Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 23. aprīlis - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: HANS-GERT PÖTTERING
Priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 9.00.)

2. Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksme (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksmi.

  Janez Lenarčič, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Padome atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta izrādīto interesi par stratēģisko partnerattiecību padziļināšanu Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starpā. Tāpat mēs esam apmierināti ar Parlamenta aktīvo lomu, rosinot uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz šo reģionu, kā rezultātā ieguvēji būs abu pušu iedzīvotāji.

Pirmkārt, es vēlētos jūs apsveikt ar Eiropas Savienības un Latīņamerikas transatlantiskās Parlamentārās asamblejas (EuroLat) izveidošanu, kam būs būtiska nozīme abu reģionu sabiedrību tuvināšanā. Decembrī pieņemtās EuroLat rezolūcijas ir vērtīgs un rosinošs ieguldījums, kas palīdzēs noteikt abu reģionu valstu vadītāju mērķus nākamajā mēnesī paredzētajā augstākā līmeņa sanāksmē. Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pateicīgi par jūsu izrādīto interesi piedalīties maijā paredzētajā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAK) valstu augstākā līmeņa sanāksmē. Ar šādu jūsu piedalīšanos tiks turpināta 2006. gada Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē aizsāktā labā pieredze.

Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis ir vienojušās, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme ar nosaukumu „Kopīga mūsu iedzīvotāju jautājumu risināšana prioritārajās jomās” būs veltīta divām svarīgām tēmām. No vienas puses, nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai, kas ir sociālās kohēzijas galvenais mērķis. Un, no otras puses - ilgtspējīgai attīstībai, kas ietver vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumus. Kas attiecas uz pirmo tēmu – nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību, es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai sociālā kohēzija ir ļoti nozīmīga, un tā ir atbilstoši Eiropas ilgtermiņa tradīcijām izvirzīts mērķis. Sociālā kohēzija nozīmē cīņu ar iepriekš minētajām trim parādībām – nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību. Visas trīs komponentes savā starpā ir nesaraujami saistītas. Mēs piekrītam Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu viedoklim, ka mūsu sadarbība jāpadziļina visās trīs jomās. Tādēļ esam nolēmuši pievērst uzmanību šādiem jautājumiem: sociālajam nodrošinājumam, nodokļu politikai un tās efektivitātei, produktīviem ieguldījumiem vairāk un labāku darba vietu izveidošanai, visu diskriminācijas formu (seksuālās orientācijas, ētikas principu vai reliģiskās piederības dēļ u.c.) apkarošanas politikai, kā arī galveno sociālo pakalpojumu, sociālā nodrošinājuma un izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Nozīmīgs sociālā progresa aspekts ir piemērotu darba vietu nodrošināšana. Kā jūs zināt, visi nolīgumi Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu un reģionu starpā ietver punktus attiecībā uz sadarbību sociālās politikas jomā, kā arī saistības, kas paredz Starptautiskās Darba organizācijas noteikto tā saukto primāro darba apstākļu standartu ievērošanu. Limas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošanas darbu laikā abas puses centās rast veidus, lai rosinātu šādu darba vietu izveidošanu, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Vienlaicīgi Slovēnijas prezidentūra ir uzsvērusi, ka lielākiem ieguldījumiem izglītības jomā, jo īpaši pamatizglītībā un profesionālās izglītībā, ir būtiska nozīme mūsu valstu konkurētspējas uzlabošanā gan Eiropas Savienības, gan arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līmenī.

Otra nozīmīga gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes tēma ir ilgtspējīga attīstība un vide, kā arī klimata pārmaiņas un enerģētika. Mēs uzsveram, ka nabadzība ir cieši saistīta ar šiem jautājumiem. Klimata pārmaiņas nopietni ietekmēs mūsu ekonomiku, izaugsmi un nabadzības samazināšanas politiku. Mēs zinām, ka visvairāk cietīs neaizsargātākās grupas. Gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs mēs esam informēti par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem drošībai. Mēs apzināmies, ka bezdarbības seku novēršana prasīs lielākas izmaksas nekā profilaktiskie pasākumi. No pašreizējām diskusijām par paziņojumu, kas jāpieņem augstākā līmeņa sanāksmē, var skaidri secināt, ka mums kopīgi jārisina jautājumi attiecībā uz šīs globālās problēmas daudzajiem aspektiem.

Abām pusēm jāvēršas pret neilgtspējīgas ražošanas un patērēšanas piemēriem. Jāizstrādā noteikumi par konkrētiem un steidzamiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un resursu izmantošanas pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, veicinātu ieguldījumus ražotnēs ar zemām oglekļa dioksīda emisijām, saglabātu bioloģisko daudzveidību, lai apsaimniekotu ūdens resursus, u.tml.

Arī Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, bez šaubām, par prioritāti uzskatīs turpmāku Apvienoto Nāciju ietvaros izvērsto sadarbību šajā jomā. Nobeigumā es vēlos jums pateikties par uzmanību.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pievienoties ministra kungam un pateikties Parlamentam par to, ka Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu tēma ir iekļauta šīs plenārsēdes dienas kārtībā. Tā būs piektā minēto reģionu tikšanās kopš 1999. gada, kad augstākā līmeņa sanāksmē Rio tika uzsāktas stratēģiskās partnerattiecības.

Limas augstākā līmeņa sanāksmē galvenā uzmanība būs pievērsta divām tēmām – pirmkārt, cīņai ar nabadzību, nevienlīdzību un izstumtību un, otrkārt, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumiem. Minētā sanāksme notiks īpaši rosinošos apstākļos.

Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs notiek straujas pārmaiņas. Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā minētā reģiona iekšzemes kopprodukts ir palielinājies vidēji par 5%. Tādējādi ir palielinājies arī šo reģionu valstu budžets, radot iespējas cīņai ar sociālās nevienlīdzības risku, kas joprojām ir aktuāla tēma. Nedrīkst aizmirst, ka aptuveni 200 miljoni minēto valstu iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā. Šī reģiona kā lauksaimniecības produktu un biodegvielas ražotāja nozīme pieaug arī starptautiskā līmenī.

Šīs attīstības tendences ir daļa no politiskā konteksta, kuru nosaka ne tikai pašreiz reģionā visplašāk izplatītā demokrātiskā sistēma, bet arī pieaugošā populisma tendence; atsevišķos gadījumos var runāt par izpildvaras pilnvaru palielināšanu, ierobežojot parlamentārās pārvaldes formas un likuma augstāko spēku.

Kā jūs zināt, Eiropas līdzdalība notiek vairākos līmeņos. Kopā ar reģionu tā ir apņēmusies risināt minētās strukturālās problēmas. Eiropa joprojām ir galvenais attīstības sadarbības donors un lielākā ārvalstu darba devēja. Eiropa, kā otrs lielākais reģiona tirdzniecības partneris, nodrošina ievērojami lielākus ieguldījumus nekā Ķīna. Mūsu partnerības nolīgumi ar Čīli un Meksiku jau no to noslēgšanas brīža lielā mērā ir ietekmējuši mūsu tirdzniecības izaugsmi. Mēs šobrīd esam sarunu par partnerības nolīgumu parakstīšanu ar Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm trešajā posmā, kas liecina, ka minētā parakstīšana varētu notikt tuvākajā laikā. Mēs atbalstām un veicinām reģionu integrāciju, daloties Eiropas pozitīvajā pieredzē par minētajiem jautājumiem.

Līdzīgi arī šobrīd norit sarunas ar Mercosur par iespējām pašreizējā situācijā turpināt aizsākto. Nesen mēs parakstījām stratēģiskās partnerības nolīgumu ar Brazīliju, kas paredz pirmā kopīgā rīcības plāna izstrādi līdz šā gada beigām. Karību jūras reģions ir pirmais un līdz šim vienīgais, kurš Kotonū nolīguma ietvaros ir veiksmīgi vienojies par ekonomiskās partnerības nolīguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību.

Protams, mēs turpinām atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības šajā reģionā, gan izvēršot sadarbības programmas, gan arī - nepieciešamības gadījumā un vienīgi pēc šāda lūguma saņemšanas- veicot vēlēšanu novērošanas misijas.

Nobeigumā es vēlētos nosaukt augstākā līmeņa sanāksmes un tuvākās nākotnes prioritātes. Sociālajai kohēzijai un reģiona integrācijai, ņemot vērā to nozīmi ekonomiskās un politiskās stabilitātes, kā arī daudzpusējības nodrošināšanā, jābūt politiskajām prioritātēm Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnerības veidošanā, jo abu reģionu vērtības ir līdzīgas. Galvenais Eiropas Savienības mērķis attiecībā uz Limas augstākā līmeņa sanāksmi ir konsolidēt esošo stratēģisko partnerību un izvērst to divos virzienos – veicinot sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību, kam tuvākajā nākotnē būs liela nozīme partnerības veidošanā ar minēto reģionu.

Kas attiecas uz sociālo kohēziju, Eiropas Komisija īsteno plašas atbalsta un sadarbības programmas, lai reģionā mazinātu nabadzību. Četrdesmit procenti no 2.6 miljardu eiro piešķīruma nākamajiem sešiem gadiem sadarbības un attīstības veicināšanai ir paredzēti sociālās kohēzijas problēmu risināšanai.

Kas attiecas uz vides aizsardzību un klimata pārmaiņām, tad mēs vēlamies izvērst plašāku sadarbību ar minēto reģionu, lai cīnītos ar šo globālo problēmu. Pēc Komisijas ierosmes 2008. gada martā pirmo reizi tika uzsākts Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu ministru dialogs par vides jautājumiem, kā ievads Limas augstākā līmeņa sanāksmei. Mums jāizmanto dotā iespēja, lai apliecinātu izveidoto partnerību ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā pat tad, ja daudzas Latīņamerikas valstis joprojām nevērīgi izturas pret klimata pārmaiņu problēmām, neskatoties uz to negatīvo un dažkārt pat bīstamo ietekmi uz šo reģionu.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai jāuzsver tās lielā nozīme reģionālās integrācijas veicināšanā, kā arī integrācijas pozitīvā ietekme uz apakšreģionu ekonomisko un politisko stabilitāti.

Šī ir manā rīcībā esošā informācija Parlamentam, un mani neapšaubāmi interesē tas, ko teiks nākamie runātāji.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tas, ko EP vēlas panākt ar ambiciozo rezolūciju, kuru rīt paredzēts pieņemt, ir rīcības atbilstības vārdiem nodrošināšana attiecībā uz Limas sanāksmes dienas kārtības punktiem par nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī vides aizsardzību un klimata pārmaiņu seku likvidēšanu, veicot dažādus pasākumus.

Priekšsēdētāja kungs, mēs arī vēlamies plašāk runāt par pasākumiem, kas jāveic, lai pēc iespējas drīzākā laikā tiktu noslēgti partnerības nolīgumi ar Mercosur muitas ūniju, Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, uz kuriem tiek liktas lielas cerības, un tas noteikti jāizdara šī parlamenta sasaukuma laikā ar Parlamenta obligātu piekrišanu.

Mēs vēlamies izteikt savu solidaritāti ar tiem, kuri tika nolaupīti Kolumbijā, tai skaitā Ingrid Betancourt, un vēlreiz lūgt šo cilvēku beznosacījuma tūlītēju atbrīvošanu.

Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikā ir 600 miljoni iedzīvotāju, tā nodrošina 10% no pasaules IKP, tā ir mājvieta 40% visas planētas dārzeņu šķirņu, un tai ir neiedomājamas cilvēkresursu bagātības.

Tomēr Eiropas Savienībai Latīņamerika nav vienīgi tirgus, bet gan kontinents ar kopīgu vēstures mantojumu un vērtībām, kas, neskatoties uz grūtībām, konsolidējas gandrīz visās tādās nozīmīgās jomās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums.

Šis ir paziņojums, kuru mēs vēlamies izteikt Eiropas Parlamenta vārdā un kuru mēs atkārtosim nākamajā nedēļā paredzētajā Limas EuroLat asamblejā. Mēs vēlamies būt liecinieki tam, kā tiek izveidota uz patiesām vērtībām balstīta divu reģionu stratēģiskā apvienība.

Priekšsēdētāja kungs, man šķiet, ka šī ir brīnišķīga iespēja lūgt pašreizējam Padomes priekšsēdētājam un Komisijai veltīt tam visas pūles. Turklāt EP būs iespēja pārliecināties, ka Limas augstākā līmeņa sanāksmei būs lieli panākumi un jums, priekšsēdētāja kungs, būs iespēja Parlamenta vārdā izsūtīt skaidru un pamatotu paziņojumu par ES jaunajām saistībām ar Latīņameriku.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, cienījamā tukšā zāle, dāmas un kungi, 16. un 17. maijā Limā notiks Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju tikšanās. Tā būs iespēja izdarīt vēsturisku pavērsienu Eiropas un Latīņamerikas reģionu dialogā, kā arī palīdzēs attīstīt attiecības abu kontinentu starpā.

Trešā daļa Apvienoto Nāciju dalībvalstu ir Eiropas un Latīņamerikas valstis. Šāds skaitlis pats par sevi liecina, ka transatlantiskās attiecības nozīmē vairāk kā vienīgi Eiropas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Transatlantiskās attiecības vispirms nozīmē, ka Eiropa un Latīņamerika stāv pāri visam! Gandrīz visos būtiski svarīgos jautājumos, kas tiek apspriesti šajā Parlamentā, Latīņamerikas valstu viedoklis saskan ar Eiropas Savienības valstu viedokli.

Savā rezolūcijā mēs runājam par sociālās kohēzijas idejām un tās sīki apspriežam ar Latīņamerikas valstu gan kreisi, gan labēji noskaņotajām valdībām. Mēs runājam par pasākumiem, kuriem ir liela nozīme vides un klimata aizsardzības nodrošināšanā un kuri ir radījuši lielu rezonansi Latīņamerikas valstīs. Es vēlētos uzsvērt, ka klimata pārmaiņu jautājumu mērķus var sasniegt tikai tad, ja Latīņamerikas valstis ar mums cieši sadarbosies.

Kas attiecas uz starptautisko iestāžu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes reformu un daudzpusējo politiku kā 21. gadsimta konfliktu risināšanas metodi, visi mūsu Latīņamerikas partneri mūs pilnībā atbalsta. Kad mēs runājam par nepieciešamību veikt finanšu sistēmas reformu un kontrolēt starptautiskos finanšu tirgus, ne visi mūs saprot tik labi kā Latīņamerikas valstis. Parunājiet ar Argentīnas politiķiem, vienalga, vai labēji vai kreisi noskaņotiem, un viņi jums pastāstīs, kādu haosu valstī var radīt starptautiskā finanšu politika!

Ja mēs vēlamies runāt par pārtikas krīzi, kā tas bija vakar, vai arī par biomasas produktu ražošanas rezultātā pieaugošo pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu audzēšanai paredzēto zemju trūkumu un kādā veidā tās ir vides aizsardzības politikas sekas, tad mums jārunā ar Brazīlijas un Latīņamerikas politiķiem. Viņu uzmanība pilnībā būs vērsta uz šīm problēmām. Pieaugošais pārtikas produktu trūkums rada cenu palielināšanos, kas negatīvi ietekmē mūsu patērētājus, tomēr uz Latīņamerikas patērētājiem tas atstāj vēl negatīvāku ietekmi. Risinot šā brīža problēmas, Eiropa nekur nesaņem tik lielu atbalstu un pretimnākšanu kā Latīņamerikas valstīs.

Pēdējā augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē kanclers Schüssel, kas tajā laikā bija Padomes priekšsēdētājs, teica: „Tas bija brīnišķīgi, visi varēja savā starpā aprunāties!” Tas ir lieliski, bet šis nav vienīgais Limas sanāksmes mērķis. Mums jāpanāk, lai tiktu noslēgti nolīgumi ar Mercosur, Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, kā arī, lai sarunu rezultātā tiktu izdarīti konkrēti secinājumi.

Es nevēlos novērst uzmanību no daudzām citām problēmām, kuras arī ir jārisina. Kā mēs rīkosimies attiecībā uz Kubu? Vai mēs vēlamies saglabāt sankcijas? Lielākā daļa ES dalībvalstu vēlas šādas nevajadzīgas sankcijas atcelt. Tomēr ir arī tādas valstis, kuras to nevēlas. Interesanti, ka dažas valstis, kas nevēlas sankciju atcelšanu, tomēr plaši izvērš ar Kubu tirdzniecības attiecības. Ilgtermiņā to būs grūti kādam izskaidrot. Pārtrauksim šo politiku. Atcerēsimies, ka pārmaiņu ieviešana ar mērķi veidot ciešākas attiecības ir labāka pieeja, nekā George W. Bush aizstāvētā norobežošanās.

Protams, ka José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra ir taisnība, ka Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem (FARC) ir jāatbrīvo ķīlnieki. Kolumbija, vairāk nekā jebkura cita valsts, ir teroristu mājvieta, un Ingrid Betancourt, tāpat kā visi pārējie ķīlnieki, ir jāatbrīvo.

Attiecību izvēršana starp Eiropas Savienību un Latīņameriku varētu būt šo pasaulē divu lielāko reģionu sadarbības pamats. Limas sanāksmes dienas kārtībā ir ietvertas tādas tēmas, kā miera veicināšana pasaulē, iestāžu pielāgošana 21. gadsimta vajadzībām, vides un pārtikas problēmu risināšana un labāka finanšu kontrole. Mana grupa uzskata, ka turpmāk Eiropas Parlamentam šai politikai jāpiešķir lielāka prioritāte nekā līdz šim.

  Josu Ortuondo Larrea, ALDE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikas un Karību jūras valstu reģions, kura iedzīvotāju skaits Amerikas kontinentā līdzinās mūsu iedzīvotāju skaitam, ar kuriem mēs varam sazināties viņu dzimtajā valodā, proti, portugāļu, franču un spāņu, ir pelnījis Eiropas Savienības iestāžu īpašu ievērību un attieksmi.

Papildus vēsturiskajai saiknei mums ir kopīgas saknes kristiānismā, kopīgi principi, vērtības un daudzas intereses, tādēļ mums jāturpina iesāktais darbs pie divu reģionu stratēģiskās apvienības izveidošanas, par ko tika runāts četrās augstākā līmeņa sanāksmēs pirms Limas sanāksmes, kuru mēs apspriežam šodien.

Tas nozīmē, ka mēs varam turpināt abu reģionu sabiedrību sociālās, kultūras un politiskās dzīves tuvināšanu, sadarbību tirdzniecības, ekonomikas un drošības jomā, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām par labu ilgtspējīgai attīstībai.

Es piekrītu, ka mums jānodrošina minētās apvienības stratēģiskā perspektīva, līdzīgi kā ar Meksiku un Čīli, kas pēc iespējas drīzākā laikā veicinātu sarunu uzsākšanu ar Mercosur, Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, un, pamatojoties uz daudzkultūru redzējumu, mēs varētu izveidot globālu starpreģionālu EuroLat zonu kā PTO interesēm atbilstošu modeli, kas paredz personu pārvietošanās brīvību, kā arī brīvas komerciālās un reģionālās tirdzniecības iespējas.

Tādēļ Eiropai jāveicina ražošanas procesu daudzveidošana un modernizēšana Latīņamerikas valstīs, izstrādājot tehnoloģiju nodošanas un kapacitātes paaugstināšanas plānus, radot vislabākos priekšnoteikumus investīcijām juridiski paredzamā, salīdzināmā sistēmā, lai veicinātu Latīņamerikas valstu integrāciju, kā arī nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanu tajās.

Mums saprātīgi jāpielieto Kopienas finansējuma instrumenti, īstenojot attīstības sadarbības, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas programmas, kā arī programmas apmācību, izglītības, sadarbības zinātnes un tehnikas, veselības, migrācijas u.c. jomās.

Mums jāizveido divu reģionu solidaritātes fonds, konfliktu novēršanas centrs, migrācijas novērošanas punkts, kā arī jārada pamats dialoga veicināšanai un nekavējoties jāpievieno Mercosur Eiropas un Latīņamerikas transatlantiskajai Parlamentārajai asamblejai (EuroLat).

Nākotne negaidīs, priekšsēdētāja kungs, un abu Atlantijas okeāna pretējo pušu savienošana ir izaicinājums Rietumu pasaulei 21. gadsimta un globalizācijas kontekstā.

  Inese Vaidere, UEN grupas vārdā. – (LV) Godātie kolēģi! Lai gan Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecības raksturojamas kā dinamiskas, mūsu sadarbības potenciāls ne tuvu nav izsmelts. Tagad dažas praktiskas lietas: Latīņamerika kopumā ir bagāta ar energoresursiem, tomēr to pieprasījums pieaugs, un tam būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Ir abpusēji izdevīgi, lai dažādās Latīņamerikas valstīs būtu vienlīdzīgas iespējas mūsu investīcijām – arī tajās, kurās ir noteikti ierobežojumi. Eiropas Savienībai savukārt jāsniedz palīdzīga roka atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā, jo klimata pārmaiņas ir kopīga lieta. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu realitāte ir tā, ka demokrātijas labumi dažkārt nenonāk sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodot mūsu pieredzi demokrātisko institūciju stiprināšanā. Mūsu interesēs ir stabils un drošs reģions ar ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību. Pāreja no donorpolitikas uz līdzvērtīgu partneru sadarbību ir gan mērķis, gan kopīga darba vēlams rezultāts. Paldies!

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka mēs šeit apspriežam augstākā līmeņa sanāksmi, kuras norise ir neskaidra un kuras rezultāti nav prognozējami. Es domāju, ka neviens nešaubās, cik svarīga ir attiecību uzlabošana starp pasaulē diviem visvairāk apdzīvotajiem reģioniem - Eiropu un Latīņameriku.

Tomēr vismaz pašlaik, spriežot pēc iepriekšējo augstākā līmeņa sanāksmju rezultātiem, šajā procesā ir daudz nezināmo faktoru. Patiesība ir tāda, ka līdz šim attiecības starp ES un Latīņameriku reģionālās integrācijas un nabadzības mazināšanas jomā nav bijušas īpaši veiksmīgas.

Mēs arī zinām, ka nav viegli nodrošināt specifiskus nolīgumus tik daudzpusīgā forumā ar tik plašu politisko viedokļu spektru, kāda ir Limas augstākā līmeņa sanāksme. Tomēr man šķiet, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš reģiona sociālajām un politiskajām kustībām, kas nes pārmaiņas lielākajam vairākumam Amerikas kontinenta iedzīvotāju. Es arī vēlos izmantot iespēju un apsveikt prezidentu F. Lugo sakarā ar Paragvajā gūtajiem rezultātiem, kas liecina par mums svarīgām notiekošām pārmaiņām.

Es izturos ļoti skeptiski pret maijā gaidāmās valstu vadītāju sanāksmes iespējamajiem rezultātiem, ņemot vērā jau pagātnē noteiktās saistības trijās jomās, proti, cīņu ar terorismu, sociālo kohēziju un ilgspējīgu attīstību.

Es joprojām uzskatu, ka ir svarīgi nelaist garām šādu iespēju, kā mēs to izdarījām iepriekš. Es redzu divus būtiskus sarunu un secinājumu aspektus. Pirmkārt, mums jāatceras, ka partnerības nolīgumiem starp ES un Latīņameriku jābūt ne tikai visaptverošiem, ambicioziem un saskaņotiem, bet tiem arī jāveicina cilvēktiesību, sociālo un ekonomisko tiesību ievērošanu, kā arī jāsekmē ilgtspējīga attīstība un nevienlīdzības mazināšana. Tas nozīmē, ka, otrkārt, īpaši jāņem vērā pašreizējā asimetrija starp abiem reģioniem, lai nevirzītos uz to, ko dažas ieinteresētās puses acīmredzot vēlas redzēt, -Amerikas brīvās tirdzniecības zonu Eiropas stilā.

Es vēlos, lai augstākā līmeņa sanāksmē tiktu ņemts vērā šajā Parlamentā izskanējušais aicinājums novērst sieviešu slepkavības un „feminicīdu”, jo uzskatu, ka tā šobrīd ir ne tikai minētā reģiona, bet arī visas pasaules problēma.

Es arī aicinu augstākā līmeņa sanāksmes organizētājus - šajā gadījumā Peru iestādes un, jo īpaši, Limas iestādes, garantēt pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos minētajā sanāksmē. Tas nozīmē, ka Enlazando Alternativas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir iespēja nodrošināt sev nepieciešamo, lai piedalītos augstākā līmeņa sanāksmes debatēs un uzsāktu dialogu.

Visbeidzot, attiecībā uz Kolumbiju mums nekavējoties jāveic nozīmīgi pasākumi, no kuriem daži, es teiktu, ir samērā drastiski. Tomēr es esmu viens no tiem, kurš ir pārliecināts, - un tā daudzi no mums domā - ka jebkura darbība šajā sakarā jāveic ar mērķi sarunu ceļā novērst bruņotu konfliktu. Ja tā nebūs, es šaubos, ka tiks rasts risinājums un gūti pozitīvi rezultāti ne tikai attiecībā uz tiem, kuru tūlītēju atbrīvošanu mēs šodien pieprasām, bet arī attiecībā uz tām cilvēku grupām, kurām draudus rada ne tikai guerrilla grupējums, bet arī citi elementi.

  Willy Meyer Pleite, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāra kungs, ministra kungs, piektās augstākā līmeņa sanāksmes dienas kārtībā noteikti ir paredzēts apspriest sociālo atstumtību un nabadzību.

Dāmas un kungi, reālā situācija ir tāda, ka ir iezīmējusies vispārēja reakcija attiecībā uz visām politikām, kuras ir padarījušas nabadzīgu vienu no pasaules bagātākajiem reģioniem.

Jaunā Paragvajas iedzīvotāju nostāja, ievēlot prezidentu Fernando Lugo, tam ir vislabākais apliecinājums, pretstatā neoliberāļu politikai, kas šo kontinentu ir padarījusi nabadzīgu.

Tādēļ ES jāņem vērā reālā situācija un jāieņem jauna nostāja attiecībā uz Kubas Republiku, lai apliecinātu šīs jaunās realitātes esamību.

Ministra kungs, jūnijā mums būs iespēja pielikt punktu ES politikai, kas nosaka izņēmuma statusa piešķiršanu vienīgajai valstij pasaulē – Kubas Republikai.

Pašreizējā situācija, kad ES dalībvalstis veido divpusējas attiecības ar Kubu, liecina, ka minētā situācija ir mainījusies. Tādēļ mums ir vienreizēja iespēja kļūt par jaunās realitātes daļu, kuru īsteno Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis.

Tādēļ mēs esam paredzējuši atbalstīt kopējo rezolūciju. Man šķiet, ka visas EP grupas ir panākušas kompromisu, lai šādu nolīgumu varētu noslēgt. Mēs nešaubīgi uzskatām, ka ir jāsaglabā divi grozījumi. Viens no tiem attiecas uz Kolumbiju, jo, saskaņā ar Apvienoto Nāciju pieeju, mēs uzskatam, ka konflikts Kolumbijā ir jāatrisina politisku sarunu ceļā. Tas ir vienīgais risinājums. Šajā sakarā mēs vēlamies norādīt, ka pilsoniskajai sabiedrībai aktīvi jāpiedalās Limas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē kā alternatīva viedokļa paudējai.

Līdzīgi mēs vēlamies aicināt Peru valdību darīt visu iespējamo, lai dotu pilsoniskās sabiedrības Enlazando Alternativas organizācijām iespēju izteikt kritiku un piedāvāt alternatīvas.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, komisārs Barroso nesen bija tirdzniecības misijā Īrijā. Viņš pauda nožēlu, ka prezidents Bush astoņu gadu laikā ir ticies ar 16 dažādiem Padomes priekšsēdētājiem, un atzinīgi novērtēja Lisabonas līgumu par tajā paredzēto kopīga prezidenta iecelšanu.

Pašlaik televīzijas kanālos mēs varam sekot līdzi cīņai starp divu konkurējošu partiju kandidātiem līdz brīdim, kad tiks ievēlēts jaunais Amerikas prezidents. Kā mēs izvēlēsimies savu prezidentu? Tas netiks ievēlēts! Nav vēlēšanu kampaņas, kurai varētu sekot līdzi TV, un nav arī kandidātu sākotnējai atlasei, par kuriem mēs varētu balsot. Eiropā tas būs 27 premjerministru kompetencē, kuri tiksies aiz slēgtām durvīm un izvēlēsies kādu no iepriekšējiem politiķiem, piemēram, Blair kungu, kuru vairs nevar ievēlēt paša valstī, vai bijušo Austrijas kancleru, kurš tika atstādināts no amata un kurš varētu būt kompromisa kandidāts kanclerei Merkel, premjerministram Brown vai prezidentam Sarkozy – trīs Eiropas valstu līderiem, kuri ievēlēs mūsu kopīgo prezidentu.

Viņi tiksies privāti aiz slēgtām durvīm un iecels prezidentu, kuru mēs sūtīsim uz ASV un Latīņameriku. Mūsu prezidents, kurš nebūs par tādu kļuvis vēlēšanu rezultātā, dosies uz Ķīnu un Krieviju un kritizēs šīs valstis par demokrātisko principu neievērošanu. Viņam, jo nav paredzēts, ka prezidente būs sieviete, līdzi varēs doties Komisijas priekšsēdētājs, kurš arī savu amatu nav ieņēmis vēlēšanu rezultātā, kā arī ārlietu ministrs, kuru ar lielāko balsu vairākumu – 20 no 27, ir iecēluši premjerministri atbilstoši Lisabonas līgumam.

Demokrātija Eiropā ir aizsākusies jau pirms 2500 gadiem Grieķijā. Kā Komisijas priekšsēdētājs var slavēt Līgumu, kurā visi izpildvaras pārstāvji tiek iecelti aiz slēgtām durvīm, nevis vēlēšanu rezultātā, nodrošinot izvēles iespējas? Pārāk daudz valstu pārāk bieži ir aizsūtījušas uz Briseli tos, no kuriem vēlas atbrīvoties savā zemē.

Neskatoties uz demokrātijas principu trūkumu Lisabonas līgumā, mums jāizvēlas demokrātiska Eiropa, kurā tie, kuri piedalās sarunās ar citām valstīm, tiek iecelti vēlēšanu rezultātā.

Komisārs Barroso Korkā teica, ka Lisabonas līgums tuvinās ES tās iedzīvotājiem. Nē, tā nebūs! Tas graus parlamentāro demokrātiju 49 jaunajos reģionos. Mūsu intereses pārstāvēs un likumdošanu izstrādās galvenokārt tādi cilvēki, kurus mums nav iespējas izraudzīties un ievēlēt. Mūs, kas esam ievēlēti, var dzirdēt ārpolitikā, bet neviens nevēlas klausīties. Mēs, kas esam ievēlēti, varam sūtīt priekšlikumus ar grozījumu palīdzību Komisijas pārstāvjiem, kuri tur neatrodas vēlēšanu rezultātā. Mēs, ievēlētie, varam balsot par vai pret komisāru Barroso, ja viņu ir atkārtoti iecēluši 20 no 27 premjerministriem. Tā nav tāda demokrātija, kāda mums jādemonstrē nedemokrātiskajām valstīm.

Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju izteikt gan kritisku, gan konstruktīvu viedokli 29 gadu garumā šajā asamblejā – no sliktajām ES iestādēm vismazāk sliktajā. Iespējams, ka šīs ir manas pēdējās debates Komisijā un Padomē. Pēc 29 gadiem es nododu savu vietu tās pārņēmējai Hanne Dahl. Nākamā gada maijā, kad būs sparģeļu sezona, es vairs nebūšu deputāts. Palieciet sveiki, sparģeļi, Elzasas vīns, Minsteres siers, kā arī starp Strasbūru un Briseli ceļojošais cirks!

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Gaidāmā Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksme būs piektā abu reģionu augstākā ranga amatpersonu sanāksme. Minētās sanāksmes dalībnieku uzmanība būs pievērsta šādām prioritātēm: cīņai ar nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju, kā arī ilgspējīgai attīstībai, klimata pārmaiņām, vides un enerģētikas jautājumiem.

Kā EuroLat priekšsēdētāja vietniece es vēlētos runāt par vides jautājumiem, jo īpaši saistībā ar ūdeni. Es esmu sagatavojusi darba dokumentu Limas sanāksmei, kurā analizēju šā nozīmīgā dabas resursa pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā. Dokumentā esmu arī novērtējusi Eiropas Savienības palīdzību Latīņamerikas valstīm ar ūdeni saistītos jautājumos, veicot pārskatu par minētās palīdzības ietvaros īstenotajiem projektiem tādās jomās kā ūdensapgāde un kanalizācija, integrēta apsaimniekošana, pētniecība, uzraudzība un dabas katastrofu novēršana.

Nobeigumā es uzsveru globālas pieejas nepieciešamību šajā jautājumā, veicot izmaiņas iestāžu darbā un likumdošanā, kā arī ieviešot jauninājumus ūdens apsaimniekošanas nozarē. Piekļuve tīram ūdenim un pareiza notekūdeņu savākšana ir svarīgs sabiedrības veselības priekšnoteikums.

  Peter Liese (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, protams, arī es gribu novēlēt Bonde kungam visu to labāko. Tomēr, pēc manām domām, ir žēl, ka viņš bija spiests atkārtot savus komentārus par iestādēm šajās svarīgajās debatēs par Latīņameriku, jo šī tēma ir nozīmīga pati par sevi. Par to liecina Schulz kunga minētie skaitļi. Limā tiksies trešā daļa Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu. Kopā mēs pārstāvēsim miljardiem cilvēku un, ja mēs spēsim panākt vienošanos, tad pozitīvā veidā ietekmēsim pasaules attīstību. Kas attiecas uz globalizāciju un problēmām, ar kurām saskaramies, jo īpaši saistībā ar Ķīnu un arī citām valstīm, Latīņamerikas un Eiropas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga.

Klimata pārmaiņas būs nozīmīga tēma, un rezolūcijās ir pareizi teikts, ka nabadzīgos iedzīvotājus klimata pārmaiņas skars vissmagāk. Es to saku no savas pieredzes, jo darbojos mazā nevalstiskā Centrālamerikas organizācijā, un tas, ko piedzīvoja cilvēki viesuļvētru Mitch un Stan rezultātā, ir tikai sākums tam, ko mēs varam sagaidīt, ja nespēsim kontrolēt klimata pārmaiņas. Ir labi, ka mēs šeit varam panākt vienošanos tik daudzos jautājumos.

Diemžēl, ir atsevišķi punkti, par kuriem mēs vēl neesam vienojušies. Šajā Parlamentā mēs ar balsu vairākumu nobalsojām par aviācijas nozares iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā. Priekšsēdētāja vietnieks Barrot par to ir informēts un šajā sakarā izteica ļoti kritiskas piezīmes. Pārējās pasaules valstis centās pretoties minētajai iekļaušanai, vēršoties pēc palīdzības Aviācijas vides aizsardzības komitejā (ICAO), tai skaitā diemžēl arī Latīņamerikas valstis. Es uzskatu, ka šī varētu būt viena no Limas sanāksmes diskusiju tēmām. Ja mēs kopīgiem spēkiem vēlamies cīnīties ar klimata pārmaiņām, tas jādara arī Latīņamerikas valstīm.

Nobeigumā es vēlētos teikt dažus vārdus par Kubu. Schulz kungs teica, ka mums nevajadzētu sekot Bush politikai, bet mēs to arī nekad neesam darījuši. Mēs nekad neesam piemērojuši tādas sankcijas kā Amerika, kuras negatīvi ietekmētu Kubas iedzīvotājus. Mērķis tam, ko mēs izdarījām pagātnē, bija panākt mūsu partnera – demokrātiskās opozīcijas piedalīšanos dialogā.

Oswaldo Payá (Osvaldo Paija Sardiņjass) un Damas de Blanco (Kubas sieviešu apvienība „sievietes baltā”) ir piešķirta Saharova balva, un mēs nevaram „turpināt bez izmaiņām”, ja Damas de Blanco joprojām nav varējusi to saņemt, un, kā izrādījās tikai pagājušajā nedēļā, daži cilvēki no šīm apvienībām ir atkārtoti arestēti. Mēs nedrīkstam aizmirst par saviem partneriem dialogā ar Kubu.

  Luis Yañez-Barnuevo García (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, kas attiecas uz šo tēmu, es vēlētos izteikt savu atbalstu mūsu grupas priekšsēdētājam un spīkeram Martin Schulz. Pēc manām domām, ES attiecības ar Latīņameriku mums ir vissvarīgākās attiecības ar vislielāko nākotnes potenciālu saistībā ar tajās ietvertajām dimensijām, kā tas jau šeit tika minēts, mūsu kopējām vērtībām ANO daudzpusējā sistēmā un Latīņamerikas attīstību, ko apliecina ekonomiskā izaugsme un nabadzības samazināšanās.

Izņemot Kubu, tās visas ir demokrātiskas valstis. Limas augstākā līmeņa sanāksme ir lieliska iespēja pārējām 49 valstīm vērsties pie Kubas iestādēm ar lūgumu uzsākt pāreju uz demokrātiju mierīgā ceļā, izvēršot dialogu. Tā arī ir brīnišķīga iespēja izveidot stratēģisku un ilgtspējīgu aliansi.

Visbeidzot, lai mēs nekristu vairāk eiropiešiem raksturīgā romantiskā kārdināšanā attiecībā uz terorismu vai organizācijām, kuras, līdzīgi kā FARC, tagad ir ar narkotiku tirdzniecību saistīti kaujinieki, nevis romantiskie septiņdesmito gadu paramilitārie grupējumi, tos arī var aicināt vienpusēji un bez nosacījumiem pilnībā pārtraukt vardarbību.

  Renate Weber (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka attiecībās starp ES un Latīņameriku cilvēktiesībām un sieviešu tiesībām jāpiešķir augsta prioritāte. Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību situācijai Nikaragvā. Aizliegumam izdarīt abortu ārstniecisku indikāciju dēļ, kas tika noteikts 2006. gadā, jau ir bijusi traģiska ietekme uz sieviešu veselību, tai skaitā izvarošanas upuriem, kā, piemēram, deviņgadīgu meiteni un divpadsmit gadus vecu paralizētu meiteni, kurām bija jādzemdē, kaut arī bija apdraudēta pašu dzīvība.

Turklāt juristi un cilvēktiesību aizstāvji paši tiek pakļauti kriminālvajāšanai par mēģinājumu izdarīt likumpārkāpumu, jo izaicina šo nehumāno likumdošanu, vai arī tādēļ, ka aizstāv ārstus. Tas ir nepieņemami, un Eiropas Savienība nedrīkst klusēt.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju par droša un legāla aborta iespējamību Eiropā, kas nozīmē, ka mēs rūpējamies par Eiropas valstu sievietēm. Bet, ja mēs vēlamies pārliecināt savus pilsoņus par to, ka cilvēktiesības mums ir īpaši liela vērtība, mums jāpierāda, ka nevaram piemērot divkāršu standartu attiecībā uz partneriem, ar kuriem turpinās sarunas par nolīguma slēgšanu.

  Liam Aylward (UEN). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu partnerības stratēģiskā nozīme ir ļoti svarīga. Kopš sešdesmitajiem gadiem Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis ir veidojušas ciešāku politisko un ekonomisko saikni.

Pašlaik ES ir lielākais šo valstu palīdzības donors un otrs lielākais Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu tirdzniecības partneris. Liela daļa ES finansējuma tiek atvēlēta sociālās kohēzijas un nabadzības apkarošanas projektiem. Kā politiskas, demokrātiskas struktūras mēs strādājam pie virknes abpusēji svarīgu jautājumu, tādiem kā pieaugošā enerģētikas un ar vidi saistīto jautājumu nozīme, ieskaitot klimata pārmaiņu problēmas sadarbībā ar ES Rio grupu, tāpat arī kopīgi strādājam pie dažādiem projektiem, lai veicinātu konfliktu atrisināšanu, tiesiskumu, demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī trešā līmeņa izglītības saišu stiprināšanu starp abām pusēm.

Mums jāturpina stiprināt savstarpējā politiskā, ekonomiskā un sociālā saikne, tomēr mūsu starpā diemžēl pastāv atšķirības. Es uzskatu, ka ES ir pieņēmusi pareizu lēmumu attiecībā uz Brazīlijas liellopa gaļas importu un ka visiem Eiropas Savienībā ievestajiem pārtikas produktiem nākotnē jāatbilst tiem pašiem standartiem, kādi tiek piemēroti Eiropas fermām un pārtikas nozarei kopumā. Ir jāievēro līdzvērtīgi spēles noteikumi attiecībā uz likumiem, kas tiek piemēroti ES pārtikas produktu importa gadījumos, kā arī ES ražotiem produktiem, neatkarīgi no tā, no kurienes šie produkti tiek ievesti.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es jau agrāk esmu uzsvēris to, cik Eiropai ir svarīgi noslēgt partnerības nolīgumu ar Latīņameriku, lai dalītos kopīgos principos, vērtībās, kultūras mantojumā un interesēs.

Atmetot visu rezolūcijā ietverto liekvārdību, es uzskatu, ka gaidāmajā sanāksmē ir jāuzsver fakts, ka abi kontinenti ir ieinteresēti sekmēt daļēji apstrādātu progresīvo tehnoloģiju izstrādājumu tirdzniecību, izvairoties no neproporcionālām attiecībām, dodot priekšrocības iespējamajiem tirdzniecības partneriem.

Es uzskatu, ka tas būtu izdevīgi abiem kontinentiem daļēji tādēļ, ka Eiropas pieeja neapšaubāmi liecina par lielāku jutību pret ilgtspējīgu attīstību, nekā, piemēram, ASV vai Ķīnā. Eiropas vērā ņemamā pieredze ar sociālo organizēšanos un attīstību arī var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību divpusējās tirdzniecības veicināšanā. Tādēļ, pēc manām domām, ir nepieciešams mūsu ieguldījums EULAC izveidošanā.

  Alojz Peterle (PPE-DE). - (SL) Notikumiem, kas parlamentu un valdību līmenī risināsies Limā aprīlī un maijā, jāstiprina transatlantiskās sadarbības dienvidu dimensija. Stratēģiskās partnerības veidošanā starp Latīņameriku un Eiropas Savienību svarīgs priekšnoteikums ir stabila ekonomiskā, sociālā un politiskā situācija. Tādēļ es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi, lai daudzo mērķu īstenošanā mūsu pūles tiktu pirmkārt koncentrētas uz divu galveno mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, un esmu gandarīts, ka jau vairākus gadus Latīņamerikas valstīs tā ir novērota, un otrkārt, uz reģionālās un starpreģionālās sadarbības stiprināšanu.

Pēc manām domām, Latīņamerikai ir tādas pat problēmas kā Eiropas Savienībai, kad tā pirmajos gados īstenoja vienoto metodiku. Tādēļ es esmu pārliecināts, ka Latīņamerika varētu izmantot Eiropas Savienības pieredzi, lai uzlabotu reģionālās un starpreģionālās sadarbības kvalitāti un dinamiku. Es uzskatu, ka dinamikai ir liela nozīme, jo mēs zinām, ar kādām grūtībām Mercosur saskārās sākumā un saskaras joprojām.

Dāmas un kungi, man ir bijusi iespēja redzēt Patagonijas kūstošos ledājus. Šis ir arī Eiropas Ziemeļiem labi pazīstams process, un es uzskatu, ka šādiem notikumiem varētu būt neprognozējamas sekas, kuru novēršanai būs nepieciešama daudz plašāka sadarbība un solidaritāte, tādēļ es ceru, ka Limas augstākā līmeņa sanāksmē arī šai problēmai tiks pievērsta uzmanība.

  Manuel António dos Santos (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, sadarbība starp Eiropas Savienību un Latīņameriku līdz šim ir bijusi veiksmīga. Tai jau ir sava struktūra, kas paredz Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas izveidošanu, tādējādi nodrošinot jaunas ierosmes un centienus. Es vēlētos teikt, ka šis ir pirmais posms Latīņamerikas Parlamenta un šī Parlamenta deputātu integrācijā. Es ceru, ka mēs Eiropas Parlamentā uzņemsimies šo atbildību un pieņemsim minēto Kopīgo deklarāciju, lai tā būtu kā ceļvedis gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē.

Man nav daudz laika izklāstīt iemeslus, tādēļ es apstiprināšu to, ko ir teicis manas politiskās grupas priekšsēdētājs Martin Schulz. Kaut arī es pilnībā viņam piekrītu, es vienīgi minēšu dažus mazāksvarīgus punktus: pirmais ir tāds, ka Eiropa jo īpaši ir atbildīga par problēmu atrisināšanu Kolumbijā. Eiropai ir pilnībā jāstrādā pie Kolumbijas jautājuma un jāpalīdz šajā valstī nodrošināt stabilitāti. Ir jārod risinājums, lai noregulētu attiecības starp Eiropas Savienību un Kubu. Nav jēgas ļaut turpināties pašreizējai situācijai. Mums jāturpina attiecības progresa un sadarbības garā.

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikai ir daudz kopīgu principu un vērtību ar Eiropas Savienību, jo starp tām pastāv cieša vēsturiskā, cilvēciskā un kultūras saikne. Varētu pat teikt, ka mēs esam īsti partneri.

Limas sanāksmes rezultātā ir jāuzlabojas sadarbībai ar Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm visās jomās, kā arī jārosina nolīguma noslēgšana, lai kopīgi risinātu globālās problēmas, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar narkotiku tirdzniecību un terorismu.

Viena no dominējošajām Latīņamerikas problēmām ir sociālā nevienlīdzība. Mums jāpalīdz šā reģiona valstīm, un es ceru, ka punkts par nabadzības izskaušanu Limas sanāksmes dienas kārtībā ir pietiekami pretenciozs, kaut arī ir skaidrs, ka attiecīgo valdību politiskā griba ir neaizstājama.

Galvenais faktors cīņā ar nabadzību ir ekonomiskā izaugsme, kuru sekmē privātās investīcijas. Tomēr investīcijām nepieciešams stabils tiesiskais pamats, un es vēlētos, lai Limas sanāksmē tiktu izrādīta sapratne attiecībā uz jautājumu par juridisko noteiktību. Ārvalstu investorus nedrīkst aizbiedēt no Latīņamerikas, jo šajā globalizācijas laikmetā viņiem nebūs problēma atrast citus reģionus, kuros veikt ieguldījumus.

Lai stiprinātu abu reģionu attiecības, tai skaitā arī ekonomikas un tirdzniecības jomā, jāpaātrina sarunas par partnerības nolīgumiem ar Centrālamerikas un Andu Kopienas valstīm. Cerams, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme neļaus, lai sarunas ar Mercosur nonāktu strupceļā. Nolīgumiem ar Čīli un Meksiku vajadzētu veicināt lietu virzību. Pieturoties pie šīs tēmas, es uzskatu, ka būtu jāizvērtē stratēģiskā statusa piešķiršana Meksikas un ES partnerībai.

Kas attiecas uz turpmāko cilvēciskās un izglītības saiknes stiprināšanu, dāmas un kungi, es arī ceru, ka Limas sanāksme palīdzēs gūt panākumus attiecībā uz Eiropas augstākās izglītības telpu, Kopējo ES un LAK augstākās izglītības telpu un ka mēs turpināsim izvērst sadarbību starp universitātēm, kā arī atzīt studiju programmas un iegūtās kvalifikācijas.

Augstākā līmeņa sanāksmē jāapstiprina Eiropas un Latīņamerikas sadarbības fonds, sava veida pārdomu grupa, lai veicinātu abu reģionu attiecību stiprināšanu un piešķirtu mūsu attiecībām tik ļoti vajadzīgo redzamību, jo diemžēl tā nav plaši pazīstama Eiropā.

Visbeidzot, es ceru, ka augstākā līmeņa sanāksme sniegs atkārtotu ieguldījumu demokrātijas daudzveidības un cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanā, atbilstoši priekšstatam par cilvēka pašcieņu, kuru mēs atbalstām abās Atlantijas okeāna pusēs. Priekšsēdētāja kungs, politieslodzīto jēdziens Latīņamerikā un Kubā ir pilnībā jāizskauž, un jāpārtrauc vardarbība pret disidentiem.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmei ir liela nozīme abu reģionu stratēģiskās partnerības noteikšanā un stiprināšanā. Gaidāmā Limas augstākā līmeņa sanāksme nodrošinās turpmāku iespēju padziļināt dialogu par abām pusēm būtiski svarīgiem jautājumiem. Tādēļ es ar gandarījumu paziņoju, ka augstākā līmeņa sanāksmes galvenā uzmanība būs vērsta uz jautājumiem, kas palīdzēs nodrošināt mūsu sabiedrību nepārtrauktu labklājību un veicinās stabilu ekonomisko izaugsmi.

No vienas puses, augstākā līmeņa sanāksmē tiks izskatīti jautājumi attiecībā uz sociālo kohēziju, jo īpaši nabadzības, nevienlīdzības, diskriminācijas un sociālās atstumtības izskaušanu. Es vēlētos uzsvērt, ka saskaņā ar ANO Ekonomiskās komisijas 2007. gadā veiktajiem aprēķiniem attiecībā uz Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, 36.5% reģiona iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, savukārt 13.5% ir galēji nabadzīgi. Šie skaitļi pēdējo gadu laikā ir mainījušies, bet šīs joprojām aktuālās problēmas risināšanai nepieciešams daudzu partneru ieguldījums. Eiropas Savienības dalībvalstis ir pieskaitāmas pie iepriekš minētajiem partneriem.

No otras puses, jautājumi attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un enerģētiku ir saistīti ar problēmām, kas arvien lielākā mērā ietekmē abu kontinentu funkcionēšanu. Tādēļ nav šaubu, ka ir radusies nepieciešamība noteikt kopējas prioritātes un sadarbības veidus, lai efektīvi reaģētu uz gaidāmajām pārmaiņām. Jo īpaši svarīga ir ekonomiskās izaugsmes saskaņošana ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Tomēr tā ir ļoti sarežģīta problēma, jo īpaši gadījumos, kad attīstās ekonomika un norisinās pārmaiņas.

Jāatceras arī, ka sadarbība starp ES, Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm sniedzas ārpus divām galvenajām jomām, par kurām tiks runāts Limas sanāksmē.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas otrā kārtējā sesija notiks Limā pirms augstākā līmeņa sanāksmes. Eiropas Parlamenta iesaistīšanās stiprinās stratēģisko partnerību starp mūsu reģioniem. Attiecīgi es ar lielu interesi gaidu Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu piektās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un galīgo deklarāciju.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju faktu, ka valdības piedalīsies dialogā par galvenajām tēmām Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē. Małgorzata Handzlik tikko atzīmēja, ka ir ļoti svarīgi, lai parlamenti arvien lielākā mērā iesaistītos šajā starpkontinentu dialogā un sniegtu savu ieguldījumu minētajā procesā.

Pēc manām domām, ir īpaši svarīgi veidot ciešākus kontaktus starp Eiropas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu iedzīvotājiem. Nozīmīga loma tajā ir ne tikai darījumu cilvēkiem un tūristiem, bet arī jauniešiem. Tam ir liela nozīme, ja patiešām vēlamies uzlabot attiecības.

Eiropas Savienība ir guvusi vērtīgu pieredzi, veicot studentu apmaiņas programmas dalībvalstu starpā, tādēļ šādu sistēmu varētu īstenot arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs.

Mums nepieciešami jauni cilvēki, lai nākotnē rastu dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu risinājumu daudzām nozīmīgām problēmām, ar kurām saskarsimies.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerika ir kontinents, kurā nemitīgi norisinās pārmaiņas. Pēdējā laikā tajā ir notikušas divas būtiskas pārmaiņas.

Pirmā ir Kubas īstenotā politika un tas, kā šī valsts izturas pret saviem iedzīvotājiem, raugoties no ekonomiskās un sociālās perspektīvas. Otrā ir Paragvajas vēlēšanas, kuru rezultātā varētu izveidoties pilnībā atšķirīga valdība.

Kāda ir Padomes un Komisijas reakcija un iespēja ietekmēt šīs abas valstis, ņemot vērā tajās izveidojušos situāciju un minētās pārmaiņas?

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikas valstis ir uzņēmušās plašu pensiju reformu īstenošanu, kurā ievērojamu ieguldījumu sniedz Pasaules Banka. Eiropas demogrāfiskā krīze mums liek izvērtēt, vai esam apmierināti ar tiesību normām, kas paredz samērā izdevīgu darījumu nodrošināšanu, neskatoties uz nenoteikto situāciju attiecībā uz finansiālo segumu. Ņemot vērā abu kontinentu dažādo pieredzi šajā jautājumā, ir lietderīgi sadarboties, lai atrisinātu minēto problēmu. Mums jāatrod veids, kā rosināt ievērojama vecuma cilvēkus dzīvot cienīgu dzīvi, kaut arī viņiem bieži ir slikta veselība, kuras dēļ, neskatoties uz demogrāfiskās krīzes ekonomisko ietekmi, tie nevar turpināt darbu.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (PT) Latīņamerikas un Eiropas Savienības valstu parlamentu loma ir fundamentāla Limas sanāksmes veiksmīgai norisei. To loma ir fundamentāla arī divu galveno mērķu sasniegšanai, proti, Latīņamerikas integrācijai un sadarbības veicināšanai starp Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstīm, kas balstās uz šajā Parlamentā atzītajām vērtībām un jo īpaši tām, kuras uzsvēris manas politiskās grupas priekšsēdētājs.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, man jāuzsver vēl viens aspekts, proti, ka šī sadarbība un tās efektivitāte ir nozīmīgas ne tikai Latīņamerikas un Eiropas kontinentiem, bet arī visai pasaulei tādēļ, ka tā ietver visā pasaulē atzītas vērtības to globālā konteksta dēļ. Izvēršot minēto sadarbību, rezultātus, kuri netiks sasniegti ar Tūkstošgades attīstības mērķu un daudzpusējības palīdzību, kā arī atbalstot tās vērtības, uz kurām balstās Eiropas integrācija un projekti, var sasniegt citur pasaulē. Šis globālais aspekts, pēc manām domām, attaisnos mūsu visu un jo īpaši parlamentu lielāku atbalstu.

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Vēsturiskās, sociālās un politiskās norises Latīņamerikā ir nostādījušas sievietes divkārt grūtā situācijā. No vienas puses, viņas ir galvenokārt atbildīgas par ekonomikas produktivitāti, jo īpaši lauku reģionos.

No otras puses, viņas ir piespiedu izsūtīšanas, cilvēku tirdzniecības, vardarbības, seksuālās izmantošanas un valsts kontroles pār viņu reproduktīvajām spējām upuri.

Šādos apstākļos dzimuma pieeja ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama. Tādēļ mēs lūdzam jūsu atbalstu veikt mutiskus grozījumus, kas varētu palīdzēt uzlabot sieviešu stāvokli un nodrošināt viņu tiesību ievērošanu.

SĒDI VADA: MARIO MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es ļoti uzmanīgi esmu klausījies debatēs par gatavošanos

ES-Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu sammitam un uzskatu, ka tās lieliski noderēs, lai sagatavotos un vadītu sammita sēdi.  Salafranca kungs teica, ka sadarbībai starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm no vārdiem ir jāpāriet darbos. Es tam pilnībā piekrītu, tomēr gribu piebilst, ka patiesībā tas jau notiek. ES-Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu sammita sēdes nav pasākumi, kuros tiek sniegti daiļrunīgi paziņojumi un atklāti lieli plāni, kas nekad neīstenojas. Šīs sēdes ir notikumi, kuros tās dalībnieki uzņemas saistības, kas tiek realizētas dzīvē.

Šajā saistībā es gribētu minēt vairākus punktus. Ziņojums par divpusēju sadarbību starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, ar kuru kopīgā prezidentūra iepazīstināja iepriekšējā, ceturtā sammita sanāksmē Vīnē, ir pierādījums būtiskajam progresam, kas līdz šim ir panākts ar esošo saistību reālu īstenošanu. Tāpat vēlos minēt gandrīz 400 abu reģionu pasākumus to saistību īstenošanā, kuras puses uzņēmušās Gvadalahārā, kā arī jaunizveidoto sarakstu par 2006. gada Vīnes sammitā izstrādātajām saistībām. Mēs ceram, ka Limas sammitā tiks panākts progress esošo saistību pieņemšanas un īstenošanas jomā.

Vairāki Eiropas Parlamenta locekļi, kuru vidū arī Schulz kungs, Meyer-Pleite kungs, Liese kungs, dos Santos kungs un daži citi, diemžēl nevaru nosaukt viņus visus, ir pieminējuši Kubas jautājumu. Es gribētu teikt, ka Limas sammits nebūs ES-Kubas sammits, kā arī nebūs sammita par Kubu. Bet tā kā ir izskanējuši tik daudzi viedokļi, es gribētu nosaukt tikai pāris svarīgu punktu.

Patlaban Eiropas Savienības, ES Padomes un ES prezidentūras politiku attiecībā uz Kubu regulē šādi dokumenti: Eiropas Savienības kopējā platforma 2006. gadam un Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes pagājušā gada secinājumus. Šajos abos dokumentos paustas pamatnostādnes visām dalībvalstīm saistībā ar to attieksmi pret Kubu, kā arī to sarunām par Kubu ar trešām valstīm. Es gribētu piebilst, ka Eiropas Savienības ar Kubu saistītās politikas svarīgākais jautājums ir cilvēktiesības.

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes jūnija sesija būs vēl viena iespēja pārrunāt ar Kubu saistītos jautājumus. Es gribētu bilst, ka Slovēnijas prezidentūra cenšas panākt, lai šajā sesijā tiktu pieņemta jauna kopēja platforma. Mēs ceram, ka mūsu pūles attaisnosies. Bet, kā jau minēju agrāk, par šo jautājumu netiks diskutēts maijā Limas sammitā, kas būs ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopīga sanāksme.

Un noslēgumā es gribētu teikt, ka Slovēnijas prezidentūra vēlas, lai sammita sanāksme radītu turpmāku stimulu jeb, pārfrāzējot dos Santos kunga teikto, radītu jaunu dinamiku ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecībās, un es esmu pārliecināts, ka ar tādām debatēm kā šīs Eiropas Parlaments var sniegt savu artavu šī mērķa sasniegšanā.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Salafranca kungs, varu teikt, ka Komisija ir pielikusi vislielākās pūles, lai šis sammits būtu veiksmīgs. Kā jau Schulz kungs norādīja un kā ministrs nupat teica, Limā tiešām būs iespēja radīt spēcīgu impulsu Latīņamerikas un Eiropas attiecību jomā.

Kā jau daudzi no jums, arī Schulz kungs, ir uzsvēruši, mums ir daudz kopīgu vērtību. Ir pausts kopējs atbalsts daudzpusīgumam, un ir neapšaubāma vajadzība pēc sadarbības starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas valstīm, ja vēlamies, lai mūsu ietekmi jūt uzlabotā globālā organizācijā. Ja vēlamies, lai reformas notiktu lielākajās starptautiskajās iestādēs, tad to panākt ir iespējams tikai ar tālejošu vienošanos starp Latīņameriku un Eiropas Savienību. Nav neviena cita pasaules reģiona, ar kuru mēs daudzpusējā līmenī būtu sadarbojušies tik tuvu kā ar Latīņameriku.

Priekšsēdētāja kungs, es gribētu īsi atbildēt uz pāris jautājumiem. Pirmais ir saistībā ar ķīlniekiem. Acīmredzot Komisija ir sistemātiski atbalstījusi visus centienus panākt humānu vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu. Komisija, protams, jutīgi reaģē uz runām, kas ir radījušas šo problēmu.

Es gribētu šo to teikt par Kubu. Saprotams, kā jau teica ministrs, Kuba nebūs galvenais temats sanāksmē Limā, bet tomēr es gribu pateikt, ka Eiropas Savienības politika ir konstruktīva. Mēs neatbalstām atstumtības un sankciju politiku. Mūsu komisionārs, Louis Michel, nesen bija Kubā. Mēs esam gatavi sadarboties ar Kubu kopējo interešu jomās, bet ir skaidrs, ka mūsu dialogā ar Kubu ir iekļauts arī cilvēktiesību jautājums.

Mēs gribam panākt progresu arī asociācijas nolīgumu jomā. Mēs grasāmies panākt progresu ar Mercosur. Tāpat mēs vēlamies 2009. gadā nonākt pie kopsaucēja ar Andu kopienu.

Es runāšu par pāris jautājumiem, kas ir radušies šajās ļoti interesantajās debatēs. Tēma, kuru aizsāka Belohorská kundze par piekļuvi ūdenim, ir ļoti svarīga, un šis jautājums ir iekļauts arī paziņojuma par Limas sammitu projektā. Komisija atbalsta vairāku valstu projektus un programmas, kas saistītas ar piekļuvi ūdenim.

Tiek minēta arī pilsoniskās sabiedrības dalība. Pilsoniskā sabiedrība organizēs divus pasākumus, gatavojoties Limas sammitam: organizētās pilsoniskās sabiedrības konferenci, ESOSOC, un NVO, neorganizēto sabiedrību, konferenci. Komisija ir sagatavojusi finansiālu atbalstu šīm konferencēm, un Limas sammitā par tām tiks sniegts ziņojums.

Ir saasināts arī jautājums par pārtikas cenām, un ir tiesa, ka pārtikas cenu pieaugums noteikti ietekmēs Latīņameriku, kur vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju jau dzīvo nabadzībā. Tādās valstīs kā Salvadora cilvēki ir ļoti atkarīgi no pārtikas. Paaugstinātās pārtikas cenas neapšaubāmi ietekmēs iedzīvotājus, kuri jau ir ļoti neaizsargāti. Šis jautājums, protams, ir saistīts ar biodegvielu stratēģiju. Tas ir delikāts jautājums, kuru noteikti būs vērts pārrunāt.

Tiek minēts sieviešu stāvoklis Latīņamerikā. Komisija ir ļoti noraizējusies par situāciju Latīņamerikā, jo īpaši Meksikā un Gvatemalā. Mēs pilnībā apzināmies šo situāciju un cenšamies cīnīties ar problēmu. Mēs pateicamies Eiropas Parlamentam par ieguldīto darbu šajā jautājumā.

Manas atbildes nav saprotamas, bet šīs debates ir bijušas ļoti noderīgas un Limas sammitā noteikti ieviesīs skaidrību. Sammits mums dos iespēju sekmēt dialogu ar šo reģionu un labāk koordinēt centienus ar starptautiski nozīmīgiem termiņiem, it īpaši vides jomā. Tā arī mums būs iespēja saprast, kā varam sniegt atbalstu demokrātiskām reakcijām uz strukturālām problēmām, kas raksturīgas sociālai kohēzijai. Protams, Eiropas iestādēm ir jākoordinē savi centieni diferencēt pieeju, pielāgot to katra reģiona valsts problēmām.

Visbeidzot es gribētu atzinīgi vērtēt EuroLat darbu. EuroLat, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja, tika izveidota pēc 2006. gadā notikušā Vīnes sammita. Tā jau ir sniegusi vērtību ieguldījumu sadarbībā ar šo reģionu, nostiprinot demokrātisko gribu abās pusēs. Šajā saistībā mēs esam pārliecināti, ka ar EuroLat piedāvātajiem īpašajiem sakariem ar šo reģionu, Eiropas Parlaments rīkosies izlēmīgi, nodrošinot to, ka sadarbībai starp Eiropas Savienību un reģiona valstīm ir svarīga, arvien pieaugoša stratēģiska nozīme.

Es vēlreiz gribētu pateikties visiem runātājiem, kuri ir ieviesuši skaidrību jautājumos, kas skar gatavošanos Limas sammitam.

  Priekšsēdētājs. − Debašu noslēgumā — esmu saņēmis sešus rezolūciju projektus saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks 2008. gada 24. aprīlī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Nav nekāda sagadīšanās, ka Latīņamerikas lietusmežus sauc par pasaules plaušām. Mūsu klimats un arī mūsu nākotne ir atkarīga no tā, cik labi tiks saglabāts šo dzīvību dāvājošo mežu apmērs Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Venecuēlā un citās Latīņamerikas valstīs kopā ar to faunas un floras biodažādību un bagātību. Tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Savienības sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm vides aizsardzībai un pienācīgai klimata politikai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Nerimstošā kāre pēc peļņas, lietusmežu izciršanas un labības audzēšanas biodegvielas iegūšanai ir pretrunā cilvēces pamatinteresēm. Tāpēc mums ir jāmotivē savi Latīņamerikas draugi pielikt punktu šīm destruktīvajām rīcībām. Vislabāk aizsargāt šīs sākotnējās dabas vērtības var tad, ja neaizvaino iedzimto ļaužu kopienas, ļauj viņiem būt noteicējiem pār savu zemi un likt viņus mierā, lai viņi varētu turpināt dzīvot sev ierasto dzīvesveidu. Mūsu attīstības un atbalsta politikai ir abpusēji jāatbalsta vides aizsardzības prasības.

3. Eiropas Savienības un ASV sarunas par vīzu režīma atcelšanu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sarunām par atbrīvojumiem no vīzu prasības.

  Dragutin Mate, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es gribētu īsumā informēt par panākto progresu sarunās par vīzu atcelšanu un sarunās par elektronisko ceļošanas atļauju sistēmas (ESTA) ieviešanu. Iesākumā es gribētu teikt, ka Eiropas Savienībai vīzu politika ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums un ka kopš brīža, kad Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, gan Komisija, gan visas prezidentūras ir pielikušas lielas pūles, lai visās valstīs un visiem pilsoņiem tiktu piemēroti vienādi nosacījumi iebraukšanai Amerikas Savienotajās Valstīs un lai visi tiktu iekļauti bezvīzu programmā. Vīzu režīma atcelšana, protams, nozīmētu to, ka visi Eiropas Savienības pilsoņi ir vienlīdzīgi.

Šo gadu ASV ir uzsākušas ar konkrētām procedūrām un atvērušas durvis vīzu režīma atcelšanas programmai. Tās sāka ar ekskluzīvām divpusējām sarunām, un tieši tas ir izraisījis pārpratumus. Notika spraigas diskusijas, kurās mēs kā prezidējošā valsts kopā ar Komisiju mazinājām spriedzi šī gada sākumā, un pēc vairākām sanāksmēm tika panākta vienošanās par divējādas pieejas sadarbības sistēmu šajā jautājumā. Šo pieeju apstiprināja arī trīs valstu prezidentūras ES-ASV sanāksmē, kas 12. martā notika Slovēnijā.

Divējāda pieejas sistēma nozīmē to, ka Komisijai tiks piešķirtas sarunu pilnvaras, lai panāktu vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm jautājumos, kas skat Eiropas Savienību, un vienlaikus visas valstis var vest sarunas divpusējā līmenī par jautājumiem, kas ir dalībvalstu kompetencē. 18. aprīlī, savā pēdējā sesijā, arī Tieslietu un iekšlietu padome balsoja par pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai tagad arī Komisija varētu uzsākt šādas sarunas. Mēs ceram, ka šī divējādās pieejas sadarbība būs pārskatāma. Dažas dalībvalstis ir jau uzsākušas divpusējas sagatavošanās sarunas par to, kādiem ir jābūt šiem nolīgumiem, kaut arī pagaidām vēl nekas nav uzlikts uz papīra. Mēs ceram, ka gan dalībvalstu, gan Komisijas rīcība būs pārskatāma, lai mēs varētu rīkoties attiecīgā līmenī.

Aizskarot tēmu par elektroniskajām ceļošanas atļaujām, man jāmin, ka šajā sakarā ir notikušas vairākas diskusijas. Kopā ar amerikāņiem mums ir bijušas tā sauktās izpētes sarunas. No līdz šim pieejamajiem datiem ir skaidrs, ka patlaban Amerikas Savienotās Valstis nepieprasīs nekādu papildu informāciju, kā tikai tos datus, kurus pasažieri brīvprātīgi norāda lidojumos uz Amerikas Savienotajām Valstīm, aizpildot I-94 veidlapu, kas ir zaļa tiem, uz kuriem attiecas vīzu sistēma. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Pašreiz notiekošajās sarunās mēs esam panākuši vienošanos, ka šādas pārbaudes būs bez maksas, un pēc izdošanas atļaujas būs derīgas divus gadus. Patiesībā, tiklīdz šī sistēma sāks darboties, iedzīvotāji savus datus tiešsaistē nosūtīs Amerikas Savienoto Valstu iestādēm, kas pēc tam tos turpmāk apstrādās tā, kā to dara jau tagad.

Ir vēl kāds temats, kas ir pelnījis īpašu uzmanību, proti, sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par augsta līmeņa ekspertu komandu saistībā ar personas datu aizsardzību. Līdz šim esam spējuši vienoties par divpadsmit principiem un noteikuši, ka tie ir identiski. Viens princips vēl nav līdz galam izrunāts. Ceru, ka līdz jūnija beigām sasniegsim punktu, kad apgalvosim, ka ir iespējams turpināt diskusijas un piešķirt komandai citas pilnvaras, lai sāktu sagatavošanos sarunām par iespēju panākt pamatnolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm šajā jautājumā.

Kāpēc ir vajadzīgs šis pamatnolīgums? Pirmkārt, mēs vēlamies ievērot rezolūcijas, ko Eiropas Parlaments pieņēma pagājušā gada decembrī un kurās ir īpaši uzsvērts, ka šāds nolīgums ir vēlams. Protams, mēs uzskatām, ka iespēja vest sarunas un panākt vienošanos, pateicoties šādam jumta nolīgumam, ir iespējama tikai gadījumā, ja tiek ievēroti principi un tiklīdz kā ir pieņemts Lisabonas līgums, kas nozīmē, ka tas notiktu kopā ar Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tikai vienprātība starp visām trim iestādēm nodrošinās kopīgu principu un kopīgu rīcības principu īstenošanu. Tomēr, protams, tiklīdz kā mums būs šāds jumta nolīgums, mēs individuāli turpināsim lemt par katru informācijas apmaiņas gadījumu atsevišķi. Šis nolīgums neaptvers visu turpmāko, proti, pašreizējā situācija ir tāda, ka ikviena nolīguma dēļ šie principi tiek no jauna celti gaismā un pārrunāti visās sarunās. Ja mums būtu šādi kopīgi principi, kas radītu pamatu, situācija ar konkrētiem nolīgumiem un līgumiem, protams, būtu labāka. Priekšsēdētāja kungs, tas arī īsumā viss, ko gribēju sacīt.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Ministr, dāmas un kungi, Eiropas Savienības-Amerikas Savienoto Valstu tiesiskuma, brīvības un drošības ministru trijotnes sanāksme, kurā martā piedalījās Mate kungs un priekšsēdētāja vietnieks F.Frattini, bija lieliska iespēja pārrunāt konkrētus svarīgus jautājumus ar amerikāņu kolēģiem.

Esam spēruši soli pareizā virzienā, pieņemot ministru deklarāciju par pieeju, kas jāpieņem, saistībā ar jaunu ASV tiesību aktu par vīzu režīma atcelšanu ieviešanu. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem ASV būs jāparaksta drošības nolīgumi ar valstīm, kas ir vai būs vīzu atcelšanas programmas dalībnieces. Amerikas Savienotās Valstis ir atzīmējušas, ka Eiropas Savienības gadījumā ir vajadzīga divpusējā pieeja, kurā kompetences šajā jomā ir sadalītas starp Kopienu un dalībvalstīm. Valstu kompetences jautājumi tiks pārrunāti ar valstu iestādēm; jautājumi, kas ir Eiropas Savienības pārziņā, tiks pārrunāti ar Eiropas iestādēm. Amerikāņu sarunu dalībnieki ir atbalstījuši kopīgu mērķi, ar kuru pēc iespējas drīzāk tiktu ieviesta droša bezvīzu ceļošana starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ir ieteikusi piešķirt pilnvaras Padomei, kas tai ļautu uzsākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Esmu pateicīgs Mate kungam, kurš vadīja Tieslietu un iekšlietu padomes sēdi 18. aprīlī, jo, pateicoties Padomes lielajai vienprātībai, Padome bija gatava piešķirt šīs pilnvaras Komisijai. Tas ir pierādījums mūsu kopīgajiem centieniem darboties un rīkoties vienoti, jo tas acīmredzot ir efektīvāk.

Komisija uzsāks sarunas pēc iespējas drīzāk. Mēs jau esam sazinājušies ar Amerikas iestādēm. Mums ir jāpanāk straujš progress attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm jautājumā par vīzu režīma atcelšanas programmu, kas ir Kopienas kompetencē. Vienlaikus mums saviem iedzīvotājiem ir jāgarantē tiesības un brīvības, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu dalībvalstu piekļuvi. Mēs grasāmies uzņemties īpašu gādību par to, lai jebkura nolīguma starp Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm pamatā būtu savstarpīguma princips, lai tiktu ievērotas pamattiesības un individuālās brīvības, to skaitā arī datu aizsardzība un tiesības uz privāto dzīvi.

Kā jau Mate kungs nupat teica, mēs sarunās pārrunāsim arī ceļošanas atļauju elektroniskās sistēmas izveidi. Saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas programmu pasažieriem, kas ceļo uz Amerikas Savienotajām Valstīm ar lidmašīnu vai pa ūdensceļiem, pirms došanās ceļā nāksies atbildēt uz konkrētiem jautājumiem tiešsaistē. Tad viņiem izsniegs elektronisku ceļošanas atļauju. Es gribu norādīt, ka šī sistēma jau darbojas starp Eiropas Savienību un Austrāliju. Amerikas Savienotās Valstis ir vairākkārt mums sniegušas informāciju par sagatavošanās darbiem Elektronisko ceļošanas atļauju sistēmas (ECAS) izveidei, proti, mūsu videokonferencē ar Chertoff kungu, iekšējās drošības ministru.

Acīmredzot ir nepieciešami sīkāki paskaidrojumi, un mēs ar Mate kungu šos jautājumus vēlreiz pārrunāsim ar Chertoff kungu, kad viņš maija vidū ieradīsies Briselē. Mums jāuztur solidaritāte dalībvalstīs visā šajā jautājumā. Divpusējā, divējādā pieeja būs efektīva tikai tad, ja valstu sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir pilnībā pārredzamas. Amerikas Savienotās Valstis drīz iesniegs noteikumus par saprašanās memorandu ieviešanu tajās dalībvalstīs, kuras ir tos parakstījušas, jo šie ieviešanas līgumi ir nepārprotami būtiski, un mūsu pienākums būs tos izvērtēt.

Un visbeidzot — ciešā sadarbībā ar prezidentūru Komisija risinās savu ieilgušo dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībās starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm šajā jomā ir nepieciešama pārliecinoša un būtiska partnerība. Mūsu iedzīvotāju drošībai ir vajadzīga kopīga rīcība, kas garantē pamattiesības. Manuprāt, vislabākais kompromiss ir pieņemt sarunu pilnvaras. Tās piešķirs dalībvalstīm rīcības brīvību runāt ar Amerikas Savienotajām Valstīm par jautājumiem, kas ir dalībvalstu prerogatīva, piemēram, sadarbība un informācijas apmaiņa starp izlūkošanas dienestiem, bet, protams, mūsu ziņā ir gādāt, lai ceļošana uz Amerikas Savienotajām Valstīm būtu iespējama visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Vīzu režīma atcelšanas programmas pagarināšana ir kritizēta ASV Kongresā, bet, manuprāt, ar Eiropas Parlamenta un ministra atbalstu mēs spēsim atbalstīt Eiropas Savienības nostāju, jo tā vēlas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tās iedzīvotājiem.

Tas ir viss, ko šorīt varu pastāstīt Parlamentam. Es uzmanīgi klausīšos jūsu runās, kas sniegs lielāku skaidrību gaidāmajās sarunās.

  Urszula Gacek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas iniciatīvu, ar ko tiks ieviesti skaidri un pārskatāmi kārtības principi saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par bezvīzu režīmu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šī gada sākumā konkrētas nepacietīgas dalībvalstis uzsāka individuālas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm bez Eiropas Savienības piekrišanas. Citas dalībvalstis nolēma gaidīt, līdz tiks noteikti principi Eiropas Savienības noteiktajā kārtībā, jo šīs valstis saprata, ka būs labākā situācijā, ja varēs rēķināties ar visas Eiropas Savienības atbalstu. Šodien Amerikas Savienotajām Valstīm ir nosūtīts nepārprotams ziņojums, kurā ir atzīts, ka nedrīkst izdarīt spiedienu uz kādu no dalībvalstīm, lai tā pārkāptu Kopienas principus. Tas attiecas arī uz jutīgajiem jautājumiem, kas nav Eiropas Savienības kompetencē, piemēram, pasažieru kustības datu publicēšana. Būtiski ir tas, ka tagad katra dalībvalsts var individuāli vest sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tās ir valstis, kurām ir vislielākā motivācija panākt bezvīzu režīma nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem. Tomēr šīm valstīm ir jāpatur prātā kopīgi izstrādāto nostāja, kuras pamatā ir savstarpīguma princips, kā arī noteikumu informēt Komisiju par sarunu gaitu.

Būtībā bumba tagad ir Amerikas Savienoto Valstu laukumā. Es aicinu Amerikas Savienotās Valstis uzmanīgi izvērtēt kritērijus, pēc kuriem vīzas tiek piešķirtas Eiropas Savienības austrumu daļas iedzīvotājiem. Vai tiešām būtu tiesa, ka liela daļa šo iedzīvotāju ir potenciāli nelegālie imigranti, kas nepamestu Amerikas Savienotās Valstis pēc vīzu termiņa iztecēšanas? Tas patiesībā ir iemesls, kāpēc vairums vīzu pieteikumu tiek noraidīti, nevis potenciālais drošības apdraudējums. Galu galā Austrumeiropā tikpat kā nav fundamentālo islāmistu terorista grupējumu apmetņu. Agrāk Austrumeiropas pilsoņi juta kārdinājumu nelegāli atrasties Amerikas Savienotajās Valstīs finansiālu apsvērumu dēļ. Situācija tagad ir krasi mainījusies. Austrumeiropieši tagad drīkst likumīgi strādāt vecajā Eiropā, kopš Eiropas Savienības paplašināšanās brīža. Tagad viņi tur var strādāt, nepārkāpjot tiesību aktus un nebaidoties no imigrācijas dienestiem.

Ņemot vērā šīs pārmaiņas, Amerikas Savienoto Valstu negatīvā attieksme ir arvien grūtāk saprotama šo dalībvalstu iedzīvotājiem. Amerikas Savienoto Valstu ieņemtā nostāja kaitē arī to imidžam. Tāpēc arī ASV interesēs ir drīz vien noslēgt sarunas un nodrošināt to, ka vīzu nepieciešamība Eiropas Savienības pilsoņiem paliek vēsturē.

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu atzinīgi vērtēt Padomes priekšsēdētāja un komisionāra teikto. Kā grupa mēs atzinīgi vērtējam Padomes apstiprinājumu sarunu pilnvaru piešķiršanai, kas beidzot ļaus Komisijai vest sarunas ar visām dalībvalstīm — es uzsveru, ar visām dalībvalstīm — par jauno bezvīzu režīma plānu, kā to pērn ir grozījis ASV Kongress.

Vienlaikus mēs vēlamies paust nožēlu par to, ka Vašingtonas administrācija nolēma sākt divpusējas sarunas ar tām valstīm, kas tikai nesen ir pievienojušās Eiropas Savienībai: šādu lēmumu nevar atbalstīt ne nopelnu, ne sistēmas dēļ.

Mūsu grupa uzskata, ka ASV ir būtisks partneris cīņā pret terorismu, bet tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka ASV valdībai ir jāievēro Eiropas Savienības politiskā subjektivitāte un vara, kas cildinātas mūsu līgumos. Es riskētu ieteikt, komisār, ka tas ir jāatgādina arī ES dalībvalstīm: tās ir šīs Eiropas subjektivitātes tulki un aizbildņi.

Ir vērts atsaukt atmiņā, kā jūs arī to darījāt, ka vīzu politika, gluži kā mūsu politika par patvēruma piešķiršanu un cīņu pret nelegālo migrāciju, ir Eiropas Kopienas pārziņā. Ir svarīgi, ka Padome ir apvilkusi sarunu pilnvaru jautājumu ar sarkanu, ņemot vērā, ka nav iespējams runāt par divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm jomās, kas ir ES kompetencē, it īpaši, ja tādi nolīgumi ļauj ASV iestādēm piekļūt Eiropas Savienības datu bāzēm.

Mēs aicinām Komisiju turpināt darbu, lai panāktu vienošanos, vispārēju situācijas atrisinājumu, atceļot vīzu režīmu visām Eiropas valstīm, pamatojoties uz vienlīdzīgas cieņas un, kas pats svarīgākais, uz savstarpīguma principu.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šīs pilnvaras tiek vērtētas ļoti atzinīgi, un mēs gaidīsim rezultātus. Es tikai prātoju, kāpēc tas viss netika panākts jau agrāk un kāpēc to ir iespējams panākt tagad. Cerēsim, ka tas tomēr tiks panākts.

Tāpat es atzinīgi vērtēju Mate kunga paziņojumu par to, ka vīzu režīma atcelšanai ir jāattiecas uz visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un nevis uz visām dalībvalstīm, un tā ir būtiska atšķirība. Šajā sakarībā es gribētu vērst uzmanību uz aizliegumu ASV iebraukt HIV slimniekiem. Ceru, ka jūs cīnīsieties par šī iebraukšanas aizlieguma atcelšanu. Tāpat es gribētu uzzināt jūsu viedokli par Chertoff kunga apgalvojumiem šīsnedēļas laikrakstā „Washington Post“, ka vīzu režīma atcelšana būs saistīta ar aviosabiedrību veiktajām pirkstu nospiedumu pārbaudēm. Tas ir pavisam jauns faktors, un es vēlētos uzzināt, ko jūs par to domājat.

Tad mēs nonākam pie Pasažieru vārdu reģistra (PVR). Ja Amerikas PVR prasības kļūs stingrākas par tām, kas patlaban noteiktas ES-ASV nolīgumā, kurš jebkurā gadījumā vēl nav ratificēts, vai tas nozīmē, ka nolīgums uzreiz vairs nebūs spēkā? Tādā gadījumā mums ir jāzina, kas teikts ieviešanas līgumos, un es tiešām prātoju, kāpēc mums līdz šim par tiem nav sniegta informācija. Man tā šķiet dīvaina situācija.

Tad mēs nonākam pie elektronisko ceļošanas atļauju sistēmai un personas datu aizsardzībai. Mani ne mazākajā mērā nepārliecina tas, ka šis jautājums būtu sakārtots. 12 principi, kurus pagaidām esam redzējuši, protams, ir laba lieta. Tomēr, tāpat trešā pīlāra noteikumiem, arī ar pašas Eiropas Savienības pamatlēmuma problēma nav principos, bet gan garajā to izņēmumu sarakstā. Šajā saistībā es gribu garantijas, nevis tikai principus. Es gribu arī zināt, kā tie darbosies praksē, pirms mēs vienojamies par iedzīvotāju datu atklāšanu citai valstij.

Tad vēl ir arī demokrātiskās leģitimitātes jautājums. Kā jūs nodrošināsiet demokrātisku pārbaudi? Man ekspertu komitejas priekšlikums nešķiet ne demokrātisks, ne pārskatāms. Manuprāt, šis ir tipisks parlamentāras pārbaudes gadījums.

Visbeidzot es ceru, ka Komisija un Padome ir guvusi mācību, ka mēs kā Eiropas Savienība esam daudz stiprāki, ja esam vienoti, nevis sašķelti, un ja mēs risinām šāda veida jautājumus atklāti ar Eiropas Parlamenta atbalstu.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Komisijai par tās centieniem nodrošināt vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem uz ASV robežas. Tomēr es uzskatu, ka sarunas par ASV vīzu režīma atcelšanu nepārprotami norāda par Eiropas Savienības iespējām.

Par spīti paustajam atbalstam Eiropas Komisijai, īpaši ņemot vērā tās valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004.  un 2007. gadā, sarunas ir bijušas neveiksmīgas. Amerikas Savienotās Valstis grasās parakstīt divpusējus vīzu režīma nolīgumus ar katru dalībvalsti pēc kārtas, tiklīdz kā attiecīgā dalībvalsts atbilst tikai un vienīgi ASV tiesību aktu kritērijiem šajā jautājumā. Acīmredzot Komisijai ir vienkārši ierobežot dalībvalstu kompetences. Reizēm to panāk ar līgumiem, reizēm ar precedentu. Ir daudz grūtāk gūt panākumus attiecībās ar trešām valstīm. Par spīti tik būtiskam atbalstam Komisijas tiesībām uz ekskluzīvu pārstāvību, dažas dalībvalstis izvēlējās vest individuālas sarunas. Mana valsts nav viena no tām, bet man jāsaka, ka mani nemaz nepārsteidza šo valstu rīcība.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas un Padomes pārstāvji, jūs neesat ne pietiekami daudz mums pateikuši, ne arī pārliecinājuši Eiropas Parlamentu. ASV izvēle parakstīt atsevišķus nolīgumus jautājumā, kas skar Kopienas jurisdikciju, ir apvainojums ES un kā tāds arī jāuztver. Čehijas Republikas lēmums parakstīt šādu nolīgumu ir Kopienas jurisdikcijas pārkāpums. Nevienam nav tiesību atklāt Eiropas iedzīvotāju personas datus amerikāņiem vai kādam citam bez ES un Eiropas Parlamenta veiktas pārbaudes. Runa ir par ko vairāk, nekā tikai par PVR saturu.

Padomes locekļi, tāpēc es lūdzu jūs atzīmēt to, ka iesaistītas ir ne tikai jaunās dalībvalstis. Lai gan Grieķija bija viena no pirmajām 15 ES dalībvalstīm, Grieķijas iedzīvotājiem joprojām ir nepieciešama vīza ceļošanai uz ASV. Mums tas ir jāpārtrauc, bet ar vienotu pieeju, nevis pārkāpjot iedzīvotāju personas datu aizsardzības noteikumus. Lūdzu, iekļaujiet šo savā galīgajā nostājā.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, es Parlamentā pārstāvu Čehijas Republiku, kas nesen kā tika te minēta. Čehijas Republika, tāpat kā dažas citas dalībvalstis, uzsāka divpusējas sarunas par ASV vīzu režīma atcelšanu. Es paužu nozēlu par Eiropas Komisijas netaisno manas valsts ārpolitikas kritizēšanu. Komisija ir augstprātīgi pārkāpusi savas faktiskās kompetences un apspiedusi dalībvalstu subsidiaritātes un vienlīdzības principu. Ļaujiet atgādināt arī to, ka divpusējās sarunas par vīzu režīma atcelšanu bija Čehijas Republikas reakcija uz Komisijas pilnīgo nespēju panākt rezultātus jautājumā par vīzu režīma atcelšanu jaunajām dalībvalstīm. Dāmas un kungi, Komisijai ir jāsaprot, ka, lai gan tā ir augsta līmeņa izpildinstitūcija, ir daudzas jomas, kurās tai ir jāievēro Parlamenta un individuālo dalībvalstu politiskā griba.

Visbeidzot, ja Eiropas Komisija vēlas būt Eiropas Savienības aviosabiedrību drošības arbitrs jautājumā par vīzu režīmu ar ASV, tai nevajadzētu nosodīt tās valstis, kas ar informācijas apmaiņu pūlas izjaukt teroristu plānus. Gluži otrādi — tai vajadzētu kritizēt tās valstis, kuras bez sirdsapziņas pārmetumiem ved pārrunas ar Lībijas, Hamas u.c. organizāciju pārstāvjiem.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, ministr Mate, priekšsēdētāja vietniek Barrot, dāmas un kungi, 10. martā es šajā Parlamentā izteicu savas bažas šajā jautājumā. Man jau tad likās un liekas joprojām, ka Amerikas Savienotās Valstis ir izvēlējušās šķeļošu un iekarojošu stratēģiju, piedāvājot divpusējus nolīgumus saistībā ar vīzu režīma atcelšanas plānu. Diemžēl vairākas dalībvalstis nav spējušas pretoties kārdinājumam, cenšoties panākt ātrāku progresu un aizmirstot, ka kopīgā vīzu politika neapšaubāmi ir Kopienas kompetencē, tāpat kā to pienākums ir ievērot solidaritātes principu, kas cildināts Līgumā.

Kad šīs dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai, tās apņēmās ievērot visas Kopienas acquis, dalot savu suverenitāti kopīgos jautājumos, kuros Eiropas pieejai bija jābūt dominējošai. Tādējādi parakstītie divpusējie nolīgumi ir radījuši precedentu, kas ir pretrunā Eiropas integrācijas būtībai.

Es apsveicu Padomi ar sarunu pilnvarām, kas 18. aprīlī tika piešķirtas Komisijai. Mums jāgādā, lai šis process nesatricinātu Eiropas nostāju sarunās. Martā es iebildu, ka būtu labāk izvēlēties divpusējo nolīgumu iesaldēšanu, līdz sarunas starp Komisiju un Amerikas Savienotajām Valstīm ir slēgtas. Es aicinu Komisiju un komisāru J.Barrot nepakļauties kompromisam šādā kopīgu interešu jautājumā. Es viņus aicinu rūpīgi uzmanīt katras dalībvalsts iniciatīvas, nevilcināties ar vēršanos Eiropas Kopienu Tiesā, ja tiek pārkāpti Kopienas tiesību akti, un it īpaši informēt Parlamentu par notikumu gaitu un solidaritātes līmeni vai trūkumu, ko izrāda dažas dalībvalstis.

  Martine Roure (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāj, mēs atzinīgi vērtējam to, ka Padome beidzot ir piešķīrusi Eiropas Komisijai pilnvaras vest sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par bezvīzu režīma piemērošanu tām 12 valstīm, kurām patlaban tāds netiek piemērots.

Laba zīme ir arī tā, ka paralēli šīm sarunām ir uzsāktas sarunas arī par elektronisku ceļošanas atļauju sistēmas ieviešanu un datu apmaiņu. Tomēr vai šīs pilnvaras tiešām aptures divpusējās sarunas par labu patiesi eiropeiskai pieejai? Cerēsim, ka tā notiks.

Es vēlreiz gribētu atgādināt, ka nav pieņemamas nevienas divpusējās sarunas par vīzu režīma atcelšanu un par datu apmaiņu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēram, PVR, un ka vienīgi nolīgumi Eiropas Savienības līmenī var tikt ņemti vērā.

Vai šīs sarunu pilnvaras paredz vispārēju nolīgumu par personas datu aizsardzību? Tas ir tas, ko vēlos jautāt, jo Amerikas tiesību aktos joprojām nav minēti eiropieši un to aizsardzība. Visbeidzot es gribētu norādīt, ka SIS un VIS netika izveidotas īpašam nolūkam un ka piekļuves nodrošināšana šo sistēmu datiem trešām valstīm būtu mērķa atbilstības un proporcionalitātes principu pārkāpums. Mēs uz jums paļaujamies.

  Gérard Deprez (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, dalīšos ar dažiem novērojumiem.

Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšsēdētāja un dalībvalstu centienus attiecībā uz sarunu pilnvaru apstiprināšanu 18. aprīlī. Šis jautājums tika skatīts neorganizēti un nesen atrisināts, es teiktu, katastrofālā veidā, un šīs ir labas ziņas visas Eiropas iedzīvotājiem.

Tomēr es gribētu minēt divas lietas, par kurām komisārs jau ieminējās. Priekšsēdētāja kungs, komisār, nav taisnīgi, ka ieviešanas nolīgumiem, par kuriem sarunas ved konkrētas dalībvalstis ar Amerikas Savienotajām Valstīm, patlaban nav jābūt pilnībā pārskatāmiem. Tas varētu nebūt pārsteigums Amerikas Savienotajām Valstīm, bet dalībvalstīm tas ir nepieņemami. Es savus izteikumus galvenokārt vēršu uz Čehijas Republiku, kas drīzumā pārņems Eiropas Savienības prezidentūru un kurai vajadzētu rādīt piemēru. Lai gan sarunu pilnvaras nosaka ļoti skaidrus noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību, es tomēr uzskatu, ka šajā jutīgajā jautājumā patiesi pārskatāms nolīgums, nevis noteikti 12 principi, bet patiesi transatlantisks nolīgums, ko, manuprāt, ideālā kārtā pārskatītu kopīgo datu aizsardzības iestāde, atbilstu abu pušu prasībām un mūsu jo īpaši.

  Guntars Krasts (UEN). - (LV) Paldies, prezident! Izmantojot izdevību, vēlos izteikt atzinību Eiropas Komisijai par jauno dalībvalstu interešu pārstāvību sarunās ar ASV par bezvīzu programmu ieviešanu. Komisija šo jautājumu pastāvīgi ir uzturējusi savā dienas kārtībā. Pēc Eiropas Savienības un ASV marta sarunām ar gandarījumu var secināt, ka sekmīgi izdevies likvidēt iespējamās konfliktsituācijas, atsevišķām dalībvalstīm uzsākot divpusējās bezvīzu programmu ieviešanas sarunas ar ASV. Jo, kā zināms, ASV ir paturējusi spēkā pozīciju, ka tā atceļ vīzu režīmu tikai divpusējās sarunās ar katru konkrētu dalībvalsti. Tāpēc apsveicami ir Eiropas Savienības un ASV marta sanāksmes rezultāti, kurā panākta vienošanās par tā saukto twin-track pieeju. Patreizējā situācijā tā ir uzlūkojama kā ideāls risinājums, kas likvidē iespējamās konfliktējošās politikas. Dalībvalstis, kas pašreiz ir sarunu procesā ar ASV par bezvīzu programmu ieviešanu, ir ļoti ieinteresētas, lai līdz šī gada jūnijam izdotos realizēt marta sanāksmē panākto vienošanos ar ASV par elektronisko ceļošanas autorizācijas sistēmu, un tās ieviešanas koordinēšanu ar plānoto Eiropas Savienības sistēmu. Šīm dalībvalstīm kavēšanās nozīmētu bezvīzu programmas ar ASV ieviešanas paildzināšanos. Paldies!

  Vladimír Remek (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, mani balsotāji Čehijas Republikā arī prāto, vai personas datu un informācijas apjoms, ko pieprasa ASV tā sauktās cīņas pret terorismu vārdā un vīzas piešķiršanai, ir pieņemams. Vienlaikus es gribētu atgādināt, ka Eiropas Savienība nav bijusi pietiekami aktīva jauno dalībvalstu likumīgo interešu aizstāvēšanā saistībā ar ASV vīzu režīma atcelšanu. Bailes par to, ka vīzu jautājums kļūs sarežģītāks vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, vienkārši radīja priekšnoteikumus čehu ierēdņiem gādāt par savām interesēm.

Turklāt jāsaka, ka, lai gan valdība Prāgā to noliedz, ir diezgan pārsteidzoša sakritība, ka ASV vēlas atcelt vīzu režīmu mūsu iedzīvotājiem tieši tad, kad cenšas iegūt čehu piekrišanu par pretraķešu radara bāzes stacijas izveidi šajā valstī. Lai gan ir skaidrs, ka šī ir vistīrākā sakritība un ASV apbalvo Čehijas valdības labo gribu ar dāsnu žestu, aizdomas par politisku valsts suverenitātes tirdzniecību tomēr rodas.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, visas šīs debates par vīzu režīma atcelšanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību pamazām sāk šķist kā halucinācijas. Vairākām jaunajām dalībvalstīm izdevās parakstīt divpusējus nolīgumus ar Amerikas Savienotajām valstīm. Šāds ceļš tām bija ātrāks un acīmredzot arī vienkāršāks, nekā visas Eiropas Savienības kopīgas vienošanās sagaidīšana. Amerika vīzu režīma atcelšanai izvirza vairākus noteikumus, attiecinot tos uz cīņu pret terorismu. Kur ir problēma?

Eiropas federālisti saka, ka vīzu nolīgumu parakstīšana ir Eiropas kompetencē. Iepriekšējās debatēs par šo tēmu kāds Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas loceklis teica, ka tā sauktajai Eiropas solidaritātei ir jādominē un ka tas vienkārši ir jāizskaidro attiecīgo dalībvalstu iedzīvotājiem, kas ir upuri. Acīmredzot ideoloģijai ir jāgūst pārsvars pār praksi. Dalībvalstis pašas ir atbildīgas, un tām ir jāpaliek atbildīgām par lēmumiem attiecībā uz to, kas iekļūst to teritorijā un kādos apstākļos tas notiek, un vīzu politika ir šī jautājuma būtiska daļa.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. ASV ceļojumu vīzas atcelšana ir ļoti nozīmīga mūsu iedzīvotāju prioritāte, un mēs kļūdāmies, ja domājam, ka tā nav. Tā ir nozīmīga prioritāte, jo ceļot bez vīzas ir vieglāk un arī lētāk — visiem ceļotājiem. Tā ir arī nozīmīga, jo mēs vairs nevaram paildzināt netaisno situāciju, kurā pusei Eiropas Savienības dalībvalstu nav vajadzīga vīza ceļošanai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet otrai pusei ir. Pašam ir jāizjūt, kā ir, kad vajag ASV vīzu, lai novērtētu, cik būtisks ir tās atcēlums. Tomēr visi centieni, vienalga, no kuras puses, atcelt vīzu režīmu, ir labi, pozitīvi un atbalstāmi, nevis kritizējami. Nav svarīgi, kam izdosies atcelt vīzu režīmu tām 12 valstīm, kurām vīzas vēl ir vajadzīgas. Svarīgi ir tas, ka režīms tiks atcelts. Tāpēc Komisijas un dalībvalstu bērnišķīgās spēles par to, kurš ir tiesīgs vest sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ir jāizbeidz. No grūti izprotamā ir jāsaprot viens – tas, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir senas un spēcīgas divpusējas saites ar dalībvalstīm, un ir skaidrs, ka diskusijas notiks ar tām bez starpniekiem. No otras puses ir skaidrs, ka Komisijai ir savs uzdevums — jā, tai ir uzdevums turpināt spiediena palielināšanu pareizajā virzienā. Tomēr tajā pašā laikā mēs visi zinām, ka Amerikas Savienotajām Valstīm līdz šim ir labpaticies runāt ar atsevišķām valstīm, un patiesībā Komisija pati ar to nav vēl tikusi galā. Tomēr jāatceras, ka mēs neturpinām strīdu par to, kuram ir un kuram nav tiesību vest sarunas, jo tādējādi mēs zaudēsim un būsim sašķelti, tā vietā, lai kļūtu stiprāki. Tāpēc es atbalstu divējādo pieeju; svarīgi ir atbalstīt citam citu, lai tad, kad vīzu režīms tiks atcelts, tas tiek atcelts bez kavēšanās un tiek atcelts visiem ES iedzīvotājiem.

  Stavros Lambrinidis (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esat mūs iepazīstinājuši ar apkaunojošo divpusējo vīzu režīma atcelšanas programmu. Saskaņā ar to ASV atbrīvojumu no vīzas prasības padarīs par privilēģiju un ratificēs īpašas prasības, ko piemēros Grieķijai un jaunajām dalībvalstīm, kurām būs jāsniedz, protams, ar Eiropas saņemtu apstiprinājumu, pat vēl sīkāki pasažieru dati, nekā to visā pasaulē teorētiski pieprasa PVR. Būs iespējama pat tūlītēja pieeja iedzīvotāju kriminālajai vēsturei. Jūs sakāt, ka tas nav Kopienas kompetencē un ka katrai dalībvalstij ir jārīkojas tā, kā tā vēlas. Citiem vārdiem sakot, jūs pametat pusi dalībvalstu, pakļautas draudiem par atteikšanos no personas datiem, kurus ASV nepieprasa no otras dalībvalstu puses. Jebkurā gadījumā ticamākais, bet arī ciniskākais šķiet Rosenzweig kunga, ASV valsts sekretāra vietnieka, teiktais. Viņš ASV Senātā 28. februārī teica:

„Šīm astoņām kandidātvalstīm [...] ir spēcīgs stimuls uzņemties visa drošības standartu kopuma ieviešanu.”

Citiem vārdiem sakot, šīm valstīm tik izmisīgi ir nepieciešamas vīzas, ka mēs varam piespiest tās pieņemt jebkādus noteikumus.

Komisār, saskaņā ar Eiropas kopējās vīzu politikas teorētisko un praktisko aspektu pašreizējais vīzu vai bezvīzu statuss nav jāpiešķir ikvienam; visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz to, ņemot vērā vienus un tos pašus nosacījumus. ASV ir pietiekami spēcīga politiskā ziņā, lai atceltu Eiropas kopējo politiku. Diemžēl ne Padome, ne Komisija nav izrādījusi politisko gribu, lai apturētu ASV.

  Jeanine Hennis-Plasschaert (ALDE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, kad runa ir par vīzu režīma atcelšanas programmu, šie paziņojumi, godīgi sakot, nav pārliecinoši, un daži jautājumi jau ir apstiprinājuši šo pieņēmumu. Līdz šim Komisijas pilnvaras laika gaitā ir apturētas. Īsāk sakot, nekāda rezultāta. Jebkurā gadījumā sešas dalībvalstis un, iespējams, tagad arī Malta ir parakstījušas saprašanās memorandu ar amerikāņiem. Ieviešanas noteikumi vēl nav zināmi, tāpat kā nav skaidras arī valsts politikas aprises.

Šajā sakarībā man ir šāds jautājums, kas skar arī nepilnīgās Komisijas pilnvaras: kāpēc dalībvalstis jau ir Eiropas Savienībā? Vai joprojām ir dzīvs Kopienas gars? Mēs amerikāņiem varam līdzināties tikai tad, ja 27 dalībvalstis rīkojas līdzīgi. Mums kā Eiropas Savienībai ir jāraida nepārprotams signāls pāri Atlantijas okeānam. Mums ir jābūt drosmīgiem un jāizmanto sava nelokāmā nostāja sarunās. Ņemot to visu vērā, man dažu dalībvalstu rīcība šajā jautājumā šķiet nepieņemama. Arguments, ka Komisija ir panākusi pārāk mazu progresu pēdējos gados attiecībā uz konkrētajām dalībvalstīm, izklausās pieņemams, bet tas ir nesamērīgs, ja runa ir par līdz šim redzēto rīcību. Ir pēdējais laiks rīkoties pašiem, nevis visu atstāt Amerikas Savienoto Valstu pārziņā. Šādi ES tik tiešām sevi padara par pilnīgu apsmieklu.

  Marek Aleksander Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Eiropas Komisijai un it īpaši komisāram F.Frattini, kurš diemžēl nevar šodien būt kopā ar mums. Komisārs F.Frattini sarunu gaitā lika skaidri saprast, ka vīzu jautājumi ir Briseles kompetencē un ka tās valstis, kas ved sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pārkāpj Eiropas Savienības solidaritātes principu.

Līdz šim 14 turīgākās Eiropas Savienības dalībvalstis kopā ar Slovēniju ir ieguvušas šo privilēģiju, bet to cer iegūt visas Eiropas Savienības dalībvalstis, it īpaši tās, kas atrodas tajā Eiropas daļā, no kuras nāku es. Vienprātība ir obligāts priekšnoteikums vīzu jautājuma nokārtošanai, kas nāks par labu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vislabākā pieeja šķiet kopīga rīcība ar viena pārstāvja, proti, komisāra F.Frattini, palīdzību. Viņš ir pierādījis savu vēlmi cīnīties par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Šī pieeja pierāda arī to, ka Eiropas Savienība ir spējīga paust vienotu nostāju. Tomēr ir žēl, ka konkrētas valstis ir gatavojušās pieņemt pašas savus lēmumus šajā jautājumā un parakstīt individuālus vīzu memorandus ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, ASV un vienas atsevišķas valsts parakstīts nolīgums par vīzu režīma atcelšanas programmu (VWP) izrādīsies briesmu pilns. Tas ļaus ASV piekļūt ES datu bāzēm, kurās ir ceļotāju personas dati, nodokļu maksāšanas dati un pat kriminālā vēsture. Dalībvalstīm šajā jautājumā jābūt īpaši piesardzīgām, jo tiek skartas Kopienas jurisdikcijas jomas, piemēram Šengenas līgums un Eiropas kopējā vīzu politika. Tāpēc es pilnībā nepiekrītu Čehijas Republikas iniciatīvai parakstīt divpusēju saprašanās memorandu ar ASV.

Citas valstis ir sekojušas Čehijas Republikas piemēram: saprašanās memorandus jau ir parakstījusi Igaunija, Latvija, Ungārija, Slovākija un Malta. Komisāra paskaidrojumi un paziņojumi man šķiet nepietiekami: viņš nespēja pateikt, kas notiktu, ja jau iepriekš minēto valstu parakstītajos nolīgumos būtu punkti, kas būtu pretrunā Eiropas nostājai.

Mana valsts, Grieķija, ir viena no ES 15 sākotnējām dalībvalstīm. Kaut arī tai ir nesakārtots vīzu jautājums, tā tomēr nesekoja šim piemēram. Jo, ja mēs tiešām uzskatām, komisār, ka katra ES dalībvalsts var darīt to, kas ir labākais tās interesēm, tad nekādas savienības nemaz nav.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, Ungārijas un pārējo jauno dalībvalstu vārdā man ir jāiebilst šeit dzirdētajai kritikai un apsūdzībām. Vecās Eiropas Savienības dalībvalstis pamet jaunās dalībvalstis novārtā. Eiropas solidaritātes princips nedarbojas — ne jauno dalībvalstu, ne Grieķijas gadījumā. Tāpēc visas šīs kritiskās piezīmes nav saprotamas. Ir viena īpaša joma, kurā Eiropas Savienības solidaritāte līdz šim nav darbojusies un arī tagad nedarbojas, un ir ļoti svarīgi, lai šis jautājums beidzot tiktu atrisināts. Mums jānoskaidro, kas ir dalībvalstu un kas ir Kopienas kompetencē, kad tiek vestas sarunas par bezvīzu režīmu ieviešanu. Mēs ceram, ka šogad Ungārijai un visām pārējām jaunajām dalībvalstīm beidzot būs tādas pašas tiesības, arī uz ceļošanu bez vīzas uz ASV, kā vecajām dalībvalstīm. Šīs debates pierāda, ka solidaritāte Eiropas Savienībā nedarbojas. Paldies par uzmanību.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir skaidrs, ka ES joprojām nav teikšanas sarunās ar ASV. Divpusējā pieeja ir tikai pierādījums tam, ka Padome un Komisija nespēj aizstāvēt Eiropas intereses un iedzīvotājus.

Tas, ka dalībvalstis ir spiestas pašas vest divpusējas sarunas ar ASV, apdraud mūsu ticamību un varu starptautiskā mērogā, un tas var kaitēt mūsu iedzīvotājiem, kuru dati var tikt apmainīti bez jebkādas demokrātiskas pārbaudes veikšanas.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jārīkojas kā vienotai Eiropai, un es vēlos, lai Komisija izrādītu apņemšanos un liktu mūsu partnerim, ASV, saprast, ka par vienlīdzīgām tiesībām un vienlīdzīgu attieksmi nekaulējas.

Elektroniskās ceļošanas atļaujas, kuras sāks izmantot, būs pozitīva attīstība, jo ieceļošanas atļaujas tiks izvērtētas, ņemot vērā katru indivīdu, nevis izcelsmes valsti. Tas būs pirmais solis vienlīdzīgas attieksmes virzienā.

Lai kāda arī nebūtu valstpiederība, mums Eiropā ir jānojauc iekšējās robežas un jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem eiropiešiem. .

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, svarīgākais jautājums, kas mums pašreiz ir jārisina, ir vienošanās panākšana vīzu jautājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar kuru visas Eiropas Savienības dalībvalstis tiktu uztvertas vienlīdzīgi. Tas pilnīgi noteikti ir būtiskākais jautājums. Polija paļaujas uz kopējo Eiropas politiku šī jautājuma sakarā. Es uzskatu, ka solidaritāte starp visām Eiropas valstīm, kuras pārstāv Eiropas Komisija, ir būtiskākā šajā lietā. Cerēsim, ka šāda pieeja nozīmēs to, ka vienošanās par jaunu vīzu režīmu, kas ļaus ar vienādiem nosacījumiem Amerikas Savienotajās Valstīs iekļūt visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, beidzot tiks panākta sammitā 12. jūnijā.

Es gribētu bilst vēl ko. Izstrādājos politiku saistībā ar vīzu režīmu, Eiropas Komisijai ir jānodrošina tas, ka tiek ievēroti Eiropas tiesību pamatprincipi, lai ar personas informācijas sniegšanu saistībā ar vīzu režīmu netiktu pārkāpta Eiropas Pamattiesību harta.

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Dāmas un kungi, šodienas debašu galvenā tēma ir vienlīdzība, vienlīdzīgi nosacījumi un vienlīdzīga attieksme. Jautājumā par ceļošanu uz Amerikas Savienotajām Valstīm gandrīz 20 gadus pēc komunisma sabrukšanas un četrus gadus pēc tam, kad jaunās dalībvalstis no centrālās un austrumu Eiropas ir pievienojušās ES, joprojām pastāv nevienlīdzība. Šīm jaunajām dalībvalstīm kopā ar Grieķiju joprojām ir nepieciešamas vīzas ceļošanai uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Kaut arī tas, manuprāt, ir apkaunojoši, es uzskatu arī to, ka tieši Amerikas Savienotajām Valstīm vajadzētu kaunēties, nevis Eiropas Savienībai. Galu galā šajā situācijā viena demokrātiska valsts šādi izturas pret Poliju, Čehijas Republiku, Ungāriju un citām valstīm, vienlaikus saucot tās par saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.

Runājot par sarunām un sarunu metodēm, es pilnībā piekrītu saviem kolēģiem, ka Eiropas Savienībai ir jāpauž vienota nostāja. Tikai tā var panākt vienlīdzību; gan Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzību, gan divpusēju vienlīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, tajā skaitā arī tādās jomās kā datu apmaiņa, personas datu aizsardzība u. c.

  Jan Zahradil (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka tas, ko vienmēr šeit sakām, piepildās: neviens nav pārkāpis saistības, ko uzliek nolīgumi, ES tiesību akti vai Eiropas Savienības kompetence, un var notikt divpusējas sarunas, kā arī daudzpusējas vai Eiropas sarunas. Dāmas un kungi, es izsaku nožēlu, ka mana valsts, Čehijas Republika, tiek vainota solidaritātes un pārskatāmības trūkumā. Tā nebūt nav patiesība. Mēs pildām saistības, ko mums uzliek nolīgumi, Kopienas tiesību akti un subsudiaritātes princips, precīzi un tieši tā, kā vajadzīgs; ne mazāk, ne vairāk. Tāpat es gribētu lūgt dažiem saviem kolēģiem nemoralizēt par eiropeiskumu. Mēs visi esam vienlīdzīgi eiropieši: nav tādu, kas būtu vairāk vai mazāk eiropeiski.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis tiešām ir gadījums, kad vīzu politika ir daļa kopējās Eiropas politikas, un es no tiesas vēlos, lai Komisija pierādītu, ka tās rīcība ir efektīva, ņemot vērā tai piešķirtās sarunu pilnvaras. Cerēsim, ka tiks panākta veiksmīga vienošanās, jo tas nozīmētu kopīgus panākumus.

Tomēr līdz šim mēs esam ļāvušies nevienprātībai šajā jautājumā. Amerikas Savienotās Valstis ir sadalījušas Eiropas Savienības iedzīvotājus divās grupās. Vienu varētu dēvēt par augstāka līmeņa grupu, un tai piederīgiem ir ļauts ieceļot ASV teritorijā bez jebkādām grūtībām.

Es gribētu izteikt savu protestu pret šo situāciju, kā arī minēt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tā jau pamazām iegūst bēdīgu slavu. Vīzu jautājums ir punkts ASV vēlēšanu kampaņā. Nav pareizi, ka viens no kandidātiem sola, piemēram, vīzu režīma atcelšanu maniem tautiešiem, proti, poļiem, tādējādi cerot uz milzīgās poļu diasporas atbalstu. Mēs to nedrīkstam pieļaut.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribu zināt, vai Komisija un Padome varēs apgalvot, ka sarunu gaitā ES liegs piekļuvi ES datu bāzēm, tādām kā Šengenas informācijas sistēma un Vīzu informācijas sistēma (VIS). Kā referente VIS jautājumos esmu panākusi vispārīgu datu apmaiņas aizliegumu uz trešām valstīm no VIS datubāzes, un es gribu zināt, vai tā kaut kādā mērā ir apdraudēta.

Otrkārt, vai Komisija un Padome pieņems to, ka šī masu novērošana un personas datu vākšana par ikvienu — no kuriem 99% būs pavisam nevainīgi — neriskē kļūt par uzmanības novēršanu tā 0,1% notveršanā, kas varētu izrādīties draudīgs terorists vai organizētas noziedzības dalībnieks?

Patlaban kāds ievērojams pretmafijas prokurors Itālijā brīdina, ka mafijas pastrādātie noziegumi kļūst arvien izplatītāki Eiropā, jo tai nav pienācīgas sadarbības pārrobežu jomā, un krimināltiesību sistēmas nesadarbojas. Vai tad tā nav mūsu galvenā prioritāte? Un tā tiek ignorēta, jo šis ir daudz cietāks rieksts.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Eiropas Komisija ir palielinājusi savas spējas vest sarunas, pateicoties pilnvarām, ko tai pagājušajā nedēļā piešķīra dalībvalstu iekšlietu ministri.

Turklāt mums ir bijušas vairākas veiksmīgas sanāksmes ar Amerikas pārstāvjiem, no kurām pēdējā bija Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu tieslietu un iekšlietu trijotnes sanāksme 13. martā.

Es uzskatu, ka mums pēc iespējas vairāk jāuzstāj uz šajā jautājumā trim pieņemtajiem principiem, it īpaši uz kopīgo mērķi par vīzu režīma atcelšanu pēc iespējas drīzāk.

Lai arī ir manāms būtisks progress, atteikto vīzu skaits dažās dalībvalstīs turpina pieaugt.

Rumānijā šis līmenis ir sasniedzis 37%, gandrīz par 10 procentiem vairāk nekā pērn, lai gan tajā pašā laikā mūsu valsts ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Diemžēl šī statistika liedz mums sasniegt 10% robežu, lai piedalītos vīzu režīma atcelšanas programmā.

Patlaban tikai visu dalībvalstu saskaņota rīcība var atrisināt šo savstarpīguma problēmu jautājumā par vīzām starp Eiropas Savienību un ASV.

Mums jāgādā, ka līdz nākamajam Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu sammitam mūsu nostāja ir kļuvusi vienota un nelokāma saistībā ar vīzu režīma atcelšanu visiem Eiropas iedzīvotājiem, pamatojoties uz kārtīgi saskaņotu grafiku.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, gan Padomes, gan Komisijas centieni uzsvērt savu apņemšanos vest sarunas ar ASV par vīzu režīma atcelšanu visu Eiropas iedzīvotāju vārdā, kā arī šajā sakarībā speramo tehnisko soļu sagatavošana ir apsveicama. Tomēr jau ir parādījusies plaisa divpusējās sarunās, kuras ES gatavojas uzsākt un kas visticamāk prasīs laiku, un dažas ES dalībvalstis jau ir guvušas konkrētus rezultātus divpusējās sarunās ar ASV. Galu galā mēs visi vēlamies panākt vienu un to pašu rezultātu — vīzu režīma atcelšanu ceļošanai uz ASV. Bet mums ir dota iespēja — vai nu gaidīt, līdz tiek uzsāktas daudzpusējas sarunas starp ES un ASV un gaidīt režīma atcelšanu, vai arī uzsākt divpusējas sarunas ar ASV un to panākt ātrāk. Piespiest ES dalībvalstis izvēlēties mazāk pievilcīgo iespēju neīstas solidaritātes vārdā, ko daudzas dalībvalstis tāpat neievēro savstarpējās attiecībās daudz svarīgākos jautājumos, piemēram, enerģijas jomā, ir morāli nepareizi, vēl ”o vairāk tāpēc, ka puse Eiropas iedzīvotāju jau tagad ir atbrīvoti no vīzas prasības, kas panākts agrākās divpusējās sarunās ar ASV.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Es uzskatu, ka starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir īpašas attiecības. Vairums ES dalībvalstu ir NATO dalībnieces un nepieciešamības gadījumā kopīgi uztur drošību Eiropā un citās valstīs, un tās neatšķiras cita no citas.

Tomēr atšķirības ir manāmas jautājumā par vīzām ieceļošanai ASV, kurš pamatots ar kritērijiem, kas šobrīd nav pietiekami skaidri un pārskatāmi. Galvenais kritērijs, mazāk nekā 10% atteikto vīzu, ir kritērijs, kas ir atkarīgs no Amerikas iedzīvotājiem un nevis no tiem, kas pieprasa vīzas.

Eiropas iestādes vēl nav spējušas noslēgt sarunas ar Eiropas iedzīvotājiem vēlamu rezultātu. Tāpēc katrai dalībvalstij ir jāmeklē savas metodes, lai atrisinātu šo situāciju.

Tas, ka šīs sarunas pēdējā laikā ir kļuvušas spraigākas un ka tās var vest Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vienlaikus, ir pozitīvi.

Ir svarīgi, lai šīs sarunas attiektos uz vīzu piešķiršanas kritērijiem. Tikai skaidri un it īpaši pārskatāmi kritēriji nodrošinās iedzīvotājiem prasīto informāciju vīzu pieteikumu iesniegšanai.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs,

lēmums atteikt vīzu acīmredzot ir atkarīgs no ASV ierēdņiem. Tas, ka tiesības ieceļot ASV tiek noteiktas, ņemot vērā atteikto pieteikumu skaitu, noved pie šāda viedokļa: ļaujiet mums darīt to, ko vēlamies, no jums nekas nav atkarīgs, bet mēs to izmantosim, lai pakļautu jūs pazemojošai attieksmei un procedūrām un lai piespiestu jūs pieņemt šādu degradējošu sistēmu. Tas vienkārši ir nepieņemami, norāda uz partnerības trūkumu un uz to, ka par spīti visiem centieniem mēs neko nevaram ietekmēt.

Tomēr es tiešām ceru, ka Kopienas pieeja šim jautājumam un vēršanās pie citiem instrumentiem, kas radušies no Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecībām, kaut kādā mērā atrisinās šo problēmu.

  Monika Beňová (PSE). - (SK) Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas iniciatīvu un uztveram to kā soli pretī vienlīdzības nodrošināšanai visiem Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem, arī tiem, kas par spīti pastāvīgai dzīvošanai Eiropas Savienībā četrus gadus, šī gada maijā joprojām ir pakļauti striktai ASV vīzu politikai.

Slovākijas Republikas valdība ir no tām, kas ved divpusējas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, patiesi ticot, ka šo diskusiju dēļ Vašingtona rīkosies daudz ātrāk un būs daudz izpalīdzīgāka.

Tāpēc es būtu ļoti priecīga, ja Slovākijas divpusējās sarunas Eiropas aprindās tiktu uztvertas kā pozitīvs solis: kā papildinājums Eiropas iestāžu darbībām, nevis to aizvietošana. Tāpat es gribētu uzsvērt — šeit runa nav par to, ka mūsu valdības būtu kļūdījušās: mēs vēlamies, lai tiktu ievēroti Kopienas principi, un visu iedzīvotāju vienlīdzība ir viens no tiem.

  Titus Corlăţean (PSE). - (RO) Rumānija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru iedzīvotājiem ir nepieciešama vīza ieceļošanai Amerikas Savienoto Valstu teritorijā.

Pretēji citu valstu rīcībai līdz šim Rumānija ir vairījusies uzsākt divpusējas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai gan noslēgtais partnerības nolīgums ar šo valsti un Rumānijas armijas atrašanās Irākā un Afganistānā būtu pietiekami iemesli vīzu jautājuma risinājuma divpusējā panākšanā.

Es atbalstu ES dalībvalstu kopīgo pieeju un Eiropas Komisijas pilnvarošanu ātrai ASV vīzu režīma atcelšanas risinājuma rašanā visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, arī rumāņiem.

Ir nepieciešams, lai Eiropas Komisija izrādītu reālus, pastāvīgus un efektīvus centienus vest sarunas. Citādi beigās, ņemot vērā spiedienu, ko radījis Rumānijas sabiedriskais viedoklis, kuru nevar ignorēt, Rumānijai nāksies meklēt ātru risinājumu divpusējās sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, gluži kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir atrisinājuši ASV vīzu problēmu, neņemot vērā Briseles kopējo nostāju.

Un visbeidzot es izsaku nožēlu par Frattini kunga nepiedalīšanos debatēs, jo viņa pienākums būtu cīnīties par pareizu attieksmi pret Eiropas un Rumānijas pilsoņiem un viņu brīvu kustību, nevis sekmēt diskriminējošas politikas nostādnes, kas vērstas pret Rumānijas iedzīvotājiem, Kopienas iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Itālijā un no kuriem daudzi ir pienācīgi integrējušies Itālijas sabiedrībā.

  Dragutin Mate, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es centīšos atbildēt uz konkrētām dilemmām un jautājumiem, kurus esat īpaši uzsvēruši. Pirmkārt, es gribētu teikt, ka ļoti būtisks ir 18. aprīlī notikušajā Padomes pēdējā sēdē panāktais konsenss, un ir svarīgi, ka Komisijai ir piešķirtas pilnvaras sarunu uzsākšanai. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu darboties tādā veidā, kā jūs paši atkārtoti šodien to uzsvērāt — tā, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas tiesības un, protams, vienlīdzīgi pienākumi.

Ja man jārunā par kaut ko konkrētu, kas te tika minēts iepriekš, es gribētu teikt, ka sarunu sākumā, kā jau kāds no Parlamenta deputātiem minēja, mums nav izdevies pieņemt stratēģiju, kas zināmā mērā Eiropai ir uzspiesta. Jāsaka, ka, varbūt ņemot sākotnējo spiedienu, kas valdīja, kad tika veidota šī stratēģija, mums izdevās tam pretoties. Mēs esam noslēguši vienošanās, esam atraduši risinājumus, esam panākuši divpusēju sadarbības pieeju nākotnē, un zināmā mērā mēs esam atklāti pateikuši gan Amerikas Savienotajām Valstīm, gan ES dalībvalstīm, kā mēs varam sadarboties un kur ir robežas tam, kas ir un kas nav pieņemams.

Es īpaši gribētu parunāt par jautājumiem, kas skar pirkstu nospiedumus, un, protams, par dilemmām, kas ir dažiem jums, Eiropas Parlamenta deputātiem pirmām kārtām kā ES iedzīvotājiem. Noteikti nedrīkst jaukt divas sistēmas – ESTA un PVR. PVR sistēma paliks nemainīga, tāda, kāda tā ir tagad, tāda, kādu to pieņēma un apstiprināja, un tai nav sakara ar pirkstu nospiedumu ņemšanu ceļojumu aģentūrās vai citur. Te nekas nemainīsies, un tas nebūs diskusiju temats. Es uzskatu, ka tas tiešām ir svarīgi.

Jautājumā par datu aizsardzību un saistībā ar augsta līmeņa ekspertu komandas darbībām man jāsaka, ka, kopš es vadu Ministru padomi un esmu bijis Padomes priekšsēdētājs, kopā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, mana rīcība ir bijusi ārkārtīgi pārskatāma. Par šo tēmu esmu sniedzis divus ziņojumus attiecīgajām komitejām, un šodien Parlamentā esmu izteicies par aktuālajiem notikumiem.

Manuprāt, šajā sākumfāzē mēs esam rīkojušies saskaņā ar principu, ka esam noskaidrojuši, kur slēpjas grūtības, kur slēpjas mūsu kopīgās grūtības, kur valda kopīgi principi, ja tādi ir, un kur ne. Ņemot to vērā, mēs spēsim rīkoties turpmāk. Turpmākās darbības un sarunas sāksies 2009. gadā, un ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka tās vispār sāksies, lai mums, Parlamentam, Padomei un Komisijai, būtu kopēja nostāja. Tikai tā mums būs pietiekami daudz varas, lai panāktu vienošanos. Domāju, arī jūsu parlamentam ir skaidrs, ka šī vienošanās mums ir ļoti svarīga, lai mums būtu datu aizsardzības „jumts” un lai ikreiz, kad vedam sarunas par vienošanos, mums nebūtu jāsāk viss no gala — tāds ir mūsu mērķis. Tās nebija kaut kādas sarunas par kaut kādas vienošanās panākšanu. Ir pētīti konkrēti principi. Pamatojoties uz to, mēs redzēsim, un mēs jau zinām, ka divpadsmit principi ir tikpat kā identiski. Lai sarunas varētu sākties, principu, kas nav identisks, arī būs jāpārrunā. Ceru, ka mūsu sarunas būs veiksmīgas.

Tāpat es gribētu uzsvērt tēmu par sadarbību starp dalībvalstīm, Komisiju un prezidentūru jautājumā par memorandiem, turpmākajām sarunām un programmu ieviešanu. Ir skaidri jāsaprot, ka memorandi nav nolīgumi. Saprašanās memorandi ir politiskās gribas apliecinājumi par to, ka kāda valsts vēlas, lai tai piešķir bezvīzu režīmu. Tiem nepiemīt nekā tāda, kas šim dokumentam piešķirtu starptautiska nolīguma statusu.

Saistībā ar turpmākajām sarunām un ieviešanas līgumiem un/vai ieviešanas noteikumiem mums ir ļoti cieši sakari ar dalībvalstīm. Pirms pāris dienām, piemēram, man bija atklāta saruna ar Jan Langer no Čehijas Republikas par šīm sarunām un to gaitu. Patlaban nav nekādu rakstisku dokumentu saistībā ar sarunām un ieviešanas noteikumiem, ko Amerikas Savienotās valstis izvirzītu kādai no dalībvalstīm.

Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, ka dalībvalstu darbs, kā arī Komisijas un prezidentūras darbs, joprojām ir pārskatāms. Tikai šādā trijstūrī un, protams, sadarbībā ar Eiropas Parlamentu var panākt piemērotu veidu, kādā atrisināt šo jautājumu. Tomēr domāju, ka ļausim komisāram, priekšsēdētāja vietniekam, sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas ir Komisijas kompetencē.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir vajadzīgs līdzeklis šīs netaisnās situācijas atrisināšanai. Nav iespējams dalīt Eiropas iedzīvotājus divās kategorijās, no kuriem vieniem ir vajadzīga vīza, bet otriem tā netiek prasīta. Manuprāt, šādi domājam mēs visi.

Otrkārt, personīgi es ticu kopīgu sarunu spēkam. Eiropa ir daudz spēcīgāka, ja pauž kopīgu nostāju un ja visi tās iedzīvotāji izrāda solidaritāti. Kā Māte kungam jau ir zināms, es citā jautājumā riskēju norādīt, ka, runājot nosacīti, patiesībā šis atšķiras no jautājuma par „atvērtajām debesīm”, jo Komisijai konkrētajā laikposmā bija pilnvaras, un mēs varējām pabeigt „atvērto debesu” pirmo posmu.

Tāpat es ticu kopīgu sarunu spēkam, un jāsaka, ka kopā ar Mate kungu mēs strādāsim smagāk un ar lielāku apņēmību.

Jāpiebilst, ka Komisija jau iepriekš ir noteikusi savstarpējus pasākumus ar vairākām valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šie pasākumi ir ļāvuši mums sasniegt labus rezultātus attiecībās ar Kanādu, Austrāliju un citām valstīm, tāpēc nav iemesla tam, lai mēs nespētu apturēt šo diskrimināciju.

Vajadzētu paskaidrot, ka Komisijas pārstāvji būs Vašingtonā jau otrdien un trešdien, lai sāktu oficiālas sarunas. Citiem vārdiem sakot, tas pierāda mūsu apņēmību pilnībā izmantot šīs pilnvaras. Tik daudz varu jums pastāstīt iesākumā.

Tagad es gribētu atbildēt uz Deprez kunga jautājumiem, it īpaši saistībā ar ieviešanas līgumiem. Kā jau Mate kungs teica, mums vēl nav ieviešanas līgumu, tāpēc ir ļoti grūti tos izvērtēt. Tomēr mūsu pienākums būs rūpīgi tos izvērtēt, ņemot vērā Kopienas noteikumus. Gribu piebilst, ka mūsu darbība būs pārskatāma, īpaši sadarbībā ar Parlamentu, sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm — es nevienu neapvainošu, nevienu dalībvalsti — bet visām dalībvalstīm, kas ved divpusējas sarunas, arī vajadzētu rīkoties pārskatāmi. Mums ir vajadzīga savstarpēja uzticēšanās, ja vēlamies, lai rīcība būtu efektīva. To es vēlos uzsvērt.

Ja ieviešanas līgumi vēlāk cels gaismā kaut ko nepieņemamu no Kopienas tiesību aktu viedokļa, redzēsim, ko vajadzēs darīt, bet mēs noteikti kaut ko darīsim.

Treškārt, daži no jums jau minēja datu jautājumu. Es gribu norādīt, ka PVR datu apmaiņu regulē 2007. gada nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Noteikumi ir minēti tur, tie patlaban ir saistoši, un nav iemesla domāt par iebiedēšanu no mūsu amerikāņu draugu puses. Ņemot to vērā, es pamanīju Deprez kunga komentārus par to, ka galu galā bez šaubām būtu derīgi, lai kāda neatkarīga iestāde ar vispārēju transatlantisku nolīgumu uzraudzītu datu aizsardzību.

Šie ir tikai daži paskaidrojumi, bet es varu apgalvot, ka Parlaments, protams, sekos mūsu sarunu gaitai, un mūsu spēks radīsies no pabeigta iestāžu nolīguma, kas parādīs mūsu amerikāņu draugiem, ka Eiropas Savienība ir apņēmības pilna pieprasīt pienācīgu attieksmi pret visiem tās iedzīvotājiem un darīs to ar neizsīkstošu apņēmību.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks maija sesijā Strasbūrā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju prezidentūras paziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES iedzīvotājiem. Ir pienācis laiks piešķirt parlamentāras pilnvaras Komisijai, lai panāktu visaptverošu vienošanos par ES-ASV vīzu režīma atcelšanas programmu. Mērķis ir nodrošināt drošu bezvīzu ceļošanu visiem ES iedzīvotājiem bez izņēmuma pēc iespējas drīzāk. Tāpat mēs cerams, ka Komisija sarunu laikā darbosies pēc iespējas pārskatāmāk. Patlaban mēs neredzam nekādu iemeslu sniegt papildu datus, kā to pieprasa ASV puse. Tāpat ir svarīgi, lai iedzīvotāji pieteikumu un personas datu iesniegšanai varētu izmantot elektroniskos sakaru līdzekļus.

Vairāki kolēģi ir izrādījuši neapmierinātību par dažu dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, lai paātrinātu bezvīzu režīma nolīgumu parakstīšanu ar ASV iestādēm divpusēju apspriežu ceļā. Tas nesašķeļ ES. Neaizmirsīsim, ka gandrīz visām vecajām dalībvalstīm jau ir noslēgts bezvīzu režīms, kamēr gandrīz visām jaunajām dalībvalstīm šādas iespējas nav.

Šo valstu parakstītie saprašanās memorandi ir jāuztver kā politiskās gribas akti ceļā uz bezvīzu režīma ieviešanu; tās noteikti nav separātiskas vienošanās.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.25 un atsāka plkst. 11.30)

SĒDI VADA: L.COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

4. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Balsošanas rezultāti un sīkāka informācija: skatīt protokolu)

4.1. Protokols Eiropas Kopienu un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (A6-0078/2008, Jacek Saryusz-Wolski) (balsošana)

4.2. Līguma 81. panta 3. punkta piemērošana dažām laineru kuģniecības uzņēmumu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem) (Kodificēta versija) (A6-0089/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

4.3. Starpniecība civilajos un komerciālajos jautājumos (A6-0150/2008, Arlene McCarthy) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Arlene McCarthy, referente. − Priekšsēdētāja kungs, kopējai nostājai nav grozījumu. Tā ir noticis, pateicoties lieliskajai Parlamenta, Padomes un Komisijas sadarbībai un it īpaši manu „ēnu”, Wallis kundzes un Gauzès kunga no PPE-DE grupas, darbam, kuri ieņēma stingru nostāju attiecībā uz Padomi un Komisiju.

Manuprāt, ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš mēs vienojāmies par šo priekšlikumu, bet tieši starpniecības ekspertu un šīs jomas profesionāļu reakcija uz pašu pirmo Parlamenta konsultāciju tiešsaistē mūs pārliecināja par šo tiesību aktu labajām īpašībām. Zinu, ka viņi šodien atzinīgi vērtēs balsojumu par šo priekšlikumu ieviešanu tiesību aktos.

Pārāk bieži ir redzami gadījumi, kad laulība vai attiecības, kurās ir bērni, ir neveiksmīgas, un iesaistītās puses beigu beigās gadiem tiesājas un maksā milzu summas par juridiskajiem pakalpojumiem. Vienai no manām vēlētājām, kurai bija grieķu partneris, maksāja ievērojamas summas juristiem, un viņai nācās trīs gadus tiesāties, lai atgūtu savus bērnus. Tāpēc starpniecība var būt noderīga iedzīvotājiem, lai tiktu pie taisnības un pēc iespējas samazinātu izmaksas, kas saistītas ar strīda atrisināšanu, iztiekot bez bieži vien dzēlīgajām tiesas prāvām.

Papildu labums ir tas, ka tiesai paliek vairāk laika lietām, kam tiešām ir nepieciešams tiesas spriedums. Šie jaunie tiesību akti cilvēkiem visā Eiropā dos iespēju nonākt pie taisnīguma ātrāk un neizdodot daudz naudas. Tāpēc es mudinu deputātus atbalstīt otro lasījumu un pavērt jaunus atlīdzību un līdzekļu ceļus iedzīvotājiem visā ES.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Es atgādināšu kolēģiem, ka plenārsēdē referents var lūgt iespēju izteikties divu minūšu garumā, tāpēc, lūdzu, centieties pienācīgi sevi savaldīt. Tomēr es ticu, ka Rack kungs vēlas izteikties par kādu procedūras jautājumu.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, parasti mēs teiktu, ka mūsu mehānisms nedarbojas, bet šajā gadījumā nedarbojas lifti. Ļoti daudzi mani kolēģi gaida, līdz varēs nokļūt sēžu zālē. Tāpēc būtu prātīgi, ja mēs varbūt varētu apsvērt iespēju pārcelt uz vēlāku laiku tādas deklarācijas, kā šīs.

  Priekšsēdētājs. − Es galvoju, ka tiks darīts viss iespējamais, lai lifti atsāktu darboties pēc iespējas drīzāk vai arī lai kolēģi varētu balsot liftos.

4.4. Eiropas Satelītnavigācijas programmas izvēršana un darbība (A6-0144/2008, Etelka Barsi-Pataky) (balsošana)

4.5. Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas (A6-0148/2008, Martine Roure) (balsošana)

4.6. Zaļā grāmata par pilsoniskās sabiedrības lomu narkotiku apkarošanā Eiropas Savienībā (A6-0073/2008, Giusto Catania) (balsošana)

4.7. Daudzgadu finanšu plāna pieņemšana (A6-0157/2008, Reimer Böge) (balsošana)

4.8. 10. Eiropas Attīstības fonda programmas īstenošana (A6-0042/2008, Marie-Arlette Carlotti) (balsošana)

4.9. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojums (A6-0059/2008, Erik Meijer) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Erik Meijer, referents. − Priekšsēdētāja kungs, Landsbergis kunga mutiskais grozījums man liek paskaidrot sarežģīto situāciju saistībā ar nosaukumu.

FYROM nekad nav bijis nevienas valsts nosaukums, bet gan tikai saīsinājums no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (Former Yugoslav Republic of Macedonia). Manā iepriekšējā ziņojumā, ko šis Parlaments pieņēma 2007. gada 12. jūlija plenārsēdē, tika nolemts neieviest praksē šo saīsinājumu kā vārdu, bet lietot tikai pilno vārdu savienojumu.

Tika nolemts aizvietot visus pārējos terminus, kas atrodami grozījumos, ar vārdiem „Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”.

Es iesaku ievērot šo ieteikumu. Landsbergis kunga ieteiktais mutiskais grozījums nav saskaņā ar šo lēmumu. Es ceru, ka 2008. gadā vienošanās ar Grieķiju apklusinās dažādos viedokļus par šīs valsts nosaukumu, un tad termins FYROM tiks aizmirsts uz visiem laikiem.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, esam nonākuši sarežģītā situācijā ar vienu no savām kaimiņvalstīm, jo normāli eksistējoša republika Eiropas kontinentā oficiāli tiek saukta par neeksistējošu — tikai kā „„bijusī” M. Republika”, ņemot vērā ANO lēmumu.

Pirms Vašingtona dodas Ņujorkas pēdās un pieprasa, lai Gruzija Kaukāza kalnos tiktu saukta par „Bijušo Gruzijas Padomju Republiku”, mēs varētu izteikt neapmierinātību ar šādu praksi un strādāt, lai atrastu risinājumu par labu „M”. Tāds ir mans pagaidu priekšlikums — nevis aizvietot kādas valsts nosaukumu ar „bijusī”, bet labot situāciju ar mūsu ziņojuma tekstu, pievienojot papildu paskaidrojumu — „valsts ar nosaukumu FYROM”.

Lūdzu, nezaudējiet humora izjūtu un izrādiet atbalstu. Mums ir jāpalīdz gan Grieķijai un „M”.

(Parlaments noraidīja mutisko grozījumu)

4.10. Ķīnas politika un tās ietekme uz Āfriku (A6-0080/2008, Ana Maria Gomes) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 5. grozījumu:

  Ana Maria Gomes, referente. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos ieteikt 5. panta grozījumu, un tās būtu nelielas izmaiņas tekstā. Esošais teksts skan šādi:

„aicina ES veicināt Āfrikas Partnerības foruma izveidi, iesaistot visus galvenos atbalsta sniedzējus un investorus;”

(PT) un es iesaku šādu grozījumu:

„aicina ES veicināt to, lai Āfrikas Partnerības forums iesaistītu visus galvenos atbalsta sniedzējus un investorus, proti, Ķīnu;”

(PT) Šī grozījuma pamatā ir mūsu izpratne par faktu, ka Āfrikas Partnerības forums ir nesen izveidots, un tāpēc ir šāds mazs labojums, kas atspoguļo pašreizējo situāciju. Par to tika paziņots visiem kolēģiem un ēnu referentiem, un es neesmu informēta par iebildumiem.

(Parlaments noraidīja mutisko grozījumu)

SĒDI VADA: HANS-GERT PÖTTERING
Priekšsēdētājs

5. Svinīgā sēde - Slovēnija

  Priekšsēdētājs. − Spoštovani gospod predsednik Republike Slovenije. Man ir liels prieks šodien Strasbūrā sveikt Slovēnijas Republikas prezidentu. Laipni lūdzam, prezidenta kungs!

Slovēnija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā un patlaban ir Padomes prezidentūrvalsts. Prezidenta kungs, pirms četriem mēnešiem jūs kļuvāt par Slovēnijas prezidentu, un šajā laikposmā esam tikušies jau trīs reizes: pirmoreiz divas dienas pirms jūs oficiāli stājāties amatā Ļubļanā, tad 8. janvārī oficiālās pusdienās par godu Eiropas starpkultūru dialoga gadam, un visbeidzot februārī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas tematiskajās debatēs par klimata pārmaiņām.

Prezidenta kungs, jūs esat trešais Slovēnijas prezidents savas neatkarīgās valsts pastāvēšanas vēsturē. Jums aiz muguras ir ilga un ievērojama karjera kā profesoram starptautiskajās tiesībās un, pats svarīgākais, ka diplomātam, jo jūs lielāko daļu savas karjeras esat veltījis, strādājot ANO labā. Astoņus gadus jūs bijāt Slovēnijas Republikas pastāvīgais pārstāvis

Apvienoto Nāciju Organizācijā,

un piecus gadus jūs bijāt ģenerālsekretāra vietnieks politiskajās lietās.

Tagad Slovēnijai ir tas gods būt pirmajai no jaunajām dalībvalstīm — no valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā — un pirmajai no bijušajām komunisma bloka valstīm, un pirmajai slāviskajai valstij, kuras rokās ir nonākusi Eiropas Savienības Padomes prezidentūra.

Šī privilēģija sevī ietver lielu Slovēnijas atbildību, ar kuru jūs patlaban saskaraties, jo jaunās dalībvalstis, uzņemoties šīs saistības, ir atbildīgas par visu lielo Eiropas Savienības dalībvalstu saimi. Slovēnijai kā Padomes prezidentūrai ir uzlikta vēl kāda atbildība saistībā ar tās kaimiņvalstīm, Rietumbalkānu valstīm.

Slovēnija šīm valstīm ir paraugs, kas tām apliecina, ka panākumi ir iespējami, ka dalību Eiropas Savienībā var iegūt un ka pievienošanās nodrošina stabilitāti, attīstību un labklājību.

Prezidenta kungs, man ir tas prieks jūs aicināt uzrunāt Parlamentu. Izvolite, prosim!

  Danilo Türk, Slovēnijas Republikas prezidents. − (SL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jūtos ļoti pagodināts par iespēju runāt šajā respektablajā sēžu zālē. Tikai pirms mēneša mēs atzīmējām pirmās Eiropas Parlamenta sesijas piecdesmito gadadienu. Šī gadadiena ir lieliska iespēja padomāt par Eiropas Savienības tagadni un nākotni. Šodien man ir šī īpašā iespēja dalīties savās domās ar jums — ievēlētajiem Eiropas nāciju pārstāvjiem.

Šis Parlaments un, protams, Eiropas Savienība kopumā liek apjēgt milzīgu vīziju, ilgstoša miera un labklājības vīziju, sadarbības un nemitīgi pieaugošās integrācijas būtību, no kā Eiropas nācijas ir tikai ieguvējas. Šīs vīzijas radītāji — Jean Monnet, Robert Schuman, Konrad Adenauer, Alcide de Gasperi un citi — droši vien nevarēja pat iedomāties, ka 51 gadu pēc Eiropas Kopienu izveides ļoti integrētajā Eiropas Savienībā pēc tās lielākās paplašināšanās 2004. gadā Slovēnija kā pirmā no jaunajām dalībvalstīm kļūs par prezidējošo valsti un ka Slovēnijas prezidents uzrunās Eiropas Parlamentu.

Tomēr viņu apmierinātības sajūtu droši vien pārspētu apbrīna. Eiropas projekts ir ne vien guvis panākumus, bet arī pierādījis, ka ir projekts ar milzīgām pārveidošanās spējām, kas veido pavisam jaunu Eiropu, tādu, kas tās pastāvēšanas ilgajā vēsturē, vēl nav redzēta. Un vēl svarīgāk ir tas, ka Eiropas Savienība ar šo Eiropas projektu lielā mērā jau ir sevi apliecinājusi pasaulē kā pasaules norišu dalībnieci. Un tieši par to es šodien gribētu runāt.

Kas veicināja šo neticamo panākumu gūšanu, tik liela un nozīmīga pasaules norišu dalībnieka rašanos? Ko no šiem panākumiem var secināt šodien? Vai mēs spējam pielietot pagātnē gūtās zināšanas, saskaroties ar tagadnes un nākotnes izaicinājumiem? Šie ir jautājumi, kurus mums nemitīgi ir jāuzdod. Eiropas Savienība turpinās saskarties ar sarežģītiem jautājumiem pasaulē, kas kļūst arvien „globalizētāka”, un tai būs jāsniedz ticamas atbildes. Eiropas Savienība tiks uztverta kā panākumu guvēja, ja saglabās savu dinamiku, pierādot, ka ir politiskās pasaules dalībniece ar aizvien pieaugošu nozīmi, un es piebilstu — ar politisku nozīmi. Virzība uz priekšu ir panākumu priekšnoteikums. No Eiropas Savienības mūsdienu līmenī prasa, lai tā apņemtos būt pasaules līderis.

Daudzās jomās šis solis ir vai nu jau noteikts, vai tiek ar nepacietību gaidīts. Te es gribētu minēt divas no tām: globālā sasilšana un cilvēktiesības.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība vides jautājumus un it īpaši jautājumu par globālo sasilšanu izvirzīja priekšplānā, veidojot savu politiku. Bez šaubām tas bija prātīgi darīts, jo klimata pārmaiņas un vides degradācija acīmredzami ir vislielākais drauds un izaicinājums, ar kuru mēs visi saskaramies. Eiropas Komisija ir noteikusi īpašus mērķus, ar kuriem Eiropas Savienībai ir iespējams uzņemties vadošo lomu pasaules acīs. Galvenais mērķis ir panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu par 20% līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1991. gadu. Šī mērķa sasniegšana ir noteikta kā individuālas saistības. Vēl ambiciozāka mērķa iniciatīvai ir jābūt daļai no vispārēja starptautiska nolīguma, kurā būtu iekļauti arī galvenie dalībnieki. Šajā gadījumā, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai sasniegt samazinājumu par 30% tajā pašā laikposmā. Šie mērķi ir tik svarīgi un tik ambiciozi, ka tie tiešām sniedz pārveidojošu vīziju saistībā ar pasākumiem, kas tiek īstenoti cīņā pret globālo sasilšanu, tādējādi rādot nepieciešamo piemēru un kļūstot par līderi pasaules mērogā.

Bet vai šos mērķus var sasniegt, vai varbūt tie atkal kļūs par kārtējo nepārvaramo šķērsli? Atbilde uz šo jautājumu joprojām nav skaidra. Pirms mēneša Eiropas Padome atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšlikumu — kā labu pamatu nolīgumam. Pagājušā un nākamā gada apspriedes rādīs, cik daudz patiesībā var sasniegt pirms konferences Kopenhāgenā, kas paredzēta 2009. gada decembrī. Es īpaši gribētu uzsvērt, ka ar īpašas Klimata pārmaiņu komitejas izveidi Eiropas Parlaments jau ir atzinis šī jautājuma nozīmi, un šajā saistībā tam būs ārkārtīgi svarīgs uzdevums.

Mūs droši vien sagaida grūts uzdevums. Satraukums, ko pamazām var sākt just Eiropas plašsaziņas līdzekļos, sniedz visdažādākos vēstījumus. Tiek izteikts atbalsts, bet ir arī dzirdamas skeptiķu brīdinošās balsis, kas pauž Eiropas rūpniecības nozarē strādājošo bažas, arī to, ka, tā kā pasaules ekonomika piedzīvo grūtus laikus, arī konkurēt kļūst arvien grūtāk, un tajā pašā laikā vides jautājumi kļūst relatīvi mazāk svarīgi.

Tādi grūti mirkļi, kā šis, iemieso īstu izaicinājumu vadītājiem. Ir skaidrs, ka globālā sasilšana jau ir sasniegusi punktu, kad starptautiskajai kopienai ir jāsaskaras ar neapskaužamu izvēli: vai nu nemainīt izaugsmes paņēmienus un samierināties ar gaidāmo katastrofu, vai arī saņemt drosmi ķerties pie pārveidošanas pieejas, kas var attiecīgi mazināt globālās sasilšanas sekas un novērst pašu ļaunāko. Mēs negūsim panākumus, akli pielūdzot izaugsmi. Kaut arī tas ir grūti paveicams, tomēr tam ir jābūt dienas kārtības punktam. Un es ceru, ka šogad mēs izvēlēsimies ceļu, kas ved uz pārmaiņām.

Šajos centienos būs nepieciešams ievērojami paplašināt to atbalstītāju pulku. Jebkurā gadījumā ir daudz to, kuri saprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Nevalstiskās organizācijas, plašsaziņas līdzekļi un citi pilsoniskās sabiedrības faktori tiek mobilizēti. Uzņēmējdarbības kopienā ir manāma jūtama nosliece uz jaunu tehnoloģiju attīstību, izmantojot tīru enerģiju, un arvien vairāk cilvēku kā patērētāji ir gatavi mainīt savus paradumus.

Tendences ir jāsavieno ar mērķtiecīgu virzību. Laiks ir zināms. Vieta ir zināma. Saskaņā ar pagājušajā gadā Bali pieņemto Rīcības plānu ir sagaidāms, ka sarunas tiks pabeigtas nākamgad, pieņemot pasaules nolīgumu, kas 2012. gadā aizvietos Kioto Protokolu. Lai gan sarunas notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas telpās, ir svarīgi saņemt atbalstu no visiem. Laiks un vieta dos mums iespēju apvienot centienus, un tieši tad Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība.

Dāmas un kungi, vide nav vienīgais temats, kurā Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība starptautiskā mērogā. Eiropas Savienībai ir jāizrāda vēl nozīmīgāki centieni pasaules mērogā cilvēktiesību jomā. Tas, ka Eiropas Savienība atbalsta cilvēktiesības, protams, ir acīmredzams. Eiropas iestādes pamatojas uz tiesiskuma un cilvēktiesību principiem, Eiropa ir cilvēktiesību šūpulis.

Lisabonas līguma ratificēšana no visu dalībvalstu puses līdz šī gada beigām, un šogad mēs atzīmējam Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas sešdesmito gadadienu, nozīmēs arī to, ka pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē tās iedzīvotāju civilās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kļūs likumīgi saistošas.

No globāla skatpunkta veroties, situācija pasaulē nav iepriecinoša. Daudzviet pasaulē ir redzami neskaitāmi sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi. Tajos daļēji ir vainojama kaprīzā pakaļdzīšanās pēc ekonomiskajiem labumiem, neņemot vērā vietējo iedzīvotāju un vides vajadzības. Trūcīgajiem un iedzimtajiem iedzīvotājiem it īpaši bieži vien draud nabadzība un bads, dažkārt pat līdz iznīcības robežai. Bruņotajos konfliktos daudzviet Āfrikā un Āzijā nemitīgi notiek nežēlīgi pastrādāti noziegumi pret cilvēci.

Eiropas Savienībai ir jārīkojas tā, lai tā ieteiktu ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos modeļus; tai ir jāpieliek humānas un diplomātiskas pūles, kā arī jāpiemēro sankcijas, kas atbalstīs lēmumus, kurus paziņojusi Starptautiskā tiesa. Šajā posmā Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība, it īpaši tāpēc, ka pasaules rīcība cilvēktiesību jomā ir novēlota.

ANO Cilvēktiesību padome joprojām cīnās, lai iegūtu pareizās darba metodes. Tās centieni izveidot universālu periodisku cilvēktiesību pārskata sistēmu pasaules līmenī ir daudzsološa, bet joprojām neefektīva. Tās rīcība, vērsta pret vairākiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, nav pietiekami integrēta. To visu var pamazām labot, lai gan ne bez prasmīgas vadības, ne bez efektīvas to ANO dalībvalstu vadošās rīcības, kuras tiešām cīnās par cilvēktiesībām.

Patiesībā tas nevar notikt bez stingras vadības no Eiropas Savienības puses, kas pārstāv visnozīmīgāko un ietekmīgāko ANO dalībvalstu daļu. Daži citi tradicionālie cilvēktiesību atbalstītāji pēdējā laikā ir kļuvuši mazāk aktīvi un nav pieteikuši dalību ANO Cilvēktiesību padomes sastāvā. Pieaugošās bažas saistībā ar terorismu un citiem drošības draudiem, to skaitā arī draudi, kas reizēm nav pietiekami labi pārdomāti, acīmredzot ir samazinājušas cilvēktiesību jutīguma līmeni. Eiropas Savienībai ir jāaizpilda šis robs.

Eiropas Savienībai ir arī jāatrod jauni paņēmieni sadarbībai ar ANO Drošības padomi. Tieši Drošības padomes rīcība Darfūrā palīdzēja noteikt Starptautiskās tiesas lomu tās centienos iesniegt prasību pret dažiem no mūsdienu visšaušalīgākajiem noziedzniekiem. Gandrīz pirms gada Starptautiskā tiesa izdeva apcietinājuma orderus dažiem šiem noziedzniekiem. Centienus viņus nogādāt uz apsūdzēto sola nedrīkst apturēt, un sadarbībai ar Drošības padomi joprojām būs izšķiroša nozīme.

Tomēr pat bez ANO Drošības padomes rīcības Eiropas Savienībai ir jāapsver darbības, kas varētu paaugstināt Starptautiskās tiesas darbības efektivitāti. Es gribētu uzsvērt, ka tieši tiesvedība ir mūsdienu starptautisko cilvēktiesību aktivitāšu pamats, un tam ir nepieciešams efektīvs atbalsts.

Eiropas Savienībai ir jāatbalsta arī tās no jauna veidojamās demokrātijas visā pasaulē, kas ir cieši saistītas ar cilvēktiesībām. Tām interesē starptautiskās darbības, bet vienlaikus tām ir jāņem vērā sava reģionālā un citas piederības, kā arī tas, ka visās starptautiskajās ar cilvēktiesībām saistītajās darbībās šie aspekti netiek pamesti novārtā. Tomēr šīs valstis ir Eiropas Savienības partneri, un šīs partnerības ir jālolo.

Dāmas un kungi, savās dažādajās izpausmēs starptautiskā rīcība cilvēktiesību jomā var būt efektīva, ja rodas no stingra pamata, no principiālas cilvēktiesību ievērošanas jau mājās. Tas attiecas uz imigrantu un patvērumu meklētāju cilvēktiesību aizsardzību un uz rūpīgi atlasītu tiesību aktu piemērošanu gadījumos, ja apsūdzība ir celta par terorismu. Tomēr šī pamata veidošana ir jāturpina. Lisabonas līgumā ir iekļauta ES Pamattiesību harta un uzlabota likumu pieņemšanas procedūra, kas saistībā ar cilvēktiesībām sekmēs drosmīgu un radošu risinājumu pieņemšanu.

Eiropas Savienībai prasība pēc jaunrades nav nekas jauns. Eiropas radošais nemiers, kā savā šim Parlamentam atdresētajā runā pirms diviem gadiem teica Vācijas prezidents Horst Köhle, šis radošais nemiers Eiropai ir palīdzējis uzņemties vairākus sociālus un politiskus izaicinājumus, uzticoties brīvībai un patiesībai, spējot solidaritāti pārvērst realitātē un radīt labāku pasauli mums visiem. Nevienā citā jomā jaunrade un radošais nemiers nebūs tik nepieciešams kā migrācijas pārvaldībā un imigrantu sociālās iekļaušanas jomā.

Eiropa noveco un vairs nespēs uzņemties pasaules līdera lomu, ja tai nebūs sekmīgas demogrāfiskās politikas. Šīs politikas nostādnes nenovēršami iekļaus arī migrācijas pārvaldību. Eiropai ir vajadzīgi jaunpienācēji, kas ir pozitīvi noskaņoti un spēj dot savu artavu labākas pasaules veidošanā. Politiskie pasākumi, kas var noderēt imigrantu integrācijas procesā, acīmredzot atšķiras, un tie ir jāsaliek kopā pareizi, atkarībā no apstākļiem, kādos valsts uzņem imigrantus. Tajā pašā laikā daži sīkumi ir daudz plašāk pielietojami, un dažkārt Eiropas Savienība var mācīties arī no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, piemēram, no Kanādas.

Migrācijas politikām būs nepieciešami vairāki saskaņoti mērķi Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas mērķi līdz 2010. gadam šķiet ambiciozi un steidzami īstenojami. Arī te ir nepieciešams uzlabot migrācijas politikas un atbalsta un attīstības politikas saskaņotību. Eiropas Savienībai ir jānostiprina sava loma augstā līmeņa dialogā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju jautājumā par migrāciju.

Tajā pašā laikā jaunradi pieprasa saistībā ar imigrantu un viņu kopienu integrāciju. Ekonomiska labklājība un izteiktāk augšupejoša sociālā mobilitāte ir galvenie veiksmīgas migrācijas politikas priekšnoteikumi. Piemēram, uzņēmējdarbības aktivitātes, ko vada etniskās minoritātes, rada darbavietas un sniedz nozīmīgu ieguldījumu mītnes zemju ekonomikās. No otras puses valdības var dot savu ieguldījumu ar attiecīgiem noteikumiem un kvalifikācijas programmām un nodrošinot vispārēju atbalstu brīvajiem uzņēmumiem.

Integrācijā ir jābūt iekļautai iespējai mācīties kvalifikācijas celšanas kursos paralēli ar valodu mācību kursiem un iespējai studēt universitātē. Izglītība ir priekšnoteikums imigrantu veiksmīgai integrācijai plašākā sabiedrībā.

Un panākumiem ir jābūt redzamiem. Indivīdiem ar imigrantu izcelsmi, kuriem ir izdevies gūt panākumus, ir jādod iespēja parādīties televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos un jāatspoguļo kā pozitīvi piemēri. Tas palīdzēs plašākai sabiedrībai saprast, ka dažādība un sociālā iekļaušana ir savietojamas un ka nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas ir vissvarīgāko politisko tikumu vidū. Nekas nesniedz lielākus panākumus kā paši panākumi. Un nekas, ko rāda televīzijā, nav iespaidīgāks par to veiksminieku dzīvesstāstiem, kas ir sākuši no pašiem pamatiem.

Es zināmā mērā esmu vairāk uzsvēris imigrācijas un integrācijas jautājumus, jo tie ir nozīmīgi nākotnes Eiropai un arī tāpēc, ka tie pārstāv citu jomu, kurā tiks pārbaudīta Eiropas jaunrade. Līdz šim Eiropas Savienībai ir izdevies atrisināt vairumu sociālo problēmu, un tā ir kļuvusi par piemēru pasaulei sociālā taisnīguma un ekonomiskās labklājības jomā. Nav neviena iemesla, lai mūsu paaudze nespētu rast veiksmīgus risinājumus migrācijas un integrācijas jomā. Integrējot cilvēkus, kas ir prasmīgi, profesionāli kvalificēti un vēlas dot ieguldījumu Eiropas Savienības nākotnē, ieguvums var būt ievērojams.

Dāmas un kungi, šodien mums bez šaubām ir nepieciešama pārvaldība, vīzija, un mums ir vajadzīga jaunrade. Vielaikus Eiropas Savienībai ir jāpierāda, ka tā spēj rast pragmatiskus risinājumus dažādās grūtībās. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pirms piecdesmit gadiem tieši pragmatisms bija atslēga Eiropas Kopienu izveidei, un tas turpina nodrošināt panākumus pat mūsdienās.

Eiropas Kopienu izveide ekonomiski izdevīgiem mērķiem bija ļoti pragmatiska ideja, kas radīja pamatu turpmākai integrācijas attīstībai. Eiropas Ekonomiskās kopienas virzība tuvāk muitas savienībai un vēl tālāk, spēja izveidot jaunas sadarbības formas un jaunas iestādes ar papildu pilnvarām, un spēja paplašināties ģeogrāfiski — tas viss atspoguļo to nozīmi, kāda šim pragmatismam ir bijusi Eiropas Savienības vēsturē un attīstībā.

Šodien Eiropas Savienība saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kam nepieciešama pragmatiska pielāgošanās. Ievērojamākais no visiem pirmām kārtām ir turpmākā paplašināšanās. Lai gan ir skaidrs, ka visām valstīm, kas cenšas kļūt par ES dalībvalstīm, visām kandidātvalstīm ir jāatbilst kritērijiem, tomēr mums nevajadzētu liegt dalību nevienai no tām politisku grūtību vai kultūras aizspriedumu dēļ. (Aplausi)

Savos centienos kļūt par stratēģiskas nozīmes pasaules mēroga darītāju Eiropas Savienībai ir nepieciešama Turcija, tāpēc sarunas ar Turciju par pievienošanos ir jāturpina. Eiropas Savienība nedrīkst liegt Turcijai iespēju kļūt par dalībvalsti, galu galā tas jau ir apstiprināts. Ja tā notiks, ticamība Eiropas Savienībai kļūs apšaubāma.

Eiropas Savienība nedrīkst samierināties ar melno caurumu Rietumbalkānos. Sarunām par pievienošanos ir skaidri jānosaka Eiropas perspektīva Rietumbalkāniem. Tas prasīs turpmāku darbu ar šī reģiona valstīm individuāli, kam ir jānostiprina to spēja atbilst dalības kritērijiem, kā arī ar visu reģionu, kam nepieciešamas diskusijas un tajā esošo problēmu atrisinājums. Savā politikā saistībā ar austrumu kaimiņvalstīm Eiropas Savienībai ir jāpiemēro tas pats pragmatisms, kas jau ir palīdzējis sasniegt rezultātus. Nesaucot piemērus, es gribētu uzsvērt, ka Ukrainai un Moldovai ir nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts perspektīva, un tām nevajadzētu to liegt.

Dāmas un kungi, pragmatisms ir nepārprotams gan praksē, gan apziņā. Ir skaidrs, ka kandidātvalstīm ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem visās jomās, kas saistītas ar dalību. Ir pamatoti iemesli, kāpēc Eiropas Savienības prakse attiecībā uz atbilstību pievienošanās kritērijiem ir nemainīga un strikta. Ja ceļš līdz atbilstībai kritērijiem ir garš, lai tā būtu. Viens vai divi sarunu gadi ir neliela cena par to, lai tiktu ievēroti Eiropas Savienības standarti un saglabāta ticamība tiem. Tomēr arī paplašināšanās perspektīvai jaunajām dalībvalstīm ir jāsaglabā ticamība.

Valstis, kas atbilst kritērijiem, nedrīkst izslēgt no Eiropas Savienības paplašināšanās procesa. Atstumtības sajūta izraisa neapmierinātību, un neapmierinātība izraisa nestabilitāti. Tāpēc ir jāsaglabā pragmatiskā apziņa, un turpmāka paplašināšanās ir jāapsver, ņemot vērā to, kas ir nepieciešams Eiropas Savienībai kā pasaules norišu dalībniecei.

Dāmas un kungi, Eiropas Savienība ir milzīgs vēsturisks sasniegums. Tagad tā ir sasniegusi tādu attīstības līmeni, kad tai ir steidzami jāapzinās sava vadošā nozīme pasaules norisēs un jāuzņemas atbildība, ko šāds statuss tai uzliek. Ir sagaidāms, ka Eiropas Savienība būs noteicēja tādās jomās kā globālā sasilšana un cilvēktiesības.

Jaunrade turpinās būt galvenais dzinulis, meklējot efektīvas politikas nostādnes tādās jomās kā migrācija un integrācija. Un visbeidzot — pragmatisms būs tikpat svarīgs visās jomās, kas saistītas ar turpmāku paplašināšanos, kura ir nepieciešama, lai Eiropas Savienība spētu nodrošināt savu vadošo pozīciju pasaules mērogā. Tas viss varbūt izklausās grandiozi. Tomēr progress vienmēr ir labākais līdzeklis pret stagnāciju. Šis laiks, kurā dzīvojam, nav izņēmums, lai gan tiesa, ka mūsdienu problēmas atšķiras no tām, kādas ir bijušas pagātnē. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī tās ir tikai panākumu dabiskas sekas. (Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Prezidenta kungs, liels paldies par jūsu uzrunu. Jūsu klātbūtne šeit un jūsu runa liek skaidri saprast, ka Slovēnija un Slovēnijas prezidentūra premjerministra Janus Janša vadībā — un es redzu abus ministrus šajā zālē: Janez Lenarčič un Janez Podobnik — vēlas ciešāk sadarboties ar Eiropas Parlamentu. Kā Slovēnijas prezidents jūs nododat šo vēstījumu ar īpašu rezonansi.

Mūsu pieredze šeit, Eiropas Parlamentā, ir pierādījusi, ka ne jau valsts izmērs — mazs, liels vai vidējs — nosaka, vai ES prezidentūra būs veiksmīga; svarīga ir prezidentūras vadības rīcība. Manuprāt, mēs droši varam to sacīt, jo Slovēniju un tās prezidentu motivē šāda eiropeiska rīcība, šī ir prezidentūra, kas vedīs Eiropu uz priekšu, un mēs gribētu no sirds jums par to pateikties.

(Aplausi)

Mēs gribētu pateikties arī par to, ka atbalstāt Eiropas Parlamenta prioritātes. Ļaujiet minēt tikai divas, par kurām runājāt. Pirmā ir klimata aizsardzība. Ja pieturēsimies pie grafika, mēs beigsim savu darbu tā, lai ANO sammitā Kopenhāgenā 2009. gada decembrī būtu ES nostāja. Mēs gribētu jums pateikties arī par pievēršanos cilvēktiesību jautājumam, jo, ja mēs kā Eiropas Parlaments neaizstāvēsim cilvēktiesības, kurš tad to darīs? Pārāk bieži valdības vada citas intereses — un tas ir saprotams — bet mums ir jāatrod veids, kādā prasmīgi saskaņot šīs intereses ar savām vērtībām tā, lai cilvēki no tām gūtu labumu, un tāpēc cilvēktiesības ir mūsu politiku galvenā tēma šeit, Eiropas Parlamentā.

Prezidenta kungs, paldies par Eiropas Parlamenta apmeklējumu. Palieciet pie mums vēl mazliet. Un vēlreiz Parlamenta vārdā es vēlos no sirds pateikties jums personīgi un Slovēnijas prezidentūrai. Mēs novēlam jums veiksmi atlikušajos sešos mēnešos, kuros Slovēnija būs pie Eiropas Savienības vadības grožiem. Ja veicas jums, veicas mums visiem, un ar to es domāju Eiropas Savienību. Tas ir mūsu kopīgais mērķis. Paldies. Ar to šī svinīgā sēde tiek slēgta.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

6. Balsojumu skaidrojumi

Mutiskie balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Etelka Barsi-Pataky (A6-0144/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet piebilst pāris vārdu manis vakar teiktajam debatēs par vienu no lielākajiem Eiropas kopīgajiem projektiem saistībā ar Galileo navigācijas sistēmu. Es ļoti novērtēju to referentu darbu, kuri ir panākuši kompromisa risinājumu gan Parlamentā, gan arī darbā ar Padomi un Komisiju un kuriem mums ir jāpateicas par to, ka šodien varam pielikt punktu ieilgušajām diskusijām. Mums ir jāizlemj, kur atradīsies Galileo uzraugiestāde. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka Čehijas Republika ir gatava un ir piemērota kandidāte. Es ticu, ka solījums izvietot jaunas Eiropas Savienības iestādes jaunajās dalībvalstīs beidzot piepildīsies.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Es dzirdēju tās debates, kuras minēja iepriekšējā runātāja, un es esmu šausmās par to, ko dzirdēju: nejēdzīgs likmju karš par neeksistējošu aģentūru. Mēs radām jaunu satelītsistēmu, jo Eiropas Savienībai ir nepieciešama kāda moderna dārglieta — šis Galileo projekts ir kā spīgulis Eiropas Savienībai. Tas ir dārgs; tas nav īpaši vajadzīgs; tas ir konkurencei naidīgs; mums bija vienošanās ar Ķīnu, un jau darbojas krievu sistēma un GPS. Eiropai nav vajadzīga šī sistēma, tomēr mēs grasāmies par to maksāt.

Kā redzējām balsojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu vakar, mēs neizsekosim, kā nauda šai konkrētajai sistēmai tiek tērēta, un tāpēc mēs tērēsim miljoniem Eiropas nodokļu maksātāju eiro un mārciņas. Tas noraida uzskatu, ka mēs šajā nejēdzīgajā sistēmā esam nokļuvuši tikai tāpēc, ka tā no mūsu puses būtu kāda iedomība.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, klausoties vakardienas debatēs, es domāju par „Queen” dziesmu „Bohemian Rhapsody” un tiem nemirstīgajiem vārdiem — „Galileo, Galileo”. Uz es aizdomājos par dziesmas tekstu. „Vai tā ir realitāte? Vai tā ir tikai fantāzija? Pieķerts lavīnā, bez iespējas aizbēgt no realitātes, Atver acis, Paskaties, ko redzi debesīs!” Ieradās ķīnieši. Viņi ieraudzīja. Viņi devās prom un tagad būvē paši savu sistēmu. Krievi modernizē savu sistēmu, Glonas, un bez tā visa arī amerikāņu GPS, kas jau tiek izmantota bez maksas, ir pilnīgota tā, lai būtu precīzāka un ērtāka lietošanā.

Mums nevajadzētu šķiest nodokļu maksātāju grūti pelnīto naudu par ceturto satelītsistēmu, kas ne ar ko nav pārāka pār iepriekšējām. Ja varu izteikties metaforas vārdiem, tad „notrieksim šo nevajadzīgo putnu debesīs”. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret E. Barsi-Pataky ziņojumu. Tas ir vienkāršs politiskas iedomības projekts, līdzīgi kā eiro, un tāpat kā eiro tam nav ekonomiska un nekāda tehniska attaisnojuma. Tas ir nevajadzīgs; tas ir liekvārdīgs; tas jau tagad ir nolemts iznīcībai.

Kā jau mani kolēģi norādīja, privātais sektors ieradās, apskatīja un nolēma, ka neko no tā nevēlas, jo tas nešķita noderīgs. Ķīnieši ieradās, apskatījās, aizņēmās labākās idejas un nolēma, ka var panākt labāku rezultātu pašu spēkiem, un, ņemot vērā potenciālo globālās pozicionēšanas sistēmas militāro pielietojumu, tam, ka ķīnieši ir aizgājuši un to izdarījuši, vajadzētu likt mums apstāties un sākt bažīties.

Mums nevajadzētu šķiest nodokļu maksātāju naudu par tik bezjēdzīgu politisku rīcību.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, kad Galileo projekts tika uzsākts, prezidents J. Chirac to aprakstīja kā nepieciešamu cīņā pret ASV tehnisko imperiālismu. Patiesībā tas ir vienīgais iespējamais arguments. Man nav nekāda nodoma atkārtot to, ko esam jau iepriekš dzirdējuši no maniem trim godājamajiem draugiem: tam nav ekonomiskas jēgas; tam nav tehniskas jēgas; mēs par brīvu varam izmantot amerikāņu GPS.

Tas, uz ko vēlos vērst uzmanību — un es uzrunāju savus kolēģus šajā Parlamentā, jo es nedomāju, ka jums ir jābūt eiroskeptiķiem, lai par to raizētos — ir šis: pavērojiet, kas notika vakardienas debatēs, kad mans godājamais draugs, Heaton-Harris kungs, jautāja mums, par ko mēs balsosim, un neviens šajā sēžu zālē nespēja nosaukt aģentūru, par kuru bijām balsojuši.

Jūs sev neizdarāt pakalpojumu, pat ne kā Eiropas projekta atbalstītāji, ja savu nodokļu maksātāju naudu ieguldāt shēmās ar „Eiropa – pareizi vai nepareizi” attieksmi, neapstājoties, lai paraudzītos, vai tā maz tiek efektīvi tērēta, pazudusi vai nozagta. Es vēršos pie visiem saviem kolēģiem ar lūgumu censties no sava skatpunkta lietderīgi izmantot nodokļu maksātāju naudu.

  Priekšsēdētājs. − Paldies. Vairs neviens nav pieteicies runāt vai izteikties par šī ziņojuma balsojuma skaidrojumiem, un tāpēc, pirms ķeramies pie nākamā darba kārtības punkta, es gribētu izmantot izdevību un atvadīties no Lombardo kunga un novēlēt viņam veiksmi jaunajā amatā.

- Ziņojums: Erik Meijer (A6-0059/2008)

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es atbalstīju ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, jo tas raida ļoti svarīgu signālu maķedoniešiem. Šī valsts ir ļoti attīstījusies kopš 2007. gada ziņojuma. Ekonomiskie rādītāji ir labi, un likumdošanas jomā arī ir panākumi. Konsenss nozīmē iekšējās politikas attīstību, to, ka valsts un etniskās kopienas spēj līdzāspastāvēt. Ar atbilstošu Ohridas pamatnolīguma un Badintera principa apstiprināšanu politiskajām problēmām rodas jauna jēga, atbalstot proporcionālu minoritāšu identitātes atspoguļojumu un saglabāšanu. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas attīstība ir sarežģīta, un 2005. gadā valsts pieteica savu kandidatūru dalībai ES. Negatīvais vēstījums Bukarestes NATO sammitā, kur Grieķijas sīkumainajai un neloģiskajai rīcībai bija galvenā nozīme, nesa neveiksmi. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai nomenklatūra nebūs šķērslis dalības piešķiršanai, un es priecājos, ka Parlaments ir spējis par to vienoties. Mūsu lēmums būs kā pozitīvs vēstījums, jo ES kavēšanās un atraidījumi ir likuši šai valstij vilties. Ir laiks sākt īstas un patiesas sarunas ar šo valsti. Paldies par uzmanību.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Es ar nelielām bažām balsoju par Maķedonijas ziņojumu. Tas tiesa, ka esam izveidojuši arvien vairāk prasību Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, bet vai mēs tiešām darām visu iespējamo eiroatlantiskās integrācijas interesēs? Kosovas neatkarības attīstībā un Maķedonijas veto dalībā NATO varētu slēpties briesmas. Minoritāšu separātisti un vairums nacionālistu varētu viegli izjaukt trauslo līdzsvaru Maķedonijā. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis bieži iejaucas Maķedonijas politikā, mēs sagaidām un pieprasām daudzus neizplatītus pasākumus no Maķedonijas valdības. Tas sevī ietver atbildību, mēs paši esam atbildīgi par stabilitāti šajā mazajā valstī un par tās Eiroatlantijas integrāciju. Būtu vēlams, lai ikviens šo pienākumu uztvertu nopietni.

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums ir izšķirošs, lai Maķedonija drīzāk varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Par šo panākumu ir jāpateicas prezidenta Boris Trajkovski centieniem, kurš bija personisks un visas Eiropas draugs un kurš vadīja notikumu gaitu, bet tas ir milzīgs panākums arī Maķedonijas valdībai un tās premjerministram N. Gruevski un ārlietu ministram A. Milososki, kas ir dibinājuši draudzības visā Eiropā šai Eiropas valstij: valstij, kurā ir lieliska minoritāšu politika, kurā ir izcila attīstība un kurai mēs vēlamies sniegt milzīgu atbalstu.

Ļaujiet runāt skaidru valodu: es aicinu savus grieķu kolēģus beidzot atkāpties no nosaukuma problēmas. Šis Parlaments šodien ir paudis viedokli, ka noraida jebkādu blokādi nosaukuma dēļ un ka divpusējas problēmas nevar kļūt par šķērsli valsts pievienošanai ES. Šādu vēstījumu šodien ir paudis vairākums šajā Parlamentā, un tas ir spēcīgs to valdību sitiens, kuras bloķē šo procesu. Es vēršos pie visiem ar lūgumu izbeigt šo blokādi Eiropas interesēs.

Maķedonija ir Eiropas valsts, un mēs ceram, ka pievienošanās sarunu uzsākšanas datums tiks noteikts līdz šī gada beigām.

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0080/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet izteikties par vakardienas debatēm. Vairums no mums brīdināja, ka ķīniešu alkas pēc Āfrikas naftas, ieroču apmaiņa pret naftu, atbalsta korupciju un diktatorisko režīmu un saasina nabadzību. Turklāt miljardiem ķīniešu produktu pārpludina Āfriku, padarot afrikāņu produktus bezcerīgi konkurētnespējīgus. Šī tā sauktā beznosacījumu politika kļūst par arvien lielāku šķērsli, lai sasniegtu Tūkstošgades mērķus bada un nabadzības izskaušanai jaunattīstības valstīs. Biju pārsteigta par komisāra L. Michel emocionālo paziņojumu, ka, ja Komisijai būtu politiska vara, tā apvienotos ar Ķīnu, un par to, ka viņš aizstāvēja Ķīnas tiesības īstenot tās atšķirīgo beznosacījumu ārpolitiku par spīti tam, ka Ķīna ir ANO Drošības padomes dalībvalsts, un kā tādai tā ir atbildīga par attīstību pasaulē gluži tāpat kā Eiropas Savienība. Es iebilstu šādam Komisijas locekļa uzskatam.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Ķīnas nozīme globālās ekonomikas attīstībā ir ļoti svarīga. Ķīna ir arī veiksmes simbols Āfrikas iedzīvotājiem.

Pēdējos 25 gados Ķīna ir radījusi iespējas 400 miljoniem tās iedzīvotāju, paglābjot tos no galējas nabadzības. Turklāt vairāk nekā 200 miljoni ķīniešu ir nokļuvuši vidusšķirā. Tāpēc Ķīnai ir lieliska pieredze ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. Tiek sagaidīts, ka tas atstās pozitīvu ietekmi arī uz Āfrikas valstīm. Tiek lēsts, ka tirdzniecība starp Āfriku un Ķīnu ir palielinājusies no 4 miljoniem ASV dolāru 1995. gadā līdz 55 miljoniem 2006. gadā. Āfrika Ķīnai nozīmē svarīgu izejmateriālu avotu. Ķīnas ekonomikai ir nepieciešama arvien pieaugoša enerģijas un izejmateriālu piegāde. Tāpēc Ķīna dara visu iespējamo, lai panāktu pastāvīgu klātbūtni Āfrikā.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir īpaša interese par šo ziņojumu, jo savā iepriekšējā profesionālajā jomā es akadēmiski pētīju gan Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas, ienākošās un izejošās, un Āfrikas investīcijas un attīstību.

Runājot par ziņojumu — patiesībā tas ir diezgan atzīstams ziņojums, un, manuprāt, ES un tās dalībvalstīm vajadzētu atzinīgi vērtēt Ķīnas investīcijas Āfrikā, it īpaši investīcijas infrastruktūrā, jo investīcijas infrastruktūrā ļauj vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem tapt turīgākiem un izkļūt no nabadzības.

Vienlaikus mums ir jāapzinās ķīniešu slāpes un izsalkums pēc dabas resursiem — viņu tādiem kā resursu meklēšanas motīviem. Mums jācenšas sadarboties ar Ķīnu un risināt šos jautājumus, it īpaši, ja jāsadarbojas ar nepatīkamām valdībām.

Manas bažas par Ķīnas politiku slēpjas tajā, ka tā izposta ES centienus un citu palīdzības sniedzēju centienus piedāvāt nosacītību vai noteikt palīdzības piešķiršanu. Mēs varam ieteikt jebkādus nosacījumus palīdzības piešķiršanai, lai nodrošinātu labāku pārvaldību, bet ķīnieši ienāks un tos izpostīs.

Kopumā ziņojums ir atzīstams, un es balsoju par to.

Rakstiskie balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Geringer de Oedenberg (A6-0089/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu, iesakot, lai priekšlikums par Padomes regulas kodificētas versiju par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu konkrētu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām starp līnijpārvadātāju uzņēmumiem (konsorcijiem) tiktu apstiprināts pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā.

Tā kā tam ir sakars ar kodifikācijas procedūru, šo priekšlikumu nevajadzēja „oficiāli” grozīt parlamentārajā komitejā, un tā arī to nedarīja. Tomēr es izmantošu šo iespēju runāt balsojumu skaidrojumos, lai izteiktu pārsteigumu par Eiropas Savienības kavēšanos to tekstu kodificēšanā, kuri ir grozīti vairākkārt un nu jau ir kļuvuši ārkārtīgi grūti uztverami un piemērojami. Kodificēšanas process ir noteikts 1994. gada 24. decembra iestāžu nolīgumā, kura pamatā ir Eiropas Padomes 1994. gadā izteikts politisks nodoms, kas paredz paātrinātu procedūru ātrai kodificētu instrumentu pieņemšanai.

Es nelokāmi atbalstu nepieciešamību kodificēt noteikumus. Tas ir obligāts priekšnoteikums demokrātijai, tiesiskumam, studentu apmācībai, iedzīvotāju un praktizējošu juristu u. c. spējai pienācīgi piemērot tiesību aktus.

- Ziņojums: Arlene McCarthy (A6-0150/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju kopējās nostājas pieņemšanu, lai atrisinātu ieilgušu problēmu saistībā ar starpniecību civilās un komerciālās jomās, pat ja šī direktīva attiecas tikai uz pārrobežu gadījumiem, pamatojoties uz EK 65. panta ierobežojošo interpretāciju, bet ar plašāku strīdu definīciju.

Tomēr es paužu nožēlu, ko kopējā nostāja neļauj direktīvu ieviest ar brīvprātīgiem nolīgumiem starp pusēm, pat ja tiesa, ka dalībvalstu noteikumus par tiesvedību ne vienmēr var grozīt ar nolīgumiem starp pusēm. Kopumā šī kopējā nostāja ir vērtējama atzinīgi. Tā ir palikusi uzticīga sākotnējam mērķim, kura būtība bija atvieglot strīdu atrisināšanu tiesvedības ceļā un veicināt strīdu draudzīgu risināšanu, izmantojot starpniecību un nodrošinot apmierinošu saikni starp starpniecību un tiesvedību.

- Ziņojums: Etelka Barsi-Pataky (A6-0144/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par E. Barsi-Pataky ziņojumu, ar kuru tiek ieteikts, pēc tā grozīšanas, ka grozītais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par turpmāku Eiropas satelīta radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) ieviešanu tiktu apstiprināts.

Es apsveicu Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieku transporta jautājumos, par viņa nelokāmību, saprotamo pieeju un viņa apķērību un politisko pārliecību šajā grūtajā jautājumā. Valsts sektors ir izglābis rūpniekus, kas bija strupceļā pieņemamās stratēģijas dēļ, it īpaši saistībā ar finanšu riskiem. Pateicoties visu apņēmībai, īpaši Eiropas Parlamentam, ir bijis iespējams paaugstināt 100% valsts finansējumu līdz 3,4 miljardu eiro apmēram. Tāpēc tieši iedzīvotāju pārstāvji ir atbildīgi par šīs krīzes risinājumu, ieskaitot 2014. gadā paredzēto nodošanu ekspluatācijā un satelītu izvietošanu līdz 2013. gadam. Šis gadījums pierāda nepieciešamību ātri pieņemt lēmumus par Eiropas līdzekļiem, kurus jāliek lietā, lai finansētu valstu investīcijas, kad privātais tirgus ir palicis gribot.

  Charlotte Cederschiöld un Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs esam pieņēmuši Padomes un Parlamenta priekšlikumu saistībā ar EGNOS un Galileo satelītu radionavigācijas programmām, par kurām Parlaments jau ir, pretēji mūsu viedoklim, izlēmis budžeta jautājumā. Mēs uzsveram, ka bijām pret to, ka līdzekļi no pētījumu budžeta tiek izmantoti šiem projektiem. Turklāt mēs esam lūguši Komisiju ziņot par to, kā tā plāno izveidot komerciālu finansējumu šiem projektiem.

Tomēr mēs atzinīgi vērtējam to, ka apspriestais priekšlikums dod iespēju Eiropas Parlamentam novērtēt un ietekmēt projektus.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas Globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS) kā pirmā Kopienas infrastruktūra tās ar kosmosu saistītā un tehnoloģiskā rakstura dēļ var tikt īstenota tikai ar kopīgu gribu. Eiropas GNSS sastāv no divām programmām: EGNOS un Galileo. GNSS nozīmīgums slēpjas tajā, ka tā ir alternatīva un papildinoša sistēma ASV un Krievijas sistēmām. Mērķī ir iekļauts stratēģiskais, ekonomiskais, rūpnieciskais un drošības aspekts, kā arī daudz interešu, kuras dalībvalstis nespēj panākt vienas.

Tā kā šī būs pirmā programma, kur būs iesaistīts Kopienas finansējums un infrastruktūra, Parlamentam un Padomei būs paaugstināta atbildība par izvietošanas regulēšanu un programmu darbību.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ un tā kā šis projekts iezīmēs vēsturisku un stratēģisku robežzīmi tehnoloģiskajā progresā un Eiropas Savienības neatkarībā, GNSS un iepriekš minētais ziņojums ir pelnījis manu pilnīgu atbalstu, jo tie rada turpmāku risinājumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Galileo ir piemērs apjomīgam tehniskajam projektam, ko neviena dalībvalsts saviem spēkiem nevar īstenot. Es jau no sākuma biju pozitīvi noskaņots par to, ka šis projekts tiek finansēts no ES budžeta. Diemžēl ir kļuvis skaidrs, ka ES nav spējusi pienācīgi veikt šo milzīgo uzdevumu. Referente par iemeslu min „iekšēju nesaprašanos”. Manuprāt, tas ir ļoti nožēlojami, un es saprotu, ka Padome nav spējusi pieņemt milzīgo budžeta pieaugumu. Tieši Komisijas ziņā ir piedāvāt apmierinošāku finanšu risinājumu šim svarīgajam projektam.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju beidzot iespējamo Galileo darbības uzsākšanu. Barsi-Pataky kundzes ziņojums par turpmāku Eiropas satelīsu radionavigācijas programmu īstenošanu signalizē par attīstību, labumiem, ko varēs just jomās, sākot no Eiropas kosmosa politikas, pētījumu un inovāciju politikas līdz kopējai ārlietu un drošības politikai un Eiropas drošības un aizsardzības politikai. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) GPS jau sniedz daudzus pakalpojumus, kurus varētu piedāvāt Eiropas satelītu radionavigācijas programma Galileo. Tomēr mēs nedrīkstam ļaut sev kļūt atkarīgiem no radionavigācijas monopola, kura pamatā ir satelīti, kurā dominē ASV un kuru izveidoja ASV militāristi. Pat GPS satelītu maršruti tiek veidoti tā, lai pirmām kārtām nodrošinātu to, ka zonās, kurās ASV veic militārās operācijas, ir labs pārklājums. Mūsu pašu sistēma ļaus mums noteikt Eiropai vislabāko iespējamo maršrutu izveidi.

Ņemot vērā projekta stratēģisko nozīmi, es balsoju par ziņojumu, lai gan jautājums par finansējumu vēl pilnībā nav atrisināts.

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Tā kā priekšsēdētājs pārtrauca manu runu, laika ierobežojumu piemērojot man striktāk, nekā citiem, es gribētu pateikt vēl pāris komentāru. Mums noteikti ir jāpriecājas par iestāžu apņemšanos pārvarēt visus ar projekta īstenošanu saistītos šķēršļus. Mēs beidzot varam sākt garantētu Galileo izvietošanas posma plānošanu. Tāpat mēs ļoti priecājamies par darbu, kas veikts, lai dalība programmā būtu pēc iespējas daudzpusīgāka.

Kad esmu to pateikusi, es tagad vēlos pieminēt vienu svarīgu lietu: projekta civilais raksturs ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu darbību pārskatāmību. Eiropas sistēmu neatkarība dos iespēju izdot sertifikātus par lietotājiem piegādātajiem pakalpojumiem un sniegs garantētu kvalitāti. Šie nosacījumi ir būtiski jaunu komerciālu iekārtu attīstībā, sniedzot lielisku iespēju MVU, un tiem ir milzīgs vides un sociālais potenciāls. Navigācija aklajiem, visērtāko maršrutu plānošana invalīdiem, palīdzība tiem, kas cieš no Alcheimera slimības , vai ātra ārkārtas situācijās nonākušu cilvēku atrašana ir piemēri tam, kā iekārtas var uzlabot dzīvi.

Eiropas Parlaments ir pilnībā atbalstījis Galileo ar likumdošanas un budžeta procedūrām un ir skaidri nosaucis to par stratēģisku projektu.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Būs pagājuši vienpadsmit sāpīgas neizlēmības un politisku un administratīvu nesaprašanos pilni gadi, līdz esam nonākuši līdz risinājumam Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas izveidei. Kavēšanās, ko izraisīja izvēlētās metodes — arī valsts un privātā sektora partnerattiecības, starptautiska sadarbība ārpus Eiropas Savienības robežām, būtiska visu dalībvalstu dalība, Eiropas Komisijas noteiktā loma — tiek lēsts, ka tā ilga piecus gadus. Ja šie principi un metodes būtu piemērotas tehnoloģiskajiem un industriālajiem riskiem, piemēram Airbus un Ariane, Eiropai droši vien tagad nebūtu savu gaisa kuģu ražotāju vai kosmosā nogādātāju.

Lai gan beigu rezultāts nav pilnībā apmierinošs, ir daudzas mācības, ko varam no tā gūt. Lielus stratēģiskus projektus var uzsākt tikai jaunās jomās, kurās privātais sektors nevar vai nevēlas uzņemties riskus, ja valsts iestādes ir vienīgās lēmumu pieņēmējas un finansētājas, jo šajos projektos ir iekļauts politiskais redzējums, nevis tikai ekonomiskā loģika. Otrkārt, šāda veida projektos nepieciešamība izlauzties cauri Kopienas iestādēm un procedūrām izrādījās kavēklis un negatīvs faktors, iznākumā radīja ideoloģiskus ierobežojumus, kuros sadarbība starp valdībām izrādījās efektīva. Cerēsim, ka gūtās mācības tiks liktas aiz auss.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par ziņojumu saistībā ar Padomes regulas grozījumu saistībā ar Eiropas satelītu radionavigācijas programmu īstenošanas turpināšanu. Galileo projektam būs dažādi pielietojumi, un to izmantos satiksmes kontrolē, transporta loģistikā, dabas katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā, komerciālos un valdības dienestos.

Kopš pirmajām debatēm par Kopienas budžetu 2008. gadam Eiropas Parlaments ir uzskatījis šo projektu par prioritāti un pieprasījis nepieciešamā finansējuma piešķiršanu un starptautiskā nolīguma pārskatīšanu, lai to īstenotu. No 2009. gada sāks darboties EGNOS programma, un Galileo programma arī sāks darboties līdz 2013. gada beigām.

Nepieciešamie budžeta līdzekļi, lai īstenotu Galileo projektus, tiek lēsti 3105 miljardu eiro apmērā laikposmam no 2007. – 2013. gadam. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība atzīst šī projekta nozīmi un atbalsta tā sasniegumus. Tāpēc Eiropas Komisijai ir regulāri jāziņo Parlamentam un Padomei par progresu projekta īstenošanā.

Es apsveicu referenti Barsi-Pataky kundzi par to, kā viņa ir strādājusi ar kolēģiem no visām politiskajām grupām pie šīs regulas.

- Ziņojums: Martine Roure (A6-0148/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Minētās direktīvas mērķis ir izveidot vienotu statusu trešo valstu valstpiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo ES teritorijā pēc piecu gadu likumīgas pastāvīgas atrašanās kādā ES dalībvalstī.

Pašreizējās iniciatīvas mērķis ir paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas, lai varētu tām piedāvāt juridisku noteiktību par viņu dzīvesvietu un tiesībām, kas pielīdzināmas tām, kādas ir ES valstpiederīgajiem.

Tomēr joprojām ir kāds trūkums, jo direktīva neparedz divpusēju atbildības attiecībā uz starptautisko aizsardzību atzīšanu un nodošanu citai dalībvalstij. Tas nozīmē, ka nebūs iespējams piešķirt trešo valstu valstpiederīgajiem tiesības uz brīvu pārvietošanos un apmešanos ES, tiklīdz ir atzīts viņu statuss. Šo atbildības nodošanas īstenošana joprojām notiek saskaņā ar 1951. gada Ženēvas Konvenciju un Eiropas Padomes Eiropas vienošanos par atbildības nodošanu attiecībā uz bēgļiem.

Ņemot vērā šo situāciju, ir būtiski nodrošināt, ka otra dalībvalsts ievēro nerepatriēšanas principu, lai konkrētā persona netiktu sūtīta atpakaļ uz valsti, kurā tai draud briesmas. Labākajā gadījumā šī persona ir jāsūta atpakaļ uz to dalībvalsti, kas sākotnēji tai piešķīra aizsardzību.

Attiecībā uz visiem pārējiem aspektiem, es uzskatu, ka ir jāievēro tie paši noteikumi un ka šīs personas ir jāpakļauj tādām pašām prasībām, kā tas teikts direktīvā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Tas, ka Roure kundzes ziņojumu — tāpat kā direktīvu — ir paredzēts grozīt, nav pieņemami. Tas, ka atbalsta saņēmējiem var tikt piešķirta starptautiska ilgtermiņa rezidenta statusa aizsardzība, pat uz īsu laiku, neuzspiežot nekādus nosacījumus saistībā ar līdzekļiem vai minimālu integrāciju, pat ja šo statusu var iegūt tikai pēc piecu gadu ilgas pastāvīgas uzturēšanās valstī, ir neprāts.

Turklāt ieteiktie priekšlikumi ir līdzvērtīgi tam, lai pasargātu šīs personas no jebkāda veida deportācijas, arī deportācijas uz citu dalībvalsti, ja vien personas nav pieļāvušas smagus pārkāpumus. Tādējādi ir neiespējami liegt šīm personām tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu viņu izvēlētajā dalībvalstī, neņemot vērā viņu apstākļus un sociālo attieksmi. Šāda prerogatīva radītu precedentu saistībā ar valstu suverēnajām tiesībām izvēlēties, kurš var dzīvot to teritorijā, ar kādu statusu un kādos apstākļos atbilstīgi valsts sabiedrisko kārtībai un drošībai.

Visbeidzot — jūs visi zināt, ka starptautisko drošību piemēro, lai apietu jau tā vājo kontroli un imigrācijas ierobežojumus, kas patiesībā ir vistīrākajā mērā ekonomisks iemesls. Jūs jau būsiet manījuši, ka šādos apstākļos alternatīvajam aizsardzības statusam bieži vien tiek dota priekšroka bēgļa statusa vietā, jo tas ir īsāks un elastīgāks. Ja tā saņēmēji varēs kļūt par ilgtermiņa rezidentiem, tas turpmāk sekmēs imigrāciju.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojumā ir vairāki priekšlikumi par to cilvēku integrāciju, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība. Mēs būtu atbalstījuši šos priekšlikumus, ja balsošana notiktu Zviedrijas parlamentā.

Šajā sakarībā šie priekšlikumi ir daļa no Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas izveides. Šajā ziņojumā vēstīts par pareizu virzienu attiecībā uz patvēruma politiku. Vienlaikus tas daļēji ceļ „Eiropas cietoksni”. ES ir apdraudējusi aizsardzību, kāda tā noteikta Ženēvas Konvencijā, uzņemoties atbildību par noteikšanu, kam tiks piešķirta aizsardzība un kādā veidā tas notiks.

Mēs neredzam citu alternatīvu, kā vien teikt „nē” visu veidu patvēruma politikai ES līmenī, jo citādi dalībvalstīm vairs nebūtu nekādas teikšanas jautājumā par šīs politikas attīstību. ANO konvencijām ir jāpaliek reglamentējošiem instrumentiem tiesību garantēšanā patvēruma meklētājiem starptautiskā sabiedrībā.

  Jens Holm, Esko Seppänen, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs šodien atturējāmies no balsošanas par M. Roure ziņojumu, lai gan būtībā mēs atbalstām ziņojumā pausto ideju: lai pārliecinātos, ka bēgļiem un personām, kam ir ļauts pastāvīgi uzturēties kādā valstī, pamatojoties uz īslaicīgas vai alternatīvās aizsardzības statusu, ir tādas pašas tiesības kā ilgtermiņa rezidentiem tajā valstī, kas ir Direktīvas 2003/109/EK darbības jomā. Tomēr mēs uzskatām, ka pašām dalībvalstīm ir jāizlemj šis jautājums, nevis ES.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Roure kundzes ziņojumu par Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt, ka starptautiski aizsargātām personām ir tādas pašas tiesības, kādas ir ES valstpiederīgajiem pēc piecu gadu ilgas likumīgas pastāvīgas atrašanās ES. Man tas šķiet loģisks iepriekšējās direktīvas grozījums, un es balsoju par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0073/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Pateicoties narkotiku apkarošanas stratēģijai no 2005. – 2012. gadam, Eiropas Savienība ir ielikusi pamatus cīņai pret satraucošu fenomenu, kas kļūst arvien izplatītāks, īpaši visneaizskartākajās grupas, kas ir jaunieši un sievietes, un šis fenomens ir narkotiku izplatība Eiropā.

Tomēr nospraustajiem mērķiem ir jābūt sasniedzamiem, un šī iemesla dēļ ES ir vajadzīga pilsoniskās sabiedrības uzticēšanās, jo tai ir būtiska nozīme narkomānijas izplatības novēršanā.

Psiholoģiskā stabilitāte, pacientu turpmākā aprūpe pēc detoksikācijas veikšanas, alternatīva dzīvesveida radīšana sociālajā un nodarbinātības jomā: šie ir tikai daži no ieguvumiem, ko piedāvā rehabilitācijas centri, bezpeļņas iestādes un NVO, kas darbojas šajā sektorā.

Šī iemesla dēļ es kā referents ceru, ka papildus tiešam finansiālajam atbalstam kopienām, kas cīnās ar šo problēmu, tiks radīta atbilstīga fiskālā politika organizācijām, kas veic tā saukto „ergoterapiju”, citiem vārdiem sakot, rehabilitāciju ar strādāšanas palīdzību. Es ceru, ka dalībvalstis piedāvās īpašas nodokļu atlaides vai likvidēs pārmērīgo birokrātiju.

Mums jāizvairās no situācijas, kad valsts budžeta ierobežojumi vai vistīrākā birokrātija liek slēgt šīs iestādes, kas dara neaizstājamu darbu, palīdzot narkomāniem atgriezties pie normāla dzīvesveida.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. − (BG) Es atbalstīju Catania kunga ziņojumu un gribētu piebilst, ka narkotiku problēma nav vienkārši atrisināma. Narkomānija un narkotiku tirdzniecība izposta sabiedrību ar noziedzību un korupciju, kas ir ar to saistītas, kā arī ar narkotiku lietošanu saistītas transmisīvās slimības (AIDS, hepatīts) rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai.

Tāpēc es uzskatu, ka efektīvai reakcijai ir jābūt nevis centieniem no iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu puses, bet drīzāk visaptverošai programmai, kas ar izglītību, reliģiju un sportu arī var sniegt ieguldījumu šīs problēmas atrisināšanā un kalpot par barjeru, kurai ir jātur bērni tālāk no grēka. Veicinot ieviest sporta un reliģiskās nodarbības skolas mācību programmās un ārpus mācību laika, bērnos var ievērojami paaugstināt apziņu par narkotiku nāvējošo ietekmi.

Apvienojot tiesību aizsardzības un pilsoniskās sabiedrības centienus, it īpaši vietējās kopienas līmenī, ir iespējams sasniegt labākus rezultātus ES narkotiku apkarošanas stratēģijas īstenošanā un turpmākā attīstībā.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Referents pieprasa, lai pilsoniskās sabiedrības pārstāvju organizācija Eiropas līmenī būtu pārāka par valstiskām, reģionālām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Mūsuprāt, tas ir pilnībā nepieņemami, jo narkotiku apkarošanas politika ir tiešā mērā saistīta ar krimināltiesībām un attieksmi pret noziedzību un sodu konkrētā valstī. Turklāt narkotiku apkarošanas politika ir jāveido saskaņā ar katras valsts kulturālajiem un sociālajiem aspektiem, lai efektīvi palīdzētu noklīdušiem cilvēkiem, kam ir nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai varētu atgriezties funkcionālā dzīvē.

Tāpēc mēs izvēlamies balsot pret šo ziņojumu kopumā.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Lai gan ir tiesa, ka cīņa pret narkotiku lietošanu, informēšana, atturēšana un apzināšanās ir būtiski faktori, lai novērstu narkomānijas risku fizikās un garīgās narkomānu veselības labā, ar to diemžēl nepietiek.

Saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra teikto vairāk nekā 70 miljoni eiropiešu ir smēķējuši marihuānu, un 60% cilvēku, kas apmeklē diskotēkas Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē, ir lietojuši kokaīnu. Jāsecina, ka Eiropas informācijas un komunikāciju stratēģijas ir pilnībā neefektīvas, jo narkotiku piegāde un pieprasījums pēc tām diemžēl pieaug daudzviet Francijā un Eiropā.

Kompromiss nav pieļaujams, ja runa ir par narkotiku lietošanu un tirdzniecību. Iedarbīga ir tikai neiecietība.

Ļaunums, ko tūkstošiem upuru ir nodarījušas eksperimentālas politikas nostādnes narkotiku liberalizācijas jomā, to pierāda.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Kā ēnu referente sociālistu grupā esmu daudz laika un enerģijas veltījusi šim tematam, lai, cik vien tas skar lietas būtību, paskaidrotu nepieciešamību pēc aktīvāka dialoga ar pilsonisko sabiedrību par cīņu pret narkotikām un, cik vien tas skar oficiālo pusi, lai ieteiktu tekstu, ko spēj izlasīt un saprast ikviens.

Ar savu tiešo pieredzi un jaunrades spēju, manuprāt, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var sniegt tiešām noderīgu ieguldījumu valsts un Eiropas narkotiku apkarošanas un informācijas politikā, kā arī palīdzēt cilvēkiem izkļūt no atkarības un no jauna integrēties sabiedrībā.

Ir vajadzīga rīcība dažādos līmeņos: darbā, skolā, uz ielām un cietumos.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts šis ziņojums, kas cildina Pilsoniskās sabiedrības narkotiku apkarošanas foruma izveidi un uzsver to, cik nozīmīga ir ciešāka sadarbība starp pilsonisko sabiedrību un visām Eiropas Savienības iestādēm un aģentūrām.

Cīņa pret narkotikām skar mūs visus un tiem, kas cīnās priekšplānā, kas ik dienas palīdz narkomāniem un neļauj vēl kādam kļūt atkarīgam, ir jābūt īpaši nozīmīgiem partneriem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Narkomānija ir acīmredzama problēma sabiedrībā visā Eiropā, un Skotija nav izņēmums. Catania kunga ieteikumi saistībā ar pilsoniskās sabiedrības nozīmi narkotiku apkarošanas politikā ES pamatoti mudina radīt saskaņotu Eiropas pieeju šim jautājumam, kuram nav robežu. Pilsoniskā sabiedrība ir galvenais dalībnieks šīs problēmas daudzpusīgā risināšanā, un tās iniciatīvām ir jāgūst labums no ES atbalsta. Referenta ieteikumiem ir jāpievērš uzmanība, ja vēlamies izveidot efektīvu politiku cīņai pret narkomāniju visās frontēs. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Var diskutēt, vai nelegālu magoņu audzēšanu var pārveidot par rūpniecisku medicīnisku produktu ražošanu, bet var pacensties. Skaidrs ir tas, ka ASV politika saistībā ar Afganistānu un ES rīcības trūkums par pieaugošu opija ražošanu ir saasinājis šo problēmu.

Progresīva narkotiku apkarošanas politika ir jāpamato uz efektīvu narkotiku tirdzniecības vietu likvidēšanu, tūlītēju ārvalstu narkotiku tirgotāju deportāciju un mērķtiecīgu prioritāru rīcību, kā arī noteikumu par labāku rehabilitācijas pakalpojumu narkomāniem apstiprināšanu. Arvien skaļāki top aicinājumi legalizēt vai liberalizēt narkotikas, bet pat Šveicē pēc 15 gadu ilgas heroīna izsniegšanas cerība, ka tas palīdzēs narkomāniem uzveikt savu atkarību, beidzot ir izgaisusi. Šis referents ļoti sliecas uz liberalizācijas pusi, un tāpēc es balsoju pret.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Es atzinīgi vērtēju diskusiju par narkotikām. Tās rada nopietnu problēmu, bet birokrātiskie centieni nav apturējuši to dīleru aktivitāti, kuri pārdod narkotikas skolās, augstākās izglītības iestādēs, daudzdzīvokļu māju rajonos un citās sabiedriskās vietās, un neizskatās, ka nākotnē kaut kas varētu mainīties.

1998. gadā ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sesijā tika izvirzīts mērķis nākamo 10 gadu laikā radīt pasauli, kurā nav narkotiku. Turpmākajos gados bija vērojama daudzu ieteikumu, noteikumu, lēmumu, ziņojumu un Zaļās grāmatas publicēšana. Šodien esam balsojuši par kārtējo rezolūcijas projektu. Būtu labi, ja mēs atskatītos uz to, kas ir panākts. Man ļoti žēl teikt, ka vēl nekad cilvēces vēsturē narkotikas nav bijušas tik viegli iegūstamas, kā tagad. Lai tās iegūtu, atliek vien tās pasūtīt internetā.

Es balsoju par šo rezolūciju, jo es atbalstu jebkādus pasākumus cīņā pret narkotiku lietošanu. Tomēr es gribētu norādīt — kamēr vien mēs nenošķirsim ražotājus no izplatītājiem un neieviesīsim radikālas izmaiņas kriminālkodeksā, lai efektīvi iebiedētu tos, kas pelna iztiku ar narkotikām, šī problēma nemazināsies. Gluži otrādi — tā vērsīsies plašumā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es uzskatu, ka ir nepieciešams ne vien Eiropas līmenī, bet arī valsts un vietējā mērogā veicināt dialogu ar un starp dažādām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm, lai novērstu milzīgās briesmas, ko sevī slēpj narkotikas.

Pilsoniskā sabiedrība ir jāuztver kā galvenais Eiropas Savienība un dalībvalstu sabiedrotais to mērķu sasniegšanā, kas noteikti ES narkotiku apkarošanas stratēģijā.

Tik tiešām, pateicoties viņu pieredzei šajā jomā, ārstniecības kopienas var atbalstīt apziņu rosinošas kampaņa, sniedzot arvien vairāk un kvalitatīvāku informāciju par riskiem, ko rada narkomānija, un par iespējamajām tās novēršanas programmām.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Neviens neapšauba, cik nozīmīgs ir milzīgais, bieži vien veiksmīgais darbs, ko veic pilsoniskās organizācijas, lai palīdzētu tiem, kas ir kļuvuši atkarīgi no narkotikām. Mums ir jāapkopo visi spēki uz visiem laikiem cīņā pret kaitīgajām, ieradumu veicinošajām vielām. Tāpēc bija gandarījums lasīt ziņojumu, kas uzsver to, ka Eiropā ir jāīsteno iniciatīvas.

Tam, ka es šodien tomēr atturējos no balsošanas, nav nekāda sakara ar ziņojuma patieso tematu. Tā vietā ir manāms cēlonis ar virsrakstu „Civilā sabiedrība – ārējā dimensija”. Pirms kāda laika, jāatzīst, tas bija mokošs lēmums, es balsoju par ziņojumu, kas atbalstīja pāreju uz likumīgu magoņu audzēšanu Afganistānā, lai produkciju varētu izmantot kā pretsāpju līdzekļus. Viens no iemesliem šādai rīcībai bija vairāki ziņojumi, kas bija parādījušies saistībā ar negatīvajām sekām, ko radīja esošās ražas miglošana no lidmašīnām, un Afganistānas iedzīvotāju izmisums. Šis ziņojums veicina gan atsevišķu audzēšanu, gan miglošanu, kas ir pretrunīgi. Šis ziņojums arī atbalsta Eiropas organizācijas, kas ražo vielas no koka lapām, piemēram, ārstnieciskiem vai citiem „likumīgiem” nolūkiem. Es kategoriski iebilstu pret to. Tā kā šī ziņojuma galvenais mērķis tomēr ir labs, galu galā es izvēlējos atturēties.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Rezolūcijas priekšlikums par orgānu ziedošanu un transplantāciju ir daļa no vispasaules debatēm par bērnu drošību. Lai palīdzētu efektīvāk aizsargāt bērnus, es strādāju Eiropas kampaņā „Vai zini, kur tagad ir tavs bērns?”. Šīs rezolūcijas nodaļa par orgānu nelegālu tirdzniecību ir ar to cieši saistīta. Prasība, lai dalībvalstis un Padome pieņemtu efektīvākus mērus, lai pārrautu saikni starp orgānu trūkumu un orgānu nelegālu tirdzniecību, tādējādi šķiet vairāk nekā pamatota.

Lai cīnītos pret orgānu nelegālu tirdzniecību, ir jāpieņem ilgtermiņa stratēģija, lai novērstu sociālo nevienlīdzību šādu prakšu pašā būtībā. Mums ir jācīnās pret orgānu un audu nelegālu tirdzniecību, ko vajadzētu aizliegt visā pasaulē, it īpaši, ja tā ir saistīta ar mazgadīgo orgānu un audu transplantāciju. Esmu dziļi vīlusies, ka Europol nav veicis pētījumu par orgānu pārdošanu un nelegālu tirdzniecību, atsaucoties uz dokumentētu gadījumu trūkumu.

Gluži otrādi, Eiropas Padomes un Pasaules Veselības organizācijas ziņojumos skaidri pierāda, ka orgānu nelegālā tirdzniecība ir problēma arī Eiropas Savienība dalībvalstīs. Mēs lūdzam Eiropas Komisiju un Europol uzlabot orgānu nelegālās tirdzniecības pārraudzību un izdarīt nepieciešamos secinājumus. Ceru, ka Slovākija lietderīgi izmantos laiku ES prezidentūrā, lai izvirzītu šo ļoti svarīgo jautājumu priekšplānā.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0157/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas koriģēšanu, pamatojoties uz Böge kunga ziņojumu.

Šīs korekcijas ir kļuvušas nenovēršamas, jo aizkavējās zināmu darbības programmu pieņemšana 1.B apakšpozīcijā un 2. pozīcijā, 2034 miljoni eiro pie pašreizējām cenām no apropriācijām, paredzēti strukturālajiem fondiem, kohēzijas fondiem, Lauku attīstības fondam un Eiropas Zivsaimniecības fondam, netika piešķirti 2007. gadā vai pārcelti uz 2008. gadu. Tāpēc bija saprātīgi šo summu pārcelt uz nākamajiem gadiem saskaņā ar Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 48. punktu, paaugstinot attiecīgo tēriņu augstāko robežu saistību apropriācijām.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es atbalstīju ziņojumu par grozījumiem daudzgadu finanšu shēmā, ar kuru mūs iepazīstināja kolēģis R. Böge. Ir jāpārvieto 2007. gadā neizmantotās summas no saistību apropriācijām struktūrfondiem, kohēzijas fondam, Lauku attīstības fondam un Eiropas Zivsaimniecības fondam. Tādējādi tiks pārvietoti 2,034 miljardi eiro saskaņā ar iestāžu nolīguma 2008. – 2013. gadam 48. pantu. Šīs summas tiks piešķirtas galvenokārt 2008. gadā (aptuveni 56 %), un laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam šīs pārvietošanas ietekme būs nenozīmīga.

Mums ir jāanalizē šo līdzekļu neizlietošanas iemesli. Pirmkārt, ir 48 rīcības programmas, kuras ar novēlošanos tika iesniegtas apstiprināšanai Eiropas Komisijai. 72 % no vajadzīgās pārprogrammēšanas izraisa lauku attīstības programmu kavēšanās. Dažas tika nosūtītas Komisijai decembrī, un tādējādi nebija iespējams pieņemt šīs programmas 2007. gadā. Zināms aizkavēšanās iemesls ir dalībvalstu iestāžu ierobežojumi un iepriekšējas programmēšanas pieredzes trūkums. Lielākā daļa no 45 nokavētajām rīcības programmām nāk no jaunajām dalībvalstīm. Es lūdzu Komisiju vairāk palīdzēt šīm valstīm jaunās procedūras apguvē un šo līdzekļu izlietošanai norīkotā personāla apmācībā.

- Ziņojums: Marie-Arlette Carlotti (A6-0042/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Carlotti kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par Eiropas 10. attīstības fonda (EAF) programmas īstenošanu, un, kā liecina ziņojums, man žēl, ka šis fonds nav iekļauts Eiropas Savienības budžetā, kas dotu iespēju īstenot demokrātisku kontroli.

Cerēsim, ka jautājums par EAF iekļaušanu budžetā tiks vēlreiz izvirzīts 2009. finanšu plānos. Attiecībā uz EAF un tā nozīmi nabadzības izskaušanā un Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) izpildē rodas steidzama nepieciešamība to plānot un tādējādi pabeigt tā īstenošanai vajadzīgos politiskos nolīgumus. Prioritāte būs jāpiešķir veselības aprūpes uzlabošanai un pamatizglītībai, un, es gribētu piebilst, iztikai vajadzīgajai lauksaimniecībai.

Laikā, kad Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas programma ir faktiski apstājusies, Eiropas Savienībai rodas steidzama vajadzība izmantot attīstības instrumentus, lai piedalītos šajos vērienīgajos, taisnīgajos un cildināmajos pasaules nabadzības likvidēšanas plānos.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt EAF nepieciešamību ĀKK valstīs. Ir ļoti svarīgi, lai tādi dokumenti kā 2005. marta Parīzes Deklarācija tiktu nopietni uztverti un periodiski pārskatīti, iegūstot tīrā atbalsta skaitļus. Taču taisnība ir arī tas, ka drausmīgais koordinācijas trūkums starp dalībvalstīm izraisīja to oficiālā attīstības atbalsta samazināšanos no 0,4 % no IKP 2006. gadā līdz mazāk nekā 0,38 % 2007. gadā. Šis niecīgais procents nozīmē EUR 1 700 miljonu zaudējumu. Tomēr visļaunākais ir tas, ka šīs partnervalstis pastāvīgi atrodas saraustītā kustībā, un tām nav izredžu sagatavot ilgtermiņa plānus, jo tām nav ne jausmas, vai būs pietiekami līdzekļu, pat ja to apsolījušas dalībvalstis. Visā šajā lietā skumjākais aspekts ir tas, ka mēs pieprasām šīm valstīm ievērot saistības, aizmirstot pildīt paši savas saistības. Tādā veidā mēs nevaram strādāt kopā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju A. Carlotti ziņojumu par Eiropas 10. attīstības fonda (EAF) programmas īstenošanu. Lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti Tūkstošgades attīstības mērķi un EAF nabadzības likvidēšanas mērķi partnervalstīs un reģionos, vajadzīga to izpildes instrumentu stingrāka parlamentārā kontrole. Es piekrītu arī domai, ka fonda plānošanā ir jāpievērš īpaša uzmanība tādām ar TAM saistītām jomām kā veselība, izglītība, vides prasību ievērošana un labas pārvaldības veicināšana. Ir jāpārvar sarežģījumi, ar kuriem pašlaik sastopas 10. EAF ratifikācija, lai atvieglotu fonda ātru īstenošanu. Es balsoju par atbalstu šim ziņojumam.

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Carlotti kundzes ziņojumu par Eiropas 10. attīstības fonda (EAF) programmas īstenošanu.

EAF ir Kopienas galvenais instruments attīstības palīdzības sniegšanai ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona) valstīm. Tas darbojas galvenokārt ANO 2000. gadā noteikto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.

Taču pašlaik 10. EAF (2008. – 2013. gadam) ir nonācis strupceļā. Kopš dažas ĀKK valstis neratificēja pārskatīto Kotonū nolīgumu, joprojām nav izlietots kopš 2008. gada 1. janvāra pieejamais budžets – EUR 22.7 miljoni.

Tādēļ Parlamenta pieņemtajā tekstā izteikts aicinājums nekavējoties beigt dīkstāvi un uzsvērti daudzi jautājumi: nabadzības samazināšanas prioritāte (it īpaši veselība un izglītība), īpaša uzmanība dzimumu dimensijai un ilgtspējīgas attīstības stratēģija minētajām valstīm.

Nobeigumā Parlaments gribētu redzēt EAF iekļaušanu Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai Eiropas politika kļūtu saskaņotāka un tiktu uzlabota demokrātiskā kontrolē tās pārvaldībā.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas 10. Attīstības fonda īstenošanu nevajag vērtēt tikai grāmatvedības izteiksmē. Tas nav Parlamenta uzdevums, kā pareizi norādīts minētajā ziņojumā. Uz mums attiecas nevis EAF iekļaušanas apspriešana Komisijas budžetā vai katra finanšu gada atlikušās starpības izmantošanas noteikumi, bet gan atbilstība starp šo līdzekļu izlietošanu un Eiropas Savienības politiskajiem mērķiem attiecībā uz ĀKK valstīm.

Attiecībā uz to ir pārsteidzoši, ka pašreizējā situācija pašos pamatos atšķiras no situācijas tajā laikā, kad tika veidoti šie instrumenti un to sistēma. Turklāt daudzās no šīm valstīm ir jāņem vērā ne tikai Ķīnas faktors, bet ir jāpievērš uzmanība arī pārmaiņu ietekmei lauksaimniecības un pārtikas tirgos, klimata pārmaiņām un Amerikas Savienoto Valstu jaunajai attieksmei pret Āfriku. Ņemot vērā to visu, šķiet, ka ceļš, pa kuru mēs gājām līdz šim, vairs nav īsti piemērots, un tās, es gribētu uzsvērt, ir mūsu galvenās bažas.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Kad pasaules lielākā atbalsta sniedzēja Eiropas Savienība darbojas jaunattīstības pasaulē, mūsu vērtībām ir jābūt skaidrām. Mūsu parolei ir jābūt ,,cilvēktiesības” ne tikai teorijā, bet arī praksē. Tādēļ mūsu vēlēšanās panākt reālus rezultātus ir pretrunā ar apgalvojumu, ka ES nedrīkst izmantot Eiropas Attīstības fondu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai, pieprasot attīstību šajā jomā. Atbalsts dod labumu tikai tad, ja no tā iegūst iedzīvotāji, tādēļ mums kā atbalsta sniedzējiem ir jābūt iespējai noteikt kritērijus, lai veicinātu demokrātijas un cilvēktiesību attīstību un pilsoniskās sabiedrības darbību. Dažreiz demokrātijas izveidei ir vajadzīga tieša palīdzība, izmantojot miera uzturēšanas operācijas. Ir jāatļauj arī to finansēšana no Eiropas Attīstības fonda, jo šādas operācijas samazina cilvēku ciešanas un ļoti reālā veidā novērš katastrofas.

Protams, mēs, bagātā pasaulē dzīvojošie, nedrīkstam uzspiest citiem cilvēkiem noteiktu dzīvesveidu. Tomēr mēs esam atbildīgi par izvēles nodrošināšanu tur, kur šodien izvēles nav. Tāpēc es biju vīlies, ka citādi labā un svarīgā ziņojumā ir apšaubīti principi, kas man šķiet fundamentāli, kaut ko savukārt darot brīvības un cilvēktiesību jomā, un miera uzturēšanas operāciju iespēja no Eiropas Investīciju fonda.

- Ziņojums: Anne Ferreira (A6-0059/2008)

  Angelika Beer (Verts/ALE), rakstiski. − Zaļo/ALE grupa neatbalstīs E. Meijer ziņojumu par Maķedoniju. Lai gan ziņojumā ir vairākas vietas, kurās skaidri izklāstīts progress, ko ir panākusi Maķedonija, tas ir pilnībā nepieņemams attiecībā uz to, kā pēdējā brīdī Grieķijas politiķi ir lobējuši punktu par nosaukumu. Tā vispamanāmākā izpausme bija vēlme svītrot atsauci uz 1995. gada Pagaidu nolīgumu, kurā Grieķija apliecina, ka problēma ar nosaukumu nebūs šķērslis Maķedonijas dalībai starptautiskajās iestādēs. Grieķija ne tikai apšauba savas saistības attiecībā uz starptautiskajiem tiesību aktiem, bet arī pārkāpj citas valsts suverenitāti bezprecedenta veidā. Šāda ES dalībvalsts rīcība nav pieņemama.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras nosaukumu nav oficiāli atzinušas citas valstis. Lai gan šī republika ir paredzējusi dažādas etnisko un reliģisko svētku brīvdienas, joprojām pastāv ārpuskārtas divpusējais nolīgums par ASV pilsoņu statusu. Starp panākumiem ir arī veiktie pasākumi organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā, kurus valdība ir panākusi par spīti okupācijas spēku Kosovā bezspēcībai kaut ko darīt saistībā ar šīm problēmām. Es nespēju saprast, ka līdz šim nav pieņemta vienota nostāja par balsošanas iespējas nodrošināšanu pilsoņiem ārzemēs. Referendumā Melnkalnē šie pilsoņi tika atkārtoti diskriminēti, attiecībā uz vēlēšanām Maķedonijā ES attieksme ir svārstīga.

Ziņojuma 31. pantā atzinīgi vērtē policijas reidu attiecībā uz glabātajiem ieročiem. Informāciju šā punkta otrajā daļā par brutālu izturēšanos par teroristiem, kad tie tika arestēti, es uzskatu par neizdevušos joku. Es nezinu nevienu gadījumu, kad policists teroristiem pieklājīgi palūgtu viņiem padoties. Ja neskaita neparasto situāciju attiecībā uz valsts nosaukumu un iepriekš minēto nolīguma ar ASV, kas neatbilst starptautiskajiem nolīgumiem. Viens no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas jautājuma neparastajiem aspektiem ir tās strīdi ar kaimiņvalstīm. Manuprāt, mums ir jāuzstāj uz to, ka šie strīdi tiek atrisināti, pirms šī valsts pievienojas ES. Tā kā daži no grozījumiem var mainīt šā ziņojuma jēgu, mūsu balsojums par galīgo ziņojumu būs atkarīgs no tā, vai būs pieņemti šie grozījumi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Meijer kunga progresa ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas virzību uz pievienošanos ES ir līdzsvarots ziņojums par strīdīgu jautājumu. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāturpina reformu virzīto darba kārtība, lai nodrošinātu, ka pievienošanās sarunas var sākt pēc iespējas drīzāk. Lai saglabātu panākto sarunu pozīciju par nosaukuma problēmu, mums jānovērš jebkurš kārdinājums izmantot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu kā šķērsli tās iesaistei starptautiskajās iestādēs. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un referentes centienus nodrošināt to, lai nosaukuma problēma nedominētu šajā dokumentā.

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Britu leiboristus pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti ir gandarīti par iespēju nobalsot par šo ziņojumu, kas iezīmē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) patiesus centienus saglabāt progresu tās virzībā uz dalību ES, izceļot pozitīvu darbību korupcijas apkarošanā un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsargāšanā, kā arī spiediena izdarīšanā attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas nepieciešami pievienošanās sarunu sākšanai. Mēs atzīmējam, ka šeit ir bijis ievērojams progress, un gaidām iespēju sākt pievienošanās sarunas ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Attiecībā uz grozījumu Nr. 13 par sarunām par nosaukuma jautājumu mēs balsojām pret šo grozījumu. Lai gan mēs pilnībā atbalstām visu to darbu, kas tiek veikts, lai atrastu risinājumu nosaukuma problēmai, mēs neuzskatām, ka tam jebkādā veidā vajadzētu būt saistītam ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību starptautiskajās organizācijās. Par tām ir jālemj, balstoties uz to sniegtajām priekšrocībām.

Otrkārt, mēs atturējāmies balsojumā par grozījumu Nr. 7, kurā iztirzāts vīzu režīma liberalizācijas jautājums. Tā kā Apvienotā Karaliste nav Šengenas nolīguma dalībvalsts, uz kuru attiecas šis jautājums, nebūtu bijis pareizi, ja mēs atbalstītu šo grozījumu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šodienas panākumi lielā mērā ir pateicoties koordinētiem un efektīviem pūliņiem, kurus mēs esam veikuši kopā ar citiem kolēģiem deputātiem, darbojoties Eiropas Parlamentā.

Šis mēģinājums bija veiksmīgs, pateicoties arī novēlotajai Grieķijas oficiālās nostājas maiņai par labu reāla kompromisa risinājuma atrašanai, izmantojot saliktu nosaukumu, kas visiem ir pieņemams.

Mums ir smagi jāstrādā, lai izmantotu šo progresu un nonāktu pie risinājuma ar godīgu kompromisu. Šo mērķi jāpanāk līdz 2008. gada beigām tajā pašā ANO pārraudzībā.

Grieķijas un iesaistīto cilvēku interesēs ir uzturēt mieru un saglabāt stabilitāti reģionā, tāpēc ir jānovērš cits strupceļš, kurš ilgst daudzus gadus. Sabiedriskajā dzīvē ir jābūt brīvai no Skopia sindroma.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistisko partiju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja pret šo ziņojumu. Mēs iebilstam pret kapitālistisku, karadarbību veicinošu ES un tāpēc arī pret jebkuru ES paplašināšanos. Balkānu problēmas pamatcēlonis ir imperiālistu shēmas, ES, ASV un NATO iejaukšanās un robežu izmaiņas.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) un citu Balkānu valstu pievienošanās ES un NATO nozīmētu to cilvēku iesaistīšanu imperiālistiskās attiecībās starp ASV, ES un Krieviju, īstenojot kontroli pār enerģijas avotiem un transporta ceļiem. Tie, kuri dzīvo plašākā reģionā, tiek pakļauti nopietnam riskam.

Grieķijas Komunistiskā partija nepauž bažas par nosaukuma jautājumiem. Tā atbalsta savstarpēji pieņemamo risinājumu attiecībā uz nosaukumu, kam ir jābūt pilnībā ģeogrāfiska rakstura definīcijai, kas nošķirta no nacionālisma un pakļautības.

Tie, kuri juta vajadzību attaisnoties Grieķijas cilvēku priekšā par to pēdējā brīža politiskā virziena maiņu attiecībā uz Maķedonijas nosaukuma jautājumu, un tie, kuri ir piederīgi ES, Jaunie Demokrāti, PASOK, Kreisā spārna koalīcija (SYN) Tautas pareizticīgo fronte (LA.O.S.), gandarījumā berzē rokas. Viņi balsoja par it kā pozitīvo grozījumu pieņemšanu par nosaukumu, mēģinot novērst cilvēku uzmanību no galvenā jautājumu, kas ir imperiālistu iejaukšanās un shēmas Balkāniem. Šī novirzīšana ir paredzēta, lai apslēptu to kalpošanu imperiālistu mērķiem un ES, ASV un NATO izraudzīšanos kā arbitrus šajā procesā. Tas viss rada draudus un spriedzi mūsu valstij, kas ir paredzēti, lai izspiestu naudu apmaiņā pret pilnu līdzdalību imperiālistu shēmās, kas kļūst vēl sliktākas pēc NATO sammita Bukarestē.

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0080/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) ES nobalsoju par šo izcilo Gomes kundzes patstāvīgo ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku. Lai gan fakts, ka Ķīna ir gatava sadarboties ar Āfrikas valstīm konkrētā un pragmatiskā veidā, ir vērtējams atzinīgi, ir vairākas jomas, kas rada satraukumu, piemēram, Ķīnas sadarbība ar represīvajiem režīmiem Āfrikā, nespēja ievērot sociālos un vides noteikumus, ieroču piegādāšana represīvajiem un nedemokrātiskajiem režīmiem. Es atbalstu priekšlikumu, ka Āfrikas Savienībai un ES ir jāizveido pastāvīga konsultatīva struktūra to attiecīgo sadarbības darbību saskaņotības un efektivitātes uzlabošanai un jāizveido globāla sistēma, kurā tiktu ietverti konkrēti darbības projekti, lai risinātu kopīgas problēmas, tādas kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, atjaunojami enerģijas avoti, lauksaimniecība, ūdens apgāde un veselība.

Es atbalstu arī ideju par dialogu starp Ķīnas Nacionālo tautas kongresu, Visāfrikas Parlamentu, Āfrikas valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un to spējas izpildinstitūcijas miera un demokrātijas veicināšanas jomā pārbaudīšanai.

  Philip Claeys (NI), rakstiski. − (NL) A. M. Gomes ziņojumā pareizi norādīts uz dažādām nepieņemamām Ķīnas praksēm, un dažkārt tas skar pašu lietas būtību. Etnocīdam Tibetā varbūt pašlaik ir pievērsta liela uzmanība, bet Ķīnas politika Āfrikā vismaz tikpat lielā mērā norāda uz režīmu, kuram nevarētu vēl mazāk interesēt cilvēktiesības un citu spēles noteikumu ievērošana.

Ķīnieši sadarbojas ar ikvienu, kamēr vien tas apmierina viņu alkas pēc naftas. Ķīniešu firmas un uzņēmēji veido eksteritoriālas Ķīnas salas, ko aizsargā korumpēti vadoņi, kurus, savukārt, aizsargā Ķīnas veto tiesības Drošības padomē. Eiropa nav piemērots pārinieks Ķīnai, un tā pamazām, bet noteikti tiek izstumta no Āfrikas. Eiropai galu galā ir jāsaprot, ka, tiklīdz kā ķīnieši kļūs par noteicējiem Āfrikā, mūsu nemitīgi atkārtotais vēstījums par demokrātiju, brīvību un labu pārvaldību, un neaizmirsīsim ilgtspējību, pilnībā zaudēs savu jēgu. Ir laiks citādai stratēģijai.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Gomes kundzes ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku, jo es uzskatu, ka, ņemot vērā Ķīnas aizvien lielāko klātbūtni Āfrikā, Eiropas Savienībai ir jācenšas, pieņemot kopēju nostāju attiecībā uz dialogu, mudināt Ķīnu balstīt tās politiskās un ekonomiskās darbības Āfrika uz tādiem kritērijiem, kas neaizkavēs miera, cilvēku drošības, tiesiskuma vai ilgtspējīgas attīstības veicināšanu.

Es arī atbalstu aicinājumu Eiropas Savienībai būt neatlaidīgai, veicinot to principu ievērošanu, ar kuriem tā tiek pārvaldīta, neatkarīgi no tās dialoga iniciatīvu panākumiem.

  Jens Holm, Erik Meijer, Esko Seppänen, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Ana Maria Gomes kundzes ziņojumā ir ietverti daudzi svarīgi aspekti, ne tikai fakts, ka ES un Ķīnai ir jāiesaistās Āfrikas valstu un tautu interesēs un ka ārējiem investoriem, kas darbojas Āfrikā, būtu jāievēro sociālie un vides noteikumi. Šī iemesla dēļ mēs izvēlējāmies atbalstīt šo ziņojumu. Taču mēs neatbalstām pirmajā punktā ietverto formulējumu, uzsverot Lisabonas līguma nozīmi efektivitātes un saskaņotības palielināšanā ES ārējās attiecībās.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Attīstības komiteja ir sagatavojusi ļoti līdzsvarotu ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku.

Man ir vēl jo lielāks gandarījums, balsojot par šo ziņojumu, jo man bija ļoti neveiksmīga pieredze ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā. Savā ziņojumā par ārvalstu tiešo ieguldījumu ietekmi es izteicu dažus kritiskus novērojumus par Ķīnas ieguldījumiem Āfrikā. ĀKK delegātiem ar sociālistu, komunistu un zaļo piekrišanu tos visus izdevās izņemt no ziņojuma.

Kādēļ viņi nevēlējās paziņot, ka ĀTI ir koncentrēts uz ieguves rūpniecību un bieži atbalsta ĀKK valdību politisko orientāciju, kas nav demokrātijas, tiesiskuma un nabadzības izskaušanas interesēs šajās valstīs?

Kādēļ viņi izņēma atzinumu, ka Ķīnas ĀTI ir ieguldījis konkrētos daudznacionālos uzņēmumos, kas pārpludina Āfrikas tirgus ar zemas kvalitātes precēm, jo īpaši tekstilizstrādājumiem?

Es atzinīgi vērtēju atsauci ziņojuma paskaidrojumā uz faktu, ka Ķīnas izrādītā interese par Āfriku ir vērsta uz to, lai Ķīna gūtu peļņu no Āfrikas dabas resursiem, un tā mazina ilgtspējīgu attīstību. Pastāv arī risks, ka Ķīna uz Āfriku varētu eksportēt daļu no savas vissliktākās pašmāju prakses…

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

  Erika Mann (PSE), rakstiski. − (DE) Es gribētu izmantot iespēju, ko piedāvā šis balsojumu paskaidrojums, lai izteiktu siltu pateicību referentei Ana Maria Gomes kundzei. Ziņojums, par kuru notiek balsošana, ir ļoti veiksmīgs ziņojums. Es gribētu arī izteikt pateicību par faktu, ka šajā ziņojumā ir iekļauti daudzi Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma aspekti.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi novērtēt Ķīnas politiku Āfrikā godīgi, bez vispārināta nosodījuma attiecībā uz tās iesaistīšanos tur. Tā vietā būtu jāpastiprina ES pašas iesaistīšanās, izmantojot pieeju, kas ir orientēta uz „Vairāk Eiropas Āfrikā”. Tas varētu uzlabot Eiropas redzamību un panākt stiprāku Eiropas klātbūtni, tādējādi stiprinot kontaktus starp ES un Āfriku. Ciešākas ekonomiskās saites starp šiem diviem kontinentiem varētu būt liels ieguvums abām pusēm.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ana Gomes kundzes ziņojumā par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku ir uzsvērta gan pozitīvā kustība, ko Pekina ir veikusi, iesaistoties ar Āfriku, gan arī norādīts, ka Ķīnas politikai ir vajadzīgi uzlabojumi. No vienas puses ES ir atzinīgi jāvērtē Ķīnas loma attīstības jomā Āfrikā, tomēr ir satraucoši, ka savas palīdzības ietvaros Ķīna eksportē dažus no savas sliktākās pašmāju prakses virzieniem, tai skaitā korupciju un darba tiesību, kā arī vides standartu neievērošanu. Patiesi, sarunas ar Ķīnu attiecībā uz šiem jautājumiem un tās attiecībām ar represīvajiem režīmiem, tādiem kā Sudānu un Zimbabvi, prasa kopēju ES pieeju. Paturot prātā šos viedokļus, es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Ana Maria Gomes kundzes ziņojumā ir ietverti daudzi svarīgi aspekti. Ne tikai fakts, ka ES un Ķīnai ir jāiesaistās Āfrikas valstu un tautu interesēs, un ka ārējiem investoriem, kas darbojas Āfrikā, būtu jāievēro sociālie un vides likumi. Tādēļ mēs izvēlējāmies balsot par šo ziņojumu.

Taču mēs neatbalstām formulējumu pirmajā punktā, kurā uzsvērta Lisabonas līguma nozīme efektivitātes un saskaņotības palielināšanā ES ārējās attiecībās.

Attiecībā uz jebkādu kopīgās lauksaimniecības politikas reformu Sinn Féin atbalsta reālu reformu, kas ļautu lauksaimniecībai un lauku dzīvei kļūt ilgtspējīgai Īrijā, Eiropā un plašākā pasaulē.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Gomes kundzes ziņojumu, jo tajā sniegta ļoti detalizēta Ķīnas dominēšanas Āfrikā cēloņu un seku analīze gan no ekonomiskās, gan politiskās perspektīvas.

Ķīnas iespaidīgais ekonomiskais uzplaukums pēdējo 20 gadu laikā ir izraisījis naftas un citu izejmateriālu pieprasījuma pieaugumu. Šodien Ķīna importē 30 % tās naftas no Āfrikas; līdz 2010. gadam šis skaitlis sasniegs 45 %.

Ķīna arī veic milzīgus ieguldījumus infrastruktūrā Āfrikā.

Šīs saistības ir bez jebkādiem priekšnoteikumiem attiecībā uz cilvēktiesībām vai sociāliem un vides nosacījumiem.

Eiropai ir jāapsēžas un jāpieraksta šī situācija, un tai ir jācenšas definēt stratēģiska partnerība gan ar Āfriku, gan ar Ķīnu, lai nodrošinātu Āfrikas kontinenta ilgtspējīgu attīstību.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Attiecīgajā ziņojumā ir pareizi raksturots Ķīnas politikas Āfrikā pašreizējais stāvoklis, detalizēti aprakstot ieguldījumus, finansiālās un politiskās sekas. Diemžēl tajā ietvertie priekšlikumi ir nereāli, atkārtoti ierosinot, ka ES būtu jāmudina Ķīna pieņemt ideālu uzvedību cilvēktiesību, strādnieku tiesību un vides jomā, un, visbeidzot, darīt savā ārpolitikā to, ko tā nedara savā iekšpolitikā. Sadaļā par to, ko vajadzētu darīt attiecībā uz Ķīnas politikas Āfrikā un tās seku (pareizu) atveidojumu, nav nekādu norādījumu par to, kādai vajadzētu būt ES stratēģijai partnerībā ar tādām valstīm kā Indija, Brazīlija un (nepieņemama neminēšana) Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pašreizējai globālajai situācijai nav nekā kopīga ar tiem modeļiem, kas ir ierāmējuši ģeostratēģisko domāšanu pēdējās desmitgadēs. Jaunu ekonomiku parādīšanās, kas būtiski atšķiras viena no otras, patēriņa vispārinātais un globalizētais pieaugums, konkurence par būtiskajām precēm un izejmateriāliem, sociālas sacelšanās draudi, muskuļotu politisko režīmu izvēles risks, visa šī realitāte prasa analīzi un, jo īpaši, stratēģiskāku priekšlikumu ar atšķirīgu skatu uz nākotni. Tādēļ es atturējos no balsojuma par šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Ana Maria Gomes kundzes ziņojumā par „Ķīnas politiku un tās ietekmi Āfrikā” ir uzsvērta pirmatnējā loma, ko tagad Pekina ir uzņēmusies attiecībā uz Āfrikas diplomātisko, ekonomisko un politisko līdzsvaru.

Manuprāt, svarīgi ir tas, ka, lai gan Ķīna ir pievērsusi savu uzmanību līdz šim aizmirstajam Āfrikas kontinentam, tās uzvedība ir jāpatur tādās robežās, lai neieslīdētu potenciāli jaunā koloniālisma veidā, kas galu galā veido kaunpilnas lappuses mūsu pašu, Eiropas, vēsturē.

Šajā sakarībā es ceru, ka ES izstrādās saskaņotu stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Ķīna izrāda cieņu tādiem jautājumiem kā pārvaldība, cīņa pret korupciju, cilvēktiesību aizsardzība, nodarbinātība un vide, kā arī lai garantētu tīrus, pārredzamus nolīgumus starp šīm divām valstīm.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Āfrika ir kontinents, kam ir vajadzīga palīdzība, stiprākas tirdzniecības saiknes un lielāka līdzdalība globalizācijā, kas rada lielāku labklājību visiem. Ķīnai ir ātri jākļūst par svarīgu partneri Āfrikas kontinentam, ar milzīgu apetīti uz izejmateriāliem, ne tikai uz naftu, kas pieder dažām Āfrikas valstīm. Fakts, ka aizvien vairāk valstu interesējas par Āfriku, paātrina tās attīstību. Tomēr mums ir jāpaziņo, ka Ķīnas nekritiskā pieeja attiecībā uz piekļuvi šiem izejmateriāliem, ļoti maz ņemot vērā cilvēktiesības vai neņemot tās vispār vērā, izmantojot korupciju un nedemokrātisku režīmu, izvirza uzdevumu ES, kas ilgstoši ir uzstājusi uz to, ka tirdzniecībai un palīdzībai ir jāiet rokrokā ar prasībām pēc demokrātiskas attīstības, ņemot vērā brīvību un cilvēktiesības. Tas, ka Eiropas Parlaments nepārprotami mudina Ķīnu ņemt vērā Āfrikas iedzīvotāju cilvēktiesības un attīstību, ir nozīmīgs signāls. Attīstība ir plašāka koncepcija nekā tikai ekonomisks progress, un tādēļ es no visas sirds atbalstu viedokli, ka cilvēktiesībām un demokrātijai ir jābūt svarīgam starptautisko attiecību, tai skaitā Ķīnas attiecību ar Āfriku, aspektam.

7. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.50 un atsāka plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

8. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

9. Stāvoklis Birmā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par stāvokli Birmā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Eiropas Savienība cieši seko stāvoklim Birmā jeb Mjanmā. Mēs aktīvi atbalstām centienus, ko veltījusi, pirmkārt, Apvienoto Nāciju Organizācija, lai paātrinātu pāreju uz demokrātiju, samierināšanos un valsts attīstību. Mēs šos jautājumus esam pārsprieduši arī ar saviem Āzijas partneriem. Īpašais sūtnis Fassino kungs ziņoja Eiropas Parlamentam par stāvokli Birmā/Mjanmā. Viņš arī informēja Parlamentu par saskaņošanu, kas notiek ar Birmas kaimiņvalstīm un citām ASEAN loceklēm.

Kā mēs zinām, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais sūtnis Gambari kungs apmeklēja šo valsti marta sākumā. Man ir jāuzsver mūsu vilšanās par to, ka šai vizītei nebija nekādu acīmredzamu rezultātu. Galvenokārt mums bija radies iespaids, ka Birmas iestādes nav gatavas sadarboties ar starptautisko kopienu. Eiropas Savienība gribētu redzēt, ka iestādes pieņem Gambari kunga priekšlikumus tālākajam politiskajam procesam. Visa starptautiskā kopiena piekrīt šiem priekšlikumiem, kas nav pārāk tālejoši.

ES un Gambari kungs norāda uz līdzīgām problēmām. Turklāt ES regulāri nosūta svarīgus politiskus paziņojumus uz Birmu/Mjanmu. Viens no šiem svarīgajiem paziņojumiem ir nesenā Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli šajā valstī. Mūsu centrālais kopīgais vēstījums ir tāds, ka nacionālā samierināšana, stabilitāte un uzplaukums principiāli būs iespējami tikai uzticama un visaptveroša demokratizācijas procesa rezultātā. Tādēļ Eiropas Savienība tik ieinteresēti seko opozīcijas reakcijai uz gaidāmo referendumu par konstitūciju.

Mēs aicinām iestādes atļaut netraucētas un atklātas debates par konstitūciju pirms referenduma, apturēt politisko aktīvistu vajāšanu un atcelt likumus, kas ierobežo vārda brīvību. Neatkarīgi no pašreizējās situācijas, Eiropas Savienība nav pazaudējusi cerību, ka Birmas iestādes garantēs brīvu un taisnīgu referendumu un atļaus starptautisko novērotāju klātbūtni. Tā ir gatava atbalstīt novērotājus no ASEAN valstīm.

Papildus referenduma pareizas novadīšanas atļaušanai mēs aicinām Birmu atbrīvot politiskos ieslodzītos un pārtraukt arestus. Padome pievienojas Eiropas Parlamentam, lūdzot Birmu nepagarināt Aung San Suu Kyi kundzes mājas arestu. Mēs ceram, ka Ķīna un ASEAN valstis arī nākotnē turpinās atbalstīt Gambari kunga misiju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nostāju. Mēs nosūtījām šo vēstījumu, izmantojot diplomātiskos kanālus, kā arī ar mūsu īpašā sūtņa starpniecību.

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sesijā, kas notiks nākamajā nedēļā, Eiropas Savienība gatavojas pagarināt derīguma termiņu kopējai nostājai attiecībā uz Birmu. Šādā veidā joprojām būs iespējamas humanitārās darbības, kaut arī ierobežotas, savukārt sankcijas paliks spēkā. Mēs aicinām starptautiskos partnerus nodrošināt lielāku palīdzību, kas Birmas iedzīvotājiem ir steidzami vajadzīga. Eiropas Savienība turpinās sniegt šādu palīdzību.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Ferrero-Waldner kundze nevar piedalīties šajā sanāksmē. Viņas vārdā un Komisijas vārdā es gribētu šo to pateikt par Birmu.

Pēc pāris nedēļām, 10. maijā, Birmas tautai būs jāapstiprina vai jānoraida konstitūcija. Eiropas Savienība un tās partneri uzskata, ka konstitūcijas projekta sagatavošanā bija nepietiekami iesaistīti dažādi politiskie spēki un etniskās grupas, kas eksistē šajā valstī. Šajā procesā valdošā hunta rīkojās tieši tā, kā tā vēlējās.

Tāpēc šī konstitūcija paredz, ka 25 % parlamenta deputātu tiek iecelti no militārpersonu vidus, savukārt atlikušie 75 % tiks ievēlēti. Iespējams, ka Aung San Suu Kyi kundze varēs balsot 2010. gada vēlēšanās un, iespējams, pat kandidēt šajās vēlēšanās, tomēr šķiet, ka šis režīms grib aizkavēt to, ka viņa kādu dienu varētu kļūt par Mjanmas savienības prezidenti. Ķīnai, Indijai un ASEAN valstīm ir zināma ietekme: to galvenās bažas ir šīs valsts stabilitāte, kā arī tirdzniecības attiecības un investīcijas.

Ar Ķīnas diskrētas diplomātijas palīdzību Gambari kungs, ANO īpašais sūtnis, nespēja tālāk pavirzīt politisko procesu, un viņš paziņoja, ka gatavojas koncentrēties uz ekonomiskiem, sociāliem un humanitāriem jautājumiem.

Ņemot vērā materiālu projektu trūkumu, 29. aprīlī Vispārējo lietu padome apspriedīs visas iespējamās darbības, ko Eiropas Savienība varētu veikt, lai ietekmētu stāvokli Birmā. Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienības mērķis ir veicināt līdzsvarotu pieeju Birmas jautājumam; mēs galvenokārt gribam objektīvus rezultātus. 2007. gada 19. novembrī Padome pieņēma kopējās nostājas versiju, kura ieviesa jaunas sankcijas. EK regula stājās spēkā 10. martā, un tās gada pārskats ir paredzēts šī mēneša beigās.

Eiropas Savienības sankcijas atspoguļo mūsu neapmierinātību ar lēno progresu demokrātijas virzienā, pastāvīgu vairāku politisko ieslodzīto aizturēšanu un pamatbrīvību pārkāpumu. Tomēr sankciju ietekme ir regulāri jāpārbauda, lai gādātu, lai tām būtu tieša ietekme uz režīma dalībniekiem un viņu resursiem. Komisija ir izveidojusi palīdzības programmas saskaņā ar vispārējās sadarbības politiku, un šo programmu uzmanības centrā ir veselība un izglītība. Priecājos atzīmēt, ka Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu šiem pasākumiem saskaņā ar savām uzraudzības tiesībām.

Tas ir papildus ECHO humanitārajai palīdzībai, lai varētu palīdzēt kaimiņvalstīm un birmiešu bēgļiem šajā reģionā. Mēs turpinām atbalstīt Gambari kunga misiju. Eiropas Savienība ietilpst apvienībā „Draugu grupa”, kas Ņujorkā pulcē piecas pastāvīgās ANO Drošības padomes dalībvalstis, ASEAN vadību, Indiju, Japānu un Norvēģiju, kas visas ir iesaistītas stāvokļa uzraudzībā Birmā. ES īpašais sūtnis Birmā, Fassino kungs, ir noteicējs Gambari kunga misijas atbalstīšanā. Tāda ir informācija, ko vēlējos jums sniegt Ferrero-Waldner kundzes vārdā.

  Geoffrey Van Orden, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šīsdienas temats ir Birma, jo Eiropas Savienības sankcijas ir jāatjauno pēc piecām dienām, un Birmas iestādes steidzina referenduma par viņu neīstās konstitūcijas rīkošanu jau pēc divām nedēļām.

Mēs patiesi gribam aicināt Birmas režīmu spert soli, kas būs tās interesēs, kā arī Birmas iedzīvotāju interesēs: veikt nepieciešamo rīcību, lai no jauna pievienotos starptautiskajai nāciju kopienai. Aizdomīgas nošķirtības politika ir mēģināta gandrīz visu Birmas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas laiku, un tā ir piedzīvojusi neveiksmi. Tā ir kaitējusi Birmai un tās iedzīvotājiem.

1948. gadā Birma bija pasaulē lielākā rīsu eksportētāja, tā ražoja 75 % no pasaules tīkkoka un bija turīgākā valsts dienvidaustrumu Āzijā. To uzskatīja par pārāk strauju attīstību. Šodien tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā Ruandā vai Bangladešā.

Birmas ekonomikai steidzami ir nepieciešama palīdzība no starptautiskajām finanšu organizācijām, tomēr, kopš Birma ierāvās sevī un novērsās no demokrātijas, Āzijas Attīstības banka, Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds gluži pamatoti ir atteikušies pagarināt jebkādu turpmāku finansiālo palīdzību. Birmas režīma atteikšanās saistīties ar ārējo realitāti valstīm visā pasaulē ir likusi tai uzspiest ekonomiskās sankcijas.

Birmai ir nepieciešami draugi, kas palīdzētu aizstāvēt tās valstiskās intereses globālā mērogā, bet pat ASEAN ir paziņojusi, un atkal gluži pamatoti, ka tā vairs neaizstāvēs Birmas iestādes nevienā starptautiskā forumā.

Mēs sakām Birmas valdībai: pasaule nevērsīsies pret jums, ja vien jūs pārstāsiet griezt savu muguru pret pasauli. Jums nav jābaidās no starptautiskās kopienas vairāk, nekā jums ir jābaidās no saviem iedzīvotājiem. Jums nevajag pasaulē devīto lielāko armiju un piecpadsmito lielāko budžetu. Jums nevajag dzīvot bunkurā. Atzīstiet savu iedzīvotāju demokrātiskos centienus pārtraukt politiskās represijas un ļaujiet opozīcijas spēkiem pilnībā un brīvi iesaistīties jaunā konstitucionālajā procesā.

  Józef Pinior, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām es vēlos pieprasīt Birmas režīmam: atbrīvot politiskos opozicionāru un vairāk nekā 1800 politiski ieslodzīto, arī Aung San Suu Kyi, „’88 Generation Students” vadītājus un Shan Nacionālās demokrātijas līgas vadītājus, kas tika arestēti 2005. gadā; atskaitīties par visiem ievainotajiem un pazudušajiem iedzīvotājiem kopš pagājušā gada septembra apspiešanas, kas notika budistu mūku un demokrātijas aktīvistu protestu laikā, informējot arī par pazudušo mūku un mūķeņu atrašanās vietu; nodrošināt iekļuvi Birmā jaunieceltajam ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību situāciju Birmā un ļaut opozīcijas politiskajām partijām tikties ar īpašo sūtni.

Valda patiesas bažas par tā saukto referendumu: pastāv varbūtība, ka referendums pašreizējos represīvajos apstākļos tikai atstās nemainīgu līdzšinējo militāro kārtību. Pēc tam, kad tika paziņots par referendumu, valdība izdeva Likumu Nr. 1/2008, kas liedz vēlēšanas tiesības reliģisko ordeņu locekļiem, arī mūkiem un mūķenēm. Likums paredz trīs gadu cietumsodu ikvienam, kas pieķerts „moralizēšanā, papīru iznēsāšanā, plakātu izmantošanā vai jebkādā citā vēlēšanas traucējošā darbībā vēlēšanu būdiņās vai sabiedriskā vai privātā telpā cenšoties izjaukt referendumu”.

Mēs vēlamies garantijas no valdības, lai tā sapulcētu neatkarīgas vēlēšanu komisijas, izveidotu pienācīgu balsotāju reģistrācijas sarakstu, atceltu ieilgušos ierobežojumus plašsaziņas līdzekļiem, atļautu apvienošanās, runas un pulcēšanās brīvību Birmā un atsauktu jaunos noteikumus, kas par kriminālnoziegumu atzīst likumīgas debates par referendumu.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār J. Barrot, jūs atsaucāties uz līdzsvarotu pieeju. Ja godīgi, es baidos, ka šī pieeja ir pārāk bikla pirmām kārtām jau tāpēc, ka ir informācija, kas šim Parlamentam ir jāzina, proti, ka ES rīcībā ir instrumenti demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai.

Tie ir jauni instrumenti, un tagad vairs pat obligāti nav vajadzīga atļauja no valsts diktatūras, lai varētu izmaksāt līdzekļus. Tāpēc mēs vai nu pārrunājam notiekošo kā vērotāji no malas, vai arī pārrunājam to kā cilvēki, kas domā, ko varētu darīt lietas labā. Ja tā, tad mums jāzina — šodien — kā izmaksāt šos līdzekļus, kam mēs varam palīdzēt un kā mēs grasāmies dabūt informāciju valstī un ārā no tās. Piemēram, mums jāapsver, kā tiks tērēta nauda tā sauktajā narkotiku karā, nauda, kas Birmā nonāk uzreiz Birmas režīma pārziņā, lai tādējādi labāk varētu apspiest savus iedzīvotājus — ar ANO biroja laipnu gādību. Mums Eiropas Savienībā arī vajadzētu pretoties šai problēmai. Kas attiecas uz referendumu, tad nav jau runa par to, ka partijas tajā būtu iesaistītas nepietiekami, kā jūs teicāt: referendums ir maska, kuras aizsegā režīms var labāk turpināt nekaunīgi neievērot cilvēktiesības un pilsoņu tiesības Birmā.

Es vēlējos pateikt Padomes pārstāvim, Lenarčič kungam, ka, tā kā mūki bija aktīvi iesaistīti šajā nevardarbīgajā cīņā un pat maksāja ar savām dzīvībām par to, manuprāt, jūsu paziņojumam par to, ka nedomājat ielūgt Dalai Lama uz Briseli uz ļoti nepieciešamo politisko dialogu ar ES valstīm, simboliski būs — un jau ir bijusi — negatīva ietekme uz Birmas iedzīvotāju, īpaši mūku, nevardarbīgo cīņu.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada oktobrī pasaule bija lieciniece tam, kā tūkstošiem budistu mūku un sabiedrības locekļu soļoja pa Rangūnas ielām, pieprasot brīvību, kā arī netaisnā un vardarbīgā Birmas militārā režīma reformu. Tā bija lielākā pret valdību vērstā demonstrācija kopš pirmās demokrātiskās kustības asiņainās apspiešanas 1988. gadā.

Ja kāds domā, ka stāvoklis varētu būt sliktāks nekā pērn, mums atliek tikai pavērot acīmredzamo: nabadzība, pārtikas trūkums, nemitīga apspiestība, politiskās opozīcijas iznīcināšana, nebeidzamā Saharova un Nobela Miera prēmijas ieguvējas turēšana apcietinājumā, nepārtrauktā jebkādu izvirzītu alternatīvu viedokļu noraidīšana un apspiešana.

Mūsu pienākums Eiropas Savienībā ir turpināt tikpat apņēmīgi paust savu atbalstu, kā mēs to paudām 2007. gada septembrī cilvēkiem, kas Birmā piketēja. Tagad esam nonākuši situācijā, kad tiek rīkots referendums par jaunu konstitūciju, un šī konstitūcija tiek saukta par nākamo soli ceļā uz demokrātijas atjaunošanu, tomēr ceturtdaļu vietu parlamentā ir paredzēts atdot militārpersonām, Aung San Suu Kyi kundzei ir aizliegts kandidēt šajās vēlēšanās, jo viņa ir precēta ar ārzemnieku, un visi ir spiesti pilnībā pakļauties huntas diktatūrai.

Ķīna tagad droši vien iesaistās spiediena palielināšanā uz Birmas huntu, lai izrādītu protestu iedzīvotājiem, bet arī Bangladeša un Taizeme visticamāk sniedz atbalstu, ļaujot Birmas iestādēm izskatīties gluži kā jaunām. Mums ir jādubulto savas sankcijas un strikta politiskā rīcība ne tikai Eiropas līmenī, bet visā pasaulē un it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpauž vienota nostāja un jāmudina ANO izdarīt spiedienu uz iestādēm, lai tās rīkojas attiecīgajā līmenī.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā jau te tika norādīts, humanitārā un cilvēktiesību situācija Birmā pasliktinās, un nākamās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ziņā ir skaidri un gaiši paziņot un no jauna noteikt rīcību, kas tiek īstenota saskaņā ar Eiropas politiku.

Kas sākotnēji šķita pozitīva zīme, slavenā konstitucionālā reforma, drīz vien kļuva par īstu Makjavelli projektu. Militārā personāla klātbūtne valdībā tiks oficiāli noteikta konstitūcijā, pārkāpjot visus starptautiskos standartus un klāt neesot nevienam novērotājam, kamēr visiem tiem, kas iebilst pret pašreizējo režīmu, tiek liegtas tiesības vēlēt. Tas ir absolūts farss un iegrūdīs Birmu vēl dziļāk huntas dzelžainajā režīmā.

Jāsaka, ka tas nozīmē iekļaujošās stratēģijas neveiksmi gan pašā Birmā, gan reģionālā līmenī, ko īsteno Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija. Mūsu sūtnim nav izdevies pat kāju spert Birmā. Tāpēc šodien mūsu divpusējā stratēģija — sankcijas/stimuli — ir kļuvusi efektīvāka un sakopotāka. Citiem vārdiem sakot, mums labāk, rūpīgāk un regulārāk jāievieš kritēriji, kas jau ir noteikti saskaņā ar minētajiem mērķiem.

Mūsu finansiālajiem pasākumiem ir pilnībā jānošķir uzņēmumi, kas ir saistīti ar huntu, vai kuri tā vai citādi palīdz to finansēt, kā arī pie varas esošie cilvēki, kas var doties uz citām valstīm iepirkties un sūtīt savus bērnus ārvalstu skolās. Tas pats attiecas uz bankas sankcijām, ko viņiem piemēro un kuras patlaban neaizliedz naudas pārvedumus caur Eiropas bankām.

Kas attiecas uz ASEAN, sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ir jāuztver kā iespēju nodrošināt to, ka kaimiņvalstis atturas īstenot jebkādu stratēģiju, kas varētu uzsākt sankcijas pret Birmu.

Otrs aspekts attiecas uz stimuliem. Vienlaikus mums ir jāatbalsta dzīvi esošie šajā valstī: humanitārā līmenī, kas ir pats par sevi saprotam, protams, kā arī politiskā līmenī. Tas nozīmē publisku nosodīt Birmas iestādes, paust neapmierinātību ar referenduma saturu un izmantotajām procedūrām un ar pārliecību veicināt tiesiskumu un pamatbrīvības ar EIDHR projektiem. Tas nozīmē arī cilvēktiesību atbalstīšanas un aizstāvēšanas darbības, cīņu pret bērnu iesaistīšanu bruņotās frakcijās un bērnu pasargāšanu no vardarbības.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūdzu, neuzskatiet mani par „ķīnafobisku”, jo es bieži savās runās kritizēju Ķīnas nostāju. Tomēr, manuprāt, nav šaubu, ka, runājot par stāvokli Birmā un visiem zināmajiem Ķīnas valdības pienākumiem, kas atbalsta Birmas Valsts padomi. Turklāt tie ir tie paši pienākumi, kādi Ķīnai ir Darfūrā, Tibetā un daudzās citās pasaules malās, kur tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, ne vien pašā Ķīnā.

Acīmredzot tad es varēšu pievienoties un izteikt sašutumu, šķebīgumu un nosodīšanu, kas tik bieži ir manāmi mūsu rezolūcijās, bet es saglabāju skepsi jautājumā par to, cik tas var būt efektīvi. Es atbalstu nosodīšanu un izsaku nožēlu par to, ka 45 gados Birmas režīmam nav bijis progresa cilvēktiesību un domas brīvības ievērošanā.

Kā gan es varētu neveiksmīgi nosodīt Birmas iedzīvotāju politisko un etnisko apspiešanu? Patiesi, es gribētu izmantot šo izdevību, lai īpaši atmiņā atsauktu gadījumu ar Karen ļaudīm, kas gadu desmitiem pieprasa viņu identitātes aizstāvību, un es gribētu tikpat apņēmīgi nosodīt tā referenduma mehānismu, kas paredzēts konstitūcijā, kuru režīms vēlas uzspiest Birmai. Protams, dāmas un kungi, jūtu līmenī es piekrītu visam, kas teikts rezolūcijā, bet, ņemot to vērā — kā parasti — viss, kas rodas no ES rīcības, paliek jūtu līmenī, un, manuprāt, tas ir pilnībā bezjēdzīgi. Kā rezolūcijā teikts, pat ne atjaunotajām sankcijām ir vēlamais efekts.

Tātad noteikti ir vērts pieprasīt ciešākas sankcijas, bet līdzīgs spiediens ir jāizdara pret tādām valstīm kā Ķīna, Krievija un Indija, lai, pamatojoties uz to ekonomisko un politisko ietekmi uz Birmas režīmu, tās sadarbotos ar Eiropas Savienību šajā jomā un pārtrauktu piegādāt ieročus un stratēģiskos resursus. Būtībā es arī piekrītu Flautre kundzes ļoti pārliecinoši paustajam viedoklim.

  Hartmut Nassauer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc pāris dienām padome izlems, vai saglabāt savu kopējo nostāju Birmas jautājumā un vai saglabāt arī sankcijas. Birmā nav bijis būtisku pārmaiņu attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu vai cilvēktiesību ievērošanu. Tur ir gandrīz 2000 politisko ieslodzīto. Opozīcijas līderei Aung San Suu Kyi jau gadiem tiek piemērots mājas arests. Īsāk sakot, nav ne vismazākā iemesla sankcijas mīkstināt.

Jāatzīst, ka konstitucionāls referendums ir izsludināts, un konstitūcijas projekts ir publicēts, bet tam trūkst jebkāda demokrātiska likumīguma. Sabiedrība nav aptaujāta, un arī demokrātiskā opozīcija ir ignorēta. Konstitūcijas projekts ir pilns demokrātisku trūkumu. Tas ir absurds, ka ceturtdaļa vietu parlamentā būs domāta militārpersonām. Ir absurds neļaut kandidēt tiem, kas ir precējušies ar ārzemniekiem vai kuriem ir bērni, kas ir ārvalstnieki. Tas viss liecina par demokrātiska progresa trūkumu.

Ko var darīt? Es atbalstu iepriekšējo runātāju aicinājumus, it īpaši mana kolēģa Geoffrey van Orden apdomīgos komentārus. Tomēr mēs nevaram runāt par Birmas problēmām vieni paši. Bez Ķīnas atbalsta, hunta nespētu pastāvēt. Tāpēc ķīnieši arī ir atbildīgi par tur notiekošo. Ķīna ir iegājusi šajā valstī, lai aizpildītu ekonomikas vakuumu, ko ir radījušas Rietumu sankcijas, un gūst labumu. Tāpēc ir jāizveido pieeja attiecībā uz Ķīnu, ja vēlamies redzēt stāvokļa izmaiņas Birmā.

Es gribētu arī vērsties pie saviem draugiem ASEAN. Es zinu, ka mani ASEAN draugi jebkuru komentāru par Mjanmu uzskata par iejaukšanos viņu iekšlietās, bet es apzinos arī to, ka situācija Mjanmā padara viņus nemierīgus. Es viņiem vēlos pateikt, ka Mjanma grauj ASEAN tēlu pasaulē, tāpēc arī ASEAN nākas just spiedienu.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas šīs pēcpusdienas paziņojumus, bet tādēļ, ka ir 700 politisko ieslodzīto, kas aizturēti pērnā gada demonstrācijās, un ģenerālis Than Shwe ir atteicies tikties ar ANO īpašo sūtni Gambari, ir nepieciešama mūsu kopējās nostājas atjaunošana pēc sešiem mēnešiem — bet ar to nepietiek. Kāpēc nepaplašināt sankcijas par naftu un gāzi, no kā režīms gūst savu pamatfinansējumu? Ja Amerikas Savienotās Valstis piemēro sankcijas finanšu un banku jomā, liedzot režīmam iespēju tikt pie valūtas, kāpēc Eiropas Savienība tā nedara? Kādi soļi ir jāsper, lai humanitārā palīdzība nonāktu Birmas austrumos, kur, kā tiek ziņots, 3000 ciematu ir nolīdzināti līdz ar zemi, un kad Eiropas atbalsta aģentūras būs gatavas reaģēt? Budistu mūki uz savu klosteru sienām ir uzrakstījuši „nē”, lai tādējādi paziņotu savu nostāju Birmas civiliedzīvotājiem par konstitucionālo referendumu maijā. Eiropas vēstījumā Birmai arī ir jāatbalsojas „nē” diktatūrai un „jā” demokrātijai.

  Pierre Schapira (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir pagājuši seši mēneši kopš demonstrācijas Rangūnā pasaulei atklāja nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kas regulāri notiek Birmā.

Diemžēl šķiet, ka starptautiskās sabiedrības viedoklis jau ir aizmirsts par šo valsti, kurā valda krīze. Patiesība ir tāda, ka mums ir jāsniedz uzticams atbalsts Birmas iedzīvotājiem un jāpieņem saskaņota ilgtermiņa stratēģija, lai garantētu to, ka beidzot tiek ievēroti demokrātiskie principi, preses brīvība, kā arī reliģijas, runas un apvienošanās brīvība.

Par spīti diplomātiskajam spiedienam, par spīti Aung San Suu Kyi paraugrīcībai, un es atgādināšu, ka 1990. gadā viņai tika piešķirta Saharova balva, un par spīti starptautiskās pilsoniskās sabiedrības centieniem, stāvoklis nav uzlabojies: viņiem nav tiesību vēlēt, 400 000 budistu mūku nevarēs piedalīties referendumā.

Šī nepieņemamā situācija ir pierādījums, ka līdz šim piemērotais spiediens ir bijis nesamērīgs. Sankcijas pret Birmas režīmu ir jāpalielina un jāvērš pret politisko eliti, nevis pret iedzīvotājiem.

Un visbeidzot, es ceru, ka ES rīcība tiks pastiprināta. Lai vairotu izpratni sabiedrībā, es pieprasu, mēs pieprasām, lai Aung San Suu Kyi — kas ir šīs cīņas simbols — tiktu piešķirta brīvība no visām Eiropas galvaspilsētām, tādējādi mēs izrādām savu apņemšanos panākt, lai cilvēktiesības un brīvība Birmā tiktu veicinātas efektīvāk.

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Kad no rītiem ienāku Parlamenta ēkā Briselē, Aung San Suu Kyi uz mani skumji noskatās no kāda liela plakāta, un man jāatzīstas, ka ik rītu man ir kauns, ka esmu tik bezspēcīga.

Rezolūcijām, ko esam pieņēmuši gandrīz vienprātīgi, nav nekādas ietekmes. Šodien es dzirdēju gan Komisijas, gan Padomes pārstāvjus runājam un pamanīju retorisko: „Mēs ceram, mēs vēlamies, mēs uzskatām, mēs raizējamies.” Vai tā nav pārāk liekulīga attieksme attiecībā uz tādu režīmu? Mums ir skaidri jāpauž vienota nostāja un jādara tas pamanāmāk.

Kā tiksim tālāk? Mēs vienmēr varam atgriezties pie ekonomiskajām sankcijām. Manuprāt, tas ir skaidrs, tomēr vienīgais veids, kā ietekmēt šo režīmu; mums, protams, ir rūpīgi jāuzrauga, kur nonāk mūsu atbalsts attīstībai. Mūsu naudai ir jābūt nosacījumam ļoti īpašām reformām šajā sabiedrībā.

  Ana Maria Gomes (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu bijusi Birmā un redzējusi postu un apspiestību, kādā dzīvo Birmas iedzīvotāji. Diemžēl Eiropa nav darījusi pietiekami, lai palīdzētu birmiešiem — viņu drosmīgajiem mūkiem, viņu politiskajiem ieslodzītiem, viņu drosmīgajai līderei Aung San Suu Kyi — lai viņi iegūtu brīvību un atbrīvotos no huntas apspiedējiem.

Eiropa nav darījusi pietiekami, lai mobilizētu ietekmīgās kaimiņvalstis, piemēram, Taizemi, Malaiziju, Singapūru un īpaši Indonēziju, atbalstīt tos, kas cīnās par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Birmā.

Eiropa nav darījusi pietiekami, lai piespiestu Ķīnu un Indiju pārtraukt tā vai citādi atbalstīt Birmas apspiedējus. Eiropa nav darījusi pietiekami, lai aizkavētu un sodītu Eiropas uzņēmumus, piemēram, franču Total, kas turpina uzņēmējdarbību Birmā, tādējādi palīdzot maksāt narkotiku mafijai un apspiedējiem, kas veido Birmas huntu. Eiropai ir jārīkojas tagad un jāatsakās pieņemt referenduma farss.

Barroso kungs un viņa komisāri šodien dodas uz Pekinu, lai skaidri un konkrēti runātu par Birmas un Pekinas pienākumiem un bēdīgo stāvokli. Pašreizējai un nākamai Padomes prezidentūrai ir jārīkojas izlēmīgi, palīdzot Birmas iedzīvotājiem, proti, strikti piemērojot sankcijas un liekot ANO Drošības padomei vērsties pret Birmas apspiedējiem.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments sāk pierast pie rezolūciju pieņemšanas, un šīs rezolūcijas ir lielā mērā neefektīvas. Tāpat mēs esam pieraduši pie sankciju piemērošanas, kas arī itin nemaz nav efektīvas, jo tās netiek vērstas pret tiem, kas tiešām ir atbildīgi par izmaiņām, bet gan, kā šajā gadījumā, pret Birmas iedzīvotājiem, kuru dzīves mēs padarām vēl nožēlojamākas.

Jau iepriekš tika minēts, ka īstais vaininieks šajā gadījumā ir Ķīna. Vai mēs piemērojam kādas sankcijas pret Ķīnu? Nē! ES tirgus ir pārpludināts ar defektīvām precēm, ko mēs iepērkam no Ķīnas. Kāpēc mēs nepiemērojam nekādas sankcijas pret Ķīnu, lai redzētu, kā tas ietekmē situāciju Birmā?

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu saviem kolēģiem šajā jautājumā. Nav runa par to, ka tur nav notikušas pārmaiņas pēdējos mēnešos, bet nekas nav mainījies 50 gadu laikā.

Tur ik dienas tiek pārkāptas cilvēktiesības. Reliģiskās kopienas nedodas ielās, ja vien tās neuzskata, ka kaut kas pēc būtības nav kārtībā ar valsti. Mēs to piedzīvojām pirms vairākiem mēnešiem, kad mūki izgāja ielās, jo viņiem šķita, ka viņi varētu sludināt vēstījumu pārējiem. Huntas reakcija bija pretēja: tā gādāja, lai ielu protesti tiktu nekavējoties apturēti un apspiesti, un slepkavības, kas notika tūlīt pēc tam, ir necilvēcīgas. Un tāda valdība ir palikusi pie varas.

Īstie vaininieki te ir uzņēmumi un valstis, kas sadarbojas ar Birmu: tās, kas piegādā ieročus un pērk tās produktus. Es piekrītu kolēģiem, ka mums vajadzētu aktīvāk likt Ķīnai uzņemties citādu rīcības kursu attiecībās ar Birmu. Tas ir vienīgais, ko varam panākt. Mums ir arī jārīkojas un jārunā ar tiem Eiropas uzņēmumiem, kas palīdz šai huntai. Ja vien nerīkosimies paši, mums būs ļoti grūti piespiest mainīties citām valstīm. Es atbalstu šo rezolūcijas projektu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, Birma ir viens no tiem jautājumiem, kas gluži pamatoti rada ievērojamu pienesumu deputātu pasta kastītēs.

Es saskatu paralēles starp Birmu un Zimbabvi. Abas reiz bija plaukstošas ekonomikas. Tad abas no demokrātijas pievērsās apspiestībai, un ieguva visu, kas tai piederas: liegtas pamatbrīvības, galēju nabadzību un militāru apspiestību.

Bet es saskatu paralēles arī ES reakcijās pret Birmu un Zimbabvi. Godīgi sakot, abas ir pārāk biklas. Mēs šodien dzirdējām Komisijas un Padomes pārstāvjus, bet kas viņiem bija mums sakāms patiesībā? Ļoti, ļoti maz.

Es teiktu, ka mums ir jābūt daudz konkrētākiem. Mums ir jāpaātrina ekonomisko un citu sankciju piemērošana, un mums ir jāievieš piemērots un vispārējs ieroču aizliegums. Mums ir jāizdara spiediens tur, kur tas varētu izrādīties visefektīvāk: uz šiem režīmiem, uz to atzinējiem, piemēram, Ķīnu, kas atbalsta šo huntu. Tikai tad, it īpaši, kad mūsu priekšā būs tie, kas pret militāro huntu izturas divkosīgi, stāvoklis var mainīties.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es jau esmu minējis, ka savā nākamajā sesijā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome pārrunās jautājumu par Birmu un visticamāk nonāks pie kāda slēdziena. Es par to parunāšu mazliet vēlāk, bet vispirms es gribētu atbildēt uz pāris komentāriem.

Pirmām kārtām Cappato kungs. Es gribētu uzsvērt, ka pagaidām Padome vispār nav spriedusi par iespēju ielūgt Dalai Lama uz Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdi. Tāpat es neuzskatu, ka šāda sēde vispār notiks. Ja notiktu, tajā runātu par Tibetu, nevis par Birmu, jo Tibeta šobrīd ir aktuālākais debašu temats. Tomēr es gribētu pateikt: tas, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu stāvokli Tibetā, nav tik lielā mērā dialogs starp Eiropas Savienību un Dalai Lama, bet gan dialogs starp Ķīnas iestādēm un Dalai Lama. Slovēnijas prezidentūra to jau vairākkārt ir pieprasījusi.

Tagad pāris vārdu par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes nākamo sesiju. Mēs ceram, ka Padome nonāks pie secinājumiem un nolems vairākkārt atkārtot savas dziļās bažas par stāvokli Birmā un pieprasīs Birmas iestādēm steidzami rīkoties, lai notiktu pāreja uz likumīgu pilsonisko kārtību un valstisku samierināšanos. Tāpat mēs ceram, ka Padome pieprasīs atklātas debates par referendumu, kuram vajadzētu notikt brīvi un taisnīgi. Turklāt, kā jau minēja Flautre kundze, mēs ceram, ka Birmas iestādes uzaicinās starptautiskus uzraugus pārraudzīt referendumu.

Man nav nekādu šaubu, ka Padome pieprasīs tūlītēju politisko aizturēto atbrīvošanu, kā to norādīja Howitt kungs. Tāpat es nešaubos, ka tas attieksies arī uz Aung San Suu Kyi kundzi. Mēs ceram, ka sankcijas, kuru termiņš, kā pareizi atzīmēja Van Orden kungs, drīz beigsies, tiks pagarinātas par vēl 12 mēnešiem ar iespēju tās mainīt, proti, padarīt tās striktākas vai mīkstināt jebkurā laikā, vadoties pēc situācijas.

Attiecībā uz ieročiem un atbildot Romagnoli kungam, Eiropas Savienība ir aizliegusi jebkāda veida ieroču vai to materiālu eksportu uz Birmu. Tas ietilpst Eiropas Savienības sankcijās, un mēs ceram, ka šī nosacījuma termiņš tiks pagarinās līdz ar visas sankciju sistēmas vai mehānisma termiņa pagarinājumu. Mēs cenšamies panākt, lai citas dalībvalstis būtu ar mums vienisprātis.

Un visbeidzot — es gribētu tikai piebilst, kā jau teica Flautre kundze, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas stratēģija attiecībā uz Birmu ir cietusi neveiksmi. Tomēr var teikt, ka tā vēl nav nesusi arī augļus. Es sliecos par labu pēdējam.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu uzmanīgi klausījies visos komentāros, kas atspoguļo to, ka Birmai vēl ir tāls ceļš ejams līdz demokrātijai, un mēs visi to pārāk labi apzināmies. Mums ir jāturpina nostiprināt savu politiku, un šajā saistībā es gribētu norādīt, ka mēs nesen paātrinājām sankciju piemērošanu pret režīmu un jo īpaši pret vadītājiem. Padome patlaban meklē iespējas piemērot plašākas finansiālās sankcijas.

Varētu mazliet piebilst jautājumā par politiskajiem ieslodzītajiem; Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome 29. aprīlī būs iespēja vēlreiz nosūtīt vēstījumu režīmam, lai pieprasītu pielikt punktu iebiedēšanai un ieslodzīšanai. Mums ir milzīgs pienākums būt solidāriem ar Aung San Suu Kyi. Es gribētu norādīt, ka mēs nevaram ar viņu sazināties bez starpniekiem, bet mēs sazināmies ar viņas partijas biedriem.

Runājot par sankcijām, daži no jums jau minēja sadarbību ar kaimiņvalstīm, kam ir jāpalīdz mums ietekmēt Birmas režīmu, un Ferrero-Waldner kundze ierosinās sarunas par Birmu nākamnedēļ Ķīnā. Komisija ir izstrādājusi pieeju sadarbībai ar Taizemes valdību, bet šķiet, ka Indonēzija gatavo jaunu iniciatīvu. Tomēr jums ir pilnīga taisnība, uzsverot citu šī reģiona valstu rīcības nozīmi.

Esmu nonācis līdz problēmai, kas saistīta ar palīdzēšanu iedzīvotājiem. Birmas iedzīvotāji nedrīkst maksāt par politisko stagnāciju, ko līderi ir ieviesuši valstī. Eiropa uzskata, ka ar Mjanmas nosodīšanu un atstumšanu nepietiek. Es gribu norādīt, ka, sniedzot atbalstu, mēs cenšamies izmantot ikvienu iespēju uzsvērt, ka tikai ar režīma veiktu labāku pārvaldību šis atbalsts var būt tik efektīvs, kā mēs to vēlamies.

Cappato kungs it īpaši pauda bažas par to, kā starptautiskā palīdzība tiek uzraudzīta. Jānorāda, ka starptautisko palīdzību nodrošina ANO aģentūras un NVO partneri, un es varu teikt, ka mēs to ļoti rūpīgi uzraugām. Tomēr jums bija tiesības runāt par šo jautājumu.

Es uzskatu, ka mēs vēlamies izdarīt pēc iespējas lielāku spiedienu, lai Birma virzītos tuvāk demokrātijai ātrākā tempā. Vienlaikus mums ir jāgādā, lai Birmas iedzīvotājiem nebūtu jācieš vēl vairāk vispārējas atstumtības dēļ, jo tā visticamāk nebūtu piemērotākā reakcija.

  Priekšsēdētājs. − Šo debašu noslēgumā esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks 2008. gada 24. aprīlī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. – Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas pierāda Parlamenta nemitīgās bažas par stāvokli Birmā. Mūsu pienākums ir gādāt, lai notikumi šajā valstī „neiziet ārpus radara darbības loka”.

Ir labi zināms tas, ka par spīti bagātīgajiem resursiem un auglīgajai zemei Birma joprojām ir viena no pasaulē nabadzīgākajām valstīm. Plaši pieņemts ir uzskats, ka militārā hunta ir atbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, arī brutālo attieksmi pret budistu mūkiem, kas protestēja pret režīmu.

Ņemot vērā pēdējā laika attīstību, proti, militārās huntas centienus uztiept pilnībā nedemokrātisku un nelikumīgu konstitūciju, ir pēdējais laiks, kad Eiropas Savienība var īstenot savu ietekmi, lai censtos uzlabot esošo situāciju.

Laiks vienkāršām debatēm par stāvokli Birmā starptautiskajā arēnā ir beidzies. Sarunas starp ANO un Birmas iestādēm ir izrādījušās pilnībā neefektīvas. Pret huntu un ar to saistītiem uzņēmumiem vērstas sankcijas ir steidzami nepieciešamas.

Es pilnībā atbalstu šo rezolūciju, kurā Padomei tiek prasīts pielietot plašākas un bargākas sankcijas pret Birmas militāro režīmu. Šajā saistībā ir no tiesas ceru, ka mūsu vārdiem sekos darbi.

(1) Skat. protokolu.

10. Nelegālā imigrācija, Eiropas Savienības ārējā darbība un Frontex (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par nelegālo imigrāciju, Eiropas Savienības ārējo darbību un Frontex.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Iesākumā es gribētu uzsvērt, ka imigrācijas jautājuma risināšanā ir nepieciešama vispārēja pieeja. Eiropas Savienībai ir jāizstrādā efektīva migrācijas politika un tiesību akti un vienlaikus jāturpina cīnīties pret nelegālo imigrāciju. Mums ir nepieciešami pasākumi Eiropas Savienības līmenī, kā arī dalībvalstu līmenī, un mums ir nepieciešama sadarbība ar trešām valstīm. Viens no svarīgākajiem aspektiem cīņā pret nelegālo imigrāciju ir efektīva Eiropas Savienības ārējo robežu kontrole.

Milzīgs panākums šajā jomā bez šaubām ir nesenā deviņu dalībvalstu iekļaušana Šengenas zonā. Pēc to iekļaušanas Šengenaz zonā Slovēnijas prezidentūra sāka darbu pie otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas, pazīstamas kā SIS II, ieviešanas pēc iespējas drīzāk. Tas patlaban ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem projektiem. Visas nepieciešamās darbības ir jāveic tā, lai pāreja no pirmās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas uz otrās paaudzes sistēmu notiktu vēlākais līdz 2009. gada septembrim.

Tā kā Vidusjūrā un Ziemeļāfrikas krastā bieži ir notikuši negadījumi, Komisija un dažas dalībvalstis 2007. gadā ieteica pāris iniciatīvu nelegālās imigrācijas pārvaldības uzlabošanai. Šajos centienos ietilpa arī šī gada martā Slovēnijas prezidentūras rīkotā konference ministru līmenī par nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā. Trīs ziņojumi, ar kuriem Komisija iepazīstināja februārī, pirmoreiz tika pārspriesti konferencē. Konferences dalībnieki sprieda par Frontex aģentūras novērtējumu un turpmāko attīstību, ka arī par turpmākajiem pasākumiem Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā. Visi bija vienisprātis, ka nākotnē robežkontrole ir jāpastiprina un ka ir jāveicina droša personu identificēšana. Vienlaikus mums ir jācenšas padarīt Eiropas Savienību atvērtu un pieejamu.

Vēl ministri pārrunāja priekšlikumu izveidot Eiropas robežu uzraudzības sistēmu jeb EUROSUR. Prezidentūra jau gatavo turpmākās pamatnostādnes šajā jautājumā, un Padome tās pārspriedīs savā jūnija sesijā ar tiesu un iekšlietām saistītās debatēs.

Cīņa pret nelegālo imigrāciju arī kļūs efektīvāka, ko panāks direktīva par kopīgiem standartiem un procedūrām attiecībā uz to personu atgriešanos, kas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi, jeb tā sauktā Atgriešanās direktīva. Prezidentūra jau ir sākusi otro kārtu sarunās ar Eiropas Parlamentu, kas bija ļoti konstruktīvas. Mēs domājam, ka kopīgiem spēkiem mēs varam pieņemt šo direktīvu pirmajā lasījumā.

Saistībā ar direktīvas priekšlikumu attiecībā uz sankcijām pret darba devējiem, kuru darbinieki ir ieradušies no trešām valstīm un Eiropas Savienībā atrodas nelegāli, Padome joprojām no Eiropas Parlamenta gaida priekšlikumu izmaiņām un grozījumiem.

Vēl viena būtiska visaptverošas migrācijas politikas attīstības daļa ir vīzu politika. Šajā jautājumā Slovēnijas prezidentūra ir panākusi progresu, pārrunājot divus ļoti nozīmīgus dokumentus, precīzāk sakot, izmaiņas Kopīgajās konsulārajās instrukcijās un Vīzu kodeksā. Turpmākajā darbā ar abiem dokumentiem mēs ceram uz radošu sadarbību ar Eiropas Parlamentu.

Neformālajā janvāra sesijā Padome pārrunāja patvēruma jautājumu un praktisko sadarbību starp dalībvalstīm. Šomēnes Padome pieņēma atbilstīgus lēmumus. Kā jau teicu sākumā, ir nepieciešams visaptverošs skatījums uz migrācijas politiku, lai varētu pārvaldīt un cīnīties pret nelegālo imigrāciju. Cīņā pret nelegālo imigrāciju ir nepieciešama arī sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Bez tam ir nepieciešama migrācijas iemeslu novēršana, proti, attīstības stimulēšana izcelsmes valstīs.

Globālās pieejas mērķis, ko Eiropas Padome pieņēma 2005. gada decembrī, bija sākt visaptverošas sarunas par migrācijas politiku, kā arī nostiprināt un padziļināt starptautisko sadarbību pirmām kārtām ar izcelsmes un tranzīta valstīm, un nodibināt partenrību ar šīm valstīm. Pateicoties šai globālajai pieejai, patlaban notiek daudzas darbības. Tās ir vērstas galvenokārt uz viskritiskākajiem reģioniem, it īpaši Āfriku un austrumu un dienvidaustrumu reģioniem, kas robežojas ar Eiropas Savienību.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, mūsdienās galvenais nelegālos imigrantus piesaistošais faktors ir nelegālais darbs.

Imigranti turpinās doties uz Eiropu tik ilgi, kamēr ticēs, ka finanšu ieguvumi no nelegālā darba atsver risku, ka viņus var apcietināt Eiropas tiesībsargājošās iestādes.

Mums Eiropas līmenī ir vajadzīga kopēja griba, lai ieviestu efektīvu stratēģiju cīņai pret nelegālo darbu. Tā ir šīs stratēģijas atslēga un ir atkarīga no mums, dalībvalstīm un mūsu kopējo politisko gribu. Šāds ir tā Komisijas priekšlikuma konteksts, kurš paredz sankcijas tiem, kas nodarbina Eiropas Savienībā nelegāli dzīvojošos trešo valstu valstspiederīgos un kuru pašlaik izvērtē Parlaments un Padome.

Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt to, ka visas dalībvalstis pieņem profilaktiskus pasākumus un līdzīgas sankcijas, un faktiski piemēro tās cīņā pret nelegālo darbu.

Es vēlos iedrošināt Parlamentu turpināt šī priekšlikuma izvērtēšanu, lai mēs varētu pieņemt Kopienas instrumentu, kas paredz to, ka dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu visā Eiropas Savienības teritorijā.

Ar iepriekš teikto es nevēlos par zemu novērtēt tos izaicinājumus, ko rada nelegālā imigrācija ārpus Eiropas Savienības robežām. Ir ļoti iespējams, ka arī šogad daudzi cilvēki no Āfrikas kontinenta vēlēsies nokļūt ES pa jūru: daži ceļos atsevišķi, daži — mazās grupās un citus izmantos kriminālas organizācijas, kas pieprasīs lielas naudas summas, lai aizvestu viņus uz Eiropu.

Eiropas līmenī ir veikti būtiski pasākumi, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu atbalstu, kas ir vajadzīgs 2008. gadā. Frontex aģentūras budžets 2008. gadā praktiski ir divkāršojies, salīdzinot ar 2007. gadu. Šogad kopsumma ir 70 miljoni eiro, no kuriem 31 miljons eiro ir paredzēts operācijām pie ES jūras robežām.

Attiecībā uz operācijām šajās augsta riska teritorijās, Frontex ir sarīkojis četras liela mēroga operācijas: Poseidon, Hermes, Nautilus un Hera. Informācija par precīziem norises datumiem un ilgumu vēl nav publiskota, bet, pateicoties finansējuma palielinājumam, tās turpināsies ilgāk nekā 2007.gadā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka dalībvalstis un Frontex ir vienojušās par procedūrām un nosacījumiem tā tehniskā aprīkojuma izmantošanai, kas iekļauts centralizētā pieejamā tehniskā aprīkojuma saraksta (CRATE) datubāzē.

Pašlaik dalībvalstīm pēc brīvprātības principa ir pieejamas 18 lidmašīnas, 20 helikopteri un 105 kuģi. Frontex no savas puses nodrošina cilvēkresursus, kas ir vajadzīgi, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot un novērtēt jūras operācijas. Šajā ziņojumā par Frontex novērtējumu Komisija iesaka pilnībā izmantot CRATE un dalībvalstu solījumus, lai nodrošinātu to, ka jūras operācijām ir pieejams viss vajadzīgais tehniskais aprīkojums.

Frontex aģentūrai regulāri jāziņo Eiropas iestādēm par faktisko šī aprīkojuma izmantošanu un par apmēru, tā ir bijusi adekvāta attiecībā pret vajadzībām, un tai ir jāinformē iestādes par turpmāko mehānismu, lai nodrošinātu tā aprīkojuma pieejamību, ko piedāvā dalībvalstis. Aģentūra arī varētu palielināt CRATE potenciālu, iegādājoties vai iznomājot pati savu tehnisko aprīkojumu.

Ar šiem centieniem dalībvalstis un Frontex, cik iespējams, palīdzēs samazināt to pazudušo skaitu jūrā, kas cenšas sasniegt Eiropu paštaisītās laivās. Līdz ar to Komisija atbalsta divpusējos nolīgumus starp Spāniju un Rietumāfrikas valstīm, kā arī sakarus starp Itāliju, Maltu un Lībiju. Patlaban sakari ar Lībiju nav snieguši vēlamos rezultātus; kas dod papildu iemeslu šos sakarus turpināt.

Komisija savā ziņojumā par Frontex turpmāko attīstību uzsvēra to, ka sadarbība ar trešajām valstīm ir galvenais elements, lai ilgtermiņā uzlabotu aģentūras veiktās kopējās operācijas. Būtu jāapsver, vai Frontex jādod iespēja veikt izmēģinājuma projektus ar trešajām valstīm kā saņēmējvalstīm. Protams, aģentūrai jānodrošina savu darbību saskaņotība un atbilstība Eiropas Savienības ārpolitikai.

Šādi projekti varētu pastiprināt tās sadarbības ietekmi, kas tika uzsākta pašreizējās darba organizācijas ietvaros un kuru var izmantot, lai noteiktu konkrētas vajadzības kapacitātes palielināšanai attiecībā uz robežu pārvaldību atsevišķās trešajās valstīs.

Nobeigumā Komisija uzskata 2008. gadu par izmēģinājuma gadu. Frontex ir lielāks kopējais budžets, CRATE datubāze pilnībā darbojas, un ātrās reaģēšanas komandas ir izveidotas. Mēs, protams, izvērtēsim šo pasākumu rezultātus un, ja vajadzīgs, izpētīsim citas iespējas, piemēram, Eiropas robežu uzraudzības sistēmas izveidošana, kā norādīts Komisijas novērtējuma ziņojumā.

Šī ir informācija, ko es vēlējos jums šodien sniegt, un es ar prieku šajā parlamentā uzklausīšu komentārus par šīm sarežģītājām problēmām.

  Simon Busuttil, PPE-DE grupas vārdā. – (MT) Parasti šajā gada laikā mēs uzzinām par traģēdijām, kurās simtiem imigrantu ir noslīkuši, un tā kā mēs zinām, ka tas notiek, ir labi uzdot jautājumu, vai mēs šogad esam labāk sagatavoti, lai pieņemtu nelegālās imigrācijas mesto izaicinājumu. Frontex ir tikai daļējs risinājums — tas ir iebiedēšanas līdzeklis, kā teica Komisija, cīņā pret nelegālo imigrāciju, un šis Frontex būs pārbaudes gads. Kā komisārs J.Barrot pareizi teica, šogad mēs esam dubultojuši Frontex budžetu, esam tajā iekļāvuši ātrās reaģēšanas vienību, un, kā izrādās, tai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu dotos uzdevumus. Tāpēc mēs rūpīgi novērosim Frontex darbu, un mēs ceram, ka šogad tas būs efektīvāks, nekā tas ir bijis līdz šim. Ja Frontex vēlas gūt šī Parlamenta atbalstu, tam ir jāpierāda, ka šis atbalsts ir pelnīts.

Priekšsēdētāja kungs, kā jau es teicu, Frontex ir tikai daļējs risinājums; gribam mēs šo risinājumu vai negribam, ir jānotiek nopietnai diskusijai par to, kā šo nastu sadalīs dalībvalstis — diskusijai, no kuras līdz šim Padome ir izvairījusies. Mums jālikvidē liekulība, ar kuru no vienas puses mēs saceļam skandālu, kad noslīkst imigranti, un no otras puses mēs uzgriežam muguru dienvidu dalībvalstīm, liekot tām nest šo nastu vienām. Vidusjūras reģionā nepieciešamība pēc šīs nastas dalīšanas nevar būt vēl skaidrāk redzama. Pagājušajā gadā mēs jau piedzīvojām incidentus, kad Lībijas teritorijā tika atrasti emigranti, kuri turējās pie apgāztām laivām vai pie tunzivju tīkliem. Lībija neko nedarīja, bet Eiropas valstis stāvēja malā un rādīja ar pirkstiem cita uz citu. Es gribētu jautāt Komisijai un Padomei, ko tās grasās darīt šogad — nav šaubu, komisār, priekšsēdētāj, nav šaubu, ka mūsu visu pienākums ir glābt cilvēku dzīvības. Tomēr gan Komisijai, gan Padomei ir pienācis laiks saņemt drosmi rokas un atbildēt uz šiem jautājumiem. Vai ir kaut viena valsts, kuras pienākums ir uzņemt emigrantus, vai varbūt viņus vajadzētu sadalīt pa visām dalībvalstīm?

SĒDI VADA: M. ROTHE
Vice-President

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, paldies, Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs un Komisār. Mēs atbalstām Padomes Priekšsēdētāja priekšlikumu par integrētu pieeju imigrācijai. Šim mēģinājumam apvienot dažādos problēmas aspektus un risināt tos vienoti jāsākas ar mums visiem zināma fakta apstiprinājumu: 60% imigrantu Eiropā ierodas pa jūru un „Fortress Europe” ir izdevusi aptuveno novērtējumu, ka pēdējo desmit gadu laikā 12 000 cilvēku ir noslīkuši vai citādi pazuduši. Vidusjūra ir kļuvusi par lielāko atvērta tipa kapsētu.

Es uzskatu, ka, lai gan Frontex netika veidots pamatojoties uz humanitāriem apsvērumiem, tas nevar tikt atdalīts no šī konteksta; tas nevar tikt atdalīts no fakta, ka mēs saskaramies ar lielāko humanitāro problēmu. Kur rodas šī projekta grūtības un neskaidrības? Dalībvalstis līdz šim ir interpretējušas Frontex kā aģentūru, kas mazina viņu pašu pienākumus un šobrīd tā ir koordinējoša aģentūra, kuras pamatā ir solidaritāte un savstarpība, kas nevar darboties atsevišķi no dalībvalstīm. Patiesi, dalībvalstīm ir primārais pienākums pārvaldīt kā sauszemes tā jūras robežas.

Vēl nozīmīgi ir tas, ka Frontex līdz šim nav pietiekami apgādāts ar resursiem; tā kā pašlaik ir zināms, ka tam ir līdzekļi, struktūras, cilvēki un praktiski resursi, mums jāapstiprina tā spēja darboties. Nepietiek vienīgi uzskaitīt kuģus un helikopterus: mums jāredz kā šo resursu un instrumentu krājumu var praktiski pielietot Aģentūras interesēs.

Treškārt, Frontex vēl joprojām nav atrisinājis problēmu, kuru Jūs, Komisār, minējāt, sakot, ka mums jāsekmē cilvēku miršanas un pazušanas gadījumu samazināšanās.

  Jeanine Hennis-Plasschaert, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, būsim atklāti: tā kā Frontex ir koordinējošā aģentūra, mēs nevaram cerēt, ka tā pārtrauks imigrantu pieplūdumu, ne arī „pieliks punktu” nelikumīgiem cilvēku pārvadājumiem. Frontex nav un nekad arī nebūs visu problēmu, kuras izraisa neregulāra imigrāciju, universāllīdzeklis.

Viss ir vienkārši: ES robežu drošība ir visu dalībvalstu svarīgākais pienākums, un robežu kontrolēm jādarbojas pēc pienākumu dalīšanas un solidaritātes principa dalībvalstu starpā.

Pēdējo gadu laikā mēs esam saskārušies ar patiesu paradoksu. Dalībvalstis aicināja Frontex apturēt neregulāro imigrantu plūsmu un iesaistīt pēc iespējas vairāk aprīkojuma. Taču centralizētie dati par pieejamo tehnisko aprīkojumu, kā jūs zināt, ir vienīgi faktiskie dati. Šī saraksta aktīvi pieder dalībvalstīm un to piesaiste ir šo dalībvalstu gribas apliecinājums. Nepārprotami, par daudzu dalībvalstu gribu mēs varētu diskutēt.

Attiecībā uz finanšu perspektīvu, ja Frontex uzreiz izmantotu visu aprīkojumu, tā budžets nekavējoties izzustu. Tādēļ, vēl joprojām ir jāatbild uz galveno jautājumu – es vēršos pie Padomes – vai Padome ir gatava paplašināt obligātos solidaritātes principus liekot visām dalībvalstīm izstrādāt, piemēram, saistošu solidaritātes mehānismu.

Pēdējo gadu laikā, dalībvalstis atkārtoti ir apstiprinājušas, ka pārvaldot imigrāciju svarīgi ir nodrošināt pilnu starptautisku cilvēktiesību pienākumu ievērošanu. Dalībvalstis uzsver atbildības sadales kā pamatprincipa svarīgumu Eiropas solidaritātē. Pašlaik, pārāk bieži, efektīvu lēmumu pieņemšanu ierobežo šādu dalībvalstu nespēja sastrādāties savās kopējās interesēs.

Vai Priekšsēdētājs piekrīt, ka laiks vārdiem ir pagājis un pienācis laiks rīkoties? Vai Jūs nepiekrītat, ka pasaulē, kas raksturojas ar reģionāliem konfliktiem un pieaugošo atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem, mobilitāte drīzāk palielināsies nekā mazināsies? Pēc neilga laika dalībvalstis atbildēs uz šo izaicinājumu ar radikālu, līdz šim atbildīgu, savu uzskatu pārskatīšanu attiecībā uz to, kas tiek uzskatīts par vispārējo kopējo lietu kopumu – un es atkārtoju kopējo, imigrācijas politiku?

Diemžēl man tagad jāpamet Palāta, tā kā es piedalos pašreizējā augstā līmeņa domu apmaiņā par Atgriešanas direktīvu. Taču es sagaidu jūsu detalizētas atbildes pēc iespējas ātrāk.

  Mario Borghezio, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Frontex iniciatīva ir pelnījusi atbalstu. Tā atspoguļo Eiropas civilizācijas robežu apdomātas nelegālās imigrācijas straujam uzbrukumam, kas ļoti bieži rada mokošas cilvēku traģēdijas un pārstāv liela biznesa mafijas tipa kriminālās organizācijas. Tas ir iemesls kāpēc ar to jācīnās pēc iespējas enerģiskāk.

Mēs uzskatām, ka dažus efektīvus pasākumus ir ieviesusi Spānija, kuras SIVE sistēma ir izveidojusi augsti modernizētu tehnoloģiju sienu nelegāliem imigrantiem. Nav jēgas “raudāt ar krokodila asarām” par nāves gadījumiem un atgadījumiem ar cilvēkiem, ja mēs nedarām neko, lai aizsargātu savu piekrastes līniju. Mana valsts nav darījusi neko ilgu laiku – kaut vai padomājot par Lampedusa situāciju – bet mums vienīgi jāaizkavē kuģu, ar nelegālajiem imigrantiem, ienākšanu dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos.

Kas attiecas uz pasākumu tiesiskumu, iemesli padarīt nelegālo imigrāciju par noziegumu ir pilnīgi nepamatoti; nelegālo imigrantu arests vai aizturēšana pilnībā aprakstīta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta f) punktā, kas nosaka, ka cilvēku brīvības atņemšanas viens aizlieguma izņēmums attiecas uz cilvēkiem, kuri nesankcionēti iekļūst citā valstī.

Visbeidzot, Eiropa nevar izvairīties no Šengenas līguma īstenošanas rezultātu izpētes, kas ir acīmredzams. Šengenai vajadzēja rosināt pārvietošanās brīvību strādniekiem un studentiem, bet patiesībā tas ir radījis tādu kā zaļo karti noziedznieku brīvai kustībai. Vai to mēs vēlamies savā zemē? Noteikti nē. Tādēļ mums vajag veikt neatliekamas darbības: pamatojoties uz šiem rezultātiem jāpārstrādā 2004. gada direktīva.

Dalībvalstīm vajadzēja izveidot ienākumu slieksni un pienākumu ikvienam, kas iebrauc mūsu valstīs, parādīt, ka to naudas līdzekļi ir legāli. Tie nav to izdarījuši – Itālija, piemēram, nav to izdarījusi – un tādā veidā mēs redzam pilsētas, tādas kā kristietības galvaspilsētu, ko ir pārņēmuši čigāni un rumāņi, kuri izdara noziedzīgus nodarījumus, izvaro un veic citas pretlikumīgas darbības, bet netiek izraidīti. Pienācīgi apdomāsim šos rezultātus.

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kopš Eiropas robežu drošības aģentūras izveidošanas, Frontex, Eiropas darba programmu īstenošana virzās efektīvi un saskaņā ar plānu. Tomēr mana grupa ir ārkārtīgi noraizējusies, tā kā Frontex Regulas pieņemšana, par nopietniem incidentiem Vidusjūras reģionā, kurā cilvēki, devušies labākas dzīves meklējumos, bieži zaudē dzīvību.

Mums tādēļ ir daži jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot Padomei. Viens no šiem jautājumiem ir šāds: vai Frontex pilnībā ir ietvēris cilvēktiesību pienākumus savos esošajos normatīvajos aktos un praksē? Vai, mazliet precīzāk un atklāti: vai Padome un Komisija var garantēt, ka ES dalībvalstis, kuras saņem Frontex atbalstu, pilda visas tā saistības saskaņā ar starptautisko likumu un starptautisko konvenciju attiecībā uz to ārējo robežu drošību un uzraudzību?

Frontex publicētā statistika attiecas vienīgi uz atsevišķiem imigrantiem, kuri tika atturēti no iebraukšanas Eiropas Savienībā. Attiecībā uz aizturēto patvēruma meklētāju skaitu statistikas nav, kā arī nav skaidrs kā pret tiem izturas. Mēs gribētu zināt vai ir jebkāda statistika par aizturēto patvēruma meklētāju skaitu. Ja ir, tad kādēļ šāda statistika līdz šim nav publicēta?

Visbeidzot, ja patvēruma meklētājs tiek aizturēts, kāda loma ir Frontex attiecībā uz patvēruma iesnieguma koordinēšanu? Kur tiek pētīti šie iesniegumi? Kādi mehānismi garantē, ka iesniegums tiek rūpīgi izvērtēts pirms patvēruma meklētājs tiek nosūtīts atpakaļ?

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība un tās iestādes vienmēr apgalvo, ka cīņa par cilvēktiesībām ir pati svarīgākā. Taču, šķiet, ka tas neattiecas uz ES aģentūru Frontex un tās politiku. ES vēlas izmantot Frontex, lai atraidītu cilvēkus, kuri ierodas no „ārpuses”; tā nevēlas glābt dzīvības.

Palīdzības organizācijas uzskata, ka kopš Frontex izveides mirst vairāk bēgļu, jo tagad tiem jāceļo tālāk. Frontex militarizē ES bēgļu atraidīšanas sistēmu. Jautājums ir sekojošs: pirmkārt, kāpēc bēgļi vēlas iebraukt? Tas ir cieši saistīts ar nepilnību labklājībā un kaut kas lietas labā jādara. Klimata izmaiņas pasliktinās situāciju tā kā arvien vairāk bēgļu centīsies ieceļo Eiropā.

Frontex ir atbrīvota no parlamentārās kontroles. Es atsaucu uzklausīšanu, ko organizēja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, kad Frontex izpilddirektors neuzskatīja par nepieciešamu ierasties. ES stratēģija ir nepārprotami „izvēlēties labākos” no imigrantiem un bēgļiem, un pārējos turēt bezizejas stāvoklī, kā vienu no līdzekļiem izmantojot Frontex. Visbeidzot, Frontex pasliktina bēgļu situāciju. Tādējādi manas grupas nostāja ir ļoti skaidra: Frontex ir jāatlaiž un tā vietā bēgļiem vairāk jāsniedz praktiska palīdzība. Tā būtu pareizā pieeja, nekādas izolēšanas un pastāvīgas „Eiropas kā cietokšņa” pastiprināšanas.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, jautājums par starpvalstu nolīgumiem nav neskaidra lieta kā Lūcija un Cicerona tekstu lasīšana. No otras puses Frontex neveiks nekādas darbības, lai atrisinātu visas problēmas, kuras uzskatām, ka pastāv starp Eiropu un tiem, kas ir pietiekami nelaimīgi, lai meklētu šeit patvērumu. Šie nabaga cilvēki ir Āzijas upuri, kurus ekspluatē kaimiņvalstis, kuras sadarbojas ar Eiropu, bet nekad neskata sekas no Eiropas viedokļa.

Ja pastāvētu kaitīga ietekme, un Frontex, piemēram, vajadzētu kā veikt glābšanas funkciju, tā informēt mūs par to no kurienes tie nākuši un kuras valstis atļauj šo nelaimīgo cilvēku pretlikumīgo tirdzniecību, kuri bieži dzīvi beidz jūras dibenā, tad ES varētu veikt savus pasākumus pret šādām valstīm un noņemt šī brīža dāsnās subsīdijas.

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kundze, mēs varam vienīgi atbalstīt piedāvāto Frontex uzdevumu attīstību, plānus izveidot paneiropisku robežsardzi un centralizētu Eiropas datubāzi. Ir laba zīme, ka Frontex tika „iedota zaļā gaisma”,, lai uzsāktu pārrunas par sadarbības nolīgumiem ar vairākām izceļošanas vai tranzītvalstīm, lai nodrošinātu vienoto rīcību pret nelegālajiem imigrantiem. No otras puses, šī aģentūra ir atkarīga no tehniskās palīdzības un dalībvalstu politiskā atbalsta, kuras visas pēdējo gadu laikā ir izrādījušās problemātiskas. Piemēram, Francija, Vācija un Nīderlande ir bijušas aktīvākas par Beļģiju, kura piedalījās vienīgi trīs operācijās.

Tomēr, mēs nevaram pārāk cerēt uz ārējo robežu stiprināšanu un ļaut telegēniskajam Frontex sevi apmānīt ar darbībām Vidusjūras reģionā. Vairākums nelegālo imigrantu ierodas Eiropā legāli, bet vienkārši nelegāli pazūd pēc vīzas derīguma termiņa iztecēšanas. To ir simtiem tūkstošu. No šāda viedokļa, Komisijas pāris mēnešus atpakaļ piedāvātie 53 000 aresti būs vienīgi „simptoma apārstēšana”.

Pamatproblēma vēl joprojām ir tajā, ka Eiropas dalībvalstis un Eiropas Savienība ir atbildīgas par nekontrolēto un nelegālo imigrāciju, ar visu tās katastrofisko efektu uz sabiedrību. Es runāju par ne tikai elastīgu vīzu politiku un nevīžīgu izsekošanu, un repatriācijas politiku, bet arī par regulācijas bezatbildīgajiem uzplūdiem dažās dalībvalstīs, kuras loti vilcinājušās. Šengenas paplašināšanās austrumu virzienā uz doto brīdi ir pēdējais no lēmumiem, kas rada zaudējumus. Tādējādi jūs varat jautāt vai Frontex nebūtu jārīkojas kā „zibens novedējam”, lai nomierinātu Eiropas pilsoņus.

  Patrick Gaubert (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisār, Jacques, dāmas un kungi, mēs pašlaik izskatām ļoti nozīmīgus tekstus, kuriem būtu jānodrošina patiesas izmaiņas un, uzdrošinos teikt, patiesu evolūciju imigrācijas plūsmas vadīšanā. Es domāju konkrēti par Atgriešanas direktīvu, Zilās kartes direktīvu un direktīvu par sankcijām pret darba devējiem un direktīvu par kopējo tiesību kopumu.

Pēc iespējas ātrāk jāpabeidz pašreizējo darbu ar likumdošanu, ja vēlamies sasniegt efektīvus rezultātus, kuri būtu redzami mūsu pilsoņiem un trešo valstu piederīgajiem. Mums ir jāsūta skaidrs vēstījums. Kā parlamentārieši mēs nopietni pievēršamies imigrācijas jautājumam un nepārprotami pie tā strādājam. Mums jāpārzina mūsu ārējo robežu un Frontex lomu šajā jautājumā. Frontex netika radīts, lai meklētu noslīkušos ķermeņus Dienvideiropā. Tas netika radīts, lai meklētu Austrumeiropā bērnus, kuri cieš badu, kurus vecāki ved nebeidzamā imigrācijas ceļojumā. Frontex ir konkrēta misija: aizsargāt mūsu robežu, lai aizsargātu mūsu pilsoņus.

Dalībvalstīm jāpieņem savus pienākumus un jāpilda savas saistības nodrošinot Frontex ar nepieciešamajiem resursiem, lai veiktu savas misijas saskaņā ar vislabākajiem no iespējamajiem nosacījumiem. Mums jābeidz domāt par Frontex kā par pagaidu vai atsevišķu pasākumu. Tam jāvar un jātur līdzi ritmam, fenomenam kas atbilst tā mazinājumam: imigrācija un nelegālā imigrācija, organizētā noziedzība, kontrabandisti, nelegāla pārvadāšana visās tā formās. Frontex aģentūrai jāatrodas plašāka robežas drošības projekta sirdī un neatkarīgi, jāveic ciešāka sadarbība ar vecākām varas iestādēm, kuras nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu.

Kā ierasts, tas ir galvenais princips un politiskā griba, kas apdraud aģentūras vienmērīgu darbību: katrai dalībvalstij jāatgādina par tās saistībām attiecībā uz atbilstības principiem, solidaritāti un cieņu. Es ceru, ka Komisija un, jo īpaši, Padome ņems vērā mūsu prasības un bažas un, ka tā neizpostīs aģentūras panākumus, kas mums nepieciešami Eiropas līmenī.

  Javier Moreno Sánchez (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisār, kā Jūs minējāt, Frontex strādā. Piemēram, pagājušajā gadā, kopējās operācijās Kanāriju salās par 61% tika samazināts nelegāli iebraukušo imigrantu skaits. Mafijas organizācijas savukārt meklē jaunus maršrutus, lai izjauktu drošības operācijas. Viņu aktivitātes simbolizē zaķus un mūsu atbilde – bruņurupuci. Mēs visi zinām La Fontaine fabulu un kā tā beidzas: mēs uzvarēsim skrējienu, noteikti, bet cik dzīvības līdz tam būs zudušas?

Dāmas un kungi, mums jābūt skaidriem un kodolīgiem vienam pret otru un ar sabiedrību kopumā. Vai mēs patiesi vēlamies risināt nelegālās imigrācijas problēmu kopējiem spēkiem vai vienkārši izliksimies, ka mēs risinām šo problēmu? Frontex piedāvā pievienoto vērtību, nelegālo imigrantu skaita samazināšanas, dzīvību glābšanas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas un rīcības, kā vērā ņemama iebiedēšanas līdzekļa, izteiksmē, teritorijās, kuras tiek uzraudzītas.

Taču, dāmas un kungi, ir svarīgi iet šo papildu ceļu un nodrošināt integrētu Eiropas sistēmu, kas nodarbotos ar visām ES ārējām robežām. Frontex vajag atbilstošos mandātus un resursus. Komisijas priekšlikums ir pareizs, bet mēs vēlamies zināt cik saliedētas un vienotas ir dalībvalstis cīņā ar nelegālo imigrāciju, fenomenu, kas ietekmē mūs visus, ne tikai dienvidu robežvalstis.

Ko dalībvalstis domā par ideju ieviest Eiropas robežu uzraudzības sistēmu? Detalizēti izstrādāta uz Frontex operatīvajām spējām, ko Padome domā par reģionālo centru dibināšanu problemātiskajās teritorijās, jo īpaši, pie dienvidu piejūras robežas?

Attiecībā uz robežu uzraudzības pamataspektiem, kāda būs Frontex loma Iconet un kāda būs Padomes atbilde uz priekšlikumu izveidot EUROSUR?

Visbeidzot, es vēlos teikt, ka piekrītu Jums, Komisār, ka sadarbība ar trešām valstīm ir svarīgs komponents cīņā ar nelegālu imigrāciju. Kādus soļus veiks Frontex, lai sekmētu nolīgumu attīstību, kuru noslēgušas tādas valstis kā Spānija? Es domāju, ka atbildes uz jautājumiem, tādas kā šīs, ir pirmais rādītājs par to kad un kur mēs uzvarēsim sacīkstes.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, dalraudzīt savas robežas, tikt galā ar imigrāciju un sadarboties savā starpā un viscaur Eiropas Savienībai, neatkarīgi vai tās ir vai nav pievienojušās Šengenai, diemžēl mana valsts vēl nav pievienojusies. Tas nozīmē, ka tām jāsadarbojas ar Frontex, ciktāl tās ir tiesīgas tā darīt, un jāatbalsta tā saukto RABITS – mobilo robežsardzi – un jāpārliecinās, ka Frontex ir pietiekami apgādāts ar resursiem.

Taču labi pārzinātas robežas nenozīmē necilvēcīgu attieksmi pret imigrantiem vai to, ka netiek ievērota vajadzība cienīt bēgļu likumdošanu sniedzot pieeju patversmju noteikšanas procedūrai. Tādējādi, mums jāsalīdzina mobilā robežsardze ar patversmes ekspertu komandu, kuru var izveidot īsā laikā, lai tā nodarbotos ar lielu iespējamu imigrantu pieplūdumu un pārliecinātos, ka tie individuāli izvērtē jebkādas potenciālas sūdzības.

Frontex nevar aizstāt visaptverošu imigrācijas sistēmu – kuras mums vēl joprojām nav – kura aptver nelegālo un legālo imigrāciju un, kurai ir atbilstoši legāli imigrācijas kanāli, kā arī saglabāti patvērumu kanāli.

Visbeidzot, esmu uzmanīga, lai nesajauktu imigrāciju un noziedzību. Bieži lietotais termins „robežu drošība” sliecas automātiski ierosināt, ka imigranti ir drauds. Lielākā daļa no viņiem tādi nav. Viņam var nebūt pilnvaras ierasties, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka viņi ir noziedznieki.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, mēs redzam skarbāko un dramatiskāko nelegālas imigrācijas pusi, kad labs laiks sasniedz Atlantijas un Vidusjūras krastus.

Mafijas grupas pašlaik darbojas daudz biežāk jo ir manāmi mazāks risks. Tādēļ šīs debates ir tik vajadzīgas: lai atbalstītu, sekmētu un iedrošinātu jebkādas iniciatīvas aizkavētu un neitralizētu kriminālu postu, kas tik daudz dzīves pakļauj riskam un pārkāpj mūsu robežas, bieži paliekot nesodīti.

Eiropas Savienības ārējās darbības kļūst par svarīgiem komponentiem šāda kontekstā. Šīs idejas pamatā ir Montavijas un Kapoverdes eksperimentālais projekts. Palāta nesen atļāva Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai piedalīties šajā uzdevumā sankcionējot divus braucienus uz Senegālu un Mauritāniju, galvenie valsts rašanās un nelegālu imigrantu pārvadāšanas piemēri.

ES ārējām darbībām saistībā ar imigrāciju turpmāk jābūt aktīvākām un redzamākām, un jākoncentrējas uz daudz atbilstīgākām valstīm, galvenokārt uz Gvinejas Republiku, Konakri.

Frontex īsā laika periodā ir progresējis. Tam ir līdzekļi, 70 milj. EUR vērtībā, noprecizējot, un labi veidoti koordinācijas dotumi, bet mums vajag nepārprotamu Padomes atbalstu, piemēram, padarīt CRATE datubāzi vairāk par naudas līdzekļu katalogu vai piedāvājumu deklarāciju. Problēma ir pastāvīga un dramatiska, un tai nepieciešamas mūsu pūles un mūsu profilakses sistēma, atbalsts un uzraudzība, ar resursiem un personālu, kas pieņemts pamatdarbā Kanāriju salās un Vidusjūras teritorijā.

Gada pirmā ceturkšņa laikā, 1702 imigranti sasniedza Kanāriju salas, savukārt iepriekšējā gada pirmā ceturksnī – 1425. Pašlaik iebrauc vairāk imigrantu, bet tiek izmantots mazāk laivu. Trīs gadu laikā Kanāriju salās iebraukuši 48 305 imigranti. Taisnība, ka skaitļi samazinās skatoties 2006. un 2007. gadus, no 31 000 uz 11 000, taču skarbā patiesība ir tāda, ka iebraucošo imigrantu skaits Kanāriju salas ostās palielinās un katru dienu mēs arodam cilvēku mirstīgās atliekas Vidusjūrā, vai nu netālu no Orānas krastiem vai pašas Kanārijas.

Turklāt, priekšsēdētājas kundze, un ar šo es beigšu runu, no 15% līdz 20% repatriēto imigrantu mēģina atkal. Problēma ir pastāvīga. Tādēļ mums vajag vairāk kopējas globālas gribas un mazāk kopējas retorikas.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Komisār, Padomes priekšsēdētājas kundze, Malta, Spānija, Itālija un Francija ir valstis, kuras īpaši ietekmē imigrācijas pieplūdi, bet tie nav vienīgi migrācijas maršruti.

Es vēlos pievērs Palātas uzmanību Eiropas Savienības austrumu robežai un, jo īpaši, manas valsts, Polijas, robežai. Pēdējo mēnešu notikumi norāda, ka imigrācijas uzplūdi ir skāruši arī šo robežu, un, ka cilvēku traģēdijas notiek arī tur. Vēlos atgādināt Palātai, ka divi čečenu bērni gāja bojā no spēku izsīkuma cenšoties ar savu māti šķērsot Polijas robežu. Papildu, nelegālajiem imigrantiem no Ukrainas un Baltkrievijas, Polijas drošajos bēgļu patvērumos mīt cilvēki no Pakistānas, Korejas un Vjetnamas.

Imigrācija, īpaši nelegālā imigrācija, ir Savienības kopējā problēma, un tādēļ ir nožēlojami, ka Eiropas Savienībai nav kopējās nostājas nelegālas imigrācijas jautājumos. Dalībvalstu pievienotie principi, attiecībā uz patvērumiem un deportācijām krasi atšķiras. Tādēļ vēlos izmantot iespēju uzsvērt, ka ir nepieciešama viena tiesiska pamatnostādne. Tad mēs varētu vismaz izturēties pret nelegālajiem imigrantiem līdzīgi visā Savienībā. Nepārprotami, vienīgā alternatīva nelegālajai imigrācijai ir legāla imigrācija, un Eiropas Savienības pilsoņiem nav jābaidās no pēdējās. Tā simbolizē iespēju Eiropai, kas noveco. Tādēļ, es atbalstu Slovēnijas prezidentūras pieeju, jo arī es uzskatu, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp muitas un robežkontroles varas iestādēm, lai uzlabotu pastāvošās metodes Savienības robežu pārzināšanā.

Papildu, dalībvalstīm vairāk jāiesaistās vienotajās Frontex darbībās. Tās nevar palikt tik pat savtīgas kā līdz šim un tā vietā jākļūst dāsnākām attiecībā uz šīs svarīgās aģentūras aprīkošanu. Es nedomāju vienīgi ekspertus, bet gan svarīgāko: kuģus, lidmašīnas un cita veida aprīkojumu, lai nodrošinātu efektīvu Savienības robežu aizsardzību. Jo daudzu indivīdu dzīvības jūrās un kalnos ir „liktas uz spēles”, tai skaitā mūsu kopīgā drošība.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, mēs saskaramies ar masveida nelegālās imigrācijas krīzi, kura rada sekas Eiropas Savienības drošībai un kohēzijai. Imigrācija ir liela mēroga fenomens, kuram, jo

īpaši, teritorijās bez iekšējām robežām, vajadzīga Eiropas pieeja.

Tādēļ, es atbalstu Eiropas robežu uzraudzības sistēmu, Eurosur, kas uzlabos un apvienos robežu kontroles sistēmu dalībvalstīs, lai palielinātu ES iekšējo drošību, apkarotu nelegālo imigrāciju, novērstu starpvalstu noziedzību un terorismu, un stiprinātu dalībvalstu spēju veikt glābšanas operācijas.

Kā arī es atbalstu Frontex centrālo lomu ārējo robežu kontrolē un pārraudzībā. Es piekrītu, ka Frontex jāsekmē Kopienas pašreizējo un nākotnes piemērošanu, kā arī jāpadara šo piemērošanu efektīvāku ārējo robežu jautājumos un nodrošinot saskaņotību starp dalībvalstu darbībām un, jo īpaši, tehnisko un operatīvo atbalstu jānodrošina dalībvalstīm, kurām tas nepieciešams. Taču, vēlos brīdināt Padomi un dalībvalstis, ka šie mērķi ir sasniedzami vienīgi, ja mēs aprīkojam aģentūru ar vajadzīgajiem cilvēku un finanšu resursiem, kas līdz nesenam laikam diemžēl nebija izdarīts.

Kas attiecas uz piekļuves/izkļuves sistēmu, es uzskatu, ka mums jābūt uzmanīgākiem. Esmu nobažījies par indivīdu pārraudzības priekšlikumu secību, kuri satraucošā ātrumā pavairojas. Šķiet, ka nespējam pabeigt to par ko esam vienojušies un traucamies tālāk, nemēģinot izvairīties no funkciju daļējas sakritības vai pilnīgas atkārošanās, lai novērtētu šo problēmu ietekmi uz fundamentālām indivīdu tiesībām vai izveidot aizsardzības pasākumus, kur tādi vajadzīgi.

Domāju, ka tā vietā, lai piedāvātu jaunus mehānismus, Komisijai jākoncentrējas uz to kā atdarīt par kavēšanos un operāciju sistēmu tādu kā SIS II (Šengenas informācijas sistēma) un VIS (Vīzas informācijas sistēma ) palaišanu pēc iespējas ātrāk.

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Komisār, dāmas un kungi, Vienlīdz svarīgi ir kā Eiropas Savienībā iekšējās pierobežas sadarbība un solidaritāte ir mūsu ārējo robežu aizstāvēšana.

Papildu imigrantiem, kuri šķērso Vidusjūru izmantojot laivu, par kuriem šodien ir daudz diskutēts un par kuriem mēs zinām pateicoties medijiem, pastāv milzīga problēma ar cilvēkiem, kuri ierodas no trešām valstīm ar vīzām un, kuri negrasās pēc vīzu termiņa iztecējuma doties prom. Šie pārsvarā ir imigranti no austrumiem.

Šajā gadījumā svarīga ir vīzu informācijas sistēma un ar vienas nācijas, valsts vai dalībvalsts atbildības palielināšanu nepietiek šī jautājuma risināšanā. Ir svarīgi palielināt valstu sadarbību.

Turklāt, daudz tika runāts par kopēju imigrācijas politiku. Dažos gadījumos tas ir svarīgi. Taču dažām problēmām jāpaliek dalībvalstu redzeslokā, piemēram, kvotu jautājums, jo šādos jautājumos katrai valstij ir jāizvērtē savus integrācijas iespējas. Šādus jautājumus nevar atrisināt no „augšas”.

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, es nedomāju, ka ir nepieciešams atkārtot to ko nupat dzirdējām no biedriem. Tie tāpat ir gandrīz aptvēruši visus šīs problēmas aspektus, kurus visi uzskata par kompleksiem, sarežģītiem.

Es tagad runāšu par Padomes un Komisijas nostādnēm, ka mums jāizvairās no tukšām runām un jāķeras pie darbiem. ES jānosaka trīs principi. Pirmkārt, viņai jābūt skaidrai un imigrācijas problēma jāskata ne tikai kā valstiska problēma, bet gan Eiropas. Otrkārt, solidaritātes princips jāpielieto praktiski. Treškārt, jāievieš drīzāk holistiska nevis sadrumstalota politika.

Mēs esam izveidojuši Frontex un tas ir lieliski. Komisārs apgalvo, ka tā ir organizēta, ar personālu un apgādāta ar visiem nepieciešamajiem resursiem. Taču, vai Frontex var atsisināt problēmu? Es šaubos. Mani kolēģi runāja par imigrācijas iemesliem. Mums noteikti jāpastiprina Frontex. Turklāt, mums jāpievērš uzmanība Vidusjūras valstīm. Uzņēmumi kā uz sauszemes tā jūrā jāstiprina tā, lai mēs vismaz varam izturēt masveida nelegālo imigrantu pieplūdumu. Kipra ir labs piemērs. Nesen tā saskārās ar nelegāliem imigrantiem, kuri ieradās no vidējie austrumiem caur turku okupētajām teritorijām. ES ir veidi un līdzekļi kā likt Turcijai apturēt šo caurbraukšanu.

Papildus jau izrunātajam, ka ir vēl kāds pārrunājams temats: cilvēktiesību jautājums, kas ir ļoti svarīgs. Lai apturētu nelegālo imigrāciju un imigrāciju kopumā, nedrīkst aizmirst par cilvēktiesībām. Attiecībā uz imigrantiem mums jāizturas ievērojot cilvēktiesību principus un ES vērtības. Šīs ir lietas, kuras es aicinu Komisiju un Padomi veikt.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā ir iestājusies vasara un laika apstākļi ir labi, jo īpaši Grieķijā un Vidusjūras apgabalā, nelegālā imigrācija diemžēl palielināsies proporcijās. Ar nelegālo imigrāciju saskarsies kā Grieķijas jūras tā sauszemes robežas. Mana valsts dara labāko ko var. Tā veic visus iespējamos pasākumus, bet ar to nepietiek lai pretotos tādam „vilnim”.

Frontex tika izveidots pirms pieciem gadiem. Vai esam apmierināti ar tā veikumu? Es uzdrīkstos teikt, ka esam, paturot prātā tās nepietiekamos tehniskos resursus un ierobežoto kompetenci. Ja, tomēr, vēlamies pieņemt patiesi politisku lēmumu, tam mums turpmāk jāstiprina Frontex ar loģistikas infrastruktūru un atbilstīgu jurisdikciju. Šīs ir vienīgais veids, kā pildīt savas saistības. Visbeidzot, mums jāizveido krasta apsardze Vidusjūras jūras robežām.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, nelegālās imigrācijas jautājums ir ļoti sarežģīts. Tas tikai daļēji ietver nocietinājumus ap valstu robežām un Eiropas Savienību vispār.

Mums jāizpēta iemesli un dzinuļi, kas liek šiem cilvēkiem doties uz Eiropu. Viņi riskē ar savām un sev mīļu cilvēku dzīvībām. Viņi ceļo tūkstošiem jūdžu. Viņi pacieš šausminošus apstākļus, taču turpina ierasties. Tādēļ mana premise ir, ja arī uzcelsim sešus metrus augstu sienu apkārt visai Eiropas pierobežai, tie tāpat ieradīsies.

Komisārs teica vēl ko ļoti prātīgu. Šie cilvēki ierodas, jo mums tie ir vajadzīgi. Mūsu dalībvalstīs viņiem ir darbs. Tad kāpēc mēs nevaram atrast sistēmu, kurā varētu legalizēt nelegālos imigrantus? Kāpēc mēs nevaram atrast vadības sistēmu, ar kuru šos cilvēkus virzīt mūsu valstīs izmantojot legālus un drošus līdzekļus?

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Komisār, Ministr, es uzskatu, ka patiesi šokējoši apgalvot, ka mūsu drošības sistēmu apdraud izbadējušies cilvēki, kuri ierodas šeit lai meklētu darbu, lai varētu atbalstīt savas mājās palikušās ģimenes. Es vēlētos atgādināt saviem kolēģiem deputātiem Kofi Annan runu, mūsu piešķirtās Sakharov balvas saņemšanas laikā. Viņš aicināja mūs darīt pretējo tam, ko mēs darām: viņš aicināja mūs atvērt robežas. Ja mazliet ieskatāmies nākotnē, redzams, ka mums vajadzēs šos strādniekus, jo Eiropas Savienībā būs darbaspēka nepietiekamība.

Ko mēs darām? Mēs ceļam mūrus un mēs izvēlēsimies kuram atļaut iebraukt: mēs izvēlēsimies cilvēkus, kuri mums ir vajadzīgi. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Mums ir vajadzīga savādāka politika; politika, kas ir atvērta visiem šiem cilvēkiem.

Taču, ko es vēlos zināt, ko darīs Frontex, piemēram, tranzīta valstīs? Šajā ziņā es minēšu Mauritāniju, kuru pārzinu, tā kā Eiropas Savienība nosūtīja mani turp kā vēlēšanu novērošanas misijas vadītāju. Mēs solījām šai valstij palīdzēt tās pārejai uz demokrātiju. Tai jātiek galā ar imigrantu plūsmu, kas dodas caur valsti uz Kanāriju.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs esam sanākuši šeit, lai runātu par Frontex un uz to mums jākoncentrējas. Frontex protams jāizskata vispārējas imigrācijas stratēģijas kontekstā, kas no vienas puses ietver legālo imigrāciju, bet, no otras puses, apkaro nelegālo imigrāciju.

Šajā vispārējā kontekstā, Frontex ir drošības instruments no kā ir atkarīga kampaņa pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un tā ir izvietota tajās teritorijas, kur dalībvalstis netiek ar to galā. Tādēļ mums jānodrošina, ka Frontex var patiesi iekļauties veiksmīgā drošības instrumentā.

Parlamentam ir izdevies sasniegt budžeta divkāršošanu, ar noteiktu laiku kopējām operācijām, kuras ir ievērojami paplašinājušās. Esmu gandarīts, ka operācijas Hera un Nautilus ir sākušās un Posidon sāksies tuvākajās dienās. Taču – un šis punkts atteicas uz Padomi - jebkura operācija būs veiksmīga, ja dalībvalstis

Šis sekojoši ir mana prasība un neatlaidīgs aicinājums Padomei: lūdzu, dariet visu iespējamo, lai nepieļautu iepriekšējo gadu situācijas atkārtošanos, kad dalībvalstis kavējās. Tam, galu galā, jāsaprot, ka mums nepieciešams šis drošības instruments un ka mēs sekmējam tā efektīvu funkcionēšanu izmantojot visa nepieciešamā piegādi...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Bija patiesi interesanti piedalīties šajās dinamiskajās debatēs. Šķiet viena lieta bija skaidra visiem debašu laikā: legāla imigrācija ir imigrācija, kura Eiropas Savienībai ir vajadzīga, bet šīs dienas debašu tēma.

Jebkurā gadījumā, prezidentūra ir starp tiem, kas uzskata, ka nelegālā imigrācija ir apkarojams fenomens, jo tam parasti ir noziedzīgs pamats. Aiz tā pastāv organizētā noziedzība, kurai neinteresē ko jāizcieš cilvēkiem, kurus tie cenšas nogādāt šajā gadījumā, Eiropas Savienībā. Jāatzīst, ka es nepiekrītu tiem Parlamenta deputātiem, kuri uzskata, ka Padome cenšas izvairīties no šīm debatēm. Ne arī piekrītu tiem, kas uzskata, ka mēs vēl joprojām tikai runājam.

Padome neizvairās no šīm debatēm. Tieši Slovēnijas prezidentūra, šī gada martā, organizēja konferenci par nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā, un visi vai lielākā daļa problēmu, kuras tika izskatītas šīs dienas debatēs bija šīs konferences temats, kuru vadīja ministrijas līmenī. Jebkurā gadījumā, es pierītu Hennis-Plasschaert kundzei, ka ir laiks darbiem. Viņas prombūtne ir pierādījums tam, ka mēs rīkojamies. Viņa piedalās nozīmīgā pasākumā, proti, Atgriešanas direktīvas noslēguma fāzes trīspusīgā apspriedē, kas, kā es dzirdēju, risinās labi un var veiksmīgi noslēgties jau šodien.

Atgriešanas direktīva ir svarīgs aspekts apkarojot nelegālu imigrāciju. Ja to pieņems pēc pirmā lasījuma, uz ko cer Slovēnijas prezidentūra un Eiropas Parlamenta centieni, tad mēs iegūsim jaunu sviru, kas palīdzes saskarties ar nelegālas imigrācijas fenomenu draudiem veiksmīgāk.

Solidaritātes jautājums ietver nozīmīgu politisku atbildību attiecībā uz nelegālās imigrācijas problēmām. Taču mums jānovērtē, ka daži solidaritātes elementi jau pastāv: mums bija Šengenas iespēja, vai „Šengenas izdevība jaunajām dalībvalstīm, mums ir Frontex un Komisārs nosauca svarīgākos dotumus, kuras dalībvalstis ir brīvprātīgi pieprasījušas aģentūrai solidaritātes vārdā.

Tādējādi, es nevaru piekrist, ka nav nepastāv solidaritāte Eiropas Savienībā. Pastāv, bet pastāv ari vieta uzlabojumiem. Mums jāņem vērā – un es domāju Fava kungs bija to starpā , kuri norādīja, ka ārējo robežu kontrole ir dalībvalstu kompetencē? Kāpēc? Vienkārši, jo lielākā daļa tā vēlas. Tādēļ solidaritātei ir savas robežas. Lielākā daļa dalībvalstu vēlas, lai ārējo robežu kontrole būtu viņu kompetencē.

Saks kundze minēja, ka dalībvalstis nevēlas, lai imigrācijas kvotas tām uzspiestu no ārpuses vai no augšas. Viņi paši veļas lemt šādus jautājumus. Šis ir mūsu darbības pamatnostādne, kuras robežās mēs darbojamies un kurā Slovēnijas prezidentūra meklē iespējamos virzienus. Es domāju, ka mēs jau esam sasnieguši vairākus pasākumus, bet mums vēl jāpiestrādā pie citiem.

Vēlos teikt dažus vārdus par uzņemšanas centriem, kā ierosināja Moreno Sánchez kungs. Pašlaik risinās ļoti grūtas debates par šo tēmu. Tas ir politisku jutīgs jautājums un nevis vienkārša tēma. Padome to izskatīs nākotnē.

Özdemir kungs uzsāka jautājumu pa patvērumiem. Statistika pat patvērumiem pastāv. Patvērumu sistēma ir efektīva Eiropas Savienības līmenī. Taču, mēs vēl joprojām cenšamies uzlabot tās efektivitāti. Pirmais solis bija Zaļās grāmatas publicēšana par patvērumu nākotni, ar kuru iepazīstināja Eiropas Komisija, un Padomes lēmumi par praktiskās sadarbības uzlabošanu, kuri tika pieņemti Padomes tieslietu un iekšlietu pēdējā sesijā.

Ar šo es vēlētos beigt, lai gan varētu teikt daudz vairāk par šo interesanto un aktuālo jautājumu. Dāmas un kungi, esiet droši, ka jūsu viedoklis skatās un mēs to ņemsim vērā šīs debates turpinājumā. Slovēnijas prezidentūra paļaujas uz jūsu sadarbību, lai veicinātu progresu šajos dokumentos.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es labprāt atgrieztos pie galvenā šo debašu temata, Frontex, un izskaidrotu dažus punktus. Favas kungs, jo īpaši, vēlējās noskaidrot vai Frontex izmantotais aprīkojums bija pilnībā gatavs ekspluatācijai.

Taisnība, ka Frontex ir atkarīga no dalībvalstīm tehniskā aprīkojuma ziņa, kas nepieciešams tā koordinētajām operācijām un līdz šim aģentūra bija apmierināta ar veidu kā dalībvalstis nodrošināja CRATE datu bāzē esošo aprīkojumu.

Protams, ppaildu solis nostiprinātu piespiedu sistēmu dalībvalstīm grozot aģentūras pamatregulu. Komisija min šo savā novērtējuma ziņojumu, un diskusijas ar Frontex aģentūru un dalībvalstīm šajā jautājumā turpināsies. Acīmredzot nav iespējams iegādāties ļoti dārgu aprīkojumu, bet savā novērtējuma ziņojumā Komisija ieteica Frontex nopirkt vai iznomāt bieži izmantojamu aprīkojumu: nakts redzamības aizsargbrilles, maza radara aprīkojumu, termālās attēlveidošanas aprīkojumu, utt.

Es vēlējos arī teikt, ka kopš Moreno Sánchez kungs ierosināja šos punktus, jo īpaši, ka pastāv īpaši riskantas vietas un iespējams mēs varētu paredzēt ilgstošu operāciju centru izveidi šādās situācijās. Frontex pašlaik nodarbojas ar to.

Ir vēl daudzi citi jautājumi un es atvainojos, ka neminēju visus deputātus, lai gan es veicu precīzas piezīmes.

Daudzi no jums jautāja par Frontex spēju uz doto brīdi palīdzēt cilvēkiem, kuru laivas ir cietušas neveiksmes. Svarīgi ir atcerēties, ka dalībvalstis ir atbildīgas par šādos negadījumos iesaistīto cilvēku pieskatīšanu vai glābšanu: Frontex šajā apgabalā nav mandāta. Sakot, ka uzskatu, ka ir taisnība, ka vairākas dzīvības ir veiksmīgi glābtas Frontex koordinēto operāciju rezultātā. Arvien vairāk cilvēku jāglābj, jo tas ko mēs esam sapratuši no šīm šausmīgajām nabaga cilvēku bojāejām, kuri bieži vien tikuši ekspluatēti, ir tas, ka šī ir lielākā šo operāciju rūpe.

Es vēlētos īsumā atkārtot to ko teica Priekšsēdētāja un Ministrs un Gaubert kungs: kad nonāks līdz tam, Eiropai jāsāk vadīt imigrācijas plūsmu un imigrācijas plūsmas nevar efektīvi regulēt bez Frontex, bez mūsu ārējo robežu uzraudzības. Nav šaubu, ka ir vajadzīga tiesiska pamatnostādne, kas pakāpeniski ļaus Eiropai nodrošināt patiesi eiropeisku atbilsmi visām imigrācijas problēmām. Man jāsaka, ka viens no galvenajiem uzdevumiem kas sagaida manu uzmanību ir jauna paziņojuma sagatavošana par šo vispārējo pieeju imigrācijai, kurai jāņem vērā visi jūsu iztirzātie aspekti.

Vēlos piebilst, ka imigrācijas politika nevar būt veiksmīga bez ciešas sadarbības starp valstīm vai pirmavota un patiesi, jau kā ja minējām šai jautājumā, visas pūles stiprināt šo aktuālo valstu sadarbību ir atbalstāmas.

Ministr, Jūs kādu mirkli atpakaļ minējāt, ka dialogs par „Atgriešanas direktīvas ” tekstu šķiet ir veiksmīgs. Tas ir arī viens no stūrakmeņiem šajā vispārējā imigrācijas politikā, kurai, protams, ir jābūt par vispārējo politiku, bet arī kopīgai politikai: izšķiroša ir solidaritāte. Daudz tika minēts šovakar par glābšanu uz jūras, bet mums nav jāaizmirst Eiropas austrumu robežas.

Acīmredzami – un šis būs pēdējais iztirzājamas punkts – nelegālās imigrācijas procedūrā nevar neievērot pamattiesības, kuras cieši saista Eiropa. Tas nozīmē, ka mums vajadzīga patiesa vispārēja pieeja, cilvēcīga pieeja, taču tai pašā laikā ir ārkārtīgi nopietna un stingra. Tas ir svarīgākais, ja vēlamies lai Eiropa būtu kā cietoksnis un ja vēlamies lai ā būtu atvērta, taču atvērta noteikumu pamatnostādnes ietvaros, kurus mēs uzskatam par atbilstošiem, kas respektē indivīdus un tai pašā laikā pamatojas uz to, lai nodrošinātu integrācijas pūļu īstenošanos dažādās dalībvalstīs, tā kā imigrācijas politika nevar izdoties bez integrācijas.

Tas būtu viss ko vēlējos teikt un es atvainojos deputātiem, ka neatbildēju uz visiem jautājumiem. Esiet droši, ka vēlos dzirdēt Parlamentu, lai mēģinātu rast pamatu šādai vispārējais imigrācijas politikai.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības ārējās sauszemes vai jūras robežas aizsargā visas dalībvalstis no iespējamiem draudiem, kurus izraisa nelegālā imigrācija, cilvēku tirdzniecība un organizētā noziedzība.

Eiropas Komisijas ierosinātais instruments Frontex aģentūras attīstībai, tā sauktais moderna robežu uzraudzības sistēma, tehniskais aprīkojums un straujas intervences komandas bez šaubām ir piemērotas.

Taču, robežu stiprināšanas pūlēm jābūt kopējamām Eiropas pūlēm un nevis vienīgi pie robežām izvietoto valstu pūles. Nepieciešams rīkoties ne tikai uz Eiropas Savienības robežām, bet arī Eiropas Savienības kaimiņvalstu robežām.

Vēlos atgādināt, ka politiska stabilitāte, demokrātijas, ekonomikas attīstība un dzīves līmeņa paaugstināšana trešās valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību manāmi samazinās spiedienu uz robežām; tādēļ, sadarbība ar atbilstīgajām šo valstu varas iestādēm rada galveno prioritāti.

Komiskas iesniegtajam projektam vajadzīgi steidzams finansējums, lai tos varētu īstenot pēc iespējas ātrāk.

11. Eiropas stratēģija bioloģiskās daudzveidības (COP 9) un biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir:

– Miroslav Ouzký mutisks jautājums Komisijai, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā: par Komisijas stratēģiju bioloģiskās daudzveidības (COP 9) konvencijas partiju devītā ikdienišķo sanāksmi un ceturtā partiju sanāksme par Cartagena protokolu biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) (O-0023/2008 - B6-0017/2008);

– Miroslav Ouzký, mutisks jautājums Padomei Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā: par Padomes stratēģiju bioloģiskās daudzveidības (COP 9) konvencijas partiju devītā ikdienišķo sanāksmi un ceturtā partiju sanāksme par Cartagena protokolu biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) (O-0023/2008 - B6-0017/2008).

  Miroslav Ouzký, autors. − (CS) Priekšsēdētājas kundze, ministr, Padomes priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos minēt ko tādu kas neattiecas uz šo jautājumu, izteikt sūdzību. Kamēr policija visās valstīs rūpējas, kā daļu no saviem pienākumiem, lai politiķi vai parlamenta deputāti varētu veikt savu darbu, franču policija cenšas atturēt Eiropas Parlamenta deputātus no darba. Pie šīs iestādes durvīm, policists liedza man ieiet, pat pēc manas atļaujas apskatīšanas, tā vietā, lai savaldītu demonstrāciju, kas risināt pie Parlamenta ieejas. Domāju, ka tas ir skandāls un ceru, ka šī lieta tiks debatēta Parlamentā. Protams, tas neatbilst manam jautājumam, taču es šeit šobrīd nerunātu, ja nebūtu apskrējis apkārt citai ēkas daļai.

Esmu tiesīgs, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā, uzdot jautājumu kā Padomei tā Komisijai attiecībā uz gaidāmo partiju konferences sanāksmi par bioloģiskās daudzveidības un biotehnoloģisko drošību Bonnā. Pamatjautājums, kā Padomei tā Komisijai, saistīts ar šīs konferences mērķu izskaidrošanu. Kā arī vēlamies zināt vai Padome un Komisija plāno iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus konferencē. Jāatzīst, ka mūsu Komiteja vēlas vairāk nekā tikai pieņemt rezolūciju un atsevišķus nolīgumus; tā vēlas zināt kā tos izpildīs un īstenos, t.i. kā tos nodos praksē.

Vēlos jautāt vai Eiropas Savienība un Eiropas iestādes saprot to vadošo lomu šajā jomā, cīņā pret bioloģiskās daudzveidības zudumu. Ja vēlamies būt vadošais spēks, tas skaidri jānosaka. Vēlos jautāt vai saprotam, ka visu šo programmu un lēmumu finansēšana ir vitāla nepieciešamība un tos nevar īstenot bez pienācīga finansiāla atbalsta. Kā arī ceru, ka Komisija un Padome saprot ūdens nepietiekamības ietekmi uz Vidusjūras reģionu un sausuma un klimata maiņas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību kā tādu.

Komiteja vēlas dzirdēt vai īpaša uzmanība tik pievērsta jūras un krastmalas bioloģiskai daudzveidībai un vai Komisija un Padome saprot pastāvīgu mežu pārvaldības un graudaugu ražošanas nozīmīgumu ar īpašu uzsvaru uz pastāvīgu biodegvielas ražošanu, kas kļūst par ļoti svarīgu tematu. Kā zināms, biodegvielas ražošanas daļa no klimata kopums, par kuru pašlaik diskutējam un pastāvīga biodegvielas izmantošana un attīstība ir loti svarīgs temats. No otras puses, zinām, ka tam ir ļoti negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidība.

  Priekšsēdētāja. − Paldies. Es nodošu tālāk jūsu sūdzību un, iespējams, ar jums sazināsies šajā jautājumā.

  Janez Podobnik, Padomes priekšsēdētājs. − (SL)vēlos pateikties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un tās priekšsēdētājam, Ouzký kungam, par Padomei un Komisijai veltīto mutisko jautājumu. Ar šo jautājumu jūs ielu svarīgumu piešķirat jutīgajai bioloģiskās daudzveidības problēma.

Kopā ar klimata izmaiņām, bioloģiskā daudzveidība ir prezidentūras galvenā prioritāte vides jautājumos. Partiju konferences devītā sanāksme par bioloģiskās daudzveidības konvenciju (COP 9), kas notiks maijā Bonnā, ir svarīgs notikums Eiropas Savienībai, kā arī Slovēnijas prezidentūrai.

Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūru 18 mēnešu programmu pamatnostādņu ietvaros, Padome intensīvi gatavojās, lai šī sanāksme būtu veiksmīga, labākas aizsardzības un pastāvīgas bioloģiskās daudzveidības izteiksmē globālā līmenī. Padome izteicās, ka Eiropas Savienība ir saistījusies izpildīt globālu mērķi, kura ietvaros tā plāno līdz 2010. gadam manāmi palēnināt bioloģiskās daudzveidības zuduma apmērus. Tādējādi mana atbilde uz jūsu jautājumu ir: jā, Eiropas Savienība vēlas un tai vajag saglabāt savu pasaules līdera lomu šajā joma.

Padome uzsvēra, ka Eiropas Savienība cenšas ieņemt aktīvu un konstruktīvu lomu un ka, partiju konference, par bioloģiskās daudzveidības konvenciju maijā tā centīsies par tālejošiem, bet reālistiskiem sanāksmes izsākumiem. Padome noteica, ka lai sasniegtu globālo bioloģiskās daudzveidības mērķi līdz 2010. gadam, nepieciešams neatkāpties no tālākajiem konkrētajiem pasākumiem visos līmeņos.

Mums jāievieš konvekcija valsts u ES līmenī. Eiropas Savienībai ir politiskas saistības, lai sasniegtu visus trīs bioloģiskās daudzveidības konvencijas mērķus, kas ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ilgtspējīgums, piekļuve ģenētiskajam resursam, un labumu dalīšana atkarībā no to izmantošanas.

Lēmumus, kuri nosaka Eiropas Savienības prioritāros uzdevumus partiju devītajai konferencei, pirmo reizi pieņēma Padome pagājušā gada jūnijā un tad pagājušā gada martā. Ļaujiet uzskaitīt dažus no prioritārajiem uzdevumiem. Mums jāuzsver visu bioloģiskās daudzveidības konvencijas darba programmu paātrinātās īstenošanas svarīgumu un jāuzlabo sinerģija starp klimata izmaiņu politikām un bioloģisko daudzveidību, lai iegūtu pēc iespējas vairāk kopējo labumu. Padome uzsver kohēzijas vajadzību īstenojot visu līmeņu starptautiskos nolīgumus vides jomā.

Mums jāuzsver, ka ir svarīgi devītajai ko konferencei izrunāt ražošanas problēmu, biodegvielas un biomasas tirdzniecību un izmantošanu un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem. Šajā ziņā ir pat vēl svarīgāk skaidri noteikt pastāvīgus kritērijus biodegvielas ražošanai. Mums jāuzsver mežu bioloģiskās daudzveidības programmu īstenošanas svarīgumu un mežu izciršanas samazināšanu un mežu ekosistēmas degradāciju. Padome uzsver mežu nozīmīgumu klimata izmaiņu pieņemšanā un atvieglošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

mums jānodrošina ātru un visaptverošu aizsargājamo reģionu dara programmu īstenošanu.

Visbeidzot, Eiropas Savienība ir cieši nolēmusi turpināt aktīvi iesaistīties plānošanā un starptautiskas pārrunu procedūrās, lai piekļūtu ģenētiskiem resursiem un labumu dalīšanā atkarībā no to izmantošanas. Eiropas Savienība centīsies noslēgt pārrunas pirms desmitās partiju konferences sanāksmes par konvenciju.

Nobeigumā, sanāksmē izskatīs vairāk nekā 20 dažādas tēmas. Esmu minējis tikai tās, kuras Padome uzskata par svarīgākajām lai sasniegtu konvencijas mērķus, jo īpaši 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi. Šī būs pēdējā sanāksme pirms 2010. gada termiņa, tā būs īsākais termiņš konkrēto pasākumu pieņemšanai. Tā kā šī sanāksme notiks Eiropā, Eiropas Savienībai ir īpaši svarīgi sekmēt savas prioritātes un centienus.

Esmu iepazinies arī ar jūsu rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru jūs rīt balsosiet Eiropas Parlamentā. Mēs uzskatām, ka rezolūcija ir labs galveno prioritāšu un mērķu kopsavilkums, kuru Bonnā jāsasniedz Eiropas Savienībai.

SĒDI VADA: EDWARD MCMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties Ouzký kungam par svarīgajiem jautājumiem. Es uzskatu, ka mēs visi ievērojām, kā 2007. gadā vides problēmas pakāpās politiskās dienas kartības klimata maiņas bija katrā virsrakstā un populārākā tēma.

Taču bioloģiskās daudzveidības zudums ir globāls drauds, kuru jāizskata ar tādu pašu neatliekamību, jo tie ir savstarpēji saistīti. Klimata izmaiņas un bioloģiskās daudzveidība ir savstarpēji saistītas. Neveiksmīga šīs sakarības atpazīšana var graut mūsu pūles uzlabot abas šīs nozares.

Kā mēs varam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu? Es uzskatu, ka Eiropā bija vērojams progress šai nozarē, īstenojot pasākumus, kas minēti 2006. gada Komisijas ziņojumā „bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšana līdz 2010. gadam – un pēc tam”. Taču mums nepieciešama spēcīgāka sektoru pārpirkšana, kas ir savādāka nekā dabīgā saglabāšana, kā lauksaimniecība, zvejniecība un enerģija.

Efektīva starptautiska sadarbība ir svarīga un mēs esam cieši apņēmušies izstrādāt bioloģiskās daudzveidības konvenciju, lai aizsargātu globālo daudzveidību visā pasaulē.

Devītā partiju konference par bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kura norisināsies viena pēc otras ar ceturto partiju sanāksmi par Kartāgenas protokolu par bioloģisko drošību, piedāvā vienreizēju iespēju paātrināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un tā kā šīs sanāksmes norisināsies un tas vadīs Vācijā, Eiropai ir īpaša loma. Mēs centīsimies paātrināt starptautiskās pūles, lai sasniegtu globālu mērķi - līdz 2010. gadam nozīmīgi samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Marta sākumā, Padome pieņēma secinājumus, kuros noteikts plašu politisko mandātu un galvenās ES prioritātes šādās sanāksmēs. Tos var iedalīt septiņos punktos.

Pirmkārt, vēlamies piekrist jaunajām saistībām, lai paātrinātu īstenošanu, jo īpaši, kas atteicas uz bioloģiskās daudzveidības konvencijas programmu izpildi aizsargājamās teritorijās un mežu daudzveidību.

Otrkārt, mēs vēlamies nodrošināt, ka klimata izmaņu pieņemšanas un atvieglošanas paskumi atbalsta arī 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi.

Treškārt, mēs atbalstīsim kritēriju pieņemšanu viegli ievainojamu jūras teritoriju identificēšanā

Ceturtkārt, mēs vēlamies attīstīt starptautisko pamatnostādnes par bioloģiskai daudzveidībai draudzīgas ražošanas attīstību un biomasu patēriņu, tai skaitā biodegvielas.

Piektkārt, mūsu mērķis ir identificēt galvenos starptautiskā režīma komponentus par pieeju ģenētiskie resursiem un labumu sadali atkarībā no to izmantošanas.

Sestkārt, mēs vēlamies izvedot nolīgumu par starptautisko zinātnisko bioloģiskās daudzveidības ekspertīzes mehānismu .

Septītkārt, un visbeidzot mēs sekmēsim lēmumu saistību nozarē un kompensēsim bojājumus, kas radušies nodzīvojošu pārveidotu organismu kustības pār robežām.

Tādēļ Komisija vienmēr sekmē parlamenta deputātu iekļaušanu Kopienas delegācijas, kursa pārrunā daudzpusējus nolīgumus. Man pašam ir pozitīva pieredze šai ziņā. Es atbalstu deputātu piedalīšanos Eiropas Parlamentā spriežot par COP 9 un MOP 4, tā kā tās tiek sauktas šajā kontekstā. Un es, protams, esmu ieinteresēts dzirdēt jūsu prioritātes un ko jūs sagaidāt no šīm sanāksmēs.

  Pilar del Castillo Vera, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisār, šo pēcpusdien es runāju Gutiérrez-Cortines kundzes vārdā.

Mans pirmais punkts ir, ka EP nepārdodami un bez noteikumiem atbalsta UN partiju konferenci par bioloģiskās daudzveidības konvenciju.

Attiecībā uz šo, revolūcija, par kuru jābalso rīt ir centiens pastiprināt galvenos uzdevumus un starptautiskās konferences nolūks,: pirmkārt, nodrošināt vislabāko iespējamo aizsardzību faunas un floras resursiem; otrkārt, vecināt pastāvīgu zemes izmantošanu sugu un dabas saglabāšanai, pasargājot mūsu dabīgo ģenētisko kapitālu.

Sakarā ar to, jāņem vērā vairākas saglabāšanas programmas, jo īpaši ES jau pielietotie modeļi. Sevišķi, domāju par Natura 2000 un Habitats, kas izrādījies ļoti noderīgs.

E arī uzskatu, ka mums jāpieņem pastāvīgu pieeju mūsu darbam, izmantojot būtiskus elastīgus modeļus, jo dienas beigās daba ir dinamikas sistēma nemainīgā evolūcijā, kuru ietekme visas vajadzības, kuras tai izvirza, kā lauksaimniecība tā citas funkcijas.

Es uzskatu, ka jāizmanto vairāk uz zinātni u praksi pamatotus kritērijus, un ka jāņem vērā visi ekonomiskie un ar iespējamību saistītie aspekti.

Svarīgi jautājumi ir arī īpašnieku viedokļi un darba samaksas premiālā sistēma īpašniekiem, un tādēļ man Komisijai ir divi jautājumi? Ko tā domā par zinātnisko metožu pieteikumiem kataloģizācijā un dažādo sugu vai aizsargājamo vietu uzskaitē? Ko tā domā par visu līmeņu īpašnieku darba samaksas premiālo sistēmu?

  María Sornosa Martínez, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisār, mēs visi zinām, ka bioloģiskās daudzveidības zudums veido plašu ietekmi uz vidi, sabiedrību, ekonomiku un kultūru, turpmāk saasinot klimata izmaiņu negatīvo ietekmi.

Šīs situācijas sekas spēcīgi ietekmē vājāko. Bioloģiskās daudzveidības konvencija ir pasaules svarīgākais tiesiskais instruments bioloģiskās daudzveidības zuduma apkarošanā. Taču pastāv problēma: finanšu resursu trūkums ir galvenais klupšanas akmens, lai sasniegtu Konvencijas mērķus. Tādēļ es aicinu Padomi un Komisiju sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas finansēšanu visos atbilstīgos budžetos .

Vēlos izklāstīt noteiktus aspektus, kurus uzsver ar rezolūcijas priekšlikumu: pašreizējās bioloģiskās daudzveidības zuduma atzīšana Eiropas Savienībā, par ko notiek diskusijas šobrīd; kustība uz taisnīga, objektīva un tiesiski saistoša starptautiska režīma pieņemšana par pieeju ģenētiskajiem resursiem un dalīšanās labumos, kas no tā rodas; un iedrošinājums labākam pastāvīgai pārvaldībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ar nolūku pasargāt to no iznīcinošas prakses un nepastāvīgas zvejniecības darbībām, kuras ietekmē jūras ekosistēmu.

Es vēlos beigt savu runu ar teicienu, ka ir laiks darbiem un mēģināt atrisināt visas šīs problēmas, tā kā: lai gan es uzskatu, ka ir laiks – un mēs visu to zinām – laiks strādā pret mums un pret bioloģisko daudzveidību, ko mēs vēlamies pasargāt.

  Johannes Lebech, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, devītā COP sanāksme pa bioloģisko daudzveidību tiek apspriesta vislabākajā brīdī. Pirms dažām nedēļām, daudz tika runāts un rakstīts par biodegvielu, un lai būtu precīzi: biodegvielu nedrīkst ražot uz bioloģiskās daudzveidības rēķina. Mēs, protams, pašlaik izskatām Komisijas priekšlikumus direktīvai, kas sekmēs pastāvīgas enerģijas izmantošanu, tai skaitā biodegvielu. Parlamentam jānodrošina, ka tiek izveidoti strigti kritēriji saistībā ar vides ilgtspējīgumu šādas biodegvielas ražošanā. Mēs neko nesasniegsim cīņa pret globālo sasilšanu, ja samazināsim automobiļu saražoto CO2 izmešus un tai pašā laikā palielināsim CO2 izmešus izcērtot mežus un palielinot degvielas ražotnes, tādā veidā palaižot atmosfērā lielu daudzumu CO2 . sanāksme Bonnā būs laba iespēja uzsvērt biodegvielas ražošanas svarīgumu saskaņā ar pastāvīgām prasībām kā ES robežās tā ārpus tām.

2002. gadā partijas deva solījumu manāmi samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu līdz 2010. gadam globālā, reģionālā un valstiskā līmenī. Ir svarīgi, lai partijas turpina darbu šī mērķa sasniegšanai. Apvienoto nāciju konvencija par bioloģiskās daudzveidību atspoguļo globālo pamatnostādni bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai. Diemžēl daudzi starptautiski nolīgumi nosedzas ar zemākajiem kopējiem saucējiem. Tas ir nepaņemami, ja tas ietver dabas aizsardzību. ES jānosaka sev augsti standarti un jāmēģina pacelt starptautisko nolīgumu standartus. ES vairāk jācenšas pateicībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Pašlaik, mēs sakām vienu, bet darām ko citu. Tas var pazemināt ticamību mums. Taču Komisija un dalībvalstis cīnās par labāku bioloģiskās daudzveidības aizsardzību jo īpaši mežu un lauksaimniecības teritorijas, tā kā šajās teritorijās pastiprinās spiediens jo arvien vairāk tiek ražota biodegviela.

Kā mēs varam nodrošināt, ka bioloģiskās daudzveidība un biodegviela nenokļūst vienā un tai pašā situācijā? Mēs to varam panākt nosakot striktākas prasības. Tad iespējams būs sasniegt abus. COP 9 palīdzēs to nodrošināt.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana atspoguļo mūsdienu pasaules izaicinājumu. Tā nav tikai problēma par skaistuma saglabāšanu, bet arī vienmērīgums starp dabu un labo cilvēkos.

Daudzi gadu garumā mēs bijām pārliecināti par ķīmiskā piesārņojuma problēmu u ar citiem piesārņojuma efektiem uz civilizāciju, tādu kā vides pasliktināšanās, klimata izmaiņas, piesārņojums, mežu izciršana un dabiskās vides bojājumiem. Siltumnīcas efekts ir kļuvis par pēdējā laika galveno tematu. Diemžēl, bioloģiskā piesārņojuma problēma, ko izraisīja ģenētiski modificēti organismi netiek ņemta vērā, un mēs visi esam tajā iesaistīti. Mēs zinām, ka ķīmisko piesārņojumu var mainīt, bioloģisko piesārņojumu bieži nevar.

Tādēļ mums jāpieņem nepārprotams lēmums vai mēs sliecamies uz bioloģisko daudzveidību vai GMO. Mums jāizlemj kas mums rūp vairāk: cilvēki un to vide vai Monsanto un citu uzņēmumu intereses, kuras gūst no GMO milzīgus ieņēmumus. Ja vēlamies pasargāt bioloģisko daudzveidību, mums jānodrošina, ka tiek identificētas visvairāk apdraudētās sugas. Tad būtu iespējas noteikt mērķus o aizsargāšanai un novērst citas sugas no izmiršanas nākotnē. Mums jāatceras, ka ir viegli bojāt, bet bieži neiespējami atgriezt situāciju.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī acīmredzot nav pirmā reize kad apspriežam bioloģisko daudzveidību un , ka aicinām Padomi un Komisiju aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Tas, ka par ES prioritāti esam padarījuši klimata izmaiņas ir pozitīvs solis, taču mums jāsaprot, ka konvencijas par bioloģisko daudzveidību un pārtuksnešošanās paliek šīs klimata izmaiņu ēnā.

Mēs zinām cik svarīga ir bioloģisko daudzveidība vai, kad nonākam līdz tam, dabas aizsardzība ir mūsu pašu izdzīvošanas interesēs, jo redzam, ka neskatoties uz pasākumiem, kurus veicam Eiropas vai globālajā līmenī, bioloģisko daudzveidība erozija turpinās; sugu izmišana turpinās. Mums jāatdzīst fakti: lai gan varam mēģināt iegrožot klimata izmaiņas, to pašu nevar teikt par sugām. Ja suga izmirst tad tā r zudusi uz visiem laikiem.

Šī problēma, šī liecība pilnībā jāintegrē. Ja zinām, piemēram, ka mums ir lieliski instrumenti kā Natura 2000 un Birds un Habitats direktīvas lai apkarotu bioloģisko daudzveidības degradāciju Eiropas Savienībā, un kad redzam pašlaik, ka ir vēl dažas dalībvalstis, kuras negribīgi īsteno Natura 2000, kas negribīgi maksā par Natura 2000, ir skaidrs, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams.

Tā rezultātā, es patiesi ceru, ka Komisija turpinās atbalstīt Natura 2000 un turpinās atbalstīt šis divas direktīvas. Es lūgtu jūs Bonnas konvencijā ne tikai izveidot kritērijus biodegvielai, bet arī pieprasīt un iegūt nolīgumu par starpvaldību ekspertu grupas izveidi bioloģisko daudzveidības jomā, kā IPCC klimata izmaiņām, jo mēs varētu palīdzēt citiem sakārtot instrumentus ko paši īstenojam, bet viņi vēl nav īstenojuši.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) uz zemes pastāv aptuveni 14 milj. dažādu dzīvnieku un augu sugu Tas norāda uz to, cik lieliska ir mūsu planēta, un uz lielo atbildību uz mūsu pleciem. Vairāk nekā 30 000 sugu pašlaik ir apdraudētas ar izmiršanu. Galvenais drauds ir cilvēki un ekonomiskā sistēma ko esam izveidojuši, kuras pamatā ir pastāvīgs pieaugums un patēriņš. Mēs uzskatām, ka to var sasniegt ar konkurenci, plānošanas vietā, un ar transportu vietējās ražošanas vietā. Nekāds brīnums, ka mēs saskaramies ar klimata katastrofu un bioloģisko nonākšana nabadzībā.

Mēs šo tieksmi varētu mainīt. Fakts, ka ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas AN konvenciju par bioloģisko daudzveidību, protams, ir labi un tas var izrādīties svarīgs instruments. Tādējādi mēs uzņemamies, piemēram, darbības plānu rakstīšanu lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un izveidotu aizsargājamo teritoriju globālo tīklu uz sauszemes un jūras, jā vienu piemēru. Taču, lielākais darbs jāveic ES. Jāuzņemas pamatdarbības, citādi mēs nekad nespēsim atrisināt vides problēmas, ar kurām saskaramies.

Es labprāt norādītu uz trīs jomām. Transporta neprāts – ES pamatā ir bez barjeru režīms, kuras netiek īstenotas dalībvalstīs. Preci jāražo tur kur tā sanāk lētāk. No 1993. gada līdz 2000. gadam garo maršrutu kravas automašīnas palielinājās kopumā par 30%. Kad ES un dalībvalstis subsidē infrastruktūru, autoceļi saņem vienmēr vairāk pastāvīgo līdzekļu nekā transportam vajadzētu. Bijušajā Austrumeiropā, jaunajās dalībvalstīs, ES veido īstu asfalta politiku ar gigantiskām subsīdijām autoceļiem. Jāstimulē dzelzceļš, nevis autoceļi. Tādējādi, es saku Komisijai: apskatiet subsīdiju politiku.

Runājot par subsīdijām, neticamu apmēru varētu padarīt ar subsīdijām lauksaimniecībai, 55 miljardi EUR katru gadu. Nevajadzētu izmaksāt subsīdijas ar tiešu negatīvo ietekmi uz vidi, un palīdzību lauksaimniecībai vajadzētu rezervēt vides pasākumiem un organiskai zemkopībai. Bioloģiskā daudzveidība un klimata gudrie risinājumi jāieraksta kā galvenie jautājumi lauksaimniecības politikā, nevis maksimālā peļņa.

Trešā pamatproblēma, kura jārisina ir iekšējais tirgus. Zinu, ka tā teikt ir līdzvērtīgi zaimošanai, bet ES vienkārši nevar turpināt ļaut tirgum ieņemt augstāku stāvokli pār progresīvo vides politiku. Pirms dažām nedēļām, ES komisārs Verheugen atbildēja man, sakot, ka pēdējo piecu gadu laikā Komisija iesniegusi sūdzību pret atsevišķām valstīm Eiropas augstākajā tiesā 19 reizes, jautājumos, kas saistīti ar vidi vai sabiedrības veselību. Patiesi biedējoši ir tas, ka visos šajos 19 gadījumos tiesa ieņēma Komisijas nostāju, citiem vārdiem sakot, ka dalībvalstis nedrīkstēja īstenot pasākumus, lai aizsargātu vidi vai sabiedrības veselību. Ja esam patiesi nopietni, vides garantijai ir jābūt vārda vērtē. Pašlaik mums nav vienas un diemžēl Lisabona Līgums mums vienu nedos. Ari tur tiks apstiprināta tirgus politika.

Nobeigumā, mūsu rezolūcijā mēs pieprasām ilgtspējīguma standartus biodegvielai. Vēlos izmantot izdevīgu un uzdot jautājumu, varbūt pat īpaši Padomei: vai esat gatavi noteikt vides kritērijus biodegvielai, bet arī biodegvielas sociālajiem standartiem, piemēram, garantējot biodegvielas pieļaujamo samaksu, savienības tiesības, utt., kuru mēs iegādājamies Savienībā?

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisār, pirms divām nedēļām es pārstāvēju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju un pagaidu komiteju par klimatiskām izmaiņām neformālā vide Padomē Slovēnijā. Tika izskatīti divi galvene temati: rīcība ar klimata izmaiņām un dabiskās daudzveidības aizsardzība. Uzsvars bija uz dabisko daudzveidību, biomasu un biodegvielu attiecībā uz dabiskās daudzveidību mežos. Diskusijā apsprieda potenciālo biomasu no mežiem, enerģijas apgādes, jo īpaši otrās paaudzes biodegvielas, un pastāvīguma kritērijus biomasas izmantošanai no mežiem. Konference bija sekmīga, pateicoties Slovēnijas priekšsēdētājam Podobnic kungam.

Mēs redzam, ka daudzas sugas ir pakļautas izmiršanas riskam pateicoties mežu izciršanai un nelegālai mežizstrādei. Tie saskaras ar radikālām izmaiņām vidē un tādēļ nevar izdzīvot. Meži atbalsta plašu augu un dzīvnieku sugu daudzveidīgumu. Tādēļ ir svarīgi apturēt mežu izciršanu cik vien tas iespējams, lai aizsargātu dabisko daudzveidīgumu. Tas attiecas ne tikai uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, bet noteikti arī uz Eiropas dalībvalstīm. Jāiedrošina laba mežsaimniecība, jo īpaši tā kā meži ir ļoti viegli ietekmējami citās jomās. Mežu izciršana izraisa arī nopietnu augsnes eroziju, īpaši kalnu reģionos, un traucē ūdens līdzsvaram, kuram ir galvenā nozīme dabiskajā daudzveidībā.

Globālā sasilšana var arī ietekmēt vairākas sugas. Sugu izplatības zona ievērojami mainās, kā rezultātā dažas sugas tiek nopietni apdraudētas, īpaši ziemeļu reģionos. Mežizstrāde tropiskajos reģionos šķiet vienīgi palielina sasilšanu, daļēji dēļ tā, ka ievērojami pazeminās CO2 krājumu apjoms. Taču, piemēram, Nature and Science pēdējo gadu laikā publicētie pētījumi parāda, ja palielinās meži, palielinās metāna emisijas, siltumnīcas gāze ir 23 reizes stiprāka par CO2. temperatūrai paaugstinoties pieaug izdalītai metāns un rodas vairāk saules gaismas. Īpaši tropiskajos reģionos, metāns izdalās ievērojami vairāk. Vietās kur iestādīts mežs, palielinās CO2 absorbēšanas ietilpība, bet dažas CO2 absorbcija tiek tādējādi atcelta pateicoties tam, ka palielinās metāna emisijas. Tomēr, līdzsvars ir pozitīvs fakts, noteikti ne tropiskos reģionos.

Visbeidzot, faktori, kurus es minēju kā negatīvi ietekmējošus bioloģisko daudzveidību ir diemžēl saasinājušies dēļ pašreizējās biodegvielas ražošanas, kurai ir nelabvēlīgs efekts īpaši uz tropisko litus mežu. Mežiem, kuri ir mājas plašai sugu daudzveidībai, tiek aizvietots ar plantācijām, tikai dažām sugām. Turklāt, tām ir kaitīga ietekme, siltumnīcas gāzes, absorbcijas spēja un pārtikas cenu izteiksmē. Esmu gandarīts, ka tas ir minēts rezolūcijā. Jebkura gadījumā mums jābūt piesardzīgiem ar otras paaudzes biodegvielu.

  Priekšsēdētājs. − Tas, ka jūs esat to uzrakstījis nenozīmē, ka jums tas ir jānolasa, ja trūkst laiks.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā šis debates un Zemes dienu vakar, I vēlētos izcelt steidzamo vajadzību pēc labākas bioloģiskās daudzveidības koncepta izpratnes un tās iesaistīšanu mūsu sabiedrībā. Tas ir trūcīgi izprasts koncepts

Īstenībā visas zemes ekosistēma un tās sniegums ir dramatiski pārveidojies cilvēka darbības rezultāta. Pašreizējas bioloģiskās daudzveidības zuduma rādītājs ir straujās nekā tas jebkad bijis cilvēces vēsturē un nav nekādu pazīmju, ka process palielināsies. 2010 – kā jums klājas!

Daudzi dzīvnieki un augi ir mainījuši skaitu un ģeogrāfisko izvietojumu. Kamēr sugu izmiršana ir dabīga Zemes vēstures sastāvdaļa, cilvēka darbība pagājušajos gados ir palielinājusi izmiršanas attiecību vismaz simts reizes salīdzinājumā ar dabisko attiecību. Rūpīgi izpētītās grupās, no 12% līdz 52% sugu draud izmiršana, saskaņā ar IUCN Red List. Kopumā, visapdraudētākās sugas ir tās, kuras atrodas barības ķēdes augšgalā, kurām ir zemāks populācijas īpatsvars, kur dzīvo ilgāk, vairojas lēnāk un dzīvo ierobežotās ģeogrāfiskās zonās.

Daudzu sugu grupu robežās, tādās kā amfībijas, Āfrikas zīdītāji un putni, kas dzīvo lauksaimniecības zemēs, vairākums sugu ir saskārušās ar savas populācijas un ģeogrāfiskā izkārtojuma maiņu. Izņēmumi pastāv vienmēr pateicoties cilvēku intervencei, tādām kā aizsardzība rezervātiem vai sugām, kuras pastāv ainavas, kur valda cilvēks.

Cilvēkiem jāliek saprast to pieaugošā ekoloģiskā ietekme, ko tā sasniedz vēl tālu aiz ES robežām un ka mūsu dzīvesveids tieši ietekmē vietējos cilvēkus pasaulē kas attīstās. Kamēr lielākai daļai no mums vismaz ir kāda izpratne par klimata izmaiņu problēmu, daudziem vēl nav izveidojusies saikne starp klimata izmaiņām un bioloģisko daudzveidības zudumu.

Patiesi, šajā zonā, domāju, ka mums jāsaskaita konvencijas par bioloģisko daudzveidību darbs un partiju konference par klimata izmaiņām. Patiesībā, es pa atļautos vaicāt vai mums vēl joprojām r nepieciešams atsevišķi COP par bioloģisko daudzveidību. Ar jautājumu ir jāsaskaras un es apmeklēju pagājuša gada COP Ņujorkā.

Jā, es piekrītu, ka klimata izmaiņu atvieglojums un pieņemamie pasākumi, tai skaitā mežu izciršanai, jāatbalsta bioloģisko daudzveidība. S atbalstu komisāra Wallström komentāru, attiecība uz jūras bioloģisko daudzveidības jautājumiem. Mums šeit jārunā par aukstā ūdens koraļļiem un jūras pauguriem, kuri bagātīgi un bieži sniedz patvērumu unikālai ekosistēmai. Mums trūkst daudzu zinātnisku zināšanu par ietekmi uz klimata izmaiņām jūras zonās. Mums jāatceras, ka vairāk nekā 70% pasaules virsmu klāj okeāni, 97% visas planētas ūdens satur okeānos un okeāni nodrošina 99% Zemes dzīvojamās platības.

Nobeigumā, Priekšsēdētāja kungs, lai vairāk nepaaugstinātu jūsu asns spiedienu. Būsim viens pret otru atklāti. Pirms sešiem gadiem Johannesburgā izvirzīto mērķi nebūs iespējams sasniegt. Beigsim muļķot sevi un izbeigsim runas.

  Anne Ferreira (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ministr, dāmas un kungi, Vides komiteja r pieņēmusi ļoti labu rezolūciju un es ceru, ka Eiropas Komisija un Dalībvalstis ņems vērā neskaitāmos tā ieteikumus, īpaši aicinājumu pēc līderisma un Bonnas konferences pārliecības, kā arī pūles tās teritorijā apturēt dabīgās daudzveidības zudumu Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam.

Es vēlētos runāt par trīs rezolūcijā minētiem punktiem. Pirmais ir biodegvielas problēma un daži no maniem kolēģiem deputātiem jau ir to minējuši. Tiem ir ievērojama vides ietekme uz mežiem un lauksaimniecības zemi kā ari tās attīstības ietekme uz pārtikas resursiem turpinās pieaugt. Nebūtu jābūt konkurencei starp lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti pārtikai, un tiem, kuri paredzēti rūpniecībai, neatkarīgi no tā, vai tie ir biodegvielu vai agroķīmijas nozarei. Jāizveido skaidra saikne starp pārtiku un lauksaimniecību.

Nākamais punkts attiecas uz jūras dabisko daudzveidību. Mēs esam bijuši lēni risinot šo problēmu. S pilnībā atbalstu rezolūcijas aicinājumu rīkoties ātri, īpaši izveidot jūras aizsargājamās zonas.

Galējais punkts attiecībā uz GMO. Mēs kopumā zinām pētījumus, kuri parāda savu negatīvo ietekmi uz vidi un augsni. Mēs zinām, GMO rezultātus par piesārņojuma izplatīšanās tradicionālajos gaudos, kuri traucē saglabāt bioloģisko daudzveidību.

Papildu, rūpnieciskā koncentrācija sēklu nozarē u fakts, ka tos kontrolē daži daudznāciju pārstāvji rada bažas. Šī ir situāciju, pret kuru Komisijai u dalībvalstīm jāizturas vērīgi.

Visbeidzot partju konference Kurtibā, Brazīlijā 2006. gada martā nolēma uzturēt moratoriju. Tas bija lielisks lēmums, bet tagad mēs varētu gribēt izvērtēt vai moratorijs ir pietiekams un vai aizliegt izmatot šāda veida vienreizējas izmantošanas GM sēklas.

Ko grasās darīt Komisija un dalībvalstis attiecībā uz šiem punktiem partiju konferencē Bonnā? Vai jums jau ir plāns par ilgtspējīguma kritērijiem attiecībā uz biodegvielu, ar kuriem varētu iepazīstināt Bonnā?

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kā Doyle kungs agrāk teica, man likās, ka man ir garāks laiks, bet izmantojot jūsu augstsirdību, es izmantošu vienu ar pusi minūti.

Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska lai garantētu Zemes ekosistēmas izdzīvošanu un uzturētu nenovērtējamu ģenētisko baseinu atšķirīgu sugu specifiskajām īpašībām. Parlaments ir divkāršojis savas bažas par bioloģiskās daudzveidības zudumu, izmantojot 2007. gada 22. maija rezolūciju, taču viens no galvenajiem apstākļiem, kas neļauj apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu ir gan Komisijas, gan Padomes efektīvas rīcības trūkums, kuras abas rada iespaidu, ka tām ļoti rūp šis jautājums teorētiski un ka praksē tās cieš no gribasspēka un apņēmības trūkuma, pārliecinoties, ka īstajos vārdos, pilnībā ir īstenotas atbilstīgās direktīvas un ka ir izpildīti starptautiskās un iekšējās saistības.

Cerēsim, ka pat šajā vēlajā stadijā, Komisija un padome rīkosies noteikti un konstruktīvi palīdzot, daļēji izmantojot savu stingro nostāju, kas tiks izmantota Bonnas konference, lai efektīvi pasargātu bioloģisko daudzveidību.

  Priekšsēdētājs. − Matsakis kungs, patiesībā, Doyle jaunkundzei un jūsu grupai tika iesnegti manis iedotie laiki, tā ir jūsu grupas paklausība un viņu sliktā saziņa ar jums, ja deputāts runā ne savā valodā, es vienmēr dodu papildu laiku – un ne tikai angļu valodā.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, visi no mums kuri ir runājuši, ir izteikuši mūsu saistības lielākais sugu aizsardzībai un bioloģiskai daudzveidībai. Mēs zinām, ka dabas saglabāšanas direktīvas un dabas saglabāšanas tīkla zonas, kuras radījis Natura 2000 ir veiksmes stāsts Eiropas Savienībai. Taču, visi šie labie vārdi un visas šīs saistības nedrīkst novērst uzmanību no fakta, ka – kā jūs minējāt, komisār – tās nav vienīgi klimata problēmas, kas parādījās virsrakstos; diemžēl tas skar arī sugas un dabas saglabāšanu.

Pārāk bieži, apdraudētās sugas tiek attēlotas kā sīkumi, kas aptur vai traucē celtniecības projektus. Tādēļ, es uzskatu, ka ir apkaunojoši, ka Vācijā, no visām valstīm, kas uzņems partiju konferenci, konservatīvistu Land valdība, piemēram, Hesse un Lejassaksija ir sākusi Bundesrat iniciatīvu, kura rada triecienu šim ES veiksmes stāstam.

Tam trūkst ticamības, ka Vācija nosauc vairāk dabas saglabāšanas zonas un vairāk draudēto sugu aizsardzības nekā nabadzīgākās valstīs, kamēr mēģinām mazināt dabas saglabāšanu Eiropas Savienībā. Diemžēl tā nav tikai Vācija! Samērā strauji Eiropas Parlamenta liberālā grupa noturēja semināru par šo problēmu. Stoiber kunga uzbrukums dabas saglabāšanai Eiropā tika vadīts tieši tādā pašā veidā, maskējoties ar „vienkāršošanu”.

Es ceru, ka jūs priekšsēdētājs kundze, atkal sniegsiet skaidru solījumu Eiropas Savienībai, ka jebkurš mēģinājums...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) paldies, Priekšsēdētāja kungs. Matsakis kungs jau minēja īstenošanas problēmas un es vienkārši velētos sniegts dažus piemērus. Eiropā un Karpatu baseinā mūsu mežu aizsardzība ir vairāk kā izaicinājums. Dažās vietās mežus aizdedzina, citās tos iznīcina vai vienkārši izzog. Karpatos vai, piemēram, Sajólád jau ir nozagti 30–40 % mežu. Nelegāla izciršana samazina bioloģisko daudzveidību, izraisa eroziju un rada 20 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Lai to apturētu, četri no EP deputātiem nosūtīja rakstisku paziņojumu Komisjai par likumu, kas ļautu ES pārdot vienīgi priedes un koku izstrādājumus no legālām un kontrolējamām cirsmām. Es aicinu savus kolēģus parakstīt atbalstu šim jaunajam paziņojumam.

Saglabāt bioloģisko daudzveidību ir valstiski svarīgs mērķis. Ungārijas valdības nostāja par Natura 2000 vietu neievērošanu ir tāda, ka šonedēļ, kad mēs svinējām Zemes dienu, Centrālās Eiropas Rallijs, kas ir daļa no Dakaras rallija, tika organizēts vietās ar paaugstinātu vides aizsardzību un pat Natura 2000 minētās vietās. Netika veikts ietekmes uz vidi novērtējums, nekādi rehabilitācijas vai aizsardzības plāni, pat nebija licences, kas ļautu rīkot šādas sacensības. Nekādi ienākumi nevar kompensēt ļaunumu, kas tiek nodarīts videi. Bet ar putniem mums neveicas labāk. Vēl tikai pirms divām nedēļām Eiropas Komisija nosūtīja Ungārijai rakstisku brīdinājumu, jo Ungārija nav ieviesusi nekādus valstiskus pasākumus savvaļas putnu aizsardzībai.

Taču es nevēlos minēt tikai sliktus piemērus. Nesen Ungārijā tika parakstīts unikāls brīvprātīgs nolīgums ar Eiropu, pateicoties manai iniciatīvai, kas aptur putnu bojāeju gaisa elektrības kabeļu dēļ. Saskaņā ar šo projektu sabiedrība, elektroenerģijas nozare un valsts vienojās, ka līdz 2020. gadam Ungārijā jāizveido drošs „debess koridors”, izveidojot kabeļus, izolāciju utt., lai debess būtu brīvā no kavēkļiem. Šis ir svarīgs nolīgums, ar lielu nozīmi, un ir pelnījis Eiropas uzmanību un atbalstu. Paldies.

  Magor Imre Csibi (ALDE). - (RO) Bonnā notiekošās partijas sanāksmē par bioloģiskās daudzveidības konvenciju, apspriedīs arī mežu bioloģiskās daudzveidības problēmu.

Šis ir jutīgs jautājums, kam līdz šim nav rasts pastāvīgs risinājums. Mežu bioloģisko daudzveidību apdraud globāla mēroga nelegāla mežu izciršana. Tās ietekme ir būtiska, lielākoties neatgriezeniska bioloģiskās daudzveidības samazināšana. Turklāt mežu izciršana ir trešais lielākais globālās sasilšanas faktors.

PECH 2007. gada rezolūcijā par tirdzniecību un klimata izmaiņām izteica savu nostāju attiecībā uz mežu izciršanas milzīgo ietekmi uz klimatu, ilgtermiņa ekonomiskajām iespējām atstāt mežus neskartus, kā arī par tā nozīmi.

Arī es novērtēju ES iniciatīvu par rīcības plānu, lai īstenotu tiesību aktus par mežiem, to pārvaldību un tirdzniecību.

Esmu pieminējis Eiropas darbības, kuras diemžēl nesniedz vēlamos rezultātus. Piemēram, īstenojot rīcības plānu, 70% ES valstu līdz 2007. gada aprīlim neveica nevienu šo darbību.

Mums jāatrod globāls risinājums pēc iespējas ātrāk. Es iedrošinu ES delegātus Bonnas konferencē atbalstīt standarta definīciju uzmetumu par to, kas ir nelegāla izciršana un tas atbalstītu racionālu mežu izmantošanu.

Turklāt, es iedrošinu uzsākt diskusijas attiecībā uz globāla mehānisma ieviešanu, kas pārraudzītu koku ciršanu un tirdzniecību.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības moto ir „vienotība nevienādībā” bet kā zināms, šajā pasaulē šī nevienādība pēdējo 150 gadu laika ir satraucoši samazinājusies. Zaudējumu attiecība pašlaik ir 1000 līdz 10 000 reizes augstāka nekā visas zemes vēstures laikā. Pasaules saglabāšanas savienība (IUCN) pašlaik uzskaita ap 15 600 sugu, kurām draud izmiršana visa pasaule. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka galvenās kviešu un maizes ražotājvalstis ir zaudējušas vairāk nekā 80 % no savs dabiskām šķirnēm un šie skaitļi ir vienīgi aisberga virsotne, tā kā zinām, ka līdz šim brīdim, vienīgi ap 1,7 milj. no pasaulē uzskaitītajiem 13 milj. dzīvo radību ir identificētas un aprakstītas. Mēs zinām, ka klimata izmaiņas saasina situāciju. Taču mēs vienlīdz zinām, ka šīs bioloģiskās daudzveidības zudums samazina mūsu iespējas reaģēt uz klimata izmaiņām, tādēļ mēs saskaramies ar patiesi grūtu dilemmu.

Diemžēl tad man jājautā Komisijai, kāpēc mēs nevirzāmies uz ilgtspējīgumu un sugu daudzveidīgumu visās mūsu politikas zonās? Kāpēc vairāk nepētām un nepilnveidojam sugu līdzāspastāvēšanu, un cilvēku?

Ikviens, kas seko šīm debatēm, gūst iespaidu, ka dažu dzīvotņu izveide un putnu aizsardzība ir pietiekams pasākums. Taču tā ir tikai aisberga virsotne. Kāpēc mēs neiesaistām savus pilsoņus šādu uzdevumu risināšanā, kurā mums visiem jāiedalās? Komisijai ir jāveic mājas darbs, un tas pats attiecas uz mums Eiropas Parlamentā un Padomē. Apmeklēt konferences un parakstīt deklarācijas nav pietiekams pasākums. Ir laiks darbiem, un tas nozīmē darboties kopā!

  Anders Wijkman (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju ja vien būtu jāaptur bioloģiskās daudzveidības zudums, atliktu vien apturēt tropisko mežu samazināšanu. Katru gadu, pazūd no 14 līdz 15 hektāriem. Mēs šo problēmu izskatām gadiem un bez īsta progresa.

Šī problēma ir tajā, ka ekosistēmas sniegumam tirgū, vai nu mēs runājam par oglekļa samazināšanos, bioloģisko daudzveidību vai reģionāliem klimata vai hidroloģiskās sistēmas noteikumiem, nav īstas nozīmes. Tā ir mūsu ekonomiskā modeļa nepilnība, un tik ilgi kamēr mēs nekompensēsim mežu īpašniekiem tās vērtības – ka vairs nav izdevīgi izcirst mežus, bet apsaimniekot tos – šī mežu izciršanas attiecība pieaugs.

Pastāv risinājums – iekļaut mežus emisiju tirdzniecībā. Taču Komisija tam nepiekrīt un tam ir savi iemesli. Problēma ir tā, ka jūs nepiedāvājat alternatīvu un mēs visi zinām, ka pastāv ļoti ierobežoti finanšu resursi Bioloģiskajā konvencijā – un nešķiet, ka tādi nākotnē parādīsies.

Es zinu, ka Komisijai rūp tropu mežu izciršana tik pat cik mums, bet problēma ir – kur ir jūsu alternatīva? Mums ir vajadzīga pakete. Mums vajadzīga pastāvīga pieeja, kas risina klimata izmaiņas, oglekļa samazināšanos, bioloģisko daudzveidību un nabadzīgāku cilvēku iztikas līdzekļu aizsardzību. Līdz šim tas nav noticis. Lūdzu, sniedziet mums alternatīvu, lai mums ir kaut kas uz galda un varam to pārrunāt, citādi baidos, ka mežu izciršana un bioloģiskās daudzveidības zudums turpināsies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, lauksaimniecības ražošana ir kļuvusi saspringtāka, lai apmierinātu palielināto pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem un izejmateriāliem, kurus ražo cita veida patēriņam. Šis pastiprinājums ir radies, pateicoties biodegvielas un biomasas ražošanai . mēs zinām, ka intensīva zemkopība kaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Pamatojoties uz to, rodas jautājums, kā saskaņot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ar intensīvu ekonomikas un infrastruktūras attīstību.

Mūsdienīgai bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai vajadzīgs labāk uzraudzīt procesus, ko izstrādā un kas ir piemēroti investēšanai zinātniskos pētījumos. Mēs esam ieguvuši no ekonomiskās attīstības un tādēļ mums daļa no ieguvumiem, tā teikt, daļa no saņemtās peļņas, jāziedo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Būtībā mums jāsaprot, ka vides saglabāšana un aizsardzība prasa globāla un vietējā līmeņa darbības. Katram no mums jāveic darbības kā indivīdam tāpat kā visai ekonomikas nozarei. Šis ir izaicinājums mums visiem.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos dzirdēt ,vai Komisija attiecībā uz KLP veselības pārbaudi ir sniegusi kādu ierosinājumus par virzību uz priekšu, jo īpaši, nākamajās finanšu perspektīvās. Atjaunojamā enerģija un biodegvielas, protams, ir galvenais mūsu izaicinājums un tas jāiestrādā veselības pārbaudes finanšu pamatnostādnē.

Tas būs izšķirošais faktors attiecībā uz CO2 politikas attīstību, kuru, protams, mēs esam spiesti samazināt saskaņā ar Kioto protokolu. Mans īpašais jautājums ir, kādus priekšlikums Komisija šeit izteiks?

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs debatējam par to, kā pasargāt bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm, tomēr tai pašā laikā mēs pieņemama pasākumus, kuri ir pretrunīgi. Pēc sākotnējās eiforijas, kas valdīja saistībā ar agro–dīzeļa ražošanu, mēs tagad zinām, ka tai arī ir pretrunīga ietekme, ne tikai tāpēc, ka, lai saražotu vienu litru agro–dīzeļa, ir vajadzīgs 9000 litru ūdens un ka tas rada slāpekļa emisijas, kuras ir daudz kaitīgākas par CO2. Mēs zinām arī, ka enerģijas ražošanā izmantojamu augu audzēšana apdraud un pat iznīcina sugu daudzveidīgumu.

Saskaņā a šiem jaunajiem atklājumiem un interesi par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vai jūs plānojat atcelt lēmumus, kurus mēs pieņēmām par agro dīzeļa maisījumu vispārpieņemtās degvielās? Vai jūs plānojat ieguldīt jaunos pētījumos un, iespējams, alternatīvas stratēģijas izveidošanā, lai mēs būtu informēti par negatīvo ietekmi u sekām?

  Janez Podobnik, Padomes priekšsēdētājs. − (SL)

Vispirms es vēlos pateikties jums par šīm debatēm. Es piekrītu, ka ir patiesa māksla runāt kodolīgi, sintētiski un vienkārši par tādām nopietnām un kompleksām problēmām kā bioloģiskā daudzveidība. Tas bija viens no iemesliem, priekšsēdētāja kungs, kāpēc jums radās problēmas iekļauties debatēm atveltītajā laikā.

Ļaujiet man sniegt īsus pirmos komentārus par jūsu debatēm. Sākšu ar apgalvojumu, kurā jūs apstiprinājāt Padomes nostāju, ka klimata izmaiņas un ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir saistītas un savstarpēji atkarīgas. Jūsu debates bija izvērstas un skāra vairākas problēmas, sniedzot nelielu ieskatu Bonnas sanāksmē. Tās skāra arī mūsdienīga, 21. gadsimta cilvēka dzīvesveidu, sākot ar atkritumu un transporta politiku, kā arī skarot jautājumu par pastāvīgu ražošanu, pastāvīgu patēriņu utt.

Varu jums apliecināt ar personīgo pārliecību, ka Eiropas Savienībai ir labi mehānismi un mums ir pasākumi. Es jau minēju savā ievadrunā, ka mūsu pamatmērķis bija būt Bonnā un cīnīties par īstenošanu, virzīties pretī realitātei un turpināt mūsu ceļu no vārdiem uz darbiem.

Jūs jautājāt par finanšu resursiem. Mēs esam noteikuši un vienojušies par finanšu mehānismiem Eiropas līmenī. Vēlos uzsvērt, ka Bonnā Padome meklēs jaunus un inovatīvus finanšu resursus. Ar to es domāju, globāli, nevis Eiropas līmenī. Vēlos vērst uzmanību uz nepieciešamību saistīt nozares, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Jo īpaši vēlos uzsvērt privātā sektora lomu. Trīs prezidentūras, Vācija, Portugāle un Slovēnija, ir centušās nodrošināt, ka Bonnā tiks izskatīta problēma par privātā sektora iesaistīšanu bioloģiskās daudzveidības problēmā. Konference par uzņēmējdarbību un bioloģisko daudzveidību, kas norisinājās Portugālē, bija ļoti veiksmīga. Ceram, ka Bonnā mēs izmantosim Portugālē ierosinātos risinājumus.

Es vēlos pateikties Blokland kungam, kurš minēja neformālo sanāksmi ar vides ministru Ļubļanā. Blokland kungs piedalījās divu jūsu komiteju vārdā un es vēlos pateiksies viņam par to. Mēs izskatījām mežu, pastāvīgas mežu ekspluatācijas problēmas un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī iespēju izmatot to biomasai un otrās paaudzes biodegvielai.

Vēlos informēt, ka Padome ir informēta par pastāvīgo kritēriju nopietnību un sarežģītību biodegvielas un biomasas ražošanā. Tas bija arī iemesls, kāpēc mēs piekritām Komisijai un sadarbojāmies ar to, lai veidotu darba grupu, kas nākamā mēneša COREPER ierosinās labus kritērijus ilgtspējīgai biodegvielas ražošanai. Tad šie kritēriji kļūs par neatņemamu sastāvdaļu direktīvās, ko pašlaik pieņemam. Īpašs paldies tiem, kuri papildus sociālajai ietekmei un biodegvielas ražošanas kaitīgajai ietekmei minēja arī to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Dažkārt mēs to aizmirstam.

Nobeigumā šis īsais komentārs, kas atkārtojas, ka globālajā līmenī mēs strādājam lai izveidotu aizsargātu reģionu tīklu pa sauszemi un jūru. Eiropas Savienībai ir labi un efektīvi instrumenti Natura 2000 un ir svarīgi, ka tos īsteno valsts un Eiropas līmenī.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs dzīvīgās un kompetentās debates ataino šīs palātas ieinteresētību šajās problēmās. Es noteikti zinu, ka izsakos priekšsēdētāja Dimas vārdā, kad saku, ka vēlos pateikties jums par Parlamenta interesi attiecībā uz šīm problēmām. Es atpazītu dažus iepriekšējos kolēģus cīņā par vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību.

Homo sapiens kā sacensībās ir interesanta lieta, jo mēs varam lidot uz mēnesi, varam veikt masu saziņu, izmantojot informācijas tehnoloģijas un mēs noteikti varam sarunāties. Bet mēs nevaram izveidot degunradzi vai zuti vai mazu zilu puķi, un, ja šo radību vairs nav, to nebūs nekad, kā jūs pariezi minējāt.

Es sniegšu komentārus tikai par dažām lietām, kuras ir svarīgākās. Es vēlos sākt ar biodegvielas problēmu, jo tās pašlaik ir ļoti dzīvīgas debates visos plašsaziņas līdzekļos un liela problēma un izaicinājums mums visiem. Kā jūs zināt, Eiropadome vienojās par šo 10 % biodegvielas mērķi, kam piemēroja ļoti skaidrus nosacījumus, un mūsu nostāja Eiropas Savienībā ir tāda, ka mēs vēlamies ilgtspējīgas biodegvielas, kuras negatīvi neietekmē vides vai pārtikas ražošanu. Mēs Komisijā izskatām ilgtermiņa ieguvumus no biodegvielas, samazinot CO2 emisijas, jo, atcerieties, šodienas alternatīva ir nafta. Apgādes drošība u lauksaimniecība var iegūt jaunas iespējas, pateicoties izveidotajiem principiem. Ierobežotais 10 % mērķis, robusts ilgtspējīguma kritērijs, kā arī mērķis izveidot otrās paaudzes biodegvielas – tas ir īsts izaicinājums: nodrošināt, ka varam virzīties cik ātri vien iespējams otrās paaudzes biodegvielas izmantošanā.

Bet mums arī būs jārīkojas starptautiski šajā problēmās un jāpārliecinās, ka pastāv ilgtspējīguma kritērijs un ka tas neizraisa pārtikas krīzi.

Kā arī, atbildot Wijkman kungam, ka šī visa mežu izciršanas problēma tiks risināta ziņojumā, kā es saprotu šajā vasarā vai agrā rudenī šī problēma arī tiks pārrunāta.

Tajā pašā laikā ir nepieciešams uztvert visas debates, kas risinās, lai pārliecinātos, ka sagatavojam labas diskusijas un labu diskusiju par mežu izciršanu. Tā jāgatavojas arī sarunām par klimata izmaiņām.

Vēlos teikt Doyle jaunkundzei, ka varbūt galvenā lieta ir nevis censties apvienot sarunas starp dažādām partiju konferencēm, bet drīzāk pārliecināties, ka gūstam maksimālus kopējos ieguvumus, īstenojot gan pasākumus klimata izmaiņu apkarošanai, gan pārliecinoties, ka nezaudējam savus mērķus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.

Tādēļ es domāju, ka tas ir tas, kas jāveic tagad, jo īpaši, ja runājam par tropu mežu aizsardzību un ilgtspējīguma kritēriju biodegvielām nodrošināšanu.

Es domāju, ka mums vajag tiekties nevis uz to ko mēs jau zinām, kas ir neiespējami vai novedīs līdz administratīvi vai citādi neiespējamai politiskai situācijai, bet mēģināt īstenot. Tas tiek apspriests visās debatēs par likumdošanu un noteikumiem, un drosmīgiem mērķiem. Mums viņi ir. Mums jau tie ir, bet šobrīd tas ir īstenošanas jautājums un, protams, darbošanās, kā jau centos jums teikt, septītajā punktā, ka mūsu mērķis pārrunās, lai pārliecinātos, ka strādājam arī ar starptautiskiem partneriem, lai nodrošinātu, ka mums ir labs zinātniskais pamats, kuru pielietosim konkrētai īstenošanai. Būtībā tas ir tas, ko vēlējos teikt.

Visbeidzot, izveidotais rīcības plāns ir par integrēšanu, arī KLP politiku.

Tādēļ domāju, ka ir jānodrošina, ka pārliecinām gan dalībvalstis, gan visas mūsu iestādes darīt visu, lai sasniegtu mūsu mērķus.

Es nekavēšu vairāk. Es zinu, ka mums jāturas pie sava laika grafika, tādēļ atļaujiet vēlreiz pateikties par debatēm un vēlos apliecināt jums, ka priekšsēdētājs Dimas personīgi plāno apmeklēt ministrijas 9. COP segmentu. Es esmu pārliecināts, ka viņš cer jūs tur satikt, un es sagaidu jūsu atbalstu veiksmīgā šo svarīgo sanāksmju iznākumā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) es pilnībā atbalstu izskatāmo rezolūciju.

Partiju devītā konference par ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību notiks Bonnā 2008 gada maijā. Dažādu valstu pārstāvji vērtēs bioloģisko daudzveidības zudumu, kas valda pasaulē. Pārstāvji izskatīs arī taisnīgu un godīgu veidu, kā sadalīt no ģenētisko resursu izmantošanas iegūtos ieguvumus. Bioloģiskās daudzveidības zudumam mežos ir īpaši negatīvas sekas. Tas ietekmē mežu izciršanas attiecību un paātrina klimata krīzi. Es atbalstu bažas, ka klimata izmaiņas veicinās lielāku bioloģisko daudzveidības zudumu pasaulē un beigsies ar vides degradāciju un zināmu sugu izmiršanu. Tam savukārt būs negatīva ietekme uz cilvēku attīstību un cīņu pret nabadzību. Ir zināms, ka mežu izciršana un mežu degradācija rada 2 % no pasaules oglekļa dioksīda emisijām.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ticība Eiropas Savienībai ir nopietni kompromitēta, jo dalībvalstis nav efektīvi īstenojušas tiesību aktus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un direktīvas, kas saistītas ar putniem un dabisko vidi. Pretestība noteiktām politiskām darbībām izraisa līdzīgu negatīvu ietekmi. Kā piemēru varu minēt neietiekamās pūles, lai īstenotu saistības, kuru mērķis ir apturēt bioloģisko daudzveidību zudumu procesu ES teritorijā līdz 2010. gadam. Kā arī pastāv nevēlēšanās iesaistīties pārrunās attiecībā uz instrumentu, kas ļautu piekļaut un dalīt ieguvumus, un nevēlēšanās piešķirt papildu līdzekļus, lai īstenotu līgumus valstu attīstībai.

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

12. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0019/2008).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

  Priekšsēdētājs. Jautājums Nr. 1 Manuel Medina Ortega (H-0154/08)

Temats: Šengenas zonas paplašināšana

Vai Padome ir novērtējusi nesenās Šengenas zonas paplašināšanās politiskās sekas un ietekmi uz attiecībām starp ES un kaimiņvalstīm – ES dalībvalstīm vai citām valstīm – kas tagad robežosies ar paplašināto Šengenas zonu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ir pagājuši četri mēneši kopš Šengenas zonas pēdējās paplašināšanās pagājušā gada 21. decembrī. Kā jūs zināt paplašināšanās process netika pabeigts līdz pat marta beigām, kad tika atceltas robežkontroles lidostās. Tādēļ nav bijis daudz laika vai iespēju veikt novērtējumu par paplašināšanās vispārējo politisko ietekmi uz attiecībām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piemēros Šengenas noteikumus, un kaimiņvalstīm.

Tomēr dažas no Padomes darba partijām jau ir apsvērušas tādu jautājumus kā dažu dalībvalstu, kas piedalās Šengenas zonas paplašināšanā, robežu iestāžu reorganizācija, kā arī kā nelegālās imigrācijas izmaiņās un tendences, kuras varētu būt paplašināšanās sekas. Neapšaubāmi Šengenas zonas paplašināšanās ļoti pozitīvi ietekmēja Eiropas Savienības vīzu politiku, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. Viņi var ceļot pa visu Šengenas zonu ar jaunas dalībvalsts izdotu vīzu, kas iepriekš tā nebija.

Turklāt Eiropas Savienība jau ir noslēgusi vienošanās ar Austrumeiropas valstīm un ar Rietumbalkānu valstīm par vīzu izdošanas vienkāršošanu.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, ministr, paldies par jūsu atbildi. Tā kā jūs nākat no valsts, kas ir šajā situācijā, esmu pārliecināts, ka Slovēnijas prezidentūra ar lielu interesi seko notikumu gaitai.

Es personīgi esamu apmeklējis dažas valstis, kas atrodas šajā situācijā – no vienas puses, es ceru, ka iegūsim nodrošinājumu uz mūsu robežām, no otras puses, mums nav vēlēšanās, lai ES uzbūvētu jaunu sienu, jaunus vaļņus.

Kādas ir garantijas, ka Šengenas zonas paplašināšanās neradīs sarežģījumus, piemēram, pārrobežu strādniekiem vai tiem, kas kādreiz bez problēmām iebrauca valstīs, kuras tagad ir Šengenas zonā, un tas jo īpaši attiecas uz Slovēniju, kam ir kaimiņvalsts, kura kandidē uz pievienošanos Eiropas Savienībai?

  Janez Lenarčič. − (SL) Paldies, Medina Ortega, par jūsu papildjautājumu. Kā jau minēts Padome vēla nav augstākajā līmenī apspriedusi Šengenas zonas paplašināšanās ietekmi uz atsevišķām valstīm un nav veikusi visaptverošu šīs ietekmes novērtējumu.

Jūs jautājāt par Slovēnijas pieredzi, un es sacīšu šo – tas noteikti nav jautājums par jaunu sienu būvniecību, bet gan par ES ārējo robežu „pārzīmēšanu”. Tas nozīmē, ka Šengenas zonas ārējās robežas ir pārvietotas, iekļaujot lielu skaitu Eiropas Savienības dalībvalstis. Tas bija grūts projekts tām valstīm, kuru robežas tagad ir daļējas jaunās Šengenas zonas robežas. Šīs valstis tam gatavojās daudzus gadus. Šis projekts ir bijis grūts, un Eiropas Savienība to atzina, izveidojot īpašu finansējuma avotu, ko sauc „Šengenas mehānisms”, kurš palīdzēja izveidot pienācīgus kontrolpunktus uz jaunajām Šengenas zonas ārējām robežām.

Jūs arī vaicājāt par robežu starp Slovēniju un Horvātiju. Tiesa, ka pagātnē tā bija neredzama robeža. Tiesa arī, ka tā bija pagaidu robeža laikā, kad ieguvām neatkarību. Sadarbojoties ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā, mums izdevās izveidot robežkontroles, kad nerada Horvātijas Republikas pilsoņiem lielākas grūtības šķērsot robežu. Mums arī izdevās saglabāt visus Šengenas standartiem un noteikumiem nepieciešamos elementus efektīvai robežkontrolei.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Šengenas zonas paplašināšana pagājušā gada decembrī ir novedusi pie augstāka, nevis zemāka drošības līmeņa. To parāda statistika, un mums būtu jājūt gandarījums šajā saistībā.

Nākamajā posmā Šengenas zonā iekļaus Šveici un Lihtenšteinu, bet esmu dzirdējis, ka varētu būt problēmas, jo dažas dalībvalstis iebilst pret Lihtenšteinas pievienošanos. Esmu šajā saistībā dzirdējis vairākus komentārus no Čehijas Republikas.

Tādēļ man ir jautājums Padomei: vai esat informēti par šiem iebildumiem un ko darāt, lai izvairītos no jebkādām problēmām saistībā ar Lihtenšteinas nepievienošanos?

  Avril Doyle (PPE-DE). – Mans jautājums attiecas uz Šengenas noteikumiem un to, kā tie veicina klimata pārmaiņas un palielina dioksīda emisijas. Pagājušajā trešdienā es lidoju no Briseles un Ļubļanu, lai divas dienas paviesotos jūsu jaukajā valstī saistībā ar PPE-DE prezidiju.

Pēc izkāpšanas no lidmašīnas, mums bija jāsakāpj autobusā, kā tas notiek daudzās lidostās. Autobuss bija pārpildīts. Iekāpšana ilga 22 minūtes. Tad autobuss devās ceļā, mūsuprāt, uz pasu kontroles zonu vai bagāžas saņemšanas zonu. Tas pabrauca 20 jardus, priekšsēdētājas kundze – no vietas, kur stāvu es, līdz jums – un mēs visi izkāpām, lai dotos uz vārtiem. Es nejokoju. Kad jautāju par šīs rīcības bezjēdzību, man paskaidroja, ka to prasa Šengenas noteikumi. Lūdzu paskaidrojiet, ministra kungs!

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbildot Pirker kungam: tiesa, ka procedūras, lai Šengenas zonā iekļautu Šveices Federāciju un Lihtenšteinas grāfisti, jau ir sākušās. Pašlaik šīs procedūras un novērtēšanas procedūras vēl notiek. Prezidentūras viedoklis ir tāds, ka šo abu valstu pievienošanās Šengenas zonai ir atkarīga tikai no šo procedūru rezultātiem, jo īpaši no novērtējuma rezultātiem. Mēs nezinām neko par iebildumiem, kurus paudusi kāda dalībvalsts attiecībā uz jebkādas atsevišķas valsts pievienošanās procedūrām Šengenas zonai.

Atbildot Doyle kundzei, man jāatzīst, ka neesmu pārliecināts, ka tie ir Šengenas noteikumi. Tie visticamāk ir lidostas drošības noteikumi. Jebkurā gadījumā es nevarētu paskaidrot lidostas autobusa 20 metru pārbrauciena iemeslus. Es domāju, ka tie varētu būt noteikumi attiecībā uz pārvietošanos lidostās un tie neietilpst Šengenas noteikumos, taču, iespējams, ir saistīti ar lidostas drošību.

  Priekšsēdētāja. − Paldies, ministra kungs. Varbūt jūs varat to izpētīt, šovakar dodoties mājās.

  Priekšsēdētāja .

Jautājums Nr. 2 Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0159/08)

Temats: ekonomiski aktīvu iedzīvotāju grupu saglabāšana kalnainās, grūti pieejamās teritorijās, kā arī salās

Liels cilvēkresursu īpatsvars nereti izlemj pamest ES reģionus darba iespēju trūkuma dēļ, tādējādi atstājot šos reģionus mazapdzīvotus ar galvenokārt tikai vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Ņemot vērā šo tendenci un akūtās demogrāfiskās problēmas, ar kurām saskaras ES, vai prezidentūra ierosinās pasākumus, lai saglabātu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju grupas kalnainās, grūti pieejamās teritorijās, kā arī salās un lai visi ES reģioni attīstās līdzsvaroti un ES saglabā savu konkurētspēju?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Atbildot Panayotopoulos-Cassiotou kundzei, es vēlos sacīt, ka papildus četrām citam regulām kohēzijas politikas jomā Padome 2006. gada jūlijā pieņēma Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu. Saskaņā ar šīs regulas 3. pantu daļa šo fondu finansējuma paredzēts arī konkrētām salām un salu dalībvalstīm, kā arī kalnainām teritorijām.

Vienlaikus Padome un Eiropas Parlaments pieņēma Regulu par Eiropas Sociālo fondu. Šī regula nosaka šādu Eiropas Sociālā fonda definīciju: uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespēju uzlabošana, augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšana, jaunu un labāka darbavietu radīšana. Šīs divas regulas ir saskaņotas, lai nodrošinātu atbalstu konkrētos reģionos. Saskaņā ar šīm regulā dalībvalstis savās operatīvajās programmās vērst īpašu uzmanību uz attīstības un nodarbinātības veicināšanu godājamās deputātes minētajos reģionos. Tādēļ dalībvalsts ziņā ir lēmums, kuras no šīm operatīvajām programmām un konkrētiem šo programmu pasākumiem atbilst jautājumā minētajiem kritērijiem. Komisija novērtē ierosinātās programmas, norāda uz nepilnībām kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā un konkrētu regulu noteikumu izpildē, un, ja ir atbilstība visiem nosacījumiem, apstiprina šos priekšlikumus.

Ja runa ir par jebkādu jaunu juridisku pasākumu veidošanu kohēzijas politikas jomā, Komisijas pienākums ir pieņemt lēmumus, kas ļauj sasniegt kohēzijas politikas mērķus. Pirmā iespēja laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam būt debatēs par pirmo starpposma ziņojumu par kohēzijas politikas īstenošanu. Mēs sagaidām, ka Komisija iesniegs ziņojumu jūnijā.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, paldies ministra kungam par struktūrfondos un Eiropas Sociālajā fondā paredzēto pasākumu uzskaitīšanu. Es gribēju zināt, vai prezidentūra un Padome ir informēta, ka konkrēti reģioni Eiropā ir neapdzīvoti. Tie, protams, pieder valstīm, taču šī situācija padara ES nabagāku un atklāj to cilvēkiem, kas tiek ieaicināti no citiem reģioniem. Šis jautājums attiecas uz mums visiem, nevis tikai uz konkrētu valsti. Tādēļ es jautāju, vai prezidentūra ir paredzējusi izvērst kādu konkrētu darbību šajā saistībā.

  Janez Lenarčič. − (SL) Paldies par papildjautājumu, Panayotopoulos-Cassiotou kundze. Prezidentūra ir informēta, ka dažos reģionos vairs neuzturas ekonomiski aktīvi iedzīvotāji. Tomēr es vēlos atkārtot, ka tas ir to dalībvalstu ziņā, kuras ierosina nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šo fenomenu. Un mums atzinīgi jāvērtē tas, ka nevaram piespiest cilvēkus dzīvot un strādāt konkrētos reģionos.

Tā ir svarīga risināma problēma. Es atkārtoju, ka kohēzijas politikas mērķi piedāvā risinājumus, bet dalībvalsts ziņā ir lēmums, kurus risinājumu ierosināt konkrētam gadījumam.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Ministra kungs, vai drīkstu iebilst saistībā ar jūsu pēdējo komentāru. Protams, ka šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, taču arī Eiropas Savienība ir atbildīga par šo reģionu apdzīvotības samazināšanos; tas notiek tādēļ notikumu Eiropas Savienībā dēļ, proti, liberalizācijas dēļ. Mazās kopienās slēdz pasta nodaļas, jo tām vairs nav peļņas, vietējās krājbankas tiek slēgtas un vietējie peldbaseini tiek slēgti, reizēm tādēļ, ka sabiedriskos pakalpojumus privatizē. Tas viss padara šo mazo kopienu dzīvi bezjēdzīgāku. Es nāku no kalnaina reģiona un esmu redzējis to notiekam. Mans jautājums ir, vai šis jautājums ir ticis apspriests Padomes līmenī.

Priekšsēdētājas kundze, vai es arī drīkstu īsi komentēt atbildi uz iepriekšējo jautājumu – arī Grazā ir jākāpj autobusā, lai pabrauktu piecus metrus, tādēļ neesat vienīgā. Tā ir tā pati vecā bezjēdzība – viņi saka, ka vainīgi Šengenas noteikumi, kas, protams, nav tiesa.

  Janez Lenarčič. − (SL) Es domāju, ka tie bija 20 nevis 5 metri, bet arī 20 metri ir maz. Kā sacīju iepriekš, es nevēlos runāt par Ļubļanas lidostas darbu, kas ir neatkarīgs uzņēmums ar saviem darbības noteikumiem. Tomēr es vēlos atkārtot, ka Eiropas Savienības kohēzijas politika paredz, ka dalībvalstis risina problēmu, uz ko norādīja Panayotopoulos kundze. Cits jautājums, ko varētu uzdot, ir – cik veiksmīgi dalībvalstis to dara.

Jūs minējāt pasta pakalpojumus, kas ir ļoti interesants jautājums. Tomēr man jāuzsver, ka direktīva attiecībā uz pasta pakalpojumiem, ko Eiropas Parlaments pieņēma pagājušajā gadā, risina arī šo problēmu. Svarīgs direktīvas elements ir garantija, ka pasta pakalpojumi būs universāli pat pēc tirgus atvēršanas. Tādēļ jūsu minēto problēmu pienācīgi risina šī direktīva.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 3 Hélène Goudin (H-0161/08)

Temats: Lisabonas līgums

1. panta 24. punktā, kas attiecas uz 1. nodaļas 10. A panta 2. punktu (Principi un mērķi), sacīts, Eiropas Savienība „palīdz attīstīt starptautiskus pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, kā arī pasaules dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu attīstību”.

Vai Padome uzskata, ka šis noteikums nozīmē, ka ES aizliegums attiecībā uz konkrētu vides pasākumu, kas sniedzas pāri pilnībā saskaņotam līmenim, var tikt uzskatīts par pretrunīgu Lisabonas līgumam?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Goudin kundzes jautājums neietilpst Padomes kompetencē. Padome kā tāda nepiedalījās starpvaldību konferencē, kurā sagatavoja Lisabonas līguma projektu, taču tajā piedalījās dalībvalstu valdības. Turklāt, kā mēs zinām, Lisabonas līgums vēl nav spēkā. Kad tas stāsies spēkā, un mēs ceram, ka tas būs drīz un paredzētajā termiņā, tiesas kompetencē būs paskaidrojuma sniegšana par Lisabonas līguma noteikumiem – manuprāt, tas ir tas, ko jautāja Goudin kundze.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Ministra kungs, mums šajā Parlamentā ir sniegtas vairākas aplēses par to, cik līdzīga ir vecā konstitūcija ierosinātajam jaunajam Lisabonas līgumam. Vai jūs varētu paust savu viedokli, cik līdzīgi patiesībā ir šie divi dokumenti?

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka mums būtu jāspēj uzdot jautājumus par to, kā mums jāinterpretē šis līgums, ko tagad iesniedz kā tādu pašu, bet zem cita vārda, un ka Padomei būtu jāatbild uz šo jautājumu. Mans papildjautājums jautājumam Nr. 3 ir: vai šis teksts nozīmē, ka ES izlems ne tikai par to, kādi ir pasaules vides politikas mērķi, bet arī par to, kādus līdzekļus dalībvalstīm ir jāizmanto, lai sasniegtu šos mērķus?

  Janez Lenarčič. − (SL) Jautājums par to, cik līdzīgs vai atšķirīgs ir Lisabonas līgums salīdzinājumā ar iepriekšējo konstitucionālo līgumu, pirmām kārtām saistīts ar personisko uztveri. Tas atšķiras no konstitucionālā līguma, taču piedāvā dažus līdzīgus vai pat identiskus risinājumus. Es runāšu tikai par šādiem punktiem.

Tas ir atšķirīgs tādā ziņā, ka nav līgums, kas aizstāj visus iepriekšējos līgumus. Tā ir klasiska Eiropas Savienības līgumu pielāgošanas metode. Tas ir atšķirīgs tādā ziņā, ka konstitūcijas jēdziens ir atmests, un nav vairs runa par Eiropas Savienība konstitūciju, bet par klasisku līgumu.

Līdzības vai vienādības atrodamas vairākos risinājumos, arī iestāžu risinājumos, funkcionālos risinājumos un risinājumos vienkāršošanas jomās, lēmumu pieņemšanā, kā arī attiecībā uz valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta pieaugošo nozīmi. Tādēļ līgums atšķiras no iepriekšējā konstitucionālā līguma, taču piedāvā dažus līdzīgus vai pat identiskus risinājumus.

Runājot par otro jautājumu: es pievērsu īpašu vērību valodai, Goudin kundze izmantoja savā jautājumā, un es vēlos norādīt, ka šis noteikums attiecas uz ES atbalstu starptautisku pasākumu izveidē, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, ilgtspējīgu attīstību utt. Citiem vārdiem sakot, ES nesniedz instrukcijas vai nepavēl, bet palīdz. Es domāju, ka šī valoda runā pati par sevi.

  Priekšsēdētāja. − Es pieņemšu vēl vienu papildjautājumu par šo jautājumu. Mums ir daudz runāt gribētāju, bet es ņemu vērā politisko līdzsvaru un to, kas jautājumus jau ir uzdevuši.

  Jens Holm (GUE/NGL). – (SV) Goudin kundzes citētie vārdi ir labi, un ir lieliski, ka mēs vēlamies aizsargāt un uzlabot vidi, un tas ir labs, Lisabonas līgumā iekļauts teksts. ES vides politikas nepārejošā problēma ir vides pasākumu konflikts ar iekšējo tirgu. Nesen komisārs Verheugen paziņoja, ka pēdējos piecos gados Komisija ir 19 reizes iesnigusi sūdzību Eiropas Kopienu Tiesai pret dalībvalstīm par lietām, kur dalībvalsts ir pieņēmusi tiesību aktus vides aizsardzībai. Visās 19 lietās tiesa izsprieda par labu iekšējam tirgum, nevis videi. Vai tas jebkādā veidā nostiprina vides garantijas? Vai ar šo tekstu mēs varam sacīt, ka vide gūst priekšroku attiecībā pret tirgus pieprasījumiem? Vai jūs varētu par to izteikties, lūdzu?

  Janez Lenarčič. − (SL) Jā, es vēlos Holm kungam sacīt, ka pilnīgā viņam piekrītu. Pilnīgi noteikti notiek konflikts starp juridiskiem noteikumiem dažādās jomās, pat ja runa ir par juridiskā noteikuma būtību. Šis Lisabonas līguma noteikums, kas, kā jau sacīju, vēl nav spēkā, runā par ES atbalstu. Juridiskā noteikuma būtība atšķiras no rīkojama vai aizlieguma. Lielākais skaits rīkojumu vai aizliegumu atrodams kopējā tirgū.

Tiesa, ka pastāv konflikta iespējas, taču tiesa arī, ka šo konfliktu būtība nosaka, ka tos risina EKT saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. No konflikta riska var izvairīties, formulējot juridiskus noteikumus, taču tas ir Eiropas Komisijas kompetencē, kam vienīgajai ir tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvu. Esmu pārliecināts, ka, kad Komisija ierosina šādu iniciatīvu, tā uzmanās, lai izvairītos no jebkādiem potenciāliem konfliktiem.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 4 Marian Harkin (H-0163/08)

Temats: Lisabonas līgums

Vai Padome uzskata, ka Slovēnijas prezidentūras iesniegtie jautājumi dalībvalstīm, kuros bija iekļauti 33 punkti par Lisabonas līgumu, kam bija nepieciešami paskaidrojumi, ir pienācīgi atbildēti?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Harkin kundze jautā par Slovēnijas prezidentūras uzdotajiem jautājumiem. Tas ir jautājums par tehnisko darbu, kas jāveic, lai Lisabonas līgums stātos spēkā, un kas būtu jāveic pirms tas notiek, ja vēlamies pilnībā piemērot šo līgumu. Šis darbs sākās janvārī saskaņā ar mandātu, ko Eiropadome pagājušā gada decembrī piešķīra Slovēnijas prezidentūrai.

Man jāuzsver, ka šīs ir tikai sagatavošanās darbības, Tās ir sagatavošanās, jo, kā mēs zinām, Lisabonas līgums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to būs ratificējušas visas 27 dalībvalstis. Tomēr Padome Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju prezidijam regulāri iesniedz ziņojumus par šo sagatavošanās darbu vai tehnisko darbu, jo īpaši, ja darbs attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Parlamentu.

  Marian Harkin (ALDE). – Esmu gandarīta, ka Slovēnijas prezidentūra veiksmīgi strādā. Es vēlos ministra kungam uzdot vienu vai divus jautājumus, kas Īrijā pašlaik rosina diskusijas. Es vēlos saņemt paskaidrojumu no Slovēnijas prezidentūras par šiem jautājumiem.

Pirmām kārtām attiecībā uz jautājumu par kopējo uzņēmuma peļņas nodokļa bāzi un par nodokļu saskaņošanu, vai jūs varētu apstiprināt, ka katrai valstij ir veto tiesības attiecībā uz šiem jautājumiem?

Otrkārt, es vēlos jums pajautāt par Lisabonas līgumam pievienoto protokolu par Euratom līgumu. Paskaidrojiet man, vai šis protokols jebkādā veidā groza vai izmaina Euratom līgumu un vai ir jebkādas izmaiņās juridiskajā pamata vai nozīmē, jo īpaši attiecībā uz kodolenerģiju.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Izņēmuma kārtā es runāšu angliski, Harkin kundze, lai izvairītos no jebkādiem turpmākiem strīdiem un lai maksimāli skaidri izteiktos par jūsu ierosināto jautājumu.

Pirmkārt, nodokļu piemērošana – pašlaik katrai dalībvalstij ir veto tiesības attiecībā uz nodokļu jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir kopējā uzņēmuma peļņas nodokļa bāze, nodokļu saskaņošana vai cits nodokļu jautājums, un tas nemainīsies pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lisabonas līgums to nemaina. Nodokļu jomā lēmumu pieņemšanas metode paliek tāda pati – lēmumus pieņem tikai, panākot visu dalībvalstu konsensu, arī, protams, Īrijas.

Uz jūsu otro jautājumu attiecas tieši tas pats – enerģijas bilance, enerģijas avota izvēle ir un paliks atkarīga no dalībvalstu suverēniem lēmumiem/ Katrai dalībvalstij ir rīcības brīvība izvēlēties kodolenerģiju, ietvert kodolenerģiju savā enerģiju bilancē, un katrai dalībvalsti ir brīva izvēles iespēja to nedarīt. Tas nemainīsies pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Ņemot vērā, ka dalībvalstis ir mēģinājušas saņemt paskaidrojumus par konkrētiem Lisabonas līguma punktiem, es domāju, vai man arī nevajadzētu runāt par paskaidrojumiem, jo īpaši attiecībā uz „pārejas klauzulu”. Ir daudzas jomas, kurās ES mēģina iegūt kompetenci, taču tam nav juridiska pamata, un tas gadu gaitā ir ticis asi kritizēts un pārbaudīts, bet vai jūs neuztrauc tas, ka ar „pārejas klauzulu” ES var iegūt jaunas kompetences jomas, neapspriežoties ar valstu parlamentiem? Vai jūs neuztrauc tas, ka tas patiesībā iedragā valstu parlamentus un demokrātiju Eiropas Savienībā?

  Jim Allister (NI). – Vai ministra kungs var komentēt, kāpēc uzskatīja par nepieciešamu ieviest moratoriju Īrijas referenduma laikā attiecībā uz sliktām ziņām no Briseles un uz jebkādiem jauniem un pretrunīgiem priekšlikumiem no Briseles?

Vai bailes no cilvēkiem ir tik lielas, ka Padome un Komisija uzskata, ka labāk ir viņus turēt neziņā? Vai jūs varat mums pastāstīt, kādiem priekšlikumiem piemērots šis moratorijs un jo īpaši vai tie ietver jebkādus punktus attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu saskaņošanu, kā arī, ja tā, kādēļ?

  Janez Lenarčič. − (SL) Attiecībā uz Kamall kunga jautājumus, es vēlos uzsvērt šo – „pārejas klauzula” ļauj dalībvalstīm vienoties, lai pieņemtu lēmumu konkrētas darbības veikšanai ES līmenī. Es domāju, ka ir kļūdaini to uzskatīt, ka kaut kas varētu notikt bez valstu parlamentu piekrišanas. Ja kāds rīkosies bez valsts parlamenta piekrišanas, šo rīcību neatbalstīs attiecīgajā valstī.

Ļaujiet man arī paskaidrot, ka Lisabonas līgums nostiprinās valstu parlamentu nozīmi, tos tiešāk iesaistot ES mehānismos. Arī šī „pārejas klauzula” ir pakļauta lielākai valstu parlamentu nozīmei.

Atbildot Allister kungam, man jāsaka, ka neesmu informēts par moratoriju. Neviens – ne Padome, ne prezidentūra – nav pieņēmis nekādus lēmumus par moratoriju attiecībā uz sliktam ziņām vai jutīgiem jautājumiem.

Jūsu paraugam uzdotais jautājums attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ieņēmuma nodokļa bāzi nav jauns jautājums. Šis jautājums ir ticis apspriests jau kādu laiku, un joprojām nav panākta vienošanās. Bez vienošanās nebūs tālākas attīstības. Tas ir tādēļ, ka, kā es jau paskaidroju atbildē uz iepriekšējo jautājumu, nodokļu jautājumi ir to jautājumu kategorijā, par kuriem Eiropas Savienība pieņem lēmumus tikai pēc vienošanās. Tas nav mainījies un nemainīsies ne pēc Īrijas referenduma, ne arī vēlāk.

  Priekšsēdētāja. − Tagad mēs parejam pie diviem jautājumiem, uz ko atbildēs kopā, attiecībā uz cilvēktiesībām Ķīnā, no kuriem pirmo uzdevusi Doyle kundze un otro uzdevis Evans kungs.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 5 Avril Doyle (H-0165/08)

Temats: Cilvēktiesības Ķīnā

2008. gada 17. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju (P6_TA(2008)0021), kura mudināja Ķīnu „neizmantot 2008. gada Olimpiskās spēles kā ieganstu, lai arestētu ... un ieslodzītu disidentus, žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus, kuri vai nu ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem, vai arī rīko demonstrācijas, lai protestētu pret tiem”.

Ko ir darījusi Padome, lai reaģētu uz Parlamenta rezolūciju? Kādas atbildes padome ir, ja ir, saņēmusi no Ķīnas iestādēm? Vai Padome uzskata, ka Ķīnas iestādes piemēro pietiekamus centienus, lai panāktu atbilstību Olimpiskās hartas principiem?

Jautājums Nr. 6 Robert Evans (H-0184/08)

Temats: Cilvēktiesības Ķīnā

2007. gada sākumā cilvēktiesību aktīvists Yang Chunlin Ķīnā vāca parakstus lūgumrakstam „Mēs gribam cilvēktiesības, nevis Olimpiskās spēles”. Tā paša gada jūlijā viņu apcietināja par „apvērsuma radīšanu pret valsts varu”, un viņš joprojām atrodas apcietinājumā Hiamisu pilsētā.

Vai Padome ir tikpat nobažījusies kā es par šo apcietinājumu un attieksmi pret Yang Chunlin? Vai Padome man piekrīt, ka cilvēktiesību aktīvista apcietināšana ir pretrunā vairāku Ķīnas politiķu dotajiem solījumiem Bejingas Olimpisko spēļu gaidās?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tāpat kā deputāti, kas uzdeva šos divus jautājumus, arī Padome ir nobažījusies par cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu Ķīnā. Runājot par Ķīnas apņemšanos attiecībā uz Olimpiskajām spēlē, jāsaka, ka tas ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas kompetences jautājums. Tomēr varam sacīt, ka nesenā represīvā rīcība pret cilvēktiesību un citiem aktīvistiem vieš bažas par Ķīnas apņemšanos pildīt savus solījumus, kas pamatoti uz starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tas arī saistīts ar indivīda likumīgajā tiesībām uz vārda brīvību.

Mēs esam arī nobažījušies par izraidīšanas un vajāšanas gadījumiem, arī tiem, kas saistīti ar Olimpiskajām spēlēm paredzēto ēku būvniecību. Saskaņā ar pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju misijas Ķīnā cieši uzrauga tādu cilvēku situācijas kā Yang Chunlin un Hu Jia. Eiropas Savienības Padome nepārtraukti un vairākos veidos brīdina Ķīnas iestādes par gadījumiem, kas rada bažas.

Pēc Hu Jia apcietināšanas decembrī Padome vairākas reizes runāja par šo lietu, nesaņemot apmierinošu atbildi. Padome cieši uzraudzīs šīs divas lietas un ir paredzējusi rīkoties.

Tomēr mums būtu jāmin daži pozitīvi gadījumi, piemēram, ātrā Ķīnas žurnālistu atbrīvošana, arī Yu Huafeng un Ching Cheong. Mēs arī atzinīgi vērtējam izmaiņas plašsaziņas līdzekļu tiesību aktos, proti, uz pagaidu laiku ir mazināti ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem, gaidot Olimpiskās spēles.

Pēdējās ES un Ķīnas sarunās par cilvēktiesībām, kas notika 2007. gada oktobrī, Eiropas Savienības trijotne aicināja Ķīnu saglabāt noteikumus attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem pat pēc Olimpiskajām spēlēm. Ķīnas delegācija apstiprināja, ka žurnālistiem arī pēc šī gada oktobra ļaus strādāt brīvāk. Padome noteikti atkal runās par šo jautājumu ar Ķīnas iestādēm.

Jūs noteikti zināt, ka Padome gatavojas nākamajām ES un Ķīnas sarunām par cilvēktiesībām. Tās notiks Ļubļanā 15. maijā. ES trijotne ir paredzējusi runāt par vissvarīgākajiem jautājumiem, jo īpaši par vārda brīvību, interneta kontroli, noteikumiem attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem, mierīgas asamblejas tiesībām un pilsoniskās sabiedrības nozīmi. ES īpašu vērību pievērsīs cilvēktiesību aizstāvju problēmām. Varat būt droši, ka ES trijotne darīs visu iespējamo diskusijas par šiem jautājumiem un nepārprotami parādīs savas bažas Ķīnas valdības pārstāvjiem.

  Avril Doyle (PPE-DE). – „Olimpisko spēļu mērķis ir nodrošināt, ka sports kalpo cilvēka līdzsvarotai attīstībai, un [...] jebkāda diskriminācija attiecībā uz valsti vai cilvēku, apmatojoties uz viņa rasi, reliģiju, politisko pārliecību, dzimumu vai ko citu, neatbilst Olimpiskās kustības principiem” – divi Olimpiskās hartas pamatprincipi, par kuriem Ķīna ir parakstījusies. Lai gan es vēlos, lai Olimpiskās spēles būtu veiksmīgas – un mums nevajadzētu mēģināt tās boikotēt – mums nebūtu jābaidās atgādināt Ķīnas iestādēm, ka tām ir jāpiemēro lielāku centieni, lai saglabātu cilvēka cieņu ar brīvu un taisnīgu tieslietu sistēmu, brīviem plašsaziņas līdzekļiem, labāku attieksmi pret Tibetas iedzīvotājiem un citam etniskām minoritātēm, labāku dzīvnieku labklājību utt. Mums arī jāatzīst milzīgās demogrāfiskās, vides un modernizācijas problēmas, ar kurām saskaras Ķīna. Tomēr saistībā ar šo procesu vai jūs piekristu, Padomes locekļi, ka Ķīnai jāspēj pieņemt likumīgu kritiku, ja tā nepilda savas apņemšanās, piemēram, Olimpiskās hartas pamatprincipus.

  Robert Evans (PSE). – Ministra kungs sacīja, ka līdz šim no Ķīnas iestādēm nav saņēmis apmierinošas atbildes. Nākamajās nedēļās un mēnešos vai jūs sekosiet, ka saņemat atbildes uz jau uzdotajiem jautājumiem? Jūs esat informēts, ka, apņemoties organizēt Olimpiskās spēles, Ķīna deva daudzus solījumus attiecībā uz cilvēktiesību jautājumu uzlabošanu, kas līdz šim brīdim, kā mēs zinām, nav pildīti.

Tagad ir iespēju laiks rīkoties, jo pēc Olimpiskajām spēlēm jau būs par vēlu. 15. maijā, kad notiks šīs diskusijas, vai patiešām tiks runāts par to, kādi pozitīvi soļi var tikt sperti, lai izdarītu spiedienu uz Ķīnu attiecībā uz vārda brīvību, žurnālistu tiesībām, tiesībām brīvi piedalīties demonstrācijās utt.?

Vai tiks izdarīts spiediens attiecībā uz nāvessoda izmantošanu? Jo statistika rāda, ka pašreiz Ķīnā nāvessodu izpilda vairāk cilvēkiem nekā visa pasaulē kopā. Mēs nevaram organizēt Olimpiskās spēles Ķīnā, nenododot Ķīnas iestādēm šo vēstījumu tik spēcīgi, cik tas iespējams.

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbildot Doyle kundzei, kā sacīju savā pirmajā atbildē, Olimpiskā harta ietilpst Starptautiskās Olimpiskās komitejas kompetencē. Šīs struktūras kompetencē ir rīkoties, ja tā uzskata, ka tiek pārkāpta Olimpiskā harta.

Atbildot Evans kungam, Eiropas Savienība uzrauga cilvēktiesību situāciju. Esmu jau sacījis, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību sarunas notiks 15. maijā. Tiks runāts par jautājumiem attiecībā uz vārda brīvību, interneta kontroli, noteikumiem attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem, mierīgas asamblejas tiesībām un pilsoniskās sabiedrības nozīmi. Tas nav viss un galīgais saraksts; varētu tikt apspriesti arī citi aspekti. Runājot par nāvessodu, Eiropas Savienības nostāja ir skaidra, un ES konsekventi atbalsta to un piemēro visos daudzpusējos un divpusējos forumos.

  Vincas Justas Paleckis (PSE). – (LT) Ministra kungs, jūs minējāt, ka tiks mēģināts ietekmē Ķīnas valdību. Cik patiesi. Tomēr Olimpiskās lāpas stafetes pārtraukšana ir ļāvusi noprast, ka, iespējams, Olimpisko spēļu laikā Ķīnas televīzija ne tikai rādīs atlētu sacensības, bet arī dažādus dumpjus ielās un laukumos, kuros būs iesaistīti Ķīnas pilsoņi un tūristi. Ņemot vērā šo situāciju, vai jūs domājat, ka labāk ir izdarīt spiedienu uz Ķīnu vai arī izvēlēties diplomātiskas sarunas?

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Tiek apgalvots, ka, ja Ķīnā jums nepieciešams orgānu transplants, jums pateiks, ka orgāns būs pieejams ļoti drīz, un pastāv aizdomas, ka cilvēki tiek nogalināti pēc pasūtījuma. Cilvēkiem piespriež nāvessodus, lai apmierinātu šos pieprasījumus.

Vakar es argumentēju ar kādu komisāru, ka megafona diplomātija nav derīga attiecībās ar Ķīnu. Tādēļ, vai varam uzskatīt, ka Padome izmantos citus diplomātijas veidus attiecībās ar Ķīnu, jo tie būs sekmīgi? Vai jūs jo īpaši paudīsiet bažas, kas ir dokumentētas un paustas Padomes un Komisijas tekstos iepriekš?

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbildot uz Paleckis kunga jautājumu, es domāju, ka atbilde ir ļoti vienkārša. Mēs nekad nedrīkstam atteikties no diplomātijas kā sarunu, pārliecināšanas un rezultātu sasniegšanas veida. Tādēļ atbilde ir vienkārša. Kā mēs sacījām, Padome vada ļoti attīstītu dialogu starp ES un Ķīnu. Šis dialogs nav beidzies, un nākamajā mēnesī sāksies jaunais posms. Mēs vēlamies tupināt šo dialogu, kurā cilvēktiesības ir un būs galvenais elements.

Es nevaru komentēt Mitchell kunga jautājumu, jo Padome šo lietu vēl nav apspriedusi un tai tajā nav viedokļa.

Mitchell kungs, jūs noteikti piekrītat, ka nevaru komentēt informāciju un datus, kas pieejami plašsaziņas līdzekļos un citur.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jūs pareizi sacījāt, ka praksē dialogs var sekmēt konfliktu risināšanu. Mans jautājums ir, vai varat iedomāties jaunu forumu ar Ķīnu neatkarīgi no tā, vai tas būtu par izglītību vai pētniecību? Pieredzes gūšanai vienam no otra un izpratnei vienam par otru jābūt uzmanības centrā. Galu galā starptautiskā līmenī mums nav tikai sports, mūzika un uzņēmējdarbība; ir arī personiskās un cilvēciskās attiecības, un tur mums vajadzīgs jauns forums.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Es tikai vēlos turpināt sava kolēģa Evans kunga uzdoto jautājumu. Ja Ķīna pienācīgi nerisina mana kolēģa uzsvērtos jautājumus, kāda rīcība, pēc ministra kunga domām, jāīsteno Padomei un ES dalībvalstīm?

Ja ministra kungs nevar atbildēt šobrīd, kāda rīcība, viņaprāt, Padomei būtu jāmēģina īstenot? Vai arī mēs laiski sēdēsim un pazemīgi pieņemsim to, ko Ķīna mums sacīs, un vienkārši dosimies uz Olimpiskajām spēlēm? Kāda rīcība mums būtu jāīsteno?

  Janez Lenarčič. − (SL) Zināmā mērā Rübig kunga un Kamall kunga jautājumi ir saistīti. Jautājums bija par to, ko mēs varam darīt, ja nesaņemsim apmierinošu atbildi, un viena no iespējām noteikti ir pieprasījuma atkārtošana. Jūs jautājāt par jaunām dialoga platformām ar Ķīnu – jā, protams, ja tas būs nepieciešams un ja Padome un Ķīnas delegācija vienosies par šādu dialoga paplašināšanu. Tomēr es domāju, ka ir būtiski, lai dialogs turpinās, un tā, manuprāt, ir vienota atbilde uz abu kungu jautājumiem. Padome ir apņēmusies turpināt šo dialogu un risināt cilvēktiesību jautājumu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 7 Koenraad Dillen (H-0233/08)

Temats: Tibeta

ES asi reaģēja uz neseno dumpju vardarbīgo apspiešanu Mainmarā. Piemēroja ekonomiskās sankcijas un uz valsti nosūtīja īpašo ES sūtni.

Ķīnas gadījumā Padome izsakās daudz savaldīgāk. Patiešām ES Augstā ārlietu pārstāvja Javier Solana runātāja sacīja, ka „attiecības starp ES un Ķīnu ir pilnīgi atšķirīgas no attiecībām starp ES un Mainmaru”.

Vai Padome uzskata, ka pastāv atšķirības starp Mainmaru un Ķīnu attiecībā uz plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un iestāžu īstenoto vardarbību? Vai Padome var mani informēt, kādi uzlabojumi ir panākti, izmantojot politisko dialogu attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Tibetā un Tibetas valodas un kultūras situāciju? Kāds ir Padomes viedoklis par Amnesty International priekšlikumu, ka Tibetā būtu jāielaiž starptautiskie novērotāji, lai varētu veikt izmeklēšanu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tāpat kā Eiropas Parlaments arī Padome ir nobažījusies par nesenajiem notikumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā.

19. martā, tikai dažas dienas pēc šiem notikumiem, Padome ES vārdā iesniedza paziņojumu, kurā tā aicināja puses savaldīties. Tā aicināja Ķīnas valdību reaģēt uz Tibetas iedzīvotāju bažām par cilvēktiesībām. Tā mudināja Ķīnas valdību un Dalai Lama sākt konkrētu un konstruktīvu dialogu, kas novestu pie ilgtspējīga un visiem pieņemama risinājuma, kurš pilnība ņem vērā Tibetas kultūru, reliģiju un identitāti. Slovēnijas prezidentūra nosūtīja līdzīgu paziņojumu ES vārdā 25. marta Ženēvas Cilvēktiesību padomes sesijas laikā.

Mēs esam informēti par ANO jautājumiem saistībā ar Ķīnas reakciju uz notikumiem Tibetā. Padome mudināja Ķīnas valdību atvelt piekļuves ierobežojumus reģionam, kas sekmētu situācijas neatkarīgu novērtējumu. Cilvēktiesību sarunas starp ES un Ķīnu, kas šodien jau vairākkārt minētas, notiks Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā 15. maijā, un tās būs vēl viena iespēja runāt par situāciju Tibetā un citiem svarīgiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību aizstāvjiem. Eiropas Savienības trijotne uzstās, lai Ķīnas iestādes ļauj ārvalstu žurnālistiem piekļūt Tibetai saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ko pieņēma saistībā ar Olimpiskajām spēlēm.

Eiropas Savienība un Ķīna Ļubļanā runās par interneta cenzūru, tādējādi turpinot debates, kas sākās dialoga pēdējā posmā pagājušā gada oktobrī.

Ir svarīgi novērtēt cilvēktiesību dialogu saistībā ar plašāku dialogu starp ES un Ķīnu par cilvēktiesībām, reformām un politiskajām un sociālajām priekšrocībām. Problēmas, kas bija par iemeslu nemieriem Tibetā, tiek regulāri apspriestas saistībā ar cilvēktiesību dialogu ar Ķīnu. Šīs problēmas ir reliģiskās pārliecības brīvība, minoritāšu tiesības un kultūras tiesības. ES trijotnei bija ļoti atklātas diskusijas ar Ķīnas iestādēm par reliģiskās pārliecības brīvības ierobežošanu pēdējā sarunu posmā pagājušā gada oktobrī.

Papildus nesenajām pozitīvajām izmaiņām cilvēktiesību jomā Ķīnā ir arī tas, ka šogad spēkā stājās jauns darba likums un kompetence par nāvessodu piespriešanu atkal ir nodota Augstākās tiesas rokās. Tādējādi ir samazinājies nāvessodu skaits.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka ES uzrauga situāciju Burmā tikpat cieši kā situāciju Tibetā. Attiecībā uz Tibetu ES aktīvi atbalsta ANO centienus paātrināt pāreju uz demokrātiju, samierināšanu un attīstību valstī, kā arī ir iesaistīta apspriedēs ar saviem Āzijas partneriem.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Paldies ministra kungam par atbildi, kas bija samēra detalizēta, bet diemžēl es nedzirdēju pašu lietas būtību. Mēs šajā Palātā esam vienojušies, ka cilvēktiesību situācija Burmā un Ķīnā mūs uztrauc. Es uzdrošinos apšaubīt, ka gaidāmas pozitīvas pārmaiņas. Es vēlos norādīt, ka vel tikai pirms dažām nedēļām Francijas avīze Libération uz pirmā vāka publicēja fotogrāfijas, kurās bija redzams aprīkojums, ko izmanto, lai mocītu ieslodzītos Tibetas iedzīvotājus Ķīnas cietumos, tādēļ apšaubu, ka notikušas pozitīvas izmaiņas.

Tomēr es precizēšu savu jautājumu. Kādēļ ES ir dubulti standarti, kad, piemēram, ļoti strikta rīcība tiek īstenota attiecībā pret Burmu ekonomisko sankciju veidā, taču tas nenotiek attiecībā pret Ķīnu? Vai varētu būt, ka, kad ir iesaistītas lielas ekonomiskās intereses, mēs esam mazāk principiāli attiecībā uz cilvēktiesībām?

  Janez Lenarčič. − (SL) Es jums, Dillen kungs, nepiekrītu, ka pastāv dubulti standarti. Es domāju, ka ES nav dubultu standartu. Ja tas tā būtu, Slovēnijas prezidentūra nebūtu runājusi ES vārdā 25. marta Ženēvas Cilvēktiesību padomes sesijā.

Kad runa ir par cilvēktiesībām, ES cenšas piemērot vienādus standartus visām trešām valstīm. Jautājums ir par to, kādus līdzekļus būtu jāizmanto. Tie ir atšķirīgi katrā gadījumā. Kad pieņem lēmumu, kādus līdzekļus vai pasākumus ieviest, ir būtiski apsvērt iespēju sasniegt vēlamo rezultātu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 8 Colm Burke (H-0167/08)

Temats: cilvēktiesības Čadā

Vai Padome var pastāstīt, kā tieši tā palielina diplomātisko spiedienu, lai panāktu pamieru Čadā un aizsargātu aplenktos civilos iedzīvotājus, kā arī palielinātu politiskos centienus un padarītu šo teritoriju drošu?

Divus opozīcijas politiķus, par kuriem Čadas valdība ir sacījusi, ka viņi vairs nav valdībā, apcietināja valsts drošības spēki 3. februārī Čadā. Pēc veiklā mēģinājuma februāra sākumā, kā Padome nodrošina opozīcijas politiķu atbrīvošanu pēc arestiem, kas bija daļa no opozīcijas sagraušans galvaspilsētā Ndžamenā?

Prezidents Déby 14. februārī izziņoja ārkārtas stāvokli, piešķirot savai valdībai izņēmuma pilnvaras cenzēt plašsaziņas līdzekļus, meklēt cilvēkus un īpašumus, kā arī strikti kontrolēt pārvietošanos Čadā. Kā Padome nodrošina, ka Déby administrācija nepārkāpj Čadas pilsoņu cilvēktiesības ar šīm jauniegūtajām un plašajām pilnvarā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome ir cieši vērojusi pilsonisko tiesību situāciju Čadā, jo īpaši kopš Čadas iestādes izziņoja ārkārtas stāvokli. Ka mēs zinām, ārkārtas stāvokli atcēla 16. martā. Padome aicināja prezidentu Déby ņemt vērā pamattiesības un brīvības, būt savaldīgam un nekavējoties atlaist aizturētos. Pašlaik bez vēsts pazudusi ir tikai vēl viena persona.

Pagājušā gada 13. augustā panāca vienošanos ar gandrīz visiem opozīcijas politiķiem. Padome joprojām aicina politiskās vienošanās parakstošās puses turpināt īstenot vienošanos, neskatoties uz traucējumiem, ko radīja vardarbīgie konflikti ar dumpīgām grupām. Vienošanās īstenošanas turpināšana attiecas arī uz noteikumiem par demokrātiskas brīvības un vārda brīvības sekmēšanu. Padome iesaistās starptautiskos centienos, sekmējot šo procesu, un jo īpaši iegūst opozīcijas partiju un civilās sabiedrības uzticību.

ES uzliktais spiediens ir novedis pie Izmeklēšanas komisijas izveides, kurā ES un Starptautiskā franciski runājošo valstu organizācija sadarbojas kā starptautiskie novērotāji. Viens no šīs komisijas uzdevumiem ir izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus nemieru laikā un noteikt apstākļus, kādos bez vēsts pazuda daži opozīciju vadītāji. Šai komisijai būtu jāpabeidz tās darbs trīs mēnešu laikā.

  Colm Burke (PPE-DE). – Es biju Čadā no 24. līdz 30. martam un tikos ar ārlietu ministru un Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju. Es neesmu apmierināts ar saņemtajām atbildēm saistībā ar Saleh kungu, kurs ir pazudis bez vēsts, ka arī ar Izmeklēšanas komisiju.

Es tikai vēlos apjautāt, vai starptautiskie pārstāvji Izmeklēšanas komisijā un ES pārstāvis ir Čadā kā novērotāji? Vai viņi reāli piedalās izmeklēšanā? Es aprotu, ka viņi ir tikai novērotāji, un es neesmu gandarīts, ja tāda ir situācija. Es nedomāju, ka mēs saņemsim patiesu un precīzu ziņojumu, ja starptautiskie pārstāvji nav iesaistīti izmeklēšanā un ir tikai novērotāji.

  Janez Lenarčič. − (SL) Jums taisnība, Burke kungs. ES un Starptautiskās franciski runājošo valstu organizācijas pārstāvji piedalās šajā izmeklēšanā kā starptautiskie novērotāji. Manuprāt, šī loma ir pietiekama, lai novērtētu ziņojumu, kuru sagaidām, ka Komisija iesniegs pēc trīs mēnešiem.

  Priekšsēdētāja. − Man nav tālāku jautājumu par šo punktu, un nākamais punkts būs pēdējais.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 9 Liam Aylward (H-0180/08)

Temats: miera uzturēšanas misija Čadā

Vai Padome var sniegt visaptverošu ziņojumu, izklāstot, kā pašlaik strādā ES miera uzturēšanas misija Čadā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (NL) Pēc uzbrukumiem galvaspilsētai Ndžamenai, ko Čadas dumpinieku grupējumi no Sudānas veica janvārī, daļas komandieris ģenerālis Nash 31. janvārī izlēma uz pagaidu laikposmu pārtraukt karaspēka izvietošanu.

Šo lēmumu pieņēma divu iemeslu dēļ – pirmkārt, lai varētu novērtēt jauno politisko un drošības situāciju, un, otrkārt, lai veiktu nekavētu eiropiešu un citu valstu civilo iedzīvotāju evakuāciju. Karaspēka izvietošanu atsāka pēc 12 dienām un šis 12 dienu pārtraukums neietekmēja operācijas vispārējo grafiku. Sākotnējās darbības spējas sasniedza 15. martā, un saskaņā ar plānoto pilnas spēja sasniegs jūnija beigās.

Neskatoties uz šo īso pagaidu pārtraukumu, Padome ir nepārprotami norādījusi, ka joprojām ir apņēmusies īstenot mandātu saskaņā ar attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju, jo īpaši humanitāro mandātu.

Konflikti februāra sākumā bija paredzēti kā iespējamā notikumu attīstība, ko ņēma vērā no operācijas plānošanas paša sākuma. Diemžēl viena no prognozēm izrādījās patiesa, kas EUFOR misijas izvietošanai Čadā un Centrālāfrikas Republikā piešķīra steidzamības pakāpi.

Padome uzskata, ka starptautiskās sabiedrības un ES interesēs ir uzlabot šī reģiona stabilitāti un drošību. Iepriekš minēto daudzdimensiju struktūru klātbūtne sekmēs humanitārās un politiskās situācijas stabilitāti, kā arī novērsīs krīzes izplatīšanos uz kaimiņvalstīm un reģioniem.

Runājot par negadījumu uz Sudānas robežas, kad gāja bojā kāds EUFOR kareivis, operācijas komandieris pauda nožēlu par netīšo robežas šķērsošanu un par neveiksmīgo rīcību, kas noveda pie kareivja nāves. Komandieris apstiprināja, ka EUFOR īstenos savu mandātu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju, t.i., taisnīgi un konsekventi ievērojot Sudānas robežas.

Man būtu jāpiebilst, ka notiek izmeklēšana par minēto negadījumu. Karaspēka izvietošana notiek saskaņā ar plānu. Pašlaik Čadā un Centrālāfrikas Republikā ir 1800 EUFOR kareivji. Kad misija būs nokomplektēta, skaits būs 3700 kareivji no 14 dalībvalstīm. Pašlaik notiek sarunas ar trešām valstīm par to iespējamo ieguldījumu.

  Liam Aylward (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, vai es varu pajautāt ministra kungam, vai viņš uzskata, ka tiek sniegts pienācīgs loģistikas atbalsts, lai īstenotu pilnu miera uzturēšanas misijas izvietošanu nākamajās nedēļās un mēnešos?

Turklāt, vai ministra kungs piekrīt, ka ES miera uzturēšanas misija Čadā nosūta spēcīgu vēstījumu Sudānas valdībai, jo daudzi no 300 000 bēgļiem nometnēs Čadas austrumos ir tur ieradušies, lai izvairītos no genocīda Darfūras reģionā?

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbilde uz pirmo Aylward kunga jautājumu noteikti ir „jā”. Uz otro – arī „jā”, ja tiek ņemts vērā operācijas mandāts, kas neietver Darfūru.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

  Priekšsēdētāja . Ar to jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca 19.10 un turpināja 21.00)

SĒDI VADA: M. ROURE KUNDZE
priekšsēdētāja vietniece

13. Towards a reform of the World Trade Organisation (debate)

  Priekšsēdētāja. - Nākamā lieta dienas kārtībā ir ziņojums, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā sagatavoja Cristiana Muscardini (A6-0104/2008) „Gatavojoties Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai” (2007/2184(INI)).

  Cristiana Muscardini, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Ļaujiet man vispirms izteikt patiesu pateicību sekretariātam, kas šī teksta sastādīšanas laikā izrādīja lielu aktivitāti un ļoti palīdzēja visiem komitejas locekļiem. Šodien mēs izklāstām Komisijai vairākas uz dziļiem apsvērumiem balstītas domas, kas radušās visas Starptautiskās tirdzniecības komitejas konstruktīvas darbības rezultātā.

Mūsu komiteja vēlas, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas institucionālā darbība būtu efektīvāka un demokrātiskāka, lai tā varētu pildīt savu svarīgo uzdevumu – regulēt starptautisko tirdzniecību. Lai to panāktu, ir nepieciešama reforma.

Nesen notikusī daudzu jaunu dalībvalstu pievienošanās – varam pieminēt Ķīnu un gaidāmo Krievijas pievienošanos – liecina par organizācijas, kuru tagad veido 152 valstis, panākumiem. Taču ņemot vērā tieši augušo apjomu, ir jāpadomā par PTO reorganizāciju.

Ziņojumā esam uzsvēruši galvenos iemeslus, kādēļ PTO un daudzpusējai tirdzniecībai ir vajadzīga jauna, stingrāka, kā arī dinamiskāka un demokrātiskāka struktūra. Mūsu dienas kārtībā regulāri ir jautājums par Dohas sarunām: mēs zinām, ka vienošanās vienmēr ir tepat kaut kur aiz stūra, taču tā nedodas rokā. Starptautiskās tirdzniecības komiteja apzinās šo problēmu, tāpēc ir vairākkārt atbalstījusi šīs sarunas, kuru rezultātam jābūt līdzsvarotākai un godīgākai tirdzniecībai. Tikmēr mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks drosmīgi un ambiciozi gatavoties sarunu periodam pēc Dohas sarunu pabeigšanas.

Šodien, iepazīstinot Komiteju ar saviem uzskatiem, mēs aicinām Kopienas izpildvaru būt tikpat drošsirdīgai un ambiciozai, uzņemoties politisku iniciatīvu Ženēvā, kas varētu būt sākums ceļam uz atsevišķu mehānismu pārskatīšanu – mehānismu, kas acīmredzami šobrīd nedarbojas pareizi.

PTO institucionālo struktūru varētu uzlabot nošķirot darbības, kas saistītas ar pārrunām par jauniem starptautiskiem tirdzniecības noteikumiem un saistībām, un darbības, kas saistītas ar pašreizējo nolīgumu īstenošanu. Ministru konferenču norma ir vienprātības princips, un tādam šim principam vajadzētu saglabāties, taču ir iespējams izstrādāt arī citas metodes, ar kuru palīdzību būtu iespējams pieņemt galīgos lēmumus organizācijā, kurā pēc paplašināšanas ir vajadzīgi citi mehānismi. Šādi mehānismi ir ieviesti Eiropā, un tagad tādus vajadzētu ieviest arī PTO.

Dohas sarunu kārtu vadošais kritērijs ir bijis visu dalībvalstu iesaistīšana sarunās par plašu jautājumu klāstu, taču šādās plaša profila organizācijās ir jāpieliek pūles, lai izstrādātu daudzpusēju pieeju plaša mēroga sadarbības veidošanai. Agrāk mēs par to runājām saistībā ar Eiropu, tagad tas ir jādara Pasaules Tirdzniecības organizācijā!

Svarīgs jautājums ir attīstības līmenis, un pēdējo gadu laikā jaunattīstības valstu grupa ir kļuvi arvien lielāka un daudzveidīgāka. Tā ietver jaunās ekonomiskās attīstības valstis, kā arī valstis, kuras jau ir „attīstījušās”, piemēram, Ķīnu, Indiju, Brazīliju un Dienvidāfriku. Tāpēc īsto jaunattīstības valstu labā būtu pareizi pārklasificēt valstis skaidrākās un viendabīgākās grupās, ņemot vērā to pašreizējo ekonomisko situāciju, un pieprasīt visām valstīm pildīt savus pienākumus atbilstoši to ekonomiskajiem spēkiem.

PTO sekretariātam, lai arī tā profesionālisms un kompetence tiek augstu vērtēti – arī mēs ar to vairākkārt sazinājāmies mēnešiem ilgā darba laikā –, ir relatīvi ierobežots amatu saraksts. Būtu pareizi stiprināt sekretariāta lomu un aicināt to uzsākt iniciatīvas un ieteikt kompromisa variantus. Stiprināt sekretariātu nozīmē padarīt to reprezentatīvāku attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu, lai tas justos kā centrs, organizācijas darbības virzošais spēks, tas jādara visu dalībvalstu interešu labā, jo īpaši to jaunattīstības valstu, kurām šobrīd netiek pievērsta pietiekama uzmanība, lai tās varētu panākt reālu attīstību.

Attiecībā uz PTO pārredzamību un parlamentāro dimensiju, ir jāpalielina starptautisko strīdu izšķiršanas lietu pārredzamība, lai uzlabotu PTO ārējo tēlu. Runājot par parlamentārās dimensijas veicināšanu, ir jāpievēršas PTO Parlamentārās konferences pastāvēšanai, veicinot tās veidošanos par visaptverošu parlamentāro asambleju, kuras padomdevēja pilnvaras piešķirtu tiesvedībai leģitimitāti.

Ir svarīgi, lai pastāvētu atbilstība citu starptautisko organizāciju darbam un to sadarbības koordinēšana. Tāpēc ir jāstiprina attiecības ar Starptautisko Darba organizāciju un atsevišķām ANO aģentūrām, jo PTO darbībā ir jāietilpst svarīgiem starptautiskiem sociālajiem un vides jautājumiem.

Pats galvenais, mēs nedrīkstam aizmirst, ka strīdu izšķiršanas sistēma ir unikāla PTO iezīme. Ja netiks atrasts veids, kādā racionalizēt un paātrināt lietu izskatīšanu, pastāv risks, ka strīdu izšķiršana ilgs gadiem, nelabvēlīgi ietekmējot sabiedrību, dalībvalstis un patērētājus. Tādēļ mēs patiesi aicinām Komisiju būt tikpat drosmīgai kāda bija parlamentārā komiteja, identificējot jaunus veidus, ar kuru palīdzību turpmāk racionalizēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija ir pateicīga Parlamentam par šo ļoti detalizēto un laicīgo ziņojumu.

Eiropas Savienības galvenajai prioritātei ir jābūt nodrošināt PTO spēju reaģēt uz strauji mainīgās vispasaules ekonomikas radītajām grūtībām. Turklāt, ņemot vērā, pašreizējās ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras daudzas PTO dalībvalstis, lai varētu pretoties citām valstīm kaitējošajai protekcionisma politikai, spēcīgas daudzpusējas institūcijas pastāvēšana ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk.

Ziņojumā ir atzīta Dohas Attīstības programmas (DDA) centrālā nozīme. Komisija vēlas atkārtoti uzsvērt, ka visas ar PTO nākotni saistītās iniciatīvas Ženēvā būs jābalsta uz, cerams, veiksmīgo, DDA rezultātu un jāpielāgo tam.

Tagad, kad varētu notikt DDA sarunu pēdējais posms, nevienam PTO biedram nav politiskas vēlmes un/vai administratīvu resursu, lai iesaistītos jēgpilnā apspriedē par PTO reformu. Mēs gaidām un ceram, ka šīs situācijas rezultāts būs galīgā DDA vienošanās un to parakstīts līdz 2008. gada beigām. Tas arī pavērtu ceļu debatēm par PTO nākotni, debatēm, kas būs ļoti atkarīgas no tā, vai DDA beigsies veiksmīgi.

Attiecībā uz ziņojumā paustajām idejām Komisija vairumam no tām pamatā piekrīt, pat ja ir skaidrs, ka daži no izvirzītajiem rezolūcijas priekšlikumiem izraisīs lielu atsevišķu PTO dalībvalstu pretestību.

Attiecībā uz institucionāliem jautājumiem Komisija turpina atbalstīt parlamentārās dimensijas veicināšanu PTO un citas idejas, piemēram, papildu resursu piešķiršanu PTO sekretariātam un tā uzdevumu paplašināšanu, kā arī PTO aktīvo pārredzamības mehānismu stiprināšanu un noteikumu piemērošanas efektīvu uzraudzību.

Mēs ievērojām aicinājumu ievērot atklātību strīdu izšķiršanas procedūrā un vēlamies uzsvērt, ka tā pamatā ir mūsu iniciatīva – ierosinājums padarīt ar Eiropas Savienību saistītās PTO sēdes atklātas.

Runājot par ziņojumā izvirzītajiem būtiskajiem priekšlikumiem – vajadzība integrēt netirdzniecības jautājumus PTO noteikumos paliks Eiropas Savienības vadošais princips gan daudzpusējās sarunās, gan nesen uzsāktajās divpusējās sarunās, kas balstītas uz paziņojumu par globālo Eiropu, gan arī jaunattīstības valstu atbalstam domātās vienpusējās iniciatīvās. Šādu iniciatīvu piemērs ir jaunā vienpusējā tarifu koncesiju sistēma, kas atbalsta jaunattīstības valstis, un Vispārējo preferenču sistēma (VPS+).

Svarīgs jautājums noteikti būs tirdzniecības politikas saistība ar darbu un vidi, bet dienas kārtībā varētu nonākt arī citi ar tirdzniecību saistīti jautājumi.

Pēc Dohas sarunu kārtas noslēguma par vienu no stimulējošākajiem un grūtākajiem Eiropas tirdzniecības politikas uzdevumiem kļūs jaunas daudzpusējas politikas veidošana. Parlamentam būs arvien pieaugoša loma šādas politikas izstrādē un veicināšanā, īpaši tad, kad spēkā stāsies Lisabonas līgums.

Komisija un, jo īpaši, mans kolēģis P. Mandelson kungs vēlas veidot ar jums atklātu un konstruktīvu dialogu, lai rastu pamatotus un reālus secinājumus ar mērķi uzlabot PTO un visas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību.

  Johan Van Hecke, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Attīstības komiteja pilnībā atbalsta referentes C. Muscardini kundzes argumentus par labu Pasaules Tirdzniecības organizācijas radikālai reformai. 2001. gadā Saterlendas ziņojums pašā PTO raisīja ļoti spraigas debates par tās institucionālo reformu – debates, kas diemžēl pārāk ātri beidzās. Daži cilvēki uzskata, ka šis nav piemērots brīdis debatēm par reformu. Pirms nozīmīgām debatēm par šo organizāciju viņi vēlas sagaidīt Dohas attīstības programmas rezultātu. Taču, mūsuprāt, sarunas un rezultāta gaidīšana viens otru neizslēdz.

Runājot par attīstību, mēs vēlamies redzēt jaunu PTO jaunattīstības valstu klasifikāciju, kas balstīta uz katras valsts attīstības vajadzībām nevis valstu kategorijām. C. Muscardini kundze jau paskaidroja, kādēļ tas ir vajadzīgs. PTO ir vajadzīga ne tikai lielāka pārredzamība, būtiska ir arī ciešāka sadarbība ar citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko Darba organizāciju un UNCTAD. Mūsu komiteja uzskata, ka būtisks ir Saterlendas ziņojumā iekļautais priekšlikums padarīt vismazāk attīstīto valstu tehniskā atbalsta finansējuma noteikumus par līgumā paredzētām tiesībām, lai tās varētu pilnvērtīgi piedalīties daudzpusējās tirdzniecības sistēmā. Visbeidzot, kā ieteikts Saterlendas ziņojumā, ir jāpārskata arī strīdu izšķiršanas process, kurā mums visiem zināmu iemeslu dēļ jaunattīstības valstīm bieži klājas vissliktāk.

Īsumā: PTO reforma ir būtiska, ne tikai tādēļ, lai nostiprinātu visu, tostarp nabadzīgāko, dalībvalstu tiesības, bet, manuprāt, arī tāpēc, lai aizsargātu daudzpusējību.

  Gunnar Hökmark, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētājas kundze, vēlos pateikties referentei un Starptautiskās tirdzniecības komitejai par šo ziņojumu. Es domāju, ka, diskutējot par PTO, ir jāuzsver arī tas, ka globalizācija un brīvā tirdzniecība ir sniegušas jaunas iespējas miljoniem cilvēku. Pēdējo divu desmitgažu laikā esam pieredzējuši lielāku progresu cīņā pret nabadzību nekā jebkad agrāk.

Tas uzsver nepieciešamību aizsargāt stabilus godīgas un daudzpusējas brīvās tirdzniecības noteikumus. Tas ir PTO galvenais uzdevums, un tādēļ ir svarīgi, lai PTO būtu spēcīga un stabila organizācija. Mums ir jānodrošina plašāka un netraucēta starptautiskā tirdzniecība un konkurence. Tādēļ Ekonomikas un monetārā komisija ir norādījusi uz nepieciešamību samazināt valsts atbalstu, likvidēt ar tarifiem nesaistītas tirdzniecības barjeras un palīdzēt uzlabot jaunattīstības valstu pozīciju sarunās par daudzpusēju sistēmu un brīvās tirdzniecības noteikumiem.

Šādi vēlreiz tiek uzsvērts, kādēļ mums ir vajadzīga spēcīga PTO un spēcīgs sekretariāts – lai varētu pieņemt lēmumus un atbalstīt noteikumus, kā arī attīstīt daudzpusējas tirdzniecības sistēmu.

Ja mums izdosies izveidot stipru PTO un PTO sekretariātu, mēs paveiksim svarīgu uzdevumu, lai aizsargātu vispasaules tirdzniecības iespējas attīstīties tirdzniecības sistēmā ar brīviem un godīgiem noteikumiem. Tāds ir mūsu uzdevums – ne vairāk un ne mazāk.

Šajā sakarā ir arī jāuzsver atsevišķi uzdevumi: mums ir jāpalielina pakalpojumu brīvā tirdzniecība; mums ir jāpalielina finansiālo pakalpojumu atklātība; mums ir jānodrošina lielāka brīvā tirdzniecība lauksaimniecībā. Diskutējot par pārtikas cenu palielināšanu, varam redzēt, cik nozīmīga ir tirgus atvēršana.

Taču mums tas nekad neizdosies, ja PTO būs vāja un ja nebūs iespējas saglabāt spēcīgu sistēmu, kas aizsargā jaunattīstības valstis, var sniegt nabadzīgajiem cilvēkiem jaunas un labākas iespējas un kas var mums visiem palīdzēt izmantot brīvās tirdzniecības sniegtās priekšrocības.

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, sākumā šķiet dīvaini, ka mums ir jādebatē par PTO reformu tad, kad Doha kārtas sarunas ir nonākušas ieilgušā strupceļā. Taču ir vērts debatēt par PTO darbību un nākotni, jo šo strupceļu rada strukturālas un institucionālas problēmas un pasaules tirdzniecības sistēmas trūkumi. To parāda arī C. Muscardini kundzes ziņojums.

Manuprāt, plānotā reforma ietver trīs galvenās grūtības. Pirmkārt, ir jāpanāk cik vien iespējami liela un abpusēji izdevīga komerciālas apmaiņas liberalizācija, jo tas ir izmēģināts un pārbaudīts ekonomikas attīstības nodrošināšanas veids. Mērķis noteikti ir vienlīdzīga ieguvumu sadale PTO biedru vidū un jaunattīstības valstu harmoniska iekļaušana pasaules tirdzniecības sistēmā.

Otrkārt, grūtības ir gaidāmas saistībā ar institucionālajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai garantētu organizētas pasaules tirdzniecības pārvaldības saskaņotību, vienotas saistības, demokrātisku leģitimitāti, pārredzamību un efektivitāti. Treškārt, ir jārod pareizs līdzsvars starp komerciāliem un nekomerciāliem jautājumiem.

PTO dalībvalstīm ir visas tiesības noteikt ierobežojošus tirdzniecības pasākumus, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību un patērētājus. Tipisks piemērs ir PTO šķīrējtiesas izskatītās lietas, ko tirdzniecības partneri uzsāka pret ES par ĢMO un aizliegumu importēt hormonus saturošu liellopu gaļu no ASV un Kanādas. Taču ir jāsaprot, ka risinājums nebūs PTO pārslogošana ar papildu pienākumiem, bet PTO un citu starptautisko organizāciju kopīgo mērķu un darbību abpusēja atbalsta un saskaņotības saistīšana.

Dāmas un kungi, PTO uzdevums nav novērst citu ANO sistēmas speciālo organizāciju radītās problēmas. Vispasaules sabiedrībā notiek gan satraucošas finanšu un ekonomikas krīzes, gan nedokumentēta ar pārtiku saistīta katastrofa. Saskaroties ar šīm grūtībām, nepietiek ar tādām kosmētiskām pārmaiņām kā barjeru pacelšana. Globālu grūtību risināšanai ir nepieciešama globāla izpratne, sistemātiska konverģence un saskaņots tiesiskais regulējums. Tas attiecas uz sociālo atbildību, vides aizsardzību un ekonomisko konkurētspēju.

  Harlem Désir, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, ir ļoti svarīgi pabeigt Dohas sarunu kārtu, taču ir svarīgi arī vēlreiz pārskatīt PTO darbību. Katru dienu mēs redzam, ka tā saskaras ar problēmām, kas saistītas ar efektivitāti, leģitimitāti un mijiedarbību ar citām daudzpusējas sistēmas iestādēm.

Zināmā mērā tas, ka nedaudz vairāk kā 10 gadus pēc tās izveides, būs jāpārskata organizācijas darbības mehānismi, bija nenovēršami. Mainoties no Vispārējo tarifu un tirdzniecības vienošanās (GATT) uz PTO, daudzpusējā sistēma mainīja ne tikai dimensiju, atsevišķos aspektos tā mainīja arī savu būtību. Tirdzniecības noteikumus piemēroja ievērojamam daudzumam jaunu jomu: pakalpojumiem, intelektuālajam īpašumam, investīcijām, beztarifu šķēršļiem. Sākotnējām dalībvalstīm pievienojās jaunas, un šī paplašināšanas radīja daudzveidību, atšķirību starp situācijām un dalībvalstīm ar dažādiem resursiem un problēmām. Tas viss papildu centieniem pabeigt Dohas sarunu kārtu acīmredzot nozīmē, ka ir jāpārskata nepieciešamās reformas.

Es atzinīgi vērtēju mūsu referentes C. Muscardini kundzes paveikto darbu, kā arī to, ka mēs varējām sadarboties ar viņu un citām grupām. Es vēlos uzsvērt vairākus šī īpaši svarīgā ziņojuma punktus un ceru, ka Parlamenta vairākums rītdienas balsojumā ziņojumu pieņems.

Pirmais elements ir starptautisko standartu līdzsvars, kā arī jaunu PTO un citu starptautisko organizāciju attiecību veidošana. Ziņojumā jūs redzēsiet, ka mēs, protams, pieminām gan ar vidi, gan veselību saistītus jautājums – to acīmredzamo nozīmi pierāda lieta par nepatentētiem medikamentiem un intelektuālo īpašumu – gan arī sociālos jautājumus. Mēs nedrīkstam nediskutēt par šo jautājumu Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

STO un PTO sadarbība, kuru atsāka abu organizāciju ģenerāldirektori, ir jāizvērš plašāka, un šajā sakarā Eiropas Savienībai ir jādarbojas kā virzošajam spēkam. Mēs izvirzām divus konkrētus priekšlikumus: pirmkārt, STO ir jāpiešķir PTO novērotāja statuss, kā tas tika izdarīts Starptautiskajam Valūtas fondam; otrkārt, PTO ir jāizveido – un Savienībai vajadzētu to ierosināt – tirdzniecības un pienācīgas nodarbinātības komiteja, kuras modelis būtu Tirdzniecības un vides komiteja, kas ir veicinājusi ievērojamu progresu attiecībā uz vides un tirdzniecības noteikumu mijiedarbību.

Otrkārt vēlos uzsvērt ziņojuma aspektus, kas, aicina PTO piešķirt vairāk resursu vājākajām dalībvalstīm, vismazāk attīstītajām valstīm, lai nodrošinātu vienlīdzīgu, efektīvu un produktīvu dalību visās pārrunās un visās komitejās, kurās tiek veidoti turpmākie nolīgumi un tirdzniecības politika.

Treškārt, mēs arī uzsveram ārējās pārredzamības nozīmi un iespēju, ka pilsoniskajai sabiedrībai, parlamentāriešiem un patiesi dinamiskai parlamentārajai dimensijai PTO varētu būt lielāka nozīme. Mēs vēlamies redzēt patiesi parlamentāru asambleju. Šobrīd Parlamentārās konferences dalībnieki satiekas kopā ar PTO. Nesen šim jautājumam pievērsās ģenerāldirektors un tirdzniecības ministri, taču mēs vēlamies, lai to atzīst, tādēļ izvirzām ļoti konkrētus priekšlikumus, piemēram, saistībā ar pārsūdzības iestādi un strīdu izšķiršanu. Tā kā šīs prasības ir līdzīgas tiesā vai šķīrējtiesā izskatītajām prasībām, to izskatīšanai jānotiek atklāti un dokumentiem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai. Es arī uzskatu, ka būtu noderīgi kliedēt atsevišķus mītus un padarīt organizāciju pārredzamāku.

Visbeidzot, vēl viens svarīgs jautājums, kas arī ir ticis uzsvērts, ir sekretariāta resursi. Šobrīd PTO budžets ir USD 135 miljoni: tas ir sešas reizes mazāks par SVF budžetu un gandrīz 10 reizes mazāks par Pasaules Bankas budžetu. Tajā strādā aptuveni 600 darbinieku, arī šis skaitlis ir daudz mazāks nekā citās daudzpusējās organizācijās. Tādējādi, manuprāt, viens no priekšnoteikumiem labāku un attīstību veicinošu tirdzniecības noteikumu izveidei ir palielināt resursus PTO, kura ir labāk iekļauta daudzpusējo organizāciju sistēmā.

  Mariela Velichkova Baeva, ALDE grupas vārdā. – (BG) Sarežģītās starptautiskās ekonomiskās vides noteicošais faktors ir dinamiskais globālais ekonomiskās un finansiālās integrācijas process. Pasaules vadošo organizāciju veiktās analīzes par makroekonomikas politiku un globālajām tendencēm liecina, ka turpmākajos desmit gados mēs pieredzēsim ievērojamu politisko un ekonomisko nedrošību. Šobrīd palielinās atsevišķi riski, piemēram, augošās enerģijas cenas, kuru dinamiskais kāpums ietekmē lauksaimniecības izstrādājumu cenas; šie faktori kopīgi rada inflācijas spiedienu un pārtikas trūkumu, kā arī ierobežotu infrastruktūras jaudu transportēt preces, kas būtiski ietekmē starptautisko tirdzniecību un finansiālo nestabilitāti. Es pievēršu jūsu uzmanību šiem riskiem un nedrošībai ne tādēļ, ka vēlos lai jūs naktī nevarētu mierīgi gulēt, bet tāpēc, ka vēlos uzsvērt dažus no starptautiskās ekonomiskās vides parametriem un nepieciešamību īstenot politiku, lai izlīdzinātu nelīdzsvarotību un atbalstītu neaizsargātās ekonomikas. Ļaujiet man atgādināt, ka divas galvenās nozares, kuras visvairāk ietekmē tirdzniecības liberalizācija, ir ražošana un lauksaimniecība, un augošās pārtikas cenas daudzos pasaules reģionos ir izraisījušas vardarbīgus protestus.

Lai reaģētu uz ekonomikas un politikas realitāti, Pasaules Tirdzniecības organizācijai kā tirdzniecības sistēmai ar starptautiskajā tirdzniecībā saistošiem noteikumiem ir jāspēj uzlabot savas darbības noteikumus, organizācijas struktūru un lēmumu pieņemšanas procedūru, kā arī jādemonstrē pragmatiskāka institucionālā elastība un pielāgošanās spējas. Šādi rīkojoties, tai, protams, jāņem vērā fakts, ka vest sarunas ar 150 valstīm, kurām ir atšķirīgs attīstības līmenis, dažādas ekonomikas struktūras un kuru tautsaimniecības nozarēs tiek īstenotas dažādas reformas, ir diezgan grūts uzdevums. Taču, ja Sofijā, Kotonū, Santjago un Briselē tiek sniegti ierosinājumi, debates Ženēvā ir mehānisms, ar kura palīdzību iespējams panākt vienošanos, kurai vajadzētu arvien vairāk likvidēt šķēršļus.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētājas kundze, lauksaimniecībai nevajadzētu būt zaudētājai Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumā. Komisārs P. Mandelson šobrīd piedalās sarunās par ļoti nevienlīdzīgu darījumu, kas nelabvēlīgi ietekmētu Eiropas lauksaimniekus un visu ES lauksaimniecības pārtikas produktu nozari.

Man šķiet, ka PTO pārrunu grafiku nosaka ASV vēlēšanu kalendārs. Šādu bezjēdzību nevajadzētu paciest. Nolīguma saturs un būtība ir daudz svarīgāks par jebkurām vēlēšanām.

Lai arī Īrija ir pasaulē ceturtā lielākā liellopu gaļas eksportētāja, šis nolīgums to ļoti negatīvi ietekmētu. PTO nolīgumi destabilizēs Īrijas mājas liellopu un aitas gaļas tirgu, kura aprēķinātā vērtība šobrīd pārsniedz EUR 2,5 miljardus. P. Mendelsona kunga ierosinājums līdz 70% samazināt importa tarifus liellopu un jēra gaļas produktiem ir vienkārši pārmērīgs.

Pagājušajā nedēļā Dublinas ielās devās 10 000 lauksaimnieku, lai protestētu pret priekšsēdētāja J. Barosso kunga vizīti pilsētā. J. Barosso kungs apzinās Īrijas lauksaimnieku milzīgās dusmas, un ir pienācis brīdis iegrožot komisāra P. Mandelson kunga darbību.

Visbeidzot, mums ir obligāti jāpanāk vienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā – vienošanās, kas apmierinātu ikvienu; vienošanās, no kuras iegūtu Eiropa, lauksaimnieki un lauksaimniecība; un vienošanās, kas garantētu pārtikas avotus.

  Caroline Lucas, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Zaļo/ALE grupa noteikti atbalsta šī ziņojuma vispārīgo saturu, jo īpaši aicinājumu panākt lielāku konsekvenci starp PTO noteikumu izstrādi, ANO aģentūru darbu un pastāvošajiem līgumiem par sociālajiem, vides un cilvēktiesību jautājumiem. Mēs uzskatām, ka ir jāiekļauj SDO novērotāja statuss, kā arī pasākumi, lai cīnītos pret sociālo un ekoloģisko dempingu.

Mēs arī atbalstām parlamentārās kontroles nozīmi, lai mazinātu PTO atbildības un leģitimitātes trūkumu, kā arī nepieciešamību izstrādāt PTO strīdu izšķiršanas procedūru, pamatojoties uz starptautiskajiem vides un sociālajiem tiesību aktiem, nodrošinot, ka tai ir reālas sodīšanas tiesības.

Taču mani uztrauc, ka ziņojumā nav atzīts, ka Dohas sarunu kārtas neveiksmes cēlonis ir tieši PTO kā organizācijas trūkumi. Tās nav divas dažādas lietas. Dohas sarunu kārtas strupceļš ir pilnībā saistīts ar to, ka atsevišķas spēcīgās valstis sistemātiski pārkāpa lēmumu pieņemšanas procesus un tā rezultātā notika atsvešināšanās no vājākajām valstīm.

Man šķiet, ka ziņojumā arī nav atzīts, ka, lai PTO izbeigtu pārlieku ieilgušo veco feodālo sistēmu, bija nepieciešama tieši revolūcija, ko 2003. gadā Kankūnā uzsāka jaunattīstības valstis, bet pirms tikšanās Honkongā – dažas jaunās valstis. Manuprāt, ir skaidrs, ka mums ir jābeidz gaidīt kamēr Dohas sarunu kārtai būs rezultāti, un nekavējoties jāuzsāk PTO reforma: jāīsteno gan tās procedūru, gan politiku reforma, jo ar reformas procesu vien nepietiek. Mums ir jāskatās uz pilnīgi visiem noteikumiem, kas 21. gadsimtā ir pilnībā novecojuši, pievēršoties jaunajām grūtībām, piemēram, klimata pārmaiņām.

tātad mums jāskatās uz tādiem noteikumiem, kā, piemēram, PPM: aizliegumu nošķirt izstrādājumus, balstoties uz to ražošanā izmantotajiem produktiem. Šāda nošķiršana ir būtiska, ja spējam atbalstīt un veicināt, piemēram, energoefektivitāti un mazāku izmešu daudzumu.

Mēs arī vēlamies, lai notiek pilnīga strīdu izšķiršanas procesu pārorientēšana, un es saviem kolēģiem arī iesaku Zaļo/ALE grupas ierosināto grozījumu, kurā īpaši lūgts rast jaunu veidu, kā aplūkot strīdu izšķiršanas mehānismu, nodrošinot, ka tā pamatā ir ANO Hartas principi un ka tas ir nodalīts no pašreizējās PTO formas.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vienīgais, kam mēs piekrītam, ir steidzamā vajadzība pēc revolūcijas PTO.

Ciktāl tas attiecas uz sabiedrības interesēm, PTO, tāpat kā SVF, ir nelikumīga, antidemokrātiska un bīstama organizācija. To izveidoja, lai nodrošinātu Amerikas Savienoto Valstu un citu lielāko starptautisko grupu finansiālo un rūpniecisko hegemoniju.

Protams, Eiropas Savienība, verdziskā veidā darbojas kā šīs sistēmas pakalpiņš, cerot dabūt dažas druskas no Amerikas kunga galda. Šobrīd neiegrožotā brīvā tirdzniecība ir vērsusies pret tās izveidotājiem un planētas ekonomiskais smaguma centrs ir pārbīdījies uz austrumu, jo īpaši, Āzijas pusi, radot visšausminošākās finanšu un pārtikas krīzes, kādas pasaule jebkad piedzīvojusi.

Dažas valstis, kuras vēl nesen tika klasificētas kā jaunās valstis, kļuva par citēdājām, pēc tam tādu vai citādu labvēlīgu mērķu vārdā no šīs lomas atteicās, taču visa PTO ietverošā vispasaules tirdzniecības sistēma ļauj tām šo ceļu turpināt. Visiem iesaistītajiem ir pēc iespējas ātrāk jākļūst bagātiem neatkarīgi no līdzekļiem, tostarp spekulējot ar medikamentiem vai pārtikas pamatprecēm.

Savienībā šī nevienlīdzība ir izraisījusi sprādzienu, un strādnieku un vidusšķiras pārstāvji kļūst arvien nabadzīgāki. Pārtikas krīze, kas ietekmē nabadzīgākos iedzīvotājus, ir tiešas PTO politikas sekas, kura ir orientēta uz pašnodrošinājuma ražas iznīcināšanu par labu eksportētajiem produktiem. Bioloģiskā degviela ir mantkārīgās sistēmas grēkāzis, kas ir pēc iespējas ātrāk jārevolucionē.

Vēlos izmantot iespēju un apstrīdēt P. Mandelson kunga bezatbildīgos komentārus – viņš aicina turpināt samazināt lauksaimniecības tirgu ierobežojumus laikā, kad Pasaules Pārtikas programmā tiek uzsvērts pārtikas cenu kāpums un tas nosaukts par, es citēju, „klusu cunami, kas draud aprīt vairāk nekā 100 miljonus cilvēku”. Vai, šādi rīkojoties, P. Mandelson kungs vēlas ieiet vēsturē un palikt cilvēku atmiņā ar kaunpilnu epitetu – tas, kurš ir atbildīgs par badu?

Tādēļ PTO ir nepieciešama revolūcija: lai nepieļautu spekulāciju un atbalstītu ražotājus, nevis nelielu skaitu spekulantu, kas barojas no pasaules finanšu tirgiem, un lai tādējādi veicinātu cilvēku neatkarību no pārtikas nozares un rūpniecības un aicinātu valstis sadarboties, nevis konkurēt.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ziņojums rada iespaidu, ka ES pieprasa, lai visas dalībvalstis PTO sarunās panāktu vienprātību vai arī atzītu nostāju rakstiski. Tā, piemēram, Apvienotajai Karalistei ir jāpiekrīt visai pārējai Eiropas Savienībai. Mums ir jādara tas, ko gaida pārējie. Vienkāršāk izsakoties, tas nozīmē, ka, pārveidojot PTO, Lielbritānijai būs vairāk jātirgojas ar tām valstīm, ar kurām ES atļaus. Bet mēs esam globāli tirgotāji. Mēs to esam darījuši gadsimtiem ilgi. Mums ir ļoti liela pieredze starptautiskajā tirdzniecībā. Piemēram, mūsu tirdzniecības apjoms ar ASV ir lielāks, nekā ar Franciju un Vāciju kopā. Taču šķiet, ka ES dalībvalstis nevēlas izmantot mūsu pieredzi, tāpēc mūs jau ierobežo Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumi, tādējādi graujot Lielbritānijas reputāciju vispasaules tirdzniecībā. Mums neatļauj pietiekamā apjomā tirgoties ar mūsu tradicionālajiem partneriem no Britu nāciju sadraudzības valstīm. Tā nav ekskluzīva tirdzniecība. Mēs nemēģinātu atturēt citas Eiropas valstis no tirdzniecības ar mūsu sadraudzības partneriem. Tas būtu izdevīgi visām iesaistītajām pusēm. Eiropas Savienības valstis palielinātu savu labklājību, bet daudzas trešās pasaules valstis uzlabotu savu dzīves līmeni. Pasaules Tirdzniecības organizāciju izveidoja, lai veicinātu tirdzniecību un draudzību, un Eiropas Savienība turpina apgalvot, ka tā vēlas palīdzēt vājākajiem. Viens no veidiem, kā to sākt, ir paplašināt tirdzniecības sakarus, nevis tos likvidēt.

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Ir ļoti maz cilvēku, kas apšaubītu PTO nozīmi, un nav gandrīz neviena, kas šaubītos par nepieciešamību pārveidot šo organizāciju, kuras mērķis ir cīnīties pret nabadzību un sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm.

Reformas pamatam ir jābūt P. Sutherland kunga ziņojumam. Kā mēs zinām, P. Sutherland kungs šobrīd vada divus starptautiskus milžus: BP un Goldman Sachs International. Citi šīs komandas biedri ir bijušie diplomāti, uzņēmēji un akadēmiķi; neviens no viņiem nav pazīstams kā pašreizējās sistēmas kritiķis.

Lai arī ļoti cienu šos kungus, vēlos jautāt: kā intereses aizstāvēs viņu ierosinātā PTO reforma? Tā aizstāvēs jaunattīstības valstu vai starptautisko uzņēmumu intereses? Kāds signāls tas ir jaunattīstības un mazāk attīstītajām valstīm?

Kā mēs visi zinām, uzticībai ir liela nozīme gan ekonomikā, gan politikā. PTO ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska organizācija, tādēļ uzticība tās biedru vidū ir ļoti svarīga. Taču vai jaunattīstības valstu iedzīvotāji ticēs, ka kungi no starptautiskajiem uzņēmumiem rūpējas par viņu labklājību? Kādēļ spēlēt pēc PTO pretinieku noteikumiem un apdraudēt šīs organizācijas tēlu?

  Tokia Saïfi (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, brīdī, kad Dohas sarunu kārta novirzās no ceļa un iestieg muklājā, jautājums par PTO darbību ir svarīgāks nekā jebkad agrāk.

Vai nav iespējams iziet no šī strupceļa reformējot PTO? Ja mums neizdotos vienoties par jautājuma būtību, vai būtu iespējams uzlabot šādas vienošanās panākšanas procesu? PTO atdzīvināšana šķiet iespējama un ļaus tai efektīvāk darboties un pieņemt lēmumus.

Ir paredzēti divi reformu līmeņi: reformas, lai uzlabotu sarunu procedūru, un reformas, lai uzlabotu šīs organizācijas galveno faktoru – likumību. Tāpēc ir svarīgi uzsvērt PTO parlamentāro dimensiju, lai maksimāli izmantotu mūs, pilsoņu likumīgos pārstāvjus, tādējādi padarot ar globalizāciju saistītos jautājumus pārredzamākus un demokrātiskākus.

Lai panāktu starptautiskās politikas konsekvenci ir jāiegulda daudz darba. Nav jēgas likvidēt šķēršļus pie robežas, ja aiz tām stāv šķēršļi investīcijām, pārkāptas sociālās tiesības un vides standarti. Tādēļ, lai garantētu plašāku tirdzniecību un liberalizāciju, ko regulē tirgi, ir vajadzīga efektīvi strādājoša PTO. Taču likumi nenozīmē protekcionismu. Patiesībā liberalizācija bez garantijām neatrisinās visas problēmas, it īpaši pašreizējās problēmas, kuras radījis lauksaimniecības izejmateriālu cenu pieaugums un pastāvīgā bada izplatīšanās.

Tādēļ mūsu lauksaimniecībai C. Falconer kunga priekšlikums samazināt muitas nodokļus nav pieņemams, un tam būtu neizmērojama ietekme uz lauksaimniecības produkciju nabadzīgākajās valstīs.

Turklāt, lai noslēgtu Dohas sarunu kārtu, ir jāatjauno sarunu līdzsvars un jāpanāk patiesi savstarpēja vienošanās par piekļuvi tirgum. Mēs vēl neesam gatavi upurēt savu lauksaimniecību un pārtikas drošības garantētāju lomu, lai apkaunojošā veidā iegūtu tikai dažus rūpniecisko tarifu samazinājumus.

  Kader Arif (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju šī vakara debates par C. Muscardini kundzes ziņojumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu.

Pārtikas krīze, kas šobrīd būtiski skar jaunattīstības valstis, lieliski ilustrē steidzamo nepieciešamību pēc globālās tirdzniecības labākas reglamentēšanas. Tas būtu jādara reformētai PTO, kura spēj kontrolēt globalizācijas cenas un veicināt godīgākus tirdzniecības noteikumus. Šī krīze ir strukturāla, nevis cikliska. Tā ir zīme, ka nopietnas problēmas novirza globālo tirdzniecību no mērķa, kam jābūt tās galvenajam uzdevumam, tas ir, nodrošināt visu planētas valstu, jo īpaši nabadzīgāko, attīstību.

Lai izskaidrotu šīs krīzes cēloni, ir izvirzītas vairākas teorijas, un es tās neapstrīdu. Taču es domāju, ka mums visiem kopā vajadzētu uzdot sev pāris jautājumus. Vai krīze būtu tik liela, ja jaunattīstības valstīm PTO būtu piešķirta lielāka nozīme? Kā būtu, ja PTO un citās starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO Attīstības programmā, kā arī Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā, būtu pastāvējusi labāka koordinācija? Kā būtu, ja mūsu tirdzniecības nolīgumi nebūtu likuši jaunattīstības valstīm specializēties vienkultūras eksportēšanā, negatīvi ietekmējot to tradicionālo pašnodrošinājuma ražu un spēju saražot nepieciešamo pārtiku? Kā būtu, ja mēs būtu ieklausījušies Āfrikas valstīs un atbalstījuši tās PTO, kad šīs valstis lūdza notiekošajā sarunu kārtā iekļaut ar pārtikas pamatpreču cenām saistītas darbības? Šai sakarā man jānorāda, ka VVTT 38. pantā paredzēts, ka visām PTO dalībvalstīm ir jāstabilizē un jāuzlabo situācija pirmapstrādes produktu tirgū, kam ir īpaša nozīme jaunattīstības valstīs.

Lai risinātu pašreizējās problēmas un uzlabotu PTO efektivitāti un likumību, šajā ziņojumā ir piedāvāti vairāki pasākumi. Lai nodrošinātu, ka jaunattīstības valstu balsis, intereses un viedokļi tiek uzmanīgāk uzklausīti un patiešām ņemti vērā, tajā uzsvērta nepieciešamība ieviest demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas sistēmu un labāku pārstāvniecību PTO sekretariātā, kam jānodrošina arī papildu finansiālie un cilvēkresursi.

Lai garantētu lielāku organizācijas debašu un darba pārredzamību, jāparedz labāka informācijas plūsma, organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dialogs, kā arī jāpadara sanāksmes, jo īpaši, strīdu izšķiršanas procedūras, pieejamas sabiedrībai.

Visbeidzot, ir jānostiprina PTO parlamentārā dimensija, kas garantē demokrātisko leģitimitāti un sarunu pārredzamību. Tas īpaši attiecas uz PTO asamblejas ar padomdevēja tiesībām izveidi.

Papildu šiem pasākumiem ir jāpārskata daudzpusējas tirdzniecības sistēmas galvenie mērķi, lai nodrošinātu konsekvenci ar citām starptautiskajām organizācijām. Tikai tad, ja veiksim šo jautājumu reformu, mēs varēsim pabeigt Dohas sarunu kārtu, kas patiesi darbojas ceļā uz attīstību un tūkstošgades mērķu sasniegšanu. Vēlos norādīt, ka pirmais no šiem mērķiem ir nabadzības un bada likvidēšana; diemžēl pašreizējā situācija mums atgādina, ka dotie solījumi nav izpildīti.

  Daniel Dăianu (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze vēlos uzsvērt, ka PTO reformas pamatā ir jāpārveido visa institucionālā kārtība, kādā risina globālās grūtības.

Palūkojieties uz globālās sasilšanas sekām un milzīgo ekonomikas līdzsvara trūkuma radīto finansiālo krīzi. Atvērtai tirdzniecībai ir jābūt godīgai. Tai arī jābūt saistītai ar politiku, kas palīdz jaunattīstības valstīm attīstīties, jo īpaši ar lauksaimniecības attīstības palīdzību. Ja mēs nekoncentrēsimies uz pārtikas ražošanas attīstību visā pasaulē, būtiskie pārtikas cenu kāpumi novedīs pie degvielas protekcionisma un ierobežojumiem.

Pamatpreču cenu pieaugums ir radījis ļoti sarežģītu vispārējo situāciju. Pārtika arvien vairāk tiks uzskatīta par valsts drošības problēmu gan pārtikušajās, gan nabadzīgajās valstīs. Tādēļ, ņemot vērā dramatiskās starptautiskā konteksta pārmaiņas, ir jāizskata KLP reforma, ES atbalsta un attīstības politika un enerģētikas politika.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, vēlos pievērst jūsu uzmanību trīs ar šīm debatēm saistītiem jautājumiem.

Pirmkārt, lai arī tās ir PTO dalībvalstis, vairākas valstis neievēro sociālos, vides un dzīvnieku labturības standartus. Tādējādi tām ir zemākas ražošanas izmaksas. Taču tādā gadījumā diemžēl nav iespējams konkurēt ar šajās tautsaimniecībās ražotajiem izstrādājumiem. Uzlabojot trešo valstu ražoto preču piekļuvi Eiropas Savienības tirgum, šis aspekts ir jāņem vērā, pretējā gadījumā daudzas Eiropas Savienības ražošanas nozares vienkārši izzudīs.

Otrkārt, turpinās Eiropas tirgus atvēršana lauksaimniecības produktiem no trešajām valstīm apmaiņā pret to, ka šīs valstis piešķir koncesijas rūpniecības preču un pakalpojumu eksportam no Eiropas. Šādā veidā tiek vājināts Eiropas Savienības lauksaimniecības potenciāls.

Treškārt, es pilnībā atbalstu C. Muscardini kundzes ierosinājumus par PTO parlamentārās asamblejas izveidi, attīstīto un jaunattīstības valstu klasifikācijas maiņu, nepieciešamību panākt ciešāku PTO un ANO sadarbību, kā arī novirzīšanos no vienprātības principa, jo īpaši darba grupu un PTO komiteju līmenī.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti vēlos daudz ko pastāstīt par savām idejām saistībā ar PTO reformu, taču tā vietā es gribu uzdot Komisijai vairākus konkrētus jautājumus, uz kuriem vēlos saņemt atbildes. Jautājumi ilustrē aspektus, kas jāņem vērā, debatējot par PTO reformu, papildu procedurālajām reformām, piemēram, jau pieminēto pārredzamību.

Klimata pārmaiņu laikā ir vērojams arvien lielāks spiediens izmantot biodegvielu. Es šobrīd nevēlos debatēt par to, vai tas ir labi vai slikti, taču uzdodu šos jautājumus par Eiropas Savienības pienākumiem PTO darbības ietvaros. ES klimata pārmaiņu pakete ietver vairākus ar vidi saistītus kritērijus, kuriem ir jāatbilst biodegvielai. Taču es un daudzi mani kolēģi vēlas, lai tiktu piemēroti sociālie kritēriji, piemēram, minimālā alga un bērnu darba izmantošanas novēršana. Vai tie ir savienojami ar PTO prasībām? Ja nē, vai tādā gadījumā mēs nenonākam pozīcijā, kad tiek pieņemta bērnu darba izmantošana un nepietiekams atalgojums? Man ir arī jautājums par ĢMO pārtikas tirdzniecību. Šķiet, ka Kartahenas protokolā dalībvalstīm ir ļauts izlemt, vai apstiprināt ĢMO pārtiku. Vai tas atbilst PTO, un, ja nē, kā jūs plānojat to risināt? Parlaments ir norādījis, ka vairums deputātu iebilst pret roņādas tirdzniecību. Šobrīd, izmantojot PTO, Kanāda draud šo iebildumu ignorēt. Kā, jūsuprāt, iespējams atbalstīt ES iedzīvotāju vairākuma uzskatus par šo jautājumu? Manuprāt, šie jautājumi ir ļoti svarīgi, un, veicot reformu, tie ir jāņem vērā.

  Patrick Louis (IND/DEM). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tirdzniecība valstu vidū ir laba lieta. Brīvā tirdzniecība ir vēlama, taču šobrīd pasaule ir mainījusies, un PTO noteikumi tiek neatbilstoši piemēroti un daudzos gadījumos ir jāmaina.

Ir mainījusies pašas tirdzniecības būtība. Agrāk tirdzniecība bija balstīta uz papildināmību: mēs meklējām to, kā mums nebija, un eksportējām to, kas mums palika pāri. Šī kārtība nesa valstīm labklājību. Taču mūsdienās valda sociālais dempings. Mēs pārstājam darīt to, ko protam, lai importētu preces, ko kāds cits piedāvā lētāk, ne tādēļ, ka tā būtu ienesīgāk, bet tāpēc, ka šādi tiek samazinātas izmaksas, nodokļi un sociālie ierobežojumi.

Šāda PTO kārtība pieļauj, ka nabadzīgās valstis un nabadzīgie cilvēki bagātajās valstīs padara nabadzīgo valstu bagātos iedzīvotājus vēl bagātākus. Šī kārtība ir arvien mazāk balstīta uz valstu solidaritāti vai abpusēju vienošanos; tā vairāk ir kārtība, kas grauj valstis un rada uzvarētāju un zaudētāju konfliktu.

Tādēļ PTO noteikumi ir jāmaina. Tiem ir jāatjauno Kopienas prioritātes princips un jāatdzīvina Romas līguma gars, kurš izveidoja kopēju ārējo tarifu. Tā bija nevis pārlieku piesardzīga aizsardzība, bet godīga kompensācija sociālā dempinga apstākļos. Dibinātāji nekļūdījās visā. Izvērtējot tirdzniecības ierobežojumus, PTO ir jāņem vērā ievērojamās valūtas kursa svārstības. Nav pieņemami, ka juaņas kurss ir tik zems, ja valstij ir tik liels ārējās tirdzniecības pārpalikums. Nav pieņemami, ka EADS zaudē miljardu eiro ikreiz, kad dolāra kurss pret eiro samazinās par 10 centiem.

Noslēgumā jāteic, ka pilnīgi brīvas tirdzniecības nākotne atgādina, ka mums vēl ļoti daudz jāizdara, lai varētu atpūsties. No vienas puses, mums kā politikas nosacījums ir jāatjauno robeža un tādējādi arī cilvēku brīvība; no otras puses, mums ir jāļauj finanšu un monetārajai politikai piekāpties reālajai un produktīvajai ekonomikai, jo tikai ekonomika ļauj cilvēkiem dzīvot brīvi.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, PTO ir vairāki trūkumi, taču visabsurdākais ir negodīgās priekšrocības, ko tā sniedz Ķīnai, Indijai un Brazīlijai, ļaujot tām saglabāt izdevīgo jaunattīstības valsts statusu. Agrāk tās bija jaunās ekonomiskās attīstības valstis, taču šobrīd tās pilnīgi noteikti ir attīstījušās un var konkurēt ar spēcīgākajiem konkurentiem. Patiesi, tās ir tik veiksmīgas, ka ir kļuvušas par pasaules līderēm vairākās jomās. Tomēr neizskaidrojamā kārtā mēs tām ļaujam brīvi darboties kā jaunattīstības valstīm un tādējādi samierināmies, ka tām ir zemāki standarti un mazākas saistības.

Nav brīnums, ka mani kolēģi bieži uzskata, ka PTO neievēro to intereses un neaizstāv tās, šī sajūta pastiprinās, kad tie vienu pēc otras redz komisāra P. Mandelson kunga īstenotās neatbilstošās lauksaimniecības jautājumu koncesijas.

Komisāres kundze, svarīgāk par darījuma panākšanu, ir panākt pareizo darījumu. Darījums nebūs pareizs, ja tas izraisīs mūsu lauksaimniecības pārtikas produktu nozares aizskalošanu paisumā, ko rada lētais imports no valstīm, pret kurām izturamies labvēlīgāk nekā to spēcīgajai ekonomikai ir nepieciešams.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, institūcijā, kas nepareizi darbojas, ir jāveic reforma, lai nodrošinātu, ka tā pareizi kalpo visām ieinteresētajām pusēm un patērētājiem. Mēs atbalstām brīvo tirdzniecību, taču diemžēl to bieži papildina kārdinājums ļauties alkatībai. Liberalizējot tirdzniecību, ir jāizveido kontroles mehānisms, un tāds ir pareizi strādājošas Pasaules Tirdzniecības organizācijas mērķis. Starptautiskā tirdzniecība tagad ir kļuvusi tik strauja un plaša un attīstījusies līdz tādam līmenim, ka ir nepieciešama laba koordinēšana. Eiropas Parlaments nedrīkst stāvēt dīkā. Tāpēc sirds dziļumos es ticu, ka C. Muscardini kundzes darbs pie šīs organizācijas reformēšanas palīdzēs īstenot šīs cerības un tā rezultātā starptautiskā institūcija spēs virzīt tirdzniecību pārredzamā un skaidri noteiktā virzienā.

  David Martin (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos apsveikt C. Muscardini kundzi par izcilo ziņojumu.

PTO vēl joprojām ir būtiska loma pasaulē, un tā savu uzdevumu veic labi, taču ir nepieciešama tās modernizēšana un pārveidošana. Manuprāt, viena no galvenajām reformām ir parlamentāras demokrātijas ieviešana PTO. Mums ir vajadzīga parlamentārā asambleja, kas regulāri satiekas un uzrauga darbu pie PTO sarunu galda.

Mums ir arī jāpapildina PTO noteikumi, lai nodrošinātu lielāku rēķināšanos ar vides ilgtspējību un klimata pārmaiņām, kā arī sociālo un darba klauzulu iekļaušanu PTO sarunās. Es īpaši vēlētos redzēt lielāku SDO saistību ar PTO darbu nekā šobrīd.

Runājot par pašu ziņojumu, es ļoti atbalstu darbu, ko C. Muscardini kundze paveikusi Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, kopējais tirgus un neierobežota tirdzniecība ir galvenie ekonomiskās attīstības priekšnosacījumi. Taču jēdziens „neierobežots” nenozīmē konkurenci veicinošu un neregulētu tirdzniecības apmaiņu, kurai trūkst jebkādu nosacījumu. Vajadzība pēc pareizas tirdzniecības regulēšanas visas pasaules līmenī ir īpaši aktuāla globalizācijas kontekstā. Tādēļ Pasaules Tirdzniecības organizācijas loma ir tik svarīga. Tā ir ļoti plaša organizācija, kurā apvienojušās vairāk nekā 150 dalībvalstis. PTO varēs darboties efektīvāk, ja tiks skaidri definēti tās pienākumi un tās kompetence tiks ierobežota līdz tirdzniecības politikas līmenim.

Pats galvenais, skaidrība un konkurētspēja ietver darbu pie tā, lai ražošanas process atbilstu noteiktajiem standartiem un kvalitātes prasībām par, piemēram, vides aizsardzību, darba un samaksas noteikumiem, kā arī dzīvnieku labturību. Konkurētspēju nemēra tikai pēc ražošanas izmaksām un cenām. Noslēgumā vēlos teikt, ka ar PTO reformu tiek pausta vēlme kopīgi strādāt, lai veicinātu attīstību un cīnītos pret nabadzību.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt visus šī ziņojuma tapšanā iesaistītos cilvēkus, jo īpaši referentes kundzi.

Es redzu, un brīvi citēju sniegto ziņojuma paskaidrojumu, ka visas PTO analīze, kuru Starptautiskās tirdzniecības komiteja grasās uzsākt, tiks ievērojami balstīta uz P. Sutherland ziņojumā gūtajiem secinājumiem, kas vairākus gadus gulēja plauktā un nokrājās ar putekļiem. Acīmredzot tad, kad komiteja izveidos savu ziņojumu, Komisijai būs attiecīgi jārīkojas Ženēvā, lai ieteiktos uzlabojumus īstenotu.

Kāda ir garantija, ka jebkurš jauns ziņojums izraisīs plašāku darbību nekā izcilais P. Sutherland ziņojums? Vai jaunajā PTO paketē ietilps ar vidi un klimata pārmaiņām saistīti apsvērumi? Runājot par jau minēto jautājumu saistībā ar homogenitātes trūkumu jaunattīstības valstu vidū un Ķīnas, Brazīlijas un Indijas pašreizējo pozīciju, vai šajā līmenī mēs noteiksim skaidrāku dažādu attīstības līmeņu nošķiršanu?

Mans pēdējais jautājums: vai reģionālā pārtikas drošība būs likumīgs apsvērums visos reģionos?

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par komentāriem un ieteikumiem, kurus, domājot par PTO reformu, Komisija ņems vērā.

Arī Komisiju uztrauc vairākas diskusijas laikā paustās bažas, un tā patiesi atbalsta daudzus no C. Muscardini kundzes ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem. Jāatzīst gan, ka daži no tiem saskarsies ar spēcīgu pretestību, taču Komisija noteikti tos atbalstīs.

Komisija pilnībā atbalsta aicinājumu panākt PTO un citu starptautisko organizāciju darbības konsekvenci, kā arī aicinājumu nodrošināt lielāku darbības pārredzamību un palielināt valstu valdību lomu, jo īpaši uzraudzības un tirdzniecības politikas pārskatīšanas sfērās. Komisija arī piekrīt viedoklim, ka jaunattīstības valstu interesēs ir spēcīga PTO.

Es arī vēlos atbildēt uz T. Liotard komentāriem, kuri neattiecas uz PTO reformu. Šobrīd es nevaru iedziļināties detaļās, taču vēlos teikt, ka mēs jau sadarbojamies ar saviem partneriem saistībā ar bērnu darbu un citiem jautājumiem, mēs arī atbalstām SDO un PTO sadarbību.

Visbeidzot vēlos teikt, ka jūsu komentārus, kas jāņem vērā diskusijās ar citām PTO dalībvalstīm, es noteikti nodošu savam kolēģim P. Mandelson kungam.

  Cristiana Muscardini, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi, es vēlos pateikties Komisijai par komitejas darba novērtēšanu. Esmu arī pateicīga par palīdzību, ko man sniedza Attīstības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu sagatavotāji, kā arī daudzi kolēģi, kas uzstājās šajā Parlamentā. Šovakar vēlos maksimāli izmantot viņu politisko un, ja tāds ir, tehnisko atbalstu, lai Komisijai vēlreiz norādītu, ka mēs nedrīkstam tērēt laiku. Tiem, kuri veltīgi iztērēs pieejamo laiku, klāsies slikti. Citiem vārdiem sakot, tiesa, ka Dohas sarunu kārtā iespējams tiks panākts risinājums, taču pēdējo gadu laikā risinājuma rašana pārāk bieži ir atlikta. Šobrīd, kad vērojama ļoti nopietna pārtikas krīze, mums arī jāatceras, ka ir jāuzņemas daļa atbildības par konkrētām darbībām, tas attiecas arī uz Eiropas Savienību, kura pirms ilga laika paredzēja dažādus scenārijus lauksaimniecības un pārtikas nozarei.

Ja vēlamies izvairīties no patiesi nabadzīgu jaunattīstības valstu un jau attīstījušos valstu konfrontācijas, ja vēlamies padarīt tirgu godīgu, bet tirgus var būt godīgs tikai balstoties uz noteikumiem, un ja vēlamies aizstāvēt pienācīga darba jēdzienu un paātrināt strīdu izšķiršanu, mums ir vajadzīga stingra nostāja, jo mēs nedrīkstam piekrist vēl vienai lēmuma atlikšanai.

Starptautiskās tirdzniecības komiteja apzinās grūtības, kas saistītas ar PTO reformu, kur laikā gaitā ir izveidojies noteikts darba stils. Taču tā apzinās arī, ka PTO ir jārod spēks un drosme sākt ceļu uz reformu, lai nepieviltu ar to saistītās cerības un kļūtu par mūsdienīgu trešās tūkstošgades organizāciju. Komisijai ir jāizlemj, vai ņemt vērā mūsu apsvērumus, kurus rītdien ar lielu balsu vairākumu šis Parlaments oficiāli paudīs kā politisku pieprasījumu.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. – 2001. gada Dohas sarunu kārtas mērķis bija samazināt pasaulē noteiktās tirdzniecības barjeras, ļaujot valstīm ar dažādu labklājības līmeni nodarboties ar brīvo tirdzniecību.

2005. gadā ES par gandrīz 40% samazināja Eiropas Savienības cukura audzētājiem piedāvātās cenas, jo Pasaules Tirdzniecības organizācija noteica, ka tādējādi varētu palīdzēt tādām nabadzīgajām valstīm kā Austrālija, Brazīlija un Taizeme attīstīties globālajā tirgū. Diemžēl šī rīcība ļoti negatīvi ietekmēja Eiropas Savienības valstis, piemēram, Īriju, kuras cukura rūpniecība tika sagrauta, kā arī nabadzīgākās cukuru ražojošās Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģiona valstis, piemēram, Maurīciju, Belizu un Fidži.

Savukārt šobrīd, 2008. gadā, daudzas no šīm nabadzīgākajām valstīm, kas cieta no ES cukura nozares pārstrukturēšanas, saskaras ar pilsoņu nemieriem, kurus izraisa cenas plaša patēriņa precēm, piemēram, rīsiem un kukurūzai, kurus tie nevar atļauties, jo vairs nesaņem ienākumus par cukuru.

Pirms mēs ieviešam jaunus tirdzniecības aizsardzības novēršanas pasākumus, mums godīgi jānovērtē, kā ES ietekmēs nabadzīgākās kaimiņvalstis, lai neatkārtotos šāda veida iznīcinošas pārmaiņas.

14. Brīvās tirdzniecības līgums ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamā lieta dienas kārtībā ir debates par mutisko jautājumu, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai uzdeva Helmuth Markov par jaunumiem sarunās par Brīvās tirdzniecības līgumu starp Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm (O-0032/2008 - B6-0020/2008).

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, daži varētu teikt, ka sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ilgušas 17 gadus. Patiesībā šis jautājums tiek apspriests tikai no 2002. gada. Gan mēs, Komisijas pārstāvji, gan dalībvalstu pārstāvji Padomē, ceram pabeigt sarunas ātrāk, nevis vēlāk. Mēs zinām, ka Brīvās tirdzniecības līgums palīdzēs padarīt mūsu reģionu attiecības ciešākas. Sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu 2007. gadā notika paātrinātā tempā, un to kulminācija bija komisāra P. Mandelson vizīte uz Dohu 2007. gada decembrī, kas bija ievērojams politiskais grūdiens. Mēs esam sasnieguši labus rezultātus attiecībā uz visām nodaļām un esam tuvāk vienošanās brīdim nekā jebkad agrāk.

Taču ir daži nenokārtoti jautājumi, kuri ir būtiski, lai garantētu ES reālas priekšrocības piekļuvē GCC tirgum un novērstu citu tirdzniecības partneru diskrimināciju. Šie jautājumi ir izvedmuitas nodokļi, atsevišķi izņēmumi enerģijas pakalpojumu jomā, jo īpaši UAE, kā arī konkrēti līguma „horizontālie noteikumi”, piemēram, konkurence un intelektuālais īpašums. Janvārī sarunu kārta tika atcelta. Kopš tā laika no GCC puses nav saņemta nekāda reakcija. Mēs ceram, ka nākamā kārta notiks maija sākumā, vienlaicīgi ar 6. maijā plānoto ES-GCC Apvienotās komitejas sanāksmi.

Mūsu mērķis vēl joprojām ir gūt rezultātus nākamajā kārtā un pēc iespējas ātrāk slēgt sarunas, mēs ceram, ka tas notiks Francijas prezidentūras pirmajos mēnešos. Brīvās tirdzniecības līguma mērķis ir izveidot PTO principiem un disciplīnai atbilstošas preferenciālas attiecības starp ES un GCC valstīm. Tādējādi tiks panākta gandrīz visas šo pušu tirdzniecības liberalizācija. Līguma mērķis ir arī atbalstīt GCC dalībvalstu saimnieciskās daudzveidības politiku, veicinot turpmākas ekonomiskās reformas un piedāvājot iespēju piesaistīt lielākas ārvalstu investīcijas papildu lielākai iekšējo investīciju dinamikai reģionā.

Brīvās tirdzniecības līgums ietver nopietnas abu pušu saistības attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un investīcijām un abpusēju piekļuvi valsts iepirkumu tirgiem arī enerģijas un transporta nozarē. Tas ietver ambiciozus tarifu liberalizēšanas grafikus, tostarp ķimikāliju nozarē. Pēdējais bet ne mazāk svarīgākais – līgumā ir ietvertas ar tarifiem nesaistītas jomas, piemēram, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie standarti vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Šis parlaments ir paudis bažas, ka Brīvās tirdzniecības līgums, par kuru notiek sarunas ar Persijas līča Sadarbības padomi, neietver klauzulas par cilvēktiesībām, kā arī sociālajiem un apkārtējās vides standartiem. Tādēļ ļaujiet man vispirms paskaidrot, ka pašreizējais ES-GCC Brīvās tirdzniecības līguma projekts ietver vairākas ar tirdzniecību nesaistītas klauzulas – klauzulas par cilvēktiesībām, migrāciju, terorisma apkarošanu un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu. Vienošanās ar GCC par šīm klauzulām tika panākta pirms vairākiem gadiem. Taču pēdējā sarunu kārtā GCC radās daži papildu jautājumi par to, kā formulēta ar būtisku līguma politisko elementu piemērošanu saistīta līguma apturēšanas klauzula. Papildus šīm klauzulām nepieciešamība stiprināt GCC valstu ekonomiskās un sociālās attīstības procesu, vienlaicīgi aizsargājot vidi, ir minēta arī līguma preambulā. Tā arī atsaucas uz faktu, ka līgumslēdzējas puses neveicinās tiešās ārvalstu investīcijas, samazinot vai atvieglojot vietējo vides vai marķējuma standartu ievērošanu. Tajā arī paredzētas konsultācijas gadījumā, ja faktiskie vai ierosinātie pasākumi neatbilst šiem principiem.

EU-GCC sarunās par Brīvās tirdzniecības līgumu tika ņemti vērā no 2001. līdz 2004. gadam veiktā novērtējuma par ietekmi uz ilgtspējību rezultāti un secinājumi. Īpaši tas attiecas uz nozarēm, kuras konsultanti identificēja kā svarīgas ilgtspējīgākai GCC ekonomiskajai attīstībai, tas ir, pakalpojumu un atsevišķu rūpniecības nozaru attīstībai. Vēlāk pēc šī parlamenta pieprasījuma mēs februārī izstrādājām ES-GCC Brīvās tirdzniecības līguma sarunu direktīvas, kurās atbilstoši visām saskaņotajām procedūrām un ievērojot konfidencialitātes noteikumus, ietverti visi tā papildinājumi.

Visbeidzot, ļaujiet man uzsvērt, ka Eiropas Parlaments ir regulāri ticis informēts par ES-GCC Brīvās tirdzniecības līguma sarunu norisi un ka Eiropas Komisija turpinās to darīt.

  Tokia Saïfi, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana starp Eiropas Kopienu un Persijas līča Sadarbības padomes valstīm sarunās apspriesta kopš 1988. gada, un šķiet, ka drīz šīs sarunas reizi par visām reizēm būs pabeigtas.

Es atzinīgi vērtēju jaunākos rezultātus, jo brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības un Persijas līča valstu tirdzniecības palielināšanā un regulēšanā. Tāpēc tam vairākās stratēģiski nozīmīgās jomās jāaizsāk jauns, dinamiskāks sadarbības laikmets starp reģioniem, kas viens otram ir ļoti nozīmīgi un kuru attiecībām ir trūcis kodola.

Brīvās tirdzniecības līgumam, ievērojot pašreizējos PTO noteikumus, ir jāpalīdz atcelt ar tarifiem nesaistītās barjeras un izskaust visas valsts subsīdijas un kompensācijas, jo īpaši saistībā ar pieeju izejvielām. Ir nepieciešams padziļināts pētījums, dialogs un konstruktīva Eiropas Parlamenta un Persijas līča valstu sadarbība attiecībā uz iespējām un grūtībām, ko rada arvien lielākā valsts finansējuma nozīme.

Mērķis šajā gadījumā ir saglabāt investīcijām atvērtu vidi, vienlaicīgi nodrošinot lielāku investīciju pārredzamību. Tāpēc šo līdzekļu pārvaldītājiem ir jāspēj sniegt tirgum papildu informācija par to resursu izcelsmi, investīciju mērķiem un stratēģijām. Taču Eiropai arī jānodrošina iespēja piesaistīt šos līdzekļus, kas veicina izaugsmi, inovācijas un jaunas darba vietas, saskaroties ar spēcīgo starptautisko konkurenci produktīva kapitāla piesaistīšanā.

Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana palīdzēs Persijas līča valstīm kļūt atvērtākām pret Eiropas partneru uzskatiem un tādējādi palīdzēs mums dažādot un paātrināt mūsu tirdzniecību un apmaiņu.

  Carlos Carnero González, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos pateikties komisārei par paskaidrojumu un nekavējoties paziņot, ka Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa uzskata, ka Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšana ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ir mums kopīgs mērķis.

Tādēļ, patiesībā, mums tas jāizdara pēc iespējas ātrāk. No tā iegūs gan Eiropas Savienība, gan GCC dalībvalstis. Taču taisnība arī, ka mandāts sarunām par šo līgumu ir diezgan sens. Šajā mandātā nav ietvertas vajadzīgās klauzulas, lai varētu koncentrēties uz mūsdienu galvenajiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesībām, nodarbinātību vai apkārtējo vidi.

Tādēļ esmu iepriecināts dzirdot komisāri sakām, ka Komisija ir paredzējusi darīt visu iespējamo, lai šos jautājumus iekļautu līgumā. Pretējā gadījumā tas būtu pilnīgi nepieņemami, jo mēs runājam ne tikai par tirdzniecību vai ekonomisko resursu apmaiņu.

Mēs visi apzināmies, ka tās ir svarīgas valstis, tām ir vieni no lieliskākajiem planētas bagātības un naftas avotiem, kas ir būtiskas mūsdienu sabiedrības sastāvdaļas.

Taču šīm valstīm nepieder tikai nafta. Tajās dzīvo arī cilvēki – šajās valstīs dzimuši vīrieši un sievietes, kā arī vīrieši un sievietes, kas no citām valstīm ieradušies tur strādāt –, un es uzskatu, ka tajās netiek pietiekami ievērotas cilvēktiesības, piemēram, attiecībā uz vārda vai biedrošanās brīvību. Ņemot vērā sieviešu vienlīdzības trūkumu, mēs nevaram nejust kaunu un sašutumu, kad, piemēram, lasām ziņas organizācijas „Human Rights Watch” pārskatā, kurā teikts, ka dažās no šīm valstīm sievietēm ir jāsaņem atļauja strādāt, ceļot, mācīties vai pat saņemt veselības aprūpes pakalpojumus no tā sauktā „aizbildņa”, kurš var būt tēvs, vīrs vai pat dēls. Tas ir vienkārši nepieņemami, pilnīgi nepieņemami.

Taču mēs arī protams varētu runāt par iepriekš pieminēto situāciju, kādā atrodas šajās valstīs strādājošie imigranti, kas veido ievērojamu darbaspēka daļu. Vai to tiesības tiek vai netiek ievērotas? Bez tam, kādi ir lielāko naftu ražojošo valstu, kādas ir GCC dalībvalstis, ar vidi saistītie apsvērumi? Vai tās interesē klimata pārmaiņas vai arī jēlnaftas cena?

Tas ir jāpasaka draudzīgi, taču pilnīgi skaidri. Tādēļ mēs priecājamies, ka rezolūcijā, par kuru rīt balsosim, beidzot ir iekļauti punkti, kas ir tikpat svarīgi kā 17. un 19. punkts, kuriem jūtamies kā līdzautori. Tie attiecas, piemēram, uz cilvēktiesībām kā klauzulas tematu, kam jāveido būtiska ar Persijas līča Sadarbības padomes valstīm parakstāmā līguma daļa, vai arī uz līgumslēdzēju pušu nepieciešamību ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas.

Mēs arī esam izvirzījuši papildu grozījumus, kurus, ceram, grupas atbalstīs, tādējādi stiprinot šos jautājumus. Taču mums ir jāuzmanās, lai sabiedrotajiem neradītu nepareizu priekšstatu: cilvēktiesības ir jāaizstāv neatkarīgi no tā, vai nafta ir vai nav iesaistīta.

  Ramona Nicole Mănescu, ALDE grupas vārdā. – (RO) Diskusija par Eiropas Kopienas un Persijas līča Sadarbības padomes valstu Brīvās tirdzniecības līguma sarunu attīstību piesaistīja manu uzmanību saistībā ar manu neseno vizīti uz reģionu kopā ar Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Persijas līča valstīm.

Starpparlamentu sanāksmēs apspriesto tēmu vidū bija arī sarunas par šo līgumu.

GCC pārstāvji paziņoja, ka eiropieši izdarīja spiedienu, lai panāktu neierobežotu pieeju neskaitāmām investīciju iespējām, savukārt GCC interesē ne tikai kapitāla iegūšana, bet arī nepieciešamība iegūt ar tehnoloģiju un pārvaldību saistītu zinātību.

No vienas puses, sāktās sarunas vajadzēja pabeigt 2006. gadā, taču, kā mēs sakām, tās turpinās un iemesli ir būtiski abām pusēm.

Eiropas Savienībai šķiet, ka GCC dalībvalstīm trūkst koordinācijas un reformu, savukārt Persijas līča valstis sūdzas par nebeidzamo prasību sarakstu, kas tām jāievēro.

Dažas no svarīgākajām pieminēja tirdzniecības komisārs Peter Mandelson: pieeja tirgum, izstrādājumu izcelsmes marķējums, valdības licences, investīciju aizsardzības pasākumi, kā arī to garantijas kritēriji GCC valstīs.

Tādēļ es uzskatu, ka, noslēdzot Brīvās tirdzniecības līgumu, abas puses oficiāli piekristu ekonomiskai sadarbībai ar abpusēji svarīgiem ieguvumiem: sadarbības enerģētikas jomā attīstība, reģiona ekonomiskā un tehnoloģiskā attīstība un, netieši, lielāka ietekme uz vides aizsardzību, kopēja tirgus radīšana un Eiropas Savienības investīciju palielināšana ir tikai daži no ieguvumiem.

No otras puses, jutīgās debates reģionā ir saistītas ar cilvēktiesību ievērošanas problēmu. Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga loma starptautiskajā ekonomikā, taču vienlaicīgi tā ir arī viena no galvenajiem cilvēka pamattiesību ievērošanas atbalstītājiem.

Kad diskutēju ar reģiona aktīvāko NVO pārstāvjiem, kļuva skaidrs, ka sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu sniedz iespēju izdarīt spiedienu uz Persijas līča valstīm, lai nodrošinātu šo valstu pilsoņiem lielāku pilsonisko un politisko brīvību.

Tādēļ, kad ir panākta vienošanās par ekonomiskiem jautājumiem, netiešā veidā lielāka uzmanība ir jāpievērš likumiem par strādājošo imigrantu, kā arī sieviešu tiesību ievērošanu.

  Caroline Lucas, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mūsu grupa stingri atbalsta Komisijai izteikto aicinājumu sniegt Parlamentam vairāk informācijas par sarunām par Brīvās tirdzniecības līgumu un, jo īpaši, nodot faktisko mandātu sarunām un papildinātu novērtējumu par ietekmi uz ilgtspējību.

Ņemot vērā slikto situāciju Persijas līča valstīs attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, mēs arī atbalstām uzsvaru uz nepieciešamību Brīvās tirdzniecības līgumā iekļaut stingru sadaļu par ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ mums rodas bažas par Tirdzniecības ĢD ieteikumiem, jo, tā kā sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Persijas līča valstīm sākās jau sen, kad jautājumi par ilgtspējīgu attīstību bija daudz mazāk svarīgi, šobrīd ir nedaudz par vēlu noslogot sarunas ar jauniem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību klauzulām.

Manuprāt, mums jāpaziņo, ka tas ir politiski nepieņemami un ka ceram, ka Tirdzniecības ĢD atcerēsies, ka Parlamentam būs jāsniedz piekrišana visiem sarunu galīgajiem rezultātiem.

Taču, papildu mūsu raizēm par sociālajiem un vides standartiem tirgojoties ar Persijas līča valstīm, mums uzmanīgāk ir jājautā, kāda veida tirdzniecību Brīvās tirdzniecības līgums ar Persijas līča valstīm vēlas liberalizēt. Mēs protams zinām, ka Eiropas Savienību interesē neierobežota pieeja enerģētikas resursiem un jebkādu tirdzniecības barjeru, piemēram, eksporta nodokļu vai kvantitatīvo ierobežojumu, atcelšana. Protams, mēs zinām, ka ES mēģina izkonkurēt citas rūpniecības un jaunās ekonomiskās attīstības valstis, lai saņemtu labākos nosacījumus, ka ES redz augošās enerģijas cenas un vēlas vairāk pārdot šim reģionam, lai uzlabotu tās tirdzniecības bilanci. Protams, tas pilnīgi neatbilst ES mērķiem, kas noteikti politikai attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Taču iedomāsimies atšķirīgu scenāriju: ka ES nemēģina līdzsvarot tirdzniecības attiecības ar pilnīgas liberalizācijas palīdzību, bet mēģina izmantot tirdzniecības nelīdzsvarotību, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas attīstību un izmantošanu; ka ES nepiedalās starptautiskajā sacensībā par pieeju naftai, taču uzstāj uz daudzpusējiem nolīgumiem, kas visām valstīm paredz taisnīgu daļu no zūdošajiem pasaules resursiem.

Salīdzinot ar tik ambiciozu scenāriju, kuru mēs vēlētos redzēt, Parlamenta uzstājība Brīvās tirdzniecības līgumā iekļaut stingru nodaļu par ilgtpējīgu attīstību ir absolūtais minimums, kas vajadzīgs, lai izlemtu, vai šis parlaments var piekrist gaidāmajam līgumam.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pareizi funkcionējoša brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas nozīme ir neapstrīdama. ES eksporta apjoms uz GCC dalībvalstīm palielinās kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. GCC šobrīd ir ES sestais lielākais eksporta tirgus, un ES ir GCC lielākā tirdzniecības partnere. 2005. gadā ES eksports uz GCC bija aptuveni EUR 50 miljardu vērtībā, savukārt ES eksporta no GCC vērtība bija aptuveni EUR 37 miljardi.

Drīz pēc līguma parakstīšanas Komisija paredz tirdzniecības apjoma divkāršošanos. Turklāt, kā noprotu, pirmoreiz ierosinātājā līgumā ir paredzētas klauzulas par cilvēktiesībām, masu iznīcināšanas līdzekļu neizplatīšanu un terorisma apkarošanu, kas noteikti ir jāvērtē atzinīgi.

Diemžēl vienošanās panākšana ilgi ir kavējusies, un, kad P. Mandelson kungs 2007. gada februārī apmeklēja reģionu, ja citēju pareizi, jūs, komisāres kundze, sacījāt, ka viņš deva impulsu brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai.

Taču es saprotu, ka, atrodoties tur, Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas aizkavēšanā viņš vainoja Arābu līča valstu protekcionismu. Vai Komisija vēl joprojām uzskata, ka iemesls ir šāds un ka šādā veidā ir iespējams paātrināt starptautisku nolīgumu parakstīšanu?

Par spīti tirdzniecības līguma šķēršļiem GCC dalībvalstis veiksmīgi risina sarunas ar Komisiju par lidostu drošību noteikumu saskaņošanu. Saskaņā ar pašreizējiem lidostu drošības ierobežojumiem attiecībā uz šķidrumu ir iespējams konfiscēt pasažieru beznodokļa preces, kas tiek pārvadātas Persijas līča valstīs vai Eiropas Savienībā.

Taču, laimīgā kārtā, vairākas Persijas līča Sadarbības padomes valstis ir sadarbojušās ar Komisiju un pieteikušās drošības atzīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 915/2007. Manuprāt, tas ļaus pasažieriem pārvest beznodokļu preces no trešās pasaules valstīm, ja tās tiks atzītas par drošām. Ar šī pieteikuma palīdzību, valstis ir veiksmīgi izveidojušas tehnisku un praktisku sadarbību ar ES, un Komisija būtu jāslavē par rīcību šajā jomā.

Šāds praktiskas sadarbības piemērs var sekmēt kādu citu plašāku brīvās tirdzniecības līgumu, kas var stāties spēkā vēlāk. Taču es vēlētos redzēt šādas sadarbības un līgumu paātrināšanu un izvēršanu.

Brīvās tirdzniecības līgumam arī jābūt veidam, kā veicināt zinātnisko sadarbību ar Persijas līča valstīm, un tādējādi atbalstīt šī reģiona ilgtspējīgu attīstību. Šobrīd Eiropas Savienības un Persijas līča dalībvalstu zinātniskā sadarbība ir ļoti neliela, lai arī tai varētu būt liels potenciāls.

Zinātniskā sadarbība ir īpaši svarīga klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas kontekstā. Eiropas Savienība šobrīd importē aptuveni 50% no tai vajadzīgajiem enerģijas resursiem, no kuriem aptuveni 20% nāk no Persijas līča valstīm.

Brīvās tirdzniecības līgums ir jāpadara stingrāks ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistītos jautājumos, tādēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas plānoto priekšizpēti šajā jomā.

  David Martin (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man sākt ar pozitīvo. Vispirms ļaujiet man daudzkārt pateikties Tirdzniecības ģenerāldirektoram D. O’Sullivan kungam, kurš ātri un atsaucīgi reaģēja uz mūsu pieprasītajiem mandātiem sarunām. Mēs to saņēmām aptuveni nedēļas laikā, un viņš ieradās komitejā un lūdza mums piešķirt šos mandātus.

Es arī atzinīgi vērtēju ievērojamos rezultātus, kas panākti šajās sarunās un, tāpat kā citi, piekrītu, ka tiem vajadzētu atvērt Persijas līča valstis tirdzniecībai ar Eiropas Savienību un nākt par labu ES uzņēmējdarbībai.

Es arī pilnīgi piekrītu, ka Brīvās tirdzniecības līgums, par kuru debatējam, būs 1989. gadā noslēgtā Sadarbības nolīguma uzlabojums, un, kā jūs, komisāres kundze, mums atgādinājāt, un, kā A. Doyle kundze tikko atkārtoja, es atzinīgi vērtēju faktu, ka Brīvās tirdzniecības līgums ietvers vairākas ar tirdzniecību nesaistītas klauzulas par tādiem tematiem, kā cilvēktiesības, migrācija, terorisma apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana.

Taču man žēl, ka sociālās, apkārtējās vides un darba klauzulas, par kurām vedam sarunas ar Persijas līča valstīm, ir ievērojami vājākas par klauzulām, kuras pārrunājam mūsu pašreizējās brīvās tirdzniecības līgumu sarunu kārtās. Mēs nepiekristu standartiem, kurus, acīmredzot, grasāmies akceptēt attiecībā uz Persijas līča valstīm, ja sarunas notiktu ar, piemēram, Koreju vai ASEAN valstīm.

Komisija mūs jau ir informējusi, un mēs jau to varējām gaidīt, ka tā notiek tāpēc, ka sarunu pamatā ir sarunu mandāts, kas nav mainīts kopš 2001. gada. Taču neviens Komisijas pārstāvis – ne atbildīgais komisārs, ne Tirdzniecības ģenerāldirektors, ne komisāre, kura šovakar atrodas šeit, nav pastāstījis, kādēļ mēs vēl joprojām risinām sarunas uz šī mandāta pamata. Ir grūti pretoties aizdomām, ka Komisija juta, ka būs pārāk grūti ar Persijas līča valstīm risināt sarunas par mūsdienu ilgtspējības, attīstības un darba klauzulām. Līdzīgs jautājums: kādēļ kopš 2004. gada nav papildināts novērtējums ietekmei uz ilgtspējību? Arī šoreiz man ir jādzird pārliecinoši iemesli.

C. Carnero kungs pieminēja sieviešu situāciju, un tā satrauc arī mani, taču mani īpaši uztrauc Persijas līča valstīs strādājošo viesstrādnieku tiesības. Protams, šie cilvēki veido lielāko daļu Persijas līča valstu darbaspēka, taču es neredzu, ka šis Brīvās tirdzniecības līgums tos jebkādā veidā aizsargātu. Kā Komisija rīkosies, lai nodrošinātu, ka Persijas līča valstis ievēro SDO galvenos standartus attiecībā uz viesstrādniekiem?

Visbeidzot, komisāres kundze, jūsu kolēģe B. Ferrero-Waldner pagājušajā nedēļā satikās ar Bahreinas cilvēktiesību aizsardzības sabiedrību un pieminēja vairākus ar cilvēktiesībām un viesstrādniekiem saistītām problēmām. Izdevumā Gulf Daily News citēts, ka viņa pilnībā atbalsta cilvēktiesību klauzulas jebkurā brīvās tirdzniecības līgumā. Kā Komisija plāno šo solījumu pildīt?

  Kader Arif (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, kā jau iepriekš minēts, Eiropas Savienība par Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Persijas līča Sadarbības padomes valstīm ir risinājusi sarunas gandrīz 20 gadus.

Kopš tā laika Komisijas mandāts sarunām gandrīz vispār nav mainīts, un tas pilnīgi noteikti nav atbilstoši papildināts. Rezultāts ir diezgan pārsteidzoša situācija, kurā Savienība sarunās ar Persijas līča valstīm neizmanto tos pašus kritērijus, ko piemēro sarunās ar citām tirdzniecības partnerēm, piemēram, Koreju vai ASEAN valstīm. Jāpievērš īpaša uzmanība, ka mandāts sarunām nenosaka ne paredzētajā līgumā ietvert klauzulu par sociālajiem standartiem, ne jebkādu ambiciozu nodaļu par ilgtspējīgu attīstību. Knapi pieminēts ir arī jautājums par cilvēktiesībām. Tā kā šiem elementiem ir jāietilpst Eiropas darbību prioritātēs, tie ne tikai pilnībā jāiekļauj paredzētajā Brīvās tirdzniecības līgumā, bet tiem arī jāpiemēro atcelšanas klauzulas, ko izmantot saistību nepildīšanas gadījumos. Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt, ka visos tirdzniecības nolīgumos, par kuriem tā risina sarunas, tiek garantēta cilvēktiesību, Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju un vides standartu veicināšana un ievērošana

Persijas līča gadījumā, kā to tikko pieminēja D. Martin kungs, ir jāpievērš īpaša uzmanība viesstrādnieku dzīves apstākļiem un tiesībām. Šī reģiona straujo izaugsmi veicina daudzi šādi viesstrādnieki, taču viņu darba apstākļi bieži ir pazemojoši un nepieņemami.

Ārpus attīstāmās tirdzniecības Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpastiprina politiskais un sociālais dialogs. Tādēļ mums ir jāīsteno Brīvās tirdzniecības līgums, kam nav negatīvas ietekmes uz reģiona iedzīvotājiem un kurš nostiprina to politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Tādēļ ir svarīgi, piemēram, nodrošināt, ka sarunās par pakalpojumiem tiek ievērota nepieciešamība garantēt vispārējus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir pieejami, ilgtspējīgi un lēti, kā arī augstiem kvalitātes standartiem atbilstoši.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs visi piekrītam, ka ir svarīgi padarīt attiecību ar Persijas līča valstīm uzlabošanu par prioritāti. Eiropas un Persijas līča valstīm ir daudzas kopīgas intereses: no vienas puses Eiropa ir pasaulē spēcīgākais tirgus, bet no otras puses, Persijas līča valstis mūs nodrošina ar unikāliem resursiem. Tāpēc, ņemot vērā globālo kontekstu, ir svarīgi padarīt mūsu attiecības ciešākas.

Pasaules Tirdzniecības organizācijā mums ir sistēma „Viss, izņemot ieročus”, un šo standartu būtu jāizmanto. Mums pēc iespējas ātrāk šajā jautājumā ir jāpanāk prātīgs risinājums, jo tas ir abu pušu interesēs. Mums arī vairāk jārīkojas, lai veicinātu zināšanu, pētniecības un zinātības apmaiņu, un jāmēģina veidot ciešāku saikni izglītības jomā. Svarīgi ir arī kopīgi noslēgt Enerģētikas hartu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos godājamajiem deputātiem par komentāriem saistībā ar ES-GCC Brīvās tirdzniecības līgumu. Vēlos uzsvērt, ka Komisija turpinās informēt Parlamentu par šo sarunu norisi.

Mani īpaši pārsteidza deputātu interese par politiskās klauzulas iekļaušanu pārspriestajā līgumā, un vēlos apliecināt, ka šie jautājumi sarunās patiešām tiek pieminēti. Varu arī apstiprināt iepriekš teikto, ka šim jautājumam tika pievērsta uzmanība komisāres B. Ferrero-Waldner pagājušajā nedēļā notikušajā vizītē uz Persijas līča reģionu. Patiesībā Persijas līča valstis pauda savu apņemšanos noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu un atzīt turpmākas elastības nozīmi šajā jautājumā.

  Priekšsēdētāja. - Doyle kundze, vai vēlējāties uzdot procedūras jautājumu?

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šobrīd to atlikšu, taču tā kā neizmantojām piecas minūtes ilgo nepieteiktas uzstāšanās iespēju, mēs varētu tāpat kā citās debatēs, ja deputāts ir teicis runu, ātri uzdot radušos jautājumu, lai izmantotu visu nepieteiktas uzstāšanās laiku vai vismaz kādu minūti, ja šāds jautājums ir.

Šobrīd es beigšu, bet es to teicu tikai tādēļ, ka šovakar bija tikai viena nepieteikta uzstāšanās. Man bija papildjautājums komisārei, taču es to atlikšu.

  Priekšsēdētāja. - A. Doyle kundze, jūs varat uzdot jautājumu, ja to vēlaties. Iebilduma iemesls ir tas, ka nepieprasījāt šādu iespēju.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es patiešām tikai gribēju pajautāt komisārei, vai, ņemot vērā izvairīšanos, aizkavēšanos un pēdējo janvāra sarunu atcelšanu, minimālo saziņu kopš tā laika, kā arī sarunu ilgos gadus, kad notiek viena vai divas tikšanās gadā, vai esam droši, ka GCC patiešām vēlas noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu?

Jūs uz to it kā tikko atbildējāt, bet vai pastāv patiesa vēlme noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību? Vai tas nav pamatots jautājums, ņemot vērā to, cik ilgi ir notikušas sarunas?

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Vēlos vienkārši teikt, ka ceram, ka šāda vēlme pastāv. Kā zināt, pagājušajā janvārī ieplānotā tikšanās nenotika, taču ceram, ka maijā gaidāmajā sanāksmē notiks nozīmīgas sarunas. Cerēsim.

  Priekšsēdētāja. - Saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu esmu saņēmusi vēl vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾ .

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kā Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Persijas līča valstīm dalībniece vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk parakstīt Eiropas Kopienas un Persijas līča Sadarbības padomes valstu Brīvās tirdzniecības līgumu. Šī līguma noslēgšana 2008. gadā būtu ievērojams priekšnoteikums stiprināt abu reģionu ekonomiskās attiecības, un šī jautājuma svarīgumu un steidzamību ilustrē nepieciešamība nodrošināt Eiropas Savienības drošību enerģētikas jomā.

Ņemot vērā, ka pašreizējā tirdzniecība ir koncentrēta uz enerģētikas nozari, ir svarīgi paredzētajā līgumā skaidri un rūpīgi noteikt sadarbību šajā jomā un tās konsolidēšanu. Tas ļautu palielināt un veicināt kopīgus projektus enerģētikas nozarē, tostarp ar Eiropas Savienības dalībvalstīm Melnās jūras reģionā, kuras iegūtu jaunas attīstības un sadarbības iespējas.

Tādēļ prioritāte ir noteikt labi izstrādātu grafiku pašreizējo sarunu pabeigšanai, kā arī formulēt galvenos abpusēju ieguvumu mērķus, kas ļautu ne tikai stiprināt ES un Persijas līča valstu ekonomiskās attiecības, bet arī veicinātu vispārīgu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību.

(1) Skatīt protokolu.

15. Absolūtas neiecietības politika pret neatļautajiem ĢMO un ar to saistītās ekonomiskās sekas (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamā lieta dienas kārtībā ir debates par mutisko jautājumu, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai iesniedza Neil Parish par absolūtas neiecietības politiku pret neatļautajiem ĢMO un ar to saistītajām ekonomiskajām sekām (O-0031/2008 - B6-0151/2008).

  Struan Stevenson, aizstāj autoru. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos ļoti pateikties savam kolēģim Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam N. Parish kungam par iespēju šajā vēlajā vakara stundā atrasties šeit un uzdot šo mutisko jautājumu. Diemžēl viņam jau pirms vairākiem mēnešiem kopā ar komisāri M. Fischer Boel kundzi tika ieplānota došanās uz Dāniju, un šajā pēcpusdienā viņam bija jābrauc uz Kopenhāgenu. Viņš atvainojas par to, ka nevar būt šeit, kā arī sūta dziļākās cieņas apliecinājumu A. Vassiliou kundzei un sveic viņu Komisijā.

Tā ir reālās situācijas noskaidrošana. Eiropas Savienībā ir ļoti konkurētspējīga un veiksmīga mājputnu un cūkkopības nozare. Tās vispār netiek atbalstītas. Tās nesaņem nevienu vienreizējo saimniecības maksājumu; tās nesaņem nekādas subsīdijas un tirgū tās ir vienas pašas.

Attiecībā uz mājputnu un cūku audzēšanu lielākās ražošanas izmaksas rada barība. Cūkas un vistas neganās laukos, tādēļ tās ēd tikai uz graudaugiem balstītu barību. Ja pastāv neatbalstīta nozare, ir jānodrošina tās pieeja konkurētspējīgam barības tirgum visā pasaulē.

Eiropā paiet aptuveni divi gadi, lai piešķirtu licenci pilnīgi drošam ĢM produktam. Pagāja 33 mēneši līdz ES apstiprinājumu saņēma viena no nedaudzajām apstiprinātajām ĢM sēklām Herculex. ASV vidējais apstiprināšanas ilgums ir uz pusi īsāks: 15 mēneši.

Tam nav attaisnojuma. Ņemot vērā to, ka palielinās gan barības cenas, gan mājputnu un cūkkopības nozares izmaksas, mēs nevaram atļauties šādu barības licencēšanas kavēšanos. Mums šie procesi ir jāpaātrina.

ASV daudzi no ĢM produktiem ir bioetanola industrijas blakusprodukti, un tie ir ievērojami lētāki par barību, kas mūsu mājputnu un cūku audzētājiem ir pieejama šeit, Eiropas Savienībā. Tāpēc, šādi rīkojoties, mēs tikai liedzam sev pieeju lētākiem globālajiem barības tirgiem, padarot mūsu ražotāju iespējas konkurēt gandrīz neiespējamas, un tādēļ ievērojami apdraudam darba vietas un mūsu nozares produktu eksportēšanu ārpus ES.

Pūristi, kuri uzskata, ka mūsu mājputnus un cūkas nedrīkst barot ar ĢM barību, nebūs nekādi ieguvēji, ja mēs šo barību neizmantosim. Gala rezultāts būs tāds, ka zaudēsim šo nozari konkurentiem ārpus Eiropas Savienības un turpināsim importēt mājputnu gaļu un cūkgaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri baroti ar tieši tādu pašu ĢM barību, kādu mēs saviem ražotājiem aizliedzam izmantot. Šāda politika ir pilnīgi nesaprātīga.

Mums ir vajadzīgs arī skaidrs marķējums un produkti, lai, izdarot izvēli, patērētāji būtu informēti. Viņiem ir jāzina, vai gaļa, ko tie ēd, ir iegūta no dzīvnieka, kas barots ar ĢM barību. Laikā, kad palielinās pārtikas cenas, vairums ar ĢM saturošu barību barotu dzīvnieku gaļas ir lētāka, tādējādi patērētāji var izvēlēties un, ja vēlas, iegādāties lētāku gaļu.

Otrs ar barību saistītais svarīgais jautājums ir par absolūtu neiecietību pret ģenētiski nemodificētu barību, kas nonāk Eiropas Savienībā. Arī šoreiz varenā askētu brigāde var sist sev uz pleca un teikt, ka mēs nodrošinām, lai Eiropas Savienībā importētajā ģenētiski nemodificētajā barībā nebūtu ĢM produktu atlikumu. Bet kādas ir absolūtās neiecietības sekas, kad Brazīlijā tiek iekrauta uz ES nogādājama ģenētiski nemodificētas sojas krava? Pastāv iespēja, ka Brazīlijas ostā no iekraušanas aprīkojuma kravā var nokļūt pavisam nelieli ĢM sojas atlikumi. Ja tad, kad šis kuģis iebrauks Eiropas Savienībā, tiks atrastas pat vismazākais ĢM sojas atlikums, visu kravu varēs vest atpakaļ, pat tad, ja šī soja ir licencēta ES.

Tādēļ absolūtas neiecietības politikas rezultāts ir dramatiska ES ievestās ģenētiski nemodificētās barības apjoma samazināšanās. Tādējādi pat tie mājputnu un cūku audzētāji, kas vēlas izmantot ģenētiski nemodificētu barību, saskaras ar neticamām grūtībām saņemt vajadzīgo barības daudzumu tad, kad viņiem nepieciešams. Arī šī problēma padara godīgu konkurenci atvērtajos pasaules tirgos daudz grūtāku.

Ja patiešām vēlamies eksportēt mūsu mājputnu un cūkkopības nozares produktus ārpus ES un mūsu pilsoņus barot ar vistu un cūku gaļu no Brazīlijas vai pat vistu gaļu no Taizemes, kuras turklāt ir barotas ar ĢM barību, tad pašreizējā absolūtas neiecietības politika pret ģenētiski nemodificētu barību un ārkārtīgi lēnā ĢM barības licencēšana ir īstais ceļš, kā turp nonākt.

Komisāres kundze, mēs priecājamies, ka jūs kā Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta komisāre saņēmāt tik plašu atbalstu. Mēs vēlam jums visu labāko, taču ceram, ka jūs būsiet pirmā, kura pretosies tabloīdu radītajiem mītiem par „Frankenšteina pārtiku” un ieviesīsiet politiku, kas ļaus mūsu lauksaimniekiem konkurēt starptautiskajā tirgū vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija atzīst, ka ĢMO asinhronā apstiprināšana eksportējošajās valstīs un ES var padarīt barības importēšanu arvien sarežģītāku un dārgāku. Esmu informēta par Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pētījumu par barības deficītu. Man jāuzsver, ka absolūtas neiecietības politikas pret neatļautajiem ĢMO ietekme uz barības importēšanu kļūst aktuāla tikai tā saukto asinhrono ĢMO apstiprinājumu gadījumā. Viens no galvenajiem faktoriem ir atšķirīgais ĢMO apstiprināšanas procedūras ilgums trešās pasaules valstīs un Eiropas Savienībā, kā arī atbilstošu nodalīšanas mehānismu trūkums eksportētājvalstīs un sēklu nozares mārketinga stratēģijas šajās valstīs. Liela ietekme ir arī tam, ka mūsu galvenie plaša patēriņa preču tirdzniecības partneri arvien vairāk izmanto ĢMO.

Ņemot vērā šo situāciju, Komisija savu darbību koncentrē uz galveno faktoru risināšanu. Ir sāktas diskusijas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, lai panāktu lielāku efektivitāti saistībā ar licenču piešķiršanas procedūru, nesamazinot EFSA zinātniskā novērtējuma kvalitāti. Vēlos jums atgādināt, cik svarīga šajā jautājumā ir dalībvalstu sadarbība pastāvīgajā komitejā un Padomē.

Vēlos arī piebilst, ka Komisija nesen pieņēma GA 21 kukurūzas apstiprinājumu, kas veicinās šī ĢM produkta importēšanu no Argentīnas. Komisija šobrīd arī grasās nosūtīt Padomei priekšlikumu ĢM sojas pupu apstiprināšanai, pēc tam, kad pastāvīgajai komitejai neizdevās panākt kvalificētu balsu vairākumu. Arī sojas pupu apstiprināšana veicinās vairāku barību importēšanu, tādējādi palīdzot panākt godājamā deputāta minētās barības deficīta problēmas pagaidu risinājumu.

ES tiesiskā regulējuma attiecībā uz ĢMO pārtiku un barību mērķis ir nodrošināt tirgū laisto produktu nekaitīgumu. Tādēļ ĢMO pārtikas un barības produktiem pirms laišanas tirgū ir nepieciešams apstiprinājums. Absolūtas neiecietības politika pret neatļautajiem ĢMO, ko šobrīd īsteno ES, ir noteikta ES tiesību aktos, un Eiropas Parlaments un Padome to apstiprinājuši kā labāko veidu, kā aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un apkārtējo vidi. Tā ir līdzīga pieejai, kuru īsteno vairums trešās pasaules valstu, tostarp galvenie ĢMO ražotāji.

Starptautiskā līmenī Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, turpina atbalstīt kodeksa pamatnostādņu par šo jautājumu izstrādi. Taču Komisija atzīst jūsu jautājumā norādīto incidentu iespējamību un atzīst arī to, ka, pateicoties nemitīgajiem mērījumu metožu uzlabojumiem, kļūst vienkāršāk šādus gadījumus atklāt. Komisija pārbaudīs, vai ir piemēroti un praktiski iespējami piedāvāt atsevišķu risinājumu šai konkrētajai problēmai, pilnībā ievērojot pašreizējos tiesību aktus.

2003. gadā, kad PTO iesniedza sūdzību par Eiropas Kopienu, attiecīgajā paneļziņojumā, kuru pabeidza 2006. gadā, netika apšaubīti ES tiesību akti, bet gan veids, kādā tie iepriekš tika īstenoti. Komisijai līdz šim ir izdevies izvērst šo strīdu kā regulāru dialogu ar sūdzības iesniedzējiem, kurā tiek runāts par biotehnoloģijas jautājumiem. Mēs skaidri parādījām sūdzības iesniedzējiem, ka šobrīd saistībā ar EK biotehnoloģijas produktu apstiprināšanas sistēmu nav ne moratorija, ne nepamatotas kavēšanās.

Kopš PTO paneļa izveidošanas ir apstiprināti sešpadsmit produkti, un tikai septiņi no tiem apstiprināti 2007. gadā. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka sūdzības iesniedzēji, jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis, pieņemot lēmumu par to, vai turpināt strīda izšķiršanu, ņems vērā kā jautājums par nejaušu klātbūtni ietekmēs tirdzniecību. Taču Eiropas Kopiena spētu sevi aizstāvēt, turklāt pašreizējais dialogs padara šādu iespējamību maz ticamu.

  Esther De Lange, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, vakar šajā parlamentā tika runāts par pārtikas cenu kāpumu un tā ietekmi uz Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm. Šovakar mēs atkal esam šeit un runājam par ģenētiski modificētu dzīvnieku barību. Iespējams, būtu bijis noderīgi abas debates apvienot. Galu galā šis nedaudz tehniskais jautājums par dzīvnieku barību, protams, iederas plašākajās debatēs par pārtikas nekaitīgumu un pārtikas cenu pieaugumu. Cik saprātīgi ir iznīcināt vai noraidīt veselu kravu dzīvnieku barības tādēļ, ka tajā nejauši nonācis ļoti neliels ģenētiski modificētu produktu atlikums? Man tas nešķiet diez ko saprātīgi, ne skatoties no manis pieminētā pārtikas nekaitīguma, ne no augošo cenu aspekta.

Tādēļ, ka dzīvnieku barības cenas pēdējā laikā patiešām ir ievērojami palielinājušās, un tās arī turpinās palielināties, ja saglabāsim šādu attieksmi. Daudzi ražotāji to vaino savu izmaksu pieaugšanā, un, manuprāt, ir vērts vēlreiz uzsvērt, ka augošās cenas, par kurām turpinām runāt, nebūt nenozīmē, ka pieaug arī lauksaimnieku peļņa. Patiesībā jau iepriekš tika minēts, ka, piemēram, cūkgaļas nozarē barības cenas palielinās un tīrie ienākumi tikai samazinās.

Kā mums izkļūt no šī strupceļa? To nevar izdarīt pēkšņi un pavirši mainot apstiprināšanas procedūras. Nē, tas pilnīgi noteikti nav pareizais veids, taču, manuprāt, problēma pastāv divās jomās, un mums ir jāatrod risinājums. Pirmkārt, kā iepriekš teica S. Stevenson kungs, Eiropas Savienībā ĢMO apstiprināšanai ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks: pie mums tas ilgst divarpus gadus, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs – mazāk par gadu. Esmu piefiksējusi Komisijas teikto par EFSA efektivitātes palielināšanu, taču tā, protams, nav visa problēma. Problēma slēpjas arī Padomes komiteju bezjēdzīgajā darbībā, jo tās nespēj panākt kvalificēto balsu vairākumu ne apstiprināšanai, ne apstiprināšanas noraidīšanai, un beigās pēc ilgas cīņas jautājumu nodod Komisijai. Arī tā ir daļa problēmas, un šī procedūra ir jāpaātrina. Tas noteikti nav arguments par labu automātiskai produktu apstiprināšanai, taču, manuprāt, cilvēkiem ir tiesības ātrāk uzzināt, vai izstrādājumu var apstiprināt Eiropas tirgū.

Otrkārt, mums jāizlemj, kā risināt gadījumus, kad dzīvnieku barībā konstatēts neliels daudzums nejaušu ģenētiski modificētu produktu atlikumu, piemēram, nosakot robežvērtību, īpaši tas attiecas uz EFSA apstiprinātiem ĢMO, kā arī mūsu veikalos regulāri pieejamo gaļu, kas iegūta no cūkām, kuras ēdušas ārpus Eiropas Savienības ražotu barību. Runājiet par negodīgu konkurenci! Žēl, ka no Komisijas neesam neko dzirdējuši par robežvērtībām. Tā atsaucas uz pašreizējiem tiesību aktiem. Būsim tomēr godīgi – saistībā ar marķējumu mēs izmantojam robežvērtību, tāpēc, manuprāt, tas ir iespējams.

Īsāk sakot, ražotāji un patērētāji nedrīkst kļūt par Padomes komiteju neizlēmības upuriem. Pienācis laiks skaidrībai un ātrumam.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Kā jau liecina jautājuma nosaukums, tas attiecas uz ĢMO apstiprināšanas procedūras ekonomiskajām sekām.

Tādēļ vēlos jautāt komisāres kundzei, vai Komisija ir pieprasījusi pētījumus par dzīvnieku barības cenu pieauguma iemesliem, un vēlos arī zināt, kāda ir pēdējos gados importētās dzīvnieku barības, kas satur nelielu daudzumu Eiropā neapstiprinātu ĢMO, procentuālā vērtība, un kāda ir šo produktu izcelsme. Šāda informācija noderētu, novērtējot šo incidentu mērogu.

Atšķirībā no E. De Lange kundzes, kura tikko uzstājās, es neuzskatu, ka starp absolūtu neiecietību pret ĢMO un ievērojamo barības cenu pieaugumu pastāv cēloņsakarības saikne. Šīs lietas nevajadzētu saistīt, jo mēs labi zinām, ka šo pieaugumu izraisa vairāku faktoru kombinācija, kurā neiedziļināšos, taču galvenokārt to ietekmē izejvielu tirgus spekulācijas saistībā ar turpmākajiem lauksaimniecības tirgiem. Turklāt cenas pieaugums ietekmē visas valstis, tostarp valstis, kuru tiesību akti attiecībā uz ĢMO ir ļoti pielaidīgi.

Tomēr tā ir taisnība, ka Eiropas mājlopu audzētāji saskaras ar lielām grūtībām, un galvenais iemesls ir ES lielā atkarība no barības importa. Tādēļ mans galvenais jautājums ir šāds: kādēļ mēs no tā esam tik atkarīgi un kā mums vajadzētu reaģēt? Vēlos jautāt Komisijai, vai tā ir veikusi Bleirhauzas līguma ekonomisko seku analīzi, kura dēļ Eiropas Savienība atteicās no dzīvnieku pārtikas ražošanas.

Manuprāt, ir divas iespējas, kā samazināt šo atkarību. Vispirms ir jādara viss iespējamais, lai glābtu, un es patiešām domāju glābtu, pēdējo Eiropas lopbarību un proteīnaugus un lai veicinātu pārstrukturēšanu, izvairoties no, piemēram, pilnīga atsaistītā atbalsta KLP veselības pārbaudes laikā, īpaši tādēļ, ka šiem augiem piemīt neapstrīdamas videi labvēlīgas īpašības, kas veicina kultūru rotāciju un tādējādi labi ietekmē augsni.

No otras puses, Komisijai ir jāapsver iespējas dažādot mūsu piegādes avotus. 2007. gada decembrī es piedalījos konferencē, kuru organizēja organizācija GM-Free Network, kas pierādīja, ka pastāv ĢMO nesaturoši krājumi un ka ir jāizveido sakari starp ražotājiem un importētājiem.

Es ceru, ka ikviens apzinās, ka patērētājiem ir tiesības...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Jan Mulder, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un šīs plenārsesijas dalībniekiem par manas iniciatīvas šovakar debatēt par šo tēmu pieņemšanu.

Zīmīgi, ka visā pasaulē palielinās ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana, taču mēs, eiropieši, no tās ļoti baidāmies. Lielais jautājums ir, kādēļ? Komisāres kundze diezgan skaidri teica, ka tādi ir tiesību akti, un mums tie ir jāievēro. Taču, ja mainīgie apstākļi radīs nepieciešamību grozīt tiesību aktus, Komisijai tas būs jādara. Manuprāt, ir pienācis laiks to darīt. Pirms brīža es par to vēl uzdevu jautājumus, taču viens ģenētiski modificēts kultūraugs nav tāds pats kā citi. Ir liela atšķirība starp transģenēzi un citoģenēzi. Viena ir sugām specifiska, bet otra nav. Uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību akti un Komisijai ir jāuzņemas grozīt tiesību aktus attiecībā uz šo aspektu.

Manuprāt, šīs situācijas izšķirīgais faktors ir absolūtā neiecietība. Pasaulē nav daudz situāciju, kurās jāpieprasa absolūta neiecietība. Vienmēr ir jābūt iespējai pieļaut noteiktu rezervi vai atšķirību. Ja pārāk ātri braucat 50 kilometrus garu ceļa posmu, vairumā valstu pastāv aptuveni trīs kilometru pielaides robeža, par kuru netiks noteikts sods. Kādēļ nav iespējams to piemērot importētām precēm?

Kādēļ nav iespējams noteikt, piemēram, 0,8% vai 0,9% pielaidi? Vai Komisija var man sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu?

Arī es atzinīgi vērtēju to, ka ar EFSA notiek sarunas par procedūru saīsināšanu, neapdraudot kvalitāti, taču, vai EFSA jau ir norādījusi, vai tas ir iespējams? Ar sarunām vien nepietiek, jo mums ir maz laika.

Vēl viens jautājums. Varbūt Komisija var man paskaidrot, kā es kā politiķis lai pasaku sabiedrībai, ka mēs varam patērēt ļoti daudzus produktus, kurus mums nav atļauts ražot? Mēs no visas pasaules bez ierobežojumiem varam importēt jebkādus produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kurus baro ar šeit aizliegtiem produktiem. Kāda ir šī aizlieguma jēga? Kāds ir izskaidrojums? Varbūt Komisija var man ieteikt kādu ideju, ko izmantot gaidāmajā pirmsvēlēšanu kampaņā?

Visbeidzot es vēlos jautāt, kādas ir sekas Komisijas attieksmei pret PTO? Vai mēs varam to vienkārši izdarīt?

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ĢMO var būt bīstami trīs jomās.

Pirmā no tām ir sabiedrības veselība. Ir arvien vairāk norāžu, ka ĢMO var apdraudēt cilvēku veselību, taču šīs norādes tiek ignorētas. Būtiski pierādījumi par ĢMO kaitīgo ietekmi var parādīties jebkurā mirklī. Agrāk nebija arī pierādījumu par azbesta kaitīgumu, bet, kad tie parādījās, radās milzīgas izmaksas. Azbesta likvidēšanai bija jātērē miljardi. Problēma ir tāda: ja ĢMO izmantošana kļūs plaši izplatīta, būs neiespējami no tiem atbrīvoties.

Otra joma ir vide. Daudzi zinātnieki uzskata, ka ĢMO var postoši ietekmēt vidi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Norvēģijas salā Spitsbergen dziļi ledū ir izveidota tradicionālo sēklu glabātuve gadījumam, ja arvien augošā ĢMO izmantošana kaitēs tradicionālajām sēklām.

Trešie draudi ir saistīti ar ekonomiku. Arvien lielāka ĢMO izmantošana ir veids, kā padarīt lauksaimniekus finansiāli atkarīgus no lielajiem biotehnoloģijas koncerniem. Lauksaimnieki audzēs ĢMO kultūraugus atbilstoši vareno koncernu, kam pieder sēklu patenti, diktētajiem noteikumiem.

Eiropa šobrīd nav izsalkusi. Pārtika kļūst dārgāka, taču Savienības lauksaimniecības politika turpina uzstāt uz administratīvo ierobežojumu noteikšanu lauksaimniecības produkcijai. Eiropai nav jāmeklē īpaši intensīvas pārtikas ražošanas tehnoloģijas. Tā vietā Eiropai vajadzētu izvēlēties veselīgas pārtikas ražošanu, izmantojot tradicionālas metodes.

Protams, pastāv arī konkurences problēma. Šajā jautājumā es pilnīgi piekrītu S. Stevenson kungam un citiem iepriekšējiem runātājiem. Mūsu lauksaimniekiem nevajadzētu būt vienīgajiem, kurus ietekmē ĢMO kultūraugiem un ĢMO barības izmantošanai noteiktais aizliegums. Pēc šāda aizlieguma ir jāseko aizliegumam importēt gan augu, gan dzīvnieku produktus, kas satur ĢMO. Ir jāpiemēro skaidri principi, tas ir, ražotājiem, kas Eiropas tirgū importē savus produktus, ir jāievēro tādas pašas prasības, kas noteiktas mūsu ražotājiem.

  Caroline Lucas, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos sākt, stingri apstrīdot pieņēmumu, kas, šķiet, ir šī mutiskā jautājuma pamatā. Mēģinājums saistīt dzīvnieku barības cenu pieaugumu Eiropā un attiecīgo mājlopu nozares krīzi ar ES vispārējiem tiesību aktiem par ĢM, kā arī tās absolūtās neiecietības politiku ir pilnīgi nepareizs un negodīgs.

Tā tiešām ir taisnība, ka mājlopu audzētājiem šobrīd ir grūti laiki, taču es uzskatu, ka tam nav nekāda sakara ar Eiropas ĢM politiku un iemesls ir dažādu faktoru kopums, tostarp slikti laikapstākļi, kas izraisa ražu samazināšanos, tirgus ierobežojumu samazināšana, lielāks pieprasījums no tādām valstīm kā Ķīna, straujais un nevajadzīgais biodegvielas ražošanas pieaugums un finansiālo spekulāciju pieaugums.

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ziņojumā par ES ĢM politikas iespējamo ietekmi uz dzīvnieku barības pieejamību un cenām daudz runāts arī par ĢM industriju. Kā ļaunākais scenārijs ziņojumā minēts pieņēmums, ka Brazīlija strauji komercializēs ES neapstiprinātu ĢM sojas pupu šķirni. Taču netiek sniegti nekādi pierādījumi, ka Brazīlija vismaz apsvērtu jaunu ĢM sojas pupu izmantošanu.

Ziņojumā konstatēts, ka ES politika neietekmēs ASV apstiprinājumus un ka Brazīlija un Argentīna patiesībā būs daudz uzmanīgākas apstiprinot jaunus ĢM kultūraugus, kuri pretējā gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt to eksportu uz ES. Piemēram, Argentīna ir ieviesusi sertifikācijas shēmu kukurūzas eksportam uz ES, tieši tādēļ, lai izvairītos no neapstiprinātu ĢMO atlikumiem.

Turklāt nav pierādījumu par būtisku konkurences kropļošanu, ko izraisītu dzīvnieku, kas, iespējams, baroti ar ES neatļautiem ĢMO, gaļas importēšana.

Tāpēc, atklāti sakot, visi šie jautājumi ir slikti pamatoti un tendenciozi. Taču man ir jautājumi par ES neapstiprināto ĢMO robežvērtību. Pirmkārt, kā Komisija var būt droša, ka ES neapstiprinātie ĢMO ir nekaitīgi?

Otrkārt, kurai iestādei vai uzņēmumam būs jāmaksā kaitējuma gadījumā? Eiropas Savienībai, kura šādu piesārņojumu pieļauj? Uzņēmumam, kurš izstrādājis ĢMO, taču līdz šim nav saņēmis derīgu tirgus atļauju? Vai arī par importēšanu atbildīgajam uzņēmumam?

Visbeidzot, vai šāda robežvērtība būtu jāpiemēro arī ar gēnu inženierijas metodēm iegūtiem augiem, no kuriem iegūst farmaceitiskas vielas? Vai ir veikts novērtējums par ikdienas pārtikas piesārņojumu ar aktīvām farmaceitiskajām vielām?

Šīs debates beigās es ceru uz šiem svarīgajiem jautājumiem saņemt atbildes.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, mēs patiešām pārāk maz zinām par ģenētiski modificētu organismu radīto veselības apdraudējumu. Vai mēs vēlamies atļaut izmantot šādu ĢMO, es tos saucu par piesārņotu pārtiku, tikai tādēļ, ka tas atbilst mūsu ekonomiskajām vajadzībām? Ciktāl tas attiecas uz mani, nē. Man patiesās prioritātes ir sabiedrības veselība, vide un bioloģiskā daudzveidība. Brisele valstīm jau pieprasa apstiprināt atsevišķus ĢMO pat tad, ja tās nevēlas to darīt. Tas neatbilst Kartahenas protokolam, saskaņā ar kuru valstis var noraidīt jaunus ĢMO produktus, ja tām ir šaubas par to nekaitīgumu. Ļaujiet dalībvalstīm pašām izlemt, kurus riskantos produktus tās vēlas atļaut izmantot.

Es neesmu vienīgais, kurš iebilst. Par ĢMO ir noraizējušies daudzi pilsoņi. Mēs to esam redzējuši Polijā, Rumānijā, Austrijā un Kiprā. Pretestība pret Monsanto eksperimentālajiem laukiem palielinās tādās Nīderlandes vietās, kā Raalte un Gemert-Bakel. Pastāv reāls risks, ka modificētās sēklas no Monsanto laukiem var aizpūst līdz blakus esošajām tradicionālajām vai bioloģiskajām saimniecībām, kuru saimnieki šādas sēklas nevēlas. Mani arī uztrauc Monsanto plāni pārņemt holandiešu sēklu uzņēmumu De Ruiter, kas ir viens no desmit lielākajiem šāda veida uzņēmumiem pasaulē. Tas ir pārāk acīmredzami, ka Monsanto mēģina iefiltrēties Eiropā. Tas notiek vai nu cerot uz elastīgākiem likumiem vai arī vienkārši tādēļ, lai izdarītu spiedienu uz politiķiem ar mērķi panākt ātru likumu atvieglošanu. Mums tam ir stipri jāpretojas. Sabiedrības veselība, vide un bioloģiskā daudzveidība ir daudz svarīgākas nekā komerciāli ieņēmumi.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, cik gan smieklīga Eiropas Savienība varētu šķist saviem konkurentiem! Ar svētulīgu kaismi mēs aizliedzam ĢMO izmantošanu dzīvnieku barībā pat līdz smieklīgajai absolūtas neiecietības robežai pret jebkādu nelielu ĢM daudzumu, taču tai pat laikā gaļu, ko iegūst no dzīvniekiem, kas audzēti ārpus ES un baroti ar tiem pašiem ĢMO, kurus atsakāmies apstiprināt, var brīvi importēt uz jebkuru vietu 27 dalībvalstīs.

Man tas izklausās pilnīgi nesaprātīgi. Eiropas Savienība bēg no vilka, bet atduras pret lāci, un kurš no tā cieš? Mūsu pašu ražotāji, kam ir jāmaksā ārkārtīgi augstas cenas par barību, kurā nav ĢM. Šķiet, ja Eiropas Savienībā iespējams ievilkt ķeksīti politkorektuma lodziņā, mums jābūt laimīgiem un jāignorē pašu radītais vājprāts.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, lai arī Eiropas Savienības mājlopu nozare nodrošina vairāk nekā 40% lauksaimniecības pievienotās vērtības produktu, mums nepietiek dzīvnieku barības. Manā valstī, Spānijā, situācija liellopu gaļas nozarē, kas barības ziņā ir atkarīgāka nekā citas dalībvalstis, ir postoša. Attiecībā uz cūkgaļu un mājputnu gaļu šausminošā situācija visā Eiropā ir līdzīga.

Kā jau iepriekš tika minēts, Kopienas tiesību aktos ir atļauts pārdod barību, kas satur ES atļautus ĢMO, taču tajos nav paredzēti neapstiprinātu ĢMO minimālie līmeņi. Tas rada problēmas tirdzniecībā ar eksportētājiem no trešām valstīm, kā arī Eiropas mājlopu nozarē per se, kura, kā jau iepriekš teicu, cieš no deficīta.

Šī nav pirmā reize, kad piekrītu J. Mulder kungam, un šoreiz, klausoties viņā, domāju, ka arī par šo jautājumu mēs esam vienisprātis, jo iespējams risinājums būtu akceptēt nejaušu ĢM piesārņojumu līdz noteiktam slieksnim, ja tos pozitīvi novērtējusi EFSA un apstiprinājusi trešā valsts atbilstoši kodeksa principiem un izmantojot skaidru marķējuma politiku.

Cits risinājums varētu būt vairāk ražot Eiropas teritorijā, taču šķiet, ka Komisija šo ceļu ir slēgusi ar saviem pārbaužu priekšlikumiem. Gadījums ar kaltēto lopbarību kā būtisku lopbarības sastāvdaļu bija paradigmātisks. Pat ja tā atzīst ar ražošanas pārtraukšanu saistīto risku, Komisija vēl joprojām uzstāj uz atsaistītās likmes maksājumiem.

Tādēļ vēlos uzsvērt, ka mēs saskaramies ar nopietnu problēmu – dzīvnieku barības deficītu – un ka Eiropas Komisijas pienākums ir šo situāciju risināt.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, ģenētiski modificētu kultūraugu šķirnes kultivē ar precīzas zinātniskās tehnoloģijas palīdzību mainot to genotipu. Šī tehnoloģija ir balstīta uz ģenētikas atklājumiem, kas ir jau pusgadsimtu veci. Pateicoties tai, ir iespējams vieglāk kultivēt šķirnes un mazāk izmantot pesticīdus, kā arī gūt lielāku ražu. Tādēļ to audzēšanas apjoms ir ātri palielinājies.

Eiropas Savienība šajā attīstībā nevarēja iesaistīties, jo tā pakļaujas sistēmai ar striktu birokrātisku pārraudzību. Kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veiktajos izmēģinājumos un pētījumos konstatētas patērētājam noderīgas šķirnes, kas nerada risku, sākas ilgs apstiprināšanas process. Komisijas priekšlikums vispirms nonāk pie pastāvīgās komitejas, kura ar kvalificētu balsu vairākumu to apstiprina vai noraida. Ja tā nevar pieņemt lēmumu, nākamais posms ir Padome, ja arī tā nevar pieņemt lēmumu, priekšlikums atgriežas Komisijā, kura beigās lēmumu pieņem. Taču tas viss ir prasījis laiku.

Eiropas Savienībā tiek importēts daudz dzīvnieku ĢM barības. Valstis, kas mēģina un ierobežo ĢM kultivēšanu, to pat izmanto ar prieku. Tā kā ES nav bijis laika apstiprināt visas lietotās šķirnes, barība var saturēt nelielu neatļautu ĢMO atlikumu. Šādos gadījumos visa krava tiek sūtīta atpakaļ. Šādā veidā nozarei tiek radītas izmaksas un tiek ietekmēta Eiropas pārtikas ražošanas nozares konkurētspēja. Tādēļ šajā jomā mums ir jārīkojas saprātīgi. Ārkārtīgi nelielam daudzumam šķirņu, kas ir apstiprinātas citās valstīs, nevajadzētu radīt tik nesaprātīgas sekas, īpaši tad, kad Eiropas lauksaimniecība jebkurā gadījumā saskaras ar globālo konkurenci.

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Latīņu sakāmvārdā teikts, ka dabīgs nav kaitīgs. Protams, ar to nevar teikt, ka mākslīgi radītie ĢMO ir slikti, taču līdz šim mums vēl nav pārliecinošu zinātnisko datu, kas nešaubīgi pierādītu to nekaitīgumu. No otras puses, mēs redzam Amerikas Savienoto Valstu piemēru, kur lielāko iecietību pret ĢMO papildina lielākais aptaukošanās rādītājs. Ģenētika un biotehnoloģija vēl joprojām ir neprecīzas zinātnes. Tās dod daudz solījumu, taču, tās izmantojot, mēs ievērojami riskējam zaudēt daudz vairāk nekā varam atļauties.

Pašreizējā Eiropas Savienības piesardzība attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos sasniegumus, šobrīd ir piemērota politika. Taču es uzskatu, ka mums ir arī jāatceras par Eiropas ražotājiem. Pašreizējā situācija savā ziņā ir diezgan nedabiska, un Komisijai būtu jāuztur līdzsvars, lai Eiropas ražotāji netiktu diskriminēti, vienlaicīgi panākot situāciju, kad Eiropas patērētāji patiešām var izvēlēties patērēt kultūraugus ar vai bez ĢMO. Es priecājos, ka esmu jauns cilvēks Eiropas Savienībā, un es priecātos par iespēju veikt uz informāciju balstītu izvēli.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā ES lielo atkarību no tādas ar proteīniem bagātas barības kā sojas milti un kukurūzas lipekļa lopbarība importēšanas, kā Komisija var attaisnot pašreizējo situāciju, kad mūsu ostās tiek aizliegta un iznīcināta pat barība ar vismazāko neatļauto ĢMO daudzumu, savukārt gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kurus baro ar tiem pašiem neatļautajiem ĢMO, var brīvi iekļūt ES pārtikas apritē, un to var patērēt mūsu patērētāji, tādējādi radot ievērojamu konkurences kropļojumu, kas kaitē Eiropas lauksaimniekiem?

Ja ĢMO ir saņēmuši pozitīvu EFSA novērtējumu vai ja atbilstoši kodeksa pamatnostādnēm par ĢM augiem ir veikts barības un pārtikas nekaitīguma riska novērtējums, nejaušai un nelielai neatļautu ĢMO klātbūtnei ir jāpiemēro robežvērtība – kā jau tiek darīts, marķējot ĢMO nesaturošu produktus saistībā ar atļautu ĢMO nejaušu klātbūtni. Vai Komisija saistībā ar šo problēmu plāno ierosināt konkrētus priekšlikumus un, ja tā, tad kad?

Mūsu ilgajam apstiprināšanas procesam trūkst zinātniskas precizitātes un integritātes, un pasaules tirdzniecībā tas var izraisīt nopietnus strīdus, turklāt apkaunojošā kārtā iemesls ir ar šo jautājumu saistītā iestāžu izvairība. Neviens cits tirdzniecības bloks šādā veidā nepretojas pārmaiņām.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Pienācis laiks nopietnām un lietderīgām debatēm par ģenētisko tehnoloģiju Eiropā, jo līdz šim esam dzirdējuši tikai reliģiska satura polemiku, kas daudzos gadījumos izraisa tikai histēriju. Zinātni nevar un nedrīkst apturēt. Kad strauji pieaug iedzīvotāju skaits un palielinās pārtikas cenas, mēs nevaram atteikties no iespējām, ko piedāvā biotehnoloģija un gēnu inženierija. Bez tām mēs nevaram noorganizēt zaļo revolūciju.

Manā martā apstiprinātajā ziņojumā par biogāzi parādīts, ka Eiropas Parlaments pauda vienprātību attiecībā uz bioenerģijas iegūšanai nepieciešamo ĢM augu licencēšanu. Lai arī Ungārijas valdošās partijas bija vienisprātis par ĢM nesaturošas lauksaimniecības saglabāšanu, mums jāsaprot, ka tā ir ilūzija. Astoņdesmit pieci procenti sojas, ko importē kā dzīvnieku barību, ir ģenētiski modificēti.

Ir acīmredzams, ka ģenētiskā modifikācija nav spēle, risks ir milzīgs. Eiropas Savienības līmenī noteikti ir jāizveido uzticama, uz zinātni balstīta speciālistu uzraudzības aģentūra, kas ir neatkarīga no lielajiem uzņēmumiem un var pārbaudīt ĢM produktus, nodrošināt aizsardzību pret riskiem un kliedēt nepamatotas bažas. No vienas puses, starptautiskie uzņēmumi, kas izmanto ĢMO, ne pārāk vēlas sniegt detalizētu dokumentāciju par saviem produktiem un nepiedalās zinātniskos izmēģinājumos, lai arī tā būtu būtiska prasība attiecībā uz patērētāju aizsardzību. No otras puses, ĢM pretinieki izplata daudz mulsinošas informācijas un nezinātniskus šausmu stāstus. Tādēļ šīs debates ir tik svarīgas. Paldies par jūsu uzmanību.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Arī es vēlos paust īpašas raizes, kādas mana reģiona, Azoru salu, lauksaimniecības pārstāvjiem rada pašreizējā situācija. Es uzskatu, ka šajās debatēs ir pierādīts, ka nekas nevar attaisnot spēkā esošu politiku, kas aizliedz izmantot ĢMO dzīvnieku barībā, vienlaicīgi atļaujot patērēt gaļu, kas iegūta, izmantojot šos pašus ĢMO.

Es arī uzskatu, ka ir noskaidrots, cik pārspīlēta ir absolūtās neiecietības politika. Visbeidzot, vēlos teikt, ka ikviens, kurš pārzina dzīvnieku barības industriju, nevar apšaubīt abu šo faktoru acīmredzamo ietekmi uz pārtikas cenām. Šī ietekme ir ļoti skaidra, īpaši attiecībā uz kukurūzas lipekļa lopbarību un kukurūzas atkritumu izmantošanu alkohola ražošanā. Es jau esmu aicinājis Eiropas Komisiju ņemt vērā, kāda ir lauksaimnieku situācija visā Eiropā.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, debatējot par lauksaimniecību, mēs šobrīd saskaramies ar veselības pārbaudes radītajām grūtībām. Es vēlētos dzirdēt, vai debatēm par ĢMO ir nozīme un kādā mērogā šī tēma tiek apspriesta šajā kontekstā.

Mēs visi zinām, ka šobrīd visā pasaulē notiek kaismīgas debates par pārtikas/enerģijas drošību. Mums ir jāredz, kā šīs debates ietekmē mūs.

Attiecībā uz marķējumu es vienmēr esmu atbalstījis absolūtu neiecietību. Patērētājam ir jāzina, ko viņš vai viņa pērk. No šāda aspekta mums ir jānodrošina, ka arī reģionāla līmeņa likumdevējām iestādēm ir tiesības pieņemt lēmumus saistībā ar šo jautājumu.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, pat šajā vēlajā stundā, klausoties debatēs, vēlos pateikt tikai trīs lietas.

Pirmkārt, ir taisnība, ka nav pietiekamu pierādījumu par to, ka ĢMO apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Taču, kā iepriekšējais runātājs, kurš jau ir aizgājis, teica, arī azbestu neuzskatīja par nekaitīgu, taču šodien mēs zinām, ka tas izraisa mezoteliomu – plaušu vēzi. Arī smēķēšanu, protams, pirms vairākiem gadiem neuzskatīja par bīstamu, un tagad mēs, protams, zinām, ka tā izraisa plaušu vēzi, plaušu slimību un koronāro artēriju stenozi. Tādēļ labāk ir novērst problēmu, nevis ciest no tās sekām.

Otrkārt, J. Allister un P. Casaca kungi runāja par atšķirībām starp barībā izmantotajiem ĢMO un dzīvniekiem, kas baroti ar ĢMO. Starp tiem pastāv liela atšķirība. Atšķirība pastāv tādēļ, ka barībā ĢMO ir pilnīgi citādākā stāvoklī nekā ĢMO, kuru dzīvnieks ēdis, sagremojis un pārstrādājis un kurš pēc tam, iespējams, atrodas – taču neatrodas – dzīvnieka gaļā pilnīgi citādāks nekā barībā.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, ir skaidrs, ka debates par ģenētiski modificētiem organismiem ir demokrātiska, ekonomiska un juridiska nepieciešamība. Es apsveicu mūsu komiteju ar pievēršanos šim jautājumam.

Ciktāl tas attiecas uz mūsu debatēm, ir skaidrs, ka Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no augstu proteīnu līmeni saturošas barības importa. Tas liek atgriezties pie zinātniskajām debatēm, savukārt dzīvnieku, kas baroti ar ES tiesību aktiem neatbilstošu barību, importēšana liek domāt, vai Eiropas Savienība spēj aizsargāt savus pilsoņus.

Aizsardzība nav protekcionisms, tā vienkārši ir problēma, un vēlos jautāt, vai Komisija uzskata, ka mūsu muitas sistēmas kvalitāte, kas, manuprāt, ir ievērojami pasliktinājusies, ļautu tai reaģēt uz visiem šajās izcilajās debatēs paustajiem apsvērumiem?

  Jan Mulder (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, vai komisāres kundze savā atbildē varētu teikt dažus vārdus par neiecietības līmeņa paaugstināšanu no absolūtas neiecietības līdz, piemēram, 0,7%, 0,9% vai citai pielaidei? Klausoties debatēs, man radās iespaids, ka tieši tas ir šeit pateiktā būtība. Absolūta neiecietība pašreizējos apstākļos ir pārāk stingra politika.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es ļoti uzmanīgi klausījos dažādajos godājamo deputātu komentāros.

Komisija atzīst, ka asinhronā ĢMO apstiprināšana var radīt ar barības importa pieejamību un izmaksām saistītas problēmas. Lai arī cenu pieaugumu šajā nozarē izraisa atšķirīgi, sarežģīti un reizēm daudz plašāki faktori, tie visi ir ņemti vērā Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta veiktajā pētījumā.

Komisijas darbība ir koncentrēta uz šī jautājuma galveno faktoru risināšanu gan iekšējā līmenī, apstiprinot ĢMO, kas pilnībā atbilst ES tiesību aktiem, gan starptautiskā līmenī, diskutējot ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem.

Vairāki runātāji ir uzdevuši jautājumu, vai Komisija būtu gatava absolūto neiecietību mainīt uz lielāku iecietību. Man jums jāatgādina, ka šādai rīcībai ir vajadzīgs gan Parlamenta, gan Padomes koplēmums, kā arī dalībvalstu atbalsts. Jūs zināt, kāda ir bijusi dalībvalstu nostāja dažādās pastāvīgajās komitejās, kur mums reti izdodas panākt kvalificēto balsu vairākumu, turklāt, cik man zināms, tas neizdodas nekad.

Vēlos teikt, ka ierobežojumu noteikšana importētiem gaļas produktiem, kurus iegūst no dzīvniekiem, kas baroti ar ĢMO, visticamāk neatbilstu mūsu starptautiskajām saistībām.

Visbeidzot, vēlos teikt dažus vārdus par apstiprināšanas procesu kavējumiem, ko pieminēja vairāki runātāji. Šobrīd notiek Komisijas un EFSA diskusija, lai nodrošinātu iespējamu apstiprināšanas procesa efektivitātes pieaugumu, nesamazinot zinātniskā novērtējuma kvalitāti.

Viens no uzsvērtajiem jautājumiem ir nepieciešamība labāk izskaidrot pieteikumu iesniedzējiem apstiprināšanas prasības, lai jau pašā sākumā uzlabotu to pieteikumu kvalitāti.

Turklāt šīs diskusijas rezultātā, iestāde ir uzņēmusies sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas veikt provizorisku derīguma pārbaudi, tādējādi ievērojami samazinot apstiprināšanas procedūras grafiku.

Svarīgi piebilst arī, ka apstiprināšanas procesu varētu ievērojami saīsināt, ja dalībvalstis sniegtu Komisijai lielāku atbalstu ĢMO apstiprināšanas komitoloģijas procesā.

Visbeidzot es vēlos atbildēt uz runātāja komentāru par to, ka riska pārvaldībā mēs ņemam vērā tikai ekonomiskos apsvērumus. Es teiktu, ka mums svarīgākais faktors ir cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides drošība.

Tagad, kad esmu to pateikusi, vēlos informēt, ka Komisija ir atvērta diskusijām par iespējamiem priekšlikumiem šajā jomā, taču, tikai tad, ja piedāvātais risinājums atbilst pamatmērķim – garantēt ES tirgū laisto produktu nekaitīgumu .

  Priekšsēdētāja. - Paldies, komisāres kundze.

Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES politika par ĢMO uz patērētāju rēķina atbalsta daudznacionālus importētājus. Lauksaimnieki kļūst arvien atkarīgāki no monopolizācijas, un lauksaimniecību pārņem daudznacionālas organizācijas.

ĢMO kaitē sabiedrības veselībai. Ir zinātniski pierādīts, ka daži no tiem izraisa alerģiju un kaitē imūnsistēmai.

ĢMO radīto risku daudz lielāku padara neatgriezeniskā ietekme uz vidi. Tiek ierobežota bioloģiskā daudzveidība un noteikti nav iespējams garantēt piesārņojuma ierobežošanu.

Šāda politika kaitē ekonomikai. Starptautiskās ekonomiskās organizācijas šobrīd atzīst, ka ĢMO ir viens no faktoriem, kuru dēļ pasaulē palielinās pārtikas cenas un bads.

Piedāvājums piemērot absolūtu neiecietību ir nepamatots un neefektīvs; tas ir daudznacionālo organizāciju interešu ievērošanas rezultāts. Šī politika atļauj audzēt atsevišķus ĢMO un patērēt produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību, piemēram, no ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm importētu gaļu.

Šai politikai ir konkrēts mērķis – ierobežot ES dalībvalstīs strādājošo kaismīgos protestus, kuri pieprasa nekaitīgu, ĢMO nesaturošu pārtiku par pieņemamām cenām.

Mēs uzskatām, ka ģenētiski modificēti kultūraugi, kā arī nelielu daudzumu ĢMO saturošu produktu importēšana dalībvalstīs ir pilnībā jāaizliedz. Taču vienlaicīgi ir arī jāveic pasākumi, lai aizsargātu Kopienas ražošanas nozari un patērētājus.

16. Nākamās sēdes darba kārtība: skatīt protokolu

17. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.20.)