Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 24. aprīlis - Strasbūra

12.2. Irāna: Khadijeh Moghaddam lieta

  Priekšsēdētājs. - Nākamā lieta darba kārtībā ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Khadijeh Moghaddam lietu⁽¹⁾.

  Paulo Casaca, autors. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Viens no teokrātiskās Irānas režīma tumšākajiem aspektiem ir tā naidīgums pret sievietēm. Kopš islāma revolūcijas 1979. gadā Irānas varasiestādes ir veiksmīgi atcēlušas visas svarīgākās sieviešu tiesības. Nomētāšana ar akmeņiem, izkropļošana, kā arī privātuma un galveno pamattiesību pārkāpšana tagad ir likuma vietā. Sabiedrība uz šo situāciju reaģē arvien noteiktāk un spēcīgāk.

Šajā ziņā „Miljons parakstu” kustība, kas Irānā sāka organizēties aptuveni pirms diviem gadiem, ir viens no vissvarīgākajiem manifestiem Irānas pilsoniskās sabiedrības vēlmē parādīt režīmam savu opozīciju.

Pēdējos divos gados mēs esam bijuši liecinieki aptuveni 100 cietuma un citiem sodiem, kas piespriesti cilvēkiem, kas parakstījuši iepriekš minētās kustības lūgumrakstu. Šodien pēc tam, kad mēs bijām iesnieguši savu priekšlikumu, dažādas cilvēktiesību organizācijas mūs informēja, ka trīs aktīvistes, kas pārstāv šo kustību – Nashrin Afzali, Nahid Jafari un Zeynab Peyghambarzadeh – ir notiesātas ar nosacītu brīvības atņemšanu un pātagas sitieniem. Šī ir nepieņemama situācija, un es vēršos pie visiem saviem kolēģiem deputātiem, aicinot izrādīt savu noraidījumu šai situācijai un paust atbalstu Irānas sievietēm.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Irāna ir valsts, kurā var izdzīvot vienīgi cilvēki, kas ir sagatavojušies militāro un konservatīvo teologu teroram. Brīvībai, demokrātijai un cilvēktiesībām šajā valstī nav nekādas nozīmes. Viņi rīko vēlēšanas, bet kandidāti ir jāapstiprina konservatīvajai garīdzniecībai, tāpēc opozicionāri pēc būtības tiek izslēgti no kandidēšanas. Daudzi irāņi no terora režīma savā valstī ir glābušies bēgot, un daudzu vairs nebūtu starp dzīvajiem, ja viņi tā nebūtu darījuši. Tā vietā, lai viņus nosūtītu atpakaļ vai izturētos pret viņiem kā pret teroristiem, mums ir jāatrod vieta šiem bēgļiem Eiropā.

Tajā pašā laikā nav noliedzams, ka daļa no Irānas iedzīvotājiem atbalsta homoseksuālistu nogalināšanu, sieviešu diskrimināciju un etnisko minoritāšu apspiešanu. Šī iedzīvotāju daļa izjuta riebumu pret rietumniecisko pagrimumu savā valstī Pahlavi dinastijas laikā, kuras pārstāvji tika izsūtīti trimdā 70. gadu beigās pēc Irānas padarīšanas par Amerikas un Eiropas līdzinieci. Pēc tam arī vairs nebija nekādas runas par demokrātiju, un režīma oponenti tika vajāti vai izsūtīti trimdā. Šīs rietumu kļūdas bija vainojamas pašreizējā terora režīma nākšanā pie varas. Ja Irānai būtu bijusi reāla iespēja kļūt par mūsdienīgu valsti premjerministra M. Mossadeq vadībā 50. gadu sākumā, tā nekad nebūtu kļuvusi par auglīgu augsni tās pašreizējiem vadītājiem.

Irānā pastāv kustības, kas tiecas uz pārmaiņām, bet tās tiek novārdzinātas . 8. aprīlī par „propagandas izplatīšanu pret valsti, sabiedriskās domas graušanu un darbībām, kas ir vērstas pret valsts drošību” tika arestēta un apsūdzēta Khadijeh Moghaddam kundze. Viņa ir atbrīvota, bet stingrie ierobežojumi attiecībā uz sievietēm turpina pastāvēt. Mums ir jāizrāda solidaritāte ar apspiestajiem.

  Eija-Riitta Korhola, autore. − (FI) Priekšsēdētāja kungs! Kā redzams no šīs rezolūcijas, Irānā tiek izmantoti piespiedu līdzekļi, lai apklusinātu tos, kas šajā valstī iestājas par sieviešu tiesībām. Viņi ir arestēti, pratināti un notiesāti ar cietumsodu. Dažus pat apdraud nomētāšana ar akmeņiem. NVO darbs ir kļuvis ļoti grūts, pastāv vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumi. Turklāt janvāra sākumā tika slēgts Zanan žurnāls, kurā runāja par vienlīdzību.

Ir satraucoši, ka Irāna vēl joprojām nav ratificējusi ANO Konvenciju par sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Irānas cilvēktiesību jurists Mehrangiz Kar ir teicis, ka Irānas tiesību sistēma nav savienojama ar ANO Konvenciju par sieviešu tiesībām, jo tās konstitūcija nevar būt pretrunā ar šariata likumu. Tomēr vairums musulmaņu valstu ir ratificējušas šo konvenciju.

Rodas jautājums par to, vai Irānas lēmumu pieņēmēji un iestādes uzskata, ka politiski aktīvas sievietes, kuras ir kritiski noskaņotas pret sistēmu, rada reālus draudus Irānas sabiedrībai. Šīs neatlaidīgās un drosmīgās sievietes pārstāv milzīgu spēku pārmaiņu īstenošanai. Ir svarīgi, lai ES parādītu savu atbalstu irānietēm, kuras cīnās par cilvēku pamattiesībām.

  Ewa Tomaszewska, autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Irānā ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, jo īpaši draudi desmit sievietes nomētāt ar akmeņiem līdz nāvei, es šeit runāju par Iran, Khayrieh, Kobra N, Fatemeh, Ashraf Kalhori, Shamameh Ghorbani, Leyla Ghomi, Hajar, kā arī Zohreh māsām un Azar Kabiriniat, un arī par citiem cilvēkiem. Nāves sodu izmantošana, lai sodītu bērnus un tos, kas runā par sieviešu tiesībām, prasa spēcīgu reakciju demokrātiskajā pasaulē. „Miljons parakstu” kampaņā iesaistīto arestēšana parāda, ka sabiedrībai netiek ļauts izmantot tiesības paust viedokli par svarīgiem jautājumiem.

Šī darbība ir jānosoda. Eiropas Savienības struktūrām ir jāuzrauga cilvēktiesību situācija Irānā. Mēs gribētu, lai uz Irānu tiktu nosūtīta novērotāju grupa un tiktu sagatavots detalizēts ziņojums, kuru Eiropas Parlaments varētu izskatīt, lai tas varētu noteikt savu nostāju un iesniegt priekšlikumus pasākumiem, kas palīdzētu uzlabot cilvēktiesību situāciju Irānā.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Lai kā kāds censtos saprast atšķirīgo sabiedrību, dzīvesveidu un dominējošos apstākļus valstī ar dziļi iesakņojušos musulmanismu, kā tas ir Irānā, viņš nevar justies citādi kā šokēts un sadusmots par ārkārtīgi nedemokrātisko un brutālo izturēšanos pret sievietēm šajā valstī.

Daži piemēri par vispārējo aizliegumu sievietēm ieņemt vairumu atbildīgo amatu valsts pārvaldē un tikt ieceltām par tiesnesēm, sievietes diskriminējošās tiesības attiecībā uz laulībām, šķiršanos, aizbildniecību par bērnu un mantošanu, faktu, ka tiesā sievietes sniegtai liecībai ir uz pusi mazāks spēks nekā vīrieša sniegtajai, likumīgais laulībā stāšanās vecums sievietēm ir jau 13 gados, sieviešu notiesāšana ar bargiem un pazemojošiem soda mēriem, pat ar nāvessodu, izmantojot primitīvas un barbariskas metodes, pat par tādiem tā dēvētiem noziegumiem kā ārlaulības attiecības.

Tā vietā, lai valdošais Irānas režīms īstenotu centienus uzlabot situāciju, pašlaik ir sagaidāmi mēģinājumi šo situāciju vēl vairāk pasliktināt. Piemērs ir likumprojekts par ģimenes aizsardzību, kurš pašlaik tiek izskatīts un kura mērķis ir turpmāk padarīt par likumīgu poligāmiju, pagaidu laulības un vienpusējas vīriešu tiesības uz šķiršanos un aizbildniecību pār bērnu. Turklāt Irānas varas iestādes realizē sieviešu kārtas aktīvistu un sieviešu tiesību aizstāvju arvien pastiprinātāku apspiešanas kampaņu.

Mēs aicinām Irānas režīmu atbrīvoties no reliģiskā fanātisma un ilgi uzspiestās nederīgās politiskās filozofijas un, izmantojot veselo saprātu, mēģināt atgriezties ar savu valsti 21. gadsimtā tā vietā, lai turpinātu grimt vēl dziļākā pagātnes ekstrēmā musulmanisma totalitārismā.

  Raül Romeva i Rueda, autors. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Man bija zināms par Mokarrameh Ebrahimi lietu saistībā ar starptautisko kampaņu, ko tajā laikā īstenoja Amnesty International un „Izbeidziet nomētāšanu ar akmeņiem uz visiem laikiem” („Stop Stoning Forever”), kā mērķis bija panākt šīs sievietes atbrīvošanu, kurai bija piespriests nāves sods, par ārlaulību attiecībām nomētājot to ar akmeņiem.

Labās ziņas ir tādas, ka, vismaz daļēji pateicoties šai kampaņai, 2008. gada 17. martā Ebrahimi tika atbrīvota pēc vienpadsmit gadiem cietumā. Sliktās ziņas, ka viņas partnera liktenis nebija tik veiksmīgs, un pirms gada viņš tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei, un vismaz desmit citām sievietēm un diviem vīriešiem šobrīd Irānā draud nāvessods, nomētājot ar akmeņiem.

Diemžēl šis nav viens atsevišķs gadījums valstī, kur cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp arī sieviešu tiesību pārkāpumi, ir sasnieguši satraucošus rekordus. 2007. gadā divkāršojās nāvessodu skaits, padarot Irānu pēc Saūda Arābijas par valsti ar vislielāko nāves sodu skaitu per capita, un kopā ar Jemenu šīs ir trīs valstis, kurās bija visvairāk izpildīto nāvessodu personām, kuras ir jaunākas par astoņpadsmit gadiem.

Kopš kampaņas „Pārtrauciet nomētāšanu ar akmeņiem uz visiem laikiem” sākuma 2006. gada oktobrī seši cilvēki ir izglābti no nāvessoda, nomētājot ar akmeņiem, citiem tika atļauts atlikt soda izpildi, daudzas lietas tiek pārskatītas.

Tomēr man ir jānorāda, ka bieži no vajāšanas un represijām cieš tie, kas uzdrīkstas būt cilvēktiesību aktīvisti Irānā.

Islāma Konsultatīvā asambleja pašlaik pārskata Irānas kriminālkodeksu, tomēr arī šādā gadījumā nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, labvēlīgākos gadījumos būtu jāaizvieto ar citām nāvessoda izpildes metodēm vai pēršanu ar pātagu.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šī iespaidīgā celtne šeit, Strasbūrā, ir nosaukta par godu Louise Weiss, kura demokrātiskajā Francijā starpkaru gados cieta policijas un tiesas negatīvās attieksmes dēļ, jo viņa sarīkoja kampaņu par sieviešu vēlēšanu tiesībām.

Mēs, protams, nevaram salīdzināt šo situāciju ar totalitāro diktatūru Irānā, bet atmiņām ir jākalpo tam, lai eiropiešiem iemācītu zināmu pazemību. Režīms Irānā ir nepieņemams, totalitārs, bet Irāna ir liela, daudzveidīga valsts, kur tās kustības, kas tiecas uz reformām, pastāvīgi turpina sakopot spēkus. Iepriekš minētā lūgumraksta iniciatori, piemēram, ir starp tām reformas kustībām, kurām mums ir jāsniedz mūsu noteikts atbalsts un kura tagad ir paplašinājusies, iekļaujot pat Khomeini ģimenes locekļus.

Irānā jau tagad politikā, pārvaldē un zinātniskajās aprindās var sastapt vairāk sieviešu nekā citās islāma vai Āzijas valstīs. Tas var nesaskanēt ar plaši izplatīto viedokli, bet ir fakts.

Mums ir jāizmanto šis plurālisms Irānā kā pamats, lai panāktu valsts nepieņemamā, totalitārā režīma galīgu sabrukumu. Tas ir ārkārtīgi liels izaicinājums mums kā eiropiešiem. Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs savam kolēģim Albert Dess par palīdzēšanu man pirmdien atstāt šo svarīgo lietu darba kārtībā, tāpēc, dāmas un kungi, ka mums Irāna jāpadara par vienu no mūsu prioritātēm saistībā ar Parlamenta darbu cilvēktiesību atbalstīšanā.

  Marianne Mikko, PSE grupas vārdā. – (ET) Dāmas un kungi! Sieviešu stāvoklis Irānā ir nopietns. Reliģija bieži vien tiek izmantota kā attaisnojums cilvēktiesību pārkāpumiem.

Ir pazemojuši uzzināt, ka pat mūsdienās sievietes var sodīt ar pērienu vai pat ar nāves sodu. Ir svarīgi, lai Irāna pēc iespējas drīzāk parakstītu ANO Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas izskaušanu. Šo svarīgo dokumentu jau ir parakstījušas 185 valstis. Tomēr Irāna ir īsts reģiona „kauna traips,” jo visas valstis, ar kurām tai ir robežas, jau ir pievienojušās šai konvencijai.

Es ļoti atzinīgi vērtēju galvenās cīnītājas pret sieviešu diskrimināciju Khadijeh Moghaddam atbrīvošanu. Bet, būsim godīgi, viņai nācās pavadīt deviņas garas dienas aizturēšanas kamerā. „Miljons parakstu” kampaņa, kuru viņa sāka, ir spēcīgs solis sieviešu tiesību noteikšanā. Ir nepieņemami, ka sieviete jebkad tiktu ieslodzīta cietumā par cīnīšanos par vienlīdzīgām tiesībām. Vardarbība pret sievietēm Irānā ir jāizbeidz, sievietēm ir jābūt tiesībām paust savu viedokli par visiem jautājumiem. Irāna nevar sevi uzskatīt par izņēmumu pasaules globālajā ciematā.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien notika M. Rajavi kundzes, Irānas Nacionālās pretošanās padomes priekšsēdētājas, Francijas politiķu un Eiropas Parlamenta pārstāvju tikšanās.

Savas uzstāšanās laikā Rajavi kundze skaidri norādīja, cik svarīgas ir sieviešu tiesības demokrātiskajai Irānas opozīcijai, vēlreiz parādot to, ka šī opozīcija sniedz mums cerības, ka Irānā notiks pārmaiņas. Viss, kas ir nepieciešams, lai mēs veiktu konkrētus pasākumus.

Pirmais solis ir izpildīt to tiesas lēmumu, kurā teikts, ka Irānas Muhajedin ir jāsvītro no teroristisko organizāciju saraksta. Otrs solis, kas, iespējams, ir pat svarīgāks, ir beidzot atzīt Irānas Nacionālās pretošanās valsts padomi kā demokrātiskas Irānas pārstāvi, un tas ir spēks, uz kuru mums jābalsta mūsu cerības par miermīlīgām pārmaiņām.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man jāpadodas kārdinājumam atsaukties uz kādu, manuprāt, ļoti uzskatāmu piemēru par Irānas valdības amatpersonu uzticamību.

Par patiesi jums uzticamo Carlo Fatuzzo, kurš pašlaik stāv jūsu priekšā, tika minēts, ka viņš ir pret Irānu vērstās darbības teroristu atbalstītājs, es atkārtoju – pret Irānu vērstās darbības, protams, radot man lielu gandarījumu, publiskajā un oficiālajā sanāksmē starp Irānas ārlietu ministru un Eiropas Savienības Komisijas delegāciju un Irānas delegāciju. Tas bija pirms pieciem gadiem, es atkāroju,pirms pieciem gadiem. Es atstāju to jūsu, priekšsēdētāja kungs, un manu daudzo kolēģu ziņā, spriest par tiem draudiem, ko es radu Irānas režīmam. Tas parāda, cik uzticami ir Irānas ministri un līderi.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Gandrīz 30 gadu Irānas Islāma Republika ir bijusi galvenais apdraudējums cilvēktiesībām un demokrātijai. Sievietes ir bijušas pirmais šā islāma ekstrēmistu atzara mērķis. Viņu tiesības ir laupījis mullu režīms. Pat gados jaunas meitenes nav izņēmums, un deviņus gadus veca meitene tiek uztverta kā pieaugusi, un tiek sodīta ar pēršanu, nāves sodu vai pat nomētāšanu ar akmeņiem.

Tomēr daudzas sievietes nav pakļāvušās šim režīmam. Ir rosinoši redzēt, ka galveno demokrātiskās opozīcijas kustību, Nacionālās pretošanās padomi, vada tāda sieviete kā Maryam Rajavi kundze. Rezolūcijas ir laba lieta, bet ar tām nepietiek. Mums ir jāatbalsta šādas sievietes, kas rīkojas.

  Armando Veneto (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu Parlamentam atgādināt, ka laikā, kad es biju Itālijas parlamenta deputāts, es biju iesaistīts nozīmīgā darbā ar Irānas pretošanās kustību un atbalstīju apņēmīgu rīcību, lai aizsargātu cilvēktiesības, par kurām iestājās tās pārstāvji.

Tajā laikā es saņēmu slēptus pārmetumus no valdības, jo es biju pateicis, ka skaidri noteiktas un precīzi formulētas nostājas nedrīkst tikt izmantotas reālpolitikas dēļ. Es to saku tāpēc, ka šajās debatēs visbeidzot ir jāpievēršas pamatjautājumam: kamēr mēs Parlamentā liekam lielu uzsvaru uz Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta humanitāro iesaisti, konkrēts spiediens, kam ir saistība ar naftu, individuālajām interesēm un oportūnismu, rada tam pretrunas. Tas ir tas, pret ko ir jācīnās.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Komisija piekrīt deputātu bažām attiecībā uz Khadijeh Moghaddam kundzi, kā arī attiecībā uz sieviešu tiesību un cilvēktiesību aizstāvju lietām, kurus vajā Irānas iestādes.

Moghaddam kundze ir “Miljons parakstu” lūgumraksta kampaņas līdere, kura lobē izmaiņas tajos Irānas likumos, kas ir pretrunā ar dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību principiem.

Mēs atzinīgi vērtējam ziņas par Modghaddam kundzes atbrīvošanu, kaut gan pret lielu drošības naudu. Tomēr mums ir jāuzsver fakts, ka divas citas šīs parakstu vākšanas kampaņas dalībnieces Hana Abdi kundze un Ronak Safazadeh kundze tiek turētas apcietinājumā kopš 2007. gada rudens.

Turklāt mēs paužam nožēlu par neseno vēl četru šīs kampaņas dalībnieku notiesāšanu par piedēvēto darbošanos pret valsts drošību pēc viņu dalības mītiņā pie Teherānas tiesas zāles pirms diviem gadiem. Zeynab Peyghambarzadeh kundzei piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz diviem gadiem, bet Nashrin Afzali kundzei, Nahid Jafari kundzei un Minoo Mortazi kundzei − nosacīta brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem un 10 pletnes cirtieni. Mēs aktīvi nosodām šādus sodus, kurus var uztvert vienīgi kā daļu no nepārtrauktajiem pūliņiem iebiedēt un pazemot šīs miermīlīgās kampaņas dalībnieces.

Kampaņa par sieviešu tiesībām un līdztiesību Irānas kontekstā ir ļoti svarīga un nozīmīga. Katrai no šīm drosmīgajām sievietēm pienākas viss iespējamais mūsu atbalsts. Es aicinu Irānas iestādes bez nosacījumiem atbrīvot Abdi kundzi un Safazadeh kundzi un atcelt visas pret viņām izvirzītās apsūdzības, kā arī pret citām viņu kampaņas par sieviešu tiesībām dalībniecēm.

Ak vai! Daudzi citi cilvēktiesību aizstāvji ir apdraudēti Irānā. Es īpaši aicinu iestādes atbrīvot bez nosacījumiem Mansour Ossanlou kungu un Emadedin Baghi kungu un izbeigt cilvēktiesību aizstāvju izsekošanu, iebiedēšanu un politisko vajāšanu.

Komisija vēlreiz pauž savas bažas par neatkarīgā sieviešu žurnāla Zanan slēgšanu pirms diviem mēnešiem. Komisija vēršas pie Irānas iestādēm, lai tās atkal atļautu Zanan publicēšanu. ES uzskatīs Irānas attieksmi pret Zanan žurnālu, kā arī pret sieviešu kampaņu par vienlīdzīgām tiesībām kā rādītāju to gatavībai nopietni iesaistīties cilvēktiesību situācijas uzlabošanā.

Mēs aicinām Irānas Islāma Republiku pilnībā izpildīt tās saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, īpaši Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām. Mēs arī atgādinām, ka, kandidējot uz ANO Cilvēktiesību padomi, Irāna apstiprināja, ka tā apsver pievienošanos Konvencijai par sieviešu visa veida diskriminācijas izskaušanu.

Eiropas Savienība ir pievērsusies jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām, tostarp arī saistībā ar sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesības veicināšanu kopā ar Irānas iestādēm, un turpinās to darīt arī turpmāk. Bez cilvēktiesību situācijas sistemātiskas uzlabošanas nevar pienācīgi veidoties mūsu attiecības ar Irānu.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu.