Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele

12. Situācijas pasliktināšanās Gruzijā (debates)

  Priekšsēdētājs. -(EL) Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situācijas pasliktināšanos Gruzijā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs.- (SL) Pirms es sāku runāt par Gruziju, es vēlos atbildēt uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja šodienas sēdes sākumā sniegto paziņojumu saistībā ar Birmu/Mjanmu. Tā kā šī ir pirmā reize, kad šodien runāju, es vēlos prezidentūras vārdā izteikt savu visdziļāko līdzjūtību visiem ciklona Nargis upuru tuviniekiem Birmā/Mjanmā. Es arī gribētu vērst jūsu uzmanību uz vakar publicēto prezidentūras paziņojumu, kurā tā izteica Eiropas Savienības vēlmi sniegt šai valstij ārkārtas humāno palīdzību.

Atgriežoties pie Gruzijas, cienījamie deputāti, es atbalstu Eiropas Parlamenta lēmumu iekļaut šodienas dienas kārtībā jautājumu par situāciju Gruzijā, jo attiecības starp Gruziju un Krievijas Federāciju ir ļoti nestabilas. Padome ļoti uzmanīgi vēro šo situāciju. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome nesen, 29. aprīlī, apsprieda Gruzijas jautājumu. Arī Politikas un drošības komiteja vakar pārrunāja šo jautājumu, par kuru izteicās arī premjerministra vietnieks G. Baramidze.

Eiropas Savienības vārdā 2. maijā sekoja prezidentūras atbilde, publicējot paziņojumu par spriedzes saasināšanos starp Gruziju un Krieviju . ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstais pārstāvis Javier Solana iepriekš bija divreiz runājis ar prezidentu Saakashvili un 30. aprīlī tikās ar Gruzijas īpašo sūtni D. Bakradze. Prezidentūra arī pārrunāja nesenos notikumus ar Krievijas ārlietu ministru K. Lavrov Eiropas Savienības trijotnes un Krievijas sanāksmē, kas notika Luksemburgā.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Savienība ir noraizējusies par neseno notikumu virkni, kas ir novedusi pie spriedzes saasināšanās starp Gruziju un Krievijas Federāciju. Mūs sevišķi satrauc paziņojums par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības miera uzturētāju skaita palielināšanos Abhāzijā un papildu piecpadsmit robežkontroles punktu izvietošanu uz administratīvās robežas. Mūs arī satrauc bezpilota Gruzijas lidmašīnas notriekšana Gruzijas gaisa telpā 20. aprīlī. Tāpat mūs uztrauc Krievijas Federācijas paziņojums dibināt oficiālus kontaktus ar Dienvidosetijas un Abhāzijas de facto valsts pārvaldes institūcijām, kuras ir izveidotas bez saskaņošanas ar Gruzijas iestādēm.

Eiropas Savienība no jauna apstiprina savu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajā teritorijā, kā to apstiprina ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1808. Eiropas Savienība turpina atbalstīt starptautiskos centienus panākt mierīgu konfliktu atrisināšanu Abhāzijā un Dienvidosetijā. Īpaši mēs atbalstām ANO darbību Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra draugu grupas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vadībā.

Eiropas Savienība mudina visas puses atturēties no jebkuras darbības, kas var pastiprināt spriedzi, un veikt pasākumus uzticības atjaunošanai. Šajā sakarā Eiropas Savienība atbalsta Gruzijas prezidenta iniciatīvu panākt mierīgu Abhāzijas konflikta atrisinājumu. Mēs ceram, ka šī iniciatīva veicinās konstruktīvu dialogu par šo jautājumu. Eiropas Savienības īpašais pārstāvis un Eiropas Komisija arī turpinās veicināt uzticību Gruzijas konfliktu risināšanas atbalstam.

Eiropas Savienība arī atbalsta Krievijas Federācijas lēmumu normalizēt attiecības ar Gruziju noteiktos jautājumos. Tas sniegs iespēju atcelt vīzu ierobežojumus Gruzijas nacionālistiem, pasta sakaru atjaunošanu un citas pozitīvas lietas. Kas attiecas uz Gruzijas iekšpolitisko situāciju, šai brīdī es gribētu izteikt Eiropas Savienības cerības, ka gaidāmās parlamenta vēlēšanas 21. maijā būs brīvas un godīgas. Ir svarīgi, lai Gruzijas valsts iestādes darītu visu, lai panāktu sabiedrības uzticību šo vēlēšanu norisei. Tāpēc mēs piekrītam vēlēšanu atbalsta programmas uzsākšanai, ko finansēs Stabilitātes instruments.

Mēs arī atbalstām Polijas ierosinājumu ļaut Polijas Senāta spīkerim sekmēt dialogu starp valdību un opozīciju. Visām Gruzijas politiskām partijām, gan valdības, gan opozīcijas, jādara viss iespējamais, lai uzlabotu atmosfēru vēlēšanu sagatavošanā un izveidotu patiesi demokrātisku politisko kultūru.

Nobeigumā es vēlētos atgādināt brīvu un neatkarīgu mediju būtisko lomu demokrātijas veidošanā. Vienlīdzīga valdības un opozīcijas piekļuve medijiem ir viens no brīvu un godīgu vēlēšanu priekšnosacījumiem. Cienījamie deputāti, ar to es vēlētos beigt. Es ceru dzirdēt jūsu viedokļus par situāciju Gruzijā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es pilnībā atbalstu Eiropas Savienības prezidentūras izteikto viedokli par Gruzijas pēdējo notikumu nopietnību.

Eiropas Savienības politisko direktoru misijai rīt būs ļoti laba iespēja apstiprināt mūsu patieso atbalstu Gruzijai šajā grūtajā brīdī.

Spriedze ap neatrisinātajiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā par nelaimi pieaug ļoti ātri. Nesenie Krievijas Federācijas lēmumi stiprināt sakarus ar separātiskajām de facto Abhāzijas un Dienvidosetijas varas iestādēm atspoguļo Gruzijas teritoriālās integritātes sairšanu, un šie pasākumi ir palielinājuši aizdomas, ka nākotnē tiks atzīti divi separātiskie apgabali, un tas grauj centienus rast mierīgu risinājumu. Tādēļ Komisija aicina Krievijas Federāciju atcelt šos lēmumus, vai - vismaz tos neīstenot, kā to Eiropas Savienība ir skaidri pateikusi savā paziņojumā.

Tagad mums ir jākoncentrējas uz to, kā izbeigt šo šaha spēli, kur katrs gājiens rada atbildes gājienu. Jebkura piedāvātā darbība ir jāvērtē no tāda viedokļa, vai tā spēj atvēsināt situāciju.

Es to saku tāpēc, ka jebkura tālāka pašreizējās krīzes pasliktināšanās apdraudētu ne tikai Gruzijas stabilitāti, bet visu Dienvidkaukāzu.

Mēs atbalstām prezidenta Saakashvili piedāvātos jaunos miera centienus Abhāzijā. Es domāju, ka ir svarīgi, lai tā attīstītos un kalpotu par pamatu konstruktīvam dialogam ar visām iesaistītajām pusēm. Tas nozīmē, ka pirmajā instancē ar pašiem abhāziem, kuri, cerams, būs gatavi – un es ceru, kuriem atļaus, iesaistīties diplomātiskajā procesā.

Krievija ir ļoti būtisks spēlētājs, ja mēs vēlamies panākt ilgstošu, mierīgu šo konfliktu risinājumu.

Komisija ir ņēmusi vērā Gruzijas lūgumu Eiropas Savienībai pieņemt mērus, kas liktu Krievijai pārskatīt tās patreizējo politiku. Es domāju, ka mēs apsvērsim tālākos soļus, bet mums jābūt uzmanīgiem, veicot simboliskas darbības, kas nevis uzlabos krīzes atrisināšanas iespējas, bet patiešām var novest pie tās tālākas saasināšanās.

To sakot, es domāju, ka vispārēja miera mehānismu pārskatīšana, kā, piemēram, ieteica ANO ģenerālsekretārs savā pēdējā ziņojumā par Abhāziju, var palīdzēt konfliktu mierīgā atrisināšanā, ja vien to atbalsta visas puses. Mums visiem jābūt gataviem aktīvāk darboties, lai šīs pūles atbalstītu.

Neaizmirsīsim, ka pēdējos četros gados Gruzija ir pielikusi milzīgas pūles demokrātiskas un uz tirgu vērstās sabiedrības veidošanā.

Mēs tikko esam izstrādājuši progresa ziņojumu, kas rāda, ka, lai gan Gruzijai vēl ir daudz ko darīt, tā ir guvusi ievērojumus panākumus EKP rīcības plāna vairākās jomās. Šie sasniegumi pierāda Gruzijas apņemšanos stiprināt saites ar Eiropas Savienību EKP ietvaros.

Kas attiecas uz gaidāmajām vēlēšanām, mēs esam mobilizējuši 2 miljonus eiro vēlēšanu atbalstam (kas jau tika pieprasīti), ar domu par godīgāku un atklātāku vēlēšanu procesa nodrošināšanu. Mēs arī sniedzam būtisku Eiropas Savienības atbalstu rehabilitācijas programmu atbalstam, kas sniegs labumu iedzīvotājiem konfliktu zonās etnisko plaisu dēļ.

Komisija tādēļ turpinās sniegt atbalstu Gruzijai tās politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā attīstībā ar pārliecību, ka valsts spēs atrisināt pašreizējās problēmas.

  Jacek Saryusz-Wolski, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, šeit Parlamentā mums jābūt ļoti satrauktiem par jau tā saspringtās situācijas Gruzijā saasināšanos. Eiropas Parlamentam jāparāda stingra pārliecība un atbalsts Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.

Nesenais Krievijas valdības lēmums nodibināt oficiālas attiecības un pastiprināt Krievijas militāro klātbūtni Abhāzijā pārkāpj esošos nolīgumus un Gruzijas teritoriālo integritāti. Tas pastiprina spriedzi konflikta zonās un tādējādi apdraud starptautiskos miera centienus.

Kas būtu jādara, lai atjaunotu mieru un stabilitāti visā reģionā? Lūk, daži priekšlikumi Parlamentam, ņemot vērā mūsu rezolūciju. Pirmkārt, mums jālūdz Krievijai un Gruzijai parādīt savaldību, turpināt risināt konfliktu mierīgā ceļā un atļaut Eiropas Savienībai būt par starpnieku. Otrkārt, mums jālūdz Krievijas valdībai apturēt lēmumu nodibināt oficiālas attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju un izvest Krievijas armiju no Abhāzijas. Treškārt, mums jāsasauc ANO Drošības padome, lai izmantotu mandātu un UNAMIG (United Nations Mission in Georgia) atbalstu un lai pakāpeniski izveidotu pilnīgi neatkarīgus starptautiskos miera uzturēšanas spēkus. Mums jāaicina Eiropas Savienības Padome un Komisija uzņemties aktīvāku lomu un iesaistīties konflikta risināšanā, iespējams, plānojot kādu ESDP (Eiropas drošības un aizsardzības politikas) misiju. Mums ir jāatbalsta pēc iespējas ātrāka Eiropas Savienības konflikta novērtēšanas misijas nosūtīšana. Visbeidzot, mums ir jāaicina starptautiskā sabiedrība pievienoties Eiropas Savienības centieniem situācijas stabilizēšanā un reģiona konflikta atrisināšanā.

Šis konflikts ir pārbaude Eiropas Savienības kopējai Eiropas ārpolitikas un drošības politikai. Tas dos iespēju Eiropas Savienībai rīkoties saskaņā ar tās mērķiem, apstiprinot Lisabonas līguma CFSP (kopīgā ārlietu un drošības politika) postulātu – būt ne tikai tam, kurš konflikta situācijās maksā, bet arī tam, kurš tajā piedalās.

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. -(DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāri, man pagājušajā nedēļā bija iespēja kopā ar delegāciju pabūt ne tikai Tbilisi, bet arī Abhāzijā un tās okupētajā Gali rajonā. Mani sevišķi aizskāra divas lietas: pirmā, to cilvēku, kuri spiesti bēguļot, liktenis; tikai daži no tiem, kas spēja atgriezties, apstrādā savu zemi, un viņiem, protams, ir grūtības pārdot savus ražojumus aiz robežas, kura pēkšņi tika iezīmēta caur viņu zemi.

Mani vēl satrauca tas, ka de facto valdības pārstāvis, ar kuru mēs runājām, bija diezgan nekompetents. Komisār, es baidos, ka rezultātā, kā jūs uzsvērāt, Krievija nedos Abhāzijas iedzīvotājiem iespēju iesaistīties miera procesā.

Tādēļ mūsu simpātijas dabīgi pieder Gruzijai, mazai valstij, uz kuru lielā kaimiņu valsts izdara spiedienu. Tomēr es domāju, ka abām pusēm ir jāparāda iecietība, un tāpēc es atbalstu Padomes un Komisijas paziņojumus.

Otrs iemesls manai rīcībai ir tāds, ka es uzskatu, ka tas, ko vakar mūsu komitejai teica Gruzijas premjerministra vietnieks, un veids, kā viņš to pateica, bija diezgan nepārliecinoši, ar kareivīgu pieskaņu, no kuras tik kritiskā situācijā būtu jāizvairās.

Vēlēšanas ir nenovēršamas, un dažas lietas, saistītas ar vēlēšanu iznākumu, dabiski, tiek izmantotas. Krievija iekrīt tieši šajā slazdā un pat netieši un negribot atbalsta tos spēkus Gruzijā, kuri vēlētos izmantot konfliktu savu politisko mērķu īstenošanā. Ļaujiet man atkārtot: mēs pilnībā atbalstām Gruziju un tās cerības par neatkarību un integritāti, šeit nav ko diskutēt. Mēs arī ceram, ka gaidāmās vēlēšanas tiešām notiks brīvi un godīgi.

Īpaši divas lietas virza Gruziju Eiropas Savienības virzienā, un tas arī, pēc manām domām, ir svarīgi. Pirmais ir vīzu ierobežojumu atvieglošana. Tas nav pieņemami, ka krieviem un netieši arī Abhāzijas un Gruzijas pilsoņiem, kuriem ir izsniegtas Krievijas pases, ir vīzu atvieglojumi, kādi nav Gruzijai. Tas nav godīgi un taisnīgi, un tas ir jālabo. Otrkārt, Gruzijā ir jāizvieto patiesi daudzpusīgi miera uzturēšanas spēki. Mēs nevaram ļaut miera grupai būt tur aktīvai, jo to no vienas puses veido Krievija, viena konfliktā iesaistītā puse, un no otras puses - lielākā partija, kas faktiski ir okupējusi apgabalu un tagad arī uzstājas kā miera uzturēšanas spēki.

Es uzskatu, ka Gruzijas vēlme to pārtraukt ir attaisnojama, un ir svarīgi, komisārs jau tik daudz pateica komitejai, ka mēs saglabājam spēju turpināt sarunas. Dabiski, mēs nevaram pieņemt simtprocentīgi visus priekšlikumus un formulējumus, ar ko Gruzija nākusi klajā – mēs esam Eiropas Savienība -, bet šīs divas Gruzijas prasības pelna īpašu atbalstu. Es ceru, ka Komisija būs aktīva un patiešām gūs panākumus Gruzijas centienu atbalstīšanā.

  Georgs Andrejevs, ALDE grupas vārdā. -(LV) Priekšsēdētājas kundze, ministri, komisāri, dāmas un kungi, pirms nedēļas man bija iespēja iepazīties ar situāciju Gruzijā personīgi, kad es apmeklēju Tbilisi Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā. Savas politiskās grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, vārdā es vēlētos vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Krievijas Federācijas armijas klātbūtnes destabilizējošo lomu konflikta zonā. Gruzijas aicinājums starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajām organizācijām apsvērt iespēju aizstāt Krievijas „miera uzturēšanas” spēkus ar citiem Padomei un Eiropas Komisijai ir jāņem vērā un jāatbalsta, kā arī jāapsver iespēja, ka Eiropas Savienība varētu uzraudzīt miera uzturēšanas spēkus Gruzijas Abhāzijas reģionā. Lai atrisinātu šo konfliktu, Gruzijai ir vajadzīgs spēcīgs starptautiskais atbalsts un sadarbība, bet es arī vēlos aicināt Gruzijas valdību pielikt vislielākās pūles Gruzijas Republikas iekšpolitiskā klimata uzlabošanā. Šā gada 5. janvāra prezidenta vēlēšanas bija lēmums izkļūt no strupceļa, bet vēlēšanu procesa laikā tika novēroti vairāki pārkāpumi un neskaidrības, un ar nožēlu man jāpiebilst, ka atbilstošo Gruzijas valsts iestāžu rīcība bija nepietiekama, lai pārliecinātu vēlētājus un kandidātus, ka tām ir politiskā griba izmeklēt tos vēlēšanu pārkāpumus, kas atklājās šo vēlēšanu laikā. Esmu pārliecināts, ka parlamenta vēlēšanu laikā, kas notiks maijā, atbilstošās Gruzijas valsts iestādes veiks nepieciešamos soļus sabiedrības uzticības palielināšanai vēlēšanu procesam. Šajā sakarā es apsveicu vēlēšanu atbalsta programmu, ko finansē Eiropas Komisija un kurā piedalās četras nevalstiskās organizācijas, ANO un Eiropas Padome. Visām politiskajām partijām, valdībai un opozīcijai ir jādara viss, ko viņi var, lai uzlabotu pašreizējo stipri polarizēto Gruzijas klimatu un iedibinātu patiesi demokrātisku politisko kultūru. Abām pusēm, koalīcijai un opozīcijai, un, protams, arī pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsaprot, ka iekšējā nestabilitāte palielina risku un iespēju, ka turpināsies kaimiņvalstu destruktīvā ietekme, īpaši no Krievijas Federācijas. Paldies par jūsu uzmanību..

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. -(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Lenarčič kungs, es arī runāju delegācijas vārdā, faktiski esmu Eiropas Parlamenta delegācijas trijās Kaukāza valstīs priekšsēdētāja.

Jums ir taisnība, sakot, ka situācija ir satraucoša un nopietna, un es nedomāju, ka mēs varam stāvēt malā un noskatīties šīs provokācijas saasinājumu. Personīgi es teiktu, ka tā ir gandrīz vienas valsts aneksija, ko veic otra. Kad Krievija martā atkāpās no sankciju režīma, kā to prasīja NVS, tā deva sev iespēju sniegt Abhāzijai militāru atbalstu. 16. aprīlī Krievija legalizēja divpusējās attiecības un oficiālos Abhāzijas un Dienvidosetijas dokumentus. Tas noteikti nozīmē netiešu šo divu separātisko apgabalu atzīšanu. Tad, protams, 24. aprīlī Krievija vienpusēji palielināja karaspēku un nosūtīja bruņojumu. Mēs nezinām. Pat ANO, kas uzturas valstī, nezin, par cik Krievija palielināja miera uzturēšanas spēkus. Kā mans kolēģis teica, mēs bijām Gali pagājušajā nedēļā, un izskatās, tur nebija nekas, kas attaisnotu šo karaspēka pieaugumu no 2 000 uz 3 000 vienībām. Deputātiem, kuri nezin, - šis līgums tika noslēgts 1994. gadā, kad Krievija iecēla sevi par vidutāju un ieteica sūtīt miera uzturēšanas spēkus uz Abhāzijas teritoriju, starp Abhāzijas teritoriju un apgabalu Abhāzijā, kur dzīvo gruzīni. Šodien, kad NVS runā par dažādību, tur ir tikai Krievijas armija. Būdami vidutāji, mēs varam uzstādīt jautājumu: kādu rezultātu šie vidutāji ir panākuši?

Es arī gribu pajautāt, kāda ir mūsu atbildība. Es, protams, esmu dzirdējusi jūsu priekšlikumus, bet es domāju, ka šobrīd mums ir jāizbeidz vardarbības eskalācija. Es esmu arī dzirdējusi divus pēdējos Padomes paziņojumus. Eiropas Savienība tikai atbalsta uzticības atgūšanu. Lenarčič kungs, šajā apgabalā šodien nav uzticēšanās. Šeit pat vairs nav dialogs. Abhāzija pārtrauca dialogu ar Gruziju 2006. gadā. Kas attiecas uz Eiropas Savienības paziņojumu, Komisija jau rīkojas. Tā saka, ka Eiropas Savienība iesaistīsies šajā konfliktā tikai tad, ja abas iesaistītās puses to prasīs. Es varu atbildēt, ka tas nekad nenotiks. Krievija nekad nelūgs palīdzību konflikta risināšanā, jo tā vienmēr ir teikusi, ka tā nav šī konflikta dalībniece. Tādēļ paceļas jautājums par Eiropas Savienības atbildību.

Lai gan jūs paziņojāt par ANO atbalstu, mēs ļoti labi zinām, ka šeit ir pilnīgs strupceļš un neveiksme, jo, kad bija aicinājums pieņemt ANO rezolūciju, Krievija uz to neatbildēja. Tādējādi Krievija ir apstādinājusi šo procesu. Es domāju, ka tas dod pietiekošus argumentus, kā arī iespēju, lai mēs sniegtu konkrētu palīdzību. Vairs nepastāv jautājums par konflikta atrisināšanu; mums šis iespējamais konflikts noteikti ir jānovērš. Tādēļ mums ir jārīkojas, un tāpēc, ņemot vērā rezolūcijas kontekstu, par kuru balsojām pagājušajā nedēļā Tbilisi, mēs, piemēram, apsvērām iespēju, ka Krievija dala atbildību par miera uzturēšanu, sūtot uz turieni Civilo miera korpusu. Es domāju, ka mums vajadzētu atcerēties Balkānus. Es domāju, ka vēsture mums nepiedos otro neveiksmi. Balkānu karam ir jābūt pēdējam, un es domāju, ka tas ir atkarīgs no mums, vai mēs izbeigsim konfliktu Dienvidkaukāzā jau tā iedīglī.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. - (PL) Ministr, komisāri, pēdējā brīdī mēs pārtraucam Eiropas Savienības diezgan kompromitējošo klusēšanu par Gruzijas problēmu.

Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktā krievu minoritātes tiesības nav galvenais jautājums. Neskatoties uz etnisko tīrīšanu, ko pieredzēja trīssimt tūkstoši gruzīnu šajā reģionā pēc 1993. gada, demokrātiskā Gruzija jau vairākus gadus piedāvā Abhāzijai autonomijas brīvības. Neskatoties uz to, Krievija nesen ir oficiāli atzinusi Abhāzijas marionešu valdību, nostiprinot tirdzniecības saites un attiecinot vairākus Krievijas likumus – par ģimenes tiesībām, civillikumu un komerclikumu, uz šo apgabalu.

Šodien mums ir jāuzdod sev nopietns jautājums: vai mēs neiedrošinājām Krieviju tā rīkoties, iebilstot pret Gruzijas dalību NATO? Šis jautājums ir īpaši jāuzdod Berlīnei. Tas ir ģeopolitikas jautājums. Uzticība Eiropas Savienībai un mieram šajā apgabalā ir likti uz spēles. Ja mēs nespējam apturēt Krievijas mēģinājumus sadalīt vienu no mūsu galvenajiem partneriem Kaukāzā, neviens nākotnē ar mums nesadarbosies.

Mums jāiesaista Savienotās Valstis, sasaucot par šo jautājumu Drošības padomes un EDSO sanāksmi. Bez tieša diplomātiska atbalsta Gruzijas integritātei mums ir jāpieprasa, lai Krievijas militāristi tiktu aizstāti ar spēkiem, kas darbojas ar ANO vai EDSO mandātu. Būtu vērts uz Tbilisi aizsūtīt Parlamenta misiju. Ja mums neveiksies, Krievija un tās neoimperiālistiskā politika var novest visu reģionu uz kara robežas.

  Miloslav Ransdorf, GUE/NGL grupas vārdā. - (CS) Gruzijai kopš 1991. gada ir bijuši trīs prezidenti: disidents Z  Gamsakhurdia, komunistu pārstāvis E. Shevardnadze un tagad amerikāņu protežē M. Saakashvili.

Ir grūti pateikt, kurš no viņiem visiem ir sliktākais. Savas vizītes laikā M. Saakashvili mums izteica vienu domu: viņš iedrošināja mūs pirkt Gruzijas vīnus, kurus viņš sauca par „brīvības vīniem”. Es neesmu pārliecināts, vai, piemēram, par tādu var uzskatīt Staļina iecienīto vīnu Chvanchkhara; jebkurā gadījumā situācija Gruzijā ir nopietna. Viena ceturtdaļa iedzīvotāju ir emigrējusi: 1 300 000 gruzīnu strādā Krievijas Federācijas teritorijā. Šis fakts rāda, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai abas valstis atrisinātu savstarpējos jautājumus tagad, kad jaunais prezidents, D. Medvedev, ir stājies pie savu pienākumu pildīšanas Kremlī. Es domāju, ka viņam vajag dot laiku izpildīt solījumus, proti, piedāvāt palīdzīgu roku Gruzijai un palīdzēt atrisināt patiešām ļoti nopietno situāciju.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). -(NL) Es gribētu pateikties gan prezidentūrai, gan Komisijai par atbildēm. Tiešām, pastāv milzīgas bažas par spriedzes pieaugumu reģionā. Es piekrītu izteiktajiem komentāriem un aicinājumiem ievērot mērenību.

Tomēr ir jautājums : kāda jēga, ja Padomes 2007. gada novembra paziņojums arī aicināja uz mērenību, bet, par nelaimi, spriedze ir tikai pieaugusi. Un tagad, priekšsēdētājas kundze? Gruzijas premjerministra vietnieks G. Baramidze lūdza: „Palīdziet mums, palīdziet mums!” - un vēl ar neizsmalcinātiem vārdiem, vārdiem, kas nav samazinājuši spriedzi, ieskaitot Gruzijas pusē. Ko tad mums vajag darīt?

Pirmkārt, pastāv misija. Ne tikai Gruzijai, bet arī Krievijai ir jāpiedalās sarunās. Otrais punkts ir ANO miera uzturēšanas spēki. Tas ir nepieņemami, ka Krievija viena pati nosaka, ka tās karaspēks uz turieni ir jāsūta.

Trešais punkts, priekšsēdētajas kundze, attiecas uz spiediena samazināšanu. Es tikko sava biroja datorā vēroju brīnišķīgo prezidenta D. Medvedev inaugurācijas ceremoniju. Es dzirdēju, ka prezidents D. Medvedev, jaunais prezidents, uzstājīgi paziņoja par vēlmi saglabāt Krievijas suverenitāti un neatkarību. Viņa kolēģis Gruzijā rīkojās līdzīgi. Es vēlētos pajautāt ikvienam, kurš šeit vēlas šodien apsveikt prezidentu D. Medvedev, lai prasa viņam arī garantēt Gruzijas teritorijas suverenitāti un neatkarību.

Priekšsēdētājas kundze, konstruktīva sadarbība – lūk, kas ir svarīgi; konstruktīva abu pušu sadarbība. Jaunais Krievijas prezidents arī sniedz mums jaunu iespēju mēģināt viņu spēcīgāk par to pārliecināt. Liels paldies.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). -(NL) Es gribu pievienoties iepriekšējiem runātājiem, ieskaitot komisāri un Padomes pašreizējo prezidentu, izsakot bažas, kurās mēs dalāmies, runājot par situāciju, kas izveidojusies it īpaši Kaukāza reģionā saistībā ar Gruziju, un problēmām saistībā ar Dienvidosetiju un Abhāziju. Tā kā nesen mēs runājām par iesaldētajiem konfliktiem, situācija pašlaik ir tāda, ka tie var kļūt par „snaudošajiem” konfliktiem; un mums, bez šaubām, ir jāraugās, lai tie nekļūtu par atklātiem konfliktiem. Eiropas Savienība, ANO un ikviens, kas spēj darboties, ir atbildīgs par šīs situācijas noregulēšanu.

Mums, protams, ir jānoraida Krievijas rīcība. Notiek vai šķiet, ka notiek, virzība uz formalizēšanu, virzība uz iespējamu neatkarības atzīšanu. Ģeostratēģiskās intereses te, protams, spēlē galveno lomu. Es varu iedomāties, ka Maskavā valda neapmierinātība par neseno NATO samitu, kurš solīja Gruzijai ļaut pievienoties NATO ilgākā laika posmā, un ka, protams, ir arī īgnums par lielākās daļas Eiropas Savienības valstu reakciju uz Kosovas neatkarības deklarāciju. Mēs domājam, ka šie jautājumu nav jāsaista ar situāciju Gruzijā. Par to iepriekš tika parakstīti līgumi ar EDSO, un mēs domājam, ka it īpaši ANO ir jāmēģina ievirzīt konsultācijas un dialogu atpakaļ sliedēs.

Pašlaik mēs redzam konflikta paplašināšanos abās pusēs, vārdu kara paplašināšanos; tiešām, šaha spēle, kā teica komisāre, bet es baidos, ka bez uzvarētājiem, kas nenes labumu nevienam.

No vienas puses, ir Krievijas, kura palielina „miera uzturētāju” skaitu, reakcija. No otras puses, Gruzija rada problēmas PTO sarunās par Krievijas pievienošanos šai organizācijai. Es domāju, ka nacionālistiskā nokrāsa, kas jūtama abās pusēs, ir jāizslēdz no sarunām.

Kā daudzi teica, visām pusēm ir jāsavaldās, un ilgākā laika posmā jāpūlas panākt strukturālu risinājumu. Es domāju, ka Eiropas Savienība var spēlēt šajā sakarā nopietnu lomu, tajā skaitā tiešu dialogu ar Krieviju gaidāmajā Eiropas Savienības - Krievijas samitā. Tas var sniegt iespēju izjautāt jauno prezidentu par to, ko viņa valsts plāno darīt ar iesaldētajiem konfliktiem, ne tikai Kaukāzā, bet arī Piedņeprā, iespējams, ka jaunais prezidents var norādīt savus centienus attiecībā uz 1999. gadā noslēgtajiem EDSO līgumiem saistībā ar situāciju šajās nedrošajās valstīs, republikās, zemēs.

Visbeidzot es piekrītu tam, ka ikviens, kurš kritizēja Krievijas ANO lēmumu interpretāciju - protams, šie „miera uzturētāji” nav miera uzturētāji; tie drīzāk ir jāuzskata par karaspēku, kas kalpo Krievijas interesēm un nevis ANO mērķiem. Šajā sakarā ir jāpanāk jaunas vienošanās, un arī Eiropas Savienībai tajās ir jāspēlē sava loma.

Bez tam noteikti ir jāsaglabā Gruzijas teritoriālā integritāte un jārespektē minoritātes un to problēmas. H.  Swoboda minēja dažus punktus šajā sakarā, jo cilvēkus uz vietām starp Maskavu un Tbilisi nospiež apdraudētības sajūta. Protams, kaut kas ir jādara, lai samazinātu bēgļu problēmu. Varbūt labākā Eiropas Savienības palīdzība ir investēt uzticības radīšanā, lai palīdzētu abām pusēm atjaunot dialogu.

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Pēc vakardienas Gruzijas reintegrācijas valsts ministra izteiktā paziņojuma ir skaidrs, ka Gruzija ir ļoti tuvu karam. Situācija starp Gruziju un Krieviju patiešām ir ārkārtīgi saspringta. Putina edikts, kas aicināja valsts aģentūras uzsākt sadarbību ar Abhāziju un Dienvidosetiju, bezpilota Gruzijas lidmašīnas notriekšana un Krievijas militārā kontingenta palielināšana Abhāzijā rada pamatu nopietnajām bažām, kuras pauda M. Saakashvili valdība.

Krievija, neievērojot Gruzijas teritoriālo integritāti, vēlas pakāpeniski panākt savu kontroli pār diviem separātiskajiem Gruzijas rajoniem. Krievijas centieni skaidri parāda tās dominējošā spēka politiku. 80% Abhāzijas iedzīvotāju tagad ir Krievijas pilsonība, un krievi apgalvo, ka viņu pienākums ir savus pilsoņus aizsargāt. Tikpat uzskatāms piemērs ir vakardienas Krievijas Sauszemes bruņoto spēku komandiera ģenerāļa Aleksej Maslov paziņojums: „Lai novērstu bruņoto konfliktu un nostiprinātu stabilitāti Transkaukāzā, ir nepieciešams palielināt armijas klātbūtni Abhāzijā.”

Krievijas vara vienkārši nevar paciest, ka Gruzija ir izvēlējusies ceļu uz autonomiju un neatkarību, un Eiroatlantijas integrāciju. Gruzija ir Eiropas kaimiņattiecību politikas neatņemama sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir sniegt vislielāko atbalstu reformām Gruzijā, demokrātijas un tiesiskuma attīstībai.

Tas ir arī Eiropas Savienības un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas darbības mērķis. Pirms nedēļas mēs tikāmies Tbilisi, kur mēs pieņēmām vairākus būtiskus ieteikumus. Mēs arī apmeklējām Abhāzijas „konflikta zonu”, kur pašlaik ir nepieļaujami apstākļi. Es uzskatu, ka mums ir jārīkojas enerģiskāk un nepārprotamāk, atbalstot Gruziju, un jāpastiprina spiediens uz Krieviju. Miera uzturēšanas spēki ir jāpārkārto tā, lai tie būtu starptautiski un neitrāli. Tblisi cenšas rīkoties mierīgi, jo vēlas atrisināt šo situāciju mierīgā ceļā. Priekšplānā ir Gruzijas parlamenta vēlēšanas, un tagad tās ir nenovēršamas. Vēlēšanas būs nopietna pārbaude Gruzijas jaunajai un trauslajai demokrātijai, un mums jāsniedz viņiem visa iespējamā palīdzība, lai nodrošinātu panākumus. Paldies par jūsu uzmanību..

  Józef Pinior (PSE). -(PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Eiropas Parlaments vairākkārt ir iesaistījies demokrātijas veidošanā Gruzijā. Mēs esam ar apbrīnu noraudzījušies, kā Gruzijas pilsoņi mēģina īstenot liberālu demokrātiju, spēcīgu pilsonisku sabiedrību un brīvas vēlēšanas. Eiropas Parlaments arī šodien ir stingri Gruzijas demokrātijas pusē un aizsargā Gruzijas valsts teritoriālo integritāti.

Vakar mēs dzirdējām Gruzijas premjerministra vietnieka Giorgi Baramidze uzrunu. G. Baramidze no Gruzijas viedokļa aprakstītie notikumi atklāj patreizējās situācijas Kaukāzā nopietnību. Protams, mēs aicinām visas puses - gan Gruziju, gan Krieviju būt apdomīgām. Tomēr ir jāsaprot, ka Eiropā nav vienprātības attiecībā uz Krievijas neoimperiālistisko politiku Kaukāzā vai Gruzijā. Krievijas uzstājīgais arguments ir, ka tai ir jāuzņemas īpaša atbildība, lai garantētu mieru un drošību šajā reģionā.

Tajā pašā laikā es vēlos pateikt, ka šajā situācijā starptautiski Gruzijai vissvarīgākais ir tās demokrātija. Tādēļ mēs aicinām Gruzijas valsts iestādes un Gruzijas iedzīvotājus tālāk nostiprināt Gruzijā liberālisma un demokrātijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības un tiesiskuma pamatvērtības.

Tas, ko komisāre minēja par Eiropas Savienības atbalstu gaidāmajām vēlēšanām Gruzijā, ir tāds Eiropas Savienības solis, kam būtu jāraksturo Eiropas politika Kaukāzā: Gruzijas aizstāvība, apbrīna par demokrātijas procesa attīstību, nesamierināšanās ar šīs valsts teritoriālās integritātes apdraudējumu. Mēs aicinām Krieviju un Gruziju stiprināt stabilitāti, mieru un drošību šajā reģionā.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Krievijai šodien ir jauns prezidents, bet Vladimir Putin jaunais amats premjerministra postenī ļaus viņam saglabāt savu kontroli pār varu un uzraudzīt savu protežē Dmitrij Medvedev. Tā rezultātā Krievijas ārpolitika nemainīsies.

Naftas dolāru plūdi padara Krieviju par atdzimstošu varu, bet, par nožēlu, tā visu redz nulles summas nosacījumos. V. Putin ārpolitikas prioritāte - atjaunot ko līdzīgu bijušajai Padomju Savienībai, tika vērsta uz to, ko tā aizbildnieciski sauc par savām „tuvajām ārzemēm” - bijušās padomju republikas Baltijā, Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā, kur Krievija ir nolēmusi saglabāt savu ietekmes sfēru. Viņi tiek sodīti par skatīšanos rietumu virzienā uz NATO, Eiropas Savienību, nevis uz Maskavu.

Gruzija rietumnieciski noskaņotā reformatora prezidenta M  Saakashvili vadībā ir daudz cietusi no Krievijas ietiepības. Bez tirdzniecības un enerģētikas izmantošanas par diplomātiskajiem ieročiem, Putin nepārtraukti centās graut Gruzijas teritoriālo integritāti, klusībā atbalstot separātiskās, pašpasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas Republikas. Vēl vairāk Krievijas kareivju, it kā miera uzturētāju, bet faktiski kaujas gatavībā, ierašanās Abhāzijā, un nesenā provokatīvā Gruzijas bezpilota lidmašīnas notriekšana ir pastiprinājuši spriedzi šajā reģionā.

Taču, ņemot vērā Rietumu steigu apstiprināt Kosovas neatkarību bez nevienas ANO rezolūcijas vai starptautiskas vienošanās, tas piedod Krievijas darbībām, par nožēlu, zināmu loģiku. Kosovas atzīšana ir atvērusi Pandoras lādi un devusi Krievijai augsti morālu pamatojumu. Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka Krievija redz to kā precedentu. Būtu patiešām traģiski, ja ar mūsu pieeju Kosovai mēs nelabojami būtu kaitējuši Gruzijai un noveduši pie bruņota konflikta valstī, kuras teritoriālā integritāte mums ir stingri jāaizsargā.

  Alessandro Battilocchio (PSE). -(IT) Prezidentes kundze, dāmas un kungi, es pagājušajā nedēļā kopā ar saviem kolēģiem no starpparlamentu delegācijas, ko vadīja Isler Béguin kundze, kuras komentārus es pilnībā atbalstu, piedalījos tikšanās Tbilisi. Situācija patiešām pasliktinās, un pieaugošā spriedze var pāraugt atklātā bruņotā konfrontācijā. Oficiālās sanāksmes laikā prezidents M. Saakashvili apstiprināja, ka šoreiz tas ir stundu, nevis dienu jautājums.

Strupceļš Abhāzijā un Dienvidosetijā tiek risināts, un Maskava ir oficiāli apstiprinājusi, ka tā vēlas izveidot tiesiskas attiecības ar katru reģionu. Tas atjaunos debates par Gruzijas teritoriālo integritāti, kura ir apstiprināta ar ANO rezolūcijām.

Ir cerība, ka Eiropa runās vienā valodā, un tā darbosies izlēmīgāk mierīgu risinājumu meklējumos, kamēr vēl nav par vēlu. Ja attiecības sabruks, tad var viegli paredzēt ķēdes reakciju visā reģionā, līdz pat tam, ka notikumi sasniegs mūsu robežas. Tāpēc mēs ceram uz Padomes un Komisijas patiesu apņemšanos šajā sakarā.

Vai nu mēs pievēršamies situācijai un dubultojam savas pūles vidutāja lomā, vai arī uz mums gulsies milzīga atbildība, ka mēs nevēlējāmies vai nespējām pietiekoši daudz izdarīt.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Mēs esam Gruzijas draugi. Patiesa draudzība nozīmē sniegt atbalstu un palīdzību, un tas ir tas, kas Eiropai tagad jādara, kad Gruzijas teritoriālā neatkarība ir likta uz kārts. Tomēr patiesa draudzība arī nozīmē izteikt kritiku tur, kur tā ir nepieciešama.

Priekšsēdētājas kundze, Gruzijas valdība ir grūta uzdevuma priekšā. Tai ir jāstiprina demokrātija, kas ir balstīta uz Eiropas vērtībām valstī, kuras vēsture ir pilnīgi atšķirīga. Tai arī jāattīsta ekonomika, un komisāre pareizi uzsvēra, ka ir panākts labs progress attiecībā uz EKP, lai gan vēl daudz kas jādara. Tas ir grūts uzdevums Gruzijas valdībai laikā, kad valsts teritoriālā integritāte ir apdraudēta un pastāv draudi no Krievijas.

Eiropai jāieņem noteikta pozīcija šajā jautājumā un ir jāatbalsta konfliktā iesaistītās puses. Prezidenta M  Saakashvili priekšlikumi šajā jautājumā ir pelnījuši atbilstošu uzmanību. Tie sniedz labāku iespēju, nekā ieroču žvadzināšanu. Misija, kurā ir jāpiedalās Padomes prezidentūrai, ir laba, jo ir pagājis tas laiks, kad mēs varējām sēdēt un gaidīt, kad lietas atgriezīsies normālā stāvoklī. Padomei un Komisijai ir jāizrāda vēlme darboties.

Fakts, ka parlamenta vēlēšanām ir jānotiek 21. maijā, spriedzi pastiprina. Es piedalīšos novērošanas misijā, un mēs vēlēšanas rūpīgi novērosim. Parlamenta vēlēšanas būs lakmusa tests M. Saakashvili valdībai. Tādēļ ir jānodrošina godīgas un demokrātiskas vēlēšanas. Tas būs pamats Eiropas spēku apvienošanai un demokrātijas un brīvības nodrošināšanai visiem Gruzijas iedzīvotājiem, tajā skaitā Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem. Tādēļ Gruzija ir pelnījusi mūsu atbalstu. Liels paldies.

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, komisāre Ferrero-Waldner pirms dažām minūtēm sāka savu runu, uzsverot, cik nopietna ir situācija, līdzīgu viedokli izteica arī J.Lenarčič Padomes vārdā. Tāpat arī visi pārējie runātāji ir uzsvēruši pašreizējās situācijas nopietnību.

No savām vizītēm Gruzijā es zinu, ka valsts pieliek milzīgas pūles, lai nostiprinātu savas saites ar Eiropas Savienību. Es domāju, ka mums tagad, krīzes apstākļos, un, pamatojoties uz to, ko kolēģis pirms brīža teica par Krievijas imperiālismu, Gruzija ir jāatbalsta.

Krievija nekad nav pieņēmusi Gruzijas teritoriālo integritāti attiecībā uz Abhāziju un Dienvidosetiju. No tā, ko mēs dzirdējām pēdējās nedēļās, mēs zinām, ka Krievijas un Abhāzijas separātisti acīmredzot ir iesaistīti t.s. spiegu lidmašīnas incidentos, kuri noveda pie spriedzes pieauguma, un mums jāatzīst, ka viena lieta noved pie citas. Es nezinu visas diplomātiskās darbības, kuras ir izmantotas, bet esmu norūpējies, ka Eiropas Savienība nedara visu, lai apturētu pieaugošo vardarbību. Isler Béguin kundze pirms dažām minūtēm teica, ka vēsture mums nepiedos, ja mēs neko nedarīsim. Nedarīsim neko, un viss reģions tiks ierauts karā, karā, kurā neviens neuzvarēs.

Mans šīs pēcpusdienas vēstījums, ne tikai Parlamentam, bet arī J. Lenarčič kungam kā Padomes pārstāvim un noteikti komisārei B. Ferrero-Waldner, ir, ka jādara viss iespējamais visaugstākajā līmenī, lai ikviens, pirmkārt jau krievi, saprastu, cik bīstami notikumi risinās šajā reģionā un ka jāizbeidz eskalācija, pirms mums ir vēl viena Balkānu krīze.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mums ir skaidri jāpasaka: izbeidziet karu! Ruki proch ot Gruzii - rokas nost no Gruzijas! Atņemt ANO mandātu konflikta uzturētājiem! Tas ir vienīgais veids, lai piespiestu Kremli sadzirdēt. Ja Eiropas Savienība nav spējīga to pateikt, tai ir jāuzņemas atbildība. Mēs varam to pateikt šeit, prasot krievu desantnieku atgriešanos Krievijā.

Neviens neizteica šādu brīdinājumu pirms 1991. gada janvāra asiņainajiem notikumiem Viļņā, kad desantnieki tur jau bija.

Tā kā Krievija cenšas pastiprināt spriedzi ap un pret Gruziju, un tāpat arī piešķir tai arvien pieaugošu militāru nokrāsu, iemesli varētu būt ne tikai politiski. Ko mēs šeit varam secināt?

Ļaut, lai jaunais prezidents D. Medvedev ir saistīts ar fait accompli, ja sāktos cīņa starp Krievijas un Gruzijas militāristiem, kuru Krievijas slepenie dienesti viegli varētu organizēt, vai, tieši pretēji, dot viņam iespēju izspēlēt miera nesēja lomu; ietekmēt priekšā stāvošās Gruzijas vēlēšanas; atriebties Eiropas Savienībai par Kosovu, sodot Gruziju; apturēt Gruzijas ekonomikas attīstības izaugsmi un korupcijas apkarošanu pēc valsts vadības stila maiņas no Krievijas stila uz rietumniecisko.

Par nelaimi pastāv arī tieši kara draudi nepaklausīgajai Gruzijai. Šādā gadījumā atgādinot iespējamo saikni starp Bukarestes veto Gruzijai NATO ceļa kartes sakarā un ātri pieaugošo Krievijas agresivitāti, mēs varam lūgt Vācijai uzņemties starpnieka lomu Krievijas-Gruzijas konfliktā, lai izvairītos no vissliktākā. Vairs nav laika spēlēt vietējus, etniskus vai iesaldētus trikus. Šī ir Eiropas lieta..

(Aplausi)

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs ir apspriesti daudzi jautājumi: vīzas, brīvās tirdzniecības līgumi un gaidāmās vēlēšanas. Visi šie jautājumi ir apspriešanas vērti. Tomēr galvenais jautājums, uz kuru mums ir jākoncentrējas, ir nestabilā drošības situācija. Mums jāsniedz savs atbalsts Gruzijai brīdī, kad valstij draud tālākas provokācijas un pat agresija no Krievijas puses.

Nevājināsim šodienas paziņojumu. Pirmkārt, mēs nesamierināsimies ar Krievijas provokācijām. Otrkārt, nedrīkst nekādā gadījumā vājināt Gruzijas teritoriālo integritāti, un treškārt, miera uzturētājiem potenciāli separātiskos reģionos ir jābūt neitrāliem un jābauda visu pušu uzticība. Krievijas armija noteikti neatbilst šiem nosacījumiem.

Tās ir problēmas, kas mums jārisina, un tas jādara tūlīt.

(Aplausi)

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Vakardienas sanāksmē ar Gruzijas premjerministra vietnieku vairākkārt tika izteikts viedoklis, ka notikumi Kosovā bija spriedzes Gruzijā saasināšanās iemesls.

Patiešām, Krievija izmanto šo situāciju, bet tāpat ir skaidrs, ka Krievijas imperiālās intereses atradīs arī citus attaisnojumus, ja vien būs tāda vajadzība.

Jautājums šodien nav, ko Gruzija ir izdarījusi vai kas tai nav izdevies. Šodienas jautājums ir, ka zem miera uzturēšanas maskas tiek provocēts karš, un mēs šim karam esam ļoti tuvu.

Šobrīd ir svarīgi, lai mēs veiktu skaidru Abhāzijas situācijas izvērtējumu un piedāvātu Gruzijai nepārprotamu atbalstu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, cīņas pret terorismu aizsegā Krievija ir nogalinājusi apmēram pusi čečenu iedzīvotāju. Pašlaik Krievija ietekmē cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā, un šī ietekme ir skaidri redzama. Tas, kas notiek Gruzijā, arī ir draudi. Mēs vienkārši nevaram uzskatīt šos notikumus par Krievijas iekšējo lietu; mēs nevaram vēlreiz pieļaut, lai Krievijas militāro darbību rezultātā valstis, kuras vēl nesen bija Krievijas pakļautībā, atkal pakļautu atkarībai un karadarbībai. Krievija nespēj cienīt citu tautu brīvību. Es gribētu, lai tā nav, bet tā tas ir bijis jau gadsimtiem ilgi, un skumji, ka tā notiek.

Eiropas Savienība nevar atrisināt šādus jautājumus tā, it kā tie būtu delikāts diplomātisks process. Mums vienkārši jāuztver šī lieta nopietni.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). -(PL) Jau kādu laiku Krievija cenšas iedzīt Gruzijai bailes. Viens no rādītājiem ir tas, ka Krievijas lidmašīna notrieca bezpilota lidmašīnu un, nav šaubu , ka to neizdarīja Abhāzijas gaisa spēki. Ir video, kurā mēs varam redzēt MiG-29 tuvošanos un raķetes izšaušanu, un raķete trāpīja bezpilota lidmašīnai. Nesen vēl divas notrieca Abhāzijas drošības spēki.

Rodas jautājums: kā tas var būt, ka, par spīti Maskavā 1994. gadā panāktajam nolīgumam, Abhāzijas spēku rīcībā ir šādi ieroči? Mums Parlamentā ir jāatbalsta Gruzijas valdības aicinājums ANO Augstajam pārstāvim Gruzijā uzsākt šī incidenta izmeklēšanu un noskaidrot taisnību.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Krievija rada baiļu sajūtu.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka šodien ir kļuvis skaidrs, ka termins „iesaldētie konflikti” ir maldinošs. Faktiski mūsu pašu izpratne par šo konfliktu būtību bieži ir iesaldēta. Tas, ko mēs redzam šodien, ir postimperiālisma politika darbībā attiecībā uz tuvējām ārzemēm: politika, no kuras Krievijas valdība apņēmās atteikties pirms divpadsmit gadiem, kad tā kļuva par Eiropas Padomes locekli.

Šodien mums ir skaidri jāpaziņo, ka Krievijas ANO „miera uzturēšanas spēku” lomas interpretācija ir pilnīgi nepieņemama. Mums tāpat nav jāšaubās un skaidri jāpasaka, ka vienotība un integritāte vienlīdz ir jāattiecina gan uz Gruziju, gan Krieviju.

Ir laiks rīkoties. Vairs nav laika runāšanai.

(Aplausi)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Uzklausot šodienas runas, ir skaidrs, ka mēs visi šajā sēžu zālē, vai mēs pārstāvam Padomi vai Komisiju, vai Eiropas Parlamentu, pārstāvam viedokli, ka Gruzija ir uz krīzes sliekšņa, uz kara sliekšņa, ja mēs nekavējoties un ar atbilstošiem resursiem nerīkosimies šajā ārkārtas situācijā.

Tā kā man ir maz laika, es gribu pie jums vērsties tikai ar vienu jautājumu, par tā saucamajiem Krievijas miera uzturētājiem, kuri Gruzijas teritorijā, Abhāzijā un Dienvidosetijā, ir jau pavadījuši 14 gadus. Un kā tas ir beidzies? Šajā laikā tur ir bijušas neskaitāmas militāras provokācijas, tajā skaitā bezpilota izlūklidojumi, vienpusēja izpratne par mieru, tā saukto miera uzturētāju skaita palielināšana. Nestabilitāte ir palielinājusies.

Abhāzijā, kur dzīvo 80% abhāziešu, Krievija 90% šī reģiona iedzīvotāju ir izdevusi Krievijas pases. Kāpēc mēs šeit runājam par vīzu atvieglojumiem? Viņi dara visu iespējamo, lai tālāk destabilizētu situāciju.

Šajā sakarā man ir tikai viens priekšlikums: miera uzturētāji, Krievijas miera uzturētāji, jāaizvieto ar patiesi efektīviem miera uzturētājiem

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). -(PL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms Eiropas Savienībai ir jālabo kļūda, kas pieļauta vīzu jautājumā, otrkārt, tai mierīgi, bet noteikti ir jāuzskaita fakti, ko Krievija ir nodarījusi Gruzijai, un treškārt, tai ir jāpalīdz Gruzijai atrisināt tās iekšējās problēmas.

Kamēr mēs runājam par Gruziju, es gribu uzrunāt un izteikt aicinājumu Krievijai. Jaunā Krievijas prezidentūra, iespējams, ir uzsākta jaunā, augstā stilā, izmantojot lielisku aktieri. Imperiālistiskās domāšanas vietā, iespējams, Krievija var sākt domāt par sadarbošanos. Tas neievainos nacionālo pašlepnumu. Otrkārt, lielā, bagātā un lepnā Krievija var atļauties respektēt Gruzijas teritorijas integritāti, tāpat kā mēs respektējam izolēto Krievijas teritoriju Kaļiņingradas apgabalā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs.. -(SL) Es ļoti uzmanīgi klausījos paziņojumus, kas izskanēja šodienas debatēs, paldies jums par tiem. Es vispirms vēlētos atbildēt J. Wiersma, kurš uzskata, ka Eiropas Savienība var spēlēt nozīmīgu lomu patreizējās eskalācijas mazināšanā. Es tam piekrītu, un Slovākijas prezidentūra un, domāju, ka arī Padome pieliks savas pūles šīs problēmas risinājumā. Kā? Vispirms ANO ietvaros. Mēs varam piekrist Isler Béguin vērtējumam, ka progress saistībā ar ANO ir bijis nepietiekams, un mūs tas nevar apmierināt, bet ANO paliek viena no pamatlietām šajā sakarā.

Es savā ievadrunā jau pieskāros ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1808, kas atkārtoti apstiprina Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Šī Drošības padomes rezolūcija tika pieņemta pavisam nesen - 15. aprīlī, un šobrīd es vēlētos uzsvērt, īpaši saistībā ar R. Evans sniegto paziņojumu, faktu, ka bez Krievijas Federācijas piekrišanas šī rezolūcija nebūtu pieņemta.

Tāpēc ANO loma ir būtiska šīs problēmas risināšanā. Otra svarīga struktūra ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, un arī šeit Eiropas Savienība turpinās un, mēs ceram, ka tai izdosies, visiem spēkiem panākt spriedzes samazināšanos. Eskalācijas mazināšanās, t.i., situācijas nostabilizēšanās un spriedzes samazināšanās ir absolūta šī brīža Eiropas Savienības prioritāte. Tā ir prioritāte numur viens.

Tajā pašā laikā mēs mēģināsim panākt noturīgu un mierīgu problēmas risinājumu. Ne tikai daudzpusējā līmenī, kā es minēju, bet arī divpusējos līgumos starp Krievijas Federāciju un Gruziju. Prezidentūra aktīvi darbojas šajā sakarā. Es jau minēju, ka par šo jautājumu nesen notika sarunas ministru līmenī starp Eiropas Savienības trijotni un Krievijas Federāciju. Vēl šodien Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes priekšsēdētājs ministrs Rupel tikās ar Gruzijas premjerministra vietnieku Baramidze. Eiropas Savienības–Krievijas Federācijas samits nākošajā mēnesī sniegs vienu no daudzajām iespējām, lai pārrunātu šīs problēmas nākotni.

Es gribu uzsvērt, ka Eiropas Savienība ir aktīva. Gruzijas jautājums ir bieži ticis iekļauts Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes dienas kārtībā. Mums Kaukāzā un Gruzijā ir Eiropas Savienības Īpašais sūtnis. Ir iespējams, ka drīz – pēc dažām dienām - politiskais direktors apmeklēs valsti, utt. Man ir jāuzsver, ka Eiropas Savienība turpinās noteikti atbalstīt Gruzijas centienus atrisināt konfliktus Abhāzijā un Dienvidosetijā mierīgā ceļā. Man arī jāuzsver, ka tas būs nemainīgs jautājums dialogā ar Krievijas Federāciju, kurā mēs vienmēr uzsvērsim mierīga risinājuma nepieciešamību un steidzināsim, un mudināsim Krievijas Federāciju konstruktīvi pieiet nesenajam prezidenta M. Saakashvili mierīga risinājuma piedāvājumam.

Eiropas Savienības Īpašā sūtņa centieni, tāpat kā Eiropas Komisijas centieni noteikti turpināsies un pastiprināsies, īpaši saistībā ar uzticības veicināšanas pasākumiem, mēs augstu vērtējam Gruzijas atbalstu šiem pasākumiem. Rezumējot, es varu jums prezidentūras vārdā apgalvot, ka mēs pieliksim pūles, lai turpinātu un paātrinātu eskalācijas samazināšanos un, otrkārt, meklēsim mierīgu un ilgstošu problēmas risinājumu.

SĒDI VADA: M. Rothe
priekšsēdētāja vietniece

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle − Priekšsēdētājas kundze, šīs bija svarīgas debates, ļoti svarīgā un grūtā brīdī. Pirms es atbildu uz dažām jūsu izteiktajām domām, jautājumiem un viedokļiem, es gribētu teikt, ka arī es atbalstu Eiropas Savienības un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas ziņojumu, kas ļoti lielā mērā sakrīt ar mūsu Komisijā veikto analīzi un ar kopējo mūsu progresa ziņojuma pamatu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs atbalstām Gruziju, un, kā daži no jums teica, labiem draugiem arī jāpieņem labs padoms, un es domāju, ka pirmais, kas mums viņiem jāpasaka, ir, ka vienīgais ceļš uz priekšu ir dialogs. Ja Gruzija tiek provocēta, tad ir būtiski, lai tā neiekrīt slazdā, kas gaida agresīvu atbildi.

Daudzi no jums norādīja, ka svarīgāk ir, lai Gruzija nostiprinātu demokrātiju un noturētu brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, un to, kas notiks 21. maijā, mēs redzēsim. Bet ir arī skaidrs, ka Eiropas Savienība nestāvēs malā šajā ļoti grūtajā brīdī.

Mēs noteikti mudināsim Krieviju atcelt savu neseno lēmumu, un, protams, kā Padomes priekšsēdētājs teica, mums bija Eiropas Savienības trijotnes – Krievijas Pastāvīgās partnerības padomes sanāksme, kurā es piedalījos, un šis jautājums tika risināts diezgan atklātā veidā. Tagad, protams, būs jūnija samits, un mums būs jāizmanto jebkura iespēja, lai šo jautājumu risinātu.

Mēs arī turpināsim atbalstīt Gruzijas centienus kļūt spēcīgākai. Es atkārtoju, ka mēs arī atbalstam jebkuru citu iniciatīvu, kas veicina dialogu starp abām pusēm.

Kā jau es teicu agrāk, ja vienošanās starp visām pusēm tiks panākta, es piekrītu priekšlikumiem pārskatīt miera mehānismu. Tās, protams, atkal ir jaunas grūtības. Kas attiecas uz vīzu atvieglojumiem, mēs jau esam sākuši par tiem runāt Padomē. Arvien vairāk dalībvalstu redz vīzu atvieglojumu un atkārtotu vīzu atļauju izsniegšanas steidzamību. Mums vēl trūkst vienprātības, kas ir pilnīgi nepieciešama, bet varbūt, ka pašlaik mēs ejam pareizā virzienā.

Saistībā ar bēgļiem mēs jau esam snieguši nozīmīgu humāno palīdzību valsts iekšienē pārvietotajām personām, kas ir pametušas Abhāziju un Dienvidosetiju. Šajā gadā mēs papildus atbalstām jauna Gruzijas likuma ieviešanu par valsts iekšienē pārvietoto personu reintegrāciju no to patreizējiem nožēlojamajiem mitekļiem, kurai paredzēta jauna 2 miljoni eiro programma.

Bet, protams, mēs turpināsim aktīvi rīkoties, jo tā ir viena no problēmām, kurai mums ir vērīgi jāseko.

Nobeigumā es gribu teikt, ka mēs tiešām darām visu, ko spējam, lai atgrieztu Gruzijā stabilitāti un, protams, sniedzam neatslābstošu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālai integritātei.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 5. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Pēdējās dienās un nedēļās Krievijas valsts iestādes saistībā ar Gruziju ir spērušas dažus provokatīvus soļus, izraisot konfliktu ar kara draudiem. Pirms dažām dienām Krievija bez Gruzijas atļaujas palielināja militāro kontingentu Abhāzijā no diviem līdz trim tūkstošiem kareivju, kā arī nozīmēja augsta ranga Krievijas virsnieku par tā sauktās Abhāzijas armijas komandieri. Tas skaidri norāda, ka Krievija gatavojas militārai agresijai Gruzijā.

Es aicinu atbalstīt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un griežos pie Krievijas valsts iestādēm ar aicinājumu izbeigt šī konflikta eskalāciju un izmeklēt notikušās militārās aktivitātes. Konfrontējoša retorika un Kremļa provokācijas padara neiespējumu mierīgu situācijas risinājumu un ir biedējošas visa reģiona stabilitātei.

Tā saucamie miermīlīgie Krievijas bruņotie spēki nekavējoši ir jāaizvieto ar neatkarīgiem miera spēkiem, ko komandē Eiropas Savienība vai ANO.

Eiropas Savienības loma ir „atbruņot” šo konfliktu un izbeigt Krievijas neoimperiālistiskos centienus attiecībā uz bijušajām padomju republikām Dienvidkaukāzā.

Eiropas Savienībai ir jāparāda pilnīgs atbalsts Gruzijai, sistemātiski jāpalielina sadarbība un bez kavēšanās gruzīniem jāpiešķir vīzu atvieglojumi.