Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2217(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0138/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 15
CRE 07/05/2008 - 15

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.8
CRE 08/05/2008 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0194

Debates
Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Cilvēktiesības pasaulē 2007. gadā un ES politika šajā jomā – ES vēlēšanu novērošanas misijas – mēŗki, prakse un uzdevumi nākotnē (debates).
PV
  

SĒDI VADA: MAREK SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- Ikgadējais ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā (A6-1053/2008) un Eiropas Savienības politiku šajā jautājumā (2007/2274(INI)), ar kuru Ārlietu komitejas vārdā iepazīstina M. Cappato;

- (A6-1038/2008) par ES vēlēšanu novērošanas misijām, to mērķiem, pieredzi un nākotnes uzdevumiem (2007/2217(INI)), ar ko Ārlietu komitejas vārdā iepazīstina J. I. Salafranca Sánchez-Neyra un V. De Keyser.

 
  
MPphoto
 
 

  Marco Cappato, referents.- (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, cilvēktiesību veicināšanas politika vispirms prasa efektīvas starptautiskās politikas veidošanas varu, kas ir Eiropas Savienībai. Diemžēl pārāk bieži, tāpat kā ziņojumā, kuru mēs vienbalsīgi apstiprinājām komitejā, Eiropas politika būtībā ir dalībvalstu politika. Ir grūti veidot Eiropas cilvēktiesību politiku, kad dalībvalstis uzspiež savas nacionālās intereses šādā mērā.

Tomēr, kad nonākam līdz politiskajai gribai, un dažbrīd tas tiek panākts, pateicoties Eiropas Parlamentam, kam nav starptautiskās politikas veidošanas varas, mēs spējam panākt ievērojamu progresu. Piemēram, nāves sods: trīs Parlamenta rezolūcijas visbeidzot nodrošināja svarīgu Eiropas nostāju par labu nāves spriedumu izpildīšanas moratorijam, par kuru Apvienotās Nācijas decembrī nobalsoja Ņujorkā. Ar rezolūciju, kuru mēs ratificējām iepriekšējā sēdē, Parlaments ierosināja arī Eiropas politiku par Tibetu.

Pastāv arī cilvēktiesību instrumenti, bet pārāk bieži Eiropas Savienība neatzīst to likumīgumu. Panti par cilvēktiesībām ir visos mūsu sadarbības līgumos, un tomēr mums nav efektīva monitoringa un īslaicīgas apturēšanas mehānismu, tāpēc ka šie panti patiešām atļautu mums nodrošināt respektu pret demokrātiju trešajās valstīs.

Ļoti bieži mēs kā Eiropa esam pēdējos gados kritizējuši Ameriku, jo demokrātijas veicināšana ar militāru spēku ir izrādījusies neefektīva. Tā patiešām ir! Tomēr mums jāmeklē alternatīvi instrumenti. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka ieroči nepalīdz, jo tādā veidā mēs paļautos pacifisma un neitralitātes kārdinājumam. Teiksim tā - šis ceļš var kļūt par objektīvi noderīgu diktatoriem.

Tādēļ ierocis, kuru esam identificējuši un kas skaidri minēts šajā ziņojumā, - un man patiešām žēl, ka pastāv Sociāldemokrātu grupas grozījums, kurā ierosināts dzēst šo daļu, - ir nevardarbības ierocis. Precīzāk, M. K. Gandhi sludinātā nevardarbība kā politisks instruments, nevis atsauce uz folkloru; nevardarbība, kas pamatota uz zināšanām, kas pamatota uz tiesībām – radot tiesības, nodrošinot tiesību izdzīvošanu, aizsargājot tiesības uz dzīvību.

Mēs uzskatām, ka nevardarbība ir tehnoloģija, un tāpēc ierosinām 2010. gadu pasludināt par „Eiropas nevardarbības gadu”, uzskatām, ka Eiropas Savienībai nepieciešama aktīva politika ar Komisiju un Padomi, lai veicinātu nevardarbības instrumentus, palīdzētu disidentiem un demokrātiskajai opozīcijai. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies pacelties pāri formāliem dokumentiem un tekstiem, kas aizstāv cilvēktiesības, un ja mums jāievieš dzīvē cilvēktiesības diktatūru un ne-demokrātiju kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique De Keyser, referente. − (FR) Prezidenta kungs, kā mēs varam vērtēt vēlēšanu novērošanu piecpadsmit gadus pēc pirmās vēlēšanu novērošanas misijas Krievijā un astoņus gadus pēc pirmā Komisijas paziņojuma par šo jautājumu? Vispirms - pozitīvi. Šī ziņojuma, kas tika rakstīts kopīgi un pilnīgā saskaņā ar José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, mērķis bija uzsvērt panāktos sasniegumus: vēlēšanu novērošanas misiju augošo profesionālismu, pieredzējušu novērotāju grupas izveidošanos Eiropas Savienībā – panākumus, kas nozīmē, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta budžets tagad ir gandrīz 25% – un galvenais, divu misiju veiksmīgu kombināciju, kuras vadīja Parlamenta deputāti, - Eiropas Savienības misija, kas ir vairāk tehniska un ilgtermiņa, un Parlamenta misija, kura ir īsāka un politiskāka.

Tomēr mums jāturpina virzība. Galvenie šī ziņojuma ieteikumi ir, pirmkārt, atvērt misijas Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ACP), Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai (EUROLAT) un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas (EMPA) biedriem, bet darīt to ļoti piesardzīgi. Jābūt piesardzīgiem, lai neiznīcinātu profesionālismu un saglabātu misiju eiropeiskumu. Otrkārt, saglabāt budžeta piešķīrumu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam ap 25%, izveidot gada pārskata ziņojumu, kurā izvērtētas gada misijas, kas patiešām ir ļoti svarīgi, iedziļināties datorizēto vēlēšanu drošībā - tā ir jauna problēma vēlēšanu novērotājiem, un galvenais, vairāk darboties pie turpinājuma. Turpinājumā slēpjas grūtības, un vēlēšanām ir sarežģīti būt par īstu demokrātijas sviru, kā tam vajadzētu būt. Ziņojumā aprakstīti vairāki turpmākie ceļi, bet es minēšu tikai politisko turpinājumu, un es vēršos galvenokārt pie Padomes. Nav pieņemami, ka tad, kad pārstāvjus vai prezidentus ievēl negodīgā ceļā, Eiropas Savienības politika pret viņiem izturas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Ierasta lieta. Ir arī neiedomājami un katastrofāli, ka tad, kad pārstāvji ir ievēlēti demokrātiskā ceļā, viņiem nav tiesību uz cieņu un likumību, ko piešķir viņu ievēlēšana. Pagātnē mums ir bijuši neveiksmīgi piemēri, kas noveduši pie traģiskām situācijām. Es nevēlos padarīt šo par mācību grāmatā analizējamu situāciju. Šis ziņojums ir vienprātīgs un nav polemisks, un Eiropai tas ir izcils instruments. Tam nevajadzētu to noliegt.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlēšanu novērošanas misiju vēsture ir stāsts par panākumiem, un es domāju, ka šajā gadījumā ES ārpolitika, kas tik daudzas reizes kritizēta, ir pienācīgi jānovērtē, jo tā palielina Eiropas Savienības atpazīstamību, palielina Eiropas institūciju prestižu un stiprina Eiropas Savienības ārējo tēlu.

Domāju, ir pareizi atzīt, ka komisāres B. Ferrero-Waldner vadībā Eiropas Savienība ir pasaules līdere vēlēšanu novērošanā, pateicoties tās metodoloģijai un veiktā darba ticamībai.

Kā teica V. De Keyser, šo ziņojumu Ārlietu komisijā pieņēma ar 60 balsīm „par”, nevienam nebalsojot „pret”, un tas skaidri norāda uz izcilo sadarbību.

Es domāju, ka mums jāsāk no pozitīvā, ko šī pieredze mums ir devusi, bet, tā kā vēl daudz darāmā, mēs nevaram dusēt uz lauriem, lai gan tie, iespējams, ir pelnīti.

Tādēļ es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt ieteikumus un priekšlikumus gala ziņojumā, ko iesniegušas vēlēšanu novērošanas misijas, neaizmirstot, ka tie ir ieteikumi un priekšlikumi un ka suverēnas valstis var izvēlēties, ieviest tos vai nē, bet es uzskatu, ka ir svarīgi tos ietver programmās un politiskajos dialogos ar mūsu partneriem.

Vēl viens būtisks aspekts ir misiju neatkarība un prestižs, kāds ir šīm misijām, pateicoties to objektivitātei, taisnīgumam un neatkarībai.

Tomēr šī neatkarība ir jāizskaidro misijās, lai spētu koordinēt vienotu nostāju ar dalībvalstīm un Komisiju, lai Eiropas Savienība runātu vienā balsī un nebūtu sadrumstalotības, kā V. De Keyser teica, norādot, ka ir bijušas problēmas ar Ministru padomi.

Eiropas Savienībai un Eiropas Savienības misijām jāsadarbojas ar citām misijām un arī ar vietējām organizācijām.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija, kas ļoti labi darbojusies šajā jomā, ir pietiekami elastīga un nepakļaujas budžeta spaidiem, kas ierobežo šīs izcilās misijas pildīšanu.

Kopumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust savu atbalstu un apmierinātību ar padarīto, un arī savu atbalstu nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. (SL) Pirms sāku savu ievadrunu, atļaujiet man izteikt piezīmi par procedūru. Šodien sēdes sākumā tika teikts, ka viens no dienas kārtības jautājumiem ir atlikts tādēļ, ka Padome nevarēja piedalīties. Ņemot vērā vēlo stundu, kurā mēs sākām debatēt par šo jautājumu, ir pilnīgi pamatota jautājuma izskatīšanas pārcelšana uz citu dienu, īpaši tādēļ, ka šodienas sesijas dienas kārtība ir tik pilna. Paredzēts, ka Prezidentūra piedalīsies visos paredzētajos jautājumos un piedalīsies arī visā jautājuma skatīšanas laikā, kas ir tik vēlu sākts, īpaši ja mēs vēlamies parādīt, cik svarīga ir Padomes un Prezidentūras iesaistīšanās šajā tematā. Mana ievadruna būs nedaudz garāka kā paredzētās piecas minūtes. Ceru uz jūsu izpratni un centīšos saīsināt nobeiguma runu debašu beigās.

Cienījamie deputāti, es vēlos apsveikt ziņojumu, ko sagatavojis M. Cappato, proti, Eiropas Savienības gada pārskatu par cilvēktiesībām pasaulē. Vēlos uzsvērt - mēs uzskatām, ka Parlamenta loma cieņas pret cilvēktiesībām veicināšanā starptautiskā mērogā ir nozīmīga un jūsu kritiskais skatījums ir svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības centienos šajā svarīgajā jomā. Padome detalizēti iepazīsies ar šo ziņojumu. Tomēr šodien, Cappato kungs, es vēlos atbildēt uz dažiem jūsu ziņojuma galvenajiem elementiem.

Vispirms, nav šaubu, ka jūsu ziņojums skar lielāko daļu galveno problēmu, ar kurām sastopas Eiropas Savienība cilvēktiesību jomā. Pirmkārt, mēs priecājamies, ka arī Eiropas Parlamenta aktivitātes ir ietvertas ziņojumā par cilvēktiesībām. Ziņojuma nodaļā par šo tematu atzīta šīs ieredzētās asamblejas svarīgā loma cieņas veicināšanā pret cilvēktiesībām. Arī turpmāk Padome centīsies nodrošināt ciešu sadarbību ar Parlamentu, īpaši ar Ārlietu komiteju un Cilvēktiesību apakškomiteju. Mēs uzskatām, ka gada pārskati turpinās atspoguļot Eiropas Parlamenta centienus šajā ziņā.

Attiecībā uz ziņojumā ietverto aicinājumu stiprināt Eiropas Padomes un Eiropas Savienības sadarbību - mēs piekrītam, ka šajā jomā ir daudz darāmā un saprašanās memoranda parakstīšana starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, protams, ir svarīga. Eiropas Savienība respektē Eiropas Padomes centienus veicināt un aizsargāt cilvēktiesības. Eiropas Savienība paliek arī nelokāma Apvienoto Nāciju cilvēktiesību aizsardzības sistēmas aizstāve. Mēs aktīvi atbalstām Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja neatkarību un cenšamies nodrošināt, ka Cilvēktiesību padome kļūst par efektīvu organizāciju cīņā ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē.

Nesenā Cilvēktiesību padomes septītā sesija, kas notika Ženēvā, Eiropas Savienībai bija veiksmīga. Tika pieņemtas divas galvenās mūsu iniciatīvas - tika atjaunoti mandāti īpašajiem ziņotājiem par cilvēktiesībām Birmā/Mjanmā un Ziemeļkorejā. Tika pieņemtas arī visas atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu iniciatīvas. Mēs centāmies arī nodrošināt, lai tiktu atjaunots Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarīgā eksperta mandāts, bet diemžēl tas neizdevās. Kā pozitīvs šīs sesijas iznākums jāmin mandātu atjaunošana cilvēktiesību un sieviešu tiesību būt brīvām no vardarbības aizstāvjiem.

Aprīlī Cilvēktiesību padomes paspārnē tika aizsākts jauns mehānisms - universālais periodiskais pārskats. Eiropas Savienība uzskata to par galveno mehānismu cilvēktiesību aizstāvībai un veicināšanai. Tomēr ir pāragri pienācīgi izvērtēt šī jaunā mehānisma darbību, bet sākotnējie iespaidi norāda, ka dalībvalstis to uztver nopietni un rīkojas atbilstīgi. Tomēr bažas rada dažu Cilvēktiesību padomes locekļu atsevišķi centieni noniecināt šo mehānismu.

Papildus intensīvajam darbam Apvienotajās Nācijās, pēdējos gados uzmanība ir pievērsta cilvēktiesību integrēšanai citās ārpolitikas jomās. Es vēlos no jauna apstiprināt, ka tā ir viena no galvenajām Slovēnijas prezidentūras prioritātēm. Prezidentūra atbalsta arī visus Riina Kionka, kura ir J. Solana personīgā pārstāve cilvēktiesību jautājumos, centienus šajā jomā.

Šādos apstākļos es vēlos skart to ziņojuma daļu, kas aicina precizēt cilvēktiesību pamatnostādnes. Mūsu prezidentūras laikā tiks precizētas trīs no piecām tematiskajām pamatnostādnēm. Pagājušajā nedēļā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome pieņēma precizētas pamatnostādnes par spīdzināšanu. Nākamajā mēnesī ceram pabeigt pamatnostādņu par nāvessodu precizēšanu, kas sakrīt ar pamatnostādņu desmitgadi. Prezidentūra gatavojas pabeigt arī pamatnostādņu par bērniem un bruņotiem konfliktiem precizēšanu. Attiecībā uz šo jāatzīmē, ka šajā mēnesī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei jāapstiprina divu gadu pārskats par kontrolsarakstu bruņotos konfliktos cietušu bērnu aizsardzības integrēšanai Eiropas drošības un aizsardzības politikā.

Attiecībā uz pamatnostādnēm cilvēktiesību aizstāvjiem jūsu ziņojumā prasīts, lai dalībvalstis apsver iespēju izsniegt vīzas šādām grupām. Eiropas Padomes darba grupā par cilvēktiesībām (COHOM) Prezidentūra aprīlī organizēja diskusijas nolūkā apmainīties ar informāciju par vīzu izsniegšanas praksi. Šķiet, ka diskusija rosināja vairākas dalībvalstis kopā ar kompetentajiem vīzu departamentiem pētīt iespēju palīdzēt cilvēktiesību aizstāvjiem, izsniedzot viņiem īstermiņa vīzas. Tajā pašā laikā dalībvalstis atbalstīja atsauksmes uz šo jautājumu ietveršanu mūsu jaunajā Kopējā vīzu kodeksā. Būtisks aspekts šo pamatnostādņu aspektā, protams, ir to ieviešana praksē jeb cilvēktiesību situāciju monitorings un reaģēšana uz pārkāpumiem ar demaršiem un paziņojumiem un jautājuma ietveršana dialogā.

Cieņa pret cilvēktiesībām visā pasaulē patiesi ir viens no galvenajiem Eiropas kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem. Ar tādiem instrumentiem kā kopīgi pasākumi un stratēģijas, demarši un krīzes vadības operācijas, ES ir centusies stiprināt demokrātiskos procesus un uzlabot cilvēktiesību situāciju daudzās valstīs. Šajā ziņā sevišķi svarīgs ir dialogs par cilvēktiesībām. ES risina sarunas ar Āfrikas Savienību, Irānu, Uzbekistānu, Krievijas Federāciju un Ķīnu.

Saskaņā ar sadarbības līgumiem, kuros ir nosacījumi par cilvēktiesībām, šādi dialogi notiek arī ar citām trešajām valstīm. Šajā ziņā jāpiemin, ka nākamā iespēja diskutēt par situāciju Ķīnā būs jau nākamnedēļ, 15. maijā, kad Ļubļanā notiks ES-Ķīnas dialoga par cilvēktiesībām nākamā kārta. Man jāpiemin arī nesenās konsultācijas ar Krievijas Federāciju, kas notika aprīlī.

Godājamie deputāti, vēlos runāt arī par atsevišķu Eiropas Savienības institūciju sadarbību cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā. Tuvākajās dienās Padome sagatavos atbildi uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja H.-G. Pöttering vēstuli par starpinstitūciju sadarbību dialogā par cilvēktiesībām. Varu apgalvot, ka vismaz no Prezidentūras puses ir liela politiskā griba stiprināt šīs attiecības.

Noslēgumā es apsveicu V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra ziņojumu par vēlēšanu novērošanas misijām. Vēlēšanu novērošanas misijas ir ļoti svarīgs Eiropas Savienības politikas elements demokrātijas veicināšanā. Tās veicina demokrātiskā dialoga stiprināšanu, demokrātisko vēlēšanu procesu un palīdz veidot demokrātiskas institūcijas. Šogad vēlēšanas ir bijušas un būs daudzās valstīs. Padome tās cieši uzrauga un turpinās to darīt.

Cenšoties stiprināt saiknes starp Eiropas Parlamentu un Padomi vēlēšanu novērošanas misiju jautājumā, jau esam apmainījušies ar viedokļiem ar Parlamenta deputātiem, kuri ir vadījuši novērošanas misijas. Viņu ziņojumi sniedz ievērojamu ieguldījumu politikas veidošanā šajā jomā un es uzskatu, ka šodienas debates arī būs noderīgas šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Vēlos norādīt ministram, kurš izteica izbrīnu par to, ka debates ir aizkavējušās, - tas notiek tad, kad runātāji aizņem vairāk laika, kā plānots. Kā vienojāmies iepriekš, ministram bija jārunā piecas minūtes. Viņš runāja 10 minūtes, tādēļ mēs aizkavējāmies par 5 minūtēm. Tā notiek - pusminūte šurp un piecas minūtes turp, un šīs nobīdes sakrājas, tāpēc uzņemsimies kopēju atbildību par grafika ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. - Priekšsēdētāja kungs, tas, ir liels pagodinājums, ka es šodien atkal varu piedalīties kopējā diskusijā plenārajā sanāksmē par diviem galvenajiem ziņojumiem cilvēktiesību un demokrātijas jomā: M. Cappato ziņojumu par ES gada pārskatu par cilvēktiesībām un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra/ V. De Keyser ziņojumu par vēlēšanu novērošanas misijām (VNM). Es vēlos apsveikt visus trīs ziņotājus par viņu izcilo darbu.

Es arī atzinīgi vērtēju faktu, ka abi ziņojumi par cilvēktiesībām un vēlēšanu novērošanu tiek diskutēti kopīgi, jo domāju, ka tas ir pierādījums mūsu kopīgajam uzskatam, ka cilvēktiesības un demokrātija iet roku rokā un tās nedrīkst aplūkot atsevišķi. Cilvēktiesības ir demokrātijas pamats, un bez demokrātijas nav iedomājama cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana.

Atļaujiet man secīgi runāt par abiem šodienas dienaskārtības jautājumiem. Acīmredzot es sniegšu tikai vispārēju pārskatu, bet, protams, esmu gatava vēlāk debatēs iedziļināties sīkākās detaļās.

Vēlēšanu novērošana ir Eiropas Savienības ārpolitikas veiksmes stāsts, un paldies jums, V. De Keyser, par to, ko jūs teicāt. Tādējādi, es domāju, viendabīga, stingra un neatkarīga, objektīva ilgtermiņa novērošana ierindo ES starp visuzticamākajām starptautiskajām novērošanas organizācijām. To apstiprināja nesenās ES novērošanas misijas tādos delikātos vēlēšanu procesos, kā, piemēram, Kenijā (tas bija A. Lambsdorff), Pakistānā (M. Gahler) un Nepālā (J. Mulder). Nākamās misijas būs Kambodžā un Ruandā, kas abas atgūstas no sāpīgas pagātnes. Tāpat kā 2007. gadā, šīs misijas tiks pilnībā finansētas par budžeta līdzekļiem.

Labi izveidotā ES VNM un Eiropas Parlamenta sadarbība apvieno tehnisko pieredzi ar politisko jūtīgumu un nodrošina, ka ES runā vienā balsī. Tādēļ es vēlos vēlreiz apsveikt visus galvenos novērotājus par viņu līdzšinējo izcilo darbu. Būtībā Eiropas Savienības VNM profesionalitāte ir bijusi mana galvenā prioritāte, kopš es esmu šajā amatā, kura laikā galvenie novērotāji ir bijuši apmēram 36 valstīs.

Es piekrītu, ka ES vēlēšanu novērošana nevar būt atsevišķa politika, bet tikai daļa no plašākas cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta stratēģijas. Ir nepieciešams stiprināt politisko un tehnisko turpinājumu ES VNM. Mums visiem ir jāpiedalās, un Komisija izmantos gaidāmos valstu stratēģiju pārskatu dokumentus, lai veidotu viendabīgāku pieeju valstu līmenī, kā rosināts ziņojumā, lai nodrošinātu, ka mūsu rīcība cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā, demokrātijas veicināšanas, vēlēšanu atbalsta jomā un palīdzības attīstīšanā, kas vērsta uz demokrātiskas pārvaldes un likuma varas uzlabošanu, ir abpusēji stiprinoša.

Šeit noteikti ir iespēja tālākiem politikas uzlabojumiem. Es turpināšu to darīt ciešā dialogā ar Parlamentu. Šajā kontekstā es ierosinu rudenī rīkot otru kopīgu semināru par vēlēšanu novērošanu, pamatojoties uz mūsu veiksmīgo sanāksmi pagājušajā gadā, kas norādīja uz svarīgo papildu jautājumu, kā arī uz novērošanas darba kvalitāti. Šajās jomās mēs jau esam spēruši svarīgus soļus: ES VNM tagad tiek sistemātiski izglītotas par vēlēšanu ciklu un palielinās izpratne par ES VNM rekomendāciju integrēšanu dialogā ar partnervalstīm. Abas pilnībā pārskatītās metodoloģiskās vadlīnijas, kas tikko publicētas, kā arī nepārtrauktais atbalsts novērotāju apmācības programmām, palīdzēs mums saglabāt visnotaļ augsto galveno novērotāju un viņu darba komandu kvalitāti. Otrajā seminārā varētu pievērsties ES VNM atpazīstamības veicināšanai un vēlēšanu atbalsta politiskajai dimensijai.

Protams, mēs varam apspriest mūsu misiju iespējamo tālāko paplašināšanos, kā minēja V. De Keyser. Pagaidām mēs jau ietveram novērotājus, piemēram, no Šveices, Kanādas un Norvēģijas.

Es centīšos runāt īsi otrajā daļā, jo mūsu Padomes priekšsēdētājs jau pateica daudz. Šis gads ir svarīgs cilvēktiesībām, jo mēs atzīmējam Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu un Pasaules cilvēktiesību konferences 15. gadadienu.

Uzskatu - mēs varam teikt, ka iepriekšējo gadu raksturo galvenās pārmaiņas Apvienoto Nāciju cilvēktiesību sistēmās, kas saistītas ar Cilvēktiesību padomes institucionālā plāna pabeigšanu. Ir noslēgusies vispārējā periodiskā pārskata (VPR) pirmā kārta, un otrā kārta sākās 5. maijā. Rūpīgi izpētot gan dažas ES dalībvalstis, gan trešās valstis, es uzskatu, ka būtu ļoti lietderīgi detalizēti analizēt, vai šis svarīgais jaunievedums dos pozitīvu ieguldījumu Cilvēktiesību padomes efektivitātes veicināšanā. Atbildīgā ES Padomes grupa (COHOM), kas atrodas Ženēvā, ir sākusi uzlabot koordināciju, ņemot vērā viendabīgāku ES nostāju Cilvēktiesību padomē, un detalizēti apspriedīs secinājumus, kas izriet no pirmajām divām kārtām.

Šoreiz neiedziļināšos detaļās. Domāju, ka pārējie jautājumi radīsies debatēs, un tad būšu gatava atbildēt uz visiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Birma ir katastrofas priekšā: līķu pilni rīsa lauki, traģēdiju pārcietuši bezpajumtnieki, palīdzības organizācijas nevar iebraukt valstī. Birmas gāzes eksports katru gadu nes valstij 3 miljardu eiro lielu peļņu, tomēr režīms pašlaik tērē tikai 5 miljonus eiro neatliekamajai palīdzībai. Tie ir nožēlojami graši, ņemot vērā, ka hunta zināja par ciklonu, bet nebrīdināja iedzīvotājus.

Birma ir liela problēma ES cilvēktiesību politikai. Stingrākas sankcijas ir vienīgais risinājums. Stingrāki vīzu ierobežojumi, režīmu atbalstošo uzņēmējdarbību atklāšana, ES slēgšana režīma banku transakcijām.

Padomei vajadzēja spert šos soļus pagājušajā nedēļā. Tā to nedarīja. Priekšroka tika dota komerciāliem apsvērumiem. Šāda kritiska analīze izpaliek ES gada pārskatā par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā. Tomēr jaunām sankcijām pret Birmu būs jāpagaida. Vispirms ES jāmudina ASEAN valstis sniegt palīdzību. Dalībvalstīm arī pašām jāizrāda atbalsts. Drošības padomei jāsūta uz Birmu ģenerālsekretārs Ban Ki-moon. Birmas robežas jāatver.

 
  
MPphoto
 
 

  Giusto Catania, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienība bieži bažījas par cilvēktiesību pārkāpumiem ārpus mūsu teritorijas un nesaprot, ka mūsu politika veicina sistemātiskus tiesību pārkāpumus ārpus ES.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ES Pamattiesību aģentūras pilnvarām jāaptver arī valstis, kas noslēgušas stabilizācijas vai asociācijas līgumus, vai pat valstis, kas ir noslēgušas atpakaļuzņemšanas līgumus ar ES. Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi migrantiem un patvēruma meklētājiem, kas bieži ir izraidīti no mūsu valstīm un nosūtīti uz vietām, kur individuālās brīvības un pamattiesības netiek garantētas.

Mums jāpiemin arī pašreizējā ES prezidējošā valsts Slovēnija, kur pilsoņus bez dokumentiem un tādējādi bez pilsonības izraida uz tādām valstīm kā Kosova un Serbija bez garantijas viņu drošībai.

Mēs esam nobažījušies arī par to, ka cīņā pret terorismu starptautiskā sadarbība ir samazinājusi pamatbrīvību aizsardzības līmeni. Šī iemesla dēļ Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja savā ziņojumā pieprasa, lai tiktu īstenoti visi Parlamenta paredzētie sasākumi, jo īpaši par CIP lidojumiem un aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – (LT) Iesākumā vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem, kuru kopīgās pūles ir veicinājušas gada pārskata par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku 2007. gadā sagatavošanu. Ļoti liels paldies M. Cappato. Mūsu sadarbība bija produktīva un patīkama.

Mūsu rezolūcija akcentē cilvēktiesības kā galveno prioritāti un vērtību. Mana politiskā ģimene, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, vienmēr ir uzskatījusi cilvēktiesības par ārkārtīgi svarīgu jautājumu. Mūsu darba kārtības priekšplānā ir nāvessoda atcelšana, spīdzināšanas nosodīšana, sieviešu un bērnu tiesības un cīņa pret diskrimināciju. EPP-ED grupa vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību cilvēktiesībām tādās valstīs kā Irāna, Krievija un Ķīna, un ne bez pamata, jo cilvēktiesību situācija šajās valstīs ir iemesls lielām bažām.

Ir plaši zināms, ka ES ir izstrādājusi un ieviesusi daudzus pasākumus cilvēktiesību aizsardzībai un demokrātijas izplatībai. Šie pasākumi ietver politiskos dialogus, demaršus un finanšu instrumentus – Eiropas instrumentus demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzībai, pamatu, daudznacionālu forumu darbs.

Tādēļ viens no mūsu rezolūcijas mērķiem ir novērtēt ES politikas efektivitāti un pasākumus, kas pašlaik tiek realizēti, kopā ar to rezultātiem un ierosināt veidus, kā uzlabot šos pasākumus, padarot tos viendabīgākus un nodrošinot, ka tie ir pārredzami un pamanāmi. Ir svarīgi norādīt, ka ES un ANO institūciju attiecības cilvēktiesību aizsardzības jomā ir devušas izcilus rezultātus, tādēļ būtiski ir turpmāki centieni.

Atklāti runājot, mūsu atšķirīgo uzskatu, pieredzes un kultūras dēļ Eiropas Parlamentā, atšķiras vērtējums par tādiem jautājumiem un problēmām kā seksuālā un reproduktīvā veselība. Aplūkojot šādus pretrunīgus jautājumus, visprecīzākais ir cilvēktiesību standarts, īpaši bērnu un sieviešu tiesības. Tādēļ pedofilija nav jāpacieš, lai kā mēs to sauktu (ir bijuši mēģinājumi to maskēt ar terminu „seksuālā veselība”).

Man jāpiemin pilsoniskās sabiedrības nozīme, jo bez pilsoniskas sabiedrības, bez aktīvas NVO līdzdalības politiķu centieni bieži paliktu bez rezultātiem. Cilvēktiesību aizstāvji, neatkarīgi no kuras valsts tie nāk – Oswaldo Payá un Ladies in White no Kubas, Yuri Bandazhevsky no Baltkrievijas, Salih Mahmoud Osman no Sudānas un simtiem citu – ir pelnījuši mūsu cieņu un lielāku atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sándor Tabajdi, PSE grupas vārdā. (HU) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Sociālistu partijas vārdā es vēlos pateikties referentam M. Cappato par viņa līdzsvaroto un izsmeļošo ziņojumu un par viņa lielo atvērtību un vēlmi sadarboties. Sevišķi svarīgi ir tas, ka pēc sociālistu ieteikuma, ziņojumā vairāk ir uzsvērtas ekonomiskās un sociālās tiesības. Ja neatkarīgi no mūsu partijas politikas, kā Eiropas Tautas partijas, Liberālās, Zaļo vai Sociālistu partijas biedri, mēs lepojamies ar sociālu Eiropu, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs pilntiesīgi prasām, lai citi respektē sociālās tiesības. Piemēram, Krievijas un Ķīnas gadījumā simtiem miljonu lauku ciematu iedzīvotāju nav sociālās apdrošināšanas, pieejas pamata medicīniskajai un veselības aprūpei un nav pensijas. Es uzskatu, ka šīs lietas ir pamata cilvēktiesības un šim jautājumam nākotnē jāpievērš daudz lielāka uzmanība.

Mēs ļoti lepojamies, ka jūsu ziņojums aicina uz ciešāku Eiropas Savienības un Eiropas Padomes sadarbību minoritāšu tiesību jomā. Pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu harta ir galvenie dokumenti gan Eiropas Savienībai, gan Eiropas Padomei. Tomēr tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka liela problēma ir tas, ka nav atsevišķa ziņojuma vai pat atsevišķa panta par nacionālajām minoritātēm, jo mēs - un komisāre B. Ferrero-Waldner zālē – pārraudzīsim Kosovu un noteiksim, kas notiek minoritāšu tiesību jomā. Pagaidām mūsu ziņojumā ir minēta tikai Krievija un Ķīna. Tādēļ turpmāk būtu labi, ja ziņojumos par cilvēktiesībām būtu atsevišķa nodaļa par etniskajām minoritātēm, par romiem un migrantiem, citiem vārdiem sakot, par jaunajām minoritātēm. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. (PL) Es vēlos īsi pievērsties saiknei starp cilvēktiesībām un demokrātiju. Vispārēja pārliecība ir tāda, ka šīs tiesības pilnībā var ievērot tikai demokrātijā. Demokrātiju savukārt identificē ar vairākuma valdībām, kuras nāk pie varas ar vēlēšanu mehānisma palīdzību. Grieķu demokrātijā vairākums pieņēma lēmumus par visu. Taču balsu vairākuma sistēmas rezultātā Sokrātam piesprieda nāvessodu.

Tādēļ vairākuma griba ne vienmēr var kalpot par pilsoņu tiesību garantu. Tāpēc 19. gadsimtā politiskajā domā radās bailes – kas ir grūti izprotamas šodien – bailes par balsošanas tiesību paplašināšanu līdz lielākam sociālo grupu skaitam, kas ir saistītas ar pieņēmumu, ka tikai izglītota minoritāte spēj respektēt cilvēktiesības un brīvības.

Šodien mēs bieži sastopamies ar situācijām, kurās pietiekami respektējamas vēlēšanas noved pie diktatūras valdībām vai atbalsta šādas valdības. Padomājiet par tādām valstīm kā Baltkrievija vai Hamas valdības Gazas joslā. Ir vērts atsaukt atmiņā arī slaveno Ēģiptes prezidenta H. Mubaraka atbildi, kurš tad, kad viņu aicināja rīkot godīgas vēlēšanas, teica, ka to rezultātā Ēģiptes valdības pārņems radikāli fundamentālās islāma grupas.

Kļūst skaidrs, ka vēlēšanu vērtība ir neizmērojama, un tādēļ tās ir jānovēro. Tomēr, kas var pateikt, vai mūsdienās valdība, kas ievēro likumus, un patiešām neatkarīga tiesu sistēma nebūtu svarīgāka kā vēlēšanas daudzās valstīs. Pretējā gadījumā mēs varam iegūt demokrātiju, kas nav nekas vairāk kā diktatūra, kura izveidota ar vēlēšanu palīdzību – diktatūra, kurā nav neatkarīgu iestāžu, kas izveidotu sarežģīto līdzsvara un drošības sistēmu, lai pasargātu iedzīvotājus no iestāžu patvaļīgas rīcības. Demokrātijai jābūt liberālai demokrātijai, nevis vairākuma diktatūrai. Tādēļ mums jāsaglabā vēlēšanu novērošanas prakse, bet cīņā par īstas liberālas demokrātijas izveidošanu mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar šādām darbībām. Tas nozīmē, ka lielāka uzmanība jāvelta, lai izveidotu demokrātijas kultūru un pilsoniskas sabiedrības institūcijas.

Šādas darbības nevar paļauties uz autokrātisku valdību atbalstu. Tādēļ jāveido labāki palīdzības mehānismi, kas ir vēl elastīgāki par tiem, kas mums jau ir, un mūsu atbalsta apjomam jāpaplašinās, sniedzot palīdzību tiem drosmīgajiem indivīdiem, kuri savu aktivitāšu dēļ ir pakļauti dažādām represijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka vienīgais izskaidrojums atbilstošu vārdu trūkumam par reliģiskās brīvības tematu pasaulē ziņojumā par cilvēktiesībām, var būt kreiso un, iespējams, arī referenta aizspriedumi.

Brīvība sludināt un praktizēt reliģiju ir viens no vissvarīgākajiem cilvēktiesību elementiem. Tā apstiprināta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Nobeiguma dokumenta 16. pantā un Eiropas Konvencijas 9. pantā. Tā ir brīvība, kura ir pārkāpta plašā mērogā. Kristieši ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē, un viņi nevar savu ticību brīvi praktizēt Irānā, Ķīnā vai Saūda Arābijā. Irākā Asīrijas kristiešiem, kas apdzīvo šo zemi gadsimtiem ilgi, ir jābēg no savām mājām. Krievijā to reliģisko kopienu darbība, kuras nepieder pie Krievijas Pareizticīgās baznīcas, kļūst aizvien sarežģītāka.

Diemžēl mēs par to nevaram uzzināt M. Cappato ziņojumā. Šāda cenzūra ir tiešs ceļš uz vienīgā spēka zaudēšanu cilvēktiesību aizsardzības sistēmā: ceļš uz ticamības zaudēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, piedāvātie ziņojumi ir ļoti precīzi un labi dokumentēti. Es uzskatu, ka tie pārliecinoši norāda uz Parlamenta pašreizējo spēju novērtēt ES cilvēktiesību un demokrātijas politiku. Pamatnostādnes, dialogi un konsultācijas, rīcības plāni, cilvēktiesību panti, vēlēšanu novērošanas misijas – šie instrumenti ir rūpīgi izvērtēti, un ir skaidri noteikts vajadzīgais progress, vai nu veidojot cilvēktiesību stratēģijas katrai valstij vai precizējot indikatorus situāciju izvērtēšanai, vai aicinot Parlamentu uzsākt atbilstošus pasākumus cilvēktiesību klauzulu ieviešanai. Es uzskatu, ka šie mērķi ir labi zināmi gan Komisijai, gan Padomei, un paliks mūsu diskusiju dienaskārtībā.

Noteiktas prasības ir adresētas arī dalībvalstīm. Jo īpaši mēs paužam nozēlu par to, ka daudzas valstis vēl nav ratificējušas lielu skaitu starptautisko konvenciju un papildprotokolu: Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, papildprotokolu Konvencijai pret spīdzināšanu, Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un citus instrumentus, tādus kā SDO konvenciju Nr. 169. To ratificēšana darītu godu dalībvalstīm un ES kopumā.

Ir arī vairāki sarežģītāki un atkārtoti jautājumi, ko starptautiskā situācija nešaubīgi izvirza mūsu uzmanības priekšplānā: jautājumi par visaptverošu, integrētu pieeju cilvēktiesībām visās ES politikas jomās. Jā, patvēruma un imigrācijas politika, saskaņā rīkojas ES un dalībvalstis, izraisa ievērojamus cilvēktiesību pārkāpumus, īpaši pie mūsu ārējām robežām. Jā, lielas Eiropas kompānijas izliekas neredzam tiešus uzbrukumus nodarbinātības likumam vai tiesībām uz veselībai nekaitīgu apkārtējo vidi, vai pat rada cēloņus tiem. ES jāvirzās uz tiesisko pamatu, kas veicina atbilstību starp tās darbībām un cieņu pret cilvēktiesībām. Jā, pārtikas krīze liek apšaubīt mūsu lauksaimniecības un enerģijas politikas. Un atkal ir acīmredzama klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēktiesībām. Tiesības uz dzīvību, veselību, mājokli un pārtiku ir pārkāpumu saraksta augšgalā.

Mūsu mērķis ir visaptveroša, integrēta politika. Darbs pie Lisabonas līguma ieviešanas ir sācies. Tas iezīmēs vēl vienu soli mūsu saistībās pret cilvēktiesībām. Attiecībā uz cilvēktiesībām šīs saistības jāgarantē ar spēcīgāku un viendabīgāku organizāciju un resursiem. Eiropas Ārlietu dienestam, piemēram, vajadzētu ietvert centru, kura uzmanības lokā būtu cilvēktiesību transversālā daba. Eiropas Parlamentam pašam vajadzētu riskēt. Šim nolūkam ir ļoti vajadzīga pilnībā funkcionējoša parlamentāra grupa.

 
  
MPphoto
 
 

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Cilvēktiesību sludināšana un aizstāvēšana šobrīd riskē kļūt par virspusējiem žestiem, it īpaši, ja principiāli paziņojumi neseko noteiktiem notikumiem. Kādu laiku Eiropas Savienība, interesējoties tikai par tirdzniecības un ekonomisko attiecību attīstību, ir izlikusies bezpalīdzīga attiecībā pret režīmiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības.

Padome un dalībvalstis aizvien vairāk vājina Komisijas stratēģijas cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē. Kādu laiku mēs esam bijuši aculiecinieki apzinātai kompetenču renacionalizācijai pamattiesību veicināšanas ziņā. Nekad agrāk Komisija nav bijusi tik vāja priekšlikumos par cilvēktiesībām un demokrātiju visā pasaulē, kā tas izpaudās, piemēram, atsakoties izvērst pantu par demokrātiju, par kuru Parlaments balsoja pirms diviem gadiem.

Cilvēktiesības atkal ir ekonomiskās vai militārās kontroles žēlastībā, kā liecina Dž. Buša administrācijas „karš pret teroru”. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, ka Eiropas Parlaments tupina būt par stimulu šajā jomā, piemēram, ar tādiem ziņojumiem, kā M. Cappato sagatavotais. Protams, ka šis ziņojums pilnībā tiek vērsts tikai uz vienu cilvēktiesību aspektu, ko es gribētu nosaukt par „individuālistisku”.

M. Cappato pats balsoja pret mūsu grozījumiem, kuri tiecās parādīt, kā cilvēces un sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību attīstības veicināšana, kā to definē Apvienotās Nācijas, ir priekšnoteikums indivīda tiesību baudīšanai. Šo ideju nosaka tie paši savstarpējās saistības un neatdalāmības jēdzieni.

Tomēr referents ir izvēlējies izveidot to valstu melno sarakstu, kurās tiek pārkāpti parastie aspekti, un izvairās kritizēt vissvarīgākos. Ar šiem grozījumiem mēs centāmies, piemēram, pievērst uzmanību faktam, ka Turcijas politika ir vainīga kurdu kultūras, politiskās un sociālās identitātes iznīcināšanā. Šīs represijas ietekmē miljoniem cilvēku, bet nekas netiek darīts. Es uzskatu, ka kurdu jautājums ir Eiropas demokrātiskas nākotnes atslēga, kopā ar vispārējiem cilvēktiesību formulējumiem, kam ir dubultstandartu piegarša. Tādēļ mūsu grupa nolēma atturēties galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . - Ja kāds gaida runu, ko teiks G. Georgiou no Neatkarīgo spēku un demokrātu grupas, jūs sagaida vilšanās, jo viņš neatrodas telpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es domāju, kamēr daudzi apjomīgā M. Cappato ziņojuma aspekti ir atvērti kritikai, ziņojums sev par labu skaidri izvirza darba kārtībā minoritāšu reliģiju diskrimināciju daudzās trešajās valstīs, kas bija ļoti nepieciešams.

Mums vienkārši vajadzētu pietiekamu drosmi, lai dažas lietas pateiktu skaidri un bez aplinkiem, pirmām kārtām nosodīt islāma valstu fanātisko totalitārismu. Kamēr Eiropā islāmu atzīst un uzskata par vienlīdzīgu reliģiju un musulmaņi, protams, tiek atzīti un pret viņiem izturas kā pret vienlīdzīgiem pilsoņiem, un manā valstī islāmu atzīst un to subsidē valdība, islāma pasaulē kristiešus un neticīgos atklāti uzskata par otršķirīgiem pilsoņiem un tā rezultātā diskriminē.

Minēšu tikai vienu piemēru - šķietami „modernajā” Alžīrijā piecu gadu cietumsods un milzīgas soda naudas tiek piespriestas ikvienam, kurš mēģina musulmani pievērst citai ticībai. Arī citās islāma valstīs neislāmisko minoritāšu diskriminācija un apspiešana vienkārši ir oficiālā politika. No tā izriet, ka ir pienācis laiks stingrai Eiropas rīcībai.

Es atzīmēju, ka tikmēr, kamēr Islāma konferences organizācija nepārtraukti runā par diskrimināciju pret musulmaņiem, kas, pēc viņu domām, dažviet notiek, Eiropas Savienība pilnībā klusē par citām reliģiskajām konfesijām piederīgo visneprātīgāko, sistemātisko un oficiāli organizēto vajāšanu musulmaņu valstīs. Tas rada iespaidu, ka oficiālie cilvēktiesību dialogi un likumi ir kļuvuši par tādu kā ietinamo papīru morālei. Padomājiet, cik uzticama var būt Eiropas Savienība, ja tā plaši atvērs durvis tādai valstij kā Turcija, kur vispārzināms ir fakts, ka policija veic spīdzināšanas plašā mērogā?

Ko Eiropas Savienība var mācīt par vārda brīvību un preses brīvību, kad tā pati gadiem ilgi slepeni un atklāti ir vadījusi iestāšanās sarunas ar tādu valsti kā Turcija, kuru Žurnālisti bez robežām raksturo kā vienu no vislielākajām vārda brīvības pārkāpējām? Turklāt, kādu mācību stundu Savienība var pasniegt par reliģijas brīvību, kad tā biedrojas ar tādu valsti kā Turcija, kura ir masveidā noslepkavojusi vai izraidījusi visas savas agrākās minoritāšu reliģijas un atklāti diskriminē dažas atlikušās?

Tomēr, ja paskatāmies pāri oficiālajai retorikai, oficiālajām deklarācijām un likumiem, bieži redzam, ka Eiropas cilvēktiesību politikai ir dubultstandarti un milzīga atšķirība starp vārdiem un darbiem.

Citu starpā, ideāls Eiropas divkosīgās politikas simbols ir pašreizējais Eiropas attīstības un humānās palīdzības lietu komisārs L. Michel. Kad viņš vēl bija Beļģijas ārlietu ministrs, viņš bija kā zināma globāla sirdsapziņa ar savu Eiropas cordon sanitaire pret Austriju, vienlaikus glaimojot nelietīgajam diktatoram Fidelam Kastro. Pirms dažiem mēnešiem šis Eiropas komisārs vēlreiz aizstāvēja ievērojamu attiecību uzlabošanu ar Kubu, lai gan visas cilvēktiesību organizācijas apstiprina, ka Kubas valsts aparāts ir negrozāmi vērsts uz Kubas iedzīvotāju tiesību un brīvību samazināšanu.

Šādi cilvēki, šādi Eiropas komisāri nav piemēroti cilvēktiesību politikas realizēšanai. Vēl viens apsvērums ir tāds, ka lieta, kas vispār nav minēta šajā ziņojumā, ir steidzami nepieciešamais lūgums atjaunot vārda brīvības tiesības vairākās mūsu pašu Eiropas valstīs, tostarp Beļģijā. Beļģijā opozīcijas partiju skaidri redzami apber ar iesniegumiem tiesvedībām, un ir pastiprināti vairāki likumi, lai padarītu neiespējamu vārda brīvību par imigrācijas problēmu. Ir pienācis laiks, kad mēs uzdrošināmies saskatīt baļķi savā acī.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, fakts, ka vēlēšanu novērošanu veic atzītas iestādes, uzlabo vēlēšanu gaisotni un dažreiz pat palīdz izkristalizēt ievērojamas pārmaiņas, kā tas notika, piemēram, Oranžās revolūcijas laikā Kijevā. Novērošana ir acīmredzami dārgs pasākums, bet tas ir sevi attaisnojis, jo, no vienas puses, tas māca demokrātiju, un, no otras puses, palīdz mums saprast attiecīgās nācijas politisko apziņu un garu.

Man ir daži priekšlikumi par to, kā bez pārmērīgām izmaksām misijas padarīt efektīvākas. Pirmkārt, mums jāsūta cilvēki, kuri zina vietējo valodu. Ja tas nav iespējams, tad novērotāju grupa jāveido tā, lai tulkošanai tiktu izmantota viena valoda (angļu vai franču), kas savukārt nozīmē, ka jāņem līdzi tulki, lai veiktu pārtulkošanu attiecīgajā valodā.

Ciktāl iespējams, būtu vērtīgi iesaistīt brīvprātīgos no citām valstīm, piemēram, studentus vai nevalstisko un studentu organizāciju biedrus. Kāpēc? Jo vairāk būs novērotāju, jo labāk viss notiks. Lai gan mēs dažreiz dzirdam ironiskus komentārus, piemēram, Āfrikā, ka viņiem vairs nav nepieciešami kolonisti, izrādās, ka kontakti un saskarsme ar vēlētājiem noved pie tā, ka viņi atzīst misiju un tajā pašā laikā šāda veida demokrātisku atbalstu.

Attiecībā uz cilvēktiesībām http://www.epp-ed.euno savas puses sper attiecīgos soļus, lai nodrošinātu, ka cilvēki, kas dzīvo īpaši jūtīgās zemeslodes vietās, zina savas tiesības un spēj cīnīties par tām. Tam ir nepieciešama pastāvīga izglītošana. Nav citas izejas. Es beigšu ar apgalvojumu, ka bez cilvēku pamatvērtībām un tiesībām demokrātija var būt kļūdains risinājums, ja ne karikatūra par to, kā valdīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, šodienas debates skar vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā un noteikti arī Eiropas Parlamentā – cilvēktiesību ievērošanu pasaulē un globālās demokrātijas pašreizējā stāvokļa uzraudzību. Pēc manām domām abi ziņojumi atspoguļo ļoti svarīgu Eiropas Parlamenta sasniegumu. Es vēlos pievienoties apsveikumiem M. Cappato, V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra par šo ziņojumu sagatavošanu.

Šādās situācijās mēs vienmēr sastopamies ar dilemmu: kā mēs varam aizstāvēt cilvēktiesības, runāt par tiesiskuma principiem, kurus mēs vēlamies demonstrēt citos pasaules reģionos, un vienlaikus vadīt efektīvu ES politiku? Tas ir ES politikas pamats šodien: šo divu principu līdzsvarošana, demonstrējot plašu skatījumu uz cilvēktiesībām un tajā pašā laikā mūsu politikas efektivitāti. Tas ir neatrisināts jautājums, ar ko mēs sastopamies Birmā, Ķīnā, Kaukāzā un daudzos citos pasaules reģionos. Man šķiet, ka abi ziņojumi ir ļoti labs mēģinājums līdzsvarot šīs divas problēmas, ar ko sastopas Eiropas Savienība.

Vēl viena lieta - es vēlos izmantot šīs debates, lai pateiktos komisārei B. Ferrero-Waldner par viņas atbildi uz jautājumu par cilvēktiesību ievērošanu. Manā rīcībā esošā informācija izrādījās pareiza. Mongolija var kalpot par piemēru valstij, kurā mēs patiešām sastopamies ar pozitīvu tendenci cilvēktiesību jomā. Mongolija var kalpot par piemēru tam, kā situācija šajā ziņā var mainīties uz labu. Tā ir ļoti svarīga Āzijas valsts, kuru Eiropas Savienība turpmāk var norādīt kā piemēru citām Centrālāzijas valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlēšanu novērošanas misijas ir centrāls un būtisks ES cilvēktiesību, demokratizācijas un labas pārvaldības atbalsta elements. Es runāšu jo īpaši par novērošanas misijām Āfrikā, jo pastāv sevišķa partnerība starp ES un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm.

Bieži novērošanas misija notiek, pamatojoties uz Kotonu līgumā paredzētu atbalstu attīstībai. Piemēram, Kongo Demokrātiskās Republikas vēlēšanās 2006. gadā bija pietiekams tehniskais atbalsts vēlēšanu reģistrācijas procesam, un vēlēšanu novērošanas misijām vajadzētu braukt, pamatojoties uz atbalstu pēc vēlēšanām, kā uzsvērts V. De Keyser ziņojumā. Ir milzīga vajadzība pēc praktiskas, tehniskas palīdzības pēc vēlēšanām, piemēram, ierēdņu izglītošanā un parlamentāriešu apmaiņas organizēšanā. Jaunievēlētiem parlamentiem ir vajadzīgs atbalsts, lai tie var stiprināt savas kapacitātes, prasot atbildību no savas izpildvaras. Ir nepieciešams arī politisks turpinājums vēlēšanām, visvairāk attiecībā uz novērošanas misijas rekomendācijām, kam jāseko pirms nākamās vēlēšanu kārtas.

Man ir vēl kas sakāms. Jā, vēlēšanu novērošanas misijām ir ļoti īpaša vieta, jo tās ir neatkarīgas un norobežotas no pārējā procesa. Tā nav Komisija, tā atšķiras no ārējām attiecībām un, lai gan ir tiesa, ka novērošanas misijai jārunā ar vietējo Komisijas delegāciju, ar dalībvalstu vēstniekiem un arī ar citām novērošanas misijām, tā nav pakļauta nevienai no tām un tās neatkarība ir tās stiprā puse. Lai gan es piekrītu sadarbībai un koordinācijai, es nedomāju, ka mums vajadzētu kopīgas misijas ar citām iestādēm, jo tas var kompromitēt ļoti svarīgo ES novērošanas misijas neatkarību.

Esmu pamanījusi vēlēšanos paplašināt novērošanas misijas un padarīt tās aktīvākas Vidusjūras dienvidu daļā. Es varu to saprast, bet tam nevajadzētu notikt uz Āzijas, Latīņamerikas un, jo īpaši, Āfrikas topošo demokrātiju misiju rēķina. Kā teikuši dažādi cilvēki, misijas nav lētas, tādēļ, ja mums būs papildu misijas, būs vajadzīgs papildu budžets.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt M. Cappato gan ar padarīto darbu, gan ar tā rezultātiem.

Būtībā es vēlos veltīt šos apsveikumus arī visai Cilvēktiesību apakškomitejai, jo uzskatu, ka šis ziņojums parāda, ka jau kādu laiku šī apakškomiteja ir kļuvusi pilngadīga ar visām no tā izrietošajām sekām .

Tomēr šajā ziņojumā ir daži aspekti, par kuriem es vēlos runāt atkārtoti, un mēs aicinām visus pielikt pūles, lai tie beidzot tiktu atzīti.

Pirmkārt, jāatzīst un vēlreiz jāatceras, ka cilvēktiesības ir universālas un nenodalāmas, kas nav skaidri pateikts tekstā, un mēs vēlētos, lai tas tā būtu, tādēļ esam sagatavojuši grozījumu šajā sakarā.

Otrkārt, būtu labi arī, ja mēs vienotos, ka nākotnē ikvienam ES speciālajam sūtnim nepieciešamas skaidras pilnvaras attiecībā uz cilvēktiesībām, un, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka tiek respektētas cilvēktiesību pamatnostādnes.

Treškārt, saistībā ar pamatnostādnēm, es domāju, ka ir svarīgi atcerēties vēl ko: lai gan sieviešu tiesības pēc definīcijas ir cilvēktiesības, mēs saprotam, ka īpašie elementi, kas bieži pavada atsevišķus šo tiesību pārkāpumus no dzimumu viedokļa, nozīmē, ka ir ļoti ieteicams, lai saistībā ar sieviešu tiesībām tiktu pieņemtas dažas jaunas pamatnostādnes, cik ātri iespējams.

Visbeidzot, lai gan ir tiesa, ka ir daudz īpašu gadījumu, ko vajadzētu šeit pieminēt, bet ko mēs nevaram darīt vietas un laika trūkuma dēļ, gribu vismaz izmantot šo debašu doto iespēju vēlreiz celt dienasgaismā cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek Rietumsahārā Marokas iestādēs, jo tas ir skaidrs nepilnīgas vai slikti pabeigtas dekolonizācijas gadījums.

Tādēļ Spānijai un arī Eiropas Savienībai ir pienākums atgriezties pie šī jautājuma, jo īpaši tādēļ, ka ANO Cilvēktiesību padome ir atkārtoti aicinājusi atrisināt šo konfliktu ar godīgu paliekošu risinājumu, kas atbilst starptautiskajiem likumiem, un mēs zinām, ka vispirms tas nozīmē tiesību uz pašnoteikšanos realizēšanu.

 
  
  

SĒDI VADA M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Luisa Morgantini (GUE/NGL). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties M. Cappato un Cilvēktiesību apakškomitejai. Tomēr es nerunāšu par šo ziņojumu. Es ceru, ka Cilvēktiesību apakškomiteja kļūs par pilntiesīgu komiteju, nevis paliks apakškomiteja. Es vēlos pateikties arī V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra par viņu detalizēto un rosinošo ziņojumu. Tomēr es nožēloju, ka ziņojumu kopīgi negatavoja Ārlietu komiteja un Attīstības komiteja, ņemot vērā, ka abu šo komiteju priekšsēdētāji kopā vada Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas grupu.

Es vēlos pateikties Komisijai un īpaši B. Ferrero-Waldner, par apņēmību un mērķtiecību, kas redzama Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta veidošanā, lai palīdzētu veicināt cilvēktiesības ar vēlēšanu novērošanas palīdzību, izprotot, ka demokrātijai un cilvēktiesībām nepieciešamas ne tikai brīvas un godīgas vēlēšanas, bet arī attīstība un stratēģija nabadzības apkarošanai.

Man ir tikai viena minūte laika, tādēļ es vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc lielākas saskaņotības pēcvēlēšanu periodā. Piemēram, Palestīnas gadījumā. Es uzskatu, ka šī saskaņotība, kā arī nepārtrauktība turpmākajos ziņojumus un politikās, kas atbalsta valstu parlamentus, ir būtiskas, ja Eiropas iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) vēlas būt ticama. B. Ferrero-Waldner ierosinājums par otro kopējo semināru par vēlēšanu novērošanu arī ir svarīgs, jo īpaši, ja mums izdosies iesaistīt pilsonisko sabiedrību un vietējos vēlēšanu novērotājus, kas mums būtu būtisks saziņas kanāls.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ES ir vērtību savienība, kuras pamatā ir kopēja vienošanās ievērot cilvēktiesības. Kad tās netiek ievērotas Savienībā vai ES tuvākā apkārtnē, Eiropas Savienībai jārīkojas. Diemžēl šis Parlaments cenšas izmantot cilvēktiesības, lai virzītu savas pozīcijas ārpolitikas jomā uz dalībvalstu kompetences rēķina. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vairākas mūsu pašu dalībvalstis ne vienmēr ievēro cilvēktiesības, piemēram, LGBT tiesību gadījumā, kad savā aizrautībā mēs sitam pie krūtīm un kritizējam trešo valstu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). Priekšsēdētāja kungs, man jājautā, vai šīs debates ir tikai ikgadējais savas cilvēktiesību sirdsapziņas spodrināšanas rituāls vai arī mēs ES nopietni runājam par īstu pārmaiņu panākšanu valstīs, kuras ir nopietnas pārkāpējas?

Jā, ES protestē, bet vai mūsu rīcību mēra apgriezti proporcionāli mūsu tirdzniecības mērķu svarīgumam? Piemēram, Indija un Ķīna. Abas valstis ir mūsu tirdzniecības partneres. Cik nopietni mēs virzām cilvēktiesību dienaskārtību ar tām? Kāpēc mūsu tirdzniecības līgumiem nav īstu cilvēktiesību spēka? Vai tiesa, ka tirdzniecības jautājumi ES ir svarīgāki kā represijas?

Es skatos uz Indiju ar tās diskrimināciju, kas pamatota uz kastām, tās milzīgajiem piespiedu darba un cilvēku tirdzniecības seksuālos nolūkos skaitļiem un plaši izplatītajiem reliģiskās brīvības pārkāpumiem. Un tad es atklāju, ka vienīgais, kas mums ir - speciāls dialogs ar Indiju un jēgpilnas iesaistīšanās trūkums cilvēktiesību jautājumos. Nav brīnums, ka situācija neuzlabojas.

Man jāsaka, ka reizēm mūsu skatījums ir sagrozīts. Kad nonākam līdz palīdzības finansējumam, ES izdara spēcīgu spiedienu uz tiesību programmu, tostarp abortu popularizēšanu pat tur, kur tas ir pretrunā ar vietējo kultūru, kā Kenijā, kur ES finansētas NVO izmanto naudu, lai finansētu abortus, pārkāpjot vietējās paražas un likumus.

Vai mūsu uzmanība nebūtu jāvērš uz pamattiesībām un mūsu attīstības nauda labāk nebūtu jāizmanto, lai palīdzētu ar pārtikas un ūdens piegādi, nevis uztieptu savu darba kārtību, pat ja tas tiek darīts, maskējoties ar veselības politiku?

 
  
MPphoto
 
 

  Ari Vatanen (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šī ir īstā diena, lai padomātu par vēlēšanu un novērošanas misiju nozīmi. Šorīt mēs dzirdējām vēl vienu rezultātu apkopojumu no ASV. Tur vēlēšanas notiek veselu mūžību, un mēs joprojām nezinām, kas ir demokrātu kandidāts prezidenta vēlēšanām. Es domāju, ka tas būs Obama, bet mans viedoklis šajā gadījumā nav būtisks.

Kamēr vēlēšanas ASV risinās mēnešiem ilgi, ir notikušas vēlēšanas Krievijā, un šodien Putina kungs, es gribētu teikt, nodeva prezidentūru D. Medvedevam. Man jāsaka, ka D. Medvedevu inaugurēja, bet tas nebūtu pareizais vārds, jo, kad D. Medvedevs piedalījās kampaņā, viņš izmantoja tai tikai vienu vienīgu dienu – tā teikts Kremļa preses paziņojumā. Turklāt tika paziņots, ka par šo dienu viņam netika maksāts. Kā var vadīt vēlēšanu kampaņu, ja tā notiek tikai vienu dienu? Tā var rīkoties, ja ir zināms, ka saņemsit 17 reižu vairāk TV laika kā visi trīs pārējie kandidāti kopā. Tāds ir skumjais rezultāts Krievijā. Krievijas cilvēki ir pelnījuši vairāk. Tas nav uzbrukums Kremlim. Mums jārunā Krievijas cilvēku vārdā un to cilvēku vārdā jebkurā citā valstī, kur cilvēkiem vēl nav demokrātijas mūsu izpratnē.

Vai šīs novērošanas misijas ir svarīgas? Jā, tās ir ļoti svarīgas, jo tās ir saistītas ar demokrātijas veidošanu, kas ir mūsu galvenā misija šajā namā. J. I. Salafranca Sánchez-Neyra un V. De Keyser ir radījuši ļoti labu ziņojumu, bet mums vienkārši ir jāstrādā ar šo jautājumu. ES tomēr jābūt daudz stingrākai. Mēs nevaram klusēt, jo mēs esam parādā tiem cilvēkiem, kuriem vēl nav demokrātijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, apsveicu teicamo referentu M. Cappato par gada ziņojumu par cilvēktiesībām.

Paskaidrošu divus no mūsu sociālistu grozījumiem: pirmkārt, es patiešām respektēju viņa un jūsu nostāju par Gandhi sludināto nevardarbību, un uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga tradīcija, kam jūs pievēršat mūsu uzmanību Parlamentā. Bet mēs vēlamies dzēst šo punktu tikai tāpēc, ka tas nevar būt vienīgais Eiropas KĀDP vadošais princips. Miera nodibināšana un miera uzturēšana dažreiz ietver militārus līdzekļus, un tie tomēr ir atzīstama un godājama daļa no tā, ko mēs kā Eiropa varam darīt un kas mums jādara, lai veidotu mierīgāku un veiksmīgāku pasauli.

Otrkārt, attiecībā uz mūsu grozījumu par ANO Cilvēktiesību padomi, tā kā es ar apakškomitejas kolēģiem regulāri brauc uz Ženēvu, es saprotu jūsu bažas. Vilšanos sagādā vērot polarizāciju, kas joprojām pastāv jautājumā par okupētajām Palestīnas teritorijām, bloka mentalitāti, īpaši Āfrikas grupā, lai gan mums jāpiesargās no tā arī Eiropā. Tomēr es domāju, ka šogad ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām atbalstīt ANO reformu garu, ka mēs atzīstam ES dalībvalstu pozitīvo lomu Cilvēktiesību padomē un atzīstam arī to, ka salīdzinošās izvērtēšanas process ir tikai sākums un, lai to darītu atklāti, visaptveroši un efektīvi, labākais, ko mēs varam, ir atbalstīt šo institūciju.

Visbeidzot, P apsvērumā un 4. punktā mēs lūdzam Komisiju kopā ar Padomi atbalstīt priekšlikumu par vienprātību demokrātijas veicināšanā kaimiņu politikā, Kopenhāgenas kritērijos un mūsu reģionālajās stratēģijās pasaulē. Mēs runājam par demokrātijas veicināšanu, bet tai nav vienotas Eiropas definīcijas. Spēcīga ir ideja tādā pašā veidā, kādā mēs panācām vienprātību par attīstību, panākt, lai Komisija, dalībvalstis un Parlaments kopā definē un apņemas veicināt demokrātiju pasaulē. J. Solana to ir atbalstījis, un es ceru, ka gan Padome, gan, jo īpaši, Komisija, apliecinās savu atbalstu šovakar.

 
  
MPphoto
 
 

  Ona Juknevičienė (ALDE). – (LT) Pagājušā gada ES ziņojumā bija 104 lapas, no kurām četras bija veltītas cilvēktiesībām. Šogad skaitļi attiecīgi ir 216 un 10. Pagājušā gada ziņojumā minētie fakti, piemēram, Pamattiesību aģentūras attīstība un Parlamenta darbs šajā jomā, atkārtojas. Tomēr ziņojumā ir detalizēta atskaite par to, kā eiropieši aizstāv cilvēku tiesības visā pasaulē.

Tomēr ne ziņojumā, ne rezolūcijā ne vārds nav teikts par cilvēktiesību aizsardzību vai pārkāpumiem Eiropas Savienībā. Vai tiešām nav neviena gadījuma, kad cilvēktiesības ir pārkāptas Eiropas Savienībā, jeb, ja pārkāpumi notiek, vai tos mēs atrisinām taisnīgi un nekavējoties? Uzskatu, ka tā nenotiek ne vienā, ne otrā gadījumā. Izskatās, ka vieglāk ir runāt par citu grēkiem, nekā atzīt savējos.

Vai mēs nezinām par to, ka nelegālās darbā iekārtošanas aģentūras Londonā padara par vergiem imigrantus no Lietuvas un Polijas? Vai mēs nezinām, ka Parīzē notika masveida „nelegālo” personu aresti pēc prezidenta N. Sarkozī pavēles? Un kā ar nelikumīgajām rīcībām pret rumāņiem Romā? Protams, ka cietušie var vērsties Strasbūras tiesā. Vairāku gadu laikā, kad lietu skaits šajā tiesā mērāms tūkstošos, taisnīgumu var atjaunot. Tomēr iesaistītajiem cilvēkiem ļoti svarīga ir katra diena, katra stunda.

Mēs esam ievēlēti, lai strādātu savu cilvēku labā, pārstāvētu tos un aizsargātu viņu tiesības. Paraudzīsimies uz viņiem. Eiropā ikvienai personai jābūt drošībā. Tad mēs būsim stiprākās un labākās pozīcijās, lai palīdzētu citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . - Paldies, O. Juknevičienė. Šis ir gadījums, kad redzam skabargu cita acī, bet neredzam baļķi savējā.

 
  
MPphoto
 
 

  Margrete Auken (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par izcilo ziņojumu par cilvēktiesībām. Tomēr tam ir viens nopietns trūkums. Pasaules lielākā cilvēktiesību problēma – diskriminācija pret 260 miljoniem ārpus kastām esošu dalītuir pieminēta tikai garāmejot un arī tad lietu uzskaitījumā par to, kas var radīt diskrimināciju. Pagājušā gada februārī mēs pieņēmām tālejošu lēmumu šajā jautājumā, un tādēļ ir satraucoši, ka grozījumu, kuru ierosināja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, noraidīja Ārlietu komiteja. Mēs ierosinājām, ka Eiropas Savienībai kopā ar ANO jāsagatavo pamatnostādnes, lai apkarotu kastu diskrimināciju un runātu par šo problēmu sammita sanāksmēs ar attiecīgajām valstīm. Vai Indija un britu valdība pie tā ir atgriezušās, jo tās bija pret šo lēmumu pagājušajā gadā, un vai tām šoreiz ir izdevies vienoties?

Problēma pastāv daudzās Dienvidāzijas valstīs, bet es pieminēju Indiju tāpēc, ka tā ir demokrātiska, kas tika atzīts par vissvarīgāko faktoru saistībā ar cilvēktiesībām. Tā ir demokrātiska un tai pat ir pamatoti likumi pret kastu diskrimināciju. Tomēr šie likumi tiek pastāvīgi pārkāpti. Indijas demokrātija ir pelnījusi, lai šos likumus ievēro un Indijai būtu jākļūst par paraugu pārējiem. Tomēr ir arī mulsinoši, ka ES novēršas no dalītu ciešanām, tāpat kā Parlaments. Šo visu mēs varējām sacīt jau pagājušajā gadā. Kas ir noticis, lai mēs tā nevarētu teikt šodien? Vai dalītu stāvoklis uzlabojas? Vai diskriminācija ir ceļā uz izzušanu? Nē, visi zina, ka tas tā nav. Tad kāpēc šo cilvēku izmisuma pilnā situācija nesaņem intensīvu ES uzmanību?

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). (ES) Priekšsēdētāja kungs, liels paldies. Dāmas un kungi, 13. aprīlī Marrākešā tika arestēts Ennaama Asfari, cilvēktiesību aizstāvis Rietumsahārā. Jau vēl viens arests Marokā.

Es jums to stāstu, dāmas un kungi, lai pateiktu, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka Eiropas Savienība ir atbildīga par dekolonizācijas procesu, ko atbalsta Apvienotās Nācijas. Mēs esam atbildīgi, un tādēļ ikvienā ziņojumā par cilvēktiesībām jādara zināms, ka Eiropas Savienībai jābūt stingrai, modrai un jāpilda ANO Drošības padomes rezolūcijas.

Otrkārt, dāmas un kungi, mēs atrodamies civilizācijā, 21. gadsimtā, kurā cilvēki kļūst nabadzīgāki, vairāk cieš no bada un ir vairāk slimību un lielāka nevienlīdzība. Pēdējo desmit gadu laikā, saskaņā ar ANO datiem, Āfrika ir kļuvusi nabadzīgāka. Tādēļ es pieprasu, ierosinu un lūdzu, lai tiktu atzīts, ka cilvēktiesības nozīmē visas tiesības: ekonomiskās, sociālās, kultūras un politiskās. Ja mums būtu skala, mēs būtu ļoti pārsteigti, redzot tajā sarindotas tās valstis, kas neievēro cilvēktiesības. Tādēļ es domāju - mums visiem vajadzētu lielāku izpratni un izvirzīt visus jautājumus par cilvēktiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, diskutējot par vēlēšanām un novērošanas misijām, ir svarīgi, ka mēs paskatāmies uz sevi Lisabonas līguma gaismā. Cik no Eiropas pusmiljarda cilvēku ārpus Padomes iekšējā politiskā loka vēlēs Eiropas Prezidentu? Neviens. Cik no vispārējās sabiedrības vēlēs Eiropas premjerministru, Komisijas priekšsēdētāju? Atkal neviens.

Varbūt mēs vairāk progresēsim demokrātijas veicināšanā visā pasaulē, kad ES pati kļūs demokrātiska. Kā J. -P. Bonde norādīja šovakar, kad Ķīnas prezidents, runājot par demokrātiju, jautās nākamajam Eiropas prezidentam, ar kādu balsu skaitu viņu ievēlēja, tas būs ļoti neveikls brīdis.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju izcilo ziņojumu par Eiropas Parlamenta lomu vēlēšanu novērošanā. Vēlēšanu novērošana jaunajās un topošajās demokrātijās pareizi tiek uzskatīta par ES prioritāti un demonstrē tās saistības pret šīm valstīm.

Tomēr es saskatu tālāku lomu mūsu dalībvalstīm, mūsu tā sauktajām „nobriedušajām demokrātijām”, un tā ir - būt par piemēru.

Atceros aktīvas debates Polijā pirms vispārējām vēlēšanām 2007. gada oktobrī. EDSO gribēja izvietot nelielu novērotāju komandu. Šo lūgumu sākotnēji negatīvi uztvēra daudzi politiķi, kas uzskatīja to par publisku apvainojumu un aizvainojumu. Tas tā nav. Novērošanas misijas ir bijušas izvietotas daudzās vecajās Eiropas demokrātijās. Francijas prezidenta vēlēšanas ir tikai viens piemērs. Galu galā novērotājus Polijā uzņēma atsaucīgi.

Pārliecinot negribīgas topošās vai jaunās demokrātijas ielaist starptautiskos novērotājus, mums jāparāda, ka mēs atļaujam citiem rūpīgi pārbaudīt mūs pašus. Mūsu vēlēšanu procesi nav bez problēmām. Briti ir dokumentējuši vēlēšanu rezultātu viltojumu gadījumus, balsojot pa pastu, un nākotnē mēs visi sastapsimies ar jaunām problēmām, piemēram, balsošanu internetā.

Tādēļ būsim atvērti rūpīgām pārbaudēm, jo šāda atklātība var tikai palielināt mūsu uzticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Šodien mēs debatējam par diviem cieši saistītiem ziņojumiem: gada ziņojumu par cilvēktiesību situāciju pasaulē un ziņojumu par ES vēlēšanu novērošanas misijām. Brīvas vēlēšanas un tiesības uz demokrātiju ir pamata cilvēktiesības, kas, cita starpā, ietvertas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un arī ANO Tūkstošgades deklarācijā. Šo iemeslu dēļ demokrātijas veicināšana ir viens no galvenajiem ES ārpolitikas mērķiem. Lai šis atbalsts būtu efektīvs, mums jāstiprina mūsu kopējā ārējā un drošības politika un jāpadara efektīvākas ES vēlēšanu novērošanas misijas

Tādēļ es atbalstu mūsu referentu ieteikumus. Piemēram, es arī uzskatu, ka vēlēšanu process, tostarp pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu fāzes, jāietver politiskajā dialogā ar attiecīgajām trešajām valstīm. Vēlēšanu procesa, ne tikai balsošanas, bet arī jo īpaši pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu fāzes, vienam mērķim vajadzētu būt tādu demokrātisko institūciju konsolidēšanai kā tiesiska vara, plašsaziņas līdzekļu un tiesu neatkarība, pilsoniskā sabiedrība utt. Es esmu pārliecināta, pamatojoties uz personīgo pieredzi novērošanas misijās, ka Eiropas Parlamentam jāvar un jāieņem daudz efektīvāka un nozīmīgāka loma šajā procesā.

Nobeigumā, kā Čehijas Republikas pārstāve, vēlos teikt dažus vārdus par Romas statūtu ratifikāciju. Tāpat kā pagājušajā gadā, vēlos aicināt Parlamenta deputātus un Čehijas Republikas senatorus ratificēt Romas statūtus, cik ātri iespējams. Fakts, ka Čehijas Republika, kura būs ES prezidējošā valsts nākamā gada pirmajā pusē, ir vienīgā dalībvalsts, kas nav vēl tos ratificējusi, pēc manām domām, nedara godu valstij, kas šajā gadījumā – diemžēl – ir mana dzimtā zeme.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es tieši Komisijai un Padomei teikšu, ka ES jāsniedz nopietns atbalsts Starptautiskās krimināltiesas prokuroram, lai tiktu izvirzīta apsūdzība diviem indivīdiem, kuri ir izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus Darfūrā, un viens no tiem ir amatā esošs ministrs Sudānas valdībā. ES reakcija pagaidām ir bijusi vāja, kas, ņemot vērā, ka mēs pretendējam uz uzticību vai lielu uzticību, lai radītu IKT, ir ļoti apkaunojoši.

Pastāv risks, ka Amerika mūs pārspēs viltībā. Interesantā runā pirms divām nedēļām Valsts departamenta galvenais prokurors John Bellinger teica, ka ASV vēlas, nemainot savu ideoloģisko nostāju pret IKT, praktiski atbalstīt tās darbu, un sevišķi viņš pieminēja Darfūru. Tādēļ es domāju, ka mums jāsāk domāt par IKT atbalstīšanu Darfūras lietā.

Runājot par Savienotajām Valstīm, neatkarīgi no tā, kas uzvarēs prezidenta vēlēšanās, uz pārkāpumu izbeigšanu vai vismaz rupjāko pārkāpumu izbeigšanu karā pret terorismu. Visi kandidāti ir apņēmības pilni slēgt Guantánamo, bet ES jāpalīdz, sekojot līdzi prasībai slēgt to un vadot starptautisku iniciatīvu to aizturēto izmitināšanā, kuriem vēl nav bijusi taisnīga tiesa. Bet vienlaikus, un es piekrītu tiem, kuri saka, ka, lai gūtu uzticību pasaulē, cilvēktiesības jāievēro ES iekšienē, mums jābūt atbildībai, kas vēl nav pievērsta cilvēktiesību ievērošanai iekšienē - mums jābūt atbildībai, ko Eiropas valdību sarunas vēl nav panākušas, par „ārkārtas pārsūtīšanu”, kas tulkojumā nozīmē nolaupīšanu un spīdzināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). (PT) Stāvoklis ir šāds. Nāvessods, spīdzināšana un bads ir barbariskas parādības, kas pastāv šajā pasaulē, kuru mēs daļēji pārvaldām. Tomēr tas tā turpināsies tikai tad, ja mēs tā gribēsim. Izglītotajai, vērtību un pašcieņas Eiropai trūkst politiskās viendabības. Eiropas Parlaments un Padome ne vienmēr ieņem vienotu pozīciju šajā jomā, bet ir tikai viens ceļš, un tas ir Eiropas institūciju saskaņota darbošanās ārpolitikā un iekšpolitikā. Mēs ceram uz jaunā Ārējās rīcības dienesta efektivitāti Lisabonas līguma cilvēktiesību jomā.

Tomēr palūkosimies pasaulē un uz piemēriem, kas izraisa mūsu bažas: Savienotajās Valstīs pastāv nāvessods, tāpat arī Āfrikā; Ķīnā nav tikai Tibeta, bet arī vergu darbs, spīdzināšana un tūlītēja nāvessoda izpilde bez tiesas. Šādiem piemēriem vajadzētu mudināt mūs risināt savu saskaņotības trūkumu. Eiropai nepieciešama aktīva cilvēktiesību politika. Ir svarīgi mobilizēt pilsonisko sabiedrību, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka cīņa par tiesībām vispirms gulstas uz valstīm un to diplomātiem. Francijas prezidentam bija taisnība, kad viņš teica, ka neapmeklēs Olimpiskās spēles Pekinā. To nevajadzētu darīt arī citiem ES valstu vadītājiem. Savienība ir kopība, kas balstīta uz vērtībām. Eiropai nepietiek tikai ar paziņojumiem un rezolūcijām. Eiropas Savienība nedrīkst pārdot savu dvēseli.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Komisār, apsveicot visus trīs referentus, es gribētu īpaši uzsvērt absolūtos un neapšaubāmos apsvērumus par sieviešu tiesībām visās sabiedrības dzīves jomās, sociālajās attiecībās un pavisam privātās cilvēku attiecībās – ne tikai teorijā, bet praksē.

Vispirms tas prasa izskaust visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm. Tomēr ar to vien nepietiek. Paskatīsimies uz Eiropu. Eiropas Savienība gatavo vairākas rezolūcijas, kas aicinās dalībvalstis vienlīdzīgi izturēties pret sievietēm un vīriešiem, un tad pārbaudīs, vai šie principi tiek ieviesti dzīvē un kā. Tomēr man ļoti interesē, komisār, vai dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas princips būs spēkā arī Eiropas Savienības iekšējās struktūrās. Piemēram, kad tiek veidotas jaunas ES institūcijas un tiks iecelti četri augstākie amati – Savienības prezidents, Komisijas un Parlamenta priekšsēdētāji un ES ārpolitikas un drošības politikas augstais pārstāvis – vai būs noteikums, kas atspoguļo šo principu?

Dāmas un kungi, tas būs patiesības mirklis, kas parādīs, vai mūsu īstā pieeja sieviešu tiesībām patiešām ir tāda, kā mēs sakām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria-Eleni Koppa (PSE).– (EL) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, ko mēs šodien izskatām, ir Eiropas Parlamenta vissvarīgākā izpausme par cilvēktiesību politiku visā pasaulē. Izaicinājumi ir lieli, Eiropas Parlaments var rīkoties un tam jārīkojas kā demokrātijas un cilvēka pašcieņas garantam.

Ir svarīgi, lai ES paustu stingru un vienotu nostāju šajos jautājumos. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam palīdzēt stiprināt un uzlabot kopējās rīcības efektivitāti.

Mums nedrīkst būt dubultstandarti atkarībā no iesaistītajām interesēm. Mums jāietver politikas galvenajos mērķos nāvessoda un spīdzināšanas atcelšana un bruņotajos konfliktos nonākušo bērnu aizsardzība. Cilvēktiesību aizsardzībai jāvalda visas vienošanās un līgumos ar trešajām valstīm. Atkāpes vai piekāpšanos nedrīkst pieļaut.

Cilvēktiesībām jābūt mūsu vadugunij ikvienā politiskajā izvēlē, ko izdarām.

Beigšu savu runu ar pateicību referentam par izcilo un detalizēto ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kad ES runā par cilvēktiesību pārkāpumiem trešajās valstīs, lai tas būtu adekvāti pārliecinoši, ES pašai nepieciešama spoža šo tiesību ievērošanas vēsture visās dalībvalstīs.

Kā jau sacīja citi runātāji, diemžēl tas tā nav. Minēšu vienu piemēru par Lielbritāniju. Apvienotā Karaliste, pārkāpjot starptautiskās konvencijas, uztur divas kolonijas citā dalībvalstī - Kiprā. Šīs kolonijas, proti, Akrotiri un Dhekelia, apdzīvo apmēram 10 000 Kipras civiliedzīvotāju, kas ir ES pilsoņi, lai gan viņu mājas atrodas uz zemes, kuru Lielbritānija acīmredzamu iemeslu dēļ ir izslēgusi no ES. Šiem cilvēkiem nav pamata cilvēktiesību vēlēt savu izpildvaru. Viņus pārvalda gubernators, kas ir Lielbritānijas Karalienes iecelts Britu armijas ģenerālis, un viņiem nav tiesību uz ievēlētu parlamentu. Likumi, kas tiek attiecināti uz šīm kolonijām, ir pilnībā gubernatora pārziņā. Būtībā šie ES civiliedzīvotāji dzīvo britu militārās diktatūras apstākļos.

Ir patiešām apkaunojoši, ka EP, Komisija un Padome vienmēr izliekas neredzam šo situāciju.

Varbūt citām dalībvalstīm arī ir sava „netīrā veļa”, ko tās negrib publiski atklāt, vai arī šīs iestādes īsti netic demokrātijas principiem un tiesiskumam, ko sakās aizstāvam, vai varbūt ES rūpējas par cilvēktiesībām tikai tad, kad tas neattiecas uz dalībvalstīm.

Kas to lai zina. Viens ir skaidrs: britu kolonizācijas turpināšanās Kiprā ceļ neslavu un mazina ticamību jebkuram ES ziņojumam par cilvēktiesībām pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (PSE).– (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, cienījamie kolēģi, es vēlos apsveikt V. De Kayser un pievienoties tiem, kas runāja par saikni starp cilvēktiesībām, vēlēšanām un demokrātiju. Es nāku no Rumānijas, valsts, kura pieredzējusi daudzus totalitārisma gadus, un varbūt mums, kas vēl atceramies tos laikus, vairāk jāuzsver tas, cik svarīgi ir organizēt demokrātiskas, brīvas un korektas vēlēšanas.

Slavenais amerikāņu profesors Larry Diamond nesen pievērsa uzmanību satraucošai parādībai, kuru viņš nosauca par „demokrātijas atkāpšanos”. Kā liecina nesenie Freedom House ziņojumi, 2007. gads bija vissliktākais pasaules brīvībai kopš aukstā kara beigām.

Šajā situācijā es piekrītu, ka pirms vēlēšanām, pēc tām un to laikā vissvarīgākais Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Savienības dalībvalstu uzdevums ir radīt kopīgu un globālu demokrātijas veicināšanas stratēģiju. Es atbalstu ideju par palīdzību jaunievēlētajiem parlamentiem stiprināt un veidot likumdošanas iniciatīvas, cik vien tuvu iespējams pieņemtajiem demokrātijas standartiem.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ne katrs organizatorisks trūkums ir krāpšanas mēģinājums, bet ir būtiski noteikt, kādā mērā tiesiskais pamats nodrošina vēlēšanu procesa vienlīdzīgumu un pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Tagad mēs sākam to runātāju laiku, kas uzstājas saskaņā ar priekšsēdētāja „catching the eye” procedūru. Vēlos teikt, ka šodienas Dzimumu vienlīdzības un dažādības jautājumu augsta līmeņa grupas sanāksmē priekšsēdētāja vietnieku ļoti kritizēja, jo tiek teikts, ka tikai Parlamenta deputāti vīriešipiesaista viņa uzmanību” un ka sievietes deputātes „nepiesaista viņa uzmanību”. Vēlos teikt, ka šoreiz man būs ļoti viegli, jo visi, kas lūguši „catch the eye”, ir sievietes. Tādēļ mēs netiksim pakļauti kritikai, kādu saņēmām pirms nepilnas stundas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi, Marco Cappato ziņojums par cilvēktiesībām ir pelnījis visaugstāko novērtējumu. Es piekrītu, ka Eiropas Savienībai jāpieliek lielas pūles, lai izveidotu patiešām viendabīgu, spēcīgu politiku, lai veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē. Tas ir tiesa, ka cilvēktiesību aizsardzības pārraudzībai jābūt efektīvākai.

Es atbalstu Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Runāšana vienā balsī ļauj mums efektīvi reaģēt uz jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē. Tas var nozīmēt tūkstošiem izglābtu dzīvību. Es atbalstu priekšlikumu sasaukt Eiropas konferenci par nevardarbību 2009. gadā.

Parlamenta deputātu iesaistīšanās vēlēšanu novērošanā ir ļoti svarīga. Tomēr Parlamenta deputātiem jāizturas objektīvi, kā uzsver referenti V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra. Kā var Eiropas Parlamenta grupu piedalīšanos vēlēšanu novērošanā un Eiropas novērošanas delegāciju darbu padarīt efektīvāku, neveidojot aizspriedumus pret kādu no tām? Mums kopīgi jāmeklē risinājums.

Eiropas Savienība arvien vairāk ir saistīta ar cilvēktiesībām. Un pasaule var redzēt, ka solidaritāte un pamattiesību aizstāvība ir viens no mūsu pamatprincipiem, bez kura neviena valsts nevar panākt labklājību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, paldies par dzimumu līdztiesības atbalstīšanu. Es personīgi vēlos apsveikt visu trīs ziņojumu referentus, bet arī gribētu uzsvērt to novērošanas misiju svarīgumu, ko mēs veicam visā pasaulē. Es uzskatu, ka to var pārfrāzēt: tās ir īpaši pozitīvas darbības, kuras patiešām būtu jāveicina mūsu līdzpilsoņu vidū, jo sevišķi vēlēšanu sagatavošanas posmā.

Es vēlos dienas beigās apliecināt cieņu visiem novērotājiem, lai gan kā galvenie novērotāji mēs esam klāt notikumos, lai gan mēs dodamies novērošanas misijās, mums ir simtiem ekspertu visā pasaulē – gados jauni un ne tik jauni, – kas nesavtīgi dodas un atbalsta demokrātiju citās valstīs. Es domāju, ka mēs to nepieminam pietiekami bieži. Bez šī novērotāju tīkla mums nebūtu izcilo novērošanas misiju. Es vēlos pieminēt arī entuziasmu, ar kādu iedzīvotāji apsveic šos novērotājus, jo īpaši ilgtermiņa novērotājus, kas uzturas valstī ilgāku laiku.

Tomēr esmu vīlusies, ka mani kolēģi deputāti neatbalstīja manu grozījumu, kura mērķis bija palielināt budžetu, jo es uzskatu - jo vairāk ekspertu mums būs vēlēšanu misijās, jo pieprasītāka būs Eiropas Savienība. Būtu liels kauns, ja finansējuma trūkums neļautu mums reaģēt uz valstu lūgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Es lūdzu vārdu, lai aicinātu pievērst vairāk uzmanības cilvēktiesībām Afganistānā, valstī, kurā dalībvalstis un Eiropas Savienība kopumā ir devušas lielu ieguldījumu.

Es apmeklēju Afganistānu pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā, un vēlos nosaukt jums divus vārdus.

Perwiz Kambakhsh, jauns žurnālists, kuram piesprieda nāvessodu par to, ka viņš no globālā tīmekļa lejupielādēja materiālus par sieviešu stāvokli islāmā. Viņa liktenis tagad ir prezidenta Hamida Karzai rokās.

Un Malalai Joya, jauna parlamentāriete, kuru pēc valdībā un parlamentā esošo militārās kliķes pārstāvju varas kritizēšanas vienkārši padzina no parlamenta. Viņai nelikumīgi atņēma viņas tiesības. Likumā par to nekas nav paredzēts.

Fakts ir tāds, ka viņa ne tikai nespēja aizstāvēt savas tiesības vai mandātu tiesā, bet ka viņas dzīvība ir briesmās. Mēs satikāmies ar viņu un viņai patiešām vajadzīga mūsu palīdzība un nekavējoša iejaukšanās.

Visai Eiropas Savienībai turpmāk jāapsver, kādu Afganistānu mēs veidojam, jo īpaši, ņemot vērā Parīzes starptautisko konferenci, kur tiks apspriesta palīdzības palielināšana Afganistānai.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič pašreizējais Padomes priekšsēdētājs. (SL) Diemžēl Padomes pārstāvim debatēs atvēlētais laiks jau ir beidzies un tādēļ būšu disciplinēts un izteikšos ļoti īsi. Atļaujiet man apsveikt visus referentus par viņu ļoti kvalitatīvajiem un noderīgajiem ziņojumiem. Es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šajās debatēs, par viņu viedokļiem. Prezidentūras vārdā es varu apgalvot, ka mēs centīsimies ņemt tos vērā, cik iespējams, turpinot Padomes aktivitātes nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums, ministra kungs. Patiesībā šajās debatēs ne Padomei, ne Komisijai nav laika ierobežojuma, lai cik dīvaini tas nešķistu. Tādēļ jūs esat pārspējis sevi jums atvēlētā laika ziņā. Liels paldies jebkurā gadījumā par laika pieticīgu izmantošanu otrajā uzstāšanās reizē. Tagad vārds mūsu cienījamajai komisārei B. Ferrero-Waldner.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, tādēļ ka nerunāju par cilvēktiesībām iepriekš, centīšos ieteikt dažas idejas. Vēlos sniegt papildinājumu jautājumā par cilvēktiesībām.

Cilvēktiesību dialogi ir kļuvuši par ļoti nozīmīgu ES aktivitāšu sastāvdaļu, lai veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē. Saskaņā ar 2001. gada decembra Pamatnostādnēm par dialogiem cilvēktiesību jomā Eiropas Savienība ir izveidojusi aptuveni 30 dialogus un šādi dialogi tiek apsvērti, piemēram, ar Centrālāziju, Dienvidkaukāzu, Dienvidāfriku un, iespējams, arī ar dažiem svarīgiem Latīņamerikas partneriem. Pilsoniskā sabiedrība un sevišķi attiecīgo valstu cilvēktiesību NVO parasti ir iesaistītas sanāksmju sagatavošanā. Mums ir arī ļoti labi, konstruktīvi mūsu tuvāko partneru sasniegumi, un mums ir daži kopīgi rezultāti, kā nesenais dialogs ar Krieviju. Citu starpā, Krievija bija pirmā valsts, kur Komisijai un Padomes sekretariātam bija īsa tikšanās ar ierobežotu skaitu Parlamenta deputātu kā turpinājums Valenciano ziņojumam, lai kliedētu jūsu bažas par labāku koordināciju un informāciju. Es ceru, ka visas iesaistītās puses būs ieguvējas.

Jaunais Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments pašlaik tiek bez kavēšanās ieviests, ar diviem ierosinājumiem 1. mērķim – problēmvalstīm – un ar vienu ierosinājumu cilvēktiesību aizstāvju vērtējumam Komisijas dienestu skatījumā. Vairums valstīs esošo atbalsta shēmu (CBSS) ir publicētas un pašlaik tās izvērtē mūsu delegācijas valstu līmenī, tādēļ es ceru, ka līdz vasarai lielākā daļa projektu tiks uzsākti.

Mēs arī aktīvi integrējam cilvēktiesības un cilvēku drošību visos attiecīgajos jautājumos un politikās. Nākotnē, protams, būs jauna Eiropas drošības stratēģija, un es ceru, ka mēs varam izveidot stipru, uz cilvēkiem orientētu pieeju drošībai, jo cilvēku drošības mērķis ietver tieši rūpes par cilvēktiesībām, drošību un attīstību. Tur ietilpst gan brīvība no bailēm, gan brīvība no nabadzības.

Vēlos īpaši pievērst jūsu uzmanību dažām lietām. Cilvēktiesības Eiropas Savienībā minēja vairāki runātāji. Par šo tēmu Eiropas Parlamenta ziņojums nav bijis kopš 2004. gada. Jā, protams, ir svarīgi risināt problēmas, un mums ir divi galvenie instrumenti, lai to darītu. Viens instruments ir Eiropas Padome, un, otrkārt, mums tagad ir cilvēktiesību aģentūra, kas tikko izveidota Vīnē, lai pārraudzītu situāciju dalībvalstīs, un kas sagatavos ikgadējus ziņojumus.

Es gribēju runāt arī par to, ko minēja kolēģis, kurš diemžēl jau ir devies projām – par kristiešu aizsardzību trešajās valstīs. Eiropas Savienība stingri iestājas pret diskrimināciju, kas ietekmē jebkuru reliģisko grupu, un mūsu dialogs ar trešajām valstīm skar to ikreiz, kad tas nepieciešams, un mēs patiešām cenšamies to nepārprotami pateikt.

Vēlos teikt arī dažus vārdus par vēlēšanu novērošanas misijām. Ir runājuši daudzi, kas jau bijuši izcili galvenie novērotāji. Es varu tikai no jauna uzsvērt vēlēšanu novērošanu misiju nozīmi, viendabību to politikā un dalībnieku vidū un viņu profesionalitāti. Tas būs virziens, kuru mēs vēlētos turpināt nākotnē.

Attiecībā uz sieviešu jautājumu – protams, es esmu sieviete, tādēļ jūs varat iztēloties, ka es vienmēr uztveršu dzimumu jautājumus ļoti nopietni. Nesen, 6. martā, es organizēju sieviešu konferenci, kurai mēs, protams, vēlamies turpinājumu. Visās aktivitātēs ir līdztiesības un dzimumu novērtējums. Vēlēšanu novērošanas pamatnostādnēs ir atsevišķa nodaļa par sievietēm. Svarīga ir ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 1325 par sievietēm konfliktos, kas rosina novērošanu. Mēs arī drīz publicēsim projektus par sieviešu attīstību. Es tikai vēlos teikt, ka J. M Barroso Komisijā, kurā es strādāju, trešdaļa ir sievietes. Es domāju, svarīgai jābūt ne tikai kvantitātei, bet arī kvalitātei. Šajā kontekstā es tikai gribēju teikt, ka kopumā Komisija veicina veselīgu un reproduktīvu dzīvi. Tas ir svarīgi sieviešu un bērnu dzīvēm. Minētais ir viens no projektiem Kenijā, bet tas, protams, aptver visu pasauli, un es domāju, ka ir svarīgi to atzīmēt..

Vēl viens ļoti īpašs punkts ir IKT – Starptautiskā krimināltiesa – kuru stingri atbalsta Eiropas Komisija. Mēs piešķiram 4 miljonus eiro 2008. gada Eiropas iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) sistēmā. Pants par IKT ir mūsu līgumos. Mēs esam veikuši demaršus, lai partneri akceptētu IKT, un - domājot par Kambodžu un daudzām citām lietām - pastāv starptautiskas tiesas, tā kā mēs tur strādājam patiešām rūpīgi.

Nobeigumā es atbildēšu uz R. Howitt aicinājumu šeit pievienoties demokrātijas veicināšanai, kā citi arī ir darījuši. Tas, protams, ir mūsu maizes darbs. Komisija ir atzīta par galveno institūciju demokrātijas veicināšanā ar mūsu VNM un citiem vēlēšanu atbalsta pasākumiem, ar pienācīgu atbalstu trešo valstu demokrātijas centieniem un tādām starptautiskām organizācijām kā ANO, EDSO un Eiropas Padome. Esiet droši, ka mēs uztveram demokrātijas veicināšanu tik nopietni kā neviens cits Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju pajautāt komisārei, pirms viņa beidz savu uzstāšanos: viņa minēja Starptautisko krimināltiesu un atbalstu, kādu tai sniedz Komisija, bet vai viņa varētu tieši atbildēt uz manu jautājumu un pastāstīt, ko tieši gatavojas darīt ES un šajā gadījumā Komisija, lai nodrošinātu apsūdzības izvirzīšanu pret cilvēkiem Sudānā?

Viņa neatbildēja uz šo jautājumu, un es būtu pateicīga, ...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, kā jau teicu, kopumā mēs, protams, atbalstām Starptautisko krimināltiesu, bet tās ziņā ir raudzīties, ko tā aizsargā, uz ko tā tiecas.

Tas, protams, ir Krimināltiesas dienaskārtības jautājums. Tā nav mūsu darba kārtība.

 
  
MPphoto
 
 

  Marco Cappato, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbildēšu dažiem deputātiem, kuri nepiedalās, bet es gribu ko paskaidrot. Ziņojumā minētas minoritāšu tiesības un reliģiskās brīvības. Tas nepiemin cilvēktiesību ievērošanu ES tādēļ, ka tas nav šī ziņojuma mērķis.

Tomēr es uzskatu, ka mēs to patiesībā esam atspoguļojuši dažos veidos, jo neesam vienkārši kritizējuši citus, bet esam runājuši par sevi, kā mēs labāk vai sliktāk izmantojam pieejamos instrumentus un ievērojam ES likumus. Kad mēs sakām, ka cilvēktiesību panti netiek pienācīgi lietoti, mēs runājam par sevi! Tādēļ es nedomāju, ka šo ziņojumu vajadzētu šādi kritizēt.

Uzskatu, ka J. Lenarčič izsmeļoši runāja par instrumentiem, ko vajadzētu izmantot. Padoms, kuru es vēlētos dot un kas ir ietverts šajā ziņojumā, ir vairāk runāt par rezultātu vērtēšanu, nevis par atsevišķiem iegūtajiem instrumentiem.

V. Agnoletto kritizēja mūs par to, ka nepietiekami runājām par cilvēktiesību kolektīvo dimensiju. Būtībā es uzskatu, ka pamata cilvēktiesības vispirms un galvenokārt balstās uz individuālajām tiesībām. Šodien pat par genocīdu, kas ir viskopīgākais un šausmīgākais no noziegumiem, indivīdi var ierosināt lietu Starptautiskajā krimināltiesā un tādējādi aizsargāt savas individuālās tiesības. Tiesības uz demokrātiju tagad ir pamata cilvēktiesības, un tas ir svarīgs instruments, kas jāizmanto.

Prioritārai rīcībai, manuprāt, vairāk jāvērš uzmanība uz cilvēktiesībām imigrācijas un narkomānijas novēršanas politikās. Nobeigumā es atbildēšu R. Howitt. Ziņojumā nav apgalvots, ka nevardarbība ir vienīgais cilvēktiesību veicināšanas līdzeklis, bet gan, ka tas ir vispiemērotākais līdzeklis. Tas apliecina nevardarbību ne tikai kā vardarbības neesamību, kā pacifismu, bet arī kā aktīvu nepakļaušanās kampaņu un autoritāro režīmu un diktatūru sabotāžu. Šajā ziņā mēs ierosinām, ka ES vajadzētu veicināt nevardarbības tehnoloģijas un veidus cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā. Es ceru, ka šī rindkopa tiks saglabāta rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique De Keyser, referente. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kas runāja, un pateikt, cik ļoti labie vārdi, kurus teica, piemēram, M. A. Isler Béguin, atspoguļo to cilvēku entuziasmu, kas ir piedalījušies vēlēšanu misijās. Lai gan var šķist, ka šis ziņojums lielākoties balstās uz vienprātību, un, kā teikts dažos ziņojumos, ko es esmu lasījusi, tas maz interesējot plašsaziņas līdzekļus, skar nedaudz iekšējos konfliktus, nedaudz ārējos konfliktus un pa druskai no visa, tas noteikti nozīmē daudz valstīm, kurās ir jaunas demokrātijas un jāorganizē vēlēšanas.

Es vēlos īpaši atbildēt uz diviem manu kolēģu deputātu jautājumiem. Vispirms es atbildēšu J. Onyszkiewicz, kurš skāra ļoti nopietnu jautājumu - par minoritātēm. Es vēlos teikt viņam, ka, par spīti manai izpratnei, un es ļoti labi saprotu, ka vēlēšanu novērošana vēl nav demokrātija, es nevaru sekot viņa filozofijai, kas ir patiešām izglītots despotisms vai revolucionārs avangardisms, kur pat Nicolas de Caritat, marquis de Condorcet runā par minoritātēm. Mēs nevaram viņam sekot. Acīmredzot demokrātija nav perfekta. Fantastiski, ja tā būtu. Tieši demokrātija atļāva šodien F. Vanhecke teikt zemisku, islamofobisku un rasistisku runu. F. Vanhecke pārstāv 30 % manas valsts balsotāju Flandrijas daļā. Skumji, bet mēs nevaram uzskatīt par neesošu F. Vanhecke partiju un 30 % flandriešu. J. Onyszkiewicz – varbūt viņa vairs nav šeit – mēs nevaram uzskatīt par neesošiem 50 % palestīniešu, kas balsoja par Hamas. Demokrātija uzdod jautājumus un uz šiem jautājumiem mums ir jāatbild. Runājot par politisko turpinājumu, par jautājumiem, ko uzdod vēlēšanu novērošana, un par problēmām, šīs lietas mums jārisina.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par labajiem vārdiem, kurus viņi veltīja kopā ar V. De Keyser sagatavotajam ziņojumam par vēlēšanu novērošanas misijām, kas skar ne tikai vēlēšanas, bet arī vēlēšanu sistēmu, tiesisko pamatu, vienlīdzīgas iespējas un vienādu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem, politisko finansējumu, domstarpību atrisināšanas sistēmas u.c.

Tomēr es domāju, ka vissvarīgākais, priekšsēdētāja kungs, ir norādīt, ka šis ziņojums par vēlēšanu novērošanu, tāpat kā M. Cappato ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē, kalpo nevis abstraktam mērķim, bet drīzāk tiem ir pamats, un šis pamats ir pienākums, kas mums Eiropas Savienībā un īpaši Parlamentā ir pret veselu vērtību kopumu: demokrātiju, brīvību, tiesiskumu un, galvenais, cilvēktiesību ievērošanu.

Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments ir Eiropas Savienības demokrātisks sirdspuksts, un tādēļ mums vienmēr jāizsakās ļoti skaidri un ļoti stingri, sniedzot skaidru un ļoti noteiktu vēstījumu par šo pilnīgo un pastāvīgo apņemšanos, kas mums ir, cilvēktiesību vārdā, kuras, kā mēs šovakar šeit dzirdējām, neattiecas uz vienu reģionu vai kontinentu, vai tās nesludina viens reģions vai viens kontinents, bet kam ir universāls, vispasaules raksturs, un mums jārāda tajā priekšzīme savās mājās.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums paredzēts rīt plkst. 11.00.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, M. Cappato.

Runājot par gada pārskatu par cilvēktiesībām pasaulē, pievērsīsim uzmanību arī šādam faktam: aprīļa beigās Skopjes iestādes nolēma apcietināt žurnālistu nakts vidū, neizvirzot pret viņu nekādas apsūdzības. Vienīgais Viktor Kanzurov noziegums ir tas, ka gadiem ilgi viņš, izmantojot likumīgus līdzekļus, ir cīnījies par savām un liela skaita savu tautiešu tiesībām saukties par bulgāriem.

Pēc 24 stundu pavadīšanas arestā, Viktor Kanzurov tika atļauts doties mājās, bet viņam atņēma pasi. Tātad, visnotaļ praktisku iemeslu dēļ viņš joprojām atrodas mājas arestā un pret viņu nav izvirzītas nekādas oficiālas apsūdzības.

Esmu pārliecināts, ka Maķedonijas iestāžu rīcība ir pilnīgi nepieņemama un tās pārkāpj pamata cilvēktiesību, t.i., vārda brīvību, īpaši uz mūsu kopējās Eiropas mājas moderni dinamiskās attīstības fona. Esmu arī pārliecināts, ka mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret šādu patvaļību, kas ilgst gadu desmitiem kopš tumšās totalitārās sabiedrības laikiem, kam sen jau jābūt pagājušiem.

Paldies par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. – (RO) Likumīgas vēlēšanas 2009. gadā notiks Moldovas Republikā, kuru laikā parlaments ievēlēs valsts prezidentu. Moldovas Republika atrodas pie Eiropas Savienības austrumu robežas un ir nepieciešams, lai demokrātiskās reformas šajā valstī tuvina to demokrātiskajām vērtībām, kas raksturīgas ES dalībvalstīm. To var panākt, ietverot ES kaimiņattiecību politikas definētajās pamatnostādnēs.

Vēlēšanu novērošanas misija Moldovas Republikā ir nepieciešama un izdevīga, bet pārraudzībai jāsākas, pievēršoties periodam pirms nākamajām vēlēšanām, ņemot vērā vajadzību novērst Kišiņevas komunistiskā režīma nopietnus preses brīvības ierobežojumus, atkārtotus tiesiskās neatkarības pārkāpumus un Moldovas parlamenta, kurā dominē Komunistiskā partija, nesen izdarītos grozījumus vēlēšanu likumā.

Vēlēšanu likumā 2008. gada 10. aprīlī tika izdarīta vesela rinda grozījumu, kas nopietni pārkāpj Eiropas demokrātiskos likumus un praksi. Šie grozījumi ietver vēlēšanu bloku aizliegumu, vēlēšanu pārstāvniecības sliekšņa paaugstināšanu no 4 % uz 6 %, nereālu un nedemokrātisku vēlēšanu pārstāvniecības slieksni attiecībā pret patieso politisko situāciju Moldovas Republikā, aizliegumu cilvēkiem ar dubultpilsonību ieņemt valsts amatus, tostarp kļūt par parlamenta deputātiem utt.

 
  
MPphoto
 
 

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN), rakstiski. – (PL) Nesen parakstītajā Lisabonas līgumā ES dalībvalstis uzņēmās pienākumu stiprināt cilvēktiesības un brīvības, un demokrātisko kārtību pasaulē. Bez šaubām tas ir galvenais ES ārpolitikas mērķis.

Tikmēr priekšsēdētāja J. M. Barroso un citu komisāru uzvedība viņu nesenās vizītes laikā Ķīnas Tautas Republikā un viņu izteikums, ka Tibetas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, ir pilnīgā pretrunā ar ideju, kas ietverta ne tikai Lisabonas līgumā, bet kuru mēs cenšamies ieviest praksē dienu no dienas, īpaši šeit, Parlamentā, – cilvēktiesību izvirzīšanu priekšplānā.

Šajā ziņā ir grūti samierināties ar faktu, ka Eiropa izturas pret Krieviju kā demokrātisku partneri, aizmirstot, ka tā ir valsts, kuras valdība ne tikai atbalsta daudzu mūsu galveno ideju pārkāpumus, bet arī atklāti ņirgājas par tām. Kāpēc mēs pieveram acis uz nerimstošo čečenu iznīcināšanu un preses žņaugšanu šajā valstī?

Iespējams, tādēļ, ka ES pati nav bez vainas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Man žēl, ka vecāku un bērnu tiesības sarunāties viņu izvēlētajā valodā neievēro Vācijas Federatīvā Republika, kā izriet no pašreizējās tiesu prakses un jaunatnes lietu birojiem.

Mums jāatrod atbilde uz jautājumu, kas ir mūsu mērķis. Vai mūsu rezolūcijas un bezgalīgās debates patiešām ir domātas tam, lai pasauli darītu labāku, vai arī tas ir tikai veids, kā maskēt augstprātību, lai Eiropas politiķi var justies lepni par sevi?

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Cilvēktiesības ir svarīga ES kopējās ārējās un drošības politikas sastāvdaļa. Cilvēktiesības ir arī drošības politikas jautājums. Kad mēs atbalstām cilvēktiesības, mēs atbalstām drošību. Kad mēs atbalstām cilvēktiesības visā pasaulē, mēs atbalstām arī drošību Eiropā.

Jaunas problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas, pārtuksnešošanās un tās radīts pārtikas trūkums, apdraud cilvēku drošību un cilvēktiesības. Cilvēktiesības nav tikai politiskas tiesības, bet arī tiesības uz tīru pārtiku un ūdeni, kas ir prioritāte cilvēku ikdienas dzīvē. Kad cilvēku pamata apstākļi ir pieņemami, viņi visticamāk balsos par mēreniem politiskiem līderiem un pastāvēs uz politiskajām tiesībām. Ilglaicīgu politisko pamatu cilvēktiesībām veido demokrātijas un brīvības ideāli, kā arī sociālais un ekonomiskais taisnīgums.

Ziņojumā par cilvēktiesībām piemin Gandiju un nevardarbīgās pretošanās politika, ko viņš pārstāvēja. Cilvēktiesības un brīvību nevar veicināt ar karu un vardarbību. Virzībai uz priekšu jābūt saskaņā ar vērtībām, ko ietver cilvēktiesības.

Ja mēs veicinām cilvēktiesības, mēs veicinām drošību. Cilvēktiesības nav tikai instruments, ar ko sasniegt citus politiskus mērķus. Tās ir vērtības pašas par sevi. Cilvēktiesības ir universālas vērtības. Šī iemesla dēļ ES jāstiprina tās cilvēktiesību politika. Cilvēktiesības nav sala, kas atdalīta no citām politikas jomām, kā savā labā atzīmēts ziņojumā par cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Es vēlos pateikties M. Cappato par viņa plašo un izsmeļošo ziņojumu, kas pamatoti prasa no ES viendabīgāku cilvēktiesību politiku un efektīvākus līdzekļus tās ietekmes pārraudzīšanai. Savienībai vēl ir tāls ceļš ejams, lai izveidotu skaidru, saskaņotu un ietekmīgāku politiku šajā jomā.

Mēs nevaram tikai atbalstīt cilvēktiesības, bet mums pilnībā jāuzstāj, lai cilvēktiesības tiktu respektētas gan ES iekšienē, gan tās ārējās attiecībās. Kā uzsvērts M. Cappato ziņojumā, piemēram, sieviešu tiesībām jābūt neatņemamai sastāvdaļai visos ES cilvēktiesību dialogos.

Ziņojums apmierinoši atspoguļo Parlamenta izšķirošo lomu ES cilvēktiesību politikā, piemēram, regulāri rīkotajās ārkārtas debatēs. Steidzamās rezolūcijas, kas izriet no tām, ir akcentējušas nopietnus trūkumus individuālo un plašāko krīžu politikā, kas ir liels cilvēka pašcieņas pārkāpums. Lai standartizētu debates un uzlabotu pārraudzību, parlamentārajām delegācijām tomēr vajadzētu nākotnē, dodoties vizītēs uz šīm valstīm, sistemātiskāk dienaskārtībā ietvert sarunu turpinājumu par cilvēktiesībām.

Visbeidzot - pienācīgi virzīts finansējums ir fundamentāli svarīgs, ja ES cilvēktiesību politikai atbilstoši jādarbojas un jādod rezultāti. Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) kā finanšu instrumenta stiprā puse ir tā, ka to var izmantot, lai novirzītu resursus tieši un ātri izšķirošās situācijās sarežģītos apstākļos. Ir svarīgi, ka šie fondi ir tieši pieejami vietējo cilvēktiesību organizāciju pēc iespējas efektīvākam darbam. Jauni ceļi finanšu instrumentu izmantošanai jāiezīmē valstīm, kurās NVO darbība ir nelegāla.

 
  
MPphoto
 
 

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. (HU) Šokē tas, ka attīstības valstīs 82 % cilvēku ar īpašām vajadzībām joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ir pakļauti vislielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tiesībām uz dzīvi noliegumu, sliktu izturēšanos un pazemojumiem. Situācija bērniem ar īpašām vajadzībām šajā ziņā ir īpaši satraucoša.

Eiropas Savienībai vēl tāls ceļš ejams, lai izveidotu vienotu un efektīvu politiku, kas aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē. Lai padarītu to efektīvāku, mums ievērojami jāprogresē, nodrošinot stingru pastāvošo ES cilvēktiesību noteikumu ievērošanu. Pašreizējo trūkumu dēļ daudzas sievietes arī mūsdienās joprojām ir pakļautas negatīvai diskriminācijai darba vietās. Rumānijas sieviešu situācija ir vēl grūtāka, un viņas cieš no diskriminācijas divu iemeslu dēļ. Šajā kontekstā Eiropas Savienības romu stratēģija un Komisijas koordinējošā loma būtu ievērojams solis uz priekšu.

Es nožēloju, ka ziņojums nenorāda uz Eiropas līmeņa reformu tiesībām uz pulcēšanās brīvību, un tādēļ es to ierosinu. Ir nepieciešami precīzi noteikumi, lai izvairītos no likumīgajām „plaisām”, ko var izmantot arvien biežāk sastopamās ekstrēmās politiskās grupas, kas atļauj minoritātēm bez iejaukšanās realizēt to tiesības tādā veidā, kas netraucē klusējošā vairākuma mieru. Precīzs formulējums palīdzētu nodrošināt, ka sanākušie un tiesībsargi precīzi zinātu, kādas darbības ir pretrunā ar likumu. Es uzskatu, ka, cita starpā, spontānu, bet mierīgu demonstrāciju, par kurām iestādes nav laicīgi informētas, regulēšana ir gan savlaicīga, gan nepieciešama.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums ciniski izklāsta ES imperiālistisko politiku. Tas apsveic ES kā cilvēktiesību „aizstāvi” un demokrātijas „vēstnieku” pasaulē. ES „cieņa” pret cilvēktiesībām un demokrātiju ir izraisījusi traģiskas sekas cilvēkiem Afganistānā, bijušajā Dienvidslāvijā, Irākā un Palestīnā, ko par asinspirtīm cilvēktiesību vārdā pārvērta imperiālistiskā ES, ASV un NATO.

ES selektīvi izmanto cilvēktiesības kā ieganstu, lai izdarītu spiedienu un nomelnotu valstis, kas dažādu iemeslu dēļ pretojas imperiālistiskajiem centieniem, tādas kā Baltkrievija, Irāna, Kuba, Vjetnama un Ziemeļkoreja. ES, pasniedzot sevi kā globālu cilvēktiesību arbitru, ne vārda nesaka par Izraēlas genocīda noziegumu pret palestīniešiem vai par imperiālistisko ASV un ES dalībvalstu sabiedroto okupantu masveida irākiešu slepkavībām. Ziņojuma atsauces uz nabadzību, apkārtējo vidi, darba ņēmēju tiesībām, veselību un tamlīdzīgi ir apvainojums cilvēkiem, kas cieš no imperiālistu kundzības un kapitālistiskās ekspluatācijas.

Grieķijas Komunistiskā partija (KKE) balso pret šo ziņojumu. Tā apsūdz provokatīvo augstprātību no ES puses, kā arī tās cilvēktiesību selektīvo izmantošanu kā iemeslu, lai piemērotu imperiālistisko spiedienu un pat karotu pret tautām.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. Es apsveicu savu kolēģi M. Cappato par izsmeļošo ziņojumu, kas norāda uz svarīgākajiem jautājumiem cilvēktiesību jomā pagājušajā gadā. Es pilnībā piekrītu viņam attiecībā uz vajadzību radikāli intensificēt ES-Ķīnas cilvēktiesību dialogu, īpaši ņemot vērā Pekinas Olimpisko spēļu tuvošanos.

Ir nožēlojami, ka Ķīna nav manāmi uzlabojusi cilvēktiesību situāciju valstī pēc tam, kad Pekinai 2001. gadā piešķīra tiesības organizēt Olimpiskās spēles. Bet tas noteikti nevar būt par iemeslu, lai padotos Ķīnas jautājumā. Ziņojumā apgalvots, ka Olimpiskās spēles ir svarīga vēsturiska iespēja cilvēktiesību uzlabošanai Ķīnā un tādēļ mums nenogurstoši jāatgādina Ķīnas valdībai par to, ko tā apsolījusi.

Bet mums jāizvairās no draudiem, kas var novest pie vēl lielākas izolācijas un pretestības Ķīnā, kā nesen ir noticis, izraisot valstī vairākas pret rietumiem vērstas demonstrācijas. Mums jābūt uzmanīgiem, lai neizraisītu pretestību pret demokrātiskajām reformām Ķīnas iedzīvotāju vidū. Tā vietā mums jākoncentrējas uz dialoga veidošanu, kas dotu mums iespēju iepazīstināt ar savu nostāju, nedraudot otrai pusei ar nievājumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika