Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele

16. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kā zināms Īrijā notiek debates par Lisabonas līgumu, jo mums ir priekšrocība balsot kā šī Līguma elektorātam. Taču starp lauksaimniecības uzņēmējdarbības nozari un mūsu tirdzniecības komisāru Peter Mandelson pastāv arī vārdu karš, un ar nožēlu ir jāatzīst, ka šodien vārdu karš kļuvis dziļāks un tagad kļūst gandrīz neiespējami nošķirt jautājumus par pasaules tirdzniecības sarunām no balsojuma par Lisabonas līgumu.

Es personīgi ticu, ka mēs varam no šīs situācijas izkļūt, taču vienīgi tad, ja iedzīvotājiem tiek sniegta faktiska informācija. Tiek sacīts, ka Parlaments ir demokrātijas un Eiropas Savienības sirdspuksti - tas, ko patiesi vēlos šovakar uzsvērt, ir ka Komisijai ir jāsniedz informācija mums, ievēlētajiem pārstāvjiem. Es esmu rakstījis komisāram. Patlaban jau sešas nedēļas gaidu atbildi. Es atlieku šo lietu. Tomēr Lisabonas līgums ir svarīgs un ir negods šos jautājumus saistīt vienu ar otru.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi, vārda brīvība ir demokrātijas raksturīgākā īpašība. To nedrīkst pakļaut nekādiem kompromisiem.

Tieši dienu pirms Pasaules preses brīvības dienas, 2. maijā, ar tiesas spriedumu tika bloķēts Moldovas laikraksta „Jurnal de Chisnau” bankas konts. Tā iemesls bija laikrakstā publicētā informācija par valsts prokuroram izvirzīto apsūdzību izvarošanā. Es atkārtoju – laikraksts sniedza informāciju, tas darīja darbu, kas plašsaziņas līdzeklim ir paredzēts.

Kā žurnāliste ar divdesmit gadu darba stāžu un kā pašreizējā Moldovas delegācijas priekšsēdētāja, es izsaku atklātu nosodījumu šai rīcībai. Vairākas starptautiskās žurnālistu organizācijas arī ir izteikušas savas bažas. Šis tiesas spriedums nav nekas cits kā jauns veids, kā pārkāpt vārda brīvību Moldovā.

Eiropas Savienībai ir jāturpina sniegt visaptverošs atbalsts Moldovai. Eiropa 21. gadsimtā ir vārda brīvības Eiropa. Viss pārējais nozīmētu demokrātijas apdraudēšanu. Mums nevajadzētu sēdēt un gaidīt, līdz apstākļi kļūst pavisam slikti. Gluži pretēji, demokrātijas vārdā mums ir jānosoda ikviens, kurš min kājām mūsu augstākās vērtības. Demokrātija un vārda brīvība ir neaizstājamas.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Lasot Eiropas Savienības Rīcības kodeksu, es allaž atceros apgalvojumu, ka dalībvalstu solidaritāte ar mazajām valstīm, t. i., Beniluksa valstīm, ir viena no būtiskākajām vērtībām, kas ir patiess virzošais spēks ārpus ES iekšējā tirgus. Visu valstu intereses tiek uzskatītas par vienlīdz svarīgām.

Tomēr šodien lielāko valstu intereses par enerģētiku ir samazinājušas visas ES vērtības tādā mērā, ka pastāv draudi, ka tās paliks par „enerģijas salām” uz visiem laikiem. Ja Krievija pārtrauks naftas piegādi Lietuvai, lielākās dalībvalstis kopā ar Krieviju vainos Lietuvu par Eiropas nostādīšanu ķīlnieces lomā saistībā ar bijušo padomju valstu enerģētikas interesēm. Citiem vārdiem sakot, bijušās padomju valstis uzliek Krievijas un ES attiecībām neraksturīgu darba kārtību, kas savukārt traucē stratēģisko sadarbību.

Šķiet, ka ES nav pamanījusi Gazprom naftas cauruļvadu tīklu, kas patlaban darbojas jau praktiski visā ES, un ļoti drīz mēs sapratīsim, kurš ir saimnieks enerģijas piegādēm Eiropā.

Es mudinātu Eiropas Komisiju un dalībvalstis neiesākt sarunas ar Krieviju, pirms tiek panākta vienprātība ar visām dalībvalstīm – gan lielajām, gan mazajām. ES dubultstandarti ir ieildzis negods.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vakar Eiropas Komisija publicēja piezīmi, kurā teikts, ka īpašs nodoklis, saukts par „īpašu nodokli atsevišķu degvielas veidu pārdošanai mazumtirdzniecībā”, neatbilst Kopienas tiesību aktiem.

Kā vienu no iemesliem Komisija atzina, ka galvenais šī nodokļa mērķis ir nostiprināt reģionu autonomiju, dodot tiem līdzekļus radīt nodokļu ieņēmumus.

Rītdien, 8. maijā, ģenerāladvokāts Luksemburgā sniegs atzinumu jautājumā – vai Basku provinču padomēm un teritorijām ir tiesības izdot tiesību aktus.

Tā kā Komisija uzskata jebkuru nodokļu likmju sagrozīšanu par valsts atbalstu, varētu teikt, ka Komisija iebilst pret tiesībām noteikt savas nodokļu likmes jebkurai citai struktūrai, kas nav valsts.

Tādēļ es aicinu Parlamentu izskatīt šo jautājumu un lūgt Komisiju mainīt politikas virzienu, jo šāda politika var novest pie autonomijas ierobežošanas, kas ir piešķirta daudzām teritorijām, kas nav valstis.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, es ar gandarījumu atzīmēju kopējās lauksaimniecības politikas pārskatu un pirmās krīzes atrisināšanas darbības, kas tiek veiktas pārtikas ekonomikā.

Pieņemtie secinājumi un lēmumi diemžēl ir neskaidri un neatbilstoši. Ir pietiekami skaidri jānosaka, ka pastāvošajā veidā kopējā lauksaimniecības politika noved pie bioloģiskās drošības zaudēšanas Eiropas Savienībā un globālās pārtikas krīzes padziļināšanas. Lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumi, rīkojumi, aizliegumi, kvotas un grupas noved pie vēl lielākas pārtikas rezervju samazināšanas, jo īpaši valstīs, kas pievienojušās nesen. Pirms ES integrācijas procesa uzsākšanas, piemēram, Polija saražoja divas reizes vairāk pārtikas nekā tagad. Polija arī tagad ražotu daudz vairāk, ja vien drīkstētu.

Secinājums ir ļoti vienkāršs: ja pārtikas nav pietiekami, ļaujiet jaunajām dalībvalstīm, kurām ir iespēja šo pārtiku ražot, izmantot iespēju un to ražot.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vairāk kā 30 tūkstoši policistu ar īpašajām militarizētām vienībām, ūdens metējiem un asaru gāzi ir situši un slepkavojuši strādniekus ielās pie Taksim Square Stambulā un pie darba ņēmēju konfederācijas DISK galvenā biroja. Rezultātā tika apcietināti un cieta vairāk nekā 500 demonstrantu.

Mēs izsakām savu solidaritāti darba ņēmējiem un visiem Turcijas darba ņēmējiem kopumā. Mēs pieprasām izbeigt politisko apvienību un arodbiedrību darba traucēšanu. Darba ņēmējiem ir neatņemamas tiesības streikot, kā arī piedalīties 1. maija demonstrācijā. Šajā dienā mēs atceramies strādniekus, kuri krita šķiru cīņā, aizsargājot un gūstot arvien lielākus panākumus, un novēršot visu cilvēku ekspluatāciju.

Mēs vēlamies nosodīt nepieņemamos aizliegumus un rupjo apspiešanu, ko veic Turcijas valdība. Vienlaicīgi mēs atbalstām arodbiedrības un politiskās partijas, kuras rīko Maija svinības vēsturiskajā Taksim Square, kur 1977. gada 1. maijā tika nogalināti 34 strādnieki.

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: A. VIDAL-QUADRAS ROCA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es no visas sirds un ar lielāko cieņu sveicu kancleri Angela Merkel ar šogad saņemto Kārļa Lielā Starptautisko balvu. Viņa ir devusi lielu ieguldījumu Lisabonas līguma sekmēšanā un jauno dalībvalstu integrācijas veicināšanā. Es atzinīgi novērtēju arī šogad pirmo reizi piešķirto Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu. Īpaši priecīgs un lepns esmu par to, ka šī pirmā Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva nokļuva Ungārijā. To piešķīra fantastiskai jaunu ungāru komandai – Ferenc Rákóczi II fondam – par viņu projektu „Studenti bez robežām”. Es sirsnīgi sveicu Ungārijas komandu, kā arī otrās vietas ieguvēju – Lielbritāniju un trešās vietas ieguvēju – Grieķiju. Ungārijas projekts „Studenti bez robežām” ir īpašs ar to, ka tas sniedz iespēju projektā iesaistītajās valstīs – Slovākijā, Rumānijā, Ukrainā un Serbijā – jauniem cilvēkiem, kas pieder ungāru etnisko minoritāšu kopienai, apmainīties ar idejām par izglītības un kultūras jautājumiem Eiropā. Šādas nozīmīgas Eiropas balvas piešķiršana ir pagrieziena punkts atzinībā par saiknes stiprināšanu starp etniskās grupas daļu, kas dzīvo savā valstī, un to daļu, kas dzīvo aiz tās robežām.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, C. S. Tabajdi kungs. Jūs noteikti priecāsities uzzināt, ka man bija tas gods būt žūrijā, kas piešķīra Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu. Es Jums to saku, lai būtu skaidrs, ka esam pieņēmuši pareizo lēmumu.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ticīgajiem tas būtu jāzina labāk par mani – neticīgo, bet šķiet, ka Vjetnamā saskaņā ar budistu kalendāru no 13. līdz 17. maijam tiek svinēti nozīmīgi svētki: Hari Vaisak – Budas dzimšanas diena. Šķiet, šodien Vjetnamā, protams, tik lielā mērā, cik tas attiecas uz mums, Vjetnamas Apvienotās budistu baznīcas patriarhs Thich Huyen Quang, kurš 26 gadus atrodas mājas arestā savā klosterī, un kandidāts, kuru daudzi no mums ir izraudzījušies, patriarha vietnieks Thich Quang Do, nevarēs brīvi piedalīties svinību ceremonijās. Priekšsēdētāja kungs, mēs, tāpat kā Parlaments, pēdējo 26 gadu laikā esam 15 reizes lūguši viņus atbrīvot. Es saprotu, ka laiks ir beidzies, bet nav beidzies Eiropas negoda laiks, tas ir atgriezies, tā kā uzmanieties, dāmas un kungi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Īsta krīzes situācija, kas ietekmē plašas Ziemeļportugāles teritorijas, ir rezultāts vai nu daudzu mazo un vidējo uzņēmumu slēgšanai, vai arī starptautisko uzņēmumu pārvietošanai, vai pat tam, ka piedāvātās ļoti zemās algas pēdējo gadu laikā ir piespiedušas 100 000 darba ņēmēju pārcelties uz Spāniju un citām ES valstīm, vairumā gadījumos – lai strādātu celtniecībā. Tomēr bieži vien šie darba ņēmēji nonāk riskantās situācijās, bieži viņu darbavietas tiek slēgtas, daži konstatē, ka viņu līgumi netiek pildīti un viņiem dotie solījumi netiek turēti, algas ir zemākas par likumā noteikto zemāko atalgojumu un darba laiks ir nepamatoti ilgs. Īsi sakot, uzņēmumi, kas ar viņiem noslēguši līgumus, būtībā nepilda savus pienākumus. Tādēļ mēs uzsveram, ka ir steidzami nepieciešama efektīva kontrole valstīs, kur dominē šādas situācijas, un ir jāveic pasākumi pret šādām nelikumīgām darbībām. Piemēram, arodbiedrības ir ierosinājušas, lai licence tiek atņemta celtniecības uzņēmumiem, kas neievēro darba ņēmēju tiesības vai arī ik mēnesi nenodrošina pilnīgu darba ņēmēju uzskaiti algu sarakstā, iekļaujot arī tos, kas ir pārvietoti, kā arī uzņēmumiem, kas nepilda savus pienākumus.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada 9. maijā mēs svinēsim piecdesmit pirmo gadadienu kopš Eiropas Savienības izveidošanas. Visiem pilsoņiem šī ir lieliska iespēja raudzīties nākotnē ar paļāvību un uzticēšanos.

Šodien Eiropas līmenī mēs diskutējam par lauksaimniecības politikas reformu, nākamo kopējo enerģētikas politiku, Eiropas transporta tīkla paplašināšanu transporta infrastruktūras, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, klimata pārmaiņām un Eiropas Savienības budžeta reformu.

Lisabonas līgumu jau ir ratificējuši 11 dalībvalstu parlamenti, piemēram, Rumānijas parlaments. Jaunais līgums uzsver sociālās tirgus ekonomikas ar augstu konkurētspēju nozīmi Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai. Vienotā tirgus darbība veicina arī dalībvalstīs pastāvošo sociālo sistēmu saskaņotību. Pamattiesību harta, kurai ir juridisks spēks, apliecina pamattiesības. Sākot ar kopējām vērtībām – sociālo taisnīgumu, vienlīdzību un labklājību katram – Eiropas sociāldemokrātu mērķis ir izveidot sociālo demokrātiju, sabiedrību, kurā neviens netiek atstumts un kurā visiem pilsoņiem ir vienādas iespējas. Sociāldemokrātiskās pieejas būtība ir sociālas Eiropas izveidošana.

  Marco Cappato, (ALDE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es, tāpat kā kolēģis M. Pannella kungs, vēlos pievērst deputātu uzmanību Vjetnamā notiekošajam un ne tikai jautājumam par Apvienotās Budistu baznīcas vadītāju, kuram jau ir vairāk nekā 80 gadu un kurš vairāk kā 20 gadus ir atradies mājas arestā, bet arī jautājumam par kalnu taju vajāšanu, kas dzīvo Vjetnamas Centrālajā kalnienē.

Mēs saņēmām ziņas no Kok Ksor un Kalnu taju fonda – piemēram, 28. aprīlī, kad Vjetnamas policijas un drošības spēki nogalināja Y-Tao Eban, un 15. aprīlī, kad četri policisti nogalināja divus kalnu taju degaru bērnus. Tādēļ ir jālūdz atbalstīt vēstules, kuras ir izsūtītas visiem deputātiem, aicinot pievērst uzmanību Vjetnamas režīmam un aicinot starptautisko kopienu un Eiropas iestādes reaģēt uz situāciju Vjetnamā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Ņemot vērā Marokas nožēlojamos un nepārtrauktos mēģinājumus bloķēt un novest strupceļā sarunas par Rietumsahāras iedzīvotāju neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, kas patlaban notiek ANO uzraudzībā, es vēlētos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu nepieciešamību pilnībā ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības, kas ir vienīgais reālais, godīgais un stabilais konflikta risinājums, tas ir, izbeigt apkaunojošo kolonizāciju. Turklāt mums ir jāuzstāj, lai tiktu ievēroti starptautisko tiesību akti un ANO rezolūcijas, jānosoda un jāatzīst par nepieņemamām Marokas nežēlīgās represijas okupētajās teritorijās, kas tiek veiktas pret Rietumsahāras patriotiem, kuri pretojas kolonizācijai un cīnās par savu cilvēku likumīgajām pašnoteikšanās tiesībām, mums jānosoda patiesā cilvēciskā drāma, kas tiek uzspiesta Rietumsahāras iedzīvotājiem, piespiežot viņus dzīvot bēgļu nometnēs ārpus savas valsts, un mums ir jāaicina sniegt viņiem steidzamu un atbilstošu starptautisko humāno palīdzību.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ciklons, kas sestdien sasniedza Birmu, sagādāja postījumus un ciešanas šīs valsts iedzīvotājiem.

Ziņojumi, kas saņemti līdz šim brīdim, liecina par 22 000 bojā gājušajiem, 40 000 pazudušajiem, simtiem tūkstošu ievainotajiem un miljonu bezpajumtniekiem. Tomēr, kaut arī tas ir muļķīgi un nežēlīgi, starptautisko palīdzību aizkavē Birmas militārās diktatūras režīms.

Lūk, viens piemērs – četras dienas pēc negaidītās katastrofas ārvalstu palīdzības sniedzējiem nav vēl izsniegtas vīzas, par ko ģenerāļi Birmā sniedz smieklīgi naivas atrunas, ko neviens saprātīgs cilvēks neuztvers nopietni.

Vai šī Parlamenta priekšsēdētājs papildus šodien jau nolasītajam paziņojumam par līdzjūtību, varētu nosūtīt arī ļoti skarbu ziņojumu Birmas militārajai huntai un netieši arī tās aizbildņiem Pekinā, liekot viņiem pārtraukt starptautiskās palīdzības kavēšanu un sākt vismaz mēģināt pret saviem iedzīvotājiem izturēties ja ne demokrātiski, tad vismaz humāni?

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības iedzīvotāji kļūst vecāki. Demogrāfiskās prognozes rāda satraucošu ainu par darba spējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos par 20 miljoniem līdz 2030. gadam.

Šāda situācija mums nav labvēlīga un tādēļ mums ir jāatbalsta iedzīvotāju skaita palielināšanās, ieskaitot iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu. Mums ir problēmas saistībā ar neauglību un sterilitāti. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi neauglību par slimību, kuras viens no ārstēšanas veidiem ir in vitro metode. Pāru skaits, kuriem šī metode ir vienīgā iespēja radīt pēcnācējus, ar katru gadu palielinās. Šī metode ir dārga, taču ne visas valstis sedz izdevumus par tās izmantošanu. Daudziem pāriem šīs izmaksas ir šķērslis, lai šādu ārstēšanās veidu izmantotu. Tas ir paradokss, ka Eiropas Savienībā ārstē alkoholismu, plaušu vēzi un AIDS, taču neauglība visās valstīs ārstēta netiek.

Tādēļ es pievēršu uzmanību šim jautājumam, un es vēlētos, lai visiem ES pilsoņiem būtu nodrošinātas vienādas iespējas saņemt in vitro ārstēšanas kursu vienlīdzīgos apstākļos un saskaņā ar vienlīdzīgas piekļuves principu medicīniskiem pakalpojumiem.

  Csaba Sógor (PPE-DE). – (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, šonedēļ Eiropas Parlamentā, citu apspriežamo jautājumu starpā, mēs apskatīsim ar sportu saistītus jautājumus. Tas ir kļuvis tik aktuāli tieši Rumānijas aspektā. Ņemot vērā, ka tuvojas šī gada futbola čempionāta fināls, pēdējo nedēļu laikā komandām un spēlētājiem, kuriem bija iespēja ietekmēt čempionāta gala rezultātu, bija milzīga slodze. Televīzijā tika rādīti strīdi, intrigas, skandāli, pārtrauktas spēles – un viss tas tikai tādēļ, ka atsevišķi cilvēki uzskatīja par nepieņemamu, ka par uzvarētāju kļūtu kāda cita komanda, nevis galvaspilsētas. Izšķirošajā spēlē komanda no Cluj-Napoca noturējās vadībā. Cerēsim, ka galvenā problēma nebija tā, ka Cluj-Napoca komandā spēlē tikai daži etniskie Rumānijas spēlētāji, vai arī tā, ka komandas īpašnieks ir ungārs. Sadursmes starp policiju un līdzjutējiem notika tajā pašā pilsētā, kurā ungāri pēdējo divu mēnešu laikā gandrīz neizbēgami regulāri tika piekauti par savas dzimtās valodas lietošanu. Viss tas ir saistīts ar minoritāšu neieredzēšanu, uz ko nepārtraukti mudina ekstrēmistu politiķi. Sportā, tāpat kā politikā, mums ir jāpierod pie tā, ka viens vai divi ietekmīgi politiķi, galvenās personas, var mēģināt ietekmēt lēmumus un rezultātus, tomēr gala rezultātu nosaka saskaņots darbs komandā, uzticība un godīga spēle. Paldies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējā Parlamenta plenārsēdē mēs apspriedām pārtikas cenu palielināšanās problēmu. Tas sakrita ar nopietno diskusiju par kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu.

Šodien, kad mums ir jāsaskaras ar pārtikas krīzes problēmu pasaules mērogā, mums sev pašiem ir jāuzdod jautājums, kas ir izraisījis šo situāciju un kur mēs esam pieļāvuši kļūdas.

Vairāk nekā 30 gadus ES pārtikas tirgus bijis pietiekami stabils un tas zināmā mērā mazināja mūsu modrību. Šajā laikā netika pienācīgi uzraudzīti notiekošie procesi un netika analizēta saikne starp pārtikas ražošanas apjoma palielināšanos un vispārējo ekonomikas attīstību, starp noteiktas sabiedrības daļas pārticības palielināšanos un pieaugošo pieprasījumu. Strauja ekonomikas attīstība, kāda ir notikusi Ķīnā un Indijā, būtībā ir izraisījusi patēriņa palielināšanos ar nozīmīgu un nepārtrauktu pārtikas pieprasījuma pieaugumu, paturot prātā iedzīvotāju skaitu šajās valstīs. Pēdējā laikā ir novērojamas arī ražošanas izmaksu palielināšanās, jo īpaši degvielas un enerģijas cenu dēļ.

  Priekšsēdētājs. − Ar to šis jautājums ir slēgts.