Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2265(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0151/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0151/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 17
CRE 07/05/2008 - 17

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.9
CRE 08/05/2008 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0195

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17. Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstīm (ASEAN) (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniegtais Glyn Ford ziņojums (A6-0151/2008) par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstīm (ASEAN) (2007/2265(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford, referents. − Priekšsēdētāja kungs, vai vispirms drīkstu izteikt pateicību komisāram un viņa darbiniekiem, komitejas darbiniekiem un manas grupas darbiniekiem, kā arī maniem darbiniekiem par darbu, kas ir veikts, gatavojot šo ziņojumu,. Es vēlētos arī galveno politisko grupu vārdā pateikties „ēnu” referentiem, kuri sadarbības gaisotnē šo ziņojumu sagatavoja tādu, kāds tas ir patlaban. Es uzņemos pilnīgu atbildību par šo ziņojumu, taču savu daļu šī ziņojuma lapās ir snieguši visi iepriekš minētie.

Kaut kādā ziņā mēs vēlamies, lai šīs sarunas starp ES un ASEAN nebūtu vajadzīgas. Manas komitejas prioritātes ir ļoti skaidras mēs vēlamies sekmīgi pabeigt Dohas attīstības programmas kārtu, kas šobrīd diemžēl tiek kavēta ASV prezidenta izraudzīšanās un vēlēšanu „melnā cauruma” dēļ.

Var cerēt, ka tas varētu notikt sešu vai divpadsmit mēnešu laikā pēc prezidentes Klintones, prezidenta McCain vai Obama inaugurācijas, kad ASV beidzot atkal būs persona, kas var runāt par tirdzniecību un turpināt iesākto dialogu. Bet pa šo laiku, šķiet, ka mums būs sarunas ar Koreju, kurās mans kolēģis David Martin bija Parlamenta referents, ar ASEAN un ar Indiju par divpusējiem vai arī ES brīvās tirdzniecības līgumiem.

Padomes pilnvaras uzsākt sarunas ar ASEAN, ES piekto lielāko tirdzniecības partneri, attiecas tikai uz septiņām no desmit ASEAN dalībniecēm, jo ASEAN ir ārkārtīgi atšķirīgs reģions, kas sastāv gan no tādām valstīm, kuru IKP ir tāds pats kā dažām Eiropas Savienības valstīm, gan arī trim mazāk attīstītām valstīm, no kurām divas gūst labumu no iniciatīvas „Viss, izņemot ieročus” nodrošinātajām piegādēm un no kurām viena ir atstumtā Birma, par kuru mēs šodien esam dzirdējuši tik daudz runu.

Bez šaubām, no brīvās tirdzniecības līguma labumu gūs abas puses, palielinot preču un pakalpojumu plūsmu un sekmējot novatorismu, un veicinot ekonomikas izaugsmi.

Mēs atzinīgi vērtējam ASEAN hartas parakstīšanu pagājušā gada 20. novembrī, 13. ASEAN sammitā Singapūrā, un ceram uz tās drīzu ratificēšanu. Tas veicinātu ekonomisko integrāciju ASEAN valstīs, un ziņojumā mēs aicinām Komisiju nodrošināt tehnisko un cita veida palīdzību procesa veicināšanai.

Sarunām ir jābūt pārredzamām jautājumos par valsts iepirkumu, konkurenci un ieguldījumiem, intelektuālā īpašuma tiesībām un valsts atbalstu. Mums ir jārunā par ierobežojumu gan ar tarifiem nesaistītu, gan saistītu atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz kredītiestādēm, kā arī apdrošināšanas un juridiskajiem pakalpojumiem.

No mūsu viedokļa raugoties, ir svarīgi vienkāršot izcelsmes noteikumus. Standartu saskaņošana, ieskaitot produktu drošības, bērnu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartus, arī ir jautājums, ko mums jācenšas nokārtot.

Mums ir jāaizsargājas pret viltotiem medikamentiem, bet vienlaikus komiteja ir norūpējusies par to, lai netiktu pieļauti kompromisi attiecībā uz TRIPS pasākumiem.

Tirdzniecības komiteja uzskata, ka jebkurā nolīgumā būtiska ir ilgtspējīgās attīstības sadaļa, tostarp novērtējums par ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību. Papildus tam mums ir vajadzīgs arī politiskās sadarbības nolīgums ar saistošām klauzulām sociālajā un vides jomā, kas abām pusēm uzliek par pienākumu ratificēt galvenās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, kā arī ar partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) standarta klauzulām attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju.

Ir jāizveido forums tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, tajā iesaistot darba devējus, darba ņēmējus un pilsonisko sabiedrību, kas var dot patiesu ieguldījumu ne vien sarunās, bet – kas ir vēl būtiskāk – arī vēlāk, īstenojot nolīgumu.

Ziņojumā ierosināts apsvērt videi labvēlīgo un godīgas tirdzniecības preču priekšrocības piekļuvei ES tirgum, ātrāk samazinot tarifu ierobežojumus. Bet, protams, tā īstenošanai mums jālūdz Komisijai veikt izmaiņas muitas nomenklatūrā, lai to padarītu par iespējamu.

Ir daži jautājumi, kas attiecas tikai uz atsevišķām valstīm. Attiecībā uz Singapūru mēs esam norūpējušies par bankas pakalpojumu slepenību, ko mēs noteicām, kad komitejas locekļi apmeklēja un runāja ar šīs valsts parlamenta deputātiem. Mēs atzinīgi vērtējam demokrātijas atjaunošanu Taizemē. Protams, esam piekrituši, ka Birmai ir jāpiedalās sarunās vai vismaz jānovēro tās, kaut arī no mūsu viedokļa ir pilnīgi skaidrs, ka, kamēr pastāvēs pašreizējais režīms, nebūs iespējams ar Birmu noslēgt nevienu nolīgumu.

Mūsu nodoms ir noslēgt tādu pamatnolīgumu visiem, kas katrai ASEAN valstij dod iespējas rīkoties, pamatojoties uz to konkrētās valsts pašreizējo situāciju, un padarīt atvērtākas konkrētas nozares valstīm atbilstošā tempā. Tādēļ visbeidzot, es uzsveru – visbeidzot –, mums būs kopējs un pilnīgs nolīgums ar visiem.

Kamēr Vjetnamas vadību var tikai apsveikt ar šo procesu, iestāžu struktūra apvienojumā ar virzītājspēka un gribas trūkumu no dažu ASEAN valstu puses, notikumu attīstību ir padarījusi lēnāku nekā bija prognozēts vai gribēts.

Skaidrāk sakot, Eiropas Savienība nedrīkst atļaut atsevišķām ASEAN valstīm kavēties un apturēt notikumu attīstību. Ja nav citu iespēju, Padome, Komisija un Parlaments kā pēdējo iespēju var izmantot mēģinājumu noslēgt divpusējus nolīgumus daudzpusēju nolīgumu vietā. Es ceru, ka ASEAN valstu valdība un pilsoniskā sabiedrība pašreizējo Parlamenta nostāju uztver kā iedrošinošu virzībai uz priekšu, turklāt ātrai virzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs Glyn Ford par šo ziņojumu un par vispārēju atbalstu, ko viņš izsaka Komisijas rīcībai sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASEAN valstīm.

Dienvidaustrumāzija pelna pilnīgu mūsu uzmanību. Saprotams, ka galvenā uzmanība, ko veltam Āzijai, atkal un atkal tiek koncentrēta uz Ķīnu, taču mūsu centieniem partnerībā ar ASEAN valstīm ir jābūt ne mazākiem, neatkarīgi no tā, vai mēs risinām ilgtspējīgas attīstības jautājumus, sociālos vai arī tirdzniecības jautājumus. Šī iemesla dēļ ASEAN tika izvēlētas par partneri vienam no jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumiem globālajā Eiropā.

ASEAN ekonomikas dinamisms, protams, ir iespēja Eiropai. Taču joprojām lielākā daļa no šīm iespējām ir drīzāk potenciālas nekā reālas. ES uzņēmumi, mēģinot tirgoties vai veikt ieguldījumus Dienvidaustrumāzijā, joprojām sastop ar tarifiem nesaistītus ierobežojumus un tarifu ierobežojumus, un tirgus, kuru tendence ir nepieņemt ārzemju pakalpojumu sniedzējus, jo īpaši valsts iepirkuma tirgos. Tas attiecas arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem kopumā. Viņi arī uzskata, ka viņu intelektuālā īpašuma tiesības joprojām ir pārāk vāji aizsargātas un atsevišķu tirgu kopējā pārredzamība ir samērā zema.

Šis ir pats stingrākais iespējamais arguments par labu brīvās tirdzniecības nolīgumam, kas ir nopietns un nevis ātri un viegli noslēdzams. Es neticu brīvās tirdzniecības līgumam kā veiklam politiskam risinājumam. Tirdzniecības stratēģija „Globālā Eiropa” iestājas par jaunām tirdzniecības iespējām, jaunu eksportu un jaunām darba vietām. Sarunas tika uzsāktas, redzot, ka mēs to varam sasniegt, ja vien vēlēsimies būt mērķtiecīgi.

Mums ir taisnība, ja nepiekrītam brīvās tirdzniecības nolīgumam, kas attiecas tikai uz atsevišķiem tarifiem. Tādēļ šajās sarunās es vairs nevaru piekrist mērķiem, uz ko aicina šis ziņojums. Mēs ar nolūku esam kā pamatpieeju izvēlējušies sarunas starp reģioniem. Es domāju, ka tā bija pareizā izvēle. Es uzskatu, ka divpusējie nolīgumi var darboties kā daudzpusējās sistēmas elementi, kur tie veicina reģionālās integrācijas un reģionālo tirgu izaugsmi. Es domāju, ka varam uzlūkot šīs sarunas kā ieguldījumu ASEAN ekonomiskās kopienas projektā.

Tomēr, kā šajā līgumā ir pamatoti norādīts, veikt sarunas par tik vērienīgu darba kārtību, izmantojot pieeju – sarunas starp reģioniem – nav vienkāršākais un ātrākais ceļš. Katru reizi, kad ASEAN valsts nevar atrisināt konkrētu jautājumu, mēs saskaramies ar mazākā kopsaucēja rezultātu. Tas nav taisnīgi pret citiem. Mēs saskaramies arī ar resursu problēmām, jo ASEAN valstu iespējas paplašina plašs brīvās tirdzniecības nolīgumu klāsts, par ko tās patlaban risina sarunas. Rezultātā pilnīgai starp reģioniem slēgtu nolūgumu noslēgšanai ir grūti iedomāties laika periodu, kas mazāks par trim līdz četriem gadiem, kā arī grūti ir iedomāties, ka mēs sasniegsim saskanīgus augsta līmeņa centienus.

Protams, tajā pašā laikā mūsu lielākie konkurenti nostiprina savas pozīcijas ar atsevišķām reģiona valstīm – vienu pēc otras. Japāna, Austrālija un ASV – tās visas ir aktīvas. Es pamanīju ziņojumā punktu, kurā bija atsauce uz iespēju rīkoties divpusēji, ja reģionālā pieeja izrādās sarežģīta. Šajā posmā es nevēlos atkāpties no reģionālās pieejas, bet mēs ieviešam zināmu elastību šajā reģionālajā sistēmā – mainīgās ģeometrijas lielums, kur ņemti vērā atšķirīgie ASEAN valstu attīstības līmeņi un kas mums var dot iespēju ar atsevišķām ASEAN valstīm darboties ātrāk. Tas varētu būt ekonomiski saprātīgi un varētu veidot ceļu nākamajiem sekotājiem.

Patiesībā mūsu pamatnostādnes sarunām nodrošina brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu ar mazāk kā 10 ASEAN valstīm. Laosai, Kambodžai un Birmai/Mjanmai nav jāuzņemas saistības brīvās tirdzniecības nolīgumos, taču tās piedalīsies sarunu procesā. Laosa un Kambodža patlaban strādā saistībā ar jautājumiem par iestāšanos PTO, jebkurā gadījumā tās gūs labumu jau no plašākām priekšrocībām piekļuvei ES tirgum, izmantojot „Viss, izņemot ieročus” iniciatīvu. Taču, pēc manām domām, ilglaicīgā nolīgumā tām ir sava loģiska vieta. Ziņojumā ir atspoguļota ES nostāja attiecībā uz Birmu: lai gan tā ir ASEAN valsts, sarunas ar Birmu par brīvās tirdzniecības nolīgumu saistībām kā tādām mēs nerisināsim.

Pēdējais ir jautājums par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram sarunās ar ASEAN iekļaut vides un sociālos aspektus, un to mēs darīsim sadarbības gaisotnē. Turklāt esam noslēguši līgumu ar ārējo konsultantu, lai veiktu ilgtspējīgas ietekmes novērtējumu un izvērtētu iespējamo paredzētā nolīguma ietekmi uz vairākiem jautājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar vidi, un sociālajiem jautājumiem. Šim pētījumam ir jāpapildina sarunu process nākamo 18 mēnešu laikā. Pagājušajā nedēļā mēs arī aicinājām pilsonisko sabiedrību piedalīties mūsu sarunās par trim brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASEAN. Nebija vērojama jebkāda būtiska nevienprātība ar mums. Jau no sākuma nolīgumos iestrādājot šos apsvērumus, mēs varam nodrošināt problēmu atrisināšanu agrīnā posmā, ja pat ne ātrāk – pirms to rašanās.

Es ceru uz kopīgu darbu ar Parlamentu, lai mēs panāktu virzību šajās sarunās. Es, protams, turpināšu sniegt informāciju par notikumu attīstību Starptautiskās tirdzniecības komitejai. Es esmu ļoti pateicīgs par šo ziņojumu. Tas ir tādā līmenī, kādu es gaidu no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, jo tas ir atkarīgs no tās izpratnes un lēmumiem par sarežģītajiem tirdzniecības politikas jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Francisco José Millán Mon, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, pateicoties Nirnbergas rīcības plānam un pirmajam ES-ASEAN valstu sammitam, kas notika pagājušogad, mēs esam atsākuši attiecības.

Piemēram, kā jau minēts, kaut arī lēni, bet tomēr notiek sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un divpusējiem tirdzniecības un asociācijas nolīgumiem.

Ārlietu komitejā mēs atbalstījām šo attiecību pastiprināšanu arī tirdzniecības un ekonomikas līmenī.

ASEAN notiek reģionālās integrācijas process, ko mēs atzinīgi vērtējam, un tas kļūst ļoti nozīmīgs. Tas satuvina vairāk nekā 500 miljonus iedzīvotāju no desmit ļoti atšķirīgām valstīm un, kā teica G. Ford kungs, kopumā tām ir liels izaugsmes potenciāls.

Eiropas Savienība ir otrais lielākais ASEAN valstu tirdzniecības partneris. Mums ir jāpalielina pārdošanas apjomi, kā arī mūsu uzņēmumu veiktie ieguldījumi, un brīvās tirdzniecības nolīgums ir ideāls instruments tā paveikšanai. Kā teica komisārs, citas valstis, gan šajā kontinentā, gan ārpus tā, vēlas ko līdzīgu.

Nolīgumam ir jābūt ļoti pilnīgam, un tas nedrīkst būt ierobežots tikai ar jautājumiem, kas attiecas uz tirdzniecību. Tas jāpapildina arī ar divpusējiem asociācijas un sadarbības līgumiem, kuros ir iekļauts jautājums arī par cilvēktiesību ievērošanu.

Šādi divpusējie nolīgumi, saprotams, var tikt noslēgti tikai ar tām ASEAN valstīm, kuras atbilst vajadzīgajiem politiskajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem, un, protams, šiem nosacījumiem neatbilst visas valstis, jo īpaši Birma/Mjanma, pret kuras valdību Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus, ko atbalstīja Parlaments.

Lai gan politiskie apstākļi Birmā mainās, ir skaidrs, ka ar to nav iespējams ne noslēgt divpusēju nolīgumu, ne arī tā var kļūt par vienu no brīvās tirdzniecības nolīguma līgumslēdzēju pusēm. Aprīlī Parlaments atkārtoti atzina par nepieņemamu politisko situāciju Birmā un pieprasīja atbrīvot politiski ieslodzītos.

Attiecībā uz Birmu – man ir jāizmanto iespēja, lai izteiktu līdzjūtību par daudzajiem ciklona upuriem. Es piekrītu Parlamenta priekšsēdētāja izteiktajām piezīmēm šīs pēcpusdienas sēdes sākumā.

Tātad, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai ir jāturpina virzība attiecību veidošanā ar ASEAN valstīm. Mēs piedāvājam spēcīgāku politisko savienību un ciešas ekonomiskās attiecības mūsu savstarpējās interesēs, un sadarbību daudzās jomās. Protams, mēs atbalstām soli, kas integrācijas procesa labā tika sperts 2007. gadā – „ASEAN hartas” parakstīšanu. Mēs vēlamies, lai saistības, ko uzliek šī harta attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, kļūtu par realitāti, jo īpaši Birmā, kā arī pārējās šī reģiona valstīs. Uz šī pamata mūsu attiecības kļūs stiprākas. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  John Purvis, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. Priekšsēdētāja kungs, G. Ford kunga ziņojums kopumā ietver to, ko varētu vēlēties mana komiteja. Mēs īpaši priecājamies par to, ka ir iekļauti visi galvenie jautājumi. Mēs uzsveram, ka turpmākā rūpniecības attīstība Eiropas Savienībā ir atkarīga no tā, cik mēs būsim atvērti starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem, bet mūsu konkurētspēja ar ASEAN valstīm ir atkarīga no mums, paaugstinot mūsu izglītības, apmācību, zinātnes, uzņēmējdarbības un novatorisma līmeni.

Par būtiskiem nosacījumiem šādās attiecībās mēs uzskatām zinātnisko un tehnisko sadarbību un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Jo īpaši mēs vēlamies izvērst sadarbību viltojumu apkarošanā. Mēs ceram uz izcelsmes noteikumu uzlabošanu, produktu drošības, bērnu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartu saskaņošanu, uz birokrātisko procedūru vienkāršošanu, uz valsts palīdzības un ar tarifiem nesaistītu ierobežojumu pārredzamību, kā arī uz diskriminējošu nodokļu likvidēšanu.

Mēs ceram, ka tiks iekļauti jautājumi par kaitējuma novēršanu videi no mežu izciršanas un palmu eļļas ieguves, un, lai gan mēs atzīstam, ka mūsu rīcībā ir jāsaglabā antidempinga mehānismi, mēs daudz labprātāk novērstu vajadzību pēc tiem ar savlaicīgu iejaukšanos un sarunām.

Mēs ceram uz saskaņotu rīcību ar ASEAN enerģētikas jomā un ceram kopā ar Komisiju sekmēt kopīgus pētniecības projektus ar šī reģiona institūtiem.

Šādā gaisotnē mēs ceram ar ASEAN valstīm iegūt savstarpēji noderīgas un izdevīgas attiecības tirdzniecības un ekonomikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Šťastný, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man iesākumā sveikt kolēģi G. Ford kungu, šī ziņojuma referentu. Ierosinātais tirdzniecības nolīgums ar ASEAN veido daļu no plašākas stratēģijas divpusējām un starpreģionu sarunām ar ES tirdzniecības partneriem.

Kā vienota organizācija ASEAN būtu piektais ES lielākais tirdzniecības partneris pirms Japānas. ASEAN ir ārkārtīgi neviendabīgs reģions, kurā trīs valstis pieder pie vismazāk attīstītajām (VAV), kamēr citu valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir augstāki nekā daudzās ES dalībvalstīs. Es un mani kolēģi no INTA stingri atbalstām Komisijas pirmo izvēli – risināt sarunas ar reģionu kā ar vienotu veselumu, lai nostiprinātu reģionāli ekonomisko integrāciju ASEAN valstu starpā.

Ziņojumā uzsvērta starpreģionu nolīgumu nozīme, kas parasti var būt papildinājums daudzkultūru sistēmai – ar nosacījumu, ka šie nolīgumi ir plaši un tālejoši un neaprobežojas tikai ar tarifu samazinājumiem, un ka tie ievieš sociālos un vides standartus. Ziņojumā puses mudinātas pakāpeniski samazināt vai likvidēt visus ierobežojumus preču un pakalpojumu tirdzniecībā, pilnībā ievērojot atšķirīgo ekonomisko stāvokli ASEAN reģionā. Tajā arī mudināta Komisija nodrošināt pārredzamību un efektīvus noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu, intelektuālā īpašuma tiesībām, valsts palīdzību un citām subsīdijām.

Nobeigumā atļaujiet arī man pateikties referentam par konstruktīvo sadarbību, kas atspoguļojas atsevišķos kompromisa grozījumos, lielāko uzsvaru liekot uz jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, līdztekus cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Šo un citu grozījumu pieņemšana ziņojumu padarīja līdzsvarotāku.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin, PSE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, vispirms atļaujiet man pievienoties apsveikumiem manam draugam un kolēģim Glyn Ford par, manuprāt, lielisko ziņojumu. Es vēlos arī teikt Komisijai, ka es domāju, ka komisāram pilnībā bija taisnība pirms dažiem gadiem uzsākt pētījumu par brīvās tirdzniecības nolīguma ar ASEAN valstīm izredzēm un rīkoties atbilstoši šim pētījumam. Kā jau ir teikuši citi, kaut arī ASEAN jau tagad ir mums ekonomiski nozīmīgs reģions, tas ir viens no reģioniem, kurā ir vislielākais izaugsmes potenciāls, ja mēs patiesi varam sasniegt mūsu brīvās tirdzniecības mērķus. Tāpat kā P. Šťastný kungs, arī es piekrītu, ka to darīt pēc reģionālā principa bija pilnīgi pareiza stratēģija, par spīti visiem sarežģījumiem, ar ko nācās saskarties, mēģinot rīkoties šādā veidā.

G. Ford kunga ziņojumā ir skaidrs un konsekvents vēstījums Komisijai – Parlaments vēlas visos jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumos redzēt sadaļu par spēcīgiem ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

Ziņojumā ir daudz atsauču uz klauzulām, kas nav saistītas ar tirdzniecību, kuras, man ir prieks to sacīt, atbilst tam, ko es teicu savā ziņojumā par Koreju, un jo īpaši es priecājos par to, ka šis ziņojums uzsver spēcīgas sociālās un vides klauzulas.

Manuprāt, svarīgi ir ne tikai, lai ASEAN valstis ratificētu astoņas galvenās SDO konvencijas, ko līdz šim ir izdarījusi tikai Kambodža, Indonēzija un Filipīnas, bet arī nodrošināt, lai mēs izveidotu mehānismus, kas nodrošinātu, lai tās tiek pienācīgi īstenotas.

Arodbiedrību un darba ņēmēju organizācijām ir jāpiešķir oficiālāks statuss, un es priecājos, ka referents ir ierosinājis izveidot arodbiedrību (tirdzniecības) un ilgtspējīgas attīstības forumu, kas var uzraudzīt standartus un ziņot par jebkādiem pārkāpumiem.

Vides standartu ziņā Tirdzniecības komiteja daudzos ziņojumos pēdējā laikā, – piemēram Lipietz ziņojumā par klimata pārmaiņām vai arī manā ziņojumā par Koreju – ir uzsvērusi, ka starptautiskajai tirdzniecībai ir jāsekmē videi labvēlīgu tehnoloģiju izplatība, un es atkal atzīstu, ka komisārs P. Mandelson vairākos gadījumos ir izrādījis savu apņēmību samazināt tarifus videi labvēlīgām tehnoloģijām un es ceru, ka komisārs tādēļ var pieņemt referenta ierosinājumu piekrist, ka šis temats ir ASEAN sarunu daļa.

Jebkuri sociālo vai vides standartu pārkāpumi ir jārisina atbilstoši strīdu izšķiršanas standarta procedūrai. Ņemot vērā, ka ASV ir apņēmusies šādu pieeju īstenot visos savos brīvās tirdzniecības nolīgumos, Eiropai ir jāpanāk tikpat stingri izpildes pasākumi.

Visbeidzot, ļaujiet man teikt, ka, lai gan es zinu, ka mēs nenoslēgsim brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Birmu, es ceru, ka Birma negūs netiešu labumu no šī nolīguma, jo jebkāda tirdzniecības paplašināšanās ar citām ASEAN valstīm dod iespējas Birmai paplašināt tās tirdzniecību šajā valstu grupā un netiešā veidā gūt labumu no ES brīvās tirdzniecības līguma. Tātad es ceru, ka mēs atradīsim veidus, kā nodrošināt, lai tirdzniecības sankcijas pret pastāvošo režīmu Birmā tiktu stingri ievērotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, laikā, kad mēs daudz runājam par Āziju Ķīnas un tajā pastāvošo mums zināmo problēmu dēļ, kā arī briesmīgās katastrofas dēļ Birmā, ziņojums, ko šovakar apspriežam, būtībā ir Parlamenta pārstāvēto Eiropas Savienības pilsoņu atbilde uz Komisijas paziņojumu par jauno stratēģiju sarunās par ES divpusējo un starpreģionālo tirdzniecību. Tajā ir nepārprotami skaidri pateikts, ka Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija ir desmit valstu apkopojums ar īpaši atšķirīgu attīstības līmeni gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā, kā to tikko teica mūsu referents. Tirdzniecības nolīgumā, kas patlaban tiek apspriests, aplūkots tirgus, kura vērtība ir 57 miljardi eiro ar gada pieaugumu 4,9 %, kas ir ļoti nozīmīgs attīstības potenciāls. Lai gan ES tirdzniecības politika, kas sastāv no tirdzniecības nolīguma divu mūsu reģionu starpā, šķiet saprotama, mums kopā ir jāveicina izaugsme un darba vietu radīšana un jāpaliek reālistiskiem attiecībā uz sarežģījumiem.

Tomēr, kaut arī ekonomikas globalizācija ir jāuzlūko kā iespēja, mūsu godājamie pilsoņi bieži vien ir ļoti nobažījušies par ekonomiku mūsu kontinentā, tāpat kā citi ir nobažījušies par ekonomiku savā kontinentā. Negatīvie izšķirošie globalizācijas efekti – pārāk daudzi tiem, kam ar to jāsadzīvo, bieži vien aizēno ieguvumus, kas jārada saprātīgi apspriestiem tirdzniecības nolīgumiem.

Tādēļ šī ziņojuma mērķis ir dot spēcīgus signālus Eiropas Komisijai, lai, risinot sarunas ar ASEAN, pienācīgi tiktu ņemtas vērā pilsoņu bažas. Tādēļ mums ir jāsasniedz līdzsvars – kas dod iespēju mūsu partneriem sasniegt pietiekamu ekonomiskās, sociālās un politiskās attīstības līmeni, nesekmējot konkurences izkropļojumus un dempingu.

Es vēlos uzsvērt trīs jautājumus, kurus es uzskatu par svarīgākajiem. Pirmkārt, raugoties no pilnīgi komerciālā viedokļa, ir jāatzīmē, ka jebkurš tirdzniecības nolīgums ir jāveido, ievērojot savstarpēju cieņu attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, kas nozīmē konkurences tiesību noteikumu un autortiesību noteikumu ievērošanu. Viens no daudzajiem piemēriem ir nepieciešamība mūsu sarunu rezultātā rast risinājumu cīņā pret viltotiem medikamentiem, piemēram, garantējot veselības aprūpes pieejamību visiem pilsoņiem, strikti ievērojot Dohas nolīguma koncepciju un procedūras.

Otrkārt, no darba tiesību viedokļa, nolīgumos, nepārprotami, nevar paredzēt atšķirības darba tiesību līmenī. Mūsu partneriem ir jāpiekrīt ievērot SDO obligātos standartus, jo īpaši attiecībā uz bērnu nodarbinātības izskaušanu, darba apstākļu un atalgojuma uzlabošanu.

Visbeidzot treškārt, protams, ir ļoti svarīgi norādīt, kā tas jau ir vairākkārt šovakar izskanējis dažādās runās, ka jebkuram tirdzniecības nolīgumam ir jāietver vajadzīgās prasības attiecībā uz ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību. Dienvidaustrumāzija ir viens no mūsu planētas dārgumiem un mums kopīgi ir jāaizsargā tās fauna un flora. Komisijas uzdevums ir nodrošināt garantijas attiecībā uz nelikumīgām mežsaimniecības darbībām un nozvejas kvotu kontroli, kā to pirms mirkļa norādīja komisārs.

 
  
MPphoto
 
 

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, G. Ford kunga ziņojumā ir uzsvērta sadarbības nozīmība starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumāzijas valstīm attiecībā uz tirdzniecību un ekonomiku.

Teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā šīs valstis ir līdzīgas Eiropas Savienībai. Šīs valstis ir nozīmīgs tirgus Eiropas Savienībai, un tās eksportē virkni preču, kas svarīgas mūsu tirgum. Šīm valstīm ir atšķirīga politiskā struktūra un ekonomiskais potenciāls, par ko liecina IKP dati – uz vienu iedzīvotāju Birmā ir 211 USD, bet Singapūrā 31 400 USD.

Tas rada zināmas problēmas ASEAN-ES sadarbībai, kā to uzsver referents. Tirdzniecības attīstībai ar šī reģiona valstīm ir nepieciešama standartu saskaņošana, jo īpaši drošības un sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Ekonomiskās un intelektuālās attiecības ar ASEAN var radīt pamatu labklājības un miera pieaugumam reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) G. Ford kunga ziņojums ilustrē ES un ASEAN sarunu smagnējo raksturu, kas nav pārsteigums, ņemot vērā reģiona dažādību. Eiropas Savienības ražošanas nozares intereses, piemēram, attiecībā uz piekļuvi tirgum, ir lielas un to īstenošanai vajadzīgs saspringtāks laika grafiks.

Tādēļ jautājums ir, vai ES vajadzētu turpināt šīs daudzpusējās sarunas, vai labāk būtu pievērsties divpusējām sarunām. Šis ieteikums zināmā mērā jau ir ietverts grozījumā Nr. 5, ko iesniedza G. Ford kungs un Mann kundze. Tādēļ es aicinātu Komisiju pēc iespējas lielāku vērību pievērst sekmīgai Dohas sarunu kārtas noslēgšanai daudzpusējā līmenī. Sarunas vēlāk var atsākt divpusējā līmenī ar atsevišķām ASEAN valstīm, ja izrādītos, ka daudzpusējām sarunām ir nepieciešams pārāk ilgs laiks.

Tas, protams, nenozīmē, ka es neatbalstu tālāku reģionālo integrāciju Dienvidaustrumāzijā. Šī integrācija ir ļoti nozīmīgs jautājums. Ar to es domāju svarīgo lomu, kāda varētu būt ASEAN un ASEAN+3 Mjanmas tālākā integrācijā reģionā. Valstij, kas pagājušajā nedēļas nogalē tik smagi cieta ciklonā Nargis, nekavējoties ir vajadzīgs reģiona atbalsts. Jo īpaši ASEAN+3, kurā ietilpst arī kaimiņvalsts Ķīna, ir aktīvi jāstrādā, lai piespiestu huntu atvērt valsti pārējai pasaulei, labāk aizsargāt cilvēktiesības un dot opozīcijai lielāku rīcības brīvību. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna (PPE-DE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms es vēlos apsveikt referentu G. Ford kungu ar viņa labo darbu un ar šī ziņojuma gala rezultātu, kas ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas un citu komiteju līdzdalību kļuvis par ļoti līdzsvarotu ziņojumu.

Vispirms es vēlos teikt, ka ziņojums izceļ galveno iespēju, kā padziļināt mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības šajā ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju skaita palielināšanās reģionā, un vēl es vēlos teikt, ka tajā ir ņemtas vērā būtiskās atšķirības starp ASEAN bloka dalībvalstīm.

Es vēlos uzsvērt pakalpojumu nozares atvēršanas nozīmīgumu abām pusēm: tas ir izšķiroši Eiropas Savienībai un tas ir izšķiroši arī ASEAN, kam abām ir vajadzīgi efektīvāki un kvalitatīvāki pakalpojumi par labāku cenu, izmantojot ES konkurences priekšrocības un pieredzi.

Attiecībā uz rūpniecību, mūsu grozījumos, kas ir iekļauti ziņojumā, norādījām dubulto nepieciešamību pēc atbilstības obligātajām kvalitātes, higiēnas un veselības aizsardzības prasībām. Tas tiek prasīts no mūsu, Eiropas ražošanas nozares, un tas ir jāprasa arī no pretējās puses, lai ierobežotu negodīgu konkurenci.

Turklāt atbilstība starptautiskajiem nolīgumiem attiecībā uz sociālajiem, nodarbinātības un vides jautājumiem, un jo īpaši vēlamies izcelt – attiecībā uz bērnu darba apkarošanu.

Mēs esam pievērsuši uzmanību jutīgajai zivju apstrādes nozarei, kurā pastāv abas šīs problēmas. Tādēļ mēs tik tiešām nesaprotam sociāldemokrātu iesniegtos grozījumus Nr. 11 un 12, kas samazina un vājina komitejā jau pieņemtā dokumenta ietekmi, no pašreizējā 16. un 17. punkta svītrojot tekstu, kur īpaši pieminēta tunzivju nozare, kas patiesi tiek ietekmēta, un negodīga konkurence un paša Eiropas Parlamenta ziņojums par rūpniecību, ko atbalstīja un atbalsta Eiropas Komisija.

Tādēļ, lai saglabātu vienprātību, kāda bija attiecībā uz šo ziņojumu kopumā, mēs lūdzam referentam un Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupai to ņemt vērā un apsvērt iespēju atkāpties no grozījuma Nr. 11 un 12, ko mūsu grupa neatbalsta. Īsāk sakot, es domāju, ka, šādi rīkojoties, mēs saglabāsim esošo, kas ir daudz pilnīgāks un labāks par to, ko mēģina ieviest sociāldemokrāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Antolín Sánchez Presedo (PSE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms – saistībā ar ciklona izraisīto traģēdiju Birmā – vēlos izteikt nožēlu par ciklona upuriem un aicināt Birmas amatpersonas dot iespēju valstī iekļūt starptautiskajai palīdzībai un sākt ticamu demokratizācijas procesu, kas darītu galu valsts izolācijai un sniegtu jaunas iespējas tās iedzīvotājiem.

ASEAN ir reģions ar milzīgu ekonomiskās izaugsmes potenciālu un Eiropas Savienībai līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Tajā ietilpst 10 ļoti atšķirīgas valstis, taču šai daudzveidībai, neraugoties uz to, ka tā padara sarežģītākas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, nevajadzētu atturēt mūs no to instrumentu sasniegšanas, kas nodrošinās savstarpējus ieguvumus un papildina PTO daudzpusējo sistēmu, tostarp no Dohas attīstības programmas veiksmīgas pabeigšanas viedokļa, ko abas puses uzskata par prioritāti.

Reģiona mazāk attīstītajām valstīm ir jāspēj saglabāt savas priekšrocības un pat jādod iespēja pievienoties nolīgumam nākotnē.

Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ir daļa no plašākas stratēģijas vispārējo attiecību nostiprināšanai starp abiem reģioniem.

Mums ir jāveicina tālāka politiskā un drošības sadarbības attīstība. Īpaši tiek uzsvērts pretterorisma un krīzes/katastrofu pārvaldība. Mums jāveicina arī sadarbība enerģijas jomā, pētniecībā un attīstībā, vides jautājumos, cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kā arī sociālajā un kultūras jomā, un sadarbība attīstības jomā. Sadarbība sabiedrības veselības jomā ir īpaši svarīga, jo tai ir jāveicina pārtikas higiēnas un veselības nosacījumi, kas ir svarīgi saistībā ar patēriņu un tirdzniecības attīstību. Visā šajā procesā nozīmīga ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un atbalsts.

Es vēlētos apsveikt referentu G. Ford kungu ar ziņojumu, kurā apgalvots, ka cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības, un pieprasīts, lai tās tiktu atspoguļotas sarunās un iekļautas partnerības un sadarbības nolīgumos, kam jābūt cieši saistītiem ar tirdzniecības nolīgumiem. Ņemot vērā, ka tas būs milzīgs solis ES – ASEAN valstu attiecībās, mēs ceram, ka sarunas būs veiksmīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ar savu runu šajās debatēs es vēlos pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Pirmkārt, ASEAN, kas apvieno 10 valstis, kuras attīstības līmeņu ziņā ļoti atšķiras – no bagātās Singapūras līdz ļoti nabadzīgajai Birmai, Kambodžai un Laosai – un kas ir mājvieta gandrīz 500 miljoniem cilvēku, ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris, kas piedāvā izredzes tālāk attīstīt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību.

Otrkārt, brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASEAN valstīm sniegs tām lielāku ieguvumu nekā ES. Tādēļ ir svarīgi noslēgt nolīgumus ar šīm valstīm, pirmkārt un galvenokārt tirdzniecības nolīgumu, ar kuru šīs valstis piekrīt ievērot sociālos un vides, kā arī patērētāju aizsardzības standartus.

Visbeidzot, treškārt, šī ir vienīgā pieeja, kas mums dos iespēju panākt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem no ASEAN valstīm un Eiropas Savienības valstīm. Tikai tad šie uzņēmumi savos ražošanas izdevumos sāks iekļaut kopējās darba, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības izmaksas, un tas savukārt nodrošinās ražošanas pilnu izmaksu atspoguļojumu produktu cenā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu komisāru ar sarunu organizēšanu un referentu G. Ford kungu ar šo ziņojumu. Mēs pārdomājam, kā pārvarēt šķēršļu joslu un panākt labu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ASEAN valstīm. Mēs uzsveram atšķirības starp šīm valstīm.

Es vēlos pievērst uzmanību aspektam šajās sarunās, ko mēs neapzinājāmies pirms četriem gadiem. Cīņa pret globālo sasilšanu ir kļuvusi par ES prioritāti, un ES ir kļuvusi par pasaules līderi šajā jomā. Sarunās mums daudz vairāk ir jāakcentē šis jautājums. Atšķirības būs arī šādā ziņā – no nabadzīgajām valstīm mēs nevaram neko prasīt, bet ar turīgajām valstīm, kas ekonomiski strauji attīstās, mums ir jāpanāk interešu vienotība jautājumos, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

Divas ES valstis Polija un Dānija ir atbildīgas par sarunām par līgumu, kas sekos Kioto Protokolam. Šogad tās notiks Poznaņā, bet nākamgad Kopenhāgenā. Tā kļūst arī par ES atbildību. Ja nespēsim panākt kopēju vienošanos līdz 2009. gada beigām, mēs būsim spiesti, kā tas bija, ieviest izmaiņas mūsu vērienīgajā politikā par cīņu pret klimata pārmaiņām. Mēs to nevēlamies, jo šīs pārmaiņas, šo pasaules mēroga apdraudējumu, mēs nevaram atrisināt vieni paši. Tādēļ mums ir svarīgi izmantot visas ES sarunas ar trešām valstīm, lai uzsvērtu šo aspektu – kopēju nolīgumu par cīņu pret klimata pārmaiņām pasaules mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs, es vēlos apsveikt referentu G. Ford kungu, vispirms ar viņa … (teksts nav saklausāms) divos aspektos, kas, manuprāt, būtu jāuzsver. Pirmais ir viltojumi, jo īpaši farmaceitisko līdzekļu viltojumi, kas ir patiesi bīstami, pirmkārt, progresam un mierīgai gaisotnei attiecībās ar Dienvidaustrumāzijas valstīm ekonomiskajā un tirdzniecības jomā, bet jo īpaši bīstami tie ir patērētājiem, gan viņu drošības, gan arī produktu kvalitātes dēļ. Tādēļ ir jāuzsver un jāizceļ vajadzība novērst visus viltojumu veidus, izmantojot nolīgumos paredzētos ierobežojošos līdzekļus. Es vēlos tikai vēlreiz uzsvērt nepieciešamību apkarot farmaceitisko produktu viltojumus tieši šo divu iemeslu dēļ: aizsargāt patērētāju drošību un aizsargāt farmācijas nozari no jebkādas negodīgas konkurences, kas neievēro vides, veselības vai arī drošības noteikumus. Tikai efektīva sadarbība starp visām ieinteresētajām pusēm garantēs patērētāju aizsardzību pasaules mērogā un jo īpaši Eiropā.

Nākamais aspekts attiecas uz tiesību aktu pilnveidošanu, kas veicina uzņēmumu CO2 izmešu samazināšanu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējiem nolīgumiem par emisijas kvotu tirdzniecību. Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībai ir jāizvairās no uzņēmumu sodīšanas, izvirzot tiem piemērotus un saprātīgus vides standartu noteikumus kā klimata plāna daļu, ja mēs pretī nepieprasām citām valstīm pieņemt tādus pašus tiesību aktus.

Šo divu jautājumu padarīšana par neatņemamu mūsu attiecību daļu – gan formas, gan satura ziņā – nozīmētu, ka mēs varam saglabāt Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspēju, vienlaicīgi aizsargājot patērētājus, un, protams, neaizmirstot klimata aizsardzību. Īsumā sakot, šis neapšaubāmi ir jautājums par nevainojama līdzsvara atrašanu mūsu attiecībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi novērtēju iespēju piedalīties šajās debatēs, lai gan tas nav mans iemīļotais temats.

Tomēr šurp man nekavējoties lika doties par standartiem izteiktie komentāri, un es domāju, ka šīs rezolūcijas 10. punkts ir īpaši svarīgs un tas ir jāizlasa un, iespējams, arī jāiekļauj. Varbūt mums ir arī jāiekļauj pārtikas nekaitīguma un izsekojamības standarti.

Es atbalstu komentārus, kuri tika izteikti par viltotiem farmācijas produktiem, kas ir nopietns jautājums.

Es esmu tikko atgriezusies no Brazīlijas, un gaļas rūpnīcā es visur mēģināju atrast jebkādas brīdinājuma zīmes. Tādu nebija, citiem vārdiem sakot, nebija neviena apstiprinājuma tam, ka kāds rūpētos par drošību darba vietā. Bioetanola rūpnīcā, ko mēs apmeklējām, es biju mazliet satraukta tādēļ, ka atkal – nebija uzsvērta darba ņēmēju drošība.

Nav jānoniecina citas valstis. Ir jāatzīst, ka mums, eiropiešiem, ir augsti standarti, un mums vajag mēģināt un uzstāt, lai arī citi paceltos līdz tiem.

Vēl tikai pateikšu, ka es zinu, ka komisārs P. Mandelson par mani ir dzirdējis iepriekš, un par viņu šodien tiek rakstīts Īrijas avīzēs ? Ja viņš vēlas sniegt komentārus par šiem ziņojumiem, būtu interesanti tos dzirdēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, gan Eiropas Savienībai, gan ASEAN ir vērā ņemams potenciāls, kas var dot iespēju rīkoties, lai stātos pretī tādām globālām problēmām kā klimata pārmaiņas, enerģijas drošība, cīņa pret terorismu un nabadzības samazināšana, kā arī nepietiekams uzturs miljoniem Āzijas iedzīvotāju.

Divu organizāciju pārstāvjiem tādēļ ir apņēmīgāk jāveic dialogs un kopīgi jācenšas rast risinājumus šiem sarežģītajiem jautājumiem. Tām arī ir jārada jauni ekonomiskās sadarbības veidi un jāveic pasākumi savstarpējas un lietderīgas tirdzniecības palielināšanai. Eiropas Savienībai ir jādalās savā pieredzē un sasniegumos saistībā ar reģionālās integrācijas procesu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES ir jāiet tālāk par ekonomiskajiem jautājumiem un jāturpina pieprasīt ievērot cilvēktiesības un demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, tirdzniecības nolīgumi var palīdzēt stabilizēt attiecības abu pušu starpā. Tomēr sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu vienlaikus ir jāņem vērā noteiktas būtiskas prasības un vērtības.

Atļaujiet man ierosināt – cilvēktiesību ievērošana, katras valsts ekonomiskās iespējas, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un ģeogrāfiskā noteiktība, produktu drošības standartu saskaņošana un sadarbība cīņai pret infekcijas slimībām, un ar vidi saistītie jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms gribu pateikt, ka vēlos pievienoties apsveikumiem manam lieliskajam un godājamajam kolēģim, deputātam G. Ford kungam, un šai runai atvēlēto laiku es gribētu galvenokārt izmantot, lai sveiktu Hartmut Nassauer kungu, kurš ir priekšsēdētājs mūsu delegācijai, kas atbild par attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Es atceros, dāmas un kungi, Filipīnu Republikas apmeklējumu. Tā rezultātā man ienāca prātā, ka, iespējams, mēs izturamies nevērīgi pret šo informāciju. Es atceros braucienu uz Kidapawan, kas atrodas Cotabato provincē uz Mindanao salas, kur mēs redzējām aptuveni 500 lauksaimniekus, kuriem bija apmēram 1,5 hektāri zemes, un šie lauksaimnieki, pateicoties Eiropas Savienībai, varēja izdzīvot no saviem ražojumiem atbilstoši pašnodrošinājuma saimniecības nosacījumiem. Mēs redzējām aizrautību un pateicību un es domāju, komisār, ka attīstība ir jāņem vērā visā Eiropas Savienības politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās šī vakara debatēs. Es apzinos vajadzību, uz ko tikko norādīja J. P. Audy kungs, proti, nodrošināt, lai attīstības jautājumi netiktu pamesti novārtā, ņemot vērā vairākas valstis, ne tikai Filipīnas. Tā kā daudz labāk ir iepazinies ar Indonēziju, nekā ar Filipīnām, es zinu, ka Indonēzija sastāv no daudz daļām – ne tikai Džakartas. Tā ir attīstības valsts un mums ir tam jāpievērš uzmanība.

Es pateicos P. Mandelson kungam par viņa komentāriem un vēlos pieminēt, ka sadarbības un vienprātības gaisotnē tikko runājām ar Varela Suanzes-Carpegna kungu, un es piekritu atkāpties no grozījuma Nr. 11 mēs to atrisināsim rīt apmaiņā pret viņa atbalstu jaunas daļas iekļaušanai manā grozījumā Nr. 12. Tādēļ mums tagad ir lielāka vienprātība, nekā uzsākot šīs debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Paturot prātā, ka Eiropas Kopienai sarunās ar Dievidaustrumāzijas valstīm, lai noslēgtu otrās paaudzes brīvās tirdzniecības līgumu, ir jāpiešķir prioritāte daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ko izveidojusi Pasaules Tirdzniecības organizācija, ļoti svarīgi ir tas, ka ASEAN aptver ļoti daudzveidīgu reģionu viena no valstīm pieder viszemāk attīstītajām valstīm, taču citās attīstības līmenis ir augsts. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ šādai nevienlīdzībai ir nozīmīga loma brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanā.

Brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas procesa laikā viens no prioritārajiem jautājumiem ir partnerības un sadarbības līguma noslēgšana, kurā ir ietvertas cilvēktiesību klauzulas, jo cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības. Ir jāpievērš uzmanība tam, kādas sekas no šī nolīguma būs šī reģiona sīkzemniekiem, un jāuzrauga, kā arī jānodrošina, lai tiktu stabilizēta ģimenes un ilgtspējīga lauksaimniecība.

Ir jāveicina arī vietējo iestāžu izpratne par cīņu pret klimata pārmaiņām, apkarojot mežu izciršanu un uzlabojot tropiskos mežus. Tādēļ biodegvielas tirdzniecība ir jāierobežo tikai līdz tiem biodegvielas veidiem, kuru dēļ netiek izjaukts vides līdzsvars. Ir arī jāuzsver lielā nozīme notiekošajai sadarbībai pretterorisma un krīzes/ katastrofu pārvaldes jomā.

ES–ASEAN pamatnolīgums varētu sekmēt tālāku ES rūpniecības izaugsmi, bet tam ir jāatbilst pārredzamības principam un konkurences noteikumiem, un noteikumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un valsts atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, daudzi ekonomisti norāda, ka Dienvidāzijas reģionam ir iespējas, lai nākotnē tas kļūtu par pasaules ekonomikas centru. Tā ir bīstama tendence, jo īpaši Eiropai, kas varētu pazaudēt nozīmīgu daļu pasaules tirdzniecības. Šajā laikā Eiropa turpina pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz uzņēmumiem un lauksaimniecību, kā arī attiecībā uz tirdzniecību ar valstīm, kuras neievēro pat autortiesības. Vai, ņemot vērā minēto, mēs varam runāt par brīvu un taisnīgu tirdzniecību?

Protams, mums jātiecas atbalstīt cilvēktiesības Āzijas valstīs, bet mēs to nedrīkstam darīt, atdodot Eiropas tirgu precēm, kas ir ražotas apstākļos, kuri neatbilst Eiropas konkurences standartiem.

Patlaban mēs esam kārtīgi pievērsušies ekonomiskajai konkurencei ES iekšienē. Šeit mēs pieļaujam kļūdu un mūsu rīcība ir muļķīga. Pa to laiku Āzija mūs pakļauj ekonomiskā ziņā, tāpat kā Eiropa pagātnē pakļāva Āziju militārā un politiskā ziņā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika