Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 15.00)

  Priekšsēdētājs. − Es paziņoju, ka mēs atsākam sesiju, kuru pārtraucām ceturtdien 2008. gada 24. aprīlī.

2. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, mēs visi esam informēti par postošo tropu ciklonu Nargis, kurš pagājušajā sestdienā postīja Birmu/Mjanmu. Tā bija traģēdija, kurā desmitiem tūkstošu cilvēku zaudēja dzīvības, simtiem tūkstošu zaudēja mājas, un valsts visblīvāk apdzīvoto apgabalu infrastruktūra tika iznīcināta. Šī ir lielākā katastrofa, kādu valsts jebkad ir piedzīvojusi, un vēl nav zināms, cik dzīvību ir zaudēts, kāds ir postījumu apjoms.

Valstī valdošā militārā hunta acīmredzot nav spējusi pilnībā atrisināt šo situāciju. Nekādi preventīvie pasākumi nav veikti, un iedzīvotāji nav saņēmuši pienācīgu atbalstu.

Lai gan ir labas ziņas, ka referendums par Konstitūciju vissmagāk no ciklona cietušajos reģionos (Rangūnas un Iravadī upes deltas rajonos) ir atcelts līdz 24. maijam, tomēr, ja valdības interese par saviem iedzīvotājiem tiek vērsta uz steidzamu humāno palīdzību un tūlītēju rīcību, tad šim lēmumam ir jāattiecas uz visu valsti.

Vietējās iestādes ir norādījušas, ka tās labprāt pieņems starptautisko palīdzību. Tas ir jāuzskata par labas gribas žestu, un mēs ceram, ka valdība atbalstīs starptautiskās palīdzības pasākumus.

Eiropas Savienība jau ir uzsākusi neatliekamos atbalsta pasākumus. Nākamajā plenārsēdē Strasbūrā mēs dzirdēsim Eiropas Komisijas ziņojumu par sniegto humāno palīdzību un par apstākļiem palīdzības nodrošināšanā.

Birmas/Mjanmas pilsoņi pelna mūsu patiesu solidaritāti. Tādēļ es Eiropas Parlamenta vārdā no visas sirds gribētu izteikt mūsu atbalstu un gribētu piebilst, ka šoreiz mēs domājam arī par mūsu Saharova balvas ieguvēju Aung San Suu Kyi. Mēs solidarizējamies un pieprasām viņas atbrīvošanu, lai viņa varētu cīnīties par savas tautas brīvību un demokrātiju savā valstī.

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

4. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

5. Mikrokredīts (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

6. Kļūdas labojums (Reglamenta 204. a pants ) (sk. protokolu)

7. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

8. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

9. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

10. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. − Ņemot vērā faktu, ka Padome diemžēl nevar būt klāt šajā sesijā, mutiskais jautājums Padomei par maldinošajiem „uzziņu uzņēmumiem”, ar kuriem nevar sazināties pēc plkst. 20.00, - lai gan tas nav uzrakstīts, bet es to pievienoju, - mums šis mutiskais jautājums ir jāatliek uz nākamo sesiju.

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums nav citas iespējas kā piekrist. Taču jūs teicāt, ka Padome „nevar šodien būt klāt”. Es šaubos, ka tā nespēj piedalīties. Tas nenozīmē, ka es vēlos izteikties pret Slovēnijas prezidentūru, kas vienmēr ir bijusi ļoti atsaucīga. Kā jau es vairākkārt esmu teicis, kopš politiskā dzīve nenotiek tā, kā to ir plānojusi Padome, ir jābūt iespējai, pieņemot dienas kārtību, pateikt, ka ir vajadzīgs elastīgums, lai radušos jaunos jautājumus varētu pārrunāt ar Padomi. Tas ir tas, ko es gribētu lūgt.

Otrkārt, priekšsēdētāja kungs, es gribētu lūgt, lai mēs jautājumu iekļautu nākamās sēdes dienas kārtībā, jo tas ir steidzams. Ja tiek ievēroti šie priekšnosacījumi, mēs varam piekrist.

  Simon Busuttil, PPE-DE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos piekrist iepriekšējam runātājam par šī mutiskā jautājuma nozīmīgumu. Es esmu ļoti vīlies, ka Padome šeit nebūs klāt, lai to pārrunātu.

Tā ir lieta, kas ietekmē daudzus tūkstošus, pat simtus tūkstošus uzņēmumu visā Eiropā, kuri tiek maldināti un kuriem tiek izkrāpta viņu pašu nauda. Tāpēc man ir ļoti žēl, ka Padome šeit nebūs. Es domāju, ka tai ir jāpievērš vairāk uzmanības uzņēmumiem, sevišķi mazajiem uzņēmumiem, kā arī Parlamentam.

  Priekšsēdētājs. − Es augstu vērtēju jūsu teikto. Slovēnijas prezidentūra parasti ir ļoti atsaucīga, bet diemžēl pašreizējā situācija ir tāda, ka jums ir tiesības sūdzēties.

Tātad mēs esam vienojušies, ka mēs risināsim šo problēmu nākošajā sēdē.

(Dienas kārtība tika pieņemta ar grozījumiem)⁽¹⁾

(1) Citus grozījumus darba kārtībā: sk. protokolu

11. EMS@10 – Ekonomikas un monetārās savienības pirmie desmit gadi (Komisijas paziņojums) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākošais punkts ir Komisijas paziņojums par Ekonomikas un monetārās savienības pirmajiem desmit gadiem.

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, mēs svinam desmito gadadienu, kopš pieņēma vēsturisko lēmumu ieviest eiro un sākt Ekonomikas un monetārās savienības trešo posmu, šo lēmumu pieņēma Eiropadomes 1998. gada 1.-3. maija sanāksmē.

Šis lēmums iezīmēja Eiropas Savienības attīstību pēdējos desmit gados. Šodien gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām eiro ir Eiropas integrācijas simbols, un to katru dienu lieto 320 miljoni Eiropas pilsoņu.

Komisija juta, ka svarīgākās politiskās iniciatīvas pirmās desmitgades un visa ekonomiskā cikla beigas ir īstais brīdis, lai izvērtētu un pārrunātu uzdevumus, ar kuriem Ekonomiskajai un monetārajai savienībai būs jāsastopas nākamajos gados.

Tas ir šorīt pieņemtā Komisijas paziņojuma, ar kuru man ir tas gods jūs tagad iepazīstināt, mērķis.

Paziņojums ir balstīts uz plašu ziņojumu, ko izstrādāja Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, kas sniedz detalizētu analīzi par Ekonomiskās un monetārās savienības darbību un eiro ietekmi pēdējos desmit gados, tāpat arī nākotnes perspektīvu analīzi.

Novērtējuma, ko eiro nozīmēja pirmajā desmitgadē, secinājumi nevar būt skaidrāki: eiro ir nenoliedzama ekonomiska un politiska veiksme.

Pateicoties eiro, mums, eiropiešiem, par spīti nesenajam inflācijas pieaugumam, ir lielāka makroekonomiskā stabilitāte, zemākas procentu likmes un mērenāks cenu pieaugums nekā iepriekšējās desmitgadēs.

Pateicoties eiro, Eiropas Savienība - un īpaši piecpadsmit eiro zonas valstis - ir ekonomiski integrētāka zona ar plašāku tirdzniecību, vairāk iespējām, augstāku nodarbinātības līmeni un tirgiem, kas darbojas aizvien efektīgāk.

Pateicoties eiro, mūsu valstu ekonomika ir labāk aizsargāta no ārējiem satricinājumiem un ir kļuvusi vēl nozīmīgāka un ietekmīgāka pasaules tirgos.

Tas viss ir pārveidojies taustāmā ekonomiskajā labumā, bet, ja jūs man atļausiet, gribu minēt, ka lielākais no visiem ir tas, ka pēdējos desmit gados eiro zonā ir radītas 16 miljoni darba vietas.

Pateicoties eiro, Eiropa ir kļuvusi spēcīgāka. Tā ir labākā pozīcijā, lai pārciestu satricinājumus un tādas krīzes, kādas piedzīvojām pēdējo mēnešu laikā, un, pateicoties eiro, mums ir drošs pamats, uz kura nākotnē balstīt izaugsmi un mūsu sociālās aizsardzības modeli.

Tomēr, lai cik pozitīvs arī nebūtu mūsu spriedums, tas nenozīmē, ka visas ar vienoto valūtu pirms desmit gadiem saistītās cerības ir piepildījušās.

Pirmkārt, ekonomiskā izaugsme pēdējos desmit gados ir lēnāka, nekā cerēts.

Otrkārt, starp eiro zonas valstīm joprojām pastāv ekonomiskās atšķirības, jo, cita starpā, ir pietrūkusi iniciatīva visu nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanai.

Treškārt, eiro zonā mēs vēl neesam izveidojuši nopietnu un vienotu pārstāvību ārējos jautājumos, kas ļautu pārliecinoši darboties globālā līmenī – atbilstoši mūsu ekonomikas un valūtas ietekmei un nozīmei.

Visbeidzot, eiro, valūtas, ar kuru ļoti plaši tiek identificēts Eiropas Savienības publiskais tēls, neatspoguļo visus tos labumus, ko tā sniedz saviem pilsoņiem.

Šī diagnoze sniedz pietiekamu materiālu, lai apdomātu, ko vēl vajag izdarīt, un mēs varam secināt, ka vēl ir ļoti daudz, ko darīt.

Mums arī jāņem vērā jaunie uzdevumi, ar kuriem nākas saskarties, tādi kā paplašinātā Eiropa,, straujākas sociālās, ekonomiskās un tehnoloģiskās izmaiņas, tādas būtiskas tendences kā globalizācija, iedzīvotāju novecošanās un klimata pārmaiņas; mums ir jāmodernizē principi un vīzija, kas iedvesmo Ekonomikas un monetāro savienību.

Ir acīmredzams, ka jauno kontekstu, kurā mēs pašlaik dzīvojam, nebija viegli paredzēt pirms divdesmit gadiem, kad mēs nolēmām, kam ir jābūt iekļautam Māstrihtas līgumā, vai pirms desmit gadiem, kad tika pieņemts lēmums sākt Ekonomikas un monetārās savienības trešo posmu.

Pašlaik mums ir jāstrādā, balstoties uz šiem parametriem, lai izveidotu vēl spēcīgāku Ekonomikas un monetāro savienību, kas ir efektīvāka iekšienē un arī pārējā pasaulē darbojas vienotāk.

Tādēļ ar šorīt pieņemto paziņojumu Komisija ne tikai vēlas izvērtēt pagātni, bet arī aicina uzsākt debates par to, kas jāuzlabo nākotnē. Kā sākotnējo ieguldījumu šajās debatēs mēs iesakām darba kārtību, kas balstās uz trim pīlāriem.

Pirmais skar Savienības iekšējo funkcionēšanu. Savstarpējā ekonomiskā atkarība eiro zonā šobrīd ir lielāka nekā jebkad agrāk. Mums tas jāņem vērā un visas Ekonomikas un monetārās savienības, kā arī katras atsevišķas dalībvalsts interesēs jāvirzās apņēmīgi uz priekšu s, uz reālu ekonomiskās politikas koordinēšanu. Kā mēs to varam sasniegt? Mums jāpastiprina budžeta kontrole, ko sniedz Stabilitātes un izaugsmes pakts, padziļinot to saistībā ar valsts finansēm un to ilgtspēju, paplašinot kontroles mērķus no stingri noteiktajiem budžeta jautājumiem līdz makroekonomikas jautājumiem un izveidojot ciešāku saikni starp budžeta kontroli un strukturālo reformu attīstību.

Otrais pīlārs ir ārējā dienaskārtība. Mums par gandarījumu eiro ļoti īsā laikā ir kļuvis par pasaules otro galveno valūtu. Tomēr nav saprātīgi ar gandarījumu atzīmēt eiro dominējošo pozīciju pasaules tirgos, un tajā pašā laikā saistībā ar šo jauno statusu atteikties darboties kolektīvi. Eiro pozīcija starptautiskajos tirgos sniedz neapšaubāmu labumu, piemēram, labāku aizsardzību no ārējiem satricinājumiem. Pēdējā desmitgadē mēs esam pieredzējuši kritiskus brīžus, kuros šī aizsardzība ir tikusi pārbaudīta. Tomēr eiro statuss līdzi nes arī atbildību un riskus. Eiropai ir pilnībā jāuzņemas atbildība par lielāku globālās ekonomikas stabilitātes sasniegšanu. Lai to izdarītu, ir jāizveido stratēģija eiro zonas interešu saglabāšanai un sistemātiskai ārējai aizsardzībai, un, bez šaubām, labākais veids, kā šādu sistemātiskumu nodrošināt, ir vienotas eiro ārējās pārstāvniecības izmantošana. Lai arī to īsā laikā sasniegt ir grūti, ņemot vērā iesaistīto pušu interesi, es arī gribētu Parlamentam pateikt, zinot, ka Parlaments man piekrīt, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs mērķis.

Visbeidzot, trešais mūsu dienas kārtības pīlārs ir Ekonomiskās un monetārās savienības pārvaldības uzlabošana nākotnē. Iestādes un instrumenti, kas vada šo Savienību ir pareizi, īpaši ja mēs ņemam vērā Lisabonas līguma ieviestos uzlabojumus. Jautājums nav par to, ka instrumenti jāmaina, bet gan kā tos izmantot pilnībā. Labāku eiro zonas pārvaldību veicinās Ekonomikas un finanšu padomes pilnvērtīga iesaistīšanās Ekonomikas un monetārās savienības jautājumos, stingra Eirogrupas darba kārtība un debates, kā jau es minēju, īpaši ekonomiskās politikas koordinēšanai, ko nodrošinās ciešāks dialogs starp Komisiju un Parlamentu, kā arī starp Eirogrupu un Parlamentu.

Turklāt nākamajos gados Eirogrupas sastāvs lielā mērā kļūs līdzīgs Ekonomikas un finanšu padomes sastāvam.

Šorīt Komisija pieņēma Konverģences ziņojumu, kas Slovākijai pavērs ceļu uz eiro zonu 2009. gada 1. janvārī. Nākamajās nedēļās man būs iespēja pārrunāt ar jums šo ziņojumu un attiecīgos ierosinājumus.

Mūsu iestādēm ir jābūt vienotam uzskatam par sazināšanos ar sabiedrību par lietām, kas saistītas ar Ekonomikas un monetāro savienību tā, lai pilsoņiem būtu priekšstats, kādu labumu eiro viņiem, kam šī valūta ir kabatās, nes.

Priekšsēdētāja kungs, es tuvojos nobeigumam. Mūs gaida ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas ir pelnījis mūsu uzmanību šodienas sākotnējās debatēs. Protams, es nevaru izskaidrot visas paziņojumā un šajā ziņojumā dotās analīzes detaļas, bet nākamajos mēnešos jūs pilnībā varat cerēt uz manu līdzdalību debatēs.

Kā jau es teicu, Komisijas mērķis ir panākt stabilu politisku vienprātību par soļiem, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka Ekonomikas un monetārā savienība spēj atrisināt visus milzīgos pārbaudījumus, ar ko mums nākas saskarties. Mēs domājam, ka šie jautājumi pirmām kārtām ir pelnījuši jūsu uzmanību šodien aizsāktajās debatēs.

Tie, kas gatavoja Māstrihtas līgumu un nolēma izveidot Ekonomikas un monetāro savienību pirms desmit gadiem, bija mums līdzīgā situācijā, radot instrumentu, kas mums ir nesis aizsardzību un priekšrocības. Ir paveikta visgrūtākā daļa: eiro ir veiksmīga realitāte. Tāpēc mēs varam uzsākt jauno posmu ar pārliecību un optimismu, bet mums tas jāveic ar noteiktību un sapratni, ka tas, kas ir labs Ekonomikas un monetārajai savienībai, ir labs visai Eiropas Savienībai, visām tās dalībvalstīm un visiem tās pilsoņiem. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. − Paldies , komisār, es vēlos izteikt jums pateicību par atbildīgo un lielisko darbu.

  Werner Langen, PPE-DE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt komisāru J. Almunia par drosmi iesniegt ierosinātos uzlabojumus saistībā ar eiro zonas desmito gadadienu. Mēs rūpīgi izskatīsim šos ierosinājumus, bet, izejot no tā, ko esam pieredzējuši līdz šim, varu teikt, ka mūsu grupa piekritīs, cik vien tas iespējams. Mēs gribam uzlabot situāciju, bet mēs negribam atbalstīt Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas biedru aicinājumu, proti, radīt sava veida ekonomikas pārvaldību. Jūs varat cerēt uz mūsu pilnīgu atbalstu šajā jautājumā.

Eiro desmit gadi nozīmē, ka ir laiks novērtēt, kas ir noticis pēdējā desmitgadē. Mēs redzam, ka eiro ir bijuši ārkārtīgi panākumi. Neviens nevarēja paredzēt, ka, desmit gadus pēc politiskā lēmuma pieņemšanas, eiro būs pasaules otra svarīgākā rezerves valūta. Jūs minējāt darba vietas, zemo inflāciju, ekonomikas konverģenci un panākumus, kas ļāva eiro kļūt par Eiropas panākumu ķīlu globalizācijas laikmetā. Ja mēs apstāsimies, lai padomātu, kāpēc mēs saskaramies ar augstām izejvielu un energoresursu cenām, tad tas ir cits jautājums, uz kuru eiro sniedz labu atbildi.

Neraugoties uz daudzo Eiropas Savienības un eiro zonas pilsoņu skepticismu, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka eiro ieviešana ar stingrajiem nosacījumiem toreiz bija pareiza rīcība. Tagad, kad mēs vēlamies pārveidot šos nosacījumus, komisār, mēs esam jūsu pusē, un, atskatoties atpakaļ, es tikai varu piebilst, ka jūs pagātnē esat pieņēmis daudzus drosmīgus lēmumus. Ja es padomāju par Lietuvu, ja mēs paskatāmies uz Slovākiju pašlaik, tad es šaubos, vai tā pati drosme bija arī šeit, jo, lai gan Slovākijas gadījumā nosacījumi varbūt ir izpildīti uz papīra, ir apšaubāms, vai valsts tos varēs nodrošināt, ņemot vērā patreizējo konverģenci un noturīgo inflācijas rādītāju. Mums šis jautājums būs jāapspriež; Eiropas Centrālā banka jau izteica savas bažas iepriekšējās piezīmēs. Diemžēl tas nav minēts Komisijas šodienas lēmumā. Iespējams, mums tiešām par to ir jārunā.

Pašlaik procedūra notiek šādi: jūs ierosiniet pievienošanos eiro zonai, konsultējaties ar mums, ar Padomi, kurā iekļauti valstu vai valdību vadītāji, un tad Ekonomikas un finanšu padome pieņem lēmumu. Tādējādi mums pašlaik nav iespēja atlikt vai noraidīt šo pievienošanos. Tomēr mani uztrauc, ka pašlaik tiek radīti nosacījumi, lai uzņemtu vidēja lieluma valsti ar nozīmīgu rūpniecības infrastruktūru, bet vēlāk, kad lielākas valstis vēlēsies pievienoties, tas novedīs pie atvieglojumiem, kurus mēs vairs nevarēsim attaisnot.

Tās ir bažas, kurās mēs dalāmies jautājumā par šo beznosacījumu pievienošanos, un tās ir bažas, kuras jau ir izteikusi Eiropas Centrālā banka. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka eiro kā pasaules valūtas pašreizējā stabilitāte ir tāda arī pateicoties nestabilajam dolāram, tā nav tikai eiro viena paša stabilitāte. Kad es iedomājos, kā mēs apspriedām Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, es varu tikai piebilst, ka tā ir pārbaudījums dalībvalstīm. Jūs jau to pieminējāt savā trīs punktu darba kārtībā: dalībvalstīm ir grūtības pašu izveidoto nosacījumu izpildīšanā.

Ar nelielām bažām es vēroju, ka jūs esat izbeiguši deficīta procedūras pret Itāliju un citām valstīm. Lai gan dati to pieļauj, es raugos uz Francijas, Itālijas un, tuvākajos gados, arī uz Spānijas attīstību ar lielām bažām. Šīs desmitgades sākumā Vācija bija lielākā pārkāpēja. Vācieši atguva kontroli, bet eiro stabilitāte ir atkarīga no lielāko dalībvalstu solidaritātes un stipruma. Tāpēc es griežos pie jums kā komisāra: nepadodieties šīm īpašajām prasībām. Pārliecinieties, ka visas reformas ir vērstas nevis uz izrādīšanos uz āru, nevis uz „kas, kam un kur izrādās”, bet, ka tās koncentrējas uz eiro zonas iekšējo stabilitāti. Ir svarīgi, ka nosacījumi tiek izpildīti un ka uzsvars tiek likts uz cenu stabilitāti. Tad mēs pēc 20 gadiem varēsim teikt , ka eiro ir Eiropas stabilitātes garants pasaulē un Eiropas labklājības un progresa pamats.

  Pervenche Berès, PSE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, paldies par ziņojumu, iespēju gan izvērtēt, gan paskatīties, ko mums vajag darīt rītdienai.

Neviens neapšauba eiro panākumus. Eiro ir mūs aizsargājis. Kādā stāvoklī būtu mūsu finanšu tirgi, mūsu valūtas šodienas svārstīgajā pasaulē, ja mums nebūtu eiro? Bet šiem panākumiem ir pievienoti nosacījumi. Tas nozīmē, ka mums vairāk jāuzdrīkstas, jo mēs neesam tikai monetārā zona, mums ir īpaša atbildība.

Jā, eiro ir veiksme, bet tomēr atklāj dažas būtiskas neveiksmes. Mēs bieži labāk mākam aizsargāties, nevis uzbrukt. Mums bieži veicas, kad mēs saskaitām punktus, ko Stabilitātes pakts atļauj mums darīt, bet, kad jāsāk organizēt spēli pēc iespējas labāk, lai optimizētu vienotās valūtas piedāvāto potenciālu, mūsu spējas bieži vien ir zem vidējām.

Tā notiek Eiropas Savienības iekšienē. Kāpēc mēs neizmantojam savu valūtu, lai uzlabotu spēju ieviest Lisabonas stratēģiju? Kāpēc mēs neizmantojam savu valūtu, lai īstenotu mūsu pašu izvirzītos mērķus enerģētikas un apkārtējās vides jomās?.. Kas attiecas uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, es piekrītu jūsu izteiktajai diagnozei.

Jūs ieteicāt mehānismus daudzpusējās uzraudzības uzlabošanai, un jums, bez šaubām, ir taisnība, bet tā balstās uz divām premisām. Pirmā ir tāda, ka Eirogrupas ilgtermiņa prezidentūra, ko vada J.–C. Juncker, ir ieviesusi šīs struktūras darbības uzlabojumus. Otrā ir, ka neviens neapšauba Eiropas Centrālās bankas neatkarību. Sākot ar šīm divām premisām, mums vēl ir daudz ko darīt, un es ceru uz jums, komisār, lai atjaunotu Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, kas šur tur ir pietrūkusi.. Kā mēs zinām, tās ekonomika jau sākotnēji prasīja uzlabojumus, un mums jāstrādā pie tā, kā to izmainīt, lai virzītos uz priekšu. Desmit gadi ir pagājuši, un mums joprojām ir daudz, ko darīt.

Šodien sākotnēji uzstādītie jautājumi ir acīm redzami jāskata pilnīgi savādākā kontekstā nekā iepriekš. Mums jāaplūko šis konteksts, ņemot vērā divus galvenos apstākļus. Pirmais nepārprotami ir pašreizējā krīze, kas ir nākusi no Savienotajām Valstīm; tā atspoguļo faktu, ka mēs esam globalizācijas otrajā pakāpē, kurā ir atgriezusies inflācija un kas iezīmē eiro/dolāra maiņas kursa nelabvēlīgu ietekmi uz mūsu eksportu, - tomēr tam ir arī savas priekšrocības, - un kuru arī raksturo izejmateriālu, naftas un pārtikas cenu neticamais pieaugums.

Otrs jautājums, kurš ir jāņem vērā, ir Lisabonas līgums, kas maina Eirogrupas sūtību, tai uzliekot jaunu atbildību saistībā ar ārējo pārstāvniecību un koordinēšanu. Mums tas ir jāapzinās un jāiegūst no šī līguma pēc iespējas vairāk.

Komisār, jūs lūdzat mūsu palīdzību vienprātības sasniegšanā. Ja tā būs mērķēta pareizā virzienā, mēs palīdzēsim. Tomēr mēs arī uzskatām, ka, iespējams, ir jāiet tālāk un jāsniedz konkrēti priekšlikumi. Ja esmu jūs sapratusi pareizi, jūs gribat no Padomes saņemt plānu. Ļoti labi! Jums ir jāpastāsta mums, ar kādiem nosacījumiem Eiropas Parlamentam būs savs vārds priekšlikumos par eiro pārvaldības uzlabošanu, lai valūtas potenciāls pilnībā kalpotu pilsoņu labklājībai un lai nākotnē vairāk mūsu līdzpilsoņu uzticētos Eiropas Centrālajai bankai.. Fakts, ka tā ir kļuvusi par institūciju, iespējams, ļauj mums vēlreiz pievērsties tam, kādā veidā nozīmē tās locekļus. Jūs zināt, ka Parlaments ir jūsu pusē, tas ir Komisijas sabiedrotais, kad tā vēlas virzīties uz priekšu, bet mēs arī būsim prasīgs sabiedrotais. Neklausiet tikai Padomei, neatkarīgi no tā, kas ir rakstīts līgumos, ņemiet vērā jebkuru lielisku ierosinājumu, kurš varētu nākt arī no Eiropas Parlamenta.

SĒDI VADA: R. Kratsa-Tsagaropoulou
priekšsēdētāja vietniece

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, agrāk bija vairāki politiski suverēnu valstu mēģinājumi veidot kopējas monetārās savienības. Šie mēģinājumi ilga dažādus laika posmus, bet viņi visi beigās cieta neveiksmi.

Tāpēc nav brīnums, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pārējā pasaule bija noskaņota kritiski pret ieteikumiem Eiropai uzņemties šādu risku. Pierre Werner, bijušais Luksemburgas premjerministrs, kopā ar toreizējiem finanšu ministriem Valéry Giscard d’Estaing un Helmut Schmidt iesniedza plānu šajā virzienā.

Pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā ekonomikas un monetārās savienības veidošana tika uztverta ļoti kritiski. Daudzi eksperti, tajā skaitā Nobela prēmijas laureāti no Savienotajām Valstīm, noraidīja to kā neiespējamu. Tomēr, pretēji visām prognozēm, eiro tika ieviests, un beigu beigās tā ieviešana bija veiksmīga.

Eiropas monetārā savienība tiešām ir neliels politisks brīnums, sui generis piemērs. Šajā sakarā bijušā Komisijas priekšsēdētāja W. Hallstein apgalvojums vēlreiz pierādīja savu pareizību: viņš teica, ka ikviens, kurš netic brīnumiem jautājumos, kas saistīti ar Eiropu, nav reālists.

Tomēr eiro ieviešanu daudzu valstu pilsoņi uztvēra skeptiski. Ja tajā laikā pirmajās divpadsmit eiro zonas valstīs būtu bijis referendums, mums vēl šodien nebūtu eiro, vismaz nevienā no šīm valstīm. Kopš tā laika pilsoņi ir izveidojuši daudz pozitīvāku viedokli par eiro. Iespējams, ne visi 100% ir par eiro, bet, šķiet, lielākā daļa ir. Lielāko daļu nostalģisko atmiņu par vecajām valūtām marku, guldeni, šiliņu vai franku ir nomainījusi pārliecība, ka eiro ieviešana ir ieguvums ne tikai ekonomikai kopumā, bet arī atsevišķiem pilsoņiem.

Dabiski, tas ir vislabāk redzams, cilvēkiem ceļojot. Šengenas zonā pasu kontrole ir pagātne, un vairs nav vajadzīga dārgā, laiku patērējošā valūtas maiņa. Lielākā daļa pilsoņu ir arī sapratuši, ka mēs nespētu tik labi cīnīties ar pašreizējo finanšu krīzi, ja mums nebūtu Eiropas Centrālā banka un vienota valūta. Bez tam izejvielu cenu pieaugumu zināmā mērā palēnināja stingrā valūta.

Neskatoties uz visu to, vēl joprojām ir daži pilsoņi, kam eiro asociējas ar negatīvu pieredzi. Jo īpaši cenu pieaugumā bieži vaino Teuro, kas tulkojams kā „dārgs eiro” Tomēr eiro ir stabils. Tas ir sevi pierādījis kā stabilu valūtu. Inflācijas rādītāji pēdējos desmit gados bija mazāki nekā iepriekšējos desmit gados, pat tik stabilās valstīs kā Vācija. Ne tikai šīs stabilitātes dēļ eiro ir ieguvis arvien lielāku starptautisku nozīmi un tagad ir otra svarīgākā starptautiskā rezerves valūta pēc dolāra.

Pateicoties Centrālās bankas neatkarībai, mums ir stabils eiro, un tāpēc ir grūti saprast, kāpēc vienmēr ir mēģinājumi mazināt tās neatkarību. Pirmie prezidenti Wim Duisenberg un Jean-Claude Trichet ir paveikuši izcili labu darbu.

Nekas nav mainījies: kopēja valūta bez kopējas fiskālās un ekonomikas politikas ir un paliek riskants pasākums. Eiropas Savienība ir nopietnu problēmu priekšā: pastāvīgi augsts bezdarba līmenis, demogrāfiskās izmaiņas, migrācijas spiediens, noteiktu sabiedrības grupu nabadzības pieaugums un sīvāka konkurence ir globalizācijas rezultāts. Eiro zona var atrisināt šīs problēmas tikai tad, ja dalībvalstu par ekonomiku atbildīgie politiķi vēl ciešāk sadarbojas. Eiro zonas priekšsēdētāja nozīmēšana bija pirmais solis šajā virzienā, bet tas arī ir viss, kas izdarīts. Ir jāseko nākamajiem soļiem.

Visbūtiskāk ir tas, ka eiro zonai ir jāparāda pasaulei un tādām organizācijām kā Starptautiskais Valūtas fonds un ESAO vienota nostāja.

  Alain Lipietz, Verts/ALEA grupas vārdā. -(FR)Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es ceru nepārsniegt savu laiku, kā Klinz kungs pārsniedza savējo.

Es nerunāšu vēlreiz par eiro lielajiem panākumiem, - gan kā par institūciju, gan instrumentu inflācijas stabilizēšanai. Tomēr es gribētu pateikties komisāram un Komisijai par tabu noņemšanu. Desmit gadi ir pēdējais laiks, lai paskatītos uz aspektiem, kas nedarbojas.

Kā jūs jau minējāt, izaugsme, ko solīja eiro, nav īstenojusies. Vēl sliktāk - Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nav eiro zonā, ir piedzīvojušas lielāku izaugsmi nekā tās, kuras ir. Pastāv reāla problēma attiecībā uz veidu, kā eiro tika izveidots, balstoties uz Māstrihtas līguma, un mums par to ir jārunā.

Es redzu trīs punktus. Pirmais, kuru jūs atzīmējāt, ir nepieciešamība mainīt eiro pārvaldību, koordinējot budžeta politiku un monetāro politiku Ir skaidrs - un es nepiekrītu šajā punktā P. Berès, ka mēs nevaram vienlaicīgi prasīt lielāku koordināciju abu starpā, un teikt, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jābūt pilnīgi neatkarīgai. Tikpat labi tas var nozīmēt, ka budžeta politikai, proti, Ekonomikas un finanšu padomei, ir jākļūst par neatkarīgu institūciju, pār kuru vairs nav demokrātiskas kontroles. Tas būtu pilnīgi nepieņemami. Tādēļ mums jādefinē vārds „neatkarīga”. No kā neatkarīga? No privātām interesēm - jā; no nacionālām interesēm - jā; bet ne no Eiropas Savienības budžeta un vispārējās ekonomikas politikas.

Otra problēma ir tāda, ka Māstrihta uzlika Padomei atbildību par valūtas maiņas kursa politiku, lai gan valūtas maiņas kursa politikas ierocis ir procentu likme, un procentu likmi kontrolē Eiropas Centrālā banka. Tāpēc ir skaidri jāpasaka, ka attiecībā uz valūtas maiņas kursu Eiropas Centrālajai bankai ir jāpakārto procentu likme Padomes noteiktajai valūtas maiņas kursa politikai.

Un trešais punkts ir, ka no paaugstināta riska kredītu krīzes mēs esam mācījušies, ka ir jāatšķir dažādi aizdevumu veidi. Tomēr tas nebija iekļauts Māstrihtas līgumā. Pēc manām domām, ir skaidri jāpasaka, ka aizdevumi, kas nepieciešami ilglaicīgai attīstībai un reālai darbībai cīņā ar klimata izmaiņām, ir jāizsniedz ar ļoti mazām procentu likmēm.

  Mario Borghezio, UEN grupas vārdā - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka daudzi nomierinošie vārdi, kas iekļauti garajā ziņojumā, ko mēs dzirdējām, sniedz gan mierinājumu, bet tikai līdz zināmai robežai: īstenībā mums tikai vajadzētu uzklausīt, ko mūsu pilsoņi ir izdarījuši ar 32 lapaspušu garo tehnisko ziņojumu. Mums tikai jāaprunājas ar cilvēkiem, sievietēm mājās un pensionāriem jebkurā Eiropas vietā, Itālijā, Francijā, vienalga kur, lai saprastu, ka viņiem ir grūti savilkt galus kopā.

Mums jākoncentrējas uz reālās ekonomikas problēmām un ietekmi, kādu eiro un ECB politika ir atstājusi uz mūsu strādniekiem un ražotājiem, sākot ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cīnās zem šīs politikas smaguma, riskējot izsaukt specifisku, konstruktīvu kritiku, un šāda kritika ir pilsoņu un dalībvalstu ekonomikas interesēs.

Man, piemēram, ir divi ieteikumi: viens, kurš mērķēts uz bankām, ir selektīva aizdevumu politika, kas atbalsta gan ražīgumu un kapitālu, gan strādniekus un ražotājus. Otrs - saglabāt un garantēt kooperatīvo un reģionālo banku neatkarību, kuras ar savu principu „viena persona, viena balss” un plašo akcionāru skaitu ir reālās ekonomikas balsts.

Diemžēl ECB, kurai Māstrihtas līgums garantē suverenitāti un attiecīgi ekonomisko suverenitāti pār dalībvalstīm, šķiet, ne vienmēr pieņem lēmumus, piemēram, noturēt augstas vai zemas procentu likmes, kas atspoguļo plašākas reālās ražošanas intereses un valstu tautsaimniecību produktivitāti.

Tādēļ mēs nebūt neatbalstām faktu, ka kopš eiro ieviešanas bāzes kredītlikme ir dubultojusies. Rezultātā ir augstas banku komisijas, it sevišķi Itālijā. Mēs nebūt neatbalstām faktu, ka ECB ir turpinājusi savu politiku samazināt naudas apjoma apriti iekšējā tirgū, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, kā, piemēram, Bāzele II; tā rezultātā tiek kavēts patēriņš un iekšējā tirdzniecība visā Eiropā.

Mēs uzskatām, ka Eiropas galvenais mērķis ir panākt politisko institūciju kontroli pār Eiropas Centrālo banku. Pār Eiropas Centrālo banku un tās darbībām ir jābūt politiskajai kontrolei, jo Eiropas pilsoņu savām bankām uzdotais jautājums, kuru atkārtojam arī mēs, ir: kam palīdz Eiropas Centrālās bankas politika? Mēs ļausim jums apdomāt atbildi.

  Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, lai apstiprinātu savas politikas panākumus, Komisijas ziņojumā par Lisabonas stratēģijas jauno posmu liek nepamatotu uzsvaru uz to, ka ekonomiskā izaugsme Eiropā ir palielinājusies no 1,8% 2005.  gadā līdz 2,9% 2007. gadā, un paredz 2,4% 2008.gadam.

Kā mēs dzirdējām no J  Almunia, tomēr ir veikti labojumi: šogad ekonomiskā izaugsme samazināsies līdz 2%, un tad līdz 1,8% 2009. gadā.

Mēs uz to norādām, jo tas skaidri pierāda, kas notiek liberalizēta tirgus apstākļos. Neizbēgami, EMS un, protams, neoliberālās globalizācijas rezultātā vispārēja, nesporadiska izaugsme, nebūt nav garantēta, jo izmantotos mehānismus nosaka tikai un vienīgi striktie tirgus spēki. Lai gan inflācijas ierobežošana ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Centrālās bankas (ECB) prioritāte, tās rādītāji sasniegs 3,6% šajā gadā.

Kas galu galā notiek? Vai var būt tā, ka, pat ar ierobežotiem mērķiem, laissez-faire procedūras cieš neveiksmi? Tagad, kad EMS ir pastāvējusi desmit gadus, šie jautājumi var tikt pamatoti uzstādīti.

Ko mēs varam cerēt saņemt no Stabilitātes pakta stingrā konservatīvisma? Saskaņā ar to visām dalībvalstīm ir jābūt vienādā izejas pozīcijā, budžetam jābūt līdzsvarotam, un katru gadu ir jāsamazina deficīts, neatkarīgi no dzīves līmeņa, vai arī, ja deficīts jau ir zem 3%.

Kādu sociālo labumu jauni cilvēki un strādnieki var gūt no prasības nepalielināt sociālos izdevumus pat labvēlīgā situācijā? Kādas pamatnostādnes un kāda politika strādniekiem, kuru minimālie ienākumi lielākajā daļā dalībvalstu ir no 92- 668 eiro, tiek piedāvātas laikā, kad pieaug ilgtermiņa cenu celšanās un inflācija?

Salīdzinot ar 1999. gadu bezdarba līmenis varbūt ir samazinājies. Tomēr ir pieaugusi neapdrošinātā un nepastāvīgā

darbaspēka daļa, kas neuzlabo iedzīvotāju dzīves līmeni, bet gan grauj to.

Pašlaik ir nepieciešama pilnīga kursa maiņa, atsakoties no šodienas pamatnostādnēm un politikas. Tieši to pieprasa lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju, Shell un BP 4,2 miljonu eiro stundā peļņas priekšā tā saucamajā brīvajā tirgū, kamēr strādnieki izjūt nepārtraukti pieaugošo darba tirgus nestabilitāti un reālās algas vērtības pazemināšanos.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. - (DA) Priekšsēdētājas kundze, ja mēs no monetārās savienības izslēgtu valstis, kas ir pārkāpušas likumus, tajā drīz nepaliktu daudz biedru. Inflācija pašlaik ir ap 3,6%, lai arī tika solīti 2%. Monetārā savienība ir veidota uz nepilnīga modeļa. Inflācijas cipars tika ņemts no vācu modeļa, lai gan vācieši šīs prasības bija izpildījuši tikai sešos no trīsdesmit gadiem līdz Eiropas monetārās savienības izveidošanai. Tas ir pilnīgi nepareizi! Kā mēs varam uzskatīt šo references ciparu par nopietnu un pasludināt to par svētu, neņemot vērā citus inflācijas ciparus? Naudas cena ir līdzeklis, nevis galamērķis. Ekonomiskās politikas mērķim ir jābūt pilnīgai nodarbinātības sasniegšanai un jānodrošina, lai ikviens iet mājās ar darba algu, nevis pabalstu.

Monetārai un valūtas politikai ir jāpalīdz cilvēkiem, nevis jāgremdē viņi nabadzībā. Savienotajās Valstīs ikgadējais pieauguma rādītājs no 1990. līdz 2007. gadam 17 gadus bija 2,9%, kamēr Eiropas Savienībā tikai 2%. Ikviens monetārās savienības pilsonis varētu būt par 38 000 eiro bagātāks, ja būtu savādāka politika, ja pieauguma rādītājs Eiropā būtu tāds kā Amerikas Savienotajās Valstīs pirms pēdējās krīzes. Tā ir ļoti augsta cena, kas ir jāmaksā par ideoloģisko projektu likvidēt nacionālās valūtas.. Mums vajag vai nu kopēju valsti ar kopēju valdību un kopēju parlamentu, kas atbild par visu ekonomisko politiku, vai arī mums jāatļauj atsevišķām valstīm pārvaldīt pašām savas valūtas un samierināties ar kopējo valūtu, kuru izmanto pārrobežu tirdzniecības finansēšanā. To mēs varam mācīties no monetārās savienības neveiksmēm.

Ja nebūs reformas, nav grūti paredzēt monetārās savienības krahu. Iespējams, ka tā būs Berlusconi Itālija, kas pirmā atstās šo kuģi un kurai vajadzēs no jauna ieviest liru. Es priecājos, ka mums Dānijā vēl joprojām ir vecā labā dāņu krona! Visi mūsu politiķu apgalvojumi saistībā ar ekonomiskajām grūtībām, kuras, pēc viņu domām, radīsies, ja mēs atteiksimies no eiro, izrādījās nepatiesi. Dāņi pateica „nē” 1992. gada 2. jūnijā. Mēs pateicām „nē” 2000. gada 28. septembrī. Es šaubos, vai politiķi piedāvās atņemt mūsu naudu, ja mēs arī neteiksim „nē” trešo reizi.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, ir pareizi svinēt vienotās Eiropas valūtas ieviešanu kā veiksmes stāstu. Lai gan dažas lietas jau tika minētas, vēl ir daži jautājumi, no kuriem divus es vēlētos minēt.

Pirmkārt, Eiropas Savienībā ir viena valsts, kas, atšķirībā no citām tā laika kandidātvalstīm, apzināti izšķīrās palikt ārpusē, ko tai bija tiesības darīt saskaņā ar pašreizējā līguma nosacījumiem. Lai briti paliek uz savas salas. Tomēr ir cita valsts – Zviedrija - , kas neizmantoja iestāšanās nosacījumos minēto iespēju, bet kopš tā laika uzvedas tā, it kā tai, tāpat kā Apvienotajai Karalistei, būtu tiesības pašai pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu un pievienošanos eiro zonai. Tas ir pretrunā ar tajā laikā noteiktajām saistībām. Iespējams, ka šeit ir jāveic neliela kārtības ieviešana.

  Monika Beňová (PSE). - (SK) Es gribētu pateikties Komisijai un komisāram gan personīgi, gan no Slovākijas Republikas valdības puses par Komisijas šodienas pozitīvo nostāju attiecībā uz Slovākijas Republiku.

Slovākijas Republikas valdība parādīja atbildīgu pieeju ne tikai obligāto kritēriju izpildīšanā, bet arī nodrošinot vienmērīgu pāreju uz eiro 2009. gada 1. janvārī, ieskaitot šo kritēriju ilgtermiņa stabilitāti.

Šajā sakarā es jūtu, ka man ir jāatbild uz W.  Langen komentāriem. Langen kungs, ja citām eiro zonas valstīm būtu tik daudz budžeta disciplīnas un pat tikai puse no Slovākijas Republikas ekonomiskās izaugsmes, eiro varētu būt pat spēcīgāka valūta, nemaz nerunājot par ierobežojošajiem mēriem, ko dažas valstis turpina pielietot attiecībā uz dažu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu piekļuvi darba tirgum. Ja šie ierobežojumi tiktu noņemti, varbūt mēs varētu runāt par Eiropas Savienības ekonomikas labākām perspektīvām.

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisār, man nav grūti pievienoties eiro un pirmo desmit gadu ar eiro apsveicēju korim. Tikai daži cilvēki ticēja, ka eiro ieviešana tiks tik plaši pieņemta, kā tas tagad ir noticis. J.-P.  Bonde ir drosmīgs cilvēks. Viņš ir patīkams un apdāvināts kolēģis, bet viņam nav taisnība lielākajā daļā jautājumu, un viņam pilnīgi nav taisnība šajā gadījumā. Priekšsēdētājas kundze, komisāri, nelaimes vēstnešiem nebija taisnība. Eiro ir guvis pārliecinošus panākumus. Finanšu krīzes priekšvakarā ECB parādīja, ko nozīmē spēt darboties ātri un kolektīvi, pat ātrāk nekā Federālās Rezerves Vašingtonā. Par to tas būtu pelnījis vēl vienu milzīgu apbalvojumu.

Savam kolēģim Vācijas deputātam, kas pieminēja Zviedriju, es varu pateikt tikai to, ka es piekrītu, ka tas nav labi. Es ceru, ka piecu gadu laikā mana dzimtene Zviedrija kļūs par EMS pastāvīgo locekli. Personīgi es gribu sagaidīt jaunu referendumu Zviedrijā vai nu 2010. gada rudenī vai 2011. gada pavasarī. Es varu apsolīt komisāram un pārējām dalībvalstīm, ka es darīšu visu, lai Zviedrija ieviestu eiro. Tas dos labumu gan Zviedrijai, gan Eiropas Savienībai.

  Othmar Karas (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, eiro dibināšanas mandāts ir vairāk nekā izpildīts. Eiro un iekšējais tirgus ir mūsu labākā atbilde globalizācijai. Eiro padara iekšējo tirgu par iekšzemes tirgu, un eiro, karogs un himna ir trīs simboli, kas nostiprina mūsu identitāti. Māstrihtas kritēriji un Stabilitātes un izaugsmes pakts motivēja dalībvalstis veikt nepieciešamās reformas un atbalstīja, un darīja iespējamu eiro veiksmes stāstu.

Tomēr nobeigumā es gribētu minēt divus punktus: kritēriji ir domāti, lai tos ievērotu, un pret Slovākiju ir jāizturas tieši tāpat kā pret Lietuvu. Ar katru atsevišķu lēmumu mums nevajag radīt sajūtu, ka mēs nekonsekventi interpretējam kritērijus.

Tas, ko mēs runājam šeit, nav nostiprinājies sabiedrības apziņā. Es gribētu redzēt „10 eiro gadi” publicitātes kampaņu, kas izceltu priekšrocības, ko eiro sniedz dalībvalstu pilsoņiem, un es aicinu Komisiju, ECB un dalībvalstis noteiktos termiņos darīt zināmu pilsoņiem eiro pievienoto vērtību šajā gadā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Šodien mēs svinam eiro kā vienotas valūtas ieviešanas desmito gadadienu. Šī ir ievērojama diena Slovākijas Republikai, kura acīmredzot ieviesīs eiro 2009. gada 1. janvārī. Savā konverģences ziņojumā Komisija konstatē, ka Slovākijas Republika ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā, un rekomendē atzīt Slovākijas Republiku kā 16. eiro zonas valsti no 2009. gada janvāra.

Šajā sakarā es gribētu uzsvērt, ka Slovākijas Republikai iespēja kļūt par eiro zonas dalībvalsti tika dota iepriekšējās, Mikulάš Dzurinda vadītās valdības veikto nopietno reformu rezultātā. Es ticu, ka pašreizējā valdība Komisijas rekomendācijas uztvers nopietni un mācīsies no Slovēnijas pieredzes. Es arī ticu, ka Slovākijas Republika spēs pacelties pāri W. Langen šodienas debatēs izteiktajiem skeptiskajiem uzskatiem.

Es cieši ticu, ka komisāra J. Almunia minētie veiksmes stāsti Slovākijas pilsoņos radīs kādu daļu optimisma. Slovākijas Republika mācīsies no Maltas un Kipras ar viņu acīmredzami stabilajiem inflācijas rādītājiem.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Desmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai spētu novērtēt Eiropas monetārās savienības labumus vai to trūkumu. Pašlaik ir iespējams redzēt tās priekšrocības tikpat labi, kā trūkumus un neveiksmes.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību Māstrihtas kritērijiem, teorētiskajām pamatnostādnēm, kuras attīstījās pirms Ekonomiskās un monetārās savienības. Šodien šie kritēriji ir pilnībā novecojuši. Stabilitātes un izaugsmes faktors ir ticis pārskatīts, jo neviena valsts to nav spējusi ieviest. Šo kritēriju ieviešanas laikā neviena no eiro zonas valstīm nav faktiski ieviesusi nevienu Māstrihtas kritēriju.

Es gribētu arī pieminēt jaunās dalībvalstis, kurām finanšu jomā tiek piemērotas stingrākas prasības. Kas attiecas uz inflāciju, uzstādītie rādītāji bija pārāk teorētiski un neattēlo šodienas realitāti. Veids, kā nosaka inflācijas rādītāju valstīm, kuras nav pievienojušās eiro zonai, nav pareizs, un tas ir jāpārskata.

  Gerard Batten (IND/DEM). Priekšsēdētājas kundze, eiro ekonomikas pamatproblēmas nav samierināmas. Ilgtermiņā nav iespējams saglabāt vienu kopēju procentu likmi dažādu valstu nacionālajai ekonomikai, kas darbojas ar atšķirīgām sekmēm. Nav iespējams saglabāt vienu kopēju ārējo maiņas kursu dažādu valstu ekonomikām, kas darbojas ar atšķirīgām sekmēm. Tas ir iespējams īstermiņā un varbūt pat vidējā termiņā, bet beigās šīs nesamierināmās ekonomiskās pretrunas sadalīs Eiropas vienoto valūtu. Nemaz nerunājot par Eiropas Centrālās bankas nedemokrātisko un nepārskatāmo lēmumu pieņemšanas procedūru. Iezīmējas ekonomiskā krīze, un, kad tā sāksies, tā būs pietiekoši liela un iznīcinās Eiropas vienoto valūtu.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Vispirms apsveicu Ekonomikas un monetārās savienības desmitajā gadadienā. Eiro ir bijis veiksme: stabila valūta ar zemu procentu likmi ir ienākusi apritē, efektīvs solis, lai cīnītos pret spekulācijām, un kopš tās ieviešanas ir spējusi radīt daudzas darba vietas. Mēs to zinām. Tāpēc eiro ir pievilcīgs valstīm, kuras ir pievienojušās Eiropas Savienībai, bet nav vēl eiro zonas dalībvalstis. Es piekrītu, ka disciplīna ir ārkārtīgi svarīga un centrālās bankas neatkarība ir ārkārtīgi svarīga. Tomēr eiro zonai nevajadzētu būt elitāram klubam, elitāram politiskam klubam, un mēs nesakām, ka dalība ir iespējama tikai tām valstīm, kuras dzīvē jau ir ieviesušas daļu no konverģences prasībām. Eiro faktiski ir instruments, kurš var nest labumu tām valstīm, kurām visvairāk vajag stabilitāti, kohēziju un līdzekļus cīņai ar spekulācijām un bezdarbu, lai kļūtu par patiesi eiropeiskām. Šī iemesla dēļ uzmanīsimies no ortodoksāliem principiem, pat ja mēs domājam par inflācijas kritērijiem. Ļoti svarīgi ir tas, lai šos kritērijus ieviestu pēc vienotiem standartiem. Liels paldies, priekšsēdētājas kundze.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). -(ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pievienoties šīm eiro, kas ir viens no visizcilākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem, gadadienas svinībām.

Eiropai vajadzēja 40 gadus, lai izveidotu Centrālo banku, bet mums nevajag aizmist, ka Savienotajām Valstīm tam bija vajadzīgi 140 gadi pēc neatkarības iegūšanas.

Kā komisārs teica, rezultāti ir bijuši ļoti pozitīvi makroekonomiskās stabilitātes, nodarbinātības, pirkstspējas, Eiropas kohēzijas ziņā un pat nesuši labumu valstīm, kas nav eiro zonas dalībvalstis, un tas mums ir devis lielāku politisko kapacitāti.

Skatoties nākotnē, es piekrītu komisāra teiktajam: lai atrisinātu globalizācijas, iedzīvotāju novecošanās un klimata pārmaiņu radītās problēmas, mums ir jāuzņem jaunas valstis, jāuzlabo koordinācija, lai dzīvē ieviestu Lisabonas stratēģiju, un jāveic pārmaiņas, lai uzraudzītu kapitāla tirgus stabilitāti.

Ārlietās mums ir jāuzņemas jauni, pasaules līmeņa spēlētāja, pienākumi. Eiro zonai ir jābūt kā virzītājspēkam Kopienas integrācijas nākamajā procesā.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). -(PL) Priekšsēdētājas kundze, ja eiro ieviešana ir bijusi tāda veiksme un ir sniegusi tādus praktiskus un ekonomiskus labumus, kas ir interesanti, es griežos pie komisāra J.  Almumia ar jautājumu, vai nebūtu vērts ieguldīt nedaudz eiro izglītībā, motivējot jaunās dalībvalstis iesaistīties eiro zonā tik ātri, cik vien iespējams. Ir latīņu teiciens bona pecunia non olet vai, lietojot eifēmismu, ja nauda smaržo, nevis smird, tad, kas to lai zina, varbūt briti nonāks pie domas, ka ir vērts ieviest eiro, ja jau tas sniedz tik daudz labumu.

  Joaquin Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze, un liels paldies visiem deputātiem, kuri runāja šodienas debatēs.

Esmu ļoti pateicīgs par visiem jūsu komentāriem par Komisijas iniciatīvu un darbu, kuru es jums šodien aprakstīju, un mēs noteikti turpināsim debates nākošajos mēnešos.

Eiro, Ekonomikas un monetārā savienība, kā daudzi no jums minēja savās runās, ir sapnis, kas kļuvis par realitāti, un tas notika desmit gadu laikā.

Es domāju, ka tādēļ ir iemesls pateikt paldies tiem, kuri aizsāka šo iniciatīvu pirmajās Eiropas integrācijas desmitgadēs: Werner kungam 1970. gadā par pirmo ziņojumu par Ekonomikas un monetāro savienību; Valéry Giscard d'Estaing un Helmut Schmidt 1970. un 1980. gadā; protams, Jacques Delors un visiem tiem, kas kopā ar viņu radīja Māstrihtas līgumu un Ekonomikas un monetārās savienības ideju, kuru mēs pēc iespējas attīstām.

Ir iemesls justies iepriecinātam ne tikai tāpēc, ka mēs esam pārvērtuši viņu sapni par īstenību, bet tāpēc, ka šī realitāte sniedz mums rezultātus, ko var novērtēt vienkāršie pilsoņi.

Daži no jums runāja par rezultātiem pilsoņu vidū un reālajā ekonomikā: ko sapratīs cilvēki ārpus šī Parlamenta? Sabiedrība saprot daudz vairāk, nekā daži no mums iedomājas, viņi saprot, ka, pateicoties eiro un pateicoties Eiropas integrācijai, eiro zonā ir par sešpadsmit miljoniem darbavietu vairāk, nekā bija pirms desmit gadiem. Par sešpadsmit miljoniem darba vietu vairāk. Eiro zonā ir radītas daudz vairāk darba vietu nekā Savienotajās Valstīs. Piecreiz vairāk darba vietu radīts eiro zonā kopš eiro ieviešanas, nekā desmitgadē pirms eiro ieviešanas.

Sabiedrība to saprot ļoti labi. Pilsoņi to saprot ļoti labi, līdzīgi kā viņi saprot patreizējo situāciju ar patreizējām problēmām, ļoti saspringto un grūto situāciju tirgos, ekonomikas vidē, un viņi lūdz mums turpināt būt aktīviem un uzņemties iniciatīvas.

Tagad, kad mums ir instrumenti ekonomiskajai integrācijai, mums tie ir jāizmanto: gan tie, kas nāca līdz ar līgumu,gan tie, kuri tika radīti pirms desmit gadiem uz iepriekšējo sasniegumu pamata, kā arī mācoties no pieredzes, cik grūti ir sasniegt mērķus.

Mums labāk jākoordinē mūsu ekonomiskā politika, ne tikai budžeta politika. Par to mēs runājam tad, kad runājam par Lisabonas stratēģiju; bet it sevišķi tad, kad runājam par eiro zonu, mums ir jārunā par tās specifiskajām vajadzībām gan attiecībā uz budžeta politikas koordinēšanu, gan strukturālajām reformām, kuru ieviešana ir būtiska eiro zonas normālai funkcionēšanai un labu rezultātu sasniegšanai nodarbinātības, izaugsmes, zemu cenu pieauguma jomās un sniedzot lielākas iespējas iedzīvotājiem, kuru intereses mēs pārstāvam.

Mums šajā jomā neapšaubāmi ir panākumi, un mēs tos nedrīkstam slēpt.

Piemēram, viens sasniegums ir tāds, ka visi pārmērīgie budžetu deficīti eiro zonā ir tikuši samazināti. Šodien Komisija atbalstīja budžeta deficīta procedūras atcelšanu Portugālei un Itālijai. Eiro zonā nav valstu, kurās deficīts ir augstāks par līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto.

Tikai pirms dažiem gadiem, kad mēs šeit runājām par Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, daudzi no jums nevarēja to iedomāties, bet Stabilitātes pakta panākumi un eiro zonas dalībvalstu valdību apņemšanās noveda pie tā, ka nepastāv pārmērīgs deficīts.

Tomēr vēl ir jāveic ļoti svarīgas lietas, un mums tas ir jādara. Šis ierosinājums ir par to: sāksim atkal darboties, un es jums iedošu jautājumu sarakstu, ko pārrunāt Parlamentā un Eirogrupā, un es piekrītu tiem no jums, kas teica, ka Eirogrupas darbs ir neiedomājami svarīgs un ka darbs, ko tā veic Jean-Claude Juncker vadībā ir ļoti pozitīvs. Tas ir jāpārrunā parlamentos, ar valstu sabiedrības pārstāvjiem un dalībvalstu valdībām, un mums ir vajadzīgs dialogs ar Centrālo banku - bez bailēm, ar cieņu un gandarījumu, ņemot vērā veidu, kādā Eiropas Centrālā banka pilda savu neatkarības funkciju. Tā ir neiedomājami efektīva banka, lai arī, salīdzinot ar Anglijas Banku (Bank of England), Federālajām Rezervēm, Japānas Banku (Bank of Japan) vai jebkuru citu centrālo banku, tā ir ļoti jauna.

Divi pēdējie komentāri. Pirmais ir attiecībā uz valstīm, kuras nav un kuras netaisās iekļauties eiro zonā. Es nerunāju par kandidātvalstīm, kuras pievienosies nākošajos gados, ja vien izpildīs kritērijus, bet gan par tām, kuras ir izlēmušas nepievienoties vai nu caur izvēles klauzulu, vai caur referendumu.

Daži no jums teica, ka nākotnē eiro zonai būs problēmas. Es paredzu, ka tie ir tie, kuri negrib būt eiro zonā, kurai būs problēmas.

Globālajā ekonomikā no izolācijas cietīs tie, kuri grib būt izolēti. Tie, kuri integrējas, tie, kuri ir gatavi dalīties un lemt par savu ekonomisko politiku kopā, tie pieņems pareizus lēmumu, īstos lēmumus un no integrācijas gūs labumu saviem pilsoņiem.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. - (IT) Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes prognozes dažiem nākamajiem gadiem norāda uz satraucošu mūsu ražotspējas palēnināšanos. No 2,8% ekonomiskā pieauguma Eiropas Savienībā 2007. gadā tas nokritīsies par vienu procentu divos gados līdz 2,0% 2008. gadā un 1,8% 2009. gadā. Acīmredzot šo lejupslīdi nenosaka tikai iekšējais tirgus, bet gan plašāka globālās ekonomikas lejupslīde, ko ietekmē smagā situācija Savienotajās Valstīs un pieaugošās izejmateriālu cenas.

Komisija sagaida inflācijas maksimumu tuvākajā nākotnē pateicoties augstajām pārtikas, energoresursu un izejmateriālu cenām. Tā ir sevišķi satraucoša parādība, jo tai ir tieša ietekme uz pilsoņu dzīves apstākļiem un samazina to pirktspēju. Tas arī rada papildu slodzi uzņēmumiem, kuri pakāpeniski zaudē savu konkurētspēju, salīdzinot ar jaunajām ekonomikām. Tomēr, neskatoties uz to, mēs redzam pozitīvas iezīmes Lisabonas stratēģijas nodarbinātības mērķu īstenošanā, jo Eiropā ir radīti četri miljoni jaunu darba vietu.

Mūsu uzdevums ir noskaidrot, vai šis „jaunais” darba tirgus dinamisms ir saistīts ar nestabilitāti nodarbinātības ziņā, ja jau šai informācijai ir tikai pozitīva ietekme uz ekonomiku tagad, kad tā gaida stabilitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Ir iespaidīgi klausīties Komisijas un Eiropas Savienības vadošo personu runas par eiro zonas panākumiem, lai gan statistika rāda pretējo gan saistībā ar ekonomisko izaugsmi, gan Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Minētie panākumi ir tieši saistīti ar peļņas palielināšanos un fantastiskajiem ienākumiem, kurus ekonomiskās un finanšu grupas ir spējušas gūt šajos Ekonomikas un monetārās savienības pirmajos desmit gados.

Tomēr tas nav pieņemami, ka viņi sistemātiski aizmirst sociālās nevienlīdzības pieaugumu, bīstamā un slikti apmaksātā darba pieaugumu, kas miljoniem strādnieku noved nabadzībā; tā viņi arī turpmāk tiek ekspluatēti, un viņiem nav iespēju nodrošināt saviem bērniem pienācīgu dzīvi.

Tādēļ ir pārsteidzoši, ka Eiropas Komisijas piedāvātais plāns būs gandrīz tāds pats: vairāk ekonomisko ierobežojumu, lai nodrošinātu ekonomisko grupu konkurētspēju un finanšu stabilitāti, pastiprinātu budžeta pārraudzību, lai paātrinātu sabiedrisko pakalpojumu liberalizāciju un izdarītu lielāku spiedienu un kontroli, lai nepieļautu algu palielināšanos.

Tas novedīs pie sociālās spriedzes palielināšanās un pie cīņas sociālo un darba tiesību aizsardzībai, un pieaugošās ekspluatācijas apturēšanai.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Māstrihtas līguma prettautisko un pret strādājošajiem vērsto mērķu rezultātā radās EMS un eiro un radīja pamatu reakcionārajam Lisabonas līgumam un pieaugošajiem uzbrukumiem strādājošo tiesībām un brīvībām.

Labējie centristi un kreisie centristi ir ratificējuši šos Eiropas Savienības un valdības lēmumus. Grieķijā Jaunā demokrātija, PASOK un kreisā spārna koalīcija ir nobalsojuši par labu Māstrihtas līgumam. Tika atteikts rīkot referendumus. Tas apbrīnojami kalpo kapitālistu interesēm un parāda, cik ļoti tie baidās no tautas reakcijas.

Galveno ekonomiskās politikas mehānismu pārnešana no dalībvalstīm ECB pārraudzībā ir palīdzējusi kapitālistiem samazināt darbaspēka izmaksas un palielināt peļņu. Algu ierobežošana, ko ECB ir darījusi jau kopš tās dibināšanas, ir novedusi pie krasas strādājošo pirktspējas samazināšanās, pie straujas dzīves līmeņa pasliktināšanās strādnieku ģimenēs un pie nabadzības.

Daudzās valstīs arvien vairāk tiek apšaubīta EMS un eiro. Argumenti par cenu stabilitāti, ekonomikas aizsardzību utt. ir izrādījušies nepatiesi. Eiro aizsargā tikai monopolu peļņu; tas veicina privatizāciju un apvienošanos un bruģē ceļu vēl lielākai ekspluatācijai.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE), rakstiski. - (RO) Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidošana ir noteikusi ne tikai vienkāršotas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu Savienības līmenī, bet arī ir devusi Savienībai lielāku varu starptautiskajā līmenī, ir ieviesusi kritērijus, kas noveda pie kontinenta atkalapvienošanās un pie vienotās valūtas –eiro – ieviešanas, kas spēj konkurēt ar ASV dolāru.

EMS priekšrocība ir tā, ka tā nodrošināja zemu inflāciju un procentu likmes, kas dod labumu patērētājiem un uzņēmumiem un nodrošina valsts finanšu stabilitāti un dzīvotspēju, kurpretī vienotas valūtas ieviešana noveda pie izmaksu, kas bija saistītas ar valūtas maiņu, izzušanas, veicināja tirdzniecību un cenu izlīdzināšanos valstīs, kas pašlaik pārstāv eiro zonu.

Pašlaik Eiropa gatavojas atzīmēt desmit gadus kopš vienotās valūtas ieviešanas un, pat ja Eiropas Savienības dienvidu valstis ir piedzīvojušas veselu virkni grūtību, kas sekoja vienotās valūtas ieviešanai, valsts iestādes vēl nav žēlojušās. Analītiķu skaidrojums ir tāds, ka, neskatoties uz izmaiņām Savienoto Valstu finanšu tirgū, Eiropa ir saglabājusi stabilitāti. Es gribētu teikt, ka eiro panākumus var pierādīt ar faktu, ka Dānija, kas sākumā atteicās ieviest vienoto valūtu, tagad vēlas eiro.

Rumānijai eiro ieviešana pašlaik ir svarīgs mērķis, un ir joprojām jāpieliek lielas pūles, lai atbilstu konverģences kritērijiem un palielinātu Rumānijas uzņēmumu konkurētspēju vienotajā tirgū.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski.. - (Fl) Pirms Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā notika referendums. Vēlāk politiskā elite solīja iedzīvotājiem jaunu referendumu par atteikšanos no mūsu valūtas, markas. Atšķirībā no Zviedrijas solījums tika lauzts, un daudzi somi vēlējās savu naudu atpakaļ.

Eiro ir veiksmīgs tādā nozīmē, ka tūristi var izmantot vienu un to pašu naudu visās EMS valstīs un salīdzināt cenas. Ceļojumu nauda tomēr nav Ekonomikas un monetārās savienības būtība. Tā ir kopīga monetārā politika. Tas vairs nav tas pats veiksmes stāsts, ja ņem vērā visu eiro zonu un tās atšķirīgās ekonomikas.

Vispirms tas tika devalvēts par vienu trešdaļu attiecībā pret dolāru, un tad tam sekoja revalvācija par divām trešdaļām. EMS efektivitāte jāvērtē arī no kopīgās procentu likmes politikas viedokļa, kas noveda pie mājokļu cenas burbuļa daudzās valstīs.

  Winkler, Iuliu (PPE-DE), rakstiski. - (RO) 2008. gads iezīmē desmito gadadienu kopš Eiropas Centrālās bankas (ECB) izveidošanas, kas bija viens no visdrosmīgākajiem Eiropas projektiem. Desmit gadus pēc tās izveidošanas rezultāti, ko ieguvusi Ekonomikas un monetārā savienība, norāda uz neapšaubāmiem panākumiem. Unikālā ekonomisko kritēriju izmantošana, sagatavojot ECB lēmumus, un jebkādas politiskās ietekmes izslēgšana lēmumu pieņemšanā ir veicinājuši šī projekta panākumus un devuši labumu dalībvalstu ekonomikai.

Pievienojoties Eiropas Savienībai, gan Rumānijas valdība, gan Centrālā banka izvērtēja mūsu valsts pievienošanās perspektīvas EMS 2014. gadam. Pirms eiro ieviešanas Rumānijai vispirms ir jāpievienojas uz diviem gadiem valūtas kursa maiņas mehānismam (VKM II), sākot no 2012. gada.

Lai ievērotu šos laika ierobežojumus, mums jāpieliek pūles valdības fiskālās politikas koordinēšanā ar Centrālās bankas monetāro politiku, un tas prasa mērenību un apdomību budžeta izpildē. Lai noturētu inflāciju RNB ieteiktajā līmenī, mums jāizvairās no vēlēšanu gadiem raksturīgajiem kārdinājumiem. RNB inflācijas apkarošanas politika jānodrošina ar finanšu stabilitāti, atbildīgiem Rumānijas parlamenta lēmumiem un līdzsvarotu un efektīvu budžeta izpildi visu valsts iestāžu līmenī.

12. Situācijas pasliktināšanās Gruzijā (debates)

  Priekšsēdētājs. -(EL) Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situācijas pasliktināšanos Gruzijā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs.- (SL) Pirms es sāku runāt par Gruziju, es vēlos atbildēt uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja šodienas sēdes sākumā sniegto paziņojumu saistībā ar Birmu/Mjanmu. Tā kā šī ir pirmā reize, kad šodien runāju, es vēlos prezidentūras vārdā izteikt savu visdziļāko līdzjūtību visiem ciklona Nargis upuru tuviniekiem Birmā/Mjanmā. Es arī gribētu vērst jūsu uzmanību uz vakar publicēto prezidentūras paziņojumu, kurā tā izteica Eiropas Savienības vēlmi sniegt šai valstij ārkārtas humāno palīdzību.

Atgriežoties pie Gruzijas, cienījamie deputāti, es atbalstu Eiropas Parlamenta lēmumu iekļaut šodienas dienas kārtībā jautājumu par situāciju Gruzijā, jo attiecības starp Gruziju un Krievijas Federāciju ir ļoti nestabilas. Padome ļoti uzmanīgi vēro šo situāciju. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome nesen, 29. aprīlī, apsprieda Gruzijas jautājumu. Arī Politikas un drošības komiteja vakar pārrunāja šo jautājumu, par kuru izteicās arī premjerministra vietnieks G. Baramidze.

Eiropas Savienības vārdā 2. maijā sekoja prezidentūras atbilde, publicējot paziņojumu par spriedzes saasināšanos starp Gruziju un Krieviju . ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstais pārstāvis Javier Solana iepriekš bija divreiz runājis ar prezidentu Saakashvili un 30. aprīlī tikās ar Gruzijas īpašo sūtni D. Bakradze. Prezidentūra arī pārrunāja nesenos notikumus ar Krievijas ārlietu ministru K. Lavrov Eiropas Savienības trijotnes un Krievijas sanāksmē, kas notika Luksemburgā.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Savienība ir noraizējusies par neseno notikumu virkni, kas ir novedusi pie spriedzes saasināšanās starp Gruziju un Krievijas Federāciju. Mūs sevišķi satrauc paziņojums par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības miera uzturētāju skaita palielināšanos Abhāzijā un papildu piecpadsmit robežkontroles punktu izvietošanu uz administratīvās robežas. Mūs arī satrauc bezpilota Gruzijas lidmašīnas notriekšana Gruzijas gaisa telpā 20. aprīlī. Tāpat mūs uztrauc Krievijas Federācijas paziņojums dibināt oficiālus kontaktus ar Dienvidosetijas un Abhāzijas de facto valsts pārvaldes institūcijām, kuras ir izveidotas bez saskaņošanas ar Gruzijas iestādēm.

Eiropas Savienība no jauna apstiprina savu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajā teritorijā, kā to apstiprina ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1808. Eiropas Savienība turpina atbalstīt starptautiskos centienus panākt mierīgu konfliktu atrisināšanu Abhāzijā un Dienvidosetijā. Īpaši mēs atbalstām ANO darbību Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra draugu grupas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vadībā.

Eiropas Savienība mudina visas puses atturēties no jebkuras darbības, kas var pastiprināt spriedzi, un veikt pasākumus uzticības atjaunošanai. Šajā sakarā Eiropas Savienība atbalsta Gruzijas prezidenta iniciatīvu panākt mierīgu Abhāzijas konflikta atrisinājumu. Mēs ceram, ka šī iniciatīva veicinās konstruktīvu dialogu par šo jautājumu. Eiropas Savienības īpašais pārstāvis un Eiropas Komisija arī turpinās veicināt uzticību Gruzijas konfliktu risināšanas atbalstam.

Eiropas Savienība arī atbalsta Krievijas Federācijas lēmumu normalizēt attiecības ar Gruziju noteiktos jautājumos. Tas sniegs iespēju atcelt vīzu ierobežojumus Gruzijas nacionālistiem, pasta sakaru atjaunošanu un citas pozitīvas lietas. Kas attiecas uz Gruzijas iekšpolitisko situāciju, šai brīdī es gribētu izteikt Eiropas Savienības cerības, ka gaidāmās parlamenta vēlēšanas 21. maijā būs brīvas un godīgas. Ir svarīgi, lai Gruzijas valsts iestādes darītu visu, lai panāktu sabiedrības uzticību šo vēlēšanu norisei. Tāpēc mēs piekrītam vēlēšanu atbalsta programmas uzsākšanai, ko finansēs Stabilitātes instruments.

Mēs arī atbalstām Polijas ierosinājumu ļaut Polijas Senāta spīkerim sekmēt dialogu starp valdību un opozīciju. Visām Gruzijas politiskām partijām, gan valdības, gan opozīcijas, jādara viss iespējamais, lai uzlabotu atmosfēru vēlēšanu sagatavošanā un izveidotu patiesi demokrātisku politisko kultūru.

Nobeigumā es vēlētos atgādināt brīvu un neatkarīgu mediju būtisko lomu demokrātijas veidošanā. Vienlīdzīga valdības un opozīcijas piekļuve medijiem ir viens no brīvu un godīgu vēlēšanu priekšnosacījumiem. Cienījamie deputāti, ar to es vēlētos beigt. Es ceru dzirdēt jūsu viedokļus par situāciju Gruzijā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es pilnībā atbalstu Eiropas Savienības prezidentūras izteikto viedokli par Gruzijas pēdējo notikumu nopietnību.

Eiropas Savienības politisko direktoru misijai rīt būs ļoti laba iespēja apstiprināt mūsu patieso atbalstu Gruzijai šajā grūtajā brīdī.

Spriedze ap neatrisinātajiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā par nelaimi pieaug ļoti ātri. Nesenie Krievijas Federācijas lēmumi stiprināt sakarus ar separātiskajām de facto Abhāzijas un Dienvidosetijas varas iestādēm atspoguļo Gruzijas teritoriālās integritātes sairšanu, un šie pasākumi ir palielinājuši aizdomas, ka nākotnē tiks atzīti divi separātiskie apgabali, un tas grauj centienus rast mierīgu risinājumu. Tādēļ Komisija aicina Krievijas Federāciju atcelt šos lēmumus, vai - vismaz tos neīstenot, kā to Eiropas Savienība ir skaidri pateikusi savā paziņojumā.

Tagad mums ir jākoncentrējas uz to, kā izbeigt šo šaha spēli, kur katrs gājiens rada atbildes gājienu. Jebkura piedāvātā darbība ir jāvērtē no tāda viedokļa, vai tā spēj atvēsināt situāciju.

Es to saku tāpēc, ka jebkura tālāka pašreizējās krīzes pasliktināšanās apdraudētu ne tikai Gruzijas stabilitāti, bet visu Dienvidkaukāzu.

Mēs atbalstām prezidenta Saakashvili piedāvātos jaunos miera centienus Abhāzijā. Es domāju, ka ir svarīgi, lai tā attīstītos un kalpotu par pamatu konstruktīvam dialogam ar visām iesaistītajām pusēm. Tas nozīmē, ka pirmajā instancē ar pašiem abhāziem, kuri, cerams, būs gatavi – un es ceru, kuriem atļaus, iesaistīties diplomātiskajā procesā.

Krievija ir ļoti būtisks spēlētājs, ja mēs vēlamies panākt ilgstošu, mierīgu šo konfliktu risinājumu.

Komisija ir ņēmusi vērā Gruzijas lūgumu Eiropas Savienībai pieņemt mērus, kas liktu Krievijai pārskatīt tās patreizējo politiku. Es domāju, ka mēs apsvērsim tālākos soļus, bet mums jābūt uzmanīgiem, veicot simboliskas darbības, kas nevis uzlabos krīzes atrisināšanas iespējas, bet patiešām var novest pie tās tālākas saasināšanās.

To sakot, es domāju, ka vispārēja miera mehānismu pārskatīšana, kā, piemēram, ieteica ANO ģenerālsekretārs savā pēdējā ziņojumā par Abhāziju, var palīdzēt konfliktu mierīgā atrisināšanā, ja vien to atbalsta visas puses. Mums visiem jābūt gataviem aktīvāk darboties, lai šīs pūles atbalstītu.

Neaizmirsīsim, ka pēdējos četros gados Gruzija ir pielikusi milzīgas pūles demokrātiskas un uz tirgu vērstās sabiedrības veidošanā.

Mēs tikko esam izstrādājuši progresa ziņojumu, kas rāda, ka, lai gan Gruzijai vēl ir daudz ko darīt, tā ir guvusi ievērojumus panākumus EKP rīcības plāna vairākās jomās. Šie sasniegumi pierāda Gruzijas apņemšanos stiprināt saites ar Eiropas Savienību EKP ietvaros.

Kas attiecas uz gaidāmajām vēlēšanām, mēs esam mobilizējuši 2 miljonus eiro vēlēšanu atbalstam (kas jau tika pieprasīti), ar domu par godīgāku un atklātāku vēlēšanu procesa nodrošināšanu. Mēs arī sniedzam būtisku Eiropas Savienības atbalstu rehabilitācijas programmu atbalstam, kas sniegs labumu iedzīvotājiem konfliktu zonās etnisko plaisu dēļ.

Komisija tādēļ turpinās sniegt atbalstu Gruzijai tās politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā attīstībā ar pārliecību, ka valsts spēs atrisināt pašreizējās problēmas.

  Jacek Saryusz-Wolski, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, šeit Parlamentā mums jābūt ļoti satrauktiem par jau tā saspringtās situācijas Gruzijā saasināšanos. Eiropas Parlamentam jāparāda stingra pārliecība un atbalsts Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.

Nesenais Krievijas valdības lēmums nodibināt oficiālas attiecības un pastiprināt Krievijas militāro klātbūtni Abhāzijā pārkāpj esošos nolīgumus un Gruzijas teritoriālo integritāti. Tas pastiprina spriedzi konflikta zonās un tādējādi apdraud starptautiskos miera centienus.

Kas būtu jādara, lai atjaunotu mieru un stabilitāti visā reģionā? Lūk, daži priekšlikumi Parlamentam, ņemot vērā mūsu rezolūciju. Pirmkārt, mums jālūdz Krievijai un Gruzijai parādīt savaldību, turpināt risināt konfliktu mierīgā ceļā un atļaut Eiropas Savienībai būt par starpnieku. Otrkārt, mums jālūdz Krievijas valdībai apturēt lēmumu nodibināt oficiālas attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju un izvest Krievijas armiju no Abhāzijas. Treškārt, mums jāsasauc ANO Drošības padome, lai izmantotu mandātu un UNAMIG (United Nations Mission in Georgia) atbalstu un lai pakāpeniski izveidotu pilnīgi neatkarīgus starptautiskos miera uzturēšanas spēkus. Mums jāaicina Eiropas Savienības Padome un Komisija uzņemties aktīvāku lomu un iesaistīties konflikta risināšanā, iespējams, plānojot kādu ESDP (Eiropas drošības un aizsardzības politikas) misiju. Mums ir jāatbalsta pēc iespējas ātrāka Eiropas Savienības konflikta novērtēšanas misijas nosūtīšana. Visbeidzot, mums ir jāaicina starptautiskā sabiedrība pievienoties Eiropas Savienības centieniem situācijas stabilizēšanā un reģiona konflikta atrisināšanā.

Šis konflikts ir pārbaude Eiropas Savienības kopējai Eiropas ārpolitikas un drošības politikai. Tas dos iespēju Eiropas Savienībai rīkoties saskaņā ar tās mērķiem, apstiprinot Lisabonas līguma CFSP (kopīgā ārlietu un drošības politika) postulātu – būt ne tikai tam, kurš konflikta situācijās maksā, bet arī tam, kurš tajā piedalās.

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. -(DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāri, man pagājušajā nedēļā bija iespēja kopā ar delegāciju pabūt ne tikai Tbilisi, bet arī Abhāzijā un tās okupētajā Gali rajonā. Mani sevišķi aizskāra divas lietas: pirmā, to cilvēku, kuri spiesti bēguļot, liktenis; tikai daži no tiem, kas spēja atgriezties, apstrādā savu zemi, un viņiem, protams, ir grūtības pārdot savus ražojumus aiz robežas, kura pēkšņi tika iezīmēta caur viņu zemi.

Mani vēl satrauca tas, ka de facto valdības pārstāvis, ar kuru mēs runājām, bija diezgan nekompetents. Komisār, es baidos, ka rezultātā, kā jūs uzsvērāt, Krievija nedos Abhāzijas iedzīvotājiem iespēju iesaistīties miera procesā.

Tādēļ mūsu simpātijas dabīgi pieder Gruzijai, mazai valstij, uz kuru lielā kaimiņu valsts izdara spiedienu. Tomēr es domāju, ka abām pusēm ir jāparāda iecietība, un tāpēc es atbalstu Padomes un Komisijas paziņojumus.

Otrs iemesls manai rīcībai ir tāds, ka es uzskatu, ka tas, ko vakar mūsu komitejai teica Gruzijas premjerministra vietnieks, un veids, kā viņš to pateica, bija diezgan nepārliecinoši, ar kareivīgu pieskaņu, no kuras tik kritiskā situācijā būtu jāizvairās.

Vēlēšanas ir nenovēršamas, un dažas lietas, saistītas ar vēlēšanu iznākumu, dabiski, tiek izmantotas. Krievija iekrīt tieši šajā slazdā un pat netieši un negribot atbalsta tos spēkus Gruzijā, kuri vēlētos izmantot konfliktu savu politisko mērķu īstenošanā. Ļaujiet man atkārtot: mēs pilnībā atbalstām Gruziju un tās cerības par neatkarību un integritāti, šeit nav ko diskutēt. Mēs arī ceram, ka gaidāmās vēlēšanas tiešām notiks brīvi un godīgi.

Īpaši divas lietas virza Gruziju Eiropas Savienības virzienā, un tas arī, pēc manām domām, ir svarīgi. Pirmais ir vīzu ierobežojumu atvieglošana. Tas nav pieņemami, ka krieviem un netieši arī Abhāzijas un Gruzijas pilsoņiem, kuriem ir izsniegtas Krievijas pases, ir vīzu atvieglojumi, kādi nav Gruzijai. Tas nav godīgi un taisnīgi, un tas ir jālabo. Otrkārt, Gruzijā ir jāizvieto patiesi daudzpusīgi miera uzturēšanas spēki. Mēs nevaram ļaut miera grupai būt tur aktīvai, jo to no vienas puses veido Krievija, viena konfliktā iesaistītā puse, un no otras puses - lielākā partija, kas faktiski ir okupējusi apgabalu un tagad arī uzstājas kā miera uzturēšanas spēki.

Es uzskatu, ka Gruzijas vēlme to pārtraukt ir attaisnojama, un ir svarīgi, komisārs jau tik daudz pateica komitejai, ka mēs saglabājam spēju turpināt sarunas. Dabiski, mēs nevaram pieņemt simtprocentīgi visus priekšlikumus un formulējumus, ar ko Gruzija nākusi klajā – mēs esam Eiropas Savienība -, bet šīs divas Gruzijas prasības pelna īpašu atbalstu. Es ceru, ka Komisija būs aktīva un patiešām gūs panākumus Gruzijas centienu atbalstīšanā.

  Georgs Andrejevs, ALDE grupas vārdā. -(LV) Priekšsēdētājas kundze, ministri, komisāri, dāmas un kungi, pirms nedēļas man bija iespēja iepazīties ar situāciju Gruzijā personīgi, kad es apmeklēju Tbilisi Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā. Savas politiskās grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, vārdā es vēlētos vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Krievijas Federācijas armijas klātbūtnes destabilizējošo lomu konflikta zonā. Gruzijas aicinājums starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajām organizācijām apsvērt iespēju aizstāt Krievijas „miera uzturēšanas” spēkus ar citiem Padomei un Eiropas Komisijai ir jāņem vērā un jāatbalsta, kā arī jāapsver iespēja, ka Eiropas Savienība varētu uzraudzīt miera uzturēšanas spēkus Gruzijas Abhāzijas reģionā. Lai atrisinātu šo konfliktu, Gruzijai ir vajadzīgs spēcīgs starptautiskais atbalsts un sadarbība, bet es arī vēlos aicināt Gruzijas valdību pielikt vislielākās pūles Gruzijas Republikas iekšpolitiskā klimata uzlabošanā. Šā gada 5. janvāra prezidenta vēlēšanas bija lēmums izkļūt no strupceļa, bet vēlēšanu procesa laikā tika novēroti vairāki pārkāpumi un neskaidrības, un ar nožēlu man jāpiebilst, ka atbilstošo Gruzijas valsts iestāžu rīcība bija nepietiekama, lai pārliecinātu vēlētājus un kandidātus, ka tām ir politiskā griba izmeklēt tos vēlēšanu pārkāpumus, kas atklājās šo vēlēšanu laikā. Esmu pārliecināts, ka parlamenta vēlēšanu laikā, kas notiks maijā, atbilstošās Gruzijas valsts iestādes veiks nepieciešamos soļus sabiedrības uzticības palielināšanai vēlēšanu procesam. Šajā sakarā es apsveicu vēlēšanu atbalsta programmu, ko finansē Eiropas Komisija un kurā piedalās četras nevalstiskās organizācijas, ANO un Eiropas Padome. Visām politiskajām partijām, valdībai un opozīcijai ir jādara viss, ko viņi var, lai uzlabotu pašreizējo stipri polarizēto Gruzijas klimatu un iedibinātu patiesi demokrātisku politisko kultūru. Abām pusēm, koalīcijai un opozīcijai, un, protams, arī pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsaprot, ka iekšējā nestabilitāte palielina risku un iespēju, ka turpināsies kaimiņvalstu destruktīvā ietekme, īpaši no Krievijas Federācijas. Paldies par jūsu uzmanību..

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. -(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Lenarčič kungs, es arī runāju delegācijas vārdā, faktiski esmu Eiropas Parlamenta delegācijas trijās Kaukāza valstīs priekšsēdētāja.

Jums ir taisnība, sakot, ka situācija ir satraucoša un nopietna, un es nedomāju, ka mēs varam stāvēt malā un noskatīties šīs provokācijas saasinājumu. Personīgi es teiktu, ka tā ir gandrīz vienas valsts aneksija, ko veic otra. Kad Krievija martā atkāpās no sankciju režīma, kā to prasīja NVS, tā deva sev iespēju sniegt Abhāzijai militāru atbalstu. 16. aprīlī Krievija legalizēja divpusējās attiecības un oficiālos Abhāzijas un Dienvidosetijas dokumentus. Tas noteikti nozīmē netiešu šo divu separātisko apgabalu atzīšanu. Tad, protams, 24. aprīlī Krievija vienpusēji palielināja karaspēku un nosūtīja bruņojumu. Mēs nezinām. Pat ANO, kas uzturas valstī, nezin, par cik Krievija palielināja miera uzturēšanas spēkus. Kā mans kolēģis teica, mēs bijām Gali pagājušajā nedēļā, un izskatās, tur nebija nekas, kas attaisnotu šo karaspēka pieaugumu no 2 000 uz 3 000 vienībām. Deputātiem, kuri nezin, - šis līgums tika noslēgts 1994. gadā, kad Krievija iecēla sevi par vidutāju un ieteica sūtīt miera uzturēšanas spēkus uz Abhāzijas teritoriju, starp Abhāzijas teritoriju un apgabalu Abhāzijā, kur dzīvo gruzīni. Šodien, kad NVS runā par dažādību, tur ir tikai Krievijas armija. Būdami vidutāji, mēs varam uzstādīt jautājumu: kādu rezultātu šie vidutāji ir panākuši?

Es arī gribu pajautāt, kāda ir mūsu atbildība. Es, protams, esmu dzirdējusi jūsu priekšlikumus, bet es domāju, ka šobrīd mums ir jāizbeidz vardarbības eskalācija. Es esmu arī dzirdējusi divus pēdējos Padomes paziņojumus. Eiropas Savienība tikai atbalsta uzticības atgūšanu. Lenarčič kungs, šajā apgabalā šodien nav uzticēšanās. Šeit pat vairs nav dialogs. Abhāzija pārtrauca dialogu ar Gruziju 2006. gadā. Kas attiecas uz Eiropas Savienības paziņojumu, Komisija jau rīkojas. Tā saka, ka Eiropas Savienība iesaistīsies šajā konfliktā tikai tad, ja abas iesaistītās puses to prasīs. Es varu atbildēt, ka tas nekad nenotiks. Krievija nekad nelūgs palīdzību konflikta risināšanā, jo tā vienmēr ir teikusi, ka tā nav šī konflikta dalībniece. Tādēļ paceļas jautājums par Eiropas Savienības atbildību.

Lai gan jūs paziņojāt par ANO atbalstu, mēs ļoti labi zinām, ka šeit ir pilnīgs strupceļš un neveiksme, jo, kad bija aicinājums pieņemt ANO rezolūciju, Krievija uz to neatbildēja. Tādējādi Krievija ir apstādinājusi šo procesu. Es domāju, ka tas dod pietiekošus argumentus, kā arī iespēju, lai mēs sniegtu konkrētu palīdzību. Vairs nepastāv jautājums par konflikta atrisināšanu; mums šis iespējamais konflikts noteikti ir jānovērš. Tādēļ mums ir jārīkojas, un tāpēc, ņemot vērā rezolūcijas kontekstu, par kuru balsojām pagājušajā nedēļā Tbilisi, mēs, piemēram, apsvērām iespēju, ka Krievija dala atbildību par miera uzturēšanu, sūtot uz turieni Civilo miera korpusu. Es domāju, ka mums vajadzētu atcerēties Balkānus. Es domāju, ka vēsture mums nepiedos otro neveiksmi. Balkānu karam ir jābūt pēdējam, un es domāju, ka tas ir atkarīgs no mums, vai mēs izbeigsim konfliktu Dienvidkaukāzā jau tā iedīglī.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. - (PL) Ministr, komisāri, pēdējā brīdī mēs pārtraucam Eiropas Savienības diezgan kompromitējošo klusēšanu par Gruzijas problēmu.

Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktā krievu minoritātes tiesības nav galvenais jautājums. Neskatoties uz etnisko tīrīšanu, ko pieredzēja trīssimt tūkstoši gruzīnu šajā reģionā pēc 1993. gada, demokrātiskā Gruzija jau vairākus gadus piedāvā Abhāzijai autonomijas brīvības. Neskatoties uz to, Krievija nesen ir oficiāli atzinusi Abhāzijas marionešu valdību, nostiprinot tirdzniecības saites un attiecinot vairākus Krievijas likumus – par ģimenes tiesībām, civillikumu un komerclikumu, uz šo apgabalu.

Šodien mums ir jāuzdod sev nopietns jautājums: vai mēs neiedrošinājām Krieviju tā rīkoties, iebilstot pret Gruzijas dalību NATO? Šis jautājums ir īpaši jāuzdod Berlīnei. Tas ir ģeopolitikas jautājums. Uzticība Eiropas Savienībai un mieram šajā apgabalā ir likti uz spēles. Ja mēs nespējam apturēt Krievijas mēģinājumus sadalīt vienu no mūsu galvenajiem partneriem Kaukāzā, neviens nākotnē ar mums nesadarbosies.

Mums jāiesaista Savienotās Valstis, sasaucot par šo jautājumu Drošības padomes un EDSO sanāksmi. Bez tieša diplomātiska atbalsta Gruzijas integritātei mums ir jāpieprasa, lai Krievijas militāristi tiktu aizstāti ar spēkiem, kas darbojas ar ANO vai EDSO mandātu. Būtu vērts uz Tbilisi aizsūtīt Parlamenta misiju. Ja mums neveiksies, Krievija un tās neoimperiālistiskā politika var novest visu reģionu uz kara robežas.

  Miloslav Ransdorf, GUE/NGL grupas vārdā. - (CS) Gruzijai kopš 1991. gada ir bijuši trīs prezidenti: disidents Z  Gamsakhurdia, komunistu pārstāvis E. Shevardnadze un tagad amerikāņu protežē M. Saakashvili.

Ir grūti pateikt, kurš no viņiem visiem ir sliktākais. Savas vizītes laikā M. Saakashvili mums izteica vienu domu: viņš iedrošināja mūs pirkt Gruzijas vīnus, kurus viņš sauca par „brīvības vīniem”. Es neesmu pārliecināts, vai, piemēram, par tādu var uzskatīt Staļina iecienīto vīnu Chvanchkhara; jebkurā gadījumā situācija Gruzijā ir nopietna. Viena ceturtdaļa iedzīvotāju ir emigrējusi: 1 300 000 gruzīnu strādā Krievijas Federācijas teritorijā. Šis fakts rāda, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai abas valstis atrisinātu savstarpējos jautājumus tagad, kad jaunais prezidents, D. Medvedev, ir stājies pie savu pienākumu pildīšanas Kremlī. Es domāju, ka viņam vajag dot laiku izpildīt solījumus, proti, piedāvāt palīdzīgu roku Gruzijai un palīdzēt atrisināt patiešām ļoti nopietno situāciju.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). -(NL) Es gribētu pateikties gan prezidentūrai, gan Komisijai par atbildēm. Tiešām, pastāv milzīgas bažas par spriedzes pieaugumu reģionā. Es piekrītu izteiktajiem komentāriem un aicinājumiem ievērot mērenību.

Tomēr ir jautājums : kāda jēga, ja Padomes 2007. gada novembra paziņojums arī aicināja uz mērenību, bet, par nelaimi, spriedze ir tikai pieaugusi. Un tagad, priekšsēdētājas kundze? Gruzijas premjerministra vietnieks G. Baramidze lūdza: „Palīdziet mums, palīdziet mums!” - un vēl ar neizsmalcinātiem vārdiem, vārdiem, kas nav samazinājuši spriedzi, ieskaitot Gruzijas pusē. Ko tad mums vajag darīt?

Pirmkārt, pastāv misija. Ne tikai Gruzijai, bet arī Krievijai ir jāpiedalās sarunās. Otrais punkts ir ANO miera uzturēšanas spēki. Tas ir nepieņemami, ka Krievija viena pati nosaka, ka tās karaspēks uz turieni ir jāsūta.

Trešais punkts, priekšsēdētajas kundze, attiecas uz spiediena samazināšanu. Es tikko sava biroja datorā vēroju brīnišķīgo prezidenta D. Medvedev inaugurācijas ceremoniju. Es dzirdēju, ka prezidents D. Medvedev, jaunais prezidents, uzstājīgi paziņoja par vēlmi saglabāt Krievijas suverenitāti un neatkarību. Viņa kolēģis Gruzijā rīkojās līdzīgi. Es vēlētos pajautāt ikvienam, kurš šeit vēlas šodien apsveikt prezidentu D. Medvedev, lai prasa viņam arī garantēt Gruzijas teritorijas suverenitāti un neatkarību.

Priekšsēdētājas kundze, konstruktīva sadarbība – lūk, kas ir svarīgi; konstruktīva abu pušu sadarbība. Jaunais Krievijas prezidents arī sniedz mums jaunu iespēju mēģināt viņu spēcīgāk par to pārliecināt. Liels paldies.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). -(NL) Es gribu pievienoties iepriekšējiem runātājiem, ieskaitot komisāri un Padomes pašreizējo prezidentu, izsakot bažas, kurās mēs dalāmies, runājot par situāciju, kas izveidojusies it īpaši Kaukāza reģionā saistībā ar Gruziju, un problēmām saistībā ar Dienvidosetiju un Abhāziju. Tā kā nesen mēs runājām par iesaldētajiem konfliktiem, situācija pašlaik ir tāda, ka tie var kļūt par „snaudošajiem” konfliktiem; un mums, bez šaubām, ir jāraugās, lai tie nekļūtu par atklātiem konfliktiem. Eiropas Savienība, ANO un ikviens, kas spēj darboties, ir atbildīgs par šīs situācijas noregulēšanu.

Mums, protams, ir jānoraida Krievijas rīcība. Notiek vai šķiet, ka notiek, virzība uz formalizēšanu, virzība uz iespējamu neatkarības atzīšanu. Ģeostratēģiskās intereses te, protams, spēlē galveno lomu. Es varu iedomāties, ka Maskavā valda neapmierinātība par neseno NATO samitu, kurš solīja Gruzijai ļaut pievienoties NATO ilgākā laika posmā, un ka, protams, ir arī īgnums par lielākās daļas Eiropas Savienības valstu reakciju uz Kosovas neatkarības deklarāciju. Mēs domājam, ka šie jautājumu nav jāsaista ar situāciju Gruzijā. Par to iepriekš tika parakstīti līgumi ar EDSO, un mēs domājam, ka it īpaši ANO ir jāmēģina ievirzīt konsultācijas un dialogu atpakaļ sliedēs.

Pašlaik mēs redzam konflikta paplašināšanos abās pusēs, vārdu kara paplašināšanos; tiešām, šaha spēle, kā teica komisāre, bet es baidos, ka bez uzvarētājiem, kas nenes labumu nevienam.

No vienas puses, ir Krievijas, kura palielina „miera uzturētāju” skaitu, reakcija. No otras puses, Gruzija rada problēmas PTO sarunās par Krievijas pievienošanos šai organizācijai. Es domāju, ka nacionālistiskā nokrāsa, kas jūtama abās pusēs, ir jāizslēdz no sarunām.

Kā daudzi teica, visām pusēm ir jāsavaldās, un ilgākā laika posmā jāpūlas panākt strukturālu risinājumu. Es domāju, ka Eiropas Savienība var spēlēt šajā sakarā nopietnu lomu, tajā skaitā tiešu dialogu ar Krieviju gaidāmajā Eiropas Savienības - Krievijas samitā. Tas var sniegt iespēju izjautāt jauno prezidentu par to, ko viņa valsts plāno darīt ar iesaldētajiem konfliktiem, ne tikai Kaukāzā, bet arī Piedņeprā, iespējams, ka jaunais prezidents var norādīt savus centienus attiecībā uz 1999. gadā noslēgtajiem EDSO līgumiem saistībā ar situāciju šajās nedrošajās valstīs, republikās, zemēs.

Visbeidzot es piekrītu tam, ka ikviens, kurš kritizēja Krievijas ANO lēmumu interpretāciju - protams, šie „miera uzturētāji” nav miera uzturētāji; tie drīzāk ir jāuzskata par karaspēku, kas kalpo Krievijas interesēm un nevis ANO mērķiem. Šajā sakarā ir jāpanāk jaunas vienošanās, un arī Eiropas Savienībai tajās ir jāspēlē sava loma.

Bez tam noteikti ir jāsaglabā Gruzijas teritoriālā integritāte un jārespektē minoritātes un to problēmas. H.  Swoboda minēja dažus punktus šajā sakarā, jo cilvēkus uz vietām starp Maskavu un Tbilisi nospiež apdraudētības sajūta. Protams, kaut kas ir jādara, lai samazinātu bēgļu problēmu. Varbūt labākā Eiropas Savienības palīdzība ir investēt uzticības radīšanā, lai palīdzētu abām pusēm atjaunot dialogu.

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Pēc vakardienas Gruzijas reintegrācijas valsts ministra izteiktā paziņojuma ir skaidrs, ka Gruzija ir ļoti tuvu karam. Situācija starp Gruziju un Krieviju patiešām ir ārkārtīgi saspringta. Putina edikts, kas aicināja valsts aģentūras uzsākt sadarbību ar Abhāziju un Dienvidosetiju, bezpilota Gruzijas lidmašīnas notriekšana un Krievijas militārā kontingenta palielināšana Abhāzijā rada pamatu nopietnajām bažām, kuras pauda M. Saakashvili valdība.

Krievija, neievērojot Gruzijas teritoriālo integritāti, vēlas pakāpeniski panākt savu kontroli pār diviem separātiskajiem Gruzijas rajoniem. Krievijas centieni skaidri parāda tās dominējošā spēka politiku. 80% Abhāzijas iedzīvotāju tagad ir Krievijas pilsonība, un krievi apgalvo, ka viņu pienākums ir savus pilsoņus aizsargāt. Tikpat uzskatāms piemērs ir vakardienas Krievijas Sauszemes bruņoto spēku komandiera ģenerāļa Aleksej Maslov paziņojums: „Lai novērstu bruņoto konfliktu un nostiprinātu stabilitāti Transkaukāzā, ir nepieciešams palielināt armijas klātbūtni Abhāzijā.”

Krievijas vara vienkārši nevar paciest, ka Gruzija ir izvēlējusies ceļu uz autonomiju un neatkarību, un Eiroatlantijas integrāciju. Gruzija ir Eiropas kaimiņattiecību politikas neatņemama sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir sniegt vislielāko atbalstu reformām Gruzijā, demokrātijas un tiesiskuma attīstībai.

Tas ir arī Eiropas Savienības un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas darbības mērķis. Pirms nedēļas mēs tikāmies Tbilisi, kur mēs pieņēmām vairākus būtiskus ieteikumus. Mēs arī apmeklējām Abhāzijas „konflikta zonu”, kur pašlaik ir nepieļaujami apstākļi. Es uzskatu, ka mums ir jārīkojas enerģiskāk un nepārprotamāk, atbalstot Gruziju, un jāpastiprina spiediens uz Krieviju. Miera uzturēšanas spēki ir jāpārkārto tā, lai tie būtu starptautiski un neitrāli. Tblisi cenšas rīkoties mierīgi, jo vēlas atrisināt šo situāciju mierīgā ceļā. Priekšplānā ir Gruzijas parlamenta vēlēšanas, un tagad tās ir nenovēršamas. Vēlēšanas būs nopietna pārbaude Gruzijas jaunajai un trauslajai demokrātijai, un mums jāsniedz viņiem visa iespējamā palīdzība, lai nodrošinātu panākumus. Paldies par jūsu uzmanību..

  Józef Pinior (PSE). -(PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Eiropas Parlaments vairākkārt ir iesaistījies demokrātijas veidošanā Gruzijā. Mēs esam ar apbrīnu noraudzījušies, kā Gruzijas pilsoņi mēģina īstenot liberālu demokrātiju, spēcīgu pilsonisku sabiedrību un brīvas vēlēšanas. Eiropas Parlaments arī šodien ir stingri Gruzijas demokrātijas pusē un aizsargā Gruzijas valsts teritoriālo integritāti.

Vakar mēs dzirdējām Gruzijas premjerministra vietnieka Giorgi Baramidze uzrunu. G. Baramidze no Gruzijas viedokļa aprakstītie notikumi atklāj patreizējās situācijas Kaukāzā nopietnību. Protams, mēs aicinām visas puses - gan Gruziju, gan Krieviju būt apdomīgām. Tomēr ir jāsaprot, ka Eiropā nav vienprātības attiecībā uz Krievijas neoimperiālistisko politiku Kaukāzā vai Gruzijā. Krievijas uzstājīgais arguments ir, ka tai ir jāuzņemas īpaša atbildība, lai garantētu mieru un drošību šajā reģionā.

Tajā pašā laikā es vēlos pateikt, ka šajā situācijā starptautiski Gruzijai vissvarīgākais ir tās demokrātija. Tādēļ mēs aicinām Gruzijas valsts iestādes un Gruzijas iedzīvotājus tālāk nostiprināt Gruzijā liberālisma un demokrātijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības un tiesiskuma pamatvērtības.

Tas, ko komisāre minēja par Eiropas Savienības atbalstu gaidāmajām vēlēšanām Gruzijā, ir tāds Eiropas Savienības solis, kam būtu jāraksturo Eiropas politika Kaukāzā: Gruzijas aizstāvība, apbrīna par demokrātijas procesa attīstību, nesamierināšanās ar šīs valsts teritoriālās integritātes apdraudējumu. Mēs aicinām Krieviju un Gruziju stiprināt stabilitāti, mieru un drošību šajā reģionā.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Krievijai šodien ir jauns prezidents, bet Vladimir Putin jaunais amats premjerministra postenī ļaus viņam saglabāt savu kontroli pār varu un uzraudzīt savu protežē Dmitrij Medvedev. Tā rezultātā Krievijas ārpolitika nemainīsies.

Naftas dolāru plūdi padara Krieviju par atdzimstošu varu, bet, par nožēlu, tā visu redz nulles summas nosacījumos. V. Putin ārpolitikas prioritāte - atjaunot ko līdzīgu bijušajai Padomju Savienībai, tika vērsta uz to, ko tā aizbildnieciski sauc par savām „tuvajām ārzemēm” - bijušās padomju republikas Baltijā, Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā, kur Krievija ir nolēmusi saglabāt savu ietekmes sfēru. Viņi tiek sodīti par skatīšanos rietumu virzienā uz NATO, Eiropas Savienību, nevis uz Maskavu.

Gruzija rietumnieciski noskaņotā reformatora prezidenta M  Saakashvili vadībā ir daudz cietusi no Krievijas ietiepības. Bez tirdzniecības un enerģētikas izmantošanas par diplomātiskajiem ieročiem, Putin nepārtraukti centās graut Gruzijas teritoriālo integritāti, klusībā atbalstot separātiskās, pašpasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas Republikas. Vēl vairāk Krievijas kareivju, it kā miera uzturētāju, bet faktiski kaujas gatavībā, ierašanās Abhāzijā, un nesenā provokatīvā Gruzijas bezpilota lidmašīnas notriekšana ir pastiprinājuši spriedzi šajā reģionā.

Taču, ņemot vērā Rietumu steigu apstiprināt Kosovas neatkarību bez nevienas ANO rezolūcijas vai starptautiskas vienošanās, tas piedod Krievijas darbībām, par nožēlu, zināmu loģiku. Kosovas atzīšana ir atvērusi Pandoras lādi un devusi Krievijai augsti morālu pamatojumu. Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka Krievija redz to kā precedentu. Būtu patiešām traģiski, ja ar mūsu pieeju Kosovai mēs nelabojami būtu kaitējuši Gruzijai un noveduši pie bruņota konflikta valstī, kuras teritoriālā integritāte mums ir stingri jāaizsargā.

  Alessandro Battilocchio (PSE). -(IT) Prezidentes kundze, dāmas un kungi, es pagājušajā nedēļā kopā ar saviem kolēģiem no starpparlamentu delegācijas, ko vadīja Isler Béguin kundze, kuras komentārus es pilnībā atbalstu, piedalījos tikšanās Tbilisi. Situācija patiešām pasliktinās, un pieaugošā spriedze var pāraugt atklātā bruņotā konfrontācijā. Oficiālās sanāksmes laikā prezidents M. Saakashvili apstiprināja, ka šoreiz tas ir stundu, nevis dienu jautājums.

Strupceļš Abhāzijā un Dienvidosetijā tiek risināts, un Maskava ir oficiāli apstiprinājusi, ka tā vēlas izveidot tiesiskas attiecības ar katru reģionu. Tas atjaunos debates par Gruzijas teritoriālo integritāti, kura ir apstiprināta ar ANO rezolūcijām.

Ir cerība, ka Eiropa runās vienā valodā, un tā darbosies izlēmīgāk mierīgu risinājumu meklējumos, kamēr vēl nav par vēlu. Ja attiecības sabruks, tad var viegli paredzēt ķēdes reakciju visā reģionā, līdz pat tam, ka notikumi sasniegs mūsu robežas. Tāpēc mēs ceram uz Padomes un Komisijas patiesu apņemšanos šajā sakarā.

Vai nu mēs pievēršamies situācijai un dubultojam savas pūles vidutāja lomā, vai arī uz mums gulsies milzīga atbildība, ka mēs nevēlējāmies vai nespējām pietiekoši daudz izdarīt.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Mēs esam Gruzijas draugi. Patiesa draudzība nozīmē sniegt atbalstu un palīdzību, un tas ir tas, kas Eiropai tagad jādara, kad Gruzijas teritoriālā neatkarība ir likta uz kārts. Tomēr patiesa draudzība arī nozīmē izteikt kritiku tur, kur tā ir nepieciešama.

Priekšsēdētājas kundze, Gruzijas valdība ir grūta uzdevuma priekšā. Tai ir jāstiprina demokrātija, kas ir balstīta uz Eiropas vērtībām valstī, kuras vēsture ir pilnīgi atšķirīga. Tai arī jāattīsta ekonomika, un komisāre pareizi uzsvēra, ka ir panākts labs progress attiecībā uz EKP, lai gan vēl daudz kas jādara. Tas ir grūts uzdevums Gruzijas valdībai laikā, kad valsts teritoriālā integritāte ir apdraudēta un pastāv draudi no Krievijas.

Eiropai jāieņem noteikta pozīcija šajā jautājumā un ir jāatbalsta konfliktā iesaistītās puses. Prezidenta M  Saakashvili priekšlikumi šajā jautājumā ir pelnījuši atbilstošu uzmanību. Tie sniedz labāku iespēju, nekā ieroču žvadzināšanu. Misija, kurā ir jāpiedalās Padomes prezidentūrai, ir laba, jo ir pagājis tas laiks, kad mēs varējām sēdēt un gaidīt, kad lietas atgriezīsies normālā stāvoklī. Padomei un Komisijai ir jāizrāda vēlme darboties.

Fakts, ka parlamenta vēlēšanām ir jānotiek 21. maijā, spriedzi pastiprina. Es piedalīšos novērošanas misijā, un mēs vēlēšanas rūpīgi novērosim. Parlamenta vēlēšanas būs lakmusa tests M. Saakashvili valdībai. Tādēļ ir jānodrošina godīgas un demokrātiskas vēlēšanas. Tas būs pamats Eiropas spēku apvienošanai un demokrātijas un brīvības nodrošināšanai visiem Gruzijas iedzīvotājiem, tajā skaitā Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem. Tādēļ Gruzija ir pelnījusi mūsu atbalstu. Liels paldies.

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, komisāre Ferrero-Waldner pirms dažām minūtēm sāka savu runu, uzsverot, cik nopietna ir situācija, līdzīgu viedokli izteica arī J.Lenarčič Padomes vārdā. Tāpat arī visi pārējie runātāji ir uzsvēruši pašreizējās situācijas nopietnību.

No savām vizītēm Gruzijā es zinu, ka valsts pieliek milzīgas pūles, lai nostiprinātu savas saites ar Eiropas Savienību. Es domāju, ka mums tagad, krīzes apstākļos, un, pamatojoties uz to, ko kolēģis pirms brīža teica par Krievijas imperiālismu, Gruzija ir jāatbalsta.

Krievija nekad nav pieņēmusi Gruzijas teritoriālo integritāti attiecībā uz Abhāziju un Dienvidosetiju. No tā, ko mēs dzirdējām pēdējās nedēļās, mēs zinām, ka Krievijas un Abhāzijas separātisti acīmredzot ir iesaistīti t.s. spiegu lidmašīnas incidentos, kuri noveda pie spriedzes pieauguma, un mums jāatzīst, ka viena lieta noved pie citas. Es nezinu visas diplomātiskās darbības, kuras ir izmantotas, bet esmu norūpējies, ka Eiropas Savienība nedara visu, lai apturētu pieaugošo vardarbību. Isler Béguin kundze pirms dažām minūtēm teica, ka vēsture mums nepiedos, ja mēs neko nedarīsim. Nedarīsim neko, un viss reģions tiks ierauts karā, karā, kurā neviens neuzvarēs.

Mans šīs pēcpusdienas vēstījums, ne tikai Parlamentam, bet arī J. Lenarčič kungam kā Padomes pārstāvim un noteikti komisārei B. Ferrero-Waldner, ir, ka jādara viss iespējamais visaugstākajā līmenī, lai ikviens, pirmkārt jau krievi, saprastu, cik bīstami notikumi risinās šajā reģionā un ka jāizbeidz eskalācija, pirms mums ir vēl viena Balkānu krīze.

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mums ir skaidri jāpasaka: izbeidziet karu! Ruki proch ot Gruzii - rokas nost no Gruzijas! Atņemt ANO mandātu konflikta uzturētājiem! Tas ir vienīgais veids, lai piespiestu Kremli sadzirdēt. Ja Eiropas Savienība nav spējīga to pateikt, tai ir jāuzņemas atbildība. Mēs varam to pateikt šeit, prasot krievu desantnieku atgriešanos Krievijā.

Neviens neizteica šādu brīdinājumu pirms 1991. gada janvāra asiņainajiem notikumiem Viļņā, kad desantnieki tur jau bija.

Tā kā Krievija cenšas pastiprināt spriedzi ap un pret Gruziju, un tāpat arī piešķir tai arvien pieaugošu militāru nokrāsu, iemesli varētu būt ne tikai politiski. Ko mēs šeit varam secināt?

Ļaut, lai jaunais prezidents D. Medvedev ir saistīts ar fait accompli, ja sāktos cīņa starp Krievijas un Gruzijas militāristiem, kuru Krievijas slepenie dienesti viegli varētu organizēt, vai, tieši pretēji, dot viņam iespēju izspēlēt miera nesēja lomu; ietekmēt priekšā stāvošās Gruzijas vēlēšanas; atriebties Eiropas Savienībai par Kosovu, sodot Gruziju; apturēt Gruzijas ekonomikas attīstības izaugsmi un korupcijas apkarošanu pēc valsts vadības stila maiņas no Krievijas stila uz rietumniecisko.

Par nelaimi pastāv arī tieši kara draudi nepaklausīgajai Gruzijai. Šādā gadījumā atgādinot iespējamo saikni starp Bukarestes veto Gruzijai NATO ceļa kartes sakarā un ātri pieaugošo Krievijas agresivitāti, mēs varam lūgt Vācijai uzņemties starpnieka lomu Krievijas-Gruzijas konfliktā, lai izvairītos no vissliktākā. Vairs nav laika spēlēt vietējus, etniskus vai iesaldētus trikus. Šī ir Eiropas lieta..

(Aplausi)

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs ir apspriesti daudzi jautājumi: vīzas, brīvās tirdzniecības līgumi un gaidāmās vēlēšanas. Visi šie jautājumi ir apspriešanas vērti. Tomēr galvenais jautājums, uz kuru mums ir jākoncentrējas, ir nestabilā drošības situācija. Mums jāsniedz savs atbalsts Gruzijai brīdī, kad valstij draud tālākas provokācijas un pat agresija no Krievijas puses.

Nevājināsim šodienas paziņojumu. Pirmkārt, mēs nesamierināsimies ar Krievijas provokācijām. Otrkārt, nedrīkst nekādā gadījumā vājināt Gruzijas teritoriālo integritāti, un treškārt, miera uzturētājiem potenciāli separātiskos reģionos ir jābūt neitrāliem un jābauda visu pušu uzticība. Krievijas armija noteikti neatbilst šiem nosacījumiem.

Tās ir problēmas, kas mums jārisina, un tas jādara tūlīt.

(Aplausi)

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Vakardienas sanāksmē ar Gruzijas premjerministra vietnieku vairākkārt tika izteikts viedoklis, ka notikumi Kosovā bija spriedzes Gruzijā saasināšanās iemesls.

Patiešām, Krievija izmanto šo situāciju, bet tāpat ir skaidrs, ka Krievijas imperiālās intereses atradīs arī citus attaisnojumus, ja vien būs tāda vajadzība.

Jautājums šodien nav, ko Gruzija ir izdarījusi vai kas tai nav izdevies. Šodienas jautājums ir, ka zem miera uzturēšanas maskas tiek provocēts karš, un mēs šim karam esam ļoti tuvu.

Šobrīd ir svarīgi, lai mēs veiktu skaidru Abhāzijas situācijas izvērtējumu un piedāvātu Gruzijai nepārprotamu atbalstu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, cīņas pret terorismu aizsegā Krievija ir nogalinājusi apmēram pusi čečenu iedzīvotāju. Pašlaik Krievija ietekmē cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā, un šī ietekme ir skaidri redzama. Tas, kas notiek Gruzijā, arī ir draudi. Mēs vienkārši nevaram uzskatīt šos notikumus par Krievijas iekšējo lietu; mēs nevaram vēlreiz pieļaut, lai Krievijas militāro darbību rezultātā valstis, kuras vēl nesen bija Krievijas pakļautībā, atkal pakļautu atkarībai un karadarbībai. Krievija nespēj cienīt citu tautu brīvību. Es gribētu, lai tā nav, bet tā tas ir bijis jau gadsimtiem ilgi, un skumji, ka tā notiek.

Eiropas Savienība nevar atrisināt šādus jautājumus tā, it kā tie būtu delikāts diplomātisks process. Mums vienkārši jāuztver šī lieta nopietni.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). -(PL) Jau kādu laiku Krievija cenšas iedzīt Gruzijai bailes. Viens no rādītājiem ir tas, ka Krievijas lidmašīna notrieca bezpilota lidmašīnu un, nav šaubu , ka to neizdarīja Abhāzijas gaisa spēki. Ir video, kurā mēs varam redzēt MiG-29 tuvošanos un raķetes izšaušanu, un raķete trāpīja bezpilota lidmašīnai. Nesen vēl divas notrieca Abhāzijas drošības spēki.

Rodas jautājums: kā tas var būt, ka, par spīti Maskavā 1994. gadā panāktajam nolīgumam, Abhāzijas spēku rīcībā ir šādi ieroči? Mums Parlamentā ir jāatbalsta Gruzijas valdības aicinājums ANO Augstajam pārstāvim Gruzijā uzsākt šī incidenta izmeklēšanu un noskaidrot taisnību.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Krievija rada baiļu sajūtu.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka šodien ir kļuvis skaidrs, ka termins „iesaldētie konflikti” ir maldinošs. Faktiski mūsu pašu izpratne par šo konfliktu būtību bieži ir iesaldēta. Tas, ko mēs redzam šodien, ir postimperiālisma politika darbībā attiecībā uz tuvējām ārzemēm: politika, no kuras Krievijas valdība apņēmās atteikties pirms divpadsmit gadiem, kad tā kļuva par Eiropas Padomes locekli.

Šodien mums ir skaidri jāpaziņo, ka Krievijas ANO „miera uzturēšanas spēku” lomas interpretācija ir pilnīgi nepieņemama. Mums tāpat nav jāšaubās un skaidri jāpasaka, ka vienotība un integritāte vienlīdz ir jāattiecina gan uz Gruziju, gan Krieviju.

Ir laiks rīkoties. Vairs nav laika runāšanai.

(Aplausi)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Uzklausot šodienas runas, ir skaidrs, ka mēs visi šajā sēžu zālē, vai mēs pārstāvam Padomi vai Komisiju, vai Eiropas Parlamentu, pārstāvam viedokli, ka Gruzija ir uz krīzes sliekšņa, uz kara sliekšņa, ja mēs nekavējoties un ar atbilstošiem resursiem nerīkosimies šajā ārkārtas situācijā.

Tā kā man ir maz laika, es gribu pie jums vērsties tikai ar vienu jautājumu, par tā saucamajiem Krievijas miera uzturētājiem, kuri Gruzijas teritorijā, Abhāzijā un Dienvidosetijā, ir jau pavadījuši 14 gadus. Un kā tas ir beidzies? Šajā laikā tur ir bijušas neskaitāmas militāras provokācijas, tajā skaitā bezpilota izlūklidojumi, vienpusēja izpratne par mieru, tā saukto miera uzturētāju skaita palielināšana. Nestabilitāte ir palielinājusies.

Abhāzijā, kur dzīvo 80% abhāziešu, Krievija 90% šī reģiona iedzīvotāju ir izdevusi Krievijas pases. Kāpēc mēs šeit runājam par vīzu atvieglojumiem? Viņi dara visu iespējamo, lai tālāk destabilizētu situāciju.

Šajā sakarā man ir tikai viens priekšlikums: miera uzturētāji, Krievijas miera uzturētāji, jāaizvieto ar patiesi efektīviem miera uzturētājiem

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). -(PL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms Eiropas Savienībai ir jālabo kļūda, kas pieļauta vīzu jautājumā, otrkārt, tai mierīgi, bet noteikti ir jāuzskaita fakti, ko Krievija ir nodarījusi Gruzijai, un treškārt, tai ir jāpalīdz Gruzijai atrisināt tās iekšējās problēmas.

Kamēr mēs runājam par Gruziju, es gribu uzrunāt un izteikt aicinājumu Krievijai. Jaunā Krievijas prezidentūra, iespējams, ir uzsākta jaunā, augstā stilā, izmantojot lielisku aktieri. Imperiālistiskās domāšanas vietā, iespējams, Krievija var sākt domāt par sadarbošanos. Tas neievainos nacionālo pašlepnumu. Otrkārt, lielā, bagātā un lepnā Krievija var atļauties respektēt Gruzijas teritorijas integritāti, tāpat kā mēs respektējam izolēto Krievijas teritoriju Kaļiņingradas apgabalā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs.. -(SL) Es ļoti uzmanīgi klausījos paziņojumus, kas izskanēja šodienas debatēs, paldies jums par tiem. Es vispirms vēlētos atbildēt J. Wiersma, kurš uzskata, ka Eiropas Savienība var spēlēt nozīmīgu lomu patreizējās eskalācijas mazināšanā. Es tam piekrītu, un Slovākijas prezidentūra un, domāju, ka arī Padome pieliks savas pūles šīs problēmas risinājumā. Kā? Vispirms ANO ietvaros. Mēs varam piekrist Isler Béguin vērtējumam, ka progress saistībā ar ANO ir bijis nepietiekams, un mūs tas nevar apmierināt, bet ANO paliek viena no pamatlietām šajā sakarā.

Es savā ievadrunā jau pieskāros ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1808, kas atkārtoti apstiprina Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Šī Drošības padomes rezolūcija tika pieņemta pavisam nesen - 15. aprīlī, un šobrīd es vēlētos uzsvērt, īpaši saistībā ar R. Evans sniegto paziņojumu, faktu, ka bez Krievijas Federācijas piekrišanas šī rezolūcija nebūtu pieņemta.

Tāpēc ANO loma ir būtiska šīs problēmas risināšanā. Otra svarīga struktūra ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, un arī šeit Eiropas Savienība turpinās un, mēs ceram, ka tai izdosies, visiem spēkiem panākt spriedzes samazināšanos. Eskalācijas mazināšanās, t.i., situācijas nostabilizēšanās un spriedzes samazināšanās ir absolūta šī brīža Eiropas Savienības prioritāte. Tā ir prioritāte numur viens.

Tajā pašā laikā mēs mēģināsim panākt noturīgu un mierīgu problēmas risinājumu. Ne tikai daudzpusējā līmenī, kā es minēju, bet arī divpusējos līgumos starp Krievijas Federāciju un Gruziju. Prezidentūra aktīvi darbojas šajā sakarā. Es jau minēju, ka par šo jautājumu nesen notika sarunas ministru līmenī starp Eiropas Savienības trijotni un Krievijas Federāciju. Vēl šodien Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes priekšsēdētājs ministrs Rupel tikās ar Gruzijas premjerministra vietnieku Baramidze. Eiropas Savienības–Krievijas Federācijas samits nākošajā mēnesī sniegs vienu no daudzajām iespējām, lai pārrunātu šīs problēmas nākotni.

Es gribu uzsvērt, ka Eiropas Savienība ir aktīva. Gruzijas jautājums ir bieži ticis iekļauts Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes dienas kārtībā. Mums Kaukāzā un Gruzijā ir Eiropas Savienības Īpašais sūtnis. Ir iespējams, ka drīz – pēc dažām dienām - politiskais direktors apmeklēs valsti, utt. Man ir jāuzsver, ka Eiropas Savienība turpinās noteikti atbalstīt Gruzijas centienus atrisināt konfliktus Abhāzijā un Dienvidosetijā mierīgā ceļā. Man arī jāuzsver, ka tas būs nemainīgs jautājums dialogā ar Krievijas Federāciju, kurā mēs vienmēr uzsvērsim mierīga risinājuma nepieciešamību un steidzināsim, un mudināsim Krievijas Federāciju konstruktīvi pieiet nesenajam prezidenta M. Saakashvili mierīga risinājuma piedāvājumam.

Eiropas Savienības Īpašā sūtņa centieni, tāpat kā Eiropas Komisijas centieni noteikti turpināsies un pastiprināsies, īpaši saistībā ar uzticības veicināšanas pasākumiem, mēs augstu vērtējam Gruzijas atbalstu šiem pasākumiem. Rezumējot, es varu jums prezidentūras vārdā apgalvot, ka mēs pieliksim pūles, lai turpinātu un paātrinātu eskalācijas samazināšanos un, otrkārt, meklēsim mierīgu un ilgstošu problēmas risinājumu.

SĒDI VADA: M. Rothe
priekšsēdētāja vietniece

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle − Priekšsēdētājas kundze, šīs bija svarīgas debates, ļoti svarīgā un grūtā brīdī. Pirms es atbildu uz dažām jūsu izteiktajām domām, jautājumiem un viedokļiem, es gribētu teikt, ka arī es atbalstu Eiropas Savienības un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas ziņojumu, kas ļoti lielā mērā sakrīt ar mūsu Komisijā veikto analīzi un ar kopējo mūsu progresa ziņojuma pamatu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs atbalstām Gruziju, un, kā daži no jums teica, labiem draugiem arī jāpieņem labs padoms, un es domāju, ka pirmais, kas mums viņiem jāpasaka, ir, ka vienīgais ceļš uz priekšu ir dialogs. Ja Gruzija tiek provocēta, tad ir būtiski, lai tā neiekrīt slazdā, kas gaida agresīvu atbildi.

Daudzi no jums norādīja, ka svarīgāk ir, lai Gruzija nostiprinātu demokrātiju un noturētu brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, un to, kas notiks 21. maijā, mēs redzēsim. Bet ir arī skaidrs, ka Eiropas Savienība nestāvēs malā šajā ļoti grūtajā brīdī.

Mēs noteikti mudināsim Krieviju atcelt savu neseno lēmumu, un, protams, kā Padomes priekšsēdētājs teica, mums bija Eiropas Savienības trijotnes – Krievijas Pastāvīgās partnerības padomes sanāksme, kurā es piedalījos, un šis jautājums tika risināts diezgan atklātā veidā. Tagad, protams, būs jūnija samits, un mums būs jāizmanto jebkura iespēja, lai šo jautājumu risinātu.

Mēs arī turpināsim atbalstīt Gruzijas centienus kļūt spēcīgākai. Es atkārtoju, ka mēs arī atbalstam jebkuru citu iniciatīvu, kas veicina dialogu starp abām pusēm.

Kā jau es teicu agrāk, ja vienošanās starp visām pusēm tiks panākta, es piekrītu priekšlikumiem pārskatīt miera mehānismu. Tās, protams, atkal ir jaunas grūtības. Kas attiecas uz vīzu atvieglojumiem, mēs jau esam sākuši par tiem runāt Padomē. Arvien vairāk dalībvalstu redz vīzu atvieglojumu un atkārtotu vīzu atļauju izsniegšanas steidzamību. Mums vēl trūkst vienprātības, kas ir pilnīgi nepieciešama, bet varbūt, ka pašlaik mēs ejam pareizā virzienā.

Saistībā ar bēgļiem mēs jau esam snieguši nozīmīgu humāno palīdzību valsts iekšienē pārvietotajām personām, kas ir pametušas Abhāziju un Dienvidosetiju. Šajā gadā mēs papildus atbalstām jauna Gruzijas likuma ieviešanu par valsts iekšienē pārvietoto personu reintegrāciju no to patreizējiem nožēlojamajiem mitekļiem, kurai paredzēta jauna 2 miljoni eiro programma.

Bet, protams, mēs turpināsim aktīvi rīkoties, jo tā ir viena no problēmām, kurai mums ir vērīgi jāseko.

Nobeigumā es gribu teikt, ka mēs tiešām darām visu, ko spējam, lai atgrieztu Gruzijā stabilitāti un, protams, sniedzam neatslābstošu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālai integritātei.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 5. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Pēdējās dienās un nedēļās Krievijas valsts iestādes saistībā ar Gruziju ir spērušas dažus provokatīvus soļus, izraisot konfliktu ar kara draudiem. Pirms dažām dienām Krievija bez Gruzijas atļaujas palielināja militāro kontingentu Abhāzijā no diviem līdz trim tūkstošiem kareivju, kā arī nozīmēja augsta ranga Krievijas virsnieku par tā sauktās Abhāzijas armijas komandieri. Tas skaidri norāda, ka Krievija gatavojas militārai agresijai Gruzijā.

Es aicinu atbalstīt Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un griežos pie Krievijas valsts iestādēm ar aicinājumu izbeigt šī konflikta eskalāciju un izmeklēt notikušās militārās aktivitātes. Konfrontējoša retorika un Kremļa provokācijas padara neiespējumu mierīgu situācijas risinājumu un ir biedējošas visa reģiona stabilitātei.

Tā saucamie miermīlīgie Krievijas bruņotie spēki nekavējoši ir jāaizvieto ar neatkarīgiem miera spēkiem, ko komandē Eiropas Savienība vai ANO.

Eiropas Savienības loma ir „atbruņot” šo konfliktu un izbeigt Krievijas neoimperiālistiskos centienus attiecībā uz bijušajām padomju republikām Dienvidkaukāzā.

Eiropas Savienībai ir jāparāda pilnīgs atbalsts Gruzijai, sistemātiski jāpalielina sadarbība un bez kavēšanās gruzīniem jāpiešķir vīzu atvieglojumi.

13. Transatlantijas ekonomikas padome (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākošais punkts ir Komisijas paziņojums par Transatlantijas ekonomikas padomi.

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kopumā Eiropas Savienībai un Savienotajām Valstīm ir 60% no visa pasaules iekšzemes kopprodukta un 40% visas pasaules tirdzniecības. Transatlantijas komercpakalpojumi un finanšu plūsma sasniedz trīs miljardus USD dienā. Transatlantijas ekonomiskās attiecības dod darbu 14 miljoniem cilvēku. Tas ir apjoms, par kuru mēs šodien runājam.

2007. gada aprīlī Eiropas Savienība un ASV parakstīja pamatlīgumu transatlantiskās ekonomiskās integrācijas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību stiprināšanai. Šis līgums balstās ne tikai uz to, ka Eiropas Savienība un Savienotās Valstis ir savstarpēji nozīmīgākie ekonomiskie partneri, bet tām ir arī kopējas intereses, problēmas, un tās vieno daudz kopējo vērtību, tādas kā brīvā tirdzniecība un atvērtība investīcijām, brīvas, neizkropļotas konkurences nodrošinājums, īpašuma tiesību, tai skaitā, intelektuālā īpašuma tiesību, respektēšana, un efektīva patērētāju, darba ņēmēju un apkārtējās vides aizsardzība.

Transatlantijas līgums stiprina mūsu kopējo apņemšanos sasniegt ciešāku ekonomisko sadarbību, paātrināt ierobežojumu likvidēšanu tirdzniecībai un investīcijām. Transatlantijas ekonomikas padome tika izveidota, lai nodrošinātu šīs sadarbības funkcionēšanu. Tās mērķis ir ierobežojumu likvidēšana, lai izveidotu patiesu transatlantijas tirgu. Tomēr tajā pašā laikā mūs saista attiecības ar citām valstīm un kopējas problēmas. Transatlantijas ekonomikas padome jau ir pierādījusi savu nozīmi stratēģiskajā dialogā par sadarbību ar Ķīnu un par valsts finansējuma izmantošanu. Importēto preču drošība un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība trešajās valstīs ir konkrēti praktiskās sadarbības piemēri specifiskos jautājumos.

Lielākais tirdzniecības ierobežojums starp mūsu augsti attīstītajām ekonomikām ir atšķirības likumdošanā un atšķirīga pieeja noteikumiem. Pēdējo sešdesmit gadu laikā astoņu galveno tirdzniecības raundu rezultātā ir praktiski likvidētas ne tarifu barjeras tirdzniecībai. Ne tarifu barjeras, tādas kā nevajadzīgi striktie noteikumi un administratīvās procedūras, kas ierobežo tirdzniecību, pašlaik ir galvenie traucēkļi. Šie ierobežojumi bieži ir mazāk redzami un sarežģītāki, un tie politiski var būt ļoti jutīgi, jo bieži ir radušies apzinātu, iekšēju politisku lēmumu rezultātā.

Labās ziņas mums ir tādas, ka Savienotās Valstis, kuras agrāk bija ļoti skeptiskas par šiem noteikumiem, kurus tās pašas nevarēja izpildīt, ir ļoti atvērtas starptautiskajai sadarbībai tiesiskos jautājumos, īpaši jau ar mums. ASV Vērtspapīru un valūtas maiņas komisijas lēmums pieņemt starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS) bija vēsturisks solis uz priekšu.

Kā Transatlantijas ekonomikas padomes Eiropas priekšsēdētājs, es esmu sapratis svarīgu lietu no šo sarunu sākumposma. Transatlantijas sadarbība nav iespējama bez politiskās vadības. Piekrist, ka ir vēlams, lai pastāvētu tirgus bez ierobežojumiem, ir viena lieta, bet, tiklīdz mēs sākam runāt par konkrētiem ierobežojumiem, mēs secinām, ka ekonomiskā integrācija prasa daudz smaga darba, pacietību, neatlaidību un, kā jau es minēju, politisko vadību. Starp citu, tā bija arī tad, kad mēs gribējām izveidot Eiropas iekšējo tirgu. Es gribu atgādināt, ka trīsdesmit ekonomiskās un politiskās integrācijas gadi bruģēja ceļu mūsu Eiropas iekšējā tirgus projektam.

Pastāvošo noteikumu un iesakņojošos procedūru mainīšana ne vienmēr tiek pieņemta. Vienmēr būs kādas grupas, kas, pateicoties savam status quo, nevar attiekties no savām privilēģijām. Dažas grupas savā zemē vienmēr jutīsies apdraudētas. Kad mēs padodamies un atslābinām šo spiedienu, zaudējot skatu uz priekšrocībām, ko sniedz Eiropas ekonomika kopumā, mēs noslēdzamies un izbeidzam kolektīvo sadarbību.

Šodien es gribētu uzsvērt, ka ne tikai pastāvošie noteikumi traucē ekonomikas integritātei un normatīvo noteikumu samazināšanai, bet arī jaunās likumdošanas iniciatīvas var attālināt vēlamo mērķi. Kā piemēru varu minēt ASV Kongresa likumu, kas iesaka iepriekšēju 100% visu Savienotajām Valstīm paredzēto kravu, kas atstāj mūsu ostas, pārbaudi. Dabiski, tas tiks pārrunāts Transatlantijas ekonomikas padomes ietvaros.

Nākošā Transatlantijas ekonomikas padomes sēde notiks nākamajā otrdienā, šeit Briselē. Tā būs pirmā sanāksme uz Eiropas zemes. Ieradīsies arī liels skaits ASV valdības politiķu. Mums ir plaša dienas kārtība, kas iezīmēs progresu daudzās jomās. Tāpat kā pirmajā sanāksmē Vašingtonā, šajā sanāksmē turpināsies mūsu stratēģiskais dialogs. Ir plānots runāt par Krievijas integrēšanos pasaules ekonomikā, par to, kā cīnīties ar pieaugošajiem protekcionisma draudiem, un noteikti par to, kādus secinājumus mēs varam izdarīt no finanšu tirgu krīzes. Kā jūs redzat, mēs aptversim ļoti plašu jautājumu spektru.

Parlamentiem abās Atlantijas pusēs šajā procesā ir jāspēlē galvenā loma. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Parlamentam par izrādīto interesi. Es arī pateicos Eiropas Parlamentam par ciešajiem kontaktiem, ko tas uztur ar Kongresu, un gribu teikt, ka jums kā Parlamenta deputātiem ir ļoti svarīgs uzdevums, jo daudz no tā, kam mēs gribam un varam piekrist politiski, ir pēc tam jānostiprina likumā. Lai tas notiktu, mums ir vajadzīgs Savienoto Valstu Kongresa atbalsts un arī jūsu atbalsts Eiropā. Tas arī ir iemesls, kāpēc šajā procesā ir iekļautas sarunas par likumu normām.

Noslēgumā ļaujiet man norādīt, ka pēdējā laikā izmantotā pieeja ir pilnīgi atšķirīga no visiem iepriekšējiem lielākā vai mazākā mērā neveiksmīgajiem mēģinājumiem, un abas puses ir pārliecinātas, ka līdz šim šī ir visdaudzsološākā pieeja reālu pārmaiņu sasniegšanai. Ir svarīgi, lai būtu pastāvīga politiskā uzraudzība un skaidra atbildības par iniciatīvām sadalīšana, jo tās iniciatīvas, kuras tika izrādītas agrāk, nesasniedza mērķi.

Tādēļ ir ļoti svarīgi izskaidrot, ka šī ir sadarbības prakse, ko nedrīkst veidot steigā. Tas ir ilgtermiņa projekts. Abas puses arī pilnīgi piekrita, ka ne pašreizējās ASV valdības pilnvaru laiks, kurš beidzas janvārī, ne pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaru laiks, kurš beidzas nākamā gada novembrī, nevarētu ietekmēt ne vidēja, ne ilgtermiņa darba plānošanu.

Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai šis projekts izietu aiz likumdošanas un valdības pilnvaru termiņa rāmjiem.

  Jonathan Evans, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, es vispirms vēlētos pateikties priekšsēdētāja vietniekam G. Verheugen. Viņš runāja par politiskās vadības nepieciešamību, par grūto darbu un pacietību. Viņš nodemonstrēja šīs rakstura īpašības, un, man ir jāsaka, ka mēs nebūtu tur, kur mēs šodien esam, ja nebūtu grūta darba un personiskas pārliecības, ko viņš ir parādījis šajā projektā.

Kopējie rezolūcijas priekšlikumi, kuri tiks iesniegti Parlamentam, ir tas, kas atspoguļo no dažādām parlamentārajām komitejām izskanējušos viedokļus šajā jautājumā. Vispirms es vēlētos viņus apsveikt par līdzdalību, un, otrkārt, arī par viņu koncentrēšanos, jo šis ir dokuments, kas nepārsniedz 47 punktus, un, ticiet vai nē, tie nāk no visām Parlamenta komitejām.

Tas ir pozitīvs process. Es domāju, ka tas ir viens no tiem procesiem, kas jāturpina nākotnē. Es gribu pateikties par uzņēmumu un patērētāju dialogu ar likumdevējiem. Es arī pievērsu uzmanību priekšsēdētāja vietnieka G. Verheugen piezīmei par Kongresa iesaistīšanu. Īstenībā es pagājušajā nedēļā Vašingtonā tikos ar mūsu Kongresa kolēģiem un, pārsteidzoši, pirmais, ko viņi man lūdza, ir izteikt viņu viedokli 13. maija sanāksmē. Es domāju, ka tās ir ļoti atšķirīgas attiecības no tām , kas bija starp Parlamentu un Kongresu pirms trim vai četriem gadiem.

Kāpēc šīs lietas ir svarīgas? Mēs plānojam sadarboties regulēšanas jomā, atbilstošā riska novērtēšanā, - ieskaitot importēto preču drošību, - pārvarot tehnisko standartu atšķirības, pretojoties protekcionismam, likvidējot šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai un veicinot kapitāla tirgu liberalizāciju.

Bet es arī domāju, ka mēs varam uzstāties kā globālo standartu veidotāji attiecībā uz globalizācijas problēmām. Mēs varam pierādīt, ka uz transatlantijas pamatiem mēs varam nodrošināt, ka problēmas, ar kādām mēs sastopamies Indijā un Ķīnā, standartus nevājina.

Ceru, ka nobeigumā jūs man atļausiet bilst kādu vārdu par citu personu, kas ir devusi lielu ieguldījumu šajā procesā, Kongresa Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Tom Lantos, kurš diemžēl pirms pāris nedēļām nomira. Es tikai gribēju pateikt, ka viņš ASV Kongresā bija vienīgais, kurš bija piedzīvojis holokaustu, cilvēks, kuru bija izglābis Raoul Wallenberg. Es domāju, ka šā cilvēka devums šajā procesā ir tas, par ko es gribu lasīt mūsu Parlamenta dokumentos, un es vēlos mūsu vārdā viņam pateikties.

(Aplausi)

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. - (NL) Mēs arī izsakām atzinību komisāram G. Verheugen par viņa devumu Eiropas Savienības un ASV sadarbības stiprināšanā un Transatlantijas ekonomiskās padomes izveidošanā un attīstībā ar mērķi stiprināt ekonomisko sadarbību un radīt plašu vienoto tirgu - ne tikai Eiropas Savienības un ASV interesēs, bet arī mūsu kopējo problēmu, tādu kā globalizācijas iezīmēšanās, jautājumu, kas prasa atrisināšanu globālā līmenī, regulēšana, un, citreiz, ja nepieciešams, to deregulācija.

Komisāram G. Verheugen ir taisnība sakot, ka politiskie faktori spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu šajā sakarā un ka politiskās izpildvaras loma, kas pati par sevi ir atsevišķs jautājums, arī ir ļoti svarīga. Savienotajās Valstīs šis ir vēlēšanu gads, kurā valsts nākotnes virzība ir neskaidra. Mēs nezinām, kas būs jaunais prezidents, lai gan man ir savs viedoklis. Valsts ekonomiskā attīstība atšķiras no mūsējās. Mums vēl joprojām klājas samērā labi, bet Savienotajās Valstīs ir sācies pesimisms. Ir notikusi ekonomikas pārkaršana, pieaug bezdarbs, sūdzības par augstajām energoresursu cenām. Tas viss noved pie nenoteiktības, kurai noteikti būs ietekme uz vadošajām valsts personām.

Tomēr, kā komisārs G. Verheugen jau minēja, mēs esam viens otram vajadzīgi, lai varētu ieviest dienas kārtībā daudzus jautājumus. Ne tikai par vienota tirgus attīstību, bet arī par globālu tirdzniecību un tirdzniecības politiku, mūsu attiecībām ar jaunajiem ekonomikas spēkiem, ko pazīst ar akronīmu BRIC. Tas ir svarīgs punkts.

Ir arī svarīgi apdomāt, kā mēs varam attīstīt vienotu tirdzniecības programmu, kas ietver sociālos un apkārtējās vides jautājumus. Jautājumi, kurus es izcēlu, ir tie, kas ir ļoti svarīgi manai grupai.

Bez šī tirgus attīstības es gribētu minēt vairākas īstermiņa prioritātes. Es domāju, ka dienas kārtībā ir jābūt arī jautājumam par pārtikas krīzes samazināšanu, kā arī par drošu un stabilu energoresursu piegādi, - mēs, pirmkārt, esam energoresursu patērētāji un esam atkarīgi no ražotājvalstīm, - un, protams, par finanšu tirgu stabilitāti. Es domāju, ka, galu galā, būtiski ir novērst Eiropas un Amerikas pārvēršanos par cietokšņiem sakarā ar jaunajām tendencēm ekonomikas attīstībā; mums ir jācenšas kopā darboties starptautiskajā arēnā, kad runa ir par mūsu pašu ekonomiku nākotni un par tām valstīm, kas ir atkarīgas no mums. Paldies.

  Annemie Neyts-Uyttebroeck , ALDE grupas vārdā. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, saistībā ar šodienas tēmu komisārs G. Verheugen atgādināja mums veselu virkni ļoti svarīgus lietu. Pirmkārt, tirdzniecība starp Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību ir vērta trīs miljardi dolāru dienā.

Otrkārt, viņš mums atgādināja, ka dalībvalstu vienotais tirgus attīstījās vairāk nekā trīsdesmit gadus, un, kā mēs zinām, vēl tagad nav perfekts. Citiem vārdiem sakot, mums atgādināja, ka vienota tirgus attīstība starp Savienotajām Valstīm un Eiropu var būt tikai ilgtermiņa projekts.

Visbeidzot viņš šajā sakarā uzsvēra gan politisko aprindu, gan politisko institūciju lomu.

Mana grupa palīdzēja izstrādāt pašreizējo rezolūciju un tāpēc atbalsta tās vadmotīvus. Pirmkārt, ir jāpanāk pēc iespējas lielāka standartu harmonizācija: vai nu tā attiektos uz produktu drošību, vai kādiem finanšu elementiem, ir jābūt vienotu un harmonizētu standartu sistēmai. Tomēr mēs zinām, cik tas ir grūti, tāpēc, ja tas izrādīsies neiespējami vai paņems pārāk daudz laika, rezolūcija atbalsta savstarpēju standartu atzīšanu attiecībā uz dažādiem ekonomiskajiem aspektiem, balstoties uz principu, ja tas ir labi mums, tad tas būs labi arī mūsu partneriem, vai, protams, otrādi.

Kā mēs visi zinām, ir vieglāk to pateikt, nekā izdarīt, un pastāv vesela virkne problēmu, kas mums kopīgi ir jāatrisina - saistībā ar putnu gaļu, hormoniem, liellopiem vai citiem ļoti jutīgiem jautājumiem, - komisārs jau minēja ASV prasības pārbaudīt katru konteineri.

Saprotot šo problēmu, es ceru, ka mēs spēsim pakāpeniski atrisināt visas problēmas, un, ja vien mūsu Parlaments un ASV Kongress dos savu ieguldījumu, rezultāts būs pozitīvs.

  Dariusz Maciej Grabowski, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, daži vārdi komisāra G. Verheugen atbalstam, iesaistoties tik svarīgā pasākumā. 19. gadsimts bija Eiropas ekspansijas laiks, 20. gadsimtā dominēja Savienotās Valstis, bet 21. gadsimts, šķiet, būs Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas laiks. Lai izvairītos no konfliktiem, kas pavadīja ekonomiskās pārmaiņas 19. un 20. gadsimtā, un, ņemot vērā pēdējo desmitgažu laikā notikušos straujos ekonomiskos procesus, mums ir jāparedz iespējamās cīņas lauki un jāizstrādā metodes konfrontācijas novēršanai.

Tagad būtu jārunā par trīs visnopietnākajiem draudiem - nevienlīdzību informācijas iegūšanā un informācijas pārnešanā, nevienlīdzību pieejā izejvielām un, treškārt, nevienlīdzību, lai piekļūtu izpētei un tehnoloģijām. Šeit Transatlantijas ekonomikas padomes loma ir ļoti svarīga.

Mums ir jānosaka, jāparedz un jānovērš krīzes, ekonomiskā brīvība nedrīkst nozīmēt ekonomisko anarhiju. Eiropa nedrīkst parādīt ignoranci vai protekcionismu attiecībā uz Savienotajām Valstīm, un tāpat Savienotās Valstis attiecībā uz Eiropu. Gan Savienotajām Valstīm, gan Eiropai, kuras dominē piekļuvē informācijai, ir jārīkojas tā, lai nepadziļinātu attīstības disproporcionalitāti un to novērstu.

  Umberto Guidoni, GUE/NGL grupas vārdā. - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka ir nepieciešama lielāka atbilstība starp divpusējiem tirdzniecības līgumiem un PTO daudzpusīgajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu to, ka starptautiskā tirdzniecība kļūst saskaņotāka. Bez šādas atbilstības Transatlantijas ekonomikas padome riskē, ka tā tiks izmantota īpašu ekonomisko attiecību radīšanai starp divām lielvarām, protekcionālistiskā tirgus saglabāšanai abās pusēs Atlantijai, pretēji citiem globālajiem tirgiem.

Tā vietā Eiropai un ASV ir jāapvieno spēki, lai radītu godīgāku tirdzniecību, iekļaujot dienas kārtībā apkārtējās vides un sociālos standartus un atbalstot attīstību, nabadzības samazināšanos, apkārtējās vides un kultūras atšķirību aizsardzību, mazāk atbalstot regulu atcelšanu, kas palīdz straujākai kapitāla apritei un sniedz lielāku peļņu starpvalstu uzņēmumiem.

Pārtikas krīze pasaulē izplatās daļēji pateicoties finanšu spekulācijām. Komisijai dienas kārtībā ir jāiekļauj jautājums par preču, sevišķi pārtikas preču cenām, lai varētu izstrādāt mehānismu cenu stabilizēšanai un lai samazinātu spekulācijas galvenajos kapitāla tirgos.

Mums jāstrādā, lai nodrošinātu, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nerada šķēršļus zināšanām, iedrošinot un atlīdzinot par zināšanu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.

Daudzas diskusijas tirdzniecības jautājumos starp Eiropas Savienību un ASV ir saistītas ar ĢMO un gaļas hormonu izmantošanu. Padomei un Komisijai ir jādarbojas atbilstoši Eiropas Komisijas likumdošanai un tā jāaizstāv, lai Eiropas pilsoņiem tiktu garantētas tiesības uz drošu pārtiku un drošu vidi. Mums ir jāsāk ar Eiropas lauksaimniecību un jāapdomā, vai mums vajag ĢMO saturošus produktus, kā vienmēr balstoties uz piesardzības principu, un lai varētu izsekot un marķēt ĢMO saturošus produktus.

Eiropas Savienībai un ASV ir jābūt arī vadībā atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā, meklējot ekoloģiski stabilus tehniskos risinājumus.

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka abās Atlantijas pusēs ir politiskā griba labām partnerattiecībām starp abiem kontinentiem. Es gribētu pateikt paldies Komisijai par tās darbu šī savstarpēji izdevīgā veidojuma būvēšanā. Es priecājos, ka šis Parlaments, par spīti tam, ka starp mums ir daži komunisti, atbalsta šķēršļu samazināšanu tirdzniecībai un investēšanai starp ASV un Eiropas Savienību, un ceru uz transatlantijas tirgus izveidošanu līdz 2015. gadam.

Eiropā bija lielas cerības, ka jaunais Francijas prezidents valstī, kas ieslīgusi sociālistu ziemas guļā, ienesīs ekonomiskās reformas. Tomēr šķiet, ka viņš ir vairāk aizņemts ar bijušo modeli, nevis ar ekonomikas liberalizēšanu. Bija lielas cerības, ka Vācijas jaunā kanclere reformēs Vācijas novecojušo sociālās drošības modeli, un tajā pašā laikā Vācijas prezidentūra ienesīs svaigumu pārējā Eiropā. Rezultātā nulle. Kas reiz bija Eiropas integrācijas dzinējs, šodien ir liberālās ekonomikas klupšanas akmens. „Sociālās Eiropas” un „Eiropas solidaritātes” žargons mūsu cilvēkiem ir nesaprotams. Ir pēdējais laiks samazināt ekonomikas šķēršļus mājās un izveidot ciešas partnerattiecības ar ASV. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam izveidot konkurētspējīgu Eiropu.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, no jaunās Transatlantijas padomes es sagaidu vispirms un galvenokārt risinājumu tālāka pārtikas cenu pieauguma samazināšanai. Es sagaidu reakciju uz šo pieaugumu un to faktu, ka šogad desmitiem miljonu cilvēku nomirs un turpmāk simtiem miljonu iestigs dziļākā nabadzībā.

Situācija saistībā ar badu jaunattīstības valstīs var saasināties, kamēr attīstītajās valstīs mazās pārtikas devas nav dabas katastrofu rezultāts. Tas abos Atlantijas krastos ir nepārdomātas politikas rezultāts. Pateicoties augstajām subsīdijām un importa muitas nodevām, lauksaimniecības produktus neaudzē tur, kur augstu kvalitāti nodrošinātu zemas izmaksas. Tīrumos kultūraugu vietā mēs redzam rapsi, kukurūzu, niedres, kas tiek pārstrādātas, lai varētu uzpildīt automašīnu degvielas bākas. Tajā pašā laikā ir zināms, ka kviešu cena nokritīsies par 10% un graudaugu cena par 20%, ja valstis izsludinās biodegvielas moratoriju, un es minēšu komisku faktu, ka, lai saražotu vienu litru biodegvielas, bieži vajag vairāk kā vienu litru dīzeļdegvielas.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka pēc vienu nedēļu ilgām diskusijām Transatlantijas padomē kļūs skaidrs, vai Eiropas Savienība un ASV tiešām izjūt patiesu globālo atbildību, vai arī tās uztur tīri populistisku nostāju. Šodienas vārda tiešā nozīmē nāvējošās pārtikas politikas rezultātu gaismā tām ir nekavējoši jāizbeidz negodīgā lauksaimniecības subsidēšana un jāatceļ muitas nodevas, kā arī jābeidz atbalstīt bezjēdzīgā biodegvielas ražošana. Tikai tā var panākt pārtikas cenu krišanos un dot iespēju vairāk cilvēkiem uz šīs planētas dzīvot bez bailēm nomirt no bada. Tikai tā var nodrošināt patiesu globālo atbildību.

  Erika Mann (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka, ka es esmu pārsteigta par to, ko B. Wojciechowski tikko teica par Vāciju, un par kādu Eiropas attīstības traucēkli viņš Vāciju padara. Es domāju savādāk. Es domāju, ka šeit, Eiropas Parlamentā, ir dīvaini dzirdēt šādus komentārus.

Komisār G. Verheugen, es domāju, ka jūs pieskārāties vissvarīgākajiem punktiem, bet vēl ir viena lieta, kuru jūs neminējāt, un tā ir par to, cik šīs sarunas šoreiz bija grūtas. Šis ir pats Transatlantijas ekonomikas padomes sākums, un, protams, ka mēs uz to liekam ļoti lielas cerības. Ir ļoti daudz lietu, kas ir jāizdara, un personīgi es domāju, ka veselīgs reālisms būs vietā, jo mūsu komandā ir daži, kas pārpludina Padomi ar pārāk daudziem tematiem, tai skaitā ar psiholoģiski tik grūtiem jautājumiem kā putnu gaļas jautājums. Mans personīgais ieteikums ir būt mazliet reālākiem, iespējams, samazināt dienas kārtības jautājumu skaitu.

J. M. Wiersma kungs arī norādīja, ka ASV šis ir politiski sarežģīts gads. Arī šeit Eiropā mums ir grūts gads, īstenībā tas jau ir sācies. Daudzi ir iesaistīti priekšvēlēšanu kampaņās, un viņiem ir jānodrošinās, lai tos vēlreiz ievēlētu, un no nākošā gada mums būs savādāks Parlaments un savādāka Komisija, tādēļ abām pusēm ir jābūt reālām, lai nenonāktu grūtā situācijā, kā tas tik bieži notiek.

Mēs nedrīkstam aizmirst, kāpēc mēs to darījām. Mēs to darījām, lai labāk saprastu, ko nozīmē divu tirgu integrācija, nevis, ka mēs tos gribam integrēt, bet, ka faktiski tie jau ir integrēti. A. Neyts-Uyttebroeck kundzei bija taisnība, uzsverot skaitļus. Ko mēs vēl ļoti vēlētos izdarīt un kas galu galā bija mērķis, tas ir likvidēt tos ierobežojumus, kurus varam. Mēs nevaram likvidēt tos visus. Ar dažiem no tiem mums būs jāsadzīvo. Mums ir ierobežojumi arī Eiropas tirgū, jo, lai pasaule nesabruktu, mēs nevaram likvidēt visus. Mums jālikvidē tikai tie, kurus mēs varam, tie, ar kuriem ir grūti sadzīvot, kuri traucē patērētājiem, tie, kurus likvidējot rodas vairāk darba vietas, tie, kuri ir neracionāli.

Daži ierobežojumi ir smieklīgi. Apmeklējiet mazos uzņēmumus, viņi jums pastāstīs par pilnīgi muļķīgiem ierobežojumiem. Šie muļķīgie ierobežojumi, no kuriem mums ir jātiek vaļā, patiešām pastāv. Es ļoti ceru, ka Parlaments un Komisija turpinās darbu kopā tikpat pārliecinoši. Daudzas problēmas sākas Parlamentā vai arī ir jārisina Parlamentā. Tādēļ liels jums paldies par ciešo sadarbību un veiksmi nākošajā sanāksmē.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, 2000. gadā tika panākta vienošanās par uzņēmējdarbības datu nodošanu ASV, ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus. Bet mēs nekad neesam gājuši tālāk un mēģinājuši izveidot vienotus transatlantiskos standartus. Tomēr pastiprināti notiek komercdatu nodošana, jo īpaši pasažieru datu nodošana, kā arī banku un telekomunikāciju datu nodošana valsts iestādēm drošības nolūkos.

Šis nav jautājums saistībā ar pilsoņu brīvību, bet šeit ir svarīga ekonomiskā dimensija. Skaidrs, ja biznesa ceļotāji piedzīvo nevajadzīgu aizkavēšanos, tas maksā. Bet pat vēl apgrūtinošākas ir ievērojamās izmaksas, ko piemēro uzņēmumiem.

Savienotajās Valstīs, cik zinu, ir noteikumi par izmaksu kompensācijām, bet Eiropas Savienībā nav konsekventas politikas. Piemēram, Datu saglabāšanas direktīvā mēs ļaujam dalībvalstīm izlemt, vai tās kompensēs telekomunikāciju uzņēmumus. Būtu interesanti pārbaudīt, cik daudzas valstis to patiesībā dara. Bet rezultāts ir tāds, ka Eiropas Savienība ir drīzāk vājā pozīcijā ne tikai, lai virzītu kopējas transatlantijas pamatnostādnes privātuma standartiem, kas ir vitāli svarīgi, bet arī lai risinātu ekonomiskās sekas, kad uzņēmumus izmanto kā valsts iestāžu aģentus.

  Karl von Wogau (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, pēdējos gados Eiropā ir bijis milzīgs progress ceļā uz vienoto tirgu. Tomēr vēl šodien Eiropas Savienībā pastāv tirgi, kuri atveras ļoti pakāpeniski, piemēram, finanšu pakalpojumu jomā, kur mums vēl nepastāv vienots Eiropas tirgus. Lai gan transporta līdzekļiem Eiropā pastāv kopējais tirgus, mēs transatlantiskajā zonā esam apstājušies pusceļā. Ir sasniegts progress virzībā uz vienotu tirgu drošības un aizsardzības jomā. Pirmais solis šajā virzienā bija Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošana, un otrs solis bija lēmums novirzīt 1,4 miljardus eiro izpētei aizsardzības jomā kā daļu no Septītās pētniecības un apmācības pamatprogrammas.

Tomēr vissvarīgākais solis uz priekšu ir Komisijas pašreizējie direktīvas priekšlikumi, pirmkārt, iepirkuma procedūrai drošības un aizsardzības jomā, otrkārt, aizsardzībai paredzēto preču pārvadājumi iekšējā tirgū. Tie ir izšķiroši soļi Eiropas vienotā tirgus virzienā aizsardzības jomā, bet, kā šajā jomā iekļaujas transatlantiskais tirgus? Te ir divas būtiskas izmaiņas. Pirmā, ka Savienotās Valstis nesen ir nolēmušas nopirkt degvielas uzpildīšanas lidmašīnu no Eiropas kompānijas. Otrkārt, Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumā aizsardzības preču iepirkšanai nav tāda nosacījuma „Pērciet Eiropas preci”, salīdzinot ar „Pērciet Amerikas preci”. Izšķirošais faktors ir iegūt labāko bruņojumu mūsu bruņotajiem spēkiem, un tas ietver sevī intensīvu Eiropas Savienības un NATO dialogu.

Ir vienlīdz svarīgi panākt tiešas sarunas šajos ekonomiskajos jautājumos starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm. Transatlantijas ekonomikas padomē tādēļ jāpārrunā šis jautājums, vai nu šoreiz, vai, iespējams, kādā citā reizē.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, attiecību stiprināšana starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm ir būtiska transatlantiskajā kontekstā un arvien daudzpolārākajā sabiedrībā.

Ekonomikas jautājumos Savienotajām Valstīm un Eiropai ir vislabākās divpusējās attiecības pasaulē ekonomiskās sadarbības, tirdzniecības un investīciju jomā.

Šķēršļu samazināšana transatlantiskajai ekonomikas integrācijai veicinās savstarpējo labklājību. Lai līdz 2015. gadam izveidotu transatlantisko tirgu, ir nepieciešama politiskā griba.

2007. gada samitā pieņemtais pamatlīgums iezīmēja būtisku soli uz ekonomiskās integritātes uzlabošanu, lai atdzīvinātu Madrides 1995. gada Jauno transatlantisko darba kārtību, un tādejādi deva jaunu impulsu transatlantijas ekonomiskajām partnerattiecībām.

Mums ir jānosūta ziņojums Transtlantijas ekonomikas padomei, ka tai ir Eiropas Parlamenta atbalsts darbam iesāktajā virzienā.

Savienotās Valstis un Eiropa ir divi globālās ekonomikas giganti un tādēļ ir atbildīgi par globalizācijas ar „cilvēcisku seju” izveidošanu. To ekonomiskā integrācija ir pozitīvs atskaites punkts atklātas, uzticamas un globāli ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai.

Šim procesam, kas atbilst daudzpusējām saistībām, ir jāvirzās uz priekšu, paverot jaunas iespējas un nospraužot jaunas pamatnostādnes pārskatāmāku, uzticamāku, taisnīgāku un uz vienotiem standartiem balstītu attiecību izveidošanai.

Tas arī palīdzēs apvienot pūles cīņā ar finanšu stabilitātes problēmām, klimata pārmaiņām un cilvēces attīstības vajadzībām.

Dienas kārībā ir preču drošība, patērētāju aizsardzība, godīga tirdzniecība, aizsardzības jomas reputācija, tehnoloģisko izgudrojumu un inovāciju veicināšana, grāmatvedības likumi, finanšu pakalpojumu attīstība un sadarbība regulējošā jomā.

Mēs ceram un ticam, Verheugen kungs, ka jūs neatgriezīsieties Parlamentā tukšām rokām.

  Sophia in 't Veld (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, lai gan es saprotu, ka mēs riskējam pārslogot Transatlantijas ekonomikas padomes dienas kārību, es tomēr aicinu tajā iekļaut jautājumu par datu aizsardzību, jo datu aizsardzība - pretēji tam, ko daudzi domā, - ir lielā mērā ekonomikas jautājums. Tas līdz šim bija Komisijas Iekšējā tirgus ĢD kompetencē, bet kopš kāda laika tas ir mainījies.

Personas dati ir kļuvuši par lielu, pieaugošu biznesu. Pašlaik šajā jomā var novērot, piemēram, dažu miljardus vērtu uzņēmumu apvienošanos. Padomājiet par Google/DoubleClick, kuru mēs pārrunājām janvārī, Microsoft un Yahoo! apvienošanos, kas tagad ir atsaukta, un neseno Reed Elsevier un ChoicePoint apvienošanos. Tas norāda uz personas datu nozīmīgumu.

Biznesam ir globāls raksturs. Uzņēmumi pasaulē arvien biežāk sastopas ar dažādu likumdošanas vidi, ne tikai Eiropā vai Savienotajās Valstīs. Tādi, piemēram, ir noteikumi par datu aizsardzību un konfidencialitāti, datu saglabāšanu un biheiviorālo reklāmu. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem vajag globālākus noteikumus, lai nodrošinātu juridisku noteiktību un pārredzamību. Tāpēc mums ir jāsāk globālo standartu izstrāde. Es domāju, ka Tramsatlantijas ekonomikas padome būs īstais pamats, lai to izdarītu, un tāpēc es gribētu zināt, vai komisārs G. Verheugen man piekrīt šī jautājuma iekļaušanai TEP dienas kārtībā.

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, nesenā paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīze Savienotajās Valstīs ir radījusi šoka viļņus Eiropas lielākajās finanšu institūcijās un parādījusi, cik cieši ASV un Eiropas tirgi ir savstarpēji saistīti.

Tai sekojošā baņķieru nepatika aizdot, pat sev, ir novedusi pie kredītu krīzes, kurai būs negatīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu un mājsaimniecību labklājību gan Parīzē, Teksasā, gan Parīzē, Francijā.

Daudzas valdības ir pievīlušas ierindas pilsoņus. Tās ir neefektīvi regulējušas finanšu tirgus, kur atļāva darboties arvien vairāk un jauniem finanšu instrumentiem, gluži kā bērnu spēlē ar dāvanu saiņa padošanu. Bet tad, kad mūzika beidzas, neviens to negrib paturēt, jo tas ir gluži kā slikto parādu sainis.

Ziņojums ļoti pareizi uzsver vajadzību nostiprināt Atlantijas abās pusēs sadarbību starp uzraudzības iestādēm, sevišķi tagad, kad valdības mēģina īstenot īslaicīgas glābšanas operācijas, glābjot no grūtībām un lejupslīdes baņķierus un individuālos kreditorus.

Valdībai jābūt ļoti uzmanīgai, lai nedotu signālu negodīgiem un pārdrošiem darījumiem. Caur saviem finanšu tirgus regulatoriem viņiem no finanšu institūciju puses ir jāprasa pārskatāmas grāmatvedības metodes un piesardzīgi kritēriji aizdevumiem.

ASV un Eiropas saskaņotas pūles, cerams, ļaus mums izvairīties no šādām krīzēm nākotnē.

  Pervenche Berès (PSE ). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, jums ir taisnība. Pēc tam, kad visi citi mēģinājumi ir cietuši neveiksmi, šis ir vērsts uz transatlantisko attiecību uzlabošanu, ņemot vērā katra atsevišķā gadījuma likumisko bāzi. Te uzreiz rodas dimensija, kuras pietrūkst mūsu šodienas situācijas analīzei, šīs debates notiek tieši šādā kontekstā. Lieta pēc lietas, mēs varam redzēt, kāds progress ir panākts katrā tiesību aktā abās Atlantijas pusēs.

Mums ir jārunā ar mūsu Amerikas partneriem par pašreizējo situāciju, par risku, kas rodas viņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā, par problēmu ar abu ekonomiku nošķiršanu šīs recesijas sākumposmā, un, protams, par valūtas maiņas likmes jautājumiem. Šīs rezolūcijas mērķis nav risināt valūtas maiņas likmes jautājumu, un, protams, mēs ļoti labi zinām, ka transatlantiskās attiecības ir ļoti atkarīgas no mūsu prasmes regulēt starptautisko tirdzniecību. Ja paskatāmies uz mūsu sarunu statusu ar ASV partneriem dažādās lietās, mēs varam runāt arī par tādām lietām, kuras, iespējams, nav daļa no transatlantijas dialoga jūsu izveidotajā Padomē.

Es minēšu jums tikai vienu piemēru par nekustamo īpašumu tirgu. Protams, tas ir ASV likumdevēju kompetencē - izlemt, kā uzlabot iespējas izsniegt hipotekāros aizdevumus, kas atspoguļotu ASV iedzīvotāju reālās vajadzības un iespējas aizņemties, kā arī saprast, ko nozīmē finansēt sociālo dzīvojamo fondu. Mēs Eiropā saprotam, ka, lai atjaunotu normālus apstākļus finanšu tirgu darbībā, ir svarīgi, lai Amerikas finanšu tirgus atgrieztos normālā stāvoklī. Tāpēc mūsu sarunās ar Amerikas partneriem ir arī jāuzsver tie jautājumi, kuri ir atkarīgi no viņu spējas izmainīt savu likumdošanu.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Pēc pagājušā vakara neizskatās, ka par ASV prezidentu tiks ievēlēta sieviete. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ievēlēs, tirdzniecībai attiecībās ar Savienotajām Valstīm būs svarīga loma.

Mēs esam tirdzniecības partneri, un tāpēc konstruktīva ekonomiskā sadarbība ir ļoti svarīga. Tādēļ es izsaku atzinību komisāram G. Verheugen par viņa pieeju. Mums ir lielas cerības saistībā ar Transatlantijas ekonomikas padomi, lai gan mums jāsaprot, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Tomēr šai Padomei ir jāspēlē svarīga loma reglamentējošo noteikumu saskaņošanā, birokrātijas ierobežošanā un tirdzniecības barjeru nojaukšanā tā, lai mūsu uzņēmumi vieglāk varētu darboties Savienotajās Valstīs un mūsu tirgi labāk varētu pārklāties.

Bez tam, komisār, vai jūs, lūdzu, nepiešķirtu prioritāti die verrückten Maßnahmen kā Mann kundze to skaisti formulēja. Mums holandiešu valodā nav tik laba vārda. Šie verrückte Maßnahmen ietver 100% konteineru skenēšanu, kura noteikti ir jānoraida, tā kā tā ir absurda prasība, kurai būs negatīva ietekme un kura maksās pārāk dārgi.

Priekšsēdētājas kundze, mums arī jāapvieno spēki ar Savienotajām Valstīm, kad tiek skartas mūsu intereses pārējā pasaulē, sevišķi cīņā ar nedrošajām Ķīnas rotaļlietām un viltotām Āzijas precēm. Ar šīm viltotajām precēm ir tikpat kā triekties ar galvu pret mūri: mēs, šķiet, nespējam radīt nekādu reālu pretsvaru.

Es gribu vērst sevišķu uzmanību uz vienotu rīcību pašreizējās finanšu krīzes laikā. Šeit arī Transatlantijas ekonomikas padomei ir jāspēlē sava pozitīva loma, jo šis ir steidzams jautājums.

Priekšsēdētājas kundze, atbildība stiprināt dialogu ar ASV Kongresu gulstas ne tikai uz Transatlantijas ekonomikas padomi un komisāru, bet arī uz mums. Ja mēs apvienosim spēkus, mēs varam viens otru papildināt, un tieši tas ir mūsu mērķis.

  Benoît Hamon (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Transatlantijas dialogs jāskata kontekstā ar trīskāršo krīzi. Globālā banku un finanšu krīze, kuras beigas mēs vēl aizvien neredzam, pārtikas cenu krīze un, beidzot, pastāvīgā naftas cenu krīze. Visi šie šoka momenti parādās uz globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu fona, kas liek pārskatīt un apšaubīt noteiktas dogmas, uz kurām balstās rietumu sabiedrības labklājība.

Vai transatlantijas attiecību stiprināšana var kalpot šim mērķim? Es tam ticu, lai gan būs grūti, sarežģīti un neiztiksim bez konfliktiem. Rezolūcija iezīmē dažas atbildes, kas saskan ar Eiropas un Amerikas sabiedriskās domas prasībām un vēlmēm. Pirmkārt, nav runa par uzmanības samazināšanu transatlantijas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanai, bet gan, lai nodrošinātu, ka mūsu tirdzniecība kalpo cildenākiem mērķiem, kas uzlabo sociālos un vides standartus.

No šī viedokļa ziņojums, par kuru mēs balsosim rīt, ir labi izsvērts. Tas atzīst, ka tā saucamie kavēkļi tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un ASV bieži ir likumi ar specifisku sociālu, vides, kultūras vai sabiedrības veselības aizsardzības mērķi un ka šos kavēkļus nevar novērst bez demokrātiskiem lēmumiem un pozitīvu likumdošanas iniciatīvu, kas aizsargā šos mērķus.

Teksts arī iedrošina Eiropu smelties iedvesmu no atsevišķiem divpusējo tirdzniecības attiecību līgumiem, ko ir parakstījušas ASV un kas satur detalizētus noteikumus par darba likumdošanu. Tieši šo iemeslu dēļ es ticu, ka šī rezolūcija ir būtiska transatlantiskajam dialogam.

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ir jāizsaka liela pateicība Günther Verheugen, Jonathan Evans un citiem šajā zālē, kas sekos šīm nopietnajām iniciatīvām, par paveikto darbu.

Es sevišķi gribu izteikt pateicību J. Evans kungam par viņa politisko vadību, jo es domāju, ka politiskā un parlamentārā līdzdalība ir absolūti nepieciešama.

Man bija iespēja pirmo reizi doties uz Vašingtonu Iekšējā tirgus komitejas delegācijas sastāvā pagājušajā gadā, kad mums bija iespēja apmeklēt Kongresu un uzsvērt faktu, ka Parlaments ir plaši iesaistījies šī jautājuma risināšanā.

Es arī gribu atzīmēt, ka Iekšējā tirgus komitejai bija tā priekšrocība uzņemt Patēriņa preču drošības komitejas priekšsēdētaja vietas izpildītāju Nancy Nord. Tas bija mūsu Vašingtonas vizītes rezultāts, un tas parāda, ka pašlaik mēs cenšamies izprast politisko dimensiju.

Kāpēc mums vajag izprast politisko dimensiju? Atbilde ir - tādēļ, ka mēs strādājam pie tehnisko preču drošības un harmonizācijas jautājumiem, kam it īpaši ir nepieciešama politiskā dimensija. Problēma pastāv birokrātijas līmenī. Ja mēs, piemēram, apskatām mašīnas, par kurām K. von Wogau kungs iepriekš runāja, problēma ir tāda, ka eksperti, nevis politiķi, Eiropas Savienībā un Savienotajās Valstīs vēl joprojām nevar vienoties par tik nozīmīgu jautājumu kā emisijas standarti smagajām kravas automašīnām vai arī, cik droši mēs testējam automašīnas.

Šie nav politiski jautājumi. Tie ir jautājumu, par kuriem birokrāti nespēj vienoties. Es domāju, ka mums vajag tos atrisināt, jo tie maksā daudz naudas, ko mums jātērē un jāiegulda, lai padarītu drošākas un zaļākas patēriņa preces. Tāda ir šī problēma.

Es zinu, ka es varu cerēt, komisār, ka jūsu politiskā vadībā šis jautājums tiks risināts, bet es domāju, ka mums visiem ir jāiesaistās šajā procesā, nepieņemot detalizētus lēmumus, bet pasakot to iesaistītajiem cilvēkiem: sanākt kopā, un papūlēties to atrisināt, jo mēs visi gribam gūt panākumus.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Transatlantijas ekonomikas padome, ko izveidoja pirms gada transatlantijas ekonomiskās sadarbības uzsākšanai, bija laba ideja. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka beigu beigās Savienotās Valstis ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris. Es esmu pārliecināta, ka efektīva pastāvošo ierobežojumu noteikšana, kam sekos to likvidēšana, stimulēs ekonomisko izaugsmi. Es ceru, ka abas puses drīz izveidos detalizētu plānu, kas izcels darbības, kas jāveic atsevišķos sektoros veiksmīga transatlantijas tirgus radīšanai.

Dāmas un kungi, sadarbība Transatlantijas ekonomikas padomes vadībā ietver problēmas, kas ir svarīgas vienotā tirgus funkcionēšanā. Es esmu sevišķi iepriecināta, ka starp šīs sadarbības prioritātēm bija jautājumi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Ļaujiet man jums atgādināt, ka pagājušajā gadā Eiropas Savienība publicēja paziņojumu par patentu sistēmas ieviešanu Eiropā, kur tika mēģināts atdzīvināt sarunas par Kopienas patentu. Šogad es nepacietīgi gaidu Paziņojumu par stratēģiju intelektuālā īpašuma jomā. Transatlantiskā sadarbība šajā jomā ir ļoti nozīmīga. Mūsu ekonomikas lielā mērā ir balstītas uz zināšanām. Tas ir iemesls, kāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzība ir ļoti svarīga.

Mūsu ekonomiku interesēs ir, lai mūsu ieteiktie risinājumi tiktu respektēti trešajās valstīs. Bez viņu sapratnes un iesaistīšanās mūsu pūles nenesīs gaidīto efektu. Tāpēc jāizmanto ietekme un jāuzlabo intelektuālā īpašuma aizsardzību trešajās valstīs, un tai jābūt transatlantijas sadarbības sastāvdaļai.

Es paļaujos uz Transatlantijas ekonomikas padomes ziņojumu par sadarbības intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā progresu, kuru tā drīzumā publicēs un kurā tā izklāstīs tuvākajā nākotnē veicamos pasākumus, lai stiprinātu sadarbību cīņā ar viltotām precēm un pirātismu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Transatlantijas ekonomikas padome ir institūcija, kas eksistē, lai ieteiktu labākus ekonomiskās sadarbības risinājumus un lai palielinātu tirdzniecības apgrozījumu starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm. Padome ir arī vieta, kur tiek izstrādāti vienota konsolidēta tirgus pamati. Atcerēsimies, ka mēs tuvojamies laikam, kad mums kopīgi jāaicina citus pasaules reģionus izmainīt noteikumu un principu funkcionēšanu pasaules ekonomikā un globālajā tirdzniecībā.

Viena no mūsu sadarbības svarīgākajām jomām ir finanšu tirgu monitorings un pārredzamības principu ieviešana šajā jomā, lai izvairītos no riska, kuru mēs pieredzējām hipotekārā tirgus krīzes rezultātā, kura nu ir gājusi tālāk un izraisījusi svārstības pasaules pārtikas tirgos.

  Corina Creţu (PSE). -(RO) Mūsu debates notiek pirms Eiropas un Amerikas likumdevēju Ļubļanas tikšanās, kuru jūs jau pieminējāt, komisāra kungs, tāpat arī mūsu delegācijas vadītājs J. Evans kungs, un es esmu pārliecināta, ka šī sanāksme vēlreiz uzsvērs nepieciešamību konsolidēt transatlantisko dialogu.

Transatlantijas ekonomikas padomes izveidošana atspoguļo vajadzību harmonizēt abu pušu pozīcijas, lai risinātu krīzi, kuru mēs piedzīvojam globālā mērogā it sevišķi saistībā ar pārtikas un energoresursu krīzi, kā arī citās jomās.

Diemžēl, nabadzība ir un paliek cilvēces galvenais ienaidnieks, un to nevar samazināt bez reālas sadarbības starp starptautiskiem veidojumiem un nacionālām valstīm, sevišķi starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Visbeidzot, es gribētu izmantot šo iespēju un atkal lūgt Eiropas Komisijas palīdzību vīzu problēmu risināšanā, jo tā ir nepieciešamās sadarbības zīme ar jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēl nav šo problēmu atrisinājušas.

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, daudzi runāja par ļoti nopietniem jautājumiem. Protams, ir ļoti svarīgi, lai mēs saprotam, ka starp Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību notiek nepārtraukts dialogs, bet TEK patiesā nozīme ir rezultātu sasniegšanā. Ir jānovērš retorika un melīga atvainošanās abās Atlantijas pusēs par lietām, kuras mums ir jāizdara, lai varētu pacelt mūsu ekonomiku un nodrošinātu iedzīvotājiem ekonomikas izaugsmi, sevišķi tagad, kad mums ir finanšu krīze.

Tāpēc es esmu priecīgs redzēt panākto progresu. Es atbalstu faktu, ka daudzi - kā J. Evans un komisārs G. Verheugen, un kolēģi šajā Parlamentā ļoti smagi strādāja, lai iekustinātu šo jautājumu. Tika pieminēti starptautiskie finanšu atskaišu standarti, kā arī brokeru un dīleru līgumi. Tie visi ir lieli soļi uz priekšu un ļoti nopietni jautājumi, bet tas nav viss

„pirkumu saraksts”. TEK ir septiņas prioritātes, kuras ir jāturpina un jāpārliecinās, ka tās tiek īstenotas bez liekas retorikas. Apdrošināšana ir viena no tām, kas var sniegt konkrētu rezultātu, varbūt ne šodien, bet rīt noteikti.

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vispirms gribētu jums ļoti pateikties par plašo atbalstu, kuru šīs debates ir sniegušas transatlantijas ekonomikas sadarbības projektam un vēlreiz uzsvērt, ka šis projekts būs veiksmīgs tikai tad, ja visas institūcijas tajā būs iesaistītas. Padomei ir sava loma, Parlamentam sava un arī Komisija pieliek pūles, lai spēlētu savējo.

Es nepiekrītu un gribu pārliecināt tos, kuri izteica bažas, ka šis ir sava veida transatlantijas protekcionisms vai ka divi lielākie un spēcīgākie ekonomikas reģioni pasaulē noslēdzas. Transatlantiskā ekonomiskā sadarbība ne pret vienu nevēršas. Ir ļoti interesanti uzzināt, ka šajās debatēs minētie ekonomiskie reģioni jau izrāda lielu interesi par šo darbu un vairāk vai mazāk atklāti ir jau pajautājuši, vai mēs nedomājam kaut ko līdzīgu uzsākt arī ar citiem.

Es varu atbildēt, ka, tā kā mēs esam tikai pašā sākumā, mēs gribam pagaidīt un paskatīties, vai mūsu radītais modelis strādā. Es gribētu vēlreiz mēģināt parādīt, ka pastāv dažādas dimensijas. Galvenais darbs ir novērst tirdzniecības ierobežojumus. M. Harbour kungs pareizi teica, ka tie ir tirdzniecības šķēršļi. Kad jūs paskatīsieties ciešāk, nav saprotams, nav ticams, ka mēs tik ilgus gadus esam šādi rīkojušies. Viņam ir pilnīga taisnība. Tas ir tādēļ, ka birokrāti nespēj vienoties. Mēs mudinām birokrātus rīkoties, liekam viņiem savstarpēji sarunāties, nosakām uzdevuma ietvarus.

Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man piebilst: lai gan es darbojos šajā jomā jau ilgu laiku, iesaistoties šajā jautājumā, es iemācījos kaut ko jaunu. Es vienmēr esmu domājis, ka, ja politisko procesu Savienotajās Valstīs kontrolē Baltais Nams, - viens rokas mājiens -, un visa administrācija un izpildvara rīkojas tā, kā grib prezidents. Pat Savienotajās valstīs tas tā nenotiek. Eiropa nav vienīgā, kurai ir problēmas, lai piespiestu rīkoties birokrātiju, - amerikāņiem ir tādas pašas problēmas. Tātad tas ir būtisks uzdevums. Mēs runājam par tādām lietām, kas atslogo ekonomiku abās pusēs no miljardiem eiro nevajadzīgu tēriņu, tā ir nauda, kas varētu tikt ieguldīta vai izmantota darba vietu radīšanai un gudru inovāciju veicināšanai. Tas ir galvenais uzdevums.

Otrā dimensija ietver domāšanu par tālāku nākotni, lai apsvērtu, vai mēs spētu izstrādāt vienotus standartus. Piemēram, ASV līdzpriekšsēdētājs un es, mēs esam vienojušies, ka Eiropas Savienībai un Savienotajām Valstīm nav jēgas attīstīt standartus un cīnīties vienai pret otru ar šiem standartiem trešo valstu tirgos. Mēģinājums izdarīt daudz vairāk kopā un izvairīties no problēmām nākotnē ir viens no iemesliem, kāpēc mēs turpinām nopietnas sarunas par nanotehnoloģijām un biodegvielas standartu. Mēs darām visu, lai tas nebūtu jāatkārto nākotnē, lai lietas attīstītos.

Es gribu dalīties arī savā personīgajā vīzijā. Es domāju, ka, pieņemot, ka abās Atlantijas pusēs ir ļoti atšķirīgas filozofijas, piemēram, par to, kā panākt produktu drošību, mēs varam sasniegt mērķi tikai tad, ja mēs esam gatavi atzīt viens otra uzskatus un reglamentēšanas metodes, piemēram, ja mēs atzīstam, ka amerikāņi, tāpat kā mēs, nevēlas indēt savus pilsoņus, un, ja amerikāņi atzīst, ka tāpat kā viņi, mēs nevēlamies pakļaut savus pilsoņu briesmām, ko var radīt elektroiekārtas. Tas ir pamatu pamats, lai savstarpēji atzītu noteikumus jutīgākās jomās.

Tagad trešā dimensija. Šīs pēcpusdienas diskusija uz šo jomu koncentrējās gandrīz pilnībā, - lieli, tālejoši jautājumi, kas dažreiz ietver globālo politiku, kas tika šeit minēta. Es piekrītu Erika Mann un gribu lūgt jūs nepārslogot padomi, nerunājot nemaz par to, ka mums ir pamatlīgums, kurš nosaka, kādus jautājumus mēs varam risināt un kādus ne. Daudzi temati, kas tika minēti, noteikti neatbilst pamatlīgumam, un ir citi forumi, kur tos pārrunāt. Tomēr, pieredze ir parādījusi, ka praktiskā sadarbība liek savstarpēji pārrunāt tādus plašus stratēģiskos jautājumus kā pasaules tirdzniecības sistēmas nākotne, protekcionisma jautājums, kā rīkoties ar valsts fondu piešķirtajām investīcijām, pārtikas un energoresursu cenas un nepieciešamība regulēt finanšu pakalpojumus. Tieši to mēs darām. Mēs esam atraduši veidu, kā ātri un elastīgi atbildēt uz jautājumiem. Tādēļ es nevaru izslēgt, ka ilgākā laika posmā mēs varam pārrunāt jautājumus, kuri praktiski nav ietverti pamatlīgumā.

Ļaujiet man atkārtot, ka šīs debates iedrošināja mani turpināt nosprausto ceļu un pārliecināties, ka šoreiz tas būs veiksmīgs. Kopā mums ir milzīgs potenciāls, kuru mēs vēl neesam sākuši izmantot. Kad mēs atcelsim ierobežojumus, kuri neļauj pilnībā izmantot mūsu ekonomisko potenciālu,, tad mēs spēsim izdarīt daudz vairāk savu politisko, sociālo un ekoloģisko mērķu sasniegšanai. Tas ir viss, ko es gribēju pateikt.

SĒDI VADA: M DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. - Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi⁽¹⁾saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Tunne Kelam (PPE-DE) , rakstiski. - Šodienas debašu fonā globālās problēmas iegūst draudīgus apmērus. Tā vietā, lai ķildotos par pagātnes problēmām un savstarpējo attiecību detaļām, mums jāsaprot, ka globālajā mērogā Eiropas Savienība pārstāv 7% no pasaules iedzīvotājiem. Lai stātos pretī šīm arvien pieaugošajām problēmām, ir tikai viens risinājums. Divām lielākajām demokrātiskajām brīvās tirdzniecības zonām ir jāapvieno savi spēki. Nav pilnīgi nekādas alternatīvas pēc iespējas ciešākai transatlantijas sadarbībai. Šis nav reize ilgu pilnai ilgtermiņa perspektīvai.

Eiropas Parlaments un ASV Kongress pagājušo gadu sāka daudzsološi. Ir nosprausts ambiciozs mērķis transatlantijas tirgus izveidošanai līdz 2015. gadam. Lai sasniegtu šo mērķi, mums vajag gan Padomes, gan Komisijas sadarbību.

Pirmais uzdevums ir ieskicēt un likvidēt visus pastāvošos politiskos un tehniskos šķēršļus. Otrais uzdevums būs izveidot kodolīgu dokumentu, kas plašai sabiedrībai izskaidros tā izveidošanas pamatcēloņus un priekšrocības.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka, radot patiesu un efektīvu transatlantijas integrāciju, tiks labāk sasniegti Lisabonas stratēģijas mērķi.

(1) Skatīt protokolu.

14. Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvas 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi, pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākošais jautājums ir Komisijas paziņojums par Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvas 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi, pārskatīšana.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Pateicos jums par iespēju apspriest divus tik cieši saistītus jautājumus - Eiropas Uzņēmumu padomi un atbildīgu tās pārstrukturēšanu, kuru Komisija uzskata par ārkārtīgi svarīgu, un šajā sakarā panākto progresu pagājušajā gadā.

Attiecībā uz Eiropas Uzņēmumu padomi Komisija uzskata, ka, lai uzlabotu tās tiesisko pamatu, ir jārīkojas Kopienas līmenī. Saistībā ar restrukturizāciju nenotiek automātiskas konsultācijas ar Eiropas Uzņēmumu padomi. Bez tam sakarā ar direktīvas ieviešanu pastāv juridiska rakstura neskaidrības, un ir nepieciešams nodrošināt ciešāku saikni starp strādnieku informēšanu un konsultēšanu nacionālajā un pārvalstu līmenī, kā arī starp atbilstošajām direktīvām.

Kā jūs ziniet, 20. februārī Komisija uzsāka otro konsultāciju posmu ar sociālajiem partneriem saistībā ar direktīvas pārskatīšanu.. Komisija šajā posmā ieteica vairākas pieejas, ko direktīva var sniegt izklāstīto jautājumu risināšanā. Tas, pirmkārt, attiecas uz definīciju maiņu, noteikumu piemērošanas pastiprināšanu gadījumos, kad nav līgumu, darba ņēmēju apmācīšanu, labojumiem līgumos, ja notiek nopietnas izmaiņas kā, piemēram, apvienošanās, un saskaņotas sistēmas izveidošana abpusējam dialogam nacionālā un pārvalstu līmenī.

Šīs konsultācijas notika pirms Komisijas normatīvo priekšlikumu iesniegšanas. Tas sociālajiem partneriem deva iespēju pārrunāt šo problēmu. Sociālie partneri, bez šaubām, ir labākā pozīcijā, lai nodrošinātu pārskatītās direktīvas pozitīvu ietekmi, kas ir visa pamats. Tieši tāpēc Komisija viņus iesaistīja sarunās ar Eiropas Uzņēmumu padomi. Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK) beigās paziņoja, ka nebija iespējams uzsākt sarunas starp Eiropas uzņēmumu padomēm un darba devēju organizācijām. No Komisijas puses es uzaicināju sociālos partnerus vēlreiz pielikt visas pūles, lai uzlabotu šīs sadarbības pamatus. Komisija pašlaik pārskata Kopienas iespējamos rīcības variantus, ņemot vērā sociālo partneru devumu un atbildes.

Ja šī vērtējuma secinājumi apstiprinās, ka labākais veids pastāvošo problēmu risināšanā ir direktīvas pārskatīšana, un, ja sociālie partneri neatbildēs uz pēdējo uzaicinājumu, vasarā es paziņošu Komisijas locekļiem, ka mēs esam apstiprinājuši sabalansētu tiesību akta priekšlikumu, kas ņem vērā visu pušu intereses un viņu izteiktos viedokļus.

Eiropas uzņēmumu padomēm vajag jaunu impulsu, viņiem vajag attīstīt patiesu pārvalstu dialogu, un viņiem jāspēj pilnībā iesaistīties tad, kad būs jāparedz un jāievieš izmaiņas. Tām ir jābūt spēcīgākām un efektīvākām. Tā ir viena no Komisijas prioritātēm 2008. gadam, un šajā ziņā Komisija centīsies panākt Parlamenta un Padomes sadarbību.

Otrais punkts ir restrukturizācija. Restrukturizācija ir nenovēršama atbilde nozīmīgajām ekonomiskajām un sociālajām izmaiņām Eiropā, ko radīja tehnoloģiskais progress, globalizācija, iedzīvotāju novecošanās, tāpat kā nepieciešamie soļi globālās sasilšanas un kaitējuma apkārtējai videi samazināšanai. Vispirms par apstiprināšanu ir atbildīgi uzņēmumi, tāpēc ka tie zina tirgus nosacījumus un tehnoloģijas, un viņi apzinās riskus, kas izriet no jebkura lēmuma par restrukturizāciju.

Restrukturizācijas sociālā, ekonomiskā un reģionālā ietekme ir ļoti plaša, sevišķi, kad pastāvošajiem apakšuzņēmumiem, uzņēmumiem, darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem ir jāsaka savs vārds dažādās pielāgošanās fāzēs. To pašu iemeslu dēļ pielāgošanās ekonomiskajām izmaiņām arī prasa sabiedriskus pasākumus, kas ir domāti ne tikai vispārēja pamata radīšanai ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai, bet arī mērķtiecīgi virzīti, lai atbalstītu paredzamos restrukturizācijas pasākumus un sabiedriski atbildīgu restrukturizācijas vadīšanu.

Līdzās reģioniem, par kuriem mēs runājam, uzņēmumi ir restrukturizācijas priekšplānā. No vienas puses, tiem ir jāspēj strauji attīstīties un saglabāt konkurētspēju, kamēr no otras puses tiem ir jāizpilda savas sociālās un reģionālās saistības, paredzot izmaiņas, nodrošinot, ka iesaistītās puses tiek pareizi informētas pēc iespējas agrāk, un sevišķi ieviešot mehānismus darba ņēmēju un reģionu sagatavošanā paredzamajai restrukturizācijai.

2003.gadā sociālie partneri vienojās par galvenajām pamatnostādnēm šo prasību izpildīšanai. Balstoties uz šīm pamatnostādnēm, tika pieņemtas direktīvas, bet šobrīd tās tiek reti pielietotas. Šī iemesla dēļ Komisija drīz apstiprinās ziņojumu, lai palīdzētu sociālajiem partneriem veikt nākamos soļus šajā jomā, piemēram, caur efektīvāku esošo pamatnostādņu ieviešanu un paplašinot virkni principu, un nosakot veidus, kā risināt tās nopietnās problēmas, kādas šobrīd pastāv.

Es gribētu uzsvērt, ka Komisija ir gatava sadarboties ar Parlamentu tik cieši, cik vien iespējams, abos prioritārajos jautājumos, konkrēti, Eiropas Uzņēmumu padomes un restrukturizācijas jautājumos, un kuri ir sociālajā darba kārtībā un sniedzas pāri šodienas debatēm.

  Philip Bushill-Matthews, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos no dažādām pozīcijām, ne tikai kā lielākās Parlamenta grupas koordinators, bet arī kā viens no tiem, kam bija vadošā lomai šā jautājuma apspriešanā iepriekšējo pilnvaru laikā, un visbeidzot, kā cilvēks, kas iepriekšējās karjeras laikā ieviesa uzņēmumu padomes dažādās nozarēs. Kāds, kurš patiešām tic informācijas un konsultāciju attīstībai un kurš zina kaut ko par to, kas darbojas un kas nē, - patiesi, filozofijas čempions.

Komisāri, tā tiešām ir augstākā mērā ironija, ka šāds jautājums, kas vispirms ir par sociālo dialogu un abu rūpniecības pušu apvienošanu, apstājas pie pirmā šķēršļa, jo EAK (Eiropas Arodbiedrību konfederācija) atsakās apsēsties un pārrunāt šo jautājumu. Es atbalstu jūsu mēģinājumu rīkoties un to, ka jūs vēl joprojām mēģiniet uzsākt dialogu. Bet, ja nebūs dialogs, jūs, vienalga, ieviesīsiet tiesību aktus, un kur tad paliek abu pušu iniciatīva uzsākt sarunas? Kur ir sods vienai pusei par sarunu nesākšanu? Es jums iesaku, un saku to ar smagu sirdi, ka risinājums jums, komisār, ir, kad jūs pārskatiet savas iespējas par priekšlikumiem, atspoguļot faktu, ka viena puse ir gatava sarunām, bet otra ne.

Visbeidzot, pasaulē, kurā pieaug globalizācija un, protams, vajadzība restrukturizēt uzņēmumus, lai uzturētu ritmu, strādājošo informēšana un konsultāciju process ir ārkārtīgi svarīgi. Tomēr, ko mēs redzam? Sociālā dialoga par sociālo partnerību neveiksmi un to cilvēku, kam vajadzētu būt līderiem, neveiksmi. Atsakoties iesaistīties sarunās, Eiropas arodbiedrības ir ne tikai pašas cietušas neveiksmi, bet arī iegāzušas strādniekus, kurus tās pārstāv. Kad šie jautājumi beidzot nonāk Parlamentā, mums, deputātiem, ir jābūt pārliecinātiem, ka mēs nepievilsim.

  Harlem Désir, PSE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, direktīva par Eiropas Uzņēmumu padomi bija pirmā tās pieņemšanas laikā 1994. gadā. Lai gan tā izvirzīja tikai nedaudzas prasības, tā pavēra iespēju Kopienas mēroga uzņēmēju grupām tikt informētām un konsultētām, un tas bija viens no Eiropas darba likuma pieņemšanas pamatelementiem. Bet šodien tā atpaliek no izmaiņām korporatīvajā realitātē un no uzņēmumu pārvaldības finanšu fokusa, un pat atpaliek no citām direktīvām par darbinieku informēšanu un konsultēšanu, kas kopš tā laika ir pieņemtas. Tāpēc ir pilnīgi nepieciešams to pārskatīt un nodrošināt, ka Kopienas mēroga uzņēmumi, laikā saņemot informāciju un nodrošinot augstu konsultāciju standartu, dod iespēju rast alternatīvas, kad darba ņēmējiem ir jāsaskaras ar restrukturizācijām, uzņēmumu slēgšanu un krasu darba vietu samazinājumu.

Pārāk bieži pēdējo gadu laikā mēs esam bijuši liecinieki pēkšņiem lēmumiem veikt kolektīvas atlaišanas bez iespējas darbiniekiem konsultēties vai reālu iespēju viņu pārstāvjiem teikt savu vārdu.. Dažreiz darba ņēmēji dzird pa radio, ka viņus atlaidīs. Viņu pārstāvji tiek informēti tikai dažas minūtes pirms lēmums tiek paziņots publiski, parasti tas notiek laikā, kad atveras biržas.

Tas viss pastiprina vajadzību steidzīgi pārskatīt direktīvu. Starp citu, pārskatīšana tika veikta direktīvas oriģinālajā tekstā, un 2000. gadā šīs direktīvas mehānismus vajadzēja atjaunot. Kopš tā laika BusinessEurope vai toreiz Eiropas Industriālo un darba devēju konfederācija (UNICE) ir darījuši visu, lai bloķētu šo pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka šīs konsultācijas neko nedod.

Tāpēc, dāmas un kungi, P. Bushill-Matthews, es kā Eiropas Parlamenta referents, kas kopā ar citiem 2001. gadā un palīdzot gūt Parlamenta vairākuma atbalstu ambiciozajai prasībai pārskatīt šo direktīvu vēlreiz 2007. gadā, es nevaru pieņemt kritiku par Eiropas Arodbiedrību konfederāciju. Tās patiesi gatavojas iesaistīties sarunās. Ja šīs konsultācijas, šīs sarunas nedos rezultātu, tad Komisijai ir jāizmanto iniciatīvas tiesības. Komisijai ir iniciatīvas monopoltiesības. Mēs tās respektējam. Tomēr, tas arī uzliek atbildību Eiropas vispārējo tiesību aizstāvēšanā, neļaujot to turēt kā privāto interešu ķīlnieci, nodrošinot, ka darba ņēmēji mūsu kontinentā var cerēt, ka Eiropas Komisija aizsargās viņu tiesības tikt savlaicīgi konsultētiem un informētiem tā, lai notiktu patiess Eiropas sociālais dialogs galvenajās Eiropas Kopienas mēroga grupās.

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. - (ET) Dāmas un kungi, ir ļoti labi, ka Komisija ir pacēlusi informētības problēmas saistībā ar Eiropas Uzņēmumu padomi par vajadzību konsultēt un informēt strādniekus situācijā, kad globālie nosacījumi padara vispārējo ekonomikas restrukturizāciju neizbēgamu.

Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam no manis pa kreisi, ka konsultācijas ir ļoti svarīgas. Bet konsultācijas nav vienīgā svarīgā problēma. Konstruktīva un pozitīva dalīšanās informācijā arī ir ļoti svarīga. Šeit liels uzsvars tiek likts uz sociālā dialoga nepieciešamību.

Šodien Eiropas Savienība neietver vienīgi piecpadsmit vecās demokrātiskās valstis, bet mūsu ir 27. Un, piemēram, manā valstī dalība arodbiedrībā, kas ir dabiska viena sociālā dialoga puse, ir tikai 5% no darbaspēka. Darbaspēks pēc savas brīvas gribas nav arodbiedrību biedri. Viņiem ir savi iemesli, viens no tiem ir, ka viņi neredz arodbiedrību iespēju aizstāvēt viņu intereses.

Komisija pašlaik strādā pie juridiskā pamatojuma un tiesību aktiem, un tai ir jāuzmanās, jo daudzas valstis ir šādā situācijā. Tāpēc es steidzinu pieņemt lēmumu par šo nopietno punktu, citādi mēs beigsim ar tiesību aktiem, kas daudzās dalībvalstīs nedarbojas un kurus nevar apstiprināt.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. - (PL) Kā Neatkarīgās arodbiedrības „Solidaritāte“ biedre es runāšu arī savu arodbiedrības kolēģu vārdā. Darba devēji klaudzina savus papēžus saistībā ar dialoga uzsākšanu. Dialogs ir arodbiedrības biedru un darba vides interesēs.

Direktīva 94/45 jau sen ir zaudējusi aktualitāti un nav saskaņota ne arvienu citu Eiropas Savienības direktīvu, sevišķi jau ar Direktīvu 2002/14, kas sniedz pamatojumu darba ņēmēju informēšanai un konsultēšanai Eiropas Kopienas ietvaros. Tajā arī ir neatbilstoša arodbiedrību lomas Eiropas uzņēmumu padomju veidošanā un funkcionēšanā definīcija. To dibināšanas procedūra ir sarežģīta, un tas ir iemesls, kāpēc tikai viena trešdaļa no tiem, kas potenciāli varētu eksistēt, to dara.

Precīzas informēšanas un konsultēšanas definīcijas trūkums rada lielas grūtības darba ņēmējiem piekļūt informācijai, pirmkārt, privatizācijas vai uzņēmuma pārņemšanas laikā.. Mēs gaidām ātru šī tiesību akta labojumu.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es tikai varu pateikt, cik laimīga esmu, komisār, ka jūs beidzot cenšaties aizvirzīt Eiropas sociālo politiku no tās esošajiem standartiem. Tam jau sen vajadzēja notikt. Beigu beigās, bija skaidrs, ka sarunas starp arodbiedrībām un Eiropas darba devēju federāciju ir nolemtas neveiksmei, jo viena puse atteicās no jebkādām izmaiņām. Šī svarīgā Komisijas lēmumprojekta atlikšana atstāj cilvēkiem iespaidu, ka Komisija virzās uz priekšu ar ārkārtīgi liberālu iekšējā tirgus modeli un nedara neko Eiropas sociālā modeļa labā.

Nav pietiekami tikai runāt par sociālu Eiropu, cilvēki grib redzēt darbību šajā virzienā. Sen jau ir skaidrs, ka minimālais darbinieku skaits - 1 000 - ir pārāk liels, lai spētu atbilstoši pārstāvēt darba ņēmējus vienmēr mainīgajā uzņēmumu vadības situācijā visā Eiropā.

Ir arī skaidrs, ka Eiropas uzņēmumu padomes nevar normāli pildīt savu pārstāvniecības lomu, ja pārāk vēlu tiek informētas par uzņēmumu apvienošanos vai pārdošanu, vai daļēju pārdošanu. Ja, no vienas puses, Komisija ir pārliecināta, ka dāņu elastības un drošības modelis ir tik izcili noderīgs Eiropas nodarbinātības stratēģijai, tad, dabiski, tai ir jānodrošina, ka tiek radīti priekšnoteikumi Eiropas līmenī, lai atbalstītu Dānijas darba tirgus modeli ar efektīvu darba ņēmēju pārstāvniecību.

Tad Komisijai ir jānostiprina arodbiedrību tiesības pārskatītās Uzņēmumu padomes direktīvas ietvaros. Vēl jo vairāk, Komisijai, ņemot vērā Eiropas pārskatāmības iniciatīvu un Korporatīvās vadības kodeksu, ir jānodrošina, ka visi uzņēmumi, uz kuriem attiecas Uzņēmumu padomes direktīva, veido Eiropas uzņēmumu padomes. Es varu runāt tikai par savu valsti: no uzņēmumiem ar sēdekli Vācijā, kam ir jāveido uzņēmumu padome, to ir izdarījuši tikai 30%. Eiropas nodarbinātības likumu apiešanas praksei ir jārada sekas! Tā Komisijai ir reāls izaicinājums.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, pirms astoņiem gadiem Komisija publicēja ziņojumu par 1994. gada Direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomi, kurā tā atzina, ka dažos gadījumos direktīvas teksta pielietošana, es citēju: „garantē tikai zema līmeņa transnacionālās konsultācijas un informēšanu”. Tas secināja, es citēju atkal, ka „atbilstošā brīdī lems par direktīvas iespējamo pārskatīšanu.” Tas bija pirms astoņiem gadiem. Četri gadi pagāja, un nekas nenotika. 2004. gadā Komisija beidzot uzsāka konsultāciju pirmo fāzi ar sociālajiem partneriem. Tad vēl tika zaudēti četri gadi, lai gan visu pušu pozīcija bija zināma un nemainījās.

Pēc darba devēju organizāciju domām, jebkura šīs direktīvas pārskatīšana ir bezjēdzīga, kamēr arodbiedrības tic, ka tas ir svarīgi. Man jāpiebilst, ka Komisija pati atzina, ka 2006. gadā tikai viena trešdaļa no visiem uzņēmumiem bija izveidojuši šādu padomi, ka ar 20% Eiropas uzņēmumu padomju, kas darbojas, konsultējas tikai pēc publiska vadības lēmuma paziņošanas un ka ar 30% nekonsultējas vispār. Šajā laikā notika daudzas apvienošanās, restrukturizācijas un pārcelšanas.

Visbeidzot, šodien mēs atmostamies pēc šīs neattaisnojamās ziemas guļas. Daži priekšlikumi ir izteikti. Tie gan ir tik bikli, ka BusinessEurope, kas bija pret pārskatīšanu, ir iepriecināta, ka tie, pēc viņas vārdiem, ir vairāk iedvesmojoši, nekā obligāti, bet debates vismaz var sākies. Bumba tagad ir Parlamenta pusē, un Parlamentam nevajag sākt no nulles. Es gribu atgādināt, ka 2001. gadā mūsu PPE tā laika deputāts W. Menrad sniedza ziņojumu par šo jautājumu. Tajā bija minēts, ka starp citām direktīvas ieviešanas prasībām, es citēju: „adekvātas sankcijas par neatbilstību direktīvai nacionālajā un Eiropas līmenī” - specifiskas un smagas sankcijas - kā tiesības apturēt vadības lēmumu pēc darba ņēmēju pārstāvju prasības un pastiprināt arodbiedrību lomu.

Mūsu grupa atbalstīs iepriekšējā PPE ziņojumā izteiktos priekšlikumus, kuri ieguva vairākuma atbalstu 2001. gadā un iesaka būt noteiktākiem īpaši divos punktos. Pirmkārt, Eiropas uzņēmumu padomēm ir jābūt pieejai stratēģiskai informācijai par grupu tā, lai konsultācijas vairs nav tikai formalitāte un noteikti ir jābūt tiesībām ne tikai atlikt beigu termiņu, bet arī apturēt restrukturizācijas plānu, lai varētu veikt savu novērtējumu, izteikt savus priekšlikumus un piedalīties sarunās. Mums tikai ir maz laika. Tuvojas šī Parlamenta pilnvaru laika beigas. Es domāju, ka ir pienācis patiesības brīdis.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). - (NL) Es izvēlos diezgan atšķirīgu pieeju no kolēģa P. Bushill-Matthews piedāvātās. Es piekrītu viņam virknē jautājumu, piemēram, ka apvienošanās, pārvietošanu un restrukturizācijas, un visu šādu pārrobežu darbību rezultātā pieaugošās globalizācijas pasaulē aizvien vairāk ir vajadzība pēc labākas informētības un konsultācijām.

Šobrīd ir 800 līdz 820 labu Eiropas uzņēmumu padomju, kas pārstāv apmēram 145 miljonus strādnieku. Tas, ko es šodien redzu, ir sociāli orientēta tirgus ekonomika, un strādnieku interesēm, kas arī var nodrošināt mierīgu un stabilu darba tirgu, ir jāfunkcionē tik labi, cik vien iespējams.

Priekšsēdētāja kungs, šī iemesla dēļ Eiropas uzņēmumu padomes man nozīmē tik daudz. Darba devējiem un strādniekiem vēl jāpanāk vienošanās, un es aicinu strādniekus sasniegt šādu vienošanos. Ja viņiem jāatgriežas pie sarunu galda, tomēr ir jābūt arī darba devēju piedāvājumam, uz ko balstīt šīs sarunas.

Es pilnīgi atbalstu to, par ko mēs balsojām 2001. gadā kolēģa W.  Menrad ziņojuma sakarā . Ko mēs tajā laikā teicām? Mēs minējām, ka ir jāievieš jauna likumdošana, lai nodrošinātu ātrāku, pēc iespējas savlaicīgāku informācijas un konsultāciju sniegšanu, lai samazinātu strādājošo skaita limitu Eiropas uzņēmumu padomju izveidošanai, ieviestu vairāk, savādākas un labāk funkcionējošas sankcijas gadījumā, ja tiesību akti īsti nedarbojas, un lai uzlabotu apstākļus, kādos jādarbojas Eiropas uzņēmumu padomēm.

Priekšsēdētāja kungs, es aicinu ikvienu pie sarunu galda. Ja tas nenotiks, tas ir jūsu uzdevums, komisār V. Špidla, nodrošināt jauna teksta parādīšanos šajā gadā. Liels paldies.

  Priekšsēdētājs. - Mums ir problēma ar laiku, jo Padomei ir jāuzstājas nākošajās debatēs un Padomes pārstāvjiem ir jāiet prom noteiktā laikā, tāpēc , dāmas un kungi, man ir jābūt ļoti striktam par laika ievērošanu.

  Jan Andersson (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, šķiet, ka ikviens piekrīt, ka šī ir ļoti svarīga direktīva. Tā ir svarīga, lai pieaugošās restrukturizācijas laikā informācija un konsultācijas strādātu precīzi. Es arī piekrītu Komisijas viedoklim, komisāra V. Špidla viedoklim, ka direktīva tādā veidā, kā tā darbojas šodien, nav pietiekoši laba. Ir nepieciešami uzlabojumi. Mēs zinām, ka galvenā restrukturizācija ir notikusi pilnīgi bez informēšanas un konsultēšanas.

Es arī piekrītu viedoklim, ka tas bija diezgan pareizi atstāt šo problēmu sociālajiem partneriem. Tomēr šodienas situācijā pastāv mazas iespējas Parlamenta pilnvaru laikā izveidot jaunu direktīvu. Ja tas tā ir, ka viena sarunās iesaistītā puse izmanto sarunas tikai, lai paildzinātu procesu, un pēc deviņiem mēnešiem netiek panākta vienošanās, tad mums nebūs direktīva un nebūs pārmaiņas. Pastāv acīmredzams risks, ka tas šoreiz notiks. Tas ir iemesls, kāpēc viena no pusēm ir atteikusies. Pastāv acīmredzams risks, ka tā ir tikai vilcināšanās.

Šobrīd mēs esam šādā situācijā. Ja tas ir tā, tad Komisijas pienākums ir rīkoties. Mēs atrodamies šādā situācijā tāpēc, ka sarunas cieta neveiksmi. Šādā situācijā Komisijai ir jāsniedz priekšlikums, kas balstās uz jau minēto V. Špidla principu un analīzi, ko viņš veica. Šajā situācijā mēs, Parlamentā, solām, kā mēs jau runājām Darba tirgus komitejas koordinatoru sanāksmē, ka mēs darīsim visu, lai sagatavotu direktīvu, kurai jābūt gatavai šī Parlamenta pilnvaru laikā. Tas šobrīd ir svarīgi. Komisijai ir jārīkojas.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, vispirms es gribētu apsveikt Komisiju ar paveikto darbu, lai sadarbībā ar sociālajiem partneriem pārskatītu Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu. Tomēr es domāju, ka šķirtne starp Eiropas retoriku un cilvēku ikdienas dzīves praktisko realitāti ir bijusi būtiska uzticības samazināšanai starp vadītājiem un strādniekiem.

Ir būtiski palielināt uzticības līmeni starp darba devējiem un darba ņēmējiem, lai Eiropas Savienībā palielinātu konkurētspēju un solidaritāti. Uzticības līmenis palielināsies tad, kad sāksies sociālais dialogs, un ja šis sociālais dialogs turpināsies, lēmumi par pielāgošanas un pārstrukturēšanas procesiem būs pārskatāmāki.

Pateicoties labākai informācijas plūsmai starp darba devējiem un darba ņēmējiem, mēs virzīsimies uz labāku starptautiskās pārvaldības ietekmes izpratni un palīdzēsim abām pusēm vienoties restrukturizācijas procesa risinājuma meklēšanā. Tāpēc mums vajag pārskatīt un modernizēt juridiskos mehānismus saistībā ar konsultācijām strādniekiem un piedalīšanos, lai iegūtu juridisku pamatojumu, kas veicina sociālā dialoga risināšanu.

Tāpēc es aicinu Eiropas Arodbiedrību konfederāciju pārskatīt savu viedokli un sēsties pie sarunu galda, lai kopā ar darba devēju pārstāvjiem izskatītu direktīvas projektu. Ja izrādīsies, ka tas nav iespējams, es jutīšos apbēdināts, bet man arī jāsaka, ka Komisijai ir jāuzņemas atbildība, un būs labi, ja direktīvas pārskatīšanas process tiks pabeigts šajā Parlamenta un Komisijas pilnvaru laikā.

  Harald Ettl (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kad Komisija saka Eiropas sociālajiem partneriem, ka tiem ir vēlreiz jāmēģina sadzīvot vienam ar otru, tas atklāj noteiktu neziņu saistībā ar politisko realitāti. Rūpniecība negrib piedalīties, un Komisija nespēj saprast, kāpēc sociālo partneru mehānisms funkcionē ļoti vāji.

Ļoti mainīgajā rūpniecības vidē, kurā tiek prasīta ātra adaptēšanās, lēmuma pieņemšana, kas ir atkarīga no vienprātības sasniegšanas, tāpat kā gadījumā ar BUSINESSEUROPE, ir ļoti nepraktiska. Beigu beigās EAK balso ar kvalificēto vairākumu, kas nozīmē elastīgumu un pārmaiņu iespēju. Tas bija tādēļ, ka, pateicoties sociālo partneru lēmumu pieņemšanas procedūrai, 1994. gadā politiķi, tādi kā Helmut Kohl, un Eiropas Parlaments veica pārrunas un panāca Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvas pieņemšanu, bet jau tad tika paredzētas pārskatīšanas un tālākas pielāgošanas iespējas pēc pieciem gadiem. Pašlaik ir 2008. gads, un Komisija atkal vēlas uzsākt sarunu procesu, kas noteikti pārsniegtu šī Parlamenta pilnvaru termiņu, pat ja rūpniecība nevēlas vai nespēj piedalīties sarunās, pateicoties savam iekšējam lēmumu pieņemšanas mehānismam.

Kopsavilkumam, jūsu zināšanai, 1994. gadā bija tāda pati situācija. Vai mēs gribam uzlabot tik vitāli svarīgu instrumentu kā Eiropas Uzņēmumu padomi, kā J. M. Barroso kungs plenārsēdē paskaidroja, vai mēs tikai gribam izlikties, ka mēs vienalga gribējām pārskatīšanu un ka beigās tas neizdevās apstākļu sagadīšanās dēļ, kā jau tas bieži noticis ar sociālajiem jautājumiem?

Ja tas ir otrais gadījums, tad mēs liekam lietā par maz enerģijas labāka risinājuma sasniegšanai, un visu mūsu pūļu rezultāts attiecībā uz sociālajiem un ar darba ņēmējiem saistītiem jautājumiem šā Parlamenta termiņa laikā izskatīsies vēl sliktāks. Tā tas nedrīkst būt!

  Alejandro Cercas (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, paldies, komisār. Ja es jūs saprotu pareizi, un es ceru, ka es sapratu pareizi un neesmu sajaucis savas vēlmes ar realitāti, es domāju, ka jūs gribat uzvarēt šo cīņu un ka jūs nesamazināsiet savas iniciatīvas kapacitāti, ka jūs mēģināsiet nodrošināt, lai, pirms Parlaments un arī šī Komisija beidz savu darbu, mums galu galā pēc astoņu gadu gaidīšanas būtu pārstrādāta Uzņēmumu padomes direktīva. Ir skaidrs, ka savā laikā direktīvai bija ļoti pozitīva loma, bet pašlaik to ir apsteiguši dažādi notikumi.

Ja tā izrādīsies taisnība, komisār, tad jums ir mūsu nedalīts atbalsts, mans pilnīgs atbalsts, jo es domāju, ka jums ir tiesības un pienākums saglabāt Komisijas iniciatīvu, kad viena no pusēm negrib direktīvu pārskatīt, neskatoties uz to, ka tas ir noteikti jādara. Tas ir svarīgi, jo kopējās intereses tiek apdraudētas. Eiropas strādnieki pamatoti ir ļoti neapmierināti.

Komisārs: Šorīt es pieņēmu strādnieku delegāciju no rūpnīcas Valladolid – Smurfit Kappa, kuru nākošajā mēnesī slēgs, viņi to izlasīja laikrakstos un nezin, kāpēc to slēgs, jo tas ir ienesīgs bizness. Viņi pat nepazīst savus bosus, jo uzņēmums ir konglomerāta uzņēmumu daļa, un neviens vairs nezin, kas ir akciju turētāji.

Komisāri, strādnieki lūdz drošību, un Eiropai tā viņiem ir jāsniedz; tai ir jāsniedz viņiem skaidrība, viņiem ir jādod tiesības tikt konsultētiem un informētiem. Nevar notikt restrukturizācija bez sociālā dialoga. Sociālais dialogs noteikti ir svarīgs, un grūtības noteikti ir jāpārvar.

Es zinu, ka tas nav viegli. Komisāru kolēģijai vai Padomei tas nebūs viegli. Tomēr, komisāri, ja jūs virzīsieties pa šo ceļu, jums būs pilnīgs mūsu atbalsts; dažreiz ne visas cīņas tiek uzvarētas, bet visnozīmīgākās ir jāizcīna, un šī ir tāda.

  Karin Jöns (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāri. Šķiet, ka Komisija vienkārši vēlreiz tukši runā par sociālās Eiropas ideju. Jūs esat atbildīgi par faktu, ka mums vēl joprojām nav priekšlikuma par uzņēmumu padomju reformēšanu, jo tā ir Komisija, un neviens cits, kas neievēro EAK paziņojumu, ka tā negrib sākt sarunas ar BUSINESSEUROPE, ja tās ir formālas. Tā kā Līguma 138. pants nenodrošina konsultāciju procesa trešo fāzi, jūs radiet pilnīgi jaunus spēles noteikumus. Tur nekad tāda fāze nav bijusi. Komisijas taktika ir acīmredzama, tā šobrīd ir novilcināšana.

Vai tiešām Komisija atkal ir darba devēju pusē? Pamatā neviens negrib būtiskas uzņēmumu padomju reformas, noteikti ne pirms Eiropas vēlēšanām. Vai es drīkstu jums atgādināt, ka Jacques Delors jau izteica priekšlikumu divas nedēļas pēc tam, kad darba devēji atteicās no sarunām. Jums vajadzēja darīt to pašu. Jūnija beigas ir par vēlu, neminot nemaz faktu, ka „līdzsvaroti priekšlikumi” nozīmē kaut ko citu.

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties V. Špidla kungam par viņa deklarāciju un faktu, ka viņš mēģina reformēt Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu. Bet mums vajag beigu termiņus, un mums jādarbojas nekavējoši, ja mēs gribam gūt panākumus Eiropas iedzīvotāju pārliecināšanā, ka Eiropa ir kas vairāk nekā vienots tirgus.

Man jāsaka, ka trūkst loģikas no EPP puses, kas vaino EAK par atteikšanos no sarunām. EAK, arodbiedrības un strādnieki ir tie, kas gūtu labumu no nopietnas Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvas pārstrādāšanas. Tie ir nieki. Ja viņi saprastu, ka sarunās bija iespējams sasniegt rezultātu, viņi tās turpinātu. Bet viņi nav gatavi iet caur deviņus mēnešus garām šarādes sarunām tikai priekš darba devējiem un tad tās pārtraukt.

Es domāju, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai Komisija izteiktu priekšlikumu bez kavēšanās.

  Pier Antonio Panzeri (PSE). -(IT) Priekšsēdētaja kungs, dāmas un kungi, es domāju, ka pat jūs, komisār, sapratāt, ka pastāv objektīvas pretrunas starp teicienu, ka direktīvas pārstrādāšana ir viena no Komisijas prioritātēm, un tomēr neveikties tās pārskatīšanā. Jums jābūt drosmīgākiem un noteiktākiem, bez ietekmēšanās no sarunām, kas nesniedz rezultātus, nevis pateicoties EAK, bet cilvēkiem, kas izliekas, ka viņi grib runāt, bet īstenībā tikai tērē laiku.

Ir divi iemesli, kāpēc jums jāuzņemas lielāka atbildība. Pirmais ir metode. Mēs nevaram apstāties šeit, un Komisijai ir jāaizstāv sava lēmumu pieņemšanas vara. Otrs ir politisks, jo jūs ziniet, ka patreizējie tiesību akti neļauj uzņēmumu padomēm būt efektīvām. Direktīvas pārskatīšana ir nepieciešama ne tikai, lai atbalstītu sākotnējos mērķus, bet lai mēs būtu labāk sagatavoti šodienas problēmu risināšanai.

Šī iemesla dēļ es vēlos aicināt jūs, komisār, dot skaidru signālu un parādīt, ka jums ir drosme lemt!

  Genowefa Grabowska (PSE). -(PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Uzņēmumu padomes direktīva ir pieņemta 1994. gadā. Kopš tā laika ir parādījušās jaunas globalizētās ekonomikas problēmas, un Eiropas Savienībā ir iestājušās jaunas valstis, ieskaitot manu zemi Poliju. Tādēļ direktīva ir steidzami jāpārstrādā. Pārmaiņas ienes arī Lisabonas līgums, kurš ļoti augstu vērtē sociālo dialogu. Direktīva ir jālabo, jo to prasa Pamattiesību harta, kura 27. pantā skaidri pasaka: „Strādniekiem vai to pārstāvjiem (…) jānodrošina informāciju un konsultāciju pieejamība (…).”

Jaunajai direktīvai tādēļ ir jāuzlabo eksistējošie un jāievieš jauni būtiski mehānismi, kas ļaus vieglāk pārvarēt stresu, kas saistīts ar organizatoriskām pārmaiņām, tādām kā uzņēmumu sadalīšana vai apvienošanās, masveida atbrīvošana no darba, un visbeidzot uzņēmumu delokalizācija vai dibināšana Eiropas Savienības robežās.

Es esmu pārliecināta, ka ātrāka informācija par tik nepopulāriem soļiem radīs darba tirgus stresa samazināšanos un apvienos Eiropas arodbiedrību kustību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). -(PT) Priekšsēdētāja kungs, šie restrukturizācijas procesi, apvienošanās un daļējas vai pilnīgas multinacionālo uzņēmumu pārvietošanas notiek dažādās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot manu valsti, Portugāli, nerespektējot strādnieku tiesības un pilnīgi nerunājot ar arodbiedrībām, kā jau daudzas reizes tika minēts, un pat bez jebkādas tiešas informācijas.

Šīs direktīvas pārstrādāšana notiek pārāk ilgi un ir svarīga strādnieku tiesību aizsardzībai. Pārskatīšanas rezultātā tajā ir ne tikai jāiekļauj garantijas uz informācijas saņemšanu, bet arī jānodrošina darbinieku, darbinieku pārstāvju un arodbiedrību piedalīšanos procesā, kā arī jāgarantē, ka viņiem arī ir tiesības piedalīties demonstrācijās un nepiekrist tur, kur vajadzīgs, ieskaitot veto tiesības sakarā ar restrukturizācijām vai pārvietošanu, ja netiek ņemtas vērā strādnieku, reģionālās vai valstu intereses. Tam vajadzēja būt izdarītam jau sen atpakaļ, un tāpēc, komisār, jautājumu vairs nedrīkst atlikt.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, par nožēlu man nav pietiekoši daudz laika, lai atbildētu detalizēti. Tomēr es pieskaršos dažiem svarīgiem jautājumiem. Pirmais jautājums ir par sociālo partneru pozīciju. Es stingri ticu, ka sociālie partneri ir labākā pozīcijā, lai tieši piedalītos šajās pārmaiņās. No otras puses, Komisijai ir attiecīgi savas tiesības uz iniciatīvu, un, dabiski, direktīvas priekšlikumi nenāca viegli, tie vairāk balstījās uz patreizējās situācijas izvērtēšanu un uz līdzšinējo pieredzi. Tāpēc sociālo partneru uzvedība neatturēs Komisiju. Par spīti tam, es domāju, ka ir un bija pareizi pēdējā reizē aicināt piedalīties sociālos partnerus.

Debašu laikā tika minēts, ka priekšlikums acīmredzot soda dažus sociālos partnerus. Es gribētu pateikt, ka mēs dzīvojam tiesiskā zemē, un kāds, kurš aizstāv savas tiesības, nevar tikt sodīts par to. Tas nozīmē, ka, ja viens no sociālajiem partneriem atsaucas uz savām tiesībām atturēties no sarunām, tas nedrīkst ietekmēt sarunu progresu. Es vēlos norādīt, ka pagātnē tie bija darba devēji, kas pārtrauca sarunas un tajās nepiedalījās. No šī viedokļa sociālajiem partneriem ir tiesības, un viņi var aizstāvēt šīs tiesības, un šīs iesaistīšanās rezultāti, protams, ir jāņem vērā. Saistībā ar šo sarunu mērķiem ir svarīgi ņemt vērā sekas, bet nekāds pamatojošs spriedums uz tām nevar tikt attiecināts.

Komisijas mērķis ir uzlabot Uzņēmumu padomes direktīvu un izdarīt to Parlamenta pilnvaru termiņā, un visi beigu termiņi ir atkarīgi no tā. Mūsu mērķis ir padarīt šo direktīvu efektīvāku. Neskatoties uz termina „sabalansētība” kritiku, es ticu, ka sabalansēta pieeja ir pamatnosacījums tik sarežģīta dokumenta veidošanā.

Es novēroju visu Parlamenta politisko grupu entuziasmu, kas, pat tik ierobežotā formātā, parādīja direktīvas sarežģītību un risinājumu daudzslāņainību. Es tāpēc ceru uz tālāku sadarbību ar Parlamentu, Eiropadomi un sociālajiem partneriem, sagatavojot šīs direktīvas uzlabojumus..

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski.. - Uzlabojot Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu, Komisijai vajag pilnībā izskatīt strādnieku tiesību aizsardzības jautājumu.

Dara ņēmējiem ir jābūt pilnīgai pieejai informācijai par restrukturizēšanas procesu un iespēju piedalīties kā lēmējam šajā procesā. Pārāk bieži darbaspēks uzzina par restrukturizācijas plāniem, kas saistīti ar lielu darba vietu samazināšanu vai algas un darba apstākļu pasliktināšanos pēc tam, kad lēmums ir pieņemts. Strādnieki ir pelnījuši tiesības būt iesaistītiem visos restrukturizācijas procesa posmos un spēt tos ietekmēt tā, lai tiktu aizsargātas darba vietas un darba apstākļi.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Debatēs par Eiropas uzņēmumu padomi pie sarunu galda ir izteikti daudzi priekšlikumi, kas varētu būt ļoti labi, lai nostiprinātu dalības, sadarbības un partnerattiecību idejas starp dažādām iesaistītajām pusēm. Tomēr debatēs ir nemitīgs uzsvars uz neekonomisku vīziju, kas, varbūt ar cēliem nodomiem, bieži rada veselu rindu priekšlikumu, kuri neveicina ekonomiskos panākumus vai darbavietu nodrošinājumu. Tas notiek ar pasākumiem, kas mēģina saglabāt darba vietas tad, kad uzņēmumi vai rūpniecības nozare vairs nav dzīvotspējīgi. Neviens neiedomāsies, protams, par digitālo kameru lietošanas aizliegumu vai noteiktu sociālo maksājumu pievienošanu šo kameru cenām. Tomēr plašā digitālo kameru izmantošana ir bijis tiešs iemesls tūkstošiem darba vietu zaudējumam fotofilmiņu ražošanas uzņēmumos „vecmodīgajām kamerām”.

Plašai darbinieku līdzdalībai ir jābalstās uz nodarbinātības principiem, indivīda aizsardzību un ekonomisko krīžu pārvarēšanu, nevis uz vīziju, kurā ekonomiskā realitāte vienkārši ir detaļa. Tehnoloģiskā attīstība un tirgus atvēršana jāuzskata par iespēju un uzņēmuma dialogam ir jārisinās šajā virzienā.

15. Cilvēktiesības pasaulē 2007. gadā un ES politika šajā jomā – ES vēlēšanu novērošanas misijas – mēŗki, prakse un uzdevumi nākotnē (debates).

SĒDI VADA: MAREK SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- Ikgadējais ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā (A6-1053/2008) un Eiropas Savienības politiku šajā jautājumā (2007/2274(INI)), ar kuru Ārlietu komitejas vārdā iepazīstina M. Cappato;

- (A6-1038/2008) par ES vēlēšanu novērošanas misijām, to mērķiem, pieredzi un nākotnes uzdevumiem (2007/2217(INI)), ar ko Ārlietu komitejas vārdā iepazīstina J. I. Salafranca Sánchez-Neyra un V. De Keyser.

  Marco Cappato, referents.- (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, cilvēktiesību veicināšanas politika vispirms prasa efektīvas starptautiskās politikas veidošanas varu, kas ir Eiropas Savienībai. Diemžēl pārāk bieži, tāpat kā ziņojumā, kuru mēs vienbalsīgi apstiprinājām komitejā, Eiropas politika būtībā ir dalībvalstu politika. Ir grūti veidot Eiropas cilvēktiesību politiku, kad dalībvalstis uzspiež savas nacionālās intereses šādā mērā.

Tomēr, kad nonākam līdz politiskajai gribai, un dažbrīd tas tiek panākts, pateicoties Eiropas Parlamentam, kam nav starptautiskās politikas veidošanas varas, mēs spējam panākt ievērojamu progresu. Piemēram, nāves sods: trīs Parlamenta rezolūcijas visbeidzot nodrošināja svarīgu Eiropas nostāju par labu nāves spriedumu izpildīšanas moratorijam, par kuru Apvienotās Nācijas decembrī nobalsoja Ņujorkā. Ar rezolūciju, kuru mēs ratificējām iepriekšējā sēdē, Parlaments ierosināja arī Eiropas politiku par Tibetu.

Pastāv arī cilvēktiesību instrumenti, bet pārāk bieži Eiropas Savienība neatzīst to likumīgumu. Panti par cilvēktiesībām ir visos mūsu sadarbības līgumos, un tomēr mums nav efektīva monitoringa un īslaicīgas apturēšanas mehānismu, tāpēc ka šie panti patiešām atļautu mums nodrošināt respektu pret demokrātiju trešajās valstīs.

Ļoti bieži mēs kā Eiropa esam pēdējos gados kritizējuši Ameriku, jo demokrātijas veicināšana ar militāru spēku ir izrādījusies neefektīva. Tā patiešām ir! Tomēr mums jāmeklē alternatīvi instrumenti. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka ieroči nepalīdz, jo tādā veidā mēs paļautos pacifisma un neitralitātes kārdinājumam. Teiksim tā - šis ceļš var kļūt par objektīvi noderīgu diktatoriem.

Tādēļ ierocis, kuru esam identificējuši un kas skaidri minēts šajā ziņojumā, - un man patiešām žēl, ka pastāv Sociāldemokrātu grupas grozījums, kurā ierosināts dzēst šo daļu, - ir nevardarbības ierocis. Precīzāk, M. K. Gandhi sludinātā nevardarbība kā politisks instruments, nevis atsauce uz folkloru; nevardarbība, kas pamatota uz zināšanām, kas pamatota uz tiesībām – radot tiesības, nodrošinot tiesību izdzīvošanu, aizsargājot tiesības uz dzīvību.

Mēs uzskatām, ka nevardarbība ir tehnoloģija, un tāpēc ierosinām 2010. gadu pasludināt par „Eiropas nevardarbības gadu”, uzskatām, ka Eiropas Savienībai nepieciešama aktīva politika ar Komisiju un Padomi, lai veicinātu nevardarbības instrumentus, palīdzētu disidentiem un demokrātiskajai opozīcijai. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies pacelties pāri formāliem dokumentiem un tekstiem, kas aizstāv cilvēktiesības, un ja mums jāievieš dzīvē cilvēktiesības diktatūru un ne-demokrātiju kontekstā.

  Véronique De Keyser, referente. − (FR) Prezidenta kungs, kā mēs varam vērtēt vēlēšanu novērošanu piecpadsmit gadus pēc pirmās vēlēšanu novērošanas misijas Krievijā un astoņus gadus pēc pirmā Komisijas paziņojuma par šo jautājumu? Vispirms - pozitīvi. Šī ziņojuma, kas tika rakstīts kopīgi un pilnīgā saskaņā ar José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, mērķis bija uzsvērt panāktos sasniegumus: vēlēšanu novērošanas misiju augošo profesionālismu, pieredzējušu novērotāju grupas izveidošanos Eiropas Savienībā – panākumus, kas nozīmē, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta budžets tagad ir gandrīz 25% – un galvenais, divu misiju veiksmīgu kombināciju, kuras vadīja Parlamenta deputāti, - Eiropas Savienības misija, kas ir vairāk tehniska un ilgtermiņa, un Parlamenta misija, kura ir īsāka un politiskāka.

Tomēr mums jāturpina virzība. Galvenie šī ziņojuma ieteikumi ir, pirmkārt, atvērt misijas Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ACP), Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai (EUROLAT) un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas (EMPA) biedriem, bet darīt to ļoti piesardzīgi. Jābūt piesardzīgiem, lai neiznīcinātu profesionālismu un saglabātu misiju eiropeiskumu. Otrkārt, saglabāt budžeta piešķīrumu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam ap 25%, izveidot gada pārskata ziņojumu, kurā izvērtētas gada misijas, kas patiešām ir ļoti svarīgi, iedziļināties datorizēto vēlēšanu drošībā - tā ir jauna problēma vēlēšanu novērotājiem, un galvenais, vairāk darboties pie turpinājuma. Turpinājumā slēpjas grūtības, un vēlēšanām ir sarežģīti būt par īstu demokrātijas sviru, kā tam vajadzētu būt. Ziņojumā aprakstīti vairāki turpmākie ceļi, bet es minēšu tikai politisko turpinājumu, un es vēršos galvenokārt pie Padomes. Nav pieņemami, ka tad, kad pārstāvjus vai prezidentus ievēl negodīgā ceļā, Eiropas Savienības politika pret viņiem izturas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Ierasta lieta. Ir arī neiedomājami un katastrofāli, ka tad, kad pārstāvji ir ievēlēti demokrātiskā ceļā, viņiem nav tiesību uz cieņu un likumību, ko piešķir viņu ievēlēšana. Pagātnē mums ir bijuši neveiksmīgi piemēri, kas noveduši pie traģiskām situācijām. Es nevēlos padarīt šo par mācību grāmatā analizējamu situāciju. Šis ziņojums ir vienprātīgs un nav polemisks, un Eiropai tas ir izcils instruments. Tam nevajadzētu to noliegt.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlēšanu novērošanas misiju vēsture ir stāsts par panākumiem, un es domāju, ka šajā gadījumā ES ārpolitika, kas tik daudzas reizes kritizēta, ir pienācīgi jānovērtē, jo tā palielina Eiropas Savienības atpazīstamību, palielina Eiropas institūciju prestižu un stiprina Eiropas Savienības ārējo tēlu.

Domāju, ir pareizi atzīt, ka komisāres B. Ferrero-Waldner vadībā Eiropas Savienība ir pasaules līdere vēlēšanu novērošanā, pateicoties tās metodoloģijai un veiktā darba ticamībai.

Kā teica V. De Keyser, šo ziņojumu Ārlietu komisijā pieņēma ar 60 balsīm „par”, nevienam nebalsojot „pret”, un tas skaidri norāda uz izcilo sadarbību.

Es domāju, ka mums jāsāk no pozitīvā, ko šī pieredze mums ir devusi, bet, tā kā vēl daudz darāmā, mēs nevaram dusēt uz lauriem, lai gan tie, iespējams, ir pelnīti.

Tādēļ es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt ieteikumus un priekšlikumus gala ziņojumā, ko iesniegušas vēlēšanu novērošanas misijas, neaizmirstot, ka tie ir ieteikumi un priekšlikumi un ka suverēnas valstis var izvēlēties, ieviest tos vai nē, bet es uzskatu, ka ir svarīgi tos ietver programmās un politiskajos dialogos ar mūsu partneriem.

Vēl viens būtisks aspekts ir misiju neatkarība un prestižs, kāds ir šīm misijām, pateicoties to objektivitātei, taisnīgumam un neatkarībai.

Tomēr šī neatkarība ir jāizskaidro misijās, lai spētu koordinēt vienotu nostāju ar dalībvalstīm un Komisiju, lai Eiropas Savienība runātu vienā balsī un nebūtu sadrumstalotības, kā V. De Keyser teica, norādot, ka ir bijušas problēmas ar Ministru padomi.

Eiropas Savienībai un Eiropas Savienības misijām jāsadarbojas ar citām misijām un arī ar vietējām organizācijām.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija, kas ļoti labi darbojusies šajā jomā, ir pietiekami elastīga un nepakļaujas budžeta spaidiem, kas ierobežo šīs izcilās misijas pildīšanu.

Kopumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust savu atbalstu un apmierinātību ar padarīto, un arī savu atbalstu nākotnē.

  Janez Lenarčič, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (SL) Pirms sāku savu ievadrunu, atļaujiet man izteikt piezīmi par procedūru. Šodien sēdes sākumā tika teikts, ka viens no dienas kārtības jautājumiem ir atlikts tādēļ, ka Padome nevarēja piedalīties. Ņemot vērā vēlo stundu, kurā mēs sākām debatēt par šo jautājumu, ir pilnīgi pamatota jautājuma izskatīšanas pārcelšana uz citu dienu, īpaši tādēļ, ka šodienas sesijas dienas kārtība ir tik pilna. Paredzēts, ka Prezidentūra piedalīsies visos paredzētajos jautājumos un piedalīsies arī visā jautājuma skatīšanas laikā, kas ir tik vēlu sākts, īpaši ja mēs vēlamies parādīt, cik svarīga ir Padomes un Prezidentūras iesaistīšanās šajā tematā. Mana ievadruna būs nedaudz garāka kā paredzētās piecas minūtes. Ceru uz jūsu izpratni un centīšos saīsināt nobeiguma runu debašu beigās.

Cienījamie deputāti, es vēlos apsveikt ziņojumu, ko sagatavojis M. Cappato, proti, Eiropas Savienības gada pārskatu par cilvēktiesībām pasaulē. Vēlos uzsvērt - mēs uzskatām, ka Parlamenta loma cieņas pret cilvēktiesībām veicināšanā starptautiskā mērogā ir nozīmīga un jūsu kritiskais skatījums ir svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības centienos šajā svarīgajā jomā. Padome detalizēti iepazīsies ar šo ziņojumu. Tomēr šodien, Cappato kungs, es vēlos atbildēt uz dažiem jūsu ziņojuma galvenajiem elementiem.

Vispirms, nav šaubu, ka jūsu ziņojums skar lielāko daļu galveno problēmu, ar kurām sastopas Eiropas Savienība cilvēktiesību jomā. Pirmkārt, mēs priecājamies, ka arī Eiropas Parlamenta aktivitātes ir ietvertas ziņojumā par cilvēktiesībām. Ziņojuma nodaļā par šo tematu atzīta šīs ieredzētās asamblejas svarīgā loma cieņas veicināšanā pret cilvēktiesībām. Arī turpmāk Padome centīsies nodrošināt ciešu sadarbību ar Parlamentu, īpaši ar Ārlietu komiteju un Cilvēktiesību apakškomiteju. Mēs uzskatām, ka gada pārskati turpinās atspoguļot Eiropas Parlamenta centienus šajā ziņā.

Attiecībā uz ziņojumā ietverto aicinājumu stiprināt Eiropas Padomes un Eiropas Savienības sadarbību - mēs piekrītam, ka šajā jomā ir daudz darāmā un saprašanās memoranda parakstīšana starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, protams, ir svarīga. Eiropas Savienība respektē Eiropas Padomes centienus veicināt un aizsargāt cilvēktiesības. Eiropas Savienība paliek arī nelokāma Apvienoto Nāciju cilvēktiesību aizsardzības sistēmas aizstāve. Mēs aktīvi atbalstām Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja neatkarību un cenšamies nodrošināt, ka Cilvēktiesību padome kļūst par efektīvu organizāciju cīņā ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē.

Nesenā Cilvēktiesību padomes septītā sesija, kas notika Ženēvā, Eiropas Savienībai bija veiksmīga. Tika pieņemtas divas galvenās mūsu iniciatīvas - tika atjaunoti mandāti īpašajiem ziņotājiem par cilvēktiesībām Birmā/Mjanmā un Ziemeļkorejā. Tika pieņemtas arī visas atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu iniciatīvas. Mēs centāmies arī nodrošināt, lai tiktu atjaunots Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarīgā eksperta mandāts, bet diemžēl tas neizdevās. Kā pozitīvs šīs sesijas iznākums jāmin mandātu atjaunošana cilvēktiesību un sieviešu tiesību būt brīvām no vardarbības aizstāvjiem.

Aprīlī Cilvēktiesību padomes paspārnē tika aizsākts jauns mehānisms - universālais periodiskais pārskats. Eiropas Savienība uzskata to par galveno mehānismu cilvēktiesību aizstāvībai un veicināšanai. Tomēr ir pāragri pienācīgi izvērtēt šī jaunā mehānisma darbību, bet sākotnējie iespaidi norāda, ka dalībvalstis to uztver nopietni un rīkojas atbilstīgi. Tomēr bažas rada dažu Cilvēktiesību padomes locekļu atsevišķi centieni noniecināt šo mehānismu.

Papildus intensīvajam darbam Apvienotajās Nācijās, pēdējos gados uzmanība ir pievērsta cilvēktiesību integrēšanai citās ārpolitikas jomās. Es vēlos no jauna apstiprināt, ka tā ir viena no galvenajām Slovēnijas prezidentūras prioritātēm. Prezidentūra atbalsta arī visus Riina Kionka, kura ir J. Solana personīgā pārstāve cilvēktiesību jautājumos, centienus šajā jomā.

Šādos apstākļos es vēlos skart to ziņojuma daļu, kas aicina precizēt cilvēktiesību pamatnostādnes. Mūsu prezidentūras laikā tiks precizētas trīs no piecām tematiskajām pamatnostādnēm. Pagājušajā nedēļā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome pieņēma precizētas pamatnostādnes par spīdzināšanu. Nākamajā mēnesī ceram pabeigt pamatnostādņu par nāvessodu precizēšanu, kas sakrīt ar pamatnostādņu desmitgadi. Prezidentūra gatavojas pabeigt arī pamatnostādņu par bērniem un bruņotiem konfliktiem precizēšanu. Attiecībā uz šo jāatzīmē, ka šajā mēnesī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei jāapstiprina divu gadu pārskats par kontrolsarakstu bruņotos konfliktos cietušu bērnu aizsardzības integrēšanai Eiropas drošības un aizsardzības politikā.

Attiecībā uz pamatnostādnēm cilvēktiesību aizstāvjiem jūsu ziņojumā prasīts, lai dalībvalstis apsver iespēju izsniegt vīzas šādām grupām. Eiropas Padomes darba grupā par cilvēktiesībām (COHOM) Prezidentūra aprīlī organizēja diskusijas nolūkā apmainīties ar informāciju par vīzu izsniegšanas praksi. Šķiet, ka diskusija rosināja vairākas dalībvalstis kopā ar kompetentajiem vīzu departamentiem pētīt iespēju palīdzēt cilvēktiesību aizstāvjiem, izsniedzot viņiem īstermiņa vīzas. Tajā pašā laikā dalībvalstis atbalstīja atsauksmes uz šo jautājumu ietveršanu mūsu jaunajā Kopējā vīzu kodeksā. Būtisks aspekts šo pamatnostādņu aspektā, protams, ir to ieviešana praksē jeb cilvēktiesību situāciju monitorings un reaģēšana uz pārkāpumiem ar demaršiem un paziņojumiem un jautājuma ietveršana dialogā.

Cieņa pret cilvēktiesībām visā pasaulē patiesi ir viens no galvenajiem Eiropas kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem. Ar tādiem instrumentiem kā kopīgi pasākumi un stratēģijas, demarši un krīzes vadības operācijas, ES ir centusies stiprināt demokrātiskos procesus un uzlabot cilvēktiesību situāciju daudzās valstīs. Šajā ziņā sevišķi svarīgs ir dialogs par cilvēktiesībām. ES risina sarunas ar Āfrikas Savienību, Irānu, Uzbekistānu, Krievijas Federāciju un Ķīnu.

Saskaņā ar sadarbības līgumiem, kuros ir nosacījumi par cilvēktiesībām, šādi dialogi notiek arī ar citām trešajām valstīm. Šajā ziņā jāpiemin, ka nākamā iespēja diskutēt par situāciju Ķīnā būs jau nākamnedēļ, 15. maijā, kad Ļubļanā notiks ES-Ķīnas dialoga par cilvēktiesībām nākamā kārta. Man jāpiemin arī nesenās konsultācijas ar Krievijas Federāciju, kas notika aprīlī.

Godājamie deputāti, vēlos runāt arī par atsevišķu Eiropas Savienības institūciju sadarbību cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā. Tuvākajās dienās Padome sagatavos atbildi uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja H.-G. Pöttering vēstuli par starpinstitūciju sadarbību dialogā par cilvēktiesībām. Varu apgalvot, ka vismaz no Prezidentūras puses ir liela politiskā griba stiprināt šīs attiecības.

Noslēgumā es apsveicu V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra ziņojumu par vēlēšanu novērošanas misijām. Vēlēšanu novērošanas misijas ir ļoti svarīgs Eiropas Savienības politikas elements demokrātijas veicināšanā. Tās veicina demokrātiskā dialoga stiprināšanu, demokrātisko vēlēšanu procesu un palīdz veidot demokrātiskas institūcijas. Šogad vēlēšanas ir bijušas un būs daudzās valstīs. Padome tās cieši uzrauga un turpinās to darīt.

Cenšoties stiprināt saiknes starp Eiropas Parlamentu un Padomi vēlēšanu novērošanas misiju jautājumā, jau esam apmainījušies ar viedokļiem ar Parlamenta deputātiem, kuri ir vadījuši novērošanas misijas. Viņu ziņojumi sniedz ievērojamu ieguldījumu politikas veidošanā šajā jomā un es uzskatu, ka šodienas debates arī būs noderīgas šajā ziņā.

  Priekšsēdētājs. - Vēlos norādīt ministram, kurš izteica izbrīnu par to, ka debates ir aizkavējušās, - tas notiek tad, kad runātāji aizņem vairāk laika, kā plānots. Kā vienojāmies iepriekš, ministram bija jārunā piecas minūtes. Viņš runāja 10 minūtes, tādēļ mēs aizkavējāmies par 5 minūtēm. Tā notiek - pusminūte šurp un piecas minūtes turp, un šīs nobīdes sakrājas, tāpēc uzņemsimies kopēju atbildību par grafika ievērošanu.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. - Priekšsēdētāja kungs, tas, ir liels pagodinājums, ka es šodien atkal varu piedalīties kopējā diskusijā plenārajā sanāksmē par diviem galvenajiem ziņojumiem cilvēktiesību un demokrātijas jomā: M. Cappato ziņojumu par ES gada pārskatu par cilvēktiesībām un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra/ V. De Keyser ziņojumu par vēlēšanu novērošanas misijām (VNM). Es vēlos apsveikt visus trīs ziņotājus par viņu izcilo darbu.

Es arī atzinīgi vērtēju faktu, ka abi ziņojumi par cilvēktiesībām un vēlēšanu novērošanu tiek diskutēti kopīgi, jo domāju, ka tas ir pierādījums mūsu kopīgajam uzskatam, ka cilvēktiesības un demokrātija iet roku rokā un tās nedrīkst aplūkot atsevišķi. Cilvēktiesības ir demokrātijas pamats, un bez demokrātijas nav iedomājama cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana.

Atļaujiet man secīgi runāt par abiem šodienas dienaskārtības jautājumiem. Acīmredzot es sniegšu tikai vispārēju pārskatu, bet, protams, esmu gatava vēlāk debatēs iedziļināties sīkākās detaļās.

Vēlēšanu novērošana ir Eiropas Savienības ārpolitikas veiksmes stāsts, un paldies jums, V. De Keyser, par to, ko jūs teicāt. Tādējādi, es domāju, viendabīga, stingra un neatkarīga, objektīva ilgtermiņa novērošana ierindo ES starp visuzticamākajām starptautiskajām novērošanas organizācijām. To apstiprināja nesenās ES novērošanas misijas tādos delikātos vēlēšanu procesos, kā, piemēram, Kenijā (tas bija A. Lambsdorff), Pakistānā (M. Gahler) un Nepālā (J. Mulder). Nākamās misijas būs Kambodžā un Ruandā, kas abas atgūstas no sāpīgas pagātnes. Tāpat kā 2007. gadā, šīs misijas tiks pilnībā finansētas par budžeta līdzekļiem.

Labi izveidotā ES VNM un Eiropas Parlamenta sadarbība apvieno tehnisko pieredzi ar politisko jūtīgumu un nodrošina, ka ES runā vienā balsī. Tādēļ es vēlos vēlreiz apsveikt visus galvenos novērotājus par viņu līdzšinējo izcilo darbu. Būtībā Eiropas Savienības VNM profesionalitāte ir bijusi mana galvenā prioritāte, kopš es esmu šajā amatā, kura laikā galvenie novērotāji ir bijuši apmēram 36 valstīs.

Es piekrītu, ka ES vēlēšanu novērošana nevar būt atsevišķa politika, bet tikai daļa no plašākas cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta stratēģijas. Ir nepieciešams stiprināt politisko un tehnisko turpinājumu ES VNM. Mums visiem ir jāpiedalās, un Komisija izmantos gaidāmos valstu stratēģiju pārskatu dokumentus, lai veidotu viendabīgāku pieeju valstu līmenī, kā rosināts ziņojumā, lai nodrošinātu, ka mūsu rīcība cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā, demokrātijas veicināšanas, vēlēšanu atbalsta jomā un palīdzības attīstīšanā, kas vērsta uz demokrātiskas pārvaldes un likuma varas uzlabošanu, ir abpusēji stiprinoša.

Šeit noteikti ir iespēja tālākiem politikas uzlabojumiem. Es turpināšu to darīt ciešā dialogā ar Parlamentu. Šajā kontekstā es ierosinu rudenī rīkot otru kopīgu semināru par vēlēšanu novērošanu, pamatojoties uz mūsu veiksmīgo sanāksmi pagājušajā gadā, kas norādīja uz svarīgo papildu jautājumu, kā arī uz novērošanas darba kvalitāti. Šajās jomās mēs jau esam spēruši svarīgus soļus: ES VNM tagad tiek sistemātiski izglītotas par vēlēšanu ciklu un palielinās izpratne par ES VNM rekomendāciju integrēšanu dialogā ar partnervalstīm. Abas pilnībā pārskatītās metodoloģiskās vadlīnijas, kas tikko publicētas, kā arī nepārtrauktais atbalsts novērotāju apmācības programmām, palīdzēs mums saglabāt visnotaļ augsto galveno novērotāju un viņu darba komandu kvalitāti. Otrajā seminārā varētu pievērsties ES VNM atpazīstamības veicināšanai un vēlēšanu atbalsta politiskajai dimensijai.

Protams, mēs varam apspriest mūsu misiju iespējamo tālāko paplašināšanos, kā minēja V. De Keyser. Pagaidām mēs jau ietveram novērotājus, piemēram, no Šveices, Kanādas un Norvēģijas.

Es centīšos runāt īsi otrajā daļā, jo mūsu Padomes priekšsēdētājs jau pateica daudz. Šis gads ir svarīgs cilvēktiesībām, jo mēs atzīmējam Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu un Pasaules cilvēktiesību konferences 15. gadadienu.

Uzskatu - mēs varam teikt, ka iepriekšējo gadu raksturo galvenās pārmaiņas Apvienoto Nāciju cilvēktiesību sistēmās, kas saistītas ar Cilvēktiesību padomes institucionālā plāna pabeigšanu. Ir noslēgusies vispārējā periodiskā pārskata (VPR) pirmā kārta, un otrā kārta sākās 5. maijā. Rūpīgi izpētot gan dažas ES dalībvalstis, gan trešās valstis, es uzskatu, ka būtu ļoti lietderīgi detalizēti analizēt, vai šis svarīgais jaunievedums dos pozitīvu ieguldījumu Cilvēktiesību padomes efektivitātes veicināšanā. Atbildīgā ES Padomes grupa (COHOM), kas atrodas Ženēvā, ir sākusi uzlabot koordināciju, ņemot vērā viendabīgāku ES nostāju Cilvēktiesību padomē, un detalizēti apspriedīs secinājumus, kas izriet no pirmajām divām kārtām.

Šoreiz neiedziļināšos detaļās. Domāju, ka pārējie jautājumi radīsies debatēs, un tad būšu gatava atbildēt uz visiem jautājumiem.

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Birma ir katastrofas priekšā: līķu pilni rīsa lauki, traģēdiju pārcietuši bezpajumtnieki, palīdzības organizācijas nevar iebraukt valstī. Birmas gāzes eksports katru gadu nes valstij 3 miljardu eiro lielu peļņu, tomēr režīms pašlaik tērē tikai 5 miljonus eiro neatliekamajai palīdzībai. Tie ir nožēlojami graši, ņemot vērā, ka hunta zināja par ciklonu, bet nebrīdināja iedzīvotājus.

Birma ir liela problēma ES cilvēktiesību politikai. Stingrākas sankcijas ir vienīgais risinājums. Stingrāki vīzu ierobežojumi, režīmu atbalstošo uzņēmējdarbību atklāšana, ES slēgšana režīma banku transakcijām.

Padomei vajadzēja spert šos soļus pagājušajā nedēļā. Tā to nedarīja. Priekšroka tika dota komerciāliem apsvērumiem. Šāda kritiska analīze izpaliek ES gada pārskatā par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā. Tomēr jaunām sankcijām pret Birmu būs jāpagaida. Vispirms ES jāmudina ASEAN valstis sniegt palīdzību. Dalībvalstīm arī pašām jāizrāda atbalsts. Drošības padomei jāsūta uz Birmu ģenerālsekretārs Ban Ki-moon. Birmas robežas jāatver.

  Giusto Catania, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienība bieži bažījas par cilvēktiesību pārkāpumiem ārpus mūsu teritorijas un nesaprot, ka mūsu politika veicina sistemātiskus tiesību pārkāpumus ārpus ES.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ES Pamattiesību aģentūras pilnvarām jāaptver arī valstis, kas noslēgušas stabilizācijas vai asociācijas līgumus, vai pat valstis, kas ir noslēgušas atpakaļuzņemšanas līgumus ar ES. Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi migrantiem un patvēruma meklētājiem, kas bieži ir izraidīti no mūsu valstīm un nosūtīti uz vietām, kur individuālās brīvības un pamattiesības netiek garantētas.

Mums jāpiemin arī pašreizējā ES prezidējošā valsts Slovēnija, kur pilsoņus bez dokumentiem un tādējādi bez pilsonības izraida uz tādām valstīm kā Kosova un Serbija bez garantijas viņu drošībai.

Mēs esam nobažījušies arī par to, ka cīņā pret terorismu starptautiskā sadarbība ir samazinājusi pamatbrīvību aizsardzības līmeni. Šī iemesla dēļ Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja savā ziņojumā pieprasa, lai tiktu īstenoti visi Parlamenta paredzētie sasākumi, jo īpaši par CIP lidojumiem un aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – (LT) Iesākumā vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem, kuru kopīgās pūles ir veicinājušas gada pārskata par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku 2007. gadā sagatavošanu. Ļoti liels paldies M. Cappato. Mūsu sadarbība bija produktīva un patīkama.

Mūsu rezolūcija akcentē cilvēktiesības kā galveno prioritāti un vērtību. Mana politiskā ģimene, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, vienmēr ir uzskatījusi cilvēktiesības par ārkārtīgi svarīgu jautājumu. Mūsu darba kārtības priekšplānā ir nāvessoda atcelšana, spīdzināšanas nosodīšana, sieviešu un bērnu tiesības un cīņa pret diskrimināciju. EPP-ED grupa vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību cilvēktiesībām tādās valstīs kā Irāna, Krievija un Ķīna, un ne bez pamata, jo cilvēktiesību situācija šajās valstīs ir iemesls lielām bažām.

Ir plaši zināms, ka ES ir izstrādājusi un ieviesusi daudzus pasākumus cilvēktiesību aizsardzībai un demokrātijas izplatībai. Šie pasākumi ietver politiskos dialogus, demaršus un finanšu instrumentus – Eiropas instrumentus demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzībai, pamatu, daudznacionālu forumu darbs.

Tādēļ viens no mūsu rezolūcijas mērķiem ir novērtēt ES politikas efektivitāti un pasākumus, kas pašlaik tiek realizēti, kopā ar to rezultātiem un ierosināt veidus, kā uzlabot šos pasākumus, padarot tos viendabīgākus un nodrošinot, ka tie ir pārredzami un pamanāmi. Ir svarīgi norādīt, ka ES un ANO institūciju attiecības cilvēktiesību aizsardzības jomā ir devušas izcilus rezultātus, tādēļ būtiski ir turpmāki centieni.

Atklāti runājot, mūsu atšķirīgo uzskatu, pieredzes un kultūras dēļ Eiropas Parlamentā, atšķiras vērtējums par tādiem jautājumiem un problēmām kā seksuālā un reproduktīvā veselība. Aplūkojot šādus pretrunīgus jautājumus, visprecīzākais ir cilvēktiesību standarts, īpaši bērnu un sieviešu tiesības. Tādēļ pedofilija nav jāpacieš, lai kā mēs to sauktu (ir bijuši mēģinājumi to maskēt ar terminu „seksuālā veselība”).

Man jāpiemin pilsoniskās sabiedrības nozīme, jo bez pilsoniskas sabiedrības, bez aktīvas NVO līdzdalības politiķu centieni bieži paliktu bez rezultātiem. Cilvēktiesību aizstāvji, neatkarīgi no kuras valsts tie nāk – Oswaldo Payá un Ladies in White no Kubas, Yuri Bandazhevsky no Baltkrievijas, Salih Mahmoud Osman no Sudānas un simtiem citu – ir pelnījuši mūsu cieņu un lielāku atbalstu.

  Csaba Sándor Tabajdi, PSE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Sociālistu partijas vārdā es vēlos pateikties referentam M. Cappato par viņa līdzsvaroto un izsmeļošo ziņojumu un par viņa lielo atvērtību un vēlmi sadarboties. Sevišķi svarīgi ir tas, ka pēc sociālistu ieteikuma, ziņojumā vairāk ir uzsvērtas ekonomiskās un sociālās tiesības. Ja neatkarīgi no mūsu partijas politikas, kā Eiropas Tautas partijas, Liberālās, Zaļo vai Sociālistu partijas biedri, mēs lepojamies ar sociālu Eiropu, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs pilntiesīgi prasām, lai citi respektē sociālās tiesības. Piemēram, Krievijas un Ķīnas gadījumā simtiem miljonu lauku ciematu iedzīvotāju nav sociālās apdrošināšanas, pieejas pamata medicīniskajai un veselības aprūpei un nav pensijas. Es uzskatu, ka šīs lietas ir pamata cilvēktiesības un šim jautājumam nākotnē jāpievērš daudz lielāka uzmanība.

Mēs ļoti lepojamies, ka jūsu ziņojums aicina uz ciešāku Eiropas Savienības un Eiropas Padomes sadarbību minoritāšu tiesību jomā. Pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu harta ir galvenie dokumenti gan Eiropas Savienībai, gan Eiropas Padomei. Tomēr tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka liela problēma ir tas, ka nav atsevišķa ziņojuma vai pat atsevišķa panta par nacionālajām minoritātēm, jo mēs - un komisāre B. Ferrero-Waldner zālē – pārraudzīsim Kosovu un noteiksim, kas notiek minoritāšu tiesību jomā. Pagaidām mūsu ziņojumā ir minēta tikai Krievija un Ķīna. Tādēļ turpmāk būtu labi, ja ziņojumos par cilvēktiesībām būtu atsevišķa nodaļa par etniskajām minoritātēm, par romiem un migrantiem, citiem vārdiem sakot, par jaunajām minoritātēm. Paldies par uzmanību!

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Es vēlos īsi pievērsties saiknei starp cilvēktiesībām un demokrātiju. Vispārēja pārliecība ir tāda, ka šīs tiesības pilnībā var ievērot tikai demokrātijā. Demokrātiju savukārt identificē ar vairākuma valdībām, kuras nāk pie varas ar vēlēšanu mehānisma palīdzību. Grieķu demokrātijā vairākums pieņēma lēmumus par visu. Taču balsu vairākuma sistēmas rezultātā Sokrātam piesprieda nāvessodu.

Tādēļ vairākuma griba ne vienmēr var kalpot par pilsoņu tiesību garantu. Tāpēc 19. gadsimtā politiskajā domā radās bailes – kas ir grūti izprotamas šodien – bailes par balsošanas tiesību paplašināšanu līdz lielākam sociālo grupu skaitam, kas ir saistītas ar pieņēmumu, ka tikai izglītota minoritāte spēj respektēt cilvēktiesības un brīvības.

Šodien mēs bieži sastopamies ar situācijām, kurās pietiekami respektējamas vēlēšanas noved pie diktatūras valdībām vai atbalsta šādas valdības. Padomājiet par tādām valstīm kā Baltkrievija vai Hamas valdības Gazas joslā. Ir vērts atsaukt atmiņā arī slaveno Ēģiptes prezidenta H. Mubaraka atbildi, kurš tad, kad viņu aicināja rīkot godīgas vēlēšanas, teica, ka to rezultātā Ēģiptes valdības pārņems radikāli fundamentālās islāma grupas.

Kļūst skaidrs, ka vēlēšanu vērtība ir neizmērojama, un tādēļ tās ir jānovēro. Tomēr, kas var pateikt, vai mūsdienās valdība, kas ievēro likumus, un patiešām neatkarīga tiesu sistēma nebūtu svarīgāka kā vēlēšanas daudzās valstīs. Pretējā gadījumā mēs varam iegūt demokrātiju, kas nav nekas vairāk kā diktatūra, kura izveidota ar vēlēšanu palīdzību – diktatūra, kurā nav neatkarīgu iestāžu, kas izveidotu sarežģīto līdzsvara un drošības sistēmu, lai pasargātu iedzīvotājus no iestāžu patvaļīgas rīcības. Demokrātijai jābūt liberālai demokrātijai, nevis vairākuma diktatūrai. Tādēļ mums jāsaglabā vēlēšanu novērošanas prakse, bet cīņā par īstas liberālas demokrātijas izveidošanu mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar šādām darbībām. Tas nozīmē, ka lielāka uzmanība jāvelta, lai izveidotu demokrātijas kultūru un pilsoniskas sabiedrības institūcijas.

Šādas darbības nevar paļauties uz autokrātisku valdību atbalstu. Tādēļ jāveido labāki palīdzības mehānismi, kas ir vēl elastīgāki par tiem, kas mums jau ir, un mūsu atbalsta apjomam jāpaplašinās, sniedzot palīdzību tiem drosmīgajiem indivīdiem, kuri savu aktivitāšu dēļ ir pakļauti dažādām represijām.

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka vienīgais izskaidrojums atbilstošu vārdu trūkumam par reliģiskās brīvības tematu pasaulē ziņojumā par cilvēktiesībām, var būt kreiso un, iespējams, arī referenta aizspriedumi.

Brīvība sludināt un praktizēt reliģiju ir viens no vissvarīgākajiem cilvēktiesību elementiem. Tā apstiprināta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Nobeiguma dokumenta 16. pantā un Eiropas Konvencijas 9. pantā. Tā ir brīvība, kura ir pārkāpta plašā mērogā. Kristieši ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē, un viņi nevar savu ticību brīvi praktizēt Irānā, Ķīnā vai Saūda Arābijā. Irākā Asīrijas kristiešiem, kas apdzīvo šo zemi gadsimtiem ilgi, ir jābēg no savām mājām. Krievijā to reliģisko kopienu darbība, kuras nepieder pie Krievijas Pareizticīgās baznīcas, kļūst aizvien sarežģītāka.

Diemžēl mēs par to nevaram uzzināt M. Cappato ziņojumā. Šāda cenzūra ir tiešs ceļš uz vienīgā spēka zaudēšanu cilvēktiesību aizsardzības sistēmā: ceļš uz ticamības zaudēšanu.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, piedāvātie ziņojumi ir ļoti precīzi un labi dokumentēti. Es uzskatu, ka tie pārliecinoši norāda uz Parlamenta pašreizējo spēju novērtēt ES cilvēktiesību un demokrātijas politiku. Pamatnostādnes, dialogi un konsultācijas, rīcības plāni, cilvēktiesību panti, vēlēšanu novērošanas misijas – šie instrumenti ir rūpīgi izvērtēti, un ir skaidri noteikts vajadzīgais progress, vai nu veidojot cilvēktiesību stratēģijas katrai valstij vai precizējot indikatorus situāciju izvērtēšanai, vai aicinot Parlamentu uzsākt atbilstošus pasākumus cilvēktiesību klauzulu ieviešanai. Es uzskatu, ka šie mērķi ir labi zināmi gan Komisijai, gan Padomei, un paliks mūsu diskusiju dienaskārtībā.

Noteiktas prasības ir adresētas arī dalībvalstīm. Jo īpaši mēs paužam nozēlu par to, ka daudzas valstis vēl nav ratificējušas lielu skaitu starptautisko konvenciju un papildprotokolu: Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, papildprotokolu Konvencijai pret spīdzināšanu, Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un citus instrumentus, tādus kā SDO konvenciju Nr. 169. To ratificēšana darītu godu dalībvalstīm un ES kopumā.

Ir arī vairāki sarežģītāki un atkārtoti jautājumi, ko starptautiskā situācija nešaubīgi izvirza mūsu uzmanības priekšplānā: jautājumi par visaptverošu, integrētu pieeju cilvēktiesībām visās ES politikas jomās. Jā, patvēruma un imigrācijas politika, saskaņā rīkojas ES un dalībvalstis, izraisa ievērojamus cilvēktiesību pārkāpumus, īpaši pie mūsu ārējām robežām. Jā, lielas Eiropas kompānijas izliekas neredzam tiešus uzbrukumus nodarbinātības likumam vai tiesībām uz veselībai nekaitīgu apkārtējo vidi, vai pat rada cēloņus tiem. ES jāvirzās uz tiesisko pamatu, kas veicina atbilstību starp tās darbībām un cieņu pret cilvēktiesībām. Jā, pārtikas krīze liek apšaubīt mūsu lauksaimniecības un enerģijas politikas. Un atkal ir acīmredzama klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēktiesībām. Tiesības uz dzīvību, veselību, mājokli un pārtiku ir pārkāpumu saraksta augšgalā.

Mūsu mērķis ir visaptveroša, integrēta politika. Darbs pie Lisabonas līguma ieviešanas ir sācies. Tas iezīmēs vēl vienu soli mūsu saistībās pret cilvēktiesībām. Attiecībā uz cilvēktiesībām šīs saistības jāgarantē ar spēcīgāku un viendabīgāku organizāciju un resursiem. Eiropas Ārlietu dienestam, piemēram, vajadzētu ietvert centru, kura uzmanības lokā būtu cilvēktiesību transversālā daba. Eiropas Parlamentam pašam vajadzētu riskēt. Šim nolūkam ir ļoti vajadzīga pilnībā funkcionējoša parlamentāra grupa.

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Cilvēktiesību sludināšana un aizstāvēšana šobrīd riskē kļūt par virspusējiem žestiem, it īpaši, ja principiāli paziņojumi neseko noteiktiem notikumiem. Kādu laiku Eiropas Savienība, interesējoties tikai par tirdzniecības un ekonomisko attiecību attīstību, ir izlikusies bezpalīdzīga attiecībā pret režīmiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības.

Padome un dalībvalstis aizvien vairāk vājina Komisijas stratēģijas cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē. Kādu laiku mēs esam bijuši aculiecinieki apzinātai kompetenču renacionalizācijai pamattiesību veicināšanas ziņā. Nekad agrāk Komisija nav bijusi tik vāja priekšlikumos par cilvēktiesībām un demokrātiju visā pasaulē, kā tas izpaudās, piemēram, atsakoties izvērst pantu par demokrātiju, par kuru Parlaments balsoja pirms diviem gadiem.

Cilvēktiesības atkal ir ekonomiskās vai militārās kontroles žēlastībā, kā liecina Dž. Buša administrācijas „karš pret teroru”. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, ka Eiropas Parlaments tupina būt par stimulu šajā jomā, piemēram, ar tādiem ziņojumiem, kā M. Cappato sagatavotais. Protams, ka šis ziņojums pilnībā tiek vērsts tikai uz vienu cilvēktiesību aspektu, ko es gribētu nosaukt par „individuālistisku”.

M. Cappato pats balsoja pret mūsu grozījumiem, kuri tiecās parādīt, kā cilvēces un sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību attīstības veicināšana, kā to definē Apvienotās Nācijas, ir priekšnoteikums indivīda tiesību baudīšanai. Šo ideju nosaka tie paši savstarpējās saistības un neatdalāmības jēdzieni.

Tomēr referents ir izvēlējies izveidot to valstu melno sarakstu, kurās tiek pārkāpti parastie aspekti, un izvairās kritizēt vissvarīgākos. Ar šiem grozījumiem mēs centāmies, piemēram, pievērst uzmanību faktam, ka Turcijas politika ir vainīga kurdu kultūras, politiskās un sociālās identitātes iznīcināšanā. Šīs represijas ietekmē miljoniem cilvēku, bet nekas netiek darīts. Es uzskatu, ka kurdu jautājums ir Eiropas demokrātiskas nākotnes atslēga, kopā ar vispārējiem cilvēktiesību formulējumiem, kam ir dubultstandartu piegarša. Tādēļ mūsu grupa nolēma atturēties galīgajā balsojumā.

  Priekšsēdētājs . - Ja kāds gaida runu, ko teiks G. Georgiou no Neatkarīgo spēku un demokrātu grupas, jūs sagaida vilšanās, jo viņš neatrodas telpā.

  Frank Vanhecke (NI). − (NL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es domāju, kamēr daudzi apjomīgā M. Cappato ziņojuma aspekti ir atvērti kritikai, ziņojums sev par labu skaidri izvirza darba kārtībā minoritāšu reliģiju diskrimināciju daudzās trešajās valstīs, kas bija ļoti nepieciešams.

Mums vienkārši vajadzētu pietiekamu drosmi, lai dažas lietas pateiktu skaidri un bez aplinkiem, pirmām kārtām nosodīt islāma valstu fanātisko totalitārismu. Kamēr Eiropā islāmu atzīst un uzskata par vienlīdzīgu reliģiju un musulmaņi, protams, tiek atzīti un pret viņiem izturas kā pret vienlīdzīgiem pilsoņiem, un manā valstī islāmu atzīst un to subsidē valdība, islāma pasaulē kristiešus un neticīgos atklāti uzskata par otršķirīgiem pilsoņiem un tā rezultātā diskriminē.

Minēšu tikai vienu piemēru - šķietami „modernajā” Alžīrijā piecu gadu cietumsods un milzīgas soda naudas tiek piespriestas ikvienam, kurš mēģina musulmani pievērst citai ticībai. Arī citās islāma valstīs neislāmisko minoritāšu diskriminācija un apspiešana vienkārši ir oficiālā politika. No tā izriet, ka ir pienācis laiks stingrai Eiropas rīcībai.

Es atzīmēju, ka tikmēr, kamēr Islāma konferences organizācija nepārtraukti runā par diskrimināciju pret musulmaņiem, kas, pēc viņu domām, dažviet notiek, Eiropas Savienība pilnībā klusē par citām reliģiskajām konfesijām piederīgo visneprātīgāko, sistemātisko un oficiāli organizēto vajāšanu musulmaņu valstīs. Tas rada iespaidu, ka oficiālie cilvēktiesību dialogi un likumi ir kļuvuši par tādu kā ietinamo papīru morālei. Padomājiet, cik uzticama var būt Eiropas Savienība, ja tā plaši atvērs durvis tādai valstij kā Turcija, kur vispārzināms ir fakts, ka policija veic spīdzināšanas plašā mērogā?

Ko Eiropas Savienība var mācīt par vārda brīvību un preses brīvību, kad tā pati gadiem ilgi slepeni un atklāti ir vadījusi iestāšanās sarunas ar tādu valsti kā Turcija, kuru Žurnālisti bez robežām raksturo kā vienu no vislielākajām vārda brīvības pārkāpējām? Turklāt, kādu mācību stundu Savienība var pasniegt par reliģijas brīvību, kad tā biedrojas ar tādu valsti kā Turcija, kura ir masveidā noslepkavojusi vai izraidījusi visas savas agrākās minoritāšu reliģijas un atklāti diskriminē dažas atlikušās?

Tomēr, ja paskatāmies pāri oficiālajai retorikai, oficiālajām deklarācijām un likumiem, bieži redzam, ka Eiropas cilvēktiesību politikai ir dubultstandarti un milzīga atšķirība starp vārdiem un darbiem.

Citu starpā, ideāls Eiropas divkosīgās politikas simbols ir pašreizējais Eiropas attīstības un humānās palīdzības lietu komisārs L. Michel. Kad viņš vēl bija Beļģijas ārlietu ministrs, viņš bija kā zināma globāla sirdsapziņa ar savu Eiropas cordon sanitaire pret Austriju, vienlaikus glaimojot nelietīgajam diktatoram Fidelam Kastro. Pirms dažiem mēnešiem šis Eiropas komisārs vēlreiz aizstāvēja ievērojamu attiecību uzlabošanu ar Kubu, lai gan visas cilvēktiesību organizācijas apstiprina, ka Kubas valsts aparāts ir negrozāmi vērsts uz Kubas iedzīvotāju tiesību un brīvību samazināšanu.

Šādi cilvēki, šādi Eiropas komisāri nav piemēroti cilvēktiesību politikas realizēšanai. Vēl viens apsvērums ir tāds, ka lieta, kas vispār nav minēta šajā ziņojumā, ir steidzami nepieciešamais lūgums atjaunot vārda brīvības tiesības vairākās mūsu pašu Eiropas valstīs, tostarp Beļģijā. Beļģijā opozīcijas partiju skaidri redzami apber ar iesniegumiem tiesvedībām, un ir pastiprināti vairāki likumi, lai padarītu neiespējamu vārda brīvību par imigrācijas problēmu. Ir pienācis laiks, kad mēs uzdrošināmies saskatīt baļķi savā acī.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, fakts, ka vēlēšanu novērošanu veic atzītas iestādes, uzlabo vēlēšanu gaisotni un dažreiz pat palīdz izkristalizēt ievērojamas pārmaiņas, kā tas notika, piemēram, Oranžās revolūcijas laikā Kijevā. Novērošana ir acīmredzami dārgs pasākums, bet tas ir sevi attaisnojis, jo, no vienas puses, tas māca demokrātiju, un, no otras puses, palīdz mums saprast attiecīgās nācijas politisko apziņu un garu.

Man ir daži priekšlikumi par to, kā bez pārmērīgām izmaksām misijas padarīt efektīvākas. Pirmkārt, mums jāsūta cilvēki, kuri zina vietējo valodu. Ja tas nav iespējams, tad novērotāju grupa jāveido tā, lai tulkošanai tiktu izmantota viena valoda (angļu vai franču), kas savukārt nozīmē, ka jāņem līdzi tulki, lai veiktu pārtulkošanu attiecīgajā valodā.

Ciktāl iespējams, būtu vērtīgi iesaistīt brīvprātīgos no citām valstīm, piemēram, studentus vai nevalstisko un studentu organizāciju biedrus. Kāpēc? Jo vairāk būs novērotāju, jo labāk viss notiks. Lai gan mēs dažreiz dzirdam ironiskus komentārus, piemēram, Āfrikā, ka viņiem vairs nav nepieciešami kolonisti, izrādās, ka kontakti un saskarsme ar vēlētājiem noved pie tā, ka viņi atzīst misiju un tajā pašā laikā šāda veida demokrātisku atbalstu.

Attiecībā uz cilvēktiesībām http://www.epp-ed.euno savas puses sper attiecīgos soļus, lai nodrošinātu, ka cilvēki, kas dzīvo īpaši jūtīgās zemeslodes vietās, zina savas tiesības un spēj cīnīties par tām. Tam ir nepieciešama pastāvīga izglītošana. Nav citas izejas. Es beigšu ar apgalvojumu, ka bez cilvēku pamatvērtībām un tiesībām demokrātija var būt kļūdains risinājums, ja ne karikatūra par to, kā valdīt.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, šodienas debates skar vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā un noteikti arī Eiropas Parlamentā – cilvēktiesību ievērošanu pasaulē un globālās demokrātijas pašreizējā stāvokļa uzraudzību. Pēc manām domām abi ziņojumi atspoguļo ļoti svarīgu Eiropas Parlamenta sasniegumu. Es vēlos pievienoties apsveikumiem M. Cappato, V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra par šo ziņojumu sagatavošanu.

Šādās situācijās mēs vienmēr sastopamies ar dilemmu: kā mēs varam aizstāvēt cilvēktiesības, runāt par tiesiskuma principiem, kurus mēs vēlamies demonstrēt citos pasaules reģionos, un vienlaikus vadīt efektīvu ES politiku? Tas ir ES politikas pamats šodien: šo divu principu līdzsvarošana, demonstrējot plašu skatījumu uz cilvēktiesībām un tajā pašā laikā mūsu politikas efektivitāti. Tas ir neatrisināts jautājums, ar ko mēs sastopamies Birmā, Ķīnā, Kaukāzā un daudzos citos pasaules reģionos. Man šķiet, ka abi ziņojumi ir ļoti labs mēģinājums līdzsvarot šīs divas problēmas, ar ko sastopas Eiropas Savienība.

Vēl viena lieta - es vēlos izmantot šīs debates, lai pateiktos komisārei B. Ferrero-Waldner par viņas atbildi uz jautājumu par cilvēktiesību ievērošanu. Manā rīcībā esošā informācija izrādījās pareiza. Mongolija var kalpot par piemēru valstij, kurā mēs patiešām sastopamies ar pozitīvu tendenci cilvēktiesību jomā. Mongolija var kalpot par piemēru tam, kā situācija šajā ziņā var mainīties uz labu. Tā ir ļoti svarīga Āzijas valsts, kuru Eiropas Savienība turpmāk var norādīt kā piemēru citām Centrālāzijas valstīm.

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlēšanu novērošanas misijas ir centrāls un būtisks ES cilvēktiesību, demokratizācijas un labas pārvaldības atbalsta elements. Es runāšu jo īpaši par novērošanas misijām Āfrikā, jo pastāv sevišķa partnerība starp ES un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm.

Bieži novērošanas misija notiek, pamatojoties uz Kotonu līgumā paredzētu atbalstu attīstībai. Piemēram, Kongo Demokrātiskās Republikas vēlēšanās 2006. gadā bija pietiekams tehniskais atbalsts vēlēšanu reģistrācijas procesam, un vēlēšanu novērošanas misijām vajadzētu braukt, pamatojoties uz atbalstu pēc vēlēšanām, kā uzsvērts V. De Keyser ziņojumā. Ir milzīga vajadzība pēc praktiskas, tehniskas palīdzības pēc vēlēšanām, piemēram, ierēdņu izglītošanā un parlamentāriešu apmaiņas organizēšanā. Jaunievēlētiem parlamentiem ir vajadzīgs atbalsts, lai tie var stiprināt savas kapacitātes, prasot atbildību no savas izpildvaras. Ir nepieciešams arī politisks turpinājums vēlēšanām, visvairāk attiecībā uz novērošanas misijas rekomendācijām, kam jāseko pirms nākamās vēlēšanu kārtas.

Man ir vēl kas sakāms. Jā, vēlēšanu novērošanas misijām ir ļoti īpaša vieta, jo tās ir neatkarīgas un norobežotas no pārējā procesa. Tā nav Komisija, tā atšķiras no ārējām attiecībām un, lai gan ir tiesa, ka novērošanas misijai jārunā ar vietējo Komisijas delegāciju, ar dalībvalstu vēstniekiem un arī ar citām novērošanas misijām, tā nav pakļauta nevienai no tām un tās neatkarība ir tās stiprā puse. Lai gan es piekrītu sadarbībai un koordinācijai, es nedomāju, ka mums vajadzētu kopīgas misijas ar citām iestādēm, jo tas var kompromitēt ļoti svarīgo ES novērošanas misijas neatkarību.

Esmu pamanījusi vēlēšanos paplašināt novērošanas misijas un padarīt tās aktīvākas Vidusjūras dienvidu daļā. Es varu to saprast, bet tam nevajadzētu notikt uz Āzijas, Latīņamerikas un, jo īpaši, Āfrikas topošo demokrātiju misiju rēķina. Kā teikuši dažādi cilvēki, misijas nav lētas, tādēļ, ja mums būs papildu misijas, būs vajadzīgs papildu budžets.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt M. Cappato gan ar padarīto darbu, gan ar tā rezultātiem.

Būtībā es vēlos veltīt šos apsveikumus arī visai Cilvēktiesību apakškomitejai, jo uzskatu, ka šis ziņojums parāda, ka jau kādu laiku šī apakškomiteja ir kļuvusi pilngadīga ar visām no tā izrietošajām sekām .

Tomēr šajā ziņojumā ir daži aspekti, par kuriem es vēlos runāt atkārtoti, un mēs aicinām visus pielikt pūles, lai tie beidzot tiktu atzīti.

Pirmkārt, jāatzīst un vēlreiz jāatceras, ka cilvēktiesības ir universālas un nenodalāmas, kas nav skaidri pateikts tekstā, un mēs vēlētos, lai tas tā būtu, tādēļ esam sagatavojuši grozījumu šajā sakarā.

Otrkārt, būtu labi arī, ja mēs vienotos, ka nākotnē ikvienam ES speciālajam sūtnim nepieciešamas skaidras pilnvaras attiecībā uz cilvēktiesībām, un, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka tiek respektētas cilvēktiesību pamatnostādnes.

Treškārt, saistībā ar pamatnostādnēm, es domāju, ka ir svarīgi atcerēties vēl ko: lai gan sieviešu tiesības pēc definīcijas ir cilvēktiesības, mēs saprotam, ka īpašie elementi, kas bieži pavada atsevišķus šo tiesību pārkāpumus no dzimumu viedokļa, nozīmē, ka ir ļoti ieteicams, lai saistībā ar sieviešu tiesībām tiktu pieņemtas dažas jaunas pamatnostādnes, cik ātri iespējams.

Visbeidzot, lai gan ir tiesa, ka ir daudz īpašu gadījumu, ko vajadzētu šeit pieminēt, bet ko mēs nevaram darīt vietas un laika trūkuma dēļ, gribu vismaz izmantot šo debašu doto iespēju vēlreiz celt dienasgaismā cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek Rietumsahārā Marokas iestādēs, jo tas ir skaidrs nepilnīgas vai slikti pabeigtas dekolonizācijas gadījums.

Tādēļ Spānijai un arī Eiropas Savienībai ir pienākums atgriezties pie šī jautājuma, jo īpaši tādēļ, ka ANO Cilvēktiesību padome ir atkārtoti aicinājusi atrisināt šo konfliktu ar godīgu paliekošu risinājumu, kas atbilst starptautiskajiem likumiem, un mēs zinām, ka vispirms tas nozīmē tiesību uz pašnoteikšanos realizēšanu.

SĒDI VADA M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Luisa Morgantini (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties M. Cappato un Cilvēktiesību apakškomitejai. Tomēr es nerunāšu par šo ziņojumu. Es ceru, ka Cilvēktiesību apakškomiteja kļūs par pilntiesīgu komiteju, nevis paliks apakškomiteja. Es vēlos pateikties arī V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra par viņu detalizēto un rosinošo ziņojumu. Tomēr es nožēloju, ka ziņojumu kopīgi negatavoja Ārlietu komiteja un Attīstības komiteja, ņemot vērā, ka abu šo komiteju priekšsēdētāji kopā vada Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas grupu.

Es vēlos pateikties Komisijai un īpaši B. Ferrero-Waldner, par apņēmību un mērķtiecību, kas redzama Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta veidošanā, lai palīdzētu veicināt cilvēktiesības ar vēlēšanu novērošanas palīdzību, izprotot, ka demokrātijai un cilvēktiesībām nepieciešamas ne tikai brīvas un godīgas vēlēšanas, bet arī attīstība un stratēģija nabadzības apkarošanai.

Man ir tikai viena minūte laika, tādēļ es vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc lielākas saskaņotības pēcvēlēšanu periodā. Piemēram, Palestīnas gadījumā. Es uzskatu, ka šī saskaņotība, kā arī nepārtrauktība turpmākajos ziņojumus un politikās, kas atbalsta valstu parlamentus, ir būtiskas, ja Eiropas iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) vēlas būt ticama. B. Ferrero-Waldner ierosinājums par otro kopējo semināru par vēlēšanu novērošanu arī ir svarīgs, jo īpaši, ja mums izdosies iesaistīt pilsonisko sabiedrību un vietējos vēlēšanu novērotājus, kas mums būtu būtisks saziņas kanāls.

  Hélène Goudin (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ES ir vērtību savienība, kuras pamatā ir kopēja vienošanās ievērot cilvēktiesības. Kad tās netiek ievērotas Savienībā vai ES tuvākā apkārtnē, Eiropas Savienībai jārīkojas. Diemžēl šis Parlaments cenšas izmantot cilvēktiesības, lai virzītu savas pozīcijas ārpolitikas jomā uz dalībvalstu kompetences rēķina. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vairākas mūsu pašu dalībvalstis ne vienmēr ievēro cilvēktiesības, piemēram, LGBT tiesību gadījumā, kad savā aizrautībā mēs sitam pie krūtīm un kritizējam trešo valstu politiku.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, man jājautā, vai šīs debates ir tikai ikgadējais savas cilvēktiesību sirdsapziņas spodrināšanas rituāls vai arī mēs ES nopietni runājam par īstu pārmaiņu panākšanu valstīs, kuras ir nopietnas pārkāpējas?

Jā, ES protestē, bet vai mūsu rīcību mēra apgriezti proporcionāli mūsu tirdzniecības mērķu svarīgumam? Piemēram, Indija un Ķīna. Abas valstis ir mūsu tirdzniecības partneres. Cik nopietni mēs virzām cilvēktiesību dienaskārtību ar tām? Kāpēc mūsu tirdzniecības līgumiem nav īstu cilvēktiesību spēka? Vai tiesa, ka tirdzniecības jautājumi ES ir svarīgāki kā represijas?

Es skatos uz Indiju ar tās diskrimināciju, kas pamatota uz kastām, tās milzīgajiem piespiedu darba un cilvēku tirdzniecības seksuālos nolūkos skaitļiem un plaši izplatītajiem reliģiskās brīvības pārkāpumiem. Un tad es atklāju, ka vienīgais, kas mums ir - speciāls dialogs ar Indiju un jēgpilnas iesaistīšanās trūkums cilvēktiesību jautājumos. Nav brīnums, ka situācija neuzlabojas.

Man jāsaka, ka reizēm mūsu skatījums ir sagrozīts. Kad nonākam līdz palīdzības finansējumam, ES izdara spēcīgu spiedienu uz tiesību programmu, tostarp abortu popularizēšanu pat tur, kur tas ir pretrunā ar vietējo kultūru, kā Kenijā, kur ES finansētas NVO izmanto naudu, lai finansētu abortus, pārkāpjot vietējās paražas un likumus.

Vai mūsu uzmanība nebūtu jāvērš uz pamattiesībām un mūsu attīstības nauda labāk nebūtu jāizmanto, lai palīdzētu ar pārtikas un ūdens piegādi, nevis uztieptu savu darba kārtību, pat ja tas tiek darīts, maskējoties ar veselības politiku?

  Ari Vatanen (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šī ir īstā diena, lai padomātu par vēlēšanu un novērošanas misiju nozīmi. Šorīt mēs dzirdējām vēl vienu rezultātu apkopojumu no ASV. Tur vēlēšanas notiek veselu mūžību, un mēs joprojām nezinām, kas ir demokrātu kandidāts prezidenta vēlēšanām. Es domāju, ka tas būs Obama, bet mans viedoklis šajā gadījumā nav būtisks.

Kamēr vēlēšanas ASV risinās mēnešiem ilgi, ir notikušas vēlēšanas Krievijā, un šodien Putina kungs, es gribētu teikt, nodeva prezidentūru D. Medvedevam. Man jāsaka, ka D. Medvedevu inaugurēja, bet tas nebūtu pareizais vārds, jo, kad D. Medvedevs piedalījās kampaņā, viņš izmantoja tai tikai vienu vienīgu dienu – tā teikts Kremļa preses paziņojumā. Turklāt tika paziņots, ka par šo dienu viņam netika maksāts. Kā var vadīt vēlēšanu kampaņu, ja tā notiek tikai vienu dienu? Tā var rīkoties, ja ir zināms, ka saņemsit 17 reižu vairāk TV laika kā visi trīs pārējie kandidāti kopā. Tāds ir skumjais rezultāts Krievijā. Krievijas cilvēki ir pelnījuši vairāk. Tas nav uzbrukums Kremlim. Mums jārunā Krievijas cilvēku vārdā un to cilvēku vārdā jebkurā citā valstī, kur cilvēkiem vēl nav demokrātijas mūsu izpratnē.

Vai šīs novērošanas misijas ir svarīgas? Jā, tās ir ļoti svarīgas, jo tās ir saistītas ar demokrātijas veidošanu, kas ir mūsu galvenā misija šajā namā. J. I. Salafranca Sánchez-Neyra un V. De Keyser ir radījuši ļoti labu ziņojumu, bet mums vienkārši ir jāstrādā ar šo jautājumu. ES tomēr jābūt daudz stingrākai. Mēs nevaram klusēt, jo mēs esam parādā tiem cilvēkiem, kuriem vēl nav demokrātijas.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, apsveicu teicamo referentu M. Cappato par gada ziņojumu par cilvēktiesībām.

Paskaidrošu divus no mūsu sociālistu grozījumiem: pirmkārt, es patiešām respektēju viņa un jūsu nostāju par Gandhi sludināto nevardarbību, un uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga tradīcija, kam jūs pievēršat mūsu uzmanību Parlamentā. Bet mēs vēlamies dzēst šo punktu tikai tāpēc, ka tas nevar būt vienīgais Eiropas KĀDP vadošais princips. Miera nodibināšana un miera uzturēšana dažreiz ietver militārus līdzekļus, un tie tomēr ir atzīstama un godājama daļa no tā, ko mēs kā Eiropa varam darīt un kas mums jādara, lai veidotu mierīgāku un veiksmīgāku pasauli.

Otrkārt, attiecībā uz mūsu grozījumu par ANO Cilvēktiesību padomi, tā kā es ar apakškomitejas kolēģiem regulāri brauc uz Ženēvu, es saprotu jūsu bažas. Vilšanos sagādā vērot polarizāciju, kas joprojām pastāv jautājumā par okupētajām Palestīnas teritorijām, bloka mentalitāti, īpaši Āfrikas grupā, lai gan mums jāpiesargās no tā arī Eiropā. Tomēr es domāju, ka šogad ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām atbalstīt ANO reformu garu, ka mēs atzīstam ES dalībvalstu pozitīvo lomu Cilvēktiesību padomē un atzīstam arī to, ka salīdzinošās izvērtēšanas process ir tikai sākums un, lai to darītu atklāti, visaptveroši un efektīvi, labākais, ko mēs varam, ir atbalstīt šo institūciju.

Visbeidzot, P apsvērumā un 4. punktā mēs lūdzam Komisiju kopā ar Padomi atbalstīt priekšlikumu par vienprātību demokrātijas veicināšanā kaimiņu politikā, Kopenhāgenas kritērijos un mūsu reģionālajās stratēģijās pasaulē. Mēs runājam par demokrātijas veicināšanu, bet tai nav vienotas Eiropas definīcijas. Spēcīga ir ideja tādā pašā veidā, kādā mēs panācām vienprātību par attīstību, panākt, lai Komisija, dalībvalstis un Parlaments kopā definē un apņemas veicināt demokrātiju pasaulē. J. Solana to ir atbalstījis, un es ceru, ka gan Padome, gan, jo īpaši, Komisija, apliecinās savu atbalstu šovakar.

  Ona Juknevičienė (ALDE). – (LT) Pagājušā gada ES ziņojumā bija 104 lapas, no kurām četras bija veltītas cilvēktiesībām. Šogad skaitļi attiecīgi ir 216 un 10. Pagājušā gada ziņojumā minētie fakti, piemēram, Pamattiesību aģentūras attīstība un Parlamenta darbs šajā jomā, atkārtojas. Tomēr ziņojumā ir detalizēta atskaite par to, kā eiropieši aizstāv cilvēku tiesības visā pasaulē.

Tomēr ne ziņojumā, ne rezolūcijā ne vārds nav teikts par cilvēktiesību aizsardzību vai pārkāpumiem Eiropas Savienībā. Vai tiešām nav neviena gadījuma, kad cilvēktiesības ir pārkāptas Eiropas Savienībā, jeb, ja pārkāpumi notiek, vai tos mēs atrisinām taisnīgi un nekavējoties? Uzskatu, ka tā nenotiek ne vienā, ne otrā gadījumā. Izskatās, ka vieglāk ir runāt par citu grēkiem, nekā atzīt savējos.

Vai mēs nezinām par to, ka nelegālās darbā iekārtošanas aģentūras Londonā padara par vergiem imigrantus no Lietuvas un Polijas? Vai mēs nezinām, ka Parīzē notika masveida „nelegālo” personu aresti pēc prezidenta N. Sarkozī pavēles? Un kā ar nelikumīgajām rīcībām pret rumāņiem Romā? Protams, ka cietušie var vērsties Strasbūras tiesā. Vairāku gadu laikā, kad lietu skaits šajā tiesā mērāms tūkstošos, taisnīgumu var atjaunot. Tomēr iesaistītajiem cilvēkiem ļoti svarīga ir katra diena, katra stunda.

Mēs esam ievēlēti, lai strādātu savu cilvēku labā, pārstāvētu tos un aizsargātu viņu tiesības. Paraudzīsimies uz viņiem. Eiropā ikvienai personai jābūt drošībā. Tad mēs būsim stiprākās un labākās pozīcijās, lai palīdzētu citiem.

  Priekšsēdētājs . - Paldies, O. Juknevičienė. Šis ir gadījums, kad redzam skabargu cita acī, bet neredzam baļķi savējā.

  Margrete Auken (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par izcilo ziņojumu par cilvēktiesībām. Tomēr tam ir viens nopietns trūkums. Pasaules lielākā cilvēktiesību problēma – diskriminācija pret 260 miljoniem ārpus kastām esošu dalītu – ir pieminēta tikai garāmejot un arī tad lietu uzskaitījumā par to, kas var radīt diskrimināciju. Pagājušā gada februārī mēs pieņēmām tālejošu lēmumu šajā jautājumā, un tādēļ ir satraucoši, ka grozījumu, kuru ierosināja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, noraidīja Ārlietu komiteja. Mēs ierosinājām, ka Eiropas Savienībai kopā ar ANO jāsagatavo pamatnostādnes, lai apkarotu kastu diskrimināciju un runātu par šo problēmu sammita sanāksmēs ar attiecīgajām valstīm. Vai Indija un britu valdība pie tā ir atgriezušās, jo tās bija pret šo lēmumu pagājušajā gadā, un vai tām šoreiz ir izdevies vienoties?

Problēma pastāv daudzās Dienvidāzijas valstīs, bet es pieminēju Indiju tāpēc, ka tā ir demokrātiska, kas tika atzīts par vissvarīgāko faktoru saistībā ar cilvēktiesībām. Tā ir demokrātiska un tai pat ir pamatoti likumi pret kastu diskrimināciju. Tomēr šie likumi tiek pastāvīgi pārkāpti. Indijas demokrātija ir pelnījusi, lai šos likumus ievēro un Indijai būtu jākļūst par paraugu pārējiem. Tomēr ir arī mulsinoši, ka ES novēršas no dalītu ciešanām, tāpat kā Parlaments. Šo visu mēs varējām sacīt jau pagājušajā gadā. Kas ir noticis, lai mēs tā nevarētu teikt šodien? Vai dalītu stāvoklis uzlabojas? Vai diskriminācija ir ceļā uz izzušanu? Nē, visi zina, ka tas tā nav. Tad kāpēc šo cilvēku izmisuma pilnā situācija nesaņem intensīvu ES uzmanību?

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, liels paldies. Dāmas un kungi, 13. aprīlī Marrākešā tika arestēts Ennaama Asfari, cilvēktiesību aizstāvis Rietumsahārā. Jau vēl viens arests Marokā.

Es jums to stāstu, dāmas un kungi, lai pateiktu, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka Eiropas Savienība ir atbildīga par dekolonizācijas procesu, ko atbalsta Apvienotās Nācijas. Mēs esam atbildīgi, un tādēļ ikvienā ziņojumā par cilvēktiesībām jādara zināms, ka Eiropas Savienībai jābūt stingrai, modrai un jāpilda ANO Drošības padomes rezolūcijas.

Otrkārt, dāmas un kungi, mēs atrodamies civilizācijā, 21. gadsimtā, kurā cilvēki kļūst nabadzīgāki, vairāk cieš no bada un ir vairāk slimību un lielāka nevienlīdzība. Pēdējo desmit gadu laikā, saskaņā ar ANO datiem, Āfrika ir kļuvusi nabadzīgāka. Tādēļ es pieprasu, ierosinu un lūdzu, lai tiktu atzīts, ka cilvēktiesības nozīmē visas tiesības: ekonomiskās, sociālās, kultūras un politiskās. Ja mums būtu skala, mēs būtu ļoti pārsteigti, redzot tajā sarindotas tās valstis, kas neievēro cilvēktiesības. Tādēļ es domāju - mums visiem vajadzētu lielāku izpratni un izvirzīt visus jautājumus par cilvēktiesību ievērošanu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, diskutējot par vēlēšanām un novērošanas misijām, ir svarīgi, ka mēs paskatāmies uz sevi Lisabonas līguma gaismā. Cik no Eiropas pusmiljarda cilvēku ārpus Padomes iekšējā politiskā loka vēlēs Eiropas Prezidentu? Neviens. Cik no vispārējās sabiedrības vēlēs Eiropas premjerministru, Komisijas priekšsēdētāju? Atkal neviens.

Varbūt mēs vairāk progresēsim demokrātijas veicināšanā visā pasaulē, kad ES pati kļūs demokrātiska. Kā J. -P. Bonde norādīja šovakar, kad Ķīnas prezidents, runājot par demokrātiju, jautās nākamajam Eiropas prezidentam, ar kādu balsu skaitu viņu ievēlēja, tas būs ļoti neveikls brīdis.

  Urszula Gacek (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju izcilo ziņojumu par Eiropas Parlamenta lomu vēlēšanu novērošanā. Vēlēšanu novērošana jaunajās un topošajās demokrātijās pareizi tiek uzskatīta par ES prioritāti un demonstrē tās saistības pret šīm valstīm.

Tomēr es saskatu tālāku lomu mūsu dalībvalstīm, mūsu tā sauktajām „nobriedušajām demokrātijām”, un tā ir - būt par piemēru.

Atceros aktīvas debates Polijā pirms vispārējām vēlēšanām 2007. gada oktobrī. EDSO gribēja izvietot nelielu novērotāju komandu. Šo lūgumu sākotnēji negatīvi uztvēra daudzi politiķi, kas uzskatīja to par publisku apvainojumu un aizvainojumu. Tas tā nav. Novērošanas misijas ir bijušas izvietotas daudzās vecajās Eiropas demokrātijās. Francijas prezidenta vēlēšanas ir tikai viens piemērs. Galu galā novērotājus Polijā uzņēma atsaucīgi.

Pārliecinot negribīgas topošās vai jaunās demokrātijas ielaist starptautiskos novērotājus, mums jāparāda, ka mēs atļaujam citiem rūpīgi pārbaudīt mūs pašus. Mūsu vēlēšanu procesi nav bez problēmām. Briti ir dokumentējuši vēlēšanu rezultātu viltojumu gadījumus, balsojot pa pastu, un nākotnē mēs visi sastapsimies ar jaunām problēmām, piemēram, balsošanu internetā.

Tādēļ būsim atvērti rūpīgām pārbaudēm, jo šāda atklātība var tikai palielināt mūsu uzticamību.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Šodien mēs debatējam par diviem cieši saistītiem ziņojumiem: gada ziņojumu par cilvēktiesību situāciju pasaulē un ziņojumu par ES vēlēšanu novērošanas misijām. Brīvas vēlēšanas un tiesības uz demokrātiju ir pamata cilvēktiesības, kas, cita starpā, ietvertas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un arī ANO Tūkstošgades deklarācijā. Šo iemeslu dēļ demokrātijas veicināšana ir viens no galvenajiem ES ārpolitikas mērķiem. Lai šis atbalsts būtu efektīvs, mums jāstiprina mūsu kopējā ārējā un drošības politika un jāpadara efektīvākas ES vēlēšanu novērošanas misijas

Tādēļ es atbalstu mūsu referentu ieteikumus. Piemēram, es arī uzskatu, ka vēlēšanu process, tostarp pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu fāzes, jāietver politiskajā dialogā ar attiecīgajām trešajām valstīm. Vēlēšanu procesa, ne tikai balsošanas, bet arī jo īpaši pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu fāzes, vienam mērķim vajadzētu būt tādu demokrātisko institūciju konsolidēšanai kā tiesiska vara, plašsaziņas līdzekļu un tiesu neatkarība, pilsoniskā sabiedrība utt. Es esmu pārliecināta, pamatojoties uz personīgo pieredzi novērošanas misijās, ka Eiropas Parlamentam jāvar un jāieņem daudz efektīvāka un nozīmīgāka loma šajā procesā.

Nobeigumā, kā Čehijas Republikas pārstāve, vēlos teikt dažus vārdus par Romas statūtu ratifikāciju. Tāpat kā pagājušajā gadā, vēlos aicināt Parlamenta deputātus un Čehijas Republikas senatorus ratificēt Romas statūtus, cik ātri iespējams. Fakts, ka Čehijas Republika, kura būs ES prezidējošā valsts nākamā gada pirmajā pusē, ir vienīgā dalībvalsts, kas nav vēl tos ratificējusi, pēc manām domām, nedara godu valstij, kas šajā gadījumā – diemžēl – ir mana dzimtā zeme.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es tieši Komisijai un Padomei teikšu, ka ES jāsniedz nopietns atbalsts Starptautiskās krimināltiesas prokuroram, lai tiktu izvirzīta apsūdzība diviem indivīdiem, kuri ir izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus Darfūrā, un viens no tiem ir amatā esošs ministrs Sudānas valdībā. ES reakcija pagaidām ir bijusi vāja, kas, ņemot vērā, ka mēs pretendējam uz uzticību vai lielu uzticību, lai radītu IKT, ir ļoti apkaunojoši.

Pastāv risks, ka Amerika mūs pārspēs viltībā. Interesantā runā pirms divām nedēļām Valsts departamenta galvenais prokurors John Bellinger teica, ka ASV vēlas, nemainot savu ideoloģisko nostāju pret IKT, praktiski atbalstīt tās darbu, un sevišķi viņš pieminēja Darfūru. Tādēļ es domāju, ka mums jāsāk domāt par IKT atbalstīšanu Darfūras lietā.

Runājot par Savienotajām Valstīm, neatkarīgi no tā, kas uzvarēs prezidenta vēlēšanās, uz pārkāpumu izbeigšanu vai vismaz rupjāko pārkāpumu izbeigšanu karā pret terorismu. Visi kandidāti ir apņēmības pilni slēgt Guantánamo, bet ES jāpalīdz, sekojot līdzi prasībai slēgt to un vadot starptautisku iniciatīvu to aizturēto izmitināšanā, kuriem vēl nav bijusi taisnīga tiesa. Bet vienlaikus, un es piekrītu tiem, kuri saka, ka, lai gūtu uzticību pasaulē, cilvēktiesības jāievēro ES iekšienē, mums jābūt atbildībai, kas vēl nav pievērsta cilvēktiesību ievērošanai iekšienē - mums jābūt atbildībai, ko Eiropas valdību sarunas vēl nav panākušas, par „ārkārtas pārsūtīšanu”, kas tulkojumā nozīmē nolaupīšanu un spīdzināšanu.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Stāvoklis ir šāds. Nāvessods, spīdzināšana un bads ir barbariskas parādības, kas pastāv šajā pasaulē, kuru mēs daļēji pārvaldām. Tomēr tas tā turpināsies tikai tad, ja mēs tā gribēsim. Izglītotajai, vērtību un pašcieņas Eiropai trūkst politiskās viendabības. Eiropas Parlaments un Padome ne vienmēr ieņem vienotu pozīciju šajā jomā, bet ir tikai viens ceļš, un tas ir Eiropas institūciju saskaņota darbošanās ārpolitikā un iekšpolitikā. Mēs ceram uz jaunā Ārējās rīcības dienesta efektivitāti Lisabonas līguma cilvēktiesību jomā.

Tomēr palūkosimies pasaulē un uz piemēriem, kas izraisa mūsu bažas: Savienotajās Valstīs pastāv nāvessods, tāpat arī Āfrikā; Ķīnā nav tikai Tibeta, bet arī vergu darbs, spīdzināšana un tūlītēja nāvessoda izpilde bez tiesas. Šādiem piemēriem vajadzētu mudināt mūs risināt savu saskaņotības trūkumu. Eiropai nepieciešama aktīva cilvēktiesību politika. Ir svarīgi mobilizēt pilsonisko sabiedrību, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka cīņa par tiesībām vispirms gulstas uz valstīm un to diplomātiem. Francijas prezidentam bija taisnība, kad viņš teica, ka neapmeklēs Olimpiskās spēles Pekinā. To nevajadzētu darīt arī citiem ES valstu vadītājiem. Savienība ir kopība, kas balstīta uz vērtībām. Eiropai nepietiek tikai ar paziņojumiem un rezolūcijām. Eiropas Savienība nedrīkst pārdot savu dvēseli.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Komisār, apsveicot visus trīs referentus, es gribētu īpaši uzsvērt absolūtos un neapšaubāmos apsvērumus par sieviešu tiesībām visās sabiedrības dzīves jomās, sociālajās attiecībās un pavisam privātās cilvēku attiecībās – ne tikai teorijā, bet praksē.

Vispirms tas prasa izskaust visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm. Tomēr ar to vien nepietiek. Paskatīsimies uz Eiropu. Eiropas Savienība gatavo vairākas rezolūcijas, kas aicinās dalībvalstis vienlīdzīgi izturēties pret sievietēm un vīriešiem, un tad pārbaudīs, vai šie principi tiek ieviesti dzīvē un kā. Tomēr man ļoti interesē, komisār, vai dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas princips būs spēkā arī Eiropas Savienības iekšējās struktūrās. Piemēram, kad tiek veidotas jaunas ES institūcijas un tiks iecelti četri augstākie amati – Savienības prezidents, Komisijas un Parlamenta priekšsēdētāji un ES ārpolitikas un drošības politikas augstais pārstāvis – vai būs noteikums, kas atspoguļo šo principu?

Dāmas un kungi, tas būs patiesības mirklis, kas parādīs, vai mūsu īstā pieeja sieviešu tiesībām patiešām ir tāda, kā mēs sakām.

  Maria-Eleni Koppa (PSE).– (EL) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, ko mēs šodien izskatām, ir Eiropas Parlamenta vissvarīgākā izpausme par cilvēktiesību politiku visā pasaulē. Izaicinājumi ir lieli, Eiropas Parlaments var rīkoties un tam jārīkojas kā demokrātijas un cilvēka pašcieņas garantam.

Ir svarīgi, lai ES paustu stingru un vienotu nostāju šajos jautājumos. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam palīdzēt stiprināt un uzlabot kopējās rīcības efektivitāti.

Mums nedrīkst būt dubultstandarti atkarībā no iesaistītajām interesēm. Mums jāietver politikas galvenajos mērķos nāvessoda un spīdzināšanas atcelšana un bruņotajos konfliktos nonākušo bērnu aizsardzība. Cilvēktiesību aizsardzībai jāvalda visas vienošanās un līgumos ar trešajām valstīm. Atkāpes vai piekāpšanos nedrīkst pieļaut.

Cilvēktiesībām jābūt mūsu vadugunij ikvienā politiskajā izvēlē, ko izdarām.

Beigšu savu runu ar pateicību referentam par izcilo un detalizēto ziņojumu.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kad ES runā par cilvēktiesību pārkāpumiem trešajās valstīs, lai tas būtu adekvāti pārliecinoši, ES pašai nepieciešama spoža šo tiesību ievērošanas vēsture visās dalībvalstīs.

Kā jau sacīja citi runātāji, diemžēl tas tā nav. Minēšu vienu piemēru par Lielbritāniju. Apvienotā Karaliste, pārkāpjot starptautiskās konvencijas, uztur divas kolonijas citā dalībvalstī - Kiprā. Šīs kolonijas, proti, Akrotiri un Dhekelia, apdzīvo apmēram 10 000 Kipras civiliedzīvotāju, kas ir ES pilsoņi, lai gan viņu mājas atrodas uz zemes, kuru Lielbritānija acīmredzamu iemeslu dēļ ir izslēgusi no ES. Šiem cilvēkiem nav pamata cilvēktiesību vēlēt savu izpildvaru. Viņus pārvalda gubernators, kas ir Lielbritānijas Karalienes iecelts Britu armijas ģenerālis, un viņiem nav tiesību uz ievēlētu parlamentu. Likumi, kas tiek attiecināti uz šīm kolonijām, ir pilnībā gubernatora pārziņā. Būtībā šie ES civiliedzīvotāji dzīvo britu militārās diktatūras apstākļos.

Ir patiešām apkaunojoši, ka EP, Komisija un Padome vienmēr izliekas neredzam šo situāciju.

Varbūt citām dalībvalstīm arī ir sava „netīrā veļa”, ko tās negrib publiski atklāt, vai arī šīs iestādes īsti netic demokrātijas principiem un tiesiskumam, ko sakās aizstāvam, vai varbūt ES rūpējas par cilvēktiesībām tikai tad, kad tas neattiecas uz dalībvalstīm.

Kas to lai zina. Viens ir skaidrs: britu kolonizācijas turpināšanās Kiprā ceļ neslavu un mazina ticamību jebkuram ES ziņojumam par cilvēktiesībām pasaulē.

  Corina Creţu (PSE).– (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, cienījamie kolēģi, es vēlos apsveikt V. De Kayser un pievienoties tiem, kas runāja par saikni starp cilvēktiesībām, vēlēšanām un demokrātiju. Es nāku no Rumānijas, valsts, kura pieredzējusi daudzus totalitārisma gadus, un varbūt mums, kas vēl atceramies tos laikus, vairāk jāuzsver tas, cik svarīgi ir organizēt demokrātiskas, brīvas un korektas vēlēšanas.

Slavenais amerikāņu profesors Larry Diamond nesen pievērsa uzmanību satraucošai parādībai, kuru viņš nosauca par „demokrātijas atkāpšanos”. Kā liecina nesenie Freedom House ziņojumi, 2007. gads bija vissliktākais pasaules brīvībai kopš aukstā kara beigām.

Šajā situācijā es piekrītu, ka pirms vēlēšanām, pēc tām un to laikā vissvarīgākais Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Savienības dalībvalstu uzdevums ir radīt kopīgu un globālu demokrātijas veicināšanas stratēģiju. Es atbalstu ideju par palīdzību jaunievēlētajiem parlamentiem stiprināt un veidot likumdošanas iniciatīvas, cik vien tuvu iespējams pieņemtajiem demokrātijas standartiem.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ne katrs organizatorisks trūkums ir krāpšanas mēģinājums, bet ir būtiski noteikt, kādā mērā tiesiskais pamats nodrošina vēlēšanu procesa vienlīdzīgumu un pārredzamību.

  Priekšsēdētājs. − Tagad mēs sākam to runātāju laiku, kas uzstājas saskaņā ar priekšsēdētāja „catching the eye” procedūru. Vēlos teikt, ka šodienas Dzimumu vienlīdzības un dažādības jautājumu augsta līmeņa grupas sanāksmē priekšsēdētāja vietnieku ļoti kritizēja, jo tiek teikts, ka tikai Parlamenta deputāti vīrieši „piesaista viņa uzmanību” un ka sievietes deputātes „nepiesaista viņa uzmanību”. Vēlos teikt, ka šoreiz man būs ļoti viegli, jo visi, kas lūguši „catch the eye”, ir sievietes. Tādēļ mēs netiksim pakļauti kritikai, kādu saņēmām pirms nepilnas stundas.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi, Marco Cappato ziņojums par cilvēktiesībām ir pelnījis visaugstāko novērtējumu. Es piekrītu, ka Eiropas Savienībai jāpieliek lielas pūles, lai izveidotu patiešām viendabīgu, spēcīgu politiku, lai veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē. Tas ir tiesa, ka cilvēktiesību aizsardzības pārraudzībai jābūt efektīvākai.

Es atbalstu Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Runāšana vienā balsī ļauj mums efektīvi reaģēt uz jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē. Tas var nozīmēt tūkstošiem izglābtu dzīvību. Es atbalstu priekšlikumu sasaukt Eiropas konferenci par nevardarbību 2009. gadā.

Parlamenta deputātu iesaistīšanās vēlēšanu novērošanā ir ļoti svarīga. Tomēr Parlamenta deputātiem jāizturas objektīvi, kā uzsver referenti V. De Keyser un J. I. Salafranca Sánchez-Neyra. Kā var Eiropas Parlamenta grupu piedalīšanos vēlēšanu novērošanā un Eiropas novērošanas delegāciju darbu padarīt efektīvāku, neveidojot aizspriedumus pret kādu no tām? Mums kopīgi jāmeklē risinājums.

Eiropas Savienība arvien vairāk ir saistīta ar cilvēktiesībām. Un pasaule var redzēt, ka solidaritāte un pamattiesību aizstāvība ir viens no mūsu pamatprincipiem, bez kura neviena valsts nevar panākt labklājību.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, paldies par dzimumu līdztiesības atbalstīšanu. Es personīgi vēlos apsveikt visu trīs ziņojumu referentus, bet arī gribētu uzsvērt to novērošanas misiju svarīgumu, ko mēs veicam visā pasaulē. Es uzskatu, ka to var pārfrāzēt: tās ir īpaši pozitīvas darbības, kuras patiešām būtu jāveicina mūsu līdzpilsoņu vidū, jo sevišķi vēlēšanu sagatavošanas posmā.

Es vēlos dienas beigās apliecināt cieņu visiem novērotājiem, lai gan kā galvenie novērotāji mēs esam klāt notikumos, lai gan mēs dodamies novērošanas misijās, mums ir simtiem ekspertu visā pasaulē – gados jauni un ne tik jauni, – kas nesavtīgi dodas un atbalsta demokrātiju citās valstīs. Es domāju, ka mēs to nepieminam pietiekami bieži. Bez šī novērotāju tīkla mums nebūtu izcilo novērošanas misiju. Es vēlos pieminēt arī entuziasmu, ar kādu iedzīvotāji apsveic šos novērotājus, jo īpaši ilgtermiņa novērotājus, kas uzturas valstī ilgāku laiku.

Tomēr esmu vīlusies, ka mani kolēģi deputāti neatbalstīja manu grozījumu, kura mērķis bija palielināt budžetu, jo es uzskatu - jo vairāk ekspertu mums būs vēlēšanu misijās, jo pieprasītāka būs Eiropas Savienība. Būtu liels kauns, ja finansējuma trūkums neļautu mums reaģēt uz valstu lūgumiem.

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Es lūdzu vārdu, lai aicinātu pievērst vairāk uzmanības cilvēktiesībām Afganistānā, valstī, kurā dalībvalstis un Eiropas Savienība kopumā ir devušas lielu ieguldījumu.

Es apmeklēju Afganistānu pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā, un vēlos nosaukt jums divus vārdus.

Perwiz Kambakhsh, jauns žurnālists, kuram piesprieda nāvessodu par to, ka viņš no globālā tīmekļa lejupielādēja materiālus par sieviešu stāvokli islāmā. Viņa liktenis tagad ir prezidenta Hamida Karzai rokās.

Un Malalai Joya, jauna parlamentāriete, kuru pēc valdībā un parlamentā esošo militārās kliķes pārstāvju varas kritizēšanas vienkārši padzina no parlamenta. Viņai nelikumīgi atņēma viņas tiesības. Likumā par to nekas nav paredzēts.

Fakts ir tāds, ka viņa ne tikai nespēja aizstāvēt savas tiesības vai mandātu tiesā, bet ka viņas dzīvība ir briesmās. Mēs satikāmies ar viņu un viņai patiešām vajadzīga mūsu palīdzība un nekavējoša iejaukšanās.

Visai Eiropas Savienībai turpmāk jāapsver, kādu Afganistānu mēs veidojam, jo īpaši, ņemot vērā Parīzes starptautisko konferenci, kur tiks apspriesta palīdzības palielināšana Afganistānai.

  Janez Lenarčič pašreizējais Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Diemžēl Padomes pārstāvim debatēs atvēlētais laiks jau ir beidzies un tādēļ būšu disciplinēts un izteikšos ļoti īsi. Atļaujiet man apsveikt visus referentus par viņu ļoti kvalitatīvajiem un noderīgajiem ziņojumiem. Es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šajās debatēs, par viņu viedokļiem. Prezidentūras vārdā es varu apgalvot, ka mēs centīsimies ņemt tos vērā, cik iespējams, turpinot Padomes aktivitātes nākotnē.

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums, ministra kungs. Patiesībā šajās debatēs ne Padomei, ne Komisijai nav laika ierobežojuma, lai cik dīvaini tas nešķistu. Tādēļ jūs esat pārspējis sevi jums atvēlētā laika ziņā. Liels paldies jebkurā gadījumā par laika pieticīgu izmantošanu otrajā uzstāšanās reizē. Tagad vārds mūsu cienījamajai komisārei B. Ferrero-Waldner.

  Benita Ferrero-Waldner Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, tādēļ ka nerunāju par cilvēktiesībām iepriekš, centīšos ieteikt dažas idejas. Vēlos sniegt papildinājumu jautājumā par cilvēktiesībām.

Cilvēktiesību dialogi ir kļuvuši par ļoti nozīmīgu ES aktivitāšu sastāvdaļu, lai veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē. Saskaņā ar 2001. gada decembra Pamatnostādnēm par dialogiem cilvēktiesību jomā Eiropas Savienība ir izveidojusi aptuveni 30 dialogus un šādi dialogi tiek apsvērti, piemēram, ar Centrālāziju, Dienvidkaukāzu, Dienvidāfriku un, iespējams, arī ar dažiem svarīgiem Latīņamerikas partneriem. Pilsoniskā sabiedrība un sevišķi attiecīgo valstu cilvēktiesību NVO parasti ir iesaistītas sanāksmju sagatavošanā. Mums ir arī ļoti labi, konstruktīvi mūsu tuvāko partneru sasniegumi, un mums ir daži kopīgi rezultāti, kā nesenais dialogs ar Krieviju. Citu starpā, Krievija bija pirmā valsts, kur Komisijai un Padomes sekretariātam bija īsa tikšanās ar ierobežotu skaitu Parlamenta deputātu kā turpinājums Valenciano ziņojumam, lai kliedētu jūsu bažas par labāku koordināciju un informāciju. Es ceru, ka visas iesaistītās puses būs ieguvējas.

Jaunais Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments pašlaik tiek bez kavēšanās ieviests, ar diviem ierosinājumiem 1. mērķim – problēmvalstīm – un ar vienu ierosinājumu cilvēktiesību aizstāvju vērtējumam Komisijas dienestu skatījumā. Vairums valstīs esošo atbalsta shēmu (CBSS) ir publicētas un pašlaik tās izvērtē mūsu delegācijas valstu līmenī, tādēļ es ceru, ka līdz vasarai lielākā daļa projektu tiks uzsākti.

Mēs arī aktīvi integrējam cilvēktiesības un cilvēku drošību visos attiecīgajos jautājumos un politikās. Nākotnē, protams, būs jauna Eiropas drošības stratēģija, un es ceru, ka mēs varam izveidot stipru, uz cilvēkiem orientētu pieeju drošībai, jo cilvēku drošības mērķis ietver tieši rūpes par cilvēktiesībām, drošību un attīstību. Tur ietilpst gan brīvība no bailēm, gan brīvība no nabadzības.

Vēlos īpaši pievērst jūsu uzmanību dažām lietām. Cilvēktiesības Eiropas Savienībā minēja vairāki runātāji. Par šo tēmu Eiropas Parlamenta ziņojums nav bijis kopš 2004. gada. Jā, protams, ir svarīgi risināt problēmas, un mums ir divi galvenie instrumenti, lai to darītu. Viens instruments ir Eiropas Padome, un, otrkārt, mums tagad ir cilvēktiesību aģentūra, kas tikko izveidota Vīnē, lai pārraudzītu situāciju dalībvalstīs, un kas sagatavos ikgadējus ziņojumus.

Es gribēju runāt arī par to, ko minēja kolēģis, kurš diemžēl jau ir devies projām – par kristiešu aizsardzību trešajās valstīs. Eiropas Savienība stingri iestājas pret diskrimināciju, kas ietekmē jebkuru reliģisko grupu, un mūsu dialogs ar trešajām valstīm skar to ikreiz, kad tas nepieciešams, un mēs patiešām cenšamies to nepārprotami pateikt.

Vēlos teikt arī dažus vārdus par vēlēšanu novērošanas misijām. Ir runājuši daudzi, kas jau bijuši izcili galvenie novērotāji. Es varu tikai no jauna uzsvērt vēlēšanu novērošanu misiju nozīmi, viendabību to politikā un dalībnieku vidū un viņu profesionalitāti. Tas būs virziens, kuru mēs vēlētos turpināt nākotnē.

Attiecībā uz sieviešu jautājumu – protams, es esmu sieviete, tādēļ jūs varat iztēloties, ka es vienmēr uztveršu dzimumu jautājumus ļoti nopietni. Nesen, 6. martā, es organizēju sieviešu konferenci, kurai mēs, protams, vēlamies turpinājumu. Visās aktivitātēs ir līdztiesības un dzimumu novērtējums. Vēlēšanu novērošanas pamatnostādnēs ir atsevišķa nodaļa par sievietēm. Svarīga ir ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 1325 par sievietēm konfliktos, kas rosina novērošanu. Mēs arī drīz publicēsim projektus par sieviešu attīstību. Es tikai vēlos teikt, ka J. M Barroso Komisijā, kurā es strādāju, trešdaļa ir sievietes. Es domāju, svarīgai jābūt ne tikai kvantitātei, bet arī kvalitātei. Šajā kontekstā es tikai gribēju teikt, ka kopumā Komisija veicina veselīgu un reproduktīvu dzīvi. Tas ir svarīgi sieviešu un bērnu dzīvēm. Minētais ir viens no projektiem Kenijā, bet tas, protams, aptver visu pasauli, un es domāju, ka ir svarīgi to atzīmēt..

Vēl viens ļoti īpašs punkts ir IKT – Starptautiskā krimināltiesa – kuru stingri atbalsta Eiropas Komisija. Mēs piešķiram 4 miljonus eiro 2008. gada Eiropas iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) sistēmā. Pants par IKT ir mūsu līgumos. Mēs esam veikuši demaršus, lai partneri akceptētu IKT, un - domājot par Kambodžu un daudzām citām lietām - pastāv starptautiskas tiesas, tā kā mēs tur strādājam patiešām rūpīgi.

Nobeigumā es atbildēšu uz R. Howitt aicinājumu šeit pievienoties demokrātijas veicināšanai, kā citi arī ir darījuši. Tas, protams, ir mūsu maizes darbs. Komisija ir atzīta par galveno institūciju demokrātijas veicināšanā ar mūsu VNM un citiem vēlēšanu atbalsta pasākumiem, ar pienācīgu atbalstu trešo valstu demokrātijas centieniem un tādām starptautiskām organizācijām kā ANO, EDSO un Eiropas Padome. Esiet droši, ka mēs uztveram demokrātijas veicināšanu tik nopietni kā neviens cits Eiropā.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju pajautāt komisārei, pirms viņa beidz savu uzstāšanos: viņa minēja Starptautisko krimināltiesu un atbalstu, kādu tai sniedz Komisija, bet vai viņa varētu tieši atbildēt uz manu jautājumu un pastāstīt, ko tieši gatavojas darīt ES un šajā gadījumā Komisija, lai nodrošinātu apsūdzības izvirzīšanu pret cilvēkiem Sudānā?

Viņa neatbildēja uz šo jautājumu, un es būtu pateicīga, ...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, kā jau teicu, kopumā mēs, protams, atbalstām Starptautisko krimināltiesu, bet tās ziņā ir raudzīties, ko tā aizsargā, uz ko tā tiecas.

Tas, protams, ir Krimināltiesas dienaskārtības jautājums. Tā nav mūsu darba kārtība.

  Marco Cappato, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbildēšu dažiem deputātiem, kuri nepiedalās, bet es gribu ko paskaidrot. Ziņojumā minētas minoritāšu tiesības un reliģiskās brīvības. Tas nepiemin cilvēktiesību ievērošanu ES tādēļ, ka tas nav šī ziņojuma mērķis.

Tomēr es uzskatu, ka mēs to patiesībā esam atspoguļojuši dažos veidos, jo neesam vienkārši kritizējuši citus, bet esam runājuši par sevi, kā mēs labāk vai sliktāk izmantojam pieejamos instrumentus un ievērojam ES likumus. Kad mēs sakām, ka cilvēktiesību panti netiek pienācīgi lietoti, mēs runājam par sevi! Tādēļ es nedomāju, ka šo ziņojumu vajadzētu šādi kritizēt.

Uzskatu, ka J. Lenarčič izsmeļoši runāja par instrumentiem, ko vajadzētu izmantot. Padoms, kuru es vēlētos dot un kas ir ietverts šajā ziņojumā, ir vairāk runāt par rezultātu vērtēšanu, nevis par atsevišķiem iegūtajiem instrumentiem.

V. Agnoletto kritizēja mūs par to, ka nepietiekami runājām par cilvēktiesību kolektīvo dimensiju. Būtībā es uzskatu, ka pamata cilvēktiesības vispirms un galvenokārt balstās uz individuālajām tiesībām. Šodien pat par genocīdu, kas ir viskopīgākais un šausmīgākais no noziegumiem, indivīdi var ierosināt lietu Starptautiskajā krimināltiesā un tādējādi aizsargāt savas individuālās tiesības. Tiesības uz demokrātiju tagad ir pamata cilvēktiesības, un tas ir svarīgs instruments, kas jāizmanto.

Prioritārai rīcībai, manuprāt, vairāk jāvērš uzmanība uz cilvēktiesībām imigrācijas un narkomānijas novēršanas politikās. Nobeigumā es atbildēšu R. Howitt. Ziņojumā nav apgalvots, ka nevardarbība ir vienīgais cilvēktiesību veicināšanas līdzeklis, bet gan, ka tas ir vispiemērotākais līdzeklis. Tas apliecina nevardarbību ne tikai kā vardarbības neesamību, kā pacifismu, bet arī kā aktīvu nepakļaušanās kampaņu un autoritāro režīmu un diktatūru sabotāžu. Šajā ziņā mēs ierosinām, ka ES vajadzētu veicināt nevardarbības tehnoloģijas un veidus cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā. Es ceru, ka šī rindkopa tiks saglabāta rītdienas balsojumā.

  Véronique De Keyser, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kas runāja, un pateikt, cik ļoti labie vārdi, kurus teica, piemēram, M. A. Isler Béguin, atspoguļo to cilvēku entuziasmu, kas ir piedalījušies vēlēšanu misijās. Lai gan var šķist, ka šis ziņojums lielākoties balstās uz vienprātību, un, kā teikts dažos ziņojumos, ko es esmu lasījusi, tas maz interesējot plašsaziņas līdzekļus, skar nedaudz iekšējos konfliktus, nedaudz ārējos konfliktus un pa druskai no visa, tas noteikti nozīmē daudz valstīm, kurās ir jaunas demokrātijas un jāorganizē vēlēšanas.

Es vēlos īpaši atbildēt uz diviem manu kolēģu deputātu jautājumiem. Vispirms es atbildēšu J. Onyszkiewicz, kurš skāra ļoti nopietnu jautājumu - par minoritātēm. Es vēlos teikt viņam, ka, par spīti manai izpratnei, un es ļoti labi saprotu, ka vēlēšanu novērošana vēl nav demokrātija, es nevaru sekot viņa filozofijai, kas ir patiešām izglītots despotisms vai revolucionārs avangardisms, kur pat Nicolas de Caritat, marquis de Condorcet runā par minoritātēm. Mēs nevaram viņam sekot. Acīmredzot demokrātija nav perfekta. Fantastiski, ja tā būtu. Tieši demokrātija atļāva šodien F. Vanhecke teikt zemisku, islamofobisku un rasistisku runu. F. Vanhecke pārstāv 30 % manas valsts balsotāju Flandrijas daļā. Skumji, bet mēs nevaram uzskatīt par neesošu F. Vanhecke partiju un 30 % flandriešu. J. Onyszkiewicz – varbūt viņa vairs nav šeit – mēs nevaram uzskatīt par neesošiem 50 % palestīniešu, kas balsoja par Hamas. Demokrātija uzdod jautājumus un uz šiem jautājumiem mums ir jāatbild. Runājot par politisko turpinājumu, par jautājumiem, ko uzdod vēlēšanu novērošana, un par problēmām, šīs lietas mums jārisina.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par labajiem vārdiem, kurus viņi veltīja kopā ar V. De Keyser sagatavotajam ziņojumam par vēlēšanu novērošanas misijām, kas skar ne tikai vēlēšanas, bet arī vēlēšanu sistēmu, tiesisko pamatu, vienlīdzīgas iespējas un vienādu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem, politisko finansējumu, domstarpību atrisināšanas sistēmas u.c.

Tomēr es domāju, ka vissvarīgākais, priekšsēdētāja kungs, ir norādīt, ka šis ziņojums par vēlēšanu novērošanu, tāpat kā M. Cappato ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē, kalpo nevis abstraktam mērķim, bet drīzāk tiem ir pamats, un šis pamats ir pienākums, kas mums Eiropas Savienībā un īpaši Parlamentā ir pret veselu vērtību kopumu: demokrātiju, brīvību, tiesiskumu un, galvenais, cilvēktiesību ievērošanu.

Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments ir Eiropas Savienības demokrātisks sirdspuksts, un tādēļ mums vienmēr jāizsakās ļoti skaidri un ļoti stingri, sniedzot skaidru un ļoti noteiktu vēstījumu par šo pilnīgo un pastāvīgo apņemšanos, kas mums ir, cilvēktiesību vārdā, kuras, kā mēs šovakar šeit dzirdējām, neattiecas uz vienu reģionu vai kontinentu, vai tās nesludina viens reģions vai viens kontinents, bet kam ir universāls, vispasaules raksturs, un mums jārāda tajā priekšzīme savās mājās.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums paredzēts rīt plkst. 11.00.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, M. Cappato.

Runājot par gada pārskatu par cilvēktiesībām pasaulē, pievērsīsim uzmanību arī šādam faktam: aprīļa beigās Skopjes iestādes nolēma apcietināt žurnālistu nakts vidū, neizvirzot pret viņu nekādas apsūdzības. Vienīgais Viktor Kanzurov noziegums ir tas, ka gadiem ilgi viņš, izmantojot likumīgus līdzekļus, ir cīnījies par savām un liela skaita savu tautiešu tiesībām saukties par bulgāriem.

Pēc 24 stundu pavadīšanas arestā, Viktor Kanzurov tika atļauts doties mājās, bet viņam atņēma pasi. Tātad, visnotaļ praktisku iemeslu dēļ viņš joprojām atrodas mājas arestā un pret viņu nav izvirzītas nekādas oficiālas apsūdzības.

Esmu pārliecināts, ka Maķedonijas iestāžu rīcība ir pilnīgi nepieņemama un tās pārkāpj pamata cilvēktiesību, t.i., vārda brīvību, īpaši uz mūsu kopējās Eiropas mājas moderni dinamiskās attīstības fona. Esmu arī pārliecināts, ka mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret šādu patvaļību, kas ilgst gadu desmitiem kopš tumšās totalitārās sabiedrības laikiem, kam sen jau jābūt pagājušiem.

Paldies par uzmanību.

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. – (RO) Likumīgas vēlēšanas 2009. gadā notiks Moldovas Republikā, kuru laikā parlaments ievēlēs valsts prezidentu. Moldovas Republika atrodas pie Eiropas Savienības austrumu robežas un ir nepieciešams, lai demokrātiskās reformas šajā valstī tuvina to demokrātiskajām vērtībām, kas raksturīgas ES dalībvalstīm. To var panākt, ietverot ES kaimiņattiecību politikas definētajās pamatnostādnēs.

Vēlēšanu novērošanas misija Moldovas Republikā ir nepieciešama un izdevīga, bet pārraudzībai jāsākas, pievēršoties periodam pirms nākamajām vēlēšanām, ņemot vērā vajadzību novērst Kišiņevas komunistiskā režīma nopietnus preses brīvības ierobežojumus, atkārtotus tiesiskās neatkarības pārkāpumus un Moldovas parlamenta, kurā dominē Komunistiskā partija, nesen izdarītos grozījumus vēlēšanu likumā.

Vēlēšanu likumā 2008. gada 10. aprīlī tika izdarīta vesela rinda grozījumu, kas nopietni pārkāpj Eiropas demokrātiskos likumus un praksi. Šie grozījumi ietver vēlēšanu bloku aizliegumu, vēlēšanu pārstāvniecības sliekšņa paaugstināšanu no 4 % uz 6 %, nereālu un nedemokrātisku vēlēšanu pārstāvniecības slieksni attiecībā pret patieso politisko situāciju Moldovas Republikā, aizliegumu cilvēkiem ar dubultpilsonību ieņemt valsts amatus, tostarp kļūt par parlamenta deputātiem utt.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN), rakstiski. – (PL) Nesen parakstītajā Lisabonas līgumā ES dalībvalstis uzņēmās pienākumu stiprināt cilvēktiesības un brīvības, un demokrātisko kārtību pasaulē. Bez šaubām tas ir galvenais ES ārpolitikas mērķis.

Tikmēr priekšsēdētāja J. M. Barroso un citu komisāru uzvedība viņu nesenās vizītes laikā Ķīnas Tautas Republikā un viņu izteikums, ka Tibetas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, ir pilnīgā pretrunā ar ideju, kas ietverta ne tikai Lisabonas līgumā, bet kuru mēs cenšamies ieviest praksē dienu no dienas, īpaši šeit, Parlamentā, – cilvēktiesību izvirzīšanu priekšplānā.

Šajā ziņā ir grūti samierināties ar faktu, ka Eiropa izturas pret Krieviju kā demokrātisku partneri, aizmirstot, ka tā ir valsts, kuras valdība ne tikai atbalsta daudzu mūsu galveno ideju pārkāpumus, bet arī atklāti ņirgājas par tām. Kāpēc mēs pieveram acis uz nerimstošo čečenu iznīcināšanu un preses žņaugšanu šajā valstī?

Iespējams, tādēļ, ka ES pati nav bez vainas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Man žēl, ka vecāku un bērnu tiesības sarunāties viņu izvēlētajā valodā neievēro Vācijas Federatīvā Republika, kā izriet no pašreizējās tiesu prakses un jaunatnes lietu birojiem.

Mums jāatrod atbilde uz jautājumu, kas ir mūsu mērķis. Vai mūsu rezolūcijas un bezgalīgās debates patiešām ir domātas tam, lai pasauli darītu labāku, vai arī tas ir tikai veids, kā maskēt augstprātību, lai Eiropas politiķi var justies lepni par sevi?

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Cilvēktiesības ir svarīga ES kopējās ārējās un drošības politikas sastāvdaļa. Cilvēktiesības ir arī drošības politikas jautājums. Kad mēs atbalstām cilvēktiesības, mēs atbalstām drošību. Kad mēs atbalstām cilvēktiesības visā pasaulē, mēs atbalstām arī drošību Eiropā.

Jaunas problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas, pārtuksnešošanās un tās radīts pārtikas trūkums, apdraud cilvēku drošību un cilvēktiesības. Cilvēktiesības nav tikai politiskas tiesības, bet arī tiesības uz tīru pārtiku un ūdeni, kas ir prioritāte cilvēku ikdienas dzīvē. Kad cilvēku pamata apstākļi ir pieņemami, viņi visticamāk balsos par mēreniem politiskiem līderiem un pastāvēs uz politiskajām tiesībām. Ilglaicīgu politisko pamatu cilvēktiesībām veido demokrātijas un brīvības ideāli, kā arī sociālais un ekonomiskais taisnīgums.

Ziņojumā par cilvēktiesībām piemin Gandiju un nevardarbīgās pretošanās politika, ko viņš pārstāvēja. Cilvēktiesības un brīvību nevar veicināt ar karu un vardarbību. Virzībai uz priekšu jābūt saskaņā ar vērtībām, ko ietver cilvēktiesības.

Ja mēs veicinām cilvēktiesības, mēs veicinām drošību. Cilvēktiesības nav tikai instruments, ar ko sasniegt citus politiskus mērķus. Tās ir vērtības pašas par sevi. Cilvēktiesības ir universālas vērtības. Šī iemesla dēļ ES jāstiprina tās cilvēktiesību politika. Cilvēktiesības nav sala, kas atdalīta no citām politikas jomām, kā savā labā atzīmēts ziņojumā par cilvēktiesībām.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Es vēlos pateikties M. Cappato par viņa plašo un izsmeļošo ziņojumu, kas pamatoti prasa no ES viendabīgāku cilvēktiesību politiku un efektīvākus līdzekļus tās ietekmes pārraudzīšanai. Savienībai vēl ir tāls ceļš ejams, lai izveidotu skaidru, saskaņotu un ietekmīgāku politiku šajā jomā.

Mēs nevaram tikai atbalstīt cilvēktiesības, bet mums pilnībā jāuzstāj, lai cilvēktiesības tiktu respektētas gan ES iekšienē, gan tās ārējās attiecībās. Kā uzsvērts M. Cappato ziņojumā, piemēram, sieviešu tiesībām jābūt neatņemamai sastāvdaļai visos ES cilvēktiesību dialogos.

Ziņojums apmierinoši atspoguļo Parlamenta izšķirošo lomu ES cilvēktiesību politikā, piemēram, regulāri rīkotajās ārkārtas debatēs. Steidzamās rezolūcijas, kas izriet no tām, ir akcentējušas nopietnus trūkumus individuālo un plašāko krīžu politikā, kas ir liels cilvēka pašcieņas pārkāpums. Lai standartizētu debates un uzlabotu pārraudzību, parlamentārajām delegācijām tomēr vajadzētu nākotnē, dodoties vizītēs uz šīm valstīm, sistemātiskāk dienaskārtībā ietvert sarunu turpinājumu par cilvēktiesībām.

Visbeidzot - pienācīgi virzīts finansējums ir fundamentāli svarīgs, ja ES cilvēktiesību politikai atbilstoši jādarbojas un jādod rezultāti. Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) kā finanšu instrumenta stiprā puse ir tā, ka to var izmantot, lai novirzītu resursus tieši un ātri izšķirošās situācijās sarežģītos apstākļos. Ir svarīgi, ka šie fondi ir tieši pieejami vietējo cilvēktiesību organizāciju pēc iespējas efektīvākam darbam. Jauni ceļi finanšu instrumentu izmantošanai jāiezīmē valstīm, kurās NVO darbība ir nelegāla.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Šokē tas, ka attīstības valstīs 82 % cilvēku ar īpašām vajadzībām joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ir pakļauti vislielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tiesībām uz dzīvi noliegumu, sliktu izturēšanos un pazemojumiem. Situācija bērniem ar īpašām vajadzībām šajā ziņā ir īpaši satraucoša.

Eiropas Savienībai vēl tāls ceļš ejams, lai izveidotu vienotu un efektīvu politiku, kas aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības visā pasaulē. Lai padarītu to efektīvāku, mums ievērojami jāprogresē, nodrošinot stingru pastāvošo ES cilvēktiesību noteikumu ievērošanu. Pašreizējo trūkumu dēļ daudzas sievietes arī mūsdienās joprojām ir pakļautas negatīvai diskriminācijai darba vietās. Rumānijas sieviešu situācija ir vēl grūtāka, un viņas cieš no diskriminācijas divu iemeslu dēļ. Šajā kontekstā Eiropas Savienības romu stratēģija un Komisijas koordinējošā loma būtu ievērojams solis uz priekšu.

Es nožēloju, ka ziņojums nenorāda uz Eiropas līmeņa reformu tiesībām uz pulcēšanās brīvību, un tādēļ es to ierosinu. Ir nepieciešami precīzi noteikumi, lai izvairītos no likumīgajām „plaisām”, ko var izmantot arvien biežāk sastopamās ekstrēmās politiskās grupas, kas atļauj minoritātēm bez iejaukšanās realizēt to tiesības tādā veidā, kas netraucē klusējošā vairākuma mieru. Precīzs formulējums palīdzētu nodrošināt, ka sanākušie un tiesībsargi precīzi zinātu, kādas darbības ir pretrunā ar likumu. Es uzskatu, ka, cita starpā, spontānu, bet mierīgu demonstrāciju, par kurām iestādes nav laicīgi informētas, regulēšana ir gan savlaicīga, gan nepieciešama.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums ciniski izklāsta ES imperiālistisko politiku. Tas apsveic ES kā cilvēktiesību „aizstāvi” un demokrātijas „vēstnieku” pasaulē. ES „cieņa” pret cilvēktiesībām un demokrātiju ir izraisījusi traģiskas sekas cilvēkiem Afganistānā, bijušajā Dienvidslāvijā, Irākā un Palestīnā, ko par asinspirtīm cilvēktiesību vārdā pārvērta imperiālistiskā ES, ASV un NATO.

ES selektīvi izmanto cilvēktiesības kā ieganstu, lai izdarītu spiedienu un nomelnotu valstis, kas dažādu iemeslu dēļ pretojas imperiālistiskajiem centieniem, tādas kā Baltkrievija, Irāna, Kuba, Vjetnama un Ziemeļkoreja. ES, pasniedzot sevi kā globālu cilvēktiesību arbitru, ne vārda nesaka par Izraēlas genocīda noziegumu pret palestīniešiem vai par imperiālistisko ASV un ES dalībvalstu sabiedroto okupantu masveida irākiešu slepkavībām. Ziņojuma atsauces uz nabadzību, apkārtējo vidi, darba ņēmēju tiesībām, veselību un tamlīdzīgi ir apvainojums cilvēkiem, kas cieš no imperiālistu kundzības un kapitālistiskās ekspluatācijas.

Grieķijas Komunistiskā partija (KKE) balso pret šo ziņojumu. Tā apsūdz provokatīvo augstprātību no ES puses, kā arī tās cilvēktiesību selektīvo izmantošanu kā iemeslu, lai piemērotu imperiālistisko spiedienu un pat karotu pret tautām.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Es apsveicu savu kolēģi M. Cappato par izsmeļošo ziņojumu, kas norāda uz svarīgākajiem jautājumiem cilvēktiesību jomā pagājušajā gadā. Es pilnībā piekrītu viņam attiecībā uz vajadzību radikāli intensificēt ES-Ķīnas cilvēktiesību dialogu, īpaši ņemot vērā Pekinas Olimpisko spēļu tuvošanos.

Ir nožēlojami, ka Ķīna nav manāmi uzlabojusi cilvēktiesību situāciju valstī pēc tam, kad Pekinai 2001. gadā piešķīra tiesības organizēt Olimpiskās spēles. Bet tas noteikti nevar būt par iemeslu, lai padotos Ķīnas jautājumā. Ziņojumā apgalvots, ka Olimpiskās spēles ir svarīga vēsturiska iespēja cilvēktiesību uzlabošanai Ķīnā un tādēļ mums nenogurstoši jāatgādina Ķīnas valdībai par to, ko tā apsolījusi.

Bet mums jāizvairās no draudiem, kas var novest pie vēl lielākas izolācijas un pretestības Ķīnā, kā nesen ir noticis, izraisot valstī vairākas pret rietumiem vērstas demonstrācijas. Mums jābūt uzmanīgiem, lai neizraisītu pretestību pret demokrātiskajām reformām Ķīnas iedzīvotāju vidū. Tā vietā mums jākoncentrējas uz dialoga veidošanu, kas dotu mums iespēju iepazīstināt ar savu nostāju, nedraudot otrai pusei ar nievājumu.

16. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kā zināms Īrijā notiek debates par Lisabonas līgumu, jo mums ir priekšrocība balsot kā šī Līguma elektorātam. Taču starp lauksaimniecības uzņēmējdarbības nozari un mūsu tirdzniecības komisāru Peter Mandelson pastāv arī vārdu karš, un ar nožēlu ir jāatzīst, ka šodien vārdu karš kļuvis dziļāks un tagad kļūst gandrīz neiespējami nošķirt jautājumus par pasaules tirdzniecības sarunām no balsojuma par Lisabonas līgumu.

Es personīgi ticu, ka mēs varam no šīs situācijas izkļūt, taču vienīgi tad, ja iedzīvotājiem tiek sniegta faktiska informācija. Tiek sacīts, ka Parlaments ir demokrātijas un Eiropas Savienības sirdspuksti - tas, ko patiesi vēlos šovakar uzsvērt, ir ka Komisijai ir jāsniedz informācija mums, ievēlētajiem pārstāvjiem. Es esmu rakstījis komisāram. Patlaban jau sešas nedēļas gaidu atbildi. Es atlieku šo lietu. Tomēr Lisabonas līgums ir svarīgs un ir negods šos jautājumus saistīt vienu ar otru.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi, vārda brīvība ir demokrātijas raksturīgākā īpašība. To nedrīkst pakļaut nekādiem kompromisiem.

Tieši dienu pirms Pasaules preses brīvības dienas, 2. maijā, ar tiesas spriedumu tika bloķēts Moldovas laikraksta „Jurnal de Chisnau” bankas konts. Tā iemesls bija laikrakstā publicētā informācija par valsts prokuroram izvirzīto apsūdzību izvarošanā. Es atkārtoju – laikraksts sniedza informāciju, tas darīja darbu, kas plašsaziņas līdzeklim ir paredzēts.

Kā žurnāliste ar divdesmit gadu darba stāžu un kā pašreizējā Moldovas delegācijas priekšsēdētāja, es izsaku atklātu nosodījumu šai rīcībai. Vairākas starptautiskās žurnālistu organizācijas arī ir izteikušas savas bažas. Šis tiesas spriedums nav nekas cits kā jauns veids, kā pārkāpt vārda brīvību Moldovā.

Eiropas Savienībai ir jāturpina sniegt visaptverošs atbalsts Moldovai. Eiropa 21. gadsimtā ir vārda brīvības Eiropa. Viss pārējais nozīmētu demokrātijas apdraudēšanu. Mums nevajadzētu sēdēt un gaidīt, līdz apstākļi kļūst pavisam slikti. Gluži pretēji, demokrātijas vārdā mums ir jānosoda ikviens, kurš min kājām mūsu augstākās vērtības. Demokrātija un vārda brīvība ir neaizstājamas.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Lasot Eiropas Savienības Rīcības kodeksu, es allaž atceros apgalvojumu, ka dalībvalstu solidaritāte ar mazajām valstīm, t. i., Beniluksa valstīm, ir viena no būtiskākajām vērtībām, kas ir patiess virzošais spēks ārpus ES iekšējā tirgus. Visu valstu intereses tiek uzskatītas par vienlīdz svarīgām.

Tomēr šodien lielāko valstu intereses par enerģētiku ir samazinājušas visas ES vērtības tādā mērā, ka pastāv draudi, ka tās paliks par „enerģijas salām” uz visiem laikiem. Ja Krievija pārtrauks naftas piegādi Lietuvai, lielākās dalībvalstis kopā ar Krieviju vainos Lietuvu par Eiropas nostādīšanu ķīlnieces lomā saistībā ar bijušo padomju valstu enerģētikas interesēm. Citiem vārdiem sakot, bijušās padomju valstis uzliek Krievijas un ES attiecībām neraksturīgu darba kārtību, kas savukārt traucē stratēģisko sadarbību.

Šķiet, ka ES nav pamanījusi Gazprom naftas cauruļvadu tīklu, kas patlaban darbojas jau praktiski visā ES, un ļoti drīz mēs sapratīsim, kurš ir saimnieks enerģijas piegādēm Eiropā.

Es mudinātu Eiropas Komisiju un dalībvalstis neiesākt sarunas ar Krieviju, pirms tiek panākta vienprātība ar visām dalībvalstīm – gan lielajām, gan mazajām. ES dubultstandarti ir ieildzis negods.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vakar Eiropas Komisija publicēja piezīmi, kurā teikts, ka īpašs nodoklis, saukts par „īpašu nodokli atsevišķu degvielas veidu pārdošanai mazumtirdzniecībā”, neatbilst Kopienas tiesību aktiem.

Kā vienu no iemesliem Komisija atzina, ka galvenais šī nodokļa mērķis ir nostiprināt reģionu autonomiju, dodot tiem līdzekļus radīt nodokļu ieņēmumus.

Rītdien, 8. maijā, ģenerāladvokāts Luksemburgā sniegs atzinumu jautājumā – vai Basku provinču padomēm un teritorijām ir tiesības izdot tiesību aktus.

Tā kā Komisija uzskata jebkuru nodokļu likmju sagrozīšanu par valsts atbalstu, varētu teikt, ka Komisija iebilst pret tiesībām noteikt savas nodokļu likmes jebkurai citai struktūrai, kas nav valsts.

Tādēļ es aicinu Parlamentu izskatīt šo jautājumu un lūgt Komisiju mainīt politikas virzienu, jo šāda politika var novest pie autonomijas ierobežošanas, kas ir piešķirta daudzām teritorijām, kas nav valstis.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, es ar gandarījumu atzīmēju kopējās lauksaimniecības politikas pārskatu un pirmās krīzes atrisināšanas darbības, kas tiek veiktas pārtikas ekonomikā.

Pieņemtie secinājumi un lēmumi diemžēl ir neskaidri un neatbilstoši. Ir pietiekami skaidri jānosaka, ka pastāvošajā veidā kopējā lauksaimniecības politika noved pie bioloģiskās drošības zaudēšanas Eiropas Savienībā un globālās pārtikas krīzes padziļināšanas. Lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumi, rīkojumi, aizliegumi, kvotas un grupas noved pie vēl lielākas pārtikas rezervju samazināšanas, jo īpaši valstīs, kas pievienojušās nesen. Pirms ES integrācijas procesa uzsākšanas, piemēram, Polija saražoja divas reizes vairāk pārtikas nekā tagad. Polija arī tagad ražotu daudz vairāk, ja vien drīkstētu.

Secinājums ir ļoti vienkāršs: ja pārtikas nav pietiekami, ļaujiet jaunajām dalībvalstīm, kurām ir iespēja šo pārtiku ražot, izmantot iespēju un to ražot.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vairāk kā 30 tūkstoši policistu ar īpašajām militarizētām vienībām, ūdens metējiem un asaru gāzi ir situši un slepkavojuši strādniekus ielās pie Taksim Square Stambulā un pie darba ņēmēju konfederācijas DISK galvenā biroja. Rezultātā tika apcietināti un cieta vairāk nekā 500 demonstrantu.

Mēs izsakām savu solidaritāti darba ņēmējiem un visiem Turcijas darba ņēmējiem kopumā. Mēs pieprasām izbeigt politisko apvienību un arodbiedrību darba traucēšanu. Darba ņēmējiem ir neatņemamas tiesības streikot, kā arī piedalīties 1. maija demonstrācijā. Šajā dienā mēs atceramies strādniekus, kuri krita šķiru cīņā, aizsargājot un gūstot arvien lielākus panākumus, un novēršot visu cilvēku ekspluatāciju.

Mēs vēlamies nosodīt nepieņemamos aizliegumus un rupjo apspiešanu, ko veic Turcijas valdība. Vienlaicīgi mēs atbalstām arodbiedrības un politiskās partijas, kuras rīko Maija svinības vēsturiskajā Taksim Square, kur 1977. gada 1. maijā tika nogalināti 34 strādnieki.

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: A. VIDAL-QUADRAS ROCA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es no visas sirds un ar lielāko cieņu sveicu kancleri Angela Merkel ar šogad saņemto Kārļa Lielā Starptautisko balvu. Viņa ir devusi lielu ieguldījumu Lisabonas līguma sekmēšanā un jauno dalībvalstu integrācijas veicināšanā. Es atzinīgi novērtēju arī šogad pirmo reizi piešķirto Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu. Īpaši priecīgs un lepns esmu par to, ka šī pirmā Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva nokļuva Ungārijā. To piešķīra fantastiskai jaunu ungāru komandai – Ferenc Rákóczi II fondam – par viņu projektu „Studenti bez robežām”. Es sirsnīgi sveicu Ungārijas komandu, kā arī otrās vietas ieguvēju – Lielbritāniju un trešās vietas ieguvēju – Grieķiju. Ungārijas projekts „Studenti bez robežām” ir īpašs ar to, ka tas sniedz iespēju projektā iesaistītajās valstīs – Slovākijā, Rumānijā, Ukrainā un Serbijā – jauniem cilvēkiem, kas pieder ungāru etnisko minoritāšu kopienai, apmainīties ar idejām par izglītības un kultūras jautājumiem Eiropā. Šādas nozīmīgas Eiropas balvas piešķiršana ir pagrieziena punkts atzinībā par saiknes stiprināšanu starp etniskās grupas daļu, kas dzīvo savā valstī, un to daļu, kas dzīvo aiz tās robežām.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, C. S. Tabajdi kungs. Jūs noteikti priecāsities uzzināt, ka man bija tas gods būt žūrijā, kas piešķīra Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu. Es Jums to saku, lai būtu skaidrs, ka esam pieņēmuši pareizo lēmumu.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ticīgajiem tas būtu jāzina labāk par mani – neticīgo, bet šķiet, ka Vjetnamā saskaņā ar budistu kalendāru no 13. līdz 17. maijam tiek svinēti nozīmīgi svētki: Hari Vaisak – Budas dzimšanas diena. Šķiet, šodien Vjetnamā, protams, tik lielā mērā, cik tas attiecas uz mums, Vjetnamas Apvienotās budistu baznīcas patriarhs Thich Huyen Quang, kurš 26 gadus atrodas mājas arestā savā klosterī, un kandidāts, kuru daudzi no mums ir izraudzījušies, patriarha vietnieks Thich Quang Do, nevarēs brīvi piedalīties svinību ceremonijās. Priekšsēdētāja kungs, mēs, tāpat kā Parlaments, pēdējo 26 gadu laikā esam 15 reizes lūguši viņus atbrīvot. Es saprotu, ka laiks ir beidzies, bet nav beidzies Eiropas negoda laiks, tas ir atgriezies, tā kā uzmanieties, dāmas un kungi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Īsta krīzes situācija, kas ietekmē plašas Ziemeļportugāles teritorijas, ir rezultāts vai nu daudzu mazo un vidējo uzņēmumu slēgšanai, vai arī starptautisko uzņēmumu pārvietošanai, vai pat tam, ka piedāvātās ļoti zemās algas pēdējo gadu laikā ir piespiedušas 100 000 darba ņēmēju pārcelties uz Spāniju un citām ES valstīm, vairumā gadījumos – lai strādātu celtniecībā. Tomēr bieži vien šie darba ņēmēji nonāk riskantās situācijās, bieži viņu darbavietas tiek slēgtas, daži konstatē, ka viņu līgumi netiek pildīti un viņiem dotie solījumi netiek turēti, algas ir zemākas par likumā noteikto zemāko atalgojumu un darba laiks ir nepamatoti ilgs. Īsi sakot, uzņēmumi, kas ar viņiem noslēguši līgumus, būtībā nepilda savus pienākumus. Tādēļ mēs uzsveram, ka ir steidzami nepieciešama efektīva kontrole valstīs, kur dominē šādas situācijas, un ir jāveic pasākumi pret šādām nelikumīgām darbībām. Piemēram, arodbiedrības ir ierosinājušas, lai licence tiek atņemta celtniecības uzņēmumiem, kas neievēro darba ņēmēju tiesības vai arī ik mēnesi nenodrošina pilnīgu darba ņēmēju uzskaiti algu sarakstā, iekļaujot arī tos, kas ir pārvietoti, kā arī uzņēmumiem, kas nepilda savus pienākumus.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada 9. maijā mēs svinēsim piecdesmit pirmo gadadienu kopš Eiropas Savienības izveidošanas. Visiem pilsoņiem šī ir lieliska iespēja raudzīties nākotnē ar paļāvību un uzticēšanos.

Šodien Eiropas līmenī mēs diskutējam par lauksaimniecības politikas reformu, nākamo kopējo enerģētikas politiku, Eiropas transporta tīkla paplašināšanu transporta infrastruktūras, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, klimata pārmaiņām un Eiropas Savienības budžeta reformu.

Lisabonas līgumu jau ir ratificējuši 11 dalībvalstu parlamenti, piemēram, Rumānijas parlaments. Jaunais līgums uzsver sociālās tirgus ekonomikas ar augstu konkurētspēju nozīmi Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai. Vienotā tirgus darbība veicina arī dalībvalstīs pastāvošo sociālo sistēmu saskaņotību. Pamattiesību harta, kurai ir juridisks spēks, apliecina pamattiesības. Sākot ar kopējām vērtībām – sociālo taisnīgumu, vienlīdzību un labklājību katram – Eiropas sociāldemokrātu mērķis ir izveidot sociālo demokrātiju, sabiedrību, kurā neviens netiek atstumts un kurā visiem pilsoņiem ir vienādas iespējas. Sociāldemokrātiskās pieejas būtība ir sociālas Eiropas izveidošana.

  Marco Cappato, (ALDE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es, tāpat kā kolēģis M. Pannella kungs, vēlos pievērst deputātu uzmanību Vjetnamā notiekošajam un ne tikai jautājumam par Apvienotās Budistu baznīcas vadītāju, kuram jau ir vairāk nekā 80 gadu un kurš vairāk kā 20 gadus ir atradies mājas arestā, bet arī jautājumam par kalnu taju vajāšanu, kas dzīvo Vjetnamas Centrālajā kalnienē.

Mēs saņēmām ziņas no Kok Ksor un Kalnu taju fonda – piemēram, 28. aprīlī, kad Vjetnamas policijas un drošības spēki nogalināja Y-Tao Eban, un 15. aprīlī, kad četri policisti nogalināja divus kalnu taju degaru bērnus. Tādēļ ir jālūdz atbalstīt vēstules, kuras ir izsūtītas visiem deputātiem, aicinot pievērst uzmanību Vjetnamas režīmam un aicinot starptautisko kopienu un Eiropas iestādes reaģēt uz situāciju Vjetnamā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Ņemot vērā Marokas nožēlojamos un nepārtrauktos mēģinājumus bloķēt un novest strupceļā sarunas par Rietumsahāras iedzīvotāju neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, kas patlaban notiek ANO uzraudzībā, es vēlētos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu nepieciešamību pilnībā ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības, kas ir vienīgais reālais, godīgais un stabilais konflikta risinājums, tas ir, izbeigt apkaunojošo kolonizāciju. Turklāt mums ir jāuzstāj, lai tiktu ievēroti starptautisko tiesību akti un ANO rezolūcijas, jānosoda un jāatzīst par nepieņemamām Marokas nežēlīgās represijas okupētajās teritorijās, kas tiek veiktas pret Rietumsahāras patriotiem, kuri pretojas kolonizācijai un cīnās par savu cilvēku likumīgajām pašnoteikšanās tiesībām, mums jānosoda patiesā cilvēciskā drāma, kas tiek uzspiesta Rietumsahāras iedzīvotājiem, piespiežot viņus dzīvot bēgļu nometnēs ārpus savas valsts, un mums ir jāaicina sniegt viņiem steidzamu un atbilstošu starptautisko humāno palīdzību.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ciklons, kas sestdien sasniedza Birmu, sagādāja postījumus un ciešanas šīs valsts iedzīvotājiem.

Ziņojumi, kas saņemti līdz šim brīdim, liecina par 22 000 bojā gājušajiem, 40 000 pazudušajiem, simtiem tūkstošu ievainotajiem un miljonu bezpajumtniekiem. Tomēr, kaut arī tas ir muļķīgi un nežēlīgi, starptautisko palīdzību aizkavē Birmas militārās diktatūras režīms.

Lūk, viens piemērs – četras dienas pēc negaidītās katastrofas ārvalstu palīdzības sniedzējiem nav vēl izsniegtas vīzas, par ko ģenerāļi Birmā sniedz smieklīgi naivas atrunas, ko neviens saprātīgs cilvēks neuztvers nopietni.

Vai šī Parlamenta priekšsēdētājs papildus šodien jau nolasītajam paziņojumam par līdzjūtību, varētu nosūtīt arī ļoti skarbu ziņojumu Birmas militārajai huntai un netieši arī tās aizbildņiem Pekinā, liekot viņiem pārtraukt starptautiskās palīdzības kavēšanu un sākt vismaz mēģināt pret saviem iedzīvotājiem izturēties ja ne demokrātiski, tad vismaz humāni?

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības iedzīvotāji kļūst vecāki. Demogrāfiskās prognozes rāda satraucošu ainu par darba spējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos par 20 miljoniem līdz 2030. gadam.

Šāda situācija mums nav labvēlīga un tādēļ mums ir jāatbalsta iedzīvotāju skaita palielināšanās, ieskaitot iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu. Mums ir problēmas saistībā ar neauglību un sterilitāti. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi neauglību par slimību, kuras viens no ārstēšanas veidiem ir in vitro metode. Pāru skaits, kuriem šī metode ir vienīgā iespēja radīt pēcnācējus, ar katru gadu palielinās. Šī metode ir dārga, taču ne visas valstis sedz izdevumus par tās izmantošanu. Daudziem pāriem šīs izmaksas ir šķērslis, lai šādu ārstēšanās veidu izmantotu. Tas ir paradokss, ka Eiropas Savienībā ārstē alkoholismu, plaušu vēzi un AIDS, taču neauglība visās valstīs ārstēta netiek.

Tādēļ es pievēršu uzmanību šim jautājumam, un es vēlētos, lai visiem ES pilsoņiem būtu nodrošinātas vienādas iespējas saņemt in vitro ārstēšanas kursu vienlīdzīgos apstākļos un saskaņā ar vienlīdzīgas piekļuves principu medicīniskiem pakalpojumiem.

  Csaba Sógor (PPE-DE). – (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, šonedēļ Eiropas Parlamentā, citu apspriežamo jautājumu starpā, mēs apskatīsim ar sportu saistītus jautājumus. Tas ir kļuvis tik aktuāli tieši Rumānijas aspektā. Ņemot vērā, ka tuvojas šī gada futbola čempionāta fināls, pēdējo nedēļu laikā komandām un spēlētājiem, kuriem bija iespēja ietekmēt čempionāta gala rezultātu, bija milzīga slodze. Televīzijā tika rādīti strīdi, intrigas, skandāli, pārtrauktas spēles – un viss tas tikai tādēļ, ka atsevišķi cilvēki uzskatīja par nepieņemamu, ka par uzvarētāju kļūtu kāda cita komanda, nevis galvaspilsētas. Izšķirošajā spēlē komanda no Cluj-Napoca noturējās vadībā. Cerēsim, ka galvenā problēma nebija tā, ka Cluj-Napoca komandā spēlē tikai daži etniskie Rumānijas spēlētāji, vai arī tā, ka komandas īpašnieks ir ungārs. Sadursmes starp policiju un līdzjutējiem notika tajā pašā pilsētā, kurā ungāri pēdējo divu mēnešu laikā gandrīz neizbēgami regulāri tika piekauti par savas dzimtās valodas lietošanu. Viss tas ir saistīts ar minoritāšu neieredzēšanu, uz ko nepārtraukti mudina ekstrēmistu politiķi. Sportā, tāpat kā politikā, mums ir jāpierod pie tā, ka viens vai divi ietekmīgi politiķi, galvenās personas, var mēģināt ietekmēt lēmumus un rezultātus, tomēr gala rezultātu nosaka saskaņots darbs komandā, uzticība un godīga spēle. Paldies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējā Parlamenta plenārsēdē mēs apspriedām pārtikas cenu palielināšanās problēmu. Tas sakrita ar nopietno diskusiju par kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu.

Šodien, kad mums ir jāsaskaras ar pārtikas krīzes problēmu pasaules mērogā, mums sev pašiem ir jāuzdod jautājums, kas ir izraisījis šo situāciju un kur mēs esam pieļāvuši kļūdas.

Vairāk nekā 30 gadus ES pārtikas tirgus bijis pietiekami stabils un tas zināmā mērā mazināja mūsu modrību. Šajā laikā netika pienācīgi uzraudzīti notiekošie procesi un netika analizēta saikne starp pārtikas ražošanas apjoma palielināšanos un vispārējo ekonomikas attīstību, starp noteiktas sabiedrības daļas pārticības palielināšanos un pieaugošo pieprasījumu. Strauja ekonomikas attīstība, kāda ir notikusi Ķīnā un Indijā, būtībā ir izraisījusi patēriņa palielināšanos ar nozīmīgu un nepārtrauktu pārtikas pieprasījuma pieaugumu, paturot prātā iedzīvotāju skaitu šajās valstīs. Pēdējā laikā ir novērojamas arī ražošanas izmaksu palielināšanās, jo īpaši degvielas un enerģijas cenu dēļ.

  Priekšsēdētājs. − Ar to šis jautājums ir slēgts.

17. Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstīm (ASEAN) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniegtais Glyn Ford ziņojums (A6-0151/2008) par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstīm (ASEAN) (2007/2265(INI)).

  Glyn Ford, referents. − Priekšsēdētāja kungs, vai vispirms drīkstu izteikt pateicību komisāram un viņa darbiniekiem, komitejas darbiniekiem un manas grupas darbiniekiem, kā arī maniem darbiniekiem par darbu, kas ir veikts, gatavojot šo ziņojumu,. Es vēlētos arī galveno politisko grupu vārdā pateikties „ēnu” referentiem, kuri sadarbības gaisotnē šo ziņojumu sagatavoja tādu, kāds tas ir patlaban. Es uzņemos pilnīgu atbildību par šo ziņojumu, taču savu daļu šī ziņojuma lapās ir snieguši visi iepriekš minētie.

Kaut kādā ziņā mēs vēlamies, lai šīs sarunas starp ES un ASEAN nebūtu vajadzīgas. Manas komitejas prioritātes ir ļoti skaidras – mēs vēlamies sekmīgi pabeigt Dohas attīstības programmas kārtu, kas šobrīd diemžēl tiek kavēta ASV prezidenta izraudzīšanās un vēlēšanu „melnā cauruma” dēļ.

Var cerēt, ka tas varētu notikt sešu vai divpadsmit mēnešu laikā pēc prezidentes Klintones, prezidenta McCain vai Obama inaugurācijas, kad ASV beidzot atkal būs persona, kas var runāt par tirdzniecību un turpināt iesākto dialogu. Bet pa šo laiku, šķiet, ka mums būs sarunas ar Koreju, kurās mans kolēģis David Martin bija Parlamenta referents, ar ASEAN un ar Indiju par divpusējiem vai arī ES brīvās tirdzniecības līgumiem.

Padomes pilnvaras uzsākt sarunas ar ASEAN, ES piekto lielāko tirdzniecības partneri, attiecas tikai uz septiņām no desmit ASEAN dalībniecēm, jo ASEAN ir ārkārtīgi atšķirīgs reģions, kas sastāv gan no tādām valstīm, kuru IKP ir tāds pats kā dažām Eiropas Savienības valstīm, gan arī trim mazāk attīstītām valstīm, no kurām divas gūst labumu no iniciatīvas „Viss, izņemot ieročus” nodrošinātajām piegādēm un no kurām viena ir atstumtā Birma, par kuru mēs šodien esam dzirdējuši tik daudz runu.

Bez šaubām, no brīvās tirdzniecības līguma labumu gūs abas puses, palielinot preču un pakalpojumu plūsmu un sekmējot novatorismu, un veicinot ekonomikas izaugsmi.

Mēs atzinīgi vērtējam ASEAN hartas parakstīšanu pagājušā gada 20. novembrī, 13. ASEAN sammitā Singapūrā, un ceram uz tās drīzu ratificēšanu. Tas veicinātu ekonomisko integrāciju ASEAN valstīs, un ziņojumā mēs aicinām Komisiju nodrošināt tehnisko un cita veida palīdzību procesa veicināšanai.

Sarunām ir jābūt pārredzamām jautājumos par valsts iepirkumu, konkurenci un ieguldījumiem, intelektuālā īpašuma tiesībām un valsts atbalstu. Mums ir jārunā par ierobežojumu – gan ar tarifiem nesaistītu, gan saistītu – atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz kredītiestādēm, kā arī apdrošināšanas un juridiskajiem pakalpojumiem.

No mūsu viedokļa raugoties, ir svarīgi vienkāršot izcelsmes noteikumus. Standartu saskaņošana, ieskaitot produktu drošības, bērnu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartus, arī ir jautājums, ko mums jācenšas nokārtot.

Mums ir jāaizsargājas pret viltotiem medikamentiem, bet vienlaikus komiteja ir norūpējusies par to, lai netiktu pieļauti kompromisi attiecībā uz TRIPS pasākumiem.

Tirdzniecības komiteja uzskata, ka jebkurā nolīgumā būtiska ir ilgtspējīgās attīstības sadaļa, tostarp novērtējums par ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību. Papildus tam mums ir vajadzīgs arī politiskās sadarbības nolīgums ar saistošām klauzulām sociālajā un vides jomā, kas abām pusēm uzliek par pienākumu ratificēt galvenās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, kā arī ar partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) standarta klauzulām attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju.

Ir jāizveido forums tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, tajā iesaistot darba devējus, darba ņēmējus un pilsonisko sabiedrību, kas var dot patiesu ieguldījumu ne vien sarunās, bet – kas ir vēl būtiskāk – arī vēlāk, īstenojot nolīgumu.

Ziņojumā ierosināts apsvērt videi labvēlīgo un godīgas tirdzniecības preču priekšrocības piekļuvei ES tirgum, ātrāk samazinot tarifu ierobežojumus. Bet, protams, tā īstenošanai mums jālūdz Komisijai veikt izmaiņas muitas nomenklatūrā, lai to padarītu par iespējamu.

Ir daži jautājumi, kas attiecas tikai uz atsevišķām valstīm. Attiecībā uz Singapūru mēs esam norūpējušies par bankas pakalpojumu slepenību, ko mēs noteicām, kad komitejas locekļi apmeklēja un runāja ar šīs valsts parlamenta deputātiem. Mēs atzinīgi vērtējam demokrātijas atjaunošanu Taizemē. Protams, esam piekrituši, ka Birmai ir jāpiedalās sarunās vai vismaz jānovēro tās, kaut arī no mūsu viedokļa ir pilnīgi skaidrs, ka, kamēr pastāvēs pašreizējais režīms, nebūs iespējams ar Birmu noslēgt nevienu nolīgumu.

Mūsu nodoms ir noslēgt tādu pamatnolīgumu visiem, kas katrai ASEAN valstij dod iespējas rīkoties, pamatojoties uz to konkrētās valsts pašreizējo situāciju, un padarīt atvērtākas konkrētas nozares valstīm atbilstošā tempā. Tādēļ visbeidzot, es uzsveru – visbeidzot –, mums būs kopējs un pilnīgs nolīgums ar visiem.

Kamēr Vjetnamas vadību var tikai apsveikt ar šo procesu, iestāžu struktūra apvienojumā ar virzītājspēka un gribas trūkumu no dažu ASEAN valstu puses, notikumu attīstību ir padarījusi lēnāku nekā bija prognozēts vai gribēts.

Skaidrāk sakot, Eiropas Savienība nedrīkst atļaut atsevišķām ASEAN valstīm kavēties un apturēt notikumu attīstību. Ja nav citu iespēju, Padome, Komisija un Parlaments kā pēdējo iespēju var izmantot mēģinājumu noslēgt divpusējus nolīgumus daudzpusēju nolīgumu vietā. Es ceru, ka ASEAN valstu valdība un pilsoniskā sabiedrība pašreizējo Parlamenta nostāju uztver kā iedrošinošu virzībai uz priekšu, turklāt ātrai virzībai.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs Glyn Ford par šo ziņojumu un par vispārēju atbalstu, ko viņš izsaka Komisijas rīcībai sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASEAN valstīm.

Dienvidaustrumāzija pelna pilnīgu mūsu uzmanību. Saprotams, ka galvenā uzmanība, ko veltam Āzijai, atkal un atkal tiek koncentrēta uz Ķīnu, taču mūsu centieniem partnerībā ar ASEAN valstīm ir jābūt ne mazākiem, neatkarīgi no tā, vai mēs risinām ilgtspējīgas attīstības jautājumus, sociālos vai arī tirdzniecības jautājumus. Šī iemesla dēļ ASEAN tika izvēlētas par partneri vienam no jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumiem globālajā Eiropā.

ASEAN ekonomikas dinamisms, protams, ir iespēja Eiropai. Taču joprojām lielākā daļa no šīm iespējām ir drīzāk potenciālas nekā reālas. ES uzņēmumi, mēģinot tirgoties vai veikt ieguldījumus Dienvidaustrumāzijā, joprojām sastop ar tarifiem nesaistītus ierobežojumus un tarifu ierobežojumus, un tirgus, kuru tendence ir nepieņemt ārzemju pakalpojumu sniedzējus, jo īpaši valsts iepirkuma tirgos. Tas attiecas arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem kopumā. Viņi arī uzskata, ka viņu intelektuālā īpašuma tiesības joprojām ir pārāk vāji aizsargātas un atsevišķu tirgu kopējā pārredzamība ir samērā zema.

Šis ir pats stingrākais iespējamais arguments par labu brīvās tirdzniecības nolīgumam, kas ir nopietns un nevis ātri un viegli noslēdzams. Es neticu brīvās tirdzniecības līgumam kā veiklam politiskam risinājumam. Tirdzniecības stratēģija „Globālā Eiropa” iestājas par jaunām tirdzniecības iespējām, jaunu eksportu un jaunām darba vietām. Sarunas tika uzsāktas, redzot, ka mēs to varam sasniegt, ja vien vēlēsimies būt mērķtiecīgi.

Mums ir taisnība, ja nepiekrītam brīvās tirdzniecības nolīgumam, kas attiecas tikai uz atsevišķiem tarifiem. Tādēļ šajās sarunās es vairs nevaru piekrist mērķiem, uz ko aicina šis ziņojums. Mēs ar nolūku esam kā pamatpieeju izvēlējušies sarunas starp reģioniem. Es domāju, ka tā bija pareizā izvēle. Es uzskatu, ka divpusējie nolīgumi var darboties kā daudzpusējās sistēmas elementi, kur tie veicina reģionālās integrācijas un reģionālo tirgu izaugsmi. Es domāju, ka varam uzlūkot šīs sarunas kā ieguldījumu ASEAN ekonomiskās kopienas projektā.

Tomēr, kā šajā līgumā ir pamatoti norādīts, veikt sarunas par tik vērienīgu darba kārtību, izmantojot pieeju – sarunas starp reģioniem – nav vienkāršākais un ātrākais ceļš. Katru reizi, kad ASEAN valsts nevar atrisināt konkrētu jautājumu, mēs saskaramies ar mazākā kopsaucēja rezultātu. Tas nav taisnīgi pret citiem. Mēs saskaramies arī ar resursu problēmām, jo ASEAN valstu iespējas paplašina plašs brīvās tirdzniecības nolīgumu klāsts, par ko tās patlaban risina sarunas. Rezultātā pilnīgai starp reģioniem slēgtu nolūgumu noslēgšanai ir grūti iedomāties laika periodu, kas mazāks par trim līdz četriem gadiem, kā arī grūti ir iedomāties, ka mēs sasniegsim saskanīgus augsta līmeņa centienus.

Protams, tajā pašā laikā mūsu lielākie konkurenti nostiprina savas pozīcijas ar atsevišķām reģiona valstīm – vienu pēc otras. Japāna, Austrālija un ASV – tās visas ir aktīvas. Es pamanīju ziņojumā punktu, kurā bija atsauce uz iespēju rīkoties divpusēji, ja reģionālā pieeja izrādās sarežģīta. Šajā posmā es nevēlos atkāpties no reģionālās pieejas, bet mēs ieviešam zināmu elastību šajā reģionālajā sistēmā – mainīgās ģeometrijas lielums, kur ņemti vērā atšķirīgie ASEAN valstu attīstības līmeņi un kas mums var dot iespēju ar atsevišķām ASEAN valstīm darboties ātrāk. Tas varētu būt ekonomiski saprātīgi un varētu veidot ceļu nākamajiem sekotājiem.

Patiesībā mūsu pamatnostādnes sarunām nodrošina brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu ar mazāk kā 10 ASEAN valstīm. Laosai, Kambodžai un Birmai/Mjanmai nav jāuzņemas saistības brīvās tirdzniecības nolīgumos, taču tās piedalīsies sarunu procesā. Laosa un Kambodža patlaban strādā saistībā ar jautājumiem par iestāšanos PTO, jebkurā gadījumā tās gūs labumu jau no plašākām priekšrocībām piekļuvei ES tirgum, izmantojot „Viss, izņemot ieročus” iniciatīvu. Taču, pēc manām domām, ilglaicīgā nolīgumā tām ir sava loģiska vieta. Ziņojumā ir atspoguļota ES nostāja attiecībā uz Birmu: lai gan tā ir ASEAN valsts, sarunas ar Birmu par brīvās tirdzniecības nolīgumu saistībām kā tādām mēs nerisināsim.

Pēdējais ir jautājums par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram sarunās ar ASEAN iekļaut vides un sociālos aspektus, un to mēs darīsim sadarbības gaisotnē. Turklāt esam noslēguši līgumu ar ārējo konsultantu, lai veiktu ilgtspējīgas ietekmes novērtējumu un izvērtētu iespējamo paredzētā nolīguma ietekmi uz vairākiem jautājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar vidi, un sociālajiem jautājumiem. Šim pētījumam ir jāpapildina sarunu process nākamo 18 mēnešu laikā. Pagājušajā nedēļā mēs arī aicinājām pilsonisko sabiedrību piedalīties mūsu sarunās par trim brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASEAN. Nebija vērojama jebkāda būtiska nevienprātība ar mums. Jau no sākuma nolīgumos iestrādājot šos apsvērumus, mēs varam nodrošināt problēmu atrisināšanu agrīnā posmā, ja pat ne ātrāk – pirms to rašanās.

Es ceru uz kopīgu darbu ar Parlamentu, lai mēs panāktu virzību šajās sarunās. Es, protams, turpināšu sniegt informāciju par notikumu attīstību Starptautiskās tirdzniecības komitejai. Es esmu ļoti pateicīgs par šo ziņojumu. Tas ir tādā līmenī, kādu es gaidu no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, jo tas ir atkarīgs no tās izpratnes un lēmumiem par sarežģītajiem tirdzniecības politikas jautājumiem.

  Francisco José Millán Mon, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, pateicoties Nirnbergas rīcības plānam un pirmajam ES-ASEAN valstu sammitam, kas notika pagājušogad, mēs esam atsākuši attiecības.

Piemēram, kā jau minēts, kaut arī lēni, bet tomēr notiek sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un divpusējiem tirdzniecības un asociācijas nolīgumiem.

Ārlietu komitejā mēs atbalstījām šo attiecību pastiprināšanu arī tirdzniecības un ekonomikas līmenī.

ASEAN notiek reģionālās integrācijas process, ko mēs atzinīgi vērtējam, un tas kļūst ļoti nozīmīgs. Tas satuvina vairāk nekā 500 miljonus iedzīvotāju no desmit ļoti atšķirīgām valstīm un, kā teica G. Ford kungs, kopumā tām ir liels izaugsmes potenciāls.

Eiropas Savienība ir otrais lielākais ASEAN valstu tirdzniecības partneris. Mums ir jāpalielina pārdošanas apjomi, kā arī mūsu uzņēmumu veiktie ieguldījumi, un brīvās tirdzniecības nolīgums ir ideāls instruments tā paveikšanai. Kā teica komisārs, citas valstis, gan šajā kontinentā, gan ārpus tā, vēlas ko līdzīgu.

Nolīgumam ir jābūt ļoti pilnīgam, un tas nedrīkst būt ierobežots tikai ar jautājumiem, kas attiecas uz tirdzniecību. Tas jāpapildina arī ar divpusējiem asociācijas un sadarbības līgumiem, kuros ir iekļauts jautājums arī par cilvēktiesību ievērošanu.

Šādi divpusējie nolīgumi, saprotams, var tikt noslēgti tikai ar tām ASEAN valstīm, kuras atbilst vajadzīgajiem politiskajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem, un, protams, šiem nosacījumiem neatbilst visas valstis, jo īpaši Birma/Mjanma, pret kuras valdību Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus, ko atbalstīja Parlaments.

Lai gan politiskie apstākļi Birmā mainās, ir skaidrs, ka ar to nav iespējams ne noslēgt divpusēju nolīgumu, ne arī tā var kļūt par vienu no brīvās tirdzniecības nolīguma līgumslēdzēju pusēm. Aprīlī Parlaments atkārtoti atzina par nepieņemamu politisko situāciju Birmā un pieprasīja atbrīvot politiski ieslodzītos.

Attiecībā uz Birmu – man ir jāizmanto iespēja, lai izteiktu līdzjūtību par daudzajiem ciklona upuriem. Es piekrītu Parlamenta priekšsēdētāja izteiktajām piezīmēm šīs pēcpusdienas sēdes sākumā.

Tātad, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai ir jāturpina virzība attiecību veidošanā ar ASEAN valstīm. Mēs piedāvājam spēcīgāku politisko savienību un ciešas ekonomiskās attiecības mūsu savstarpējās interesēs, un sadarbību daudzās jomās. Protams, mēs atbalstām soli, kas integrācijas procesa labā tika sperts 2007. gadā – „ASEAN hartas” parakstīšanu. Mēs vēlamies, lai saistības, ko uzliek šī harta attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, kļūtu par realitāti, jo īpaši Birmā, kā arī pārējās šī reģiona valstīs. Uz šī pamata mūsu attiecības kļūs stiprākas. Liels paldies!

  John Purvis, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs, G. Ford kunga ziņojums kopumā ietver to, ko varētu vēlēties mana komiteja. Mēs īpaši priecājamies par to, ka ir iekļauti visi galvenie jautājumi. Mēs uzsveram, ka turpmākā rūpniecības attīstība Eiropas Savienībā ir atkarīga no tā, cik mēs būsim atvērti starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem, bet mūsu konkurētspēja ar ASEAN valstīm ir atkarīga no mums, paaugstinot mūsu izglītības, apmācību, zinātnes, uzņēmējdarbības un novatorisma līmeni.

Par būtiskiem nosacījumiem šādās attiecībās mēs uzskatām zinātnisko un tehnisko sadarbību un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Jo īpaši mēs vēlamies izvērst sadarbību viltojumu apkarošanā. Mēs ceram uz izcelsmes noteikumu uzlabošanu, produktu drošības, bērnu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartu saskaņošanu, uz birokrātisko procedūru vienkāršošanu, uz valsts palīdzības un ar tarifiem nesaistītu ierobežojumu pārredzamību, kā arī uz diskriminējošu nodokļu likvidēšanu.

Mēs ceram, ka tiks iekļauti jautājumi par kaitējuma novēršanu videi no mežu izciršanas un palmu eļļas ieguves, un, lai gan mēs atzīstam, ka mūsu rīcībā ir jāsaglabā antidempinga mehānismi, mēs daudz labprātāk novērstu vajadzību pēc tiem ar savlaicīgu iejaukšanos un sarunām.

Mēs ceram uz saskaņotu rīcību ar ASEAN enerģētikas jomā un ceram kopā ar Komisiju sekmēt kopīgus pētniecības projektus ar šī reģiona institūtiem.

Šādā gaisotnē mēs ceram ar ASEAN valstīm iegūt savstarpēji noderīgas un izdevīgas attiecības tirdzniecības un ekonomikas jomā.

  Peter Šťastný, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man iesākumā sveikt kolēģi G. Ford kungu, šī ziņojuma referentu. Ierosinātais tirdzniecības nolīgums ar ASEAN veido daļu no plašākas stratēģijas divpusējām un starpreģionu sarunām ar ES tirdzniecības partneriem.

Kā vienota organizācija ASEAN būtu piektais ES lielākais tirdzniecības partneris pirms Japānas. ASEAN ir ārkārtīgi neviendabīgs reģions, kurā trīs valstis pieder pie vismazāk attīstītajām (VAV), kamēr citu valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir augstāki nekā daudzās ES dalībvalstīs. Es un mani kolēģi no INTA stingri atbalstām Komisijas pirmo izvēli – risināt sarunas ar reģionu kā ar vienotu veselumu, lai nostiprinātu reģionāli ekonomisko integrāciju ASEAN valstu starpā.

Ziņojumā uzsvērta starpreģionu nolīgumu nozīme, kas parasti var būt papildinājums daudzkultūru sistēmai – ar nosacījumu, ka šie nolīgumi ir plaši un tālejoši un neaprobežojas tikai ar tarifu samazinājumiem, un ka tie ievieš sociālos un vides standartus. Ziņojumā puses mudinātas pakāpeniski samazināt vai likvidēt visus ierobežojumus preču un pakalpojumu tirdzniecībā, pilnībā ievērojot atšķirīgo ekonomisko stāvokli ASEAN reģionā. Tajā arī mudināta Komisija nodrošināt pārredzamību un efektīvus noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu, intelektuālā īpašuma tiesībām, valsts palīdzību un citām subsīdijām.

Nobeigumā atļaujiet arī man pateikties referentam par konstruktīvo sadarbību, kas atspoguļojas atsevišķos kompromisa grozījumos, lielāko uzsvaru liekot uz jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, līdztekus cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Šo un citu grozījumu pieņemšana ziņojumu padarīja līdzsvarotāku.

  David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms atļaujiet man pievienoties apsveikumiem manam draugam un kolēģim Glyn Ford par, manuprāt, lielisko ziņojumu. Es vēlos arī teikt Komisijai, ka es domāju, ka komisāram pilnībā bija taisnība pirms dažiem gadiem uzsākt pētījumu par brīvās tirdzniecības nolīguma ar ASEAN valstīm izredzēm un rīkoties atbilstoši šim pētījumam. Kā jau ir teikuši citi, kaut arī ASEAN jau tagad ir mums ekonomiski nozīmīgs reģions, tas ir viens no reģioniem, kurā ir vislielākais izaugsmes potenciāls, ja mēs patiesi varam sasniegt mūsu brīvās tirdzniecības mērķus. Tāpat kā P. Šťastný kungs, arī es piekrītu, ka to darīt pēc reģionālā principa bija pilnīgi pareiza stratēģija, par spīti visiem sarežģījumiem, ar ko nācās saskarties, mēģinot rīkoties šādā veidā.

G. Ford kunga ziņojumā ir skaidrs un konsekvents vēstījums Komisijai – Parlaments vēlas visos jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumos redzēt sadaļu par spēcīgiem ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

Ziņojumā ir daudz atsauču uz klauzulām, kas nav saistītas ar tirdzniecību, kuras, man ir prieks to sacīt, atbilst tam, ko es teicu savā ziņojumā par Koreju, un jo īpaši es priecājos par to, ka šis ziņojums uzsver spēcīgas sociālās un vides klauzulas.

Manuprāt, svarīgi ir ne tikai, lai ASEAN valstis ratificētu astoņas galvenās SDO konvencijas, ko līdz šim ir izdarījusi tikai Kambodža, Indonēzija un Filipīnas, bet arī nodrošināt, lai mēs izveidotu mehānismus, kas nodrošinātu, lai tās tiek pienācīgi īstenotas.

Arodbiedrību un darba ņēmēju organizācijām ir jāpiešķir oficiālāks statuss, un es priecājos, ka referents ir ierosinājis izveidot arodbiedrību (tirdzniecības) un ilgtspējīgas attīstības forumu, kas var uzraudzīt standartus un ziņot par jebkādiem pārkāpumiem.

Vides standartu ziņā Tirdzniecības komiteja daudzos ziņojumos pēdējā laikā, – piemēram Lipietz ziņojumā par klimata pārmaiņām vai arī manā ziņojumā par Koreju – ir uzsvērusi, ka starptautiskajai tirdzniecībai ir jāsekmē videi labvēlīgu tehnoloģiju izplatība, un es atkal atzīstu, ka komisārs P. Mandelson vairākos gadījumos ir izrādījis savu apņēmību samazināt tarifus videi labvēlīgām tehnoloģijām un es ceru, ka komisārs tādēļ var pieņemt referenta ierosinājumu piekrist, ka šis temats ir ASEAN sarunu daļa.

Jebkuri sociālo vai vides standartu pārkāpumi ir jārisina atbilstoši strīdu izšķiršanas standarta procedūrai. Ņemot vērā, ka ASV ir apņēmusies šādu pieeju īstenot visos savos brīvās tirdzniecības nolīgumos, Eiropai ir jāpanāk tikpat stingri izpildes pasākumi.

Visbeidzot, ļaujiet man teikt, ka, lai gan es zinu, ka mēs nenoslēgsim brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Birmu, es ceru, ka Birma negūs netiešu labumu no šī nolīguma, jo jebkāda tirdzniecības paplašināšanās ar citām ASEAN valstīm dod iespējas Birmai paplašināt tās tirdzniecību šajā valstu grupā un netiešā veidā gūt labumu no ES brīvās tirdzniecības līguma. Tātad es ceru, ka mēs atradīsim veidus, kā nodrošināt, lai tirdzniecības sankcijas pret pastāvošo režīmu Birmā tiktu stingri ievērotas.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, laikā, kad mēs daudz runājam par Āziju Ķīnas un tajā pastāvošo mums zināmo problēmu dēļ, kā arī briesmīgās katastrofas dēļ Birmā, ziņojums, ko šovakar apspriežam, būtībā ir Parlamenta pārstāvēto Eiropas Savienības pilsoņu atbilde uz Komisijas paziņojumu par jauno stratēģiju sarunās par ES divpusējo un starpreģionālo tirdzniecību. Tajā ir nepārprotami skaidri pateikts, ka Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija ir desmit valstu apkopojums ar īpaši atšķirīgu attīstības līmeni gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā, kā to tikko teica mūsu referents. Tirdzniecības nolīgumā, kas patlaban tiek apspriests, aplūkots tirgus, kura vērtība ir 57 miljardi eiro ar gada pieaugumu 4,9 %, kas ir ļoti nozīmīgs attīstības potenciāls. Lai gan ES tirdzniecības politika, kas sastāv no tirdzniecības nolīguma divu mūsu reģionu starpā, šķiet saprotama, mums kopā ir jāveicina izaugsme un darba vietu radīšana un jāpaliek reālistiskiem attiecībā uz sarežģījumiem.

Tomēr, kaut arī ekonomikas globalizācija ir jāuzlūko kā iespēja, mūsu godājamie pilsoņi bieži vien ir ļoti nobažījušies par ekonomiku mūsu kontinentā, tāpat kā citi ir nobažījušies par ekonomiku savā kontinentā. Negatīvie izšķirošie globalizācijas efekti – pārāk daudzi tiem, kam ar to jāsadzīvo, bieži vien aizēno ieguvumus, kas jārada saprātīgi apspriestiem tirdzniecības nolīgumiem.

Tādēļ šī ziņojuma mērķis ir dot spēcīgus signālus Eiropas Komisijai, lai, risinot sarunas ar ASEAN, pienācīgi tiktu ņemtas vērā pilsoņu bažas. Tādēļ mums ir jāsasniedz līdzsvars – kas dod iespēju mūsu partneriem sasniegt pietiekamu ekonomiskās, sociālās un politiskās attīstības līmeni, nesekmējot konkurences izkropļojumus un dempingu.

Es vēlos uzsvērt trīs jautājumus, kurus es uzskatu par svarīgākajiem. Pirmkārt, raugoties no pilnīgi komerciālā viedokļa, ir jāatzīmē, ka jebkurš tirdzniecības nolīgums ir jāveido, ievērojot savstarpēju cieņu attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, kas nozīmē konkurences tiesību noteikumu un autortiesību noteikumu ievērošanu. Viens no daudzajiem piemēriem ir nepieciešamība mūsu sarunu rezultātā rast risinājumu cīņā pret viltotiem medikamentiem, piemēram, garantējot veselības aprūpes pieejamību visiem pilsoņiem, strikti ievērojot Dohas nolīguma koncepciju un procedūras.

Otrkārt, no darba tiesību viedokļa, nolīgumos, nepārprotami, nevar paredzēt atšķirības darba tiesību līmenī. Mūsu partneriem ir jāpiekrīt ievērot SDO obligātos standartus, jo īpaši attiecībā uz bērnu nodarbinātības izskaušanu, darba apstākļu un atalgojuma uzlabošanu.

Visbeidzot treškārt, protams, ir ļoti svarīgi norādīt, kā tas jau ir vairākkārt šovakar izskanējis dažādās runās, ka jebkuram tirdzniecības nolīgumam ir jāietver vajadzīgās prasības attiecībā uz ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību. Dienvidaustrumāzija ir viens no mūsu planētas dārgumiem un mums kopīgi ir jāaizsargā tās fauna un flora. Komisijas uzdevums ir nodrošināt garantijas attiecībā uz nelikumīgām mežsaimniecības darbībām un nozvejas kvotu kontroli, kā to pirms mirkļa norādīja komisārs.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, G. Ford kunga ziņojumā ir uzsvērta sadarbības nozīmība starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumāzijas valstīm attiecībā uz tirdzniecību un ekonomiku.

Teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā šīs valstis ir līdzīgas Eiropas Savienībai. Šīs valstis ir nozīmīgs tirgus Eiropas Savienībai, un tās eksportē virkni preču, kas svarīgas mūsu tirgum. Šīm valstīm ir atšķirīga politiskā struktūra un ekonomiskais potenciāls, par ko liecina IKP dati – uz vienu iedzīvotāju Birmā ir 211 USD, bet Singapūrā 31 400 USD.

Tas rada zināmas problēmas ASEAN-ES sadarbībai, kā to uzsver referents. Tirdzniecības attīstībai ar šī reģiona valstīm ir nepieciešama standartu saskaņošana, jo īpaši drošības un sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Ekonomiskās un intelektuālās attiecības ar ASEAN var radīt pamatu labklājības un miera pieaugumam reģionā.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) G. Ford kunga ziņojums ilustrē ES un ASEAN sarunu smagnējo raksturu, kas nav pārsteigums, ņemot vērā reģiona dažādību. Eiropas Savienības ražošanas nozares intereses, piemēram, attiecībā uz piekļuvi tirgum, ir lielas un to īstenošanai vajadzīgs saspringtāks laika grafiks.

Tādēļ jautājums ir, vai ES vajadzētu turpināt šīs daudzpusējās sarunas, vai labāk būtu pievērsties divpusējām sarunām. Šis ieteikums zināmā mērā jau ir ietverts grozījumā Nr. 5, ko iesniedza G. Ford kungs un Mann kundze. Tādēļ es aicinātu Komisiju pēc iespējas lielāku vērību pievērst sekmīgai Dohas sarunu kārtas noslēgšanai daudzpusējā līmenī. Sarunas vēlāk var atsākt divpusējā līmenī ar atsevišķām ASEAN valstīm, ja izrādītos, ka daudzpusējām sarunām ir nepieciešams pārāk ilgs laiks.

Tas, protams, nenozīmē, ka es neatbalstu tālāku reģionālo integrāciju Dienvidaustrumāzijā. Šī integrācija ir ļoti nozīmīgs jautājums. Ar to es domāju svarīgo lomu, kāda varētu būt ASEAN un ASEAN+3 Mjanmas tālākā integrācijā reģionā. Valstij, kas pagājušajā nedēļas nogalē tik smagi cieta ciklonā Nargis, nekavējoties ir vajadzīgs reģiona atbalsts. Jo īpaši ASEAN+3, kurā ietilpst arī kaimiņvalsts Ķīna, ir aktīvi jāstrādā, lai piespiestu huntu atvērt valsti pārējai pasaulei, labāk aizsargāt cilvēktiesības un dot opozīcijai lielāku rīcības brīvību. Paldies!

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms es vēlos apsveikt referentu G. Ford kungu ar viņa labo darbu un ar šī ziņojuma gala rezultātu, kas ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas un citu komiteju līdzdalību kļuvis par ļoti līdzsvarotu ziņojumu.

Vispirms es vēlos teikt, ka ziņojums izceļ galveno iespēju, kā padziļināt mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības šajā ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju skaita palielināšanās reģionā, un vēl es vēlos teikt, ka tajā ir ņemtas vērā būtiskās atšķirības starp ASEAN bloka dalībvalstīm.

Es vēlos uzsvērt pakalpojumu nozares atvēršanas nozīmīgumu abām pusēm: tas ir izšķiroši Eiropas Savienībai un tas ir izšķiroši arī ASEAN, kam abām ir vajadzīgi efektīvāki un kvalitatīvāki pakalpojumi par labāku cenu, izmantojot ES konkurences priekšrocības un pieredzi.

Attiecībā uz rūpniecību, mūsu grozījumos, kas ir iekļauti ziņojumā, norādījām dubulto nepieciešamību pēc atbilstības obligātajām kvalitātes, higiēnas un veselības aizsardzības prasībām. Tas tiek prasīts no mūsu, Eiropas ražošanas nozares, un tas ir jāprasa arī no pretējās puses, lai ierobežotu negodīgu konkurenci.

Turklāt atbilstība starptautiskajiem nolīgumiem attiecībā uz sociālajiem, nodarbinātības un vides jautājumiem, un jo īpaši vēlamies izcelt – attiecībā uz bērnu darba apkarošanu.

Mēs esam pievērsuši uzmanību jutīgajai zivju apstrādes nozarei, kurā pastāv abas šīs problēmas. Tādēļ mēs tik tiešām nesaprotam sociāldemokrātu iesniegtos grozījumus Nr. 11 un 12, kas samazina un vājina komitejā jau pieņemtā dokumenta ietekmi, no pašreizējā 16. un 17. punkta svītrojot tekstu, kur īpaši pieminēta tunzivju nozare, kas patiesi tiek ietekmēta, un negodīga konkurence un paša Eiropas Parlamenta ziņojums par rūpniecību, ko atbalstīja un atbalsta Eiropas Komisija.

Tādēļ, lai saglabātu vienprātību, kāda bija attiecībā uz šo ziņojumu kopumā, mēs lūdzam referentam un Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupai to ņemt vērā un apsvērt iespēju atkāpties no grozījuma Nr. 11 un 12, ko mūsu grupa neatbalsta. Īsāk sakot, es domāju, ka, šādi rīkojoties, mēs saglabāsim esošo, kas ir daudz pilnīgāks un labāks par to, ko mēģina ieviest sociāldemokrāti.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms – saistībā ar ciklona izraisīto traģēdiju Birmā – vēlos izteikt nožēlu par ciklona upuriem un aicināt Birmas amatpersonas dot iespēju valstī iekļūt starptautiskajai palīdzībai un sākt ticamu demokratizācijas procesu, kas darītu galu valsts izolācijai un sniegtu jaunas iespējas tās iedzīvotājiem.

ASEAN ir reģions ar milzīgu ekonomiskās izaugsmes potenciālu un Eiropas Savienībai līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Tajā ietilpst 10 ļoti atšķirīgas valstis, taču šai daudzveidībai, neraugoties uz to, ka tā padara sarežģītākas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, nevajadzētu atturēt mūs no to instrumentu sasniegšanas, kas nodrošinās savstarpējus ieguvumus un papildina PTO daudzpusējo sistēmu, tostarp no Dohas attīstības programmas veiksmīgas pabeigšanas viedokļa, ko abas puses uzskata par prioritāti.

Reģiona mazāk attīstītajām valstīm ir jāspēj saglabāt savas priekšrocības un pat jādod iespēja pievienoties nolīgumam nākotnē.

Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ir daļa no plašākas stratēģijas vispārējo attiecību nostiprināšanai starp abiem reģioniem.

Mums ir jāveicina tālāka politiskā un drošības sadarbības attīstība. Īpaši tiek uzsvērts pretterorisma un krīzes/katastrofu pārvaldība. Mums jāveicina arī sadarbība enerģijas jomā, pētniecībā un attīstībā, vides jautājumos, cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kā arī sociālajā un kultūras jomā, un sadarbība attīstības jomā. Sadarbība sabiedrības veselības jomā ir īpaši svarīga, jo tai ir jāveicina pārtikas higiēnas un veselības nosacījumi, kas ir svarīgi saistībā ar patēriņu un tirdzniecības attīstību. Visā šajā procesā nozīmīga ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un atbalsts.

Es vēlētos apsveikt referentu G. Ford kungu ar ziņojumu, kurā apgalvots, ka cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības, un pieprasīts, lai tās tiktu atspoguļotas sarunās un iekļautas partnerības un sadarbības nolīgumos, kam jābūt cieši saistītiem ar tirdzniecības nolīgumiem. Ņemot vērā, ka tas būs milzīgs solis ES – ASEAN valstu attiecībās, mēs ceram, ka sarunas būs veiksmīgas.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ar savu runu šajās debatēs es vēlos pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Pirmkārt, ASEAN, kas apvieno 10 valstis, kuras attīstības līmeņu ziņā ļoti atšķiras – no bagātās Singapūras līdz ļoti nabadzīgajai Birmai, Kambodžai un Laosai – un kas ir mājvieta gandrīz 500 miljoniem cilvēku, ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris, kas piedāvā izredzes tālāk attīstīt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību.

Otrkārt, brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASEAN valstīm sniegs tām lielāku ieguvumu nekā ES. Tādēļ ir svarīgi noslēgt nolīgumus ar šīm valstīm, pirmkārt un galvenokārt tirdzniecības nolīgumu, ar kuru šīs valstis piekrīt ievērot sociālos un vides, kā arī patērētāju aizsardzības standartus.

Visbeidzot, treškārt, šī ir vienīgā pieeja, kas mums dos iespēju panākt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem no ASEAN valstīm un Eiropas Savienības valstīm. Tikai tad šie uzņēmumi savos ražošanas izdevumos sāks iekļaut kopējās darba, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības izmaksas, un tas savukārt nodrošinās ražošanas pilnu izmaksu atspoguļojumu produktu cenā.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu komisāru ar sarunu organizēšanu un referentu G. Ford kungu ar šo ziņojumu. Mēs pārdomājam, kā pārvarēt šķēršļu joslu un panākt labu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ASEAN valstīm. Mēs uzsveram atšķirības starp šīm valstīm.

Es vēlos pievērst uzmanību aspektam šajās sarunās, ko mēs neapzinājāmies pirms četriem gadiem. Cīņa pret globālo sasilšanu ir kļuvusi par ES prioritāti, un ES ir kļuvusi par pasaules līderi šajā jomā. Sarunās mums daudz vairāk ir jāakcentē šis jautājums. Atšķirības būs arī šādā ziņā – no nabadzīgajām valstīm mēs nevaram neko prasīt, bet ar turīgajām valstīm, kas ekonomiski strauji attīstās, mums ir jāpanāk interešu vienotība jautājumos, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

Divas ES valstis – Polija un Dānija – ir atbildīgas par sarunām par līgumu, kas sekos Kioto Protokolam. Šogad tās notiks Poznaņā, bet nākamgad – Kopenhāgenā. Tā kļūst arī par ES atbildību. Ja nespēsim panākt kopēju vienošanos līdz 2009. gada beigām, mēs būsim spiesti, kā tas bija, ieviest izmaiņas mūsu vērienīgajā politikā par cīņu pret klimata pārmaiņām. Mēs to nevēlamies, jo šīs pārmaiņas, šo pasaules mēroga apdraudējumu, mēs nevaram atrisināt vieni paši. Tādēļ mums ir svarīgi izmantot visas ES sarunas ar trešām valstīm, lai uzsvērtu šo aspektu – kopēju nolīgumu par cīņu pret klimata pārmaiņām pasaules mērogā.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs, es vēlos apsveikt referentu G. Ford kungu, vispirms ar viņa … (teksts nav saklausāms) divos aspektos, kas, manuprāt, būtu jāuzsver. Pirmais ir viltojumi, jo īpaši farmaceitisko līdzekļu viltojumi, kas ir patiesi bīstami, pirmkārt, progresam un mierīgai gaisotnei attiecībās ar Dienvidaustrumāzijas valstīm ekonomiskajā un tirdzniecības jomā, bet jo īpaši bīstami tie ir patērētājiem, gan viņu drošības, gan arī produktu kvalitātes dēļ. Tādēļ ir jāuzsver un jāizceļ vajadzība novērst visus viltojumu veidus, izmantojot nolīgumos paredzētos ierobežojošos līdzekļus. Es vēlos tikai vēlreiz uzsvērt nepieciešamību apkarot farmaceitisko produktu viltojumus tieši šo divu iemeslu dēļ: aizsargāt patērētāju drošību un aizsargāt farmācijas nozari no jebkādas negodīgas konkurences, kas neievēro vides, veselības vai arī drošības noteikumus. Tikai efektīva sadarbība starp visām ieinteresētajām pusēm garantēs patērētāju aizsardzību pasaules mērogā un jo īpaši Eiropā.

Nākamais aspekts attiecas uz tiesību aktu pilnveidošanu, kas veicina uzņēmumu CO2 izmešu samazināšanu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējiem nolīgumiem par emisijas kvotu tirdzniecību. Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībai ir jāizvairās no uzņēmumu sodīšanas, izvirzot tiem piemērotus un saprātīgus vides standartu noteikumus kā klimata plāna daļu, ja mēs pretī nepieprasām citām valstīm pieņemt tādus pašus tiesību aktus.

Šo divu jautājumu padarīšana par neatņemamu mūsu attiecību daļu – gan formas, gan satura ziņā – nozīmētu, ka mēs varam saglabāt Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspēju, vienlaicīgi aizsargājot patērētājus, un, protams, neaizmirstot klimata aizsardzību. Īsumā sakot, šis neapšaubāmi ir jautājums par nevainojama līdzsvara atrašanu mūsu attiecībās.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi novērtēju iespēju piedalīties šajās debatēs, lai gan tas nav mans iemīļotais temats.

Tomēr šurp man nekavējoties lika doties par standartiem izteiktie komentāri, un es domāju, ka šīs rezolūcijas 10. punkts ir īpaši svarīgs un tas ir jāizlasa un, iespējams, arī jāiekļauj. Varbūt mums ir arī jāiekļauj pārtikas nekaitīguma un izsekojamības standarti.

Es atbalstu komentārus, kuri tika izteikti par viltotiem farmācijas produktiem, kas ir nopietns jautājums.

Es esmu tikko atgriezusies no Brazīlijas, un gaļas rūpnīcā es visur mēģināju atrast jebkādas brīdinājuma zīmes. Tādu nebija, citiem vārdiem sakot, nebija neviena apstiprinājuma tam, ka kāds rūpētos par drošību darba vietā. Bioetanola rūpnīcā, ko mēs apmeklējām, es biju mazliet satraukta tādēļ, ka atkal – nebija uzsvērta darba ņēmēju drošība.

Nav jānoniecina citas valstis. Ir jāatzīst, ka mums, eiropiešiem, ir augsti standarti, un mums vajag mēģināt un uzstāt, lai arī citi paceltos līdz tiem.

Vēl tikai pateikšu, ka es zinu, ka komisārs P. Mandelson par mani ir dzirdējis iepriekš, un par viņu šodien tiek rakstīts Īrijas avīzēs ? Ja viņš vēlas sniegt komentārus par šiem ziņojumiem, būtu interesanti tos dzirdēt.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, gan Eiropas Savienībai, gan ASEAN ir vērā ņemams potenciāls, kas var dot iespēju rīkoties, lai stātos pretī tādām globālām problēmām kā klimata pārmaiņas, enerģijas drošība, cīņa pret terorismu un nabadzības samazināšana, kā arī nepietiekams uzturs miljoniem Āzijas iedzīvotāju.

Divu organizāciju pārstāvjiem tādēļ ir apņēmīgāk jāveic dialogs un kopīgi jācenšas rast risinājumus šiem sarežģītajiem jautājumiem. Tām arī ir jārada jauni ekonomiskās sadarbības veidi un jāveic pasākumi savstarpējas un lietderīgas tirdzniecības palielināšanai. Eiropas Savienībai ir jādalās savā pieredzē un sasniegumos saistībā ar reģionālās integrācijas procesu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES ir jāiet tālāk par ekonomiskajiem jautājumiem un jāturpina pieprasīt ievērot cilvēktiesības un demokrātiju.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, tirdzniecības nolīgumi var palīdzēt stabilizēt attiecības abu pušu starpā. Tomēr sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu vienlaikus ir jāņem vērā noteiktas būtiskas prasības un vērtības.

Atļaujiet man ierosināt – cilvēktiesību ievērošana, katras valsts ekonomiskās iespējas, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un ģeogrāfiskā noteiktība, produktu drošības standartu saskaņošana un sadarbība cīņai pret infekcijas slimībām, un ar vidi saistītie jautājumi.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms gribu pateikt, ka vēlos pievienoties apsveikumiem manam lieliskajam un godājamajam kolēģim, deputātam G. Ford kungam, un šai runai atvēlēto laiku es gribētu galvenokārt izmantot, lai sveiktu Hartmut Nassauer kungu, kurš ir priekšsēdētājs mūsu delegācijai, kas atbild par attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Es atceros, dāmas un kungi, Filipīnu Republikas apmeklējumu. Tā rezultātā man ienāca prātā, ka, iespējams, mēs izturamies nevērīgi pret šo informāciju. Es atceros braucienu uz Kidapawan, kas atrodas Cotabato provincē uz Mindanao salas, kur mēs redzējām aptuveni 500 lauksaimniekus, kuriem bija apmēram 1,5 hektāri zemes, un šie lauksaimnieki, pateicoties Eiropas Savienībai, varēja izdzīvot no saviem ražojumiem atbilstoši pašnodrošinājuma saimniecības nosacījumiem. Mēs redzējām aizrautību un pateicību un es domāju, komisār, ka attīstība ir jāņem vērā visā Eiropas Savienības politikā.

  Glyn Ford, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās šī vakara debatēs. Es apzinos vajadzību, uz ko tikko norādīja J. P. Audy kungs, proti, nodrošināt, lai attīstības jautājumi netiktu pamesti novārtā, ņemot vērā vairākas valstis, ne tikai Filipīnas. Tā kā daudz labāk ir iepazinies ar Indonēziju, nekā ar Filipīnām, es zinu, ka Indonēzija sastāv no daudz daļām – ne tikai Džakartas. Tā ir attīstības valsts un mums ir tam jāpievērš uzmanība.

Es pateicos P. Mandelson kungam par viņa komentāriem un vēlos pieminēt, ka sadarbības un vienprātības gaisotnē tikko runājām ar Varela Suanzes-Carpegna kungu, un es piekritu atkāpties no grozījuma Nr. 11 − mēs to atrisināsim rīt − apmaiņā pret viņa atbalstu jaunas daļas iekļaušanai manā grozījumā Nr. 12. Tādēļ mums tagad ir lielāka vienprātība, nekā uzsākot šīs debates.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Paturot prātā, ka Eiropas Kopienai sarunās ar Dievidaustrumāzijas valstīm, lai noslēgtu otrās paaudzes brīvās tirdzniecības līgumu, ir jāpiešķir prioritāte daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ko izveidojusi Pasaules Tirdzniecības organizācija, ļoti svarīgi ir tas, ka ASEAN aptver ļoti daudzveidīgu reģionu − viena no valstīm pieder viszemāk attīstītajām valstīm, taču citās attīstības līmenis ir augsts. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ šādai nevienlīdzībai ir nozīmīga loma brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanā.

Brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas procesa laikā viens no prioritārajiem jautājumiem ir partnerības un sadarbības līguma noslēgšana, kurā ir ietvertas cilvēktiesību klauzulas, jo cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības. Ir jāpievērš uzmanība tam, kādas sekas no šī nolīguma būs šī reģiona sīkzemniekiem, un jāuzrauga, kā arī jānodrošina, lai tiktu stabilizēta ģimenes un ilgtspējīga lauksaimniecība.

Ir jāveicina arī vietējo iestāžu izpratne par cīņu pret klimata pārmaiņām, apkarojot mežu izciršanu un uzlabojot tropiskos mežus. Tādēļ biodegvielas tirdzniecība ir jāierobežo tikai līdz tiem biodegvielas veidiem, kuru dēļ netiek izjaukts vides līdzsvars. Ir arī jāuzsver lielā nozīme notiekošajai sadarbībai pretterorisma un krīzes/ katastrofu pārvaldes jomā.

ES–ASEAN pamatnolīgums varētu sekmēt tālāku ES rūpniecības izaugsmi, bet tam ir jāatbilst pārredzamības principam un konkurences noteikumiem, un noteikumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un valsts atbalstu.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, daudzi ekonomisti norāda, ka Dienvidāzijas reģionam ir iespējas, lai nākotnē tas kļūtu par pasaules ekonomikas centru. Tā ir bīstama tendence, jo īpaši Eiropai, kas varētu pazaudēt nozīmīgu daļu pasaules tirdzniecības. Šajā laikā Eiropa turpina pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz uzņēmumiem un lauksaimniecību, kā arī attiecībā uz tirdzniecību ar valstīm, kuras neievēro pat autortiesības. Vai, ņemot vērā minēto, mēs varam runāt par brīvu un taisnīgu tirdzniecību?

Protams, mums jātiecas atbalstīt cilvēktiesības Āzijas valstīs, bet mēs to nedrīkstam darīt, atdodot Eiropas tirgu precēm, kas ir ražotas apstākļos, kuri neatbilst Eiropas konkurences standartiem.

Patlaban mēs esam kārtīgi pievērsušies ekonomiskajai konkurencei ES iekšienē. Šeit mēs pieļaujam kļūdu un mūsu rīcība ir muļķīga. Pa to laiku Āzija mūs pakļauj ekonomiskā ziņā, tāpat kā Eiropa pagātnē pakļāva Āziju militārā un politiskā ziņā.

18. Atbalsta shēmas lauksaimniekiem (atbalsts attiecībā uz kokvilnu) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir ziņojums (A6-0166/2008), ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavoja Ioannis Gklavakis, par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu (COM(2007)0701 – C6-0447/2007 – 2007/0242(CNS)).

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Pirms iedziļināties ziņojuma saturā, vēlos pateikties referentam I. Gklavakis kungam un Lauksaimniecības komitejas locekļiem par ļoti labi padarīto darbu saistībā ar šo īpaši jutīgo jautājumu par kokvilnas jomas reformu.

Kā jau jūs zināt, 2006. gadā Eiropas Kopienu Tiesa atcēla kokvilnas reformu, par kuru vienojāmies 2004. gadā, atzīstot, ka tā pārkāpj proporcionalitātes principu. Tiesa arī atzina, ka saprātīgā laika posmā ir jāpieņem jauns režīms. Tādēļ Komisija nekavējoties reaģēja uz spriedumu, pasūtot vairākus pētījumus, uzsākot visaptverošu konsultāciju procesu un veicot ietekmes novērtējumus.

Ņemot to vērā, Komisija ierosina saglabāt saistīto atbalsta likmi 35 % apmērā, kas ļauj saglabāt kokvilnas ražošanas nozari un ievērot Grieķijas, Portugāles un Spānijas pievienošanās līgumu noteikumus. Tajā pašā laikā atsaistīšanas likme 65 % apmērā atbilst KLP reformas procesam un ES saistībām pret starptautiskajiem partneriem, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es ļoti atzinīgi vērtēju, ka 35 % saistītā likme ziņojumā ir atbalstīta kā līdzsvarota turpmākā rīcība. Jūsu ziņojumā pareizi pievērsta uzmanība pārstrukturēšanas procesam, kuru šobrīd Eiropas Savienībā piedzīvo kokvilnas nozare. Es saprotu nozares vajadzības, tādēļ esmu pozitīvi noskaņota attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem, lai atbalstītu šo procesu, piemēram, samazinot valsts noteikto pamatplatību un tādējādi palielinot saistīto atbalsta likmi uz vienu hektāru. Uzskatu, ka jūsu ieteikumi šajā jautājumā ir ļoti saprātīgi.

Taču jūs arī aicināt palielināt atbalsta likmi uz hektāru vietās, kur kokvilnas platība ir zemāka par valsts līmenī noteikto pamatplatību, un tas rada problēmu. Man jāatzīst, ka patiesībā šī ir pretcikliska sistēma, kuru izmantojot, Eiropas kokvilnas nozarei sniegtais atbalsts vairāk kropļotu tirgu un būtu nepārprotamā pretrunā ar mūsu daudzpusējās tirdzniecības sarunu mandātu DOHAS attīstības programmas sarunu kārtā.

Es varu atbalstīt grozījumus attiecībā uz valsts finansējumu. Es īpaši atzinīgi vērtēju pasākumu ar nolūku pārstrukturēt attīrīšanas nozari un uzlabot produkcijas kvalitāti. Taču visiem pārstrukturēšanas pasākumiem ir jābūt saderīgiem ar PTO „Green Box”, un tie nedrīkst pārklāties ar pasākumiem, ko jau izmantojam lauku attīstības politikā.

Visbeidzot, domāju, ka jūs nepārsteigs tas, ka es iebilstu pret kokvilnas reģionu atbalsta pārcelšanu no otrā pīlāra uz pirmo. Manuprāt, ir acīmredzami – un man vairākkārt ir bijusi iespēja paust šo viedokli šeit Parlamentā – ka mums ir jāstiprina lauku attīstības politika. Vēlos uzsvērt, ka Spānijas un Grieķijas kokvilnas ražošanas reģionos patiešām efektīvi tiek izmantotas lauku attīstības programmas, piemēram, dažādas videi draudzīgas lauksaimniecības atbalsta shēmas.

Es ceru uz auglīgu diskusiju par šo ļoti svarīgo jautājumu.

  Ioannis Gklavakis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti uzmanīgi klausījos komisārā.

Eiropas Savienībā ir četras valstis, kurās audzē kokvilnu: Grieķijā, Spānijā, Bulgārijā un ļoti nedaudz arī Portugālē. Kad sāku strādāt pie šī ziņojuma, es cieši sadarbojos ar ļoti daudziem cilvēkiem, saņēmu ieteikumus un piedalījos diskusijās, tādēļ varu teikt, ka šis ir ilgstošas un plašas sadarbības rezultāts.

Es strādāju kopā ar savas komitejas locekļiem, kuriem izsaku pateicību, kā arī ar Spānijas ražošanas un kokvilnas attīrīšanas nozares pārstāvjiem un, protams, arī ar saviem tautiešiem no Grieķijas.

Es vēlos norādīt, ka Lauksaimniecības komiteja ziņojumu apstiprināja ar 28 balsīm par un 6 balsīm pret. Tas ir augsts pieņemamības rādītājs.

Īsi pieminēšu 2004. gada priekšlikumu par kokvilnas nozares atbalstu. Eiropas Kopienu Tiesa to atcēla. Tajā tika aicināts piemērot 35 % saistīto maksājumu likmi un 65 % atsaistīto likmi. Turpmākajos gados kokvilnas audzēšanas nozare piedzīvoja panīkumu, kura rezultātā Spānijā bija vērojams samazinājums par 50 %, bet Grieķijā par aptuveni 20 %.

Kokvilnas audzētavu skaits Spānijā saruka par 25 %, bet Grieķijā par 11 %.

Šī ziņojuma mērķis ir panākt, ka Eiropā turpina audzēt kokvilnu: ES kopumā ražo tikai 2 % no pasaulē saražotās produkcijas. Tādēļ esam vienojušies, ka kokvilnas audzēšanai dalībvalstīs paredzētais finansējums tiks pilnībā saglabāts.

Protams, lai izvairītos no riska, ka kokvilnas audzēšanas nozare varētu piedzīvot panīkumu vai kļūt neekonomiska, esam lūguši nedaudz palielināt finansējumu uz vienu hektāru, un jūsu piekrišana mani ļoti iepriecina. No tā izriet, ka tiks samazināta kultivētā platība, jo kopējā summa nemainās. Protams, nav pilnīgi nekādu pazīmju, ka radīsies problēmas, ja dalībvalsts pēc saviem ieskatiem vēlēsies palielināt kultivēto platību, nenosakot maksimālo robežu.

Saistītās un atsaistītās atbalsta likmes attiecība vēl joprojām ir 35/65 %. Taču esam lūguši, lai dalībvalstīm, ja tās vēlas, atļauj mainīt saistīto atbalsta likmi, kas nedrīkst būt zemāka par 35 %.

Ļaujiet man paskaidrot vienu lietu. Jaunajai zemes platībai netiks noteikta maksimāla vērtība, par kuras pārkāpšanu iepriekš piemēroja sodus. Gluži pretēji, tas ir veids, kā aizsargāt pašreizējo nozarei piešķirto kopējo atbalstu. Patiesi, mēs uzskatām, ka ierosinātais atbalsta pieaugums būs spēcīgs stimuls turpināt kokvilnas audzēšanu.

Mēs arī ierosinām izveidot nacionālo finansējumu 1 % apjomā, ko finansē no saistītās atbalsta likmes samazinājuma, no neizmantotajiem līdzekļiem un no 22 miljonus eiro lielā finansējuma, kas novirzīts uz 2. pīlāru.

Kādi būs nacionālā finansējuma sasniegumi? Pirmkārt, tam ir izvirzīti ambiciozi mērķi, piemēram, atbalsts pētījumiem tiks nodrošināts divos jaunos veidos, kam būs jāizmanto mazāk ūdens un pesticīdu, tādējādi sniedzot lielu ieguldījumu vides aizsardzībā. Otrkārt, tiks uzlabota ražotās kokvilnas kvalitāte un modernizēta tās attīrīšanas nozare.

Ziņojuma projekts pievēršas kokvilnu audzējošo dalībvalstu vajadzībām, vienlaicīgi ievērojot ES mērķus. Tajā ir risināts jautājums par faktisko finansējumu un vienlaicīgi norādīti Eiropas Savienībai būtiski pasākumi.

Ļaujiet man noslēgumā pieminēt izcilo sadarbību un atbalstu, ko ziņojuma sagatavošanas laikā saņēmu no visiem saviem kolēģiem deputātiem, kas ļāva mums radīt jaunas idejas un ieteikumus.

Esmu pārliecināts, ka jaunās shēmas īstenošana palīdzēs Eiropas Savienībā saglabāt plaukstošu kokvilnas ražošanas nozari un dzīvotspējīgu kokvilnas attīrīšanas rūpniecību.

Visbeidzot, vēlos vēlreiz pateikties Komisijai par konstruktīvo veidu, kādā tā reaģēja uz kokvilnas ražotājvalstu vajadzībām. Mēs beidzot esam panākuši rezultātus un spēsim rādīt Padomei pareizo virzienu.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ir pārsteidzoši, ka Eiropas Komisijas reakcija uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu bija jauns priekšlikums kokvilnas nozares grozīšanai, kurš ir gandrīz identisks iepriekšējam, izņemot atbalsta saistību ar kokvilnas ražas apjomu.

Tādēļ mēs ļoti atzinīgi vērtējam I. Gklavakis kunga izcilo ziņojumu, kur pievērsta uzmanība galvenajām problēmām, kas ietekmē ražošanas un apstrādes nozari.

Pirmkārt, Komisijas priekšlikums saglabāt 35 % saistīto atbalsta likmi ir pilnīgi neadekvāts, kā to pēdējo gadu laikā pierādījusi ražošanas apjomu samazināšanās tādā valstī kā Spānija, tādēļ mēs uzskatām, ka ziņojuma ierosinātais risinājums saglabāt subsidiaritātes maksimālo limitu ir vispiemērotākais.

I. Gklavakis kungs ir norādījis dažus skaitļus, un varu jums teikt, komisār, ka Andalūzija, kas manā valstī ir galvenais ražošanas reģions, pēdējo trīs gadu laikā ir zaudējusi 65 % ražošanas apjoma.

Turklāt man diemžēl ir jāiebilst jums, komisāra kungs, taču, pretēji jūsu teiktajam, es uzskatu, ka 17. grozījums, kuru es ierosināju un kurš ir iekļauts šajā ziņojumā, ir ļoti pozitīvs, jo tajā pareizi norādīts, ka atbalsta apjomu iespējams palielināt, ja kultivētā platība ir mazāka nekā ražošanas pamatplatība; manuprāt, šis grozījums labvēlīgi ietekmēs nozari, saglabājot finansiālo neitralitāti, kā arī ļaujot pilnībā izmantot resursus un acīmredzami piešķirot nozarei lielu elastību.

Visbeidzot, komisāra kungs, attiecībā uz kokvilnas attīrīšanas nozari, kam 2004. gadā izstrādātajā reformā, manuprāt, bija pievērsta vismazākā uzmanība un kuras pārstrukturēšana ir neapstrīdams fakts, vēlos norādīt, ka ir jāizveido I. Gklavakis kunga ziņojumā minētais pārstrukturēšanas fonds.

Es arī uzskatu, ka 39. grozījums, kuru izvirzījām Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā, kopā ar 69. pantu palīdzētu nodrošināt šai apstrādes nozarei lielāku finansējumu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, vēlos iebilst pret vienošanos, ko šajā nedēļā panāca Īpašā lauksaimniecības komiteja, jo uzskatu, ka tā vēl joprojām nepietiekami reaģē uz šīs nozares un, pats galvenais, uz attīrīšanas rūpniecības problēmām. Vēlos informēt, ka šodien saņēmu paziņojumu no Spānijas kokvilnas attīrīšanas nozares pārstāvjiem, kurā teikts, ja Padome negrozīs šo priekšlikumu, tas izraisīs 27 attīrīšanas rūpnīcu likvidāciju.

Ceru, ka Padome to visu mainīs un pateicos komisāram par klātbūtni.

  María Isabel Salinas García, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Arī es vēlos pievienoties un, manuprāt, pelnīti apsveikt referentu, kā arī pateikties viņam par pastāvīgo pieejamību un sadarbību, jo īpaši par tikšanos ar visiem ražotājiem no mana reģiona – Andalūzijas.

Vēlos teikt, ka mēs veidojam jaunu kokvilnas nozares reformu, jo manas valsts, Spānijas, un jo īpaši mana reģiona, Andalūzijas, pārstāvji Eiropas Kopienu Tiesā iebilda pret iepriekšējo reformu, un es vēlos norādīt, ka šī ir pirmā reize, kad ir noraidīta Komisijas izstrādāta reforma.

Kā jau iepriekš tika minēts, ir pārsteidzoši, ka, reaģējot uz šo situāciju, Komisija neizskaidrojamā kārtā piedāvā priekšlikumu, kas līdzinās iepriekšējam, lai arī situācija Spānijā, protams, nav mainījusies. Spānijas kokvilnas audzētāji vēlas – mēs vēlamies – turpināt audzēt kokvilnu. Jau tika minēti nopietnie manam reģionam radītie zaudējumi.

Lai to izdarītu, mums ir vajadzīga reforma, kas atšķiras no iepriekšējās un kas mums ļaus turpināt audzēšanu. Tādēļ domāju, ka I. Gklavakis kunga ziņojums ir piemērots risinājums, kas jāņem vērā.

Ziņojumā ir ierosināti dažādi saistītā atbalsta līmeņi, lai nodrošinātu plašāku palīdzību un lielāku dalībvalstu subsidiaritāti. Es domāju, ka referents ir izpratis nozares situācijas atšķirības Grieķijā un Spānijā. Tādēļ uzskatu, ka I. Gklavakis ziņojumā piedāvātais risinājums varētu veicināt kokvilnas audzēšanas turpināšanu divās galvenajās ražotājvalstīs.

Ir arī skaidrs, ka mums ir vajadzīgs nozares pārstrukturēšanas plāns. Pēdējoreiz Komisija neņēma vērā Parlamenta lūgumu.

Rūpniecības pārstāvji apsver kompensācijas piešķiršanu par izraisītajiem zaudējumiem, kurus iespējams skaitliski aprēķināt, un būtu labi ņemt to vērā.

Visbeidzot, ir svarīgi atbalstīt Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas ierosināto grozījumu, kurā lūgts noteikt pārejas periodu, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Tajā nav runāts par pašreizējās situācijas, kas nav ilgtspējīga, saglabāšanu. Vēlos jums atgādināt, ka tā nav KTO. Mums ir jāpanāk vienošanās, kas ļautu turpināt Eiropas Savienībā audzēt kokvilnu.

Lai arī mums vēl joprojām diemžēl nav koplēmuma, ceru, ka šoreiz tiks ņemts vērā Parlamenta atzinums un padarītais darbs. Pretējā gadījumā un, ņemot vērā Padomes ziņojumus, Spānija neizslēdz iespēju pieprasīt sprieduma pārskatīšanu, ja netiks ņemts vērā Parlamenta atzinums.

  Diamanto Manolakou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība sastopas ar kokvilnas deficītu 70 % apmērā. Tādēļ nozarei ir jāsaņem lielāks atbalsts. Tas veicinātu arī visas rūpniecības attīstību – sākot ar kokvilnas audzēšanu un beidzot ar audumu un apģērba ražošanu. Tā vietā kvotu un līdzatbildības nodevu dēļ samazinās ražošanas apjoms, ienākumi no lauksaimniecības un darba vietu skaits.

Kopš pēdējās KLP reformas šīs samazināšanās sekas ir izjustas daudz spēcīgāk – to izraisījusi ieviestā daļējās atsaistīšanas likme no ražošanas apjoma 65 %. apmērā Grieķijā gadu pēc jaunās Kopējās tirgus organizācijas (KTO) izveides kokvilnas nozarē ražošanas apjomi ir samazinājušies par 20 %, savukārt Spānijā par vairāk nekā 50 %.

Grieķijā ir pazuduši 11 % mazo un vidējo lauku saimniecību, Spānijā šis skaitlis ir 25 %. Ievērojams skaits attīrīšanas rūpnīcu nav dzīvotspējīgas un tiks slēgtas, ir zaudētas daudzas darba vietas. Uz ražošanas izmaksu pieaugumu būtu bijis jāreaģē, palielinot atbalstu, taču tā vietā tas ir samazināts.

Lai arī I. Gklavakis kunga ziņojumā ir atzinīgi vērtējami priekšlikumi, tas neatrisina problēmu – tas atbalsta Komisijas priekšlikumu. Mēs nepiekrītam tam, ka Grieķijā ir jāsamazina kvotas, lai varētu palielināt saistīto atbalstu uz vienu hektāru. Tādējādi pazudīs vēl vairāk mazo un vidējo kokvilnas audzētāju. Neviens vairs nevar paļauties uz to, ka tiks rasts noteikts risinājums viņu problēmām.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Kad šajā telpā diskutējam par ES lauksaimniecības politiku, racionāliem pilsoņiem tiek atgādināts, cik neracionāla tā joprojām ir, lai arī pēdējo gadu laikā ir veikti atsevišķi uzlabojumi. Mēs sastopamies ar nemitīgām interešu grupu vajadzībām pēc pastāvīgas aizsardzības pret ārvalstu konkurenci. Šis režīms ir bijis spēkā tik ilgi, ka ir pat mainījis veidu, kā domājam un runājam par šiem jautājumiem. Tādēļ referents nešauboties var apgalvot: „Ir svarīgi Kopienā saglabāt veiksmīgu kokvilnas ražošanas nozari, nodrošinot apmierinošu ražošanas līmeni, kas veicina attīrīšanas rūpniecības dzīvotspēju, kura savukārt nodrošina 3200 darba vietas Grieķijā un 920 – Spānijā”.

Ja mēs tāpat rīkotos arī citās jomās, Eiropa būtu ceļā uz sabrukumu. Patiesībā Spānija ir ļoti veiksmīga rūpnieciska valsts, kuras darbaspēks ir aptuveni 20 miljoni cilvēku. Šādai valstij nevar būt problēmu novirzīt 920 cilvēkus no darba kokvilnas attīrīšanas rūpniecībā uz citu produktīvāku darbību. Referents arī nevilcinās izmantot tādas frāzes kā „ir svarīgi aizsargāt tik veiksmīgu Kopienas lauksaimniecības nozari kā kokvilnas ražošana”. Šis ir galējs contradictio in adjecto piemērs. Veselais saprāts saka: ja kokvilnas nozare ir tik veiksmīga, tai nav nepieciešams atbalsts. Skarbā patiesība ir tāda, ka kokvilnas ražošanas nozare Eiropas Savienībā ir nerentabla, un tādēļ tā jālikvidē. Šāda pielāgošanās var radīt grūtības, un tās īstenošanai var būt nepieciešams valsts atbalsts, taču atbalsts ir jāizmanto, lai veiktu pārmaiņas, nevis aizsargātu ražošanu, kuru valstīs ārpus Eiropas Savienības acīmredzami veic labāk.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vispirms apsveikt referentu ar padarīto darbu, kā arī „ēnu” referentus, kuri sadarbojās ar referentu šī ziņojuma sagatavošanā.

Diemžēl ziņojums, par kuru šodien diskutējam, ir Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma radītā spiediena rezultāts, nevis liecina par politisko vēlmi līdz 2013. gadam nodrošināt ilgstošu un stabilu shēmu kokvilnas nozarē vai uzsākt reformu, kurā ievēroti PTO un KLP noteikumi un nosacījumi.

Ir grūti pieņemt, ka Grieķijā uz atbalstu pretendējošā kultivētā zeme no 340 000 hektāriem pagājušajā gadā ir samazināta līdz 270 000 hektāriem. Samazinātā zemes platība izraisīs turpmāku atbalsta samazināšanu. Grūti pieņemt arī to, ka attīrīšanas rūpnīcas saņems atbalstu no 1. pīlāra. Mēs varētu atbalstīt kvalitātes uzlabošanu, taču ne 2. pīlārā iekļautos pasākumus.

Mums, protams, jādod priekšroka stabilitātei, lai gan atsaistītais, gan saistītais atbalsts, kā arī lauku attīstība, nonāktu 1. pīlārā un tiktu iekļauti valsts finansējumā, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā, ar kuru saskaņā dalībvalstis drīkstētu elastīgi īstenot šo regulu.

Visbeidzot, es vēlos īpaši apsveikt Spānijas valdību ar to, ka tā lika kokvilnas jautājumu izskatīt Eiropas Kopienu Tiesā, gluži tāpat kā Grieķijas valdībai vajadzēja rīkoties tabakas lietā.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vai atbildē, ko sniegsit, jūs varētu precizēt, ka, pieminot skaitļus 65 un 35, 65 % attiecas uz naudu, kuru saņem uzņēmumi, nevis uz dzēstiem līdzekļiem? Ja pēc 35 % iedalījuma vairs netiks audzēta kokvilna, vērtīgāk būtu izmantot tikai 65 % un audzēt ko citu vai pat neaudzēt neko, jo ar 35 % nepietiek, lai segtu ražošanas izmaksas tādā veidā, lai kokvilnu pieņemtu par cenām, kādas maksā rūpniecības pārstāvji.

Ja tiek runāts par darba vietām apstrādes jomā, nenoliedzami ir vēlreiz jādiskutē ar rūpniecības pārstāvjiem par to, vai tie par kokvilnu var maksāt audzētājiem atbilstošu cenu, lai audzēšana atmaksātos.

Protams, ir svarīgi, lai ražotājiem turpina maksāt 65 % atsaistītā atbalsta likmi, neatkarīgi no tā, vai viņi kokvilnu audzē vai nē. Tāda ir atsaistītā atbalsta sistēma. Man šķiet, ka iepriekšējās runās tā ir nedaudz pārprasta.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos dažādajās godājamo deputātu paustajās bažās un idejās. Es domāju, ka situācija nemaz nav tik slikta, un esmu droša, ka dienas beigās būs iespējams panākt pieņemamu kompromisu.

Es uzskatu, ka mums jāpatur prātā, ka tad, kad Kopienu Tiesa atcēla kokvilnas reformu, tā neapstrīdēja saistīto/atsaistīto likmi – 35/65, tā tas nepavisam nebija. Kopienu Tiesas nostājas iemesls bija tās secinājums, ka mums ir jāveic dziļāks ietekmes novērtējums. Tas ir tieši tas, ko mēs šobrīd darām. Taču tas nenozīmē, ka esam saskatījuši iemeslu mainīt saistīto/atsaistīto daļu, un, ja lauksaimnieki pārtrauks ražošanu, atsaistīto daļu viņi, protams, neizmantos. Viņi var turpināt izmantot savu naudu, lai arī turpmāk vairs neražos kokvilnu.

Es domāju, ka šāda situācija varētu pienākt, jo, manuprāt, dažas no šīs nozares grūtībām patiesībā bija radušās pirms kokvilnas reformas 2004. gadā. Taču es ceru, ka šīs reformas rezultātā mums tomēr būs kokvilnas nozare. Tā droši vien atbildīs pieredzētajai attīstībai – tā būs mazāka, taču, ceru, ka arī konkurētspējīgāka.

Domāju, ka, lai uzlabotu ražošanas kvalitāti, iespējams darīt diezgan daudz – kā minēja K. Batzeli kundze. Mēs veicinām pievienoto vērtību izstrādājumam ar izcelsmes marķējumu. Es domāju, ka kokvilnu ražojošajām dalībvalstīm vajadzētu izmantot šo iespēju saņemt labāku cenu par saviem izstrādājumiem, lai mēs Eiropas Savienībā varētu saglabāt veiksmīgu un konkurētspējīgu kokvilnas nozari.

  Ioannis Gklavakis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā noprotu, mēs esam vienisprātis, ka kokvilnas audzēšanas nozare Eiropas Savienībā ir jāsaglabā. Kā gan citādi? Eiropas Savienībā ir kokvilnas deficīts 70 % apmērā. Ja kokvilnas ražošana samazināsies visos līmeņos, Eiropas Savienība piedzīvos vispārēju deficītu.

Eiropas Savienībā mēs audzējam tikai 2 % no pasaulē saražotā apjoma, kas mums par katru cenu ir jāaizsargā. Neaizmirsīsim, ka kokvilna veido tikai 0,15 % no ES lauksaimniecības produkcijas. Turklāt, šis ziņojums ir ļoti noderīgs, jo īpaši kokvilnu audzējošajās valstīs, kuras esmu apmeklējis, paši ražotāji apgalvo, ka vēlas ražot augstas kvalitātes kokvilnu.

Visiem ierosinātajiem priekšlikumiem vajadzētu nodrošināt ievērojamus sasniegumus. Taču vēlreiz ir jānorāda uz to, kas, kā noprotu, nav saprasts. Zemes platība ir samazināta, lai palielinātu subsīdijas, taču kopējais finansējums katrai valstij ir saglabāts. Nav noteikts aizliegums palielināt kultivēto platību, taču tas, protams, būtu jādara uz hektāra piešķirtā finansējuma rēķina.

Tādējādi Grieķijas gadījumā no 370 000 hektāriem ar subsīdijām 594 euro uz hektāru esam nonākuši līdz 270 000 hektāriem un 750 euro lielām subsīdijām uz hektāru; taču, ja kultivēsim vairāk nekā 270 000 hektārus, izvēloties 370 000 hektārus, ko noteikti drīkstam darīt, neviens nevērsīsies pie mums un neteikts, kā iepriekš, ka pastāv maksimālā robeža vai sods. Tas nozīmē, ka aizlieguma nav.

(Pārtraukums no zāles)

Lūdzu, vērsieties pie Parlamenta un paskaidrojiet. Lūdzu, izlasiet ziņojumu un jūs redzēsit, ka tas ir pilnīgi pareizi, jo, ja mēs pārsniegsim 270 000 hektārus, 750 euro vietā mēs saņemsim mazāku summu. Lūdzu, pārliecinieties par to paši ziņojumā.

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.00

19. Dziļjūras zivju krājumu pārvaldība (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamā lieta dienas kārtībā ir ziņojums (2007/2110(INI)) (A6-0103/2008), ko Zivsaimniecības komitejas vārdā sagatavoja Rosa Migueléz Ramos, par dziļjūras zivju krājumu pārvaldību.

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Pirms mēs sākam runāt par šo jautājumu, ļaujiet man ātri teikt dažus vārdus par to, cik vēlu notiek debates par lauksaimniecību un zivsaimniecību. Tā tas ir pastāvīgi. Parlamentā mums vienmēr ir pēdējās debates vakarā – gan šeit, Briselē, gan Strasbūrā.

Es domāju, ka tas ir ļoti negodīgi. Kad tiks ieviests Lisabonas līgums, mums būs koplēmuma tiesības gan Lauksaimniecības komitejā, gan Zivsaimniecības komitejā. Tas nozīmē, ka mūsu statuss būs vienlīdzīgs ar visu pārējo šī Parlamenta komiteju statusu, taču visas pēcpusdienas sēdes vienmēr notiek Ārlietu komitejai, bet mums vienmēr ir jārunā vēlu vakarā, kamēr mūsu kolēģi no Ārlietu komitejas var agri doties gan pusdienās, gan gulēt.

Es uzskatu, ka tas nav pareizi un aicinu jūs, priekšsēdētāja kungs, Priekšsēdētāju konferencē – šī Parlamenta prezidentūrā – izskatīt mūsu sūdzību visu Zivsaimniecības un Lauksaimniecības komiteju locekļu vārdā par to, ka mēs iebilstam pret to un nākotnē vēlamies godīgu iedalījumu. Reizēm mēs esam gatavi debatēs uzstāties vēlu, taču reizēm vēlamies būt pirmie un runāt jau agri pēcpusdienā. Ceru, ka jūs to izskatīsit.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Es noteikti nodošu jūsu komentāru Parlamenta priekšsēdētājam, taču es arī aicinu jūs nodot to savu grupu priekšsēdētājiem un priekšsēdētājām, jo jūs noteikti būsit pamanījuši, ka par dienas kārtību un secību, kādā izskata ziņojumus, nolemj Priekšsēdētāju konferencē. Tādēļ es par to ziņošu no savas puses un, lūdzu, nododiet informāciju arī jūs.

  Rosa Miguélez Ramos, referente. − (ES) Patiesībā mums visiem ir līdzīgas sajūtas par S. Stevenson kunga teikto, jo mēs visi esam konstatējuši, ka jau vairākus gadus uzstājamies šajās vēlajās vakara stundās.

Es domāju, ka pat komisāriem vajadzētu sākt protestēt. Aicinu protestēt arī J. Borg kungu un F. Boel kundzi, lai šīs debates ieplānotu saprātīgākā laikā, ne tikai jūsu ērtību dēļ, bet arī tādēļ, ka tādējādi sabiedrībai un iesaistīto nozaru pārstāvjiem būtu daudz vieglāk par tām uzzināt.

Taču šovakar mēs runājam par dziļjūras sugām, un šobrīd vēlos jums atgādināt, ka Eiropas zvejas flote sāka šos krājumus zvejot jau deviņdesmitajos gados, kad bija samazinājies bentiskās sugas zivju skaits un īpaši izzuda mencas, un ka tā Komisijas paziņojuma, uz kuru norādīts manā ziņojumā, mērķis ir novērtēt noteikumu efektivitāti no diviem skatupunktiem – piemērotības un īstenošanas.

Kā jau teikts manā ziņojumā, patiesība ir tāda, ka sākotnējās kvotas dalībvalstīm tika piešķirtas un pat paplašinātas, pirms mums bija pietiekama bioloģiskā informācija, tāpēc nākamais sadalījums bija balstīts uz datiem, kas nebija pilnībā uzticami; tādējādi dažas dalībvalstis pilnībā neizmantoja tām piešķirtās kvotas, savukārt citas gada pirmajos mēnešos konstatēja, ka to kvotas ir gandrīz izsmeltas.

Patiesība ir arī tāda, ka zināšanu trūkums par šo sugu ģeogrāfisko struktūru, kā arī uzticamu zinātnisko datu trūkums nozīmēja, ka KPN un kvotas tika noteiktas ārkārtīgi plašām pārvaldības teritorijām un ka tās bija arī pārāk ierobežojošas, pat pārsniedzot noteikumus par sugām, kurām piemēroja krājumu atjaunošanas plānus.

Patiesībā mums ir arī jāatzīst, ka klasifikācija ne tuvu nav pilnīga, jo par dziļūdens sugām uzskata visas sugas, kas dzīvo dziļāk par 400 metriem, šādi tiek apvienots plašs sugu klāsts, kurām nav kopīgu bioloģisko, zonālo vai morfoloģisko īpašību.

Es vēlos Komisijai teikt, ka, protams, vajag skaidrāk nošķirt sugas, kurām vajadzīga aizsardzība – un tādu ir daudz – un citas sugas, kas ir alternatīva bentiskajām sugām un par kurām zvejas flotēm ir jānosaka ilgtermiņa noteikumi.

Īstenībā Komisijai jau bija jāizņem sugas no saraksta un jāatzīst, ka tās tiek uztvertas tikai kā piezveja, zvejojot seklūdens teritorijā, un, piemēram, pēc Apvienotās Karalistes priekšlikuma no dziļūdens sugu saraksta tika izņemta brosme, un, ja zvejai izmanto pelāģiskās zvejas tralerus, beriksu kvota netiek piemērota .

Manuprāt, Komisijai ir jānovērš visas nepamatotās atšķirības attieksmē pret dažādām sugām, un vēlos arī norādīt, ka šajā zvejniecībā ir panākts progress un ka Kopienas zvejas flote jau īsteno vairākus pasākumus, kurus diemžēl neīsteno šajās platībās zvejojošās flotes, kas nav no Eiropas.

Mūsu flote ir ierobežojusi zvejas intensitāti, izmantojot gan KPN samazinājumu, gan zvejas jaudas ierobežojumu, gan aizsargājamo zonu teritoriju izveidi.

Pastāv arī citi ar šīm sugām saistīti jautājumi, piemēram, KPN un kvotu sistēmas piemērotība šo krājumu pārvaldībai, ko ir ļoti grūti izdarīt, jo zvejniecības veidi ir dažādi.

Ir arī cits jautājums: nepieciešamība risināt ar zivju izmetumiem saistīto problēmu, uzlabojot šīs jomas pārvaldību. Vēl viena problēma, kas jānovērš, ir zvejas intensitātes pārvaldība, jo Komisija pieļāva kļūdu, iekļaujot kuģu, kam vajadzīga īpaša atļauja, definīcijā visus kuģus, kam piešķirtas dziļjūras licences, tādējādi izraisot lielu apjukumu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es domāju, ka uzklausīšu jūs visus, kā arī Komisiju, un beigšu savu runu.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, atbildot uz S. Stevenson kunga un R. Miguélez Ramos kundzes teikto par debašu laiku, jāuzsver, ka Komisija – attiecīgi, rezignēti – pieņem Parlamenta noteikto debašu laiku.

Ļaujiet man pateikties referentei R. Miguélez Ramos kundzei un visiem Zivsaimniecības komitejas locekļiem par ļoti izsmeļošo ziņojumu.

Kā jūs zināt, ES ir svarīga dziļjūras zvejniecībā ieinteresēta organizācija. Galvenās ES dalībvalstis, kas piedalās zvejniecībā, ir Igaunija, Francija, Īrija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle un Spānija. To nozveja veido lielāko daļu no vispasaules nozvejas.

Kopumā Kopienas tāljūras grunts zvejas flotu ekonomiskā un sociālā nozīme ir diezgan neliela, salīdzinot ar visu ES zivsaimniecības nozari. Taču atsevišķās valstīs un reģionos, jo īpaši Spānijā un Portugālē, tās būtiski veicina nozveju, nodarbinātību un pievienoto vērtību vietējā līmenī.

Dziļjūras zivju zvejniecība sākās septiņdesmito gadu beigās un strauji attīstījās deviņdesmitajos gados trīs faktoru rezultātā. Pirmais faktors ir zvejas iespēju būtiskie samazinājumi seklākos ūdeņos zvejas krājumu izsmelšanas dēļ un valsts jurisdikciju paplašināšanas dēļ saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju septiņdesmitajos gados. Otrs faktors ir atsevišķu dziļjūras zivju augstā vērtība, bet trešais – zvejniecības tehnoloģijas sasniegumi, kas ļauj zvejot lielākos dziļumos.

Mūsu noteikumi par dziļjūras zvejniecību mēģina izveidot specifiskas piekļuves prasības un saistītus noteikumus par dziļjūras krājumu zvejniecību. Faktiski ir panākts noteikts progress attiecībā uz iepriekšējo zivsaimniecības attīstības posmu, kurā noteikumu nebija.

Mūsu jaunākie priekšlikumi noteikt KPN un intensitātes ierobežojumus arvien vairāk ir balstīti uz zinātnisku informāciju, jo tā kļūst arvien pieejamāka. Mēs varam būt droši, ka pēdējo gadu laikā šo krājumu stāvoklis ir pasliktinājies. Lai saņemtu zinātnisku padomu, ir vajadzīgi papildu dati gan par kvantitāti, gan kvalitāti. Šie jautājumi ir ņemti vērā arī mūsu jaunajā priekšlikumā par datu apkopošanu, kuru šobrīd apspriež Padomē. Turklāt dalībvalstu pienākumos tiks iekļautas jaunas aptaujas par dziļjūras zvejas vietām, bet mūsu īstenošanas priekšlikumā par datu apkopošanu tiks pieprasīti bioloģiskie paraugi.

Taču ir skaidrs, ka ir jāpārskata mūsu regulas noteikumi par dziļjūras zvejniecību. Mūsu paziņojumā ir analizēti tās trūkumi un norādītas problēmas, kurām jāpievēršas.

Ar jūsu nenovērtējamo palīdzību mēs ceram sākt šīs regulas pārskatīšanu, nosakot konkrētas piekļuves prasības un saistītos noteikumus, kas piemērojami dziļjūras krājumu zvejniecībai. Lai apsvērtu stingrākus noteikumus, kas piemērojami šai zvejniecības nozarei, 2009. gadā ir jānotiek plašām konsultācijām, kurās ir iesaistītas visas ieinteresētās puses.

Lasot jūsu ziņojumu, ir skaidrs, ka mums ir vienas un tās pašas bažas un mērķi, un mēs ceram, ka varēsim cieši sadarboties, lai nekavējoties rīkotos un aizsargātu krājumus.

  Marios Matsakis, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu referenti par izcilo darbu! Dziļjūras zivju krājumu pareiza pārvaldība ir būtiska, lai veicinātu jūru ilgtspējīgu izmantošanu un nodrošinātu jūras ekosistēmu saglabāšanu.

Ņemot vērā šos principus, tika sagatavots atzinums, kuru stingri atbalsta ENVI komiteja. Šo atzinumu veidoja neliels skaits ieteikumu ar mērķi papildināt R. Ramos kundzes ziņojumu un palielināt tā efektivitāti un piemērojamību. Citu starpā, tas uzsvēra nepieciešamību samazināt kopējo pieļaujamo nozveju atbilstīgi zinātniskām konsultācijām un stingrāk ievērot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ieteikumus. Turklāt tika izteiktas bažas par pašreizējo noteikumu neefektivitāti un zemo īstenošanas kvalitāti, jo īpaši saistībā ar uzraudzības un kontroles procedūrām dalībvalstīs. Ziņojumā arī uzsvērtas priekšrocības aizsargājamo jūras teritoriju tīkla izveidei Natura 2000 sistēmā.

Šajā atzinumā ir arī iekļauta atsauce uz vajadzību izstrādāt kopīgas pamatnostādnes, apmainīties ar labāko praksi, uzlabot pieejamās tehnoloģijas izmantošanu un iesaistīt ideju ģeneratorus un NVO, lai labāk īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir samazināt nelikumīgu zveju un nelikumīgās nozvejas pārdošanu Eiropas tirgos. Tika pieminēta arī nepieciešamība veicināt tādu videi draudzīgāku zvejas metožu izmantošanu, kas nekaitē videi un ekoloģiskajai bioloģiskajai daudzveidībai. Mana grupa pilnībā atbalsta ziņojumu, kas papildināts ar pieņemtajiem atzinumā iekļautajiem ieteikumiem. Taču mēs nevaram atbalstīt trīs iesniegtos grozījumus, jo uzskatām, ka tie ir pretrunā ar vajadzību pareizi un efektīvi aizsargāt mūsu jūras ekosistēmas.

  Struan Stevenson, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos apsveikt R. Miguélez Ramos kundzi ar lielisko darbu, ko viņa paveikusi, sagatavojot šo ziņojumu.

Attiecībā uz dziļjūras krājumiem zinātne vēl nav pilnībā attīstīta. Taču mēs zinām, ka šīs sugas dzīvo lielā dziļumā – esam dzirdējuši par sugām, kas dzīvo 400 - 2000 metrus lielā dziļumā un pat dziļāk. Mēs zinām, ka šīs sugas lēni attīstās, reizēm sasniedz vairošanās vecumu ne ātrāk kā 25 gadu vecumā un tām ir ļoti zema reproduktīvā spēja. Mēs zinām, ka šajā dziļumā dzīvo miljoniem dažādu sugu, no kurām tikai dažu sugu pārstāvji ir ēdami. Tādējādi mēs arī zinām, ka dziļjūras zvejniecībā iesaistītie zvejnieki regulāri izmet aptuveni 55 % no visām noķertajām zivīm. Mēs zinām, ka zvejniecības veids, ko lieto trauslajās dziļjūras ekosistēmās, var būt ļoti postošs – tas var iznīcināt aukstūdeņu koraļļus, jūras pacēlumus un hidrotermālos avotus. Grunts traleri darbojas veidā, par kādu jebkurā citā rūpnieciskajā darbībā, ko veic dziļjūras teritorijā, būtu jāveic ievērojams ietekmes uz vidi novērtējums.

Tāpēc mums ir stingri jākontrolē, kādi zvejas kuģi tiek izmantoti dziļjūras zvejniecībā. Ir jāizvairās no jūrai kaitīgu zvejas kuģu izmantošanas. Mums jānodrošina, ka šāda zveja ir atļauta tikai vietās, kur varam būt droši, ka netiks nodarīts kaitējums. Mums ir jāizvairās no situācijām, kad noraujas tīkli un desmitiem gadu garumā notiek „rēgu” zveja. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, es atzīstu, ka amatierzveja Portugāles krastos un Azoru salu tuvumā notiek ilgtspējīgā veidā. Es piekrītu, ka šāda zvejniecība nav jāpakļauj pārmērīgai kontrolei.

Mēs mēģinām risināt šo problēmu laikā, kad pastāv nepietiekami tiesību akti, nepilnīga uzraudzība, nepilnīga zinātne, nepietiekamas atsauksmes no dalībvalstīm un vispārējas uzticamas informācijas trūkums. Varu tikai cerēt, ka šis ziņojums ir sākums ceļam uz būtiskiem uzlabojumiem.

  Paulo Casaca, PSE grupas vārdā. – (PT) Arī es vēlos apsveikt referenti un visus tos, kuri, tāpat kā S. Stevenson kungs, palīdzēja uzlabot šo ziņojumu. Šobrīd es galvenokārt vēlos mūs visus aicināt izvairīties no tā, ka jūras gultnē atkārtojas pēdējo desmitgažu laikā pieredzētās dramatiskās situācijas attiecībā uz mencu un citu pelāģisko sugu zvejniecību. Ir būtiski ievērot piesardzības un ekosistēmas pārvaldības principu. Ir svarīgi saglabāt ilgtspējīgu zivsaimniecību.

Šī ziņojuma 8. punktā ir iekļauts, manuprāt, labi iecerēts priekšlikums, taču tas ietver ieteikumu aizliegt zvejniecību jūras pacēlumos, kas varētu būt neiespējami Azoru salās, kur gandrīz visa dziļjūras zvejniecība notiek tieši jūras pacēlumu teritorijā. Tādēļ mēs nevaram atbalstīt šādu punktu, un mēs, protams, balsosim par Sociāldemokrātu partijas priekšlikumu to grozīt. Taču es uzskatu, ka mums visiem būtībā ir jāatceras, ka, runājot par jūras gultnes vidi – vidi, kas ir daudz trauslāka nekā virszeme – mēs nedrīkstam atkārtot pagātnē pieļautās kļūdas.

Kā jau iepriekš tika minēts, jūras gultnes sugas nobriest daudz lēnāk un to bojājumus ir daudz grūtāk novērst, tādēļ turpmāk mēs vairs nedrīkstam rīkoties kā līdz šim. Tāpēc es mudinu Eiropas Komisiju pievērst šim jautājumam maksimālu uzmanību.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Mēs apsveicam referenti par padarīto darbu un kopumā, ar dažiem izņēmumiem, atbalstām ziņojuma saturu. Tā kā mērķis ir nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu, mēs atbalstām, ka ziņojumā tiek pieminēta vajadzība ieguldīt līdzekļus zinātniskas zvejniecības izpētē, veltot šim pētījumam vairāk finansiālo un cilvēkresursu; vajadzība piemērot atbilstošus sociālekonomiskus pasākumus, lai zvejniekiem kompensētu zaudējumus, kas rodas saistībā ar zivju krājumu atjaunošanas plānos paredzēto zvejas samazināšanu; kā arī vajadzība iesaistīt zvejniekus jūras vides aizsardzības un resursu pārvaldības pasākumu definēšanā. Visbeidzot, kā jau tika norādīts, mēs uzsveram vajadzību atrast dažādus un dažādām sugām piemērotus risinājumus, ņemot vērā katrā reģionā izmantotos selektīvus zvejas kuģus.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Arī es uzskatu, ka ir vairāki iemesli, kādēļ ir jāatbalsta izvirzītie šī ziņojuma grozījumi, un uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti vērtīgs.

Zivsaimniecības komiteja savu viedokli par šodien apspriesto aizliegumu zvejot dziļumā, kas pārsniedz 1000 metrus, jau skaidri pauda citā ziņojumā, kurš bija daudz ciešāk saistīts ar apdraudēto jūras ekosistēmu nekā šis ziņojums un kurā ar lielu balsu vairākumu tika noraidīta dziļuma saistīšana ar jutīgajām ekosistēmām.

Apdraudētās dzīvotnes ir jāaizsargā vietā, kur tās atrodas, neatkarīgi no tā, vai tas ir 1000, 600 vai 200 metru dziļumā, un neņemot vērā to, vai tās atbilst vienai vai citai Briseles birojā mākslīgi novilktās robežlīnijas pusei.

Tāda nostāja ir arī FAO, kura, strādājot pie apdraudēto ekosistēmu aizsardzības pamatnostādnēm, noraidīja dziļuma kritērija izmantošanu tieši tādēļ, ka to uzskata par patvaļīgāk noteiktu, zinātniski nepamatotāku un neobjektīvāku nekā citi kritēriji, jo, kā jau teicu, tā kā tas neaizsargā koraļļus vai jūras pacēlumus, kas neatrodas tik lielā dziļumā, tas nekavējoties liktu likvidēt zivsaimniecības, kas jau kādu laiku darbojušās bez problēmām, piemēram, asaru sugas zivju zivsaimniecības Azoru salās vai melno paltusu zvejniecību, kas tiek veikta vietās, kuras regulē NAFO. Tie ir tikai divi piemēri.

Taču, atbalstot grozījumus, mēs panāktu likumdošanas procesu lielāku konsekvenci, jo šobrīd mēs sagatavojam nākotnes tiesību aktus par zivju izmetumiem, kas attieksies uz visām Kopienas zvejas flotēm.

Tādēļ es uzskatu, ka šis nav brīdis, kad apdraudēt atsevišķas zvejas flotes ar nosacījumiem par izmetumiem, kas beigās varētu neatbilst vispārējiem noteikumiem, tādējādi radot pretrunas ar centieniem panākt labāku regulējuma sabiedrības labā.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā krājumu un jūras ekosistēmas īpatnību, dziļjūras zvejniecība veido unikālu mikroklimatu – mikropasauli, kas visvairāk atklāj gan zivsaimniecības politikas ierastos līdzekļus, gan tās acīmredzamos trūkumus.

R. Miguélez Ramos kundzes interesantais ziņojums un tā izraisītā diskusija sniedz mums mācību, turpmāku pamatojumu, lai saglabātu pazemību, saskaroties ar jūras dzīļu mistēriju, pazemību, kura, ļaujiet man piebilst, ir jāpapildina ar vajadzīgo kompensāciju vismaz izpētes veidā, iepazīstoties ar dziļākajiem Eiropas jūru baseiniem, kuru mērogs regulāri palielinās. Klausoties aktīvajās Parlamenta debatēs, rodas iespaids, ka daudzi pētniecības centri turpina izmantot shematiskus un novecojušus metodoloģiskos principus. Šķiet, ka šeit tiek nodalītas trīs dziļuma zonas: līdz 400 metriem, no 400 līdz 1000 metriem liels dziļums, kā arī dziļums, kas pārsniedz 1000 metrus. Ir parādījušies pat formālu, stingru zvejniecības kritēriju ieviešanas aizstāvji. Piemēram, dziļumam, kas pārsniedz 1000 metrus, tiek piešķirta īpaša mītiska nozīme, nenorādot pārliecinošus šādas attieksmes iemeslus.

Es uzskatu, ka ir jāturpina meklēt efektīvākas metodes krājumu stāvokļa novērtēšanai, kuras ir pielāgotas konkrētā jūras baseina ekosistēmai. Šādam visaptverošam pētījumam, nevis tikai aplēstiem datiem, ir jāveido pamats dziļjūras zvejniecības ierobežojumiem, ne tikai šāda veida zvejniecības ierobežojumiem. Precīzi uzlabotas pētniecības metodes var garantēt sistēmu, kas būtu precīzāka par sistēmām, kuras līdz šim tika izmantotas informācijas apmaiņai un šīs svarīgās un jutīgās zvejniecības nozares kontrolei.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Paldies jums, un apsveicu R. Miguélez Ramos kundzi ar ļoti labo ziņojumu.

Ir vērts atcerēties, ka 70 % planētas virsmas klāj okeāni. Okeāni satur vairāk nekā 97 % mūsu planētas ūdens. Okeāni aizņem 99 % zemes apdzīvojamās platības, un zivis ir lielākais cilvēka patērēto proteīnu nodrošinātājs; 3,5 miljardi cilvēku ir atkarīgi no zivīm kā primārā pārtikas avota. Ir vērts sev atgādināt, cik svarīgas ir šīs debates par zvejniecību.

Tāpēc vispasaules zivju krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai ir jābūt prioritātei un mums ir pastāvīgi jāpārskata šīs pārvaldības īstenošana. Es piekrītu Komisijai, ka ir vajadzīga uz ekosistēmu balstīta pieeja dziļjūras zivju krājumu pārvaldībai. Manuprāt, tas veicinātu dažādu pieeju un instrumentu izmantošanu, kaitīgu zvejas metožu samazināšanu un nepieciešamību atbilstīgi starptautiskajiem likumiem izveidot aizsargājamas jūras teritorijas.

Dziļjūras pārvaldība ir jābalsta arī uz labākajiem salīdzinošajiem pētījumiem, kas ietvertu efektīvas piezvejas un datu apkopošanas programmas. Turklāt par prioritāti ir jāizvirza arī efektīvi pētījumi saistībā ar jūras gultnes un okeānu dabisko resursu kartēšanu, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Mani ļoti uztrauc pašreizējais pietiekamu datu trūkums, kas neļauj zinātniski novērtēt mūsu dziļjūras zivju krājumus. Mums ir obligāti jāievieš dziļjūras zvejniecības izmetumu aizliegums, jo tas ļautu zinātniekiem precīzāk izpētīt noķerto zivju sugu daudzveidību.

Ar izmetumu vienkāršu samazināšanu vien nepietiek, jo dziļjūras zvejniecība ar grunts traleri diezgan ievērojami ietekmē piezveju un izmestās zivju sugas. Es patiešām uzskatu, ka debates par jēdziena „dziļš” definīciju ir nevajadzīgas, un pilnībā piekrītu FAO, kura to noraidīja kā nepietiekamu pasākumu un nepietiekamu kritēriju, kas attiecībā uz zivju sugu un krājumu ilgtspējību ir ļoti patvaļīgs.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties cienījamiem deputātiem par komentāriem un ieteikumiem, kurus mēs noteikti ņemsim vērā, uzsākot mūsu tiesību aktu pārskatīšanu nākamgad.

Tagad vēlos pievērsties konkrētiem komentāriem. Pirmkārt, ir ļoti grūti izveidot un sniegt dziļjūras zivs definīciju. Taču esmu ņēmis vērā šajā sakarā izteiktās piezīmes. Mums ir arī jāmācās gan no pieredzes, gan izmantojot datus par šīm dziļjūras zivju sugām, kurus tikai nesen esam sākuši apkopot. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka informācijai par šīm sugām ir zema kvalitāte, mums ir jāpiemēro piesardzīga pieeja. Uzlabot šo situāciju noteikti palīdzēs regula par datu apkopošanu.

Es piekrītu, ka šīs sugas ir daudz apdraudētākas, tādēļ, īstenojot šādas zvejniecības pārvaldību, mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem.

Runājot par izmetumiem - jau iepriekš šajā Parlamentā esmu teicis, ka mēs šo jautājumu uztveram ļoti nopietni un pakāpeniski vēlamies piemērot pieprasītos izmetumu ierobežojumus visām zivsaimniecībām.

Runājot par abiem grozījumiem, Komisija plāno piekrist 2. grozījumam, kura mērķis ir samazināt izmetumu līmeni, nevis ieviest pilnīgu aizliegumu jau pašā sākumā.

Attiecībā uz pirmo grozījumu Komisija uzskata, ka sākotnējais teksts vairāk aizsargā zvejniecību un jutīgās dzīvotnes, jo īpaši paredzot, ka vietās, kas ir dziļākas par 1000 metriem, zvejniecība nedrīkst notikt.

Taču šis ierobežojums tiks pārskatīts un, ja nepieciešams, divu gadu laikā grozīts.

  Rosa Miguélez Ramos, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos uzsvērt steidzīgo vajadzību pēc plašākas un kvalitatīvākas informācijas par šīm sugām, jo īpaši saistībā ar II pielikumā minētajām sugām, kā arī vajadzību pēc lielākiem izpētei veltītiem finansiālajiem un cilvēkresursiem. Vēlos atgādināt, ka Zivsaimniecības komitejā par šo jautājumu notika sēde un speciālisti uzsvēra, ka Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei ir jāidentificē visas sugas, kuru krājumus iespējams ilgtspējīgi izmantot; speciālisti arī lūdza ievērot stingrāku zinātnisko precizitāti attiecībā uz paraugu shēmām un nodrošināt precīzākus datus.

Attiecībā uz aizliegtajām teritorijām, par kurām nav pieejami uzticami dati, speciālisti ieteica tās definēt no jauna un padarīt mazākas, jo aizliegtās teritorijās, kuras ir iespējams izmantot, palielinātos nelikumīgās zvejas apjomi ar lielāku nesodāmību, ņemot vērā to, ka dažādām pusēm šajās teritorijās nav zvejniecības interešu, un tādējādi vēl vairāk pieaugtu krājumu novērtēšanai vajadzīgo datu trūkums.

Vēlos atgādināt S. Stevenson kungam, ka 2. un 3. grozījuma teksts tieši atbilst tekstam, ko mūsu komiteja pieņēma, balstoties uz C. Schlyter kunga ziņojumu par politiku nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā, nemainot nevienu vārdu vai komatu šajā ziņojumā.

Vārds „aizliegums” mani biedē. „Aizliegums” var radīt apjukumu un atņemt motivāciju, un, protams, tas var radīt ievērojamu kaitējumu mūsu zvejniekiem, kuri šobrīd dara savu darbu, cik vien labi spēj. Labākais, ko varam darīt, ir noteikt ierobežojumus un tad pakāpeniski ieviest aizliegumu, kā, ja nekļūdos, tieši šādiem vārdiem ierosināja Komisija. Tādēļ es aicinu jūs rītdienas balsojumā atbalstīt grozījumus. Paldies.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.00

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – (ET) Pagājušais  gadsimts atnesis nozīmīgus zinātnes un tehnoloģijas atklājumus, līdz iepriekš nesasniedzamam līmenim paplašinot cilvēku zināšanas par dabu. Amerikānis Nils Ārmstrongs 1969. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kas uzkāpa uz mēness; 1997. gadā uzsāktās pavadoņu misijas pameta Saules sistēmu, tas nozīmē, ka astronauti varēs runāt ne tikai par mūsu galaktikas galējo punktu sasniegšanu, bet arī par visa redzamā visuma robežām.

Salīdzinot ar kosmosa iekarošanu, pāris kilometros mērāmajām okeāna dzīlēm ir pievērsta niecīga uzmanība.

Ir rūpīgi jāpārskata tiesību akti, kas regulē dziļjūras zivju krājumu tirdzniecību. Es piekrītu referentei par steidzamo vajadzību veltīt vairāk finansiālo un cilvēkresursu zinātniskiem pētījumiem.

Ir ļoti svarīgi definēt, kas ir dziļjūras zvejniecība. Šobrīd tiek runāts par dziļumiem un zvejas kuģiem. Taču Eiropas Savienības dalībvalstīm ir kopīgi jāvienojas par definīciju būtību un nolīgumu nozīmi.

Es vēlos pievērst uzmanību ziņojuma 8. punktam, kurš aizliedz zvejniecību ar grunts traleri dziļumā, kas pārsniedz 1000 metrus. Kādēļ mums ir jānosaka konkrēts dziļuma ierobežojums? Krājumu komercializācija un bioloģiskā līdzsvara saglabāšana ir jāpamto uz reģionālajām īpatnībām un starptautiskiem nolīgumiem. Ja konkrētajā teritorijā zvejniecības aizliegums norādītajā dziļumā ir pamatots, ierobežojumi ir jāpiemēro visiem zvejas kuģiem, kas nonāk saskarē ar jūras dibenu, nevis tikai grunts traleriem.

Mums ir vajadzīga elastīga zivju krājumu pārvaldības sistēma un iespēja ātri reaģēt. Es vēlos pateikties referentei, kura ir pievērsusi uzmanību spēkā esošo tiesību aktu neefektivitātei.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Nemitīgās un straujās dziļjūras zivju krājumu izsmelšanas un nepietiekamo dziļjūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumu dēļ ir steidzīgi jārīkojas, lai nodrošinātu zivju sugu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Lai arī Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2002. un 2004. gadā izstrādātie ieteikumi pievērsa uzmanību faktam, ka vairums sugu neatbilst bioloģiskās drošības līmeņiem, Eiropas Savienība nav samazinājusi zvejas intensitāti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību.

Komisijas paziņojums par dziļjūras krājumu pārskatīšanu apliecina, ka ir jāsamazina dziļjūras krājumu pašreizējās izmantošanas līmenis un ka spēkā esošie pasākumi netiek pietiekami efektīvi īstenoti. Tādēļ, pirms piemērojam jaunas pārvaldības darbības, mums ir jāsaprot, kādēļ netiek īstenotas pašreizējās darbības un kādēļ dalībvalstis nepilda savas saistības vai dara to novēloti.

Turklāt Eiropas Savienībai ir jāpieliek lielas pūles, lai pilnīgi un efektīvi īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūciju 61/105 par dziļjūras zvejniecības teritorijām atklātā jūrā un apdraudēto jūras ekosistēmu aizsardzību.

20. Finansiālo interešu deklarācija: skatīt protokolu

21. Nākamās sēdes darba kārtība: skatīt protokolu

22. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.05.)