Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2115(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0105/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0105/2008

Debates :

PV 08/05/2008 - 3
CRE 08/05/2008 - 3

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.11
CRE 08/05/2008 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0197

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3. Pamatsistēmas izstrāde interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Alexander Stubb, kuru aizstāj Ingo Friedrich, ziņojums (A6-0105/2008) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par lobistu aktivitāšu regulējumu ES institūcijās (2007/2115(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Ingo Friedrich, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, situācija ir šāda – ar Lisabonas līgumu atkal ievērojami paplašināsies Eiropas Parlamenta pilnvaras un, ņemot vērā šo pilnvaru paplašinājumu, mums ir īpaši svarīgi vēlreiz veikt likumdošanas procesa rūpīgu analīzi. Tādā veidā mēs redzam, ka arī interešu pārstāvjiem jeb lobistiem, kā tos bieži dēvē, ir ļoti svarīga loma Briselē. Pēc mūsu aplēsēm Briselē strādā aptuveni 15 000 interešu pārstāvji, no kuriem 5000 jau ir reģistrējušies Eiropas Parlamentā.

Tāpēc mūsu uzdevums ir izveidot regulējumu, kas ļautu lobistiem darboties godīgā un pieņemamā veidā. Parlaments jau kopš 1996. gada uztur lobistu gandrīz obligāto reģistru, kā arī ļoti rūpīgo rīcības kodeksu. Šā brīža uzdevums ir noskaidrot, vai līdzīgu kārtību būtu iespējams ieviest visās Eiropas institūcijās. Tāpēc lūgumraksts, par ko šodien ir paredzēta balsošana, ir svarīgs solis ceļā uz lielāku pārredzamību, citiem vārdiem sakot, ceļā uz precīzas informācijas sniegšanu par to, kurš ir piedalījies kā lobists – interešu pārstāvis – Eiropas tiesību aktu izstrādē, kā tas ticis darīts un kādās jomās.

Otrkārt, mēs vēlamies izstrādāt ētikas un morāles standartus attiecībā uz lobistu aktivitātēm. Treškārt, ir piemērotā veidā jāaizsargā politisko lēmumu pieņemšanas procesa neatkarība Eiropas Parlamentā un Komisijā. Lobistu aktivitātes ir jāizslēdz no pelēkās zonas, kur tās bija līdz šim, lai mēs iegūtu skaidru priekšstatu par viņu reālo ietekmi. Tāpēc šajā ziņojumā esam iekļāvuši šādus elementus, kas ir jaunumi salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju – pirmkārt, salīdzinoši plaša lobēšanas jēdziena definīcija vai skaidrojums, ka tās galvenokārt ir aktivitātes, kas veiktas ar mērķi ietekmēt ES institūciju politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanas procesus.

Otra jaunā iezīme ir „nospiedumi likumā”. Tas nozīmē, ka tad, kad parlamentārā komiteja ir izstrādājusi un pieņēmusi jaunu direktīvu, komitejas sekretariāts pievieno dokumentam lapu, kurā uzskaitītas biedrības, kas piedalījušās debatēs, un norādīts, vai tas noticis publiskā uzklausīšanā vai citā apspriedes veidā. Šāds saraksts varētu palīdzēt arī pašām interešu grupām redzēt, kurš bija iesaistīts procesā un kurš nevēlējās vai nevarēja piedalīties.

Treškārt, mūsu mērķis ir izveidot vienotu interešu pārstāvju reģistru ES institūcijās. Vēl jāredz, vai tas patiešām notiks Komisijā un Parlamentā. Mēs plānojam izveidot darba grupu, kas izskatītu šo jautājumu. Protams, visiem lobistiem darboties būtu vieglāk, ja viņiem būtu „viena pieturvieta”, kur reģistrēties un parakstīties, apliecinot savu ieceri ievērot noteikumus. Tāds ir mērķis, taču man kā referentam ir jāsaka, ka es neesmu drošs par to, vai mēs tiešām izveidosim vienotu reģistru. Par prasībām attiecībā uz finanšu informācijas atklāšanu, kas būtu pilnīgi jauns elements, runāts arī 21. punktā. Mēs arīdzan runājam par sankciju iespējamību, kas būtu piemērojamas lobistiem, kuri pārkāpj rīcības kodeksu. Šajā jautājumā mums ir jāizvērtē, kāda veida sankcijas vēlamies ieviest. http://www.greens-efa.org uzskata, ka ir jāizveido melnais saraksts, bet es uzskatu, ka tas atgādina viduslaiku kauna stabu. Melnie saraksti nav īsti atbilstoši demokrātijai. Tas, ko mēs vēlamies, ir piešķirt Eiropas institūciju vienotajam reģistram tādu prestiža pakāpi, lai nopietnas biedrības vēlētos redzēt savu vārdu šajā reģistrā. Tam vajadzētu būt prestižam un vēlamam ne tikai tāpēc, ka biedrībām tas dotu iespēju iekļūt institūciju telpās, bet arī tāpēc, ka iekļūšana reģistrā liecinātu par to, ka minētā biedrība ir uzskatāma par svarīgu un noderīgu sarunu biedru, kuru institūcijas ņem vērā tik nopietni, ka tiek garantēta tās iekļaušana reģistrā. Kodeksa pārkāpuma gadījumā asociācija tiktu svītrota no reģistra, bet caurlaide tiktu atņemta – tāda būtu sankcija.

Jā, es runāšu pēc iespējas īsāk. Ir svarīgi, lai baznīcu organizācijas netiktu definētas kā lobisti. Esmu ļoti vīlies 3. grozījumā. Sophia in 't Veld no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ir teikusi, ka baznīcu organizācijas būtu jāuzskata par lobistiem. Tas patiesībā būtu pretrunā visam, par ko mēs esam līdz šim vienojušies Parlamentā. Atbilstīgi līgumiem baznīcas ir mūsu institūciju partneri, taču tās nav lobisti.

Kopumā mans vērtējums ir tāds, ka šis ir svarīgs solis ceļā uz daudz pārredzamāku, pareizāku un godīgāku situāciju. Es ceru, ka mēs tādā veidā sniegsim piemēru, kam varēs sekot visā pasaulē, parādot, ka lobistus var un vajadzētu uztvert nopietni.

 
  
MPphoto
 
 

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, man ir patiess prieks piedalīties šajā plenārsēdē, kurā tiks pabeigta diskusija par Eiropas pārredzamības iniciatīvu. Esmu sekojis līdz debatēm un piedalījies tajās dažādās komitejās. Esmu pārliecināts, ka šis ziņojums ir solis ceļā uz Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamības uzlabošanu.

Komisija atbalsta Eiropas Parlamenta pozitīvo reakciju uz ieteikumu apsvērt starpiestāžu pieeju reģistram un rīcības kodeksam interešu pārstāvjiem, kuri uzskata, ka šāda viena reģistrēšanās vieta uzlabotu pārredzamību un palīdzētu izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga. Es domāju, ka jūsu ziņojums ir lielisks sākuma punkts diskusijām nākotnē jūsu ieteikto iestāžu darba grupā.

Vēlos uzsvērt vienu punktu. Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka interešu pārstāvju aktivitātes ir likumīgas un sniedz vērtīgu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, taču visam būtu jābūt pārredzamam. Tāpēc Eiropas pārredzamības iniciatīvas mērķis ir tā dēvētās melnās kastes atvēršana. Pilsoņi, ieinteresētās puses, lēmumu pieņēmēji un sabiedrība kopumā tādā veidā varētu izteikt savu viedokli par Briselē notiekošo.

Apskatot, kādu informāciju Parlaments un Komisija vēlas saņemt no tiem, kas reģistrējas, es novēroju, ka arī šajā jautājumā mēs lielā mērā saprotamies. Komisija uzskata, ka ir svarīgi zināt, kas ir interešu pārstāvji, kādas intereses viņi pārstāv un arī to, kāds ir finansiālais pamats. Pašsaprotami ir tas, ka rīcības kodeksa noteikumu neievērošanas gadījumā būtu jāpiemēro sankcijas. Sankcijas varētu būt izslēgšana no reģistra uz noteiktu laiku vai pilnībā.

Komisija paziņoja, ka tā varētu ieviest Eiropas pārredzamības iniciatīvas reģistru 2008. gada pavasarī. Es varu apliecināt, ka mēs ceram iekļauties šajā termiņā. Pēc nesenajām sarunām ar dienestiem, es ceru, ka reģistrs varētu sākt darboties sešu nedēļu laikā. Mēs arī esam nolēmuši, ka reģistrs būs izmēģinājuma projekts, un mēs to pārskatīsim pēc viena gada, kas būs 2009. gada vasaras sākumā. Eiropas Komisija ir gatava diskusijām ar Parlamentu un Ministru padomi, kā arī divām konsultatīvajām komitejām par kopīgas sistēmas izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Javier Pomés Ruiz, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Pirmkārt, priekšsēdētāja kungs, ļoti žēl, ka Somijas ārlietu ministrs Alexander Stubb šodien nav klāt, jo viņš ir devis lielu ieguldījumu Budžeta kontroles komitejā un šajā ziņojumā.

Esmu šeit, lai sniegtu Budžeta kontroles komitejas atzinumu. Turpinot komisāra S. Kallas teikto, vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums ir uzturēt pēc iespējas ciešākus kontaktus ar visiem iedzīvotājiem – gan interešu pārstāvjiem, gan pārējiem, – un šajā sakarā Parlamentam būtu jāizstrādā savi noteikumi. Mans kabinets ir atvērts ikvienam, kas vēlas ar mani iedzert kafiju vai doties pastaigā. Es nevaru prasīt no cilvēkiem, lai tie reģistrētos kādā speciālā reģistrā. Es nevaru pateikt kādam, kas nav reģistrējies, ka es nevaru viņu uzņemt savā partijā Unión del Pueblo Navarro. Es nevaru pateikt: „Tev jāreģistrējas!” Patiesi nē - administrācija ir viena lieta, bet Parlamenta politiskās funkcijas pavisam kaut kas cits.

Tāpēc būtu labi, ja būtu divi pārredzamības nodrošināšanas veidi. Es biju referents saistībā ar pārredzamību, ievērojamo projektu, kura dēļ komisārs S. Kallas ir šeit. Pārredzamība nedrīkst traucēt mūsu saskari ar reālo dzīvi, ar interešu pārstāvjiem vai pārējiem.

Paldies! Esmu pārliecināts, ka komisārs S. Kallas to saprot.

 
  
MPphoto
 
 

  Pervenche Berès, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es esmu paradoksālā situācijā, kāda ir bijusi vairākos gadījumos, piemēram, kad mūsu komiteja diemžēl neņēma vērā referentu L. Pistelli, kurš bija Eiropas Parlamenta pozīcijas par pārskatāmību iedzīvinātājs. Tāpēc esmu apmierināts par gala rezultātu, ko, esmu pārliecināts, mēs šodien panāksim. Nav iespējams iedomāties, ka tirgus darbotos netraucēti, ja pārredzamība nebūtu galvenais noteikums. Mums, likumdevējiem, ir jāpiemēro šis noteikums mums pašiem, jo īpaši tāpēc, ka mēs ļoti labi zinām, ka likumdošanas procesā – un šeit es vēršos pie iepriekšējā runātāja – mūsu attiecībām ar ārējiem pārstāvjiem neatkarīgi no tā, vai tās ir spēka grupas vai reliģiskas organizācijas – un ar šo es vēršos pie Friedrich kunga – ir būtiska nozīme. Mūsu pienākums ir rādīt piemēru šajā jomā, tajā skaitā arī idejas par „nospiedumiem likumā” sistemātiskas izmantošanas nodrošināšanu, ko es uzskatu par ļoti noderīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Claude Turmes, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. (DE) Priekšsēdētāja kungs, bez pārredzamības nevar pastāvēt Eiropas demokrātija. Briselei jau ir pieredze, kad lielās korporācijas bija kļuvušas par noteicējām. Tas ir bīstami Eiropas projektam, un tas ir jautājums, kas ļoti interesē mani pašu, kā arī http://www.greens-efa.orgu kopumā. Tāpat kā Eiropas Parlamentam, arī mūsu pienākums ir informēt par mūsu plāniem, gatavojoties nākamajām Eiropas vēlēšanām. Mums ir laba pieredze, bet darbu traucē „tumšie” spēki, kas vēlas apspiest divus no galvenajiem darba elementiem.

Pirmkārt, tie vēlas traucēt finansiālo pārredzamību. Bez finansiālās pārredzamības mēs nevaram būt droši par to, kam patiesībā ir svarīga kampaņa. Esmu pārsteigts, ka īstenībā Sociāldemokrātu grupa ir tā, kas izrāda pretestību finanšu pārredzamībai, tādējādi graujot vienu no galvenajiem elementiem. Runājot par otru galveno elementu, kas tiek grauts, Parlamentā ir cilvēki, kas pārliecināti, ka juristi nevar tikt uzskatīti par lobistiem, pat tādā gadījumā, ja tie nevis aizstāv kādu cilvēku tiesā, bet tā vietā mēģina ietekmēt likumdošanu Eiropā.

Vēlos citēt kādas Briseles juristu kompānijas tīmekļa vietnē minēto. Tur teikts, ka atbilstīgi pastāvošajai likumdošanai viņi netiek uzskatīti par lobistiem.

, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – „Tāpēc lobēšana, ko veic juristi, kļūs arvien efektīvāka, un sasniegt mērķus būs vieglāk ar juridisku atbalstu. Albert & Geiger kā juridisks uzņēmums, kas specializējas tikai lobēšanā un attiecībās ar valdību, palīdzēs Jums sasniegt Jūsu mērķus ES.”

(DE) Kā jūs redzat, pat paši juridiskie uzņēmumi atzīst, ka viņi ir lobisti. Ja mēs ļausim tam notikt, mēs sagrausim ticamību sev.

 
  
MPphoto
 
 

  Diana Wallis, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, Juridiskā komiteja ļoti atbalstīja Komisijas iniciatīvu un referenta nostāju. Es uzskatu, ka mēs bez iebildumiem atbalstījām koordinēšanu starp visām institūcijām. Ar šo mēs vēlētos uzsvērt šīs institūcijas īpašo atvērtību, kas raksturīga demokrātiskai lēmējinstitūcijai, kā arī to, ka lobisti būtu jāuztver vienlīdzīgi. Šajā jautājumā ilgtermiņā mēs vēlētos ieviest obligātu reģistru, kurā pret visiem attiektos vienlīdzīgi.

Ja drīkst, es vēlētos atgriezties pie jautājuma, kuru tikko izvirzīja C. Turmes kungs, par juristiem kā lobistiem. Šajā sakarā es vēlos visus lūgt pievērst īpašu uzmanību visām Juridiskās komitejas izvirzītās definīcijas niansēm saistībā ar to, kad jurists ir jurists un kad jurists ir lobists. Šī definīcija tika ļoti rūpīgi apdomāta un es lūgtu ņemt to vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (DA) Priekšsēdētāja kungs, šeit izskatāmais ziņojums ir vērtīgs. Tas ir solis pareizā virzienā – tas nav liels solis, taču tomēr solis. Ir arī jārīkojas ne tikai tāpēc, ka lobisti ir kaitīgi, vai tāpēc, ka visi lobisti ir ļauni, bet gan tāpēc, ka ir pilnīgi nepieņemami, ka lobismam ir tik liela ietekme bez jebkādiem saistošiem noteikumiem par maksimālu atvērtību šajā jomā. Lobistiem ir ļoti liela ietekme ES sistēmā. To var noprast pēc summām, kas tiek tērētas lobēšanai, kā arī no lielā lobistu skaita visapkārt.

Tomēr šis ziņojums varētu būt labāks un lobistu kontrole varētu būt stingrāka, ja tiktu pieņemts grozījuma priekšlikums, kas daļēji izriet no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas oficiālā ziņojuma. Mums ir jāievieš vienots obligātais reģistrs, kas nodrošinātu pilnīgu skaidrību un pilnīgu pārredzamību attiecībā uz lobēšanai iztērētajām naudas summām. Mums ir jāievieš reģistrs un ētikas kodekss visiem lobistiem, tajā skaitā juridiskiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lobēšanu, kas varētu stāties spēkā pirms 2009. gada vēlēšanām. Mums ir jāizmanto efektīvas kontroles un redzamas sankcijas, kas būtu piemērojamas pieņemto noteikumu pārkāpšanas gadījumos.

Tomēr šis ir jautājums, kas būtu jāizskata arī iekšēji. Šajā jautājumā ir divas puses. Tāpēc mēs piedāvājām ieviest obligātu prasību lobistiem norādīt tādu pašu informāciju par maksājumiem atsevišķam deputātam, kādu deputātam ir obligāti jānorāda savā finanšu deklarācijā. Nedaudz stingrāka kontrole pār mums pašiem nepasliktinās mūsu reputāciju vēlētāju acīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šim Parlamentam vajadzētu atbalstīt visas iniciatīvas, kas palielina ES institūciju pārredzamību, un šī iemesla dēļ es atbalstu šodien minētos priekšlikumus.

Tomēr mums ir jānodrošina, ka tiek ņemta vērā arī katras iestādes darba specifika. Piemēram, Parlaments strādā pilnīgi atšķirīgā veidā, salīdzinot ar Padomi, un dažādos likumdošanas procesa posmos arī atšķirīgi no Komisijas. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka ieviest vienotu reģistru būtu ļoti grūti, un, lobējot tikai Parlamentu, lai pieteiktos piekļuvei, būtu jāpiemēro pārāk birokrātiska procedūra. Arī mēs esam autonoma institūcija, un es neuzskatu, ka citas iestādes var diktēt mūsu politiku šajā jomā.

Es vēlos apskatīt arī jautājumu, ko iepriekš šajā plenārsēžu zālē ir izvirzījuši vairāki kolēģi - kā Komisija finansē tieši nevalstiskās organizācijas, un kā tās savukārt tērē šo naudu Eiropas Parlamenta deputātu lobēšanai, lai tie pieņemtu noteiktu nostāju. Ja mūsu debašu mērķis ir palielināt pārredzamību, Parlaments ir jānodrošina ar noteiktu komerciāli nesvarīgu informāciju par to, kā mūs lobējošas organizācijas tiek finansētas.

Viena vispārīga piezīme, esmu nobažījies par dažu lobistu brīvo piekļuvi Parlamenta deputātu kabinetiem. Iekļūstot ēkā, cilvēki var brīvi pārvietoties un tiem ir neierobežota piekļuve privātajiem kabinetiem. Atļaujot brīvi staigāt ēkā, netiek darīts nekas, lai uzlabotu pārredzamību, un tas izraisa dažu personu uzticības ļaunprātīgu izmantošanu. Esmu pārliecināts, ka visi Parlamenta deputāti ir ar to saskārušies. Daudzos valstu parlamentos ir centrālās lobēšanas vietas, kur lobisti, kuriem ir norunātas tikšanās, tiek sagaidīti un pavadīti līdz parlamenta deputāta kabinetam. Manuprāt, mums vajadzētu mēģināt ieviest līdzīgu sistēmu. Kopumā man ir prieks redzēt, ka Parlaments risina šo pārredzamības jautājumu, taču mums ir jānodrošina arī tas, lai mūs lobējošās organizācijas būtu tikpat pārredzamas kā mēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Carnero González, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, Sociāldemokrātu grupas vārdā man ir jāsaka, ka es atbalstu ziņojumu, par kuru mēs diskutējām no rīta, un labprāt to apstiprināsim arī vēlāk plenārsēdē.

Es uzskatu, ka šis ir liels solis ceļā uz pārredzamības palielināšanu un kontroli pār jomu, kas nešaubīgi ir apvīta ar dažādiem mītiem. Lobisti saskaņā ar definīciju nav nedz labi, nedz slikti. Tas ir atkarīgs no viņu rīcības un kontroles pār viņiem.

Man ir jāsaka, ka Sociāldemokrātu grupa ir bijusi priekšgalā jau no paša sākumā, pastiprinot pārredzamību un kontroli, un tādējādi arī demokrātiju attiecībā uz lobistiem.

C. Turmes kungs, šķiet, ka jūs pievēršat pastiprinātu uzmanību Sociāldemokrātu grupai. Koncentrējieties uz citām grupām. Mani interesē, vai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja savā atzinumā nolēma kritizēt Sociāldemokrātu grupu? Jūs runājat Vides komitejas vārdā. Es gribētu jūs lūgt izteikt savu viedokli par citām grupām, kad runājat savā, nevis savas grupas vārdā.

Mēs uzskatām, ka ziņojumā minētā lobistu definīcija ir pareiza, tomēr mēs vēlētos, lai atšķirība būtu striktāk iezīmēta. Skaidrs, ka privātas peļņu gūstošas kompānijas nav tas pats, kas nevalstiskas organizācijas vai arodbiedrību federācijas.

Tomēr „nospiedums” ir leģislatīvs. Vienots un obligāts reģistrs un rīcības kodekss, piemērotas sankcijas un finanšu informācijas atklāšana ir galvenie jautājumi, kas pareizi iekļauti šajā ziņojumā.

C. Turmes kungs, vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka jūs uzsverat, ka mēs, Sociāldemokrātu grupa, esam pret finanšu informācijas atklāšanu, lai gan tieši daži no jūsu grupas ierosinātajiem grozījumiem ierobežo šādu informācijas atklāšanu, savukārt mēs nevēlamies ieviest nekādus ierobežojumus.

Mēs arīdzan vēlamies, lai spēkā stāšanās notiktu līdz 2009. gada Eiropas vēlēšanām un lai plānotā darba grupa pabeigtu pārrunas līdz 2008. gada beigām.

Vai jūs zināt, piemēram, to, ka Sociāldemokrātu grupa atbalstīs divus no jūsu ierosinātajiem grozījumiem šajā sakarā? Jūs droši vien to nezināt.

Mīts un realitāte šajā jautājumā ir sajaukti kopā, taču mēs, Sociāldemokrātu grupa, esam bijuši priekšgalā cīņā par pārskatāmību un kontroli un neļausim nevienam izplatīt nepatiesu mītu par to, ka mums ir slēpta darba kārtība. Mūsu darba kārtība ir atvērta, iesaistot iedzīvotājus un nodrošinot pārredzamību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta pilnvaru paplašināšana atbilstīgi Lisabonas līgumam radīs lielāku spiedienu uz likumdošanas procesa atklātības palielināšanas mērķi. Ir ļoti svarīgi, lai ES darbs ir pārredzams un lai sabiedrība zina, kam ir bijusi teikšana par likumu saturu. Reģistrēšanās mērķis nav ierobežot vai traucēt lobistu darbu. Viņu darbs ir svarīgs. Patlaban lobistu reģistrēšanās Eiropas Parlamentā ir galvenokārt drošības, nevis atklātības jautājums.

Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojums lielā mērā ir mainījies kopš pirmajiem projektiem, par kuriem runāja iepriekšējais referents, tagadējais Somijas ārlietu ministrs Alexander Stubb. Man, tāpat kā manai grupai, ir patiess prieks par to, ka tagadējais ziņojuma formulējums ir daudz spēcīgāks nekā tas bija sākumā, un par to, ka obligātā reģistrācijas sistēma, ko atbalsta mana grupa, tiks ieviesta, jo tā nodrošina objektivitāti.

Es vēlos pievērsties 3. grozījumam, par ko šeit jau tika runāts. Daži no Parlamenta deputātiem manā grupā to atbalsta, bet, kā jau sacīja referents, un es viņam piekrītu, baznīcas nav lobisti. Šajā jautājumā manas grupas domas dalās, un iespējams, ka tā balsos par atšķirīgām nostājām.

Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumā tiek ierosināts, ka referents var pievienot savam ziņojumam to interešu pārstāvju sarakstu, kas sniedza konsultācijas ziņojuma gatavošanas laikā. Es ceru, ka nākotnē tā tiks atzīta par oficiālu praksi. Tas liktu referentam objektīvi uzklausīt dažādus izteiktos viedokļus. Šādā veidā būtu iespējams konstatēt, vai kāds „neēd tieši no kāda cita rokas”.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, esmu priecīgs par iespēju uzstāties pēc bijušā Somijas prezidenta, tā kā mēs debatējam par ziņojumu, ko sagatavojis pašreizējais Somijas ārlietu ministrs, A. Stubb kungs, kurš vēl nesen bija šī Parlamenta deputāts. Šķiet, ka Dievs mistiskā veidā nosaka ceļu, kas ejams Parlamenta deputātiem!

Pēdējā nevalstisko organizāciju ziņojumā ir norādīts, ka lobistu ietekme uz Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas procesu ir kļuvusi par nopietnu problēmu. Piemēram, lobistiem ir ievērojams skaits ekspertu amatu dažādās Eiropas Komisijai tuvu stāvošās iestādēs. Pieciem tūkstošiem lobistu no 15 000 Briselē strādājošajiem ir piekļuve Eiropas Parlamentam. Šiem 5000 jāstrādā atbilstoši ļoti skaidriem noteikumiem. Ierosinājums izveidot vienotu lobistu reģistru un ieviest sankcijas ir laba doma. Ir pēdējais laiks mūsu vēlētājiem uzzināt, kas ir lobisti. Vēlētājiem ir tiesības zināt, kā lobisti tiek finansēti un kuri no viņiem mēģina dažādos veidos ietekmēt atsevišķus ziņojumus. Šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Tas ir mēģinājums regulēt pašreizējo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, http://www.greens-efa.orgs skatījumā centrālais vārds A. Stubb kunga ziņojumā ir pārredzamība. Šobrīd nenoliedzama tendence – un par to šeit dzirdējām arī no dažiem tās izskaidrotājiem – ir lobistu darba ietekmes un efektivitātes nepietiekama novērtēšana, iespējams, lojalitātes dēļ, tādā veidā, par kuru neviens no mums nopietniem, lojāliem Parlamenta deputātiem, kas izturas pieklājīgi un ar cieņu pret citiem, pat iedomāties nevar. Fakti ir skaidri redzami un tiek atklāti katru dienu, piemēram, pirms dažām nedēļām mēs uzzinājām, ka 34 Komisijas amatpersonas saņem samaksu tieši no privātiem uzņēmumiem.

Daži no nesenajiem pētījumiem ir atklājuši, ka lobistu sagatavoti bija lielākā daļa REACH grozījumu, ko lielākā daļa grupu – izņemot tikai vienu, manu, bet, iespējams, arī citas – iesniedza apspriešanai. Turklāt atklājās, ka dažas no šīm amatpersonām, kas palīdz Parlamenta deputātiem viņu darbā atsevišķās komitejās, strādā vai ir strādājuši uzņēmumos, bet tagad strādā pie mums kā valstu eksperti. Acīmredzot Parlamenta deputāti to nezina.

Tāpēc mēs uzskatām, ka ar darbu, ko darām šodien, šis jautājums nebeigsies, un es neticu, ka komisāra S. Kallas darbs beigsies ar ziņojumu, par ko mēs diskutējam šodien. Tāpēc esam uzsvērti atbalstījuši visus grozījumus un visu paveikto darbu – tajā skaitā arī Sociāldemokrātu grupas, GUE/NGL grupas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas darbu – pie grozījumiem un tekstiem ar mērķi uzlabot situāciju un veicināt pārredzamību.

Tomēr ir palikušas dažas problēmas saistībā ar A. Stubb kunga ziņojumu, kuras, es ceru, izdosies atrisināt ar balsojumu. Pirmā problēma attiecas uz juristiem: kad juristi strādā kopā ar mums un mēģina ietekmēt likumdošanu, viņi ir lobisti, pat sniedzot juridisku atzinumu. Mēs ceram, ka šis grozījums tiks noraidīts.

Acīmredzot nākamais ir jautājums par to, ka vajadzētu stāties spēkā rīcības kodeksam. Tam pilnīgi noteikti būtu jānotiek līdz nākamajām Eiropas vēlēšanām, jo pretējā gadījumā mēs aizsāksim vēl vienu termiņu, vēl vienu pārmērīgi garu laika periodu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es patiešām domāju, ka šis jautājums par lobēšanu netiks atrisināts, pasakot, ka mums tas nepatīk vai padarot lobistus par krimināliem noziedzniekiem. Mūsuprāt pārredzamības problēma ir saistīta ar to, ka jānoskaidro, ar ko mums ir darīšana, ar ko viņi nodarbojas un kas viņiem maksā, tas ir, finanšu informācijas atklāšana. Iespējams, ka šajā ziņojumā tas vēl nav pilnīgi skaidri noteikts, taču to var izskaidrot, un šajā ziņā es piekrītu C. Carnero kungam par izveidojamās darba grupas uzdevumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, protams, nevajag lobistus padarīt par grēkāžiem. Protams, plaukstošā demokrātijā ir pilnīgi likumīgi, ka dažādas grupas aktīvi informē sabiedrību par savām interesēm un bažām, kā arī izsaka savas intereses sociālos procesos. Pilnīgi likumīgi ir arī tas, ka tās ar saviem jautājumiem vēršas pie cilvēkiem institūcijās, kas sagatavo un pieņem lēmumus. Patiesi, kā likumdevējiem mūsu pienākums ir pirms lēmumu pieņemšanas būt pēc iespējas pilnīgāk un precīzāk informētiem par ikvienu likumdošanas iniciatīvu, pie kuras mēs strādājam, un jāņem vērā iesaistīto pušu bažas un pretējie viedokļi. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu interešu godīgu atspoguļošanu, un tā ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības ticamības nodrošināšanā. Tāpēc mūsu grupa uzskata, ka vismaz trijām iestādēm ir jāievieš skaidri noteikumi, kas būtu attiecināmi uz visiem interešu pārstāvjiem. Jau sen ir laiks to darīt.

Mūsu pienākums ir skaidri parādīt iedzīvotājiem, ka Eiropas institūcijas nav tikai instrumenti „tumšo spēku” rokās. Tāpēc lobistiem būtu publiski jāatklāj, kā intereses viņi pārstāv, kādi ir viņu mērķi un, pats galvenais, kas viņus finansē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Parlamenta reformu darba grupa viesojās Vašingtonā, lai iepazītos ar ASV Kongresa darbu.

Mēs redzējām, kā visiem lobistiem ir jāreģistrē viņu funkcijas un ienākumi no dažādiem klientiem. ASV un Kanādā tas ir obligāti, nevis brīvprātīgi, kā to piedāvā Komisija. Mēs redzējām arī to, kā visiem Kongresa locekļiem ir jāiegrāmato viņu budžets, tajā skaitā arī samaksa par kafijas tasi. Ja viņi to var, kāpēc mēs nevaram? Kāpēc mēs nevaram būt pilnīgi pārredzami attiecībā uz EP sekretariātu atalgojumiem un pieprasīt pārredzamību arī citās institūcijās?

Pēdējā Priekšsēdētāju konferencē mēs uzzinājām par organizētu lobismu mūsu pašu Parlamentā. Ļoti lielā un jaukā telpā Spinelli ēkas piektajā stāvā atrodas 28 starptautisku uzņēmumu biroji, tālruņu numurus un e-pasta adrese apmaksā Parlaments. Tā varētu būt ļoti laba shēma, kurā savienoti uzņēmumi un Parlamenta deputāti, taču neviens mums izskatīšanai nesniedza šādu priekšlikumu, tas tika izveidots, mums nezinot.

Trūkst mazo un vidējo uzņēmumu viedokļu, trūkst arī patērētāju, arodbiedrību, zaļo organizāciju viedokļu. Iznomāt telpas lobistiem varētu būt laba doma, bet tādā gadījumā ir jāuzaicina visi un to darbība būtu jāuzrauga ievēlētai valdei.

Starptautiskie uzņēmumi nav tie, kam visvairāk vajadzīgs mūsu finansiālais atbalsts. Atbalsts šai shēmai tika izvēlēts pašrocīgi, nevis piešķirts, pamatojoties uz politisko grupu balsojumu. Ceru, ka šis ir pēdējais lobistu skandāls, ar ko jums nāksies saskarties.

Šī ir mana pēdējā politiskā runa Eiropas Parlamentā. Ja man būtu iespēja vēlēties vienu vēlēšanos, es gribētu, lai tiktu apstiprināts priekšlikums Konvencijai, ko parakstījušas 23 valdības un visi Parlamenta deputāti no visām valstu valdībām, izņemot vienu: padarīt atklātus visus dokumentus un tikšanās, ja vien jūs nenolemjat pamatoti atteikties. Šis vienkāršais priekšlikums palīdzētu atrisināt arī lielāko daļu problēmu, kas skar lobismu.

Tādā veidā mēs varētu redzēt, ko viņi raksta mums vai Komisijai, un mēs varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar pārredzamības ierobežošanu, kas ļautu mums uzzināt, kas no mums tiek slēpts un kāpēc. Ir nepieciešams, lai lobisti ierosinātu un uzlabotu likumus. Mums ir nepieciešamas viņu zināšanas un padoms, kā arī pretargumenti citu interesēm. Mums ir nepieciešama sabalansēta un plurālistiska informācija, jo mēs tikām ievēlēti, lai kalpotu visiem iedzīvotājiem vienādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies, J. P. Bonde kungs. Esmu pārliecināts, ka daudzi kolēģi jums sūta vislabākos novēlējumus saistībā ar došanos pensijā.

Varbūt ne vienmēr varam piekrist jūsu teiktajam, bet jūsos vienmēr ir vērts klausīties.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, nav noslēpums, ka mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kurā iedzīvotāji netiek ņemti vērā un arvien lielāks labums tiek lielajiem uzņēmumiem. Tā neapšaubāmi ir taisnība, pirmkārt un galvenokārt, attiecībā uz lobistu ietekmi Parlamentā, Komisijā un Padomē. Vai gan kāds būtu pārsteigts, uzzinot, ka kravu pārvadājumu lobistu vidū tik nepopulārā Alpu kalnu un Adrijas jūras reģiona konvencija vēl nav pieņemta? Vai gan kāds būtu pārsteigts, uzzinot, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu ir spiesti padoties, jo tiek apbērti ar dokumentu un noteikumu kalniem, un tie ir izslāpuši pēc pieejamām finansējuma iespējām, turpretī lielie rūpniecības giganti – starptautiski uzņēmumi – pārāk labi saprot, kā izmantot šādas iespējas, un līdzīgi kā sienāži lēkā no vienas dalībvalsts uz citu, atstājot aiz sevis izpostītu darbu pēdas?

Ņemsim par piemēru diskusijām un lēmumu pieņemšanas procesam bieži aprunāto un strīdīgo tematu par REACH tiesību aktu projektu, kura mērķis ir uzlabot ķimikāliju izmantošanas drošību: ja iedzīvotāji zinātu, ka 32 priekšlikumi no 132 bija identiski un tiem bija pievienoti rakstiski ieteikumi no ķīmijas nozares uzņēmumiem, ja iedzīvotāji to dzirdētu, viņi, protams, zaudētu ticību Eiropai un viņus pārņemtu sajūta, ka Eiropas politikas veidošana ir vienkārši starptautisku pavēļu pildīšana.

Ja vēlamies to novērst, ja vēlamies samazināt augošo eiro skepsi, mums ir jāpanāk, lai būtu skaidri redzams, kurš ietekmē lēmumu pieņemšanu Eiropā, kurš lobē ziedotājus, kas ir šie ziedotāji un kurš mēģina rast iespēju ietekmēt likumdošanas procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, mēs apsveicam Alexander Stubb ar ievēlēšanu Somijas ārlietu ministra amatā. Otrkārt, mēs apsveicam Ingo Friedrich un pateicamies viņam par ziņojuma pārņemšanu un, cerams, arī novešanu līdz pozitīvam iznākumam šajā pēcpusdienā. Treškārt, mēs konceptuāli atbalstām A. Stubb/ I. Friedrich ziņojumu, bet...

(DE) Tagad es turpināšu runāt vāciski. Pēc šīs divkāršās cieņas izrādīšanas Alexander Stubb ir vajadzīgs „bet”. Ir labi ieviest noteikumus attiecībā uz lobismu, taču Parlamentā jau ir labi noteikumi, un es neesmu pārliecināts, vai mēģinājums ieviest vienotu kārtību ir gudri darīts. Pārredzamība ir laba lieta, taču tā nevar darīt brīnumus, jo īpaši, ja tas pēc būtības jau ir pa daļām realizējams jautājums.

Reģistrēšanās un reģistrēto lobistu finansiālo interešu atklāšana ir ļoti laba doma, bet kā tad ar neskaitāmajiem vēstuļu rakstītājiem, ekspertiem un citām mūsu kontaktpersonām? Kā lai mēs rīkojamies ar tiem? Vai mēs vēlamies, lai tie visi reģistrējas un atklāj savas finansiālās intereses? Ceru, ka ne!

Tad vēl ir izņēmumi - konkrētāk, divos grozījumos ir ierosināti divi izņēmumi, kas noteikti neveicina pārredzamību. Jau tika pieminēts 3. grozījums. Mērķis ir panākt, lai baznīcas tiktu uzskatītas par oficiāliem lobistiem. Manuprāt, runa nav par pārredzamību, bet gan par vienkāršu pret garīdzniekiem vērstu attieksmi, un mums tai būtu jāsaka „nē”.

Līdzīgi ir ar 10. grozījumu, kur tiek mēģināts ieviest kārtību ar izņēmuma izņēmumu, kas arīdzan neveicina situācijas uzlabošanos. Patiesībā tas ir vienkāršs mēģinājums sodīt atsevišķus sektorus. Mums ir jāvieš pārliecība, ka mūsu sistēma ir pārredzama un ka mēs to uzlabojam. Tomēr mums nevajadzētu jau no paša sākuma pieņemt, ka notiks lielas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs varam lepoties ar to, ka Eiropas Parlaments salīdzinājumā ar dažiem valstu parlamentiem jau ir izvirzījies priekšgalā, risinot šos jautājumus. Mums jau ir interešu reģistrs. Mums ir labs lobistu rīcības kodekss un pilnīgs aizliegums Parlamenta deputātiem saņemt dāvanas. Tas ir labi. Taču jautājums ir par to, vai mēs varam paplašināt šo sistēmu, lai aptvertu arī citas institūcijas. Mēs vēlamies uzsākt sarunas, lai censtos to īstenot, mēģinātu un panāktu vienošanos – jo tā būtu labāk – un, otrkārt, vai mēs varam uzlabot prasības un virzīties vēl tālāk uz priekšu atklātības un pārredzamības jautājumos.

Mana grupa atbalsta ziņojumu, ar ko tiek mēģināts to panākt. Mēs arīdzan atbalstām daudzus no grozījumiem, kas uzlabotu ziņojumu un patiesi pastiprinātu prasības attiecībā uz pārredzamību. Mēs atbalstām pat dažus no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas ierosinātajiem grozījumiem, taču ne grozījumu, kas patiesībā ierobežotu ziņojumu un noteiktu pārredzamības prasību griestus.

Tāpēc es biju mazliet pārsteigts, dzirdot Vides komitejas pārstāvja uzbrukumu Sociāldemokrātu grupai par to, ka tā ir mazāk pārredzama nekā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kaut arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir ierosinājusi grozījumu, kas, lasot burtiski, nosaka maksimālo robežu pārredzamības prasībām. Tāda ir mūsu grupas nostāja. Mēs atbalstām atklātību un pārredzamību un mēs esam apvainojušies par nepamatotiem to grupu uzbrukumiem mūsu nostājai, kas mēģina sevi parādīt sabiedrībai kā līderi šajā ziņā, kaut arī tā nav.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es piekrītu, ka ir nepieciešams ieviest obligātu reģistru un lobistu rīcības kodeksu, taču tam jābūt piemērojamam visām institūcijām un galvenokārt Komisijai. Ir skaidrs, ka ir ļoti svarīgi ētiskas uzvedības kodeksā noteikt sankcijas, kas būtu piemērojamas kārtības neievērošanas gadījumos, kā arī ieviest kā obligātu finanšu informācijas atklāšanu. Ideālā gadījumā šādai informācijai vajadzētu būt viegli pieejamai internetā.

I. Friedrich ziņojumā ir teikts, ka tūkstošiem lobistu meklē iespēju, kā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai gan jāpiebilst, ka, visu apsverot, daudzos gadījumos viņi sniedz Parlamenta deputātiem detalizētu informāciju par dažādiem apspriežamajiem jautājumiem. Personīgi mani neviens neietekmē, un to var apstiprināt cilvēki, kas mani pazīst. Taču, lai garantētu lēmumu pieņemšanas procesa neatkarību un pārraudzītu visas aktivitātes, kas bieži tiek veiktas, lai ietekmētu Kopienas līdzekļu sadali, likumdošanas uzraudzību un īstenošanu, ir apzinīgi jāpiemēro stingri ētiski kritēriji. Tāpēc es balsošu par I. Friedrich ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, lai noskaidrotu dažas radušās neskaidrības un izlabotu dažu Parlamenta deputātu populistiskos apgalvojumus šeit un presē, es kā kvestore vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlamentā jau 12 gadus darbojas noteikumi, kas regulē mūsu attiecības ar lobistiem. Šie noteikumi, kuri ietverti Parlamenta Reglamenta – ko derētu vismaz vienu reizi izlasīt – 9. panta 4. punktā, paredz, ka lobistu piekļuve Eiropas Parlamentam tiek kontrolēta, regulēta ar piekļuves žetoniem. Lai iegūtu žetonu, lobistiem ir jāaizpilda akreditācijas veidlapa un jāiesniedz personas raksturojums un policijas parakstīta vēstule. Eiropas Parlaments uztur visu lobistu reģistru, kas ir publicēts Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē. Akreditētajiem lobistiem ir jāievēro arī rīcības kodekss. Tādējādi M. Frassoni kundze un citi runā par acīmredzamo. Ikviens šī kodeksa pārkāpējs tiek sodīts, atņemot lobista žetonu un izslēdzot no reģistra.

Runājot par priekšlikumu ieviest vienotu reģistru, es nedomāju, ka Komisijā šāds reģistrs ir nepieciešams, jo Eiropas Parlaments un Komisija darbojas pilnīgi atšķirīgos veidos, un līdz ar to arī attiecības ar lobistiem ir pilnīgi atšķirīgas. Lai dalītu ietekmi Eiropas līmenī, Parlamentam ir jāturpina būt vienīgajam noteicējam pār savu Reglamentu. Komisija var kopēt mūsu teicamo sistēmu, taču mums ir jāpatur pēdējais vārds, kad runa ir par mūsu Reglamentu. Ziņojumā atbalstīta uzmanīga pieeja šim jautājumam, un es tam piekrītu.

Runājot par finanšu informācijas atklāšanu, es neredzu iemeslu, kāpēc lobistiem vajadzētu detalizēti izklāstīt finanšu informāciju, norādot finansējuma avotu un līdzekļu sadalījumu. Šāds solis būtu pilnīgi nerealizējams un neproduktīvs. Es arīdzan atbalstu viedokli, ka lobēšanas apmēri ne vienmēr tiek atspoguļoti finanšu līdzekļos. Svarīga ir arī uzņēmuma labā slava un pieredze. Es pilnīgi atbalstu lobēšanas aprakstu, kas sniegts ziņojuma D apsvērumā. Man ir jāizsaka cieņa bijušajam kolēģim Alexander Stubb, ar kuru kopā mēs paveicām lielu darbu pie šī jautājuma, un es vēlos pilnīgi atturēties no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas runātāju izteiktajiem apvainojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es jau sen esmu iemācījies, ka nav vērts atturēt A. Lulling kundzi no runāšanas.

(Smiekli)

 
  
MPphoto
 
 

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jo ilgāk runāja mūsu godātā kolēģe A. Lulling kundze, jo vairāk kritizējamu punktu viņa pateica. Komiteja vēlētos, lai Briselē tiktu ieviesta kopīga sistēma, jo iedzīvotāji nenošķir Parlamentu, Komisiju un Padomi. Viņiem tā ir tikai Brisele, tā ir ES! Es domāju, ka vienota sistēma ir laba doma, un, S. Kallas kungs, mēs vēršamies pie jums ar lūgumu ļaut darba grupai pēc šodienas debatēm ātri sapulcēties un izstrādāt vienotus noteikumus, kas ļautu atsevišķām institūcijām saglabāt autonomiju lēmumu pieņemšanā.

Es vēlētos, lai piedalās arī Padome. Padome ir juridiska institūcija tieši tāpat kā mēs, un, protams, ka šeit nozīme ir arī lobēšanai. Šī iemesla dēļ aicinājums piedalīties attiecas arī uz Padomi.

Kopumā mēs vēlamies jaunu pārredzamības sistēmu, jaunu pārredzamības kultūru Briselē, lai mēs varētu demonstrēt atklātību un radīt uzticību. Lobēšana ir laba lieta un interešu aizstāvēšanai, protams, ir jānotiek, tomēr ir jābūt skaidriem noteikumiem. Tam jābūt godīgam un atklātam procesam. Mums ir jānodrošina, lai, pirmkārt, netiktu pārdoti viedokļi.

Bez šaubām - ar šodienas lēmumu mēs speram lielu soli uz priekšu. Tomēr vēl ir daudz jāpadara, jo ļaunums slēpjas detaļās, piemēram, atbildē uz jautājumu, kas ir lobists? Mūsu ziņojumā sniegtā definīcija ir ļoti plaša. Būtībā mēs sakām, ka lobists ir ikviens, kurš vēlas mūs ietekmēt. Tomēr ir arī izņēmumi. Municipalitātes, reģioni, sociālie partneri, politiskās partijas – tās visas ir institūcijas, kas iesaistītas līgumos. Arī tās ir iesaistītas lobēšanā, taču mūsu sistēmā nav definētas kā lobisti. Mums būs jānosaka robežas arī juristiem un baznīcām. Šie ir jautājumi, kas vēl jāatrisina.

Manuprāt, A. Lulling kundze, finanšu informācijas atklāšana ir svarīga. Tas ir jauns solis uz priekšu, kas līdz šim ir pietrūcis. Nauda nav viss, taču nauda tiek izmantota, lai sasniegtu daudz ko. Ir laiks ķerties pie darba, un es vēlos pateikties A. Stubb kungam un I. Friedrich kungam, kā arī visiem pārējiem, kas līdz šim ir devuši ieguldījumu šajā procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Costas Botopoulos (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šodienas diskusiju temats ir ļoti interesants. Gribētu teikt, ka šoreiz Eiropas Parlaments rāda ceļu jautājumā, par ko līdz šim nav diskutēts mūsu valstu parlamentos, jo īpaši Grieķijas parlamentā, un kam vēl nav rasts risinājums.

Šajā jautājumā ir iesaistītas trīs svarīgas politiskas problēmas. Pirmkārt, kā mēs risinām šo jautājumu? Vai mēs baidāmies no tā, kā neformālie lobisti veic savu darbu, vai arī mēs mēģinām darboties pārredzami?

Es domāju, ka mums ir jārīkojas šādi. Mums ir jādarbojas pārredzami, mums nevajadzētu baidīties no lobistiem vai to pastāvēšanas, un mums ir jāievieš daži noteikumi.

Otrkārt, kā panākt pārredzamību? Atbilde ir – ar ļoti stingriem noteikumiem, regulējot pat naudas summas, vai ar vispārīgu obligāto regulējumu. Šeit es gribētu uzsvērt, ka obligāts reģistrs varētu būt ļoti lietderīgs un ieviests visās trijās ES institūcijās.

Treškārt, mēs runājam par grupām, kas darbojas neoficiāli, taču iestāžu procesos. Ir būtiski noteikt atšķirību starp dažādiem lobistu veidiem. Greenpeace un Shell nav nekā kopīga, kad tās darbojas kā lobisti. Tāpēc ir svarīga šāda nošķiršana vismaz reģistrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Lobēšana ir likumīga jebkuras demokrātiskas sistēmas daļa. Lai demokrātija nepārvērstos anarhijā, attiecībā uz lobēšanu ir jāievieš stingri noteikumi.

Amerikas lobisti uzskata savu likumu par pārāk stingru, taču jaunajās dalībvalstīs nepastāv atbilstoši noteikumi un cilvēki bieži uztver lobēšanu kā kaut ko negatīvu. Tāpēc jaunajam ES modelim vajadzētu būt kaut kur pa vidu starp šīm divām galējībām.

Es uzskatu, ka priekšlikums izveidot vienotu obligātās reģistrēšanās sistēmu ES lobistiem visās iestādēs, ieviest finanšu informācijas atklāšanu un „nospiedumus likumā” būs ieguldījums lobēšanas noteikumu pārredzamības veicināšanā. Tomēr es arīdzan ceru, ka pēc šodienas balsojuma baznīcas paliks mūsu partneri un netiks klasificēti kā lobistu grupas.

Esmu pārliecināta, ka A. Stubb/ I. Friedrich ziņojums novērsīs jebkādus aizspriedumus un negatīvos viedokļus par lobēšanu un Eiropas iedzīvotāji sāks uztvert lobistus kā speciālistus, kas sniedz uz pieredzi pamatotas zināšanas, palīdzot novērst negatīvo ietekmi uz Eiropas likumdošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, lobēšana Eiropas institūcijās ir sarežģīts jautājums. No vienas puses, piekļuve institūciju aktivitātēm ir šo institūciju līgumos noteiktās darbības pārredzamības principa sekas. Tas ir arī veids, kādā pārmest tiltu pār plaisu, kas ir tā saucamais demokrātijas deficīts, jo ekspertu organizācijas sniedz vērtīgu ekspertu analīzi, kam ir labvēlīga ietekme uz Eiropas likumdošanas kvalitāti.

Tomēr, no otras puses, lielas starptautiskas organizācijas var ķerties pie uzņēmumu lobēšanas speciālistiem, lai ietekmētu institūciju darbu, ar mērķi pirmkārt veicināt pašas organizācijas intereses.

Lobēšanas problēma Eiropas Parlamentā ir arvien lielāka, jo paplašinās Parlamenta kompetence. Tāpēc mums būtu jāatbalsta Komisijas iniciatīva, ar kuru tiek piedāvāts institūcijām darboties kopā, lai definētu lobistu darbības regulējumu, tajā skaitā izveidotu vienotu lobistu reģistru. Pārredzamības principu, kā rezultātā lobisti var piekļūt institūciju darbam, vajadzētu arī piemērot pašiem lobistiem. Brīvprātīga reģistrēšanās nav pietiekama. Lobistu reģistrācijai vajadzētu kļūt obligātai, lai piekļūtu Eiropas Savienības institūcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu Eiropas Parlaments deputāts divpadsmit gadus. Man ir jāsaka, ka es esmu pateicību parādā daudziem lobistiem, jo viņi ir bijuši būtisks zināšanu avots mūsu ikdienas darbā. Manuprāt, Parlamenta locekļiem vienmēr vajadzētu uzklausīt visas puses un turēt savu kabinetu durvis atvērtas iedzīvotājiem.

Ja patlaban Eiropas Parlamentā ir reģistrēti 5000 lobisti – kurus mēs varam atpazīt pēc žetoniem un kuri ir akreditēti vai sertificēti – tad tas ir vidēji seši lobisti uz katru parlamenta deputātu. Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi izmantot šīs zināšanas piemērotā veidā mūsu likumdošanas darbā, jo Parlamenta deputāti nevar būt speciālisti visās jomās. Tāpēc ir svarīgi ieklausīties praktiskā darba darītājos un apzināties, ka īstenībā lobisti veicina mūsu parlamentāro darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā jau minēja J. P. Bonde kungs, Eiropa ir viena no pasaules mazattīstītākajiem reģioniem attiecībā uz noteikumiem par lobistiem. Tomēr šodien mēs varam situāciju uzlabot, atbalstot grozījumu par obligātu finanšu interešu reģistrēšanu un reālu sankciju piemērošanu tiem, kas šos noteikumus pārkāpj. Turklāt mums ir nepieciešams noskaidrot, ko patiesībā dara tie Komisijā strādājošie cilvēki, kam tiek maksāts no „ārpuses”.

Kā uzsvēra daudzi runātāji, lobēšana pati par sevi nav slikta, bet problēma ir tā, ka, pieņemot lēmumus centralizēti, lieliem uzņēmumiem ir vieglāk pārvērst ekonomisko varu politiskajā. Vismaz četrām piektdaļām no visiem lobistiem maksā lielie uzņēmumi. Šāda nelīdzsvarotība ietekmē mūsu likumdošanu. Tāpēc pārredzamībai ir jānozīmē to, ka visi lobistu iesniegtie tiesību akti ir jāreģistrē atklāti, lai mēs varētu redzēt, kuru interesēs tie ir.

Kad tiks izveidots to lobistu reģistrs, kuriem ir atļauts šeit ienākt, es aicinu A. Lulling kundzi nodrošināt, ka viena trešdaļa no vietām tiek iedota uzņēmumiem, viena trešdaļa – nevalstiskām organizācijām un viena trešdaļa – pārējiem. Tādā veidā tiktu panākts līdzsvars.

 
  
MPphoto
 
 

  David Hammerstein (Verts/ALE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz pārredzamību, mēs nevaram runāt abstrakti. Mūsu vēlētājiem būtu jāzina, kas ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kad runa ir par REACH vai telekomunikāciju paketi. Viņiem būtu jāzina, kas izstrādā grozījumus. Viņiem būtu jāzina, kurš gatavo daudzos Parlamenta ziņojumus, ko var apskatīt Parlamenta tīmekļa vietnē. Skatot reģistru, viņiem būtu jāuzzina arī tas, kurš neskaitāmas stundas pavada Parlamenta gaiteņos. Tas viss ir iespējams. Tāpat kā viņiem no Parlamenta tīmekļa vietnes būtu jāuzzina, kurš apmeklē komitejas sanāksmes un kurš apmeklē plenārsēdes, mūsu vēlētājiem būtu jāzina, kuri lobisti pavada simtiem stundu mūsu sanāksmēs.

Mēs vēlamies pārredzamību, taču mēs vēlamies, lai tas būtu patiesi. Mēs vēlamies, lai pēc balsošanas par katru ziņojumu, būtu zināms, kuri lobisti ir sagatavojuši grozījumus, kas veido mūsu nākotni, vārdu pa vārdam, grozījumu pa grozījumam. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, debates par lobēšanu vienmēr ir interesantas un aizraujošas. Man ļoti patīk dzirdēt cienījamo deputātu viedokļus, kas atspoguļo domu, ko šeit jau pieminēja J. Leinen kungs: ļaunums vienmēr slēpjas detaļās. Es pilnīgi piekrītu M. Frassoni kundzei par to, ka darbs netiks pabeigts ar šo ziņojumu vai pat ar Komisijas reģistru ieviešanu.

Es varu apliecināt Parlamentam, ka mēs esam atvērti sadarbībai un darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai izveidotu šo starpinstitūciju grupu un pēc iespējas ātrāk un mierīgāk sāktu darbu pie vienotas pieejas izstrādes. Es vēlos pateikt, ka, manuprāt, šis kopējais reģistrs nav kas tāds, no kā būtu jābaidās. Tā ir vienota informācijas pakete, kopēja visas informācijas glabātuve, lai visiem interesentiem nebūtu jāiesniedz dažādi pieteikumi dažādās institūcijās, jo šie pieteikumi nav vienādi visās iestādēs. Tas bija jūsu ieteikums tam, kā neradīt slogu. Bet par visām pārējām detaļām mēs esam diskutējuši kopš 2005. gada, kad šīs debates sākās.

Man tikai ir jāsaka – atbildē uz vienu no jūsu ierosinātajiem punktiem – definējot, kurš lobē un par kādu tematu, protams, ir daudz sarežģītu detaļu. Mūsu diskusijā tika pieminēti juridiskie uzņēmumi. Viņi ir pieņēmuši mūsu pieeju, kas nosaka, ka, ja juristi patiešām darbojas kā lobisti, tiem ir jādefinē šāda darbība kā lobisms, nevis juridiska palīdzība vai kaut kas tamlīdzīgs.

Saistībā uz iepriekš teikto gribētu sniegt piebildi attiecībā uz jautājumu par cilvēkiem, kas strādā Komisijā, bet algu saņem no privātā sektora. Tas ir beidzies. Mums vēl ir daži gatavi līgumi, taču šāda prakse ir galā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ingo Friedrich, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, paldies par šīm debatēm, kas lielā mērā bija mērķtiecīgas un informatīvas. Nopietnas un pārredzamas lobēšanas aktivitātes palīdz veicināt produktīvu lēmumu pieņemšanas procesu. C. Turmes kungs, jūsu teiktajā bija neprecizitāte - finanšu informācijas atklāšana ir minēta 21. punktā. Šajā ziņā jūs kļūdījāties, uzbrūkot Sociāldemokrātu grupai. Uzskatīju par savu pienākumu to pateikt.

Otrkārt, runājot par juristu jautājumu, mēs nevaram izteikt tādus radikālus apgalvojumus, ka visi juristi ir lobisti, jo viņš vai viņa ir studējis vai studējusi advokatūru un visu ar to saistīto. Mūsu priekšā ir pareiza definīcija: ikviens, kas meklē iespēju, kā ietekmēt politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanas procesu ES institūcijās, ir lobists, un tas attiecas arī uz juristiem.

Gribētu norādīt uz vienu kļūdu tulkojumā: „municipalities” tika tulkots kā „Städte” vāciski. ASV sistēma ir ļoti detalizēta. Patiesi, tā ir tik detalizēta, ka daži senatori gada beigās gatavo 300 lappušu lielus ziņojumus, kā rezultātā ir gandrīz neiespējami gūt skaidru priekšstatu par to, kas patiesībā notiek ar lobistu aktivitātēm ASV.

Manuprāt, bija interesanti, ka galēji kreisie un galēji labējie īstenībā saplūda savā kritikā pēc būtības. Kā teiktu francūži: „Les extrêmes se touchent”, un šai situācijai tas ir raksturīgi. Mēs vēlamies rast nopietnu risinājumu, kas būtu Amerikā notiekošā uzlabojums, kā arī uzlabojums tam, kas notiek lielākajā daļā vai, patiesībā, visās dalībvalstīs.

Vēlreiz liels paldies A. Stubb kungam, mēs domājam par jums! Paldies arī jums par nopietnajām debatēm!

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Vēlos pateikties I. Friedrich kungam par ziņojuma pārņemšanu no A. Stubb kunga, kuru mēs apsveicam ar stāšanos Somijas ārlietu ministra amatā.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks plkst. 11.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. – Interešu plurālisms ir svarīga demokrātijas iezīme. Tāpēc ir likumīgi, ka sabiedrības locekļi lobē savas intereses. Tomēr lobisms rada demokrātijas principu neievērošanas risku. Uzņēmumu spēja ietekmēt politiķus var izraisīt nevienlīdzīgu piekļuvi tiesību aktiem un lēmumu pieņemšanas procesam salīdzinājumā ar parastiem iedzīvotājiem.

Tikai dažās Eiropas valstīt lobisms tiek regulēts. Parlamentārais ziņojums par lobēšanu būs vērtīgs solis uz priekšu, palielinot pārredzamību, atbildību un iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskos procesos Eiropas līmenī. Tomēr to valstu pieredze, kuras ir ieviesušas tiesību aktus attiecībā uz lobismu, pierāda, ka tā ir tikai viena daļa no plašā pamatnostādņu un pasākumu klāsta.

No nepārredzamas lobēšanas ir tikai viens īss solis līdz korupcijai, bet no tirgus izkropļošanas - līdz kaitējuma nodarīšanai tiem uzņēmumiem, kas darbojas atbilstoši noteikumiem.

Apsveicama ir rūpniecības nozares pārstāvju iesaistīšanās šī ziņojuma sagatavošanā. Tagad viņi būs pamudināti uzņemties iniciatīvu un pierādīt, ka atbildīgiem uzņēmumiem ir svarīga loma lobēšanas procesa regulēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Īpaša pateicība un apsveikumi ne tikai referentam, bet arī komisāram S. Kallas, kurš uzņēmās vadīt jaunu lobēšanas principu izstrādi. Tas ir īpaši svarīgi Eiropas Parlamenta pilnvaru paplašināšanās dēļ pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Tomēr es vēlos izteikt savas bažas par lobistu brīvprātīgā reģistra efektivitāti un uzticamību. Reģistram vajadzētu būt obligātam un vienotam visās Eiropas institūcijās, taču Eiropas Parlamentam ir jāsaglabā tā autonomija.

Obligātajai reģistrācijai vajadzētu attiekties uz visa veida lobistu grupām. Man prātā nāk reģionālās pārstāvniecības, sektoru organizācijas, juristi, kuri nodarbojas ar lobēšanu, un pētniecības institūti. Visiem, kas izmanto ietekmi, lai gūtu ekonomisku vai sociālu labumu, ir jāreģistrējas. Prasība iesniegt tikai finanšu informāciju ne vienmēr ir uzticama un nenodrošina pilnīgu novērtējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Lobēšanas noteikumi noteikti ir apsveicami. Beidzot ir iespēja nodrošināt pārredzamu sadarbību starp Parlamentu un interešu grupām, galvenokārt lobistiem. Ir izskanējis ierosinājums izveidot obligātu reģistru visiem lobistiem, kuri pārstāv un aizsargā savas intereses Eiropas institūcijās. Šis priekšlikums ir pelnījis atbalstu. Ieraksts reģistrā ļautu ieinteresētiem lobistiem piekļūt Eiropas Parlamenta telpām, apmeklēt komiteju sanāksmes un tikties ar Parlamenta locekļiem viņu kabinetos, taču netraucējot viņu darbu.

Civilizēta un pārredzama lobēšana tomēr ir lielā mērā ir atkarīga no lobistu izturēšanās. Tāpēc vienlaicīgi būtu nepieciešams izstrādāt lobistu ētiskās rīcības kodeksu.

Parlamentam vajadzētu arī uzraudzīt šo noteikumu īstenošanu, īpaši attiecībā uz reģistrā minētās informācijas patiesumu. Lobistiem, kuri snieguši nepatiesu vai neatbilstošu informāciju, būtu jāpiemēro sankcijas. Piemērotajām sankcijām būtu jābūt atbilstošām izdarītajam pārkāpumam un tām būtu jābūt kā iebiedēšanas līdzeklim no izslēgšanas no reģistra uz laiku līdz pilnīgai izslēgšanai no reģistra.

Jāatceras, ka šis ir jauns priekšlikums, kas sagatavots pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas. Priekšlikums būs ļoti noderīgs arī citām Eiropas institūcijām un to Eiropas Savienību dalībvalstu parlamentiem, kurās vēl nav ieviesti pasākumi šajā sakarā.

 
  
MPphoto
 
 

  Roselyne Lefrançois (PSE) , rakstiski. – (FR) Es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu, kas, manā skatījumā, ļaus mums ievērojami uzlabot attiecības starp interešu pārstāvjiem un ES institūcijām.

Tā vietā, lai mēģinātu aktualizēt visaptverošu šo pārstāvju sarakstu – kas ir garlaicīgs un varbūt pat neiespējams uzdevums – ziņojumā sevišķi ir ierosināts izstrādāt „lobistu” vispārīgu definīciju, kas nodrošinātu, ka sarakstā neiekļautās organizācijas nevarētu apiet mūsu ieviestos noteikumus.

Vēl viens liels solis uz priekšu ir uz lobistiem attiecināmā tiesiskā regulējuma harmonizēšana un vienkāršošana, un, jo sevišķi, vienota reģistra ieviešana visās institūcijās, kurā būtu uzskaitīti visi lobisti un kas ilgtermiņā kļūtu par visu akreditēto organizāciju nopietnības un uzticamības pierādījumu.

Turklāt šis reģistrs arīdzan ļaus sabiedrībai labāk pārredzēt situāciju, jo reģistrs būs pilnībā pieejams tiešsaistē un tajā būs iekļauta detalizēta informācija par visām organizācijām, tajā skaitā informācija par darbiniekiem, kā arī saistītā finanšu informācija.

Papildus šai „vienas reģistrēšanās vietai” un ētiskās uzvedības kodeksam Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri sagatavojuši šo ziņojumu, būs iespēja minēt šajā ziņojumā to organizāciju nosaukumus, kas palīdzējušas viņu darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Apspriešanās ar pēc iespējas lielāka skaita interešu grupām un to iesaistīšana Eiropas tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un izpildes uzraudzībā ir objektīva prasība labai likumdošanas procesa attīstībai, kļūdu labošanai, kā arī tam, lai izvairītos no neobjektīviem viedokļiem.

Atklāts dialogs ar visu šajā procesā iesaistīto pušu pārstāvjiem ir demokrātiskas sistēmas pamats un svarīgs informācijas avots, nodrošinot, ka tas ir pilnīgi pārredzami.

Šī iemesla dēļ „nospiedumi likumā”, pat ja tie ir brīvprātīgi, gan Komisijas, gan Eiropas Parlamenta sagatavotajos ziņojumos, ir apsveicami.

Konsultāciju sniegšana pēc iespējas vairāk iesaistītajām pusēm, tajā skaitā naidīgajām pusēm, kā arī paša procesa pārredzamība, ir būtiski faktori tādas sarežģītas un godīgas likumdošanas izveidē, kas aptvertu visus jomas aspektus, garantējot līdzsvaru un visu viedokļu efektīvu harmonizēšanu, izvairoties no interešu konfliktiem un novēršot izrietošus trūkumus.

Pareiza informācijas apmaiņa attiecībā uz lobistu organizācijām, kas darbojas Eiropas institūcijās, ilgtermiņā ne tikai veicinās likumdošanas procesu, bet arī pārredzamu un objektīvu sadarbību starp Komisiju, Parlamentu un Padomi, no kuru darba vislielākais ieguvējs nešaubīgi ir Eiropas iedzīvotājs.

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – Ziņojums par lobistiem, kuru mēs apspriežam, ir svarīgs solis ceļā uz pārredzamību. Ja mēs varam parādīt, kam ir sniegta konsultācija par kādu likumu paketi, tas padara procesu likumīgu, kas mums ir tik svarīgi.

Vienlīdz svarīgi ir arī nodrošināt to, ka visiem interesentiem, kas vēlas iekļūt Parlamentā, ir jāreģistrējas. Mēs nevaram atstāt nekādas „spraugas”, kas ļautu dažiem interesentiem nereģistrēties. Juristi un ideju ģeneratori, kas piedalās lobēšanas aktivitātēs, viennozīmīgi ir lobisti un tiem ir jāreģistrējas.

Kopumā es atbalstu šo ziņojumu, kas ir labs pirmais solis ceļā uz lielāku pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andres Tarand (PSE), rakstiski. – (ET) Alexander Stubb iesniegtais ziņojums ir ļoti svarīgs, jo lobistu skaits Briselē drīz būs vienāds ar Eiropas Komisijas ierēdņu skaitu.

Es atbalstu faktu, ka, pretēji Eiropas Komisijai, Parlaments atbalsta ideju par lobistu obligātu reģistru. Ja tā nebūtu, ziņojums nesasniegtu savu primāro mērķi un nepildītu savu uzdevumu.

Attiecībā uz jautājumu par juristu iekļaušanu sarakstā, kas šobrīd ir galvenais strīdus punkts, es atbalstu viņu iekļaušanu obligātajā reģistrā. Nav nekāda pamata viņus izslēgt no reģistra, jo lobēšanu Eiropas Savienības institūcijās arvien vairāk veic tieši juridiskās firmas. Juridiskajām firmām nevajadzētu ļaut vienkārši klasificēt jebkuru darbību kā juridisku konsultāciju, tādējādi izvairoties no reģistrēšanās un prasībām attiecībā uz lobēšanas pārredzamību.

Ideja par „vienas reģistrēšanās” vietu ir laba. Ir svarīgi, lai Padome būtu iesaistīta reģistrā, tāpat kā Eiropas Parlaments un Komisija. Apkopotās informācijas lietderīgas izmantošanas nolūkā steidzamā kārtā būtu jāizveido vienota datu bāze, kas būtu pieejama internetā un kurai varētu piekļūt jebkura institūcija.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika