Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs - Brisele

4. Baltā grāmata par sportu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Manolis Mavrommatis ziņojums (A6-0149/2008) Kultūras un izglītības komitejas vārdā par Balto grāmatu par sportu (2007/2261(INI))

  Manolis Mavrommatis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms vēlos pateikties Komisijai un komisāram J. Figel’ par viņu iniciatīvu šīs Baltās grāmatas par sportu un Pjēra de Kubertēna Rīcības plāna izstrādē. Šis ir ES pirmais mēģinājums risināt ar sportu saistītus jautājumus.

Vēlos pateikties arī komisāram V. Špidla , kurš šodien aizstāj komisāru J. Figeľ kungu, kurš ir izbraucis ārpus Eiropas.

Lielu paldies saku arī maniem kolēģiem no Kultūras un izglītības komitejas, kā arī Ekonomikas un monetārajai komitejai, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai, Juridiskajai komitejai, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, Reģionālās attīstības komitejai, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai. Viņi ir teicami sadarbojušies ziņojuma par Balto grāmatu par sportu sagatavošanā.

Eiropas Parlamenta ziņojumā Baltās grāmatas galvenajiem punktiem tika pievienoti 16 saskaņošanas grozījumi, par kuriem vienojās visas Kultūras un izglītības komitejas politiskās grupas. Galvenajiem punktiem tikai pievienoti arī 426 grozījumi, kuri tikai iesniegti vadošajai komitejai un arī pārējām septiņām komitējām atzinuma sniegšanai.

Dopings atkal ir uzmanības centrā, jo katru gadu gandrīz visos sporta veidos ir vērojami ar to saistīti neveiksmīgi gadījumi. Ar Baltās grāmatas palīdzību Eiropas Parlaments mēģina ieviest pasākumus, kas neļautu sportistu smagajiem treniņu grafikiem spiest viņus lietot vielas izpildījuma un izturības uzlabošanai.

Turklāt profesionālo asociāciju un sporta organizāciju neatkarīgas iekšējas un ārējas pārbaudes, kā arī atlētu sieviešu un vīriešu izglītošana par dopinga ietekmi, var palīdzēt apturēt šo problēmu.

Debatēs notika pievēršanās diviem jautājumiem par sporta finansiālo pusi. Pirmais ir sporta derības. Mēs Kultūras un izglītības komitejā visi piekrītam, ka iespējamā noteikumu atcelšana attiecībā uz loterijām un azartspēlēm radīs problēmas amatieru sportam, jo pašreizējā valsts derību likmju pieņemšanas vietu sistēma nodrošina amatieru sportu ar ievērojamiem ienākumiem.

Šī iemesla dēļ Baltā grāmata rosina dalībvalstis un Komisiju pieņemt noteikumus, kas nodrošinātu amatieru un profesionālā sporta pienācīgu aizsardzību pret derību slikto ietekmi.

Turpinot aizsargāt derību tirgu, mēs palielinām pārredzamību un garantējam valsts palīdzību amatieru sportam, kultūrai un citām sociālām aktivitātēm.

Otrais jautājums ir par plašsaziņas līdzekļu tiesībām. Kā mēs zinām, 27 ES dalībvalstis sāk pārdot tiesības pārraidīt lielākos sporta notikumus dažādos veidos. Tas ir īpaši attiecināms uz Čempionu līgu un UEFA kausu.

Tiesības var pārdot gan atsevišķi, gan kolektīvi, taču tas ir lielākais Eiropas profesionālā sporta ienākumu gūšanas veids. Līdzīgi tiesības uz sporta notikumiem ir svarīgs programmu satura avots un ienākumu avots daudziem plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem.

Parlamenta ziņojumā tiek minēts arī tas, cik svarīgi ir sadalīt ienākumus starp sporta asociācijām, kas tomēr ir maz, un profesionālo un amatieru sportu.

Kolektīva translēšanas tiesību pārdošana, ko Komisija atzīst par neatbilstošu konkurences likumam, tomēr ir svarīga ienākumu sadalei. Tas varētu palīdzēt sasniegt lielāku saliedētību sporta vidē.

Tāpēc mēs aicinām Komisiju atbalstīt tiesību kolektīvu pārdošanu un pieņemt, ka šāda praktiska sporta klubu saliedētība tiek atļauta ar likumu.

Visbeidzot, kā mēs norādījām Belet ziņojumā par profesionālo futbolu, UEFA un FIFA vajadzētu vienoties un strādāt ar Komisijas aģentūrām. Tām ir jānodrošina, ka futbolu pieņem iedzīvotāji un ES dalībvalstis, tam nezaudējot savu neatkarību, kā arī tas nedrīkst pārsniegt statūtos noteiktās pilnvaras.

Ikvienam ir svarīgi, lai UEFA un FIFA savos statūtos noteiktu tiesības vērsties pēc palīdzības publiskās tiesās. Protams, mums ir jāatbalsta pašregulācijas princips un Eiropas modeļa sporta struktūras, kas regulē sporta pasākumu organizēšanu.

Beigšu savu runu, vēlreiz apstiprinot apmierinājumu, ko mēs visi izjūtam saistībā ar atzinību sportam, ko ir izteikušas dalībvalstis labotajā Lisabonas līgumā. Protams, mēs atzīstam un cienām sporta specifisko dabu. Dalībvalstīm un sporta pasaulei kopumā ir ļoti svarīgi, lai ES nākotnē varētu sniegt būtisku ieguldījumu un veicinātu Eiropas sporta politiku.

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Pirmkārt, es vēlos atvainoties sava kolēģa komisāra J. Figeľ vietā, kurš nevar piedalīties šajā sēdē, jo atrodas ilgi plānotā darba vizītē Ēģiptē. Es ar prieku pieņēmu priekšlikumu viņu aizstāt arī tāpēc, ka liela daļa manā kompetencē esošo jautājumu ir cieši saistīti ar sportu.

Vēlos pateikties referentam par teicamo ziņojumu, kuru viņš un viņa kolēģi Parlamentā gatavoja sešus mēnešus. Esmu pārliecināts, ka šis ziņojums ir sabalansēts dokuments un tajā ir ietverti visi atbilstošie temati. Paldies par Eiropas Parlamenta atbalstu Baltās grāmatas par sportu izstrādē un par ciešo sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Kā uzsvēra Eiropas Parlaments, ir svarīgi atcelt Kopienas tiesību aktu piemērošanu sportam Eiropā, ņemot vērā arī sporta specifisko dabu. Tāpēc Eiropas Komisija turpina aktīvi darboties ar sportu saistīto jautājumu risināšanā un turpmāk piemēros šajā jomā Kopienas tiesību aktus, tajā skaitā konkurences noteikumus. Baltā grāmata un tās pielikumi ir lietderīgs atbalsts sporta organizācijām un dalībvalstīm acquis communautaire piemērošanā lēmumiem konkurences jomā un Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem.

Jautājumā par sporta specifisko dabu Eiropas Komisija vadīs un atbalstīs atvērtu dialogu ar sporta organizācijām, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu strukturēta dialoga par sportu ietvaros. Šajā dialogā specifiski ar sportu saistīti jautājumi tiks risināti konkrēti.

Eiropas Komisijai nav nekādu vispārīgu mērķu attiecībā uz grozījumiem, kurus paredzēts apspriest šajā plenārsēdē, īpaši, ja to mērķis ir saglabāt atbilstošu un vienlīdzīgu pārstāvības struktūru piedalīšanos sporta jomas kontrolēšanā. Tomēr mēs nevaram piekrist bezierunu pienākumam jauniem spēlētājiem parakstīt pirmo profesionālo līgumu ar klubu, kas viņus ir trenējis, jo tas ir darbinieku brīvas pārvietošanās tiesību pārkāpums.

Tikmēr, kā jau jūs zināt, Baltās grāmatas ieviešana notiek saskaņā ar plānu. Divdesmit sešas no 53 Pjēra de Kubertēna Rīcības plānā iekļautajām darbībām jau ir īstenotas. Šogad, piemēram, tiks uzsākti trīs pētījumi (ar rezultātiem 2009. gadā) par šādiem tematiem: sporta finansēšana, spēlētāju aģenti un brīvprātīgās kustības sportā.

Pagājušā gada rudenī manu kolēģu, komisāra F. Frattini un komisāra J. Figeľ, vadībā notika konference par augsta līmeņa pārkāpumiem sportā, kurā tika noskaidrotas konkrētas metodes, ar kurām varētu panākt uzlabojumus šīs parādības novēršanā. Kā ievērojamu panākumu var minēt arī sporta ietekmes uz ekonomiku izpētes rezultātus.

Runājot par „pašmāju spēlētājiem”, nesen Eiropas Komisijai iesniedza neatkarīga ekspertu ziņojuma rezultātus par UEFA noteikumu analīzi. Eiropas Komisija pašlaik pārbauda šo noteikumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

Jaunas sporta un fizisko aktivitāšu finansēšanas iespējas atklāj arī dažādas ES programmas, īpaši mūžizglītības apmācību programmas „Jaunieši darbībā” un „Eiropa iedzīvotājiem”. Mēs ceram, ka Lisabonas līgums drīz stāsies spēkā, un mēs esam ļoti apmierināti ar Eiropas Parlamenta atbalstu sagatavošanās aktivitātēm sporta jomā, kas veicina jaunas ES kompetences īstenošanu šajā jomā.

Ļaujiet man vēlreiz pateikties par jūsu ieguldījumu, atbalstu un lielisko sadarbību šajā svarīgajā, jutīgajā un ļoti populārajā jomā.

  Emine Bozkurt, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (NL) Jā, V. Špidla kungs pateica visu. Sporta jomā novārtā ir atstāts svarīgais nodarbinātības un sociālo lietu jautājums. Sportam patiesi ir svarīga sociālā funkcija, piemēram, cīņa ar rasisma problēmu. Rasismu sabiedrībā atspoguļo rasisms sportā.

Esmu ļoti priecīgs par uzmanību, kas šajā Baltajā grāmatā ir pievērsta rasisma un diskriminācijas novēršanai gan amatieru, gan profesionālajā sportā.

Sportam ir arī daudz priekšrocību, piemēram, sociālās iekļaušana, migrantu integrācijas vai atkārtotas integrācija daba tirgū. Šī iemesla dēļ es atbalstu Komisijas ieteikumu aicināt dalībvalstis izmantot pašreizējos ES fondus.

Turklāt sports kļūst arvien profesionālāks, un ir nepieciešamība pēc sportistu labas trenēšanas, lai pēc to profesionālās izaugsmes pabeigšanas tiek atkal varētu atgriezties sabiedrībā.

Pēdējais punkts, ko vēlos minēt, ir tas, ka ir svarīgi uzlabot arī sporta vadītāju profesionālās prasmes, un šī iemesla dēļ mēs atbalstām licencēšanas sistēmu Eiropas līmenī.

  Toine Manders, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (NL) Vēlos pateikties Parlamenta deputātiem par patīkamo sadarbību saistībā ar šo ziņojumu. Tomēr uzskatu, ka šī priekšlikuma sagatavošana aizņēma daudz laika.

Mani apbēdina fakts, ka daži jautājumi netiek risināti pietiekami. Manuprāt, ir ļoti svarīgi izstrādāt pamatnostādnes, kas būtu saistošas sporta organizācijām. Kad runa ir par valsts atbalstu, mums vajadzētu tiekties pēc vienotas pieejas visā Eiropā, sevišķi, runājot par profesionālām sporta organizācijām.

Tāpat man šķiet, ka atšķirība starp specifiskām sporta iezīmēm un ekonomiskām aktivitātēm, kas bieži tiek saistītas ar sportu, ir nedaudz par precīzu formulētas, jo es uzskatu, ka ekonomiskajām aktivitātēm, tajā skaitā tām, kas aizsargā sportu, nevar piemērot izņēmumus, kas minēti Līgumā. Par laimi arī tas nav minēts arī šajā ziņojumā. Arī tas ir iemesls, kāpēc es labprāt to atbalstu. Domāju - ir labi, ka sporta organizācijas ir sākušas runāt vairāk par šo tematu nekā līdz šim, un tas ir svarīgs solis uz priekšu. Liels paldies!

  Gerardo Galeote, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka, pilnveidojot Lisabonas līguma 149. pantu, sports Eiropas Savienībā gūs labumu.

Tomēr teritoriālā ziņā, citiem vārdiem sakot, vietējā līmenī, es uzskatu, ka Eiropas Komisijai, īstenojot savu likumdošanas iniciatīvu, ir jārīkojas uzmanīgi attiecībā uz dažādām vietējām situācijām un atšķirībām starp sporta disciplīnām.

Tās ieguldījumam jābūt vispārīgam un jāatbilst Eiropas kopējām interesēm, nevis vēlmei iejaukties. Tāpēc būtu jāņem vērā funkciju decentralizācijas princips.

Tā uzskata Reģionālās attīstības komiteja. Tā rezultātā es atbalstu dažādu Parlamenta grupu iesniegtos grozījumus šajā jautājumā un ceru, ka šorīt Parlaments varētu tos atbalstīt ar pozitīvu balsojumu.

  Neena Gill, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Balto grāmatu par sportu, jo īpaši atbalstu uzsvaru uz lielākas juridiskās skaidrības nodrošināšanu, jo paļaušanās uz atsevišķu gadījumu pieeju tiesās ir izraisījusi neatbilstības sporta pārvaldības ziņā. Es ņemu vērā rīcību, ko Komisija uzsvēra šorīt, taču vēlos lūgt komisāru komentēt to, vai ir paredzēts ieviest pamatnostādnes, lai skaidri noteiktu, kurus sporta aspektus regulē ES tiesību akti un kurus – sporta organizācijas.

Vēl viens jautājums, kas, manuprāt, Komisijai steidzami būtu jāatrisina, ir nelikumīga bērnu, īpaši bērnu no Rietumāfrikas, tirdzniecība Eiropas Savienībā, ko izraisījis talantīgu Āfrikas spēlētāju pieprasījums Eiropā. Tas ir izraisījis nelicencētu futbola akadēmiju skaita pieaugumu dažās Āfrikas valstīs, un es esmu ļoti noraizējies par to, ka mazus bērnus ekspluatē nežēlīgi aģenti un pēc tam pārdod klubiem kā preces. Daži no viņiem ir ziedojuši visus ģimenes ietaupījumus savu sapņu piepildīšanai, bet Eiropā viņi tiek pamesti. Dalībvalstīm, Eiropas klubiem un Āfrikas valstu valdībām būtu jārīkojas stingrāk, lai nodrošinātu, ka bērni netiek iesaistīti šādos procesos.

Visbeidzot, es gribētu jautāt Komisijai, kādi ir tās apsvērumi jautājumā par sportu un intelektuālā īpašuma tiesībām, jo sevišķi, pieaugot uzņemto filmu par sportu skaitam internetā.

  Esther de Lange, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (NL) Vispirms vēlos pateikties referentam par šo izcilo ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā īpaši par uzmanību, kas pievērsta pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu jomas jautājumiem sportā. Īpaši es runāju par starptautisku policijas spēku sadarbību, kuras pamatā ir informācijas apmaiņa, protams, vienlaicīgi nodrošinot arī datu aizsardzību.

Otrkārt, mēs uzskatām, ka pastiprināta uzmanība licencēšanas sistēmas stimulēšanā būtu jāpievērš minoritāšu aizsardzībai un diskriminācijas, rasisma un vardarbības samazināšanai.

Treškārt, un par to jau tika runāts, pastāv jautājums par cilvēku tirdzniecību. Es galvenokārt domāju bērnu tirdzniecību un talantīgu jaunu cilvēku, kuri bieži ir no trešās pasaules valstīm, ekspluatāciju, kā arī sieviešu tirdzniecību saistībā ar piespiedu prostitūciju lielos sporta pasākumos.

Ieviešot jauno Līgumu, ir pienācis laiks, priekšsēdētāja kungs, pārvērst šo ziņojumu konkrētos darbos. Tāpēc vēlos beigt savu runu ar aicinājumu Eiropas Komisijai – un es citēju „Feyenoord” kluba dziesmu, „Nevis vārdi, bet darbi” – ņemt vērā šo Balto grāmatu un īstenot izcilos M. Mavrommatis kunga vārdus. Kā ir teicis FC Groningen: „Ļaujiet mums vēl reizi kliegt no prieka”, komisār.

  Pál Schmitt, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tikai daži cilvēki zina, ka sports veido 4 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta un nodarbina aptuveni 15 miljonus cilvēku. Ja tā ir taisnība, tad, iespējams, ieņēmumu un nodarbinātības rādītāji sportā būs līdzīgi atsevišķu dalībvalstu statistiskā. Tomēr tas ir pilnīgā pretrunā ar faktu, ka dažas valstis, diemžēl arī mana valsts Ungārija, tērē tikai niecīgu daļu valsts budžeta, aptuveni pusi procenta, sporta un veselīga dzīvesveida veicināšanai. Tas ir labs iemesls jautājumam, kurš kuru patiesībā atbalsta? Ja mēs sporta nozīmi uztveram nopietni, tad tam nevajadzētu būt tikai peļņu nesošam sektoram. Mums būtu jāpanāk, lai valdības ne tikai morāli atbalstītu sportu, bet sniegtu arī daudz lielāku finansiālu atbalstu nekā līdz šim. Manuprāt, nākamo paaudžu veselība, fiziskā un garīgā veselība, darbspējas – ja vēlaties, sauciet to par labklājības būtību – ir stratēģisks jautājums, tāpēc es atbalstu Balto grāmatu par sportu un faktu, ka Lisabonas līgums reāli pievēršas šim jautājumam. Neaizmirsīsim, ka sports ir svarīgs izglītošanas instruments, tas ir būtisks sociālai saliedētībai un veselības uzturēšanai, kā arī uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tomēr sportam tērētie līdzekļi – dažās valstīs tikai puse procenta – ir pilnīgi neproporcionāli sporta kā sociālas parādības nozīmei. Es patiešām ceru, ka „Pjēra de Kubertēna” Rīcības plānu, kas ir daļa no Baltās grāmatas, dalībvalstis uztvers nopietni un Komisija sniegs nepieciešamos ieteikumus un vajadzības gadījumā arī finansiālu atbalstu no tās rīcībā esošajiem attīstības fondiem. Tāpat es ceru, ka turpmāk Eiropā neviens nevarēs teikt, ka īsti nesaprot, ko mēs domājam, runājot par sportu, jo Baltajā grāmatā ir sniegts teicams skaidrojums šajā sakarā visām valdībām un sporta ministriem. Man kā sporta līderim ir īpašs prieks, ka dokumentā ir runāts arī par autonomiju, pašregulēšanās spējām un sporta organizāciju specifiku. Es apsveicu savu cienījamo draugu M. Mavrommatis kungu. Paldies!

  Hannu Takkula, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties referentam, M. Mavrommatis kungam, par viņa izcilo darbu un ieguldījumu šajā ziņojumā.

Sākumā vēlos teikt, ka, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Baltās grāmatas ieviešanas posmā Eiropas prioritātes joprojām būtu tādi sporta politikas virzieni kā vispārēja interese, bezpeļņa, brīvprātīga rīcība. Svarīgi ir arī tas, ka ar šo dokumentu mēs varam teikt, ka cienām sporta specifiku, pašregulēšanos un strukturētu dialogu, tāpēc vēlamies izstrādāt pamatnostādnes, kas regulētu Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu sportam.

Turklāt starp sportu, vingrošanu un sabiedrības veselību ir ļoti svarīga saikne. Pašreiz Eiropā mums problēmas sagādā cīņa ar metabolisko sindromu, II tipa diabētu un aptaukošanos. Veselīgi vingrinājumi ļauj mums vislabāk novērst šīs problēmas.

Otrkārt, mums ir jāapzinās, ka Eiropas stratēģijai „Sports visiem” ir svarīgi saglabāt valsts azartspēļu sistēmas. Tās ir jāsaglabā, jo sniedz unikālu iespēju finansēt amatieru sportu, kā arī kultūru, zinātni un pētniecību. Tādējādi pārējie sociālie sektori gūst labumu no sporta. Tas ir jāņem vērā nākotnē.

Treškārt, es vēlos pieminēt, ka ar jauno Lisabonas līgumu sports iegūs stingrāku juridisko bāzi. Mums arī jāsagatavojas šai jaunajai situācijai, jau tagad plānojot 2009. gada izmēģinājuma programmu un budžeta pozīcijas. No vārdiem jāpāriet pie darbiem, un tas attiecas arī uz sportu.

Ar šo dokumentu mēs varam panākt daudz. Vēlreiz vēlos pateikties komisāram J. Figel' un jo īpaši lieliskajam sporta cilvēkam M. Mavrommatis kungam, kas ir paveicis pioniera darbu, lai veicinātu sporta attīstību Eiropas kultūras un sabiedrības kontekstā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sporta attīstība un tā dažādo šķautņu atbalsts pareizi ir noteikts par vienu no Eiropas Kopienas stratēģiskajiem mērķiem.

Šajā ziņojumā ir aplūkoti daži svarīgi jautājumi saistībā ar sporta organizācijas regulēšanu un uzsvērti tā ekonomiskie apmēri. Man ir prieks pieminēt arī uzmanību, kas pievērsta tā saucamajai „sports visiem” stratēģijai. Šī jēdziena atbalsts ir īpaši svarīgs, jo liela daļa sporta pasākumu klubu un asociāciju līmenī netiek rīkoti ar mērķi gūt peļņu. Tāpēc pastāv risks, ka šādi pasākumi izzudīs, jo tirgus ir kļuvis ļoti komercializēts. Tāpēc amatieru sporta svarīguma atzīšana ir saskaņā ar ideju par sporta tuvināšanu iedzīvotājiem.

Ziņojumā ir pareizi pievērsta uzmanība negatīvajām parādībām sportā. Es runāju, piemēram, par dopinga lietošanas gadījumiem un cilvēku ekspluatēšanu sportā. Pat jaunie sportisti savas karjeras sākumā ir apdraudēti, un viņu aizsardzība ir prioritāte kopš ierobežojošu nosacījumu ieviešanas attiecībā uz jaunu sportistu pārvietošanu un kopš principu apstiprināšanas attiecībā uz pirmā līguma parakstīšanu ar klubiem, kas trenējuši jaunos sportistus. Tas ir solis pareizā virzienā, tāpat kā vienota cīņa ar dopingu un koordinētas darbības starptautiskā līmenī. Svarīgi ir arī nodrošināt profesionāliem sportistiem tādas pašas tiesības kā līgumdarbiniekiem. Visbeidzot, vēlos apsveikt M. Mavrommatis kungu ar labi sagatavoto ziņojumu.

  Jean-Luc Bennahmias, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Baltā grāmata par sportu, kas izriet no pašiniciatīvas ziņojuma par profesionālā futbola nākotni, kas zināms kā Belet ziņojums, ir būtisks un vajadzīgs dokuments. Bija pienācis laiks Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai risināt sporta jautājumu. Tomēr ar labiem nodomiem vien nepietiek, lai cīnītos ar sportu apdraudošajām problēmām un postu. Lai cīnītos ar rasismu, mafijas veida grupām, vardarbību sportā un ārpus tā, dopingu un jaunu Āfrikas un citu spēlētāju iegādi, ir nepieciešams rīkoties!

Sastopoties ar tādām grūtībām kā lielu naudas summu pārvaldība, kas ir vērā ņemama futbolā, kā arī citos sporta veidos, dažāda veida aģentiem – spēlētāju, klubu, treneru aģentiem, reitingu diktēšanu, azartspēļu liberalizēšanu, mums ir nepieciešamas skaidras direktīvas, kas ļautu turpināt strādāt un attīstīties Eiropas sporta federācijām un līgām gan amatieru, gan profesionālajā līmenī.

Sports, ekonomika, finanses, nodarbinātība, diplomātija - mūsdienās tas viss ir cieši saistīts. Sportistiem nav jāmaksā pat tad, ja viņi ir arī iedzīvotāji, kuri var rīkoties un kuriem ir jārīkojas pēc labākās sirdsapziņas. Atbildība ir jāuzņemas politiķiem. Eiropas Savienībai tā būs jādara Ķīnas Olimpiskajās spēlēs, lai no jauna apstiprinātu, ka kultūra, vietējo reliģiju pārliecība un demokrātija ir svarīgi un neapspriežami jēdzieni.

Mēs balsosim par M. Mavrommatis kunga ziņojumu par Balto grāmatu par sportu, jo tas ir izcils ziņojums.

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Olimpiskā lāpa tagad ceļo no viena pasaules kontinenta uz citu, atgādinot mums par sportu misiju, ko mēs esam parādā Grieķijai. Grieķi, protams, bija pirmie, kas saprata, kāda attīroša nozīme var būt sportam cilvēces kultūrā. Sports māca mums, ka cilvēki var sadzīvot, nenodarot viens otram kaitējumu, neievainojot un nenogalinot. Sports māca mums godīgu spēli un sniedz visiem vienādas iespējas un tiesības. Taču mūsdienās sports ir pārvērties par uzņēmējdarbību, negatīvi ietekmētu vidi, ar kuru mēs saskaramies gandrīz visur: nauda, korupcija, lobēšana, rasistiski aizspriedumi, kā arī jaunais dažādu sniegumu uzlabojošu zāļu fenomens, faktori, kas ietekmē sporta godīgumu un samazina sporta pozitīvo potenciālu jaunu cilvēku attīstībā vai barjeru sagraušanā starp cilvēkiem un rasēm.

Tāpēc es atbalstu Komisijas darbu pie Baltās grāmatas par sportu un novērtēju M. Mavrommatis kunga ziņojumu. Abi dokumenti brīdina par nepieciešamību aizsargāt sportu kā kultūras vērtību. Es vēlos arī personīgi vēl vairāk uzsvērt nepieciešamību atbalstīt sportu arī amatieru līmenī, lai radīt apstākļus, kas nepieciešami cilvēkiem, lai piedalītos atpūtas sporta aktivitātēs, kas nav viegli, īpaši lielpilsētās, kā arī, lai padarītu sportu finansiāli pieejamu, kas ir ierobežojošs faktors sociāli mazaizsargātai šķirai. Sports sniedz bērniem un jauniem cilvēkiem alternatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju un aicina tos būt aktīviem. Tas attiecas vienādi uz visiem garā vienotiem dažādu paaudžu cilvēkiem, tāpēc mums nevajadzētu aizmirst vēcākos iedzīvotājus un būtu jāmeklē jaunas iespējas, kā viņus iesaistīt sporta aktivitātēs. Sports ir fiziskās veselības uzlabošanas veids, taču tas vienlīdz ietekmē arī cilvēka psihi. Profesionālais sports ir tikai piramīdas virsotne, kuras pamatu veido sporta aktivitātes, kurās iesaistīta liela daļa mūsu planētas iedzīvotāju.

  Thomas Wise, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, jums tas nebūs pārsteigums, bet es neatbalstu šī ziņojuma secinājumus. Fakts, ka tajā tiek atzīts „tas ir pareizi, ka sportam tiek piemērots acquis communautaire”, ir pretrunā visiem pašreizējām liecībām. Tas neņem vērā Eiropas sporta organizāciju publiskās vaimanas par to, ka Bosman un Kolpak noteikumi vairs nevar ietekmēt pašmāju sporta talantu attīstību. Tā rezultātā nacionālās komandas starptautiskā līmenī neuzrāda labus rezultātus.

Pat FIFA prezidents Sepp Blatter uzskata, ka šie noteikumi ir jāmaina. Ja sporta organizācijas uzskatīja, ka šāda situācija ir slikta, tad Lisabonas līgums padarīs to vēl sliktāku. Ar Līguma pozīciju Komisija tiek lūgta tieši iejaukties – es atvainojos, izdot likumus – sportā.

Apvienotās Karalistes atteikšanās pildīt savu solījumu rīkot referendumu par Līgumu nozīmē to, ka mums nebūs iespējas glābt sportu Apvienotajā Karalistē no neizbēgamās Komisijas iejaukšanās. Iespējams, Īrijas balsojums izglābs mūs visus.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, tie, kas mani pazīst, var droši apgalvot, ka sports un viss, kas saistīts ar fizkultūru, ir mans dzīvesveids. Es pieņemu Baltās grāmatas par sportu publikāciju ar cerību, kā tā būs pamats konsekventai politikai nākotnē. Es domāju, ka, runājot par jebkādu Eiropas politiku šajā jomā, mums ir, pirmkārt un galvenokārt, jādomā par mūsu bērniem, viņu veselību, nākotni un sociālo integrāciju.

Sporta veicināšana izglītības standartos ir svarīgs faktors mūsu bērnu fiziskai un psiholoģiskai attīstībai, nozīmīgs instruments viņu veselības aizsardzībai. Baltās grāmatas apstiprināšana un vienotas struktūras ieviešana Eiropas līmenī vienotas politikas izstrādei, attīstībai un īstenošanai katrā sporta veidā no jauniešu sportam līdz profesionālajam, protams, neaizmirstot cilvēkus ar ierobežotām fiziskām spējām, sniegs iedzīvotājiem iespēju piedalīties un personīgi iesaistīties kopienā un veikt ieguldījumu starpkultūru dialogā.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Šorīt brīdi, kam būtu vajadzējis palikt mūsu atmiņās, proti, Baltās grāmatas apstiprināšanu, aizēnoja viena no Beļģijas labākajiem futbolistiem traģiskā bojāeja. François Sterckele šorīt iekļuva satiksmes negadījumā. Viņš bija viens no lielākajiem Beļģijas futbola talantiem. Izsaku līdzjūtību François Sterckele ģimenei un draugiem, un kluba „Brugge” atbalstītājiem.

Dāmas un kungi, kā jaunam futbolistam un jaunam talantam Fr. Sterckele bija visas iespējas parādīt sevi dažādos Beļģijas klubos, un galu galā viņš kļuva par vienu no Beļģijas līgas labākajiem spēlētājiem. Viņš ir lielisks pierādījums tam, ka investēšana jaunos talantos, mūsu pašu talantos, patiešām atmaksājas. Tas ir tieši tas, dāmas un kungi, ko mēs vēlamies atbalstīt ar šo ziņojumu. Tāpēc arī mēs atbalstām „pašmāju” noteikumus, piemēram, tādus, kas piemērojami UEFA. Mēs arī novērtējam to, ka Eiropas Komisija gatavojas atbalstīt jauno spēlētāju trenēšanu.

Turklāt es vēlos ieteikt jums izlasīt tikko publicēto Deutsche Bundesliga gada pārskatu. Vācijas līga manā un manu kolēģu skatījumā ir vadošais Eiropas modelis. Lūk, daži piemēri: tajā ir ļoti stingri licencēšanas noteikumi, tā investē ļoti daudz savos talantos, kā arī tajā ir skaidri noteikumi, lai novērstu Vācijas klubu izpārdošanu investoriem, kam nav nekāda sakara ar klubiem vai atbalstītājiem.

Divu Padomes locekļu, Francijas un Nīderlandes sporta ministru, kopējā iniciatīva ir perfekts piemērs. Tāpēc mēs ceram, ka rudenī Francijas prezidentūra strādās pie tā, lai īstenotu pasākumus profesionālā un amatieru sporta aizsardzībai Eiropā.

  Emine Bozkurt (PSE). – (NL) Vispirms es vēlos sākt ar pateicību M. Mavrommatis kungam par šo izcilo ziņojumu un lielisko sadarbību. Pirms brīža es uzstājos kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs, bet tagad es uzstājos kā preses referenta palīgs.

Es vēlos uzsvērt trīs punktus, proti, skaidru direktīvu nozīmi, loteriju un pašmāju spēlētāju svarīgumu. Pirmkārt, vēlos, lai mēs aplūkotu tādus specifiskus sporta un sporta organizācijas aspektus, kam ir nepieciešamas skaidras pamatnostādnes, kur piemērojami Eiropas tiesību akti. Es domāju, ka mums ir jāsniedz atbilde mūsu prātus līdz šim nodarbinājušās atsevišķu gadījumu pieejas vietā.

Otrkārt, aplūkosim pašmāju spēlētāju jautājumu. Mums ir jānodrošina, ka jauni profesionālie spēlētāji ir aizsargāti un trenēti klubos, kur valda stabilitāte. Šī iemesla dēļ mēs atbalstām tā saukto vietējo spēlētāju noteikumu, kas nozīmē, ka jaunieši tiek trenēti klubā un ar to pašu klubu tiek noslēgts pirmais profesionālais līgums. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka daudzi nacionālie spēlētāji varētu spēlēt klubā un netiktu diskriminēti tautības dēļ, kas ir mūsu nolūks. Mums ir jāciena spēlētāju brīva pārvietošanās, un tas mums ir svarīgs princips. Šī iemesla dēļ mēs nepiekrītam FIFA tā saucamajam „seši plus pieci” noteikumam.

Visbeidzot mēs nonākam pie loterijām. Nacionālajām loterijām ir svarīga funkcija. Jūs varētu teikt, ka tās ir sabiedrisks pakalpojums, jo tās atbalsta daudzas sabiedriskas organizācijas, tajā skaitā arī sporta struktūras. Tirgus liberalizēšanai ir pozitīva ietekme, un tāpēc, pirms jebkādu darbību veikšanas, ir rūpīgi jāizvērtē tās ietekme un dzīvotspējīgas alternatīvas.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu M. Mavrommatis kungu ar šo ziņojumu.

Baltās grāmatas par sportu iniciatīva ir ne tikai piemērota, bet arī nepieciešama. Ņemot vērā lielo sportā nodarbināto skaitu, kā arī sporta radītos ieņēmumus, mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība veidam, kādā darba likums tiek piemērots šajā jomā. Bieži rezultāti tiek sasniegti jaunībā, bet tas ir tikai viena soļa attālumā no bērnu un jauniešu ekspluatēšanas.

Mums jāpārliecinās, ka ieņēmumi no sporta aktivitātēm tiek gūti likumīgi un aplikti ar nodokļiem atbilstoši likumā noteiktajam.

Vardarbība sportā ir vēl viena problēma. Katru gadu atbalstītāju sadursmju rezultātā tiek zaudētas cilvēku dzīvības. No vienas puses, policijai un klubiem vajadzētu sadarboties, lai nodrošinātu ērtu un drošu vidi sporta pasākumu laikā, bet, no otras puses, juridiskajai sistēmai būtu jāpastiprina sodi par noteikumu pārkāpumiem saistībā ar sporta pasākumiem.

Noslēgumā, priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka M. Mavrommatis kunga ziņojums pierāda, ka Eiropas līmenī mums ir nepieciešama vienota politika un konkrēta rīcība, lai sasniegtu labu rezultātu un padarītu sportu daudz efektīvāku, un es ceru, ka mēs sagaidīsim arī citas iniciatīvas šajā sakarā.

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN)–. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, iekļaujot Lisabonas līgumā jaunu 149. pantu, tiek atzīta sporta svarīgā ekonomiskā un sociālā loma. Manolis Mavrommatis detalizētais ziņojums izceļ lielo skaitu dzīves jomu, kuras ietekmē sports, un es gribētu aplūkot tikai dažas no tām.

Pirmā ir saikne starp sportu un veselību. Lai arī visi labi zina, ka fiziskās aktivitātes ir svarīgas labas fiziskās formas uzturēšanai, dažās ES dalībvalstīs ir vērojama satraucoša tendence – samazinās sportam veltīto stundu skaits skolās. Šī tendence apvienojumā ar neatbilstošu uzturu izraisa neskaitāmu jauniešu aptaukošanos ar negatīvu ietekmi uz viņu fizisko stāvokli.

Sports ir oriģināls un aizraujošs veids, kādā mācīties valodu. Septiņdesmito gadu sākumā es uzzināju par ļoti labi organizētu un izplatītu studentu brīvdienu sistēmu Apvienotajā Karalistē, kas tika izveidota, lai, izmantojot dažādus sporta veidus, mācītu Šekspīra valodu. Sports veido brālīgas attiecības tautu starpā, bet diemžēl ne vienmēr tā ir. Mēs regulāri novērojam neticamas vardarbības gadījumus stadionos un ārpus tiem, īpaši futbola pasākumu laikā.

Amatieru un profesionālais sports, nesaindēts un nepiesārņots sports, sports kā personīgās izaugsmes līdzeklis, cilvēku saliedēšanas un solidaritātes instruments - mēs vēl esam tālu no apmierinošiem standartiem Eiropā, priekšsēdētāja kungs, un atbildība ir pilnībā jāuzņemas politiķiem. Mēs varam tikai cerēt, ka Baltā grāmata par sportu būs kā modinātāja zvans un mainīs tendenci reizi par visām reizēm, lai mazinātu lielo jutīguma trūkumu un pārāk dauzos nolaidības gadījumus.

  Doris Pack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos sāk ar M. Mavrommatis kungam veltītiem apsveikumiem par viņa labo ziņojumu un teicamo sadarbību ar visiem mūsu Parlamenta deputātiem, kuri bija ieinteresēti šajā jautājumā, un tādu bija daudz. Sportam ir daudz lielāka loma, nekā tika uzskatīts līdz šim Komisijā un Padomē.

Manuprāt, šī Baltā grāmata un ziņojums ir labs pamats turpmākām aktivitātēm un politikai sporta jomā, īpaši kopš Lisabonas līgumā sportam ir noteikts sen pelnītais tiesiskais pamats. Baltā grāmata un šis ziņojums aicina meklēt līdzsvaru starp konkurējošām interesēm, dažādiem sporta veidiem, amatieru un profesionālo sportu, starp sporta specifiskajām prasībām un ES tiesību aktu prasībām, starp sociālajām un kultūras, ekonomiskajām un finanšu interesēm un starp peļņu un brīvprātīgu dalību šajās jomās.

Tāpēc es domāju, ka šie centieni ir pelnījuši mūsu patiesu atbalstu. Tie sniedz iespēju veicināt un kultivēt Eiropas sporta modeli. Tādā veidā tiek saglabātas mūsu sporta organizāciju specifiskās iezīmes, kas galu galā darbojas autonomi un vēlas turpināt to darīt, īpaši tāpēc, ka tās ir ļoti atkarīgas no brīvprātīga ieguldījuma.

Otrkārt, mums ir jāmēģina atbalstīt un veicināt pašregulēšanās mehānisma ieviešana valstiskā un Eiropas līmenī. Vēlos norādīt uz 16. punktu, kuru es uzskatu par ļoti svarīgu.

Treškārt, ziņojums ievieš juridisku skaidrību attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu sportam. Ceturtkārt, sporta loma izglītībā ir jautājums, par ko ir runāts bieži, un es vēlos jums atgādināt savu 2004. gada ziņojumu par šo tematu.

Piektkārt, ziņojumā ir runāts par ekonomiskajiem aspektiem, tajā skaitā nepieciešamo finansiālo ieguldījumu dažādos sporta veidos, īpaši ar loteriju palīdzību.

Pirms desmit gadiem savā ziņojumā par Eiropas Savienības lomu sportā mēs aicinājām izstrādāt Balto grāmatu, un es esmu apmierināts, ka mēs šodien varam par tādu balsot.

  Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jau ilgi visas sporta organizācijas ir aicinājušas piešķirt sportam lielāku nozīmi un patiešām lielāku skaidrību nekā līdz šim, un mēs šodien rīkojamies, atbildot uz šo aicinājumu. Ar Lisabonas līgumu tam tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība.

Jau tika pieminēta liela daļa sporta aspektu – ieguldījums sabiedrībā, sporta nozīme personiskajā izaugsmē un pilnveidē, sociālā integrācija u.c. Sports ir arī ļoti svarīgs faktors veselības veicināšanā, tāpēc ir vērts lielā mērā investēt sportā, konkrētāk, fiziskajā audzināšanā skolās. Tas ir ieguldījums, kas reāli atmaksāsies.

Tāpēc mēs aicinām visus dalībvalstu izglītības ministrus ieviest skolās vismaz trīs fiziskās audzināšanas stundas nedēļā. Tas ir minimums, uz ko reti tiek norādīts. Pastāv 700 000 klubu un asociāciju, kas veic nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībā, un tāpēc es neatbalstu iespējamo azartspēļu un loteriju liberalizāciju. No nodokļiem, kas tiek iekasēti šajā jomā, 10 % tiek novirzīti sportam, mākslai un sociālajām vajadzībām, un bez šī finansējuma šīs jomas organizācijas nevarēs izdzīvot. Aicinu visus par to padomāt.

Sporta ekonomisko pusi atspoguļo statistika - sports 2004. gadā radīja EUR 407 miljardus pievienoto vērtību un 15 miljonus darba vietu. Ir arī citi dati, kas pierāda manis teikto. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi noteikumi. Mums ir jātiecas pēc līdzsvara starp sporta ekonomiskajiem aspektiem, pārredzamību, klubu pārdošanu un licencēšanu, kā jau minēja Belet kungs. Mums ir nepieciešami godīgi noteikumi, lai „godīgai spēlei” būtu patiesa un praktiska nozīme.

Mums ir jānodrošina piemērots sadalījums starp maziem un lieliem klubiem, lai mēs varētu attīstīt nākamās paaudzes sportistus. Manuprāt, plašsaziņas līdzekļos vajadzētu būt objektīvākam balansam. Sports nav tikai futbols. Tomēr es visus laipni aicinu piedalīties Euro 2008 spēlēs Vīnē. Tas ir liels sporta notikums, kuru es noteikti gaidu.

  Sharon Bowles (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, sportā mēs nedrīkstam ļaut labām iecerēm radīt neparedzētas sekas. Ekonomiskās konkurences noteikumi nevar tikt piemēroti vienmēr. Translācijas tiesību kolektīva pārdošana ir finansiāls atbalsts daudziem klubiem, kurus pretējā gadījumā izstumtu slavenie klubi. Utopiskā pasaulē mēs varētu skatīties visu un neko nemaksāt, bet reālajā pasaulē tas nozīmētu, ka skatāmās programmas kvalitāte būtu ļoti zema.

Autortiesību ievērošana aizsargā ienākumus, kas uztur augstas kvalitātes pasākumus. Slēpta mārketinga gadījumu izskatīšana un neatļauta būtisku faktu publiskošana ir tikpat kaitīga kā jebkurš cits pirātisma veids. Būtiski ir arī nemazināt elastīgumu attiecībā uz ienākumu pieaugumu, spēlētāju pārvietošanos un viņu izvēli parakstīt pirmos līgumus. Visbeidzot, mums būtu cieši jāpieturas pie funkciju decentralizēšanas un jāpieņem lēmumi nozares ietvaros un ņemot vērā līdzjutējus.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Baltajā grāmatā tiek runāts par tādām ilgstošām problēmām kā dopings un finansiālie strīdi starp televīzijas kompānijām par translācijas tiesībām, kam acīmredzot ir negatīva ietekme gan uz līdzjutējiem, gan skatītājiem. Turklāt Baltā grāmata risina arī daudz nopietnāku problēmu attiecībā uz godīga sporta, it sevišķi futbola, apdraudējumu. Es runāju par derību likmju pieņemšanas iestādēm. Tās ir mūsdienu sporta lielākā problēma. Kā piemēru varu minēt neseno skandālu, kas skāra nacionālo futbola līgu valstī, kurā mēs patlaban atrodamies. Ķīniešu mafija tiek vainota Beļģijas futbola spēļu rezultātu noteikšanā. Iecerētā azartspēļu tirgus liberalizācija, arī attiecībā uz pasaules sportu, izraisīs vēl lielāku vēlmi pārkāpt godīgas spēles noteikumus.

Visbeidzot - es nepiekrītu Eiropas Parlamenta priekšlikumam iebilst pret FIFA nostāju principam par sešiem spēlētājiem no noteiktās valsts. FIFA priekšlikums ir pamatots. Tā tiks glābts nacionālais sports.

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, viena no pamatproblēmām, kuru es vēlos uzsvērt, ir juridiskās noteiktības trūkums. Komisija nav skaidri definējusi, uz kuriem sporta organizācijas aspektiem attiecas Kopienas tiesību akti un kuri ir pilnīgi sporta organizāciju kompetencē.

Es piekrītu referenta viedoklim par to, ka pilnīga paļaušanās uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem nenodrošina juridisku skaidrību. Arī Eiropas Komisijas nostāja par to, ka sporta organizācijai ir jāatbilst Līguma noteikumiem, to nenodrošina. Tas nav pietiekami.

Tāpēc es atbalstu Eiropas Komisijai izteikto aicinājumu pieņemt skaidrojošas pamatnostādnes, kas sniegtu skaidrību un precizitāti attiecībā uz aktivitātēm šajā jomā. Protams, ir jāuzsver, ka ikvienai Komisijas darbībai ir jāatbilst sporta pašregulēšanās principam. Ir jāciena arī Eiropas sporta modeļa struktūras un pamatprincipi, kas regulē sporta sacensību organizāciju.

Es nepiekrītu atsevišķu sporta organizāciju viedoklim, ka līdz tiesai nonāktu vairāk strīdu, ja notiktu uz sporta aktivitātēm attiecināmu principu konsolidēšana vai kodificēšana ārpus sporta konteksta, protams, atbilstoši pašregulēšanās principiem. Manuprāt, notiktu tieši pretēji. Lielāka juridiskā skaidrība būtu tikai labvēlīga.

Vēlos arī aicināt sporta organizācijas akceptēt tiesības vērsties tiesā. Ikvienam cilvēkam ir tiesības vērsties tiesā. Jautājums nav par tribunālu kompetenci sporta jautājumos, bet šādu tiesību ierobežošana no atsevišķu organizāciju puses ir nepieņemama.

Visbeidzot, vēlos pievērsties vēl kādam ļoti svarīgam jautājumam. Sportam ir ļoti liela nozīme sabiedrībā. Tāpēc dalībvalstīm ir jāpatur tiesības veikt pasākumus ar mērķi aizsargāt tiesības informēt un nodrošināt skatītājiem piekļuvi lielu sporta notikumu televīzijas pārraidēm. Es domāju olimpiskās spēles un Eiropas Čempionu līgu vai Pasaules kausu. Ikvienam ir jāsniedz iespēja brīvi piekļūt šādiem pasākumiem. Noslēgumā es vēlos pateikties M. Mavrommatis kungam par viņa teicamo darbu šī ziņojuma tapšanā.

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, sports, protams, ir jāvirza pašām sporta organizācijām, bet, tā kā sports ir arī ekonomiska aktivitāte, tam neizbēgami ir piemērojams nodarbinātības likums, konkurences likums, autortiesību likums, plašsaziņas līdzekļu tiesības utt.

Problēma ir tā, ka šie likumi ir izstrādāti, neņemot vērā sporta specifiskās vajadzības un prasības. Atbilstīgi pašreizējam Līgumam ir maz iespēju ņemt vērā šīs specifiskās vajadzības. Esmu priecīgs, ka ar Lisabonas līgumu būs lielāka iespēja izdarīt izņēmumus vai interpretēt likumus atbilstīgi sporta specifiskajām vajadzībām.

Mēs, piemēram, nevaram piemērot konkurences likumu tā ekonomiskajā nozīmē, ja tas galu galā mazinātu konkurenci sporta jomā. Šeit nav labāka piemēra par kolektīvu translēšanas tiesību pārdošanu, kā tas tiek praktizēts, piemēram, Anglijas premjerlīgā, sadalot tās visu klubu starpā. Tas ir pretēji situācijai Spānijā, kur divi klubi saņem pusi no visiem TV ieņēmumiem.

Mums būtu jāpieņem arī tas, ka UEFA vietējo spēlētāju shēma ir proporcionāla reakcija un ir atbilstīga Eiropas Savienības tiesību aktiem pretēji FIFA „seši plus pieci” shēmai.

  Grażyna Staniszewska (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kā Reģionālās attīstības komitejas loceklim man ir jāuzsver reģionu un pašvaldību nozīme sporta infrastruktūras attīstībā, plaši pieejamu pasākumu organizēšanā, kā arī sporta un veselīga dzīvesveida veicināšanā pašvaldību iedzīvotāju vidū, t.i., Eiropas iedzīvotāju vidū.

Vēlos pievērst uzmanību arī jautājumam par sporta pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina skolēniem ar īpašām vajadzībām vismaz pamata fiziskās audzināšanas nodarbības. Kad vien iespējams, šiem bērniem vajadzētu nodrošināt piekļuvi augstāka līmeņa nodarbībām.

Dāmas un kungi, ir jāatceras, ka sports ir viena no efektīvākajām metodēm, kā panākt sociālo integrāciju. Tāpēc tam vajadzētu saņemt daudz lielāku atbalstu no Eiropas Savienības ar speciālu programmu palīdzību, īpaši jauniešu starptautisku sporta pasākumu organizatoriem, tajā skaitā tiem, kas veicina cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju. Sports ir kas vairāk nekā fiziskas aktivitātes un veselība. Tas sniedz būtisku ieguldījumu iecietības, godīguma un godīgas spēles principu ievērošanas veicināšanā. Tas viss ir svarīgi, runājot par bērniem un jauniešiem, kas ir mūsdienu Eiropas Savienības iedzīvotāji.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pirms runāt, vēlos atzīt, ka man šajā jautājumā ir dažādas finansiālas intereses, kas ir uzskaitītas manā deklarācijā, kura ir pieejama internetā.

Vēlos arī apsveikt referentu M. Mavrommatis kungu par viņa interesi un zināšanām šajā jautājumā, īpaši attiecībā uz dopingu sportā.

Faktiski pirmais šī ziņojuma projekts, pirms grozījumu izdarīšanas, iespējams, bija labākais dokuments par šo tēmu, kādu ir iespējams atrast īsā formā. Tomēr, kā vienmēr, iejaucās komitejas, un Kultūras un izglītības komitejas pieņemtie grozījumi izpostīja visu labo darbu, kas bija paveikts. Piemēram, dīvainais sauciens pēc Eiropas policijas spēku atbalsta sportam 59. punktā vai runa par „finanšu dopingu” 16. punktā, kas ir vērsta pret privātajām investīcijām un dažkārt iekšējām Eiropas Savienības investīcijām. Diemžēl šajā ziņojumā sports tiek aplūkots caur profesionālā futbola prizmu. Kā futbola tiesnesis galvenokārt amatieru līgā pēdējos 28 gadus varu jums pateikt, ka šis ziņojums nekādā veidā nerisina amatieru futbola problēmas, atstājot novārtā amatieru sportu kopumā.

Šis Parlaments apgalvo, ka mēs nemēģinām ietekmēt vadošo iestāžu lēmumus, taču arī šodien mēs redzējām uzbrukumu FIFA „seši plus pieci” idejai. Vadošajām iestādēm vajadzētu uzmanīties. Sporta prioritātes atstāšana Eiropas Savienības ziņā nav laba doma.

Runājot par sporta derībām - mēs esam par to daudz dzirdējuši. Šī ziņojuma izmantošana, lai mēģinātu un noslēgtu debates par azartspēļu un izložu tirgus liberalizēšanu, viennozīmīgi ir nepareiza Šīm debatēm vajadzētu vērsties citā virzienā un nākt no citas komitejas. Tiem, kas par to runā, vajadzētu paskatīties, kas notiek Itālijā, kur pakāpeniska tirgus liberalizācija ir palielinājusi visiem pieejamo naudas daudzumu.

Mēs esam runājuši par kolektīvu translēšanas tiesību pārdošanu, ko es atbalstu, jo tas darbojas Apvienotajā Karalistē, taču funkcijas ir jādecentralizē, un tas noteikti ir jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Šajā Baltajā grāmatā par sportu ir daudz labu lietu, kaut arī pārāk maz uzmanības ir pievērsts speciālo olimpisko spēļu un paralimpisko spēļu kustībai. Tomēr kopumā šis ziņojums ir apvainojums Īrijas vēlētājiem, runājot par Lisabonas līgumu, it kā tas jau būtu apstiprināts un viņu balsis neskaitītos. Tāpēc Apvienotās Karalistes Konservatīvajai partijai tomēr vajadzēs balsot pret.

  Donato Tommaso Veraldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu, sagatavojot ziņojumu, kura mērķis ir sniegt stratēģisku informāciju par sporta nozīmi Eiropas Savienībā.

Sports ir sociāla parādība, kas vienmēr ir veicinājusi tādas vērtības kā solidaritāte, komandas gars un identitāte, kā to pierāda Deklarācija par vispārīgo sporta nozīmi, kas pievienota Amsterdamas līgumam. Sporta aktivitātes palīdz attīstīt fiziskās, intelektuālās un sociālās iemaņas un tāpēc sports būtu jāpraktizē gan mācību iestādēs, gan citos sociālās dzīves aspektos.

Viens no punktiem, kuru nevar novērtēt par zemu, ir labums, ko gūst sportā iesaistītie cilvēki ar īpašām vajadzībām. Visām dalībvalstīm, vietējām un reģionālām pašvaldībām un sporta organizācijām ir jānodrošina un jāveicina cilvēku ar īpašām vajadzībām piekļuve sporta aprīkojumam. Sports ir saskāries ar tādiem jauniem draudiem mūsdienu sabiedrībā kā jaunu spēlētāju ekspluatēšana, dopings, rasisms, vardarbība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Vardarbības problēma rodas ne tikai stadionā, bet arī ārpus tā.

Izsaku atzinību Komisijai par tās uzņemšanos novērst nekārtības, veicinot dialogu ar dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām sporta institūcijām un policiju. Ir svarīgi uzsvērt arī sporta ekonomisko pusi. Dalībvalstu piemērotās diskriminējošās nodokļu sistēmas par labu spēlētājiem var radīt konkurences kropļojumus. Tāpēc ir jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu godīgu konkurenci starp sporta institūcijām.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums patiesi pelnījis slavas dziesmas. Sports sabiedrībā nozīmē daudz, un tas rada daudz svarīgu vērtību, kuras man divu minūšu laikā ir grūti uzskaitīt. Tas arī palīdz apvienot Eiropu. Tomēr tikai tāpēc, ka kaut kas ir svarīgs, nenozīmē, ka tas ir politisks, un tikai tāpēc, ka kaut kas apvieno Eiropu, tas nav ES primārā atbildība.

Manuprāt, šī atziņa ir pazudusi šajās debatēs, un tas nav nesvarīgi, ja cilvēki turpinās uzskatīt, ka ar sportu saistītās iniciatīvas ir jāskata ES līmenī. Es tā nedomāju. Tāpēc neuzskatu, ka mums ir nepieciešama speciāla Eiropas azartspēļu policija. Es neuzskatu, ka sporta aģenti pelna pārāk daudz naudas un ka mums ir jābūt argumentiem, lai izveidotu speciālu sporta aģentu apmācību. Tāpat mums nevajadzētu izlīdzināt ienākumus starp veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem klubiem. Mēģinot ierobežot to, kas šajā ziņojumā tiek saukts par pārāk noslogotiem sportistu treniņu grafikiem, mēs, iespējams, neļausim viņiem pretoties dopingam.

Tomēr mums jāpārbauda daudzie nepatiesie apgalvojumi par azartspēļu tirgu Eiropā. Šeit nav nekāda sakara starp privātiem spēlētājiem azartspēļu tirgū un spēļu rezultātu noteikšanu. Tieši pretēji, daži no lielākajiem Eiropā piedzīvotajiem skandāliem ir skāruši valstis ar monopoliem. Šeit nav nekāda sakara starp azartspēļu monopoliem un ierobežojošu azartspēļu politiku. Tieši pretēji, daudzi dalībvalstu monopoli ir lielākie reklāmas devēji. Tās nav valstis, kur konkurence notiek neregulētu azartspēļu tirgū. Tieši pretēji, daudzās valstīs ar monopoliem azartspēļu pakalpojumi tiek ļoti slikti regulēti un monopoli var bieži rīkoties, kā vēlas.

Mums nevajadzētu, izmantojot nepareizus faktus, atturēt ES no iejaukšanās jomā, kur ES patiesībā ir svarīga nozīme. Eiropā ir pakalpojumu brīva aprite, kam, protams, būtu jāattiecas arī uz azartspēļu pakalpojumiem. Dalībvalstu nepatiesie cipari par atkarīgajiem no azartspēlēm bieži slēpj tīru protekcionismu un aizsargā pašu ieņēmumus no azartspēļu monopoliem. Faktiski visa šī liekulība par azartspēļu politiku tikai parāda, ka tieši dalībvalstu finanšu ministri cieš no azartspēļu atkarības. Tāpēc Zviedrijas konservatīvās partijas pārstāvjiem ir tik grūti atbalstīt lielāko daļu no šī ziņojuma.

  Priekšsēdētājs. − Es nupat saņēmu vienpadsmit uzstāšanās pieprasījumus, kurus nav iespējams izpildīt. Vēlos atgādināt Parlamenta deputātiem, kuri nerunā debates laikā, ka viņi var iesniegt rakstisku paziņojumu ne garāku par 200 vārdiem, kas tiks pievienots stenogrammai, vai sniegt balsojuma skaidrojumu runu beigās.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, es vēlos apsveikt savu kolēģi M. Mavrommatis kungu un pateikties viņam par sadarbību, jo esmu ierosinājusi vairākus šī ziņojuma grozījumus.

Es uzskatu, ka ir svarīgi ieviest bezmaksas piekļuvi sporta pasākumiem bērniem līdz 14 gadu vecumam, lai sagatavotu Eiropas čempionātus skolu un universitāšu līmenī, kā arī organizēt „Eiropas dienu bez pārtikas piedevām”. Ir svarīgi pielāgot sporta un skolu infrastruktūru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ieviest obligāto veselība apdrošināšanu augstas klases sportistiem un izstrādāt Eiropas projektus vardarbības novēršanai sporta laukumos. Ir svarīgi izstrādāt Eiropas projektus attiecībā uz bērniem ar speciālām vajadzībām.

Nobeigumā vēlos izteikt savu pārliecību, ka, pieņemot Balto grāmatu par sportu, mēs veicinātu veselīgāku un daudz vērtīgāku Eiropas sabiedrību.

  Costas Botopoulos (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, visu savu dzīvi es esmu mīlējis sportu gan kā dalībnieks, gan kā skatītājs. Un vēl, protams, būtu jāpiebilst, ka mans kolēģis un draugs M. Mavrommatis un es esam rakstījuši par sportu vienā un tajā pašā laikrakstā.

Tomēr pēc šīsdienas debatēm es tik tikko spēju saglabāt optimismu. Lai ko mēs darītu un lai cik ļoti mēs mēģinātu sakārtot šos jautājumus, paši notikumi parāda, ka situācija ir diez gan šausmīga.

Dopings ir ikdienas problēma, un ir pat bijuši nāves gadījumi. Sporta komercializācija ir kļuvusi ekstrēma. Izmantojot sporta panākumus, uzmanību piesaista liela mēroga grandiozi šovi, un tas ir novedis pie korupcijas. Sportā augstākā vara pieder televīzijai.

Tāpēc es domāju, ka simbolisks žests ir ļoti svarīgs. Paturot prātā problēmas ar olimpiskajām spēlēm, es domāju, ka mums vajadzētu apdomāt, vai spēlēm nevajadzētu uz visiem laikiem atgriezties Grieķijā.

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kā Igaunijas Slēpošanas asociācijas prezidents es piekrītu ziņojumā minētajām bažām attiecībā uz fiziskās audzināšanas stundu samazināšanos sākumskolās un vidusskolās. Fiziskā audzināšana palīdz skolas vecuma bērniem attīstīt veselīga dzīvesveida ieradumu. Daudziem sportā iesaistītiem cilvēkiem ir liels izaicinājums palielināt ieinteresētību sporta aktivitātēs.

Piemēram, Igaunijas slēpošanas asociācija ir izveidojusi sistēmu visa gada garumā bērnu un neprofesionāļu iesaistīšanai, taču tas ir diez gan dārgs pasākums. Šajā sakarā es vēlos uzsvērt, ka sporta aktivitāšu finansēšana ir lielā mērā atkarīga no azartspēlēm. Daudzi sporta veidi tiek subsidēti no valsts organizētu loteriju un licencētu azartspēļu peļņas. Es domāju, ka mums ir jāatrod alternatīvi finansiālā atbalsta avoti, ja mēs nevēlamies izmantot šo naudu.

  Antonio De Blasio (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Vēlos apsveikt referentu ar šī ziņojuma sagatavošanu. Šodien mēs esam runājuši par daudz ko, taču es vēlos pievērst jūs uzmanību dažiem atsevišķiem aspektiem. Aptaukošanās kļūst endēmiska un tajā ir īpaši vainojums mūsu sēdošais dzīvesveids. Kā jau minēja iepriekšējais runātājs, šo situāciju var uzlabot, ieviešot dalībvalstīs obligātas ikdienas fiziskās audzināšanas nodarbības no pamatskolas līdz augstskolai. Tam mums ir vajadzīgi līdzekļi, tomēr ir nepieciešams izmainīt arī mācību programmu. Attiecībā uz līdzekļiem situāciju varētu uzlabot, ja valdība uzņemtos lielāku lomu, jo, lai šajā situācijā ieviestu ievērojamas pārmaiņas, ir nepieciešams investēt vismaz pusi no sporta ieņēmumiem, kas ir 4 % no ES iekšzemes kopprodukta. Es noteikti iesaku to darīt. Es ceru, ka šī Baltā grāmata uzlabos situāciju. Paldies par uzmanību!

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Tā kā balsošana sāksies pēc dažām minūtēm, es nevaru runāt ilgāk. Tomēr es vēlos pateikt dažas lietas un atbildēt uz dažiem jautājumiem. Manuprāt, no debatēm ir skaidrs, cik sarežģīts ir sporta jautājums mūsdienu sabiedrības dzīvē. Otra lieta, par ko man šodien ir prieks, ir tā, ka pēc balsojuma par M. Mavrommatis kunga ziņojumu, mums būs stingrs pamats Eiropas vienotajai sporta politikai - Baltās grāmatas par sportu un Parlamenta ziņojuma pamats.

Saprotams, ka debates ir raisījušas dažādas domas, kas būs jāņem vērā un jāsāk darbs jau tuvākajā nākotnē. Es tikai vēlos uzsvērt lietas, kuras es esmu šeit atzīmējis un kuras man šķiet īpaši svarīgas. Viena no problēmām, par kuru ir runāts Baltajā grāmatā, ir sportā iesaistīto cilvēku izglītošana, īpaši jauniešu izglītošana, lai novērstu aprakstīto situāciju, kad profesionālā izaugsme beidzas, bet nav nodrošināta atbilstoša nākotne ilgtermiņā. Vienlīdz svarīgi ir arī risināt problēmu saistībā ar cilvēku tirdzniecību vai cilvēku tirdzniecības risku dažos gadījumos sportā. Līdzīgi Komisijai ir jārisina intelektuālā īpašuma jautājums, īpaši attiecībā uz internetu, kas, pēc visa pateiktā un padarītā, ir Komisijas darīšana, taču, tā kā redzu, ka gaisotne nav piemērota ilgām runām, es tikai ātri atbildēšu uz izvirzītajiem jautājumiem.

Vispirms bija jautājums par tā saucamajām „pamatnostādnēm”. Komisija uzskata, ka pagaidām nav īstais laiks tādas formulēt, tomēr Komisija uzskata, ka šai problēmai ir jāpievērš uzmanība. No pārējiem jautājumiem es vēlos pieminēt loterijas, par kurām šeit tika bieži runāts. Vēlos teikt, ka uz loterijām nav attiecināma Direktīva par pakalpojumiem, tādējādi tās ir Kopienas tiesību aktu jautājums un ir jāpieņem lēmums par katru atsevišķu gadījumu. Vēl viens svarīgs jautājums ir kolektīva televīzijas programmu translēšanas tiesību pārdošana. Komisija paredz, ka risinājums tiks atrasts visur, kur būs svarīgais solidaritātes elements, kā jau tika minēts. Domāju, ka esmu āri apskatījis visus svarīgākos iesniegtos jautājumus. Citādi acīmredzams, ka šis ir tikai viens, tomēr ļoti svarīgs Komisijas un Parlamenta kopīgs solis.

  Manolis Mavrommatis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man vēlreiz pateikties visiem, kuri šodien ir runājuši, un visiem, kuri ir iesnieguši grozījumus ziņojumā par Balto grāmatu par sportu.

Kopumā astoņas komitejas ir iesniegušas 520 grozījumus. Mans mērķis bija vienoties par risinājumiem, cik vien tas iespējams, un tas nu ir sasniegts. Fakts, ka šos grozījumus iesniedza un par tiem nobalsoja astoņas komitejas, pierāda, cik svarīgs patiesībā ir šis ziņojums. Protams, tas liecina arī par labotajā Reformas līgumā iekļautā teksta nozīmi.

Šis ir svarīgs solis sportam un ES. Daudz ko ir iespējams panākt ar savstarpēju sadarbību un palīdzību.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es neesmu pārliecināts atbilstīgi kuram punktam man būtu jārunā par šiem apstākļiem, bet es to darīšu tik un tā. Es lūdzu jūs informēt Prezidiju par to, ka vismaz man personīgi – bet es esmu pārliecināts, ka runāju visu grupu priekšsēdētāju vārdā – šobrīd gaisotne plenārsēžu zālē ir pilnīgi nepieņemama. Mēs pat nevaram austiņās dzirdēt runātājus, šeit ir tik liels troksnis, tas ir diez gan šausmīgi.

Liela daļa no komisāra V. Špidla runas un M. Mavrommatis kunga komentāriem nebija dzirdama šausmīgā trokšņa dēļ Parlamentā. Tas nav pieņemami. Vai jūs varētu nodrošināt, ka Prezidijs dod vismaz piecas minūtes no debašu beigām līdz balsojumam, jo mums vajadzētu tikt galā ar šo situāciju plenārsēžu zālē.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošanas laiks ir noteikts tūlīt, un ir jāturpina ar balsošanu.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Iles Braghetto (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Es aplaudēju referenta M. Mavrommatis kunga darbam un atbalstu ar nepacietību gaidīto Balto grāmatu par sportu, ko apstiprinājusi Komisija. Tas ir lietderīgs un vajadzīgs pasākums, tajā sporta aktivitātes veido tik svarīgu Eiropas sabiedrības dimensiju.

Vēlos pievērst uzmanību Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostājai, kas uzsver, ka sports ir jāvērtē sociāli, īpaši jauniešu gadījumā, kā līdzeklis tolerances, cieņas un iesaistīšanās veicināšanai. Es domāju, ka dalībvalstīm, pamatojoties uz skaidrām un pārredzamām Kopienas pamatnostādnēm un politiku, vajadzētu izveidot sporta un sabiedrības, tajā skaitā cilvēku ar īpašām vajadzībām, iesaistīšanai piemērotu vidi, lai sporta aktivitātes apvienotu cilvēkus un palīdzētu cīnīties ar rasismu un ksenofobiju.

Tā kā fizisko aktivitāšu trūkums izraisa aptaukošanos un citas hroniskas slimības, uzskatu, ka sadarbība starp sporta sektoru un veselības sektoru ir ļoti svarīga. Eiropas Savienībai ir būtiska koordinatora loma, informējot iedzīvotājus un aicinot viņus piedalīties sporta aktivitātēs.

  Magor Imre Csibi (ALDE), rakstiski. – (RO) Es vēlos uzsvērt to, cik svarīgas ir fiziskās audzināšanas nodarbības ES pamatskolās un vidusskolās. Patlaban fiziskā audzināšana ir vienīgā disciplīna skolas programmā, kas gatavo bērnus veselīgam dzīvesveidam. Es novērtēju ES iniciatīvu palielināt fiziskās audzināšanas nodarbību skaitu skolās.

Līdztekus fiziskās audzināšanas nodarbību skaita palielināšanai mums būtu jāņem vērā vēl divi citi svarīgi jautājumi: es runāju par skolēnu ieinteresēšanu un iespēju dažādot fiziskās audzināšanas nodarbības. Mana apgalvojuma pamatā ir sarunas ar skolēniem un sporta skolotājiem Rumānijā. Diemžēl tāpēc, ka fiziskās audzināšanas nodarbības nav interesantas, tās tiek apmeklētas arvien retāk.

Viens no iemesliem ir nodarbību dažādošanai piemērotu materiālu trūkums. Vēl viena problēma ir speciālu fiziskās audzināšanas nodarbību trūkums skolēniem ar lieko svaru vai aptaukošanos. Fiziskās audzināšanas nodarbībās fiziskā slodze ir vienāda gan veseliem bērniem, gan bērniem ar problēmām. Tāpēc dažkārt bērni ir spiesti palikt ārpus sporta laukuma.

Dažas no šīm problēmām, kurām mums ir jārod risinājumi, ir vērojamas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Es aicinu Eiropas Komisiju rast risinājumus un pat labas prakses piemērus dalībvalstīs.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Mana grieķu kolēģa ziņojums ir svarīgs dokuments par jautājumu, kas ir tuvs arī man. Sports ir bijis Eiropas kultūras daļa daudzus tūkstošus gadu. Senā Grieķija visu citu lietu starpā dāvāja cilvēcei arī olimpisko spēļu prieku. Šodien daudzi cilvēki ir nobažījušies par to, vai būs iespējams aizsargāt Olimpiādi no boikota un dažādām politiskajām kaislībām. Ar prieku varu teikt, ka Ungārijas galvenie politiskie spēki un sabiedriskā doma ir pret Pekinas Olimpisko spēļu boikotu. Cik es zinu, līdzīgs noskaņojums valda visā Eiropā. Tāpēc varam cerēt, ka šoreiz pēc iepriekšējiem neveiksmīgajiem boikotiem politiķi nesabojās prieku sportistiem un daudziem miljoniem cilvēku, kas mīl sportu. Politiķu piedalīšanās atklāšanas ceremonijā ir pavisam cits jautājums. Tas ir jāizlemj pašiem politiķiem viņu kā politiķu kompetences ietvaros, neiesaistot ne sportu, ne ar sportu saistītos cilvēkus.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Runājot par pārskatīto Lisabonas stratēģiju, mēs nevaram ignorēt nozari, kas nodarbina 15 miljonus cilvēku un veido aptuveni 4 % no Eiropas Savienības IKP. Sports patiešām var būt svarīgs elements mūsu divos lielākajos mērķos - ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā.

Tāpēc es gribētu uzsvērt dažus budžeta aspektus Eiropas Savienības atbalstā sporta nozarei. Patlaban spēkā esošajos līgumos nav skaidras atsauces, kas ļautu mums aktīvi iesaistīties ar programmu un fondu palīdzību. Tomēr līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim mēs vēl varam ierosināt sagatavošanās darbus Budžeta komitejā, kas, lai arī ir ierobežota līdz nenozīmīgām summām, tomēr varētu no 2009. gada uzsākt ļoti lietderīgus projektus saistībā ar sportu Eiropā.

Man ir žēl, ka šīs nedēļas laikā, kad tika iesniegts jaunais sākotnējais budžeta projekts, mēs nediskutējām vairāk par budžeta pozīciju, kas minēta 3. nodaļā – ES budžeta pilsonība. Es ceru, ka līdz pirmajam budžeta lasījumam rudenī mēs iesniegsim konstruktīvus priekšlikumus šajā jomā.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Vispirms vēlos apsveikt savu cienījamo draugu M. Mavrommatis kungu ar viņa ziņojumu, kas aicina Eiropas Savienības dalībvalstis apmainīties ar praktisko pieredzi vardarbības, rasisma un ksenofobijas novēršanā sporta laukumos un ārpus tiem. Cīņa pret rasismu, kas diemžēl sporta pasākumos arvien pieaug, ir uzdevums, kas jāveic kopīgiem dalībvalstu, sporta organizāciju un sacensību organizatoru spēkiem. Tas ir arī viņu interesēs. Vienas no lieliskākajām aktivitātēm, kas pārspēj citas, ir Eiropas Futbola asociāciju apvienības (UEFA) kampaņa „Futbols pret rasismu Eiropā (FARE)”, kā arī vairākas aktivitātes par tēmu „Rasisms bojā sportu”. Tomēr visefektīvākais veids, kā cīnīties ar rasismu un izslēgšanu sporta arēnā, ir pati spēle, jo tā rosina indivīdos komandas garu, sadarbību un godīgu spēli, kā arī veicina sadarbību un solidaritāti kā sociālas vērtības.

Tomēr statistika liecina, ka dažas sabiedrības grupas, kas pārsvarā ir nelabvēlīgā situācijā esošās etniskās minoritātes, iesaistās sporta aktivitātēs daudz mazāk un tām ir daudz mazāka pieeja valsts uzturētam sporta aprīkojumam. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienībai ir jāizstrādā piemērots regulējums, lai veicinātu vienlīdzīgu iesaistīšanos sportā un vienlīdzīgu finansējumu. Dalībvalstu sporta asociāciju vadībai kopā ar vietējām un reģionālām pašvaldībām ir jāizvirza par prioritāti cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšana attiecīgajā sporta nozarē.

  Roumyana Jeleva (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Vēlos apsveikt mūsu kolēģi M. Mavrommatis ar viņa teicamo ziņojumu. Es ieteiktu iekļaut sportu Lisabonas līgumā, nodalīt 2009. gada budžetā atsevišķu pozīciju aktivitātēm sporta jomā, kā arī pasākumus tā veicināšanai dalībvalstīs. Es domāju, ka šodienas debates ir sākums vienotas Eiropas sporta politikas ieviešanai.

Kā Reģionālās attīstības komitejas locekle no Bulgārijas, kas ir valsts ar neattīstītu sporta infrastruktūru, īpaši amatieru sporta līmenī, es vēlos aicināt Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvāk izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus un citus finanšu instrumentus, lai investētu pilsētas vidē un attīstītu sporta infrastruktūru un projektus. Es ticu, ka sportam ar ES palīdzību vajadzētu kļūt un tas var kļūt par mūsu reģionu, pašvaldību, pilsētu un ciematu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju daļu.

  Lasse Lehtinen (PSE), rakstiski. – (FI) Sports ir konkurence, kam nevar piemērot ES tiesību aktus par konkurenci.

Lai saglabātu sporta specifiku, tam ir jādod iespēja nākotnē pašregulēties atbilstīgi sporta labākajām tradīcijām. Kā likumdevējiem mums ir jāizdod tiesību akti, kas garantētu, ka politiķi un tiesneši turētos pēc iespējas tālāk no sporta. Šī šķietami pretrunīgā prasība ir daudz loģiskāk izskaidrota šajā ziņojumā nekā Komisijas Baltajā grāmatā.

Eiropas sportam ir svarīgi, lai dalībvalstis saglabātu savas valsts azartspēļu sistēmas, kas ir būtiska sporta specifikas daļa. Azartspēļu blakusproduktus arī novērst ir vieglāk valstīs, kur ir valsts monopoli. Visos sporta veidos profesionālais sports un ap to strukturētā uzņēmējdarbība gūst labumu no brīvprātīgām, neapmaksātām aktivitātēm un valsts finansējuma.

Parlamentam no savas puses ir jānodrošina, ka sporta sociālais pamats nesabrūk zem tirgus spēku spiediena.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Sports ir ļoti svarīga ikdienas dzīves daļa un ir arī tik globalizēts, ka ir pelnījis Eiropas Savienības institūciju uzmanību. Kopējie centieni cīnīties ar dažādām attiecīgajām parādībām ir daudz efektīvāki nekā atsevišķu dalībvalstu aktivitātes.

Dopings ir zināms un izplatīts mūsdienu sporta posts. Tāpēc cīņa pret dopingu ir prioritāte Eiropas Parlamenta ziņojumā. Bijušā komunistiskā bloka valstu pārstāvji atceras, kā dopings kļuva par valstisku metodi čempionu gatavošanai, ko atbalstīja valsts institūcijas, kas savu prestižu cēla uz panākumiem sporta jomā. Referents izteica gudru piezīmi, pamatojoties uz reālo situāciju. Viņš apgalvoja, ka simptomu ārstēšana ar pastiprinātām kontrolēm nebūs efektīva. Tām jābūt apvienojumā ar pasākumiem šīs parādības rašanās iemeslu novēršanai. Es domāju par pasākumu grafiku, kas ir vairāk nekā viens var paveikt, un izglītību.

Vēl viens masu sporta pasākumu posts ir rasisms un diskriminācija. Es saskatu atšķirību, piemēram, starp šo un FIFA ieviestajiem ierobežojumiem attiecībā uz pašmāju un ārvalstu spēlētāju skaitu komandā. Šādu ierobežojumu pamatā ir bažas par jauno talantu izaugsmi un attīstību (tā vietā lai pārceltos), nevis diskriminācija pret spēlētājiem viņu tautības dēļ.

Es arī atbalstu uzmanības pievēršanu sporta komercializācijai un tādiem blakusefektiem kā azartspēles un nevienlīdzīga piekļuve sporta pasākumu pārraidēm. Es piekrītu, ka arī šie ir svarīgi jautājumi.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE), rakstiski. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, tas ir lieliski, ka Eiropas Parlaments diskutē par Balto grāmatu par sportu. Mums būtu jāpievērš uzmanība vajadzībai sabalansēt politiku profesionālā un amatieru sporta attīstībai. Sporta izcilība maksā dārgi, taču vienlīdz svarīgi ir palielināt finansējumu sportam no bērnības līdz pensijas vecumam. Ir jāizveido infrastruktūra, kas nepieciešama visu iedzīvotāju sociālo grupu integrēšanai.

Sports mūs izglīto no bērnības, un sports ir veids, kādā novērst tādas problēmas kā narkotiku, alkohola un tabakas atkarība. Mums jāmudina visas dalībvalstis izveidot bezmaksas sporta vietas un vietas bez narkotikām, alkohola un tabakas. Nesen es veicu sabiedrisko aptauju, kas skaidri parāda, ka sportā iesaistītie jaunieši nelieto narkotikas un alkoholu. Viņu uzvedības kultūra ir ļoti atšķirīga. Tolerance un solidaritāte ir ļoti svarīgi elementi, ko sports viņos audzina. Tāpēc fiziskā audzināšana sportā ir ļoti svarīga. Ir vēl kāda lieta, kurā es gribētu ar jums padalīties, ir specializētas sporta skolas, un ir ļoti svarīgi nodrošināt to sadarbību ar sporta klubiem, kas uzņemtu viņu sportistus. Ir jāizstrādā tiesību normas, kas šajā jautājumā attiektos gan uz sportu, gan izglītību.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Šeit tika daudz runāts par sporta nozīmi kultūrā, tā ietekmi uz veselību u.c. Sportam ir liela fiziska un psiholoģiska nozīme. Pēdējos gados Eiropā sports tiek aktīvi veicināts, lai dotu iespēju ikvienam atbilstoši savām spējām piedalīties savas kopienas dzīvē. Diemžēl es nevaru to pašu teikt par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kā Igaunijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sporta asociācijas prezidents es zinu, cik grūti ir organizēt sporta pasākumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nodrošināt šādu pasākumu publicitāti presē un iegūt finansējumu no valsts un sponsoriem. Mūsu sportisti zina, ka viņiem nav nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi un iespējas.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Eurostat 2007. gada kultūras statistika tika iegūta, pamatojoties uz dalībvalstu aktivitātēm, kas tika apstiprinātas iekļaušanai šajā kategorijā. Diemžēl sports un tūrisms netika iekļauti, un es domāju, ka to vajadzētu labot. Es atzinīgi vērtēju sporta tūrisma pozitīvo attīstību pēdējo gadu laikā, kā arī ziemas un ūdens sporta veicināšanu.

Viesnīcu kompleksos esošajam sporta aprīkojumam vai riteņbraucēju tūrisma taku izveidei varētu būt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību un vidi. Lielajās Eiropas pilsētās jau pastāv transportlīdzekļu novietošanas zonas, kas tūristiem nodrošina bezmaksas velosipēdus visā transportlīdzekļu novietošanas laikā.

Galacā, savā dzimtajā pilsētā, 1. maijā es pie finiša līnijas gaidīju cilvēkus, kas veltīja savu laiku, lai piedalītos krosā. Man bija prieks, īpaši par bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri šķērsoja finiša līniju. Izglītība ir ļoti būtiska sporta veicināšanā. Rumānijā 2001. gadā sākās vairāku simtu skolu un augstskolu sporta zāļu būvniecība gan pilsētās, gan laukos. Es domāju, ka šāda veida investīcijas vajadzētu veikt arī turpmāk.

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece