Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs - Brisele

9. Balsojuma skaidrojumi

Balsojuma mutisks skaidrojums

− Ioannis Gklavakis ziņojums (A6-0166/2008)

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz smalko un ārkārtīgi svarīgo Grieķijas lauksaimniecības produktu tiek gaidīts, ka jaunā reforma, piekāpjoties Eiropas Kopienu Tiesas noteikumu spiedienam, ja tāds ir, būtu aizsargs jaunajai kokvilnas TKO regulai līdz 2013. gadam. Šā nostiprinājuma pamatā būtu KLP principi atbilstīgi vienotajai maksājumu shēmai, katrai valstij piešķirtā finansējuma Kopienas fondu finanšu garantijai un dalībvalstīm piešķirtā finansējuma pārvaldības elastīgumam.

Mūsu mērķis ir panākt pēc iespējas lielākus maksājumus par hektāru budžeta neitralitātes robežās. Mums vajadzētu sniegt palīdzību arī tiem ražotājiem, kuri uzlabos savas produkcijas kvalitāti.

Tomēr tas nav panākts. Patiesi, piedāvātajā reformā fonda struktūrā, kāda tika ieteikta 1. pīlāra ziņojumā, ir ieteikts piešķirt finansējumu sektora modernizēšanai, īpaši kokvilnas pirmapstrādes rūpniecībai, kā noteikts galvenokārt 9., 14., 16., 23., 26., 31. un 39. grozījumā. Notiek rekonstrukcija tādu kokvilnas pirmapstrādes rūpniecībai radīto zaudējumu pretsvaram, kas rastos ražošanas apjomu samazināšanās vai kokvilnas tirgus traucējumu gadījumos.

Šo iemeslu dēļ PASOK parlamentārā grupa ir plenārsēdē nobalsojusi pret ziņojumu par kokvilnas tiešā atbalsta shēmu.

− Transatlantijas ekonomikas padome (RC-B6-0209/2008)

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, liels paldies par šo iespēju izskaidrot manu balsojumu par EK līgumu.

Es domāju, ka ir godīgi apgalvot, ka mēs visi atbalstām regulatīvo sadarbību, it īpaši, ja tā palīdz veicināt tirdzniecību un it īpaši, ja tā palīdz veicināt transatlantijas tirdzniecību, jo pārāk bieži divi lielie tirdzniecības bloki – ES un ASV – ir kļuvuši par muļķiem tirdzniecības jautājumos.

Tomēr mums būtu jānodrošina, ka neviena vienošanās, ko mēs panākam par kopīgiem regulatīviem standartiem, netiek izmantota kā attaisnojums kopīgam protekcionismam. Mums ir jāpārliecinās, lai globālie standarti, par kuriem mēs vienojamies, netiktu izmantoti kā attaisnojums, lai izslēgtu ražotājus un piegādātājus no citiem pasaules tirgiem.

Tomēr, tā kā mēs cenšamies pieņemt vienotus globālus standartus, mums jāpārliecinās, ka varam pieņemt šos standartus arī ražotājiem no nabadzīgajām valstīm, lai mēs neizmantotu šos standartus kā attaisnojumu viņu izslēgšanai no pasaules tirgiem.

Kopumā es domāju, ka abas puses atbalsta šo vienošanos, un šī iemesla dēļ es balsoju par.

− Marco Cappato ziņojums(A6-0153/2008)

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par M. Cappato kunga ziņojumu, jo tajā aplūkota viena no Eiropas Parlamenta svarīgākajām funkcijām, proti, veikt Padomes un Komisijas cilvēktiesību politikas īstenošanas pārraudzību. Tas stiprina Eiropas Savienības kā cilvēktiesību sarga lomu visā pasaulē. Šī procesa ietvaros ir svarīgi, piemēram, Cilvēktiesību apakškomitejai veikt sistemātisku attiecīgo instrumentu novērtējumu, bet Parlamentam iesaistīties Eiropas Savienības dialogos par cilvēktiesībām.

Tomēr ikviena šajā jomā īstenotā politika būs tikai problēmu aizsegs, ja tai pamatā nebūs priekšnoteikums, ka šīs pamattiesības ir nedalāmas. Tā ir vienīgā iespēja, kā nodrošināt ticamības uzvaru pār dubultiem standartiem.

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret 141. punktu, kurā izteikt pilnīgs atbalsts Džakartas principiem. Tagad šie principi nepavisam nav skaidri definēti, īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā seksuālā orientācija un dzimumu identitāte.

Tā vietā es atbalstīju 15. grozījumu, kurā „pieminēti” šie principi. Būtība ir tāda, ka šos principus nevajadzētu interpretēt kā normas, kas jāpiemēro dalībvalstīm.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Es vēlos izteikties par M. Cappato ziņojumu viņa paša ierosinātā grozījuma dēļ, proti, pirmā grozījuma, kurā referents sāk filozofēt par modernas nacionālas valsts un nacionālās suverenitātes piemērotību mūsdienās. Iespējams, ka M. Cappato kungam nav skaidri šie jautājumi, tas ir viņa ziņā, taču tieši tādas pašas idejas veicināja komunistiskā totalitārisma režīmi, kam bija absolūti vienaldzīgas cilvēktiesības. Šajā grozījumā minētās lietas skaidroja arī komunisti Bulgārijā un citās Austrumeiropas valstīs. Tāpēc es ieteiktu M. Cappato kungam, ja viņš vēlas tā turpināt, apmeklēt Kim Chen Ir Ziemeļkorejā. Tur viņš varēs dalīties savās domās un, es esmu pārliecināts, saņems atbalstu.

− Véronique de Keyser, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra ziņojums (A6-0138/2008)

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka ES darbs vēlēšanu novērošanas misijās ir ļoti efektīvs, tas ir ļoti svarīgs un tiek veikts ļoti profesionāli. Tas ir ieguldījums demokrātijas procesā un demokrātiskā attīstībā daudzās mazāk attīstītās un priviliģētās valstīs.

Es biju priviliģēts vadīt Parlamenta vēlēšanu novērošanas misiju Sjerraleonē, ļoti sarežģītā valstī - ļoti nabadzīgā valstī, valstī ar daudzām loģistikas grūtībām misijas vadīšanai, īpaši laika apstākļu radītām grūtībām lietus sezonas laikā. Misiju ļoti profesionāli veica visi – gan ES, gan vietējie darbinieki.

Bija ļoti aizkustinoši vērot, ar kādu entuziasmu vēlēšanas uztver daudzi parastie Sjerraleones iedzīvotāji, kuri stundām ilgi stāv rindā lietū, lai atdotu savas balsis demokrātiskās vēlēšanās. Mūsu ieguldījums ir daudz lielākās nekā salīdzinoši mazais naudas daudzums, un es ar prieku atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to.

− Glyn Ford, Vicenzo Aita ziņojums (A6-0151/2008)

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, paldies par šo iespēju izskaidrot savu balsojumu par G. Ford ziņojumu par vienošanos ar ASEAN.

Kopumā es uzskatu, ka mēs dodam priekšroku starptautiskās tirdzniecības uzlabošanai un palielināšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijas daudzpusējā ietvarā, taču mums ir jāņem vērā divpusēju attiecību nozīme tirdzniecības paplašināšanā un globalizācijas sniegtie ieguvumi visā pasaulē.

Domāju, ka ļoti svarīgi ir tas, ka šajā ziņojumā ir uzsvērts cilvēktiesību jautājums. Kopumā es esmu visnotaļ skeptiski noskaņots attiecībā uz šo jautājumu, jo diez gan bieži tas ir tikai attaisnojums protekcionismam pret produktiem no citām valstīm. Bet šajā kontekstā tas ir īpaši atbilstoši, jo Birma ir ASEAN dalībvalsts.

Tomēr ar šo man bija reāla problēma, jo es sākotnēji iesniedzu komitejai grozījumu, kas tika pieņemts, ar nosacījumu, ka, ja atsevišķas ASEAN valstis nevēlas noslēgt vienošanos, mums jāturpina vienoties ar tām valstīm, kuras to vēlas. Mums nevajadzētu ļaut lielākajām protekcionisma valstīm slēgt vienošanās.

Diemžēl ES ir pārņemta ar pārrunām starp tirdzniecības blokiem, un šī iemesla dēļ es atturējos.

− Ingo Friedrich ziņojums (bijušais Alexander Stubb ziņojums) (A6-0105/2008)

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es esmu ļoti apmierināts, ka varu paskaidrot savu balsojumu, jums, M. Morgantini kundze, vadot šo sēdi, un jo īpaši aiz muguras dzirdot Parlamenta deputātu atbalstošos aplausus. Es vēlētos pateikt savā vārdā, un tas attiecas uz mani personīgi kā uz Parlamenta deputātu un Pensionāru partijas pārstāvi, ka es balsoju pret šo ziņojumu par lobistu regulējumu. Tas ir tādēļ, ka mani neiepriecina fakts, ka par pašsaprotamu tiek uzskatīts tas, ka Eiropas Parlamenta deputātu pieņemtos lēmumus ietekmē citi cilvēki, un ka tādēļ ir vajadzīgs regulējums.

Patiesībā manus lēmumus vienmēr ir ietekmējis Carlo Fatuzzo, tikai Carlo Fatuzzo un neviens cits kā Carlo Fatuzzo. Tāpēc man šķiet ļoti dīvaini, ka šāda iespēja varētu tikt pieņemta. Ja tiktu darīts kaut kas vai būtu jādara kaut kas, lai palīdzētu mums labāk saprast dokumentus, par kuriem balsojam, mums vajadzētu būt pieejamiem ekspertiem ar pretējiem viedokļiem un mums vajadzētu likt lietā savu prātu, lai pieņemtu lēmumu.

Vēlos beigt šo uzstāšanos ar jautājumu sev un jums, priekšsēdētājas kundze: kurš ietekmēja lēmumu regulēt lobistus? Acīmredzot tas ir bijis lobists – lobistu lobists – kurš ietekmējis noteikumus par lobistiem!

  Priekšsēdētāja. − Es redzu, ka jūs vēl joprojām esat individuālists. Ceru, ka jums būs iespēja salīdzināt savas piezīmes ar citiem.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, man ir liels prieks redzēt jūs šodien vadītāja krēslā. Jums vajadzētu vadīt vairāk sesiju. Man bija arī patiess prieks klausīties C. Fatuzzo kunga balsojuma skaidrojumā. Par laimi es to nedarīju sava pirmā mandāta laikā, citādi es nekad nebūtu pusdienojis Strasbūrā.

Mani interesē, vai, balsojot par šo ziņojumu, mēs vēršamies pie īstās mērķauditorijas. Ir labi, ka mēs esam godīgi par lobistiem, kuri šeit darbojas, un ir labi, ka tiek reģistrēti tie, kas sastopami Komisijā. Taču es domāju, varbūt mums vajadzētu reģistrēt arī tos, kurus ietekmē Komisija, lai mēģinātu ietekmēt un ietekmētu parlamentāriešu balsojumu par direktīvām.

Mēs jau redzējām, pateicoties manam izcilajam kolēģim Hannon kungam, Komisijas jautājumos, cik lielas naudas summas tādas labdarības organizācijas kā NSPCC Apvienotajā Karalistē saņem tieši no Eiropas Komisijas. Pēc tam tas vairs nav nekāds pārsteigums, kad šādas organizācijas raksta mums, lai pateiktu, ka patiesībā mums vajadzētu atbalstīt Lisabonas līgumu.

Ir virkne uzņēmumu, kas saņem ES naudu, kad runa ir par pilsoņu Agoru saistībā ar Lisabonas līguma virzību, tomēr tā ir tikai argumenta viena puse. Šajā vietā ir neliela problēma ar demokrātiju: mēs mēdzam finansēt nepareizos cilvēkus un patiesībā labāk būtu pilnībā pārtraukt šādu finansēšanu.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze, lobistiem patīk Brisele. Viņi ierodas Eiropas institūcijās un uzreiz pieņem, ka sistēmu ir veidojuši tādi cilvēki kā viņi un tādiem kā viņi.

Viņi šeit var panākt tādu tiesību aktu apstiprināšanu, kas nebūtu iespējams sabiedrības ievēlētās likumdošanas institūcijās. Es runāju par tādiem likumprojektiem kā lielāku devu vitamīnu un minerālu piedevas, kas bija iemesls spēcīgai opozīcijai visās dalībvalstīs, bet ko šeit ar slepenām norunām virzīja daži lieli farmācijas uzņēmumi.

Tas, es domāju, ir labi zināms arī ārpus šīs plenārsēžu zāles. Iespējams, mazāk novērtēts ir tas, cik lielā mērā, kā jau minēja mans kolēģis Heaton-Harris kungs, šīs organizācijas pēc būtības ir Eiropas Savienības veidojums, kas pilnībā atkarīgas no Komisijas finansējuma.

Un tā, kad Eiropas Komisija it kā apspriežas ar pilsonisko sabiedrību, tas patiesībā nozīmē, ka tā sniedz apspriežas ar Eiropas Žurnālistu savienību, Eiropas Sieviešu lobiju, Eiropas Tirdzniecības organizāciju kongresu un daudzām citām organizācijām, kas ir atkarīgas no katra euro, ko Eiropas nodokļu maksātāji samaksā no saviem ienākumiem.

Es vēlos pajautāt, vai kāds Eiropas Savienībā patiesi atbalsta šo projektu bez jebkādas ieinteresētības. Veids, kādā pārbaudīt, vai man ir taisnība, ir organizēt referendumu par Lisabonas līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

− Manolis Mavrommatis ziņojums (A6-0149/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šī svarīgā ziņojuma kontekstā es vēlos pievērst uzmanību sporta jautājumam jauniešu vidū vietējā līmenī.

Ir jāveicina pasākumi, kas padarītu fiziskās aktivitātes pievilcīgākas bērniem un jauniešiem, kā arī jāatbalsta skolas, kas aktīvi atbalsta sportu. Tāpēc ir svarīgi virzīt projektus, kuru mērķis ir attīstīt sporta aprīkojumu skolās un ārpus tām, kā arī plānus bērnu iesaistīšanai ārpus skolas aktivitātēs.

Es uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt sporta aktivitātes vietējā līmenī, tas ir, līmenī, kas ir tuvs iedzīvotājiem. To var panākt, piešķirot piemērotu atbalstu mazajiem klubiem un sporta telpām un vietām.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es piedalījos ar runu galvenajā diskusijā par šo jautājumu. Taču es neizskaidroju, kāpēc balsoju pret. Tam bija dažādi iemesli, kurus es izskaidroju savā balsojumā. Es labprāt balsotu par, ja vien Eiropas institūcijas darītu kaut ko lietderīgu sporta labā.

Pagājušajā gadā budžeta debatēs mēs kā Parlaments patiesībā balsojām pret pozīciju, kas lielā mērā finansēja Speciālo olimpisko spēļu kustību vienotam sportam, programmu, kas darbotos 10 valstīs, iesaistot 3000 cilvēku ar garīgām problēmām.

Es atgriežos pie šī priekšlikuma – un es šeit esmu runājis ar dažādiem referentiem, – bet jūs patiesībā interesē, cik ieinteresēta ir šī institūcija sportā. Varbūt tā tikai vēlas iegūt lielāku ietekmi, lai varētu nenopietni izturēties pret cilvēku ikdienas dzīvi. Taču tā nevēlas darīt neko pārliecinošu, kad runa ir par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Es domāju, ka mēs neizmantojām iespēju pagājušajā gadā. Šogad es atkal virzīšu šo jautājumu, un šodien šeit es aizstāvu Speciālo olimpisko spēļu, šī brīnišķīgā pasākuma, intereses.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par M. Mavrommatis kunga ziņojumu ne tikai tāpēc, ka uzskatu to par visaptverošu un labi sagatavotu ziņojumu, bet arī tāpēc, ka es esmu īpaši pateicīga referentam un Kultūras un izglītības komitejai par manis iesniegto grozījumu iekļaušanu šajā dokumentā. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sociālo risinājumu kontekstā. Dažu valstu likumdošanas sistēmas nodrošina finansiālu atbalstu olimpisko spēļu dalībniekiem, kuriem pēc viņu sporta karjeras beigām ir finansiālas grūtības, taču šie nosacījumi neattiecas uz paralimpisko spēļu dalībniekiem. Iesaistīšanās sportā stiprina cilvēku ar īpašām vajadzībām cieņu pret sevi un pašnovērtējumu.

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es nezinu, vai rīkojos atbilstoši kārtībai vai ne. Es neesmu iesniedzis rakstisku sava balsojuma skaidrojumu. Taču es gribētu īsumā atbildēt savam labam draugam un kolēģim Heaton-Harris kungam - es domāju, ka visiem mums ir viedoklis par Eiropas institūciju vērtībām, tomēr es nedomāju, ka ir godīgi uzbrukt Eiropas Savienībai, dalībvalstu valdībām, pašvaldībām par ieinteresētību vai neieinteresētību jautājumā par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un sportu.

Varu minēt daudz piemēru savā vēlēšanu apgabalā, kad Eiropas Savienība diezgan godīgi ir devusi milzīgu labumu cilvēkiem – gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan bez. Es tikai uzskatu, ka nav godīgi šādā veidā uzbrukt nevienai institūcijai. Domāju, ka mēs visi vēlamies darīt visu iespējamo, lai veicinātu sportu, lai rosinātu visus piedalīties. Tas, vai jūs esat Eiropas atbalstītājs vai noliedzējs, ir cits jautājums.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikt dažus vārdus par M. Mavrommatis kunga ziņojumu. Es balsoju par to un uzskatu to par izcilu. Manuprāt, īpaši labi tajā ir tas, kas ir atzīta sporta specifika un ir pievērsta īpaša uzmanība cilvēku grupām ar īpašām vajadzībām. Es piekrītu C. Beazley kungam un līdz galam nesaprotu sava drauga Heaton-Harris kunga loģiku šajā jautājumā, jo tieši šis ir veids, kādā mēs varam nodrošināt, ka cilvēkiem ar īpašam vajadzībām tiek dotas vienlīdzīgas iespējas. Veselīgi vingrinājumi ir tikai viena no šajā ziņojumā apskatītajām jomām. Sports ir arī ļoti labs veids, kā cīnīties ar rasismu un ksenofobiju.

Vēlos pateikt arī to, ka manai balsošanas ierīcei bija kaut kas noticis un, piemēram, pie 42. punkta tā nedarbojās pareizi. Es ceru, ka tehniskais departaments pārbaudīs, kāpēc mana balsošanas ierīce dažkārt iesprūst. Es novēroju, ka arī citiem bija līdzīgas problēmas, un vēlos nosūtīt ziņu tehniskajam departamentam ar cerību, ka nākamreiz viss darbosies pienācīgi.

− Manolis Mavrommatis ziņojums (A6-0149/2008), Ingo Friedrich (bijušais Alexander Stubb ziņojums) (A6-0105/2008)

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar M. Mavrommatis ziņojumu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas īpaši uzsver loteriju un Austrijas kazino ieguldījumu sporta finansēšanā. Es atbalstu apspriežamo punktu. Es balsoju par I. Friedrich ziņojumu, jo tas noraida vēršanos pret vienreizējo un plaši atzītu baznīcu lomu sabiedrībā, kā arī daudz konkrētāku aplūko juristu jautājumu. Es piešķiru lielu nozīmi pieredzei un informācijai, ko iegūstam no mūsu pieredzes apmaiņām un dialogiem ar iedzīvotājiem, interešu grupām, juristiem un lobistiem par iespējamiem risinājumiem.

Vēlos izmantot iespēju un pateikties par simtiem diskusiju, kā arī neskaitāmiem e-pastiem un idejām, ko esmu saņēmis. Dažas no tām ir kaitinošas, jo vienkārši tērē vērtīgo laiku, taču lielākā daļa informācijas ir gan informatīva, gan lietderīga. Vēlreiz vēlos par to pateikties un piebilst, ka atbildība par to, kā mēs cīnāmies ar lobismu, ir galu galā jāuzņemas mums. Mēs izlemjam, ar ko vēlamies runāt, cik daudz laika tas aizņem, par ko mēs runājam un kā mēs attīstām darba attiecības. Es saku „jā” skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, bet „nē” – pārāk daudz noteikumiem, kas apgrūtina darba attiecības un rada birokrātiju.

Balsojuma rakstisks skaidrojums

− Josu Ortuondo Larrea ziņojums (A6-0085/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā kā mēs uzskatām, ka ir svarīgi uzturēt un, ja nepieciešams, uzlabot nolīgumu ar Seišelu Salu Republiku, mēs piekrītam novērtējumam, kas raksturo kā nepiemērotu iekļaut protokola tekstā (izklāstot zvejas iespējas un finansiālos ieguldījumus) apsvērumus par vietējo ostu infrastruktūras stāvokli un mainīgo aspektu iespējamību (tajā skaitā finansiālo ieguldījumu uzdevumus) atbilstīgi Seišelu salu atbildīgo institūciju kompetencei.

Tāpat arī mēs negatīvi uztveram priekšlikumu iekļaut tādus pasākumus kā licenču atņemšanu, ko veic Eiropas Komisija, kas neņem vērā cieņu pret dalībvalstu kompetencēm un to aizsardzību.

Turklāt vēl joprojām nav nodrošināts vienāds samaksas princips par vienādu darbu, jo nolīgums tikai precizē, ka samaksas nosacījumi kuģu apkalpēm no Seišelu salām uz nolīgumā iesaistīto ES valstu izcelsmes kuģiem nevar būt sliktāki par nosacījumiem, kas attiecināmi uz kuģu apkalpēm no Seišelu salām, kas veic līdzīgu darbu uz kuģiem no šīs valsts.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret Ortuondo Larrea kunga ziņojumu par zvejas nolīgumu ar Seišelu salām. KZP ir nenovēršams posts un nav veicinājusi ilgtspējīgu zvejas nozares attīstību pie mūsu krastiem.

Tā rezultātā simtiem skotu laivu ir pārvērstas lūžņos, bet zivsaimniecības ir cietušas. Atbilde uz šo ir neeksportēt dalībvalstu jaudas pārpalikumus zvejas nolīgumu veidā ar trešajām valstīm.

Ja citām dalībvalstīm ir pārāk daudz laivu, lai zvejotu savos tradicionālajos ūdeņos, šis jautājums ir jārisina pašiem, nevis jāuzdod ES atrast papildu ūdeņus izlaupīšanai.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis grozījumus zvejniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Seišelu salām no 2005. līdz 2011. gadam.

Šie grozījumi nemaina nolīguma pamatelementus. Tie lielā mērā ir panākumu atspoguļojums un ļauj pieņemt līgumu atbilstīgi reālajām vajadzībām. Tāpēc, pamatojoties uz vidējo nozveju pēdējo trīs gadu laikā, atskaites daudzums ir palielināts no 55 000 līdz 63 000 tonnām. Turklāt, lai līdzsvarotu situāciju, kuģu īpašniekiem noteiktās maksas ir palielinātas līdz EUR 35 par tonnu, saskaņojot tās ar pārējos tunzivju zvejas nolīgumos paredzētajam maksām un tādējādi Kopienas finansiālo ieguldījumu samazinot no EUR 75 līdz EUR 65 par tonnu. Kopējais finansiālais ieguldījums attiecīgi palielinās no EUR 4 125 000 līdz EUR 5 355 000.

Šī nolīguma panākumi atspoguļo Eiropas Savienības skaidro un abpusējo interesi partnerības līgumu noslēgšanā īpaši zvejas nozarē. Réunion flote jau ir guvusi labumu no šādas zvejniecības iespējas, un es ceru, ka šodienas balsojums palīdzēs stiprināt un stimulēt mūsu jūras ekonomiku.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Jūras un piejūras resursi ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībai nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes ziņā. Tie ir pārtikas un enerģijas avoti. Turklāt piekrastes reģionos ievērojami attīstās tūrisma nozare, kas ir nozīmīgs ekonomikas sektors. Jūras resursi ir jāizmanto atbildīgi.

ES zivsaimniecības sektors ir otrais lielākais pasaulē. Zivsaimniecības un akvakultūras sektors nodrošina aptuveni 7,3 miljonus tonnu zivju gadā, zivsaimniecības un apstrādes sektorā ir nodarbināti 360 000 cilvēku. Tāpēc es uzskatu, ka ES vajadzētu panākt vienošanos ar trešajām valstīm par vienotu zivsaimniecības politiku vai uzlabot pastāvošās vienošanās.

− Sérgio Marques ziņojums (A6-0146/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs atbalstām daudz individuālāku noteikumu piemērošanu ar atkāpēm un specifiskiem, dažādiem un pielāgotiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai visattālākajos reģionos un ir daudz labvēlīgāki to ražošanas jaudai.

Šī ziņojuma mērķis ir piemērot specifisku akcīzes nodokļa likmi Madeirā ražotajam alum. Šī likme, kas ir zemāka nekā vispārpieņemtā likme valstī, tiks piemērota tādos gadījumos, kad alus darītavas gadā saražotais daudzums nepārsniedz 300 000 hektolitrus.

Kā norādīja Komisija, vietējā ražojuma alus cenas arī ar 50 % nodokļu atlaidi ir par 7,5 % augstākās nekā mazumtirdzniecības cenas alum, kas ražots Portugāles cietzemē, bet pārdots Madeiras tirgū. Ja no nodokļu atvieglojuma netiks gūts labums, vietējās alus darītavas neizturēs konkurenci.

Tā rezultātā, paturot prātā situācijas specifiku un prasības attālākajos reģionos, mēs atbalstām pasākumus, kas garantētu ražošanas tiesības atbilstīgi reģiona specifiskajam potenciālam un reģionālajai ekonomikai, un tā rezultātā garantētu vietējo alus darītavu izdzīvošanu, saskaroties ar valsts un starptautisko tirgu.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Vienīgais iemesls, kāpēc es balsoju par šo lēmumu par akcīzes nodokli, ir tā ierobežotais vietējais apjoms, lai tas nevarētu negatīvi ietekmēt Brauerei zu Göss alus darītavu Austrijā, kas, kā zināms, ražo labāko alu Eiropā.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Referenta apskatītais jautājums aicina apdomāt, kā saskaņot atbalstu īstas konkurences sistēmas konsolidēšanai ar vienlīdzības principu likuma priekšā. Skaidrs, ka brīvs tirgus ir vislabākais mehānisms ekonomikas regulēšanai, līdz netiks izdomāts kaut kas labāks, lai pārfrāzētu šo apgalvojumu. No šī viedokļa referenta iniciatīva var liecināt par iejaukšanos, kas varētu radīt negatīvas sekas ekonomikā. No otras puses, tirgus ilgtspējas nodrošināšana ietver iedalījuma aizsardzību un monopolu novēršanu. Lai pieņemtu tik nopietnu lēmumu kā šo, ir nepieciešamas plašākas debates un vairāk ekspertu pētījumu. Ziņojumā nav aplūkoti visi šī jautājuma aspekti. Tāpēc es nolēmu atturēties.

− Monica Frassoni ziņojums (A6-0107/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par itāļu kolēģes Monica Frassoni ziņojumu par iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par ieviešanas pasākumiem attiecībā uz Padomes lēmumu, kas nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību atbilstīgi 2006. gada 17. jūlija lēmumam 2006/512/EK. Diemžēl īstenošanas kārtība nedarbojas labi un steidzami ir jāievieš pasākumi, kas ļautu Komisijai īstenot tās izpildes pilnvaras, bet Eiropas Parlamentam to uzraudzīt. Kad vien piemērojams, regulējuma kārtību tekstos jābūt precīzām norādēm visām trijām institūcijām. Man ir prieks, ka jaunais nolīgums daudz precīzāk definē Komisijas pienākumu informēt Parlamentu atbilstīgi kārtībai, kas nodrošina, ka informācijas nodošanas sistēma ir pārredzama un efektīva, kā arī ir noteikta nodotā informācija un dažādi procedūras etapi. Es atbalstu „agrīnās brīdināšanas sistēmu”, ar kuru Parlaments tiek informēts par ieviešanas pasākumu projektiem. Es atbalstu ideju, ka Komisijai ir jāpublisko visi ieviešanas pasākumu projekti, tiklīdz tie ir oficiāli ierosināti.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atbalstu M. Frassoni kundzes ziņojumu par jaunajām komitoloģijas procedūrām.

Jaunās Parlamenta pilnvaras kontroles procedūrā, kas ļauj deputātiem bloķēt komitejas apstiprināto tekstu, ja eksperti nav rīkojušies atbilstīgi savam mandātam, ir šī Parlamenta liels panākums un svarīgs solis ceļā uz pilnvaru sabalansēšanu starp Eiropas institūcijām.

Es piekrītu, ka ir jāpaaugstina procedūras efektivitāte, padarot komitejas lēmumus skaidrākus un daudz pieejamākus. Līdzīgi es atbalstu elektroniskā reģistra ieviešanu, kas ļautu vieglāk pārbaudīt lēmumus, kas pieņemti, izmantojot komitoloģijas procedūru.

Protams, ir svarīgi, lai trīs mēnešu ierobežojums, kas plānots attiecībā uz Parlamenta kontroles tiesībām, būtu piemērojams tikai izņēmuma gadījumos atbilstoši 2007. gada jūlija vēstulei Institūciju nolīgums: īsāks termiņš ir pieļaujams tikai gadījumos, kad tas ir pamatots ar steidzamību vai efektivitāti.

Dažas EP komitejas jau ir veiksmīgi draudējušas izmantot veto tiesības, lai saņemtu no Komisijas tūlītēju atbildi un skaidrojumu. Tāpēc es uzskatu, ka šis ir instruments, kuru Parlamentam vajadzētu izmantot biežāk, arī lai veiktu tehnisko lēmumu politisko kontroli.

− Monica Frassoni ziņojums (A6-0108/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par manas itāļu kolēģes Monica Frassoni ziņojumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozījumu par tā saucamajiem „komioloģijas” ieviešanas pasākumiem. Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta 4. punktā ir noteikts, ka, ja Komisijas paredzētie īstenošanas pasākumi ietilpst regulatīvajā kontroles procedūrā, kontroles laiku sāk skaitīt no brīža, kad pasākumu projekts ir iesniegts Parlamentam visās oficiālajās valodās. Es atbalstu priekšlikumu to pievienot, ja piemēro īsāku termiņu atbilstīgi 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktam Padomes lēmumā 1999/468/EK un steidzamos gadījumos, kā noteikts Padomes lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā, ja vien atbildīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs neiebilst, kontroles laiku sāk skaitīt no dienas, kad Parlaments ir saņēmis īstenošanas pasākumu galīgo projektu to valodu versijās, kas iesniegtas tās komitejas locekļiem, kura izveidota saskaņā ar lēmumu 1999/468/EK.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, M. Frassoni kundzes ziņojumā uzsvērta Komisijas tāda kā augstprātīga attieksme attiecībā pret Eiropas Parlamentu, kad tai ir pilnvaras. Referente pareizi atgādina Komisijai par tās pienākumiem, un mēs atbalstām šo mēģinājumu atjaunot minimālu demokrātisku kontroli pār Komisijas darbību.

Tomēr es šaubos, vai tā rezultātā kontrole nākotnē notiks labāk, ja vien tikai tādēļ, ka Komisija slepeni vēlas nepieļaut Parlamenta konsultācijas par pasākumiem, ko tā plāno ieviest.

Mums ir arī žēl, ka netika pieminētas tādas būtiskas problēmas kā Komisijas ieviešanas pilnvaru apjoms, kas līdzinās valsts ierēdņiem uzticētajām leģislatīvajām un regulējošajām pilnvarām, un demokrātijas krāpšana, kāda ir komitoloģijas procedūra.

− Ioannis Gklavakis ziņojums (A6-0166/2008)

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs uzskatām, ka vienotā lauksaimniecības politika ir jāatceļ. Tajā pašā laikā mēs atbalstām, ka ir jārīkojas atbilstoši noslēgtajām vienošanām. Tāpēc šodien mēs balsojam par Komisijas priekšlikumu rīkoties atbilstīgi Portugāles, Grieķijas un Spānijas pievienošanās līgumiem, ar kuriem ES diemžēl ir apņēmusies nodrošināt atbalstu kokvilnas ražotājiem, tajā skaitā arī ražošanas atbalstu. Tāpēc mums ir žēl, ka Komisijai nav bijusi iespēja iesniegt priekšlikumu šajā jomā, kas atbilst politikai citos lauksaimniecības sektoros, kuros atbalsts ir nodalīts no ražošanas.

Eiropas Parlamenta ziņojumā (A6-0166/2008) ir piedāvāta iespēja vēl mazāk nodalīt atbalstu, un tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pieņemot, ka kokvilnas sektoram ir liela sociāli ekonomiskā nozīme atsevišķos Eiropas Savienības reģionos, īpaši Grieķijā un Spānijā, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam vajadzētu pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību.

Patiesība ir tāda, ka pēc vienotās lauksaimniecības politikas reformas, kas tika uzsākta 2003. gadā, vienotā atbalsta maksājuma nodalīšana no ražošanas 2006. gadā izraisīja to, ka Komisija šo principu ieviesa praksē kokvilnas sektorā.

Tomēr Spānija ar šo lietu vērsās Eiropas Kopienu Tiesā, pamatojoties uz to, ka pirms reformas netika veikts ietekmes novērtējums. Tiesa atzina Spānijas taisnību un anulēja jauno kokvilnas atbalsta shēmu.

Tomēr šis Eiropas Komisijas priekšlikums ir praktiski identisks iepriekšējam. Turklāt tikai nedaudz vēlāk kā gadu pēc reformas īstenošanas kokvilnas tirgus kopējā organizācijā jau var redzēt postošas sekas - ražošana šajā sektorā ir samazinājusies par gandrīz 20 % Grieķijā un vairāk nekā par 50 % Spānijā. Līdzīgi lauksaimniecību skaits ir samazinājies par 11 % Grieķijā, bet par 25 % Spānijā. Ir apdraudētas pat kokvilnas tīrīšanas rūpnīcas.

Tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūciju.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret I. Gklavakis ziņojumu, tāpat kā mana politiskā grupa, jo, neskatoties uz nedaudzajiem pozitīvajiem grozījumiem Komisijas sākotnējā ierosinājumā, kopējais stāvoklis ir negatīvs. Kokvilnas audzētājiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts bez turpmākiem ražošanas samazinājumiem. Vienlaicīgi ir jāpieņem arī reāli pasākumi vides aizsardzībai un dzīvotspējīgas lauksaimniecības attīstībai.

− Transatlantijas ekonomikas padome (RC-B6-0209/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūciju par Transatlantijas ekonomikas padomi, kurā uzsvērts, ka cieša transatlantijas partnerība ir svarīgs instruments globalizācijas veidošanā kopējo vērtību interesēs un taisnīgas politiskās un ekonomiskās kārtības izveidošanai globālā mērogā. Es piekrītu viedoklim, ka funkcionējošs un konkurētspējīgs transatlantijas tirgus ir pamats, uz kura balstīt transatlantijas partnerību, lai ES un ASV varētu kopīgiem spēkiem pārvarēt politiskus un ekonomiskus izaicinājumus. Droša tirdzniecība ir īpaši svarīga vēl integrētākā globālajā ekonomikā, taču es piekrītu, ka ārvalstu konteineru 100 % skenēšana kā daļa no cīņas ar terorisma draudiem ir nepamatota un nereāla. Steidzami ir nepieciešams sadarboties intelektuālo īpašumtiesību aizsardzības jautājumā, tajā skaitā pastiprināt sadarbību cīņā pret viltojumiem un pirātismu ar skaidru plānu, kā veicināt savstarpēju patentu likumu atzīšanu. Man žēl, ka netika attīstīta monetārā sadarbība par dolāru/euro.

  Anne Ferreira (PSE), rakstiski. – (FR) Es pēdējā balsojumā atturējos no balsojuma par šo rezolūciju šādu iemeslu dēļ.

Rezolūcijā ir tādi pozitīvi punkti kā atsauce uz piesardzības principu. Tomēr es nevaru atbalstīt atsevišķus priekšlikumus un mērķus.

Lai gan es piekrītu transatlantijas tirgus principam, būs neiespējami un pat nevēlami to pabeigt līdz 2015. gadam.

Šī tirgus pabeigšana nozīmē beztarifu barjeru likvidēšanu (17. punkts), t.i., sociālie, veselības, vides un citi standarti. Nosacījumi, kurus ir apstiprinājusi ES šajās jomās savos tiesību aktos, nodrošina Eiropas patērētāju un iedzīvotāju apmierinošu aizsardzību, un, ja tos neuzlabo, tie ir vismaz jāsaglabā.

Līdzīgi – nepietiek ar marķēšanu un izsekojamību, lai nodrošinātu, ka patērētāji izdara ar informāciju pamatotus lēmumus (28. punkts). Patērētāju aizsardzības politiku nevar samazināt līdz šāda veida pasākumiem. Ir jāgarantē arī tas, ka, izdarot lauksaimniecības produktu izvēli, patērētājs ir aizsargāts pret tradicionālo un organisko kultūru piesārņojumu ar ĢMO.

Visbeidzot, runājot par mājputnu gaļu, kas apstrādāta ar hlorētu ūdeni un ievesta no Amerikas, teksta formulējums ir pārāk neskaidrs. Imports ir jāaizliedz, ja mēs vēlamies saglabāt Kopienas pārtikas drošības politiku.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Laikā, kad kapitālisma krīze kļūst arvien lielāka un tās pretrunas pieaug, šī rezolūcija un mērķi, kas noteikti attiecībā uz („ilgtermiņa”) „transatlantijas tirgus” izveidi, ir reāls glābšanās ceļš, norādot uz pieaugošu tirgus liberalizāciju šajos divos „triādes” punktos un NATO pīlāros kā uz „izeju”.

Papildus „transatlantiskās” stratēģiskās partnerības atkārtotai nostiprināšanai šī rezolūcija ir kā īsta ceļa karte uz finanšu tirgu un tirdzniecības attiecību liberalizēšanu starp ES un ASV, uzskaitot šķēršļus lielākai konkurencei un kapitālistu koncentrācijai par prieku un labumu lielām finanšu un ekonomikas grupām.

Šī rezolūcija, mēģinot (neiespējami) noslēpt patiesos „transatlantijas tirgus” realizēšanas mērķus, pretrunas un sekas, uzsver noteiktas iespējamās sociālās un vides bažas. Tomēr šķiet, ka tā ir tikai kapitālistu konkurences funkcija un mainīgais lielums sevišķi Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Par spīti mēģinājumiem atvieglot situāciju, konfrontējot brutālo „kapitālistu globalizācijas” realitāti, rezolūcija noklusē pamatīgās sekas, kas skars darbiniekus un iedzīvotājus kopumā, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus ne tikai ES un ASV, bet arī starptautiskā mērogā.

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs esam balsojuši pret 4. grozījumu, jo tajā teikts: „atbalsta viedokli, ka iespējamais risinājums nevar izraisīt konkurences kropļojumus”.

Ņemot vērā šo jautājumu, tas uzsver, ka ekonomiskās intereses ir daudz svarīgākas nekā bažas par sabiedrības veselību. Mums šāds pamatojums šķiet nepieņemams. Mēs uzskatām, ka, runājot par pārtikas drošību, Eiropas Savienībai būtu stingri jāievēro piesardzības princips.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Apjausma, ka Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības attiecībās, papildus trešo valstu jautājumiem (lai arī tajos nesaskaņas ne vienmēr ir nepārvaramas), ir liela daļa dzīves, ir ļoti svarīga. Šīs debates, minētie teksti un šodien pieņemtais dokuments var izrādīties ļoti lietderīgs.

Tāpēc ir svarīgi pabeigt pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķi un īstenotu transatlantijas ekonomisko integrāciju. Šajā sakarā pieliktās pūles, īpaši ar mērķi likvidēt ar muitu nesaistītus šķēršļus (kas aizēno vispārīgos noteikumus, kas stipri ietekmē starptautisko tirgu), kā to pierāda nesen veiktie pētījumi, ir bijušas ļoti lietderīgas. Tā rezultātā abām pusēm ir jāuzņemas vairāk saistību.

Turklāt šajā pašā starptautiskās tirdzniecības jomā saistībām abās Ziemeļatlantijas pusēs ir jākļūst intensīvākām un daudz konsekventākām.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Kā šīs rezolūcijas līdzautors es atbalstu TEP procesa reālistiskās ieceres.

ES un ASV ir svarīgi meklēt šķēršļu samazināšanas iniciatīvas. Sevišķi atbalstu vienmērīgo finanšu pakalpojumu, SFPS un brokeru/ tirdzniecības aģentu līgumu progresu.

Ir jādara vairāk un jāmeklē citi ceļi, tajā skaitā daudzpusēja pieeja. Tomēr es esmu norūpējies par to, ka abām pusēm nevajadzētu gaidīt risinājumus, kas varētu izlīdzināt un varētu arī neizlīdzināt atšķirības starp mums. Tā vietā ir smagi jāstrādā, un tas vislabāk redzams apdrošināšanas jomā un jo sevišķi blakus problēmās.

TEP pati par sevi nav tirdzniecības jautājums. Runa ir par mūsu attiecību stiprināšanu reglamentācijas līmenī, kas uzlabo mūsu rūpniecības rādītāju atklātību un produktivitāti un izbeidz vājos pagātnes attaisnojumus.

Tagad mēs pasaulē saskaramies ar pieaugošu izaicinājumu, kur ES un ASV intereses ir izveidot sistēmas, kas veicina izaugsmi vairāk nekā protekcionismu un izolāciju.

TEP palīdz apvienot ES un ASV, taču tā nebalstīsies uz pašiem TEP rezultātiem. Ir jādara vairāk, lai šajā līmenī ieviestu šādu pieeju mūsu ikdienas apsvērumiem. Neizdošanos ir viegli paredzēt, pamatojoties uz mūsu politisko ekonomiku – ir vajadzīgs smags darbs, lai šīs bailes pārvarētu.

− Marco Cappato ziņojums (A6-0153/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mana itāļu kolēģa Marco Cappato pašiniciatīvas ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā. Es atbalstu apgalvojumu, ka Komisijai un Padomei vajadzētu veikt prioritārus pasākumus – līdzīgi kā izveidojot Starptautisko Krimināltiesu – lai atbalstītu to starptautisko tiesu darbību, kas ir iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā. Jaunajai Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomei (UNHRC) ir potenciāls attīstīties par vērtīgu struktūru cilvēktiesību situācijas uzlabošanai pasaulē. Es atbalstu nevardarbības veicināšanu kā būtisku līdzekli, lai nodrošinātu cieņu pret pamata cilvēktiesībām un lai cīnītos pret nāvessodu. Līdzīgi kā mani kolēģi, arī es esmu pārsteigts par to, ka vairākas Eiropas valstis nav ratificējušas Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu. Man ir prieks redzēt, cik efektīvs ir bijis Eiropas instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai (EIDHR), taču tā budžets dramatiski samazinās salīdzinājumā ar plānoto, un es atbalstu EIDHR budžeta palielinājumu, sākot ar 2009. gadu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es izskaidrošu savu balsojumu par ziņojumu par cilvēktiesību aizsardzību, pamatojoties uz to, ka tās šodien pārāk bieži tiek pārkāptas.

Cilvēktiesības ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem tik lielā mērā, ka cilvēktiesību ievērošana ir viens no priekšnoteikumiem, lai iestātos ES.

Tāpēc Eiropas Savienības uzdevums ir rīkoties kā cilvēktiesību aizstāvim Eiropā un trešajās valstīs, izmantojot saskaņotu ārpolitiku, kas ir neatkarīga no dalībvalstu interesēm un pozīcijām. ES ir jāveicina Starptautiskās Krimināltiesas statūtu ratificēšana visā pasaulē, lai aizsargātu cilvēkus no tā saucamajiem noziegumiem pret cilvēci un, nebaidoties no sankcijām, novērstu genocīdus un cita veida nežēlību, kas tiks izdarīta nākotnē. Tai būtu jāveicina arī UNHCR produktivitāte un efektivitāte. Es arī domāju, ka praksē ir jāievieš Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija par universālo moratoriju par nāvessoda izmantošanu.

Eiropas Savienībai ir arī jākontrolē, kā tās lielākie tirdzniecības partneri ievēro cilvēktiesības. Es ceru, ka Ķīna pārtrauks savu spīdzināšanas praksi, kas liecinātu par šīs kultūras atklātību, cieņu pret cilvēktiesībām un mieru, kas vienmēr ir simbolizējis olimpiskās spēles.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu M. Cappato kunga rezolūcijas priekšlikuma par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā pieņemšanu un ES politiku šajā jomā.

Šajā ziņojumā apskatīts progress cilvēktiesību jomā visā pasaulē un novērtēts ES ieguldījums cilvēktiesību veicināšanā savās darbībās un politikā.

Tajā pareizi uzvērta nepieciešamība uzlabot iekšējās un ārējās politikas atbilstību šajā jomā.

Ziņojumā jo īpaši uzmanība pievērsta nāvessoda jautājumam, cīņai pret visa veida spīdzināšanu, kā arī diskriminācijai un vardarbībai pret sievietēm un vajadzībai pastiprināt bērnu tiesību aizsardzību.

Ziņojumā vairākkārt atkārtots par ES atbildību veicināt sabiedrības lomu, lai cīņa būtu vēl efektīvāka un daudz piemērotāka, kā arī stiprināt līdzekļus šī mērķa sasniegšanai.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija kustība atbalsta svarīgo darbu cilvēktiesību jomā, kas tiek veikts visā pasaulē, taču mēs uzskatām, ka šis gada ziņojums ir vēl viens šī Parlamenta mēģinājums paplašināt ES kompetenci ārpolitikas jomās.

Situācija daudzās valstīs ir ļoti satraucoša un starptautiskajai kopienai, protams, ir jāreaģē. Tomēr tas ir jādara sadarbībā ar ANO un tās dažādajām institūcijām, kas, pretēji ES, var rīkoties likumīgi un saņemt atbalstu lielākajā daļā valstu.

Tāpēc mēs nolēmām balsot pret ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Katru gadu mēs saskaramies ar šo Eiropas Parlamenta liekulību cilvēktiesību jomā visā pasaulē.

Kā redzams, ziņojumā ir punkti, kurus mēs atbalstām. Taču būtībā tas ir perfekts piemērs cilvēktiesību instrumentalizācijai un to nepieņemamai izmantošanai politiskā ieroča veidā ES lielāko spēku un to lielo finansiālo un ekonomisko grupu interesēs un pret tiem cilvēkiem, kas noraida viņu diktātu.

Kopumā dokumentā nav nekādu atsauču un nosodījuma attiecībā uz drausmīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Palestīnā, Irākā, Afganistānā, okupētajā Kiprā vai Rietumsahārā, ko paveikušas ES dalībvalstis un/vai to sabiedrotie, tādi kā ASV, Izraēla, Turcija vai Maroka.

Šis ir vēl viens mēģinājums norobežot cilvēktiesības, pakļaujot tās ekonomiskām un sociālām tiesībām. Mūsu politiskās rīcības pamatā ir jābūt cilvēktiesību – ņemot vērā to, ka tās nav atdalāmas un kategorizējamas – un to statusa aizsardzībai kā priekšnoteikumam cilvēku tiesību cienīšanai, kā arī patiesam sociālam taisnīgumam, mieram, brīvībai un demokrātijai. Mēs runājam par cilvēku tiesību aizsardzību, nevis liekulības treniņiem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par M. Cappato ziņojumu par cilvēktiesībām. Cilvēktiesību pārkāpumi notiek visā pasaulē, un mums ES vienmēr ir jābūt par advokātiem tiem, kas cieš šādu pārkāpumu dēļ.

Mums ir jāsatraucas arī par cilvēktiesību pārkāpumiem mūsu pašu teritorijā – piemēram, pārsūtīšanas lidojumiem, kas pierāda, cik viegli var notikt pārkāpumi.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret M. Cappato kunga ziņojuma 94. punkta 12. grozījumu, ar kuru tiktu dzēsts jēdziens „seksuālā un reproduktīvā veselība”. Lai arī termins „seksuālā un reproduktīvā veselība” ietver arī abortu, ko es neatbalstu kā absolūtu tiesību, manuprāt, tas būtu jāpiemin šajā kontekstā. Šajā, 94. punktā, tiek atgādināts, ka veselības programmas, arī seksuālās un reproduktīvās veselības, būtu jāiekļauj ES attīstības un cilvēktiesību politikā, sevišķi tur, kur ir izplatīta vardarbība dzimuma dēļ, kur sievietes un bērni tiek pakļauti HIV/AIDS riskam un nav pieejas informācijai, profilaktiskiem pasākumiem un/vai ārstēšanai.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā un ES politiku šajā jomā. Cilvēktiesības ir universālas tiesības un tās ir jāpiemēro bez ierobežojumiem. ES ir iespēja cīnīties ar cilvēktiesību pārkāpumiem globāli. Pašreizējās situācijas precīza analīze ir priekšnoteikums, kura dēļ es atbalstu M. Cappato kunga iniciatīvu.

ES cilvēktiesību politikas harmonizācija ir īpaši svarīga, lai panāktu kopēju pieeju, piemēram, cīņā pret nāvessodu vai spīdzināšanu. Vienota nostāja ir vēlama arī starptautiskā līmenī. Šķiet, ka dažas valstis, piemēram, Ķīna, Krievija un Irāna pieliek maz pūļu, lai cīnītos ar cilvēktiesību pārkāpumiem savas valsts teritorijā. ES ir jāpauž stingra nostāja attiecībā pret šīm valstīm, un tas ir iespējams tikai ar vienotu cilvēktiesību politiku ES.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu M. Cappato kunga ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā un ES politiku šajā jomā. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība ES pastiprināti pievērst uzmanību cilvēktiesībām, īpaši tirdzniecības sarunās.

Es atbalstu ne tikai ziņojumā minētās nepilnības attiecībā uz cilvēktiesībām, bet arī atsevišķus M. Cappato kunga piedāvātos risinājumus, piemēram, lielāku Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas nozīmi un Padomes iesaistīšanos šādās debatēs. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir dīvaini, ka Eiropas Savienība piedāvā paziņot „Eiropas gadu pret vardarbību”, tajā pašā laikā ES pati izvērš misijas Čadā, kur francūžu intereses neļauj panākt vajadzīgo taisnīgumu. Kad runa ir par CIP slepenajiem cietumiem un arī pārsūtīšanas lidojumiem, kādas tad ir ES aktivitātes pret vardarbību un par cilvēktiesību ievērošanu? Nemaz nerunājot par faktu, ka notiek pievienošanās pārrunas ar valsti, kas kājām mīda minoritāšu tiesības, uzskata sabiedrības sieviešu daļu par otro šķiru, līksmi ņem piemēru no ASV un ar ASV svētību uzsāk agresīvu karu pret saviem kaimiņiem. Nerunājot arī par demokrātisko tiesību noniecināšanu – īpaši ignorējot referendumu rezultātus – arvien vairāk pamattiesību ziedošanu cīņā pret terorismu.

Ja ES ir patiesa un nopietna savos centienos aizstāvēt cilvēktiesības, tai ir jārod atbildes uz visiem līdz šim neatbildētiem jautājumiem attiecībā uz spīdzināšanu ASV cietumos un CIP „ārkārtējās pārvietošanas” programmu, kā arī tai ir nekavējoties jāpārtrauc pārrunas ar Turciju. ES cilvēktiesību politikas galvenajam elementam ir jābūt arī demokrātijas un demokrātisko vērtību atbalstīšanai pašu mājās.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Iemesli, kāpēc es nebalsoju par priekšlikumu par rezolūciju par ziņojumu par cilvēktiesībām, ir šādi:

1. ziņojumā ir daudz punktu, kurus ir vērts atbalstīt. Tomēr tas pilnībā ignorē sociālo un ekonomisko tiesību neievērošanu lielā daļā pasaules, kā rezultātā miljoniem cilvēku mirst no bada vai pajumtes un darba trūkuma. Ziņojums samazina cilvēktiesības līdz civiltiesībām un tādējādi nevērīgi izturas pret cilvēktiesību nedalāmību, kā tas noteikts ANO Statūtos;

2. ziņojumā netiek minēti cilvēktiesību pārkāpumi, ko veikušas vai atbalstījušas ES dalībvalstis. Tomēr, lai izvairītos no apvainojumiem liekulībā, ES ir jāizmeklē un jāinformē par cilvēktiesību pārkāpumiem trešajās valstīs vai pret trešo valstu iedzīvotājiem, kas notikuši ar ES dalībvalstu dalību vai piekrišanu, tajā skaitā, piemēram, par apsūdzībām ES operācijā „Artemis” iesaistīto karaspēku spīdzināšanā Kongo;

3. karš vēl joprojām ir visļaunākais cilvēktiesību pārkāpums, taču tas ir pilnībā ignorēts šajā ziņojumā. Tomēr Lisabonas līgums un paziņojumi saistībā ar Francijas kļūšanu par Padomes prezidentūru 2008. gada otrajā pusē rada reālas bažas par to, ka ES iesaistīsies vairākās militārās misijās. Cilvēktiesības nedrīkst izmantot kā ieganstu šādai rīcībai. Ziņojumā pilnībā nav ņemts vērā šis aspekts.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ziņojums, par kuru šodien notiks balsojums un kurš izriet no Padomes un Komisijas ziņojuma, ir mūsdienīgs un kritisks pasaules situācijas attēlojums cilvēktiesību jomā. Tomēr tas diemžēl nav nekas vairāk. Par spīti centieniem uzskaitīt dažādas Eiropas Parlamenta iniciatīvas dažādās situācijās, šķiet, ka mērķis novērtēt reālo Eiropas politikas ietekmi cilvēktiesību veicināšanā nav pienācīgi sasniegts. Lai šis novērtējums būtu efektīvs, tajā ir jāiekļauj skaidrs atsevišķu mērķu apraksts, visu šajā jomā izmantoto politisko instrumentu vispārīgs pārskats un arī sasniegto rezultātu novērtējums. Citiem vārdiem sakot, mūsu ziņojums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs, taču tas nekad nebūs tiks svarīgs un nozīmīgs, cik tas varētu un cik tam vajadzētu būt. Šī iemesla dēļ es piekrītu vairāku manu kolēģu bažām, konkrēti, no PPE-DE grupas, par to nosacījumu pārskatīšanu, kuru dēļ šis ziņojums un debates atkātojas katru gadu.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE), rakstiski. − (ES) PPE-DE grupa balsoja pret un kategoriski noraida Cappato ziņojumā punktu, kas attiecas uz Džakartas principiem. Tikai dažas valstis ir parakstījušas un piemērojušas šo principus un to saturu ņem vērā tikai starptautiskā kopiena. To pašu var teikt par plašo jēdzienu „seksuāli reproduktīvā veselība”, vispārīgu terminu, ar kuru tiek mēģināts noslēpt vai ieviest idejas, kas ietver jebko. Mēs nevaram tam piekrist.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Krasi palielinoties pasaules pārtikas cenām, ir svarīgi uztvert pārtikas pietiekamību kā cilvēka tiesību. Šī pārtikas krīze, no kuras visvairāk cietīs pasaules nabadzīgākās valstis, ir nekavējoties jārisina. Es aicinu Eiropadomi un Komisiju izmantot visus līdzekļus, lai palīdzētu tiem, kas cieš no krasā pārtikas cenu pieauguma.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Es izvēlējos atturēties no balsošanas par šo jautājumu, jo M. Cappato kunga ziņojumā ir daļas, kas aizstāv viedokli, ka lēmumi ir jāpieņem ES (konkrēti, 15., 45. un 141. punkts). Es uzskatu, ka dalībvalstīm pašām ir jāpieņem lēmumi cilvēktiesību jomā.

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. – (PL) M. Cappato ziņojumā prioritāte ir piešķirta jautājumam par nenoteiktu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kā arī jautājumam par reproduktīvajām tiesībām.

Taču maz uzmanības ir pievērsts mūsdienās plaši izplatītajai reliģiskās brīvības ierobežošanas problēmai.

Tāpēc es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu šīs dienas balsojumā.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Lielbritānijas Konservatīvā partija atzīst ES svarīgo nozīmi cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā pasaulē. Mēs varam atbalstīt daudzus svarīgus M. Cappato ziņojuma punktus.

Tomēr ir vairāki punkti, kuriem mēs pilnīgi nepiekrītam. Piemēram, 2., 5., 14., 15., 30. un 38. punkts. Turklāt Lielbritānijas Konservatīvās partijas biedriem atbilstoši konvencijai tiks dota iespēja brīvi balsot par nāvessodu un abortu.

Galīgajā balsojumā mēs atbalstījām ziņojumu, jo vēlamies skaidri paust savu atbalstu tieši cilvēktiesību aizstāvībai un stiprināšanai visā pasaulē. Mēs uzskatām, ka ES dalībvalstīm šajā uzdevumā ir svarīga nozīme.

  Sahra Wagenknecht (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Es nebalsoju par ziņojumu par cilvēktiesībām šādu iemeslu dēļ:

1. cilvēktiesības ir neatņemamas, nedalāmas un universāli piemērojamas. Tomēr šajā ziņojumā gandrīz nemaz nav minētas sociālās un ekonomiskās tiesībās, kā arī to pārkāpumi visā pasaulē. Fakts, ka miljoniem cilvēku tiek liegtas viņu pamattiesības, fakts, ka – daļēji ļoti problemātiskās ES politikas rezultātā – viņiem ir pieejams arvien mazāk pārtikas, bet izsalkums, slimības un piedienīgas dzīvesvietas neesamība ir viņu skarbā ikdiena, fakts, ka daudziem cilvēkiem nav iespējas iegūt izglītību un ka darbinieku tiesības tiek pārkāptas - tas viss lielā mērā tiek ignorēts;

2. ziņojumā nav minēti cilvēktiesību pārkāpumi pašā ES un tādi pārkāpumi, kuros ES ir iesaistīta visā pasaulē – daļēji militārās un bruņošanās politikas dēļ un arī aizvien pieaugošo militāro misiju rezultātā. Tiek kritizēti tikai ārpus ES veiktie cilvēktiesību pārkāpumi, pašas ES nolaidība un atbildība ir ignorēta. Ziņojumā nav minētas ES neoliberālās politikas iekšējās un ārējās sekas, kas negatīvi ietekmē cilvēktiesības un pamattiesības;

3. ziņojumā ir izmantota ļoti selektīva pieeja kritikai, kā pierāda izvēlētās kritizētās valstis un kritikas apjoms. Ja vēlamies saglabāt ticamību, cilvēktiesību politiku nevar balstīt uz politiskām nepieciešamībām.

− Véronique De Keyser, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra ziņojums (A6-0138/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par manas beļģu kolēģes Véronique de Keyser un mana spāņu kolēģa José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra kopīgi sagatavoto ziņojumu par ES vēlēšanu novērošanas misijām (VNM). Vēlēšanu novērošanai īpaši jaunās demokrātiskās valstīs ir jābūt ES prioritātei, jo, lai arī vēlēšanas neveido demokrātiju, tās ir galvenā demokrātijas sastāvdaļa un tādējādi arī būtiskas cilvēka tiesības.

Līdzīgi kā maniem kolēģiem, arī man ir žēl, ka Eiropas Savienībā vēl joprojām nav vienotas, visaptverošas stratēģijas demokrātijas veicināšanai. Ir svarīgi turpināt veikt pēcvēlēšanu pasākumus, jo dažkārt nepietiek tikai pieņemt pasīvu nostāju attiecībā pret valstīm, kuru vēlēšanu procesu ir asi kritizējuši novērotāji.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu V. De Keyser un J. I. Salafranca ziņojumu kā cilvēks, kurš Eiropas Savienības vārdā divas reizes ir bijis galvenais novērotājs - Indonēzijā 2004. gadā un Ačehā 2006./2007. gadā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības veiktais darbs vēlēšanu procesa godīguma nodrošināšanā ir ļoti svarīgs. Mūsu darbs galvenokārt nav apstiprināt uzvarētājus, bet pārliecināties, ka tie, kas zaudēja, zaudēja godīgi, un tas var izrādīties ļoti svarīgi pēcvēlēšanu spriedzes mazināšanai.

Lai gan piekrītu, ka misijās ir jāpiedalās novērotājiem no tādām valstīm ārpus ES kā Šveice, Norvēģija un Kanāda, tomēr mums ir jānodrošina, ka lielākā daļa dalībnieku ir ES iedzīvotāji. Manā pieredzē ir bijis gadījums, kad gandrīz pusi misijas veidoja novērotāji no valstīm, kas ir ārpus ES.

Ir pareizi un piemēroti, kā minēts 38. punktā, ka mums ir jāsniedz atbalsts jaunajām valdībām pēc vēlēšanām. Tā kā esmu bijis iesaistīts ANO Attīstības programmā, konsultējot Indonēzijas valdību 1999. gadā par izmaiņām tās reglamentā, es zinu, cik lietderīgi tas var būt. Es apsveicu abus savus kolēģus ar šo ziņojumu, ko, esmu pārliecināts, pēc 2009. gada atkal izskatīs jaunie likumdevēji.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs neatbalstām šī ziņojuma tās daļas, kurās tiek mēģināts pārvērst ES vēlēšanu novērošanas misijas politikā pret trešajām valstīm. Atklātās nepilnības ir jānovērš atbildīgajām institūcijām ar lielāku likumību un atbalstu nekā ES, šādos gadījumos galvenokārt EDSO un ANO.

Tomēr ES ir jāpilda vēlēšanu novērotāja loma kopā ar citām starptautiskajām organizācijām. ES pieredze un zināšanas ir ļoti svarīgas un tās jāizmanto arī nākotnē.

Tāpēc mēs izlēmām atbalstīt šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šo pašiniciatīvas ziņojumu nedrīkst skatīt atsevišķi no ES vienotās ārvalstu un drošības politikas. Tāpēc mēs vēlamies teikt, ka tajā ir daudz iedomības un pašuzslavas, piemēram, ES pašnovērtējums kā „vadošā iestāde” starptautisko vēlēšanu novērošanas jomā.

Tā pamatā ir šāda „vērtību” „pārākuma” attieksme un ES uzvedība, kas bieži vērsta uz to, lai vēlēšanu novērošanas misiju izmantotu kā instrumentu, lai izdarītu spiedienu un iejauktos valstu iekšlietās, galvenokārt neatlaidīgi pieprasot izstrādāt projektus, kuru pamatā ir apgalvojums par valsts suverenitāti un neatkarību.

Skatoties no citas puses, ko ES patiesībā mēģina panākt ar šo „vienoto, visaptverošo stratēģiju demokrātijas veicināšanai”? Ko ES mēģina panākt, finansējot citu valstu valdības un politiskās partijas? Atbilde rodama mūsu pašu situācijā. ES mēģina ieviest vienotu (kapitālisma) modeli attiecībā uz cilvēkiem. Šis modelis paredzēts pastiprinātai ekspluatēšanai un starptautiskās tirdzniecības liberalizācijai. Tas atbalsta cilvēku un valstu attīstības ziedošanu daudznacionālās interesēs.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju V. De Keyser/ J. I. Salafranca Sanchez-Neyra ziņojumu, kurā runāts par svarīgiem jautājumiem. ES veikums demokrātijas procesu veicināšanā ir labs iemesls un ziņojumā ir pareizi minēts, ka demokrātija var pastāvēt tikai ilgtermiņā iesakņojušos demokrātijas vērtību kontekstā.

Šo būtisko faktu neņēma vērā ASV un Apvienotā Karaliste, uzsākot karu Irākā. Postošās sekas, kas tagad vērojamas šajā valstī, tikai pierāda, ka demokrātiskās vērtības ir jāuztur un tās nevar pastāvēt ieroča stobra galā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu ES vēlēšanu novērošanas misiju stiprināšanu, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu jaunajām demokrātijām.

Šajā kontekstā es atbalstu aicinājumu Eiropā panākt vienošanos par demokrātijas veicināšanu, kas varētu paaugstināt vēlēšanu novērošanas misiju efektivitāti.

Vēlēšanas ir svarīgs solis ceļā uz stabilu demokrātiju un tām ir stabila simboliska nozīme gan konkrētajā valstī, gan starptautiskajā kopienā. ES ir uzņēmusies vadošo lomu vēlēšanu novērošanā, un šī loma tagad ir intensīvi jāstiprina. Manuprāt, šajā kontekstā pēcvēlēšanu novērošanas uzlabošana ir īpaši svarīga. ES ir jānosaka galvenie izaicinājumi, ko rada vēlēšanu organizēšana, un jārīkojas vienotā un visaptverošā veidā. Arī Eiropas Parlamentam būtu jāreaģē uz jāsniedz atbalsts jaunievēlētajām valdībām.

Es pilnībā atbalstu visus šos uzdevumus, īpaši šādu uzdevumu nepieciešamību pierāda mana pieredze kā ES vēlēšanu novērotājam Gvatemalā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Vēlēšanu novērošanas misijas ir svarīga ES ārpolitikas daļa. Kā demokrātisku valstu apvienībai ES pieredze ir jāizmanto efektīvi, bet mūsu dalība vēlēšanu novērošanā ir jāveicina visā pasaulē.

Uzlabojot Eiropas Savienības novērošanas misiju praksi un metodoloģiju, mēs varam efektīvi stiprināt demokrātiju visā pasaulē. Tāpēc es balsoju par J. I. Salafranca Sánchez-Neyra kunga un V. De Keyserkundzes kopīgo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šis Parlaments vicina demokrātijas karogu un sūta savus novērotājus uz dažādām vēlēšanām. Attiecīgās valsts iedzīvotājiem ir svarīgi, lai vēlēšanas notiktu godīgi un atbilstošā veidā. Mūsu ietekme arī ir svarīgs ieguldījums demokrātijas attīstībā, protams, ja mūsu ieteikumi tiek ņemti vērā.

Tomēr neļausim sevi maldināt par demokrātijas standartu stingru ievērošanu šeit, ES, - ne tad, kad netīkama patiesība tiek „norakstīta” kā labējo radikāļu uzskats, ne tad, kad divu valstu referendumos noraidītais Līgums tiek virzīts valdībās pielabotā veidā, ne tad, kad iedzīvotājiem tiek ļauts balsot atkārtoti, līdz tiek sasniegts vēlamais rezultāts, un noteikti ne tad, kad, pretēji vispārējam viedoklim, pastāv plāni ļaut Turcijai pievienoties ES.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Vēlēšanas nekādā gadījumā nav vienīgais brīdis vai vienīgā demokrātijas izpausme. Tomēr tas bieži vien ir pagrieziena punkts. Valstīs bez vēlēšanu tradīcijām tas var būt un parasti ir notikums, kad demokratizācija kļūst neatgriezeniska. Tomēr mēs visi runājam par procesu. Šī iemesla dēļ viss, kas šajā ziņojumā ir teikts par veiksmēm, grūtībām, neatbilstībām un vajadzību pēc Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju (VNM) reformas, ir svarīgs un tam ir jāpievērš visa mūsu uzmanība, taču tajā vienmēr trūks kāds ļoti svarīgs punkts - dažādu Eiropas instrumentu ieguldījums demokrātijas sasniegšanā (kur acīmredzot ir iesaistītas ES VNM). Es uzskatu, kas šī ir šajās debatēs ierosināta problēma, kas pēc apdomāšanās mums ir jāpieņem. Demokrātijas veicināšana un aizsardzība ir ne tikai Eiropas Savienības DNS daļa, bet arī daļa no pasaules vīzijas gan principu un vērtību ziņā, gan arī mūsu pašu interešu ziņā.

− Glyn Ford, Vicenzo Aita ziņojums (A6-0151/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo izcilo mana godātā britu kolēģa Glyn Ford pašiniciatīvas ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), kas ir daļa no plašās divpusējās stratēģijas un reģionu diskusijām ar tirdzniecības partneriem.

Partnerības un sadarbības līgums (PSL), kurā ir arī panti par cilvēktiesību realizēšanu, ir priekšnoteikums Eiropas Savienībai brīvās tirdzniecības nolīguma (BTL) noslēgšanai ar jebkuru valsti. Banku noslēpumu problēmu risināšana Singapūrā ir ļoti svarīga, ja ir reāla iecere noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu starp reģioniem. Līdzīgi kā mani kolēģi, es piešķiru īpašu nozīmi cīņai pret viltotiem farmaceitiskajiem līdzekļiem, kas rada negodīgu konkurenci un apdraud patērētājus.

Es nožēloju, ka tika pieņemts princips maksimāli izmantot elastību, kas noteikta deklarācijā, ar ko groza Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS līgums), un piekļuvi medikamentiem, kas izraisīja šo mehānismu nopietnas izvērtēšanas trūkumu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka brīva tirdzniecība ir vajadzīgs solis uz priekšu ceļā uz globālu labklājību.

Tomēr mūsu atbalstam starpvalstu ekonomiskiem līgumiem ir jābūt atkarīgam no stingriem noteikumiem, kas uzliek visām pusēm par pienākumu ratificēt Starptautiskās darba organizācijas (SDA) galvenās konvencijas, tādējādi garantējot, ka darbinieki ir aizsargāti.

Kā atgādināja referents, ASEAN ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris. Tas uzsver mūsu daudzās tirdzniecības intereses šajā reģionā, kas bez šaubām ir arī augošs tirgus.

Reģiona izteiktā klātbūtne un efektīvas vietējās darba likumdošanas trūkums liek mums nodrošināt, ka jaunajos līgumos tiek noteikti ne tikai stingri ekonomiski nosacījumi, bet arī nosacījumi attiecībā uz nodarbinātību, vides un cilvēktiesībām, tādējādi samazinot sociālās izslēgšanas ietekmi.

Produktu drošība, kā arī darbinieku un vides aizsardzība, nevar un nedrīkst tikt pakļauti briesmām nekādu tīri ekonomisku līgumu dēļ.

Mūsu visu, kas vienoti ar identiskām vērtībām, morāls un oficiāls pienākums ir rast drosmi būt daudz stingrākiem un izvēlīgākiem mūsu tirdzniecības partneru izvēlē - visiem mūsu partneriem ir jāgarantē Eiropai, ka tie sniedz piemēru citiem cilvēkiem visā pasaulē.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs neatbalstām faktu, ka ziņojumā ir vairāki aspekti, kam nav nekā kopīga ar tirdzniecības politiku. Politiskā situācija Mjanmā un politiski ieslodzīto atbrīvošana ir ļoti svarīgi jautājumi, taču tos nevar pārvērst par ES pārvalstisku tirdzniecības politikas daļu. Mēs redzam, ka tas ir vēl viens mēģinājums daļā ES paplašināt ietekmi ārpolitikas jomā.

Savukārt Jūnija kustība uzskata brīvās tirdzniecības līgumus starp ES un citiem reģioniem kā dabiskas vienota tirgus un vienotas tirdzniecības politikas sekas. Tāpēc par spīti visam mēs izvēlējāmies balsot par šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Atbilstīgi ziņojumam - tirdzniecības priekšrocību iegūšana, noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus (BTL) ar dažādiem reģioniem, ir labākā Eiropas politiskā stratēģija, lai pārdzīvotu krīzi, vismaz, kamēr Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir strupceļā.

Tomēr ziņojuma sagatavotājs ir raudzījies tālāk. Paralēli BTL ziņojumā runāts arī par reģionu ekonomisko integrāciju, līdzīgi kā ES un, ja iespējams, to ekonomisku un politisku pakļaušanu ES.

Plaša mūsu grupas iesniegto grozījumu noraidīšana skaidri parāda galīgo mērķi - liberalizēt, neņemot vērā līdzekļus un sekas. Tika noraidīti pat tie grozījumi, kas uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā pastāvošās atšķirības starp abiem reģioniem, kā arī starp mērķiem uzlabot nodarbinātību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, pārtikas jomas suverenitāti un drošību, kā arī vides aizsardzību. Lielākā daļa Parlamenta arī bez iebildumiem neatbalstīja mērķi veicināt medikamentu pieejamību un tehnoloģiju pārvietošanu.

Šī politikas ietekme ir acīmredzama, piemēram, uz energoresursu un pārtikas produktu cenu kāpumu, kā arī sociālās nevienlīdzības un reģionālo atšķirību, nabadzības, bada un slimību palielināšanos.

Tāpēc mēs varam balsot tikai pret šo ziņojumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Glyn Ford ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar ASEAN. Ir svarīgi, ka Komisija iekļauj stingrus FTA pantus jaunajos BTL. Šāds solis ne tikai veicinātu inovācijas un pētījumus ASEAN valstīs, bet arī - un tas ir daudz svarīgāk = aizsargātu patērētājus no nedrošiem produktu viltojumiem, piemēram, farmācijas nozarē.

Patiesi - pēdējais ESAO pētījums par viltojumiem, kas tika apspriests Parlamentā šonedēļ, liecina, ka viltotu preču tirdzniecība Malaizijā un Filipīnās ir sasniegusi apmērus, kas pielīdzināmi Ķīnā esošajiem. Ziņojumā ir runāts par šiem jautājumiem, un es balsoju par tajā minētajiem ieteikumiem.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo izcilo ziņojumu. Galvenie, manuprāt, ir grozījumi 7., 14. un 42. punktā.

Šajos punktos ir atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt pieejamus un ilgtspējīgus sabiedriskos pakalpojumus – 7. grozījums, ar strīdu risināšanas mehānismiem ieviest nodarbinātības standartus – 14. grozījums, un piemērot atšķirīgus tarifus videi draudzīgām un godīgas tirdzniecības precēm – 42. punkts.

Es apsveicu referentu G. Ford kungu ar viņa ziņojumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski – (PL) Es balsoju par G. Ford kunga ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar ASEAN (Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija).

Es vēlos uzsvērt, ka, lai attiecības būtu produktīvas, saistības ir jāuzņemas abām pusēm. Pamatojoties uz nesenajiem ziņojumiem par pārrunām, izredzes noslēgt drīzu un tālejošu vienošanos ar ASEAN var būt nenovērtētas nepietiekamu pārrunu dēļ un grūtību dēļ izstrādāt vienotu nostāju. ASEAN būtu piektais lielākais ES tirdzniecības partneris.

Ziņojumā tiek atbalstīts brīvās tirdzniecības līguma ar ASEAN jēdziens ar nosacījumu, ka vienošanās atbilst konkrētiem galvenajiem nosacījumiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka patērētāju un vides aizsardzība netiek samazināta.

Diskutēt par vienošanos ar reģionu, kas sastāv no 10 neatkarīgām valstīm, ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi. Vienlaicīgi vienošanās starp reģioniem sniedz nozīmīgus guvumus, jo tā veicina reģionālo integrāciju, kas stiprina partnerības valstu ekonomikas un samazina noteikumu skaitu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienībai ir īpaši rūpīgi jāapsver tirdzniecības un ekonomisko attiecību veicināšana ar trešajām valstīm.

IKP līmenis ASEAN valstīs palielinās katru gadu. Bangko Sentral ng Pilipinas paredz Filipīnu IKP pieaugumu no 4,8 % līdz 5,5 %. Tas paredz arī 11 % eksporta pieaugumu un 10 % naudas pārvedumu pieaugumu ārvalstu valūtās no ārvalstīs strādājošajiem filipīniešiem.

Malaizijas IKP ir USD 6721 uz vienu iedzīvotāju. Tiek plānots, ka tas 2008. gadā palielinās līdz USD 7596. Malaizijas ekonomika 2007. gadā sasniedza rekordlielu 6,3 % IKP pieaugumu. Kopumā IKP pieaugums visās ASEAN valstīs ir aptuveni 6 %. Tas ir svarīgs rādītājs, novērtējot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN).

− Rosa Miguélez Ramos ziņojums (A6-0103/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ir nepieciešams steidzami reaģēt uz informācijas trūkumu dziļjūras zivju krājumu jautājumā, kā arī datu trūkumu par nozveju un zvejas intensitāti un to ietekmi uz atsevišķu sugu populāciju.

Šāda informācija ir svarīga ne tikai pētījumu veikšanai un zinātnisku atzinumu sniegšanai, bet arī piemērotu zvejas pārvaldības pasākumu ieviešanai.

Tāpēc mēs uzskatām, ka tai ir jābūt vienai no dalībvalstu rīcības prioritātēm uzticamu datu apkopošanas un pieejamības nodrošināšanā, tajā skaitā viedokļu analīzē par nepiemērotu pārvaldības pasākumu izmantošanu vai neizmantošanu, kā tas ir minēts ziņojumā. Šāda starptautisko organizāciju sniegtā iespēja ir nepieciešama atsevišķām sugām, kas cieš no pārlieku lielās nozvejas.

Mērķim ir jābūt pieņemt piesardzīgu pieeju, kas mēģinātu sabalansēt zvejas iespējas un pieejamos krājumus. Tāpēc mēs atbalstām iesniegtos grozījumus. Mēs uzskatām, ka, pieņemot pasākumus, būtu jāņem vērā katras sugas specifiskās iezīmes, zvejas vieta un izmantotie zvejas paņēmieni, īpaši tie, kas tiek izmantoti visbiežāk un rada vislielāko kaitējumu jūras gultnei.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Miguélez Ramos ziņojumu par dziļjūras zvejniecību. Dziļjūras zvejniecība ir salīdzinoši jauna parādība un daudzi iepriekš neskarti zivju krājumi tagad tiek izmantoti bez plašiem zinātniskiem pētījumiem un juridiska regulējuma. Tāpēc ir pareizi, ka šie jautājumi tiek risināti.

Es atbalstu Miguélez Ramos kundzes ziņojumā izteikto aicinājumu zvejniekiem un to apvienībām pilnībā iesaistīties pasākumu ieviešanā jūras vides aizsardzībai. Ilgtspējīga zivsaimniecība ir atkarīga no lēmumiem, kas pieņemti vietējā līmenī un kuru pieņemšanā ir iesaistīti tie, uz kuriem šis jautājums attiecas.

− Ingo Friedrich (bijušais Alexander Stubb) ziņojums (A6-0105/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, patlaban Briselē aktīvi darbojas aptuveni 2500 lobistu organizācijas. Vairāk nekā 300 pārstāv vietējās un reģionālās institūcijas, līdzīgi kā vēstniecības. Tiek pārstāvēta arī Małopolska (Mazā Polija), kas ir mans Eiropas vēlētāju apgabals. Izmantojot iespēju, ko sniedz Parlamenta debates par šo ziņojumu, es vēlos pievērst uzmanību jautājumam par attiecībām starp ES institūcijām un šāda veida organizācijām. Tā kā tās cenšas iegūt uzticamu informāciju no Eiropas institūcijām, arī vietējo un reģionālu iestāžu pārstāvji sniedz visjaunākos datus par situāciju viņu reģionos. Referents minēja, ka pārredzamība ir divvirzienu ceļš. Pamatojoties uz šo apgalvojumu, es vēlētos uzsvērt palielinātas pārredzamības nozīmi Eiropas institūciju pusē, kā arī to, cik svarīga ir vienlīdzīga attieksme pret visām organizācijām Briselē.

Es atbalstīju iepriekš minēto ziņojumu specifisko piemēru dēļ par to, kā Eiropas Parlaments var uzlabot procedūru pārredzamību attiecībā uz ārējām organizācijām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ir labi zināms, ka profesionālās lobēšanas sektors – ar mērķi ietekmēt ES politikas veidošanu – ātri un vienmērīgi attīstās Briselē. Tāpēc ir nepieciešams vismaz izstrādāt noteikumus, kas nodrošinātu, ka tiek sniegta lobistu interesējošā informācija, lai arī vienmēr būs grūti nodrošināt pārredzamību un to, ka nenotiek neētiskas darbības. Tāpēc mēs balsojām par šo ziņojumu.

Tomēr mums ir žēl, ka mūsu grupas iesniegtie grozījumi netika pieņemti, īpaši grozījumu, kas pieprasa interešu pārstāvjiem papildus obligātajai reģistrācijai arī atklāt savus ar darbību saistītos izdevumus, īpaši informāciju par maksājumiem Eiropas Parlamenta deputātiem par interešu pārstāvniecību, tāpat kā viņiem ir jāatklāj šāda informācija finanšu deklarācijās.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīšu šo ziņojumu par noteikumu pastiprināšanu attiecībā uz lobistiem Eiropas institūcijās. Es biju autors pirmajam ziņojumam par šo tematu, ko pirms vairāk nekā desmit gadiem, 1996. gada janvārī, iesniedza toreizējā Noteikumu komiteja, un tiesību akti, kas šobrīd ir spēkā attiecībā uz lobistiem, ir tie, ko ierosināti manā sākotnējā ziņojumā.

Vairāk kā 10 gadi ir pietiekams laiks, lai pārveidotu un pastiprinātu šos noteikumus. Iepriekš mēs nespējām izveidot vienotu sistēmu visām institūcijām, taču tagad tas šķiet iespējams. Manuprāt, lobisti ir tie, kas vēlas iekļūt Parlamentā, Komisijā un Padomē, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu, neatkarīgi no tā, vai tie ir darba devēji vai ņēmēji, patērētāju grupas, ražotāju grupas vai speciālo interešu grupas.

Ir aprēķināts, ka Briselē ir aptuveni 5000 lobistu – septiņi katram Eiropas Parlamenta deputātam. Lielāka daļa no viņiem dara labu darbu – ļoti neliels viņu skaits ne. Mums ir jānodrošina, ka šie daži nesabojā lielāko daļu un ka mūsu darbs gūst labumu no šīs ārējās ietekmes, nevis cieš no tās. Ceru, ka priekšlikumi „vienotai likumdošanai” tiks izteikti līdz gada beigām.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par A. Stubb ziņojumu par lobistu aktivitāšu regulējumu, jo uzskatu, ka daži no maniem kolēģiem Eiropas Parlamenta deputātiem rada pārāk lielu kņadu ap jautājumu, kas ir vecs kā pasaule, proti, mēģinājumu ietekmēt lēmumu pieņēmējus. Tas ir normāli, ka iedzīvotāji sanāk kopā, lai aizstāvētu savas intereses. Arodbiedrībām, darba devēju apvienībām un nevalstiskajām organizācijām ir tiesības aizsargāt savas intereses pret ikvienu likumdevēju. Likumdevējam ir pienākums ieklausīties, pirms lēmumu pieņemšanas. Tomēr likumdevējam ir jāpaliek neatkarīgam, tāpēc ir svarīgi, lai Parlamenta deputāti deklarētu savas finansiālās intereses. Šī ziņojuma galvenais trūkums ir tas, ka tajā tiek noklusēts par atsevišķu apvienību finansēšanu no ES budžeta. Šī ir joma, kurā arī ir jāievieš pārredzamība.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir pilnīgi normāli sniegt konsultācijas pusēm, kuras ietekmē sagatavotie vai pieņemtie tiesību akti. Kā parlamentāriešiem, kas ir sasaukti kopā, lai pieņemtu lēmumus, kuri dažkārt ir ļoti tehniski, mums, pirmkārt, ir jāapzinās ļoti svarīgā tā saucamo lobistu informatīvā loma. Viņu aktivitātes ir lietderīgas, taču viņu attiecībām ar visām institūcijām ir jābūt pakļautām stingram saskaņotam regulējumam, un tāpēc mēs balsosim par šo ziņojumu. Tomēr es vēlētos izteikt vairākus komentārus. Ir ļoti svarīgi nesajaukt kopā visas interešu grupas - starptautiskas organizācijas un nevalstiskas organizācijas nevar uztvert tāpat kā demokrātisku vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus. Mūsuprāt, „nospiedumi likumā”, t.i., atsauces uz grupām, kas sniegušas konsultācijas, ir jāievieš kā obligāta prasība galvenokārt Komisijā. Mēs zinām, cik liela ir šo grupu ietekme uz tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu vai Eiropas politikas virzību, un to, cik sarežģīti ir likumdevējiem lielā mērā grozīt šādus priekšlikumus vai virzienus. Visbeidzot, lobistiem pieprasītajai finanšu informācijai ir jābūt pietiekami detalizētai, lai varētu skaidri noteikt to finansiālās intereses un finansējuma avotu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kas nodrošina lielāku pārredzamību. Lobisti ir svarīgi dalībnieki, kas sniedz lietderīgu informāciju. Tomēr ir būtiski spēt noteikt organizācijas, ko pārstāv aktīvistu grupas. Obligāts publisks lobistu reģistrs Padomē, Komisijā un Parlamentā, kā arī finansēšanas avotu uzskaitīšana, ir lietderīga rīcība, kas sniedz lielāku skaidrību. Situāciju vienkāršotu arī „vienas reģistrēšanās vieta”, kur lobisti varētu reģistrēties tikai vienu reizi, lai iekļūtu Parlamentā, Komisijā un Padomē. Normāli ir arī tas, ka ir jāparedz sankcijas attiecībā pret lobistiem, kuri pārkāpj rīcības kodeksu.

  Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Ir jāievieš noteikumu kopums, kas regulētu lobistu pastāvīgu piekļuvi Eiropas Parlamenta ēkām. Mēs atbalstām pašreizējo rīcības kodeksu. Mēs atbalstām palielinātu pārredzamību politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tas izraisa birokrātiju un tāpēc ir pretrunā ar tā mērķiem. Vispārīgs politiķu sakaru regulējums traucē normālai un atvērtai saskarei starp iedzīvotājiem un ievēlētajiem pārstāvjiem. Iedzīvotājiem vajadzētu spēt sazināties ar saviem pārstāvjiem, neatklājot sarunas un viedokļus.

Nav iespējams nodrošināt detalizētu atskaiti par to, kā veidojas uzskati un viedokļi. Pārredzamiem ir jābūt argumentiem un atbildībai par lēmumiem, nevis dialogam starp atsevišķiem cilvēkiem. Tas ir svarīgi, lai aizsargātu atsevišķu Parlamenta deputātu un iedzīvotāju godīgumu.

Pastāv risks, ka šajā ziņojumā minētā pārredzamība var kļūt iluzora un maldinoša. Pārredzamības pamatā ir jābūt politiķiem, kas uzņemas atbildību par savu nostāju un motīviem.

Turklāt vienots lobistu reģistrs Eiropas Parlamentā un Komisijā var mazināt Parlamenta neatkarību.

Kopumā politisko lēmumu pieņemšanas pamatā vajadzētu būt vēlētiem pārstāvjiem, kuri ir godīgi un kuri par tādiem tiek uzskatīti.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu piedāvāto lobistu reģistru. Laikā, kad sabiedrības uzticība politiķiem ir zema, ir svarīgi, ka politiskās institūcijas savās darbībās ir pēc iespējas pārredzamākas.

Es arī atbalstu faktu, ka juristiem nebūtu jāreģistrējas, ja tie sniedz juridisku padomu. Tā būtu tāda principa stingra ievērošana, kas jau sen pastāv Skotijā, nodrošinot jurista un klienta savstarpēju uzticēšanos.

Tomēr daudzi manas grupas izstrādātie galvenie grozījumi, lai padarītu noteikumus stingrākus, bija nesekmīgi, un tāpēc es un mana grupa atturējāmies pēdējā balsojumā.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, taču uzskatu, ka ir nepieciešams veikt vairāk darbību, lai garantētu iedzīvotāju sabalansētu pārstāvību bez interešu grupu protežēšanas Eiropas institūcijās.

Lobistu aktivitātes ir piedzīvojušas svarīgu attīstību, un tagad Briselē vien ir 2500 organizācijas ar vairāk nekā 15 000 darbiniekiem. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā paplašināsies Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības pilnvaras, un šī tendence pastiprināsies. Kamēr interešu grupas Briselē var brīvi piekļūt Eiropas politikas veidošanas procesam, iedzīvotāju grupām un nevalstiskajām organizācijā nav tādas pašas iespējas tikt uzklausītiem Eiropas tiesību aktu pieņemšanas procesā. Acīmredzot mums ir jāveicina dialogs starp Eiropas institūcijām un dalībvalstu organizācijām.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka Komisijas un Parlamenta pārstāvībām ir jāpilda iedzīvotāju viedokļu un dažādu iniciatīvu nodošanas funkcija Eiropas lēmējinstitūcijās. Mums ir jāizveido arī atbilstošas budžeta pozīcijas šo aktivitāšu finansēšanai.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Es priecājos, ka Eiropas Parlaments risina lobistu jautājumu. Šis nevar būt aizliegts sabiedriskās domas jautājums. Ir vajadzīgi skaidri noteikumi un ir svarīga pārredzamība. Šis ir politiski un ekonomiski jutīgs jautājums. Mēs zinām, ka likumdevēji gūst labumu no ekspertu zināšanām noteiktā jautājumā. Tas ir arī zināma veida dialogs ar sabiedrību, un tam ir sava veida atgriezenisks efekts. Turklāt Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī Eiropas Komisijas un citu institūciju ierēdņi nedarbojas savā izolētā pasaulē. Iegūtās zināšanas ļauj tiem veidot labākus un lietotājam draudzīgākus tiesību aktus.

Taču rodas jautājums par likumdošanas negodīgu ietekmēšanu. Dažkārt likums tiek sagrozīts kādas noteiktas aktīvistu grupas interesēs, piemēram, abortu atbalstītāju un lielu korporāciju interesēs. Tas tiešā veidā izraisa korupciju, un rezultāts ir nevis īsta likumdošana, bet nosacījumu savārstījums.

Vai mēs tiešām padarīsim stingrākus juridiskos nosacījumus, lai novērstu nepiemērotu lobēšanu un korupciju? Diemžēl atbilde ir acīmredzama. Mēs to nevarēsim izdarīt. Vienmēr būs iespējams atrast izeju vai iespēju neievērot nosacījumus. Mums ir jāpatur prātā arī tas, ka tā dēvētā sliktā lobēšana var notikt dalībvalstīs tiešu kontaktu rezultātā.

Es esmu pozitīvi noskaņots attiecībā pret šo ziņojumu, taču nevaru pieņemt grozījumus, ar kuriem baznīcas tiek definētas kā lobistu grupas. Mums ir jāņem vērā ētika, atbilstība pārredzamībai un morālei, kā arī likuma burtam. Morāle nevar būt demokrātijas ienaidnieks!

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl manas grupas ierosinātais 7. grozījums netika pieņemts. Grozījums būtu svarīgs, lai saprastu, cik liels ir debašu par lobēšanu apmērs, ne tikai kā atgādinājums Komisijai, bet arī plašākai auditorijai. Labs piemērs ir vides organizācijas, kuru resursi bieži tiek salīdzināti ar rūpniecības resursiem, lai arī ļoti īpašā veidā - vienas organizācijas meža kampaņas budžetu var salīdzināt ar visu meža uzņēmumu kopējo budžetu. Tomēr ir jāatceras, ka meža uzņēmumi nevar tērēt visu naudu komunikācijas pasākumiem - nauda tiek ieguldīta koksnes un papīra ražošanā. Daudz pamatotāk būtu salīdzināt uzņēmumu komunikāciju budžetus, tomēr no tā ir jāatņem biržas izlaidumi, kas ir resursu aizpludināšana. Taču var aprēķināt visu vides organizāciju meža kampaņu naudas līdzekļus. Ja mēs skatāmies dziļāk, izmantotie resursi bieži vien ir līdzvērtīgs pamats organizāciju radītajam tēlam.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par interešu pārstāvju aktivitāšu regulējumu Eiropas institūcijās.

Lai aizsargātu Eiropas institūciju pārredzamību, ir nepieciešams strukturēts lobistu aktivitāšu regulējums. Es piekrītu lobēšanas definīcijai, ka visa veida aktivitātes, kas veiktas ar mērķi ietekmē politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanas procesu ES institūcijās, un ka visi šai definīcijai atbilstošie spēlētāji ir uzskatāmi par lobistiem un pret tiem jāizturas vienādi.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Pa pusei pabeigti pasākumi nepalīdzēs mums atrisināt lobistu problēmu. Tikai pilnīga pārredzamība un obligāta reģistrēšanās var ierobežot augošo rūpniecības lobistu ietekmi. Tas ir vajadzīgs ātri, jo pārāk bieži redzam, ka Parlamenta deputāti iesniedz grozījumus, kurus burtiski ir pārņēmuši lobisti. Politiķi, pirmkārt, ir jāietekmē vēlētājiem, atbalstītājiem un veselajam saprātam, nevis profesionālo lobistu armijai. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju nākt klajā ar daudz tālredzīgākiem pasākumiem

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums par „interešu grupām” un labi zināmajiem „lobistiem” ir klaji ciniska piekrišana dziļi reakcionārajai Eiropas Parlamenta un ES lomai un tās sabiedrības daļas interesēm, kuru labā tie darbojas.

Eiropas Parlaments gadiem ilgi ir oficiāli sankcionējis monopolu grupu pārstāvju tiesības brīvi piekļūt Eiropas Parlamentam, lai turpinātu izdarīt spiedienu, kukuļotu un uzstātu uz iejaukšanos likumdošanā, nodrošinot un palielinot to ienākumus.

Izmantojot noteikumus par pārredzamību kā ieganstu, ziņojumā tiek mēģināts attaisnot tiešu monopolu iejaukšanos. Tajā arodbiedrības, profesionālās un masu organizācijas tiek dēvētas par „lobistiem”. Tādējādi darbinieku un tautas kustības tiek apvienotas ar kapitālistiem, kuri ziņojumā nekaunīgi tiek dēvēti par pilsonisku sabiedrību. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka kapitālistiem Parlamenta durvis vienmēr ir plaši atvērtas, taču darbiniekiem tiek liegts tām pat tuvoties.

Neļausim darbiniekiem lolot ilūzijas. Eiropas Parlaments un tā deputāti nav neatkarīgi. Tie ir ievēlēti, lai Eiropas Parlamentā pārstāvētu attiecīgās sabiedrības daļas intereses.

Darbinieku interesēs vislabāk būtu gāzt politiskos grupējumus, novājināt kapitālistu partijas un pretoties kapitālistu virzītai ES.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par ieteikumu, kas tika minēts ziņojumā „Lobistu aktivitāšu regulējums ES institūcijās”.

Šie priekšlikumi par lielāku lobisma pārredzamību izvirza Eiropas Parlamentu priekšā daudziem parlamentiem visā pasaulē lobistu regulējuma un pilnīgas finanšu informācijas atklāšanas ziņā.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) ES politiķus pārāk lielā mērā ietekmē lielie uzņēmumi, kuri mēģina nostiprināt savas globālās konkurences pozīcijas, samazinot izmaksas tādās jomās kā vide, algas, rūpniecības drošība un patērētāju aizsardzība. Nav pārsteigums, ka šīs kompānijas tā rīkojas, taču šādai rīcībai ir jābūt skaidrai visiem. Tāpēc arodbiedrībām, vides kustībām un patērētāju grupām ir jārīkojas.

Citu starpā, gadiem ilgi es esmu mudinājis Eiropas Komisiju ieviest stingrāku regulējumu attiecībā uz lobistu aktivitāšu pārredzamību. Es redzu, ka līdz pat šai dienai nav pieņemta stingra versija. Tad 10 Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtie grozījumi neguva vairākuma atbalstu. Šie ierosinājumi attiecās uz vienotu reģistru visiem lobistiem, kam ir piekļuve ES institūcijām, atklātību attiecībā uz mērķiem un lobistu finansēšanu, 2009. gadā ieviešamajiem pasākumiem, lobistu neētiskas rīcības publiskošanu, Eiropas Komisijai sniegto speciālo konsultāciju skaidrošanu un represijām pret valsts ierēdņiem, kas pēc amata pildīšanas beigšanas darbojas kā apmaksāti lobisti.

Neskatoties uz šīs labākās izvēles noraidīšanu, šodien pieņemtais lēmums ir solis uz priekšu. Ņemot to vērā, divi Nīderlandes Sociālistiskās partijas biedri balsoja par to.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par A. Stubb ziņojumu par interešu pārstāvju (lobistu) aktivitāšu regulējuma uzlabošanu Eiropas institūcijās. Tajā sniegta 15 000 lobistu aktivitāšu skaidrāka definīcija.

Tāpēc es atbalstu iniciatīvu izveidot vienotu reģistru, kurā lobistiem būtu jāreģistrējas tikai vienu reizi, lai iekļūtu Eiropas Parlamentā, Komisijā un Padomē. Turklāt visiem lobistiem būtu jāievēro rīcības kodekss. Ir svarīgi, lai Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas amatpersonas varētu identificēt organizācijas, ko pārstāv interešu grupas, un nodrošināt, ka šīs interešu grupas rīkojas godīgi un ievēro labas rīcības principus.

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt labāku interešu pārstāvju aktivitāšu regulējumu ES.

Briselē darbojas lobistu armija: viņu ir aptuveni 15 000, viņi pārstāv 2500 aktīvistu grupas. Viņu galvenais mērķis ir ietekmēt Kopienas lēmumus, un viņu darbības – lai arī tiek uztvertas ar neuzticību un aizdomām – ir svarīga demokrātiskas dzīves daļa. Piemēram, Parlamenta deputāts vienmēr labāk sapratīs tiesību akta priekšlikumu, ja uzklausīs profesionālo apvienību, nevalstisko organizāciju, arodbiedrību vai reģionālo pārstāvju viedokli.

Tomēr lobēšana var kalpot demokrātijas interesēs tikai tad, ja tā ir pārredzama. Parlamenta deputātiem, tāpat kā iedzīvotājiem, ir jāzina, kas ir šie spēlētāji. Kas viņus finansē? Kā intereses viņi patiesībā aizstāv?

Pieprasot, lai lobisti reģistrējas publiskajā visu Kopienas institūciju reģistrā un detalizēti norāda savu finansēju, šis ziņojums atbilst šai prasībai. Turklāt lobistiem turpmāk būs jāievēro rīcības kodekss un šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā viņiem tiks piemērotas sankcijas.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Izmaiņas mūsu globalizētajā pasaulē un šo izmaiņu sekas mūsu institūcijās neapšaubāmi rada pieaugošu dažādo sociālo pušu ietekmi. Tāpēc arvien vairāk pieaug to grupu skaits, kas sazinās ar Parlamentu vai Komisiju, sniedzot specifisku informāciju, kas tiek atzīta par svarīgu. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams rīkoties tā, lai skaidri varētu noteikt, kas ir šie interešu pārstāvji, kā arī ir jāievieš noteikumi attiecībā uz viņu aktivitātēm un jākontrolē šo noteikumu ievērošana.

Šajā ziņojumā sniegta „interešu pārstāvju” definīcija kopā ar pasākumiem Parlamenta un Komisijas kopējā reģistra ieviešanas novērtēšanai. Tā mērķis ir arī paplašināt informatīvos pasākumus attiecībā uz finanšu datiem, kas nepieciešami, lai politisko lēmumu pieņēmēji un sabiedrība varētu noteikt galvenos lobēšanas aktivitāšu dzinuļus. Es uzskatu, ka šie pasākumi ir svarīgi soļi lielākas skaidrības un likumības nodrošināšanai Eiropas politisko lēmumu pieņemšanas procesā, konkrēti, balsojumā tika noraidīti atsevišķi grozījumi, kuri tikai traucētu šādu aktivitāšu pareizu novērtējumu novecojušu ideoloģisku uzskatu vārdā.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Parlamentāriešiem vienmēr ir ļoti nepieciešams iegūt atbilstošu informāciju, lai izdarītu pamatotus lēmumus. Protams, ka viens cilvēks nevar būt eksperts visās jomā. Šajā ziņā lobēšana var būt vērtīgs papildinājums informācijas apkopošanai, sniedzot zināšanas un attiecīgas ietekmes analīzes.

Tomēr iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā īpašās intereses tiek aizstāvētas. Lobēšanas grupas ietekme ne vienmēr ir atkarīga no finanšu līdzekļiem – dzīvnieku tiesību aktīvisti un citas sociālās kustības var būt tikpat veiksmīgas kā rūpnieciskās interešu grupas. Protams, interešu reģistrācija nav vienkārša, vismaz ne tad, ja ir jādefinē, kas vai kāda grupa veic lobēšanas aktivitātes. Tomēr, kā lēmuma pieņēmējs es uzskatu, ka ir pareizi turpināt uzraudzīt, kas tērē laiku un pieliek pūles, lai ietekmētu likumdošanu. Ja jums nav nekā slēpjama, jums arī nav par ko raizēties. Troļļus iznīcina dienas gaisma.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − (DA) Es balsoju par ziņojumu par lobistiem tā galējā versijā, jo pašreizējā situācijā, par spīti visam, tas ir mikroskopisks solis uz priekšu. Turpmāka progresa neiespējamība pati par sevi ir pierādījums, ka lobistiem ir ietekme ES sistēmā.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Lielāka lobistu aktivitāšu pārredzamība ir svarīga Eiropas Parlamentam. Es ceru, ka šis ziņojums palielinās lobisma atklātību un pārredzamību Parlamentā.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Es balsoju par ziņojumu par lobistiem tā galīgajā versijā, jo pašreizējā situācijā, par spīti visam, tas ir mikroskopisks solis uz priekšu. Turpmāka progresa neiespējamība pati par sevi ir pierādījums, ka lobistiem ir ietekme ES sistēmā.

− Manolis Mavrommatis ziņojums (A6-0149/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Sports ir Lisabonas līguma daļa un tāpēc tā loma ES politikā vēl vairāk palielināsies pēc līguma stāšanā spēkā. Mēs, Sociāldemokrātu grupa, vēlamies uzsvērt, ka sports jau ir pārrobežu aktivitāte, taču tas nenozīmē, ka tādām Eiropas institūcijām kā Padome, Komisija un Parlaments vajadzētu iesaistīties detalizētā sporta kustības pārvaldībā. Tā vietā sportam vajadzētu pēc iespējas pašregulēties, lai saglabātu savu neatkarību un autonomiju.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Man ir liels prieks balsot par šo M. Mavrommatis ziņojumu par sporta aizsardzību. Es patiesi uzskatu, ka sports ir neatņemams Eiropas kultūras un pilsonības elements. Tā kā sports ir nozīmīgs veids, kādā veicināt sociālo iekļaušanos un starpkultūru dialogu, tas ir jāregulē vismaz tik lielā mērā, lai aizsargātu jaunus cilvēkus no šim sektoram piemītošajiem riskiem - komerciālā spiediena, krāpšanas, nepilngadīgo ekspluatēšanas un vardarbības.

Protams, visa sporta sistēma nevar izdzīvot bez finansējuma. Daudzos gadījumos finansējumu sniedz translēšanas tiesības, tāpēc es uzskatu, ka būtu ieteicams ne tikai ļaut plašsaziņas līdzekļu organizācijām maksāt par sporta sacīkšu programmām, bet arī sniegt plašu pieeju sabiedrībai vismaz lieliem sporta noteikumiem.

Man ir prieks piebilst, ka ziņojumā ir arī atgādināts par pienācīgu sportisku uzvedību un izteikts aicinājums ieviest pasākumus pret rasismu un dopingu, kas papildus iespējamām sekām ir arī nesportiskākā uzvedība. Tāpēc laba ir doma izveidot ciešāku sadarbību visos līmeņos, lai cīnītos ar problēmām, jo dopings grauj sporta būtību - patiku pret sacensību, balstīšanos uz visiem pieejamiem resursiem un sportošanu ar pilnu atdevi. Šis izaicinājums ir pastāvējis vienmēr.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Debašu par sporta nozīmi Eiropas Savienībā kontekstā es vēlos uzsvērt vietēja mēroga aktivitāšu svarīgumu. Es uzskatu, ka tās ir pirmais solis ceļā uz Eiropas politikas attīstību ar mērķi veicināt sportu.

Es pārstāvu Małoplolska (Mazo Poliju). Šajā reģionā vairāk nekā 60 000 cilvēku cieš no diabēta. Asinsrites slimības 2005. gadā bija galvenais nāves iemesls 51 % gadījumu. Tas galvenokārt ir aptaukošanās un aktivitāšu trūkuma rezultāts. Viens no galvenajiem mērķiem vojevodistes attīstības stratēģijā ir veselīga dzīvesveida veicināšana. Šī mērķa sasniegšanai tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā un jaunu sporta vietu, piemēram, peldbaseinu, sporta laukumu un sporta zāļu būvniecībā. Turklāt manā reģionā sporta aktivitātes tiek veicinātas, piešķirot naudas balvas labākajiem jaunajiem sportistiem. Līdz šim vairāk nekā 120 jauniešu ir ieguvuši šādas balvas.

Šādu aktivitāšu atbalstam vietējā līmenī ir jābūt galvenajam elementam veselīga dzīvesveida veicināšanā visā Eiropas Savienībā. Es atbalstu M. Mavrommatis ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā apskatīts ļoti daudz svarīgu jautājumu sporta attīstības jomā.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par Balto grāmatu par sportu.

Fizisko aktivitāšu trūkumam ir negatīva ietekme uz Eiropas iedzīvotāju veselību, kas palielina liekā svara, aptaukošanās un daudzu hronisku slimību gadījumu skaitu, piemēram, kardiovaskulāro slimību un diabēta gadījumus. Šī iemesla dēļ es aizstāvu sievietēm sniegto medicīnisko padomu nozīmi par to, cik svarīgas ir fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas.

Vēlos uzsvērt arī to, cik svarīgi ir nediskriminējoši noteikumi attiecībā uz konkurenci sportā, nosakot vienlīdzīgus apbalvojumus vīriešiem un sievietēm.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojumā ir sniegti priekšlikumi, kurus iesniegusi mūsu komiteja, ierosinot, ka starptautisko un vietējo federāciju lēmējinstitūcijās varētu būt pārstāvētas arī dažādu sportā iesaistīto cilvēku kategoriju apvienības, kā arī aizstāvot profilaktiskus pasākumus un jaunu sportistu veselības pārbaudes, nodrošinot, ka tiek ievērotas visas ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktās tiesības.

Citi mūsu iesniegtie priekšlikumi tika apstiprināti plenārsēdē, konkrēti, ieteikumi attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt jauniešu „dubultas karjeras” apmācību – sportisko un akadēmisko, lai profesionāli sportisti pēc sporta karjeras beigām varētu atgriezties darba tirgū, nepieciešamību iesaistīt cilvēkus sporta spēlēs, garantējot piekļuvi sportam un vienādas iespējas visiem, kā arī investējot skolotāju un sporta treneru apmācībā un publiski pieejamā sporta aprīkojumā, valstij sedzot izmaksas par drošību ne-profesionālās sacensībās, ko organizē bezpeļņas organizācijas, nepieciešamību atzīt sieviešu sasniegumus sportā un cīnīties pret diskrimināciju apbalvojumos, attiecībā uz sieviešu karjeras iespēju aizsardzību ar sportu saistītās jomās, tajā skaitā amatos, kuros jāpieņem lēmumi, kā arī attiecībā uz uzmanības pievēršanu neprofesionālajam sportam.

Tomēr mēs nepiekrītam atsaucēm uz Lisabonas līgumu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija kustība noteikti neatbalsta šo ziņojumu. Pirmkārt, ziņojums atsaucas uz Lisabonas līgumu, kas vēl nav ratificēts un par kuru Īrijā aptuveni mēneša laikā notiks referendums. Šāda veidā lielākā daļa Eiropas Parlamenta federālistu pārkāpj galvenos konstitucionālos principus. Lisabonas līgums ir arī par 96 % līdzīgs Konstitucionālajam līgumam, kas jau ir noraidīts referendumos Francijā un Nīderlandē. Tāpēc ir pilnīgi nepieņemami šajā ziņojumā atsaukties uz Lisabonas līgumu.

Otrkārt, šis ziņojums nozīmē to, ka ES iejauksies vēl vienā politikas jomā, kas Jūnija kustības skatījumā būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Tāpēc mēs balsojam pret šo ziņojumu.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Es apsveicu referentu un priecājos, ka Parlaments rīkojās pēc savas iniciatīvas un uzņēmās risināt jautājumu, kas ir tik svarīgs Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Ziņojuma sadaļa, kurā uzsvērts vēstījums, ko nes sports, ir pelnījusi īpašu uzmanību. Vēstījums parasti nonāk līdz mums ar labi zināmo saukli, kurā teikts, ka sports ir tas pats, kas veselība. Šī saukļa vadīti miljoniem Eiropas iedzīvotāju pievērš daudz lielāku uzmanību savai fiziskajai un garīgajai veselībai. Tomēr tas vēl nav viss. No agras bērnības sports māca mums godīgu sacensību un godīgumu, kā arī palīdz saprast, ka mūsu tā dēvētā loma spēlē ir atkarīga no mūsu pašu ieguldījuma, un ka darbs un lielās pūles, kas ieguldītas, lai sagatavotos sacensībām, tiks atalgotas.

Ārvalstu sportisti piedalās sporta sacensībās. Tas palīdz cīnīties ar diskrimināciju un māca mums iecietību stadionā. Iecietība ir pamatelements cilvēktiesību ievērošanā. Tas ir minēts visos ES dokumentos.

Šajā ziņojumā ir vēl viena lieta, kas rada pievienoto vērtību. Tīram sportam ir jābūt bez vardarbības, bet individuālām pūlēm, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, ir jābūt brīvām no mūsu laikmeta posta, proti, dopinga ietekmes.

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir pārāk cieši saistīts ar Lisabonas līgumu. Es nevēlos padarīt sportu par pārvalstisku jautājumu, tā vietā domāju, ka ir labi tā, kā ir. Tomēr uzskatu, ka grozījums attiecībā uz sievietēm sportā bija labs.

  Mary Honeyball (PSE), rakstiski. − Mēs atzīstam sporta specifiku, tomēr angliskais I apsvērums ir ļoti neskaidrs un var radīt pārpratumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par grozījumiem M. Mavrommatis ziņojumā, kur skaidri atzīta sporta organizāciju autonomija. Manā valstī Skotijā ir senas autonomu, neatkarīgu sporta institūciju tradīcijas ar tādām organizācijām kā Skotijas Futbola asociācija, kas ir atzīta par pilntiesīgu FIFA dalībvalsti, un arī Skotijas Regbija savienība, kas ir IRB dalībvalsts.

Šādai sporta neatkarībai Skotijā ir bijusi liela nozīme valsts pagātnē un būs liela nozīme pēc 2010. gada Skotijas neatkarības referenduma, kad Skotija kļūs par neatkarīgu ES dalībvalsti.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Balto grāmatu par sportu, lai uzsvērtu sporta nozīmi Eiropas Savienībā un lai veicinātu dialogu par šo jautājumu.

Sports ir efektīvs līdzeklis sociālās integrācijas un savstarpējas sapratnes veicināšanai valstiskā un starptautiskā līmenī. Sportam ir arī svarīga ekonomiskā nozīme. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi izveidot ietvaru, kurā dalībvalstis var atbalstīt sporta organizācijas un pasākumus. Tā kā sporta notikumi galvenokārt risinās valstiskā līmenī, dalībvalstīm ir jādot iespēja pašregulēties. Baltajā grāmatā šis punkts ir uzsvērts, un tas ir arī piemērots pamats cīņai ar tādām visu valstu problēmām kā jauniešu attīstība, antidopinga programmas un diskriminācijas novēršana sportā.

Es arī atbalstu speciāla sporta fonda izveidi, lai atbalstītu sporta aktivitātes un veicinātu cilvēku piekļuvi sportam.

  Kartika Tamara Liotard, Erik Meijer, Esko Seppänen, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atzīstam, ka sportam ir īpaša nozīme kā sociālās iekļaušanas un integrācijas līdzeklim un kā demokrātijas veicinātājam vietējā līmenī. Mēs atzīstam sporta kā aptaukošanās un hronisku slimību profilaktiska līdzekļa ievērojamo nozīmi veselības jomā.

Mēs pilnībā atbalstām ideju par sieviešu lomas stiprināšanu sportā, dažāda vecuma sportistu atbalstīšanu sporta karjeras laikā un pēc tās, sporta nozīmes veicināšanu sabiedrībā, tajā skaitā sporta nodarbību nozīmes veicināšanu skolas programmā, līdzekļu sadales mehānismu nepieciešamību sportā kā arī iedzīvotāju tiesības būt informētiem un piekļūt sporta pasākumu pārraidēm.

Tomēr mēs neatbalstām paplašināto ES līmeņa politikas nozīmi sportā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt veiktos pasākumus ES politikas paplašināšanai šajā jomā. Īpaši mēs nevaram atbalstīt Eiropas sporta policijas izveidi.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums līdzīgi kā Komisijas Baltā grāmata aplūko sportu kā vēl vienu uzņēmējdarbības veidu naudas gūšanai. ES mēģina pilnībā pārvērst sportu par preci, lai tas nestu vēl lielāku peļņu sporta uzņēmējdarbības grupām un starptautiskām organizācijām. Tāpēc ES izmanto Lisabonas līgumu, lai paplašinātu savas pilnvaras sporta jomā.

Tas ir līdzvērtīgi sistemātiskai amatieru sporta iznīcināšanai jau skolas līmenī. Amatieru sports dod izejmateriālus sporta nozarei un komerciāliem čempionātiem. Jaunieši un sabiedrība kopumā tiek aplūkoti kā komerciāli orientētu federāciju rīkoto sporta pasākumu skatītāji un klienti. Skaistie vārdi par sporta veicinātajām vērtībām, cīņu pret dopingu u.c. šķiet kā ņirgāšanās, kad vēlme sacensties tiek nomainīta ar nežēlīgu konkurenci. Korupcija, dopings, fanātisms un neiecietība ir komerciāla sporta neatņemamas sastāvdaļas, tās tiek izmantotas, lai reklamētu šo jomu kontrolējošo uzņēmumu produktus.

Jauniešu nepieciešamību pēc sportošanas un fiziskām aktivitātēm var apmierināt, izveidojot infrastruktūru un attīstot sabiedrībā populārus sporta veidus. Kolektivitāte un solidaritāte ir jāveicina, lai pretotos korumpētajam sporta modelim, ko veido kapitālistiskā sistēma, kur viss ir pakļauts peļņai.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopumā es atbalstu Manolis Mavrommatis Balto grāmatu par sportu. Es uzskatu, ka lielākā daļa ieteikumu nesīs labumu sportam visos līmeņos ES. Patiesi — es domāju, ka futbola klubu rosināšana koncentrēties uz augošajiem talantiem ir pozitīvs solis.

Ikvienam klubam – arī lielajiem – ir jāuzņemas atbildība par trenēšanu, nevis tikai jābalstās uz savām finansiālajām spējām pārvedumu tirgū, lai iegādātos spēlētājus, kurus trenējuši citi. Futbolam nevajadzētu būt tikai finansiālai sacensībai.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE), rakstiski. − Baltā grāmata par sportu ir kā krievu lelle „matrjoška”— pirmā ir amatieru sports, otrā ir profesionālais sporta, bet pēdējā ir futbols (kur apgrozās vislielākā nauda). Tā rada iespaidu, ka amatieru sports, kas ir tās „raison d'etre”, ir tikai attaisnojums piekļūšanai profesionālajam sportam, īpaši futbolam, kas, šķiet, ir galvenais mērķis. Arī Baltās grāmatas pieeja ir nevienlīdzīga – tā ir stingra attiecībā pret pašreizējo noteikumu paplašināšanu tādās tradicionālās jomās kā diskriminācija, nelegāla imigrācija, nelegāli medikamenti un konkurence sporta aktivitātēs, bet pielaidīga, kad runa ir par speciālu noteikumu ieviešanu, it kā lai iesaistītie cilvēki netiktu kaut kādā veidā biedēti. Jebkurā gadījumā Baltā grāmata vēsta par jaunu ēru, kad ES institūcijas aktīvi iesaistās profesionālā sporta, īpaši futbola, regulēšanā. Labā ziņa ir tāda, ka ES vēlas sākt savas aktivitātes, vispirms runājot ar iesaistītajiem cilvēkiem.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es atbalstu Manolis Mavrommatis ziņojumu saistībā ar Balto grāmatu par sportu. Es atzīstu sporta lielo nozīmi ikviena cilvēka un sabiedrības dzīvē; tas ir līdzeklis, ko ikviens var izmantot, lai pārvarētu personīgos izaicinājumus, atklātu savas intereses un talantus, iekļautos grupā un saprastu, cik svarīgi ir ievērot noteikumus. Paceļot šīs vērtības starptautiskā līmenī, ikviens var saprast, kāpēc sports var pārvarēt ģeogrāfiskās barjeras un veicināt sociālos sakarus un mieru.

Es uzskatu, ir svarīgi uzsvērt, ka ikviens civilu vai morālu ētikas normu pārkāpums sportā — piemēram, dopings, rasistiski žesti vai azartspēles — ir jāsoda, lai mēģinātu atgriezties pie sporta ideāliem un galvenā mērķa.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka bieži vērojama tendence ir atsevišķu sporta veidu nozīmes pastiprināšana uz citu sporta veidu rēķina, kas izpaužas kā ļoti lielas algu atšķirības dažādos sporta veidos.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka atbalsta pasākumi būtu jāievieš attiecībā uz mazāk izplatītiem un mazāk zināmiem sporta veidiem.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Ziņojumā par sportu bija daudz interesantu un saprātīgu jautājumu. Neviens nevar pamatoti iebilst pret ES dalībvalstu veiktajiem stingrajiem pasākumiem cīņā ar dopingu un ksenofobiju sportā. Atbalstīt Komisijas ideju izveidot vienotu Eiropas sporta pasākumu policiju - tas bija vairāk diskutabli, taču, manuprāt, sapratīgi. Līdz šai vietai es biju gatavs atbalstīts ziņojumu. Diemžēl patiesi svarīgajā jautājumā pa azartspēļu monopolu liberalizēšanu Eiropā mērķis netika sasniegts. Personīgi es uzskatu, ka liberalizācija atbilstīgi kontrolētām formām un ar licencētiem azartspēļu un loteriju uzņēmumiem varētu apmierināt patērētāju intereses attiecībā uz azartspēļu iespējām un sporta kustības finansējuma vajadzībām.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Sports ir svarīga ikdienas dzīves daļa. Lielākā daļa iedzīvotāju daļa piedalās sporta aktivitātēs vai vēro tās, un bieži tas ir daudz svarīgāk nekā pati dzīve.

Sportam nevajadzētu stāvēt pāri likumiem, taču mums kā likumdevējiem arī ir jāatzīst sporta unikālais stāvoklis Eiropas Savienībā un dažādu vadošo institūciju loma.

Mums ir jāatzīst arī tas, ka futbols ir vadošā, taču ne vienīgā sporta spēle, un mums ir jāatzīst par svarīgām arī tādas sporta spēlēs un brīvā laika pavadīšanas veidi kā regbijs un hērlings jeb zaļie ķegļi un baložu ātrumsacīkstes.

ES uzdevums nav regulēt sportu vai patiešām rīkoties kā sporta policijai. Šis uzdevums būtu jāuzņemas attiecīgajai vadošajai iestādei. Tomēr ES varētu būt savstarpēji papildinoša un palīdzēt attīstīt visus sporta veidus, iestājoties pret diskrimināciju sportā, kas notiek vēl joprojām, kad vienu sporta veidu apdraud cits. Grieķijas Regbija savienība ir tipisks piemērs.

Es atbalstīšu M. Mavrommatis ziņojumu, iespējams, ne tik entuziastiski kā es atbalstu Wigan Warriors regbija līgu vai St Mirren un Blackburn Rovers, taču, kad viss ir pateikts un izdarīts, paliek tikai politika.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ziņojumā par Balto grāmatu par sportu ir jāatzīst, ka ES sportā notiek funkciju decentralizēšana. Tāpēc es atbalstu 2. grozījumu.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atzīstam, ka sportam ir īpaša nozīme kā sociālās iekļaušanas un integrācijas līdzeklim un kā demokrātijas veicinātājam vietējā līmenī. Mēs atzīstam sporta kā aptaukošanās un hronisku slimību profilaktiska līdzekļa ievērojamo nozīmi veselības jomā.

Mēs pilnībā atbalstām ideju par sieviešu lomas stiprināšanu sportā, dažāda vecuma sportistu atbalstīšanu sporta karjeras laikā un pēc tās, sporta nozīmes veicināšanu sabiedrībā, tajā skaitā sporta nodarbību nozīmes veicināšanu skolas programmā, līdzekļu sadales mehānismu vajadzību sportā, kā arī iedzīvotāju tiesības būt informētiem un piekļūt sporta pasākumu pārraidēm.

Tomēr mēs neatbalstām paplašināto ES līmeņa politikas nozīmi sportā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt veiktos pasākumus ES politikas paplašināšanai šajā jomā. Īpaši mēs nevarama atbalstīt Eiropas sporta policijas izveidi.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − EPLP vārdā. Mēs atzīstam sporta specifiku, tomēr angliskais I apsvērums ir ļoti neskaidrs un var radīt pārpratumus.