Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir J. Lewandowski ziņojums (A6-0181/2008), kas sagatavots Budžeta komitejas vārdā, par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2009. finanšu gadam (2008/2022(BUD)).
Janusz Lewandowski, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, novērtējot Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2009. finanšu gadam, mēs esam ņēmuši vērā īpašos apstākļus un izaicinājumus, kas mūs sagaida nākamajā gadā. Visi šeit klātesošie piekrīt, kādi ir šie izaicinājumi: Parlamentam ir jāpiemērojas savām palielinātajām pilnvarām pēc sagaidāmās Lisabonas līguma spēkā stāšanās; tuvojas vēlēšanas, un ir jāfinansē vēlēšanu kampaņa; ir jāpieņem jauni noteikumi par atlīdzību EP deputātiem, kā arī, cerēsim, pārskatāmi noteikumi, kas reglamentē parlamentāro palīgu nodarbinātību un atlīdzību.
Ne visi nākamā gada izaicinājumi ir kvantitatīvi novērtēti un ņemti vērā ieņēmumu un izdevumu tāmē. Neskaidrību gadījumā acīmredzama atbilde ir budžeta rezerve, un tieši to mēs pārrunājām savā sanāksmē ar Parlamenta Prezidiju, kas mūsu budžeta žargonā tiek saukta par „iepriekšējās saskaņošanas” sanāksmi. Es priecājos par iespēju jums pavēstīt, ka sanāksmē valdīja laba atmosfēra un ka daudzi no mūsu ierosinājumiem tika apstiprināti. Īpaši tāmē tika iekļauti 65 jauni plānotie amati, daļu naudas ievietojot rezervē. Tāpat tika izveidota „Lisabonas līguma rezerve”, lai ņemtu vērā tādas īpašās darba grupas konstatējumus, kas šobrīd novērtē Lisabonas līguma ietekmi uz Parlamenta jaunajām vajadzībām. Budžeta komiteja izskatīja politisko grupu prasības un atzina vajadzību stiprināt palīgpersonālu, bet, ņemot vērā budžeta disciplīnas principus, tas ir, dodot priekšroku atkārtotai pieņemšanai darbā nevis jaunu amatu izveidei.
Attiecībā uz ēkām un ēku politiku mēs gaidām ilgtermiņa stratēģijas iesniegšanu maijā, jo īpaši tāpēc, ka līdzekļi, kas ir piešķirti un pagaidām turēti rezervē kopā ar pārnesumiem no iepriekšējā gada, ir ievērojami. Mēs atradām budžetā apropriācijas EUR 3,4 miljonu apmērā azbesta likvidēšanai SDM ēkā Strasbūrā. Ņemot vērā Strasbūras pašvaldības iestāžu konflikta visnotaļ nelabvēlīgo slavu un jautājuma jutīgumu, šo lietu ir jānoskaidro, un šajā sakarā ir sagatavoti grozījumi. Tajos pat tiek pieprasīta rezerve vajadzīgajiem pasākumiem. Es šeit nerunāšu par citiem jautājumiem, kas skar smago finansiālo slogu, proti, apmeklētāju centra datorizāciju un papildu pakalpojumiem EP deputātiem. Galvenokārt ir jāuzsver tas, ka mēs joprojām neesam sasnieguši Eiropas iestāžu kopējo administratīvo izmaksu 20 % griestus. Šis 20 % rādītājs nav pašmērķis, bet gan jutīgs pašu noteikts ierobežojums, kas palielina mūsu uzticamību, kad mēs citas iestādes aicinām ievērot budžeta disciplīnu. Es ceru, ka izmaksu aprēķini izrādīsies tuvi Parlamenta galīgajam budžetam. Es ceru, ka mēs saglabāsim uzticību, kas ievērojamā mērā ir ģenerālsekretāra H. Rømer personīgais sasniegums. Rītdienas balsojumā nevajadzētu rasties grūtībām, jo ir iesniegti tikai četri grozījumi.
Visbeidzot, es vēlētos pateikties visiem, kas ir palīdzējuši nodrošināt, ka izmēģinājuma procedūra, kura bija plānota kā iespējami problemātiska, līdz šim ir darbojusies veiksmīgi. Es ceru, ka tā turpinās darboties veiksmīgi līdz Parlamenta budžeta galīgajai pieņemšanai.
Reimer Böge, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas, ka ir iesniegti tikai četri J. Lewandowski ziņojuma grozījumi ir pietiekams pierādījums referenta izcilajam sagatavošanas darbam un viņa patiesajiem centieniem panākt sapratni ar politiskajām grupām. Iespējams, tas arī parāda tāda izmēģinājuma procesa mērķi, kurā mēs šogad cenšamies spert pirmo soli pretim tam, lai izveidotu veiksmīgu tādas sadarbības sistēmu starp Prezidiju un Budžeta komiteju, kuras pamatā ir atbildības dalīšana un pirms kuras ir notikušas ļoti intensīvas diskusijas gan ar Prezidiju, gan parlamentāro administrāciju, lai novērstu pārpratumus un pat neizpratni, ar ko mēs esam bieži saskārušies. Turklāt mums ir jāpieņem kopēja nostāja.
Tāpat ir svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka Parlaments joprojām ir stingri apņēmies ievērot budžeta disciplīnu un ka tas nepārsniegs 5. izdevumu kategorijas 20 % griestus, kamēr turpināsies pašreizējā situācija, jo īpaši laikā, kad tiek pārrunāta Reformu līguma īstenošana.
Tāpat ir svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka tā ir īsta kultūras revolūcija un ka tas vismaz ir labs sākums, kad Prezidijs pats nolemj, kā tas tikko izdarīja, iekļaut budžeta rezervē apropriācijas noteiktiem jauniem amatiem, nevis vienkārši šad un tad rutīnas veidā apstiprināt administratīvu priekšlikumu, bet gan iesaistīties detalizētākā patstāvīgā diskusijā par jautājumiem, kas ir budžeta pamatā. Tas arī veicinās Budžeta komitejas darbu un atvieglos komitejas un Prezidija savstarpējo darbu.
Pirmajā lasījumā mums, protams, ir daudz detalizētāk jāpārrunā jautājums par finansējuma pārdali, lai stiprinātu komitejas un politiskās grupas, lai mēs varētu veiksmīgi pildīt uzdevumus, ko mums nosaka Reformu līgums.
Runājot pavisam vienkārši, es sagaidu, ka šonedēļ, šodien vai trešdien Prezidijs tiešām pieņems būtisko lēmumu par palīgu režīma un palīgu nolikuma jautājumiem, kā arī citiem neatrisinātiem jautājumiem, ne tikai pamatojoties uz plenārsēdes lēmumiem un mūsu sagatavošanās sarunām ar Prezidiju. Ir pieņemti skaidri plenārsēdes lēmumi par šiem jautājumiem, un Prezidijam tie ir tikai jāīsteno, lai pienācīgi atbildētu uz iekšējām un publiskajām debatēm.
Thijs Berman, PSE grupas vārdā. – (NL) Cik ilgi vēl katrs desmitais EP deputātu palīgs šeit strādās bez jebkādas sociālā nodrošinājuma aizsardzības dažādo darba līgumu juceklī, kas ir pilnīgi neskaidrs un rada pamatu aizdomām par krāpniecību?
Katru reizi, kad Sociāldemokrātu grupa cenšas Eiropas Parlamentā nodrošināt deputātu palīgiem pienācīgu darba līgumu ar visām parastajām sociālā nodrošinājuma garantijām, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa cenšas nostāties ceļā šādam palīgu nolikumam. Vārds „nolikums” tiešām ir aizliegtā tēma EPP-ED grupai. Šoreiz vārds „nolikums” tiks aizstāts ar „režīms”. Tā nav tikai vārdu spēle. Šim Parlamentam vajadzētu rādīt piemēru ar darba apstākļiem, bet tas bezcerīgi atpaliek no standartiem, kas jau sen ir pilnīgi ierasta lieta. Bez vienota nolikuma mūsu kolēģiem nekad netiks nodrošināta aizsardzība, uz ko tiem parasti ir tiesības.
Tādēļ šis viens punkts par palīgu nolikumu ir svarīgs, un grozījumi, lai to noniecinātu, būtu kauna traips visādi citādi izcilajam J. Lewandowski ziņojumam. Es piekrītu viņa un R. Böge komentāriem. Budžeta robežas joprojām ir ievērotas par spīti plašākiem pienākumiem, ko Parlamentam uzliek jaunais Līgums. Noteikti ir vajadzīga lielāka skaidrība vispirms par personāla sadali un pēc tam par Eiropas Parlamenta ēku attīrīšanu no azbesta. Skaidrībai šajos jautājumos ir jābūt noteiktai prasībai, lai piešķirtu finansējumu, ko mēs vēlamies ievietot rezervē šim mērķim.
Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Parlamenta budžets netiks pieņemts līdz oktobrim, bet ar J. Lewandowski ziņojumu mēs principā atbalstām ierosināto 2009. gada budžetu, ko Prezidijs pieņēma aprīlī, un īpaši dialogu par tāda priekšlikuma kontekstu, kas šogad tiek īstenots kā izmēģinājuma projekts. Manuprāt, sākotnējā pieredze parāda, ka ir lietderīgi risināt šādu dialogu. Tas nozīmē, ka budžetu detalizēti pārskatīs tie, kas ir politiski atbildīgi, un ka Budžeta komiteja ir pienācīgi iesaistīta. Tas ir pozitīvi. Dialogs galvenokārt ir koncentrēts uz personāla prasībām saistībā ar Parlamenta jaunajiem uzdevumiem, kas izriet no Lisabonas līguma, ne tikai nodrošinot, ka vajadzības tiek apmierinātas ar iespējamiem pārkārtojumiem pirms sarunu uzsākšanas par personāla skaita palielinājumu. Paplašinoties ES, mēs, protams, esam pieredzējuši lielu personāla skaita palielinājumu, un tagad mums ir vajadzīgs konsolidācijas periods, kamēr mēs uzmanīgi pārskatām personāla prasības.
Tāpat mēs esam vienojušies līdz šī mēneša beigām sagatavot ēku un to uzturēšanas ilgtermiņa stratēģisko plānu. Turklāt ir jāizskata turpmākā politika šajā jomā. Azbesta lieta parāda, ka mūs interesē detalizēta informācija. Mēs esam pārsteigti, ka ir paredzēts finansējums SDM ēkas attīrīšanai no azbesta, jo, kad Parlaments iegādājās šo ēku, mums tika apgalvots, ka tajā nav azbesta! Tādējādi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas izvirzīto ierosinājumu iekļaut naudu rezervē.
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais punkts, ko es arī vēlētos uzsvērt, ir vajadzība pieņemt režīmu palīgu jautājumā, kā tas tika pārrunāts ar Parlamenta ģenerālsekretāru Harald Rømer. Šoreiz tas nedrīkst neizdoties. Mums ir jāatrisina šis jautājums.
Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, J. Lewandowski iesniegtais Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2009. finanšu gadam kopā ar provizorisko budžeta projektu saskaņo Parlamenta attiecīgā gada uzdevumu sasniegumus; šos uzdevumus Parlamentam noteica Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jaunie dalībvalstu statūti, ēku politika, pakalpojumu uzlabošana EP deputātiem, enerģijas taupīšana u.c., nodrošinot papildu budžeta ietaupījumus. Tas, kas vienmēr ir teikts par ES budžetu kopumā – ka nevar izdarīt vairāk par mazākiem līdzekļiem – tagad ir izrādījies iespējams. J. Lewandowski un visu mūsu zinātība un milzīgā pieredze kopā ar izcilo sadarbību ar Prezidiju ir radījusi brīnumu. Mana grupa balsos par rezolūcijas priekšlikumu.
Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, 21. aprīlī Prezidijs pieņēma provizorisko tāmes projektu par kopējo summu vairāk nekā EUR 1,5 miljardi Eiropas Parlamenta izdevumiem. 2009. gadā būs jūtama Lisabonas līguma ietekme, ja to tiešām ratificēs visas dalībvalstis.
Mums tika apgalvots, ka Lisabonas līgums jeb faktiski Eiropas Konstitūcija ir tikai sakārtošanas pasākums, kas vienkāršotu Parlamenta darbu. Bet amatpersonas pieprasa EUR 2 miljonus, lai segtu papildu izmaksas, ko radīs Līgums, un Parlamentā vien būs vajadzīgas 65 jaunas darbavietas, lai palīdzētu politiskajām grupām šo Līgumu saprast. Tas viss tiek apstiprināts pirms Līguma ratifikācijas Apvienotajā Karalistē un pirms Īrijas iedzīvotāji ir pauduši savu viedokli referendumā.
Protams, Parlaments jau ir nolēmis, ka tas ignorēs Īrijas iedzīvotāju lēmumu, ja tie nobalsos „pret”, un, lai mudinātu Īrijas iedzīvotājus balsot „par”, ES ir apsolījusi Īrijai papildu finansējumu EUR 332 miljonu apmērā. Cerēsim, ka īri nevērtē savu brīvību tik zemu. Bet, kā izcilais anglis Ken Dodd reiz atzīmēja, katram mākonim ir sudraba maliņa plus PVN.
Ziņojumā ir atzīmēts, ka pastāv papildu vajadzība pēc lielāka finansējuma apmeklētāju centram. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka, jo vairāk apmeklētāji nāks uz Parlamentu un redzēs tukšo salmu kulšanu un likumdošanas „desu cehu” darbībā, jo vairāk viņi pret to vērsīsies.
Ja katrs Eiropas iedzīvotājs redzētu haotisko un nesakārtoto balsošanu par tiesību aktiem šajā Parlamentā, tad katrā ES dalībvalstī būtu tāda partija kā AK Neatkarības partija. Tādā gadījumā nauda vismaz tiktu tērētā lietderīgi.
Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mums ir izdevies ļoti veiksmīgi sākt darbu pie Parlamenta 2009. gada budžeta. Tas ir reālistisks un politiski apdomāts sākums, jo nedrīkst aizmirst, ka 2009. gads ir vēlēšanu gads.
Es uzskatu, ka plānam, ko mēs šodien apspriežam, ir trīs pozitīvi aspekti, kas ļauj mums runāt par veiksmīgu sākumu.
Pirmais ir disciplīna. Pretēji tam, ko saka eiroskeptiķi, šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad Eiropas Parlamentam izdevies administratīvo izmaksu līmeni saglabāt zem 20 % robežas. Parlaments ir atspēkojis galējo eiropiešu uzskatus, darbojoties disciplinētā un racionālā veidā.
Otrkārt, cilvēkresursi pirmo reizi atspoguļo mūsu arvien lielāko vajadzību pēc koplēmuma saskaņā ar jauno Līgumu. Mūsu organizatoriskā struktūra ir pārskatāma un skaidri noteikta.
Trešais pozitīvais aspekts ir ēku politika. Manuprāt, mēs nedrīkstam taupīt līdzekļus šajā jautājumā. Kad ir runa par azbesta likvidēšanu, mums ir jāapzinās, ka mēs nedrīkstam tirgoties par drošību; cena nav svarīga. Tādēļ mums ir jābūt devīgiem un jārīkojas saprātīgi. Ikvienam no klātesošajiem, kā arī pārējiem valsts ierēdņiem ir jāstrādā vidē, kurā ir nodrošināts, ka darbavieta ir veselībai nekaitīga un droša.
Protams, tas ir tikai sākums; mēs vēl neesam gatavi, un pirmais lasījums notiks rudenī. Manuprāt, šajos jautājumos ir jāturpina lieliskā sadarbība starp Budžeta komiteju un prezidentūru. Mēs sagaidām, ka prezidentūra turpinās uzturēt ar mums tiešu kontaktu, lai nodrošinātu patiešām stabilu pamatu turpmākajiem pirmā un otrā lasījuma posmiem.
Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Es vēlētos apsveikt referentu par šo izcilo ziņojumu. Šis ir īpašs budžets tajā ziņā, ka tajā ir jāņem vērā vairāki jauni svarīgi apsvērumi: Lisabonas līguma ratifikācija, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī jauna statusa ieviešana Eiropas Parlamenta deputātiem un, manuprāt, arī palīgiem. Tomēr mums arī jāņem vērā un jānosaka efektīvi kritēriji īpašumu politikai, tostarp apsaimniekošanas un vides aizsardzības izmaksas. Lai pieņemtu pareizos lēmumus, mums šajā jomā ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija, kuru mēs varēsim izskatīt jau nākamajā mēnesī.
Mūsu pamatuzdevums ir sagatavot labus tiesību aktus. Ierosinātā zināšanu pārvaldības sistēma, mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumi un bibliotēkas analītiskais pakalpojums nodrošinās augstākas kvalitātes servisu, kā arī ietaupīs resursus. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ visām vajadzīgajām analīzēm jābūt pieejamām pirms budžeta pirmā lasījuma, lai mēs varētu pierādīt saviem pilsoņiem, ka izmantojam viņu naudu atbildīgā veidā.
Jan Mulder (ALDE). - (NL) Tāpat kā daudzi citi cilvēki, arī es domāju, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem EP deputātu palīgu nolikums. Tas mums turpmāk var aiztaupīt krietni daudz nepatikšanu.
Es vēlētos izteikties par ēkām. Kad mēs iegādājāmies vairākas ēkas Strasbūrā pirms dažiem gadiem, bija ļoti svarīgi, lai tajās nebūtu azbesta. Eksperti veica pārbaudi un atklāja, ka ēkās ir azbests tāpat kā visās ēkās, kas būvētas tajā laikā, bet ka tas noteikti nav bīstams. Mēs iegādājāmies ēkas, pamatojoties uz šo atzinumu. Nekad nav pausts neviens ierosinājums, ka mums pēc iespējas ātrāk ir jālikvidē azbests.
Tādēļ es uzskatu, ka administrācija maldās, lūgdama to darīt tagad, jo gadījumā, ja tas ir jādara, tad par to ir jāmaksā Strasbūras padomei. Lai gan pastāv neskaidrības šajā sakarā, es nedomāju, ka mums ir jāsāk attīrīt ēkas no azbesta uz Parlamenta rēķina. Mums vispirms ir jānoskaidro situācija ar Strasbūras pilsētas padomi, jo tai ir jāmaksā par šo pasākumu.
Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par trim lietām.
Pirmkārt, ja visas dalībvalstis ratificēs Lisabonas līgumu, 2009. gads būs pirmais gads, kad Parlaments darbosies, pamatojoties uz šo Līgumu. Eiropas Parlamentam ne tikai būs lielākas pilnvaras, tam arī būs pienākums apspriesties ar dalībvalstu parlamentiem attiecībā uz ierosinātajiem tiesību aktiem. Tas noteikti ievērojami palielinās darbības izmaksas, nodarbinot vairāk personāla, vairāk tērējot ekspertu atzinumiem un apspriedēm u.c.
Otrkārt, 2009. gadā notiks jaunas Parlamenta vēlēšanas un īpaši jauna deputātu nolikuma ieviešana, kas neapšaubāmi ievērojami palielinās Parlamenta izdevumus.
Treškārt un visbeidzot, eksperti ir aprēķinājuši, ka vidējās gada inflācijas rādītājs ES 2009. gadā būs apmēra 4 %, kā rezultātā jūtami palielināsies Parlamenta administratīvās izmaksas.
Es ticu, ka visi šie faktori tiks ņemti vērā, sagatavot Eiropas Parlamenta budžeta galīgo projektu.
Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – (LV) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Runājot par 2009. gada Eiropas Parlamenta budžeta tāmi, es vispirms gribētu apsveikt ziņotāju ar to, ka viņa stingrā pieeja budžeta izdevumiem ir attaisnojusies un Eiropas Parlamenta kopējais izdevumu līmenis nākošgad nepārsniegs 20 procentus no kopējiem ES administratīvajiem izdevumiem. Tādējādi neraugoties uz 2009. gadā gaidāmajām izmaiņām Eiropas Parlamenta darbā — atbilstoši Lisabonas līgumam pieaugošs likumdošanas darba apjoms, deputātu atalgojuma sistēmas maiņa, kā arī sabiedrības informēšanas kampaņa saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām — kopējais izdevumu apjoms saglabāsies iepriekš nospraustajās robežās. 2009. gada budžeta kontekstā vajadzētu arī reāli izvērtēt atsevišķu ambiciozu projektu atdevi. Pirmkārt te ir runa par Eiropas Parlamenta interneta televīzijas projektu. Lai izvērtētu šī un līdzīgu projektu lietderību, vajadzētu apkopot datus par Eiropas Parlamenta interneta televīzijas apmeklētību un cik tad īsti skatītāju ir piesaistīti par šiem daudzmiljonu ieguldījumiem. Runājot par Eiropas Parlamenta komunikācijas politiku un gaidāmo sabiedrības informēšanas kampaņu, lielāks uzsvars būtu liekams uz decentralizētu komunikāciju caur Parlamenta informācijas birojiem dalībvalstīs. Tādā veidā komunikācija ar iedzīvotājiem dažādās dalībvalstīs notiek daudz efektīvāk nekā centralizēti. Paldies par uzmanību!
Brigitte Douay (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kārtējo reizi šajās budžeta debatēs ir jāpateicas J. Lewandowski par viņa ļoti veiksmīgi līdzsvaroto ziņojumu. Un es jums vēlreiz atgādinu, ka 2009. gads būs svarīgs Eiropas demokrātijai: ar jaunām Parlamenta un Komisijas vēlēšanām tas būs galvenais gads attiecībā uz mūsu iestāžu sakariem ar sabiedrību.
Tomēr, lai sabiedrības locekļi justos ieinteresēti Eiropas jautājumos un lai tie viņus ietekmētu, kā arī lai viņi masveidā balsotu, dažādo iestāžu realizētajiem sakariem ir jābūt saskanīgiem un skaidriem. Ņemot to vērā, un lielākas efektivitātes interesēs cieša visu to trīs galveno iestāžu sadarbība, kas ir iesaistītas komunikācijā tieši vai decentralizēti ar savu pārstāvju dalībvalstīs palīdzību, ir ārkārtīgi svarīga, jo vēlēšanas būs jau pēc gada.
Tāds ir manas grupas iesniegtā J. Lewandowski ziņojuma 2. grozījuma pamatojums. Mūsu mērķis ir būt draudzīgākiem pret pilsoņiem, un tas mums šeit Parlamentā visiem rada patiesas bažas.
Ville Itälä (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam J. Lewandowski par lieliski paveiktu darbu, un es vēlētos koncentrēt uzmanību uz dažiem punktiem.
Pirmkārt, es vēlētos pateikt dažus vārdus par režīmu palīgiem. Es atbalstu referenta ierosināto ideju. Viņš apgalvo, ka tas ir svarīgs jautājums un ka to galu galā ir jāatrisina šī ziņojuma rezultātā.
Tagad es vēlos pievērsties jautājumam par azbesta problēmu, kas šeit tika pārrunāta. Pirms tiek piešķirts jebkāds finansējums, ir jānoskaidro, kas ir atbildīgs un cik daudz naudas būs reāli vajadzīgs. Tāpat ir jābūt skaidram rīcības plānam. Tas ir gluži acīmredzami, ka mēs nevaram strādāt ēkā, kurā pēc tās iegādes mēs pārsteidzošā kārtā konstatējam azbestu.
Tāpat es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jau sen tiek runāts par Engineered Materials Arresting System (EMAS), lai gan nav nekādu skaidru plānu šajā sakarā. Tāpat es ceru, ka Parlamenta vairākums ir skaidri nolēmis, ka administrācijai ir jāsagatavo ierosinājums ieguldīt videi nekaitīgākos transportlīdzekļos ikdienas lietošanai šeit Parlamentā, bet arī šajā sakarā vēl nav nekādu plānu.
Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es principā atbalstu J. Lewandowski ziņojumu, bet mēs atturamies, jo balsojums par Parlamenta budžetu tā galīgajā veidā nenotiks līdz rudenim un Parlamenta pirmais budžeta projekts ir neapmierinošs. Mūsu pieredze rāda, ka līdz rudenim situācija kļūs skaidrāka, tādēļ mēs vēl nevaram pieņemt nostāju par galīgo redakciju, kas netiks iesniegta līdz rudenim.
Runājot par pozitīvo, es gribētu vērst uzmanību uz ģenerālsekretāra H. Rømer teikto, ka ceļojumu izmaksas nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā tiks segtas, pilnībā pamatojoties uz reālajām izmaksām, un ka netiks piemēroti nekādi starpposma vai pagaidu risinājumi.
Es piekrītu J. Mulder paustajai kritikai attiecībā uz Strasbūras ēku programmu: mūsuprāt, tā būs krāpšana, ja mums būs jāveic atjaunošanas darbi azbesta dēļ.
Janusz Lewandowski, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, pārskatāmība noteikumos, kas reglamentē samaksu parlamentārajiem palīgiem, ko mēs cenšamies sasniegt, nedrīkst būt joma, kurā notiek kaulēšanās un konflikti starp politiskajām grupām: tā ir visa Parlamenta kopīga atbildība; nākamgad Parlaments pieprasīs jaunu uzticības balsojumu. Otrkārt, uzticēšanās starp mums un Prezidiju būs lielāka, ja mēs tiksim biežāk un pilnīgāk iepriekš informēti par pasākumiem, kuriem ir finansiālas sekas. Treškārt, strādājot pie budžeta, mūsu mērķis ir tieši sagatavoties visiespējamākajam turpmāko gadu scenārijam. Neskaidros jautājumos atbilde ir budžeta rezerve, un tas attiecas arī uz neskaidrību saistībā ar Lisabonas līgumu un tā ietekmi.
Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks rīt, 2008. gada 20. maijā.
Rakstiskie paziņojumi (142. pants)
Nathalie Griesbeck (ALDE) , rakstiski. – (FR) Šodien izskatāmā ziņojuma mērķis ir dot mūsu iestādēm iespēju paziņot savu nostāju par Eiropas Parlamenta 2009. gada budžeta tāmi.
Tas būs izšķirošs gads: gads, kad Parlaments tiks atjaunots; gads, kad arī tiks izdarītas ievērojamas izmaiņas EP deputātu un viņu palīgu nolikumā; un galvenokārt gads, kad Lisabonas līgums būs spēkā pirmo reizi, uzliekot mūsu iestādēm papildu pienākumus un no tā izrietošu papildu darbu.
Es vēlos atbalstīt Prezidija iesniegto tāmes projektu. Ņemot vērā palielinātās finanšu prasības, ar ko Parlaments saskarsies, šis tāmes projekts saglabā mūsu pozīciju zem 20 % izdevumu sliekšņa 5. izdevumu kategorijā. Mūsu administrācijai ir jārealizē tās racionalizācijas dzinulis, lai papildus optimizētu mūsu efektivitāti, jo īpaši ar personāla pārstrukturēšanu.
Es gribu piebilst, ka tiek sagatavota ietekmes analīze par vajadzībām, kas radīsies, kad vienkāršotais līgums stāsies spēkā, un ka izmaiņas tāmē būs iespējamas līdz rudenī paredzētajam pirmā lasījuma balsojumam par budžetu.