Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 19. maijs - Strasbūra

22. Izejvielu un preču tirgus (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0134/2008), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā sagatavoja J. Holm, par izejvielu un preču tirgu (2008/2051(INI)).

  Jens Holm, referents. − (SV) Dāmas un kungi, vispirms liels paldies visiem „ēnu” referentiem par viņu ciešo sadarbību.

Mēs visi esam redzējuši attēlus ar ainām, ko veicināja nesenais pārtikas deficīts. Lauksaimniecības preču cenas ir dramatiski palielinājušās ļoti īsā laikā ne tikai pārtikas produktiem. Tas ir bijis iznīcinošs trieciens daudzām attīstības valstīm, kas ir ārkārtīgi atkarīgas no pārtikas importa un kas jau atradās ārkārtējā situācijā. Cerēsim, ka šis ziņojums par izejvielu starptautisko tirdzniecību palīdzēs mazināt dažas no šīm problēmām. Galu galā mēs esam apņēmušies izskaust badu un nabadzību, piekrītot tā sauktajiem tūkstošgades mērķiem. ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon nesen brīdināja, ka palielinātās pārtikas cenas apdraud tūkstošgades mērķu vissvarīgāko uzdevumu, proti, samazināt uz pusi nabadzību pasaulē. Tādēļ ir īstais laiks veikt steidzamus pasākumus.

Jo īpaši nesenā pārtikas krīze ir parādījusi, ka visas izejvielas nav pārtika. Ja nav iespējams izpildīt pat tādu elementāru prasību kā nodrošināt, lai cilvēki ir paēduši, tad daiļrunība par attīstību nav neko daudz vērta. Tādēļ mums ir jābūt uzmanīgiem, padarot pārtiku par tādu pašu starptautiskās tirdzniecības preci kā jebkura cita. Pasaules attīstības valstis pat bija spiestas atcelt ierobežojumus savās pārtikas politikās un pārorientēties no ražošanas valsts vajadzībām uz ražošanu eksporta vajadzībām. Tā ir SVF, Pasaules Bankas, ASV un arī ES politika, ieviešot šīs prasības. Atceļot aizsardzības tarifus un subsīdijas, daudzas attīstības valstis ir kļuvušas ārkārtīgi neaizsargātas pret pārtikas un izejvielu cenu straujajām svārstībām. Paņemsim par piemēru Haiti, kas līdz šim bija pašpietiekama rīsu audzēšanā. 1995. gadā Starptautiskais Valūtas fonds piespieda šo valsti samazināt savus rīsu tarifus. Haiti lielos apjomos tika ievesti valsts subsidēti rīsi no ASV, un vietējā ražošana sabruka. Šobrīd trīs ceturtdaļas no visiem Haiti patērētajiem rīsiem tiek ievesti no ASV.

Es ceru, ka ziņojums var dot mums instrumentus, lai risinātu problēmas un izaicinājumu, ko rada neskaidrā izejvielu tirdzniecība. To jautājumu skaitā, uz kuriem mēs koncentrējamies ziņojumā, ir atbalsts attīstības valstīm, dažādojot to ekonomikas, lai tās varētu atbrīvoties no situācijas, kad tās eksportē tikai vienu vai divas izejvielas, un virzītos pretim uzlabotiem ražošanas veidiem, kas iekļauj vairāk apstrādātus produktus. Tāpat mēs uzsveram elastīguma nozīmi attīstības politikā. Šīm valstīm ir jāparedz rīcības joma, lai attīstītu iespējas un ekonomikas politikas instrumentus, piemēram, to vietējās lauksaimniecības attīstības atbalstam. Tāpat mēs pieprasām, lai Eiropas Komisija pārskata FLEX finanšu shēmu, kuras mērķis ir stabilizēt izejvielu cenas. Tāpat mēs izskatām izejvielu vienlīdzības dimensiju jeb drīzāk tās trūkumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs vienmēr ņemtu vērā dzimu jautājumu sarunās par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.

Šajā ziņojumā arī ņemta vērā godīga tirdzniecība. Godīgu tirdzniecību var izmantot kā instrumentu, atbalstot mazos ražotājus attīstības valstīs un pastiprinot spiedienu, lai paaugstinātu sociālos un vides standartus šajās valstīs. Mēs aicinām visas ES iestādes piemērot godīgas tirdzniecības principu savos publiskajos konkursos un iepirkuma politikās.

Tāpat mēs ņemam vērā jautājumu par arvien lielāko dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, tas ir, arvien lielāko pieprasījumu pēc gaļas un piena produktiem, kas savukārt paaugstina pieprasījumu pēc graudiem, barojot dzīvniekus, tā vietā, lai pabarotu cilvēkus.

Tāpat tiek izskatīti daudzi citi jautājumi. Visbeidzot, man jāsaka, ka šis darbs ir atklājis patieso situāciju ES. Lai gan no savas puses mēs esam centušies risināt attīstības valstu vajadzības un apstākļus, Eiropas rūpniecība ar savu pārstāvju Eiropas Parlamentā palīdzību ir centusies mainīt uzsvaru uz uzņēmējdarbības organizāciju īstermiņa komercinteresēm, iegūstot stabilu piekļuvi lētām izejvielām.

Es mudinu visus apstiprināt Kreiso, Sociālistu un Zaļo grupu iesniegtos grozījumus. 20. un 21. grozījums ir īpaši svarīgi. Tādā veidā mēs varam līdzsvarot ziņojumu, lai iegūtu stabilāku attīstības dimensiju.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Parlamentam par izdevību pārrunāt piekļuvi izejvielām, kas ir būtisks jautājums Eiropas Savienības darba kārtībā, īpaši ņemot vērā mūsu konkurētspējas darba kārtību. Es gribētu vispirms pateikties referentam un „ēnu” referentiem par ziņojumu, kurā ir izskatītas tādas jomas kā klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana un attīstība.

Attīstība patiešām ir galvenais jautājums šajā kontekstā. Tādēļ es īsumā pievērsīšos attīstības problēmām, pirms izskatīt mūsu intereses un rīcību attiecībā uz tādu pasākumu izplatīšanos, kas ierobežo piekļuvi izejvielām.

Nabadzības apkarošana un attīstība, kā arī pārtikas drošība ir galvenie jautājumi Komisijas darba kārtībā. Jūs labi zināt, ka Eiropas Savienība ir lielākā attīstības finansējuma sniedzēja pasaulē. Arī īpašajā izejvielu jomā Komisija ir uzsākusi vairākas uz attīstību orientētas programmas: piemēram, ar FLEX palīdzību, Komisija atbalsta to attīstības valstu budžetus, kurām ir samazinājušies ar eksportu saistītie nodokļu ieņēmumi.

Komisija arī veicina pārskatāmu tādu nodokļu ieņēmumu pārvaldību, ko rada izejmateriālu un dabas resursu izmantošana ar tādu vairāku iniciatīvu palīdzību kā EITI, Kimberlijas process un FLEGT programma. Es gribētu pieminēt arī mūsu “Viss, izņemot ieročus” programmu, kas piešķir beznodokļu pieeju visa veida produktu (izņemot ieročus) importam no vismazāk attīstītajām valstīm, ļaujot tām ieviest dažādību savā eksporta preču klāstā.

Tagad es atgriezīšos pie galvenā jautājuma, kas skar tirdzniecības perspektīvu. Lai tirgotos, ir vajadzīgas divas puses. Mums ir vajadzība gan importēt, gan eksportēt. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai piekļuve izejvielām trešās valstīs netiktu nepamatoti deformēta ar kvotām, eksporta nodevām un eksporta aizliegumiem.

Diemžēl šobrīd tas tā nav. Gluži pretēji, palielinās trešo valstu vēlme ieviest eksporta ierobežojumus. Mēs esam īpaši noraizējušies par dažām lielākajām jaunajām ekonomikām, kam šie ierobežojumi ir daļa no viņu agresīvās rūpniecības politikas mērķiem. Atļaušos uzsvērt, ka mēs nekoncentrējamies uz nabadzīgākajām attīstības valstīm, bet drīzāk uz lielām jaunajām ekonomikām.

Šo valstu pieņemto pasākumu rezultātā tiek deformēta konkurence pasaules līmenī, kas nodara kaitējumus Eiropas rūpniecībai. Diemžēl problēma kļūst arvien nopietnāka. Līdz šim vismaz 20 valstis ir veikušas pasākumus, kas ietekmē Eiropas Savienībai nozīmīgu eksportu. Mēs esam saskaitījuši vairāk nekā 450 ierobežojumus attiecībā uz dažādām izejvielām. Tieši vai netieši ir skarta lielākā daļa, ja ne visas, Eiropas rūpniecības nozares.

Ko mēs varam darīt šajā situācijā? Līdz šim izdarītais pierāda, ka nav ātra risinājuma, neskatoties uz to, ka eksporta aizliegumu atcelšana jau ir būtisks jautājums mūsu darbakārtībā, vai tas būtu divpusējos brīvas tirdzniecības nolīgumos, vai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, bet mēs turpināsim strādāt.

Pirmkārt, būs svarīgi izstrādāt vispārēju stratēģiju piekļuvei izejvielām. Šajā sakarā Komisija strādā pie paziņojuma, kurā būs svarīgs tirdzniecības elements. Jebkurai šādai stratēģijai acīmredzami ir pilnībā un saskaņoti jāizskata visas politikas jomas, tostarp kritiskie jautājumi, piemēram, par pārtikas drošību, attīstību un vidi.

Būs maksimāli jāizmanto visi līdzekļi. Tādēļ ilgtspējīgā un saskaņotā politikā par piekļuvi izejvielām būtu apvienots: pirmkārt, sarunas, kas nodrošina starptautiskos pienākumus PTO un divpusējā kontekstā; otrkārt, PTO noteikumu un pašreizējo nolīgumu realizēšana; un, treškārt, tādi nesaistoši pasākumi kā dialogs un apvienību veidošana. Lai gan neviens no šiem elementiem nav jauns, tieši šo pasākumu apvienošana un saskaņotā izmantošana noteiks to ietekmi. Tas tiks pārrunāts šī gada konferencē ar ieinteresēto pušu piedalīšanos.

Ņemot vērā to, cik svarīga ir piekļuve izejvielām, Komisija atzinīgi vērtē Parlamentā notiekošās diskusijas par šo jautājumu. Komisija īpaši atzinīgi vērtē ziņojuma pirmā projekta grozījumus. Tagad ziņojumā ir skaidrāk uzsvērts šī jautājuma nozīmīgums. Tajā ir ierosināti veidi, kā risināt šo jautājumu konstruktīvā veidā, piemēram, realizējot nolīgumus un risinot sarunas ar partnervalstīm. Mēs esam gatavi pilnībā sadarboties ar Parlamentu, izstrādājot un īstenojot mūsu turpmāko stratēģiju.

  Daniel Caspary, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es priecājos, ka jūs atradāt laiku, lai šodien šeit ierastos, J. Potočnik. Mēs redzam, ka komisārs P. Mandelson kārtējo reizi ir izvēlējies doties uz kādu svarīgu konferenci citā pasaules malā tā vietā, lai ar mums Parlamentā pārrunātu būtiskus jautājumus par Eiropas rūpniecības politiku. Iedomājieties manu gandarījumu, dzirdot, kā jūs izklāstāt jautājumu daudz labāk un ar lielāku skaidrību un iztēli nekā mūsu tirdzniecības komisārs jebkad to būtu varējis izdarīt.

Es ļoti priecājos par mūsu komitejā notikušo apspriežu rezultātiem, jo es baidos, ka referents savā sākotnējā projektā, paužot noderīgās domas par attīstības valstīm, ir pilnībā aizmirsis par Eiropas rūpniecības interesēm. Starptautiskās tirdzniecības komitejā mēs ziņojumā iekļāvām jaunu pirmo daļu, izskatot mūsu rūpniecības politikas intereses. Šo interešu būtība patiešām ir kļuvusi pilnīgi skaidra. Mums ir enerģiski jākoncentrējas uz to, lai piegādātu izejvielas Eiropas rūpniecībai. Kā komisārs pamatoti apgalvoja, mēs saskaramies ar milzīgām grūtībām šajā sakarā.

PTO sistēmā mums ir steidzami vajadzīgi labāki noteikumi, kas būtu paredzēti, lai pēc iespējas vairāk izskaustu tirdzniecību izkropļojošus pasākumus, piemēram, eksporta nodevas. Mums ir vajadzīga brīva piekļuve izejvielām pasaules tirgū. Tas nav pieņemami, ka tādas valstis kā Ķīna ļaunprātīgi izmanto izejvielas kā politisku instrumentu.

Mums ir jādara viss iespējamais ne tikai daudzpusējās sarunās, bet arī mūsu divpusējās sarunās, lai nodrošinātu patiešām atvērtu piekļuvi izejvielu tirgiem. Tas, ka Komisija atkāpās sarunās par Ukrainas iestāšanos PTO un zināmā mērā pieļāva eksporta nodevu piemērošanu, ir nepieņemami un rāda sliktu piemēru. Tāpat nebija pieņemami, ka mēs apstiprinājām divējādo cenu saistībā ar Saūda Arābijas iestāšanos PTO, kas ir radījis nopietnas grūtības mūsu Eiropas petroķīmijas rūpniecībai. Tāpat man nav lielu cerību, kad es redzu, kas šobrīd notiek attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO, un es gribētu, lai Komisija visiem spēkiem censtos nodrošināt, ka netiek ieviesti papildu tirdzniecību kropļojoši pasākumi.

Es vēlētos vēlreiz sirsnīgi pateikties visiem saviem komitejas kolēģiem par šo ziņojumu. Es ceru, ka mēs to pārāk neizmainīsim rītdienas plenārsēdes balsojumā.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
priekšsēdētāja vietniece

  Francisco Assis, PSE grupas vārdā. – (PT) Es vēlētos sākt, apsveicot referentu. Problēmu, kas pašlaik veidojas attiecībā uz piekļuvi izejvielām, iemesls galvenokārt ir tādas strukturālās izmaiņas to attiecīgajos tirgos, kuras ir saistītas ar izmaiņām starptautiskajā ekonomikā.

Kādreiz izejvielu tirgus attīstījās cikliskā veidā, pārejot no galēja deficīta periodiem uz nepietiekamu piegāžu periodiem un dažkārt sasniedzot līdzsvaru. Šķiet, ka šobrīd mēs sastopamies ar jaunu strukturāli nepietiekamu piegāžu situāciju, kas lielā mērā ir radusies pēkšņa pieprasījuma palielinājuma rezultātā, ko veicināja straujais industrializācijas un urbanizācijas progress vairākās attīstības valstīs.

Ir skaidrs, ka centieni ir jāizdara piemērotā forumā, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sasniedzot vienprātību, lai veicinātu piekļuvi izejvielām. Tomēr, to darot, mēs nedrīkstam aizmirst par citiem svarīgiem jautājumiem: tagad mums ir jauna situācija šajos tirgos gan attiecībā uz pārtikas produktiem, gan enerģiju. Tādēļ Eiropas Savienībā mums, lielākajiem izejvielu importētājiem, ir jārisina šis jautājums īpaši rūpīgi. No vienas puses, mums ir jāņem vērā ietekme, kāda tam var būt visā pasaulē, jo tas var radīt pārlieku lielu spiedienu uz izejvielu patēriņu ar ļoti negatīvām sekām uz vidi un ekonomiku, kā arī sociālās organizēšanas sekām attīstības valstīs, kamēr, no otras puses, mums arī jāraugās pašiem uz savu situāciju un jāizprot pašiem savas grūtības.

Tas rada divus šķietami būtiskus jautājumus. Viens no šiem jautājumiem ir saistīts ar mūsu vajadzību pārskatīt pašiem savu ekonomiskās attīstības modeli, jo tas nav savienojams ar situāciju, kad izejvielas tiek izmantotas pārlieku lielos apjomos. Otrais jautājums liek domāt, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība lietišķajiem zinātniskajiem pētījumiem, lai nodrošinātu lielāku novatorismu, lai veicinātu izejvielu pārstrādi un rastu atbildes uz jaunajām problēmām, ko šīs strukturālā piegāžu nepietiekamība mums rada.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Daba ir nevienmērīgi sadalījusi savas bagātības pasaulē – izejvielas zem zemes, pārtikas produktus un kokus uz zemes virsmas un zivis ūdenī. Cilvēku vajadzības ir vienādas, bet šo vajadzību apmierināšanai ir vajadzīga solidaritāte resursu izmantošanā un to sadalē ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību. J. Holm ziņojumā ir paustas daudzas domas par šo jautājumu. Es vēlētos uzsvērt dažus punktus, turpinot D. Caspary aizsākto.

Pirmkārt, ierobežoto resursu saprātīga izmantošana. Es atkārtoju: ierobežoto resursu.

Otrkārt, izejvielu aizsardzība pret konfiskāciju, pret nabadzīgo valstu neokoloniālo ekspropriāciju, jo īpaši Āfrikā. Mums nav nekādas pārredzamības attiecībā uz šādu izejvielu tirdzniecību, kurā ir iesaistīta Ķīna un noteiktas citas valstis.

Treškārt, šādu izejvielu tirdzniecības mērķim ir jābūt nabadzīgo valstu attīstībai. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Ieguvējiem ir jābūt iedzīvotājiem, ne tikai iestāžu pārstāvjiem vai lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Ceturtkārt, ES izejvielu politikai ir jānodrošina, ka ES nekļūst, piemēram, par Krievijas ķīlnieku gāzes gadījumā un, iespējams, nākotnē par Brazīlijas ķīlnieku cukura gadījumā.

Piektkārt, visi partneri ir absolūti atbildīgi attiecībā uz jūras resursu izmantošanu. Kā mēs zinām, vairākām zivju sugām draud iznīcība tāpat kā Āzijas un Amazones mežiem.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, brīvas un taisnīgas tirdzniecības lozungam ir jābūt atbildībai par ierobežoto dabas resursu izmantošanu, lai turpmākajām paaudzēm būtu piekļuve izejvielām, kas vajadzīgas cilvēku izdzīvošanai. Līdzīgi nabadzīgajām valstīm ir jāpalīdz attīstīt tehnoloģija, kas vajadzīga galveno pārtikas produktu ražošanai. Un šajā sakarā Eiropa var daudz ko darīt.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār, paturot prātā lomu, kādu tirdzniecība pilda globalizētajā pasaulē, mums ir jāatbalsta centieni, lai veicinātu taisnīgu tirdzniecību, un visas iniciatīvas, kuras veicina ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Izejvielu cenas ietekmē tirgus attīstību, un vairākos gadījumos tām ir negatīva ietekme uz ekonomisko attīstību, jo īpaši valstīs, kurās ir nepietiekami izejvielu krājumi. Tas ietekmē vispārējo tirgus situāciju un izejvielu pieejamību.

Sagaidāmās augstās naftas un elektrības cenas var mazināt ar efektīvām tehnoloģijām gan izejvielu iegūšanā, gan apstrādē, un tās ir jāmazina šādā veidā. Jauninājumu efektivitāte un īstenošana, kā arī spēcīgas pētniecības nozares uzturēšana nosaka panākumu līmeni, uzlabojot tirgus situāciju un koncentrāciju, kā arī stiprinot dažādošanu un enerģodrošību.

Runājot par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, uzmanība ir jākoncentrē uz to, lai mazinātu spiedienu uz ražotājiem, ko rada līdzsvara trūkums starp lauksaimniecības produktu iepirkuma cenām no zemniekiem un to mazumtirdzniecības cenu līmeņiem. Tas kropļo tirgu, bet tas arī norāda, ka tirgum ir sava sociāla cena.

  Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, man ir prieks runāt par J. Holm ziņojumu par izejvielu un preču tirdzniecību. Pagājušajā mēnesī man bija izdevība Parlamenta vārdā piedalīties ANO XII Konferencē par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD), kas notika Akrā. Šajā konferencē izskanēja prasība palīdzēt pasaules nabadzīgajām valstīm.

Strauji palielinošās pārtikas cenas arvien vairāk izraisa nemierus uz ielām, un mums ir vajadzīga jauna pieeja, lai atrisinātu šo situāciju. Jaunās krīzes rezultātā vienas dienas laikā var iet bojā vairāk cilvēku, nekā ir miruši no terorisma sešu gadu laikā kopš 11. septembra notikumiem. Politiķi un valdības varbūt vēl nav pamanījuši, bet pasaules nabadzīgo valstu iedzīvotāju bērni arvien biežāk cieš badu. Ietekme būs īpaši spēcīga Āfrikā, kur pēdējā gada laikā preču cenas ir vairāk nekā dubultojušās un turpina strauji palielināties spekulāciju, deficīta un mainīgo ražošanas modeļu rezultātā. Galvenie iemesli ir Austrumāzijas arvien lielākais pieprasījums un nespējas ieguldīt lauksaimniecībā piegādes sekas. Klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā plūdi, sausuma periodi un rekordaugsta temperatūra, tikai pasliktina situāciju, jo īpaši pasaules nabadzīgākajās valstīs. Tādēļ es ceru, ka mēs pieņemsim šo rezolūciju.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, piekļuve izejvielām ir patiešām izšķiroši svarīga Eiropas ekonomikai un konkurētspējai. Tas tā ir jo īpaši tāpēc, ka ES lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa no trešām valstīm.

Tādu šķēršļu novēršanai, ko trešās valstis ir uzlikušas ES piekļuvei izejvielu tirgiem, ir jābūt prioritātei. Tas attiecas uz pašreizējām PTO sarunām un sarunām, kas tiek risinātas par divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka atbalsta mehānismi un zinātības nodošana attīstības valstīm ir vajadzīga, lai nodrošinātu izejvielu un dabas resursu uzticamu, pārredzamu pārvaldību.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kundze, komisār, tas ir pašsaprotams, ka Eiropas uzņēmumu konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no izejvielu piegādes. Tādēļ mums šobrīd ir vajadzīga integrēta stratēģija, lai nodrošinātu piekļuvi pasaules tirgiem. Tas palīdzēs nodrošināt starptautisko sadarbību, likumīgu konkurenci, taisnīgu tirdzniecību un ierobežojumu ievērošanu, pamatojoties uz nopietniem attīstības stimuliem mazāk attīstītajās valstīs. Tāpat tā palīdzēs veicināt ieguldījumus videi nekaitīgas tehnoloģijas pētniecībā un izstrādē, kā arī pārstrādē.

Mūsu mērķim ir jābūt ES ilgtspējīgai attīstībai, kā arī solidaritātei ar pasaules nabadzīgākajām valstīm.

  Brian Crowley (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentam par darbu, ko viņš ir veicis pie šī ziņojuma. Es tajā saskatu trīs galvenos elementus.

Pirmkārt, izejvielu un preču tirgū pastāv pasaules līmeņa konkurence. Mums ir jāapzinās Eiropas līmenī, ka mums ir jābūt labāk situētiem, lai slēgtu divpusējus nolīgumus un divpusējus darījumus, ja mēs vēlamies iegūt piekļuvi šīm precēm.

Acīmredzami sarunas par starptautisko tirdzniecību ir ļoti svarīgas attiecībā uz ilgtermiņa attīstību, bet papildu līdzekļus var iegūt, izmantojot mūsu ekonomiskās partnerattiecības ar attīstības valstīm. Tāpat es brīdinu, ka atteikšanās no noteiktām tiesībām starptautiskās tirdzniecības sarunās par īstermiņa piekļuvi izejvielām un precēm var nopietni kaitēt mūsu rūpniecībai Eiropas Savienībā un jo īpaši mūsu lauksaimniecībai.

Visbeidzot, kā mūsu kolēģis iepriekš teica, taisnīgums ir vissvarīgākais apsvērums. Mums šobrīd ir jāiegulda attīstības valstīs, lai ļautu tām sasniegt rezultātus ne tikai šogad un nākamgad augsto naftas un gāzes cenu dēļ, bet arī pēc 20 gadiem. Tas ir jāsaista ar ieguldījumiem šo valstu izglītības sistēmā un veselības aprūpē iedzīvotāju interesēs, lai ilgtermiņā apturētu turpmākās problēmas.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties cienījamajiem deputātiem par viņu iejaukšanos. Viņi visnotaļ skaidri izteicās par izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies. Tāpat ir diezgan skaidrs, no vienas puses, ka mums ir jānodrošina mūsu darba līdzsvarota attīstība, tādējādi īpaši koncentrējoties uz nabadzīgākajām valstīm un nodrošinot taisnīgums, par ko runāja B. Crowley; no otras puses, mums ir arī jānodrošina taisnīgus tirdzniecības noteikumus mūsu rūpniecības piekļuvei izejvielām. Tā ir taisnība, ka Eiropas Savienība ir lielākais izejvielu importētājs, un tas tā būs arī turpmāk.

Mēs šobrīd saskaramies ar lielāku konkurenci savos piegādes tirgos, kā arī ar arvien lielākām cenām vairāku jauno ekonomiku radītās paaugstinātās konkurences dēļ. Tajā pašā laikā šīs jaunās ekonomikas palielina šķēršļus piekļuvei viņu izejvielām, tādējādi izkropļojot konkurenci. Tāpēc taisnīga piekļuve izejvielām pārskatāmos apstākļos ir galvenais elements mūsu globālās konkurētspējas stratēģijā.

Komisijas iecere ir tuvāko gadu laikā izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu pastāvīgu izejvielu piegādi mūsu rūpniecībai. Tā rīkojoties, mēs īstenosim visaptverošu un līdzsvarotu stratēģiju. Kā Parlaments pareizi uzsver, šai stratēģijai jāņem vērā ne tikai mūsu rūpniecības intereses un mūsu konkurētspēja, bet arī nabadzīgāko valstu intereses.

No attīstības viedokļa mums jāspēj, un mēs to arī darīsim, nošķirt, no vienas puses, pamatotus pasākumus, ko veic nabadzīgākās jaunattīstības valstis, piemēram, eksporta nodokļi, kas ir nozīmīgi šo valstu budžetam, un, no otras puses, tādus jauno ekonomiku pasākumus, kuri ir to rūpniecības politikas sastāvdaļa un kuri izkropļo konkurenci pasaules tirgos.

Es augstu vērtēju F. Assis piezīmi par apņemšanos attiecībā uz pētniecību un attīstību, kas arī jāpalielina šajā sakarā. Es vēlētos pateikties Parlamentam par mūsu atbalstu šajā politikā. Mēs turpināsim jūs informēt par mūsu stratēģijas turpmāko īstenošanu.

  Jens Holm, referents. − (SV) Komisār J. Potočnik, mēs gaidām Komisijas un konferences paziņojumu. Tas ir lieliski, ka jūs plānojat izskatīt pārtikas drošības, attīstības un vides jautājumus.

Francisco Assis, es pilnībā jums piekrītu, ka mums jāpārskata mūsu ekonomiskās attīstības modelis.

Zbigniew Zaleski, es piekrītu, ka tirdzniecība nedrīkst kļūt par jaunattīstības valstu izejvielu neokoloniālu zādzību. Tāpēc es aicinu Zbigniew Zaleski un visus pārējos atbalstīt 20. un 21. grozījumu. Lūdzu izpētiet tos rūpīgi.

Tāpat arī izskatiet 26. grozījumu attiecībā uz biodegvielām. Tajā mēs aicinām piemērot vides un sociālos standartus attiecībā uz biodegvieām. Tā ir lielākā problēma, ka gaļas ražošanā tiek arvien vairāk izmantoti graudi jeb, citiem vārdiem sakot, mēs izbarojam graudus dzīvniekiem, bet tajā pašā laikā arvien vairāk graudi tiek izmantoti degvielas ražošanā mūsu automašīnām.

Tas ir aicinājums Komisijai – mēs vēlamies pasākumus, lai samazinātu privāto automobiļu skaitu un gaļas patēriņu, lai paliktu vairāk graudu cilvēku uzturam!

Ziņojumā mēs pieprasām steidzamus pasākumus, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu. Arī tirdzniecībai ir jāuzņemas sava atbildība. Mums ir jāsamazina visas nevajadzīgās emisijas un transportlīdzekļu skaita. Ievērojamu tirdzniecības daļu veido produkti, ko tikpat viegli varētu ražot vietējā līmenī. Mums ir jāveicina tirdzniecība ar „videi draudzīgām precēm” un viedām vides tehnoloģijām. Ja mēs tā nerīkosimies un tirdzniecība neuzņemsies savus pienākumus, mums drīz vairs vispār nebūs izejvielu, ar ko tirgoties, un tad mums arī nebūs pārtikas, ko ēst. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nopietni uzņemtos atbildību par klimatu.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.