Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 19. maijs - Strasbūra

23. Kopuzņēmuma izveide kurināmā elementu un ūdeņraža jomā (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0145/2008), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoja P. E. Lacatelli, par Padomes regulas priekšlikumu, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā (COM(2007)0571 - C6-0446/2007 - 2007/0211(CNS)).

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt un galvenokārt, es vēlos paust pateicību Parlamentam un īpaši referentei Pia Locatelli, kā arī Teresa Riera Madurell, kura viņu aizvietos, par atbalstu mūsu priekšlikumam, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā.

Tāpat es gribētu pateikties katram „ēnu” referentam par viņu konstruktīvo atbalstu, kā arī Budžeta komitejai par tās atzinumu.

Kopuzņēmumam kurināmā elementu un ūdeņraža jomā būs divi dibinātāji: Nozares grupa un Kopiena. Privātie rūpniecības uzņēmumi ir izveidojuši Nozares grupu, un tās locekļi pārstāv lielāko daļu Eiropas uzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā, piemēram, automašīnu ražotājus, enerģijas piegādātājus, kurināmā elementu izstrādātājus un to pielietošanas izstrādātājus. Tiek pārstāvēti visa lieluma uzņēmumi no mikrouzņēmumiem līdz daudznacionāliem uzņēmumiem.

Sadarbība starp Komisiju un rūpniecības nozari regulas sagatavošanas laikā skaidri parādīja attiecīgo rūpniecības uzņēmumu stipro motivāciju. Valsts sektora garantija ilgtermiņā nodrošināt stabilu finansējumu sniegs papildu uzticību. Rezultātā mēs varam sagaidīt, ka privātais sektors ieguldīs ievērojamus papildu resursus.

Papildus abiem kopuzņēmuma dibinātājiem universitātes, pētniecības centri un citas pētniecības organizācijas pašlaik veido Pētniecības grupu, kas, kā sagaidāms, kļūs par trešo kopuzņēmuma locekli. Pētniecības grupas pārstāvniecība kopuzņēmuma valdē tika uzskatīta par vajadzīgu, ņemot vērā fundamentālās pētniecības nozīmi šai Kopīgajai tehnoloģiju iniciatīvai (KTI).

Ir aprēķināts, ka kopumā šīs KTI izveide paātrinās par līdz pat pieciem gadiem stabilu ūdeņraža piegādi un kurināmā elementu tehnoloģijas, kas laika posmā no 2010.–2020. gadam tiks attīstītas līdz stadijai, kad tās būs izmantojamas komerciāli.

Tāpat es vēlos pieminēt tās nozīmi mūsu centienos enerģijas tehnoloģiju izstrādes paātrināšanas jomā, jo šis KTI ir ļoti interesants modelis dažam rūpniecības iniciatīvām, ko mēs esam ierosinājuši izveidot saskaņā ar Stratēģisko energotehnoloģiju plānu.

Parlamenta atzinumā ir vairāki ļoti noderīgi grozījumu ieteikumi. Viens no piemēriem ir pētniecības atklājumu nozīmīguma akcentēšana. Fundamentālā pētniecība tiks iekļauta pētniecības un attīstības programmā, un tas palielinās progresa un panākumu sasniegšanas iespējamību.

Vēl viens piemērs ir Kopīgā pētniecības centra (KPC) dalības kopuzņēmuma darbībā precizējums. KPC ir plaša kompetence vairākās svarīgās jomās, un tā aktīvā turpmākā dalība stiprinās kopuzņēmuma veikto pētniecību.

Gan Padome, gan Komisija cer uz jūsu ieguldījumu un viedokli, jo visi vēlas virzīties uz priekšu un nekavējoties sākt īstenot šo svarīgo iniciatīvu.

  Priekšsēdētāja. − Patiesībā tagad bija jārunā P. E. Locatelli, jo viņa ir referente, bet viņa ir izvirzījusi T. R. Madurell kā savu aizvietotāju; tomēr es vēl neredzu T. R. Madurell, un mums ir ļoti žēl, ka viņas šeit nav.

Tādēļ es uzreiz vērsīšos pie tiem, kas runā politisko grupu vārdā.

  Jan Březina, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties referentei P. E. Locatelli par viņas pamatīgo un detalizēto darbu pie šī ziņojuma, kurā ir izskatīta viena no galvenajām stratēģiskajām tehnoloģijām mūsu enerģētikas nākotnei.

Es tiešām atzinīgi vērtēju galvenā panākumu avota ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas platformas iniciatīvas. KTI jēdziens tika ieviests Septītajā pamatprogrammā kā jauns mehānisms, lai īstenotu ilgtermiņa valsts un privāto partnerību pētniecībā Eiropas līmenī. Līdz šim ir izveidotas četras KTI jaunu medikamentu un iegulto sistēmu jomā, kā arī citās jomās. Ar šo priekšlikumu piektā KTI tiks izveidota kurināmā elementu un ūdeņraža jomā.

Saskaroties ar tādiem izaicinājumiem kā elektrodrošība, enerģētiskā atkarība un bieži pārrunātā klimata pārmaiņu mazināšana, ES ir jāatbalsta tīrāku un efektīvāku enerģijas tehnoloģiju attīstība un izmantošana. Kurināmā elementiem un ūdeņraža tehnoloģijām ir iespēja ievērojami veicināt šo mērķu sasniegšanu. Tas, ka līdz šim nav pastāvējusi kopēja Eiropas stratēģija, nav ļāvis Eiropai turēties līdzi Āzijas valstīm un ASV.

Runājot par grozījumiem, es atbalstu tos grozījumus, kas ir iesniegti, lai stiprinātu priekšlikumu un nodrošinātu saskaņotību ar citām KTI. Ņemot vērā savu pieredzi un sakarus ar MVU, es īpaši atbalstu grozījumus, kuros ir likts lielāks uzsvars uz MVU jauninājumu potenciālu un īpašajiem šķēršļiem, ar ko tie saskaras, piemēram, ierobežotā piekļuvē pētniecības infrastruktūrai. Tāpat tajos ir jāuzsver uz atklājumiem orientētas pētniecības nozīmīgums Kā bija minēts īstenošanas plānā, jo īpaši sākumposmos pētniecībai ir jābūt svarīgam KTI darbība elementam.

Manuprāt, šī valsts un privātā sektora kopējā iniciatīva ir pareizais virziens, lai uzlabotu savu konkurētspēju ar ASV un citām valstīm, kurām ir ūdeņraža pētniecības tradīcija un attīstības stratēģija.

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Es arī vēlētos apsveikt referenti un uzsvērt šī dokumenta nozīmīgumu. Šī iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga pētniecības darbībai. Diemžēl bieži finansējums ir nepietiekams vai arī dažkārt tas tiek neatbilstīgi izmantots. Eiropas Kopienas maksimālais ieguldījums šī kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām būs EUR 470 miljoni. Būs iespēja sniegt jaunu finansējumu arī pēc 2013. gada, bet tikai projektiem, par kuriem finanšu nolīgums ir parakstīts līdz 2013. gada 31. decembrim.

Es vēlētos uzsvērt to, ka šis kopuzņēmums ir ārkārtīgi lietderīgs, jo tas īsteno Pētniecības pamatprogrammu un ir daļa no tās, jo īpaši enerģētikas un transporta jomā, tostarp aeronautikas jomā. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas saskaņoti atbalsta pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbības, un šī iniciatīva arī atbalstīs pētniecības prioritāšu īstenošanu komunikāciju un informācijas tehnoloģiju jomā attiecībā uz kurināmā elementiem un ūdeņradi, bet tā arī veicinās un palielinās valsts un privātos ieguldījumus kurināmā elementu un ūdeņraža pētniecībā dalībvalstīs un asociētajās valstīs.

  Vladko Todorov Panayotov, ALDE grupas vārdā. – (BG) Eiropai ir jātiek galā ar klimata pārmaiņām un jānodrošina dabas resursu piegādes noteiktība. Ņemot vērā, ka izejvielu un gatavās produkcijas cenas pastāvīgi palielinās, izrādās, ka šis uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts.

Pastāv risinājums, un tas ir meklējams jaunā tehnoloģijā, kas preventīvi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, no vienas puses, un ļaus efektīvāk izmantot un ietaupīt izejvielas, no otras puses. Tas ir veids, kā Eiropa var būt par līderi, pārvarot globālās sasilšanas ietekmi un saglabājot savu konkurētspēju pasaules izejvielu tirgū. Tam ir vajadzīgi palielināti ieguldījumi pētniecībā un jaunā tehnoloģijā, ņemot vērā katras dalībvalsts potenciālu.

Jo īpaši jaunai tehnoloģijai, ūdeņraža tehnoloģijai un kurināmā elementu attīstībai būs galvenā loma, pārvarot energoresursu deficītu, kā arī vides aizsardzībā un Kioto protokolā noteikto mērķu sasniegšanā. Tomēr mums ir jāņem vērā, ka šīs tehnoloģijas paredz tādu metālu izmantošanu kā platīns, pallādijs un zelts, kas ir neatņemamas jauno iekārtu un aprīkojuma konstrukcijas sastāvdaļa. Tikai tad, ja mēs īstenosim jaunas, ārkārtīgi efektīvas un videi nekaitīgas metodes, lai iegūtu un reģenerētu šos metālus, mēs varēsim nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu ūdeņraža tehnoloģijas attīstību un kurināmā elementu attīstību.

Kopuzņēmuma izveidei ir jāintegrē visu to valstu centieni, kam ir pieredze gan ūdeņraža tehnoloģijas un kurināmā elementu tiešā izstrādē, gan tādu tehnoloģiju izstrādē, kas paredzētas ilgtspējīgai un videi nekaitīgai vajadzīgo izejvielu iegūšanai. Šie pasākumi ir jāveicina jaunajās dalībvalstīs, kurām ir plaša pieredze šajās jomās, piemēram, Bulgārijā, kurā darbojas pētnieku grupas, kas jau daudzus gadus strādā pie šādiem projektiem un kas ir sasnieguši ievērojamus panākumus.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ir grūti nepiekrist mēģinājumam sagatavot piemērotus noteikumus kopuzņēmumam kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas jomā. P. E. Locatelli interesantajā ziņojumā ir raksturota šī iniciatīva kā daudzsološs valsts un privātās partnerības piemērs, īstenojot kopēju tehnoloģisku iniciatīvu. Jā, šajā atzinumā, kas ir manā priekšā, Padome atzīst tāda tehnoloģiskā izaicinājuma milzīgo sarežģītību, kas saistīts ar šādu elementu praktisko pielietošanu. Ekspertu priekšā ir neizmērojami grūts uzdevums, atrodot pētniecības veidus, kas garantētu veiksmīgu rezultātu. Daži zinātnieki, piemēram, paredz, ka radīsies ievērojami ierobežojumi kurināmā elementu praktiskai izmantošanai. Ja mēs pieņemam, ka ūdeņradis ir tikai enerģijas nesējs, mums jāatceras, ka tā praktiskai pielietošanai, piemēram, kurināmā elementos katru reizi ir jāizmanto citi enerģijas avoti tās ražošanai. Ja mēs pārvarēsim šo grūtību, mūs sagaida papildu grūtības kaut vai, piemēram, vajadzība atrast piemērotas tehnoloģijas ūdeņraža glabāšanai un pārvadāšanai.

Es pievēršu uzmanību šim jautājumam, ņemot vērā turpmāko likumdošanas darbu pie teksta, par kuru Eiropas Parlaments gatavo savu atzinumu. Ļaujiet man pateikt tieši, neuzskatot to par kritisku komentāru: mans galvenais eksperts apgalvo, ka šī pieeja nedos rezultātus.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties cienījamajiem deputātiem par viņu komentāriem. Es arī vēlētos pateikt, ka, ieviešot Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, mēs patiešām sākam ar jaunu jēdzienu. Es patiesi ceru, ka tas izdosies, jo šai jaunajai pieejai ir jābūt noderīgai, ieviešot Eiropā dažus jaunus aspektus.

Tas, ko mēs ieviešam, patiesībā ir solis no projektu finansēšanas uz programmu finansēšanu un stabilāku atbalstu privātajā un valsts partnerībā, un es runāju par „privāto un valsts” partnerību, jo ir skaidrs, ka iniciatīvas un stratēģiskās pētniecības darba kārtības izriet no tehnoloģiju platformām, kuras ir šo Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu pamatā. Ir obligāti jāstrādā kopā, un šajās Kopīgajās tehnoloģiju iniciatīvās es saskatu, kā grupas reāli sanāk kopā Eiropas Savienības mērogā. Daži lielākie konkurenti Eiropā sanāk kopā, lai šajā pirmskonkurences posmā tie varētu apvienot savas zināšanas un stiprināt Eiropu pasaules mērogā.

Tāpat šajā kontekstā es gribētu teikt, ka šī īpašā tehnoloģiju iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga, jo tā attiecas uz enerģētikas nozari, un katru dienu mums tiek atgādināts par šīs nozares nozīmīgumu.

Viens no Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (ESP plāns) svarīgākajiem mērķiem ir paātrināt zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrādi un īstenošanu. Es zinu, ka jūs strādājat pie saviem atzinumiem par ESP plānu, un es ļoti vēlos dzirdēt jūsu viedokļus. Kā jau es iepriekš teicu, kurināmā elementu un ūdeņraža KTI ir interesants modelis citām jomām, un, tiklīdz tas tiks apstiprināts, tas noteikti kļūs par daļu no ESP plāna.

Cerams, ka mēs redzēsim, kādas izmaiņas tas ieviesīs nākotnē. Viena pēdējā lieta, ko es vēlētos pieminēt, jo es nezinu, vai tulkojums bija pareizs, ir tāda, ka Eiropas Komisija ieguldīs līdz pat EUR 470 miljoniem nākamo sešu gadu laikā, kad šī Kopīgā tehnoloģiju iniciatīva tiks īstenota, un, protams, tā sagaida, ka privātais sektors divkāršos minēto summu, kas arī veicinās šīs pūles.

  Priekšsēdētāja. − T. R. Madurell noteikti šeit nav, bet es esmu pārliecināta, ka referente P. Locatelli ar mums sazināsies, jo komisāra teiktais ir ārkārtīgi svarīgs.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien plkst. 12.00.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Péter Olajos (PPE-DE) , rakstiski. – (HU) Pēdējo piecdesmit gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir divkāršojies, tajā pašā laikā enerģijas patēriņš ir četrkāršojies. Šī iemesla dēļ mums nav citas iespējas, kā vien atzinīgi novērtēt kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā un nodrošināt visu vajadzīgo atbalstu tā dibināšanai.

Es saprotu J. D. Haug rūpes par kopuzņēmuma finansēšanu, bet nedrīkst pieļaut, ka finansiālie apsvērumi kavē šo iniciatīvu. Atslēgvārdi ir novatorisms un dzīvesveida maiņa. Tomēr tas maksā naudu, bet, no otras puses, tas dos rezultātus. Modernās ekonomikās jauninājumi veido 70–80 % no ikgadējā IKP pieauguma.

Kādēļ mums ir jāiegulda ūdeņradī? Tāpēc, ka tas ir vidēja līmeņa enerģijas avots. „Krājumi” nevar izbeigties; šis elements ir visvairāk sastopamais elements visumā. Tomēr to var uzskatīt tikai par fosilo degvielu alternatīvu, ja spēsim to ražot no atjaunīgiem enerģijas avotiem par konkurētspējīgām izmaksām, ražošanas procesa laikā atmosfērā neradot oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kanādā un ASV ūdeņraža nozīme tika atzīta jau 2002. gadā. Šajās valstīs tiek izmantoti jau vairāki simti tūkstoši “ekoloģisko transportlīdzekļu”, un tajās pastāvīgi palielinās ūdeņraža sūkņu uzpildes staciju skaits. Eiropas Savienībā tiek izmantoti aptuveni astoņpadsmit tūkstoši videi nekaitīgu transportlīdzekļu, kamēr pieejamo ūdeņraža sūkņu skaitu nav pat vērts pieminēt.

Ja mēs vēlamies novērst pilnīgu sabrukumu, mēs nedrīkstam taupīt līdzekļus šīm tehnoloģijām un degvielai; mums ir jārīkojas. Es gribētu izmantot iespēju uzaicināt savus kolēģus deputātus uz savu Greenovation konferenci, kas paredzēta Parlamentā nākamnedēļ, 28. maija pēcpusdienā. Pēc diskusijas dalībniekiem būs iespēja veikt izmēģinājuma braucienu ar ūdeņradi darbināmā autobusā vai automašīnā.