Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 19. maijs - Strasbūra

26. Attālākie reģioni (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0158/2008), ko Reģionālās attīstības komitejas vārdā sagatavoja Margie Sudre, par stratēģiju attālākajiem reģioniem: novērtējums un perspektīvas (2008/2010(INI)).

  Margie Sudre, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Komisijas sagatavotais attālāko reģionu ciešāku partnerattiecību novērtējums ir, maigi izsakoties, vienpusējs, un tajā nav minētas visas reālās grūtības. Tomēr šo reģionu pieejamības un konkurences uzlabošana, kā arī reģionālās integrācijas sasniegšana joprojām ir piemēroti mērķi, kas atspoguļo šo reģionu prioritātes.

Azoru salu, Kanāriju salu, Gvadelupas, Gajānas, Madeiras, Martinikas un Reinjonas pazīstamais tēls kā reģionu, ko subsidē Kopiena vai valstu fondi, neņemot vērā šāda finansējuma pozitīvo ietekmi, tiek nepietiekami kompensēts ar patiesu pievienoto vērtību, ko tie sniedz ES vides, kultūras un ģeogrāfiski stratēģiskā izteiksmē.

Struktūrfondi joprojām veicina attālāko reģionu attīstību. Tomēr es ceru, ka Komisija neatlaidīgi piemēro savas pašreizējās un turpmākās politikas atbilstīgāk šo reģionu reālajai situācijai, lai risinātu pastāvīgos ierobežojumus, ar ko tie saskaras. Pārāk sistemātiska metodoloģija papildu izmaksu apjoma noteikšanai būtu nesamērīga un neņemtu vērā katra attālākā reģiona individuālos raksturlielumus. Kopienas politiku novērtējuma arvien lielākais nozīmīgums nedrīkst novest pie nevajadzīgu statistisku instrumentu izveides.

Man ir žēl, ka Tirdzniecības ģenerāldirektorātam sākumā trūka intereses, pat ja tas bija tikai sākumā, kad notika sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Man ir jāmudina Komisija, kad pienāks laiks panākt galīgo vienošanos ar ĀKK valstīm, turpināt meklēt kompromisu, kas ņemtu vērā attiecīgo attālāko reģionu intereses, un tāpat man tā ir jāmudina kaimiņvalstu interesēs piešķirt patiesu nozīmi plašākam Kaimiņattiecību politikas rīcības plānam.

Attiecībā uz transportu manā ziņojumā ir paustas bažas par civilās aviācijas iekļaušanu Eiropas CO2 emisiju tirdzniecības sistēmā. Ir svarīgi neapdraudēt centienus, kas izdarīti, lai uzlabotu attālāko reģionu pieejamību.

Kopienas pasākumiem ir jākalpo par katalizatoru uzņēmējdarbības garam, lai izveidotu izcilības centrus, ko vadītu tādas nozares kā atkritumu apsaimniekošanas, atjaunīgo enerģijas avotu, enerģijas pašpietiekamības un bioloģiskās dažādības nozares, kas pilnībā izmantotu attālāko reģionu priekšrocības un zinātību.

Es atzinīgi vērtēju sabiedriskās konsultācijas par ES stratēģijas attālākajiem reģioniem nākotni, bet uzskatu, ka, lai gan izvēlētos tematus – klimata pārmaiņas, demogrāfisko izmaiņu un migrācijas pārvaldība, lauksaimniecības un jūras politika – noteikti nedrīkst ignorēt, tie neattiecas uz visām mūsu reģiona interesēm. Man ir žēl, piemēram, ka EK līguma 299. panta 2. punkta darbības joma, kas ir ES politikas attālāko reģionu atbalstam stūrakmens, netika iekļauta darba kārtībā, lai piešķirtu debatēm juridisko, iestāžu un politisko pamatu, ko tās ir pelnījušas.

Manuprāt, šobrīd ir jāizskata tādi temati kā sabiedrisko pakalpojumu nozīmīgums ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai attālākajos reģionos, jautājums par valsts atbalstu, diferencētu nodokļu režīmu uzturēšana, bezdarba un nevienlīdzības saglabāšanās, veidi, kā pārvarēt vietējo tirgu ierobežotību, integrācija Eiropas pētniecības vidē, attālāko reģionu efektīva līdzdalība Eiropas politikās, lai veicinātu jauninājumus un pārvarētu digitālo nošķirtību, un finansēšanas kārtība sadarbības projektiem ar kaimiņvalstīm.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz uzsvērt mana ziņojuma mērķus, proti, nodrošināt apstākļus attālāko reģionu ekonomiskajai attīstībai un tādējādi garantēt to iedzīvotājiem patiesu pārticību, lai stiprinātu viņu konkurētspēju un pārliecinātu šos attālākos reģionus, ka arī viņiem ir vieta Eiropas nākotnē.

Paldies jau iepriekš par jūsu atbalstu rītdienas balsojumā.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos teikt, ka mēs ļoti augstu vērtējam šo ziņojumu. Tas ir ļoti profesionāls ziņojums, un es vēlētos pateikties Margie Sudre ne tikai par ziņojumu, bet arī par viņas dalību un aktīvo iesaistīšanos Attālāko reģionu konferencē, kas notika pagājušajā nedēļā Briselē.

Tāpat es vēlētos pateikties Reģionālās attīstības komitejai un Zivsaimniecības komitejai, jo īpaši atzinuma sagatavotājam P. Guerreiroi, par līdzdalību pārdomās par nākotnes stratēģiju attālākajiem reģioniem un arī E. J. Fernandes, S. Marques un P. Casaca. Es vēlētos pateikties par ieguldījumu sabiedriskajās konsultācijās, kuras mēs uzsākām pagājušajā septembrī. Šis konsultāciju posms tikko noslēdzās ar konferenci, kas notika pagājušajā nedēļā.

Galvenais šīs konferences rezultāts ir dubultās attālāko reģionu integrācijas izaicinājums, kā arī ideja par attālākajiem reģioniem kā vietu, kur realizēt izmēģinājuma projektus, jo īpaši tādās jomās kā atjaunīgie enerģijas avoti. Tāpat konferencē ļoti skaidri tika pausta ideja, ka attālākajiem reģioniem ir daudz unikālu iespēju un ka tie ir visas ES virzītājs un spēka avots.

Runājot par pašu ziņojumu, es gribētu uzsvērt, ka es pilnībā piekrītu nozīmei, kādu Parlaments piešķir vajadzībai saglabāt stratēģiju, kas ir īpaši pielāgota attālāko reģionu īpatnībām un vērtībām, un mēs Komisijā esam gatavi paplašināt stratēģijas darbības jomu, iekļaujot jaunus izaicinājumus. Protams, Komisijas norādītie izaicinājumi – klimata pārmaiņas, demogrāfisko izmaiņu un migrācijas pārvaldība, lauksaimniecības un jūras politika – nav vienīgie, un mēs esam atvērti jaunām idejām.

Tāpat es varu piekrist M. Sudre, kad viņa aicina uzlabot koordināciju starp Reģionālo fondu un Eiropas Attīstības fondu. Tāpat es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt integrēt attālākos reģionus Eiropas pētniecības telpā, kā arī veicināt sadarbību ar kaimiņu reģioniem. Šajā sakarā es uzskatu, ka pārveidotā kohēzijas politika nepārprotami ir palīdzējusi stiprināt attālāko reģionu situāciju attiecībā uz sadarbības mērķi.

„Attālāko reģionu dimensija”, ja es to tā varu saukt, ir tikusi aizsargāta un pastiprināta pēc daudzu Kopienas politiku reformas: ne tikai kohēzijas politikas, bet arī lauksaimniecības, lauku attīstības, reģionālā valsts atbalsta shēmu, Eiropas POSEI programmas vai ES jūras politikas reformas.

Es pārliecinoši uzskatu, ka šie politikas pasākumi lieliski atbilst attālāko reģionu vajadzībām. Ar 2007. gada septembra paziņojumu mēs uzsvērām vajadzību izmantot visas iespējas, ko piedāvā Eiropas politiku reforma laika periodā no 2007.–2013. gadam, un no saviem daudzajiem dažādajiem attālāko reģionu apmeklējumiem es redzu, ka šajā virzienā ir veiktas daudzas iniciatīvas, lai gan es uzskatu, ka šīs iniciatīvas ir papildus jāpastiprina un jāattīsta.

Attiecībā uz veidu, kādā Komisija organizēja sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un diskusijas par emisiju tirdzniecības sistēmu, es gribētu teikt, ka attālākie reģioni no paša sākuma ir bijuši neatņemama diskusiju daļa un Komisija ir sistemātiski informējusi un iesaistījusi diskusijās attālāko reģionu pārstāvjus.

Ņemot to vērā, es vēlētos jums arī apliecināt, ka Komisija turpinās ņemt vērā attālāko reģionu īpašās intereses ne tikai tagad, bet arī turpmākajās sarunās par šo tematu.

  Pedro Guerreiro, Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PT) Atzinumā, ko sagatavoja Zivsaimniecības komiteja, kas ir vienīgā parlamentārā komiteja, kura nolēma sagatavot atzinumu, ir iekļauta virkne ierosinājumu, lai atbalstītu attālāko reģionu intereses. Tie ir šādi: ņemt vērā teritoriju, kas atbilst to ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām kā ekskluzīvām piekļuves zonām; nodrošināt Kopienas atbalstu zvejas flotes atjaunošanai un modernizēšanai; izveidot Kopienas programmu, lai atbalstītu maza mēroga piekrastes zvejniecību; nodrošināt Kopienas atbalstu zivsaimniecības zinātniskajiem pētījumiem un zivju krājumu aizsardzībai un atjaunošanai; ieviest sociāli ekonomiskus pasākumus, lai kompensētu zvejniekiem tādu pasākumu ietekmi, kas paredzēti zivsaimniecības resursu saglabāšanai, kā arī pastiprināt un turpināt Kopienas atbalstu, piemēram, zivsaimniecības POSEI.

Mēs uzskatām, ka šie svarīgie Zivsaimniecības komitejas ierosinājumi ir jāatspoguļo rezolūcijā, kas tiks pieņemta rītdienas plenārsēdē, tāpēc mēs atkārtoti iesniedzam izskatīšanai astoņus grozījumus, attiecībā uz kuriem mēs lūdzam jūsu atbalstu.

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

  Oldřich Vlasák, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, attālāko reģionu īpašā situācija noteikti ir pelnījusi Eiropas Savienības īpašu uzmanību. Nav šaubu, ka Eiropas stratēģija attālākajiem reģioniem līdz šim ir devusi dažus pozitīvus rezultātus. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka dažas strukturālas problēmas joprojām pastāv, un tam būs vajadzīga mūsu uzmanība nākotnē. Mums ir jāpatur prātā, ka ne visas attālāko reģionu problēmas var atrisināt, jo dažas no tām ir sui generis problēmas, kas izriet no tā, ka, izņemot Franču Gajānu, mēs pārsvarā runājam par attālām teritorijām, kuras sastāv no salām, un mēs nevaram izmainīt to īpašās ģeogrāfiskās un strukturālās īpašības.

Es vēlētos brīdināt šajā sakarā par pārlieku centralizēti vadīto sociālo tehnoloģiju. Saistībā ar jautājumiem, ko mēs pārrunājām attiecībā uz attālākajiem reģioniem, tas ir pat vēl kategoriskāk par to, ka ir jāizskata solidaritātes principa īstenošana. Nav šaubu, ka attālākajiem reģioniem ir vajadzīgi citi nosacījumi, kad runa ir par valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem. Arī tas ir jāņem vērā Eiropas tiesību aktos, kam ir jāpalīdz saglabāt šo reģionu īpašie raksturlielumi un mazināt ierobežojošos faktorus. Tomēr var diskutēt, cik efektīvas var būt sarežģītās Eiropas finanšu programmas šajā sakarā. Manuprāt, gadījumā, ja valsts un reģionālais atbalsts tiek pareizi piemērots attiecībā uz vietējiem apstākļiem, tas ir daudz efektīvāks atbalsta veids attālākajiem reģioniem. Es uzskatu, ka tā vietā Eiropas strukturālās politikas pamatā ir jābūt principam, ka finanšu atbalsts galvenokārt ir jāvirza uz nabadzīgākajiem reģioniem, kur tas ir visvairāk vajadzīgs neatkarīgi no tā, vai tā ir sala, kalns vai reti apdzīvots apgabals.

  Emanuel Jardim Fernandes, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt komisāri un Komisiju par šo iniciatīvu, kas noteikti piedāvā jaunu iespēju attiecībā uz attālāko reģionu un to iedzīvotāju problēmām.

Sabiedriskās konsultācijas atklāšana ir radījusi lielu atsaucību. Es uzskatu, ka ļoti daudz jau ir paveikts, tostarp komisāres pieminētā sanāksme, kas bija ļoti produktīva. Tomēr es gribētu pievērsties atzinuma projektam, kas ir līdzsvarots atzinums un kas mums ir ļāvis panākt vienprātību. Šis atzinums liecina par zināmu papildināmību ar Komisijas uzsvērtajām perspektīvām attiecībā uz klimata pārmaiņām u.c.

Vispirms es gribētu norādīt uz jautājumu par Lisabonas stratēģiju, kas, manuprāt, ir būtisks, meklējot risinājumu attālāko reģionu problēmām šajā jaunajā fāzē, uz vajadzību piemērot visas politikas un programmas šai situācijai un arī uz jautājumu par garantētu finansējumu.

Nobeigumā es vēlētos arī pieminēt, ka, lai gan Zivsaimniecības komitejas atzinums noteikti ir koncentrēts uz galvenajiem aspektiem, pastāv arī detalizēta informācija, ko varētu uzsvērt. Grūtākais bija apvienot visu sektoru, kad mērķis ir izstrādāt stratēģiju attālākajiem reģioniem, kas apņemtu visas iespējamās attīstības jomas.

  Jean Marie Beaupuy, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, laikā, kad mūsu planēta ir kļuvusi par mazu ciematu – ir tik viegli pārvietoties no vienas pasaules malas uz citu – mums ir jāsaprot, kādu iespēju šie attālākie reģioni dod Eiropas Savienībai. Kā norādīja mūsu referente M. Sudre vairākos sava ziņojuma punktos, mums pieder milzīgi resursi attālākajos reģionos: lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, pētniecībā, tehnoloģijās un tūrismā. Mums ir lielākā jūras platība pasaulē, kas sasniedz 25 miljonus km2. Kā teikts ziņojumā, tas ir iemesls, kādēļ mums ir jāstiprina šie resursi, lai attālākajiem reģioniem būtu veiksmīga loma mūsu kopējā nākotnē.

Mans otrais punkts attiecas uz īpašo situāciju pilsētas teritorijās – es runāju kā Apvienotās grupas pilsētu jautājumos priekšsēdētājs un es šeit šovakar redzu daudzus savus kolēģus deputātus no apvienotās grupas – jo tieši pilsētu teritorijās bezdarba problēma ir koncentrēta visvairāk, trīs reizes pārsniedzot bezdarba līmeni Eiropas kontinentā. Arī migrācija visvairāk attiecas uz pilsētu teritorijām, un tieši tur iedzīvotāju skaita svārstības atstāj lielāko ietekmi.

Komisāre, jums šī ir unikāla iespēja ieviest integrētu pieeju, izmantojot ne tikai dažādos Eiropas fondus, bet arī dažādās politikas, kā arī valdības, reģionālos un vietējos projektus. Ja mēs neattīstīsim šo komplekso pieeju, mēs nevarēsim efektīvi darboties attālākajos reģionos vai vislabākajā veidā izmantot tiem piederošos resursus.

Es jums pateicos jau iepriekš, komisāre, par Eiropas noteikumu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka integrētā pieeja veicina visu mūsu ieviesto pasākumu rezultātus.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, UEN grupas vārdā es vēlētos pateikties M. Sudre par šī temata izskatīšanu. Eiropas solidaritātes interesēs mums ir jāņem vērā attālāko reģionu īpašā situācija. Patiešām, tas ir mūsu morālais pienākums rūpēties par šo reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju. Teritoriālajai kohēzijai, kas minēta Lisabonas līgumā – lai arī tā nav domāta burtiskā un ģeogrāfiskā nozīmē – ir jāaptver arī ES visattālāko reģionu dimensija.

Ir jāuzsver vajadzība pēc ciešākas sadarbības, ar to saprotot vieglāku piekļuvi, lielāku konkurētspēju un reģionālās integrācijas uzlabojumus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visu šo darbību mērķis ir tie aizjūras teritoriju iedzīvotāji, kurus būtiski skar jūras un gaisa transporta, bezdarba, tūrisma, zvejniecības, pienācīga līmeņa izglītības un veselības aprūpes, kā arī vispārējas interneta platjoslas piekļuves jautājumi. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst, ka šie reģioni diemžēl ir pakļauti dabas katastrofām. Attālākajiem reģioniem ir savas priekšrocības, bet tiem ir arī problēmas. M. Sudre ziņojums ļauj tās apskatīt daudz tuvāk.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Mēs uzskatām, ka ziņojums ir pozitīvs, lai gan tajā ir punkti, kuriem mēs nepiekrītam.

Mēs atbalstām to ierosinājumu pieņemšanu, ar kuriem mēs iepazīstinājām Reģionālās attīstības komitejā attālāko reģionu interesēs; viens no piemēriem ir arguments, ka attālāko reģionu īpašajām iezīmēm ir vajadzīga stratēģija, kuras pamatā būtu politikas un pasākumi, kuri nav atkarīgi no pagaidu kritērijiem vai gadījuma rakstura labklājības tendencēm, kuri ir piemēroti katra šī reģiona atšķirīgajām vajadzībām un palīdz rast risinājumus pastāvīgajiem ierobežojumiem, ar ko tie saskaras.

Tajā ir uzsvērts valsts dienestu nozīmīgums ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai attālākajos reģionos tādās jomās kā gaisa un jūras transports, pasta pakalpojumi, enerģija un sakaru tīkli, neaizmirstot platjoslas interneta piekļuvi vai pasākumu steidzamu pieņemšanu, lai apkarotu pastāvīgo bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzīgo ienākumu sadali šajos reģionos, kam ir vieni no vissliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Tomēr mēs uzskatām, ka dažus aspektus varētu precizēt un uzlabot un ka tas ir jādara. Kopienas atbalsta pasākumiem attālākajos reģionos, piemēram, ir jābūt pastāvīgiem un atbilstīgi finansētiem, ņemot vērā, ka grūtības, ar ko tie saskaras, arī ir pastāvīgas. Turklāt, lai nodrošinātu, ka pasākumi šo reģionu interesēs un to statusa precizēšana ir saskanīgāka un efektīvāka, dažādajās Kopienas politikās ir ne tikai visaptveroši jāņem vērā to īpašās attāluma iezīmes, bet ir jāizveido arī pienācīgi finansēta Kopienas programma, nodrošinot atbalstu šiem reģioniem, un tajā ir jāņem vērā visi pastāvošie pasākumi.

Tādēļ mēs ierosinām šos grozījumus.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šim labajam M. Sudre sagatavotajam pašiniciatīvas ziņojumam ir divi pamatmērķi, proti, novērtēt Komisijas paziņojumā iekļautos secinājumus un ieteikumus un sniegt pamatu — un, manuprāt, tas sniedz lielisku pamatu — diskusijai par mūsu attālāko reģionu perspektīvām. Pat ja referente uzskata, ka Komisijas pārskatā tēlota pārlieku optimistisku aina vai vismaz daļēji tāda, mums tomēr ir jābūt lepniem, ka Eiropas atbalsts ir devis iespēju šādam progresam attālākajos reģionos.

No vienas puses tas nekādā ziņā nenozīmē palīdzības samazināšanu šiem reģioniem, kura sniegšana, protams, ir EK līgumā noteiktas juridiskas saistības. No otras puses mēs zinām, ka sevišķu līdzekļu piešķiršana attālākajiem reģioniem ir vienīgais piemērotais veids, kā nodrošināt, lai šie reģioni panāktu ilgtspējīgu attīstību.

Kā jau referente to pareizi konstatējis, tas nav pasargāšanas, nodrošināšanas un aizsargāšanas jautājums vien, bet drīzāk piesaistīšana, pievilcības radīšana un turpināšana sadarboties ciešāk. Šajā ziņojumā pareizi ir uzstāts, piemēram, lai diskusijas par turpmāko atbalsta stratēģiju attālākajiem reģioniem tiktu koncentrētas uz tādām problēmām, kā klimata pārmaiņas, demogrāfiskās pārmaiņas, migrācijas vadība, lauksaimniecība un jūrniecības politika, taču ir jāņem vērā arī nepieciešamība pieņemt nostājas attiecībā uz citām Kopienas politikām. Eiropas programmu jaunajai paaudzei ir arī jāiezīmē sākums nepieciešamajam attālāko reģionu ekonomiku dažādošanas procesam, un nav jāaprobežojas vienīgi ar pašreizējā attīstības līmeņa saglabāšanu, kas lielā mērā sasniegta, pateicoties ES palīdzībai.

Ņemot vērā šos apsvērumus, mēs pilnībā atbalstām šo ziņojumu.

  Iratxe García Pérez (PSE). − (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es atkārtoti paužu pateicību M. Sudre kundzei par viņas darbu šī ziņojuma sagatavošanā un par vairākuma vienprātības panākšanu Reģionālās attīstības komitejā par politiku attālākajiem reģioniem.

Šajā politikā ir jābūt trijiem pamataspektiem: tajā ir jāpalielina piekļuve, jāuzlabo konkurētspēja un jāstiprina reģionālā integrācija.

Struktūrfondu ieguldījums šo reģionu attīstībā ir bijis svarīgs un arī būs svarīgs nākotnē sasniegtā kohēzijas līmeņa saglabāšanā un atšķirību mazināšanā. Tādēļ Komisijai ir svarīgi parādīt lielāku elastīgumu. Tai ir jāsekmē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma izmantošana attālākajiem reģioniem, izmantojot pietiekami plašu tās kompetences definīciju, lai būtu iespējams piekļūt visam fondam [C1].

Vēl viena svarīga problēma ir piekļuves uzlabošana, un šī iemesla dēļ svarīgi ir, lai pret attālākajiem reģioniem būtu citāda attieksme saistībā ar transportu.

Ceturtais Kohēzijas fonda ziņojums pievēršas jaunajām problēmām, un mēs noteikti ceram, ka Komisija ņem vērā, ka attālākajos reģionos šīs problēmas ir svarīgas.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, svarīgs jautājums, kam Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību, ir atbalsts tiem salu reģioniem ES, kuri nav iekļauti to reģionu vidū, kuri minēti Līgumā, bet kuriem tomēr ir daudz kopēja ar tiem.

Pret salu dalībvalstīm ES ir jāattiecas tāpat, kā pret attālākajiem reģioniem. Tas ir svarīgi saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, jo salu dalībvalstis un dalībvalstu salu reģioni zināmā mērā atrodas vienlīdz teritoriāli un ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, kā attālākie reģioni. Tāpēc pret mazo salu dalībvalstīm un dalībvalstu salu reģioniem ir jāizturas tieši tāpat, kā pret attālākajiem reģioniem; tās ir jāiekļauj tajās pašās privilēģiju stratēģijās, kā šie reģioni. Piemēram, tām ir jāsaņem atsevišķa valsts atbalsta pakete, jo tās veido tiltu ES ar tādiem reģioniem, kā Vidusjūras austrumu daļu.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kaut arī M. Sudre ziņojums daudzām Eiropas valstīm var šķist nesvarīgs, jo tikai nedaudzās no tām ir attālākie reģioni, kas ir tik attāli, kā, piemēram, Azoru salas vai Madeira, tomēr viņas pieeja piesaistīja manu interesei. Es uzskatu, ka ziņojums var radīt iedvesmu līdzīgām politikām valstīs ar salu reģioniem, it īpaši arhipelāgiem un arī kalnu reģioniem, kā manā valstī Grieķijā. Šo reģionu ģeogrāfiskās kultūras īpatnības ir unikāls resurss, kā arī neizdevīgs stāvoklis.

Tādēļ es apsveicu M. Sudre kundzi par viņas darbu, jo viņa ir devusi man ierosmi iesniegt dažus priekšlikumus saistībā ar šiem reģioniem. Turklāt es ierosinu, kā ir jāveic pasākumi, lai izmantotu salu un kalnu reģionu ģeogrāfiskās kultūras īpatnības. Ir jāizveido attīstības stratēģija, lai saglabātu un stiprinātu teritoriālās kohēzijas principu. Ir jāattīsta statistisko rādītāju sistēma, kas ļautu labāk novērtēt atšķirības starp salu un kontinenta teritorijām. Ir jābūt arī lielākam elastīgumam, pieņemot Eiropas un valstu palīdzības politikas produktīvām darbībām salās. Ir jārisina šādi jautājumi: līdzvērtīga piekļuve iekšējam tirgum un praktiskas palīdzības sistēmas izveidošana salām; ietekme uz klimata pārmaiņām salās, it īpaši esošo problēmu, tādu kā sausums, palielināšanās; ērtāki transporta sakari starp salu un kalnu reģioniem un kontinentu. Visbeidzot, īpaša prioritāte ir jāpiešķir salu enerģijas pieprasījuma nodrošināšanai, attīstot un īstenojot enerģijas ražošanas projektus, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas un atjaunojamie enerģijas avoti. Ir jāizveido platjoslas pieslēgumi, un jāstiprina salu un kalnu reģionu tūrisma dzīvotspēja.

Visu šo iemeslu dēļ es vēlreiz apsveicu M. Sudre kundzi. Paužu pilnīgu atbalstu šim ziņojumam, cerot, ka kaut kad Komisija sagatavos līdzīgu ziņojumu par manis minētajiem reģioniem.

  Manuel Medina Ortega (PSE). − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dažās no runām, ko mēs šo pēcpusdien dzirdējām, šķiet, nav ņemts vērā, ka attālākajos reģionos realitāte ir pavisam citādāka. Nav tā, ka tie ir nabadzīgi reģioni. Mēs runājam par mazām, ierobežotām un ļoti izolētām teritorijām, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no Eiropas Savienības teritorijas un kurās dzīvo kopumā četri ar pus miljoni iedzīvotāji.

Eiropas Savienība var pamest šīs teritorijas likteņa varā, nolemjot to iedzīvotājus nabadzībai un piespiežot tos emigrēt uz Eiropas Savienības valstīm, kas nozīmētu 4,5 miljonu imigrantu uzņemšanu.

Par laimi Eiropas Komisija saprot, kādā situācijā ir šīs teritorijas, un jau pirms krietna laika izveidoja īpašu režīmu. Tagad Komisija apspriežas ar mums. M. Sudre ir sagatavojusi vērtīgu ziņojumu kā atbildi uz šo apspriešanos, kurā viņa uzsver, piemēram, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta, kurš atbild par attālākajiem reģioniem, saglabāšanu, un izsaka ļoti īpašus priekšlikumus saglabāt sabiedriskos pakalpojumus, sekmēt jauninājumus un likvidēt digitālo plaisu. Uzskatu, ka Parlamentam ir jāapstiprina M. Sudre ziņojums viņas izvirzīto iemeslu dēļ.

  Catherine Neris (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ziņojums, par kuru Parlaments balsos rīt, mums pareizi atgādina, ka attālāko reģionu īpatnībās ir arī to spēks. Līdztekus traucēkļiem, kas tos kavē, tiem ir arī nenoliedzamas priekšrocības, un mums steidzami ir jāizmanto šīs priekšrocības, lai attālākie reģioni turpmāk var attīstīties patiesā un ilgtspējīgā veidā. Jauna stimula došana mūsu salām arī nozīmē izaugsmi: tas nozīmē ilgtspējīga pamata nodrošināšana augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu ražošanai, kas dod ieguldījumu lauksaimniecības produktu dažādošanai ES līmenī. Tas nozīmē arī patiesi veicināt strauju tūrisma objektu attīstību, kuru pamatā ir mūsu dažādā ainava un kultūras mantojuma bagātība. Tas nozīmē arī to priekšrocību izmantošanu, ko sniedz attālāko reģionu ģeogrāfiskais novietojums, it īpaši Karību jūrā un Indijas okeānā, sekmējot ciešāku sadarbību ar trešām kaimiņvalstīm un attīstot mūsu salas — tieši tāpēc, ka tās ir salas — par zinātnisko pētījumu izcilības centriem, it sevišķi jūrniecības, klimatoloģijas un vides pētniecībai.

Tomēr vienīgais veids, kā sasniegt šos mērķus, ir izmantot Līguma 229. panta 2. punkta īpašo tiesisko regulējumu, kurā norādīta detalizēta Eiropas sabiedrības politikas piemērošana, it īpaši enerģijas un transporta nozarē, bet arī saistībā ar starptautiskajām tirdzniecības politikām, kurās ir svarīgi, lai sarunās par Ekonomikas partnerības nolīgumu tiktu ņemtas vērā attālāko reģionu intereses. Attālākie reģioni ir patiesi un nebeidzami aktīvi, taču secinājums no tā ir nepieciešamība pēc taisnīgas attieksmes — tādas, kas nozīmē diferenciāciju.

Nešaubīsimies, ka Komisija, sagatavojot tās pieeju, ņems visu šo vērā.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Attālākie reģioni ir īpaši. Daudzi no tiem ir mazas, nošķirtas salas, un, manuprāt, M. Sudre ir atradusi labu līdzsvaru, raksturojot to īpatnības un labi piemērojot tiem instrumentus.

Kā Eiropas Parlamenta deputāts no Nīderlandes, vēlos ziņot par attīstību Nīderlandes Karalistē. Mums ir trīs mazas salas – Sawa, St. Maarten un Boinaire, kas grasās pāriet uz citu statusu un arī kļūt par attālākajiem reģioniem. Tomēr es nedomāju, ka tas notiks tik ātri un ka iedzīvotāji varēs balsot par to pirms 2009. gada vēlēšanām. Saskaņā ar jauno Lisabonas līgumu, mēs varam pieņemt tos daudz ātrāk. Lai to paveiktu, mums nav jāgroza Līgums. Iespējams, D. Hübner kundze var pateikt, vai Komisija, kopumā ņemot, ir pilnībā gatava pieņemt šīs trīs salas ar kopumā 19 000 iedzīvotājiem.

  Sérgio Marques (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, neskatoties uz mūsu kolēģes M. Sudre apsveikšanu ar lielisko ziņojumu, vēlos minēt trīs punktus par Eiropas Savienības nākotnes stratēģiju attālākajiem reģioniem.

Pirmkārt, ir jāapsveic Eiropas Komisija par sekmīgu dalību debatēs par Eiropas politikas tendencēm saistībā ar attālākajiem reģioniem un turpmāko stratēģiju, kas būtu jāpieņem. Es atzīstu par labu arī sabiedrisko apspriešanu internetā un pēdējās nedēļas svarīgo konferenci, ko veicināja Eiropas Komisija, par šo jautājumu.

Otrkārt, ir jāatzīst, ka Eiropas stratēģija attālākajiem reģioniem ir svarīga nākotnei, kā arī šobrīd. Ir riskanti uzskatīt, ka pa šo laiku attālāko reģionu panāktās ekonomiskās un sociālās attīstības dēļ Eiropas darbība ir mazāk nepieciešama. Tomēr mums vienmēr ir jāapzinās, ka attālāko reģioni vienmēr atradīsies īpašā situācijā, un tiem būs nepieciešama diferencēta Eiropas reakcija, kas ir atbilstoša šai ļoti īpašajai situācijai.

Trešais un pēdējais punkts ir par to, cik ļoti svarīgi tas ir priekš tā visa, kas jādara, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju arī attālākajos reģionos, tās piemērošana šajos reģionus ir daudz problemātiskāka to ļoti īpašās situācijas dēļ.

Tādēļ es vēlos ieteikt D. Hübner kundzei veikt Eiropas Komisijas veicinātu pētījumu, lai noteiktu, ar kādiem sarežģījumiem saskaras attālākie reģioni, īstenojot Lisabonas stratēģiju, un kādā veidā tos var pārvarēt.

  Madeleine Jouye de Grandmaison (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ar lielu prieku varu izteikt atzinību par M. Sudre ziņojuma kvalitāti.

10 gadus pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā mēs nevaram neatzīt, ka ES politika saskaņā ar 229. panta 2. punktu ir panākusi patiesu progresu. Tomēr šodien ir laiks sākt jaunu posmu, kurš ir balstīts uz pārmijas pieeju saistībā ar attiecībām starp ES un attālākajiem reģioniem. Tas prasīs ES vairāk ņemt vērā attālāko reģionu sniegtās priekšrocības saskaņā ar pagājušās nedēļas semināru. Manuprāt, jaunajai stratēģijai ir jākoncentrējas uz attīstību — uz attīstības veidiem, kas skaidri noteikti mūsu potenciāla realizēšanas koncepcijā, kā arī ir jāuzlabo situācija. Tas ir vienlīdz saistīts gan ar zinātnisko pētniecību, jūras resursiem, bioloģisko dažādību, Eiropas sociālo politiku, klimata pārmaiņām un nesalīdzināmo ieguldījumu, ko attālākie reģioni var sniegt kultūras dažādības jomā. Esmu atbilstoši iesniedzis daudzus grozījumus un ceru, ka tie panāks to mērķi.

Atbalsts jaunajai pieejai nozīmē, ka attālākajiem reģioniem tiks doti līdzekļu kļūt par patiesiem partneriem Eiropai, un tieši šajā ziņā mums ir vajadzīga jauna perspektīva — paredzēt divu veidu partnerību, no kuras visi var gūt labumu.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, ļoti īsi atbildēšu uz L. van Nistelrooij kunga jautājumu — jā, mēs šajā jautājumā strādājam kopā ar Nīderlandes valdību pēdējo pusotru gadu. Par laimi izmaiņas, kuras tika atļautas saskaņā ar Līgumu, tika ieviestas, tādējādi mēs ceram, ka kādu dienu mums būs trīs jaunas teritorijas.

Attiecībā uz izteikto komentāru, ļaujiet man vispirms teikt, ka saskaņā ar Eiropadomes decembrī noformulēto lūgumu Komisija šajā rudenī sagatavos paziņojumu, kas stratēģiju attālākajiem reģioniem, es ceru, virzīs izlēmīgi un pragmatiski.. Mūsu pieeja ir risināt abas jaunās problēmas, bet visupirms sekmēt visu iespēju izmantošanu.

M. Sudre kundze, jūsu ziņojumu es uzskatu par palīdzību tilta izveidošanā starp esošo un plānoto stratēģiju attālākajiem reģioniem, un tā šim ziņojumam ir ļoti svarīga loma. Es arī esmu ļoti pārliecināta, ka pareizais virziens patiesi ir visupirms piešķirt līdzekļus attālākajiem reģioniem, ko uzsvēra vairāki deputāti.

Ļaujiet man šajā sakarā minēt arī mūsu turpmāko Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, kura būs ļoti svarīgs Francijas prezidentūras dokuments. Attālākajiem reģioniem ir spēcīga nozīme šajā kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas sagatavošanas procesā, jo attālākie reģioni patiesi iemieso mūsu centienus sasaistīt teritoriāli nošķirtas teritorijas Eiropas teritorijā. Tādēļ es atzinīgi vērtēju tā stingru iesaistīšanos sabiedriskajā apspriešanā attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju.

Saistībā ar pēdējo jautājumu, ļaujiet man vienkārši jūs vēlreiz pārliecināt, ka Komisija turpinās sekmēt koordinētu un integrētu pieeju un mēģinās panākt sinerģiju starp dažādām Kopienas politikām, kas attiecas uz attālākajiem reģioniem.

  Margie Sudre, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es acīmredzami vēlos pateikties visiem runātājiem, kuri piedalījās šajās debatēs, un vēlos arī vairākkārt pateikties Komisijai par tās iniciatīvu pagājušajā nedēļā par turpmāko stratēģiju attālākajiem reģioniem.

Es vēlētos atbildēt uz dažiem manu kolēģu deputātu izvirzītajiem jautājumiem, un esmu pateicīga viņiem par šī ziņojuma sirsnīgo uzņemšanu. Atbildot uz P. Guerreiro kunga jautājumu, atbalsts, ko viņš vēlas redzēt atjaunošanai un pētniecībai attiecībā uz zivsaimniecību un palīdzības palielināšanu, jau ir paredzēts Eiropas Zivsaimniecības fondā. Tā jau šobrīd veido daļu no politikām, pret kurām ES un it īpaši Komisija un Zivsaimniecības komiteja, ir uzņēmusies saistības, kaut arī šis ziņojums ir saistīts ar reģionālās attīstības politiku. Tādēļ, vienlaikus ņemot vērā ārkārtīgi lielo zivsaimniecības nozīmi mūsu attīstībā, manā ziņojumā nav dota tik plaša vieta, kā to būtu vēlējies P. Gueirrero kungs. Atgādināšu viņam, ka mēs runājam par reģionālo attīstību.

Medina Ortega jau atbildēja uz mūsu grieķu kolēģim, kurš aicināja šo pašu politiku piemērot visām salām, un izskaidroja atšķirību, ko veido daudzu tūkstošu kilometru atšķirtība no Eiropas kontinenta. Tomēr, lai cik lielu progresu mēs sasniegtu, mēs vienalga būsim tūkstošiem kilometru attālumā. Un kaut arī es labi saprotu visu salu iedzīvotāju piedzīvotās problēmas, mēs nevaram skaidri piemērot tās pašas atkāpes un noteikumus salām, kas atrodas vienīgi dažu stundu attālumā, braucot ar laivu, vai dažu minūšu attālumā, lidojot ar lidmašīnu. Šis pavisam noteikti nav jautājums par salu situācijas neatzīšanu, bet — ļaujiet man atkārtot — ir milzu atšķirība starp jūsu salām un to attālumu līdz kontinentam, un mūsu attālākajiem reģioniem, kas atrodas ļoti tālu.

P. Gueirrero kungs, jūs runājāt otro reizi, lai mudinātu, ka mūsu pieeju nevajadzētu pamatot uz pagaidu kritērijiem. Mūsu situācijā acīmredzami nav nekā īslaicīga — tā ir diezgan pastāvīga situācija, bet mēs neprasām pastāvīgu palīdzības sniegšanu vienādā līmenī bezgalīgi, jo mēs ceram, ka spēsim panākt pārējos Kopienā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.

Rakstiski paskaidrojumi (Reglamenta 142. pants)

  Toomas Savi (ALDE) , rakstiski. - Šajā ziņojumā ir sniegts ļoti labs pārskats par problēmām, ar ko saskaras Azoru salas, Kanāriju salas, Gvadelupa, Franču Gviāna, Martinika, Reinjona, Sentmārtina un Sentbartolomeja kā ģeogrāfiski attāli Eiropas Savienības reģioni, bet arī norāda atšķirības izturēšanās ziņā pret dažādām dalībvalstu aizjūras teritorijām.

Tomēr ir vairāki reģioni dalībvalstu suverenitātē, kuriem nav piešķirts tāds pats statuss, kā attālākajiem reģioniem. Piemēram, Lielbritānijas Virdžīnu salu vai Grenlandes iedzīvotāji ir Eiropas Savienības pilsoņi, taču Eiropas Parlamenta vēlēšanas šajos reģionos nenotiek, savukārt Arubas iedzīvotāji ir Eiropas Savienības pilsoņi, kuriem ir piešķirtas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Daudz mulsinošāks ir fakts, ka neviena no iepriekš minētajām teritorijām patiesībā nav Eiropas Savienības daļa.

Es patiesi uzskatu, ka Eiropas Savienības attiecībām ar dalībvalstu aizjūras teritorijām un šo teritoriju pilsoņiem ir jākļūst vienādām, paturot prātā vienādu attieksmi pret Eiropas Savienības pilsoņiem.