Indekss 
Debates
PDF 756k
Pirmdiena, 2008. gada 19. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1. Sēdes atsākšana
 2. Priekšsēdētāja paziņojums
 3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 4. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)
 5. Politisko grupu sastāvs (sk. protokolu)
 6. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)
 7. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)
 8. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 9. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)
 10. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)
 11. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)
 12. Apropriāciju pārvietojumi (sk. protokolu)
 13. Lūgumraksti (sk. protokolu)
 14. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)
 15. Finansiālo interešu deklarācija (sk. protokolu)
 16. 2009. gada sesijas datumi (sk. protokolu)
 17. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)
 18. Darba kārtība
 19. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
 20. Vides krimināltiesiskā aizsardzība (debates)
 21. Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāme 2009. finanšu gadam (debates)
 22. Izejvielu un preču tirgus (debates)
 23. Kopuzņēmuma izveide kurināmā elementu un ūdeņraža jomā (debates)
 24. Kopienas tabakas fonds (debates)
 25. Miera programmas novērtējums un nākotnes stratēģija (debates)
 26. Attālākie reģioni (debates)
 27. ES patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam (debates)
 28. Nākamo sēžu darba kārtība: sk. protokolu
 29. Sēdes slēgšana


  

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 17.05)

 
1. Sēdes atsākšana
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sēdi, kas tika pārtraukta 2008. gada 8. maijā.

 

2. Priekšsēdētāja paziņojums
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, pagājušajā nedēļā 2008. gada 14. maijā teroristu organizācija ETA veica kārtējo uzbrukumu Spānijā. Guardia Civil virsnieks Juan Manuel Pińuel Villalón tika nogalināts automašīnā ievietotas bumbas sprādziena rezultātā pie policijas kazarmām Legutiano, Alavas provincē. Eiropas Parlaments stingri nosoda šo nicināmo slepkavību, kā arī nicināmo rīcību, kuras rezultātā tika ievainoti citi virsnieki.

Visa Eiropas Parlamenta vārdā es gribētu paust dziļas skumjas un patiesu līdzjūtību upura ģimenei. Tāpat es vēlos pasludināt mūsu solidaritāti ar Spānijas iedzīvotājiem un viņu valsts amatpersonām, demokrātiskajām iestādēm un drošības spēkiem.

Tagad mēs ievērosim klusuma brīdi noslepkavotā policijas virsnieka piemiņai.

(Parlaments piecēlās kājās uz klusuma brīdi.)

 

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

4. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

5. Politisko grupu sastāvs (sk. protokolu)

6. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

7. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)

8. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

9. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

10. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

11. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

12. Apropriāciju pārvietojumi (sk. protokolu)

13. Lūgumraksti (sk. protokolu)

14. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

15. Finansiālo interešu deklarācija (sk. protokolu)

16. 2009. gada sesijas datumi (sk. protokolu)

17. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, sakarā ar kalendāra saskaņošanu ir izplatīts dokuments, kurā vēlēšanu datums ir attēlots zilā krāsā jūnija pirmajā nedēļas nogalē. Jūs pats zināt, ka visas Eiropas vēlēšanas kopš 1979. gada ir rīkotas otrajā vai trešajā jūnija nedēļas nogalē. Es gribētu jautāt, kurš un kad nolēma pavirzīt tuvāk nākamā gada Eiropas vēlēšanas uz šiem jaunajiem datumiem jūnija pirmajā nedēļas nogalē.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Mēs ieprotokolēsim jūsu darba kārtības jautājumu, B. Posselt, un mēs sniegsim jums atbildi atbilstīgā veidā.

 

18. Darba kārtība
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Ir izplatīta darba kārtības projekta galīgā versija, kas tika sagatavota Priekšsēdētāju konferences sanāksmē 2008. gada 15. maijā saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hartmut Nassauer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vienreiz gadā kāda neizskaidrojama iemesla dēļ ir ierasts, ka visas komitejas tiekas Strasbūrā. Šķiet, ka tam nav loģiska izskaidrojuma. Rezultātā komitejas šovakar tiekas tajā pašā laikā, kad jautājumi, kas attiecas uz to atbildības jomu, tiek izskatīti plenārsēdes darba kārtībā.

Šāda situācija nekam neder. Patiesībā vienīgais iespējamais risinājums ir tāds, ka turpmāk komitejas tiekas Strasbūrā un mēs pārceļamies uz plenārsēdēm Briselē, lai atrisinātu konfliktu! Tomēr, visā nopietnībā, tas, ka komitejas tiekas šeit Strasbūrā, nedrīkst turpināt nonākt konfliktā ar plenārsēdēm un grupu sanāksmēm, kā tas ir noticis līdz šim, jo īpaši pēdējos divos gados un par spīti visiem paziņojumiem, ka ir jāizvairās no šādiem konfliktiem. Tagad mums pat ir atteikuma periods. Nav neviena praktiska iemesla, kāpēc komitejas sanāksmēm ir jānonāk konfliktā ar plenārsēžu darbību. Es būtu pateicīgs, ja jūs darītu visu iespējamo, lai sakārtotu šo jautājumu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Liels jums paldies, H. Nassauer. Es informēšu Priekšsēdētāju konferenci par jūsu raksturoto situāciju, un es esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim apmierinošu risinājumu.

Ir ierosināti šādi darba kārtības grozījumi:

Pirmdiena:

Grozījumu nav.

Otrdiena:

Sociāldemokrātu grupa ir pieprasījusi papildināt otrdienas darba kārtību ar Komisijas paziņojumu par romu stāvokli Itālijā bez rezolūcijas priekšlikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man precizēt mūsu priekšlikuma būtību. Mēs prasām Komisijas paziņojumu ne tikai par romu stāvokli Itālijā, bet arī par viņu situāciju šeit Eiropā kopumā. Mūsu grupas sanāksmē šodien mēs pārrunājām to, ka Itālijā šobrīd ir ļoti sarežģīta situācija. Tomēr mēs nevēlamies apgalvot, ka situācija attiecas tikai uz Itāliju vai ka minoritāšu aizsardzība un romu sociālā integrācija ir īpaši Itālijas problēma. Mēs norādījām uz Itāliju tikai tāpēc, ka tur šobrīd problēma ir aktuāla milzīgā mērogā.

Mēs gribam saņemt no Komisijas informāciju par to, ko tā ir darījusi pēdējos gados ar ievērojamo finansējumu, ko mēs tai esam piešķīruši, lai efektīvi atbalstītu vietējos projektus, lai izvairītos no tāda notikumu pavērsiena, kāds šobrīd ir novērojams Itālijā.

Tādēļ mēs pieprasām vispārējas debates. Debašu sākumpunkts būtu situācija Itālijā, bet ļaujiet man kategoriski uzsvērt, ka es negribu, lai tās tiktu koncentrētas tikai uz Itāliju. Mums ir jāņem vērā daudzi citi faktori ne tikai situācija Itālijā. Galvenokārt mēs gribam uzzināt no Komisijas, ko tā ir darījusi iepriekš un kādus pasākumus tā plāno īstenot nākotnē. Tādēļ mēs būtu pateicīgi, ja Komisija otrdien varētu darīt zināmu savu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zaļo/EFA grupa atbalsta šo ierosinājumu, turklāt divos veidos, jo mēs uzskatām, ka ir būtiski pārrunāt romu stāvokli Eiropas Savienībā kā tādā, zinot par pēdējiem notikumiem Itālijā, un arī tāpēc, ka mēs visi zinām, ka Eiropas Savienības rīcībā ir līdzekļi, lai iejauktos, bet šie līdzekļi nav labi zināmi, un tie parasti netiek pārrunāti.

No abiem viedokļiem mēs ārkārtīgi priecājamies, ka šī diskusija notiek, bet mēs baidāmies, ka tā varētu nebūt pēdējā, vismaz runājot par Itāliju.

 
  
MPphoto
 
 

  Joseph Daul , PPE-DE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Priekšsēdētāju konferencē tas nebija paredzēts, bet acīmredzot tam ir vieta darba kārtībā. 2007. gada septembrī mums bija diskusija. Romu problēma ir ļoti reāla gan Eiropai kopumā, gan Rumānijai, un mēs to apzinājāmies, apmeklējot Rumāniju. Manuprāt, septembrī mums ir paredzēta diskusija par šo jautājumu. Vai nebūtu vēlams, lai mūsu grupa ierosina, ka sākotnēji Itālijas problēmu pārrunā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, un atturēties no oficiālas diskusijas šeit Parlamentā līdz brīdim, kad mēs būsim tai sagatavojušies? Tā ir PPE-DE grupas nostāja.

 
  
  

(Parlaments pieņēma priekšlikumu.)

Trešdiena, Ceturdiena:

Grozījumu nav.

(Tādējādi tika noteikta darba kārtība.)

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, labas kārtības interesēs es vēlos paziņot, ka mēs plānojam pieprasīt balsojuma atlikšanu par M. Grosch ziņojumu, kas attiecas uz atpūtas laiku un jautājumu par autobusu šoferiem. Pastāv principiāla vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju pusēm, un mēs vēlamies, lai tas tiktu atspoguļots M. Grosch ziņojumā. Es tikai vēlos brīdināt citas grupas, ka mums ir jālūdz atlikt balsojums.

 

19. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, administratora amats Eiropas Parlamenta informācijas birojā Luksemburgā ir bijis brīvs vairāk nekā divus gadus. Es vēlētos uzzināt amata izziņošanas rezultātus; kādēļ pieteicās viens kandidāts, kura pieteikuma anketa bija nepilnīga; un kas trūka anketā? Kāpēc mums nebija nekādas informācijas šajā jautājumā? Tāpat es gribētu zināt, ko administrācija plāno darīt, lai aizpildītu šo amatu, kas tik ilgi ir bijis brīvs?

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, liels jums paldies par jūsu vārdiem plenārsēdes sākumā, runājot par noslepkavoto Guardia Civil virsnieku, Spānijas bruņotajiem spēkiem un, protams, Spānijas tautu. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Es uzskatu, ka vienīgais veids, kā uzvarēt ETA un teroristus, ir saglabāt vienotību pret terorismu.

Manuprāt, visiem Eiropas demokrātiem ir jāizrāda vienotība un atbalsts Spānijas un Francijas valdībām šajā kopējā uzdevumā, un mums ir jāapvieno nesenās pagātnes absurdais dalījums. Parādīsim, ka mēs visi esam vienoti pret terorismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jelko Kacin (ALDE). - (SL) 28. aprīlī lidmašīna, kas pieder Maķedonijas aviosabiedrībai MAT un kas bija ceļā uz Ēģipti ar 76 pasažieriem uz klāja, bija spiesta nolaisties Stambulā, jo Grieķijas iestādes atteicās ļaut tai šķērsot Grieķijas gaisa telpu.

Februārī Grieķijas iestādes atteicās izsniegt MAT atļauju čartera lidojumiem uz Cofu, par pamatojumu norādot aviosabiedrības nosaukumu MAT (Maķedonijas aviosabiedrība). 2006. gada jūnijā parakstītā Eiropas kopējās aviācijas telpas nolīguma mērķis bija radīt paplašinātu kopējo aviācijas telpu ar kaimiņvalstīm, tostarp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Saskaņā ar nolīgumu Grieķijas iestādēm ir pienākums izpildīt MAT prasību. Grieķijas veiktā MAT lidojumu bloķēšana ir piemērojamo tiesību aktu, ES līgumu un starptautisko gaisa satiksmes tiesību aktu pārkāpums. Aviosabiedrības nosaukuma minēšana par šī lēmuma pamatu arī ir pretrunā kopējām Eiropas vērtībām.

Mani interesē, kādus pasākumus Eiropas iestādes un Komisija ierosina, lai izbeigtu šo diskriminējošo praksi, kas ir pretrunā personu, preču un pakalpojumu brīvai kustībai un tiek vērsta pret valstīm, kuras pretendē uz dalību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  László Tőkés (Verts/ALE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, Centrāleiropas austrumu daļā mums arī ir jāsaskaras ar komunisma kaitīgajām sekām uz vidi. To nekādā ziņā nevar uzskatīt tikai par vietēju jautājumu; tā ir kopēja Eiropas problēma, kas ietekmē mūs visus. Kad notika režīma maiņa, mūsu valstis, tostarp Rumānija, nebija gatavas attiecībā uz vides aizsardzības stratēģijām.

Es atbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas (PPE-DE) pārstāvja Hartmut Nassauer ziņojumu par vides krimināltiesisko aizsardzību, un es vēlos, lai tie, kas nodara nopietnu kaitējumu videi, tiktu saukti pie krimināltiesiskās atbildības, pastiprinot un nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Cianīda tehnoloģija ir jāaizliedz Roŗia Montanć (Verespatak). Mežu izciršana Szekler un citos Rumānijas reģionos arī kaitē videi. Arī autoceļš, kas tiek būvēts Transilvānijā, var nodarīt nopietnu kaitējumu videi. Būvniecības darbi Bystroye kanālā Ukrainā turpinās. Bulgārijā tiek būvēta jauna kodolelektrostacija pēc tam, kad šī dalībvalsts bija spiesta slēgt Kozloduy rūpnīcu. Mums ir jāpievērš lielāka uzmanība šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvia-Yvonne Kaufmann (GUE/NGL). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, diskusijā par Lisabonas līgumu Vācijā dažas kreisi noskaņotas grupas apgalvo, ka Līgums ieviestu nāvessodu, lai, kā viņi apgalvo, cilvēkus varētu sodīt, apspiežot sacelšanos, un, pamatojot savus apgalvojumus, tie atsaucas uz Eiropas Konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību (EHRC). Tas būtībā ir nedzirdēts kauna traips EHRC, kas ir Eiropas vērtību sistēmas neatņemams pamats un tādējādi Eiropas simbols, kurš ir saistīts ar mieru, brīvību un tiesiskumu.

Es esmu nobažījusies, ka cilvēki tiek pakļauti šāda veida iebiedēšanai par EHRC, kurai ES pievienosies saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem. Tāpat es kaislīgi iebilstu pret dažu kreisi noskaņotu politiķu piekritēju paziņojumiem, pielīdzinot Reformu līgumu Hitlera 1933. gada pilnvarojošajam aktam. Tie ir ne tikai pilnīgi absurdi; tie ir arī aplams Vācijas fašisma banalizējums. Tas pārsniedz pieklājības un ētikas robežas.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, Apvienotā Karaliste ir viena no septiņām valstīm, kas ierosina tiesību aktus, lai pieņemtu Padomes pamatlēmumu attiecībā uz kopējiem noteikumiem par tādu normatīvu lēmumu realizēšanu, kuri pieņemti prombūtnē. Tas nozīmēs, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotājus varēs tiesāt, atzīt par vainīgiem un piespriest sodu ārvalstī bez viņu klātbūtnes tiesā, un pēc tam viņus varēs izvest uz šo valsti apcietināšanai. Viņi nevarēs sevi aizstāvēt tiesā, bet viņiem būs jāpierāda sava nevainība pēc notiesāšanas.

Lai gan pastāv noteikums par lietas otrreizēju izskatīšanu, ne visas ES dalībvalstis savās tiesību sistēmās atzīst lietas otrreizēju izskatīšanu. Tas papildus sagraus habeas corpus principu un brīvību no patvaļīga aresta un apcietināšanas, ko Apvienotās Karalistes iedzīvotāji ir tradicionāli baudījuši un kas ir Apvienotās Karalistes tiesību un brīvību pamatā. Viss, kas ir bijis labs Apvienotajā Karalistē, pakāpeniski tiek iznīcināts dēļ dalības šajā postošajā organizācijā ar nosaukumu Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Bulgārijas iestāžu dažu pēdējo nedēļu rīcība kārtējo reizi skaidri parāda, ka tām nav nekādu plānu un vēlmes risināt mūsu valsts lielāko problēmu: pārkārtot tiesu sistēmu un iekšlietas. Tā vietā, lai aizsargātu iedzīvotāju dzīvības un tiesības, prezidents, premjerministrs, prasītāja birojs, Iekšlietu ministrija un Sofijas mērs ir apvienojušies simboliskā organizācijā un izmanto varas sviras tikai tam, lai nodarbotos ar politisko bandītismu pret tiem, kas viņiem nepiekrīt.

Vēl ļaunāk ir tas, ka lielākā daļa Bulgārijas plašsaziņas līdzekļu, kam būtu jābūt stabilākajam garantam, nodrošinot mūsu valsts demokrātiskā attīstības modeļa nenovēršamību, ar finanšu interesēm ir sasaistīti ar kriminālām aprindām un varas pārstāvjiem, kas ir kļuvuši par to aizrautīgiem aizbildņiem un līdzdalībniekiem.

Visiem, kas nepiekrīt oficiālajai nostājai, tiek liegts izpausties un liegta piekļuve sabiedriskajai sfērai. Diemžēl visi mūsu centieni izskatīt šos jautājumus un pārrunāt tos Bulgārijā ir sastapušies ar spēcīgu pretestību no korumpēto iestāžu puses, tādēļ mēs bijām spiesti censties panākt Eiropas Tiesas iesaistīšanos, lai glābtu mūsu valsts statusu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu teikt dažus vārdus par ārkārtīgi kritisko un dziļi satraucošo situāciju Libānā.

Parlamentā mēs esam sekojuši līdzi situācijai un daudzkārt diskutējuši par tādas ieilgušās krīzes sekām, ko radīja iestāžu darbības sabrukums, nespēja ievēlēt republikas prezidentu, ekonomiskais strupceļš, kurš izveidojies komerciālā un administratīvā centra okupācijas rezultātā, un bailes no teroristu uzbrukumiem.

Situācija ir izvērsusies dažāda veida vardarbībā no Hezbollah puses, jo valdība nolēma aizliegt Hezbollah nekontrolētā telekomunikāciju tīkla darbību.

Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man jums atgādināt, ka Katarā tiek gatavota trausla valsts apspriede. Tomēr mums ir visiem spēkiem jācenšas veicināt šis valsts dialogs, kas ir jārisina, pienācīgi ņemot vērā Lībijas iedzīvotāju vispārējās intereses un to vēlmi pēc labklājības, drošības un valsts neatkarības. Izmantosim visas iespējas, ko mums piedāvā mūsu asociācijas nolīgums ar Lībiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es jūs aicinu man pievienoties, Eiropas Parlamenta vārdā nosūtot veiksmes vēlējumus visiem Eiropas Savienības dalībvalstu karavīriem, kas dienē Čadā. Šajā augsta riska ES misijā, ko ir sankcionējusi ANO, tiks dislocēti 4000 dalībvalstu karavīri, cenšoties aizsargāt un atbalstīt 430000 bēgļu un iekšienē pārvietotas personas, kas pašlaik dzīvo 42 nometnēs. Misijas sastāvā ir vairāki simti Īrijas karavīru, kas ievēro Īrijas armijas miera uzturēšanas un humanitārā atbalsta cēlo tradīciju.

Šī misija ir piemērs tam, ko mēs Eiropā šobrīd varam darīt, un patiešām norāde uz to, ko mēs varētu darīt vēl efektīvāk un savlaicīgāk, tiklīdz mēs īstenosim humanitāro palīdzību, Petersbergas uzdevumus un Lisabonas līguma kopējās ārpolitikas un aizsardzības politikas noteikumus.

Es jūs mudinu, priekšsēdētāja kungs, nodot mūsu laba vēlējumus dislocētajiem karavīriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es nāku runāt par romu minoritātes un jauno dalībvalstu iedzīvotāju situāciju Itālijā. Pēdējo dienu laikā ir notikuši policijas reidi romu kopienās Romā. 118 no aizturētajām personām tika pavēlēts izraidīt nekavējoties, un jaunais mērs ir teicis, ka viņš izraidīs 20000 personu. Romu nometnēs Neapoles piepilsētā ir notikuši ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumi, un pūlis liedza ugunsdzēsējiem tikt klāt, lai nodzēstu ugunsgrēkus. Simtiem imigrantu ģimeņu ir devušās bēgļu gaitās, glābjot savu dzīvību, un ir ziņots par vairākiem pazudušiem bērniem. Mana kolēģe Viktória Mohįcsi ir bijusi Romā. Viņa ir nosūtījusi satraucošus ziņojumus, un es ceru, ka viņai rīt būs iespēja atbildēt uz Padomes paziņojumu.

Mēs zinām, ka uzbrukumi imigrantu kopienām daudzās dalībvalstīs ir problēma, bet vardarbības līmenis Itālijā ir īpašs. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir apsūdzējusi Itāliju, ka tā aizskar migrantus, un man šķiet, ka pēdējā vēlēšanu kampaņa ir radījusi situāciju, kad uzbrucēji paliek nesodīti. Pat komisārs F. Frattini, kas bija pirmais, kurš mācīja jaunās dalībvalstis par etnisko minoritāšu integrāciju, šobrīd apšauba Šengenas Nolīgumu. Šis jautājums ir Eiropas mēroga problēma. Tas skar Eiropas Savienības dibināšanas būtību, un es mudinu Komisiju un Padomi steidzami pārrunāt šo jautājumu, lai redzētu, kā var palīdzēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Limas samitā kāds Eiropas Parlamenta deputāts iesniedza rezolūcijas par nabadzību un sociālo atstumtību grozījumus, atbalstot abortus. Šis jautājums ir ārpus Eiropas Savienības iestāžu lēmumu pieņemšanas pilnvarām. Šādus jautājumus nosaka valsts tiesību akti.

Pārrunu laikā Sociālo lietu komitejā par apmaiņas programmām, vidi, izglītību un kultūru atsevišķā balsojumā abu kontinentu parlamentu pārstāvji un Eiropas Parlamenta pārstāvji noraidīja grozījumu, kas nozīmēja, ka komiteja to nepieņēma. Neviens no parlamentiem neuzskatīja to par pieņemšanas vērtu. Pārrunās komitejā un plenārsēdē balsošanas procedūra tika nomainīta uz abu parlamentu pārstāvju kopēju balsojumu. Pēc tam grozījumi tika pieņemti pateicoties Latīņamerikas parlamentāriešu balsojumiem. Šīs prakses pieņemšana nozīmētu, ka jebkurš no mums Eiropas Savienības vārdā varētu starptautiskos dokumentos ieviest noteikumus, kas pārsniedz ES pilnvaras un uzliek tai pienākumus. Es iebilstu pret šādu praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Strož (GUE/NGL). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manuprāt, attiecīgajām Kopienas struktūrām un iestādēm ir steidzami jārisina nacionālistiski noskaņotu militāru grupu veidošanās nopietnā parādība dažās dalībvalstīs, jo īpaši Čehijā un Ungārijā. Kā jūs zināt, šajās valstīs ir izveidota tā sauktā nacionālā gvarde, un to pieļauj valsts iestādes. Šo ekstrēmi labējo organizāciju mērķis ir atbalstīt nacionālismu un rasismu, kā arī iebiedēt cilvēkus, kas nav nacionālisti un kuru uzskati ir kreisi orientēti. Tas tika skaidri parādīts Prāgā pirms dažām dienām. Kamēr Ungārijas gvarde pārsvarā koncentrējas uz to, lai sagrautu attiecības starp ungāriem un kaimiņu tautām, Čehijas gvarde, vienlaicīgi esot arī fanātiska, šobrīd kļūst par instrumentu, lai iebiedētu ne tikai kreisi orientētos, bet arī demokrātiski domājošos iedzīvotājus. Šīs organizācijas, kas nav savienojamas ar tādas Eiropas ideju, kuras pamatā ir draudzība tautu starpā, ir vēl bīstamākas, jo tās savās rindās uzņem gan bijušos, gan pašreizējos šo valstu militāro spēku locekļus. Es vēlos steidzami darīt jums zināmus šos faktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Mann (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Priekšsēdētāju konference nesen nolēma ierobežot apvienoto grupu ietekmi. Turpmāk mūsu sanāksmes var notikt Strasbūrā tikai ceturtdienās. Šajā dienā cilvēktiesību eksperti, piemēram, nevar piedalīties apvienoto grupu sanāksmēs, jo viņi ir iekļauti runātāju sarakstā debatēs par steidzamiem jautājumiem. Turklāt vairums deputātu ceturtdienu pēcpusdienās dodas uz saviem vēlētāju apgabaliem, un var gadīties, ka viņiem ir jāpavada ceļā vairākas stundas, pirms viņi sasniedz savas mājas.

Lai gan es pilnībā atbalstu vajadzību veltīt pietiekami daudz laika likumdošanas darbam, apvienotās grupas ir nepieciešamas. Mēs esam brīvprātīgi apvienojuši spēkus, lai pārbaudītu jautājumus, kuru izskatīšanai komitejās nepietiek laika, piemēram, jautājumu par Tibetu, ģimenes un bērnu aizsardzību, vismazāk attīstītajām valstīm, Baltijas reģionu vai dzīvnieku labturību. Mēs esam pamanāmi, mēs esam sadzirdami un mēs esam atbildīgi par daudzām Eiropas Parlamenta iniciatīvām. Tagad šie aktīvākie EP deputāti tiek izcelti, apklusināti, apturēti viņu darbībā un nostādīti fait accompli priekšā ar lēmumu, ka viņi vairs nedrīkst tikties otrdienās vai trešdienās. Lūdzu, nodrošiniet, priekšsēdētāja kungs, ka šis nesaprātīgais lēmums tiek atcelts.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es nevēlos komentēt šo lēmumu, bet man jāsaka, ka Parlamenta priekšsēdētājs nav tik varens, kā jūs, šķiet, uzskatāt. Tomēr, es, protams, izskatīšu šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Magda Kósáné Kovács (PSE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vatikānā pagājušajā nedēļā Pāvests uzņēma Ungārijas katoļu bīskapu konferences locekļus. Šajā pieņemšanā katoļu baznīcas vadītājs pauda atzinību par Ungārijas baznīcas darbību un kritizēja sekulāro valsti, kas, kā viņš teica, soda ģimenes; viņš nosodīja tiesību aktu, kas ļauj neprecētiem pāriem reģistrēt juridiskas partnerattiecības, pamatojoties uz to, ka tas legalizē neprecētu pāru kopdzīvi un piešķir pilsoniskas tiesības geju attiecībām. Viņš apgalvoja, ka šis tiesību akts ir ne tikai pretrunā baznīcas doktrīnām, bet arī pārkāpj Ungārijas Konstitūciju.

Sekulārajā Eiropā dalībvalstis neiejaucas reliģiskos jautājumos un baznīca neizdara ideoloģisku spiedienu uz valsti. Lisabonas līgums garantē cilvēka pamattiesības, tostarp reliģijas brīvību, kā arī nodibina iestāžu attiecības starp ES un baznīcām.

Tomēr sadarbības pamatā var būt tikai savstarpīgums, tādēļ mēs stingri mudinām Komisijas priekšsēdētāju J. M. Barroso rīkoties, pamatojoties uz viņam piešķirtajām pilnvarām, un uzsākt dialogu ar katoļu baznīcu, lai aizsargātu sekulāro Eiropu un Eiropas vērtības. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos turpināt tematu, ko uzsāka mans kolēģis Thomas Mann, par apvienoto grupu sanāksmju pārcelšanu uz ceturtdienu pēcpusdienām. Ja mērķis ir palīdzēt EP deputātiem vairāk koncentrēties uz plenārsēdēm, tad es tiešām šaubos. Savā veidā tas ir mūsu darbs būt par Mädchen für alles, dalīt savu laiku dažādām darbībām, un šāds solis arī nevar liegt vairumam EP deputātu aizbraukt ceturtdienas pēcpusdienā, jo viņiem ir jāpaspēj uz lidmašīnu, lai dotos mājās un tiktos ar balsotājiem nākamajā dienā. Un es baidos, ka šādā veidā apvienotās grupas diemžēl tiks nostādītas situācijā, kad, no vienas puses, tās ierobežos plenārsēdes un, no otras puses, pienākumi pret vēlētājiem. Manuprāt, tas nopietni vājinātu apvienoto grupu aktīvo darbību.

Iespējams, labākais veids ir uzticēties apvienotajām grupām, ka tās pašas atradīs praktiskāko un elastīgāko modus vivendi, un mani uzmundrināja jūsu sniegtā atbilde Thomas Mann, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Guy-Quint (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, tas ir nedaudz satraucoši, ka Komisijai ir jāatgādina par tās pienākumu taisnīgi īstenot Eiropas politikas katras valsts teritorijā.

Francijas valdība ir faktiski izolējusi Overņas reģionu un atsaukusi pienākumu pārvaldīt Eiropas Sociālā fonda resursus no vietējā nodarbinātības plāna. Valdības nostāja nav izprotama. Attiecīgajām struktūrām ir izcila administratīvā darba pieredze, un šis vienpusējais lēmums apdraud struktūras, kas gadiem ilgi ir strādājušas, lai integrētu sabiedrībā nabadzīgākos cilvēkus.

Eiropas Komisijai ir jāatgādina Francijas valdībai par tās pienākumiem atbilst noteikumiem par Eiropas finansējuma izmantošanu un ievērot tos. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka nolīgumi ar Eiropas Savienību tiek piemēroti domstarpības raisošā un vienpusējā veidā vienas valsts dažādās daļās.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, sarunu uzsākšana par jaunu ES partnerattiecību sadarbības nolīgumu ar Krieviju ir saskārusies ar zināmiem šķēršļiem dažu dalībvalstu rīcības dēļ, ko varētu uzskatīt par obstrukcionismu. Es priecājos, ka ES Padomes prezidentūra, Komisija un Lietuva ir panākušas vienprātību, kas ļauj mums atjaunot iepriekšējo nolīgumu, kura darbības termiņš beidzās pagājušajā gadā.

Atliekot sarunas ar Krieviju, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Pastāv vairāki temati, sākot ar vidi un enerģiju un beidzot ar vīzu režīmiem, imigrāciju, pārrobežu projektiem un neatrisinātiem jautājumiem attiecībā uz Gruziju un Moldovu, kuriem ir vajadzīga vispusīga politiskā vienošanās par kopējiem mērķiem un pasākumiem. Es ticu, ka Komisija izmantos savas pilnvaras sarunās, ņemot vērā visu dalībvalstu labākās intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk Gyürk (PPE-DE). - (HU) Paldies par iespēju runāt, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, nākamais Krievijas un Eiropas Savienības samits Sibīrijā var pavērt jaunas iespējas. Viens no sanāksmes iespējami svarīgiem rezultātiem būs divpusējais nolīgums, kas varētu ilgtermiņā noteikt attiecības starp abām pusēm. Enerģijas jautājumiem ir jāpiešķir galvenā loma šajā nolīgumā, vienlaicīgi paturot prātā savstarpīguma principu.

Galvenais priekšnoteikums, lai veidotu savstarpīgumu, ir tāds, ka Krievijai ir jāratificē Enerģētikas hartas nolīgums. Šis nolīgums izveido pārredzamas attiecības enerģijas tirgū, veicina piegāžu drošību un stimulē ieguldījumus. Visi šie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi arī Krievijai. Galu galā, ja netiks ņemti vērā kapitālieguldījumi attīstībā, Krievija var nonākt situācijā, ka tā pēkšņi nespēj pildīt savas saistības. Tādēļ tas ir abu pušu interesēs, lai Kremlis parakstītu Enerģētikas hartas nolīgumu.

Nākamā samita panākumi būs atkarīgi no tā, vai dalībvalstis spēs distancēties no īstermiņa apsvērumiem un paust vienotu nostāju, lai aizsargātu kopējās intereses. Liels jums paldies, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Pervenche Berès (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, iepriekš jūs norādījāt, ka jūs neesat visuvarens: tomēr es esmu pārliecināts, ka jūs esat pietiekami varens, lai īstenotu Priekšsēdētāju konferences lēmumus.

Šī gada 24. aprīlī Priekšsēdētāju konference visnotaļ pareizi nolēma lūgt kvestoriem pārskatīt savu 2007. gada 26. septembra lēmumu, piešķirot telpas Eiropas Parlamenta ēkā Eiropas Uzņēmējdarbības un Parlamenta shēmai.

Mūsu pēdējās sesijas laikā mēs pieņēmām Stubb/Friedrich ziņojumu par lobijiem. Runājot atklāti, tas, ka darba devēju organizācijas pārstāvji izveido tirgošanās vietu parlamentārā iestādē, manuprāt, liecina par tādu divu lietu apvienošanu, kurām būtu jābūt nodalītām, un mūsu attiecību ar sociālajiem partneriem izkropļošanu, kas ir pilnīgi sveša parādība mūsu parlamentārajā tradīcijā Eiropas Savienībā.

Turklāt es nesaprotu, kāpēc pēc šī Priekšsēdētāju konferences lēmuma mēs jūsu vārdā no Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka A. Vidal-Quadras esam saņēmuši uzaicinājumus uz Eiropas Uzņēmējdarbības un Parlamenta shēmas atklāšanas ceremoniju 3. jūnijā.

Es ceru, priekšsēdētāja kungs, ka jūs pilnībā izmantosiet savu ietekmi, lai atjaunotu kārtību šajā sakarā un nodrošinātu, ka tiek ievērots Priekšsēdētāju konferences lēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, drīz tiks sagatavots nākamais pārraudzības ziņojums par Bulgāriju. Kā Reģionālās attīstības komitejas vadītāja vietniece un kā Tiesību un brīvību kustības, kas ir daļa no valdošā vairākuma, locekle es esmu rūpīgi sekojusi līdzi nolīguma par Bulgārijas pievienošanos ES īstenošanai. Es esmu pārliecināta, ka pagājušajā mēnesī mūsu valsts valdība kārtējo reizi ir sagatavojusi objektīvu analīzi par problemātiskajām jomām un paziņojusi savu apņemšanos tās risināt.

Indikatīvs fakts ir tāds, ka, lai uzlabotu Eiropas finansējuma apguvi, tika izveidots jauns premjerministra vietnieces amats, lai pārraudzītu un koordinētu darbības programmas. Tas uzlabos sakarus ar Eiropas Komisiju, un premjerministra vietniece uzraudzīs doto solījumu precīzu un pienācīgu izpildi.

Tiek gatavotas strukturālas izmaiņas, lai pilnveidotu administrācijas darbu ministrijās un valsts aģentūrās. Ministrijās ir notikusi ministru maiņa, tiek grozīta iekšlietu un drošības tiesiskā sistēma, tiek nomainītas augsta līmeņa amatpersonas. Jaunais iekšlietu ministrs veic pasākumus, lai cīnītos pret korupciju un noziedzību.

Bulgārija ir ceļā uz to, lai sasniegtu kohēziju ar dalībvalstīm, un es esmu pārliecināta, ka Eiropas iestādes objektīvi novērtē mūsu valsts centienus.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). (LT) Es izmantošu šo iespēju, lai runātu par ES diplomātisko misiju Baltkrievijā.

Pavisam nesen Eiropas Komisijas birojs tika atvērts Minskā. Kopumā 14 dalībvalstīm ir diplomātiskās misijas Baltkrievijas galvaspilsētā. Vēl divas ES valstis – Nīderlande un Somija – strādā ar Baltkrieviju no citām ES valstīm. Tomēr 11 dalībvalstis strādā ar Baltkrieviju no Maskavas. Piemēram, Austrija, Beļģija, Grieķija, Dānija, Spānija un diemžēl arī pašreizējā ES prezidējošā valsts Slovēnija. Manuprāt, Baltkrievijas iedzīvotājiem tiek dots nepareizs signāls, jo īpaši situācijā, kad tie cenšas pretoties režīma plāniem atdot Baltkrieviju Krievijai. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks mudināt dalībvalstis strādāt ar Baltkrieviju no savas teritorijas nevis no Maskavas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Tas noslēdz šo punktu.

 

20. Vides krimināltiesiskā aizsardzība (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir H. Nassauer ziņojums, kas sagatavots Juridiskās komitejas vārdā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību (COM(2007)0051 – C6-0063/2007 – 2007/0022(COD)).

 
  
MPphoto
 
 

  Hartmut Nassauer, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība sāk izmantot krimināltiesību instrumentu. Citiem vārdiem sakot, turpmāk Eiropas Savienības vārdā tiks tiesāti cilvēki, un sākotnēji šīs pilnvaras tiks izmantotas attiecībā uz vides tiesību aktu pārkāpumiem. Tas ir tālejošs un ievērojams solis, jo krimināltiesības patiesībā ir ārpus Eiropas Savienības kompetences jomas. Patiešām, krimināltiesības ir viena no dalībvalstu suverenitātes pamatjomām.

Tieši tāpēc bija vajadzīgi divi Eiropas Tiesas spriedumi, lai spertu pirmos soļus attiecībā uz šo direktīvu. Tas pats par sevi ir dīvaini, jo Padome, Komisija un Parlaments jau ilgu laiku bija vienojušies, ka soda pasākumi ir pamatots instruments vides tiesību aktu piemērošanai. Tomēr vajadzēja vairākus gadus, lai noteiktu, kas ir atbildīgs par šādiem pasākumiem – dalībvalstis, pamatojoties uz pamatlēmumiem, vai Kopiena, pamatojoties uz direktīvu.

Eiropas Tiesa apstiprināja Komisijas pieņemto nostāju, kas nav pārsteidzoši. Turklāt tagad, kad saspīlējums ir mazināts, konflikts visdrīzāk vairs neradīsies, jo jaunais Lisabonas līgums risina problēmu un vairāk atbalsta Kopienu nekā Eiropas Tiesas spriedumus.

Tas patiešām ir iemesls, kāpēc mēs panācām vienošanos pirmajā lasījumā. Mēs vēlējāmies izvairīties no tā, ka būtu jāatsāk visa procedūra no sākuma, ja šogad netiktu rasts risinājums. Ņemot vērā būtiskā tiesiskā pamata izmaiņas un nākamās Eiropas vēlēšanas, bez šaubām varētu būt pagājis ilgs laiks, pirms varētu ieviest piemērotu tiesību aktu. Tādēļ mēs vienprātīgi nolēmām, ka mums ir visiem spēkiem jācenšas rast risinājums pirmajā lasījumā. Kad es saku „mēs”, es runāju par Slovēnijas prezidentūru – un es ļoti nožēloju, ka tā šeit nav pārstāvēta, jo īpaši tāpēc, ka es šodien esmu uzvilcis gaumīgu kaklasaiti tai par godu – Komisiju un „ēnu” referentiem, kuriem es vēlos izrādīt īpašu cieņu par viņu draudzīgo, konstruktīvo un informēto sadarbību. Man bija prieks ar viņiem strādāt.

Jaunās direktīvas pamatā ir trīs pīlāri, kurus es vēlētos raksturot vismaz īsumā. Pirmkārt, mēs esam ne tikai definējuši noziedzīgas darbības, par kurām turpmāk tiks piemērots sods, bet arī pielikumā izklāstījuši īpašus noteikumus, saskaņā ar kuriem pārkāpējus var apsūdzēt. Tas atbilst principam nulla poena sine lege. Sods netiks piemērots par visiem kriminālpārkāpumiem, bet tikai par tādu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kas precīzi definēti pielikumā. Bija svarīgi šo principu iekļaut tiesību aktā.

Otrais punkts zināmā mērā ir proporcionalitātes principa iekļaušana. Direktīvas mērķis nevar būt sodīt visus, kas izdara pat visnenozīmīgākos vides pārkāpumus, bet gan cīņa pret nozīmīgiem pārkāpumiem. Tādēļ maznozīmīgi pārkāpumi netiks sodīti saskaņā ar direktīvu.

Treškārt, mēs arī noteicām, ka sodāmības priekšnoteikumam ir jābūt nelikumīgai rīcībai. Mēs projektā vienbalsīgi iekļāvām šos trīs principus. Tāpat mēs apņēmīgi uzlabojām definīcijas. Tagad es dedzīgi gaidu debates. Es vēlētos vēlreiz pateikties visiem Parlamenta deputātiem, kas ir centušies, lai šis kompromiss būtu iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies, H. Nassauer kungs. Jūs pieminējāt, ka jums ir īpaša kaklasaite. Es arī to biju pamanījis, bet neuzdrošinājos uz to norādīt. Tomēr tagad, kad jūs pats to izdarījāt, es labprāt apstiprinu, ka es tiešām to pamanīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, mums ar H. Nassauer varbūt nav pilnīgi vienādas kaklasaites, tomēr es viņu pilnībā atbalstu par viņa veikto darbu, un es sirsnīgi pateicos.

Komisija atzinīgi vērtē sarunu ar Parlamentu un Padomi rezultātus un to, ka vienošanās pirmajā lasījumā šķiet iespējama. Priekšsēdētāja kungs, tas ir kārtējais visu trīs iestāžu panākums un parāda, ka koplēmuma procedūra ir ļoti efektīva pat gadījumos, kad jautājumi ir sarežģīti un grūti. Man jāsaka, ka H. Nassauer kā Juridiskās komitejas referents, kā arī Vides komitejas atzinuma sagatavotājs un „ēnu” referenti visi smagi un konstruktīvi strādāja ar Padomes prezidentūru un Komisiju, lai sasniegtu šo kompromisu neformālajā trīspusējā dialogā, kas šodien ir jūsu priekšā.

H. Nassauer labi izskaidroja jautājumus, tādēļ es izteikšos īsi. Tā ir taisnība, ka efektīva vides aizsardzība ir atkarīga no Kopienas politikas efektīvas un pilnīgas transponēšanas. Krimināltiesības ir obligāts instruments šajā sakarā. Kad runa ir par visnopietnākajiem pārkāpumiem, vienīgais reālais preventīvais līdzeklis ir kriminālsoda enerģiska piemērošana, vienmēr paturot prātā, kā jūs norādījāt, vajadzību ievērot proporcionalitātes principu.

Lai gan Komisija būtu gribējusi tuvināt sodu apmēru, Tiesas 2007. gada oktobra spriedums to neļauj, pamatojoties uz Līguma tiesisko principu, un Tiesas spriedums ir jāievēro. Tomēr pat bez soda apmēra tuvināšanas direktīva ievērojami veicinās vides efektīvāku aizsardzību ne tikai ar tās preventīvo ietekmi. Dalībvalstis piekritīs vides pārkāpumu definīcijām, korporatīvās atbildības līmenim par šādiem pārkāpumiem un vajadzībai ieviest efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas.

Tādēļ mēs ceram un ticam, ka, ņemot vērā jau padarīto, to visu var sasniegt. Eiropas Padomes Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību tika parakstīta šeit Strasbūrā pirms desmit gadiem, un tā joprojām nav stājusies spēkā! Tādēļ ir īstais laiks izveidot efektīvu Eiropas tiesisko instrumentu attiecībā uz vides krimināltiesisko aizsardzību. Es paļaujos uz Parlamenta atbalstu, lai mēs varētu nekavējoties sasniegt mūsu mērķi, un es vēlētos vēlreiz pateikties referentam.

Nobeigumā Komisijai ir jāizdara noteikti paziņojumi, kas veido daļu no kompromisa, kas panākts ar likumdošanas iestādēm. Tagad es nolasīšu šos paziņojumus, priekšsēdētāja kungs.

„Paziņojums Nr. 1: Eiropas Komisija atzīmē šādu grozījumu, ko pieņēma Parlamenta Juridiskā komiteja. „Ja pēc laika izrādās, ka ilgstoša darbība nodara kaitējumu videi, kā rezultātā var iestāties kriminālatbildība saskaņā ar šo direktīvu, jautājumu par to, vai kaitējuma nodarītājs rīkojās apzināti vai nolaidīgi, nosaka, ņemot vērā laiku, kad nodarītājs sāka apzināties vai kad viņam vajadzēja apzināties to, ka viņš izdara pārkāpumu, nevis laiku, kad nodarītājs veica savas darbības. Šajā sakarā ir jāatceras, ka pilnvarojuma, licences vai koncesijas iepriekšēja piešķiršana nav attaisnojums šādos apstākļos.” Komisija pilnībā saprot bažas, kas paustas šajā grozījumā. Šie jautājumi ir dalībvalstu kompetencē, un mēs esam pārliecināti, ka dalībvalstis ņems vērā šos svarīgos jautājumus.”

„Eiropas Komisijas Paziņojums Nr. 2: sekundārie tiesību akti, kas apvienoti ar šīs direktīvas B pielikumu, attiecībā uz veselību un drošību un kas paredzēti, lai aizsargātu sabiedrību un vidi no draudiem, kuri izriet no darbībām, kuras rada jonizējošo starojumu, tika pieņemti, pamatojoties uz Euratom līgumu. Tādēļ dalībvalstu pienākums ieviest kriminālsodu, piemērojot direktīvu, tiek paplašināts līdz nelikumīgai rīcībai, kas ir pretrunā tāda tiesību akta noteikumiem, kurš pieņemts, pamatojoties uz Euratom līgumu, un tie ir jānosaka, atsaucoties uz šo tiesību aktu.”

Es atvainojos, ka man bija jānolasa šie divi tekstu, bet tas bija mans pienākums. Tagad, kad tas ir paveikts, priekšsēdētāja kungs, es pilnībā pievērsīšos debatēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, sakot, ka ir iemesls uzslavēt ne tikai H. Nassauer kaklasaiti. Tāpat ir iemesls teikt daudz labu vārdu par viņa lielo ieguldījumu saistībā ar kompromisa atrašanu šajā grūtajā jautājumā. Lēmums, ko mēs šobrīd pieņemam, ir ārkārtīgi svarīgs. Viena no ES vides politikas galvenajām problēmām ir tāda, ka diemžēl tā netiek īstenota vienoti atsevišķās valstīs un īpaši tā netiek pārvaldīta vienoti atsevišķās valstīs. Tādēļ tagad mēs cenšamies atrisināt šo problēmu, sperot šo milzīgo soli uz priekšu. Turpmāk mēs nodrošināsim, ka viens un tas pats pārkāpums tiek sodīts vienādi visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā izdarīšanas vietas. Tāpat es ļoti priecājos atzīmēt, ka tagad mums ir dažas definīcijas par to, no kā šādi pārkāpumi sastāv. Tagad mums ir skaidrs saraksts, kas, kā mēs uzsveram, nedrīkst būt nemainīgs, bet kam jābūt dinamiskam un kas parāda, kad vides politikas pamatprincipi tiek pārkāpti. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā mēs bijām ļoti noraizējušies par to, lai nodrošinātu, ka tiek īpaši aizsargātas dzīvotņu teritorijas, un mēs priecājamies, ka šis jautājums ir iekļauts. Tāpat mēs būtu gribējuši, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta tam, cik bargam ir jābūt sodam. Diemžēl tas nebija iespējams, pamatojoties uz pašreizējiem līgumiem, bet kopumā mēs esam ļoti apmierināti ar rezultātu. Tas ir liels solis uz priekšu vides aizsardzībā.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā vasarā Grieķija pārcieta vienu no lielākajām pēdējā laika katastrofām. Vairāk nekā 60 cilvēki gāja bojā, bija daudz cietušo un tika iznīcināta infrastruktūra tūkstošiem hektāru platībā. Tāds bija ugunsgrēku traģiskais iznākums Rietumu Peloponēsā, Atikā un Evijā. Līdzīgas katastrofas iepriekšējos gados notika citās Vidusjūras reģiona ES valstīs, piemēram, Spānijā, Itālijā un Portugālē.

Mežu dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un reģiona dabas bagātību. Tas neapšaubāmi ir viens no smagākajiem un briesmīgākajiem mūsdienu noziegumiem.

Ir ierosināta Komisijas direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību. Direktīvā nav ņemts vērā attiecīgā likumdošanas procesa galīgais rezultāts, kas vairāk radīs atšķirības juridiski tehniskos jautājumos nekā pamatjautājumos. Tomēr solis ir sperts pareizajā virzienā; tas nodrošinās būtiskus līdzekļus, lai turpmākajos gados efektīvāk aizsargātu vidi.

Es vēlētos personīgi pateikties Eiropas Parlamenta referentam H. Nassauer par jutīgumu, ko viņš ir parādījis saskaņošanas grozījumā, pieņemot noteikumu, kurā ļaunprātīga dedzināšana tiek traktēta kā kriminālpārkāpums. Tāpat es pateicos Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) Spānijas delegācijas locekļiem un Eiropas Demokrātu grupai, kas atbalstīja manu grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs. Es uzskatu, ka pēc dažiem gadiem tiks uzskatīts, ka šajā Eiropas Parlamenta sesijā tika noteikts īpašs precedents Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē.

Principā Eiropas Savienība nav kompetenta krimināltiesību jautājumos, kas ir dalībvalstu ziņā. Kā jau referents teica, abi Tiesas spriedumi ir pavēruši ceļu Kopienas noteikta līmeņa kompetencei krimināltiesībās, lai gan tā ir ierobežota.

D. Jørgensen teica, ka runa nav par tiesību aktu saskaņošanu, bet par to tuvināšanu, un šajā sakarā es uzskatu, ka Parlaments ar sava referenta H. Nassauer starpniecību, Padome un Komisija, Slovēnijas prezidentūra un komisārs J. Barrot ir palīdzējuši veicināt visiem pieņemamu vienošanos.

Kā jau es teicu, mēs runājam par tiesību aktu saskaņošanu nevis par to tuvināšanu. Mēs saskaņosim noziegumu kategorijas, kas ir krimināltiesību princips, un, kā jau H. Nassauer teica, ņemot vērā juridisko precizitāti, noziegumu kategorijas savā būtībā nedrīkst būt vispārīgas vai patvaļīgas.

Mēs ievērojam proporcionalitātes principu, vienlaicīgi novēršot minimālās sankcijas, un mēs ieviešam principu, ka nedrīkst sodīt par rīcību, ja par šādu rīcību nav paredzētas sankcijas.

Es uzskatu, ka Komisijas paziņojums, jo īpaši attiecībā uz nolaidību un atbildības iestāšanos, palīdzēs mums arī turpmāk sasniegt rezultātus šajā jautājumā. Pagaidām mēs neko vairāk nevaram darīt, un es uzskatu, ka mēs to spēsim tikai tad, ja tiks izdarītas ievērojams izmaiņas Eiropas Savienības tiesību aktos, ieviešot jaunus konstitucionālus noteikumus. Tomēr Parlaments kopā ar Padomi un Komisiju dara visu iespējamo, lai stiprinātu tiesību aktus par vides aizsardzību un attiecīgos krimināltiesību noteikumus saskaņā ar Eiropas Padomes veco konvenciju, kas noteica kriminālatbildību par vides noteikumu pārkāpumiem. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika minēts, mums ir jāpateicas H. Nassauer par viņa darbu pie šīs vienošanās pirmā lasījumā; tāpat ir īpaši jāpateicas Komisijai par to, ka tā palīdzēja mums šajā procesā.

Kā jau M. Medina tikko teica, tā bija un būs ievērības cienīga vienošanās pirmajā lasījumā. Tas ir vēsturisks notikums koplēmuma procesa attīstībā un īpaši Parlamentam, iesaistoties sodu noteikšanā attiecībā uz krimināltiesībām. Tas tiešām ir ievērības cienīgs notikums. Šī direktīva beidzot ieviesīs juridisku skaidrību jomā, kur iepriekš mēs esam redzējuši visnotaļ necienīgu izskatāmo lietu nodošanu starp Eiropas Tiesu un dažādajām Eiropas likumdošanas iestādēm. Tagad mums ir zināma noteiktība un zināma skaidrība.

Galvenais, ka tas ievērojami uzlabos vides aizsardzību. Laika gaitā kā Lūgumrakstu komitejas locekle es esmu pamanījusi, ka tiešs kaitējums videi visbiežāk liek iedzīvotājiem lūgt mūsu palīdzību, lai, kā viņi uzskata, īstenotu Eiropas tiesību aktus. Beidzot mēs varēsim teikt, ka mums ir vai ka mums būtu jābūt efektīviem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas vides tiesību akti tiešām tiek īstenoti un piemēroti, kā iedzīvotāji to sagaida visā Eiropas Savienībā.

Bet ne tikai tas – šeit ir vēl viens pārliecinošs vēstījums šim Parlamentam. Viena no lietām, kuru mēs neatlaidīgi pieprasījām attiecībā uz šo vienošanos, bija tā saucamās korelācijas tabulas. Tās ļautu mums redzēt šajā ārkārtīgi sarežģītajā tiesību aktā, kur tieši dalībvalstis ievieš Eiropas tiesību aktus savos valsts tiesību aktos. Kā Parlaments mēs esam nopietni noskaņoti šajā sakarā, un beidzot mēs esam sadzirdēti. Manuprāt, tas veicina to, lai parādītu mūsu kā likumdevēju kompetenci un arvien lielāko efektivitāti, kas veiksmīgi paredz Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manai grupai parasti nepatīk vienošanās pirmajā lasījumā, jo tiesību akta kvalitāti bieži ietekmē steiga un spiediens panākt vienošanos. Man jāsaka, H. Nassauer, ka gadījumā, ja jūs man pirms gada būtu jautājis, vai, manuprāt, mēs panāksim divpusēju vienošanos par vides krimināltiesisko aizsardzību ar H. Nassauer kā referentu, es visdrīzāk domātu noraidoši. Tomēr tas ir noticis pateicoties izcilajam komandas darbam, kas bija iespējams, strikti ievērojot neformālā dialoga procedūras ar Komisiju un Padomi, kura iespēju robežās iesaistīja referentu un „ēnu” referentus, kā arī pateicoties Vides komitejas vērtīgajam darbam. Tādēļ es vēlētos sirsnīgi pateikties referentam un viņa kolēģiem, jo tas ir svarīgs sasniegums, kā patiesi visi pārējie runātāji jau teica.

Priekšsēdētāja kungs, Tiesas spriedums nepārprotami neļāva mums noteikt sodu, un tas ir kaut kādā ziņā ierobežojis mūsu rīcību, bet rezultātā es ceru, ka pēc balsojuma mēs, Eiropas Savienība, kopīgi paturēsim šo jautājumu prātā. Manuprāt, mums būs jāpievērš nopietna uzmanība šim jautājumam, kad tiks ratificēts Lisabonas līgums.

Protams, kā jau viss dzīvē, direktīva nav nevainojama. Piemēram, mēs esam ne pārāk apmierināti ar sarežģīto pielikumu, kurā ir garš, lai gan vispusīgs, tādu direktīvu saraksts, uz kurām šis jaunais tiesību akts attieksies. Mēs būtu gribējuši vienkārši pieņemt sistēmu, ko ierosināja Komisija un ko apstiprināja Vides komiteja un kas pilnīgi skaidri noteica, ka veselas pārkāpumu sērijas tiek automātiski klasificētas kā sodāmas saskaņā ar krimināltiesībām papildus attiecīgajām direktīvām.

Tāpat mēs neesam pārāk apmierināti ar to, ka pārejas periods ir divi gadi. Mēs uzskatām, ka to varēja uzlabot, un tāpat kā D. Wallis mēs esam ļoti apmierināti ar dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt korelācijas tabulas; citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm ir mūs ātri jāinformē par to, kā tās piemēro tiesību aktus, ko tās bieži neizdara.

Tomēr mēs pilnībā atbalstām centienus nodrošināt, ka pārkāpumu sērijas vairs nevar palikt nesodītas. Es nāku no Itālijas, kur ir bijis kārdinājums to darīt un kur tas ir reāli darīts, un es priecājos, ka šī direktīva noraida šādu iespēju un ka dabas teritoriju izpostīšana, vandālisms, kā arī cita līdzīga rīcība vairs nepaliks nesodīta.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Nav šaubu, ka visus, kas pārkāpj vides tiesību aktus, ir jāsoda. Sodiem ir jābūt bargiem un preventīviem, lai vides noziegumi netiktu atkārtoti. Bet, vai mums ir jāsaskaņo krimināltiesību noteikumi? Vai ES ir jānosaka, kādām ir jābūt sankcijām – cietumsodam, naudas sodam un citiem soda veidiem? Nē, lēmums par šiem jautājumiem ir dalībvalstu ziņā.

Saskaņojot tiesību aktus, vienmēr pastāv risks, ka progresīvās valstis var būt spiestas pazemināt savu noteikumu standartus. Tas nav pieņemami. Ja mēs nododam ES tiesības lemt par šiem jautājumiem, tad kāds ir nākamais solis? Protams, ES ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis uzlabo savus vides tiesību aktus. Mēs varam izplatīt labu praksi, un mums tas ir jādara, un mēs varam palīdzēt un atbalstīt tās dalībvalstis, kas dažādu iemeslu dēļ atpaliek. Tabulu sastādīšana ar konkrētiem rādītājiem, pēc kuriem dalībvalstis var salīdzināt, ir lielisks piemērs. Tādā veidā mēs izveidojam sistēmu, kurai ir augsts uzticamības līmenis un kuras pamatā ir demokrātijas principi. Tas ir arī veids, kādā mēs varam vislabāk strādāt, lai aizsargātu vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Aloyzas Sakalas (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties referentam par tik saturīgu sadarbību un paust savu apmierinātību, ka mums izdevās atrast tādu risinājumu mūsu diskusijās, ko visi varēja pieņemt. Ņemot vērā manis teikto, es gribētu pieminēt trīs lietas.

Pirmkārt, es pilnībā atbalstu ideju, ka šis ziņojums ir jāpieņem pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tas nozīmēs, ka visām dalībvalstīm agrāk vai vēlāk būs jāpiemēro kriminālās sankcijas saskaņā ar jauno direktīvu. Mežu dedzināšanai Grieķijā ir jābūt ļoti pamācošai mums visiem.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt 3. panta h punkta jaunā formulējuma vēlamību attiecībā uz jebkuru darbību, kas „ievērojami pasliktina dzīvotņu situāciju aizsargātā teritorijā”. Tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar šauro formulējumu, ko referents ierosināja sākumā.

Treškārt, mūsu vispretrunīgākās diskusijas bija par pielikumiem. Šajā sakarā es atzīmēju, ka dalībvalstu kompetences joma tādā veidā netiks ierobežota attiecībā uz EK līguma 176. pantu. Turklāt attiecīgo Kopienas tiesību aktu saraksts nodrošinās juridisko noteiktību, kas vajadzīga krimināltiesību kontekstā. Šī pieeja arī ļauj direktīvā izvairīties no vajadzības definēt noteiktus terminus, piemēram, „ūdens” vai „atkritumi”. Tādēļ es atbalstu abu pielikumu ieviešanu direktīvā.

Es pilnībā atbalstu H. Nassauer ierosināto dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mojca Drčar Murko (ALDE). - (SL) Mēs Vides komitejā sagaidījām, ka kriminālvajāšanas kopējo standartu izveide vides pārkāpumu gadījumā pārsniegs šī kompromisa robežas un papildus Kopienas tiesību aktiem attieksies arī uz dalībvalstu tiesību aktiem. Tomēr izrādās, ka sasniegtais kompromiss ir pieņemamā robeža. Tomēr tas ir milzīgs solis uz priekšu vides aizsardzībā, jo nopietnu kriminālpārkāpumu gadījumā pret vidi, kā minēts pielikumā, ir noteikta efektīvu, proporcionālu un preventīvu sankciju koordinēta piemērošana.

Attiecībā uz atsevišķu valstu krimināltiesību politiku, kas tiks izstrādāta uz šī pamata, mēs gribētu pievērst uzmanību mūsdienu krimināltiesību noteikumiem, saskaņā ar kuriem iespējamo sodu apmērs ir mazāk izšķirošs nekā kriminālvajāšanas uzticamība. Vainīgie var būt pārliecināti, ka viņi neatradīs drošu patvērumu nekur Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas tiešām ir ļoti iepriecinoši, ka Komisija neļāva dalībvalstīm atņemt sev drosmi un ir iesniegusi priekšlikumu par vides tiesību aktu pārkāpēju kriminālatbildību, jo mēs turpmāk vairs nevaram izturēties pret vides tiesību aktu pārkāpumiem kā pret parastiem sīkiem pārkāpumiem. Tāpat ir uzmundrinoši, ka tajā pašā dienā, kad tika atklāta ANO Bioloģiskās daudzveidības konference, normatīvajā priekšlikumā ir labāk un skaidrāk definētas dabas rezerves, un ka tas palīdz precizēt, kas ir pārkāpums.

Tomēr tas ir nožēlojami, ka nav paredzētas sankcijas un ka nav vispārējas pieejas pārkāpumiem kā noziedzīgām darbībām. Tas diemžēl rada apiešanas iespējas, jo īpaši attiecībā uz floras un faunas aizsardzību, kad pārkāpēji netiek sodīti pašsaprotamā kārtā un daudzi spēj izvairīties, aizbildinoties ar nezināšanu. Tādēļ būtu bijis loģiski un derīgi, ja šī direktīva būtu attiekusies arī uz ģenētisko modificēšanu. Krimināla rīcība attiecībā uz vidi ir jāsoda, un es ceru, ka šī direktīva būs stūrakmens un skaidri parādīs, ka vide ir vērtība, ko ir vērts aizsargāt, un ka mums ir jādara viss iespējamai, lai nodrošinātu, ka vides tiesību aktu pārkāpumi nepaliek nesodīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates tiešām ir akcentējušas to, ka mēs speram svarīgu soli jaunā posmā. Varbūt man jāsaka, ka mēs spersim šo soli, ja, kā mēs ceram, šis teksts, citējot M. Frassoni teikto, precizēs, ka „pārkāpumi nevar palikt nesodīti”, un es vēlreiz vēlētos pateikties H. Nassauer par viņa lomu šī teksta sagatavošanā. Tas, manuprāt, ir pats galvenais. Tas ir patiess solis uz priekšu. Es vēlētos piebilst, ka Komisija sākotnēji neatbalstīja pielikumus; tomēr, lai gan Komisija joprojām uzskata, ka šāda veida pielikums nav vajadzīgs, tā iekļaušana saskaņā ar vairuma dalībvalstu vēlmi ir pieņemama. Šobrīd iesniegtais pielikums ir vispusīgs, un tajā ir visi galvenie vides tiesību akta elementi, kas, iespējams, ir nozīmīgi attiecībā uz direktīvā raksturotajiem pārkāpumiem.

Tajā pašā laikā, protams, mēs nevaram apgalvot, ka esam sagatavojuši pilnīgu sarakstu, un patiešām tas būtu bijis riskanti apgalvot, ka jebkāds šāds saraksts ir pilnīgs. Tomēr šobrīd es esmu pārliecināts, ka, tiklīdz direktīva būs pieņemta, dalībvalstu rīcībā būs 18 mēneši, lai transponētu tās saturu savos valsts tiesību aktos, un, pats par sevi saprotams, Komisija rūpīgi pārbaudīs transponēšanas procesu, un es vienkārši vēlos padalīties ar šo informāciju ar Parlamenta deputātiem, priekšsēdētāja kungs. Ņemot vērā tiesisko pamatu, Komisija atkāroti novērtēs vajadzību izvirzīt papildu tiesību aktu priekšlikumus.

Es esmu pārliecināts, ka būs vajadzīga īpaši piesardzīga pārbaude, lai nodrošinātu, ka transponēšana pienācīgi atspoguļo būtību, kas ir šī tiesību akta pamatā no Eiropas Parlamenta puses. Man teica, ka kompromisa termiņš ir 24 mēneši. Jā, tā ir taisnība, 24 mēneši patiešām ir kompromiss. Es gan gribēju, lai šis termiņš būtu garāks. Ņemot vērā minēto, Komisija var jums šodien apliecināt, ka tā ārkārtīgi rūpīgi sekos līdzi šī teksta transponēšanai, kas patiešām liecina par milzīgu panākumu vides aizsardzības jomā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Hartmut Nassauer, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar pēdējo punktu, proti, transponēšanas periodu; es atļaušos teikt, ka šī direktīva ievieš precedentu. M. Medina pareizi norādīja, ka visi vides tiesību akti Kopienā būs jāpārbauda attiecībā uz to saderību ar krimināltiesībām, ņemot vērā kriminālpārkāpumu jaunās definīcijas. Tas tiks darīts pirmo reizi, un tas ir ļoti darbietilpīgs pasākums. Attiecīgi ir pamatoti dot dalībvalstīm 24 mēnešu laiku 18 mēnešu vietā.

Otrs jautājums, ko es gribēju pieminēt, ir veltīts Komisijai. Šis jautājums pašlaik var nebūt jūsu kompetences jomā, komisār J. Barrot, bet tas būs nākotnē. Komisijai šobrīd ir jauns resurss; tās rīcībā ir jauns instrumentu klāsts, kas, kā jau es teicu, būtībā ir dalībvalstu pārziņā. Es uzskatu, ka Komisija rīkotos saprātīgi, ievērojot piesardzību šo instrumentu izmantošanā. Kopienas tiesību aktu saderības ar krimināltiesībām pārbaude, protams, nav attiecināma tikai uz vides tiesību aktiem, bet principā to var piemērot visām pārējām Kopienas darbības jomām. Tādēļ es uzskatu, ka Komisija rīkotos saprātīgi, ievērojot piesardzību šajā sakarā, jo krimināltiesības ir pēdējā iespēja tiesību aktu piemērošanā, nevis instruments ikdienas lietošanai. Dalībvalstis nebūs gluži sajūsmā par šo situāciju. Turklāt, runājot ļoti delikāti, tieslietu speciālisti ir bijuši ārkārtīgi svārstīgi, iekļaujot Eiropas Tiesas spriedumus tiesību doktrīnā un jurisprudencē.

Tādēļ es iesaku Komisijai izmantot šos instrumentus piesardzīgi, un direktīva būs daudz efektīvāka, kad to pēc tam piemēros praksē.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 21. maijā.

 

21. Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāme 2009. finanšu gadam (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir J. Lewandowski ziņojums (A6-0181/2008), kas sagatavots Budžeta komitejas vārdā, par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2009. finanšu gadam (2008/2022(BUD)).

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, novērtējot Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2009. finanšu gadam, mēs esam ņēmuši vērā īpašos apstākļus un izaicinājumus, kas mūs sagaida nākamajā gadā. Visi šeit klātesošie piekrīt, kādi ir šie izaicinājumi: Parlamentam ir jāpiemērojas savām palielinātajām pilnvarām pēc sagaidāmās Lisabonas līguma spēkā stāšanās; tuvojas vēlēšanas, un ir jāfinansē vēlēšanu kampaņa; ir jāpieņem jauni noteikumi par atlīdzību EP deputātiem, kā arī, cerēsim, pārskatāmi noteikumi, kas reglamentē parlamentāro palīgu nodarbinātību un atlīdzību.

Ne visi nākamā gada izaicinājumi ir kvantitatīvi novērtēti un ņemti vērā ieņēmumu un izdevumu tāmē. Neskaidrību gadījumā acīmredzama atbilde ir budžeta rezerve, un tieši to mēs pārrunājām savā sanāksmē ar Parlamenta Prezidiju, kas mūsu budžeta žargonā tiek saukta par „iepriekšējās saskaņošanas” sanāksmi. Es priecājos par iespēju jums pavēstīt, ka sanāksmē valdīja laba atmosfēra un ka daudzi no mūsu ierosinājumiem tika apstiprināti. Īpaši tāmē tika iekļauti 65 jauni plānotie amati, daļu naudas ievietojot rezervē. Tāpat tika izveidota „Lisabonas līguma rezerve”, lai ņemtu vērā tādas īpašās darba grupas konstatējumus, kas šobrīd novērtē Lisabonas līguma ietekmi uz Parlamenta jaunajām vajadzībām. Budžeta komiteja izskatīja politisko grupu prasības un atzina vajadzību stiprināt palīgpersonālu, bet, ņemot vērā budžeta disciplīnas principus, tas ir, dodot priekšroku atkārtotai pieņemšanai darbā nevis jaunu amatu izveidei.

Attiecībā uz ēkām un ēku politiku mēs gaidām ilgtermiņa stratēģijas iesniegšanu maijā, jo īpaši tāpēc, ka līdzekļi, kas ir piešķirti un pagaidām turēti rezervē kopā ar pārnesumiem no iepriekšējā gada, ir ievērojami. Mēs atradām budžetā apropriācijas EUR 3,4 miljonu apmērā azbesta likvidēšanai SDM ēkā Strasbūrā. Ņemot vērā Strasbūras pašvaldības iestāžu konflikta visnotaļ nelabvēlīgo slavu un jautājuma jutīgumu, šo lietu ir jānoskaidro, un šajā sakarā ir sagatavoti grozījumi. Tajos pat tiek pieprasīta rezerve vajadzīgajiem pasākumiem. Es šeit nerunāšu par citiem jautājumiem, kas skar smago finansiālo slogu, proti, apmeklētāju centra datorizāciju un papildu pakalpojumiem EP deputātiem. Galvenokārt ir jāuzsver tas, ka mēs joprojām neesam sasnieguši Eiropas iestāžu kopējo administratīvo izmaksu 20 % griestus. Šis 20 % rādītājs nav pašmērķis, bet gan jutīgs pašu noteikts ierobežojums, kas palielina mūsu uzticamību, kad mēs citas iestādes aicinām ievērot budžeta disciplīnu. Es ceru, ka izmaksu aprēķini izrādīsies tuvi Parlamenta galīgajam budžetam. Es ceru, ka mēs saglabāsim uzticību, kas ievērojamā mērā ir ģenerālsekretāra H. Rømer personīgais sasniegums. Rītdienas balsojumā nevajadzētu rasties grūtībām, jo ir iesniegti tikai četri grozījumi.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties visiem, kas ir palīdzējuši nodrošināt, ka izmēģinājuma procedūra, kura bija plānota kā iespējami problemātiska, līdz šim ir darbojusies veiksmīgi. Es ceru, ka tā turpinās darboties veiksmīgi līdz Parlamenta budžeta galīgajai pieņemšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Reimer Böge, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas, ka ir iesniegti tikai četri J. Lewandowski ziņojuma grozījumi ir pietiekams pierādījums referenta izcilajam sagatavošanas darbam un viņa patiesajiem centieniem panākt sapratni ar politiskajām grupām. Iespējams, tas arī parāda tāda izmēģinājuma procesa mērķi, kurā mēs šogad cenšamies spert pirmo soli pretim tam, lai izveidotu veiksmīgu tādas sadarbības sistēmu starp Prezidiju un Budžeta komiteju, kuras pamatā ir atbildības dalīšana un pirms kuras ir notikušas ļoti intensīvas diskusijas gan ar Prezidiju, gan parlamentāro administrāciju, lai novērstu pārpratumus un pat neizpratni, ar ko mēs esam bieži saskārušies. Turklāt mums ir jāpieņem kopēja nostāja.

Tāpat ir svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka Parlaments joprojām ir stingri apņēmies ievērot budžeta disciplīnu un ka tas nepārsniegs 5. izdevumu kategorijas 20 % griestus, kamēr turpināsies pašreizējā situācija, jo īpaši laikā, kad tiek pārrunāta Reformu līguma īstenošana.

Tāpat ir svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka tā ir īsta kultūras revolūcija un ka tas vismaz ir labs sākums, kad Prezidijs pats nolemj, kā tas tikko izdarīja, iekļaut budžeta rezervē apropriācijas noteiktiem jauniem amatiem, nevis vienkārši šad un tad rutīnas veidā apstiprināt administratīvu priekšlikumu, bet gan iesaistīties detalizētākā patstāvīgā diskusijā par jautājumiem, kas ir budžeta pamatā. Tas arī veicinās Budžeta komitejas darbu un atvieglos komitejas un Prezidija savstarpējo darbu.

Pirmajā lasījumā mums, protams, ir daudz detalizētāk jāpārrunā jautājums par finansējuma pārdali, lai stiprinātu komitejas un politiskās grupas, lai mēs varētu veiksmīgi pildīt uzdevumus, ko mums nosaka Reformu līgums.

Runājot pavisam vienkārši, es sagaidu, ka šonedēļ, šodien vai trešdien Prezidijs tiešām pieņems būtisko lēmumu par palīgu režīma un palīgu nolikuma jautājumiem, kā arī citiem neatrisinātiem jautājumiem, ne tikai pamatojoties uz plenārsēdes lēmumiem un mūsu sagatavošanās sarunām ar Prezidiju. Ir pieņemti skaidri plenārsēdes lēmumi par šiem jautājumiem, un Prezidijam tie ir tikai jāīsteno, lai pienācīgi atbildētu uz iekšējām un publiskajām debatēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Thijs Berman, PSE grupas vārdā. – (NL) Cik ilgi vēl katrs desmitais EP deputātu palīgs šeit strādās bez jebkādas sociālā nodrošinājuma aizsardzības dažādo darba līgumu juceklī, kas ir pilnīgi neskaidrs un rada pamatu aizdomām par krāpniecību?

Katru reizi, kad Sociāldemokrātu grupa cenšas Eiropas Parlamentā nodrošināt deputātu palīgiem pienācīgu darba līgumu ar visām parastajām sociālā nodrošinājuma garantijām, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa cenšas nostāties ceļā šādam palīgu nolikumam. Vārds „nolikums” tiešām ir aizliegtā tēma EPP-ED grupai. Šoreiz vārds „nolikums” tiks aizstāts ar „režīms”. Tā nav tikai vārdu spēle. Šim Parlamentam vajadzētu rādīt piemēru ar darba apstākļiem, bet tas bezcerīgi atpaliek no standartiem, kas jau sen ir pilnīgi ierasta lieta. Bez vienota nolikuma mūsu kolēģiem nekad netiks nodrošināta aizsardzība, uz ko tiem parasti ir tiesības.

Tādēļ šis viens punkts par palīgu nolikumu ir svarīgs, un grozījumi, lai to noniecinātu, būtu kauna traips visādi citādi izcilajam J. Lewandowski ziņojumam. Es piekrītu viņa un R. Böge komentāriem. Budžeta robežas joprojām ir ievērotas par spīti plašākiem pienākumiem, ko Parlamentam uzliek jaunais Līgums. Noteikti ir vajadzīga lielāka skaidrība vispirms par personāla sadali un pēc tam par Eiropas Parlamenta ēku attīrīšanu no azbesta. Skaidrībai šajos jautājumos ir jābūt noteiktai prasībai, lai piešķirtu finansējumu, ko mēs vēlamies ievietot rezervē šim mērķim.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Parlamenta budžets netiks pieņemts līdz oktobrim, bet ar J. Lewandowski ziņojumu mēs principā atbalstām ierosināto 2009. gada budžetu, ko Prezidijs pieņēma aprīlī, un īpaši dialogu par tāda priekšlikuma kontekstu, kas šogad tiek īstenots kā izmēģinājuma projekts. Manuprāt, sākotnējā pieredze parāda, ka ir lietderīgi risināt šādu dialogu. Tas nozīmē, ka budžetu detalizēti pārskatīs tie, kas ir politiski atbildīgi, un ka Budžeta komiteja ir pienācīgi iesaistīta. Tas ir pozitīvi. Dialogs galvenokārt ir koncentrēts uz personāla prasībām saistībā ar Parlamenta jaunajiem uzdevumiem, kas izriet no Lisabonas līguma, ne tikai nodrošinot, ka vajadzības tiek apmierinātas ar iespējamiem pārkārtojumiem pirms sarunu uzsākšanas par personāla skaita palielinājumu. Paplašinoties ES, mēs, protams, esam pieredzējuši lielu personāla skaita palielinājumu, un tagad mums ir vajadzīgs konsolidācijas periods, kamēr mēs uzmanīgi pārskatām personāla prasības.

Tāpat mēs esam vienojušies līdz šī mēneša beigām sagatavot ēku un to uzturēšanas ilgtermiņa stratēģisko plānu. Turklāt ir jāizskata turpmākā politika šajā jomā. Azbesta lieta parāda, ka mūs interesē detalizēta informācija. Mēs esam pārsteigti, ka ir paredzēts finansējums SDM ēkas attīrīšanai no azbesta, jo, kad Parlaments iegādājās šo ēku, mums tika apgalvots, ka tajā nav azbesta! Tādējādi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas izvirzīto ierosinājumu iekļaut naudu rezervē.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais punkts, ko es arī vēlētos uzsvērt, ir vajadzība pieņemt režīmu palīgu jautājumā, kā tas tika pārrunāts ar Parlamenta ģenerālsekretāru Harald Rømer. Šoreiz tas nedrīkst neizdoties. Mums ir jāatrisina šis jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, J. Lewandowski iesniegtais Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2009. finanšu gadam kopā ar provizorisko budžeta projektu saskaņo Parlamenta attiecīgā gada uzdevumu sasniegumus; šos uzdevumus Parlamentam noteica Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jaunie dalībvalstu statūti, ēku politika, pakalpojumu uzlabošana EP deputātiem, enerģijas taupīšana u.c., nodrošinot papildu budžeta ietaupījumus. Tas, kas vienmēr ir teikts par ES budžetu kopumā – ka nevar izdarīt vairāk par mazākiem līdzekļiem – tagad ir izrādījies iespējams. J. Lewandowski un visu mūsu zinātība un milzīgā pieredze kopā ar izcilo sadarbību ar Prezidiju ir radījusi brīnumu. Mana grupa balsos par rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, 21. aprīlī Prezidijs pieņēma provizorisko tāmes projektu par kopējo summu vairāk nekā EUR 1,5 miljardi Eiropas Parlamenta izdevumiem. 2009. gadā būs jūtama Lisabonas līguma ietekme, ja to tiešām ratificēs visas dalībvalstis.

Mums tika apgalvots, ka Lisabonas līgums jeb faktiski Eiropas Konstitūcija ir tikai sakārtošanas pasākums, kas vienkāršotu Parlamenta darbu. Bet amatpersonas pieprasa EUR 2 miljonus, lai segtu papildu izmaksas, ko radīs Līgums, un Parlamentā vien būs vajadzīgas 65 jaunas darbavietas, lai palīdzētu politiskajām grupām šo Līgumu saprast. Tas viss tiek apstiprināts pirms Līguma ratifikācijas Apvienotajā Karalistē un pirms Īrijas iedzīvotāji ir pauduši savu viedokli referendumā.

Protams, Parlaments jau ir nolēmis, ka tas ignorēs Īrijas iedzīvotāju lēmumu, ja tie nobalsos „pret”, un, lai mudinātu Īrijas iedzīvotājus balsot „par”, ES ir apsolījusi Īrijai papildu finansējumu EUR 332 miljonu apmērā. Cerēsim, ka īri nevērtē savu brīvību tik zemu. Bet, kā izcilais anglis Ken Dodd reiz atzīmēja, katram mākonim ir sudraba maliņa plus PVN.

Ziņojumā ir atzīmēts, ka pastāv papildu vajadzība pēc lielāka finansējuma apmeklētāju centram. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka, jo vairāk apmeklētāji nāks uz Parlamentu un redzēs tukšo salmu kulšanu un likumdošanas „desu cehu” darbībā, jo vairāk viņi pret to vērsīsies.

Ja katrs Eiropas iedzīvotājs redzētu haotisko un nesakārtoto balsošanu par tiesību aktiem šajā Parlamentā, tad katrā ES dalībvalstī būtu tāda partija kā AK Neatkarības partija. Tādā gadījumā nauda vismaz tiktu tērētā lietderīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mums ir izdevies ļoti veiksmīgi sākt darbu pie Parlamenta 2009. gada budžeta. Tas ir reālistisks un politiski apdomāts sākums, jo nedrīkst aizmirst, ka 2009. gads ir vēlēšanu gads.

Es uzskatu, ka plānam, ko mēs šodien apspriežam, ir trīs pozitīvi aspekti, kas ļauj mums runāt par veiksmīgu sākumu.

Pirmais ir disciplīna. Pretēji tam, ko saka eiroskeptiķi, šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad Eiropas Parlamentam izdevies administratīvo izmaksu līmeni saglabāt zem 20 % robežas. Parlaments ir atspēkojis galējo eiropiešu uzskatus, darbojoties disciplinētā un racionālā veidā.

Otrkārt, cilvēkresursi pirmo reizi atspoguļo mūsu arvien lielāko vajadzību pēc koplēmuma saskaņā ar jauno Līgumu. Mūsu organizatoriskā struktūra ir pārskatāma un skaidri noteikta.

Trešais pozitīvais aspekts ir ēku politika. Manuprāt, mēs nedrīkstam taupīt līdzekļus šajā jautājumā. Kad ir runa par azbesta likvidēšanu, mums ir jāapzinās, ka mēs nedrīkstam tirgoties par drošību; cena nav svarīga. Tādēļ mums ir jābūt devīgiem un jārīkojas saprātīgi. Ikvienam no klātesošajiem, kā arī pārējiem valsts ierēdņiem ir jāstrādā vidē, kurā ir nodrošināts, ka darbavieta ir veselībai nekaitīga un droša.

Protams, tas ir tikai sākums; mēs vēl neesam gatavi, un pirmais lasījums notiks rudenī. Manuprāt, šajos jautājumos ir jāturpina lieliskā sadarbība starp Budžeta komiteju un prezidentūru. Mēs sagaidām, ka prezidentūra turpinās uzturēt ar mums tiešu kontaktu, lai nodrošinātu patiešām stabilu pamatu turpmākajiem pirmā un otrā lasījuma posmiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Es vēlētos apsveikt referentu par šo izcilo ziņojumu. Šis ir īpašs budžets tajā ziņā, ka tajā ir jāņem vērā vairāki jauni svarīgi apsvērumi: Lisabonas līguma ratifikācija, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī jauna statusa ieviešana Eiropas Parlamenta deputātiem un, manuprāt, arī palīgiem. Tomēr mums arī jāņem vērā un jānosaka efektīvi kritēriji īpašumu politikai, tostarp apsaimniekošanas un vides aizsardzības izmaksas. Lai pieņemtu pareizos lēmumus, mums šajā jomā ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija, kuru mēs varēsim izskatīt jau nākamajā mēnesī.

Mūsu pamatuzdevums ir sagatavot labus tiesību aktus. Ierosinātā zināšanu pārvaldības sistēma, mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumi un bibliotēkas analītiskais pakalpojums nodrošinās augstākas kvalitātes servisu, kā arī ietaupīs resursus. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ visām vajadzīgajām analīzēm jābūt pieejamām pirms budžeta pirmā lasījuma, lai mēs varētu pierādīt saviem pilsoņiem, ka izmantojam viņu naudu atbildīgā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Mulder (ALDE). - (NL) Tāpat kā daudzi citi cilvēki, arī es domāju, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem EP deputātu palīgu nolikums. Tas mums turpmāk var aiztaupīt krietni daudz nepatikšanu.

Es vēlētos izteikties par ēkām. Kad mēs iegādājāmies vairākas ēkas Strasbūrā pirms dažiem gadiem, bija ļoti svarīgi, lai tajās nebūtu azbesta. Eksperti veica pārbaudi un atklāja, ka ēkās ir azbests tāpat kā visās ēkās, kas būvētas tajā laikā, bet ka tas noteikti nav bīstams. Mēs iegādājāmies ēkas, pamatojoties uz šo atzinumu. Nekad nav pausts neviens ierosinājums, ka mums pēc iespējas ātrāk ir jālikvidē azbests.

Tādēļ es uzskatu, ka administrācija maldās, lūgdama to darīt tagad, jo gadījumā, ja tas ir jādara, tad par to ir jāmaksā Strasbūras padomei. Lai gan pastāv neskaidrības šajā sakarā, es nedomāju, ka mums ir jāsāk attīrīt ēkas no azbesta uz Parlamenta rēķina. Mums vispirms ir jānoskaidro situācija ar Strasbūras pilsētas padomi, jo tai ir jāmaksā par šo pasākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par trim lietām.

Pirmkārt, ja visas dalībvalstis ratificēs Lisabonas līgumu, 2009. gads būs pirmais gads, kad Parlaments darbosies, pamatojoties uz šo Līgumu. Eiropas Parlamentam ne tikai būs lielākas pilnvaras, tam arī būs pienākums apspriesties ar dalībvalstu parlamentiem attiecībā uz ierosinātajiem tiesību aktiem. Tas noteikti ievērojami palielinās darbības izmaksas, nodarbinot vairāk personāla, vairāk tērējot ekspertu atzinumiem un apspriedēm u.c.

Otrkārt, 2009. gadā notiks jaunas Parlamenta vēlēšanas un īpaši jauna deputātu nolikuma ieviešana, kas neapšaubāmi ievērojami palielinās Parlamenta izdevumus.

Treškārt un visbeidzot, eksperti ir aprēķinājuši, ka vidējās gada inflācijas rādītājs ES 2009. gadā būs apmēra 4 %, kā rezultātā jūtami palielināsies Parlamenta administratīvās izmaksas.

Es ticu, ka visi šie faktori tiks ņemti vērā, sagatavot Eiropas Parlamenta budžeta galīgo projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). (LV) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Runājot par 2009. gada Eiropas Parlamenta budžeta tāmi, es vispirms gribētu apsveikt ziņotāju ar to, ka viņa stingrā pieeja budžeta izdevumiem ir attaisnojusies un Eiropas Parlamenta kopējais izdevumu līmenis nākošgad nepārsniegs 20 procentus no kopējiem ES administratīvajiem izdevumiem. Tādējādi neraugoties uz 2009. gadā gaidāmajām izmaiņām Eiropas Parlamenta darbā — atbilstoši Lisabonas līgumam pieaugošs likumdošanas darba apjoms, deputātu atalgojuma sistēmas maiņa, kā arī sabiedrības informēšanas kampaņa saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām — kopējais izdevumu apjoms saglabāsies iepriekš nospraustajās robežās. 2009. gada budžeta kontekstā vajadzētu arī reāli izvērtēt atsevišķu ambiciozu projektu atdevi. Pirmkārt te ir runa par Eiropas Parlamenta interneta televīzijas projektu. Lai izvērtētu šī un līdzīgu projektu lietderību, vajadzētu apkopot datus par Eiropas Parlamenta interneta televīzijas apmeklētību un cik tad īsti skatītāju ir piesaistīti par šiem daudzmiljonu ieguldījumiem. Runājot par Eiropas Parlamenta komunikācijas politiku un gaidāmo sabiedrības informēšanas kampaņu, lielāks uzsvars būtu liekams uz decentralizētu komunikāciju caur Parlamenta informācijas birojiem dalībvalstīs. Tādā veidā komunikācija ar iedzīvotājiem dažādās dalībvalstīs notiek daudz efektīvāk nekā centralizēti. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Brigitte Douay (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kārtējo reizi šajās budžeta debatēs ir jāpateicas J. Lewandowski par viņa ļoti veiksmīgi līdzsvaroto ziņojumu. Un es jums vēlreiz atgādinu, ka 2009. gads būs svarīgs Eiropas demokrātijai: ar jaunām Parlamenta un Komisijas vēlēšanām tas būs galvenais gads attiecībā uz mūsu iestāžu sakariem ar sabiedrību.

Tomēr, lai sabiedrības locekļi justos ieinteresēti Eiropas jautājumos un lai tie viņus ietekmētu, kā arī lai viņi masveidā balsotu, dažādo iestāžu realizētajiem sakariem ir jābūt saskanīgiem un skaidriem. Ņemot to vērā, un lielākas efektivitātes interesēs cieša visu to trīs galveno iestāžu sadarbība, kas ir iesaistītas komunikācijā tieši vai decentralizēti ar savu pārstāvju dalībvalstīs palīdzību, ir ārkārtīgi svarīga, jo vēlēšanas būs jau pēc gada.

Tāds ir manas grupas iesniegtā J. Lewandowski ziņojuma 2. grozījuma pamatojums. Mūsu mērķis ir būt draudzīgākiem pret pilsoņiem, un tas mums šeit Parlamentā visiem rada patiesas bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ville Itälä (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam J. Lewandowski par lieliski paveiktu darbu, un es vēlētos koncentrēt uzmanību uz dažiem punktiem.

Pirmkārt, es vēlētos pateikt dažus vārdus par režīmu palīgiem. Es atbalstu referenta ierosināto ideju. Viņš apgalvo, ka tas ir svarīgs jautājums un ka to galu galā ir jāatrisina šī ziņojuma rezultātā.

Tagad es vēlos pievērsties jautājumam par azbesta problēmu, kas šeit tika pārrunāta. Pirms tiek piešķirts jebkāds finansējums, ir jānoskaidro, kas ir atbildīgs un cik daudz naudas būs reāli vajadzīgs. Tāpat ir jābūt skaidram rīcības plānam. Tas ir gluži acīmredzami, ka mēs nevaram strādāt ēkā, kurā pēc tās iegādes mēs pārsteidzošā kārtā konstatējam azbestu.

Tāpat es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jau sen tiek runāts par Engineered Materials Arresting System (EMAS), lai gan nav nekādu skaidru plānu šajā sakarā. Tāpat es ceru, ka Parlamenta vairākums ir skaidri nolēmis, ka administrācijai ir jāsagatavo ierosinājums ieguldīt videi nekaitīgākos transportlīdzekļos ikdienas lietošanai šeit Parlamentā, bet arī šajā sakarā vēl nav nekādu plānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es principā atbalstu J. Lewandowski ziņojumu, bet mēs atturamies, jo balsojums par Parlamenta budžetu tā galīgajā veidā nenotiks līdz rudenim un Parlamenta pirmais budžeta projekts ir neapmierinošs. Mūsu pieredze rāda, ka līdz rudenim situācija kļūs skaidrāka, tādēļ mēs vēl nevaram pieņemt nostāju par galīgo redakciju, kas netiks iesniegta līdz rudenim.

Runājot par pozitīvo, es gribētu vērst uzmanību uz ģenerālsekretāra H. Rømer teikto, ka ceļojumu izmaksas nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā tiks segtas, pilnībā pamatojoties uz reālajām izmaksām, un ka netiks piemēroti nekādi starpposma vai pagaidu risinājumi.

Es piekrītu J. Mulder paustajai kritikai attiecībā uz Strasbūras ēku programmu: mūsuprāt, tā būs krāpšana, ja mums būs jāveic atjaunošanas darbi azbesta dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, pārskatāmība noteikumos, kas reglamentē samaksu parlamentārajiem palīgiem, ko mēs cenšamies sasniegt, nedrīkst būt joma, kurā notiek kaulēšanās un konflikti starp politiskajām grupām: tā ir visa Parlamenta kopīga atbildība; nākamgad Parlaments pieprasīs jaunu uzticības balsojumu. Otrkārt, uzticēšanās starp mums un Prezidiju būs lielāka, ja mēs tiksim biežāk un pilnīgāk iepriekš informēti par pasākumiem, kuriem ir finansiālas sekas. Treškārt, strādājot pie budžeta, mūsu mērķis ir tieši sagatavoties visiespējamākajam turpmāko gadu scenārijam. Neskaidros jautājumos atbilde ir budžeta rezerve, un tas attiecas arī uz neskaidrību saistībā ar Lisabonas līgumu un tā ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, 2008. gada 20. maijā.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE) , rakstiski. – (FR) Šodien izskatāmā ziņojuma mērķis ir dot mūsu iestādēm iespēju paziņot savu nostāju par Eiropas Parlamenta 2009. gada budžeta tāmi.

Tas būs izšķirošs gads: gads, kad Parlaments tiks atjaunots; gads, kad arī tiks izdarītas ievērojamas izmaiņas EP deputātu un viņu palīgu nolikumā; un galvenokārt gads, kad Lisabonas līgums būs spēkā pirmo reizi, uzliekot mūsu iestādēm papildu pienākumus un no tā izrietošu papildu darbu.

Es vēlos atbalstīt Prezidija iesniegto tāmes projektu. Ņemot vērā palielinātās finanšu prasības, ar ko Parlaments saskarsies, šis tāmes projekts saglabā mūsu pozīciju zem 20 % izdevumu sliekšņa 5. izdevumu kategorijā. Mūsu administrācijai ir jārealizē tās racionalizācijas dzinulis, lai papildus optimizētu mūsu efektivitāti, jo īpaši ar personāla pārstrukturēšanu.

Es gribu piebilst, ka tiek sagatavota ietekmes analīze par vajadzībām, kas radīsies, kad vienkāršotais līgums stāsies spēkā, un ka izmaiņas tāmē būs iespējamas līdz rudenī paredzētajam pirmā lasījuma balsojumam par budžetu.

 

22. Izejvielu un preču tirgus (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0134/2008), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā sagatavoja J. Holm, par izejvielu un preču tirgu (2008/2051(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, referents. − (SV) Dāmas un kungi, vispirms liels paldies visiem „ēnu” referentiem par viņu ciešo sadarbību.

Mēs visi esam redzējuši attēlus ar ainām, ko veicināja nesenais pārtikas deficīts. Lauksaimniecības preču cenas ir dramatiski palielinājušās ļoti īsā laikā ne tikai pārtikas produktiem. Tas ir bijis iznīcinošs trieciens daudzām attīstības valstīm, kas ir ārkārtīgi atkarīgas no pārtikas importa un kas jau atradās ārkārtējā situācijā. Cerēsim, ka šis ziņojums par izejvielu starptautisko tirdzniecību palīdzēs mazināt dažas no šīm problēmām. Galu galā mēs esam apņēmušies izskaust badu un nabadzību, piekrītot tā sauktajiem tūkstošgades mērķiem. ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon nesen brīdināja, ka palielinātās pārtikas cenas apdraud tūkstošgades mērķu vissvarīgāko uzdevumu, proti, samazināt uz pusi nabadzību pasaulē. Tādēļ ir īstais laiks veikt steidzamus pasākumus.

Jo īpaši nesenā pārtikas krīze ir parādījusi, ka visas izejvielas nav pārtika. Ja nav iespējams izpildīt pat tādu elementāru prasību kā nodrošināt, lai cilvēki ir paēduši, tad daiļrunība par attīstību nav neko daudz vērta. Tādēļ mums ir jābūt uzmanīgiem, padarot pārtiku par tādu pašu starptautiskās tirdzniecības preci kā jebkura cita. Pasaules attīstības valstis pat bija spiestas atcelt ierobežojumus savās pārtikas politikās un pārorientēties no ražošanas valsts vajadzībām uz ražošanu eksporta vajadzībām. Tā ir SVF, Pasaules Bankas, ASV un arī ES politika, ieviešot šīs prasības. Atceļot aizsardzības tarifus un subsīdijas, daudzas attīstības valstis ir kļuvušas ārkārtīgi neaizsargātas pret pārtikas un izejvielu cenu straujajām svārstībām. Paņemsim par piemēru Haiti, kas līdz šim bija pašpietiekama rīsu audzēšanā. 1995. gadā Starptautiskais Valūtas fonds piespieda šo valsti samazināt savus rīsu tarifus. Haiti lielos apjomos tika ievesti valsts subsidēti rīsi no ASV, un vietējā ražošana sabruka. Šobrīd trīs ceturtdaļas no visiem Haiti patērētajiem rīsiem tiek ievesti no ASV.

Es ceru, ka ziņojums var dot mums instrumentus, lai risinātu problēmas un izaicinājumu, ko rada neskaidrā izejvielu tirdzniecība. To jautājumu skaitā, uz kuriem mēs koncentrējamies ziņojumā, ir atbalsts attīstības valstīm, dažādojot to ekonomikas, lai tās varētu atbrīvoties no situācijas, kad tās eksportē tikai vienu vai divas izejvielas, un virzītos pretim uzlabotiem ražošanas veidiem, kas iekļauj vairāk apstrādātus produktus. Tāpat mēs uzsveram elastīguma nozīmi attīstības politikā. Šīm valstīm ir jāparedz rīcības joma, lai attīstītu iespējas un ekonomikas politikas instrumentus, piemēram, to vietējās lauksaimniecības attīstības atbalstam. Tāpat mēs pieprasām, lai Eiropas Komisija pārskata FLEX finanšu shēmu, kuras mērķis ir stabilizēt izejvielu cenas. Tāpat mēs izskatām izejvielu vienlīdzības dimensiju jeb drīzāk tās trūkumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs vienmēr ņemtu vērā dzimu jautājumu sarunās par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.

Šajā ziņojumā arī ņemta vērā godīga tirdzniecība. Godīgu tirdzniecību var izmantot kā instrumentu, atbalstot mazos ražotājus attīstības valstīs un pastiprinot spiedienu, lai paaugstinātu sociālos un vides standartus šajās valstīs. Mēs aicinām visas ES iestādes piemērot godīgas tirdzniecības principu savos publiskajos konkursos un iepirkuma politikās.

Tāpat mēs ņemam vērā jautājumu par arvien lielāko dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, tas ir, arvien lielāko pieprasījumu pēc gaļas un piena produktiem, kas savukārt paaugstina pieprasījumu pēc graudiem, barojot dzīvniekus, tā vietā, lai pabarotu cilvēkus.

Tāpat tiek izskatīti daudzi citi jautājumi. Visbeidzot, man jāsaka, ka šis darbs ir atklājis patieso situāciju ES. Lai gan no savas puses mēs esam centušies risināt attīstības valstu vajadzības un apstākļus, Eiropas rūpniecība ar savu pārstāvju Eiropas Parlamentā palīdzību ir centusies mainīt uzsvaru uz uzņēmējdarbības organizāciju īstermiņa komercinteresēm, iegūstot stabilu piekļuvi lētām izejvielām.

Es mudinu visus apstiprināt Kreiso, Sociālistu un Zaļo grupu iesniegtos grozījumus. 20. un 21. grozījums ir īpaši svarīgi. Tādā veidā mēs varam līdzsvarot ziņojumu, lai iegūtu stabilāku attīstības dimensiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Parlamentam par izdevību pārrunāt piekļuvi izejvielām, kas ir būtisks jautājums Eiropas Savienības darba kārtībā, īpaši ņemot vērā mūsu konkurētspējas darba kārtību. Es gribētu vispirms pateikties referentam un „ēnu” referentiem par ziņojumu, kurā ir izskatītas tādas jomas kā klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana un attīstība.

Attīstība patiešām ir galvenais jautājums šajā kontekstā. Tādēļ es īsumā pievērsīšos attīstības problēmām, pirms izskatīt mūsu intereses un rīcību attiecībā uz tādu pasākumu izplatīšanos, kas ierobežo piekļuvi izejvielām.

Nabadzības apkarošana un attīstība, kā arī pārtikas drošība ir galvenie jautājumi Komisijas darba kārtībā. Jūs labi zināt, ka Eiropas Savienība ir lielākā attīstības finansējuma sniedzēja pasaulē. Arī īpašajā izejvielu jomā Komisija ir uzsākusi vairākas uz attīstību orientētas programmas: piemēram, ar FLEX palīdzību, Komisija atbalsta to attīstības valstu budžetus, kurām ir samazinājušies ar eksportu saistītie nodokļu ieņēmumi.

Komisija arī veicina pārskatāmu tādu nodokļu ieņēmumu pārvaldību, ko rada izejmateriālu un dabas resursu izmantošana ar tādu vairāku iniciatīvu palīdzību kā EITI, Kimberlijas process un FLEGT programma. Es gribētu pieminēt arī mūsu “Viss, izņemot ieročus” programmu, kas piešķir beznodokļu pieeju visa veida produktu (izņemot ieročus) importam no vismazāk attīstītajām valstīm, ļaujot tām ieviest dažādību savā eksporta preču klāstā.

Tagad es atgriezīšos pie galvenā jautājuma, kas skar tirdzniecības perspektīvu. Lai tirgotos, ir vajadzīgas divas puses. Mums ir vajadzība gan importēt, gan eksportēt. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai piekļuve izejvielām trešās valstīs netiktu nepamatoti deformēta ar kvotām, eksporta nodevām un eksporta aizliegumiem.

Diemžēl šobrīd tas tā nav. Gluži pretēji, palielinās trešo valstu vēlme ieviest eksporta ierobežojumus. Mēs esam īpaši noraizējušies par dažām lielākajām jaunajām ekonomikām, kam šie ierobežojumi ir daļa no viņu agresīvās rūpniecības politikas mērķiem. Atļaušos uzsvērt, ka mēs nekoncentrējamies uz nabadzīgākajām attīstības valstīm, bet drīzāk uz lielām jaunajām ekonomikām.

Šo valstu pieņemto pasākumu rezultātā tiek deformēta konkurence pasaules līmenī, kas nodara kaitējumus Eiropas rūpniecībai. Diemžēl problēma kļūst arvien nopietnāka. Līdz šim vismaz 20 valstis ir veikušas pasākumus, kas ietekmē Eiropas Savienībai nozīmīgu eksportu. Mēs esam saskaitījuši vairāk nekā 450 ierobežojumus attiecībā uz dažādām izejvielām. Tieši vai netieši ir skarta lielākā daļa, ja ne visas, Eiropas rūpniecības nozares.

Ko mēs varam darīt šajā situācijā? Līdz šim izdarītais pierāda, ka nav ātra risinājuma, neskatoties uz to, ka eksporta aizliegumu atcelšana jau ir būtisks jautājums mūsu darbakārtībā, vai tas būtu divpusējos brīvas tirdzniecības nolīgumos, vai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, bet mēs turpināsim strādāt.

Pirmkārt, būs svarīgi izstrādāt vispārēju stratēģiju piekļuvei izejvielām. Šajā sakarā Komisija strādā pie paziņojuma, kurā būs svarīgs tirdzniecības elements. Jebkurai šādai stratēģijai acīmredzami ir pilnībā un saskaņoti jāizskata visas politikas jomas, tostarp kritiskie jautājumi, piemēram, par pārtikas drošību, attīstību un vidi.

Būs maksimāli jāizmanto visi līdzekļi. Tādēļ ilgtspējīgā un saskaņotā politikā par piekļuvi izejvielām būtu apvienots: pirmkārt, sarunas, kas nodrošina starptautiskos pienākumus PTO un divpusējā kontekstā; otrkārt, PTO noteikumu un pašreizējo nolīgumu realizēšana; un, treškārt, tādi nesaistoši pasākumi kā dialogs un apvienību veidošana. Lai gan neviens no šiem elementiem nav jauns, tieši šo pasākumu apvienošana un saskaņotā izmantošana noteiks to ietekmi. Tas tiks pārrunāts šī gada konferencē ar ieinteresēto pušu piedalīšanos.

Ņemot vērā to, cik svarīga ir piekļuve izejvielām, Komisija atzinīgi vērtē Parlamentā notiekošās diskusijas par šo jautājumu. Komisija īpaši atzinīgi vērtē ziņojuma pirmā projekta grozījumus. Tagad ziņojumā ir skaidrāk uzsvērts šī jautājuma nozīmīgums. Tajā ir ierosināti veidi, kā risināt šo jautājumu konstruktīvā veidā, piemēram, realizējot nolīgumus un risinot sarunas ar partnervalstīm. Mēs esam gatavi pilnībā sadarboties ar Parlamentu, izstrādājot un īstenojot mūsu turpmāko stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Caspary, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es priecājos, ka jūs atradāt laiku, lai šodien šeit ierastos, J. Potočnik. Mēs redzam, ka komisārs P. Mandelson kārtējo reizi ir izvēlējies doties uz kādu svarīgu konferenci citā pasaules malā tā vietā, lai ar mums Parlamentā pārrunātu būtiskus jautājumus par Eiropas rūpniecības politiku. Iedomājieties manu gandarījumu, dzirdot, kā jūs izklāstāt jautājumu daudz labāk un ar lielāku skaidrību un iztēli nekā mūsu tirdzniecības komisārs jebkad to būtu varējis izdarīt.

Es ļoti priecājos par mūsu komitejā notikušo apspriežu rezultātiem, jo es baidos, ka referents savā sākotnējā projektā, paužot noderīgās domas par attīstības valstīm, ir pilnībā aizmirsis par Eiropas rūpniecības interesēm. Starptautiskās tirdzniecības komitejā mēs ziņojumā iekļāvām jaunu pirmo daļu, izskatot mūsu rūpniecības politikas intereses. Šo interešu būtība patiešām ir kļuvusi pilnīgi skaidra. Mums ir enerģiski jākoncentrējas uz to, lai piegādātu izejvielas Eiropas rūpniecībai. Kā komisārs pamatoti apgalvoja, mēs saskaramies ar milzīgām grūtībām šajā sakarā.

PTO sistēmā mums ir steidzami vajadzīgi labāki noteikumi, kas būtu paredzēti, lai pēc iespējas vairāk izskaustu tirdzniecību izkropļojošus pasākumus, piemēram, eksporta nodevas. Mums ir vajadzīga brīva piekļuve izejvielām pasaules tirgū. Tas nav pieņemami, ka tādas valstis kā Ķīna ļaunprātīgi izmanto izejvielas kā politisku instrumentu.

Mums ir jādara viss iespējamais ne tikai daudzpusējās sarunās, bet arī mūsu divpusējās sarunās, lai nodrošinātu patiešām atvērtu piekļuvi izejvielu tirgiem. Tas, ka Komisija atkāpās sarunās par Ukrainas iestāšanos PTO un zināmā mērā pieļāva eksporta nodevu piemērošanu, ir nepieņemami un rāda sliktu piemēru. Tāpat nebija pieņemami, ka mēs apstiprinājām divējādo cenu saistībā ar Saūda Arābijas iestāšanos PTO, kas ir radījis nopietnas grūtības mūsu Eiropas petroķīmijas rūpniecībai. Tāpat man nav lielu cerību, kad es redzu, kas šobrīd notiek attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO, un es gribētu, lai Komisija visiem spēkiem censtos nodrošināt, ka netiek ieviesti papildu tirdzniecību kropļojoši pasākumi.

Es vēlētos vēlreiz sirsnīgi pateikties visiem saviem komitejas kolēģiem par šo ziņojumu. Es ceru, ka mēs to pārāk neizmainīsim rītdienas plenārsēdes balsojumā.

 
  
  

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 
 

  Francisco Assis, PSE grupas vārdā. – (PT) Es vēlētos sākt, apsveicot referentu. Problēmu, kas pašlaik veidojas attiecībā uz piekļuvi izejvielām, iemesls galvenokārt ir tādas strukturālās izmaiņas to attiecīgajos tirgos, kuras ir saistītas ar izmaiņām starptautiskajā ekonomikā.

Kādreiz izejvielu tirgus attīstījās cikliskā veidā, pārejot no galēja deficīta periodiem uz nepietiekamu piegāžu periodiem un dažkārt sasniedzot līdzsvaru. Šķiet, ka šobrīd mēs sastopamies ar jaunu strukturāli nepietiekamu piegāžu situāciju, kas lielā mērā ir radusies pēkšņa pieprasījuma palielinājuma rezultātā, ko veicināja straujais industrializācijas un urbanizācijas progress vairākās attīstības valstīs.

Ir skaidrs, ka centieni ir jāizdara piemērotā forumā, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sasniedzot vienprātību, lai veicinātu piekļuvi izejvielām. Tomēr, to darot, mēs nedrīkstam aizmirst par citiem svarīgiem jautājumiem: tagad mums ir jauna situācija šajos tirgos gan attiecībā uz pārtikas produktiem, gan enerģiju. Tādēļ Eiropas Savienībā mums, lielākajiem izejvielu importētājiem, ir jārisina šis jautājums īpaši rūpīgi. No vienas puses, mums ir jāņem vērā ietekme, kāda tam var būt visā pasaulē, jo tas var radīt pārlieku lielu spiedienu uz izejvielu patēriņu ar ļoti negatīvām sekām uz vidi un ekonomiku, kā arī sociālās organizēšanas sekām attīstības valstīs, kamēr, no otras puses, mums arī jāraugās pašiem uz savu situāciju un jāizprot pašiem savas grūtības.

Tas rada divus šķietami būtiskus jautājumus. Viens no šiem jautājumiem ir saistīts ar mūsu vajadzību pārskatīt pašiem savu ekonomiskās attīstības modeli, jo tas nav savienojams ar situāciju, kad izejvielas tiek izmantotas pārlieku lielos apjomos. Otrais jautājums liek domāt, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība lietišķajiem zinātniskajiem pētījumiem, lai nodrošinātu lielāku novatorismu, lai veicinātu izejvielu pārstrādi un rastu atbildes uz jaunajām problēmām, ko šīs strukturālā piegāžu nepietiekamība mums rada.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Daba ir nevienmērīgi sadalījusi savas bagātības pasaulē – izejvielas zem zemes, pārtikas produktus un kokus uz zemes virsmas un zivis ūdenī. Cilvēku vajadzības ir vienādas, bet šo vajadzību apmierināšanai ir vajadzīga solidaritāte resursu izmantošanā un to sadalē ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību. J. Holm ziņojumā ir paustas daudzas domas par šo jautājumu. Es vēlētos uzsvērt dažus punktus, turpinot D. Caspary aizsākto.

Pirmkārt, ierobežoto resursu saprātīga izmantošana. Es atkārtoju: ierobežoto resursu.

Otrkārt, izejvielu aizsardzība pret konfiskāciju, pret nabadzīgo valstu neokoloniālo ekspropriāciju, jo īpaši Āfrikā. Mums nav nekādas pārredzamības attiecībā uz šādu izejvielu tirdzniecību, kurā ir iesaistīta Ķīna un noteiktas citas valstis.

Treškārt, šādu izejvielu tirdzniecības mērķim ir jābūt nabadzīgo valstu attīstībai. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Ieguvējiem ir jābūt iedzīvotājiem, ne tikai iestāžu pārstāvjiem vai lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Ceturtkārt, ES izejvielu politikai ir jānodrošina, ka ES nekļūst, piemēram, par Krievijas ķīlnieku gāzes gadījumā un, iespējams, nākotnē par Brazīlijas ķīlnieku cukura gadījumā.

Piektkārt, visi partneri ir absolūti atbildīgi attiecībā uz jūras resursu izmantošanu. Kā mēs zinām, vairākām zivju sugām draud iznīcība tāpat kā Āzijas un Amazones mežiem.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, brīvas un taisnīgas tirdzniecības lozungam ir jābūt atbildībai par ierobežoto dabas resursu izmantošanu, lai turpmākajām paaudzēm būtu piekļuve izejvielām, kas vajadzīgas cilvēku izdzīvošanai. Līdzīgi nabadzīgajām valstīm ir jāpalīdz attīstīt tehnoloģija, kas vajadzīga galveno pārtikas produktu ražošanai. Un šajā sakarā Eiropa var daudz ko darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār, paturot prātā lomu, kādu tirdzniecība pilda globalizētajā pasaulē, mums ir jāatbalsta centieni, lai veicinātu taisnīgu tirdzniecību, un visas iniciatīvas, kuras veicina ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Izejvielu cenas ietekmē tirgus attīstību, un vairākos gadījumos tām ir negatīva ietekme uz ekonomisko attīstību, jo īpaši valstīs, kurās ir nepietiekami izejvielu krājumi. Tas ietekmē vispārējo tirgus situāciju un izejvielu pieejamību.

Sagaidāmās augstās naftas un elektrības cenas var mazināt ar efektīvām tehnoloģijām gan izejvielu iegūšanā, gan apstrādē, un tās ir jāmazina šādā veidā. Jauninājumu efektivitāte un īstenošana, kā arī spēcīgas pētniecības nozares uzturēšana nosaka panākumu līmeni, uzlabojot tirgus situāciju un koncentrāciju, kā arī stiprinot dažādošanu un enerģodrošību.

Runājot par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, uzmanība ir jākoncentrē uz to, lai mazinātu spiedienu uz ražotājiem, ko rada līdzsvara trūkums starp lauksaimniecības produktu iepirkuma cenām no zemniekiem un to mazumtirdzniecības cenu līmeņiem. Tas kropļo tirgu, bet tas arī norāda, ka tirgum ir sava sociāla cena.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, man ir prieks runāt par J. Holm ziņojumu par izejvielu un preču tirdzniecību. Pagājušajā mēnesī man bija izdevība Parlamenta vārdā piedalīties ANO XII Konferencē par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD), kas notika Akrā. Šajā konferencē izskanēja prasība palīdzēt pasaules nabadzīgajām valstīm.

Strauji palielinošās pārtikas cenas arvien vairāk izraisa nemierus uz ielām, un mums ir vajadzīga jauna pieeja, lai atrisinātu šo situāciju. Jaunās krīzes rezultātā vienas dienas laikā var iet bojā vairāk cilvēku, nekā ir miruši no terorisma sešu gadu laikā kopš 11. septembra notikumiem. Politiķi un valdības varbūt vēl nav pamanījuši, bet pasaules nabadzīgo valstu iedzīvotāju bērni arvien biežāk cieš badu. Ietekme būs īpaši spēcīga Āfrikā, kur pēdējā gada laikā preču cenas ir vairāk nekā dubultojušās un turpina strauji palielināties spekulāciju, deficīta un mainīgo ražošanas modeļu rezultātā. Galvenie iemesli ir Austrumāzijas arvien lielākais pieprasījums un nespējas ieguldīt lauksaimniecībā piegādes sekas. Klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā plūdi, sausuma periodi un rekordaugsta temperatūra, tikai pasliktina situāciju, jo īpaši pasaules nabadzīgākajās valstīs. Tādēļ es ceru, ka mēs pieņemsim šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētājas kundze, piekļuve izejvielām ir patiešām izšķiroši svarīga Eiropas ekonomikai un konkurētspējai. Tas tā ir jo īpaši tāpēc, ka ES lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa no trešām valstīm.

Tādu šķēršļu novēršanai, ko trešās valstis ir uzlikušas ES piekļuvei izejvielu tirgiem, ir jābūt prioritātei. Tas attiecas uz pašreizējām PTO sarunām un sarunām, kas tiek risinātas par divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka atbalsta mehānismi un zinātības nodošana attīstības valstīm ir vajadzīga, lai nodrošinātu izejvielu un dabas resursu uzticamu, pārredzamu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). (EL) Priekšsēdētāja kundze, komisār, tas ir pašsaprotams, ka Eiropas uzņēmumu konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no izejvielu piegādes. Tādēļ mums šobrīd ir vajadzīga integrēta stratēģija, lai nodrošinātu piekļuvi pasaules tirgiem. Tas palīdzēs nodrošināt starptautisko sadarbību, likumīgu konkurenci, taisnīgu tirdzniecību un ierobežojumu ievērošanu, pamatojoties uz nopietniem attīstības stimuliem mazāk attīstītajās valstīs. Tāpat tā palīdzēs veicināt ieguldījumus videi nekaitīgas tehnoloģijas pētniecībā un izstrādē, kā arī pārstrādē.

Mūsu mērķim ir jābūt ES ilgtspējīgai attīstībai, kā arī solidaritātei ar pasaules nabadzīgākajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentam par darbu, ko viņš ir veicis pie šī ziņojuma. Es tajā saskatu trīs galvenos elementus.

Pirmkārt, izejvielu un preču tirgū pastāv pasaules līmeņa konkurence. Mums ir jāapzinās Eiropas līmenī, ka mums ir jābūt labāk situētiem, lai slēgtu divpusējus nolīgumus un divpusējus darījumus, ja mēs vēlamies iegūt piekļuvi šīm precēm.

Acīmredzami sarunas par starptautisko tirdzniecību ir ļoti svarīgas attiecībā uz ilgtermiņa attīstību, bet papildu līdzekļus var iegūt, izmantojot mūsu ekonomiskās partnerattiecības ar attīstības valstīm. Tāpat es brīdinu, ka atteikšanās no noteiktām tiesībām starptautiskās tirdzniecības sarunās par īstermiņa piekļuvi izejvielām un precēm var nopietni kaitēt mūsu rūpniecībai Eiropas Savienībā un jo īpaši mūsu lauksaimniecībai.

Visbeidzot, kā mūsu kolēģis iepriekš teica, taisnīgums ir vissvarīgākais apsvērums. Mums šobrīd ir jāiegulda attīstības valstīs, lai ļautu tām sasniegt rezultātus ne tikai šogad un nākamgad augsto naftas un gāzes cenu dēļ, bet arī pēc 20 gadiem. Tas ir jāsaista ar ieguldījumiem šo valstu izglītības sistēmā un veselības aprūpē iedzīvotāju interesēs, lai ilgtermiņā apturētu turpmākās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties cienījamajiem deputātiem par viņu iejaukšanos. Viņi visnotaļ skaidri izteicās par izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies. Tāpat ir diezgan skaidrs, no vienas puses, ka mums ir jānodrošina mūsu darba līdzsvarota attīstība, tādējādi īpaši koncentrējoties uz nabadzīgākajām valstīm un nodrošinot taisnīgums, par ko runāja B. Crowley; no otras puses, mums ir arī jānodrošina taisnīgus tirdzniecības noteikumus mūsu rūpniecības piekļuvei izejvielām. Tā ir taisnība, ka Eiropas Savienība ir lielākais izejvielu importētājs, un tas tā būs arī turpmāk.

Mēs šobrīd saskaramies ar lielāku konkurenci savos piegādes tirgos, kā arī ar arvien lielākām cenām vairāku jauno ekonomiku radītās paaugstinātās konkurences dēļ. Tajā pašā laikā šīs jaunās ekonomikas palielina šķēršļus piekļuvei viņu izejvielām, tādējādi izkropļojot konkurenci. Tāpēc taisnīga piekļuve izejvielām pārskatāmos apstākļos ir galvenais elements mūsu globālās konkurētspējas stratēģijā.

Komisijas iecere ir tuvāko gadu laikā izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu pastāvīgu izejvielu piegādi mūsu rūpniecībai. Tā rīkojoties, mēs īstenosim visaptverošu un līdzsvarotu stratēģiju. Kā Parlaments pareizi uzsver, šai stratēģijai jāņem vērā ne tikai mūsu rūpniecības intereses un mūsu konkurētspēja, bet arī nabadzīgāko valstu intereses.

No attīstības viedokļa mums jāspēj, un mēs to arī darīsim, nošķirt, no vienas puses, pamatotus pasākumus, ko veic nabadzīgākās jaunattīstības valstis, piemēram, eksporta nodokļi, kas ir nozīmīgi šo valstu budžetam, un, no otras puses, tādus jauno ekonomiku pasākumus, kuri ir to rūpniecības politikas sastāvdaļa un kuri izkropļo konkurenci pasaules tirgos.

Es augstu vērtēju F. Assis piezīmi par apņemšanos attiecībā uz pētniecību un attīstību, kas arī jāpalielina šajā sakarā. Es vēlētos pateikties Parlamentam par mūsu atbalstu šajā politikā. Mēs turpināsim jūs informēt par mūsu stratēģijas turpmāko īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, referents. − (SV) Komisār J. Potočnik, mēs gaidām Komisijas un konferences paziņojumu. Tas ir lieliski, ka jūs plānojat izskatīt pārtikas drošības, attīstības un vides jautājumus.

Francisco Assis, es pilnībā jums piekrītu, ka mums jāpārskata mūsu ekonomiskās attīstības modelis.

Zbigniew Zaleski, es piekrītu, ka tirdzniecība nedrīkst kļūt par jaunattīstības valstu izejvielu neokoloniālu zādzību. Tāpēc es aicinu Zbigniew Zaleski un visus pārējos atbalstīt 20. un 21. grozījumu. Lūdzu izpētiet tos rūpīgi.

Tāpat arī izskatiet 26. grozījumu attiecībā uz biodegvielām. Tajā mēs aicinām piemērot vides un sociālos standartus attiecībā uz biodegvieām. Tā ir lielākā problēma, ka gaļas ražošanā tiek arvien vairāk izmantoti graudi jeb, citiem vārdiem sakot, mēs izbarojam graudus dzīvniekiem, bet tajā pašā laikā arvien vairāk graudi tiek izmantoti degvielas ražošanā mūsu automašīnām.

Tas ir aicinājums Komisijai – mēs vēlamies pasākumus, lai samazinātu privāto automobiļu skaitu un gaļas patēriņu, lai paliktu vairāk graudu cilvēku uzturam!

Ziņojumā mēs pieprasām steidzamus pasākumus, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu. Arī tirdzniecībai ir jāuzņemas sava atbildība. Mums ir jāsamazina visas nevajadzīgās emisijas un transportlīdzekļu skaita. Ievērojamu tirdzniecības daļu veido produkti, ko tikpat viegli varētu ražot vietējā līmenī. Mums ir jāveicina tirdzniecība ar „videi draudzīgām precēm” un viedām vides tehnoloģijām. Ja mēs tā nerīkosimies un tirdzniecība neuzņemsies savus pienākumus, mums drīz vairs vispār nebūs izejvielu, ar ko tirgoties, un tad mums arī nebūs pārtikas, ko ēst. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nopietni uzņemtos atbildību par klimatu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.

 

23. Kopuzņēmuma izveide kurināmā elementu un ūdeņraža jomā (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0145/2008), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoja P. E. Lacatelli, par Padomes regulas priekšlikumu, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā (COM(2007)0571 - C6-0446/2007 - 2007/0211(CNS)).

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt un galvenokārt, es vēlos paust pateicību Parlamentam un īpaši referentei Pia Locatelli, kā arī Teresa Riera Madurell, kura viņu aizvietos, par atbalstu mūsu priekšlikumam, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā.

Tāpat es gribētu pateikties katram „ēnu” referentam par viņu konstruktīvo atbalstu, kā arī Budžeta komitejai par tās atzinumu.

Kopuzņēmumam kurināmā elementu un ūdeņraža jomā būs divi dibinātāji: Nozares grupa un Kopiena. Privātie rūpniecības uzņēmumi ir izveidojuši Nozares grupu, un tās locekļi pārstāv lielāko daļu Eiropas uzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā, piemēram, automašīnu ražotājus, enerģijas piegādātājus, kurināmā elementu izstrādātājus un to pielietošanas izstrādātājus. Tiek pārstāvēti visa lieluma uzņēmumi no mikrouzņēmumiem līdz daudznacionāliem uzņēmumiem.

Sadarbība starp Komisiju un rūpniecības nozari regulas sagatavošanas laikā skaidri parādīja attiecīgo rūpniecības uzņēmumu stipro motivāciju. Valsts sektora garantija ilgtermiņā nodrošināt stabilu finansējumu sniegs papildu uzticību. Rezultātā mēs varam sagaidīt, ka privātais sektors ieguldīs ievērojamus papildu resursus.

Papildus abiem kopuzņēmuma dibinātājiem universitātes, pētniecības centri un citas pētniecības organizācijas pašlaik veido Pētniecības grupu, kas, kā sagaidāms, kļūs par trešo kopuzņēmuma locekli. Pētniecības grupas pārstāvniecība kopuzņēmuma valdē tika uzskatīta par vajadzīgu, ņemot vērā fundamentālās pētniecības nozīmi šai Kopīgajai tehnoloģiju iniciatīvai (KTI).

Ir aprēķināts, ka kopumā šīs KTI izveide paātrinās par līdz pat pieciem gadiem stabilu ūdeņraža piegādi un kurināmā elementu tehnoloģijas, kas laika posmā no 2010.–2020. gadam tiks attīstītas līdz stadijai, kad tās būs izmantojamas komerciāli.

Tāpat es vēlos pieminēt tās nozīmi mūsu centienos enerģijas tehnoloģiju izstrādes paātrināšanas jomā, jo šis KTI ir ļoti interesants modelis dažam rūpniecības iniciatīvām, ko mēs esam ierosinājuši izveidot saskaņā ar Stratēģisko energotehnoloģiju plānu.

Parlamenta atzinumā ir vairāki ļoti noderīgi grozījumu ieteikumi. Viens no piemēriem ir pētniecības atklājumu nozīmīguma akcentēšana. Fundamentālā pētniecība tiks iekļauta pētniecības un attīstības programmā, un tas palielinās progresa un panākumu sasniegšanas iespējamību.

Vēl viens piemērs ir Kopīgā pētniecības centra (KPC) dalības kopuzņēmuma darbībā precizējums. KPC ir plaša kompetence vairākās svarīgās jomās, un tā aktīvā turpmākā dalība stiprinās kopuzņēmuma veikto pētniecību.

Gan Padome, gan Komisija cer uz jūsu ieguldījumu un viedokli, jo visi vēlas virzīties uz priekšu un nekavējoties sākt īstenot šo svarīgo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Patiesībā tagad bija jārunā P. E. Locatelli, jo viņa ir referente, bet viņa ir izvirzījusi T. R. Madurell kā savu aizvietotāju; tomēr es vēl neredzu T. R. Madurell, un mums ir ļoti žēl, ka viņas šeit nav.

Tādēļ es uzreiz vērsīšos pie tiem, kas runā politisko grupu vārdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties referentei P. E. Locatelli par viņas pamatīgo un detalizēto darbu pie šī ziņojuma, kurā ir izskatīta viena no galvenajām stratēģiskajām tehnoloģijām mūsu enerģētikas nākotnei.

Es tiešām atzinīgi vērtēju galvenā panākumu avota ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas platformas iniciatīvas. KTI jēdziens tika ieviests Septītajā pamatprogrammā kā jauns mehānisms, lai īstenotu ilgtermiņa valsts un privāto partnerību pētniecībā Eiropas līmenī. Līdz šim ir izveidotas četras KTI jaunu medikamentu un iegulto sistēmu jomā, kā arī citās jomās. Ar šo priekšlikumu piektā KTI tiks izveidota kurināmā elementu un ūdeņraža jomā.

Saskaroties ar tādiem izaicinājumiem kā elektrodrošība, enerģētiskā atkarība un bieži pārrunātā klimata pārmaiņu mazināšana, ES ir jāatbalsta tīrāku un efektīvāku enerģijas tehnoloģiju attīstība un izmantošana. Kurināmā elementiem un ūdeņraža tehnoloģijām ir iespēja ievērojami veicināt šo mērķu sasniegšanu. Tas, ka līdz šim nav pastāvējusi kopēja Eiropas stratēģija, nav ļāvis Eiropai turēties līdzi Āzijas valstīm un ASV.

Runājot par grozījumiem, es atbalstu tos grozījumus, kas ir iesniegti, lai stiprinātu priekšlikumu un nodrošinātu saskaņotību ar citām KTI. Ņemot vērā savu pieredzi un sakarus ar MVU, es īpaši atbalstu grozījumus, kuros ir likts lielāks uzsvars uz MVU jauninājumu potenciālu un īpašajiem šķēršļiem, ar ko tie saskaras, piemēram, ierobežotā piekļuvē pētniecības infrastruktūrai. Tāpat tajos ir jāuzsver uz atklājumiem orientētas pētniecības nozīmīgums Kā bija minēts īstenošanas plānā, jo īpaši sākumposmos pētniecībai ir jābūt svarīgam KTI darbība elementam.

Manuprāt, šī valsts un privātā sektora kopējā iniciatīva ir pareizais virziens, lai uzlabotu savu konkurētspēju ar ASV un citām valstīm, kurām ir ūdeņraža pētniecības tradīcija un attīstības stratēģija.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Es arī vēlētos apsveikt referenti un uzsvērt šī dokumenta nozīmīgumu. Šī iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga pētniecības darbībai. Diemžēl bieži finansējums ir nepietiekams vai arī dažkārt tas tiek neatbilstīgi izmantots. Eiropas Kopienas maksimālais ieguldījums šī kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām būs EUR 470 miljoni. Būs iespēja sniegt jaunu finansējumu arī pēc 2013. gada, bet tikai projektiem, par kuriem finanšu nolīgums ir parakstīts līdz 2013. gada 31. decembrim.

Es vēlētos uzsvērt to, ka šis kopuzņēmums ir ārkārtīgi lietderīgs, jo tas īsteno Pētniecības pamatprogrammu un ir daļa no tās, jo īpaši enerģētikas un transporta jomā, tostarp aeronautikas jomā. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas saskaņoti atbalsta pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbības, un šī iniciatīva arī atbalstīs pētniecības prioritāšu īstenošanu komunikāciju un informācijas tehnoloģiju jomā attiecībā uz kurināmā elementiem un ūdeņradi, bet tā arī veicinās un palielinās valsts un privātos ieguldījumus kurināmā elementu un ūdeņraža pētniecībā dalībvalstīs un asociētajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladko Todorov Panayotov, ALDE grupas vārdā. – (BG) Eiropai ir jātiek galā ar klimata pārmaiņām un jānodrošina dabas resursu piegādes noteiktība. Ņemot vērā, ka izejvielu un gatavās produkcijas cenas pastāvīgi palielinās, izrādās, ka šis uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts.

Pastāv risinājums, un tas ir meklējams jaunā tehnoloģijā, kas preventīvi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, no vienas puses, un ļaus efektīvāk izmantot un ietaupīt izejvielas, no otras puses. Tas ir veids, kā Eiropa var būt par līderi, pārvarot globālās sasilšanas ietekmi un saglabājot savu konkurētspēju pasaules izejvielu tirgū. Tam ir vajadzīgi palielināti ieguldījumi pētniecībā un jaunā tehnoloģijā, ņemot vērā katras dalībvalsts potenciālu.

Jo īpaši jaunai tehnoloģijai, ūdeņraža tehnoloģijai un kurināmā elementu attīstībai būs galvenā loma, pārvarot energoresursu deficītu, kā arī vides aizsardzībā un Kioto protokolā noteikto mērķu sasniegšanā. Tomēr mums ir jāņem vērā, ka šīs tehnoloģijas paredz tādu metālu izmantošanu kā platīns, pallādijs un zelts, kas ir neatņemamas jauno iekārtu un aprīkojuma konstrukcijas sastāvdaļa. Tikai tad, ja mēs īstenosim jaunas, ārkārtīgi efektīvas un videi nekaitīgas metodes, lai iegūtu un reģenerētu šos metālus, mēs varēsim nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu ūdeņraža tehnoloģijas attīstību un kurināmā elementu attīstību.

Kopuzņēmuma izveidei ir jāintegrē visu to valstu centieni, kam ir pieredze gan ūdeņraža tehnoloģijas un kurināmā elementu tiešā izstrādē, gan tādu tehnoloģiju izstrādē, kas paredzētas ilgtspējīgai un videi nekaitīgai vajadzīgo izejvielu iegūšanai. Šie pasākumi ir jāveicina jaunajās dalībvalstīs, kurām ir plaša pieredze šajās jomās, piemēram, Bulgārijā, kurā darbojas pētnieku grupas, kas jau daudzus gadus strādā pie šādiem projektiem un kas ir sasnieguši ievērojamus panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ir grūti nepiekrist mēģinājumam sagatavot piemērotus noteikumus kopuzņēmumam kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas jomā. P. E. Locatelli interesantajā ziņojumā ir raksturota šī iniciatīva kā daudzsološs valsts un privātās partnerības piemērs, īstenojot kopēju tehnoloģisku iniciatīvu. Jā, šajā atzinumā, kas ir manā priekšā, Padome atzīst tāda tehnoloģiskā izaicinājuma milzīgo sarežģītību, kas saistīts ar šādu elementu praktisko pielietošanu. Ekspertu priekšā ir neizmērojami grūts uzdevums, atrodot pētniecības veidus, kas garantētu veiksmīgu rezultātu. Daži zinātnieki, piemēram, paredz, ka radīsies ievērojami ierobežojumi kurināmā elementu praktiskai izmantošanai. Ja mēs pieņemam, ka ūdeņradis ir tikai enerģijas nesējs, mums jāatceras, ka tā praktiskai pielietošanai, piemēram, kurināmā elementos katru reizi ir jāizmanto citi enerģijas avoti tās ražošanai. Ja mēs pārvarēsim šo grūtību, mūs sagaida papildu grūtības kaut vai, piemēram, vajadzība atrast piemērotas tehnoloģijas ūdeņraža glabāšanai un pārvadāšanai.

Es pievēršu uzmanību šim jautājumam, ņemot vērā turpmāko likumdošanas darbu pie teksta, par kuru Eiropas Parlaments gatavo savu atzinumu. Ļaujiet man pateikt tieši, neuzskatot to par kritisku komentāru: mans galvenais eksperts apgalvo, ka šī pieeja nedos rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties cienījamajiem deputātiem par viņu komentāriem. Es arī vēlētos pateikt, ka, ieviešot Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, mēs patiešām sākam ar jaunu jēdzienu. Es patiesi ceru, ka tas izdosies, jo šai jaunajai pieejai ir jābūt noderīgai, ieviešot Eiropā dažus jaunus aspektus.

Tas, ko mēs ieviešam, patiesībā ir solis no projektu finansēšanas uz programmu finansēšanu un stabilāku atbalstu privātajā un valsts partnerībā, un es runāju par „privāto un valsts” partnerību, jo ir skaidrs, ka iniciatīvas un stratēģiskās pētniecības darba kārtības izriet no tehnoloģiju platformām, kuras ir šo Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu pamatā. Ir obligāti jāstrādā kopā, un šajās Kopīgajās tehnoloģiju iniciatīvās es saskatu, kā grupas reāli sanāk kopā Eiropas Savienības mērogā. Daži lielākie konkurenti Eiropā sanāk kopā, lai šajā pirmskonkurences posmā tie varētu apvienot savas zināšanas un stiprināt Eiropu pasaules mērogā.

Tāpat šajā kontekstā es gribētu teikt, ka šī īpašā tehnoloģiju iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga, jo tā attiecas uz enerģētikas nozari, un katru dienu mums tiek atgādināts par šīs nozares nozīmīgumu.

Viens no Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (ESP plāns) svarīgākajiem mērķiem ir paātrināt zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrādi un īstenošanu. Es zinu, ka jūs strādājat pie saviem atzinumiem par ESP plānu, un es ļoti vēlos dzirdēt jūsu viedokļus. Kā jau es iepriekš teicu, kurināmā elementu un ūdeņraža KTI ir interesants modelis citām jomām, un, tiklīdz tas tiks apstiprināts, tas noteikti kļūs par daļu no ESP plāna.

Cerams, ka mēs redzēsim, kādas izmaiņas tas ieviesīs nākotnē. Viena pēdējā lieta, ko es vēlētos pieminēt, jo es nezinu, vai tulkojums bija pareizs, ir tāda, ka Eiropas Komisija ieguldīs līdz pat EUR 470 miljoniem nākamo sešu gadu laikā, kad šī Kopīgā tehnoloģiju iniciatīva tiks īstenota, un, protams, tā sagaida, ka privātais sektors divkāršos minēto summu, kas arī veicinās šīs pūles.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − T. R. Madurell noteikti šeit nav, bet es esmu pārliecināta, ka referente P. Locatelli ar mums sazināsies, jo komisāra teiktais ir ārkārtīgi svarīgs.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien plkst. 12.00.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE) , rakstiski. – (HU) Pēdējo piecdesmit gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir divkāršojies, tajā pašā laikā enerģijas patēriņš ir četrkāršojies. Šī iemesla dēļ mums nav citas iespējas, kā vien atzinīgi novērtēt kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā un nodrošināt visu vajadzīgo atbalstu tā dibināšanai.

Es saprotu J. D. Haug rūpes par kopuzņēmuma finansēšanu, bet nedrīkst pieļaut, ka finansiālie apsvērumi kavē šo iniciatīvu. Atslēgvārdi ir novatorisms un dzīvesveida maiņa. Tomēr tas maksā naudu, bet, no otras puses, tas dos rezultātus. Modernās ekonomikās jauninājumi veido 70–80 % no ikgadējā IKP pieauguma.

Kādēļ mums ir jāiegulda ūdeņradī? Tāpēc, ka tas ir vidēja līmeņa enerģijas avots. „Krājumi” nevar izbeigties; šis elements ir visvairāk sastopamais elements visumā. Tomēr to var uzskatīt tikai par fosilo degvielu alternatīvu, ja spēsim to ražot no atjaunīgiem enerģijas avotiem par konkurētspējīgām izmaksām, ražošanas procesa laikā atmosfērā neradot oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kanādā un ASV ūdeņraža nozīme tika atzīta jau 2002. gadā. Šajās valstīs tiek izmantoti jau vairāki simti tūkstoši “ekoloģisko transportlīdzekļu”, un tajās pastāvīgi palielinās ūdeņraža sūkņu uzpildes staciju skaits. Eiropas Savienībā tiek izmantoti aptuveni astoņpadsmit tūkstoši videi nekaitīgu transportlīdzekļu, kamēr pieejamo ūdeņraža sūkņu skaitu nav pat vērts pieminēt.

Ja mēs vēlamies novērst pilnīgu sabrukumu, mēs nedrīkstam taupīt līdzekļus šīm tehnoloģijām un degvielai; mums ir jārīkojas. Es gribētu izmantot iespēju uzaicināt savus kolēģus deputātus uz savu Greenovation konferenci, kas paredzēta Parlamentā nākamnedēļ, 28. maija pēcpusdienā. Pēc diskusijas dalībniekiem būs iespēja veikt izmēģinājuma braucienu ar ūdeņradi darbināmā autobusā vai automašīnā.

 

24. Kopienas tabakas fonds (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0164/2008), ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavoja S. Berlato, par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 attiecībā uz atbalsta par tabaku pārvedumu Kopienas tabakas fondam 2008. un 2009. gadam un Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz Kopienas tabakas fonda finansēšanu (COM(2008)0051 - C6-0062/2008 - 2008/0020(CNS)).

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato, referents. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, Komisijas priekšlikuma mērķis būtībā ir turpināt ieturēt 5 % no atbalsta par tabaku, kas paredzēts 2008. un 2009. kalendārajam gadam, un izmantot šos līdzekļus, lai turpinātu finansēt Kopienu tabakas fondu, kura vienīgais mērķis ir finansiāli atbalstīt informācijas iniciatīvas, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu informētību par tabakas patēriņa kaitīgo ietekmi.

Pirmkārt, es uzskatu, ka būtu piemēroti uzsvērt dažus reālus darba uzdevumus. KLP atbalsta pārvedums fondam ir rets un pozitīvs integrācijas un sadarbības piemērs starp Eiropas Savienības lauksaimniecības un veselības politikām. Tā kā fonda darbības ir nozīmīgas Savienības iedzīvotājiem, un tās būs svarīgas arī nākotnē, kā jau Komisija ir uzsvērusi, mēs uzskatām, ka tas ir jāturpina finansēt arī 2008. un 2009. gadā.

Atskaitījumi no zemniekiem piešķirtā saistītā atbalsta vienmēr ir bijis Kopienas tabakas fonda vienīgais finansēšanas avots. Šo atskaitījumu finansiālais pamats tika ievērojami samazināts ar kopējo tabakas tirgus organizācijas reformu un dažu dalībvalstu lēmumu izvēlēties pilnīgu nošķiršanu, tādējādi pilnībā atņemot fondam ieņēmumus no šiem atskaitījumiem. Papildus paplašinot atskaitījumu piemērošanas periodu un palielinot to procentuālo attiecību, fondā ir jāparedz pietiekami daudz resursu programmu finansēšanai, neradot papildu ietekmi uz ES budžetu vismaz līdz pašreizējo prognožu beigām un vienlaicīgi meklējot citus fonda finansēšanas veidus.

Viens no fonda finansēšanas mehānisma pozitīvajiem aspektiem ir nodrošinājums, ka vismaz 25 % no kopējā apstiprināto projektu apjoma līdzfinansē apstiprināti operatori, tādējādi garantējot palielināta finansējuma pieejamību. Lauksaimniecības komiteja ir bieži izskatījusi šos jautājumus, un tai ir pašai savs viedoklis, proti, ka ir jāpastiprina smēķēšanas ierobežojumi un jāuzlabo iedzīvotāju informētība par tās kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Tomēr mēs pilnībā apzināmies, kā minēts Parlamenta 2004. gada 10. marta normatīvajā rezolūcijā, ka Eiropas neapstrādātās tabakas ražošana, kas šobrīd nav aktīva un ir koncentrēta dažos īpašos ES apgabalos, veido mazāk par 4 % no pasaulē saražotā apjoma, un tā neietekmē tabakas produktu vietējo patēriņu.

Lai gan šis temats nav galvenais šodienas debatēs, ir vērts atcerēties, ka Eiropas Savienība ir pasaules lielākais neapstrādātās tabakas importētājs un vairāk nekā 70 % apjomā no savām vajadzībām paļaujas uz trešām valstīm, jo īpaši Brazīliju, Malāviju, Argentīnu, Indonēziju, Zimbabvi, Indiju un Ķīnu, kur tabaka bieži tiek ražota mazāk regulētos apstākļos nekā Eiropas tabaka. Arī tā rezultātā katru gadu veidojas tirdzniecības deficīts vairāk nekā EUR 1,2 miljardu apjomā.

Tomēr dalībvalstīs, kur atbalsts par tabaku ir ticis pilnībā nošķirts, papildus tam, ka pārvedumi fondam ir atcelti, ražošana ir pilnībā pamesta novārtā bez jebkādām ilgtspējīgām alternatīvām ekonomiskā vai nodarbinātības izteiksmē. Tam ir bijušas ļoti nopietnas negatīvas sekas uz attiecīgajām lauku teritorijām kopumā, un tas nav nekādā veidā izmainījis tabakas galaproduktu vietējo patēriņu.

Attiecībā uz ierosinājumu samazināt atbalstu 2008. kalendārajā gadā un, paturot prātā, ka tabakas audzēšanas līgumi par 2008. ražas gadu tika noslēgti jau iepriekš, Lauksaimniecības komiteja uzskata, ka šī ierosinājuma apstiprināšana var radīt virkni tiesas procesu vai jebkurā gadījumā nesaskaņas, kas gala rezultātā radītu nopietnu kaitējumu tikai zemniekiem.

Visbeidzot, Lauksaimniecības komiteja uzskata, ka, atceļot samazinājumu līdz 2012. ražas gadam un palielinot atskaitījumu procentuālo attiecību fondam līdz 6 %, būtu pietiekami daudz naudas, lai līdz 2013. gadam finansētu pasākumus saskaņā ar Kopienas tabakas fondu, un tā aicina Komisiju sagatavot daudzgadu programmu, kas, to piemēroti pārveidojot saskaņā ar šeit ierosinātajiem grozījumiem, varētu piesaistīt EUR 81 miljonu, papildus neietekmējot ES budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentam S. Berlato. Mani ļoti iedvesmoja entuziasms, ar kādu jūs šodien runājāt. Tāpat es vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai par ziņojumu par Kopienas tabakas fondu.

2004. gadā Padome pieņēma tabakas reformu, kas ierobežo daļēji saistītos un daļēji nesaistītos maksājumus tabakas ražotājiem periodā no 2006.–2009. gadam. Reforma pieļauj salīdzinoši ilgu pārejas periodu, jo daļēji saistīto atbalstu var piešķirt līdz 2009. gadam. Bet mēs esam redzējuši, kā jūs pareizi teicāt, dalībvalstis, kas izvēlējās pilnībā nošķirt maksājumus no 2006. gada, kad reforma stājās spēkā.

2004. gada reformā arī bija noteikts atbalsta par tabaku procentuālās attiecības pārvedums par 2006. un 2007. gadu no tabakas ražotājiem Tabakas fondam. Komisijas ierosinājums pagarina procentuālās attiecības pārvedumu no atbalsta par tabaku Tabakas fondam līdz 2009. kalendārajam gadam.

Es ļoti atzinīgi vērtēju pretimnākšanu atbalsta par tabaku daļas pārvedumam Kopienas tabakas fondā. Jūsu ziņojumā ir pareizi uzsvērta šī fonda veikto pasākumu lielā nozīme Eiropas sabiedrībai, lai veicinātu informēšanas iniciatīvas par kaitējumu, kādu tabaka var nodarīt.

Tomēr jūsu lūgums pagarināt pārejas periodu līdz 2012. gadam rada milzīgu problēmu. Šāds daļēji saistīta pārejas režīma pagarinājums ir pilnīgi pretrunā tam, ko Komisija rīt ierosinās savā paziņojumā par „veselības pārbaudi”, kurā ir noteikta virzība uz nošķirtāku maksājumu, lai dotu zemniekiem brīvību ražot to, ko tirgus vēlas.

Līdz šim, kā es tiku informēts, tās valstis, kas nolēma jau pašā sākumā pilnībā nošķirt maksājumus tabakas ražotājiem, tā darīja, jo zemniekiem bija izdevīgāk pamest nozari, jo, iespējams, tabakas kvalitātes dēļ bija arvien grūtāk saņemt pienācīgu samaksu.

Tāpat 2004. gadā tika panākta vienošanās, ka 50 % Kopienas atbalsts tabakas nozarei tiks novirzīts lauku attīstības pasākumiem. Tas sāksies 2011. budžeta gadā un kā papildu Kopienas atbalsts tiks novirzīts reģioniem, kuros tiek ražota tabaka. Ir svarīgi atzīmēt, ka tas ir asignēts reģioniem, kuros tiek ražota tabaka. Pamatojoties uz šo apsvērumu, ikgadējā summa EUR 484 miljonu apmērā jau ir iekļauta lauku attīstības programmās periodam no 2007.–2013. gadam tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas tabakas reforma.

Tādēļ es esmu visnotaļ pārliecināta, ka tas nebūs pārsteigums, ka es nevaru ierosināt daļēji nošķirtā pārejas režīma pagarināšanu dēļ 2004. gada vienošanās, ko atbalstīja visas tabaku ražojošās dalībvalstis, par šo Vidusjūras reģiona valstu produktu paketi. Tomēr es lieku cerības uz ārkārtīgi rosinošu un interesantu diskusiju šovakar.

 
  
MPphoto
 
 

  Wiesław Stefan Kuc, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, tabakas ražošanas subsidēšana vienlaicīgi ar cīņu pret tabakas produktu smēķēšanu jau daudzus gadus ir pretrunīgs jautājums. Tomēr Komisijas tabakas fonds, kas pašlaik tērē 5 % no atbalsta par tabaku, palīdz finansēt pētniecību par smēķēšanas ietekmes mazināšanu, propagandas kampaņas un tabakas ražotāju apmācību, lai pārorientētos uz citu produktu ražošanu.

Es esmu Budžeta komitejas atzinuma par S. Berlato ziņojumu sagatavotājs. Kopienas tabakas fonda nepārtraukta finansēšana turpmākos divus gadus ir pilnīgi piemērota, bet ir apšaubāmi, ka tā pastāvēšanas pamatojums vairs nebūs spēkā pēc šī perioda, jo mēs zinām, ka cilvēki smēķē un turpinās smēķēt. Viņi smēķēs neatkarīgi no tā, vai mēs Eiropā ražosim tabaku. Problēma neizzudīs pat tad, ja mēs pārtrauksim subsidēt tabakas ražotājus. Tādēļ fondam ir jāturpina darboties. Vienīgais, ko var mainīt, ir veids, kādā tas tiek finansēts.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka šodien šeit ir arī komisāre, jo es uzskatu, ka viņa ir ļoti godīga persona. Ļaujiet man paskaidrot.

Vispirms es gribētu norādīt savam kolēģim no Budžeta komitejas, ka mēs esam pret smēķēšanu un atbalstām plaša mēroga pretsmēķēšanas kampaņu. Tomēr gadījumā, ja cilvēki turpina smēķēt un ja ir atbilstīgs pieprasījums pēc tabakas, tad mums to nav jāieved no trešām valstīm. Ražosim to Eiropā.

Es apsveicu S. Berlato par viņa ziņojumu un pilnībā to apstiprinu. Es pieprasu turpināt nodrošināt finansējumu no Kopienas tabakas fonda. Komisāre, mēs zemnieki labprāt pieņēmām 1 % atskaitījumu likmes palielinājumu, kas tiek ieskaitīts sabiedrības pretsmēķēšanas informēšanas fondā, lai gan šī nauda tiek atņemta mums. Mēs to labprāt pieņemam. Tomēr mēs jums lūdzam saglabāt tabakas status quo līdz 2013. gadam.

Komisāre, jūs esat ļoti taisnīgs cilvēks. Kāpēc ir jādiskriminē tikai tabakas audzētāji? Tādēļ mēs pieprasām to atcelt un saglabāt status quo līdz 2013. gadam. Turklāt, kā jūs zināt, tabakas audzētāji visās valstīs, jo īpaši manis paša valstī, ir nabadzīgākie no zemniekiem, viņi bieži ir cēlušies no nabadzīgākajiem un atpalikušākajiem reģioniem, kur bieži vien neko citu nevar izaudzēt. Ja mēs pārtrauksim šo režīmu un apturēsim atbalstu, šie reģioni kļūs par pārstuksnešošanās un vides noplicināšanas upuriem.

Tādēļ es pieprasu turpināt piemērot status quo saskaņā ar S. Berlato ziņojumu, kā arī viņa un maniem grozījumiem. Zinot, ka jūs esat taisnīgs cilvēks, komisāre, es uzskatu, ka mēs varam paļauties uz jūsu atbalstu mūsu ierosinājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Alejandro Cercas, PSE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies, komisāre, par jūsu klātbūtni šeit. Es runāju ar sava reģiona priekšsēdētāju, kurš ļoti pozitīvi par jums izteicās, un es to šodien šeit apstiprinu.

Doesn’t this conflict with the reference to Berlato in the final paragraph?. Or have I missed the point?

Es runāju pats savā un savas grupas „ēnu” referentes Rosa Miguélez vārdā, atbalstot S. Berlato, jo viņa nostāja šķiet vissaprātīgākā.

S. Berlato ziņojumā ir izskatīts tikai Kopienas tabakas fonds, kas ir Kopienas pretsmēķēšanas fonds. Viņš lūdz papildu laiku un papildu naudu šai kampaņai. Tādēļ pat deputātiem, kas ir pret piemaksām attiecībā uz tabaku, ir jābalso par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir pagarināt cīņas pret tabaku īstenošanas laiku un darbības jomu.

Tomēr vārds „tabaka” daudzos Parlamenta deputātos rada tik stipras sajūtas, ka viņi apmulst. Viņi jauc Kopienas tabakas fondu ar Kopienas piemaksām un saka, ka mēs pieprasām turpināt piemaksas. Tā nav taisnība. Mēs runājam par fonda stāvokli līdz 2013. gadam.

Viņi jauc ražošanu ar patēriņu. Eiropas problēma nav ražošana. Eiropa saražo ļoti nelielu tabakas apjomu. Eiropas problēma ir tādas tabakas patēriņš, kas tiek ievesta Eiropā no trešām valstīm.

Viņi jauc tabaku ar smēķēšanu. Tas ir tāpat kā jaukt alkoholu ar alkoholismu. Tabakai, kas ir lauksaimniecības kultūra, ir daudzi pielietojumi, tostarp medicīniski, turpretim smēķēšana ir slimība.

Ja viņi vēlas izskaust patēriņu, viņiem vairāk jāvērš savi centieni uz importu, ražošanu, reklāmu un milzīgo tabakas nozari kopumā, nevis uz manas mītnes valsts nabadzīgajiem strādniekiem, kas patērē tikai 5 % visā Eiropā izsmēķētās tabakas.

Visbeidzot, komisāre, mēs nefinansējam tabaku tāpat vien, mēs finansējam tabaku, jo tā rada daudz darbavietu ne tikai tabakas ražotāju starpā, bet visos iesaistītajos apgabalos. Faktiski daudzi tabakas ražotāji vēlas pārtraukt ražošanu, jo viņi nopelnīs vairāk nestrādājot. Tomēr attiecīgie apgabali nopietni cietīs, ja tie zaudēs tūkstošiem darbavietu sievietēm un imigrantiem, kā jau ir noticis citos Eiropas apgabalos.

Viņi lūdz tikai papildu laiku, lai pārveidotu savas saimniecības.

Komisāre, liels paldies par jūsu pacietību, un es ceru, ka jūs atbalstīsiet nevis tik daudz S. Berlato, cik strādniekus, kas ar cerību raugās uz Parlamentu, ka tas neieviesīs dubultus standartus. Es ceru, ka neviens no klātesošajiem nejauks to, ko viņi gribētu redzēt, ar reālo situāciju, es arī ceru, ka neviens no klātesošajiem neizvirzīs savas personīgās intereses pār šo vienkāršo cilvēku interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, man ir radies priekšstats, ka šeit, kā saka Vestfālē, mērķis ir „piemest desu šķiņķim, lai ar siļķi noķertu vali”. Jeb, citiem vārdiem sakot, Tabakas fonds tiek izmantots kā mēģinājums, lai nodrošinātu saistītās piemaksas attiecībā uz tabaku līdz 2013. gadam. Fonds, kas, kā mēs visi zinām, tiek izmantots arī tam, lai finansētu izglītošanu par tabakas kaitīgo ietekmi, tika ieviests šeit Parlamentā, lai atbalstītu jau esošās piemaksas attiecībā uz tabaku, jo lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu pārliecinoši iestājās pret smēķēšanu, un daudziem radās jautājums, kā mēs varētu atbalstīt tabakas audzēšanu, ņemot vērā tās kaitīgumu.

Es vienmēr esmu atbalstījis piemaksas attiecībā uz tabaku, jo es uzskatu, ka abas lietas nav saistītas, bet tad mēs nedrīkstam būt liekulīgi un uzņemties kaut ko darīt, lai apkarotu smēķēšanu, ja mums patiesībā ir cits mērķis, proti, piemaksu saglabāšana. Nav runa par piemaksu saglabāšanu; pamatā tas ir jautājums par saistītajām piemaksām, lai novērstu nošķiršanu. Mēs vienmēr rīkojamies tā, it kā ar nošķiršanu mēs atņemtu tabakas audzētājiem piemaksas. Mēs zinām, ka tā nav taisnība, un patiešām mēs esam jau visu jautājumu izrunājuši kokvilnas sakarā. Uzņēmumi turpinās saņemt maksājumus; vienīgā atšķirība ir tāda, ka tiem vairs nebūs pienākums audzēt tabaku, un es uzskatu, ka tas ir prātīgi.

Es atceros ceļojumu uz Grieķijas ziemeļiem kopā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, kad mēs apmeklējām visnabadzīgākos iedzīvotājus. Mēs redzējām nabadzīgos reģionus, kas tādi bija nevis dēļ nošķiršanas, kas tolaik vēl nebija ieviesta, bet tādēļ, ka tabakas nozare šajos reģionos nemaksāja audzētājiem godīgu samaksu par viņu tabaku un pat izmantoja tajā laikā piešķirtās piemaksas, lai nolaistu cenas tik zemu, ka tabakas audzētājiem nekas nepalika pāri no viņu piemaksām. Tolaik mums tas likās neticami, un mēs brīnījāmies, kādēļ audzētāji šajā reģionā, kas audzēja aromātisko tabaku, ko visā pasaulē izmanto speciālos cigarešu tabakas maisījumos, nesaņēma pietiekamu samaksu, lai varētu izdzīvot tikai no tabakas audzēšanas neatkarīgi no piemaksām.

Ja tabaku vairs neaudzēs dažos reģionos nošķiršanas dēļ vai dažās valstīs, kur atbalsts par tabaku ir pilnībā nošķirts, tas nenozīmē, ka šajos reģionos nav citas alternatīvas, bet gan to, ka audzētāji nevar nosegt tabakas audzēšanas izmaksas. Tādēļ šajā sakarā tabakas nozarei ir jāatklāj plāni, lai tā beidzot sāktu maksāt audzētājiem piemērotu cenu.

Komisāre, es uzskatu, ka izglītošanu par smēķēšanu labāk atstāt citu ziņā, jo mēs Eiropas Savienībā esam jau pietiekoši izglītojuši, tāpēc labāk tā vietā novirzīt šos līdzekļus lauku attīstībai un dažādošanas pasākumiem šajos nabadzīgajos reģionos. Turklāt šos resursus vajadzētu izmantot, lai radītu citas darbavietas šajos reģionos papildu darbavietām tabakas ražošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, reti kad šajā Parlamentā pieņemtie lēmumi tik nopietni ietekmē tik lielu iedzīvotāju skaitu. Šodien izskatāmais jautājums ir par Eiropas tabakas ražotāju pastāvēšanu. No tabakas ražošanas iztiek apmēram 120000 zemnieku, un, ar to nodarbojas gandrīz 400000 cilvēku, tostarp sezonstrādnieki, gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs. Grieķijas gadījums jau ir parādījis, ka tā sauktā tabakas nozares reforma faktiski nozīmē tās iznīcināšanu. Tas ir nāves spriedums 120000 saimniecībām, kas pārsvarā ir mazi ģimenes īpašumi. Es zinu šādas tabakas saimniecības Polijā, bet arī šeit Strasbūras priekšpilsētā tādas ir sastopamas. Mēs runājam par tādu cilvēku katastrofu, kas ir veltījuši savu dzīvi tabakas ražošanai. Kā vārdā viņiem tiek atņemta viņu iztika? Tabakas ražošanas likvidēšana neatturēs cilvēkus no smēķēšanas. Viņi smēķēs cigaretes, kas ražotas no importētas tabakas. Šī reforma nevienam nepalīdzēs, bet kaitēs daudziem.

Tādēļ es pilnībā atbalstu S. Berlato ziņojumu, kas pamatoti aizstāv tabakas ražotājus, un es piebiedrojos Glavakis un A. Cercas teiktajam.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, tabakas audzētāji tiek nežēlīgi vajāti, jo pretsmēķēšanas kampaņa ir līdzvērtīga politikai pret tabaku. Rezultātā ES audzētā tabaka tiek uzskatīta par neveselīgu, kamēr importētā tabaka par tādu netiek uzskatīta. Tas ir neatbilstīgi, nezinātniski un negodīgi. Šīs politikas rezultāti ir labi zināmi: par spīti kampaņām smēķēšana palielinās, turpretim ražošana ES aktīvi samazinās. Tiek zaudētas darbavietas, tiek izputināti desmitiem tūkstoši mazie un vidējie tabakas audzētāji, tomēr tabakas imports ir palielinājies līdz vairāk nekā EUR 1,2 miljardiem gadā.

Tabakas audzēšana Grieķijā ir samazinājusies par 73 %. Arvien vairāk tabakas audzētāju paliek bez darba. Tiek pamesti veseli apgabali, jo nekādas alternatīvas kultūras tur netiek audzētas.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi atcelt regulu, kas no 2010. gada nosaka 50 % lielu tiešā atbalsta pārvedumu uz otro pīlāru. Nekavējoties ir jāpārtrauc visi atskaitījumi no subsīdijām, lai ļautu turpināt audzēt tabaku, jo 70 % pieprasījuma tiek apmierināti ar importēto tabaku. Subsīdijas ir jāsaista ar ražošanu; tām ir jābūt neatņemamai daļai no garantētajām minimālajām cenām atbilstīgi katras šķirnes ražošanas izmaksām.

Tā kā S. Berlato ziņojumā ir pozitīvi elementi, kas to visu atbalsta, mēs Grieķijas Komunistu partijas (KKE) EP deputāti to apstiprināsim.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, subsidēta tabakas audzēšana ir skaidrs dubulto standartu piemērs, kas raksturo ES un Eiropas Parlamentu. ES ir lepni paziņojusi, ka cīņu pret slimībām ir jānosaka par prioritāti, un tā katru gadu iztērē dažus miljonus Zviedrijas kronu informācijas kampaņās, kamēr paralēli ES katru gadu subsidē nerentablus tabakas audzētājus vairāku miljardu kronu apmērā.

Saskaņā ar ziņojumu šī atbalsta pakāpeniskas samazināšanas shēma tiktu pagarināta līdz 2013. gadam. Referents mēģina kompensēt tabakas patēriņa negatīvās sekas. Vienkāršotais arguments ir tāds, ka, ņemot vērā ES tabakas ražošanas mazos apmērus, kas ir tikai 4 %, ietekme uz gala patēriņu ir niecīga. Kas tie ir par spriedumiem? Vai ir paredzēts pamatot nepārtrauktas subsīdijas? Manuprāt, ES tabakas ražošana ir 4 % par lielu. Turklāt Eiropas tabaka ir tik slikta, ka tikai niecīga daļa tiek pārdota Eiropas tirgū. Trešdaļa tabakas tiek sadedzināta. Tabakas nozares īpašās intereses ir dominējušas pārāk ilgi. Mūsu sabiedrība vēlas, lai mēs uzņemtos savu politisko atbildību.

Dāmas un kungi, pēdējam dūmam ir slikta garša. Ir pienācis laiks izbeigt dubultos standartus. Tādēļ es mudinu rīt balsot pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esther Herranz García (PPE-DE). − Priekšsēdētājas kundze, pēdējās reformas rezultātā 2010. gadā atbalsts tabakas nozarei tiks samazināts par 50 %. Manuprāt, tas ir bezprecedenta pasākums, kas nostāda tabakas ražotājus nepārprotami neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar pārējiem Kopienas lauksaimniecības produktu ražotājiem. Neviena cita lauksaimniecības nozare nav pieredzējusi tik krasu samazinājumu, un tas tiks veikts papildus samazinājumam, kas izriet no tiešā atbalsta izmaiņām, par kurām Ministru padome vienosies rīt.

Es nedomāju, ka ir nepiemēroti nosaukt dažus ar šo nozari saistītus skaitļus. Vismaz 80 % Eiropas tabakas tiek ražota mazāk attīstītos reģionos. Spānijas reģionā Ekstremadurā, kur ir koncentrēta lielākā daļa Spānijas ražošanas, reforma skar 20000 ģimeņu, kuru gada apgrozījums ir 26 % no reģiona lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības.

Turklāt tabakas ražošana Spānijā ir koncentrēta mazās saimniecībās, ar augstu sieviešu nodarbinātības līmeni saimniecībās un visā nozarē. Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienība saražo tikai 5 % no pasaules tabakas apjoma un importē 70 % no tabakas, ko tā patērē. Tādēļ Kopienas tabakas ražošanas izzušana nekādā veidā nenodrošinās patēriņa samazinājumu.

KLP tā sauktā veselības pārbaude ir ideāls brīdis, lai padomātu par ietekmi, kādas šim lēmumam var būt uz tādiem reģioniem kā Ekstremadura, kur ap šo kultūru ir attīstījusies ievērojama sociālā un ekonomiskā kopiena un kur praktiski nav iespējamas nekādas citas alternatīvas kultūras.

Turklāt šīs nozares reforma ir arī pretrunā visas Kopienas lauksaimniecības nozares gaidām, jo Kopiena ir garantējusi tās stabilitāti līdz pašreizējā finanšu plānošanas perioda beigām 2013. gadā.

Lauksaimniecības komitejas pieņemtajā ziņojumā, kas atbalsta Kopienas tabakas fonda paplašināšanu, ir ņemtas vērā patērētāju intereses, vienlaicīgi apšaubot lēmuma par palīdzības samazināšanu zemniekiem pamatotību, jo pats fonds tiek finansēts ar atskaitījumiem no tiešās palīdzības zemniekiem.

 
  
  

SĒDI VADA: M. SIWIEC
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Lily Jacobs (PSE). - (NL) Tabaka gada laikā nogalina apmēram pusmiljonu Eiropas iedzīvotāju. Pat nesmēķētāju starpā no pasīvās smēķēšanas gada laikā mirst 19000 cilvēku.

Kā es to zinu? Tāda informācija tiek sniegta televīzijas reklāmās, ko pati Eiropas Savienība ir rādījusi visās 27 dalībvalstīs kā daļu no savas pretsmēķēšanas kampaņas. Kopumā mēs tai esam asignējuši EUR 18 miljonus, bet šī summa ir piliens jūrā salīdzinājumā ar subsīdijām, ko Eiropas Savienība katru gadu maksā tabakas audzētājiem. Šogad Brisele joprojām tērē EUR 320 miljonus šajās subsīdijās. Pirms trim gadiem šī summa bija gandrīz EUR 1 miljards.

Vai tas nav ārkārtīgi dīvaini, ka mēs cenšamies cīnīties pret smēķēšanu un vienlaicīgi finansējam tabakas ražošanu, izmantojot Eiropas nodokļu ieņēmumus? Turklāt šis nepārtrauktais finansējums ir pretrunā idejai, kas ir lauksaimniecības politikas reformas pamatā, proti, idejai, ka mums ir jāatceļ ražošanas subsīdijas. Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu Eiropas Komisijas ierosinājumu turpināt atbalstīt Tabakas fondu 2008. un 2009. gadā, bet fondu nedrīkst izmantot kā atrunu, lai turpinātu tabakas subsīdijas 2013. gadā. Lai gan es dziļi cienu savu kolēģu deputātu argumentus, es uzskatu, ka šajā gadījumā sabiedrības veselībai ir jābūt pirmajā vietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es īpaši vēlētos apsveikt referentu par viņa izcilo darbu. Šis ziņojums sasniedz dubultu mērķi: tas pastiprina pasākumus, lai cīnītos pret smēķēšanu, pagarinot Eiropas tabakas fonda finansēšanas termiņu un vienlaicīgi saskaņojot tabakas nozari ar citiem tirgus kopējās organizācijas (TKO) pasākumiem, kas, protams, beigsies 2012. finanšu gadā.

Tomēr cīņa pret smēķēšanu nedrīkst nozīmēt tabakas audzēšanas galu Eiropā, jo Eiropa ir lielākā neapstrādātas tabakas importētāja pasaulē un vairāk nekā 75 % no patērētās tabakas importē no trešām valstīm, kur tabaka bieži tiek ražota, negarantējot veselības kontroli. Jebkāda atbalsta pārtraukšanas rezultātā vienkārši apstātos ražošana, palielinātos imports, un tas nekādā veidā neietekmētu smēķēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). - (NL) Ir grūti pateikt, kas ir absurdāks, tas, ka Eiropas Savienība subsidē tabakas audzēšanu vai tas, ka Eiropa pēc tam izmanto daļu subsīdiju fondam, kas apkaro smēķēšanu. Tādi pilnīgi liekulīgi pasākumi kā šie ir tieši tas iemesls, kāpēc sabiedrība tik maz uzticas ES. Arguments, ka ES saražo salīdzinoši maz tabakas, ir pilnīgi nevietā. ES joprojām subsidē vienu divdesmito daļu no patērētajām cigaretēm. Jebkurā gadījumā šis subsidētais apjoms ir tik zemas kvalitātes, ka mēs to nevēlamies lietot Eiropā un izgāžam kaut kur citur.

Tabakas subsīdijas nedrīkst turpināt, kā to vēlas Parlaments. Tāpat daļu no subsīdijām nedrīkst izmantot pretsmēķēšanas kampaņām kā aizsegu, kā to vēlas Komisija. Manuprāt, šīs subsīdijas ir sevi izsmēlušas. Tās vienkārši ir nekavējoties jāatceļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Golik (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, S. Berlato ziņojumā tiek izskatīti vairāki veselības un lauksaimniecības jautājumi. Finansējuma līmeņa palielinājums no 5 % līdz 6 % vienlaicīgi ar sistēmas ierosināto pagarināšanu 2009.–2012. gadam ievērojami palielina resursus, kas asignēti fondam – par EUR 81 miljonu. Daudzi zemnieki un organizācijas pilnībā atbalsta ierosināto regulu. Gan Polijas, gan Eiropas tabakas audzētāji sagaida, ka ziņojuma pieņemšanas rezultātā tiks pagarināta Kopienas tabakas fonda darbība, kas ir būtiski sabiedrības veselībai un tabakas ražošanas nozares uzturēšanai 100000 Eiropas tabakas audzētājiem.

Ierosinātā regula dod iespēju bez papildu budžeta izdevumiem saglabāt subsīdiju sistēmu, kas daļēji atbalsta tabakas ražošanu un tādējādi izvairās no tabakas audzētāju diskriminācijas salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības nozarēm.

Komisāre, ir svarīgi jau rīt atsākt ārkārtīgi būtiskās debates par tabakas ražošanas nākotni Eiropā saistībā ar iepazīstināšanu ar veselības pārbaudi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas debatēs lauksaimniecības produktu ražotāju argumenti ir pretrunā to grupu argumentiem, kas rīko kampaņas par Eiropas sabiedrības veselību. Bet, vai Eiropas sabiedrība būs veselīgāka, ja tā smēķēs nepārprotami zemākas kvalitātes tabaku, kas importēta no trešām valstīm? Ja mēs iznīcināsim paši savu ražošanu, tad mēs importēsim nevis 70 %, bet gan 100 %. Tāpat mums ir jāapsver, vai diskriminācija pret zemniekiem, kas audzē tabaku, nevis palīdz attīstīt mūsu lauku apgabalus, noteiktos Eiropas Savienības reģionos neizraisīs vēl lielāku ekonomisko sabrukumu un bezdarba pieaugumu. Acīmredzami pēc tam mēs varēsim piesaistīt finanšu atbalstu bezdarba jautājuma risināšanai, jo mēs esam tik bagāti, ka varam atļauties iznīcināt paši savu lauksaimniecību Austrumāzijas lauksaimniecības labā, kuru mums ir pienākums atbalstīt, lai cīnītos pret bezdarbu šajā reģionā.

Es pilnībā atbalstu S. Berlato ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thijs Berman (PSE). - (NL) Eiropas zemnieki, kas audzē tabaku, nedrīkst no ES par to saņemt ne centu. Acīmredzami tabakas subsīdijas ir bijis milzīgs zemnieku ienākumu avots daudzus gadus, sava veida sociālā nodrošinājuma polise, kas nebija šī nosaukuma vērta. Tomēr nodokļu ieņēmumus principā nedrīkst tērēt uz neveselīgiem produktiem. Tādēļ ir tikai viena izvēle attiecībā uz subsīdijām: atcelt tās.

Ierosinājums, kas minēts S. Berlato ziņojumā, ir smieklīgs mēģinājums pagarināt tabakas subsīdijas vismaz līdz 2012. gadam. Tas nedrīkst notikt, un tam ir vēl viens iemesls. Attīstības valstis uzskata par pilnīgi negodīgu, ka Eiropas tabaka tiek subsidēta. Tā ir negodīga konkurence ar nabadzīgiem zemniekiem, un tas ir tiešā pretrunā Eiropas Savienības attīstības politikai, kas ir klasisks tāda veida piemērs, kādā viena politikas joma var ietekmēt citu jomu.

Mudiniet Eiropas zemniekus audzēt kultūru, kurai šobrīd ir augsta cena, piemēram, tik ļoti vajadzīgo labību. Izrādiet taču solidaritāti un atceliet tabakas subsīdijas sabiedrības veselības labā un Eiropas politikas kohēzijas labā, lai palīdzētu attīstīt pasaules nabadzīgākās valstis. Tā ir solidaritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Armando Veneto (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pastāv noteikti neapstrīdami fakti. Pirmkārt, ir skaidrs, ka pilnīga nošķiršana samazina ražošanu. Otrkārt, pat tad, ja mēs pārtrauktu Eiropā audzēt tabaku, tas nenozīmētu, ka Eiropas tabakas kultivēšanas ierobežošana mazinātu smēķētāju skaitu. Treškārt, mēs, iespējams, nolemjam badam simtus un tūkstošus cilvēku, nesasniedzot konkrētu rezultātu.

Tādēļ es uzskatu, ka, no vienas puses, atbalsts tabakas audzētājiem ir jāizmanto lai patērētājiem izskaidrotu smēķēšanas kaitīgo ietekmi – un no šī viedokļa naudu acīmredzami ir jānodrošina no atbalsta – un vienlaicīgi mums ir jānostāda tabakas audzētāji situācijā, lai lēnām pārtrauktu kultivēšanu, dodot viņiem vajadzīgo laiku pamest šo nozari. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jābalso par S. Berlato ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Es vēlos runāt par trim lietām šajā diskusijā. Pirmkārt, Eiropas Komisija bieži atkārto ideju par maksājumu nošķiršanu ražošanai. Tā ir pieeja, kas nepārprotami samazina Eiropas lauksaimniecisko ražošanu. Komisārs Fischer Boel šodien vēlreiz atkārtoja šo ideju, šoreiz tabakas ražošanas sakarā.

Otrkārt, mums ir jāatceras, ka gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs tabaka tiek audzēta mazās ģimenes saimniecībās vismazāk attīstītajos reģionos. Šīs ražošanas likvidēšana samazinās attīstības iespējas šajos reģionos un apdraudēs mazo saimniecību pastāvēšanu.

Treškārt un visbeidzot, tā ir taisnība, ka tabakas audzēšana ir pretrunīga, bet tās ierobežošana Eiropā nozīmē tabakas importa palielinājumu no trešām valstīm. S. Berlato apgalvoja, ka tabakas imports pagājušajā gadā ir sasniedzis EUR 1,2 miljardus.

Es ceru, ka Eiropas Komisija ņems vērā šos brīdinājumus, definējot savu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzslavēt savus kolēģus deputātus, kas izrādījuši tik lielu jutīgumu smēķēšanas jautājumā. Es uzskatu, ka mēs visi bez izņēmuma esam pret smēķēšanu, bet, dārgie draugi, ļaujiet man norādīt uz būtisku atšķirību: smēķēšana un tabakas audzēšana ir divi pilnīgi dažādi jautājumi. Nodrošināsim pēc iespējas lielākus līdzekļus, pēc iespējas vairāk runāsim par šo jautājumu un darīsim visu iespējamo, lai pārliecinātu savus kolēģus deputātus un līdzpilsoņus nesmēķēt. Ņemot vērā, ka cilvēki tik un tā smēķēs, es nesaprotu, kāpēc mums ir jāimportē tabaka tā vietā, lai paši to audzētu. Tagad es gribētu pie jums vērsties kā pie vides sargātājiem. Tabaka ir kultūra, kam vajag maz ūdens, maz mēslojuma un nedaudz pesticīdu; to audzē nabadzīgi zemnieki neauglīgās zemēs. Es esmu pārliecināts, ka dabas sargātājs jūsos un arī cilvēcīgums, pat tajos no jums, kas izsakās pret smēķēšanu un saista to ar tabakas audzēšanu, liks jums mainīt domas. Saistīt smēķēšanu ar tabakas audzēšanu ir tas pats, kas jaukt mūsu slaveno vīnu produkciju ar alkoholismu. Vai mums ir jāpārtrauc ražot vīns alkoholisma dēļ?

 
  
MPphoto
 
 

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, paldies jums visiem, kas piedalījās šajās debatēs, un vēlreiz paldies par atbalstu pārveduma turpināšanai Tabakas fondam.

Es, protams, apzinos, ka diskusijas par tabakas politikām ir ļoti delikāts jautājums, un varu jums teikt, ka es to nesen pieredzēju sava aprīlī notikušā Grieķijas apmeklējuma laikā. Tāpat man ir skaidri jāsaka, ka tabakas fonda turpināšana nav aicinājums no jauna uzsākt 2004. gada tabakas reformu, un, manuprāt, jums jāapzinās, ka šī reforma jau ir pabeigta. Un es uzskatu, ka jums arī jāņem vērā, ka šo reformu atbalstīja visas tabaku ražojošās dalībvalstis. Tādēļ būtu visnotaļ sarežģīti sākt visu diskusiju no sākuma.

Manuprāt, ir svarīgi arī atcerēties, ka mēs nepārtraucam subsidēt tabakas ražotājus. Patiesībā mēs turpinām maksāt augstākos tiešos maksājumus jeb lielākās subsīdijas vairāk nekā jebkurš cits lauksaimniecības nozarē. Patiesībā neviena cita kultūra nesaņem tik lielus tiešos maksājumus.

Tāpēc mēs paliksim pie tā, ka 2009. gadā mēs nošķirsim maksājumus un 2011. gadā veiksim pārvedumu uz lauku attīstības politiku.

Tāpēc tā vietā, lai izšķiestu vai tērētu daudz laika un pūliņu, pretojoties tam, kas tika pieņemts Padomē 2004. gadā, manuprāt, dalībvalstīm, tabakas ražotājiem un visai tabakas nozarei tā vietā ir jāizskata lauku attīstības politika un jāsaprot, kādas ir iespējas, jo būs pieejami ļoti lieli līdzekļi rekonstrukcijai un jaunas uzņēmējdarbības sākšanai lauksaimniecības nozarē.

Ar nelielu iztēles palīdzību – lai gan es zinu, ka šajos apgabalos nav iespējams audzēt visu – es esmu pārliecināta, ka var atrast risinājumu, ja notiek sadarbība starp dalībvalstīm, tabakas nozari un tabakas audzētājiem, lai mēģinātu atrast dzīvotspējīgus risinājumus šajos apgabalos arī pēc 2011. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato, referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties komisārei un visiem deputātiem, kas jau izteicās. Es gribētu atzīmēt, ka attiecībā uz Eiropas tabakas nozares nākotni nesen Komisijā tika iesniegta oficiāla prasība, ko parakstījuši gandrīz visu tabaku ražojošo valstu, tostarp valstu, kas izvēlējās pilnīgu nošķiršanu, un jauno dalībvalstu ministri, lai Komisija izvirzītu regulas priekšlikumu, pagarinot pašreizējo tabakas ražošanas atbalsta sistēmu līdz 2013. gadam. Šis jautājums ir jāizskata kā daļa no diskusijas, kas pašlaik tiek risināta par KLP „veselības pārbaudi”.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es aicināšu savus kolēģus deputātus, kas varbūt sākumā šķiet mazāk ieinteresēti pasākumā, kur audzētājiem sniegtā atbalsta samazinājums tiek īstenots tikai piecās no vecajām dalībvalstīm, kuras ir daļēji nošķīrušas atbalstu, padomāt par to, ka šo resursu izmantošana un fonda informatīvās iniciatīvas turpinās darboties, lai uzlabotu visu ES iedzīvotāju veselību.

Tāpat es gribētu norādīt, ka šī situācija, iespējams, ir pilnīgi pārprasta: šis ziņojums neattiecas uz atbalsta maksājumu pagarināšanu tabakas ražotājiem, un tajā nav pieņemts šāds lēmums; tas ir tikai jautājums par balsojumu par ziņojumu, kas atbalsta Kopienas tabakas fonda finansēšanas turpināšanu. Runājot par atbalsta maksājumu pagarināšanu, šis lēmums tiks pieņemts vēlāk, bet tas nav šī ziņojuma temats, kas, kā jau es teicu, attiecas uz Kopienas tabakas fonda finansēšanas pagarināšanu, nevis atbalsta maksājumu pagarināšanu tabakas ražotājiem tagad un tuvākajā nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.

 

25. Miera programmas novērtējums un nākotnes stratēģija (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0133/2008), ko Reģionālās attīstības komitejas vārdā sagatavoja Bairbre de Brún, par programmas PEACE novērtējumu un nākotnes stratēģiju (2007/2150(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún, referente. - Priekšsēdētāja kungs, Programma mieram un saskaņai lielā mērā palīdzēja Īrijas miera un saskaņas procesam.

Laika periodā no 1995.–1999. gadam no pirmās programmas PEACE I tika asignēti EUR 750 miljoni un laika periodā no 2000.–2007. gadam no otrās programmas PEACE II – EUR 994 miljoni. No šī gada līdz 2013. gadam no trešās programmas PEACE III tiks asignēti EUR 333 miljoni.

Asignētā nauda ļoti noderīgi tika izmantota, sniedzot atbalstu tiem, kas vēlējās atteikties no konflikta un iesaistīties samierināšanas procesā. Šī nauda bija labs ieguldījums, kā mēs to tagad varam redzēt, jo Ziemeļīrijā un kaimiņvalstīs attīstās uzņēmējdarbība.

Pašlaik notiek samierināšanas un miera nostiprināšanas process. Kopīga izpildvara Belfāstā šobrīd risina vietējos jautājumus vietējo iedzīvotāju interesēs. Pirms desmit dienām Belfāstā notika svarīga investīciju konference, kurā investori ar entuziasmu pētīja investīciju iespējas. Šie pasākumi uzsver jaunu uzticību mūsu politiskajai un ekonomiskajai nākotnei. PEACE ieguldījumam un Starptautiskā Īrijas fonda, kurā Eiropas Savienība ir aktīvākais dalībnieks, ieguldījumam bija liela nozīme, veidojot uzticību.

Tā kā dalībnieki sāk īstenot trešo programmu PEACE III, man ir prieks iepazīstināt ar Parlamenta atzinumu par darbu un vairākiem pārskatiem par PEACE lomu nākotnē. Es vēlētos pateikties Reģionālās attīstības komitejas locekļiem par viņu atbalstu un „ēnu” referentiem par viņu ieguldījumu.

Līdzdalība, neatkarības atzīšana, daudzveidības veicināšana un veiksmīga nevienlīdzības izskaušana ir svarīgi elementi, nodrošinot mieru un atjaunojot sabiedrību, kā arī aizsargājot un veicinot cilvēktiesības.

PEACE programmās cilvēki, kurus konflikts skāris visvairāk, tika mudināti aktīvi palīdzēt miera nostiprināšanā. Iespēju došana vietējiem iedzīvotājiem ir PEACE programmas galvenais mērķis, un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pagodinātu brīvprātīgās organizācijas, uzņēmumus, kopienu grupas un vietējos padomniekus, kā arī tos, kas strādā ar bijušajiem ieslodzītajiem, upuriem un izdzīvojušajiem, par viņu milzīgo ieguldījumu kopienā un samierināšanas procesā.

Sadarbība starp PEACE finansēto programmu dalībniekiem nedrīkst apstāties, kad šīs programmas beidzas. Mēs lūdzam valdības departamentiem veicināt šo darbu, ko tie tik efektīvi uzsāka, un nodrošināt, ka šis vērtīgais darbs tiek finansēts arī turpmāk. Ir jāatrod veids, kā ļaut upuru atbalsta grupām un izdzīvojušajiem piekļūt finansiālam atbalstam, kad beigsies PEACE finansējums.

Protams, kaut ko var dot arī atpakaļ un var dalīties pieredzē par tādu iniciatīvu elementiem, ko finansē PEACE I un Starptautiskais Īrijas fonds, kas to nomainīja. Šo iniciatīvu rezultātā gūtā pieredze ir jāsniedz tiem, kas veic miera nostiprināšanas darbu starptautiskā mērogā, un šīs iespējas šobrīd tiek pārrunātas.

Šis ziņojums mēģina sniegt jums pamācību, kas var būt noderīga, un es atzinīgi vērtēju šodienas debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, B. de Brún, es vēlētos sākt ar pateicību jums par izcilo darbu, novērtējot PEACE programmu un nākotnes stratēģijas. Komisija piekrīt jūsu viedoklim, ka Eiropas Savienības iejaukšanās, atbalstot miera procesu Ziemeļīrijā, ir veicinājusi abu kopienu ciešāku saskarsmi un palīdzējusi attīstīt sakarus starp kopienām un pārrobežu sakarus.

Komisija arī apzinās, ka miera nostiprināšana ir ilgstošs un daudzdimensionāls process, un mēs arī apzināmies, ka miera nostiprināšanai ir vajadzīga elastīga pieeja, kā arī vēlme eksperimentēt un pieņemt novatoriskus pasākumus. Bet, iespējams, vissvarīgākā mācība, kas gūta no PEACE programmas, ir augšupvērstas pieejas efektivitāte. Tas ir ļāvis cilvēkiem un organizācijām, kas veic praktisko darbu, risināt problēmas un jautājumus, ar ko saskaras kopienas vietējā līmenī. Tas ir tuvinājis abu kopienu cilvēkus un devis tiem sajūtu, ka viņi veido miera procesu un ir atbildīgi par to, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Ir būtiski pievērst uzmanību tiem, ko konflikts skāris visvairāk, bet projekti attiecībā uz jauniešiem, kas ir mūsu nākotne, ir bijuši vienlīdz svarīgi, mainot attieksmi un uztveri. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums, ko mēs esam sapratuši ir tāds, ka projekti sieviešu atbalstam ir būtiski, jo sieviešu loma miera nostiprināšanā un samierināšanas veicināšanā ir galvenais faktors, padarot procesu stabilu un ilgstošu.

Komisija arī uzskata, ka ES iejaukšanās pieredze Ziemeļīrijā un miera nostiprināšanas iniciatīvas patiešām ir jāatzīmē, lai nodotu labo praksi citiem pasaules apgabaliem, kas atgūstas no konflikta vai kas saskaras ar līdzīgām sociālās integrācijas problēmām. Es zinu, ka Ziemeļīrija aktīvi strādā pie tā, lai izveidotu konflikta noregulēšanas centru, un es to atbalstu šajā procesā.

Tāpat es vēlētos pieminēt Ziemeļīrijas semināra panākumus pagājušā gada oktobra atvērto dienu laikā. Patiešām, pasākums tika ne tikai pilnībā rezervēts, bet tas arī izveidoja tīklu, kas pašlaik tiek ieviests, lai dalītos pieredzē par mieru un samierināšanu. Tam arī sekos seminārs šī gada atvērto dienu laikā oktobra sākumā.

Tas bija viss, kas man sakāms. Es jums pateicos par jūsu izcilo darbu un tagad klausīšos Parlamenta debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Lambert van Nistelrooij, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Kad Eiropā izveidojas ļoti neparasta situācija, mums ir jāīsteno ļoti neparasti pasākumi, un šajā gadījumā ir atrasts patiešām individuāls un novatorisks risinājums pateicoties Reģionālās attīstības fonda resursiem.

Mēs patiešām esam raduši atbalsi cilvēkos ar šo iniciatīvu, mēs esam ietekmējuši viņu dzīves un mēs esam spējuši strādāt sociālās organizācijās, kur uzticībai ir tik liela nozīme: cilvēku uzticībai kaimiņu apgabaliem, kas bija tik steidzami vajadzīga, ņemot vērā lielo saspringumu Ziemeļīrijā. Šajā sakarā es pilnībā piekrītu komisārei D. Hübner, ka tas ir labs piemērs gadījumam, kad ir jāizmanto šādi instrumenti un resursi tāpat kā līdzīgās situācijās, piemēram, Kiprā.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu „ēnu” referents J. Nicholson nokavēja savu lidmašīnu, tādēļ es runāju pirmais. Es vēlētos teikt, ka es kā koordinators pilnībā atbalstu Peace III programmu, jo īpaši cilvēku lomu, kā jau es teicu, un pārrobežu aspektu lomu. Ir ļoti svarīgi, ka tiek ņemti vērā arī pārējie Īrijas iedzīvotāji, kā arī infrastruktūra.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mieram nav cenas, bet kopš 1995. gada ar virkni PEACE programmu Īrijā ir atbalstīts Ziemeļīrijas miera process, lai stiprinātu miermīlīgu un stabilu sabiedrību, kā arī veicinātu samierināšanu reģionā. Es apsveicu Bairbre de Brún par šo pašiniciatīvas ziņojumu, kurā raksturoti pozitīvie rezultāti un labākā prakse, kas iegūta no šīs ES programmas. Programmas miera nostiprināšanas aspekts ir izšķirošs Ziemeļīrijas nākotnei un rāda piemēru citām ES dalībvalstīm par konflikta vēsturi.

PEACE II programma ļāva apmainīties ar vērtīgu pieredzi starp reģioniem, tostarp Albāniju, Baltkrieviju, Moldāviju, Serbiju, Ukrainu un Bosniju. Es atzinīgi vērtēju pašreizējo diskusiju par iespējām izveidot tādu reģionu un pilsētu tīklu Eiropas mērogā, kas atgūstas no konflikta, kam ir pieredze, atgūstoties no konflikta, vai kas saskaras ar konfliktu un atstumtību. Samierināšana ir ilgstošs process, un es atbalstu PEACE programmas turpināšanu. Šajā procesā ir svarīgi iekļaut vietējās kopienas, un B. De Brún ziņojumā ir uzsvērts plašs projektu klāsts, tostarp bērnu aprūpe, ārpusskolas projekti, uzņēmumu iniciatīvas un mazo uzņēmumu iniciatīvas gan lauku, gan pilsētu teritorijās. Daudzi PEACE finansētie projekti tika izveidoti, lai atbilstu vietējām prasībām. Tāpat tie piesaistīja daudz dažādus dalībniekus, lai realizētu kopēju mērķi vai atbalstītu un palīdzētu izstrādāt modeļus sabiedrības līdzdalībai politikas izstrādē. Sieviešu grupām bija ļoti pozitīva loma miera nostiprināšanā. Es pateicos B. De Brún un ceru, ka visi atbalstīs šo konstruktīvo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referenti Bairbre de Brún par viņas izcilo ziņojumu, kurā uzsvērts PEACE programmas nozīmīgais ieguldījums miera stiprināšanā un samierināšanā Ziemeļīrijā un kaimiņvalstīs. Tajā arī raksturots, kā iegūto pieredzi un labāko praksi ir jādala ar tiem, kas ir iesaistīti citos starptautiskos miera nostiprināšanas darbos.

Es priecājos, ka referente apstiprināja manu grozījumu, kurā ir minēts, ka ir būtiski, lai miera nostiprināšanas programmas, jo īpaši tās, kurās piedalās kopienas un brīvprātīgās grupas, tiktu finansiāli atbalstītas arī turpmāk, kad beigsies PEACE finansējums. Patiešām, ziņojumā ir paskaidrots, ka valdības departamentiem abpus robežai ir jānodrošina galvenā finansējuma turpināšana šim ārkārtīgi svarīgajam darbam, kad ES finansējums izbeigsies. Ir būtiski neizjaukt kopienas un brīvprātīgās grupas, kas ir iesaistītas šajā vērtīgajā darbā. Tas mazinātu uzticēšanos starp kopienām un lielā mērā mazinātu pašreizējo lielisko darbu. Kopienas un brīvprātīgajām organizācijām ir jāspēj strādāt pie stratēģiska nevis īstermiņa plāna, kad tās nevar plānot turpmākos pasākumus.

Šajā kontekstā ir arī svarīgi, lai šīs grupas neietekmētu finansējuma atšķirības starp PEACE II un PEACE III. Es nosūtīju vēstuli Komisijai un saņēmu atbildi uz šo jautājumu. Pirms es šovakar ierados palātā, es vēlreiz paskatījos uz to kopienu grupu garo sarakstu abās robežas pusēs, kas saņēmušas PEACE finansējumu un kas ir bijušas aktīvi iesaistītas miera nostiprināšanas, samierināšanas un atjaunošanas projektos. ES var būt droša, ka PEACE nauda tika iztērēta godam un ka brīvprātīgo dalībnieku ieguldītā laika un darba pievienotā vērtība ir padarījusi PEACE programmu par izmaksu lietderības modeli.

Mēs bieži Parlamentā runājam par Eiropas tuvināšanu iedzīvotājiem. PEACE bija un ir reāls mehānisms, lai tuvinātu Eiropu iedzīvotājiem. Kā komisāre D. Hübner šovakar šeit teica, tas parāda augšupvērstas pieejas vērtību un arī uzsver sieviešu būtisko lomu miera nostiprināšanā. Tas ir piemērs tam, kā ES vēršas pie saviem iedzīvotājiem, darbojoties kā pārmaiņu katalizators, un šajā gadījumā iedzīvotāji reaģē pilnībā un ar pilnu atdevi.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu teikt, ka es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu. Kad Ziemeļīrija tika sadalīta konflikta un nesaskaņu rezultātā, Eiropas Savienības vadītāji un iestādes sniedza īpašu atbalstu un uzmundrināja Ziemeļīrijas iedzīvotājus, palīdzot tiem ceļā uz mieru. Kā referente Bairbre de Brún minēja, šī atbalsta apjoms bija EUR 1,65 miljardi un tiks piešķirti papildu EUR 333 miljoni.

Es vēlētos apsveikt referenti Bairbre de Brún. Tomēr tas ir dīvaini, ka starp cilvēkiem, kas gūst vislielāko labumu un atbalstu no kampaņas, lai palīdzētu sniegt finansiālu atbalstu, tieši Sinn Féin iestājas pret Lisabonas līgumu un pret Eiropas procesu. Sinn Féin vadītājs Gerry Adams reti piemin šos EUR 1,65 miljardus. Ja mēs klausītos viņos, Īrija nebūtu Eiropas Savienībā. Mēs nepiedalītos sistēmā, lai saņemtu naudu miera procesam Eiropā. Un man jāsaka, ka šovakar Parlamentā mani sarūgtina tieši šis apstāklis.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šis ir liekvārdības ziņojums, nevis ziņojums par būtību, tāpat kā pats PEACE finansējums tika iztērēts lieki.

Tas, ka IRA/Sinn Féin EP deputāte ir referente ziņojumam par mieru, protams, ir ironiski, jo tūkstošiem Ziemeļīrijas iedzīvotāju neaizmirsīs, ka viņas ļaunā organizācija padarīja viņus par upuriem ar savu postošo terorisma kampaņu.

Mani nepārsteidz, ka viņa var sagatavot ziņojumu, runājot par mieru, neizdarot nevienu kautrīgu atsauci, neizrādot nekādu nožēlu par to, kāpēc mums bija vajadzīgs miers: bez šaubām viņas IRA īstenotā desmitgadēm ilgušā terora dēļ.

Tāpat es nebrīnos, ka viņa nepiemin vienu no lielākajām PEACE programmas neveiksmēm, proti, nevienlīdzību līdzekļu sadalē starp abām Ziemeļīrijas kopienām, kad protestantu unionistu kopiena nesaņem savu taisnīgo finansējuma daļu. Tas, protams, B. de Brún neinteresē.

Visbeidzot, es gribētu piefiksēt, ka šobrīd Ziemeļīrijā valdošais salīdzinošais miers ir galvenokārt sasniegts nevis pateicoties dažām ES miera programmām, bet pateicoties ārkārtīgajai neatlaidībai, drosmei un mūsu apbrīnojamo drošības spēku upuriem, kas iebiedēja IRA, kura mums tik ilgi bija laupījusi mieru.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Kasoulides (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, PEACE programma ir veicinājusi miera procesu Ziemeļīrijā ne tikai finansiālā atbalsta izteiksmē, bet arī palīdzot tuvināt abas kopienas. Tās pieeja ir bijusi darbs ar pilsonisko sabiedrību un NVO, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu. Tā ir ļāvusi iesaistītajiem indivīdiem meklēt risinājumus pašiem savām problēmām. Tas ir piemērs tam, kā Komisija ir veicinājusi miera nostiprināšanu un samierināšanu, un tā ir pelnījusi uzslavu par šo darbu.

Ziņojums attiecas uz PEACE rezultātā iegūtās pieredzes apmaiņu ar reģioniem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. Kā deputāts no Kipras es uzskatu, ka būtu ārkārtīgi interesanti piemērot šo pieredzi Kipras gadījumā. Es aicinu Kipras valdību un Komisiju pārbaudīt šo iespēju kā jebkuras politiskas vienošanās nosacījumu elementu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, PEACE programma ir parādījusi, kādu ieguldījumu tā var dot, nodrošinot miermīlīgu līdzāspastāvēšanu un samierināšanu starp dažādām kopienām Ziemeļīrijā.

Ņemot vērā mūsu nodrošināto atbalstu šīs programmas turpināšanai Īrijā, es gribētu uzsvērt šādus apgalvojumus.

Programma ir spožs labas prakses piemērs, ko var piemērot un ko ir jāpiemēro citos ES reģionos, piemēram, Kiprā. Veids, kādā PEACE programma tiek īstenota un īpaši, kā to pārvalda vietējās partnerattiecības un NVO; starpkopienu shēmu izstrāde; vieglāka piekļuve finansējumam tādu shēmu vai grupu vajadzībām, kas nespēj piesaistīt finansējumu no citiem Kopienas vai valstu avotiem: tas viss sniedz vērtīgu pieredzi. Tas norāda uz veidiem un līdzekļiem, kas ir plašāk jāpieņem programmās, ko pārvalda struktūrfondi. Šāda pieeja darbojas augšup no apakšslāņiem, jo īpaši programmās, kas koncentrētas uz vietējo attīstību, kā arī uz cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Marie Beaupuy (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es sākšu ar to, ka izcelšu izcilos rezultātus, kas ir sasniegti ar PEACE I un PEACE II, jo īpaši šo programmu atbalsta saņēmējiem Ziemeļīrijā, kuru gods un cerības tagad ir atjaunotas. Ņemot to vērā, es vēlētos runāt par trim lietām, komisāre, attiecībā uz kurām, es ceru, jūs varat sasniegt patiešām veiksmīgus rezultātus.

Pirmkārt, kā B. de Brún ir mudinājusi savā ziņojumā, Apvienotās Karalistes un Īrijas valdībām tiešām ir jāņem vērā Parlamenta, Komisijas un Padomes lēmumi, lai ar to kopīgajiem centieniem varētu īstenot pagaidu un papildu pasākumus.

Otrkārt, komisāre, tā kā jūs esat atbildīga par darba grupu, jūs nebūsiet pārsteigta, ja es jūs mudināšu nodrošināt, ka mēs īstenojam integrētu pieeju, lai ievērotu atbilstību starp dažādajām iesaistītajām aģentūrām, programmām un fondiem, kā arī starp dažādajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – es ceru, ka Īrijas piemērs sniegs vērtīgu mācību citām valstīm visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, kāpēc mēs pieņemam šo rezolūciju? Vai tas ir īpašs risinājums noteiktai problēmai? Vai arī mēs to vienkārši pieņemam, lai justos labāk, lai justos, ka esam devuši savu nelielo ieguldījumu miera procesā?

Es uzdodu šo jautājumu ar zināmu nožēlu. Es esmu tikpat liels Ziemeļīrijas miera procesa atbalstītājs kā jebkurš Parlamenta deputāts un patiešām, iespējams, lielāks par vairumu. Būdams uz pusi Olsteras katolis uz pusi Skotijas prezbiterietis, es vienmēr esmu jutis personīgu līdzdalību varas sadalē.

Bet miera procesu negarantē ārējas subsīdijas. Gluži pretēji, pastāv draudi, ka šī naudas plūsma padara šo kādreiz tik uzņēmīgo un plaukstošo pasaules daļu par subsīdijām pakļautu apgabalu, kas atkarīgs no citu palīdzības.

Pajautājiet sev – es runāju pilnīgi nopietni – kad jūs parakstāt šos čekus par simtiem miljoniem eiro, vai jūs patiešām domājat, ka jūs nopērkat stabilitāti un mieru šajā pasaules malā, vai arī jūs vienkārši neļaujat sev justies mazliet labāk uz dažām minūtēm?

Ideja, ka politisko vardarbību rada brīvības atņemšana, vienkārši neatbilst realitātei. Tā ir viena no Karl Marx idejām, un tāpat kā daudzas viņa idejas, tā izklausās ticami uz papīra, bet realitātē tā izrādās nepatiesa.

Visvairāk subsidētā teritorija pasaulē, pat vairāk nekā jebkur Āfrikā uz vienu iedzīvotāju, ir Palestīna, kas ir arī viena no vardarbīgākajām teritorijām.

Patiesība ir tāda, ka gadījumā, ja mēs vēlamies atbalstīt miera procesu Ziemeļīrijā, mums ir jāizveido patiesa demokrātija tur, kur pastāv īsta opozīcija un spēja mainīt valdību. Ja jūs to izdarīsiet, mums nevajadzēs naudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo Bairbre de Brún ziņojumu, es vēlētos apsveikt visus tos, kas ir piedalījušies ziņojuma sagatavošanā, jo īpaši „ēnu” referentus Jim Nicholson un Marian Harkin un visus iesaistītos cilvēkus.

PEACE III programma ir uzsākta un darbojas, ieguldot EUR 333 miljonus Ziemeļīrijā, palīdzot attīstīt infrastruktūru un Kopienas pasākumus šajā reģionā un kaimiņvalstīs. Manuprāt, visas trīs PEACE programmas ir devušas milzīgu ieguldījumu, nodrošinot mieru šajā reģionā. Es vēlētos apsveikt visus tos, kas bija iesaistīti šī rezultāta sasniegšanā, bet arī visas Ziemeļīrijas politiskās partijas un kopienu grupas, kas ir strādājušas kopā, lai nodrošinātu, ka miera programma turpina darboties.

Tāpat es atzinīgi vērtēju darba grupu, kas tika izveidota Ziemeļīrijā, bet, manuprāt, darba grupa ir vajadzīga arī sešos kaimiņu apgabalos, lai risinātu infrastruktūras attīstības jautājumu šajā reģionā. Diemžēl Īrijas valdība to nav izdarījusi attiecībā uz šiem sešiem apgabaliem. Šis jautājums ir jāizskata, jo arī šie apgabali ir cietuši 30–35 gadus. Mums ir vajadzīga šāda veida iniciatīva šajos sešos apgabalos. Es atzinīgi vērtētu, ja Īrijas valdība to ieviestu.

Es vēlreiz pateicos visiem iesaistītajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolf Berend (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, protams, Parlamentā nav daudz tādu, kas patiešām šaubās par PEACE programmas panākumiem gan attiecībā uz reālu ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā, gan ieguldījumu tajā, lai veicinātu vietējā līmeņa līdzdalību ar aktīva pilsoniskuma palīdzību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību miera nostiprināšanā.

Ziņojumā, kas sagatavots pēc Reģionālās attīstības komitejas iniciatīvas, ir pamatoti uzsvērta vērtīgā pieredze, kas ir gūta ar šo unikālo un ārkārtīgi novatorisko strukturālo programmu, kā arī uzsvērtas lietas, ko nākotnē varētu izdarīt labāk, izaicinājumi, kurus vēl ir jārisina, un secinājumi, kurus var izdarīt.

Būdams cieši iesaistīts ES reģionālajā politikā, es ļoti labi apzinos vajadzību attīstīt pārrobežu darbības, un es stabili atbalstu sadarbību starp vietējām tirdzniecības kamerām, valsts iestādēm un brīvprātīgajām organizācijām abās valsts robežas pusēs. Lieki teikt, ka mana grupa un es atklāti apstiprinām šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, tā kā neviens vairs nevēlas uzstāties, es gribēt paust vienu komentāru. Es neesmu īsti pārsteigta, varbūt vienīgi nedaudz vīlusies šovakar dzirdēt Jim Allister komentārus. Mēs diskutējam par PEACE programmu nevis par konfliktu. Tāpat kā visiem konfliktiem arī šim konfliktam ir sena vēsture, un tas nesākās nesen, un tāpat kā visi konflikti tas ir daudz sarežģītāks nekā Jim Allister norādīja. Tomēr, neskatoties uz tiem, kas apšauba PEACE programmas efektivitāti un neatzīst ES finansējumu, nav šaubu, ka PEACE finansējums kalpoja par katalizatoru, un, kā jau es teicu iepriekš, ar brīvprātīgu pūliņu un brīvprātīgi ieguldītu laiku nodrošināja izmaksu lietderību. Iespējams, labākais, ko var pateikt, ir tas, ka konflikts ir beidzies un ka PEACE finansējums palīdzēja sasniegt šo ārkārtīgi pozitīvo rezultātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, M. Harkin ir ļoti viegli atnākt uz Parlamentu un runāt veidā, kādā viņa runāja.

Cik viņa ir apglabājusi vēlētājus, ko nogalinājuši teroristi? Cik daudz cilvēku ir gājuši bojā viņas vēlēšanu apgabalā, jo B. de Brún pārstāvētā organizācija nolēma, ka viņi mirs, realizējot politisku kampaņu?

IRA nogalināja 2000 manu vēlētāju, tādēļ mani šeit Parlamentā neviens nemācīs par dziļām jūtām, kādas man ir, un neviens mani nepārliecinās, ka šos manus vēlētājus nenogalināja tieši IRA, kuru B. de Brún pārstāv šeit Parlamentā.

Man paliek nelabi, kad redzu, ka viņi tagad ir manas valsts valdībā, un situāciju padara vēl sliktāku sapratne, ka viņi tur ir slepkavību un izpirkuma rezultātā, lai viņi vairs nenogalinātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt, ka šīs debates nepārprotami ir apstiprinājušas Ziemeļīrijas miera procesa nozīmīgumu un ka šī procesa laikā ir iegūta svarīga pieredze. Komisija turpinās palīdzēt nostiprināt samierināšanas procesu un arī veicinās miera nostiprināšanas pieredzes apmaiņu ar visiem citiem apgabaliem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. Šajos centienos Eiropas Parlamenta atbalstam noteikti būs liela nozīme.

Es vēlētos paust vēl divus komentārus:

Pēc Jean Marie Beaupuy domām Ziemeļīrijas darba grupa tika izveidota, lai stiprinātu un veicinātu Ziemeļīrijas iedzīvotāju līdzdalību Eiropas Savienības politikās, kā arī lai labāk koordinētu un ieviestu lielāku saskaņotību starp dažādiem procesiem, veicinot miera un samierināšanas procesa nostiprināšanu.

Otrais komentārs ir par to, ka ar šiem centieniem Komisija arī vēlētos palīdzēt Ziemeļīrijas iedzīvotājiem samazināt atkarību no valsts sektora, valsts atbalsta un paļaušanās uz atbalstu, kas tiek iegūts subsīdiju veidā. Arī Bairbre de Brún minētās konkurences mērķis bija tieši veicināt šo procesu, piesaistot lielākus privātos ieguldījumus un radot rezonējošāku privāto sektoru, lai uzlabotu sabiedrisko dzīvi šajā salas daļā. Es vēlreiz pateicos par visiem jūsu komentāriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún, referente. - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties tiem, kas šovakar uzstājās debatēs. Es uzmanīgi klausījos viņos un viņu idejās. Tomēr es esmu vīlusies J. Allister teiktajā, un es nevaru piekrist viņa apgalvojumiem. Es vēlētos uzslavēt darbu, ko Eiropas Parlaments un Komisija ir veikusi gada laikā attiecībā uz PEACE programmu.

Es vēlētos īpaši pateikties komisārei D. Hübner par personīgo līdzdalību, ko viņa ir izrādījusi kopš pirmās dienas šajā amatā, un par viņas regulārajiem Ziemeļīrijas apmeklējumiem. Komisāre D. Hübner un iepriekšējie komisāri ir bijuši patiesi Ziemeļīrijas miera procesa atbalstītāji, un tas ir uzmundrinoši redzēt nepārtraukto lomu, kāda Komisijai būs darba grupā, kuru izveidoja priekšsēdētājs J. M. Barroso.

PEACE ļāva pierobežas kopienai, kas bija sadalīta kopš nošķiršanas, apvienoties vienā kopienā. Tas apvienoja jaunos nacionālistus un unionistus, ļaujot viņiem uzzinātu vienam par otra kultūru. Mēs īpaši apzināmies nozīmīgo sieviešu lomu miera nostiprināšanas procesā un veikto svarīgo un vērtīgo starpkopienu un pārrobežu darbu.

Manā ziņojumā ir uzsvērts tas, ka tieši visatstumtākie cilvēki sabiedrībā ir visvairāk ieguvuši no PEACE, kam tā arī ir jābūt. Tomēr gadījumā, ja ir grupas, kas vēl nav izmantojušas šo iespēju pieteikties uz PEACE I un PEACE II, tās ir jāmudina piedalīties. Nākamais solis ir nodrošināt, ka PEACE veiktais pozitīvais darbs netiek pārtraukts un ka nākamās paaudzes gūst labumu no vērtīgā darba, kas sākās ar PEACE programmām, un no brīnišķīgā Eiropas iestāžu sniegtā atbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE ), rakstiski. – (RO) PEACE programma nodrošina ne tikai līdzekļus miera uzturēšanai, bet arī instrumentu, kas veicina attīstību un teritoriālo kohēziju. Reģionālo valdību un nevalstisko organizāciju veiktā šīs programmas īstenošana veicina visdažādāko kopienu, vietējo organizāciju un atstumto grupu līdzdalību pārvaldības un attīstības procesā. Turklāt reģionālo projektu finansēšana ar PEACE palīdzību veicina dialogu, samierināšanu un nolīgumus, kuru mērķis ir apmierināt kopējas intereses un tādējādi izvairīties no jebkāda veida konflikta.

Ziemeļīrija ir labas prakses piemērs visām pārējām dalībvalstīm, kas ir saskārušās ar konfliktiem vai kas risina problēmas, kuras apdraud to mieru.

Tādēļ es atbalstu tādu Eiropas reģionu un pilsētu tīkla izveidi, kurās pastāv konflikta draudi, un es uzskatu, ka vietējo partnerattiecību, apmainīšanās ar labāko praksi un efektīvas sadarbības starp reģioniem un finanšu starpniekiestādēm veicināšana ir būtiski faktori, lai mudinātu vietējās kopienas sadarboties un strādāt pie miera uzturēšanas.

Tāpat es aizstāvu tādu programmu īstenošanu arī Eiropas dienvidos, jo īpaši Balkānos, kas ir līdzīgas PEACE, galvenokārt tāpēc, ka pēdējo gadu notikumi ir bijuši brīdinājuma signāls.

 

26. Attālākie reģioni (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0158/2008), ko Reģionālās attīstības komitejas vārdā sagatavoja Margie Sudre, par stratēģiju attālākajiem reģioniem: novērtējums un perspektīvas (2008/2010(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Komisijas sagatavotais attālāko reģionu ciešāku partnerattiecību novērtējums ir, maigi izsakoties, vienpusējs, un tajā nav minētas visas reālās grūtības. Tomēr šo reģionu pieejamības un konkurences uzlabošana, kā arī reģionālās integrācijas sasniegšana joprojām ir piemēroti mērķi, kas atspoguļo šo reģionu prioritātes.

Azoru salu, Kanāriju salu, Gvadelupas, Gajānas, Madeiras, Martinikas un Reinjonas pazīstamais tēls kā reģionu, ko subsidē Kopiena vai valstu fondi, neņemot vērā šāda finansējuma pozitīvo ietekmi, tiek nepietiekami kompensēts ar patiesu pievienoto vērtību, ko tie sniedz ES vides, kultūras un ģeogrāfiski stratēģiskā izteiksmē.

Struktūrfondi joprojām veicina attālāko reģionu attīstību. Tomēr es ceru, ka Komisija neatlaidīgi piemēro savas pašreizējās un turpmākās politikas atbilstīgāk šo reģionu reālajai situācijai, lai risinātu pastāvīgos ierobežojumus, ar ko tie saskaras. Pārāk sistemātiska metodoloģija papildu izmaksu apjoma noteikšanai būtu nesamērīga un neņemtu vērā katra attālākā reģiona individuālos raksturlielumus. Kopienas politiku novērtējuma arvien lielākais nozīmīgums nedrīkst novest pie nevajadzīgu statistisku instrumentu izveides.

Man ir žēl, ka Tirdzniecības ģenerāldirektorātam sākumā trūka intereses, pat ja tas bija tikai sākumā, kad notika sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Man ir jāmudina Komisija, kad pienāks laiks panākt galīgo vienošanos ar ĀKK valstīm, turpināt meklēt kompromisu, kas ņemtu vērā attiecīgo attālāko reģionu intereses, un tāpat man tā ir jāmudina kaimiņvalstu interesēs piešķirt patiesu nozīmi plašākam Kaimiņattiecību politikas rīcības plānam.

Attiecībā uz transportu manā ziņojumā ir paustas bažas par civilās aviācijas iekļaušanu Eiropas CO2 emisiju tirdzniecības sistēmā. Ir svarīgi neapdraudēt centienus, kas izdarīti, lai uzlabotu attālāko reģionu pieejamību.

Kopienas pasākumiem ir jākalpo par katalizatoru uzņēmējdarbības garam, lai izveidotu izcilības centrus, ko vadītu tādas nozares kā atkritumu apsaimniekošanas, atjaunīgo enerģijas avotu, enerģijas pašpietiekamības un bioloģiskās dažādības nozares, kas pilnībā izmantotu attālāko reģionu priekšrocības un zinātību.

Es atzinīgi vērtēju sabiedriskās konsultācijas par ES stratēģijas attālākajiem reģioniem nākotni, bet uzskatu, ka, lai gan izvēlētos tematus – klimata pārmaiņas, demogrāfisko izmaiņu un migrācijas pārvaldība, lauksaimniecības un jūras politika – noteikti nedrīkst ignorēt, tie neattiecas uz visām mūsu reģiona interesēm. Man ir žēl, piemēram, ka EK līguma 299. panta 2. punkta darbības joma, kas ir ES politikas attālāko reģionu atbalstam stūrakmens, netika iekļauta darba kārtībā, lai piešķirtu debatēm juridisko, iestāžu un politisko pamatu, ko tās ir pelnījušas.

Manuprāt, šobrīd ir jāizskata tādi temati kā sabiedrisko pakalpojumu nozīmīgums ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai attālākajos reģionos, jautājums par valsts atbalstu, diferencētu nodokļu režīmu uzturēšana, bezdarba un nevienlīdzības saglabāšanās, veidi, kā pārvarēt vietējo tirgu ierobežotību, integrācija Eiropas pētniecības vidē, attālāko reģionu efektīva līdzdalība Eiropas politikās, lai veicinātu jauninājumus un pārvarētu digitālo nošķirtību, un finansēšanas kārtība sadarbības projektiem ar kaimiņvalstīm.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz uzsvērt mana ziņojuma mērķus, proti, nodrošināt apstākļus attālāko reģionu ekonomiskajai attīstībai un tādējādi garantēt to iedzīvotājiem patiesu pārticību, lai stiprinātu viņu konkurētspēju un pārliecinātu šos attālākos reģionus, ka arī viņiem ir vieta Eiropas nākotnē.

Paldies jau iepriekš par jūsu atbalstu rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos teikt, ka mēs ļoti augstu vērtējam šo ziņojumu. Tas ir ļoti profesionāls ziņojums, un es vēlētos pateikties Margie Sudre ne tikai par ziņojumu, bet arī par viņas dalību un aktīvo iesaistīšanos Attālāko reģionu konferencē, kas notika pagājušajā nedēļā Briselē.

Tāpat es vēlētos pateikties Reģionālās attīstības komitejai un Zivsaimniecības komitejai, jo īpaši atzinuma sagatavotājam P. Guerreiroi, par līdzdalību pārdomās par nākotnes stratēģiju attālākajiem reģioniem un arī E. J. Fernandes, S. Marques un P. Casaca. Es vēlētos pateikties par ieguldījumu sabiedriskajās konsultācijās, kuras mēs uzsākām pagājušajā septembrī. Šis konsultāciju posms tikko noslēdzās ar konferenci, kas notika pagājušajā nedēļā.

Galvenais šīs konferences rezultāts ir dubultās attālāko reģionu integrācijas izaicinājums, kā arī ideja par attālākajiem reģioniem kā vietu, kur realizēt izmēģinājuma projektus, jo īpaši tādās jomās kā atjaunīgie enerģijas avoti. Tāpat konferencē ļoti skaidri tika pausta ideja, ka attālākajiem reģioniem ir daudz unikālu iespēju un ka tie ir visas ES virzītājs un spēka avots.

Runājot par pašu ziņojumu, es gribētu uzsvērt, ka es pilnībā piekrītu nozīmei, kādu Parlaments piešķir vajadzībai saglabāt stratēģiju, kas ir īpaši pielāgota attālāko reģionu īpatnībām un vērtībām, un mēs Komisijā esam gatavi paplašināt stratēģijas darbības jomu, iekļaujot jaunus izaicinājumus. Protams, Komisijas norādītie izaicinājumi – klimata pārmaiņas, demogrāfisko izmaiņu un migrācijas pārvaldība, lauksaimniecības un jūras politika – nav vienīgie, un mēs esam atvērti jaunām idejām.

Tāpat es varu piekrist M. Sudre, kad viņa aicina uzlabot koordināciju starp Reģionālo fondu un Eiropas Attīstības fondu. Tāpat es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt integrēt attālākos reģionus Eiropas pētniecības telpā, kā arī veicināt sadarbību ar kaimiņu reģioniem. Šajā sakarā es uzskatu, ka pārveidotā kohēzijas politika nepārprotami ir palīdzējusi stiprināt attālāko reģionu situāciju attiecībā uz sadarbības mērķi.

„Attālāko reģionu dimensija”, ja es to tā varu saukt, ir tikusi aizsargāta un pastiprināta pēc daudzu Kopienas politiku reformas: ne tikai kohēzijas politikas, bet arī lauksaimniecības, lauku attīstības, reģionālā valsts atbalsta shēmu, Eiropas POSEI programmas vai ES jūras politikas reformas.

Es pārliecinoši uzskatu, ka šie politikas pasākumi lieliski atbilst attālāko reģionu vajadzībām. Ar 2007. gada septembra paziņojumu mēs uzsvērām vajadzību izmantot visas iespējas, ko piedāvā Eiropas politiku reforma laika periodā no 2007.–2013. gadam, un no saviem daudzajiem dažādajiem attālāko reģionu apmeklējumiem es redzu, ka šajā virzienā ir veiktas daudzas iniciatīvas, lai gan es uzskatu, ka šīs iniciatīvas ir papildus jāpastiprina un jāattīsta.

Attiecībā uz veidu, kādā Komisija organizēja sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un diskusijas par emisiju tirdzniecības sistēmu, es gribētu teikt, ka attālākie reģioni no paša sākuma ir bijuši neatņemama diskusiju daļa un Komisija ir sistemātiski informējusi un iesaistījusi diskusijās attālāko reģionu pārstāvjus.

Ņemot to vērā, es vēlētos jums arī apliecināt, ka Komisija turpinās ņemt vērā attālāko reģionu īpašās intereses ne tikai tagad, bet arī turpmākajās sarunās par šo tematu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro, Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PT) Atzinumā, ko sagatavoja Zivsaimniecības komiteja, kas ir vienīgā parlamentārā komiteja, kura nolēma sagatavot atzinumu, ir iekļauta virkne ierosinājumu, lai atbalstītu attālāko reģionu intereses. Tie ir šādi: ņemt vērā teritoriju, kas atbilst to ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām kā ekskluzīvām piekļuves zonām; nodrošināt Kopienas atbalstu zvejas flotes atjaunošanai un modernizēšanai; izveidot Kopienas programmu, lai atbalstītu maza mēroga piekrastes zvejniecību; nodrošināt Kopienas atbalstu zivsaimniecības zinātniskajiem pētījumiem un zivju krājumu aizsardzībai un atjaunošanai; ieviest sociāli ekonomiskus pasākumus, lai kompensētu zvejniekiem tādu pasākumu ietekmi, kas paredzēti zivsaimniecības resursu saglabāšanai, kā arī pastiprināt un turpināt Kopienas atbalstu, piemēram, zivsaimniecības POSEI.

Mēs uzskatām, ka šie svarīgie Zivsaimniecības komitejas ierosinājumi ir jāatspoguļo rezolūcijā, kas tiks pieņemta rītdienas plenārsēdē, tāpēc mēs atkārtoti iesniedzam izskatīšanai astoņus grozījumus, attiecībā uz kuriem mēs lūdzam jūsu atbalstu.

 
  
  

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, attālāko reģionu īpašā situācija noteikti ir pelnījusi Eiropas Savienības īpašu uzmanību. Nav šaubu, ka Eiropas stratēģija attālākajiem reģioniem līdz šim ir devusi dažus pozitīvus rezultātus. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka dažas strukturālas problēmas joprojām pastāv, un tam būs vajadzīga mūsu uzmanība nākotnē. Mums ir jāpatur prātā, ka ne visas attālāko reģionu problēmas var atrisināt, jo dažas no tām ir sui generis problēmas, kas izriet no tā, ka, izņemot Franču Gajānu, mēs pārsvarā runājam par attālām teritorijām, kuras sastāv no salām, un mēs nevaram izmainīt to īpašās ģeogrāfiskās un strukturālās īpašības.

Es vēlētos brīdināt šajā sakarā par pārlieku centralizēti vadīto sociālo tehnoloģiju. Saistībā ar jautājumiem, ko mēs pārrunājām attiecībā uz attālākajiem reģioniem, tas ir pat vēl kategoriskāk par to, ka ir jāizskata solidaritātes principa īstenošana. Nav šaubu, ka attālākajiem reģioniem ir vajadzīgi citi nosacījumi, kad runa ir par valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem. Arī tas ir jāņem vērā Eiropas tiesību aktos, kam ir jāpalīdz saglabāt šo reģionu īpašie raksturlielumi un mazināt ierobežojošos faktorus. Tomēr var diskutēt, cik efektīvas var būt sarežģītās Eiropas finanšu programmas šajā sakarā. Manuprāt, gadījumā, ja valsts un reģionālais atbalsts tiek pareizi piemērots attiecībā uz vietējiem apstākļiem, tas ir daudz efektīvāks atbalsta veids attālākajiem reģioniem. Es uzskatu, ka tā vietā Eiropas strukturālās politikas pamatā ir jābūt principam, ka finanšu atbalsts galvenokārt ir jāvirza uz nabadzīgākajiem reģioniem, kur tas ir visvairāk vajadzīgs neatkarīgi no tā, vai tā ir sala, kalns vai reti apdzīvots apgabals.

 
  
MPphoto
 
 

  Emanuel Jardim Fernandes, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt komisāri un Komisiju par šo iniciatīvu, kas noteikti piedāvā jaunu iespēju attiecībā uz attālāko reģionu un to iedzīvotāju problēmām.

Sabiedriskās konsultācijas atklāšana ir radījusi lielu atsaucību. Es uzskatu, ka ļoti daudz jau ir paveikts, tostarp komisāres pieminētā sanāksme, kas bija ļoti produktīva. Tomēr es gribētu pievērsties atzinuma projektam, kas ir līdzsvarots atzinums un kas mums ir ļāvis panākt vienprātību. Šis atzinums liecina par zināmu papildināmību ar Komisijas uzsvērtajām perspektīvām attiecībā uz klimata pārmaiņām u.c.

Vispirms es gribētu norādīt uz jautājumu par Lisabonas stratēģiju, kas, manuprāt, ir būtisks, meklējot risinājumu attālāko reģionu problēmām šajā jaunajā fāzē, uz vajadzību piemērot visas politikas un programmas šai situācijai un arī uz jautājumu par garantētu finansējumu.

Nobeigumā es vēlētos arī pieminēt, ka, lai gan Zivsaimniecības komitejas atzinums noteikti ir koncentrēts uz galvenajiem aspektiem, pastāv arī detalizēta informācija, ko varētu uzsvērt. Grūtākais bija apvienot visu sektoru, kad mērķis ir izstrādāt stratēģiju attālākajiem reģioniem, kas apņemtu visas iespējamās attīstības jomas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Marie Beaupuy, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, laikā, kad mūsu planēta ir kļuvusi par mazu ciematu – ir tik viegli pārvietoties no vienas pasaules malas uz citu – mums ir jāsaprot, kādu iespēju šie attālākie reģioni dod Eiropas Savienībai. Kā norādīja mūsu referente M. Sudre vairākos sava ziņojuma punktos, mums pieder milzīgi resursi attālākajos reģionos: lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, pētniecībā, tehnoloģijās un tūrismā. Mums ir lielākā jūras platība pasaulē, kas sasniedz 25 miljonus km2. Kā teikts ziņojumā, tas ir iemesls, kādēļ mums ir jāstiprina šie resursi, lai attālākajiem reģioniem būtu veiksmīga loma mūsu kopējā nākotnē.

Mans otrais punkts attiecas uz īpašo situāciju pilsētas teritorijās – es runāju kā Apvienotās grupas pilsētu jautājumos priekšsēdētājs un es šeit šovakar redzu daudzus savus kolēģus deputātus no apvienotās grupas – jo tieši pilsētu teritorijās bezdarba problēma ir koncentrēta visvairāk, trīs reizes pārsniedzot bezdarba līmeni Eiropas kontinentā. Arī migrācija visvairāk attiecas uz pilsētu teritorijām, un tieši tur iedzīvotāju skaita svārstības atstāj lielāko ietekmi.

Komisāre, jums šī ir unikāla iespēja ieviest integrētu pieeju, izmantojot ne tikai dažādos Eiropas fondus, bet arī dažādās politikas, kā arī valdības, reģionālos un vietējos projektus. Ja mēs neattīstīsim šo komplekso pieeju, mēs nevarēsim efektīvi darboties attālākajos reģionos vai vislabākajā veidā izmantot tiem piederošos resursus.

Es jums pateicos jau iepriekš, komisāre, par Eiropas noteikumu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka integrētā pieeja veicina visu mūsu ieviesto pasākumu rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, UEN grupas vārdā es vēlētos pateikties M. Sudre par šī temata izskatīšanu. Eiropas solidaritātes interesēs mums ir jāņem vērā attālāko reģionu īpašā situācija. Patiešām, tas ir mūsu morālais pienākums rūpēties par šo reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju. Teritoriālajai kohēzijai, kas minēta Lisabonas līgumā – lai arī tā nav domāta burtiskā un ģeogrāfiskā nozīmē – ir jāaptver arī ES visattālāko reģionu dimensija.

Ir jāuzsver vajadzība pēc ciešākas sadarbības, ar to saprotot vieglāku piekļuvi, lielāku konkurētspēju un reģionālās integrācijas uzlabojumus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visu šo darbību mērķis ir tie aizjūras teritoriju iedzīvotāji, kurus būtiski skar jūras un gaisa transporta, bezdarba, tūrisma, zvejniecības, pienācīga līmeņa izglītības un veselības aprūpes, kā arī vispārējas interneta platjoslas piekļuves jautājumi. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst, ka šie reģioni diemžēl ir pakļauti dabas katastrofām. Attālākajiem reģioniem ir savas priekšrocības, bet tiem ir arī problēmas. M. Sudre ziņojums ļauj tās apskatīt daudz tuvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Mēs uzskatām, ka ziņojums ir pozitīvs, lai gan tajā ir punkti, kuriem mēs nepiekrītam.

Mēs atbalstām to ierosinājumu pieņemšanu, ar kuriem mēs iepazīstinājām Reģionālās attīstības komitejā attālāko reģionu interesēs; viens no piemēriem ir arguments, ka attālāko reģionu īpašajām iezīmēm ir vajadzīga stratēģija, kuras pamatā būtu politikas un pasākumi, kuri nav atkarīgi no pagaidu kritērijiem vai gadījuma rakstura labklājības tendencēm, kuri ir piemēroti katra šī reģiona atšķirīgajām vajadzībām un palīdz rast risinājumus pastāvīgajiem ierobežojumiem, ar ko tie saskaras.

Tajā ir uzsvērts valsts dienestu nozīmīgums ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai attālākajos reģionos tādās jomās kā gaisa un jūras transports, pasta pakalpojumi, enerģija un sakaru tīkli, neaizmirstot platjoslas interneta piekļuvi vai pasākumu steidzamu pieņemšanu, lai apkarotu pastāvīgo bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzīgo ienākumu sadali šajos reģionos, kam ir vieni no vissliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Tomēr mēs uzskatām, ka dažus aspektus varētu precizēt un uzlabot un ka tas ir jādara. Kopienas atbalsta pasākumiem attālākajos reģionos, piemēram, ir jābūt pastāvīgiem un atbilstīgi finansētiem, ņemot vērā, ka grūtības, ar ko tie saskaras, arī ir pastāvīgas. Turklāt, lai nodrošinātu, ka pasākumi šo reģionu interesēs un to statusa precizēšana ir saskanīgāka un efektīvāka, dažādajās Kopienas politikās ir ne tikai visaptveroši jāņem vērā to īpašās attāluma iezīmes, bet ir jāizveido arī pienācīgi finansēta Kopienas programma, nodrošinot atbalstu šiem reģioniem, un tajā ir jāņem vērā visi pastāvošie pasākumi.

Tādēļ mēs ierosinām šos grozījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolf Berend (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šim labajam M. Sudre sagatavotajam pašiniciatīvas ziņojumam ir divi pamatmērķi, proti, novērtēt Komisijas paziņojumā iekļautos secinājumus un ieteikumus un sniegt pamatu — un, manuprāt, tas sniedz lielisku pamatu — diskusijai par mūsu attālāko reģionu perspektīvām. Pat ja referente uzskata, ka Komisijas pārskatā tēlota pārlieku optimistisku aina vai vismaz daļēji tāda, mums tomēr ir jābūt lepniem, ka Eiropas atbalsts ir devis iespēju šādam progresam attālākajos reģionos.

No vienas puses tas nekādā ziņā nenozīmē palīdzības samazināšanu šiem reģioniem, kura sniegšana, protams, ir EK līgumā noteiktas juridiskas saistības. No otras puses mēs zinām, ka sevišķu līdzekļu piešķiršana attālākajiem reģioniem ir vienīgais piemērotais veids, kā nodrošināt, lai šie reģioni panāktu ilgtspējīgu attīstību.

Kā jau referente to pareizi konstatējis, tas nav pasargāšanas, nodrošināšanas un aizsargāšanas jautājums vien, bet drīzāk piesaistīšana, pievilcības radīšana un turpināšana sadarboties ciešāk. Šajā ziņojumā pareizi ir uzstāts, piemēram, lai diskusijas par turpmāko atbalsta stratēģiju attālākajiem reģioniem tiktu koncentrētas uz tādām problēmām, kā klimata pārmaiņas, demogrāfiskās pārmaiņas, migrācijas vadība, lauksaimniecība un jūrniecības politika, taču ir jāņem vērā arī nepieciešamība pieņemt nostājas attiecībā uz citām Kopienas politikām. Eiropas programmu jaunajai paaudzei ir arī jāiezīmē sākums nepieciešamajam attālāko reģionu ekonomiku dažādošanas procesam, un nav jāaprobežojas vienīgi ar pašreizējā attīstības līmeņa saglabāšanu, kas lielā mērā sasniegta, pateicoties ES palīdzībai.

Ņemot vērā šos apsvērumus, mēs pilnībā atbalstām šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Iratxe García Pérez (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es atkārtoti paužu pateicību M. Sudre kundzei par viņas darbu šī ziņojuma sagatavošanā un par vairākuma vienprātības panākšanu Reģionālās attīstības komitejā par politiku attālākajiem reģioniem.

Šajā politikā ir jābūt trijiem pamataspektiem: tajā ir jāpalielina piekļuve, jāuzlabo konkurētspēja un jāstiprina reģionālā integrācija.

Struktūrfondu ieguldījums šo reģionu attīstībā ir bijis svarīgs un arī būs svarīgs nākotnē sasniegtā kohēzijas līmeņa saglabāšanā un atšķirību mazināšanā. Tādēļ Komisijai ir svarīgi parādīt lielāku elastīgumu. Tai ir jāsekmē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma izmantošana attālākajiem reģioniem, izmantojot pietiekami plašu tās kompetences definīciju, lai būtu iespējams piekļūt visam fondam [C1].

Vēl viena svarīga problēma ir piekļuves uzlabošana, un šī iemesla dēļ svarīgi ir, lai pret attālākajiem reģioniem būtu citāda attieksme saistībā ar transportu.

Ceturtais Kohēzijas fonda ziņojums pievēršas jaunajām problēmām, un mēs noteikti ceram, ka Komisija ņem vērā, ka attālākajos reģionos šīs problēmas ir svarīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, svarīgs jautājums, kam Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību, ir atbalsts tiem salu reģioniem ES, kuri nav iekļauti to reģionu vidū, kuri minēti Līgumā, bet kuriem tomēr ir daudz kopēja ar tiem.

Pret salu dalībvalstīm ES ir jāattiecas tāpat, kā pret attālākajiem reģioniem. Tas ir svarīgi saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, jo salu dalībvalstis un dalībvalstu salu reģioni zināmā mērā atrodas vienlīdz teritoriāli un ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, kā attālākie reģioni. Tāpēc pret mazo salu dalībvalstīm un dalībvalstu salu reģioniem ir jāizturas tieši tāpat, kā pret attālākajiem reģioniem; tās ir jāiekļauj tajās pašās privilēģiju stratēģijās, kā šie reģioni. Piemēram, tām ir jāsaņem atsevišķa valsts atbalsta pakete, jo tās veido tiltu ES ar tādiem reģioniem, kā Vidusjūras austrumu daļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kaut arī M. Sudre ziņojums daudzām Eiropas valstīm var šķist nesvarīgs, jo tikai nedaudzās no tām ir attālākie reģioni, kas ir tik attāli, kā, piemēram, Azoru salas vai Madeira, tomēr viņas pieeja piesaistīja manu interesei. Es uzskatu, ka ziņojums var radīt iedvesmu līdzīgām politikām valstīs ar salu reģioniem, it īpaši arhipelāgiem un arī kalnu reģioniem, kā manā valstī Grieķijā. Šo reģionu ģeogrāfiskās kultūras īpatnības ir unikāls resurss, kā arī neizdevīgs stāvoklis.

Tādēļ es apsveicu M. Sudre kundzi par viņas darbu, jo viņa ir devusi man ierosmi iesniegt dažus priekšlikumus saistībā ar šiem reģioniem. Turklāt es ierosinu, kā ir jāveic pasākumi, lai izmantotu salu un kalnu reģionu ģeogrāfiskās kultūras īpatnības. Ir jāizveido attīstības stratēģija, lai saglabātu un stiprinātu teritoriālās kohēzijas principu. Ir jāattīsta statistisko rādītāju sistēma, kas ļautu labāk novērtēt atšķirības starp salu un kontinenta teritorijām. Ir jābūt arī lielākam elastīgumam, pieņemot Eiropas un valstu palīdzības politikas produktīvām darbībām salās. Ir jārisina šādi jautājumi: līdzvērtīga piekļuve iekšējam tirgum un praktiskas palīdzības sistēmas izveidošana salām; ietekme uz klimata pārmaiņām salās, it īpaši esošo problēmu, tādu kā sausums, palielināšanās; ērtāki transporta sakari starp salu un kalnu reģioniem un kontinentu. Visbeidzot, īpaša prioritāte ir jāpiešķir salu enerģijas pieprasījuma nodrošināšanai, attīstot un īstenojot enerģijas ražošanas projektus, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas un atjaunojamie enerģijas avoti. Ir jāizveido platjoslas pieslēgumi, un jāstiprina salu un kalnu reģionu tūrisma dzīvotspēja.

Visu šo iemeslu dēļ es vēlreiz apsveicu M. Sudre kundzi. Paužu pilnīgu atbalstu šim ziņojumam, cerot, ka kaut kad Komisija sagatavos līdzīgu ziņojumu par manis minētajiem reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Medina Ortega (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, dažās no runām, ko mēs šo pēcpusdien dzirdējām, šķiet, nav ņemts vērā, ka attālākajos reģionos realitāte ir pavisam citādāka. Nav tā, ka tie ir nabadzīgi reģioni. Mēs runājam par mazām, ierobežotām un ļoti izolētām teritorijām, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no Eiropas Savienības teritorijas un kurās dzīvo kopumā četri ar pus miljoni iedzīvotāji.

Eiropas Savienība var pamest šīs teritorijas likteņa varā, nolemjot to iedzīvotājus nabadzībai un piespiežot tos emigrēt uz Eiropas Savienības valstīm, kas nozīmētu 4,5 miljonu imigrantu uzņemšanu.

Par laimi Eiropas Komisija saprot, kādā situācijā ir šīs teritorijas, un jau pirms krietna laika izveidoja īpašu režīmu. Tagad Komisija apspriežas ar mums. M. Sudre ir sagatavojusi vērtīgu ziņojumu kā atbildi uz šo apspriešanos, kurā viņa uzsver, piemēram, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta, kurš atbild par attālākajiem reģioniem, saglabāšanu, un izsaka ļoti īpašus priekšlikumus saglabāt sabiedriskos pakalpojumus, sekmēt jauninājumus un likvidēt digitālo plaisu. Uzskatu, ka Parlamentam ir jāapstiprina M. Sudre ziņojums viņas izvirzīto iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Neris (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ziņojums, par kuru Parlaments balsos rīt, mums pareizi atgādina, ka attālāko reģionu īpatnībās ir arī to spēks. Līdztekus traucēkļiem, kas tos kavē, tiem ir arī nenoliedzamas priekšrocības, un mums steidzami ir jāizmanto šīs priekšrocības, lai attālākie reģioni turpmāk var attīstīties patiesā un ilgtspējīgā veidā. Jauna stimula došana mūsu salām arī nozīmē izaugsmi: tas nozīmē ilgtspējīga pamata nodrošināšana augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu ražošanai, kas dod ieguldījumu lauksaimniecības produktu dažādošanai ES līmenī. Tas nozīmē arī patiesi veicināt strauju tūrisma objektu attīstību, kuru pamatā ir mūsu dažādā ainava un kultūras mantojuma bagātība. Tas nozīmē arī to priekšrocību izmantošanu, ko sniedz attālāko reģionu ģeogrāfiskais novietojums, it īpaši Karību jūrā un Indijas okeānā, sekmējot ciešāku sadarbību ar trešām kaimiņvalstīm un attīstot mūsu salas — tieši tāpēc, ka tās ir salas — par zinātnisko pētījumu izcilības centriem, it sevišķi jūrniecības, klimatoloģijas un vides pētniecībai.

Tomēr vienīgais veids, kā sasniegt šos mērķus, ir izmantot Līguma 229. panta 2. punkta īpašo tiesisko regulējumu, kurā norādīta detalizēta Eiropas sabiedrības politikas piemērošana, it īpaši enerģijas un transporta nozarē, bet arī saistībā ar starptautiskajām tirdzniecības politikām, kurās ir svarīgi, lai sarunās par Ekonomikas partnerības nolīgumu tiktu ņemtas vērā attālāko reģionu intereses. Attālākie reģioni ir patiesi un nebeidzami aktīvi, taču secinājums no tā ir nepieciešamība pēc taisnīgas attieksmes — tādas, kas nozīmē diferenciāciju.

Nešaubīsimies, ka Komisija, sagatavojot tās pieeju, ņems visu šo vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). (NL) Attālākie reģioni ir īpaši. Daudzi no tiem ir mazas, nošķirtas salas, un, manuprāt, M. Sudre ir atradusi labu līdzsvaru, raksturojot to īpatnības un labi piemērojot tiem instrumentus.

Kā Eiropas Parlamenta deputāts no Nīderlandes, vēlos ziņot par attīstību Nīderlandes Karalistē. Mums ir trīs mazas salas – Sawa, St. Maarten un Boinaire, kas grasās pāriet uz citu statusu un arī kļūt par attālākajiem reģioniem. Tomēr es nedomāju, ka tas notiks tik ātri un ka iedzīvotāji varēs balsot par to pirms 2009. gada vēlēšanām. Saskaņā ar jauno Lisabonas līgumu, mēs varam pieņemt tos daudz ātrāk. Lai to paveiktu, mums nav jāgroza Līgums. Iespējams, D. Hübner kundze var pateikt, vai Komisija, kopumā ņemot, ir pilnībā gatava pieņemt šīs trīs salas ar kopumā 19 000 iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sérgio Marques (PPE-DE). (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, neskatoties uz mūsu kolēģes M. Sudre apsveikšanu ar lielisko ziņojumu, vēlos minēt trīs punktus par Eiropas Savienības nākotnes stratēģiju attālākajiem reģioniem.

Pirmkārt, ir jāapsveic Eiropas Komisija par sekmīgu dalību debatēs par Eiropas politikas tendencēm saistībā ar attālākajiem reģioniem un turpmāko stratēģiju, kas būtu jāpieņem. Es atzīstu par labu arī sabiedrisko apspriešanu internetā un pēdējās nedēļas svarīgo konferenci, ko veicināja Eiropas Komisija, par šo jautājumu.

Otrkārt, ir jāatzīst, ka Eiropas stratēģija attālākajiem reģioniem ir svarīga nākotnei, kā arī šobrīd. Ir riskanti uzskatīt, ka pa šo laiku attālāko reģionu panāktās ekonomiskās un sociālās attīstības dēļ Eiropas darbība ir mazāk nepieciešama. Tomēr mums vienmēr ir jāapzinās, ka attālāko reģioni vienmēr atradīsies īpašā situācijā, un tiem būs nepieciešama diferencēta Eiropas reakcija, kas ir atbilstoša šai ļoti īpašajai situācijai.

Trešais un pēdējais punkts ir par to, cik ļoti svarīgi tas ir priekš tā visa, kas jādara, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju arī attālākajos reģionos, tās piemērošana šajos reģionus ir daudz problemātiskāka to ļoti īpašās situācijas dēļ.

Tādēļ es vēlos ieteikt D. Hübner kundzei veikt Eiropas Komisijas veicinātu pētījumu, lai noteiktu, ar kādiem sarežģījumiem saskaras attālākie reģioni, īstenojot Lisabonas stratēģiju, un kādā veidā tos var pārvarēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Madeleine Jouye de Grandmaison (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ar lielu prieku varu izteikt atzinību par M. Sudre ziņojuma kvalitāti.

10 gadus pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā mēs nevaram neatzīt, ka ES politika saskaņā ar 229. panta 2. punktu ir panākusi patiesu progresu. Tomēr šodien ir laiks sākt jaunu posmu, kurš ir balstīts uz pārmijas pieeju saistībā ar attiecībām starp ES un attālākajiem reģioniem. Tas prasīs ES vairāk ņemt vērā attālāko reģionu sniegtās priekšrocības saskaņā ar pagājušās nedēļas semināru. Manuprāt, jaunajai stratēģijai ir jākoncentrējas uz attīstību — uz attīstības veidiem, kas skaidri noteikti mūsu potenciāla realizēšanas koncepcijā, kā arī ir jāuzlabo situācija. Tas ir vienlīdz saistīts gan ar zinātnisko pētniecību, jūras resursiem, bioloģisko dažādību, Eiropas sociālo politiku, klimata pārmaiņām un nesalīdzināmo ieguldījumu, ko attālākie reģioni var sniegt kultūras dažādības jomā. Esmu atbilstoši iesniedzis daudzus grozījumus un ceru, ka tie panāks to mērķi.

Atbalsts jaunajai pieejai nozīmē, ka attālākajiem reģioniem tiks doti līdzekļu kļūt par patiesiem partneriem Eiropai, un tieši šajā ziņā mums ir vajadzīga jauna perspektīva — paredzēt divu veidu partnerību, no kuras visi var gūt labumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, ļoti īsi atbildēšu uz L. van Nistelrooij kunga jautājumu — jā, mēs šajā jautājumā strādājam kopā ar Nīderlandes valdību pēdējo pusotru gadu. Par laimi izmaiņas, kuras tika atļautas saskaņā ar Līgumu, tika ieviestas, tādējādi mēs ceram, ka kādu dienu mums būs trīs jaunas teritorijas.

Attiecībā uz izteikto komentāru, ļaujiet man vispirms teikt, ka saskaņā ar Eiropadomes decembrī noformulēto lūgumu Komisija šajā rudenī sagatavos paziņojumu, kas stratēģiju attālākajiem reģioniem, es ceru, virzīs izlēmīgi un pragmatiski.. Mūsu pieeja ir risināt abas jaunās problēmas, bet visupirms sekmēt visu iespēju izmantošanu.

M. Sudre kundze, jūsu ziņojumu es uzskatu par palīdzību tilta izveidošanā starp esošo un plānoto stratēģiju attālākajiem reģioniem, un tā šim ziņojumam ir ļoti svarīga loma. Es arī esmu ļoti pārliecināta, ka pareizais virziens patiesi ir visupirms piešķirt līdzekļus attālākajiem reģioniem, ko uzsvēra vairāki deputāti.

Ļaujiet man šajā sakarā minēt arī mūsu turpmāko Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, kura būs ļoti svarīgs Francijas prezidentūras dokuments. Attālākajiem reģioniem ir spēcīga nozīme šajā kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas sagatavošanas procesā, jo attālākie reģioni patiesi iemieso mūsu centienus sasaistīt teritoriāli nošķirtas teritorijas Eiropas teritorijā. Tādēļ es atzinīgi vērtēju tā stingru iesaistīšanos sabiedriskajā apspriešanā attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju.

Saistībā ar pēdējo jautājumu, ļaujiet man vienkārši jūs vēlreiz pārliecināt, ka Komisija turpinās sekmēt koordinētu un integrētu pieeju un mēģinās panākt sinerģiju starp dažādām Kopienas politikām, kas attiecas uz attālākajiem reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es acīmredzami vēlos pateikties visiem runātājiem, kuri piedalījās šajās debatēs, un vēlos arī vairākkārt pateikties Komisijai par tās iniciatīvu pagājušajā nedēļā par turpmāko stratēģiju attālākajiem reģioniem.

Es vēlētos atbildēt uz dažiem manu kolēģu deputātu izvirzītajiem jautājumiem, un esmu pateicīga viņiem par šī ziņojuma sirsnīgo uzņemšanu. Atbildot uz P. Guerreiro kunga jautājumu, atbalsts, ko viņš vēlas redzēt atjaunošanai un pētniecībai attiecībā uz zivsaimniecību un palīdzības palielināšanu, jau ir paredzēts Eiropas Zivsaimniecības fondā. Tā jau šobrīd veido daļu no politikām, pret kurām ES un it īpaši Komisija un Zivsaimniecības komiteja, ir uzņēmusies saistības, kaut arī šis ziņojums ir saistīts ar reģionālās attīstības politiku. Tādēļ, vienlaikus ņemot vērā ārkārtīgi lielo zivsaimniecības nozīmi mūsu attīstībā, manā ziņojumā nav dota tik plaša vieta, kā to būtu vēlējies P. Gueirrero kungs. Atgādināšu viņam, ka mēs runājam par reģionālo attīstību.

Medina Ortega jau atbildēja uz mūsu grieķu kolēģim, kurš aicināja šo pašu politiku piemērot visām salām, un izskaidroja atšķirību, ko veido daudzu tūkstošu kilometru atšķirtība no Eiropas kontinenta. Tomēr, lai cik lielu progresu mēs sasniegtu, mēs vienalga būsim tūkstošiem kilometru attālumā. Un kaut arī es labi saprotu visu salu iedzīvotāju piedzīvotās problēmas, mēs nevaram skaidri piemērot tās pašas atkāpes un noteikumus salām, kas atrodas vienīgi dažu stundu attālumā, braucot ar laivu, vai dažu minūšu attālumā, lidojot ar lidmašīnu. Šis pavisam noteikti nav jautājums par salu situācijas neatzīšanu, bet — ļaujiet man atkārtot — ir milzu atšķirība starp jūsu salām un to attālumu līdz kontinentam, un mūsu attālākajiem reģioniem, kas atrodas ļoti tālu.

P. Gueirrero kungs, jūs runājāt otro reizi, lai mudinātu, ka mūsu pieeju nevajadzētu pamatot uz pagaidu kritērijiem. Mūsu situācijā acīmredzami nav nekā īslaicīga — tā ir diezgan pastāvīga situācija, bet mēs neprasām pastāvīgu palīdzības sniegšanu vienādā līmenī bezgalīgi, jo mēs ceram, ka spēsim panākt pārējos Kopienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.

Rakstiski paskaidrojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE) , rakstiski. - Šajā ziņojumā ir sniegts ļoti labs pārskats par problēmām, ar ko saskaras Azoru salas, Kanāriju salas, Gvadelupa, Franču Gviāna, Martinika, Reinjona, Sentmārtina un Sentbartolomeja kā ģeogrāfiski attāli Eiropas Savienības reģioni, bet arī norāda atšķirības izturēšanās ziņā pret dažādām dalībvalstu aizjūras teritorijām.

Tomēr ir vairāki reģioni dalībvalstu suverenitātē, kuriem nav piešķirts tāds pats statuss, kā attālākajiem reģioniem. Piemēram, Lielbritānijas Virdžīnu salu vai Grenlandes iedzīvotāji ir Eiropas Savienības pilsoņi, taču Eiropas Parlamenta vēlēšanas šajos reģionos nenotiek, savukārt Arubas iedzīvotāji ir Eiropas Savienības pilsoņi, kuriem ir piešķirtas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Daudz mulsinošāks ir fakts, ka neviena no iepriekš minētajām teritorijām patiesībā nav Eiropas Savienības daļa.

Es patiesi uzskatu, ka Eiropas Savienības attiecībām ar dalībvalstu aizjūras teritorijām un šo teritoriju pilsoņiem ir jākļūst vienādām, paturot prātā vienādu attieksmi pret Eiropas Savienības pilsoņiem.

 

27. ES patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Lasse Lehtinen ziņojums (A6-0155/2008) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par ES patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam (2007/2189(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Lasse Lehtinen, referents. (FI) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir izturējis lasījumu komitejā, par ko es pateicos saviem kolēģiem un visupirms visiem ēnu referentiem no citām politiskajām grupām. Vienprātības garā mēs esam ziņojuši par Komisijas teicamaiem centieniem izcelt patērētāju aizsardzības jautājumus visās politikas jomās.

Šis kontinents nespēs konkurēt pasaules tirgos, ja vien tas nevarēs konkurēt pats savā iekšējā tirgū. 27 valstu nelielie tirgi ir jāapvieno, lai izveidotu lielāko mazumtirdzniecības tirgu pasaulē.

Dzīvotspējīgam iekšējam tirgum ir nepieciešami pasākumi, lai palielinātu patērētāju uzticību. Ļoti liela loma tajā ir spēcīgām un neatkarīgām patērētāju organizācijām.

Starp iespējām palielināt patērētāju uzticību ir viena, kas izceļas no pārējām mūsu diskusijās un kura izraisīja arī vienīgās pieminēt vērtās domstarpības. Tā ir patērētāju pārsūdzības iespēja, ja kaut kas noticis nepareizi. Šajā ziņojumā pausts viedoklis, ka patērētājiem ir nepieciešama pārrobežu kolektīvā pārsūdzības sistēma strīdus gadījumos.

Komisāre M. Kuneva jau apsolīja sākt apsvērt, kāda veida kolektīvā pārsūdzības sistēma varētu darboties Eiropā. Vismaz, šķiet, ka starp mums Eiropā valda plaša vienprātība par to, kāda veida sistēmai tai jābūt. Tai nav jābūt pamatā līdzīgai Amerikas kolektīvajai pārsūdzību sistēmai, no kuras lielākoties gūst labumu juristi, ne patērētāji. Eiropā mums ir mērķis izveidot sistēmu, kur prasība sniegt kompensāciju ir cieši saistīta ar patieso nodarīto kaitējumu. Tādējādi, lai panāktu taisnīgumu, nebūtu tik ļoti jākoncentrējas uz sodu, bet gan uz taisnīguma panākšanu patērētājam. Kolektīvās pārsūdzības sistēmas tādējādi nedotu patērētājiem jaunas tiesības, bet gan nodrošinātu, ka viņu esošās tiesības var tikt izmantotas pilnībā.

Konservatīvā partija kā grupa nelabprāt atbalsta idejas par kolektīvo pārsūdzību attīstīšanu. Minētais iemesls ir tāds, ka Komisija jau ir apsolījusi sākt priekšlikumu sagatavošanu šajā jautājumā. Tomēr Parlaments ir politiskais lēmumu pieņēmējs, ko ievēlējuši Eiropas pilsoņi, un mums tā vairākums ir jāpadara acīmredzams. Mums ir gan pilnvaras, gan pienākums domāt par jauniem un detalizētiem risinājumiem jautājumiem, kurus sabiedrība uzskata par problemātiskiem, un ierosināt tos Komisijai.

Esmu ierosinājis, lai Komisija apsver, vai būtu lietderīgi izveidot amatu patērētāju aizsardzības ombudam, kurš ziņotu Komisijai un kurš it īpaši nodarbotos ar pārrobežu gadījumiem. Augstā amatpersona varētu darboties kā durvju sargs, kā selektīva vara, kā tas notiek valstīs, kad tiek īstenoti juridiskās pārsūdzības līdzekļi. Cerams, šis ziņojums un tajā iekļautie kompromisi saņems visplašāko atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Parlamentam par mūsu Patērētāju politikas 2007.–2013. gadam objektīvu un darbību atbalstīšanu un, protams, par lielisko referenta atbalstu un darbu.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta viedokli par nepieciešamību pārveidot 27 valstu nelielos tirgus par Eiropas mēroga mazumtirdzniecības tirgu — lielāko pasaulē. Lai to panāktu, mums ir jāpalielina patērētāju uzticība iepirkties ārzemēs. Mēs bieži sakām, ka uzticība ir mūsdienu ekonomikas valūta. Es uzskatu, ka ar mūsu centieniem un būtiskiem pūliņiem, palīdzot ar mūsu stratēģijas noteikšanu, mēs varētu soli pa solim šo mērķi sasniegt.

Šajā sakarā es ļoti novērtēju sniegto atbalstu ierosinātajai pamatdirektīvai par patērētāju līgumtiesībām, kas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai. Esmu jo sevišķi apmierināts par to, ka Parlaments piekritis, ka ir nepieciešama mērķtiecīga pilnīga saskaņošana tajās jomās, kur ir konstatētas iekšējā tirgus darbības problēmas.

Saistībā ar Patērētāju tirgus rezultātu pārskatu esmu pateicīgs par Eiropas Parlamenta sniegto atzinību šai iniciatīvai un ceru uz pilnīgu jūsu atbalstu šī gada gaitā. Pārskats ir svarīgs stratēģijas mērķim rast labāku izpratni par to, kā iekšējais tirgus darbojas mūsu patērētājiem — novērtēt iekšējā tirgus rezultātus patērētājiem. Kad pārskats būs pilnībā izstrādāts, mēs patiesi varēsim sagatavot labāku regulējumu un veidot uz pierādījumiem balstītu politiku. Vienlīdz svarīgi ir tas, ka mēs parādīsim mūsu pilsoņiem, ka mēs saprotam un varam reaģēt uz viņu ikdienas bažām.

Jūs izvirzījāt jautājumu par pārsūdzību. Vēlos jums pateikties, ka atbalstāt Patērētāju politikas stratēģijas pievēršanos pārsūdzībai un izpildei. Pārsūdzības mehānismi kopā ar izpildi ir šīs stratēģijas galvenā daļa. Līdzīgi jums es uzskatu, ka, lai iekšējais tirgus darbotos, Eiropas patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi var izmantot savas tiesības un izmantot pārsūdzības līdzekļus visā Eiropas Savienībā. Es uzskatu arī, ka pārsūdzības līdzekļu — gan juridisku, gan nejuridisku, gan individuālu, gan kolektīvu — papildināmība ļaus daudz efektīvāk un atbilstošāk risināt patērētāju strīdus. No tā iegūtu gan patērētāji, gan cienījami uzņēmēji. Personīgi es domāju, ka kolektīvā pārsūdzība — gan juridiska, gan nejuridiska — varētu būt efektīvs līdzeklis, kā stiprināt pārsūdzību sistēmu, ko jau esam izveidojuši Eiropas patērētājiem. Mēs to esam paveikuši ar ADR — alternatīvās strīdu atrisināšanas — mehānisma, Eiropas pārrobežu mazo sūdzību procedūru mehānisma un nesen pieņemtās direktīvas par starpniecību pamudinājumu.

Protams, jebkura turpmākā darbība šajā jomā ir rūpīgi jāizvērtē. Kā jūs zināt, esam uzsākuši divus pētījumus, kuru mērķis ir vairāk izpētīt kolektīvo pārsūdzību jautājumu. Pirmajā tiks pārbaudīta esošo kolektīvo pārsūdzības mehānismu efektivitāte un rezultativitāte; tajā tiks novērtēts, vai patērētāji cieš no kaitējumiem tajās dalībvalstīs, kur kolektīvās pārsūdzības mehānisms nav pieejams, un izzinās, kādas ir negatīvās sekas iekšējam tirgum.

Otrs pētījums sniegs informāciju par to, ar kādām problēmām saskaras patērētājs, kurš iegūst kompensāciju kolektīvās sūdzībās un analizēs šādu patērētāju, konkurentu un attiecīgo tirgu problēmu ekonomiskās sekas.

Es plānoju šo pētījumu rezultātus un no ieinteresētajām pusēm un dalībvalstīm iegūto informāciju izmantot, lai sagatavotu paziņojumu, kas Komisijai būtu jāpieņem līdz 2008. gada beigām. Šī paziņojuma mērķis būs publiski un plaši apspriesties par iespējām, kas pieejamas patērētāju kolektīvās pārsūdzības jomā.

Tajā pašā laikā es vērtēju, kā dalībvalstis īstenoja direktīvu par aizliegumiem un tās ietekmi uz patērētāju tiesību īstenošanu ES. Mani secinājumi būs izklāstīti ziņojumā, kas arī Komisijai jāpieņem līdz šī gada beigām.

Vēlreiz paldies Parlamentam par līdzīgu skatījumu uz jauno, uz tirgu balstīto patērētāju politiku — tādu politiku, kurā informēti patērētāji ar lielākām izvēles iespējām paļāvīgi lūkojas pēc labākajiem piedāvājumiem cenas un kvalitātes ziņā un gūst no tiem labumu pasaulē lielākajā mazumtirdzniecības tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Piia-Noora Kauppi, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos izteikt atzinību par Komisijas paziņojumu, kā arī par L. Lehtinen ziņojumu, jo tie abi, kopumā ņemot, ir ļoti saskaņoti darbi.

Turklāt tajos pareizi izcelts svarīgs viedoklis, kas ir jārisina ES līmenī — patērētāju politika ir un tai ir jābūt daļai no iekšējā tirgus.

Tas liek man domāt to, ko Ekonomikas komiteja ir pareizi iekļāvusi savā ziņojumā: iekšējā tirgus pabeigšana pati par sevi ir lieliska patērētāju politika. Konkurence Eiropas mērogā liek samazināt cenas un palielināt kvalitāti, kā arī patērētāju izvēles iespējas. Ir jāatbalsta patērētāju piekļuve šīm iespējām visā ES.

Iekšējā tirgū patērētāji ir tirgus ekonomikas dzinuļi un ar savu izvēli var aizstāvēt paši savas intereses. Tādēļ atbilstoša esošo direktīvu īstenošana par iekšējo tirgu ir jo sevišķi svarīga.

Ekonomikas komitejas atzinumā pareizi ir izceltas divas jomas, kas šajā sakarā ir ļoti svarīgas. Pirmkārt, finanšu pakalpojumi: ir nepieciešams patiess iekšējais tirgus, banku, aizņēmumu, apdrošināšanas u. c. jomās, lai Eiropas patērētājiem dotu iespējas. Tas ir jo īpaši spiedīgi, jo demokrātiskā attīstībā ir nepieciešami cik vien iespējams labi ieguldījumu pakalpojumi, kas tiem kļūst arvien svarīgāki. Šajā jomā vēl ir jāpārvar lieli šķēršļi.

Otrkārt — elektroniskā tirdzniecība. Tā ir saistīta ar finanšu tirgu darbību un ir atkarīga no maksājumu sistēmu pilnveides, bet tā ir svarīga arī praktiski visos iekšējā tirgus aspektos, jo internets piedāvā patiesu Eiropas tirgus laukumu. Tāpēc mums ir jānodrošina, lai Eiropas elektroniskā tirdzniecība patiesi darboties un patērētājiem būtu tiesības izvēlēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Diana Wallis, Juridisko lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, Juridisko lietu komitejā ir vienisprātis ar jums, komisāre: ļaujiet mums atbrīvoties no šiem 27 nelielajiem tirgiem; bet, lai to izdarītu, jums ir nepieciešams vēl kopīgāks tiesiskais regulējums. Manuprāt, sākuma punkts, kas varētu mums palīdzēt to īstenot, ja mēs aplūkojām visus Komisijas, kura arī ir iesaistīta iekšējā tirgū, elementus, ir saskaņota darbošanās kopā. Viens no jautājumiem, kas mūs jau sen interesēja, un mēs domājām, ka, iespējams, tas nav pietiekami minēts, ir līgumtiesību projekts un kopējs atsauču modelis.

Mēs nevēlamies, lai tas būtu aizmirsts un visi turpinātu nodarboties ar nākamo lietu, kuru mēs atbalstām, proti, kolektīvo pārsūdzību mehānismu, bet veltīsim mūsu centienus arī kopējam atsauču modelim Mēs vēlamies, lai lielāka uzmanība būtu veltīta alternatīvās strīdu risināšanas (ADR) pārsūdzību veidiem, it īpaši interneta pasaulē, kuru mēs kā komiteja esam atbalstījuši ilgu laiku. Ar kolektīvo pārsūdzību, jā, mēs esam priecīgi, ka jūs to apsverat, un mēs turpināt darboties šajā jomā, bet, lūdzu, nelieciet mums pārtraukt iesākto darbu ar līgumtiesībām, nomācot ar jautājumiem par juridisko pamatu un citām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. (SV) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man teikt lielu paldies komisārei Meglena Kuneva un referentam Lasse Lehtinen.

Es atzinīgi vērtēju stratēģiju un esmu ļoti priecīga, ka attieksme pret patērētājiem ir kā pret svarīgi grupu, par kuru jārūpējas. Mēs zinām, ka mums nekad nebūs plaukstošs iekšējais tirgus, ja vien mums nebūs apmierināti un droši patērētāji. Bet es esmu vienisprātis ar referentu, ka stratēģija prasa veikt pastāvīgus turpmākos pasākumus, ja patiesi vēlamies pilnveidot patērētāju priekšrocības.

Kā stratēģijas referente Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā es tomēr neesmu apmierināta, ka galvenā ziņojuma komiteja neņēma vērā vairāk par vienu no mūsu 13 grozījumiem. Tajos ir iekļauti svarīgi un vērtīgi priekšlikumi. Mēs vēlējāmies redzēt skaidrāku dzimumu perspektīvu. Patērētāju politika nepārprotami nav dzimumu neitrāla. Dzimums ir jāņem vērā, tāpat kā tiek ņemti vērā bērni, vecāki cilvēki un invalīdi. Ceru, ka nākamajā pārskatā šos jautājumus var izskatīt vēlreiz.

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke, PPE-DE Group vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, paldies L. Lehtinen un ēnu referentiem par labo sadarbību pēdējo mēnešu laikā. Šajā ziņojumā ir iekļauti daži ļoti pozitīvi elementi patērētāju politikas jomas attīstībā. Patērētāji var izmantot savas tiesības vienīgi tad, ja viņi tās zina, un lielāku iespēju došana patērētājiem ES ir svarīgākais šī ziņojuma elements, un to var panākt, veicot izglītošanas un izpratnes palielināšanas kampaņas. Īpaša uzmanība būs pievērsta patērētāju nodrošināšanai ar prasmēm un instrumentiem, kas vajadzīgi, lai vairotu viņu pārliecinātību digitālajā vidē.

Ziņojumā ir slavēti Komisijas centieni stiprināt sadarbību produktu drošības jomā un starptautiskajā līmenī, it īpaši ar Ķīnas un ASV iestādēm. Visas puses ir ieinteresētas turpināt dialogu un veikt informācijas apmaiņu par produktu drošību, un tas ir arī svarīgākais patērētāju uzticības veidošanā.

Saistībā ar patērētāju pārsūdzības līdzekļiem, kopā ar saviem PPE-DE kolēģiem es stingri atbalstu vienkāršu un efektīvu piekļuvi pārsūdzības mehānismiem visiem patērētājiem ES. Mēs zinām, ka lielākā daļa patērētāju priekšroku dod nejuridiskiem pārsūdzības veidiem, jo tie darbojas patērētāju interesēs visātrāk un par viszemākajām iespējamām izmaksām.

Kā esmu norādījis diskusijas sākumā, es neatbalstu aicinājumu pēc likumdošanas pasākuma, lai ieviestu nepārdomātu kolektīvās pārsūdzības sistēmu ES. Komisija šobrīd gatavo dažādus pētījumus par esošajām patērētāju pārsūdzības sistēmām dalībvalstīs, un, nevis lai apsteigtu Komisijas pētījumu rezultātus, bet drīzāk es kopā ar saviem PPE-DE kolēģiem prasu Parlamenta un dalībvalstu spēcīgu iesaistīšanos šo pētījumu rezultātu novērtēšanā, pirms tiek izlemts par turpmāko darbību. Patērētāju interesēs nav steigšus ieviesta kolektīvās pārsūdzības sistēma, kas varētu būt gan dārga, gan neefektīva. Visos citos aspektos es ziņojumu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyne Gebhardt, PSE Group vārdā - (DE) Piekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ļaujiet man pateikties L. Lehtinen par patiesi labo ziņojuma projektu, ko viņš ir sagatavojis un kurā ir dots ļoti atbilstošs pamats mūsu diskusijām.

Vēlos uzsvērt trīs ļoti svarīgus punktus šajā ziņojumā. Pirmais ir nepieciešamība nodrošināt, ka vadošā loma tiek piešķirta jau Eiropas Savienībā esošajiem instrumentiem drošības un novēršanas veicināšanai. Šī iemesla dēļ ļoti svarīgi ir turpināt uzlabot RAPEX sistēmu, lai tā varētu darboties patērētāju interesēs daudz efektīvāk.

Otrs ļoti svarīgais punkts ir tāds, ka Solvit, kurš ir tāds kā galvenais instruments, ir jāattīsta un jāuzlabo. Vēl joprojām pastāv ievērojama informācijas plaisa starp patērētājiem, pārāk daudzi no viņiem nekad nav dzirdējuši par Solvit un nezina, ka ar to var atrisināt vairākas viņu problēmas. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Esmu ļoti apmierināts, ka Eiropas Komisija plāno pārbaudīt EE apzīmējumu vēlreiz. Daudzi cilvēki uzskata, ka EE apzīmējums ir drošības zīme, bet diemžēl tā tas nav. Mums kopā ar jums un komisāru G. Verheugen ir jānodrošina, ka noteikumi, kas attiecas uz šo simbolu, ir definēti tā, lai mēs varētu turpmāk pārliecināt sabiedrību, ka tā var uzticēties to produktu drošībai, kura ir marķēta ar EE. Tas ir ļoti svarīgs mērķis.

Tomēr pēdējais un vissvarīgākais punkts pēc manas grupas domām ir kolektīvās pārsūdzības sistēma, kuru mēs Sociālistu grupā aizstāvam. Visai statūtu grāmatai nav nekādas jēgas, ja patērētāji nevar aizstāvot savas likumīgās tiesības, kaut vai tāpēc, ka pastāv pārrobežu dimensija, kura padara tiesību aktus grūti īstenojamos, vai tāpēc, ka ir daudzas mazas prasības par nelieliem zaudējumiem, tomēr tās nepārprotami laika gaitā var radīt ievērojamus zaudējumus. Ļoti būtiski ir tas, lai mēs ne tikai mudinātu Eiropas Komisiju pārbaudīt un attīstīt šādu sistēmu, bet patiesībā mudinātu to darīt un iesniegt mums atbilstošu tiesību aktu cik drīz vien iespējams, lai mēs patiesi varētu patērētājiem sniegt atbilstošu drošību un aizsardzību.

Es ļoti nožēloju, ka PPE-DE grupa neuzskatīja par vajadzīgu aizstāvēt šo sistēmu ar enerģiju un saistībām, kura ir nepieciešama, lai patērētājiem un sabiedrībai kopumā radītu patiesu uzticību Eiropas Savienībai un iekšējam tirgum; šāda uzticēšanās rodas, zinot, ka viņi ir atbilstoši aizsargāti, dodoties iepirkties Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Graf Lambsdorff, ALDE Group vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sākt ar Lasse Lehtinen apsveikšanu ar šī labā un saskaņotā ziņojuma projekta izstrādāšanu. Mēs piekrītam ļoti daudziem punktiem. Viens no tā iemesliem ir ļoti labais sākotnējais Komisijas darbs šajā gadījumā. Ir arī vairāki strīdīgi jautājumi.

Patērētāju stratēģija būs viens no svarīgākajiem tematiem diskusijā iekšējā tirgus attīstības nākamā posma laikā. Trīs galveno izaicinājumu, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, proti, izaugsme, nodarbinātība un sabiedrības vajadzību atzīšana un apmierināšana, centrā atrodas 490 miljoni patērētāju. Iekšējam tirgum ir potenciāls kļūt par lielāko mazumtirdzniecības tirgu pasaulē. Tādēļ ALDE grupa atbalsta Komisijas mērķtiecīgos centienus izveidot vienu lielu mazumtirdzniecības tirgu no 27 nelieliem tirgiem.

Mēs arī atzinīgi vērtējam veidu, kādā šis projekts pastiprina patērētāju politikas horizontālo elementu, kā arī par tā ierosinājumu iecelt tos, ko sauc par koordinatoru sadarbībai ar patērētājiem. Šajā sakarā vēlos īpaši pieminēt ierosināto Eiropas patērētāju centru stiprināšanu un īpašo uzmanību, kas pievērsta bērnu un vecāku cilvēku vajadzībām.

Ļaujiet man izteikties arī par kolektīvās pārsūdzības tēmu, ar kuru mums ir problēmas. Mums ir maz informācijas un daudz dogmu. Meglena, es uzskatu, ka būtu pārsteidzīgi teikt, ka jums ir spēcīgs Parlamenta atbalsts šajā jautājumā. Mēs tikko dzirdējām, ka PPE-DE grupa jūs neatbalstīs. Es uzskatu, ka PPE-DE neatzīst patiesās problēmas. Daudzus patērētājus vairāk nekā vienā valstī skar izkliedējoša veida zaudējumi. Tas ir pamatoti, ka Komisija sniedz savas pārdomas par šo visu jautājumu un pārbauda to ar pētījumu. No otras puses, mums ir PSE dogma, kas šo instrumentu par katru cenu alkst izveidot kā politisku instrumentu, neatkarīgi no patiesās problēmas — un patiesās problēmas ir dažādas.

Ir, piemēram, problēma ar juridisko pamatu. Kurā vietā Līgumā ir teikts, ka mēs Komisijā un Parlamentā esam tiesīgi iejaukties dalībvalstu civilprocesā un kriminālprocesā? Ko tikko Diana Wallis teica mums Juridisko lietu komitejas vārdā? Līgumtiesību problēma vēl joprojām nav atrisināta. Jautājums par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, ombuda loma — ir ļoti daudz problēmu, ko risināt. Nepietiek vienkārši pateikt, ka mēs nevēlamies ASV sistēmu. Arī amerikāņiem bija vislabākie nodomi, kad viņi pirmo reizi izveidoja savu sistēmu. Ir pašsaprotami, ka ne jau viņi apzināti sākumā izveidoja sliktu sistēmu.

Šo iemeslu dēļ mums ir jāsaglabā agnostiska, kritiska nostāja. Mums ir jānogaida pētījums, jāuztver tā rezultāti nopietni un tad jāiesaistās informētā, nedogmatiskā un atbildīgā diskusijā, kā pieklājas šim Parlamentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Leopold Józef Rutowicz, UEN Group vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, L. Lehtinen ziņojumā ir aplūkoti svarīgi jautājumi par kvalitatīvu stratēģiju nākamajiem gadiem. Šī stratēģija ir svarīga Savienības pilsoņiem, un es vēlos uzsvērt dažas ar to saistītās problēmas. Veidojot valstu un ES tiesību aktus, liels ieguldījums ir jādod patērētāju organizācijām, kuras saskaras ar sarežģījumiem savu darbību veikšanā un atsevišķās valstīs finansējuma iegūšanā. Eiropas Savienībai ir jānodrošina daudz patstāvīgāku un finanšu palīdzību šīm organizācijām. Kolektīvās pārsūdzības sistēmas, ko piemēro atsevišķās valstīs, ir jāizmanto pret negodīgiem tirgus dalībniekiem, un kolektīvās pārsūdzības sistēma ir jāievieš Eiropas līmenī.

Eiropas patērētāju centriem katrā valstī, kā arī patērētāju organizācijām un patērētāju tiesību runasvīriem ir jāpalielina informācijas un izglītošanas darbības, kuru mērķis ir īpaši aizsargāt mazaizsargātos patērētājus. Aizsardzību var padarīt daudz efektīvāku, iesaistot Solvit un RAPEX patērētāju centrus. Mēs atbalstām šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL Group vārdā. - (SV) Paldies jums, priekšsēdētāja kungs. Bieži vien atbalsts patērētāju tiesībām ir vājš, un tātad tas ir jāstiprina. Tādēļ es pateicos referentam un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekļiem, kuri ir izdevies stiprināt atbalstu tām patērētāju aizsardzības grupām, kurām šī aizsardzība ir visvairāk nepieciešama — bērniem un veciem cilvēkiem.

Spēcīgam patērētāju atbalstam ir nepieciešamas aktīvas patērētāju organizācijas. Cilvēks vienatnē nav stiprs. Ar šī organizācijām patērētāji gūst spēku un iegūst daudz vairāk zināšanu un informācijas. Tādēļ šīm organizācijām ir nepieciešams uzticams un drošs finansējums. Taču nedrošība, kura šobrīd ir pārsvarā pārrobežu pirkumos, ir jānovērš, radot iespēju kolektīvām darbībām, ko var vērst pret uzņēmumiem, kuri pārkāpj likumu. Mūsdienās patērētāju lielākā problēma ir grūtības likt sadzirdēt strīdu starp dažādām valstīm, jo nav tādu iestāžu, kas risinātu šādus pārrobežu strīdus. ES vispirms ir jāizveido iestādes strīdu risināšanai, nevis jāsagatavo vēl vairāk ES tiesību aktu. Manuprāt, priekšlikums iecelt ES patērētāju ombudu, ir ļoti apšaubāms. Kādēļ ieviest vēl vairāk ES līmenī finansējamu pakalpojumu, tādējādi riskējot samazināt finansējumu patērētāju organizācijām? Patērētāji no tā negūs neko.

Nobeigumā es paužu nožēlu, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas grozījumi — kā jau parasti, man jāatzīst — tika noraidīti Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Tie bija vērtīgi situācijas uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Hanne Dahl, IND/DEM Group vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar prieku uzstājos pirmo reizi un tieši tajā atbildības jomā, kurā es plānoju darboties. Protams, ir pozitīvi, ka ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments uzņemas iniciatīvu sargāt patērētāju tiesības. Tomēr es mazliet baidos, ka šis tiesību akts vienkārši kļūs par ielāpu. Būs ielāpi, kas aizsedz to, ka ES ir organizēta tādā veidā, ka apsvērums preču, kapitāla un pakalpojumu brīvai apritei vienmēr būs svarīgāks, nekā apsvērumi par patērētājiem un citām „jutīgajām” jomām. Es uzskatu, ka šodienas debates to parāda.

Vēlos minēt divus ļoti īpašus piemērus par to, kādā veidā mums ir jāsargā patērētāju tiesības. Ir svarīgi, ka mēs nodrošinām patērētāju tiesības sūdzēties savā valstī un savā valodā, un ir svarīgi, lai pārtikas produkti un citas preces, kas ir importētas no atsevišķām valstīm un kas varētu radīt risku veselībai, varētu tikt pakļautas pārbaudēm. Valstīm ir jāļauj veikt pārbaudes un pieprasīt augstākus standartus, nekā to prasa ES tiesību akti, ņemot vērā vidi un patērētāju veselību. ES patērētāju veselības stratēģijas pamatā ir jābūt piesardzības principam, nevis ideoloģiskai doktrīnai, kas noder vienīgi tam, lai ļautu pilnīgi brīvu visu preču apriti pāri robežām. To var izdarīt, nodrošinot tiesības sūdzēties un sazināties ar vietējām juridiskajām iestādēm, kā arī ļaujot apturēt preču importu, ja tam ir iemesli, kas saistīti ar veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergej Kozlík (NI). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ziņojumā pareizi novērtēta eiro pozitīvā ietekme finanšu operāciju izmaksu samazināšanās ziņā. Patērētāji ir atklājuši, ka vieglāk ir salīdzināt cenas pārrobežu līgumos un ir arī atzinīgi novērtējuši pieaugošo mazumtirdzniecības potenciālu iekšējā tirgū. Es piekrītu, ka jaunās dalībvalstis ir jāmudina turpināt savas reformas un ka viņām ir jāspēj pieņemt eiro, tiklīdz tās ir izpildījušas Māstrihtas kritērijus, lai pilnībā varētu gūt labumu no kopējās valūtas iekšējā tirgū.

Eiropas Parlamentam drīz būs iespēja pārbaudīt šo priekšlikumu praksē, kad tajā tiks apspriesta eiro zonas paplašināšana, iekļaujot tajā Slovākijas Republiku. Ar ievērojamām pūlēm un ievērojami apsteidzot plānoto, Slovākija ir izpildījusi Māstrihtas konverģences kritērijus. Es noraidu dažu kolēģu attieksmi, kuri mums uzbrūk ar neskaidriem un miglainiem pretargumentiem par šo kritēriju pastāvīgo ilgtspējību. Tas varētu ilgt bezgalīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, iekšējā tirgū patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī precēm un pakalpojumiem ir jāspēj brīvi pārvietoties.

Patērētāji nedrīkst būt mazāk aizsargāti citās dalībvalstīs, nekā mājās, ja mēs vēlamies nodrošināt un sekmēt pārrobežu darbības. Tādēļ es atzinīgi vērtēju horizontālo pieeju patērētāju politikā un tās radīto labāko aizsardzību.

Tas nozīmē, ka patērētājiem būs lielākas izvēles iespējas un būs spēcīgāka patērētāju aizsardzība, kā arī uzņēmējdarbību atbalstoši iekšējā tirgus noteikumi. Tomēr mūsu bažas ir par pārsteidzīgo pieeju par kolektīvajām pārsūdzībām.

Ir par agru, lai Parlaments pieņemtu nostāju. Mums ir vajadzīga rūpīga dalībvalstīs esošo sistēmu izpēte un nepieciešamības pēc Eiropas kolektīvās pārsūdzības sistēmas izvērtēšana. Šobrīd mums nav pietiekami daudz zināšanu par sekām, kas varētu rasties no iespējami ļaunprātīgas izmantošanas, augstākām izmaksām patērētājiem un uzņēmējiem un vairāk noteikumu noteikšanas.

Es neuzskatu, ka jebkurš atbalsta Eiropas sistēmas ieviešanu ES, zinot, ka tā radīs nepilnības un neproporcionālas sekas. Šobrīd mēs veicinām citus pārsūdzības līdzekļus, kuri ir daudz ātrāki un kuru izmaksas ir zemākas, un atstājam šo regulējumu dalībvalstīm, lai tās var izlemt valstu līmenī. Esošos instrumentus un nejuridiskos līdzekļus var izmantot ES līmenī.

Mēs aicinām Komisiju veikt pētījumu un iesniegt to rezultātus Parlamentam un dalībvalstīm. Kādēļ iet tālāk par to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu Līguma mērķus? Kādēļ atcelt izvēles iespēju dalībvalstīm izmantot atšķirīgus strīdu risināšanas mehānismus? Ir daudz jautājumu, kas prasa atbildes.

Līdz šim nav skaidras norādes par to, ka ES kolektīvā pārsūdzības sistēma dos pievienoto vērtību iekšējam tirgu un tā patērētājiem un uzņēmumiem. ES nevajadzētu izdot likumus bez stingra pamatojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Vergnaud (PSE) . - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos sākt, apsveicot Lasse Lehtinen par izcilo darbu, ko viņš paveicis un par viņa klausīšanās spējām. Viņa ziņojums uzlabo Komisijas stratēģiju, kas jau ir balstīta uz tiesību nodrošināšanas patērētājiem principu aizsardzību.

Es atbalstu horizontālo pieeju, ko aizstāv referents, kā līdzekli patērētāju — un it īpaši mazaizsargāto patērētāju — aizsardzībai un savienošanai ar efektīvu iekšējo tirgu. Turklāt svarīgi ir, lai patērētāju organizācijām tiktu dota lielāka loma likumdošanas priekšlikumu sagatavošanā.

Saistībā ar produktu drošību Komisijai ne tikai jāveic savi pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību, bet arī ātri jārīkojas, lai noteiktu CE marķēšanas sistēmas principus, kas piedāvās patiesu kvalitātes, izsekojamības un drošības garantu.

Visbeidzot, svarīgi ir uzlabot piekļuvi pārsūdzības mehānismiem, ierosinot Eiropas kolektīvās pārsūdzības sistēmu, kas ļaus patērētājiem izmantot savas tiesības pilnībā, ja tiks konstatēts kaitējums, vienlaikus, izvairoties no ASV sistēmas kļūdām. Balsojums par šīm lietām var vienīgi stiprināt sabiedrības uzticēšanos Eiropas tirgus modelim, kas ir gan atvērts, gan drošs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Schwab (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisijas patērētāju stratēģija ietver vairākas tematiskās jomas, kurās mēs lielā mērā atbalstām tās nostāju. Mēs arī jūs atbalstām, M. Kuneva kundze, jūsu personīgajās saistībās attiecībā uz vienotā tirgus pabeigšanu un jūsu īpašo pievēršanos patērētājiem un viņu nozīmei iekšējā tirgū.

Kopējs pamats ir dažādām jomām. Jau tika minēta atsauce uz mērķi stiprināt Eiropas Patērētāju centrus un Solvit sistēmu. Šim mērķim ir atbalstījušās vairākas partijas. Mēs arī apzināmies, ka ir nepieciešama horizontāla pieeja patērētāju politikai, bet mēs paužam nožēlu par to, ka vājš uzsvars ir likts uz līgumtiesībām. Mums ir jārūpējas par to, lai līgumtiesību dēļ mūsu priekšlikumi nekļūtu mazāk efektīvi tā, ka rezultātā iznāk likumdošanas savārstījums. Šī vakara balsojums komitejā apliecināja, ka patērētāji uzticas likumam, ja viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka tie to zina. Ja laika termiņi vienā vai otrā jurisdikcijā ir atšķirīgi, patērētāju uzticība ievērojami mazināsies. Tādēļ mums ir nepieciešams kopējs atsauču modelis, jo mums ir jānosaka vienādi standarti, lai panāktu patērētāju uzticību.

Tas pats attiecas uz kolektīvajām pārsūdzībām. Mēs esam dzirdējuši, ka dažādas grupas ir pieņēmušas atšķirīgas nostājas. PPE-DE grupas nostāja ir diezgan skaidra — mēs piekrītam analīzei, ka ir atsevišķi vāji punkti, kuros patērētāju intereses ir mazāk aizsargātas, it īpaši saistībā ar pārrobežu darījumiem. Tomēr mēs velti lūkojamies pēc iemeslu analīzes, kādēļ šie vājie punkti pastāv, un neviens sēžu zālē šovakar nav piedāvājis jebkādu skaidrojumu tam. Mums ir apsolīti pētījumi. Mums tie ir jāizstudē ļoti rūpīgi, lappusi pa lappusei. Taču, ja šie pētījumi analizē tikai juridisko nostāju un nevis atšķirības starp dalībvalstīm viņu likumu izpildīšanas ziņā, dienas beigās šie pētījumi mums neko nedos.

Tādēļ, ļaujiet man teikt jums, M. Kuneva, ka mēs esam plaši atvērti patiesam progresam un mums ir ļoti konstruktīva attieksme par esošo tiesību izpildīšanu, bet šīs patērētāju tiesības nevar efektīvāk īstenot, kā vien rezultātā likt tām darboties atbilstoši praksē. Vācijā mums ir Kapitāla ieguldītāju parauglietu akts, saskaņā ar kuru daudzi akcionāri ir uzsākuši kolektīvu rīcību pret Deutsche Telekom; ir redzams, ka šajā tiesvedībā kolektīvās pārsūdzības teorija un prakse bieži vien ir pilnīgi atšķirīgas lietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Ir skaidrs, ka patērētāji, kuri ir labi informēti par savām tiesībām var sasniegt augstu apmierinātības līmeni un aizsargāt savas intereses. Tomēr, neskatoties uz zināšanām, pilsoņiem ir nepieciešams arī pieejams instruments, lai prasītu kompensācijas, kad to tiesības ir pārkāptas. Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka kolektīva rīcība ir nepieciešama un atzinīgi vērtējam veidu, kas ir efektīvs patērētājiem un saskaņotam tirgum. Šī iekšējā tirgus uzraudzības procesa turpināšana un stiprināšana ir tikpat nepieciešama.

Mēs uzskatām, ka esošais viedokļu barometrs ir ļoti lietderīgs un atbalstīsim tā finansēšanu arī 2009. gada budžetā, gan prasot vairāk uzmanību pievērst reģistrēšanai un preču un pakalpojumu, kas tiek piedāvāti 27 dalībvalstīs, cenu salīdzināšanai. Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst, ka patērētāju tiesībām ir jādarbojas arī pakalpojumu jomā, tostarp arī finanšu pakalpojumu un digitālās vides jomā, kur riska pakāpe ir daudz augstāka un ir daudz grūtāk pierādīt tiesību pārkāpumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Lasse Lehtinen par ļoti vispusīgu ziņojumu, kurā iekļauts liels daudzums ārkārtīgi svarīgu ideju. Kā Komisija jau ir iepriekš teikusi, lai patērētāji varētu kļūt labāk informēti un vairāk paļāvīgi, kā arī izmantot iespēju kritiski izvēlēties, mēs vēlamies inovatīvus un drošus produktus un pakalpojumus. Visas šīs lietas radīsies no atbalsta patērētājiem un to tiesību palielināšanas.

Šo es saku it īpaši Lasse, jo esmu sarūgtināts, ka viņš ir pieļāvis, ka viņa labo darbu aizēno viena problēma. Problēma jautājumā par kolektīvo pārsūdzību ir tāda, ka mūsu kolēģi Sociālistu grupā, šķiet, jau ir paspējuši secināt, ka viņi vēlas jaunus Eiropas tiesību aktus. Es biju iepriecināts dzirdēt jūsu apstiprinājumu, komisār, ka jūs veicat divus pētījumus — ne tikai vienu —, izpētot šo jautājumu dziļāk. Mēs Parlamenta šajā pusē vēlamies sagaidīt ziņojumu, pirms kaut ko secinām, bet, šķiet, ka mūsu kolēģi sociālistu pusē domā, ka tā jau ir lieliska ideja un tāpēc, ka mēs to neatbalstām, mēs esam nostājušies pret patērētājiem. Jums vajadzētu izlasīt dažus no preses paziņojumiem — krāšņiem paziņojumiem, sarkani iezīmētiem paziņojumiem — kas ir nākuši no tās Parlamenta puses. Vēlos vien uzsvērti noraidīt to, ka šī Parlamenta puse ir nostājusies pret patērētāju tiesībām, jo mēs jau iepriekš neapstiprināt priekšlikumu, par kuru mums nav pat informācijas. Visiem mūsu kolēģiem šeit es saku: iegremdēšanās birokrātijā un potenciālas pievienotās vērtības radīšana patērētājiem nav patērētāju atbalstīšana. Pagaidīsim un palūkosimies uz secinājumiem.

Alexander Lambsdorff es saku, ka viņš ir ļāvis sevi aizvilināt, bet viss, kas viņam ir jāizdara rīt mūsu labā, lai panāktu vienbalsīgu atbalstu Lasse Lehtinen ziņojumam, ir balsot par mūsu 5. un 6. grozījumu, kas durvis atstāj stingri atvērtas. Mēs pagaidīsim M. Kuneva ziņojumu un palūkosimies uz to, un analizēsim to bez aizspriedumiem, bet tajā pašā laikā mēs turpināsim būt patērētāju lielie aizstāvji iekšējā tirgū, cīnoties par viņu spēkā esošajām tiesībā, ko sniegs tiesību akti, kas mums ir šobrīd.

 
  
MPphoto
 
 

  Joel Hasse Ferreira (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, L. Lehtinen ziņojumā ļoti pareizi ir norādīts, ka nepieciešamību pēc patērētāju aizsardzības var sniegt tiesību akti vienīgi tad, ja tie ir labāki un vienkāršāk, un ka patērētāju tiesībām ir vajadzīgs daudz saskaņotāks tiesiskais regulējums.

Tādēļ es aicinu Komisiju un dalībvalstis sniegt atbilstošu finansējumu spēcīgām un neatkarīgām patērētāju organizācijām. Šāds finansējums ir ļoti būtisks, lai panāktu progresu, veidojot patiesu iekšējo tirgu patērētājiem.

Kolektīvā pārsūdzība tajā pašā laikā ir pelnījusi visrūpīgāko uzmanību un manu atbalstu, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs gūto pozitīvo pieredzi.

Vēlos teikt arī, kā L. Lehtinen uzsver, ka spēcīga patērētāju aizsardzības sistēma gūs labumu arī no konkurējošiem ražotājiem un pārdevējiem, radot stimulus uzņēmējiem ražot un pārot daudz izturīgākas preces, kā rezultātā radīsies ilgtspējīga izaugsme.

Tomēr ziņojums iet tālāk par to un es atbalstu L. Lehtinen, kad viņš norāda, ka patērētāju aizsardzībai ir jābūt neatņemamai daļai no produktu un pakalpojumu plānošanas un izstrādes.

Visbeidzot, es vēlos teikt, ka es atbalstu viņa secinājumu, ka ir nepieciešama efektīva un labāka patērētāju aizsardzība, lai panāktu, ka iekšējais tirgus darbojas labāk. Vēlos viņam pateikties un teikt, ka es ticu, ka mums tagad ir vislabākie apstākļi, lai varētu stratēģiski labi saprasties ar M. Kuneva šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, nav nepieciešamības uzsvērt patērētāju apmierinātības nozīmi uzņēmējiem. Jebkurš no mums kā patērētājs zina, ka negodīga uzņēmējdarbības prakse — maldinoša informācija vai neapmierinoši pēcpārdošanas pakalpojumi — efektīvi rada nepatiku iegādāties vēl preces vai pakalpojumus no attiecīgā uzņēmuma. Tomēr ir svarīgi, lai patērētājiem vienmēr būtu iespēja patiesi izvēlēties, mainīt pakalpojumu piegādātāju vai pārdevēju. Bez šaubām šāda izvēle rada konkurējošu tirgu, kurā tirgus dalībniekiem netiek maksāts par patērētāju atrunāšanu. Konkurējošā tirgū uzņēmējs zina, ka viņš riskē zaudēt savu tirgus pozīciju un kopā ar to savus ienākumus un turpmākās attīstības izredzes. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības iekšējam tirgum ir šāds potenciāls. Esmu apmierināts, ka pastāv iespēja izveidot iekšējo tirgu, ka tā pastāv, pateicoties patērētājiem un ka tas ir pamanīts. Acīmredzami es pagaidām nesaku, ka šāds tirgus jau darbojas. Patērētājiem vēl joprojām trūkst zināšanas, kas nepieciešamas, lai sameklētu visizdevīgākos piedāvājumus, un daži uzņēmēji neizpauž šādu informāciju. Turklāt pakalpojumu sniedzēji paši bieži vien nepietiekami ņem vērā patērētāju intereses.

Tādēļ svarīgi ir nodrošināt patērētāju tiesību ievērošanu, lai viņiem būtu tiesības uz pilnīgu, saprotamu, vienkāršu un viegli salīdzināmu informāciju, un lai šīs tiesības ievērotu uzņēmumi un likumdevēji. Ne mazāk svarīgi ir, lai patērētāji būtu informēti par savām tiesībām un zinātu esošos līdzekļus, kas tiem var palīdzēt, pieņemot lēmumus brīvā tirgū. Šajā sakarā liela nozīme ir patērētāju organizācijām. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka patērētāju tiesību aizsardzība un iespēja efektīvi tās īstenot, ir neaptverami svarīgas atbilstošai tirgus darbībai. Tomēr, kā jau referents to norāda, patērētāju aizsardzībai nevajadzētu kalpot par aizbildinājumu tirgus protekcionismam. Mūsu uzdevums ir panākt pareizo saskaņu patērētāju aizsardzībā, lai nerastos barjera uzņēmējdarbības attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Es atzinīgi vērtēju Komisijas ziņojumu par ES patērētāju politikas stratēģiju un arī ļoti novērtēju jūsu centienus, komisāre M. Kuneva, sekmēt patērētāju kultūru, kuras pamatā ir patērētāju apzināšanās un labāka piekļuve informācijai.

Es uzskatu, ka spēcīgas un neatkarīgas patērētāju organizācijas ir efektīvas patērētāju politikas mugurkauls un esmu apmierināta, ka L. Lehtinen ziņojumā ir iekļautas izmaiņas, ko es ierosināju 7. pantā, kurā Parlaments prasa Komisijai un dalībvalstīm dot pietiekamu finansējumu patērētāju organizācijām. Tas pirmkārt attiecas uz finansiālu atbalstu intensīvām apmācības programmām, kuru mērķauditorija ir cilvēki, kas strādā patērētāju organizācijās. Patērētāju organizācijas ir vislabāk informētas par patērētāju vajadzībām un tādēļ ar tām ir jāapspriežas par visām patērētāju politikas jomām, kas skars patērētājus.

Es pilnībā atbalstu divus grozījumus, ko iesniedza mana politiskā grupa PPE-DE ziņojuma 40. pantam, kurā aplūkotas kolektīvās pārsūdzības. Ja vien šāda nepieciešamību konstatē ietekmes pētījums, Komisijai vajadzētu ierosināt Eiropas sistēmu, kas visiem patērētājiem visās dalībvalstīs atvieglotu piekļuvi dažādiem pārsūdzības mehānismiem pārrobežu sūdzību gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Eiropas Savienības protekcionisma stratēģijas kontekstā vēlos minēt pakalpojumu un produktu kvalitātes nozīmību. Ja patērētāji jau ir pieraduši pie patērētāju aizsardzības biroju pakalpojumu izmantošanas saistībā ar produktiem, tad situācija ir citāda pakalpojumu sniegšanas ziņā. Daudzas reizes patērētāji paraksta līgumus par pakalpojumu sniegšana, neizlasot rūpīgi līguma nosacījumus un ja tie tos rūpīgi izlasa, viņi uzskata, ka nevar ierosināt nekādus grozījumus. Patiesībā viņiem nav tādas pašas apspriešanas pilnvaras, kādas ir pakalpojumu sniedzējiem, kaut arī zināms patērētāju vērīgums varētu uzlabot līgumu saturu un palielināt viņu uzticēšanos.

Vēlos vērst uzmanību uz nepieciešamību aizsargāt tūristus un pasažierus saistībā ar atbilstību viņu tiesībām, kuras diemžēl daudzi no tiem nezina un iesniedz sūdzības. Tāpat īpaša uzmanība ir jāpievērš elektroniskajiem pakalpojumiem. Patērētāju uzticēšanās digitālajiem pakalpojumiem ir svarīga Eiropas Savienības konkurētspējai un it īpaši uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai.

Noslēgumā vēlos minēt to, ka mums ir jārunā arī par valsts pakalpojumu kvalitāti un par patērētāju aizsardzību saistībā ar tiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Magor Imre Csibi (ALDE). - (RO) Pirmkārt, vēlos apsveikt L. Lehtinen par saskanīgo ziņojumu. Tomēr vēlos bilst piezīmi par šī ziņojuma 35. punktu. Šis punkts attiecas uz Eiropas patērētāju ombuda izveidi Eiropas ombuda birojā. Šis priekšlikums šķiet ļoti sarežģīts, un, manuprāt, tā nav ļoti produktīva procedūra.

Pirmkārt, šāda amata izveide prasa finanšu resursus. Mums būtu jāpārdala finansējums starp Eiropas patērētāju aizsardzības centriem un iespējamo jauno ombudu. Otrkārt, palielinātos birokrātija Eiropas Savienības līmenī. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, jaunizveidotā ombuda uzdevumi pārklātos ar Eiropas patērētāju aizsardzības centru uzdevumiem. Es neuzskatu, ka jauns instruments Eiropas patērētāju iesniegto sūdzību atrisināšanu padarīs efektīvāku. Bet es uzskatu, ka neapmierinātību saistībā ar iekšējā tirgus darbību varētu samazināt efektīva un rūpīga tiesību aktu īstenošana.

Nobeigumā es lūdzu Eiropas Komisijas pārstāvjus ņemt vērā 7. punktu, kurā mēs lūdzam piešķirt atbilstošu finansējumu patērētāju organizācijām visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, mūsu tirgus globalizācija prasa spēcīgi, skaidri un vienkārši izpildāmas patērētāju tiesības un esmu apmierināta redzēt Komisijas veiksmīgos centienus šajā jomā. Savā pagājušā gada ziņojumā es uzsvēru, ka patērētāju uzticēšanos elektroniskajai tirdzniecībai varētu uzlabot patērētāju parauglīgumi un labāki mehānismi sūdzību izskatīšanā, kā arī Eiropas uzticības zīme un patērētāju harta. Tomēr es nedomāju, ka mums daudz palīdzēs Eiropas patērētāju ombuds. Tā vietā mums ir jāpalielina finansiāls atbalsts esošajām patērētāju organizācijām un to uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, jo šīs ir struktūras, kas arvien vairāk identificē nedrošus produktus no Āzijas, proti, rotaļlietas, bērnu apavus un sporta aprīkojumu. Pilsoņi gaida, ka mēs piedāvāsim daudz veiksmīgākus līdzekļus, kā risināt pārrobežu strīdus, kā jau šeit vairākkārt tika minēts. Tas nozīmē turpināt pamatot noteikumu saskaņošanu dalībvalstīs. Tomēr kolektīvā pārsūdzība ir problemātiska; tā varētu būt laba juristiem, bet patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem tā bieži vien ir dārga. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas ieceri novērtēt Vācijas un Lielbritānijas modeļa rezultātus vispirms un tikai pēc tam apsvērt iespējamos turpmākos pasākumus, nevis ļaut Sociālistiem to novest strupceļā. Vēlos paust savu atzinību par referenta un Komisijas paveikto darbu par patērētāju politikas reformu.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyne Gebhardt (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es grasos padarīt savu kolēģi deputātu Malcolm Harbour laimīgu rītdien, uzvelkot sarkanu uzvalku, lai parādītu viņam, ka „sarkanais” stūris patiesi zina, ko tas vēlas. Tā patiesībā ir atšķirība starp to, ko mēs kreisie meklējam, un to, ko labējie spēj, proti, radīt lielu zilu dūmu aizsegu, lai noslēptu to, ka viņi patiesībā nepavisam nevēlas aizsargāt patērētājus, bet gan viņiem visupirms rūp rūpniecisko interešu aizstāvība. Pareizi vienīgi ir tas, ka šoreiz tas ir jāizskaidro.

 
  
MPphoto
 
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka man ir dotas tikai divas minūtes, bet es vēlētos, lai šī runa varētu būt daudz garāka. Es ļoti ceru, ka es turpināšu kopā ar jums, kad vien jums būs laiks un interese, diskutēt par patērētāju jautājumiem. Es būšu vairāk nekā priecīga, jo es saņemu ļoti daudz pamudinājumu — pat šajā vēlajā sēdē.

Vēlos izteikt politisku apņemšanos par to, ka es turpināšu risināt jautājumus par ilgtspējīgu attīstību, strādājot pie CEE un GPSD (Produktu vispārējās drošības direktīvas) un ar to, kā tie varētu papildināt viens otru. Protams, es turpināšu ar digitālo ceļvedi, kas bija viena no pašām pirmajām manām un Z. Roithová runām. Protams, es darbojos kopā ar saviem kolēģiem komisāriem; šī amata spektrs kļūst arvien plašāks un iesaista arī citus amatus, bet es uzskatu, ka šī ir daļa no šī amata skaistuma.

Tātad ir daudz lietas. Ļaujiet man būt vienisprātis ar visiem jums, kuri saka, ka, ja mums ir nepieciešams pabeigt iekšējo tirgu, mums ir jāuzsver patērētāju tiesības. Tas patiesi ir vienīgais veids, kā īstenot un saskaņot iekšējā tirgus otro posmu. Es uzskatu, ka, lai panāktu labu progresu ar mūsu rezultātiem, šie rezultāti būs daļa no iekšējā tirgus plašāka konteksta, un tad mums jau būs pietiekami pilnīga izpratne par to, kā darbojas Eiropas iekšējais tirgus.

Mani jo īpaši saviļņoja H. Dahl kundze — diemžēl viņa vairs neatrodas plenārsēdē — kura teica, ka šī ir pirmā reize, kad viņa uzstājas. Bet, atsaucoties uz t. s. centieniem samazināt standartus, ja mums visā Eiropas Savienībā ir kopēji noteikumi un tie ne tikai aizsargā, labākajā gadījumā, patērētājus valsts līmenī, manuprāt, mums nevajadzētu noteikt ieguvēju, izņemot gadījumu, kad ieguvējs ir patērētājs.

Vairākus gadus atpakaļ mēs sākām veidot labu vidi uzņēmējdarbībai, un tas bija pareizi. Bet, ja jūs vēlaties attīstīt Eiropas uzņēmējdarbību, uzņēmējiem ir nepieciešami patērētāji, un mēs nevaram noliegt, ka patērētājiem ir nepieciešama tieši tā pati problēmu risināšana, lai viņi varētu justies komfortabli visur, kā zviedrs, kas dzīvo Briselē, piemēram — ir nepieciešams noteikt vienādas tiesības, mums ir jābūt vienādām tiesībām, kad mēs iepērkamies un izmantojam elektronisko tirdzniecību un citus pārdošanas veidus no attāluma.

Ļaujiet man uz mirkli pievērsties kolektīvai pārsūdzībai. Es uzmanīgi klausījos katru no jums. Ļaujiet man pieminēt, ka no mūsu 10 kritērijiem, kurus mēs izplatījām, apspriedām un par kuriem saņēmām vairāk nekā 300 viedokļu, puse no šiem kolektīvās pārsūdzības kritērijiem bija saistīti ar atlīdzinājumu sodīšanas nolūkā, un tās nebija dārgas procedūras. Vismaz pieci no šiem kritērijiem ir saistīti ar un risina jautājumu par papildu izmaksu neradīšanu.

Es uzskatu, ka vislabākā lieta ir domāt progresīvi un nepiemērot dogmas, un šis ir mans lūgumus pēc atbalsta šajā aspektā. Vēlos arī teikt jums, ka mēs gatavojam paziņojumu — šī iemesla dēļ mums nav pētījuma par ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, kā tas tika veikts mūsu likumdošanas priekšlikumā. Bet, lai sagatavotos, mēs darām daudz vairāk, proti, veicam divus ļoti rūpīgus pētījumus, salīdzinošos pētījumus.

Es jūs ielūdzu — šī mēneša beigās mums būs trīs lielas ieinteresēto pušu konferences, kurās piedalīsies uzņēmēji, patērētāji un akadēmiķi, un mūsu dienesti nodrošinās četras vietas seminārā Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Visi šo triju pasākumu rezultāti būs pilnībā publiski pieejami, izvietoti mūsu mājas lapās un izplatīti vislabākajā veidā, un, protams, es vienmēr esmu atvērta turpināt apspriest jūsu cerības un bažas.

Vēlos beigt, izsakot jums visiem pateicību un sakot, ka varbūt pirmo reizi gandrīz neviens nepieminēja, ka Eiropa grasās veikt „grupas prasību”. Es domāju, ka tā ir pozitīva zīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Lasse Lehtinen, referents. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem, kuri šovakar uzstājās un, protams, komisārei M. Kuneva par viņas konstruktīvo attieksmi, ar ko mēs esam pazīstami, kopš brīža, kad viņa stājās amatā.

Vēlos bilst pāris piezīmes. P.–N. Kauppi minēja finanšu pakalpojumus. Pieaugošā pārrobežu banku pakalpojumu, apdrošināšanas pārdošanas un līdzekļu pārvaldības joma, kas ir ļoti sarežģīti instrumenti, kļūst arvien problemātiskāka. Noteikumi vēl joprojām mulsina patērētājus, pat valstu līmenī. Tāpēc es domāju, ka arī šajā jomā mums ir nepieciešama pārrobežu kolektīvās pārsūdzības sistēma, jo tas finanšu iestādes padarīs daudz atbildīgākas un uzmanīgākas, kad tās patērētājiem mēģinās skaidrot tiesības un riskus.

Mēs visi zinām nepatīkamos skaitļus, kas apliecina, cik ļoti dalībvalstu pilsoņi baidās iepirkt preces un pakalpojumus citā dalībvalstī, kas pilnībā ir uzticēšanās trūkumā dēļ. Bet es ceru, ka tad, kad mēs turpinām labā garastāvoklī, kādā mēs apspriedām šo ziņojumu savā starpā un ar Komisiju, mēs varam gūt vienīgi panākumus, veidojot lielāku uzticēšanos Eiropas patērētājos.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 20. maijā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Gábor Harangozó (PSE) , rakstiski. – Mēs atzinīgi vērtējam notiekošos centienus turpmāk uzskatīt patērētāju izpratnes līmeni kā nepieciešamību efektīvai esošā patērētāju aizsardzības tiesiskā regulējuma īstenošanai, it īpaši saistībā ar sabiedrības neaizsargātākajām grupām.

Nepieciešams ir ne tikai vispusīgs tiesiskais regulējums patērētāju tiesībām, bet mums ir arī patiesi jāņem vērā patērētāju intereses, pabeidzot iekšējā tirgus standartizāciju. Ir acīmredzami, ka spēcīgāka, vienreizīgāka patērētāju aizsardzības sistēma, kas efektīvi darbojas visā Savienībā, ir visu pilsoņu interesēs. Iekšējā tirgus pabeigšana ir iespēja īstenot saskaņošanas pasākumus tā, lai to mērķis būtu problēmas, ar ko patērētāji saskaras ikdienas dzīvē. Tādēļ īpaša uzmanība ir jāvelta nozarēm, kas saistītas ar jauno digitālo vidi.

Labs patērētājs ir tāds, kurš apzinās savas tiesības un prot tās pareizi izmantot. Mums Kopienā ir jāattīsta patiesa patērētāju kultūra kā daļa no izglītības sistēmas, kā arī sistemātiski jāiesaista patērētāju organizācijas apspriedēs un dialogā ar nozari. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam īpaša Eiropas patērētāju ombuda izveidi Eiropas ombuda birojā katrā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Es sirsnīgi apsveicu L. Lahtinen ziņojumu, kurā patērētāju aizsardzība ir novietota pašā centienu pabeigt iekšējo tirgu vidū.

Ziņojumā norādīts, ka augsta līmeņa visu patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā var panākt vienīgi ar horizontālu pieeju — citiem vārdiem sakot, ar direktīvu, ar uz nozarēm balstītu direktīvu palīdzību, kuru mērķis būtu saskaņot valstu tiesību aktus —, un tajā ir uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt šo pašu patērētāju uzticēšanos. Tas ir it īpaši atkarīgs no visu apritē esošo produktu drošības nodrošināšanas un visu darījumu drošību pārrobežu tirdzniecībā gan pakalpojumu, gan elektroniskās tirdzniecības nozarē.

Esmu arī gandarīta, ka šajā ziņojumā ir ierosināts veikt pētījumu par ātru un efektīvu patērētāju pārsūdzības līdzekļu īstenošanu Eiropas līmenī. Šo strīdu izšķiršanas sistēmu ārpus tiesas ceļā izveidošana varētu būt viens no līdzekļiem, kā panākt gaidīto, tāpat kā noteiktu pārsūdzības veidu pieņemšana Kopienas juridiskajā kontekstā, piemēram, kolektīvās pārsūdzības, kuras jau darbojas atsevišķās dalībvalstīs.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka būtu lietderīgi daudz detalizētāk izzināt šādu noteikumu priekšrocības un ierobežojumus, kā arī ņemt vērā atšķirīgās valstu pieredzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Vincent Peillon (PSE) , rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu gandarīts redzēt, ka Eiropas Komisija Eiropas patērētāju aizsardzību ir noteikusi par vienu no savām prioritātēm ierosinātajā ES Patērētāju politikas stratēģijā 2007.–2013. gadam.

Man ir jāizsaka pateicība arī manam somu sociālistu kolēģim Lasse Lehtinen par viņa lielisko darbu un ievērojamo devumu, ko viņš sniedzis šajā ziņojumā.

Es atzinīgi vērtēju viņa redzējumu par horizontālu pieeju Eiropas līmenī, jo ir svarīgi, lai patērētāju intereses tiktu ņemtas vērā visās Eiropas Savienības politikās. Tajā pašā laikā es atbalstu viņa vēlmi piešķirt lielāku lomu patērētāju organizācijām, sagatavojot Eiropas noteikumus, un viņa priekšlikumu uzlabot aizsardzību mazaizsargātajiem patērētājiem, it īpaši jauniešus un vecākus cilvēkus, veicot vairāk informēšanas kampaņas, kuras būtu mērķētas tieši viņiem.

Es stingri atbalstu arī Eiropas kolektīvās pārsūdzības sistēmas ieviešanu, kas ļautu patērētājiem dažādās dalībvalstīs iesniegt tiesās sūdzības kopīgi un meklēt risinājumu, vienlaikus izvairoties no ASV modeļa kļūdām. Tāpēc es ceru, ka neskatoties uz konservatīvās puses opozīciju, šis Parlaments balsos par labu Eiropas „kolektīvo tiesisko darbību” sistēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE) , rakstiski. (FI) Vēlos pateikties referentam L. Lehtinen par darbu, ko viņš paveicis šī ziņojuma apkopošanā. .

Viens no vissvarīgākajiem Kopienas ierosinātās patērētāju politikas stratēģijas mērķiem ir novietot patērētāju aizsardzību ES iekšējā tirgus centrā.

Es vēlos uzsvērt, ka šis ir tas pats līdzeklis, ar kuru mēs varēsim izveidot vislabākos iespējamos noteikumus mūsu patērētājiem, un spert svarīgu soli Eiropas Savienības mērķu sasniegšanas virzienā.

Kā mēs to varam panākt? Patērētājiem ir jābūt iespējai piekļūt atbilstošai informācijai, uz kuru pamatot savus lēmumus. Informēts patērētājs ir arī daudz aktīvāks patērētājs! Iekšējam tirgum, kas darbojas labi, ir jānodrošina ES pilsoņiem labas izvēles, kā arī saprātīgas cenas, un iespēja pirkt augstas kvalitātes preces un pakalpojumus.

Vēl viens svarīgs jautājums ir kolektīvās darbības, kuras nevar veikt Igaunijā, atšķirībā no dažām mūsu kaimiņvalstīm. Tomēr es neuzskatu, ka no tā mūsu patērētāji gūs labumu. Gluži otrādi.

Svarīgi ir mācīties no citu pieredzes — prasības par zaudējumiem ir jāsaista ar patiesajiem radītajiem zaudējumiem. Vienlīdz svarīgi patērētājiem ir uzticēties savām tiesībām; viņiem nav no tām jāatsakās, jo viņiem nav līdzekļu, lai iesūdzētu tiesā preču vai pakalpojumu sniedzējus citā valstī.

Mūsu skaidrais formulējums aizsargā patērētāju intereses šajā ziņā un es uzskatu, ka nepieciešamība pēc kolektīvas rīcības ir kļuvusi par svarīgu pārrobežu jautājumu.

 

28. Nākamo sēžu darba kārtība: sk. protokolu

29. Sēdes slēgšana
  

(Sēdi slēdza plkst. 22.30)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika