Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0097(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0037/2008

Debates :

PV 20/05/2008 - 13
CRE 20/05/2008 - 13

Balsojumi :

PV 21/05/2008 - 5.6
CRE 21/05/2008 - 5.6
PV 05/06/2008 - 6.9
CRE 05/06/2008 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0249

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2008. gada 20. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Noteikumi autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai - Piekļuve autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādāts dokuments) - Piekļuve starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāts dokuments) (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopīgās debates par šādiem ziņojumiem:

- (A6-0087/2008), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavojusi Žicću kundze par priekšlikumu Eiropas Parlaments un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai (COM(2007)0263 - C6-0145/2007 - 2007/0098(COD));

- (A6-0087/2008), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavojis Grosch kungs par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādātā versija) COM(2007)0264 - C6-0147/2007 - 2007/0097(COD));

- (A6-0087/2008), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavojis Grosch kungs par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādātā versija) COM(2007)0264 - C6-0147/2007 - 2007/0097(COD));

 
  
MPphoto
 
 

  Radovan Žerjav, Padomes priekšsēdētājs. (SL) Žicću kundze, Grosch kungs, dāmas un kungi! Eiropas Komisija publicēja normatīvā instrumenta projektu 2007. gada jūlijā. Tas bija priekšlikums regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, priekšlikums regulai par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum un priekšlikums regulai par kopējiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum.

Portugāles prezidentūra sāka darbu pie regulas par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum, un Slovēnijas prezidentūra šo darbu turpināja, kā arī atvēra abus pārējos dokumentus. Vienlaikus ar darbu grupā mēs sākām arī informatīvas sarunas ar Eiropas Parlamenta referentiem.

Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) padomes aprīļa sanāksmē ministri sāka politiskas debates, pamatojoties uz galveno jautājumu paketi, un rezultāti bija šādi. Pirmkārt, attiecībā uz regulu par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum joprojām neatbildēts ir jautājums par kabotāžas tirgu. Vairus dalībvalstu, protams, atbalstīja kompromisa lēmumu, saskaņā ar kuru septiņu dienu laikā pēc izkraušana kādā no dalībvalstīm ir atļauti trīs kabotāžas braucieni.

Taču diezgan daudzas dalībvalstis, kuras atbalstīja arī Komisija, aicināja atļaut arī tranzīta kabotāžu, lai novērstu tukšu transportlīdzekļu satiksmi. Pašlaik prezidentūra cenšas atrast kompromisa risinājumu ar Padomi.

Otrkārt, attiecībā uz regulu par noteikumiem profesionālās darbības veikšanai ir jāatrod kompromiss attiecībā uz valsts elektronisko reģistru un transporta uzņēmumu reģistru. Patiesībā mēs drīz vienosimies par šā reģistra izveides grafiku.

Treškārt, attiecībā uz regulu par autobusu pakalpojumiem ir jāturpina debates grupu līmenī. Mēs esam vienojušies, ka risinājumi abās pārējās regulās ir līdzīgi jāpiemēro arī šai regulai.

TTE sanāksmē 2008. gada 13. jūnijā Slovēnijas prezidentūra centīsies panākt politisku risinājumu par trim ierosinātajām regulām. Es vēlos uzsvērt, ka mēs mēģināsim ievērot jūsu pieprasītos grozījumus, ciktāl tas būs iespējams, un tādējādi lielā mērā panākt viedokļu saskaņošanu.

Slovēnijas prezidentūra vēlas palīdzēt vienotā tirgus konsolidācijā un galīgajā izveidē. Esmu pārliecināts, ka strauji augošā pārvadājumu nozare ir viens no brīvu preču un pasažieru pārvadājumu vienotā pamatiem, un Kopienas tiesiskais režīms ir jāmodernizē, lai palielinātu efektivitāti un kontroli un nodrošinātu godīgu konkurenci.

Slovēnijas prezidentūra bez iebildumiem atbalsta šo trīs regulu priekšlikumos noteiktos mērķus. Es gribētu uzsvērt, ka Slovēnijas prezidentūra ir informēta par pašreizējiem ierobežojumiem Eiropas pārvadājumu tirgū, un tas nozīmē, ka tā uzskata par savu uzdevumu ne tikai nostiprināt kabotāžas noteikumus un kontroles mehānismus, bet arī ieviest vienotus noteikumus profesionālās darbības veikšanai.

Elektroniskais reģistrs īpaši palīdzēs uzlabot efektivitāti un pārredzamību pārvadājumu nozarē un tādējādi mazinās administratīvo slogu. Nobeigumā man jāpateicas EP deputātiem un īpaši referentiem Grosch kungam un Žicću kundzei par konstruktīvo viedokļu apmaiņu.

Atļaujiet atkārtot, ka Slovēnijas prezidentūra darīs visu, kas ir tās spēkos, lai panāktu līdzsvaru starp dažādām interesēm un nodrošinātu arī to, lai mūsu pieņemtie risinājumi veicinātu Eiropas autopārvadājumu nozares efektivitāti un konkurētspēju.

Attiecībā uz to es gribētu pateikt, ka es ceru un vēlos, lai mūsu konstruktīvais dialogs turpinātos un Eiropas Parlaments pēc iespējas drīzāk panāktu vienprātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. (RO) Regulas par piekļuvi starptautisko kravas un pasažieru autopārvadājumu tirgum un Regula par noteikumiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai veido paketi. Šie jautājumi ir nesaraujami saistīti. Esmu ļoti iepriecināts, redzot šos trīs tekstus šodienas balsošanā, lai noteiktu jūsu nostāju pirmajā lasījumā. Es pateicos referentiem Ţicău kundzei un Grosch kungam par veikto darbu, kā arī visiem deputātiem, kuri to veicināja. Steidzama vienošanās ir vajadzīga šādu iemeslu dēļ: 2007. gada marta Eiropadome izteica savu gribu šajā jautājumā; minētā nozare, vairāk nekā 900 000 uzņēmumu, vēlas saskaņotus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, lai panāktu lojālu konkurenci un skaidrus noteikumus attiecībā uz šo specifisko, taču delikāto problēmu, proti, kabotāžu.

Piecpadsmit gadus pēc pirmās regulas par piekļuvi autopārvadājumu tirgum tirgus joprojām ir sadrumstalots, pastāv divdesmit septiņas valsts noteikumu versijas attiecībā uz noteikumiem profesionālās darbības veikšanai un tai nepieciešamajai labajai reputācijai. Es vēlreiz atgādināšu jums jēdziena ,,pagaidu” dažādās interpretācijas attiecībā uz kabotāžu. Tātad bija pienācis pēdējais laiks veicināt autopārvadājumu integrāciju iekšējā tirgū. Ātra vienošanās ir iespējama. Man šķiet, ka Padomes un jūsu nostājas ir iespējams vēl vairāk pavērst kopējā virzienā. Ar Slovēnijas un Francijas prezidentūru palīdzību, manuprāt, ir iespējams panākt drīzu vienošanos. Varu jums apliecināt vismaz savu principiālo atbalstu attiecībā uz visdelikātākajiem grozījumiem, ko ierosināja Transporta un tūrisma komiteja. Tā kā Komisijas detalizēta nostāja attiecībā uz katru iesniegto grozījumu jau ir iesniegta attiecīgajam Parlamenta dienestam, es pievērsīšu savus iebildumus un apsvērumus tikai dažiem jautājumiem.

Pirmais, tas ir, jautājums par kabotāžu, šķiet šīs paketes galvenais punkts. Bet neviens risinājums nebūs labs, ja tas nebūs kontrolējams. Komisijas priekšlikuma svarīga iezīme ir tieši ieviestās sistēmas skaidrība, vienkāršība un kontroles iespējas: trīs operācijas septiņās dienās pēc starptautiska pārvadājuma. Šī saistība ar starptautisko transportu ir vispārēji atzīta, un tieši tādēļ es saprotu interesi, ko izraisīja M. Grosch ziņojuma 17. grozījums, kurā noteikta kabotāžas veikšana tranzītvalstī pa īsāko atpakaļceļu. Neraugoties uz to, ierosinātais formulējums apgrūtina grozījuma kontroli, un tādēļ es to nevaru atbalstīt. No otras puses, lai novērstu tukšus reisus, es uzskatu, ka mēs varētu kontrolēt šo nosacījumu, sakot, ka vienu no trim operācijām septiņu dienu laikā var veikt tranzītvalstī ne vairāk kā trīs dienu laikā. Man nebūtu nekādu grūtību atbalstīt šādu grozījumu. Tas pats attiecas uz grozījumiem Nr. 18, 37, 40, 44 un 47, kur noteikts, ka ierobežojumi attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu skaitu un ilgumu ir pakāpeniski jāatceļ līdz to pilnīgai atcelšanai 2014. gadā.

Mums ir jāņem vērā tirgus realitāte dažādās dalībvalstīs. Fiskālie, sociālie un algas nosacījumi joprojām ir ļoti atšķirīgi nepietiekama saskaņojuma dēļ, un es baidos, ka tie būs tādi paši arī 2014. gadā. Ierosinātā pakete, bez šaubām, veicinās šādu saskaņojumu attiecībā uz noteikumiem profesionālās darbības veikšanai, taču tā pati par sevi nevar nodrošināt pietiekami augstu saskaņojuma pakāpi. Šādos apstākļos kabotāžas automātiskas liberalizācijas rezultāts būtu konkurences noteikumu deformācija nevis konsolidācija. Tādēļ man šķiet piemērotāka klauzula par turpmāko pārskatīšanu. Es to saku tādēļ, ka līdz šai pārskatīšanai, bez šaubām, šī regula nekādā veidā nekavēs dalībvalstis pilnīgi atvērt kabotāžas tirgus, ja tās nediskriminē citas dalībvalstis, vai ja valdības ir noslēgušas līgumus pirms spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum.

21. grozījuma formulējumā šie precizējumi ir izlaisti, un tādēļ Komisija to nevar atbalstīt. Attiecībā uz noteikumiem profesionālās darbības veikšanai svarīga ir laba reputācija un nopietni likumpārkāpumi. Es uzskatu, ka jūsu ierosinātajai procedūrai attiecībā uz labas reputācijas anulēšanu nopietna likumpārkāpuma gadījumā ir liels atturēšanas spēks, tomēr tā joprojām ir piemērota. Es īpaši atzinīgi vērtēju Ţicău kundzes ziņojuma 104. grozījumu, kurā dots šo pārkāpumu ļoti skaidrs uzskaitījums. Tādēļ mēs varam atbalstīt Parlamenta priekšlikumu attiecībā uz 6. pantu. Eiropas Komisijas reģistrs ir īpaši svarīgs labas reputācijas kontroles nodrošināšanai. Attiecībā uz to mēs principā atbalstām grozījumus 70 – 78 un 114, kuros noteikts, ka ir ātri un progresīvi jāievieš savstarpēji saistīti valsts reģistri.

Nobeigumā, regulas projekts dod iespēju mazajiem uzņēmumiem izmantot tā dēvētos ārējos administratorus. Citiem vārdiem sakot, tie ir administratori, kas tieši nestrādā šajos mazajos uzņēmumos. 27. grozījumā nav noteikti ierobežojumi šai iespējai, kurai, manuprāt, joprojām ir jābūt izņēmumam nevis jākļūst par likumu. Tādēļ es to nevaru atbalstīt. Taču es varu atbalstīt 109. grozījumu, kurā noteikts saprātīgs ierobežojums – 50 transportlīdzekļi. Nobeigumā, attiecībā uz jautājumu par 12 dienām es atceros Ţicău kundzes ziņojuma 102. grozījumu, kas attiecas uz tā dēvēto 12 dienu samazinājumu autobusiem. Es piekrītu plenārsēdes lēmumam balsot par šo grozījumu Grosch kunga ziņojumā attiecībā uz autobusiem. Komisija pašlaik nav pieņēmusi nostāju par saturu. Patlaban sociālie partneri strādā pie šī jautājuma, un mums ir jāgaida pirmās viedokļu apmaiņas rezultāti, lai nepieņemtu tiesību aktu steigā. Tiklīdz šie partneri panāks vienošanos, šo jautājumu vajadzēs rūpīgi pārskatīt, tomēr nepadarot lēnāku vienošanās procesu attiecībā uz kabotāžu un reģistru.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău, referente. (RO) Es gribētu sākt ar pateicību Komisijai, Padomei, ēnu referentiem, īpaši Grosch kungam, Sterckx kungam, Lichtenberger kundzei un visiem kolēģiem, ar kuriem es strādāju, veidojot šo ziņojumu. Priekšlikums Regulai par noteikumiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai ir svarīgs, jo tas skar 4.5 miljonus darba ņēmēju autopārvadājumu jomā un vairāk nekā 900 000 Eiropas sabiedrību. Mēs centāmies iespējami plaši apspriesties ar šīs nozares darbiniekiem, un tādēļ pagājušā gada oktobrī TRAN komiteja rīkoja publiskas debates, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk viedokļu attiecībā uz regulas priekšlikumu. Šī regula aizstāj Direktīvu 96/26, ko dalībvalstis īstenoja atšķirīgi. Regulas priekšlikums nosaka kopējus kritērijus, saskaņā ar kuriem uzņēmums drīkst veikt autopārvadātāja profesionālo darbību: stabilas galvenā mītnes, vadība no operacionālā centra, piekļuve pietiekamam skaitam stāvvietu, kritēriji finanšu stāvokļa pierādīšanai, laba reputācija, transporta vadītāja uzdevumi un noteikumi, kas viņam/viņai jāpilda, un šeit es runāju par profesionālās kompetences un labs reputācijas apliecinājumu, kā arī dalībvalstu pienākums savstarpēji saistīt valsts elektroniskos reģistrus.

TRAN komitejai tika iesniegti 193 grozījumi, kas ieviesa izmaiņas Komisijas priekšlikumā. Tādējādi Parlaments, TRAN komiteja, izvēlējās tekstu, kas attiecās un smagiem un ļoti smagiem pārkāpumiem, un tie ir labi definēti regulas jaunajā priekšlikumā, un attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem Komisijai ir jāsagatavo to pārkāpumu saraksts, kuru atkārtošanās rezultāts var būt autopārvadātāja licences zaudēšana. Šo sarakstu apstiprinās ar regulatīvo kontroles procedūru. Attiecībā uz valsts elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu 2012. gada 1. janvārī, to izstrādāšanai Komisija līdz 2010. gada 1. janvārim iesniegs obligāto kopējo struktūru. Elektroniskajos reģistros būs publiskā un konfidenciālā daļa. Publiskajā daļā tiks iekļauta informācija par autopārvadājumu operatoriem un vadītājiem, bet konfidenciālajā daļā būs informācija par pārkāpumiem vai piemērotajām sankcijām, un tai varēs piekļūt tikai attiecīgās iestādes saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem. Es uzsveru, ka šos konfidenciālos datus var glabāt atsevišķā reģistrā.

Attiecībā uz profesionālās kompetences sertifikāta iegūšanu TRAN komiteja nolēma atteikties no noteikta apmācību stundu skaita un aizstāt to ar rakstiskas pārbaudes pienākumu, kam seko arī mutiska pārbaude atbilstīgi katras dalībvalsts lēmumam. Vēl vienā grozījumā noteikts, ka pārvadājumu vadītāju drīkst sodīt tikai par to, par ko viņam var inkriminēt. Tādējādi var apstrīdēt jebkuru lēmumu par sankcijām, un elektroniskajā reģistrā ierakstus par sankcijām izdarīs tikai pēc attiecīgā galīgā lēmuma pieņemšanas.

TRAN komiteja uzskatīja, ka pietiek, ja sabiedrība pierāda savas finansiālās iespējas, pamatojoties uz auditora vai atbilstīgi pilnvarotas personas pārbaudītu finanšu gada pārskatu, bankas garantiju vai citu finanšu instrumentu, piemēram, apdrošināšanu. Tādēļ tika atcelta obligātā 80 % robeža attiecībā uz nekavējoties pieejamiem naudas līdzekļiem, tā vietā nosakot kapitāla un rezervju obligāto slieksni. TRAN komiteja uzskata, ka ir svarīgi noteikt eiro vērtību katru gadu nevis ik pa pieciem gadiem, kā noteikts Komisijas priekšlikumā. Mēs ierosinājām svītrot no Komisijas priekšlikuma 22. pantu, kurā bija noteiktas dažas prioritātes tiesības, kas dalībvalstīs atšķiras, un tika ieviests 52. grozījums, kas dod iespēju atbrīvot no pārbaudes cilvēkus, kuri pierāda, ka vairāk nekā desmit gadus pirms regulas stāšanās spēkā viņi ir nepārtraukti pārvaldījuši autopārvadājumu darbību.

Mēs ierosinājām ierobežot ārējā vadītāja pārvaldīto transportlīdzekļu skaitu līdz 50 un sabiedrību skaitu līdz 4. Attiecībā uz iekšējo transporta pārvaldītāju, sociāldemokrātu grupa ierosina ierobežot viena pārvadājumu pārvaldītāja tieši pārvaldīto transportlīdzekļu skaitu līdz 250. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieciešams, jo arī transporta pārvaldītājam ir jābūt apmierinošiem darba apstākļiem.

TRAN komitejai tika iesniegti arī divi grozījumi par 12 dienu atcelšanu attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu autobusu vadītāju atpūtas periodu. Attiecībā uz to ir sagaidāma vienošanās starp darba devējiem un arodbiedrību, un tādēļ šie divi grozījumi tiks iesniegti vēlreiz Grosch kunga ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties par efektīvo sadarbību referentei, ēnu referentiem, Padomei un Komisijai. Es uzskatu, ka mēs mēģinām izveidot pilnu paketi, lai saglabātu zināmu saskaņu starp trim ziņojumiem.

No pirmā acu uzmetiena es teiktu, ka Parlaments zināmā mērā ir vadītājs. Iespējams, mēs cerējām panākt rezultātu jau pirmajās neoficiālajās trīspusējās sarunās. Taču tagad Parlaments var norādīt ceļu. Esmu pārliecināts, ka Padome var ļoti vērtīgi izmantot daudz ko no to, par ko šeit debatēs un vienosies. Kā te nupat teica, pārvadājumu vadītājam ir svarīga nozīme piekļuvē darbam. Es uzskatu, ka ir svarīgi, ka rīt mēs zināsim, kā ir veidots uzņēmums tādā starptautiskā nozarē kā šī, kurš ir atbildīgais par finansēm un drošību, kā arī par svarīgiem pārvadājumu noteikumiem. Ja rīt mēs strādāsim starptautiskā līmenī, ir svarīgi zināt, kāda ir partneru struktūra, un ka mēs varam uz viņiem paļauties.

Mēs mēģinājām to organizēt iespējami vienkārši un pārredzami administratīvajā ziņā. Taču mēs ļoti paļaujamies uz Padomes sadarbību, jo informācijas tīklam, kuru mēs gribam izveidot, ir jābūt pārredzamam, efektīvam un arī viegli pieejamam. Jebkāda vilcināšanās, pēc mūsu domām, šeit ir lieka, jo, pateicoties mūsdienu informācijas tehnoloģijai ļoti ātri ir iespējams panākt progresu šajā jomā.

Arī darba priekšnoteikumi ir skaidri. Mēs negribam nekādus īpašus nosacījumus cilvēkiem, kuriem jau ir darba pieredze un kuri ir pierādījuši, ka viņiem var uzticēties. Tomēr mēs gribētu, lai to būtu iespējams regulāri pārbaudīt. Attiecībā uz piekļuvi tirgum autobusu pārvadājumi ir zināmā mērā vieglāki. Mēs gribējām saskaņot piekļuvi darbam arī šajā jom’’a.

Parlamentā mēs noteicām prioritātes, pašlaik pievēršoties tikai smagiem pārkāpumiem. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm attiecībā uz nenozīmīgiem pārkāpumiem tiešām nebija mūsu mērķis. Ja mums ir pieejama laba informācija par nopietniem pārkāpumiem, mēs jau esam spēruši galveno soli.

Mēs uzskatām, ka pašreizējos līgumus nedrīkst apdraudēt. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka pilsētas sabiedriskos pārvadājumus jau aizsargā tā noteikumi, un dalībvalstu pienākums ir pārbaudīt, vai nav radušās grūtības.

Noteikums par 12 dienām šeit jau, protams, tiek apspriests, un, kā tikko teica, Parlaments jau agrāk ir pieprasījis šo 12 dienu noteikumu, bet Lielbritānijas prezidentūra to toreiz neatrisināja. Parlaments vienmēr ir skaidri iztiecies šajā jautājumā, jo mēs neesam vērsti tikai uz tirgu. Mēs apsvērām arī drošības kritērijus, un mēs gribējām vēlreiz ķerties pie šī jautājuma. Es ceru, ka šis Parlaments atradīs gan īsto laiku, gan precīzu formulējumu, lai pieņemtu šo jautājumu.

Nobeigumā, piekļuve kravu transporta pārvadājumiem: slavenā kabotāžas koncepcija šeit, bez šaubām, ir ārkārtīgi svarīga. Vienkāršiem vārdiem sakot, runa ir tikai par regulējumu, ko dēvē par Pakalpojumu direktīvu pārvadājumu nozarē. Ja es nāku no trešās valsts, kā es varu sniegt pakalpojumus citā valstī? Vai es varu to darīt bezgalīgi? Vai man tas jādara saskņā ar kaut kādiem noteikumiem? Tas, bez šaubām, ir galvenais jautājums. Mēs šeit runājam nevis par lielām pārvadājumu sabiedrībām, bet gan par mazākiem uzņēmumiem. No vienas puses, mēs šeit piemērojam vides aspektu, vēloties novērst tukšus reisus, bet no otras puses – labi zinot, ka gan sociālie, gan fiskālie apstākļi dažādās valstīs pašlaik ir ļoti atšķirīgi – mēs negribam atbalstīt tiešu dempingu šajās abās nozarēs arī ar šo regulu.

Kabotāžas ierobežošana līdz trim pasākumiem nedēļā vismaz manā izpratnē ir skaidrs noteikums. Tas ir daudz labāks nekā termins ,,pagaidu”, kas praktiski tuvākajos gados nozīmētu 27 valstis ar 27 atšķirīgiem likumiem, un tas noteikti nenāktu par labu šai nozarei. Es uzskatu, ka regula ir skaidra. Tas, ka tā tagad ir jāpabeidz saprātīgā laikā, manuprāt – tagad es runāju savā vārdā – ir gluds ceļš, ciktāl tiek likvidētas atšķirības algu un nodokļu ziņā.

Mēs izskatījām kabotāžu nedaudz reālistiskāk, un tas nozīmē, ka varam sākt pēc pirmās izkraušanas. Atšķirībā no Komisijas es uzskatu, ka kabotāžas iespējai ir jābūt gan starptautiskos reisos, gan atpakaļbraucienā.

Tādēļ arī mēs gribam zināmu saskaņu piekļuvei tirgum gan nopietnu pārkāpumu ziņā, gan informācijā par tiem, tieši tāpat kā mēs gribam vienkāršot arī administratīvās procedūras.

Nobeigumā atkal aicinājums pašām valstīm. Šīm regulām, ko mēs šodien apspriežam un pieņemam – īpaši attiecībā uz kabotāžu – nav lielas nozīmes pārāk iedziļināties sīkumos, ja valstīm kopumā netiek piešķirti precīzai kabotāžas braucienu pārraudzībai vajadzīgie līdzekļi.

Tur nav pārāk daudz darba. Mēs uzskatām, ka, no vienas puses, iespējams, ir jāsaskaņo dokumentu pārvaldība, un, no otras puses, ir jānonāk pie situācijas, kad Eiropas līmenī tiek pienācīgi pārraudzīti kopējie kabotāžas izdevumi 2 % apmērā; taču dažām valstīm tas nozīmē 30 – 40 % darba šajā nozarē.

Es uzskatu, ka tikai tad būs nozīme darbam, ko mēs šeit darām. Tad būs nozīme arī dažiem sīkumiem, kurus mēs neievērojam.

 
  
MPphoto
 
 

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es gribētu mūsu grupas vārdā apsveikt abus referentus: pirmkārt, Ţicău kundzi, un otrkārt, mūsu kolēģi Grosch kungu. Viņi ir paveikuši ļoti labu darbu: viņi ir mēģinājuši apkopot Transporta un tūrisma komitejas daudzos pretrunīgos viedokļus.

Mūsu grupa principā atbalsta Komisijas ierosinātās jaunās regulas, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai un par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum, kā arī attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum. Tomēr mūsu grozījumi aicina īstenot turpmākos pasākumus virzībā uz saskaņošanu un liberalizāciju. Atļaujiet norādīt, ka mūsu mērķis joprojām ir Eiropas iekšējais tirgus, ko patiesībā bija paredzēts ieviest 1958. gadā. Padome ilgi bija atturīga, taču Eiropas Kopienu tiesa 1958. gadā pateica, ka mums ir jāizveido arī Eiropas iekšējais tirgus pārvadājumu jomā, un tādēļ mums attiecībā uz to ir jākļūst nedaudz drosmīgākiem.

Īss komentārs par profesionālās darbības veikšanai licences vajadzīgo licence. Prasība, lai Komisija izstrādā autotransporta tiesību aktu pārkāpumu vienoto reģistru līdz 2010. gadam ir ļoti svarīgs, jo dalībvalstīm ir jādod iespēja lemt, piemēram, par licenču anulēšanu saskaņā ar vienoties kritērijiem. Mums ir jāapsver ne tikai licenču piešķiršana, bet arī šo licenču anulēšana. Ja mēs gribam likvidēt šo kraupaino aitu, mums ir jāpieņem lēmums attiecībā uz licenču anulēšanu saskaņā ar vienotiem kritērijiem, un tāpēc es ceru, ka Komisija apņemsies sagatavot vienoto reģistru līdz 2010. gadam.

Attiecībā uz piekļuvi autobusu pakalpojumu tirgum es uzskatu, ka mums beidzot pakāpeniski ir jāpadara iekšējais tirgus par realitāti. Tādēļ es ceru, ka Komisija mūs atbalstīs, nosakot, ka turpmāk nav nepieciešams saņemt citas dalībvalsts atļauju, lai sniegtu regulārus pārrobežu pakalpojumus, kas nepārsniedz 50 km attālumu aiz robežas. Tas nav nekas mazāks par protekcionismu, kas liek tai pacelt galvu.

Attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam kravas autopārvadājumu tirgum, mums kādā brīdī ir jāpārtrauc kabotāža. Tai nav nozīmes kopīgā iekšēja tirgū. Kopīgā iekšējā tirgus nozīme ir tāda, ka katram uzņēmumam ir jādod iespēja sniegt pakalpojumu ikvienā Kopienas daļā. Vides apsvērumu dēļ es gribētu teikt Lichtenberger kundzei, ka tad, ja es gribu pārtraukt bezjēdzīgus atpakaļbraucienus, man ir jāatrod saprātīgs veids, kā pakalpojumu sniedzējiem veikt reisus citās valstīs. Nenāciet pie manis ar nosacījumiem! Mēs runājam par kabotāžas pārtraukšanu 2014. gadā. Līdz tam laikam vēl ir seši gadi. Ja mēs pēc sešiem gadiem nespēsim zināmā mērā saskaņot noteikumus, tad mēs to nevarēsim nekad, un jūs atbalstīsit kabotāžas noteikumus vēl 3000. gadā. Tādi stāsti man ir zināmi no Hamburgas, jo mēs vienmēr domājām, ka mūsu kaimiņi ārpus Hamburgas maksās neticami zemas algas. Mums ir jāsaprot, ka mēs veidojam iekšējo tirgu.

Mans svarīgākais punkts ir jautājums par 12 dienu noteikumu. Šeit mums vienkārši ir jānosaka skaidri noteikumi. Mums ir vajadzīgs noteikums par 12 dienām attiecībā uz neregulāriem pārrobežu autobusu pakalpojumiem. Nav līdzēts ar to, ka operatori un arodbiedrības tagad saka: ,,Mēs drīz panāksim vienošanos.” Mums ir jāizveido likuma noteikums. Mums ir jāsagatavo apstākļi braukšanas un atpūtas laiku pārskatīšanai. Es vairāk nekā labprāt vēlāk apspriedīšu īstenošanas noteikumus kopā ar arodbiedrībām un operatoriem, bet Parlamenta uzdevums ir ar likumu noteikt noteikumus attiecībā uz braukšanas un atpūtas laikiem. Mums ir skaidri priekšlikumi, kurus atbalsta komitejas vairākums, un es vēlētos lūgt jūs rīt attiecīgi balsot.

 
  
  

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Willi Piecyk, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, Jarzembowski kungs! Iemesls, kāpēc Hamburgas pilsētai tagad ir melni zaļā valdība ir tāds, ka konservatīvie varētu dažas lietas no tā mācīties. Tas ir lieliski.

Vispirms es gribētu apsveikt Ţicău kundzi ar viņas pirmo ziņojumu. Viņa paveica ļoti labu darbu tāpat kā, bez šaubām, Grosch kungs, no kura Parlaments ir pieradis gaidīt labus ziņojumus. Mani zināmā mērā nobiedēja no ārpuses uzdoties jautājumi. Ar šiem trim ziņojumiem mēs nevis mēģinām atkārtoti inventarizēt autotransportu, bet gan noteikt, kā to vislabāk organizēt un kā ievērojami paaugstināt drošības, jo ceļus vēlas izmantot ļoti daudz sabiedrību. Nobeigumā, mēs esam ieinteresēti arī tajā, kā tas viss ir saistīts ar sociālo aizsardzību.

Arī kabotāžas atbrīvošanai nevajadzētu izraisīt sarežģījumus. Kā jau minēts, pārbraucieni bez kravas nav izdevīgi nevienam. Tiem vispār nav jēgas. Taču mums ir jānodrošina, lai situācija vispār iziet ārpus kontroles. Tādēļ mums vajadzētu rīt nolemt, ka 2012. gadā mēs pārbaudīsim, kas pa šo laiku ir noticis, kā viss ir risinājies, tā, lai mēs izveidotu zināmu rezervi, un Grosch kungs ir iesniedzis šāda stila grozījumu, ko mēs atbalstām. 2014. gadā, kad visu paredzēts īstenot pilnīgi, ir jāpievieno arī drošības klauzula. Ja tirgus būs nopietni traucēts, dalībvalsts varēs teikt: ,,Mēs spiežam avārijas pogu un dodamies pie Komisijas. Šajā gadījumā ir vajadzīga kompensācija.”

Mans pēdējais apsvērums attiecas uz 12 dienu noteikumu. Es to vienmēr esmu atbalstījis; mēs to savā laikā atbalstījām. Taču tagad ir izveidojusies situācija, kad arodbiedrības un pārvadātāji ir panākuši vienošanos. Tas varētu izraisīt sarežģījumus ar grozījumiem. Tādēļ rīt mēs ļoti atbalstīsim tās ziņojuma pieņemšanas atlikšanu par vienu mēnesi, kurā iekļauta daļa par autobusiem, un nodarbosimies ar to vēlāk, jūnijā, kad tas būs pilnīgi gatavs. Tas būtu prātīgi darīts, un tiktu iesaistīta arī nozare.

 
  
MPphoto
 
 

  Dirk Sterckx, ALDE grupas vārdā. – (NL) Es gribētu citēt Balto grāmatu: ,,Kravas automobiļi mūsdienās vairs nav spiesti atgriezties tukši no starptautiskām piegādēm. Tie var uzņemt un nogādāt kravas dalībvalstī, kas nav to izcelsmes valsts. Ceļa kabotāža ir kļuvusi par realitāti.” Eiropas Komisija to teica 2001. gadā.

Kopš tā laika daudzas dalībvalstis atkal ir noteikušas daudzus ierobežojumus, un tādējādi mums atkal ir sadrumstalots tirgus, kāda nebija 2001. gadā. Ko Komisija saka tagad? Mums ir jāpārveido šī sadrumstalotība par noteikumu, lai visiem būtu vienāda sadrumstalotība. Tādēļ es jūtos ļoti vīlies – es pat pateicu to komisāram J. Barrot – Komisijas priekšlikumā, kas nozīmē soli atpakaļ, salīdzinot ar 1993. gada direktīvu. Par laimi, mēs kaut ko varējām izdarīt, tomēr, manuprāt, ne tuvu pietiekami.

Ko tad mēs īsti darām? Mēs tērējam miljardiem eiro Galileo programmai, lai nodrošinātu informāciju par to, kur notiek pārvadājums. Tas nozīmē, ka pārvadājumu sabiedrība var efektīvi organizēt darbību visā Eiropas tirgū, un tad mēs sakām – nē, stāt, birokrātija. Jums ir jāiesniedz dokumenti, kaut arī esat aizņemts. Jums jānodarbojas ar visu ko, un tas nozīmē, ka jūs strādājat neefektīvāk un, iespējams, jūsu kravas automobiļi pat atgriežas tukši. Tā tagad saka Komisija, un es uzskatu par lielu vilšanos to, ka Komisija to atļaujas par uzrakstīt uz papīra.

Tādēļ es šajā gadījumā uzskatu, ka sociālais aspekts ir ļoti viegli izmantojams attaisnojums. Pretējā gadījumā, kādēļ Francijas iestādes vēršas pie Beļģijas pārvadājumu sabiedrībām, lai noskaidrotu, vai tās neveic kabotāžu vai pārāk daudz kabotāžas Francijā? Beļģijā alga sir augstākas nekā Francijā nevis zemākas. Tas nav sociāls jautājums; runa ir par valsts tirgus aizsardzību.

Tādēļ rezultāts būs lielāks kaitējums videi, kam pēc pāris nedēļām sekos Komisijas priekšlikums par videi draudzīgiem pārvadājumiem. Apsveicu! Tādēļ mums ir veicies, ka mēs kopā ar referentu varējām daudz paveikt šajā jautājumā. Es ceru, ka tas izdosies. Mums ir izredzes uz atvērtu tirgu 2014. gadā, bet, ciktāl tas skar mani, ar to nepietiek. Es gribētu to panākt 2012. gaadā. Un es nedomāju, ka mums ir vajadzīgi jauni pētījumi. Šoreiz mums tiešām ir jāatver tirgus – un, Piecyk kungs, es piekrītu jūsu grozījumam, – lai nodrošinātu rīcību tirgus sagraušanas gadījumā. Šai rīcībai ir jānotiek atvērtā tirgū, bet bez papildu šķēršļu veidošanas tirgū, kurā jau ir simtiem šķēršļu.

Attiecībā uz Ţicău kundzes ziņojumu es pilnībā piekrītu stingrai attieksmei pret cilvēkiem, kur sāk uzņēmējdarbību. Starp citu, es izvirzīju vēl stingrākas prasības daudzos punktos. Pateicos referentei par iesaistīšanos diskusijā ar mani par šo jautājumu. Tādēļ ja mēs esam stingri pret tirgus dalībniekiem, mums ir jānodrošina, lai tirgus tiešām būtu atvērts.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kabotāža izklausās laba doma. Novēršot braucienus bez kravas, samazināsies arī emisija, un, galu galā, arī transporta nozares pienākums ir beidzot sākt emisijas samazināšanu. Tiešām žēl, ka agrāk šo regulu bieži izmantoja ļaunprātīgi, lai neievērotu sociālās normas un izmantotu dempinga cenas tirgus daļas iegūšanai. Tādēļ referents ir augstsirdīgi izvēlējies pieeju, kurā tas ir ņemts vērā. Ārkārtīgi svarīga ir visu šeit pieņemto lēmumu pārraudzība – un tas ir arī mans aicinājums dalībvalstīm. Pretējā gadījumā nekas no tā nedarbosies. Tādēļ es varu piekrist šai paketes daļai.

Taču tā gluži nav ar ziņojumu par autobusu pārvadājumiem, kurā daži Transporta un tūrisma komitejas dalībnieki izteica vēlēšanos atkal iekļaut slaveno 12 dienu noteikumu attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku, un ļoti labi organizēts autobusu lobijs mēnešiem ilgi sniedza mums milzīgu daudzumu informācijas, lai to panāktu. Tomēr daudz par maz tika darīts nozares darbinieku viedokļa pārliecināšanai.

Es nevarēju atbalstīt šo regulu tieši grozījumu dēļ. Tomēr ja tiks panākta sociālo partneru vienošanās – es domāju, vienošanās starp sabiedrībām un citiem iesaistītajiem, jo tas skar cilvēkus, kuri nav arodbiedrības dalībnieki, un šajā nozarē ir īpaši zems arodbiedrību līdzdalības līmenis – tad es vēlētos, lai pieņem arī šo regulu. Mums vienkārši ir jāgaida un jāskatās. Tā rīkoties ir tikai godīgi, ja mēs atzīstam sociālo partnerību. Tādēļ atliksim šo daļu uz vēlāku laiku un atradīsim labāku, rūpīgāku risinājumu, lai pēc tam nebūtu jāatjauno sarunas un jānonāk tādā stāvoklī, kad mēs neko vairs nevarēsim panākt.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu grupa uzskata, ka nepārtraukta un uzlabota darba ņēmēju un patērētāju aizsardzība ir svarīgāka nekā arvien lielāka uzņēmējdarbības brīvība Eiropas tirgū. Vēl svarīgāka nekā daudzās citās nozarēs šī izvēle ir attiecībā uz kravas automobiļu un autobusu pārrobežu pārvadājumiem garās distancēs.

Autobusu pārvadājumu nozarē regulas kopš 2007. gada aprīļa piemēro noteikumu, ar kuru pieprasa, lai grupu ekskursiju braucienos autobusi ik pa sešām dienām uz vienu dienu pārtrauktu braucienu, lai pasargātu transportlīdzekļa vadītāju no noguruma. Mēs noteikti piekrītam šā pasākuma mērķim. Neraugoties uz to, mēs saprotam, ka šīs metodes īstenošana rada neērtības ne tikai operatoriem un klientiem, bet arī pašiem transportlīdzekļu vadītājiem. Es jau agrāk uzstājīgi pieprasīju uzlabot šī notikuma īstenošanu ar nolīgumu palīdzību ar arodbiedrību – Eiropas Transporta strādnieku federāciju. Ir labāk, ja transportlīdzekļu vadītājiem garantē atpūtu mājās nekā piespiež to darīt uz ceļa pārsteigto un neapmierināto klientu vidū. Vienošanās par to ir laba, bet mēs noraidām jebkādus mēģinājumus vienpusēji likvidēt šo aizsardzību.

Autotransporta pārvadājumu nozarē valda aizkaitinājums, jo katrā valstī ir atšķirīgi noteikumi par to, vai ir atļauts pārvadāt kravu, atgriežoties no ārzemēm. Tā rezultāta kravas automobiļi pārāk bieži atgriežas gandrīz tukši. Tomēr vēl ir pāragri visai Eiropai pieņemt sistēmu, kāda tagad saprātīgi darbojas starp Nīderlandi, Beļģiju un Luksemburgu. Šādu sistēmu vari izveidot tikai starp valstīm, kurā ir līdzīgs ienākumu līmenis un sociālie apstākļi. Mums nav iebildumu pret pārrobežu risinājumiem, ja tie nodrošina visiem transportlīdzekļu vadītājiem pieklājīgas algas, apmierinošu automobiļa nobraukuma pielaidi un atbilstīgus drošības pasākumus. No otras puses, mēs iebilstam, ja šajā sistēmā darba izmaksu samazināšanai tiek ļaunprātīgi izmantotas milzīgās algu atšķirības, kādas pašlaik pastāv starp dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka ikviens, kurš pelna pieklājīgu algu, zaudētu darbu un ka šajā nozarē strādātu tikai tādi cilvēki, kuri piekrīt, piemēram, Polijas vai Rumānijas nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem.

Tādēļ mūsu grupa iesniedza 45. un 46. grozījumu ziņojumam par kravu pārvadājumiem, lai noteiktu, ka kabotāžas tirgus atvēršana ir atkarīga no vienlīdzīgu darba apstākļu izveides un novērtējuma 2012. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Es gribētu pateikties Grosch kungam un Ţicău kundzei par paveikto darbu un izteikt trīs komentārus.

Mans pirmais komentārs atteicas uz Ţicău kundzes priekšlikumā iekļauto pārkāpumu sarakstu, kuru rezultātā var anulēt pārvadājumu operatora licenci. Šis pārkāpumu saraksts ir paketes svarīga daļa un nosaka iespējamus iekšējā tirgus ierobežojumus. Tādēļ būtu labāk, ja pārkāpumu sarakstu varētu grozīt ar koplēmuma procedūru nevis komitoloģijas procedūru. Esmu iesniedzis attiecīgu grozījumu un ceru, ka jūs visi to atbalstīsit.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt to, cik svarīga ir pārkāpumu saraksta rūpīga uzraudzība. Šovakar šeit apspriesto priekšlikumu mērķis ir iekšējā tirgus uzlabošana. Tas nozīmē, ka tas svarīgi izveidot patiesi vienlīdzīgus apstākļus. Dalībvalstīm vajadzēs īstenot šīs regulas noteikumus vienādā veidā, un tādēļ es lūdzu, lai Eiropas Komisija rūpīgi pārrauga šīs regulas precīzu īstenošanu dalībvalstīs.

Trešais punkts ir tāds, ka tiešām ir dalībvalstis, kuras cenšas iespējami ierobežot kabotāžu. Tas ir pilnīgā pretrunā ar iekšējā tirgus principiem un turklāt tieši piesārņo vidi. Tādēļ es noteikti atbalstīšu grozījumu, kas paredzēts kabotāžas ierobežojumu atcelšanai, sākot ar 2012. gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Grosch kunga priekšlikumi ir vērsti uz autopārvadājumu noteikumu vienotu un stingru ievērošanu, ko es atbalstu; es piekrītu, ka ir jānosaka kritēriji, kas jāizpilda pirms profesionālās darbības uzsākšanas, un ka ir jāpalielina atbilstīgo iestāžu kontrole, izmantojot vienotu dokumentu atzīšanas sistēmu, kā arī sankciju sistēmu, un ka ir jālūdz atļauja valstīm, kuras šķērso šie dienesti.

Pēc manu kolēģu deputātu lieliskā darba es gribētu tikai piebilst, ka saprotu to, ka nav iespējams saīsināt starptautiskās kabotāžas laiku, ja nav tiešām taisnīgas un vienlīdzīgas pieejas noteikumiem, lai mēs varētu novērsts jebkādus dempinga mēģinājumus, kas nereti beidzas ar priekšrocību piešķiršanu vieniem operatoriem uz citu rēķina. Manuprāt, termiņš 2014. gads ir atbilstošs un to pat var pagarināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Jūs gaidījāt vienu ziņojumu par autobusiem un kravas automobiļiem un saņemat trīs ziņojumus reizē. Jājautā, vai visi ziņojumi ceļo vienā virzienā? Par kabotāžu. Es esmu viens no dedzīgākajiem liberalizācijas atbalstītājiem šajā Parlamentā, un tiešām arī vispārēji jautājumā par kabotāžu. Bet, protams, es gribu būt pilnīgi drošs, ka mums tiešām ir vienlīdzīgi apstākļi, lai tas darbotos. Mums Apvienotajā Karalistē ir dažādi transportlīdzekļi un dažādas satiksmes drošības normas, mēs esam ģeogrāfiski izolēti, mums ir īpaša nodokļu sistēma, kas atšķiras no dažām citām, un pastāv bažas par nodarbinātību – arī tur ir problēmas, kas jāņem vērā.

Tātad, kaut gan es domāju, ka Komisijas priekšlikums ir ļoti skaidrs un es to vērtēju atzinīgi, man šķiet, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, atverot tirgu ierosinātajā veidā.

Kabotāžas vispārējā ietekme ir zināmā mērā neskaidra, un es zinu, ka daudzi kravu pārvadātāji, cilvēki, kas saistīti ar šo nozari, ir ļoti nobažījušies. Tādēļ es domāju, mums ir jābūt uzmanīgiem un līdzsvarotiem šajā jautājumā, un, bez šaubām, četrus gadus pēc priekšlikuma īstenošanas un pēc šajā laikā notikušām plašām konsultācijām ar nozari, es gribētu redzēt šā priekšlikuma pārskatu.

Tas ir vienīgais veids, kā mēs, manuprāt, varam nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus un pilnīgu liberalizāciju, lai iegūtu labu rezultātu.

Es gribētu pievienot vēl tikai vienu punktu par otru ziņojumu. Es, piemēram, jūtos nobažījies, kad Eiropas regulējuma darbības jomu sāk paplašināties attiecībā uz vecāku cilvēku brīvprātīgo palīgu transportlīdzekļiem.

Nav šaubu, ka tiesību aktu piemērošana šīm iedzīvotāju grupām ir nevajadzīga un lieka. Eiropas tiesību aktiem vienmēr jācenšas veicināti mobilitāti un piekļuvi. Man šķiet, ka šajā gadījumā tādās skaistās Lielbritānijas vietās kā mans vēlēšanu apgabals Jorkšīra mēs negribam nekādus kaitējumus mūsu reģionu pievilcībai, un tādēļ šī autopārvadājumu pakete apvienojumā ar braukšanas stundām nedrīkst pieļaut, lai sabiedriskais transports lauku apgabalos kļūtu par pagātni.

 
  
MPphoto
 
 

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu īpaši pateikties kolēģiem Ţicău kundzei un Grosch kungam par viņu pacietību un spēju apvienot visus ēnu referentus darbā pie priekšlikumiem, kurus mēs reizēm atbalstījām un reizēm vairāk pret tiem iebildām.

Patiesība ir tāda, ka Parlaments ir izmantojis iespēju atkārtoti pārskatīt šos tekstus par autopārvadājumiem, lai uzlabotu likumdošanu un kabotāžas jautājumā pievirzītos tuvāk tirgus atvēršanai, principā, modalitātes dēļ, tāpat kā mēs strādājām pie citiem jautājumiem, lai veicinātu pārvietošanās brīvību un, protams, novērstu transporta pārvadājumus bez kravas.

Lai to paveiktu, mēs ieteicām iespēju izveidot klauzulu, kas nodrošinās, lai tirgus liberalizācija nerada kropļojumus.

Es gribētu uzsvērt, ka galvenajam iemeslam ir jābūt sociālajam dempingam; un tādēļ mēs noteicām 2014. gadu par kabotāžas pilnīgas atbrīvošanas termiņu.

Jāsaka, ka šis teksts zināmā mērā būs drošāks, jo mēs esam īpaši pievērsušies nopietniem pārkāpumiem, un tos tiešām iespējam pārraudzīt.

Protams, mēs noraidām ieteikumus par īpašu, priviliģētu divpusēju kabotāžu starp kaimiņvalstīm, jo, kā pareizi teica kāds no kolēģiem, tas vēl vairāk sadrumstalos tirgu.

Attiecībā uz tekstu par autobusiem mēs gribētu paziņot, ka sociāldemokrātu grupa gatavojas lūgt, vai, jāsaka, ir jau lūgusi atlikt tikai balsojumu par šo normatīvo tekstu, jo mēs domājam, ka, ja, kā mums teica, tiešām tiks panākta vienošanās starp darba devējiem, strādnieku pārstāvjiem un arodbiedrībām par tā dēvētā 12 dienu likuma pārskatīšanu, ir jāatzīst, ka – pat tad, ja daži kolēģi deputāti to nevēlas – zināmā mērā ar to tiks uzsākta pārskatīšana no sētas puses, kas netiks pietiekami paskaidrota vai noskaidrota, un tādēļ ir vajadzīga šī garantija par vienošanos starp darba devējiem un arodbiedrībām.

Pretējā gadījumā sabiedrība nesapratīs, kāpēc mēs rīt balsosim par tekstu, kas jau ir nederīgs, jo pastāv vienošanās ārpus Parlamenta.

 
  
MPphoto
 
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert (ALDE).(NL) Diskusijas par kabotāžu jau daudzus gadus ir iekvēlinājušas emocijas. Pašreizējie noteikumi ir pārāk neskaidri, pateicoties lietotajam vārdam ,,pagaidu”, kas kalpo par attaisnojumu daudzām dalībvalstīm nelikumīgās pašmāju tirgus aizsardzības turpināšanai.

Lai šo jautājumu noskaidrotu reizi par visām reizēm, Komisija pagājušajā gadā īstenoja vēl vienu regulu un, kā tikko apgalvoja Sterckx kungs, es uz to liku lielas cerības. Tomēr dīvaini, ka Komisija ierosināja stingri kontrolēt kabotāžas iespējas. Pamatojoties uz Komisijas pašreizējo priekšlikumu, pārvadājumu operatori sastapsies ar nevis ar lielāku brīvību, bet ar lielākiem ierobežojumiem. Tas tiešām ir dīvaini, ņemot vērā to, ka pašreizējos noteikumus kopš to pieņemšanas 1993.gadā arī pati Eiropas Komisija uztvēra kā soli uz priekšu virzībā uz pilnīgu brīvību.

Bez šaubām, mums ir vajadzīga Eiropas pieeja. Šī nozare nedrīkst visādu nacionālu sadomājumu priekšmets, kurus sagudro dalībvalstis, lai uz vēl vienu dienu iespējami ierobežotu kabotāžu. Tomēr Komisijas priekšlikums ir nav pietiekami ievēroti – godīgi sakot, ja vispār ir ievēroti – ne iekšējā tirgus, ne Lisabonas stratēģijas principi un mērķi. Komisāra runā izvirzītie argumenti, piemēram, satiksmes drošība, vide un administratīvā sloga samazināšana, nav ne silti, ne auksti.

Lai panāktu lielāko iespējamo plānošanas efektivitāti, brīvais tirgus ir vienkārši nepieciešams. Galu galā, katra ierobežojuma sekas ir pārvadājumu kustības palielināšanās ne atkarīgi no tā, vai tas attiecas uz kabotāžu, kā šajā gadījumā, vai, piemēram, uz pilnīgi absurdo braukšanas aizliegumu maisījumu. Tādēļ, kā tikko pilnīgi skaidri pateica Sterckx kungs, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses grupa atbalsta pilnīgi brīva tirgus izveidi, vēlams, līdz 2012. gada 1. janvārim. Dalībvalstīm ir jādod arī pilnīga brīvība vienoties par neierobežotu kabotāžu agrāk, ja tas šķiet vajadzīgs. Turklāt ir skaidri jāsaprot, pirms paredzētās regulas stāšanās spēkā izdotās licences paliek spēkā.

Mēs nepiekrītam virzienam ,,vēl viens pētījums, un tad jau redzēsim”. Komiteju iecelšana un pētījums Nr. 250 nedos pilnīgi neko, izņemot varbūt lielu kņadu, kas saistīta ar izmaksām un citiem sliktiem jokiem, kas mums ir pārāk pazīstami. Brīvs tirgus izrādīsies izdevīgs nozarei un patērētājam, un tas ir jāpanāk pēc iespējas drīzāk.

Nobeigumā es gribētu pateikt vēl kaut ko: to, ka Parlamenta vairākums atbalsta priekšlikumu svītrot norādes ,,atkārtoti nelieli pārkāpumi”. Tādām norādēm nav vietas regulā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Trīs regulas, kuras mēs apspriežam, ir cieši saistītas ar preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu pārvietošanos. Tad, kad 1957. gadā tika noteiktas šīs četras brīvības, neviens nespēja skaidri iedomāties pārejas regulējumus Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm. Protams, mēs esam pakļauti 10 jauno dalībvalstu pievienošanās līgumos noteiktajiem ierobežojumiem, un pat pēc Šengenas robežas atvēršanas uz šīm valstīm attiecas pārejas regulējumi par cilvēku un preču pārvadājumiem, kurus var apkopot šādi: aizliegta vai ierobežota kabotāža. Debatēs par emisiju samazināšanu un kravu autopārvadājumu efektivitātes palielināšanu dažas regulu prasības, mūsuprāt, šķiet nedaudz futūristiskas.

Es atceros soda naudas par tukšu kravas automobiļu pārbraucieniem un tā dēvētos ,,pilnas jaudas kravas pārvadājumu centrus”, kuri pastāvēja bijušajās tautas demokrātijās. Iespējams, mums nāksies atgriezties pie zināma šāda veida regulējuma. Principā mēs rīkojamies pareizi, cenšoties saskaņot pašreizējo noteikumu, ne tikai CMR dokumentu, piemērošanu kopējā telpā. Ja piekļuve tirgum ir vienkāršota, kabotāžas ierobežojumi daļēji kļūst vājāki, un tiek saskaņoti pamata darba apstākļi nozarē gan attiecībā uz nodarbinātību, gan attiecībā uz atsevišķu dalībvalstu attieksmi pret ES regulas īstenošanu; to no visas sirds atbalstīs gan šīs nozares vadītāji, gan darbinieki. Tātad, ņemot vērā minētos apsvērumus, GUE/NGL grupa atbalsta minētos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja pastāvīgie kravu pārvadātāji garajās distancēs, kravas automobiļu īpašnieki un sabiedrības politikas uzraugi nekritizē mūsu priekšlikumus pašreizējo direktīvu aizstāšanai un vienkāršošanai, tad mēs esam uz īstā ceļa. Manuprāt, tas ir labs ceļš, jo tas atbalsta dažus svarīgus punktus. Oirmkārt, palielināta satiksmes drošība autotransportā, jo kontrole un iegūto datu apmaiņa ir svarīgāka par jauno tiesību aktu, kā arī profesionālās darbības veikšanas kritēriji un licenču izdošana saskaņā ar vienotiem kvalitātes kritērijiem.

Otrkārt, konkurences kropļojumu novēršana, jo tiek dota iespēja pārtraukt transporta nozares kraupaino aitu darbību, apkarot diskrimināciju un paaugstināt profesijas statusu. Treškārt, vides aizsardzība un energoresursu taupīšana, samazinot braucienus bez kravas. Ceturtkārt, autobusu tūrisma pievilcības palielināšana, jo atkal tiks garantēts 12 dienu periods. Piektkārt, birokrātisko prasību samazināšana, jo valsts elektroniskie reģistri būs savienoti tīklā, un ir jāatvieglo piekļuve šim tīklam un ir iecerēta arī Kopienas licenču un transportlīdzekļu vadītāju apliecības parauga vienkāršošana. Sestkārt, uzsākt nozares modernizāciju.

Es uzskatu, ka turpmākajām kabotāžas operācijām ļoti svarīga ir tiesiskā noteiktība pat tad, jā šis operācijas pašlaik aizņem tikai 2 – 3 % transporta tirgus. Katrs vienots Eiropas regulējums ir labāks par pašreizējo lupatu segas veidojumu. No ekoloģiskā viedokļa mums nekavējoties jāpaver ceļš kabotāžas pārvadājumiem, taču no sociālā un ekonomiskā viedokļa, saprātīgāk ir to uz zināmu laiku ierobežot. Tomēr mērķim ir jābūt kabotāžas pārvadājumu ierobežojumu pilnīga atcelšana Eiropas Savienības pārvadājumu sabiedrībām, ja tās izpilda licences piešķiršanas noteikumus. Es ceru 2014. gadā redzēt konkrētus pasākumus attiecībā uz to. Turklāt mēs nedrīkstam kavēt divpusējus nolīgumus par tirgus ātrāku atvēršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Saïd El Khadraoui (PSE).(NL) Vispirms es gribētu pateikties referentiem par viņu darbu. Šī ir svarīga instrumentu pakete, kas lielā mērā ļoti specifiski ietekmē lielu skaitu Eiropas iedzīvotāju.

Priekšplānā visvairāk izvirzās, protams, viss, kas saistīts ar kabotāžu. Attiecībā uz to vajadzēja un joprojām vajag noskaidrot daudzus jautājumus, lai novietotu ikvienam pietiekami augstu latiņu. Pašreizējo kabotāžas noteikumu piemērošana dažādās dalībvalstīs bija pārāk atšķirīga, un tādēļ bija vajadzīgi jauni noteikumi. Turklāt, pasakot pilnīgi nepārprotami: vairāk kabotāžas var palielināt autotransporta efektivitāti, kas ir labi gan ekonomikai, gan videi, un tādēļ tā ir jāatbalsta visiem spēkiem. Neraugoties uz to, ir jāsaprot, ka tas nedrīkst izraisīt sociālo dempingu, un tādēļ tirgus pakāpeniskai atvēršanai jānotiek vienlaicīgi ar sociālo noteikumu, lai nodrošinātu visiem taisnīgus spēles noteikumus. Cik vien iespējams ir jānogludina atšķirības fiskālajos un darba apstākļos, tā sakot, ir vēlams, lai visliktākos apstākļus paceltu līdz labāku apstākļu normām.

Tādēļ šķiet attaisnojams kompromiss ar tirgus atvēršanu 2014. gadā, ja tiks pieņemts 47. un 48. grozījums, kas nosaka, ka Komisija 2012. gadā veiks nopietnu pētījumu par atšķirībām sociālajos un darba apstākļos, un dalībvalstu rīcībā arī pēc 2014. gada būs trauksmes procedūra, ko piemēro valsts pārvadājumu tirgus nopietnu traucējumu gadījumos. Ir vajadzīga skaidra definīcija, kādas darbības ir atļautas un kādas nav atļautas attiecībā uz to, un, bez šaubām, ir vajadzīga atbilstība uzraudzība.

Attiecībā uz autobusu vadītāju braukšanas un atpūtas laikiem man šķiet loģiski – kā jau minēja daudzi deputāti – atlikt balsošanu, lai mūsu tiesību aktā varētu pilnīgi iekļaut kompromisu, ko pagājušajā piektdienā izstrādāja darba ņēmēji un darba devēji. Šis kompromiss atrodas sagatavošanas stadijā, taču to vēl jāpārtulko juridiskā valodā. Sarunu rezultāts liecina, ka Eiropas līmenī var darboties sociālais dialogs. Ir panākts labs līdzsvars, ņemot vērā autobusu pārvadājumu nozares īpašās iezīmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Paweł Bartłomiej Piskorski (ALDE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Tik īsā runā iespējams pieskarties tikai fundamentāliem jautājumiem, kas saistīti ar apspriežamajiem dokumentiem. Ir vērts atcerēties, ka mūsu mērķis ir brīvs tirgus, un brīvs tirgus arī attiecībā uz šiem pakalpojumiem – pārvadājumu pakalpojumiem. No šī viedokļa apspriežamie dokumenti patiesībā ir sava veida pakalpojumu direktīva, tikai tā ir vērsta uz konkrētu tirgu.

Attiecībā uz to otrs jautājums, par ko ir vērts padomāt, ir tas, ka visi ierobežojumi un apkārtceļi, ko mēs izmantojam – piemēram, risinājumi attiecībā uz pārejas periodiem, kabotāžu un 2014. gadu – ir daļēji risinājumi, kuri nedrīkst mūs novērst no iespējami plašas tirgus atvēršanas lielceļa.

Nobeigumā jāuzsver, ka šeit acīmredzot ir svarīgi daži īpaši ierobežojumi, kas saistīti ar šo tirgu, piemēram, darbalaiks un risinājumi attiecībā uz vidi un satiksmes drošību, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, kur ir drošības un sociālā dialoga robežas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacky Hénin (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs nevaram nopietni apspriest jautājumu par kravu autopārvadājumiem, ja nerisinām bīstamo materiālu problēmu. Šodien ierosinātajos tekstos tāpat kā visos citos Eiropas tiesību aktos šī problēma vai nu nav pietiekami novērtēta, vai arī ir slikti izstrādāta. Bet ja ir kāda joma, kurā mums no Eiropas vajag vairāk, vajag vairāk ierobežojošu Kopienas noteikumu, tad tā ir šī joma.

Tā kā daudzi uzņēmumi vadā bīstamos materiālus pa ceļiem, lai viņu dibinājumus neklasificētu kā SEVESO vietas, pastāvīgi pieaug apkārt Eiropas Savienībai riņķojošā bīstamo materiālu plūsmā, tādējādi palielinot lielas katastrofas apdraudējumu.

Attiecībā uz bīstamo materiālu autopārvadājumiem pastāv milzīgs apmācību trūkums, ļoti trūkst aprīkojuma stāvlaukumos, kur var droši novietot attiecīgos transportlīdzekļus saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

Jaukto kravu radītais apdraudējums tiek novērtēts daudz par zemu. Katra prece atsevišķi var būt nekaitīga, bet tās var kļūt bīstamas, atrazdamās vienā stāvlaukumā; pašlaik cilvēki vienkārši nezina par šīm briesmām.

Es iestājos par bīstamo materiālu autopārvadājumu Eiropas aģentūras izveidi, lai izveidotu tiešām visaptverošu Eiropas Savienības mēroga drošības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt ar paziņojumu, ka vēlos īpaši runāt par S. A. Ţicău ziņojumu. Tā kā mums ir priekšlikums, kurā nav daudz problēmu, es gribētu komentēt jautājumu par sankcijām.

Ir svarīgi saprast, ka mums ne tikai ir vajadzīgas kopīgas sankcijas, bet mums ir jārisina arī jautājums par kopīgu sankciju īstenošanu. Kaut gan es iebilstu pret lielāku birokrātiju, mums ir jāatrod sistēma, kā vienkāršāk sodīt transportlīdzekļu vadītājus un viņu sabiedrības, ja viņi izraisa satiksmes negadījumus citā dalībvalstī. Pašlaik šādas sabiedrības un viņu autovadītāji izbēg no soda par negadījumiem, kurus izraisījuši, piemēram, apvienotajā karalistē, jo viņu saukšanai pie atbildības vajadzīgie dokumenti kalni pašlaik ir pārāk lieli. Tas ir īpaši satraucoši, ja mēs ņemam vērā, ka saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju iepriekšējos piecos gados manā vēlēšanu apgabalā vien par 75 % ir palielinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, ko izraisījuši vadītāji no citām dalībvalstīm.

Es regulāri saņemu sūdzības no cilvēkiem, kurus ļoti smagi traumējuši kravas automobiļi un to vadītāji, un ir skumji, ka mūsu pašreizējie policijas tiesībsargājošie dienesti nevar vai negrib saukt šos vadītājus pie atbildības. Tādēļ es ar nepacietību gaidu notikumu turpmāko attīstību šajā jomā, lai mēs varētu nogludināt ceļu, pa kuru šīs nekaunīgās personas nogādāt tiesas priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu diskusija notiek diezgan interesantā laikā – tad, kad mēs esam zaudējuši labu transporta komisāru, ar to es domāju Jacques Barrot, un laikā, kad mēs gaidām jaunu komisāru. Atklāti sakot, mani tiešām interesē, vai ieceltais komisāra amata kandidāts šodien klausās mūsu debates, jo tas noteikti būtu visādā ziņā attaisnojams.

Mēs šeit runājam par kravu autopārvadājumu nozari, kas iepriekšējos piecos gados deva iespēju par 40 % palielināt ekonomisko apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Mēs runājam par nozarei, kura de facto liek Eiropai kustēties. manuprāt, šeit mums ir vajadzīga iespējami liela brīvība, tajā skaitā arī kabotāža. Tomēr tajā pašā laikā mums vajadzīga arī iespējami liela stingrība, īpaši apkarojot tādas metodes, kā krāpnieciskas autobusu pārvadājumu sabiedrības, kura atklāti grauj tirgu. Tām nevar kā sankciju piemērot licences atņemšanu, jo viņiem tādas nav un nekad nav bijis.

Taču vairākus ievērojamus apdraudējumus es saskatu visā nozarē: degvielas cena un tās palielināšanās, veids, kādā tiek internalizēti ārējo pārvadājumu izdevumi, veids, kā tiek izmantots darba laiks, un man radies iespaids, ka kravas autopārvadājumu sabiedrību ienākumi vispārēji samazinās. Tāpēc es gribētu izteikt dedzīgu atbalstu Piecyk kunga ziņojumam, lai varētu apspriest jautājumu par autobusu pārvadājumiem un balsot par to jūnijā.

Es atbalstu Sterckx kunga nostāju attiecībā uz vajadzību veikt jaunu pētījumu par tirgus atvēršanas sekām, taču arī tas ir jāsaista ar kravu autopārvadājumu nozares ekonomiskās labklājības novērtējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis de Grandes Pascual (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Ţicău kundzi ar šo ziņojumu. Šis priekšlikums ir pārvadājumu operatora profesijas modernizācijas nodrošinājums, vienoti piemērojot visās dalībvalstīs kopīgus noteikumus attiecībā uz atļauju veikt profesionālo darbību.

Attiecībā uz to es apsveicu un labprāt pieņemu Komisijas priekšlikumu. Tomēr es vēlētos atkārtot jautājumu, kuru es uzdevu šā ziņojuma apspriešanas laikā Transporta un tūrisma komitejā. Tas attiecas uz jēdzienu ,,laba reputācija”, ko es ierosināju un vēlāk vienprātības interesēs atsaucu un ieteicu aizstāt to ar ,,ētikas normas”. Es nekādi neapstrīdu šo prasību; gluži pretēji, es piekrītu tam, ka no ir jāprasa, lai pārvadājumu vadītājs nebūtu izdarījis nekādus smagus kriminālnoziegumus vai Kopienas tiesību aktu pārkāpumus attiecībā uz autopārvadājumiem.

Taču es atbalstu termina maiņu, jo mēs pieņemam sliktu praksi profesijā, kas ir Eiropas ekonomikas nozīmīgākā nozare, kas rada labklājību un darbavietas un nodrošina cilvēku un preču mobilitāti.

Mums vajadzētu uzmanīgi pārdomāt, pirms pieņemam, ka kādam nav pietiekami laba reputācija profesionālās darbības veikšanai, ja tas nav pierādīts.

Otrkārt, es gribētu izcelt Grosch kunga ziņojuma nozīmi par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum. Regulas priekšlikumā ir definētas kabotāžas operācijas, pieliekot punktu pašreizējai tiesiskai neskaidrībai. Tajā ir atļautas trīs secīgas pārvadājumu operācijas septiņu dienu laikā starptautiskajos pārvadājumos. Taču mums ir jāiet tālāk, lai atceltu visus kabotāžas ierobežojumus un panāktu dalībvalstu tirgu lielāku liberalizāciju.

Nobeigumā es sajūsminos par birokrātijas samazināšanu, kas šajā jaunajā regulas priekšlikumā noteikta attiecībā uz jaunu, vienkāršotu Kopienas licences formātu, šīs licences kopijām un vadītāju apliecībām, jo tas samazinās aizkavēšanos, ko rada pārbaudes uz ceļiem.

Dāmas un kungi! Mums ir jāpadara pārvadājumu nozare efektīvāka un konkurētspējīgāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE). - (RO) Es gribētu apsveikt abus referentus par viņu darbu un pievērsties S. A. Ţicău ziņojumam. Es atzinīgi vērtēju kvalitātes kritēriju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai iekļaušanu ziņojumā, lai kvalificētu licencētus operatorus un neierobežotu viņu piekļuvi profesijai. Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par cilvēkiem, vai par precēm, autopārvadājumu operatora profesija ir saistīta ar neatņemamām darbībām Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības veicināšanai saskaņā ar Lisabonas mērķiem, lai veicinātu Eiropas telpas saimniecisko aktivitāti.

Es uzskatu, ka šīs Regulas īstenošanas rezultātā palielināsies darbavietu skaits, kā arī tiks sasniegts augstāks drošības līmenis un precizitāte attiecībā uz autopārvadājumiem Eiropas Savienībā. Vēlreiz apsveicu referenti!

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mēs šeit Eiropas Savienībā vienmēr lepojamies – un biežāk pamatoti nekā nepamatoti, – ka mēģinām atrast vidusceļu un strādāt kopā risinājuma meklējumos, un mums tas bieži izdodas. Tas ne vienmēr ir viegli. Šodienas kopīgajās debatēs par Ţicău kundzes un Grosch kunga ziņojumiem tam ir daži īpaši labi pierādījumi un arī daži ārkārtīgi slikti pierādījumi. 12 dienu noteikums un kabotāža ir minēti vairāk nekā vienreiz.

12 dienu noteikums ir labs; jācer, ka tas dos arī sociālus ieguvumus. Taču zināmai lētā tūrisma nozarei tas kļūst par arvien lielāku problēmu, un mēs gribam ievērot patērētāju intereses arī šeit. Mēs esam dzirdējuši par mēģinājumiem panākt labu kompromisu, kuram, iespējams, vajag vairāk laika. Ja tas ir tikai ierobežota laika jautājums – un tā tiešām ir, – tad varbūt mums arī vajadzētu izmantot šo laiku.

Tas pats attiecas uz kabotāžas noteikumiem. Mēs visi esam vienisprātis, ka gribam, lai dažādas infrastruktūras tiktu izmantotas labāk. Taču tas dabiski skar daudzas jomas, it īpaši pārvadājumu nozari, un tajā dalībvalstu intereses ir ļoti atšķirīgas. Es neesmu pilnīgi pārliecināts, vai tad, kad runa ir par kabotāžas jautājumu, šeit kādu nelielu lomu nesāk spēlēt ,,eiromitoloģija” – vienkārši tāpēc, ka tas tiek apspriests tik daudzus gadus. Es gribētu zināt, vai tiešām garajās kravas automobiļu rindās, ko mums nākas apdzīt uz ceļiem – vai mums aizliegts apdzīt, kā arī var gadīties, – ir tik tukšu braucienu, kā mums stāsta. Iespējams, būtu interesanti paskatīties uz karogu „es braucu bez kravas”.

Taču mūsu šodienas debašu kodols ir ne tik daudz tiesību akti, kurus mēs izskatām, kā tas, ko grib īstenot, piemērot un ieviest dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Gilles Savary (PSE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties abiem referentiem par lielisko darbu, ko viņi veikuši un tad cerēt, ka Francijas prezidentūras laikā šai ļoti svarīgajai ceļu paketei acīmredzot būs nākotne, un tiks pieņemts lēmums. Sākumā es vēlētos pievērsties diviem jautājumiem.

Pirmais no tiem ir kabotāža un datums, kad Eiropas Parlaments uzskata, ka ir tiesīgs sākt, citiem vārdiem sakot, automātiska liberalizācija 2014. gadā. No šāda viedokļa šeit pastāv dabiski kropļojumi starp perifērijas un tranzīta valstīm. Tādas valstis kā Francija, Vācija, un, iespējams, Austrija dabiski ir valstis, kurā kabotāža notiek visvairāk, un ir ļoti labi, ka mēs nupat esam izvēlējušies kabotāžas definīciju, kurā iekļauta kabotāža pēc starptautiska brauciena, taču tas nozīmē, ka sociālais jautājums noteikti radīs ievērojamus kropļojumus, jo autopārvadājumos pastāv izcelsmes valsts princips, ko piemēro, tiklīdz kāds pārvietojas. Tādēļ es domāju, ka būtu daudz gudrāk nogaidīt, kā bija iecerēts sākumā, Komisijas ziņojumu, kas dos mums iespēju uzskaitīt sociālos kropļojumus, pirms mēs lemjam par automātisku liberalizāciju.

Otrs jautājums attiecas uz autobusu braukšanas laika atlikšanu. Kā jau teicu, neiedziļinoties jautājumā, es atzīstu šo stāvokli par pretīgu. Izjūtot grupu spiedienu, tika iesniegts grozījums, ar ko groza tekstu, kas nav sākotnējais teksts. Šo jautājumu vajadzētu risināt ar jaunu Komisijas priekšlikumu, ar ko groza tā dēvēto ,,Markova ziņojumu”. Es vēlētos jums atgādināt, ka mēs esam iesnieguši grozījumu Markova ziņojumam regulas veidā, kad Markova ziņojums bija direktīva. Dāmas un kungi! Es – ak, tā bija regula, jums taisnība, tā bija regula – bet, jebkurā gadījumā, es domāju, ka formātam ir jābūt tādam pašam un ka mums nav jāpiesavinās paradums zem lobiju spiediena iesniegt grozījumus tekstiem, kas nav oriģinālie teksti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ari Vatanen (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es nesaku, ka dodu priekšroku Grosch kungam vai Ţicău kundzei, bet es runāšu par kabotāžu tāpat kā mans godājamais kolēģis Savary kungs. Šī diskusija par kabotāžu risinās jau daudzus gadus. Kā izteicās kāds nozares darbinieks, ,,Padome uzvedas kā gliemezis”; tas liecina, cik lēni Padome kustas šajā jautājumā, kamēr Parlaments beidzot ir apkopojis savu aktu. Kabotāža ir daudz svarīgāka nekā mēs varam iedomāties, un man jāsaka, ka es nevaru piekrist mana dārgā drauga Savary kunga viedoklim, kad viņš pauž bažas par sociālā tirgus kropļošanu.

Ja jūs neatļaujat kabotāžu, ko tas nozīmē? Tas nozīmē nevajadzīgi augstus pārvadājumu izdevumus, tas nozīmē, ka šurpu turpu braukās tukši kravas automobiļi.

Ko nozīmē ES? ES nozīmē atvērtu tirgu, un mums ir jārūpējas par ES iedzīvotājiem. Ja mēs samazināsim pārvadājumu izmaksas, tad tas nozīmēs, ka tas nāks par labu ES iedzīvotājiem, un mēs tādējādi pievienosim vērtību viņu ikdienas dzīvei.

Pašlaik daudzi cilvēki jautā: ,,Ko dara ES?” Parastie cilvēki burtiski dzenas pēc naudas, jo cenas kāpj.

Protams, tajā paša laikā mēs nevaram piemērot protekcionismu. Mums ir jādod cilvēkiem iespēja uzlabot dzīvi, un, ja mēs varam samazināt izmaksas, mūsu ekonomika uzlabosies un parastie cilvēki no tā iegūs. Tikai viens piemērs; tirdzniecībā starp Somiju un Krieviju visus pārvadājumus veic krievu automobiļu vadītāji, un tas nāk par labu Somijas iedzīvotājiem. Es nesaprotu, kāpēc Francijas iedzīvotāji – es stāvu abās nometnēs – nevarētu iegūt no kabotāžas. Tātad mums ir jāsaka „jā” nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  Radovan Žerjav, Padomes priekšsēdētājs. (SL) Protams, es pievienojos visiem tiem, kuri uzskata, ka šajā lietā nekavējoties ir jāpieņem lēmums.

Jāatzīst, ka kabotāža ir ļoti delikāts jautājums. Tas un arī cieņa pret atsevišķām dalībvalstīm noskaidrojās jūsu šodienas diskusijās. Vieni atbalsta pilnīgu liberalizāciju, citi aizstāv daļēju liberalizāciju, un vēl daži ir noteikti iebilst pret liberalizāciju.

Bez šaubām, mums ir svarīgi saskaņot viedokļus, neraugoties uz pastāvošajām domstarpībām. Mums ir jāņem vērā – un es no visas sirds tam piekrītu – arī mazie un vidējie uzņēmumi un it īpaši vides problēmas. Ar to es pirmkārt domāju tā dēvēto tranzīta kabotāžu, kaut gan es gribētu šo jautājumu atlikt.

Būtu absurdi – lai neteiktu, nepieņemami – redzēt uz ceļiem tukšas automašīnas. Tā kā šeit viedokļi atšķiras, manuprāt, pirms kabotāžas nozares pilnīgas liberalizācijas mums ir vajadzīgs vidusposms vai pārejas periods.

Protams, es ceru, ka rīt Parlaments pieņems ierosinātos grozījumus, kas palīdzēs saskaņot kabotāžas pakalpojumus Eiropas Savienībā, un it īpaši pieņems ierosinājumu par tukšu transportlīdzekļu satiksmes likvidēšanu, ko es jau uzsvēru un ko vēlos tagad uzsvērt vēlreiz. Tādējādi kabotāža būs iespējama arī atpakaļceļā.

Manuprāt, Parlamenta un Padomes domstarpības nav tik lielas, lai kavētu attīstību vai vienošanos relatīvi tuvākajā laikā.

Esmu vienisprātis arī ar tiem, kuri uzskata par ļoti svarīgu pārraudzību un kontroli šajā jomā. Manuprāt, arī to varētu saistīt ar elektronisko reģistru, kas vēl ir jāizveido, un šeit, man jānorāda, mēs esam ļoti tuvu, lai vienotos par grafiku un šī elektroniskā reģistra faktisko veidu. Tas attiecas arī uz tradicionālajiem kontroles paņēmieniem, piemēram, digitālo tahometru un ceļazīmi, par kuriem jūs droši vien jau zināt.

Arī pārkāpumiem ir svarīga nozīme, ja to rezultātā tiek aizliegta braukšana. Šeit mums acīmredzot ir jārīkojas ļoti piesardzīgi un saudzīgi, un, galvenais, ir jāsaprot sabiedrības.

Šeit neskaitāmas reizes tika minēts ,,12 dienu noteikums”. Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu arī šajā jautājumā. Taču mēs visi zinām, un tas šeit ir skaidri jāpasaka, ka notiek dialogs starp sociālajiem partneriem. Protams, mēs esam gatavi to apspriest, lai Padome un parlaments varētu vienoties pēc iespējas drīzāk.

Es gribētu vēlreiz pateikties abiem referentiem Grosch kungam un Žicću kundzei par konstruktīvo viedokļu apmaiņu.

Slovēnijas prezidentūra jebkurā gadījumā darīs visu iespējamo, lai saskaņotu dažādās intereses un nodrošinātu, lai galīgais kompromisa teksts veicina Eiropas autopārvadājumu nozares efektivitāti, un, man jāuzsver, konkurētspēju.

Tāda ir mana cerība, un es vēlos turpināt šo produktīvo dialogu un pēc iespējas drīzāk panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. (RO) Jūtos iepriecināts par vienošanos, ka parādās attiecībā uz šiem svarīgajiem autotransporta pārvadājumu paketes punktiem. Es runāju īpaši par reģistru un zināmu iespēju anulēšanu nopietnu likumpārkāpumu gadījumā. No otras puses, ir acīmredzams, ka jautājums par kabotāžu ir sarežģītāks. Neraugoties uz to, es gribētu jums atgādināt, ka pašlaik spēkā esošais uzskats par pagaidu kabotāžu rada ievērojamas tiesiskas neskaidrības. Šāda situācija minētajai nozarei nav pieņemama. Neviens likums nav nevainojams, bet Komisijas ierosinātais noteikums – trīs operācijas vienas nedēļas laikā pēc starptautiska pārvadājuma – vismaz ir skaidrs un daudz vienkāršāk kontrolējams.

Tas rada nevis vairāk vai mazāk kabotāžas katrā dalībvalstī atsevišķi, bet gan labāk veiktu kabotāžu, ko, no vienas puses, ir vieglāk kontrolēt, un, no otras puses, tā ir efektīvāka no loģistikas viedokļa. Tiem, kuri grib vairāk kabotāžas, es saku, ka iekšējais tirgus tiek veidots pakāpeniski un tam ir jāiet roku rokā ar saskaņošanu. Tā kā es pieminēju saskaņošanu, es gribētu jums atgādināt, ka daži jautājumi attiecībā uz fiskālo, algu un sociālo saskaņošanu attiecas vai nu uz dalībvalstu kompetenci, vai tos var panākt ar vienprātību. Attiecībā uz to mēs varam teikt, ka, ņemot vērā to, ka kabotāža pati par sevi ir pagaidu darbība, pilnīga atvērtība bez garantijām un aizsardzības pasākumiem atmetīs mūs atpakaļ šodienas tiesiskajā nedrošībā.

Tādēļ Eiropas Komisija atzīst, ka kabotāžas liberalizācija ir ilgtermiņa mērķis. No otras puses, mums ir stingrāk jāpārrauga notikumu gaita un mēs esam gatavi 2012. gadā sniegt ziņojumu šajā jautājumā.

Nobeigumā, es ievēroju daudzreiz paustās bažas attiecībā uz jautājumu par 12 dienām tūrisma braucieniem. Ja Eiropas Parlaments atbalstīs balsojuma atlikšanu par starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, Eiropas Komisija neiebildīs, jo mums tiešām pēc iespējas drīzāk ir vajadzīga vienošanās par reģistru un kabotāžu, taču tajā pašā laikā mums ir vajadzīga tikpat plaša, cik iespējama sociālo partneru vienošanās 12 dienu jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău, referente. (RO) Pirmkārt, es gribētu pateikties visiem kolēģiem par izteiktajiem viedokļiem. Es uzskatu, ka Regula par noteikumiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai var veicināt dalībvalstu normu saskaņošanu it īpaši attiecībā uz finansiālajām iespējām un profesionālo kompetenci, un tie atvieglos profesionālā stāvokļa savstarpējo atzīšanu, tādējādi paaugstinot autopārvadājumu pakalpojumu profesionalitāti un palielinot to drošību un kvalitāti.

Attiecībā uz 12 dienu atkāpi attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu vadītāju atpūtas periodu ir gaidāma attiecīga vienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, un tādēļ tiks iesniegti divi grozījumi ziņojumam par piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum, lai par tiem vienotos kopā ar sociālajiem partneriem.

Es gribētu vēlreiz pateikties kolēģiem par viņu runām, kā arī Komisijai un Padomei par sadarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika