Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 20. maijs - Strasbūra

15. Jautājumu laiks (Komisija)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0156/2008).

Komisijai ir uzdoti šādi jautājumi

Pirmā daļa

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 29, ko iesniedza Linda McAvan (H-0306/08)

Temats: Biodegvielas tirdzniecības metodes

Kādus pasākumus īsteno Komisija, lai pārtrauktu novērotās biodegvielas tirdzniecības metodes, kas izmanto ASV lauksaimniecības subsīdijas?

Šis paņēmiens saistīts ar biodīzeļa transportu no Eiropas uz ASV, kur tam pievieno degvielu, kas dod tirgotājiem iespēju pieprasīt ASV subsīdijas 11 pensus par vienu litru. Pēc tam to ved atpakaļ un pārdod lētāk nekā par vietējām cenām. Lēš, ka gandrīz 10 % biodegvielas eksporta no ASV uz Eiropu ir daļa no šīs blēdīgās shēmas. Tā nav nelikumīga darbība, bet tā apdraud Eiropas biodegvielas nozari. Tā ir saistīta arī ar nevajadzīgiem pārvadājumiem pāri Atlantijas okeānam, tādējādi palielinot siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Vai Komisijas ierosinātie ilgtspējas kritēriji atrisinās šo problēmu un noteiks par nelikumīgu tādas biodegvielas pārdošanu Eiropas tirgū, kas ir saistīta ar šo metodi?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Kaut gan Komisija nevar komentēt jautājumā minētās apšaubāmās prakses apmērus, tā pievienojas bažām par Amerikas Savienoto Valstu nodokļu subsīdiju ietekmi uz Eiropas nozari.

Šīs subsīdijas, šķiet, atbalsta visu no Amerikas Savienotajām Valstīm eksportēto un, starp citu, tur pārdoto biodegvielu neatkarīgi no tās izcelsmes.

Saskaņā ar nozares informāciju, ASV eksports uz Eiropas Savienību palielinājās no 100 000 tonnām 2006. gadā līdz 1 miljonam tonnu 2007. gadā, kas līdzinās aptuveni 15 % Eiropas tirgus.

Mans kolēģis komisārs P. Mandelson šo jautājumu jau vairākas reizes uzdevis savai ASV kolēģei tirdzniecības pārstāvei Susan Schwab. Viņš atbaalsta grozījumus ASV tiesību aktos kā iespējamo šīs problēmas risinājumu, piemēram, ierobežot subsīdijas līdz precēm, ko pārdod ASV. Līdz šim no Amerikas Savienoto Valstu puses nav nekādas kustības, u nodokļu kredīts joprojām ir spēkā.

Komisija būs gatava apsvērt pret subsīdijām vērstu izmeklēšanu, ja no Eiropas Savienības nozares saņems pienācīgi ar dokumentiem pamatotu sūdzību, kurā būs pietiekami pamatoti pierādījumi par izlīdzinošu subsidēšanu un kaitējumu.

Cienītā deputāte jautā, vai ilgtspējas sistēma, ko Komisija ierosina priekšlikumā direktīvai par atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, ko Komisija pieņēma šā gada janvārī, atrisinās jautājumā minētās tirdzniecības metodes radīto problēmu.

Atjaunīgo enerģijas avoti direktīvā noteiktās ilgtspējas sistēmas mērķis ir nodrošināt biodegvielu ilgtspēju. Tā veidota tā, lai veicinātu ilgtspējīgi ražotu biodegvielu izmantošanu, vienlaikus novēršot sliktas kvalitātes degvielas lietošanu. Jums vajadzētu atcerēties diskusiju par 35 %. Tādēļ ilgtspējas sistēma nevarēs vērsties pret tādām tirdzniecības metodēm, kas līdzinās cienītās deputātes jautājumā minētajai metodei.

  Linda McAvan (PSE). - Komisāres kundze! Priecājos, ka jūs strādājat ar mums. Man šķiet, tas ir skandāls, un tā ir ņirgāšanās par visu to darbu, ko mēs darām attiecībā uz klimata pārmaiņām. Attiecībā uz ilgtspējas kritērijiem, ja mums ir gāzes ekonomijas kritērijs, vai šādas biodegvielas atbildīs šim kritērijam, jo tās ir pārvadātas pāri un atpakaļ Atlantijas okeānam, palienot siltumnīcefekta gāzi no kuģošanas emisijas, kas pašlaik ir 5 % no pasaules CO2 emisijas?

Ja mums ir jāgaida nozares sūdzība un mēs uzsākam procedūru par nelikumīgām subsīdijām, cik ilgu laiku tas prasīs? Baidos, ka, kamēr mēs kaut ko izdarīsim, Eiropas nozare būs beigusi pastāvēt.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Atjaunīgo enerģijas avotu direktīvā iekļautā siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķina metodē, salīdzinot tās ar izrakteņu degvielu emisiju, ir veidota saskaņā ar tā dēvēto dzīvescikla pieeja, kur arī tiek ņemts vērā emisijas līmenis, kāds rodas, pārvadājot biodegvielas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Attiecībā uz to atļaujiet man vēlreiz atgādināt, ka viens no biodegvielu politikas mērķiem ir pārvadājumu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 30, ko uzdeva Johan Van Hecke (H-0332/08)

Temats: Eiropas pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajām personām

2005. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rakstisku deklarāciju par Eiropas pārtikas palīdzības programmas vistrūcīgākajām personām ilgumu. Šī deklarācija ne tikai atbalstīja pastāvīgu pārtikas palīdzības programmu un gada budžetu, bet arī aicināja to paplašināt. Lai nodrošinātu līdzsvarotu pārtikas devu sadali, Eiropas Parlaments aicināja attiecināt programmu uz jaunām nozarēm, piemēram, cūkgaļu, mājputnu gaļu un olām.

Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārei Mariann Fischer Boel bija uzdots īstenot šo deklarāciju. Pēc trim gadiem situācija ir tāda, ka vēl nav nekādu pazīmju par jaunas regulas pamatu, un ir īstenoti tikai pieticīgi pasākumi. Pagaidām vispār nav skaidrs, kāds ir pieejamais budžeta finansējums.

Pārtikas palīdzība ir lielā mērā Eiropas Savienības uzdevums, jo 16 % iedzīvotāju tur dzīvo aiz nabadzības robežas. Vai Komisija var nodrošināt Eiropas mēroga pārtikas atbalsta programmu? Starp citu, vai tā iesaistīsies dialogā ar Eiropas NVO, kas darbojas šajā jomā?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Jau divdesmit gadus Eiropas pārtikas palīdzības programma ir devusi lielu ieguldījumu nepietiekami paēdušo cilvēku pārtikas vajadzību īstenošanā Kopienā.

2006. gada 4. aprīlī šis Parlaments pieņēma atbalsta deklarāciju attiecībā uz Eiropas pārtikas programmu visnabadzīgākajiem cilvēkiem. Šajā deklarācijā izteikts aicinājums Komisijai un Padomei nodrošināt daudzgadu budžeta piešķīrumu un īstenot virkni elastīgu pasākumu programmas pārvaldībā. Spēcīgs bija uzsvērta arī nepieciešamība nodrošināt trūcīgajiem cilvēkiem līdzsvarotu ditētu.

Šī programma patiesībā sākās 1987. gadā kā ārkārtas pasākums lauksaimniecības ražojumu bagātīga pārpalikuma laikā. Pirmajos gados pārtikas palīdzības programma galvenokārt pamatojās uz piegādi no intervences krājumiem. Tā kā iepriekšējos gados krājumi ir samazinājušies sekojošās kopējās lauksaimniecības politikas reformas rezultātā, Komisija ieviesa virkni pārmaiņu, lai nodrošinātu šīs sistēmas nepārtrauktību, un vien no šīm pārmaiņām bija iespēja iepirkt tirgū produktus, kas nav pieejami no mūsu intervences krājumiem, produktu apmaiņa vienā ģimenē un iespēja jaukt vai iekļaut intervences produktus tirgū nopirktajos produktos.

Arī budžets tika pielāgots, lai īpaši ņemtu vērā Eiropas Savienības neseno paplašināšanos. Tas palielinājās no EUR 213 miljoniem 2004. gadā līdz EUR 305 miljoniem šogad, 2008. gadā. Tādēļ Komisija darīja visu, lai turpinātu darboties uz intervences krājumiem pamatota programma, neraugoties uz šo krājumu izzušanu. Tātad patiesībā mēs varam teikt, ka mēs spiežam programmu līdz pēdējam.

Tagad ir pienācis laiks pārdomāt šīs programmas nākotni, nezaudējot tās kopainu. Ar šādu mērķi Komisijas dienesti jau strādā pie ietekmes novērtējuma, pārbaudot iespējas nākotnei. Apspriešana internetā piesaistīja izraisīja milzīgu skaitu dalībnieku, kuri deva vairāk nekā 12 000 atbilžu, un tas pierāda Eiropas iedzīvotāju lielo interesi par šo ierosmi.

NVO patieesībā bija izšķiroša nozīme programmas īstenošanā, un tās būs galvenās dalībnieces arī turpmāk. Seminārā, kuru mēs organizējām aprīlī, tās izteica vēlēšanos saglabāt pārtikas atbalsta programmu Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pārvaldībā, un tās uzsvēra arī nepieciešamību ieviest sava veida daudzgadu līdzekļu piešķīrumu un piegādāt plašāku sortimentu dažādu produktu. Tagad mēs izskatām šīs NVO prasības un joprojām saglabāsim ciešus sakarus ar tām.

Pēc ietekmes novērtējuma pabeigšanas esmu nodomājusi septembrī iesniegt Eiropas Parlamentam priekšlikumu, kas dos iespēju turpināt šo sistēmu, taču uz ļoti stingra pamata nākotnei. Tātad es ļoti pateicos par jūsu uzmanību un interesi par šo ļoti svarīgo sistēmu.

  Johan Van Hecke (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties komisāres kundzei par šo ļoti skaidro, izsmeļošo atbildi, kurā dotas izredzes uz arī šīs pārtikas palīdzības programmas lielāku ilgtspēju, pamatojoties uz pašreiz notiekošo novērtējumu.

Es tikai gribēju jautāti, vai šajā novērtējumā ir ņemts vērā arī tas, ka liels skaits cilvēku joprojām ir acīmredzot atkarīgi no šīs pārtikas palīdzības programmas un ka gandrīz 16 % no Eiropas iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības robežas, un vai ir ņemta vērā arī pašreizējā pārtikas krīze un pārtikas cenu iespaidīgais kāpums?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Mēs ņemam vērā visu informāciju, ko iegūstam, ļoti atklāti pieejot šim procesam. Pašreizējie skaitļi liecina, ka 13 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā izmanto šo īpašo sistēmu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Ciktāl mēs varam spriest, pieprasījums pašlaik nemazinās.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Daudzos gadījumos tieši bērni ir tie, kuri visvairāk cieš no nabadzības. Pārtikas trūkums vājina ne tikai fizisko attīstību, bet arī spēju koncentrēties un mācīties skolā. Savukārt tas var ietekmēt bērna turpmākos panākumus dzīvē. Kādi pasākumi saskaņā ar plānoto pārtikas palīdzības programmu tiek veikti šajā problēmu zonā, lai strādātu, piemēram, ar skolu palīdzību?

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Esmu pārliecināts, ka tas būs labs priekšlikums, jo īpaši tāpēc, ka jūs minējāt līdzsvarotu diētu. Ir ļoti svarīgi, ka tai ir pievērsta galvenā uzmanība. Attiecībā uz to Komisija varētu pievienot vēl vienu svarīgu punktu, un tas ir, pievērsties svaigai, organiskai ražošanai. Ikvienam ir tiesības ēst pārtiku, kas var būt nedaudz dārgāka, bet ir daudz veselīgāka. Kādā mērā jūs to ievērosit?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Pirmkārt, tas, ko mēs pašlaik darām, ir visu mūsu rīcībā esošo ideju un informācijas novērtēšana.

Saistībā ar to mēs censāmies spriest, vai mūsu nauda ir jāvērš īpašā virzienā. Mēs vēl neesam pabeiguši iekšējās diskusijas, bet varu teikt attiecībā uz bērniem: man šķiet ārkārtīgi svarīgi, ka mēs vispirms nodrošinām, lai mūsu jaunie cilvēki būtu labi paēduši, un tādēļ mēs šogad publicēsim kādu ieceri (un es ceru, ka tā tiks pilnībā atbalstīta) par augļu sistēmu skolā, līdzfinansējot dalībvalstis, kuras var piedāvāt noteikta vecuma bērniem kādu augli skolā. Man šķiet, ka tā ir vispārēji laba doma, kas ieaudzinās jauniešos labu paradumu, kuru, jācer, viņi ievēros visu mūžu.

Attiecībā uz īpašas prioritātes piešķiršanu organiskajai ražošanai. Man šķiet, ka mums ir jāizdara izvēle starp divām ugunīm, jo, ja mēs izvēlamies organisku, mēs iegūstam mazāk pārtikas, un es domāju, ka būs ļoti grūti izlemt.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 31, ko iesniedza Alain Hutchinson (H-0338/08)

Temats: Spekulācija un pārtikas krīze

Finanšu spekulācija ir galvenais factors, kas izraisa cenu kāpumu un pasaules pārtikas krīzi. Neapstrādāto lauksaimniecības preču tirgus piesaista aarvien lielāku ieguldījumu fondu interesi.

Vai Komisija ir gatava pieņemt, ka dažu cilvēku labumam tādas lauksaimniecības preces kā rīsi vai kvieši kļūst par spekulācijas objektu, kamēr tajā pašā laikā miljoniem cilvēku mirst badā?

Vai tā ir nodomājusi īstenot praktiskus pasākumus, lai darītu galu visām finanšu spekulācijām, kuras tieši apdraud miljoniem cilvēku pārtikas drošību?

Vai tā ir nodomājusi atbalstīt starptautiska mēroga sistēmas ieviešanu, kas aizliedz valstīm ierobežot lielos krājumos esošu pārtikas produktu eksportu, un, plašāk runājot, aizliedz tādu politiku, kuras tiešs rezultāts ir visneaizsargātāko iedzīvotāju nespēja īstenot viņu tiesības uz pārtiku?

Otrā daļa

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Komisija tiešām ir ļoti nobažījusies par pašreizējo augsto cenu ietekmi gan Eiropas Savienībā, gan plašākā pasaules mērogā. Jaunattīstības valstis un visneaizsargātākie iedzīvotāji patiesībā saņem ļoti nesamērīgu triecienu, kura sekas ir bads, nepietiekams ēdiens un sociāls nemiers.

Paziņojums, ar kuru Komisija iepazīstināja šodien, mēģina analizēt šo augsto cenu pirmcēloņus. Komisija ir nākusi klajā ar virkni ierosmju, lai apkarotu šī pārtikas cenu šoka īstermiņa ietekmi, palielinātu lauksaimniecības piegādes un ilgtermiņā nodrošinātu pārtikas drošību, kā arī atbalstītu globālos centienus novērst cenu kāpuma ietekmi uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

Attiecībā uz pirmcēloņiem – ir daudz faktoru, kas reizē samazina pasaules piegādes: nelabvēlīgi laika apstākļi lielākajās labības ražotāju un eksportētāju valstīs, galvenokārt Krievijā un Ukrainā, ko agrāk dēvēja par Padomju Savienības maizes klēti. Trīs gadus pēc kārtas nelabvēlīgi laika apstākļi valda Austrālijā. Mums ir augstākas enerģijas cenas. Mums bija lēnāks ražas pieaugums un palielināts patēriņš pasaulē. Šie tiešie piedāvājuma un pieprasījuma ietekmes faktori ievērojami ietekmēja neapstrādāto lauksaimniecības produktu cenas un to pieaugumu, ko mēs vērojam.

Uz pārtikas cenu kāpuma fona un finanšu tirgus krīzes sākumā palielinājās aktivitāte ar neapstrādātām lauksaimniecības precēm saistītos finanšu tirgos, lai nodrošinātos pret cenu risku vai dažādotu ieguldījumu portfeļus. Šīs aktivitātes varēja izraisīt pastiprinātas cenu svārstības un nenoteiktību termiņnoguldījumu un tūlītējas piegādes lauksaimniecības preču tirgos, un tās palielināja sākotnējās cenu svārstības, tomēr to ietekme uz ilgtermiņa cenu veidošanos joprojām ir neskaidra. Tātad šodienas paziņojuma Komisija apņemas stingri pārraudzīt spekulatīvu ieguldītāju darbības ar nepastrādātām lauksaimniecības precēm saistītos finanšu tirgos un to ietekmi uz cenu svārstībām.

Paziņojumā ir norāde, ka dažas eksportētājas valstis ir reaģējušas uz cenu kāpumu, faktiski ierobežojot eksportu. Indija ir noteikusi eksporta aizliegumu, Vjetnama un Taizeme noteikušas rīsu eksporta ierobežojumus, Indonēzija piemērojusi eksporta nodokļus palmu eļļai, un Kazahstāna aizliegusi kviešu eksportu. Šādu nodokļu un eksporta aizliegumu mērķis ir pasargāt vietējo tirgu no īstermiņa piegādes paŗtraukumie un cenu šoka. Taču tas vēl vairāk sašaurina starptautiskos lauksaimniecības tirgus, īpaši kaitējot pārtiku importējošām jaunattīstības valstīm. Vidējā laikposmā šādi ierobežojumi, bez šaubām, raida nepareizus tirgus vēstījumus, samazinot lauksaimnieku vēlmi ieguldīt un palielināt ražošanu un veicinot reģionālo tirgu nelīdzsvarotību.

Jautājums par eksporta ierobežojumu ārkārtīgi nelabvēlīgo ietekmi ir jāizvirza nākamajās PTO sanāksmēs un citos atbilstīgos pasaules forumos. Komisija joprojām ir pārliecināta, ka Dohas sarunu kārtas jaunattīstības valstīm ir iespējami ievērojami ieguvumi jaunu tirgus iespēju ziņā, kas palīdzētu radīt papildu eksporta ienākumus, veicinātu lauksaimniecības ražošanu un atvieglotu piekļuvi pārtikai, tādējādi atvieglojot pašreizējo pārtikas cenu kāpumu. Tādēļ Komisija turpinās darbu pie visaptveroša un līdzsvarota Dohas darījuma.

Komisija tic, ka tā var paļauties uz šī Parlamenta atbalstu šodienas paziņojumā noteiktajam politikas virzienam kā pamatam to sarežģījumu risināšanai, ar kuriem mēs sastopamies šajā situācijā, kad dažās jomās cenas faktiski kāpj līdz griestiem.

  Alain Hutchinson (PSE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Paldies par šo nosacīti garo un interesanto atbildi. Neraugoties uz to, attiecībā uz vienu no elementiem, kas izraisīja šo finanšu spekulāciju krīzi ar lauksaimniecības produktiem, es gribētu jums jautāt, vai pēc dažu Eiropas banku – īpaši KBC un Deutsche Bank – skandalozās uzvedības, kuras, kā jūs zināt, ievietoja galīgi „neētisku” reklāmu par spekulāciju ar pārtikas precēm... Es gribētu jautāt, kā Komisija domā rīkoties šajā gadījumā?

6. maijā es kopā ar kolēģi Carlotti kundzi uzrakstīju vēstuli priekšsēdētājam J. M. Barroso, uz kuru vēl neesmu saņēmis apstiprinājumu, bet es ceru kādu dienu saņemt atbildi. Vēstulē bija izteikts lūgums un ierosinājums īstenot jebkādus pasākumus, kas vērsti uz aizliegumu, un es lasu tekstu: „...finanšu instrumentu piedāvāšana, izplatīšana vai reklamēšana Eiropas Savienībā, tostarp ieguldīju apdrošināšana un īpaši ar ieguldījumu fondiem saistīti apdrošināšanas produkti, ja ienākumi no tiem ir tieši saistīti ar spekulācijām pārtikas izejvielu cenu paaugstināšanai.”

Vai jūs varētu man pateikt, kādi ir Komisijas nodomi šajā lietā?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Es runāšu ļoti īsi, jo es tam pieskāros jau pirmajā runā. Tas varētu būt iemesls, kādēļ tā bija diezgan gara. Komisija šodienas paziņojumā apņemas cieši pārraudzīt spekulatīvo ieguldītāju darbības ar neapstrādātām lauksaimniecības precēm saistītos finanšu tirgos un šo spekulāciju ietekmi uz cenām.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Mēs kā patērētāji uzreiz jūtam katra cenu kāpuma ietekmi. Tomēr visā cenu ķēdē, kur notiek spekulācijas, ir uzvarētāji un zaudētāji, un lauksaimniecības izstrādājumu ražotāji visbiežāk atrodas zaudētāju pozīcijās.

Jūsuprāt, ko varētu darīt, lai nodrošinātu lauksaimniecības izejvielu cenu kāpuma samērību ar vispārējo cenu paaugstināšanos – citiem vārdiem sakot, lai nodrošinātu taisnīgas neapstrādāto lauksaimniecības preču cenas un lauksaimniekiem būtu pieklājīga dzīve?

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Pilnībā atzīstot jautātājas labo motivāciju un šī jautājuma ārkārtīgo sarežģītību, vai komisāres kundze varētu mums apstiprināt, ka ne viņai, ne viņas kolēģiem Komisāru kolēģijā nav nodoma iejaukties lauksaimniecības preču tirgū ar tādu rīcību, kas var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, ja tiks uzņemts šāds kurss?

Mēs piekrītam beigām, bet nepiekrītam līdzekļiem, kā pie tām nonākt – tā es gribētu teikt jautātājai.

  Mariann Fischer Boel , Komisijas locekle. − Es pilnīgi piekrītu izvirzītajam jautājumam par ietekmi uz galveno ražotāju, lauksaimnieku. Stāvoklis patiesībā ir tāds, ka mēs vērojam pieaugumu, īpaši graudaugu nozarē. Runājot par šīm ārkārtīgi augstajām cenām, es vienmēr vēlos mazliet ieskatīties pagātnē, lai redzētu, kā cenas ir attīstījušas; un iepriekšējos 30 gados cenas visu laiku ir samazinājušās no sākotnējā ražotāja.

Tas nenozīmēja, ka cenas nav paaugstinājušās mazumtirdzniecības sektorā. Bet ja jūs salīdzināt graudaugu cenas 1975. gada un šodienas cenas, un skatāties uz fiksētajām cenām, tad, salīdzinot ar šodienu, 1975. gadā cenas bija divreiz augstākas. Mēs redzam situāciju, kad cilvēki ir pieraduši pie tā, ka Eiropā vidēji, šķiet, tikai 14 % no ienākumiem tiek tērēti pārtikai, un arī šis skaitlis visu šo laiku ir samazinājies.

Ja paziņojumā tiek minēts par nodomiem rīkoties, tad, bez šaubām, mums ir jāaplūko visa ķēde. Par šīs situācijas pārraudzību atbild konkurences komisārs, un pašlaik mēs nezinām, vai rezultāts būs pozitīvs vai negatīvs. Taču mēs vērosim visus iemeslus cenu kāpumam ko esam pieredzējuši kopš pagājušā gada augusta.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 32, ko iesniedza Avril Doyle (H-0271/08)

Temats: Paziņojums un Lisabonas līgums

Saistībā ar D plānu nesen tika publiskots paziņojums ,,Debate Europe” – Saistībā ar D plānu un neseno pziņojumu „Debate Europe” – veidojot D plāna demokrātijai, dialogam un debatēm pieredzi”, vai Komisija var ziņot par tās komunikācijas stratēģiju saistībā ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu? Kādus konkrētus pasākumus Komisija ir īstenojumsi, lai nodrošinātu Lisabonas līgumu netraucētu ratifikāciju?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Attiecībā uz jautājumu par D plānu un paziņojumu par ,,Debate Europe” atļaujiet pateikt, ka es uzskatu par mūsu pienākumu kopā ar dalībvalstīm un citām ES institūcijām ziņot iedzīvotājiem par visām mūsu politikas nozarēm un nostājām. Kaut gan dalībvalstis, bez šaubām, ir galvenās atbildīgās, arī Komisijai jābūt gatavai informēšanai un skaidrojumiem.

Mūsu nesenais paziņojums ,,Debate Europe” ir paredzēts aktīva dialoga veicināšanai starp iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem, un, kaut gan tajā nav īpaši minēts Lisabonas līgums vai tikai Lisabonas līgums, saskaņā ar ,,Debate Europe” veiktos pasākumus var saistīt ar Līguma apspriešanu.

Līgums ir viena no mūsu informācijas prioritātēm 2008. gadam. Mūsu pasākumi ir decentralizēti un diferencēti, lai pielāgoties reālajam stāvoklim katrā no mūsu dalībvalstīm, un tā ir principa ,,kļūt vietējam” darbība praksē.

Mūsu pārstāvji ir strādājuši ar katras dalībvalsts un parlamenta informācijas birojiem, lai izveidotu valsts komunikācijas plānus, atbildot uz dažādām vajadzībām, un pasākumos bija iekļauta arī sakaru uzturēšana ar ieinteresētajām pusēm, žurnālistu apmācība, informācijas publicēšana un izplatīšana, diskusijas ar pilsonisko sabiedrību un pasākumi skolās un universitātēs.

Mēs esam sagatavojuši plašu atbalsta materiālu klāstu, kurā iekļautas PowerPoint prezentācijas, runu fragmenti, jautājumi un atbildes, faktu lapas dažādās jomās – viss ar mērķi palīdzēt informācijas sniedzējiem, nodrošinot faktus par attiecīgajiem jautājumiem.

Un arī no Briseles, kā jums zināms, Komisija ir izveidojusi tīmekļa vietni, kas paredzēt Līgumam 23 oficiālajās valodās, un mūsu tiešsaistes forums ,,Debate Europe” nesen atsāka darbu ar diskusiju par Līgumu, apliecinot, ka tā ir viena no populārākajām jomām ar daudziem tūkstošiem komentāru.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Paldies, komisāres kundze! Tad kāpēc ,,Debate Europe” nedarbojas? Īrijā nogurdinošs laiks tiek patērēts, darbojoties pret grūtību – nereti tās ir svarīgas pašas par sevi, bet tām nav nekāda sakara ar Lisabonas līgumu – uzskaitījumu, kas tīši vai netīši izraisa bailes un apjukumu, un tas ļoti nopietni samazina Lisabonas vēstījuma labvēlību. Un zināšanas parādās ES referendumos. Balsotāju paļāvība un savām zināšanām par Lisabonas līgumu ir ārkārtīgi svarīga šā referenduma labam iznākumam, jo nobalsot ,,jā” ir pirmajā vietā tiem, kuri vispār ir nolēmuši balsot.

„Zināšanu līmenis par Līgumu, kā liecina [Īrijas] sabiedrības viedoklis vairāk līdzinās Nicai 1 nekā Nicai 2,” tie ir profesora Richard Sinnott vārdi, ne manējie. Neraugoties uz „Debate Europe”, komisāres kundze, tā kā Komisija un dalībvalstis pašlaik nožēlojamā kārtā nav sniegušas deviņdesmit procentiem mūsu iedzīvotāju informāciju par Eiropu un to, kā tā strādā, un izpratni par tās pašreizējiem Līgumiem, tad kā jūs iesakāt mums tagad paziņot par šo pašu Līgumu grozījumiem, grozījumiem Eiropai, lai nodrošinātu Lisabonas līguma ratifikācijai vajadzīgo zināšanu līmeni? Mēs neuzrunājam Eiropu; kā mēs paziņosim Eiropai par grozījumiem, kurus neviens nesaprot? .

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Pirmkārt, partnerība ir atslēgas vārds. Mēs to nevaram paveikt no Briseles; mēs nevaram to darīt tikai no Komisijas puses – mums ir jāstrādā kopā, paziņojot par kopīgi pieņemtajiem lēmumiem. Man šķiet, ka Komisijai un institūcijām ir uzticēti atšķirīgi uzdevumi salīdzinājumā, piemēram, ar ministriem, kuriem, bez šaubām, ir jābūt uz vietas gan Īrijā, gan citās dalībvalstīs, lai palīdzētu, paskaidrotu, uzklausītu un informētu par apkārt notiekošo.

Man šķiet, ka tādā gadījumā, ja jūs sākat ar paziņojumiem par grozījumiem, es baidos, ka jūs jau esat zaudējusi klausītājus. Mana pieredze liecina, ka daudz vieglāk ir tad, ja jūs skaidri stāstāt par lietas būtību, un tas ir tieši tas, ko cenšas darīt arī jūsu pārstāvniecības birojs Īrijā – informēt par dažādiem svarīgiem jautājumiem. Es zinu, ka pēc uzaicinājuma uz konkursu viņi piedalījās, šķiet, 20 dažādās vietējās sanāksmēs, kurās iesaistīja arī politiķus, īru politiķus, lai censtos izplatīt informāciju un iesaistītu viņus dažādās svarīgās lietās. Varbūt ar to nepietiek, bet mums joprojām ir jāievēro šis virziens. Bez šaubām, es domāju, ka saistība ar plašsaziņas līdzekļiem ir viena no vissvarīgākajām lietām. Tajā pašā laikā ir svarīgi ievērot ļoti īpašos likumus un noteikumus, kādi ir pie jums Īrijā, ja ir runa par debatēm pirms referenduma, un mēs, protams, cenšamies darīt arī to.

Bet mums ir pienākums sazināties un saistīties ar iedzīvotājiem attiecībā uz institūciju politiku un ieņemto nostāju, un es ceru, ka mēs to varēsim darīt roku rokā. .

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Vai ir tirgus pētījumu atzinumi un viedokļu aptaujas, kas liecina, kāda informācija par šo Reformu līgumu tiešām ir vajadzīga Eiropas iedzīvotājiem? Vai tā vērsta arī uz Eiropas politiķiem, sākot no municipalitāšu un beidzot ar Eiropas līmeni? Kāda informācija ir vajadzīga, un ko jūs darāt galvaspilsētu informācijas birojos, lai varētu uzlabot sniegtās informācijas diapazonu?

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Komisāres kundze! Jūs minējāt referendumu Īrijā, un pēc trim nedēļām viņiem šajā valstīt notiks ļoti svarīgs, varbūt izšķirošs balsojums. Mēs visi atceramies, kāds bija referenduma rezultāts par Nicas līgumu šajā ES ļoti draudzīgajā valstī pirms 10 gadiem.

Kāda mācība ir gūta no šīs neveiksmīgās pieredzes, un kā Komisija piedalās debatēs, kas pirms referenduma notiek Īrijā?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Liels paldies par šiem atbilstīgajiem jautājumiem. Kā ar zināšanām par sabiedrības viedokli? Protams, mums ir Eurobarometer aptaujas, kas dod mums daudz norāžu un kur mēs varam noteikt dažas informācijas vajadzības. Turklāt dažādas aptaujas tiek veiktas, protams, arī katrā dalībvalstī, lai vairāk uzzinātu par detaļām un pielāgotu tās valstij. Tādēļ es domāju, ka mums ir tiešām labs zināšanu pamats par to, ko sagaida iedzīvotāji un kas viņiem ir vajadzīgs informācijas jomā, kaut gan man šķiet, ka tas var nedaudz atšķirties dažādās dalībvalstīs.

Es domāju, ka viena no Īrijā gūtajām mācībām bija nepieciešamība ļoti plaši iesaistīties un ka tāpēc tika nodibināts Nacionālais forums; manuprāt, gan es pati, gan priekšsēdētājs J. M. Barroso, nesen apmeklējot Īriju, mēģināja iesaistīt un uzklausīt Nacionālo forumu un tā vajadzības, un ar mūsu pārstāvniecības biroja palīdzību mēs cenšamies izpildīt šīs vajadzības, tajā pašā laikā ievērojot, ka situācija pēc referenduma vienmēr ir ļoti īpaša – piemēram, jums ir jāievēro arī McKenna tiesību akti, kas ir spēkā Īrijā. Tas, bez šaubām, ierobežo vai ļoti skaidri nosaka, ko var darīt ministri vai valdība.

Tajā pašā laikā mums ir vispārējs pienākums iesaistīties un sniegt informāciju, un šo pienākumu mums nevar atņemt, un man šķiet, ka tā mēs esam iemācījušies, kā saistīties ar Nacionālo forumu un kā paveikt vairāk, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un īpaši iesaistot jauniešus un arī sievietes, jo mūsu pieredze liecina, ka viņas ir tās, kuras jūtas ļoti atsvešinātas un tālas no debatēm. Tieši šeit mums ir jāizmanto mūsdienīgi komunikācijas līdzekļi, piemēram, internets – vēl viena mācība ir tāda, ka mums ir jāiesaistās ar interneta palīdzību.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 33, ko uzdeva Justas Vincas Paleckis (H-0301/08)

Temats: Ciešāka sadarbība starp Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecībām

Komisija cenšas palielināt iedzīvotāju iesaisti diskusijās par ES jautājumiem. Šā gada aprīļa sākumā Komisija paziņoja par ,,Debate Europe” ierosmi. Tās nodoms ir vēl vairāk paplašināt ES dalībvalstu līmenī īstenotos pasākumus: konsultēt iedzīvotājus, sniegt informāciju, zināšanas un priekšstatus par ES un nodrošināt vēlētājiem iespējas tikties ar ES ierēdņiem.

Dažās ES galvaspilsētās apgalvo, ka Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecības vāji sadarbojas tad, kad ES iedzīvotājiem ir jāsniedz priekšstats par ES notiekošo un jāiepazīstina ar tās programmu, iestādēm un dalībvalstīm. Komisijas un Parlamenta pārstāvniecības nereti darbojas atsevišķi, dublējot viena otras pasākumus un neīstenojot lielus kopīgus projektus.

Tā kā tuvojas Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanas, vai tiek īstenoti pasākumi sadarbības uzlabošanai starp Komisijas un Parlamenta pārstāvniecībām dažādās valstīs? Ja jā, tad kas tieši tiks darīts?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − 2008. gads ir ļoti svarīgs gads visām institūcijām, lai sagatavotos Eiropas nākamgada vēlēšanām. Mūsu visu interesēs ir strādāt kopā, lai panāktu vislabāko rezultātu 2009. gada jūnijā. Darbam, ko sāka nesenais paziņojums „Debate Europe”, veicinot aktīvu dialogu par Eiropas jautājumiem starp iedzīvotājiem un lēmējiem, ir jādod ieguldījums šajā lietā.

Taču Komisija un Parlaments jau strādā ciešā partnerībā šajās jomās gan Briselē, gan mūsu pārstāvniecības un informācijas birojos dalībvalstīs. Pagājušajā mēnesī mūsu dienesti izveidoja jaunu darba grupu, lai iespējami palielinātu mūsu pasākumu kopējo ietekmi un censtos nostiprināt sadarbību starp Komisijas un Parlamenta pārstāvniecībām un birojiem. Mēs gatavojamies pārskatīt 2001. gada rīcības kodeksu par darba attiecībām, kas mums pavērs jaunus ceļus ciešākai sadarbībai un atvieglos tādu līdzekļu kopīgu lietošanu kā audiovizuālie un preses pārvaldības instrumenti.

Mēs esam uzticīgi arī tādam uzdevumam kā kopīgas mītnes – tā dēvētās ,,ES mājas – dalībvalstīs, un divdesmit piecās no divdesmit septiņām dalībvalstīm mūsu birojiem ir kopīgas telpas vienā ēkā. Kā jūs zināt, mēs esam iesaistīti izmēģinājuma projektā trīs no šīm Eiropas mājām – Madridē, Dublinā un Tallinā – ar kopīgu telpu, ko mēs dēvējam par ,,Eiropas publisko telpu”. Mēs varējām paplašināt darbības jomu, iesaistoties arī kultūras, zinātnes un jaunatnes pasākumos. Tagad mums ir pirmais ziņojums par šo izmēģinājuma projektu ar Eiropas publiskajām telpām. Tas šķiet ļoti labvēlīgs, un mēs turpināsim šādi strādāt.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Paldies, komisāres kundze, par jūsu izsmeļošo un skaidro atbildi. Esmu pārliecināts, ja jūs pēc rakstura esat optimiste. No otras puses, jūsu amats Komisijā arī prasa optimismu. Esmu pārliecināts, ka jūs šogad paļaujaties uz Lisabonas līguma ratifikāciju visās valstīs.

Es gribēt jautāt, kāda, pēc jūsu domām, būs atšķirība starp Eiropas Parlamenta 2004. gada un nākamgada vēlēšanām, ievērojot to, ka tās, ļoti iespējams, notiks pēc Lisabonas līguma ratifikācijas?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Es būšu ļoti atklāta. Man šķiet, ka arī mums no Komisijas puses ar pārstāvniecības biroju palīdzību ir daudz vairāk jāiesaistās vēlētāju mobilizācijā, lai nodrošinātu lielāku vēlētāju skaitu. Mēs nevaram būt pārmērīgi piesardzīgi. Manuprāt, mums visiem jāsaka, ka mēs gribam, lai Eiropas iedzīvotāji izmanto savas tiesības vēlēt, un tāpēc mēs saistīsimies ar visām dalībvalstīm – atkal partnerībā, neieņemot politisku nostāju, bet tiešām tikai tādēļ, lai mobilizētu vēlētājus.

Mēs kopā ar Eiropas Parlamentu, izmantojot Informācijas un saziņas iestāžu grupu, mēģinām noskaidrot, kā to paveikt. Parlaments jau ir nācis klajā ar labi izstrādātu un komplicētu EP vēlēšanu plānu, un mēs tajā dosim ieguldījumu vislabākajā iespējamajā veidā, izmantojot visus mūsu līdzekļus un it īpaši mūsu pārstāvniecības birojus. Kopā ar Parlamentu mēs varam nodrošināt vēlētāju skaita palielināšanu.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Es vēlētos norādīt, ka informācijas kampaņai ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi tās materiāli būtu sagatavoti visās ES valodās. Es ļoti ceru…

ENMargarita Starkevičiūtė (ALDE).. Varbūt jūs nevarat mani dzirdēt, jo es redzu, ka komisāre ir aizņemta.

Es tikai gribēju pateikt, ka ir grūti saņemt informāciju leituviešu valodā, jo es šeit pārstāvu Lietuvu. Ja jūs mēģināsit zvanīt uz Europe Direct bezmaksas tālruni un uzdosit jautājumu lietuviešu valodā, jūs saņemsit norādi pusstundu pagaidīt. Ir grūti atrast grāmatas lietuviešu valodā pat šeit, Parlamenta apmeklētāju birojā, jo bukleti ir pieejami tikai galvenajās valodās.

Es tiešām saprotu, ka ir milzīgas grūtības ar tulkošanu un finanšu grūtības, bet varbūt jūs varat noteikt dažas prioritātes. Vai jūs nebūtu tik laipna un nepārbaudītu, kā Europe Direct centrs strādā dažādās valodās, kā to, piemēram, dara komisāre M. Kuneva?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Man šķiet, ka situācija ir pilnīgi skaidrs – ja jums ir kaut kas sakāms tieši iedzīvotājiem, viņi klausīsies un dzirdēs. Šodien mums bija debates par Eiropas pilsētu ceļvežiem, bet mēs saņēmām ļoti nelielu reakciju no Padomes, un es domāju, ka mums ir jāraida cilvēkiem daudz skaidrāks vēstījums par to, ko mēs darām Eiropas Savienībā, un par to, ka patiesībā mēs šeit esam viņu dēļ, un nevis lai par viņiem runātu.

Man labāk patiktu, ja vadību dalībvalstu līmenī uzņemtos Parlamenta nevis Komisijas pārstāvniecība, bet acīmredzot es to teiktu, un es aicinātu cienīt un izturēties uzmanīgi pret ratifikācijas procesu Īrijā. Šis ir nemierīgs laiks, un no PTO saņemtās ziņas mums šeit nepalīdz. Es domāju, ka mums jābūt uzmanīgiem attiecībā pret mūsu vēlētāju patiesajām rūpēm.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Protams, tās ir nepārtrauktas pūles – nodrošināt, lai mēs varam sniegt informāciju, nodrošināt rakstiskus un mutiskus tulkojumus visās 23 oficiālajās valodās. Dažreiz mēs nevaram to pilnīgi īstenot, jo mums, piemēram, trūkst tulku, vai arī mums vēl nav pilna personāla, kas var atbildēt uz šo pieprasījumu, tomēr es ņemu vērā jūsu komentāru un mēs izskatīsim arī šo jautājumu.

Drīz es apmeklēšu arī Lietuvu, un esmu pārliecināta, ka dzirdēšu par to vairāk, taču tā iemesls nav Komisijas gribas trūkums. Jebkuras saziņas sākums ir iespēja sazināties, jācer, jūsu dzimtajā valodā un saprast, ko jums saka – arī jūsu dzimtajā valodā. Tādēļ mēs joprojām centīsimies nodrošināt, lai mums būtu visi šim darbam vajadzīgie līdzekļi, un tādēļ es pilnībā respektēju jūsu jautājumu un domāju, ka tas ir ļoti nopietns.

Tātad otrs punkts, protams, bija komentārs, un tas tiesa, ka mums ir jāsāk tur, kur ir iedzīvotāji. Mums ir jāatbild uz viņu jautājumiem, un, bez šaubām, patiesībā viņi ļoti reti sāk ar jautājumu par Līguma noteikumiem vai kādu grozījumu. Viņi sāk ar jautājumiem: ,,Ko jūs darāt ar imigrāciju? Ko jūs daarāt ar klimata pārmaiņām? Kā jūs cīnāties ar grūtībām, kuras mēs uzskatām par pārrobežu grūtībām, un kā jūs tiekat ar to galā?”

Un tā mums ir jāatbild, un jāatbild ikdienas valodā. Man šķiet, ka tiešām palīdzēja – un par to es saņemu atzinību – tas, ka tagad mēs esam sākuši šos iedzīvotāju apkopojumus visiem mūsu ierosinātājiem priekšlikumiem. Arī mūsu rīcības plānam būs iedzīvotāju apkopojums, un es uzskatu, ka tas ir ļoti noderīgs, un mums ir jāturpina strādāt šādā veidā.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 34, ko iesniedza Stavros Arnaoutakis (H-0316/08)

Temats: Komisijas D plāns dialogam, demokrātijai un debatēm, un „Debate Europe“

Komisijas 2005. gada D plāns dialogam, demokrātijai un debatēm bija atbilde un ES „pārdomu laiku“ pēc referendumu par Konstitūciju nelabvēlīgā rezultāta. Vai pēc divarpus gadiem Komisija uzskata, ka tā ir efektīvi sasniegusi šī plāna mērķus? Ja nē, tad kāpēc? Kādi bija šķēršļi? Attiecībā uz Komisijas neseno paziņojumu par ,,Debate Europe” projektu (2008. gada aprīlis), lai tuvinātu iedzīvotājus Eiropas Savienībai un tās institūcijām, vai Komisija var sniegt informāciju par atbilstīgajiem izdevumiem, par summu, kas būs pieejama katrai dalībvalstij un organizācijai, un par saņēmējiem, kuri īstenos Eiropas konsultāciju projektus iedzīvotājiem? Kā tā nodrošinās ES institūciju sadarbības sistēmu, it īpaši sadarbību ar Eiropas Parlamentu? Kāds būs tās ieguldījums elektroniskā tīkla izveidē, kurā piedalīsies EP deputāti un valsts un reģionālo parlamentu deputāti? Kā tā veidos Eiropas publiskās telpas dalībvalstu galvaspilsētās? Kā tā kļūs aktīvāka vietējā līmenī?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Varu teikt, ka D plānam bija galvenā nozīme, pārbaudot jaunas metodes pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai iesaistītu visu sabiedrības slāņu iedzīvotājus debatēs par Eiropas nākotni.

Tas deva mums nebijušus apspriešanas piemērus, aicinot nejauši izvēlētus iedzīvotājus no visām dalībvalstīm apsēsties un kopā apspriest Eiropas Savienības programmu. Tā bija tiešām ļoti aizraujoša pieredze. Viena no galvenajām šīs pieredzes mācībām bija tas, ka mums ir jānostiprina saikne starp iedzīvotājiem un ES lēmumu pieņēmējiem, jo, ja mēs apsolām uzmanīgāk klausīties, tad ko mēs darām ar dzirdēto? Tas ir tas, ko viņi grib zināt.

Mēs nolēmām pagarināt D plānu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada jūnijā. Šī jaunā posma nosaukums ir ,,Debate Europe”. Mēs piešķīrām „Debate Europe” EUR 7.2 miljonus, no kuriem EUR 2 miljoni ir paredzēti starptautisku projektu līdzfinansējumam un EUR 5.2 miljoni, lai līdzfinansētu decentralizētus pieprasījumus un pasākumus, atbalstot pārstāvniecību pārvaldītus vietējos projektus.

Mēs neesam iepriekš nolēmuši, cik daudz naudas var saņemts katra dalībvalsts, vai to, kuri saņēmēji īstenos šos Eiropas apspriešanas projektus. Tas atkarīgs no rezultātiem, kādi būs aicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus Komisija pašlaik izsaka gan centralizēti, gan ar mūsu pārstāvniecību starpniecību.

Mēs domājam, ka ,,Debate Europe” ir jānodrošina arī efektīva iestāžu sadarbības sistēma. Viens no modeļiem bija noslēguma konference, kas notika D plāna pirmā posma beigās decembrī. Tajā bija iesaistīti ne tikai Parlaments un Komisija, bet arī Reģionu komiteja un Eiropas ekonomikas un sociālā komiteja. Manuprāt, tā izrādījās noderīga iedzīvotāju īpašu problēmu risināšanai, un šāda veida sadarbībai ir jākļūst par likumu „Debate Europe” sistēmā arī valsts vai reģionālā līmenī.

Mēs ceram, ka šajos vietējos un reģionālajos pasākumos mēs varēsim daudz vairāk iesaistīt arī Eiropas Parlamenta deputātus. Es nupat informēju šo grupu – tā dēvēto „IGI“ – par Parlamenta lūgumu iesaistīties informācijas izmēģinājuma tīklā. Mēs esam sagatavojuši un ļoti drīz iepazīstināsim Eiropas Parlamentu ar mūsu projekta rezultātu: šāda valsts un Eiropas parlamentāriešus apvienojoša tīkla sagatavošana, un mēs ceram aicināt arī žurnālistus piedalīties debatēs par Eiropas jautājumiem.

Es jau minēju sabiedriskās jomas, Eiropas publiskās telpas izmēģinājuma projektā. Šādi mēs varam turpināt D plānu, mācīties no līdzšinējās pieredzes un iesaistīt iedzīvotājus daudzos projektos un modeļos, kurus mēs, jācer, varam izveidot pastāvīgus – nevis kaut ko tādu, kas ilgst sešus mēnešus vai aptuveni tā – un nodrošināt iespēju šādā veidā iespēju iesaistīt lēmējus un Eiropas iedzīvotājus.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Mūsu problēma ir tā, ka Eiropa ir atdalīta no parastajiem cilvēkiem. Neraugoties uz visiem labajiem Komisijas un mūsu, EP deputātu centieniem, mēs varam skaidri redzēt, ka šī informācija nenonāk pie parastajiem iedzīvotājiem.

Es gribētu jautāt, kuras aģentūras tuvinās iedzīvotājus Eiropai, kā paredzēts „Debate Europe” plānā.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Viena no jaunajām ierosmēm, bez šaubām, ir vajadzība pēc Eiropas politiskās kultūras, un to mēs, kā jūs zināt, esam parādījuši. Un to pieņēma Parlaments, lai arī iesaistītos politiskajos dibinājumos, kuri var sekmēt šīs debates. Tāpēc mums ir vajadzīgas regulāras politiskas diskusijas visos līmeņos. ES jautājumi ir jāiekļauj labāk. Man šķiet, ka šī ierosme – atļaut Eiropas politiskos dibinājumus – palīdzēs.

Es domāju, ka mums tas jādara ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, lai Eiropas plašsaziņas līdzekļi ziņotu par Eiropas notikumiem, un tāpēc mums ir jauna interneta stratēģija, kurā mums būs labāki līdzekļi Eiropas jautājumu ievietošanai plašsaziņas līdzekļos, kuri izplata informāciju visā Eiropā.

Un man šķiet, ka mums ir jānodrošina sanāksmju vietas, sabiedriskas telpas, un mums ir daži izmēģinājuma projekti tā īstenošanai. Šie starptautiskie projekti, kuros mēs esam iesaistīti apspriešanā ar iedzīvotājiem, manuprāt, var dot mums dažas noderīgas mācības un arī zināmu noderīgu pieredzi, kuru, jācer, mēs kādreiz varēsim likt lietā.

Taču mums ir jāizmanto visi ceļi, lai efektīvi darbotos, iedzīvotājus nevis atsvešinot, bet gan iesaistot – uzklausīt viņus, paskaidrot viņiem un pamatojot to, ko mēs darām ES līmenī.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms 1992. gada Iekšējā tirgus programmas bija Cecchini ziņojums par ne-Eiropas izmaksām.

Vai Eiropas Komisija gatavo īpašu paziņojumu par ne-Lisabonas izmaksām? Cik izmaksās Eiropai Lisabonas līguma ratifikācijas nepabeigšana?

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Tas vienmēr ir bijis visgrūtākais – pateikt, kas notiks, ja mēs kaut ko izdarīsim vai neizdarīsim. Mēs gribam aktīvi prādīt priekšrocības, kāpēc mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs jauns Līgums. Kā mēs varam būt efektīvāki? Mēs Komisijā mēģinājām uzdot un formulēt jautājumus un atbildes, mūsu dažādie sagatavošanas materiāli un tas, ko esam ievietojuši internetā – šādā veidā mēs aktīvi pierādām pretiniekiem, kāpēc mums ir vajadzīgs jauns Līgums un kādas problēmas ir jāatrisina.

Tas bija mūsu sākumpunkts, bet mēs, Komisija, esam iesaistījušies arī mēģinājumos paskaidrot, kāda būs Līguma nenoslēgšanas cena, jo es domāju, ka tas ietekmēs arī cilvēku pārliecību un ticību tam, vai mēs tiešām varam tikt galā ar lielajiem izaicinājumiem uz grūtībām, kas mūs gaida nākotnē.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem Nr. 35 – 39 tiks dotas rakstiskas atbildes.

Jautājums Nr. 40, ko iesniedza Manuel Medina Ortega (H-0268/08)

Temats: Sporta federāciju noteiktie ierobežojumi sacensībās

Ņemot vērā to, ka dažu ES valstu sporta federācijas cenšas uzspiest saviem dalībniekiem noteikumus, kas ierobežo sportistu iespējas attiecībā uz līgumiem un pārvietošanās brīvību, nepārprotami pārkāpjot ES tiesību aktus, vai Komisija ir pētījusi šādas prakses sekas no konkurences brīvības viedokļa?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Daudzas lietas, kas nonāk Kopienas tiesās, ir apstiprinājušas EK tiesību aktu pielietojamību sporta nozarē.

Piemēram, spriedumā Walrave un Doną lietā Eiropas Kopienu Tiesa apstiprināja, ka uz tautību pamatoti noteikumi, kas ierobežo sportista mobilitāti, neatbilst personu brīvas pārvietošanās principam.

Bosman lietā Tiesa pārbaudīja divu veidu ierobežojumus, kurus tā atzina par nesavienojamiem ar personu brīvu pārvietošanos. Pirmkārt, pamatojoties uz diskrimināciju tautības dēļ, Tiesa aizliedz UEFA noteikumu, ar kuru ierobežo to ārzemju spēlētāju skaitu no citām ES dalībvalstīm, kuriem atļauts piedalīties valsts futbola čempionātos.

Otrkārt, atzina par šķērsli personas pārvietošanās brīvībai FIFA pāriešanas noteikumu, ar ko, līgumam beidzoties, pieprasa maksāt pāriešanas nodevu attiecībā uz tādu spēlētāju pāriešanu ES robežās, kuri ir ES dalībvalsts pilsoņi.

Piau un Meca Medina lietas bija pirmie Tiesas spriedumi, kur EK konkurences noteikumus piemēroja šai nozarei. Kopš tā laika Komisija ir ievērojusi šā precedenta metodoloģisko pieeju, novērtējot, vai sporta federācijas vai biedrības pieņemtais noteikums ir 81. un 82. panta pārkāpums. Tādēļ katrs sporta noteikums, kas var izraisīt konkurences ierobežojumus, ir atsevišķi jāizskata, lai noteiktu, vai tā mērķis ir likumīgs.

Tajā pašā laikā Komisijai ir jābūt pārliecinātai, ka šāda noteikuma izraisītās konkurenci ierobežojošās sekas ir vajadzīgas tā mērķa sasniegšanai un ir proporcionālas ieguvumam.

Komisija izskatīja jautājumu par starptautisko pāriešanu futbolā, pārbaudot FIFA noteikumu likumību attiecībā uz pāriešanas nodevām spēlētājiem, ar kuriem joprojām ir līgumsaistības. Šo izmeklēšanu beidza 2002. gadā pēc tam, kad FIFA apņēmās mainīt pāriešanas noteikumus, pamatojoties uz dažiem principiem, kuru mērķis bija atvieglot pāriešanu.

Komisijas Baltajā grāmatā par sportu, kas pieņemta 2007. gada 11. jūlijā, bija plaši iztirzāti arī tādi jautājumi kā sportistu brīva pārvietošanās, it īpaši pavaddokumentā ar nosaukumu „ES un sports – pamatojums un konteksts”.

Tajā pašā likumdošanas paketē Komisija pieņēma Pierre de Coubertin rīcības plānu, kurā iestājas par ar sportu saistītu rīcību ES līmenī, un kurā ir iekļauti daudzi priekšlikumi, ko Komisija īsteno un/vai atbalsta daudzās sporta jomās.

Viena no šīm jomām ir personu brīva pārvietošanās ar mērķi apkarot diskrimināciju tautības dēļ visos sporta veidos. Šā mērķa sasniegšanai ir jāizmanto politisks dialogs, ieteikumi, strukturēts dialogs ar ieinteresētajām pusēm un, kur tas ir piemēroti, pārkāpuma procedūras, kuras Komisija ierosina pret dalībvalstīm.

Turklāt Komisija piemēro EK konkurences noteikumus sporta organizācijām, ja šīs organizācijas regulē ekonomisku darbību. To darot, Komisija ņem vērā sporta specifiku.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies, komisāres kundze, par jūsu plašo un ļoti izsmeļošo atbildi uz manu jautājumu.

Īsumā, kā papildu apsvērumi komisāres sniegtajam paskaidrojumam – es secinu, ka pašlaik Komisija nedomā par likumdošanas pasākumu pieņemšanu, jo tā uzskata, ka pašreizējie tiesību akti, Līgumi un arī Tiesas prakse ir pietiekami, un tādēļ jānotiek virzībai uz neoficiāliem nolīgumiem ar federācijām, rīcības kodeksiem un tā tālāk, un tā joprojām.

Komisija nedomā, ka pašlaik ir vajadzīgi papildu pasākumi, jo viss, kas ir vajadzīgs, ir vienkārši piemērot pašreizējos tiesību aktus.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Tas ir pareizi. Eiropas Kopienu Tiesa – un godājamais deputāts jau juta, kādā virzienā es eju – spriedumā Meca Medina lietā noteica, ka sporta noteikumu atbilstību EK konkurences tiesību aktiem nevar novērtēt, paziņojot, ka EK konkurences tiesību aktus a priori nepiemēro dažām noteikumu kategorijām. Tādēļ Komisija joprojām piemēros konkurences noteikumus katram atsevišķam gadījumam, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem un pašreizējo Tiesas praksi.

Nobeigumā, Meca Medina spriedums attiecībā uz to sniedz skaidru metodoloģisku pamatu. Lai novērtētu, vai noteikums pārkāpj ES konkurences tiesību aktus, tā ietekmei ir jābūt samērojamai ar likumīgām, tīri sportiskām interesēm, kuru ievērošanai tas paredzēts, un tādēļ šo atbilstības testu var piemērot tikai katrai lietai atsevišķi.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Visās dalībvalstīs sporta federācijas, īpaši futbola federācijas, skaļi sūdzas, pamatojoties uz starptautisko sporta federāciju (FIFA, UEFA utt.) statūtiem, katru reizi, kad valdība pārbauda viņu darbību. Atzīstot federāciju neatkarību, vai ES piekrīt statūtiem, kas pārkāpj valsts tiesību aktus un konstitūciju un tiek uzskatīti par augstākiem nekā valsts likumi?

  Richard Corbett (PSE). - Vai Komisija piekrīt, ka UEFA pašmāju spēlētāju sistēma atbilst Līgumam? Tas pamudina futbola klubus veidot proporciju no spēlētājiem, kuri nāk no viņu junioru komandām un jaunatnes akadēmijām, neatkarīgi no viņu tautības, un tādēļ atšķirībā no FIFA sistēmas 5+6 – kas pamatota uz tautību un, bez šaubām, ir nelikumīga – UEFA sistēma ir proporcionāla, likumīga, un tā piespiedīs klubus ieguldīt jauno spēlētāju apmācībā nevis paļauties tikai uz finanšu spēku starptautiskajā sportistu pāriešanas tirgū

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Es mēģināšu apvienot šos abus jautājumus, jo tie attiecas uz jomu, kurā, bez šaubām, ir vienāds domāšanas veids, mērķis apkarot diskrimināciju tautības dēļ visos sporta veidos. Man šķiet, ka tas ir galvenais un tas, tā sakot, ir princips. Tas jāpanāk ar politisku dialogu, ieteikumiem, strukturālu dialogu ar ieinteresētajām pusēm un, ja tas ir piemēroti, ar pārkāpuma procedūrām.

Tādēļ es domāju, ka mums jāņem vērā, ka šī iepriekš paskaidrotā konkurences nostāja ir pilnīgi skaidra un ka tai nedrīkst uzbrukt ar cita veida domāšanu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 41, ko iesniedza Giovanna Corda (H-0269/08)

Temats: Cenu kāpums un konkurence

Iepriekšējos mēnešos daudzās dalībvalstīs ir novērots liels cenu kāpums, it īpaši attiecībā uz pārtikas cenām, kas ievērojami samazinājis Eiropas sabiedrības pirktspēju. Neskaitāmi novērotāji apgalvo, ka līdzās izejvielu cenu kāpumam ir pamanāms pārmērīgs uzcenojums, ko nosaka izplatīšanas kanāli, un turklāt ir iespējami brīvas konkurences pārkāpumi.

Vai Komisija var norādīt, vai tai ir kādi pastāvīgi rādītāji, kas var to brīdināt par dažu patēriņa cenu eksploziju, un vai pēc dažās dalībvalstīs novērotā pēkšņā cenu kāpuma nesen ir veikti pētījumi izplatīšanas kanālos?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija, bez šaubām, ir atraukta par neseno vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu kāpumu pārtikai un pārtikas produktiem. Tas ietekmē Eiropas iedzīvotājus un pat vēl nopietnāk ietekmē miljardiem cilvēku visā pasaulē.

Tiešām, ES pārtikas cenu inflācija palielinājās 2007. gada pēdējā ceturksnī. Novērotais cenu pieaugums patērētāju līmenī atspoguļo nesenās pārmaiņas produktu vērtībā, izmaksā un peļņā visā pārtikas apgādes ķēdē. Jānorāda, ka galveno lauksaimniecības neapstrādāto preču cenas ceļas jau vairākus mēnešus, regulāri pārsniedzot rekorda līmeni. Šādu attīstību galvenokārt izraisa strukturālu iemeslu kombinācija: Pastāvīga pārtikas pieprasījuma palielināšanās pasaulē, biodegvielas tirgus parādīšanās – tikai ļoti nelielai daļai – un vairāki īstermiņa faktori, piemēram, nelabvēlīgi laika apstākļi, kas 2007. gadā izraisīja labības ražas samazināšanos lielākajā daļā ES dalībvalstu, un dažu galveno pasaules tirgus dalībnieku ierobežojošā eksporta politika, un vispārēji arvien lielāka ieguldījumu fondu iesaistīšanās lauksaimniecības preču tirgos.

Neraugoties uz to, jāuzsver, ka izejvielu cenas neveido stingri proporcionālu pārtikas cenu daļu, īpaši tad, kad tā tiek vairāk apstrādāta. Tādējādi daži citi pārdošanas cenas komponenti, un šeit es domāju enerģijas un darba izmaksas, arī ir ietekmējuši neseno pārtikas cenu kāpumu Eiropas Savienībā. Jāpiezīmē, ka šis cenu kāpums ne vienmēr ir saistīts ar novirzēm konkurences tiesību aktu piemērošanā. Kā godātais deputāts zina, EK konkurences politikas galvenais mērķis ir likt tirgiem strādāt labāk, kas nāk par labu ES patērētājiem.

Kā minēts vairākās atbildēs uz iepriekšējiem parlamentārajiem jautājumiem, Komisija kopā ar valsts konkurences iestādēm, kuras veido Eiropas Konkurences tīklu, pārrauga tirgus, lai novērstu un sodītu konkurences kropļojumus tādā mērā, kādā šie kropļojumi var iespējami kaitēt patērētājiem. Komisija rīkojas tikai tad, ja tās stāvoklis rīcībai ir izdevīgāks nekā valsts konkurences iestādēm. Tās rīkosies pirmās, bet ja tās nevarēs to darīt, mēs metīsimies palīgā. Tiešām, tā kā mazumtirdzniecības nozares jautājumu loks bieži ir valsts līmenī, dalībvalstis atrodas izdevīgā stāvoklī, lai tos risinātu.

Taču Komisija vēlētos atkārtot, ka tad, ja tiks apstiprināti un ar tiesiskiem un ekonomiskiem pierādījumiem pamatoti kādi īpaši konkurences noteikumu pārkāpumi, mēs rīkosimies bez vilcināšanās. Bez šaubām, ir svarīgi apsvērt visus attiecīgos faktorus, kas ietekmē šos tirgus, un Komisija arī turpmāk pārraudzīs patēriņa cenas, mazumtirdzniecības tirgus koncentrāciju un jebkādas aizdomas par rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Komisija uzskata, ka tirgus pārraudzība ir ļoti svarīgs uzdevums. Saistībā ar vienotā tirgus pārskatīšanu Komisija analizēs mazumtirdzniecības pakalpojumu sliktās darbības iespējamos cēloņus gan no patērētāju, gan no piegādātāju viedokļa. Patēriņa cenu līmeņa atšķirības dalībvalstīs tiek aplūkotas arī gada ziņojumā par patēriņa tirgus rezultātu pārskatu. Rezultātu pārskata pirmais izdevums, kā jūs zināt, tika publicēts 2008. gada sākumā, un šī procedūra tiks veikta katru gadu.

Cenas ir viens no galvenajiem pārbaudāmajiem rādītājiem. Dažas cenu atšķirības, īpaši netirgojamo preču un pakalpojumu gadījumā, noteikti var izraisīt iedzīvotāju ienākumu atšķirība dalībvalstīs. Neraugoties uz to, īpaši lielas atšķirības starp dalībvalstīm var liecināt par kontroles nepieciešamību. Turklāt Komisija ķersies pie jautājuma par tirgus jaudu izplatīšanas sektorā saistībā ar augsta darba līmeņa grupu lauksaimniecības pārtikas konkurētspējas jautājumos. Šo ierosmi Komisija uzsāks, lai analizētu pārtikas rūpniecību, kas iepriekšējos gados ir sastapusies ar jauniem apdraudējumiem un grūtībām, kuras apdraud nozares konkurētspēju.

Tuvākajās nedēļās Komisija sniegs arī oficiālu atbildi uz Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju par lielveikalu varas ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšanu un novēršanu ES. Komisijas atbilde sniegs arī dažus skaidrojumus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pirktspēju.

  Giovanna Corda (PSE). – (FR) Kā jūs zināt, šorīt Ķīlē tiekas Francijas un Vācijas tirdzniecības ministri, lai apspriestu cenu atšķirības šajās valstīs. Dažām plaša patēriņa precēm šīs atšķirības var sasniegt pat 30 %.

Līdzās citiem apspriestajiem iemesliem, viņi minēja mazumtirdzniecības struktūras atšķirības un it īpaši nepilnīgu konkurenci dažās valstīs. Pārdošana internetā ļauj patērētājiem izmantot šo atšķirību dotās priekšrocības, iepērkoties visizdevīgākajās valstīs. Taču pasta pasūtījumi internetā dažreiz rada sarežģījumus. Piemēram, Francijas iedzīvotāji nevar iepirkties dažās Vācijas vietnēs.

Vai jūs gatavojaties īstenot atbilstīgus pasākumus, lai Eiropas iekšējais tirgus beidzot kļūtu par realitāti iedzīvotājiem?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Esmu pilnīgi pārliecināta par jūsu jautājuma svarīgumu un atbilstību vienam vienotam tirgum. Jūs varat būt droša, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai izveidotu patiesu vienoto tirgu arī mazumtirdzniecības jomā.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Jūsu ziņojums lika man saprast, ka Konkurences ģenerāldirektorāts strādā sadarbībā ar konkurences iestādēm dalībvalstīs. Taču mēs, iedzīvotāji, varam vērot zināmas vienošanās, kuru rezultāts ir cenu pieaugums visās valstīs reizē, bet konkurences iestādes neatrod nekādus pārkāpumus. Ko jūs teiktu no savas pieredzes – vai tas ir kvalifikācijas trūkums dalībvalstīs, vai ļaunprātība?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Pašlaik atbilde ir skaidrs ,,nē”, taču mēs zinām, ka tam ir jāpievērš mūsu uzmanība, un ne tikai uzmanība saistībā ar notiekošo pārraudzību. Pašlaik mēs to esam iekļāvuši Eiropas konkurences tīkla darba kārtībā, un mēs vācam informāciju no visām dalībvalstīm, kurām ir pieredze – dažām ir jautājumi, citas analizē, vēl citas tikai pūlas noskaidrot, kas ir nepareizi mazumtirdzniecības jomā. Francija, Vācija, AK, Beļģija – katrai ir atšķirīga pieeja šodienas situācijai.

Līdz šim nav iemesla teikt, ka pastāv kartelis. Tiklīdz mēs būsim pārliecināti par karteli, mēs rīkosimies, to es varu jums galvot, bet, starp citu, man šķiet, ka nav slikti, ka valsts konkurences iestādes darbojas un seko līdzi visai situācijai šajā nozarē.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem Nr. 35 – 39 tiks dotas rakstiskas atbildes.

Jautājums Nr. 44, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0286/08)

Temats: Pievienošanās sarunas ar Horvātiju.

Vai Komisija uzskata, ka pievienošanās sarunas ar Horvātiju var pabeigt līdz gada nogalei? Kāds ir precīzs grafiks gada atlikušajai daļai?

Jautājums Nr. 45, ko iesniedza Brian Crowley (H-0308/08)

Temats: Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai norise

Vai Eiropas Komisija var sniegt paziņojumu, norādot, kāds ir stāvoklis attiecībā uz Horvātijas iesniegumu par pievienošanos Eiropas Savienībai?

Jautājums Nr. 46, ko iesniedza Michl Ebner (H-0315/08)

Temats: Horvātijas pievienošanās sarunu nobeigums

Kopš Horvātijas pievienošanās sarunu sākuma šī valsts jau ir panākusi ievērojamu progresu, kā rezultātā ir atvērtas daudzas sarunu sadaļas, un tā ir nonākusi tālu, lai izpildītu nākamo sadaļu atvēršanai un slēgšanai noteiktos kritērijus. Galvenais, ir notikusi pozitīva virzība saistībā ar Horvātijas tiesību aktu piemērošanu ES normām, minoritāšu aizsardzību un centieniem īstenot tiesu reformu. Turklāt Horvātijas nesenais lēmums nenoteikt Ekoloģisko zvejas aizsardzības zonu pavēra tai ceļu uz straujāku progresu pievienošanās sarunās. Šī apsveicamā attīstība ir atzīta Parlamenta ziņojumā par Horvātijas 2007. gada progresa ziņojumu, un tā 31. un 32. punktā izteikts aicinājums palielināt ES atbalstu Horvātijai it īpaši no Komisijas puses.

Kā Komisija palielinās sniegto atbalstu? Ja Horvātija izpildīs attiecīgos kritērijus, vai Komisija 2008. gada rudenī izvirzīs grafika projektu pievienošanās sarunu noslēgumam 2009. gadā?

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Posselt kungs, Crowley kungs un Ebner kungs uzdeva vienu un to pašu jautājumu par stāvokli pievienošanās sarunās ar Horvātiju, es varu viņiem atbildēt reizē.

Šīs sarunas ar Horvātiju vispārēji rit labi. Līdz šim ir sāktas sarunas par 18 sadaļām no 35, un mēs esam slēguši divas sadaļas. Attiecībā uz atvēršanas kritērijiem ir izveidotas 11 kritēriju kopas. Komisija ir novērtējusi, ka kritēriji ir izpildīti septiņos no 11 gadījumiem. Attiecībā uz šiem gadījumiem pašlaik dalībvalstis Padomē apspriež mūsu ieteikumus, vai arī tiek sagatavotas sarunu nostājas. Pārējo sadaļu, piemēram, konkurences politikas un sabiedriskais iepirkuma, atvēršanas kritērijus Kopiena noteica 2006. gada pirmajā pusē – tātad pirms diviem gadiem. Taču Horvātija lēni īstenoja vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šos atvēršanas kritērijus.

Horvātija joprojām strādā pie tiesu varas un pamattiesību atvēršanas kritērijiem, kur ir daudz smagu sarežģījumu tādās jomās kā tiesu reforma, cīņa pret korupciju un bēgļu atgriešanās.

Kaut gan Horvātija ir paveikusi daudz laba darba, izpildot 16 galvenās sadaļas, kurās mums ir slēgšanas kritēriji, Horvātija pašlaik nav izdarījusi pietiekami daudz, lai izpildītu visus slēgšanas kritērijus visās 16 sadaļās. Ņemot vērā pārējos nosacījumus, kurus Horvātijai vēl ir jāizpilda, nav reāli pieņemt, ka pievienošanās sarunas varētu pabeigt šogad, 2008. gadā. Tomēr Horvātija ir panākusi labu vispārēju progresu, un tādēļ 2008. gadam varētu būt izšķiroša nozīme Horvātijas un ES pievienošanās sarunās. Ja Horvātija izpildīs daudzus nosacījumus, Komisija šā rudens paplašināšanās paketē iepazīstinās ar norādošu grafiku vai nosacītu ceļvedi citu tehnisko sarunu pabeigšanai 2009. gada gaitā.

Pirmais nosacījums, kas jāizpilda Horvātijai, ir – tai ir jāizpilda visi atvēršanas kritēriji līdz šā gada jūnijam, tas ir, līdz nākamajam mēnesim. Otrkārt, Horvātijai ir jāizpilda visas tiesiskās saistības saskaņā ar stabilizācijas un pievienošanās nolīgumu, un tai joprojām ir jāpilda visi stabilizācijas un pievienošanās procesa vispārējie nosacījumi. Un treškārt, Horvātijai nekavējoties jāuzlabo ES saistībā ar PHARE un IPA programmām sniegtā finansiālā atbalsta pārvaldība.

Komisijas priekšsēdētājs joprojām sniegs Horvātijai ievērojamu finansiālu un tehnisku atbalstu, lai palīdzētu ES dalības prasību izpildē. Tiklīdz Horvātija būs panākusi pietiekamu progresu atvēršanas vai slēgšanas kritēriju izpildē, Komisija sagatavos un savlaicīgi iesniegs vajadzīgos ieteikumus dalībvalstīm attiecībā uz valdību konferencē ieņemamajām nostājām. Tātad, dažos vārdos, Horvātijas progresa virzību uz Eiropas Savienību galīgi noteiks tās spēja izpildīt visus vajadzīgos nosacījumus. Tādējādi mēs varam strādāt un progresēt, pamatojoties uz pašas Horvātijas nopelniem.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs! Jūs zināt manu nostāju – ja valdītu taisnība, Horvātijai jau sen vajadzēja kļūt par dalībvalsti.

Taču šeit es paužu nevis savu personīgo, bet gan šī Parlamenta viedokli. Parlaments teica, ka sarunas jābeidz, vēlākais, 2009. gadā. Sanāksmē, kas pirms dažām nedēļām notika Horvātijā, Apvienotā parlamentārā komiteja teica, ka visas sadaļas ir jāatver Slovēnijas prezidentūras laikā un jāslēdz Francijas vai, vēlākais, Čehijas prezidentūras laikā. Vai Komisija uzskata, ka šis grafiks ir reāls, un ko tā dara, lai paātrinātu notikumus?

  Brian Crowley (UEN). - Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties komisāram par viņa atbildi.

Divi punkti. Pirmkārt, attiecībā uz tiesu sistēmas un pamattiesību sadaļu, kurās, šķiet, ir daudz grūtību saistībā ar sarunām. Kā mēs vislabāk varam palīdzēt Horvātijai gūt panākumus šajā lietā?

Otrkārt, attiecībā uz PHARE programmas naudas sadalīšanu un pārvaldību. Kur ir lielākās kļūmes, kuras Horvātijai jāpārvar?

Treškārt, atgriežoties pie tā, ko teica kolēģis Bernd Posselt – mēs domājām, ka bija vienošanās, ka to pabeigs ļoti ātri. Ja vēl ir jāatver 17 sarunu sadaļas, kā mēs varam virzīties tādā tempā, kādā gribam, lai tas notiek?

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Paldies par šiem ļoti piemērotajiem un svarīgajiem papildu jautājumiem. Komisija strādā ar Horvātiju tāpat kā strādātu ar jebkuru citu kandidātvalsti, un tādējādi mēs ievērojam sarunu plānu, ko vienprātīgi pieņēma Padome un dalībvalstis.

Mūsu uzdevums un atbildība ir pārraudzīt progresu kritēriju izpildē, pamatojoties uz mūsu samērā jauno kritēriju metodoloģiju, kuru – ar ļoti spēcīgu Parlamenta atbalstu – izveidoja un pieņēma 2006. gada beigās, lai uzlabotu ES pievienošanās procesa kvalitāti. Tas nozīmē, ka tiklīdz valsts ir gatava atvērt vienu kritēriju un pēc tam šo kritēriju slēgt, tā ir pierādījusi, ka ir panākusi pietiekamu progresu attiecīgajā jautājumā.

Minēš jums vienu ļoti konkrētu piemēru: tā ir kuģu būves nozare Horvātijā. Mēs sagaidām, ka Horvātija sniegs ļoti konkrētu restrukturizācijas stratēģiju gan visai nozarei, gan atsevišķām kuģu būvētavām, ko skar šī nozare.

Nesen Horvātijas premjerministra vietnieks tikās ar manu kolēģi, Eiropas konkurences komisāri Neelie Kroes, lai pārbaudītu šo situāciju. Mēs joprojām gaidām nedaudz pārliecinošākus Horvātijas varas iestāžu centienus parādīt, ka Horvātija varēs pienācīgi restrukturizēt kuģu būves nozari, lai mēs varam virzīties uz priekšu konkurences politikā, kurā valsts atbalsts ir ļoti svarīgs kritērijs.

Tas pierāda, ka kritēriju izpilde patiesi atrodas Horvātijas valdības un varas iestāžu rokās. Mēs vienmēr esam zinājuši, ka daži kritēriji ir sarežģītāki par citiem, un Komisija ir mudinājusi Horvātiju strādāt rūpīgi, lai izpildītu šos smagos kritērijus, it īpaši tiesu sistēmas reformas jomā, ko minēja Crowley kungs, kā arī otrajā manis minētajā jomā – kuģu būves nozarē.

Attiecībā uz tiesu sistēmas reformu mēs sniedzam Horvātijai juridisku un tehnisku palīdzību saskaņā ar pirmspievienošanās dokumentu institūciju izveides daļu. Mēs mudinām dubultot darbu, un, protams, sniedzam savas zināšanas Horvātijai. Arī dalībvalstis dod savstarpējos novērtējumus, kas ir svarīgi, lai noteiktu, vai Horvātijai ir labs progress šajā jomā.

Tātad visā visumā mēs labi strādājam sarunās. Sarunu temps ir ļoti atkarīgs no šo ārkārtīgi svarīgo reformu gaitas, lai Horvātija varētu vispirms izpildīt atvēršanas un pēc tam slēgšanas kritērijus.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 47, ko iesniedza Dimitrios Papadimoulis (H-0295/08)

Temats: Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) progress virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

Preses konferencē, kas notika NATO samita laikā Briselē 2008. gada 5. martā, par paplašināšanu atbildīgais komisārs Rehn kungs paziņoja, ka Grieķijas un FYROM nespēja vienoties par FYROM nosaukumu nelabvēlīgi ietekmēs FYROM pievienošanos Eiropas Savienībai. ES grib veicināt sarunu turpinājumu ANO aizbildnībā, lai tuvākajā laikā rastu abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumam par šīs valsts nosaukumu. Ko darīs Komisija, lai atvieglotu sarunu atsākšanu un atrastu abpusēji pieņemamu risinājumu?

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Lūdzu, atļaujiet man paskaidrot, ka 5. martā es nepiedalījos NATO samitā. Es varbūt būtu to gribējis, taču es nepiedalījos NATO samitā, kā norādīts jautājumā. Tā vietā es piedalījos Komisijas sanāksmē – mūsu iknedēļas sanāksmē, un mēs pieņēmām Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Rietumbalkāni – Eiropas perspektīvas palielināšana”.

Pēc tam es preses konferencē izteicu paziņojumu par jautājumu, kuru min godātais deputāts. Saistībā ar to es preses konferencē norādīju, ka galvenais jautājums prasa lielu politisku enerģiju. Es aicināju abu valstu vadītājus atrast abām pusēm pieņemamu formulējumu. Es to darīju publiski un privāti.

Atbildot uz jautājumu es paskaidroju, ka lēmumus par ES pievienošanās procesu pieņem dalībvalstis, pamatojoties uz vienprātību. Saistībā ar to es paudu bažas, ka galvenā jautājuma risinājuma trūkums nelabvēlīgi ietekmēs šīs valsts pievienošanās procesu.

Varu apliecināt, ka Komisija arī turpmāk aicinās abas puses konsgtruktīvi iesaistīties galvenā jautājuma risināšanā. Taču Komisijai nav tiesību, nav pilnvaru šādos jautājumos, un tādēļ šie centieni jāturpina Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā saskaņā ar divām svarīgām ANO Padomes rezolūcijām, kas pieņemtas 1993. gadā.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Paldies par atbildi, kas apstiprina paziņojumu, ko jūs izteicāt Briselē. Es pateicos jums arī savā 5. marta jautājumā preses konferencē par šo problēmu.

Ņemot vērā to, ka rezolūcijā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) pievienošanās izredzēm Eiropas Parlaments atzina nepieciešamību paātrināt sarunas, lai panāktu vispārēji pieņemamu risinājumu, atļaujiet man pajautāt jums, lūk, ko: Vai jūs esat nodomājis kopā ar Parlamentu un īstenojot jūsu pilnvaras spert kādus soļus pirms rakstāt rudens ziņojumu?

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Mēs joprojām aicinām abas iesaistītās valstis rast risinājumu šai ieilgušajai – es pat teiktu, pārāk ieilgušajai – problēmai. Mēs pilnīgi uzticamies Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniekam Nimitz kungam, kuram ir skaidras pilnvaras atvieglot sarunas starp abām pusēm saskaņā ar ANO Drošības padomes 1993. gada divām svarīgām rezolūcijām. Tādēļ Komisija nevar uzņemties starpnieka lomu. Mums nav varas, nav pilnvaru, bet mēs aicinām abas puses ieņemt ļoti konstruktīvu nostāju, lai iesaistītos un beidzot atrisinātu šo jautājumu,

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs, Komisijai ir atbildība – tā ir līgumu sargs. Pagaidu nolīgumā noteikts, ka divpusēji jautājumi nedrīkst kļūt par pievienošanās šķērsli. Es gribēju lūgt jūs to apstiprināt un jautāt, vai jūs esat ievērojis kādus Maķedonijas valdības centienus atrisināt sarežģījumus un vai, pēc jūsu domām, Maķedonija iepriekšējos mēnešos ir panākusi progresu.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Manuprāt, jums tiešām ir taisnība, ka šī valsts ir panākusi labu progresu iepriekšējā pusgadā vai aptuveni tā attiecībā uz dažām svarīgām reformām, piemēram, tiesu sistēmas reformu un sabiedrības pārvaldes reformu, kā arī jaunā policijas likuma īstenošanā.

Patiesībā marta paziņojumā mēs noteicām piecus kritērijus, pamatojoties uz pievienošanās partnerības galvenajiem kritērijiem un galvenajām prioritātēm, tādējādi norādot vajadzīgās reformas, kuru īstenošanu mēs sagaidām no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, kura šādi būs panākusi pietiekamu progresu, kas dos mums iespēju rudens ziņojumā ierosināt ieteikumu sākt pievienošanās sarunas.

Tas būs atkarīgs no konkrētiem rezultātiem reformu darbā, un mēs, protams, atspoguļosim to progresa ziņojumā, kas pašlaik tiek sagatavots.

Es vēlētos norādīt, ka, lai sāktu pievienošanās sarunas, lai Komisijas ieteikums tiktu pieņemts, Padome prasa ir ES dalībvalstu vienprātību, un tādēļ, pat tad, ja mēs to uzskatām par divpusēju jautājumu, mums tas ir jāņem vērā kā politiska realitāte.

Attiecībā uz mūsu ieteikumu, tas atkarīgs tikai no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panāktā progresa reformu īstenošanā valstī.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 48, ko iesniedza Philip Claeys (H-0298/08)

Temats: Eiropas finansējums Turcijas armijai Kiprā

Plašsaziņas līdzekļi apgalvo, ka ES ir piešķīrusi Turcijas armijai EUR 13 miljonu finansējumu.

Vai Komisija var apstiprināt, ka Turcijas armiju faktiski finansē no Eiropas līdzekļiem? Ja tā ir, kādi līdzekļi un projekti bija iesaistīti un cik ilgi? Cik daudz naudas kopā saņēma Turcijas armija? Kurš ierosināja apstiprināt šo finansējumu? Vai Komisija nākotnē plāno joprojām finansēt Turcijas armiju?

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Man ir liels prieks atbildēt uz šo jautājumu, jo es to varu izdarīt ļoti īsi. Eiropas Savienība nav piešķīrusi Turcijas armijai Kiprā nekādus līdzekļus, ka minēts godātā deputāta jautājuma nosaukumā.

Saskaņā ar pirmspievienošanās programmu IPA Eiropas Savienība atbalsta Turcijā projektu, kura nosaukums ir ,,Jauniesaukto pilsoniskā apmācība”, un šī projekta norises vieta tiešām ir Turcija nevis Kipra. Šī projekta mērķis ir ar Turcijas bruņoto spēku palīdzību mācīt jauniesauktajiem, kuri atrodas militārajā dienestā, jautājumus par cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesībām, bērnu tiesībām, vides aizsardzību, vispārējo veselības aprūpi un cīņu pret narkotiku atkarību. Manuprāt, tās ir ļoti vērtīgas lietas, un to šī programma dēvē par „Jauniesaukto pilsonisko apmācību”, un to ir paredzēts sasniegt Turcijā.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Es gribētu pateikties komisāram par atbildi, bet man ir divi īsi jautājumi saistībā ar to. Pirmkārt un galvenokārt, kā Komisija izskaidro šādu lietu izplatīšanu presē? Šīs informācijas avots ir preses pārskats, un man šķiet, ka tas bija apgalvots Kipras turku publikācijā.

Otrkārt, kā Komisija var nodrošināt, lai Turcijas armijas daļas, kas okupējušas Kipru, kaut kādā veidā nesaņem daļu no šiem līdzekļiem, un ka tādējādi šie līdzekļi netiek izmantoti nekam citam kā paredzētajam mērķim?

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Tiešām, ir svarīgi labot mītus ar faktiem, un labot pārpratumus, sniedzot konkrētu un objektīvu informāciju par faktiem. Tādēļ esmu ļoti pateicīgs godātajam deputātam, kurš uzdeva šo jautājumu.

Patiesībā, atbildot uz jūsu jautājumu, ko es tikko darīju, esmu pārliecināts, ka tagad mēs varam sniegt faktus, kas labos pārpratumus plašsaziņas līdzekļos, par kuriem minēja Claeys kungs.

Kā jau teicu, šo projektu Turcijā īsteno Turcijas bruņotie spēki, un tādēļ tas var paskaidrot godātā deputāta norādi par to, kur šis projekts un programma notiek.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Ar to jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.55 un atsāka darbu plkst. 21,00 )

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks