Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 20. maijs - Strasbūra

20. Sievietes un zinātne (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0165/2008), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā sagatavojusi Thomsen kundze, par sievietēm un zinātni (2007/2206(INI)).

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā izteikt pateicību Eiropas Parlamentam un īpaši referentei Thomsen kundzei par viņu atbalstu Kopienas politikai attiecībā uz sievietēm un zinātni. Es gribētu pateikties arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referentam Dover kungam par viņa konstruktīvo pieeju.

Mēs piekrītam, ka Thompsen kundzes paskaidrojumam, ka dzimumu diskriminācijas likvidēšana zinātnē vēsta par jaunas izcilības ēru Eiropas pētniecībā un akadēmiskajā izaugsmē un paātrinājumu inovācijai. Komisija labi zina, ka pastāv nopietns līdzsvara trūkums starp vīriešu un sieviešu dzimuma pētniekiem. Jaunākie statistikas dati liecina, ka, kaut gan sievietes ir 50 % no visu universitāšu nodaļu absolventiem, tikai 15 % profesoru ir sievietes. Zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģiju jomā šie skaitļi ir 34 % aboslventu sieviešu un 9 % sievietes profesores. Komisija piekrīt, ka tā ir nopietna talanta un līdzekļu izšķērdēšana, jo tas ir pretrunā ar vienlīdzības principu.

Kopš 1999. gada Eiropas Komisija pievēršas jautājumam par sieviešu trūkumu pētniecībā. Piektajā pamatprogrammā Komisija piešķīra finansiālu atbalstu pētījumiem un projektiem sieviešu un zinātnes jomā. Kopš 2003. gada Komisija publicē arī ,,Viņas skaitļu” statistiku, kas parāda sieviešu dalību Eiropas pētniecībā. Nākamais izdevums tiks publicēts 2009. gadā.

Atgriežoties pie jautājuma, Thomsen kundze atbalsta mērķi ne mazāk kā 40 % sieviešu un 40 % vīriešu dažādās komitejās, kas veidotas saskaņā ar Pamatprogrammu. Šis nesaistošais mērķis pastāv kopš 2000. gada un ir devis ļoti labus rezultātus. Piemēram, sieviešu līdzdalība pētniecības darba novērtēšanas komitejās ir palielinājusies no 10 % Ceturtajā pamatprogrammā līdz 34 % Sestajā pamatprogrammā. Tas liecina, ka tad, ja jautājumu pietiekami izceļ, progresu var panākt pat tad, ja nav saistošu mērķu. Tiešām, saistoši mērķi ilgtermiņā var izrādīties traucējoši, jo tas vēsta par vīriešu diskrimināciju, un lielākā daļa vīriešu un sieviešu šādiem mērķiem nepiekrīt.

Ziņojumā ir uzsvērta darba pārtraukuma nelabvēlīgā ietekme uz sieviešu – zinātnieču karjeru. Saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu Eiropas Komisija pievienojas šīm bažām un atbalsta tādu politikas pasākumu īstenošanu, kas atvieglo lielāku saskaņu starp profesionālo un darba dzīvi. Arī sieviešu – zinātnieču tīkls var ievērojami veicināt sieviešu iesaistīšanos zinātnē un galvenajos amatos. Tādēļ mēs esam izveidojuši Sieviešu zinātnieču Eiropas platformu, kas kalpo kā katalizators un veido lomu modeļus zinātniskajā pētniecībā.

Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir palielināt sieviešu skaitu augstākajos pētniecības amatos. Tas ir tieši saistīts ar mērķi, par kuru dalībvalstis vienojās 2005. gadā – 25 % augstāko amatu valsts pētniecības organizācijās ir jāieņem sievietēm. Nesen tika publicēts ziņojums par šo jautājumu, tā nosaukums ir ,,Labirinta kartēšana – vairāk sieviešu pētniecības priekšgalā”. Tajā secināts, ka nepietiek tikai ar pārredzamu un taisnīgu vērtējumu, lai palielinātu sieviešu skaitu lēmumu pieņemšanas sistēmās. Mums ir vajadzīga dominējošās uztveres maiņa. Speciālisti izsaka priekšlikumus, kā paplašināt pašreizējo zinātnisko mentalitāti un kultūru un padarīt to atvērtāku, bet grūtības tagad ir ar šo priekšlikumu īstenošanu. Šie projekti turpinās Septītajā pamatprogrammā; tagad tie ir saistīti ar Eiropas Pētniecības telpas īstenošanu. 2009. gada maijā ES Čehijas prezidentūras aizgādnībā notiks konference, kurā tiks pārskatīti iepriekšējo desmit gadu sasniegumi un noteiktas arī tās jomas, kurās ir vajadzīgas papildu pūles. Eiropas Parlamenta ieguldījums šeit būs nenovērtējams.

2006. gada martā Komsija pieņēma Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006. – 2010. gadam. Šis ceļvedis ir Komisijas pasākumu pamats un pauž mūsu apņēmību veicināt dzimumu līdztiesību visās politikas nozarēs gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Mūsu prioritātes ir: privātās un profesionālās dzīves saskaņošana; sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas dalības veicināšana politiskos un ekonomiskos lēmumus pieņemošajās organizācijās, kā arī zinātnē un tehnoloģijā; dzimumu stereotipu likvidēšana izglītības, apmācības un kultūras jomā, kā arī darba tirgū.

  Britta Thomsen, referente. − – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Paldies par iespēju runāt. Priecājos, ka šodien darba kārtības augšgalā mēs varam likt sievietes un pētniecību, jo es uzskatu, ka Eiropai tas ir galvenais jautājums attiecībā uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Eiropai ir jārada vairāk darbavietu; mums ir jārada labākas darbavietas, un mums ir jākļūst stiprākiem pētniecībā un inovācijā. Sievietes ir svarīga risinājuma daļa katrā no šiem trim uzdevumiem. Mums vajag vairāk strādājošu sieviešu, un mums vajag vairāk sieviešu vadošos amatos un lēmumu pieņemšanas organizācijās. Ja tuvākajos gados mums Eiropā ir jāizveido aptuveni 700 000 pētnieku darbavietu, mums ir jāuzlabo arī mūsu sieviešu talanta izmantošana.

Vispārējā līmenī man, rakstot šo ziņojumu, bija divi mērķi. Pirmkārt, es gribēju izklāstīt pašreizējo stāvokli. Kāda ir sieviešu proporcija pētniecībā, un kāpēc stāvoklis ir tik slikts? Otrkārt, es gribēju palūkoties nākotnē un izvirzīt risinājumus un ieteikumus, kā mēs varam uzlabot šo situāciju. Pašlaik situācija ir neapmierinoša. No valsts sektorā strādājošajiem pētniekiem tikai 35 % ir sievietes, un no privātajā sektorā strādājošajim pētniekiem – tikai 18 %.«Turklāt, kaut gan vairāk nekā 50 % no ES studentiem ir sievietes, un sievietes iegūst 43 % no doktoru grādiem, viņas ieņem tikai 15 % no akadēmiskajiem amatiem. Tādēļ mēs varam redzēt ievērojamus kropļojumus attiecībā uz sieviešu pārstāvniecību lēmumus pieņemošajos un vadošajos amatos.

Arī mūsu pašu nesen izveidotās institūcijas, piemēram, Eiropas Pētniecības padome neatbilst vienlīdzības kritērijiem. Tikai 5 no 22 šīs pētniecības padomes dalībniekiem ir sievietes. Es uzsvēru arī to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu joprojām valda ievērojama sieviešu pārstāvniecības nepietiekamība zinātniskajās komitejās – vēl viens piemērs sieviešu trūkumam lēmumu pieņemšanas organizācijās.

Es gribētu pateikt nedaudz vairāk par otro un, iespējams, interesantāko mana ziņojuma daļu, proti, nākotnes risinājumiem un priekšlikumiem. Es uzmanīgi klausījos idejās, kas tika izteiktas apspriešanas procesā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, un viens no jautājumiem, kas noskaidrojās, bija, pirmkārt, politikas izstrāde šajā jomā. Ja šo problēmu jomu ignorēs gan valsts, gan institūciju līmenī, nekas nenotiks. Tādēļ es ziņojumā iekļāvu prasību dalībvalstīm un Komisijai noteikt mērķi – ne mazāk kā 40 % sieviešu visās darbā pieņemšanas un novērtēšanas žūrijās. Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja mēs gribam mainīt situāciju, mums jānodrošina arvien lielāks sieviešu skaits lēmējiestādēs, lai mēģinātu izveidot jaunu kultūru virzienā no augšas uz leju. Es aicināju ieviest arī atklātākas darbā pieņemšanas procedūras. Pieredze liecina, ka slēgtajās darbā pieņemšanas procedūrās tiek ļoti atbalstīti vīrieši, kuri norāda viens uz otru kā uz vislabāk kvalificēto.

Ziņojumā es skaidri pateicu arī to, ka mēs nedrīkstam atturēties no pozitīvas rīcības, ja gribam piepildīt cerības uz nosacīti ātru situācijas maiņu. Galu galā, mūsu pašu skaitļi norāda, ka pašlaik nav nekādas dabiski pozitīvas virzības. Tādēļ es ieteicu rezervēt īpašu finansējumu sieviešu – pētnieču atbalstam un pievērsties tīkla svarīgumam un lomu modeļiem kā vienkāršām ierosmēm, kuras devušas labus rezultātus dalībvalstīs. Labus rezultātus ir devušas arī ļoti vienkāršas ierosmes, piemēram, frāze, ka sieviešu pieteikumi tiek īpaši gaidīti.

Tādēļ mans darbs pie šī ziņojuma parāda, ka ir daudz šķēršļu Protams, ir svarīgi, lai būtu labas iespējas apvienot pētnieces dzīvi ar ģimenes dzīvi, ieskaitot iespēju izmantot maternitātes atvaļinājumu pat tad, ja sieviete ir doktorantūras studente, taču tas ir arī kultūras jautājums. Protams, kultūras barjeras ir sarežģītāk izteikt formulas veidā, bet patiesībā – tāpat kā konkrētākas barjeras – tā ir pievēršanās kādam no kropļojumiem. Es vairāk neko neteikšu, bet gaidīšu jūru komentārus par šo ziņojumu.

  Den Dover, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs! Man ir vislielākais prieks apsveikt katru vārdu, ko šovakar teica komisārs, un apsveikt arī Thomsen kundzi, kura ir paveikusi brīnišķīgu darbu kā referente par šo svarīgo tematu. Man ir prieks, ka es kā Parlamenta labējais centrists sajūsminos par sociāldemokrāti no pretējās puses un no citas nevis savas valsts, un vēlu viņai visu labu, jo viņa ir līdzsvarojusi veselu attieksmi; viņa ir uzsvērusi vissvarīgākos faktorus, kas saistīti ar to, ka dāmas jau pusaudžu vecumā izvirzās priekšā vīriešiem.

Viņas ir inteliģentākas, viņas ir čaklākas; viņas var atrast sev pielietojumu, un tomēr, pat tad, kad viņas nonāk augstākajā izglītībā, pētniecības karjeras sākumā, viņas dažreiz atkāpjas. Nereti tā iemesls ir spiediens mājās, viņu personīgajā dzīvē. Thomsen kundzei taisnība, ziņojumā un arī šovakar pievēršoties šīm problēmām.

Ziņojumā iekļautas konstruktīvas idejas. Vienīgais, es atturos no konkrētu mērķu noteikšanas attiecībā uz sieviešu procentuālo sastāvu, kuram jāsasniedz šāda vai tāda pakāpe, šāds vai tāds stāvoklis. Tas ir pārāk preskriptīvi. Bet no otras puses, es pilnīgi atbalstu šo ziņojumu. Es jutos pagodināts, sagatavojot rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu. Es pateicos par sadarbību ēnu referentiem par galveno ziņojumu un par manu atzinumu. Tas ir tiesību akta piemērs un Eiropas Parlamenta ziņojums, kas nodrošina mūsu uztveršanu vislabākajā gaismā, sadarbojoties, pievēršoties pētniecības nozares vajadzībām.

Nobeigumā pateikšu, ka pagājušo ceturtdien es kopā ar vienu no saviem kolēģiem, Lambert van Nistelrooij no Holandes, devos uz Oksfordas universitāti. Visi zinātnieki, pētnieki tur bija sievietes. Es to vērtēju ļoti atzinīgi.

  Priekšsēdētājs. - Liels paldies, Dover kungs! Es pateicos jums īpaši tāpēc, ka, izņemot komisāru S. Dimas, jūs esat vienīgais vīrietis, kurš šovakar pieteicies šīm debatēm. Manas runātājas ir tikai sievietes.

  Edit Bauer, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man apsveikt Thomsen kundzi PPE-DE grupas ēnu referentes Sartori kundzes un arī manis pašas vārdā. Es gribu pateikt, ka vīriešu un sieviešu situācija zinātnē ir pielīdzināma vīriešu un sieviešu situācijai politikā, kaut gan zinātnē sievietes ir nedaudz labāk pārstāvētas. Un tā tas ir, neraugoties uz apstākli, ka aptuveni 60 % no universitāšu absolventiem ir sievietes. Zinātniska karjera ir vairāk nekā darbs no deviņiem līdz pieciem. Tajā pastāv arī spēcīga konkurences novirze – sievietēm nereti nākas sasniegt vairāk nekā vīriešiem, lai gūtu panākumus. Pirms daudziem gadiem kāda vecāka kolēģe mani par to brīdināja, kad es sāku savu zinātnisko karjeru.

Vai jautājums par to, kāpēc sievietes nav pietiekami pārstāvētas zinātnē, kāpēc kopš zināma laika samazinās jaunu sieviešu – zinātnieču skaits, un kāpēc mēs tā rezultātā pastāvīgi zaudējam apdāvinātus zinātniekus, ir pareizais jautājums? Apstākļu radīšana darba un ģimenes dzīves savienošanai ir ārkārtīgi svarīga sievietēm – zinātniecēm. Attiecībā uz to Barselonas mērķu sasniegšana ir īpaši svarīga. Ja no sievietēm gaida, lai viņas būtu veiksmīgas zinātnieces, tad viņām dotajiem līdzekļiem ir jābūt drošiem, pieejamiem, pirmšķirīgiem, atbilstīgiem zinātniskā darba veidam un prasībām un pietiekami elastīgiem.

Taču mums ir jāapsver arī jautājums par vispārēju atbalstu zinātnei un attīstībai. Ja atalgojums svārstās starp zemu un viszemāko, neviens nevar gribēt, lai šādas profesijas liktos saistošas jaunām sievietēm vai pat jauniem vīriešiem, kuri ir nodibinājuši ģimenes. Tā ir īsta problēma dažās valstīs, proti, jaunajās dalībvalstīs, kur atbalsts zinātnei un pētniecībai nesasniedz pat 1 % no IKP. Atļaujiet man nobeigumā pateikt, ka šī situācija ir jārisina, mainot apstākļus nevis nosakot kvotas.

  Zita Gurmai, PSE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sieviešu klātbūtne augstākajā izglītībā iepriekšējos gados ir strauji palielinājusies. Taču tas nav uzlabojis sieviešu un vīriešu proporciju zinātnē. Iepriekšējos divdesmit gados ir palielinājies sieviešu skaits inženierzinātnēs, tomēr ne tuvu tik daudz kā citās profesijās un zinātniskajās disciplīnās.

Šo grūtību rezultātā liela daļa sieviešu – zinātnieču pamet karjeru zinātnē, un tas ir nepieņemami un neracionāli. Sievietēm ir daudz grūtāk izvirzīties profesijā. Īpaši skaidri tas redzams attiecībā uz algām. Sievietes ir mazāk pārstāvētas zinātniskajās iestādēs. Sievietes – pētnieces ir spiestas izdarīt izvēli starp karjeru un ģimeni. Ģimenes iemeslu noteiktie pagaidu pārtraukumi sieviešu zinātniskajā karjerā apgrūtina sieviešu izvirzīšanos. Mums ir jāaplūko metodes, kas paredzētas līdzsvara nodrošināšanai starp darbu un privāto dzīvi, un jāpiemēro labākās no tām.

Lisabonas stratēģija prasa, lai mēs piemērojam dzimumu līdztiesības principus pētniecības un attīstības jomā. Mums ir jārīkojas efektīvāk visās zinātnes jomās, palielinot pārredzamību darbā pieņemšanas procedūrās un profesionālās izvirzīšanas kritērijos. Mums ir jācenšas nodrošināt dzimumu līdztiesību pētniecībā, ko veic universitātēs un ārpus tām, kā arī šo institūciju pārvaldes organizācijās.

Šis ziņojums ir lielisks, un es iesaku to pieņemt. Tāpat es apsveicu kolēģi Britta Thomsen, kura, būdama zinātniece, ir pētījusi šo jautājumu ļoti padziļināti. Paldies par to.

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. – (ET) Komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsdienu pasaulē dzīve arvien vairāk ir saistīta ar zinātni un tehnoloģiju, pateicoties gan jauniem vai uzlabotiem izstrādājumiem un pakalpojumiem, gan tehnoloģiju attīstībai. Eiropas sievietes – zinātnieces, bez šaubām, dod ieguldījumu šajā procesā.

Šeit jau tika pateikts, ka universitāšu pēdējos kursos studē vairāk sieviešu nekā vīriešu; tas pats attiecas uz maģistrantūras un doktorantūras studijām – tajās ir vairāk sieviešu. Taču zinātniskajās un izglītības iestādēs strādā septiņas reizes mazāk sieviešu nekā vīriešu – vidēji 15 %. Kāpēc tā? Gadsimtiem ilgi zinātnes pasauli pārsvarā veidoja vīrieši. To attaisnoja ar argumentu, ka patiesās zināšanas var sasniegt, izmantojot tieši objektīvās metodes un loģiskās diskusijas, kas sievietēm ir mazāk raksturīgas nekā vīriešiem.

To, ka zinātnisko organizāciju sastāvā vēl šodien ir daudz vairāk vīriešu, pašu par sevi vairāk nosaka zinātniskās domas maskulinizācija nekā iepriekš minētais pamatojums. Akadēmiskā zinātne ir pierādījusi, ka uzskats par to, ka objektivitāti var pielīdzināt vīrišķībai, ir mīts. Taču mūsdienu realitāte ir tāda, ka šis mīts, bez šaubām, ietekmē darbavietu sadali un ar zinātnisko pētniecību saistīto finanšu lēmumu pieņemšanas procesus.

Šī noniecinošā attieksme pieņemas spēkā ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, kuros sieviete ir parādīta viendimensionālā un tendenciozā veidā. Plašsaziņas līdzekļos sievietes nereti rāda kādā vecmodīgā stāvokli, galvenokārt kā sieviešu grupu dalībnieces un nevis savas jomas profesionāles. Tajā paša laikā mēs esam maz darījuši, lai mainītu situāciju un palielinātu sieviešu izredzes uz labākām darbavietām. Lai šo sabiedrībā plaši izplatīto uzskatu mainītu, mums ir jāsāk propagandēt zinātni kā interesantu un saistošu jomu abiem dzimumiem, sākot no visjaunākā vecuma. Bērnu grāmatu attēliem ar sievietēm priekšautos un vīriešiem kosmosa kuģos ir jāpazūd.

Es atbalstu ziņojumā ierosinātos pozitīvos pasākumus sieviešu – zinātnieču pamudinājumam un atbalstam gan īpašu zinātnisku karjeras konsultāciju veidā, gan ar īpašām programmām, atbalstot sieviešu un meiteņu interesi par zinātnisku karjeru. Taču es nevar atbalstīt mehāniskas kvotas, pamatojoties uz dzimumu, jo tās piesaista mūs īpašam laikposmam, un iznākums var būt nevis kvalitāte, bet kvantitāte. Es pateicos referentei par koncentrēto darbu un atvainojos.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības mērķis un vērtība. Taču par spīti tam, ka par to daudz raksta, diskriminācija notiek ik dienas.

Skumji, ka šķietama līdztiesība pastāv arī zinātnē. Mēs zinām, ka vidusskolu ar tiesībām iestāties augstākās izglītības iestādē absolvē vairāk meiteņu nekā zēnu, un trešās pakāpes izglītību iegūst vairāk jaunu sieviešu nekā jaunu vīriešu. Tādēļ sievietes ir ļoti labi izglītotas, taču pēc universitātes beigšanas viņas atduras pret stikla griestiem. Skaitļi ir kā auksta duša: tikai 15 % no visiem profesoriem ir sievietes. Tikai 15 % augstāko amatu ieņem sievietes, neraugoties uz to, ka lielākā daļa no universitāšu absolventiem ir sievietes, un puse no doktorantūras beidzējiem arī ir sievietes.

Algu diskriminācija sastopama arī zinātnē: komitejās, kuras pieņem lēmumus par pētniecības projektiem, ir mazāk nekā 20 % sieviešu. Var pieņemt, ka jo lielāka nauda tiek tērēta kādam pētniecības projektam, jo mazāk ticams, ka tajā būs iesaistītas sievietes.

Tātad, ja mēs gribam izdarīt kaut ko vairāk nekā tikai runāt paar līdztiesību, mums ir vajadzīgas kvotas – taču tām jābūt ambiciozām kvotām, lai patiesi kaut ko panāktu. Dzimumu līdztiesībai ir jābūt visās zinātnes jomās, un šai līdztiesībai jāattiecas uz ne mazāk kā 40 % no nepietiekami pārstāvētā dzimuma, tas ir, sievietēm, nevis tikai uz 25 %. Lai panāktu šīs pārmaiņas, mums ir jānosprauž sev tieši šis ambiciozais mērķis.

Nobeigumā atļaujiet minēt vēl kādu manai sirdij tuvu lietu: mēs zinām, ka 2010. gadā Eiropas Savienībā trūks 700 000 pētnieku. Tādēļ mums ir jāpieliek visas pūles, lai Eiropas Savienība nekļūtu par zinātnisku tuksnesi. Bet apdāvinātas meitenes netiek pamanītas jau ļoti agri. Atbalsts ļoti talantīgām jaunām sievietēm ir manai sirdij tuva lieta, un es vēlētos lūgt referenti to uzsvērt vairāk.

  Ewa Tomaszewska , UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Manā valstī Polijā vidējais sieviešu izglītības līmenis ir augstāks nekā vidējais vīriešu izglītības līmenis. Mana profesija ir fiziķe, es strādāju Varšavas universitātē un neesmu piedzīvojusi nekādu diskrimināciju dzimuma dēļ. Man būtu jājūtas pazemotai, ja manu profesionālo stāvokli noteiktu nevis manas zināšanas un prāta spējas, bet tāda sekundāra iezīme kā dzimums.

Ar darbu un aizrautību pret atklājumiem Marija Skladovska-Kirī sasniedza rezultātus, par kuriem viņai divreiz piešķīra Nobela prēmiju. Mūsu universitātes, kas Polijā ieņem pirmo vietu, rektore ir sieviete, fizikas profesore.

Taču realitāte, kas nosaka sieviešu stāvokli zinātnes pasaulē, nav visur vienāda. Problēmas kļūst acīmredzamas, uzzinot, ka Eiropas Savienībā sievietes ir tikai 35 % no valsts sektorā un augstākajā izglītībā strādājošajiem zinātniskajiem darbiniekiem, un tikai 18 % privātajā sektorā. Reizēm tas ir ģimenes pienākumu rezultāts, tos paceļot pāri zinātnes aicinājumam, bet ne vienmēr.

Manuprāt, ziņojuma 2. un 3. punkta atzinumi ir svarīgi. Patiesībā tieši pirmajā izglītības posmā ir visvieglāk parādīt, ka, kaut gan zinātne var būt grūta, tā vienmēr is saistoša, un tādēļ ir vērts tiekties atklāt to, kas mums šķiet interesants un ko mēs nevaram uzzināt citādi kā vien ar zinātnisku pētījumu palīdzību. Ir vērts pamudināt ikvienu, kurš gatavojas uzņemties zinātnisku darbu; daudzām sievietēm ir šādas spējas, un būtu kauns zaudēt viņu potenciālu. Trešajā punktā minētie piemēri ir vērtīgi, liecinot, ka šie centieni dod rezultātus.

Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, taču neatkarīgi no tās, ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt cilvēkos un viņu izglītībā. Tas palielina cilvēka iespējas darba tirgū. Tas attiecas arī uz tik īpašu darba tirgu, kāds ir zinātnes jomā. Tādēļ ir svarīgi, lai nebūtu diskriminējošu piekļuves kritēriju attiecībā uz stažēšanos, izglītības iestāžu apmaiņu un citām profesionālā līmeņa paaugstināšanas iespējām.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Liels paldies referentei Thompsen kundzei par norādi uz nevienlīdzības problēmu zinātnē un pētniecībā. Sabiedrībā izplatās nevienlīdzība. Sieviešu organizāciju ziņojumi un viedokļu aptaujas liecina, ka palielinās nevienlīdzības apziņa daudzās nozarēs, un daudzi ir apjautuši tās nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrību kopumā. Taču tieši zinātniskajās aprindās tā ir ilgi bijusi apslēpta. Tādēļ šis ziņojums ir īpaši svarīgs.

Kaut gan ES uzsver pētniecības nozīmi ekonomikas attīstībā, daudzos gadījumos pētniecība joprojām ir rezervēta tikai vienam dzimumam. Valsts sektorā sievietes ir 35 % no pētniekiem, privātajā sektorā – tikai 18%. Eiropas Pētniecības padomes zinātniskajā padomē ir 22 dalībnieki, un viņu vidū ir tikai piecas sievietes.

Šis ziņojums pievērš uzmanību problēmai, bet, manuprāt, ar to ir par maz. Mums jāturpina paaugstināt centienu līmeni.

Man ir komentārs par diskusijām par vienlīdzību: mums joprojām ir jāaizstāv prasība pēc vienlīdzības, sakot, ka tā ir vajadzīga ekonomikas izaugsmei un attīstībai. Kad mēs varēsim pateikt, ka vienlīdzība ir mērķis pats par sevi, kuru nevajag aizsargāt ar ekonomiskiem terminiem? Vienlīdzīgas tiesības ir cilvēktiesības!

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sieviešu loma zinātnē, šķiet, ir atšķirīga dažādās dalībvalstīs. Ļoti grūtajos komunisma laikos Polijas sievietēm bija piekļuve zinātnei un politiskajām tiesībām ievērojami agrāk nekā daudzās vecajās ES valstīs. Agrāk lielākā problēma bija – un vēl šodien ir – sliktā ekonomiskā situācija un slēptie kritēriji līdzekļu piešķiršanā zinātniskajai pētniecībai, parasti neatkarīgi no dzimuma.

Neraugoties uz šiem šķēršļiem, ir daudz sieviešu, kuras, būdamas sievas un mātes, veic svarīgas sociālās funkcijas, strādājot par ministrēm, dekānēm vai profesorēm augstākās izglītības iestādēs vai par ārstēm un nejūtot, ka viņas tiek diskriminētas attiecībā pret vīriešiem. Pretēji tam, ko saka karojošās feministes, mūsu valstī sievietes tiek vispārēji cienītas; viņām piemīt nevis kompleksi, bet gan pārliecība par savu vērtību un spēku, apzinoties, ka sadarbībā ar vīriešiem viņām ir svarīga loma visās dzīves jomās, un tomēr tajā pašā laikā lielāko vērtību piešķirot dzīvības aizstāvēšanai, laulības aizsardzībai, ģimenei un citām augstākajām vērtībām.

Sieviešu proporcija studējošo vidū pastāvīgi palielinās, un deviņdesmitajos gados tā bija jau 51 %. Saskaņā ar atskaitēm 38 % no zinātniskajiem darbiniekiem ES Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ir sievietes, kaut gan daudzas no viņām strādā tādās jomās, kur izdevumi zinātniskajai izpētei ir zemi. Tādēļ pareizs šķiet ieteikums piešķirt lielākus līdzekļus, pamudinājums uzsākt zinātnisku darbu un nostiprināt sieviešu stāvokli it īpaši ar tiesisku regulējumu palīdzību, kas dod iespēju apvienot ģimenes un profesionālo dzīvi, kā arī mājās veiktā darba finansiāla un sociāla atzīšanu, lai ļautu izdarīt tiešām brīvu izvēli, tomēr bez paritātēm vai grozījumiem izcilības definīcijās.

Procentuālās atšķirības vadošajos amatos var būt saistītas ar ievērojamu garīgu un fizisku piepūli, kas ir pārāk nogurdinoša, un tādējādi sieviešu pārstāvniecība jāīsteno, atzīstot un izmantojot zināšanas un individuālās noslieces un vienlaikus uzlabojot tiesiskos un ekonomiskos apstākļus un atbalsta infrastruktūru, kas atvieglo ģimenes dzīves un profesionālā darba apvienošanu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, Eiropas Savienības prioritātei ir jābūt plašas zinātnieku bāzes izveidei, kuri spēj īstenot kvalitatīvu pētniecību visaugstākajā starptautiskajā līmenī. Sieviešu līdzdalība zinātnē neatbilst pētniecības vajadzībām, kaut gan sieviešu izglītības līmenis ir augstāks nekā vīriešiem, un kaut gan augstākajā izglītībā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tādēļ ir jāpievēršas izglītībai, jāatbalsta vadošās zinātnieces – sievietes un jāmotivē talantīgas sievietes sākt zinātnes karjeru, radot labas iespējas kvalitatīvam zinātniskam darbam un piedāvājot atbilstīgu karjeru un atalgojumu. Šķēršļi, kas kavē sieviešu līdzdalību zinātniskajā darbā, pastāv vēl mūsdienās. Zināma loma ir arī psiholoģijai un reizēm nepietiekamai sieviešu solidaritātei.

Patiesība ir tāda, ka sievietēm – pētniecēm ir daudz grūtāk savienot darbu ar ģimenes dzīvi nekā vīriešiem. Sieviešu zinātniskās karjeras pārtraukumi ģimenes apstākļu dēļ nelabvēlīgi ietekmē viņu turpmākās karjeras izredzes. Tā kā zinātniskais darbs rit nepārtraukti, sievietēm būtu izdevīgi strādāt arī mājās, ja vien viņu klātbūtne darbavietā nav obligāti nepieciešama. Lielākā daļa no tiem, kuri saskaras ar mobilitātes problēmām, ir sievietes, jo rūpes par bērniem, veciem cilvēkiem un citiem ģimenes uzturamajiem parasti ir sievietes uzdevums. Sievietes priecātos par bērnu aprūpes iestādēm zinātnisks institūtos.

Man šķiet, ka kvotas neatrisinās sieviešu – zinātnieču trūkuma problēmu, ja pašas sievietes negribēs mainīt šo status quo. Viņām ir jānodrošina piemēroti apstākļi, jābūt pārliecinātākām un jāparāda lielāka savstarpējā solidaritāte. Es ticu, ka Septītā pamatprogramma un zinātniskās pētniecības programmas atbalstīs projektus, kas pamudinās sievietes sākt zinātnes karjeru. Ir svarīgi, lai projektu atlases sistēmas būtu pārredzamas, un tādēļ sievietēm ir jābūt līdzvērtīgi pārstāvētām novērtēšanas padomēs un atlases komitejās.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Kaut gan vairāk nekā 50 % no ES studentiem ir sievietes, un sievietes iegūst 43 % no doktoru grādiem, viņas ieņem tikai 15 % no akadēmiskajiem amatiem un ir mazākumā pētnieku vidū. Valdības un augstākās izglītības jomā aptuveni 35 % no pētniekiem ir sievietes, bet privātajā sektorā tikai 18 %.

Analīzes liecina, ka pašreizējās darbā pieņemšanas sistēmas nav neitrālas attiecībā pret dzimumu. Dokumenti skaidri pierāda ,,stikla griestu” esību sievietēm, kuras mēģina gūt panākumus augstākajos amatos, un tas skar visas ekonomikas jomas, bet it īpaši tās, kas saistītas ar zinātni un tehnoloģiju. Komisijai un dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk ir jāievieš pārredzamas darbā pieņemšanas procedūras, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru darbā pieņemšanas organizācijās.

Tā kā pētniecība ir ārkārtīgi svarīga nozare Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai un Eiropai saskaņā ar Lisabonas stratēģiju attīstībai un izaugsmei ir jāiesaista darbā vēl 700 000 pētnieku, ir ļoti svarīgi programmēt zinātni kā abiem dzimumiem atvērtu jomu un nodrošināt pienācīgu sieviešu pārstāvniecību zinātnieku vidū. Lai šo mērķi sasniegtu, ir svarīgi nodrošināt piemērotus darba apstākļus, kas būs piemēroti sievietēm – zinātniecēm, kā arī infrastruktūru, kas dos iespēju nogludināt saikni starp profesionālo un ģimenes dzīvi.

Nobeigumā es gribētu apsveikt referenti Thomsen kundzi ar lieliski sagatavotu dokumentu.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
priekšsēdētāja vietnieks

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Diemžēl, neraugoties uz ES pieņemtajiem tiesību aktiem un visām mūsu deklarācijām un diskusijām, dzimumu līdztiesības dimensija joprojām ir nepietiekama arī zinātniskās pētniecības jomā.

Kaut gan ES universitātēs studē daudz sieviešu, tikai 18 % no privātā sektorā strādājošajiem pētniekiem un tikai 15 % no pētniekiem, kuri ieņem augstākos akadēmiskos amatus, ir sievietes. No valdības un augstākās izglītības nozares darbiniekiem tikai 35 % ir sievietes. Turklāt sievietēm, kuras strādā zinātniskajā pētniecībā, maksā daudz mazāk nekā viņu vīriešu dzimuma kolēģiem, un viņu darbs parasti vairāk saistīts ar mācīšanu nekā ar pētniecību, un tas reti ļauj viņām gūt atzīšanu.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis palielināt centienus, lai atbalstītu sieviešu mērķus izvirzīties zinātnieku karjerā. Apsverot atbalsta iespējas, mēs nedrīkstam neievērot ģimenes dimensiju, darba stundu elastību, bērnu aprūpes iestāžu uzlabošanu un ģimenes elastību.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es pati kā cilvēks ar zinātnieka pagātni atzinīgi vērtēju šo svarīgo diskusiju par sievietēm zinātnes un tehnoloģiju jomā. Principā es piekrītu Thompsen kundzes ziņojumam, kurā ir mēģināts noteikt to, kādi šķēršļi ir vainojami sieviešu nepietiekamā pārstāvniecībā zinātnē, un es piekrītu, ka lielākā daļa Eiropas izglītības sistēmu joprojām saglabā dzimumu stereotipus.

Viņas ziņojumā ir norādīti arī citi faktori, kas veicina nepietiekamu sieviešu pārstāvniecību šajā jomā un diemžēl arī citās profesionālās jomās. Viens no šiem faktoriem ir nelabvēlīgā ietekme, ko rada karjeras pārtraukums ģimenes apstākļu dēļ, un mobilitāti ierobežojoši ģimenes pienākumi. Es sajūsminos par ziņojumā pausto aicinājumu Komisijai un īpaši dalībvalstīm īstenot pozitīvus pasākumus vairākās frontēs – izglītībā, bērnu aprūpē, sociālajā drošībā un vecāku atvaļinājuma jomā, kā arī nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai uzlabotu to sieviešu izredzes, kuras mēģina turpināt karjeru vai no jauna iesaistīties zinātnes darbā pēc ģimenes izveidošanas.

Mums ir vajadzīgas zinošas sievietes visos sabiedrības līmeņos, un es tiešām esmu pārliecināta, ka mums ir vajadzīgas zinātnieces arī politikā, bet es uzskatu, ka mēs nekad to nepanāksim, nosakot dzimumu līdzdalības kvotas. Tā vietā mums ir jācenšas panākt lielāku pārredzamību pieņemšanā darbā, šefības sistēmas, sieviešu – zinātnieču tīkla pastiprināšana, sieviešu pētnieču kā lomu modeļa atbalsts un, bez šaubām, pietiekams finansējums sieviešu atbalstam zinātnē, tajā pašā laikā saglabājot taisnīgumu un līdztiesību. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa sieviešu – zinātnieču tam piekritīs.

2003. gadā manā valstī Īrijā tika nodibināta Zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģiju komiteja (SET), kuras uzdevums bija ieteikt stratēģiju, lai palielinātu to sieviešu un meiteņu skaitu, kuras pievēršas zinātnes priekšmetiem un augstākajai matemātikai otrajā līmenī, un lai palielinātu to sieviešu skaitu, kuras izvēlas inženierzinātņu un tehnoloģiju kursus trešajā līmenī. Šīs komitejas priekšsēdētāja ir izcila akadēmiķe, profesore Jane Grimson no Dublinas Trīsvienības koledžas.

Mums ir arī organizācija, ka pazīstamas kā WITS – sievietes, kuras 1999. gadā stājušās darbā tehnoloģijā un zinātnē. Mums ir Wiser Workforce Project [gudrāka darbaspēka projekts], kas ir ierosme, lai sievietes – zinātnieces atgrieztos darbā. Mums ir Īrijas Zinātnes fonds, kas ir uzsācis četras programmas, lai risinātu sieviešu nepietiekamās pārstāvniecības jautājumu Īrijas zinātnē un inženierzinātnē.

Nobeigumā, šo shēmu mērķis ir vecināt un atbalstīt ilgtspējīgus mehānismus un metodes, kas nodrošinās sievietēm – pētniecēm vienlīdzīgas iespējas konkurēt, pamatojoties uz viņu zinātnisko kompetenci, zināšanām un potenciālu.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ziņojums ,,Sievietes zinātnē” ir ļoti labi veidots, un tajā ir runa par sieviešu līdzdalību vienā no svarīgākajiem attīstības procesiem – zinātniskajā pētniecībā. Ziņojums ir svarīgs tādēļ, ka tajā ir iezīmēta zinātniskās attīstības struktūra un doti risinājumi galvenajam aspektam – cilvēkresursu sastāvam zinātnē. Sievietēm ir svarīga nozīme nozīme universitātēs, pētniecības institūtos un privātajā sektorā. Sieviešu nepietiekamā iesaistīšanās zinātnes pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā, nelielais to sieviešu skaits, kuras ieguvušas doktora grādu vai kļuvušas par akadēmiju loceklēm, ir saistīti ar sabiedrības stereotipiem un sieviešu grūtībām, laužot ceļu karjerai zinātnē.

Mums ir jāpiemēro elastīgs darbalaiks, jāattīsta pakalpojumi, kas palīdz sievietēm un dod tām iespēju pilnveidoties. Sieviešu nozīmes palielināšana zinātnē nav jāuzskata par vēl vienu dzimumu politiku. Tas ir uzdevums labāk izmantot sieviešu potenciālu, nekrītot otrā galējībā. Nododoties zinātnei, sievietēm nav jāatsakās no dabiskā uzdevuma veidot ģimeni un kļūt par mātēm. Jaunajām zinātniecēm ir jāpiemēro dubultas prioritātes principas – gan ģimene, gan karjera.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Man šķiet, ka mums ir viens mērķis, mēs gribam panākt paritāti, taču neesam vienprātīgi pat to, kādā veidā to panākt.

Komisāra kungs! Jūsu statistika ir labi apkopota, tā pierāda, ka ceļš ir garš un darbietilpīgs un ka jūs esat rīkojies pareizi, nosakot kvotas ievēlēšanai komitejās, jo bez aktīvas politikas mēs neatradīsim sievietes, jo, lai viņas atrastu, mums ir jāgrib viņas atrast.

Tātad jo augstāk mēs kāpjam, jo atturīgāk izturamies pret sieviešu iecelšanu amatos, un, kas ir pilnīgi nepareizi un neloģiski – izglītības nozarē ir ievērojams sieviešu vairākums, bet akadēmiskajā vidē viņu nav.

Tad kāpēc tā notiek Es domāju, ka ir jāveic analīze. Mums ir jāaicina dalībvalstis – un varbūt komisāra kungs varētu izdarīt zināmu spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās noteiktu novērtēšanas kritērijus – noskaidrot situāciju universitātēs.

Nereti profesoru izvēles procesam nepiemēro vienādu kritērijus. Sievietēm vienmēr uzdod jautājumu: ,,Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz bērniem?” Vīriešiem to nekad nejautā, un tādēļ šajās debatēs mēs visi runājam par atbildību rūpēties par bērniem. Vai tā būtu, ja mēs runātu par vīriešiem? Kāpēc mēs nepavēršam šo problēmu pretējā virzienā, un turklāt tā nav problēema. Ģimene ir liels prieks, tā ir vērtība arī vīriešiem; kāpēc mēs nemainām uzskatus?

Es domāju, ka ir jāpārskata profesoru ievēlēšana un šā procesa laikā uzdotie jautājumi, un, lai panāktu progresu jauno tehnoloģiju jomā, Komisijai ir jārīkojas mērķtiecīgi. Man nešķiet, ka mēs varam dot kādas atlaides izcilības kritēriju jomā.

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Dārgie kolēģi! Es ļoti īsi iepazīstināšu jūs ar trim jautājumiem. Situācija bijušajās sociālisma valstīs šķiet vēl dramatiskāka, jo agrākās dzimumu politikas rezultātā izveidojās ievērojams zinātnes laukā nodarbināto sieviešu segments. Un pretēji, pāreja izraisīja pētniecībai piešķirto līdzekļu un pētnieku skaita nežēlīgu samazināšanu. Tagad vakardienas sievietes pētnieces pārdod apdrošināšanas polises, ir ierēdnes vai atstāj dzimteni, un tam ir daudz nelabvēlīgu seku – cilvēkresursu izšķērdēšana, liela neapmierinātība un šķēršļi attīstībai.

Otrs jautājums ir tāds, ka mūsdienās arī ekonomikā un iekšzemes kopproduktā svarīga nozīmes ir plašsaziņas līdzekļu, sabiedrisko attiecību un reklāmas sabiedrību darbībai. To pamatā ir humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi, pie kuriem strādā daudz sieviešu. Taču tradicionālā zinātnes hierarhija neļauj tām iegūt pietiekamu atzinību sabiedrībā un darbojas kā netieša diskriminācija pret šajā jomā strādājošajām sievietēm.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Thomsen kundzes ziņojums aizskāra kādu jutīgu manas personīgās dzīves aspektu. Es ieguvu doktora grādu Sorbonnā, kad biju jau trīs bērnu māte, un manam vīram bija četri bērni. Man nācās atvadīties no turpmākās izpētes pasaules. Akadēmisko panākumu gūšana ieiet asinīs, un cilvēks jūtas sagrauts, kad ir spiests to pamest. Tagad man jāatzīst, ka daudz vēlāk, tad, kad man bija vēl vairāk bērnu, kāda Vācijas universitāte, kura piedāvāja īpašu programmu mātēm, deva man iespēju turpināt pētniecības darbu, kuru es brīvprātīgi veicu vēl šodien. Tātad iespējas tiešām pastāv, un tādēļ pētniecības plānošanā un pētniecības amatos ir jāiekļauj ģimenes aspekts, lai pilnībā izmantotu cilvēkresursus. Tāpēc es domāju, ka turpmāk nav vajadzīgi saistoši mērķi un sieviešu devums pētniecībā mainīsies.

Tādēļ ir vajadzīga plānošana, lai sievietes varētu pieņemt atbilstīgi viņu profesionālās dzīves noteiktajam posmam. To dažu gadu dēļ, kad sievietei nav citas izvēles kā vien atstumtība, viņai uz visu atlikušo mūžu ir liegti akadēmiskās dzīves prieki, un sabiedrība zaudē to, ko šī sieviete varētu dot. Tādēļ sievietēm pētniecēm vajadzētu dot iespēju piedalīties programmās. Vēlāk sieviešu līdzdalībai pētniecības programmās būtu jākļūst par universitātes kvalitātes novērtējuma kritēriju.

Atļaujiet atgādināt jums arī par pagājušajā gadā sniegto ziņojumu, kurā mēs pateicām, ka ir vajadzīga iespēja apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi, sākot jau no nepabeigtas izglītības līmeņa.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu kolēģi ar šo ļoti labo ziņojumu. Arvien lielāka iesaiste zinātniskajā pētniecībā ir ļoti svarīga Lisabonas stratēģijas principu sasniegšanai. Kā uzsver referente, Eiropai vajag vēl 700 000 pētnieku, lai īstenotu šīs stratēģijas nostādnes. Es uzskatu, ka sieviešu iesaistīšana un viņu potenciāls pats par sevi nozīmēs to, ka viņas veidos lielu daļu šīs grupas.

Tomēr es šaubos par priekšlikumu nodrošināt dzimumu līdzsvaru vērtēšanas un darbā pieņemšanas komitejās. Kā sieviete politiķe es negribētu, lai manu darbību vērtē tikai caur mana dzimuma prizmu. Es labāk gribētu, lai mana darba kvalitāte un rezultāti nosaka to, kā es strādāju.

Ir izteikts interesants priekšlikums palielināt jauniešu interesi par studiju turpināšanu specializētajās un tehniskajās jomās. Tam ir jāseko rīcībai, lai popularizētu zinātni kā darba un profesionālās izaugsmes jomu gan sievietēm, gan vīriešiem. Man šķiet, ka ievērības cienīgi ir priekšlikumi par iespējām savienot profesionālo karjeru ar ģimenes dzīvi. Šie priekšlikumi jāaplūko plašākā kontekstā – tādā kontekstā, kurā tiek atbalstīta un pamudināta sieviešu līdzdalība darba tirgū.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Kā tikko teica kolēģis, Eiropai šodien vajag vairāk nekā 700 000 pētnieku. Manuprāt, tas ir satraucoši. Sievietes varētu šo trūkumu novērst. Pašreizējā statistika liecina, ka, kaut gan sievietes iegūst augstāku izglītību nekā vīrieši, tikai viena trešā daļa no valsts sektorā strādājošajiem pētniekiem un tikai 18 % no privātā sektorā strādājošajiem pētniekiem ir sievietes. Es uzskatu, ka pirmkārt mums ir jālikvidē dzimumu stereotipi, kas ietekmē ne tikai jaunu sieviešu izvēli studiju jomā, bet arī darbvietas piešķiršanas procesu, pētniecības finansējumu un atalgojuma kritērijus.

Kaut gan es piekrītu, ka ir jānodrošina sieviešu līdzdalība ES un dalībvalstu programmās, es nedomāju, ka tas jādara ar kvotu palīdzību. Es atbalstu domu par jauna veida elastīga darbalaika piešķiršanu sievietēm, kas dos viņām iespēju turpināt pētniecības darbu pēc bērna piedzimšanas. Tas var ievērojami veicināt sieviešu lielāku līdzdalību augstākajos zinātniskajos amatos.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Šim ziņojumam ir ļoti svarīga finansiāla ietekme gan attiecībā uz Kopienas līdzekļiem, kurus varētu izlietot dzimumu nelīdztiesības apkarošanai zinātnes jomā, gan attiecībā uz dalībvalstu budžetiem.

Pirmkārt, mums jānorāda, ka nepietiek tikai ar runām par līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Septīto pamatprogrammu attīstībai un pētniecībai. Savukārt nozīmīgas summas Eiropas Reģionālās attīstības fondā vai Eiropas Sociālajā fondā varētu atbalstīt pētniecības un attīstības darbu. Tādējādi mēs nedrīkstam kavēt sieviešu līdzdalību to nosacījumu dēļ, kas noteikti aicinājumos iesniegt priekšlikumus šo programmu īstenošanai. Turklāt ir nepieciešams, lai dažas budžeta pozīcijas finansētu lielāku sieviešu līdzdalību pētniecības programmās vai Kopienas finansētās stipendijās.

Tiklīdz tiks izveidots Eiropas Tehnoloģiju institūts mums jaunās institūcijas akadēmiskajā sastāvā ir jānodrošina jaunu sieviešu vienlīdzīga līdzdalība doktorantu līmenī.

  Marios Matsakis (ALDE). - Kā viens no ļoti nedaudzajiem vīriešiem, kuri piedalās šajās ļoti svarīgajās debatēs, un pats būdams zinātnieks, es uzskatu par vajadzīgu pateikt, lūk, ko:

Savā ilgajā ārsta praksē es atklāju, ka sievietes zinātnieces ir tieši tikpat labas, ja ne labākas, kā vīrieši. Vienīgais, kas sievietes kavē ieņemt augstākos amatus, manuprāt, ir ļoti grūtā izvēle, kas viņām jāizdara, izlemjot, vai kļūt pat pilna darbalaika māti un daļēja darbalaika zinātnieci, vai otrādi. Sievietes vienmēr ir izvēlējušās kļūt par pilna darbalaika mātēm.

Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs. Es apsveicu referenti, taču mums ir vajadzīgi praktiski veidi, kā palīdzēt mātēm ieņemt augstākos amatus, nevis tikai teorētiskas idejas.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visiem, kuri runāja šā vakara debatēs, par viņu ļoti pozitīvo ieguldījumu. Komisijas politikai attiecībā uz dzimumu pētniecībā ir divas galvenās līnijas – sieviešu līdzdalība pētniecībā un pētniecības dzimumu dimensija. Pirmajā mēs cenšamies risināt sieviešu klātbūtnes jautājumu visos karjeras kāpņu līmeņos un dzimumu atšķirības dažādās svarīgās jomās. Otrajā līnijā mēs pievēršamies pētniecības veidojumam un dzimumu atšķirībām pievērstajai uzmanībai pētniecībā. Komisija kā vienmēr atbalsta dzimumu līdztiesības veicināšanu pētniecībā.

Attiecībā uz kvotām mēs uzskatām, ka tādi mērķi kā 40 % mērķis katram dzimumam dažādās speciālistu grupās un vērtēšanas komitejās Septītajā pamatprogrammā ir objektīvi un līdzsvaroti un dod labus rezultātus. Mēs turpināsim centienus sasniegt šos mērķus un ceram, ka šādi palielināsim sieviešu skaitu zinātnē. Mūsu pūles jau dod rezultātus, un es gribētu pateikties jums par atbalstu mūsu centieniem uzlabot stāvokli, lai labāk iekļautu sievietes zinātnē un pētniecībā.

Liels paldies par jūsu komentāriem un labo sadarbību!

  Britta Thomsen, referente. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Paldies par iespēju runāt. Komisāra kungs, dāmas un kungi! Paldies par jūsu komentāriem. Priecājos dzirdēt, ka jūs esat vienisprātis ar manām bažām un redzējumiem attiecībā uz Eiropas pētniecību. Attiecībā uz iepriekš minētajām kvotām man šķiet, ka esmu nedaudz pārprasta. Es nerunāju par pētnieku kvotām, taču ir skaidrs, ka viens no vissvarīgākajiem šķēršļiem sieviešu talanta nodarbināšanā un izmantošanā ir darbā pieņemšanas komiteju sastāvs. Tādēļ tās nav dzimumu neitrālas, un tāpēc es uzskatu, ka mums kaut kas ir jādara šajā jautājumā. Mēs nevaram joprojām ignorēt šo problēmu un cerēt, ka rīts būs labāks un ka viss notiks pats no sevis. Mums ir jāpieprasa politiska rīcība tagad. Komisija, bez šaubām, ir bijis progresīvs spēlētājs šajā jautājumā, jo pirms dažiem gadiem Pētniecības ģenerāldirektorātā tika izveidota sieviešu un pētniecības nodaļa. Tās ir dalībvalstis, kuras atpaliek. Tā ir dalībvalstu apņēmība, kas būs svarīga pārmaiņu nodrošināšanai universitātēs un pētniecības iestādēs.

Es gribētu pateikties par sadarbību kolēģiem deputātiem, Sekretariātam un Komisijai. Mani ļoti iepriecināja pētnieku un īpaši Sieviešu zinātnieču Eiropas platformas sadarbība, tādēļ viņiem īpašs paldies.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Mihaela Popa (PPE-DE) , rakstiski. – (RO) Kā matemātikas skolotājai man nācies sastapties ar parādību, kad jaunām sievietēm ir arvien mazāka pieeja tieši zinātnei.

Ņemot vērā statistiku, kas liecina, ka arvien mazāk jaunu sieviešu izvēlas zinātniskas fakultātes, kur intensīvi māca matemātiku, fiziku, bioloģiju vai ķīmiju, es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta ziņojuma projekts par sievietēm un zinātni ir īsti vietā.

Mana pieredze izglītības laukā liek man teikt, ka arvien mazāka sieviešu iesaistīšanās zinātnē ir mentalitātes un nekādā gadījumā ne spēju jautājums.

Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi sākt vairāk programmas, kas veicina iespēju līdztiesību un maina mentalitāti attiecībā uz jaunu sieviešu piekļuvi zinātnei. Organizējot pieredzes apmaiņas programmas un Eiropas līmeņa konkursus pat ļoti agrīnā posmā, jauniem cilvēkiem var dot pārliecību un drosmi, kas mudina viņus doties uz zinātnes skolām.

Mums vajag iespējami daudz Eiropas programmu, lai atbalstītu iespēju vienlīdzību, veicinot radošumu, loģisko domāšanu, intuīciju un ideju apmaiņas Eiropas līmenī.