Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 20. maijs - Strasbūra

22. Zaļā grāmata par kuģu labāku demontāžu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā ir sagatavojis Johannes Blokland, par Zaļo grāmatu par kuģu labāku demontāžu (2007/2279(INI)) (A6-0156/2008).

  Johannes Blokland, referents. − (NL) Dienvidāzijas piekrastē daudzviet videi kaitīgos un cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos nodošanai lūžņos tiek demontēti milzīgi jūras kuģi. Šeit netiek piemērotas sociālās normas. Dažos iepriekšējos gados tikai Bangladešā vien, strādājot kuģu demontāžas darbos, dzīvību ir zaudējuši 200 cilvēki.

Kuģu demontāžā tiek izmantoti daudzi bērni, jo viņiem ir viegli iekļūst mazās telpās. Viņiem liek izvākt indīgas vielas bez jebkādas aizsardzības. Pēc tam šīs vielas nokļūst vidē, katastrofāli ietekmējot zvejas un tūrisma nozari. Diemžēl arī daudzi Eiropas kuģi šādā veidā beidz dzīvi, piemēram, Indijā, Pakistānā un Bangladešā. Tērauda augstās cenas, zemās algas, slikti drošības noteikumi ir vides pasākumu neesība acīmredzot ir finansiāli pievilcīga.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja skaidri norāda, ka šī prakse ir ētiski nepieņemama un ka nedrīkst pieļaut, lai turpinātos kuģu demontāža cilvēka cieņu pazemojošos un videi kaitīgos apstākļos. Lai to atrisinātu, nepietiks tikai ar atsevišķas dalībvalsts vai Eiropas Savienības centieniem. Lai ko mēs turpmāk darītu, joprojām ir vajadzīgs tūlītējs kuģu demontāžas problēmas risinājums. Diemžēl jāsaka, ka līdz šim nav gūti lieli panākumi starptautiskā līmenī.

Tieši tas ir iemesls, kādēļ Eiropas Komisija ir publicējusi zaļo grāmatu. Galvenais mērķis, ko mēs vēlamies sasniegt, ir vides un sabiedrības veselības aizsardzība, vienkārši nepārvietojot šīs problēmas uz citām valstīm. Ņemot vērā to, ka nākamajos gados vajadzēs demontēt daudzus jūras kuģus, kas brauc ar Eiropas karogu, mēs nevaram ilgāk gaidīt, lai rīkotos. Vides komiteja īpaši ierosina: lai novēstu novirzes no Atkritumu sūtījumu regulas noteikumiem, ir jāievieš pamatnostādnes, kas dotu iespēju atšķirt, kad kuģis ir kuģis un kad tas ir atkritumi. Atkritumu sūtījumu regulas īstenošana un izpilde ir jāuzlabo ar stingrākas kontroles un uzraudzības palīdzību, ko īsteno dalībvalstu ostu pārvaldes ar noteikumu, ka ostu valstīm ir jābūt tiesībām paziņot, ka kuģis savu laiku ir nokalpojis.

Ir jāizveido jūras kuģu saraksts, kurus pēc dažiem gadiem, iespējams, sagriezīs metāllūžņos. Eiropas Savienībā ir jāattīsta konkurētspējīgas un tīras kuģu demontāžas nozare, piemēram, pašlaik neizmantotās kuģu būvētavās. Saistībā ar atbalstu attīstībai Dienvidāzijas kuģu demontāžas vietām ir jānodod zināšanas un tehnoloģija, lai palīdzētu tām izpildīt drošības un vides normas. Starp citu, Bangladešā jūras kuģu demontāža ir ārkārtīgi ienesīga uzņēmējdarbība, ar kuras palīdzību iespējams nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai nekavējoties izveidotu demontāžai piemērotus darba apstākļus.

Es gribētu uzsvērt, ka mums joprojām ir svarīgi turpināt darbu divos līmeņos. Pirmkārt, mums ir jāuzņemas atbildība par Eiropas floti un darbu pie starptautiska nolīguma izveides. Pašlaik mēs nevaram pievērsties tikai šiem diviem jautājumiem. Atbilde, kuru es nereti saņemu no kuģniecības nozares, ir tāda, ka šī Zaļā grāmata neļaus vai novilcinās SJO konvencijas attīstību. Es tam nepiekrītu. Drīzāk es uzskatu, ka mēs, Eiropas Savienība, patiesībā gaidām šo SJO nolīgumu un noteiktajā laikā būsim labāk sagatavoti tā īstenošanai. Turklāt esmu cieši pārliecināts, ka Eiropas Savienība vēlas pēc iespējas ātrāk attālināties no nopietnajiem apstākļiem, kādi pastāv Dienvidāzijā.

Priecājos, ka gan Vides komitejā, gan komitejās, kurām lūdza sniegt atzinumu, valda augsts vienprātības līmenis šajā jautājumā. Tas visādā ziņā ir labs sākums. Pieņemu, ka plenārsēde var atbalstīt šo darbības virzienu. Šķiet, ka arī dalībvalstis tagad ir gatavas rīkoties. Pagājušajā ceturtdienā Otopan izgāja no Nīderlandes uz Turciju pēc tam, kad varas iestādes bija panākušas kuģa tīrīšanu, un tādējādi no kuģa tika noņemti visi bīstamie materiāli. Tas ir iespējams saskaņā ar Regulu par atkritumu pārvadājumiem. Iepriekš eksporta atļauja netika piešķirta, jo šie noteikumi nebija izpildīti. Tajā pašā ceturtdienā mani apmeklēja NVO delegācija, kas nodarbojas ar kuģu atbildīgu demontāžu Dienvidāzijā. Jāpaskaidro, ka šie cilvēki daudzus gadus cīnās par atbildīgu kuģu demontāžas nozari savā valstī, un mēs nedrīkstam atstāt viņus bez ievērības.

Jurists no Bangladešas, cilvēki no Indijas – viņi gadiem ilgi ir veltījuši pūles šim jautājumam, un, manuprāt, mums viņi ir jāatbalsta un jāpieņem šī rezolūcija. Ceru dzirdēt, ko komisārs Dimas kungs ir nodomājis darīt tuvākajā laikā, lai izveidotu atbildīgu kuģu demontāžas nozari šajās valstīs un nodrošinātu līdzekļus šā mērķa sasniegšanai.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Aptuveni pirms gada Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par labāku kuģu demontāžu. Kopš tā laika ir noticis daudz kas, it īpaši Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (SJO), kura pašlaik gatavo konvencijas projektu par kuģu otrreizējo pārstrādi, un ir sagaidāms, ka to apstiprinās 2009. gada maijā. Tomēr nesenie ziņojumi presē atkal atklāj kuģu sagriešanas metožu drūmo realitāti dažās Dienvidāzijas daļās. Tādēļ jūtos īpaši apmierināts Eiropas Parlamenta sniegto atbalstu Komisijas ierosmei par kuģu sagriešanas metožu uzlabošanu.

Aptuveni 90 % pasaules lielo kuģu 2007. gadā tika demontēti Dienvidāzijas piekrastē, galvenokārt Indijā un Bangladešā. Daudzi no šiem kuģiem bija no ES. Mēs lēšam, ka ceturtdaļa pasaules flotes iet zem kādas ES dalībvalsts karoga, un aptuveni 40 % no visiem kuģiem pieder ES sabiedrībām.

Dienvidāzijas piekrastē kuģu sagriešana nereti notiek drausmīgos apstākļos – nav aizsardzības pret nekāda veida piesārņojumu, un ir apdraudētas strādnieku dzīvības. Tikai ļoti nedaudziem kuģiem pirms nonākšanas sagriešanas novietnēs ir noņemti bīstamie materiāli. Tas, ko Blokland kungs nupat teica par kuģu tīrīšanu Holandē, ir ļoti svarīgi. Kad kuģi nonāk noteiktajā galamērķī, minētie atkritumu materiāli tiek noņemti bīstamā un videi kaitīgā veidā. Jau pastāv starptautiski noteikumi un Kopienas tiesību akti šādas situācijas novēršanai. Taču galamērķa valstīs Bāzeles konvencija un Regula par atkritumu pārvadājumiem tiek reto ievērotas un ļoti bieži pārkāptas, aizbildinoties, ka kuģis veic pēdējo ceļojumu.

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošajiem skaitļiem, pastāvīgi palielinās savu laiku nokalpojušo kuģu skaits, un tādēļ ir attiecīgi jāpielāgo minētie noteikumi. SJO konvencijas projekts par kuģu otrreizējo pārstrādi liecina par zināmu progresu šajā jomā. Iespējams, ka šo konvenciju pieņems 2009. gadā, un mums, savukārt, ir jādara viss iespējamais, lai šī konvencija būtu spēcīga un iedarbīga. Taču tā neattieksies un karakuģiem, valstij piederošiem kuģiem un citiem valsts dienestā esošiem kuģiem. Turklāt konvencijas īstenošanai var būt vajadzīgi pieci vai seši gadi, un tā darbosies tikai tad, ja tai pievienos valsts un reģionāla līmeņa pasākumus. Dažas dalībvalstis jau ir uzsākušas šādus pasākumus, kā teica Blokland kungs, taču daudzas citas valstis vēl nav sākušas stratēģijas plānošanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi īstenot pasākumus savlaicīgi un Kopienas līmenī.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! vēlreiz pateicos jums par ziņojumu un atbalstu, ko jūs sniedzat Komisijai attiecībā uz ierosinātajiem pasākumiem. Ziņojumā iekļautas interesantas un noderīgas idejas, kuras mēs rūpīgi izpētīsim, izstrādājot stratēģiju.

Es vēlētos īpaši pateikties referentam Blokland kungam par viņa pūlēm un Hammerstein kungam, Evans kungam un citiem Vides komitejas, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības komitejas, Pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas dalībniekiem par viņu ieguldījumu.

  David Hammerstein, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Paldies, priekšsēdētāja kungs, paldies, komisār Dimas kungs, un paldies Blokland kungs, par šo ļoti piemēroto un vajadzīgo ziņojumu, jo, kaut gan Starptautiskā jūrniecības organizācija jau zināmu laiku gatavo jaunus tiesību aktus par kuģu demontāžu, lai tā būtu ekoloģiskāka un mazāk apdraudētu ,,trešās pasaules” strādnieku veselību, šo tiesību aktu ratifikācija un izpilde pasaules mērogā var ilgt gadiem.

Tikmēr kuģu demontāža nākamo desmit gadu laikā var sasniegt augstāko līmeni tieši tāpēc, ka jaunajos noteikumos būs aizliegti vienkorpusa kuģi. Sagaidāms, ka demontējamo kuģu skaits palielināsies.

Eiropas Savienība nevar gaidīt starptautisko noteikumu pārmaiņas; tai ir jārīkojas tagad, lai vadītu pārmaiņas, veicinātu kuģu demontāžas zaļās revīzijas un kopā ar nozari izveidotu fondu vides izdevumu internalizācijai un palīdzības sniegšanai dienvidu kopienām, kurām šī problēma jau ir radījusi lielus vides un veselības izdevumus.

Mums ir jāīsteno arī preventīva politika, izmantojot bīstamo materiālu obligātas nomaiņas principu uz kuģiem, jo kuģi, kuri dodas uz demontāžu Āzijā, nav transportlīdzekļi. Nē. Tie ir bīstamie atkritumi, kurus aizliedz Eiropas tiesību akti. Ir pienācis laiks uzņemties atbildību un rīkoties ētiski un morāli.

  Robert Evans, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs! Iespējams, šovakar es esmu vienīgais no klātesošajiem, kurš pats savām acīm redzējis procesu, kuru mēs apspriežam. Es kā delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm priekšsēdētājs apmeklēju Bangladešu un redzēju kuģu novietnes.

Būdu ciematā starp remontējamiem un demontējamiem kuģiem – un troksnis, man jums jāsaka, bija neciešams – dzīvoja, gulēja, vārīja ēdienu veselas ģimenes. Bērni rotaļājās ap kuģiem, velkot ārā zem kuģiem paripojušās kriketa bumbas, kamēr virs viņiem darbojās acitelēna – skābekļa griešanas ierīces.

Tas nav pieļaujams Eiropas kuģiem – un neviens no tiem nekuģoja zem Eiropas karogiem; šajā posmā tie jau bija pārvērtušies par vietējiem vai kādas citas pasaules valsts kuģiem, lai tos sagrieztu šādos apstākļos.

Transporta un tūrisma komiteja ir pārliecināta, ka ES ir jārāda ceļš un jāaicina uz globālu rīcību ar skaidru mērķi pārtraukt pašreizējo kuģu demontāžas praksi un veidus it īpaši dažās Dienvidāzijas daļās. Taču demontāžu nedrīkst pārtraukt ne vispār, ne tiešām nekavējoties, kā apgalvoja Blokland kungs, ņemot vērā tās ekonomisko nozīmi attiecīgajām valstīm.

Esmu vienisprātis ar referenta teikto, ka mums ir jāstrādā, virzoties uz globālu stratēģiju un tādējādi nodrošinot, lai visi kuģu otrreizējās pārstrādes procesā iesaistītie cilvēki apzinātos, kādā mērā viņi ir atbildīgi par to, kā tas notiek – par drošību, strādnieku tiesībām un vides aizsardzību.

Nobeigumā, man šķiet, ka mums ir jāatbalsta arī konkurētspējīgas un tīras Eiropas kuģu otrreizējās pārstrādes nozare. Taču pagaidām dalībvalstīm ir jāievēro politika, ka valstij piederošu kuģu un karakuģu demontāža notiek drošā un videi nekaitīgā veidā.

  Françoise Grossetête, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vai mēs varam pieļaut, lai mūsu noplēšanai paredzētie kuģi iet un piesārņo Dienvidāzijas pludmales, jo mēs atsakāmies atzīt atbildību par to demontāžu? Dienvidāzija, kura saņem lielāko daļu mūsu kuģu, diemžēl saņem tādas piesārņojošas vielas kā azbests, polihlordifenili, eļļas un ogļūdeņraža nosēdumi, kas nokļūst augsnē, smiltīs un jūrā, un tas vēl nav viss!

Šo kuģu demontāžā strādā bērni, jo viņi viegli var iekļūt nelielās telpās, un diemžēl viņi novāc indīgos materiālus bez jebkādas aizsardzības. Bērni ir lēts darbaspēks, un viņi cieš no hroniskām slimībām.

Tas nav pieļaujams no ētikas viedokļa, it īpaši tādēļ, ka šie kuģi nāk no Eiropas un beidz dzīvi Indijas, Pakistānas un Bangladešas piekrastē. Eiropas Savienībai, kura ir daļēji atbildīga par šīm sociālajām un vides problēmām, sadarbībā ar SJO ir jāīsteno pareizi pasākumi, lai izbeigtu sociālo un vides dempingu ekonomisko iniciatīvu rezultātā.

Nekavējoties ir jāīsteno pasākumi, lai noteiktu ierobežojumus kuģu otrreizējā pārstrādē, un tajos iekļautu arī sertifikācijas un ziņošanas prasības. Konstruējot un būvējot kuģus, ir jādomā par otrreizējās pārstrādes iespējām nākotnē, un ir jānodrošina novietnes kuģu pārstrādei. Mums nekavējoties jānodibina novietnes, kas būs uzskatāmas par labākajām cilvēktiesību, veselības un drošības ziņā.

Tātad, nevēloties atņemt Dienvidāzijai šo lielo tirgu, mums ir jānodrošina arī iekārtas Eiropas kuģu novietnēs, lai mēs paši varētu atgūt šos atkritumus un pēc tam attīstīt tā dēvēto ekoloģiski racionālo demontāžu, un tas viss varētu būt pamats starptautiskam nolīgumam.

  Linda McAvan, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Priecājos, ka Komisija izvirza priekšlikumus, un priecājos, ka ES beidzot nodarbojas ar šo jautājumu, jo mēs zinājām par to jau ilgu laiku. Robert Evans nupat aprakstītie apstākļi Parlamentam nav jaunums, un tas nav nekas jauns arī Komisijai. Bet tagad ir 2008. gada maija beigas. Mums ir Zaļā grāmata, un mēs dzirdam, ka gatavojamies pieņemt Komisijas priekšlikumu 2009. gada maijā, un tas nozīmē, ka tas notiks šīs Komisijas pilnvaru nobeigumā un Eiropas vēlēšanu kampaņas vidū.

Es gribētu zināt, kā mēs jebkad izveidosim kaut ko, lai tiktu galā ar simtiem Komisijas norādīto kuģu. Komisija zina, ka, sākot ar 2010. gadu, vajadzēs demontēt 800 vienkorpusa tankkuģu. Es vēlētos zināt, vai jūs, komisāra kungs, varat sniegt paskaidrojumus par šo ļoti īso laikposmu, kuru mēs sev nosakām tiesību aktu ieviešanai. Būtu bijis labāk, ja pirms jūsu pilnvaru beigām ES būtu pabeigusi likumdošanu arī šajā Parlamentā.

Sociāldemokrātu grupa atbalstīs Blokland kungu. Mēs esam atbalstījuši visu, ko viņš dara šajā procedūrā, un esam viņam ļoti pateicīgi par lielo darbu. Mēs atbalstīsim arī grozījumus, kuri nostiprina šo priekšlikumu, bet mēs neatbalstīsim protekcionistiskus grozījumus. Mēs nemēģinām pārtraukt kuģu demontāžu Āzijas valstīs, jo, kā nupat norādīja Robert Evans, uz kārts ir liktas darbavietas un metāls, kas ir šo valstu galvenais izejvielu avots. Tomēr mēs gribam iepriekšēju tīrīšanu, kas, kā teica Blokland kungs, ir pilnīgi iespējama. Mums ir jāiegulda līdzekļi īpašos tīrīšanas pasākumos Eiropā, lai iegūtu daudz drošāku vidi cilvēkiem, kuri demontē kuģus Āzijas valstīs.

Mēs atbalstām arī kuģu demontāžas fonda izveidi. Redzēju, ka PPE-DE grupa ir lūgusi atsevišķu balsojumu. Ceru, ka viņi rīt negrasās balsot pret šo fondu.

Komisāra kungs! Es ceru, ka mēs varam rīkoties ātri un iekļaut kaut ko tiesību aktos, lai tiktu galā ar milzīgo daudzumu demontāžai paredzēto kuģu 2010. gadā.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu Blokland kungu ar – kā jau bija gaidāms – lielisko ziņojumu un ļoti labo sadarbību, kuru viņš sniedza visiem ēnu referentiem.

Šīs Zaļās grāmatas temats ir ļoti svarīgs un arī ļoti satraucošs. Daudzas pašlaik veiktās kuģu demontāžas var taisnīgi dēvēt par noziedzīgām gan attiecībā uz cilvēku veselību, gan attiecībā uz vidi.

Kā mēs visi zinām, lielākā daļa demontāžu notiek Indijas subkontinenta jūras un upju piekrastēs, gandrīz nemaz vai nemaz neievērojot pamatnoteikumus par cilvēku un vides aizsardzību pret saindēšanu ar dažādām indīgām vielām, tostarp arī daudziem kancerogēniem.

Turklāt šādās demontāžas vietās pret strādniekiem izturas ar galēju necieņu pret viņu cilvēktiesībām un darba tiesībām, un cilvēka cieņu, nemaz nerunājot par bērnu darbu tiešām briesmīgos apstākļos, kas atsevišķos gadījumos daudz neatšķiras no bērnu verdzības tās visnožēlojamākajā apkaunojošākajā izpausmē.

Ir iesniegts maz grozījumu, to lielākā daļa atbalsta referentu. Mums ir jāseko viņa nostājai, izņemot 1. grozījumu, kur mēs nevaram atrast saprātīgu izskaidrojumu, kādēļ Blokland kungs to nav pieņēmis, un par kuru mēs balsosim pozitīvi, un mēs paļaujamies, ka pārējie rīkosies tāpat.

Pilnībā atbalstot šo Zaļo grāmatu, cerēsim, ka kuģu demontāža – diemžēl kuģniecības nozarē visvajadzīgākais pasākums – turpmāk notiks videi, sociālajai jomai un higiēnai visdrošākajā veidā un ka tā nodrošinās ļoti vajadzīgus, taču pienācīgi un droši nopelnītus ienākumus jaunattīstības valstu iedzīvotājiem.

Cerēsim, ka šā ziņojuma idejas pēc iespējas drīzāk iegūs arī likumdošanas formu un ka tā darbības joma tiks paplašinātas, iekļaujot tajā arī kara un tirdzniecības kuģus.

Nobeigumā atļaujiet pateikt, ka es piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka mūsu iespējamajam mērķim vajadzētu būt starptautiski pieņemtai kuģu demontāžas stratēģijai.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Sākumā vēlos sirsnīgi pateikties kolēģim Blokland kungam par šo lielisko ziņojumu. Man šķiet, ka viņš ļoti labi ir iezīmējis ārkārtīgi lielās problēmas, kuras Eiropas kuģu demontāžas rezultātā ir radušās nabadzīgajās valstīs. Nereti sekas ir ļoti nopietnas gan darba apstākļu, gan vides ziņā, un ES nedrīkst izvairīties no atbildības par šīm sekām.

Blokland kungs izvēlējies arī stingrāku starptautisko tiesību aktu ceļu. Droši vien es iestājos par šādiem tiesību aktiem, taču baidos, ka paies pārāk ilgs laiks, kamēr šādā veidā tiks gūti taustāmi rezultāti. Eiropai ir jārīkojas tagad, un tā nevar gaidīt pārējo pasauli. Ir jāieveido efektīvi noteikumi par kuģu sagriešanu metāllūžņos. Šajos noteikumos ir jāiekļauj nosacījums, ka principā Eiropas kuģus drīkst demontēt ārpus ES tikai tādā gadījumā, ja īpašnieki var pierādīt, ka to nav iespējams paveikt Eiropā. Turklāt sagriešanai paredzētie kuģi, kuros ir azbests vai citas kaitīgas vielas, jebkādā gadījumā ir jādemontē Eiropas teritorijā.

Mēs nevaram pieļaut, lai mūsu atkritumi rada lielas problēmas kaut kur citur pasaulē. Tiklīdz kuģis vairs nav derīgs lietošanai, mums jāpārstāj domāt par to kā par kuģi. Tad tas kļūst par atkritumiem, un ar to arī attiecīgi jārīkojas. Mēs tik vienkārši neatļaujam citiem bīstamajiem atkritumiem iziet no ES bez garantijām par to, kādā veidā šos atkritumus apstrādās, un tādēļ nav iemesla, kāpēc mēs tāpat nevaram rīkoties ar sagriešanai paredzētajiem kuģiem.

Turklāt ir jāuzsver apstrāde tieši Eiropas Savienībā tāpat kā visā Eiropas atkritumu politikā. Nobeigumā, efektīvs pirmais solis, ar kuru mēs varētu sākt rīt, būtu to kuģu īpašnieku un dalībvalstu nosaukšanas un kaunināšanas politika, kuru kuģi ir demontēti ar videi un cilvēkiem nedraudzīgiem paņēmieniem. Atbildība par kuģa demontāžu vienmēr jāuzņemas tā īpašniekam, un tātad dalībvalstu pienākums ir pārbaudīt, vai demontāža notiek pareizā veidā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Paldies par lielisko darbu, un tas pats attiecas arī uz Blokland kungu.

Mūsu priekšā esošā Zaļā grāmata par kuģu labāku demontāžu visā nopietnībā ir klasisks piemērs globālajai nelīdzsvarotībai, kuras cēloņi ir rūpniecības attīstība un daudzu un dažādu aģentūru centieni galu galā kaut ko darīt ar šīs attīstības nelabvēlīgo ietekmi. Industrializēto valstu atbildība taisnīgi tiek izvirzīta priekšplānā situācijās, kad jaunattīstības valstis cieš nepieļaujamu sociālu un ekonomisku kaitējumu, jo citi ir dzinušies pēc ekonomiskiem labumiem.

Kuģu demontāžas negatīvā ietekme ir īpaši uzkrītoša. Tā kā industrializētajām valstīm bija jāņem vērā lielākas prasības attiecībā uz vidi, veselību un drošību, tad lielākā daļa pasaules jūras kuģu tiek demontēti Bangladešā, Pakistānā un Indijā nereti ļoti primitīvos apstākļos. Demontāžas novietnes tik tikko atbilst veselības un vides normām, ar tādām indīgām vielām kā azbests darbojas šortos un sandalēs tērpti cilvēki. Arī bērnu darba izmantošana ir parasta parādība.

Izlīdzināšana ir sarežģīta. Šīm valstīm kuģu demontāža ir ienesīgs bizness ne tikai attiecībā uz ietekmi uz nodarbinātību un finansiāliem ieguvumiem, bet arī uz izejvielu atgūšanu. piemēram, Bangladeša iegūst 80 – 90 % tērauda no demontētājiem kuģiem. Tajā pašā laikā zemas darbaspēka izmaksas un obligāto normu neesība padara šo uzņēmējdarbību ļoti pievilcīgu, un praksē tās rezultāts ir vides piesārņojums un ārkārtīgi liela mēroga cilvēcīga traģēdija.

Taču ilgtspējīgs risinājums nav ekonomiski neizdevīga, valsts atbalstīta kuģu demontāža ES. Tā jāaizstāj ar tieša atbalsta pasākumiem demontāžā iesaistītajām jaunattīstības valstīm, lielā mērā pavairojot ieguvumus vides un sociālajā jomā. Kad kuģi ir daļēji demontēti vai notīrīti, tie praktiski vairs nav derīgi kuģošanai, un, piemēram, pēc azbesta noņemšanas lielāko daļu kuģu nevar pārvietot.

Tādēļ atbalsta pasākumi ir jāvirza uz sertificētu demontāžas novietņu izveidi, kurās izmantotie demontāžas paņēmieni pilnībā atbilst rietumu izpratnei par drošību un pieņemamību videi. Ir jābūt pasaules kuģniecības sabiedrību sarakstam, kurās ir atzītas demontāžas novietnes, un Starptautiskajai jūrniecības organizācijai ir jāuzņemas galvenā loma šo novietņu sertifikācijā, lai šīs sistēma kļūtu patiesi starptautiska. Tas atrisinātu līdzsvarošanas problēmu. jaunattīstības valstīm ir vajadzīgas ekonomiskas un materiālas priekšrocības, ko tās iegūst no demontāžas, un industrializēto valstu kuģniecības sabiedrībām, arvien palielinoties uz tām izdarītajam spiedienam, ir vajadzīga situācijas maiņa.

  Bogusław Liberadzki (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Daži atzinīgi vārdi referentam Blokland kungam; kā vienmēr viņš atkal ir veicis lielisku darbu. Evans kungs teica, ka viņš ir redzējis kuģus, kurus demontē Bangladešā. Aiz Polijas austrumu robežas, kas ir arī Eiropas robeža, es esmu redzējis kuģu ,,nedemontāžas” gadījumus; citiem vārdiem sakot, kaut kur jūras piekrastē ir izmesti zvejas, pasažieru un kravas kuģi un pat karakuģi, un tos izskalo ūdens. Tātad mēs runājam par pirmo posmu, kas ir demontāža. Otrais posms, šķiet, būtu zināms pienākums demontēt kuģus. Un pēc tam nobeigumā ir trešais posms – pārstrādāt otrreizējās izejvielā vai noteikt, kāds materiāls ir lietots kuģu būvē, kur šis materiāls atrodas kuģī un kā šo materiālu var atgūt. Tas ir process, kuru mēs sākam. Būdams ekonomists nevis ideālists, es uzskatu, ka mums vēl priekšā samērā garš ceļš, tomēr ir ļoti labi, ka mēs sākam šo ceļojumu, un cerēsim, ka mēs atradīsim sekotājus pasaulē.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Arī es vēlos apsveikt Blokland kungu ar šo ziņojumu. Reaģējot uz tādu naftas tankkuģu kā Erika un Prestige avārijām, Eiropas Savienība pieņēma starptautiskus tiesību aktus un noteikumus par vienkorpusa tankkuģu pakāpenisku izņemšanu no aprites. Saskaņā ar aplēsēm līdz 2015. gadam Aplēses liecina, ka līdz 2015. gadam no aprites tiks izņemti un demontāžai nodoti aptuveni 1300 vienkorpusa tankkuģi.

Ar kuģu demontāžu saistītie izdevumi ir ļoti augsti, un no ekonomiskā viedokļa tie padara kuģu otrreizējo izmantošanu neiespējamu. Daudzās dalībvalstīs joprojām ir kuģi, kuri ir ļoti veci, sliktā stāvoklī, noenkuroti krastā vai pat izmesti iekšējo ūdeņu piekrastēs. Tādējādi es uzskatu, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš deltu un estuāru apgabaliem, kur krastā izmestie kuģi var nelabvēlīgi ietekmēt vidi. Krastā izmestie kuģi bieži vien periodiski nosprosto kuģojamos ūdensceļus un var izraisīt ilgstošu ekonomisku kaitējumu.

Starptautiskā jūrniecības organizācija kopš 2005. gada strādā pie obligātas starptautiskas ekoloģiskas kuģu demontāžas sistēmas ieviešanas, un šajā procesā piedalās arī Eiropas Savienība. Gaidāmā starptautiskā konvencija un dalībvalstu atbildīga iesaiste būs ārkārtīgi svarīga ar kuģu demontāžu saistīto problēmu atrisināšanai.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies par šā vakara diskusiju augsto līmeni. Jūsu ziņojums ir ārkārtīgi pamudinošs attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem.

Atļaujiet minēt trīs jautājumus, kuriem jūs pieskārāties. Pirmkārt, jūs aicināt dalībvalstis un Komisiju efektīvāk īstenot Regulu par atkritumu sūtījumiem. Jūs aicināt Komisiju izveidot arī to kuģu sarakstu, kurus tuvākajos gados, iespējams, nodos izjaukšanai. Mēs pārbaudīsim iespēju izveidot šādu sarakstu. Kā ierosināja Grossetête kundze, mums ir jāuzskaita arī augstākām normām atbilstošas iekārtas. Turklāt attiecībā uz savu laiku nokalpojušiem kuģiem mēs piekrītam, ka ir jāīsteno stingrāki noteikumi par atkritumu sūtījumiem.

Komisija ir iecerējusi sniegt vajadzīgās pamatnostādnes. Es ceru, ka dalībvalstu iestādes nodrošinās, lai nebūtu gadījumu, kad no ES ostām iziet kuģi, ja tie nepārprotami tiek sūtīti demontāžai jaunattīstības valstīs. Turklāt ņemot vērā to, ka lielākā daļa Eiropas izcelsmes kuģu tiks izjaukti un pārvērsti atkritumos ārpus Kopienas ūdeņiem, tiešām ir jāievieš saistošs starptautisks režīms.

Otrkārt, mums ir jāizskata jautājums par konkurējošas kuģu demontāžas un iepriekšējās attīrīšanas nozares attīstību, neapdraudot Dienvidāzijas kuģu demontāžas novietņu dzīvotspēju. Taču tas nav jautājums par kuģu demontāžas tirgus saglabāšanu vai tā lielākās daļas pārcelšanu atpakaļ uz Eiropu. Bet mēs varam garantēt prasību, lai karakuģus, citus valstij piederošus kuģus un kuģus, kuri saņem valsts atbalstu, demontē tikai ekoloģiski labi strādājošās rūpnīcās Eiropā vai OECD valstīs. Iespējams, mēs varētu pieprasīt, lai kuģi, kuri brauc ar dalībvalstu karogiem, tiktu demontēti tikai un vienīgi pilnīgi atzītās un sertificētās rūpnīcās. Kuģu iepriekšējai tīrīšanai ir jākļūst par parastu praksi, lai tā kļūtu iespējama.

Nobeigumā, es saprotu, ka jūs atbalstāt priekšlikumu par kuģu demontāžas fonda izveidi. Jūs lūdzat Komisiju izskatīt iespēju ieviest obligātu apdrošināšanu kā videi draudzīgas pārstrādes garantiju. Komisija pārbauda pašreizējās iespējas. Kuģniecības nozares atbildīgie mums ziņo, ka jaunā starptautiskā konvencija par kuģu pārstrādi apvienosies ar tirgus spēkiem, lai atrisinātu kuģu demontāžas problēmu. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies radīt nevajadzīgus finansiālus vai administratīvus slogus. Mēs katrā ziņā uzmanīgi vērosim notikumus; mēs nevilcināsimies īstenot regulatīvus pasākumus, ja tirgus joprojām nespēs sniegt šīs problēmas risinājumu. Jūsu pastāvīgs atbalsts būs ārkārtīgi svarīgs, lai nodrošinātu labvēlīgas pārmaiņas kuģu demontāžas apstākļos.

  Johannes Blokland, referents. − (NL) Vispirms vēlos pateikties visiem runātājiem par atzinīgajiem vārdiem, it īpaši komisāram S. Dimas. Es gribētu izteikt dažas piezīmes.

Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodibināt šo demontāžas fondu. Šis fonds jāveido no kuģu īpašnieku iemaksām un, protams, ne no valsts subsīdijām. Manuprāt, tās vispār nav vajadzīgas. Pēc kāda laika tas sāks pats sevi uzturēt tādā pašā veidā kā veco automobiļu pārvēršana metāllūžņos. Priecājos, ka arī domā līdzīgi. Mums ir jārīkojas ļoti ātri, un tādēļ, iespējams, doma pēc iespējas ātrāk noslēgt nolīgumu ar Eiropas kuģu īpašniekiem varētu būt laba, lai jebkurā gadījumā viņu kuģu demontāža tiek veikta ar atbildības sajūtu. Es zinu, ka kuģošanas sabiedrība P&O Nedlloyd Maersk ir atbildīgi demontējusi aptuveni 20 kuģus Ķīnā, īpaši nodrošinot arī iespējamās iekārtas.

Esmu pārliecināts, ka mums ir jāinformē kuģu īpašnieki par viņu sociālo atbildību un jāpaziņo viņiem, ka turpmāk viņi tiešām tā vairs darīt nedrīkst; tas ir, pārdot kuģi par dārgu naudu. Pēc tam to pārdod vēl 10 reizes, un tad demontē. Mums ir jāpieņem pilnīgi cita attieksme pret demontāžu, un, manuprāt, varētu būt ļoti iespējams pamudināt kuģu īpašniekus tā rīkoties, it īpaši ņemot vērā šīs problēmas negatīvo publicitāti iepriekšējos gados.

Demontāžas darbu nereti veic pretrunā ar vietējiem likumiem un pret sociālo lietu un vides ministriju gribu. Esmu dzirdējis, ka arī Bangladešā problēma ir nevis vietējie tiesību akti, bet šo tiesību aktu īstenošana. Tādēļ es domāju, ka ir pietiekami daudz līdzekļu, bet tie netiek izmantoti.

Arī Matsakis kungs jautāja, kādi ir mani iebildumi pret šo grozījumu. Lieta tāda, ka šajā grozījumā noteikts, ka ar kuģu demontāžu saistītie videi kaitīgie apstākļi jaunattīstības valstīs turpmāk nav pieļaujami. Taču tos nedrīkst pieļaut nekur, piemēram, arī Austrumeiropā, kur reizēm kuģus demontē, lietojot tiešām bezatbildīgus paņēmienus. Tāpēc ir lieki pievērsties tikai jaunattīstības valstīm, it īpaši, ja vēlāk ir norādīts, ka to nedrīkst darīt tādās vietās kā Tālie Austrumi. Un tādēļ man šķiet, ka šis papildinājums ir nevajadzīgs.

Diemžēl es nevaru atbalstīt Liotard kundzes iesniegtos grozījumus, jo tie ir pārāk protekcionistiski. Liberadzki kungs izvirzīja svarīgu jautājumu, it īpaši par to, ka ir arī kuģi, kuri sarūs kaut kur citur, neko ar tiem nedarot. Mums ir jārisina arī šis jautājums. Es vēlētos vēlreiz pateikt lielu paldies visiem, un ar to arī beigšu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.