Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 21. maijs - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

− 2009. gada sesiju kalendārs

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es izteikšu īsu piezīmi par parlamentāro kalendāru nākamajam gadam. Lai gan parlamenta vēlēšanas ir paredzētas no 4. līdz 7. jūnijam un tas saīsina manu 5 gadu darba termiņu par vienu nedēļu, es priecājos, ka vēlēšanas nenotiek no 11. līdz 14. jūnijam. Svētdiena parasti ir tā diena, kad Igaunijā notiek vēlēšanas, bet, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiku 14. jūnijā – valsts sēru dienā, kas veltīta Padomju varas iestāžu veiktajām 1941. gada masu deportācijām – karogi būtu nolaisti pusmastā visā Igaunijā. Tā nebūtu piemērota diena, kad organizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šis bija pēdējais balsojums par kalendāru šajā termiņā, un mēs esam novērsuši piecus mēģinājumus neracionālu grozījumu veidā apšaubīt Strasbūru kā Parlamenta rezidenci un kā vienīgo Parlamenta rezidenci.

Neskatoties uz to, es vēlētos teikt, ka mums ir nepieciešama visaptveroša reforma, jo tas galu galā ir naudas un CO2 emisiju jautājums. Es vēlētos norādīt, ja mēs koncentrētos uz 12 plenārsēžu nedēļām gadā un pilnībā izmantotu visas piecas šo nedēļu dienas vēl vienu reizi, mums nebūtu nepieciešamas dārgās un nevajadzīgās mini plenārsēdes Briselē; tā vietā mēs varētu strādāt vēlēšanu apgabalos. Tādējādi mēs būtu tuvāk mūsu vēlētājiem, un mums būtu vairāk laika īstam darbam. Tas arī būtu daudz lētāk; mēs samazinātu CO2 emisiju, un to varētu panākt ar mūsu pašu lēmumiem bez līgumu grozīšanas. Kamēr nav grozījumu līgumiem, mums vajadzētu izmantot pašlaik spēkā esošos līgumus tik racionāli un efektīvi, cik vien iespējams. Tas ir iemesls, kādēļ es uzskatu, ka mums būtu jāpieņem manis ierosinātā pieeja.

− Ziņojums: Dimitrios Papadimoulis (A6-0102/2008)

  Fiona Hall (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kad šī regula Parlamentā tika izskatīta pirmajā lasījumā, es biju pret ierosinājumiem atļaut glabāt dzīvsudrabu ne tikai sāls raktuvēs, bet arī pazemes novietnēs, kas pielāgotas atkritumu glabāšanai. Bija skaidrs, ka anhidrīda raktuves tika iekļautas paplašinātajā definīcijā, un tas ļoti satrauca Bilingemas iedzīvotājus manā vēlēšanu apgabalā, kas cīnījās pret plāniem izmantot bijušās anhidrīda raktuves atkritumu glabāšanai zem viņu mājām. Diemžēl redakcijā, par kuru mēs šodien nobalsojām otrajā lasījumā, atkal ir noteikta iespēja glabāt dzīvsudrabu ne tikai sāls raktuvēs, bet arī dziļos pazemes cieta akmens dobumos. Tā kā Bilingemas anhidrīda raktuves atbilst šiem kritērijiem, es uzskatu, ka ir nepieciešams atturēties no balsošanas par kompromisa paketi, jo otrajā lasījumā galīgā balsojuma nebūs. Es to saku, neraugoties uz to, ka piekrītu aizliegumam eksportēt dzīvsudrabu no Eiropas.

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Es priecājos, ka ir sagatavots šis ziņojums, jo tajā ietverti visi nepieciešamie elementi ātrai šī jautājuma atrisināšanai. Es priecājos, ka Parlaments, Komisija un Padome varēja nonākt pie kompromisa, un tieši šādā veidā mēs esam veicinājuši jautājuma risināšanu. Atšķirīgs risinājums nozīmētu risinājuma aizkavēšanu uz ilgāku laiku.

Paldies.

− Ziņojums: Hartmut Nassauer (A6-0154/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Šodien vairs nav pieļaujams uzskatīt nopietnus noziegumus pret apkārtējo vidi un sabiedrības veselību tikai par pārkāpumiem, kā tas ir bijis līdz šim atsevišķās valstīs, piemēram, Itālijā vai Kiprā. Tieši šī iemesla dēļ es atbalstīju direktīvu, kas uzliek pienākumu visām valstīm savos tiesību aktos iekļaut attiecīgas kriminālās sankcijas divu gadu laikā par spīti eiroskeptiķu iebildumiem. No otras puses, Čehijas Republikai, kā arī daudzām citām valstīm, būs jāievieš kriminālatbildība juridiskajām personām, kas bijušajās sociālisma valstīs ir nesaprotams vēsturisks jēdziens. Mums būs jāizlemj, vai izmantot Vācijas modeli, kurā par juridisko personu likuma pārkāpumiem lemj administratīvas iestādes, vai izmantot tiesu sistēmas modeli, kuru izmanto Francijā, Lielbritānijā un tagad arī Slovēnijā. Mums būs arī jālemj par to, vai atbildīga būs pati juridiskā persona vai tās vadība. Es baidos, ka divu gadu termiņš pilnīgai šī jautājuma ieviešanai būs pārāk īss.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo pasākumu. Šķiet, ka uztraukums par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi strauji iegūst reliģiskajai ticībai raksturīgās pazīmes. Tas tiek pamatots ar ticību, nevis faktiem. Un oglekļa emisiju samazināšana pamatoti tiek salīdzināta ar Viduslaiku iespēju iegādāties pāvesta indulgences. Tagad mums ir Nassauer kungs, kurš ievieš kaut ko līdzīgu vides zaimošanas likumam.

Man jebkurā gadījumā ir būtiski iebildumi pret šo vides jautājumu iekļaušanu krimināllikumā, nevis civillikumā. Bet patiesā problēma ir Eiropas tiesību paplašināšana. Cilvēki, kurus es pārstāvu, vēlas tirgoties, sadarboties Eiropā, bet viņi nevēlas politisku apvienību un Eiropas tiesisko sistēmu. Mums ir jāpretojas jebkuram tālākam solim, kas radītu kopīgu Eiropas atbildību un kopīgu kompetenci šajās jomās.

  Syed Kamall (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā nav noteiktas konkrētas sankcijas, taču tajā ir noteikts tas, kādas darbības dalībvalstīs uzskatāmas par krimināli sodāmām. Iedomāsimies situāciju, ka kāds manā vēlēšanu apgabalā – Londonā, lielākajā pasaules pilsētā, lielākās pasaules valsts galvaspilsētā – izdara kaut ko tādu, kas nav uzskatāms par krimināli sodāmu darbību saskaņā ar Anglijas likumiem (tiesību sistēma, kas pamatoti izveidota uz kopīgu tiesību tradīciju pamata), bet kas tagad tiek uzskatīts par kriminālu darbību saskaņā ar šo ES likumu, jo mēs, atmetot saprātu, esam nolēmuši ieviest ES likumus pāri visam manā vēlēšanu apgabalā.

Pie kā tas novedīs? Kā reaģēs mani vēlētāji? Es pastāstīšu, kā viņi reaģēs. Viņi teiks: „Kas tās par muļķībām? Kāpēc darbības, kas saskaņā ar saprātīgu Anglijas likumu nav krimināli sodāmas, ir krimināli sodāmas saskaņā ar Eiropas likumu? Ir laiks izstāties no Eiropas Savienības!” Tādēļ mums ir jārīkojas uzmanīgi, lai neizstumtu Apvienoto Karalisti no Eiropas Savienības.

  Giuseppe Gargani (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es lūdzu priekšsēdētāja kungu uz brīdi dot man vārdu pēc Nassauer kunga ziņojuma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību pieņemšanu.

Es īpaši vēlos apsveikt referentu, jo šis ziņojums ir ļoti būtisks. Komitejā notika svarīgas debates, un mēs nonācām pie ļoti inteliģenta, augstas kvalitātes kompromisa, ko ierosināja Monica Frassoni kundze. Es patiešām uzskatīju par nepieciešamu atzīmēt tieši šo komitejas darbu un īpaši apsveikt referentu Nassauer kungu.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). Runājot par Nassauer kunga ziņojumu, man ir jāsaka, ka es balsoju par to. Lai gan visas dalībvalstis ir pieņēmušas vienus un tos pašus nosacījumus, tie tiks ieviesti dažādos veidos. Tas veicina nevēlamu rīcību – bezatbildīgi uzņēmēji pārceļas un turpina savas ekonomiskās aktivitātes valstīs, kur kriminālās sankcijas par pārkāpumiem pret vidi ir mazāk stingras. Tas jo īpaši ietekmē Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis. Būtu jāuzsver, ka pārkāpumi, ko veic noziedzīgās organizācijās, kļūst arvien ievērojamāki, un pārkāpumiem pret vidi arvien biežāk ir pārrobežu raksturs.

Es piekrītu referenta nostājai, ka tiesiskais regulējums, kas noteikts priekšlikumā direktīvai, ir nozīmīgs ieguldījums vides efektīvai aizsardzībai, un tas var garantēt vienotu un atbildīgu vides aizsardzības tiesību ieviešanu Savienībā. Atbilstoši apmācītas amatpersonas ir sine qua non (obligāts priekšnosacījums), lai tiesības tiktu ieviestas efektīvi un reāli samazinātos pārkāpumi pret apkārtējo vidi. Priekšlikums norādīt dalībvalstu pienākumus šajā jomā nepārprotami ir ļoti būtisks.

Es vēlos izteikt šādu komentāru, atbildot parlamenta deputātam no Apvienotās Karalistes, kurš ir pārpratis situāciju. Mēs neradām jaunus Eiropas Savienības tiesību aktus, lai piemērotu soda sankcijas. Tas izrādījās neiespējami. Tā vietā mēs pieprasām, lai katra dalībvalsts ieviestu nepieciešamos tiesību aktus savā juridiskajā sistēmā, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā par līdzīgiem pārkāpumiem tiek piespriesti vienādi sodi.

− Ziņojums: Fiona Hall (A6-0077/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). Šī diena, 21. maijs, ir vēl viena nagla eiroskeptiķu zārkā, jo kopā ar Padomi mēs esam nobalsojuši par vienotu lēmumu, kas palīdzēs mums daļēji nodot 27 dalībvalstu telekomunikāciju frekvenču tiesības Eiropas Savienībai. Tas parāda Eiropas Savienības nozīmīgumu. Ja dalībvalstis nevar veiksmīgi kaut ko kontrolēt pašas, tās uzticas Eiropas Savienībai par labu Eiropas pilsoņu interesēm. Šodien runa ir par juridisko šķēršļu likvidēšanu nākotnes mobilo satelīta pakalpojumu izveidei avārijas dienestu komunikācijām, dzīvību, veselības un īpašuma glābšanai pusmiljardam cilvēku. Kuģos un lidmašīnās jau izmanto šo sistēmu, kas, pateicoties modernajām tehnoloģijām, var veikt vēl citas funkcijas – divpusēju multimediju, satelītu televīzijas apraides un platjoslas interneta piekļuvi. Tomēr šim lēmumam nevajadzētu kļūt par standartu telekomunikāciju jomā. Ekskluzīvo tiesību piešķiršana par citām frekvenču joslām paliek valstu regulatoru atbildībā. Es ceru, ka valstīs, kas ir eiroskeptiskas, piemēram, Čehijas Republika vai Lielbritānija, plašsaziņas līdzekļi pievērsīs pietiekamu uzmanību šim jautājumam, kas ir labas ziņas pilsoņiem.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu priecīgs, ka varēju atbalstīt šo ziņojumu, jo tas nav piespiedu darbības, bet gan labprātīgas sadarbības piemērs. Faktiski es strādāju šajā jomā iepriekšējā darba vietā. Es konsultēju uzņēmumus par mobilajiem satelītu pakalpojumiem.

Viens no aspektiem, ar kuru šie uzņēmumi sastapās, bija fakts, ka tie neizprata tirgus situāciju. Aptuveni pieci operatori sāka piedāvāt globālos satelīta pakalpojumus 20. gs. deviņdesmito gadu beigās. Par spīti vislabāk veiktajiem aprēķiniem, viņi pilnībā neizprata tirgu, jo domāja, ka tirgus galvenā tendence ir ceļošana starptautiskā mērogā, bet šīs tehnoloģijas tirgū aizstāja mobilo pakalpojumu attīstība.

Es priecājos, ka mēs varam dot iespēju šiem uzņēmumiem vēlreiz mēģināt izveidot globālu mobilo satelītu pakalpojumu tirgu, kurš, manuprāt, būtu liels ieguvums, jo īpaši cilvēkiem jaunattīstības valstīs, kur zemes tīkliem nav pietiekoši plaša pārklājuma. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to.

− Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A6-0136/2008)

  Miroslav Ouzký (PPE-DE). – (CS) Es gribētu paskaidrot, kādēļ es balsoju par Karl-Heinz Florenz kunga ziņojumu tā, kā es to darīju. Galīgajā balsojumā es balsoju pret šo ziņojumu un es kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs gribu uzsvērt, ka iemesls nebija mans izpratnes trūkums par šī jautājuma nopietnību vai nolūks jebkādā veidā noraidīt vai apstrīdēt referenta darbu. Es nepiekritu vairākiem apgalvojumiem un frāzēm, kuras es uzskatu ne tikai par politiski neatbilstošām, bet dažos gadījumos arī par nepatiesām. Es arī uzskatu Plānošanas biroja lēmumu attiecībā uz priekšlikuma nepieņemamību, nesniedzot nekādu pamatojumu, par nepieņemamu, skandalozu un kļūdainu. Paldies jums par izpratni.

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Arī es nebalsoju par sava kolēģa Florenz kunga ziņojumu. Visam, kas ir iesniegts un prezentēts, kā zinātniskam faktam ir jāizskaidro zinātniskais viedoklis, ko izteikušas abas zinātnieku grupas – tie, kas piekrīt, kā arī tie, kas tam nepiekrīt. Šajā ziņojumā apgalvojumi tiek pasniegti kā skaidra zinātniska vienprātība. Taču tas tā nav. Svarīga ir arī pretējā nometne. Debašu laikā bieži tika uzsvērts provizoriska brīdinājuma princips. Vai mēs nevarētu to piemērot arī saistībā ar stingriem un vienpusīgiem secinājumiem attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku? Kā ģeologs es varu jums apgalvot, ka pagātnē daudzas reizes zeme ir uzsilusi daudz vairāk par šiem dēmoniskajiem 2°C, un nekas traģisks nav noticis. Galu galā, cilvēce vienmēr ir dzīvojusi pastāvīgu klimata pārmaiņu laikā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). Es balsoju par referenta Karl-Heinz Florenz kunga starpposma ziņojumu, kurā svarīga loma ir zinātniskajām zināšanām par klimata pārmaiņām. Vienlaikus es uzskatu, ka ir nožēlojami, ka daži grozījumi, ko ierosināja mans kolēģis Bųezina kungs un 40 citi deputāti, jo īpaši 15. grozījums, šajā ziņojumā netika pieņemti. Šie grozījumi būtu paplašinājuši ziņojuma tekstu. Zinātnieki pastāvīgi pārskata savas tēzes, kas nozīmē to, ka arī mums ir jābūt atvērtiem jaunām idejām.

Dažas no globālajām klimata pārmaiņām, ko izraisījusi cilvēka darbība, sevi piesaka pašas, lielā mērā kā ūdens nosusināšana noteiktos reģionos. Līdz ar to lietus ūdens uzkrāšana reģionā un tikai dabiski liekā ūdens nosusināšana ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu vides drošību un globālo stabilitāti, un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, saglabātu ekonomisko izaugsmi. Es ticu, ka jaunā ūdens paradigma dažās nākamajās desmitgadēs kļūs par jaunu noderīgu ideju un ka tā kļūs par cilvēces manifestu civilizācijas nākotnei.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien esam pieņēmuši ārkārtīgi svarīgu ziņojumu par klimata pārmaiņu apkarošanu. Pastāv cieša saistība starp pēdējo un problēmām saistībā ar enerģētiku. Mēs pieredzam aizvien biežāku sausumu, plūdus, pārtuksnešošanos un ledāju kušanu. Tagad katram ir skaidri jāsaprot, ka mūsu klimats mainās. Temperatūras paaugstināšanās rezultātā rodas sociālas, vides un finansiālas problēmas.

Ja mēs patiešām gribam aizsargāt savu planētu, mūsu pašu Zemi, tad mums visiem, visām valstīm un sabiedrībām visā pasaulē, ir jāpalēnina vai jāaptur turpmākais CO2 emisiju līmeņa pieaugums un citu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Ir jāveicina videi draudzīgi ieguldījumi paralēli tīrai enerģijai un enerģijas taupīšanas iekārtām. Galvenais, ir jāpiešķir prioritāte tam, lai pārliecinātu cilvēkus taupīt enerģiju, kā arī palielinātu viņu zināšanas un izpratni. Tas var izrādīties par ātrāko veidu, kā sasniegt rezultātus.

Mums ir jāatrod kompromisa risinājums siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai Eiropas Savienībā. Pret jaunajām dalībvalstīm ir jāizturas citādāk nekā pret attīstītajām valstīm. Tad pirmajām būtu iespēja panākt pēdējās un likvidēt atšķirības ekonomiskās attīstības līmenī.

  Kurt Joachim Lauk (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlētos izteikt dažus komentārus par Florenz kunga ziņojumu, kurā, manuprāt, ir ļoti labi apkopota pašreizējā zinātniskā vienprātība. Neraugoties uz to, es balsoju pret šo ziņojumu. Klimats ir svarīgs jautājums, un es piekrītu, ka mums šajā jomā ir jārīkojas. Tomēr zinātniskā vienprātība ir tikai provizoriska vienprātība, tieši tāpat kā ikviena zinātniskā vienprātība pēdējos simts gados dabā bijusi īstermiņa vienprātība. Visos gadījumos mēs virzāmies prom no tās.

Ziņojumā, kas atrodas mūsu priekšā, šajā sakarībā netiek piedāvātas pietiekami daudzas iespējas. Vēl vairāk, konkrētie ierosinātie pasākumi ir vienpusīgi. Mums ir jānodrošina, lai Eiropa nezaudētu nevienu no tās ekonomiskajām iespējām. Eiropa viena pati nevar izglābt pasauli. Šīs globālās problēmas risināšanā steidzami ir jāiesaista citas valstis. Tas ir vienīgais veids, kā īstenot zinātnisko vienprātību. Mēs nevaram vieni paši uzņemties šo slogu.

Uz šī fona es uzskatu, ka tas, kas trūkst šajā ziņojumā, ir pasākumu katalogs, kas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Iespējams, mēs nevaram tās apturēt pavisam. Šajā gadījumā es uzskatu, ka pasākumus, kas pastāvīgi mainīs mūsu rūpnieciskās struktūras, nevar pieņemt uz tāda pamata, kas ir tikai provizoriska zinātniska vienprātība.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Florenz kunga ziņojumu. Viens no lielākajiem mītiem saistībā ar trauksmi klimata jomā ir tāds, ka pastāv zinātniska vienprātība un ka visi zinātnieki piekrīt. Kā Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām loceklis es zinu, kādēļ Florenz kunga ziņojums izvērsās šādā veidā: viņi uzklausīja tikai debašu vienu pusi un tādēļ secināja, ka pastāv vienprātība.

Šodien debatēs iepriekš Booth kungs mums atgādināja par Oregonas deklarāciju, ko ir parakstījuši 30 000 atbilstīgu zinātnieku un kurā ir apstrīdēts pats pamats trauksmei klimata jomā. Vienprātības nav; ir spēcīga un pieaugoša zinātniskā uzskata kopa, kas ieņem pretēju viedokli. Pa to laiku mēs gatavojamies nodarīt milzīgu ekonomisko kaitējumu cilvēkiem, ko mēs pārstāvam, veltīgā un nolemtā mēģinājumā ietekmēt spekulatīvu problēmu, kas, pēc daudzu cilvēku domām, vispār nepastāv.

Tas ir ekonomiskais kaitējums, kas sitīs mūs krustā, un tas sitīs krustā jo īpaši Eiropu, jo jaunattīstības valstīm, tādām kā Ķīna un Indija, ir daudz vairāk veselā saprāta, lai noticētu šai problēmai.

− Ziņojums: Ria Oomen-Ruijten (A6-0168/2008)

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Partijas „Ataka” delegācija balsoja pret tā saukto Turcijas progresa ziņojumu, jo mēs neredzam, ko tas varētu ietvert.

Tas, ko mēs Turcijā redzam, ir valsts ar Irisa_7_0209%5b1%5d.doc" partiju pie varas, valsts galva ir islāmistiks prezidents. Valsts, kura pat netuvojas cilvēktiesību ievērošanai, valsts, kura izvērš apspiešanu pret veselu tautu un karo, pat šajā brīdī, pret veselu tautu, lai to iznīcinātu, un šī nācija ir kurdu tauta. Valsts, kura ir stipri militarizēta, kurā ir slepena militāra hunta, un Turcijas politika darbojas virzienā, kuru norāda ģenerāļi. Valsts, kura turpina okupēt ES dalībvalsts teritoriju pat šajā brīdī.

Šāda valsts nav tiesīga uz jebkādām sarunām, kamēr šīs nopietnās problēmas reāli nav novērstas.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Pēc manām domām, Oomen-Ruijten kundzes ziņojums ir vēl viena garām palaista iespēja ķerties pie potenciālas Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Pēc manām domām, ziņojums koncentrējas uz daudziem blakus jautājumiem, kaut gan galvenais punkts visā šajā lietā, protams, ir tas, ka Turcija nekādā ziņā nav eiropeiska valsts, nekad un nekādā gadījumā nebūs eiropeiska valsts, un tādējādi nevar būt jautājums par to, ka neeiropeiska valsts pievienojas Eiropas Savienībai. Stāsta beigas!

Taču, starp citu, man ir arī jāpiemin tas, ka es biju pārsteigts, debatēs izdzirdot arī no kolēģa sociālista Swoboda kunga, ka ir absolūti nepieņemami Turcijā aizliegt partijas. Es jums atgādinu, ka 2004. gadā manā valstī aizliedza lielāko partiju, Vlaams Blok, kura ieguva 24 % balsu, to vienkārši izsludināja ārpus likuma, un to vajadzēja izformēt. Es nevaru atsaukt atmiņā toreiz nekādus protestus no sociālistu puses. Gluži pretēji, viņu solidaritāti ierobežo islāma fundamentālisti, kas atbilstoši jāatzīmē.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, daudzu gadu garumā es esmu teikusi, ka privileģēta partnerība starp Savienību un Turciju būtu daudz labāka nekā solījums Turcijas iestāties Eiropas Savienībā. Diemžēl progresa ziņojums apstiprina to, ka, lai gan pievienošanās sarunas ir atvērtas, Kopenhāgenas kritēriji vēl nav sasniegti. Tas neattiecas tikai uz vienu jomu. Tas ietekmē reliģijas brīvību, minoritāšu tiesības, vienlīdzīgas iespējas (sevišķi sievietēm), korupciju, kurdu un Kipras jautājumus un, protams, armijas varu pār valsts politiku. Es arī , tāpat kā referente, apsveicu valdības centienus nodrošināt progresu, bet, ak, vai, šis progress nav saredzams. Gluži pretēji: Turcija aizliedz politisku partiju, tai ir jauns 301. pants, ko izmanto, lai ierosinātu lietas pret rakstniekiem un intelektuāļiem par turciskuma apvainojumu, un pieaug arī politiski vai reliģiski motivēta karadarbība vai vardarbība. Hrant Dink slepkavība, tāpat kā citas slepkavības, līdz šim nav atklāta. Un tomēr es piekrītu, ka ziņojums ir līdzsvarots un godīgs.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pieņēmuši svarīgu ziņojumu. Mums jāvelta pienācīga atzinība un atbalsts izmaiņām, ko Turcija ieviesa, ņemot vērā pievienošanās sarunas. Ņemot vērā tās īpašo ģeopolitisko stāvokli, Turcija ir Savienības stratēģiskais partneris saistībā ar pēdējās sarunām ar valstīm Melnās jūras reģionā, Centrālāzijā un Vidējos Austrumos. Turcija ir arī vitāli svarīga, lai nodrošinātu Eiropas enerģētikas drošību, jo enerģijas resursus no Kaspijas un Melnās jūras reģioniem transportē uz Eiropu caur Turcijas teritoriju. Turklāt Turcijai ir milzīgs ekonomiskais potenciāls. Tai ir dinamiska ekonomika, milzīgs iekšējais tirgus, un sabiedrība ir galvenokārt tādā vecumā, kad var būt aktīva darba tirgū. Es esmu pārliecināts, ka tas viss dos ieguldījumu Eiropas ekonomikas attīstībā nākotnē.

Viens papildus aspekts Turcijas pievienošanai pelna ievērību. Kā islāma valsts, kas ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, tā varēs spēlēt nozīmīgu lomu attiecību attīstībā starp rietumiem un islāma pasauli.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu, lai gan tas satur daudzas kompromisa frāzes. Es tā darīju, jo sākumā tas satur principiālu teikumu, proti, sarunu atvēršana ir sākumpunkts ilgam un nebeidzamam procesam. Tas ir vienīgais iemesls, kādēļ es balsoju par šo ziņojumu. Ļaujiet man paskaidrot, ka mana partija, Kristīgi sociālā ūnija, ir vienmēr bijusi un turpina būt proturciska. Mēs organizējām kampaņas un smagi strādājām Muitas ūnijas labā, kuru Palāta apstiprināja ar vienas balss pārsvaru. Varētu pierādīt, ka toreiz tā bija mana balss. Mēs atbalstījām Turciju NATO un plaša spektra jautājumos.

Taču ļaujiet man arī skaidri pateikt, ka Turcija nav eiropeiska valsts, un es piekrītu Roithovį kundzes viedoklim, ka privileģēta partnerība, īpaši izstrādāts speciāls statuss, ir pareizais risinājums. Šis ir risinājums, kuru tā galu galā sasniegs. Mums beidzot jāaptur šis aklais strupceļš uz paredzamo pievienošanos. Šī pievienošanās nenotiks, tāpēc abām pusēm būtu godīgāk un labāk, ja mēs varētu sanākt kopā tik ātri, cik vien iespējams, un vienoties par cita ceļa izvēli, par ceļu pretī vienlīdzīgai partnerībai, bez kopīgām institūcijām, bet ar kopīgām interesēm, praktiskām un saskaņotām sadarbības programmām.

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, lai gan Oomen-Ruijten kundzes ziņojums satur daudz Turcijas kritikas, es balsoju pret to, jo, manuprāt, Turcijas pilna dalība nevar būt pievienošanās sarunu mērķis. Posselt kungs jau pierādīja šo punktu. Es uzskatu, ka mums, cik ātri vien iespējams, jāpiedāvā Turcijai privileģētas partnerattiecības. Turcija nav Eiropas daļa, un tā nevar veikt tilta funkciju uz islāma valstīm.

Sudānā gadiem notiek kristiešu vajāšana Darfūrā. Vairākus gadus Turcijai bija iespēja spēlēt lomu šo noziegumu apturēšanā pret kristiešiem Sudānā. Taču man Turcijā vēl jāierauga kāda kustība šajā virzienā. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu: jo Turcija nepieder Eiropas Savienībai kā pilntiesīga locekle.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Turcijas progresa ziņojumu, kaut gan joprojām pastāv zināmi riski attiecībā uz šīs valsts virzību uz Eiropas Savienību.

Mani motivēja fakts, ka ziņojumā iekļauti teksti, kuros iztirzāta cilvēktiesību aizsardzība, sieviešu tiesību aizsardzība divās svarīgās jomās: reproduktīvā veselība un vienlīdzīgas iespējas, it īpaši izglītības pieejamības jomā.

Otrais jautājums, kuru es gribētu atzīmēt, ir saistīts ar aizsargpasākumiem, kurus ziņojumā pieprasa attiecībā uz kaimiņattiecību politiku. Šis jautājums joprojām ir nenokārtots kaimiņvalstu attiecībās, to vajag atrisināt, un viens no šādiem jautājumiem attiecas uz bulgāru bēgļiem no Trāķijas. Šis jautājums arī ir saistīts ar fundamentālajām cilvēktiesībām. Tā dimensijas iziet ārpus īpašuma un finanšu aspekta. Tā morālie aspekti ir īpaši svarīgi. Neieslēgstot pagātnē, mēs vēlētos redzēt skaidras darbības nākotnē un līguma ievērošanu, ko parakstījušas abas mūsu valstis; tāpēc es atbalstīju ziņojumu.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

− 2009. gada sesiju kalendārs

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju visus grozījumus kalendārā, kas samazina mūsu Strasbūrā pavadīto laiku un palielina Briselē pavadīto laiku. Pašreizējā situācija ir dīvaina, mums braukājot šurp un turp no Briseles uz Strasbūru, tas rada milzīgas izmaksas laika un naudas ziņā. Mums vajadzētu tikties vienā vietā.

Tomēr es noraidu Stevenson kunga sūdzību par pašreizējiem transporta streikiem. Mēs atzīstam un atbalstām tiesības streikot. Mūsu iebildums pret Strasbūru nav pamatots ar jebkādu pretestību pret strādnieku tiesību īstenošanu Francijā, bet gan uz zaudējumiem, kas saistīti ar mūsu pašreizējo institucionālo kārtību.

Es balsoju pret izņēmuma noteikšanu pareizticīgo Lieldienu pirmdienā, ja mēs neieviešam nosacījumu par brīvdienu 14. jūlijā. Sekulāras svinības pelna tādu pašu attieksmi kā reliģiski svētki.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs patiesi gribam, lai visas Eiropas Parlamenta sēdes notiktu Briselē, un mēs gribam, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pārtraukts šis ceļojošais cirks starp Briseli un Strasbūru.

Tādēļ mēs balsojām par priekšlikumu, ka pirmdienas sēdes un ceturtdienas pēcpusdienas sēdes Strasbūras sesiju laikā tiek pārtrauktas cerībā, ka sēdes Strasbūrā tiks pilnībā izbeigtas.

Eiropas Parlamentam ir jābūt vienai mītnei un vienai darba vietai. Tas ir nožēlojami, ka ir tādas dalībvalstis, kuru politiskie līderi uzskata sevi par stingriem Eiropas idejas atbalstītājiem, bet vienlaikus nepavirzās ne par sprīdi, kad uz spēles ir liktas viņu valsts intereses.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopumā es atbalstu priekšlikumus attiecībā uz 2009. gada sesiju kalendāru. Tomēr es uzskatu, ka tie grozījumi, kuros prasīta Strasbūrā pavadītā laika palielināšana, neveicinātu efektīvu Parlamenta darbību. Patiesi, efektivitāte un loģika prasa, lai būtu tikai viena Parlamenta mītne Briselē. Manu viedokli šajā jautājumā atspoguļo mans balsojums.

− Ziņojums: Dimitrios Papadimoulis (A6-0102/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām par pozitīvu faktu, ka tiek atzītas vides un sociālās problēmas, kas Eiropas Savienībā rodas dzīvsudraba raktuvju slēgšanas dēļ. Mēs arī pozitīvi vērtējam, ka tiek akceptēta projektu atbalsta un citu pasākumu turpināšana, izmantojot pieejamos finansēšanas instrumentus, lai ļautu skartajām teritorijām atrast efektīvus risinājumus vietējās vides, nodarbinātības un ekonomiskajai darbībai.

Ir panākta arī vienošanās, ka atļaujas pieprasītājam ir jāveic nepieciešamie pasākumi ar finanšu garantijām vai ekvivalentu mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti atļaujā noteiktie pienākumi (tai skaitā iekārtu apkope pēc darba pārtraukšanas) un veiktas nepieciešamās slēgšanas darbības.

Ir arī apstiprināts, ka tām rūpniecības nozarēm, kas iegūst dzīvsudrabu dabasgāzes attīrīšanas procesā vai kā blakusproduktu krāsainā metāla raktuvēs un metalurģijā, atbilstošie dati jāsniedz Eiropas Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Komisijai jānodrošina, lai šī informācija būtu publiski pieejama.

Mēs arī uzskatām, ka ir pareizi veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm un valstīm, kuru ekonomika ir pārejas periodā, it īpaši tādas palīdzības sniegšanu, kas atvieglo pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām bez dzīvsudraba izmantošanas un pakāpenisku dzīvsudraba un tā maisījumu izmantošanas un emisijas pārtraukšanu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir aizliegt eksportēt dzīvsudrabu, sākot no 2011. gada 15. marta, trīs mēnešus pirms Padomes ierosinātā datuma. Dzīvsudrabu var ražot, pārstrādājot atkritumus (dienasgaismas lampas vai baterijas, piemēram), attīrot dabasgāzi vai rūpnieciski pārstrādājot metālus, kuru sastāvā nav dzelzs.

Es esmu apmierināta, ka aizliegums attiecas ne tikai uz metālisko dzīvsudrabu, bet arī uz dzīvsudrabu saturošiem produktiem, kurus nevar pārdot vai izplatīt Eiropas Savienībā – cinobra rūda un dzīvsudraba maisījumi.

Tāpat ir ļoti būtiski, ka saskaņā ar ziņojumu maisījumi, kurus izmanto pētniecības un attīstības darbā, medicīnā vai analītiskajos procesos, nav iekļauti aizliegumā.

Glabāšanai ir jābūt drošai, kā tas noteikts ziņojumā un kā to ierosina Padome. Dzīvsudraba atkritumi, kas pirms pārstrādes tiek glabāti ilgāk par vienu gadu, ir jāglabā dziļās pazemes krātuvēs no cieta akmens vai virszemes telpās tādā veidā, kas neapdraud cilvēka veselību un apkārtējo vidi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kopumā es atbalstu Dimitrios Papadimoulis kunga ziņojumu par metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu uzglabāšanu. Eksporta aizlieguma spēkā stāšanās datuma pārlikšana uz 2010. gadu nodrošina lielāku saskaņotību ES vispārējā dzīvsudraba izmantošanas stratēģijā. Es arī atbalstu dažu dzīvsudraba veidu izmantošanas paplašināšanu, kas ietverta aizliegumā. Es domāju, ka pirms aizlieguma stāšanās spēkā ir nepieciešami vairāki pētījumi par dzīvsudraba atkritumu drošību. Es balsoju par šo priekšlikumu.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Vai liekulībai nav robežu? Eiropas Komisija ierosina aizliegt dzīvsudraba izmantošanu un radīt piemērotas vietas tā uzglabāšanai, jo tas ir ļoti toksisks un rada lielu risku sabiedrības veselībai. Komisija tomēr pieprasa dienasgaismas lampu izmantošanu, lai taupītu enerģiju, zinot, ka katrā no šādām lampām ir 5 mg dzīvsudraba, kas ir ļoti bīstams daudzums, ņemot vērā lampu skaitu, kāds mēdz būt mājās un darba vietās.

Peļņa nosaka visu. Monopoluzņēmumu ieguldījumi un peļņa ir jāsargā, pat, ja tie nepārprotami kaitē sabiedrības veselībai. ES aizliedz dzīvsudraba izmantošanu, bet ļauj uzņēmumiem piedāvāt bezmaksas spuldzes, kurās ir dzīvsudrabs, lai veicinātu to pārdošanas apjomu.

Atbildība par sabiedrības veselību tiek nodota uzņēmumiem. Tiem ir jāuzrauga atkritumu savākšana, lai gan ir zināms, ka atkritumi nonāks izgāztuvēs un atkritumu konteineros. Visa sabiedrība un nevis tikai tie, kas izmanto dienasgaismas spuldzes, tiek pakļauta ievērojamai iespējai saindēties. Šī iemesla dēļ spuldzes tiek izmestas atkritumu bedrēs, kuras aizber ar zemi. Lai novērstu protestus, kas ietekmēs pārdošanas apjomu, netiek veikti pat minimālie pasākumi, lai informētu sabiedrību par risku, kāds pastāv, ja šo spuldžu saturs nonāk apkārtējā vidē.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Dzīvsudrabs ir viena no spēcīgākajām indēm apkārtējai videi. Normālos apstākļos šis metāls ir šķidrs ar ļoti koncentrētiem tvaikiem. Tas nesadalās, un tāpēc paliek apkārtējā vidē ļoti ilgu laiku. Dzīvsudrabs uzkrājas trofiskās ķēdēs, kas var nonākt cilvēka ķermenī ievērojamā daudzumā.

Rūpniecības attīstības rezultātā sāka izmantot dzīvsudrabu, jo tas ir metāls ar specifiskām īpašībām, un tā ieguve ir lēta. Šķiet, ka dzīvsudraba izmantošanu ir sarežģīti pārtraukt ekonomisko dienas gaismas spuldžu ražošanā. Ir jāizstrādā efektīvas atkritumu savākšanas sistēmas vienlaikus ar drošu tehnoloģiju šādu atkritumu pārstrādei, lai novērstu tālāku apkārtējas vides piesārņošanu.

Viens no visnopietnākajiem saindēšanās gadījumiem ar dzīvsudrabu noticis Japānā no 1953. līdz 1960. gadam. Minamatas līča iedzīvotāji masveidā slimoja, šīs slimības simptomi bija nervu bojājumi, kuru rezultātā bieži iestājās nāve.

Eiropas Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu drošu dzīvsudraba glabāšanu. Metāliskā dzīvsudraba eksports ir jāaizliedz.

− Ziņojums: Hartmut Nassauer (A6-0154/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava cienījamā vācu kolēģa Hartmut Nassauer koplēmuma procedūras pirmajā lasījumā sagatavoto ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apkārtējās vides krimināltiesisko aizsardzību. Es atbalstu nostāju par šī mehānisma iestrādi stingrā Eiropas Savienības jurisdikcijā, ļaujot izmantot direktīvu tikai gadījumos, kad tiek pārkāpti Eiropas Savienības tiesību akti par vides jautājumiem, tādējādi atļaujot dalībvalstīm noteikt sodu, kādu tās piemēros par šādu likumu pārkāpšanu. Šāda saprātīga pozīcija ievēro Eiropas Savienības tiesas nostāju, kas ir noteikusi, ka ES ir pilnvaras izmantot kriminālsodus tikai „pamatotos” gadījumos, citiem vārdiem sakot, saistībā ar kopējo transporta un vides politiku. Būtu jānorāda, ka direktīvas mērķis ir uzlikt dalībvalstīm pienākumu noteikt kriminālas sankcijas savā likumdošanā par nopietniem Savienības likuma pārkāpumiem attiecībā uz vides aizsardzību, tā neuzliek nekādus pienākumus izmantot šos sodus, kas varētu būt nepieciešami atsevišķos gadījumos.

  Hanne Dahl (IND/DEM), rakstiski. − Ņemot vērā ar vidi saistītajiem noziegumiem raksturīgās pārrobežu iezīmes, mēs domājam, ka noteikts minimālo standartu un sankciju kopums attiecībā uz vides noziegumiem starptautiskā līmenī būtu lietderīgs instruments, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu vides aizsardzības stratēģiju. Tomēr mēs nedomājam, ka ES ir vai vajadzētu būt kompetentai ieviest kriminālsodus pirmā pīlāra jautājumos. Tāpēc es šodien balsoju pret šo ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − Svarīgi, ka referents ir atzinis, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas 2007. gada 23. oktobra lēmumu lietā C-440/05 krimināllikuma un kriminālās procedūras noteikumi nav Savienības kompetence, un tādējādi nevar noteikt, kāda veida un līmeņa kriminālsodu piemērot. Tāpēc tika veikti grozījumi Eiropas Komisijas priekšlikumā direktīvai, kas nebija pieņemama.

Ir arī būtiski, ka Komisija un Padome ir pieņēmušas ierosinātos grozījumus. Tomēr, neskatoties uz to, tās uzstāj, ka Eiropas Savienības likumdevējs var pieprasīt dalībvalstis paredzēt šāda veida sankcijas, lai nodrošinātu, ka likumi, kurus viņi ievieš vides aizsardzības jomā, ir pilnībā efektīvi.

Tā kā dalībvalstu loma visā procesā nav pietiekami skaidri noteikta, mēs galīgajā balsojumā izvēlējāmies atturēties.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas noteiks kriminālsodu par nopietniem nodarījumiem pret apkārtējo vidi. Dalībvalstīm ir jābūt stingrai nostājai vides aizsardzības jautājumos un jānodrošina šīs direktīvas stingra piemērošana.

Es jo īpaši atbalstu pielikumu direktīvai, kas nosaka, kādi pārkāpumi ir krimināli sodāmi. Pielikums ir būtisks, jo ievieš lielāku skaidrību par to, kādi Kopienas tiesību akti tiek skarti. Pielikumā ir jāietver esošie tiesību akti, kuru ietvaros šī direktīva varēs noteikt kriminālsodu, un tam ir jāattiecas arī uz tiem tiesību aktiem, kas tiks ieviesti turpmāk.

Turklāt pielikums nodrošinās, lai direktīva attiektos tikai uz Kopienas likumu īstenošanu un valstu tiesību aktu ieviešanu, un tā neskar likumus, kas ir spēkā tikai valsts līmenī.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Tiek veikta kopīga krimināllikuma pieņemšana ES, tādējādi liedzot dalībvalstīm augstākās ekskluzīvās tiesības neatkarīgi noteikt, kādas darbības tās uzskata par pārkāpumiem, un arī liedzot iespēju noteikt kriminālsoda nosacījumus un ierobežojumus.

Eiropas Kopienu tiesas iespaidīgās varas demonstrēšana 2005. gada 13. septembra spriedumā lietā, kas pazīstama kā „vides aizsardzība”, garantēja tai tiesības iejaukties dalībvalstu krimināllikumos gadījumā, ja tiek pārkāpti ar vides aizsardzību saistīti likumi.

Tagad, pavisam jaunā attīstības fāzē, galvenā doma ir izstrādāt saskaņotus pārkāpumu soda mērus krimināllikumā visās dalībvalstīs un saskaņot kriminālsodus par nodarījumiem pret apkārtējo vidi.

Tiesa ir sagrābusi varu un nodevusi to Komisijai, pilnībā ignorējot valstis, valstu konstitūcijas, parlamentus un saprātīgu likuma piemērošanu.

Tie, kas ir neatkarības piekritēji un aizsargā valstu brīvību un tiesības pieņemt lēmumus, noraida šādas metodes.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Nassauer kunga ziņojumu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Attiecīgais krimināllikums ir, un tam ir jābūt, dalībvalstu atbildībā; tikpat skaidrs, ka vides aizsardzība ir jautājums, kuru vislabāk var koordinēt ES līmenī. Es esmu apmierināts, ka kompromisa dokumentu pakete ļaus ES uzņemties vadību vides aizsardzībā, vienlaikus ievērojot valstu juridisko sistēmu integritāti.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ierosinātā direktīva paver iespēju ieviest vienotu ES krimināllikumu dalībvalstīs. Tā izmanto vides aizsardzību un darba ņēmēju rūpes par vides problēmām, lai veicinātu kopīga ES krimināllikuma ieviešanu. Tā atceļ pat dalībvalstu vienprātības noteikumu, kas bijis spēkā krimināllietās līdz šim. Tas bruģē ceļu uz acquis communautaire, dodot ES tiesības un varu ieviest un noteikt kriminālsodus, kad tā uzskata to par nepieciešamu. Galīgajā analīzē tiek atjaunoti noteikti Eiropas konstitūcijas noteikumi. No šī brīža to piemērošanai ir jauns nosaukums – „Lisabonas līgums”, pirms tas vispār ir ratificēts un stājies spēkā. Tā ir bīstama tendence, kas var kaitēt Eiropas tautām.

Pilnvaru piešķiršana Eiropas Savienībai pieņemt kopīgu krimināllikumu bez vienprātīgas dalībvalstu piekrišanas ir līdzvērtīgi vienas no nāciju neatkarības pamattiesību atcelšanai: izlemt, kādas darbības ir krimināls pārkāpums un norādīt soda veidu un līmeni. Tādējādi Kopienas likums ir pārāks par valsts tiesību aktiem un pat valsts konstitūciju noteikumiem.

Mērķis ir tieši uzspiest Eiropas tautām likumīgi sankcionēta Eiropas kapitāla monopola gribu.

Vienlaikus pašu tautu tiesības un demokrātiskā brīvība tiks ievērojami samazināta.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. ? (PL) Rūpes par apkārtējo vidi ir mūsu visu obligāts pienākums. Pasaule tomēr šo pienākumu neizpilda ļoti labi. Pastāv tendence neatzīt tā nozīmīgumu un atlikt izpildi uz vēlāku laiku.

1998. gadā Eiropas Padome pieņēma lēmumu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Jaunas direktīvas pieņemšana nozīmē to, ka visās valstīs tagad ir skaidri noteikti tie pārkāpumi, kas ir krimināli sodāmi. Es domāju, ka ir arī nepieciešams uzsvērt ražotāju, eksportētāju, importētāju un pārvadātāju atbildību par produktiem un pakalpojumiem, kurus tie piedāvā, lai nodrošinātu, ka neveidojas iespējas apiet šo atbildību vai izvairīties no tās.

Ir nepieciešami resursi, lai nodrošinātu, piemēram, nepieciešamo aprīkojumu un personāla apmācību, lai jaunos principus varētu pareizi ieviest, un pārkāpumu skaits pret apkārtējo vidi samazinātos. Es domāju, ka resursiem ir jābūt pieejamiem no Eiropas Savienības budžeta, vismaz jaunajām dalībvalstīm. Tieši tām ir visvairāk darba, kas paveicams īsā laika posmā.

Tikai tad, ja visas dalībvalstis darbosies vienoti, būs iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Šādas vienotības trūkuma gadījumā reģionālās atšķirības kļūs vēl izteiktākas.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību (COM(2007)0051), jo jaunu juridisko nosacījumu ieviešana un vienota vides aizsardzības pārkāpumu saraksta izveide visai Kopienai nodrošinās efektīvāku Kopienas tiesību aktu ieviešanu.

Tādi paši nosacījumi darbojas visās Savienības dalībvalstīs, bet to realizācijas veids ir ļoti atšķirīgs. Tas veicina nevēlamu rīcību – bezatbildīgi uzņēmēji pārceļas un turpina savas ekonomiskās aktivitātes valstīs, kur kriminālās sankcijas par pārkāpumiem pret vidi ir mazāk stingras. Tas jo īpaši skar jaunās dalībvalstis. Būtu jāuzsver, ka pārkāpumi, ko veic noziedzīgās organizācijās, kļūst arvien ievērojamāki, un pārkāpumiem pret vidi arvien biežāk ir pārrobežu raksturs.

Es piekrītu referenta nostājai, ka tiesiskais regulējums, kas noteikts priekšlikumā direktīvai, ir nozīmīgs ieguldījums vides efektīvai aizsardzībai, un tas var garantēt vienotu un atbildīgu vides aizsardzības tiesību ieviešanu Eiropas Savienībā. Atbilstoši apmācītas amatpersonas ir sine qua non (obligāts priekšnosacījums), lai tiesības tiktu ieviestas efektīvi un reāli samazinātos pārkāpumi pret apkārtējo vidi. Priekšlikums norādīt dalībvalstu pienākumus šajā jomā nepārprotami ir ļoti būtisks. Nodarījumu pret vidi kopuma nodefinēšana un par tiem piemērojamo sodu noteikšana būs ļoti noderīgs instruments vides aizsardzības tiesību aktu kopīgai ieviešanai Eiropas Savienībā.

- Ziņojums: Gábor Harangozó (A6-0061/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ungāru kolēģa, Gįbor Harangozó kunga ziņojumu, kas koplēmuma procedūras pirmajā lasījumā groza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu. Es atbalstu ideju, kas ļauj mazināt prasības dalībvalstīm, kas vēlas veikt saimniecību struktūras pētījumu 2009., nevis 2010. gadā, jo 2011. gadā notiek desmitgades tautas skaitīšana. Tāpat es atbalstu jebkādus paredzētos vienkāršojumus.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Priekšlikums regulai atbilst Komisijas jaunajai politiskajai pieejai, kas ietver tiesību aktu vienkāršošanu un labāku regulējumu.

Es piekrītu Komisijas priekšlikumam, kura mērķis ir vienkāršot procedūras, samazinot iekšējo pārbaužu skaitu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo prasību līmeni, kuru noteica iepriekšējie tiesību akti par struktūru pētījumiem par lauksaimniecības un mājlopu saimniecībām, lauksaimniecības darbiem un izmantotajām iekārtām.

Turklāt, lai vienkāršotu procesu, priekšlikumā ir noteikts tikai viens jauns pārbaudes veids un nekādā veidā nav pieprasīts dalībvalstīm mainīt to administratīvās sistēmas.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. − (PT) Tā kā lauksaimniecības subsīdijas tiek veiktas no nodokļu maksātāju naudas, ir svarīgi nodrošināt to taisnīgu sadali, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Tāpēc mēs esam vienojušies par nepieciešamību veikt pētījumus, lai izpētītu situāciju lauksaimniecības uzņēmumos. Tomēr šādu principu izmantošana nedrīkst uzlikt vēl papildus birokrātijas nastu lauksaimniekiem, it īpaši mazu un vidēji lielu saimniecību īpašniekiem, kuru resursi ir ierobežoti vai kuriem vispār nav resursu šādiem nolūkiem. Tāpat tas nedrīkst liegt lauksaimniekiem saņemt viņiem pienākošos pabalstu tehnisku vai citu kļūdu dēļ, par kurām viņi nezina, kā tas dažkārt noticis Portugālē ar satelītu attēlu nolasīšanu un atpazīšanu.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ir pareizi, ka ziņojumā ir atzītas būtiskās metodoloģijas un tehniskās grūtības daudzās dalībvalstīs un ka tajā arī ir pieprasīts Komisijai sniegt lauksaimniekiem nepieciešamo tehnisko un konsultāciju palīdzību attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumu satelītu attēlu atpazīšanu. Šajā sakarībā mēs arī vēlamies vēlreiz pievērst uzmanību tam, ka dalībvalstu iestādēm ir nepieciešams nodrošināt piekļuvi ar satelītu iegūtajiem datiem un garantēt to izmantošanu tikai paredzētajiem mērķiem.

- Ziņojums: Sylvia-Adriana Ţicău (A6-0087/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas rumāņu kolēģes Silvia-Adriana Žicću kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par noteikumiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.

Iepriekšējā Direktīva 96/26/EK par noteikumiem autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai un tās četras regulas par piekļuvi transporta pārvadājumu tirgum kopā ar cenu deregulāciju starptautiskajiem pārvadājumiem, kas tika ieviesta pirms vairākiem gadiem, ir izveidojusi iekšējo pārvadājumu tirgu, lai arī ar minimālu pārvadājumu kvalitāti, turpretim tirgus liberalizācija, kuru noteica šīs regulas, ir radījusi lielāku konkurenci.

Pieredze ir parādījusi, ka šie pasākumi tiek izmantoti nepareizi un nevienlīdzīgi, jo tie ir nenoteikti vai nepilnīgi, vai tos vairs nav iespējams izmantot sakarā ar izmaiņām nozarē. Uzņēmumi tiek pārraudzīti un kontrolēti nevienlīdzīgi atkarībā no tā, kādā valstī tie darbojas, tajos pastāv ļoti atšķirīgi profesionālās kvalifikācijas līmeņi, to maksātspējas līmeņi arī atšķiras. Tādējādi steidzami ir nepieciešami tiesību akti, kas pieprasa labu reputāciju, noteiktus finanšu nosacījumus un profesionālo kompetenci, kā arī savstarpēji noteiktu dokumentu atzīšanu, kas nepieciešams, lai iegūtu atļauju strādāt.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Atsevišķi šīs regulas aspekti pelnījuši kritiku, taču tās saturu nevar vērtēt, neņemot vērā tās „lomu” starptautiskajā kravu un pasažieru pārvadājumu tirgus liberalizācijā, kā to veicina Eiropas Komisija un Eiropas Savienības iestādes ar koplēmuma pilnvarām, proti, Eiropas Parlaments un Padome.

Faktiski galveno ideju savā priekšlikumā akcentē pati Eiropas Komisija: „Direktīva 96/26/EK par atļaušanu autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un četras regulas par piekļuvi autopārvadājumu tirgum, kā arī dažus gadus pirms šo tiesību aktu pieņemšanas ieviestā starptautisko autopārvadājumu cenu ierobežojumu atcelšana lika pamatus autopārvadājumu iekšējam tirgum”. Citiem vārdiem, tika noteiktas „kopīgas prasības attiecībā uz profesionālās darbības sākšanu”, bet „regulās paredzētā tirgus liberalizācija veicināja lielāku konkurenci”.

Kā mēs uzsvērām attiecībā uz priekšlikumu regulai par kopējiem noteikumiem piekļuvei starptautiskajam pārvadājumu tirgum, šī priekšlikuma mērķis ir palielināt starptautiskā pārvadājumu transporta tirgus liberalizāciju, meklējot iespējas veicināt lielāku konkurenci pārvadātāju starpā tai sektorā, kas tā dalībniekiem jau ir pārslogots ar neskaitāmām lielām izmaksām.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Pašreizējo noteikumu saskaņošana šajā sfērā ir svarīga kā ceļu transporta optimizācijas veids Eiropā. Turklāt šajā kontekstā regula ir daudz noderīgākā nekā direktīva.

Noteikumiem, kas regulē autopārvadātāju profesionālo darbību, ir precīzi jāatbilst kritērijiem, ja mēs uz saviem ceļiem vēlamies sasniegt visaugstāko iespējamo drošības līmeni. Šiem noteikumiem ir jāietver gan prasības, gan soda sankcijas.

Galvenais nosacījums ir datu uzraudzība un pārbaude, kas ir jāveic, pienācīgi respektējot privāto dzīvi. Ir ļoti svarīgi, lai valstu elektroniskie reģistri, kuros ir dati, tiktu savstarpēji savienoti tā, lai datus varētu salīdzināt; tādējādi regula kalpotu paredzētajam mērķim.

Es esmu pret 7. un 102. grozījumu, kuri atceļ sešu dienu noteikumu. Atkārtota 12 dienu noteikuma ieviešana, kas jau reiz tika noraidīta, neatbilstu šī ziņojuma būtībai.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Žicću kundzes ziņojums ir pasākumu kopums, kas kopā ar diviem citiem ziņojumiem mēģina regulēt autopārvadājumu nozari.

Šī darbība ir ārkārtīgi būtiska Eiropas Ekonomiskajā zonā, jo tā nodrošina atvērtu un konkurētspējīgu tirgu, par kuru mēs šobrīd esam tik lepni.

Saskaņā ar šo jauno priekšlikumu uzņēmumiem ir jāalgo apmācīts transporta vadītājs, kas būs atbildīgs par uzņēmuma pārvadājumu darbību vadību. Tiek saglabāti jau noteiktie noteikumi autopārvadātāju profesionālajai darbībai, proti, laba reputācija, finanšu stabilitāte un profesionālā kompetence,.

Šī pārstrādāšana ir paredzēta, lai pašreizējo likumdošanu padarītu saprotamāku un prasīgāku attiecībā uz drošību un efektivitāti šāda veida uzņēmējdarbībā.

Tāpēc es atbalstu referentes paveikto darbu, lai palielinātu atbildību attiecībā uz drošību un saistību garantijām šajā nozarē un veicinātu pasākumus profesionālajai kompetencei, kurā ietilpst augsta līmeņa apmācība un savstarpēja diplomu un licenču atzīšana.

- Ziņojums: Mathieu Grosch (A6-0038/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava augsti vērtētā kolēģa Mathieu Grosch kunga ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum, kura mērķis ir apvienot redakcijas, kas regulē piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum un kabotāžas pārvadājumiem, kurus šobrīd regulē iepriekšējās regulas un direktīvas. Iekšējā tirgū starptautiskie autopārvadājumi starp dalībvalstīm ir pilnībā liberalizēti, lai gan kabotāžas pārvadājumiem vēl pastāv vairāki ierobežojumi. Es atzinīgi vērtēju šos norādījumus un vienkāršošanu, kā arī sodu palielināšanu par pārkāpumiem, kas izdarīti dalībvalstīs, kas neietilpst sistēmā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tas ir vēl viens solis uz priekšu un vēl viens instruments, kura mērķis ir palielināt starptautisko autopārvadājumu liberalizāciju, meklējot iespējas veicināt lielāku konkurenci autopārvadātāju starpā nozarē, kura darbiniekiem jau ir daudz lielu izmaksu.

Viens no aktuālajiem mērķiem ir atrast iespēju atvieglot kabotāžas operāciju iekļaušanu transporta pārvadājumos – citiem vārdiem sakot, līdz trīs transporta pārvadājumu veikšana pēc starptautiska ceļojuma, pieņemot, ka tie tiek veikti septiņās dienās – tirgū, kas jau ir tik liberāls, ka tas būtiski ietekmēs valsts autopārvadātāju finanšu stāvokli un spēju pastāvēt.

Šis lēmums nelabvēlīgi ietekmēs arī kravas pārvadātāju uzņēmumu darbiniekus. To var redzēt, piemēram, priekšlikumā, kuru izvirzījis Parlamenta vairākums, par termina „darba laiks” izņemšanu, atstājot terminus „braukšanas laiks” un „atpūtas periodi”, citiem vārdiem sakot, tas pieļauj ilgākas darba stundas, kas nelabvēlīgi ietekmēs darbinieku darba apstākļus un drošību. Ja mēs ņemam vērā pēdējos Eiropas Kopienu tiesas spriedumus, pat atsauce uz Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu nepasargās daudzu šajā nozarē strādājošo tiesības.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojuma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem piekļuvei starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (COM(2007)0265 - C6-0146/2007 - 2007/0099 (COD)) pieņemšanu.

Es piekrītu referentam, ka Komisijas priekšlikuma pieņemšana būs noderīga, vienkāršojot un izskaidrojot principus, kas jāizmanto autotransporta pārvadājumos.

Es atbalstu Grosch kunga ziņojumu, kura mērķis ir piedāvāt iespējas kaimiņu dalībvalstīm atvērt savu tirgu vēl plašākām kabotāžas transporta operācijām.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Mathieu Grosch ziņojumu par piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum. Esošās regulas un Direktīvas 2006/94/EK apvienošana vienkāršos un uzlabos piekļuvi autotransporta pārvadājumu tirgum.

Es piekrītu referenta viedoklim, ka kabotāžas ierobežojumi ir jāvienkāršo un ka noteikumi, kas nosaka kabotāžu, ir jāsaskaņo ar tiem noteikumiem, kas attiecas ar pārrobežu pārvadājumiem iekšējā tirgū. Tādējādi ir būtiski skaidri nodefinēt kabotāžas jēdzienu, lai garantētu vienotu pieeju.

Lai gan ir jāizvairās no autopārvadājumiem bez kravas vides aizsardzības un pārvadājumu efektivitātes nolūkos, un jāatbalsta kabotāža atpakaļceļā no citām valstīm saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti ziņojumā, nedrīkst aizmirst, ka šādi pasākumi vājina dzelzceļa nozīmi.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mēs balsojām pret ziņojumu par piekļuvi autotransporta pārvadājumu tirgum. Tas liberalizē Eiropas Savienības transporta pārvadājumu tirgu un ļauj valstu pārvadājumus veikt starptautiskajiem pārvadātājiem. Starptautiskos un iekšējos kravas un preču pārvadājumus tādējādi veic monopoluzņēmumi. Šāda procesa sekas būs postošas maziem un vidēji lieliem transporta uzņēmumiem, īpaši darbiniekiem un šoferiem, kurus monopolu grupas vairāk izmantos.

Eiropas Parlamenta priekšlikumā ir noteikts vēl reakcionārāks ceļš nekā Komisijas priekšlikumā. Tajā ir atcelti pat minimālie ierosinātie ierobežojumi un pieprasīta starptautiskā un valsts transporta autopārvadājumu tirgus pilnīga liberalizācija.

Neierobežota iekraušanas un izkraušanas operāciju iespēja dalībvalstīs, neierobežots laiks, kuru transporta līdzekļi un personāls pavada dalībvalstīs pēc starptautiskiem pārvadājumiem, ir paredzēts, lai samazinātu darba izmaksas. Tas pārkāpj tiesības, kas aizsargā algas, starptautisko pārvadājumu darbinieku darbu un apdrošināšanu, un veicina darbību koncentrēšanos lielos daudznacionālos uzņēmumos, kas postīs transporta pārvadājumu sektoru, ja to nekontrolēs, un samazinās pakalpojumu kvalitāti.

Strādniekiem ir stingri jāpretojas šiem pasākumiem, demonstrējot nepakļaušanos un neievērojot ES nepopulāro, pret nodarbinātību vērsto politiku.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šis priekšlikums ir daļa no pasākumiem, kas iecerēti transporta pārvadājumu nozarē. Tieši šī konkrētā priekšlikuma mērķis ir veicināt vienotību Eiropas Savienības tiesību aktos starptautisko autotransporta pārvadājumu jomā, apvienojot divas esošās regulas un tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti noteikumu izmantošanā, un vienkāršojot un atvieglojot kabotāžas koncepcijas pielietošanu. Tajā ir arī noteikti pasākumi, kas vienkāršo un standartizē Eiropas Savienības licences un šoferu atestāciju, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas un aizkavēšanos, jo īpaši, veicot pārbaudes uz ceļa.

Dalībvalstis arī varēs stiprināt savas komunikāciju sistēmas, kas palīdzēs ziņot par transporta pārvadātāju pārkāpumiem, kas veikti dalībvalstī, kurā tas ir izveidots. Es domāju, ka šis dokuments ir ļoti svarīgs šīs nozares attīstībai Eiropas tirgū, un tas nodrošinās nepieciešamo efektivitāti, kārtību un struktūru, kas veicinās atvērtu, regulētu un objektīvu tirgu.

- Ziņojums: Fiona Hall (A6-0077/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par britu kolēģes Fiona Hall kundzes ziņojumu, kas ir paveikusi labu darbu un koplēmuma procedūras pirmajā lasījumā grozījusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu nodrošināšanai un atļauju piešķiršanu šīm sistēmām. Kā savas politiskās grupas, PPE-DE, referents es cīnījos par optimālu ģeogrāfisko pārklājumu šo pakalpojumu saņemšanai ES teritorijā. Esmu apmierināts, ka varēju dot savu ieguldījumu prasībā, ka pieteikumos ir jāiekļauj pienākums, ka piedāvātā mobilā satelītsakaru sistēma nodrošinās pakalpojumus vismaz 60 % no kopējās dalībvalstu sauszemes teritorijas no šī pakalpojuma sniegšanas sākuma. Turklāt piedāvātais pakalpojums ir jāsniedz visās dalībvalstīs vismaz 50 % iedzīvotāju, un pārklājumam jābūt vismaz 60 % no kopējās dalībvalstu sauszemes teritorijas līdz laikam, kuru norādījis kandidāts, bet ne vēlāk kā septiņus gadus no teksta publikācijas datuma. Pieteikumos kandidāts uzņemsies saistības nodrošināt, lai piedāvātā mobilā satelītu sistēma būtu pieejama sabiedrības aizsardzības un koordinācijas dienestiem katastrofu gadījumā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā ir pozitīvi punkti, kurus mēs atbalstām, it īpaši priekšlikumi par mobilo satelītsakaru pakalpojumiem, kas aptver teritorijas ārpus galvenajiem dalībvalstu pilsētu centriem un sniedz vislabākos iespējamos pakalpojumus, lai likvidētu digitālo barjeru (digitālo pakalpojumu nepieejamību), un arī arguments, ka sākotnējais mobilo satelītsakaru pakalpojumu pārklājums būtu pietiekamā līmenī, tādējādi palielinot šādu sistēmu pārklājumu iespējas.

Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt kontekstu, kādā šie priekšlikumi tiek izteikti, proti, iekšējā telekomunikāciju tirgus liberalizācija un attīstība. Tāpēc mums ir jābalso pret šo ziņojumu.

Tāpat mēs nepiekrītam, ka dalībvalstīm vajadzētu atteikties no savām tiesībām uz frekvenču sadali, jo mobilajiem satelītsakaru pakalpojumiem ir liela ietekme, kas apgrūtina iespēju izvairīties no valsts robežu šķērsošanas. Faktiski 2007. gada februārī Komisijas lēmumā atzīts, ka dalībvalstīm ir jāsaglabā tiesības piešķirt papildus zemes komponenšu darbības atļaujas savā teritorijā.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − Ziņojums par mobilo satelītsakaru pakalpojumu sistēmu atlasi un apstiprināšanu ir par to, kā mēs nodrošināsim kopīgu Eiropas satelītsakaru pakalpojumu sistēmu, būtisku faktoru Eiropas konkurētspējas stiprināšanā modernu tehnoloģisko pētījumu un ražošanas jomā. Ziņojums ir labs, tas pievērš uzmanību tam, kā uzlabot šo darbu. Tomēr viens svarīgs jautājums par šī pakalpojuma pieejamību ir radījis problēmas Zviedrijai, jo panāktais kompromiss par pakalpojuma pieejamību ir 60 % ES sauszemes teritorijas. Tas nozīmē, ka Zviedrijā pakalpojums nebūs pieejams, kas ir slikti no tehnoloģiju attīstības un pētījumu viedokļa. Tāpēc es izvēlējos balsojumā atturēties.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Šī lēmuma pieņemšana ir svarīgs solis virzienā uz iekšējo elektronisko komunikāciju tirgus stiprināšanu.

Mērķis ir vienkāršs: piedāvāt ikvienam ātrus interneta pieslēgumus un mobilos multimediju pakalpojumus, kā arī sabiedrības aizsardzības pakalpojumus dabas vai cilvēces katastrofu gadījumos.

Tas nozīmē mūsu pilsoņu cerību attaisnošanu, jo īpaši saistībā ar interneta pieslēgumiem: pakalpojumi 50 % iedzīvotāju un vismaz 60 % katras dalībvalsts teritorijas ir efektīvs veids, kā mazināt digitālo pakalpojumu nepieejamību; to var izmantot arī lauku reģionos.

Šis lēmums ir vēl veiksmīgāks, jo tas nodrošina daudz lielāku radiofrekvenču pārvaldības saskaņošanu Eiropas mērogā, kas, jāatgādina, ir izsīkstošs resurss.

Tā ir arī visu dalībvalstu vēlme piedāvāt telekomunikāciju industrijai iespēju izveidot pakalpojumu tirgu Eiropas līmenī, kas līdz šim bijis pārāk sadalīts.

Īsi sakot, mobilie satelītsakaru pakalpojumi (MSS) ir veiksmīgs sasniegums industriālajā jomā, un tie arī veicinās kultūras dažādību un plurālismu plašsaziņas līdzekļos.

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0101/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa Klaus-Heiner Lehne kunga pašiniciatīvas ziņojumu par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās, atbildot uz Eiropas Komisijas paziņojumu šajā jautājumā.

Tāpat kā mani kolēģi, es atbalstu Komisijas galveno mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai Eiropā. Šo samazinājumu nevar tomēr ieviest uz juridisko un revīzijas neskaidrības rēķina, kad iekšējā tirgū sāk ienākt MVU. Es esmu apmierināts, ka Parlaments nepieņēma ierosinājumu paaugstināt slieksni mikro uzņēmumiem, par kuru runāts paziņojumā, zem kura uzņēmumi tiek atbrīvoti no grāmatvedības, revīzijas un datu atklāšanas prasībām saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem. Tāpat es esmu ļoti priecīgs, ka Parlaments nobalsoja par grozījumu, ko es ierosināju komitejā, kurš tajā brīdī netika pieņemts. Tajā ir ieteikts veikt konsultācijas par Eiropas grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu regulatora izveides nepieciešamību un tā ekonomisko pamatojumu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Klaus-Heiner Lehne kunga ziņojumu par „vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem”, jo es esmu pārliecināts par nepieciešamību pēc „jaunām” reformām uzņēmējdarbības tiesību aktos, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā. Uzņēmējdarbības tiesību aktus šobrīd spēcīgi, un pēc manām domām, pozitīvi ietekmē Eiropas noteikumi. Mums ir jānovērš, ka tie uzliktu nevajadzīgas, pārāk birokrātiskas prasības, vienlaikus mums jāizvairās no papildus pienākumu noteikšanas, ko jau nosaka valsts tiesību akti.

Šo reformu mērķim vajadzētu būt attiecīgo likumu izpratnes atvieglošanai un birokrātiskās un administratīvās nastas samazināšanai, it īpaši grāmatvedībā. Vienkāršošana dos lielu labumu uzņēmējdarbībai, it īpaši MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), kuriem parasti nav lielu juridisko un grāmatvedības departamentu. Esmu pārliecināts, ka saprotami noteikumi, kurus ir vienkārši ievērot, pirmkārt un galvenokārt, veicinās likumu ievērošanu. Vienlaikus ar skaidriem noteikumiem, kas ir viegli saprotami, tiks veicināta pozitīva, aktīva ekonomiskā vide.

Es domāju, ka gan iesaistītās komitejas, gan referenta Lehne kunga darba rezultāts ir objektīvs kompromiss starp prasībām ievērot sekundārā nozīmīguma principu un izveidot saskaņotu to dalībvalstu pieeju, kas kopīgi strādā, lai vienkāršotu uzņēmējdarbības noteikumus Eiropas līmenī.

Mums ir jāizvairās no birokrātisko šķēršļu radīšanas, kas darbojas kā uzpurnis attīstībai un uzņēmējdarbībai, cenšoties tās nosmacēt.

  Sharon Bowles (ALDE), rakstiski. − 11.d grozījumā ir prasīts svītrot 26. punktu. 26. punktu var interpretēt divējādi. Daži uztraucas, ka tas varētu nozīmēt „vienai daļai viena balss”, un šī iemesla dēļ ir balsojuši par šī punkta svītrošanu. Es šo punktu interpretēju citādi. Punkts attiecas tieši uz „speciāliem atsevišķiem šķēršļiem kapitāla kustības brīvībai” un attiecas uz konkrētu spriedumu par Volkswagen. Es teiktu, ka šis punkts aicina Komisiju mazināt speciālus un ļoti protekcioniskus pasākumus. Šī iemesla dēļ es balsoju pret grozījumu un par minētā punkta saglabāšanu kā iestāšanos pret protekcionismu.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. – (PL) Es atbalstu atskaišu procedūru un komunikācijas vienkāršošanu starp pārvaldes iestādēm un uzņēmējiem. Šobrīd birokrātiskās procedūras, kas jāievēro uzņēmējiem, ir nevajadzīgi sarežģītas. Ziņojumā ir ierosināts, kā uzlabot komunikācijas procedūras, un arī ieteikts ieviest XBRL standartu. Tas ir atvērts standarts, kas nozīmē, ka to bez grūtībām var izmantot arī ļoti mazi uzņēmumi.

Tādēļ es nolēmu atbalstīt šo ziņojumu.

  Jonathan Evans (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatīvie kolēģi vēlas paskaidrot, ka mēs iebilstam pret šī ziņojuma 23. punktu, kas atbalsta „kopējas, konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes (CCCTB)” noteikšanu ES.

»Mēs jau daudzkārt esam skaidrojuši savu nostāju šajā jautājumā, un pārējo ziņojuma saturu, kas veicina uzņēmējdarbības noteikumu vienkāršošanu mēs atbalstām, ņemot vērā šo iebildumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojuma kopējais mērķis ir vienkāršot Kopienas tiesību aktus, pamatojot šādu rīcību ar to, ka tas būs īpašs ieguvums MVU. Tiesa, šai vienkāršošanai var būt daži pozitīvi aspekti, un parasti mēs atbalstām ar uzņēmējdarbības tiesību aktu saistīto pasākumu vienkāršošanu, pieņemot, ka tā rezultātā tiek samazināta birokrātija. Tomēr mēs nevaram balsot par ziņojumu, kas no vienas puses atbalsta vienkāršošanu, bet, no otras puses, aicina veidot jaunu Kopienas tiesisko regulējumu.

Mēs atturējāmies balsojumā šādu ierosinājumu šaubīgā un negatīvā rakstura dēļ: tiesību akti par iespējamo koordināciju starp dalībvalstu nodokļu iekasētājiem, lai saskaņotu uzņēmējiem pieprasīto informāciju; Eiropas uzņēmuma statūtu pārskatīšana, lai pielāgotu tos citiem Savienības likumiem; jaunas likumdošanas izveide uzņēmumiem un kopīgas, konsolidētas uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzes noteikšana, pamatojot to ar Eiropas uzņēmējdarbības tiesību aktu lielāku lietderību un efektivitāti.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Komisijas paziņojums par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās nosaka pasākumus, kuru mērķis samazināt administratīvo slogu Eiropas uzņēmumiem un nodrošināt, lai tie varētu veiksmīgi konkurēt pasaules līmenī. Dalībvalstis ne tikai nespēj izmantot izvēles iespējas, lai samazinātu birokrātiju, savos valsts tiesību aktos tās bieži vien nosaka Kopienas prasībām pretējus noteikumus, tādējādi liedzot vietējiem uzņēmumiem iespēju vienkāršot procedūras saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Tāpēc Komisijai jāpievēršas darbībām, kas mudinātu dalībvalstis saskaņot prasību klasifikāciju attiecībā uz ziņošanu finanšu informācijas jomā. Tai vajadzētu piespiest dalībvalstis ieviest jaunas tehnoloģijas, lai samazinātu izmaksas. Turklāt risinājums, kas ietver kopējas, konsolidētas uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes noteikšanu, padarītu Eiropas uzņēmējdarbības tiesību aktus lietderīgākus un efektīvākus. Priekšlikums, kas izslēdz tā sauktos mikro uzņēmumus no grāmatvedības direktīvu piemērošanas jomas, arī ir atbalstāms. Praksē tas nozīmētu, ka šādiem uzņēmumiem nevajadzētu ievērot prasību uzturēt Eiropas tiesību aktos pieprasīto grāmatvedību, iesniegt gada finanšu pārskatus un tos publicēt.

Ierosinātās izmaiņas noteikti ir atbalstāmas. Neraugoties uz to, turpmāka Savienības uzņēmuma likumu (acquis) vienkāršošana un to efektīva ieviešanā dalībvalstīs ir svarīga, lai Eiropas uzņēmumi varētu veiksmīgi konkurēt arvien prasīgākā vispasaules tirgū.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju Lehne kunga ziņojumu par uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu uzņēmumiem. ES ir svarīga loma uzņēmējdarbības nodrošināšanā konkurences apstākļos, tomēr bieži uzņēmumi un dalībvalstis sarežģīto noteikumu dēļ jūtas pārāk apdraudētas. Tādēļ pasākumi, kas vienkāršo uzņēmējdarbības vidi, ir atbalstāmi.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, bet es uzskatu, ka mums vajadzētu ieviest vispusīgāku darbību kopumu, kas nodrošinātu Eiropas uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu.

Es jo īpaši runāju par problēmām, ar kurām nākas sastapties, sākot uzņēmējdarbību. Eurostat dati rāda, ka ES dalībvalstīs laiks, kas nepieciešams, lai veiktu administratīvās formalitātes, sākot uzņēmējdarbību, ilgst no vienas dienas līdz vairākiem mēnešiem. Pie tam dažās dalībvalstīs tika novēroti daudz zemāki rādītāji nekā Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) vidējais līmenis, kas raksturo uzņēmējdarbības veikšanas sarežģītību dažādās pasaules valstīs. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, dažādie noteikumi 27 dalībvalstīs saistībā ar uzņēmējdarbības tiesību aktiem neļauj kapitāla starptautisku kustību un jaunas uzņēmējdarbības sākšanu citā dalībvalstī (atšķirīgā no sākotnējās).

Es domāju, ka šie divi elementi ir būtiski, lai izpildītu ekonomiskās izaugsmes mērķi, kas noteikts Lisabonas stratēģijā, un tādējādi tie ir vairāk jāveicina ar Eiropas uzņēmējdarbības tiesību aktu palīdzību.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienību neuztver kā vietu, kurā noteikumi uzņēmuma vadīšanai ir vienkārši. Praktiski pastāv viedoklis, ka šo jomu pārāk regulē pasaules standarti, kas mazajiem uzņēmumiem rada īpašas grūtības. Katrs solis virzienā uz noteikumu vienkāršošanu, kā norādīts Komisijas 2007. gada 10. jūlija paziņojumā, ir atbalstāms. Vissvarīgākais un visvēlamākais vienkāršošanas efekts ir mudināt mazus uzņēmumus darboties kopīgajā Eiropas tirgū. Šobrīd šis tirgus nav viegli pieejams jauniem uzņēmumiem no Centrālās un Austrumeiropas.

Ja ir jāsasniedz šāds mērķis, ir jāsaskaņo valsts nosacījumi, vienlaikus anulējot nevajadzīgos noteikumus papildus šīm divām Komisijas ierosinātajām iespējām. Tam nav nepieciešama nodokļu saskaņošana, kā ierosināts Lehne kunga ziņojuma 23. punktā; tā ir tā sauktā vieglā formula uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzes konsolidēšanai. Referents dod priekšroku otrajam Komisijas ierosinājumam, kas nav tik plašs. Tomēr uz Eiropas Savienības pašreizējās regulēšanas tendences fona tas noteikti ļaus atcelt nevēlamo tendenci, kas patiešām ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas konkurēt pasaules tirgū.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. − Komisijas paziņojums liek uzdot būtiskus jautājumus, kas noteiks Eiropas politiku attiecībā uz uzņēmējdarbības un grāmatvedības tiesību aktiem. Lehne kunga ziņojums sniedz labas atbildes uz šiem jautājumiem, arī es tās atbalstu. Tomēr ir viena problēma, kad Komisija ierosina „mikro uzņēmumu” kategorijas ieviešanu. Tie ir uzņēmumi, kas ir mazāki par noteiktu slieksni un kuriem nebūs jāgatavo Eiropas finanšu atskaites un gada pārskati. Lehne kunga ziņojumā ir atbalstīta šī pieeja un pat ierosināta sliekšņa paaugstināšana. Beļģijā 75 % uzņēmumu tiks atbrīvoti no šī brīža darbības pārredzamības prasību ievērošanas. Pirmajā acu uzmetienā grāmatvedības sistēmas atcelšana maziem uzņēmumiem šķiet ievērojama birokrātijas samazināšana, bet, ņemot vērā finanšu informācijas svarīgumu visām iesaistītajām pusēm (piemēram, kredītu izsniedzējiem), tas var novest pie vēl lielākas birokrātijas un augstākām izmaksām. Tā kā nepastāvēs vispārēji atzītas finanšu atskaites, uzņēmumus lūgs sniegt rezultātus ą la carte, dažādos veidos. Turklāt šādi uzņēmumi liedz sev vērtīgu instrumentu iekšējai uzņēmuma kontrolei, kas noteikti ir ļoti svarīga MVU. Tādēļ es atturējos no galīgā balsojuma.

- Ziņojums: Britta Thomsen (A6-0165/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, augstākā izglītība ir kļuvusi plašāk pieejama, un aizvien lielāks skaits sieviešu iegūst universitātes izglītību. Neraugoties uz to, sievietes joprojām ir maz pārstāvētas augstākajās akadēmiskajās aprindās. Lai gan vairākums pasniedzēju ir sievietes (vairāk par 50 %), kopumā vadošus amatus viņas ieņem mazāk.

Es atbalstu domu par ģimenei draudzīgu pasākumu veicināšanu, nodrošinot elastīga darba laika un labāku bērnu aprūpes pakalpojumu ieviešanu. Es arī atbalstu piekļuvi sociālajai apdrošināšanai ārzemēs un tādu bērna kopšanas atvaļinājuma nosacījumu ieviešanu, kas dotu vīriešiem un sievietēm izvēles brīvību. Karjeras pārtraukumam, ko sievietes zinātnieces bieži izmanto ģimenes apstākļu dēļ, nevajadzētu negatīvi ietekmēt viņu tālākās karjeras iespējas, tādējādi dodot vīriešiem nepelnītu priekšrocību attiecībā uz viņu zinātniskās karjeras attīstību.

Es atbalstīju Thomsen kundzes ziņojumu, jo es uzskatu, ka tajā ir pareizi risināti jautājumi attiecībā uz stereotipiem par dzimumiem. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs šie stereotipi joprojām pastāv.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Britta Thomsen kundzes ziņojumu par sievietēm un zinātni, jo es uzskatu, ka ir būtiski veicināt abu dzimumu vienlīdzīgu piekļuvi zinātniskai karjerai. Tādi faktori kā stereotipi, kas saistīti ar dabaszinātnēm, vai šķēršļi, ko rada grūtības apvienot personīgo un ģimenes dzīvi ar profesionālo dzīvi, izraisa virkni neērtību un grūtību sievietēm zinātniecēm un pētniecēm, kas izslēdz daudzas sievietes no zinātniskās pētniecības.

Atšķirības starp vīriešiem un sievietēm saistībā ar viņu klātbūtni akadēmiskās un zinātniskās vadības amatos, attiecīgās algas un privātās dzīves prasības izvirza vajadzību pēc pasākumiem, lai cīnītos pret šiem stereotipiem zinātnē, piesaistītu sievietes zinātniskai karjerai un novērstu pastāvošo nevienlīdzību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs zinām, ka sievietes vairāk nekā vīrieši pievēršas augstākās izglītības iegūšanai, tomēr vīrieši joprojām ievērojami vairāk par sievietēm izvēlas pētniecības karjeru. Milzīgais tādu sieviešu skaita pieaugums, kuras iegūst augstāko izglītību, nav nedz radījis attiecīgas izmaiņas sieviešu skaita attiecībā pret vīriešu skaitu noteiktās profesiju apguves jomās, nedz novērsis darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.

Kā norāda referente, sievietes pētnieces joprojām ir minoritāte valdības un augstākās izglītības nozarēs, kurās ES vidēji strādā 35 % sieviešu. Tomēr visās valstīs šajās nozarēs ir augstāka sieviešu pētnieču attiecība nekā uzņēmējdarbības nozarē, kurā ES vidēji strādā 18 % sieviešu, bet valstu starpā šī attiecība krasi atšķiras. Valstis, kurās uzņēmējdarbības pētniecībā strādā vismazākais skaits sieviešu, ir Vācija (11,8 %), Austrija (10,4 %) un Nīderlande (8,7 %), turpretim Latvijā, Bulgārijā un Rumānijā šis rādītājs ir virs 40 %. Pētnieku sadalījums galvenajās zinātnes jomās vīriešiem un sievietēm atšķiras. Augstākās izglītības nozarē 54 % vīriešu pētnieku strādā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs salīdzinājumā ar 37 % sievietēm pētniecēm.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Uzlabotai sieviešu piekļuvei darbībām zinātnes jomā, kā apgalvo referente, ir izšķiroša nozīme. Tas, kā mēs varam sasniegt šo rezultātu katrā atsevišķā valstī, no otras puses, ir atkarīgs no attiecīgās valsts kultūras un citām īpašām iezīmēm. Šī problēma atšķirīgi izpaužas ES 27 dalībvalstīs, līdz ar to arī risinājumiem jābūt atšķirīgiem. Nav iespējams vispārināt sieviešu stāvokli visās 27 dalībvalstīs. Junilistan ir pārliecināts, ka praksē ceļš uz vienlīdzību ir jābruģē valsts līmenī.

Tādēļ mēs izvēlējāmies balsot pret šo ziņojumu.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Savā ilgus gadus garajā darbā, strādādama par profesori Polijas universitātē, es apzinos ar šo jautājumu saistītās milzīgās problēmas un tādēļ es atbalstu Thomsen kundzes ziņojumu. Ziņojumā ir interesanta pieeja dzimumu diskriminācijas jautājumam zinātnes pasaulē, norādot sociālos, kultūras un finansiālos šķēršļus, kas izraisa to, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas.

Tikai nedaudzas no mums darbojas valsts sektorā un augstākajā izglītībā, kopumā 35 %, un tikai 18 % privātajā sektorā. Kā tad tiek sagaidīts, ka mēs izveidosim uz zināšanām pamatotu sabiedrību, attīstīsim Eiropas zinātni un ekonomiku, īstenosim Lisabonas stratēģijas mērķus un attaisnosim Eiropas cerības uz 21. gadsimta sliekšņa bez sieviešu iesaistīšanās zinātnē? Mums ir jārada apstākļi, kas ļautu sievietēm plašāk iesaistīties zinātnes pasaulē un tām atvērs universitāšu laboratoriju durvis. Tāpat ir jānodrošina tas, lai sievietes varētu tiekties uz augstākajiem akadēmiskajiem amatiem. Paaugstināšana zinātniskajā pasaulē ir atkarīga no akadēmiskajiem sasniegumiem, un sievietes izredzes tikt nozīmētai par priekšsēdētāju ir trīsreiz zemākas par vīrieša izredzēm. Tas ir nožēlojami, un to nevar izskaidrot tikai ar sieviešu lielākajām ģimenes saistībām.

Tikai dažas sievietes ir Eiropas augstākās izglītības iestāžu lēmumu pieņēmēju struktūru locekles, un tādēļ šajās iestādēs ir grūti īstenot politiku par dzimumu vienlīdzību. Mums ir tikai jāatsaucas uz kaunpilno Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes piemēru. Tikai piecas no tās divdesmit diviem locekļiem ir sievietes!

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. ? (PL) Sieviešu līdzdalība darba tirgū visā Eiropas Savienībā ir aizvien vairāk sistemātiski pareiza. Polija nav izņēmums, lai gan sieviešu līdzdalība darba tirgū Polijā joprojām ir zem vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka Polijā atbildīgus amatus ieņem vairāk sieviešu nekā viņu kolēģes Rietumeiropā.

Es uzskatu, ka pieaugoša sieviešu profesionālā darbība ir svarīgs jautājums. Šajā kontekstā ir svarīgi izskatīt sieviešu zinātnieču stāvokli, jo tam ir kopīgas iezīmes ar visu to sieviešu stāvokli, kas saskaras ar nepieciešamību apvienot profesionālos pienākumus ar ģimenes dzīvi.

Neraugoties uz to, es nedomāju, ka paritātes piemērošanai vajadzētu būt veidam, kā palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū. Lēmumi par nodarbinātību būtu jāpieņem, galvenokārt pamatojoties uz kvalifikāciju un kompetenci, ko sievietes ir ieguvušas attiecīgas izglītības ceļā. Tomēr priekšlikums, kura mērķis ir palielināt darbā pieņemšanas procedūru, konkurence par vadošiem amatiem un apbalvojumu piešķiršanu par zinātnisku pētniecību pārredzamību, šķiet atbilstoša. Taču šīm izmaiņām būtu jābūt apvienotām ar darba tirgus reformu.

Eiropas Savienības zinātnei ir vajadzīgs atbalsts. Zinātniskās un tehniskās nozares būtu jāveicina kā abiem dzimumiem pievilcīgas studijas, ņemot vērā zinātnes nozīmi ekonomiskajā attīstībā. Tādēļ mums būtu jāmudina jaunieši sākt iegūt augstāko izglītību šāda virziena studijās.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Britta Thomsen kundzes ziņojumu par sievietēm zinātnē, jo sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas zinātnes pasaulē. Ziņojumā ir iezīmēti svarīgi soļi virzienā uz līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm akadēmiskajās aprindās.

Izšķirošajai lomai ir jābūt sieviešu akadēmiskās karjeras veicināšanai. Liela nozīme ir piešķirta tam, lai likvidētu stereotipus attiecībā uz dzimumiem. Pašreizējā tendence piešķirt vīriešu un sieviešu dzimuma iezīmes atsevišķām akadēmiskām disciplīnām kaitē taisnīgam līdzsvaram starp abiem dzimumiem.

Ar jaunu programmu un darbā pieņemšanas procedūru palīdzību ir iespējams nodrošināt, ka svarīgākas ir kandidātu iemaņas un kvalifikācija, nevis dzimums. Tam pašam ir jāattiecas uz paaugstināšanas iespējām un samaksas līmeņiem. Nesaistošs mērķis iekļaut atlases žūrijā vismaz 40 % sieviešu un vismaz 40 % vīriešu ir viens veids, kā izlīdzināt atšķirības starp dzimumiem akadēmiskajos amatos, taču noteicošajam faktoram vienmēr ir jābūt kandidāta iemaņām un kvalifikācijai.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz sieviešu stāvokli zinātnē, ko es uzskatu par būtisku, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā.

Jaunajās ES dalībvalstīs sieviešu pētnieču skaits ir aptuveni 40 %, salīdzinot ar rietumu valstīm, kurās tas ir aptuveni 11 %, bet diemžēl procentuāli ļoti liels daudzums šo sieviešu ir nodarbinātas tādās jomās, kurās pētniecības un attīstības izdevumi ir starp vismazākajiem.

Es gribētu pievērst uzmanību tam, cik svarīgs ir pants par ģimenes aspekta integrāciju, nodrošinot elastīga darba laika un bērnu aprūpes iespējas, lai apvienotu ģimenes dzīvi un profesionālo karjeru.

Es uzskatu, ka ātra šajā ziņojumā ietverto nosacījumu īstenošana sniegs būtisku atbalstu tam, lai 2010. gadā pētniecībā vadošos amatos strādātu 25 % sieviešu. Es apsveicu Britta Thomsen kundzi ar viņas ziņojumu.

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Tā kā veselības stāvokļa dēļ es nevarēju piedalīties šajās debatēs, es vēlos pamatot savu atbalstu šim ziņojumam. Tas ir lielisks un visaptverošs darbs, kurā ir ietverti visi galvenie jautājumi, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību zinātnē un tehnoloģijās.

Tas ir arī vislielākajā mērā savlaicīgs ziņojums, jo, tā kā ES ir vajadzīgi vēl 700 000 pētnieku, lai izpildītu tās mērķus līdz 2010. gadam, tagad ir īstais laiks Komisijai un dalībvalstīm ieviest konkrētus šajā ziņojumā norādītos pasākumus, lai izlabotu šo neatbilstīgo situāciju.

Grādi un nopelni tiek dalīti vienlīdzīgi starp vīriešiem un sievietēm. Faktiski pašlaik sievietes skaita ziņā pārspēj vīriešus universitātēs un arī gūst labākus rezultātus. Tie ir objektīvi dati šajā sakarībā.

Turklāt valdībām vajadzētu atbalstīt lielāku sieviešu klātbūtni zinātnē un tehnoloģijās, jo izmantot tikai pusi smadzeņu nav ne gudri, ne efektīvi.

Es priecājos, ka Parlaments beidzot ir uzsācis padziļinātu šī jautājuma izpēti.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Izkropļota patiesība, kļūdaini apgalvojumi un seksistu piezīmes, kas pirmkārt aizvaino klātesošos vīriešus, dažos vārdos, dažos skarbos vārdos, ir šī ziņojuma būtība.

Vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm un sieviešu labāku integrāciju profesionālās karjeras jomā nevar panākt autoritārā un represīvā veidā. Tas var tikai padarīt rezultātus negatīvus un neproduktīvus.

Tā noteikti ir patiesība, ka kavēšanās attiecībā uz integrāciju, darba samaksas atšķirībām vai karjeras profila trūkumu saistībā ar sievietēm ir milzīga, jo īpaši zinātnes un pētniecības jomā.

Taču es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir dialogs, neierobežojošu pasākumu īstenošana, lai ilgtermiņā mudinātu meitenes studēt zinātni, aktīvs atbalsts sievietēm visas viņu karjeras garumā, kas beidzot viņas izvirzīs sabiedrībā.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Britta Thomsen kundzes ziņojumā ir atzīmēts, ka sievietes pētnieces ES ir mazākumā. Viņām ir mazāka finansiālā drošība un savā profesionālajā karjerā viņas tiek sodītas ar aizvien lielāku ģimenes pienākumu daudzumu. Tas ir nopietni, gan attiecībā uz pašu principu, gan arī praktiskajām sekām, ko tas izraisa. Modernā ekonomika – un demokrātija – nevar atļauties īpaši negatīvi izturēties pret akadēmiski ievērojamām personām. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Neraugoties uz to, es gribētu norādīt, ka daļa ziņojuma netika nodota balsošanai, un man ir grūti spriest, cik tas ir pamatoti. 7. punktā ir prasīts, lai vecums tiktu ņemts vērā kā izcilības kritērijs kopā ar ģimenes stāvokli, tai skaitā pētnieka apgādājamo personu skaitu. Es domāju, ka praksē to būtu grūti piemērot, un tas varētu būt pat neproduktīvi. Vienmēr pastāv risks, vienkāršojot dzimumu lomas un runājot par „īpašībām, kas ir vairāk raksturīgas sievietēm zinātniecēm” vai radot absolūtus standartus, lai izmērītu pētnieku veikumu.

No otras puses, es no visas sirds atbalstu ieteikumu ieviest nesaistošus mērķus, kas prasa, lai dažāda veida zinātniskajās komitejās abi dzimumi būtu pārstāvēti vismaz 40 % apjomā. Es arī piekrītu kritikai, ka ES dažreiz ir tuvredzīga attiecībā uz vienlīdzību. Klātbūtnes politiku nedrīkst novērtēt par zemu – lai gan to nevajadzētu pārvērst par reliģiju.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Sievietes dod galveno ieguldījumu zinātnes attīstībā. Polijas Nobela prēmijas laureāte fizikā un ķīmijā, Marie Skłodowska-Curie, ir viens lielisks piemērs. Šīs slavenās zinātnieces vārdā ir nosauktas ielas, slimnīcas un universitāte.

Izvēloties karjeru zinātnē, sievietes sastopas ar lielākām problēmām nekā vīrieši. Daļēji tas ir saistīts ar sieviešu lomu bērnu dzemdēšanā un rūpēm par savām ģimenēm. Tādēļ sievietes zinātnieces ir jāatbalsta, izstrādājot preferenciālus bērna kopšanas atvaļinājuma nosacījumus, kā arī piešķirot īpašus pabalstus sievietēm, kas audzina bērnus, vienlaikus turpinot savu zinātnisko karjeru.

Pretēji tam, kas tiek aizstāvēts rezolūcijas priekšlikumā, kurš šodien ir mūsu priekšā, tomēr nav vēlams piemērot procentus sieviešu pārstāvībai akadēmiskajās aprindās vai dažāda veida komitejās, lai nodrošinātu dzimumu vienlīdzību. Lēmumi par amatiem un karjeru zinātnē nebūtu jāpieņem uz dzimuma pamata. Tā vietā tie būtu jāpieņem, pamatojoties uz konkrētās personas individuālo izvēli, spējām un zināšanām.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es gribētu pateikties Thomsen kundzei par viņas ziņojumu, kurā ir norādīts konkrēts diskriminācijas veids pret sievietēm zinātnē un pētniecībā. Lai gan sievietes veido vairāk nekā 50 % no ES studentu skaita, viņas ieņem tikai 15 % no galvenajiem akadēmiskajiem amatiem zinātnē un pētniecībā.

Studijām universitātē reti seko rezultāts, kas atbilst studijās ieguldītajam laikam un finanšu līdzekļiem. Pēc daudziem studiju gadiem sievietes bieži upurē savu personīgo un darba dzīvi, vai arī viņām tās ir jāapvieno. Sabiedrības interesēs būtu jāsadarbojas ar pilsoņiem, kam ir augsts intelektuālais potenciāls, un jāatbalsta šie pilsoņi, un jāļauj šim potenciālam atspoguļoties tautas kultūras, garīgajā, vēsturiskajā un zinātniskajā mantojumā. Jo īpaši mātes stāvoklim ir ietekme uz sievietes karjeras iespējām, paradoksālā veidā tas soda sievietes attiecībā uz iespējām ieņemt augstākus amatus, realizēt sevi un tikt taisnīgi atalgotai, un tas nepiedāvā sievietēm adekvātu kompensāciju par sociālo ieguldījumu, dodot dzīvību bērniem un audzinot bērnus, kas būs atbildīgi par rītdienu.

Es domāju, ka to varētu atrisināt, reformējot studiju apstākļus jaunām sievietēm, nodrošinot tālmācību un darbu no attāluma, un mūžizglītību, kā arī mudinot tēvus atbalstīt tās mātes, kas grib kļūt par zinātniecēm. Arī valstij ir jāuzņemas atbildība par sieviešu atbalstīšanu zinātniskajā darbā: par viņu atbalstīšanu studiju laikā, palīdzēšanu apvienot ģimenes un darba dzīvi un saņemt novērtējumu par savu darbu, nodrošinot sievietēm tiešus sociālā atbalsta maksājumus un palīdzēt, cik vien iespējams, dabiskā veidā attiecībā uz bērnu aprūpi.

- Ziņojums: Johannes Blokland (A6-0156/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − Kuģu demontāžai joprojām ir būtiska sociāla un ekoloģiska ietekme, gan tā veida dēļ, kā tas tiek darīts, kas var būt kaitīgs videi, gan arī tādēļ, ka gadu gaitā aizvien palielinās būvēto kuģu skaits. Tas izskaidro aizvien pieaugošo jauninājumu un attīstības lomu kuģu būves rūpniecībā dalībvalstīs, lai uzlabotu kuģus un padarītu tos mazāk kaitīgus videi.

Kopš 2005. gada SJO (Starptautiskā Jūrniecības organizācija) sadarbojas ar SDO (Starptautisko Darba organizāciju) un UNEP (ANO Vides programma), lai izstrādātu saistošus starptautiskus noteikumus attiecībā uz kuģu tīru demontāžu. Tagad turpinās sarunas par konvencijas projektu, kas būtu jāpieņem līdz 2009. gadam, bet kas stātos spēkā tikai pēc dažiem gadiem.

Saskaņā ar pašreizējo projektu, konvencija neattiektos uz kara kuģiem vai citiem kuģiem, kas ir valsts īpašums. Pagaidām vēl nav panākta vienošanās par standartiem ārpus SJO, pamata standartiem attiecībā uz kuģu otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem, pienākumiem sniegt ziņojumus (tai skaitā starpvalstu ziņojumus) un īstenošanas instrumentiem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Blokland kunga ziņojumu par Zaļo grāmatu par kuģu labāku demontāžu. Kuģu demontāža ir bīstama lieta, kurai ir augstas izmaksas gan attiecībā uz cilvēku dzīvību, gan arī vidi. Tas ir nepieņemami, ka ES piever acis uz kuģu eksportu demontēšanai uz jaunattīstības valstīm. Faktiski šie kuģi ir bīstami atkritumi, un ir būtiski, ka ES rīkojas, lai aizkavētu šo eksportu. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta atbalstu manas grupas iesniegtajiem grozījumiem, kuros uzsvērta vajadzība veikt steidzamu rīcību šajā jomā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Johannes Blokland kunga ziņojums par Zaļo grāmatu par kuģu labāku demontāžu ir vērsts uz to, lai panāktu vides un sociālajā jomā ilgtspējīgu kuģu demontāžu. Ziņojuma mērķis ir risināt problēmas, kas pašlaik ir aktuālas šajā nozarē, jo īpaši nopietnās bažas saistībā ar strādnieku veselību Bangladešas un Indijas kuģu būvētavās. Tādēļ es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas bažas par vidi un darba apstākļiem trešajās valstīs principā pelna mūsu vienošanos. Posta nosacījumu eksports, vai nu saistībā ar vidi, darbu vai jebkuru citu aspektu, nekad nevar būt daļa no mūsu redzējuma par pasaules mēroga tirdzniecību un apmaiņu. Tomēr ir būtiski, lai mēs neaizstāvētu šādu absolūtu un modernu skatu uz savu pieeju noteiktām vērtībām, ka mūsu koncentrēšanās uz atsevišķu daļu aizēno kopējo ainu.

Krasu pasākumu pieņemšana, lai pārtrauktu praksi, kas patiesībā ir sociāls vai vides dempings, bet kas arī novestu pie ekonomikas nozares sagraušanas trešajā valstī un līdz ar to izraisītu vēl lielāku postu ārkārtīgi neaizsargātai iedzīvotāju daļai, neatbilst tam, ko mēs aizstāvam. Pakāpeniskas reformas un pielāgotu standartu ieviešana, kas veicina attīstību, ir daudz efektīvāks un vēlamāks risinājums. Mēs nevaram apturēt postu un cilvēku degradāciju, ja mēs kā alternatīvu varam piedāvāt vienīgi postu un cilvēku degradāciju.

- Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A6-0136/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Vācijas kolēģa Karl-Heinz Florenz kunga starpposma ziņojumu par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā, kā uzskata Parlamenta Pagaidu komiteja.

Zinātniskā vienprātība par klimata pārmaiņu izcelsmi un cēloņiem ir labi pamatota un atzīta visā pasaulē. Zinātniskie pierādījumi par visiem kontinentiem un lielāko okeānu daļu rāda, ka reģionālās klimata pārmaiņas, ko izraisījušas vēsturiskas oglekļa dioksīda emisijas no rūpnieciski attīstītajām valstīm, jau ir ietekmējušas daudzas dabiskās sistēmas. Tāpat zinātniski ir pierādīts, ka globālās sasilšanas cēloņus pārsvarā ir izraisījusi cilvēka darbība.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka ziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc papildu analīzes un pētniecības attiecībā uz klimata pārmaiņu sekām, tādām kā ietekme uz ekonomisko konkurētspēju, enerģijas izmaksām un sociālo attīstību Eiropā, zemes izmantošanas lomu, mežiem un mežu izciršanu, jūras vides lomu un klimata pārmaiņu ārējo izmaksu aprēķiniem rūpniecībā, ne tikai transporta nozarē, tai skaitā gaisa transporta izraisītā piesārņojuma ietekmes daudzuma noteikšanu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − Pēdējā starpvaldību konference par klimata pārmaiņām un dažādās konferences saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ir parādījušas, ka cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes ir klimata pārmaiņu cēlonis un ka pasaules temperatūras pieaugums ir jāierobežo līdz 2°C, salīdzinot ar līmeni pirms straujā rūpniecības uzplaukuma.

Tādēļ es piekrītu Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām un referenta izteiktajai vajadzībai pēc steidzamiem, plašiem pētījumiem par klimata pārmaiņu ietekmi, uzraugot tādas parādības kā pārtuksnešošanās, ledāju kušana, izmaiņas jūras vidē, katastrofālie atmosfēras incidenti un tā tālāk. Pēdējos Eiropas Vides aģentūras ziņojumos ir norādīta vajadzība darīt daudz vairāk, lai īstenotu Kioto mērķus un citus mērķus attiecībā uz emisiju samazināšanu, ko ES Padome izvirzījusi 2007. gada martā.

Ņemot vērā enerģētikas un klimata paketi paziņojumā par „Globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija”, es tomēr esmu pārliecināts, ka var veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu enerģijas efektivitāti, kas ļautu ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas ietvertu marķēšanas sistēmu, norādot siltumnīcefekta gāzu emisiju. Es uzskatu, ka cilvēki, Eiropas pilsoņi un trešo valstu pilsoņi, būtu tiešāk jāiesaista izpratnes veidošanā un aktīvā līdzdalībā cīņā pret klimata pārmaiņām ar tādu mazu soļu palīdzību kā enerģijas taupīšana.

  Daniel Caspary (PPE-DE), rakstiski. − Klimata pārmaiņas ir nopietns jautājums, un tās izvirza cilvēcei nozīmīgu uzdevumu. Tomēr pakāpe, kādā šīs pārmaiņas ir cilvēka darbības rezultāts, ir pilnīgi neskaidra. Jaunākos zinātniskos atzinumus noteikti nevar uzskatīti par negrozāmu pierādījumu, un tie joprojām ir mainīgi; tie nav sākums un gals. Turklāt ziņojumā ir ietvertas atsauces uz dažiem iespējamiem faktiem, kas faktiski ir maldi.

Pieņēmumi un kļūdaini apgalvojumi tomēr nevar kalpot par pamatu, lai izstrādātu racionālus, efektīvus, pieejamus un sociāli pieņemamus pasākumus. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Šodien mēs esam balsojuši par starpposma ziņojumu par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā. Ir vajadzīgs stingrs pamats un apņēmība, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus, risinot politiskos uzdevumus, ko izvirza klimata pārmaiņas. Šajā kontekstā mēs gribam uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt, lai pētniecība būtu brīva un lai kritiska pieeja un apšaubīšana būtu galvenie priekšnoteikumi visas pētniecības progresam un attīstībai. Šīs iespējas ierobežošana ir drauds ne tikai pašai pētniecībai, bet arī ierobežojums ikvienas personas tiesībām izteikt savus uzskatus.

Lielākais piesārņotājs ir nabadzība, un mērķis mazināt klimata pārmaiņas nav pretrunā ar izaugsmi un modernizāciju. Būtisks apstāklis tam, lai nabadzīgās valstis progresētu pārticības virzienā, līdz ar to arī resursu attīstībai un iespējām vairāk ieguldīt modernākās un tīrākās tehnoloģijās ir tas, ka ir jābūt iespējai brīvi tirgot savas preces. Uz šī fona jebkādi oglekļa dioksīda tarifi vai tamlīdzīgi tarifi, ko piemēro importam, ir neatbilstīgs risinājums, kas darbojas pret savu mērķim.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām starpposma ziņojumu par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā (slēdzieni un ieteikumi lēmumu pieņemšanai), jo es esmu pārliecināta, ka plaša zinātniska vienprātība par to, ka klimata pārmaiņas ir izraisījusi cilvēka darbība, steidzami prasa politisko varu pastiprinātu darbību, jo īpaši attiecībā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un turpmāku starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Zinātnisko atzinumu par klimata pārmaiņu fenomenu palielināšana un izplatīšana liks cilvēkiem vairāk apzināties vajadzību mainīt savu dzīvesveidu un padarīs lēmumu pieņemšanas procesu atbildīgāku, informētāku un efektīvāku. Pētniecības veicināšanai par klimata pārmaiņu ekonomisko un sociālo ietekmi jābūt prioritārai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ir tikai vēl viens ziņojums, kurā, neraugoties uz to, ka tā sākumā ir minēti daži pareizi apgalvojumi par pašreizējo stāvokli, nav nekāda progresa vai ir ļoti mazs progress attiecībā uz nepieciešamajiem risinājumiem. Tas ir neskaidrs attiecībā uz ieteiktajiem pasākumiem un aprobežojas ar dažu nenoteiktu priekšlikumu un pamatojumu uzskaitīšanu. Šķiet, ka tā mērķis vairāk ir veicināt jaunu uzņēmumu izveidi, kas uz klimata pārmaiņu rēķina cenšas gūt aizvien lielāku peļņu no jaunām darbībām vides un enerģētikas jomās.

Tāpēc es gribu teikt, ka būtu labi izrādīt tādus pašus centienus un neatlaidību, un arī bažas attiecībā uz citām globālām problēmām, kas ir pilnībā ignorētas vai tikai ierobežotas līdz hronisku bažu sarakstam: izārstējamu slimību likvidēšana, augsnes un biotopu aizsardzība, ierobežotu, jo īpaši ogļūdeņraža, resursu izsmelšana, un tā tālāk.

Visbeidzot, referents uzskata, ka klimata pārmaiņu zinātniskais pamats ir noteikts, un ierosina, lai Eiropas Parlamenta Pagaidu komiteja saistībā ar klimata pārmaiņām turpina savu darbu un līdz tās pilnvaru laika beigām iesniedz Parlamentam ziņojumu, kurā ietverti atbilstīgi ieteikumi attiecībā uz darbībām vai iniciatīvām, kas jāveic saistībā ar ES turpmāko integrēto politiku klimata pārmaiņu jomā. Mēs gaidīsim šo turpmāko ziņojumu.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Zinātniskie fakti, kas ir izklāstīti šajā ziņojumā, tika ilgstoši apspriesti ar pasaules ekspertiem Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām sanāksmēs, un tādēļ tos nevar tik viegli apšaubīt.

Tāpat kā tas ir izteikts Florenz kunga ziņojumā, es atzinīgi vērtēju IPCC (Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes) ceturto ziņojumu kā visaptverošāko pētījumu klimata pārmaiņu jomā. Es piekrītu, ka ir vitāli svarīgi novērst globālās temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 2ŗC, lai novērstu viskatastrofālākos scenārijus, ierosinot, ka vērienīgie ES mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju ir jāsaglabā.

Tā kā šis ir visuzticamākais pašreiz pieejamais informācijas krājums, kas saknē nocērt tās atkārtoti izteiktās dažu atsevišķu ekstrēmistu idejas, kas turpina apšaubīt to, ka cilvēka darbība patiešām ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis, Florenz kunga ziņojums raida skaidru signālu, ka Eiropas Parlaments saglabās savu stingro un tālejošo nostāju cīņā pret klimata pārmaiņām. Tādēļ es to atbalstu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) 20. gs. 60. gados pēc vienošanās par plānošanas priekšrocībām Francijas parlaments katru gadu balsoja par izaugsmes rādītājiem, lai uz šī pamata pieņemtu lēmumus, jo vairākus gadus veiksmīgi izrādījās, ka faktiskā izaugsme ir bijusi tieši tāda, par kādu tika nobalsots. Man radās tieši tāds pats iespaids, lasot Florenz kunga ziņojumu: iespaids, ka šis Parlaments gatavojas balsot par pasaules temperatūru.

Es paskaidrošu: tas, ko es kritizēju, nav cilvēka nepieciešamība aizsargāt savu vidi, saglabāt milzīgo dabas daudzveidību vai, runājot ekonomiskā izteiksmē, atrast veidu, kā labāk izmantot dabas resursus, lai tos taupītu. Tas ir rituāla upuris jaunajai reliģijai klimata pārmaiņu jomā un tās jaunajiem guru, šiem daļēji domājošajiem zinātniekiem, kas izslēdz no baznīcas visus tos, kas iebilst viņu neaizskaramajam viedoklim.

Tā ir sistemātiska cilvēka kā domājamā ļaunuma iemiesojuma stigmatizācija, jo īpaši attiecībā uz rietumu un Eiropas sugu. Tā ir nožēla iestāžu līmenī. Tā ir Eiropas rūpnieciskā un ekonomiskā pašnāvība, mirstot vienai uz tā dēvētās globālās sasilšanas altāra, nedodot nekādu labumu videi pasaules mērogā, bet radot vissliktākās cilvēciskās un sociālās sekas Eiropas iedzīvotājiem. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā, un es domāju, ka ir pareizi, ka Parlaments uztver šo jautājumu tik nopietni. Centieni apkarot klimata pārmaiņas prasa rīcību visos līmeņos, un ES iestādēm, kā arī Eiropas tautām ir kopīgi jāstrādā, lai virzītos uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda saturu.

Balsojums par šo ziņojumu notiek tajā pašā dienā, kad notiek liela enerģētikas konference Aberdīnā. Skotijas valdība ir devusi signālu par savu nodomu, lai Skotija kļūtu par Eiropas zaļās enerģijas galvaspilsētu. Šī valdība pilnībā atbalsta ES mērķus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas avotiem un ir apņēmusies kļūt par Skotiju, kas nav saistīta ar kodolenerģiju, līdz 2020. gadam ražojot 50 % tās elektrības pieprasījuma no atjaunīgiem enerģijas avotiem. Es ceru, ka pārējās tautas visā Eiropā var skatīties uz Skotiju kā uz labu piemēru cīņā pret klimata pārmaiņām.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Zinātniskie slēdzieni pierāda globālās sasilšanas tendences ar cilvēka darbību saistīto izcelsmi, un Florenz kunga ziņojumā ir atkārtoti uzsvērti šie rezultāti. Steidzami ir vajadzīga rīcība ES līmenī, lai apkarotu klimata pārmaiņas un ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 2C, salīdzinot ar līmeni pirms rūpniecības uzplaukuma. Atšķirībā no dažiem Konservatīvās partijas deputātiem es pilnībā pieņemu šos faktus un balsoju par Florenz kunga ziņojumu „Zinātniskie fakti klimata pārmaiņu jomā: slēdzieni un ieteikumi lēmumu pieņemšanai”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − Mums šeit, Eiropā, ieguldot jaunākajās videi draudzīgajās tehnoloģijās un atjaunīgajā enerģijā, neskatoties uz to, cik lieli ir šie izdevumi, kamēr tādai valstij kā Ķīna būs jauna ar akmeņoglēm kurināma spēkstacija, kas ražo katru nedēļu, mūsu labākie centieni var būt tikai piliens jūrā.

Mums ir absurda situācija, kurā tās valstis, kas paātrina klimata pārmaiņas ar nevadāmu industrializāciju un dabas resursu pārmērīgu izmantošanu un kas nav gatavas piemērot ierobežojumus, sagaida, lai rietumi, un jo īpaši Eiropa, tām palīdz, kad tās piedzīvo dabas katastrofas. No mums tiek gaidīts, lai mēs aizsargātu vidi, bieži pat kaitējot savai rūpniecībai un importam, un tad vēl lai mēs sniedzam piesārņotājiem humāno palīdzību dabas katastrofas gadījumā.

Ja vien mūs visus neapmierina pašreizējais stāvoklis, kurā jebkura cerība uz uzlabojumiem vienmēr būs tikai tukšs sapnis, mums ir krasi jāpalielina spiediens uz tām sešām valstīm, kas ir atbildīgas par gandrīz 50 % globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām starpposma ziņojumā nav ietvertas nekādas jaunas idejas, domas vai ieteikumi, kas būtu noderīgi Eiropas iedzīvotājiem attiecībā uz vides aizsardzību. Tajā ir iemūžināta ES labi zināmā nepopulārā „zaļā” attaisnojuma nodrošināšanas politika pārmērīgai kapitāla uzkrāšanai. Tas aprobežojas ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes slēdzienu atkārtošanu.

Ziņojumā ir pausts uzskats, ka 2˚C robeža attiecībā uz globālo sasilšanu ir ES „stratēģisks mērķis”, vienlaikus pieņemot, ka „jau šāds sasilšanas līmenis nopietni ietekmētu mūsu sabiedrību un cilvēku dzīvesveidu”. Tajā nekas nav teikts par atbildību, ko kapitālisti ir uzņēmušies, pārmērīgi izmantojot dabas resursus. Tā vietā, lai pieprasītu pasākumus, kas vismaz padarītu monopoluzņēmumus vairāk atbildīgus, ziņojumā ir pilnīgi pieņemta starptautiskā propaganda, ka mēs visi esam vainojami klimatisko apstākļu saasināšanā, un uzsvērts, ka „ir nepieciešamas atsevišķas izmaiņas dzīvesveida modelī”.

Vienošanās, kas panāktas Kioto, Bali, utt., ir izrādījušās neefektīvas: to primārais mērķis nav vides aizsardzība, bet gan kapitāla un tā peļņas aizsardzība. Tās padara vidi komerciālu un attīsta jaunu, ienesīgu ekonomikas nozari: zaļo ekonomiku. Risinājumu vides problēmām var nodrošināt nevis starptautiskie un monopoluzņēmumi, kas ir atbildīgi par šodienas stāvokli, bet tie cilvēki, kam ir jācieš no sekām.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. – (PL) Vēsture mums māca, ka jauni zinātniski slēdzieni var pierādīt, ka agrāk plaši atbalstītajām teorijām patiesībā nav nekāda pamata. Es uzskatu, ka zinātne saistībā ar klimata pārmaiņām, kas apstiprinātu globālo sasilšanu, vēl nav pierādījusi, ka tā būtu labi pamatota. Tā vēl sevi nav pierādījusi tādā apjomā, lai ļautu mums ar tīru sirdsapziņu izstrādāt tiesību aktus, kuru rezultātā Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu jāpiemēro īpaša uzvedība.

Mēs varam redzēt globālās atmosfēras vidējās temperatūras paaugstināšanos. Tomēr līdz šim nav atbildes uz jautājumu, kādā mērā to izraisījusi cilvēka darbība.

Šajā jautājumā zinātnes pasaules viedoklis dalās. Daži zinātnieki uzskata, ka lielas klimata pārmaiņas ir dabiska cikliska parādība, kas ir ietekmējusi pasauli jau miljoniem gadu. Viņi apgalvo, ka tie zinātnieki, kas izplata brīdinājumus attiecībā uz cilvēka ietekmi uz klimata pārmaiņām, to dara tādēļ, lai piesaistītu līdzekļus pētniecībai un radītu trauksmi iedzīvotājos.

Citi pētnieki apgalvo, ka cilvēku spēja paredzēt ilgtermiņa klimata pārmaiņas ir ļoti ierobežota. Viņi pieļauj iespēju, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC) drīzāk vada politika, nevis zinātne. Turklāt apgalvojums, ka vairākums zinātnieku atbalsta viedokli, ka klimata pārmaiņas ir izraisījusi cilvēka darbība, ir apšaubāms.

Iepriekš minētie pretargumenti jau ir pieejami. Arī tie ir neapstrīdami, un izraisa šaubas un jautājumu: vai jebkādu saskaņotu politiku var izveidot uz nenoteiktiem zinātniskiem argumentiem, ko izvirzījušas lobiju grupas?

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Florenz kunga ziņojumu Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām vārdā, jo tajā ir analizēta klimata pārmaiņu sfēra un ietekme, ciktāl to apstiprina zinātniskie pierādījumi.

Tādējādi mums vajadzētu satraukties par apgalvojumu, ka līdz 2050. gadam klimata pārmaiņu radītās izmaksas varētu būt 5 % līdz 20 % no IKP, ja vien netiks veikti kādi ārkārtīgi vērienīgi pasākumi.

Pat tad, ja visas dalībvalstis līdz tam laikam būs panākušas labu progresu, mums tomēr jābūt daudz ambiciozākiem savos centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Mums ir arī jāsaglabā piesardzība saistībā ar biodegvielu veicināšanas iespējamo kaitīgo ietekmi uz pārtikas apgādi pasaulē un mežu izciršanu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − Zinātniskas diskusijas nevar ietvert debates par ticību, un šaubas par vairākuma viedokļa precizitāti nevar interpretēt kā negatīvismu vai politisku izvēli. Turklāt nesenās epizodes, tādas kā debates par nevēlamo vai neparedzēto ietekmi, ko izraisījuši stimuli palielināt biodegvielas ražošanu, skaidri parāda, ka pastāvīgas šaubas ir vienīgā zinātniskā noteiktība, kas mums ir bez kavēšanās jāpieņem.

No otras puses, diskusijās par iespējām, ņemot vērā zinātniskos faktus, mēs nepārprotami esam politiskās izvēles jomā. Lai gan es neuzskatu sevi par pietiekami zinātniski kompetentu, lai dotu izteiktu savu atzinumu par pirmo jautājumu, attiecībā uz otro jautājumu es uzskatu, ka mans pienākums ir to darīt. Es esmu iebildis un gribētu uzsvērt, ka, saskaroties ar prognozēto patēriņa pieaugumu (jo īpaši enerģijas) mūsu milzīgā skaita iedzīvotāju vidū, pateicoties globalizācijas pozitīvajai ietekmei, mums ir jāatrod zinātniskas atbildes un tehnoloģiski risinājumi. Dažas izmaiņas uzvedībā, gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, noteikti ir apsveicamas. Tomēr galvenos risinājumus, kas mums ir vajadzīgi, mēs atradīsim zinātnē.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es galīgajā balsojumā balsoju pret šo ziņojumu, jo es uztveru cīņu pret klimata pārmaiņām nopietni, un es nevaru parakstīties zem dogmatiskiem un apokaliptiskiem formulējumiem, kas radītu trauksmi Eiropas iedzīvotājos. Ziņojumā zinātniski slēdzieni ar 60-70 % iespējamību tiek pasniegti kā pierādīti fakti.

Ja es būtu viens no četriem apokalipses jātniekiem Jāņa Atklāsmes grāmatā, es drīzāk sēdētu uz baltā, ne pelēkā zirga. Klimata pārmaiņas ir jutīgs jautājums, ko nevar pazemināt līdz lozungiem.

- Ziņojums: Ria Oomen-Ruijten (A6-0168/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no savas Holandes kolēģes Ria Oomen-Ruijten kundzes pašiniciatīvas ziņojuma par Turcijas 2007. gada progresu ceļā uz pievienošanos ES, kaut arī, tāpat kā mūsu Ārlietu komiteja, es atzinīgi vērtēju premjerministra Erdošan kunga apņemšanos padarīt 2008. gadu par reformu gadu un pārvērst Turciju par modernu un pārtikušu demokrātiju, kuras pamatā ir sekulāra valsts un plurālistiska sabiedrība.

Tomēr mēs darītu labi, atgādinot Turcijas apņemšanos nodrošināt labas kaimiņattiecības ar Grieķiju un Bulgāriju, un vajadzību atrast visaptverošu risinājumu Kipras jautājumā, pamatojoties uz ES principiem.

Turklāt Turcija nereaģē uz aicinājumu pārtraukt Armēnijas ekonomisko blokādi un sākt samierināšanas procesu, kas ļautu godīgi un atklāti apspriest pagātnes notikumus. Šīs sarunas ir svarīgas gan ES, gan Turcijai, jo Turcija pieņem Kopienas acquis. Taču nekādos apstākļos šīm sarunām nevajadzētu attiekties uz galīgo politisko lēmumu par Turcijas pievienošanos ES.

  Colm Burke, Jim Higgins, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − EPP-ED grupas Fine Gael delegācija balsoju par kopējo Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu par Turcijas progresu 2007. gadā. Mēs atbalstām reformas, ko Turcija ir sākusi virzienā uz demokrātiju, labu pārvaldību un tiesiskumu. Šie soļi ir pozitīvi gan Turcijai, gan ES, un mēs atbalstām Turcijas reformu centienus.

Taču mēs, apakšā parakstījušies, balsojām pret 14. grozījumu attiecībā uz ziņojuma 16. punktu, kurā bija ietverti vārdi „seksuālās un reproduktīvās tiesības”. Mēs balsojām pret šo grozījuma sadaļu tā iemesla dēļ, ko esam izklāstījuši mūsu kopīgajā paziņojumā Parlamentam 2008. gada 13. marta plenārsēdē.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju par Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu par Turcijas progresu 2007. gadā ceļā uz dalību ES. Es domāju, ka Turcijai vajadzētu spēt pievienoties Eiropas Savienībai. Pašreiz ir grūtības ar arodbiedrības un cilvēktiesību jautājumiem, kā arī par minoritāšu, tādām kā kurdi un kristieši, tiesībām. Taču progress, lai gan lēns, ir panākts, un tas ir jāatzīst.

Es atbalstīju grozījumus, kas skāra genocīdu pret armēņiem. Es zinu, ka tas notika sen, taču nācijai ir jāpieņem sava vēsture, un līdz šim Turcija nav spējusi pieņemt šo asiņaino traipu savā vēsturē. Tā var nebūt pēdējā barjera, lai kļūtu par ES dalībvalsti, taču mēs nevaram visu paslaucīt zem visiem tik ērtā Turcijas paklāja.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Oomen-Ruijten kundzes piezīmes ziņojumā par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos rāda, lai gan tika pieprasīti tālāki pierādījumi, ka Turcija civilizācijas, domāšanas, tradīciju ziņā – kas viss ir pilnībā cienījams – protams – nav eiropeiska valsts. Turklāt nav nepieciešams meklēt kur citur, lai atklātu iemeslus milzīgajām grūtībām, ar kurām ir nācies saskarties pievienošanās sarunu laikā.

Francijas prezidentūrai, kas sāksies 1. jūlijā, var būt iespēja pievērsties šai būtiskajai neskaidrībai: Turcijas tiekšanās iestāties ES fikciju, kā tas ir izklāstīts 1963. gada līgumā. Neattaisnojot savus pirmsvēlēšanu solījumus, Sarkozy kungs tagad apgalvo, ka viņš vēlas turpināt sarunas, un īstenībā sākt jaunas sarunas sfērās, kas „nav tieši saistītas ar pievienošanos”, saskaņā ar formulu, kas ir tikpat demagoģiska, cik liekulīga, un kura nerisina nevienu problēmu. Kurš var būt pārliecināts, ka diskusijas neskar tikai „kvazi-pievienošanos”?

Es baidos, ka vienīgais mērķis, kāpēc tiek saglabāts Francijas Konstitūcijas nosacījums par obligāto konsultēšanos ar tautu par katras jaunas dalībvalsts pievienošanos, ir ļaut pilsoņiem un vienīgi pilsoņiem uzņemties atbildību par 45 gadus ilgo politisko un diplomātisko gļēvulību, ko nevar piedēvēt pašai Turcijai, bet tikai tās valdībām.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neskatoties uz konkrētām pretrunām, fakts ir tāds, ka Turcija ir stratēģiski svarīga ES mērķiem, jo īpaši, ņemot vērā šobrīd aizvien dziļāko kapitālistiskās iekārtas krīzi.

Kamēr tās beigu statuss paliek šaubīgs – pilnvērtīga ES dalībvalsts vai nākotnes Vidusjūras Savienības dalībvalsts – noteikts ir tas, ka ES cenšas atrast risinājumus, kas vislabāk kalpotu lielo ekonomisko un finansiālo grupu interesēm galvenajās valstīs, sevišķi Vācijā.

Turcija piedāvā milzīgu tirgu, kas rosina dažādas apetītes. Tā ir milzīga zeme ar vērā ņemamu un lētu darbaspēku un pietiekamu patērētāju nodrošinājumu, kuram diemžēl nav atļauts svinēt 1. maiju, kā to nesen redzējām, kad Turcijas drošības spēki brutāli apspieda arodbiedrības locekļus un demonstrantus. Tā ir milzīga teritorija, kas ieņem svarīgu ģeogrāfiski stratēģisku teritoriju starp Eiropu, Āziju un Tuvajiem Austrumiem, kas spēlē centrālo lomu strīdā par īpašumtiesībām un pieeju Centrālāzijas enerģijas resursiem (tāds kā Nabuko projekts), un tas spēlē galveno lomu ASV-NATO-ES partnerattiecībās.

Turcija ir arī valsts, kuras iestādes militāri un nelegāli okupē daļu no ES dalībvalsts Kipras.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Lai gan Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā ir citēti vairāki dokumenti, pamatinformācijas trūkst. Šī valsts ir bijusi kandidātvalsts kopš 1963. gada. Nosacījumi sarunu sākšanai ir pārrunāti visu laiku. Tā saucamos Kopenhāgenas kritērijus, kas ir formulēti 1993. gadā, nevar atrast teksta sākuma preambulās.

Ieskatoties Eiropas Komisijas Turcijas 2007. gada progresa ziņojumā, mēs noskaidrojam, ka, lai gan neliels progress ir panākts, pieņemtie tiesību akti attiecībā uz nacionālajām minoritātēm vēl nav bijusi pietiekami īstenoti. Fakts, ka apmēram 10 % Turcijas darbaspējīgo iedzīvotāju tiek nodarbināti ES valstīs, ir rādītājs ilglaicīgu attiecību dziļumam starp Turciju un ES. Tas, kas mūs pārsteidz, ir noteikumu ieviešanas stāvoklis ekonomiskajā sfērā, kas līdz šim ir diezgan apstrīdams. Lai gan šie noteikumi formāli ir iekļauti Turcijas tiesību aktos, mēs bieži redzam ļoti „neeiropisku” pieeju atsevišķu gadījumu risināšanā.

Mēs varam teikt, ka, lai gan Turcija ir sasniegusi nozīmīgus panākumus, daudzās sfērās atšķirības starp Turciju un vairumu ES valstu (ieskaitot Balkānu valstis) līdz šim nav būtiski mazinājušās. Armijas ietekme pār valsts politisko sistēmu un spēcīgais sunnisma islāma statuss ir visredzamākās Turcijas sabiedrības iezīmes, kas to padara atšķirīgu no ES valstīm. Ziņojumā ir diezgan precīzi raksturots sabiedrības pašreizējais stāvoklis. Lai gan rezolūcijas 12. punkts nav līdzsvarots, GUE/NGL grupa nebalsos pret to.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Oomen-Ruijten kundzes ziņojums ilustrē Briseles Eiropas vadītāju noslieci uz autismu pierādījuma noliegumos: Turcija ir Āzijas valsts.

Viņu aklums noved viņus pie tā, ka viņi noliedz paredzamās sekas, Turcijai pievienojoties ES. Ar vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju līdz 2020. gadam Turcijā būs lielākais iedzīvotāju skaits ES, un tāpēc tā būs nozīmīgākā valsts Eiropas iestādēs. Tas nozīmē, ka mūsu Parlaments riskē ar to, ka tajā dominēs nevis PPE-DE grupa vai Sociālistu grupa, bet gan AKP islāmisti. Turcija būs arī valsts, kas saņems vislielāko palīdzību: Turcijas reģioni absorbēs lielāko daļu struktūrfondu, un tās desmit miljoni lauksaimnieku sagraus vispārējo lauksaimniecības politiku.

Šī atteikšanās pieņemt realitāti noved arī pie tā, ka mūsu valdības ignorē Eiropas tautu vēlmes. Tādējādi ar Eiropas konstitucionālā līguma, ko šī valsts 2005. gadā noraidīja, uzspiešanu Francijai Sarkozy kungs gatavojas atcelt Konstitūcijas 88. panta 5. punktu, nododot jautājuma par jaunu ES valstu pievienošanos izšķiršanu referendumam.

Ja Briselei izdotos piemērot Turcijas pievienošanu, mums vajadzētu ieteikt savām tautām pamest šādu veidojumu, kas tikai sava vārda dēļ sauktos par eiropisku, lai izveidotu citu Eiropu, Eiropas Eiropu: tautu Eiropu.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par ziņojumu par Turcijas 2007. gada progresu ceļā uz dalību ES.

Tomēr man ir jāizsaka pārsteigums, lasot vācu avīzē Die Welt, ka Turcija, kurai patīk, ka to attēlo kā mērenu islāma valsti, ar likumu aizliedza iegādāties un publiski pasniegt vīnu glāzēs.

Vīns ir Eiropas kultūras vērtība, ko likumīgi ražo vairumā ES dalībvalstu un ko var pārdot un patērēt visās dalībvalstīs.

Tāds likums nav savienojams ar pilnvērtīgu dalību ES. Visi likumīgi ražotie izstrādājumi – ieskaitot vīnu – ir preces, kurām ir jānodrošina brīva kustība iekšējā tirgū. Šāds aizliegums pārkāpj arī ES pretdiskriminācijas noteikumus. Valsts, kas ierobežo jebkādas citas dalībvalsts likumīgi saražotās preces brīvu kustību, nevar būt pilntiesīga ES dalībvalsts.

Premjerministrs Erdošan kungs solīja, ka 2008. gads būs reformu gads, kas Turciju pārveidos par modernu, demokrātisku valsti, kas balstīta uz sekulāru pārvaldi un plurālistisku sabiedrību.

Ņemot vērā Turcijas aizliegumu pārdot un lietot vīnu glāzēs, man ir jājautā, vai šis solījums nav „vārdi, tukši vārdi”.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Oomen-Ruijten kundzes ziņojums par Turcijas 2007. gada progresu ir visaptveroša un uzmundrinoša analīze valsts progresa virzienā uz pievienošanos. Turcija, šķiet, ir progresējusi tādās jomās kā vārda brīvība un tiesu reforma. Valdības priekšlikumi 301. panta reformai, kas ir šķērslis pilnai demokrātiskai brīvībai valstī, arī ir apsveicami. Protams, ir nepieciešami tālāki centieni tajās jomās, kas attiecas uz valstī esošo minoritāšu grupu tiesībām, un bažas rada pašreizējā lieta, ko izskata Konstitucionālā tiesa. Es atbalstu ziņojumā ietvertos ierosinājumus, un es balsoju par šo ziņojumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es atzinīgi vērtēju savas kolēģes Oomen-Ruijten kundzes sagatavoto Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu, kurā Turcijas valdība tiek mudināta izpildīt savus solījumus veikt reformas un modernizēt valsti. Es arī gribu izteikt savu uzskatu, kas ir arī lielākās eiropiešu daļas uzskats, ka ES nevajadzētu Turcijai piedāvāt pilntiesīgas dalības izredzes. Ģeogrāfiski, kultūras un garīgajā ziņā Turcija ir ārpus Eiropas identitātes koncepcijas. Bez tam Savienības budžets nav un nebūs spējīgs tikt galā ar nastu, ko uzliks pilna Turcijas dalība. To teikdams, es atbalstu redzējumu par ciešu sadarbību, tā sauktās „stratēģiskās partnerattiecības” starp ES un Turciju. Es arī saskatu ziņojuma nozīmību šajā gaismā.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Turcija 2007. gadā vairākās jomās ir sasniegusi zināmu progresu. Par spīti tam cilvēktiesību jomā joprojām pastāv drūma situācija. Šī ziņojuma kontekstā mums vajadzētu vairāk uzstāt uz nacionālo minoritāšu situācijas uzlabošanu (proti, kurdu minoritāti) un uz pilnīgas vārda un reliģijas brīvības ieviešanu. Es arī atbalstu aicinājumu likvidēt Kriminālkodeksa 301. pantu un to, lai nekavējoties atkal atvērtu Grieķu ortodoksālo Halki semināru. Mums ir arī jāpieprasa, lai Turcija atskatītos atpakaļ savā pagātnē un pieņemtu faktu par genocīdu pret armēņiem, kā arī tās nelegālo militāro intervenci Kiprā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Atkal un atkal Turcija demonstrē, ka tā nav gatava dalībai ES, apspiežot minoritātes, sākot aviācijas uzlidojumus pret kaimiņvalsti un pavisam nesen izsakot veto Austrijas arheoloģisko izrakumu komandas vadītājai Efezā acīmredzami tāpēc, ka kāds no viņas ģimenes bija izteicis antiturciskus komentārus. Kriminālkodeksa kosmētiskie grozījumi, aizliedzot Turcijas un turciskuma nomelnošanu, novērš Briseles uzmanību no brutāla spēka pielietošanas pret demonstrantiem un militārās agresijas pret Ziemeļirāku.

Ņemot vērā to, ka Turcija nav gatava dalībai ES, vienīgā izvēle ir tūlītēja pievienošanās sarunu pārtraukšana; kā alternatīva varētu būt sarunas par priviliģētām partnerattiecībām.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Katrs ziņojums par Turciju ir ES imperiālistisko, konkurējošo nodomu izpausme par šo valsti. Šis konkrētais ziņojums atbalsta Turcijas valdību, cenšoties likt nepienācīgu uzsvaru uz Turcijas sasniegto progresu dažādās jomās, kas ir pretrunā ar īstenību. Kā parasti, ziņojumā ir slavinātas demokrātiskās tiesības, par spīti labi zināmajai Turcijas valdības autokrātiskajai, represīvajai politikai, kā to nesen pierādīja brutālā 1. maija svētku demonstrācijas apspiešana. Ziņojumā ir pieļauta Turcijas pret kurdiem vērstā politika.

Ziņojums netieši atbalsta Turcijas uzbrukumus Irākas teritorijai. Nosodot „vardarbību”, ko izdarīja PKK un „citas teroristu grupas”, tas vienīgi iesaka Turcijas armijai neiesaistīties nekādās „nesamērīgās militārās operācijās”.

Ziņojums greizi iztulko Kipras okupāciju, kas turpinās no Turcijas puses, un izvairās kategoriski un bez noteikumiem pieprasīt Turcijas militāro spēku izvešanu.

Ziņojumā atzinīgi ir vērtētā Turcijas aktīvā piedalīšanās imperiālistiskajās ES un NATO misijās un intervencēs. Ņemot vērā Turcijas pozīciju imperiālistiskajā sistēmā un tās konkurētspējā plašākā arēnā, ES cenšas izmantot pievienošanās procesu savā labā, lai iegūtu kontroli pār enerģijas un ģeostratēģiskajiem resursiem tajā pašā arēnā.

Šo iemeslu dēļ mēs balsojam pret šo ziņojumu.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Oomen-Ruijten kundzes ziņojums ir ārkārtīgi līdzsvarots: tajā ir apsveiktas likumdošanas iniciatīvas, ko ir paveikušas Turcijas varas institūcijas, lai turpinātu reformu procesu, bet Turcija tiek arī steidzināta paātrināt reformu gaitu, lai garantētu tiesiskuma principu ievērošanu.

Tāpat ir jārisina kurdu jautājums, ieskaitot tā kultūras un ekonomiskos aspektus.

Tādā pašā veidā jaunajā Konstitūcijas projektā ir jāietver jautājums par vienlīdzīgām sieviešu tiesībām.

Turcijas valdībai ir arī lūgts cienīt plurālismu un reliģisko atšķirību sekulārā, demokrātiskā valstī.

Sarunas var turpināties tikai tad, ja pilnīgi un stingri tiek ievēroti Eiropas Savienības principi un vērtības.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Sabiedrības dažādās ekonomiskajās un politiskajās jomās pēdējos gados panāktais progress ļauj pieminēt to, kā vēlme pievienoties Eiropas Savienībai var veiksmīgi novest pie nozīmīgām reformām valstīs, kur šī iespējamība pastāv. Tā, kā šāds gadījums ir ar Turciju, un tā, kā šīs sarunas vienmēr ir palikušas atvērtas, vairs nav nepieciešamības uzsvērt to, cik svarīgi ir pilnībā izmantot šīs iespējas priekšrocības, lai, vienalga, kāds arī būtu sarunu iznākums, veicinātu visaptverošākās un būtiskākās reformas Turcijā.

Līdz ar atzinību, ko sniedz šis ziņojums – un arī apgalvojumiem, ko ir izteikušas ES augstākstāvošās amatpersonas, īpaši Komisijas priekšsēdētājs – mēs nevaram neraizēties par tiesas prāvu, kas ir uzsākta pret AK partiju. Lai gan fakts, ka nav notikusi militāra iejaukšanās, ir atzīstams par labāku, mēs joprojām nožēlojam šo mēģinājumu ar tiesu iegūt to, ko liedza vēlēšanu urnas. No otras puses, prezidents šaubās par patiesajiem AK partijas nodomiem, kas arī ir satraucoši. Reliģiskās brīvības aizstāvēšana, kā mēs to saprotam Eiropas Savienībā, iemanto mūsu piekrišanu. Plaši izplatītā viena reliģiskā uzskata uzspiešana visai sabiedrībai ir nepieņemama.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Tā kā ziņojumu esmu atbalstījis, es gribētu jums atgādināt, ka pirmā manis teiktā runa šajā Palātā 2004. gada 13. decembrī attiecās uz Turcijas progresu, lai pievienotos ES, uzstājot, ka pat pirms tās dalības apsvēršanas Turcijai vispirms ir jāatzīst likumīgā grieķu-kipriešu valdība un genocīds pret armēņiem 1915. gadā, kā arī ir jāuzlabo pasaules lielākās bezvalsts nācijas, proti, kurdu stāvoklis.

Četros gados neviens no šiem jautājumiem nav atrisināts. Turcijas attiecībās ar Kipru nav bijis ievērojams progress, nav bijusi neviena gatavības zīme atzīt pagātnes noziegumus. Tā vietā Turcijas armija ar Turcijas parlamenta atļauju īsteno genocīdu pret kurdiem. Eiropas Savienībai ir jāieņem stingrāka nostāja attiecībā pret Turciju, un sarunas ir jāaptur, kamēr iepriekšminētie jautājumi netiks atrisināti.

  Jacques Toubon (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Balsojot pret Ārlietu komitejas ziņojumu par stāvokli Turcijā, Francijas UMP delegācija vēlas paziņot, ka Komisija, dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments rīkojas nepareizi, turpinādami uzturēt ilūzijas par Turcijas pievienošanos.

UMP neiebilst pret Ria Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu, kas ir izcils darbs, bet gan pret atteikumu ņemt vērā realitāti Turcijā un tās politiku, kas ir pretrunā ar mūsu Eiropas integrācijas projektu.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu un ierosināto lēmumu, lai vēlreiz paziņotu savu pretošanos principam par Turcijas pievienošanos ES. Eiropas Komisija, dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments rīkojas nepareizi, turpinādami uzkurināt šo ilūziju, kas muļķo gan Turcijas, gan Eiropas pilsoņus. Es atsakos sevi saistīt ar politisku nostāju, kas neņem vērā Turcijas un tās politikas realitāti, kas ir pretrunā ar mūsu Eiropas integrācijas projektu.

Ja Eiropa ir kopīgu vērtību vieta, mēs nevaram aizvērt acis attiecībā uz satraukumu radošajām Turcijas iestāžu tendencēm attiecībā uz tiesiskuma principiem, izpausmes un domu brīvību vai cieņu pret minoritāšu tiesībām. Neskaidras nostājas ieņemšana attiecībā pret Turcijas iestādēm un to pienākumiem ir stratēģiska kļūda, kas tās attālina no progresa, kas ir jāpanāk nevis, lai pievienotos ES, bet lai ļautu Turcijas iedzīvotājiem gūt labumu no viņu pamattiesībām un sociālās un ekonomiskās attīstības Turcijā.

Privileģētās partnerattiecības ar Turciju palīdzēs sasniegt šos mērķus attiecībā uz abu pušu integritāti.