Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 21. maijs - Strasbūra

12. Starptautisks nolīgums par urāna ieroču aizliegumu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības jautājums ir debates par:

Elly de Groen-Kouwenhoven, Angelika Beer un Carolina Lucas Verts/ALE grupas vārdā, Luisa Morgantini GUE/NGL grupas vārdā, Annemie Neyts-Uyttebroeck ALDE grupas vārdā, Ana Maria Gomes PSE grupas vārdā, Ģirta Valda Kristovska UEN grupas vārdā, Karl von Wogau un Stefano Zappalà PPE-DE grupas vārdā, mutisko jautājumu (O-0029/2008/rev) Padomei: starptautiskais nolīgums, lai aizliegtu urāna ieročus (B6-0153/2008)

un

Elly de Groen-Kouwenhoven, Angelika Beer un Carolina Lucas Verts/ALE grupas vārdā, Luisa Morgantini GUE/NGL grupas vārdā, Annemie Neyts-Uyttebroeck ALDE grupas vārdā, Ana Maria Gomes PSE grupas vārdā, Ģirta Valda Kristovska UEN grupas vārdā, Karl von Wogau un Stefano Zappalà PPE-DE grupas vārdā, mutisko jautājumu (O-0030/2008/rev) Komisijai: starptautiskais nolīgums, lai aizliegtu urāna ieročus (B6-0154/2008).

  Elly de Groen-Kouwenhoven, autore. − Priekšsēdētājas kundze! 2007. gada decembrī ANO Ģenerālasambleja ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, pieprasot izmeklējumus par urāna ieroču ietekmi uz civiliedzīvotāju un militārpersonu veselību.

Mēs apsveicam Vāciju, Īriju un Itāliju kā vienīgās NATO valstis, kuras atbalstīja NATO rezolūciju. Iemesls šim atbalstam varētu būt tas, ka daudzi to kareivji atgriezās ar fatālām slimībām un/vai viņiem vēlāk piedzima bērni ar būtiskām kroplībām. Tāpēc mēs vēršamies pie pārējām ES valstīm, lai tās sekotu viņu piemēram un atbilstoši ANO lūgumam iesniegtu veselības atskaites.

VU (vājināts urāns) tika izmantot Balkānos, Irākā un Afganistānā. VU ir atkritumi un tas ir ārkārtīgi lēts materiāls ieroču izgatavošanai. Aptuvenais vispasaules krājums ir 1,3 miljoni tonnu. Daudz mazāk nekā 1 mikrograms organismā var būt nāvējošs. Nerunājot par radiāciju, VU ir ķīmiski toksisks savienojums. Neviens neinformē karaspēku vai valstu iedzīvotājus par to, kur VU ieroči tiek izmantoti. Jaunākie Pasaules Veselības Organizācijas ekspertu pētījumi par VU kaitīgajām sekām ir cenzēti.

Mēs aicinām ES informēt savus pilsoņus un mērķa valstu iedzīvotājus. Mēs aicināt Komisiju un Padomi pārliecināties, ka cik ātri vien iespējams tiks pieņemts starptautisks nolīgums.

Lai detalizēti ielūkotos jautājumā, Komisijai un Padomei ir īstais laiks sniegt piekļuvi visiem esošajiem ziņojumiem un uzsākt tālākus izmeklējumus, kurus Parlaments prasa kopš 2001. gada. Tai pat laikā mēs atkārtojam savu aicinājumu aizliegt VU, balstoties uz piesardzības principu.

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, autore. − (NL) Cīņa par vispasaules aizliegumu bagātināta urāna ieročiem un munīcijai ir daļa no vispārējas cīņas par ieroču kontroli un atbruņošanos. Mēs vēršam īpašu uzmanību uz ieročiem un munīciju, kas ir ārkārtīgi bīstama un kaitīga civiliedzīvotājiem un paliek bīstama vēl ilgi pēc tam, kad konflikts ir beidzies, kā, piemēram, mīnas, kasešu bumbas un ieroči, kuros ir bagātināts urāns. Es zinu, ka ir nedaudz ironiski runāt par ieročiem, kas ir bīstamāki un kaitīgāki nekā citi, bet tā tas ir. Tāpēc mēs pievēršamies tiem, kam var būt sliktākā ietekme uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem.

2006. gada novembrī šis Parlaments aicināja pieņemt moratoriju šāda veida ieročiem, tas ir, ieročiem, kuros ir bagātināts urāns. Pagājušajā gadā mana valsts, Beļģija, pieņēma likumu ne tikai par moratoriju, bet par īstu aizliegumu jebkādi izmantot urāna ieročus un es domāju, ka varu par to būt nedaudz lepna. Tagad es gribētu vaicāt Komisijai un Padomei, ko tās darīs, lai padarītu šo moratoriju vispārīgāku un atbalstītu vispārīgo aizliegumu?

Turklāt kā iepriekšējais runātājs jau pilnīgi izskaidroja, urāna ieročiem ir arī kaitīga ietekme uz kareivjiem, kas tos izmanto vai ir pakļauti to izmantošanai. Lai gan tas šobrīd nav pilnīgi noteikti, tomēr Padomei ir ieteicams pārliecināties, lai karavīri un cits personāls, kas atbilstoši Eiropas Drošības un aizsardzības politikai piedalās operācijās, nebūtu pakļauti šāda veida riskam, Tāpēc es gribētu vaicāt Padomei, kādi konkrēti pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu, ka karavīri un personāls, kas piedalās šādās operācijās, netiek pakļauts šiem riskiem un ka iedzīvotāji rajonos, kur notiek šādas operācijas, netiek pakļauti riskam. Es būšu pateicīga par jūsu atbildi.

  Ana Maria Gomes, autore. − (PT) Priekšsēdētājas kundze! Komisār! Nesenajā vēstulē laikrakstam The Times Londonā desmit bijušie britu militārie komandieri aicināja Apvienotās Karalistes valdību pievienoties tiem, kas cīnās par kasešu munīcijas aizliegumu. Viņu arguments bija tas pats, kas bija izteikts kājnieku mīnu kontekstā: lai cik noderīgs ierocis varētu būt īstermiņa, militārajā loģikā neizvēlīga kaitējuma nodarīšana ilgtermiņa ir pietiekama, lai pamatotu to izmantošanas aizliegumu atbildīgos bruņotos spēkos.

Tā pati loģika attiecas uz noplicināta urāna munīciju. Eiropas Militāro asociāciju organizācija, EUROMIL, rūpīgi novēro šo jautājumu un tās nostāja, balstoties uz informāciju, kas saņemta no militārā personāla visā Eiropā ir kategoriska: noplicināts urāns ir jāaizliedz cik ātri vien iespējams.

Eiropas Parlaments jau nācis klajā par labu pilnīgam šo ieroču aizliegumam un ANO Ģenerālasamblejas pagājušajā decembrī pieņemtā rezolūcija, kurā bija jautājums par bruņojuma un munīcijas, kuras saturā ir noplicināts urāns, tēmas iekļaušanu Ģenerālasamblejas sešdesmit trešajā sesijā, apstiprināja, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības uzņemties vadību un lūgt arī Padomi uzņemties vadību šajās debatēs par atbruņošanos un humanitārajām tiesībām.

Mūsu vidū esošo skeptiķu „preatargumenti” nemazinās. Pašam mazākajam piesardzības principam vajadzīga šo ieroču nosodīšana, arī pirms plašus detalizētus pierādījumus, kas norāda uz to neizvēlīgo un kancerogēno ietekmi, aizstāj neapgāžami zinātniski pierādījumi.

Ko cilvēki un arī šodienas skeptiķi teiks par mums, politiķiem, pēc desmit gadiem, kad kļūs skaidra un neapstrīdama šo ieroču kaitīgā ietekme, ja šajā laikā mēs neko nedarīsim, lai tos izņemtu no apgrozības? Vai viņi teiks to pašu ko saka tagad par kājnieku mīnām: kā viņi varēja tik ilgi gaidīt!

  Ģirts Valdis Kristovskis, autors. − (LV) Dāmas un kungi! Vispirms es gribētu uzsvērt, ka es aicinu savu valsti – Latviju – parakstīt 2007. gada decembra ANO rezolūciju. Otrkārt, es aicinu augsto pārstāvi iesniegt argumentētu atzinumu par rezolūcijā esošajām iniciatīvām. Treškārt, es aicinu Eiropas Savienību nodrošināt, lai starp dalībvalstīm būtu informācijas aprite par bruņojuma veidiem, kuru izmantošana operācijās sagaidāma. Noplicinātā urāna ziņā man ir īpaša personīga pieredze. Piecus ar pusi gadus es biju Latvijas aizsardzības ministrs. Tieši manas atbildības laikā Latvija pievienojās ASV koalīcijai Irākas karā. Tajā laikā vairākos gadījumos radās aizdomas par noplicinātā urāna izmantošanu Irākā. Starptautiskā kopiena šajā jautājumā asi reaģēja. Latvijas armija bruņojumā neizmantoja noplicināto urānu. Tomēr Latvijā vairākus mēnešus man bija jāuzņemas par to politisku atbildību par šiem notikumiem kā koalīcijas ministram. Diemžēl kā koalīcijas ministram es biju informēts par noplicinātā urāna izmantošanu. Tas ri nepieņemami. ES dalībvalstīm ne tikai nopietni jānovērtē nepieciešamība pēc šāda veida bruņojuma savā ieroču arsenālā, bet Eiropas Savienībai arī jānodrošina, ka dalībvalstīm ir pienākums apmainīties ar informāciju par iespējamo noplicināta urāna izmantošanu operācijās. Paldies par jūsu uzmanību!

  Priekšsēdētājs. − Kristovska kungs! Es jūs nepārtraucu tādēļ, ka jūsu kā Latvijas ministra atskaite bija ārkārtīgi svarīga, bet es atzīmēšu, ka jūs ievērojami pārsniedzāt atļauto laiku.

  Stefano Zappalà, autors. − (IT) Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Par šo tēmu daudz kas ir pateikts agrāk un es diemžēl uzskatu, ka vēl daudz kas tiks pateikts pirms tiks atrasts noteikts risinājums; mani kolēģi to teica daudz agrāk un ļoti labi izskaidroja.

Dažas dalībvalstis ir ieviesušas pasākumus, lai aizliegtu šī veida bruņojuma ražošanu un jebkādu izmantošanu komerciāliem vai karadarbības nolūkiem. Šis Parlaments ir izteicis vairākus lūgumus, ir dokumenti fotogrāfiju un liecību veidā, un ir saprātīgi pamati, lai uzskatītu, ka Itālijas militārais personāls nomira tāpēc, ka tikta pakļauti šī veida ieroču ietekmei.

Ir ANO rezolūcija, kurā izteiktas plaši izplatītas bažas un ir bijuši vairāki lūgumi par šī jautājuma padziļinātu izpēti. Ir piesardzības princips, kam atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām jānosaka vispārējs moratorijs vismaz līdz brīdim, kad tiek iesniegti noteikti zinātniski dati.

Tomēr, nekas no tā līdz šim nav devis gaidītos rezultātus. Noplicināts urāns turpina tikt izmantots karadarbībā gan laukos, gan pilsētā. Nav jautājuma par to, ka ķīmiskās vielas iesūcas zemē un iekļūst ūdens nesējslāņos un labībā, un tāpēc nevar būt jautājuma par to, ka noplicinātā urāna daļiņas, kas atrodas saskarē ar zemi, augsnes apakškārtā izšķīst, piesārņojot pazemes ūdeņus un lauksaimniecības produkciju, acīmredzot izplatot slimības ietekmēto iedzīvotāju vidū un, mazākā mērā, visā pasaulē ar ūdens ciklu un elementu ciklu, īpaši vispasaules tirgus sistēmā, kas aizvien paplašinās.

Jāatzīst, ka vēl nav noteiktu pētījumu, kas pierādītu bīstamību, bet nevar noliegt, ka parametri, par kuriem mums šodien zināms, neizslēdz šādu risku esamību. Arī šim vienam apsvērumam jāmudina attīstītajām demokrātijām pētīt jautājumu dziļāk un pieņemt lēmumu.

Ir īpaši Eiropas Savienība, manuprāt, nevar turpināt neko nedarīt. Savienībai ir skaidri pienākumi pret tās dalībvalstīm, skaidri pienākumi pret pārējo pasauli, skaidri pienākumi pret tās pilsoņiem. Savienībai ir ekonomikas resursi, kurus tā var izmantot un nekādi ierobežojumi zinātnes pieejamo laboratoriju ziņā. Nešaubīgi, ka nekā nedarīšana ir izvēles rezultāts, nevis pieejamo resursu un līdzekļu trūkums.

To visu ņemot vērā, ir skaidrs, ka Padome un Komisija nevar izvairīties no saviem pilsoņiem, lai tie būtu civiliedzīvotāji vai militārais personāls, kas tiek nosūtīti uz dažādām pasaules daļām, kur ir un tiek izmantota šī veida munīcija, bet tāpat tās nevar izvairīties no visu iespējamo iniciatīvu veikšanas sākuma stadijā, lai mainītu to ražošanu un izmantošanu, un, ņemot vērā zinātniskos datus, sagatavotos pilnīgam aizliegumam un noteiktai iznīcināšanai.

To mēs vēlamies cerībā, ka Padome un Komisija praktiski parādīs savu atbildības sajūtu, ņemot vērā, ka tas nav pilnīgi politisks jautājums, bet sabiedrības veselības jautājums.

  Janez Lenarčič, Pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Padomes vārdā es arī gribētu pateikties Eiropas Parlamenta locekļiem par jautājumu uzdošanu par vispasaules aizliegumu vai par starptautisko nolīgumu par urāna ieroču aizliegumu.

Protams, deputātiem noteikti ir zināms tas, ka šāda nolīguma vēl nav. Nav nolīguma, kas regulētu noplicinātā urāna ieročus daudzpusējā līmenī. Arī zināms, ka Padomē nav vienprātības.

ANO ir nesen notikušas debates par ieročiem, kuros ir noplicināts urāns, bet pagājušā gada beigās ANO Pirmā komiteja pieņēma rezolūciju ar nosaukumu „Noplicināta urāna saturošu ieroču un munīcijas lietošanas sekas”. Kā jau minēts, par šo rezolūciju katra dalībvalsts balsoja atšķirīgi. Es teiktu, ļoti atšķirīgi: piecas balsoja par, četras balsoja pret to, un visas pārējās atturējās Es teiktu, ka tas diezgan labi parāda pašreizējo situāciju pasaulē.

Ar jūsu atļauju es tagad gribētu īsumā mēģināt atbildēt uz noteiktiem jūsu uzdotiem jautājumiem.

Pirmajā jautājumā par Eiropas Parlamenta rezolūciju par bioloģiskajiem ieročiem un dažu veidu parastiem ieročiem es gribētu atzīmēt, ka Eiropas Savienība ir bijusi, joprojām ir un būs ļoti aktīva savos starptautiskajos centienos īstenot konvenciju par bioloģiskajiem un toksiskajiem ieročiem. Cita starpā ES ir ieņēmusi nozīmīgu lomu 2006. gada Otrajā izpētes konferencē un `tās arī būs ļoti aktīva ekspertu programmas laikā līdz nākamajai izpētes konferencei, kas plānota 2011. gadā.

Jautājumā par Konvenciju par standrtieročiem Eiropas Savienība un tās dalībvalstis aktīvi piedalās esošajās sarunās, kurās ir debates par kasešu bumbu humanitārajām sekām. Dalībvalstis ir sev uzdevušas līdz šī gada beigām sarunu ceļā panākt juridiski saistošu instrumentu, kas ņems vērā visus kasešu bumbu aspektus.

Otrajā jautājumā es gribētu izskaidrot, ka līdz šim ieroči, kuros ir noplicināts urāns, nav iekļauti Eiropas Savienības stratēģijā nav masu iznīcināšanas ieročiem. Joprojām sagatavošanā ir debates par to, vai vispār iespējams iekļaut šādu bruņojumu masu iznīcināšanas ieročos. Patiesībā ir daži, kas domā, ka noplicinātam urānam jau piemērojama Konvencija par parastiem ieročiem; citi domā, ka Protokols Nr. 3, kas ir šīs konvencijas sastāvdaļa, ir jāpaplašina, lai ietvertu šāviņu un kaujas galviņu, kuros ir noplicināts urāns, jautājumu. Īsumā, debates turpinās.

Trešajā jautājumā man jāpaskaidro, ka militārā aprīkojuma izvēle, ieskaitot bruņojumu, ko izmanto Eiropas Savienības veiktajās operācijās, ir dalībvalstu ziņā, un tā kā mums nav daudzpusēja nolīguma par šo jautājumu, es nevaru piedāvāt nekādu papildu informāciju par noplicināta urāna izmantošanu.

Ceturtais jautājums par Eiropas Savienības operācijās iesaistīto karavīru un civiliedzīvotāju drošības pasākumiem: man jāatzīmē, ka tā ir komandieru operācija Eiropas Padomes apstiprinātā operatīvā plāna ietvaros, kuri uzņemas atbildību par drošības pasākumiem un kuriem jāveic visi pasākumi, kādus tie uzskata par nepieciešamiem. Protams, tai pat laikā viņam jāņem vērā operacionālie ierobežojumi.

Ikvienā Eiropas Savienības civilajā misijā šī atbildība ir misijas vadītājam, pakļaujoties civilās operācijas komandiera vadībai.

Pēdējā jautājumā par dialogu starp Eiropas Padomi un ASV, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām es varu tikai teikt, ka līdz šim dialogs ar Savienotajām Valstīm šajā jautājumā nav sākts – tāpat kā tas nav sākts ar citām šajā jautājumā pieminētajām pusēm. Katrā gadījumā es ar interesi sekošu tālākām debatēm šajā jautājumā.

Paldies.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! 2006. gada novembrī pieņemtā Parlamenta rezolūcija aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis uzņemties un paplašināt Konvencijas par noteiktiem parastiem ieročiem III protokola saturu ar uzaicinājumu samazināt noplicinātā urāna ieroču izmantošanu. Es gribētu atgādināt deputātiem, ka Parlaments aicina uz rīcību kas, kā jums zināms, pārsniedz Komisijas pilnvaras, ņemot vērā, ka Kopiena nav konvencijas dalībniece. Turklāt atbilstoši pamatlīgumiem Kopienas institūcijām nav tiesību militārajās lietās. Tomēr man nav vēlmes izteikt viedokli, ka Komisija būtu vienaldzīga par problēmām saistībā ar Konvencijā par noteiktiem parastiem ieročiem (CCW) regulēto ieroču ražošanas, glabāšanas un izmantošanas problēmām vai par jautājumu ar necilvēcīgiem ieročiem kopumā. Patiesībā tās nostāja ir gluži pretēja.

Komisija ir pilnīgi iesaistījusies kopējas rīcības īstenošanā, ko pagājušajā gadā pieņēma Padome par labu CCW un tās protokolu universālajai būtībai. Šogad ir notikuši trīs semināri, viens – Latīņamerikai un Karību jūras reģionam Santodomingo martā, un vēl divi Āfrikas valstīs Lomē pagājušajā mēnesī. Pēc šiem semināriem Dominikanas Republika jau ir paziņojusi, ka tā vēlas drīzumā ratificēt konvenciju, un Surinama ir noteikusi, ka tā ir gatava spert ratifikācijai nepieciešamos soļus. Komisija arī atbalsta Bioloģisko ieroču konvencijas īstenošanu un tā arī seko iniciatīvām, lai radītu jaunu instrumentu, atbildot uz humanitārajiem uztraukumiem, ko radījuši kasešu bumbas, CCW un Oslo Miera procesa ietvaros.

Komisija ir arī rīkojusies, atbildot uz eksplodējošā arsenāla radītajām problēmām. 2006. gadā, piemēram, tika izmaksāti pieci miljoni eiro, lai palīdzētu attīrīt eksplozīvā kara gruvešus Lebanonā.

Otrajā jautājumā mums pieejamie zinātniskie rezultāti nevar apstiprināt, ka noplicināta urāna (NU) munīcija radītu būtisku risku civiliedzīvotāju veselībai attiecīgo kauju vietās, vai militārpersonām, kuras dienē vai dienēja šajos rajonos. Šis ir viedoklis, kas izklāstīts ANO, PVO un IAEA (Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūras) un arī Eiropas Komisijas ekspertu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas Kopienas līguma 31. pantu, pētījumos, kas paziņo sekojošo, un es citēju: „Balstoties uz pieejamo informāciju, secināms, ka saskare ar NU nevarēja radīt jebkādu uztveramu ietekmi uz veselību saskaņā ar reāliem pieņēmumiem dosjē, kas varētu tikt saņemts,” citāta beigas. Komisija vēlas uz jautājumu palūkoties citādi. Tā arī turpinās nodrošināt sava personāla veselību un vadīties no PVO direktīvām gadījumā, ja iestāsies apstākļi, kad notiks saskare ar NU.

Par dialogu ar EUROMIL Komisija, protams, vēlas runāt ar visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Par pēdējiem trim jautājumiem Komisija šobrīd neplāno nekādas finansiālas saistības šajās jomās.

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Jana Hybášková, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Ieroči ar noplicinātu urānu rada ārkārtīgu slogu videi. Arguments, ka to kaitīgās sekas nav pierādītas, izklausās pilnīgi absurdas ikvienam, kas jebkad redzējušas to darbības sekas. Netīras granātas sašķaida daļās vairākus centimetrus biezus mūsdienīgus bruņutransportierus. To postošais spēks ir ārkārtīgs. Tam ir ietekme uz cilvēku veselību. Tas nogalina bez žēlastības. Nav šaubu par nepieciešamību izbeigt to tirdzniecību un apturēt tā ražošanu, izmantošanu un glabāšanu. Parlaments un Savienība soli pa solim veido Eiropas bruņotais spēkus un Eiropas aizsardzību. Mēs būsim nākotnes partneri gan NATO, gan ASV. Tāpēc mums jākļūst par uzticamiem partneriem. Piecelties un uzsaukt: „Es aicinu pasludināt moratoriju noplicinātam urānam!” ir komiski. Tikpat komiski ir aicināt Padomi sagatavot ietekmes pētījumu. Pirmā nepieciešamība ir panākt politisku vienprātību starp tādām dalībvalstīm kā Franciju, Lielbritāniju un, iespējams, Čehiju. Tad mums jāsāk sadarbība ar ANO, lai noteiktu bāzi starptautiskajam nolīgumam par noplicināta urāna aizliegumu. Tas ietvers plāna sagatavošanu par pakāpenisku ražošanas aizliegumu, kas būtu pieņemams visām dalībvalstīm, un par urāna glabāšanu un tirdzniecību, un noteiks dienu, ka izmantošana beidzot tiks aizliegta. Tad mums jābūt konferencei, kas šo plānu pieņems un sāks procesu, kas visbeidzot novedīs pie šo ieroču aizlieguma.

Mums vajadzīgs precīzs analītisks pētījums, kas novērtētu blakusefektus. Vispirms mums tomēr vajadzīga politiska sadarbība, kas sāks pakāpenisku procesu, lai atrastu politisko gribu un sasniegtu starptautisko atzīšanu, vienprātību un lēmumu. Šis process būs gadiem ilgs. Būtu lieliski, ja Eiropas Savienība būtu dalībniece jaunajam nolīgumam par noplicināta urāna visa veida aizlieguma militārajām vajadzībām aizliegumu. Tāpēc mums jārīkojas atbildīgi. Nepieļausim, ka muļķīgi izsaucieni, profesionāla ignorance un nepabeigts darbs kaitētu ES uzticamībai. Mums jābūt partneriem šajā nozīmīgajā spēlē.

  Elizabeth Lynne, ALDE grupas vārdā. – Apvienotajā Karalistē simtiem veterānu tic, ka saskarsme ar noplicinātu urānu Pirmajā Līča karā viņiem radīja hroniskas slimības un invaliditāti, un Irākā ir pierādījumi, ka noplicināta urāna izmantošana ir radījusi bērnu, kas piedzimuši ar vienu aci vai bez acīm, skaita pieaugumu. Septiņiem no astoņiem bērniem, kuriem nav abu acu, tēvi bija pakļauti noplicināta urāna ietekmei Irākas kara laikā 1991. gadā.

Vismaz 17 valstu militārajā arsenālā vēl ir noplicināta urāna ieroči, ieskaitot trīs ES dalībvalstis: Francija, Grieķija un Apvienotā Karaliste. Tagad mums steidzami vajadzīgs starptautisks nolīgums, kas noteiktu tūlītēju moratoriju noplicināta urāna izmantošanai, attīstībai, ražošanai, uzkrāšanai, pārvešanai un izmēģināšanai, kā arī pārstrādei vai esošo krājumu iznīcināšanai. Es ceru, ikviens atbalstīs šo rezolūciju.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Piesardzība vien ir diezgan pietiekams iemesls darbībai, lai efektīvi novērstu ieročus, kuros izmanto noplicinātu urānu. Ekspertu pētījumu darbs par šādu ieroču izmantošanas ietekmi uz cilvēkiem un dabas vidi noteikti ir jāpasteidzina. Tomēr šāda veida ieroču izmantošanas moratorijam nekavējoties jātiek ieviestam un šis jautājums jārisina atbilstoši jaunajai Eiropas Drošības stratēģijai. Tagad mūs sagaida izaicinājums sākt darbu pie starptautiska nolīguma, kas balstīts uz ANO sistēmu. Šāds nolīgums regulētu šāda veida ieroču izmantošanu, ražošanu, glabāšanu un izmēģināšanu.

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates notiek pārāk vēlu. Esmu priecīgs, ka mums tās ir šodien. Vairākas valstis izmanto noplicinātu urānu, un īpaši rietumvalstis kā bruņojumu savos karos, ņemot vērā tā lielo caururbjošo spēju, it īpaši pret bruņumašīnām. Tomēr NU munīcijā ir ārkārtīgi indīgas ķīmiskas vielas – citiem vārdiem, tās ir toksiskas, un tās ir arī radioaktīvas. Noplicināts urāns ir kodolrūpniecības blakusprodukts, kas rodas urāna bagātināšanas vai kodolieroču ražošanas rezultātā. Kodolenerģijas izmantošana, īsumā, arī ir problēmas sastāvdaļa.

NU munīcijai ir ilgtermiņa iedarbība. Kad tiek notriekts liels mērķis, augstā temperatūrā atbrīvojas noplicināts urāns un tas sadeg par noplicināta urāna oksīdu, kas kļūst par tīriem alfa-radioaktīviem putekļiem, ko viegli ieelpot un kas var izplatīties ar vēju un ūdeni. Šos putekļus vidē ir grūti likvidēt, un tas ieelpojot paliek plaušās. Mēs zināt par Līča kara sindromu un Balkānu sindromu; laiku pa laikam tas pats fenomens ir novērojams karavīriem, kuriem acīmredzami ir vēzis, tāds kā plaušu vēzis, ņemot vērā, ka viņi ir bijuši pakļauti NU oksīdam. Tāpat ir bijis šī vēža gadījumu pieaugums iedzīvotāju vidū rajonos, kur tikusi izmantota šī munīcija.

Interesanti, ka NU munīcijas militārā efektivitāte patiesībā ir ļoti ierobežota, bet to izmantošana ir saistīta ar vairākiem neaprēķināmiem riskiem. NATO izmantoja NU munīciju savā agresīvajā karā pret Dienvidslāviju. Irākā ASV spēki kopumā izmantoja 300 tonnu NU munīciju. Šajā valstī ir pieaugošs procents deformētu bērnu, īpaši Bagdādē. Afganistānas valdība tagad aicina veikt izmeklējumus par NU munīcijas izmantošanu Afganistānā un apgalvo, ka ASV militārie spēkiem to neinformēja, ka tika izmantota NU munīcija, īpaši valsts austrumu daļā. NU munīcija. NU munīciju izmantoja Lebanonas karā, galvenokārt Izraēla un to arī ļoti intensīvi izmantoja Pirmajā Līča karā. Saindēto karavīru skaits ir aprēķināts ap 66 000.

Problēma ir viegli saskatāma. Pirmā kara pensionāri par noplicinātā urāna ietekmi ir kļuvuši par veterāniem, tāds kā Kenny Duncan no Apvienotās Karalistes. Ja NU putekļi būtu kosmētisks līdzeklis vai, piemēram, pārtikas ražošanā izmantota viela, tas sen būtu aizliegts. Armijai ir noteikts, darbojoties ar NU munīciju, valkāt aizsargājošu apģērbu. EUROMIL, Eiropas Militāro asociāciju organizācija aicina aizliegt ieročus, kas aizdedzina šo munīciju. Beļģija ir aizliegusi NU munīciju un mēs to par to apsveicam. ANO Apbruņošanās un starptautiskās drošības komiteja balsoja ar 122 pret 6, ar 35 balsīm atturoties par ziņojuma pieprasījumu par ieroču un munīcijas, kuros ir noplicināts urāns, kaitīgo ietekmi. Sešās balsīs pret bija Čehija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste. Mums vajadzīgs NU munīcijas ražošanas un izmantošanas aizliegums.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Noplicināta urāna izmantošana karadarbības mērķiem ir pretēja starptautiskajām tiesībām; ir neapgāžami pierādījumi par tās patieso toksiskumu gan cilvēkiem, gan videi. Es piekrītu, kā daļa no Eiropas Drošības stratēģijas, jāsniedz visi apsvērumi par šo jautājumu un es uzskatu, ka šo ieroču aizliegumam Savienības dalībvalstīs jābūt pilnīgam un galīgam.

Abi jautājumi izvirzīja vērtējumus un saprātīgus kopīgus jautājumus, kas ir plaši dokumentēti; te es izmantošu iespēju, lai atzīmētu Itālijas karavīru piemēru, kuri bija izvietoti Balkānos, kuri joprojām gaida godīgu kompensāciju, kuru, es baidos, viņi nekad nesaņems. Tā kā nešķiet iespējams atlīdzināt pagātnē nodarīto kaitējumu, tad Savienībai jādod izlēmīgs, spēcīgs signāls nākotnē, aizliedzot šī veida ieroču ražošanu, glabāšanu un izvietošanu tirgū Savienības dalībvalstīs.

  Luisa Morgantini, autore. − (IT) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es uzskatu Jana Hybášková’ aicinājumu par real politik nevietā un kopumā cinisku. Slinkums vai nevērība, līdzīgi kā valsts noslēpumi, nav pieņemami, ja tas skar cilvēku veselību.

Urāna ieroču izmantošanai ir postošas un nelabojamas sekas. Kad tie eksplodē, urāna lādiņš izstaro smalkus, indīgus putekļus; tie saindē gaisu, zemi un ūdeni, iekļūst elpceļos, un palielina audzēju, leikēmijas un ļaundabīgu veidojumu iespējamību. Ikviens, kurš tos izmanto, acīmredzami pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības. Kopš 1991. gada Līča kara militārā personāla radinieku upuru asociācija ir aprēķinājusi, ka Itālijā vien ir bijuši 50 nāves gadījumi. Aizsardzības ministrs nesen teica, ka ir bijuši 77 nāves gadījumi un ka cilvēku skaits, kuri cieš no slimībām, ir starp septiņiem simtiem un aptuveni diviem tūkstošiem.

Aptuveni 2 000 tonnu noplicināta urāna tika izmantoti laikā no 1991. līdz 2003. gadam. Aptuveni 70% Irākas teritorijas ir piesārņota un par šodien mēs neesam droši par noplicinātā urāna briesmīgās cilvēcīgās cenas apmēriem. Basras slimnīcā Irākā es redzēju deformētu bērnu ķermeņus; esmu redzējis briesmīgu kaitējumu, kas nodarīts viņu mazajiem augumiem. Ir tūkstošiem civiliedzīvotāju bez sejām, kuri joprojām dzīvo un mirst radiācijas piesārņotajā zemē: Irākā, Afganistānā, Kosovā, Bosnijā, Somālijā, nezinot par savu likteni.

Kopš 2001. gada mēs kā Eiropas Parlaments cenšamies ieviest moratoriju. Mēs to apstiprinājām 2006. gadā, pieņemot rezolūciju par ķīmiskajiem ieročiem un necilvēcīgiem parastajiem ieročiem. Ar ievērojamu balsu vairākumu 2007. gadā pieņemtā ANO rezolūciju aicina ANO dalībvalstis pārbaudīt veselībai nodarīto kaitējumu. Sešas valstis balsoja pret: ASV un Izraēla, un, diemžēl, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, proti, Francija, Apvienotā Karaliste, Čehija un Nīderlande. Tā vietām viņām vajadzēja sekot Beļģijas piemēram, kura 2007. gada martā bija pirmā valsts pasaulē, kura nolēma pilnīgi aizliegt noplicinātu urānu tā toksiskuma dēļ.

Kopā ar citiem kolēģiem no, man prieks sacīt, visām politiskajām pārliecībām, es stingri nostājos par šīm debatēm, jo ir izšķiroši svarīgi rīkoties pret starptautisko, humanitāro un vides tiesību pārkāpumiem, un darboties, lai nodrošinātu, ka militārās hierarhijas, valstis un kara industrija pilnībā apzinās savu atbildību. Noklusējumi un militārie noslēpumi, noteikumu neievērošana par aizsardzību un piesardzības principu var paslaucīt urāna briesmas zem tepiķa kopā ar iespēju novērst lielu nāves gadījumu skaitu.

Uz šiem pamatiem es vēlreiz apstiprinu mūsu rezolūcijā ieteiktos aicinājumus, īpaši nodrošināt maksimālu pārskatāmību, norādot piesārņotās vietas un visvairāk – sasniedzot ideju par nekavējošu moratoriju, lai ātri sasniegtu pilnīgu noplicināta urāna un kasešu bumbu aizliegumu, kas joprojām prasa upurus. Piemēram, Lebanonā, Izraēlas armija izvietoja vairāk nekā miljonu kasešu bumbu ciematos un mājās dažās pēdējās stundās pirms atkāpšanās.

Rīkojieties. Paldies Padomei un Komisijai par atbildēm, bet arī par to, ko tās darīs, neraugoties uz komisāra Michel pieminētajiem ierobežojumiem, lai panāktu brīvību no urāna ieročiem un kasešu bumbām.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Noplicināts urāns ir par 70% smagāks nekā svins. Tā kinētiskās enerģijas dēļ arī ļoti maza kalibra šāviņš tāpēc var ieurbties tanka bruņās. Tāpēc noplicinātu urānu izmanto karadarbībā. Pasaulē ir aptuveni pusotrs miljons tonnas noplicināta urāna. Saprotama ir vēlme to izmantot. Tomēr, kā izrādās, šāda veida ieroči ir izrādījušies ne tuvu tik efektīvi kā gaidīts. Septiņdesmit procentu bojāto irākiešu tanku bojājumus nodarīja cita veida ieroči.

Acīmredzot jautājums par šādu ieroču izmantošanas sekām paliek neatbildēts. Skaidri jāpasaka, ka vēl nav radusies noteikta atbilde. Galu galā, tūkstošiem cilvēku vairākus gadus strādā urāna rūdās bez jebkādām slimību pazīmēm. Tomēr joprojām ir šaubas par šo jautājumu un tāpēc jāpasludina moratorijs, lai visbeidzot ļautu atrisināt jautājumu.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Noplicināta urāna izmantošanas rezultātā radītā kaitējuma būtība un apmērs ir tāds, ka šķiet nepieņemami to raksturot kā „drošību”. Kaitējums tiek nodarīts secīgi ienaidnieka personālam un personālam, kas izmanto šos ieročus: piemēram, Līča kara sindroms, Balkānu sindroms.

Cilvēki, kuri pēc tam par to gadu desmitus maksā, ir civiliedzīvotāji, karadarbības zonu iedzīvotāji, kuri ieelpo un uzņem noplicināto urānu, kad tas saindē ūdens nesējslāņus un pārtikas ķēdi, un kas veido radiāciju. Augstāko cenu, kas raksturīga zaudējumu ziņā, ko rada smago metālu radiācijas ietekme, par kuru mums visiem zināms, samaksā bērni, augoši organismi, īpaši nedzimuši bērni. Tam pierādījums ir ģenētiski ļaundabīgu veidojumu un bērnu audzēju eksponenciālais pieaugums vietās, kur izmantots urāns.

Nesens BBC pētījums Lielbritānijā parādīja, ka 24 stundas pēc masu bombardēšanas Balkānos, atmosfēras radioaktivitātes rādītāji Anglijas ziemeļos bija augstākie, kādi reģistrēti. Tāpēc mēs ierosinām ne tikai aizliegt noplicinātu urānu, bet arī to personu sodīšanu par kara noziegumiem, kuri to izmantoja, pilnīgi zinot par to sekām, un to personu sodīšanu, kas to dara, kad aizliegums stājas spēkā.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Kamēr mēs runājam par radioaktīvo ieroču tēmu, šis Parlaments ir bijis ievērojami kluss par Lielbritānijas pilsoni – diemžēl attiecīgi ES pilsoni – kuru 2006. gadā Londonā nogalināja radioaktīvs ierocis. Protams, es domāju Aleksandru Ļitviņenko, kuru nogalināja valsts apmaksātā terorisma aktā, izmantojot poloniju 210.

Noziegumā galvenais aizdomās turamais ir Andrejs Lugovojs, kurš tagad ir Krievijas Parlamenta deputāts un kuru atbilstoši Krievijas Konstitūcijai nevar izdot. Tai pat laikā Ļitviņeko atraitnei ir liegta izmeklēšana par viņas vīra nāci Lielbritānijas tiesās, kas varētu pārbaudīt viņa slepkavības pierādījumus bez noziegumā aizdomās turēto tiesāšanas.

Šī slepkavība bija Krievijas karadarbība Apvienotajā Karalistē. Lielbritānijas valdība nevēlas konfrontēt šo faktu. Bet, ja Jūs vēlaties apspriest radioaktīvos ieročus, kāpēc gan nediskutēt par Ļitviņenko slepkavību un tālejošajām sekām?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Īsumā es gribētu izteikt savu pateicību par šīm debatēm. Es atkal gribētu atkārtot, ka Padome turpina būt ļoti aktīva par ārējās drošības jautājumiem atbilstoši ES stratēģijai pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Šajās stratēģijās Padomes galvenie mērķi ir pastāvīgi precizēti, un pastāvīgi tiek ņemti vērā jauni risinājumi, un tad tie tiek iekļauti precizētajos dokumentos.

Tam piemērs, piemēram, ir Padomes pieņemtais pasākums, atbalstot vispasaules konvencijas pieņemšanu par dažu veidu parastā bruņojuma aizliegšanu un ierobežošanu.

Interesanti, ka Piektā protokola mērķis šajā konvencijā ir pēc iespējas samazināt eksplozīvu militāro atkritumu radīšanu, kad militārie konflikti ir beigušies. Interesanti arī, ka lielākie bruņojuma, kas satur noplicinātu urānu, ražotāji un izmantotāji, jau ir augšminētās konvencijas dalībnieki.

Šobrīd pāragri izteikt jebkādas prognozes. Esmu minējis situāciju Padomē, kas redzama no balsošanas rezultātiem par Ģenerālasamblejas Pirmās komitejas rezolūciju, kas šodien vairākas reizes bija pieminēta. Jācer, ka tādas debates kā šīs Eiropas Parlamentā veicinās sasniegt vienprātību Padomē. Tomēr tuvākajā nākotnē par to būs vēl debates.

Paldies.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Pavisam īsi. Priekšsēdētāja kungs! Acīmredzot es pietiekami ņemu vērā spožās piezīmes un te izteiktos īpašos ierosinājumus, un man ir vēlme tos nodot savai kolēģei Benita Ferrero-Waldner un Komisijai.

Tomēr man deputātiem jāatgādina, ka Komisijas rīcības brīvība ir ārkārtīgi ierobežota. Tai acīmredzot ir deklaratīvas vai īpašas pilnvaras; tā var iesniegt priekšlikumus, bet tai nav citu tiesību. Es vēlos to izskaidrot.

To pasakot, es ņemu vērā ļoti skaidru ziņu, ka jābūt pārskatāmības garantijai, kā teica Morgantini. Esmu par labu šim punktam, Viņa iesaka moratoriju un es nodošu šo ieteikumu tālāk. Šķiet, es arī esmu uztvēris nepieciešamību atjaunot līdz šim veiktos pētījumus, vai tā iespējamību. Nav iemeslu, kāpēc šie pētījumi atkal nevarētu tikt atjaunoti.

Katrā ziņā jums jāzina, ka es ziņošu Komisijai par visām labajām runām un argumentiem, ko es šeit dzirdēju, un es nešaubos, ka noteiktā laikā tiks veiktas iniciatīvas. Katrā ziņā tomēr idejas tiks nodotas tālāk un, ticiet man, brīvprātības gaisotne būs procesa sastāvdaļa, jo ir acīmredzami, ka mums jācer, ka visas pārējās Eiropas valstis varēs izdarīt to, ko paveikusi Beļģija. Es to nesaku tikai tāpēc, ka tā ir Beļģija, bet, protams, man ir patīkami, ka mana valsts to izdarīja. Iespējams, ka tas ir tas, ko jūs vēlaties. Protams, ir bijuši daži noderīgi un interesanti iedvesmas avoti, bet es vēlos, lai jūs zinātu, ka es nodošu tālāk visus ieteikumus, komentārus un lūgumus, kas te pārliecinoši un patiesi izteikti.

  Priekšsēdētājs. − Atbilstoši Reglamenta 108. panta 5. punkta noteikumam esmu saņēmis sešus priekšlikumus par rezolūciju ⁽¹⁾.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien.

(Sēde slēgta pulksten 17.35 un atsākta pulksten 18.00.)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) See Minutes.