Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 21. maijs - Strasbūra

13. Padomes jautājumu laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B6-0156/2008).

Padomei ir uzdoti šādi jautājumi.

Manuel Medina Ortega jautājums Nr. 1 (H-0267/08)

Tēma: Pasu diskriminācija ES.

Dažās ES valstīs pases un citi dokumenti, kurus izmanto robežas šķērsošanai, tiek izmantoti ne tikai šo valstu pilsoņiem, bet arī bezvalstniekiem, kuri pastāvīgi dzīvo attiecīgajās valstīs. Tā kā vairumā gadījumu šīs personas pieder etniskajām minoritātēm, vai Padome plāno pieņemt vai ierosināt pasu un līdzīgu dokumentu formātus, kas vairāk neietvertu tādas negatīvas detaļas kā „ārzemnieki”, un tādējādi izbeigtu diskrimināciju, kas balstīta uz etnisko izcelsmi?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Man ir diezgan īsa atbilde. Proti, ka pasu vai ceļošanas dokumentu izdošana bezvalstniekiem, kuri pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, neietilpst Kopienas kompetencē.

Tāpēc ne Eiropas Komisija, ne Padome nav kompetenta ierosināt nekādus grozījumus saistībā ar šī veida pasēm vai jebkuriem citiem ceļošanas dokumentiem.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Padomes priekšsēdētāja vietnieka atbilde tiešām ir ļoti skaidra: par šo jautājumu nevar būt nekādu diskusiju. Tomēr man jāvaicā nedaudz citiem vārdiem. Vai Padome paredz jebkāda veida ES harmonizāciju saistībā ar pasēm un pasu identifikāciju, vai arī šis jautājums pastāvīgi būs ārpus dalībvalstu jurisdikcijas?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Liels paldies, Medina Ortega kungs, par papildu jautājumu.

Šajā jautājumā vienīgie kopīgie standarti vai kopīgie etaloni, kas pieņemti, ir pasu vai citu ceļošanas dokumentu drošības elementu jomā.

Personīgi es varētu sagaidīt tālākus pasākumus šajā jomā, bet par citiem es nevaru zināt, vai notiks kāda kompetences nodošana.

Tas nav jautājums par to, vai šī tēma ir vai nav svarīga, tas ir piekritības jautājums. Šobrīd jautājums par idetititātes dokumentu izdošanu personām bez pilsonības ir ekskluzīvi piekritīgs dalībvalstīm, un Padomei un Komisijai nav tiesību.

Paldies.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Es gribētu uzdot jautājumu par dažādiem diskriminācijas veidiem. Jūlijā jūsu valsts, Slovēnija, plāno ieviest lielceļa nodokļa uzlīmes un plāno izdot divus veidus: gada un pusgada uzlīmi. Tas rada desmitiem miljonu ES pilsoņu, kuri ceļo savās vasaras brīvdienās uz Vidusjūru, diskrimināciju. Kādus priekšlikumus prezidentūra plāno veikt, lai liktu Slovēnijas valdībai atrisināt šo problēmu?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Rack kungs, paldies par šo jautājumu. Tomēr, lūdzu, ievērojiet, ka šis jautājums jāuzdod konkrētajai dalībvalstij, nevis Padomei, kas to šajā lietā nepārstāv.

Tomēr, tā kā man ir priekšrocība šo valsti diezgan labi zināt, es gribētu piebilst, ka šis ir pagaidu pasākums, līdz brīdim, kad tiks ievests satelīta nodeva, un ka attiecīgās Eiropas Savienības institūcijas ir informētas, vai tām ir paziņots par šo pasākumu, un tās nav to iztulkojošus kā diskriminējošu.

  Priekšsēdētājs. −

Avril Doyle jautājums Nr. 2(H-0270/08)

Tēma: Lisabonas līguma ratifikācija.

Vai Slovēnijas prezidentūra, lūdzu, varētu komentēt pašreizējo Lisabonas līguma ratifikācijas procesu? Kādus soļus Padome ir spērusi, lai nodrošinātu ratifikācijas procesa pozitīvu iznākumu?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Es gribētu informēt Doyle kundzi, ka līdz šai dienai, 2008. gada 21. maijam Lisabonas līgumu ir ratificējušas trīspadsmit dalībvalstis.

Varbūt man tās jāuzskaita: Pirmā jau pirms gada parakstīja Ungārija, kurai sekoja Slovēnija un Malta, Rumānija, Francija, Bulgārija, Polija, Slovākija, Dānija, Austrija, Latvija, Lietuva un Portugāle, kas nozīmē trīspadsmit valstis vai gandrīz pusi.

Jau gandrīz savas prezidentūras sešos mēnešos Slovēnija ir apstiprinājusi savu vēlmi, lai ratifikācijas process mūsu prezidentūras laikā notiktu vienmērīgi un tad tikpat efektīvi turpinātos nākamajā Francijas prezidentūrā, ar mērķi, lai Lisabonas līgums stātos spēkā 2009. gada 1. janvārī, kā bija plānots.

Tomēr man jāuzsver, ka ratifikācija nav ne prezidentūras, ne Padomes joma, bet tā drīzāk ietilpst līguma parakstītāju dalībvalstu kompetencē, katrā gadījumā atbilstoši šis valsts konstitucionālajai kārtībai.

Paldies.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Es pateicos prezidentūrai. Es priecājos, ka līdz šim 13 dalībvalstis ir ratificējušas Lisabonas līgumu. Jums zināms, ka Īrija ir vienīgā valsts, kas to ratificēs referenduma ceļā.

Mums mājās šobrīd ir lielas grūtības, cenšoties neitralizēt vairākas dažādas grupas „nē” pusē. Šīs grupas izplata bailes un apjukumu par Lisabonas līgumu, apzināti vai nē, bieži par jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi, bet kas nekādi nav saistīti ar līgumu. Vai tad jūs man variet apstiprināt, priekšsēdētāja vietniek, ka Īrijas veto tiesības par nākamajiem tiešā nodokļa priekšlikumiem nekādā veidā netiks vājinātas, ratificējot Lisabonas līgumu, un ka nav saistības starp PTO sarunāt un Lisabonas līguma ratifikāciju kopumā?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Paldies, Doyle, kundze par diviem papildu jautājumiem.

Varu apstiprināt, ka, pirmkārt, visi lēmumi nodokļu jomā turpinās tikt pieņemti konsensuāli. Citiem vārdiem, arī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar noteikumu, ka to ratificēs visas dalībvalstis, Īrijai vai jebkurai citai dalībvalstij turpinās būt veto tiesības par ikvienu jautājumu, kas skar nodokļus.

Jūsu otrajā jautājumā, proti, par sarunām, kas šobrīd notiek Pasaules Tirdzniecības Organizācijā, es arī varu apstiprināt, ka šīm sarunām nav tiešas saistības ar Lisabonas līguma ratifikāciju.

Tāpēc atbilde uz abiem jūsu papildu jautājumiem ir - jā.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos ministram uzdot jautājumu par līgumiem un pašreizējo ratifikācijas procesu Īrijā.

Viens no argumentiem, kas šobrīd ir aktuāls, ir tas, ka pēc Lisabonas līguma ratifikācijas valstis var zaudēt savas veto tiesības starptautisko tirdzniecības līgumu ratificēšanā – piemēram, PTO līgums.

Šobrīd ir veto tiesības un „nē” puse uzskata, ka pēc Lisabonas tas mainīsies. Es gribētu Slovēnijas prezidentūras apstiprinājumu par to, vai tas tā ir vai nav.

  Jim Allister (NI). - Par laimi īriem tikai Īrijas vēlētājiem būs tiesības lemt par līgumu, kas būtiski ietekmē mūsu visu nākotni. Vai jūs, Padomes vārdā, soliet pieņemt viņu demokrātisko lēmumu vai, līdzīgi kā Francijas un Holandes vēlētāji, vai pret viņiem izturēsies ar nicinājumu, ja viņi atļausies nobalsot „pret”, ļoti atbilstoši apkaunojošajai tradīcijai „Croppy, lie down!” [Īru atbrīvošanās kustības dziesma] un Nica II?

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Diemžēl es vairāk nevaru dot vārdu citiem runātājiem, jo to neļauj Reglaments. Es domāju, ikvienam ir zināms, ka mēs pētām izmaiņas šajā jautājumu laikā, lai padarītu to elastīgāku un arī noderīgāku. Es pats palīdzu darba grupai un mums noteikti drīz būs pozitīvi jaunumi. Šobrīd Reglaments ir tāds, kāds tas ir, un es nevaru dot vārdu Higgins kungam, lai gan tas ir lūgts, jo viņš bija trešais, kas to lūdza.

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Vispirms par Harkin kundzes uzdoto jautājumu.

Būs izmaiņas līgumu noslēgšanās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Tas noteikts nākamā Lisabonas līguma 207. pantā. Tomēr šajā pašā pantā tai pat laikā ļoti skaidri noteikts vairāku jomu saraksts, kurās dalībvalstis saglabās savas veto tiesības, jo pants uzskaita diezgan daudzus jautājumus un jomas, kurās, pieņemot lēmumus, Padome turpinās piemērot vienprātības principu.

Tas ir 207. panta ceturtais punkts. Man jāpiemin, ka šādu jomu ir diezgan daudz. Tā ir pakalpojumu joma, intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti, tiešo ārvalstu ieguldījumu jomā, kultūras un audiovizuālo pakalpojumu joma, sociālo pakalpojumu joma, izglītība, veselības aprūpe un citas. Visām šīm jomām, pat tad, kad Lisabonas līgums stāsies spēkā, tiks piemērots vienprātības princips, kad vien Padome pieņem lēmumu, kas nozīmē ikvienas un katras dalībvalsts piekrišanu.

Atbildot uz Allister kunga jautājumu, es teiktu sekojošo: es jau pieminēju savā pirmajā atbildē uz attiecīgu jautājumu, ka Eiropas Savienības līguma ratifikācija ir dalībvalstu ziņā. Parakstot šo līgumu pagājušā gada decembrī, dalībvalstis apņēmās darīt visu, kas ir to spēkos, lai to parakstītais teksts tiktu arī ratificēts atbilstoši to iekšējiem noteikumiem, konstitucionālajām un citām tiesību normām.

Šajā jautājumā prezidentūrai nav nekādas lomas. Prezidentūras dēļ, piemēram, Slovēnija, kas šobrīd prezidē Eiropas Savienību, ir bijusi pirmo vidū, lai izpildītu šo uzdevumu. Ja ratifikācija neizdosies, kas cerams nenotiks, tā būs tikai tās valsts atbildība, kur tas notika, un nevis Padomes vai kāda cita atbildība.

Paldies.

  Priekšsēdētājs. −

Colm Burke jautājums Nr. 3(H-0272/08)

Tēma: Sarunas ar BDR Maķedoniju par dalību ES.

Vai Padome var komentēt pašreizējo sarunu situāciju ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku?

Kurās jomās Padome uzskata ir noticis lielākais progress? Kas šobrīd pierādās esam sarežģītākās jomas, lai sarunās virzītos uz priekšu?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Tā kā jautājuma saturs ir diezgan plašs, mana atbilde būs nedaudz īsāka.

Sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju par tās dalību ES vēl nav sāktas. Līdz brīdim, kad tā pievienosies Eiropas Savienībai, šobrīd Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Eiropas attiecību primārais ir jautājums par Stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanu.

Saskaņā ar Asociācijas partnerībā noteiktajiem primārajiem uzdevumiem valsts progress ceļā uz Eiropas Savienības dalībvalsts statusa iegūšanu ir novērtēts Komisijas Progresa ziņojumā. Kā likums, ziņojums tiks publicēts oktobra beigās vai novembra sākumā. Padome raugās, lai Komisija iesniegtu nākamo novērtējumu šī gada rudenī.

Savos 2007. gada 10. decembra secinājumos Eiropas Padome ņēma vērā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izdarīto progresu, un izteica nožēlu, ka tās reformas īstenošana kavējas. Kavējumi bija iekšējas politiskas spriedzes dēļ, kā dēļ valsts politisko iestāžu uzmanība tika novērsta no Eiropas integrācijas prioritārajiem uzdevumiem.

Šajā jautājumā varam atzīmēt dažus pozitīvus piemērus, kas norāda, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika cenšas izvairīties no šādiem kavējumiem. Politisko kritēriju ziņā valsts ir panākusi progresu decentralizācijas, pretkorupcijas politikas jomā, sadarbībā ar Starptautisko Krimināltiesu Bijušajai Dienvidslāvijai, kā arī starpetniskajās attiecībās, un Ohridas nolīguma ieviešanā.

Pēc ES Komisijas novembra progresa ziņojuma publicēšanas valsts pieņēma Prokuratūras likumu, likumu par Prokuroru padomi un tiesību aktus par starpetnisko jautājumu valdi, un ir aizpildīta arī tukšā vieta Tieslietu padomē. Progress panākts arī dokumentu drošības, robežšķērsošanas un migrācijas jomā.

Padome turpinās veicināt visas politiskās partijas intensificēt to dialogu un sadarbību ar etniskajām grupām, lai valsts varētu panākt progresu integrācijas procesā.

Padome arī turpinās veicināt abas puses konstruktīvi atjaunot to centienus, lai sarunās ANO uzraudzībā varētu panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu par nosaukuma jautājumu. Tas uzlabotu reģionālo sadarbību un sekmētu labas attiecības ar to kaimiņiem.

Galvenās reformas, kas valstij joprojām jāveic atbilstoši rekomendācijām no Asociācijas partnerības ir:

– saskaņā ar Ohridas nolīgumu tām jāturpina decentralizācija: divas trešdaļas no pašvaldībām jau ir fiskālās decentralizācijas posmā;

– tām jāuzlabo vienlīdzīga etnisko minoritāšu pārstāvība valsts vadībā, iekšlietu joma tam ir labs piemērs.

Nākamās reformas ir policijas reforma, tieslietu reforma un divi galvenie neatrisinātie jautājumi no tā sauktā Maija nolīguma, kas vajadzīga plašāka politiskā vienprātība, proti, valodu likums un vienošanās par 2001. gada konfliktos cietušo upura statusu.

2008. gada 18. februārī Padome pieņēma lēmumu par principiem, principiālajiem uzdevumiem un noteikumiem no ES asociācijas partnerības ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Padome ir atjaunojusi esošo partnerību, nosakot atjaunotos principiālos uzdevumus nākamajam darbam, balstoties uz 2007. gada Komisijas progresa ziņojuma secinājumiem.

  Colm Burke (PPE-DE). - Liels paldies par jūsu atbildi. Es tikai vēlos zināt, vai jūs esiet apmierināts ar to, ka spriedze ir pietiekami mazinājusies, lai ļautu progresēt? Un ja tā ir pietiekami mazinājusies, par kādu laiku jūs runājiet, kas vajadzīgs, lai nepieciešamās reformas īstenotu pilnībā tā, lai atsāktos pilnīgs sarunu process?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Kā mums zināms, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika noteikusi vēlēšanas 1. jūnijā. Mēs ceram, ka kampaņas periods neradīs kavējumus nepieciešamos reformu veikšanā. Cerams arī, ka reformas turpināsies pirms un arī pēc vēlēšanu perioda.

It īpaši prezidentūra cenšas panākt progresu Rietumbalkānu valstu integrāciju, ieskaitot Bijušās Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Mēs ceram, ka šis progress tiks panākts cik ātri vien iespējams, un ka valstij cita starpā tiks noteikts datums, kad varētu sākties iestāšanās sarunas.

Protams, vispirms tas ir atkarīgs no pašas valsts, no tās reformu ātruma un kvalitātes, kas joprojām jāpabeidz, un ko esmu pieminējis savā atbildē.

  Priekšsēdētājs. − Tā kā autora šeit nav, tad jautājums Nr. 4 tiek izlaists.

Gay Mitchell jautājums Nr. 5 (H-0276/08)

Tēma: Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība.

Havjera Solanas jaunākais dokuments par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību vērš Padomes uzmanību uz dažiem nozīmīgiem jautājumiem par klimata pārmaiņām un it īpaši pievēršanas teritoriālo prasību nozīmei, ekskluzīvām ekonomikas zonām un piekļuvei jauniem tirdzniecības ceļiem, ko radījušas klimata pārmaiņu sekas. Uzsvars uz drošību un ģeopolitiskā spēka iespējām ir attālināšanās no ES šodienas pieejas klimata pārmaiņām, kas vēlas ierobežot emisiju un palielināt ES globālo gatavību. Vai Padome strādā pie šo nozīmīgo jautājumu pozīcijas un stratēģijas?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Kā jums visiem zināms. 2007. gada jūnijā Eiropas Padome uzaicināja savu Ģenerālsekretāru, augsto pārstāvi Havjeru Solanu un Eiropas Komisiju prezentēt kopīgu dokumentu par to, kā klimata pārmaiņa ietekmē starptautisko drošību.

Kopīgais ziņojums tika prezentēts Eiropas Padomes sēdē šī gada martā. Ziņojums norāda uz iespējamiem draudiem un strīdu veidiem, kas varētu rasties dažādās pasaules daļās klimata pārmaiņu rezultātā. klimata pārmaiņas.

Es gribētu uzskaitīt dažus no tiem piemēru veidā: strīdi par resursu nepietiekamību, īpaši, kad piekļuve resursiem tiek izmantota politiskiem mērķiem; palielināta migrācija, - sekas papildus spiedienam uz tranzīta un mērķa valstīm, kas var radīt politisku un etnisku saspīlējumu; un iespējami politiski saspīlējumi krasta joslas izmaiņu, salu pazušanas vai mazo un vidējo uzņēmumu problēmu ar piekļuvi jauniem ceļiem un resursiem dēļ.

Atkāpjoties no tā, manis pieminētajā ziņojumā ir vairākas rekomendācijas, kurām vajadzīga tālāka izmeklēšana, to ieviešanai tad sekotu Eiropas Savienības rīcības plāns.

Tāpēc Eiropas Padome uzaicināja Padomi izpētīt kopīgo dokumentu un izteikt pašai savas rekomendācijas ne vēlāk kā līdz šī gada decembrim, par nepieciešamajiem tālākajiem pasākumiem. Šo pasākumu mērķis cita starpā būtu stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un reģioniem, ņemot vērā klimata pārmaiņas un starptautisko drošību.

Man jāpiemin, ka Eiropas Savienība nenorobežojas no jau zināmās kopējās nostājas klimata pārmaiņām. Gluži pretēji, ar šo dokumentu tā iezīmē jaunu un ļoti nozīmīgu klimata pārmaiņu aspektu, no kura mēs nevarēsim izvairīties tālākajās debatēs dažādos līmeņos.

Kā Mitchell kungam droši vien ir zināms, 2007. gada pavasara sēdē Eiropas Padome apstiprināja Eiropas Savienības mērķus par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu līdz 2020. gadam. Tam būtu jābūt Savienības ieguldījumam globālajā un integrālajā līgumā par laika posmu pēc 2012. gada.

Eiropas Padome arī uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies pārveidot Eiropu par enerģijas ziņā efektīvu ekonomiju ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tā ir pieņēmusi lēmumu, ka līdz globālā un integrālā līguma noslēgšanas brīdim par laika posmu pēc 2012. gada Eiropas Savienība vienpusēji veicinās pati savu siltumnīcefekta emisiju samazinājumu ne mazāk kā par 20 procentiem gadā līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu.

Klimata un enerģijas paketē Eiropas Parlaments un Padome šobrīd debatē par katras dalībvalsts ieguldījumiem, lai panāktu augstākminēto Kopienas mērķi. Atkāpjoties no klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas, starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām īpaša uzmanība tiks arī pievērsta jaunajām tehnoloģijām un fondu nodrošināšanai.

2007. gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja savu Zaļo grāmatu ar nosaukumu „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā – ES rīcības varianti”. Šogad pēc intensīvām konsultācijām ar visām ieinteresētajām grupām Komisija arī publicēs Balto grāmatu par adaptāciju, kas būs pamats tālākajām diskusijām par Eiropas Savienības politiku šajā jomā.

Paldies.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Es pateicos ministram par atbildi, bet vēlos zināt, vai iestādēm te it kādi atšķirīgi mērķi.

No vienas puses, mēs uzskatām Eiropā un pasaulē notiekošo vides katastrofu par normālu, lai gan no otras puses mēs cenšamies nodarboties ar klimata pārmaiņu problēmām un pieņemt grūtus lēmumus, no kuriem būs atkarīgas nākamās paaudzes.

Kā ministrs sacīja savos pavasara secinājumos, Padome apņēmās rīkoties, lai tiktu galā ar nopietnām klimata pārmaiņu problēmām, un nepieciešamības gadījumā pieņemt nopietnus lēmumus.

Bet vai Solanas kungs dzied no tās pašas himnas lapas? Viņš ir teicis dažādas lietas: runājis par nepieciešamību pēc fosiliju degvielas izpētes tiesībām vienā no pēdējiem pirmatnējās vides vietām uz zemes, un saucis to par iespēju. Vai tas nav uzkrītoši tam, ko saka Eiropas Padomei? Vai mēs, lūdzu, varētu saskaņot savus ziņojumus?

Mums šeit ir referents par klimatu, Doyle kundze, kura to visu klausīsies.

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Es jūs varu pārliecināt, ka Padomes ģenerālsekretāram – Augstajam pārstāvim Kopējai ārlietu un drošība politikai neapšaubāmi ir tas pats viedoklis, kas Eiropas Padomei. Viņš sagatavoja savus ieteikumus Padomes vārdā. Padome labi uzņēma ziņojumu, un nekonstatēja nekādas atšķirības vai pretrunas ar citiem Padomes lēmumiem, ieskaitot lēmumus integrētās klimata aizsardzības un enerģētikas politikas jomā.

Tāpēc es nepiekrītu viedoklis, ka būtu kādas atšķirības starp Augstā pārstāvja darbībām un Padomes lēmumiem vai nodomiem.

  Carlos Carnero González (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pieķerties Padomes atbildei uz mūsu kolēģa piemēroto jautājumu, norādot, ka it īpaši dalībvalstīm ap Vidusjūru arī jāapspriež klimata pārmaiņu problēma.

Viens no priekšlikumiem Komisijas paziņojumā Horizon 2020 iniciatīvas ieviešanu par Vidusjūras reģiona attīrīšanu no piesārņojuma, gan par upuriem, gan klimata pārmaiņu iemesliem, un nevar būt nekādu šaubu, ka ar šo priekšlikumu var pieņemt zināmu ļoti pragmatisku rīcību. Vai Padome nejūt, ka šī ir reģionāla prioritāte cīņā pret klimata pārmaiņām ES globālās dienas kārtības ietvaros?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Paldies, Carner González kungs par jūsu papildu jautājumu. Mēs varam šai iniciatīvai piekrist. Patiesībā, viens no reģioniem, ko Solana kungs ir īpaši atzīmējis savā ziņojumā, ir Vidusjūra, - reģions, kas var kļūt aizvien problemātiskāks klimata pārmaiņu dēļ, bet arī migrācijas un līdzīgas ietekmes dēļ.

Nav šaubu, ka mēs varam sagaidīt, ka klimata un vides aizsardzība kopumā būs viena no galvenajām tēmām Barselonas procesā, kuru drīz atjaunos ar priekšlikumiem izveidot Vidusjūras Savienību. Es atkārtoju, ka tas būs atjauninājums esošajam Barselonas procesam.

Kā jums zināms, nesen pasniegtais Eiropas Komisijas dokuments, kas attiecas uz šiem jautājumiem, ir atradis, kā tikt galā ar to, ko deputāts pieminēja, lai gan šobrīd dokuments joprojām nepiemin nekādus konkrētus projektus. Tomēr mēs varam cerēt, ka šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu intensīvajā Vidusjūras valstu dialogā.

  Priekšsēdētājs. −

Jim Higgins jautājums Nr. 6(H-0278/08)

Tēma: ES ārējo robežu efektīva aizsardzība.

Vai Padome varētu pateikt, kāds progress šīs prezidentūras laikā panākts attiecībā uz efektīvāku ES ārējo robežu aizsardzību un vai narkotiku tirdzniecības problēma krasta joslā ir apspriesta Padomes līmenī?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Es domāju, ka Higgins kungam ir zināms, ka Padome piešķir lielu nozīmi ārējo robežu efektīvai vadīšanai. Ar personu pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā piemērota ārējo robežu aizsardzība un vadīšana ir ārkārtīgi svarīgs, lai sniegtu dalībvalstīm iekšējo drošību un efektīvi apkarotu terorismu, nelikumību imigrāciju un cilvēku tirdzniecību.

Tāpēc šobrīd Eiropas Padome ir veikusi vairākus svarīgus pasākumus. Cita starpā tā ir pieņēmusi tādus tiesību aktus kā Šengenas robežu kodeksu, Ārējo robežu kodeksu, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām – saīsinājumā - FRONTEX. Tā arī pieņēma pasākumus saistībā ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidi.

Es arī gribētu pievērst jūsu uzmanību trim paziņojumiem, kurus Komisija publicēja šā gada 13. februārī. Šajos paziņojumos ir ierosinājumi un priekšlikumi par iespējamiem robežu vadības pasākumiem ES līmenī, par nākamo FRONTEX attīstību, par iespējamo Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas, sauktas EUROSUR, izveidi, un par ārējo robežu iebraukšanas – izbraukšanas sistēmu.

Debates par Komisijas ierosinājumiem un priekšlikumiem šajos paziņojumos notika 12. martā, Ministru konferencē Slovēnijā. Sagaidāms, ka jūnijā Tieslietu un iekšlietu padome pieņems Padomes secinājumus par ES dalībvalstu ārējo robežu vadību. Šiem secinājumiem vajadzētu uzskaitīt FRONTEX’ nākamās attīstības īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes, nākamos ieteikumus Eiropas Komisijas darbā par augstākā līmeņa drošība tehnoloģiju izmantošanu, labāku ārējo robežu vadību un vadlīnijas par tālāko darbu, izveidojot EUROSUR.

Papildus tam mēs rūpīgi esam sekojuši FRONTEX darbībai, īpaši par kopējo operāciju īstenošanu, Eiropas Krasta patruļas tīklu, tālāko aprīkojama uzlabošanu un izmantošanu, kas tiek reģistrēts centralizēti, tā sauktais CRATE, un iespējamo Ātras reaģēšanas robežu vienību izveide.

Jūrniecības analīzes un operāciju centra – narkotiku (MAOC-N) izveide pagājušā gada septembrī bija nozīmīgs solis uz priekšu robežu aizsardzībā. Šis ir kriminālvajāšanas centrs ar militāru atbalstu, ko izveidojušas septiņas dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija, Īrija, Nīderlande, Itālija un Portugāle. Centrs ir pieejams arī ikvienai citai dalībvalstij.

Centra mērķis ir likvidēt aizliegto vielu nelikumīgu tirdzniecību par jūru vai gaidu pāri Atlantijai uz Eiropu un Rietumāfriku.

Šis mērķis ir jāsasniedz ar intensīvāku informācijas savākšanu, apmaiņu un analīzi, un ar optimālu dalībvalstu jūras un gaisa spēku izmantošanu.

Līdzās Padomes prioritārajiem uzdevumiem arī jābūt robežkontroles stiprināšanai, un klasificētās informācijas savākšanai un apmaiņai par narkotiku tirdzniecības ceļiem.

  Jim Higgins (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Tā kā narkotiku lietošana palielinās un tā kā aizvien vairāk narkotiku kļūst pieejamas, ir skaidrs, ka drošības iestādes nespēj apstādināt narkotiku piegādi īpaši no Dienvidamerikas.

Padomes priekšsēdētāja vietnieka kungs! Jūs atsaucāties uz krasta patruļu; vai jums un Padomei ir zināms, ka Īrijas rietumos Atlantijas krasta ostās un lidostās pienākumus veic tikai gadījuma rakstura inspektors? Tur ir tikai viena laiva. Un ir gandrīz pārāk saprotams, ka Īrija tiek izmantota kā vārti, lai eksportētu narkotikas uz citām dalībvalstīm – uz jūsu paša valsti un uz citām valstīm Eiropas Savienībā. Vai jūs un Padomi uztrauc šī situācija?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Esmu pateicīgs Higgins kungam par viņa papildus jautājumu. Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Padomi tiešām tas uztrauc, un turpinās uztraukt, kamēr narkotiku tirdzniecība turpinās pastāvēt.

Īrijas jautājumā es gribētu uzsvērt, kā jau agrāk pieminēju, ka Īrija ir viena no tām valstīm, kas pagājušā gada septembrī ir izveidojusi Jūrniecības analīzes un operāciju centru - narkotikas (MAOC–N). Tā uzdevums tieši ir aizliegto vielu nelikumīgās tirdzniecības izskaušana, kas notiek pa šo ceļu, tas ir, vai nu pa jūru vai gaisu, pāri Atlantijai uz Eiropu vai Rietumāfriku.

Tāpēc ņemot vērā šī centra neseno izveidi, es ceru, ka tā nākotnē būs aktīvāka, un ka prezidentūra atbalstīs šo attīstību, sniedzot atbalstu ar mehānismiem, kas ir tās rīcībā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Ministr! Šengenas akordu jomas paplašinājums pagājušā gada decembrī ir radījis bažas vairākos ES pilsoņos, ka viņiem vairāk nav drošības līmenis, pie kura viņi pieraduši. Vai var sacīt, ka pēc Šengenas zonas paplašināšanas sadarbība starp paplašinātās zonas dalībvalstu policijas iestādēm ir sasniegusi vēlamos rezultātus?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Paldies, Rack kungs, par papildu jautājumu.

Svarīgi ir apzināties, ka Šengenas zonas paplašināšanās nav notikusi automātiski vai mirkļa dēļ, vai pati par sevi. Tas notika tad, kad bija pabeigta plaša sagatavošanās visās dalībvalstīs, kuras gribēja būt Šengenas zonas sastāvdaļa. Tas notika tad, kad atbildīgās ES personas un institūcijas šo sagatavošanos rūpīgi pārbaudīja.

Un tikai tad, kad tika apstiprināts, ka ir izveidota pienācīga kontrole uz nākamām paplašinātās Šengenas zonas ārējām robežām, šī paplašināšanās varēja notikt.

Es gribētu īpaši uzsvērt, ka, tā kā mēs nopietni ņemam vērā cilvēku bažas, protams, nepieciešams informēt tos, ka bažām nav objektīvu iemeslu.

Es atkārtoju, ka Šengenas zonas paplašināšana nav notikusi tāpat vien. Tā notiks pēc rūpīgas sagatavošanas, un pēc rūpīgām pārbaudēm par to, ka ir ievēroti visi tehniskie un drošības apstākļi, un tā kā tie bija ievēroti, mēs šodien varam sniegt atkārtotu apliecinājumu, ka paplašinātās Šengenas zonas ārējo robežu drošība ir labās rokās.

  Priekšsēdētājs. −

Garie Panayotopoulos-Cassiotou jautājums Nr. 7(H-0281/08)

Tēma: Nabadzības apkarošana.

Kā Padome raugās uz nodrošinājumu attīstību par minimālajiem cilvēka cieņai atbilstošiem dzīves un darba apstākļiem, ieskaitot pilnīgu un produktīvu Eiropas pilsoņu un ES iedzīvotāju nodarbināšanu, lai apkarotu nabadzību, it īpaši bērnu nabadzību?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Paldies par Panayotopoulos-Cassiotou kundzes uzdoto jautājumu.

Nodarbinātība un nabadzības un sociālās izstumtības apkarošana Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm rada lielu izaicinājumu. Tomēr man jāatzīmē, ka gan nodarbinātības politika, gan sociālā politika ir dalībvalstu ziņā, un Eiropas Savienība atbalsta un papildina to aktivitātes.

Tāpēc dalībvalstīm jāizstrādā piemērotākā politiku kombinācija, ņemot vērā to ekonomisko un sociālo situāciju un to nodarbinātības situāciju.

Ļaujiet man pieminēt dažus ES pasākumus, kas pieņemti šajā jomā, kuru nolūks, kā jau es minēju, ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu ziņā esošo politiku, kas to īsteno.

Pirmkārt, ES tiesību akti regulē vairākus jautājumus par nodarbinātību, tajā skaitā strādājošo pārvietošanās brīvību, informācijas un konsultāciju, darba apstākļus un diskriminācijas aizlieguma pasākumus.

Otrkārt, tādi līdzekļi kā nodarbinātības vadlīnijas, integrētas rekomendācijas un kopēji principi par elastību un drošību, un politikas vadlīnijas dalībvalstīm to politiku transponēšanā un īstenošanā.

Treškārt, arī šajā atvērtajā saskaņošanas veidā, dalībvalstis ir parādījušas stingru politisko gribu par informācijas apmaiņu un mācīšanos vienai no otras. Saskaņošanas atvērtā metode ir to veicinājusi, radot kopējas norādes, veicinot pētījumus un savstarpējus apskatus, un izmantojot ciešāku sadarbību ES līmenī.

Saistībā ar darbinieku tiesībām un darba apstākļu uzlabošanu, līdzās visas citam Eiropas tiesību akti regulē darbinieku aprisi, informācijas brīvību un konsultācijas, darba apstākļus, ieskaitot darba laiku, veselību un drošību darbā, un diskriminācijas aizlieguma pasākumus, kas arī ietver dzimumu līdztiesības pasākumus.

Ļaujiet man atzīmēt, ka Līguma 137. pantā teikts, ka šī panta normas nav piemērojamas algām. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai nav tiesību noteikt minimālo algu, ne arī saskaņot minimālās algas starp dalībvalstīm.

Saskaņošanas atvērtajā metodē, kas jau bija pieminēta, dalībvalstis faktiski tiek aicinātas sniegt piemērotus minimālos standartus. Jautājums par standartiem – tiesību veidu un līmeni – ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē.

Tā kā situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, mūsuprāt nav iemesla noteikt kopīgus standartus. Mums jāatceras, ka Eiropas Savienības zonā vairākas dalībvalstis saskaras ar tādiem jautājumiem kā fondu pieejamību, parādsaistības un sociālās drošības sistēmu ilgtpēja. Tāpēc būtu apšaubāmi izveidot vai noteikt kopīgus standartus šajā jomās.

Tas viss norāda, ka dalībvalstīm gan rūpīgi jāplāno un jāapspriež minimālo standartu jautājums, gan tādā veidā jāveicina nabadzības novēršana.

Savā jautājumā Panayotopoulos-Cassiotou kundze īpaši pieminēja bērnu nabadzību. Bērni saskaras ar nabadzību mājsaimniecībās, kur vecāki nav nodarbināti, mājsaimniecībās, kur ir zems nodarbinātības līmenis un ģimenes ienākumi ir nepietiekami, vai gadījumos, kad ienākumu atbalsts nav pietiekams, lai novērstu nabadzību.

Tāpēc, ieviešot līdzsvarotas un integrālas stratēģijas, un aktīvas iesaistes stratēģijas vismaz zināmā mērā notiks patiess ieguldījums, lai veicinātu bērnu un jauniešu labklājību.

Paldies.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos Padomes pārstāvim par atbildi uz manu jautājumu par pieņemamu standartu nodrošināšanu apmierinošiem darba un dzīves apstākļiem. Apmierinošs darbs ir mērķis gan ANO globālajai sabiedrībai, kas darbojas Starptautiskās Darba Organizācijas (ILO) uzraudzībā, gan ES. Jebkurā gadījumā mēs par to esam pieņēmuši rezolūciju.

Kā Padome plāno īstenot šos apmierinošos darba un dzīves apstākļus pilsoņiem, īpaši bērniem?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Liels paldies par papildu jautājumu.

Arī šajā rezolūcijā jāņem vērā, ka šis jautājums ir dalībvalstu ziņā. Padome var runāt tikai vispārīgi. Protams, tas veicina dalībvalstis izpildīt vispārīgās normas, kas ir pieminētajā rezolūcijā, vai Starptautiskās Darba Organizācijas atbalstītajos standartos. Visas ES dalībvalstis arī ir Starptautiskās Darba Organizācijas locekles.

Paldies.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (PT) Mēs piekrītam mērķiem, kas pārsniedz alternatīvo enerģiju, bet ir skaidrs, ka pārtikas problēma un bads, kas izskatās pieaugošs, liek cilvēkiem domāt, vai biodegviela ir pareizais solis. Mans jautājums ir, vienlaikus piekrītot, ka mums nepieciešams virzīties uz priekšu ar alternatīvām enerģijām, vai jūs variet atklāti pateikt un pārliecināt mūsu pilsoņus, ka šis ceļš nepalielina pārtikas cenu un badu pasaulē.

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētājs vietnieks. − (SL) Paldies par jūsu papildu jautājumu.

Protams, ka jautājums par augstākām pārtikas cenām ir liela problēma, un tāpēc arī šis augsta līmeņa forums ir organizējis debates par šo tēmu. Eiropas Padome ir gatava darīt visu, lai efektīvi risinātu problēmu par augstākām pārtikas cenām. Tomēr, lai to darītu, mums vispirms jāatrod iemesli, kāpēc pārtikas cenas paaugstinās – un visdrīzāk ir vairāki iemesli.

Ir daudz un dažādi iemesli, kas rada augstākas pārtikas cenas, un tāpēc Padome tos risina dažādās iestādēs. Nesen tas tika apspriests Lauksaimniecības un zvejniecības padomē, kas pieņēma noteiktas vadlīnijas, kurām vajadzētu veicināt pārtikas cenu pieauguma palēnināšanos.

Pirms kāda laika šai pašā zālē biodegviela tika pieminēta kā viena no tiem faktoriem, kas uzskatāma par augstāku pārtikas cenu veicinātāju. Pasaulei ir zināms par iespējamo biodegvielas ietekmi, un tāpēc intensīvi attīstās tā sauktie ilgtspējīgie kritēriji degvielas ražošanai. Šo ilgtspējīgo kritēriju vidū noteikti ir arī sociālās ietekmes kritēriji, kurus mums jācenšas ņemt vērā.

Darbs nav pabeigts, bet tas intensīvi turpinās. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka biodegvielas kā cenu paaugstināšanās iemesla faktors visdrīzāk ir visnenozīmīgāko faktoru vidū, un ka ir vairāki citi daudz svarīgāki, un kurus tai pat laikā arī intensīvi apspriež Padome.

Paldies.

  Priekšsēdētājs. −

Robert Evans jautājums Nr. 8(H-0283/08)

Tēma: Cilvēktiesības Kubā.

2008. gada februārī Kubas valdība Ņujorkā ANO parakstīja divas juridiskas konvencijas no Starptautiskās Cilvēktiesību deklarācijas. Šīs juridiski saistošās konvencijas liek Kubai atļaut cilvēkiem „vārda un biedrošanās brīvību, un tiesības ceļot”.

Ņemot vērā šo pozitīvo Kubas rīcību, un neseno konstruktīvo komisāra Louis Michel vizīti Kubā martā, kādas darbības Padome veic, lai normalizētu attiecības ar Kubas valdību? Kādu ietekmi Padome izrādīs pret Kubu, lai iedzīvinātu šos starptautiskos solījumus?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Par Evans uzdoto jautājumu es gribētu atbildēt sekojošo:

Eiropas Savienība ir atzinīgi novērtējusi to, ka Kuba ir parakstījusi ANO Starptautisko konvenciju par pilsoņu un politiskajām tiesībām (ICPPR), un Starptautisko konvenciju par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR).

Savā šī gada 4. marta paziņojumā prezidentūra pozitīvi novērtēja to, ka Kuba ir parakstījusi divus paktus. Tā kā Kuba ir parakstījusi šos juridiski saistošos starptautiskos instrumentus, tā, protams, pieņēma no tiem izrietošos pienākumus.

Prezidentūra ir `mudinājusi Kubu turpināt šādas pozitīvas darbības, un tālāk palielināt tas sadarbību ar starptautiskajām struktūrām cilvēktiesību aizsardzības jomā. Eiropas Savienība rūpīgi sekos šo juridiski saistoši dokumentu ieviešanai par Kubas pieņemtajām cilvēktiesībām.

Savos secinājumos par Kubu 2007. gada jūnijā Eiropas Padome aicināja Kubas valdību veikt politiskas un ekonomiskas reformas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu Kubas iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Eiropas Savienība atzīt kubiešu tiesības pašiem lemt par savu nākotni. Eiropas Savienība ir gatava sniegt nākamo konstruktīvo atbalstu tālākai attīstībai visās jomās Kubas sabiedrībai, ieskaitot pasākumus attīstības sadarbībā.

Tomēr Eiropas Savienība turpina atgādināt Kubas iestādēm par to īpašo pienākumu veicināt un ievērot cilvēktiesības un to pilsoņu brīvības.

Eiropas Padomē notiek tālākas debates par iespējām atkal atjaunot vispārīgu un atvērtu dialogu ar Kubu saskaņā ar pagājušā gada jūnijā panāktajiem secinājumiem. Tomēr, vai tas piepildīsies, ir atkarīgs arī no Kubas un tā, vai tā ir gatava pieņemt priekšlikumu par politisko dialogu.

Prezidentūra aicina Kubu spert tālāku nozīmīgu soli un ratificēt gan ANO paktus bez jebkādiem iebildumiem, kas varētu mazināt to būtību un efektivitāti.

Paldies.

  Richard Howitt (PSE). - Es pateicos priekšsēdētāja vietniekam par nākamo aicinājumu, kas šovakar izteikts. Ņemot vērā izmaiņas Kubas valdībā, es gribētu zināt, vai viņš un Padome ir novērojusi kādas izmaiņas un kubiešu entuziasma palielināšanos viņa pieminētajā atvērtajā politiskajā dialogā? Es arī gribētu zināt, vai viņš varētu atspoguļot pašreizējās debates, kas notiek Savienotajās Valstīs, un debates, kas neapšaubāmi notiek starp Padomi un Savienotajām Valstīm par mūsu transatlantiskajām attiecībām. Vai viņš tur novēro kādas politikas pārmaiņas, kas varētu veicināt tālākus cilvēktiesību uzlabojumus Kubā?

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Liels paldies Howitt kungam par papildu jautājumu.

Es nevarētu teikt, ka mēs būtu novērojuši kādas būtiskas izmaiņas, lai gan mums zināms par izmaiņu iespēju, un jaunas nodaļas iespējamību Eiropas Savienības un Kubas attiecībās. Tas tiks arī apspriests vienā no nākamajām Vispārējo attiecību un ārējo attiecību padomes sēdēm.

Mēs ceram, ka šis potenciāls tiks izmantots, un ka tā kļūs īstenība. Lai gan, es atkārtoju, tas arī un galvenokārt ir atkarīgs no Kubas.

Paldies.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Četru kubiešu pārliecības cietumnieku atbrīvošana ir ļoti pozitīvs solis, tāpat kā tas, ka Kubas valdība 2008. gada 28. februārī parakstīja divas juridiski saistošas ANO Starptautisko cilvēktiesību deklarācijas konvencijas. Tomēr vismaz 58 cilvēki joprojām ir ieslodzīti Kubas cietumos pilnīgi par to, ka viņi uzstāj uz savām pamattiesībām. Šo divu ANO cilvēktiesību konvenciju ziņā, ko Padome dara 75 uzskatu cietumnieku no „Marta grupas” labā? Es paļaujos, ka Padome aicinās augsta līmeņa Kubas amatpersonas pārskatīt visas lietas par Kubas disidentiem neatkarīgās un neieinteresētās tiesāsim, un centīsies panākt viņu atbrīvošanu.

  David Martin (PSE). - Es biju diezgan vīlies par jūsu atbildi, jo es domāju, ka kubieši izrāda patiesu vēlmi uz virzību un ka valdības izmaiņas ir akcenta maiņa Kubas pieejas ziņā ārpasaulei. Būtu ļoti žēl, ja ES neizmantot šo iespēju un palaistu garām izdevību uz nopietnu dialogu ar Kubu. Tāpēc vairāk neizdarīsim spiedienu uz Kubu par piekāpšanos, sāksim ES, kas sadarbojas ar kubiešiem.

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Vispirms par Pleštinská kundzes uzdoto jautājumu

Politieslodzīto skaits ir samazināts, un Eiropas Savienība to atzinīgi vērtē. Tomēr Eiropas Savienība turpinās prasīt Kubas iestādēm atbrīvot visus politieslodzītos. Pirmkārt tāpēc, ka Kuba ir ANO Cilvēktiesības Padomes locekle, un, protams, tas nozīmē, ka tai ir noteikti pienākumi. Nav šaubu, ka cilvēktiesību jautājums būs viens no pamatjautājumiem mūsu dialogā ar Kubu.

Un te es gribētu pievērsties Martin kunga komentāram. Es varu viņu pārliecināt, ka prezidentūra vai Padome nezaudēs nevienu iespēju, lai atkal iesaistītos dialogā, ja tāda iespēja radīsies. Protams, šī dialoga tēma noteikti ietvers cilvēktiesību situāciju, un mēs ceram, ka Kuba pieņems šādu priekšlikumu par dialoga izveidi.

Paldies.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mani traucē tas, kā Padome vienkārši var atkāpties, nepamirkšķinot ne acu. Es ilgi esmu bijis šī Parlamenta loceklis. Jautājumu laiks Padomei mēdza sākties plkst. 21.00 un Padome bija kopā ar mums līdz pusdesmitiem. Tad Padome lūdzam lai jautājumu laiku pārceltu uz plkst. 18.00 vai 19.00 un mēs pieņēmām tās vēlmes. Tā bija mūsu pirmā kļūda. Kopš tā laika jautājumu laiks vienmēr sākās vēlu, un Padomes pārstāvjiem bija jādodas projām, kad nosita septiņi, precīzi kā pulksteņiem. Tā nav Slovēnijas prezidentūras vaina; tā ir vispārīga problēma, kas mums jāapspriež ar Padomi. Pusgadu Padomes pārstāvji noteikti var palikt līdz ceturtdienai šajā burvīgajā Strasbūras pilsētā un būt mums pieejami arī trešdienas vakaros.

  Priekšsēdētājs. − Jūsu piezīme ir ņemta vērā. Patiesībā šodien mēs sākām laikus plkst. 18.00. Tāpēc sēde nesākās ar nokavēšanos. Katrā gadījumā Padome lūdza vārdu un var runāt.

  Janez Lenarčič, Priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Paldies, priekšsēdētāja kungs, par man doto vārdu.

Es tikai gribētu teikt Posselt kungam, ka Padome ievēro un ir apstiprinājusi Eiropas Parlamenta pieņemtos lēmumus, protams, apspriežoties ar Padomi. Tomēr tika nolemts, ka jautājumu laikam jābūt vienu stundu, kas šodien sākās laikus. Tika arī nolemts, ka jautājumu laikam jābūt trešdienās no plkst. 18.00 līdz 19.00. Padome piekrita to ievērot un tā to dara, un turpinās darīt turpmāk.

Paldies.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man informēt Padomi, ka jautājumu laiks parasti ilgst pusotru stundu; kad mēs sūdzamies Birojam, mums vienmēr saka, ka jautājumu laiks, kas notiek tikai vienu stundu, ir izņēmums. Tagad izņēmumu kārtība tiek piemērota katru reizi.

  Priekšsēdētājs. − Posselt kungs! Šis jautājums jālemj Priekšsēdētāju konferencei. Tas nav jautājums par to, vai es piekrītu, vai nē. Es gribētu, lai mēs izmantotu vairāk laika, bet mums jāievēro Priekšsēdētāju konferences lēmums. Katrā gadījumā jūsu kritika ir ņemta vērā un tā tiks nodota Priekšsēdētāju konferencei.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Ar to jautājumu laiks beidzas.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.05 un atsākta plkst. 21.00.)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: M. M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks