Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 21. maijs - Strasbūra

16. Rūpniecības politikas starppārbaude (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Jordan Cizelj kundzes ziņojums (A6-0167/2008) Rūpniecības, pētījumu un enerģijas komitejas vārdā par rūpniecības politikas starppārbaudi – Ieguldījums ES izaugsmē mazie un vidējie uzņēmumi un darba stratēģijā (2007/2257(INI)).

  Romana Jordan Cizelj, referente. − (SL) Jaunumi par Lisabonas stratēģijas formulēšanu ir guvuši ievērojamu atsaucību Eiropas pilsoņu vidū.

Drīz mēs aptvērām, ka arī noteiktie mērķi ir pretenciozi, ņemot vērā laiku, bet ideja bija izteikta publiski un pasniegta Eiropai un pasaulei. Mēs to 2005. gadā zināmā mērā uzlabojām, kad tika sagatavota jaunā Lisabonas stratēģija, joprojām pretencioza, tomēr daudz piezemētāka. Tad arī Komisija sagatavoja integrētu pieeju rūpniecības politikas jomai.

Šajā brīdī mēs novērtējam paveikto un to, kā virzīties uz priekšu. Lai gan rūpniecības politika joprojām saglabājas dalībvalstu ziņā, tomēr arī Eiropas pasākumiem, attīstības un ekonomijas izaugsmē mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam ir ievērojama ietekme. Rūpniecība veicina zināšanu sabiedrības radīšanu, tā veicina pētniecību, attīstību un inovācijas, un tai pat laikā tā ir arī šo darbību patērētājs.

Lemjot par iniciatīvām Eiropas līmenī, mums jāaplūko tikai kopīgo darbību prioritārās jomas. Un tā, kas ir patiešām svarīgs? Kādas tēmas Eiropas Parlaments uzskata par prioritārajām jomām?

Es gribētu pieminēt, ka mēs atzinīgi vērtējam Komisijas ziņojumu par darbu, kas paveikt, un mēs pasvītrojam savu nākamo darbību prioritārās jomas.

Pirmkārt, neapšaubāmi, ir klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība. Solījumi par ievērojamu siltumnīcas efektu radošu gāzu emisijas samazināšanu neattiecas tikai uz enerģiju un satiksmi. Tie arī ļoti ietekmē rūpniecību, bez kuras nav iespējama sabiedrība ar zemu oglekļa līmeni. Ilgtspējīgai rūpniecības attīstībai tāpēc vajadzīga saskaņošana, konsekvence un atbilstība.

Mums sev jāpavaicā, kāds atbalsts rūpniecībai nepieciešams, lai attīstītu tīrāku tehnoloģiju. Kā mēs veicināsim efektīvāku tehnoloģiju izmantošanu? Kuri ir pareizie mehānismi, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei, vai lai patērētājiem būtu izvēle? Kā mēs rīkojamies aiz Savienības robežām?

Mūsu redzējums ir samazināt globālo sasilšanu; tāpēc vienkārša augstākas emisijas tehnoloģiju novirzīšana uz trešām valstīm nav pieņemama. Klimata pārmaiņas ir iespēja, nevis drauds Eiropas ekonomikai.

Vēl vienai prioritārai tēmai jābūt dabisko izejvielu nodrošināšanai, un rūpēm par to, lai dabas resursi tiktu rūpīgi izmantoti. Dalībvalstis, kas nav saskaņojušas, var radīt konkurenci un ilgtermiņa vājināt valstu ekonomikas. Tāpēc es ceru uz saskaņotu Eiropas rīcību ar spēcīgu starptautisko elementu.

Mums priekšā joprojām ir daudz darba, lai radītu vadītspējīgāku vidi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropa patiesi tiem būs atvērta vienīgi, ja tie nesaskarsies ar jaunām, atšķirīgām un sarežģītām procedūrām un šķēršļiem katrā dalībvalstī.

Tāpēc es ceru uz lielāku vienotību, harmonizāciju un administratīvo slogu samazinājumu, gan Eiropas, gan valsts līmenī. Es ceru uz pasākumiem, kas sniedz pat lielāku stimulu personīgajai iniciatīvai. Tai pat laikā es ceru uz izmaiņām Eiropas vērtību sistēmā, lai veicinātu Eiropas sabiedrību pieņemt lielāku risku.

Eiropas sabiedrība novērtē jaunu zināšanu, pētījumu un inovāciju pievienošanu un radīšanu. Likumdošanai tam jāseko. Mums jāformulē piemērotas procedūras intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Tām jābūt Eiropas procedūrām, un saprātīgi ātrām. Nepieciešamiem finanšu līdzekļiem nevajadzētu būt rīcības šķēršļiem – es runāju par tā saukti Kopienas patentu.

Dāmas un kungi! Komisār! Es uzskaitīju tikai dažas prioritātes, kas arī pasniegtas mūsu ziņojumā. Tagad es ceru uz jūsu nākamajām debatēm, kuras es zinu būs produktīvas, un es jūs aicinu sniegt savu ieguldījumu, kas tāpat kā jūsu grozījumi pievienos ievērojamu vērtību šim ziņojumam.

Paldies.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pirms trim gadiem mēs modernizējām ES rūpniecības politiku un noteicām to par stūrakmeni visai mūsu ekonomikas stratēģijai.

Šodien mēs varam teikt, ka tas bija pareizais lēmums. Eiropas rūpniecība ir labākā stāvoklī nekā vairums konkurentu, kad tai jāaizstāv sava tirgus daļa. Teicamais Eiropas rūpniecības eksporta izpildījums veicina makroekonomikas stabilitāti arī krīzes laikos.

Balstoties uz starppārbaudes pārskatu mēs jums esam iesnieguši laika un darbu plānu nākamajiem gadiem. Es lūdzu jūs atbalstīt šo plānu. Es gribētu pateikties Jordan Cizelj kundzei par šī ziņojuma sagatavošanu, un jūs sapratīsies, kāpēc esmu tiešām priecīgs un vēlos izteikt savu sajūsmu, ka šis ziņojums ir tik izdevies un sniedz mums tik spēcīgu pamatu. Tāpat kā es arī referents saskata, ka rūpniecības politikas galvenās funkcijas ir radīt pareizus apstākļus uzņēmējdarbībai, padarot Eiropas Savienību par ilgtspējīgi pievilcīgu vietu rūpniecībai, un stiprinot mūsu rūpniecības bāzi tā, lai mums arī būtu pietiekami labi un droši rūpniecības darbi nākotnē. Rūpniecības politika 21. gadsimtā vairāk nekādi nelīdzinās tam, ko mēdza saukt par rūpniecības politiku. Ļaujiet man skaidri atkārtot, ka mūsu rūpniecības politika balstās uz premisu, ka mūsu uzņēmumiem jāsaskaras ar konkurenci un ka mēs to nevaram aizsargāt no konkurences, un mums patiešām nav nekādas vēlmes to darīt.

Mūsu uzdevums nav aizsargāt nozares. Mūsu uzdevums ir tām nodrošināt apstākļus, kuros tās var pilnīgi attīstīt savu potenciālu. Esmu priecīgs, ka parlamentārais ziņojums ne tikai atbalsta mūsu rūpniecības politikas mērķus, bet arī metodi, ar kuru mēs to sasniedzam. Šī metode balstās uz starpsektoru un viena sektora iniciatīvu apvienojumu.

Noteikti ir nepieciešams rīkoties vairākās jomās, kurām ir liela ietekme uz visu Eiropas rūpniecību. Es minēšu tikai trīs piemērus, proti, sarkanās lentītes pārgriešana Eiropas uzņēmējiem, viņu inovatīvās kapacitātes stiprināšana un uzņēmumu kultūras veicināšana. No otras puses, ir jautājumi, kas skar tikai noteiktas nozares.

Ļaujiet jums atgādināt, ka mēs esam ieviesuši sistēmu, kas garantē ķīmisko vielu drošu ražošanu un tirdzniecību Savienībā. Mēs tikko esam panākuši daudzpusīgu pasākumu paketi, kas domāta, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību, un tikai šonedēļ ir pieņemta pretencioza programma, lai vienkāršotu tiesību normas, kas regulē automašīnu rūpniecību.

Es varētu šo sarakstu papildināt ar daudziem piemēriem. Šīs visas lietas ir paveiktas ciešā partnerībā ne tikai ar rūpniecību, bet arī ar iesaistīto personu grupām. Es piešķiru lielu nozīmi tam, ka mēs to visu esam paveikuši kopā ar Parlamentu, arodbiedrībām un vides un patērētāju organizācijām atvērtā, pārskatāmā un pierādāmā procesā.

Es noraidu domu par rūpniecības politikas izstrādāšanu aiz slēgtām durvīm vai aizmugures telpās. Eiropas rūpniecība ir spēcīgs inovāciju virzītājspēks Eiropā un pilnīgi izšķirošs faktors, nodrošinot mūsu pozīciju pasaules tirdzniecībā, un tāpēc tās sasniegumi ir pelnījuši atzinību un uzslavu; tie ir pelnījuši pasākumus, lai veicinātu Eiropas rūpniecības spējas saglabāt savu izpildījumu ciktāl vien nākotnē iespējams, un tie ir pelnījuši centienus no mūsu puses, lai saskartos ar izaicinājumiem, kas uzreiz sagaidāmi. Šie izaicinājumi, protams, izriet no kopīgā ekonomikas globalizācijas brīža – mums nevajadzētu būt par to ilūzijām. Tas, ko mēs līdz šim esam redzējuši, ir tikai sākums.

Tas pats noteikti attiecas uz tehnoloģiskām izmaiņām un tempam, kādā tas notiek, ar visiem norādījumiem par produktivitāti, struktūrām un darbiem, un, protams, ar pieaugoši centrālo jautājumu par to, kā mūsu klimatiskie un vides mērķi ietekmē mūsu rūpniecības politiku. Te nepieciešami grozījumi, un tie mūs nodarbinās tuvā nākotnē.

Tādēļ Komisijas nākamā lielā iniciatīva, kas jāuzsāk līdz šī mēneša beigām, ir iniciatīva par ilgtspējīgu rūpniecības attīstību un ilgtspējību rūpniecības ražošanu. Politiskais mērķis ir panākt integrētu pieejamu, kurā būtu apvienotas vides, nodarbinātības un rūpniecības politika. Mēs vēlamies spēcīgu ekonomiku, drošus darbus, mazāku enerģijas atkarību un tīru vidi. Ceļš uz šiem mērķiem ir ar precēm un procesiem, kas ir inovatīvi un domāti, lai ievērotu nākamās vajadzības, mazāku vides piesārņojumu Eiropā un lielāku atbalstu citiem reģioniem to būtiskajos centienos, tiekot galā ar klimata pārmaiņām ar modernu, Eiropā izgatavotu tehnoloģiju palīdzību. Tas ir ceļš, pa kuru mēs vēlamies iet mūsu rūpniecības politikā.

Papildus tam mēs arī esam izstrādājuši jaunas iniciatīvas par rūpniecības apkopojumiem un pilota tirgiem. Es jūs iepazīstināšu ar rīcības plānu par standartizāciju un pārbaudīšu, kā rūpniecība var iegūt augstāku kvalitāti un konkurētspējīgākus pakalpojumus. Ir pieņemti arī divas jaunas nozaru iniciatīvas. Pirmā aplūko problēmas, kas ir specifiskas pārtikas rūpniecībai, un kas tagad ir ieguvusi lielu nozīmi, protams, ņemot vērā pieaugošās pārtikas cenas, bet otra saistīta ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaras otra Eiropas svarīgākā rūpniecība, proti, elektroinženierija.

Kopumā es uzskatu, ka mēs varam teikt, ka mūsu rūpniecības politika tagad ir uz laba ceļa, lai radītu pareizos apstākļus Eiropas uzņēmējdarbības uzplaukumam. Atkal vēlot teikt, ka mūsu mērķis nav iejaukties vai izdabāt konkrētiem uzņēmējiem, tāpat mēs necenšamies atbrīvot dalībvalstis no to atbildības; mēs vēlamies partnerību, optimālu koordināciju un kopīgus sasniegumus kopīgu mērķu labā.

Mēs esam procesā, lai tuvāk saskaņotu Eiropas Savienības rūpniecības procesu ar dalībvalstīm, un esmu priecīgs, ka arī Parlaments ir devis stingru atbalstu šim centienam.

  Jerzy Buzek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt Jordan Cizelj kundzi par teicamo un ļoti plašo ziņojumu. Tajā ir viss, kam jābūt. Es arī gribētu pateikties Verheugen kungam, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, par tikko izteikto paziņojumu, kuru es pilnīgi atbalstu. Es sākšu ar atgādinājumu Parlamentam, ka reiz jau tika sacīts, ka labākā rūpniecības politika ir nekāda rūpniecības politika. Par laimi mēs esam pavirzījušies un priekšu un viss ir citādi. Jāatceras, ka Lisabonas stratēģija galvenokārt attiecas uz rūpniecības darbību. Tā skar ražošanu, produktus un konkurētspējīgus produktus, un attiecas uz visiem uzņēmumiem no maziem un vidējiem uzņēmumiem līdz plašiem koncerniem. Es uzskatu, ka ir pieci nozīmīgi punkti, kas piemērojami mūsu rūpniecībai, no mazākās līdz lielākajam uzņēmumam. Šie punkti jau ir pieminēti, bet es tos gribētu uzsvērt.

Pirmais ir inovācija. Tam acīmredzami vajadzīgi pētījumi un attīstība, bet tas ir atsevišķs jautājums, kas risināts Eiropas Savienības septītajā pamatprogrammā un arī valsts programmās. Tomēr ir arī dažas ļoti svarīgas prasības, proti, makroekonomikas apstākļu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka inovācijas var triumfēt tirgū, nodrošināšana, līdzās jaunām tehnoloģijām pretēji, piemēram, valsts atbalstam.

Otrais jautājums ir radīt piemērotus apstākļus banku operācijām un banku veicināšana piešķirt liela riska aizdevumus, jo inovācijas ir saistītas ar risku.

Treškārt, mums jāapkaro monopoli mūsu tirgū. To mēs šobrīd apsveram un debatējam saistībā ar brīvu enerģijas tirgu. Mums visiem zināms, ka tas ir sarežģīts jautājums. Tomēr mums vienlaicīgi jāaizsargā savs tirgus pret ārpus Eiropas Savienības esošā dempinga.

Ceturtkārt, jāvienkāršo tiesību akti un jāievieš labāki noteikumi. Mums jāatbalsta katra darbība, ko šajā jomā pieņem Eiropas Komisija un komisārs Verheugen.

Piektkārt, mums jānosaka pamati patiesai sadarbībai enerģijas un izejvielu jomā. Tas ir sine qua non rūpniecības attīstībai. Turklāt jāievieš tālejoša standartizācija un politikas koordinācija Savienības līmenī, kas saistīta ar dalībvalstu politiku.

Katrai dalībvalstij ir cits koordinācijas veids savai reģionālajai politikai valsts līmenī. Līdzīgi arī katras dalībvalsts politiku nepieciešams koordinēt no augšas. Mans pēdējais komentārs ir, ka mums jāievēro vides aizsardzības un klimata aizsardzības noteikumi. Mūsu nolūks ir turpināt būt līderiem šajā jomā, bet mūsu rūpniecības interesēs mums jārīkojas uzmanīgi.

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Es gribētu apsveikt Cizelj kundzi un pateikties viņai par šī ziņojuma sagatavošanā izrādīto atvērtību. Es iesniedzu četrus grozījumus, kuri atrodami ziņojuma 18. un 27. punktā.

Es sākšu ar aicinājumu pievērst uzmanību nepieciešamībai korelēt rūpniecības attīstību ar sociālās aizsardzības sistēmu uzlabojumu. Visiem darbiniekiem rūpniecībā jābūt ar pienācīgiem darba apstākļiem. Cizelj kundzes ziņojuma 18. punktā Eiropas Parlaments uzskata, ka rūpniecības attīstība ir cieši saistīta ar efektīvas transporta infrastruktūras pieejamību Eiropas līmenī. Attīstīta transporta infrastrūra atļauj rūpniecības nozaru attīstību arī ārpus pilsētu kopienām. Dalībvalstis var arī izmantot reģionālās attīstības fondus industriālo un tehnoloģisko parku radīšanai lauku reģionos, kas atrodas tuvu lielajiem pilsētas aglomerātiem.

Citā manis iesniegtajā grozījumā es lūdzu Komisiju un dalībvalstis atbalstīt paātrināt projektu īstenošanu, kurus Eiropas Padome pasludināja par Eiropas interesēm atbilstošiem enerģijas drošībai un Eiropas Savienības energoresursu diversifikācijai. Ziņojuma 27. punktā Eiropas Parlaments pievērš uzmanību nepieciešamībai tālāk ieguldīt izglītībā, profesionālajā apmācībā un pētījumos. Rūpniecības attīstība un Eiropas produktu konkurētspēja ir atkarība no cilvēkresursu kvalitātes un to apmācības līmeņa, kā arī no jaunajos produktos esošajām inovācijām.

Diemžēl Eiropas Savienības līmenī, neraugoties uz Kopienas izpētes programmām un tām piešķirtajiem līdzekļiem, pārāk maz ir ieguldīts lietišķajos pētījumos un tas it īpaši ir tā mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā. Tie saskaras ar grūtībām, sniedzot līdzfinansējumu, kas nepieciešams viņu līdzdalībai vispārējās pētījumu programmās. Šajā ziņā es uzskatu, ka banku sistēma varētu sagatavot finanšu instrumentus, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību vispārējās pētījumu programmās.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Ļaujiet man sākt ar pateicību Romana Jordan Cizelj, kuras ziņojums patiesi skāra visus mūsdienu rūpniecības politikas aspektus un uzsvēra īpašo nozīmi, kāda ir pareizo pamatnosacījumu radīšanai. Esmu viņai ļoti pateicīgs. Mēs daudz sadarbojāmies, šī ziņojuma sagatavošanā.

Savā paskaidrojuma runā jūs, Jordan Cizelj kundze, vispārīgi teicāt, ka rūpniecība ES ir veselīga un dinamiska. Jā, mēs pat piedzīvojam tā sauktās „vecās ekonomikas” renesansi. Es pats esmu no augsti industriālas valsts. Neviens pat nedomāja, piemēram, ka tērauda rūpniecība pēkšņi atkal uzplauks. Mēs esam rezonējošs pasaules spēks. Mūsu rūpniecības stāvoklis ir robusts, un mūsu flagmanis, eiro, ir tiešām mūs vadījis cauri jūras šaurumiem. Tomēr, neraugoties uz labo rūpniecības bāzi un investīciju aktivitātes atsākšanos Eiropā, mēs atzīmējam, ka tuvojas plūdmaiņas. Tehnoloģisko pārmaiņu ātrums ir elpu aizraujošs. Jautājums ir par to, kā mēs ar to tiksim galā. Vai šis ir īstais laiks, lai veiktu mūsu rūpniecības politikas starppārbaudi?

Bet izejvielām un lēta darbaspēka – un to abu mums nav – mēs nonāksim zem konkurences spiediena, kuru mēs nevarēsim izturēt, ja vien nebūsim radoši. Tāpēc es, pirmkārt, apsveicu Komisiju par 2009. gada noteikšanu kā Kreativitātes un inovāciju gadu. Un ko tas šobrīd nozīmē? Inovācijām, kā mums zināms, jābūt daudz efektīvākām, pārvēršos zināšanas labklājībā. Mēs esam izveidojuši EIT, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, vai, precīzāk, tas drīz tiks izveidots – un tas ir labs pamats. Tagad radoši cilvēki pasaulē ne tikai pamet Eiropu, bet arī Savienotās Valstis. Jums vajadzētu izlasīt Richard Florida grāmatu, kurā viņš atspoguļo šo situāciju. Kas notiek ar radošo klasi šajā pasaulē? Radoši cilvēki apmetīsies vietās, kas atbildīs trim kritērijiem, kurus Florida sauc par trim T – tehnoloģija, talants un tolerance. Jautājums ir, vai šo trīs T ir pietiekami daudz te Eiropā. Es uzskatu, ka mēs esam ielikuši labus pamatus ar Septīto pamatprogrammu un EIT, bet tas nav pietiekami. Mums jādara daudz vairāk. Trim T nepieciešams vairāk naudas. Apkopojumi ir laba iniciatīva. Tomēr ir būtiski izvēlēties pareizās specializācijas; apkopojumu iniciatīvai jābūt saskaņotai, kādai jābūt arī visai ES rūpniecības politikai, un tai jābūt piemērotai un līdzsvarotai.

Automašīnu rūpniecības gadījumā mēs redzam zināmu nekonsekvenci; mēs redzam, ka zināmos aspektos mēs pārāk cieši pievelkam skrūves. Tas varētu būs saistīts ar mūsu klimata pārmaiņu politiku, kas aizvien vairāk kļūst par fanātisku morālu kampaņu, pievēršot Eiropu dzīvesveida regulēšanai, kas dažkārt pārsniedz robežas. Kā vēl var tā notikt, ka CO2 emisijas no izpūtējiem var tikt sodītas 24 reizes bargāk nekā emisijas no skursteņiem? Mums jānodrošina, komisār Verheugen, ka ES politika ir saskaņota. Mēs nevaram būt vadošais tirgus ar 80% pasaules tirgus daļu ar labākajām mašīnām un tomēr paši sev izraut paklāju zem kājām šajā pašā tirgus daļā. Mums jārīkojas konsekventi.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ziņotāja darba vērtība ir pelnījusi, lai to atzītu. Veiktais pārskats parāda iedvesmojošu ainu par vairāku Savienības rūpniecības jomu stāvokli. Tomēr mums jāatzīst izaicinājumi, ar kuriem saskaras Kopiena. Šie izaicinājumi galvenokārt ir saistīti ar tehnoloģiskajām izmaiņām, īpaši par jauniem izejmateriāliem, nepieciešamību taupīt enerģiju un ūdeni, vides aizsardzību un arī demogrāfiskajiem apstākļiem, kas ietekmē darba tirgu. Mums nepieciešams uzlabot savu pieeju, ieviešot inovatīvus risinājumus visās šajās jomās, ieskaitot tehnisko un organizatorisko, tiesisko un finansiālo. Pašreizējās tiesiskās, administratīvās un birokrātiskās barjeras ir neizdevīgas mūsu rūpniecības produktu konkurētspējai. Ir jāuzdod jautājums par pāreju no idejas uz ražošanu šajā kontekstā, tāpat kā tēma par patentiem un Eiropas atklājumiem. Jāpieliek visas pūles, lai izgudrotu risinājumus, kas būtu pieņemami maziem un vidējiem, kā arī lielajiem uzņēmumiem. Eiropas produkti var un tiem vajag gūt sekmes to pievilcīgā dizaina, apdares, teicamās kvalitātes, radošuma un izcilo pakalpojumu dēļ.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šī ziņojuma un šodienas diskusijas vienīgais mērķis vienkārši ir apslēpt Eiropas Savienības kliedzošo īstenību: rūpniecībā ir krīze un nodarītie zaudējumi ir būtiski. Sniegti dati noteikti neticami: 80%, 73%. Tie tikpat labi varētu būt aizstāti ar miljardiem eiro, lai tos parādītu visiem. Tomēr tie nevienu nemāna. Tie nedara neko citu kā vien slēpj patieso lietu stāvokli.

Viena no rūpniecības lielākajām bažām kopumā ir tā, ka vienīgais, kas tiek ņemts vērā, ir peļņas robeža. Apdraudēto rūpniecības vadītāju sugu tagad ir aizstājušas drūmi runājoši automāti. Neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti un to sekām uz vīriešiem un sievietēm Eiropā, peļņai jābūt cik augstai vien iespējams un tai jābūt tūlītējai.

Man labi zināms, ka daži cilvēki man teiks, ka nekad agrāk rūpniecībā nav tik daudz ieguldīts, ražots, apmainīts un nopelnīts. Tā ir taisnība, bet kāda nozīme ir milzīgai finansiālai atlīdzībai, ko gūst skaitāmi cilvēki, kad vairums cieš un redz savus mazos sapņus par laimi izkūpam dūmos?

Mēs nevaram neredzēt, ka nodarbinātības tēma nav šī ziņojuma pazīme, tāpat kā nav koncepcija par zemes plānošanu, iedzīvotāju vajadzībām, nodokļiem un sociālajiem jautājumiem. Faktiski runa ir par to, ka komerciālā veiksme lielākajām rūpniecības grupām Eiropā tagad veic kā nekad mazākus ieguldījumus ES attīstībā. Lielas Eiropas grupas pārvieto un nodod pakalpojumu sniegšanu uz valstīm, kas piemēro dempingu algu, labklājības, veselības, nodokļu un vides ziņā, un tai pat laikā ES atsakās pieņemt jebkādu rūpniecības politiku.

Šī politika arī apspiež mazos un vidējos uzņēmumus un veicina tos darīt tos darīt tos pašus. Acīmredzami, tas nav ...…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Priekšsēdētājs. − Henin kungs! Laiku nenoteicām mēs, bet jūsu grupa. Diemžēl jums bija viena minūte un trīsdesmit sekundes. Tāpēc, ja jūs iebilstiet, vienkārši nosūtiet šo iebildumu savai grupai.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Eiropa pareizi rīkojas, daudz ieguldot, uzturot un stiprinot konkurētspēju, un mums zināms, kā noturēt savu tirgus daļu būtiskās nozarēs, bet, kā nule kā teica komisārs, mēs atrodamies tikai uz pirmā globalizācijas viļņa. Mums tiešām jāturpina būt uzdevuma augstumos.

Tad ir jautājums par šo jauno pētījumu, attīstības un inovatīvo produktu izgatavošanu un pārdošanu apvienojumu tā, lai tas tiešām būtu rentabli. Šis Jordan Cizelj ziņojums tiešām uzsver pareizās vietas. Mums jāsamazina birokrātija un mums patiesībā jārunā par lielāku efektivitāti likumos un likumdošanā. Rīcības programma tam sniedz sākotnējo impulsu, bet es gribētu izteikt izjustu lūgumu. Rūpniecībām joprojām ir grūti atrast savu ceļu caur tipiskajiem Eiropas instrumentiem. Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un Septītā pamatprogramma ir centrālie lejupejošie instrumenti, kas tiks izlemti Briselē. Struktūrfondi būtībā ir decentralizēti. Visiem ir pašiem savas parādes durvis, savi kritēriji, jūs tos nosaucāt.

Vēlos teikt, ka jābūt vairāk kombinācijām, vairāk lielākai saskaņošanai, lielākais prioritāšu izvēlei un to noteikšanai, arī Eiropas Komisijā. Tad es redzētu ietekmi reģionos. Es redzētu attīstāmies kompleksus veiksmīgajos sektoros. Pagājušo mēnesi manā reģionā mēs izveidojām biroju, vienas pieturas punktu par dažādiem instrumentiem un tas sniedz skaidrību.

Secinot, sadrumstalotība un birokrātija nav nepieciešama. Mums jāzina, ko vēlamies, un tas arī paaugstina skaidrību uzņēmējdarbībai un sabiedrībai, kas ir tik ļoti vajadzīgs. Viņiem jāsaka, ka Eiropa ir labi izvēlēta un pareizi īstenota. Šajā ziņā vēl daudz ko varētu vēlēties.

  Bogusław Liberadzki (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Es biju priecīgs dzirdēt komisāra ziņojumu tieši tagad. Es gribētu atsaukties uz trim viņa norādītajiem punktiem. Pirmkārt, komisār, jūs uzsvērāt, ka mums nepieciešams individualizēt savu pieeju noteiktiem transporta sektoriem. Otrkārt, jūs teicāt, ka atsevišķiem reģioniem vajadzīga lielāka palīdzība. Treškārt, jūs atsaucāties uz inovācijām.

Dažas mūsu rūpniecības daļas darbojas pasaules līmenī un dažas – vietējā līmenī. Es gribētu pieminēt kuģubūves rūpniecība. Tipiski šī rūpniecība ir saistīta ar krasta rajoniem. Tomēr tā ir viena no rūpniecībām, kurai ir grūtības pasaules līmenī. Tās skar ne tikai Poliju, bet arī, piemēram, Maltu līdzās pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Līgumi aptver vairākus gadus, komisār. Pirms trim gadiem neviens negaidīja, ka dolāra kurss pret eiro kritīsies. Neviens negaidīja arī to, ka dolāra un eiro kurss kritīsies pret Polijas zlotu, piemēram. Tā dēļ radās dažas ļoti nopietnas ekonomikas problēmas. Es griežos pie jums, komisār, lai aizsargātu Eiropas kuģubūves rūpniecību ar Eiropas Savienības politiku, tā lai pirmās aizsardzība varētu notikt tieši šajos globālajos apstākļos, ņemot vērā konkurenci ar Ķīnas un Indonēzijas kuģu būvētavas. Esmu drošs, ka tam jābūt jums interesējošam jautājumam, komisār, jo jūs esiet Ščecinas Universitātes goda doktors.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) ES rūpniecības politikas īstenošana, kas ir dalībvalstu kompetencē, saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kas neļauj sasniegt labākus rezultātus un augstāku konkurētspēju. Es pasvītrošu dažus no tiem – regulējumu un ilgtspējīgu attīstību.

Pārmērīgs regulējums un birokrātija rada problēmas rūpniecībai ES. Mazie un vidējie uzņēmumi cieš visvairāk nepanesamā administrācijas sloga dēļ.

Mazie un vidējie uzņēmumi veido 90% no visiem uzņēmumiem; viņi ir zināmi ar savām inovācijām, dinamiku un elastību, un to nozīmīgā loma nepadodas konkurences spiedienam, kā arī jaunu darba vietu radīšanai. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis izdarīt būtiskas izmaiņas un vienkāršos mazo un vidējo uzņēmumu regulējošo vidi.

Ilgtspējīga attīstība ir horizontāla dimensija visai ES politikai. ES mums jācenšas sasniegt pāreju uz rūpniecību, kas balstīta uz zemāku CO2 radīšanu un efektīvu resursu izmantošanu, ļaujot samazināt vides piesārņojumu, piesārņojuma eksportu uz trešām valstīm un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Ilgtspējīgai attīstībai jābalstās uz jaunām tehnoloģijām, tāpēc jāuzlabo finansējums zinātniskiem pētījumiem, jo šajā jomā mēs atpaliekam no Savienotajām Valstīm un Japānas. Tomēr jāsamazina maksa par patentu, lai veicinātu inovāciju izplatību.

Lai gan rūpniecības politika ir valsts kompetences jomā, es iepriekš esmu mudinājusi Komisiju ieņemt lielāku lomu, īpaši veicot pētījumus un sniedzot prognozes kopā ar ieteikumu sagatavošanu valdībām, kurās jomās iespējama konkurētspēja, kas ir ļoti svarīgi, lai virzītu produkciju uz trešām valstīm. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas jaunās nozaru iniciatīvas elektrotehnikā un pārtikas rūpniecībā, kuru problēmas mūsdienās ir pašas akūtākās.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs es gribētu vērst uzmanību uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, finanšu krīzes un Savienotajām Valstīm sekojošās ekonomikas krīzes rezultātā ekonomikas izaugmazie un vidējie uzņēmumi un nodarbinātības koeficients Eiropas Savienībā gan 2008. gadā, gan 2009. gadā būs zemāks nekā iepriekš paredzēts. Tas var radīt būtiskas grūtības, īpaši saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu darbību.

Otrkārt, Eiropas Komisija ir noteikusi pretenciozus mērķus karbona dioksīda emisiju ierobežošanā Eiropas rūpniecībā, kad labākais, ko var teikt par citām pasaules valstīm, ir tas, ka tā ir uzmanīgas ar emisijām. Šīs pieejas rezultātā ražošanas cenas Eiropā paaugstināsies, tāpat kā ekonomikas izaugsme – palēnināsies. Tālākas negatīvas sekas Eiropas ražošanas darbībām ir saistītas ar karbona dioksīda emisiju izvietošanu starp atsevišķām dalībvalstīm, neapsverot, ciktāl tās atpaliek attīstības ziņā. Jauno dalībvalstu ietekme ir katastrofāla, it sevišķi īpaši jūtīgo ekonomiku gadījumā, kuras balstītas uz oglēm, kāda ir manas valsts ekonomika. Šķiet, ka šodien mūsu priekšā esošais ziņojums neņem vērā šos divus jautājumus, īpaši tajā ziņā, kas skar to ietekmi uz ekonomikas attīstību un nodarbinātību Eiropā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Šo debašu centrālais jautājums ir tas, ka prioritāte jādod esošās rūpniecības aizsardzībai un veicināšanai dažādās dalībvalstīs, paturot prātā to īpašo būtību, lai tā būtu tekstila, apģērba un apavu rūpniecība, vai automašīnu, jūras vai ķīmiskā rūpniecība, vai ikviens cits tradicionālais sektors vai jauns sektors, kuros izmantoti jauni materiāli un inovatīvas tehnoloģijas.

Šai prioritātei vajadzīgi ne tikai pasākumi, lai veicinātu inovācijas un efektīvi atbalstītu mikro-, mazos un vidējos uzņēmumus, bet arī starptautiskas tirdzniecības stratēģija, kas ņem vērā esošo situāciju un mūsu pašu valstīs esošo rūpniecību, nodarbinātības aizsardzību ar tiesībām, attīstības veicināšanu mūsu reģionos un sociālo iekļaušanu.

Nepietiekami tikai sacīt, ka mēs vēlamies tālejoši vērstu rūpniecību. Mums steidzami nepieciešams paraudzīties tagadnē un izvietot rūpniecību un to sociālo ietekmi lēmumu centrā, kas jāpieņem makroekonomikas, finanšu un komerciālās politikas ziņā gan Kopienas, gan valsts līmenī.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jaunā Lisabonas cikla ietvaros uzsvars jāliek uz rūpniecības politiku, jo plaukstoša rūpniecība ir ļoti svarīga, lai pilnīgi izmantotu Eiropas Savienības ekonomikas potenciālu. Rūpniecības politika tiešām lielā mērā ietilpst valsts kompetencē. Tomēr labāka sadarbība starp rīcību valsts un Eiropas līmenī ir nepieciešama, lai garantētu politisko stratēģiju efektivitāti.

Jaunajam Rīcības plānam par ilgtspējīgu rūpniecības politiku jāņem vērā tādi aspekti kā labāks tiesiskais regulējums, lai samazinātu administratīvo slogu, kas ir īpaši apgrūtinošs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tieši pēdējie spēlē vienu no lielākajām lomām, radot ekonomikas izaugsmi un stiprinot konkurētspēju Eiropā ar to inovāciju, dinamikas un elastības potenciālu.

Tādi vides mērķi kā siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes palielināšana arī jāņem vērā. Galu galā, priekšrocības, ko rada inovatīvu risinājumu ieviešana var pārvērst Eiropas rūpniecību par pasaules līderi videi draudzīgu un sociāli pieņemamu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu jomā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Komisār! Eiropas atjaunotā rūpniecības politika, regulējuma skaita samazināšana, paaugstināta konkurētspēja un inovācijas visas ir pateicoties jums, komisār Verheugen. Es vēlos to pateikt ļoti skaidri.

Mēs visi piekrītam, ka pārmērīgais regulējuma daudzums, kas ietekmē uzņēmumus, ir jāsamazina. Tas ietver administratīvā sloga samazinājumu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs esam izvirzījuši rūpniecībai augstas prasības kvalitātes prasību, vides standartu, samazinātu siltmnīcefektu gāzu emisiju, enerģijas taupīšanas ziņā un nodrošināt piemērotus darba apstākļus. Tas viss paaugstina izmaksas. Tai pat laikā mēs vēlamies, lai saražotie produkti būtu konkurētspējīgi tirgū. Kā to var panākt? Vai tas vispār ir iespējams?

Es gribētu papildināt, ka Savienībai un tās rūpniecībai nepieciešami pienācīgi kvalificēti strādnieki, kas būtu atbilstoši uz zināšanām balstītas ekonomikas prasībām. Tāpēc nepieciešams atbalstīt pasākumus, lai uzlabotu cilvēkresursu kapitāla kvalitāti ar visa veida apmācību, un ieguldīt investīcijas cilvēku attīstībā.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es gribētu vērst uzmanību uz Eiropas fondu nepietiekamību, lai atbalstītu Eiropas Savienības pretenciozos mērķus par klimata pārmaiņām. Komisija ir nākusi klajā ar likumdošanas iniciatīvām, kurām būtu nozīmīga ietekme uz dažādām rūpniecības nozarēm, pasākumiem, kuriem nav līdzīgu arī Savienības budžetā.

Es arī uzskatu, ka pretenciozajai rūpniecības politikai jāiet roku rokā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju. Personu pārvietošanās brīvība, nelegālas imigrācijas apkarošana un, it īpaši, visu Eiropas cilvēktiesību ievērošana var nodrošināt taisnīgus darba apstākļus. Likumīgo imigrantu tiesību ievērošana dalībvalstīs arī nodrošinās visu strādājošo tiesību ievērošanu šajā dalībvalstī un novērsīs sociālo dempingu.

  Bogusław Liberadzki (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atkal uzdrošinos teikt runu, jo es ietaupīju dažas sekundes no man iepriekš piešķirtā laika. Komisār! Jūs atsaucāties uz monopoliem negatīvā ziņā. Es labāk runātu par monopolistu darbībām kā par kaut ko tādu, ko mēs varam uzvarēt.

Es gribētu zināt, komisār, kā jūs varētu reaģēt uz to, kas ekonomikas teorijā pazīstams kā dabiskais monopols? Mūsu rūpniecības politikā m;es atļaujam dabiskajiem monopoliem patiek noteiktās jomās? Galu galā, no vienas puses mēs esam stāvoklī, ka varam tos kontrolēt, bet no otras puses, nodrošināt ekonomikas līmeni.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šajās pēdējās divās minūtēs es gribētu censties un pasvītrot, kā es ceru, ka lietas attīstīsies nākamajā laikā. Mums jāturpina saglabāt spēcīgu Eiropas rūpniecības bāzi. Nav briesmu, ka rūpniecība varētu pazust no Eiropas. Esmu arī diezgan pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība turpinās radīt izaugsmi un radīt darbus, bet ne obligāti Eiropā. Tā ir problēma.

Mēs jau redzam vairāk un vairāk lielas Eiropas sabiedrības panākam savu izaugsmi un peļņu ārpus Eiropas, un tās arī rada jaunus darbus ārpus Eiropas. Tas rada darba problēmas šeit, un vienīgais veids, kā atgūt līdzsvaru un patiesi atrisināt šo principiāli sociālo mūslaiku jautājumu, proti, kā radīt pietiekami labus darbus, patiesībā ir – kā teica vairāki runātāji un kurus es pilnīgi atbalstu – spēcīgāk koncentrēt iniciatīvas uz uzņēmumu, liekot lielāku uzsvaru uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Mūsu ekonomikas stratēģijas ilgtermiņa veiksmes atslēga nav lielos rūpniecības uzņēmumos, kas labi spēj parūpēties paši par sevi. Nē, veiksmes atslēga ir vairākos mazos un vidējos uzņēmumos Eiropā, kuru potenciāls vēl tuvu nav izsmelts, un tie ir mūsu politikas centrā.

Vēl viens punkts ir, ka apstākļi, kuros Eiropas rūpniecība konkurē, ļoti strauji mainīsies. Nav pareizi iedomāties, ka mēs varētu pret tādiem konkurentiem kā Ķīna, kas piegādā lētas preces masām, iet kā labāku un dārgāku preču ražotāji. Ķīnieši jau ražo un eksportē augstas kvalitātes un tehnoloģiski sarežģītas preces, Mēs ļoti drīz saskarsimies ar problēmām tajās jomās, kurās mēs esam joprojām spēcīgi šodien. Tas nozīmē, ka mums jācenšas kļūt vēl labākiem.

Tāpēc viss, kas te tika pateikts par pētījumiem, attīstību, inovācijām un apmācību, ir pareizi. Eiropas ekonomika un it īpaši Eiropas rūpniecība būs veiksmīga, ja tā noteikti ies uz priekšu ar pāreju uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tā būs arī veiksmīga, ja tā aptvers, ka lielākās vides problēmas mūsdienās, īpaši tās, kas saistītas ar enerģiju un klimata pārmaiņām, var arī radīt ekonomikas iespējas, un kā jāsatver šīs iespējas.

  Romana Jordan Cizelj, referente. − (SL) Komisārs pieminēja pozitīvu pieeju. Un es ticu, ka ar labo gribu un sadarbību mums veiksies, to pārveidojot no Eiropas līmeņa uz valsts līmeni, un radīt vēl spēcīgāku saikni starp Eiropas Savienības un dalībvalstu rūpniecības politiku.

Dāmas un kungi! Es arī neuzskatu rūpniecības politiku par uzņēmumu aizsargu. Es to uzskatu par politiku, kuru mēs radām Eiropas pilsoņu labā, ko, protams, mēs varam paveikt, radot labvēlīgus attīstības apstākļus uzņēmumiem, investīcijām, inovācijām, un vairāk jaunu darba vietu radīšanai.

Šodien tas netika pieminēts, bet politiķi var arī daudz paveikt ar piemērotiem valsts iepirkumu pasūtījumiem. Es piekrītu iniciatīvai, ka mums jābūt uzmanīgiem un jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka rūpniecības attīstība Eiropas Savienībā ir līdzsvarota gan ģeogrāfiskā ziņā, gan tās projektu apjoma ziņā. Tiešām mūsu uzskati par rūpniecības politiku vai par jebkādām citām prasībām par to nedrīkst būt pārāk šauri.

Esmu pārāk pārliecināta, ka Eiropas rūpniecība ir labā stāvoklī, lai gan, protams, tai var būt nepieciešams zināms papildus stimuls, un es uzskatu, ka mēs esam vienisprātis, ka mums galvenokārt vajadzīgs vairāk inovāciju.

Kas rada vājās vietas lielākām inovācijām? Manuprāt, viena no vājajām vietām ir nepietiekami cilvēkresursi. Šajā Eiropas sabiedrības jomā mēs varam kaut ko darīt ar jaunām vērtībām, ne tikai politikā, bet es ceru uz lielāku uzņēmumu atbildību.

Ja uzņēmumi tiešām saprot, ka arī viņiem ir atbildības daļa par nepieciešamo cilvēkresursu radīšanu, es domāju, ka mēs tiešām varam parādīt, kādas ir cilvēku iespējas, ja tie piedalās darbībās, kurām ir ciešāka saikne ar inovāciju radīšanu.

Komisāra kungs! Esmu pārliecināta, ka iniciatīva saistībā ar vīnogām izrādīsies veiksmīga, un es ticu, ka Eiropas Tehnoloģiju institūts arī būs veiksmīgs.

Es jums pateicos par produktīvajām diskusijām un es vēlu jums arī veiksmi tālākajā darbā.

Paldies.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien.

Rakstiskie paziņojumi (142. noteikums)

  Esko Seppänen (GUE/NGL) , rakstiski. – (FI) Ziņojumā ir īpaši problemātisks punkts, kurā teikts: „atzinīgi vērtēt Komisijas ierosinājumus par Eiropas tirgus konsolidēšanu aizsardzības aprīkojumā un uzlabojot ES aizsardzības rūpniecības globālo konkurētspēju”. Tas nozīmē, ka mēs, vadoties no ASV modeļa, būvējam militārās rūpniecības kompleksu Savienībai, organizācijai, kas darbojas miera vārdā.

Acīmredzami, ka tas arī ietvers Galileo satelīta izvietošanas sistēmu, ko pilnīgi finansēs Savienība. Tas ir vienkārši acīmredzami, turklāt, ka tiesiskais pamats visas ES militarizēšanai ir jaunā konstitūcija, t.i. Lisabonas līgums. Cilvēkiem netiek teikts par to, kā militārie jautājumi tiek noslēpti; tā vietā Savienība tiek pasniegta kā miera projekts civiliedzīvotājiem, kas tā vairāk nav. Savienībai būs funkcionālas un it kā juridiskas pilnvaras, lai uzsāktu uzbrūkošas operācijas tālu aiz tās robežās, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir prettiesiski.

  Iuliu Winkler (PPE-DE) , rakstiski. – Eiropas Savienība šodien ir svarīgākais pasaules dalībnieks un vadošais tehnoloģiju eksportētājs pasaulē.

Tās vadošo pozīciju noturēšana saistīta ar problēmu virkni. To vidū jāpievērš uzmanība nepieciešamībai atbalstīt Eiropas eksporta rūpniecības pasaules tirgū, nodrošinot, ka tiek apstrīdēta negodīga konkurence, vienlaikus atturoties un aizsardzības kārtdinājuma, un arī nepieciešamībai atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus ES, samazinot administratīvos un tirgus piekļuves šķēršļus. Īpaša uzmanība ES institūcijām jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu darbības atbalstam jauno dalībvalstu ekonomikās, lai tie varētu aizvērt attīstības robu ar tiem līdzīgajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem ES.

Attiecībā uz iespējām, ko sniedz ilgtspējīgas rūpniecības politikas, ES ir jāņem vērā jauno dalībvalstu rūpniecību pasniegtais potenciāls.

Steidzama vispusīgā Mazā uzņēmējdarbības likuma pieņemšana ievērojami veicinās mazo un vidējo uzņēmumu jomas attīstību visās dalībvalstīs, tādējādi arī veicinot Eiropas vadošās lomas nostiprināšanu ilgtspējīgā un uz tehnoloģijām vērstas rūpniecības ražošanā.