Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 22. maijs - Strasbūra

11. Balsojumu skaidrojumi

Balsojuma mutisks skaidrojums

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0217/2008

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pārtikas cenas ceļas un turpinās celties, un ar pārtikas piegādi radīsies aizvien vairāk problēmu. Ir virkne iemeslu tam, ka būs pārtikas trūkums un ka būs aizvien vairāk tādu cilvēku, kas cieš no pārtikas trūkuma vai pat bada. Pirmais iemesls ir galvenokārt iedzīvotāju skaita lielais pieaugums trešās valstīs. Otrais ir nepietiekama pārtikas ražošana un neefektīva izplatīšana. Trešais ir tas, ka tirgos darbojas dažādas interešu grupas. Ceturtais ir kopējā lauksaimniecības politika, kas ir izraisījusi ievērojamu pārtikas ražošanas samazinājumu jaunās dalībvalstīs. Kamēr šo politiku nemainīs, kamēr mēs neatbrīvosim pārtikas ražošanu un mūsu rezerves, arī tas veicinās pārtikas trūkumu un augstākas cenas. Piektais iemesls ir saistīts ar dažādām dabas katastrofām, kuras mēs nevaram kontrolēt, bet kuras diemžēl izraisa lielus zaudējumus un sarežģījumus.

Ir viens secinājums: pārtikas problēma ir vissvarīgākā problēma jo galu galā tā ietekmē bioloģisko izdzīvošanu. Tai nepieciešama pilnīga solidaritāte ne tikai Eiropas Savienībā, bet gan visā pasaulē. Šā iemesla dēļ tā gūst manu atbalstu.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju to, ka jauno punktu pievieno aiz 12. punkta, kurā Komisija un dalībvalstis aicinātas atzīt, ka „ES nevar iztikt bez augu olbaltumvielu ievedumiem no trešām valstīm”, kā ļoti svarīgs rezultāts ir tas, ka sagatavo, pirmkārt, „praksē īstenojamus ievešanas noteikumus, kuru pamatā ir ĢMO robežvērtības” un, otrkārt, mazina „nepamatotu vilcināšanos, īstenojot ES noteikto ģenētiski modificētu augu apstiprināšanas kārtību”.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Nesen mēs novērojām satraucošu pārtikas cenu celšanos pasaules tirgos. Kad pārtikas cenas ceļas un papildus ievērojami ceļas enerģijas cenas, pieaug inflācija. Politiķi un ekonomisti cenšas šo situāciju analizēt un noteikt cēloņus. Galvenie faktori, šķiet, ir šādi: pārmaiņas pasaules ekonomikā, tostarp augstākas enerģijas cenas, mazāka biodegvielas ievākšana un ražošana.

Palielinātais pieprasījums pēc pārtikas un pārapdzīvotība valstīs, kas strauji attīstās, piemēram, Indijā un Ķīnā, arī ir ietekmējusi pārtikas cenu pieaugumu. Augstākas pārtikas cenas ietekmē gan ražotājus, gan patērētājus.

Pārmaiņas pasaules pārtikas tirgos piespiež mūs nopietni domāt par pārtikas nodrošinājuma stratēģiju vai, iespējams, pat pārdomāt to pilnībā. Tomēr svarīgāk ir veikt pasākumus pārtikas tirgu uzlabošanai ne tikai ar ad hoc darbībām, bet arī rīcību, kas radīs ilgtermiņa stabilitāti.

Pārāk maz uzmanības ir pievērsts stabilitātei ražošanas līmenī un piemērotu rezervju apjomu uzturēšanai, kas ierobežotu ražošanas līmeņa svārstības, ko izraisa klimata pārmaiņas vai citi faktori.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz ziņojumu par pārtikas cenu celšanos Eiropas Savienībā es balsoju par 21. grozījumu un pret 28. grozījumu. Diemžēl balsošanas iekārta šo punktu neņēma vērā.

Tāpēc es vēlos pievērst uzmanību tam, ka Eiropā, kur bērni cieš no izsalkuma, ir nepieņemami, ka pastāv ražošanas ierobežojumi un kvotas pārtikas ražošanai, un es lūdzu Eiropas Komisijai pārdomāt šo jautājumu vēlreiz. Parlamentārā darba laikā Gabriele Zimmer sagatavoja ziņojumu par nabadzību Eiropā, it īpaši saistībā ar bērnu nabadzību, tostarp nepietiekamu uzturu Eiropas bērniem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek.

Rezolūcijas priekšlikums B6-0233/2008

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Padome 2001. gadā atbrīvoja ASV pilsoņus no vīzu prasības. Diemžēl līdzīgi atbrīvojumi neattiecas uz visiem ES pilsoņiem. ASV vēl joprojām saglabā vīzu prasību dažu dalībvalstu valstspiederīgajiem (pašreiz Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Kipras, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas valstspiederīgajiem). Vairāk nekā 10 % no vīzu pieteikumiem tiek noraidīti. Saskaņā ar pieteikumu iesniedzējiem šis process bieži balstās uz nepārredzamiem kritērijiem.

No vienas puses ir noteikums, ka kopš Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gadā Padome ir atbildīga par noteikumu ieviešanu par ES vīzu politiku. No otras puses ir noteikums, ka ASV pārvalda tikai divpusējas sarunas par valstu iekļaušanu vīzu atcelšanas programmā, jo tas atbilst valstu tiesību aktiem un šajā programmā var piedalīties tikai atsevišķas valstis, bet ne starptautiskas kopienas.

Es izsaku atzinību par Eiropas Parlamenta rezolūciju par sarunām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir rezultāts intensīvām debatēm Eiropas Parlamentā. Es ticu, ka šī rezolūcija izkliedēs visas šaubas par dalībvalstu likumīgiem pūliņiem likvidēt atšķirības starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, solidaritātes, sadarbības un nediskriminācijas principi attiecībā uz valstspiederību Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski. ASV vīzu politika un tās prasības tomēr šos principus ir nedaudz pavājinājusi. Dalībvalstis ir spiestas veikt atsevišķas sarunas par jautājumiem, kas lielā mērā ietilpst Kopienas kompetencē.

Vīzu ierobežojumu jautājums īpaši ietekmē jaunās dalībvalstis, kas, lai gan pašas nepiemēro ierobežojumus vai citas prasības pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kā redzams, nevar paļauties uz tādu pašu attieksmi no šīs valsts.

Šo jautājumu nevar atrisināt katra valsts atsevišķi, rīkojoties individuāli. Te nepieciešami detalizēti noteikumi, kas attiecas uz visām ES valstīm. Es vēlos norādīt, ka, ja ASV vīzu politika nemainīsies, tas noteikti ietekmēs transatlantiskās attiecības.

- Ziņojums: Janusz Wojciechowski (A6-0147/2008)

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, dzīvnieku slimību problēma kļūst lielāka, un tam ir vairāki iemesli. Pirmais no tiem ir lauku saimniecību apmēru un ar to saistītā dzīvnieku koncentrācijas palielināšanās. Otrais ir pasākumu trūkums, lai efektīvi cīnītos ar dzīvnieku slimībām.

Pirmo problēmu mēs varētu atrisināt, ierobežojot dzīvnieku audzēšanu lielās lauku saimniecībās un ganāmpulku lielumu ar tiesiskiem un administratīviem līdzekļiem un ieviešot atbalsta sistēmu mazākām lauku saimniecībām, jo sevišķi lauku saimniecībām, ko vada ģimenes.

Otrais iemesls bez šaubām ir atkarīgs no pieejamā nepieciešamā finansējuma no Eiropas Savienības budžeta cīņai ar dzīvnieku slimībām. Acīmredzot ir arī citi ļoti nopietni iemesli, ko nedrīkst neņemt vērā, piemēram, dzīvnieku pārvadāšana, neapmierinošas agrās brīdināšanas sistēmas, nepietiekami īstenotie profilakses pasākumi, kas ietver potēšanu.

Janusz Wojciechowski ziņojumā ir runāts par šīm problēmām, un šā iemesla dēļ es balsoju „par”.

  Bogdan Golik (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt uzslavu Janusz Wojciechowski gan par viņa ziņojumu, gan šodienas balsojuma iznākumu. Komisijas iniciatīva par izmaiņām pieejā dzīvnieku veselībai un iepriekšējā stratēģija ir nepārprotami parādījusi, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs darbs regulējuma uzlabošanai šajā jomā, lai uzlabotu saderību ar citiem politikas virzieniem un palielinātu tiesību aktu efektivitāti.

Jaunā pieeja, kas ierosināta stratēģijā, ļaus līdz minimumam samazināt infekciju slimību izplatīšanās risku dzīvnieku vidū. Es šo problēmu ļoti labi zinu, arī savā veterināra kompetencē. Tā arī veicinās ekonomikas izaugsmi, padarīs Eiropas lauksaimniekus un uzņēmumus konkurētspējīgākus un nodrošinās jaunu piekļuvi eksporta tirgiem.

Vēl vairāk – atbilstoši dzīvnieku veselības un drošības standarti ir garantija piemērotai tirdzniecības politikai Kopienā. Šī politika, kas ir mainījusies vairāku smagu krīžu un slimību epidēmiju gadījumā, kas notikušas pēdējo dažu gadu laikā, ir parādījusi, ka ir jāveic līdz šim veikto pasākumu rūpīga analīze. Es uzskatu, ka, pateicoties šim priekšlikumam, Eiropas Savienība veicinās zinātni, inovāciju un pētniecību, lai nodrošinātu labākus pasākumus dzīvnieku slimību apkarošanai.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, man ar nožēlu jāatzīmē, ka attiecībā uz Janusz Wojciechowski grozījums par nosacījumiem dzīvnieku pārvadāšanai neieguva atbalstu tikai desmit balsu dēļ. Tas parāda mūsu izpratnes trūkumu. Es ceru, ka turpmāk šā veida dokuments tiks izlabots.

Balsojuma rakstiski skaidrojumi

Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0188/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā dēļ, ka notiek kavēšanās ar jauno strukturālo programmu īstenošanu un pēc tam darba programmu īstenošanu, ar kurām iepazīstināja dalībvalstis, nav izmantotas apropriācijas 3525 miljonu eiro apmērā no 2007. gada ES budžeta Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

Daļa no šī apjoma ir jau pārnesta uz 2008. gada budžeta, taču vēl ir jāizmanto 2034 miljoni eiro.

Šajā budžeta grozījuma projektā ir ierosināts inter alia pārnest daļu no šī neizmantotās summas uz budžetu, kas pašreiz ir spēkā (772 miljoni eiro), un pārnest atlikušo summu uz priekšu nākamajiem gadiem.

Šādiem kavējumiem ir nopietna netieša ietekme uz programmu īstenošanu, un visvairāk no šīs ietekmes nepārprotami cieš mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī mazās lauku saimniecības un ģimenes saimniecības, kā arī citi, turklāt vēl ņemot vērā finanšu un sociālekonomiskās krīzes pasliktinājumu, ko izraisa neoliberāla politika.

Turklāt, ņemot vērā pārtikas un degvielas cenu celšanos un ekonomiskās izaugsmes pārskatīšanu samazināšanas nolūkā dažādās ES valstīs, šīs summas vajadzētu izmantot, lai veicināt valsts ieguldījumu un tādējādi stimulētu ekonomiku un radītu darba ņēmēju tūlītēju ienākumu pieaugumu.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Otrais grozījums, kas tika ieviests 2008. gada budžetā, satur, kā parasti vairākus elementus, kam citam ar citu nav loģiska sakara. Tas ir bieži raksturīgi budžeta grozījumiem, un tas apgrūtina priekšlikuma izvērtēšanu. Tomēr galvenais jautājums ir sniegtā pamatojuma kvalitāte, kā arī priekšlikuma procedurālā atbilstība finanšu noteikumiem. Ir pilnīgi pamatoti iekļaut 2008. gada budžetā neizmantotos ERAF, ELFLA un EZF struktūrfondu līdzekļus (kopumā 771,6 miljonus eiro), kas atbilst gan 2006. gada Iestāžu nolīguma formulējumam, gan tā garam, kad bija gaidāma kavēšanās jaunās finanšu perspektīvas īstenošanā. Balsojot par šo budžeta grozījumu, mēs varam ar zināmu apmierinājumu atzīmēt, ka ir apstiprinātas vairāk nekā 500 no 580 darba programmām 2007.-2013. gadam, kas nozīmē, ka mēs pārejam realizācijas fāzē pašreizējā septiņu gadu periodā. Parlamenta referents arī piekrīt izmaiņām divu aģentūru pamatplānos, proti, Eiropas Medicīnas aģentūras un Eiropas Jūrniecības drošības aģentūras plānos saskaņā ar Eiropas Komisijas iesniegtajiem dokumentiem, kas veido pielikumu sākotnējam budžeta grozījuma priekšlikumam Nr. 2/2008. Šāda veida pielikumu pieņem vieglāk nekā tendenci palielināt ES izpildaģentūru un regulatīvo aģentūru skaitu.

– Ziņojums: Romana Jordan Cizelj (A6-0167/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Stratēģiskais mēģinājums atdzīvināt Eiropas konkurētspēju, kas ierosināts Lisabonas stratēģijā un nesen atkārtots 2007. gada novembra Konkurences padomē, ir licis Eiropas Savienībai pastiprināt centienus uzlabot Eiropas potenciālu inovācijas un izaugsmes jomā, saskaroties ar konkurenci pasaulē.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir svarīgākie īstai pētniecības un izstrādes darbību atdzimšanai, jo pēc savas dziļākās būtības tie, cīnoties par izdzīvošanu tirgū, tiek mudināti uz inovāciju. Tomēr pieeja pētniecības un izstrādes darbībām dažkārt var būt īpaši apgrūtinoša ekonomiskā un birokrātiskā ziņā.

Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, kurā uzsvērta nepieciešamība Eiropas Savienībai piemērot „sāc ar mazāko” principu un palielināt mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas un oriģinalitātes potenciālu, kuri vēl aizvien ir vieni no galvenajiem Eiropas ekonomikas dzinējspēkiem.

Es domāju, ka politikai veicināt mazos uzņēmumus ir jāparedz subsīdijas un būtisks atbalsts pētniecībai: tā piemēri ir programma Best, kas ir atvieglojusi labākās prakses piemēru apmaiņu starp maziem un vidējiem uzņēmumiem, CIP un septiņu iniciatīvu politikas struktūru. Tomēr es arī uzskatu, ka ir būtiski veikt virkni pasākumu ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību, piemēram, samazināt iekšējā tirgus barjeras, likvidēt birokrātiskos šķēršļus un veicināt banku aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Fine Gael partijas delegācija PPE-DE grupā izsaka atzinību par Romana Jordan Cizelj rūpniecības politikas vidusposma pārskatu. Attiecībā uz ziņojuma 7. punktu mēs atzīstam to dalībvalstu tiesības, kuras vēlas apvienot Eiropas aizsardzības iekārtu tirgu un uzlabot ES aizsardzības nozares globālo konkurētspēju, ar stingru nosacījumu, ka tiek pilnībā cienīta Īrijas militārā neitralitāte (kā skaidri norādīts deklarācijā par līgumiem).

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Turklāt Eiropas Parlamenta ziņojumā, kas sagatavots pēc Eiropas Komisijas paziņojuma, tiek ignorēta pašreizējo nozaru milzīgā sociālā ietekme un ietverta neoliberāla pieeja, kas var garantēt augstu peļņu lieliem uzņēmumiem, bet nenodrošina nodarbinātību, kura dotu tiesības un uzlabojumus cilvēku dzīves kvalitātē.

Lai gan tā ir taisnība, ka rūpniecība Eiropas Savienībā veido vairāk nekā 80 % no privātā sektora pētniecības un izstrādes izdevumiem un ka tās novatoriskie produkti veido aptuveni 73 % no ES eksporta, ziņojums faktiski aizstāv atvērta un konkurētspējīga pakalpojumu un rūpniecības iekšējā tirgus izveidi. Tas ir tikai lielo ekonomisko grupu interesēs, jo tas var apdraudēt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus un procentuāli lielu daudzumu darbavietu. Tas, savukārt, var ietekmēt darba ņēmēju un daudzu mazo uzņēmēju ienākumus un tādējādi viņu aktivitāti patērētāju lomā.

Visbeidzot mēs arī nepiekrītam ES aizsardzības sektora lomas stiprināšanai, pat ja tam var būt ietekme uz ieroču rūpniecības paplašināšanu. Mūsu priekšlikums progresam un sociālajai attīstībai ir vairāk saderīgs ar mieru nekā karu.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu tādēļ, ka tajā piešķirta nozīme jautājumiem, ko es uzskatu par būtiskiem, t.i., mazu un vidēju uzņēmumu veicināšanai Eiropas Savienībā.

Tā kā mazie un vidējie uzņēmumi veido vairāk nekā 90 % no Eiropas uzņēmumiem, tiem Savienībā ir ne tikai ekonomiska loma, bet arī sociāla loma, jo tie sniedz būtisku ieguldījumu darbavietu un izaugsmes nodrošināšanā.

Tāpēc ir jāpauž atzinība par tādām iniciatīvām kā Eiropas Komisijas centieni par 25 % samazināt nevajadzīgu birokrātiju, ar ko šie uzņēmumi saskaras, un ieguldījumu veicināšana cilvēkresursu kvalitātē un pētniecībā.

Rūpniecības sektoram Eiropas Savienībā vēl joprojām ir lielas iespējas augt gan pētniecības un inovācijas nodrošināšanā saistībā ar uzņēmējdarbības izdevībām, gan šādu izdevību paredzēšanā, lai nodrošinātu strauju pielāgošanos pārmaiņām tirgū.

Regulatīvās struktūras uzlabošana, it īpaši attiecībā uz patentiem, lai atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum un veicinātu Eiropas uzņēmējdarbību, ir galvenie faktori mūsu rūpniecības konkurētspējas palielināšanai. Šajā sakarā man šķiet, ka reģionālu kopu veicināšana arī ir ļoti pozitīva.

Plaukstoša Eiropas rūpniecība ir nepārprotami būtiska Lisabonas mērķu sasniegšanai.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Rūpniecības politika ir īpaši svarīga Lisabonas stratēģijas uzdevumu īstenošanai. Tai jāveido pamats uzņēmumu izaugsmei, ieguldījumiem rūpniecībā, inovācijai un jaunu darbavietu izveidei.

Es esmu priecīgs, ka šajā sakarā īpaši uzmanība ir pievērsta mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, kas galu galā veido 99,8 % no uzņēmumiem Eiropā. Tieši šie uzņēmumi visvairāk jūt pārmērīgas birokrātijas ietekmi. Rēķinot uz vienu cilvēku, maziem uzņēmumiem izmaksas ir vidēji desmit reižu augstākas nekā lieliem uzņēmumiem saistībā ar pienākumiem, ko uzspiež tiesiskais regulējums.

Turklāt mazie un vidējie uzņēmumi var saskarties ar lielākām grūtībām nekā lielie uzņēmumi saistībā ar piekļuvi tirgiem. Neaizmirsīsim, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi, tieši viņu inovācija un elastība dod ievērojamu stimulu ekonomiskajai izaugsmei un uzlabojumiem Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspējā. Šā iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt risinājumus, kas palīdzēs samazināt administratīvos slogus, palielinās mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi iekšējam tirgum un publiskiem piedāvājumiem un palīdzēs tiem risināt jaunas grūtības. Šos priekšlikumus ir paredzēts ietvert Komisijas pasludinātajā Eiropas Mazo uzņēmumu hartā.

Es piekrītu referenta viedoklim, ka bez uzlabojumiem regulatīvos nosacījumos Eiropas līmenī dalībvalstīm ir arī jāuzņemas saistības. Bez pasākumiem valstu mērogā samazināt administratīvo slogu nebūs iespējams sasniegt izmērāmus ekonomiskos labumus.

– Ziņojums: Bernard Lehideux (A6-0131/2008)

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) Es esmu nolēmis balsot pret ziņojumu A6-131/2008. Tas ir vēl viens dokuments, kas ir parakstījies zem tendences izveidot iestādes, kurām nav nekādas jēgas un kuras ņem naudu no Kopienas budžeta. Neraugoties uz četriem struktūrfondiem, septiņiem vienotības fondiem, pamatprogrammu un desmitiem ES aģentūru, kuru vienīgais pienākums ir slaukt ES finansējumu, šī ir vēl viena organizācija, kas visticamāk maksās Eiropas nodokļu maksātājiem naudu, bet attiecībā uz reāliem pasākumiem pret bezdarbu vai darba devēju dzīves atvieglošanu (vai vismaz neapgrūtināt tās) nekas tāds šeit nav minēts.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tas, kas notika šodien balsošanā plenārsēdes laikā, bija nožēlojami. PPE-DE ierosināja grozījumu, ar kuru apšaubīja un centās uzlabot ar Padomi jau panāktā līguma darbību un veicināt zināšanas par valstu un vietējiem darba tirgiem un to analīzi. Attiecībā uz Padomes sadarbību ar Eiropas Parlamentu ar šo grozījumu tika mēģināts nodrošināt, ka Parlaments būtu vairāk iesaistīts līguma darbībā un uzraudzībā.

PPE-DE priekšlikuma apstiprināšana par spīti mazajam pārākumam sagrāva visu panāktās vienprātības pamatu. Tāpēc pretstatā gaidītajam būs nepieciešams otrs lasījums, kas nozīmē, ka ziņojums tiks pārrunāts vēlreiz Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, jo šī ir tiesību aktu joma, kas pakļauta koplēmuma procedūrai.

Tādēļ mūsu galīgais balsojums ir atturēties.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Eiropas Izglītības fondam ir nozīmīga loma profesionālās izglītības sistēmu attīstībā trešās valstīs. Es uzskatu, ka šim Parlamentam ir jāpiedalās pilnīgi visās EIF darbības jomās un atbilstoši bijis jāspēj atbalstīt referenta nostāju.

– Rezolūcijas priekšlikums: Libāna (B6-0271/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan piekrīt daudzām ziņojuma daļām. Mēs atzinīgi vērtējam mierīgas un demokrātiskas Libānas attīstību un vēlamies, lai ES dalībvalstis aktīvi palīdzētu miera procesam. Tomēr mēs domājam, ka šādai rīcībai jānotiek saskaņā ar katras dalībvalsts neatkarīgu ārpolitiku, it īpaši tāpēc, ka politiskā situācija Libānā attiecas uz jūtīgiem jautājumiem, par kuriem dalībvalstu valdībām ir lielas nesaskaņas. Tādus jautājumus kā šis Eiropas Savienībai vajadzētu atstāt Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņā tā vietā, lai mēģinātu sacensties un izstrādāt savu ārpolitiku. Apvienoto Nāciju Organizācija ir starptautiska organizācija, kas ir vispiemērotākā tam, lai atrastu ilgstošu risinājumu Tuvo Austrumu konfliktam un lai atrisinātu politisko situāciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nesenos notikumus saistībā ar Libānu nevar analizēt nošķirti no Tuvo Austrumu situācijas, kur pieaug iejaukšanās, intervence un militāra okupācija, ko veic ASV un to sabiedrotie ar mērķi nodibināt kontroli pār šo stratēģisko reģionu.

Attaisnojot Libānas valdības lomu par situācijas pasliktināšanos Libānā, šī rezolūcija, kuras sākotnējais priekšlikums notikumu dēļ kļuvis nepiemērots, attaisno arī iejaukšanos, blokādes mēģinājumu, Izraēlas un ASV radīto spiedienu uz šīs valsts iekšlietām, piemēram, Izraēlas militāros manevrus, ASV Sestās flotes izvietošanu šajā reģionā un ierosināto Damaskas augstākā līmeņa sanāksmes boikotu. Ir arī jāatzīmē, ka tajā pašā laikā, kad rezolūcijā tiek noklusēta ASV un to sabiedroto loma reģionā, Eiropas Parlamenta vairākums atkal rāda ar pirkstiem uz Sīriju un Irānu.

Rezolūcijā uzmanība veltīta arī politiskajiem viedokļiem, kuru mērķis ir jaukties Libānas iekšlietās, neņemot vērā to, ka Tuvo Austrumu situācija pasliktinās galvenokārt Izraēlas īstenotās Palestīnas, Sīrijas un pat Libānas teritorijas militārās okupācijas dēļ.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Situācija Libānā piesaista uzmanību. Starp valdību un opozīcijas līderiem Dohā noslēgtas līgums ir sniedzis valstij iespēju un cerības panākt relatīvu mieru un stabilitāti.

Lai gan vēl ir jābalso par ģenerāļa Michel Sleiman nominēšanu prezidenta amatam, ir diezgan daudz zīmju, ka visas puses ir gatavas sarunām. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina atbalstīt pasākumus, lai nodrošinātu, ka mums vairs nav jāpieredz vardarbība un politisks apvērsums, no kā cieš Libānas iedzīvotāji. Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu.

– Priekšlikuma rezolūcija „Pārtikas cenu celšanās ES un jaunattīstības valstīs” (B6-0217/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam nolēmuši balsot par rezolūciju, jo pārtikas cenu celšanās ir problēma apgādei ar pārtiku visā pasaulē.

Tomēr mums ir žēl, ka Parlaments nepievērš uzmanību tam, ka ES protekcionistiskā lauksaimniecības politika veicina situāciju, kurā lielai daļai pasaules nav dzīvotspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas.

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Pasaules pārtikas krīze (cenu pieaugums par 83 %), kas pašreiz atspoguļojas, cilvēkiem saceļoties pret badu jaunattīstības valstīs, un vispieticīgāko Eiropas patērētāju pirktspējas kritums, manuprāt, ir saistīts ar šādiem faktoriem:

– bezprecedenta akciju tirgus spekulācija ar pārtikas pamatproduktu cenām, kur nepieņemamā veidā tiek izmantoti saspīlējumi un ļoti nepastāvīgie lauksaimniecības tirgi;

– lielāku daudzumu labības audzēšana enerģijas nolūkiem uz būtiskas pārtikai paredzētas labības rēķina;

– Eiropas attīstības politikas vājās vietas;

– tas, ka labības eksports jaunattīstības valstīs tiek atbalstīts uz pārtikai paredzētas labības rēķina un pārtikas pašapgādes rēķina;

– pašreizējā pasaules tirdzniecība, kas paredz nosacījumus, kuri ir īpaši netaisnīgi pret maziem un vidējiem lauksaimniekiem, jo sevišķi jaunattīstības valstīs.

Papildus ārkārtas pasākumiem tad, kad mēs atskaitāmies par kopējās lauksaimniecības politikas stāvokli, mums ir no jauna jānosaka veids, kā mēs iejaucamies pasaules tirgos (infrastruktūra, intervences uzkrājumi, riska pārvaldība, izredzes, cenu izmaiņu ekonomiskā modelēšana utt.), vēlreiz jāapsver atbalsta atsaistīšana un globāli jāpārdomā mūsu lauksaimnieciskās ražošanas modeļi, lai tiem visiem nodrošinātu produktivitāti un ilgtspējību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Man ir jānorāda uz pretrunu starp šo Eiropas Parlamenta rezolūciju un ierosināto pārskatīto kopējo lauksaimniecības politiku, ar ko par lauksaimniecību atbildīgais komisārs šonedēļ mūs šeit iepazīstināja.

Īpaši pārsteidza tas, ka komisārs pilnīgi neievēro sociālo dramatismu un pēdējos mēnešos novērotā straujā pārtikas cenu kāpuma lielo ietekmi, ko vēl vairāk pasliktināja zemes gabalu pamešana un daudzu tūkstošu lauku saimniecību pazušanu, un cenšas samazināt aptuveni 70 000  portugāļu sīksaimnieku saņemto niecīgo atbalstu, nosakot minimālo apjomu, bet aizmirstot norādīt maksimālo.

Pēdējās KLP reformas negatīvā ietekme ir labi zināma, it īpaši atbalsta atsaistīšana no ražošanas. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pašreizējos apstākļos paziņotu par pilnīgu maksājumu atsaukšanu, kuri saistīti ar joprojām pastāvošu ražošanu (izņemot vienīgi zīdītājgovju, kazu un aitu audzēšanu). Šie maksājumi ir pārskaitīti uz vienotu maksājumu shēmu tajā pašā laikā, kad tiek panākts progress, pakāpeniski likvidējot nozīmīgas kopējā tirgus organizācijas un piena kvotu sistēmu un pārtraucot intervenci tādās jomās kā cietie kvieši, rīsi un cūkgaļa, papildus veicinot zemes gabalu un lauku saimniecību pamešanu.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, lai īpaši atbalstītu 16. un 35. punktu, kuros rūpnieciski attīstītajām valstīm aicināts pārtraukt lauksaimniecības subsīdijas.

Francijas lauksaimniecības ministra Michel Barnier aicinājums Eiropai izveidot pārtikas nodrošinājuma plānu un pretoties turpmākiem samazinājumiem Eiropas lauksaimniecības budžetā ir nepietiekami labi apsvērts. Pēc kalpošanas Parlamenta Budžeta komitejā astoņus gadus, kur es daudz uzzināju par KLP anomālijām, es uzskatu, ka šāda rīcība būtu neproduktīva. Tā paceltu pasaules pārtikas cenas krīzes laikā un nekādi neveicinātu Eiropas lauksaimniecības labo stāvokli ilgtermiņā.

Francija drīz pārņems ES prezidentūru, un pārskatīt ES budžetu ir par vēlu. Prezidentam Nicolas Sarkozy ir jāizmanto izdevība sākt lauksaimniecības subsīdiju reālu reformu kopējā lauksaimniecības politikā un jāļauj Eiropas Savienībai pildīt savus pienākumus pret jaunattīstības valstīm.

Apvienotās Karalistes valdība, no otras puses, pamatoti aicināja īstenot tirdzniecības darījumu, kas dotu nabadzīgākām valstīm lielāku piekļuvi attīstīto valstu tirgiem. Tas varētu palīdzēt pasaules 100 miljoniem cilvēku nabadzīgās valstīs, kuri citādi grimtu dziļāk nabadzībā. Tomēr vēl joprojām ir vairāk jādara ES līmenī.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pasaules ekonomiskā izaugsme un biodegvielas politika ir radījusi paradoksu. Ņemot vērā visā pasaulē sasniegto bagātības līmeni, ir amorāli, ka daudzas ģimenes cīnās par iztiku. Tirgu nosaka nebijusi cilvēku koncentrācija pilsētu teritorijās, lauksaimniecības pamešana pakalpojumu nozares dēļ un pārtikas pamatproduktu izmantošana citos sarežģītos pārtikas ķēdes elementos, piemēram, lauksaimniecības dzīvniekiem.

Biodegviela atņem pārtikai paredzēto labību un tērē to citiem nolūkiem. Konkurence starp enerģijas avotiem un pārtiku ietekmē to cenas.

Mēs saskaramies ar deficīta, ilgtspējības, drošības un ekoloģijas problēmām. Saimnieciskās patstāvības politika ir pieņemta, reaģējot uz stratēģisku rezervju pazušanu, un cilvēki baidās no kara. Ņemot vērā graudu tirdzniecības ierobežojumus, ražas apmērs šogad būs ļoti būtisks. Runā, ka centrālās bankas pievērš uzmanību inflācijas radītajam riskam, tajā pašā laikā Indijā ir aizliegtas sarunas saistībā ar turpmākajiem līgumiem par pārtikas produktiem.

Ir steidzami jārisina situācija par labu lauksaimniekiem, kuri vēl joprojām nezina, ko tie ražos, it īpaši vismazākie lauksaimnieki, kuri ir izvirtušas un nekonsekventas lauksaimniecības politikas upuri. Tādējādi tehnoloģijai un zinātnei, kas iepriekš bija nošķirtas, tagad ir jauna izdevība, un no tās iegūsim mēs visi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pieņemtajā rezolūcijā pieaugošās pasaules kapitālistiskās krīzes radītā spiediena dēļ, neraugoties uz ierobežojumiem, tomēr ir atspoguļots nosodījums ES lauksaimniecības politikas izraisītajām sekām, atklājot īstus un nepieņemamus KLP un PTO nolīgumu mērķus.

Tomēr rezolūcijā nav nevienam piedēvēta atbildība par ārkārtīgi nopietno pašreizējo situāciju un nav izdarīti atbilstoši secinājumi par tajā atklāto diagnozi, jo tajā nav apšaubīta pamatpolitika, kam sniegšu piemērus tālāk.

Tajā pārtikas apgādes suverenitāte nav padarīta par centrālo jautājumu tiesību uz pārtiku nodrošināšanā.

Mazo saimniecību un ģimenes saimniecību ienākumi netiek uzskatīti par būtisku priekšnosacījumu lauksaimniecības, lauku rajonu un pārtikas nodrošinātības saglabāšanai.

Tajā nav mēģināts panākt, ka lauksaimniecība tiek izņemta no PTO un ka pret lauksaimniecības pārtikas produktiem izturas kā pret vienkāršu preci, kā arī nav mēģināts aicināt pārskatīt Bleirhauzas līgumu.

Tajā nav prasīts pārtraukt KLP, turpmāk atsaistīt atbalstu no ražošanas, piemērot īstus griestus vai dažādot mazās un ģimenes saimniecības, ne arī veikt taisnīgu otrreizēju sadali starp valstīm un produktiem, veicinot katras valsts zemniecības un lopkopības pilnīgu attīstību.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Mēs esam iegājuši laikmetā, kam raksturīga pārtikas nenodrošinātība. Cenas ir ievērojami cēlušās, un pieprasījums pēc pārtikas pieaug ātrāk nekā piedāvājums. Klimatiskie faktori (piemēram, ilgstoši sausuma periodi) un graudaugu izmantošana biodegvielas ražošanā situāciju ir vēl vairāk saasinājusi.

Šis pašreizējais stāvoklis īpaši satrauc sakarā ar jaunattīstības valstīm. Nabadzīgākās valstīs, piemēram, Haiti, pārtikas trūkums ir jau izraisījis iedzīvotāju sacelšanās un nemierus. Kā norādīts šajā rezolūcijā, starptautiskās kopienas prioritātei jābūt nodrošināt jaunattīstības valstīm autonomiju pārtikas jomā un saimniecisko patstāvību.

Tomēr pārtikas cenu celšanās ietekmē ne vien nabadzīgākās valstis. Eiropas Savienībai tagad ir jārīkojas, lai šo situāciju stabilizētu. Pirmkārt un galvenokārt, mums ir jāiedrošina mūsu lauksaimnieki ražot vairāk. Turklāt ir jāpanāk saprātīgāks līdzsvars graudaugu izmantošanā apgādei ar pārtiku un enerģijas ražošanai. KLP „veselības pārbaudes” pārskats būtu ideāls forums, kurā šos jautājumus risināt.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par rezolūciju par pārtikas cenu celšanos Eiropas Savienībā un jaunattīstības valstīs. Šī ir problēma, kas ietekmē visu pasauli. Šai situācijai ir daudzi iemesli. To vidū ir pieaugušais pieprasījums pēc pārtikas, degvielas cenu celšanās, dabas katastrofas (it īpaši sausums), mazāku platību atvēlēšana augiem cilvēku vai dzīvnieku patēriņam (to zemes apgabalu paplašināšanas cena, kuri paredzēti tā dēvētajai enerģijas lauksaimniecībai) un tā tālāk. Šī iemesla dēļ es vēlos atbalstīt ANO priekšlikumu par moratoriju biodegvielai.

Var novērot arī finanšu spekulācijas pārtikas tirgos. Vēl viens veicinošs faktors ir kļūdainas un nevajadzīgas kvotas, kas ierobežo lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, piena kvotas, kas uzliek ierobežojumu saražotajam pienam un piena produktiem Polijā. Mūsu pārpalikumi, kas tiek atdoti par velti vai pārdoti par simboliskām cenām, rada traģiskas sekas pārtikā jomā visnabadzīgākajās valstīs. Šā veida atbalsts ir noderīgs tikai dabas un citu katastrofu gadījumā. Citādi tas pilnīgi iznīcina lauksaimniekus, jo tiem nav izdevīgi ne audzēt labību, ne turēt lopus. Strauji augošās pārtikas cenas apvienojumā ar bezdarbu var šajās valstīs izraisīt arī sociālo nestabilitāti.

Mēs nesen dzirdējām par dramatisku notikumu Afganistānā, kad kāds pārdeva savu meitu, lai par šo naudu varētu uzturēt pārējo ģimeni. Mums jāatceras par pārtikas cenu celšanās inflācijas efektu. Cerēsim, ka nesāksies spirālveida kustība un negaidīts visu cenu pieaugums.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Katru dienu no bada cieš 850 miljonu cilvēku visā pasaulē. Šai krīzei ir nepieciešama ātra un efektīva rīcība no ES un tās dalībvalstu puses. Es pievienojos aicinājumiem veikt ietekmes novērtējumu mazumtirgotāju lomai pārtikas ķēdē, kā arī aicinājumiem Komisijai un dalībvalstīm izanalizēt to cenu neatbilstību, kuras savai produkcijai uzliek lauksaimnieki un kuras uzliek lielākie mazumtirgotāji.

Šai krīzei ir patiesi globāls mērogs, un jaunattīstības valstīs ir daudz darāmā. Tāpēc mums ir jākoncentrējas uz palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm tādās jomās kā lauksaimniecība, lauku attīstība un lauksaimniecības uzņēmējdarbība. Es balsoju par šo rezolūciju.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad ārkārtīgi satrauc pārtikas cenu pieaugums, ir vēl vairāk nekā jebkad nepieciešams, lai Eiropas Parlaments pieņemtu rezolūciju.

Pirmkārt, pārtikas trūkums, kas izplatīts daudzās valstīs pasaulē, ir nepieņemams, kas ir diezgan pamatoti. Mums ir jāierosina ārkārtas pasākumi, lai pieliktu punktu badam, kas šobrīd ietekmē visneaizsargātākos cilvēkus jaunattīstības valstīs. Papildus šiem ārkārtas pasākumiem, kas nevar atrisināt problēmu ilgtermiņā, Eiropas Savienībai ir jāformulē stratēģija, vienojoties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Banku, SVF, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un PTO. Jānosaka pamatstratēģija, ar ko risināt visus krīzes cēloņus: pārtikas izmantošanas ieradumus Āzijā, straujo pieaugumu biodegvielas audzēšanā utt.

Otrkārt, satraucošais cenu pieaugums patērētāju iepirkumu grozā liecina, ka mums ir pamatīgi jāpadomā par kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanu. Laikā, kad mēs lemjam par KLP stāvokli, mums ir jāierosina konkrēti priekšlikumi attiecībā uz līdzekļiem, kā apturēt inflāciju, ko mēs novērojam pat iekšējā tirgū, kā arī jāraugās, lai ES spētu pati sevi nodrošināt ar pārtiku.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Kad es šīgada aprīlī piedalījos vēlēšanu novērošanas misijā Nigērijā, es saskāros ar šokējošu faktu, ka Nigērija, kas savulaik bija lauksaimniecības produktu eksportētāja, ir kļuvusi par pārtikas importētāju. Demogrāfiskā situācija jaunattīstības valstīs ir ievērojami palielinājusi pieprasījumu pēc pārtikas, taču pašreizējie militārie konflikti, cīņa ar tādām nāvējošām slimībām kā HIV/AIDS, malārija un tuberkuloze, kā arī neefektīva administrācija ir novērsusi jaunattīstības valstu valdību uzmanību no šā jautājuma risināšanas.

Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par pārtikas cenu celšanos Eiropas Savienībā un jaunattīstības valstīs un ceru, ka Eiropas Savienība turpinās uzlabot savu attīstības politiku un vairāk iesaistīsies taisnīgā starptautiskā tirdzniecībā.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Rezolūcija par pārtikas cenu celšanos pasaulē varētu būt bijusi vērtīgs ieguldījums pašreizējās debatēs par ES lauksaimniecības politiku un tās sekām.

Taču rezultāts bija vilšanās. Tās pirmajā daļā ir atzīmēts, ka ir vērojama tendence pieaugt kontrolei un atjaunot produktu uzkrājumus par spīti tam, ka augstās pārtikas cenas pirmo reizi daudzu gadu laikā ir padarījušas lauksaimniecību par patiesi ienesīgu nozari.

Otrajā daļā ir runāts par „tiesībām uz pārtiku” trešā pasaulē un to, cik svarīgi ir noteikt par prioritāti nevis degvielas, bet pārtikas ražošanu. Tajā pašā laikā balsojuma galīgais rezultāts bija izkaisīts visās pusēs saistībā ar biodegvielas priekšrocībām un trūkumiem!

Politika sastāv no konfliktiem par mērķiem, un politiķa galvenais uzdevums ir ieviest līdzsvaru un sarindot tos prioritārā secībā. Šajā rezolūcijā tas nav panākts. Tāpēc es atturējos.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Pārtikas cenu pieaugums ir pilnīgi noteikti jāaptur, pretējā gadījumā mūs gaida nopietnas grūtības. Mums nepieciešamas daudzslāņainas stratēģijas, kas, no vienas puses, atdzīvina pārtikas ražošanu ar tādu pasākumu palīdzību kā piemaksu par atmatā atstātām zemēm pagaidu apturēšana un, no otras puses, ļauj labāk koordinēt apgādi ar pārtiku un izplatīt pārtikas produktus. Nabadzīgajām valstīm, kas no cenu celšanās cieš vissmagāk, ir jāsniedz palīdzība krīzes pārvarēšanai pēc iespējas drīzāk organizētā veidā un galvenokārt ilgtspējīgi. Galvenajām lauksaimniecības produktu eksportētājvalstīm, piemēram, Argentīnai un Amerikas Savienotajām Valstīm, šajā sakarā ir jārīkojas globāli, un tās nedrīkst domāt tikai par savu labklājību.

Debatēs par biodegvielu nedrīkst aizmirst, ka tās ražošanai Eiropā, kur degvielas labība tiek audzēta uz diviem procentiem visas aramzemes, ir ārkārtīgi maza ietekme uz pārtikas cenām. Biodegvielu nedrīkst ražot uz pārtikas rēķina, un tieši tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu otrās paaudzes biodegvielas ražošanu, kura balstās uz biomasu, kas ir īpaši organisks atkritums, kuru praktiski nevar izmantot citiem nolūkiem.

– Rezolūcijas priekšlikums „Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sarunas attiecībā uz atbrīvojumu no vīzu prasības” (B6-0233/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pēc ASV likumdošanas procesu reformas, ar ko pastiprināja drošības prasības saskaņā ar vīzu atbrīvojuma programmu, Amerikas Savienotās Valstis, mēģinot dalīt un vadīt, nolēma ierosināt katrai dalībvalstij atsevišķus saprašanās memorandus.

Šie nolīgumi ir nepieņemami ne tikai tāpēc, ka tajos nav respektēta Kopienas kompetence šajā jomā, bet arī tāpēc, ka tie grauj godīgas konkurences principu un dod iemeslu nevienlīdzīgai attieksmei to dalībvalstu valstspiederīgo vidū, kurām nepieciešamas vīzas.

Es izsaku uzslavu par mandāta piešķiršanu Komisijai (Kopienas kompetencē) apspriest vienošanos starp ES un ASV, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un piemērotu vienādus nosacījumus attiecībā uz atbrīvojumu no vīzu prasības visiem ES valstspiederīgajiem, kuri vēlas iebraukt ASV teritorijā (ko patiesībā Savienība jau piemēro attiecībā uz visiem ASV pilsoņiem, kas vēlas iebraukt Eiropas Savienībā).

Šīs sarunas jāveic strauji un saskaņā ar Eiropas vienotības garu, lai 2009. gadā visas dalībvalstis varētu piedalīties ASV reformētajā vīzu atcelšanas programmā.

Es tomēr domāju, ka nosacījumi, lai tas notiktu, darbosies tikai tad, ja tiks anulēti tajā pašā laikā noslēgtie divpusējie nolīgumi. Tāpēc es gaidu EP juridiskā dienesta atzinumu, kurš, es ceru, šo nostāju atbalstīs.

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. − Rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sarunām attiecībā uz atbrīvojumu no vīzu prasības pieņemšanu PPE-DE vērtē atzinīgi.

Tas iezīmē nozīmīgu soli dalībvalstu un Eiropas Komisijas darbību koordinēšanā to sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tajā ir atzīts, ka lielas ES pilsoņu grupas diskriminācija ir nepieņemama un parādīta solidaritāte no to dalībvalstu puses, kuras jau ir iekļautas programmā, pret tām, kas joprojām saskaras ar neērtām un dažkārt pazemojošām vīzu pieteikumu procedūrām. Tajā pievērsta uzmanība faktam, ka iemesli vīzu atteikumiem ir nepārredzami. Straujš kritums atteikumu rādītājos atsevišķās, bet ne visās valstīs rada aizdomas, ka pret valstīm, uz kurām neattiecas atbrīvojums no vīzu prasības, ASV neattiecas vienlīdzīgi.

Pārstāvot Poliju, valsti, uz kuru neattiecas vīzu atcelšanas režīms, es ticu, ka šī rezolūcija palīdzēs ātri noslēgt apmierinošu līgumu, ļaujot visiem ES pilsoņiem ceļot uz ASV ar vienādiem nosacījumiem. ES un dalībvalstis ir saskaņoti centušās šo problēmu atrisināt. Mēs ceram, ka ASV atsauksies uz šo iniciatīvu, reaģējot atvērti un pozitīvi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs no šīs rezolūcijas saprotam šo.

Ka, lai gan ES ir parakstījusi nolīgumus par vienotu savstarpējo attieksmi ar vairākām trešām valstīm, bet ne ar ASV, kas ir iemesls tam, kāpēc 2006. gadā Komisija ierosināja vīzu prasības pagaidu atjaunošanu diplomātisko un dienesta/ierēdņu pasu turētājiem, lai paātrinātu progresu uz vienotību ar šo valsti, Padome priekšlikumu, kas rezolūcijā nodēvēts par simbolisku, neņēma vērā.

Ka situācija ir kļuvusi juridiski sarežģīta pēc tam, kad ASV reformēja savu vīzu atcelšanas režīmu, balstoties uz tā dēvēto karu ar terorismu, pievienojot drošības uzlabojumus (tostarp piekļuvi datiem un informācijai par pilsoņiem no trešām valstīm), lai pieprasītu citām valstīm, kas vēlas tikt iekļautas vīzu atcelšanas programmā, parakstīt divpusēju saprašanās memorandu un tā saistošos īstenošanas noteikumus.

Un ka, ņemot vērā ASV prasības, dažādās ES dalībvalstis bija sadalītas, galu galā liecinot par ASV prioritātēm.

Rezolūcija ir daļa no kaitējuma ierobežošanas centieniem, lai gan, mūsuprāt, tā nesargā principus, ko mēs uzskatām par fundamentāliem, piemēram, valsts suverenitāti un pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūciju par vīzu sarunām ar ASV. Tām jānotiek visu ES dalībvalstu vārdā. ASV valdībai un to valstu valdībām, kuras ir jau sākušas divpusējas sarunas, ir jāņem vērā ES nostāja un tās kompetence parakstīt līgumus.

Nepieciešamas ir skaidras pamatnostādnes divpusējām pārrunām par ceļošanu uz ASV bez vīzām, taču ir jautājumi, kas ietilpst ES pilnvarās. Vajadzīga ir savstarpējā sabiedrība. Diemžēl attiecībā uz Poliju, kas vienpusēji atcēla vīzu prasības ASV pilsoņiem jau 1991. gada 15. aprīlī, asimetrija acīmredzama. Mani nepārliecina arguments, ka tā iemesls ir diezgan lielais vīzu piešķiršanas atteikumu skaits.

Manuprāt, šie atteikumi bieži vien ir rezultāts patvaļīgiem lēmumiem, ko pieņem Amerikas konsulāro dienestu ierēdņi, kuri pieņem, – un bieži nav skaidrs tā iemesls – ka kāds nelegāli pagarinās savu ciemošanos ASV. Šādi pieņēmumi reti kad ir objektīvi un dažkārt ir vienkārši aizvainojoši. Arī dolāra maiņas kurss attiecībā pret zlotu vairs neattaisno argumentu par nelegālo darbu. Šodien cilvēkiem ir svarīgi ceļot tūrisma nolūkā, veikt darījumu braucienus un apmeklēt draugus un ģimeni. Es domāju, ka ASV ar šo politiku arī zaudē, aizslēdzot savas robežas sabiedrotajiem, taču ļaujot iebraukt potenciālajiem teroristiem. Kā gan jūs varat attīstīt transatlantisku sadarbību, ja jums nav uzticības saviem sabiedrotajiem? Tas nav tikai retorisks jautājums. Šo jautājumi ir pieminējuši daudzi no maniem kolēģiem.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Eiropas pilsoņi ir sanākuši kopā, lai baudītu labumus, ko dod Eiropas Savienība, kura spēj izpausties ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās. Nekur tas neparādās tik skaidri, cik attieksmē pret tās pilsoņiem, kad tie ceļo. ASV jau nav nepieciešamas vīzas daudzām ES valstīm. Lai gan es saprotu ASV likumīgās tiesības pašai lemt par šo jautājumu, es uzskatu, ka ir racionāls arguments, kas runā par labu šo tiesību piešķiršanai visiem ES pilsoņiem. Manuprāt, pareizi apspriestam līgumam ar ASV ir jāatspoguļo nediskriminējošā pieeja, ko pieprasa Parlaments.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sarunām attiecībā uz atbrīvojumu no vīzu prasības.

Es balsoju par mutisko grozījumu, ko ierosināja Parlamenta deputāts no Sociālistiskās partijas Stavros Lambrinidis, jo viņš pieprasa izbeigt jebkāda veida tiešu vai netiešu diskrimināciju starp Eiropas pilsoņiem, tostarp balstoties uz valstspiederību. Tādējādi tiek aicināts pievērst uzmanību sekām, ko rada koordinācijas trūkums starp Kopienas iestādēm un dalībvalstīm starptautiskās sarunās.

Es balsoju arī par 8. grozījumu, ko mutiski grozījusi mūsu kolēģe Urszula Gacek. Jaunākajā tekstā ir pausta Eiropas Parlamenta neapmierinātība ar pašreizējo situāciju, kurā no vīzu prasības Amerikas Savienotajām Valstīm nav atbrīvoti tikai 12 dalībvalstu pilsoņi, piemēram, Rumānijas pilsoņi.

Es balsoju par 1. grozījumu, ko iesniedza Eiropas sociālistu grupa, kura pieprasa Komisijai garantēt saskaņā ar uzticīgas sadarbības principu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībvalstu pilsoņiem attiecībā uz atbrīvojumu no vīzu prasības. Es balsoju par 2. grozījumu, ko iesniedza Eiropas sociālistu grupa, jo tajā teikts, ka tieslietu un iekšlietu ministru trijotnes sanāksmē 2008. gada 13. martā ASV pieņēma Kopienas kompetenci apspriest starptautisku vienošanos par vīzu politiku.

– Rezolūcijas priekšlikums par traģisku stāvokli Mjanmā (B6-0244/2008)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Mjanmu, jo dramatiskā situācija šajā valstī padara demokrātijas atjaunošanu un cilvēktiesību cieņas nodrošināšanu par ļoti būtisku un neatliekamu jautājumu.

Es izsaku nožēlu par Mjanmas iestāžu rīcību, reaģējot uz ciklonu, kas izpostīja valsti, izraisot tūkstošiem cilvēku nāvi un pārvietošanu, un es stingri nosodu Mjanmas režīma reakciju uz šo traģēdiju, kas ir kavējusi humanitārās palīdzības komandām iekļūt valstī un noraidījusi palīdzības sniegšanu upuriem.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mjanmā notikusī katastrofa ar cilvēku upuriem ir milzīga traģēdija, un Junilistan piekrīt, ka tas, kā Mjanmas valdība šo situācija risināja, neiztur nekādu kritiku. Atbalstam ir jāsasniedz simtiem tūkstošu cietušo cilvēku. Tā ir prioritāte numur viens. Tāpēc mēs stingri atbalstām rezolūcijā ietverto kritiku pret Mjanmas valdību, kas savu varu ir nostādījusi augstāk par valsts cilvēku izdzīvošanu. No otras puses, nosodīt un aicināt citas valstis radīt spiedienu uz Mjanmu, lai tā atvērtu savas robežas, nav ES pienākums. ES pienākums nav arī aicināt Starptautisko Krimināltiesu tiesāt Mjanmas valdību. Šie būtiskie starptautisko tiesību jautājumi ir jārisina starptautiskajai kopienai ar ANO starpniecību. Diemžēl Eiropas Savienībā ir tendence izmantot katastrofas, lai uzlabotu savu pozīciju ārpolitikas jomā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs vēlamies paust savu visdziļāko līdzjūtību upuriem, kas cietuši 2. un 3. maija ciklonā, kurš nodarīja postu dažādiem Mjanmas (Burmas) reģioniem.

Mēs stingri uzskatām, ka diplomātiskajā ziņā ir jādara viss iespējamais, it īpaši ANO aģentūrām, lai sniegtu steidzamu palīdzību un atbalstu upuriem, samazinātu bojāgājušo skaitu, risinātu problēmas, ar kādām cilvēki saskaras, un sāktu rekonstrukcijas darbus pie milzīgā iznīcinātās infrastruktūras apjoma, sadarbojoties ar Mjanmas iestādēm, kas patiesībā ir uzsvērts rezolūcijā.

Tomēr mēs nepiekrītam iniciatīvām, kas, pamatojoties uz tā dēvēto humanitāro intervenci, turpinās traucēt un apšaubīt ANO aģentūru, Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) un dažādu valstu īstenotos centienus šajā reģionā, lai atrastu risinājumus un palīdzētu pārvarēt pašreizējos šķēršļus un samazinātu cietušo cilvēku ciešanas.

Šīs iniciatīvas, kas nepieņemamā veidā izmanto tūkstošu cilvēku dramatisko situāciju, cenšas galvenokārt izmantot humanitāro katastrofu politiskiem mērķiem un kā izdevību sasniegt ģeostratēģiskos mērķus, apdraudot nepieciešamo humāno palīdzību, kas saskaņā ar viņu vārdiem ir tik neatliekama un nepieciešama. Būtībā tas rada situācijas, kur dabas katastrofas radīto traģēdiju papildina kara radīta traģēdija.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu rezolūciju par traģisko situāciju Mjanmā. Sākotnējo ciklona izraisīto dabas katastrofu nu ir aizstājusi cilvēku radīta katastrofa, ko radīja Mjanmas valdības reakcija. Mjanmas valdībai ir morāls un juridisks pienākums pret saviem pilsoņiem, un tai jāļauj starptautiskajam atbalstam palīdzēt novērst to, ka situācija kļūst vēl nopietnāka.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Traģiskā situācija Mjanmā ir steidzami jārisina. Līdz šim, noraidot starptautisko atbalstu, Mjanmas režīms ir parādījis to, ka tas neņem vērā pašreizējās situācijas nopietnību. Ciklona „Nargis” upuriem šis nav politisks jautājums, bet gan izdzīvošanas jautājums. Es pievienojos saviem kolēģiem, mudinot šo militāro režīmu pieņem palīdzības piedāvājumus no starptautiskās kopienas.

Patiesībā arī mūsu Āzijas partneriem ir loma, radot spiedienu un Rangunas režīmu. Es vēlreiz atkārtoju savu viedokli — aicinot citas ASEAN valstis vēlreiz apsvērt Mjanmas dalību, Ranguna izjutīs stipru spiedienu, lai visbeidzot atzītu tiesības un brīvības, ko tās iedzīvotāji ir pieprasījuši un pieprasa vēl joprojām. Es pievienojos saviem kolēģiem, balsojot par šo priekšlikumu.

– Rezolūcijas priekšlikums par dabas katastrofu Ķīnā (B6-0242/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust atzinību par Komisijas ātro reakciju uz ārkārtas situāciju pēc 12. maijā notikušās zemestrīces. Saskaņā ar laikrakstos lasīto sagruva rūpnīcas, skolas un mājas, noteiktās vietās zemestrīce iznīcināja 80 % ēku, dažās mazpilsētās sabruka skolu ēkas, aprokot tajās esošos studentus, un diemžēl no ķīmiskajām rūpnīcām zemē ir izplūdušas daudzas tonnas piesārņojošu vielu.

Šoreiz mēs spējam sekot šim postam visā tā skarbajā realitātē, pateicoties presei un Ķīnas iestāžu paziņojumiem, kuros, šķiet, nekas nav noklusēts. Ir vērts atzīmēt, ka šajā gadījumā, kas ļoti kontrastē ar notiekošo vājprātu netālu esošajā Mjanmas režīmā, Ķīna ir atvērta palīdzībai un starptautiskajai palīdzībai. Kā komisārs vairākos gadījumos norādīja, Eiropai ir jāveic humanitārās darbības izpostītajā Sičuānas provincē.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Atbalsts un nauda Ķīnas iedzīvotājiem, kas cietuši šajā dabas katastrofā, ir obligāta šīs traģiskās situācijas daļa. Taču pašas dalībvalstis var šādu atbalstu piedāvāt tieši cietušajam reģionam. Atbalstam nav jāiet caur Eiropas Savienību. Citas starptautiskas organizācijas ir labāk piemērotas humānās palīdzības koordinēšanai. Apvienoto Nāciju Organizācija ar ilgo pieredzi un globālu darbības jomu ir labs šādas organizācijas piemērs. Mēs uzskatām, ka šī rezolūcija ir vēl viens ES mēģinājums īstenot ārpolitiku un izmantot katastrofu, lai kļūtu par federālu valsti, kas iesaistās ārpolitikā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību upuriem, kas cietuši zemestrīcē, kura 12. maijā skāra dažādas Ķīnas Tautas Republikas provinces un autonomos apgabalus, un paužam solidaritāti ar Ķīnas iedzīvotājiem, kas šajā ciešanu laikā ir parādījuši tik lielu drosmi un abpusēju atbalstu.

Kā ir norādīts, Ķīnas iestādes ir ļoti ātri un efektīvi sākušas risināt steidzamos uzdevumus saistībā ar palīdzības un atbalsta sniegšanu upuriem, cenšoties samazināt bojāgājušo skaitu, risinot problēmas, ar ko cilvēki saskaras, un sākot pārveidot lielo daudzumu iznīcinātās infrastruktūras.

Tāpat dažādām dalībvalstīm un ES ir ātri jānodrošina resursi un ārkārtas atbalsts, kas palīdzēs Ķīnas iestādēm sniegt atbalstu zemestrīcē cietušajiem cilvēkiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es pievienojos saviem kolēģiem, izsakot uzslavu par Ķīnas centieniem palīdzēt saviem iedzīvotājiem pēc zemestrīces Sičuānas provincē. Saistībā ar Ķīnu mēs redzam piemēru citām šā reģiona valstīm, kuras saskārušās ar milzīgu postu, ko izraisījušās šādas dabas katastrofas.

Es arī piekrītu, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāpalīdz Ķīnai rekonstrukcijas darbos. Es balsoju par labu rezolūcijai.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par dabas katastrofu Ķīnā. Zemestrīce ir katastrofāls notikums, kas prasa daudzu cilvēku dzīvības un izraisa milzīgus īpašumu zaudējumus.

Zemestrīce Ķīnā, kas bija 7,8 balles stipra, ir šokējusi cilvēkus visā pasaulē. Šī postošā zemestrīce ir prasījusi lielu upuru skaitu un ir radījusi ārkārtīgi sarežģītus apstākļus tiem, ko tā ietekmējusi, it īpaši Sičuānas provincē. Es vēlos paust visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti ar Ķīnas iedzīvotājiem un šīs traģēdijas daudzajiem upuriem.

Mēs vērtējam atzinīgi to, ka Ķīnas iestādes ir ātri reaģējušas uz katastrofu, veicot pasākumus ārkārtas situācijas atvieglošanai. Jāatzīmē, ka Ķīna arī labprāt pieņēma palīdzības piedāvājumu no ārējiem avotiem. Turklāt ir patīkami redzēt, ka Ķīnas un ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem par šo katastrofu bija ļauts pārraidīt detalizētu un precīzu informāciju.

Saskaņā ar maniem aprēķiniem Eiropas Savienība ir jau sniegusi vairāk nekā 10 miljonus eiro lielu atbalstu. Tomēr praktiska eiropiešu pieredze šajā jomā Ķīnai ir nepieciešama pat vairāk nekā finansiāls atbalsts. Tāpēc pasākumiem avārijas situācijas atvieglošanai civiliedzīvotājiem ir arī jāietver izmēģināta un pārbaudīta prakse šāda veida notikumu ietekmes samazināšanai. Eiropas Savienībai ir jāpadara pieejamas zināšanas, ko tā ir ieguvusi no seismoloģiskiem pētījumiem, lai palīdzētu noteikt iemeslus ēku konstrukciju nepietiekamai stabilitātei. Sičuānas zemestrīču reģions ir jāpārveido par brīvdabas laboratoriju, kur var pārbaudīt potenciālos risinājumus un izmantot atklājumus šīs provinces rekonstruēšanai.

– Rezolūcijas priekšlikums par vispārēju nolīgumu par urāna ieroču aizliegumu (B6-0219/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šā veida ieroču aizliegums ir jāievieš visā pasaulē ar ANO starpniecību un pēc valstu, nevis Eiropas Parlamenta iniciatīvas. Mēs esam pret kopēju Eiropas drošības politiku, kas radīs Eiropas Savienotās Valstis. Tāpēc mēs balsojām pret rezolūciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pilnībā apzinoties retrospektīvo rezolūcijas raksturu, mēs balsojām „par”, galvenokārt 7. un 8. punkta satura dēļ, jo tajos:

vēlreiz atkārtots aicinājums visām ES dalībvalstīm un NATO valstīm piemērot aizliegumu izmantot vājinātu urānu, divkārši pastiprināt centienus panākt pilnīgu aizliegumu un sistemātiski apturēt šā veida ieroču ražošanu un pirkšanu;

dalībvalstis un Padome ir aicināta uzņemties vadību, mēģinot panākt starptautisku nolīgumu, lai noteiktu aizliegumu urāna ieroču izstrādei, ražošanai, uzkrāšanai, pārsūtīšanai, testēšanai un izmantošanai, kā arī pašreizējo uzkrājumu iznīcināšanai un pārstrādāšanai (kaut arī Eiropas Parlaments ir nepieņemamā veidā ieviesis nosacījumus šai prasībai).

Tomēr mums ir jāuzsver, ka Eiropas Parlamenta vairākums ir izvairījies no atbildības piedēvēšanas par vājinātā urāna izmantošanu militāros nolūkos. Citiem vārdiem runājot, tas cenšas apslēpt noziegumus, ko izdarījuši NATO un ASV un to sabiedrotie Kosovā, Afganistānā un Irākā (kur papildus vājinātā urāna ieročiem ir izmantotas arī šķembu vai baltā fosfora bumbas).

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu aicinājumus izveidot starptautisku nolīgumu, lai aizliegtu vājinātā urāna ieročus. Šo ieroču izmantošana izraisa nāvējošas slimības gan militārajam personālam, gan civiliedzīvotājiem. Eiropas Savienībai ir morāls pienākums uzņemties vadību šā jautājuma risināšanā un censties pilnīgi izskaust šos ieročus.

  David Martin (PSE), rakstiski. − ES dalībvalstīm un Padomei ir jāuzņemas vadība apspriedēs par starptautisku līgumu, kura mērķis ir ieviest aizliegumu urāna ieroču izstrādei, ražošanai, uzkrāšanai, pārsūtīšanai, testēšanai un izmantošanai.

Es patiešām domāju, ka līgumam nav jāaprobežojas ar to vien. Amerikas Savienotajām Valstīm nedrīkst dot iespēju turpināt izmantot šo ieroču vecos krājumus, kuru ietekme uz veselību un vidi, manuprāt, vēl joprojām nav skaidra. Pašreizējie krājumi ir jāiznīcina vai jāpārstrādā. Es balsoju par šo rezolūciju.

- Rezolūcijas priekšlikums attiecībā uz regulas projektu par REACH pārbaudes metodēm (B6-0237/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī rezolūcija nodrošina nepārtrauktību REACH procesam, no kura mēs atturējāmies, jo jutām, ka tas neatbilst patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu likumīgajām tiesībām un vajadzībām un nesargā darba ņēmējus vai vidi. Mēs uzskatām, ka nepieciešamais līdzsvars starp darba ņēmēju veselības aizsardzību, vides aizsardzību un rūpniecības attīstību netika panākts pilnībā, jo nebija pienācīgi nodrošinātas patērētāju tiesības, tā kā tika ierobežotas darba ņēmēju tiesības uz informāciju un veselību. Netika ņemti vērā arī mikro un mazie un vidējie uzņēmumi – tā kā tas neizbēgami paaugstināja vielu reģistrēšanas izmaksas bez atbilstoša atbalsta sniegšanas – vai pat lielie uzņēmumi, kas nu ir pauduši vēlmi aizstāt šīs bīstamās ķīmiskās vielas.

Tagad ir norādīts uz pasākumiem atvieglot un paātrināt Komisijas iekšējās procedūras jaunu alternatīvu testa metožu apstiprināšanai un tiesiskai atzīšanai, kur Komisija nodrošinās pārredzamāku procesu, tostarp apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm ikreiz, kad tiks gatavots priekšlikums saistībā ar regulas par testēšanas metodēm pielāgošanu tehniskajai attīstībai. Mēs saglabājām tādu pašu nostāju, cerot, ka šajā procesā būs lielāka pārredzamība.

- Ziņojums: Janusz Wojciechowski (A6-0147/2008)

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Janusz Wojciechowski ziņojumu par jaunu dzīvnieku veselības stratēģiju. Kā Centrālā Masīva apgabala ievēlēts deputāts es esmu īpaši nobažījies par aitu ģints katarālā drudža epizootiskās slimības pašreizējo izplatību, kas ir ļoti nopietna ilguma un izplatības ziņā, kā arī par dažādu slimības serotipu izplatību teritorijās, kuras līdz tam slimība nebija skārusi, un dzīvnieku pārvietošanas un tirdzniecības ierobežošanas nopietno sociālekonomisko ietekmi. Es uzskatu, ka Komisijai ir jāformulē dzīvnieku veselības plāns, lai uzlabotu tās spēju reaģēt uz šādām nopietnām dzīvnieku epizootiskām slimībām, finansējot pētniecību, kompensējot zaudējumus, piešķirot avansa maksājumus utt.

Es balsoju pret 12. grozījumu, jo dzīvu dzīvnieku pārvadāšana lielos attālumos visticamāk palielinās risku un nokaušanai paredzētos dzīvniekus nevajadzētu pārvadāt ilgāk par deviņām stundām. Taču es gluži otrādi balsoju par 3. grozījumu, jo pārvadāšanas kvalitāte dzīvnieku labklājībai ir svarīgāka nekā tās ilgums. Ir spēkā stingri īpaši noteikumi šajā jomā, un mums ir jāuzrauga to īstenošana.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka šajā ziņojumā atspoguļota virkne pozitīvu pasākumu, kuri jāturpina un kuri Komisijai būtu jāizvirza, it īpaši:

– nepieciešamība pēc ievērojama Kopienas ieguldījuma attiecībā uz galvenajām slimībām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas gadījumos, kad tās pārsniedz attiecīgo valstu un ražotāju resursus;

– atziņa, ka ES ražotāji saskaras ar augstām izmaksām augstāku ES standartu dēļ, un ka tie jāsargā no importētiem dzīvnieku produktiem, kas ražoti saskaņā ar zemākiem standartiem;

– nepieciešamība Komisijai palīdzēt lauksaimniekiem tikt galā ar augstajām izmaksām, ko rada dzīvnieku reģistrēšanai nepieciešamā aprīkojuma iepirkšana.

Mums vēl joprojām ir, ko kritizēt, it īpaši publiskā finansējuma jomā, kas ir jāuzlabo, lai neļautu izveidoties privātai apdrošināšanai slimības apkarošanas radīto zaudējumu atlīdzināšanai. Mēs nevaram piekrist iespējai piešķirt lauksaimniekiem pilnīgu atbildību par slimību apkarošanu, maksājot par privātu apdrošināšanu.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es atbalstu dzīvnieku veselības stratēģiju 2007.-2013. gadam, ko ierosināja Eiropas Komisija, jo es uzskatu, ka debates starp Eiropas iestādēm ir jāsāk ātri ar mērķi sagatavot turpmākus tiesību aktu priekšlikumus.

Par prioritāti ir jānosaka rīcība Eiropas līmenī, ir jāizveido moderna dzīvnieku veselības struktūra, un ir jāuzlabo profilakse, uzraudzība un zinātniskā pētniecība.

Tāpēc es atbalstu Janusz Wojciechowski ziņojumu, lai gan man jāuzsver, ka saistībā ar ierobežojumiem nokaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanā es esmu pret jebkāda veida papildu ierobežojumiem, jo spēkā esošajos tiesību aktos ir pietiekami daudz noteikumi par dzīvnieku ciešanu mazināšanu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šajā ziņojumā ir aplūkots ļoti būtisks jautājums. Taču, kā parasti, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ierosina palielināt apropriācijas no ES lauksaimniecībai dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc mēs esam spiesti balsot pret visu ziņojumu, lai gan principā mēs atbalstām pasākumus, kas paredzēti labākas dzīvnieku veselības veicināšanai Eiropas Savienībā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret Janusz Wojciechowski ziņojuma 52. punktu, kurā atbalstīts elektroniskās iezīmēšanas princips. Priekšlikumi šajā jomā nav bijuši proporcionāli, un Komisijai sava stratēģija ir jāpārdomā vēlreiz. Aitkopībai ir ļoti būtiska loma lielā daļā Skotijas lauku teritorijas, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas tā, lai pasargātu šīs lauku ekonomikas un neradītu papildu slogu aitkopjiem.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par jaunu dzīvnieku veselības stratēģiju Eiropas Savienībā, jo es stingri atbalstu ilgtspējīgu lauksaimniecību, un es varu tikai atbalstīt jebkuru politisku līdzekli, kas to veicina.

Lauksaimniecības dzīvnieku veselība un labklājība ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības veselību ar veselīgas pārtikas ražošanu. Dzīvnieku veselība ir cieši saistīta ar cilvēku veselību, jo noteiktas slimības tiešā vai netiešā veidā ir iespējams pārnest.

Ārkārtīgi lieli krājumi intensīvās lauksaimniecības sistēmās var palielināt slimību izplatību risku un apgrūtināt slimību kontroli. Lai gan es piekrītu, ka mums ir jāveicina pasākumi, lai nodrošinātu bioloģisko drošību lauku saimniecībās, mums ir arī jānodrošina, ka mēs nepārvērtējam ekoloģisko nosacījumu kritērijus.

Neraugoties uz to, es izsaku nožēlu par to, ka Komisijas paziņojums nav radījis lielāku vērtību veterinārijas ekspertiem, kuri, manuprāt, ir vispiemērotākie efektīvas stratēģijas ieviešanai dzīvnieku veselības aizsardzībai.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es izsaku atzinību par Janusz Wojciechowski ziņojumu. Ziņojumā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot pārtikas drošumu, kā arī dzīvnieku veselību. Ir bijuši daži aicinājumi no mūsu SNP un Konservatīvās partijas kolēģiem balsot pret dzīvnieku elektronisko un uz DNS balstītu ģenētiskās identifikācijas un reģistrācijas obligāto ieviešanu ES līmenī.

Laikā, kad pastāv lieli draudi uzliesmot jaunām un jau pastāvošām dzīvnieku slimībām un kad tas ir vēl vairāk gaidāms klimata pārmaiņu dēļ, šķiet prātīgi ieviest drošu un spēcīgu dzīvnieku pārvietošanas sistēmu ar šādām identifikācijas un reģistrācijas metodēm. Šie viedokļi ir atspoguļoti manā balsojumā.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pēc karstām debatēm un daudziem grozījumiem, kas iesniegti Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai, pieņemtajā Janusz Wojciechowski ziņojumā ir ierosinātas nozīmīgas izmaiņas Komisijas priekšlikumos. Šīs izmaiņas piešķir ziņojumam stingru līdzsvara izjūtu un sniedz iespēju efektīvi grozīt un uzlabot dzīvnieku veselības tiesisko struktūru Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz jautājumu par lieliem uzkrājumiem intensīvās lauksaimniecības sistēmās Lauksaimniecības komitejas balsojums ir padarījis referenta sākotnējo nostāju mērenāku, atzīstot, ka tie var radīt problēmas gadījumos, kad netiek īstenoti pietiekami slimību kontroles pasākumi.

Turklāt plenārsēdē PPE-DE vārdā iesniegtajam grozījumam par dzīvnieku pārvadāšanu lielos attālumos būtu jāliek Eiropas Savienībai ierobežot nevajadzīgas ciešanas nokaušanai paredzētiem dzīvniekiem, tajā pašā laikā uzturot izcilus sanitāros apstākļus.

Pārējie ziņojumā ierosinātie pasākumi, it īpaši veicināt vakcinācijas izmantošanu ārkārtas gadījumos, lai sniegtu lauksaimniekiem lielāku atbildības sajūtu un izskaidrotu visu dalībnieku lomu nākotnes stratēģijas finansējumā, ir solis pareizajā virzienā un piemērots līdzeklis, kā stiprināt ES tiesību aktus par dzīvnieku veselību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es izsaku atzinību par šo ziņojumu, kurā pasvītrotas vajadzības panākt augstu dzīvnieku veselības stāvokli Eiropas Savienībā, ko var sasniegt tikai ar ES rīcības plāna palīdzību. Saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu mums ir jāveido tiesību akti šajā jomā, balstoties tieši uz zinātniskiem atklājumiem. Mēģinājumi noteikt pārvadāšanas laikus ir neveiksmīgi. Ir jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem transporta jomā. Būtisks ir nevis pārvadāšanas ilgums, bet kvalitāte. Tieši tāpēc es izsaku atzinību par to, ka no šā ziņojuma ir izslēgts noteikts pārvadāšanas ilgums. Visbeidzot, Eiropas Savienībai ir jāuzstāj uz to, ka mūsu dzīvnieku veselības un labklājības standarti tiek pieņemti starptautiski un ka šīs bažas tiek ņemtas vērā PTO.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Šis jautājums ir ļoti būtisks daudziem miljoniem Eiropas pilsoņu, it īpaši Anglijas dienvidaustrumos. Vispretrunīgākais temats ir bijis dzīvnieku pārvadāšana, kas ir šā ziņojuma funkcija.

Es izsaku atzinību par impulsu, ko var dot, lai uzlabotu dzīvnieku labklājību pārvadāšanas procesā. Protams, tā elements ir tāds, ka veterinārie ķirurgi ir nodrošināti ar pietiekamiem resursiem, lai veiktu pārbaudes, un var būt pārliecināti par uzlabotu veterināru fondu, uz ko paļauties šajā darbībā.

Līdzīgi – tiem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar mājlopu pārvadāšanu, būtu jāgūst labums no apdrošināšanas instrumentiem, kas tos sargā no netiešiem zaudējumiem.

Rezolūcijas priekšlikums par ES stratēģiju attiecībā uz Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Pušu trešo sanāksmi (B6-0238/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Orhūsas konvencijas ieviešana ir pārrunāta kopš tās stāšanās spēkā 2001. gada 30. oktobrī. Tā kā lielākā daļa no Konvencijas 35 pusēm ir Eiropas Savienības dalībvalstis, tām ir īpaši pienākumi attiecībā uz tādu mehānismu izveidi, kas nepieciešami tās ieviešanai.

Tikpat svarīgi ir garantēt īpašus noteikumus – tāpat kā Konvencijā jau paredzētās tiesības –, kas uzlabo reģionālo un globālo sabiedrības dalību mūsu konvencijās un līgumos par jautājumiem saistībā ar vidi.

Parlaments un Padome tagad ir pieņēmuši trīs likumdošanas instrumentus, lai īstenotu Orhūsas konvenciju, taču grūtības nezūd. Tādējādi, lai gan daži EP rezolūcijas aspekti nav ļoti skaidri, kopumā mēs to atbalstām, jo mēs uzskatām, ka ir svarīgi veicināt universālu apstākļu izveidi, lai piekļūtu tiesām un procesiem saistībā ar vides jautājumiem.

Tāpēc mēs ceram, ka šajā procesā tiks veikti daži pozitīvi soļi šajā Pušu sanāksmes trešajā sesijā, kas notiks Rīgā, Latvijā, 2008. gada 11.–13. jūnijā.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan atbalsta Orhūsas konvenciju, bet mēs uzskatām, ka valstu parlamentiem pašiem ir jānosaka sava nostāja konferencē par Orhūsas konvenciju Rīgā.

Orhūsas konvenciju neratificējušajām dalībvalstīm, protams, pašām jālemj, vai tās ir gatavas ratificēt to. Mūsuprāt, Eiropas Parlamentam šajā sakarā nevajadzētu sniegt nekādus ieteikumus.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Esmu aktīvi darbojusies saistībā ar Orhūsas konvenciju jau kopš 2000. gada, kad mēs pārrunājām tās pirmo pīlāru – pilsoņu tiesības uz informāciju par vides aizsardzību, un drīz vien arī otro pīlāru – iespējas sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanā. Kad es tikos ar vietējiem vides aizsardzības aktīvistiem Kazahstānā, lietas, kas šķita pašsaprotamas rietumvalstīs, tur pēkšņi ieguva pilnīgi citu veidolu.

Orhūsas konvencija ir liels sasniegums ceļā uz lielākām sabiedrības tiesībām uz līdzdalību un piekļuvi informācijai un jebkuras veiksmīgas demokrātiskas sistēmas daļa. Tādēļ es saprotu Parlamenta nostāju par trūkstošā elementa – sabiedrības pārsūdzības tiesību – atjaunošanu. Tomēr es varu tikai piekrist Padomei, kad tā pauž bažas par iespējamiem pilsoņu tiesību pārkāpumiem gadījumos, kad apelācijas sūdzība tiek iesniegta, lai palēninātu kāda projekta norisi vai sagatavotu labvēlīgu augsni organizāciju rīkotajām ziedojumu vākšanas kampaņām. Padomes bažas par šādu demokrātijas izmantošanu ir pamatotas. Tomēr ir svarīgi šo problēmu apspriest vēlreiz — pasaule un mūsu sabiedrība nepārtraukti mainās, un politiskajiem lēmumiem šodien ir jābalstās uz rūpīgiem apsvērumiem.

Tieši šī iemesla dēļ man patīk punkts mūsu īpaši sanāksmei gatavotajā rezolūcijā, kurā teikts, ka ir vēlme paplašināt Orhūsas konvenciju, attiecinot to uz visiem ilgtspējīgas attīstības principiem. Tādējādi ilgtspējīgas attīstības kritēriji tiek sasniegti, pateicoties konvencijas principiem attiecībā uz atklātību, līdzdalības iespējām un atbildību. Patiesībā tieši ar tādu nolūku Orhūsas konvencija tika izveidota — tā popularizēs plaša mēroga un aktīvu domāšanu par vides problēmām, it īpaši sabiedrībā, tādā veidā radot jaunas iespējas uzlabot pašreizējo praksi. Sanāksme Rīgā būs lieliska iespēja veikt konvencijai starpposma novērtēšanu, un es esmu pārliecināta, ka tas ir pareizais ceļš.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, Orhūsas konvencija nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savai veselībai un labklājībai piemērotā vidē, un katram cilvēkam ir pienākums rūpēties par tās saglabāšanu. Tā nosaka arī, ka šo tiesību īstenošanā un pienākuma izpildē pilsoņiem ir jābūt pieejamai informācijai, iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un iesniegt prasības tiesā par vides jautājumiem.

Konvencijas 1. pantā teikts, ka katrai konvencijas pusei ir jāgarantē tiesības uz piekļuvi informācijai un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Ļoti svarīgi ir, lai šajā procesā vairāk iesaistās valstu un Eiropas iestādes, kas pārstāv pilsoņu intereses, gan tādēļ, lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi informācijai par vides jautājumiem, gan un īpaši tādēļ, lai nodrošinātu šīs informācijas patiesumu. Pretrunīgu teoriju ir pārpilnam, katrai no tām ir lielāks vai mazāks zinātnisks pamatojums. Ir jāievieš noteikumi, lai novērstu satraucošus un dažreiz pārspīlētus paziņojumus, un vides aizsardzība jāpadara par pienākumu katram – kā pilsoņiem, tā arī iestādēm.

UEN grupas vārdā, kura savā balsojumā šo rezolūciju atbalstīs, vēlos pasvītrot, ka ES delegācijai, kas apmeklēs konvencijas pušu sanāksmi 2008. gada 11.–13. jūnijā, ir jānodrošina pēc iespējas lielāka Parlamenta pārstāvniecība.

– Ziņojums: Johan van Hecke (A6-0171/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Daži rezolūcijas aspekti ir jāizceļ īpaši.

Sava strukturālā nozīmīguma dēļ dažas politikas jomas regulē citas. Tālāk sniegšu piemēru.

Neapšaubot Ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN) un norādot vienīgi uz to, ka atbalstu attīstībai nav nepieciešams sniegt tikai valstīm, kur notikusi lielāka tirgus liberalizācija, mēs esam atteikušies no jebkura pozitīvā aspekta, ko šāds atbalsts var sniegt.

EPN ietekmē šo valstu suverenitāti, uzspiež modeli, kas ir izdevīgs ES starpvalstu uzņēmumiem, un padara šo valstu ražošanu atkarīgu nevis no pašu īpašajām vajadzībām, bet, gluži pretēji, no prasībām pēc liberalizētāka tirgus.

Tādējādi, piekrītot tam, ka militārie izdevumi nav uzskatāmi par attīstības atbalsta daļu, ka efektīvi līdzekļi jāpiešķir sabiedrisko pakalpojumu attīstīšana un uzlabošanai, ka atbalsta iedalīšana mērķiem, kuriem nav nekāda sakara ar attīstību, būtu uz visiem laikiem jāizskauž, es uzskatu, ka šie pasākumi būs iedarbīgi tikai tad, ja mēs vienlaikus noraidīsim tirdzniecības liberalizācijas plānu un dominēšanas un interferences instrumentus, kas paredzēti Ekonomikas partnerattiecību nolīgumos.

Tikai pārvarot šo pretrunu, būs iespējams izveidot atbalsta sistēmu, kas paudīs īstenu solidaritāti un cienīs valstu suverenitāti.

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Es uzskatu, ka vēl var darīt daudz, lai uzlabotu ES un tās dalībvalstu sniegtā atbalsta efektivitāti, un Johan van Hecke ziņojums satur nozīmīgas domas. Tomēr es vēlos pasvītrot, ka es neatbalstu 1. punkta formulējumu, kurā teikts, ka Eiropas Savienībai ir jāpauž vienots viedoklis un jāpadara savas darbības vienotākas.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par ziņojumu par efektivitāti, lai gan es tam nepiekrītu pilnībā. Pirmkārt, tāpēc ka dalībvalstis netur savu vārdu, kas nozīmē, ka viss Eiropas iestāžu veiktas darbs izrādās nevērtīgs. Turklāt ziņojumā nav skaidri parādīts, kā dalībvalstis apņemas pildīt vienu lomu (partnervalstu atbalstītāji atbalsta īstenošanā), bet patiesībā pilda citu (finansē tikai tās iniciatīvas, kam ir prioritāra nozīme pašu ekonomikām), nepievēršot uzmanību partnervalstu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai (novārtā atstātās valstis).

Otrkārt, tāpēc ka ir nepieciešama lielāka efektivitāte un pārredzamība, diskutējot par projektu finansēšanu. Protams, mēs vēlamies efektivitāti. Tomēr pārredzamība nozīmē vairāk revīziju, vairāk apspriežu, lielāku uzraudzību jeb, īsāk sakot, vairāk laika un naudas tērēšanas birokrātijai, un tas drīzāk palēnina nekā atvieglo DAUDZU cilvēku darbu. Tāpēc pārredzamība samazina efektivitāti. Es vēlos, lai pārredzamību izmanto kā instrumentu efektivitātes sasniegšanai un lai pēdējā vienmēr ņem virsroku.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Johan van Hecke veikto Parīzes 2005. gada Deklarācijas par atbalsta efektivitāti rezultātu izvērtēšanu. Atbalsta sistēmai jāturpina kalpot savam sākotnējam mērķim – samazināt nabadzību. Patiesi, lai atbalsts būtu efektīvs, tam ir jāizmanto vietējas sistēmas un ir pilnībā jāsadarbojas ar saņēmēju.

Es arī atbalstu aicinājumu Komisijai un ES dalībvalstīm pielikt ievērojamas pūles izpildīt Tūkstošgades attīstības mērķu uzdevumu līdz 2015. gadam atvēlēt 0,7 % no Eiropas IKP valsts sniegtam attīstības atbalstam. Es uzskatu, ka šajā ziņojumā šie uzskati ir atspoguļoti, un es balsoju par to.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Parīzes 2005. gada Deklarācijas par atbalsta efektivitāti rezultātu izvērtēšana izveidoja starptautisku atbalsta efektivitātes programmu, kas galvenokārt balstīta uz nabadzības izskaušanu. Šis dokuments paredz īpašus noteikumus, kas ir vērsti uz atbalsta palielināšanu, pamatojoties uz starptautisku sadarbību. Varētu šķist, ka šis būs efektīvs atbalsts šo vārdu pilnajā nozīmē un ka tie, kam šis atbalsts ir nepieciešams, to saņems un nemaksās par to.

Diemžēl nenotiek tā, ka cilvēkiem, kas saņem „atbalstu”, par to ir jāmaksā. Daudzos gadījumos šis ir instruments, kā padarīt vājo par ekonomiski atkarīgu no stiprā un nabadzīgo – atkarīgu no bagātā. Sešdesmito gadu sākumā indietis, kas redzēja, kā viņa valstij sniedz „atbalstu” attīstītās valstis, Pasaules pārtikas organizācijas sanāksmē teica: „Mīļā Dieva vārdā pārstājiet mums palīdzēt!” Es uzskatu, ka šoreiz viss būs citādi.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es darītu gandrīz jebko, lai kalpotu šim Parlamentam, bet pat man ir savas robežas. Es gandrīz sasniedzu savu robežu vakar vakarā, kad man Orhūsas konvencijas debates bija svarīgākas par sparģeļu ēšanu slavenajā sparģeļu vakarā. Es „dezertēju jau pirms deserta”, taču tad es atklāju, ka debates bija atceltas. Mans jautājums ir – vai mēs drīkstam neizmantotās runas pievienot sesijas protokolam, jo komisāra atbilde tur jebkurā gadījumā ir.