Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 22. maijs - Strasbūra

14.2. Baltkrievijas politiskās opozīcijas pārstāvju ieslodzīšana (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Baltkrievijas politieslodzītajiem⁽¹⁾.

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Šodien mēs atkal apspriežam cilvēka pamattiesību pārkāpumus Baltkrievijā. Kā ierasts šādos gadījumos, mēs atzīmējam, ka šādi rīkojas diktatori. Acīmredzot diktatori vienmēr cīnās ar organizēto reliģiju, jo ļoti bieži tā ir skaļākā iedzīvotāju balss. Viņi arī cīnās ar arodbiedrībām. Starp citu, arodbiedrības Baltkrievijā ir diezgan vājas, tā ka no šī skatu punkta A. Lukašenko varētu likties diezgan pozitīvs tēls, jo viņam nav neviena pretinieka, tāpēc ka arodbiedrības tur vēl nav izveidotas. Turklāt diktatori vienmēr cīnās pret opozīciju, kas vēlas ieviest demokrātiju.

Tomēr mums jāņem vērā viena lieta: mums jāatceras, ka Baltkrievija Eiropas Savienībai ir svarīgs kaimiņš Austrumos un pret to attiecīgi arī jāizturas. Mums ir raksturīgi izturēties pret Krieviju kā pret vienīgo kaimiņu Austrumos un aizmirst to, ka arī Baltkrievijai jābūt ES partnerei Austrumos, jo tā ir liela un daudzsološa valsts.

  Věra Flasarová, autore. − (CS) Dāmas un kungi, Lukašenko kunga režīms Baltkrievijā ir pelnījis kritiku par represīvu metožu izmantošanu, politiskās opozīcijas pārstāvju apcietināšanu, autoritāru pārvaldības metožu izmantošanu, cenzūru un valsts izolāciju. Turklāt atteikums izsniegt ieceļošanas vīzas neļauj Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputātiem pašiem iepazīties ar situāciju. Viss iepriekš minētais ir uzsvērts manas grupas priekšlikumā. Tomēr es uzskatu, ka mūsu kritika par cilvēktiesību pārkāpumiem jāvērtē, izmantojot neapšaubāmus kritērijus, nevis ņemot vērā politisko skalu attiecībā uz to, kas pašlaik pasaulē spēlē pirmo vijoli. Tas nav pareizi. Mēs mīņājamies uz vietas; mēs neesam spējuši pietuvoties tūkstošgades mērķiem. Romiešiem vienmēr bija taisnība, un viņu hronikās gadījumi, kad pretinieks, kuram uzbruka, uzdrīkstējās sevi aizstāvēt, bija attēloti kā noziedzīgi.

Tomēr es atgriezīšos pie temata par Baltkrieviju. A. Lukašenko režīms ir pirmām kārtām mēģinājums neievērot eiroatlantisko iniciatīvu virzienu. Lukašenko kungs spēlē pats savā šaurajā laukumā, ignorējot to, ka vidēja lieluma valstis nevar šādi rīkoties, jo to nepieļaus starptautiskais kapitāls. Kas nepakļaujas, tiks izolēts, un starptautiskā kopiena atbalstīs opozīciju valsts iekšienē. Tas notiek šādi, un mēs visi to zinām. Agrāk vai vēlāk Lukašenko kungs un viņa partija dārgi samaksās par šādu uzvedību. Baltkrievija atrodas reģionā, kas ir stratēģiski nozīmīgs Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO. Pašreizējā ASV valdība un dažu citu valstu valdības ļoti vēlas, lai Baltkrievija kopā ar Ukrainu un Gruziju pievienotos NATO, tādējādi kaitējot Krievijai.

Mūsu bažas par cilvēktiesībām Baltkrievijā nebūtu tik stipras, ja patiesā problēma nebūtu Krievija. Tomēr jājautā, vai mēģinājumi vājināt Krieviju sekmē pasaules drošību. Es esmu diezgan nobažījusies, ka šādi mēģinājumi var atraisīt spēkus, ko neviens nespēs kontrolēt. Krievija tos ir apslāpējusi vairākus gadu tūkstošus.

  Jacek Protasiewicz, autors. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem rūp Baltkrievijas jautājums un kuri novēro situāciju Baltkrievijā, saskaras ar pretrunīgu informāciju. No vienas puses, ir publiski un oficiāli paustā vēlme normalizēt attiecības ar Eiropas Savienību. Eiropas Komisijas pārstāvniecības atklāšana Minskā simbolizē šo vēlmi.

No otras puses, tajā pašā mēnesī policija brutāli uzbruka demonstrantiem, kas vēlējās svinēt valsts neatkarības deviņpadsmito gadadienu. Nākamajā dienā iestādes nosūtīja VDK īpašās vienības pie neatkarīgiem žurnālistiem. Pēc mēneša aktīvistiem piesprieda ilgus cietumsodus, un tie pat nebija opozīcijas pārstāvji, tikai tie cilvēki, kas uzdrošinājās piedalīties demonstrācijā, aizstāvot cilvēktiesības un mazo uzņēmēju tiesības, piemēram, Andrejs Kims vai Sergejs Parsjukevičs. Arī mēs pēdējā laikā esam dzirdējuši, ka Aleksandrs Miļinkēvičs tika apcietināts un notiesāts tikai par to, ka tikās ar Baltkrievijas pilsoņiem un apsprieda ar viņiem valsts jautājumus. Aleksandrs Kozuļins, vissvarīgākais politiskais ieslodzītais, mūsdienu Eiropas sirdsapziņas ieslodzītais, joprojām ir cietumā.

Kā delegācijas uz Baltkrieviju vadītājs es vēlētos pieredzēt dienu, kad mēs Eiropas Parlamentam varētu iesniegt rezolūciju, kurā ar gandarījumu būtu atzīmēts, ka Baltkrievijā ir notikušas pārmaiņas, lai šo valsti padarītu par civilizētu Eiropas Kopienas daļu.

Diemžēl tas nenotiks šodien. Ja netiks garantētas pamattiesības uz brīvām un demokrātiskām vēlēšanām, paust savus politiskos uzskatus, preses un reliģijas brīvība, Eiropas Savienībai nebūs iespējas atzīt Baltkrievijas režīmu kā valsti, ar kuru ir vērts sadarboties, vai valsti, kurai ir vērts palīdzēt. Mēs nekad neatbalstīsim politikas virzienus, ko īsteno Aleksandrs Lukašenko. Tomēr mēs atbalstīsim neatkarīgas pilsoņu grupas un atsevišķu Baltkrievijas pilsoņu sakarus ar Eiropas Savienību, cerot, ka kādu dienu valsts atkal kļūs tiesiska.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Baltkrievija ir skaista un nozīmīga valsts, kurai ir liels attīstības potenciāls, kas tās pilsoņiem var sniegt apskaužamu labklājību. Diemžēl pašlaik šajā valstī attiecībā uz ļoti būtiskām demokrātijas normām tiek pieļauti pārāk lieli kompromisi. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka administratīvās iestādes nespēj nodrošināt vajadzību ievērot vārda brīvību un citus demokrātiskos principus. Šādas vajadzības apmierināšana ir obligāts nosacījums jebkurai nediktatoriskai valdībai.

Ziņas no Baltkrievijas par pilsoniskās sabiedrības locekļu un opozīcijas aktīvistu patvaļīgiem arestiem, par pārmērīga spēka izmantošanu pret mierīgiem demonstrāciju dalībniekiem un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu žurnālistu apspiešanu ir apliecinājums tai praksei, kas būtu un ir nekavējoties jāpārtrauc. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību izprast cēloni, mainīt tās taktiku un izvēlēties brīvības un demokrātijas ceļu, nevis apspiešanas un totalitārisma ceļu, kas var novest tikai pie tā, ka palielināsies konflikts ar iedzīvotājiem un starptautisko kopienu.

  Milan Horáček, autors. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, spēka izmantošana pret nevalstiskām organizācijām, opozīcijas aktīvistiem un neatkarīgiem žurnālistiem Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās marta beigās atspoguļo krasu politiskās situācijas pasliktināšanos valstī, kas jau ir autoritāra un diktatoriska režīma varā.

Vienīgais Vācijas politiskais fonds, kam tika dota atļauja darboties Minskā, bija jāslēdz. Laikrakstu biroji tiek pārmeklēti, lai iebaidītu nozīmīgas preses balsis. Brīvas vēlēšanas, pulcēšanās un vārda brīvība tiek stingri ierobežota. Opozīcijas politiķi tiek sistemātiski apsūdzēti, un viņiem tiek piespriesti gari cietumsodi. Iestādes īsteno represīvus pasākumus pret pilsoniskās sabiedrības kustībām, vai nu piemērojot NVO neskaidrus tiesību aktus vai tiesību aktus, kas vērsti pret ekstrēmismu, vai izmantojot spēku, lai izkliedētu mierīgas sapulces.

Arī mums jārīkojas, lai veicinātu plurālisma kultūru Baltkrievijā. Saskarsme ar demokrātiskām struktūrām, jo īpaši tas attiecas uz jauniem cilvēkiem, ir ļoti būtiska valsts nākotnei. Tas, ka Viļņā atkal tika atvērta Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte (Baltkrievijas trimdas universitāte, kas piedāvā patvēruma vietu studentiem, kuri ir politiskas vajāšanas upuri), bija gudra rīcība.

Nākamajam solim jābūt vīzu režīma atvieglošanai, ko šis Parlaments ir vairākkārt ierosinājis. Nebūtu pareizi, ka ES turpinātu ierobežot cilvēku pārvietošanās brīvību, iekasējot EUR 60 par vīzas izsniegšanu. Tā ir gandrīz trešā daļa no ikmēneša ienākumiem Baltkrievijā, un tādējādi daudzi cilvēki to nevar atļauties. Tas, kas mums ir izdevies ar Ukrainu, Moldovu un Krieviju, mums jāspēj panākt arī ar Baltkrieviju.

(Aplausi)

  Eija-Riitta Korhola, PPE-DE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Baltkrievija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā joprojām ir totalitāra pārvalde un kurā joprojām tiek piemērots nāvessods. Prezidents Lukašenko turpina modri uzraudzīt pilsonisko sabiedrību un nevēlas mīkstināt savu ciešo kontroli pār valsti.

Neskatoties uz to, valsts valdība ir minējusi, ka vēlas nodibināt ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Mums vēlreiz pienācis laiks nepārprotami izskaidrot Baltkrievijai sadarbības nosacījumus.

Kā minēts rezolūcijā, pamata priekšnoteikumi ciešai sadarbībai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku ir nāvessoda atcelšana, brīvi plašsaziņas līdzekļi, vārda un pulcēšanās brīvība, reliģijas brīvība, demokrātisko vērtību ievērošana un tūlītēja politisko ieslodzīto atbrīvošana. Šī rezolūcija, kas aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos opozīcijas pārstāvjus, vienlaikus ir arī atbalsta un solidaritātes parādīšana visiem tiem, kas cieš no pašreizējā Baltkrievijas režīma.

Nākamajā nedēļā Baltkrievijas politiskās opozīcijas pārstāvji ieradīsies šeit, Parlamentā, lai lūgtu ES atbalstīt lūgumrakstu, ko noraidīja A. Lukašenko, par grozījumiem tiesību aktā, kurš ierobežo reliģijas brīvību un kurš stājās spēkā 2002. gadā. Es ceru, ka šī būtiskā rezolūcija un nākamās nedēļas kopējās debates pārliecinās Baltkrievijas valdību par to, ka tas ir pašas valsts un tās pilsoņu interesēs.

  Marianne Mikko, PSE grupas vārdā. – (ET) Kolēģi, Cilvēktiesību dienā 10. decembrī Polijā darbību uzsāka televīzijas apraides stacija Belsat, kuras mērķis ir pārraidīt neatkarīgu informāciju par to, kas notiek ar baltkrieviem Baltkrievijā, Eiropā un visur citur pasaulē. Kanāls, kas raida galvenokārt baltkrievu valodā, izmantojot satelītu, pašlaik aptver apmēram 10 % baltkrievu.

Stacija darbojas zem pastāvīga spiediena. Mata beigās VDK un policija Baltkrievijā veica kratīšanu, lai aizturētu Belsat vietējos reportierus. Viņu pamata instrumenti, klēpjdatori un apraides tehnika tika konfiscēti. Neatkarīgie reportieri dzīvo pastāvīgās bailēs no pratināšanas un apcietināšanas. Situācija Baltkrievijā, kas ir Eiropas Savienības tuvākais kaimiņš, ir tikpat skarba kā savulaik aiz dzelzs priekškara. Kā delegācijas uz Moldovu vadītājs un igaunis es apgalvoju, ka Baltkrievijas valstspiederīgajiem, kas reiz bija Padomju Savienības sastāvā, neatkarīga informācija ir vajadzīga tikpat ļoti kā skābeklis. Tas ir lielisks starts, bet laba televīzija izmaksā dārgi.

Žurnālisti, kas strādā Belsat Belarus, cīnās par demokrātiju; viņi martā apciemoja mūs Eiropas Parlamentā, un viņiem vajadzīgs visaptverošs atbalsts. Es aicinu Eiropas Komisiju un visas mūsu dalībvalstis finansiāli un morāli atbalstīt Belsat. Neaizmirsīsim, ka brīva prese ir demokrātijas stūrakmens.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Pirms dažiem mēnešiem Lukašenko kungs atbrīvoja visus politiski ieslodzītos, izņemot Kozuļina kungu, kuram tika piedāvāta iespēja atstāt valsti. Tas atgādina metodes, ko izmantoja komunistiskās iestādes pret opozīciju Polijā. Šķita, ka līdz ar to situācija varētu uzlaboties, bet kā teica Ilia Ehrenburg plaši pazīstamā stāsta varonis: ,,Ja viņi atbrīvo ieslodzītos, tas nozīmē, ka to vietā ieslodzīs citus”. Šodien cietumi jau atkal ir pilni cietumnieku, kas atrodas cietumā tās savas politiskās pārliecības dēļ, kuru viņi ir pauduši dažādās demonstrācijās.

Es uzskatu, ka uz šo ir tika viena pareiza atbilde — papildināt personu sarakstu, kurām ir liegts iebraukt Eiropas Savienības valstīs. Šāds saraksts jau ir, taču tas, ka Lukašenko kungs pats nevar iebraukt Eiropas Savienībā, nav ļoti pārliecinoši. Mums saraksts būtiski jāpaplašina.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs vēlreiz runājam par situāciju Baltkrievijā. Kozuļina kungs, Lukašenko kunga sāncensis Baltkrievijas prezidenta amatam, joprojām ir cietumā, neņemot vērā to, ka ir slims. Demonstranti, kas vēlējās atzīmēt Baltkrievijas īsās neatkarības deviņpadsmito gadadienu un kuri tika arestēti 2008. gada 25. martā, joprojām ir apcietināti. Opozīcija tiek apspiesta, un žurnālistiem tiek atņemts īpašums, viņus sit un izsūta.

Nesen Lukašenko kungs pauda vēlmi atkal kandidēt uz prezidenta amatu. Turklāt viņš pirmo reizi mēģināja šantažēt Eiropas Savienību, atgādinot mums, ka 50 % naftas, 50 % naftas produktu un 30 % gāzes, kas nonāk Eiropas Savienībā, šķērso Baltkrieviju. Tā ir norāde uz Jamalas-Eiropas dabīgās gāzes cauruļvadu un naftas cauruļvadu ,,Draudzība”. Neskatoties uz to, un pēc būtības tieši tādēļ Eiropas Savienība nevar pārtraukt darbību cilvēktiesību aizsardzības jomā. Mums jāatbalsta topošā Baltkrievijas pilsoniskā sabiedrība, arī sniedzot materiālu atbalstu un piekļuvi neatkarīgai informācijai.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, septiņpadsmit gados kopš pārmaiņām, kas notika, sabrūkot Padomju Savienībai un atdaloties brīvām neatkarīgām valstīm, Baltkrievija kā pēdējā diktatūra Centrālajā un Austrumeiropā ir kļuvusi par relikviju. Šī valstī cilvēktiesības netiek ievērotas. Vēlēšanu rezultātu viltošana, politiskās opozīcijas iznīcināšana, apcietināšana, sišana, vārda brīvības un preses brīvības ierobežošana, sapulču ierobežošana un galvenokārt iedzīvotāju masveida novērošana, ko veic augsti attīstīts drošības aparāts — šāda ir Baltkrievijas pilsoņu ikdienas realitāte.

Es arī vēlos vērst uzmanību uz to daudzo cilvēku situācijas pasliktināšanos, kas dzīvo robežu tuvumā, arī tur dzīvojošie poļu minoritāšu pārstāvji, kam pēc Polijas pievienošanās Šengenas zonai ir ļoti grūti sazināties ar savām Polijā dzīvojošām ģimenēm, jo īpaši augstās maksas par vīzu dēļ. Eiropas valstīm ir jāveic izšķiroši pasākumi šīs joprojām problemātiskās situācijas risināšanai. Jāapsver arī vislabākās izmantojamās metodes, lai reāli palīdzētu tiem, kam tas ir īpaši vajadzīgs.

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Baltkrievijas režīms turpina neievērot visas institucionālās garantijas, kas ir demokrātijas pamatā. Tas ierobežo brīvību izveidot un iestāties politiskās partijās, vārda brīvību, tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem un tiesības uz brīvām un godīgām vēlēšanām.

Politiskās opozīcijas pārstāvju apcietināšana Baltkrievijā pārkāpj visas šīs pamatbrīvības. 19. gadsimta Lielbritānijas politiķis Benjamin Disraeli reiz teica: ,,Valdība nevar ilgi pastāvēt, ja tai nav grūtas opozīcijas”. Ņemot vērā to, ka A. Lukašenko apspiež visu opozīciju, cerēsim, ka B. Disraeli vārdi izrādīsies pareģojums Baltkrievijas režīmam un ka opozīcijas apspiešana izraisīs tā galēju sabrukumu.

(Aplausi)

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šeit Eiropas Parlamentā mēs arvien atgriežamies pie Baltkrievijas problēmas — valsts, kas ģeogrāfiski faktiski atrodas Eiropas centrā un robežojas ar Eiropas Savienību. Pēc Eiropas standartiem tā ir normai neatbilstoša valsts, jo tai nav liberālas demokrātijas vai tiesiskuma un ir cenzūra. Šodienas debates notiek 1968. gada Prāgas pavasara gadadienā, tā brīža gadadienā, kad cilvēki beidzot pateica ,,pietiek” cenzūrai un preses kontrolei.

Šodien es vēlējos veltīt savu runu tikai šai problēmai Baltkrievijā. Mums bija ļoti savāds datorpirātu uzbrukums neatkarīgajiem interneta plašsaziņas līdzekļiem: Charter 97, Radio Liberty un Belarus Partisan. Savādi bija tas, ka datorpirātu uzbrukums sākās vienu dienu pirms opozīcijas demonstrācijas, kam bija jānotiek Černobiļas katastrofas gadadienā.

Interneta plašsaziņas līdzekļi Baltkrievijā patiešām ir vienīgie plašsaziņas līdzekļi, jo lielākā daļa ir pilnīgā Baltkrievijas režīma kontrolē. Charter 97 ik dienas apmeklē apmēram 9 000 tīmekļa lietotāju, un Baltkrievijā vairāk nekā 3 000 000 ģimeņu ir interneta pieslēgums, kas ir vairāk nekā 30 % iedzīvotāju. Tas attēlo Baltkrievijas sabiedrības dinamismu un vitalitāti.

Komisār, Eiropas Savienībai nopietni jāapsver veicamie pasākumi, lai palīdzētu vienkāršajiem Baltkrievijas cilvēkiem.

  Eugenijus Gentvilas (ALDE). – (LT) Kad Aleksandrs Lukašenko sāka izjust Vladimira Putina spiedienu saistībā ar gāzi, viņš paziņoja par vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES. Tomēr šodien mēs varam redzēt, ka tās bija tikai tukšas frāzes, kurām nesekoja cilvēktiesību ievērošana, preses brīvība un citas Eiropas vērtības. Nekādas reakcijas attiecībā uz neoficiālo dokumentu ,,Ko ES varētu sniegt Baltkrievijai”. Apcietināšana politisku motīvu dēļ un apspiešana turpinās.

ES nekavējoties jāsūta savi eksperti novērot sagatavošanās darbus parlamenta vēlēšanām rudenī, lai sekotu tam, kā tiek grozīti vēlēšanu tiesību akti un vai opozīcijai tiek dota iespēja darboties. Mēs nevaram aprobežoties tikai ar vēlēšanu novērošanu. Tā būtu liela kļūda. Protams, pirmām kārtām mums jānodrošina, ka ES diplomātiem un parlamenta deputātiem tiek dota atļauja brīvi ieceļot Baltkrievijā. Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai to panāktu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Baltkrievija, mūsu kaimiņvalsts, mums ir īpaši tuva, jo īpaši tāpēc, ka tajā dzīvo daudz poļu. Mums, poļiem, kā arī citu kaimiņvalstu iedzīvotājiem ir svarīgi, lai reģionā būtu stabila politiskā un ekonomiskā situācija, jo tas ir mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitātes attīstības un uzlabošanās pamatā. Mums arī jāatceras, ka tāpat kā Polija, arī Baltkrievija tika aizmirsta un nodota padomju kundzībā pēc Otrā pasaules kara, un nevarēja rēķināties ar palīdzību no ārpuses. Tomēr šī valsts spēja kļūt neatkarīga un pašlaik var lepoties ar NKP pieaugumu vairāk nekā 8 % apmērā un pat 9,9% apmērā 2003.-2006. gadā.

Mēs nenoliedzam prezidenta A. Lukašenko tiesības izvēlēties šīs valsts politisko virzību. Tomēr mūs uztrauc tas, ka mēs arvien biežāk dzirdam par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, kas ir demokrātijas principu pārkāpšana. Tas skar ne tikai Baltkrievijas, bet arī citu valstu valstspiederīgos, arī poļus. Tādēļ šai rezolūcijai ir nozīme, un to atbalsta Nāciju Eiropas grupa.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, mēs Eiropā ar savu austrumu robežu esam pietuvojušies dažām bijušajām padomju valstīm. Tomēr Baltkrievija ir pretojusies visiem mēģinājumiem veidot dialogu.

Ņemot vērā to, ka Baltkrievija ir diktatoriska valsts, to pilsoņu uzskati, kuri velētos atklātāku un pat uz rietumiem vērstu dialogu, likumīgā veidā nevar tikt pausti. Kad cilvēki pieprasa demokrātiju vai norāda uz režīma nelikumībām, viņi tiek ieslodzīti.

Mums jāturpina mudināt Baltkrievijas režīmu atbrīvot pilsoņus no dzelžainā tvēriena. Viena iespēja, kā to izdarīt, ir informēt sabiedrību par politisko, sociālo un reliģisko ieslodzīto prāvām. Ieskatoties vēsturē, tieši šie ieslodzītie būs varoņi, kad Baltkrievija beidzot iegūs brīvību.

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, man šķiet, ka šī ir jau devītā reize, kad mēs izskatām Baltkrievijas jautājumu, un mums tas būs jāturpina izskatīt, kamēr vien Baltkrievijas pārstāvji būs ar mums šeit Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Mums steidzami jāsper trīs izšķiroši soļi. Pirmkārt, mums stingri jāmudina Baltkrievijas valdība beidzot atbrīvot politieslodzītos — ne tikai tos politieslodzītos, kuri jau kādu laiku atrodas cietumā, piemēram, Kozuļina kungu, bet arī daudzos tos, kuri nesen tika ieslodzīti par to, ka izmantoja tādas pamattiesības, kā brīvību praktizēt žurnālista profesiju, vārda brīvību vai tiesības piedalīties demonstrācijā.

Otrkārt, mēs aicinām grozīt Likumu par reliģiju un ieviest absolūtu reliģijas brīvību. Šeit Eiropas centrā tiek apspiesti Eiropas kristieši, un Eiropas Parlaments nevar ar to samierināties. Tāpēc mums no visa spēka tam jāpretojas.

Treškārt, ir steidzami jānodrošina, ka Baltkrievija beidzot atver savas robežas mums, Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas pilsoņiem, ka tiek sagrauta tā izolācijas siena, ar kuru Baltkrievijas režīms ir sistemātiski norobežojis savus iedzīvotājus, ka mēs varam tur uzturēties un apspriest jautājumus un ka mēs varam veicināt tādu kā Baltkrievijas pavasari 40 gadus pēc Prāgas pavasara.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mēs vēlamies pavēstīt Lukašenko kungam, un arī starptautiskajai kopienai to, ka Eiropas Parlaments nemitīgi interesējas un interesēsies par situāciju Baltkrievijā, Eiropas pēdējā diktatūrā.

Tas jo īpaši attiecas uz mierīgo pilsoņu apcietināšanu politisku motīvu dēļ. Minskas režīms pēdējā laikā ir norādījis, ka vēlētos uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību. Tomēr, lai iesaistītos jebkādā jēgpilnā dialogā, ir kāds parasts priekšnoteikums: jāatbrīvo visi politieslodzītie, jāpārtrauc patvaļīgas apcietināšanas, jānodrošina vārda brīvība un tiesu varas neatkarība un jāļauj opozīcijai piedalīties politiskajā dzīvē.

Nobeigumā es vēlos pievienoties M. Mikko kundzes aicinājumam ES paplašināt politisko un jo īpaši materiālo palīdzību neatkarīgās televīzijas stacijas Belsat darbībai. Tas ir īstais veids, kā mainīt situāciju Baltkrievijā, ne tikai pieņemt mūsu rezolūcijas.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Cienījamie kolēģi, mani ļoti apbēdina tas, ka situācija attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu Baltkrievijā nav uzlabojusies. Aleksandra Lukašenko varas augstprātībai nav robežu. Baltkrievijas valdības paziņojums par tās nodomu uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību ir pielīdzināms demokrātiskās pasaules absolūtam nicinājumam.

Es uzskatu, ka simboliskais 2008. gada 25. marta datums, kad Lukašenko kungs nosūtīja policiju apkarot mierīgos Baltkrievijas pilsoņus, iezīmēs Baltkrievijas totalitārā režīma beigu sākumu, gluži kā vēsturiskā sveču iedegšanas manifestācija 1998. gada 25. martā Slovākijā. Es vēlētos paust solidaritāti apvienotajai demokrātiskajai opozīcijai Baltkrievijā un visiem Baltkrievijas pilsoņiem.

Es aicinu Padomi un Komisiju pārskatīt iespējas Baltkrievijas pilsoņiem samazināt maksu par Šengenas vīzām. Tas ir vienīgais veids, kā novērst arvien lielāku Baltkrievijas pilsoņu izolāciju.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, lai uzsāktu demokratizāciju un ekonomikas pārveidošanu, Baltkrievijas iestādēm jāveido dialogs ar visiem politiskajiem spēkiem, arī opozīciju, un jāorganizē brīvas vēlēšanas. Centrālās un Austrumeiropas valstis, kā arī Polija ir uzskatāmi piemēri.

Lai pārveidotu Baltkrievijas iedzīvotāju izpratni un parādītu viņiem demokrātijas un brīvā tirgus principus, ir ļoti būtiski vienkāršot un palielināt sakarus starp Baltkrievijas sabiedrību un ES valstīm. Tāpēc ir ievērojami jāvienkāršo un jāliberalizē vīzu procedūra, Baltkrievijas pilsoņiem samazinot maksājumus par vīzu.

Eiropas Savienības valstīm jāatver savas universitātes un citas augstākās izglītības iestādes Baltkrievijas studentiem un jāpiešķir viņiem finansējums no ES, valstu, vietējiem un privātiem līdzekļiem. ES jābūt atvērtai pret Baltkrieviju, pat ja pašreizējās varas iestādes to nevēlas.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es vēlos pievienot vēl vienu jautājumu šīm politiskajām un ekonomiskajām bažām. Ņemot vērā to, ka komisārs L. Michel izprot izglītības nozīmi gan Eiropas teritorijā, gan ārpus tās robežām, un es personīgi nodarbojos ar Baltkrievijas studentiem, jo daudzi no viņiem iegūst izglītību Ļubļanas Katoļu universitātē, es vēlos teikt: komisār, es iesaku pēc iespējas palielināt gan finansiālo, gan citu palīdzību šim mērķim, jo ieguldījums Baltkrievijas studentu izglītībā palīdzēs pašai Baltkrievijai un sniegs priekšrocības Eiropai.

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Baltkrievija, 2008. gada Baltkrievija ir kauna traips uz mūsu visu sirdsapziņas. Ir apkaunojoši, ka 21. gadsimta sākumā Eiropā ir totalitāra valsts. Mūsu ceturtdienas sanāksmju laikā Strasbūrā mēs apspriežam cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē. Tomēr Baltkrievija ir Eiropas Savienības tuvākā kaimiņvalsts.

Man ir iespaids, ka līdz 1989. gadam rietumu demokrātijas darīja visu, ko spēja, lai atbrīvotu daudzas apspiestās valstis no padomju okupācijas. Baltkrievija mūsdienās nav mainījusies. Man šķiet, ka, lai gan daudzu valstu vietā tagad ir tikai viena, mēs darām mazāk. Mēs noteikti nedarām pietiekami. Ir skaidrs, ka mēs nevaram tiešā veidā politiski un ekonomiski ietekmēt to, kas notiek Baltkrievijā, bet mēs varam ietekmēt to, vai Baltkrievijā tiks pārraidīta neatkarīga informācija, kas mudinās Baltkrievijas cilvēkus cīnīties par neatkarību.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pozitīvā kustība, ko Baltkrievijā izraisīja piecu no sešu politieslodzīto atbrīvošana, šķiet, ir apstājusies. Diemžēl pozitīvo atmosfēru ir sabojājis atjaunotais spiediens uz pilsonisko sabiedrību un vairāki īpaši skarbi un nesamērīgi tiesas spriedumi. Mēs turpinām nosodīt apcietināšanas gadījumus politisku motīvu dēļ un attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

Tomēr mums jāliek Baltkrievijai saprast, ka mūsu piedāvājums veidot partnerību virzībai uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu ir nopietns. Tomēr lai šāda virzība notiktu, Baltkrievijai ir jāveic virkne pasākumu, kas mums ir ļoti būtiski. Viens no tiem ir visu politieslodzīto, arī Aleksandra Kozuļina bezierunu atbrīvošana.

Viens no pasākumiem ir arī organizēt septembrī paredzētās parlamenta vēlēšanas, kurām jāatbilst demokrātijas principiem. Šajā saistībā mēs lūdzam piešķirt starptautiskajiem EDSO/DICB novērotājiem netraucētu piekļuvi. Baltkrievijas varas iestādes ir mūs informējušas par savu nodomu uzņemt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa novērotājus; mēs noteikti sekosim, lai viņi izpildītu savu solījumu. Protams, Eiropas Parlamenta novērotāju klātbūtne būtu vērtīgas kompetences papildu avots. Ir arī ļoti būtiski, lai opozīcijas partijas godīgi piedalītos šajās vēlēšanās. Mēs ņemsim vērā visus Parlamenta ieteikumus šajā saistībā.

Tomēr neapstrīdams pierādījums tam, ka ir notikusi attīstība, būtu opozīcijas pārstāvju klātbūtne šajā parlamentā, kas šajā gadījumā iztrūkst. Šādā gadījumā Eiropas Savienība būtu gatava uz pozitīvu atbildi, kā to apstiprināja vēl pagājušajā mēnesī paziņojumā par sankcijām un attīstību, kas mūs mudinātu atvieglot šīs sankcijas.

Tagad es pievērsīšos jautājumam, par ko mēs esam visvairāk pārliecināti — sakariem ar Baltkrievijas iedzīvotājiem. Tomēr, lai cik nožēlojama būtu situācija Baltkrievijā, sakari mums ir jāpaplašina. Protams, ierobežojumi sakariem ar Baltkrievijas iestādēm ministru līmenī tiks saglabāti. Tomēr es uzskatu, ka ir jānodala politiskais un tehniskais līmenis. Komisija attiecīgi tiekas ar Baltkrievijas administrācijas speciālistiem, lai apspriestu tehniskus jautājumus, piemēram, enerģētika, transports un vide. Šie sakari neapšaubāmi ir veids, kā paust mūsu nostāju par dažādiem jautājumiem, par kuriem esam ļoti pārliecināti.

Tas, ka Minskā pašlaik ir mūsu delegācija, ļaus mums izveidot ciešākas saites gan ar Baltkrievijas administrāciju, gan pilsonisko sabiedrību, vietējām NVO, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un studentiem, kuriem visiem mums ir pienākums palīdzēt, kā jūs pareizi esat uzsvēris savā ziņojumā un kā ir minējuši vairāku runātāji, Turklāt pašlaik palīdzība tiek sniegta Eiropas Humanitāro zinātņu universitātei, kas pašlaik atrodas trimdā Viļņā un turpinās tur darbību tik ilgi, kamēr vien tai nebūs ļauts atgriezties Baltkrievijā.

Nobeigumā man jāuzsāk saruna par tematu, kas atkal un atkal aktualizējas — vīzas. Kā jums un man ir zināms, mēs pašlaik nespējam uzsākt sarunas par vīzu ierobežojumu atvieglošanu ar Baltkrieviju — tas ir Padomes lēmums — bet tas mums netraucē izmantot rīcības brīvību, ko dalībvalstīm saskaņā ar Šengenas noteikumiem sniedz viņu konsulārās priekšrocības.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks debašu noslēgumā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE) , rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Diemžēl mēs jau iepriekš esam pieredzējuši to, ka tiek apcietināti visi, kas pretojas valdošajam režīmam. Šis Parlaments pārāk bieži ir debatējis par Baltkrieviju: tik daudz vārdu, tik maz jēgpilnas rīcības.

Mums jāņem vērā tas, ka A. Lukašenko režīms ir atklāti naidīgs pret Eiropas Savienību un ka mūsu prasības attiecībā uz cilvēktiesībām un demokratizāciju Baltkrievijā pilnībā netiek uzklausītas. Mēs pārmaiņu meklējumos pastiprinām sakarus ar pilsonisko sabiedrību un iekšējām kustībām — Saharova balvas piešķiršana bija pirmā konkrētā šo centienu liecība.

Tomēr šajā virzienā ir vajadzīga turpmāka virzība. Es nesen biju Baltkrievijā un pamanīju, ka starp pilsoņiem palielinās atbalsts pārmaiņām, pārmaiņām, kas garantē brīvību, taisnīgumu, objektivitāti un demokrātiju. Es aicinu Komisiju pievērst īpašu uzmanību Baltkrievijai, valstij, kas atrodas stratēģiskā vietā, lai nodrošinātu mieru un drošību visam Eiropas kontinentam.

(1) Sk. protokolu.