Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0241/2008

Debates :

PV 22/05/2008 - 14.3
CRE 22/05/2008 - 14.3

Balsojumi :

PV 22/05/2008 - 16.3

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 22. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.3. Augošais saspīlējums Burundi (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par augošo saspīlējumu Burundi(1).

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Hutchinson, autors. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, sākotnēji mēs nevēlējāmies, lai Parlaments tieši tagad izskatītu situāciju Burundi, jo, kā jūs zināt, pašlaik notiek sarunas Burundi iestādēm un NLF, Nacionālo atbrīvošanas kustību; viņi ir sasnieguši ļoti svarīgu posmu, kas beidzot sniedz pozitīvas izredzes un kurš, cerams, novedīs pie to līgumu praktiskas īstenošanas, kas tika noslēgti Daresalamā ar mērķi izbeigt valstī notiekošās cīņas, vardarbību un nedrošību. Kā mēs zinām, tauriņa spārnu vēzieni Strasbūrā dažkārt var izraisīt viesuļvētru tūkstošiem jūdžu attālumā.

No otras puses būtu neiedomājami nerunāt par šo mazo valsti, kas ir bāreņa lomā attīstības ziņā un kurai ir atņemti tādi dabas resursi, kas bieži pievilina donorus. Tāpēc, vienojoties ar citām politiskajām grupām, mēs vēlējāmies, lai šī rezolūcija kļūtu par aicinājumu uz pozitīvu rīcību attiecībā ar šo asociēto valsti, kas atrodas nemierīgajā Lielo ezeru reģionā. Mēs vēlējāmies vēlreiz uzsvērt ES un jo īpaši Parlamenta, un jūsu paša, komisār, apņemšanos palīdzībai attīstības jomā meklēt jaunus risinājumus, kas ir efektīvāki konflikta novājinātās valstīs — šajā gadījumā, pilsoņu kara — valstīs, kur tādus jautājumus kā demokrātijas atjaunošanas process, sagrauto sabiedrisko pakalpojumu atjaunošana un politiku īstenošanas atsākšana attiecībā uz tādiem pamatjautājumiem kā veselība un izglītība, var risināt un atbalstīt efektīvāk un ātrāk. Mēs vēlējāmies, lai šī rezolūcija būtu tā rīcības plāna daļa, ko Nīderlandei tika lūgts izstrādāt Burundi, kura saskaņā ar šo jauno pieeju tika izvēlēta — un mums prieks, ka tika izvēlēta — par vienu no trijām izmēģinājuma valstīm. Tāpēc mēs esam precizējuši savas vēlmes. Mēs vēlamies, lai Burundi kļūtu par attīstības paraugu un, lai to sasniegtu, mēs vēlamies, lai šīs mazās valsts varas iestādēm tiktu piešķirti finanšu resursi un atbalsts, kas ir vajadzīgs civilai, politiskai un ekonomiskai atjaunošanai.

Parlaments cieši uzraudzīs šo attīstību, bet arī vēlas aicināt visu Burundi parlamenta politisko grupu deputātus steidzami meklēt iespējas un veidus, kā atjaunot iestāžu darbību pēc vairāku mēnešu dīkstāves, lai organizētu debates un balsojumu, kā arī dotu iespēju Burundi valdībai īstenot atjaunošanas projektus, piemēram, ilgi gaidīto tiesu iekārtas reformu un veselības aprūpes sistēmu, kas ir dažas no jomām, kur ir vajadzīga steidzama rīcība.

Kā pēdējo punktu mēs vēlamies uzsvērt to, ka Burundi, kas ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, proporcionāli uz vienu iedzīvotāju saņem vismazāko palīdzību attīstības jomā. Tas nevar tā turpināties. Mēs vēlamies lūgt ātri piešķirt papildu finanšu resursus, lai finansētu būtiskākās attīstības programmas un jo īpaši sagrautās infrastruktūras atjaunošanu. Burundi, valstī, kurā vēl ir daudz darāmā, līdztekus ES ir pārstāvētas tikai piecas dalībvalstis. Mēs ceram, ka šīs valstis Eiropas galvaspilsētās efektīvi koordinē savus centienus pirms lēmumu pieņemšanas, ka tās vietējās delegācijas Burundi, kam uzticētas attīstības politikas, turpina kopīgi strādāt un ka viņu personāla skaits tiek palielināts.

Nobeigumā es vēlos vērst uzmanību uz to rindkopu rezolūcijā, kas attiecas uz tik ļoti vajadzīgās humānās palīdzības saglabāšanu un iespējamo palielināšanu, un es vēlos mudināt pasākumus šīs palīdzības pārtraukšanai veikt ciešā sadarbībā ar attīstības politiku uzsākšanu, kuru īstenošana ir sarežģītāka. Šajā saistībā mēs vēlējāmies uzsvērt šo aspektu, lai nodrošinātu, ka to pasākumu pārredzamība, kurus Burundi iestādes ar Eiropas Savienības un dalībvalstu atbalstu veic uz vietas, tiek pienācīgi nodrošināta. Papildus konflikta ar FNL atrisināšanai un augstāka drošības līmeņa atjaunošanai Burundi iedzīvotājiem viņu nemierīgajā ikdienas dzīvē ir nekavējoties jājūt uzlabojumi valsts attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda, autors. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, karadarbības atsākšana Burundi ir solis atpakaļ šajā trauslajā procesā.

Desmitiem nāves gadījumu un vairāki tūkstoši pārvietoto cilvēku parāda to, ka centieni atjaunot mieru vismaz pašlaik ir noteikti nepietiekami. Par pašreizējo stāvokli ir jāuzņemas kopēja atbildība.

Ir ļoti nožēlojami, ka FNL atkal ir ķērusies pie ieročiem, bet jāatzīst, ka Burundi bruņotajiem spēkiem un policijas vienībām tiek pārmesti daudzi cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumi.

Ir arī skaidrs, ka nestabilā situācija Burundi var būtiski un nopietni ietekmēt situāciju reģionā, jo īpaši Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ruandā.

Es piekrītu, ka kopš jaunās konstitūcijas spēkā stāšanās un tam sekojošajām vispārējām vēlēšanām situācija Burundi ir kļuvusi stabilāka. Tomēr līdz ar to palielinās vajadzība atjaunot mieru un izveidot samierināšanas komisiju, lai atjaunotu uzticību. Eiropas Savienībai jāatbalsta šāda iniciatīva gan finansiāli, gan loģistikas jomā.

Tieši šajā kontekstā un, jo īpaši ņemot vērā to, ka, kā jau iepriekš tika minēts, Eiropas Savienība ir izvēlējusies Burundi par izmēģinājuma valsti tāda prioritāšu rīcības plāna ieviešanai, kura mērķis ir palīdzības ātruma un efektivitātes palielināšana, es uzskatu, ka šo rezolūciju ir vērts īpaši apsvērt. Ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī galvenokārt dalībvalstīm, jo īpaši divus no rezolūcijas priekšlikumiem.

Pirmkārt, priekšlikumu palielināt finanšu līdzekļus, ko Eiropas Savienība piešķir Burundi, jo īpaši, pamatojoties uz vidusposma pārskatu par desmito EAF.

Otrkārt, saskaņā ar tik ļoti vajadzīgo rīcības plānu galvenais atbalsts jāsniedz programmām, kas paredzētas labākai pārvaldībai un demokrātiskas valsts vadībai; veselības aprūpes politikām, izveidojot veselības centrus un atjaunojot slimnīcu tīklu; Burundi valdības lēmumam sniegt bezmaksas pamatizglītību un pastāvīgajiem centieniem atjaunot valsts infrastruktūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā Sudāna, ko mēs iepriekš apspriedām šajā pēcpusdienā, Burundi ir sašķelta etniski, un tajā ir ieilgušas nesaskaņas dažādu iedzīvotāju grupu starpā.

Nesaskaņu radītās problēmas Burundi ir daudz grūtāk risināt nekā citās Āfrikas valstīs. Ir grūti novilkt ģeogrāfisku robežu starp apgabaliem, kas ir tipiskas dažādu etnisko grupu teritorijas. Situācija ir līdzīga kastu sistēmai, kas tradicionāli bija Indijā. Pat pirms Vācijas un Beļģijas kolonizācijas Burundi un Ruandā huti bija vairākumā, bet tutsi — mazākumā. Tutsi, kas arī pēc izskata ievērojami atšķiras no hutiem, bija pie varas. Huti bija viņu pakļautībā.

Eiropas koloniālajā periodā tika veikti mēģinājumi mainīt situāciju, bet ne tāpēc, lai nodrošinātu hutiem vienlīdzību un vienlīdzīgas tiesības. Tolaik galvenais mērķis bija sarīdīt vienu etnisko grupu pret otru, lai spēcinātu nīderlandiešu vai beļģu administrāciju. Pat pēc neatkarības netika atrasts ilgstošs risinājums vecajām nesaskaņām. Burundi nenotika plaša kampaņa, ko veica hutu vairākums ziemeļos esošajā kaimiņvalstī Ruandā, lai padzītu nemierīgo tutsu mazākumu. Tomēr tas varēja būt arī tādēļ, ka hutu vidū emancipācija bija mazāk izplatīta.

Kad mēs rezolūcijā runājam par 14 gadus ilgušo pilsoņu karu, miera sarunām, opozicionāro kustību FNL, dumpinieku atbruņošanu un par kaujām, kas no jauna tika izraisītas 17. aprīlī, mums jāapzinās šo neatrisināto problēmu vēsture. Rezolūcijas galvenais mērķis ir apturēt vardarbību un panākt vienošanos. Es tam piekrītu, bet tieši šajā jautājumā es neredzu pamatu būt optimistiskiem. Rezolūcijā izteikts aicinājums Eiropai sniegt atbalstu demokrātiskai valdībai, izglītībai un veselības aprūpei. Mēs nevaram to nodrošināt vieni paši.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek, autors. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, mums ir ļoti patīkami dzirdēt, ka ir atsākušās miera sarunas starp Nacionālo atbrīvošanas kustību un Burundi valdību. Tas nav pirmais dumpinieku un valdības mēģinājums panākt vienošanos. Mēs ceram, ka vienošanās izbeigs asiņaino konfliktu.

Šī konflikta sekas nav tikai nevainīgi upuri, bet galvenokārt trauslā līdzsvara izjaukšana un saspīlētības palielināšana valstī, kurā bija vērojama pozitīva attīstība pēc 2003. gada pamiera nolīguma. Pēc vairākiem konflikta gadiem Burundi cenšas sevi atjaunot un atgriezties starptautiskā arēnā, un ir guvusi zināmus panākumus.

Jo paradoksālāks ir tas, ka Burundi pašreizējās problēmas cēlonis nav hutu-tutsu cilšu konflikts, bet to ir izraisījis ļoti radikālais hutu FNL spārns viens pats, kas nepieņēma pamiera nolīgumu un joprojām mēģina cīnīties pret koalīcijas valdību, kuras sastāvā ir arī huti. Starptautiskajai kopienai jāatbalsta vienošanās un jāizbeidz konflikts.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Mēs atkal apspriežam noziegumus, kas tika veikti dažādās pasaules valstīs, un mēs nemitīgi tupināsim šīs diskusijas līdz brīdim, kad Eiropas Savienībai būs kopīga ārpolitika. Turklāt kopīga ārpolitika var būt efektīva tikai tādā gadījumā, ja Eiropas Savienībai būs kopīgi bruņotie spēki. Lisabonas līgums, ar kuru izveido tādu kā ārlietu ministriju, neatrisinās šo problēmu, jo nav šādu bruņoto spēku.

Savā laikā prezidents Lech Kaczyński teica, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga pašai sava armija. Arī prezidents N. Sarkozy par to runāja. Es uzskatu, ka šis jautājums jāiekļauj Eiropas Savienības publisko debašu dienas kārtībā. Ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi politiskiem un no tiem izrietošiem tiesiskiem risinājumiem. Ārpolitika nav iespējama bez bruņotiem spēkiem. Ja mums ir būtiska vienotība un spēks, Eiropas Savienībai jāveido sava armija, lai tā spētu iejaukties situācijās, kas līdzinās situācijai Burundi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Burundi ir bijusi bīstama vairākus gadus. Tās barbarisma ainas, kas notika 1990. gados starp hutiem un tutsiem, vienmēr paliks mūsu atmiņā un nopietni grauzīs mūsu sirdsapziņu. Starptautiskās kopienas, kā arī reģionālo spēlētāju daudzie mēģinājumi nav spējuši panākt vēlamo ilglaicīgo mieru un stabilitāti reģionā, lai gan jāsaka, ka ir panākta diezgan liela attīstība.

Nesenās militārās sadursmes starp valsts aizsardzības spēkiem un Nacionālo atbrīvošanas fronti izraisīja nevainīgu iedzīvotāju bojāeju un lielu postu. Abām pusēm jāsaprot, ka tām jārisina nesaskaņas pie sarunu galda un nevis kaujas laukā. Abām jāsaprot, ka vardarbība izraisa arvien lielāku vardarbību. Dumpinieku grupai jānosoda vardarbība un jānoliek ieroči, bet tajā pašā laikā Burundi valdībai jāpārtrauc nesodīšanas prakse un slēpt drošības spēku noziedzniekus, kas nodarbojas ar spīdzināšanu un nelikumīgu aizturēšanu.

Cerēsim, ka veselais saprāts beidzot gūs virsroku un ka šajā brutālajā iekšējā cīņā galvenās iesaistītās puses Burundi valsts iedzīvotāju drošības un labklājības dēļ mierīgā veidā spēs atrisināt nesaskaņas.

 
  
MPphoto
 
 

  John Bowis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es savā iztēlē redzu skaitu valsti. Es redzu, kā cilvēki cenšas atgūties no pilsoņu kara šausmām. Es redzu vardarbības liecības. Es redzu, kā nabadzīgi iedzīvotāji cenšas izdzīvot. Es redzu, ka Budžumbura vardarbības dēļ naktī tiek slēgta, kādam steidzoties atgriezties pilsētā pirms komandanta stundas. Es redzu veselības problēmas, malāriju, elpošanas un higiēnas problēmas. Es redzu bēgļu nometnes — cilvēki atgriežas, īsti nezinot, kur kādreiz bija viņu mājas, cilvēki, kas atgriežas no Tanzānijas, un cilvēki, kas atgriežas no Kivu, Kongo.

Un tagad atkal, protams, mēs redzam vardarbību, jo FNL ir pārkāpusi vienošanos. Mēs atkal esam liecinieki apgalvojumiem par spīdzināšanu un rupju izturēšanos. Burundi ir vajadzīga mūsu palīdzība. Tai arī jāatturas no vardarbības, ja tā nevēlas atkal iekrist neiecietības un necilvēcības aizā.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mēs paužam nožēlu par nesenajām sadursmēm starp valsts aizsardzības spēkiem un Nacionālo atbrīvošanas fronti Burundi. Mēs aicinām abas puses ievērot pagājušā gada 7. septembra pamieru un jo īpaši pieprasām, lai FNL vadonis Agathon Rwasa pilnībā iesaistās miera procesā. Mēs aicinām Komisiju piešķirt resursus, lai no jauna integrētu FNL kaujas vienības sabiedrībā, palīdzētu sniegt palīdzību bēgļiem un jo īpaši demobilizēt bērnus-karavīrus, kas ir raksturīgi šai valstij.

Mums jāuzstāj, lai Burundi valdība ievēro tiesiskumu, izbeidz nesodāmības atmosfēru un nodrošina to, ka vainīgie tiek ātri nodoti tiesai. Tas ir tas, ko mēs sagaidām no Komisijas un valdības.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, kā jau mēs dzirdējām, karš Burundi, kas turpinājās 14 gadus, beidzās ar milzīgu skaitu bēgļu valsts iekšienē, pārtikas trūkumu un šausmīgu vardarbību, ko veica pat tie, kam vajadzētu aizsargāt cilvēkus.

Lai gan pēdējās bruņotās sadursmes jau atkal ir satricinājušas saskaņas meklējumus un liek uzdot jautājumu, vai abām pusēm ir pietiekama ticība un politiskā griba, lai risinātu miera sarunas, tomēr arī izskatās, ka ir sperti būtiski soļi pareizajā virzienā. Pēc garām un sarežģītām daudzpusējām sarunām dumpinieku vienības ir piekritušas līdz maijam atbrīvot lielu skaitu bērnu-karavīru.

Kā minēts rezolūcijā, Burundi steidzami vajadzīga ES dalībvalstu palīdzība attiecībā uz tās humāno krīzi, un es aicinu ikvienu atbalstīt rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, augošais saspīlējums Burundi, pilsoņu karš starp etniskajām grupām un vardarbība nekavējoties jāpārtrauc. Simtiem nogalināto un ievainoto ir cena, ko par šo konfliktu samaksāja neapbruņotie civiliedzīvotāji. Ir būtiski, lai tiktu ievērots pamiers, ir būtiski, lai tiktu iesaistīti miera uzturētāji. Finansiālais atbalsts, ko Eiropas Savienība gatavojas piešķirt Burundi, uzmanīgi jāuzrauga un pirmām kārtām jānovirza humāniem mērķiem, jo īpaši veselības aprūpei, drošībai un bērnu izglītošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirmkārt, Eiropas Savienība aicināja atsākt dialogu starp pusēm, uzskatot to par vienīgo veidu, kā panākt virzību uz mieru un izlīgumu, kas ir Burundi iedzīvotāju galvenā cerība. Tāpēc Eiropas Komisija ir gandarīta, ka 2008. gada 16. maijā delegācija no Palipehutu-FNL, t.i., Hutu tautas atbrīvošanas partija — Nacionālā atbrīvošanas kustība, atgriezās Budžumburā, un es ceru, ka abas puses spēs atsākt aktīvas sarunas.

Es vēlos pagaidām atlikt sagatavoto atbildi, jo esmu dzirdējis daudzus komentārus un uzskatu par savu pienākumu minēt dažus faktus.

Es vēlos jums pateikt — pavisam īsi un lai neatkārtotu izcilās runas, ko dzirdēju, jo īpaši no Hutchinson kunga, Kaczmarek kunga un Bowis kunga — pirmkārt, pašreizējai situācijai Burundi nav nekādas saistības ar etniskām problēmām, un uzskatīt to par etnisku krīzi nozīmē aplūkot to no citas un ļoti bīstamas puses. Tāpēc es sliecos piekrist Hutchinson kunga nostājai, lai gan zināmā mērā man žēl, ka šīs debates notiek šeit un tagad. Tās notiek diezgan nepiemērotā brīdī, jo es uzskatu, ka mums jāmēģina uzsākt politisks dialogs. Runāt par etnisku cēloni, Meijer kungs, ir ļoti bīstams minējums.

Otrkārt, Hutchinson kungs precīzi norādīja, ka starptautiskā kopiena ir pārsteigta nesagatavota, un tas attiecas uz Pasaules Banku — es esmu runājis par šo tematu ar Bob Zoellick — un Komisiju; mūs ierobežo mūsu procedūras, kas mums neļauj gadījumos, kad valstī tiek izveidota šķietama demokrātija, piešķirt līdzekļus, lai nodemonstrētu, ka miers sniedz priekšrocības; šis ir viens no iemesliem, kāpēc Burundi ir grūtības no jauna virzīties uz priekšu, kā, piemēram, Libērijā, kā, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā, kā visās valstīs, kas tiek klasificētas kā ,,pēckonfliktu” valstis. Mūs ierobežo mūsu pašu procedūras, mēs neesam elastīgi un tāpēc nevaram ātri apmierināt šo valstu atjaunošanas vajadzības — šī ir patiesā problēma attiecībā uz Burundi.

Es, protams, atturēšos komentēt runu, kas aicināja izvietot Eiropas bruņotos spēkus — es nesaku, ka šis ir atsevišķs jautājums — bet tas noteikti ir jautājums, kas pārsniedz šo debašu mērogu. Mēs turpinām gan politiski, gan finansiāli aktīvi atbalstīt Burundi miera veidošanas procesu un sociāli ekonomisko atlabšanu. Es vēlos atzīmēt, ka mūsu apņemšanās sadarboties 2008.-2013. gada periodā pašlaik sasniegusi 188 miljonus EUR , un ir saņemti ierosinājumi turpināt palielināt finansējumu vidusposma pārskata laikā. Šajā saistībā man jāsaka, ka pēc noteikumiem šo finansējuma līmeni būs iespējams paaugstināt tikai tad, ja Burundi pienācīgi būs apguvusi visus līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar sākotnējo palīdzības paketi. Šāds ir noteikums, un es ceru, ka valsts spēs gūt priekšrocības no vidusposma pārskata.

Stratēģija, kas pieņemta šim jaunajam periodam, paredz palielināt atbalstu no mūsu budžetu un nosaka divas jomas, kam jāpievērš uzmanība: pirmkārt, atjaunošana un lauku attīstība, kas ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu vienkāršo iedzīvotāju izdzīvošanu; un, otrkārt, veselības aprūpes nozare. Ar mūsu centieniem palīdzēt šai valstij atlabt sociāli ekonomiskajā jomā mēs vēlamies parādīt Burundi iedzīvotājiem, ko viņi var saņemt kā ,,dividendes no miera” un stimulu uzlabot savu situāciju. Burundi tika izvēlēta kā izmēģinājuma valsts, lai īstenotu Padomes 2007. gada novembra secinājumus, kas jau tika pieminēts, un man prieks, ka notika šāda izvēle. Mēs arī kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules pārtikas programmu esam vienojušies īstenot Burundi izmēģinājuma operāciju, jo īpaši izglītības jomā, izveidojot ēdnīcas skolēniem, jo ir skaidrs, ka, ja bērniem tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana, viņi noteikti vēlēsies doties atpakaļ uz skolu. Mēs arī analizēsim izmēģinājuma piemērus, arī Burundi.

Turklāt es drīzumā došos uz Burundi, jo Komisija ir cieši iesaistījusies visos šajos starpniecības mēģinājumos. Es vēlos piebilst, ka tad, kad biju ārlietu ministrs, es tiešā veidā piedalījos sarunās Arušā ar prezidentu N. Mandelu, līdz ar to es diezgan labi pārzinu šo tematu, un, Meijer kungs, es varu jums apliecināt, ka Burundi konstitūcija, Burundi tiesību aktu sistēma un Burundi parlaments — Nacionālā Asambleja un Senāts — īsteno visus institucionālos risinājumus, kas ir vajadzīgi, lai stingri kontrolētu etnisko problēmu. Tāpēc tā nav etniska problēma, tas ir satraukums vienas etniskas grupas iekšienē, nevis nesaskaņas ar otru grupu, un tādējādi tā neapšaubāmi ir no FNL jautājuma atšķirīga problēma. FNL tagad jādodas pie saruna galda, jākļūst par patiesu politisku partiju un jāpiedalās valsts atlabšanā un atjaunošanā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šo debašu beigās.

 
  

(1) Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika