Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0277/2008

Debates :

PV 04/06/2008 - 20
CRE 04/06/2008 - 20

Balsojumi :

PV 05/06/2008 - 6.16
CRE 05/06/2008 - 6.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20. ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrij Rupel, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man ko teikt par ES – ASV sammitu. Ar jūsu atļauju, es runāšu savā valodā.

Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Lai gan attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm būtībā ir divpusējas, tomēr šīs attiecības ir pasaules mērogā ir ietekmīgas. Transatlantisās partnerattiecības jau sen vairs nav tikai ekonomiska rakstura. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis cieši sadarbojas gan divpusēji, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, risinot neatrisinātas problēmas, tostarp, aktuālākās reģionālās problēmas, piemēram, Afganistānas, Tuvo Austrumu un Rietumbalkānu problēmas.

Kā jau visās attiecībās, protams, arī Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm atsevišķos jautājumos dažkārt atšķiras nostājas, taču tās mēs veiksmīgi atrisinām ar konstruktīvu pieeju un savstarpēju sapratni. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir nozīmīgs. pats nozīmīgākais mehānisms, kas ievērojami ierekmē starptautiskās attiecībās. Mums ir domstarpības, taču lielākoties mēs strādājam kopā kā sabiedrotie un kā draugi. Mums ir daudz kopīgu vērtību un vēsturisku saikņu, patiesībā visu divdesmito gadsimtu, un beidzot Aukstā kara beigās un attīstoties Eiroatlantijas sakariem, mēs nostājāmies līdzās plecu pie pleca .

Tā kā Eiropas Savienība vienprātības panākšanu uzskata par sarežģītāku, nekā ASV, protams, šīs attiecības nav vienkāršas. Taču vienprātība dažkārt nav sasniedzama arī pašās Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja mēs aplūkojam vēlēšanu kampaņu ziņojumus, varam pamanīt, ka vienprātība ir grūti sasniedzama pat vienas partijas ietvaros. Eiropas Savienība ir vienota savā dažādībā un, man jāsaka, lepojas ar to. Šāda ir arī Lisabonas līguma izejas pozīcija un es ceru, ka tas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.

Mūsu prezidentūras laikā Eiropas Padomē Slovēnija veltīja lielu uzmanību transatlantisko attiecību, īpaši to stratēģiskās dimensijas nostiprināšanai. Man jānorāda, ka mēs jau esam rīkojuši daudzas svarīgas sanāksmes, piemēram, ES un ASV ārlietu ministru trijotnes sanāksmi, politisko direktoru sanāksmi un ES – ASV ministriju trijotnes tikšanos par tieslietu un iekšlietu jautājumiem, un maijā Ļubļanā notika Eiropas un Amerikas likumdevēju sanāksme. Taču vissvarīgākais notikums saistībā ar transatlantiskajām attiecībām būs ES – ASV sammits, ko 10. jūnijā Slovēnija uzņems Brdo pri Kranju.

Man ir prieks teikt, ka, mēs domājam, ka šis notikums būs pienācīgi sagatavots un lielu darba daļu mēs jau esam paveikuši. Sammitā mums būs iespēja izklāstīt arī Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu partnerības nozīmīgumu plašai sabiedrībai un parādīt mūsu kopējās vērtības, auglīgo dialogu un kopīgās intereses, risinot steidzamas reģionālas un pasaules mēroga problēmas.

Sammitam būs četras daļas, proti, valsts vadītāju tikšanās, plenārsēde un pusdienas, kam sekos preses konference. Valstu vadītāji apspriedīs neatliekamākos reģionālos jautājumus, piemēram, Tuvo Austrumu, Balkānu, Vidusāzijas un pēc tam Kaukāza un Irānas jautājumus, kamēr pārējie jautājumi tiks apspriesti plenārsēdē un pusdienās. Sarunās tiks pārrunātas arī citas globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģijas jautājumi, sarunas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kā arī tiks aplūkoti jautājumi saistībā ar attīstību, veselību un drošību, brīvo tirdzniecību, kā arī personu brīvu pārvietošanos.

Plenārsēdē sammits pirmo reizi tiks iepazīstināts ar Transatlantiskās ekonomiskās padomes, kura tika izveidota 2007. gada ES – ASV sammitā Vašingtonā, progresa ziņojumu. Šajā padomē Eiropas Parlamentam ir nozīmīga loma, kā padomdevēja institūcijai transatlantiskajā likumdevēju dialogā.

Ar progresa ziņojumu par Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi, kas notika 13. maijā Briselē, iepazīstinās Padomes līdzpriekšsēdētājs, ASV prezidenta palīgs starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Daniel Price un ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Günter Verheugen, kurš šodien ir šeit. Sarunas, kas risināsies pēc tam preses konferencē, būs nozīmīga sammita daļa, jo tās dos iespēju nosūtīt pozitīvu vēstījumu Eiropas un pasaules sabiedrībai par transatlantisko attiecību virzību un kopējiem plānotajiem projektiem.

Par dokumentu, kas jāpieņem sammitā, vairākus mēnešus ir notikušas sarunas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs gatavojam deklarāciju, lai ietvertu tajā visas transatlantiskās sadarbības jomas. Citu jautājumu starpā tiks aplūkoti arī reģionālie jautājumi, globālā drošība, transatlantiskās ekonomiskā partnerība un pasaules mēroga uzdevumi, tostarp, klimata pārmaiņas un enerģētika. Mūsu nolūks un prezidentūras mērķis ir sagatavot īsu un konspektīvu dokumentu politiska vēstījuma veidā un es ceru, ka mums izdosies to realizēt.

Pat attiecībā uz klimata pārmaiņām, par ko mūsu nostājas ir atšķirīgas, es ceru, ka mēs esam atraduši kompromisa risinājumu. Ierosinātajā kopsavilkuma tekstā par faktiem attiecībā uz klimata pārmaiņām ir ietverti vissvarīgākie Eiropas Savienības mērķi un vienlaicīgi ņemtas vērā Amerikas Savienoto Valstu intereses – es neatkārtošu jautājumus, kas Parlamentam ir labi zināmi. Šo deklarāciju patlaban precizē Transatlantisko attiecību darba grupa COTRA, un ar sarunu virzību tika iepazīstināta 20. maijā Politikas un drošības komiteja, 21. maijā Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu pastāvīgo pārstāvju sanāksme COREPER un pagājušajā nedēļā, 26. maijā, Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome (GAERC).

Mēs cenšamies noteikt dienu Gaisa satiksmes nolīguma parakstīšanai – šī nolīguma precizēšana patlaban ir nobeiguma posmā –, un mēs vēlētos to parakstīt vēlākais līdz mūsu prezidentūras beigām, tas ir, līdz jūnija beigām. Turklāt, mēs atbalstām pēc iespējas drīzu vienošanos par „atvērtajām debesīm”, kas ir tālāka transatlantisko gaisa pārvadājumu liberalizācija un jauna pakāpe attiecībām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, no kuras labumu gūs iedzīvotāji abās Atlantijas okeāna pusēs.

Slovēnijas prezidentūra apzinās, ka atsevišķas dalībvalstis joprojām nav iekļautas vīzu režīma atcelšanas programmā, kura dos iespēju ceļot uz Amerikas Savienotajām Valstīm bez vīzas. Mēs šim jautājumam esam veltījuši lielu uzmanību visā saziņā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī, gatavojoties sammitam. Slovēnijas prezidentūra ir panākusi kompromisu – Eiropas Savienības dalībvalstis slēgs divpusējos nolīgumus par jautājumiem, kas nav Komisijas kompetencē.

Dāmas un kungi, es jums garantēju, ka Slovēnijas prezidentūra daudz enerģijas veltīs sammita sagatavošanai un tādēļ esmu pārliecināts, ka sammitu Slovēnijā varēsim vērtēt kā izdevušos.

 
  
MPphoto
 
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Eiropas Savienība šodien ir nozīmīgs un vērtīgs partneris daudzām valstīm. Aizvien biežāk daudzpolu pasaulē mēs uzsākam stratēģisko partnerību ar mūsu nozīmīgākajiem partneriem. Tomēr ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums ir daudz vairāk kopīga, nekā ar visiem pārējiem Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem kopā. Uz mums balstās lielākā daļa atbildības par godīgāku pasauli, kuras labklājību ir mūsu visu labklājība un, kurā mūsu drošība ir cieši nostiprināta politiski, ekonomiski, sociāli, ekoloģiski un arī militāri.

Šīs partnerības ieceres ir vērienīgas, lai gan šis darbs ir smags. Tas prasa mums, eiropiešiem, izrādīt lielāku solidaritāti starptautiskajā arēnā, taču tas prasa pārdomas arī no mūsu Amerikas draugu puses, jo ir jāatzīst, ka vadošā loma pasaulē ir jādala. Šī situācija prasa atklātību, kas rezultātā dos vairāk nekā tikai pro-eiropiskas vai anti-eiropiskas, vai arī anti-amerikāniskas reakcijas.

Mums ir vajadzīga skaidra pārliecība, ka lietas, kas mūs šķir, ir daudz nesvarīgākas, nekā lietas, kas mūs saista. Plašs jautājumu loks tiks apspriests ES – ASV sammitā. Diskusijās ārpolitikas jomā uzmanība tiks koncentrēta ES un Amerikas Savienoto Valstu sadarbībai Rietumbalkānos, jo īpaši Kosovā un Vidējos austrumos. Darba kārtībā ir arī diskusijas par to kā kopīgi risināt klimata pārmaiņu problēmu. Šajā jautājumā ES un Amerikas Savienotās Valstis joprojām atrodas ļoti tālu viena no otras.

Tomēr politiskās debates Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski izmainījušās, un mainījušās tās ir par labu mums. Eiropas Savienības mērķis ir panākt nozīmīgu vienošanos, ar vērienīgām iecerēm laika periodam līdz 2012. gadam pasaules mēroga sarunu procesā, kas notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā. Ir jāpanāk vienošanās, kurā iesaistīta pasaulē nozīmīgākā rūpniecības valsts – Amerikas Savienotās Valstis.

Darba kārtībā ir arī enerģētikas politika. Mēs vēlamies turpināt sadarbību zinātnes un tehnikas jomā, un vienlaicīgi mums ir nepieciešams konstruktīvs un atklāts dialogs ar mūsu tradicionālajiem un potenciālajiem enerģijas piegādātājiem. Mums būtu noderīgi dalīties pieredzē transatlantiskajā kontekstā.

Mūsu sadarbība starptautiskā terorisma apkarošanā kļuva par galveno kopējo rūpi 2001. gada 11. septembrī, ja ne vēl agrāk. Mēs vēlamies uzlabot personu informācijas pieejamību, meklējamo personu izsekošanas nolūkā. Tomēr priekšnoteikums ir kopēja datu aizsardzības principu ievērošana.

Neizbēgami viens no šī sammita tematiem būs atteikšanās no vīzām. Pagājušajā gadā ASV vīzu režīma atcelšanas programma pavēra iespējas atrisināt šo jautājumu. Roku rokā pie šī jautājuma strādāja dalībvalstis un Komisija, un es priecājos to teikt – Kopienas pilnvaras bija koncentrētas Komisijas rokās.

Man ir skaidri jāsaka, ka no politiskā viedokļa ir neizprotami, ka mēs, eiropieši, būdami vienoti Šengenas sistēmā, tiekam uztverti savādāk, kad ierodamies mūsu svarīgākajā partnervalstī. Tādēļ mēs atgādinām Amerikas Savienoto Valstu prezidenta solījumu atcelt vīzu režīmu.

Atļaujiet man pāriet pie ekonomiskajām attiecībām, kuras jau pieminēja Padomes priekšsēdētājs. Transatlantiskās ekonomiskās padomes TEP izveidošana pagājušajā gadā, lika lietā politisko instrumentu transatlantisko ekonomisko attiecību veicināšanai. Šī ekonomiskā izaugsme ir pasaules ekonomikas centrā. Tā ir tirdzniecības un pasaules mēroga ieguldījumu gravitācijas centrs un tāda tā arī būs daudzus turpmākos gadus. Tādēļ mēs esam apņēmušies izmantot TEP, lai rastu risinājumus jau gadiem ilgi neatrisinātajiem jautājumiem – daži no tiem ir atklāti jau 10, 15 vai pat 20 gadus –, kuri rada būtiskus šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai.

„Ziņojuma karte” pēc pirmā gada rezultātiem ir laba. Mēs esam veiksmīgi atrisinājuši pirmos sarežģītos jautājumus. Pats galvenais: mēs esam spējuši izveidot tādu sadarbības un savstarpējās uzticības gaisotni, kādu vēl neesam pieredzējuši. Esmu priecīgs, ka mēs varam paļauties uz Eiropas Parlamenta, kas ir iesaistīts šīs sadarbības visos posmos, pilnīgu atbalstu. Mums ir labas darba attiecības ar visiem esošajiem transatlantiskā dialoga partneriem, un es esmu pateicīgs arī par Padomes atbalstu, kas būs svarīgs arī turpmāk.

Ir sasniegti vairāki būtiski rezultāti: mēs esam pavirzījušies uz priekšu importēto preču produktu drošības jomā; mēs esam panākuši, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst Eiropas Savienības finanšu pārskatu standartus; mums ir kopīgs viedoklis par pasaules mēroga ieguldījumiem atvērtas vides veicināšanai, par ko arī sammitā tiks pieņemts paziņojums. Mēs jau patlaban ciešāk sadarbojamies ierosinātās likumdošanas jomā un mēs vēlamies kopējus Eiropas Savienības – ASV standartus, lai mums ar mūsu standartiem nenāktos savā starpā konkurēt ar pasaules tirgos.

Mēs esam spēruši nozīmīgu soli, pietuvodamies savstarpējai elektropreču nekaitīguma noteikumu atzīšanai. Šis ir viens no jautājumiem, ko mēs amerikāņiem esam lūguši jau daudzus gadus. Amerikāņi ir atsākuši diskusiju par šo jautājumu, un mēs negaidījām, ka tas varētu notikt tik drīz. Mēs esam sākuši koordinēt ekonomiskās intereses attiecībā gan pret trešām valstīm, gan starptautiskajā kontekstā.

Līdz šim nav panākti lieli sasniegumi jautājumā par 100% kravas konteineru skenēšanu. Tas rada satraukumu. Tādēļ es vēlos lūgt jums, dāmas un kungi, izmantot savus kontaktus Kongresā, jo tas bija ASV Kongresa, nevis ASV valdības lēmums, kura dēļ manas izredzes rast risinājumu šajās sarunās ar ASV valdību nav pārāk daudzsološas. Ir jārīkojas Kongresam, valdība to nevar izdarīt. Es ceru, ka jūsu kontakti kongresā mums palīdzēs.

Komisija iepazīstināja ar diviem priekšlikumiem saistībā ar Transatlantiskās ekonomiskās padomes darbu, attiecībā uz mājputnu ievešanas aizliegumu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs piedāvājam šo mājputnu ievešanas aizliegumu atcelt. Tas nav pamatots un zinātniski pierādāms. Es saprotu, ka diskusijas par šo jautājumu dažbrīd ir bijušas ļoti emocionālas, kā redzams, bez pilnvērtīgām zināšanām par situāciju un apstākļiem. Es vēlētos lūgt visiem, kas vēlas ko teikt par šo jautājumu, vispirms par to iegūt pilnvērtīgu informāciju.

Turklāt, šis ir jautājums, kas, kā es to esmu konstatējis, ir patvaļīgi svītrots no darba kārtības parlamentārajās debatēs pirms daudziem gadiem. Mēs nedrīkstam pieļaut protekcionismu, un mums arī nav jāpieņem augstprātīga nostāja, ka vienīgi mūsu risinājumi ir labi patērētājiem un, ka visi tie veidi kā rīkojas citi, automātiski ir slikti veidi. Iespējams, ka šis ir tas gadījums, kad citi rīkojas ne sliktāk kā mēs. Tas ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Atšķirības vien nenozīmē, ka atšķirīgais ir sliktāks.

Ja mēs šo problēmu, kas patiesībā ir ļoti mazsvarīga problēma, bet kas ir ļoti būtiska amerikāņiem, neatrisināsim, mums vairs nebūs ne mazākās iespējas – un to es saku pilnīgi nopietni – izvirzīt apspriešanai pie sarunu galda ar amerikāņiem galvenos lauksaimniecības politikas jautājumus. Mēs, piemēram, neko neiegūsim no prasībām, ko vēlamies uzstādīt amerikāņiem lauksaimniecības jomā. Šo piezīmi es adresēju Eiropas Savienības lauksaimniecības ministriem, kas uzskata, ka šai iniciatīvai ir jāsaka „nē” jau pirms viņi ir ar to iepazinušies. Viņi paši sev ir nodarījuši lielu ļaunumu.

Man nav ilūziju: visi jautājumi, ko risina Transatlantiskā ekonomiskā padome ir sarežģīti jautājumi, un nevienu no tiem nevar atrisināt ātri. Tomēr rīkojoties pietiekami saprātīgi un tālredzīgi, šos jautājumus abas puses var atrisināt. Šis instruments ir pārāk nozīmīgs un vērtīgs, lai to izniekotu. Turklāt, ņemot vērā apturētās Dohas sarunas, tā vērtība nav pārvērtējama, ja mēs esam ieinteresēti, lai tiktu veiksmīgi pabeigtas sarunas par pasaules tirdzniecību un to rezultāts dotu labumu visiem iesaistītajiem.

Sammitā mēs panāksim sarunu par gaisa satiksmes nolīgumu otrā posma ātru pabeigšanu, kas transatlantiskajai ekonomikai būs papildus balsts.

Dāmas un kungi, veids kādā attīstās attiecības starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, visumā ir ļoti iepriecinošs. Par spīti neizbēgamajiem sarežģījumiem, mūsu attiecības ir konstruktīvas un orientētas uz nākotni. Mēs ceram, ka šis sammits nosūtīs tālāk spēcīgu apliecinājumu, ka mēs esam partneri, kas apņēmušies uzņemties atbildību par transatlantisko reģionu un risināt pasaules mēroga problēmas, par spīti atšķirīgajiem likumdošanas periodiem un atšķirīgajiem pilnvaru termiņiem administrācijai, Padomei, Parlamentam un Komisijai.

Es būtu patiesi priecīgs, ja Eiropas Parlaments turpinātu enerģiski atbalstīt un veicināt šo procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  James Elles, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirms dažām dienām mēs bijām transatlantiskajā likumdevēju dialogā Ļubļanā, un mēs pozitīvi novērtējām Slovēnijas prezidentūras sirsnīgo uzņemšanu.

Diskusijas, kas notika ar mūsu kolēģiem no Kongresa, parādīja, cik plaša kļuvusi mūsu darba kārtība, ASV Kongresam un Eiropas Parlamentam transatlantiskajos jautājumos: ekonomiskie jautājumi, par ko tikko vēstīja komisārs savā uzstāšanās runā, politiskie jautājumi, kas varētu būt arī ekonomiskie, tāpat kā klimata pārmaiņas, bet ir arī sarežģītāki jautājumi, piemēram, Afganistāna un plašāka drošības koncepcija. Tādēļ šīs debates pirms nākamnedēļ paredzētā ES – ASV sammita mēs vērtējam atzinīgi.

Man ir trīs īsas pārdomas ar ko piedalīties šajās debatēs. Vispirms, ja ir tik plaša darba kārtība ar tik daudziem dažādiem jautājumiem, kas krietni atšķiras no jautājumiem kas bija pirms desmit gadiem, mums droši vien ir jāsāk izstrādāt tāda vai citāda veida kopēja pieeja drošības dimensijai, drošības stratēģijai. Tikko mēs diskutējām par Eiropas drošības stratēģiju. Mums ir jāsāk tā saskaņot ar ASV drošības stratēģiju ilgākā laika posmā, lai vēlāk mēs visas šīs problēmas varētu risināt plašākā mērogā.

Otrkārt, šajās debatēs patiesi pietrūkst likumdevēju dialogs. Mēs tiekam virzīti vienā no virzieniem, kā tas bija Ļubļanā, un pēc divām nedēļām Ļubļanā notiks sammits. Tas drīzāk izskatās pēc 19. gadsimta kārtības, jo nav patiesas saiknes starp administrācijas un likumdevēju dialogiem. Protams, kā norādīts šajā rezolūcijas priekšlikumā, mums ir vajadzīgs transatlantiskās asamblejas plāns, kurā jūs varat nozīmīgākos likumdevējus no Atlantijas okeāna abām pusēm iesaistīt savstarpējās sarunās un kopīgi nonākt pie kopējām iniciatīvām.

Nobeidzot minēšu manas personiskās pārdomas: par cik mēs sagaidām, ka ES, ASV un NATO kopīgi risinās problēmas, varbūt būtu laba doma NATO sammitu Kehl rīkot 2009. gada pavasarī, lai ES – ASV sammits notiktu gandrīz vienlaicīgi ar NATO sammitu, kas parādītu, ka NATO, ES un ASV ar šīm problēmām strādā kopīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, savas grupas vārdā es vēlos pateikties ministram un komisāram par viņu ievada runām. Es piekrītu komisāra Verheugen secinājumam, ka atmosfēra ir pozitīva, labāka, nekā tā bija pirms dažiem gadiem. Protams, mēs gaidām vēl vairāk uzlabojumus, kad nākamā gada sākumā darbu sāks jauna valdība. Es ticu, ka abi kandidāti vēlas pārmaiņas, vēlas lielāku Amerikas Savienoto Valstu ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā un daudzpusējās iestādēs. Tas piedāvā arī izredzes arvien labāk pilnveidot attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Jums man jāpiedod, ka priekšroku dodu vienam no abiem kandidātiem, un šodien taps zināms kurš no kandidātiem uzvarēs.

Tomēr darba kārtībā paliek vairākas problēmas. Es neapspriedīšu ekonomisko sadarbību, jo komisārs Verheugen jau šo jautājumu aplūkoja, un pirms dažām nedēļām mums bija plašas debates par šo tēmu. Jautājums, ko vēlētos vēlreiz izvirzīt, kā to darīju jau iepriekšējās debatēs, ir jautājums par kodolieroču neizplatīšanu. Ir pienācis laiks jaunai iniciatīvai. Es domāju, ka Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāizdara žests, piemēram, parakstot vispārējo kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līgumu; tomēr nav izdevības noslēgt nolīgumus par darbību dalīšanu attiecībā uz kodoldegvielas ciklu. Esmu ļoti priecīgs par to, ko jau ir pateicis prezidenta kandidāts John McCain par taktisko kodolieroču izvešanu no Eiropas, kas liek domāt, ka viņš šos jautājumus uztver nopietni.

Nākamais jautājums ir par raķešaizsardzības sistēmu. Mans kolēģis Rouček kungs pateiks ko vairāk par šo jautājumu, kas mums joprojām ir nozīmīgs, jo mēs uzskatām, ka to nevar vienpusēji nenoregulēt veicot divpusējas sarunas ar vairākām NATO dalībvalstīm. Šī ir Eiropas Savienības problēma, tā ietekmē drošības situāciju Eiropā. Pašā sliktākajā gadījumā tas ir jāapspriež daudzpusējās sarunās kompetentajās Eiropas Savienības iestādēs. Es piekrītu kritikai par to, ka līdz šim nav vienošanās attiecībā uz vīzām un vīzu režīma atcelšanas programmu. Mēs, protams, uzskatām, ka visas ES dalībvalstis, jo īpaši tās, kas veido Šengenas zonu, ir pilnībā jāiekļauj šajā programmā. Es ceru, ka iespēja šajās sarunās iesaistīties pašai Komisijai sekmēs šī jautājuma virzību.

Vēl viena doma nobeigumam: mēs joprojām esam neapmierināti ar amerikāņu atbildi uz mūsu sūdzībām par CIP darbībām attiecībā uz ārkārtas pārsūtīšanu un par to, ka joprojām pastāv Gvatanamo līča apcietinājuma centrs. Šoreiz svarīgs darba kārtības punkts kopējām apspriedēm ir minēto darbību izbeigšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi, lai būtu atklāts diskusiju forums un sadarbība starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Arī komisārs Verheugen uzsvēra, ka sadarbība ar Kongresu ir nozīmīga. Arī man bija iespēja apmēram pirms nedēļas tikties ar Eiropas Savienības delegāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Šāda veida kontakti ir svarīgi. Šeit, acīm redzot, tāpat kā citur, notiek atklātas diskusijas par sarežģītiem jautājumiem un katra no pusēm, protams, mēģina virzīt tos jautājumus, kas attiecas uz to pasaules daļu, kurā viņi atrodas. Šīs sarunas skaidri parāda, ka Amerikas Savienoto Valstu mēģinājumi atsaukties uz drošības jautājumiem bieži vien ir ekonomiskais un tirdzniecības protekcionisms.

Es pilnībā piekrītu Wiersma kungam un arī nožēloju, ka pret ES dalībvalstīm neizturas taisnīgi un līdzvērtīgi jautājumā par vīzu režīmu. Kad nomainīsies ASV administrācija, cerams, ka ES spēs ASV šajā jautājumā uzrunāt vienotā balsī un tad pret visām dalībvalstīm izturēšanās būs pilnīgi vienāda.

Visbeidzot, es vēlētos teikt, ka mēs Eiropas Savienībā un ikviens visā pasaulē sekojam līdzi cīņas par Balto namu pirmajai kārtai. Patiesībā tā lieliski ataino ASV demokrātijas sistēmu. ES šajā procesā varētu raudzīties kā savā spoguļattēlā. Mēs šeit runājam par ES augstāko amatpersonu izraudzīšanos. Nav atvērta foruma, nemaz jau nerunājot par demokrātisku procesu, kamēr šos amatus piešķir pirms vēlēšanām. Vai jūs varat iedomāties, ka vissvarīgākos administratīvos un politiskos amatus Amerikas Savienotajās Valstīs sadala pirms vēlēšanām, kā tas notiek pie mums? Citiem vārdiem sakot, mums noteikti ir ko mācīties no Amerikas Savienotajām Valstīm daudzās jomās, vismaz jautājumos, kas saistīti ar demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi, mēs vēlamies, lai būtu labas attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Tomēr viens no priekšnoteikumiem ir: lai Eiropas Savienība spētu runāt vienotā balsī. Problēmas un krīzes Rietumbalkānos, Dienvidkaukāza reģionā, Tuvajos Austrumos un Afganistānā, cīņa pret terorismu, kas patlaban tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos un nu jau acīm redzamā pārtikas krīze, energodrošības jautājumi, klimata pārmaiņas, ekonomikas lejupslīde, kā arī finanšu tirgu pārskatāmības un regulējuma jautājumi – visos šajos jautājumos mēs esam viens otram vajadzīgi un mums ir jāstrādā kopā. Tomēr mēs vēlamies arī stiprināt parlamentāro dimensiju, iesaistot ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu.

Viens no jautājumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu pilsoņiem – un to es saku pilnībā apzinoties transatlantiskos jautājumus – ir Gvantanamo līča cietuma slēgšana un citu slepeno cietumu slēgšana pasaulē. Ir svarīgi, lai mēs izskaidrotu saviem Amerikas draugiem, lai personas, kas joprojām atrodas ieslodzījumā tiktu pilnīgi attaisnotas vai citādi atbrīvotas, un, ja nepieciešams, tās saņemtu kompensāciju. Arī mēs varam dot savu ieguldījumu, pieņemot Unguras ieslodzītos Eiropas Savienībā, tādējādi palīdzot izbeigt šo negodu, cik drīz vien iespējams.

Nākamais jautājums, kas ir nozīmīgs mūsu visu kopējo demokrātisko vērtību atzīšanai, ir tas, ka, no vienas puses, mēs piekrītam pastāvošajiem terorisma draudiem, bet, no otras puses, mums ir arī jāizceļ fakts, ka šīs sarunas notiek uz konstitucionālajiem pamatiem. Tieši šī nav no tām situācijām, kādas patlaban pastāv praksē: situācija ar teroristu organizāciju sarakstiem gan Eiropas Savienībā, gan arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Tādēļ arī šis jautājums ir steidzami jāpārbauda. Es varētu vēlreiz uzsvērt, ka terorisma un organizētās noziedzības jautājumi tiek risināti uz pamattiesību un kopējo konstitucionālo principu pamata. Tas attiecas arī uz personas datu apmaiņu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību.

Nākamais svarīgais jautājums noteikti ir klimata pārmaiņas, jo tās ietekmē vairākus aspektus – sākot ar pārtikas drošību un beidzot ar enerģijas un ūdensapgādes problēmām. Tādēļ šim jautājumam sammitā ir piešķirta augsta prioritāte. Abiem partneriem ir jāvienojas par kopēju pieeju, lai apturētu klimata pārmaiņas. Par mūsu kopīgo mērķi ir jākļūst temperatūras paaugstināšanās ierobežošanai līdz ne vairāk par diviem grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa. Mēs pieprasām, lai rūpniecības valstis pildītu savus pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Padomes priekšsēdētājam Dimitrij Rupel un komisāram Verheugen par viņu priekšvārdu šīm debatēm. Vairākos virzienos mēs redzam ASV un Eiropas Savienības ideālu un mērķu saplūšanu. Pārāk bieži mēs savu uzmanību koncentrējam uz to, kas mūs šķir. Ģeogrāfiski mūs šķir Atlantijas okeāns, taču mūs vieno tas, kas ir mūsu sirdīs un mūsu domās, mūsu vērtību sistēmās un mūsu uzskatos par demokrātisko kontroli un atbalstu demokrātiskajām institūcijām visā pasaulē.

Mums patiesi ir jākoncentrē uzmanība uz pamatelementiem tam redzējumam, kādu ASV un Eiropas Savienība var piešķirt pasaulei 21. gadsimtā. Kā redzams, kolēģi jau ir minējuši daudzas no problēmām ar ko mēs saskaramies: vai tās būtu klimata pārmaiņas, attīstības mērķi vai citas problēmas. Bet, pirmkārt un galvenokārt, mūsu uzmanība ir jākoncentrē uz miera un stabilitātes radīšanu reģionos un apgabalos.

Tādēļ ir patiesi noderīgi nākamo ES un ASV sammitu rīkot Ļubļanā, jo tur mēs varam raudzīties uz rietumiem un varam redzēt, ka Eiropas Savienībā ir miers un stabilitāte. Mēs varam raudzīties uz dienvidaustrumiem un redzēt iespējamo sašķelšanos un iespējamās briesmas Rietumbalkānos. Mēs varam raudzīties tālāk uz austrumiem un redzēt iespējamo sašķelšanos, kas notiek Vidējos austrumos. Tādēļ, es domāju, ka satiekoties un apspriežot jautājumus, kad darba kārtība, protams, ir plaša, ir svarīgi, lai mēs pēc vajadzības koncentrētu uzmanību arī uz pamatelementiem.

Manuprāt, šiem pamatelementiem, galvenokārt, ir: jānodrošina, lai Četrinieks turpinātu darbu attiecībā uz Tuvo austrumu miera procesu; jānodrošina, lai tiktu stimulēti un atbalstīti Dohas nolīguma dalībnieki Libānā, ņemot vērā situāciju šajā valstī; jānodrošina, lai Kosovā un citos Rietumbalkānu apgabalos tiktu dotas drošības garantijas un tiktu pieprasīts pilnveidot demokrātiju, veidojot stabilu un mierīgu nākotni. Bet būtiskāk ir mums visiem apvienoties un virzīt pārējo pasauli, jo īpaši klimata pārmaiņu, enerģētikas un pārtikas jomā. Tas tādēļ, ka vispārsteidzošākais, kas patlaban skar ne vien attīstības valstīs, bet arī attīstītās valstis visā pasaulē, ir pārtikas cenas un sarežģījumi, ko tās izraisa.

ASV un ES kopīgi var saglabāt spēcīgas pozīcijas, taču var arī uzņemties vadošo lomu nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, vai jūs norādīsiet konkrētus jautājumus, kuriem Jūs nepiekrītat?

Eiropas Parlaments aicina slēgt Gvatanamo cietumu, un pēdējā laikā ir tapis zināms par peldošajiem cietumiem, kas ļoti iespējams, ir apciemojuši arī Eiropas Savienības ostas. Vai jūs ko teiksiet amerikāņiem saistībā ar jautājumu, vai arī jūs atbalstīsiet ASV pilsoņu prasības šajā jautājumā? Vai jūs viņiem ko teiksiet, lai viņus apturētu graut globālo vienošanos par klimata pārmaiņām, vai aicināsiet viņus atteikties no vienpusējās pieejas biodegvielai un pieļaut nelielu kompromisu, lai risinātu esošo pārtikas krīzi, kas paaugstina pārtikas produktu cenas? Verheugen kungs, tā kā jums ir bijusi nozīmīga loma ar hloru apstrādātas putnu gaļas aizlieguma atcelšanā, kas ES bija spēkā kopš 1997. gada, atļaujiet teikt, ka mēs visi, kas jums nepiekrītam – un mūsu ir daudz –, nepiekrītam nevis nezināšanas dēļ, bet gan tādēļ, ka sabiedrības veselību uzskatām par svarīgāku, nekā komerciālās intereses. No 27 dalībvalstīm divdesmit viena valsts jums nepiekrīt, atšķirībā no vienprātīgā Eiropas Parlamenta un attiecīgās parlamentārās komitejas; spēcīgi protesti ir pat Komisijā. Pret to nevar izturēties nevērīgi, Verheugen kungs, jums jānāk klajā ar argumentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, partnerattiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ES ārpolitiku stūrakmens, kā tas ir pamatoti paziņots kopējā rezolūcijā. Šādas partnerattiecības rada vairākas pašsaprotamas vienošanās, piemēram, par principu, ka mēs neiejauksimies partnera iekšējās lietās. Man žēl, ka tas ir jāsaka, bet pēdējos gados un pēdējā laikā mūsu Amerikas partneris ne vienmēr šo vienošanos ievērojis. Piemēram, prezidents un valsts departaments ir vairākkārt atklāti izteicies par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā un ir izdarījis spiedienu tā sasniegšanai. Šāda izturēšanās ir nepieņemama. Gluži tāpat būtu, ja Eiropas Padome vai arī Eiropas Komisija rīkotu pasākumus, lai panāktu Meksikas iestāšanos vai arī integrāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas vien, ka Turcija ir NATO dalībvalsts, nenozīmē, ka šai valstij ir arī jābūt iespējai iestāties Eiropas Savienībā. NATO ir svarīga organizācija Eiropas Savienībai, bet tā nav Eiropas Savienība. Tās ir divas dažādas lietas, un sammits nākamajā nedēļā dos labu iespēju par to draudzīgi un mērķtiecīgi mūsu partneriem atgādināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Elmar Brok (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, es domāju, ka tas ir pilnīgi skaidrs un skaidri minēts jau iepriekšējās runās, ka Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis balstoties uz savām kopīgajām vērtībām, kopā var dot tādu ieguldījumu mieram un brīvībai pasaulē, kā neviens cits.

Tomēr mēs zinām, ka dažkārt mums ir atšķirīgas nostājas. Ja arī Amerikas vienpusējība dažbrīd mums ir ļoti nepatīkama, tās cēlonis daļēji ir mūsu pašu nespēcībā. Tādēļ priekšnoteikums īstu partnerattiecību izveidošanai ir Eiropas Savienības politikas ar iekšēji spēcīgu un vienprātīgu ārpolitiku un drošības politiku attiecībā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, uzlabošana. Transatlantiskās ekonomiskās padomes veidā mums patlaban ir instruments mūsu kopējo interešu apvienošanai konkrētās jomās.

Šī iemesla dēļ mani apbēdina, ka jau tagad attiecības apdraud pilnīga neveiksme putnu gaļas jautājumā, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents veic tālruņa sarunas par šo putnu gaļas jautājumu un, ka arī mēs neizrādām nepārprotamu vēlēšanos pieņemt kompromisu šajā jautājumā. Mums ir jāapsver, vai mēs šeit daudz ko nepārspīlējam un, vai tomēr nav iespējamas radīt pamatu transatlantiskā tirgus attīstībai, dodot mums iespēju noteikt mūsu kopējās intereses pasaulē, īstenot standartus un – kā pamatoti teica Elles kungs – iesaistīt parlamentus šajā lietā. Komisārs Verheugen jau pieminēja, ka jau tiek aizskarti tiesību akti daudzās jomās, kas ir iemesls abu pušu parlamentu iesaistīšanai, lai situāciju padarītu kontrolējamu un kopīgi ieviestu šos standartus pasaulē.

Ja mēs esam šajā ziņā guvuši sekmes un, ja mēs spējam šo virzību saglabāt ilgāk par šī gada vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs un vēlēšanām nākamajā gadā Eiropas Savienībā, tad, iespējams, mēs esam izveidojuši pamatu sapratnei, ka klimata pārmaiņu, organizētās noziedzības, migrācijas un daudzas citas problēmas var risināt vienīgi kopīgiem spēkiem, domājot par labāku pasauli. Šis ir iemesls, kādēļ mums ar mūsu Amerikas draugiem ir jāstrādā ciešāk kopā.

 
  
  

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Dāmas un kungi, savā runā es minēšu vienu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecību aspektu – tā ir ASV raķešaizsardzības sistēma. Manā valstī, Čehijas Republikā, kā daļu no šīs sistēmas, ir paredzēts ierīkot radaru atbalsta punktu. Divas trešdaļas iedzīvotāju nemainīgi iebilst pret šo plānu. Čehijas iedzīvotāji uzskata, ka pretraķešu aizsardzības sistēma ir saistīta ne vien ar divpusējām attiecībām starp ASV un Čehijas Republiku vai Poliju, bet gan, ka šie pretraķešu aizsardzības sistēmas un ieroču neizplatīšans jautājumi attiecas uz Eiropas Savienības drošību kopumā. Tādēļ es vēlos vēlreiz aicināt Padomi beidzot izveidot platformu visu ES dalībvalstu līdzdalībai šī jautājuma apspriešanā. Es vēlos arī izmantot šo iespēju, lai aicinātu Amerikas Savienotās Valstis pašlaik neparakstīt nolīgumus par tās pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Eiropā. Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai ir citas neatliekamākas problēmas: cīņa pret terorismu, energoapgādes drošība, globālā sasilšana, Afganistāna un daudzas citas. Tādēļ strādāsim kopā (un es domāju – kopā kā partneri), lai rastu risinājumu šīm problēmām. Mēs varam atlikt vēlākai risināšanai tos jautājumus, kas nav steidzami un, kas patlaban mūs attālina, nevis vieno.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophia in 't Veld (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, komisārs Verheugen tikko kā izteica lūgumu Eiropas Parlamentam izmantot savus kontaktus ar kongresu saistībā ar jautājumu par kravas konteineru 100% skenēšanu. Manuprāt, ļoti labi, esam gatavi ar prieku pakalpot; bet, es domāju, ka tādā gadījumā Parlamentam savukārt, vajadzētu vairāk iesaistīties tādos jautājumos kā transatlantiskā datu aizsardzības sistēma, jo pēdējā pusotra gada laikā par šo jautājumu ierēdņi diskutē aiz slēgtām durvīm, it kā tas būtu vairāk tehniskas dabas jautājums, nevis jautājums, kas attiecas uz mūsu pilsoniskajām brīvībām vai pamattiesībām. Šis nav jautājums, kas jārisina diplomātiem. Ir pienācis laiks Komisijai un Padomei šo jautājumu izvirzīt Eiropas Parlamentā.

Otrs jautājums attiecas uz to, ko Amerikas Savienoto Valstu iestādes paziņoja nākamajā dienā – ceļošanas atļauju elektronisko sistēmu. Es vēlētos uzzināt, vai Padome un Komisija ir paredzējusi šo jautājumu izvirzīt sammitā ar ASV. Man patlaban ir iespaids, ka mums ir drošības pasākumu apkopojums, kas ietekmē ceļotājus – elektroniskā ceļošanas atļauju piešķiršana, pasažieru datu reģistrs (PNR), iepriekšēja pasažieru informācija API, pases ar biometrijas datiem, pirkstu nospiedumi, iebraukšanas – izbraukšanas sistēma, automātiskās novērošanas sistēma, vīzas, vīzu režīma atcelšana – un ES šos pasākumus vienkārši akli atdarina. Ir pienācis beidzot laiks pašiem apspriest saskaņotu, efektīvu un samērīgu drošības pasākumu sistēmu.

Šajā sakarībā es vēlētos zināt, vai Komisija un Padome ir paredzējušas izvirzīt šos jautājumus ASV amatpersonām. Viņi ir paziņojuši, ka pieprasīs – manuprāt, no augusta – gaisa un jūras pārvadātājiem savākt 10 pirkstu nospiedumus un skenēt sejas visiem ceļotājiem, un iesniegt šo informāciju Iekšzemes drošības departamentam 24 stundu laikā. Saistībā ar to es iesniegšu parlamentāro jautājumu, jo vēlos noskaidrot vai Padome un Komisija man piekrīt, ka pārvadātājiem nebūtu jāuzņemas tiesiskās kārtības un drošības nodrošināšanas pienākumi, un vai tās ir paredzējušas iejaukties.

Nobeigumā, es vēlētos izcelt konkrētu jautājumu attiecībā uz vīzu režīma atcelšanu. Mēs esam šo jautājumu uzdevuši vairākas reizes un nekad neesam saņēmuši atbildi: vai jūs esat paredzējuši izvirzīt jautājumu par nepieņemamo ieceļošanas aizliegumu Amerikas Savienotajās Valstīs HIV slimniekiem?

 
  
MPphoto
 
 

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs, nesen Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Amerikas Savienotās Valstis atcelt prasību saņemt vīzu visiem ES dalībvalstu pilsoņiem un ievērot savstarpīguma principus.

Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi var brīvi ieceļot visās ES valstīs, taču vienīgie, kam nav jāsaņem ASV vīzas, ir dažu Eiropas Savienības turīgāko valstu pilsoņi. Tas parāda nelīdzsvarotību attieksmē pret esošajām pilntiesīgajām ES dalībvalstīm. Diemžēl šim jautājumam vēl nav pievērsta pienācīga uzmanība no ES iestāžu puses, kuras nereti izrāda pārmērīgu dedzību citos jautājumos. Mēs esam liecinieki dīvainai situācijai, kurā – minēšu to kā piemēru – pret Polijas pilsoņiem joprojām izturas, kā pret potenciālajiem ekonomiskajiem imigrantiem, lai gan ekonomisko migrantu galamērķis sen vairs nav Amerikas Savienotās Valstis. Galu galā viņi var strādāt tajās ES valstīs, kas viņiem ir atvērušas savus darba tirgus. Nav ekonomisku un, protams, arī politisku iemeslu, kuru dēļ viņi nevarētu bez vīzām ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs.

Mums jācer, ka nākamajā ES – ASV sammitā ES valstis šo problēmu konstruktīvi izvirzīs un visbeidzot to atrisinās.

 
  
MPphoto
 
 

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, ka komisārs Verheugen uzsvērti runāja par labklājību, es ceru, ka sammitā pirmkārt un galvenokārt tiks mēģināts atrast veidu, kā ierobežot pārtikas cenu palielināšanos. Es gaidu politiski pareizu reakciju uz to, ka desmit miljoni cilvēku šajā gadā mirs no bada un, ka vēl simts miljoni cilvēku grims vēl dziļākā nabadzībā. Tai pašā laikā piens Eiropas Savienībā šobrīd tiek straumēm gāzts zemē, bet rapši un cukurniedres, kas zaļo laukos, tiks gāzti transportlīdzekļu degvielas bākās. Augstas subsīdijas un importa tarifi dod lielākas ienākumus no degvielas ražošanas, nekā no labības audzēšanas, lai gan ir labi zināms, ka kviešu cena tūliņ samazināsies par 10% un labības cena par visiem 20% valstīs, kur pasludināts moratorijs pret tādu augu audzēšanu, kas paredzēti biodegvielas ražošanai. Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tikšanās laikā Ļubļanā kļūs skaidri redzams vai Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis uzņemsies savu globālās atbildības daļu, vai vienkārši turpinās par to tikai populistiskā veidā runāt. Ņemot vērā, ka tās saskaras ar (burtiski) briesmīgajiem esošo lauksaimniecības politiku rezultātiem, ir jāatceļ, cik ātri vien iespējams, bezjēdzīgās lauksaimniecības subsīdijas, kvotas un muitas tarifi un jāpārtrauc veicināt biodegvielas ražošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jerzy Buzek (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par Eiropas Savienības visnozīmīgāko partneri; mums ir atšķirīgi viedokļi daudzos jautājumos, taču patiesībā mēs esam daudz tuvāk Amerikas Savienotajām Valstīm, nekā jebkurai citai aizjūras zemei. Tomēr vienlaicīgi mūsu globālā pieeja būtiskākajiem jautājumiem, kas ietekmē mūsu planētu, ir atšķirīga.

Eiropas Savienība cīņu pret globālo sasilšanu ir padarījusi par savas darbības simbolu – šai jomai tiek dota priekšroka visu bijušo un nākamo prezidentūru laikā. Amerikas Savienotās Valstis piekrīt, ka vissvarīgākās ir tās cilvēku darbības, kas noved pie klimata pārmaiņām, taču pašas neuzņemas klimata pārmaiņu apkarošanas slogu. Turpretim mēs Eiropas Savienībā esam pieņēmuši ļoti nežēlīgu programmu emisiju daudzuma ierobežošanai. Šī būs ārkārtīgi skarba programma mūsu ekonomikai. Mēs esam nolēmuši tā rīkoties, jo vēlamies, lai citi rīkotos tāpat. Tas ir mūsu mērķis, jo vieni paši izglābt planētu mēs nevaram.

Amerikas Savienotās Valstis rada turpat vai lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu. Šī lielākā emisiju daudzuma radītāja pārliecināšana uzņemties kopējus pienākumus izveidotu kopīgu sapratni Poznaņā un Kopenhāgenā, un tikai tad, ja mēs panāksim šādu sapratni, mūsu emisiju daudzuma ierobežošanas programma nebūs velta. Tādēļ es domāju, ka diskusijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par šo jautājumu un to iepazīstināšana ar mūsu projektiem, un viņu pārliecināšana starptautiskajā arēnā rīkoties ar mums kopīgi konvencijas par klimata pārmaiņām nākamās sesijas laikā, ir viens no svarīgākajiem, iespējams, ka patlaban pats svarīgākais jautājums Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes (PSE). (PT) Pēdējais ES – ASV sammits prezidenta Buša laikā notiks 10. jūnijā. Šis laiks mūžīgi būs Irākas nelegālā iebrukuma un Abu Ghraib negoda, Gvantanamo un slepeno cietumu aptraipīts. Mēs atviegloti nopūtīsimies pēc iešanas atpakaļgaitā pēdējos astoņos gados. Astoņi izniekoti gadi, kuros mēs būtu varējuši efektīvi cīnīties pret terorismu, kas būtu bijis saderīgi ar demokrātijas un cilvēktiesību vērtībām. Tie ir izniekoti gadi saistībā ar miera radīšanu Vidējos austrumos, izniekoti saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību un arī sastībā ar atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu.

Tagad mēs zinām, ka Barack Obama būs kandidāts no demokrātiskās partijas, un cerība atgriežas. Obama ir apņēmies atbalstīt Kodolieroču neizplatīšanas līguma nostiprināšanu un ir arī apstiprinājis mērķi panākt pilnīgu atbruņošanos no kodolieročiem. Tas jau ir negatīvi ietekmējis viņa Republikāņu pretinieka senatoru McCain izredzes, kurš savu pozīciju salīdzina ar Obama pozīciju un ir piebildis, ka viņš atbalsta taktisko kodolieroču izvešanu no Eiropas. Tas nozīmē, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir stratēģijas maiņai nepieciešamā kritiskā masa.

Eiropai, cik vien ātri iespējams, jāuzsāk sarunas ar jauno administrāciju, lai izstrādātu kopējās stratēģijas 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) Pārskatīšanas konferencei, un visām pārējām norisēm, kurās ir runa par pasaules drošību un, jo īpaši, par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, ieskaitot sarunas ar Irānu. Paturot prātā minēto, Eiropas Parlamenta deputātu kontakti ar ASV kongresu ir ārkārtīgi svarīgi un tie ir jāpastiprina bez kavēšanās.

Priekšsēdētāja kungs, ASV vadošā loma vairs nav tik liela, lai stātos pretim šodienas draudiem un izvairītos no jauniem draudiem nākotnē. Tomēr tā joprojām ir neatvietojama. Mēs esam pārliecināti, ka prezidents Obama – es ceru, ka viņš kļūs par prezidentu – būs gatavs izaicinājumiem un, ka Eiropa būs spējīga izmantot visas iespējas, lai dotu ieguldījumu ilgstošas daudzpusējās sistēmas nostiprināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs, problēmas kļūst arvien globālākas. Viens piemērs – ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās. Otrs – izejvielu pieejamības un to cenu palielināšanās, tostarp, pārtikas cenu palielināšanās izmantošana politiskiem mērķiem. Trešais ir terorisms. Ceturtais piemērs – vietēji militārie konflikti. Neviena valsts šīs problēmas nespēj atrisināt viena pati, līdz ar to ir vajadzīgs dialogs un sadarbība starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tomēr monētai ir arī otra puse: tā ir politiskā un ekonomiskā sacensība starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tādēļ attiecībā uz vissvarīgākajiem jautājumiem ir nepieciešami atbilstoši pasākumi, lai nepieļautu, ka šī sacensība abas valstis attālinātu. Šādi pasākumi ir jo īpaši nepieciešami ekonomiskajos jautājumos. Pasaule nedrīkst kļūt par ķīlnieci spekulatīvu kapitāla un izejvielu monopolu rokās. Eiropai nav jābūt kopā ar Al Gore, kā ar globālās sasilšanas idejas propagandētāju uz savas uzņēmējdarbības rēķina.

Ņemot vērā gaidāmo prezidenta nomaiņu Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas Savienībai ir skaidri jāizstrādā pašai savas politiskās prioritātes un priekšlikumi to risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dushana Zdravkova (PPE-DE). - (BG) Kā ES jaunās dalībvalsts pārstāve un delegācijas locekle attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, es vēlos runāt par transatlantiskā likumdevēju dialoga nozīmīgumu Ļubļanas sanāksmē, kas notika pirms dažām dienām.

Es vēlos izteikt pateicību par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, kas skaidri parādīja, ka problēmas, ar kurām saskaras dažas jaunās ES dalībvalstis, ļoti lielā mērā bija Eiropas Savienības un tās iestāžu darba kārtībā, kas radīja mums drošības un aizsargātības sajūtu attiecībā uz mūsu galvenajām interesēm.

Tomēr man šķiet, ka vissvarīgākie jautājumi ir plaši reklamētie drošības pasākumi. Tie ietver jautājumus par vīzu kārtību, kā arī prasību veikt 100 procentu kravu skenēšanu.

No vienas puses: šie pasākumi ietekmē manas valsts iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un, pirmkārt, jaunu cilvēku iespējas būt tiesīgiem un kopā ar sava vecuma cilvēkiem izbaudīt citas valstis; no otras puses tie rada ekonomiskās problēmas tādām valstīm kā Bulgārija, kurām ir salīdzinoši mazas ostas un nākas uzņemties smagu finansiālo slogu, nodrošinot jauno aprīkojumu skenēšanai.

Šo pasākumu dēļ šīs ostas būs spiestas atteikties un kravu izkraušanas pakalpojumu sniegšanas, novirzot tos uz lielākām ostām. Tas katrā ziņā nāks par sliktu tādu reģionu ekonomiskajām interesēm, kādā dzīvoju es, t. i.,  Varna pilsētai un pārējiem Melnās jūras reģioniem.

Vīzu problēmu apspriešanai rīkotajās sanāksmēs, es informēju ASV kolēģus no ASV Kongresa par to, ka situācija Bulgārijā būtiski atšķiras no tās, kāda tā bija pirms 10 vai 15 gadiem, kad daudz jaunu cilvēku devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, turklāt, atteikto vīzu pieteikumu skaits ir samazinājies. Šis ir iemesls jauna dialoga uzsākšanai starp abām valstīm.

Vēl joprojām uzskatu, ka Bulgārijai ir jāsaglabā lojalitāte pret ES kopējo politiku un jāiestājas par pasākumu pieņemšanu, lai aizsargātu visus Eiropas Savienības pilsoņus uz savstarpīguma principa pamata. Vienlaicīgi, mūsu ASV kolēģiem būtu jāsaprot, ka mēs visi saskaramies ar kopējām drošības problēmām, kuras ir jāatrisina strādājot kopā, nevis radot šķēršļus vienam pret otru. Tādēļ es atbalstu rezolūciju un sanāksmi, kas drīzumā notiks.

 
  
MPphoto
 
 

  Helmut Kuhne (PSE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas savā būtībā ir pozitīvas, neizslēdz interešu un viedokļu atšķirības. Es domāju, ka partnerība ar līdzvērtīgiem noteikumiem ir iespējama tikai uz šāda pamata. Vienīgi šādā veidā mēs varam pārliecinoši neitralizēt antiamerikānisko noskaņojumu.

Šī iemesla dēļ mēs Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupā atbalstām tiešu dialogu par drošības politiku ar Amerikas Savienotajām Valstīm par jautājumiem, kas atrodas Eiropas Savienības jurisdikcijā. Es minēšu divus piemērus: uzticēšanās rietumu vērtībām, apkarojot terorismu, un attiecībā uz stabilizācijas un atjaunošanas procesu.

Tieši šo iemeslu dēļ mēs esam pret ES atklātu vai slēptu saikni ar ASV valsts drošības stratēģiju, kā to redzam vienā no Eiropas tautas partijas (kristīgo demokrātu) iesniegtajiem grozījumiem ziņojumam par drošības stratēģiju, par ko mēs rīt balsosim, jo ir pilnīgi skaidrs, ka neviens ASV prezidents nekad nepiekritīs, lai trešā puse, neatkarīgi no tā vai tā ir ES vai cita valsts, kļūtu par šīs drošības stratēģijas dalībnieci. Kādēļ mums kā ar neaizpildītu čeku būtu jāsaista sevi šajā lietā? Šie nav līdzvērtīgi noteikumi, un tādēļ mēs esam pret tādām nostādnēm, kā šī.

 
  
MPphoto
 
 

  Atanas Paparizov (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt savu atbalstu ierosinātajai kopējai rezolūcijai un aplūkot divus jautājumus saistībā ar likumdevēju dialogu Ļubļanā: klimata pārmaiņas un enerģētika, kur abām pusēm, t. i., Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai, būtu ciešāk jāsadarbojas.

Es ceru, ka lielākas iespējas šajā ziņā radīsies pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Jo īpaši es paļaujos uz ASV Kongresa aktivitātēm likumdošanas jomā, kas dos iespēju Kopenhāgenas konferencei sasniegt globālus risinājumus. Citādi tādas valstis kā Bulgāriju nopietni skars ražojumu konkurētspējas un eksporta apjoma samazināšanās, ja mēs būsim vienīgie, kas īstenos Eiropas Savienības priekšlikumus saistībā ar klimata pārmaiņām.

Ciktāl tas attiecas uz enerģētikas jomu, mūsu sadarbība nedrīkst aprobežoties tikai ar tīrajām tehnoloģijām un finansējumu, kas ar to saistīts, bet sadarbībai ir jāietver arī kodolenerģijas joma, kas bez šaubām kļūst arvien nozīmīgāka pasaulē, jo īpaši tādās valstīs kā Ķīna un Indija. Mēs varam būt partneri šajā jomā tikai tad, ja Eiropas Savienība atklātāk runās par kodolenerģētikas jautājumiem savās politikās.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, es piekrītu tam, ko uzsvēra komisārs: turpināsim transatlantiskās Ekonomiskās Padomes darbu un darbu, ko varam tajā veikt. Mums jāparāda, ka konkrētus jautājumus spējam risināt ļoti nopietni un, ka spējam veikt nepieciešamās izmaiņas, lai atceltu jebkādus nevajadzīgos šķēršļus, un tas ir valsts aizsardzības pamats. Tas ietver mājputnu gaļas jautājumu, un ir skumji dzirdēt Parlamentā, ka šis aizliegums mums nebūtu jāatceļ.

Otrkārt, mums ir jāveicina noteikta virzība, kā arī jārada savstarpēji izaicinājumi saistībā ar tādiem sarežģītiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas. Mēs daudz laba varam pastāstīt attiecībā uz finansēm un es ceru, ka līdz šim šajā jomā sasniegto panākumu uzskaitījumam tiks pievienota arī apdrošināšana.

Beidzot, pēdējais transatlantiskais dialogs Ļubļanā noritēja labāk. Bija vairāk diskusijas un tika panāktas vairāk vienošanos, un es varu piekrist kolēģiem, mums tas ir jāpalielina līdz Hjūstonas kopējā deklarācijā saskaņotajam līmenim.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pieminēt dažus jautājumus, kuri, es ceru, būs 10. jūnija sammita darba kārtībā.

Vispirms, saistībā ar Kosovu, neapšaubāmi ir tas, ka neviena interesēs nav jauna neveiksmīga valsts Balkānos, un tādēļ Rumānija četrus gadus ir piedalījusies mēģinājumos stabilizēt šo reģionu. Vislielākās bažas mums ir par organizēto noziedzību, prostitūciju un cilvēku tirdzniecību, narkotiku un ieroču kontrabandu, un, es domāju, ka Kosovas iestādēm ir jāpalielina savas centieni pakļaut kontrolei šīs darbības.

Es domāju, ka ir arī ļoti svarīgi uzraudzīt, kā tiek aizsargāta vietējā kultūra, jo īpaši Pareizticīgo klosteri šajā reģionā.

Otrs jautājums, par ko vēlos izteikt bažas ir saistībā ar vīzām visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas ceļo uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Es vēlos pateikties komisāram Verheugen un ministram Rupel par šī jautājuma izvirzīšanu. Kā esat šeit manījuši, ir ļoti spēcīga solidaritāte neatkarīgi no mūsu politiskās krāsas. Man jāsaka, ka ļoti pārsteidzoši ir, ka tikšanās laikā Ļubļanā mūsu kolēģi no Kongresa atbildību par šo jautājumu pilnībā uzlika ASV Valsts departamentam, bet tai pat laikā prezidents Bušs mēdza teikt, ka par šo jautājumu ir atbildīgs Kongress. Es ceru, ka sammita laikā Ļubļanā jūs visbeidzot atradīsiet atbildi.

Nobeigumā es vēlētos izvirzīt jautājumu par pārtikas produktu cenu un nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). (SK) Dāmas un kungi, kad Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja 2007. gada jūlijā apmeklēja Vašingtonu, es izpratu sadarbības nozīmi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību.

Es domāju, ka ES un ASV kopējās politikas muitas tarifu, intelektuālā īpašuma, standartu savstarpējās atzīšanas, savstarpējas izpratnes un saskaņošanas jomā var veicināt jaunas transatlantiskās tirdzniecības telpas radīšanu, no kā gūtu labumu gan ražotāji, gan patērētāji abās Atlantijas okeāna pusēs. Tā kā patlaban Parlamentā notiek debates par Rotaļlietu direktīvu, būtu ļoti noderīgi izveidot kopēju politiku arī attiecībā uz rotaļlietu drošību. Es esmu pārliecināts, ka komisārs Verheugen, kurš pārstāv Eiropas Savienību transatlantiskajā dialogā, šajā jautājumā var daudz ko paveikt.

Dāmas un kungi, es ceru, ka gaidāmajā ES – ASV sammitā vīzu režīma atcelšanas programma tiks attiecināta arī uz pārējiem ES pilsoņiem, tostarp arī uz manas valsts, Slovākijas, pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Stolojan, Theodor Dumitru (PPE-DE). (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties komisāram Verheugen par vīzu jautājuma iekļaušanu ES – ASV sammita darba kārtībā, jo šis jautājums attiecas uz manas valsts pilsoņiem, kurus es pārstāvu šeit – Eiropas Parlamentā. Turklāt, es pastāvu uz to, lai ASV un Eiropas Savienības kopīgie centieni tiktu veltīti problēmām, ko rada klimata pārmaiņas; pretējā gadījumā Eiropas Savienības uzņēmumi tiks nostādīti neizdevīgā pozīcijā konkurences ziņā ar ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrij Rupel, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Atļaujiet man atbildēt uz trim jautājumiem, kurus es uzskatu par vissvarīgākajiem.

Vispirms, attiecībā uz Rouček kunga jautājumu par pretraķešu aizsardzības sistēmu. Jautājums, ko uzdod Rouček kungs kaut kādā ziņā vairs nav tieši Eiropas Savienības jautājums, jo tas attiecas uz divu konkrētu Eiropas Savienības valstu nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Divas valstis, proti, Čehijas Republika un Polija slēdz divpusējos nolīgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Es personīgi šos jautājumus vēlētos apspriest NATO vai arī Eiropas Savienības ietvaros, taču patlaban tas nav iespējams. Kā jau teicu, šis ir divpusējs jautājums, kurš, protams, ir to valstu kompetencē, kas noslēdz šos nolīgumus.

Attiecībā uz vīzu režīma atcelšanas programmu, par ko ir izteikts daudz kritikas un kas daudzkārt ir apspriesta šajā Parlamentā, es vēlos teikt: attiecībā uz šīs programmas paplašināšanu, mēs ceram, ka vīzu režīma atcelšanas programmā saskaņā ar vienošanos par divkāršo pieeju – tā tika pieņemta ES – ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē – drīz tiks panākta virzība.

Līdz šim vienošanās ir panākta par to, ka Amerikas Savienotās Valstis veiks sarunas ar konkrētām dalībvalstīm par jautājumiem, kas ir šo valstu kompetencē, un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības kompetencē. To es teicu atklāšanas uzrunā jau iepriekš. Tādēļ mēs ceram, ka vīzu režīma atcelšanas programma tiks paplašināta, iekļaujot vairāk Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2008. gada beigām. Patlaban šajā programmā nav iekļautas vienpadsmit dalībvalstis.

Es vēlos teikt dažus vārdus par klimata pārmaiņām, priekšsēdētāja kungs, ja drīkst. Jautājums bija, vai mēs esam darījuši pietiekami daudz šī jautājuma vai problēmas risināšanai. Es esmu apmierināts ar to, ka mūsu prezidentūras laikā ir sarīkotas divas svarīgas sanāksmes par klimata pārmaiņām un enerģētiku: vispirms „augstākā līmeņa dialogs par klimata pārmaiņām, tīru enerģiju un ilgtspējīgu attīstību”, kam sekoja „Stratēģiskais enerģētikas pārskats”.

Tomēr mēs vēlētos Amerikas Savienotajām Valstīm parādīt lielāku apņemšanos šajā jomā, un mēs Eiropas Savienībā mēģināsim pārliecināt Amerikas draugus par to, ka ir svarīgi rīkoties pasaules mērogā un panākt vienošanos Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu starpā. Šobrīd mūsu nostājās ir vērā ņemamas atšķirības.

Man arī jāsaka, ka Eiropas Savienība stingri uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir jāveic Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā. Tas bija tas, ko varēju teikt no savas puses šajā diskusijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos īsi aplūkot divus jautājumus. Vispirms, sadarbība drošības jautājumos, ko in ’t Veld kundze ļoti kodolīgi iezīmēja un, no kā ir atkarīgs, vai mēs atradīsim pareizo līdzsvaru starp mūsu Amerikas draugu drošības prasībām un tām prasībām, ko mēs uzstādām attiecībā uz indivīda brīvību un mūsu pilsoņu personas tiesībām.

Es vēlētos jums, in ’t Veld kundzei pavisam skaidri teikt, ka Komisija pilnībā piekrīt jūsu bažām, un es, protams, informēšu atbildīgo kolēģi par jūsu izteikto kritiku procesa pārredzamības trūkumā un lūgšu viņu nodrošināt lielāku pārredzamību.

Mēs ar amerikāņiem apspriedīsimies pirms pieņemsim jebkādu lēmumu, kas attiecas uz mūsu sadarbības principiem šajos jautājumos. Ja trūkst izpratnes attiecībā uz šiem principiem, tad ir grūti panākt izpratni arī attiecībā uz konkrētiem jautājumiem. Šis, protams, ir viens no jautājumiem, kas jāaplūko nākamās nedēļas sanāksmē Ļubļanā.

Man nerada prieku runāt par mājputnu gaļas jautājumu, taču šodien to aplūkoja vairāki runātāji. Vienmēr ir noderīgi saprast par ko mēs runājam dotajā brīdī. Tādēļ ir arī svarīgi zināt, ka mēs šeit nerunājam par pārtikas nekaitīguma jautājumiem. Pirms vairākiem gadiem kompetentā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izskaidroja, ka nav ne mazākais risks patērētāju veselībai no importētās Amerikas Savienoto Valstu mājputnu gaļas. Mēs neapspriežam veterināro problēmu; mēs runājam tikai par tirdzniecības politikas jautājumu, kurš mums ir jāatrisina no šāda skata punkta: kādas ir mūsu intereses un, kā mēs varam vislabāk tās aizsargāt? Es domāju, ka to, kas man bija jums jāpasaka, esmu pateicis.

Nekādu citu viedokļu nav arī Komisijā. Komisija jau no sākuma skaidroja –tā man jāsaka –, kā neļaut šai mazliet dīvainajai diskusijai kļūt par slogu un, kā atbrīvot sevi no šīs problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi(1) saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Magor Imre Csibi (ALDE), rakstiski. (RO) Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja vietnieks, es atbalstu ES pārstāvju piedalīšanos sanāksmē ar Amerikas Savienoto Valstu amatpersonām, lai analizētu risinājumus saistībā ar jautājumu par klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, uz kuru mums ir jāsagatavojas reaģēt globālā līmenī. Eiropas Savienība veic pasākumus šajā nolūkā. Tas pats tiek gaidīts arī no mūsu kaimiņiem okeāna otrā krastā. Es priecājos par to, ka Amerikas Savienotās Valstis iesaistīsies starptautiskās kopienas centienos pēc 2012. gada, pēc Kioto protokola darbības termiņa beigām.

Es augstu novērtēju arī, ka ASV prezidents beigās atzina par pareizu, ka ir vajadzīga likumdošana nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Es mudinu ES pārstāvjus apspriest reālu, procentos izteiktu samazinājumu, lai globālo sasilšanu patiešām izbeigtu. Mēs nevaram pieņemt, ka mums ir vajadzīga likumdošana šajā nolūkā, un, sasniedzot rādītājus, mēs griezīsimies atpakaļ.

Turklāt, turpmāko apspriežu par sadarbības sistēmu saistībā ar klimata pārmaiņām, pamatā ir jābūt patiesiem pētījumiem par atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Es runāju galvenokārt par pirmās paaudzes biodegvielu. Ir jāsaglabā zems īpatsvars tās izmantošanai un zems subsīdiju līmenis. Tādējādi mēs aizsargāsim bioloģisko daudzveidību un novērsīsim cenu palielināšanos pārtikas produktiem, ko rada lauksaimniecības zemju samazināšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. (HU) ES – ASV sammits, kas notiks pēc dažām dienām, mums būs laba iespēja pārbaudīt transatlantisko attiecību attīstību svarīgākajās jomās. Mums šķiet, ka sadarbībai enerģētikas politikas jomā ir jābūt nozīmīgam jautājumam darba kārtībā.

Energopiegāžu drošība joprojām ir primārais mērķis abās Atlantijas okeāna pusēs. Mēs kopā apzināmies, ka lielākā daļa krājumu atrodas valstīs, kas ne vienmēr atbilst demokrātijas prasībām. Tieši šī iemesla dēļ ir vajadzīga kopīga darbība un ilgstoši centieni, lai veicinātu cilvēktiesības un konstitucionālismu. Ir svarīgi uzsvērt, ka demokrātijas principu izplatīšana nozīmē arī lielāku energopiegāžu drošību.

Bez iepriekš minētā, turpmākajā sadarbībā uzmanība ir jākoncentrē arī cīņai pret klimata pārmaiņām, kurai jākļūst ar vien uzsvērtākai. Ļoti pozitīva attīstība ir tā, ka Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās izveidot pēc Kioto režīma pamatu . Eiropas Savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāuzņemas vadošā loma, lai attīstītākās valstis piekristu starptautiskā nolīguma galvenajiem aspektiem līdz šī gada beigām. Pasākumu pakete attiecībā uz emisiju ierobežošanu, kas nesen ir ieviesta Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos, ir pēdējā pazīme tam, ka Vašingtona vēlas uzņemties aktīvu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Naftas cenas, kuru līmenis ir graujošs, kāds agrāk nebija iedomājams, pievērš mūsu uzmanību kopējas starptautiskās rīcības nepieciešamībai. Mēs esam pārliecināti, ka Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai atbildības uzņemšanās šajā jomā ir neizbēgama.

 
  
MPphoto
 
 

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. ES – ASV attiecības daudzos jautājumos ir būtiski mainījušās pēdējo gadu laikā un pašlaik virzās uz vairāku sadarbības elementu saskaņošanu. Pēdējās sarunas par ierobežojumu atcelšanu ceļotājiem no ES ir lielisks piemērs – par spīti pozitīvajam rezultātam –, kas parāda: lai nodrošinātu sekmīgas sarunas starp ASV un ES, mums vairs nevajadzētu divpusējus nolīgumus, kas būtiski vājina ES kā veseluma sarunu pozīcijas.

Paketes vienošanās, kurā iesaistītas 27 dalībvalstis, pamatojoties uz pilnvaru sadalījumu starp Eiropas Savienību un Dalībvalstīm, patiesi bija izšķiroša, lai atbalstītu ES kopējo vīzu politiku. Ir būtiski nodrošināt lai jautājumos, kuri ir ES kompetencē, mēs panāktu ES mēroga vienošanos ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis. Manuprāt, tas ir abu partneru interesēs. Tas patiesi ir vienīgais veids, kā panākt, lai vīzu režīma atcelšanas programma būtu patiesi abpusēja ar iespēju ceļot bez vīzām un vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem mūsu pilsoņiem, ņemot viņu vērā ES pilsoņu statusu, ko nosaka viņu pases, gluži tāpat kā ASV pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. Šis ir brīdis, kad ar pilnu skaidrību un atbildību ir jāuzsver, ka ES – ASV partnerattiecības ir ne vien uzticamu un efektīvu ES ārējo darbību stūrakmens, bet, ka cieša sadarbība un koordinācija starp abiem partneriem dotu tiem iespēju būt noteicējiem globalizētajā pasaulē un būt stabilitātes un demokrātijas garantiem.

Eiropas Savienībai nav cita partnera pasaulē, ar ko tai būtu kopīgas pamatvērtības attiecībā uz brīvību, likuma varu un cilvēktiesību aizstāvēšanu.

Ir pēdējais laiks pilnībā atjaunot normālu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos pēc sagrāves, kas sekoja iebrukumam Irākā. Pēdējais notikums dramatiski sašķēla arī pašu ES.

Tādēļ es patiesi aicinu abus partnerus bez kavēšanās pabeigt Transatlantiskās ekonomiskās padomes darbu. Arī kopēja pieeja klimata pārmaiņu problēmām būtiski paaugstinās iespēju šīs problēmas atrisināt. Tas pats attiecas arī uz Irānu. Gan ASV, gan ES ir jāvienojas par kopēju stratēģiju pret Irānu, lai efektīvi apturētu gatavošanos kodolieroču izstrādāšanai šajā valstī.

Visbeidzot mums ir vajadzīga spēcīgāk pārskatīta ES-NATO partnerība, kas arī uzlabos mūsu sadarbību Afganistānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlos izvirzīt divus jautājumus, kuriem ES jāpievērš uzmanība sammitā. Globālie izaicinājumi nozīmē to, ka vispirms jau Rietumiem ir jāparāda saskaņotība un atbildības sajūta.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir vajadzīgas konstruktīvas diskusijas par Amerikas lomu klimata politikā. Pasaulei līdz Kopenhāgenas konferencei ir pusotrs gads virziena nomainīšanai. No vienas puses, mums ir jāpārliecina Amerikas Savienotās Valstis sagatavot būtiskus plānus likumdošanai par klimata jautājumiem. Mums ir jāuzsver, ka globālās klimata pārmaiņu problēmas risinājums ir zema oglekļa dioksīda izmešu līmeņa ekonomika pasaules mērogā. Tas nozīmē, ka dažādu valstu oglekļa dioksīda tirgus mehānismi ir jāpadara salīdzināmi un laika gaitā jāvirza savstarpēji jāintegrē. Cerību iedveš Amerikas reģionālās emisiju tirdzniecības sistēmas.

No otras puses, ir jāatzīst, ka mūsu partneris klimata pārmaiņu apkarošanas jomā ir labāks par to, kāda ir tā reputācija. ES būtu jālūdz ieteikumi Amerikas Savienotajām Valstīm un jāatzīst tās auglīgie centieni tīro tehnoloģiju izstrādē. Eiropas Savienībai šajā ziņā ir vēl tāls ceļš ejams. Amerikas Savienotās Valstis parāda ceļu, ierosinot izveidot starptautisku videi labvēlīgu tehnoloģiju fondu. Sadarbība starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm būs arī ļoti svarīga, lai ieviestu pasākumus, pielāgojoties klimata pārmaiņām.

Otrkārt, sammitā ir jāuzsver pamatvērtības, attiecībā uz kurām mūsu apņemšanās ir kopīga: demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara. Mums ir jāuzdrošinās pajautāt, kā mūsu vērtību pamats tiek īstenots Rietumu pasaules politikās. Vai pasaules līderu veiktās darbības izskatās labi šodienas skatījumā, piemēram, saistībā ar cīņu pret terorismu? Tā kā terorisms apdraud gan ES, gan arī Amerikas Savienotās Valstis, tā apkarošanas līdzekļi ir rūpīgi jāpārbauda.

Dažbrīd globālā politiskā daiļrunība un ikdienas pasaule šķiet aizmirsusi, ka mūsu vērtību pamats neuzliek pienākumus citiem, bet gan sev pašiem, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par Tuvajiem austrumiem vai Rietumbalkāniem, vai Āfriku.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. Gaidāmais ES – ASV sammits abiem transatlantiskajiem partneriem dos iespēju atrast kopēju pamatu to jautājumu risināšanai, kas attiecas uz abām Atlantijas okeāna pusēm. Mūsu kontinentiem ir kopīga civilizācija un kopīga pagātne. Mums ir jāpanāk, lai šīs attiecības ir pēc iespējas spēcīgākas, lai mēs varam sasniegt tos mērķus, kas ir ne vien svarīgi abām pusēm, bet arī tos, kas ir vajadzīgi globālā kontekstā. Pieaugošā un ārkārtīgi lielā vajadzība pēc enerģijas jaunās ekonomikas valstīm, pieaugošās pārtikas cenas un konflikti pasaulē ir tikai daži jautājumi, kas jārisina ES – ASV partnerattiecību ietvaros, strādājot kopā, lai panāktu mieru, ilgtspējīgu attīstību un cieņu pret cilvēku visā pasaulē. Viens no šo attiecību panākumiem ir NATO, organizācija, kuru mums ir jāatbalsta un jāstiprina, jo tā ir nodrošinājusi mieru Eiropā un veido dziļākas saiknes starp ES un ASV.

 
  

(1)Sk. Protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika