Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs - Brisele

21. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā ES ir bijusi liela kņada par kodolenerģētikas izplatīšanu miermīlīgiem mērķiem, galvenokārt, lai apmierinātu Eiropas Savienības vajadzības pēc enerģijas.

Problēma ir nekontrolētā naftas cenu palielināšanās, daudzu straujas ekonomiskās izaugsmes valstu pieaugošais pieprasījums, reģionālie traucējumi naftas ražotājvalstīs, kā arī tas, ka atjaunojamās dabas gāzes enerģijas avoti apmierinās mazāko daļu no Eiropas Savienības enerģijas vajadzībām. Tā rezultātā diskusijām tiek izvirzīts jautājums par kodolspēkstaciju celtniecību.

Daudzi jautājumi uztrauc Eiropas Savienības pilsoņus. Vai ir iespējams nodrošināt kodolspēkstaciju drošu darbību? Vai pastāv tādas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas var sniegt pilnīgu informāciju darbības traucējumu gadījumā? Visbeidzot, cik droša ir kodolatkritumu apsaimniekošana? Visu šo iemeslu dēļ, es domāju, ka pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas sadarbībā ar Komisiju, būtu lietderīgi rīkot dialogu, lai Eiropas Savienības pilsoņi varētu izdarīt skaidrus un viennozīmīgus secinājumus. Es aicinu Francijas prezidentūru šo jautājumu darba kārtībā iekļaut kā prioritāti.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību jautājumiem, kas uzliek mums atbildību par Eiropas Savienības un pasaules nākotni kopumā. Tie ir jautājumi par tirdzniecību ar bērniem.

21. gadsimtā, progresīvo tehnoloģiju un progresa laikmetā, šīs problēmas pastāv un nav cilvēcīgi tās ignorēt un sapludināt ar citām problēmām. Bērnu tirdzniecība pastāv. Tas ir nodarījums ne vien pret cilvēktiesībām, tas ir nodarījums arī pret nākotni.

Katra bērna dzīve ir svētums, un to izpostīt ir noziegums pret cilvēci. Bērnu tirdzniecībai ir nežēlīgas sekas. To sauc par „mūsdienu verdzības formu”. Tai seko fiziski un psiholoģiski slikta izturēšanās, seksuālā izmantošana, slepkavības.

Mums ir jāapvieno mūsu centieni un jāsadarbojas kopējā politikā, lai tās pastāvēšanu samazinātu līdz minimumam. Eiropas Komisijai ir jāizstrādā atsevišķa programma un rīcības plāns bērnu stratēģijas ietvaros, un jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami, lai izveidotu kopējas struktūras un politiku.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, Eiropas Savienības atkarība no hidroenerģijas importa ir pieaugusi, naftas cenas ir sasniegušas satraucošu līmeni un Eiropas Savienība kļūst arvien neaizsargātāka pret valstu organizācijas (OPEC) valstīm un Krieviju.

Enerģētikas jomā ir vajadzīga starptautisko attiecību pieeja un kopīgi centieni. Divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm ir vajadzīga kopēja Eiropas Savienības pieeja un tie nedrīkst vājināt Eiropas Savienību. Nolīgumi, ko parakstījusi Itālija, Ungārija un Bulgārija ar Krieviju par South Stream – cauruļvads, kas paredzēts, lai apietu tādu dalībvalsti, kā Rumānija bez jebkāda ekonomiska pamatojuma, – nopietni ietekmē Eiropas Savienības enerģijas politikas kohēziju un ir tāda politiskā stratēģija, no kādām dalībvalstīm ir jāizvairās. Es biju gaidījis noteiktāku Eiropas Komisijas pozīciju, izvērtējot šo gadījumu.

Attiecībā uz tiesību aktiem energodrošības jomā, tie ir jāpieņem šī gada otrajā pusē. Es domāju, ka mums būtu jāparāda vērienīgāki mērķi, salīdzinājumā ar tiesību aktiem par „Enerģētiku – klimata pārmaiņām”. Principam Runāt vienotā balsī ir jāiegūst pielietojums, un Komisijai ir jāierosina mehānisms attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm, un tam idejas droši vien jāsmeļas no mehānismiem kodolenerģētikas jomā. Ja vēlamies panākumus, mums ir jāstrādā kopā.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā svētdienā reakcionārie nacionālisti nežēlīgi piekāva homoseksuāļus miera mītiņā Maskavā, tādējādi vēlreiz apziņā kaldinot nebrīvas Krievijas tēlu. Tur joprojām pastāv plaša mēroga diskriminācija pret gejiem un lesbietēm. Pēdējos gados Vācijas Zaļo politiķis Volker Beck mītiņos ticis piekauts un apcietināts. Nav iespējams pietiekami bieži uzsvērt, cik vāji ir organizēta pilsoniskā sabiedrība Krievijā.

Līdz jūnija beigām Serbijā ir jāpabeidz sarunas par jauno ES – Krievijas nolīgumu. Mūsu pienākums pret Krievijas un citu autokrātisko valstu režīma iedzīvotājiem ir nepieļaut, lai energodrošības jautājumi aizēnotu pārējās jomas. Šī jaunā nolīguma pamatā ir jābūt cilvēktiesībām un demokrātiskajām pamatbrīvībām.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Polijas kuģubūves rūpniecībai draud pilnīga slēgšana, jo Eiropas Komisija pieprasa atmaksāt valsts atbalstu. Tā rezultātā tūkstošiem darba ņēmēju Baltijā zaudēs savu darbu un desmitiem tūkstošu, kas strādā rūpnīcās, kā Polijā, tā arī citās ES dalībvalstīs, arī zaudēs darbu.

Eiropas Komisija aiz brīvas konkurences lozunga slēpj nevēlēšanos piekrist, ka laikā, kad masveidā palielinās cenas pasaules mērogā, atsevišķas ekonomikas nozares ir jāaizsargā, tā, kā tas tiek darīts Āzijas valstīs. Eiropas Komisija nevēlas pieminēt, ka austrumu Länder saņēma vairāk par pusotru miljardu marku palīdzību no Vācijas valdības, tostarp arī kuģubūves uzņēmumiem, kas atrodas Baltijā.

Es jautāju vai cilvēkiem un vietai, kurā sākās solidaritātes kustība – Berlīnes mūra krišana un Eiropas liberalizācija – jākrīt par upuri patvaļīgiem Briseles lēmumiem spekulantu interesēs, kuri mēģina savu veiksmi iegūt, sagraujot un sagandējot kuģu būvētavas. Mēs pieprasām, lai Eiropas Komisija pieņemtu tādus lēmumus, kas dotu iespēju izglābt un attīstīt Polijas kuģu būves rūpniecību.

  Věra Flasarová (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, es vēlos izteikt atbalstu Komisijas regulas (EK) Nr 318/2007 pārskatīšanai vai arī tās atjaunošanu sākotnējā, 2005. gada, versijā, saskaņā ar audzētāju organizāciju pieprasījumu, kas tirgo eksotisko sugu putnus Vācijā, Holandē, Beļģijā un Čehijas Republikā. Būtībā grozījumi attiecas uz eksotisko sugu savvaļas putnu importu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā faktisko situāciju mazo putnu audzēšanā, importam noteiktās prasības ir sarežģīti izpildīt. Nepārprotami skaidrs ir tas, ka histērija plašsaziņas līdzekļos par putnu gripu tika izmantota iepriekšminētā standarta ieviešanai. Eiropas Savienībai ir karantīnas punktu sistēma, kur tiek apturēta cilvēku veselību apdraudošās putnu gripas izplatība. Daudzos gadījumos audzētāji ir palīdzējuši dažādas dzīvnieku sugas atjaunot savvaļā. Tie ievēro tiesību aktus, kas aizsargā visapdraudētākās, Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) minētās sugas. Aizliegumi rada vienīgi pretdarbības, kā arī mēģinājumus tos apiet. Melnais tirgus šo jomu pārņems, kontrabanda zels un putnu cenas paaugstināsies. Rezultātā palielināsies arī veselības apdraudējuma risks. Ja tiek ievēroti standarti un pārbaudītie veterinārnoteikumi, tostarp Vašingtonas Konvencija par starptautisku tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), nav vajadzības saglabāt šo regulu

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot Eiropas Parlamenta forumu, lai izteiktu protestu pret Valsts vides aizsardzības fonda, kas ir pakļauts Polijas valdībai, nelikumīgo līguma laušanu ar Lux Veritatis fondu par ieguldījumiem ģeotermiskā projekta īstenošanai Toruń, vienlaicīgi paziņojot, ka netiks atmaksātas milzīgās summas, ko fonds ir ieguldījis. Apstākļi rāda, ka šo lēmumu ir diktējuši politiski apsvērumi un tas ir pretrunā ne vien Polijas vietējiem tiesību aktiem, bet arī Kopienas tiesību aktiem, kas pierāda, ka cīņai pret cilvēkiem, kas tiek uzskatīti par politiskiem pretiniekiem, netiek ievēroti tiesību akti un netiek ļauts atbalstīt atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu, tādējādi pārkāpjot arī ES pamatprincipu nepieļaut diskrimināciju politiskās vai arī reliģiskās pārliecības dēļ. Bijušās Valsts vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas fonda amatpersonas teica, ka Lux Veritatis fonda pieteikums bija ļoti rūpīgi pārbaudīts un neviena nepilnība tajā netika konstatēta.

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Dāmas un kungi, es vēlos jūs informēt par starpgadījumu, kas nesen notika Apvienotajā Karalistē. Slovākijas pilsonis, kas tur likumīgi strādāja, pārsniedza transporta līdzekļa pārreģistrācijai noteikto termiņu par četrām dienām, un par šo pārkāpumu britu policija viņa transporta līdzekli iznīcināja. Veicot izmeklēšanu, policijas darbinieki izturējās ksenofobiski un aizvainojoši, izmantojot Slovākijas pilsoņa vājās angļu valodas zināšanas. Visi viņa dokumenti bez pamatota iemesla tika konfiscēti, to vietā viņam tika izsniegts avīzes izgriezums oficiāla apliecinājuma par transporta līdzekļa konfiskāciju vietā, un viņa dokumentus, tādus kā Eiropas Savienības transporta līdzekļu apdrošināšanas polisi (Zaļo karti) un Slovākijas tehnisko pasi,britu iestādes neatzina. Par šo pārkāpumu, – es runāju tikai par vienu pārkāpumu,– Lielbritānijas policija un iestādes iznīcināja viņa transporta līdzekli.

Vēlos izteikt pateicību godājamajam deputātam Chris Davies kungam par viņa sniegto palīdzību šīs kļūmīgās lietas izmeklēšanā, kā arī citiem Lielbritānijas deputātiem, kuri izrādīja interesi par šo lietu. Es ticu, ka šāda Lielbritānijas policijas rīcība ir atsevišķs gadījums un, ka šāda attieksme pret pilsoņiem, kas likumīgi strādā Apvienotajā Karalistē, ir izņēmums un nevis likumsakarība. Termiņš transportlīdzekļa atdošanai beidzās vakar, un mums vēl nav informācijas par to, vai transportlīdzeklis ir vai nav iznīcināts. Tā vai citādi, bet mūsu pilsonim nebija sava transportlīdzekļa kaut arī Lielbritānijas iestādes tika saņēmušas visus nepieciešamos dokumentus.

  Petya Stavreva (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta deputāti šī gada 14. jūnijā Bulgārijā izrādīs cieņu valsts darbinieka, reformatora un valsts agrārās reformas vadītāja Alexander Stamboliiski piemiņai un mūža darbam.

Bulgārijā viņš nāca pie varas 1919. gadā, pēc divām valsts mēroga katastrofām, veltot savas pūles valsts jautājumiem, lai valsti modernizētu un atjaunotu tās demokrātiju. Varu viņam atņēma 1923. gada valsts apvērsumā. Viņš tika noslepkavots visnežēlīgākajā veidā, taču viņš palika nemirstīgs savās idejās par brīvu un neatkarīgu Bulgāriju, par tās pilnveidošanu un par integrāciju Eiropā.

Stamboliiski mācība valsts lietās šķiet īpaši nozīmīga šodien, 85 gadus pēc viņa traģiskās nāves, kad Bulgārija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Valsts interešu aizsardzībai lielajā Eiropas saimē, valsts identitātes saglabāšanai plecu pie pleca ar straujo pielāgošanos jaunajām realitātēm jānostiprina mūsu kā Eiropas Savienības pilsoņu centienus tiem, kuriem vērtības nav tukša skaņa, bet gan rīcības, izturēšanās un sociālās rezonanses veids.

  Iliana Malinova Iotova (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, Bulgārijas rīcības programmas ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu sistēma bija starp pirmajām Komisijai apstiprināmajām programmām laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

Mums ir jāpiekrīt, ka mums kā jaunai dalībvalstij ir jāstājas pret dažādiem sarežģījumiem to īstenošanā. Problēmas ir dažādas, sākot ar nepietiekamu informāciju līdz neprecizitātēm, pat ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu – „nekārtībām”, kas nesaudzē nevienu ES dalībvalsti.

Bulgārijas valdība līdzekļu apgūšanu uzskata par galveno uzdevumu. Tas ir izraisījis radikālas reformas visās iestādēs, kas atbildīgas par ES līdzekļiem. Lai nodrošinātu procesa vispārējo koordināciju, tika iecelts premjerministra vietnieks.

Līdz šim neapmierinošie līdzekļu apgūšanas rezultāti kļuva par argumentu kaislīgai vietējās opozīcijas kampaņai, kas vēlas celt neslavu valstij, pat šeit – Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē.

Atsauksmes uz anonīmiem avotiem, paredzot jūlijā apokaliptisku Komisijas ziņojumu par Bulgāriju, pirms ir sākts to rakstīt, norāda tikai uz vietēju politisko mērķu sasniegšanu, kas nesniedz problēmu risinājumu. Diemžēl vienīgais, ko viņi ir sasnieguši – manas valsts labās slavas iedragāšanu. Es vēlos pavisam skaidri paziņot, ka Bulgārijas valsts pieņem radikālus pasākumus attiecīgajās jomās un tai ir patiesa vēlēšanās pārvarēt esošās problēmas.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs droši vien zināt, ka Eiropas Parlamenta ēkām Strasbūrā ir izmantoti daudz vairāk azbestu saturoši materiāli, nekā tas tika sākotnēji domāts. Atjaunināšanas darbi un darbi ēkas atbrīvošanai no azbesta tiek veikti kopš 2004. gada – visu laiku, kopš ēkas tiek izmantotas. Šī, manuprāt, ir nesaprātīga un bīstama rīcība, jo jebkurš darbs ar azbestu saturošiem materiāliem nenovēršami izraisa koncerogēno šķiedru izplatīšanos gaisā.

Manuprāt, Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā nedrīkst tikt izmantota vismaz līdz brīdim, kad tā ir pienācīgi atbrīvota no visa azbesta un ēkas rūpīgi iztīrītas. Sabiedrības veselības un pārredzamības dēļ es pieprasu Parlamenta priekšsēdētājam vispusīgu paziņojumu par šīs Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā pēc iespējas ātru atbrīvošanu.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patlaban mēs saskaramies ar lielāko zivsaimniecību krīzi visā Eiropas Savienībā, kas pieprasa strauju Eiropas Savienības iestāžu reakciju. Es domāju, ka ir svarīgi izveidot trīspusēju komiteju, iesaistot valsts iestādes, apvienības un kuģu īpašniekus.

Lai krīzi atrisinātu uz visiem laikiem, mēs nedrīkstam slēpt patiesību; mums ir jānoformulē izsmeļošs, strukturēts priekšlikums, kurā ir ņemti vērā visi šīs nozares krīzes aspekti. Mēs nepārprotami aizstāvam atbildīgu zveju; mums ir jāatrisina produkcijas tirdzniecības jautājumi; mums ir jārisina flotes apkalpes nepietiekamības problēmas un jānodrošina godīgas darba tiesiskās attiecības, un jāatrod izeja no darba ņēmēju nedrošās situācijas.

Es domāju, ka šobrīd ir Eiropas Parlamenta atbalsts, lai rastu izeju no krīzes ir ļoti svarīgs, jo tas ietekmē arī augstas kvalitātes darbavietas, un mums ir jāspēj tikt galā ar jaunajiem apstākļiem.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, mans vēlētājs no Londonas, Budd Margolis kungs, mani informēja, par savu radinieci no Lietuvas Rachel Margolis, kura ir publicējusi savas atmiņas par pieredzi Otrajā Pasaules karā. Viņa ir izbēgusi no Viļņas geto un pēc tam strādājusi kopā ar partizāniem, kuri cīnījās pret nacistiem. Lietuvas iestādes viņas atmiņas patlaban izmanto kā pierādījumu lietā pret izdzīvojušajiem ebreju partizāniem kā kara noziedzniekiem. Starp tiem ir Yitzhak Arad, bijušais Izraēlas holokausta centra direktors, un Fania Brancovskaja, Viļņas universitātes Jidiša institūta bibliotekāre.

Lietuvas pienākums ir celt apsūdzību pret izdzīvojušajiem Otrā Pasaules kara noziedzniekiem, taču līdz šim laikam nav veiksmīgi celta apsūdzība ne pret vienu no viņiem. Ebreju partizāni, kas cīnījās pret vāciešiem un to kolaboracionistiem, tiek uzskatīti par Lietuvas nodevējiem.

Daudzu manu ebreju un neebreju vēlētāju vārdā es jautāju: kāds ir pamatojums ebreju partizānu vajāšanai, kas cīnījās pret nacistiem, kamēr ebreju slepkavas paliek nesodīti?

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, visā Eiropas Savienībā zvejnieki gluži pamatoti protestē pret milzīgi augstajām degvielas cenām. Atsevišķas valdības ir uzņēmušās savu atbildību, bet citas, kā manas valsts valdība, nē.

Mēs iedomājamies, ka mums ir kopēja zivsaimniecības politika, taču daudzos Eiropas Savienības apgabalos šī pieeja ne pavisam nav kopēja. Manā vietējā vēlēšanu apgabalā mazo zvejas traleru īpašnieki maksā degvielas rēķinus par vairāk nekā 2 000 eiro dienā. Viņu lūgumi sniegt īstermiņa palīdzību nokļūst nedzirdīgās ausīs, lai gan vietējās ministres spēkos ir maksāt de minimis atbalstu saskaņā ar valsts likumiem. Viņa ar negodu to ir atteikusi. Tomēr Francijā un Spānijā valdība rīkojas.

Kādā veidā ir iespējama dzīvotspējīga zivsaimniecības politika, ja tik būtiski atšķiras pamatizejvielu – degvielas produktu – cenas? Es nosodu ministres Gildernew vienaldzību un aicinu sniegt ne tikai īstermiņa palīdzību, bet arī izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju zivsaimniecības nozares apgādei ar degvielu.

  Jim Higgins (PPE-DE). - (GA) Priekšsēdētāja kungs, Īrijas valdība izstrādā valsts mēroga platjoslas datu pārraides sistēmu. Platjoslas datu pārraides sistēma nav pieejama 10% valsts teritorijā, lielākoties šie 10% atrodas reģionā, no kura nāku es, proti, rietumos un vidienē. Lai gan platjoslas datu pārraides sistēma paplašinās, paplašināšanās nenotiek pietiekami strauji un neatbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Īrijā platjoslas datu pārraides sistēma ir pieejama 86% pilsētu teritorijās, taču pieejamība lauku teritorijās ir daudz zemāka. Kaut kas ir jādara. Mēs apskaužam situāciju valsts ziemeļos, kur platjoslas datu pārraides sistēma ir pieejama visur. Es vēlētos, lai Eiropas Komisija izdarītu spiedienu uz Īrijas valdību, lai mēs varētu sasniegt Lisabonas programmā paredzētos mērķus.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE). – (RO) Drīz tiks publicēti Eiropas Komisijas ziņojumi, kuros būs atspoguļoti sasniegumi, ko Rumānija un Bulgārija ir panākusi tiesu reformas jomā.

Šodien, pusotru gadu pēc iestāšanās, arvien vairāk neapmierinātu cilvēku Eiropas līmenī apgalvo, ka līdz šim sasniegtais ir maznozīmīgs, salīdzinot ar pieņemtajiem mērķiem. Lai gan daži eksperti atbalsta, ka Rumāniju un Bulgāriju Eiropas Savienībai vajadzēja atzīt daudz agrāk, es uzskatu, ka abām jaunajām dalībvalstīm vajadzīga turpmāka Komisijas un Parlamenta palīdzība un atbalsts.

Ņemot vērā, ka nākamajā gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, es esmu pārliecināts, ka nākamie mēneši Bulgārijai un Rumānijai būs būtiski, lai tās sevi pilnībā pierādītu kā Eiropas Savienības dalībvalstis.

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos izvirzīt jautājumu par valodniecisko diskrimināciju Parlamentā. Eiropas Parlamenta deputātu datoru saskarne darbojas tikai angļu valodā. Vadīt operētājsistēmas un piekļūt datnēm mūsu datoros ir iespējams vienīgi tad, ja mums ir angļu valodas zināšanas.

Man tas šķiet pavisam diskriminējoši attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kas neprot angļu valodu, taču vēlas savu darbu veikt, izmantojot tieši savus datorus. Šī ir valodas autorizācijas problēma, ko mūsu draugi esperanto valodas kustībā mēģina risināt ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, un es neesmu arī pārliecināts par to ko risina frankofonijas kustība, ja tā nerisina arī šo jautājumu. Es ceru, priekšsēdētāja kungs, ka šī problēma ir novēršama un, ka var atrisināt arī tehnoloģisko diskrimināciju ar ko es saskāros, iesniedzot rakstisku jautājumu 2. jūnijā kā open datni ODF formātā, kas atšķiras no Microsoft formāta datnēm, kas patlaban tiek lietotas. No atbildīgā departamenta saņemtajā atbildē tika skaidrots, ka rakstisku jautājumu iesniegt open formātā nav iespējams.

Es ceru, ka šos valodnieciskās un tehnoloģiskās diskriminācijas formas ir iespējams novērst.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, plaša patēriņa preču, transporta un pakalpojumu cenas palielinās un apvienojumā ar zemajām pensijām, un radikālo sociālo pabalstu samazināšanu tas daudzkārt ir izraisījis iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, vienlaicīgi radot milzīgus ienākumus monopolu uzņēmumu grupām.

Visās dalībvalstīs nekontrolējami ir pieaugušas cenas parastajām darba ņēmēju ģimenēm. Tie, kas saistībā ar augstajām cenām vaino dažus ļaunus spekulantus, māna cilvēkus. Viņi slēpj to, ka augstās cenas veicina monopolu ienākumi un brīvais tirgus, un konkurences politikas, ko ES pašā pamatā veido dalībvalstis un to valdības. Augstās cenas sākas ar ražošanas un tirdzniecības monopoliem, kuros dominē uzņēmumu grupas, aplaupot iedzīvotāju ienākumus un iznīcinot tūkstošiem mazo uzņēmumu un uzņēmēju.

Mēs aicinām darba ņēmējus pastiprināt savu cīņu par patiesu algas, pensiju, sociālo pabalstu palielinājumu un PVN atcelšanu visplašāk izplatītajām patēriņa precēm, vispārējas nozīmes pakalpojumiem un degvielai, kas sola samazināt valsts iepirkumu cenas.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) 15. maijā ASV tika radīts svarīgs tiesību akts, kas ir svarīgs pavērsiena punkts saistībā ar nelikumīgo mežu izciršanu un, kura pieredzi varētu izmantot plašāk pasaulē. Šādu pasaulē pirmo tiesību aktu pieņēma ASV kongress, tas aizliedz koksnes importu no nelikumīgi izcirstiem mežiem. 2006. gadā 10% no Amerikas Savienotajās Valstīs importētās koksnes bija iegūta, izcērtot mežus nelikumīgi. Pēc tiesību akta pieņemšanas, veiktās analīzes skaidri parādījušas, ka šis tiesību akts ir palīdzējis Amerikas Savienoto Valstu rūpnīcām saglabāt darba vietas un nosūtījis skaidru vēstījumu, kurā mežsaimniecības sabiedrības ir ieklausījušās.

Mans jautājums ir: cik ilgi gaidīs Eiropas Savienība un kāds iemesls ir šai gaidīšanai? Tas ir negods un apkaunojums, ka mēs gaidām ar nolaistām rokām. Taču mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, varam kaut ko darīt: es ierosinu visiem parakstīt lūgumrakstu Nr. 23, ar kuru es tika iepazīstināts pirms dažiem mēnešiem un kura mērķis ir pārliecināt Komisiju ieviest tiesību aktu, sekojot Amerikas Savienoto Valstu piemēram, kamēr mums vēl ir meži. Liels paldies.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst jūsu uzmanību kāda mana vēlētāja, Alan Jones no lauku apdzīvotas vietas Knighton, nožēlojamajai situācijai Rietummidlendā, kas ir spilgts Eiropas Savienības uzņēmēja piemērs, ko ir iegāzusi platjoslas datu pārraides sistēmas nepieejamība lauku teritorijā. Viņš vēlas izveidot nelielu uzņēmumu, kas darbotos tiešsaistes režīmā, sniedzot foto kadrēšanas pakalpojumus. Viņš ir invalīds, darbs mājās viņam būtu ideāls jaunas uzņēmējdarbības sākums. Taču viņa pilsētā ir tikai viens interneta pakalpojumu sniedzējs, kuram ir monopolstāvoklis platjoslas datu pārraides pakalpojumu sniegšanā un, kaut arī tas darbību paplašina, datu pārraides ātrums ir ārkārtīgi lēns un neizmantojams uzņēmējdarbības veikšanai.

Komisija ir paredzējusi mazināt digitālo plaisu un paplašināt platjoslas datu pārraides sistēmu, aptverot lauku teritorijas, un atrisināt steidzīgās interneta pakalpojumu sniedzēju vajadzības, un nodrošināt piemērotus resursus, lai nebūtu tādas teritorijas, kas atpaliek kvalitātes, datu pārraides ātruma un zemu izmaksu ziņā.

Es vēlos, priekšsēdētāja kungs pārliecināties, ka Komisija nodrošinās, lai tādiem uzņēmējiem kā Jones kungs netiktu kavēta vai padarīta neiespējama uzņēmējdarbības uzsākšana, kas kavē ļoti nepieciešamo darbavietu radīšanu lauku teritorijās.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Eiropas Komisija un PTO steidzas pabeigt Dohas sarunas par lauksaimniecību un rūpniecības preču tirgus atvēršanu, NAMA. Pašreizējās situācijas – vēlēšanu – būtiska ietekme Amerikas Savienotajās Valstīs ir acīm redzama. Tomēr, salīdzinot ar sarunu kārtas atlikšanu 2006. gadā, NAMA jautājums nepārprotami ir solis atpakaļ. Augsti attīstītās valstis spēj saglabāt tik pat kā nemainītu vides situāciju. ES tekstila un apģērbu ražošanas nozares tarifi tiks pazemināti no 12% līdz 4%. Jauno ekonomiju tirgi netiks atvērti, jo nav tarifu, bet maksimālo tarifu saistības tiks samazinātas. Turklāt 18 gadu ilgs pārejas periods tiks piemērots Ķīnai – valstij, kas pārpludināja Eiropu un visu pasauli ar zemas kvalitātes precēm. Iesniegtais NAMA projekts nav pieņemams Lietuvai un citām ES valstīm, jo tas varētu apdraudēt to konkurētspēju. Ir nepārprotams līdzsvars starp lauksaimniecību un NAMA. ES nav jāsteidzas pabeigt Dohas sarunas, rēķinoties tikai ar tās ekonomiku. Es mudinātu Komisiju nesteigties un pārstāvēt ES valstu intereses pienācīgi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt dažādu Eiropas Savienības valstu, jo īpaši Portugāles, zvejniekus par viņu cīņu, aizsargājot stratēģisko zivsaimniecības nozari, kā arī darbavietas, pienācīgas algas un dzīves apstākļus tūkstošiem zvejniekiem un viņu ģimenēm.

Saskaroties ar kopējo zivsaimniecības politiku un Eiropas Savienību, kas ir vienaldzīga pret ilgstošo sociāli ekonomisko krīzi, ko pārcieš šī nozare, un kas kļūst arvien skaudrāka degvielas – dīzeļdegvielas un benzīna – spekulāciju un cenu palielināšanās dēļ, zvejnieki galu galā ir parādījuši, ka viņiem ir risinājumi un līdzekļi, kurus būtu bijis jāizmanto jau sen. Risinājumi un pasākumi, kas pieprasa Eiropas Savienībai izbeigt izlikties par nedzirdīgu, pieņemt jaunas politikas, kas aizsargā un sekmē zivsaimniecības nozari, nevis turpina tās lēnu agoniju un izputināšanu. Zivsaimniecībai ir nākotne.

Es nevar šo īso uzrunu nobeigt, neizsakot atzinību tūkstošiem darba ņēmējiem, kas rīt piedalīsies demonstrācijā Lisabonā, aizstāvot savus sasniegumus un darba tiesības.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, Šengenas zonas paplašināšana ir lielisks jaunums manas valsts pilsoņiem, Čehijas pilsoņu līdztiesības simbols ar pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Diemžēl šodienas laikraksti ir pārpildīti ar virsrakstiem par Čehijas autovadītāju nedienām ar Vācijas un Austrijas policiju. No aprīļa Vācijā un Austrijā sistemātiski un detalizēti tiek pārbaudīti autobusi un vieglās automašīnas ar Čehijas reģistrācijas numura zīmēm. Pēc mēneša, kad tika veiktas vispārējās pārbaudes, Austrija paziņoja par nodomu sākt pārbaudes no jūnija, saistībā ar Eiropas futbola čempionātu. Tam var piekrist. Taču es stingri iebilstu pret Čehijas autovadītāju pārbaudēm Vācijā. Tas ir vienpusējs lēmums, ko ir grūti izskaidrot un kas posta kaimiņattiecības. Es saņēmu pilsoņu vēstules ar lūgumu Čehijas iestādēm veikt pretdarbību. Šī nav labvēlīga situācija, un tā ietekmēs arī politisko klimatu pirms Lisabonas līguma ratificēšanas. Es esmu jau iesniegusi apelāciju, un patlaban es lūdzu godājamos Vācijas deputātus izskatīt šo jautājumu savā valstī.

  Rovana Plumb (PSE). – (RO) Dārgie kolēģi, es vēlos apsveikt līdzdalības programmu, ko ierosināja Eiropas Padome un, kuras mērķis ir likvidēt visa veida vardarbību pret bērniem, un es esmu pārliecināta, ka 2009. gadā fiziska sodīšana būs aizliegta visā pasaulē.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ir vajadzīga kopīga kampaņa Eiropas Savienības līmenī, lai bērni apzinātos, ka vardarbība pret viņiem ir pret likumu un, ka viņiem ir jāsūdzas par katru pret viņiem vērstu nežēlīgu izturēšanos. Atsevišķās ES dalībvalstīs, vecāki fizisku sodīšanu uzskata par normālu audzināšanas metodi un bērni atzīst, ka tas ir normāli.

Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no tā, kā tiek ievērotas bērnu tiesības, un viņu audzināšanas laikā mums ir jāsaglabā pieeja, kas aizliedz jebkāda veida vardarbību pret viņiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) nesen ziņoja, ka 25% darba vietas Portugālē no 2003. līdz 2006. gadam ir likvidētas uzņēmumu pārvietošanas dēļ. Reģistri parāda, ka vairāki starptautiskie uzņēmumi ir tā rīkojušies pēc miljonu eiro liela Kopienas atbalsta saņemšanas, pēc miljonu eiro lielas peļņas iegūšanas, un tas nav pieņemami.

Ir gadījumi, kad darba ņēmēji joprojām nav saņēmuši kompensāciju uz ko viņiem ir tiesības, piemēram, uzņēmumu Vila Nova de Gaia un Brax, gadījumos, kad darbinieki vakar pie tiesas nama pieprasīja izmaksāt kompensāciju, ko viņiem neizmaksā jau piecus gadus.

Bezdarbs tiek arī izmantots, kā pamatojums arvien nedrošākām darba tiesiskajām attiecībām, uz ko valdība reaģē ar dažādiem līdzekļiem mēģinot atjaunot darba tiesības. Es tādēļ apsveicu rīcības dienu, ko Portugāles Vispārējā strādnieku konfederācija (CGTP) rīko rīt Lisabonā, Portugālē.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst Parlamenta uzmanību konferencei par globālo pārtikas krīzi, kas notiek Romā. Mēs esam izteikuši bažas Parlamentā par šo jautājumu mūsu pēdējā rezolūcijā par pārtikas cenām.

Viens no galvenajiem jautājumiem ir nepietiekamie ieguldījumi lauksaimniecībā, gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs. Šo problēmu es izpratu konferencē Īrijā, kas notika pagājušajā nedēļā, kad misionāre, māsa Nora MacNamara no Holy Rosary, ļoti skaidri atgādināja, ka pirms gadiem, kad viņa bija saistīta ar lauksaimniecību Āfrikā, tur tika veikti ieguldījumi. Un tad viņa teica: Āfrika – drīzāk tās lauksaimniecība – kļuva par atbaidošu vārdu, kad tika meklēti līdzekļi, lai atbalstītu projektus šajā nozarē. Mums ir jāatgriežas pie mūsu saknēm lauksaimniecības ieguldījumu ziņā.

Vai es drīkstu teikt diskusijās par Lisabonas līgumu, kas notiek Īrijā, ka šis līgums patiesi vairos Eiropas Savienības lomu jaunattīstības zemēs un, manuprāt, palīdzēs mums pārvarēt pārtikas krīzi, ar ko mēs patlaban sastopamies ne vien Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Šī gada februārī Turcijas premjerministrs, Erdogan kungs, uzstājās ar ārkārtīgi polemisku runu Ķelnē, kurā viņš nodēvēja asimilāciju par noziegumu pret cilvēci. Šis paziņojums ir nepieņemams no viedokļa par brīvību izvēlēties identitāti; kultūras daudzveidības saglabāšana ir svarīgs mērķis, taču indivīdam nedrīkst liegt pieņemt lēmumu.

Turku dabiskā situācija Rietumeiropā var būt dubultā identitāte. Erdogan prasība izveidot Vācijā universitāti ar turku mācību valodu nav reāla, jo daudzās Eiropas Savienības valstīs vietējām nacionālajām minoritātēm, kas tur ir dzīvojušas daudzus gadu simtus, nav pašām savas valsts universitātes, piemēram, ungāriem Transilvānijā, kur Ungāru kopienai tika atņemta materiāli nodrošināta valsts universitāte komunistu diktatūras laikā.

Ir svarīgi, lai Turcija neveiktu manipulācijas iekšpolitikas mērķu sasniegšanai ar Rietumeiropā dzīvojošajām imigrantu minoritātēm. Būtu labi, ja premjerministrs Erdogan savā valstī ievestu kārtību šajā jomā saistībā ar kurdiem, atzīstot genocīdu pret armēņiem un nodrošinot sieviešu līdztiesību.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas sociāldemokrāti cer, ka Eiropas Savienība kļūs par piemēru visai pasaulei dzīves kvalitātes ziņā. 27 dalībvalstis patlaban veido jauno sociālo Eiropu, kas sniegs labklājību visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

No Eiropas Savienības 2008. gada budžeta gandrīz 45% ir piešķirti attīstībai, novatorismam, darba vietu radīšanai un ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, bet 42,6% ir piešķirti lauksaimniecībai. Lauku teritorijas ir 90% no Eiropas Savienības teritorijas.

Lai gan 41 miljons eiro ir piešķirts lauksaimniecībai 2008. gadā, lauksaimniecības darbu izmaksu un enerģijas cenu palielināšanās ir izraisījušas lauksaimniecības produktu cenu palielināšanos un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Es uzskatu, ka lauksaimniecības dotāciju politika un līdzvērtīgi apstākļi, lai sekmētu veikt ieguldījumus šajā jomā ir atbilde daļai izaicinājumu, ar ko Eiropas Savienība saskarsies nākamajos gados.

Attīstīta lauksaimniecība nodrošinās Eiropas Savienības pilsoņiem iespēju piekļūt veselīgiem pārtikas produktiem pietiekamā daudzumā par pieņemamām cenām. Veselīgs uzturs ir svarīgs dzīves kvalitātes aspekts.

  Priekšsēdētājs. − Ar to šis jautājums ir slēgts.