Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs - Brisele

22. Vispārējās tarifa preferences laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (debates).

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Helmuth Markov ziņojums (A6-0200/2008) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un Nr. 964/2007 (COM(2007)0857 – C6-0051/2008 – 2007/0289(CNS)).

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms atļaujiet man atvainoties Peter Mandelson vārdā, kurš nevarēja būt šeit, lai apspriestu ar Parlamentu Vispārējās preferenču sistēmas (VPS) regulu Viņš lūdza man runāt viņa vārdā.

Es pateicos jums par jūsu darbu un vērtīgajiem komentāriem VPS regulas priekšlikumam 2009.- 2011. gadam. Komisija uzskatīja par svarīgu, lai Parlaments varētu izteikt savu nostāju, un mēs patiesi atzinīgi novērtējam jūsu centienus izskatīt priekšlikumus un sniegt atzinumu šādā īsā laika posmā. Tādēļ mēs atzinīgi novērtējam sniegto atzinumu un iespēju iesaistīties ar jums sarunā un izklāstīt Komisijas nostāju.

VPS sistēma ir ES tirdzniecības politikas attīstības instruments. Tādēļ Komisija augstu vērtē atzinumā konstatēto faktu, ka ES VPS ir vissvarīgākā sistēma attīstīto valstu vidū un, ka tā joprojām dod svarīgu ieguldījumu, lai veicinātu attīstību un nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs.

Mēs piekrītam Parlamenta izteiktajam mērķim, ka šai sistēmai arī turpmāk jādarbojas stabili, pārskatāmi un prognozējami. Šie aspekti ir svarīgi pašām atbalsta saņēmējvalstīm, dodot tām, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem ES noturīgu pamatu savu lēmumu pieņemšanai – iespējai veikt tirdzniecības darījumus un ieguldījumus.

Komisija uzskata, ka visi trīs sistēmas komponenti – standarta VPS visām atbalsta saņēmējvalstīm, „VPS plus” režīms valstīm, kas uzņēmušās īpašas saistības attiecībā uz labas pārvaldības stingru ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību un „Viss, izņemot ieročus” iniciatīva vismazāk attīstītajām valstīm – darbojas labi un atbilstoši vispārējās politikas ievirzei 2006. -2015. gadam. Šī iemesla dēļ regulas 2009.- 2011. gadam pamatpieeja ir satura pēctecība apvienojumā ar atsevišķiem tehniskiem atjauninājumiem.

Mēs Padomē aktīvi strādājam ar dalībvalstīm, lai panāktu vienošanos par galīgajiem noteikumiem. Prezidentūra ir pieņēmusi mērķi to paveikt līdz jūnija beigām. Komisija to atbalsta, jo ir svarīgi pieņemt lēmumus laicīgi, lai nodrošinātu atbalsta saņēmējvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, pietiekošu informācija par izmaiņām nākamā gada janvārī.

Otrs ļoti svarīgs iemesls laicīgi pieņemt lēmumus ir tas, ka visām valstīm, kas vēlas lūgt piešķirt „VPS plus” režīmu, ir jāiesniedz pieteikums līdz oktobra beigām un tām cik ātri vien iespējams ir nepieciešams apliecinājums par attiecīgajiem kritērijiem un veicamajiem procesiem.

Es norādīšu, ka atsevišķi Parlamenta komentāri un ieteikumi patiesībā attiecas uz jautājumiem, kas nav šīs regulas darbības jomā, pat tad, ja tie nepārprotami ir jautājumi par attīstības perspektīvu.

EK preferenču izcelsmes noteikumu reforma, tostarp saistībā ar VPS, tiek virzīta kā atsevišķs pasākums, ko vada komisārs Kovįcs.

Vairāki komentāri ir par to, ka jānodrošina jaunattīstības valstīm iespēju piekļūt pietiekamam un kvalitatīvam atbalstam tirdzniecībai, lai palīdzētu tām paplašināt tirdzniecības iespējas un šo tirdzniecības potenciālu izmantot savas ekonomiskās izaugsmes virzībai un ilgtspējīgai attīstībai. Šeit Eiropas Savienība jau ir parādījusi savu stingro apņemšanos un 2007. gada oktobra stratēģija „Atbalsts tirdzniecībai”, ir ieviesta uz noturīgiem pamatiem, ko turpināt pilnveidot.

Nobeigumā atļaujiet man atkārtot, ka mēs ļoti atzinīgi vērtējam Parlamenta izrādīto interesi par šiem priekšlikumiem.

  Helmuth Markov, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, sadarbība attīstības jomā un tirdzniecība visbiežāk ir paši nozīmīgākie ārējie spēki, kas var sekmēt valsts attīstību. Vienpusējas tarifa preferences jaunattīstības valstīm ir svarīgs un starptautiski atzīts instruments, ko Eiropas Savienība izmanto jau daudzus gadus.

Trīs veidu sistēmas patlaban tiek izmantotas. Pirmkārt, vispārējā sistēma, ko piemēro visām atbalsta saņēmējvalstīm.

Otrkārt, „VPS plus” stimulu sistēma, kas nodrošina papildus palīdzību valstīm, kas īsteno konkrētus starptautiskos standartus cilvēktiesību un darba tiesību jomā, vides aizsardzībā, narkotiku apkarošanā un labas pārvaldības jomā.

Treškārt, vismazāk attīstītajām valstīm ir īpaša sistēma, kas teorētiski tām dod iespēju beznodokļu un bezkvotu piekļuvei ES iekšējam tirgum – iniciatīva „Viss, izņemot ieročus”. Mans personīgais uzskats šajā jautājumā ir tāds, ka ir pilnīgi nepareizi, ka vēl joprojām nav juridiski saistošu noteikumu, kas aizliedz ieroču eksportu no Eiropas Savienības uz šīm valstīm.

Nevienas pasaules tirdzniecības preferences nepalīdzēs, ja varmācīgi konflikti sagraus funkcionējošo tautsaimniecību.

Ziņojumā, kas ir mums priekšā, ir uzlabojumi Komisijas priekšlikumam VPS sistēmai laika periodam no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada decembrim šādos punktos:

Pirmkārt, pilnveidojumi piemērošanas un efektivitātes ziņā. Tajos ir iekļauts termiņa samazinājums grozījumiem un izmēģinājumiem no trim gadiem līdz vienam gadam.

Otrkārt, reformu procesa attīstības noteikumi, kur atbalsta saņēmējvalstis ir atbilstoši iesaistītas.

Treškārt, saskaņotība ar daudzpusējo PTO sistēmu un tādējādi, protams, arī ar Dohas attīstības programmu. Starp minēto, līdztekus nepieciešamajam ES tirdzniecības politikas instrumentu attīstības iespēju ietekmes novērtējumam pirmajā vietā ir tas, ka vienlaicīgi ar VPS sistēmas stāšanos spēkā notiek ES izcelsmes noteikumu reforma un, otrkārt un galvenokārt, ka noteikumi, kas paredz prasības pret palīdzības saņēmējvalstīm tiek pilnveidoti. Tādēļ es domāju, piemēram, par starpreģionālo uzkrāšanos. Tas nozīmē, ka produkti, kas ir ražoti reģionālā, bet pārrobežu ražošanas procesā netiek uzskatīti par atbilstošiem VPS prasībām, pamatojoties uz izcelsmes valsts noteikumiem, kuriem nav nozīmes.

Ceturtkārt, spēkā esošo noteikumu īstenošanas un, ja nepieciešams, pielāgošanas, demokrātiskās un parlamentārās kontroles nodrošināšana. Es vēlētos teikt, ka es apsveicu to, ka šobrīd Komisija ir iekļāvusi Parlamentu apspriežu procesā un, ka Parlaments turpmāk pieņems kopējos lēmumus par šiem jautājumiem regulāri. No minētā es secinu, ka Komisija šoreiz pret mūsu grozījumiem izturēsies nopietni, nevis tos lielā mērā ignorēs, kā tas bija saistībā ar pastāvīgo ziņojumu par reformu pirms diviem gadiem.

Komentārs par „VPS plus” stimulu sistēmu: manuprāt, ārkārtīgi svarīgi, novērtējot cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju, – ne tikai tirdzniecības attiecībās – ir tas, lai dažādu valstu novērtēšanai nepiemērotu atšķirīgus standartus. Vienlaicīgi tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka neapdomāta tirdzniecības preferenču atcelšana, var nest katastrofālas sekas jaunattīstības valstu iedzīvotājiem un pat attiecībā uz cilvēktiesībām šajā valstī.

Tādēļ lēmumu par to, cik labi vai slikti ir īstenotas esošās regulas pielikumā minētās starptautiskās vienošanās un vai preferences nepieciešamības gadījumā ir jāatceļ, ir jāpārbauda īpaši rūpīgi.

Es vēlos atbalstīt šeit iesniegto grozījumu Nr. 37, kas atgādina, ka jebkura iespēja ir jāpārbauda un, ka valstis, kas nav viszemāk attīstītās valstis un kuras nav noslēgušas nevienu ekonomiskās partnerības nolīgumu, var izmantot jauno tirdzniecības sistēmu, kas piedāvā tirdzniecības preferences, ja tās vismaz atbilst Kotonu nolīguma kritērijiem.

Šajā sakarā es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem un Attīstības komitejai – un visvairāk Kaczmarek kungam – par sadarbību un vēlēšanos atrast kompromisus. Starptautiskā tirdzniecības komiteja šim ziņojumam varēja piekrist vienprātīgi, tostarp arī Attīstības komitejas atzinuma saturam.

Starp Padomi un Komisiju bija vispusīga vienošanās – mēs arī regulāri apspriedām šo jautājumu – tādēļ es ceru, ka regula var stāties spēkā laicīgi kā paredzēts un, ka nebūs domstarpības par pastāvošo un jauno preferenču termiņu.

  Filip Kaczmarek, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, starptautiskā kopiena tirdzniecību atzīst par jomu, kas ir attīstības pamatā. Aktīvāka jaunattīstības valstu iesaistīšana daudzpusējās attiecībās ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz nabadzības mazināšanu pasaulē. Tādēļ vispārējā tarifa preferenču sistēma nepalīdz ES tirdzniecības attīstībai. Tā, pirmkārt, kalpo jaunattīstības valstīm, tostarp vismazāk attīstītajām valstīm. Līdz ar to galvenajiem sistēmas mērķiem jābūt: nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgas attīstības, kā arī labas pārvaldības veicināšana jaunattīstības valstīs un Tūkstošgades mērķu sasniegšanai.

Kā Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, es vēlos uzsvērt, ka Markov kunga ziņojums ir ļoti labs, un es vēlos izteikt pateicību gan referentam, gan arī Starptautiskās tirdzniecības komitejai par Attīstības komitejas atzinuma pieņemšanu. Šīs abas komitejas ne vienmēr ir strādājušas tādā saskaņā, kāda bija acīm redzama šajā gadījumā, un es no sirds vēlos izteikt pateicību par to.

Mēs kopā atzinām, ka no visiem jautājumiem paši svarīgākie ir: Parlamenta lomas nostiprināšana lēmumu pieņemšanas procesā – lai palielinātu pārskatāmību, juridisko noteiktību un demokrātisko kontroli; lai atvieglotu izcelsmes valsts principa ieviešanu –, lai optimizētu preferenču piemērošanu, t. i.,  starpreģionālās uzkrāšanas veidā, kas vienlaicīgi veicinās visnabadzīgāko valstu reģionālo sadarbību; vienlīdzīgu izturēšanos pret visām valstīm, kā „VPS plus” režīma kandidātēm, neatkarīgi no tā, vai tās atbilst sistēmai paredzētajiem kritērijiem; un visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, lai veiktu visdziļāko, pilnīgāko un detalizētāko analīzi par sistēmas ietekmi līdz nākamajai pārskata veikšanai 2013.- 2014. gadam.

Parlaments vēlas uzzināt sistēmas darbības ietekmi. Vissvarīgāk ir iegūt ziņas par to, kā tarifu preferenču sistēma sekmē nabadzības samazināšanu.

  Godelieve Quisthoudt-Rowohl, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, sistēma, ko mēs šeit apspriežam kalpo nabadzības un atpalicības apkarošanai. Manuprāt, šeit ir svarīgi trīs jautājumi. Pirmkārt, tagad notiekošais ir kā turpinājums: ir jābūt elastīgumam gan attiecībā uz iesaistīšanos sistēmā, gan uz izstāšanos no tās, ja parametri kādā no valstīm tiek mainīti. Citiem vārdiem sakot: vai valstij, kas reiz ir bijusi atbalsta saņēmēja ir jāpaliek par tādu uz visiem laikiem? Man nešķiet, ka tas tā ir. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES ir pienākumi arī pret saviem pilsoņiem, darba ņēmējiem un patērētājiem. Izdevīgumam ir jābūt abpusējam, ne vienmēr tam ir jābūt vienpusējam.

Otrkārt, mēs atzinīgi novērtējam, ka Eiropas Parlaments nākamā perioda laikā tiks informēts. Mēs tomēr vēlamies iegūt šīs sistēmas novērtējumu. Šajā novērtējumā ir jāsniedz salīdzinājums ar citiem preferenciāliem pasākumiem, piemēram, ar EPN. Mums ir reālistiski jākonstatē, ka plaisa starp bagātajiem un nabagajiem kļūst arvien lielāka, neraugoties uz dažādajiem ES pasākumiem un uz pasākumiem, ko pieņem dalībvalstis. Vai patiesi mūsu labās ieceres joprojām noved pie pareizā rezultāta? Mums būtu pašiem sev jāuzdod šis jautājums pavisam mierīgi.

Treškārt, atvieglojumu pasākumiem, piemēram, VPS sistēmai, ko mēs šeit apspriežam, ir jābūt saistītai ar noteiktiem kritērijiem. Te ir vajadzīga noteikta stingrība. Vispirms jau demokrātijas un tiesiskuma sekmēšana. Otrkārt, obligātā sociālo un vides standartu kopuma radīšana atbalsta saņēmējvalstīs. Mēs vēlamies sniegt palīdzību šajā ziņā, kas skaidri teikts arī ziņojumā. Mums tomēr nevajag atkāpties, lai saglabātu uzticību sev pašiem.

Šajā jautājumā savu pateicību izsaku referentam par efektīvo sadarbību.

  Kader Arif, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kad Parlaments sniedza atzinumu par VPS piemērošanu 2005.- 2008. gadam, Komisija neuzskatīja par piemērotu iekļaut tās priekšlikumus. Un šīs prioritātes mums ir arī šodien, jo īpaši tajā ziņā, ka Parlamentam ir jābūt ciešāk iesaistītam atšķirīgo VPS sistēmu piešķiršanā un uzraudzībā.

Ir jāpastiprina arī pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši sociālo partneru loma. Šie ir vērtīgi informācijas avoti, kad tiek pārbaudītas galvenās vienošanās saistībā ar „VPS plus” režīma īstenošanu. Šajā jautājumā es priecājos, ka jaunā regula paredzēs stingrākus labas pārvaldības noteikumus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, cilvēktiesībām un vides jautājumiem. Eiropas Savienībai ir jātic savām vērtībām un jāpārliecina arī savus tirdzniecības partnerus ne vien ratificēt konvencijas, bet arī tās stingri īstenot.

Šī iemesla dēļ mēs lūdzam Komisiju iekļaut vienu no mūsu priekšlikumiem, kas ir svarīgs, lai „VPS plus” režīms turpinātu darboties kā stimuls. Patlaban valstīm, kurām nav tiesības izmantot „VPS plus” režīmu, no 2009. gada būs jāgaida līdz jaunajai regulai 2012. gadā, kas ļaus atkārtoti iesniegt pieteikumu. Mēs vēlētos, lai jaunu pieteikumu būtu iespējams iesniegt katru gadu, lai jaunattīstības valstis saņemtu patiesus stimulus pēc iespējas drīzāk īstenot šīs konvencijas un saņemt „VPS plus” atbalstu.

Nobeigumā es visiem vēlos atgādināt par vajadzību veikt izcelsmes noteikumu reformu, lai izveidotu globālu, vienkāršotu un saskaņotu sistēmu, balstītu uz reģionālās integrācijas nostiprināšanu, kas vēl joprojām ir galvenais uzdevums. Tādēļ valsts pievienotās vērtības aprēķinā ir jāņem vērā, jo īpaši nabadzīgo valstu situācija, kuras nav spējīgas saņemt atbalstu, ja izcelsmes noteikumos ir pārāk stingri ierobežojumi. VPS Eiropas Savienībai dod līdzekļus ne vien jaunattīstības valstu integrācijas veicināšanai pasaules tirdzniecībā, bet arī labas pārvaldības izplatīšanai.

Parlamenta priekšlikumi radītu iespēju gūt panākumus abos šajos aspektos. Mēs ceram, ka Komisija tos iekļaus.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, ES sniedz vislielāko finansiālo palīdzību trešās pasaules zemēm. Taču trešās pasaules valstīm ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai nauda. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šo valstu ekonomikas tiktu attīstītas un nostiprinātas. Es ļoti atbalstu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm.

Es nespēju piekrist Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām Ženēvā. Vienošanās par piedāvājumu nekādā veidā nenāks par labu Eiropas Savienības lauksaimniecībai, tā nesekmēs pārtikas drošību Eiropas Savienībā un – patiesi – arī Īrijā. Tomēr mēs neesam vienīgie, kuri ir neapmierināti. Arī Amerikas Savienotās Valstis ir neapmierinātas. Un varētu atklāties, ka no 152 globālajā tirdzniecībā iesaistītajām valstīm, tikai divas ir apmierinātas.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai sveiktu Īrijas Lauksaimnieku asociācijas lēmumu pieņemt un atbalstīt Lisabonas līgumu. Apmēram pēc nedēļas notiks referendums par Lisabonas līgumu Īrijā. Es gribu arī teikt, ka mēs vēlētos, lai Līgums tiktu pieņemts un apstiprināts, tādējādi mēs kļūtu spēcīgāki un vienotāki, iesaistoties pasaules sarunās nākotnē.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, man jāatbalsta šis ziņojums, kas mēģina sniegt palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm. Galu galā Lielbritānijas Sadraudzības preferenču sistēma bija milzīgs ieguvums mazāk turīgajiem Lielbritānijas Sadraudzības locekļiem, bet es nedomāju, ka jūs vēlētos dzirdēt, kā patiesībā novājinātā pēcimpērijas vara palīdzēja saviem vājākajiem kaimiņiem.

Problēma ir tā, ka ES programmas vienmēr darbojas pretēji, nekā tās paredzētas. KZP nolūks bija saglabāt zivju krājumus, ir katastrofālas sekas tam, ka ES ar Parlamenta balsojumiem piešķīra licences ES zvejas flotei pārmeklēt trešās pasaules valstu ūdeņus, vienu pēc otra, nesot nabadzību un badu tur, kur iepriekš bija vismaz iespēja izdzīvot. Ar cukura pārpalikumu tiek pārpludinātas trešās pasaules zemes, kam risinājums, acīm redzot, ir atrasts, samazinot Eiropas Savienības ražošanas apjomu, nevis labāk to izmantojot. Zemas kvalitātes ES tabakas ražošanas apjoms līdz 18 miljoniem eiro no mūsu nodokļu maksātāju naudas katru gadu tiek novirzīts tur, kur tas nodara lielāko ļaunumu. Tagad mēs sakām, ka šī nauda tiks izmantota pretsmēķēšanas propagandai un nevis palīdzībai trešās pasaules zemēm.

ES palīdzības programmas ir klasiskais gadījums, kad ar vienu roku tiek dots, bet ar otru – ņemts. KLP ierobežo importu, traucējot jaunattīstības valstīm un vienlaicīgi pārpludinot ar pārpalikumiem trešās pasaules zemes. Nabadzīgie vietējie lauksaimnieki tādējādi tiek izstumti no saimnieciskās darbības, cildinot lielvalstis par to, ka VPS ir paredzēta, lai tiem palīdzētu. Pārtikas cenas ir tik ļoti svārstīgas, ka bijušais Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs brīdina par pārtikas revolūciju. Kamēr notiek viss minētais, ES atbalsta biodegvielas mērķus, kas trešās pasaules zemju pārtikas ražošanu ietekmēs vairāk, nekā jebkad iepriekš.

Līdz ar to šis Parlaments var jūsmīgi pļāpāt par to, kā ES VPS programma kļūs par palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm, taču patiesība ir tāda, ka ES politikas palīdzēs vienīgi nabagam palikt par nabagu, izsalkušam palikt izsalkušam un mazāk attīstītajām valstīm kļūt vēl mazāk attīstītām.

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es vēlos vēlreiz atgādināt par Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) svarīgumu atbalsta saņēmējvalstu ekonomikas un tirdzniecības attīstībai.

Parlamenta grozījumi lielā mērā ir uzlabojuši regulas priekšlikumu, kas aptvers laika periodu no 2009. līdz 2011. gadam, un, kas ir koncentrēts uz tiem aspektiem, kuri varētu uzlabot sistēmas izmantošanas nosacījumus atbalsta saņēmējvalstīm, piemēram, nosacījums par Eiropas Savienības tehnisko palīdzību, kas ir būtisks elements, lai pilnvērtīgi izmantotu priekšrocības, ko dod VPS atbalsts tirdzniecībai.

Ir vērts arī uzsvērt iespēju atsevišķām valstīm lūgt noteikt tām īpašu stimulējošu režīmu ilgtspējīgai attīstībai, „VPS plus” režīmu, kurš ir vēl labvēlīgāks, turklāt to var darīt katru gadu. Tomēr es uzskatu, ka daži Starptautiskās Tirdzniecības komitejas pieņemtie grozījumi iet pārāk tālu.

Grozījums Nr. 8, attiecībā uz iespēju valstīm, kuras nav eksporta preču gala saņēmējas, izmantot labvēlīgāko „VPS plus” režīmu, kā arī iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus”, varētu būt neizdevīgs tām valstīm, kurām šie režīmi pienāktos patiesi. Kopumā tas varētu radīt lielāku neskaidrību saistībā ar VPS un izcelsmes noteikumu piemērošanu. Šis ir jautājums, ko jāatliek līdz nākamajai izcelsmes noteikumu pārskatīšanai.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams arī uzsvērt, kā daži mani kolēģi jau ir darījuši, Eiropas Komisijas lomu, veicot pētījumus, lai novērtētu VPS ietekmi uz atbalsta saņēmējvalstīm. Es tomēr domāju, ka uzmanība šajā pētījumā ir jākoncentrē tīri uz tirdzniecības aspektiem, neaptverot tās jomas, uz kurām šī regula neattiecas.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, papildinot komitejas priekšsēdētāja Markov kunga teikto, ka mūsu grozījumi nostiprina Eiropas Parlamenta lomu attiecībā uz regulas piemērošanu. Regulā tiek aplūkota turpmākā Eiropas Parlamenta loma attiecībā uz tirdzniecības politiku pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, kā es ceru, ka tas notiks.

  Erika Mann (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos tikai izteikt īsu domu komisāram. Komisārs pamatoti pieminēja, ka „VPS plus” režīms ir paredzēts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un tas ir saistīts, kā teica Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs, ar Tūkstošgades mērķiem. Tas ir ļoti svarīgi, un es ļoti labi atceros, ka apspriežot šāda veida sistēmu pirmo reizi, mēs teicām, ka mums ir jānovērtē un jāpārvērtē, cik vērtīga šī sistēma ir atbalsta saņēmējvalstīm un cik mums pašiem.

Es ļoti vēlētos pievērst jūsu uzmanību jautājumam, kurš nākotnē varētu kļūt sarežģīts un slidens attiecībā uz valstīm, kuras darbojas sistēmas ietvaros, bet kurām ir sarežģīti apstākļi. Piemēram, Šrilanka, kurai ir jāsasniedz noteiktie mērķi, bet kura daudzu apstākļu – es nevēlos iedziļināties detaļās – var nebūt spējīga to veikt.

Es neapgalvoju, ka mums ir jāmaina mūsu sistēma. Es vēlos tikai lūgt Komisijai – tāpat kā mans kolēģis Kader Arif – būt ļoti uzmanīgai, izvērtējot katru konkrēto gadījumu. Es vēlētos lūgt jūs atgriezties mūsu komitejā un Ārlietu komitejā pēc novērtējuma veikšanas un pēc tam Parlamentā veikt novērtējumu un apspriest jautājumu, ko es pieminēju.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Atļaujiet man iesākumā teikt, ka Vispārējā Preferenču sistēma ir ārkārtīgi labs instruments attīstībai, jo tā ļoti skaidri sasaista tirdzniecību ar attīstību un piešķir tarifu koncesijas un tādējādi arī piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem tām valstīm, kas izrāda centību. Ir arī svarīgi, lai mēs to izmantotu kā attīstības instrumentu.

Patlaban šis ir tehniskais pārskats un ir svarīgi, lai mēs nepārspīlētu attiecībā uz tiem, kam attīstībai ir vajadzīga vislielākā palīdzība, bet tieši otrādi – lai mēs nostiprinātu attīstības aspektu. Es domāju, ka vairākos aspektos šajā pārskatā tas ir paveikts lieliski un tas virza līdzekļus pareizi, taču ar šo nav noiets viss ceļš.

Es domāju, piemēram, par Vjetnamu. Vjetnama ir stingri atkarīga no vienas produktu grupas, proti, apaviem. Kā jūs, bez šaubām, zināt, VPS sistēmā ir noteikta reobežvērtība, kas nosaka, ka valstij ir jāsasniedz 50% no tās eksporta, lai saņemtu VPS statusu. Šobrīd Vjetnamai ir mazāk par 50%. Tas ir mūsu dēļ, Eiropas Savienības dēļ, mums jāapzinās, ka tas ir tādēļ, ka mēs esam Vjetnamai uzlikuši sodu, jo īpaši ar tarifiem apavu eksportam. Neraugoties uz to, viņi joprojām ir ļoti atkarīgi no sava apavu eksporta, arī Vjetnamas nabadzīgās sievietes.

Sakarā ar to mani izbrīna: kādēļ gan viņiem nesaglabāt savas preferences? Tie galu galā ir tikai 3,5%. Šis nav gadījums, kad viņi zaudē, kad viņi iegūst pilnīgu beztarifu piekļuvi, viņi tikai iegūs mazliet zemākus tarifus. Turklāt, nākotnē mums ar Vjetnamu būs Brīvās tirdzniecības nolīgums. Tādēļ es brīnos: kādēļ viņiem atteikt tagad, ja mēs vēlamies viņus iesaistīt un pieņemt viņu eksportu saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu?

Tādēļ es ceru, ka jūs ņemsiet to vērā nākamā sistēmas piemērošanas perioda laikā, lai neviena valsts nesastaptos pret šādu situāciju, šādu bezizeju, kādu mēs izveidojam Vjetnamai attiecībā uz VPS sistēmu.

  Francisco Assis (PSE). – (PT) Vispārējā Preferenču sistēma ir sevi pierādījusi kā galvenais tirdzniecības politikas instruments attīstības veicināšanai un nabadzības izskaušanai pasaules vājākajās valstīs un reģionos, pakāpeniski iesaistot tās pasaules tirdzniecības sistēmā.

Kā tas jau šeit ir teikts, Eiropas Savienībai ir trīs režīmu veidi, kuru mērķis ir veicināt šo attīstību. Visbiežāk šīs sistēmas darbojas labi, taču, protams, tās ir jāpilnveido arī turpmāk un Eiropas Parlamentam ir aktīvāk jāiesaistās, lai pārliecinātos, ka šie uzlabojumi tiek patiešām izdarīti. Kopumā šis ziņojums skaidri parāda šo mērķi.

Priekšlikumi, kas ietver tik svarīgus jautājumus, kā izcelsmes noteikumu reformu un noskaidrošanu, ir ļoti būtiski reģionālās grupēšanās sekmēšanai, Dohas sarunu gaitas rezultāta ietekmes vērtēšanā un aicinājumā sniegt lielāku tehnisko palīdzību viszemāk attīstītajām valstīm, lai tās varētu šo palīdzību izmantot vislabāk.

Viss minētais tiek vērsts vienā virzienā: šos instrumentus padarīt noderīgākus nabadzīgākajām valstīm, tā sekmējot, lai tās noteikti sasniegtu savus galīgos mērķus atpalicības, nabadzības un galējo netaisnību izskaušanā, kas joprojām izsauc ekonomisko atpalicību pasaulē.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudzi kolēģi no Parlamenta, es atzinīgi vērtēju grozījumus, kuri iecerēti, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus saskaņā ar referenta priekšlikumiem. Starptautiskās tirdzniecības komitejā negadās bieži, kad varam sacīt, ka partiju starpā ir tik liela vienprātība. Viņa priekšlikums ir izveidot efektīvāku sistēmu, kas labāk atbilstu atbalsta saņēmējvalstu interesēm, izstrādāt noteikumus labākai reformu procesa regulēšanai, lai nodrošinātu noteikumu atbilsmi demokrātiskajai kontrolei, parlamentārajai uzraudzībai, lai VPS sistēmu padarītu atbilstošu PTO un Dohas sarunām, kā arī, lai uzlabotu VPS pārredzamību.

Atbilstoši šai virzībai es vēlētos aicināt savus kolēģus atbalstīt vairāku partiju pasaules mēroga kampaņu, kas aicina uz īstu tirdzniecību, kurā es esmu līdzpriekšsēdētājs kopā ar Abdi Abdirahman, Austrumāfrikas likumdevējas asamblejas priekšsēdētāju. Mēs aicinām veikt piecas lietas: atcelt lauksaimniecības subsīdijas; atcelt lauksaimniecības tarifus; liberalizēt izcelsmes noteikumus; izbeigt atbalstīt korumpētas valdības, sniedzot tām tiešu budžeta atbalstu un aktīvāk pievērsties palīdzībai tirdzniecībā, lai mēs varētu veikt ieguldījumus tādās lietās, kā infrastruktūra; un stimulēt šķēršļu likvidēšanu starp zema ienākumu līmeņa valstīm.

Tomēr mums ir jāaicina arī nabadzīgāko valstu valdības apsvērt iespēju darīt to pašu, lai iegūtu pašu nepieciešamāko. Būtībā ir nepareizi, ka nabadzīgiem cilvēkiem ir jāmaksā vairāk par pārtiku un zālēm valdības noteiktā importa tarifa dēļ. Jā, Eiropas Savienībai ir jāatver savs tirgus, taču nereti šīs labās rīcības ietekme tiek samazināta, ja citas valdības piekļuvi ierobežo un saglabā augstas cenas tīri ideoloģisku iemeslu dēļ.

Tādēļ mums ir jāstrādā kopā, lai cīnītos pret tirdzniecības tarifiem, kas izraisa nabadzību. Mums ir jāpārtrauc valdību subsīdijas, kas stimulē varmācību, un mums vienmēr ir jādraudzējas ar tiem, kas vēlas pārvarēt nabadzību ar savu darbu, jo viņi novērsīs badu pasaulē ar mūsu palīdzību.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs apspriežam izmaiņas muitas nodevu atvieglotajām likmēm jaunattīstības valstīm nākamajiem trim gadiem. Es pilnībā atbalstu Helmuth Markov kunga aicinājumu padarīt šo ziņojumu elastīgāku. Quisthoudt-Rowohl kundzes iesniegtie grozījumi ir būtiski. Eiropas Komisijai ir jāveic detalizētāks vispārējās tarifa preferenču sistēmas ietekmes uz jaunattīstības valstu ekonomiku novērtējums un jāpārbauda, kā tas ietekmē Eiropas Ekonomiku un patērētāju aizsardzību. Ne vien VPS, bet arī ar tarifiem nesaistīti pasākumi, humānā palīdzība vai gluži otrādi – sankcijas par nopietniem cilvēktiesību vai starptautisko nolīgumu pārkāpumiem ietekmē nabadzīgāko valstu attīstību. Tādēļ mums ir jāpieprasa nopietna un dziļa analīze par visu šo pasākumu ietekmi uz jaunattīstības valstīm: tikai pēc rezultātu iegūšanas mēs varēsim elastīgāk, nekā patlaban, mainīt tarifus. Šis process nedrīkst būt nodalīts. Izmaiņas ir jāveic saskaņā ar pārējiem pasākumiem. Mums ir arī jāuzlabo veids, kā attīstības politiku koordinēt ar ASV un citām valstīm.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ja mūsu darbību mērķis ir nabadzības samazināšana trešajās valstīs, kā arī to ekonomiskā integrācija, tad Eiropas Savienības tarifu preferenču programma ir patiesi pareizais ceļš, kā to panākt. Vienlaicīgi mums ir jāatceras, ka ir būtiski tiekties pēc iespējami lielākas pārredzamības muitas sistēmā.

Tādēļ es uzskatu, ka process ir jānovēro un pēc katra soļa ir vērts šeit, Parlamentā, aplūkot īstenotā risinājuma rezultātus.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, godājamo kolēģu interesantie jautājumi uz mani ir atstājuši iespaidu, jo īpaši tas, ka gandrīz visiem ir konstruktīvi kritiska pieeja. Visi šajā procesā ir iesaistījušies un dara visu iespējamo, lai sagatavotu labu priekšlikumu.

Es varu apgalvot, ka Peter Mandelson pievērsīs uzmanību jūsu ieguldījumam – par to nav šaubu – un viņš šos grozījumus uztvers nopietni, tie netiks ignorēti. Es Peter mazliet pazīstu. Viņš nav tāds cilvēks, kas varētu ignorēt šādus priekšlikumus un pārdomas, bet viņš tos aplūkos no abām pusēm – palīdzība jaunattīstības valstīm (jo īpaši vismazāk attīstītajām, kā minēja Kaczmarek kungs) ir tas, par ko viņš domā. Tomēr mērķis ir gan objektivitāte, gan paredzamība.

Attiecībā uz Mann kundzes aicinājumu atgriezties (un es esmu pārliecināta, ka viņa lūdza atgriezties Peter Mandelson, lai gan atgriezties tika uzticēts man), es esmu pārliecināta, ka viņš uzaicinājumu pieņems.

Ó Neachtain kungs jautājumu aplūkoja plašākā perspektīvā, un es esmu apmierināta ar PTO sarunām Ženēvā. Peter Mandelson nebūs pārsteigts par godājamā deputāta nostāju. Un Kamall kungs mudināja mūs darīt visu iespējamo un draudzēties ar tiem, kuri vēlas strādāt. Vēlreiz es jums pateicos par priekšlikumiem.

Projekts ir Padomē, kur dalībvalstis izskatīs Parlamenta grozījumus, lai nodrošinātu stabilas VPS pamatnostādnes 2005.- 2015. gadam.

Kāds Komisijai ir iemesls neieviest būtiskas pārmaiņas? Pēc viena darbības gada ir pāragri veikt galīgos novērojumus, bet pie tā mēs, bez šaubām, atriezīsimies.

Attiecībā uz Kaczmarek kunga un Audy kunga jautājumu: sistēmas galīgais mērķis patiešām ir attīstība un nabadzības izskaušana. Vienlaicīgi ES nodrošina stimulus ilgtspējīgai attīstībai, labai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai, kā arī nodarbinātības standartiem, jo īpaši attiecībā uz bērnu darbu.

Attiecībā uz palīdzību: VPS tarifu preferences nodrošina jaunattīstības valstīm piekļuvi tirgum. Palīdzības programmas tiek pārvaldītas saskaņā ar ES kopējo stratēģiju „Atbalsts tirdzniecībai”, kura starp citiem uzdevumiem, pretendē dot iespēju jaunattīstības valstīm gūt labumus no VPS.

Mann kungs un Fjellner kungs pieminēja Šrilanku. Patlaban Šrilanka saņem „VPS plus” režīma atbalstu. Nav norādes, ka VPS režīma atbalsts Šrilankai tiks pārtraukts nākotnē. Situācija visām valstīm un katrai atsevišķi tiek rūpīgi, pārredzami un, atbilstoši regulu noteikumiem, novērtēta. Viens no jautājumiem, kas tiek izvirzīts: „VPS plus” režīma piešķiršana ir jāveic biežāk, nekā reizi trīs gados – es jau šo jautājumu aplūkoju – tādēļ nospriedīsim, ka tam ir jābūt elastīgam, taču mums nevajadzētu nonākt līdz viena gada termiņam.

Mann jautāja, kā „VPS plus” režīma piemērošana tiks izvērtēta. Uzraudzības un novērtējuma pārbaužu, lai konstatētu atbilstību „VPS plus” režīma piemērošanas nosacījumiem, pamatā ir datu iegūšanas un uzraudzības mehānismi, kas izveidoti attiecīgās starptautiskās organizācijas aizgādnībā, piemēram, ANO vai Starptautiskās Darba organizācijas (ILO), vai citas aģentūras aizgādnībā, kā arī uz monetārā sistēma, kas uzsvērta pašās konvencijās un, ko šīs aģentūras ir padarījušas publiski pieejamus. Tas nodrošina nepārprotami skaidrus un objektīvus pārskatīšanas procesus.

Es vēlētos atbildēt uz Arif kunga jautājumu par Komisijas situāciju „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstīs saistībā ar cilvēktiesību konvenciju un korelatīvo standartu ievērošanu. Es varu apliecināt, ka Komisija rūpīgi seko „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstu attīstības gaitai un to atbilstībai starptautiskajām konvencijām, kas jāievēro „VPS plus” režīma piemērošanai.

Man jāmin tikai Salvadoras piemērs (kura, kā jūs jau zināt, ir „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalsts), attiecībā uz kuru Komisija, apspriežoties ar ES dalībvalstīm, ir nesen uzsākusi izmeklēšanu par tās atbilstību „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstīm noteiktajiem pienākumiem. Es varu jums apliecināt, ka ES tirdzniecības nolīgumu pienācīga īstenošana ir viena no Komisijas prioritātēm. Mēs pievēršam lielu uzmanību „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstu atbilstībai, un šie jautājumi regulāri tiek izvirzīti mūsu divpusējā saziņā ar šīm valstīm.

Attiecībā uz VPS izcelsmes noteikumiem un to, kā tie sekmēs VPS mērķu sasniegšanu: patlaban tie tiek apspriesti plašas un vispārējas izcelsmes noteikumu reformas kontekstā. Nodokļu un Muitas savienības ĢD šo procesu vada, tā kā tas attiecas uz manu kolēģi Kovįcs kungu. Mērķis ir padarīt tos attīstībai labvēlīgākus un, lai process tiktu pārvaldīts, apspriežoties ar jaunattīstības valstīm.

Pēdējais jautājums attiecas uz Vjetnamas apaviem, kas bija viens no piemēriem. Izslēgšana – vai graduēšana, jo šo vārdu ir taisnīgi lietot par Vjetnamas ražojumiem uz ko attiecas 12. iedaļa (es pašlaik runāju par apaviem un kombinēto atbalsta nomenklatūru saskaņā ar ierosināto VPS regulu 2009.- 2011. gadam) – tiek pievērsta vislielākā uzmanība no Komisijas dienestu puses. Komisijai ir arī bijusi cieša saziņa ar Vjetnamu par šo jautājumu, lai sniegtu visu vajadzīgo palīdzību un zināšanas.

Runājot par Vjetnamas graduēšanu attiecībā uz 12. iedaļu, tas izriet no VPS noteikumu tehniskas un objektīvas piemērošanas un atspoguļo to, ka šo Vjetnamas produktu eksports ir konkurētspējīgāks Kopienas tirgū. Turklāt Vjetnama ir veiksmīgi dažādojusi savu eksporta preču klāstu. Tā ir pozitīva iezīme un nozīmē to, ka apavi vairs nav tik dominējoši. Tā ir otra nozīmīgā konkurētspējas palielināšanās pazīme. Līdz ar to KOM priekšlikuma par Vjetnamas preču graduēšanu pamatā ir plaši mērķi un statistiskās analīzes, ko piemēro attiecībā arī uz visām „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstīm.

  Helmuth Markov, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums jāsaka, ka parlamentā ir vispārēja piekrišana, ka „VPS plus” sistēma ir ļoti labvēlīga. Es, protams, ar prieku pajautātu komisāram Mandelson kungam, kura šeit nav, kā viņš panāktu, lai, piemēram, Andu grupas valstis, divas valstis, kas ļoti vēlas saglabāt VPS režīmu, noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumus kā partnerības un asociācijas nolīgumu daļu. Ekvadora un Bolīvija vēlas saglabāt „VPS plus” režīmu. Tātad mēs varēsim tajos iesaistīties. Tie patiesi viņiem kaut ko dos.

Nākamais jautājums ir par to, vai mums vajag vai nevajag apsvērt „VPS plus” sistēmas pilnveidošanu par „VPS plus plus” sistēmu. Izaicinājumi, kas mūs sagaida, ir pavisam jauni. Mums ir klimata pārmaiņu problēma, ceļas pārtikas cenas. Varbūt mums ir jāapsver vajadzību ieviest jaunus likuma pantus un jaunus vērtēšanas standartus. Es ļoti priecājos, Komisār, ka jūs esat sniedzis dažus pilnīgi skaidrus paziņojumus par Šrilanku, jo tas attiecas arī uz manu Komiteju, un Mann kundze to ir apņēmīgi veikusi vēl vienu reizi.

Nobeigumā es vēlreiz pateicos visiem ar ko man bija kopā jāstrādā. Mēs panācām labu sadarbību. Es domāju, ka mēs esam pavirzījušies nedaudz uz priekšu un, ka šī „VPS plus” sistēma ir ļoti vērtīga un vajadzīga kā Eiropas Savienības tirdzniecības nolīguma daļa. Es arī domāju, ka ne vienmēr uzmanība ir jāpievērš tikai brīvās tirdzniecības līgumiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Kopš izveidošanas, SIP ir viens no galvenajiem līdzekļiem ES tirdzniecības un attīstības politikās. Galvenais ES un SIP attīstības politikas mērķis ir sekmēt nabadzības samazināšanu, veicināt ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību, starptautiskajās konvencijās un atzītos principus un instrumentus, piemēram, Tūkstošgades deklarāciju, 1992. gada Rio deklarāciju un OIM-1998 deklarāciju.

Piemērojot SIP 1971. gadā, ES sekmēja starptautisko tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, nodrošinot tām vajadzīgo tehnisko palīdzību starptautisko konvenciju ievērošanai un visu nepieciešamo iestāžu un normatīvu kopuma veidošanai, lai izmantotu starptautiskās tirdzniecības un SIP priekšrocības. Tai pat laikā pēc apstiprināta paziņojuma un EP paziņojuma CE var uzlikt sankciju uz laiku apturot preferences valstīm, kuras pārkāpušas atbalsta saņēmējvalstīm noteiktos kritērijus iekļaušanai atbalsta saņēmējvalstu sarakstos.

Ziņojumā ir uzsvērta sabiedrības apspriežu procesa, atbalsta galīgo saņēmēju iesaistīšanas un EP demokrātiskās kontroles nozīme.

Tā kā gan VPS, gan arī atbalsta saņēmējvalstu saraksts ik pēc trim gadiem tiek pārskatīts, Padomei tiek lūgts nekavēt dokumentu iesniegšanu, lai EP varētu veikt apstiprinājumu izvairoties no starplaikiem starptautiskajā tirdzniecībā.

Es sveicu referentu.