Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs - Brisele

24. : nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā - Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākošais jautājums ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- A6-0185/2008 Gianni Pittella, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā par konkurenci: nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā

(2007/2201(INI));

- A6-0187/2008 Othmar Karas, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (2007/2287(INI)).

  Gianni Pittella, referents − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par rūpīgo izpētes darbu, ko veikusi Eiropas Komisija, mēs esam spējuši izgaismot neelastīgos jautājumus, kas ir raksturīgi banku mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Šim izpētes darbam mēs esam nodevušies kopā ar Karas kungu, un līdz šim tas ir baudījis ļoti plašu, faktiski, gandrīz vai pilnīgu vienprātību attiecīgajā komitejā. Tāpēc es vēlētos izmantot iespēju, lai izteiktu īpašu pateicību Komisārei Kroes par veidu, kādā viņa vienmēr ir bijusi pieejama debatēm ar Parlamentu par šo delikāto tematu.

Attiecības starp patērētājiem un bankām Eiropā paliek sarežģītas to sarežģījumu dēļ, kas ir raksturīgi šim sektoram. Taču šīm attiecībām ir būtiska nozīme, un mums tās jāparāda pareizi, norādot uz neatbilstību un neefektivitāti, nosakot galvenās problēmas un to iespējamos risināšanas veidus. Kā apliecina mans un Karas kunga ziņojums, šī veida darbībām vispirms jābūt vērstām uz klientu mobilitātes veicināšanu, lai netieši piespiestu bankas pieņemt augstākus efektivitātes standartus.

Tāpēc es savā ziņojumā pieprasu, lai patērētājiem būtu viegli un lēti mainīt bankas. Joprojām pārāk daudz gadījumos visā Eiropā nomainīt banku ir lēna un sarežģīta operācija. Mēs esam arī pret jebkāda veida līgumsaistībām, kas nav tiešā veidā nepieciešamas, kas nodrošina vai traucē klienta mobilitāti. Mēs iesakām, ka Eiropas banku darbībā būtu jāuzlabo norēķinu kontu slēgšanas procedūru, un par to būtu jāiekasē tikai pilnīgi attaisnojama samaksa, nodrošinot šī pakalpojuma ātru norisi un to, ka izmaksas nedublējas.

Mēs arī aicinām Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu to, ka bankas nodrošina labākas kvalitātes informāciju, kas būtu vieglāk pieejama patērētājiem, izmantojot informācijas paketes, kas noteiktas izmaksu pozīcijās, tādā veidā, kas ļautu viegli veikt salīdzināšanu. Man pašam bankā ir norēķinu konts, un, kad informācijas paketes pienāk man mājās, es tās izmetu ārā, jo tās nav saprotamas; tas pats notiek ar miljoniem tādu pilsoņu, kā es. Tas vairs ilgāk nevar būt pieņemami. Kroes kundze, McCreevy kungs, ja bankas nevirzās atbilstoši šiem priekšlikumiem, es aicinu Eiropas Komisiju izvirzīt likumdošanas priekšlikumu par šo jautājumu.

Es pieprasu arī novērtējumu, kas jāīsteno ar Eiropas Interneta meklēšanas servera palīdzību, dodot patērētājiem iespēju salīdzināt pakalpojumus, kurus piedāvā dažādu banku interneta lapas. Mums būtu jāvar nospiest uz datora ieeju Internetā un tur būtu jābūt tādai IT platformai, kas ļautu mums sacīt: te priekš manis ir labāka izvēle. Šodien mums šādas iespējas nav pieejamas

No otras puses, cits jautājums ir starpbanku komisijas maksa. Par nostāju, kuru šajās debatēs ieņem Eiropas Komisija, es esmu izteicis priekšlikumu: ka reizi par visam reizēm operatoriem būtu jādod kritēriji kā tāda vai citāda veida pamatnostādnes starpbanku komisijas maksu kalkulācijas metodes izveidei tādā veidā, lai tiktu garantēta pareiza un pārredzama nozares darbība.

Ar šo es beigšu, lai nepārsniegtu man atvēlētās četras minūtes. Es ceru, ka attiecībā uz šiem priekšlikumiem, kurus, es ceru, Parlaments pieņems rīt no rīta, Komisija nekavējoties nodrošinās turpmāko rīcību, kas vismaz būs ātra un konkrēta.

  Othmar Karas, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, Pitella kungs, vispirms es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka Komisijas priekšlikumi, deputātu mērķi un prasības, kas izvirzītas abos ziņojumos, un šo abu ziņojumu ietekme uz Eiropas pilsoņiem prasa ilgāku laiku apspriešanai un lielāku auditoriju.

Otrkārt, ar šiem ziņojumiem un diskusijām ar Komisiju mēs aizsākam nākošo posmu, stiprinot piedāvājumu un pieprasījumu finanšu pakalpojumu sektorā. Es vēlētos pateikties Pitella kungam, Schmidt kungam un Starkevičiūtė kundzei par viņu efektīvo sadarbību. Pārliecinošs vairākums komitejā ir parādījis, ka mēs esam satuvinājušies un izteikuši vēl tālākas prasības.

Ko mēs vēlamies?” Mēs vēlamies turpināt attīstīt patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un pārvērst to par iekšzemes tirgu visiem patērētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es to saku, lai gan zinu, ka mazumtirdzniecības tirgus ir un paliks vairāk kā vietēja rakstura, nevis globāla rakstura uzņēmējdarbība. Tik un tā, šeit slēpjas liels potenciāls, jo tikai 1% ES patērētāju pērk pārrobežu finanšu pakalpojumus, izmantojot attālinātās komunikācijas metodes, kamēr iekšzemē šis rādītājs ir vismaz 26% .

Kā to apstiprina Komisijas ziņojumi un Parlaments, par spīti dažādajai atbildībai pastāv neizvērtēti kavēkļi, kas nenozīmē, ka iepriekš nekas nebūtu noticis. Es gribētu norādīt, ka kopš 1998.gada ir turpinājusies Eiropas iekšējā kapitāla kustības liberalizācija. Eiro ieviešana ir nesusi labumu maksājošajai sabiedrībai un ekonomikai: Finanšu pakalpojumu darbības plānu, Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.- 2010. gadam un VEMZ, vienotu eiro maksājumu zonu, kas ir patērētāju un piegādātāju ieguvums no šīs politikas attīstības. Tās nav beigas, bet mēs mērķtiecīgi virzāmies pa šo ceļu.

Abiem Komisijas ziņojumiem - tāpat kā, iespējams, arī mūsējiem, ir savas vājās vietas. Vienu no tām var atrast Zaļajā grāmatā , kurā tiek runāts gandrīz vienīgi patērētāju vārdā. Tas attiecināms kā uz iekšējo mazumtirdzniecības tirgu, tā uz MVU. Turklāt patērētāju aizsardzības pasākumi paši par sevi joprojām nevar veicināt – un mēs to zinām – lai piegādātāji šķērsotu robežas. Kad jūs aplūkojat sektorus, vājā vieta neapšaubāmi ir fakts, ka mēs aplūkojam nelielu datu daudzumu. Mēs apšaubām potenciālā tirgus ierobežošanu, balstītu vienīgi uz cenām.

Tāpēc mēs savā ziņojumā aicinām Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējuma pētījumu, kurā ir jābūt arī iekļautam komponentam, kas pareizi attēlo sākotnējos tirgus apstākļus un novērtē tirgus integrāciju un konkurētspēju un iniciatīvas ietekmi, ne tikai ar vienu rādītāju, bet gan izmantojot pēc iespējas vairāk rādītājus.

Tomēr mēs arī atbalstām Komisiju par tās mērķi ierosināt tikai tādas iniciatīvas, kas uzskatāmi piedāvā pilsoņiem reālu labumu, ir pilnībā pamatotas ar rūpīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un par ko ir veikti pienācīgi ietekmes novērtējuma pētījumi.

Es varētu uzsvērt arī citas vājās vietas, bet es vēlētos aprobežoties ar to, ko mēs esam jau īpaši izcēluši šajos ziņojumos. Svarīgais vēstījums Parlamenta ir, ka mēs skaidri atzīstam decentralizēto nozari. Mums nepieciešamas krājbankas un kooperatīvi līdztekus publiskām akciju sabiedrībām. Mums vajadzīgas pārrobežu vietējie, nevis globālie čempioni. Tie ir atbildīgi par vietējo pakalpojumu nodrošināšanu, atsevišķu reģionu ekonomisko attīstību un piedāvājuma drošību. Otrs jautājums ir tāds, ka mums nepieciešams līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu. Treškārt, nepieciešama licencēšanas un reģistrācijas formalitāšu saskaņošana. Apdrošināšanas sabiedrības un bankas, kurām ir pārrobežu darbība, atrodas vairāku finanšu iestāžu uzraudzībā. Mums būtu jāsaskaņo un jāveido vienādas pierakstu prasības.

Mums būtu jāattīsta elektronisko tirdzniecību. Attālinātās uzņēmējdarbības sakaru sekmēšanai ir jāvirza droša elektroniskā paraksta izmantošana un būtu vajadzīga Naudas atmazgāšanas direktīvas reforma, visos pretrunīgajos jautājumos.

Turpmākie jautājumi ir par : aģenti un brokeri ir nozīmīgi konkurences palielināšanai finanšu pakalpojumu nozarē. Mums nepieciešama vieglāka pieeja kredītņēmēju reģistram un kredītkaršu reģistriem, un ir nepieciešams paplašināt kategoriju atbrīvojuma regulu, jo mēs nedomājam, ka sadarbība kropļo konkurenci šajā nozarē, ja vien nosacījumi ir skaidri noteikti.

Es lūdzu Komisiju un pārējos godājamos deputātus – pilnībā izvērtēt šo ziņojumu un pieņemt un atbalstīt citus apsvērumus – 44 skaidrojumus un pasākumus, kas minēti manā ziņojumā.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, man ir patiess prieks piedalīties šodienas sarunās par Komisijas pārskatu un par nostājām par Pitella kunga ziņojumu.

Bet vispirms atļaujiet man apsveikt gan Pitella kungu, gan Karas kungu par brīnišķīgo darbu un pateikties Parlamentam par tā ieinteresētību šajā jautājumā.

Mums ir daudz viedokļu par šo jautājumu, un tas ir labs iesākums. Kopā ar savu dārgo kolēģi Charlie McCreevy un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD, mani dienesti un es esam pielikuši daudz pūļu, pētot plaša patēriņa banku pakalpojumu jautājumus, un tāpat, kā jūs, mēs sev vaicājam, ko varētu uzlabot. Būtu muļķīgi teikt, ka viss ir perfekti, tāpēc mūsu galvenā pieeja šim jautājumam ir „Kas varētu būt labāk”?.

Mūsu nozares pētījumā karšu maksājumu sistēmas tirgus, kura apjoms ir 1 350 miljardu eiro gadā, būtiski piesaistīja mūsu uzmanību. Tā nav tējas nauda –  1 350 miljardi eiro gadā. Mēs aplūkojām arī kradītreģistru uzlabošanu, noderīgu un neveiksmīgu sadarbību banku starpā un banku komisijas maksas.

Īpaši atbildot uz galveno jautājumu Pitella ziņojumā, es varu secināt, ka mums ir daudzi jautājumi, par kuriem mums ir kopīgs, un viens jautājums, kurā mums ir atšķirīgs viedoklis. Par klientu mobilitāti: bumba pašlaik ir laukuma nozares pusē. Ir jāizveido rīcības kodekss un tas var ietekmēt likumdošanu, ja šī iespēja un šis izaicinājums netiks pieņemts.

Par patērētāju informēšanu un pārredzamību:. cenu salīdzināšana un produktu informācijas atklāšana patērētājiem ir izšķiroša. Bet nozare sīksti apstrīd ieteikumus pārmaiņām, tā kā es baidos, ka šeit var nekādas virzības nebūt. Mana kolēģe Komisāre Kuneva kā turpmako pasākumu kādam no viņas Patērētāju tirgus progresa ziņojumam veic liecību par plaša patēriņa banku pakalpojumu komisijas maksām apkopošanu. Viņa noteikti varēs novārtēt banku komisijas maksu dažādību un parredzamību un tai atbilstošo patērētāju izpratnes līmeni. Šī faktu apkopošana ir pirmais solis uz izmaiņām.

Man ir labas ziņas par kradītreģistriem. Pirmā kredītvēstures ekspertu grupas tikšanās ir plānota 2008.gada septembrī, kas vairs nav tālu. Ekspertiem jāiepazīstina Komisiju ar savām rekomendācijām līdz 2009.gada maijam.

Kredītu starpnieki, tādi, kā hipotēku mākleri, ir augoša nozare ar daudziem neaizsargātiem klientiem, tā kā Komisijas pētījumam būs liela nozīme. Sagaidāms, ka šī pētījuma rezultāti būs pieejami no 2008.gada oktobra.

Attiecībā uz banku sadarbību, Konkurences Ģenerāldirektors joprojām nodarbojas ar tālāku faktu atlasi mūsu nozares pētījumam, tā kā ir pāragri šajā posmā izteikt detalizētus komentārus par šo jautājumu.

VEMz joprojām ir jauna, un ir nepieciešama konkurence, lai tās varētu darboties pilnībā: Es šajā jautājumā īpaši piekrītu Parlamentam. Bet es esmu pārliecināta, ka tas darbojas tā, kā mēs to varētu sagaidīt.

Joma, kurā, šķiet, ir domstarpības – kā minēts iepriekš – ir prasība Komisijai izdot vadlīnijas par daudzpusējām starpbanku komisijas maksām (DSKM). Man jābūt atklātai un jāsaka, ka es, balstoties uz mūsu pieredzi šajā jautājumā, neesmu pārliecināta, ka vadlīniju izveidošana būtu pareizs solis šajā posmā, un es mēģināšu izskaidrot, kāpēc.

Pieprasījums pēc vadlīnijām un „skaidrības” no Komisijas puses – un es saprotu ziņotāja un viņa komandas jautājumu – ir paredzamais turpinājums, kas izriet no gadījuma ar MasterCard kartēm . Tomēr, šis lēmums – lēmums par MasterCard kartēm – bija balstīts vienīgi uz faktiem par šo konkrēto lietu. Veidojot šādas vadlīnijas uz vienu vienīgu gadījumu, mēs riskētu izveidot sliktas vadlīnijas, kas iedragātu mūsu centienus palīdzēt patērētājiem (un tas atkal ir kaut kas, par ko mēs esam vienisprātis: Mēs – Parlaments un Komisija – vēlamies palīdzēt patērētājiem). Viens gadījums nav pamats maģiskajam risinājumam.

Cits iemesls, kāpēc vadlīnijas varētu būt nederīgas, ir tāds, ka ES pastāv maksājuma karšu sistēmas, kas darbojas ar DSKM un citas, kas darbojas bez DSKM. Lēmumus par karšu shēmu darījumu modeli un finansēšanas mehānismiem būtu jāpieņem, vadoties no pašām shēmām. Acīmredzami, Komisija nevar noteikt specifiskus darījumu modeļus. DSKM novērtējums attīstītām sistēmām kā MasterCard un DSKM novērtējums jaunpienācējiem tirgū būtu vajadzīgs, jo lai izveidotos konkurence, nav vajadzīgs jau esošais. Šajā posmā Komisija ir novērtējusi DSKM vienīgi tādās sistēmās kā Visa un MasterCard. Jaunajā sistēmā, kas noteikta Regulā (EK) Nr.1/2003, puses ir atbildīgas par savas darbības likumības novērtēšanu atbilstoši EK konkurences noteikumiem.

Lēmuma par MasterCard karti nekonfidenciālā versija ar ir publicēta mūsu interneta lapā, tā kā mēs esam pārredzami un mēs esam skaidri. Komisijas MasterCard DSKM vērtējumu var izmantot citās maksājumu karšu sistēmās kā ieteikumus, pat, ja šis novērtējums lēmumā attiecas uz MasterCard DSKM un nevis uz visiem iespējamajiem DSKM. Taču es izvirzīju priekšlikumu ar ko es atbalstu tirgu šī jautājuma attīstībā, un no manas puses tas ir žests. Mani dienesti ir gatavi tālākām pārrunām ar tirgus dalībniekiem un visiem interesentiem, un patiešām viņi šajā jautājumā cieši sadarbojas ar maksājumu nozari.

Bet atļaujiet man nobeigt pozitīvi. Komisija ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta nepārprotamo atbalstu jautājumā par pasākumu nepieciešamību, lai uzlabotu plaša patēriņa bankas pakalpojumu nozares efektivitātes un darbības līmeni, kas joprojām ir sadrumstalots atbilstoši tendencēm valstīs.

Es esmu apņēmusies strādāt kopā ar jums, lai risinātu DSKM jautājumu. Es ceru, ka mēs varam vienkārši nobeigt ar domu, ka mums pieder nākotne.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sveikt Ekonomikas un monetāro lietu komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju un īpaši Karas kungu un Schmidt kungus, par viņu lielisko darbu, veidojot rūpīgu un saskanīgu ziņojumu.

Es no visas sirds apsveicu jūsu plašo atbalstu mūsu patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu stratēģijai, tāpat kā nozīmīgo ieguldījumu, kuru jūs esat devuši plašā jautājumu loka apspriešanā. Atvēlētajā laikā nav iespējams paust mūsu viedokli par visiem jautājumiem, kas ietverti šajā plašajā ziņojumā. Tāpēc es gribētu koncentrēties uz diviem īpaši nozīmīgiem jautājumiem mazumtirdzniecības jomā: mūsu apsvērumiem par patērētājiem piedāvāto ieguldījumu produktu sistēmu un mūsu darbu pie bankas kontu mobilitātes.

Vispirms pievēršoties patērētājiem piedāvāto investīciju produktiem. Esmu pateicīgs par jūsu palīdzību mūsu darbā, lai nodrošinātu, ka patērētājiem piedāvāto investīciju produktu pārdošanu regulējošā sistēma nodrošina nemainīgi augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Es esmu pārliecināts, ka konkurence ieguldījumu produktu starpā var dot patiesu labumu klientiem. Tomēr mums jāapzinās, ka ieguldījumu produktu pārdošana ir saistīta ar augstu informācijas atklātības līmeni un tirdzniecības vietu disciplīnu. Tikai tas nodrošinās, lai pret patērētājiem būtu godīga attieksme, un viņi varētu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz informāciju.

Es atzinīgi vērtēju jūsu skaidro nostāju, kuru jūs savā ziņojumā esat parādījuši attiecībā uz šiem jautājumiem. Tomēr, kā jūs labi zināt, es neesmu tāds, kas pieņem lēmumus vispirms pilnībā nepārliecinoties par pārmaiņu nepieciešamību.. Informācijas atklātības un izplatīšanas noteikumu saskaņošana jeb pilnveidošana varētu būt jābūt dārgs un graujošs process. Var būt objektīvi iemesli, kāpēc zināmā mērā ir viens no otra jānorobežo produktu veidi vai informācijas kanāli.

Šo iemeslu dēļ, es domāju, ir pāragri secināt, ka pastāvošajās ieguldītāju aizsardzības sistēmās ir nepilnības, kuru dēļ vajadzīga jauna, transversāla likumdošana. Vēlāk šajā gadā es nākšu klajā ar paziņojumu, kurā būs apkopoti pierādījumi, kas iegūti mūsu pētījumā. Mēs noteiksim tālākās darbības jomas, lai izskatītu un risinātu nepārprotami pierādītos trūkumus pastāvošajā regulatīvajā aizsardzībā.

Pievērsīsimies tagad banku kontu mobilitātei. Konkurējoša un efektīva banku kontu tirgus izveidošana ir mūsu plaša patēriņa finanšu pakalpojumu pamatelements. Daudzi klienti regulāri sastopas ar šķēršļiem, mēģinot pāriet no viena pakalpojuma sniedzēja pie cita. Šīs situācijas turpināšanās nav pieļaujama, un tāpēc mēs priecājamies saņemt jūsu palīdzību šajā jautājumā.

Es apsveicu jūsu aicinājumu finanšu pakalpojumu nozarei strādāt, lai sasniegtu Zaļās grāmatas izvirzītos pašregulācijas mērķus, tādējādi samazinot vajadzību pēc saistošiem tiesību aktiem. Tas atspoguļo mūsu apņemšanos, kas atkārtota vienotā tirgus pārskatā, vajadzības gadījumā, kā arī gadījumā, kad tā rīkojoties ir sasniedzams iecerētais rezultāts, izmantot vairāk pašregulējošus pasākumus, nevis pārskatīt likumdošanu.

Šajā sakarībā pagājuša gada novembrī mēs aicinājām Eiropas banku nozari izstrādāt Eiropas rīcības kodeksu līdz 2008.gada vidum. Šim kodeksam vajadzētu ietvert izsmeļoši raksturot pakalpojumus pāriešanai no vienas bankas uz citu, kurus būtu jāpadara pieejami klientiem, kad viņi maina banku. Banku nozarei nav jāsāk no nulles. Drīzāk tai būtu jātuvojas labākajai praksei, kas pastāv atsevišķās dalībvalstīs.

Visbeidzot, augstas kvalitātes banku nozares rīcības kodeksa izveidošana būs izšķiroša, pārbaudot pašregulācijas nopelnus. Ļaujiet man šodien izteikties skaidri. Ja kodekss neatbilstu Komisijas cerībām, būtu jāapsver tādas alternatīvas kā likumdošanas iniciatīva.

  Zuzana Roithová, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu mana kolēģa Karas kunga ziņojumu, kas veltīts ļoti svarīgai tēmai, proti, vieglai pieejai banku pakalpojumiem visiem pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Tas palīdzēs atvērt vai drīzāk pilnveidot mūsu iekšējo tirgu. Tomēr es vēlētos pievērst jūsu uzmanību ļoti nopietnai problēmai – augstām banku komisijas maksām – daudzās dalībvalstīs. Dažās no šīm valstīm – un mana valsts, Čehijas Republika ir viena no lielākajām vaininiecēm – šīs banku komisijas maksas var būt smieklīgi augstas. Te tiešām ir vajadzīga ārvalstu konkurence. Vienīgi Polijā iekasē vairāk, nekā Čehijas Republikā. No otras puses, banku pakalpojumi ir lētāki, nekā, piemēram, Nīderlandē vai Austrijā.

Instrumenti, ar ko ātri izmainīt šo situāciju (un tas ir attiecināms arī uz neticami augstajām maksām par kredītkaršu izdošanu), ir Komisijas un Parlamenta rokās. Šķēršļu likvidēšana, kas traucē pārrobežu elektroniskajiem banku pakalpojumiem, uzlabotu klientu un uzņēmēju situāciju, kuri gūtu labumu no pareizas ekonomiskās konkurences. Vēl papildus nepieciešamībai samazināt komisijas maksas un padarīt tās pārredzamākas, ir jāpievērš uzmanība arī banku pakalpojumu kvalitātes veicināšanai un patērētāju, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu zināšanu uzlabošanai finanšu jomā. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Eiropas Savienībai ir jāpievērš uzmanību tā saukto mikrokredītu regulēšanai, kas var dot nozīmīgu atbalstu elektroniskajai (un ne tikai elektroniskajai) tirdzniecībai. Dāmas un kungi, tas ir mūsu rokās.

  Antolín Sánchez Presedo, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Kroes, komisār McCreevy, dāmas un kungi, plaša patēriņa bankas pakalpojumiem ir būtiska loma ģimeņu un lielā vairākumā Eiropas uzņēmējdarbības ikdienas dzīvē. Tiem ir liela ekonomiskā nozīme, kas rada 2% no Kopienas IKP, nodrošina vairāk nekā 3 miljonu darbavietu un veido vislielāko banku nozari ar bruto ieņēmumu vairāk nekā 50% no kopējiem ES ieņēmumiem.

Lai izprastu to nozīmīgumu, mums jāpatur prātā, ka viens no raksturīgajiem pakalpojumiem, hipotēkas, veido galveno finanšu risku, ko uzņēmušies Eiropas pilsoņi, ar ievērojamiem atlikumiem, kas veido 50% no ES IKP, un ka investīciju fondu apjoms Dalībvalstīs veido no 4 - 24% iekšzemes ekonomikas.

Par spīti nozares regulēšanas attīstībai un uzlabojumiem, kas ieviesti līdz ar eiro ieviešanu, nešķiet, ka Kopienas finanšu pakalpojumu tirgu integrācija un konkurences veicināšana nozarē, būtu pilnībā sasniegusi savas iespējas.

Tikai 1% klientu Eiropas Savienībā pērk pārrobežu finanšu pakalpojumus, pastāv ievērojamas cenu atšķirības saimniecisko vienību starpā, ir ierobežotas izvēles iespējas, joprojām pastāv strukturālas barjeras, kas sarežģī pakalpojumu nodrošināšanu un traucē šiem pakalpojumiem pareizi noritēt dažādu valstu starpā. Plaša patēriņa banku pakalpojumu ienesīguma līmenis ievērojami atšķiras, un uzņēmumi Ziemeļvalstīs, Spānijā un Īrijā atrodas virs vidusmēra.

Visi šie jautājumi ir saprātīgi līdzsvarotā veidā aplūkoti ziņojumos. Es apsveicu referentus, Pittella kungu un Karas kungu, un es vēlētos izteikt savu apmierinājumu par tādu aspektu iekļaušanu kā plaša patēriņa banku pakalpojumu lomas atzīšana, pareizi ieviešot monetārās politikas noteikumus tirgū, kā vērtību, ko Eiropas plaša patēriņa banku pakalpojumu nozarei ienes banku, kooperatīvu un krājbanku tirdzniecības modeļu lielais skaits un daudzveidība, kā sadarbības atmosfēras pastāvēšana, kas veicina konkurenci starp neatkarīgām saimnieciskām vienībām, kā nepieciešamību pēc atbilstošas finanšu starpniecības sistēmas un lielākām finansu produktu salīdzināšanas iespējām.

Šī banku sektora darbības uzlabošana nodrošinās lielāku efektivitāti, palīdzēs attīstīt visiem Eiropas reģioniem to iespējas un atvieglos finanšu pakalpojumu pieejamību un palielinās atbilstību aptverot vairāk mūsu pilsoņu.

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā – (LT) Šīs dienas debašu galvenā tēma ir jautājums par to, ko varētu darīt, lai nodrošinātu ES pilsoņiem iespēju pilnībā izmantot priekšrocības, ko finanšu sektorā piedāvā kopējais tirgus, kas pēdējā laikā ir pārmērīgi sadrumstalots. Kā mēs varam risināt šīs problēmas? Ir trīs iespējamie varianti: Pirmkārt, nodrošinot patērētāju mobilitāti. Kā to panākt? Pirmkārt, būtu jāstandartizē informācija par visiem pieejamajiem produktiem un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz plaša patēriņa finanšu pakalpojumu izmaksām, tādējādi radot patērētājiem iespēju izvēlēties, izmantojot atsevišķas metodes, iespējams, tādas, ko ierosināja Pitella kungs, Interneta meklēšanas serveri. Mēs neesam gatavi piekrist visu produktu standartizēšanas nepieciešamībai, jo tiem būtu jāatspoguļo sociālās un kultūras atšķirības dažādās valstīs. Tāpēc standartizēšana būtu skaidri jādefinē. Papildus tam mēs ļautu patērētājiem atvērt kontus citās valstīs. Mums tagad ir Šengenas zona, kas atļauj ikvienam bez problēmām pārvietoties no valsts uz valsti, datu reģistrēšana vairs nav problēmjautājums. Tomēr bankām ir problēmas saistībā ar kontu atvēršanu citu valstu pilsoņiem. Es domāju, ka tas ir nepieņemami moderno tehnoloģiju laikmetā. Es nedomāju, ka šīs problēmas varētu atrisināt vienkārši ar pašregulēšanas palīdzību, ņemot vērā, ka daudzām plaša patēriņa pakalpojumu bankām, ir grūtības ar savas darbības koordinēšanu. Vai komisija var ieteikt kādu iniciatīvu šajā virzienā?

Otrs variants būtu nodrošināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti, radot viņiem iespēju sniegt savus pakalpojumus caur Internetu vai ar teksta ziņojumu palīdzību. Jebkurā gadījumā finanšu pārvaldei jābūt sakārtotai vispirms, skaidri nosakot, kurš par ko ir atbildīgs gadījumā, ja kaut kas notiek nepareizi. Es gribētu nobeigt, sakot Komisāram Kroes, ka mēs ceram uz pārredzamību no Komisijas puses. Kas attiecas uz maksājumu karšu cenām, pašlaik tiek ieviestas jaunas cenas, apsteidzot jūsu ieteikumu. Patērētāji veikalos varbūt pat nepamana cenu pieaugumu, jo bankās notiek pielāgošanās jaunajām prasībām. Varbūt vajadzētu publicēt informāciju par maksājumu karšu cenām plašāk un biežāk, ļaujot patērētājiem tās salīdzināt un kļūt spēcīgākiem risinot jautājumus ar bankām.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Parlamentā noteikti ir vēlēšanās panākt, lai Eiropas bankas būtu saskaņotas. Es domāju, ka ģimenes un mazie un vidējie uzņēmumi ir diezgan norūpējušies, īpaši manā valstī, Itālijā, par atsevišķām praksēm, kam viņi pašlaik ir stingri pakļauti un kas piesaista vispusīgu sabiedrības uzmanību.

Es runāju, piemēram, par maksimālo maksu par norēķina kontu pārsniegumu un saliktajiem procentiem, kas ir procentu procenti. Šīs ir prakse, kas ir pāraugusi konfliktā konstitucionālajā tiesā un kasācijas tiesā. Tāpēc es nesaprotu, kā ļaudis var runāt par maksājumu pārredzamību vai skaidrību maksājumu veikšanas procesā, ja tādā valstī kā Itālija joprojām pastāv nopietni konflikti starp bankām un tiesībaizsardzības iestādēm.

Tas pats attiecināms uz aizņēmumu elastīgumu. Pašlaik ir īpašas bažas par to, ka tūkstošiem vai simtiem tūkstošu ģimeņu ir radušās nopietnas problēmas saistībā ar aizņēmumu elastīgumu. Tāpēc es domāju, ka Parlamentam vissvarīgāk būtu panākt vietējo banku atbilstību godīgākiem kritērijiem.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, gan Karas, gan Pittella ziņojums parāda, ka joprojām ir daudz darāmā patērētāju labā tādās patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu jomās, kā banku konti, aizņēmumi un apdrošināšana. Bankas, kuru tirgus apjomu līdz pat 50% ietekmē patērētājiem piedāvātie darījumi, vairāk nav ieinteresētas klientu mobilitātē un diemžēl tikai līdz zināmai pakāpei ir ieinteresētas pārredzamā salīdzinošā novērtēšanā. Pat šīs, būtībā labās, bet bieži nepareizi saprastās attiecības – bankas un klienta savstarpējā uzticēšanās – ir mazāk saistītas un mazāk veicina klientu mobilitāti un konkurenci.

Tāpēc konkurenci pašu par sevi var sakārtot, pirmkārt, ar izglītotu un labi informētu klientu palīdzību. Nobeigumā mēs esam iekļāvuši arī ES budžeta pozīciju finanšu tirgus ekspertīzei patērētāju un MVU organizācijās. Es vienkārši vēlējos jums to atgādināt.

Un vēl, patērētāju aizsardzības līmeņus nevajadzētu vājināt atceļot ierobežojumus. Vēl jo vairāk, pieprasījums pēc kolektīvas juridiskas palīdzības pārrobežu tiesu prāvās, kas saistītas ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas apstiprinātiem finanšu produktiem, atbilstoši nodrošina taisnīgus tirgus apstākļus Tomēr, kopumā ņemot, jaunus finanšu produktus būtu jāievieš objektīvi un pareizi.

Komisijai ir izteikts aicinājums nostiprināt normatīvās prasības attiecībā uz informāciju, pārdošanu un salīdzināmo produktu strukturēšanu privātajiem klientiem visās finanšu tirgus tiesību normās. Finanšu instrumentu tirgu direktīvas principi būtu arī jāpiemēro tādos gadījumos, kā, piemēram, tirgiem piesaistītās dzīvības apdrošināšanas un citos ilglaicīgas uzkrājumu veidošanas pakalpojumos. Palīdzībai patērētājam, klientam un līdz ar to plaukstoša tirgus radīšanai ir jākļūst par mūsu darbības principu.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vispirms gribētu izteikt savu pateicību Pitella kungam un Karas kungam par viņu ziņojumiem. Es piekrītu viņu secinājumam, kas caurvij visu ziņojumu, ka katram pilsonim Eiropas Savienībā būtu jābūt pieejamiem banku pakalpojumiem. Tomēr, ļaujiet man izteikt trīs komentārus.

Pirmkārt, runājot par klientu mobilitāti, jā mūsu mērķis augošā, pilnībā funkcionējošā iekšējā tirgū nodrošināt, lai katram klientam būtu pieejami pārrobežu banku pakalpojumi. Tomēr ar šīm tiesībām tiek sasaistīta atbildība. Tāpēc es esmu zināmā mērā piesardzīgs, kad šeit tiek uzstādīta prasība, ka gadījumā, ja klients informē savu banku par vēlēšanos pāriet uz citu banku, paliek risks, ja viņam savlaicīgi nav jaunās bankas konta atribūtu, vēl esot iepriekšējā bankā. Tas nav pareizi! Patērētājam būtu jāuzņemas daļa atbildības par savu rīcību, un personiski jāuzņemas atbildība arī par savām tiesībām. Mums nevajadzētu spēlēties ar tiem, kuri atbrīvo patērētājus, tikko viņiem tiek pārmests par nokļūšanu šīs dilemmas priekšā.

Otrkārt, klientu informēšana. Es varu tikai piekrist iepriekšējam runātājam Ettl kungam. Mums joprojām tas ir jādara vairākas reizes, ja salīdzināmiem produktiem, kas konkurē savā starpā nav vienāds pārredzamības līmenis, jo attiecībā uz tiem ir paredzēti atšķirīgi informācijas nodrošināšanas pienākumi. Tas nav pareizi! Man ļoti patīk, ka klienti saņem informāciju, bet patiesība arī ir tāda, ka mums nevajadzētu izliet no vanniņas bērnu kopā ar ūdeni un nevajadzētu pārplūdināt klientus ar pārlieku lielu informāciju. Klientiem ir vajadzīga nepieciešamā informācija, lai viņi varētu veikt apzinīgu izvēli, bet kvalitāte šeit ir nozīmīgāka par kvantitāti.

Visbeidzot, atgriežamies pie banku struktūrām. Es piekrītu Karas kungam, ka patiesībā dažādās Dalībvalstīs ir vēsturiski izveidojušās atšķirīgas banku struktūras. Vienā valstī sastopamas tikai privātās bankas, citās ir arī krājbankas, kredītiestāžu apvienības, valsts bankas un tamlīdzīgi. Mūsu darbs nav reorganizēt banku kopienu. Tas būtu jādara Dalībvalstīm, ja vien viņas to jau pašlaik nedara. Mūsu darbs arīdzan nav piekopt tradīcijas. Es domāju, ka tirgum būtu jānosaka, vai šīs sistēmas saglabāt tādas, kādas tās ir, vai arī tās būtu jāmaina. Pakalpojumi, produktu virkne, pakalpojumi, kurus konkrēti tirgus dalībnieki piedāvā saviem klientiem – tas viss būtu jānosaka viņiem pašiem, mums nevajadzētu pieņemt centralizētus lēmumus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos īsi komentēt dažus debatēs aizskartos jautājumus.

Ļoti svarīgs ir jautājums par patērētāja izglītošanu. Mums vajadzīgi patērētāji, kas izprot finanšu pakalpojumus, un mums ir īpaši jāpievēršas jauniem ļaudīm, kas lieto kredītkartes tā, it kā tās sāktu iziet no modes

Bet atļaujiet man sacīt, ka arī tiem no mums, kuri uzskata sevi par izglītotiem, ir tieksme piedzīvot negadījumus finanšu jomā. Es ar to domāju, lai paceļ roku tie, kuri ir bijušas nepatikšanas ar mērķfinansējuma hipotēkām? Man šajā gadījumā būtu jāpaceļ abas rokas. Tāpēc, pat ar zināšanām un izglītību, tiek pieļautas kļūdas un patērētājiem tiek pārdoti nepiemēroti produkti.

Es nezinu, cik ilgi Komisija gatavojas izmēģināt rīcības kodeksu, pirms tiks izstrādāti tiesību akti. Es neesmu likumdošanas atbalstītājs, kur tā nav vajadzīga, bet dažreiz mums ir vajadzīga labāka likumdošana, kas ir efektīva arī no patērētāja viedokļa. Mums pašlaik ir kredītu krīze, un, kamēr Īrijas banku sistēmā izsniedz naudu un 100% hipotēkas ir norma, pie mums notiek pilnīgi pretējais ar finanšu samazināšanu. Tas ir jautājums, kas skar mūs visus, un es ceru, ka šī diskusija sekmēs labāku finanšu pakalpojumu radīšanu Eiropas patērētājam.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz gribētu pateikties godātajiem deputātiem par viņu darbu, strādājot ar šo jautājumu. Ir izteikts viedoklis, ka mums nepieciešama pārredzamība un skaidrs pārskats par to, kas ir saistīts ar patērētāju. Kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti, bet dažreiz ir nepieciešama kvantitāte, lai nodrošinātu kvalitāti.

Komisija ļoti atzinīgi vērtē jūsu atbalstu jautājumā par pasākumu nepieciešamību. Mēs apzināmies, ka būtu jāuzlabo efektivitātes līmeni, un ka mums būtu jāuzlabo plaša patēriņa bankas pakalpojumu nozares darbība, kas joprojām ir sadrumstalota atbilstoši tendencēm valstīs. Tas nesaskan ar vienoto tirgus ideju, kurai mēs visi ticam. Parlamenta ziņojums parāda cik lielu nozīmi jūs piešķirat šai jomai.

Roithovį kundze runāja par situāciju savā valstī un pieminēja, ka ne tikai viņas valstī augstās cenas ir sadrumstalotā tirgus rezultāts, kurā ir tikai daži dalībnieki. Situācija, ar kuru mēs sastopamies nozares pētījuma ziņojumā, kuram es jau iepriekš esmu pieskārusies, ir diezgan skaidra.

Mēs domājam, un mēs sagaidām, ka VEMZ ieviešana nodrošinās atbildes uz daudziem jautājumiem, jo tas veicinās pārrobežu konkurenci, un tas ir tas, ko mums vajag. Tā ir uz tirgu vērsta pieeja, un tai būtu jādarbojas. Tāpēc mēs esam ļoti atpalikuši no šīs iniciatīvas, un mēs strādājam ar šo nozari, lai palīdzētu VEMZ sasniegt savus mērķus. Sįnchez Presedo kungs pamatoti teica, ka konkurences veicināšana ir izšķiroša šai pieejai kopumā, jo, ja nav konkurences, tad mums ir jāapzinās, ka bankas mēģinās novilkt mums pēdējo kažoku.

Par patieso samaksu par maksājumu karšu lietošanu, ko jautāja Starkevičiūtė kundze, mēs piekrītam godāto deputātu vēlmei lai tirgū būtu lielāka pārredzamība. Iestāšanās par konkurenci nozīmē, ka mums būtu jāapzinās, kas notiek tirgū un viens no iemesliem, kāpēc mēs aizliedzām MasterCard karšu starpbanku komisijas maksu, bija neskaidrības par to kādu labumu no tā gūst patērētāji. Mūsu mērķis panākt, lai par samaksu patērētājs iegūtu skaidru un pārbaudāmu labumu.

Klinz kungs pareizi teica par tiesībām, un tās vienmēr ir saistītas ar atbildību: ne tikai klientu, bet visu mūsu – arī banku un visu šīs spēles spēlētāju atbildību. Mums nepieciešama lielāka pārredzamība, mums ir jābūt skaidrībā par to, ko mēs izvēlamies. Cerams, ka pārmaiņas tirgū būs šajā virzienā.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es jau agrāk minēju, ka ziņojumi ir lieliski padarīts darbs. Tie ir rūpīgi un saskaņoti un sniegs nozīmīgu ieguldījumu mūsu darbā saistībā ar patērētājiem piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem .

Es novērtēju to, ka daži cilvēki varētu velēties, lai mēs ātrāk virzītu atsevišķas mūsu iniciatīvas, bet ātrums ne vienmēr ir vienāds ar kvalitāti. Mēs esam saistīti ar mūsu labākas regulēšanas principiem, ieskaitot rūpīgu ietekmes novērtējumu. Pie dažām no mūsu iniciatīvām, kā banku rēķini, esam strādājuši vairākus gadus, un šogad šim darbam būtu jānes augļus. Daži mūsu darbi, kā mūsu darbs pie plaša patēriņa ieguldījumu projektiem, ir nedaudz jaunāki, un prasīs vairāk izpētes, pirms mēs varēsim izdarīt jebkādus drošus secinājumus.

Roithovį kundze pieminēja banku izmaiņas un mana kolēģe Neelie Kroes ir nodarbojusies ar šo jautājumu. Es gribētu norādīt, ka mēs nevaram regulēt maksu par pakalpojumiem pašu par sevi, bet tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs, ir patiesa konkurence un, lai patērētāji varētu pāriet no viena pakalpojuma sniedzēja pie cita, ja viņus neapmierina iepriekšējais. Protams, mēs vēlamies, lai šī pāreja būtu vienkāršāka, lai tirgū būtu daudzveidīgi dalībnieki. Tā pati par sevi pazeminās cenas. Margarita Starkevičiūtė kundze izvirzīja vairākus jautājumus. Esmu ievērojis visus viņas ieteikumus, un mēs rīkosimies, cik vien tas būs iespējams. Ettl kungs runāja par privātklientu bankām. Mūsu publicētā Zaļā grāmata aplūko daļu no tieši šīm pamatotajām bažām.

Es parasti esmu piekrītu savam draugam Wolf Klinz kungam, bet, ja vien es neesmu pārpratis, es esmu pamanījis ka viņš nebija pārāk nobažījies par bankas rēķinu maiņu. Tas, ko mēs cenšamies darīt, ir dot iespēju patērētājiem vienkārši mainīt bankas kontus dalībvalstīs. Es vēlētos norādīt, ka šī nav kosmiskā zinātne. Citas dalībvalstis ir ieviesušas savus rīcības kodekss, un tas viņiem ir diezgan vienkārši izdevies. Banku nozarei mēs esam devuši iespēju pašām noregulēt jautājumus šajā konkrētajā jomā. Es esmu saskāries ar dažiem. Daži nāca klajā ar visa veida brīnišķīgiem un brīnumainiem aizbildinājumiem, kuru dēļ tas nav iespējams, bet es varu viņiem apgalvot, ka tas, ar ko mēs nodarbojamies, nav astrofizika. Rīkoties ir samērā vienkārši un viņiem tā ir iespēja pierādīt, ka pašregulācija ir labākais veids. Bet, kā jau es teicu savās iepriekšējās piezīmēs, ja mēs to nedarīsim, mums ir arī citas alternatīvas.

Tomēr es piekrītu Klinz kunga otrajai piezīmei par banku struktūru dažādajās dalībvalstīs. Tās izveidošana ir atkarīga no katras atsevišķas dalībvalsts, un katrā dalībvalstī ir atšķirīga banku struktūra. Dalībvalsts var izveidot savas struktūras, kādas vien tā vēlas, bet ieejot brīvā tirgus zonā, tai jāievēro Līguma noteikumi, un dažkārt tas var izraisīt konfliktus. Tomēr jautājums par banku struktūras izveidošana dalībvalstī ir tikai un vienīgi dalībvalsts kompetencē.

Es piekrītu McGuinness kundzei attiecībā uz rīcības kodeksa darbību. Viņa atsaucas uz lielu periodu mērķfinansējuma hipotēkām. Es vienmēr mazliet izvairījos no šī ceļa un gadiem pretojos, bet vienu reizi kopā ar vienu citu cilvēku es atļāvos izmantot vienu no tiem. Es biju viens no tiem, kam paveicās. Perioda beigās es biju guvis peļņu, un tas bija pārsteigums man un pārējiem, kuriem piemita mana agrākā piesardzība.

Tomēr es nedomāju, ka kādu varētu vainot par to, kādā veidā attīstījās mērķfinansējuma hipotēkas. Tajos laikos tas bija moderni. Ikviens ticēja kā jādara tieši tā, un agresīvās pārdošanas apjoms bija liels. Bet es domāju, ka tik ilgi, kamēr patērētājs apzinās daudzās nepilnības, tas būtu jādara rīcības kodeksiem vai jebkāda veida patērētāju aizsardzībai. Es vienmēr saku uzņēmējiem, vienalga vai viņu uzņēmējdarbība ir liela vai maza – un mums kā patērētājiem tas būtu jāapzinās – ja lietas šķiet pārāk lieliskas, tas ir par daudz labi.

  Gianni Pittella, referents − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi es vēlējos ātri pateikties visiem deputātiem, kuri ir runājuši un vēlreiz pateikties Komisāriem un Karas kungam.

Es gribētu pateikt ātru piezīmi par starpbanku komisijas maksām. Mans ierosinājums vadlīnijām balstās uz pārliecību – un šeit mums var rasties domstarpības, Kroes kundze, ka starpbanku komisijas maksas noder attīstībai un maksājumu instrumenta efektivitātei. Vēl, starpbanku komisijas maksas neesamības gadījumā pastāv risks, ka cenas sedz patērētāji.

Pārejot pie jautājuma, par to kāda ir labākā pieeja finanšu tirgus regulēšanā, es domāju – un to es bieži esmu teicis komisāram McCreevy, ka neregulēti un par maz regulēti finanšu tirgi, kā arī bieži vien neefektīva pašregulācija, kas tiek veikta banku nozarē, ir elementi, kuru negatīvos rezultātus skaidri parāda pašreizējā finanšu krīze.

Tāpēc es domāju, ka nebūtu pareizi domāt, ka īsta integrācija patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu jomā varētu notikt vienīgi nozares pašregulācijas veidā. Patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu tirgu varēs nosaukt par patiesi integrētu tikai tad, kad pilnīgas saskaņotības pakāpe, ko cenšas radīt patērētāju aizsardzības noteikumi, būs sasniegta un garantēta. To vislabāk varētu izdarīt ar Komisijas likumdošanas iniciatīvu.

  Othmar Karas, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu vēlreiz izteikt pateicību, ko es izteicu jau pašā sakumā visiem iesaistītajiem un lūgt Komisiju pilnībā ietvert Parlamenta priekšlikumus likumdošanas apsvērumos.

Otrs jautājums ir padoms. Es gribētu norādīt saviem kolēģiem deputātiem, ka ziņojums par patērētāju izglītību – par to mēs šodien esam daudz runājuši – finanšu pakalpojumu sektorā, tiek apspriests Parlamentā un tiks apspriests plenārsēdē rudenī.

Cits jautājums ir tas, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka dažādās nodokļu sistēmas Dalībvalstīs ir galvenais šķērslis pārrobežu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, un tas rada arī zemu savstarpējo izmantojamību, īpaši kur finanšu produkti tiek virzīti, lai panāktu nodokļu optimizāciju. Es vēlos aicināt visu nozari un bankas izmantot pašregulējumu, lai veiktu sagatavošanos Zaļās grāmatas mērķim. Runājot par standartizācijas jautājumu un produktu daudzveidību, mums arī jāsaka „jā” standartizācijai tik ilgi, kamēr vien tā neapdraud produktu daudzveidību. Saistībā ar banku komisijas maksām, kurām piemērsās Roithovį kundze, Komisija jau ir atsaukusies uz VEMZ.

Tomēr mums ir vēl daudz citu šķēršļu, proti, šķērslis, ka vienā valstī iegūtas tiesības bieži vien nevar tikt pārceltas uz otru valsti un šķērslis, ka rēķinu var atvērt tad, kad ir piešķirta pastāvīgā dzīvesvieta. Tādā gadījumā šeit pietrūkst e-komercijas definīcijas: pārrobežu naudas pārskaitījumi darbojas, bet ir ierobežoumi saistībā ar konta atvēršanu un citām tiesībām, kuri mums būtu jālikvidē. Mums ir pietiekami daudz darāmā līdz varēsim nākt klajā ar priekšlikumiem. Mums vajadzētu raudzīties uz rezultātiem un strādāt neatlaidīgi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Labi funkcionējošs integrēts finanšu tirgus ir nepieciešamais priekšnosacījums, lai īstenotu Lisabonas darba kārtību. Bankām ir būtiska loma monetārās politikas apstākļu noteikšanā īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem. Lai gan daudzi klienti būtu ieinteresēti pārrobežu finanšu pakalpojumu izmantošanā, rēķina atvēršana dalībvalsts bankā ir saistīta ar tik lielu birokrātiju, ka klients bieži zaudē drosmi.

Eiropas banku nozarei būtu jāuzlabo un jāvienkāršo savas rēķina slēgšanas procedūras. Konta izraksti joprojām ir ļoti sarežģīti un daudzi patērētāji tos nesaprot. Finanšu produktu sarežģītība rada patērētājiem grūtības izdarīt uz informāciju balstītu izvēli. Patērētājus noslogo arī nesamērojami augstās maksas par bankas pakalpojumiem un kredītkaršu izdošanu.

Es domāju, ka tā vietā, lai regulētu bankas pakalpojumu maksu, ES banku nozarē būtu jānodrošina konkurenci. Informēti klienti ir banku ekonomiskās konkurences būtisks komponents.

Es domāju, ka patērētāju organizācijām ir svarīga loma, jo tās spēj noteikt, kura informācija viņuprāt ir nepieciešama, lai dotu patērētājiem iespēju izdarīt atbilstošu izvēli attiecībā uz bankas produktiem. Viņi var koordinēt finanšu izglītības programmas, kas vērstas uz to, lai palielinātu patērētāju izpratni par viņu naudas līdzekļu pārvaldīšanas iespējām. Tās palīdz arī ļoti neaizsargātajiem klientiem.

Es ticu, ka ES pienāks laiki, kad patērētāju organizācijām nebūs jācīnās par savu pastāvēšanu. Ja tās kļūs atbildīgas par patērētāju politiku, tās sapratīs, cik svarīgas ir finanses.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – Komisija Zaļajā grāmatā piedāvā trīs plaša patēriņa finanšu pakalpojumu stratēģijas, lai sekmētu plaša patēriņa tirgus integrēšanu finanšu pakalpojumos – zemākas cenas un lielāku izvēli, kas pilnvarotu patērētājus un uzlabotu patērētāju aizsardzību.

Pirmkārt, es vēlētos pievērsties patērētāju aizsardzībai un es vēlētos izgaismot nepieciešamību celt finanšu izglītotības līmeni. Jaunākajās patērētāju finanšu izglītības aptaujās mēs redzējām virkni praktisku piemēru patērētāju finanšu izglītības programmām. Būtu jāpieliek tālākas pūles, lai dalītos pieredzē par labāko praksi šajā jomā dalībvalstu starpā, jo īpaši paturot prātā jaunās dalībvalstis.

Kas attiecas uz patērētāja izvēli, skaidrs, ka patērētājiem, kuri vēlas mainīt finanšu pakalpojumu sniedzēju, būtu jāvar to izdarīt ar minimālām izmaksām un šķēršļiem likumdošanā.

Attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju, nepietiek ar to, ka patērētājs tiek nodrošināts ar pēc iespējas lielāku informāciju. Pārmērīga patērētāja noslogošana ar informāciju radīs pretēju efektu. Savukārt, jānodrošina atbilstoša informācija, kas patērētājam palīdzētu izdarīt uz informāciju balstītu izvēli.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Saistībā ar Pitelli ziņojumu, nozares audits analizēja konkurenci saistībā ar maksājumu sistēmām, ieskaitot karšu sistēmas, kredītiestādes, banku sadarbību un cenu un banku norēķinu politiku. Audits parāda, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp komisijas maksām, ko maksā par bankas kartēm. Tādējādi tika pamanīts, ka vairākums vietējo debeta karšu tīklos tiek ieviesta banku iekšējā komisijas maksa, kas ir ievērojami lētāka, nekā starptautiskajos tīklos, un vairākumā dalībvalstu lielākais vairākums banku pieļauj hipotekārā kredīta, privātā kredīta vai MVU aizņēmumu piešķiršanu, atverot tekošo rēķinu.

Parasti klientam nav tāda paša sarunu spēka, stājoties līgumattiecībās ar banku, par kuras klientu viņš kļūst. Klients paraksta līgumu, kuru viņš ne vienmēr izlasa, un pat ja viņš to dara, viņš nevar ieteikt izmaiņas, kuras nav iespējams izdarīt. Raugoties no šī viedokļa, es apsveru, ka kompetentām regulējošām iestādēm vajadzētu pārraudzīt līgumus, kurus piedāvā bankas, lai aizstāvētu gan bankas, gan klienta intereses. Es uzskatu, ka klientam, kurš atver kontu, ir obligāti jāsaņem īsu prezentāciju par lietošanas izmaksām attiecīgajā bankas pakalpojumu izmantošanas periodā.

SĒDI VADA: Diana WALLIS,
Priekšsēdētāja vietnieks