Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0223(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0193/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0193/2008

Debates :

PV 04/06/2008 - 25
CRE 04/06/2008 - 25

Balsojumi :

PV 05/06/2008 - 6.5
CRE 05/06/2008 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0245

Debates
Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

25. Kopienas sistēma nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas novēršanai (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Marie-Hélène Aubert ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, apturētu un likvidētu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (COM(2007)0602 – C6-0454/2007 – 2007/0223(CNS)) (A6-0193/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentei par viņas darbu pie šī ziņojuma. Man ir prieks redzēt Zivsaimniecības komitejas spēcīgo atbalstu šim svarīgajam priekšlikumam novērst, apturēt un likvidēt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Kā jūs jau zināt, NNN zveja ir galvenais, kas apdraud zivju krājumu ilgtspējību un jūru bioloģisko daudzveidību, kas ir pret Kopīgās zivsaimniecības politikas būtību. Es nedomāju, ka ir vajadzīgs, lai nākotnē paplašinātos NNN izraisītā postošā ietekme globālajai videi un ekonomiskās sekas, par kurām jūs labi zināt. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka NNN zveja ir pasaules mēroga parādība, kas jo īpaši ietekmē jaunattīstības valstis. Šī iemesla dēļ šis priekšlikums ir nediskriminējošs instruments, ko piemēro attiecībā uz visiem zivsaimniecības produktiem Kopienas tirdzniecībā, kuru izcelsme ir NNN zveja visos ūdeņos, kā arī attiecībā uz visām Kopienai piederīgajām personām, kas ir iesaistītas vai atbalsta NNN zveju, ko veic jebkurai karoga valstij piederīgie.

Starptautiska sadarbība ir izšķiroša NNN zvejas novēršanai. Šī iemesla dēļ Komisija jau ir uzsākusi divpusēju nolīgumu slēgšanu ar trešām valstīm. Komisija ir arī izstrādājusi rīcības programmu cieši sadarbojoties ar Attīstības ĢD un EuropeAid, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, sniedzot palīdzību bez sarežģījumiem, un sekmīgi īstenotu šo regulu, jo īpaši attiecībā uz nozvejas sertificēšanas sistēmu. Darba programmā ir iekļautas konferences un semināri daudzās trešajās valstīs.

Komisija var piekrist gandrīz visiem ierosinātajiem grozījumiem, kas ir iekļauti priekšlikumā, vai arī Prezidentūras kompromisa tekstā.

Es ļoti priecājos, ka ziņojumā īpašs atbalsts ir izteikts regulas piemērošanai attiecībā uz visiem kuģiem, nozvejas sertificēšanas sistēmu un sankciju saskaņošanu.

Kopienas kuģu iekļaušanai ir svarīga iezīme, kas novērsīs diskrimināciju un nodrošinās atbilstību PTO noteikumiem. Ir svarīgi arī, lai Kopiena parādītu nopietnu attieksmi pret NNN zvejas darbību apkarošanu, attiecībā uz visiem kuģiem, kas pārkāpuši aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus.

Nozvejas sertificēšanas sistēma ir instruments, kas nodrošinās zivsaimniecības produktu izsekojamību un kontroli. Smeļoties idejas no reģionālo zivsaimniecības pārvaldes organizāciju prakses un muitas noteikumiem, tā ir jāpiemēro attiecībā uz visiem zivsaimniecības produktiem, tostarp uz ierosinātajiem produktiem, lai sistēma darbotos efektīvi. Akvakultūras produkti un Kopienas tirdzniecībā izšķiroši produkti tomēr sistēmas darbības jomā netiks iekļauti. Mēs to varam izdarīt veicot galīgās sarunas Padomē.

Saskaņotas sankcijas nostiprinās dalībvalstu spēju veikt pasākumus, lai novērstu NNN zvejas aktivitātes un nodrošinātu, ka jebkuru ekonomisko ieguvumu daudz vairāk atsver piemērotie sodi. Komisija cieši tic, ka preventīvas, saskaņotas un samērīgas sankcijas un papildu pasākumi ir izšķiroši, lai regula tiktu ievērota.

Es vēlreiz vēlos pateikties Aubert kundzei par ziņojumu un komitejai par pievērsto uzmanību šim ļoti svarīgajam jautājumam. Šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums patiesai un efektīvai cīņai pret NNN zveju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Aubert, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, notikumi, kas notiek Briselē tieši šodien, mums parāda, ka Eiropas Savienības zivsaimniecības apjoms ir apdraudēts ja Eiropas Savienība nespēj īstenot zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un esošo politiku pilnīgu reformu. Cīņa pret NNN zveju ir galvenais šīs arvien nepieciešamākās un saskaņotās politikas elements. Tomēr tirdzniecības globalizācija, kapitāla brīva aprite, kā arī sasniegumi transporta un sakaru jomā ir noveduši pie nelikumīgās zvejas apjoma būtiskas palielināšanās pēdējo gadu laikā.

Šodienas situācija vairs nav pieņemama. Eiropas zvejnieki, tāpat kā visas ieinteresētās puses, tostarp NVO, vienprātīgi aicina šo problēmu – kas paātrina resursu izpostīšanu un rada negodīgu konkurenci tiem, kuri ievēro noteikumus, – risināt efektīvāk. Tomēr nevar teikt, ka dalībvalstīm nebija iespējas uzraudzīt nelikumīgās darbības un piemērot sankcijas, kas ir dalībvalstu pienākums. Šajā sakarībā pirms dažiem mēnešiem publicētais Revīzijas Palātas ziņojums ir nosodošs.

Tādēļ Zivsaimniecības komiteja, kas jau ar pārliecinošu balsu vairākumu bija pieņēmusi patstāvīgo ziņojumu par ES 2007. gada februāra rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, īpaši labvēlīgi uztvēra Eiropas Komisijas priekšlikumu ar vērienīgajām iecerēm, kas tika publicēts pagājušā gada oktobrī. Patiesībā mēs priecājamies par to, ka Komisijas likumdošanas priekšlikumā ir iekļauta lielākā daļa mūsu ieteikumu. Tostarp kuģu, kas nodarbojas ar NNN zveju, saraksta publicēšana; pastiprināta valsts kontrole ostās; obligātie zvejas sertifikāti karoga valstij un atteikšanās no zivsaimniecības produktu, kas iegūti NNN zvejas rezultātā, importa ES; pastiprinātas un saskaņotas sankcijas un Kopienas brīdināšanas sistēma. Līdz ar to nekas daudz no Komisijas priekšlikuma nav pazudis.

Tomēr, kā jūs jau zināt, par trim jautājumiem notika karstas debates Padomē, jo īpaši attiecībā uz regulas darbības jomu. No savas puses varu teikt, ka esmu iepriecināts, ka mēs esam spējuši aptvert jomu, ko jūs ierosinājāt, kas tiek paplašināta, piemērojot to gan attiecībā uz Kopienas, gan trešo valstu kuģiem. Arī zvejas sertifikāti tika uzskatīti par traucējošiem un sarežģītiem, kā arī sankciju apmērs un raksturs tika dedzīgi apspriests.

Šie jautājumi tika izvirzīti arī mūsu komitejā. Tomēr mūsu grozījumi, manuprāt, galu galā palīdzēja padarīt tekstu skaidru, vienlaicīgi saglabājot jaunās regulas ieceres un galvenos mērķus. Ziņojums tika pieņemts ar vienprātīgu balsojumu, un es vēlētos pateikties saviem kolēģiem, kas palīdzēja nodrošināt šādu rezultātu, par atbalstu. Ar krīzi sektorā Eiropas Parlaments šodien vēlas sniegt ļoti spēcīgu vēstījumu, jo īpaši Padomei, kura ir rīkojusies pārāk lēnīgi, uzņemoties atbildību šajā jomā.

Komisār, cīņa pret NNN zveju joprojām ir tikai daļa no plašākas politikas, kurā iekļauta kontroles regula un nopietni tiesību pārkāpumi. Šis dalījums, saudzīgi izsakoties, nepalīdz izskaidrot notikumus. Mēs joprojām gaidām no jums izskaidrojumu, kā šīs trīs jaunās regulas ir struktūrētas. Bažas par zvejas sertifikātu sarežģītību ir vienkārši iegansts, lai tekstu padarītu neefektīvāku vai atliktu tā pieņemšanu. Mums ir vajadzīgas vispārēji saprotamas procedūras, ar ko var strādāt pietiekams skaits uzticamu, efektīvu un kompetentu darbinieku un, kas ir saprotamas jaunattīstības valstīs, kuras jebkurā gadījumā visvairāk cieš no NNN zvejas. Arī šajā sakarā mēs gaidām skaidrojumus un saistību uzņemšanos no jūsu puses.

Visbeidzot, komisār, mēs rēķināmies ar jūsu lēmumu – kas kā mēs zinām, jāņem vērā –, lai nekavējoties izbeigtu nelegālo zveju, kas ietekmē zilās tunzivis un vēl vairāk mencas – sugas, kurām ir visaugstākās cenas un, kas patlaban tiek zvejotas pārāk lielā apjomā. Tā šajā gadījumā būtu vismaz konkrēta reakcija uz nopietnajām problēmām, ar ko patlaban saskaras zivsaimniecības nozare. Kā jūs jau zināt, vēl joprojām ir jāpaveic milzīga darba daļa, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni Eiropas Savienības zivsaimniecībai. Tomēr nākamo nedēļu laikā tiks sperts nozīmīgs solis un es priecājos par to, tāpat kā jūs.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šīs debates notiek laikā, kad Kopienas zivsaimniecības nozarē ir pati lielākā krīze, kādu mēs vien esam pieredzējuši.

Ir dažādi iemesli tam, kādēļ nozares ieņēmumi nesedz izdevumus un kādēļ patlaban ir nerentabli doties zvejā. Zivju imports, kā arī nelegāla, neregulēta un nereģistrēta (NNN) zveja Eiropas Savienībā ir viens no šiem iemesliem. Tādēļ mēs atbalstām priekšlikumu un ziņojumu, taču ar to nav pietiekami.

Es vēlos izmantot šo iespēju runāt Eiropas Parlamentā, lai lūgtu Komisijai un Padomei rīkoties nekavējoties un nepieļaut šīs nozares izputēšanu, jo tas tā notiks, ja pašreizējā situācija turpināsies.

Es lūdzu Komisiju un Padomi sagatavot un pieņemt kopēju un neatliekamu ārkārtas situācijas plānu, tajā iekļaujot arī ilgtermiņa un vidējā termiņa pasākumus. Šo cīņu vada Francija un tieši Francijas prezidentūrai ir lieliskā iespēja to paveikt.

Komisijai ir jāizmanto savas iniciatīvas tiesības aktīvāk – sniedzot palīdzību, kompensācijas, veicot pārstrukturēšanu un jauninājumus –, lai samazinātu izmaksas, no kurām cieš šī nozare un ierobežotu negodīgu konkurenci ar produkcijas importu. Laiks iet.

Mēs vēlējāmies, lai šajās debatēs piedalītos Starptautiskās tirdzniecības komiteja, jo nav lielas nozīmes aizliegt NNN zveju, ja Eiropas Savienība atver savus tirgus šādas izcelsmes produktiem.

Vai pārāk daudz būtu prasīt, lai Eiropas Savienībā pārdotu tikai likumīgi zvejotu produkciju?

Mums ir vajadzīga lielāka kontrole, izsekojamība un vēl lielāka un labāka marķēšana, īsāk sakot, lielākas garantijas tiem produktiem, kas nonāk Eiropas Savienībā. Tas ir jādara ne tikai Eiropas Savienībā, bet globāli, izmantojot daudzpusējos un divpusējos līdzekļus.

Šī mērķa sasniegšanai ir jāizmanto arī partnerattiecību nolīgumi, sniedzot atbilstošu tehnisko palīdzību un apmācību, lai nevis radītu jaunus šķēršļus tirdzniecībai, bet gan pasākumus, kas efektīvi darbojas attiecībā pret visām iesaistītajām pusēm.

No tā ir atkarīga visas ekonomikas nozares nākotne, kas Eiropas Savienībā ir īpaši koncentrēta reģionos, kur lielā mērā valda atkarība no tās, un tādēļ rodas spēcīga sociālā atbalss.

No tā ir atkarīga arī zivju resursu ilgtspējība, kuri ir lielisks veselīgas pārtikas avots pārtikas krīzes laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis, PPE-DE grupas vārdā. (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, atļaujiet man izteikt pateicību Aubert kundzei par viņas ziņojumu.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja ir viena no nozares galvenajām problēmām un vissvarīgākais ir, ka tā lielā mērā izposta vidi, kas ir liela šīs planētas problēma. Tā kropļo konkurenci. Tie, kuri nodarbojas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, atrodas izdevīgākā stāvoklī, nekā uzņēmumi, kas nodarbojas ar zveju likumīgi,. un mūsu uzdevums ir pēdējos aizsargāt. Nereģistrēta zveja nozīmē zaudēt ienākumus valstij.

Viens no pasākumiem, kas izklāstīts regulas priekšlikumā par ko mēs balsosim, ir valsts ostu kontroles sistēmas izveidošana, kas aizliegtu piekļuvi ostām trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti nelikumīgās zvejas aktivitātēs. Priekšlikums paredz aizliegt nelikumīgi zvejotu zivju importu; sastādīt nelegālā un nereģistrētā zvejā iesaistīto kuģu sarakstu; izveidot Kopienas brīdinājuma sistēmu, gadījumiem, kad ir aizdomas par nelikumīgi zvejotām zivīm; kā arī aizliegt zivju importu no valstīm, kuras ir atzītas par tādām, kas nesadarbojas ar ES sistēmu.

Šajā regulā ir atsevišķi pretrunīgi punkti, piemēram, par tās piemērošanas jomu. Atsevišķas dalībvalstis aicina to ierobežot līdz zivsaimniecības atbildībai Kopienas kuģiem, kas atrodas ārpus kopienas ūdeņiem, jo patlaban jau pastāv daudz noteikumi, lai kontrolētu zveju Kopienas ūdeņos. Turklāt, pamatregulu par zvejas kontroli ir paredzēts pārskatīt līdz 2008. gada beigām. Es domāju, ka šīs divas regulas viena otru atkārtos un nesekmēs kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanu.

Nobeigumā atļaujiet man teikt, ka šis jautājums patiesi ir svarīgs, un mums pret to ir atbilstoši jāizturas. Mums tas ir jārisina disciplinēti un mērķtiecīgi, un vienmēr sadarbībā ar zvejniekiem, kuru nostāja un sadarbība mums ir nepieciešama.

Jebkurā gadījumā mēs atbalstām Aubert kundzes ziņojumu un pateicamies viņai par darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis Manuel Capoulas Santos, PSE grupas vārdā. (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, Aubert ziņojumu par nelegālo zveju vienprātīgi pieņēma Zivsaimniecības komitejā, kā to jau minēja referente, kuru es apsveicu. Varbūt tas šo jautājumu izgaismo vairāk, nekā jebkas cits, ko es varētu teikt šajā situācijā.

Tomēr, nav iespējams pārāk bieži atkārtot, ka nelikumīgā zveja ir noziegums pret dabu un pret ekonomiku un, ka diemžēl tā nereti paliek nesodīta, un, ka pret to mums ir jācīnās noteikti un drosmīgi. Tādēļ es vēlos pateikties komisāram Borg un Komisijai par laicīgu reakciju uz Parlamenta izteiktajām bažām 2007. gada februārī, izvirzot priekšlikumu regulai, kas pārsniedza gaidīto, un ir patiesi pelnījusi mūsu atzinību.

Tomēr lai cik uzlabota varētu būt regulatīvā sistēma bez dalībvalstu saistībām un pietiekamiem cilvēkresursiem un materiāliem, panākumi nenāks viegli cīņā, kur notikumu attīstību kavē ārkārtīgi sarežģīti apstākļi. Šis ir iemesls, kādēļ mums jāiesaista arī dalībvalstis.

Jebkurā gadījumā ar šo ziņojumu un attiecīgo regulu, Eiropas Savienība sper ļoti nozīmīgu soli un parāda piemēru, par ko mūs cildināt un ar ko mums lepoties. Es esmu pārliecināts, ka Komisija arī turpmāk atzinīgi novērtēs Parlamenta devumu tās priekšlikuma turpmākai uzlabošanai.

Priekšsēdētājas kundze, komisār, atvainojos, ja patlaban es pārkāpju protokolu, taču es nespēju laist garām izdevību izteikt dedzīgu lūgumu. Zivsaimniecības nozarei patlaban ir ļoti sarežģīts laiks, sakarā ar degvielas cenu palielināšanos. Šobrīd grūti ir visiem, bet neaizsargātākajiem ir visgrūtāk.

Es zinu, ka vairākas dalībvalstis, tostarp mana valsts Portugāle, jums gatavojas lūgt vai arī ir jau lūgusi palīdzību atrast risinājumus Eiropas Savienības sistēmā, proti, izmantot Eiropas Zivsaimniecības fondu elastīgi, lai pieņemtu pasākumus, kas var samazināt pastāvošās krīzes sociālo ietekmi. Es zinu, ka tas nav nepieciešams, bet atļaujiet man aicināt uz solidaritāti no jūsu puses un mudināt uz atklātības gaisotni, ko jūs vienmēr esat parādījuši attiecībā uz nozares problēmām, lai sameklētu pieņemamus risinājumus, cik ātri vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Elspeth Attwooll, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ALDE grupa vēlas izteikt pilnīgu atbalstu Aubert kundzes lieliskajam ziņojumam. Tajā ierosinātie grozījumi izskaidro un atsevišķos gadījumos atklāj dažādus Komisijas priekšlikuma aspektus, tostarp dažus lietderīgus papildinājumus par force majeure subsīdijām un sankcijām.

Diskriminācijas nepieļaušanas izcelšana regulas piemērošanā arī ir ļoti augstu vērtējama, ja nav šaubu, ka NNN zveja ir jautājums, kas ir jārisina globāli un ES pasākumi ir nozīmīgs solis šajā virzienā.

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Zivsaimniecības komitejas delegācijā Norvēģijā. Mēs bijām lepni, ka pēdējos trijos gados, un jo īpaši pēc tam, kad 2007. gada maijā tika ieviesta valsts kontroles Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas sistēma ostās, ir strauji samazinājusies NNN zveja šajā reģionā. Šī sistēma aptver visas dalībvalstis, kā arī Norvēģiju, Islandi un Ferēru salas, un Krieviju. Patiesi dedzīgi izteicās Norvēģijas Zivsaimniecības un piekrastes lietu ministrs par sadarbību ar ES šajā sakarā.

Bet ir arī vienošanās par to, ka šie vietējie pasākumi drīzāk var pārvirzīt problēmu, nekā to atrisināt. Tādēļ ir ļoti patīkami redzēt 5., 6. un 54. grozījumu, kas cenšas samazināt jebkādu negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Man jāpiebilst arī, ka, manuprāt, mums ir liela atbildība, palīdzot uzlabot pārbaudes un kontroles sistēmas jaunattīstības valstīs un ne tikai valstīs, kurām ir partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Turklāt, es domāju, ka Komisija, Parlaments un Padome būs līdzvērtīgi aktīvas, sekmējot saistošās konvencijas pieņemšanu par valsts kontroli ostās Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī. Sagatavošana ir jau uzsākta Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) un, ja būs laba griba, tā varētu tikt pieņemta 2009. gada martā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izteikt pateicību kolēģei no manas grupas Marie-Hélène Aubert par lielo darbu, ko viņa veiksmīgi ir ieguldījusi savā ziņojumā.

Neapšaubāmi zivsaimniecības valstu un zivsaimniecības kopienu interesēs ir novērst nelegālo zveju. Visbeidzot, zivsaimniecības kopienas ir tās, kas gūs labumu no resursu veiksmīgas saglabāšanas. Starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai sekmīgi izskaustu nelegālo zveju, ko veic jūras laupītāji un organizētie noziedznieki visā pasaulē, kas darbojas šajā nozarē.

Kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pārāk liela uzmanība tiek pievērsta pēdējam Revīzijas Palātas ziņojumam par kontroli un izpildi. Šis ziņojums pamatojas uz datiem, kas, domājams, iegūti no sešām dalībvalstīm, kuras ir ietekmīgākās zivsaimniecības nozarē. Tomēr šie dati, ko uzskaitījušas dalībvalstis, iekļauj AK (Angliju un Velsu). Skotijai ir aptuveni 70% AK zivsaimniecības, taču tā šajos datos nav ietverta. Es tikai vēlos norādīt, ka pastāv atšķirīgas un nodalītas kvotas un apsaimniekošanas, un izpildes organizācijas Skotijā.

Pēdējos gados mēs esam arī panākuši zināmu virzību kontroles uzlabošanas ziņā arī manā zivsaimniecības valstī . Mums ir pircēju un pārdevēju reģistrs, un mēs esam noteikuši ostas kuģu piestāšanai krastā. Laba tiesību akta izpilde, protams, ir svarīga, taču vienlīdz svarīgs ir saprātīgs apsaimniekošanas režīms, kas dod stimulus saglabāt, garantējot Skotijas zvejniekiem, piemēram, garantētu ilgtermiņa ieguvumu no saglabāšanas pasākumiem, ko viņiem laiku pa laikam ir jāīsteno. KZP šādas garantijas vienkārši nedod.

Man bija prieks dzirdēt, komisār Borg, ka jūs dodat priekšroku pilnīgai KZP reformai. Es tam piekrītu. Es saku: atgriezīsimies pie resursu ikdienas apsaimniekošanas un kontroles, ko veic pašas zivsaimniecības valstis, kurām ir tiesības nodarboties ar zveju atbilstošās zvejas zonās, tādās kā Ziemeļjūra, un aizmirsīsim, ka ir valstis, kas ar zveju nenodarbojas; ka mēs varam līdzvērtīgi piekļūt ūdeņiem un resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Neraugoties uz dažiem aspektiem par ko mums ir iebildumi, mēs apsveicam iniciatīvu novērst, apturēt un likvidēt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un mēs piekrītam galvenajam šajā ziņojumā.

Citu jautājumu vidū mēs uzsveram, ka ir svarīgi šajā iniciatīvā izklāstītos noteikumus piemērot attiecībā uz visiem kuģiem – gan ES, gan arī trešo valstu kuģiem. Tomēr mēs vēlamies norādīt, ka, veidojot šos priekšlikumus, rēķinoties ar Komisijas kontroles noteikumu pārskatīšanu nākotnē, ir jāaizsargā dalībvalstu kompetence attiecībā uz procedūrām un pārbaužu veikšanu. Turklāt, mēs arī ticam, ka visi jautājumi attiecībā uz sankcijām būs attiecīgo dalībvalstu pārziņā.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt: ja Komisija spētu tik ātri reaģēt uz nozares prasībām, kā tas notika saistībā ar šo iniciatīvu, tad nozare nesaskartos ar nepārtrauktu sociāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, regula, ko mēs šodien apspriežam, ir gan plaša, gan arī sarežģīta, un es vēlos uzsvērt tikai dažus jautājumus.

Vispirms, priekšlikums, ka nelikumīgā zvejā pieķertajiem zvejniekiem, ir jāatmaksā no ES saņemtās subsīdijas, ir ļoti labs priekšlikums. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā nodokļu maksātāji ir spiesti subsidēt noziedzīgas darbības. No otras puses, nelegālo zveju piekopj visu veidu kuģi. Tādēļ priekšlikumam ir jāattiecas uz visiem kuģiem – kā uz ES, tā arī uz trešo valstu kuģiem.

Otrkārt, ierosinātais zvejas sertifikāts ir konstruktīvs. Sertifikātu izsniegšanas procesam ir izšķiroša nozīme nelikumīgās zvejas apkarošanā. Tomēr man ir ļaunas priekšnojautas saistībā ar kopējiem maksimālajiem sodiem. Dalībvalstīm ir jāatļauj rīkoties, uzņemoties atbildību par preventīvu soda naudu piemērošanu.

Visbeidzot, es domāju, ka kopējā Eiropas Savienības zivsaimniecības politika ir parādījusi sevi kā kļūmīgu un tai ir vajadzīga reforma. Lai patiešām apkarotu nelegālo zveju, ir vajadzīga starptautiskā sadarbība, gan ar reģionālajām zvejas organizācijām, gan arī ar citām starptautiskajām struktūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja patiesi ir jālikvidē. Tādēļ šajā ziņojumā ir daudz tāda, kam es piekrītu, taču man ir jānoraida tā uzbrukums subsidiaritātei, kas pieprasa, lai ES noteiktu kriminālsodus un izveidotu ES inspektoru kodolu. Tāpat es iebilstu pret nevajadzīgo papildus birokrātiju, piemērojot regulu attiecībā uz kuģiem ar ES karogu, jo uz tiem attiecas jau bargie kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi.

Mums vairāk nav vajadzīgi noteikumi mūsu pašu zvejniekiem, lai risinātu problēmas, ko rada trešās valstis, turpinot savas noziedzīgās darbības. Pēdējos mēnešos, redzot, kā soda naudas piemēro Apvienotās Karalistes zvejniekiem, es nepiekrītu, ka mums vajadzētu stingrākus noteikumus un sodus mūsu pašu flotei.

 
  
MPphoto
 
 

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt pateicību Aubert kundzei par viņas ziņojumu. Es domāju, ka tajā ir skaidri izteikta Parlamenta politiskā griba atbalstīt jebkādas darbības, kas vajadzīgas, lai likvidētu nelegālo zveju jebkādos apstākļos un radītu jaunus apstākļus, kas liktu mums slēgt Kopienas tirgu nelikumīgas zvejas ceļā iegūtas produkcijas importam un tirdzniecībai.

Tomēr mēs nevaram izvairīties no atbildības, kas saskaņā ar šo priekšlikumu paredzēta ostas valstij un pašai Komisijai. Mēs runājam par regulu, kura ir ļoti vērienīga formulējumā, kas piespiedīs dalībvalstīm būt ārkārtīgi modrām un netaupīt ne materiālus, ne cilvēkresursus – tas ir viens no vājajiem posmiem kontroles politikā kopumā–, lai vārdus pārvērstu rīcībā. Diemžēl tas atkal nozīmē, ka mums vajag līdzekļus, lai citu politisko gribu iesaistītu sadarbībā papildus mūsu pašu centieniem.

Zaudējumi, ko izraisa nelikumīgā zveja nav tikai zaudējumi bioloģiskajiem resursiem, bet arī zvejniekiem, kas zvejo likumīgi, tiek nodarīti nozīmīgi zaudējumi ik dienas un gadiem ilgi. Patlaban liela nozares daļa atrodas pirmsprotesta stadijā, kas ir reakcija uz peļņas masveida samazināšanos, kurai, protams, viens no nopietnākajiem iemesliem ir dīzeļdegvielas cenas palielināšanās. Tomēr ir arī citi faktori, kas palielina zaudējumus, tostarp masveida imports produktiem pār mūsu robežām, kuriem ir zemas cenas un apšaubāma izcelsme, kas šajos apstākļos ir īpaši nepieņemami.

Minēšu piemēru: pēdējo piecu mēnešu laikā šogad vien Spānijā degvielas cenas ir palielinājušās par 38%, kamēr zobenzivs, kas tiek importēta kā par excellence suga, cena ir samazinājusies par 40%. Nevienā nozarē nav uzņēmumu, kas varētu izdzīvot šādos ekonomiskajos apstākļos, bet tomēr ir pierādījies, ja vien ir politiskā griba cieši sekot importam, kā pagātnē jau ir noticis, – un es varu to apliecināt – cenas, kas tiek maksātas Kopienas ražotājiem, nekavējoties atjaunojas.

Komisār, tādēļ es lūdzu jūs un dalībvalstis nelokāmi un cik iespējams ātri īstenot šo regulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentei un sveikt viņu par viņas lielisko darbu šajā ziņojumā.

Kā Eiropas Savienībai mums galu galā ir jāatzīst, ka jo vairāk mēs pieļausim, lai attīstās šī nekontrolētā situācija, jo vairāk mēs pakļausim tai jūras zveju un globālo jūras ekosistēmu nākotnē. Eiropas Savienībā nekavējoties jāpanāk virzība, rīkojoties ne tikai kā regulējuma savienībai, kas ir birokrātiski sarežģīta un, ko bieži vien neievēro pat tās dalībvalstis, bet, uzņemoties pasaules mēroga iniciatīvu, nebaidoties likt uz spēles galvenās intereses, nepakļaujoties starptautiskajam vai kādam citam spiedienam. Tādējādi visa pasaules sabiedrība, kas ir iesaistīta zivsaimniecībā, spēs saprast, atzīt un visbeidzot piekrist nelikumīgas un nereģistrētas zvejas samazināšanai līdz minimumam. Protams, priekšnoteikums šādai iniciatīvai ir pasaules mērogā atzīts nolīgums par zvejas vietu saglabāšanu. Es arī vēlos izteikt savas bažas, līdzīgi pārējiem godājamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, par lielāko krīzi, ko piedzīvo Eiropas Savienības zvejnieki. Komisār, šie jautājumi mums ir nekavējoties jāizskata un jārisina šīs problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētājas kundze, Padomes regula ir interesants piemērs preventīvam tiesību aktam, noteikumiem, kas tieši vēršas pret nelegālu zveju, darbību, kas apdraud zivju krājumu saglabāšanos noturīgā līmenī. Ierosināto risinājumu izskaidrošana ir galvenais iemesls, kādēļ pastāv iespēja, ka tieši šis dokuments varētu efektīvi darboties – likumdevēja nolūku precīza definēšana.

Referents ir lieliski uztvēris šīs regulas īpašo raksturu, nodrošinot neparasti noderīgus skaidrojumus, kas vienkārši atvieglo vissvarīgāko noteikumu sapratni. Baltijas jūras dienvidu un austrumu valstu valdības ir plaši reaģējušas uz šo svarīgo likumdošanas iniciatīvu. Lietpratēju aprindās joprojām tiek izteikti argumenti par Padomes ierosinātajiem kritērijiem to zvejnieku sodīšanai, kuri ir zvejojuši nelikumīgi.

Atkārtoti tiek izvirzīts jautājums: vai doma par efektīvas sodīšanas garantiju atrašanu, to tālredzīgi padarot formālu, ņem vērā nozvejas potenciāla atšķirības Eiropas Savienības jūrās? Vai turpmākajā likumdošanā nav jāparedz iespēja sodu līmeni padarīt atkarīgu no zivju krājumiem un saistošajām nozvejas kvotām zvejotajām sugām? Es domāju, ka nesen pasludinātais ICES vērtējums attiecībā uz Baltijas jūras ekosistēmu ir paziņojums par apstākļu uzlabošanos zivsaimniecības politikai, Eiropas Savienības mēroga revolucionāru darbību pielāgošanas procesā, kuru mērķis ir zivju krājumu aizsardzība.

Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja ir paredzējusi sagatavot īpašu grozījumu dokumentu, kas tiks izskatīts pirmajā regulas piemērošanas gadā, kā pārejas, adaptācijas periodā, dodot dalībvalstīm iespēju veikt vajadzīgās darbības, regulas ievērošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pasaules zivsaimniecībā ir krīze. ES zivsaimniecībā ir krīze, ko papildina kuģu degvielas cenas palielināšanās par 30% pēdējo mēnešu laikā. Zvejnieki iziet ielās Briselē un dalībvalstīs. Tiek steidzīgi gaidīta, komisār, jūsu reakcija. Nomainot ekonomisko slodzi, kas ilgi nav izturama, pret vides noslogotību, ka nav ilgtspējīga, eksperti ziņo, ka 75% zivju krājumu ir nozīmīgā apjomā izsmelti vai arī pārzvejoti. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja ir pasaules mēroga problēma, kas pastiprina esošo zivsaimniecības krīzi.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem kopējais NNN zvejas apjoms ir līdz pat 30% no kopējā zvejas apjoma, turklāt, atsevišķās nozīmīgās zivsaimniecībās, kā arī atsevišķu sugu nozveja varētu apmēram trīs reizes pārsniegt pieļaujamo apjomu. NNN zveja samazina zivju krājumu ilgtspējību, kaitē un izposta jūras biotopus, apdraud iztikas līdzekļus zvejniekiem, kas zvejo likumīgi, un kopienām, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības. Nelikumīgā zveja arī apdraud pārtikas drošību, jo īpaši tiem, kas ir ļoti atkarīgi no zivīm, kā dzīvnieku olbaltumvielu avota.

Piezveja, galvenokārt lielā apjoma rūpnieciskās grunts zvejas rīku izmantošanas dēļ, ko nereti nomaļas zvejas flotes veic neregulēti, nelikumīgi un nereģistrēti, postoši ietekmē vietējos zvejniekus un zivju krājumus. Vairāk par trešdaļu nozvejoto zivju tiek izbrāķētas vienkārši nepiemērotā zivju lieluma dēļ vai arī tādēļ, ka šīs zivis nozvejotas netīši. Nepamatotie ES zivsaimniecības noteikumi ir izraisījuši tādus prakses veidus, kas nav ilgtspējīgi, piemēram, lielu apjomu izbrāķēšanu, īstenībā – nesaprātīgi – nelikumīgi iegūtu piekrastes piezvejā, kuru izpēte zinātniekiem būtu nenovērtējama.

Jūras zivju, kas dzīvo visdziļākajos ūdeņos, īpašā neaizsargātība pret straujo krājumu noplicināšanu nozīmē, ka šie zivju krājumi līdz regulas īstenošanai var vairs nepastāvēt. Es vēlētos jautāt komisāram, vai viņš ir aplūkojis iespējas veikt kuģu uzraudzību, izmantojot kuģu satelītnovērošanu, zvejas reģistrācijas elektroniskās sistēmas un kompaktu šasijas tipa slēgtās shēmas televīzijas (CCTV) kameras, kā līdzekļus nelikumīgās zvejas novērošanai, kas tiek veikta teritorijās, kuras atrodas citās jurisdikcijās.

Šīs regulas pienācīgai īstenošanai ir jāiesaista Kopienas līmeņa dienesti, kas atbild par pārbaudēm un kontroli. Tas arī pieprasīs zvejniekiem un citām ieinteresētajām pusēm uzņemties atbildību un kļūt par politikas saimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Iles Braghetto (PPE-DE). (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienības uzdevums un atbildība ir uzņemties nozīmīgu lomu neregulētas nelegālas un nereģistrētas zvejas apkarošanā un to var izdarīt ar tiesībsargājošo iniciatīvu, kontroles, pārbaužu un sankciju paketi.

Visvērienīgākā iecere tomēr pēc būtības ir profilaktiska: padarīt iespējamu un nodrošināt produkcijas izsekojamību no zvejas līdz pat gala saņēmējam. Tas tādēļ, ka ne vien nelikumīgo darbību nodarītais kaitējums ir liels, gan attiecībā uz ekonomiku, gan arī jūras vides aizsardzībai, bet ir jāsasniedz arī patērētāju aizsardzības mērķi, nodrošinot kvalitatīvu produkciju, un nav arī mazsvarīga zvejnieku profesijas pārstāvju aizsardzība. Šīs profesijas pārstāvjus vairāk nekā jebkad apdraud vairāki faktori, no kuriem daži ir ekonomiski, bet daži ir strukturāli.

Šie svarīgie sociālie mērķi virza Eiropas Savienību novērst, apturēt un likvidēt nelegālo zveju, uz ko attiecas šī regula, un, kas pastiprina tās saistības, nodrošinot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu Kopienas ūdeņos.

Vienprātīgais balsojums par Aubert ziņojumu komitejā ir svarīgs signāls par vēlmi ierosinātos pasākumus laist darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petya Stavreva (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta deputāti, šis ziņojums aizskar ļoti svarīgus jautājumus attiecībā uz jūru aizsardzību un pasākumiem nelikumīgās zvejas apkarošanā.

Vajadzība veikt pastāvošā tiesiskā pamata izmaiņas ir radusies šo darbību apmēru palielināšanās dēļ, kas apdraud Kopienas ekosistēmas un zvejas vietas. Referente norāda arī uz būtisku faktu – dalībvalstis neievēro kopējo zivsaimniecības politiku.

Atsevišķās dalībvalstīs piemērotās sankcijas atšķiras un tas ir diskriminējoši pret atsevišķiem Eiropas Savienības zvejniekiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzlabot sadarbību, koordināciju un labas prakses apmaiņu Eiropas valstu starpā, lai apturētu un likvidētu nelegālo zveju.

Kontroles sistēmas zivsaimniecības nozares vajadzībām izveidošana ir nozīmīgs solis. Tāpat kā kaitējums videi, nelikumīgā zveja izraisa arī ekonomiskas un sociālas sekas, kas zvejniekiem, kuri zvejo likumīgi, nodara zaudējumus par vairākiem miljardiem eiro.

Zivju produktu, kas iegūti nelikumīgas, neregulētas un nereģistrētas zvejas rezultātā, importa aizliegums Eiropas Savienībā arī var ietekmēt peļņu no nelikumīgās zvejas. Kontroles politika un nopietnas sankcijas par pārkāpumiem, nodrošina pamatu zivju resursu labākai apsaimniekošanai.

Zvejnieki protestē arī Bulgārijā, jo tie saskaras ar daudziem sarežģījumiem. Tādēļ mums ir jāpieņem atbildīgi lēmumi par šīs nozares nākotni. Es atbalstu Aubert kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt pateicību Aubert kundzei par viņas ziņojumu.

Viens no jautājumiem, kas ir jāuzsver ir tas, ka patērētāji neapzinās neregulētas, nereģistrētas un nelikumīgas zvejas problēmu, un par šo jautājumu mums būtu jārunā vairāk.

Kā citi jau minēja, likumīgās zvejas sektors tiek nopietni apdraudēts un nelikumīgā, nereģistrētā un neregulētā zveja ir tikai problēmas daļa. Galvenais jautājums ir degvielas izmaksas, un mums ir vajadzīgs, lai Komisija reaģētu uz krīzi, kuras dēļ zvejnieki dalībvalstīs met pie malas zveju un dodas ielās protestēt. Iespējams, ka daļēji problēmu ar zvejas nelikumīgo pusi rada pārāk daudzie noteikumi, kas reglamentē likumīgo zveju, taču iespējams, ka runa ir par ko citu.

Jā, par šo jautājumu mums ir vajadzīga vienošanās pasaules mērogā, taču mums jāiesāk savās mājās un jārīkojas ne tikai birokrātijas līmenī, par ko mūs šeit bieži apsūdz, mums ir jāpārliecinās, ka noteikumi, kurus mēs ieviešam, ir efektīvi un risina pamatproblēmu, lai mēs neizpostītu gan dabu, gan ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Casaca (PSE). (PT) Priekšsēdētājas kundze, mums patiešām ir lielisks ziņojums – apsveicu mūsu referenti. Priekšlikums, kā to jau atzina Komisija, ir labs priekšlikums, taču es vēlos uzsvērt, ko par to paziņoja Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs Daniel Varela Suanzes-Carpegna, proti, ka tas ir lielisks tāda veida instruments, ar ko efektīvi reaģēt uz krīzes situāciju, kādu mēs patlaban piedzīvojam zivsaimniecības nozarē.

Tieši tādēļ, ka noteikumi attiecībā uz ilgtspējību netiek ievēroti, zvejniekiem ir šī krīze, un tā ir pamatīga mācība un es ceru, ka mēs spēsim no tās izkļūt. Problēma ir tā, ka pulkstenis iet un laiks negaida uz mūsu likumdošanas procesu, un no šī viedokļa, komisār, pasākumi ir jāpieņem steidzami, kā tas jau šeit ir teikts, jo citādi mums vairs nebūs iespējas šo problēmu atrisināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ja piecas minūtes, kas paredzētas runām bez pieteikšanās, nav jau aizņemtas, tie, kuri piedalās debatēs, var uzdot jautājumu komisāram. Esmu to darījis vairākas reizes, kopš ir ieviesta iespēja runāt bez pieteikšanās. Tādēļ ar jūsu atļauju es vēlētos uzdot jautājumu komisāram.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es jau teicu, ka man ir iespēja dot vārdu diviem runātājiem. Es vēlos dot jums vārdu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es nevēlos baudīt priekšrocības, bet ir iespēja izmantot piecas minūtes, lai runātu bez pieteikšanās.

Vai komisārs Borg varētu sniegt komentārus par subsīdiju piemērošanu kuģu degvielai dažās dalībvalstīs, bet citās ne. Jautājums patiešām ir par vienlīdzīgu pieeju subsīdijām. Kā tas var atbilst kopējai zivsaimniecības politikai – uzsverot vārdu kopējai – un vai tas atbilst konkurences politikas noteikumiem? Mums ir jāpalīdz zvejnieku kopienai, kura patlaban pārdzīvo nopietnu ekonomisko krīzi, jo īpaši tādēļ, ka kuģu degvielas cena ir palielinājusies par 30%. Vai jūs savā atbildē varētu sniegt oficiālu atbildi uz šo jautājumu, ko ir uzdevuši vairāki runātāji?

 
  
MPphoto
 
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, šo diskusiju līmenis par šo svarīgo jautājumu parāda, ka mums ir ļoti liela apņemšanās risināt šo NNN zvejas jautājumu efektīvi un vispusīgi. Patiesība par šo jautājumu ir tāda, ka NNN zveja ir ne vien darbība, kas apdraud zivju krājumu ilgtspējību, bet arī darbība, kas apdraud godprātīgos zvejniekus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Lai mūsu centieni būtu sekmīgi, mums ir jānodrošina trīs izšķirošu principu ievērošana. Pirmkārt, lai priekšlikumam tiktu saglabāta visaptveroša darbības joma. Otrkārt, ir jānodrošina, lai ieviestā sertificēšanas sistēma neradītu nevajadzīgu slogu. Un mūsu ierosinātajai sankciju sistēmai ir jābūt tādai, lai tā nodrošinātu efektīvas soda sankcijas un tādēļ pēc būtības tai ir jābūt atturošai.

Attiecībā uz šiem trim principiem es dzirdēju apstiprinājumu, ka jūs esat spējuši nokārtot dažādus jautājumus ar dalībvalstīm attiecībā uz darbības jomu, sertificēšanas sistēmu un sankcijām. Jūs esat to izdarījuši, nemazinot priekšlikuma efektivitāti. Īpaši runājot par sankcijām, atļaujiet man teikt, ka viena no galvenajām problēmām saistībā ar kontroli ir tā, ka to sankciju diapazons, ko piemēro dalībvalstis, ir tik ļoti atšķirīgs, ka nozare vienmēr un nepārtraukti aicina nodrošināt vienādus noteikumus visiem. Šī iemesla dēļ mēs vismaz esam ierosinājuši līmeņus, kas ir jāpiemēro samērīgi un efektīvi.

Aplūkojot jautājumu plašāk, attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas reformu, es varu apstiprināt, ka mēs to esam iesākuši un, ka nākamajos mēnešos Padomē notiks politiskas ievirzes debates par šo jautājumu. Patiesībā nodoms ir sarīkot neoficiālu ministru tikšanos septembrī. Mēs risinām arī problēmu ar pārlieku daudzajiem noteikumiem, lai spēkā esošo regulatīvo režīmu vienkāršotu.

Atļaujiet man arī teikt, ka es vairs nepiekrītu Aubert kundzes komentāram, ka NNN zvejas apkarošana, ja tā ir efektīva, palīdzēs zvejniekiem labāk pārvarēt viņu pašreizējās problēmas un sarežģījumus, ko norādīja arī vairāki citi deputāti, kas uzstājās. Tomēr es piekrītu, ka tas nav pietiekami.

Jautājumu par jaunattīstības valstīm mēs esam apņēmušies risināt efektīvi, ko es minēju savās ievada piezīmēs. Pieņemt pasākumus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm ir būtiski, ja mēs šo problēmu vēlamies atrisināt, nevis pārvirzīt.

Attiecībā uz jautājumiem par kontroli, ļaujiet man apstiprināt referentei, ka Komisija nāks klajā ar spēcīgu priekšlikumu šī gada trešajā ceturksnī, šis priekšlikums tiks arī sapludināts un saskaņots ar NNN zvejas apkarošanas priekšlikumu, kas ir mūsu priekšā. Tādējādi tie būs konverģenti un ar tiem tiks panākti noteikti rezultāti.

Attiecībā uz degvielas krīzi, mums jau patlaban ir iespēja veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas jau ir ieviesti, un tas notiks apvienojumā ar nozares pārstrukturēšanu. Mēs aplūkosim spēkā esošos tirgus pasākumus – šo jautājumu izvirzīja vairāki deputāti, kas uzstājās – kas darbojas tādā veidā, ka palielinātās izmaksas uzņemas zvejnieki, nevis tās tiek novirzītas patērētājiem, kā tas notiek citās nozarēs. Tādēļ mums šis jautājums ir jāapskata, lai noskaidrotu kādēļ.

Patlaban darbojas sistēmas, kas situāciju izveido tādu, kurā cietēji ir zvejnieki, kam palielinātās izmaksas ir jāuzņemas pašiem, nevis tās tiek uzliktas patērētājiem.

Mēs arī piedāvājam zvejniekiem atsevišķas iespējas, nodrošinot tūlītēju palīdzību, ja tā ir saistīta ar pārstrukturēšanu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta veidā. Tomēr man ir jāsaka, ka arī es aplūkoju šo jautājumu un diskutēju ar kolēģiem, lai mēģinātu sameklēt citus veidus, kā mēs varam palīdzēt zvejniekiem ļoti īsā laika posmā stāties pretim šai jaunajai realitātei. Bet man ir jāuzsver, ka to mēs varam darīt vienīgi tajā gadījumā, ja pastāv noturīga apņemšanās noteiktā laika posmā veikt pārstrukturēšanu, jo šo problēmu atrisināšana pārsniedz mūsu iespējas. Tādēļ, ja vien mēs risinām pārslodzes problēmu, mums šī problēma būs tik ilgi, kamēr degvielas cenas būs tik augstas, kādas tās ir vai vēl ļaunāk – ja tās turpinās palielināties, par ko liecina rādītāji.

Tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši ar Franciju, kur tika panākta vienošanās starp Komisiju un Franciju par pasākumu paketi, kuras nolūks ir palīdzēt pārstrukturēt Francijas zivsaimniecības nozari. Man jāatzīst, ka tas nebija pietiekami un Francijas zvejniekus tas neapmierināja.

Man ir jāuzsver, ka, lai Komisija varētu reaģēt, mums ir vajadzīga sadarbība un dalībvalstu aktīva iesaistīšana. Mēs nevaram rīkoties uz savu roku. Tādēļ es saprotu, ka šis jautājums tiks izvirzīts un apspriests nākamajā Padomes sanāksmē jūnijā, un es personīgi to vērtēju atzinīgi.

Atbildot uz jautājumu, ko pašās beigās izvirzīja Doyle kundze, par to, ka dažas dalībvalstis subsīdijas piemēro, bet citas ne, Komisijai pieejamā informācija ir tāda, ka šīs subsīdijas, ko dažādas dalībvalstis piešķir vai nu tiek piešķirtas atbilstoši de minimis radītājiem (un jebkura dalībvalsts var piešķirt šīs subsīdijas, ja tās nepārkāpj de minimis robežvērtību) vai arī tās piešķir saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu, par ko es runāju iepriekš. Ir paziņojums attiecībā uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu un, ja tiks panākta vienošanās, – ja Komisija pārstrukturēšanas programmai dos zaļo gaismu – tas pavērs noteiktas iespējas attiecībā uz subsīdijām, attiecībā uz valsts palīdzību, kas citādi nebūtu iespējama.

Ja mēs saņemam informāciju par citām subsīdijām, kas neatbilst ne de minimis rādītājiem, ne arī tiek piešķirtas saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu, mēs šos gadījumus izmeklējam. Tikko, piemēram, Francija saņēma brīdinājumu, ka summa, kas izmaksāta apdrošināšanas sistēmas ietvaros ir jāatgūst. Tā kā mēs pievēršam uzmanību, lai Eiropas Savienības noteikumi attiecībā uz konkurenci tiktu pienācīgi ievēroti. Tomēr nobeigumā man būtu jāpasaka, ka šī neatliekamā krīze ir tāda, kas mums ir jārisina ļoti uzmanīgi, meklējot veidus un līdzekļus tās atrisināšanai tuvākajā nākotnē, bet tomēr ar nosacījumu, ka zivsaimniecības nozare tuvākajā laikā tiks pārstrukturēta, lai nozvejas jaudas saskaņotu ar apjomiem, ko ilgtspējīgi var zvejot jūrās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Aubert, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties komisāram, kā arī citiem, kas piedalījās šajās debatēs. Kā redzams, mēs aplūkojām arī priekšvēsturi nopietnajai krīzei ar ko patlaban saskaras nozare. Man jāizsaka pateicība komisāram par viņa mēģinājumu sniegt precīzas atbildes uz jautājumiem, kas tika uzdoti par šo tematu, lai gan bez šaubām nav viegli detalizēti aplūkot atsevišķas jomas. Jebkurā gadījumā ir skumji, ka Eiropas Savienību – vai Briseli – nepārtraukti ir visā jāvaino. Es tagad saprotu, ka šī varētu būt laba iespēja parādīt, ka Eiropas Savienība – Brisele – nevis rada problēmas, bet gan tās atrisina. Jāatzīst, kad mēs redzam aizvainojumu pret Eiropas Savienību, mēs saprotam cik lielā mērā dalībvalstis un daudzi ražotāji ir izvairījušies no savas atbildības, par prioritāti izvēloties īstermiņa intereses, domājot, ka tā būs iespējams gūt peļņu mūžīgi, atsakoties pamanīt, ka viņi noved visu nozari līdz katastrofas robežai.

Te nu mēs esam. Kā mēs varam atrast tūlītējus risinājumus situācijai, kas ir samilzusi gadu gaitā? Tas nav vienkārši. Jums ir jāizvirza daži priekšlikumi. Tomēr mums nebūs panākumu, ja mēs nepieņemsim stingrus un iedarbīgus pasākumus, ja mēs neizmantosim visus vajadzīgos līdzekļus, jo šos tekstus nevar īstenot bez finansiālajiem un cilvēkresursiem, pieņemot daudz atturošākas sankcijas par tām, kas patlaban ir spēkā attiecībā uz nelegālu zveju. Tās katrā ziņā nebūs pārāk smagas, ņemot vērā pēdējā laikā piemēroto mazo sodu skaitu.

Mums ir arī jānodrošina daudz lielāks iedrošinājums un atalgojums par saprātīgu un ilgtspējīgu rīcību un praksi. Bieži vien zvejnieki un zivsaimniecības uzņēmumi, kas apgūst ārkārtīgi pieļāvīgas un novatoriskas prakses ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības ziņā, jūtas neatzīti un neatalgoti. Es domāju, ka cīņā pret nelegālo zveju, gan arī citās jomās, kas tiek ietvertas, piemēram, atkritumu un resursu apsaimniekošanā un attiecībā uz kvotām, mums ir arī jāizveido atlīdzinošāka stratēģija tālredzīgākajiem, un tiem, kuru rīcības virziens ir saprātīgs, kas man šķiet, patlaban tā nenotiek.

Visbeidzot, es domāju, ka šis ziņojums mums ir iespēja izvirzīt visus šos jautājumus. Skaidrs, ka šī diskusija pati par sevi šīs problēmas neatrisinās. Es iztēlojos, ka šo diskusiju turpinās nākamais ziņojums, lai gan runa ir par laiku, kad mums ir jāizbeidz vispārējās apspriedes un dažādu līmeņu sarunas starp Komisiju, valdībām un ražošanas pārstāvjiem, un tām ir jākļūst par daudz plašākām, starpdisciplinārām apspriedēm. Tas dotu mums atbildes, un Eiropas Savienība un Parlaments varētu atkal uzņemties savu lomu un pildīt savu uzdevumu, mēģinot atrast risinājumu šajā krīzē iekļuvušajai nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 5. jūnijā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir devis vēl vienu triecienu nelegālai, nereģistrētai un neregulētai zvejai, kas ir patiesa starptautiska problēma.

Pieņemtie pasākumi efektīvi papildina esošo mehānismu. Es īpaši pieminu ostu valsts kontroles sistēmu kuģiem, kuri piestāj ostās, kur jāizsniedz zvejas sertifikāts un aizliegums, piestāt ostās kuģiem, kas piekopj NNN zveju. Es atzinīgi novērtēju arī aizliegumu importēt NNN zvejas rezultātā iegūtas zivis un NNN zvejā iesaistīto kuģu saraksta publicēšanu.

Šo jauno Eiropas Savienības noteikumu pievienotā vērtība ir Kopienas brīdināšanas sistēmas papildinājums gadījumiem, kad rodas aizdomas par konstatētu NNN zveju. Ir arī pastiprināta piemērojamo sankciju sistēma, iekļaujot arī aizliegumu saņemt valsts atbalstu vai subsīdijas NNN zvejā iesaistītajiem kuģiem, kā arī paredzot atmaksāt saņemto valsts atbalstu vai subsīdijas vajadzības gadījumā.

Vēl svarīgāk, Eiropas Parlamentā es veiksmīgi aizstāvēju domu par uzmanības pievēršanu nomaļajiem reģioniem cīņā pret nelegālo zveju, jo ekosistēmas tajos ir īpaši jūtīgas. Tas nosūtīs spēcīgu signālu negodīgajām flotēm, kas palīdzēs ierobežot negodīgo konkurenci, kura lēni, bet noteikti, atņem iespēju mūsu zvejniekiem darītsavu darbu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika