Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir debates par mutisko jautājumu (O-0062/2008 - B6-0160/2008), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā Komisijai uzdeva Anna Záborská, par piespiedu prostitūciju un sieviešu tirdzniecību seksuālai izmantošanai.
Corien Wortmann-Kool, autore. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ar šo mutisko jautājumu Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja vēlas vēlreiz pieprasīt veltīt uzmanību milzīgajai sieviešu tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas problēmai Eiropas Savienībā. Nav precīzu skaitļu, taču, saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, kriminālas bandas katru gadu pārdod simtiem tūkstošus meitenes un sievietes, kas pēc tam mūsu dalībvalstīs tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju. Tas ir pazemojoši, un diemžēl Eiropas Savienības un dalībvalstu pieejai ir ļoti mazs rezultāts.
Ir labi zināms, ka plaša mēroga notikumi, piemēram, lielākie futbola čempionāti pievelk kriminālās bandas, kuras ir iesaistītas šajā pazemojošajā nodarbē, un šī iemesla dēļ Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu 2006. gada 8. martā, uzsāka kampaņu sabiedrības uzmanības saasināšanai, lai novērstu un cīnītos pret sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju 2006. gada Pasaules futbola čempionāta laikā. Šī kampaņa „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” bija ļoti sekmīga, tā padziļināja izpratni ne vien klausītāju un atbalstītāju vidū, bet arī sabiedrībā, par to, ka sieviešu tirdzniecība un piespiedu prostitūcija ir aktīvi jāapkaro. Tomēr Eiropas Komisijas un vairākuma dalībvalstu pieejas rezultāti diemžēl joprojām liek vilties. Tādēļ mēs šo jautājumu vēlamies izvirzīt vēlreiz, un skatītājiem un sabiedrībai izskaidrot Euro 2008 pasākumu laikā šomēnes, ka šāda veida vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir nepieņemama.
Komisija un Padome 2005. gadā pieņēma detalizētu rīcības plānu par informācijas apmaiņu par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai. Ir svarīgi, lai dalībvalstis šo rīcības plānu īstenotu. Viens no mūsu jautājumiem arī ir par minēto. Visbeidzot, ir vajadzīga koordinēta savstarpēji saistītu jomu politika, kurā jāiekļauj dzimumspecifiskas cilvēku tirdzniecības novēršanas stratēģijas, kā pamatelements sieviešu un meiteņu tirdzniecības apkarošanai, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumi un to efektivitātes novērtēšana. Vai Komisija tādēļ var atbildēt uz šādiem jautājumiem?
Vai minētais rīcības plāns attiecībā uz sieviešu tirdzniecību seksuālai izmantošanai ir īstenots un kādi ir tā izpildes rezultāti un efektivitāte? Par kādiem īpašiem pasākumiem, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai, dalībvalstis ir ziņojušas? Cik lielā mērā dalībvalstis ir pareizi transponējušas un īstenojušas Direktīvu 2004/81/EK, un kādus pasākumus Komisija veikusi, ja tas nav izdarīts? Vai ir pieejami tā pētījuma dati, ko Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja prasījusi kopš 2006. gada, par saikni starp tiesību aktiem prostitūcijas novēršanai un sieviešu un meiteņu tirdzniecības seksuālai izmantošanai apjomu? Vai Komisija var norādīt, vai un kā tā paredzējusi mudināt dalībvalstis izstrādāt un pilnveidot policijas pārrobežu sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību un piespiedu prostitūciju? Kā Komisija var atbalstīt komitejas kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”? Vai kompetentais komisārs ir gatavs nosūtīt vēstules Austrijas un Šveices valdībām, aicinot tās apkarot sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju nākamā futbola čempionāta Euro 2008 laikā un atbalstīt kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”?
Priekšsēdētājas kundze, ir vispārzināms, ka futbola čempionāti ir liela prieka un jautrības avots skatītājiem un atbalstītājiem, taču tomēr tā ir problēma, kas veido pasākuma tumšo pusi, kurai ir jāvelta uzmanība un ne tikai ar vārdiem; galu galā, citējot labi pazīstamās Holandiešu futbola dziesmas tekstu: ‘geen woorden maar daden’ [darbi runā skaļāk par vārdiem]. Es ceru, ka arī ķomisārs to vēlas atbalstīt.
László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, kaut arī šis jautājums neietilpst manā pārziņā, kā priekšrocību es izjūtu iespēju aizstāt manu labu draugu un kolēģi Jacques Barrot un piedalīties šajās debatēs, jo esmu pārliecināts, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs.
Es vēlos jums apliecināt, ka Komisija no visas sirds ir apņēmusies cīnīties ar cilvēku tirdzniecību, kā pret nežēlīgu cilvēktiesību pārkāpumu, kā pret ļoti nopietnu kriminālnoziegumu, un, jo īpaši tā ir apņēmusies cīnīties pret piespiedu prostitūciju.
Attiecībā uz ļoti saistītiem jautājumiem, kas aptver jautājumu kopumā, es iesākšu ar jautājumu Nr. 1. ES rīcības plāns 2005. gadam par labāko praksi, standartiem un procedūrām ietver ļoti vērienīgu pasākumu virkni cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, mums ir radies iespaids, ka, lai arī ir sasniegti atsevišķi rezultāti, situācija joprojām ir neapmierinoša, kā attiecībā uz krimināllietu ierosināšanu, tā arī attiecībā uz palīdzības sniegšanu upuriem, kas ir īpaši svarīgi.
Komisija sniegs ziņojumu par šī plāna īstenošanu līdz šī gada beigām. Šī novērtēšana dos pamatu izlemt, kādas darbības veikt tuvākajā nākotnē un kādā veidā to darīt.
Jautājums Nr. 2: cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzība ir cilvēktiesību pienākums. Turklāt, tas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai cilvēku tirgotāju kriminālvajāšanai, jo upuru sniegtās liecības ir būtiskas apsūdzības sagatavošanai. Direktīva Nr. 2004/81/EK ir atbilstoša minētajam principam, nodrošinot pārdomu periodu, dodot iespēju upurim atgūties un atbrīvoties no cilvēku tirgotāju ietekmes, kā arī nodrošinot uzturēšanās atļauju.
Visas dalībvalstis, kam iepriekš minētā direktīva ir saistoša, izņemot Spāniju un Luksemburgu, ir oficiāli Komisijai paziņojušas par juridisko instrumentu pilnīgu transponēšanu. Komisija pret Spāniju un Luksemburgu šajā jautājumā ir nolēmusi celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā.
Attiecībā uz analīzēm par tās transponēšanu un īstenošanu, 2007. gada janvārī Komisija uzsāka pētījumu, lai izvērtētu 10 direktīvu, kas attiecas uz patvēruma un imigrācijas jautājumiem, tostarp minētās direktīvas, transponēšanu valstu tiesību aktos.
Pēdējie šī pētījuma atklājumi, kas drīz tiks nodoti Komisijai, nodrošinās pamatu šajā jomā pastāvošā acquis sistemātiskai uzraudzībai saskaņā ar EK Līguma 226. pantu.
Jautājums Nr. 3: Komisija ir arī uzsākusi pētījumu, lai novērtētu dalībvalstu tiesību aktus un situāciju saistībā ar cilvēku tirdzniecību. Sagaidāms, ka šī pētījuma rezultāti būs pieejami 2009.gada februāra beigās.
Jautājums Nr. 4: piespiedu prostitūcija un cilvēku tirdzniecība ir pamattiesību pārkāpums un ir viens no organizētās noziedzības veidiem. Noziedzīgo tīklu apakarošanas centieniem ir jābūt starptautiskiem. Pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu policijas spēkiem ir lieliska Europol iespēja. Turklāt, cilvēku tirdzniecības apkarošana ir prioritāra joma finansiālajā programmā „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kas atbalsta starptautiskās sadarbības projektus, iesaistot tiesībsargājošās iestādes, kā arī NVO.
Nobeigumā jautājums Nr. 5.: Kampaņa „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”, ko uzsāka Pasaules Futbola čempionāta laikā 2006. gadā, bija noderīgs solis, kas padziļināja izpratni par cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai. Lai gan Vācijas veiktais novērtējums norāda par piespiedu prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības apjomu 2006. gadā bažu palielināšanās nepiepildījās, mēs apsveicam visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot sabiedrisko domu, palielināt sabiedrības informētību, novērst šos šausmīgos kriminālnoziegumus un palīdzēt upuriem.
Manolis Mavrommatis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šo sestdien Austrijā un Šveicē sāksies Eiropas futbola čempionāts. Šis ir otrais lielākais sporta pasākums aiz Pasaules čempionāta. Ir zināms, ka 2,5 miljoni sporta līdzjutēju no visas Eiropas apmeklēs spēles. Tomēr ir arī ziņots, ka, kā jau uz šādiem lieliem pasākumiem, liels skaits sieviešu, lēsts aptuveni 25 000, no visas pasaules ieradīsies pilsētās, kur notiks spēles, diemžēl ne tādēļ, lai atbalstītu savas komandas, bet gan tādēļ, lai tās piespiedu kārtā nodarbotos ar prostitūciju. Es esmu pārliecināts, ka starptautiskā sabiedrība, un jo īpaši ES un Eiropas Parlaments, nevar palikt vienaldzīgi.
Priekšsēdētājas kundze, komisār, kā mēs jau dzirdējām, Eiropas Parlamenta iejaukšanās 2006. gadā tādā pašā Pasaules čempionātā Vācijā deva pozitīvus rezultātus. Tajā laikā paziņotais skaits sievietēm, kas piespiedu kārtā nodarbosies ar prostitūciju bija starp 40 000 un 60 000. Tādēļ būtu lietderīgi, ja mēs šādi rīkotos vēlreiz, kā to jau darījām 2006. gadā reaģējot uz Wortmann-Kool kundzes mutisko jautājumu. Es ierosinu, lai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un attiecīgais komisārs nosūtītu vēstuli, līdzīgu Frattini kunga 2006. gadā Angela Merkel nosūtītajai vēstulei. Tā ir jāadresē gan organizācijas komitejai, gan Eiropas Futbola čempionātam UEFA, izklāstot mūsu bažas par draudiem sporta pasākumu pārvērst par nekontrolētu izklaidi, kurā upuri būs sievietes.
Komisār, dāmas un kungi, es esmu pārliecināts, ka, ja mēs būsim vienoti un pievērsīsim uzmanību tam, par ko runājam, mēs novērsīsim draudus, kas neveicina uzticību ne mums pašiem, nedz mūsu sabiedrībai, bet drīzāk dod iesēju izmantot cilvēku ciešanas.
Lissy Gröner, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dažas dienas pirms Eiropas Futbola čempionāta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja – un es ceru, ka arī viss Eiropas Parlaments – vēlreiz parāda sarkano kartīti piespiedu prostitūcijai. Līdz pat 800 000 sievietes no visas pasaules katru gadu kļūst par upuriem cilvēku tirdzniecībai ar nolūku tās seksuāli izmantot. Tas šodien ir viens no ļaunākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pat lielākajos sporta pasākumos, ātrs sekss ap futbola spēļu norises vietu ir arī saistīts ar mūsdienu vergu tirdzniecību.
Pirms diviem gadiem, Pasaules Futbola čempionātā Vācijā, mēs ierosinājām plašas diskusijas Parlamentā un uzsākām kampaņu, lai nodrošinātu, ka milzīgo piespiedu prostitūcijas vilni, par ko sākotnēji baiļojās eksperti, un ar to saistītos negatīvos rezultātus būtu iespējams novērst, pateicoties līdzjutēju atbalstam un sabiedriskajai domai. Tomēr pēc tam šis jautājums pazuda no redzes loka.
Mēs esam paredzējuši tiesiskās iniciatīvas, pamatojoties uz Vācijas kampaņā gūto pieredzi, ko ļoti plaši atbalstīja sieviešu organizācijas, esam spējuši īstenot upuru aizsardzības pasākumus un parādīt sieviešu, kas visbiežāk ierodas no Centrāleiropas vai Austrumeiropas, nožēlojamo stāvokli. Viņas ir iedzītas stūrī: no vienas puses būdamas noziedznieces, jo viņām nav uzturēšanās atļaujas, bet no otras puses – kā upuri, jo viņas vienkārši izmanto cilvēku tirgotāji.
Mēs ar upuru aizsardzības pasākumiem, pārrobežu sadarbību un likumīgu uzturēšanās atļauju piešķiršanu esam spēruši soli uz priekšu. Patlaban spēļu laikā Austrijā un Šveicē mēs vēlamies sabiedrībai, parādīt vēlreiz šo jautājumu. Vācijā Sociālistu Tieslietu ministrs ir paziņojis par bargiem sodiem tiem, kas izmantos piespiedu prostitūcijas pakalpojumus.
Taču joprojām ir daudz nepilnību un Parlamentam ir jānodrošina, lai šīs nepilnības tiktu novērstas. Es vēlētos lūgt Komisiju mūs atbalstīt šajā ziņā.
Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. – (ET) Komisār, dāmas un kungi, šķiet, ka simboliska nozīme ir tam, ka par ļoti jūtīgiem jautājumiem mēs diskutējam tumšā naktī. Ik gadus simtiem tūkstošu sieviešu tiek ļaunprātīgi izmantotas Eiropas seksa industrijā. Šī ir strauji augoša nozare, kas apvieno jaunās tehnoloģijas, noziedzību, narkotiskas un lielu naudu, lai gan to visu var raksturot ar vienu vārdu: vardarbība.
Ir vispārzināms, ka visbiežāk sievietes tiek ievilinātas seksa tirdzniecībā to nabadzīgo sociālo apstākļu dēļ, galvenokārt, nabadzības un bezdarba dēļ. Vairākums prostitūtu nāk tieši no vietām, kur ir augstākais bezdarba līmenis, kas, runājot par Eiropas Savienību, nozīmē nabadzīgākās Austrumeiropas valstis. Tas parāda, ka, pirmkārt, ir jārīkojas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, uzlabojot riska grupās esošo sieviešu darba iemaņas, un šajā nolūkā aktīvi izmantojot darba tirgus pasākumus.
Nav šaubu, ka kampaņas izpratnes veicināšanai par prostitūciju, piemēram, „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”, ir svarīgas un ka noteiktu laiku tās ietekmē sabiedrības izpratni par šo jautājumu. Tomēr es uzskatu, ka piespiedu prostitūcijai un komerciālai sieviešu seksuālajai izmantošanai vienmēr jābūt sabiedrības un valsts uzmanības centrā. Es uzskatu, ka ļoti bieži finansējums profilakses pasākumiem ir daudz lētāks par to, kas jāiztērē nepārtraukti risinot šīs problēmas sekas.
Papildus profilakses pasākumiem ir svarīgi palielināt dalībvalstu policijas iestāžu sadarbības efektivitāti, jo īpaši Šengenas zonā. Es aicinu Komisiju un šeit pārstāvētās politiskās partijas būt izlēmīgām un palīdzēt prostitūciju padarīt par pagātnes jautājumu un atbalstīt aizliegumu izmantot prostitūcijas pakalpojumus savās valstīs. Nelokāmai pieprasot mēs sasniegsim galamērķi. Nobeigumā ir svarīgi uzsvērt, ka nekāda tolerance Eiropas Savienībā nedrīkst būt pret prostitūciju un cilvēku tirdzniecību. Mums ir jāpieņem lēmumi un jārīkojas.
Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs zinām, ka nelikumīgā sieviešu tirdzniecība seksuālās izmantošanas nolūkos ir beztiesiska un tā tiek apkarota visā pasaulē. Negods ir Eiropas vērtību un cilvēku tiesību necieņa. Mēs arī zinām, ka sieviešu nelikumīgo tirdzniecību vairs neaptur robežas. Tādēļ mums ir vajadzīga Eiropas, visas pasaules reakcija uz šo problēmu, taču rīcība nedrīkst aprobežoties ar robežkontroli un represijām.
Principā tā ir pozitīva zīme, ka šis temats ir darba kārtībā jau apmēram 10 gadus, taču uzmanība tiek pievērta tikai robežkontrolei, profilakse un cietušo aizsardzība diemžēl ir atstāta novārtā. Trauksme arī nav atcelta. Arvien pieaug seksuālās izmantošanas upuru – meiteņu un sieviešu skaits, lai gan, kā jau minēja Gröner kungs, 2006 gada Pasaules čempionāta laikā nekas neliecināja par to, ka bažas būtu piepildījušās. Tomēr mēs zinām, ka saskaņā ar aprēķiniem, ir liels gadījumu skaits, par kuriem netiek ziņots. Pārāk maz bargu pasākumu tiek vērsti pret cilvēku tirgotājiem, un pret šiem noziedzniekiem ir ierosinātas pārāk maz krimināllietas. Eiropas Komisija to arī apstiprināja, atbildot uz manu Parlamentā izvirzīto jautājumu.
Mēs koncentrējam uzmanību labākai upuru aizsardzībai, ne tikai Vācijā, bet arī Eiropā. Šajā sakarībā es uzskatu par nožēlojamu, ka Komisija acīmredzot spēj vienīgi atrast skaistus vārdus, taču neko nedara, lai situāciju uzlabotu. Kā gan Komisija var aicināt īstenot direktīvu par cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību dalībvalstīs, ja tā nav ne pārskatāma, nedz arī tiek veikta īstenošanas uzraudzība. Par īpaši nožēlojamu es uzskatu, ka Komisija norāda tikai uz pētījumiem, atbildot uz manu otro jautājumu Parlamentā, par to, kā direktīva par cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību tiek īstenota Vācijā.
Visbeidzot es vēlos aicināt Komisiju pieņemt pavisam skaidru nostāju par to, vai direktīva ir pareizi īstenota ne tikai Vācijā, bet arī citās dalībvalstīs. Tādēļ nevar būt taisnība, ka Komisija nezin, vai tās tiesību akti ir atbilstoši īstenoti! Šī varētu būt neatbilstības pazīme.
Par migrāciju, mums ir jāaplūko ne vien turpmākā ģimenes locekļu migrācija, bet arī iespējas, kā sievietes var likumīgi emigrēt, lai tās nebūtu spiestas nodoties cilvēku tirgotāju rokās.
Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, simtiem tūkstošu sievietes un bērni ES tiek ievesti kā preces. Viņus seksuāli izmanto, pret tiem slikti izturas, apdraud, izmanto un tiem atņem cilvēka cieņu. Kādu noziegumu viņi ir pastrādājuši, par ko viņiem ir nolemta šāda eksistence? Patiesībā viņu noziegums ir viņu nabadzība un sociālo tiesību trūkums, kā arī tas, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņu nauda dod viņiem tiesības ar sievietēm un bērniem rīkoties kā ar precēm. Parasti jaunas meitenes tiek ievilinātas ar nepatiesiem solījumiem par darbu un labu samaksu, taču pārējais ir murgs.
Par apkaunojumu ES un dalībvalstīm, tās pieļauj šādas tirdzniecības turpināšanos un patiesībā – arī palielināšanos. Neviens nevar attaisnoties, sakot, „mēs neko nezinājām”. Mēs zinām, taču maz kas tiek darīts. Tādēļ mums ir jāsaņem Komisijas atbilde uz mūsu jautājumiem, kas izvirzīti kampaņas „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” rezultātā.
Es pastāvu uz to, ka seksuālā verdzība ir terorisma veids. ES un dalībvalstis ir samērā efektīvi pieņēmušas labākus vai sliktākus pasākumus, lai apkarotu terorismu. Bet šim, cita veida terorismam, ar ko tiek nodarīta pārestība sievietēm un bērniem, par prioritāti neuzskata ne ES, ne arī dalībvalstis.
Mums ir arī jāatzīst, ka vairāk un vairāk vīriešu tiek iesaistīti šajā traģiskajā tirdzniecībā. Vīriešiem ir ne tikai jāatturas no seksuālo pakalpojumu izmantošanas. Viņu pienākums ir arī parādīt citiem vīriešiem, ka pirkt sievietes miesas nav labi. No vīriešiem ir atkarīgs, lai samazinātos pieprasījums un līdz ar to arī sieviešu miesas tirdzniecības piedāvājums. Kamēr vien būs pieprasījums un tirgus, kas dod lielus finansiālus ieguvumus, tirdzniecība turpināsies. Es atkārtoju: sievietes nav pārdodamas. Mums tas ir jāizbeidz.
Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, rezolūcijā par profesionālā futbola nākotni, ko mēs pieņēmām pagājušajā gadā šajos pašos krēslos, mēs skaidri aicinājām Padomi pieņemt pasākumus noziedzīgo darbību, piemēram, piespiedu prostitūcijas apkarošanai profesionālajā futbolā. Mēs to pateicām burtiski šādā tekstā. Lai tas būtu skaidrs – tā nav futbola amatpersonu vaina, ka šī parādība notiek saistībā ar lielākajām sacensībām. Tā raksturīga parasti liela mēroga starptautiskajiem pasākumiem. Taču, sporta pasaulei, protams, ir patiess iemesls vēlēties, lai šī problēma rūpīgi un efektīvi tiktu atrisināta, jo, protams, dāmas un kungi, maza jēga ir no tā, ka mēs diskutējam un strādājam, lai stadionos notiktu godīgāka spēle un pastāvam uz rasisma apkarošanu stadionos, ja to apkārtnē valda tolerance pret vergu tirdzniecību. Kampaņa „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” 2006. gada pasaules čempionātā darbojās lieliski. Aptuveni 1 000 vietējās un reģionālās darba grupas un asociācijas bija iesaistītas šajā profilaktiskajā kampaņā, un tai bija nepārprotami iebiedējoša ietekme pret cilvēku tirgotāju un citiem noziedzīgiem tīkliem. Rezultātā – un komisārs to jau pieminēja – piespiedu prostitūcija 2006. gada Pasaules čempionātā Vācijā tika samazināta līdz dažiem desmitiem gadījumu, un kopumā tā nebija tieši saistīta ar Pasaules čempionātu.
Tādeļ ir skaidrs, ka kampaņas izpratnes padziļināšana un profilakse darbojas. Tās ir ļoti efektīvas un, tādēļ mums tās ir jāizmanto atkārtoti, arī nākamā Eiropas čempionāta laikā, kas sāksies šonedēļ. Tādēļ, komisār, mēs mudinām Eiropas Komisiju nosūtīt vēstuli šajā sakarībā attiecīgajām valdībām – Austrijas un Šveices valdībām, kā to pamatoti ierosināja Wortmann-Kool kundze. Es atkārtoju mūsu jautājumu. Vai jūs varat atbildēt uz mūsu lūgumu un šeit un tagad apstiprināt, ka jūs atbalstīsiet šo iniciatīvu?
Man ir vēl viens komentārs: ar profilaksi vien nav pietiekami. Dalībvalstis 2005. gadā piekrita, ka tās novērsīs un apkaros cilvēku tirdzniecību, taču starptautiskā līmenī rīcības plāns, ko arī jūs, komisār, pieminējāt, vairāk nekā jelkad ir vienīgi tukši vārdi. Tādēļ tagad ir pienācis laiks atgādināt amatpersonām par šo rīcības plānu. Pirms veseliem diviem gadiem, toreizējais komisārs Frattini teica, ka Europol un Eurojust loma šajā sakarībā ir jāpastiprina un Parlaments skaidri pieprasīja to pašu arī savā rezolūcijā. Tādēļ arī mēs, komisār, ticam, ka, ņemot vērā šo turnīru, Komisija un Padome veltīs lielākas pūles nekā jebkad, lai šos solījumus pārvērstu rīcībā.
Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, cilvēku tirdzniecība, kā mēs dzirdējām, ir noziegums pret cilvēci, jo īpaši pret sievietēm – tā ir jauna veida verdzība un ārkārtīgi ienesīgs bizness, kas plaši attīstās un, kura gada apgrozījums, saskaņā ar EDSO datiem, ir 44 miljardi eiro. Ir vērts vērīgāk to apspriest, kā arī aplūkot dažādos aspektos.
Šodien mēs runājam par sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju pēc kampaņas, ko mēs rīkojām 2006. gadā Pasaules čempionātā Vācijā. Šeit Parlamentā bija arī ziņojums, ko man bija iespēja sagatavot, kurā tika aplūkota piespiedu prostitūcija un kurā mēs pieprasījām Komisijai dažādus pasākumus. Atbilde bija rīcības plāns. Jautājums par tā īstenošanu šodien tika vairākkārt uzdots, un es vēlētos uzsvērt, ka tas attiecas uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu upuriem, kā arī mācību uzbrukumiem policijas koledžās, sociālo zinātņu institūtu pētījumiem un tamlīdzīgi. Tas attiecas arī uz izglītību dzimtenē un apmācības iespējām vietējām sievietēm, kā arī jauniem vīriešiem. Arī viņi tiek iesaistīti arvien biežāk.
Kā redzams, 18. oktobris ir ES cilvēku tirdzniecības novēršanas diena, ko mums bija iespēja pirmo reizi atzīmēt pagājušajā gadā. Citādas kampaņas sekas es saskatīt nevaru. Uzmanība šim jautājumam kopš „Sarkanās kartītes” kampaņas un Pasaules čempionāta ir samazinājusies. Tādēļ mēs vēlamies tam dot atbalstu vēlreiz. Te nav runas par prostitūcijas aizliegumu vai arī par diskrimināciju pret komerciālu dzimumsakaru pārstāvjiem. Gluži otrādi! Runa ir par izpratnes padziļināšanu un mums ir arī jāmēģina izvairīties no kauna zīmes uzspiešanas viņiem un veidot sociālu tīklu, lai komerciālu dzimumsakaru pārstāvjus aizsargātu viņu nozarē.
Piespiedu prostitūciju ir skaudri jānosoda. Eiropas futbola čempionāts Austrijā un Šveicē mums dod iespēju pievērst šim jautājumam uzmanību. Es varu garantēt, ka Austrijas iestādes ir veikušas atbilstošos pasākumus. Tās priecājas jūs uzaicināt uz lielu Eiropas čempionātu un cer, ka spēles būs godīgas un sekss būs godīgs.
Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, daudz cilvēku ļoti priecājas par Eiropas futbola čempionātu 2008. gada jūnijā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka cilvēku tirdzniecība, sieviešu piespiedu prostitūcija, un bērnu ļaunprātīga izmantošana palielinās un, ka cilvēku tirgotāju pastrādātajiem noziegumiem nav robežu.
Spēles, notiks Austrijā un Šveicē un Centrāleiropas kaimiņvalstu kā tranzītvalstu lomu palielinās šīs ārkārtīgi viltīgās noziedzīgās tirdzniecības dēļ. Es šajā sakarā aicinu veikt profilaktiskus pasākumus, pārrobežu uzraudzību un tiesiskās kārtības labāku organizēšanu un koordinēšanu. Ir jāuzlabo Eiropas Savienības mehānismi kopīgai izmeklēšanai. Katra dalībvalsts tiek aicināta efektīvāk nodrošināt upuru aizsardzību un aktīvāk šo līdzekli izmantot. Šis ir vienīgais veids, kā notvert ļaundarus un parādīt viņiem sarkano kartīti.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Ir būtiski, ka mēs izmantojam iespējas, ko dod 2008. gada čempionāti, lai plašāku sabiedrību vēlreiz informētu, ka prostitūcija un ļoti viltīgā sieviešu tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā nav pieņemama, jo tā izraisa vardarbību pret sievietēm, meitenēm un bērniem.
Šī iemesla dēļ ir būtiski, lai tiktu pieņemti pasākumi šīs tirdzniecības efektīvai apkarošanai un vienlaicīgi šīs situācijas upuru aizsardzībai dažādās dalībvalstīs, nodrošinot informāciju par rezultātiem un veiktajām darbībām.
Tomēr mēs nedrīkstam atstāt novārtā nevienlīdzības palielināšanos, nestabili un slikti apmaksāto darbu, bezdarbu un nabadzību, kas tūkstošiem sievietes un jaunas meitenes piespiež iesaistīties prostitūcijā un atvieglo cilvēku tirgotāju dzīvi. Tādēļ rodas vēl viens jautājums: kā ES vadītāji rīkosies, lai novērstu galvenos iemeslus šiem nopietnajiem sieviešu tiesību pārkāpumiem, no kuriem cieš simtiem tūkstoši sievietes un jauni cilvēki, kā arī, lai izbeigtu šos jaunos verdzības veidus?
Emine Bozkurt (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, 2006. gada Pasaules čempionāta laikā uzmanība tika pievērsta arī sieviešu tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas upuru palīdzības līnijai. Piemēram, Turcijā, palīdzības līnija darbojas jau vairākus gadus, to var izmantot sievietes, lai piezvanītu un paziņotu par sieviešu tirdzniecības gadījumiem. 2006. gadā Eiropas Parlaments aicināja izveidot šādu palīdzības līniju, kas dotu iespēju ar cilvēku tirdzniecības upuriem sazināties vairākās valodās, lai viņiem palīdzētu. Pat tagad, pēc diviem gadiem, šāda palīdzības līnija nav vēl izveidota.
Pirms divām nedēļā es piedalījos komisāra Kuneva organizētajā palīdzības līnijas atklāšanā klientiem ar sūdzībām Euro 2008 laikā. Cik laba bija šī iniciatīva izveidot vienotu tālruņa numuru? To var darīt, bet kādēļ gan piedāvāt palīdzību patērētājiem un ne sieviešu tirdzniecības upuriem? Šī jaunā patērētājiem paredzētā līnija rāda, cik ātri ir iespējams rīkoties un cik maz pūliņu tas prasa. Šobrīd ir laiks apvienot šīs iniciatīvas un nodrošināt sieviešu tirdzniecības upuriem līdzekļus palīdzības lūgšanai. Runājot Barack Obama vārdiem: „Mēs varam to izdarīt, jā, mēs varam”.
Anna Hedh (PSE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, sestdien Eiropas futbola čempionāts tiks atklāts un pasākums varēs sākties. Bet šai monētai ir arī otra puse. Kad notiek šāda lieluma pasākums, nelikumīga sieviešu un jaunu meiteņu tirdzniecība prostitūcijai vienmēr palielinās. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs rīkotos un rīkotos tieši tā, kā rīkojāmies pirms diviem gadiem, organizējot kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”. Ir svarīgi, lai mēs ES sanāktu kopā un strādātu, lai likvidētu jebkādu toleranci attiecībā pret cilvēku tirdzniecību. Tādēļ es vēršos pie ES valdībām, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties īstenot rīcības plānu, ko ES izstrādāja 2005. Gadā, lai apkarotu vergu tirdzniecību seksuālai izmantošanai.
Es vēlētos, lai vairāk valstīm būtu tiesību akti par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, jo tie iedarbojas tīri profilaktiski, iegrožojot vergu tirdzniecību seksam. Turklāt, es ceru uz ziņojumu par prostitūcijas veidiem dalībvalstīs, ar ko iepazīstinās Komisija, un es ceru, ka drīz mēs varēsim izskatīt.
Es vēlos, lai futbola čempionātu piepildītu arī vērtības, kas ir sporta pamats: biedriskums, veselīgas aktivitātes un godīga spēle. Cilvēku tirdzniecības nenosodīšana nozīmē netieša atbalsta sniegšanu tai.
Gabriela Creţu (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, cilvēku tirdzniecība ir nelikumīgs tirgus, taču tas ir tirgus, kuram ir gan pieprasījuma, gan arī piedāvājuma puse. Valsts, kurā ir pieprasījums cilvēku tirdzniecībā spēlē tik pat aktīvu lomu, kā vergu izcelsmes valsts. Papildus tam, ka tā ir vergu tirdzniecības palieka mūsdienās, cilvēku tirdzniecība ir nepārtraukta nepakļaušanās un likuma pārkāpums un tā ir saistīta ar citām noziedzīgām darbībām, tādām kā nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, vardarbību, kontrabandu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanas un piespiedu darba.
Cilvēku tirdzniecības procedūras bīstami deformē mūsu sabiedrības kārtību un vērtības, saglabājot senos nelīdztiesības veidus – sievietes un bērni tiek uzskatīti par precēm – un veidojot jaunus. Nauda, ko nopelna cilvēku tirgotāji, samazina ticību darba un godīgas uzņēmējdarbības vērtībai.
Ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis steidzami ratificētu Eiropas Padomes konvenciju par cilvēku tirdzniecību un pieņemtu pasākumus, kas ar tām ir saskaņoti, sākot ar to iemeslu apkarošanu, kas ir cilvēku tirdzniecības prostitūcijas pamatā. Šis iemesls ir vīriešu pieprasījums pēc sievietēm un bērniem.
Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Pienākot UEFA Euro 2008 Čempionātam, kas šo sestdien sāksies Austrijā un Šveicē, mums atkal ir jāatceras par piespiedu prostitūcijas jautājumu. Tie, kas novērtē labu futbolu, noteikti laiku pavadīs lieliski. Diemžēl šie sporta pasākumi nodrošina arī auglīgu augsni mafijas darbībām, kā arī rada risku tam, ka cilvēku tirdzniecība seksuālai izmantošanai palielināsies.
Es piekrītu citiem runātājiem, ka kampaņa, tā sauktā „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”, ko 2006. gada martā ierosināja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, bija veiksmīga, jo tā cēla gaismā vienu no vissatraucošākajiem sociālajiem jautājumiem.
Es esmu pārliecināts, ka vienīgi laba informācijas kampaņa par nepieciešamību apkarot sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju Čempionāta Euro 2008 laikā, atvērtu acis sabiedrībai un atmaskotu šo šausmīgo vardarbības veidu pret meitenēm un sievietēm.
Britta Thomsen (PSE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, man ir tiešs jautājums Komisijai par to, kādas konkrētas iniciatīvas ir veiktas, lai novērstu sieviešu tirdzniecību saistībā ar Čempionātu Euro 2008 Austrijā un Šveicē. Galu galā mēs šajā vakarā šeit esam dzirdējuši par pagātnes pieredzi, no kuras esam mācījušies, ka sieviešu tirdzniecība ir saistīta ar šāda veida lielākajiem sporta pasākumiem. Man ir šādi jautājumi: Pirmkārt, vai abu valstu valdības ir vērsušās un lūgušas atbalstīt Parlamenta kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”? Otrkārt, vai tās ir pievērsušas uzmanību pastiprināt policijas darbību saistībā ar čempionātu? Visbeidzot, vai abas valdības ir aicinātas rīkoties, lai aizsargātu upurus?
László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, kā to jau ir teikuši vairāki runātāji – un es arī to pieminēju – līdzīgas iniciatīvas un priekšlikumi ir iesniegti un tos ParlamenTs un Komisija pieņēma pirms 2006. gada Pasaules čempionāta, kas tika rīkots Vācijā. Par laimi Vācijas un Eiropas Savienības iestāžu bailes nepiepildījās.
Bet patiesībā tas nedod iemeslu secināt, ka mums tagad nekas nav jādara un, ka varam sēdēt, salikuši rokas klēpī. Apspriest šo jautājumu ir vairāk kā noderīgi, jo patiešām ir labāk būt drošiem un būt labāk sagatavotiem, nekā tas vajadzīgs; ir arī saprātīgi izmantot šo iespēju, lai apzinātu šīs darbības un dotu iespēju Parlamentam izvirzīt priekšlikumus Komisijai, un tā ir arī laba iespēja paaugstināt sabiedrības informētības līmeni.
Es saprotu daudzo runātāju neapmierinātību. Ievada piezīmēs es minēju cik daudz konkrētus paziņojumus ir sagatavojusi Komisija un mēs gaidām pētījumus un secinājumus, kas tiek gatavoti un kas būs rīcības programmu pamatā.
Bozkurt kundze pieminēja jautājumu par karstajām līnijām un, es domāju, ka šī ir laba doma, lai arī tā nav tik vienkārši īstenojama. Ciktāl tas attiecas uz citu karsto līniju patērētāju aizsardzību, tas ir pavisam citāds jautājums. Tādēļ es nedomāju, ka šī karstā līnija, ko ierosināja godājamā komisāre Kuneva kundze varētu tikt izmantota, piemēram, upuru aizsardzībai, jo šis ir ļoti atšķirīgs jautājums. Tas ir daudz sarežģītāks.
Breyer kundze arī pieminēja upuru aizsardzību, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs un izšķirošs jautājums. Es vēlos norādīt, ka ziņojumā par rīcības plāna novērtēšanu un uzraudzību, kas tiks sagatavots līdz 2008. gada oktobrim vai novembrim, būs atsevišķa sadaļa par palīdzību upuriem, un mēs izvērtēsim, kā upuru aizsardzības pasākumi ir īstenoti patiesībā.
Pirmajā cilvēku tirdzniecības novēršanas dienā, kas bija 2007. gada 18. oktobrī, GLS izdeva ieteikumus par upuru identificēšanu un lietu izskatīšanu. Es vēlos jums apliecināt, ka mēs esam apņēmušies nodrošināt piemērotus turpmākos pasākumus, un es vēlos Parlamenta deputātiem apliecināt, ka Komisija ir gatava intensīvāk apkarot cilvēku tirdzniecību piespiedu prostitūcijai un organizēto noziedzību.
Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks rīt, ceturtdien, plkst. 11.00.
Rakstiski paziņojumi (142. pants)
Urszula Gacek (PPE-DE), in writing. – Tā kā futbola līdzjutēji visā Eiropā gaida čempionāta Euro 2008 atklāšanu, ir laiks rīkoties, lai pasargātu sievietes, jo īpaši no bijušajām Padomju Savienības republikām, kuras kļūs par cilvēku tirdzniecības upuriem un būs spiestas nodarboties ar piespiedu prostitūciju, lai apmierinātu pieprasījumu pēc seksuālajiem pakalpojumiem futbola spēļu norises vietās.
Pasākums, kas daudziem nozīmē labāko Eiropas sporta tradīciju baudījumu, sagādās fiziskas un psiholoģiskas ciešanas tām nelaimīgajām jaunajām sievietēm, kuras savā naivumā ir noticējušas, ka viņām tiek piedāvāts pievilcīgs darbs apkalpošanas nozarē, kur pienākumi nepārsniedz viesmīles vai bārmenes pienākumus.
Ir laiks atkārtoti aicināt Eiropas Savienības atlikušās 17 dalībvalstis, kuras nav ratificējušas Eiropas Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību, to nekavējoties izdarīt.
ES dalībvalstīm, kas aizstāv cilvēktiesības, protams, nav aizbildinājuma tam, ka tās nav ratificējušas šo, pirms trim gadiem Varšavā pieņemto konvenciju.
Neena Gill (PSE), rakstiski. – Vai komisārs var paskaidrot Parlamentam, kādas ir sekmes, īstenojot 2005. gada plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai Eiropas Savienībā?
Norūpējies par kavēšanos šo plānu īstenot dalībvalstīs, es lūdzu Komisiju atklāt, kā tas varētu ietekmēt kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” dalībvalstīs. Vai tā varētu mūs informēt arī par to, kādas kampaņas tā rīko, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību prostitūcijas nolūkā UEFA 2008 čempionāta laikā?
Man ir dziļas bažas, kamēr sporta pasākumi miljoniem cilvēku visā pasaulē nes prieku, šos pasākumus arī nesaudzīgi izmantos, kā iespēju ekspluatēt meitenes un sievietes.
Es esmu satriekts par to, ka 100 000 sievietes ik gadu tiek pārdotas Eiropā prostitūcijai. Visvairāk es nosodu to, ka netiek saudzētas pat 14 gadus jaunas meitenes.
Mēs vienkārši nedrīkstam pieļaut, lai šī mūsdienu verdzība tiktu turpināta. Seksuāla izmantošana ir ne tikai noziegums, tā ir arī milzīgs cilvēktiesību pārkāpums.
Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Eiropas Savienība ir atbildīga par to, lai tā ar visiem iespējamajiem līdzekļiem novērstu seksuālo izmantošanu un cilvēku tirdzniecību, kas notiek sporta pasākumu norises vietās. 2008. gada Eiropas futbola čempionāts ir sporta pasākums, kas pulcēs pietiekami daudz cilvēku un, kura laikā īslaicīgi palielināsies pieprasījums pēc seksuālajiem pakalpojumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs sevi no tā pasargātu, rīkojot īslaicīgas kampaņas, piemēram, tādas, kādu ierosināja Záborská kundze 2006. gada Futbola pasaules čempionāta laikā, un kuru būtu vērts turpināt arī tagad. Tomēr, lai iniciatīva sasniegtu pēc iespējas plašu auditoriju, manuprāt, tai ir nepieciešama plaša publicitāte plašsaziņas līdzekļos (tostarp oficiālajā čempionāta tīmekļa vietnē) ar politiķu, sporta organizētāju, sportistu un atbalstītāju piedalīšanos (par paraugu izmantojot programmu „Jauniešu balsis pret rasismu”).
Tomēr ar īslaicīgām kampaņām nepietiek. Lai panāktu apņēmīgu rīcību pret cilvēku tirdzniecību, ir jārada direktīvas, taču svarīgāk par visu: lai pēc iespējas drīz tiktu ievērotas tās direktīvas, kuras jau pastāv. Es vēlos pievērst Komisijas uzmanību, ka daudzas valstis cieš no nepilnībām direktīvu transponēšanā un īstenošanā, un tādējādi direktīvu īstenošana tiek aizkavēta vēl vairāk. Šī iemesla dēļ, manuprāt, īpaši svarīgi, lai mēs saņemtu precīzu atbildi uz Záborská kundzes jautājumu par Direktīvu Nr. 2004/81/EK.
Lai aizkavētu, ka cilvēku tirdzniecība un seksuālā izmantošana sasniedz sporta pasākumus, liela loma ir robežkontrolei. Manuprāt, šo mērķi nevar sasniegt, pastiprinot iekšējo robežu kontroli, bet gan pastiprinot ārējo kontroli atbilstošā sadarbībā ar robežsargiem. Šādā veidā mēs cilvēkiem, kas pakļaujas likumam, neradīsim sarežģījumus, lai piedalītos Eiropas notikumos!
Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Dāmas un kungi, atļaujiet man, sekojot Záborská kundzes jautājumam, pievērst vēlreiz jūsu uzmanību Romas sieviešu neaizsargātībai cilvēku tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas jomās. Sociālā atstumtība un dažkārt oficiālu dokumentu trūkums Romas meitenes padara īpaši neaizsargātas un par „viegli sasniedzamu mērķi” tiem, kas pelna ar cilvēku tirdzniecību. Viņu situāciju saasina rasistiskie aizspriedumi, ar ko viņas saskaras visā sabiedrībā, seksuālie aizspriedumi viņu pašu kopienās un vispārēja neuzticēšanās Romas tiesību sistēmai.
Ir nepieciešamas atsevišķas programmas, lai palīdzētu tiem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī viņu ģimenēm un, lai novērstu, ka pusaugu meitenes tiek piespiestas dzīvot un strādāt ekspluatācijas apstākļos. Ir jāizveido vairāki padomdevēju tīkli un centri, kas jādara gan NVO, gan dalībvalstīm, kā arī ir jāveic uzticamu statistikas datu vākšana un analīze par Romas sabiedrības kopienu saikni ar cilvēku tirdzniecību. Šajā jomā atsevišķas NVO un starptautiskās organizācijas var parādīt dažādus rezultātus, taču lielāku lomu būtu jāuzņemas Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.
Tomēr galvenais cilvēku tirdzniecību un seksuālo izmantošanu veicinošais faktors ir nabadzība, kas cilvēka dzīvi ierobežo līdz sīkai ikdienas cīņai par izdzīvošanu, kur risks kļūt par upuri nelikumīgām darbībām būtiski palielinās finanšu un izglītības iespēju trūkuma dēļ. Šajā sakarībā papildus izpratnes veicināšana kampaņās un palīdzības sniegšanā tiem, kas jau ir kļuvuši par upuriem, mūsu galvenais uzdevums ir nežēlīgās nabadzības novēršana.