Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 15.00.)

  Priekšsēdētājs. − Es paziņoju par ceturtdien, 2008. gada 22. maijā pārtrauktās sesijas atsākšanu.

2. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, es vēlos jums atgādināt, ka Lietuva vakar atzīmēja  Lietuvas neatkarības kustības Sąjūdis dibināšanas 20. gadadienu. Tā ne tikai aizsāka virzību uz Lietuvas neatkarības atjaunošanu, bet arī vēstīja par Padomju Savienības sabrukumu. Mani vissirsnīgākie sveicieni!

(Aplausi)

Es vēlos, lai jūs zinātu, ka šonedēļ Briselē notiek „Zaļās nedēļas” pasākumi un ka nākamajās divās nedēļās tie notiks Luksemburgā un Strasbūrā. Galvenā pasākumu tēma būs CO2 emisijas un ar tām saistītās klimata pārmaiņas. Mēs esam apņēmušies samazināt Eiropas Parlamenta radītās CO2 emisijas par 30 % līdz 2020. gadam. Lai sasniegtu šo mērķi, prestiža konsultāciju kompānija gatavo Eiropas Parlamenta CO2 emisiju novērtējumu, kurš tiks pabeigts septembrī un tiks iesniegts Prezidijam. Projekts pārtaps rīcības plānā, kurā būs noteikti gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa pasākumi, lai Eiropas Parlaments varētu sasniegt mērķus, ko tas sev noteicis. Es būšu ļoti pateicīgs par aktīvu ieinteresētību no jūsu puses.

3. Apsveikšana

  Priekšsēdētājs. - Es vēlos sirsnīgi sveikt Viņa Eminenci Bulgārijas pilsētas Stara Zagora arhibīskapu, kurš kopā ar Pareizticīgās Baznīcas garīdzniekiem atrodas ievērojamo viesu zālē.

(Aplausi)

Jūsu Eminence, es esmu ļoti gandarīts, ka man bija iespēja ar jums šorīt aprunāties.

Man ir arī patiess prieks šodien Eiropas Parlamentā sveikt pirmās Kārļa Lielā Jaunatnes balvas ieguvējus. Šo balvu kopīgi piešķir Āhenes pilsētas Kārļa Lielā Starptautiskās balvas fonds un Eiropas Parlaments. Apbalvošanas ceremonija notika Āhenē 29. aprīlī. Kopš vakardienas mūsu jaunie draugi viesojas Eiropas Parlamentā un pašlaik atrodas ievērojamo viesu zālē.

(Aplausi)

Es sveicu galvenās balvas ieguvēja – projekta „Studenti bez robežām” pārstāvjus Emöke Korzenszky no Ungārijas, Ilona Mikoczy no Slovākijas, Agota Demeter no Rumānijas un Zoltan Csadi no Slovākijas. Lorenzo Marsili no Apvienotās Karalistes pārstāv jauniešus, kuri saņēma otro vietu par Londonā īstenoto projektu „Eiropas svētki”. Kā pēdējo, bet ne mazāk svarīgo, es sveicu trešās vietas ieguvēju – Atēnu piepilsētas Vyronas valsts ģimnāziju. Paraskevi Christodoulopoulou, sirsnīgi jūs sveicu!

Eiropas Parlamenta vārdā es vēlos jums pateikties par jūsu ieguldījumu, popularizējot Eiropas integrācijas ideju jauniešu vidū.

(Aplausi)

Es vēlos arī sveikt Navarras parlamenta delegācijas pārstāvjus no Spānijas, kuri atrodas ievērojamo viesu zālē. Delegāciju vada parlamenta priekšsēdētāja Elena Torres Miranda. Sirsnīgi jūs sveicu!

(Aplausi)

Šodien un rīt 10 delegācijas dalībnieki tiksies ar vairākiem Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, un arī man būs tas gods ar viņiem tikties. Es vēlu jums veiksmīgu un pozitīvu vizītes norisi Briselē un Eiropas Parlamenta apmeklējumu. Bienvenidos!

4. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

  Priekšsēdētājs. – Ceturtdien, 2008. gada 22. maijā notikušās sēdes protokols ir izdalīts.

Vai ir kādi komentāri?

  Paul Rübig (PPE-DE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties šā parlamenta darbiniekiem par Vispasaules enerģētikas balvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanu, jo tā sniedza lielisku piemēru pasaulei un radīja ļoti labu priekšstatu par Eiropas Parlamentu. Paldies visiem, kas piedalījās šā pasākuma īstenošanā.

  Priekšsēdētājs. - Šādus pateicības vārdus ir atļauts teikt. Tie gan nebija paredzēti darba kārtībā, bet tas nekas!

(Iepriekšējās sēdes protokolu apstiprināja.)

5. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

6. Pieprasījums aizstāvēt deputāta neaizskaramību (sk. protokolu)

7. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

8. Kļūdu labojumi (Reglamenta 204.a pants) (sk. protokolu)

9. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

10. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

11. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

12. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

13. Darba kārtība (sk. protokolu)

14. Stāvokļa pasliktināšanās Gruzijā (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

15. 2006. gada ziņojums par KĀDP – Gada ziņojums par Eiropas Drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopīgās debates par

– Ārlietu komitejas vārdā sagatavoto Jacek Saryusz-Wolski ziņojumu (A6-0189/2008) par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un perspektīvām, kas Eiropas Parlamentam iesniegts, piemērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma G sadaļas 43. pantu (2007/2219(INI)), un

– Ārlietu komitejas vārdā sagatavoto Helmut Kuhne ziņojumu (A6-0186/2008) par Eiropas Drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu (2008/2003(INI)).

  Jacek Saryusz-Wolski, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt savas domas un paust Parlamenta nostāju par ārpolitikas jautājumiem šajā debatēs, kuras ir kas vairāk, nekā tikai kārtējās ikgadējās debates par ārpolitiku un situāciju ārpolitikas jomā Eiropas Savienībā – J. Solana klātbūtne šajās debatēs ir pierādījums tam, ka tās ir īpašas. Paldies, ka ieradāties, J. Solana kungs.

Vispirms es vēlos teikt, ka ārpolitikas jomā mēs esam nonākuši ļoti nozīmīgās krustcelēs vai pat pagrieziena punktā Lisabonas līguma ieviesto jauninājumu dēļ. Mums ir jāatskatās atpakaļ, lai, kā vienmēr, izvērtētu paveikto, bet mums ir arī jāskatās uz priekšu. Mēs jūtam būtisku un arvien pieaugošu pilsoņu atbalstu ārpolitikai, patiesai un stingrai ārpolitikai. Mainās arī dalībvalstu nostāja, redzot, ka vienoti uzskati un kopīga rīcība ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas Savienības ārpolitikas efektivitāti.

Pāršķirot šo jauno lappusi Eiropas Savienības ārpolitikas jomā, mēs virzāmies pretī kvalitatīvām pārmaiņām. Jaunās ārpolitikas leģitimitāte ir ne tikai jābalsta uz starpvaldību sadarbību, bet arī uz Eiropas Parlamenta kontroli; tikai tad mēs redzēsim Eiropas Parlamenta aizvien pieaugošo nozīmi un lomu šīs politikas izstrādē, uz ko mēs aicinājām mūsu ziņojumā. Mums ir nepieciešama integrēta un holistiska pieeja ārpolitikai, nodrošinot visu iesaistīto iestāžu, tostarp dalībvalstu, kohēziju, konverģenci un papildināmību.

Eiropas Savienībai ir jāturpina īstenot savu miera uzturētāja un vidutāja, kā arī diplomātiskā spēka lomu, kas palīdz stabilizēt, atjaunot un īstenot reformas; atbalsta un humanitārās palīdzības sniedzēja lomu, kā arī normatīvā spēka, kas atspoguļo vērtības, demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību aizstāvja lomu, bet tajā pašā laikā mums šis diplomātiskais spēks ir jāpapildina ar reālu spēku, attīstot EDAP telpu un militāro spēju būt gataviem šo spēku izmantot.

Mums ir jāpapildina mūsu aktīvā, uz īstermiņa un vidēja termiņa problēmu risināšanu vērstā politika ar ilgtermiņa stratēģisko pieeju un jānosaka Eiropas intereses ilgtermiņā, identificējot patiesos iemeslus, nevis tikai sekas ap mums notiekošajām pārmaiņām, piemēram, notikumiem Darfūrā, kur aktuālas ir ne tikai klimata pārmaiņu, bet arī konfliktsituāciju risināšanas problēmas.

Mums ir ne tikai jāturpina aktīvi rīkoties, lai īstenotu dažādas ģeogrāfiskas prioritātes, bet arī jārisina tādas jaunas problēmas un pakārtoti jautājumi kā klimata drošība, energoapgādes drošība, kosmosa drošība, informācijas drošība internetā, migrācijas plūsmas un daudzi citi.

Ja mēs vēlamies kļūt par globālu spēku un globālu spēlētāju, mums ir jāmaina attiecība starp maksātāja lomu, ko mēs īstenojam un vēlamies īstenot, un galvenā spēlētāja lomu pasaules arēnā. Jaunais līgums nodrošina lielas saskaņotas un efektīvas ārpolitikas izstrādes iespējas, bet mēs visi zinām, ka tās īstenošanai būs īpaši liela nozīme. Mums ir nepieciešama kopīga griba un sadarbība ne tikai „institucionālā trijstūra”, bet arī dalībvalstu līmenī, un mums ir jāizvairās no sāncensības.

Mēs šajā ziņojumā mēģinājām piedāvāt konstruktīvu pieeju. Mēs esam noraizējušies par dažām problēmām ārpolitikas jomā, bet mēs tomēr vairāk skatāmies nākotnē. Mēs spējam novērtēt pozitīvu attīstību, progresu un panākumus. Mēs iesakām risināt problēmas, pamatojoties uz sasniegumiem, un identificēt turpmākās attīstības iespējas.

Eiropas Parlamenta mērķis ir ne tikai rūpīgi iepazīties ar ārpolitiku, sniegt ieteikumus, uz kuriem izpildvarai pamatot risinājumus un izvēli, bet arī ieguldīt darbu savas ārpolitikas izstrādē, kuru es saucu par „parlamentāro diplomātiju” un kura pamatojas uz mūsu kompetenci parlamentārā līmenī.

Attiecībā uz prioritātēm mēs uzskatām, ka ir vajadzīga mērķtiecīgāka pieeja un noteikts prioritāšu skaits. Mēs uzsveram, ka ir nepieciešama uz vērtībām pamatota ārpolitika nevis tādēļ, ka mēs būtu pārlieku ideālistiski vai naivi, bet tādēļ, ka tikai tāda pasaule ap mums, kurai ir būtiskas tādas pašas pamatvērtības, var vislabāk nodrošināt mūsu interešu īstenošanu drošības un labklājības jomā.

Eiropas Parlaments uzskata Eiropas Savienības ārpolitiku par ieguldījumu Eiropas identitātes stiprināšanā un par pievienoto vērtību Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī par daļu no Eiropas Komisijas virzības uz rezultātu Eiropu.

Mēs uzskatām, ka ārpolitika ir būtiskākā Eiropas Savienības politika, kura ir jāpamato uz atbilstošu institucionālo sistēmu, ko nosaka Lisabonas līgums, atbilstošiem instrumentiem un pienācīgu finansējumu no Eiropas Savienības budžeta. Mums ir jāizstrādā instrumentu kopums, un tas ir uzdevums, kurš vēl ir jāpaveic.

  Helmut Kuhne, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, gatavojot ziņojumu, mēs vēlējāmies izvairīties no apgalvojumiem, kuri pausti iepriekšējos ziņojumos par Eiropas Drošības stratēģiju. Iespējams, mums pilnībā nav izdevies sasniegt šo mērķi, bet es domāju, ka mēs varam turpināt iet šo ceļu nākotnē.

Piemēram, jautājums, par kuru mēs vienojāmies, izstrādājot iepriekšējos ziņojumus, un kuram mēs nepievērsāmies tieši šā iemesla dēļ, bet kurš tomēr ir jāpiemin šeit, ir par Eiropas Parlamenta sniegto atbalstu Eiropas Drošības un aizsardzības koledžai. Mēs vēlamies, lai tā kļūtu par reālu, nevis tikai virtuālu iestādi. Pamatojoties uz Eiropas standartiem, laiks kopš 2003. gada decembra, kad tika pieņemta Eiropas Drošības stratēģija, ir pagājis ļoti ātri, bet, iespējams, ne tik ātri, pamatojoties uz objektīviem standartiem, tomēr mēs varam teikt, ka attiecībā uz Eiropas Drošības stratēģiju šajā laikā ir gūti ievērojami praktiski panākumi. Ar dažiem no tiem mēs varam patiešām lepoties, bet es neuzskaitīšu dažādās civilās un militārās misijas.

Tomēr ir vērts pieminēt, ka jau gadu vai ilgāk pilsoniskās sabiedrības kontrole un plānošanas instrumenti ir Padomes kompetencē un ka pašlaik pastāv skaidra subordinācijas ķēde, sākot ar ēku tur pretī un beidzot ar tiem, kuri īsteno pasākumus uz zemes. No militārā viedokļa mēs saskaņā ar „Berlīne Plus” nolīgumu esam nostiprinājuši militārās darbības spēju, neizmantojot NATO iespējas. Mēs esam izveidojuši darboties spējīgas sevišķu uzdevumu vienības. Mēs esam arī īstenojuši pasākumus, kuri ir uzskatāmi par veiksmīgiem, piemēram, uzdevumus tiesiskuma nodrošināšanas jomā Gruzijā un citas līdzīgas misijas.

Tomēr daži uzdevumi vēl ir jāpaveic, un ar dažiem, pēc manām domām, vēl joprojām ir saistītas problēmas, un tādēļ jau drošības stratēģija nekļūs vājāka, ka mēs tās uzskaitīsim. Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, ir vērojama neatbilstība attiecībā uz līdzdalību misijās, jo īpaši civilajā jomā. Tādēļ mēs ierosinām noteikt dalībvalstīm par pienākumu – morālu vai cita veida pienākumu – izstrādāt rīcības plānus, sniedzot informāciju par personālu, kas nepieciešamības gadījumā var piedalīties Eiropas Savienības īstenotajos pasākumos, tostarp norādot, kādas karjeras iespējas tiek piedāvātas personām, kuras atgriežas savā valstī pēc Eiropas Savienības uzdevumu veikšanas. Ilgtermiņā mēs nespēsim pārvaldīt nepatīkamo karavīru nodrošināšanas mehānismu tādām militārām darbībām, kādas notiek, piemēram, Darfūrā un Čadā, ko mēs esam darījuši līdz šim. Tādēļ mēs iesakām alternatīvas iespējas.

Mēs arī sniedzam vairākus ieteikumus attiecībā uz helikopteru krīzi un helikopteru pieejamības uzlabošanu. Ilgtermiņā mēs neko neiegūsim no tā, ka Eiropas Savienībā tiks izmantoti 24 dažādi helikopteru veidi.

Turklāt, domājot par drošības stratēģiju, mums ir jāņem vērā jaunās tendences. Teroristu darbības dēļ iekšējās un ārējās robežas ir kļuvušas nenoteiktas. Ir jārisina jautājums par energoapgādes nodrošināšanu, izmantojot diplomātiskus, ekonomiskus un tehniskus līdzekļus – es ar nolūku šeit neminu militārus līdzekļus. Mēs apzināmies, ka ir jāpasargā jutīgas infrastruktūras pret elektroniskiem uzbrukumiem. Visi šie jautājumi ir jāņem vērā, izvērtējot drošības stratēģijas aspektus, kurus var nākties papildināt.

Eiropas Savienības augstajam pārstāvim J. Solana Padome ir uzdevusi īpašu pienākumu strādāt ar šiem jautājumiem. Mēs viņu atbalstām šai saistībā. Mēs ceram redzēt šo apspriežu rezultātus gada beigās Baltajā grāmatā, lai tiktu noteikts kopīgs atsauces punkts diskusijām Eiropā, diskusijām ne tikai starp J. Solana un valdībām, ne tikai starp viņu un mums, ne tikai dalībvalstu parlamentos, bet arī diskusijām Eiropas sabiedrības interesēs no Polijas līdz pat Portugālei.

  Javier Solana, Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstais pārstāvis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms ļaujiet man pateikties Parlamentam par to, ka tiku uzaicināts uz šīm nozīmīgajām Eiropas Parlamenta plenārsēdes debatēm par Eiropas Savienības ārlietu politiku, drošību un aizsardzību.

Tomēr, pirms ķeros pie lietas, es vēlos paust nosodījumu par pirmdien notikušo teroristu uzbrukumu Dānijas vēstniecībai Islamabadā un izteikt līdzjūtību dāņiem un pakistāniešiem, bojāgājušo un ievainoto ģimenēm. Pieminēsim šīs ģimenes un jo īpaši personas, kuras cieta šajā uzbrukumā. Es nesen biju Islamabadā un vēlos sniegt ziņojumu par šo ceļojumu, ja šajā sanāksmē atliks laika to izdarīt.

Es vēlos pateikties abiem referentiem – J. Saryusz-Wolski un H. Kuhne – par viņu sagatavotajiem ziņojumiem. Es domāju, ka šajos ziņojumos ir sniegti vairāki lieliski ieteikumi attiecībā uz to, kā mēs varam stiprināt Eiropas Savienības ietekmi pasaulē atbilstoši mūsu vērtībām, atbilstoši mūsu interesēm. Es vēlos paust atzinību referentiem un darīt viņiem un jums visiem zināmu, ka tiks ņemts vērā pēc iespējas vairāk piezīmju, jo es uzskatu, ka tās ir ļoti konstruktīvas, ļoti pozitīvas, un tieši tādēļ es tās ņemšu vērā.

Šī ir ļoti nozīmīga sesija, un es vēlos runāt par dažiem abos ziņojumos minētajiem jautājumiem. Man dotajā laikā es vēlos runāt par tiem jautājumiem, kuri šodien vairāk atbilst starptautiskajai dienas kārtībai, lai redzētu, ko mēs varam darīt šodienas problēmu risināšanā.

Es vēlos teikt pāris vārdus par līgumu, ko pieminēja referenti. Abos ziņojumos vairākkārt ir pieminēts Lisabonas līgums, un ir skaidrs, kādēļ tas ir pieminēts. Šajos ziņojumos ir pieprasīts uzlabot efektivitāti. Līguma galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības darba efektivitāti, padarīt to pamanāmāku, jo īpaši attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku. Es esmu pārliecināts, ka līgums atrisinās daudzas ziņojumos, jo īpaši H. Kuhne ziņojumā, minētās problēmas.

Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt līguma ratifikāciju. Šai saistībā mums tuvākajā laikā vēl ir darbs darāms. Es vēlos uzsvērt, ka decembrī Eiropas Padome uzdeva Slovēnijas prezidentūrai veikt priekšdarbus, lai nodrošinātu netraucētu Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Šis darbs, kā jau jūs zināt, ir pamatots uz dažiem mums visiem būtiskiem pamatprincipiem. Šīs diskusijas sākumpunkts ir pats līgums. Tas ir pilnībā jāņem vērā. Turklāt kopējais mērķis ir nodrošināt, lai līgums stātos spēkā iepriekš noteiktajā termiņā, un tas ir 2009. gada 1. janvāris, ja process noritēs bez aizķeršanās.

Daudzi līguma aspekti ir ļoti būtiski jums, būtiski Eiropas Parlamentam un – tā kā mēs runājam par ārpolitiku un drošības politiku – būtiski šai konkrētajai jomai. Gan prezidentūrai, gan Komisijai, gan arī man pašam bija iespēja pārrunāt vairākus no šiem jautājumiem ar dažiem no jums, un es apsolu, ka es to turpināšu darīt, sākot no brīža, kad būšu pabeidzis savu runu šodien, līdz brīdim, kad līgums stāsies spēkā. Manuprāt, ir ļoti būtiski trīs galvenajām iestādēm strādāt kopā, lai nodrošinātu netraucētu līguma stāšanos spēkā.

Es vēlos teikt dažus vārdus par Eiropas Ārlietu dienestu. Kā jau jūs zināt, saskaņā ar līguma 15. deklarāciju man kā Prezidija Augstajam pārstāvim uzdots veikt ar Komisiju un dalībvalstīm saistītos priekšdarbus. Es to arī daru. Es veicu šo uzdevumu ar skaidru mērķi – nodrošināt lēmuma par Eiropas Ārlietu dienesta dibināšanu pieņemšanu pēc iespējas drīzāk pēc līguma stāšanās spēkā.

H. Kuhne minēja Eiropas Drošības stratēģiju. Es vēlos sniegt dažus komentārus attiecībā uz to, kā es redzu situāciju šodien. Saskaņā ar uzdevumu, ko man pagājušajā decembrī uzdeva Padome, man līdz 2008. gada decembrim ir jāsagatavo vēl viens ziņojums. Es vēlos ar jums visiem pārrunāt šo jautājumu, lai pēc iespējas efektīvāk izdarītu nepieciešamās izmaiņas.

Stratēģija ir izrādījusies ļoti noderīga. To ir atzinis referents, un es viņam par to pateicos. Es domāju, ka pēdējos četros gados stratēģija ir bijusi lietderīgi izmantots instruments. Dokuments ir īss, bet tajā pašā laikā interesants, un tādēļ es domāju, ka tas atbilst noteiktajam mērķim.

Pēc manām domām, šī stratēģija atspoguļo mūsu vērtības, tā atspoguļo mūsu principus, tā parāda, kādā veidā mums ir jāatgriežas pie ārpolitikas un drošības politikas. Es domāju, ka Eiropas Padomes pagājušajā decembrī izvirzītais uzdevums neattiecas uz izmaiņu izdarīšanu tekstā; tas attiecas uz teksta uzlabošu un papildināšanu, ja tas ir iespējams.

Ir būtiski atcerēties, kāda bija starptautiskā situācija laikā, kad stratēģija tika izstrādāta – atcerieties, tas notika 2003. gadā. Šajā laika periodā daudz kas ir mainījies – iespējams, ne tik ļoti, lai mainītu stratēģijas būtību, – bet, papildus tā laika situācijai, šie notikumi ir jāņem vērā. Mēs esam daudz ko iemācījušies, un Parlamentā un iestādēs ir notikušas debates. Tādēļ es uzskatu, ka Parlamenta devums ir ļoti vērtīgs, tostarp arī referenta H. Kuhne ziņojums, kuru es vērtēju īpaši atzinīgi.

Divu nedēļu laikā es sniegšu mutisku ziņojumu Eiropas Padomei par šo jautājumu, par darba gaitu. Šajā laikā es saņemšu arī informāciju no dalībvalstīm saistībā ar šo jautājumu un uzklausīšu jūs un visus jūsu šodien sniegtos komentārus. Pēc tam septembrī notiks pārrunas un neformāla ārlietu ministru tikšanās – Gymnich –, un mēs turpināsim runāt par šiem jautājumiem šeit, Parlamentā.

Es domāju, ka laika plānošanai ir ļoti liela nozīme. 2008. gada decembrī apritēs pieci gadi kopš Eiropas Drošības stratēģijas izstrādes. Es ceru, ka līdz tam laikam būs ratificēts Lisabonas līgums, tādējādi uzlabojot mūsu rīcības saskaņotību. Attiecībā uz būtiskākajiem stratēģijā minētajiem apdraudējumiem, manuprāt, tie, kuri tika noteikti 2003. gadā, ir identificēti visprecīzāk. Es domāju, ka jūs tam piekritīsiet. Masu iznīcināšanas ieroči, terorisms, organizētā noziedzība, reģionālie konflikti – būtībā šie apdraudējumi nav mainījušies. Tie, kā jau es teicu, ir tikpat aktuāli arī šodien, un mums ir jāturpina aktīvi cīnīties pret šiem apdraudējumiem.

Stratēģija bija pamatota uz tā laika būtiskāko globālo problēmu analīzi, bet šodien, kā jau es teicu, dažas problēmas ir kļuvušas būtiskākas par citām, kā arī mēs esam sastapušies ar jaunām problēmām. Ņemiet vērā to, ka – kā jau referenti minēja – tādi jautājumi, kā klimata pārmaiņas un to ietekme uz starptautisko drošību, energoapgādes drošību, kas tagad ir jāanalizē rūpīgāk, stratēģijā netika pieminēti. Tas pats attiecas arī uz migrāciju, jo īpaši nelegālo migrāciju, un informācijas drošību. Šie jautājumi nebija ietverti stratēģijā, bet būtu ietverami šobrīd. Mums ir jāņem vērā šīs tendences.

Es vēlos teikt arī dažus vārdus par EDAP, ko pieminēja referents. Pēc manām domām, mēs nepārspīlējot varam teikt, ka šī politika ir bijusi veiksmīga. Tā ir bijusi nozīmīga un lielā mērā pamanāma kopējās ārpolitikas un drošības politikas komponente. Ir vērts pieminēt, ka pēdējo piecu gadu laikā mēs esam uzsākuši vairāk nekā 15 misijas – patiesībā 17. Pašlaik no šīm 17 misijām 14 civilās un militārās misijas tiek īstenotas trīs kontinentos: Eiropā – Balkānos, Āfrikā un Tuvajos Austrumos un Āzijā. Tas ir vairākkārt pieminēts ziņojumos, un es to patiešām novērtēju.

Tomēr H. Kuhne ziņojumā ir uzsvērtas arī dažas problēmas un trūkumi, ar kuriem mēs saskaramies saistībā ar EDAP, un es piekrītu gandrīz visam referenta minētajam.

Mēs strādājam pie šīm problēmām – mēs ņemam vērā misiju īstenošanas laikā gūto pieredzi; mēs pielāgojam savus mehānismus gan civilajā, gan arī militārajā jomā; mēs cenšamies to darīt tādā veidā, lai panāktu lielāku sadarbību starp civilo un militāro personālu, proti, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, kas, pēc manām domām, arī ir ziņojuma mērķis.

Labi rezultāti tika panākti pagājušajā nedēļā tikšanās laikā, kurā piedalījās Padome un ārlietu un aizsardzības ministri. Tika pieņemts būtisks lēmums. Referents H. Kuhne jau minēja vārdu „helikopteri”, kuri, kā jau jūs zināt, ir viena no problēmām, ar kurām starptautiskā kopiena saskaras saistībā ar krīzes pārvarēšanas operācijām. Mums trūkst nepieciešamo iespēju, un ar iespējām, kuras mums ir, nepietiek, lai risinātu mūsdienu problēmas.

Aizsardzības aģentūras lēmums pievērsties šim būtiskajam ar helikopteriem saistītajam jautājumam stājas spēkā šodien, un es ļoti ceru, ka jūs saņemsiet informāciju no Eiropas Savienības militārajiem spēkiem. Es ceru, ka šis jautājums tiks risināts saskaņotā veidā.

Es vēlos dažos vārdos raksturot situāciju pasaulē šodien – norādīt uz karstajiem punktiem un jautājumiem, kurus mēs cenšamies risināt. Es sākšu ar Rietumbalkānu valstīm. Kā jau jūs zināt, vēl joprojām ir jāatrisina daži jautājumi saistībā ar Rietumbalkānu valstīm. Tas, kas notika svētdien Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas vēlēšanu laikā, liek mums aizdomāties. Tomēr es vēlos jums darīt zināmu, ka kopš mūsu pēdējās sarunas Serbijā ir notikušas divas būtiskas lietas – ar serbiem ir parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, un ir notikušas vēlēšanas. Es domāju, ka vēlēšanu rezultāti zināmā mērā ir iemesls mūsu rīcībai, un cerēsim, ka Serbijā tiks izveidota tāda valdība, kas spēs saskatīt Serbijas iespējas Eiropā.

Es vēlos pieminēt arī Kosovu. Kā jau jūs zināt, Kosovā līdz 15. jūnijam stāsies spēkā starptautisko dokumentu pakete, tostarp konstitūcija, kura tika solīta kopš Kosovas neatkarības iegūšanas. Līdz tam laikam mēs vēlamies, lai notikumu gaita uz zemes, proti, EULEX attīstība, notiktu vēlamajā virzienā. Mēs nepārtraukti sazināmies ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, lai pārrunātu, kā tas izdarāms, un es ļoti ceru, ka pēc dažām dienām varēšu jums ziņot par panāktajiem rezultātiem.

Ir tikai dabiski dažos vārdos pieminēt Gruziju. Es došos uz Gruziju rīt no rīta. Es došos uz Tbilisi un apmeklēšu tās iestādes. Es apmeklēšu arī Abhāziju. Šobrīd ir ļoti būtiski apmeklēt arī Abhāziju, lai mēģinātu „ģenerālsekretāra draugu” statusā nodibināt tiešus kontaktus starp abām pusēm un izvērtētu, vai ir veicami citi oficiāli pasākumi. Es nedomāju, ka mēs spēsim atrisināt situāciju šīs nedēļas laikā, bet es ļoti ceru, ka mūsu devums būs pozitīvs un konstruktīvs.

Turklāt es vēlos jums ziņot par situāciju Libānā, kur arī nesen bija nozīmīgi notikumi. Man un Parlamenta priekšsēdētājam bija tas gods apmeklēt šo valsti svētdien. Nolīguma parakstīšanas brīdis bija ļoti aizkustinošs. Ģenerālis O. Suleiman tagad – pēc 18 mēnešus ilga nestabilitātes perioda – ir kļuvis par prezidentu. Ēka, kurā mēs atradāmies tajā pēcpusdienā, iepriekš bija slēgta un tagad ir atkal atvērta. Es ceru, ka Dohā, Katarā pieņemtais lēmums ļaus virzīties Libānai uz mieru un vēlēšanām 2009. gadā.

Kā jau jūs zināt, šis nolīgums nav ideāls – tajā ir iekļauti pozitīvi elementi un arī ne tik pozitīvi. Cerēsim, ka ar mūsu palīdzību un saskaņotu rīcību turpmākajos mēnešos izdosies procesu attīstīt tālāk, jo pašlaik tas vēl nav pilnībā pabeigts. Atkārtoti ir iecelts premjerministrs. F. Siniora ir cienījams vīrs, cilvēks, kurš mums ir jāciena. Viņš pašlaik vada valdību. Cerēsim, ka viņam izdosies droši sagaidīt vēlēšanas 2009. gada vidū.

Es gribētu runāt arī par vairākiem citiem jautājumiem, bet ar šo runu – liekas, ka esmu pārsniedzis man atvēlēto laiku – es vismaz esmu sniedzis jums priekšstatu par jautājumiem, pie kuriem strādāšu turpmākajos mēnešos.

Es vēlos jums arī darīt zināmu, ka došos uz Teherānu. Es neesmu tur bijis kopš 2006. gada jūnija. Kopš tā laika es esmu vairākkārt ticies ar Teherānas līderiem. Tomēr es kopā ar šajās sarunās iesaistīto sešu valstu pārstāvjiem nolēmu atgriezties Teherānā, lai tiktos ar tās līderiem. Es vedīšu sev līdzi atjauninātu piedāvājumu, kurš atšķirsies no tā, ko piedāvājām 2006. gadā. Es nesagaidu, ka notiks brīnumi, bet domāju, ka mums ir ļoti būtiski sniegt roku un darīt zināmu savu divpusējo pieeju – piedalīties sarunās, lai atrisinātu pamatjautājumus, jo īpaši kodoljautājumu, bet tajā pašā laikā turpināt izmantot Drošības padomes piedāvātās iespējas.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. - Mēs pateicamies jums, Augstais pārstāvi, par runu un vēlam jums veiksmi visos jūsu bīstamajos ceļojumos. Pēc mūsu domām, drošākā vieta, kur jums atrasties, ir Eiropas Parlaments. Es ceru, ka jums vienmēr ir prieks šeit būt.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties referentiem J Saryusz-Wolski un H. Kuhne par viņu konstruktīvo, visaptverošo un uz nākotni orientēto pieeju, uz kuru bija balstīti abi ziņojumi.

Ņemot vērā to, ka abos ziņojumos ir apskatīts plašs problēmu loks, es pievērsīšos tikai dažiem jautājumiem, kuri Komisijai ir īpaši būtiski, konkrētāk - Lisabonas Reformu līguma ieviešanai, Eiropas Drošības stratēģijai, kaimiņattiecību politikai un jautājumam par vienotu rīcību, un jo īpaši jautājumam par Komisijas lomu krīžu pārvarēšanā.

Tāpat kā lielākā daļa no jums, arī Komisija cer, ka jaunais Reformu līgums tiks ratificēts šogad. Ja mēs vēlamies labāk pārstāvēt Eiropas Savienības pilsoņu intereses pasaulē, līgumam ir ļoti liela nozīme. Drošai, ekonomiski stiprai, sociāli līdzsvarotai un stabilai Eiropai, kurai tajā pašā laikā ir vadošā loma pasaulē, pateicoties tās ekonomiskajai ietekmei, ir nepieciešama spēcīga Eiropas Savienības ārpolitika. Tādēļ ir atbalstāmas visas iniciatīvas, kuru rezultāts ir saskaņota ārpolitika. Šī problēma nav tikai institucionāla vai procesuāla problēma, tā nav saistīta arī ar tiesību principiem – tā ir politiska problēma. Lai Eiropas Savienības ārpolitika būtu efektīva, visām dalībvalstīm ir jāizrāda nepieciešamā politiskā griba, atbalstot Eiropas Savienības kopējās intereses. Jebkurā gadījumā tas būtu mūsu visu interesēs. Vienotībā ir spēks. Mums ir izvēle.

Komisija pašlaik gatavojas Eiropas Drošības stratēģijas pārstrādāšanai. Šodien mēs redzam jaunus apdraudējumus un problēmas, kurām vairs pilnībā neatbilst šaurā 2003. gada izpratne par drošību. Ir jāpārskata izpratne par apdraudējumiem un jāpievērš lielāka uzmanība saistībai starp drošību un attīstību, drošību un enerģētiku, drošību un klimata pārmaiņām, un pat problēmām, ar kurām mēs saskaramies šobrīd, piemēram, cenu pieaugumam, preču pieejamībai, pārtikas trūkuma riskam un migrācijai kopumā.

Šai saistībā KĀDP un EDS/EDAP gada ziņojumi ietver vairākas idejas, kuras Komisija atbalsta. Es ceru, ka šīs idejas 2008. gada decembrī apstiprinās arī Eiropas Padome.

Demokratizācijas veicināšanai citās valstīs arī turpmāk ir jābūt mūsu ārlietu politikas stratēģijas centrālajam elementam. Mēs esam guvuši pieredzi šai saistībā – Eiropas Savienības paplašināšanās, kuras laikā mēs guvām būtisku pieredzi, ko varam izmantot, īstenojot Eiropas Kaimiņattiecību politiku, ir veiksmīgs piemērs.

Kaimiņattiecību politika pašlaik ir viens no mūsu būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais, instruments miera un stabilitātes stiprināšanai un labklājības un drošības veicināšanai tajā pasaules daļā, kurā atrodamies mēs. Mūsu mērķim arī turpmāk ir jābūt pēc iespējas lielākas Kopienas politiku integritātes nodrošināšanai. Lai ļautu mūsu partnervalstīm gūt labumu no šāda piedāvājuma, mums ir nepieciešams miermīlīgs risinājums ilglaicīgiem konfliktiem, par kuru J. Solana tik aizraujoši runāja, neatkarīgi no tā, vai šie konflikti notiek Kaukāzā, Moldovā, Tuvajos Austrumos vai Rietumsahārā.

Eiropas Savienības kopējā attīstība un tādējādi arī globālā ietekme ir atkarīga no optimālas tās resursu un instrumentu izmantošanas. Par laimi, mēs nesākam no tukšas vietas. Mēs jau izmantojam virkni Kopienas instrumentu, tostarp palīdzību attīstības jomā un humāno palīdzību, lai atbalstītu Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas pasākumus no Afganistānas līdz Kosovai, no Tuvajiem Austrumiem līdz Čadai.

Turklāt ievērojami – gandrīz desmit reizes kopš 2002. gada – ir pieaudzis Komisijas pārvaldītais KĀDP budžets. Pašlaik tiek īstenotas 11 KĀDP misijas politikas tiesiskuma un uzraudzības jomā un divas misijas militārajā jomā. Turklāt Komisija ir iesaistīta šo misiju plānošanā jau no paša to sākuma. Tā bija iesaistīta Kosovas, Čadas un Centrālās Āfrikas Republikas misiju plānošanā.

Šai saistībā es vēlos teikt dažus vārdus par Stabilitātes instrumentu. Ar šo nozīmīgo jauno Kopienas finansēšanas mehānismu ir papildināti krīzes pārvarēšanas un konfliktu novēršanas instrumenti, un laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam ir piešķirti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Komisija uzskata par pierādītu, ka Stabilitātes instrumentu ir vērts piemērot gan finansējuma administrēšanas, gan arī īstenoto pasākumu ziņā.

Komisija atzinīgi vērtētu ciešāku sadarbību starp institūcijām attiecībā uz Eiropas Savienības ārējiem pasākumiem, ja tādējādi būtu iespējams garantēt lielāku saskaņotību, efektivitāti un Eiropas Savienības ārpolitikas pamanāmību. Komisija uzskata, ka mums ir jāapvieno spēki. Tas ir tieši tas, kas Eiropai ir vajadzīgs. Tas ir tieši tas, ko Eiropas iedzīvotāji un arī starptautiskā sabiedrība no mums sagaida.

Paldies par uzmanību.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs, J. Solana, dāmas un kungi, ja, kā mēs visi ceram, Lisabonas līgums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī, ar šo dienu sāksies jauna ēra Eiropas Savienības Kopējā ārpolitikā un drošības politikā. Līdz šim šī politika bija riskanta, bet tieši tādēļ Eiropas Savienībai bija iespēja parādīt sevi kā globālu spēlētāju. Neskatoties uz ievērojamiem panākumiem, Eiropai vēl ir daudz darāmā, līdz tā no ekonomikas giganta, bet politikas pundura kļūs par globālu politisku spēku, kas balstās uz savu ekonomisko nozīmi.

Kā jau J. Saryusz-Wolski savā lieliskajā ziņojumā norādīja, Eiropa attiecībā uz savu lomu pasaulē vēl ne tuvu pilnībā nav izmantojusi savu potenciālu. Izraēlā, Palestīnā un citās pasaules valstīs mūsu sarunu partneri sagaida no Eiropas vairāk. Mums ir jāieklausās viņu prasībās. Lai mēs iemantotu šo partneru uzticību, Eiropas Savienībai ir ne tikai jāpauž vienoti uzskati, bet arī jānodrošinās ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai tā tiktu sadzirdēta. Tās ārpolitika ir jābalsta uz demokrātisku leģitimitāti, ko nodrošinās parlamentārā kontrole, īstenojot Lisabonas līgumu.

Dāmas un kungi, mēs vēlamies uzticamu aizsardzību Eiropai ne jau tādēļ, ka mēs vēlētos uzsākt karu, bet tādēļ, lai mēs varētu nodrošināt mieru, un, kas ir vēl svarīgāk, palīdzēt pasaules nabadzīgākajām valstīm. Mūsu kopējā drošība vairs neaprobežojas tikai ar militāru aizsardzību pret ārējiem uzbrucējiem. Tā ir saistīta arī ar energoapgādi, klimata pārmaiņām, migrācijas pārvaldību un cilvēktiesību un pilsoniskās brīvības nodrošināšanu.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa vēlas panākt, lai tiktu ņemti vērā visi šīs kopējās drošības aspekti. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības ārpolitikai vispirms ir jābūt vērstai uz mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm. Tieši tādēļ mēs aicinām Komisiju un Padomi veikt pasākumus, lai stiprinātu Eiropas Kaimiņattiecību politiku un stabilizētu situāciju Rietumbalkānu valstīs. Īpaši svarīgi ir turpināt dialogu ar Serbiju, turpinot arī atbalstīt Kosovu. Padomes un Parlamenta sadarbība šo jautājumu risināšanā ne vienmēr ir bijusi vienkārša. Padomes darbs, pēc mūsu domām, ne vienmēr ir bijis pietiekami atklāts un pārskatāms, tomēr, neskatoties uz to, mūsu attiecības ir ievērojami progresējušas. Padomes prezidentūra un J. Solana atzīst, ka Eiropas Savienības kopējā ārpolitika un drošības politika būs spēcīgāka un taisnīgāka, ja to atbalstīs Parlaments.

PPE-DE grupas vārdā es aicinu Padomi iet vēl tālāk, piedalīties Parlamenta diskusijās par pirmā Augstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu un iesaistīties oficiālajās sarunās ar kandidātiem. Mēs arī vēlamies, lai ar Parlamentu notiktu pārrunas par Eiropas Ārlietu dienesta izveidi. Attiecībā uz Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu mūsu grupa aicina Augsto pārstāvi publicēt Balto grāmatu, lai būtu iespējams izvērtēt 2003. gadā pieņemtās stratēģijas īstenošanas rezultātus.

Attiecībā uz Lisabonas līgumu mēs aicinām nostiprināt Parlamenta budžeta pilnvaras visās Eiropas Savienības līdzekļu izlietošanas jomās. Mēs atbalstām arī parlamentārās kontroles instrumentus un sadarbību ar Padomi.

Dāmas un kungi, pasaulē, kur situāciju kontrolē reģionālās varas, Eiropas Savienībai ir jāizmanto unikālās iespējas, ko piedāvā jaunie līguma instrumenti, lai nostiprinātu savu politiskās varas pozīciju, kura ir vienveidīgāka un tādēļ pamanāmāka starptautiskajā arēnā, un stingrāka attiecībā uz tās partneriem. Stingrāka parlamentārā kontrole padarīs šo politiku vēl efektīvāku, jo tā kļūs demokrātiskāka un pārskatāmāka.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust atzinību H. Kuhne par viņa sagatavoto ziņojumu, jo īpaši tādēļ, ka tajā iekļauta visaptveroša drošības definīcija, tādējādi ļaujot noteikt dažādos drošības politikas instrumentus, tostarp arī militāro instrumentu, kurš tomēr nav pamatots tikai uz militāriem pasākumiem. J. M. Wiersma runās šo jautājumu plašāk. Es vēlos arī pateikties J. Saryusz-Wolski par efektīvo sadarbību, kuru mēs nesen īstenojām Ārlietu komitejā.

Es vēlos runāt par diviem jautājumiem. Pirmais no tiem ir jautājums, ko, kā jau M. Schulz minēja, mēs šodien pārrunājām grupā, un tas ir jautājums par energoapgādes drošību un kopējo enerģētikas politiku. Mēs nevēlamies kritizēt divpusējos nolīgumus, kurus slēdza laikā, kad netika runāts par kopējo drošības politiku. Tomēr šādi nolīgumi tiek slēgti vēl šodien, un, jo īpaši svarīgi ir noteikt, lai, slēdzot šādus līgumus nākotnē, tie tiktu pamatoti uz kopējo drošības politiku un kopējo enerģētikas politiku.

Šodien es runāju ar ievērojamu Azerbaidžānas pārstāvi, kurš viesojas šeit, Parlamentā. Viņš teica: „Draugi, jūsu teiktais atšķirtas no Ķīnas un Krievijas teiktā”. Tas nav pieņemams. Ja mēs vēlamies sasniegt kopīgus mērķus, mums ir jābūt vienotiem, un viņam bija pilnīga taisnība, to uzsverot.

Tādējādi es nonāku pie otrā jautājuma, kuru mēs analizēsim plašāk E. Brok ziņojumā. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Vidusjūras valstu savienību. Mūsu grupa aicina runāt arī par Melnās jūras reģiona valstu savienību. Arī šis ir nozīmīgs reģions, attiecībā uz kuru mums ir daudz darāmā, jo īpaši mūsu pašu interesēs. Es vēlos pateikties J. Saryusz-Wolski par to, ka viņš pievērsās šim jautājumam.

Polija un Zviedrija ir iesniegusi labu priekšlikumu. Mēs to atbalstām, bet tas nav pietiekami plašs. Ja mēs patiešām vēlamies īstenot savas politiskās intereses tieši šajā reģionā, mums ir jāiet tālāk. Mēs, protams, atbalstām šajā ziņojumā pausto ideju un pārrunāsim to plašāk saistībā ar E. Brok ziņojumu, lai mūsu kopīgie kaimiņi austrumos un dienvidos varētu kļūt par padomniekiem un kopā ar mums iesaistīties Eiropas mērķu noteikšanā un īstenošanā.

Noslēgumā es vēlos pieminēt diplomātisko dienestu, kuru jau minēja Augstais pārstāvis J. Solana. Saistībā ar šo dienestu notiek daudz diskusiju, un arī mēs sagatavosim ziņojumu par to, bet es vēlos precizēt, ka mums ir nepieciešams tāds diplomātiskais dienests, kurš ir dzīvotspējīgs un ir pieņemams Komisijai, Padomei un dalībvalstīm, dienests, kurš strādā efektīvi un ar nopietnu attieksmi uzņemas politisko atbildību, tostarp atbildību pret šo Parlamentu. Mūsuprāt, ļoti būtiski ir skaidri noteikt šā dienesta – neatkarīgi no tā, kā tas tiek organizēts, – atbildību Eiropas Parlamenta priekšā ar Augstā pārstāvja starpniecību.

Noslēgumā vēlos teikt dažus vārdus arī par Irānu – J. Solana, es vēlu jums labu veiksmi Irānā. Acīmredzot mēs izmantojam vienu un to pašu pieeju – būt elastīgiem, bet tajā pašā laikā skaidri noteikt, ka mēs nevēlamies atomieročus, jo īpaši šajā reģionā. Tie radītu vēl lielāku nedrošību, nevis drošību. Novēlu jums visu to labāko, īstenojot šos pamatprincipus.

(Aplausi)

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, J. Solana, J. Saryusz-Wolski un H. Kuhne sagatavotie ziņojumi ir ļoti nozīmīgi, un nav iespējams tik īsā laikā pārrunāt visus tajos minētos jautājumus. Šā iemesla dēļ es pievērsīšos trijiem no tiem.

Pirmkārt, Parlamenta loma ārlietās un drošības jautājumos; otrkārt, visu dalībvalstu ārkārtīgi lielā atbildība par saskaņotas un efektīvas ārlietu un drošības politikas izstrādi un, treškārt, nepieciešamība turpināt cīņu pret kodolieroču izplatīšanu un veikt pasākumus, lai panāktu citu ieroču kontroli. Tas, ka šajā pēcpusdienā notiek šīs debates, piedaloties klātesošajām personām, lieliski parāda to, kādus panākumus mēs – Eiropas Parlaments – esam guvuši, uzņemoties nozīmīgāku lomu ārpolitikā un drošības politikā, kaut arī, pamatojoties uz spēkā esošajiem nolīgumiem, sākotnēji situācija nepavisam tāda nebija. Mūsu neatlaidība ir ļāvusi gūt šādus rezultātus, kā arī Komisijas un Augstā pārstāvja izpratne, pamatojoties uz kuru bija iespējams noslēgt starpiestāžu nolīgumu, kas nosaka šādu debašu iespējamību. Mēs, protams, izmantosim visas Lisabonas līguma sniegtās iespējas, lai turpinātu pilnībā īstenot savus uzdevumus. Starp citu, panākumi ir gūti arī tādēļ, ka mēs nekad neesam gribējuši panākt pārāk daudz un ka mēs – kā vēsta angļu sakāmvārds – neesam solījuši vairāk, nekā spējam paveikt, ka mēs esam spējuši pildīt savus pienākumus.

Ir pilnīgi skaidrs, kā jau H. Swoboda uzsvēra, ka efektīva ārpolitika un drošības politika ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja visas 27 dalībvalstis un šo valstu, tostarp lielo valstu, valdības rīkojas saskaņoti. Mēs varam šeit teikt lieliskas runas, visi var šeit teikt lieliskas runas, bet ja valstu vai valdību vadītāji, premjerministri vai ārlietu ministri uz starptautiskās skatuves izlems rīkoties citādi, tad nekas neizdosies, mēs negūsim panākumus. Tādēļ mūsu dalībvalstu atbildība ir ļoti liela ne tikai manis pieminētajā jomā, bet arī nodrošinot, lai to runām sekotu arī rīcība. Mēs guvām sāpīgu pieredzi šai saistībā, gatavojoties intervencei Čadā. Tika pieņemts apstiprinošs lēmums, un pēc tam pagāja vairākas nedēļas, līdz tika savākti bruņotie spēki un nepieciešamie materiāli. Šādi gadījumi ievērojami kaitē mūsu uzticamībai, un tādēļ es ceru, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šādi gadījumi nākotnē neatkārtojas.

  Angelika Beer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es neatkārtošu visus šeit dzirdētos labos vārdus un jautājumus, par kuriem mēs patiesībā esam vienisprātis, proti, jautājumu par nepieciešamību pēc saskaņotas ārpolitikas un drošības politikas, kādu to raksturo J. Saryusz-Wolski, kā arī jautājumu par parlamentāro kontroli un pārskatāmību. Atgriežoties pie dalībvalstīm, mēs varam novērot diskusijās, ka, jo vairāk Eiropas Savienība iesaistās ārpolitikā un drošības politikā, jo vairāk mēs vēlamies popularizēt - un mums tas ir jādara - šos pārskatāmības un leģitimitātes instrumentus mūsu pārstāvēto valstu iedzīvotāju vidū.

Es vēlos runāt par dažiem strīdīgiem jautājumiem, kurus neviens cits vēl nav minējis. G. Verheugen, pirmajās debatēs mēs kopā ar komisāri B. Ferrero-Waldner diskutējām par H. Kuhne ziņojuma projektu. Viņa, tāpat kā mana grupa, uzsvēra, ka ir labi, ka mēs turpinām par to domāt, ka mēs ne tikai diskutējam par nepieciešamību pārstrādāt Eiropas Drošības stratēģiju, bet arī cenšamies noteikt kopēju pamatuzdevumu, un tas ir – cilvēku drošība un atbildība par tās aizsardzību. Ikviens, kurš kopš tā laika seko līdzi notikumiem, visticamāk, ir pamanījis dīvaino koalīciju, ko ir izveidojuši konservatīvie spēki K. von Wogau vadībā un komunistiskie spēki T. Pflüger vadībā. Ar abu grupu atbalstu tika svītrota būtiska teksta daļa, bet mēs atkārtoti aicināsim to iekļaut ziņojumā tādēļ, ka, ja mēs nerisināsim šo politisko problēmu, mēs zaudēsim uzticamību attiecībā uz šā jautājuma, proti, jautājuma par konfliktu novēršanu, risinājumu, kā arī attiecībā uz jautājumu par mūsu attieksmi pret Darfūru, Čadu un citiem konfliktiem, saistībā ar kuriem mums ir jārīkojas apdomīgi.

Vēl viens jautājums, kuru es uzskatu par absurdu, kaut gan mēs attiecībā uz to vēl neesam vienojušies, ir K. von Wogau vadīto konservatīvo spēku aicinājums turpmāk, strādājot pie Eiropas Drošības stratēģijas un tās aktualizēšanas, ņemt vērā ASV valsts drošības stratēģiju. Tas ir pilnīgs absurds, jo šī politika izrādījās neveiksmīga, un mēs zinām, ka ASV administrācija ir cietusi neveiksmi, īstenojot šo eskalāciju un rīkojoties vienpusēji, un ka šīs politikas dēļ ir zaudētas daudzas dzīvības. Kurš gan var apgalvot, ka mums šīs idejas ir jāiestrādā Eiropas nākotnes ārpolitikā – es uzskatu, ka tas ir vairāk nekā absurdi!

Trešais ārkārtīgi svarīgais jautājums, par kuru es vēlos runāt, ir ieroču izplatīšana. J. Solana, arī es vēlu jums veiksmi šai saistībā. Mums ir nepieciešams dialogs, tostarp arī ar Irānu, bet es vēlos uzdot saviem kolēģiem deputātiem šādu jautājumu – vai tad, kad mēs runājam par energoapgādes drošību, kas galu galā ir daļa no kopējās drošības, ir korekti no nākamā Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja N. Sarkozy puses paziņot, ka viņš vēlas, lai kodoltehnoloģija būtu pieejama pasaules tirgū bez ierobežojuma un netiktu veikta tās uzraudzība? Kas šajā gadījumā notiek ar mūsu uzticamību? Pirmkārt, mēs neveicam kodolatbruņošanos, kas mums būtu jādara. Otrkārt, mēs pieļaujam šo tehnoloģiju apriti, kaut gan mēs zinām, ka tās vienmēr ir iespējams izmantot ļaunprātīgos militāros nolūkos. Es uzskatu, ka mēs pieļaujam kļūdu šai saistībā, un tādēļ arī mēs iesniegsim grozījumu.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, ES dalībvalstīm ir svarīgi sadarboties kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un nodrošināt tās koordinēšanu. Mēs sastopamies ar jauniem globāliem apdraudējumiem, un es uzskatu, ka Lisabonas līgums un KĀDP saliedēs mūs, likvidējot šos apdraudējumus. KĀDP ir kas vairāk par politiku. Tā ir 27 dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu mieru, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un demokrātiju visā pasaulē. Arī Lisabonas līgumā ir noteikti šie paši principi, un tie pilnībā atbilst Īrijai būtiskajām vērtībām.

Atzinīgi vērtējot abu referentu darbu šajā jomā un ņemot vērā mūsu pēdējo gadu pieredzi, ir jo īpaši svarīgi apzināties, ka pārāk bieži Eiropa ir teikusi skaistus vārdus, bet nav attaisnojusi uz to liktās cerības. Tieši tādēļ, ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt jaunu politiku un nezinot, kādi būs referenduma rezultāti Īrijā – es ceru, ka tie būs pozitīvi un Lisabonas līgums tiks pieņemts un ratificēts –, mums vienmēr ir jāatceras, ka, ja dalībvalstis, kopīgi strādājot, nespēs vienoties par kopējām nostājām un virzību uz priekšu, skaistas runas tiks teiktas, bet tām nesekos rīcība.

Vēlos minēt pēdējo piemēru – notikumus Čadā. Neskatoties uz šausmām, ko mēs redzējām saistībā ar bēgļiem uz Čadas un Sudānas robežas, neskatoties uz dalībvalstu vēlmi parādīt, ka tās cenšas kaut ko darīt, mūsu nespēja nodrošināt bruņoto spēku nokļūšanu Čadā skaidri parādīja mūsu trūkumus.

Kad mēs runājam par nākotnes apdraudējumiem, nākotnes iespējām un patiešām arī par briesmām nākotnē, mums vienmēr jāatceras, ka Eiropa ir visu laiku izcilākais miera projekts. Tas darbs, ko mēs darām, panākumi, ko esam sasnieguši, un tas, ko esam izveidojuši Eiropas Savienībā kopš 1958. gada, pierāda, ka kopīga rīcība, sadarbība, ievērojot toleranci, un dažādu viedokļu izpratne ir daudz lielāks spēks un instruments par ieročiem, ko mēs varam iegūt savā rīcībā. Bet tas nenozīmē, ka mēs varam būt naivi un teikt, ka mums nav vajadzīgi resursi. Tomēr mums ir jāpatur prātā, ka visām dalībvalstīm ir jābūt vienprātīgām, domājot par jauno ārpolitiku un aizsardzības politiku nākotnē, un, ja kāda no valstīm saka „nē”, to nevar uzskatīt par mazvērtīgāku vai nicināt.

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, abi ziņojumi, par kuriem mēs diskutējam, skaidri parāda militarizācijas pakāpi, ko Eiropas Savienība ir sasniegusi.

Es vēlos runāt par vairākiem aspektiem, piemēram, par ļoti ciešo ES un NATO sadarbību, kas ir ļoti liela kļūda. NATO ir uz karu vērsta alianse, un mēs iebilstam pret šo ciešo sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO.

Vēlreiz paldies par precizējumu, ka Lisabonas līgums ieviesīs būtiskas izmaiņas militārajā jomā. Tas ir ļoti būtisks iemesls mūsu negatīvajai nostājai pret Lisabonas līgumu, un es vēlos uzsvērt, ka tas vēl nav ratificēts, un ceru, ka Īrija 12. jūnijā teiks „nē”.

Lisabonas līgums nosaka – un tas ir minēts arī H. Kuhne ziņojumā –, ka ir jāveido atsevišķs ES militārais budžets, kurš tiek dēvēts arī par sākotnējo finansējumu. Mēs domājam, ka tas radīs vairākas problēmas.

Netiek garantēta parlamentārā kontrole attiecībā uz EDAP. ES sevišķu uzdevumu vienībām ir jābūt gatavām izvietošanai 5-30 dienu laikā, un Vācijas Bundestāgs nevar iekļauties šajā termiņā. Vienošanos starp visām grupām attiecībā uz parlamentāro izpēti daļēji nebija iespējams panākt tādēļ, ka mēs pieprasījām, lai visas grupas, tostarp mazākās grupas, saņemtu atbilstošu informāciju. Acīmredzot Eiropas Parlaments šādu informāciju nevēlas sniegt.

Ziņojumā ir pausts aicinājums izstrādāt bruņošanās projektus. Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi. Vispirms ir rūpīgi jāizvērtē iepriekšējās Eiropas Savienības misijas. To vajadzēja izdarīt jau sen. Francijas karavīri, kuri piedalījās operācijā Artemis, izmantoja spīdzināšanu. Operācija Čadā ir pilnīga neveiksme, un EULEX misijai Kosovā, kurai vajadzēja būt tiesiskuma nodrošināšanas misijai, nav tiesiska pamata.

Abi ziņojumi ved pilnīgi nepareizā virzienā. Tādēļ mūsu grupa ir iesniegusi mazākuma atzinumu. Ir kļuvis skaidrs, ko Francijas prezidentūra plāno paveikt militārajā jomā. Tiks veicināta turpmākā militarizācija; jau ir pieminētas jūras un gaisa sevišķu uzdevumu vienības. Mēs nevēlamies redzēt militāru Eiropas Savienību. Mēs nevēlamies militāru aliansi. Mēs vēlamies redzēt civilu Eiropas Savienību. Šo iemeslu dēļ mēs pilnīgi noteikti šiem diviem ziņojumiem teiksim „nē”.

  Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, izstrādājot šos abus ziņojumus, ir pieņemts, ka Lisabonas līgums/Eiropas Konstitūcija tiks ratificēta, neskatoties uz to, ka Īrijas referenduma rezultāti būs zināmi tikai 12. jūnijā. Šis Parlaments, protams, jau ir izlēmis, ka tiks ignorēti Īrijas referenduma rezultāti, ja tā nobalsos „pret”.

Eiropas Savienība nevēlas, lai Eiropas valstu pilsoņi paustu attieksmi pret tās ārpolitiku un militārajām ambīcijām referendumā, jo tā ļoti labi zina, ka viņi tās noraidīs, ja viņiem tiks dota tāda iespēja. Un kādas ir šīs ambīcijas? - No šiem ziņojumiem var secināt, ka ES ir ieplānojusi veidot savus militāros spēkus, apvienojot daudznacionālos spēkus, veidojot kopīgas pavēlniecības un kontroles struktūras, izstrādājot kopīgas aprīkojuma un sistēmu iepirkuma politikas un ieviešot kopīgas komunikāciju sistēmas. Tā plāno apvienot daudznacionālos spēkus un uzskata, ka ir nepieciešami pastāvīgi bruņotie spēki ES pakļautībā. Un to var uzskatīt par Eiropas pastāvīgo bruņoto spēku veidošanas sākumu. Šie plāni apdraud NATO un mazina dalībvalstu ietekmi Apvienoto Nāciju Organizācijā, kuru Eiropas Savienība vēlas pārņemt.

Es nesen apmeklēju konferenci par drošības jautājumiem Briselē, un kāds tur uzdeva jautājumu: kam ir bail no Eiropas Savienības? Ar to, protams, domājot, ka bez militārā spēka draudiem neviens neuztvers nopietni Eiropas Savienības centienus ārpolitikas jomā. Otrā pasaules kara beigās kāds no Staļina padotajiem teica, ka pāvests neatbalsta Staļina īstenotos pasākumus ārpolitikas jomā. Uz to Staļins atbildēja: „Un cik divīzijas pāvestam ir?”

Eiropas Savienība vēlas veidot savas divīzijas, lai uzspiestu savu gribu un liktu pasaulei no tās baidīties. Un ja jūs vēlaties zināt, kā tas notiks, iedomājieties, ka kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku īsteno ar lielgabalu, tanku un lidmašīnu palīdzību.

Vienīgā tauta Eiropā, kurai ļāva paust savu nostāju šai saistībā, ir īri, kuri to darīs referendumā 12. jūnijā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēs īru nostāju, būs viņu vēlme saglabāt vēsturisko neitralitātes politiku. Bet vai viņi apzinās to, ka, ja Lisabonas līgums tiks ratificēts, viņu neitralitātei pienāks beigas un viņiem nāksies īstenot Eiropas Savienības ārpolitiku un militārās ambīcijas? Īri ne tikai zaudēs savu neitralitāti, bet arī palīdzēs maksāt karavīriem un par ieročiem, kuri nepieciešami, lai īstenotu viņu neatbalstītas militārās operācijas.

Īriem ir nopietni jāpārdomā šie jautājumi, pirms viņi pieņem lēmumu par to, kā balsot referendumā. Ar nožēlu jāatzīst, ka Apvienotās Karalistes valdība un Parlamenta palātas ir nodevušas britus, neļaujot viņiem piedalīties referendumā par Lisabonas līguma ratificēšanu. Ne tikai īru neitralitāte ir likta uz spēles, bet arī Apvienotās Karalistes spēja sevi aizsargāt.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

  Irena Belohorská (NI) . – (SK) Dāmas un kungi, vispirms es vēlos teikt, ka atzinīgi vērtēju 2006. gada ziņojumu un panākto progresu attiecībā uz ziņojuma struktūru. Eiropas Parlamentam ir jāpieņem stingrāka nostāja un jārīkojas noteiktāk attiecībā uz jautājumiem, kurus regulāri risina Padome. Šai saistībā es atzinīgi vērtēju noteikumus par ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, kā arī dalībvalstu parlamentu un valdību atbildības palielināšanu saistībā ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu.

Es domāju, ka arī jauno dalībvalstu pārstāvji atradīs savu vietu Eiropas diplomātiskajos dienestos. Pēc manām domām, pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas nostāja ārējo attiecību jomā kļūs vienotāka. Ir būtiski, lai dalībvalstis biežāk konsultētos ar saviem partneriem, kā arī ar ES Augsto pārstāvi, jo īpaši saistībā ar būtisku lēmumu pieņemšanu. Vienota Eiropas Savienības tiesībsubjektība ļaus tai slēgt starptautiskus nolīgumus un pievienoties starptautiskām organizācijām. Pieņemot šos saistošos lēmumus, ir jāņem vērā arī Eiropas pilsoņu intereses un vēlmes starptautisko attiecību jomā.

  Javier Solana, Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt runu, īsi pasakoties tiem deputātiem, kuri runāja parlamentāro grupu vārdā. Es domāju, ka kopumā, neskatoties uz to, ka visi paustie uzskati nebija vienādi, pastāv vispārēja vienprātība attiecībā uz vairākiem debašu pirmajā daļā pārrunātajiem jautājumiem.

Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. –(FR) Vispirms es vēlos pateikties J. Daul no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas. Jūs izteicāties skaidri par Eiropas Drošības stratēģijas pārskatīšanas mērķiem un vispārīgajiem Lisabonas līguma mērķiem. Es pilnībā atbalstu jūsu nostāju un uzskatu, ka ir ļoti būtiski stiprināt Eiropas Savienības pamanāmību un humāno dimensiju.

Es patiešām ticu, ka Eiropa ir atbildīga ne tikai savu pilsoņu, bet arī ārpus tās robežām dzīvojošo priekšā. Visa pasaule cer, ka Eiropa pieņems skaidrāku pieeju un rīkosies efektīvāk. Tādēļ es pilnībā piekrītu PPE-DE grupas pārstāvja komentāriem un no šā brīža līdz līguma stāšanās spēkā darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp visām iestādēm. Šis uzdevums man tika dots saskaņā ar līguma 15. pantu, un es centīšos to izpildīt.

Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. – Es vēlos arī atbildēt H. Swoboda, nevis nepiekrist viņa viedoklim, bet tieši pretēji – pateikt, ka daudz no viņa teiktā atbilst manam viedoklim un manam redzējumam par to, kā jautājumus vajadzētu risināt. Es domāju, ka jūsu pieminētā sadarbība starp civilpersonām un militārpersonām ir ļoti būtiska. Mums būtiska ir krīzes pārvarēšana un nekas cits. Krīzes pārvarēšanas situācijā visiem instrumentiem ir jābūt Eiropas Savienības rīcībā, lai pilnībā izmantotu visas tās iespējas.

Bet atkal jau visbūtiskākais aspekts ir politiskā griba. Mums var būt iespējas, bet, ja mums nav politiskās gribas, mums nav nekā. Vienmēr mums var arī nebūt iespējas. Tādēļ mums ir jāstrādā abos virzienos – lai nodrošinātu iespējas un arī lai panāktu politisko gribu. Politiskās gribas veidošana ir jautājums, pie kura, sadarbojoties ar citām Eiropas Savienības iestādēm, ir jāpiestrādā ikvienam no šajā skaistajā ēkā strādājošajiem.

Es vēlos teikt dažus vārdus arī par J. Saryusz-Wolski ziņojumu. Dažiem šā ziņojuma punktiem es piekrītu pilnībā. Piemēram, es vēlos uzsvērt teksta daļu par Afganistānu, jo Afganistāna ir ļoti būtisks jautājums, saistībā ar kuru mums ir zināma atbildība. Ievada piezīmēs man nebija iespējas pieminēt, ka, pēc manām domām, – un es ceru, ka, pēc mūsu visu domām, – Afganistāna ir viena no steidzami risināmajām problēmām, un mums šai saistībā ir jāpieņem politisks lēmums. Tādēļ tas, ko jūs ziņojumā minējāt par policijas misiju, ir ļoti būtiski. Ir jānodrošina mūsu policijas klātbūtne šajā valstī. Kā jau jūs zināt, pēdējā Eiropas Ārlietu padomes sanāksmē mēs nolēmām divas reizes palielināt šajā valstī izvietoto cilvēku skaitu.

Bet es vēlos uzsvērt arī to, ko jūs teicāt par kvalitāti. Tas tā patiešām ir, ka, runājot par tiesiskumu, mūsu rīcībā nav policijas un tiesnešu, viņi strādā savā dalībvalstī pie citiem jautājumiem, un tādēļ mums ir jāizlemj, kā rīkoties līdz laikam, kad mūsu rīcībā būs Eiropas policistu grupa, tiesnešu grupa un sociālo darbinieku grupa, kurus būs iespējams ātri izvietot. Iespējamais risinājums ir militārpersonu piesaiste, jo, ja tās nepiedalās krīzes pārvarēšanas operācijā, tās var būt pieejamas izvietošanai. Mums par to ir jādomā un ne tikai jādomā, bet arī jārod atbildes uz šiem jautājumiem.

Es vēlos teikt, ka kopumā runas bija ļoti konstruktīvas. Es vēlos komentēt teksta daļu par cilvēku drošību. A. Beer, jūs ļoti labi zināt, ka man šī koncepcija ir ļoti tuva. Marie Colvin ir viena no maniem draugiem, un dažus no šiem rakstiem es esmu sagatavojis kopā ar viņu. Es domāju, ka šī koncepcija lielā mērā atspoguļo modernos uzskatus par drošības jautājumiem. Tādēļ nav svarīgi, kā mēs to saucam, svarīgi ir tas, ko mēs darām. Runas ir svarīgas, bet tas, ko mēs darām, ir daudz svarīgāk par runām. Es domāju, ka visus ziņojumus caurvij ideja, ka drošība ir kas daudz vairāk par šā vārda klasisko izpratni.

Visu cieņu, bet es tomēr nevaru piekrist dažām šeit dzirdētajām piezīmēm, piemēram, Komisijas pārstāvja piezīmei. Es patiešām nedomāju, ka drošības stratēģija ir jāpārskata tādēļ, ka tajā noteiktā drošības koncepcija būtu pārāk šaura. Es nedomāju, ka tas ir pamatots apgalvojums. Es uzskatu, ka lielākā daļa 2003. gadā izstrādātajā drošības stratēģijā noteikto elementu, izaicinājumu un problēmu ir tādas pašas, kā šodien. Iespējams, ka mums tā ir jāpapildina un ka mums ir jārīkojas, bet es neuzskatu, ka stratēģijā atspoguļota šaura izpratne par drošību. Tieši pretēji, tā ir visprogresīvākā pieeja, kādu Eiropas Savienība jebkad ir izmantojusi attiecībā uz šo jautājumu.

Skaidrības labad vēlos teikt, ka, pēc manām domām, mums nav jāizstrādā jauns teksts, bet pēc iespējas vairāk jāsaglabā no pamatteksta, piemēram, mūsu uzdevums, un jāmēģina pievienot papildus elementi. Piemēram, daudzi no jums minēja energoapgādes drošības jautājumu, kas ir ļoti būtisks, un jautājumu par klimata pārmaiņu seku visiem aspektiem, jautājumu par to, kā sadalīt atbildību saistībā ar dabas, nevis cilvēka radītām katastrofām, attiecībā uz kurām mēs esam izmantojuši resursus un iespējas, lai novērstu šādu dramatisku notikumu sekas.

Attiecībā uz ieroču izplatīšanu – es esmu runājis par šo jautājumu gandrīz katrā gadījumā, kad man ir bijusi tāda iespēja, par riskiem saistībā ar šo jautājumu un tā svarīgumu mums visiem. Es domāju, ka ir jāizdala divi horizontāli risināmi jautājumi: viens no tiem varētu būt klimata pārmaiņas un otrs – ieroču izplatīšana un atbruņošanās. Šo divu jautājumu dēļ lielā mērā var tikt apdraudēts tas, ko mēs uzskatām par vērtīgu savā dzīvē. Tādēļ es piekrītu, ka šie jautājumi ir jārisina.

Es vēlos teikt dažus vārdus savam dārgajam draugam Brian Crowley. Es domāju, ka spēku izvietošana ir būtiska, un es viņam piekrītu. Tomēr, atcerēsimies piemēru par Čadu. Es nedomāju, ka tas bija labākais piemērs, ko jūs varējāt izvēlēties. Es biju Čadā pirms pāris nedēļām. Es biju galvaspilsētā, otrajā lielākajā pilsētā un Goz Beida, kur ir izvietots īru karavīru bataljons, kura sastāvā esošie karavīri ir ļoti pozitīvi noskaņoti un ārkārtīgi profesionāli. Tas ir kas tāds, ar ko mums vajadzētu lepoties. Es jūtos lepns par darbu, ko īru karavīru bataljons veic savannas vidū, nesavtīgi mēģinot palīdzēt pārvietotajām personām bēgļu nometnēs. Es vēlos uzslavēt īru karavīrus, kuri tur strādā, kuri ir tik nesavtīgi un pilni apņēmības uzlabot situāciju zemē, kura ir misijas mērķis.

Es vēlos pateikties jums, priekšsēdētāja kungs, un visām parlamentārajām grupām, un es ļoti ceru, ka atlikušajā laika periodā līdz 2008. gada beigām mēs spēsim strādāt konstruktīvi, lai piepildītu tik daudzu Eiropas Savienības pilsoņu sapni – nodrošināt līguma ieviešanu, lai panāktu tādu Eiropas klātbūtni starptautiskajā kopienā, pasaulē, kas atbilst mūsu idejām, mūsu principiem, mūsu iespējām un mūsu dzīves līmenim.

  Karl von Wogau (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, J. Solana, vispirms es vēlos pateikties H. Kuhne par ziņojumu un par tā pasniegšanas veidu, kurš noteica, ka mēs spējām panākt vienprātību attiecībā uz gandrīz visiem punktiem.

J. Solana, dažus mēnešus atpakaļ jūs piedalījāties G. Polin bērēs Bayonne pilsētā. Viņš bija pirmais karavīrs, kurš zaudēja dzīvību Eiropas īstenotā operācijā. Man tas bija ļoti aizkustinošs brīdis, ļoti skumjš brīdis, kurš lika man atkal ļoti nopietni aizdomāties par to, kad un kādos apstākļos ir nepieciešams izvietot karavīrus.

Šī vienlaicīgi ir arī mana atbilde A. Beer un mana attieksme pret cilvēku drošības koncepciju. Cilvēku drošības koncepcija pilnīgi noteikti ir interesanta, tostarp arī saistībā ar palīdzību attīstības jomā. Bez drošības nav iespējams panākt attīstību. Tomēr es neesmu pārliecināts, ka šī koncepcija atbilst Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikai, jo tās izmantošana varētu nozīmēt to, ka mums būtu jāiejaucas visos gadījumos visā pasaulē. Tādējādi tiktu radītas cerības, kuras nebūtu iespējams attaisnot. Kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, viņi nemeklē palīgus, kuriem ir labākie nodomi, bet gan palīgus, kuri var palīdzēt. Šis arī ir šīs koncepcijas trūkums, un nav nekā ļaunāka par nepiepildītām cerībām. Tādēļ mana grupa balsos pret šā principa pieminēšanu.

Drīz darbu uzsāks Francijas prezidentūra, un tās darbības laikā, visticamāk, būs jāpieņem daži ļoti būtiski lēmumi. Es jau minēju, ka arvien vairāk karavīru tiek sūtīti bīstamās misijās. Mēs esam atbildīgi par to, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo aprīkojumu, labāko iespējamo aprīkojumu izmantošanai šajās misijās. Tas vēl nav nodrošināts vairākās jomās. Mēs neesam nodrošinājuši nepieciešamo aprīkojumu telekomunikāciju jomā un – kas ir ļoti būtiski – civilajā jomā un civilo operāciju jomā. Mums trūkst aprīkojuma izlūkošanai un navigācijai. Es ceru, ka saistībā ar šo jautājumu nākotnē tiks sniegti konkrēti priekšlikumi un nodrošināta ciešāka sadarbība un ka mēs kopīgi īstenosim šādus projektus un novērsīsim trūkumus, ņemot vērā Eiropas principus.

Šajā ziņojumā ir iekļauta prasība nodrošināt Eirokorpusa nepārtrauktu atrašanos Eiropas Savienības rīcībā. Pēc manām domām, tas, salīdzinājumā ar sevišķu uzdevumu vienībām, kuras Eiropas Savienība var iesaistīt savās operācijās tikai uz sešiem mēnešiem, būtu liels solis uz priekšu. Es aicinu nodrošināt, lai Eiropas Drošības un aizsardzības koledža, ko pieminēja H. Kuhne, kļūtu par ko vairāk, nekā tikai virtuālu koledžu, un lai tā saņemtu nepieciešamos līdzekļus uzdevumu veikšanai.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sniegt vairākus komentārus attiecībā uz Eiropas Drošības stratēģiju, ko savā ziņojumā ir pieminējis mans labi ieredzētais kolēģis H. Kuhne. Viņš, strādāja pie šā ziņojuma, bez šaubām, saņemot pilnīgu manas grupas atbalstu, un es uzskatu, ka rezultāts ir lielisks. Tomēr arī es vēlos pievērst Augstā pārstāvja uzmanību vairākām piezīmēm.

Šī drošības stratēģija tiek īstenota un tika izstrādāta 2003. gadā kā būtisks jauninājums. Stratēģijas būtība, protams, nemainīsies. Mēs pašlaik diskutējam par tās pielāgošanu jaunajiem starptautiskajiem uzdevumiem, kuri ir mainījušies. Efektīva daudzpusība ir būtisks princips. Ļoti svarīga ir spēja apvienot civilos un militāros aspektus. Būtiska ir arī mūsdienu apdraudējumu analīze. Ir daudzi pozitīvi piemēri, kuri parāda, kā Eiropas Savienība J. Solana vadībā pēdējos gados ir risinājusi šos jautājumus. Patiesībā pieeja nav mainījusies, bet tiek risināts plašāks jautājumu loks. Visi saka, ka nevar runāt tikai par terorismu un tradicionālajām drošības problēmām – ir jāizpēta arī, cik lielā mērā problēmas saistībā ar energoapgādes drošību un klimata pārmaiņām attiecas uz mūsu drošības programmu. Tas arī ir plašāks jautājumu loks.

Tomēr es vēlos aizstāvēt arī šauro jautājumu loku. Tas ietver ne tikai ar valstu drošību, bet arī ar cilvēku drošību saistītos jautājumus. Pēc manām domām, pozitīvi ir vērtējams tas, ka H. Kuhne ir mēģinājis aizsākt šīs debates šeit, Parlamentā – vēl vienu uz cilvēkiem vērstu diskusiju, ņemot vērā to, ka nesen ANO notika diskusijas par „atbildību aizstāvēt”. Mums patiešām ir jāpārdomā, kā šo informāciju iestrādāt mūsu koncepcijā, un tādēļ es uzskatu, ka tas ir apkaunojoši, ka Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti nevēlas piedalīties šo ideju izstrādē. Kad mēs runājam par cilvēku drošību, mēs ar to nedomājam iejaukšanos visās situācijās, kurās iespējams apdraudējums cilvēku drošībai, bet drīzāk to, ka šis būtiskais elements ir jāņem vērā.

Attiecībā uz plašo jautājumu loku ir svarīgi arī tas, ka, pateicoties Lisabonas līgumam – cerēsim un lūgsim Dievu, lai Īrija 12. jūnijā nobalsotu par šo līgumu, uz ko mēs liekam cerības –, Eiropas Savienība varēs strādāt ar plašo jautājumu loku, jo jaunieceltais Augstais pārstāvis, kuru par tādu ir jāsauc manas valsts dēļ, kļūs arī par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un efektīvi koordinēs šā plašā jautājumu loka risināšanu.

Noslēgumā vēlos komentēt jautājumu saistībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Drīz notiks vēlēšanas, un mēs nezinām, kas būs abi kandidāti. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka, neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās – es, protams, ceru, ka tas būs Barack Obama – būs vieglāk sadarboties saistībā ar vairākiem jautājumiem. Piemēram, saistībā ar jautājumu par kodolieroču neizplatīšanu. John McCain ir daudz interesanta ko teikt šai saistībā. Gada beigās, iespējams, būs pienācis laiks iesniegt turpmākās iniciatīvas, piedāvāt slēgt jaunus nolīgumus, piemēram, attiecībā uz kodoldegvielas cikla dalīšanu. Es ceru, ka Augstais pārstāvis ir apņēmības pilns strādāt, lai to panāktu.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, Augstais pārstāvi, komisāra kungs, vispirms es vēlos paust atzinību J. Saryusz-Wolski un H. Kuhne par vispusīgajiem ziņojumiem; referenti ir paveikuši lielisku darbu. Viens no būtiskākajiem secinājumiem J. Saryusz-Wolski ziņojumā ir, ka stabilitāte Rietumbalkānu valstīs šodien ir Eiropas Savienības būtiskākā prioritāte. Es tam pilnībā piekrītu.

Attiecībā uz Kosovu uz spēles ir likta uzticība kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Līdzšinējie panākumi nav pārāk iedvesmojoši – lai gan visas dalībvalstis atbalstīja M. Ahtisaari plānu, vēl nav panākta vienošanās par to, vai atzīt Kosovu. Bet vēl lielāka problēma ir tā, ka joprojām nav panākta vienošanās par nepieciešamību nodot UNMIK pilnvaras EULEX. Bet, ja tas nenotiks, Eiropas Savienība nevarēs pildīt savus solījumus, un tādējādi tiks apdraudēta tās uzticamība. Ļoti būtiski EULEX uzdevumi ir konstitucionālo tiesību nodrošināšana, funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide, Kosovas daudznacionalitātes atjaunošana un savstarpējās uzticības radīšana starp šajā teritorijā dzīvojošajiem.

Eiropas Savienība nevar ļaut Kosovai panākt vēlamo saviem līdzekļiem. Mūsu politika attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm ir jābalsta uz trīs pīlāriem. Pirmkārt, mums ir jāpiedāvā šīm valstīm ticama Eiropas perspektīva, otrkārt, mums ir stingri jāpieprasa nosacījumu ievērošana un, treškārt, mums ir jābūt konsekventiem. Tā būtu liela kļūda, ja mēs kādā brīdī attiecībā uz nosacījumiem neņemtu vērā politiskos apsvērumus vai ja mēs nekonsekventi piekāptos valstīm, kuras ar mums nesadarbojas, – piekāptos tādās jomās, kurās mēs nepiekāpjamies valstīm, kuras ar mums sadarbojas. Šie aspekti pilnīgi noteikti arī turpmāk apdraudēs uzticību Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienība vēlas būt globāls spēlētājs, un tas ir vērtējams pozitīvi, bet tās būs tikai vēlmes līdz brīdim, kad tā spēs garantēt miera, stabilitātes un progresa iespējamību tās kaimiņos esošajās teritorijās. Paldies!

16. Apsveikšana

  Priekšsēdētājs. - Man ir liels prieks sveikt šeit Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentu delegācijas, kā arī Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvjus.

Gruzijas delegāciju vada Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja N. Burjanadze.

Šīs delegācijas ir ieradušās Briselē, lai piedalītos Eiropas kaimiņattiecību politikas konferencē, kura šodien un rīt notiks Eiropas Parlamentā.

Mēs silti sveicam delegāciju pārstāvjus un priecājamies par to, ka viņi piedalās šajās kopīgajās debatēs.

(Aplausi)

17. 2006. gada ziņojums par KĀDP – Gada ziņojums par Eiropas Drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu (debašu turpinājums)

  Priekšsēdētājs. - Mēs turpināsim kopīgās debates par Jacek Saryusz-Wolski ziņojumu (A6-0189/2008) par 2006. gada ziņojumu par KĀDP un Helmut Kuhne ziņojumu (A6-0186/2008) par Eiropas Drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti priecīga par to, ka varu runāt šo delegāciju pārstāvju priekšā, jo mūs ar viņiem saista tik ciešas saites. Augstais komisār, ticiet vai nē, bet es vēlos pievērsties tieši Dienvidkaukāza valstīm. Mēs dzirdējām labo ziņu, ka jūs rīt dosieties uz Gruziju, kur uzkavēsieties pāris dienas. Šai vizītei bija jānotiek jau sen, un es pateicos jums, ka tajā dosieties. Jūs dosieties arī uz Abhāziju, un šai saistībā jūs paskaidrojāt, ka nedēļas nogale, iespējams, nav pietiekami ilgs laiks, lai atrisinātu jautājumu. Ja jums tas nedēļas nogalē izdosies, es būšu pirmā, kas jūs par to apsveiks. Mēs zinām, ka tas ir grūts uzdevums, bet pats būtiskākais ir tas, ka Eiropas Savienība iesaistās tā risināšanā. Pēc manām domām, tas ir gandrīz kā pārbaudījums Eiropas Savienības ārpolitikai. Mēs zinām, ka Krievija, kura ir viena no mūsu partnerēm, ir iesaistīta konfliktā. Saskaņā ar ANO ziņojumu Gruzija ir piekritusi pārtraukt bezpilota lidaparātu lidojumus virs Abhāzijas. Tomēr vakar mēs uzzinājām, ka Krievija ir izvietojusi tās militāros spēkus, iespējams, lai būvētu dzelzceļus. Ja tas tā patiešām ir, es domāju, ka ir pāragri runāt par miera uzturēšanas spēkiem.

Tādēļ šis ir sarežģīts uzdevums. Jūs minējāt, ka atbalstīsiet Gruzijas miera plānu, tādēļ mans jautājums jums, Augsto komisār, ir šāds: vai jūs kā daļu no šā miera plāna esat iecerējis atbalstīt arī Abhāzijas-Gruzijas kārtības policijas spēku izveidi ES vai EDSO uzraudzībā? Tas patiešām būtu solis uz priekšu - solis, uz kuru mēs ceram kopš brīža, kad Eiropas Savienība iesaistījās šajā kaimiņu reģionā notiekošajā konfliktā. Tādēļ šodien ir radies jautājums, kuru uzdeva arī citi deputāti, un tas ir: vai mēs izstrādāsim kaimiņvalstu politiku kā daļu no mūsu ārpolitikas?

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jums atgādināt, ka pagājušā gada Padomes ziņojumā par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un perspektīvām Parlaments pauda lielas bažas par tā laika Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka Krievija atkāpjas no Līguma par parastā bruņojuma ierobežošanu Eiropā. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta stingro nostāju, Eiropas Savienības iestādes šai saistībā neveica būtiskus pasākumus. 2007. gada jūlijā Krievijas Valsts dome vienpusēji pieņēma tiesību aktu, ar kuru tika pārtraukta Krievijas dalība šajā līgumā.

Nav šaubu, ka šim notikumam ir ļoti liela ietekme uz drošību Eiropā, jo Krievijai ir lielākais parastā bruņojuma potenciāls mūsu kontinentā. Tieši tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti būtiski panākt Krievijas Federācijas atkārtotu pievienošanos šim starptautiskajam līgumam. Eiropas Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm ir jāizmanto visi tām pieejamie līdzekļi, lai to panāktu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēdējos gados Krievijas bruņošanās izdevumi ir pieauguši par 700 %.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, M. El Baradei, kuru nevar uzskatīt par radikāli noskaņotu, pēdējā Minhenes Drošības politikas konferencē teica, ka, samazinot bruņošanās izdevumus par 1 %, pasaulē būtu iespējams atrisināt bada problēmas.

Tā vietā, lai veiktu pasākumus šā mērķa sasniegšanai, Eiropas Savienība aicina dalībvalstis palielināt bruņošanās izdevumus, un tādējādi šī sabiedrība ir nonākusi tādā apkaunojošā situācijā, ka 2006. gadā tās bruņošanās izdevumi bija lielākie pasaulē, lielāki, nekā Aukstā kara laikā, 17 reizes lielāki, nekā mēs ieguldām starptautiskajā sadarbībā.

Es domāju, ka mēs esam izvēlējušies iet pa nepareizo ceļu. Drošības militarizācija ir veicinājusi netaisnīgākas un vardarbīgākas pasaules attīstību. Vēlos jums atgādināt - mums tika apgalvots, ka apkaunojošā invāzija Irākā atrisinās Tuvo Austrumu problēmas un samazinās degvielas cenu. Pierādījumi ir neapgāžami. Dāmas un kungi, es domāju, ka mēs esam uz nepareizā ceļa. Mums ir jāveic drošības demilitarizācija un jāatgriežas pie senākajām Eiropas vērtībām, uz kuru pamata Aukstā kara laikā tādi ārpolitikas speciālisti, kā Willy Brandt un Olaf Palme, aicināja noteikt pilnīgas atbruņošanās mērķi.

Attiecībā uz mūsu saikni ar Ziemeļamerikas drošību, būtiski ir tas, par kādu administrāciju mēs runājam. Vai mūsu principi un vērtības ir tādas pašas, kā Buša administrācijai? Vai jūs atceraties CIA lidojumus, spīdzināšanu Gvantanamo, nāves sodu un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē?

Nē, dāmas un kungi, es domāju, ka mums ir jāvirzās uz autonomu, kodolbrīvu drošību un sistēmu, kas garantētu pietiekamu drošības līmeni, lai papildus terorisma, bada, nabadzības un diskriminācijas problēmām būtu iespējams risināt citas būtiskās problēmas.

  Hélène Goudin (IND/DEM). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, šodien notiekošās debates ļauj mums nojaust, kas ir sagaidāms, kad tiks pieņemts Lisabonas līgums. Intensīvāka militarizācija, izteiktāks pārvalstiskums un lielāki Eiropas Savienības izdevumi uz dalībvalstu neatkarības rēķina. Eiropas Savienība pārstāvēs mūs visus. 27 valstu vajadzības tiks pielāgotas vienas organizācijas vajadzībām. Tādēļ es ar izbrīnu vēroju, kā Eiropas Parlaments, kurš sevi uzskata par demokrātijas iemiesojumu, izvēlas federālistisku pieeju, neņemot vērā ne Īrijas referendumu, nedz arī starpvaldību sadarbību. Lisabonas līgums ir vēl viens solis pretī viena ārlietu ministra iecelšanai, kopēju militāro spēku un kopēja izlūkdienesta izveidei, proti, kopējai aizsardzības un ārlietu politikai. Īrijas pilsoņi, jūs esat vienīgie, kuriem ir dota iespēja apturēt attīstību šajā bīstamajā virzienā. Es aicinu jūs 12. jūnijā balsot „pret” – tāpat, kā mums rīt būtu jābalso šeit Eiropas Parlamentā.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jums uzdot jautājumu. Kā tas ir iespējams, ka Augstais pārstāvis J. Solana var ierasties šajā Parlamentā un stāstīt mums klajus melus? Es atrados šeit un dzirdēju viņa teikto, ka visi vēlas redzēt spēcīgāku Eiropas Savienību un spēcīgāku KĀDP. Es pārstāvu 4,2 miljonus cilvēku no Austrummidlendas Apvienotajā Karalistē. Neviens no viņiem nav teicis, ka vēlas spēcīgāku Eiropas Savienību un spēcīgāku KĀDP, lai gan daudzi no viņiem ir teikuši, ka nevēlas, lai viņu valsts būtu Eiropas Savienībā.

Ja jūs domājat, ka tieši to vēlas Eiropas pilsoņi, kādēļ jūs neļaujat viņiem balsot par Eiropas Konstitūciju un Lisabonas līgumu, kas noteiks attīstību šādā virzienā? Vai esat aizmirsis, ka Francija nobalsoja „pret” un ka Nīderlande nobalsoja „pret”? Vai jūs nezināt, ka 80 % manu vēlētāju gribētu balsot referendumā, ja viņiem tiktu dota tāda iespēja, un ka ne mazāk kā 80 % no viņiem balsotu „pret”?

Briti, ko es pārstāvu, vēlas tirdzniecību un sadarbību Eiropā, bet viņi ir pilnīgi pret politisku savienību un Eiropas armiju.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados – kā jau J. Saryusz-Wolski minēja savā ziņojumā – ir ievērojami uzlabojusies sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Padomi, jo īpaši pateicoties elastīgu mehānismu izveidei un Padomes priekšsēdētāja, Augstā pārstāvja un īpašo pārstāvju klātbūtnei šajā parlamentā.

Tomēr ziņojumā, kuru izstrādājis manis pārstāvētās grupas priekšsēdētājs, ir arī minēts, ka ir jāuzlabo sadarbība starp Parlamentu un Padomi, jo īpaši attiecībā uz termiņu noteikšanu. Ziņojumā, ko sagatavoja J. Saryusz-Wolski, kuram es vēlos paust atzinību par paveikto darbu, ir noteikta īpaša iniciatīva – starpiestāžu nolīguma noslēgšana nākamā gada sākumā, lai, pamatojoties uz jaunā līguma vadlīnijām, būtu iespējams noteikt stabilus un dinamiskus sadarbības kritērijus. Augstais pārstāvi, es vēlos dzirdēt jūsu vērtējumu par šo ziņojumā minēto priekšlikumu.

Otrkārt, es vēlos pateikties arī otram referentam H. Kuhne par viņa ziņojumu par Eiropas Drošības stratēģiju. Es domāju, ka mums ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kura mums ļautu risināt problēmas saistībā ar jauna veida apdraudējumiem, ar kuriem mēs saskaramies, stratēģija, kuru, mainoties apstākļiem, būtu iespējams pārskatīt un kurai jebkurā gadījumā būtu jānosaka pārskatīšanas termiņš pieci gadi, kas atbilst Parlamenta likumdošanas periodam.

Šeit bija dzirdamas ļoti vērtīgas runas. Es nedomāju, ka jautājums attiecas uz izdevumu pieaugumu, bet, kamēr mums ir trīs paralēlas satelīta sistēmas – K. von Wogau jau tās šodien pieminēja –, 5 telekomunikāciju sistēmas, 23 bruņutehnikas sistēmas un 87 dažādas bruņošanās programmas, mēs nespēsim virzīties uz priekšu tādā veidā, kā esam iecerējuši.

Eiropas Savienībai ar 27 dalībvalstīm ir aptuveni 2 miljoni karavīru, 10 000 tanku un 3 000 kara lidmašīnu. Es domāju, ka tas ir pietiekami liels spēks, lai būtu iespējams īstenot nopietnus pasākumus.

Tomēr mums ir citas problēmas, piemēram, saistībā ar bataljona nosūtīšanu uz Čadu, kur mūsu mērķis bija nevis karot, bet nodrošināt aizsardzību krīzes situācijās un būt par starpnieku konflikta situācijās.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums ir jāiesaista un jāmobilizē visi mūsu resursi, lai Eiropas Savienība, izmantojot visas tās rīcībā esošās iespējas, turpmāk starptautiskajā arēnā vairs nebūtu pilnīgi nenozīmīgs spēlētājs.

18. Apsveikšana

  Priekšsēdētājs. - Dāmas un kungi, ar prieku jūs informēju, ka Eiropas Parlamentā ir ieradusies Japānas parlamenta delegācija. Mēs vēlamies delegāciju silti sveikt ar ierašanos. Delegācijas pārstāvji piedalīsies 29. Eiropas Parlamenta un Japānas starpparlamentārajā sanāksmē, kura notiks Briselē un Vīnē no 2. līdz 6. jūnijam.

Japānas delegāciju vada liels Eiropas draugs Taro Nakayama, un tās sastāvā ir septiņi Pārstāvju palātas pārstāvji un divi Padomnieku palātas pārstāvji.

Starpparlamentārā sanāksme ir veltīta klimata pārmaiņām, lai veicinātu kopējas pieejas izstrādi, kas pamatota uz Kioto protokola piemērošanu un vēlāk pieņemtajiem dokumentiem.

Mēs esam ļoti gandarīti par šo auglīgo, stabilo un nepārtraukto sadarbību ar Japānu – valsti, ar kuru mums ir kopīgas tādas vērtības, kā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un daudzpusējās sadarbības princips. Tādēļ sveiksim draugus no Japānas!

(Aplausi)

19. 2006. gada ziņojums par KĀDP – Gada ziņojums par Eiropas Drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu (debašu turpinājums)

  Priekšsēdētājs. – Mēs turpināsim kopīgās debates par Jacek Saryusz-Wolski ziņojumu (A6-0189/2008) par 2006. gada ziņojumu par KĀDP un Helmut Kuhne ziņojumu (A6-0186/2008) par Eiropas Drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu.

  Ana Maria Gomes (PSE). – (PT) Es vēlos paust atzinību H. Kuhne par viņa lielisko ziņojumu un jo īpaši par neatlaidību attiecībā uz cilvēku drošības koncepcijas ieviešanu kopā ar principu, kurš paredz pienākumu aizsargāt, principu, ko šeit minēja arī J. Solana.

Šiem diviem elementiem ir jābūt kā pīlāriem, uz kuriem balstās Eiropas pieeja krīzes pārvarēšanas misijām. No vienas puses, lēmumam par intervenci valstī saskaņā ar EDAP ir jābūt pamatotam uz ANO Hartas interpretāciju, kurā uzsvērts pienākums aizsargāt – pienākums novērst genocīdu, kara noziegumus, etnisko tīrīšanu un noziegumus pret cilvēci.

No otras puses, ja Eiropas Savienība iesaistās krīzē, kuras risināšanai nepieciešams izmantot militārus līdzekļus, ir būtiski, lai spēka izmantošanā tiktu ievērota cilvēku drošības doktrīna. Tas nozīmē, ka Eiropas karaspēkam būtu jācenšas nodrošināt drošus apstākļus karadarbībā neiesaistītajiem civiliedzīvotājiem, nevis jāiznīcina ienaidnieks, lai gūtu militāru uzvaru.

Šie divi principi 21. gadsimta sākumā nodrošinātu Eiropai saskaņotu krīzes pārvarēšanas stratēģiju. Tādēļ Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā ierosinātais 1. grozījums atspoguļo morālās, juridiskās un operatīvās prasības, ar kurām mēs sastopamies Afganistānā, Čadā un Libānā un ar kurām sastapsimies nākotnē.

Šo iemeslu dēļ es vēlos paust nožēlu, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa noraida šo grozījumu. Šī reakcionārā alianse vēlas ignorēt cilvēktiesību primāro lomu – koncepciju, kura nostiprinātu EDAP misiju leģitimitāti un veicinātu labvēlīgu iedzīvotāju attieksmi pret tām.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es baidos, ka ar šīs pēcpusdienas debatēm ir saistītas divas problēmas. Pirmā no tām ir tukšās frāzes, ko mēs dzirdam no labajā pusē pēdējās rindās sēdošajiem, par Lisabonas līgumu. Otrā ir saistīta ar to, ka ir jūtama pašapmierinātība no visu to klātesošo, tostarp manas, puses, kuri stingri aizstāv kopējo ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku. Plašās Eiropas Drošības stratēģijas mērķi nav jāapbrīno, bet tos ir jācenšas īstenot, diemžēl pārāk bieži Padome un dalībvalstis nespēj īstenot to lieliski izstrādātās stratēģijas.

Apvienotā Karaliste un Francija nespēja īstenot Senmalo līgumā noteiktos solījumus. Citas valstis uzstāj, ka ir jāīsteno uz taupību vērsta un savtīga politika, kura nosaka, ka izmaksām militārajā jomā ir jāpaliek nemainīgām. Kāda ir jēga no šādas politikas, ja mērķis ir sadalīt kopējo nastu? Patiesībā tikai 20 % no mūsu bruņotajiem spēkiem var piedalīties operācijās. Vairāku EDAP misiju īstenošanai trūkst līdzekļu. Eiropas mītnes neesamība saistībā ar EDAP sadrumstalo pavēlniecību un traucē apkopot resursus.

Bēdīgi ir tas, ka pārāk bieži mēs nemācāmies no savām kļūdām, un, tikai papildinot drošības stratēģiju, nebūs iespējams panākt uzlabojumus.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es esmu dzirdējis par KĀDP programmu, bet smieklīgi ir tas, ka šo politiku vēlas īstenot Eiropa, kura nespēj pat nodrošināt kontroli pār savu ārējo robežu, kuru katru dienu pārkāpj tūkstošiem nelegālo imigrantu, nelegālo tirgoņu un organizētās noziedzības pārstāvju. Tā ir drošības politika bez pamata, J. Solana, ja šāds pamats pastāv, lūdzu, dariet mums zināmu, kāds tas ir.

Ziņojumos nepārtraukti tiek pieminētas klimata pārmaiņas, bet tiek ignorēta militāro uzbrukumu un teroristu uzbrukumu iespējamība, izmantojot bioloģiskos vai pat kodolieročus, lai gan šie apdraudējumi ir daudz nopietnāki un, iespējams, reālāki, ņemot vērā islāmistu teroristu draudus.

Eiropa nespēj izdarīt politiskus secinājumus. Piemēram, attiecībā uz Melnās jūras reģionu, kurš ir kā šaha galdiņš, kur netiek īstenota Eiropas politika. Un šāda situācija ir izveidojusies, neskatoties uz to, ka uz šā šaha galdiņa tiek izspēlēta mūsu energoapgādes un drošības nākotne. Kur ir Eiropas politiskā pieeja šajā šaha spēlē?

Lisabonas līgums nepiedāvās neko vairāk par to nedaudzo, kas jau ir sasniegts – Eiropas, kurai nav ģeopolitiska redzējuma, perspektīvu trūkumu. J. Solana, tas ir 10 gadus ilgās ārpolitikas pārvaldības rezultāts. Šajos pēdējos 10 gados jūs neesat panācis pilnīgi neko!

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, abi ziņojumi skaidri atspoguļo Eiropas Savienības agresivitātes palielināšanos un imperiālistisko plānu attīstību. Ziņojumos ir noteiktas vairākas prioritātes 2008. gadam, kuru mērķis ir Eiropas kapitāla ekonomiskā, politiskā un militārā nostiprināšana pasaulē. Turklāt Eiropas Savienība patstāvīgi vai, ja tas nav iespējams, ar ASV un NATO palīdzību vēlas aplaupīt tautas un valstis.

Pirmajā ziņojumā viena no nozīmīgākajām tā daļām attiecas uz intervenci un karu uzsākšanu, pamatojoties uz tādiem tiesību aktos noteiktiem aizbildinājumiem, kā cīņa pret terorismu un „cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība”. J. Solana, 15. punktā ir noteikta parasti piemērotā, nepieņemamā un bīstamā pazīme, kura atšķir demokrātisku praksi no nedemokrātiskas. Kurš jums ir devis tiesības raksturot tautas kā demokrātiskas vai nedemokrātiskas? Šai saistībā jūs lietojat arī jauno terminu „cilvēku drošība” kā iemeslu preventīvu karu uzsākšanai.

Turklāt abos ziņojumos, jo īpaši otrajā, ir pausts atbalsts turpmākai Eiropas Savienības militarizācijai, norādot uz jaunu nepieciešamību izveidot sevišķu uzdevumu vienības un pastāvīgos Eiropas Savienības militāros spēkus. Tas ir iespējams, pateicoties Eirokorpusam, pastāvīgai, strukturētai sadarbībai un dalībvalstu bruņoto spēku iesaistīšanai Eiropas Savienības agresīvajos plānos. Mēs ejam NATO pēdās, palielinot ES budžeta daļu ieroču iegādei un militārajiem izdevumiem. Militāro misiju, it kā nemilitāras policijas un tiesībaizsardzības iestāžu aizsegā tiek nostiprināta sadarbība starp ES un NATO. Patiesībā šie speciālisti sagatavo un īsteno ES militārās kampaņas. Jūs lielīgi apgalvojat, ka ir īstenotas 17 militārās misijas, un aicināt īstenot vēl citas.

Eiropas Savienība, ko jūs veidojat, ir kara, agresijas un imperiālisma savienība. Šā iemesla dēļ cilvēkiem ir jāiet pretošanās, nepakļaušanās un nepaklausības ceļš.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien runājam par kompetences jomu, kura līdz šim bija atstāta suverēnu Eiropas valstu ziņā. Šodien - un jo īpaši pēc jaunās Lisabonas Eiropas Konstitūcijas ieviešanas - ES ārpolitikas un drošības politikas bieds vairāk nekā jebkad agrāk kļūs par realitāti.

Kā Polijas deputāts es nevēlos un arī nevaru piekrist tam, ka Brisele, nevis Varšava, lemj par Polijas ārpolitiku un ka vācu ģenerāļi militārajā mītnē ārpus Berlīnes vai Briseles rūpējas par mūsu drošību. Es arī nevēlos, lai poļu karavīri zem ES karoga un tās formas tērpos cīnītos citu valstu interesēs dažādās Eiropas un pasaules vietās.

Pašlaik vērojamās tendences un jaunā vienotas Eiropas valsts atvērtā struktūra nav pieņemama. Jūs, protams, varat apmuļķot savas tautas, pat nenoskaidrojot, ko tās domā par Eiropas Savienības kā lielvaras izveidi, bet ātrāk vai vēlāk šis projekts sairs putekļos.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šodien ir jārunā par to, ka KĀDP vairāk nekā jebkad agrāk ir jābūt pamatotai uz kopējām Eiropas vērtībām. Aizvien biežāk sastopamajām drošības problēmām ir tikai viens pārliecinošs risinājums – solidaritāte un uzlabota kopējo ārpolitiku un drošības politiku saskaņošana. Šie uz vērtībām pamatotie mērķi ir uzskatāmi par prioritāriem, salīdzinot ar divpusējām attiecībām, un Javier Solana bija taisnība, sakot, ka patiešām nozīmīgs aspekts ir politiskā griba.

Attiecībā uz energoapgādes drošību es vēlos aicināt Komisiju un Padomi nopietni ņemt vērā Parlamenta pagājušā gada septembrī pieņemto nostāju jautājumā par energoapgādes drošību, kurā iekļauti arī ieteikumi institucionāliem uzlabojumiem.

Šajā ziņojumā ir pausts aicinājums Komisijai koncentrēt spēkus, lai veiksmīgi tiktu pabeigts Nabucco cauruļvads. Es domāju, ka runa nav par šo vai kādu citu – mums lietpratīgi un efektīvi ir jābūvē pašiem savs cauruļvads.

Noslēgumā vēlos teikt, ka ir pēdējais laiks, kā jau referents H. Kuhne minēja, efektīvi risināt informācijas drošības problēmas. Es vēlos lietot terminu „kiberterorisms”. Pirms gada viens miljons datoru visā pasaulē tika mobilizēti, lai bloķētu valsts iestāžu un banku darbību Igaunijā. Es domāju, ka arī Eiropas Parlamentam ir jāizstrādā konkrēts plāns, kā draudu gadījumā rīkoties ar jaunākajām tehnoloģijām, kuras līdz šim, šķiet, apsteidz ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu panākto progresu.

  Adrian Severin (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par principa jautājumu, proti, šā Parlamenta neokonservatīvo pieeju ES ārpolitikai un drošības politikai. Tā vien šķiet, ka daži no mums uzskata, ka jebkuras ārpolitikas būtība ir atkarīga no politiskā režīma, kurš to īsteno; tādēļ izskatās, ka par mūsu galveno mērķi ir kļuvusi mūsu politiskā modeļa uzspiešana. Diemžēl Eiropas Savienībai trūkst gan lēmumu pieņemšanas mehānismu, gan arī līdzekļu efektīvas intervences politikas īstenošanai.

Mums ir jāmaina šī pieeja, izmantojot reālismu par pamatu mūsu ārējām attiecībām. Tas nozīmē, ka ir skaidri jānosaka mūsu ārpolitikas mērķi, pamatojoties uz Eiropas pilsoņu kopējām eksistenciālajām interesēm; ir jānodrošina līdzsvars starp mērķiem un resursiem un jāatzīst, ka pasaules arēnā ir spēlētāji, kuri atšķiras no mums un kuriem ne vienmēr svarīgas ir mūsu vērtības; ir jāmācās sadarboties ar šiem spēlētājiem un jābeidz paštīksmināties, lai meklētu iespējas piedalīties sarunās un sadarboties ne tikai ar mūsu draugiem, bet arī oponentiem.

Pilnīgi noteikti ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas vairāk sarunu partneru kļūtu par mūsu draugiem, bet, pirms mēs to darām un arī šā procesa laikā, pēc manām domām, mums ir jāmācās sadarboties ar tiem, kuri nav mums līdzīgi. Es uzskatu, ka mēs kļūtu pievilcīgāki mūsu izmantoto līdzekļu dēļ, mūsu rīcības dēļ, popularizējot mūsu uzdevumus, nevis mērķu dēļ, tādējādi galu galā popularizējot mūsu modeli pasaulē.

  Paweł Bartłomiej Piskorski (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, runājot par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku šodien, mums ir jāņem vērā vairāki aspekti. H. Kuhne un J. Saryusz-Wolski ziņojumi ir patiešām kvalitatīvi sagatavoti, bet dažu elementu trūkst.

Es vēlos uzsvērt, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība Eiropas ārpolitikas, tostarp tās aizsardzības aspekta, skaidrošanai sabiedrībai. Mūsu pilsoņi, mūsu sabiedrība ļoti labi zina, ko no mums, no Eiropas Savienības var sagaidīt – lauksaimniecības politiku, infrastruktūras politiku –, bet viņiem nav skaidrības attiecībā uz Eiropas ārpolitiku un aizsardzības politiku, kā arī ar to saistītajiem aspektiem. Neaizmirsīsim, ka darbības sākumposmā Eiropas Savienība risināja citas problēmas.

Ir arī būtiski ņemt vērā Lisabonas līgumu, kurš, kā es ceru, stāsies spēkā pēc iespējas drīzāk un kalpos par pamatu jaunām ES iniciatīvām, kā arī nodrošinās vienu no Lisabonas līguma piemērošanas rezultātiem – pēc iespējas efektīvāku instrumentu kopumu. Vairāki runātāji lielākoties pievērsās militāriem jautājumiem. Sevišķu uzdevumu vienības un ar Eiropas aizsardzību saistītie jautājumi, protams, ir ļoti svarīgi, bet ne mazāk svarīgi ir diskutēt par Eiropas diplomātisko modeli, kā arī par diplomātisko dienestu darbības virzieniem.

Būtiski ir arī tas, ka ziņojumā ir uzsvērta ES ārpolitikas un aizsardzības politikas saistība ar dažādām ļoti svarīgām Eiropas Savienības darbības jomām. Ir svarīgi arī uzsvērt, ka mēs, domājot par kopējo Eiropas politiku, ņemam vērā arī kopējās enerģētikas politikas un energoapgādes drošības aspektus.

Noslēgumā vēlos teikt, ka ir būtiski, ka mēs domājam par ārpolitiku un drošības politiku kā par drošības, stabilitātes un demokrātijas jomas paplašināšanu. Šai saistībā es ar lielu gandarījumu vēlos paust atbalstu Balkānu reģionam un Gruzijai pievērstajai uzmanībai.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas iedzīvotāju drošības veicināšana ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības uzdevumiem. Ja mēs izvērtētu pēdējos gados īstenoto Kopienas politiku, mēs redzētu, ka militārais spēks aiz politiskajiem centieniem ir nepietiekams. Dažas Eiropas valstis, cenšoties sasniegt savus godkārīgos mērķus, mēģina politiski un militāri konkurēt ar NATO, kuras dalībvalstis tās ir. Koncentrēšanās uz kopēju sevišķu uzdevumu vienību izveidi un pavēlniecības kompetences jomas palielināšanu tā vietā, lai uzlabotu noteiktu dalībvalstu vienību profesionalitāti, ir kļūda. Arī tā ir kļūda, ka mēs pilnībā neizmantojam NATO struktūru sniegtās iespējas.

Kopienas spēkam vajadzētu būt pamatotam uz spēcīgiem dalībvalstu bruņotajiem spēkiem. Eiropas Savienībai ir jānovērš konflikti Eiropā, kuru risināšana pašlaik ir apturēta, ne tikai sniedzot paziņojumus, bet veicot reālas politiskas darbības. Nesenās problēmas Gruzijā daļēji bija saistītas ar Eiropas Savienības sniegto atbalstu Kosovai.

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, J. Saryusz-Wolski ziņojums, kuru mēs rīt pieņemsim, ir visaptverošs ziņojums un līdzsvarotā veidā sniedz plašu informāciju gandrīz par visiem pasaules reģioniem, ko ietekmē Eiropas Savienības ārpolitika. Tā kā man ir dotas tikai divas minūtes, es runāšu tikai par dažiem no ziņojumā minētajiem horizontālajiem aspektiem.

Šodien par ārpolitiku nevar runāt, ņemot vērā tikai ģeogrāfiskos aspektus. Ir vairāki jautājumi, saistībā ar kuriem ir jāņem vērā globālie, horizontālie aspekti, un tie ir tik būtiski, ka tām valstīm, uz kurām galvenokārt attiecas Eiropas Savienības ārpolitika, ir jāiesaistās šo jautājumu risināšanā. Kā būtiskākos no šiem jautājumiem es vēlos minēt cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību. Izstrādājot ārpolitiku un drošības politiku, šiem jautājumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Vēl viens būtisks jautājums ir migrācija un cīņa pret nelegālo migrāciju. Mums ir jānodrošina izcelsmes un tranzīta valstu sadarbība, un Eiropas Savienībai ir jāiesaistās, stingri risinot ārpolitikas jautājumus. Īsumā vēlos teikt, ka, ja mūsu mērķis ir izveidot drošības, brīvības un tiesiskuma telpu Eiropas Savienībā, tad ārlietu jautājumi, kā jau minēts J. Saryusz-Wolski ziņojumā, ir ārkārtīgi svarīgi. Tie nav jautājumi, par kuriem ir atbildīgi tikai iekšlietu ministri vai tieslietu komisārs.

Vēl viens prioritārs horizontālais aspekts ir energoapgādes drošība. Ņemot vērā dalībvalstu lielo atkarību no ārējiem piegādātājiem, mums ir jāvirzās uz kopēju Eiropas Savienības ārpolitiku energoapgādes jomā. Turklāt klimata pārmaiņu problēmas globālo mērogu dēļ Eiropas Savienībai ir nepieciešama ārpolitika, lai rastu efektīvu risinājumu šim apdraudējumam.

Dāmas un kungi, pēc manām domām, ir būtiski panākt progresu attiecībā uz visiem šiem jautājumiem un attiecībā uz Eiropas Savienības ārpolitiku. Tie ir jautājumi, kas skar pilsoņus, un pilsoņi uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpalīdz tos efektīvi risināt, jo valstis kopīgi īsteno savu suverenitāti tieši tādēļ, lai risinātu problēmas, kuras sniedzas pāri valstu robežām un tādēļ ir kļuvušas par globālām problēmām.

Tādējādi, panākot progresu šajās jomās, Eiropas Savienība spēs labāk pamatot savu pastāvēšanu un nostiprināt tās leģitimitāti, ciktāl tā attiecas uz sabiedrisko domu un pilsoņu uzskatiem.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust atzinību abiem referentiem un piekrītu, ka, izvērtējot KĀDP, ir jāņem vērā Lisabonas līgums.

Ja šīs debates notiktu pēc desmit dienām, pēc izšķirošā referenduma – un es domāju, ka Īrija teiks „jā” –, tad debates būtu vēl konkrētākas un optimistiskākas.

Mūsdienās, kad apdraudējumi ir aizvien biežāk sastopami un rodas dažādās jomās, tad, ja ES nevar runāt vienbalsīgi, ir būtiski, lai tā runātu vismaz saskaņotāk un stingrāk. Es pilnībā piekrītu J. Solana viedoklim.

Nebūs viegli sākt sarunas par ES un Krievijas nolīgumu. Pēc pusotra gada ilgas kavēšanās pastāv risks, ka mēs zaudēsim tādu pašu laika periodu un vēl ilgāku, ja mēs nekoncentrēsimies uz visbūtiskākajiem jautājumiem. Tieši tādēļ 27 valstīm ir jāsaskaņo savas intereses, galvenokārt pievēršot uzmanību kopējām un visām valstīm būtiskām interesēm. Ja sarunas tiks atliktas vai nenotiks, Maskava aicinās uz divpusējām sarunām Romu vai Viļņu, Berlīni vai Budapeštu, Parīzi vai Sofiju. Tā nav pievilcīga iespēja, jo īpaši jaunajām dalībvalstīm.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu draudus, Komisijas un Padomes atbilde tika sniegta ļoti savlaicīgi, nosaucot šo jautājumu par pamatjautājumu. Eiropas Parlamentam ir nepārtraukti jāseko līdzi un jākontrolē plānu un pasākumu īstenošana, cīnoties pret šo apdraudējumu.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir uzsvērta cilvēktiesību un civiltiesību nozīme, un tas ir vērtējams pozitīvi. Arī tendences energoapgādes drošības jomā ir minētas kā ļoti svarīgas. Ziņojumā ir nosodīta trešo pušu, galvenokārt Krievijas, rīcība, izmantojot enerģiju kā politisku instrumentu, kā arī dalībvalstu vēlme slēgt divpusējus nolīgumus enerģijas jomā, nesaskaņojot tos ar Eiropas Savienību.

Eiropas Savienībai patiešām ir jāpaskatās uz sevi no malas. Krievija sadarbojas tieši ar ES dalībvalstīm tādēļ, ka ES nav vienotas vai saskaņotas energoapgādes politikas. Reizēm pat šķiet, ka dalībvalstis nevēlas, lai tāda tiktu īstenota. Ir jāatzīst Krievijas kā būtiska, iespējams, pat visbūtiskākā ES partnera loma energoapgādes jomā. Sadarbojoties ar Krieviju energoapgādes jomā, ir jācenšas panākt tāda situācija, kurā ieguvējas būtu abas puses. Pēc manām domām, šo abpusēji izdevīgo situāciju ir iespējams nodrošināt, pamatojoties uz politisko gribu un aizmirstot lielu daļu aizspriedumu.

Krievijas un ES kopīgi īstenotai energoapgādes politikai ir jābūt pamatotai uz sadarbību, nevis konfrontāciju. Pašlaik dažas valstis, tostarp dažas ES valstis, cenšas kavēt sadarbību, izmantojot konfrontējošus paņēmienus. Jau labu laiku Krievija vēlas kļūt par Eiropai līdzvērtīgu partneri. Lai tā būtu. Bet mēs pilnīgi noteikti zinām, ka sarunas ar Krieviju nebūs vieglas.

Ir jānodrošina lielāka ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietekme uz starptautiskajām politikām. Es patiešām atbalstu to, ka Parlamentam ir jāizdara spiediens uz Padomi, lai tiktu popularizēta ideja par ES uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sastāvā. Kamēr ES nebūs ieguvusi pastāvīgā locekļa statusu, tai būs grūti paust vienotu nostāju.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Šis dokuments ir pamatots uz Padomes 2003. gada decembrī pieņemto Eiropas Drošības stratēģiju un 2007. gada maija rezolūciju par kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Es atzinīgi vērtēju referenta, Ārlietu komitejas priekšsēdētāja J. Saryusz-Wolski paveikto darbu, kurš ir izstrādājis visaptverošu un augstas kvalitātes tekstu, par kuru mums rīt balsot.

Es vēlos uzsvērt vairākus aspektus saistībā ar Eiropas ārpolitiku, kuru nav iespējams īstenot bez stratēģiskas sadarbības ar mūsu spēcīgāko sabiedroto – Amerikas Savienotajām Valstīm. Šī sadarbība ir atbilstīgi noteikta ES un ASV Transatlantisko partnerattiecību nolīgumā, kurš regulē arī ekonomiskās attiecības. Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar militāro sadarbību ne tikai ar ASV, bet arī ar NATO. Ir, protams, jāprecizē un reizi par visām reizēm jānosaka, vai drošības vairogs, ko nodrošina Polijā un Čehijas Republikā izvietotā radaru sistēma, tiks izmantots Eiropas kopējo interešu efektīvai aizsardzībai, vai arī tās izveide ir vienpusēja iniciatīva, kura īstenota, lai aizsargātos pret apdraudējumiem no Āzijas puses. Šai saistībā es īpaši vēlos pieminēt Irānas rīcību Tuvajos Austrumos.

Mēs visi zinām, ka Irāna sniedz militāru un finansiālu atbalstu Sīrijai, jo īpaši šajā reģionā esošajām teroristu grupām - grupām, kuras rada nepārtrauktu apdraudējumu stabilitātei un mieram, īstenojot Hezbollah operācijas Libānas dienvidos un Sīrijā. Irāna neslēpj savus nolūkus panākt hegemonisku stāvokli, un tās militārā kodolprogramma ir paredzēta šā mērķa sasniegšanai. Lai nu kā, es vēlos noskaidrot, vai šodien notiekošajās debatēs par ārpolitikas dokumentu mēs varam atsaukties uz Lisabonas līgumu, kurš tika pieminēts vairākkārt, ja šis līgums vēl nav stājies spēkā, jo visas dalībvalstis vēl nav pabeigušas ratifikācijas procesu. Man ir vēl viens jautājums – uz kādu tiesību normu pamata Eiropas Savienība nosūtīja EULEX misiju uz Kosovu? Vai tikai tā nebija ante legem tiesību norma? Es esmu pārliecināts, ka neviena ANO rezolūcija neattaisno šādu rīcību.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, pasaule, kurā ES ir aicināta tiekties pēc vienotas ārpolitikas, ik dienu kļūst sarežģītāka. Paredzamā ekonomiskā lejupslīde, ko veicina pastāvošā finansiālā krīze un pieaugošās enerģijas izmaksas, neapmierinošais stāvoklis transatlantiskajās attiecībās un Krievijas pieaugošā pašpārliecinātība, kas Eiropai arvien biežāk liek sadurties ar vecajām ģeopolitiskajām problēmām, kuru risināšanai tā vairs nav piemērota, ir tikai esošās starptautiskās vides atspoguļojums.

Šajā sakarā, uz ES pieaugošās atkarības fona no Krievijas piegādēm, enerģētikai ir tendence kļūt par lakmusa testu ES kopējās ārpolitikas sekmju un nepilnību noteikšanā, jo ir atšķirība vai Eiropa piekrīt veidot vienotu enerģētikas tirgu un līdz ar to ar piegādātājiem, pirmkārt, ar Krieviju, darboties vienoti vai arī, saglabājot pastāvošo dalījumu starp valstīm, par labāku atzīstot divpusējos piegāžu līgumus, lai apmierinātu pieaugošās vajadzības pēc enerģijas. Patlaban pasaules politikas pirmkārt un galvenokārt ir saistītas ar gāzi un naftu.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP), kā arī Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) pilnveidošanu un pārmaiņas, ko šajās politikas jomās ievieš Lisabonas līgums. Tāda ir arī Īrijas valdības nostāja. Šīs pārmaiņas palīdzēs ES novērst konfliktus un uzlabot krīzes pārvaldību, vienlaicīgi nodrošinot jauno nolīgumu pilnīgu atbilstību Īrijas tradicionālajai militārās neitralitātes politikai.

Godājamajiem Sinn Fein tūristiem, kas izplata nepatiesu informāciju par Lisabonas līgumu, es saku, ka Īrijā ir trīskārša drošības sistēma pret karaspēka izvietošanu: pirmkārt, ir nepieciešams ANO lēmums, otrkārt, ir nepieciešams valdības lēmums un, treškārt, ir nepieciešams Dįil Éireann – valsts parlamenta apstiprinājums. Lisabonas līgums šajā sakarā neko nemaina.

Pašreizējā ANO apstiprinātā ES misija Čadā, kurā Īrijai ir vadošā loma, ir lielisks piemērs ES darbībai šajā jomā. Kā cilvēks, kurš nesen ir apmeklējis Čadu un ES miera uzturēšanas misijas bāzi šīs valsts austrumos, esmu pārliecināts, ka šī misija spēs garantēt nodrošinājumu humānās palīdzības sniegšanai simtiem un tūkstošiem bēgļu un pārvietotajām personām, kā arī nodrošinās humānās palīdzības darbinieku drošību. Šī EDAP misija Čadā ir pirmā ES uzsāktā miera uzturēšanas operācija, kurā visas iesaistītās puses darbojas gandrīz pilnīgā saskaņā.

Īrija ir piedalījusies arī citās misijās: policijas apmācības misijās Palestīniešu teritorijās, miera procesa uzraudzībā starp nemierniekiem un Indonēzijas valdību, kā arī atbalsta sniegšanā policijas iestādēm Bosnijā.

Kopš 2003. gada ir bijušas vairāk nekā 20 šādas misijas. Lūgumi ES sniegt atbalstu un palīdzību šajās jomās tiek izteikti arvien biežāk. Galvenais attiecībā uz visām šīm iniciatīvām ir tas, ka to nolūks ir ES miera uzturēšanas un krīzes pārvaldības pasākumus padarīt efektīvākus.

No valsts viedokļa, mēs saglabājam veto tiesības attiecībā uz jebkuru darbību, kurai mēs nepiekrītam, un mēs saglabājam suverēnās tiesības izlemt par mūsu piedalīšanos jebkurā krīzes pārvaldības misijā saskaņā ar mūsu likumdošanas prasībām. Šis ir viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ Īrijas pilsoņiem 12. jūnijā ir jādodas uz vēlēšanām paust savu „jā”.

  Priekšsēdētājs. − Pirms turpinām, es vēlos aicināt visus mūsu viesus uz viesu balkonu, jo īpaši grupu no mana vēlēšanu apgabala Jorkšīrā un Hambersaidā.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Augstais komisār, es vēršos tieši pie jums, lai vaicātu par kristiešu vajāšanām Alžīrijā. Ko Eiropas Savienība ir darījusi saistībā ar kristiešu vajāšanu, kas notiek valstī ar kuru mums ir ciešas saiknes? Reliģiskā brīvība ir noteikta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā, kura paredz, ka katrai valstij ir pienākums nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas. Alžīrija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, taču šīs pamattiesības ignorē. Kristieši ir pilsoņi, kuriem ir savas tiesības, viņiem ir tiesības piekopt savu reliģiju, tāpat kā jebkurai citai reliģiskajai kopienai. Tādēļ es lūdzu jūs, Augstais komisār, izmantot visus tiešos un netiešos diplomātiskos ceļus, lai izbeigtu kristiešu vajāšanu. Šeit ir runa arī par uzticēšanos ticību Eiropas Savienībai.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Solana kungs, es uzskatu, ka šīs debates ļoti skaidri parāda, ka Eiropas Savienība var būt īsta politiska savienība tikai noteiktos apstākļos. Pirmkārt, tikai tad, ja tiek ratificēts Lisabonas līgums, otrkārt, tikai tad, ja pastāv patiesa Eiropas drošības un aizsardzības politika, kas atbilst savam nosaukumam, tas ir, tikai tad, ja to pilnveido par kaut ko labāku. Tad Eiropas Savienībai būs iespēja pārtapt no pasaules mēroga maksātāja par pasaules mēroga dalībnieku.

Bez šaubām sākotnējie centieni Čadā nebija mūsu veiksmes stunda, taču tā bija situācijas izpēte, ko mums, kā Eiropas Savienībai, bija iespēja iepazīt, jo nesaprašanās, pavisam vienkārši, kļuva acīm redzamas. Tas vēlreiz parādīja, ka Eiropas Drošības un aizsardzības politikai ir vajadzīgas saderīgas sistēmas un veikli mehānismi karaspēka izmantošanai. Laiks runām ir beidzies, tagad mums ir jārīkojas!

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt Kuhne kungu par viņa lielisko ziņojumu. Viņam ir pilnīga taisnība, ka 2008. gads būs noteicošais gads Kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Ne tikai Lisabonas līguma dēļ, bet arī tādēļ, ka Kosova būs lielākais pārbaudījums vai ES ir gatava izveidot politiku, kas vajadzīga Kosovai. Diemžēl starp ANO un ES nav vienošanās, un diemžēl mēs neesam arī gatavi intelektuālā līmenī, jo no pieredzes Bosnijā – Hercegovinā neesam mācījušies.

Attiecībā uz otru ziņojumu, pret Krieviju vērsto viedokli Saryusz-Wolski kunga ziņojumā, es uzskatu par neveiksmīgu. Krievija var tikt kritizēta un tā ir jākritizē, taču vienlaicīgi un neizbēgami tā ir stratēģiskais partneris un abpusēji izdevīgi ir padziļināt sadarbību ar to. ES dalībvalstis ir noslēgušas divpusējos līgumus, ne tāpēc, ka nav kopējās enerģētikas politikas, bet gan tādēļ, ka kopējai enerģētikas politikai nav nekā kopīga ar dalībvalstu interesēm, kur dalībvalstis šo politiku varētu pielāgot vai tai sekot, un tieši tāpēc Saryusz-Wolski kunga kritika ir nepieņemama. Paldies par jūsu uzmanību.

  Monika Beňová (PSE). - (SK) Arī es, tāpat kā runātāji pirms manis, vēlos izteikt savu pateicību par Saryusz-Wolski kunga un Kuhne kunga paveikto darbu, proti, par to, ka viņi savā ziņojumā ir panākuši līdzsvaru starp sociālajiem, juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Es domāju, ka nākotnē būs ļoti nozīmīgi pievērst lielāku uzmanību un labāk sagatavoties darījumiem ar mūsu diviem lielākajiem partneriem: Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju. Krievijā ir jauns prezidents. Drīz Amerikas Savienotajās Valstīs būs jaunā administrācija. Līdz ar to mūsu kopējā ārpolitikā būtu pareizi pievērst uzmanību tieši šīm abām valstīm.

Attiecībā uz ekonomisko dimensiju, par prioritāti jāizvirza energodrošība Eiropas Savienībā. Es ceru, ka sarunās ar Krievijas Federāciju tiks panākta virzība šajā jautājumā. Tā kā mēs šeit spriežam par diviem mūsu partneriem, ļaujiet man teikt, ka mūsu attiecības sekmētu tas, ka mēs darbotos kā līdzvērtīgi un vienlīdz kompetenti partneri – kā ar Amerikas Savienotajām Valstīm tā arī ar Krievijas federāciju – un, ja mūsu politikas būtu līdzsvarotas. Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju atsauces uz Lisabonas līgumu. Atsaucoties uz to ziņojumā, mēs parādām, ka Parlaments paredz, ka tas tiks ratificēts un ir pilnībā tam gatavs.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Solana kungs diezgan ilgi nebija redzēts mūsu vidū un es biju satraucies par viņa veselību. Nu redzu, ka viņš ir sveiks un vesels, ka viņš nav pakāries pēc Kosovas notikumiem, kā Jūda Iskariots. Tas nozīmē, ka es viņam varu pajautāt vai viņš zina, ka Hasim Thaci un viņa biedri ir tirgojušies ar Serbijas gūstekņu orgāniem. Vai viņš to zināja vai nē?

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, abi referenti ir izpelnījušies lielu atzinību no manas puses. Šie ir labi dokumenti. Tomēr es vēlos pievērst uzmanību atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar ārpolitiku un aizsardzības politiku. Man prātā ir Eiropas iespējas šādās jomās:

demogrāfija – šis potenciāls ir samazinājies. Ekonomiskais potenciāls nav slikts, taču mūs apdraud finansiālās krīzes. Militārais potenciāls – sadalīts, izkliedēts – mēs redzam kāds tas ir. Enerģētikas potenciāls, potenciāls ūdens un pārtikas pieejamībai. Mēs esam runājuši arī par citiem draudiem, taču es vēlos tos papildināt, piemēram, ar epidemioloģiskajiem draudiem un draudiem informācijas drošībai. Ārpolitikai šodien, manuprāt, ir jāietver savienība ar valstīm, kas ir mums tuvas civilizācijas ziņā, ar tām valstīm, kas vēlas sadarboties mums ir jāsadarbojas un pret pārējiem mums ir jābūt stingrai nostājai.

  Csaba Sógor (PPE-DE). - (HU) Pirms 88 gadiem Eiropas lielvalstis pieņēma atsevišķus lēmumus par drošības politiku noslēdzot Trianonas līgumu, kas izbeidza Pirmo Pasaules karu. Tajā tika ignorētas nacionālo minoritāšu tiesības vai arī tās nodrošinātas tikai uz papīra. Pēc Otrā Pasaules kara noslēgtais Parīzes līgums arī šīs problēmas neatrisināja. Drošības politikas jautājumi tika ierobežoti nodrošinot tikai robežu neaizskaramību. Daudzas no tajā laikā izveidotajām robežām vairs nav, nepastāv vairs arī Čehoslovākija un Dienvidslāvija.

Minoritāšu jautājums pastāv joprojām. Galu galā mēs ungāri esam astoņās valstīs, no kurām tikai Slovēnija ir spējusi pārliecinoši atrisināt ungāru kopienas tiesības. Saskaņā ar ziņojumu, ir jāiegūst sekmes minoritāšu tiesību aizsardzības jautājumus patiesi saskaņojot ar Eiropas Standartiem.

Taču ar kādiem Eiropas Savienības standartiem? Būtu labi pastāvēt uz to, ko mēs sagaidām no Rietumbalkāniem pašā Eiropas Savienībā. Latīņu sakāmvārds saka „Ja gribat mieru, tad gatavojieties karam”. Šodien mēs gribam drošu Eiropu. Minoritāšu tiesības ir jāatrisina gan ES, gan arī ārpus tās, izmantojot reģionālās un kultūras autonomijas instrumentus, kas ir pārbaudīti Eiropas rietumu daļā. Paldies.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā Solana kungs, kas runāja pirms manis, arī es uzskatu, ka šīs debates ir parādījušas, ka Eiropas ārpolitikas un drošības politikas galvenajās ievirzēs pastāv plaša vienprātība, par ko es ļoti priecājos.

Es vēlētos sniegt īsus komentārus par trim jautājumiem. Vispirms vēlos atgriezties pie jautājuma par drošības definīciju: es neticu, ka mēs esam pavisam nomaļus. Neviena no galvenajām globālajām problēmām, ar ko mēs saskaramies tagad vai kas būs jārisina tuvākajā nākotnē, nav nesaistīta ar drošības politikas dimensiju. Pat finanšu tirgus krīzei ir drošības politikas dimensija, tāpat kā situācijai ar pārtiku un patēriņa precēm, kā arī ierastajiem jautājumiem.

Tomēr risks, ka mūsu ārpolitika var kļūt militarizēta vai arī, ka Eiropas Savienība var kļūt militarizēta nepastāv, jo militāru atbildi uz šādiem draudiem var izmantot tikai visretākajos gadījumos. Ja tā tiek izmantota, tad visbiežāk tādēļ, lai izveidotu drošu vidi, pamatuzdeumu veikšnai, un tā būs politiska rakstura un attieksies uz pilsonisko sabiedrību. Tomēr mums ir jābūt gataviem veikt abus. Mums ir jābūt gataviem abām iespējām, un tieši šāda ir Eiropas Savienības politikas virzība. Turklāt, mēs, kā neviens cits, esam nolemti pasaules krīžu risināšanai, jo mums ir pieejams plašs līdzekļu klāsts, lai īstenotu mūsu stratēģijas.

Eiropas Savienība var izveidot ne vien Kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP), bet arī dažādus Kopienas instrumentus, piemēram, instrumentus stabilitātes un attīstības sadarbībai kopumā, kā arī humānās palīdzības un civilās aizsardzības mehānismu.

Mums ir jānodrošina, pareizu instrumentu izvēle vienmēr un saprātīga mijiedarbība starp iesaistītajām pusēm. Nevar būt šaubu par to, ka viena no lielākajām Lisabonas līguma priekšrocībām, kad tas stāsies spēkā, ir tā, ka šī saskaņotā un efektīvā mijiedarbība, kļūs krietni vienkāršāka.

Nobeigumā atļaujiet man rezumēt, ka jautājums būtībā ir par to vai mūsu kopējā politiskā griba ir izmantot šīs iespējas. Iespējas mums ir, un no mums ir vajadzīga tikai vēlēšanās tās izmantot. Mums tās ir jāizmanto, rīkojoties vienoti un saskaņoti. Patiesībā, pastāvošajā situācijā mums nav citas izvēles. Mēs vienkārši nevaram atļauties rīkoties nesaskaņoti vai neefektīvi izmantot līdzekļus. Drīzāk ir jāapvieno un jākoncentrē mūsu resursi un instrumenti, ja vēlamies iegūt kopēju, uzticamu un saskaņotu ES ārpolitiku. Vienīgi tā mēs varam stāties pretī problēmām un īstenot to, ko no mums gaida mūsu pilsoņi un partneri.

Liels paldies.

  Javier Solana, Augstais pārstāvis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbildēt uz trim jautājumiem, kas ir uzdoti tieši man. Vispirms Salafranca Sįnchez-Neyra kunga jautājums.

Augstais pārstāvis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. – (ES) Salafranca Sįnchez-Neyra kungs, mana atbilde uz abiem jūsu uzdotajiem jautājumiem ir „jā”, taču ļaujiet man piebilst, ka, vispirms mums ir jānogaida līdz Līgums tiks apstiprināts. Ar līguma ratifikācijas jautājumiem ir jānogaida un vienošanās droši vien tiks panākta vēlāk.

Augstais pārstāvis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.(FR) Záborská kundze, mēs šo jautājumu aplūkojam. Tā kā Záborská kundzes šeit nav, savu atbildi pagaidām paturēšu pie sevis.

Augstais pārstāvis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.Aģentūrā mēs ļoti nopietni strādājam pie sadarbspējas jautājumiem: par to jūs jautājāt un atbilde ir „jā”. Attiecībā uz pārējiem jautājumiem – es uz tiem atbildēju jau iepriekš.

Es esmu uzmanīgi klausījies runās, un ceru, ka laikam ritot – un tas noteikti tā būs – pēc Lisabonas līguma ratifikācijas, mēs kopā varēsim likt lietā vairākas no šeit ierosinātajām domām. Pirms pārējo uzstāšanās, es vēlreiz vēlētos sveikt abus referentus, kā to publiski minēju jau iepriekš..

Visbeidzot es vēlos teikt, ka pilnībā piekrītu komisāra Verheugen pēdējā runā sacītajam, un tam es neko vairs nepiebildīšu.

  Jacek Saryusz-Wolski, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, nav viegli apkopot secinājumus par šīm debatēm, bet es esmu priecīgs par to saturu. Galvenais secinājums pēc šīm debatēm ir tas, ka starp Parlamentu, Padomi, Komisiju un dalībvalstīm ir jābūt sadarbībai. Otrkārt, saturs aptver plašu vienošanos. Treškārt, mēs atzīstam, ka ir jau paveiktas daudzas ārkārtīgi nozīmīgas lietas. Visbeidzot mēs uzsveram nepieciešamību mūsu centienus divkāršot.

Komisār, priekšsēdētāja vietnieks Verheugen pilnīgi pareizi mums atgādināja par Eiropas Komisijas vadīto Kopienas politiku milzīgo ieguldījumu. Es piekrītu šim viedoklim tādēļ, ka integrētā ārpolitika būtu nepilnīga bez tiem rezultātiem, kas sasniegti ar Kopienas politikām.

Pirmoreiz, es uztveru šīs debates, kā sagatavošanos ES ārlietu ministra iecelšanai, kuram būs divkārši pienākumi.

referents. – Kas liek man uzdot jautājumu: ko mēs darītu bez šīs radošās spriedzes?

referents. – (FR) … nākotnē, kad būs tikai viena iestāde. Es piekrītu domai, ka mums ir nepieciešama saturiski spēcīgāka iestāžu ārpolitika. Energodrošība ir visbiežāk izvirzītais temats. Visbiežāk pieminētā valsts vai ģeogrāfiskā teritorija šķiet ir Afganistāna, jo tas bija pārbaudījums Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai kopumā. Atsevišķos jautājumos bija vērojamas atšķirības. Ja nebūtu bijušas šīs atšķirības, kas mūsu debates padarīja dedzīgākas, tās varētu būt kļuvušas garlaicīgas. Tādēļ es ceru, ka arī turpmākās debates būs dzīvīgas un tik pat auglīgas kā šīs. Tomēr mēs esam panākuši vienošanos par galvenajiem principiem, un tas šķiet daudzsološi, un es ceru, ka Padome, Augstais pārstāvis un Komisija, protams, arī ar Parlamenta pavisam neuzkrītošu ieguldījumu, nākotnē būs spējīgi izveidot Eiropas Savienībai spēcīgāku un apjomīgāku ārpolitiku ar vēl vērienīgākām iecerēm.

  Helmut Kuhne, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī pēdējā iespēja runāt dod man iespēju izdarīt ko tādu, kam man neatlika laika agrāk – pateikties komisāram Verheugen un Solana kungam par lielisko sadarbību ar viņu darbiniekiem, kas bija pieejami diskusijām un no kuriem es daudz ko mācījos. Tas ļoti labvēlīgi ietekmēja manu ziņojumu.

Es vēlos pateikties arī visiem komitejas locekļiem, jo īpaši komitejas priekšsēdētājam un referentam Saryusz-Wolski kungam par otru ziņojumu. Laiku pa laikam mēs sūtījām ziņas viens otram, kā skolas puikas, par jautājumiem, kas mūsu ziņojumos sakrita, lai vienotos par saskanīgu formulējumu. Tas arī izdevās ļoti labi.

Es vēlētos izvirzīt vēl trīs jautājumus:

vispirms angļu valodā, jo daži runātāji uzdeva jautājumus par referendumu Īrijā.

Par militarizācijas mītu: manā ziņojumā ir pilnīgs bruņošanās kontroles un atbruņošanas ieteikumu saraksts – tas aizņem veselu lappusi. Otrkārt, Lisabonas līgums saglabā iespēju jebkurai dalībvalstij atturēties no līdzdalības ES misijās, jo īpaši militārajās misijās. Lisabonas līgums šīs tiesības nekādā veidā nepārkāpj. Bija ļoti interesanti klausīties cilvēkus, kas paši sevi pasludinājuši par NATO aizstāvjiem, kuri pauda savas bažas saistībā ar neitrālās Īrijas neatkarību iekļaujoties kopējā ārpolitikā un drošības politikā (EDAP) . Man tas šķita ļoti interesanti.

, referents. − (DE) Pēdējais jautājums, ko pieminēja Pflüger kungs, ir jautājums par parlamentāro uzraudzību: Es nezinu vai tas ir tīši izraisīts pārpratums, bet nedz Saryusz-Wolski, nedz arī mana ziņojuma teksts neizslēdz iespēju konkrētai personu grupai piekļuvi konfidenciālai informācijai. Formulējums vēl nav pabeigts. Vispirms šeit, Parlamentā, mums ir jāizpilda mājasdarbs: jāizstrādā konkrēta nostāja sarunām ar Padomi. Kāda līmeņa drošības pārbaudi mēs vēlamies sasniegt un cik daudz deputātiem? Varētu teikt, ka visām grupām tiek piešķirts noteikts līmenis, bet atsevišķām grupām – cits līmenis, un tā tālāk. Mums vispirms pašiem tas būtu jāizstrādā, neviens no mūsu priekšlikumiem neatturēs grupas no līdzdalības tajā.

Es nezinu, vai tas bija tīšs pārpratums vai arī teksts bija tik nesaprotams – manuprāt, tas tāds nebija –, bet vispirms mums šeit, –Parlamentā, – ir jāapsēžas un jāizstrādā mūsu sarunu nostāja attiecībā pret Padomi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 5. jūnijā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es vēlos uzsvērt šī ziņojuma nozīmi un pateikties referentam par to, ka galīgajā tekstā tika iekļauti visi mani ierosinājumi. Saistībā ar Lisabonas līguma ratificēšanu un Eiropas Parlamenta pilnvarām nākotnē ir jāapkopo kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un jāizstrādā prioritārie mērķi 2008. un 2009. gadam.

Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanai ir jābūt galvenajam mērķim 2008. gadā. Attiecībā uz ziņojumu par sadarbības jautājumiem Melnās jūras reģionā, es vēlos uzsvērt nozīmīgumu šo jautājumu attīstībai tuvākajā nākotnē. Ja 2007. gads bija ES politikas izstrādāšanas gads attiecībā uz šo teritoriju, tad 2008. gadā ir jākoncentrējas uz Melnās jūras sinerģiju praktisku izmantošanu. Ir ļoti svarīgi arī mobilizēt visus centienus veiksmīgai un pēc iespējas ātrākai Nabuko enerģētikas projekta īstenošanai, kā arī konfliktu atrisināšanai šajā reģionā.

Visbeidzot, Rietumbalkānu valstīm un to tuvajam ģeogrāfiskajam stāvoklim ES ir arī jābūt ES ārpolitikas prioritātei. No visiem jautājumiem, kas mums ir rūpīgi jāuzrauga šajā reģionā, es vēlētos uzsvērt minoritāšu tiesību efektīvu aizsardzību, tostarp, Rumāņu valodā runājošo tiesības.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Sākumā es vēlētos sveikt Saryusz-Wolski kungu par ļoti labi sagatavoto ziņojumu. Es vēlētos izcelt dažas domas, kas rodas, lasot šo ziņojumu. Visvairāk uztrauc pieaugošā ES atkarība enerģijas piegādes jomā no valstīm, kuras nav stabilas un demokrātiskas. Mēs redzam pilnīgu koordinācijas trūkumu, saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par enerģētiku, ko noslēdz dalībvalstis, tā apdraudot un apstrīdot ES stratēģiskos projektus. Šāda veida dalībvalstu rīcība būtiski pasliktina Eiropas Savienības sarunu pozīciju un apgrūtina kopējas ārpolitikas veidošanu.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt Nabuko cauruļvada stratēģisko nozīmi ES energodrošībai un aicināt Eiropas Komisiju un Padomi darīt visu iespējamo, lai paātrinātu ar šo projektu saistītos darbus.

Atsaucoties uz Eiropas kaimiņattiecību politikai veltīto divu dienu konferenci, kuras organizēšanā es piedalos pašlaik notiekošās Parlamenta sesijas laikā, vēlos uzsvērt nozīmīgumu tām darbībām, kuru mērķis ir šo politiku nostiprināšana. Nepārtrauktie un neatrisinātie konflikti EKP valstīs ir nopietna ES drošības problēma.

Vārdu sakot, es uzskatu, ka ES ārpolitikas prioritātei ir jābūt austrumu kaimiņattiecību politikas nostiprināšanai un konfliktu izraisošu provokāciju izbeigšanai aiz austrumu robežas, vienlaicīgi nodrošinot arī energodrošību.

  Alexandra Dobolyi (PSE), rakstiski. – Ziņojums pamatoti atspoguļo mūsu uzskatus par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) turpmāko attīstību. KĀDP ir izšķiroši svarīgs ES ārpolitikas elements. Es atzinīgi vērtēju uzlabojumus, ko ievieš Lisabonas Līgums attiecībā uz ārējām darbībām. To īstenošana padarītu KĀDP efektīvāku un saskaņotāku. Jaunie amati, kas tiek izveidoti saskaņā ar līgumu, radītu ES lielāku pārskatāmību, bet es uzskatu, ka ir jānosaka atšķirības starp to lomām, lai to atšķirīgās funkcijas KĀDP padarītu saskaņotāku un efektīvāku.

Ja mēs vēlamies, lai starptautiskajam mieram un stabilitātei ES būtu aktīvs spēks, mūsu rīcībā ir jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem un instrumentiem; bet, lai iegūtu tos, ir vajadzīga lielāka dalībvalstu politiskā griba.

ES klātbūtne pasaulē kļūst arvien plašāka un ES misijas mēs varam sastapt visā pasaulē. Palīdzot veidot drošību un stabilitāti pasaulē, ES arī veido drošāku dzīvi saviem pilsoņiem. Šis ir vislabākais veids, kā aizsargāt ES drošību un atbalstīt tās vērtības.

Manuprāt, šie soļi ir pareizajā virzienā.

  Genowefa Grabowska (PSE) , rakstiski. – (PL) Es atbalstu ziņojumu ar ko mēs esam iepazīstināti. Manuprāt, tas ir līdzsvarots dokuments, kurā nav pretrunu.

ES ārpolitikas attīstība patlaban ir ļoti nepieciešama, jo īpaši saistībā ar izmaiņām, ko šajā jomā piedāvā Lisabonas līgums. Es nešaubos, ka šis Līgums, izvirzot Augstā pārstāvja lomu, dos iespēju veikt tālredzīgāku un ilgstošāku stratēģiju ES ārpolitikā. Tas, ka Eiropas Savienība kā vienots veselums balstās uz kopējām vērtībām, nozīmē, ka šīs pašas vērtības ir jāatspoguļo arī kopējā ārpolitikā un drošības politikā. Tikai šāda pieeja dos pamatu uzticībai ES starptautiskajā arēnā. KĀDP no vienas puses ir vajadzīga dalībvalstu politiskā vienotība un no otras puses – ir jāievēro solidaritātes princips, jo īpaši veidojot jaunās ES politiskās stratēģijas.

Tādēļ es arī piekrītu ziņojumā izteiktajai nožēlai un bažām par virzības trūkumu Eiropas kopējās enerģijas politikas veidošanā. Es nespēju arī atzīt par pareizu, ka atsevišķas dalībvalstis slēdz divpusējus nolīgumus par enerģijas piegādi no Krievijas. Tas būtiski vājina Eiropas Savienības kā vienota veseluma pozīcijas sarunās ar Krieviju un apgrūtina tās centienus izveidot kopēju enerģētikas politiku. Tas ir skumji, ņemot vērā, ka nav pagājis ilgs laiks kopš šīs pašas valstis kritizēja atsevišķus vīzu režīma nolīgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, apsūdzot tos Eiropas Savienības kopējās vīzu politikas vājināšanā tās Centrāleiropas valstis, kas noslēdza šādus nolīgumus.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība pasaules arēnā kļūst par pasaules mēroga dalībnieku, un to vislabāk pierāda Kopienas līdzdalības ģeogrāfija. Jums tikai jāieskatās Padomes 2007. gada un 2008. gada sākuma operatīvajos lēmumos, kas ir pieminēti Kuhne kunga ziņojumā: policijas misija Afganistānā, militārā operācija Čadā, karaspēka pārkonfigurācija Bosnijā un sagatavošanās misijām Gvinejā – Bisavā.

Diemžēl pasaules līdzdalības ģeogrāfijas paplašināšanās neiet roku rokā ar nepilnību novēršanu, kas jau laiku nav nepamanāma un izpaužas kā civilā miera korpusa neesamība, transporta trūkums un atsevišķu valstu nevienlīdzīgās saistības.

Ņemot vērā nesen saņemto informāciju, ir jāievieš jauna dimensija diskusijās par Eiropas Savienības drošību. Es runāju par Eiropas iestāžu drošību Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā. Teroristu grupu, kuras par savu uzbrukumu mērķi ir izvēlējušās ES iestādes, atmaskošana parāda, ka jautājums par drošību vairs nav tikai teorētisks jautājums. Tas piespiež mūs atkārtoti pārvērtēt mūsu pašreizējos principus. Mēs apzināmies, ka Eiropas Parlaments būtībā ir viegli pieejams, un ir sarežģīti atrast zelta vidusceļu starp šīs iestādes atvērtību un pieaugošajām drošības prasībām. Tomēr tas kļūst par nepieciešamību, kam jāparādās 2009. gada budžetā. Šis jautājums nav tik nozīmīgs, kā citas ziņojumā aplūkotās problēmas, taču uzmanību tas ir pelnījis.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – (ET) Dāmas un kungi, efektīvu ārpolitiku un drošības politiku dalībvalstis nevar izveidot atsevišķi. Divpusējā pieeja enerģētikas un ārpolitikas jautājumiem izraisa nenopietnu attieksmi pret Eiropas Savienību. Ir nepieņemami, ka līdz šim starptautiskajās attiecībās Eiropas Savienība bieži vien ir bijusi maznozīmīgāka, nekā atsevišķas dalībvalstis. Eiropas Savienībai ir jārunā ar pasaules lielajām valstīm, jo īpaši ar Krievijas Federāciju, vienotā balsī izsakot visu 27 dalībvalstu intereses. Tikai tad mūs uztvers kā līdzvērtīgu partneri gan Amerikā, gan Āzijā.

Es atzinīgi vērtēju, ka Saryusz-Wolski kunga ziņojumā, kā galvenais mērķis 2008. gadam, tiek izvirzīta Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšana. Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu konference, kas Eiropas Parlamentā notiek divas dienas – šodien un rīt, apliecina, ka mēs savus mērķus uztveram nopietni. Rīcība mūsu kaimiņvalstu demokratizācijas jomā un konfliktu atrisināšana ir steidzami vajadzīga Eiropas Savienības drošībai. Mums ir jāpalīdz Moldovai atrisināt Piedņestras konfliktu.

Man, kā Moldovas delegācijas priekšsēdētājai, ir arī jānorāda, ka gan Moldovai, gan Ukrainai izredzes līdzdalībai Eiropas Savienībā ir ļoti nozīmīgas. Šī iespēja virza ekonomiskās reformas un demokratizāciju. Protams, lai sasniegtu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, būs vajadzīgs laiks, kaut arī Moldova un Ukraina ir parādījušas savu gatavību attīstībai virzībā uz Eiropas Savienību. Ceturtais Kopenhāgenas kritērijs, proti, ES spēja uzņemt, nekādā gadījumā nedrīkst būt šķērslis šo divu valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Bez šaubām paplašināšanās ir jāturpina.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Izsaku savu pateicību referentam par lielisko un vispusīgo ziņojumu. Es piekrītu, ka ir svarīgi, lai turpmāk Eiropas Savienības kopējā ārpolitika un drošības politika pievērstu lielāku uzmanību struktūru un procedūru pilnveidošanai, lai Eiropas Savienībai spētu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz starptautiskajām krīzēm. Civilo krīžu risināšana, miera uzturēšana un cilvēktiesību ievērošana ir KĀDP stūrakmeņi.

Ar Lisabonas līgumu ES ārpolitika iegūs jaunu vadošu personību – Eiropas Savienības Augsto pārstāvi. Pārmaiņas, ko ieviesīs Līgums, dos iespēju veidot efektīvāku un saskanīgāku ārpolitiku un drošības politiku. ES pasaules arēnā ir jārunā un jārīkojas saskaņotāk.

Es tomēr ceru, ka turpmākajos gada ziņojumos Parlaments pieņems stingrāku nostāju, lai ES loma Apvienoto Nāciju Organizācijā būtu saskaņotāka un spēcīgāka. ES ir ekonomiska un politiska lielvalsts. Gadu gaitā Eiropas Savienība ir pieredzējusi savas starptautiskās nozīmes palielināšanos, un tagad tās uzdevumam ir jābūt jaunas, globālas kārtības veidošanai, kurā tiek respektēti cilvēki un vide.

ES ir jāiegulda laiks un līdzekļi Vidusjūras, Baltijas un Melnās jūras reģionos, lai pilnveidotu ekonomisko sadarbību, politisko stabilitāti un demokrātiju. Turpmāk lielāki līdzekļi būs vajadzīgi Baltijas jūras stratēģijas īstenošanai, kohēzijas palielināšanai reģionā un tā vides problēmu risināšanai. Atbalsts un ciešāka integrācija ar Melnās jūras reģionu, kā ES kaimiņattiecību politikas daļa, būs līdzekļi politiskās stabilitātes palielināšanai gan ES, gan arī Melnās jūras reģionā.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kuhne ziņojums par Eiropas un PESA drošības stratēģijas piemērošanu ir labi strukturēts, ņemot vērā, ka tas parāda patiesās problēmas un piedāvā iespējamos risinājumus. Es domāju, ka šāda pieeja ar darba „kontrolsarakstu” sekmē iespēju kontrolēt notikumu attīstību. Satura ziņā es vēlos norādīt, ka:

1. ir jāpiemin Eiropas drošības un aizsardzības koledža, kurai ir svarīga nozīme kopējā PESA nolīguma izstrādāšanā, ar apmācību stratēģiskajā līmenī, jo īpaši saistībā ar Drošības un aizsardzības apakškomitejas (SEDE) vadītāja von Wogau nosūtīto vēstuli SG/HR Solana, kurā viņš izteica atbalstu ESDC darbībām.

2. Paziņojums attiecībā uz ES-NATO attiecībām varētu būt pārliecinošāks NATO samitā pieņemtās Bukarestes deklarācijas izgaismots.

3. Varētu būt pieminēts ES un NATO stratēģiskās partnerības nozīmīgums. Paziņojums, saskaņā ar kuru „spēcīgāka Eiropas Savienība palielinās kopējo drošību”, var tikt apvienots ar alianses drošības nedalāmības principu, kas tādējādi ir paplašināts attiecībā pret ES.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Saryusz-Wolski kunga ziņojums atkārtoti apstiprina Eiropas Savienības apņemšanos sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības mērķus, taču paši par sevi šie vārdi ir kļuvuši tukši, jo tiek bieži izmantoti sarunās, kas skar ES attīstības politiku, kur patlaban ir panākta ļoti maza virzība un TAM joprojām mēs neesam sasnieguši.

No visām dalībvalstīm tikai Dānija, Luksemburga, Holande un Zviedrija oficiālās attīstības palīdzībai atvēl vairāk kā 0,7% IKP, lai gan plāns sasniegt 0,7% bija pieņemts jau 1970. gada 24. oktobrī Starptautiskās attīstības stratēģijā Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības desmitgades stratēģijai.

Esmu pārliecināts, ka būtiskai kopējās ārpolitikas un drošības politikas daļai ir jābūt veltītai uzticības izveidošanai ES kā pasaules mēroga dalībniecei. Lielisks iesākums būtu izpildīt saistības, kuras mēs esam uzņēmušies.

ES un tās dalībvalstīm savi vārdos izteiktie paziņojumi, kas vairākkārt apstiprina to saistības, ir jāpārvērš par saskaņotu un kopīgu, efektīvu rīcību. Manuprāt, to var izdarīt vienīgi koncentrējot resursus un izveidojot vienotu ES iestādi, kas atbild par oficiālās attīstības palīdzības uzkrāšanu, piešķiršanu un sadali.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. – (FI) Ar Lisabonas līgumu ES kļūs militarizēta, jo kopējai ārpolitikai un drošības politikai tiks pievienota papildus daļa kopējās drošības un aizsardzības politikas veidā. Neatkarīgajām valstīm būs grūtāk saglabāt savu neatkarīgo statusu. Šis būs tas gadījums, kad pašas dalībvalstis uzliks sev pienākumu palielināt savus militāros izdevumus. Šis būs tas gadījums, kad ES tiks izveidoti jauni militārie kodoli: ilgstoša, strukturāla sadarbība. Tam jānotiek Francijas prezidentūras laikā.

Diemžēl Saryusz-Wolski kunga ziņojums atbalsta ES militarizāciju. Ziņojumā izceltā enerģijas drošība arī ir ļoti agresīva un aplūkota vienpusēji – no Polijas viedokļa.

20. ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi.

  Dimitrij Rupel, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man ko teikt par ES – ASV sammitu. Ar jūsu atļauju, es runāšu savā valodā.

Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Lai gan attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm būtībā ir divpusējas, tomēr šīs attiecības ir pasaules mērogā ir ietekmīgas. Transatlantisās partnerattiecības jau sen vairs nav tikai ekonomiska rakstura. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis cieši sadarbojas gan divpusēji, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, risinot neatrisinātas problēmas, tostarp, aktuālākās reģionālās problēmas, piemēram, Afganistānas, Tuvo Austrumu un Rietumbalkānu problēmas.

Kā jau visās attiecībās, protams, arī Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm atsevišķos jautājumos dažkārt atšķiras nostājas, taču tās mēs veiksmīgi atrisinām ar konstruktīvu pieeju un savstarpēju sapratni. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir nozīmīgs. pats nozīmīgākais mehānisms, kas ievērojami ierekmē starptautiskās attiecībās. Mums ir domstarpības, taču lielākoties mēs strādājam kopā kā sabiedrotie un kā draugi. Mums ir daudz kopīgu vērtību un vēsturisku saikņu, patiesībā visu divdesmito gadsimtu, un beidzot Aukstā kara beigās un attīstoties Eiroatlantijas sakariem, mēs nostājāmies līdzās plecu pie pleca .

Tā kā Eiropas Savienība vienprātības panākšanu uzskata par sarežģītāku, nekā ASV, protams, šīs attiecības nav vienkāršas. Taču vienprātība dažkārt nav sasniedzama arī pašās Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja mēs aplūkojam vēlēšanu kampaņu ziņojumus, varam pamanīt, ka vienprātība ir grūti sasniedzama pat vienas partijas ietvaros. Eiropas Savienība ir vienota savā dažādībā un, man jāsaka, lepojas ar to. Šāda ir arī Lisabonas līguma izejas pozīcija un es ceru, ka tas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.

Mūsu prezidentūras laikā Eiropas Padomē Slovēnija veltīja lielu uzmanību transatlantisko attiecību, īpaši to stratēģiskās dimensijas nostiprināšanai. Man jānorāda, ka mēs jau esam rīkojuši daudzas svarīgas sanāksmes, piemēram, ES un ASV ārlietu ministru trijotnes sanāksmi, politisko direktoru sanāksmi un ES – ASV ministriju trijotnes tikšanos par tieslietu un iekšlietu jautājumiem, un maijā Ļubļanā notika Eiropas un Amerikas likumdevēju sanāksme. Taču vissvarīgākais notikums saistībā ar transatlantiskajām attiecībām būs ES – ASV sammits, ko 10. jūnijā Slovēnija uzņems Brdo pri Kranju.

Man ir prieks teikt, ka, mēs domājam, ka šis notikums būs pienācīgi sagatavots un lielu darba daļu mēs jau esam paveikuši. Sammitā mums būs iespēja izklāstīt arī Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu partnerības nozīmīgumu plašai sabiedrībai un parādīt mūsu kopējās vērtības, auglīgo dialogu un kopīgās intereses, risinot steidzamas reģionālas un pasaules mēroga problēmas.

Sammitam būs četras daļas, proti, valsts vadītāju tikšanās, plenārsēde un pusdienas, kam sekos preses konference. Valstu vadītāji apspriedīs neatliekamākos reģionālos jautājumus, piemēram, Tuvo Austrumu, Balkānu, Vidusāzijas un pēc tam Kaukāza un Irānas jautājumus, kamēr pārējie jautājumi tiks apspriesti plenārsēdē un pusdienās. Sarunās tiks pārrunātas arī citas globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģijas jautājumi, sarunas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kā arī tiks aplūkoti jautājumi saistībā ar attīstību, veselību un drošību, brīvo tirdzniecību, kā arī personu brīvu pārvietošanos.

Plenārsēdē sammits pirmo reizi tiks iepazīstināts ar Transatlantiskās ekonomiskās padomes, kura tika izveidota 2007. gada ES – ASV sammitā Vašingtonā, progresa ziņojumu. Šajā padomē Eiropas Parlamentam ir nozīmīga loma, kā padomdevēja institūcijai transatlantiskajā likumdevēju dialogā.

Ar progresa ziņojumu par Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi, kas notika 13. maijā Briselē, iepazīstinās Padomes līdzpriekšsēdētājs, ASV prezidenta palīgs starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Daniel Price un ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Günter Verheugen, kurš šodien ir šeit. Sarunas, kas risināsies pēc tam preses konferencē, būs nozīmīga sammita daļa, jo tās dos iespēju nosūtīt pozitīvu vēstījumu Eiropas un pasaules sabiedrībai par transatlantisko attiecību virzību un kopējiem plānotajiem projektiem.

Par dokumentu, kas jāpieņem sammitā, vairākus mēnešus ir notikušas sarunas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs gatavojam deklarāciju, lai ietvertu tajā visas transatlantiskās sadarbības jomas. Citu jautājumu starpā tiks aplūkoti arī reģionālie jautājumi, globālā drošība, transatlantiskās ekonomiskā partnerība un pasaules mēroga uzdevumi, tostarp, klimata pārmaiņas un enerģētika. Mūsu nolūks un prezidentūras mērķis ir sagatavot īsu un konspektīvu dokumentu politiska vēstījuma veidā un es ceru, ka mums izdosies to realizēt.

Pat attiecībā uz klimata pārmaiņām, par ko mūsu nostājas ir atšķirīgas, es ceru, ka mēs esam atraduši kompromisa risinājumu. Ierosinātajā kopsavilkuma tekstā par faktiem attiecībā uz klimata pārmaiņām ir ietverti vissvarīgākie Eiropas Savienības mērķi un vienlaicīgi ņemtas vērā Amerikas Savienoto Valstu intereses – es neatkārtošu jautājumus, kas Parlamentam ir labi zināmi. Šo deklarāciju patlaban precizē Transatlantisko attiecību darba grupa COTRA, un ar sarunu virzību tika iepazīstināta 20. maijā Politikas un drošības komiteja, 21. maijā Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu pastāvīgo pārstāvju sanāksme COREPER un pagājušajā nedēļā, 26. maijā, Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome (GAERC).

Mēs cenšamies noteikt dienu Gaisa satiksmes nolīguma parakstīšanai – šī nolīguma precizēšana patlaban ir nobeiguma posmā –, un mēs vēlētos to parakstīt vēlākais līdz mūsu prezidentūras beigām, tas ir, līdz jūnija beigām. Turklāt, mēs atbalstām pēc iespējas drīzu vienošanos par „atvērtajām debesīm”, kas ir tālāka transatlantisko gaisa pārvadājumu liberalizācija un jauna pakāpe attiecībām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, no kuras labumu gūs iedzīvotāji abās Atlantijas okeāna pusēs.

Slovēnijas prezidentūra apzinās, ka atsevišķas dalībvalstis joprojām nav iekļautas vīzu režīma atcelšanas programmā, kura dos iespēju ceļot uz Amerikas Savienotajām Valstīm bez vīzas. Mēs šim jautājumam esam veltījuši lielu uzmanību visā saziņā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī, gatavojoties sammitam. Slovēnijas prezidentūra ir panākusi kompromisu – Eiropas Savienības dalībvalstis slēgs divpusējos nolīgumus par jautājumiem, kas nav Komisijas kompetencē.

Dāmas un kungi, es jums garantēju, ka Slovēnijas prezidentūra daudz enerģijas veltīs sammita sagatavošanai un tādēļ esmu pārliecināts, ka sammitu Slovēnijā varēsim vērtēt kā izdevušos.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Eiropas Savienība šodien ir nozīmīgs un vērtīgs partneris daudzām valstīm. Aizvien biežāk daudzpolu pasaulē mēs uzsākam stratēģisko partnerību ar mūsu nozīmīgākajiem partneriem. Tomēr ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums ir daudz vairāk kopīga, nekā ar visiem pārējiem Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem kopā. Uz mums balstās lielākā daļa atbildības par godīgāku pasauli, kuras labklājību ir mūsu visu labklājība un, kurā mūsu drošība ir cieši nostiprināta politiski, ekonomiski, sociāli, ekoloģiski un arī militāri.

Šīs partnerības ieceres ir vērienīgas, lai gan šis darbs ir smags. Tas prasa mums, eiropiešiem, izrādīt lielāku solidaritāti starptautiskajā arēnā, taču tas prasa pārdomas arī no mūsu Amerikas draugu puses, jo ir jāatzīst, ka vadošā loma pasaulē ir jādala. Šī situācija prasa atklātību, kas rezultātā dos vairāk nekā tikai pro-eiropiskas vai anti-eiropiskas, vai arī anti-amerikāniskas reakcijas.

Mums ir vajadzīga skaidra pārliecība, ka lietas, kas mūs šķir, ir daudz nesvarīgākas, nekā lietas, kas mūs saista. Plašs jautājumu loks tiks apspriests ES – ASV sammitā. Diskusijās ārpolitikas jomā uzmanība tiks koncentrēta ES un Amerikas Savienoto Valstu sadarbībai Rietumbalkānos, jo īpaši Kosovā un Vidējos austrumos. Darba kārtībā ir arī diskusijas par to kā kopīgi risināt klimata pārmaiņu problēmu. Šajā jautājumā ES un Amerikas Savienotās Valstis joprojām atrodas ļoti tālu viena no otras.

Tomēr politiskās debates Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski izmainījušās, un mainījušās tās ir par labu mums. Eiropas Savienības mērķis ir panākt nozīmīgu vienošanos, ar vērienīgām iecerēm laika periodam līdz 2012. gadam pasaules mēroga sarunu procesā, kas notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā. Ir jāpanāk vienošanās, kurā iesaistīta pasaulē nozīmīgākā rūpniecības valsts – Amerikas Savienotās Valstis.

Darba kārtībā ir arī enerģētikas politika. Mēs vēlamies turpināt sadarbību zinātnes un tehnikas jomā, un vienlaicīgi mums ir nepieciešams konstruktīvs un atklāts dialogs ar mūsu tradicionālajiem un potenciālajiem enerģijas piegādātājiem. Mums būtu noderīgi dalīties pieredzē transatlantiskajā kontekstā.

Mūsu sadarbība starptautiskā terorisma apkarošanā kļuva par galveno kopējo rūpi 2001. gada 11. septembrī, ja ne vēl agrāk. Mēs vēlamies uzlabot personu informācijas pieejamību, meklējamo personu izsekošanas nolūkā. Tomēr priekšnoteikums ir kopēja datu aizsardzības principu ievērošana.

Neizbēgami viens no šī sammita tematiem būs atteikšanās no vīzām. Pagājušajā gadā ASV vīzu režīma atcelšanas programma pavēra iespējas atrisināt šo jautājumu. Roku rokā pie šī jautājuma strādāja dalībvalstis un Komisija, un es priecājos to teikt – Kopienas pilnvaras bija koncentrētas Komisijas rokās.

Man ir skaidri jāsaka, ka no politiskā viedokļa ir neizprotami, ka mēs, eiropieši, būdami vienoti Šengenas sistēmā, tiekam uztverti savādāk, kad ierodamies mūsu svarīgākajā partnervalstī. Tādēļ mēs atgādinām Amerikas Savienoto Valstu prezidenta solījumu atcelt vīzu režīmu.

Atļaujiet man pāriet pie ekonomiskajām attiecībām, kuras jau pieminēja Padomes priekšsēdētājs. Transatlantiskās ekonomiskās padomes TEP izveidošana pagājušajā gadā, lika lietā politisko instrumentu transatlantisko ekonomisko attiecību veicināšanai. Šī ekonomiskā izaugsme ir pasaules ekonomikas centrā. Tā ir tirdzniecības un pasaules mēroga ieguldījumu gravitācijas centrs un tāda tā arī būs daudzus turpmākos gadus. Tādēļ mēs esam apņēmušies izmantot TEP, lai rastu risinājumus jau gadiem ilgi neatrisinātajiem jautājumiem – daži no tiem ir atklāti jau 10, 15 vai pat 20 gadus –, kuri rada būtiskus šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai.

„Ziņojuma karte” pēc pirmā gada rezultātiem ir laba. Mēs esam veiksmīgi atrisinājuši pirmos sarežģītos jautājumus. Pats galvenais: mēs esam spējuši izveidot tādu sadarbības un savstarpējās uzticības gaisotni, kādu vēl neesam pieredzējuši. Esmu priecīgs, ka mēs varam paļauties uz Eiropas Parlamenta, kas ir iesaistīts šīs sadarbības visos posmos, pilnīgu atbalstu. Mums ir labas darba attiecības ar visiem esošajiem transatlantiskā dialoga partneriem, un es esmu pateicīgs arī par Padomes atbalstu, kas būs svarīgs arī turpmāk.

Ir sasniegti vairāki būtiski rezultāti: mēs esam pavirzījušies uz priekšu importēto preču produktu drošības jomā; mēs esam panākuši, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst Eiropas Savienības finanšu pārskatu standartus; mums ir kopīgs viedoklis par pasaules mēroga ieguldījumiem atvērtas vides veicināšanai, par ko arī sammitā tiks pieņemts paziņojums. Mēs jau patlaban ciešāk sadarbojamies ierosinātās likumdošanas jomā un mēs vēlamies kopējus Eiropas Savienības – ASV standartus, lai mums ar mūsu standartiem nenāktos savā starpā konkurēt ar pasaules tirgos.

Mēs esam spēruši nozīmīgu soli, pietuvodamies savstarpējai elektropreču nekaitīguma noteikumu atzīšanai. Šis ir viens no jautājumiem, ko mēs amerikāņiem esam lūguši jau daudzus gadus. Amerikāņi ir atsākuši diskusiju par šo jautājumu, un mēs negaidījām, ka tas varētu notikt tik drīz. Mēs esam sākuši koordinēt ekonomiskās intereses attiecībā gan pret trešām valstīm, gan starptautiskajā kontekstā.

Līdz šim nav panākti lieli sasniegumi jautājumā par 100% kravas konteineru skenēšanu. Tas rada satraukumu. Tādēļ es vēlos lūgt jums, dāmas un kungi, izmantot savus kontaktus Kongresā, jo tas bija ASV Kongresa, nevis ASV valdības lēmums, kura dēļ manas izredzes rast risinājumu šajās sarunās ar ASV valdību nav pārāk daudzsološas. Ir jārīkojas Kongresam, valdība to nevar izdarīt. Es ceru, ka jūsu kontakti kongresā mums palīdzēs.

Komisija iepazīstināja ar diviem priekšlikumiem saistībā ar Transatlantiskās ekonomiskās padomes darbu, attiecībā uz mājputnu ievešanas aizliegumu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs piedāvājam šo mājputnu ievešanas aizliegumu atcelt. Tas nav pamatots un zinātniski pierādāms. Es saprotu, ka diskusijas par šo jautājumu dažbrīd ir bijušas ļoti emocionālas, kā redzams, bez pilnvērtīgām zināšanām par situāciju un apstākļiem. Es vēlētos lūgt visiem, kas vēlas ko teikt par šo jautājumu, vispirms par to iegūt pilnvērtīgu informāciju.

Turklāt, šis ir jautājums, kas, kā es to esmu konstatējis, ir patvaļīgi svītrots no darba kārtības parlamentārajās debatēs pirms daudziem gadiem. Mēs nedrīkstam pieļaut protekcionismu, un mums arī nav jāpieņem augstprātīga nostāja, ka vienīgi mūsu risinājumi ir labi patērētājiem un, ka visi tie veidi kā rīkojas citi, automātiski ir slikti veidi. Iespējams, ka šis ir tas gadījums, kad citi rīkojas ne sliktāk kā mēs. Tas ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Atšķirības vien nenozīmē, ka atšķirīgais ir sliktāks.

Ja mēs šo problēmu, kas patiesībā ir ļoti mazsvarīga problēma, bet kas ir ļoti būtiska amerikāņiem, neatrisināsim, mums vairs nebūs ne mazākās iespējas – un to es saku pilnīgi nopietni – izvirzīt apspriešanai pie sarunu galda ar amerikāņiem galvenos lauksaimniecības politikas jautājumus. Mēs, piemēram, neko neiegūsim no prasībām, ko vēlamies uzstādīt amerikāņiem lauksaimniecības jomā. Šo piezīmi es adresēju Eiropas Savienības lauksaimniecības ministriem, kas uzskata, ka šai iniciatīvai ir jāsaka „nē” jau pirms viņi ir ar to iepazinušies. Viņi paši sev ir nodarījuši lielu ļaunumu.

Man nav ilūziju: visi jautājumi, ko risina Transatlantiskā ekonomiskā padome ir sarežģīti jautājumi, un nevienu no tiem nevar atrisināt ātri. Tomēr rīkojoties pietiekami saprātīgi un tālredzīgi, šos jautājumus abas puses var atrisināt. Šis instruments ir pārāk nozīmīgs un vērtīgs, lai to izniekotu. Turklāt, ņemot vērā apturētās Dohas sarunas, tā vērtība nav pārvērtējama, ja mēs esam ieinteresēti, lai tiktu veiksmīgi pabeigtas sarunas par pasaules tirdzniecību un to rezultāts dotu labumu visiem iesaistītajiem.

Sammitā mēs panāksim sarunu par gaisa satiksmes nolīgumu otrā posma ātru pabeigšanu, kas transatlantiskajai ekonomikai būs papildus balsts.

Dāmas un kungi, veids kādā attīstās attiecības starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, visumā ir ļoti iepriecinošs. Par spīti neizbēgamajiem sarežģījumiem, mūsu attiecības ir konstruktīvas un orientētas uz nākotni. Mēs ceram, ka šis sammits nosūtīs tālāk spēcīgu apliecinājumu, ka mēs esam partneri, kas apņēmušies uzņemties atbildību par transatlantisko reģionu un risināt pasaules mēroga problēmas, par spīti atšķirīgajiem likumdošanas periodiem un atšķirīgajiem pilnvaru termiņiem administrācijai, Padomei, Parlamentam un Komisijai.

Es būtu patiesi priecīgs, ja Eiropas Parlaments turpinātu enerģiski atbalstīt un veicināt šo procesu.

  James Elles, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirms dažām dienām mēs bijām transatlantiskajā likumdevēju dialogā Ļubļanā, un mēs pozitīvi novērtējām Slovēnijas prezidentūras sirsnīgo uzņemšanu.

Diskusijas, kas notika ar mūsu kolēģiem no Kongresa, parādīja, cik plaša kļuvusi mūsu darba kārtība, ASV Kongresam un Eiropas Parlamentam transatlantiskajos jautājumos: ekonomiskie jautājumi, par ko tikko vēstīja komisārs savā uzstāšanās runā, politiskie jautājumi, kas varētu būt arī ekonomiskie, tāpat kā klimata pārmaiņas, bet ir arī sarežģītāki jautājumi, piemēram, Afganistāna un plašāka drošības koncepcija. Tādēļ šīs debates pirms nākamnedēļ paredzētā ES – ASV sammita mēs vērtējam atzinīgi.

Man ir trīs īsas pārdomas ar ko piedalīties šajās debatēs. Vispirms, ja ir tik plaša darba kārtība ar tik daudziem dažādiem jautājumiem, kas krietni atšķiras no jautājumiem kas bija pirms desmit gadiem, mums droši vien ir jāsāk izstrādāt tāda vai citāda veida kopēja pieeja drošības dimensijai, drošības stratēģijai. Tikko mēs diskutējām par Eiropas drošības stratēģiju. Mums ir jāsāk tā saskaņot ar ASV drošības stratēģiju ilgākā laika posmā, lai vēlāk mēs visas šīs problēmas varētu risināt plašākā mērogā.

Otrkārt, šajās debatēs patiesi pietrūkst likumdevēju dialogs. Mēs tiekam virzīti vienā no virzieniem, kā tas bija Ļubļanā, un pēc divām nedēļām Ļubļanā notiks sammits. Tas drīzāk izskatās pēc 19. gadsimta kārtības, jo nav patiesas saiknes starp administrācijas un likumdevēju dialogiem. Protams, kā norādīts šajā rezolūcijas priekšlikumā, mums ir vajadzīgs transatlantiskās asamblejas plāns, kurā jūs varat nozīmīgākos likumdevējus no Atlantijas okeāna abām pusēm iesaistīt savstarpējās sarunās un kopīgi nonākt pie kopējām iniciatīvām.

Nobeidzot minēšu manas personiskās pārdomas: par cik mēs sagaidām, ka ES, ASV un NATO kopīgi risinās problēmas, varbūt būtu laba doma NATO sammitu Kehl rīkot 2009. gada pavasarī, lai ES – ASV sammits notiktu gandrīz vienlaicīgi ar NATO sammitu, kas parādītu, ka NATO, ES un ASV ar šīm problēmām strādā kopīgi.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, savas grupas vārdā es vēlos pateikties ministram un komisāram par viņu ievada runām. Es piekrītu komisāra Verheugen secinājumam, ka atmosfēra ir pozitīva, labāka, nekā tā bija pirms dažiem gadiem. Protams, mēs gaidām vēl vairāk uzlabojumus, kad nākamā gada sākumā darbu sāks jauna valdība. Es ticu, ka abi kandidāti vēlas pārmaiņas, vēlas lielāku Amerikas Savienoto Valstu ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā un daudzpusējās iestādēs. Tas piedāvā arī izredzes arvien labāk pilnveidot attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Jums man jāpiedod, ka priekšroku dodu vienam no abiem kandidātiem, un šodien taps zināms kurš no kandidātiem uzvarēs.

Tomēr darba kārtībā paliek vairākas problēmas. Es neapspriedīšu ekonomisko sadarbību, jo komisārs Verheugen jau šo jautājumu aplūkoja, un pirms dažām nedēļām mums bija plašas debates par šo tēmu. Jautājums, ko vēlētos vēlreiz izvirzīt, kā to darīju jau iepriekšējās debatēs, ir jautājums par kodolieroču neizplatīšanu. Ir pienācis laiks jaunai iniciatīvai. Es domāju, ka Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāizdara žests, piemēram, parakstot vispārējo kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līgumu; tomēr nav izdevības noslēgt nolīgumus par darbību dalīšanu attiecībā uz kodoldegvielas ciklu. Esmu ļoti priecīgs par to, ko jau ir pateicis prezidenta kandidāts John McCain par taktisko kodolieroču izvešanu no Eiropas, kas liek domāt, ka viņš šos jautājumus uztver nopietni.

Nākamais jautājums ir par raķešaizsardzības sistēmu. Mans kolēģis Rouček kungs pateiks ko vairāk par šo jautājumu, kas mums joprojām ir nozīmīgs, jo mēs uzskatām, ka to nevar vienpusēji nenoregulēt veicot divpusējas sarunas ar vairākām NATO dalībvalstīm. Šī ir Eiropas Savienības problēma, tā ietekmē drošības situāciju Eiropā. Pašā sliktākajā gadījumā tas ir jāapspriež daudzpusējās sarunās kompetentajās Eiropas Savienības iestādēs. Es piekrītu kritikai par to, ka līdz šim nav vienošanās attiecībā uz vīzām un vīzu režīma atcelšanas programmu. Mēs, protams, uzskatām, ka visas ES dalībvalstis, jo īpaši tās, kas veido Šengenas zonu, ir pilnībā jāiekļauj šajā programmā. Es ceru, ka iespēja šajās sarunās iesaistīties pašai Komisijai sekmēs šī jautājuma virzību.

Vēl viena doma nobeigumam: mēs joprojām esam neapmierināti ar amerikāņu atbildi uz mūsu sūdzībām par CIP darbībām attiecībā uz ārkārtas pārsūtīšanu un par to, ka joprojām pastāv Gvatanamo līča apcietinājuma centrs. Šoreiz svarīgs darba kārtības punkts kopējām apspriedēm ir minēto darbību izbeigšana.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi, lai būtu atklāts diskusiju forums un sadarbība starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Arī komisārs Verheugen uzsvēra, ka sadarbība ar Kongresu ir nozīmīga. Arī man bija iespēja apmēram pirms nedēļas tikties ar Eiropas Savienības delegāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Šāda veida kontakti ir svarīgi. Šeit, acīm redzot, tāpat kā citur, notiek atklātas diskusijas par sarežģītiem jautājumiem un katra no pusēm, protams, mēģina virzīt tos jautājumus, kas attiecas uz to pasaules daļu, kurā viņi atrodas. Šīs sarunas skaidri parāda, ka Amerikas Savienoto Valstu mēģinājumi atsaukties uz drošības jautājumiem bieži vien ir ekonomiskais un tirdzniecības protekcionisms.

Es pilnībā piekrītu Wiersma kungam un arī nožēloju, ka pret ES dalībvalstīm neizturas taisnīgi un līdzvērtīgi jautājumā par vīzu režīmu. Kad nomainīsies ASV administrācija, cerams, ka ES spēs ASV šajā jautājumā uzrunāt vienotā balsī un tad pret visām dalībvalstīm izturēšanās būs pilnīgi vienāda.

Visbeidzot, es vēlētos teikt, ka mēs Eiropas Savienībā un ikviens visā pasaulē sekojam līdzi cīņas par Balto namu pirmajai kārtai. Patiesībā tā lieliski ataino ASV demokrātijas sistēmu. ES šajā procesā varētu raudzīties kā savā spoguļattēlā. Mēs šeit runājam par ES augstāko amatpersonu izraudzīšanos. Nav atvērta foruma, nemaz jau nerunājot par demokrātisku procesu, kamēr šos amatus piešķir pirms vēlēšanām. Vai jūs varat iedomāties, ka vissvarīgākos administratīvos un politiskos amatus Amerikas Savienotajās Valstīs sadala pirms vēlēšanām, kā tas notiek pie mums? Citiem vārdiem sakot, mums noteikti ir ko mācīties no Amerikas Savienotajām Valstīm daudzās jomās, vismaz jautājumos, kas saistīti ar demokrātiju.

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi, mēs vēlamies, lai būtu labas attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Tomēr viens no priekšnoteikumiem ir: lai Eiropas Savienība spētu runāt vienotā balsī. Problēmas un krīzes Rietumbalkānos, Dienvidkaukāza reģionā, Tuvajos Austrumos un Afganistānā, cīņa pret terorismu, kas patlaban tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos un nu jau acīm redzamā pārtikas krīze, energodrošības jautājumi, klimata pārmaiņas, ekonomikas lejupslīde, kā arī finanšu tirgu pārskatāmības un regulējuma jautājumi – visos šajos jautājumos mēs esam viens otram vajadzīgi un mums ir jāstrādā kopā. Tomēr mēs vēlamies arī stiprināt parlamentāro dimensiju, iesaistot ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu.

Viens no jautājumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu pilsoņiem – un to es saku pilnībā apzinoties transatlantiskos jautājumus – ir Gvantanamo līča cietuma slēgšana un citu slepeno cietumu slēgšana pasaulē. Ir svarīgi, lai mēs izskaidrotu saviem Amerikas draugiem, lai personas, kas joprojām atrodas ieslodzījumā tiktu pilnīgi attaisnotas vai citādi atbrīvotas, un, ja nepieciešams, tās saņemtu kompensāciju. Arī mēs varam dot savu ieguldījumu, pieņemot Unguras ieslodzītos Eiropas Savienībā, tādējādi palīdzot izbeigt šo negodu, cik drīz vien iespējams.

Nākamais jautājums, kas ir nozīmīgs mūsu visu kopējo demokrātisko vērtību atzīšanai, ir tas, ka, no vienas puses, mēs piekrītam pastāvošajiem terorisma draudiem, bet, no otras puses, mums ir arī jāizceļ fakts, ka šīs sarunas notiek uz konstitucionālajiem pamatiem. Tieši šī nav no tām situācijām, kādas patlaban pastāv praksē: situācija ar teroristu organizāciju sarakstiem gan Eiropas Savienībā, gan arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Tādēļ arī šis jautājums ir steidzami jāpārbauda. Es varētu vēlreiz uzsvērt, ka terorisma un organizētās noziedzības jautājumi tiek risināti uz pamattiesību un kopējo konstitucionālo principu pamata. Tas attiecas arī uz personas datu apmaiņu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību.

Nākamais svarīgais jautājums noteikti ir klimata pārmaiņas, jo tās ietekmē vairākus aspektus – sākot ar pārtikas drošību un beidzot ar enerģijas un ūdensapgādes problēmām. Tādēļ šim jautājumam sammitā ir piešķirta augsta prioritāte. Abiem partneriem ir jāvienojas par kopēju pieeju, lai apturētu klimata pārmaiņas. Par mūsu kopīgo mērķi ir jākļūst temperatūras paaugstināšanās ierobežošanai līdz ne vairāk par diviem grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa. Mēs pieprasām, lai rūpniecības valstis pildītu savus pienākumus.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Padomes priekšsēdētājam Dimitrij Rupel un komisāram Verheugen par viņu priekšvārdu šīm debatēm. Vairākos virzienos mēs redzam ASV un Eiropas Savienības ideālu un mērķu saplūšanu. Pārāk bieži mēs savu uzmanību koncentrējam uz to, kas mūs šķir. Ģeogrāfiski mūs šķir Atlantijas okeāns, taču mūs vieno tas, kas ir mūsu sirdīs un mūsu domās, mūsu vērtību sistēmās un mūsu uzskatos par demokrātisko kontroli un atbalstu demokrātiskajām institūcijām visā pasaulē.

Mums patiesi ir jākoncentrē uzmanība uz pamatelementiem tam redzējumam, kādu ASV un Eiropas Savienība var piešķirt pasaulei 21. gadsimtā. Kā redzams, kolēģi jau ir minējuši daudzas no problēmām ar ko mēs saskaramies: vai tās būtu klimata pārmaiņas, attīstības mērķi vai citas problēmas. Bet, pirmkārt un galvenokārt, mūsu uzmanība ir jākoncentrē uz miera un stabilitātes radīšanu reģionos un apgabalos.

Tādēļ ir patiesi noderīgi nākamo ES un ASV sammitu rīkot Ļubļanā, jo tur mēs varam raudzīties uz rietumiem un varam redzēt, ka Eiropas Savienībā ir miers un stabilitāte. Mēs varam raudzīties uz dienvidaustrumiem un redzēt iespējamo sašķelšanos un iespējamās briesmas Rietumbalkānos. Mēs varam raudzīties tālāk uz austrumiem un redzēt iespējamo sašķelšanos, kas notiek Vidējos austrumos. Tādēļ, es domāju, ka satiekoties un apspriežot jautājumus, kad darba kārtība, protams, ir plaša, ir svarīgi, lai mēs pēc vajadzības koncentrētu uzmanību arī uz pamatelementiem.

Manuprāt, šiem pamatelementiem, galvenokārt, ir: jānodrošina, lai Četrinieks turpinātu darbu attiecībā uz Tuvo austrumu miera procesu; jānodrošina, lai tiktu stimulēti un atbalstīti Dohas nolīguma dalībnieki Libānā, ņemot vērā situāciju šajā valstī; jānodrošina, lai Kosovā un citos Rietumbalkānu apgabalos tiktu dotas drošības garantijas un tiktu pieprasīts pilnveidot demokrātiju, veidojot stabilu un mierīgu nākotni. Bet būtiskāk ir mums visiem apvienoties un virzīt pārējo pasauli, jo īpaši klimata pārmaiņu, enerģētikas un pārtikas jomā. Tas tādēļ, ka vispārsteidzošākais, kas patlaban skar ne vien attīstības valstīs, bet arī attīstītās valstis visā pasaulē, ir pārtikas cenas un sarežģījumi, ko tās izraisa.

ASV un ES kopīgi var saglabāt spēcīgas pozīcijas, taču var arī uzņemties vadošo lomu nākotnē.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, vai jūs norādīsiet konkrētus jautājumus, kuriem Jūs nepiekrītat?

Eiropas Parlaments aicina slēgt Gvatanamo cietumu, un pēdējā laikā ir tapis zināms par peldošajiem cietumiem, kas ļoti iespējams, ir apciemojuši arī Eiropas Savienības ostas. Vai jūs ko teiksiet amerikāņiem saistībā ar jautājumu, vai arī jūs atbalstīsiet ASV pilsoņu prasības šajā jautājumā? Vai jūs viņiem ko teiksiet, lai viņus apturētu graut globālo vienošanos par klimata pārmaiņām, vai aicināsiet viņus atteikties no vienpusējās pieejas biodegvielai un pieļaut nelielu kompromisu, lai risinātu esošo pārtikas krīzi, kas paaugstina pārtikas produktu cenas? Verheugen kungs, tā kā jums ir bijusi nozīmīga loma ar hloru apstrādātas putnu gaļas aizlieguma atcelšanā, kas ES bija spēkā kopš 1997. gada, atļaujiet teikt, ka mēs visi, kas jums nepiekrītam – un mūsu ir daudz –, nepiekrītam nevis nezināšanas dēļ, bet gan tādēļ, ka sabiedrības veselību uzskatām par svarīgāku, nekā komerciālās intereses. No 27 dalībvalstīm divdesmit viena valsts jums nepiekrīt, atšķirībā no vienprātīgā Eiropas Parlamenta un attiecīgās parlamentārās komitejas; spēcīgi protesti ir pat Komisijā. Pret to nevar izturēties nevērīgi, Verheugen kungs, jums jānāk klajā ar argumentiem.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, partnerattiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ES ārpolitiku stūrakmens, kā tas ir pamatoti paziņots kopējā rezolūcijā. Šādas partnerattiecības rada vairākas pašsaprotamas vienošanās, piemēram, par principu, ka mēs neiejauksimies partnera iekšējās lietās. Man žēl, ka tas ir jāsaka, bet pēdējos gados un pēdējā laikā mūsu Amerikas partneris ne vienmēr šo vienošanos ievērojis. Piemēram, prezidents un valsts departaments ir vairākkārt atklāti izteicies par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā un ir izdarījis spiedienu tā sasniegšanai. Šāda izturēšanās ir nepieņemama. Gluži tāpat būtu, ja Eiropas Padome vai arī Eiropas Komisija rīkotu pasākumus, lai panāktu Meksikas iestāšanos vai arī integrāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas vien, ka Turcija ir NATO dalībvalsts, nenozīmē, ka šai valstij ir arī jābūt iespējai iestāties Eiropas Savienībā. NATO ir svarīga organizācija Eiropas Savienībai, bet tā nav Eiropas Savienība. Tās ir divas dažādas lietas, un sammits nākamajā nedēļā dos labu iespēju par to draudzīgi un mērķtiecīgi mūsu partneriem atgādināt.

  Elmar Brok (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, es domāju, ka tas ir pilnīgi skaidrs un skaidri minēts jau iepriekšējās runās, ka Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis balstoties uz savām kopīgajām vērtībām, kopā var dot tādu ieguldījumu mieram un brīvībai pasaulē, kā neviens cits.

Tomēr mēs zinām, ka dažkārt mums ir atšķirīgas nostājas. Ja arī Amerikas vienpusējība dažbrīd mums ir ļoti nepatīkama, tās cēlonis daļēji ir mūsu pašu nespēcībā. Tādēļ priekšnoteikums īstu partnerattiecību izveidošanai ir Eiropas Savienības politikas ar iekšēji spēcīgu un vienprātīgu ārpolitiku un drošības politiku attiecībā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, uzlabošana. Transatlantiskās ekonomiskās padomes veidā mums patlaban ir instruments mūsu kopējo interešu apvienošanai konkrētās jomās.

Šī iemesla dēļ mani apbēdina, ka jau tagad attiecības apdraud pilnīga neveiksme putnu gaļas jautājumā, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents veic tālruņa sarunas par šo putnu gaļas jautājumu un, ka arī mēs neizrādām nepārprotamu vēlēšanos pieņemt kompromisu šajā jautājumā. Mums ir jāapsver, vai mēs šeit daudz ko nepārspīlējam un, vai tomēr nav iespējamas radīt pamatu transatlantiskā tirgus attīstībai, dodot mums iespēju noteikt mūsu kopējās intereses pasaulē, īstenot standartus un – kā pamatoti teica Elles kungs – iesaistīt parlamentus šajā lietā. Komisārs Verheugen jau pieminēja, ka jau tiek aizskarti tiesību akti daudzās jomās, kas ir iemesls abu pušu parlamentu iesaistīšanai, lai situāciju padarītu kontrolējamu un kopīgi ieviestu šos standartus pasaulē.

Ja mēs esam šajā ziņā guvuši sekmes un, ja mēs spējam šo virzību saglabāt ilgāk par šī gada vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs un vēlēšanām nākamajā gadā Eiropas Savienībā, tad, iespējams, mēs esam izveidojuši pamatu sapratnei, ka klimata pārmaiņu, organizētās noziedzības, migrācijas un daudzas citas problēmas var risināt vienīgi kopīgiem spēkiem, domājot par labāku pasauli. Šis ir iemesls, kādēļ mums ar mūsu Amerikas draugiem ir jāstrādā ciešāk kopā.

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Dāmas un kungi, savā runā es minēšu vienu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecību aspektu – tā ir ASV raķešaizsardzības sistēma. Manā valstī, Čehijas Republikā, kā daļu no šīs sistēmas, ir paredzēts ierīkot radaru atbalsta punktu. Divas trešdaļas iedzīvotāju nemainīgi iebilst pret šo plānu. Čehijas iedzīvotāji uzskata, ka pretraķešu aizsardzības sistēma ir saistīta ne vien ar divpusējām attiecībām starp ASV un Čehijas Republiku vai Poliju, bet gan, ka šie pretraķešu aizsardzības sistēmas un ieroču neizplatīšans jautājumi attiecas uz Eiropas Savienības drošību kopumā. Tādēļ es vēlos vēlreiz aicināt Padomi beidzot izveidot platformu visu ES dalībvalstu līdzdalībai šī jautājuma apspriešanā. Es vēlos arī izmantot šo iespēju, lai aicinātu Amerikas Savienotās Valstis pašlaik neparakstīt nolīgumus par tās pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Eiropā. Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai ir citas neatliekamākas problēmas: cīņa pret terorismu, energoapgādes drošība, globālā sasilšana, Afganistāna un daudzas citas. Tādēļ strādāsim kopā (un es domāju – kopā kā partneri), lai rastu risinājumu šīm problēmām. Mēs varam atlikt vēlākai risināšanai tos jautājumus, kas nav steidzami un, kas patlaban mūs attālina, nevis vieno.

  Sophia in 't Veld (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, komisārs Verheugen tikko kā izteica lūgumu Eiropas Parlamentam izmantot savus kontaktus ar kongresu saistībā ar jautājumu par kravas konteineru 100% skenēšanu. Manuprāt, ļoti labi, esam gatavi ar prieku pakalpot; bet, es domāju, ka tādā gadījumā Parlamentam savukārt, vajadzētu vairāk iesaistīties tādos jautājumos kā transatlantiskā datu aizsardzības sistēma, jo pēdējā pusotra gada laikā par šo jautājumu ierēdņi diskutē aiz slēgtām durvīm, it kā tas būtu vairāk tehniskas dabas jautājums, nevis jautājums, kas attiecas uz mūsu pilsoniskajām brīvībām vai pamattiesībām. Šis nav jautājums, kas jārisina diplomātiem. Ir pienācis laiks Komisijai un Padomei šo jautājumu izvirzīt Eiropas Parlamentā.

Otrs jautājums attiecas uz to, ko Amerikas Savienoto Valstu iestādes paziņoja nākamajā dienā – ceļošanas atļauju elektronisko sistēmu. Es vēlētos uzzināt, vai Padome un Komisija ir paredzējusi šo jautājumu izvirzīt sammitā ar ASV. Man patlaban ir iespaids, ka mums ir drošības pasākumu apkopojums, kas ietekmē ceļotājus – elektroniskā ceļošanas atļauju piešķiršana, pasažieru datu reģistrs (PNR), iepriekšēja pasažieru informācija API, pases ar biometrijas datiem, pirkstu nospiedumi, iebraukšanas – izbraukšanas sistēma, automātiskās novērošanas sistēma, vīzas, vīzu režīma atcelšana – un ES šos pasākumus vienkārši akli atdarina. Ir pienācis beidzot laiks pašiem apspriest saskaņotu, efektīvu un samērīgu drošības pasākumu sistēmu.

Šajā sakarībā es vēlētos zināt, vai Komisija un Padome ir paredzējušas izvirzīt šos jautājumus ASV amatpersonām. Viņi ir paziņojuši, ka pieprasīs – manuprāt, no augusta – gaisa un jūras pārvadātājiem savākt 10 pirkstu nospiedumus un skenēt sejas visiem ceļotājiem, un iesniegt šo informāciju Iekšzemes drošības departamentam 24 stundu laikā. Saistībā ar to es iesniegšu parlamentāro jautājumu, jo vēlos noskaidrot vai Padome un Komisija man piekrīt, ka pārvadātājiem nebūtu jāuzņemas tiesiskās kārtības un drošības nodrošināšanas pienākumi, un vai tās ir paredzējušas iejaukties.

Nobeigumā, es vēlētos izcelt konkrētu jautājumu attiecībā uz vīzu režīma atcelšanu. Mēs esam šo jautājumu uzdevuši vairākas reizes un nekad neesam saņēmuši atbildi: vai jūs esat paredzējuši izvirzīt jautājumu par nepieņemamo ieceļošanas aizliegumu Amerikas Savienotajās Valstīs HIV slimniekiem?

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, nesen Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Amerikas Savienotās Valstis atcelt prasību saņemt vīzu visiem ES dalībvalstu pilsoņiem un ievērot savstarpīguma principus.

Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi var brīvi ieceļot visās ES valstīs, taču vienīgie, kam nav jāsaņem ASV vīzas, ir dažu Eiropas Savienības turīgāko valstu pilsoņi. Tas parāda nelīdzsvarotību attieksmē pret esošajām pilntiesīgajām ES dalībvalstīm. Diemžēl šim jautājumam vēl nav pievērsta pienācīga uzmanība no ES iestāžu puses, kuras nereti izrāda pārmērīgu dedzību citos jautājumos. Mēs esam liecinieki dīvainai situācijai, kurā – minēšu to kā piemēru – pret Polijas pilsoņiem joprojām izturas, kā pret potenciālajiem ekonomiskajiem imigrantiem, lai gan ekonomisko migrantu galamērķis sen vairs nav Amerikas Savienotās Valstis. Galu galā viņi var strādāt tajās ES valstīs, kas viņiem ir atvērušas savus darba tirgus. Nav ekonomisku un, protams, arī politisku iemeslu, kuru dēļ viņi nevarētu bez vīzām ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs.

Mums jācer, ka nākamajā ES – ASV sammitā ES valstis šo problēmu konstruktīvi izvirzīs un visbeidzot to atrisinās.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, ka komisārs Verheugen uzsvērti runāja par labklājību, es ceru, ka sammitā pirmkārt un galvenokārt tiks mēģināts atrast veidu, kā ierobežot pārtikas cenu palielināšanos. Es gaidu politiski pareizu reakciju uz to, ka desmit miljoni cilvēku šajā gadā mirs no bada un, ka vēl simts miljoni cilvēku grims vēl dziļākā nabadzībā. Tai pašā laikā piens Eiropas Savienībā šobrīd tiek straumēm gāzts zemē, bet rapši un cukurniedres, kas zaļo laukos, tiks gāzti transportlīdzekļu degvielas bākās. Augstas subsīdijas un importa tarifi dod lielākas ienākumus no degvielas ražošanas, nekā no labības audzēšanas, lai gan ir labi zināms, ka kviešu cena tūliņ samazināsies par 10% un labības cena par visiem 20% valstīs, kur pasludināts moratorijs pret tādu augu audzēšanu, kas paredzēti biodegvielas ražošanai. Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tikšanās laikā Ļubļanā kļūs skaidri redzams vai Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis uzņemsies savu globālās atbildības daļu, vai vienkārši turpinās par to tikai populistiskā veidā runāt. Ņemot vērā, ka tās saskaras ar (burtiski) briesmīgajiem esošo lauksaimniecības politiku rezultātiem, ir jāatceļ, cik ātri vien iespējams, bezjēdzīgās lauksaimniecības subsīdijas, kvotas un muitas tarifi un jāpārtrauc veicināt biodegvielas ražošanu.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par Eiropas Savienības visnozīmīgāko partneri; mums ir atšķirīgi viedokļi daudzos jautājumos, taču patiesībā mēs esam daudz tuvāk Amerikas Savienotajām Valstīm, nekā jebkurai citai aizjūras zemei. Tomēr vienlaicīgi mūsu globālā pieeja būtiskākajiem jautājumiem, kas ietekmē mūsu planētu, ir atšķirīga.

Eiropas Savienība cīņu pret globālo sasilšanu ir padarījusi par savas darbības simbolu – šai jomai tiek dota priekšroka visu bijušo un nākamo prezidentūru laikā. Amerikas Savienotās Valstis piekrīt, ka vissvarīgākās ir tās cilvēku darbības, kas noved pie klimata pārmaiņām, taču pašas neuzņemas klimata pārmaiņu apkarošanas slogu. Turpretim mēs Eiropas Savienībā esam pieņēmuši ļoti nežēlīgu programmu emisiju daudzuma ierobežošanai. Šī būs ārkārtīgi skarba programma mūsu ekonomikai. Mēs esam nolēmuši tā rīkoties, jo vēlamies, lai citi rīkotos tāpat. Tas ir mūsu mērķis, jo vieni paši izglābt planētu mēs nevaram.

Amerikas Savienotās Valstis rada turpat vai lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu. Šī lielākā emisiju daudzuma radītāja pārliecināšana uzņemties kopējus pienākumus izveidotu kopīgu sapratni Poznaņā un Kopenhāgenā, un tikai tad, ja mēs panāksim šādu sapratni, mūsu emisiju daudzuma ierobežošanas programma nebūs velta. Tādēļ es domāju, ka diskusijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par šo jautājumu un to iepazīstināšana ar mūsu projektiem, un viņu pārliecināšana starptautiskajā arēnā rīkoties ar mums kopīgi konvencijas par klimata pārmaiņām nākamās sesijas laikā, ir viens no svarīgākajiem, iespējams, ka patlaban pats svarīgākais jautājums Eiropas Savienībai.

  Ana Maria Gomes (PSE). – (PT) Pēdējais ES – ASV sammits prezidenta Buša laikā notiks 10. jūnijā. Šis laiks mūžīgi būs Irākas nelegālā iebrukuma un Abu Ghraib negoda, Gvantanamo un slepeno cietumu aptraipīts. Mēs atviegloti nopūtīsimies pēc iešanas atpakaļgaitā pēdējos astoņos gados. Astoņi izniekoti gadi, kuros mēs būtu varējuši efektīvi cīnīties pret terorismu, kas būtu bijis saderīgi ar demokrātijas un cilvēktiesību vērtībām. Tie ir izniekoti gadi saistībā ar miera radīšanu Vidējos austrumos, izniekoti saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību un arī sastībā ar atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu.

Tagad mēs zinām, ka Barack Obama būs kandidāts no demokrātiskās partijas, un cerība atgriežas. Obama ir apņēmies atbalstīt Kodolieroču neizplatīšanas līguma nostiprināšanu un ir arī apstiprinājis mērķi panākt pilnīgu atbruņošanos no kodolieročiem. Tas jau ir negatīvi ietekmējis viņa Republikāņu pretinieka senatoru McCain izredzes, kurš savu pozīciju salīdzina ar Obama pozīciju un ir piebildis, ka viņš atbalsta taktisko kodolieroču izvešanu no Eiropas. Tas nozīmē, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir stratēģijas maiņai nepieciešamā kritiskā masa.

Eiropai, cik vien ātri iespējams, jāuzsāk sarunas ar jauno administrāciju, lai izstrādātu kopējās stratēģijas 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) Pārskatīšanas konferencei, un visām pārējām norisēm, kurās ir runa par pasaules drošību un, jo īpaši, par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, ieskaitot sarunas ar Irānu. Paturot prātā minēto, Eiropas Parlamenta deputātu kontakti ar ASV kongresu ir ārkārtīgi svarīgi un tie ir jāpastiprina bez kavēšanās.

Priekšsēdētāja kungs, ASV vadošā loma vairs nav tik liela, lai stātos pretim šodienas draudiem un izvairītos no jauniem draudiem nākotnē. Tomēr tā joprojām ir neatvietojama. Mēs esam pārliecināti, ka prezidents Obama – es ceru, ka viņš kļūs par prezidentu – būs gatavs izaicinājumiem un, ka Eiropa būs spējīga izmantot visas iespējas, lai dotu ieguldījumu ilgstošas daudzpusējās sistēmas nostiprināšanai.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, problēmas kļūst arvien globālākas. Viens piemērs – ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās. Otrs – izejvielu pieejamības un to cenu palielināšanās, tostarp, pārtikas cenu palielināšanās izmantošana politiskiem mērķiem. Trešais ir terorisms. Ceturtais piemērs – vietēji militārie konflikti. Neviena valsts šīs problēmas nespēj atrisināt viena pati, līdz ar to ir vajadzīgs dialogs un sadarbība starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tomēr monētai ir arī otra puse: tā ir politiskā un ekonomiskā sacensība starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tādēļ attiecībā uz vissvarīgākajiem jautājumiem ir nepieciešami atbilstoši pasākumi, lai nepieļautu, ka šī sacensība abas valstis attālinātu. Šādi pasākumi ir jo īpaši nepieciešami ekonomiskajos jautājumos. Pasaule nedrīkst kļūt par ķīlnieci spekulatīvu kapitāla un izejvielu monopolu rokās. Eiropai nav jābūt kopā ar Al Gore, kā ar globālās sasilšanas idejas propagandētāju uz savas uzņēmējdarbības rēķina.

Ņemot vērā gaidāmo prezidenta nomaiņu Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropas Savienībai ir skaidri jāizstrādā pašai savas politiskās prioritātes un priekšlikumi to risināšanai.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE). - (BG) Kā ES jaunās dalībvalsts pārstāve un delegācijas locekle attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, es vēlos runāt par transatlantiskā likumdevēju dialoga nozīmīgumu Ļubļanas sanāksmē, kas notika pirms dažām dienām.

Es vēlos izteikt pateicību par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, kas skaidri parādīja, ka problēmas, ar kurām saskaras dažas jaunās ES dalībvalstis, ļoti lielā mērā bija Eiropas Savienības un tās iestāžu darba kārtībā, kas radīja mums drošības un aizsargātības sajūtu attiecībā uz mūsu galvenajām interesēm.

Tomēr man šķiet, ka vissvarīgākie jautājumi ir plaši reklamētie drošības pasākumi. Tie ietver jautājumus par vīzu kārtību, kā arī prasību veikt 100 procentu kravu skenēšanu.

No vienas puses: šie pasākumi ietekmē manas valsts iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un, pirmkārt, jaunu cilvēku iespējas būt tiesīgiem un kopā ar sava vecuma cilvēkiem izbaudīt citas valstis; no otras puses tie rada ekonomiskās problēmas tādām valstīm kā Bulgārija, kurām ir salīdzinoši mazas ostas un nākas uzņemties smagu finansiālo slogu, nodrošinot jauno aprīkojumu skenēšanai.

Šo pasākumu dēļ šīs ostas būs spiestas atteikties un kravu izkraušanas pakalpojumu sniegšanas, novirzot tos uz lielākām ostām. Tas katrā ziņā nāks par sliktu tādu reģionu ekonomiskajām interesēm, kādā dzīvoju es, t. i.,  Varna pilsētai un pārējiem Melnās jūras reģioniem.

Vīzu problēmu apspriešanai rīkotajās sanāksmēs, es informēju ASV kolēģus no ASV Kongresa par to, ka situācija Bulgārijā būtiski atšķiras no tās, kāda tā bija pirms 10 vai 15 gadiem, kad daudz jaunu cilvēku devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, turklāt, atteikto vīzu pieteikumu skaits ir samazinājies. Šis ir iemesls jauna dialoga uzsākšanai starp abām valstīm.

Vēl joprojām uzskatu, ka Bulgārijai ir jāsaglabā lojalitāte pret ES kopējo politiku un jāiestājas par pasākumu pieņemšanu, lai aizsargātu visus Eiropas Savienības pilsoņus uz savstarpīguma principa pamata. Vienlaicīgi, mūsu ASV kolēģiem būtu jāsaprot, ka mēs visi saskaramies ar kopējām drošības problēmām, kuras ir jāatrisina strādājot kopā, nevis radot šķēršļus vienam pret otru. Tādēļ es atbalstu rezolūciju un sanāksmi, kas drīzumā notiks.

  Helmut Kuhne (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas savā būtībā ir pozitīvas, neizslēdz interešu un viedokļu atšķirības. Es domāju, ka partnerība ar līdzvērtīgiem noteikumiem ir iespējama tikai uz šāda pamata. Vienīgi šādā veidā mēs varam pārliecinoši neitralizēt antiamerikānisko noskaņojumu.

Šī iemesla dēļ mēs Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupā atbalstām tiešu dialogu par drošības politiku ar Amerikas Savienotajām Valstīm par jautājumiem, kas atrodas Eiropas Savienības jurisdikcijā. Es minēšu divus piemērus: uzticēšanās rietumu vērtībām, apkarojot terorismu, un attiecībā uz stabilizācijas un atjaunošanas procesu.

Tieši šo iemeslu dēļ mēs esam pret ES atklātu vai slēptu saikni ar ASV valsts drošības stratēģiju, kā to redzam vienā no Eiropas tautas partijas (kristīgo demokrātu) iesniegtajiem grozījumiem ziņojumam par drošības stratēģiju, par ko mēs rīt balsosim, jo ir pilnīgi skaidrs, ka neviens ASV prezidents nekad nepiekritīs, lai trešā puse, neatkarīgi no tā vai tā ir ES vai cita valsts, kļūtu par šīs drošības stratēģijas dalībnieci. Kādēļ mums kā ar neaizpildītu čeku būtu jāsaista sevi šajā lietā? Šie nav līdzvērtīgi noteikumi, un tādēļ mēs esam pret tādām nostādnēm, kā šī.

  Atanas Paparizov (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt savu atbalstu ierosinātajai kopējai rezolūcijai un aplūkot divus jautājumus saistībā ar likumdevēju dialogu Ļubļanā: klimata pārmaiņas un enerģētika, kur abām pusēm, t. i., Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai, būtu ciešāk jāsadarbojas.

Es ceru, ka lielākas iespējas šajā ziņā radīsies pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Jo īpaši es paļaujos uz ASV Kongresa aktivitātēm likumdošanas jomā, kas dos iespēju Kopenhāgenas konferencei sasniegt globālus risinājumus. Citādi tādas valstis kā Bulgāriju nopietni skars ražojumu konkurētspējas un eksporta apjoma samazināšanās, ja mēs būsim vienīgie, kas īstenos Eiropas Savienības priekšlikumus saistībā ar klimata pārmaiņām.

Ciktāl tas attiecas uz enerģētikas jomu, mūsu sadarbība nedrīkst aprobežoties tikai ar tīrajām tehnoloģijām un finansējumu, kas ar to saistīts, bet sadarbībai ir jāietver arī kodolenerģijas joma, kas bez šaubām kļūst arvien nozīmīgāka pasaulē, jo īpaši tādās valstīs kā Ķīna un Indija. Mēs varam būt partneri šajā jomā tikai tad, ja Eiropas Savienība atklātāk runās par kodolenerģētikas jautājumiem savās politikās.

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, es piekrītu tam, ko uzsvēra komisārs: turpināsim transatlantiskās Ekonomiskās Padomes darbu un darbu, ko varam tajā veikt. Mums jāparāda, ka konkrētus jautājumus spējam risināt ļoti nopietni un, ka spējam veikt nepieciešamās izmaiņas, lai atceltu jebkādus nevajadzīgos šķēršļus, un tas ir valsts aizsardzības pamats. Tas ietver mājputnu gaļas jautājumu, un ir skumji dzirdēt Parlamentā, ka šis aizliegums mums nebūtu jāatceļ.

Otrkārt, mums ir jāveicina noteikta virzība, kā arī jārada savstarpēji izaicinājumi saistībā ar tādiem sarežģītiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas. Mēs daudz laba varam pastāstīt attiecībā uz finansēm un es ceru, ka līdz šim šajā jomā sasniegto panākumu uzskaitījumam tiks pievienota arī apdrošināšana.

Beidzot, pēdējais transatlantiskais dialogs Ļubļanā noritēja labāk. Bija vairāk diskusijas un tika panāktas vairāk vienošanos, un es varu piekrist kolēģiem, mums tas ir jāpalielina līdz Hjūstonas kopējā deklarācijā saskaņotajam līmenim.

  Corina Creţu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pieminēt dažus jautājumus, kuri, es ceru, būs 10. jūnija sammita darba kārtībā.

Vispirms, saistībā ar Kosovu, neapšaubāmi ir tas, ka neviena interesēs nav jauna neveiksmīga valsts Balkānos, un tādēļ Rumānija četrus gadus ir piedalījusies mēģinājumos stabilizēt šo reģionu. Vislielākās bažas mums ir par organizēto noziedzību, prostitūciju un cilvēku tirdzniecību, narkotiku un ieroču kontrabandu, un, es domāju, ka Kosovas iestādēm ir jāpalielina savas centieni pakļaut kontrolei šīs darbības.

Es domāju, ka ir arī ļoti svarīgi uzraudzīt, kā tiek aizsargāta vietējā kultūra, jo īpaši Pareizticīgo klosteri šajā reģionā.

Otrs jautājums, par ko vēlos izteikt bažas ir saistībā ar vīzām visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas ceļo uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Es vēlos pateikties komisāram Verheugen un ministram Rupel par šī jautājuma izvirzīšanu. Kā esat šeit manījuši, ir ļoti spēcīga solidaritāte neatkarīgi no mūsu politiskās krāsas. Man jāsaka, ka ļoti pārsteidzoši ir, ka tikšanās laikā Ļubļanā mūsu kolēģi no Kongresa atbildību par šo jautājumu pilnībā uzlika ASV Valsts departamentam, bet tai pat laikā prezidents Bušs mēdza teikt, ka par šo jautājumu ir atbildīgs Kongress. Es ceru, ka sammita laikā Ļubļanā jūs visbeidzot atradīsiet atbildi.

Nobeigumā es vēlētos izvirzīt jautājumu par pārtikas produktu cenu un nabadzību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Dāmas un kungi, kad Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja 2007. gada jūlijā apmeklēja Vašingtonu, es izpratu sadarbības nozīmi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību.

Es domāju, ka ES un ASV kopējās politikas muitas tarifu, intelektuālā īpašuma, standartu savstarpējās atzīšanas, savstarpējas izpratnes un saskaņošanas jomā var veicināt jaunas transatlantiskās tirdzniecības telpas radīšanu, no kā gūtu labumu gan ražotāji, gan patērētāji abās Atlantijas okeāna pusēs. Tā kā patlaban Parlamentā notiek debates par Rotaļlietu direktīvu, būtu ļoti noderīgi izveidot kopēju politiku arī attiecībā uz rotaļlietu drošību. Es esmu pārliecināts, ka komisārs Verheugen, kurš pārstāv Eiropas Savienību transatlantiskajā dialogā, šajā jautājumā var daudz ko paveikt.

Dāmas un kungi, es ceru, ka gaidāmajā ES – ASV sammitā vīzu režīma atcelšanas programma tiks attiecināta arī uz pārējiem ES pilsoņiem, tostarp arī uz manas valsts, Slovākijas, pilsoņiem.

  Stolojan, Theodor Dumitru (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties komisāram Verheugen par vīzu jautājuma iekļaušanu ES – ASV sammita darba kārtībā, jo šis jautājums attiecas uz manas valsts pilsoņiem, kurus es pārstāvu šeit – Eiropas Parlamentā. Turklāt, es pastāvu uz to, lai ASV un Eiropas Savienības kopīgie centieni tiktu veltīti problēmām, ko rada klimata pārmaiņas; pretējā gadījumā Eiropas Savienības uzņēmumi tiks nostādīti neizdevīgā pozīcijā konkurences ziņā ar ASV.

  Dimitrij Rupel, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Atļaujiet man atbildēt uz trim jautājumiem, kurus es uzskatu par vissvarīgākajiem.

Vispirms, attiecībā uz Rouček kunga jautājumu par pretraķešu aizsardzības sistēmu. Jautājums, ko uzdod Rouček kungs kaut kādā ziņā vairs nav tieši Eiropas Savienības jautājums, jo tas attiecas uz divu konkrētu Eiropas Savienības valstu nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Divas valstis, proti, Čehijas Republika un Polija slēdz divpusējos nolīgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Es personīgi šos jautājumus vēlētos apspriest NATO vai arī Eiropas Savienības ietvaros, taču patlaban tas nav iespējams. Kā jau teicu, šis ir divpusējs jautājums, kurš, protams, ir to valstu kompetencē, kas noslēdz šos nolīgumus.

Attiecībā uz vīzu režīma atcelšanas programmu, par ko ir izteikts daudz kritikas un kas daudzkārt ir apspriesta šajā Parlamentā, es vēlos teikt: attiecībā uz šīs programmas paplašināšanu, mēs ceram, ka vīzu režīma atcelšanas programmā saskaņā ar vienošanos par divkāršo pieeju – tā tika pieņemta ES – ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē – drīz tiks panākta virzība.

Līdz šim vienošanās ir panākta par to, ka Amerikas Savienotās Valstis veiks sarunas ar konkrētām dalībvalstīm par jautājumiem, kas ir šo valstu kompetencē, un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības kompetencē. To es teicu atklāšanas uzrunā jau iepriekš. Tādēļ mēs ceram, ka vīzu režīma atcelšanas programma tiks paplašināta, iekļaujot vairāk Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2008. gada beigām. Patlaban šajā programmā nav iekļautas vienpadsmit dalībvalstis.

Es vēlos teikt dažus vārdus par klimata pārmaiņām, priekšsēdētāja kungs, ja drīkst. Jautājums bija, vai mēs esam darījuši pietiekami daudz šī jautājuma vai problēmas risināšanai. Es esmu apmierināts ar to, ka mūsu prezidentūras laikā ir sarīkotas divas svarīgas sanāksmes par klimata pārmaiņām un enerģētiku: vispirms „augstākā līmeņa dialogs par klimata pārmaiņām, tīru enerģiju un ilgtspējīgu attīstību”, kam sekoja „Stratēģiskais enerģētikas pārskats”.

Tomēr mēs vēlētos Amerikas Savienotajām Valstīm parādīt lielāku apņemšanos šajā jomā, un mēs Eiropas Savienībā mēģināsim pārliecināt Amerikas draugus par to, ka ir svarīgi rīkoties pasaules mērogā un panākt vienošanos Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu starpā. Šobrīd mūsu nostājās ir vērā ņemamas atšķirības.

Man arī jāsaka, ka Eiropas Savienība stingri uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir jāveic Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā. Tas bija tas, ko varēju teikt no savas puses šajā diskusijā.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos īsi aplūkot divus jautājumus. Vispirms, sadarbība drošības jautājumos, ko in ’t Veld kundze ļoti kodolīgi iezīmēja un, no kā ir atkarīgs, vai mēs atradīsim pareizo līdzsvaru starp mūsu Amerikas draugu drošības prasībām un tām prasībām, ko mēs uzstādām attiecībā uz indivīda brīvību un mūsu pilsoņu personas tiesībām.

Es vēlētos jums, in ’t Veld kundzei pavisam skaidri teikt, ka Komisija pilnībā piekrīt jūsu bažām, un es, protams, informēšu atbildīgo kolēģi par jūsu izteikto kritiku procesa pārredzamības trūkumā un lūgšu viņu nodrošināt lielāku pārredzamību.

Mēs ar amerikāņiem apspriedīsimies pirms pieņemsim jebkādu lēmumu, kas attiecas uz mūsu sadarbības principiem šajos jautājumos. Ja trūkst izpratnes attiecībā uz šiem principiem, tad ir grūti panākt izpratni arī attiecībā uz konkrētiem jautājumiem. Šis, protams, ir viens no jautājumiem, kas jāaplūko nākamās nedēļas sanāksmē Ļubļanā.

Man nerada prieku runāt par mājputnu gaļas jautājumu, taču šodien to aplūkoja vairāki runātāji. Vienmēr ir noderīgi saprast par ko mēs runājam dotajā brīdī. Tādēļ ir arī svarīgi zināt, ka mēs šeit nerunājam par pārtikas nekaitīguma jautājumiem. Pirms vairākiem gadiem kompetentā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izskaidroja, ka nav ne mazākais risks patērētāju veselībai no importētās Amerikas Savienoto Valstu mājputnu gaļas. Mēs neapspriežam veterināro problēmu; mēs runājam tikai par tirdzniecības politikas jautājumu, kurš mums ir jāatrisina no šāda skata punkta: kādas ir mūsu intereses un, kā mēs varam vislabāk tās aizsargāt? Es domāju, ka to, kas man bija jums jāpasaka, esmu pateicis.

Nekādu citu viedokļu nav arī Komisijā. Komisija jau no sākuma skaidroja –tā man jāsaka –, kā neļaut šai mazliet dīvainajai diskusijai kļūt par slogu un, kā atbrīvot sevi no šīs problēmas.

  Priekšsēdētājs. − Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Magor Imre Csibi (ALDE), rakstiski. – (RO) Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja vietnieks, es atbalstu ES pārstāvju piedalīšanos sanāksmē ar Amerikas Savienoto Valstu amatpersonām, lai analizētu risinājumus saistībā ar jautājumu par klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, uz kuru mums ir jāsagatavojas reaģēt globālā līmenī. Eiropas Savienība veic pasākumus šajā nolūkā. Tas pats tiek gaidīts arī no mūsu kaimiņiem okeāna otrā krastā. Es priecājos par to, ka Amerikas Savienotās Valstis iesaistīsies starptautiskās kopienas centienos pēc 2012. gada, pēc Kioto protokola darbības termiņa beigām.

Es augstu novērtēju arī, ka ASV prezidents beigās atzina par pareizu, ka ir vajadzīga likumdošana nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Es mudinu ES pārstāvjus apspriest reālu, procentos izteiktu samazinājumu, lai globālo sasilšanu patiešām izbeigtu. Mēs nevaram pieņemt, ka mums ir vajadzīga likumdošana šajā nolūkā, un, sasniedzot rādītājus, mēs griezīsimies atpakaļ.

Turklāt, turpmāko apspriežu par sadarbības sistēmu saistībā ar klimata pārmaiņām, pamatā ir jābūt patiesiem pētījumiem par atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Es runāju galvenokārt par pirmās paaudzes biodegvielu. Ir jāsaglabā zems īpatsvars tās izmantošanai un zems subsīdiju līmenis. Tādējādi mēs aizsargāsim bioloģisko daudzveidību un novērsīsim cenu palielināšanos pārtikas produktiem, ko rada lauksaimniecības zemju samazināšanās.

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. – (HU) ES – ASV sammits, kas notiks pēc dažām dienām, mums būs laba iespēja pārbaudīt transatlantisko attiecību attīstību svarīgākajās jomās. Mums šķiet, ka sadarbībai enerģētikas politikas jomā ir jābūt nozīmīgam jautājumam darba kārtībā.

Energopiegāžu drošība joprojām ir primārais mērķis abās Atlantijas okeāna pusēs. Mēs kopā apzināmies, ka lielākā daļa krājumu atrodas valstīs, kas ne vienmēr atbilst demokrātijas prasībām. Tieši šī iemesla dēļ ir vajadzīga kopīga darbība un ilgstoši centieni, lai veicinātu cilvēktiesības un konstitucionālismu. Ir svarīgi uzsvērt, ka demokrātijas principu izplatīšana nozīmē arī lielāku energopiegāžu drošību.

Bez iepriekš minētā, turpmākajā sadarbībā uzmanība ir jākoncentrē arī cīņai pret klimata pārmaiņām, kurai jākļūst ar vien uzsvērtākai. Ļoti pozitīva attīstība ir tā, ka Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās izveidot pēc Kioto režīma pamatu . Eiropas Savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāuzņemas vadošā loma, lai attīstītākās valstis piekristu starptautiskā nolīguma galvenajiem aspektiem līdz šī gada beigām. Pasākumu pakete attiecībā uz emisiju ierobežošanu, kas nesen ir ieviesta Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos, ir pēdējā pazīme tam, ka Vašingtona vēlas uzņemties aktīvu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Naftas cenas, kuru līmenis ir graujošs, kāds agrāk nebija iedomājams, pievērš mūsu uzmanību kopējas starptautiskās rīcības nepieciešamībai. Mēs esam pārliecināti, ka Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai atbildības uzņemšanās šajā jomā ir neizbēgama.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – ES – ASV attiecības daudzos jautājumos ir būtiski mainījušās pēdējo gadu laikā un pašlaik virzās uz vairāku sadarbības elementu saskaņošanu. Pēdējās sarunas par ierobežojumu atcelšanu ceļotājiem no ES ir lielisks piemērs – par spīti pozitīvajam rezultātam –, kas parāda: lai nodrošinātu sekmīgas sarunas starp ASV un ES, mums vairs nevajadzētu divpusējus nolīgumus, kas būtiski vājina ES kā veseluma sarunu pozīcijas.

Paketes vienošanās, kurā iesaistītas 27 dalībvalstis, pamatojoties uz pilnvaru sadalījumu starp Eiropas Savienību un Dalībvalstīm, patiesi bija izšķiroša, lai atbalstītu ES kopējo vīzu politiku. Ir būtiski nodrošināt lai jautājumos, kuri ir ES kompetencē, mēs panāktu ES mēroga vienošanos ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis. Manuprāt, tas ir abu partneru interesēs. Tas patiesi ir vienīgais veids, kā panākt, lai vīzu režīma atcelšanas programma būtu patiesi abpusēja ar iespēju ceļot bez vīzām un vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem mūsu pilsoņiem, ņemot viņu vērā ES pilsoņu statusu, ko nosaka viņu pases, gluži tāpat kā ASV pilsoņiem.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Šis ir brīdis, kad ar pilnu skaidrību un atbildību ir jāuzsver, ka ES – ASV partnerattiecības ir ne vien uzticamu un efektīvu ES ārējo darbību stūrakmens, bet, ka cieša sadarbība un koordinācija starp abiem partneriem dotu tiem iespēju būt noteicējiem globalizētajā pasaulē un būt stabilitātes un demokrātijas garantiem.

Eiropas Savienībai nav cita partnera pasaulē, ar ko tai būtu kopīgas pamatvērtības attiecībā uz brīvību, likuma varu un cilvēktiesību aizstāvēšanu.

Ir pēdējais laiks pilnībā atjaunot normālu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos pēc sagrāves, kas sekoja iebrukumam Irākā. Pēdējais notikums dramatiski sašķēla arī pašu ES.

Tādēļ es patiesi aicinu abus partnerus bez kavēšanās pabeigt Transatlantiskās ekonomiskās padomes darbu. Arī kopēja pieeja klimata pārmaiņu problēmām būtiski paaugstinās iespēju šīs problēmas atrisināt. Tas pats attiecas arī uz Irānu. Gan ASV, gan ES ir jāvienojas par kopēju stratēģiju pret Irānu, lai efektīvi apturētu gatavošanos kodolieroču izstrādāšanai šajā valstī.

Visbeidzot mums ir vajadzīga spēcīgāk pārskatīta ES-NATO partnerība, kas arī uzlabos mūsu sadarbību Afganistānā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlos izvirzīt divus jautājumus, kuriem ES jāpievērš uzmanība sammitā. Globālie izaicinājumi nozīmē to, ka vispirms jau Rietumiem ir jāparāda saskaņotība un atbildības sajūta.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir vajadzīgas konstruktīvas diskusijas par Amerikas lomu klimata politikā. Pasaulei līdz Kopenhāgenas konferencei ir pusotrs gads virziena nomainīšanai. No vienas puses, mums ir jāpārliecina Amerikas Savienotās Valstis sagatavot būtiskus plānus likumdošanai par klimata jautājumiem. Mums ir jāuzsver, ka globālās klimata pārmaiņu problēmas risinājums ir zema oglekļa dioksīda izmešu līmeņa ekonomika pasaules mērogā. Tas nozīmē, ka dažādu valstu oglekļa dioksīda tirgus mehānismi ir jāpadara salīdzināmi un laika gaitā jāvirza savstarpēji jāintegrē. Cerību iedveš Amerikas reģionālās emisiju tirdzniecības sistēmas.

No otras puses, ir jāatzīst, ka mūsu partneris klimata pārmaiņu apkarošanas jomā ir labāks par to, kāda ir tā reputācija. ES būtu jālūdz ieteikumi Amerikas Savienotajām Valstīm un jāatzīst tās auglīgie centieni tīro tehnoloģiju izstrādē. Eiropas Savienībai šajā ziņā ir vēl tāls ceļš ejams. Amerikas Savienotās Valstis parāda ceļu, ierosinot izveidot starptautisku videi labvēlīgu tehnoloģiju fondu. Sadarbība starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm būs arī ļoti svarīga, lai ieviestu pasākumus, pielāgojoties klimata pārmaiņām.

Otrkārt, sammitā ir jāuzsver pamatvērtības, attiecībā uz kurām mūsu apņemšanās ir kopīga: demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara. Mums ir jāuzdrošinās pajautāt, kā mūsu vērtību pamats tiek īstenots Rietumu pasaules politikās. Vai pasaules līderu veiktās darbības izskatās labi šodienas skatījumā, piemēram, saistībā ar cīņu pret terorismu? Tā kā terorisms apdraud gan ES, gan arī Amerikas Savienotās Valstis, tā apkarošanas līdzekļi ir rūpīgi jāpārbauda.

Dažbrīd globālā politiskā daiļrunība un ikdienas pasaule šķiet aizmirsusi, ka mūsu vērtību pamats neuzliek pienākumus citiem, bet gan sev pašiem, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par Tuvajiem austrumiem vai Rietumbalkāniem, vai Āfriku.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – Gaidāmais ES – ASV sammits abiem transatlantiskajiem partneriem dos iespēju atrast kopēju pamatu to jautājumu risināšanai, kas attiecas uz abām Atlantijas okeāna pusēm. Mūsu kontinentiem ir kopīga civilizācija un kopīga pagātne. Mums ir jāpanāk, lai šīs attiecības ir pēc iespējas spēcīgākas, lai mēs varam sasniegt tos mērķus, kas ir ne vien svarīgi abām pusēm, bet arī tos, kas ir vajadzīgi globālā kontekstā. Pieaugošā un ārkārtīgi lielā vajadzība pēc enerģijas jaunās ekonomikas valstīm, pieaugošās pārtikas cenas un konflikti pasaulē ir tikai daži jautājumi, kas jārisina ES – ASV partnerattiecību ietvaros, strādājot kopā, lai panāktu mieru, ilgtspējīgu attīstību un cieņu pret cilvēku visā pasaulē. Viens no šo attiecību panākumiem ir NATO, organizācija, kuru mums ir jāatbalsta un jāstiprina, jo tā ir nodrošinājusi mieru Eiropā un veido dziļākas saiknes starp ES un ASV.

(1) Sk. Protokolu

21. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā ES ir bijusi liela kņada par kodolenerģētikas izplatīšanu miermīlīgiem mērķiem, galvenokārt, lai apmierinātu Eiropas Savienības vajadzības pēc enerģijas.

Problēma ir nekontrolētā naftas cenu palielināšanās, daudzu straujas ekonomiskās izaugsmes valstu pieaugošais pieprasījums, reģionālie traucējumi naftas ražotājvalstīs, kā arī tas, ka atjaunojamās dabas gāzes enerģijas avoti apmierinās mazāko daļu no Eiropas Savienības enerģijas vajadzībām. Tā rezultātā diskusijām tiek izvirzīts jautājums par kodolspēkstaciju celtniecību.

Daudzi jautājumi uztrauc Eiropas Savienības pilsoņus. Vai ir iespējams nodrošināt kodolspēkstaciju drošu darbību? Vai pastāv tādas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas var sniegt pilnīgu informāciju darbības traucējumu gadījumā? Visbeidzot, cik droša ir kodolatkritumu apsaimniekošana? Visu šo iemeslu dēļ, es domāju, ka pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas sadarbībā ar Komisiju, būtu lietderīgi rīkot dialogu, lai Eiropas Savienības pilsoņi varētu izdarīt skaidrus un viennozīmīgus secinājumus. Es aicinu Francijas prezidentūru šo jautājumu darba kārtībā iekļaut kā prioritāti.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību jautājumiem, kas uzliek mums atbildību par Eiropas Savienības un pasaules nākotni kopumā. Tie ir jautājumi par tirdzniecību ar bērniem.

21. gadsimtā, progresīvo tehnoloģiju un progresa laikmetā, šīs problēmas pastāv un nav cilvēcīgi tās ignorēt un sapludināt ar citām problēmām. Bērnu tirdzniecība pastāv. Tas ir nodarījums ne vien pret cilvēktiesībām, tas ir nodarījums arī pret nākotni.

Katra bērna dzīve ir svētums, un to izpostīt ir noziegums pret cilvēci. Bērnu tirdzniecībai ir nežēlīgas sekas. To sauc par „mūsdienu verdzības formu”. Tai seko fiziski un psiholoģiski slikta izturēšanās, seksuālā izmantošana, slepkavības.

Mums ir jāapvieno mūsu centieni un jāsadarbojas kopējā politikā, lai tās pastāvēšanu samazinātu līdz minimumam. Eiropas Komisijai ir jāizstrādā atsevišķa programma un rīcības plāns bērnu stratēģijas ietvaros, un jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami, lai izveidotu kopējas struktūras un politiku.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, Eiropas Savienības atkarība no hidroenerģijas importa ir pieaugusi, naftas cenas ir sasniegušas satraucošu līmeni un Eiropas Savienība kļūst arvien neaizsargātāka pret valstu organizācijas (OPEC) valstīm un Krieviju.

Enerģētikas jomā ir vajadzīga starptautisko attiecību pieeja un kopīgi centieni. Divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm ir vajadzīga kopēja Eiropas Savienības pieeja un tie nedrīkst vājināt Eiropas Savienību. Nolīgumi, ko parakstījusi Itālija, Ungārija un Bulgārija ar Krieviju par South Stream – cauruļvads, kas paredzēts, lai apietu tādu dalībvalsti, kā Rumānija bez jebkāda ekonomiska pamatojuma, – nopietni ietekmē Eiropas Savienības enerģijas politikas kohēziju un ir tāda politiskā stratēģija, no kādām dalībvalstīm ir jāizvairās. Es biju gaidījis noteiktāku Eiropas Komisijas pozīciju, izvērtējot šo gadījumu.

Attiecībā uz tiesību aktiem energodrošības jomā, tie ir jāpieņem šī gada otrajā pusē. Es domāju, ka mums būtu jāparāda vērienīgāki mērķi, salīdzinājumā ar tiesību aktiem par „Enerģētiku – klimata pārmaiņām”. Principam Runāt vienotā balsī ir jāiegūst pielietojums, un Komisijai ir jāierosina mehānisms attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm, un tam idejas droši vien jāsmeļas no mehānismiem kodolenerģētikas jomā. Ja vēlamies panākumus, mums ir jāstrādā kopā.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā svētdienā reakcionārie nacionālisti nežēlīgi piekāva homoseksuāļus miera mītiņā Maskavā, tādējādi vēlreiz apziņā kaldinot nebrīvas Krievijas tēlu. Tur joprojām pastāv plaša mēroga diskriminācija pret gejiem un lesbietēm. Pēdējos gados Vācijas Zaļo politiķis Volker Beck mītiņos ticis piekauts un apcietināts. Nav iespējams pietiekami bieži uzsvērt, cik vāji ir organizēta pilsoniskā sabiedrība Krievijā.

Līdz jūnija beigām Serbijā ir jāpabeidz sarunas par jauno ES – Krievijas nolīgumu. Mūsu pienākums pret Krievijas un citu autokrātisko valstu režīma iedzīvotājiem ir nepieļaut, lai energodrošības jautājumi aizēnotu pārējās jomas. Šī jaunā nolīguma pamatā ir jābūt cilvēktiesībām un demokrātiskajām pamatbrīvībām.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Polijas kuģubūves rūpniecībai draud pilnīga slēgšana, jo Eiropas Komisija pieprasa atmaksāt valsts atbalstu. Tā rezultātā tūkstošiem darba ņēmēju Baltijā zaudēs savu darbu un desmitiem tūkstošu, kas strādā rūpnīcās, kā Polijā, tā arī citās ES dalībvalstīs, arī zaudēs darbu.

Eiropas Komisija aiz brīvas konkurences lozunga slēpj nevēlēšanos piekrist, ka laikā, kad masveidā palielinās cenas pasaules mērogā, atsevišķas ekonomikas nozares ir jāaizsargā, tā, kā tas tiek darīts Āzijas valstīs. Eiropas Komisija nevēlas pieminēt, ka austrumu Länder saņēma vairāk par pusotru miljardu marku palīdzību no Vācijas valdības, tostarp arī kuģubūves uzņēmumiem, kas atrodas Baltijā.

Es jautāju vai cilvēkiem un vietai, kurā sākās solidaritātes kustība – Berlīnes mūra krišana un Eiropas liberalizācija – jākrīt par upuri patvaļīgiem Briseles lēmumiem spekulantu interesēs, kuri mēģina savu veiksmi iegūt, sagraujot un sagandējot kuģu būvētavas. Mēs pieprasām, lai Eiropas Komisija pieņemtu tādus lēmumus, kas dotu iespēju izglābt un attīstīt Polijas kuģu būves rūpniecību.

  Věra Flasarová (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, es vēlos izteikt atbalstu Komisijas regulas (EK) Nr 318/2007 pārskatīšanai vai arī tās atjaunošanu sākotnējā, 2005. gada, versijā, saskaņā ar audzētāju organizāciju pieprasījumu, kas tirgo eksotisko sugu putnus Vācijā, Holandē, Beļģijā un Čehijas Republikā. Būtībā grozījumi attiecas uz eksotisko sugu savvaļas putnu importu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā faktisko situāciju mazo putnu audzēšanā, importam noteiktās prasības ir sarežģīti izpildīt. Nepārprotami skaidrs ir tas, ka histērija plašsaziņas līdzekļos par putnu gripu tika izmantota iepriekšminētā standarta ieviešanai. Eiropas Savienībai ir karantīnas punktu sistēma, kur tiek apturēta cilvēku veselību apdraudošās putnu gripas izplatība. Daudzos gadījumos audzētāji ir palīdzējuši dažādas dzīvnieku sugas atjaunot savvaļā. Tie ievēro tiesību aktus, kas aizsargā visapdraudētākās, Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) minētās sugas. Aizliegumi rada vienīgi pretdarbības, kā arī mēģinājumus tos apiet. Melnais tirgus šo jomu pārņems, kontrabanda zels un putnu cenas paaugstināsies. Rezultātā palielināsies arī veselības apdraudējuma risks. Ja tiek ievēroti standarti un pārbaudītie veterinārnoteikumi, tostarp Vašingtonas Konvencija par starptautisku tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), nav vajadzības saglabāt šo regulu

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot Eiropas Parlamenta forumu, lai izteiktu protestu pret Valsts vides aizsardzības fonda, kas ir pakļauts Polijas valdībai, nelikumīgo līguma laušanu ar Lux Veritatis fondu par ieguldījumiem ģeotermiskā projekta īstenošanai Toruń, vienlaicīgi paziņojot, ka netiks atmaksātas milzīgās summas, ko fonds ir ieguldījis. Apstākļi rāda, ka šo lēmumu ir diktējuši politiski apsvērumi un tas ir pretrunā ne vien Polijas vietējiem tiesību aktiem, bet arī Kopienas tiesību aktiem, kas pierāda, ka cīņai pret cilvēkiem, kas tiek uzskatīti par politiskiem pretiniekiem, netiek ievēroti tiesību akti un netiek ļauts atbalstīt atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu, tādējādi pārkāpjot arī ES pamatprincipu nepieļaut diskrimināciju politiskās vai arī reliģiskās pārliecības dēļ. Bijušās Valsts vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas fonda amatpersonas teica, ka Lux Veritatis fonda pieteikums bija ļoti rūpīgi pārbaudīts un neviena nepilnība tajā netika konstatēta.

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Dāmas un kungi, es vēlos jūs informēt par starpgadījumu, kas nesen notika Apvienotajā Karalistē. Slovākijas pilsonis, kas tur likumīgi strādāja, pārsniedza transporta līdzekļa pārreģistrācijai noteikto termiņu par četrām dienām, un par šo pārkāpumu britu policija viņa transporta līdzekli iznīcināja. Veicot izmeklēšanu, policijas darbinieki izturējās ksenofobiski un aizvainojoši, izmantojot Slovākijas pilsoņa vājās angļu valodas zināšanas. Visi viņa dokumenti bez pamatota iemesla tika konfiscēti, to vietā viņam tika izsniegts avīzes izgriezums oficiāla apliecinājuma par transporta līdzekļa konfiskāciju vietā, un viņa dokumentus, tādus kā Eiropas Savienības transporta līdzekļu apdrošināšanas polisi (Zaļo karti) un Slovākijas tehnisko pasi,britu iestādes neatzina. Par šo pārkāpumu, – es runāju tikai par vienu pārkāpumu,– Lielbritānijas policija un iestādes iznīcināja viņa transporta līdzekli.

Vēlos izteikt pateicību godājamajam deputātam Chris Davies kungam par viņa sniegto palīdzību šīs kļūmīgās lietas izmeklēšanā, kā arī citiem Lielbritānijas deputātiem, kuri izrādīja interesi par šo lietu. Es ticu, ka šāda Lielbritānijas policijas rīcība ir atsevišķs gadījums un, ka šāda attieksme pret pilsoņiem, kas likumīgi strādā Apvienotajā Karalistē, ir izņēmums un nevis likumsakarība. Termiņš transportlīdzekļa atdošanai beidzās vakar, un mums vēl nav informācijas par to, vai transportlīdzeklis ir vai nav iznīcināts. Tā vai citādi, bet mūsu pilsonim nebija sava transportlīdzekļa kaut arī Lielbritānijas iestādes tika saņēmušas visus nepieciešamos dokumentus.

  Petya Stavreva (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta deputāti šī gada 14. jūnijā Bulgārijā izrādīs cieņu valsts darbinieka, reformatora un valsts agrārās reformas vadītāja Alexander Stamboliiski piemiņai un mūža darbam.

Bulgārijā viņš nāca pie varas 1919. gadā, pēc divām valsts mēroga katastrofām, veltot savas pūles valsts jautājumiem, lai valsti modernizētu un atjaunotu tās demokrātiju. Varu viņam atņēma 1923. gada valsts apvērsumā. Viņš tika noslepkavots visnežēlīgākajā veidā, taču viņš palika nemirstīgs savās idejās par brīvu un neatkarīgu Bulgāriju, par tās pilnveidošanu un par integrāciju Eiropā.

Stamboliiski mācība valsts lietās šķiet īpaši nozīmīga šodien, 85 gadus pēc viņa traģiskās nāves, kad Bulgārija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Valsts interešu aizsardzībai lielajā Eiropas saimē, valsts identitātes saglabāšanai plecu pie pleca ar straujo pielāgošanos jaunajām realitātēm jānostiprina mūsu kā Eiropas Savienības pilsoņu centienus tiem, kuriem vērtības nav tukša skaņa, bet gan rīcības, izturēšanās un sociālās rezonanses veids.

  Iliana Malinova Iotova (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, Bulgārijas rīcības programmas ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu sistēma bija starp pirmajām Komisijai apstiprināmajām programmām laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

Mums ir jāpiekrīt, ka mums kā jaunai dalībvalstij ir jāstājas pret dažādiem sarežģījumiem to īstenošanā. Problēmas ir dažādas, sākot ar nepietiekamu informāciju līdz neprecizitātēm, pat ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu – „nekārtībām”, kas nesaudzē nevienu ES dalībvalsti.

Bulgārijas valdība līdzekļu apgūšanu uzskata par galveno uzdevumu. Tas ir izraisījis radikālas reformas visās iestādēs, kas atbildīgas par ES līdzekļiem. Lai nodrošinātu procesa vispārējo koordināciju, tika iecelts premjerministra vietnieks.

Līdz šim neapmierinošie līdzekļu apgūšanas rezultāti kļuva par argumentu kaislīgai vietējās opozīcijas kampaņai, kas vēlas celt neslavu valstij, pat šeit – Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē.

Atsauksmes uz anonīmiem avotiem, paredzot jūlijā apokaliptisku Komisijas ziņojumu par Bulgāriju, pirms ir sākts to rakstīt, norāda tikai uz vietēju politisko mērķu sasniegšanu, kas nesniedz problēmu risinājumu. Diemžēl vienīgais, ko viņi ir sasnieguši – manas valsts labās slavas iedragāšanu. Es vēlos pavisam skaidri paziņot, ka Bulgārijas valsts pieņem radikālus pasākumus attiecīgajās jomās un tai ir patiesa vēlēšanās pārvarēt esošās problēmas.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs droši vien zināt, ka Eiropas Parlamenta ēkām Strasbūrā ir izmantoti daudz vairāk azbestu saturoši materiāli, nekā tas tika sākotnēji domāts. Atjaunināšanas darbi un darbi ēkas atbrīvošanai no azbesta tiek veikti kopš 2004. gada – visu laiku, kopš ēkas tiek izmantotas. Šī, manuprāt, ir nesaprātīga un bīstama rīcība, jo jebkurš darbs ar azbestu saturošiem materiāliem nenovēršami izraisa koncerogēno šķiedru izplatīšanos gaisā.

Manuprāt, Eiropas Parlamenta ēka Strasbūrā nedrīkst tikt izmantota vismaz līdz brīdim, kad tā ir pienācīgi atbrīvota no visa azbesta un ēkas rūpīgi iztīrītas. Sabiedrības veselības un pārredzamības dēļ es pieprasu Parlamenta priekšsēdētājam vispusīgu paziņojumu par šīs Eiropas Parlamenta ēkas Strasbūrā pēc iespējas ātru atbrīvošanu.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patlaban mēs saskaramies ar lielāko zivsaimniecību krīzi visā Eiropas Savienībā, kas pieprasa strauju Eiropas Savienības iestāžu reakciju. Es domāju, ka ir svarīgi izveidot trīspusēju komiteju, iesaistot valsts iestādes, apvienības un kuģu īpašniekus.

Lai krīzi atrisinātu uz visiem laikiem, mēs nedrīkstam slēpt patiesību; mums ir jānoformulē izsmeļošs, strukturēts priekšlikums, kurā ir ņemti vērā visi šīs nozares krīzes aspekti. Mēs nepārprotami aizstāvam atbildīgu zveju; mums ir jāatrisina produkcijas tirdzniecības jautājumi; mums ir jārisina flotes apkalpes nepietiekamības problēmas un jānodrošina godīgas darba tiesiskās attiecības, un jāatrod izeja no darba ņēmēju nedrošās situācijas.

Es domāju, ka šobrīd ir Eiropas Parlamenta atbalsts, lai rastu izeju no krīzes ir ļoti svarīgs, jo tas ietekmē arī augstas kvalitātes darbavietas, un mums ir jāspēj tikt galā ar jaunajiem apstākļiem.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, mans vēlētājs no Londonas, Budd Margolis kungs, mani informēja, par savu radinieci no Lietuvas Rachel Margolis, kura ir publicējusi savas atmiņas par pieredzi Otrajā Pasaules karā. Viņa ir izbēgusi no Viļņas geto un pēc tam strādājusi kopā ar partizāniem, kuri cīnījās pret nacistiem. Lietuvas iestādes viņas atmiņas patlaban izmanto kā pierādījumu lietā pret izdzīvojušajiem ebreju partizāniem kā kara noziedzniekiem. Starp tiem ir Yitzhak Arad, bijušais Izraēlas holokausta centra direktors, un Fania Brancovskaja, Viļņas universitātes Jidiša institūta bibliotekāre.

Lietuvas pienākums ir celt apsūdzību pret izdzīvojušajiem Otrā Pasaules kara noziedzniekiem, taču līdz šim laikam nav veiksmīgi celta apsūdzība ne pret vienu no viņiem. Ebreju partizāni, kas cīnījās pret vāciešiem un to kolaboracionistiem, tiek uzskatīti par Lietuvas nodevējiem.

Daudzu manu ebreju un neebreju vēlētāju vārdā es jautāju: kāds ir pamatojums ebreju partizānu vajāšanai, kas cīnījās pret nacistiem, kamēr ebreju slepkavas paliek nesodīti?

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, visā Eiropas Savienībā zvejnieki gluži pamatoti protestē pret milzīgi augstajām degvielas cenām. Atsevišķas valdības ir uzņēmušās savu atbildību, bet citas, kā manas valsts valdība, nē.

Mēs iedomājamies, ka mums ir kopēja zivsaimniecības politika, taču daudzos Eiropas Savienības apgabalos šī pieeja ne pavisam nav kopēja. Manā vietējā vēlēšanu apgabalā mazo zvejas traleru īpašnieki maksā degvielas rēķinus par vairāk nekā 2 000 eiro dienā. Viņu lūgumi sniegt īstermiņa palīdzību nokļūst nedzirdīgās ausīs, lai gan vietējās ministres spēkos ir maksāt de minimis atbalstu saskaņā ar valsts likumiem. Viņa ar negodu to ir atteikusi. Tomēr Francijā un Spānijā valdība rīkojas.

Kādā veidā ir iespējama dzīvotspējīga zivsaimniecības politika, ja tik būtiski atšķiras pamatizejvielu – degvielas produktu – cenas? Es nosodu ministres Gildernew vienaldzību un aicinu sniegt ne tikai īstermiņa palīdzību, bet arī izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju zivsaimniecības nozares apgādei ar degvielu.

  Jim Higgins (PPE-DE). - (GA) Priekšsēdētāja kungs, Īrijas valdība izstrādā valsts mēroga platjoslas datu pārraides sistēmu. Platjoslas datu pārraides sistēma nav pieejama 10% valsts teritorijā, lielākoties šie 10% atrodas reģionā, no kura nāku es, proti, rietumos un vidienē. Lai gan platjoslas datu pārraides sistēma paplašinās, paplašināšanās nenotiek pietiekami strauji un neatbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Īrijā platjoslas datu pārraides sistēma ir pieejama 86% pilsētu teritorijās, taču pieejamība lauku teritorijās ir daudz zemāka. Kaut kas ir jādara. Mēs apskaužam situāciju valsts ziemeļos, kur platjoslas datu pārraides sistēma ir pieejama visur. Es vēlētos, lai Eiropas Komisija izdarītu spiedienu uz Īrijas valdību, lai mēs varētu sasniegt Lisabonas programmā paredzētos mērķus.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE). – (RO) Drīz tiks publicēti Eiropas Komisijas ziņojumi, kuros būs atspoguļoti sasniegumi, ko Rumānija un Bulgārija ir panākusi tiesu reformas jomā.

Šodien, pusotru gadu pēc iestāšanās, arvien vairāk neapmierinātu cilvēku Eiropas līmenī apgalvo, ka līdz šim sasniegtais ir maznozīmīgs, salīdzinot ar pieņemtajiem mērķiem. Lai gan daži eksperti atbalsta, ka Rumāniju un Bulgāriju Eiropas Savienībai vajadzēja atzīt daudz agrāk, es uzskatu, ka abām jaunajām dalībvalstīm vajadzīga turpmāka Komisijas un Parlamenta palīdzība un atbalsts.

Ņemot vērā, ka nākamajā gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, es esmu pārliecināts, ka nākamie mēneši Bulgārijai un Rumānijai būs būtiski, lai tās sevi pilnībā pierādītu kā Eiropas Savienības dalībvalstis.

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos izvirzīt jautājumu par valodniecisko diskrimināciju Parlamentā. Eiropas Parlamenta deputātu datoru saskarne darbojas tikai angļu valodā. Vadīt operētājsistēmas un piekļūt datnēm mūsu datoros ir iespējams vienīgi tad, ja mums ir angļu valodas zināšanas.

Man tas šķiet pavisam diskriminējoši attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kas neprot angļu valodu, taču vēlas savu darbu veikt, izmantojot tieši savus datorus. Šī ir valodas autorizācijas problēma, ko mūsu draugi esperanto valodas kustībā mēģina risināt ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, un es neesmu arī pārliecināts par to ko risina frankofonijas kustība, ja tā nerisina arī šo jautājumu. Es ceru, priekšsēdētāja kungs, ka šī problēma ir novēršama un, ka var atrisināt arī tehnoloģisko diskrimināciju ar ko es saskāros, iesniedzot rakstisku jautājumu 2. jūnijā kā open datni ODF formātā, kas atšķiras no Microsoft formāta datnēm, kas patlaban tiek lietotas. No atbildīgā departamenta saņemtajā atbildē tika skaidrots, ka rakstisku jautājumu iesniegt open formātā nav iespējams.

Es ceru, ka šos valodnieciskās un tehnoloģiskās diskriminācijas formas ir iespējams novērst.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, plaša patēriņa preču, transporta un pakalpojumu cenas palielinās un apvienojumā ar zemajām pensijām, un radikālo sociālo pabalstu samazināšanu tas daudzkārt ir izraisījis iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, vienlaicīgi radot milzīgus ienākumus monopolu uzņēmumu grupām.

Visās dalībvalstīs nekontrolējami ir pieaugušas cenas parastajām darba ņēmēju ģimenēm. Tie, kas saistībā ar augstajām cenām vaino dažus ļaunus spekulantus, māna cilvēkus. Viņi slēpj to, ka augstās cenas veicina monopolu ienākumi un brīvais tirgus, un konkurences politikas, ko ES pašā pamatā veido dalībvalstis un to valdības. Augstās cenas sākas ar ražošanas un tirdzniecības monopoliem, kuros dominē uzņēmumu grupas, aplaupot iedzīvotāju ienākumus un iznīcinot tūkstošiem mazo uzņēmumu un uzņēmēju.

Mēs aicinām darba ņēmējus pastiprināt savu cīņu par patiesu algas, pensiju, sociālo pabalstu palielinājumu un PVN atcelšanu visplašāk izplatītajām patēriņa precēm, vispārējas nozīmes pakalpojumiem un degvielai, kas sola samazināt valsts iepirkumu cenas.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) 15. maijā ASV tika radīts svarīgs tiesību akts, kas ir svarīgs pavērsiena punkts saistībā ar nelikumīgo mežu izciršanu un, kura pieredzi varētu izmantot plašāk pasaulē. Šādu pasaulē pirmo tiesību aktu pieņēma ASV kongress, tas aizliedz koksnes importu no nelikumīgi izcirstiem mežiem. 2006. gadā 10% no Amerikas Savienotajās Valstīs importētās koksnes bija iegūta, izcērtot mežus nelikumīgi. Pēc tiesību akta pieņemšanas, veiktās analīzes skaidri parādījušas, ka šis tiesību akts ir palīdzējis Amerikas Savienoto Valstu rūpnīcām saglabāt darba vietas un nosūtījis skaidru vēstījumu, kurā mežsaimniecības sabiedrības ir ieklausījušās.

Mans jautājums ir: cik ilgi gaidīs Eiropas Savienība un kāds iemesls ir šai gaidīšanai? Tas ir negods un apkaunojums, ka mēs gaidām ar nolaistām rokām. Taču mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, varam kaut ko darīt: es ierosinu visiem parakstīt lūgumrakstu Nr. 23, ar kuru es tika iepazīstināts pirms dažiem mēnešiem un kura mērķis ir pārliecināt Komisiju ieviest tiesību aktu, sekojot Amerikas Savienoto Valstu piemēram, kamēr mums vēl ir meži. Liels paldies.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst jūsu uzmanību kāda mana vēlētāja, Alan Jones no lauku apdzīvotas vietas Knighton, nožēlojamajai situācijai Rietummidlendā, kas ir spilgts Eiropas Savienības uzņēmēja piemērs, ko ir iegāzusi platjoslas datu pārraides sistēmas nepieejamība lauku teritorijā. Viņš vēlas izveidot nelielu uzņēmumu, kas darbotos tiešsaistes režīmā, sniedzot foto kadrēšanas pakalpojumus. Viņš ir invalīds, darbs mājās viņam būtu ideāls jaunas uzņēmējdarbības sākums. Taču viņa pilsētā ir tikai viens interneta pakalpojumu sniedzējs, kuram ir monopolstāvoklis platjoslas datu pārraides pakalpojumu sniegšanā un, kaut arī tas darbību paplašina, datu pārraides ātrums ir ārkārtīgi lēns un neizmantojams uzņēmējdarbības veikšanai.

Komisija ir paredzējusi mazināt digitālo plaisu un paplašināt platjoslas datu pārraides sistēmu, aptverot lauku teritorijas, un atrisināt steidzīgās interneta pakalpojumu sniedzēju vajadzības, un nodrošināt piemērotus resursus, lai nebūtu tādas teritorijas, kas atpaliek kvalitātes, datu pārraides ātruma un zemu izmaksu ziņā.

Es vēlos, priekšsēdētāja kungs pārliecināties, ka Komisija nodrošinās, lai tādiem uzņēmējiem kā Jones kungs netiktu kavēta vai padarīta neiespējama uzņēmējdarbības uzsākšana, kas kavē ļoti nepieciešamo darbavietu radīšanu lauku teritorijās.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Eiropas Komisija un PTO steidzas pabeigt Dohas sarunas par lauksaimniecību un rūpniecības preču tirgus atvēršanu, NAMA. Pašreizējās situācijas – vēlēšanu – būtiska ietekme Amerikas Savienotajās Valstīs ir acīm redzama. Tomēr, salīdzinot ar sarunu kārtas atlikšanu 2006. gadā, NAMA jautājums nepārprotami ir solis atpakaļ. Augsti attīstītās valstis spēj saglabāt tik pat kā nemainītu vides situāciju. ES tekstila un apģērbu ražošanas nozares tarifi tiks pazemināti no 12% līdz 4%. Jauno ekonomiju tirgi netiks atvērti, jo nav tarifu, bet maksimālo tarifu saistības tiks samazinātas. Turklāt 18 gadu ilgs pārejas periods tiks piemērots Ķīnai – valstij, kas pārpludināja Eiropu un visu pasauli ar zemas kvalitātes precēm. Iesniegtais NAMA projekts nav pieņemams Lietuvai un citām ES valstīm, jo tas varētu apdraudēt to konkurētspēju. Ir nepārprotams līdzsvars starp lauksaimniecību un NAMA. ES nav jāsteidzas pabeigt Dohas sarunas, rēķinoties tikai ar tās ekonomiku. Es mudinātu Komisiju nesteigties un pārstāvēt ES valstu intereses pienācīgi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt dažādu Eiropas Savienības valstu, jo īpaši Portugāles, zvejniekus par viņu cīņu, aizsargājot stratēģisko zivsaimniecības nozari, kā arī darbavietas, pienācīgas algas un dzīves apstākļus tūkstošiem zvejniekiem un viņu ģimenēm.

Saskaroties ar kopējo zivsaimniecības politiku un Eiropas Savienību, kas ir vienaldzīga pret ilgstošo sociāli ekonomisko krīzi, ko pārcieš šī nozare, un kas kļūst arvien skaudrāka degvielas – dīzeļdegvielas un benzīna – spekulāciju un cenu palielināšanās dēļ, zvejnieki galu galā ir parādījuši, ka viņiem ir risinājumi un līdzekļi, kurus būtu bijis jāizmanto jau sen. Risinājumi un pasākumi, kas pieprasa Eiropas Savienībai izbeigt izlikties par nedzirdīgu, pieņemt jaunas politikas, kas aizsargā un sekmē zivsaimniecības nozari, nevis turpina tās lēnu agoniju un izputināšanu. Zivsaimniecībai ir nākotne.

Es nevar šo īso uzrunu nobeigt, neizsakot atzinību tūkstošiem darba ņēmējiem, kas rīt piedalīsies demonstrācijā Lisabonā, aizstāvot savus sasniegumus un darba tiesības.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, Šengenas zonas paplašināšana ir lielisks jaunums manas valsts pilsoņiem, Čehijas pilsoņu līdztiesības simbols ar pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Diemžēl šodienas laikraksti ir pārpildīti ar virsrakstiem par Čehijas autovadītāju nedienām ar Vācijas un Austrijas policiju. No aprīļa Vācijā un Austrijā sistemātiski un detalizēti tiek pārbaudīti autobusi un vieglās automašīnas ar Čehijas reģistrācijas numura zīmēm. Pēc mēneša, kad tika veiktas vispārējās pārbaudes, Austrija paziņoja par nodomu sākt pārbaudes no jūnija, saistībā ar Eiropas futbola čempionātu. Tam var piekrist. Taču es stingri iebilstu pret Čehijas autovadītāju pārbaudēm Vācijā. Tas ir vienpusējs lēmums, ko ir grūti izskaidrot un kas posta kaimiņattiecības. Es saņēmu pilsoņu vēstules ar lūgumu Čehijas iestādēm veikt pretdarbību. Šī nav labvēlīga situācija, un tā ietekmēs arī politisko klimatu pirms Lisabonas līguma ratificēšanas. Es esmu jau iesniegusi apelāciju, un patlaban es lūdzu godājamos Vācijas deputātus izskatīt šo jautājumu savā valstī.

  Rovana Plumb (PSE). – (RO) Dārgie kolēģi, es vēlos apsveikt līdzdalības programmu, ko ierosināja Eiropas Padome un, kuras mērķis ir likvidēt visa veida vardarbību pret bērniem, un es esmu pārliecināta, ka 2009. gadā fiziska sodīšana būs aizliegta visā pasaulē.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ir vajadzīga kopīga kampaņa Eiropas Savienības līmenī, lai bērni apzinātos, ka vardarbība pret viņiem ir pret likumu un, ka viņiem ir jāsūdzas par katru pret viņiem vērstu nežēlīgu izturēšanos. Atsevišķās ES dalībvalstīs, vecāki fizisku sodīšanu uzskata par normālu audzināšanas metodi un bērni atzīst, ka tas ir normāli.

Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no tā, kā tiek ievērotas bērnu tiesības, un viņu audzināšanas laikā mums ir jāsaglabā pieeja, kas aizliedz jebkāda veida vardarbību pret viņiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) nesen ziņoja, ka 25% darba vietas Portugālē no 2003. līdz 2006. gadam ir likvidētas uzņēmumu pārvietošanas dēļ. Reģistri parāda, ka vairāki starptautiskie uzņēmumi ir tā rīkojušies pēc miljonu eiro liela Kopienas atbalsta saņemšanas, pēc miljonu eiro lielas peļņas iegūšanas, un tas nav pieņemami.

Ir gadījumi, kad darba ņēmēji joprojām nav saņēmuši kompensāciju uz ko viņiem ir tiesības, piemēram, uzņēmumu Vila Nova de Gaia un Brax, gadījumos, kad darbinieki vakar pie tiesas nama pieprasīja izmaksāt kompensāciju, ko viņiem neizmaksā jau piecus gadus.

Bezdarbs tiek arī izmantots, kā pamatojums arvien nedrošākām darba tiesiskajām attiecībām, uz ko valdība reaģē ar dažādiem līdzekļiem mēģinot atjaunot darba tiesības. Es tādēļ apsveicu rīcības dienu, ko Portugāles Vispārējā strādnieku konfederācija (CGTP) rīko rīt Lisabonā, Portugālē.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst Parlamenta uzmanību konferencei par globālo pārtikas krīzi, kas notiek Romā. Mēs esam izteikuši bažas Parlamentā par šo jautājumu mūsu pēdējā rezolūcijā par pārtikas cenām.

Viens no galvenajiem jautājumiem ir nepietiekamie ieguldījumi lauksaimniecībā, gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs. Šo problēmu es izpratu konferencē Īrijā, kas notika pagājušajā nedēļā, kad misionāre, māsa Nora MacNamara no Holy Rosary, ļoti skaidri atgādināja, ka pirms gadiem, kad viņa bija saistīta ar lauksaimniecību Āfrikā, tur tika veikti ieguldījumi. Un tad viņa teica: Āfrika – drīzāk tās lauksaimniecība – kļuva par atbaidošu vārdu, kad tika meklēti līdzekļi, lai atbalstītu projektus šajā nozarē. Mums ir jāatgriežas pie mūsu saknēm lauksaimniecības ieguldījumu ziņā.

Vai es drīkstu teikt diskusijās par Lisabonas līgumu, kas notiek Īrijā, ka šis līgums patiesi vairos Eiropas Savienības lomu jaunattīstības zemēs un, manuprāt, palīdzēs mums pārvarēt pārtikas krīzi, ar ko mēs patlaban sastopamies ne vien Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Šī gada februārī Turcijas premjerministrs, Erdogan kungs, uzstājās ar ārkārtīgi polemisku runu Ķelnē, kurā viņš nodēvēja asimilāciju par noziegumu pret cilvēci. Šis paziņojums ir nepieņemams no viedokļa par brīvību izvēlēties identitāti; kultūras daudzveidības saglabāšana ir svarīgs mērķis, taču indivīdam nedrīkst liegt pieņemt lēmumu.

Turku dabiskā situācija Rietumeiropā var būt dubultā identitāte. Erdogan prasība izveidot Vācijā universitāti ar turku mācību valodu nav reāla, jo daudzās Eiropas Savienības valstīs vietējām nacionālajām minoritātēm, kas tur ir dzīvojušas daudzus gadu simtus, nav pašām savas valsts universitātes, piemēram, ungāriem Transilvānijā, kur Ungāru kopienai tika atņemta materiāli nodrošināta valsts universitāte komunistu diktatūras laikā.

Ir svarīgi, lai Turcija neveiktu manipulācijas iekšpolitikas mērķu sasniegšanai ar Rietumeiropā dzīvojošajām imigrantu minoritātēm. Būtu labi, ja premjerministrs Erdogan savā valstī ievestu kārtību šajā jomā saistībā ar kurdiem, atzīstot genocīdu pret armēņiem un nodrošinot sieviešu līdztiesību.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas sociāldemokrāti cer, ka Eiropas Savienība kļūs par piemēru visai pasaulei dzīves kvalitātes ziņā. 27 dalībvalstis patlaban veido jauno sociālo Eiropu, kas sniegs labklājību visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

No Eiropas Savienības 2008. gada budžeta gandrīz 45% ir piešķirti attīstībai, novatorismam, darba vietu radīšanai un ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, bet 42,6% ir piešķirti lauksaimniecībai. Lauku teritorijas ir 90% no Eiropas Savienības teritorijas.

Lai gan 41 miljons eiro ir piešķirts lauksaimniecībai 2008. gadā, lauksaimniecības darbu izmaksu un enerģijas cenu palielināšanās ir izraisījušas lauksaimniecības produktu cenu palielināšanos un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Es uzskatu, ka lauksaimniecības dotāciju politika un līdzvērtīgi apstākļi, lai sekmētu veikt ieguldījumus šajā jomā ir atbilde daļai izaicinājumu, ar ko Eiropas Savienība saskarsies nākamajos gados.

Attīstīta lauksaimniecība nodrošinās Eiropas Savienības pilsoņiem iespēju piekļūt veselīgiem pārtikas produktiem pietiekamā daudzumā par pieņemamām cenām. Veselīgs uzturs ir svarīgs dzīves kvalitātes aspekts.

  Priekšsēdētājs. − Ar to šis jautājums ir slēgts.

22. Vispārējās tarifa preferences laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (debates).

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Helmuth Markov ziņojums (A6-0200/2008) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un Nr. 964/2007 (COM(2007)0857 – C6-0051/2008 – 2007/0289(CNS)).

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms atļaujiet man atvainoties Peter Mandelson vārdā, kurš nevarēja būt šeit, lai apspriestu ar Parlamentu Vispārējās preferenču sistēmas (VPS) regulu Viņš lūdza man runāt viņa vārdā.

Es pateicos jums par jūsu darbu un vērtīgajiem komentāriem VPS regulas priekšlikumam 2009.- 2011. gadam. Komisija uzskatīja par svarīgu, lai Parlaments varētu izteikt savu nostāju, un mēs patiesi atzinīgi novērtējam jūsu centienus izskatīt priekšlikumus un sniegt atzinumu šādā īsā laika posmā. Tādēļ mēs atzinīgi novērtējam sniegto atzinumu un iespēju iesaistīties ar jums sarunā un izklāstīt Komisijas nostāju.

VPS sistēma ir ES tirdzniecības politikas attīstības instruments. Tādēļ Komisija augstu vērtē atzinumā konstatēto faktu, ka ES VPS ir vissvarīgākā sistēma attīstīto valstu vidū un, ka tā joprojām dod svarīgu ieguldījumu, lai veicinātu attīstību un nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs.

Mēs piekrītam Parlamenta izteiktajam mērķim, ka šai sistēmai arī turpmāk jādarbojas stabili, pārskatāmi un prognozējami. Šie aspekti ir svarīgi pašām atbalsta saņēmējvalstīm, dodot tām, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem ES noturīgu pamatu savu lēmumu pieņemšanai – iespējai veikt tirdzniecības darījumus un ieguldījumus.

Komisija uzskata, ka visi trīs sistēmas komponenti – standarta VPS visām atbalsta saņēmējvalstīm, „VPS plus” režīms valstīm, kas uzņēmušās īpašas saistības attiecībā uz labas pārvaldības stingru ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību un „Viss, izņemot ieročus” iniciatīva vismazāk attīstītajām valstīm – darbojas labi un atbilstoši vispārējās politikas ievirzei 2006. -2015. gadam. Šī iemesla dēļ regulas 2009.- 2011. gadam pamatpieeja ir satura pēctecība apvienojumā ar atsevišķiem tehniskiem atjauninājumiem.

Mēs Padomē aktīvi strādājam ar dalībvalstīm, lai panāktu vienošanos par galīgajiem noteikumiem. Prezidentūra ir pieņēmusi mērķi to paveikt līdz jūnija beigām. Komisija to atbalsta, jo ir svarīgi pieņemt lēmumus laicīgi, lai nodrošinātu atbalsta saņēmējvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, pietiekošu informācija par izmaiņām nākamā gada janvārī.

Otrs ļoti svarīgs iemesls laicīgi pieņemt lēmumus ir tas, ka visām valstīm, kas vēlas lūgt piešķirt „VPS plus” režīmu, ir jāiesniedz pieteikums līdz oktobra beigām un tām cik ātri vien iespējams ir nepieciešams apliecinājums par attiecīgajiem kritērijiem un veicamajiem procesiem.

Es norādīšu, ka atsevišķi Parlamenta komentāri un ieteikumi patiesībā attiecas uz jautājumiem, kas nav šīs regulas darbības jomā, pat tad, ja tie nepārprotami ir jautājumi par attīstības perspektīvu.

EK preferenču izcelsmes noteikumu reforma, tostarp saistībā ar VPS, tiek virzīta kā atsevišķs pasākums, ko vada komisārs Kovįcs.

Vairāki komentāri ir par to, ka jānodrošina jaunattīstības valstīm iespēju piekļūt pietiekamam un kvalitatīvam atbalstam tirdzniecībai, lai palīdzētu tām paplašināt tirdzniecības iespējas un šo tirdzniecības potenciālu izmantot savas ekonomiskās izaugsmes virzībai un ilgtspējīgai attīstībai. Šeit Eiropas Savienība jau ir parādījusi savu stingro apņemšanos un 2007. gada oktobra stratēģija „Atbalsts tirdzniecībai”, ir ieviesta uz noturīgiem pamatiem, ko turpināt pilnveidot.

Nobeigumā atļaujiet man atkārtot, ka mēs ļoti atzinīgi vērtējam Parlamenta izrādīto interesi par šiem priekšlikumiem.

  Helmuth Markov, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, sadarbība attīstības jomā un tirdzniecība visbiežāk ir paši nozīmīgākie ārējie spēki, kas var sekmēt valsts attīstību. Vienpusējas tarifa preferences jaunattīstības valstīm ir svarīgs un starptautiski atzīts instruments, ko Eiropas Savienība izmanto jau daudzus gadus.

Trīs veidu sistēmas patlaban tiek izmantotas. Pirmkārt, vispārējā sistēma, ko piemēro visām atbalsta saņēmējvalstīm.

Otrkārt, „VPS plus” stimulu sistēma, kas nodrošina papildus palīdzību valstīm, kas īsteno konkrētus starptautiskos standartus cilvēktiesību un darba tiesību jomā, vides aizsardzībā, narkotiku apkarošanā un labas pārvaldības jomā.

Treškārt, vismazāk attīstītajām valstīm ir īpaša sistēma, kas teorētiski tām dod iespēju beznodokļu un bezkvotu piekļuvei ES iekšējam tirgum – iniciatīva „Viss, izņemot ieročus”. Mans personīgais uzskats šajā jautājumā ir tāds, ka ir pilnīgi nepareizi, ka vēl joprojām nav juridiski saistošu noteikumu, kas aizliedz ieroču eksportu no Eiropas Savienības uz šīm valstīm.

Nevienas pasaules tirdzniecības preferences nepalīdzēs, ja varmācīgi konflikti sagraus funkcionējošo tautsaimniecību.

Ziņojumā, kas ir mums priekšā, ir uzlabojumi Komisijas priekšlikumam VPS sistēmai laika periodam no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada decembrim šādos punktos:

Pirmkārt, pilnveidojumi piemērošanas un efektivitātes ziņā. Tajos ir iekļauts termiņa samazinājums grozījumiem un izmēģinājumiem no trim gadiem līdz vienam gadam.

Otrkārt, reformu procesa attīstības noteikumi, kur atbalsta saņēmējvalstis ir atbilstoši iesaistītas.

Treškārt, saskaņotība ar daudzpusējo PTO sistēmu un tādējādi, protams, arī ar Dohas attīstības programmu. Starp minēto, līdztekus nepieciešamajam ES tirdzniecības politikas instrumentu attīstības iespēju ietekmes novērtējumam pirmajā vietā ir tas, ka vienlaicīgi ar VPS sistēmas stāšanos spēkā notiek ES izcelsmes noteikumu reforma un, otrkārt un galvenokārt, ka noteikumi, kas paredz prasības pret palīdzības saņēmējvalstīm tiek pilnveidoti. Tādēļ es domāju, piemēram, par starpreģionālo uzkrāšanos. Tas nozīmē, ka produkti, kas ir ražoti reģionālā, bet pārrobežu ražošanas procesā netiek uzskatīti par atbilstošiem VPS prasībām, pamatojoties uz izcelsmes valsts noteikumiem, kuriem nav nozīmes.

Ceturtkārt, spēkā esošo noteikumu īstenošanas un, ja nepieciešams, pielāgošanas, demokrātiskās un parlamentārās kontroles nodrošināšana. Es vēlētos teikt, ka es apsveicu to, ka šobrīd Komisija ir iekļāvusi Parlamentu apspriežu procesā un, ka Parlaments turpmāk pieņems kopējos lēmumus par šiem jautājumiem regulāri. No minētā es secinu, ka Komisija šoreiz pret mūsu grozījumiem izturēsies nopietni, nevis tos lielā mērā ignorēs, kā tas bija saistībā ar pastāvīgo ziņojumu par reformu pirms diviem gadiem.

Komentārs par „VPS plus” stimulu sistēmu: manuprāt, ārkārtīgi svarīgi, novērtējot cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju, – ne tikai tirdzniecības attiecībās – ir tas, lai dažādu valstu novērtēšanai nepiemērotu atšķirīgus standartus. Vienlaicīgi tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka neapdomāta tirdzniecības preferenču atcelšana, var nest katastrofālas sekas jaunattīstības valstu iedzīvotājiem un pat attiecībā uz cilvēktiesībām šajā valstī.

Tādēļ lēmumu par to, cik labi vai slikti ir īstenotas esošās regulas pielikumā minētās starptautiskās vienošanās un vai preferences nepieciešamības gadījumā ir jāatceļ, ir jāpārbauda īpaši rūpīgi.

Es vēlos atbalstīt šeit iesniegto grozījumu Nr. 37, kas atgādina, ka jebkura iespēja ir jāpārbauda un, ka valstis, kas nav viszemāk attīstītās valstis un kuras nav noslēgušas nevienu ekonomiskās partnerības nolīgumu, var izmantot jauno tirdzniecības sistēmu, kas piedāvā tirdzniecības preferences, ja tās vismaz atbilst Kotonu nolīguma kritērijiem.

Šajā sakarā es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem un Attīstības komitejai – un visvairāk Kaczmarek kungam – par sadarbību un vēlēšanos atrast kompromisus. Starptautiskā tirdzniecības komiteja šim ziņojumam varēja piekrist vienprātīgi, tostarp arī Attīstības komitejas atzinuma saturam.

Starp Padomi un Komisiju bija vispusīga vienošanās – mēs arī regulāri apspriedām šo jautājumu – tādēļ es ceru, ka regula var stāties spēkā laicīgi kā paredzēts un, ka nebūs domstarpības par pastāvošo un jauno preferenču termiņu.

  Filip Kaczmarek, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, starptautiskā kopiena tirdzniecību atzīst par jomu, kas ir attīstības pamatā. Aktīvāka jaunattīstības valstu iesaistīšana daudzpusējās attiecībās ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz nabadzības mazināšanu pasaulē. Tādēļ vispārējā tarifa preferenču sistēma nepalīdz ES tirdzniecības attīstībai. Tā, pirmkārt, kalpo jaunattīstības valstīm, tostarp vismazāk attīstītajām valstīm. Līdz ar to galvenajiem sistēmas mērķiem jābūt: nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgas attīstības, kā arī labas pārvaldības veicināšana jaunattīstības valstīs un Tūkstošgades mērķu sasniegšanai.

Kā Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, es vēlos uzsvērt, ka Markov kunga ziņojums ir ļoti labs, un es vēlos izteikt pateicību gan referentam, gan arī Starptautiskās tirdzniecības komitejai par Attīstības komitejas atzinuma pieņemšanu. Šīs abas komitejas ne vienmēr ir strādājušas tādā saskaņā, kāda bija acīm redzama šajā gadījumā, un es no sirds vēlos izteikt pateicību par to.

Mēs kopā atzinām, ka no visiem jautājumiem paši svarīgākie ir: Parlamenta lomas nostiprināšana lēmumu pieņemšanas procesā – lai palielinātu pārskatāmību, juridisko noteiktību un demokrātisko kontroli; lai atvieglotu izcelsmes valsts principa ieviešanu –, lai optimizētu preferenču piemērošanu, t. i.,  starpreģionālās uzkrāšanas veidā, kas vienlaicīgi veicinās visnabadzīgāko valstu reģionālo sadarbību; vienlīdzīgu izturēšanos pret visām valstīm, kā „VPS plus” režīma kandidātēm, neatkarīgi no tā, vai tās atbilst sistēmai paredzētajiem kritērijiem; un visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, lai veiktu visdziļāko, pilnīgāko un detalizētāko analīzi par sistēmas ietekmi līdz nākamajai pārskata veikšanai 2013.- 2014. gadam.

Parlaments vēlas uzzināt sistēmas darbības ietekmi. Vissvarīgāk ir iegūt ziņas par to, kā tarifu preferenču sistēma sekmē nabadzības samazināšanu.

  Godelieve Quisthoudt-Rowohl, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, sistēma, ko mēs šeit apspriežam kalpo nabadzības un atpalicības apkarošanai. Manuprāt, šeit ir svarīgi trīs jautājumi. Pirmkārt, tagad notiekošais ir kā turpinājums: ir jābūt elastīgumam gan attiecībā uz iesaistīšanos sistēmā, gan uz izstāšanos no tās, ja parametri kādā no valstīm tiek mainīti. Citiem vārdiem sakot: vai valstij, kas reiz ir bijusi atbalsta saņēmēja ir jāpaliek par tādu uz visiem laikiem? Man nešķiet, ka tas tā ir. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES ir pienākumi arī pret saviem pilsoņiem, darba ņēmējiem un patērētājiem. Izdevīgumam ir jābūt abpusējam, ne vienmēr tam ir jābūt vienpusējam.

Otrkārt, mēs atzinīgi novērtējam, ka Eiropas Parlaments nākamā perioda laikā tiks informēts. Mēs tomēr vēlamies iegūt šīs sistēmas novērtējumu. Šajā novērtējumā ir jāsniedz salīdzinājums ar citiem preferenciāliem pasākumiem, piemēram, ar EPN. Mums ir reālistiski jākonstatē, ka plaisa starp bagātajiem un nabagajiem kļūst arvien lielāka, neraugoties uz dažādajiem ES pasākumiem un uz pasākumiem, ko pieņem dalībvalstis. Vai patiesi mūsu labās ieceres joprojām noved pie pareizā rezultāta? Mums būtu pašiem sev jāuzdod šis jautājums pavisam mierīgi.

Treškārt, atvieglojumu pasākumiem, piemēram, VPS sistēmai, ko mēs šeit apspriežam, ir jābūt saistītai ar noteiktiem kritērijiem. Te ir vajadzīga noteikta stingrība. Vispirms jau demokrātijas un tiesiskuma sekmēšana. Otrkārt, obligātā sociālo un vides standartu kopuma radīšana atbalsta saņēmējvalstīs. Mēs vēlamies sniegt palīdzību šajā ziņā, kas skaidri teikts arī ziņojumā. Mums tomēr nevajag atkāpties, lai saglabātu uzticību sev pašiem.

Šajā jautājumā savu pateicību izsaku referentam par efektīvo sadarbību.

  Kader Arif, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kad Parlaments sniedza atzinumu par VPS piemērošanu 2005.- 2008. gadam, Komisija neuzskatīja par piemērotu iekļaut tās priekšlikumus. Un šīs prioritātes mums ir arī šodien, jo īpaši tajā ziņā, ka Parlamentam ir jābūt ciešāk iesaistītam atšķirīgo VPS sistēmu piešķiršanā un uzraudzībā.

Ir jāpastiprina arī pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši sociālo partneru loma. Šie ir vērtīgi informācijas avoti, kad tiek pārbaudītas galvenās vienošanās saistībā ar „VPS plus” režīma īstenošanu. Šajā jautājumā es priecājos, ka jaunā regula paredzēs stingrākus labas pārvaldības noteikumus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, cilvēktiesībām un vides jautājumiem. Eiropas Savienībai ir jātic savām vērtībām un jāpārliecina arī savus tirdzniecības partnerus ne vien ratificēt konvencijas, bet arī tās stingri īstenot.

Šī iemesla dēļ mēs lūdzam Komisiju iekļaut vienu no mūsu priekšlikumiem, kas ir svarīgs, lai „VPS plus” režīms turpinātu darboties kā stimuls. Patlaban valstīm, kurām nav tiesības izmantot „VPS plus” režīmu, no 2009. gada būs jāgaida līdz jaunajai regulai 2012. gadā, kas ļaus atkārtoti iesniegt pieteikumu. Mēs vēlētos, lai jaunu pieteikumu būtu iespējams iesniegt katru gadu, lai jaunattīstības valstis saņemtu patiesus stimulus pēc iespējas drīzāk īstenot šīs konvencijas un saņemt „VPS plus” atbalstu.

Nobeigumā es visiem vēlos atgādināt par vajadzību veikt izcelsmes noteikumu reformu, lai izveidotu globālu, vienkāršotu un saskaņotu sistēmu, balstītu uz reģionālās integrācijas nostiprināšanu, kas vēl joprojām ir galvenais uzdevums. Tādēļ valsts pievienotās vērtības aprēķinā ir jāņem vērā, jo īpaši nabadzīgo valstu situācija, kuras nav spējīgas saņemt atbalstu, ja izcelsmes noteikumos ir pārāk stingri ierobežojumi. VPS Eiropas Savienībai dod līdzekļus ne vien jaunattīstības valstu integrācijas veicināšanai pasaules tirdzniecībā, bet arī labas pārvaldības izplatīšanai.

Parlamenta priekšlikumi radītu iespēju gūt panākumus abos šajos aspektos. Mēs ceram, ka Komisija tos iekļaus.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, ES sniedz vislielāko finansiālo palīdzību trešās pasaules zemēm. Taču trešās pasaules valstīm ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai nauda. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šo valstu ekonomikas tiktu attīstītas un nostiprinātas. Es ļoti atbalstu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm.

Es nespēju piekrist Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām Ženēvā. Vienošanās par piedāvājumu nekādā veidā nenāks par labu Eiropas Savienības lauksaimniecībai, tā nesekmēs pārtikas drošību Eiropas Savienībā un – patiesi – arī Īrijā. Tomēr mēs neesam vienīgie, kuri ir neapmierināti. Arī Amerikas Savienotās Valstis ir neapmierinātas. Un varētu atklāties, ka no 152 globālajā tirdzniecībā iesaistītajām valstīm, tikai divas ir apmierinātas.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai sveiktu Īrijas Lauksaimnieku asociācijas lēmumu pieņemt un atbalstīt Lisabonas līgumu. Apmēram pēc nedēļas notiks referendums par Lisabonas līgumu Īrijā. Es gribu arī teikt, ka mēs vēlētos, lai Līgums tiktu pieņemts un apstiprināts, tādējādi mēs kļūtu spēcīgāki un vienotāki, iesaistoties pasaules sarunās nākotnē.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, man jāatbalsta šis ziņojums, kas mēģina sniegt palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm. Galu galā Lielbritānijas Sadraudzības preferenču sistēma bija milzīgs ieguvums mazāk turīgajiem Lielbritānijas Sadraudzības locekļiem, bet es nedomāju, ka jūs vēlētos dzirdēt, kā patiesībā novājinātā pēcimpērijas vara palīdzēja saviem vājākajiem kaimiņiem.

Problēma ir tā, ka ES programmas vienmēr darbojas pretēji, nekā tās paredzētas. KZP nolūks bija saglabāt zivju krājumus, ir katastrofālas sekas tam, ka ES ar Parlamenta balsojumiem piešķīra licences ES zvejas flotei pārmeklēt trešās pasaules valstu ūdeņus, vienu pēc otra, nesot nabadzību un badu tur, kur iepriekš bija vismaz iespēja izdzīvot. Ar cukura pārpalikumu tiek pārpludinātas trešās pasaules zemes, kam risinājums, acīm redzot, ir atrasts, samazinot Eiropas Savienības ražošanas apjomu, nevis labāk to izmantojot. Zemas kvalitātes ES tabakas ražošanas apjoms līdz 18 miljoniem eiro no mūsu nodokļu maksātāju naudas katru gadu tiek novirzīts tur, kur tas nodara lielāko ļaunumu. Tagad mēs sakām, ka šī nauda tiks izmantota pretsmēķēšanas propagandai un nevis palīdzībai trešās pasaules zemēm.

ES palīdzības programmas ir klasiskais gadījums, kad ar vienu roku tiek dots, bet ar otru – ņemts. KLP ierobežo importu, traucējot jaunattīstības valstīm un vienlaicīgi pārpludinot ar pārpalikumiem trešās pasaules zemes. Nabadzīgie vietējie lauksaimnieki tādējādi tiek izstumti no saimnieciskās darbības, cildinot lielvalstis par to, ka VPS ir paredzēta, lai tiem palīdzētu. Pārtikas cenas ir tik ļoti svārstīgas, ka bijušais Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs brīdina par pārtikas revolūciju. Kamēr notiek viss minētais, ES atbalsta biodegvielas mērķus, kas trešās pasaules zemju pārtikas ražošanu ietekmēs vairāk, nekā jebkad iepriekš.

Līdz ar to šis Parlaments var jūsmīgi pļāpāt par to, kā ES VPS programma kļūs par palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm, taču patiesība ir tāda, ka ES politikas palīdzēs vienīgi nabagam palikt par nabagu, izsalkušam palikt izsalkušam un mazāk attīstītajām valstīm kļūt vēl mazāk attīstītām.

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es vēlos vēlreiz atgādināt par Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) svarīgumu atbalsta saņēmējvalstu ekonomikas un tirdzniecības attīstībai.

Parlamenta grozījumi lielā mērā ir uzlabojuši regulas priekšlikumu, kas aptvers laika periodu no 2009. līdz 2011. gadam, un, kas ir koncentrēts uz tiem aspektiem, kuri varētu uzlabot sistēmas izmantošanas nosacījumus atbalsta saņēmējvalstīm, piemēram, nosacījums par Eiropas Savienības tehnisko palīdzību, kas ir būtisks elements, lai pilnvērtīgi izmantotu priekšrocības, ko dod VPS atbalsts tirdzniecībai.

Ir vērts arī uzsvērt iespēju atsevišķām valstīm lūgt noteikt tām īpašu stimulējošu režīmu ilgtspējīgai attīstībai, „VPS plus” režīmu, kurš ir vēl labvēlīgāks, turklāt to var darīt katru gadu. Tomēr es uzskatu, ka daži Starptautiskās Tirdzniecības komitejas pieņemtie grozījumi iet pārāk tālu.

Grozījums Nr. 8, attiecībā uz iespēju valstīm, kuras nav eksporta preču gala saņēmējas, izmantot labvēlīgāko „VPS plus” režīmu, kā arī iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus”, varētu būt neizdevīgs tām valstīm, kurām šie režīmi pienāktos patiesi. Kopumā tas varētu radīt lielāku neskaidrību saistībā ar VPS un izcelsmes noteikumu piemērošanu. Šis ir jautājums, ko jāatliek līdz nākamajai izcelsmes noteikumu pārskatīšanai.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams arī uzsvērt, kā daži mani kolēģi jau ir darījuši, Eiropas Komisijas lomu, veicot pētījumus, lai novērtētu VPS ietekmi uz atbalsta saņēmējvalstīm. Es tomēr domāju, ka uzmanība šajā pētījumā ir jākoncentrē tīri uz tirdzniecības aspektiem, neaptverot tās jomas, uz kurām šī regula neattiecas.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, papildinot komitejas priekšsēdētāja Markov kunga teikto, ka mūsu grozījumi nostiprina Eiropas Parlamenta lomu attiecībā uz regulas piemērošanu. Regulā tiek aplūkota turpmākā Eiropas Parlamenta loma attiecībā uz tirdzniecības politiku pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, kā es ceru, ka tas notiks.

  Erika Mann (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos tikai izteikt īsu domu komisāram. Komisārs pamatoti pieminēja, ka „VPS plus” režīms ir paredzēts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un tas ir saistīts, kā teica Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs, ar Tūkstošgades mērķiem. Tas ir ļoti svarīgi, un es ļoti labi atceros, ka apspriežot šāda veida sistēmu pirmo reizi, mēs teicām, ka mums ir jānovērtē un jāpārvērtē, cik vērtīga šī sistēma ir atbalsta saņēmējvalstīm un cik mums pašiem.

Es ļoti vēlētos pievērst jūsu uzmanību jautājumam, kurš nākotnē varētu kļūt sarežģīts un slidens attiecībā uz valstīm, kuras darbojas sistēmas ietvaros, bet kurām ir sarežģīti apstākļi. Piemēram, Šrilanka, kurai ir jāsasniedz noteiktie mērķi, bet kura daudzu apstākļu – es nevēlos iedziļināties detaļās – var nebūt spējīga to veikt.

Es neapgalvoju, ka mums ir jāmaina mūsu sistēma. Es vēlos tikai lūgt Komisijai – tāpat kā mans kolēģis Kader Arif – būt ļoti uzmanīgai, izvērtējot katru konkrēto gadījumu. Es vēlētos lūgt jūs atgriezties mūsu komitejā un Ārlietu komitejā pēc novērtējuma veikšanas un pēc tam Parlamentā veikt novērtējumu un apspriest jautājumu, ko es pieminēju.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Atļaujiet man iesākumā teikt, ka Vispārējā Preferenču sistēma ir ārkārtīgi labs instruments attīstībai, jo tā ļoti skaidri sasaista tirdzniecību ar attīstību un piešķir tarifu koncesijas un tādējādi arī piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem tām valstīm, kas izrāda centību. Ir arī svarīgi, lai mēs to izmantotu kā attīstības instrumentu.

Patlaban šis ir tehniskais pārskats un ir svarīgi, lai mēs nepārspīlētu attiecībā uz tiem, kam attīstībai ir vajadzīga vislielākā palīdzība, bet tieši otrādi – lai mēs nostiprinātu attīstības aspektu. Es domāju, ka vairākos aspektos šajā pārskatā tas ir paveikts lieliski un tas virza līdzekļus pareizi, taču ar šo nav noiets viss ceļš.

Es domāju, piemēram, par Vjetnamu. Vjetnama ir stingri atkarīga no vienas produktu grupas, proti, apaviem. Kā jūs, bez šaubām, zināt, VPS sistēmā ir noteikta reobežvērtība, kas nosaka, ka valstij ir jāsasniedz 50% no tās eksporta, lai saņemtu VPS statusu. Šobrīd Vjetnamai ir mazāk par 50%. Tas ir mūsu dēļ, Eiropas Savienības dēļ, mums jāapzinās, ka tas ir tādēļ, ka mēs esam Vjetnamai uzlikuši sodu, jo īpaši ar tarifiem apavu eksportam. Neraugoties uz to, viņi joprojām ir ļoti atkarīgi no sava apavu eksporta, arī Vjetnamas nabadzīgās sievietes.

Sakarā ar to mani izbrīna: kādēļ gan viņiem nesaglabāt savas preferences? Tie galu galā ir tikai 3,5%. Šis nav gadījums, kad viņi zaudē, kad viņi iegūst pilnīgu beztarifu piekļuvi, viņi tikai iegūs mazliet zemākus tarifus. Turklāt, nākotnē mums ar Vjetnamu būs Brīvās tirdzniecības nolīgums. Tādēļ es brīnos: kādēļ viņiem atteikt tagad, ja mēs vēlamies viņus iesaistīt un pieņemt viņu eksportu saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu?

Tādēļ es ceru, ka jūs ņemsiet to vērā nākamā sistēmas piemērošanas perioda laikā, lai neviena valsts nesastaptos pret šādu situāciju, šādu bezizeju, kādu mēs izveidojam Vjetnamai attiecībā uz VPS sistēmu.

  Francisco Assis (PSE). – (PT) Vispārējā Preferenču sistēma ir sevi pierādījusi kā galvenais tirdzniecības politikas instruments attīstības veicināšanai un nabadzības izskaušanai pasaules vājākajās valstīs un reģionos, pakāpeniski iesaistot tās pasaules tirdzniecības sistēmā.

Kā tas jau šeit ir teikts, Eiropas Savienībai ir trīs režīmu veidi, kuru mērķis ir veicināt šo attīstību. Visbiežāk šīs sistēmas darbojas labi, taču, protams, tās ir jāpilnveido arī turpmāk un Eiropas Parlamentam ir aktīvāk jāiesaistās, lai pārliecinātos, ka šie uzlabojumi tiek patiešām izdarīti. Kopumā šis ziņojums skaidri parāda šo mērķi.

Priekšlikumi, kas ietver tik svarīgus jautājumus, kā izcelsmes noteikumu reformu un noskaidrošanu, ir ļoti būtiski reģionālās grupēšanās sekmēšanai, Dohas sarunu gaitas rezultāta ietekmes vērtēšanā un aicinājumā sniegt lielāku tehnisko palīdzību viszemāk attīstītajām valstīm, lai tās varētu šo palīdzību izmantot vislabāk.

Viss minētais tiek vērsts vienā virzienā: šos instrumentus padarīt noderīgākus nabadzīgākajām valstīm, tā sekmējot, lai tās noteikti sasniegtu savus galīgos mērķus atpalicības, nabadzības un galējo netaisnību izskaušanā, kas joprojām izsauc ekonomisko atpalicību pasaulē.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudzi kolēģi no Parlamenta, es atzinīgi vērtēju grozījumus, kuri iecerēti, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus saskaņā ar referenta priekšlikumiem. Starptautiskās tirdzniecības komitejā negadās bieži, kad varam sacīt, ka partiju starpā ir tik liela vienprātība. Viņa priekšlikums ir izveidot efektīvāku sistēmu, kas labāk atbilstu atbalsta saņēmējvalstu interesēm, izstrādāt noteikumus labākai reformu procesa regulēšanai, lai nodrošinātu noteikumu atbilsmi demokrātiskajai kontrolei, parlamentārajai uzraudzībai, lai VPS sistēmu padarītu atbilstošu PTO un Dohas sarunām, kā arī, lai uzlabotu VPS pārredzamību.

Atbilstoši šai virzībai es vēlētos aicināt savus kolēģus atbalstīt vairāku partiju pasaules mēroga kampaņu, kas aicina uz īstu tirdzniecību, kurā es esmu līdzpriekšsēdētājs kopā ar Abdi Abdirahman, Austrumāfrikas likumdevējas asamblejas priekšsēdētāju. Mēs aicinām veikt piecas lietas: atcelt lauksaimniecības subsīdijas; atcelt lauksaimniecības tarifus; liberalizēt izcelsmes noteikumus; izbeigt atbalstīt korumpētas valdības, sniedzot tām tiešu budžeta atbalstu un aktīvāk pievērsties palīdzībai tirdzniecībā, lai mēs varētu veikt ieguldījumus tādās lietās, kā infrastruktūra; un stimulēt šķēršļu likvidēšanu starp zema ienākumu līmeņa valstīm.

Tomēr mums ir jāaicina arī nabadzīgāko valstu valdības apsvērt iespēju darīt to pašu, lai iegūtu pašu nepieciešamāko. Būtībā ir nepareizi, ka nabadzīgiem cilvēkiem ir jāmaksā vairāk par pārtiku un zālēm valdības noteiktā importa tarifa dēļ. Jā, Eiropas Savienībai ir jāatver savs tirgus, taču nereti šīs labās rīcības ietekme tiek samazināta, ja citas valdības piekļuvi ierobežo un saglabā augstas cenas tīri ideoloģisku iemeslu dēļ.

Tādēļ mums ir jāstrādā kopā, lai cīnītos pret tirdzniecības tarifiem, kas izraisa nabadzību. Mums ir jāpārtrauc valdību subsīdijas, kas stimulē varmācību, un mums vienmēr ir jādraudzējas ar tiem, kas vēlas pārvarēt nabadzību ar savu darbu, jo viņi novērsīs badu pasaulē ar mūsu palīdzību.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs apspriežam izmaiņas muitas nodevu atvieglotajām likmēm jaunattīstības valstīm nākamajiem trim gadiem. Es pilnībā atbalstu Helmuth Markov kunga aicinājumu padarīt šo ziņojumu elastīgāku. Quisthoudt-Rowohl kundzes iesniegtie grozījumi ir būtiski. Eiropas Komisijai ir jāveic detalizētāks vispārējās tarifa preferenču sistēmas ietekmes uz jaunattīstības valstu ekonomiku novērtējums un jāpārbauda, kā tas ietekmē Eiropas Ekonomiku un patērētāju aizsardzību. Ne vien VPS, bet arī ar tarifiem nesaistīti pasākumi, humānā palīdzība vai gluži otrādi – sankcijas par nopietniem cilvēktiesību vai starptautisko nolīgumu pārkāpumiem ietekmē nabadzīgāko valstu attīstību. Tādēļ mums ir jāpieprasa nopietna un dziļa analīze par visu šo pasākumu ietekmi uz jaunattīstības valstīm: tikai pēc rezultātu iegūšanas mēs varēsim elastīgāk, nekā patlaban, mainīt tarifus. Šis process nedrīkst būt nodalīts. Izmaiņas ir jāveic saskaņā ar pārējiem pasākumiem. Mums ir arī jāuzlabo veids, kā attīstības politiku koordinēt ar ASV un citām valstīm.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ja mūsu darbību mērķis ir nabadzības samazināšana trešajās valstīs, kā arī to ekonomiskā integrācija, tad Eiropas Savienības tarifu preferenču programma ir patiesi pareizais ceļš, kā to panākt. Vienlaicīgi mums ir jāatceras, ka ir būtiski tiekties pēc iespējami lielākas pārredzamības muitas sistēmā.

Tādēļ es uzskatu, ka process ir jānovēro un pēc katra soļa ir vērts šeit, Parlamentā, aplūkot īstenotā risinājuma rezultātus.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, godājamo kolēģu interesantie jautājumi uz mani ir atstājuši iespaidu, jo īpaši tas, ka gandrīz visiem ir konstruktīvi kritiska pieeja. Visi šajā procesā ir iesaistījušies un dara visu iespējamo, lai sagatavotu labu priekšlikumu.

Es varu apgalvot, ka Peter Mandelson pievērsīs uzmanību jūsu ieguldījumam – par to nav šaubu – un viņš šos grozījumus uztvers nopietni, tie netiks ignorēti. Es Peter mazliet pazīstu. Viņš nav tāds cilvēks, kas varētu ignorēt šādus priekšlikumus un pārdomas, bet viņš tos aplūkos no abām pusēm – palīdzība jaunattīstības valstīm (jo īpaši vismazāk attīstītajām, kā minēja Kaczmarek kungs) ir tas, par ko viņš domā. Tomēr mērķis ir gan objektivitāte, gan paredzamība.

Attiecībā uz Mann kundzes aicinājumu atgriezties (un es esmu pārliecināta, ka viņa lūdza atgriezties Peter Mandelson, lai gan atgriezties tika uzticēts man), es esmu pārliecināta, ka viņš uzaicinājumu pieņems.

Ó Neachtain kungs jautājumu aplūkoja plašākā perspektīvā, un es esmu apmierināta ar PTO sarunām Ženēvā. Peter Mandelson nebūs pārsteigts par godājamā deputāta nostāju. Un Kamall kungs mudināja mūs darīt visu iespējamo un draudzēties ar tiem, kuri vēlas strādāt. Vēlreiz es jums pateicos par priekšlikumiem.

Projekts ir Padomē, kur dalībvalstis izskatīs Parlamenta grozījumus, lai nodrošinātu stabilas VPS pamatnostādnes 2005.- 2015. gadam.

Kāds Komisijai ir iemesls neieviest būtiskas pārmaiņas? Pēc viena darbības gada ir pāragri veikt galīgos novērojumus, bet pie tā mēs, bez šaubām, atriezīsimies.

Attiecībā uz Kaczmarek kunga un Audy kunga jautājumu: sistēmas galīgais mērķis patiešām ir attīstība un nabadzības izskaušana. Vienlaicīgi ES nodrošina stimulus ilgtspējīgai attīstībai, labai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai, kā arī nodarbinātības standartiem, jo īpaši attiecībā uz bērnu darbu.

Attiecībā uz palīdzību: VPS tarifu preferences nodrošina jaunattīstības valstīm piekļuvi tirgum. Palīdzības programmas tiek pārvaldītas saskaņā ar ES kopējo stratēģiju „Atbalsts tirdzniecībai”, kura starp citiem uzdevumiem, pretendē dot iespēju jaunattīstības valstīm gūt labumus no VPS.

Mann kungs un Fjellner kungs pieminēja Šrilanku. Patlaban Šrilanka saņem „VPS plus” režīma atbalstu. Nav norādes, ka VPS režīma atbalsts Šrilankai tiks pārtraukts nākotnē. Situācija visām valstīm un katrai atsevišķi tiek rūpīgi, pārredzami un, atbilstoši regulu noteikumiem, novērtēta. Viens no jautājumiem, kas tiek izvirzīts: „VPS plus” režīma piešķiršana ir jāveic biežāk, nekā reizi trīs gados – es jau šo jautājumu aplūkoju – tādēļ nospriedīsim, ka tam ir jābūt elastīgam, taču mums nevajadzētu nonākt līdz viena gada termiņam.

Mann jautāja, kā „VPS plus” režīma piemērošana tiks izvērtēta. Uzraudzības un novērtējuma pārbaužu, lai konstatētu atbilstību „VPS plus” režīma piemērošanas nosacījumiem, pamatā ir datu iegūšanas un uzraudzības mehānismi, kas izveidoti attiecīgās starptautiskās organizācijas aizgādnībā, piemēram, ANO vai Starptautiskās Darba organizācijas (ILO), vai citas aģentūras aizgādnībā, kā arī uz monetārā sistēma, kas uzsvērta pašās konvencijās un, ko šīs aģentūras ir padarījušas publiski pieejamus. Tas nodrošina nepārprotami skaidrus un objektīvus pārskatīšanas procesus.

Es vēlētos atbildēt uz Arif kunga jautājumu par Komisijas situāciju „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstīs saistībā ar cilvēktiesību konvenciju un korelatīvo standartu ievērošanu. Es varu apliecināt, ka Komisija rūpīgi seko „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstu attīstības gaitai un to atbilstībai starptautiskajām konvencijām, kas jāievēro „VPS plus” režīma piemērošanai.

Man jāmin tikai Salvadoras piemērs (kura, kā jūs jau zināt, ir „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalsts), attiecībā uz kuru Komisija, apspriežoties ar ES dalībvalstīm, ir nesen uzsākusi izmeklēšanu par tās atbilstību „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstīm noteiktajiem pienākumiem. Es varu jums apliecināt, ka ES tirdzniecības nolīgumu pienācīga īstenošana ir viena no Komisijas prioritātēm. Mēs pievēršam lielu uzmanību „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstu atbilstībai, un šie jautājumi regulāri tiek izvirzīti mūsu divpusējā saziņā ar šīm valstīm.

Attiecībā uz VPS izcelsmes noteikumiem un to, kā tie sekmēs VPS mērķu sasniegšanu: patlaban tie tiek apspriesti plašas un vispārējas izcelsmes noteikumu reformas kontekstā. Nodokļu un Muitas savienības ĢD šo procesu vada, tā kā tas attiecas uz manu kolēģi Kovįcs kungu. Mērķis ir padarīt tos attīstībai labvēlīgākus un, lai process tiktu pārvaldīts, apspriežoties ar jaunattīstības valstīm.

Pēdējais jautājums attiecas uz Vjetnamas apaviem, kas bija viens no piemēriem. Izslēgšana – vai graduēšana, jo šo vārdu ir taisnīgi lietot par Vjetnamas ražojumiem uz ko attiecas 12. iedaļa (es pašlaik runāju par apaviem un kombinēto atbalsta nomenklatūru saskaņā ar ierosināto VPS regulu 2009.- 2011. gadam) – tiek pievērsta vislielākā uzmanība no Komisijas dienestu puses. Komisijai ir arī bijusi cieša saziņa ar Vjetnamu par šo jautājumu, lai sniegtu visu vajadzīgo palīdzību un zināšanas.

Runājot par Vjetnamas graduēšanu attiecībā uz 12. iedaļu, tas izriet no VPS noteikumu tehniskas un objektīvas piemērošanas un atspoguļo to, ka šo Vjetnamas produktu eksports ir konkurētspējīgāks Kopienas tirgū. Turklāt Vjetnama ir veiksmīgi dažādojusi savu eksporta preču klāstu. Tā ir pozitīva iezīme un nozīmē to, ka apavi vairs nav tik dominējoši. Tā ir otra nozīmīgā konkurētspējas palielināšanās pazīme. Līdz ar to KOM priekšlikuma par Vjetnamas preču graduēšanu pamatā ir plaši mērķi un statistiskās analīzes, ko piemēro attiecībā arī uz visām „VPS plus” režīma atbalsta saņēmējvalstīm.

  Helmuth Markov, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums jāsaka, ka parlamentā ir vispārēja piekrišana, ka „VPS plus” sistēma ir ļoti labvēlīga. Es, protams, ar prieku pajautātu komisāram Mandelson kungam, kura šeit nav, kā viņš panāktu, lai, piemēram, Andu grupas valstis, divas valstis, kas ļoti vēlas saglabāt VPS režīmu, noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumus kā partnerības un asociācijas nolīgumu daļu. Ekvadora un Bolīvija vēlas saglabāt „VPS plus” režīmu. Tātad mēs varēsim tajos iesaistīties. Tie patiesi viņiem kaut ko dos.

Nākamais jautājums ir par to, vai mums vajag vai nevajag apsvērt „VPS plus” sistēmas pilnveidošanu par „VPS plus plus” sistēmu. Izaicinājumi, kas mūs sagaida, ir pavisam jauni. Mums ir klimata pārmaiņu problēma, ceļas pārtikas cenas. Varbūt mums ir jāapsver vajadzību ieviest jaunus likuma pantus un jaunus vērtēšanas standartus. Es ļoti priecājos, Komisār, ka jūs esat sniedzis dažus pilnīgi skaidrus paziņojumus par Šrilanku, jo tas attiecas arī uz manu Komiteju, un Mann kundze to ir apņēmīgi veikusi vēl vienu reizi.

Nobeigumā es vēlreiz pateicos visiem ar ko man bija kopā jāstrādā. Mēs panācām labu sadarbību. Es domāju, ka mēs esam pavirzījušies nedaudz uz priekšu un, ka šī „VPS plus” sistēma ir ļoti vērtīga un vajadzīga kā Eiropas Savienības tirdzniecības nolīguma daļa. Es arī domāju, ka ne vienmēr uzmanība ir jāpievērš tikai brīvās tirdzniecības līgumiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Kopš izveidošanas, SIP ir viens no galvenajiem līdzekļiem ES tirdzniecības un attīstības politikās. Galvenais ES un SIP attīstības politikas mērķis ir sekmēt nabadzības samazināšanu, veicināt ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību, starptautiskajās konvencijās un atzītos principus un instrumentus, piemēram, Tūkstošgades deklarāciju, 1992. gada Rio deklarāciju un OIM-1998 deklarāciju.

Piemērojot SIP 1971. gadā, ES sekmēja starptautisko tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, nodrošinot tām vajadzīgo tehnisko palīdzību starptautisko konvenciju ievērošanai un visu nepieciešamo iestāžu un normatīvu kopuma veidošanai, lai izmantotu starptautiskās tirdzniecības un SIP priekšrocības. Tai pat laikā pēc apstiprināta paziņojuma un EP paziņojuma CE var uzlikt sankciju uz laiku apturot preferences valstīm, kuras pārkāpušas atbalsta saņēmējvalstīm noteiktos kritērijus iekļaušanai atbalsta saņēmējvalstu sarakstos.

Ziņojumā ir uzsvērta sabiedrības apspriežu procesa, atbalsta galīgo saņēmēju iesaistīšanas un EP demokrātiskās kontroles nozīme.

Tā kā gan VPS, gan arī atbalsta saņēmējvalstu saraksts ik pēc trim gadiem tiek pārskatīts, Padomei tiek lūgts nekavēt dokumentu iesniegšanu, lai EP varētu veikt apstiprinājumu izvairoties no starplaikiem starptautiskajā tirdzniecībā.

Es sveicu referentu.

23. ĀKK un ES apvienotās parlamentārās asamblejas darbs 2007. gadā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Alain Hutchinson ziņojums (A6-0175/2008) Attīstības komitejas vārdā par ĀKK un ES apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2007. gadā (2007/2180(INI)).

  Alain Hutchinson, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ziņojumā, ko es sagatavoju Attīstības komitejas uzdevumā, ir atspoguļots ĀKK un ES apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) darbs 2007. gadā. Tie, kuri aktīvi ir iesaistīti šajā darbā vai arī ir vienkārši ieinteresēti, zina, ka tā nav tīri formāla vai simboliska struktūra, bet tieši otrādi, jo Asambleja savas funkcijas ir paplašinājusi kā īsta Parlamentārā asambleja. Tās locekļi tiek arvien vairāk nodarbināti, parādās arvien ietekmīgāki rādītāji, kā rezultātā tā iegūst arvien lielāku politisko nozīmi. Tas bija pirmais jautājums, ko es gribēju uzsvērt.

Asamblejas pieaugošo politisko nozīmi pastiprina arī tas, ka bez pamatjautājumiem attiecībā uz sadarbību starp ĀKK valstīm un ES, tā apspriež arī jautājumus, kas ir svarīgi Eiropas Savienībai un ĀKK valstīm. Tā tas ir, piemēram, saistībā ar ekonomiskās partnerības nolīgumiem, par kuriem tiek veiktas sarunas starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm. Šajā jautājumā APA ir apstiprinājusi Kigali Deklarācijā, ka attiecīgo valstu vadītāji nepārprotami vēlas, lai Eiropas Parlaments dotu ĀKK valstīm pietiekamu laiku sarunām par reģionālās attīstības nolīgumiem. Kigali ir ne tikai iespēja parādīt, ka pastāv patiesa pretdarbība šiem nolīgumiem, kādi tie ir patlaban, bet arī, ka šīs pretdarbības pamatā ir bažas, kuras ir gluži pamatotas un kuras ir pienācīgi jāņem vērā.

Tāpat, piedaloties asamblejā, daudzi ĀKK valstu Parlamentu deputāti uzzina par Valsts stratēģisko dokumentu pastāvēšanu, kas nosaka sadarbības jomas starp Eiropas Savienību un viņu valsti. Tas atgādina, ka daudziem Parlamentu deputātiem ĀKK valstīs Asambleja dažbrīd ir vienīgais iespējamais forums demokrātijas izpaušanai.

Es vēlos arī uzsvērt, ka 2007. gadā mēs pieredzējām ĀKK valstu pilsoniskās sabiedrības paplašinātu palielināšanos, bija lieliskas tikšanās un iniciatīvas papildus katrai APA sesijai. Cīņā par pilsoniskās sabiedrības attīstību ĀKK valstīs Asambleja ir arī lieliska iespēja, lai tiktos un dalītos pārdomās. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāspēj tehniski un finansiāli atbalstīt šo apvienību un NVO klātbūtni APA darbā.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka ziņojumā mēs mudinām APA pastiprināt tās Politisko lietu komitejas darbu. Ar to ir saistīta doma par patiesa foruma izveidi, lai novērstu un atrisinātu konfliktus, kā arī nodrošinātu ciešu sadarbību ĀKK un ES Parlamentu deputātu darbā, kā vēlēšanu novērotājiem ES vēlēšanu gaitas novērošanas struktūrās.

Jums būtu jāzina, ka 2007. gadā Asambleja tikās Vīzbādenē un pēc tam Kigali. Tika pieņemtas deviņas rezolūcijas. Pastāvīgās komitejas tiekas četras reizes: divreiz paralēli sesijas darbam un divreiz šo sesiju starplaikos Briselē. Šīs komitejas, kas atbild par rezolūciju izpildi, kopš 2007. gada ir rīkojušas komitejas atbildīgo locekļu noklausīšanos atbilstošajās jomās.

Līdztekus vairākiem ziņojumiem Vīzbādenes sesijā pieņēma rezolūciju par stāvokli Dārfūrā. Notika ļoti konstruktīva un steidzama apspriede par situāciju Zimbabvē. Semināri par imigrāciju, klimata pārmaiņām un par zālēm novārtā atstātu slimību ārstēšanai piesaistīja daudz apmeklētājus un radīja milzīgu interesi. Kigali sesijā pieņēma trīs rezolūcijas, kas aplūkotas Pastāvīgo komiteju un komiteju ziņojumos, kā arī pieņēma divas rezolūcijas par dabas katastrofām ĀKK valstīs un par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, lūk, tas jums ir − . es esmu sagatavojis īsu, oficiālu ziņojumu, kam es vēlētos piešķirt politisku saturu, lai palīdzētu izskaidrot un efektīvāk atbalstīt ĀKK un ES apvienotās asamblejas darbu.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, ļoti pateicos, bet es jums varu apliecināt, ka man patiešām šeit ļoti patīk, taču es zinu, ka manam dārgajam kolēģim ir ļoti žēl, ka viņš nevar noklausīties šo diskusiju. Šāda viedokļu apmaiņa ir viņam ļoti tuva, bet es varu jums apliecināt, ka viņš šo laiku netērē velti: viņš ir devies apmeklēt kādu ļoti svarīgu sanāksmi ārpus Briseles.

Apvienotā parlamentārā asambleja ir unikāla institūcija. Michel kungs ir mans kaimiņš Koledžas sanāksmēs un šorīt viņš man izstāstīja visu par Asamblejas darbu un līdz ar to es varu tagad teikt, ka nedaudz par to zinu.

Viņš minēja, ka APA ir vieta, kas atrodas Kotonū Nolīguma sirdī un, kas var tieši apliecināt partnerības būtību, jo 156 ievēlētie pārstāvji no Eiropas Savienības un no Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm kopā apspriež galvenos savas sadarbības jautājumus. Šis ir īsts Ziemeļu – Dienvidu dialogs, šis ir dialogs, kas balstās uz līdztiesību un savstarpēju cieņu, kas pārsniedz tradicionālās palīdzības sniedzēja un palīdzības saņēmēja attiecības. Tas ir parlamentārais īpašuma attiecību un kontroles iemiesojums.

Pēdējo gadu laikā Apvienotā parlamentārā asambleja iegūst arvien parlamentam raksturīgāku veidolu un rīcību, kas atspoguļo Eiropas Savienības un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu sadarbības briedumu. Tās diskusijas ir atvērtākas un reģionālie konflikti notiek retāk. Tas patiešām ir vērtīgs ieguvums.

Asambleja patiesi ir kļuvusi par struktūru atklātam politiskam dialogam, kas parāda savu spēju apspriest ļoti jūtīgus un vissvarīgākos politiskos jautājumus, piemēram, attiecībā uz labu pārvaldību, veselības aprūpes pieejamību un ārvalstu tiešo ieguldījumu ietekmi, kvalificētu darba ņēmēju migrāciju un Ekonomiskās partnerības nolīgumiem.

Hutchinson kunga un Attīstības komitejas lieliskais ziņojums ir labā valodā sagatavots novērtējums, un kā Michel kunga, tā arī savā vārdā es vēlos sveikt referentu par viņa darbu. Tajā ir aplūkoti panākumi un izaicinājumi un izklāstītas iespējas virzībai nākotnē.

Viens no panākumiem ir vadošā loma, kas bija Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, veicot EPN sarunu uzraudzību, nodrošinot divvirzienu informācijas plūsmu, pateicoties diskusijām ar vadošajiem sarunu dalībniekiem un ar manu dārgo kolēģi Michel kungu par šo jautājumu šī gada laikā.

Otrs nozīmīgais lēciens bija Komisijas Valstu stratēģijas dokumentu un Reģionālo stratēģijas dokumentu nodošana Asamblejai. Tas pierāda ticību tam, ka Asambleja spēj uzņemties lielāku politisko lomu un dod iespēju parādīt nākamās brieduma pazīmes.

Lai nodrošinātu parlamentāro uzraudzību, komisārs Michel lūdza Komisijas delegācijām nodot šos stratēģijas dokumentus arī valstu parlamentu priekšsēdētājiem ar EAF valstu kredītrīkotāja atbalsta saņēmējvalstīs starpniecību. Kā jūs jau zināt, Komisija nevar tos pārsūtīt tieši, jo saskaņā ar Kotonū nolīgumu Valsts pārvaldes birojs (NAO) ir mūsu oficiālais kontaktpunkts visos jautājumos par programmu veidošanu un EAF īstenošanu.

Vienlaicīgi APA sekretariāts arī pārsūtīja šos dokumentus attiecīgo APA valstu pārstāvjiem. Līdz ar to mums ir pamats domāt, ka valstu Parlamenti ir informēti un var uzņemties savu lomu attīstības programmu uzraudzībā un kontrolē.

Tā ir taisnība, ka valstu parlamentu iespēja pilnībā uzņemties savu lomu EAF sagatavošanā un izpildē bieži vien ir ierobežota. Tas ir iemesls, kādēļ EAF finansē iestāžu atbalstu daudzās ĀKK valstīs.

Līdztekus Valstu stratēģijas dokumentu uzraudzībai labākais veids, kā nodrošināt EAF līdzekļu parlamentāro kontroli, ir ieviest kopbudžeta un nozaru budžeta atbalsta programmas. Šādā veidā ārējie līdzekļi tiek pilnībā iekļauti valsts budžeta procedūrā, kur vadošā loma ir valsts parlamentiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Komisija nolēma atbalstam piešķirt aptuveni 45% no 10. EAF budžeta, kas paredzēts 44 valstu atbalstam, salīdzinot tikai ar tikai 25 valstīm, uzsākot 9. EAF, tā kā šeit novērojama augšupejoša tendence.

Nobeigumā atļaujiet man izmantot iespēju pievienoties apsveikumiem Ruandas valdībai un parlamentam un Vācijas prezidentūrai par lieliski organizētajām Asamblejas sesijām pagājušajā gadā.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Filip Kaczmarek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Hutchinson kungam un sveikt viņu par šo ziņojumu, kas ir ļoti labs. Es piekrītu referenta nostājām, vērojumiem un apmierinātībai jautājumos par Asamblejas locekļu dziļāku iesaistīšanu Asamblejas darbā, apspriežu kvalitāti un šo apspriežu rakstura lielāku atbilstību. Es piekrītu, ka plašāka nevalstisko organizāciju iesaistīšanās Asamblejas darbā ir ļoti pozitīva parādība.

Pagaidām es nevaru būt mierīgs par vairākiem nepatīkamiem aspektiem, kas radušies, vērojot Apvienotās Parlamentārās asamblejas darbu. Es domāju, ka tā ir lieliska sistēma, kad diskusiju, debašu un sarunu laikā par kopējiem projektiem starp ĀKK pusi un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem ne visas konkrētās jomas tiek risinātas vienlīdz dziļā dialogā un ar vienlīdz dedzīgu vēlēšanos atrast kopēju nostāju. Man šķiet, ka ĀKK puse lielāku uzmanību pievērš ekonomiskajiem jautājumiem, mazāk uzmanības veltot, dalībai politiskos jautājumos.

2007. gadā neparasta dedzība un apņēmība tika izrādīta ekonomiska rakstura diskusijās, galvenokārt sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), un, protams, tas nebūt nav slikti. Tomēr ir grūti pamanīt tik pat spēcīgu motivāciju sarežģītu, bet svarīgu politisku problēmu risināšanā. Hutchinson atgādināja, ka mēs apspriedām situāciju Zimbabvē, kamēr vēl rezolūcija nebija pieņemta. Tomēr šī tendence nepieņemt rezolūcijas joprojām pastāv. Šogad mums bija debates par Čadu; tika pieņemts kompromisa rezolūcijas teksts, taču pašas rezolūcijas pieņemšanu izgāza ĀKK partneri.

Man šķiet, ka mūsu mērķim jābūt: sasniegt labāku līdzsvaru starp ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem. Es saprotu, ka dažbrīd vienkāršāk ir koncentrēties uz ekonomiskajiem jautājumiem, kas, šķiet, būtiskāki un vienkāršāk politiski attīstāmi. Tomēr mūsu, Eiropas Savienības, pusei lielāka uzmanība jāpievērš tam, ka nepārtraukta attīstība nav iespējama bez miera, stabilitātes, cilvēktiesībām, likuma varas un labākas pārvaldības.

  Marie-Arlette Carlotti, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos sveikt Hutchinson kungu par viņa lielisko ziņojumu.

2007. gadā mēs saņēmām apliecinājumu, ka APA loma palielinās un kļūst nozīmīgāka saistībā ar Ziemeļu – Dienvidu dialoga galvenajiem izaicinājumiem. Attiecībā, piemēram, uz politiskās krīzes situācijām, mūsu neatlaidīgās diskusijas pavēra ceļu dziļi konstruktīvam dialogam, novēršot aizliegumus jautājumos, piemēram, par Haiti, Zimbabvi un Etiopiju. APA reģionālo sanāksmju ieviešana, no kurām pirmā notiks Namībijā, es domāju, ka šo politisko dialogu palīdzēs padarīt vēl dziļāku.

Īstenojot EAF, Valstu un Reģionālās stratēģijas dokumenti tika iesniegti ĀKK valstu valdībām kopš 2007. gada beigām. APA tagad šo stratēģiju un darba metodes ir jāatjaunina, lai labāk nodrošinātu turpmākos pasākumus un līdzekļu izmantošanas uzraudzību.

APA apspriedēs un sanāksmēs ar ekonomiskajiem vadītājiem un pilsoniskās sabiedrības locekļiem, atklātā politiskā dialogā ar kolēģiem no parlamentiem dienvidos, par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) padarīja EPN par politisko prioritāti 2007. gadā. Kigali Deklarācija, ko iepriekš pieminēja Hutchinson kungs, ir piemērs minētajam.

Man ir žēl, ka Eiropas Parlaments šo deklarāciju noraidīja, neskatoties un dažādo politisko grupu pārstāvju vienprātību sarunās un balsojumā. Varētu domāt, ka Āfrikā pieņemta nostāja dažbrīd ir sarežģītāk īstenojama, ja esam atgriezušies atpakaļ Eiropā.

Man ir žēl arī, ka Eiropas Komisija ignorē ĀKK Parlamentu locekļu viedokļus un, ka tā dod priekšroku buldozera pieejai, atsakoties apsvērt atkārtotu sarunu iespēju vai EPN pārorientāciju. Ierosinājums izveidot jaunu parlamentāro struktūru saskaņā ar Nolīgumu ar Karību reģiona valstīm tikai vairo neskaidrības.

Visbeidzot, es nespēju pieņemt, ka 2007. gadā oficiālā attīstības palīdzība no visas ES pirmo reizi kopš 2000. gada samazinājās. Manuprāt, starptautiskā solidaritāte, kas liek mums un atsevišķām dalībvalstīm – ieskaitot manu valsti –turēt doto vārdu, viņus pašus nesaista. 2008. gadā APA piesardzīgi un noteikti jāturpina cīnīties par EPN, atbilstoši ietekmējot atkārtotas sarunas par pagaidu nolīgumiem – to labā, kas tos vēlas – saskaņā ar komisāra Barroso solījumu un, lai īstenotu 10. EAF, kas patlaban atrodas enerģiskas īstenošanas posmā, bet ko apdraud finansējuma novirzīšana, lai finansētu EPN.

APA ir nepieredzēts forums un nebijis līdzeklis Ziemeļu – Dienvidu dialogam. Tā ir iespēja godīgai, ilgtspējīgai un kopīgai attīstībai. Mans kolēģis Hutchinson kungs šo visu jau ir pateicis, un es vēlētos viņu sveikt vēlreiz.

  Juan Fraile Cantón (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es iesākšu, apsveicot Hutchinson kungu par to, ka viņš šajā ziņojumā ir skaidri izklāstījis Apvienotās Parlamentārās asamblejas (APA) darbu 2007. gadā.

Asambleja kļūst par spēcīgāko Eiropas Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu sadarbības balstu. Es vēlos norādīt, ka tā ir tikai starptautiskā asambleja, kas regulāri pulcē dažādu valstu vēlētos pārstāvjus, lai nostiprinātu Ziemeļu – Dienvidu savstarpējās saiknes.

APA ir vadījusi ceļā, lai panāktu ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, kuri ir ĀKP valstu reģionālās attīstības un integrācijas politikas līdzeklis, kā arī līdzeklis, lai tās pakāpeniski un noturīgi iekļautos pasaules ekonomikā.

Tomēr sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) nevar notikt tik vienkārši, kā sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Mana grupa neatlaidīgi pieprasa iespēju atkārtoti veikt sarunas par tādiem jautājumiem šajos nolīgumos, kā pakalpojumi, intelektuālais īpašums un, tā sauktie, „Singapūras jautājumi”: ieguldījumi, pilnvaras un atvērtais tirgus, kā arī nodarbinātība un sociālo jautājumu regulējums, kā arī citi jautājumi, kas attiecas uz ilgtspējīgu attīstību.

  Alessandro Battilocchio (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, apliecinu savu cieņu Hutchinson kungam par viņa darbu un par politisko pieeju ziņojumā, kuru es varu atbalstīt. Es apsveicu ar dialoga un sadarbības ceļa izvēli.

Es vēlētos uzsvērt vienu jautājumu. Lai reaģētu uz ĀKK valstu iedzīvotāju vajadzībām un lai sasniegtu vērienīgos tūkstošgades attīstības mērķus, ir jāveic sarunas par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) pēc valstu un reģionālajiem principiem, lai arvien vairāk palielinātu demokrātisko līdzdalību un uzraudzību. Tādēļ es apstiprinu, ka izpildīt saistības, ko mēs uzņēmāmies Apvienotās parlamentārās asamblejas 14. sesijā Kigali ir galvenais, kas nosaka mūsu rīcību.

Es arī atzinīgi vērtēju, ka tika pieminēta vajadzība, ņemt vērā vedot sarunas un īstenojot jaunus nolīgumus, demokrātisko struktūru aizsardzību un aizstāvību. Mūsu centieni nevar un nedrīkst tikt ierobežoti līdz tīri ekonomiskai palīdzībai.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos sveikt Hutchinson kungu par viņa lielisko ziņojumu.

Man šķiet, ka ir svarīgi, lai mēs šāda veida kontaktus starp parlamentiem, parlamentu grupām, kā arī starp Eiropas Parlamentu un ĀKK valstīm un saziņu starp Eiropas Savienību un Latīņameriku aplūkotu pasaules dialoga kontekstā. Man šķiet, ka mūsu kontaktos šādam sadarbības veidam ir jābūt pārsvarā. Tie, kas ir vispāratzīti starp valdībām, ir citāda rakstura. Dialogs starp parlamentiem ir daudz plašāks dialogs; tajā ir plašākas debates un, man šķiet, ka tas labāk atspoguļo šajā dialogā iesaistīto valstu intereses un rūpes, tādēļ šī veida dialogs, man šķiet, īpaši vērtīgs. Svarīgi ir arī politiskie aspekti, ko mēs vēlētos saglabāt, proti, miera uzturēšanas jautājumi, cilvēktiesību ievērošana un pilsoniskās sabiedrības darbība.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es ar lielu interesi klausījos godājamo deputātu runas. Es nedomāju, ka Komisijai vajadzētu reaģēt vai iejaukties jūsu darba kārtībā un jūsu prioritātēs, līdz ar to es tagad nerunāšu par mūsu pārdomām. Tas ir atkarīgs no jums.

Attiecībā uz jautājumu par sarunu atsākšanu, ir jābūt pavisam skaidram, ka pagaidu nolīgumi nav vienīgais veids, kā saglabāt tirdzniecības plūsmas, beidzoties termiņam, 2008. gada 1. janvārī, un sarunas nevar tikt atsāktas. Tomēr diskusijas un līdz ar to pārrunas par pilnīgiem EPN – reģionājamiem EPN, kā arī pilnīgas darbības jomas EPN – notiek.

  Alain Hutchinson, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, paldies par jūsu atbildēm un komentāriem. Es vēlos tikai norādīt, ka faktiski APA ir jautājums, kas attiecas uz Parlamenta deputātiem, taču Komisijai, protams, ir būtiska loma attīstības politikās Eiropas Savienības līmenī, un tādēļ mana vēlēšanās ir, lai Komisija neuzskatītu – un es domāju, ka šeit katrā ziņā ir iesaistīts komisārs Michel –, ka Asamblejas darbs ir nenopietns. Es vēlos, lai Komisija neuzlūkotu Asambleju par drošības vārstu, pār kuru mēs nolaižam savu spriedzi diskusijās, bet, ka tomēr tā ņem vērā Asamblejā izteiktās atziņas, jo diemžēl mūsu ĀKK kolēģiem šis ir vienīgais forums, kur viņi var izteikties.

Šajā sakarībā es vēlos norādīt to, ko līdz šim jūs esat pamanījuši, ka ĀKK parlamentos nav notikušas debates ne par EPN, ne arī par Valsts stratēģijas dokumentiem. Pat, lai gan mēs atbalstām pilsoņu ievēlētos pārstāvjus – pa labi un pa kreisi finansējot vēlēšanas, mēģinot eksportēt mūsu demokrātijas modeli – mums nav laika apspriesties ar šiem ievēlētajiem parlamentiem, un daži no jūsu kolēģiem, piemēram, Carlotti kundze teica, ka pieņemam buldozera pieeju attiecībā uz visu. Es tādēļ ceru, ka Komisija var patiešām rēķināties ar šo darbu un atzīt, ka tas patiešām ir lielisks.

Cilvēki mani apsveica par manu ziņojumu. Es vēlos pateikties kolēģiem un vēlos arī pateikties Kinnock kundzei, kuras nav šeit, jo, kā Asamblejas līdzpriekšsēdētāja viņa patiesībā ir kaut kur Karību jūras reģiona valstīs. Es vēlos viņu sveikt par ārkārtīgi labo darbu, ko viņa ir veikusi, būdama šīs Apvienotās Asamblejas līdzpriekšsēdētāja.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Labas attiecības starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm es vēlos no visas sirds, un tādēļ esmu iepriecināts, ka ĀKK un ES Apvienotā Parlamentārā asambleja gūst arvien politiskāku veidolu un kvalitāti.

Sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu un sadarbību starp ES un ĀKK valstīm kopumā darba kārtībā ir jābūt tādiem jautājumiem, kā ilgtspējīgai attīstībai, cilvēktiesībām, demokrātijai un funkcionējošu konstitucionālo sistēmu veidošanai.

Mums nav iemesla ignorēt vides aizsardzību un, jo īpaši cīņu pret klimata pārmaiņām. Pat ĀKK valstu reģionos, klimata pārmaiņu ietekme var kļūt katastrofāla.

ES šajā ziņā ir jāparāda labs piemērs un jāsasniedz 2007. gada mērķi un pienākumi. Vienīgi tad mēs varēsim to gaidīt arī no ĀKK valstīm.

Otrs jautājums, kas mums noteikti jārisina ir ūdens. Ūdens nepietiekamība un sausums ir ĀKK valstu galvenā problēma, kurai risinājums ir jāatrod, lai nenotiktu migrācija vides apstākļu dēļ.

24. : nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā - Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākošais jautājums ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- A6-0185/2008 Gianni Pittella, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā par konkurenci: nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā

(2007/2201(INI));

- A6-0187/2008 Othmar Karas, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (2007/2287(INI)).

  Gianni Pittella, referents − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par rūpīgo izpētes darbu, ko veikusi Eiropas Komisija, mēs esam spējuši izgaismot neelastīgos jautājumus, kas ir raksturīgi banku mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Šim izpētes darbam mēs esam nodevušies kopā ar Karas kungu, un līdz šim tas ir baudījis ļoti plašu, faktiski, gandrīz vai pilnīgu vienprātību attiecīgajā komitejā. Tāpēc es vēlētos izmantot iespēju, lai izteiktu īpašu pateicību Komisārei Kroes par veidu, kādā viņa vienmēr ir bijusi pieejama debatēm ar Parlamentu par šo delikāto tematu.

Attiecības starp patērētājiem un bankām Eiropā paliek sarežģītas to sarežģījumu dēļ, kas ir raksturīgi šim sektoram. Taču šīm attiecībām ir būtiska nozīme, un mums tās jāparāda pareizi, norādot uz neatbilstību un neefektivitāti, nosakot galvenās problēmas un to iespējamos risināšanas veidus. Kā apliecina mans un Karas kunga ziņojums, šī veida darbībām vispirms jābūt vērstām uz klientu mobilitātes veicināšanu, lai netieši piespiestu bankas pieņemt augstākus efektivitātes standartus.

Tāpēc es savā ziņojumā pieprasu, lai patērētājiem būtu viegli un lēti mainīt bankas. Joprojām pārāk daudz gadījumos visā Eiropā nomainīt banku ir lēna un sarežģīta operācija. Mēs esam arī pret jebkāda veida līgumsaistībām, kas nav tiešā veidā nepieciešamas, kas nodrošina vai traucē klienta mobilitāti. Mēs iesakām, ka Eiropas banku darbībā būtu jāuzlabo norēķinu kontu slēgšanas procedūru, un par to būtu jāiekasē tikai pilnīgi attaisnojama samaksa, nodrošinot šī pakalpojuma ātru norisi un to, ka izmaksas nedublējas.

Mēs arī aicinām Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu to, ka bankas nodrošina labākas kvalitātes informāciju, kas būtu vieglāk pieejama patērētājiem, izmantojot informācijas paketes, kas noteiktas izmaksu pozīcijās, tādā veidā, kas ļautu viegli veikt salīdzināšanu. Man pašam bankā ir norēķinu konts, un, kad informācijas paketes pienāk man mājās, es tās izmetu ārā, jo tās nav saprotamas; tas pats notiek ar miljoniem tādu pilsoņu, kā es. Tas vairs ilgāk nevar būt pieņemami. Kroes kundze, McCreevy kungs, ja bankas nevirzās atbilstoši šiem priekšlikumiem, es aicinu Eiropas Komisiju izvirzīt likumdošanas priekšlikumu par šo jautājumu.

Es pieprasu arī novērtējumu, kas jāīsteno ar Eiropas Interneta meklēšanas servera palīdzību, dodot patērētājiem iespēju salīdzināt pakalpojumus, kurus piedāvā dažādu banku interneta lapas. Mums būtu jāvar nospiest uz datora ieeju Internetā un tur būtu jābūt tādai IT platformai, kas ļautu mums sacīt: te priekš manis ir labāka izvēle. Šodien mums šādas iespējas nav pieejamas

No otras puses, cits jautājums ir starpbanku komisijas maksa. Par nostāju, kuru šajās debatēs ieņem Eiropas Komisija, es esmu izteicis priekšlikumu: ka reizi par visam reizēm operatoriem būtu jādod kritēriji kā tāda vai citāda veida pamatnostādnes starpbanku komisijas maksu kalkulācijas metodes izveidei tādā veidā, lai tiktu garantēta pareiza un pārredzama nozares darbība.

Ar šo es beigšu, lai nepārsniegtu man atvēlētās četras minūtes. Es ceru, ka attiecībā uz šiem priekšlikumiem, kurus, es ceru, Parlaments pieņems rīt no rīta, Komisija nekavējoties nodrošinās turpmāko rīcību, kas vismaz būs ātra un konkrēta.

  Othmar Karas, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, Pitella kungs, vispirms es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka Komisijas priekšlikumi, deputātu mērķi un prasības, kas izvirzītas abos ziņojumos, un šo abu ziņojumu ietekme uz Eiropas pilsoņiem prasa ilgāku laiku apspriešanai un lielāku auditoriju.

Otrkārt, ar šiem ziņojumiem un diskusijām ar Komisiju mēs aizsākam nākošo posmu, stiprinot piedāvājumu un pieprasījumu finanšu pakalpojumu sektorā. Es vēlētos pateikties Pitella kungam, Schmidt kungam un Starkevičiūtė kundzei par viņu efektīvo sadarbību. Pārliecinošs vairākums komitejā ir parādījis, ka mēs esam satuvinājušies un izteikuši vēl tālākas prasības.

Ko mēs vēlamies?” Mēs vēlamies turpināt attīstīt patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un pārvērst to par iekšzemes tirgu visiem patērētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es to saku, lai gan zinu, ka mazumtirdzniecības tirgus ir un paliks vairāk kā vietēja rakstura, nevis globāla rakstura uzņēmējdarbība. Tik un tā, šeit slēpjas liels potenciāls, jo tikai 1% ES patērētāju pērk pārrobežu finanšu pakalpojumus, izmantojot attālinātās komunikācijas metodes, kamēr iekšzemē šis rādītājs ir vismaz 26% .

Kā to apstiprina Komisijas ziņojumi un Parlaments, par spīti dažādajai atbildībai pastāv neizvērtēti kavēkļi, kas nenozīmē, ka iepriekš nekas nebūtu noticis. Es gribētu norādīt, ka kopš 1998.gada ir turpinājusies Eiropas iekšējā kapitāla kustības liberalizācija. Eiro ieviešana ir nesusi labumu maksājošajai sabiedrībai un ekonomikai: Finanšu pakalpojumu darbības plānu, Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.- 2010. gadam un VEMZ, vienotu eiro maksājumu zonu, kas ir patērētāju un piegādātāju ieguvums no šīs politikas attīstības. Tās nav beigas, bet mēs mērķtiecīgi virzāmies pa šo ceļu.

Abiem Komisijas ziņojumiem - tāpat kā, iespējams, arī mūsējiem, ir savas vājās vietas. Vienu no tām var atrast Zaļajā grāmatā , kurā tiek runāts gandrīz vienīgi patērētāju vārdā. Tas attiecināms kā uz iekšējo mazumtirdzniecības tirgu, tā uz MVU. Turklāt patērētāju aizsardzības pasākumi paši par sevi joprojām nevar veicināt – un mēs to zinām – lai piegādātāji šķērsotu robežas. Kad jūs aplūkojat sektorus, vājā vieta neapšaubāmi ir fakts, ka mēs aplūkojam nelielu datu daudzumu. Mēs apšaubām potenciālā tirgus ierobežošanu, balstītu vienīgi uz cenām.

Tāpēc mēs savā ziņojumā aicinām Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējuma pētījumu, kurā ir jābūt arī iekļautam komponentam, kas pareizi attēlo sākotnējos tirgus apstākļus un novērtē tirgus integrāciju un konkurētspēju un iniciatīvas ietekmi, ne tikai ar vienu rādītāju, bet gan izmantojot pēc iespējas vairāk rādītājus.

Tomēr mēs arī atbalstām Komisiju par tās mērķi ierosināt tikai tādas iniciatīvas, kas uzskatāmi piedāvā pilsoņiem reālu labumu, ir pilnībā pamatotas ar rūpīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un par ko ir veikti pienācīgi ietekmes novērtējuma pētījumi.

Es varētu uzsvērt arī citas vājās vietas, bet es vēlētos aprobežoties ar to, ko mēs esam jau īpaši izcēluši šajos ziņojumos. Svarīgais vēstījums Parlamenta ir, ka mēs skaidri atzīstam decentralizēto nozari. Mums nepieciešamas krājbankas un kooperatīvi līdztekus publiskām akciju sabiedrībām. Mums vajadzīgas pārrobežu vietējie, nevis globālie čempioni. Tie ir atbildīgi par vietējo pakalpojumu nodrošināšanu, atsevišķu reģionu ekonomisko attīstību un piedāvājuma drošību. Otrs jautājums ir tāds, ka mums nepieciešams līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu. Treškārt, nepieciešama licencēšanas un reģistrācijas formalitāšu saskaņošana. Apdrošināšanas sabiedrības un bankas, kurām ir pārrobežu darbība, atrodas vairāku finanšu iestāžu uzraudzībā. Mums būtu jāsaskaņo un jāveido vienādas pierakstu prasības.

Mums būtu jāattīsta elektronisko tirdzniecību. Attālinātās uzņēmējdarbības sakaru sekmēšanai ir jāvirza droša elektroniskā paraksta izmantošana un būtu vajadzīga Naudas atmazgāšanas direktīvas reforma, visos pretrunīgajos jautājumos.

Turpmākie jautājumi ir par : aģenti un brokeri ir nozīmīgi konkurences palielināšanai finanšu pakalpojumu nozarē. Mums nepieciešama vieglāka pieeja kredītņēmēju reģistram un kredītkaršu reģistriem, un ir nepieciešams paplašināt kategoriju atbrīvojuma regulu, jo mēs nedomājam, ka sadarbība kropļo konkurenci šajā nozarē, ja vien nosacījumi ir skaidri noteikti.

Es lūdzu Komisiju un pārējos godājamos deputātus – pilnībā izvērtēt šo ziņojumu un pieņemt un atbalstīt citus apsvērumus – 44 skaidrojumus un pasākumus, kas minēti manā ziņojumā.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, man ir patiess prieks piedalīties šodienas sarunās par Komisijas pārskatu un par nostājām par Pitella kunga ziņojumu.

Bet vispirms atļaujiet man apsveikt gan Pitella kungu, gan Karas kungu par brīnišķīgo darbu un pateikties Parlamentam par tā ieinteresētību šajā jautājumā.

Mums ir daudz viedokļu par šo jautājumu, un tas ir labs iesākums. Kopā ar savu dārgo kolēģi Charlie McCreevy un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD, mani dienesti un es esam pielikuši daudz pūļu, pētot plaša patēriņa banku pakalpojumu jautājumus, un tāpat, kā jūs, mēs sev vaicājam, ko varētu uzlabot. Būtu muļķīgi teikt, ka viss ir perfekti, tāpēc mūsu galvenā pieeja šim jautājumam ir „Kas varētu būt labāk”?.

Mūsu nozares pētījumā karšu maksājumu sistēmas tirgus, kura apjoms ir 1 350 miljardu eiro gadā, būtiski piesaistīja mūsu uzmanību. Tā nav tējas nauda –  1 350 miljardi eiro gadā. Mēs aplūkojām arī kradītreģistru uzlabošanu, noderīgu un neveiksmīgu sadarbību banku starpā un banku komisijas maksas.

Īpaši atbildot uz galveno jautājumu Pitella ziņojumā, es varu secināt, ka mums ir daudzi jautājumi, par kuriem mums ir kopīgs, un viens jautājums, kurā mums ir atšķirīgs viedoklis. Par klientu mobilitāti: bumba pašlaik ir laukuma nozares pusē. Ir jāizveido rīcības kodekss un tas var ietekmēt likumdošanu, ja šī iespēja un šis izaicinājums netiks pieņemts.

Par patērētāju informēšanu un pārredzamību:. cenu salīdzināšana un produktu informācijas atklāšana patērētājiem ir izšķiroša. Bet nozare sīksti apstrīd ieteikumus pārmaiņām, tā kā es baidos, ka šeit var nekādas virzības nebūt. Mana kolēģe Komisāre Kuneva kā turpmako pasākumu kādam no viņas Patērētāju tirgus progresa ziņojumam veic liecību par plaša patēriņa banku pakalpojumu komisijas maksām apkopošanu. Viņa noteikti varēs novārtēt banku komisijas maksu dažādību un parredzamību un tai atbilstošo patērētāju izpratnes līmeni. Šī faktu apkopošana ir pirmais solis uz izmaiņām.

Man ir labas ziņas par kradītreģistriem. Pirmā kredītvēstures ekspertu grupas tikšanās ir plānota 2008.gada septembrī, kas vairs nav tālu. Ekspertiem jāiepazīstina Komisiju ar savām rekomendācijām līdz 2009.gada maijam.

Kredītu starpnieki, tādi, kā hipotēku mākleri, ir augoša nozare ar daudziem neaizsargātiem klientiem, tā kā Komisijas pētījumam būs liela nozīme. Sagaidāms, ka šī pētījuma rezultāti būs pieejami no 2008.gada oktobra.

Attiecībā uz banku sadarbību, Konkurences Ģenerāldirektors joprojām nodarbojas ar tālāku faktu atlasi mūsu nozares pētījumam, tā kā ir pāragri šajā posmā izteikt detalizētus komentārus par šo jautājumu.

VEMz joprojām ir jauna, un ir nepieciešama konkurence, lai tās varētu darboties pilnībā: Es šajā jautājumā īpaši piekrītu Parlamentam. Bet es esmu pārliecināta, ka tas darbojas tā, kā mēs to varētu sagaidīt.

Joma, kurā, šķiet, ir domstarpības – kā minēts iepriekš – ir prasība Komisijai izdot vadlīnijas par daudzpusējām starpbanku komisijas maksām (DSKM). Man jābūt atklātai un jāsaka, ka es, balstoties uz mūsu pieredzi šajā jautājumā, neesmu pārliecināta, ka vadlīniju izveidošana būtu pareizs solis šajā posmā, un es mēģināšu izskaidrot, kāpēc.

Pieprasījums pēc vadlīnijām un „skaidrības” no Komisijas puses – un es saprotu ziņotāja un viņa komandas jautājumu – ir paredzamais turpinājums, kas izriet no gadījuma ar MasterCard kartēm . Tomēr, šis lēmums – lēmums par MasterCard kartēm – bija balstīts vienīgi uz faktiem par šo konkrēto lietu. Veidojot šādas vadlīnijas uz vienu vienīgu gadījumu, mēs riskētu izveidot sliktas vadlīnijas, kas iedragātu mūsu centienus palīdzēt patērētājiem (un tas atkal ir kaut kas, par ko mēs esam vienisprātis: Mēs – Parlaments un Komisija – vēlamies palīdzēt patērētājiem). Viens gadījums nav pamats maģiskajam risinājumam.

Cits iemesls, kāpēc vadlīnijas varētu būt nederīgas, ir tāds, ka ES pastāv maksājuma karšu sistēmas, kas darbojas ar DSKM un citas, kas darbojas bez DSKM. Lēmumus par karšu shēmu darījumu modeli un finansēšanas mehānismiem būtu jāpieņem, vadoties no pašām shēmām. Acīmredzami, Komisija nevar noteikt specifiskus darījumu modeļus. DSKM novērtējums attīstītām sistēmām kā MasterCard un DSKM novērtējums jaunpienācējiem tirgū būtu vajadzīgs, jo lai izveidotos konkurence, nav vajadzīgs jau esošais. Šajā posmā Komisija ir novērtējusi DSKM vienīgi tādās sistēmās kā Visa un MasterCard. Jaunajā sistēmā, kas noteikta Regulā (EK) Nr.1/2003, puses ir atbildīgas par savas darbības likumības novērtēšanu atbilstoši EK konkurences noteikumiem.

Lēmuma par MasterCard karti nekonfidenciālā versija ar ir publicēta mūsu interneta lapā, tā kā mēs esam pārredzami un mēs esam skaidri. Komisijas MasterCard DSKM vērtējumu var izmantot citās maksājumu karšu sistēmās kā ieteikumus, pat, ja šis novērtējums lēmumā attiecas uz MasterCard DSKM un nevis uz visiem iespējamajiem DSKM. Taču es izvirzīju priekšlikumu ar ko es atbalstu tirgu šī jautājuma attīstībā, un no manas puses tas ir žests. Mani dienesti ir gatavi tālākām pārrunām ar tirgus dalībniekiem un visiem interesentiem, un patiešām viņi šajā jautājumā cieši sadarbojas ar maksājumu nozari.

Bet atļaujiet man nobeigt pozitīvi. Komisija ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta nepārprotamo atbalstu jautājumā par pasākumu nepieciešamību, lai uzlabotu plaša patēriņa bankas pakalpojumu nozares efektivitātes un darbības līmeni, kas joprojām ir sadrumstalots atbilstoši tendencēm valstīs.

Es esmu apņēmusies strādāt kopā ar jums, lai risinātu DSKM jautājumu. Es ceru, ka mēs varam vienkārši nobeigt ar domu, ka mums pieder nākotne.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sveikt Ekonomikas un monetāro lietu komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju un īpaši Karas kungu un Schmidt kungus, par viņu lielisko darbu, veidojot rūpīgu un saskanīgu ziņojumu.

Es no visas sirds apsveicu jūsu plašo atbalstu mūsu patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu stratēģijai, tāpat kā nozīmīgo ieguldījumu, kuru jūs esat devuši plašā jautājumu loka apspriešanā. Atvēlētajā laikā nav iespējams paust mūsu viedokli par visiem jautājumiem, kas ietverti šajā plašajā ziņojumā. Tāpēc es gribētu koncentrēties uz diviem īpaši nozīmīgiem jautājumiem mazumtirdzniecības jomā: mūsu apsvērumiem par patērētājiem piedāvāto ieguldījumu produktu sistēmu un mūsu darbu pie bankas kontu mobilitātes.

Vispirms pievēršoties patērētājiem piedāvāto investīciju produktiem. Esmu pateicīgs par jūsu palīdzību mūsu darbā, lai nodrošinātu, ka patērētājiem piedāvāto investīciju produktu pārdošanu regulējošā sistēma nodrošina nemainīgi augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Es esmu pārliecināts, ka konkurence ieguldījumu produktu starpā var dot patiesu labumu klientiem. Tomēr mums jāapzinās, ka ieguldījumu produktu pārdošana ir saistīta ar augstu informācijas atklātības līmeni un tirdzniecības vietu disciplīnu. Tikai tas nodrošinās, lai pret patērētājiem būtu godīga attieksme, un viņi varētu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz informāciju.

Es atzinīgi vērtēju jūsu skaidro nostāju, kuru jūs savā ziņojumā esat parādījuši attiecībā uz šiem jautājumiem. Tomēr, kā jūs labi zināt, es neesmu tāds, kas pieņem lēmumus vispirms pilnībā nepārliecinoties par pārmaiņu nepieciešamību.. Informācijas atklātības un izplatīšanas noteikumu saskaņošana jeb pilnveidošana varētu būt jābūt dārgs un graujošs process. Var būt objektīvi iemesli, kāpēc zināmā mērā ir viens no otra jānorobežo produktu veidi vai informācijas kanāli.

Šo iemeslu dēļ, es domāju, ir pāragri secināt, ka pastāvošajās ieguldītāju aizsardzības sistēmās ir nepilnības, kuru dēļ vajadzīga jauna, transversāla likumdošana. Vēlāk šajā gadā es nākšu klajā ar paziņojumu, kurā būs apkopoti pierādījumi, kas iegūti mūsu pētījumā. Mēs noteiksim tālākās darbības jomas, lai izskatītu un risinātu nepārprotami pierādītos trūkumus pastāvošajā regulatīvajā aizsardzībā.

Pievērsīsimies tagad banku kontu mobilitātei. Konkurējoša un efektīva banku kontu tirgus izveidošana ir mūsu plaša patēriņa finanšu pakalpojumu pamatelements. Daudzi klienti regulāri sastopas ar šķēršļiem, mēģinot pāriet no viena pakalpojuma sniedzēja pie cita. Šīs situācijas turpināšanās nav pieļaujama, un tāpēc mēs priecājamies saņemt jūsu palīdzību šajā jautājumā.

Es apsveicu jūsu aicinājumu finanšu pakalpojumu nozarei strādāt, lai sasniegtu Zaļās grāmatas izvirzītos pašregulācijas mērķus, tādējādi samazinot vajadzību pēc saistošiem tiesību aktiem. Tas atspoguļo mūsu apņemšanos, kas atkārtota vienotā tirgus pārskatā, vajadzības gadījumā, kā arī gadījumā, kad tā rīkojoties ir sasniedzams iecerētais rezultāts, izmantot vairāk pašregulējošus pasākumus, nevis pārskatīt likumdošanu.

Šajā sakarībā pagājuša gada novembrī mēs aicinājām Eiropas banku nozari izstrādāt Eiropas rīcības kodeksu līdz 2008.gada vidum. Šim kodeksam vajadzētu ietvert izsmeļoši raksturot pakalpojumus pāriešanai no vienas bankas uz citu, kurus būtu jāpadara pieejami klientiem, kad viņi maina banku. Banku nozarei nav jāsāk no nulles. Drīzāk tai būtu jātuvojas labākajai praksei, kas pastāv atsevišķās dalībvalstīs.

Visbeidzot, augstas kvalitātes banku nozares rīcības kodeksa izveidošana būs izšķiroša, pārbaudot pašregulācijas nopelnus. Ļaujiet man šodien izteikties skaidri. Ja kodekss neatbilstu Komisijas cerībām, būtu jāapsver tādas alternatīvas kā likumdošanas iniciatīva.

  Zuzana Roithová, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu mana kolēģa Karas kunga ziņojumu, kas veltīts ļoti svarīgai tēmai, proti, vieglai pieejai banku pakalpojumiem visiem pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Tas palīdzēs atvērt vai drīzāk pilnveidot mūsu iekšējo tirgu. Tomēr es vēlētos pievērst jūsu uzmanību ļoti nopietnai problēmai – augstām banku komisijas maksām – daudzās dalībvalstīs. Dažās no šīm valstīm – un mana valsts, Čehijas Republika ir viena no lielākajām vaininiecēm – šīs banku komisijas maksas var būt smieklīgi augstas. Te tiešām ir vajadzīga ārvalstu konkurence. Vienīgi Polijā iekasē vairāk, nekā Čehijas Republikā. No otras puses, banku pakalpojumi ir lētāki, nekā, piemēram, Nīderlandē vai Austrijā.

Instrumenti, ar ko ātri izmainīt šo situāciju (un tas ir attiecināms arī uz neticami augstajām maksām par kredītkaršu izdošanu), ir Komisijas un Parlamenta rokās. Šķēršļu likvidēšana, kas traucē pārrobežu elektroniskajiem banku pakalpojumiem, uzlabotu klientu un uzņēmēju situāciju, kuri gūtu labumu no pareizas ekonomiskās konkurences. Vēl papildus nepieciešamībai samazināt komisijas maksas un padarīt tās pārredzamākas, ir jāpievērš uzmanība arī banku pakalpojumu kvalitātes veicināšanai un patērētāju, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu zināšanu uzlabošanai finanšu jomā. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Eiropas Savienībai ir jāpievērš uzmanību tā saukto mikrokredītu regulēšanai, kas var dot nozīmīgu atbalstu elektroniskajai (un ne tikai elektroniskajai) tirdzniecībai. Dāmas un kungi, tas ir mūsu rokās.

  Antolín Sánchez Presedo, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Kroes, komisār McCreevy, dāmas un kungi, plaša patēriņa bankas pakalpojumiem ir būtiska loma ģimeņu un lielā vairākumā Eiropas uzņēmējdarbības ikdienas dzīvē. Tiem ir liela ekonomiskā nozīme, kas rada 2% no Kopienas IKP, nodrošina vairāk nekā 3 miljonu darbavietu un veido vislielāko banku nozari ar bruto ieņēmumu vairāk nekā 50% no kopējiem ES ieņēmumiem.

Lai izprastu to nozīmīgumu, mums jāpatur prātā, ka viens no raksturīgajiem pakalpojumiem, hipotēkas, veido galveno finanšu risku, ko uzņēmušies Eiropas pilsoņi, ar ievērojamiem atlikumiem, kas veido 50% no ES IKP, un ka investīciju fondu apjoms Dalībvalstīs veido no 4 - 24% iekšzemes ekonomikas.

Par spīti nozares regulēšanas attīstībai un uzlabojumiem, kas ieviesti līdz ar eiro ieviešanu, nešķiet, ka Kopienas finanšu pakalpojumu tirgu integrācija un konkurences veicināšana nozarē, būtu pilnībā sasniegusi savas iespējas.

Tikai 1% klientu Eiropas Savienībā pērk pārrobežu finanšu pakalpojumus, pastāv ievērojamas cenu atšķirības saimniecisko vienību starpā, ir ierobežotas izvēles iespējas, joprojām pastāv strukturālas barjeras, kas sarežģī pakalpojumu nodrošināšanu un traucē šiem pakalpojumiem pareizi noritēt dažādu valstu starpā. Plaša patēriņa banku pakalpojumu ienesīguma līmenis ievērojami atšķiras, un uzņēmumi Ziemeļvalstīs, Spānijā un Īrijā atrodas virs vidusmēra.

Visi šie jautājumi ir saprātīgi līdzsvarotā veidā aplūkoti ziņojumos. Es apsveicu referentus, Pittella kungu un Karas kungu, un es vēlētos izteikt savu apmierinājumu par tādu aspektu iekļaušanu kā plaša patēriņa banku pakalpojumu lomas atzīšana, pareizi ieviešot monetārās politikas noteikumus tirgū, kā vērtību, ko Eiropas plaša patēriņa banku pakalpojumu nozarei ienes banku, kooperatīvu un krājbanku tirdzniecības modeļu lielais skaits un daudzveidība, kā sadarbības atmosfēras pastāvēšana, kas veicina konkurenci starp neatkarīgām saimnieciskām vienībām, kā nepieciešamību pēc atbilstošas finanšu starpniecības sistēmas un lielākām finansu produktu salīdzināšanas iespējām.

Šī banku sektora darbības uzlabošana nodrošinās lielāku efektivitāti, palīdzēs attīstīt visiem Eiropas reģioniem to iespējas un atvieglos finanšu pakalpojumu pieejamību un palielinās atbilstību aptverot vairāk mūsu pilsoņu.

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā – (LT) Šīs dienas debašu galvenā tēma ir jautājums par to, ko varētu darīt, lai nodrošinātu ES pilsoņiem iespēju pilnībā izmantot priekšrocības, ko finanšu sektorā piedāvā kopējais tirgus, kas pēdējā laikā ir pārmērīgi sadrumstalots. Kā mēs varam risināt šīs problēmas? Ir trīs iespējamie varianti: Pirmkārt, nodrošinot patērētāju mobilitāti. Kā to panākt? Pirmkārt, būtu jāstandartizē informācija par visiem pieejamajiem produktiem un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz plaša patēriņa finanšu pakalpojumu izmaksām, tādējādi radot patērētājiem iespēju izvēlēties, izmantojot atsevišķas metodes, iespējams, tādas, ko ierosināja Pitella kungs, Interneta meklēšanas serveri. Mēs neesam gatavi piekrist visu produktu standartizēšanas nepieciešamībai, jo tiem būtu jāatspoguļo sociālās un kultūras atšķirības dažādās valstīs. Tāpēc standartizēšana būtu skaidri jādefinē. Papildus tam mēs ļautu patērētājiem atvērt kontus citās valstīs. Mums tagad ir Šengenas zona, kas atļauj ikvienam bez problēmām pārvietoties no valsts uz valsti, datu reģistrēšana vairs nav problēmjautājums. Tomēr bankām ir problēmas saistībā ar kontu atvēršanu citu valstu pilsoņiem. Es domāju, ka tas ir nepieņemami moderno tehnoloģiju laikmetā. Es nedomāju, ka šīs problēmas varētu atrisināt vienkārši ar pašregulēšanas palīdzību, ņemot vērā, ka daudzām plaša patēriņa pakalpojumu bankām, ir grūtības ar savas darbības koordinēšanu. Vai komisija var ieteikt kādu iniciatīvu šajā virzienā?

Otrs variants būtu nodrošināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti, radot viņiem iespēju sniegt savus pakalpojumus caur Internetu vai ar teksta ziņojumu palīdzību. Jebkurā gadījumā finanšu pārvaldei jābūt sakārtotai vispirms, skaidri nosakot, kurš par ko ir atbildīgs gadījumā, ja kaut kas notiek nepareizi. Es gribētu nobeigt, sakot Komisāram Kroes, ka mēs ceram uz pārredzamību no Komisijas puses. Kas attiecas uz maksājumu karšu cenām, pašlaik tiek ieviestas jaunas cenas, apsteidzot jūsu ieteikumu. Patērētāji veikalos varbūt pat nepamana cenu pieaugumu, jo bankās notiek pielāgošanās jaunajām prasībām. Varbūt vajadzētu publicēt informāciju par maksājumu karšu cenām plašāk un biežāk, ļaujot patērētājiem tās salīdzināt un kļūt spēcīgākiem risinot jautājumus ar bankām.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Parlamentā noteikti ir vēlēšanās panākt, lai Eiropas bankas būtu saskaņotas. Es domāju, ka ģimenes un mazie un vidējie uzņēmumi ir diezgan norūpējušies, īpaši manā valstī, Itālijā, par atsevišķām praksēm, kam viņi pašlaik ir stingri pakļauti un kas piesaista vispusīgu sabiedrības uzmanību.

Es runāju, piemēram, par maksimālo maksu par norēķina kontu pārsniegumu un saliktajiem procentiem, kas ir procentu procenti. Šīs ir prakse, kas ir pāraugusi konfliktā konstitucionālajā tiesā un kasācijas tiesā. Tāpēc es nesaprotu, kā ļaudis var runāt par maksājumu pārredzamību vai skaidrību maksājumu veikšanas procesā, ja tādā valstī kā Itālija joprojām pastāv nopietni konflikti starp bankām un tiesībaizsardzības iestādēm.

Tas pats attiecināms uz aizņēmumu elastīgumu. Pašlaik ir īpašas bažas par to, ka tūkstošiem vai simtiem tūkstošu ģimeņu ir radušās nopietnas problēmas saistībā ar aizņēmumu elastīgumu. Tāpēc es domāju, ka Parlamentam vissvarīgāk būtu panākt vietējo banku atbilstību godīgākiem kritērijiem.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, gan Karas, gan Pittella ziņojums parāda, ka joprojām ir daudz darāmā patērētāju labā tādās patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu jomās, kā banku konti, aizņēmumi un apdrošināšana. Bankas, kuru tirgus apjomu līdz pat 50% ietekmē patērētājiem piedāvātie darījumi, vairāk nav ieinteresētas klientu mobilitātē un diemžēl tikai līdz zināmai pakāpei ir ieinteresētas pārredzamā salīdzinošā novērtēšanā. Pat šīs, būtībā labās, bet bieži nepareizi saprastās attiecības – bankas un klienta savstarpējā uzticēšanās – ir mazāk saistītas un mazāk veicina klientu mobilitāti un konkurenci.

Tāpēc konkurenci pašu par sevi var sakārtot, pirmkārt, ar izglītotu un labi informētu klientu palīdzību. Nobeigumā mēs esam iekļāvuši arī ES budžeta pozīciju finanšu tirgus ekspertīzei patērētāju un MVU organizācijās. Es vienkārši vēlējos jums to atgādināt.

Un vēl, patērētāju aizsardzības līmeņus nevajadzētu vājināt atceļot ierobežojumus. Vēl jo vairāk, pieprasījums pēc kolektīvas juridiskas palīdzības pārrobežu tiesu prāvās, kas saistītas ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas apstiprinātiem finanšu produktiem, atbilstoši nodrošina taisnīgus tirgus apstākļus Tomēr, kopumā ņemot, jaunus finanšu produktus būtu jāievieš objektīvi un pareizi.

Komisijai ir izteikts aicinājums nostiprināt normatīvās prasības attiecībā uz informāciju, pārdošanu un salīdzināmo produktu strukturēšanu privātajiem klientiem visās finanšu tirgus tiesību normās. Finanšu instrumentu tirgu direktīvas principi būtu arī jāpiemēro tādos gadījumos, kā, piemēram, tirgiem piesaistītās dzīvības apdrošināšanas un citos ilglaicīgas uzkrājumu veidošanas pakalpojumos. Palīdzībai patērētājam, klientam un līdz ar to plaukstoša tirgus radīšanai ir jākļūst par mūsu darbības principu.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vispirms gribētu izteikt savu pateicību Pitella kungam un Karas kungam par viņu ziņojumiem. Es piekrītu viņu secinājumam, kas caurvij visu ziņojumu, ka katram pilsonim Eiropas Savienībā būtu jābūt pieejamiem banku pakalpojumiem. Tomēr, ļaujiet man izteikt trīs komentārus.

Pirmkārt, runājot par klientu mobilitāti, jā mūsu mērķis augošā, pilnībā funkcionējošā iekšējā tirgū nodrošināt, lai katram klientam būtu pieejami pārrobežu banku pakalpojumi. Tomēr ar šīm tiesībām tiek sasaistīta atbildība. Tāpēc es esmu zināmā mērā piesardzīgs, kad šeit tiek uzstādīta prasība, ka gadījumā, ja klients informē savu banku par vēlēšanos pāriet uz citu banku, paliek risks, ja viņam savlaicīgi nav jaunās bankas konta atribūtu, vēl esot iepriekšējā bankā. Tas nav pareizi! Patērētājam būtu jāuzņemas daļa atbildības par savu rīcību, un personiski jāuzņemas atbildība arī par savām tiesībām. Mums nevajadzētu spēlēties ar tiem, kuri atbrīvo patērētājus, tikko viņiem tiek pārmests par nokļūšanu šīs dilemmas priekšā.

Otrkārt, klientu informēšana. Es varu tikai piekrist iepriekšējam runātājam Ettl kungam. Mums joprojām tas ir jādara vairākas reizes, ja salīdzināmiem produktiem, kas konkurē savā starpā nav vienāds pārredzamības līmenis, jo attiecībā uz tiem ir paredzēti atšķirīgi informācijas nodrošināšanas pienākumi. Tas nav pareizi! Man ļoti patīk, ka klienti saņem informāciju, bet patiesība arī ir tāda, ka mums nevajadzētu izliet no vanniņas bērnu kopā ar ūdeni un nevajadzētu pārplūdināt klientus ar pārlieku lielu informāciju. Klientiem ir vajadzīga nepieciešamā informācija, lai viņi varētu veikt apzinīgu izvēli, bet kvalitāte šeit ir nozīmīgāka par kvantitāti.

Visbeidzot, atgriežamies pie banku struktūrām. Es piekrītu Karas kungam, ka patiesībā dažādās Dalībvalstīs ir vēsturiski izveidojušās atšķirīgas banku struktūras. Vienā valstī sastopamas tikai privātās bankas, citās ir arī krājbankas, kredītiestāžu apvienības, valsts bankas un tamlīdzīgi. Mūsu darbs nav reorganizēt banku kopienu. Tas būtu jādara Dalībvalstīm, ja vien viņas to jau pašlaik nedara. Mūsu darbs arīdzan nav piekopt tradīcijas. Es domāju, ka tirgum būtu jānosaka, vai šīs sistēmas saglabāt tādas, kādas tās ir, vai arī tās būtu jāmaina. Pakalpojumi, produktu virkne, pakalpojumi, kurus konkrēti tirgus dalībnieki piedāvā saviem klientiem – tas viss būtu jānosaka viņiem pašiem, mums nevajadzētu pieņemt centralizētus lēmumus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos īsi komentēt dažus debatēs aizskartos jautājumus.

Ļoti svarīgs ir jautājums par patērētāja izglītošanu. Mums vajadzīgi patērētāji, kas izprot finanšu pakalpojumus, un mums ir īpaši jāpievēršas jauniem ļaudīm, kas lieto kredītkartes tā, it kā tās sāktu iziet no modes

Bet atļaujiet man sacīt, ka arī tiem no mums, kuri uzskata sevi par izglītotiem, ir tieksme piedzīvot negadījumus finanšu jomā. Es ar to domāju, lai paceļ roku tie, kuri ir bijušas nepatikšanas ar mērķfinansējuma hipotēkām? Man šajā gadījumā būtu jāpaceļ abas rokas. Tāpēc, pat ar zināšanām un izglītību, tiek pieļautas kļūdas un patērētājiem tiek pārdoti nepiemēroti produkti.

Es nezinu, cik ilgi Komisija gatavojas izmēģināt rīcības kodeksu, pirms tiks izstrādāti tiesību akti. Es neesmu likumdošanas atbalstītājs, kur tā nav vajadzīga, bet dažreiz mums ir vajadzīga labāka likumdošana, kas ir efektīva arī no patērētāja viedokļa. Mums pašlaik ir kredītu krīze, un, kamēr Īrijas banku sistēmā izsniedz naudu un 100% hipotēkas ir norma, pie mums notiek pilnīgi pretējais ar finanšu samazināšanu. Tas ir jautājums, kas skar mūs visus, un es ceru, ka šī diskusija sekmēs labāku finanšu pakalpojumu radīšanu Eiropas patērētājam.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz gribētu pateikties godātajiem deputātiem par viņu darbu, strādājot ar šo jautājumu. Ir izteikts viedoklis, ka mums nepieciešama pārredzamība un skaidrs pārskats par to, kas ir saistīts ar patērētāju. Kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti, bet dažreiz ir nepieciešama kvantitāte, lai nodrošinātu kvalitāti.

Komisija ļoti atzinīgi vērtē jūsu atbalstu jautājumā par pasākumu nepieciešamību. Mēs apzināmies, ka būtu jāuzlabo efektivitātes līmeni, un ka mums būtu jāuzlabo plaša patēriņa bankas pakalpojumu nozares darbība, kas joprojām ir sadrumstalota atbilstoši tendencēm valstīs. Tas nesaskan ar vienoto tirgus ideju, kurai mēs visi ticam. Parlamenta ziņojums parāda cik lielu nozīmi jūs piešķirat šai jomai.

Roithovį kundze runāja par situāciju savā valstī un pieminēja, ka ne tikai viņas valstī augstās cenas ir sadrumstalotā tirgus rezultāts, kurā ir tikai daži dalībnieki. Situācija, ar kuru mēs sastopamies nozares pētījuma ziņojumā, kuram es jau iepriekš esmu pieskārusies, ir diezgan skaidra.

Mēs domājam, un mēs sagaidām, ka VEMZ ieviešana nodrošinās atbildes uz daudziem jautājumiem, jo tas veicinās pārrobežu konkurenci, un tas ir tas, ko mums vajag. Tā ir uz tirgu vērsta pieeja, un tai būtu jādarbojas. Tāpēc mēs esam ļoti atpalikuši no šīs iniciatīvas, un mēs strādājam ar šo nozari, lai palīdzētu VEMZ sasniegt savus mērķus. Sįnchez Presedo kungs pamatoti teica, ka konkurences veicināšana ir izšķiroša šai pieejai kopumā, jo, ja nav konkurences, tad mums ir jāapzinās, ka bankas mēģinās novilkt mums pēdējo kažoku.

Par patieso samaksu par maksājumu karšu lietošanu, ko jautāja Starkevičiūtė kundze, mēs piekrītam godāto deputātu vēlmei lai tirgū būtu lielāka pārredzamība. Iestāšanās par konkurenci nozīmē, ka mums būtu jāapzinās, kas notiek tirgū un viens no iemesliem, kāpēc mēs aizliedzām MasterCard karšu starpbanku komisijas maksu, bija neskaidrības par to kādu labumu no tā gūst patērētāji. Mūsu mērķis panākt, lai par samaksu patērētājs iegūtu skaidru un pārbaudāmu labumu.

Klinz kungs pareizi teica par tiesībām, un tās vienmēr ir saistītas ar atbildību: ne tikai klientu, bet visu mūsu – arī banku un visu šīs spēles spēlētāju atbildību. Mums nepieciešama lielāka pārredzamība, mums ir jābūt skaidrībā par to, ko mēs izvēlamies. Cerams, ka pārmaiņas tirgū būs šajā virzienā.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es jau agrāk minēju, ka ziņojumi ir lieliski padarīts darbs. Tie ir rūpīgi un saskaņoti un sniegs nozīmīgu ieguldījumu mūsu darbā saistībā ar patērētājiem piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem .

Es novērtēju to, ka daži cilvēki varētu velēties, lai mēs ātrāk virzītu atsevišķas mūsu iniciatīvas, bet ātrums ne vienmēr ir vienāds ar kvalitāti. Mēs esam saistīti ar mūsu labākas regulēšanas principiem, ieskaitot rūpīgu ietekmes novērtējumu. Pie dažām no mūsu iniciatīvām, kā banku rēķini, esam strādājuši vairākus gadus, un šogad šim darbam būtu jānes augļus. Daži mūsu darbi, kā mūsu darbs pie plaša patēriņa ieguldījumu projektiem, ir nedaudz jaunāki, un prasīs vairāk izpētes, pirms mēs varēsim izdarīt jebkādus drošus secinājumus.

Roithovį kundze pieminēja banku izmaiņas un mana kolēģe Neelie Kroes ir nodarbojusies ar šo jautājumu. Es gribētu norādīt, ka mēs nevaram regulēt maksu par pakalpojumiem pašu par sevi, bet tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs, ir patiesa konkurence un, lai patērētāji varētu pāriet no viena pakalpojuma sniedzēja pie cita, ja viņus neapmierina iepriekšējais. Protams, mēs vēlamies, lai šī pāreja būtu vienkāršāka, lai tirgū būtu daudzveidīgi dalībnieki. Tā pati par sevi pazeminās cenas. Margarita Starkevičiūtė kundze izvirzīja vairākus jautājumus. Esmu ievērojis visus viņas ieteikumus, un mēs rīkosimies, cik vien tas būs iespējams. Ettl kungs runāja par privātklientu bankām. Mūsu publicētā Zaļā grāmata aplūko daļu no tieši šīm pamatotajām bažām.

Es parasti esmu piekrītu savam draugam Wolf Klinz kungam, bet, ja vien es neesmu pārpratis, es esmu pamanījis ka viņš nebija pārāk nobažījies par bankas rēķinu maiņu. Tas, ko mēs cenšamies darīt, ir dot iespēju patērētājiem vienkārši mainīt bankas kontus dalībvalstīs. Es vēlētos norādīt, ka šī nav kosmiskā zinātne. Citas dalībvalstis ir ieviesušas savus rīcības kodekss, un tas viņiem ir diezgan vienkārši izdevies. Banku nozarei mēs esam devuši iespēju pašām noregulēt jautājumus šajā konkrētajā jomā. Es esmu saskāries ar dažiem. Daži nāca klajā ar visa veida brīnišķīgiem un brīnumainiem aizbildinājumiem, kuru dēļ tas nav iespējams, bet es varu viņiem apgalvot, ka tas, ar ko mēs nodarbojamies, nav astrofizika. Rīkoties ir samērā vienkārši un viņiem tā ir iespēja pierādīt, ka pašregulācija ir labākais veids. Bet, kā jau es teicu savās iepriekšējās piezīmēs, ja mēs to nedarīsim, mums ir arī citas alternatīvas.

Tomēr es piekrītu Klinz kunga otrajai piezīmei par banku struktūru dažādajās dalībvalstīs. Tās izveidošana ir atkarīga no katras atsevišķas dalībvalsts, un katrā dalībvalstī ir atšķirīga banku struktūra. Dalībvalsts var izveidot savas struktūras, kādas vien tā vēlas, bet ieejot brīvā tirgus zonā, tai jāievēro Līguma noteikumi, un dažkārt tas var izraisīt konfliktus. Tomēr jautājums par banku struktūras izveidošana dalībvalstī ir tikai un vienīgi dalībvalsts kompetencē.

Es piekrītu McGuinness kundzei attiecībā uz rīcības kodeksa darbību. Viņa atsaucas uz lielu periodu mērķfinansējuma hipotēkām. Es vienmēr mazliet izvairījos no šī ceļa un gadiem pretojos, bet vienu reizi kopā ar vienu citu cilvēku es atļāvos izmantot vienu no tiem. Es biju viens no tiem, kam paveicās. Perioda beigās es biju guvis peļņu, un tas bija pārsteigums man un pārējiem, kuriem piemita mana agrākā piesardzība.

Tomēr es nedomāju, ka kādu varētu vainot par to, kādā veidā attīstījās mērķfinansējuma hipotēkas. Tajos laikos tas bija moderni. Ikviens ticēja kā jādara tieši tā, un agresīvās pārdošanas apjoms bija liels. Bet es domāju, ka tik ilgi, kamēr patērētājs apzinās daudzās nepilnības, tas būtu jādara rīcības kodeksiem vai jebkāda veida patērētāju aizsardzībai. Es vienmēr saku uzņēmējiem, vienalga vai viņu uzņēmējdarbība ir liela vai maza – un mums kā patērētājiem tas būtu jāapzinās – ja lietas šķiet pārāk lieliskas, tas ir par daudz labi.

  Gianni Pittella, referents − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi es vēlējos ātri pateikties visiem deputātiem, kuri ir runājuši un vēlreiz pateikties Komisāriem un Karas kungam.

Es gribētu pateikt ātru piezīmi par starpbanku komisijas maksām. Mans ierosinājums vadlīnijām balstās uz pārliecību – un šeit mums var rasties domstarpības, Kroes kundze, ka starpbanku komisijas maksas noder attīstībai un maksājumu instrumenta efektivitātei. Vēl, starpbanku komisijas maksas neesamības gadījumā pastāv risks, ka cenas sedz patērētāji.

Pārejot pie jautājuma, par to kāda ir labākā pieeja finanšu tirgus regulēšanā, es domāju – un to es bieži esmu teicis komisāram McCreevy, ka neregulēti un par maz regulēti finanšu tirgi, kā arī bieži vien neefektīva pašregulācija, kas tiek veikta banku nozarē, ir elementi, kuru negatīvos rezultātus skaidri parāda pašreizējā finanšu krīze.

Tāpēc es domāju, ka nebūtu pareizi domāt, ka īsta integrācija patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu jomā varētu notikt vienīgi nozares pašregulācijas veidā. Patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu tirgu varēs nosaukt par patiesi integrētu tikai tad, kad pilnīgas saskaņotības pakāpe, ko cenšas radīt patērētāju aizsardzības noteikumi, būs sasniegta un garantēta. To vislabāk varētu izdarīt ar Komisijas likumdošanas iniciatīvu.

  Othmar Karas, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu vēlreiz izteikt pateicību, ko es izteicu jau pašā sakumā visiem iesaistītajiem un lūgt Komisiju pilnībā ietvert Parlamenta priekšlikumus likumdošanas apsvērumos.

Otrs jautājums ir padoms. Es gribētu norādīt saviem kolēģiem deputātiem, ka ziņojums par patērētāju izglītību – par to mēs šodien esam daudz runājuši – finanšu pakalpojumu sektorā, tiek apspriests Parlamentā un tiks apspriests plenārsēdē rudenī.

Cits jautājums ir tas, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka dažādās nodokļu sistēmas Dalībvalstīs ir galvenais šķērslis pārrobežu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, un tas rada arī zemu savstarpējo izmantojamību, īpaši kur finanšu produkti tiek virzīti, lai panāktu nodokļu optimizāciju. Es vēlos aicināt visu nozari un bankas izmantot pašregulējumu, lai veiktu sagatavošanos Zaļās grāmatas mērķim. Runājot par standartizācijas jautājumu un produktu daudzveidību, mums arī jāsaka „jā” standartizācijai tik ilgi, kamēr vien tā neapdraud produktu daudzveidību. Saistībā ar banku komisijas maksām, kurām piemērsās Roithovį kundze, Komisija jau ir atsaukusies uz VEMZ.

Tomēr mums ir vēl daudz citu šķēršļu, proti, šķērslis, ka vienā valstī iegūtas tiesības bieži vien nevar tikt pārceltas uz otru valsti un šķērslis, ka rēķinu var atvērt tad, kad ir piešķirta pastāvīgā dzīvesvieta. Tādā gadījumā šeit pietrūkst e-komercijas definīcijas: pārrobežu naudas pārskaitījumi darbojas, bet ir ierobežoumi saistībā ar konta atvēršanu un citām tiesībām, kuri mums būtu jālikvidē. Mums ir pietiekami daudz darāmā līdz varēsim nākt klajā ar priekšlikumiem. Mums vajadzētu raudzīties uz rezultātiem un strādāt neatlaidīgi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Labi funkcionējošs integrēts finanšu tirgus ir nepieciešamais priekšnosacījums, lai īstenotu Lisabonas darba kārtību. Bankām ir būtiska loma monetārās politikas apstākļu noteikšanā īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem. Lai gan daudzi klienti būtu ieinteresēti pārrobežu finanšu pakalpojumu izmantošanā, rēķina atvēršana dalībvalsts bankā ir saistīta ar tik lielu birokrātiju, ka klients bieži zaudē drosmi.

Eiropas banku nozarei būtu jāuzlabo un jāvienkāršo savas rēķina slēgšanas procedūras. Konta izraksti joprojām ir ļoti sarežģīti un daudzi patērētāji tos nesaprot. Finanšu produktu sarežģītība rada patērētājiem grūtības izdarīt uz informāciju balstītu izvēli. Patērētājus noslogo arī nesamērojami augstās maksas par bankas pakalpojumiem un kredītkaršu izdošanu.

Es domāju, ka tā vietā, lai regulētu bankas pakalpojumu maksu, ES banku nozarē būtu jānodrošina konkurenci. Informēti klienti ir banku ekonomiskās konkurences būtisks komponents.

Es domāju, ka patērētāju organizācijām ir svarīga loma, jo tās spēj noteikt, kura informācija viņuprāt ir nepieciešama, lai dotu patērētājiem iespēju izdarīt atbilstošu izvēli attiecībā uz bankas produktiem. Viņi var koordinēt finanšu izglītības programmas, kas vērstas uz to, lai palielinātu patērētāju izpratni par viņu naudas līdzekļu pārvaldīšanas iespējām. Tās palīdz arī ļoti neaizsargātajiem klientiem.

Es ticu, ka ES pienāks laiki, kad patērētāju organizācijām nebūs jācīnās par savu pastāvēšanu. Ja tās kļūs atbildīgas par patērētāju politiku, tās sapratīs, cik svarīgas ir finanses.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – Komisija Zaļajā grāmatā piedāvā trīs plaša patēriņa finanšu pakalpojumu stratēģijas, lai sekmētu plaša patēriņa tirgus integrēšanu finanšu pakalpojumos – zemākas cenas un lielāku izvēli, kas pilnvarotu patērētājus un uzlabotu patērētāju aizsardzību.

Pirmkārt, es vēlētos pievērsties patērētāju aizsardzībai un es vēlētos izgaismot nepieciešamību celt finanšu izglītotības līmeni. Jaunākajās patērētāju finanšu izglītības aptaujās mēs redzējām virkni praktisku piemēru patērētāju finanšu izglītības programmām. Būtu jāpieliek tālākas pūles, lai dalītos pieredzē par labāko praksi šajā jomā dalībvalstu starpā, jo īpaši paturot prātā jaunās dalībvalstis.

Kas attiecas uz patērētāja izvēli, skaidrs, ka patērētājiem, kuri vēlas mainīt finanšu pakalpojumu sniedzēju, būtu jāvar to izdarīt ar minimālām izmaksām un šķēršļiem likumdošanā.

Attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju, nepietiek ar to, ka patērētājs tiek nodrošināts ar pēc iespējas lielāku informāciju. Pārmērīga patērētāja noslogošana ar informāciju radīs pretēju efektu. Savukārt, jānodrošina atbilstoša informācija, kas patērētājam palīdzētu izdarīt uz informāciju balstītu izvēli.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Saistībā ar Pitelli ziņojumu, nozares audits analizēja konkurenci saistībā ar maksājumu sistēmām, ieskaitot karšu sistēmas, kredītiestādes, banku sadarbību un cenu un banku norēķinu politiku. Audits parāda, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp komisijas maksām, ko maksā par bankas kartēm. Tādējādi tika pamanīts, ka vairākums vietējo debeta karšu tīklos tiek ieviesta banku iekšējā komisijas maksa, kas ir ievērojami lētāka, nekā starptautiskajos tīklos, un vairākumā dalībvalstu lielākais vairākums banku pieļauj hipotekārā kredīta, privātā kredīta vai MVU aizņēmumu piešķiršanu, atverot tekošo rēķinu.

Parasti klientam nav tāda paša sarunu spēka, stājoties līgumattiecībās ar banku, par kuras klientu viņš kļūst. Klients paraksta līgumu, kuru viņš ne vienmēr izlasa, un pat ja viņš to dara, viņš nevar ieteikt izmaiņas, kuras nav iespējams izdarīt. Raugoties no šī viedokļa, es apsveru, ka kompetentām regulējošām iestādēm vajadzētu pārraudzīt līgumus, kurus piedāvā bankas, lai aizstāvētu gan bankas, gan klienta intereses. Es uzskatu, ka klientam, kurš atver kontu, ir obligāti jāsaņem īsu prezentāciju par lietošanas izmaksām attiecīgajā bankas pakalpojumu izmantošanas periodā.

SĒDI VADA: Diana WALLIS,
Priekšsēdētāja vietnieks

25. Kopienas sistēma nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas novēršanai (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Marie-Hélène Aubert ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, apturētu un likvidētu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (COM(2007)0602 – C6-0454/2007 – 2007/0223(CNS)) (A6-0193/2008).

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentei par viņas darbu pie šī ziņojuma. Man ir prieks redzēt Zivsaimniecības komitejas spēcīgo atbalstu šim svarīgajam priekšlikumam novērst, apturēt un likvidēt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Kā jūs jau zināt, NNN zveja ir galvenais, kas apdraud zivju krājumu ilgtspējību un jūru bioloģisko daudzveidību, kas ir pret Kopīgās zivsaimniecības politikas būtību. Es nedomāju, ka ir vajadzīgs, lai nākotnē paplašinātos NNN izraisītā postošā ietekme globālajai videi un ekonomiskās sekas, par kurām jūs labi zināt. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka NNN zveja ir pasaules mēroga parādība, kas jo īpaši ietekmē jaunattīstības valstis. Šī iemesla dēļ šis priekšlikums ir nediskriminējošs instruments, ko piemēro attiecībā uz visiem zivsaimniecības produktiem Kopienas tirdzniecībā, kuru izcelsme ir NNN zveja visos ūdeņos, kā arī attiecībā uz visām Kopienai piederīgajām personām, kas ir iesaistītas vai atbalsta NNN zveju, ko veic jebkurai karoga valstij piederīgie.

Starptautiska sadarbība ir izšķiroša NNN zvejas novēršanai. Šī iemesla dēļ Komisija jau ir uzsākusi divpusēju nolīgumu slēgšanu ar trešām valstīm. Komisija ir arī izstrādājusi rīcības programmu cieši sadarbojoties ar Attīstības ĢD un EuropeAid, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, sniedzot palīdzību bez sarežģījumiem, un sekmīgi īstenotu šo regulu, jo īpaši attiecībā uz nozvejas sertificēšanas sistēmu. Darba programmā ir iekļautas konferences un semināri daudzās trešajās valstīs.

Komisija var piekrist gandrīz visiem ierosinātajiem grozījumiem, kas ir iekļauti priekšlikumā, vai arī Prezidentūras kompromisa tekstā.

Es ļoti priecājos, ka ziņojumā īpašs atbalsts ir izteikts regulas piemērošanai attiecībā uz visiem kuģiem, nozvejas sertificēšanas sistēmu un sankciju saskaņošanu.

Kopienas kuģu iekļaušanai ir svarīga iezīme, kas novērsīs diskrimināciju un nodrošinās atbilstību PTO noteikumiem. Ir svarīgi arī, lai Kopiena parādītu nopietnu attieksmi pret NNN zvejas darbību apkarošanu, attiecībā uz visiem kuģiem, kas pārkāpuši aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus.

Nozvejas sertificēšanas sistēma ir instruments, kas nodrošinās zivsaimniecības produktu izsekojamību un kontroli. Smeļoties idejas no reģionālo zivsaimniecības pārvaldes organizāciju prakses un muitas noteikumiem, tā ir jāpiemēro attiecībā uz visiem zivsaimniecības produktiem, tostarp uz ierosinātajiem produktiem, lai sistēma darbotos efektīvi. Akvakultūras produkti un Kopienas tirdzniecībā izšķiroši produkti tomēr sistēmas darbības jomā netiks iekļauti. Mēs to varam izdarīt veicot galīgās sarunas Padomē.

Saskaņotas sankcijas nostiprinās dalībvalstu spēju veikt pasākumus, lai novērstu NNN zvejas aktivitātes un nodrošinātu, ka jebkuru ekonomisko ieguvumu daudz vairāk atsver piemērotie sodi. Komisija cieši tic, ka preventīvas, saskaņotas un samērīgas sankcijas un papildu pasākumi ir izšķiroši, lai regula tiktu ievērota.

Es vēlreiz vēlos pateikties Aubert kundzei par ziņojumu un komitejai par pievērsto uzmanību šim ļoti svarīgajam jautājumam. Šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums patiesai un efektīvai cīņai pret NNN zveju.

  Marie-Hélène Aubert, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, notikumi, kas notiek Briselē tieši šodien, mums parāda, ka Eiropas Savienības zivsaimniecības apjoms ir apdraudēts ja Eiropas Savienība nespēj īstenot zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un esošo politiku pilnīgu reformu. Cīņa pret NNN zveju ir galvenais šīs arvien nepieciešamākās un saskaņotās politikas elements. Tomēr tirdzniecības globalizācija, kapitāla brīva aprite, kā arī sasniegumi transporta un sakaru jomā ir noveduši pie nelikumīgās zvejas apjoma būtiskas palielināšanās pēdējo gadu laikā.

Šodienas situācija vairs nav pieņemama. Eiropas zvejnieki, tāpat kā visas ieinteresētās puses, tostarp NVO, vienprātīgi aicina šo problēmu – kas paātrina resursu izpostīšanu un rada negodīgu konkurenci tiem, kuri ievēro noteikumus, – risināt efektīvāk. Tomēr nevar teikt, ka dalībvalstīm nebija iespējas uzraudzīt nelikumīgās darbības un piemērot sankcijas, kas ir dalībvalstu pienākums. Šajā sakarībā pirms dažiem mēnešiem publicētais Revīzijas Palātas ziņojums ir nosodošs.

Tādēļ Zivsaimniecības komiteja, kas jau ar pārliecinošu balsu vairākumu bija pieņēmusi patstāvīgo ziņojumu par ES 2007. gada februāra rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, īpaši labvēlīgi uztvēra Eiropas Komisijas priekšlikumu ar vērienīgajām iecerēm, kas tika publicēts pagājušā gada oktobrī. Patiesībā mēs priecājamies par to, ka Komisijas likumdošanas priekšlikumā ir iekļauta lielākā daļa mūsu ieteikumu. Tostarp kuģu, kas nodarbojas ar NNN zveju, saraksta publicēšana; pastiprināta valsts kontrole ostās; obligātie zvejas sertifikāti karoga valstij un atteikšanās no zivsaimniecības produktu, kas iegūti NNN zvejas rezultātā, importa ES; pastiprinātas un saskaņotas sankcijas un Kopienas brīdināšanas sistēma. Līdz ar to nekas daudz no Komisijas priekšlikuma nav pazudis.

Tomēr, kā jūs jau zināt, par trim jautājumiem notika karstas debates Padomē, jo īpaši attiecībā uz regulas darbības jomu. No savas puses varu teikt, ka esmu iepriecināts, ka mēs esam spējuši aptvert jomu, ko jūs ierosinājāt, kas tiek paplašināta, piemērojot to gan attiecībā uz Kopienas, gan trešo valstu kuģiem. Arī zvejas sertifikāti tika uzskatīti par traucējošiem un sarežģītiem, kā arī sankciju apmērs un raksturs tika dedzīgi apspriests.

Šie jautājumi tika izvirzīti arī mūsu komitejā. Tomēr mūsu grozījumi, manuprāt, galu galā palīdzēja padarīt tekstu skaidru, vienlaicīgi saglabājot jaunās regulas ieceres un galvenos mērķus. Ziņojums tika pieņemts ar vienprātīgu balsojumu, un es vēlētos pateikties saviem kolēģiem, kas palīdzēja nodrošināt šādu rezultātu, par atbalstu. Ar krīzi sektorā Eiropas Parlaments šodien vēlas sniegt ļoti spēcīgu vēstījumu, jo īpaši Padomei, kura ir rīkojusies pārāk lēnīgi, uzņemoties atbildību šajā jomā.

Komisār, cīņa pret NNN zveju joprojām ir tikai daļa no plašākas politikas, kurā iekļauta kontroles regula un nopietni tiesību pārkāpumi. Šis dalījums, saudzīgi izsakoties, nepalīdz izskaidrot notikumus. Mēs joprojām gaidām no jums izskaidrojumu, kā šīs trīs jaunās regulas ir struktūrētas. Bažas par zvejas sertifikātu sarežģītību ir vienkārši iegansts, lai tekstu padarītu neefektīvāku vai atliktu tā pieņemšanu. Mums ir vajadzīgas vispārēji saprotamas procedūras, ar ko var strādāt pietiekams skaits uzticamu, efektīvu un kompetentu darbinieku un, kas ir saprotamas jaunattīstības valstīs, kuras jebkurā gadījumā visvairāk cieš no NNN zvejas. Arī šajā sakarā mēs gaidām skaidrojumus un saistību uzņemšanos no jūsu puses.

Visbeidzot, komisār, mēs rēķināmies ar jūsu lēmumu – kas kā mēs zinām, jāņem vērā –, lai nekavējoties izbeigtu nelegālo zveju, kas ietekmē zilās tunzivis un vēl vairāk mencas – sugas, kurām ir visaugstākās cenas un, kas patlaban tiek zvejotas pārāk lielā apjomā. Tā šajā gadījumā būtu vismaz konkrēta reakcija uz nopietnajām problēmām, ar ko patlaban saskaras zivsaimniecības nozare. Kā jūs jau zināt, vēl joprojām ir jāpaveic milzīga darba daļa, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni Eiropas Savienības zivsaimniecībai. Tomēr nākamo nedēļu laikā tiks sperts nozīmīgs solis un es priecājos par to, tāpat kā jūs.

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šīs debates notiek laikā, kad Kopienas zivsaimniecības nozarē ir pati lielākā krīze, kādu mēs vien esam pieredzējuši.

Ir dažādi iemesli tam, kādēļ nozares ieņēmumi nesedz izdevumus un kādēļ patlaban ir nerentabli doties zvejā. Zivju imports, kā arī nelegāla, neregulēta un nereģistrēta (NNN) zveja Eiropas Savienībā ir viens no šiem iemesliem. Tādēļ mēs atbalstām priekšlikumu un ziņojumu, taču ar to nav pietiekami.

Es vēlos izmantot šo iespēju runāt Eiropas Parlamentā, lai lūgtu Komisijai un Padomei rīkoties nekavējoties un nepieļaut šīs nozares izputēšanu, jo tas tā notiks, ja pašreizējā situācija turpināsies.

Es lūdzu Komisiju un Padomi sagatavot un pieņemt kopēju un neatliekamu ārkārtas situācijas plānu, tajā iekļaujot arī ilgtermiņa un vidējā termiņa pasākumus. Šo cīņu vada Francija un tieši Francijas prezidentūrai ir lieliskā iespēja to paveikt.

Komisijai ir jāizmanto savas iniciatīvas tiesības aktīvāk – sniedzot palīdzību, kompensācijas, veicot pārstrukturēšanu un jauninājumus –, lai samazinātu izmaksas, no kurām cieš šī nozare un ierobežotu negodīgu konkurenci ar produkcijas importu. Laiks iet.

Mēs vēlējāmies, lai šajās debatēs piedalītos Starptautiskās tirdzniecības komiteja, jo nav lielas nozīmes aizliegt NNN zveju, ja Eiropas Savienība atver savus tirgus šādas izcelsmes produktiem.

Vai pārāk daudz būtu prasīt, lai Eiropas Savienībā pārdotu tikai likumīgi zvejotu produkciju?

Mums ir vajadzīga lielāka kontrole, izsekojamība un vēl lielāka un labāka marķēšana, īsāk sakot, lielākas garantijas tiem produktiem, kas nonāk Eiropas Savienībā. Tas ir jādara ne tikai Eiropas Savienībā, bet globāli, izmantojot daudzpusējos un divpusējos līdzekļus.

Šī mērķa sasniegšanai ir jāizmanto arī partnerattiecību nolīgumi, sniedzot atbilstošu tehnisko palīdzību un apmācību, lai nevis radītu jaunus šķēršļus tirdzniecībai, bet gan pasākumus, kas efektīvi darbojas attiecībā pret visām iesaistītajām pusēm.

No tā ir atkarīga visas ekonomikas nozares nākotne, kas Eiropas Savienībā ir īpaši koncentrēta reģionos, kur lielā mērā valda atkarība no tās, un tādēļ rodas spēcīga sociālā atbalss.

No tā ir atkarīga arī zivju resursu ilgtspējība, kuri ir lielisks veselīgas pārtikas avots pārtikas krīzes laikā.

  Ioannis Gklavakis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, atļaujiet man izteikt pateicību Aubert kundzei par viņas ziņojumu.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja ir viena no nozares galvenajām problēmām un vissvarīgākais ir, ka tā lielā mērā izposta vidi, kas ir liela šīs planētas problēma. Tā kropļo konkurenci. Tie, kuri nodarbojas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, atrodas izdevīgākā stāvoklī, nekā uzņēmumi, kas nodarbojas ar zveju likumīgi,. un mūsu uzdevums ir pēdējos aizsargāt. Nereģistrēta zveja nozīmē zaudēt ienākumus valstij.

Viens no pasākumiem, kas izklāstīts regulas priekšlikumā par ko mēs balsosim, ir valsts ostu kontroles sistēmas izveidošana, kas aizliegtu piekļuvi ostām trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti nelikumīgās zvejas aktivitātēs. Priekšlikums paredz aizliegt nelikumīgi zvejotu zivju importu; sastādīt nelegālā un nereģistrētā zvejā iesaistīto kuģu sarakstu; izveidot Kopienas brīdinājuma sistēmu, gadījumiem, kad ir aizdomas par nelikumīgi zvejotām zivīm; kā arī aizliegt zivju importu no valstīm, kuras ir atzītas par tādām, kas nesadarbojas ar ES sistēmu.

Šajā regulā ir atsevišķi pretrunīgi punkti, piemēram, par tās piemērošanas jomu. Atsevišķas dalībvalstis aicina to ierobežot līdz zivsaimniecības atbildībai Kopienas kuģiem, kas atrodas ārpus kopienas ūdeņiem, jo patlaban jau pastāv daudz noteikumi, lai kontrolētu zveju Kopienas ūdeņos. Turklāt, pamatregulu par zvejas kontroli ir paredzēts pārskatīt līdz 2008. gada beigām. Es domāju, ka šīs divas regulas viena otru atkārtos un nesekmēs kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanu.

Nobeigumā atļaujiet man teikt, ka šis jautājums patiesi ir svarīgs, un mums pret to ir atbilstoši jāizturas. Mums tas ir jārisina disciplinēti un mērķtiecīgi, un vienmēr sadarbībā ar zvejniekiem, kuru nostāja un sadarbība mums ir nepieciešama.

Jebkurā gadījumā mēs atbalstām Aubert kundzes ziņojumu un pateicamies viņai par darbu.

  Luis Manuel Capoulas Santos, PSE grupas vārdā. (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, Aubert ziņojumu par nelegālo zveju vienprātīgi pieņēma Zivsaimniecības komitejā, kā to jau minēja referente, kuru es apsveicu. Varbūt tas šo jautājumu izgaismo vairāk, nekā jebkas cits, ko es varētu teikt šajā situācijā.

Tomēr, nav iespējams pārāk bieži atkārtot, ka nelikumīgā zveja ir noziegums pret dabu un pret ekonomiku un, ka diemžēl tā nereti paliek nesodīta, un, ka pret to mums ir jācīnās noteikti un drosmīgi. Tādēļ es vēlos pateikties komisāram Borg un Komisijai par laicīgu reakciju uz Parlamenta izteiktajām bažām 2007. gada februārī, izvirzot priekšlikumu regulai, kas pārsniedza gaidīto, un ir patiesi pelnījusi mūsu atzinību.

Tomēr lai cik uzlabota varētu būt regulatīvā sistēma bez dalībvalstu saistībām un pietiekamiem cilvēkresursiem un materiāliem, panākumi nenāks viegli cīņā, kur notikumu attīstību kavē ārkārtīgi sarežģīti apstākļi. Šis ir iemesls, kādēļ mums jāiesaista arī dalībvalstis.

Jebkurā gadījumā ar šo ziņojumu un attiecīgo regulu, Eiropas Savienība sper ļoti nozīmīgu soli un parāda piemēru, par ko mūs cildināt un ar ko mums lepoties. Es esmu pārliecināts, ka Komisija arī turpmāk atzinīgi novērtēs Parlamenta devumu tās priekšlikuma turpmākai uzlabošanai.

Priekšsēdētājas kundze, komisār, atvainojos, ja patlaban es pārkāpju protokolu, taču es nespēju laist garām izdevību izteikt dedzīgu lūgumu. Zivsaimniecības nozarei patlaban ir ļoti sarežģīts laiks, sakarā ar degvielas cenu palielināšanos. Šobrīd grūti ir visiem, bet neaizsargātākajiem ir visgrūtāk.

Es zinu, ka vairākas dalībvalstis, tostarp mana valsts Portugāle, jums gatavojas lūgt vai arī ir jau lūgusi palīdzību atrast risinājumus Eiropas Savienības sistēmā, proti, izmantot Eiropas Zivsaimniecības fondu elastīgi, lai pieņemtu pasākumus, kas var samazināt pastāvošās krīzes sociālo ietekmi. Es zinu, ka tas nav nepieciešams, bet atļaujiet man aicināt uz solidaritāti no jūsu puses un mudināt uz atklātības gaisotni, ko jūs vienmēr esat parādījuši attiecībā uz nozares problēmām, lai sameklētu pieņemamus risinājumus, cik ātri vien iespējams.

  Elspeth Attwooll, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ALDE grupa vēlas izteikt pilnīgu atbalstu Aubert kundzes lieliskajam ziņojumam. Tajā ierosinātie grozījumi izskaidro un atsevišķos gadījumos atklāj dažādus Komisijas priekšlikuma aspektus, tostarp dažus lietderīgus papildinājumus par force majeure subsīdijām un sankcijām.

Diskriminācijas nepieļaušanas izcelšana regulas piemērošanā arī ir ļoti augstu vērtējama, ja nav šaubu, ka NNN zveja ir jautājums, kas ir jārisina globāli un ES pasākumi ir nozīmīgs solis šajā virzienā.

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Zivsaimniecības komitejas delegācijā Norvēģijā. Mēs bijām lepni, ka pēdējos trijos gados, un jo īpaši pēc tam, kad 2007. gada maijā tika ieviesta valsts kontroles Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas sistēma ostās, ir strauji samazinājusies NNN zveja šajā reģionā. Šī sistēma aptver visas dalībvalstis, kā arī Norvēģiju, Islandi un Ferēru salas, un Krieviju. Patiesi dedzīgi izteicās Norvēģijas Zivsaimniecības un piekrastes lietu ministrs par sadarbību ar ES šajā sakarā.

Bet ir arī vienošanās par to, ka šie vietējie pasākumi drīzāk var pārvirzīt problēmu, nekā to atrisināt. Tādēļ ir ļoti patīkami redzēt 5., 6. un 54. grozījumu, kas cenšas samazināt jebkādu negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Man jāpiebilst arī, ka, manuprāt, mums ir liela atbildība, palīdzot uzlabot pārbaudes un kontroles sistēmas jaunattīstības valstīs un ne tikai valstīs, kurām ir partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Turklāt, es domāju, ka Komisija, Parlaments un Padome būs līdzvērtīgi aktīvas, sekmējot saistošās konvencijas pieņemšanu par valsts kontroli ostās Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī. Sagatavošana ir jau uzsākta Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) un, ja būs laba griba, tā varētu tikt pieņemta 2009. gada martā.

  Ian Hudghton, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izteikt pateicību kolēģei no manas grupas Marie-Hélène Aubert par lielo darbu, ko viņa veiksmīgi ir ieguldījusi savā ziņojumā.

Neapšaubāmi zivsaimniecības valstu un zivsaimniecības kopienu interesēs ir novērst nelegālo zveju. Visbeidzot, zivsaimniecības kopienas ir tās, kas gūs labumu no resursu veiksmīgas saglabāšanas. Starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai sekmīgi izskaustu nelegālo zveju, ko veic jūras laupītāji un organizētie noziedznieki visā pasaulē, kas darbojas šajā nozarē.

Kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pārāk liela uzmanība tiek pievērsta pēdējam Revīzijas Palātas ziņojumam par kontroli un izpildi. Šis ziņojums pamatojas uz datiem, kas, domājams, iegūti no sešām dalībvalstīm, kuras ir ietekmīgākās zivsaimniecības nozarē. Tomēr šie dati, ko uzskaitījušas dalībvalstis, iekļauj AK (Angliju un Velsu). Skotijai ir aptuveni 70% AK zivsaimniecības, taču tā šajos datos nav ietverta. Es tikai vēlos norādīt, ka pastāv atšķirīgas un nodalītas kvotas un apsaimniekošanas, un izpildes organizācijas Skotijā.

Pēdējos gados mēs esam arī panākuši zināmu virzību kontroles uzlabošanas ziņā arī manā zivsaimniecības valstī . Mums ir pircēju un pārdevēju reģistrs, un mēs esam noteikuši ostas kuģu piestāšanai krastā. Laba tiesību akta izpilde, protams, ir svarīga, taču vienlīdz svarīgs ir saprātīgs apsaimniekošanas režīms, kas dod stimulus saglabāt, garantējot Skotijas zvejniekiem, piemēram, garantētu ilgtermiņa ieguvumu no saglabāšanas pasākumiem, ko viņiem laiku pa laikam ir jāīsteno. KZP šādas garantijas vienkārši nedod.

Man bija prieks dzirdēt, komisār Borg, ka jūs dodat priekšroku pilnīgai KZP reformai. Es tam piekrītu. Es saku: atgriezīsimies pie resursu ikdienas apsaimniekošanas un kontroles, ko veic pašas zivsaimniecības valstis, kurām ir tiesības nodarboties ar zveju atbilstošās zvejas zonās, tādās kā Ziemeļjūra, un aizmirsīsim, ka ir valstis, kas ar zveju nenodarbojas; ka mēs varam līdzvērtīgi piekļūt ūdeņiem un resursiem.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Neraugoties uz dažiem aspektiem par ko mums ir iebildumi, mēs apsveicam iniciatīvu novērst, apturēt un likvidēt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un mēs piekrītam galvenajam šajā ziņojumā.

Citu jautājumu vidū mēs uzsveram, ka ir svarīgi šajā iniciatīvā izklāstītos noteikumus piemērot attiecībā uz visiem kuģiem – gan ES, gan arī trešo valstu kuģiem. Tomēr mēs vēlamies norādīt, ka, veidojot šos priekšlikumus, rēķinoties ar Komisijas kontroles noteikumu pārskatīšanu nākotnē, ir jāaizsargā dalībvalstu kompetence attiecībā uz procedūrām un pārbaužu veikšanu. Turklāt, mēs arī ticam, ka visi jautājumi attiecībā uz sankcijām būs attiecīgo dalībvalstu pārziņā.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt: ja Komisija spētu tik ātri reaģēt uz nozares prasībām, kā tas notika saistībā ar šo iniciatīvu, tad nozare nesaskartos ar nepārtrauktu sociāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, regula, ko mēs šodien apspriežam, ir gan plaša, gan arī sarežģīta, un es vēlos uzsvērt tikai dažus jautājumus.

Vispirms, priekšlikums, ka nelikumīgā zvejā pieķertajiem zvejniekiem, ir jāatmaksā no ES saņemtās subsīdijas, ir ļoti labs priekšlikums. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā nodokļu maksātāji ir spiesti subsidēt noziedzīgas darbības. No otras puses, nelegālo zveju piekopj visu veidu kuģi. Tādēļ priekšlikumam ir jāattiecas uz visiem kuģiem – kā uz ES, tā arī uz trešo valstu kuģiem.

Otrkārt, ierosinātais zvejas sertifikāts ir konstruktīvs. Sertifikātu izsniegšanas procesam ir izšķiroša nozīme nelikumīgās zvejas apkarošanā. Tomēr man ir ļaunas priekšnojautas saistībā ar kopējiem maksimālajiem sodiem. Dalībvalstīm ir jāatļauj rīkoties, uzņemoties atbildību par preventīvu soda naudu piemērošanu.

Visbeidzot, es domāju, ka kopējā Eiropas Savienības zivsaimniecības politika ir parādījusi sevi kā kļūmīgu un tai ir vajadzīga reforma. Lai patiešām apkarotu nelegālo zveju, ir vajadzīga starptautiskā sadarbība, gan ar reģionālajām zvejas organizācijām, gan arī ar citām starptautiskajām struktūrām.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja patiesi ir jālikvidē. Tādēļ šajā ziņojumā ir daudz tāda, kam es piekrītu, taču man ir jānoraida tā uzbrukums subsidiaritātei, kas pieprasa, lai ES noteiktu kriminālsodus un izveidotu ES inspektoru kodolu. Tāpat es iebilstu pret nevajadzīgo papildus birokrātiju, piemērojot regulu attiecībā uz kuģiem ar ES karogu, jo uz tiem attiecas jau bargie kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi.

Mums vairāk nav vajadzīgi noteikumi mūsu pašu zvejniekiem, lai risinātu problēmas, ko rada trešās valstis, turpinot savas noziedzīgās darbības. Pēdējos mēnešos, redzot, kā soda naudas piemēro Apvienotās Karalistes zvejniekiem, es nepiekrītu, ka mums vajadzētu stingrākus noteikumus un sodus mūsu pašu flotei.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt pateicību Aubert kundzei par viņas ziņojumu. Es domāju, ka tajā ir skaidri izteikta Parlamenta politiskā griba atbalstīt jebkādas darbības, kas vajadzīgas, lai likvidētu nelegālo zveju jebkādos apstākļos un radītu jaunus apstākļus, kas liktu mums slēgt Kopienas tirgu nelikumīgas zvejas ceļā iegūtas produkcijas importam un tirdzniecībai.

Tomēr mēs nevaram izvairīties no atbildības, kas saskaņā ar šo priekšlikumu paredzēta ostas valstij un pašai Komisijai. Mēs runājam par regulu, kura ir ļoti vērienīga formulējumā, kas piespiedīs dalībvalstīm būt ārkārtīgi modrām un netaupīt ne materiālus, ne cilvēkresursus – tas ir viens no vājajiem posmiem kontroles politikā kopumā–, lai vārdus pārvērstu rīcībā. Diemžēl tas atkal nozīmē, ka mums vajag līdzekļus, lai citu politisko gribu iesaistītu sadarbībā papildus mūsu pašu centieniem.

Zaudējumi, ko izraisa nelikumīgā zveja nav tikai zaudējumi bioloģiskajiem resursiem, bet arī zvejniekiem, kas zvejo likumīgi, tiek nodarīti nozīmīgi zaudējumi ik dienas un gadiem ilgi. Patlaban liela nozares daļa atrodas pirmsprotesta stadijā, kas ir reakcija uz peļņas masveida samazināšanos, kurai, protams, viens no nopietnākajiem iemesliem ir dīzeļdegvielas cenas palielināšanās. Tomēr ir arī citi faktori, kas palielina zaudējumus, tostarp masveida imports produktiem pār mūsu robežām, kuriem ir zemas cenas un apšaubāma izcelsme, kas šajos apstākļos ir īpaši nepieņemami.

Minēšu piemēru: pēdējo piecu mēnešu laikā šogad vien Spānijā degvielas cenas ir palielinājušās par 38%, kamēr zobenzivs, kas tiek importēta kā par excellence suga, cena ir samazinājusies par 40%. Nevienā nozarē nav uzņēmumu, kas varētu izdzīvot šādos ekonomiskajos apstākļos, bet tomēr ir pierādījies, ja vien ir politiskā griba cieši sekot importam, kā pagātnē jau ir noticis, – un es varu to apliecināt – cenas, kas tiek maksātas Kopienas ražotājiem, nekavējoties atjaunojas.

Komisār, tādēļ es lūdzu jūs un dalībvalstis nelokāmi un cik iespējams ātri īstenot šo regulu.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentei un sveikt viņu par viņas lielisko darbu šajā ziņojumā.

Kā Eiropas Savienībai mums galu galā ir jāatzīst, ka jo vairāk mēs pieļausim, lai attīstās šī nekontrolētā situācija, jo vairāk mēs pakļausim tai jūras zveju un globālo jūras ekosistēmu nākotnē. Eiropas Savienībā nekavējoties jāpanāk virzība, rīkojoties ne tikai kā regulējuma savienībai, kas ir birokrātiski sarežģīta un, ko bieži vien neievēro pat tās dalībvalstis, bet, uzņemoties pasaules mēroga iniciatīvu, nebaidoties likt uz spēles galvenās intereses, nepakļaujoties starptautiskajam vai kādam citam spiedienam. Tādējādi visa pasaules sabiedrība, kas ir iesaistīta zivsaimniecībā, spēs saprast, atzīt un visbeidzot piekrist nelikumīgas un nereģistrētas zvejas samazināšanai līdz minimumam. Protams, priekšnoteikums šādai iniciatīvai ir pasaules mērogā atzīts nolīgums par zvejas vietu saglabāšanu. Es arī vēlos izteikt savas bažas, līdzīgi pārējiem godājamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, par lielāko krīzi, ko piedzīvo Eiropas Savienības zvejnieki. Komisār, šie jautājumi mums ir nekavējoties jāizskata un jārisina šīs problēmas.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Padomes regula ir interesants piemērs preventīvam tiesību aktam, noteikumiem, kas tieši vēršas pret nelegālu zveju, darbību, kas apdraud zivju krājumu saglabāšanos noturīgā līmenī. Ierosināto risinājumu izskaidrošana ir galvenais iemesls, kādēļ pastāv iespēja, ka tieši šis dokuments varētu efektīvi darboties – likumdevēja nolūku precīza definēšana.

Referents ir lieliski uztvēris šīs regulas īpašo raksturu, nodrošinot neparasti noderīgus skaidrojumus, kas vienkārši atvieglo vissvarīgāko noteikumu sapratni. Baltijas jūras dienvidu un austrumu valstu valdības ir plaši reaģējušas uz šo svarīgo likumdošanas iniciatīvu. Lietpratēju aprindās joprojām tiek izteikti argumenti par Padomes ierosinātajiem kritērijiem to zvejnieku sodīšanai, kuri ir zvejojuši nelikumīgi.

Atkārtoti tiek izvirzīts jautājums: vai doma par efektīvas sodīšanas garantiju atrašanu, to tālredzīgi padarot formālu, ņem vērā nozvejas potenciāla atšķirības Eiropas Savienības jūrās? Vai turpmākajā likumdošanā nav jāparedz iespēja sodu līmeni padarīt atkarīgu no zivju krājumiem un saistošajām nozvejas kvotām zvejotajām sugām? Es domāju, ka nesen pasludinātais ICES vērtējums attiecībā uz Baltijas jūras ekosistēmu ir paziņojums par apstākļu uzlabošanos zivsaimniecības politikai, Eiropas Savienības mēroga revolucionāru darbību pielāgošanas procesā, kuru mērķis ir zivju krājumu aizsardzība.

Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja ir paredzējusi sagatavot īpašu grozījumu dokumentu, kas tiks izskatīts pirmajā regulas piemērošanas gadā, kā pārejas, adaptācijas periodā, dodot dalībvalstīm iespēju veikt vajadzīgās darbības, regulas ievērošanai.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pasaules zivsaimniecībā ir krīze. ES zivsaimniecībā ir krīze, ko papildina kuģu degvielas cenas palielināšanās par 30% pēdējo mēnešu laikā. Zvejnieki iziet ielās Briselē un dalībvalstīs. Tiek steidzīgi gaidīta, komisār, jūsu reakcija. Nomainot ekonomisko slodzi, kas ilgi nav izturama, pret vides noslogotību, ka nav ilgtspējīga, eksperti ziņo, ka 75% zivju krājumu ir nozīmīgā apjomā izsmelti vai arī pārzvejoti. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja ir pasaules mēroga problēma, kas pastiprina esošo zivsaimniecības krīzi.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem kopējais NNN zvejas apjoms ir līdz pat 30% no kopējā zvejas apjoma, turklāt, atsevišķās nozīmīgās zivsaimniecībās, kā arī atsevišķu sugu nozveja varētu apmēram trīs reizes pārsniegt pieļaujamo apjomu. NNN zveja samazina zivju krājumu ilgtspējību, kaitē un izposta jūras biotopus, apdraud iztikas līdzekļus zvejniekiem, kas zvejo likumīgi, un kopienām, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības. Nelikumīgā zveja arī apdraud pārtikas drošību, jo īpaši tiem, kas ir ļoti atkarīgi no zivīm, kā dzīvnieku olbaltumvielu avota.

Piezveja, galvenokārt lielā apjoma rūpnieciskās grunts zvejas rīku izmantošanas dēļ, ko nereti nomaļas zvejas flotes veic neregulēti, nelikumīgi un nereģistrēti, postoši ietekmē vietējos zvejniekus un zivju krājumus. Vairāk par trešdaļu nozvejoto zivju tiek izbrāķētas vienkārši nepiemērotā zivju lieluma dēļ vai arī tādēļ, ka šīs zivis nozvejotas netīši. Nepamatotie ES zivsaimniecības noteikumi ir izraisījuši tādus prakses veidus, kas nav ilgtspējīgi, piemēram, lielu apjomu izbrāķēšanu, īstenībā – nesaprātīgi – nelikumīgi iegūtu piekrastes piezvejā, kuru izpēte zinātniekiem būtu nenovērtējama.

Jūras zivju, kas dzīvo visdziļākajos ūdeņos, īpašā neaizsargātība pret straujo krājumu noplicināšanu nozīmē, ka šie zivju krājumi līdz regulas īstenošanai var vairs nepastāvēt. Es vēlētos jautāt komisāram, vai viņš ir aplūkojis iespējas veikt kuģu uzraudzību, izmantojot kuģu satelītnovērošanu, zvejas reģistrācijas elektroniskās sistēmas un kompaktu šasijas tipa slēgtās shēmas televīzijas (CCTV) kameras, kā līdzekļus nelikumīgās zvejas novērošanai, kas tiek veikta teritorijās, kuras atrodas citās jurisdikcijās.

Šīs regulas pienācīgai īstenošanai ir jāiesaista Kopienas līmeņa dienesti, kas atbild par pārbaudēm un kontroli. Tas arī pieprasīs zvejniekiem un citām ieinteresētajām pusēm uzņemties atbildību un kļūt par politikas saimniekiem.

  Iles Braghetto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienības uzdevums un atbildība ir uzņemties nozīmīgu lomu neregulētas nelegālas un nereģistrētas zvejas apkarošanā un to var izdarīt ar tiesībsargājošo iniciatīvu, kontroles, pārbaužu un sankciju paketi.

Visvērienīgākā iecere tomēr pēc būtības ir profilaktiska: padarīt iespējamu un nodrošināt produkcijas izsekojamību no zvejas līdz pat gala saņēmējam. Tas tādēļ, ka ne vien nelikumīgo darbību nodarītais kaitējums ir liels, gan attiecībā uz ekonomiku, gan arī jūras vides aizsardzībai, bet ir jāsasniedz arī patērētāju aizsardzības mērķi, nodrošinot kvalitatīvu produkciju, un nav arī mazsvarīga zvejnieku profesijas pārstāvju aizsardzība. Šīs profesijas pārstāvjus vairāk nekā jebkad apdraud vairāki faktori, no kuriem daži ir ekonomiski, bet daži ir strukturāli.

Šie svarīgie sociālie mērķi virza Eiropas Savienību novērst, apturēt un likvidēt nelegālo zveju, uz ko attiecas šī regula, un, kas pastiprina tās saistības, nodrošinot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu Kopienas ūdeņos.

Vienprātīgais balsojums par Aubert ziņojumu komitejā ir svarīgs signāls par vēlmi ierosinātos pasākumus laist darbā.

  Petya Stavreva (PPE-DE). - (BG) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta deputāti, šis ziņojums aizskar ļoti svarīgus jautājumus attiecībā uz jūru aizsardzību un pasākumiem nelikumīgās zvejas apkarošanā.

Vajadzība veikt pastāvošā tiesiskā pamata izmaiņas ir radusies šo darbību apmēru palielināšanās dēļ, kas apdraud Kopienas ekosistēmas un zvejas vietas. Referente norāda arī uz būtisku faktu – dalībvalstis neievēro kopējo zivsaimniecības politiku.

Atsevišķās dalībvalstīs piemērotās sankcijas atšķiras un tas ir diskriminējoši pret atsevišķiem Eiropas Savienības zvejniekiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzlabot sadarbību, koordināciju un labas prakses apmaiņu Eiropas valstu starpā, lai apturētu un likvidētu nelegālo zveju.

Kontroles sistēmas zivsaimniecības nozares vajadzībām izveidošana ir nozīmīgs solis. Tāpat kā kaitējums videi, nelikumīgā zveja izraisa arī ekonomiskas un sociālas sekas, kas zvejniekiem, kuri zvejo likumīgi, nodara zaudējumus par vairākiem miljardiem eiro.

Zivju produktu, kas iegūti nelikumīgas, neregulētas un nereģistrētas zvejas rezultātā, importa aizliegums Eiropas Savienībā arī var ietekmēt peļņu no nelikumīgās zvejas. Kontroles politika un nopietnas sankcijas par pārkāpumiem, nodrošina pamatu zivju resursu labākai apsaimniekošanai.

Zvejnieki protestē arī Bulgārijā, jo tie saskaras ar daudziem sarežģījumiem. Tādēļ mums ir jāpieņem atbildīgi lēmumi par šīs nozares nākotni. Es atbalstu Aubert kundzes ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt pateicību Aubert kundzei par viņas ziņojumu.

Viens no jautājumiem, kas ir jāuzsver ir tas, ka patērētāji neapzinās neregulētas, nereģistrētas un nelikumīgas zvejas problēmu, un par šo jautājumu mums būtu jārunā vairāk.

Kā citi jau minēja, likumīgās zvejas sektors tiek nopietni apdraudēts un nelikumīgā, nereģistrētā un neregulētā zveja ir tikai problēmas daļa. Galvenais jautājums ir degvielas izmaksas, un mums ir vajadzīgs, lai Komisija reaģētu uz krīzi, kuras dēļ zvejnieki dalībvalstīs met pie malas zveju un dodas ielās protestēt. Iespējams, ka daļēji problēmu ar zvejas nelikumīgo pusi rada pārāk daudzie noteikumi, kas reglamentē likumīgo zveju, taču iespējams, ka runa ir par ko citu.

Jā, par šo jautājumu mums ir vajadzīga vienošanās pasaules mērogā, taču mums jāiesāk savās mājās un jārīkojas ne tikai birokrātijas līmenī, par ko mūs šeit bieži apsūdz, mums ir jāpārliecinās, ka noteikumi, kurus mēs ieviešam, ir efektīvi un risina pamatproblēmu, lai mēs neizpostītu gan dabu, gan ekonomiku.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, mums patiešām ir lielisks ziņojums – apsveicu mūsu referenti. Priekšlikums, kā to jau atzina Komisija, ir labs priekšlikums, taču es vēlos uzsvērt, ko par to paziņoja Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs Daniel Varela Suanzes-Carpegna, proti, ka tas ir lielisks tāda veida instruments, ar ko efektīvi reaģēt uz krīzes situāciju, kādu mēs patlaban piedzīvojam zivsaimniecības nozarē.

Tieši tādēļ, ka noteikumi attiecībā uz ilgtspējību netiek ievēroti, zvejniekiem ir šī krīze, un tā ir pamatīga mācība un es ceru, ka mēs spēsim no tās izkļūt. Problēma ir tā, ka pulkstenis iet un laiks negaida uz mūsu likumdošanas procesu, un no šī viedokļa, komisār, pasākumi ir jāpieņem steidzami, kā tas jau šeit ir teikts, jo citādi mums vairs nebūs iespējas šo problēmu atrisināt.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ja piecas minūtes, kas paredzētas runām bez pieteikšanās, nav jau aizņemtas, tie, kuri piedalās debatēs, var uzdot jautājumu komisāram. Esmu to darījis vairākas reizes, kopš ir ieviesta iespēja runāt bez pieteikšanās. Tādēļ ar jūsu atļauju es vēlētos uzdot jautājumu komisāram.

  Priekšsēdētājs. − Es jau teicu, ka man ir iespēja dot vārdu diviem runātājiem. Es vēlos dot jums vārdu.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es nevēlos baudīt priekšrocības, bet ir iespēja izmantot piecas minūtes, lai runātu bez pieteikšanās.

Vai komisārs Borg varētu sniegt komentārus par subsīdiju piemērošanu kuģu degvielai dažās dalībvalstīs, bet citās ne. Jautājums patiešām ir par vienlīdzīgu pieeju subsīdijām. Kā tas var atbilst kopējai zivsaimniecības politikai – uzsverot vārdu kopējai – un vai tas atbilst konkurences politikas noteikumiem? Mums ir jāpalīdz zvejnieku kopienai, kura patlaban pārdzīvo nopietnu ekonomisko krīzi, jo īpaši tādēļ, ka kuģu degvielas cena ir palielinājusies par 30%. Vai jūs savā atbildē varētu sniegt oficiālu atbildi uz šo jautājumu, ko ir uzdevuši vairāki runātāji?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, šo diskusiju līmenis par šo svarīgo jautājumu parāda, ka mums ir ļoti liela apņemšanās risināt šo NNN zvejas jautājumu efektīvi un vispusīgi. Patiesība par šo jautājumu ir tāda, ka NNN zveja ir ne vien darbība, kas apdraud zivju krājumu ilgtspējību, bet arī darbība, kas apdraud godprātīgos zvejniekus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Lai mūsu centieni būtu sekmīgi, mums ir jānodrošina trīs izšķirošu principu ievērošana. Pirmkārt, lai priekšlikumam tiktu saglabāta visaptveroša darbības joma. Otrkārt, ir jānodrošina, lai ieviestā sertificēšanas sistēma neradītu nevajadzīgu slogu. Un mūsu ierosinātajai sankciju sistēmai ir jābūt tādai, lai tā nodrošinātu efektīvas soda sankcijas un tādēļ pēc būtības tai ir jābūt atturošai.

Attiecībā uz šiem trim principiem es dzirdēju apstiprinājumu, ka jūs esat spējuši nokārtot dažādus jautājumus ar dalībvalstīm attiecībā uz darbības jomu, sertificēšanas sistēmu un sankcijām. Jūs esat to izdarījuši, nemazinot priekšlikuma efektivitāti. Īpaši runājot par sankcijām, atļaujiet man teikt, ka viena no galvenajām problēmām saistībā ar kontroli ir tā, ka to sankciju diapazons, ko piemēro dalībvalstis, ir tik ļoti atšķirīgs, ka nozare vienmēr un nepārtraukti aicina nodrošināt vienādus noteikumus visiem. Šī iemesla dēļ mēs vismaz esam ierosinājuši līmeņus, kas ir jāpiemēro samērīgi un efektīvi.

Aplūkojot jautājumu plašāk, attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas reformu, es varu apstiprināt, ka mēs to esam iesākuši un, ka nākamajos mēnešos Padomē notiks politiskas ievirzes debates par šo jautājumu. Patiesībā nodoms ir sarīkot neoficiālu ministru tikšanos septembrī. Mēs risinām arī problēmu ar pārlieku daudzajiem noteikumiem, lai spēkā esošo regulatīvo režīmu vienkāršotu.

Atļaujiet man arī teikt, ka es vairs nepiekrītu Aubert kundzes komentāram, ka NNN zvejas apkarošana, ja tā ir efektīva, palīdzēs zvejniekiem labāk pārvarēt viņu pašreizējās problēmas un sarežģījumus, ko norādīja arī vairāki citi deputāti, kas uzstājās. Tomēr es piekrītu, ka tas nav pietiekami.

Jautājumu par jaunattīstības valstīm mēs esam apņēmušies risināt efektīvi, ko es minēju savās ievada piezīmēs. Pieņemt pasākumus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm ir būtiski, ja mēs šo problēmu vēlamies atrisināt, nevis pārvirzīt.

Attiecībā uz jautājumiem par kontroli, ļaujiet man apstiprināt referentei, ka Komisija nāks klajā ar spēcīgu priekšlikumu šī gada trešajā ceturksnī, šis priekšlikums tiks arī sapludināts un saskaņots ar NNN zvejas apkarošanas priekšlikumu, kas ir mūsu priekšā. Tādējādi tie būs konverģenti un ar tiem tiks panākti noteikti rezultāti.

Attiecībā uz degvielas krīzi, mums jau patlaban ir iespēja veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas jau ir ieviesti, un tas notiks apvienojumā ar nozares pārstrukturēšanu. Mēs aplūkosim spēkā esošos tirgus pasākumus – šo jautājumu izvirzīja vairāki deputāti, kas uzstājās – kas darbojas tādā veidā, ka palielinātās izmaksas uzņemas zvejnieki, nevis tās tiek novirzītas patērētājiem, kā tas notiek citās nozarēs. Tādēļ mums šis jautājums ir jāapskata, lai noskaidrotu kādēļ.

Patlaban darbojas sistēmas, kas situāciju izveido tādu, kurā cietēji ir zvejnieki, kam palielinātās izmaksas ir jāuzņemas pašiem, nevis tās tiek uzliktas patērētājiem.

Mēs arī piedāvājam zvejniekiem atsevišķas iespējas, nodrošinot tūlītēju palīdzību, ja tā ir saistīta ar pārstrukturēšanu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta veidā. Tomēr man ir jāsaka, ka arī es aplūkoju šo jautājumu un diskutēju ar kolēģiem, lai mēģinātu sameklēt citus veidus, kā mēs varam palīdzēt zvejniekiem ļoti īsā laika posmā stāties pretim šai jaunajai realitātei. Bet man ir jāuzsver, ka to mēs varam darīt vienīgi tajā gadījumā, ja pastāv noturīga apņemšanās noteiktā laika posmā veikt pārstrukturēšanu, jo šo problēmu atrisināšana pārsniedz mūsu iespējas. Tādēļ, ja vien mēs risinām pārslodzes problēmu, mums šī problēma būs tik ilgi, kamēr degvielas cenas būs tik augstas, kādas tās ir vai vēl ļaunāk – ja tās turpinās palielināties, par ko liecina rādītāji.

Tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši ar Franciju, kur tika panākta vienošanās starp Komisiju un Franciju par pasākumu paketi, kuras nolūks ir palīdzēt pārstrukturēt Francijas zivsaimniecības nozari. Man jāatzīst, ka tas nebija pietiekami un Francijas zvejniekus tas neapmierināja.

Man ir jāuzsver, ka, lai Komisija varētu reaģēt, mums ir vajadzīga sadarbība un dalībvalstu aktīva iesaistīšana. Mēs nevaram rīkoties uz savu roku. Tādēļ es saprotu, ka šis jautājums tiks izvirzīts un apspriests nākamajā Padomes sanāksmē jūnijā, un es personīgi to vērtēju atzinīgi.

Atbildot uz jautājumu, ko pašās beigās izvirzīja Doyle kundze, par to, ka dažas dalībvalstis subsīdijas piemēro, bet citas ne, Komisijai pieejamā informācija ir tāda, ka šīs subsīdijas, ko dažādas dalībvalstis piešķir vai nu tiek piešķirtas atbilstoši de minimis radītājiem (un jebkura dalībvalsts var piešķirt šīs subsīdijas, ja tās nepārkāpj de minimis robežvērtību) vai arī tās piešķir saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu, par ko es runāju iepriekš. Ir paziņojums attiecībā uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu un, ja tiks panākta vienošanās, – ja Komisija pārstrukturēšanas programmai dos zaļo gaismu – tas pavērs noteiktas iespējas attiecībā uz subsīdijām, attiecībā uz valsts palīdzību, kas citādi nebūtu iespējama.

Ja mēs saņemam informāciju par citām subsīdijām, kas neatbilst ne de minimis rādītājiem, ne arī tiek piešķirtas saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu, mēs šos gadījumus izmeklējam. Tikko, piemēram, Francija saņēma brīdinājumu, ka summa, kas izmaksāta apdrošināšanas sistēmas ietvaros ir jāatgūst. Tā kā mēs pievēršam uzmanību, lai Eiropas Savienības noteikumi attiecībā uz konkurenci tiktu pienācīgi ievēroti. Tomēr nobeigumā man būtu jāpasaka, ka šī neatliekamā krīze ir tāda, kas mums ir jārisina ļoti uzmanīgi, meklējot veidus un līdzekļus tās atrisināšanai tuvākajā nākotnē, bet tomēr ar nosacījumu, ka zivsaimniecības nozare tuvākajā laikā tiks pārstrukturēta, lai nozvejas jaudas saskaņotu ar apjomiem, ko ilgtspējīgi var zvejot jūrās.

  Marie-Hélène Aubert, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties komisāram, kā arī citiem, kas piedalījās šajās debatēs. Kā redzams, mēs aplūkojām arī priekšvēsturi nopietnajai krīzei ar ko patlaban saskaras nozare. Man jāizsaka pateicība komisāram par viņa mēģinājumu sniegt precīzas atbildes uz jautājumiem, kas tika uzdoti par šo tematu, lai gan bez šaubām nav viegli detalizēti aplūkot atsevišķas jomas. Jebkurā gadījumā ir skumji, ka Eiropas Savienību – vai Briseli – nepārtraukti ir visā jāvaino. Es tagad saprotu, ka šī varētu būt laba iespēja parādīt, ka Eiropas Savienība – Brisele – nevis rada problēmas, bet gan tās atrisina. Jāatzīst, kad mēs redzam aizvainojumu pret Eiropas Savienību, mēs saprotam cik lielā mērā dalībvalstis un daudzi ražotāji ir izvairījušies no savas atbildības, par prioritāti izvēloties īstermiņa intereses, domājot, ka tā būs iespējams gūt peļņu mūžīgi, atsakoties pamanīt, ka viņi noved visu nozari līdz katastrofas robežai.

Te nu mēs esam. Kā mēs varam atrast tūlītējus risinājumus situācijai, kas ir samilzusi gadu gaitā? Tas nav vienkārši. Jums ir jāizvirza daži priekšlikumi. Tomēr mums nebūs panākumu, ja mēs nepieņemsim stingrus un iedarbīgus pasākumus, ja mēs neizmantosim visus vajadzīgos līdzekļus, jo šos tekstus nevar īstenot bez finansiālajiem un cilvēkresursiem, pieņemot daudz atturošākas sankcijas par tām, kas patlaban ir spēkā attiecībā uz nelegālu zveju. Tās katrā ziņā nebūs pārāk smagas, ņemot vērā pēdējā laikā piemēroto mazo sodu skaitu.

Mums ir arī jānodrošina daudz lielāks iedrošinājums un atalgojums par saprātīgu un ilgtspējīgu rīcību un praksi. Bieži vien zvejnieki un zivsaimniecības uzņēmumi, kas apgūst ārkārtīgi pieļāvīgas un novatoriskas prakses ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības ziņā, jūtas neatzīti un neatalgoti. Es domāju, ka cīņā pret nelegālo zveju, gan arī citās jomās, kas tiek ietvertas, piemēram, atkritumu un resursu apsaimniekošanā un attiecībā uz kvotām, mums ir arī jāizveido atlīdzinošāka stratēģija tālredzīgākajiem, un tiem, kuru rīcības virziens ir saprātīgs, kas man šķiet, patlaban tā nenotiek.

Visbeidzot, es domāju, ka šis ziņojums mums ir iespēja izvirzīt visus šos jautājumus. Skaidrs, ka šī diskusija pati par sevi šīs problēmas neatrisinās. Es iztēlojos, ka šo diskusiju turpinās nākamais ziņojums, lai gan runa ir par laiku, kad mums ir jāizbeidz vispārējās apspriedes un dažādu līmeņu sarunas starp Komisiju, valdībām un ražošanas pārstāvjiem, un tām ir jākļūst par daudz plašākām, starpdisciplinārām apspriedēm. Tas dotu mums atbildes, un Eiropas Savienība un Parlaments varētu atkal uzņemties savu lomu un pildīt savu uzdevumu, mēģinot atrast risinājumu šajā krīzē iekļuvušajai nozarei.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 5. jūnijā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir devis vēl vienu triecienu nelegālai, nereģistrētai un neregulētai zvejai, kas ir patiesa starptautiska problēma.

Pieņemtie pasākumi efektīvi papildina esošo mehānismu. Es īpaši pieminu ostu valsts kontroles sistēmu kuģiem, kuri piestāj ostās, kur jāizsniedz zvejas sertifikāts un aizliegums, piestāt ostās kuģiem, kas piekopj NNN zveju. Es atzinīgi novērtēju arī aizliegumu importēt NNN zvejas rezultātā iegūtas zivis un NNN zvejā iesaistīto kuģu saraksta publicēšanu.

Šo jauno Eiropas Savienības noteikumu pievienotā vērtība ir Kopienas brīdināšanas sistēmas papildinājums gadījumiem, kad rodas aizdomas par konstatētu NNN zveju. Ir arī pastiprināta piemērojamo sankciju sistēma, iekļaujot arī aizliegumu saņemt valsts atbalstu vai subsīdijas NNN zvejā iesaistītajiem kuģiem, kā arī paredzot atmaksāt saņemto valsts atbalstu vai subsīdijas vajadzības gadījumā.

Vēl svarīgāk, Eiropas Parlamentā es veiksmīgi aizstāvēju domu par uzmanības pievēršanu nomaļajiem reģioniem cīņā pret nelegālo zveju, jo ekosistēmas tajos ir īpaši jūtīgas. Tas nosūtīs spēcīgu signālu negodīgajām flotēm, kas palīdzēs ierobežot negodīgo konkurenci, kura lēni, bet noteikti, atņem iespēju mūsu zvejniekiem darītsavu darbu.

26. Jūtīgu jūras ekosistēmu aizsardzība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Duarte Freitas ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par jūtīgu jūras ekosistēmu aizsardzību no grunts zvejas rīku negatīvās ietekmes tāljūrās (COM(2007)0605 – C6-0453/2007 – 2007/0224(CNS)) (A6-0183/2008).

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, Freitas kunga ziņojums aplūko priekšlikumu, kas paver ceļu zivsaimniecības jomā ieviest ietekmes uz vides novērtējuma principu. Nav iespējams pārspīlēt tā nozīmi režīma nomaiņai un zivsaimniecības noteikumu saskaņošanai ar daudzām citām jūrniecības darbībām.

Turklāt, šis princips veicina ļoti specifiska mērķa sasniegšanu – izvairīšanos no kaitējuma nodarīšanas jūtīgām jūras ekosistēmām. Priekšlikumā ir pilnībā ietverta uz ekosistēmām orientēta pieeja, ko Komisija ir apņēmusies īstenot saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Ar šo priekšlikumu mēs atbildam Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2006. gadā izteiktajam aicinājumam rīkoties efektīvi, lai aizsargātu jūtīgās jūras ekosistēmas tāljūrās, ko izposta un nopietni bojā grunts zvejas darbības. Attiecībā uz kuģiem, kas strādā teritorijās, uz kurām attiecas starptautiskās konvencijas un ir noteikts apsaimniekošanas režīms, šīs kuģu darbību regulējums aizsardzības nodrošināšanai ir attiecīgo kuģu karoga valstu ziņā. Tā kā Eiropas Savienība, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ietekmē karoga valsts regulatīvo kompetenci, mums līdz šī gada beigām ir jāpieņem piemēroti pasākumi, reaģējot uz šo ANO aicinājumu.

Tādējādi ierosinātā regula tiks piemērota kuģiem ar ES karogu, kas strādā reģionos, kas neietilpst RZPO reģionos tāljūrās. Patlaban mums ir paprāva flote, kas darbojas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, kas ir viens no šiem reģioniem. Teksts ir izveidots, lai noteiktu izrietošās saistības karoga dalībvalstīm, proti, lai nodrošinātu, ka netiek izsniegtas zvejas atļaujas grunts zvejas rīku izmantošanai neatkarīgi no tā, vai iespējamās ietekmes novērtējums skaidri pierāda, ka jūtīgo jūras ekosistēmu apdraudējuma risks ir mazs. Tas nozīmē, ka Komisija neiedziļinās detaļās par to, kā dalībvalstīm ir jāveic šāds novērtējums, bet drīzāk mēs nosakām obligātos standartus saistībā ar zinātnisko informāciju un atļaujam dalībvalstīm izvēlēties, kā sasniegt pieprasītos rezultātus.

Mūsu priekšlikums paredz, ka grunts zvejas rīkus nedrīkst izmantot dziļumā, kas pārsniedz 1 000 metrus. Argumentu, ka ierosinātajam noteikumam nav zinātniska pamatojuma, nevar atbalstīt. No vienas puses, mēs joprojām pilnveidojam mūsu zināšanas par dziļajiem okeāniem un sastopamies ar tik daudz neskaidrībām, ka, lai mūsu pieejai būtu garantijas, tai ir jābūt pilnībā piesardzīgai. Ierosinātais dziļuma ierobežojums ir pamatota izvēle, jo tas neapdraud esošās ES flotes darbības, kas notiek daudz seklākos ūdeņos. No otras puses, ar šo noteikumu mēs mēģinām iegūt laiku, lai pārbaudītu, kā šī jaunā regulatīvā pieeja darbojas, pirms atļaujam saviem zvejniekiem darbību izvērst dziļākos ūdeņos.

Runa ir par mūsu pašreizējo darbību saglabāšanu līdz mēs uzzināsim pietiekami, lai darbības varētu izvērst, neriskējot. Komisija ir gatava pie šī specifiskā jautājuma atgriezties divu gadu laikā, kad iesniegsim ziņojumu Padomei un šai Asamblejai par noteikumu īstenošanu un efektivitāti. Šo iemeslu dēļ Komisija nevar piekrist šī noteikuma svītrošanai, kā tas ierosināts ziņojumā.

Otrkārt, Freitas kunga ziņojums aicina grozīt noteikumu, ar ko regula uzliek par pienākumu pilnībā novērot flotes un, tā vietā izvirzīt parauga ņemšanas sistēmu. Komisijai ir grūti piekrist arī šim grozījumam, jo, pietrūkstot novērotājiem, paliek vienīgi kuģu pārraudzības sistēmas VMS, kā līdzeklis visu kuģu darbības atbilstības apstiprinātajiem zvejas plāniem, uzraudzīšanai. Tas nav pietiekami, un droši vien nav reāli cerēt, ka valstu zivsaimniecības uzraudzības centri nodrošinās katras flotes vienības atsevišķu uzraudzību reāllaikā. Turklāt, bez novērotāja uz klaja, ļoti būtiskā „atcelšanas noteikuma” gadījumā, ja kuģis sastopas ar kartē neatzīmētu ekosistēmu, vienkārši nedarbosies, jo nav iespējams uzraudzīt šī noteikuma ievērošanu, izmantojot kuģu pārraudzības sistēmu VMS. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, šo prasību var pārskatīt divu gadu laikā, novērtējot tās efektivitāti.

Vairumam pārējo iesniegto grozījumu Komisija var piekrist, un daudzi jau patiešām ir virzīti līdzīgā veidā Padomes diskusijās.

Es vēlos pateikties Parlamentam par atbalstu, ko tas izteica Komisijai par mūsu centieniem nodrošināt efektīvu risinājumu šim jautājumam.

  Duarte Freitas, referents. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, vispirms, es vēlos sveikt Komisiju par šo iniciatīvu un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, tādēļ, ka tā saglabā un turpina Eiropas Savienības iniciatīvu un aktīvo nostāju par šo jautājumu ANO Ģenerālajā Asamblejā un, otrkārt, tādēļ, ka tās pamatā ir ļoti svarīgs princips, novērtēt ietekmi uz zivsaimniecību pirms ir dots apstiprinājums šīs rīcības īstenošanai.

Tādēļ mēs runājam par teritorijām, kur patlaban nav reģionālo zivsaimniecības organizāciju. Patiesība par šo jautājumu ir tāda, ka piekrastes zonās par pasākumu pieņemšanu, lai aizsargātu jūtīgas ekosistēmas no grunts zvejas rīku izmantošanas, atbild valstis. Starptautiskajos ūdeņos, jūras vides aizsardzību kopumā nosaka reģionālās jūras konvencijas, ja tādas ir, kamēr par pasākumu pieņemšanu jūras ūdeņu dzīvo resursu aizsardzībai un apsaimniekošanai un par zvejai jūtīgās ekosistēmās noteikumiem atbild reģionālās zivsaimniecības pārvaldes organizācijas. Tomēr pastāv tāljūras reģioni, par ko neatbild neviena zivsaimniecības organizācija, un tas ir tik pat kā iedrošinājums iesaistīties postošās zvejas darbībās.

Paturot prātā šo realitāti, ANO Ģenerālā asambleja, kā jūs to jau gaidījāt, ar vadošo lomu ES, panāca, ka tika atzīts par vajadzīgu kaut ko darīt, lai aizsargātu jūras gultni, kur patlaban netiek kontrolēta.

Šī patiešām ir pozitīva rīcība, un tas mums ir jāuzsver un atzinīgi jānovērtē, tāpat kā pašas Komisijas priekšlikums, tomēr šis ir priekšlikums, ko mēs varam nosaukt par auglīgu, jo mēs panāksim, lai kuģi, kas iet zem mūsu dalībvalstu karoga, ievērotu to noteikumu kopumu, un, izmantojot diplomātiskos ceļus, mēs nodrošināsim, lai trešās valstis, kas zvejo šajās teritorijās par kurām mēs runājam – dziļjūru gultnē, – arī sekotu šim piemēram. Citādi nav lielas jēgas tam, ka Eiropas Savienība kā celmlauzis uzliek par pienākumu saviem kuģiem veikt šo pētījumu un ievērot noteikumu kopumu, ja citi kuģi, kas iet zem citiem karogiem, nodarbojas ar postošu zvejas praksi tajā pašā teritorijā, kuru mēs vēlamies aizstāvēt.

Tādēļ šajā auglīgajā priekšlikumā ir viena joma, par ko mums būtu jāapsveic Komisija, un, kurā ir jāsasniedz rezultāti attiecībā uz diplomātu centieniem, kas pamatojas un ANO Ģenerālajā Asamblejā panākto vienošanos un līdz ar to mēs šajā jautājumā patiešām varam pavirzīties soli uz priekšu.

Saistībā ar atsevišķiem jautājumiem, ko šeit pieminēja – par jautājumu par 1 000 metriem – komisār, Zivsaimniecības komitejā mums bija iespēja uzklausīt speciālistus un man bija iespēja noklausīties vairākus speciālistus un viņu vienprātīgo atzinumu, ka 1 000 metri, vai 800, vai 500, vai arī 1 200 metri, nav tehniska robeža, bet gan tīri politiska izvēle. Tomēr ar šo priekšlikumu mēs nosakām, ka tie, kas vēlas zvejot noteiktās teritorijās, veiks iepriekšēju jūras gultnes izpēti un risku, kam tiek pakļauta šī jūras gultne izpēte, mana pārliecība ir tāda, ka šajos pētījumos tiks ietverti visi dziļumi no 800 līdz 1 100, vai arī līdz 1 500 metriem, un tādēļ nebūtu vajadzība skaidri noteikt 1 000 metrus, jo šis dziļums jau ir aizsargāts citā veidā.

Tomēr mēs joprojām gaidām atsevišķus papildu pamatojumus, iespējams, tehniska rakstura, ko speciālisti, kurus mēs uzklausījām, nevarēja precīzi noteikt, taču es domāju, ka tas, ko līdz šim ir pateicis komisārs, nedod mums pamatotu iemeslu pieņemt, ka 1 000 metru priekšlikums iegūs likumīgu spēku. Tomēr mums joprojām ir jāgaida un patiesībā mēs ceram, ka Eiropas Parlamenta priekšlikums pēc rītdienas balsojuma tiks ņemts vērā.

  Marios Matsakis, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. − – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sveikt referenti par viņas lielisko ziņojumu.

Daudzas jūras ekosistēmas tāljūru reģionos ir unikālas un jūtīgas un, katrā ziņā, ir vajadzīga pienācīga aizsardzība no dažbrīd katastrofāli postošiem grunts zvejas rīkiem.

Ierosinātā regula bez šaubām ir noderīgs solis pareizā virzienā, taču daudz vairāk būtu jāizdara nākotnē, kad būs iegūtas plašākas zināšanas un pieredze par dziļjūru bioloģiju. Piesardzības principa ievērošana, kā pamats atsevišķu parametru noteikšanai šajā regulā, tiek vērtēta gan kā vajadzīga, gan arī kā saprātīga. Kā vienmēr, jebkuras regulas sekmes lielā mērā ir atkarīgas no tās pareizas īstenošanas, un novērotāji uz kuģiem to šajā ziņā sekmēs.

Pastāv ļoti lielas cerības, ka, neskatoties uz neizbēgami vājo posmu šajā ziņā, šī regula izrādīsies veiksmīga gan teorijā, gan praksē.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, bez šaubām, mēs atbalstām jūtīgo jūras ekosistēmu aizsardzību no postošas zvejas prakses.

Patiesībā es to atbalstu tik lielā mērā, ka atbalstītu arī aizsardzību pret citām postošām praksēm, tostarp arī pret tādām postošām praksēm, kas nav saistītas ar zveju. Tomēr beidzot mēs zinām, ka šādos gadījumos no zivsaimniecības nozares ir atkarīgs, vai tā parādīs ceļu un piemēru.

Kā es to jau teicu saistībā ar Miguélez kundzes ziņojumu par dziļjūras zivju krājumiem, es domāju, ka mūsu galvenajai rūpei būtu jābūt visu jūtīgo ekosistēmu aizsardzība, kas par tādām ir atzītas, lai kur tās atrastos – ne tikai par tām, kurām ir paveicies atrasties dziļāk par 1 000 metriem.

Kā jau teica Freitas kungs, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir noraidījusi dziļuma kritēriju, kā patvaļīgu un zinātniski nepamatotu un reģionālās zivsaimniecības pārvaldes organizācijas (RZPO), tostarp Ziemeļatlantijas zivsaimniecības organizācija (NAFO), arī ir noraidījusi noteikumu, kas paredz 2 000 metru dziļumu, pat neaplūkojot iespēju noteikt 1 000 metru ierobežojumu, jo, viņuprāt, dziļuma ierobežojumam nav iemesla un tādēļ viņi no tā ir atteikušies.

Tomēr mans jautājums, komisār, ir šāds: jūs teicāt, ka minētos noteikumus piemēros flotēm, kas zvejo Patagonijas šelfā. Nesen Okeānu institūta pārstāvji bija šeit un iepazīstināja ar novērtējuma pētījumiem, kurā viņi nebija konstatējuši nevienu jūtīgu jūras ekosistēmu šajā reģionā. Tādēļ es jums vēlētos jautāt, vai jūs joprojām pastāvat uz to, ka šo priekšlikumu jāpiemēro Kopienas flotei, kas zvejo šajā teritorijā.

Nobeigumā es vēlos aplūkot novērotāju jautājumu, kuram, manuprāt, Freitas kunga ziņojums nodrošina vērā ņemamu pamatojumu. Es domāju un es piekrītu ziņojumam saistībā ar to, ka ir svarīgi, lai uz kuģiem būtu novērotāji, kuri ir zinātnieki, jo viņiem ir jānovērtē jūtīgās jūras ekosistēmas, ko nevar izdarīt jebkurš novērotājs.

Kā atzinuši paši zinātnieki, tomēr šķiet nejēdzīgi, ka uz katra kuģa ir jābūt vienam novērotājam, jo tas gan iztukšos okeanogrāfijas institūtus, nav arī jēgas uz katra kuģa būt novērotājam, jo daudz svarīgāk ir apsvērt iespēju plānot un organizēt paraugu ņemšanas programmas un turpināt šo programmu darbību ilgāku laiku, kas mums dotu labu uzraudzības pārskatu par šīm zvejas vietām.

Tādēļ es būtu pateicīgs, komisār, ja jūs atbildētu uz maniem jautājumiem, un es aicinu atbalstīt Freitas kunga ziņojumu.

  Paulo Casaca, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos iesākumā sveikt mūsu referentu par šo lielisko ziņojumu un atkārtot, ka jautājums, ko mēs šeit risinām ir jūras gultnes aizsardzība, tostarp dziļūdens koraļļu rifu, jūras pacēlumu, hidrotermālo avotu un dziļūdens sūkļu koloniju aizsardzība, kas ir nenovērtējami mūsu ekosistēmu dārgumi.

Es vēlētos arī atgādināt, ka šo ekosistēmu aizsardzība ilgi bija apstiprināta Azoras autonomajā reģionā, un tikai 2003. gadā to apdraudēja Eiropas iestādes, kas nolēma šo reģionu atvērt pilnīgi visa veida zvejai, nemaz neapsverot, vai šīs ekosistēmas nav jāaizsargā.

Vispirms vissvarīgākais jautājums, man šķiet, kā iegūt pilnīgi saskanīgu likumdošanu un problēma ar 1 000 metru dziļumu ir tāda, ka šis ierobežojums neaizliedz zvejot dziļumā, kas pārsniedz 1 000 metrus ārpus Eiropas Savienības ūdeņiem, un ir pat atļauts zvejot dziļumā, kas pārsniedz 1 000 metrus Eiropas Savienības ūdeņos – tam nav pamata no vides likumdošanas viedokļa. Tas, kas mani visvairāk satrauc saistībā ar šo ANO rezolūciju – 2006. gada 8. decembra svarīgāko Rezolūciju Nr. 61/105 – attiecas uz atsevišķiem jautājumiem, proti, uz jautājumiem, kas saistīti ar jūras bruņurupuču aizsardzību, kas dzīvo pie ūdens virsmas, un diemžēl Eiropas Komisija tā vietā, lai transponētu šo lēmumu kopumā, nolēma sākt ar atsevišķiem jautājumiem, atsevišķām jomām pēc vairākiem gadiem. Man tas nešķiet labākais likumdošanas modus operandi. Būtu labāk, ja ANO lēmumu Kopienas līmenī transponētu visā kopumā, tas jautājumu ārkārtīgi atvieglotu un panāktu, ka likumdošana darbojas gan Kopienas ūdeņos, gan ārpus tiem.

  Josu Ortuondo Larrea, ALDE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, mēs piekrītam, ka ir nepieciešams pieņemt pasākumus, lai novērstu kaitīgo zvejas metožu praksi, kas apdraud jūras jūtīgās ekosistēmas.

Paturot to prātā, mēs piekrītam, ka Kopienas kuģiem, kas darbojas tāljūras apgabalos, kuri nav reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā un uz kuriem neattiecas nolīgumi, ir jāpiemēro Kopienas noteikumi, kas reglamentē nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu īpašās zvejas atļaujas zvejai attiecīgajā dziļumā, kā arī nosaka attiecīgo rīcību, kas jāievēro, informāciju, kas jānodrošina u. t. t..

Tomēr mēs nepiekrītam ierobežojumiem, ko Komisija ierosinājusi 6. pantā kā pamatotu, nosakot 1 000 metru dziļumu grunts zvejas rīku izmantošanai, uzskatot, ka šāds ierobežojums nodrošina piemērotu aizsardzības līmeni, jo nav iegūti dati tā atbalstam. Nav zinātnisku pētījumu, kas liecinātu, ka jūtīgās ekosistēmas atrodas dziļāk vai seklāk par šo 1 000 metru dziļumu.

Mēs domājam, ka ir nepieciešams attīstīties un labāk dokumentēt katra reģiona jūras gultni, nosakot kur tā ir jūtīga, pirms maksimālā zvejai pieļaujamā dziļuma norādīšanas. Mēs uzskatām, ka būtu laba doma uzlikt par pienākumu kuģiem, kas sastapušies ar iespējams jūtīgu jūras ekosistēmu pārtraukt zveju un par to informēt attiecīgās iestādes. Paturot prātā minēto, mēs piekrītam priekšlikumam, ka kuģiem kam dalībvalstis izlases veidā ir izdevušas īpašu zvejas atļauju, jāņem uz klāja zinātnieks, nodrošinot tā klātbūtni pārmaiņus uz visiem kuģiem secīgos zvejas reisos.

Visbeidzot, mēs piekrītam arī, ka caur satelīta pozicionāšanas iekārtu, ar ko jābūt aprīkotiem visiem kuģiem tehniskas problēmas gadījumā, kapteinis ziņo par kuģa atrašanās vietu ik pēc divām stundām un, ka pēc kuģa atgriešanās ostā, tas jūrā drīkst iziet tikai pēc pārbaudes, kurā konstatēts, ka pozicionēšanas iekārta darbojas pareizi.

Viss minētais tiek ierosināts ne vien ar mērķi panākt lielāku jūras vides noturīgumu, bet arī, lai aizsargātu zvejas darbības zivju pārtikas produktu nodrošināšanai.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sveikt Freitas kungu par viņa lielisko ziņojumu. Galvenā jūras apsaimniekošanas nozīme ir jūtīgo ekosistēmu aizsardzība. Pēdējo gadu laikā ir veikti nozīmīgi darbi, lai sasniegtu šo mērķi. Es priecājos, ka Eiropas Savienība veic šo celmlauža darbu vides aizsardzībā – no tā labumu gūsim mēs visi.

Ekosistēmu politika ir starptautiski atzīta un no mums ir atkarīga pēc iespējas plašāka tās īstenošana. No sīkām rīcībām veidota sistēma ir piemērota šīs politikas īstenošanai. Pirms katra nākamā posma īstenošanas mēs varam izmantot iepriekšējā posmā gūto pieredzi – panākumu atslēga ir evolucionāra, nevis revolucionāra attīstība.

Jūtīgu ekosistēmu aizsardzība ir sarežģīta. Klasisks piemērs, kas attēlo minēto, ir Īrija. Dziļūdens koraļļi atrodas valsts rietumu krastā. Saskaņā ar NATURA 2000 šajā piekrastes reģionā ir noteiktas četras teritorijas attiecībā uz kurām ir noteikti zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu dziļūdens koraļļus.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Plaši atbalstot ziņojumā izteiktos priekšlikumus, kuru mērķis ir jūtīgo jūras ekosistēmu aizsardzība tāljūrās, mēs vēlamies uzsvērt, ka šajā jomā ir jāpieņem pasākumus, pamatojoties uz zvejas vietu atbilstošu zinātnisku izpēti, tas ir, ņemot vērā situāciju daudzveidību.

Acīmredzami skaidri ir tas, ka ir jānosaka jūtīgās jūras ekosistēmas, tas ir jautājums, kas uzsvērts ziņojumā, norādot, ka noteikumus ir jāprecizē atbilstoši vispilnīgākajai zinātniskajai informācijai. Tāpat mums jānoskaidro ar ko atšķiras dažādu zvejas rīku izmantošanas sekas, veicot zvejas vietu zinātnisko izpēti, lai novērtētu zvejas rīku iespējamo ietekmi uz jūras resursiem un jūras gultni. Nobeigumā mēs vēlamies vēlreiz paziņot, ka teritorija, attiecībā uz kuru pārbaudes un novērojumi tiek veikti nolaidīgi, atrodas dalībvalstu kompetencē.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, zivsaimniecības nozares zinātnieki zina, ka dziļjūras un tāljūras ir dzīvības pilnas un dzīvības lielākais vairums vēl nav izpētīts. Patiesībā apmēram 50% no dzīvo būtņu un augu sugām, kas iegūtas no dziļuma, kas pārsniedz 3 000 metrus, ir jaunas sugas. Zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka dziļjūrās, iespējams, dzīvo 10 miljonu sugas un, ka tur bioloģiskā daudzveidība ir salīdzināma ar tropisko lietus mežu bioloģisko daudzveidību. Viņi lēnām izpēta ekosistēmas, kas ir ārkārtīgi neparastas un kuras nereti apdzīvo sugas, kas nav atrodamas nekur citur pasaulē.

Tādēļ es apveicu Komisijas priekšlikumus noteikt, lai veiktu zvejas darbības tāljūrās, izmantojot grunts zvejas rīkus, ir nepieciešama atļauja un, ka atbildīgā iestāde pirms atļaujas izsniegšanas nosaka vai tāljūru akosistēmas netiek būtiski nelabvēlīgi ietekmētas. Rīcība šajā jomā tiek veikta ar novēlošanos, un es vēlos pateikties Duarte Freitas par šo ziņojumu.

Grunts zvejas rīku izmantošana nodara nepieredzētu kaitējumu dziļjūras koraļļu un sūkļu kolonijām. Neregulēti izmantojot grunts zvejas rīkus, var sasniegt zemūdens kalnus un jūras pacēlumus, sabojājot aizskarto okeāna gultni un izpostot visu dzīvību. Sugas var izmirt pirms zinātniekiem pat radusies iespēja tās konstatēt.

Diemžēl Eiropas Savienība ir galvenā grunts zvejas rīku izmantotāja. 2001. gadā dalībvalstis, ieskaitot mūsu jaunās Baltijas valstis, veica apmēram 60% grunts zvejas un tajā pašā gadā viena pati Spānija kopumā nozvejoja divas trešdaļas reģistrētā nozvejas apjoma ES un 40% reģistrētā nozvejas apjoma pasaulē tāljūrās, izmantojot grunts zvejas rīkus.

Es piekrītu referentam, ka Komisijai ir jāizmanto savas pilnvaras attiecībā uz zivsaimniecības nozari, lai veicinātu saskaņotu rīcību jūtīgu ekosistēmu aizsardzībai un mūsu pieejā ir jāievēro divi galvenie principi: piesardzības principu, kas mūsu rīcību nosaka gadījumos, kad trūkst zinātniskas informācijas vai arī kad ir neskaidrības, un visvairāk par visu citu, uz ekosistēmām orientētas apsaimniekošanas principu.

Komisār, vai skaitlis 1 000 metri ir patvaļīgi pieņemts skaitlis? Manuprāt, jautājums ir: vai jūtīgās ekosistēmas atrodas arī seklākos ūdeņos par minēto vai tikai dziļākos ūdeņos, ko daži kolēģi apstrīdēja.

  Marios Matsakis. − Priekšsēdētājas kundze, vairāki runātāji uzstāja uz to, ka nav zinātniski pamatota – vai arī, ka vispār nav pamatota – 1000 metru dziļuma ierobežojuma izvēle. Tā tas nav. Patiesībā, kā piemēru varu jums minēt zinātnisku pierādījumu, kas iegūts zvejojot 840 līdz1300 metru dziļumā Īrijas rietumos. Radioaktīvā oglekļa C 14 metode atklāja, ka auksto ūdeņu koraļļu veidojumi, kas tika iegūti piezvejas rezultātā, ir vismaz 4550 gadu veci.

Tā kā jūtīgas ekosistēmas – kā to atklāj zinātniski pierādījumi – šajā dziļumā ir. Turklāt, saskaņā ar piesardzības principu, es domāju, ka ir saprātīgi izvēlēties šādu ierobežojumu.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība aktīvi piedalās pasaules mēroga risinājumu meklēšanā saistībā ar grunts zvejas rīku izmantošanu. Tā vietā, lai šajā sakarā ierosinātu pilnīgu aizliegumu, tā atbalsta stingrus ierobežojumus, paredzot aizliegumu piemērošanu.

Patlaban apspriestā rezolūcija kaut kādā ziņā ir modus vivendi – pagaidu vienošanās . Panāktās juridiskās sekas tomēr ne vienmēr pamatojas uz skaidriem un pārliecinošiem noteikumiem. Mazākas zvejas kopienas, kas nespēj veikt regulārus un detalizētus pētījumus, ir vienkārši noraizējušās par to, ka tās var nespēt izpildīt attiecīgo zvejas plānu sagatavošanai noteiktās prasības: norādīt dziļumu, kur tiks izmantoti grunts zvejas rīki vai arī – par ko ir īpaši lielas bažas nabadzīgākos reģionos – raksturot jūras gultnes konfigurāciju.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju vairākus izteiktos jautājumus un komentārus, kas parāda kādu nozīmi jūs piešķirat jautājumam par postošu zvejas metožu izmantošanu.

Kā jau iepriekš teicu, mūsu priekšlikums ir atbilde starptautiskās kopienas aicinājumam un mums ir jāparāda apņēmība sasniegt šī aicinājuma mērķus.

Attiecībā uz jautājumu par 1 000 metru dziļuma ierobežojumu, es vēlos teikt arī, ka ir izšķiroši, lai mūsu pieeja būtu piesardzīga un šis izvēlētais ierobežojums būtu noteikts tā, lai tas nodrošinātu pārliecību, ka mums nebūs negaidīta zivsaimniecības izaugsme šajā teritorijā. Vienlaicīgi, šajos apstākļos, tas neietekmē pastāvošo zivsaimniecību, un ja ir runa par to, tad man nav skaidrs, kādēļ ir tāda pretestība pret 1 000 metru ierobežojumu. Bet es izskatīšu šo jautājumu vēlreiz un ceru, ka to var sekmīgi atrisināt jūnijā Padomē.

Tomēr man ir jāsaka, ka es nepiekrītu tam, ka mums ir jāatļauj neierobežota grunts zveja pirms mēs esam noskaidrojuši jūtīgās ekosistēmas, jo, ja kaitējums ir nodarīts, tad tas ir nodarīts un pēc tam rīkoties ir par vēlu. Šī iemesla dēļ mēs pastāvam uz piesardzīgu pieeju.

Attiecībā uz novērotājiem, atļaujiet man teikt, ka tas ir izšķiroši, ja mēs parādām nopietnu apņēmību jūtīgo jūras ekosistēmu aizsardzībai tāljūrās. Svarīgākais Komisijai ir, lai to piemērotu visur. Es esmu pārliecināts, ka mēs varam atrast risinājumu šim jautājumam arī Padomē jūnijā, neatsakoties no visaptveroša novērotāju principa.

  Duarte Freitas, referents. − (PT) Ar nožēlu man vispirms ir jāsaka, ka komisārs nav pievērsis uzmanību tam, ko deputāti ir teikuši patiesībā un, kas ir teikts arī ziņojumā saistībā ar 1 000 metriem.

Šeit nav – es atkārtoju – šeit nav zinātniska pamatojuma, ka attiecīgais lielums ir 1 000 metri. Kādēļ 1 000? Kādēļ ne 800 vai 1 200? Šeit nav zinātniska pamatojuma, un mēs rīkojām speciālistu noklausīšanos un mums bija iespēja tikties ar Azoru okeanogrāfijas un zivsaimniecības departamenta, kas ir veicis daudz noderīgus, starptautiski atzītus jūras gultnes pētījumus, vadītāju un ar citiem speciālistiem, ar ko es runāju, ar citiem tehniskajiem ekspertiem: šeit nav zinātniska pamatojuma, ka noteiktais dziļums 1 000 metri, ir pamatots.

Patiesībā par 1 000 metriem varētu izbeigt diskusijas attiecībā uz Vidusjūru, taču mēs nerunājam par šo reģionu, patiesībā mēs runājam par pilnīgi atšķirīgām teritorijām! Tādēļ, draugi, pagaidīsim un skatīsimies: ja mēs pamatoti Eiropas Savienībai par pienākumu uzliekam vadīt šo dziļjūru gultņu aizsardzības procesu, kas ir noderīgi un kas, cerams, ierosinās, lai citi mums sekotu, mums ir šī atbildība pret vidi, taču mums ir jābūt arī nedaudz objektīviem un saprātīgiem. Ja, lai zvejotu šajos apgabalos, mēs pieprasām, lai flotes veiktu zinātniskus pētījumus, kuru izmaksu apjomu Komisija nespēj norādīt, ne arī tā var mums pastāstīt vai dalībvalstis būs spējīgas novērtēt šo pētījumu kvalitāti un reaģēt uz tiem, tomēr, ja mēs pieprasām, lai flotes veiktu šos pētījumus, lai noskaidrotu vai jūras gultne ir jūtīga vai arī ne, būsim tomēr saprātīgi! Tādēļ runāsim par 1 000 metriem.

Ja tur ir jūtīgas dziļjūras ekosistēmas, tās var atrasties 800 vai arī 1 200 metru dziļumā, un pētījumi, ko mēs uzliekam par pienākumu veikt flotēm, lai saņemtu zvejas licences, to parādīs: tas ir vienkārši un, tādēļ es domāju, ka jautājums ir par to, lai mēs šajā sakarībā būtu saprātīgi.

Nobeigumā sniegšu vēl pēdējo norādi par šī jautājuma svarīgumu: ir minēts, ka mēs zinām daudz vairāk par mēness virsmu, nekā par dziļjūras gultni, un šī iemesla dēļ šajā palātā mums pašiem sevi kā indivīdus ir jāvirza sekmīgu atklājumu veikšana par dziļjūras gultni.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 5. jūnijā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Ierosinātās regulas stingrība ir piesardzības principa ieviešana un zvejas atļauju izsniegšana, paredzot novērtējumu, kas apliecina, ka šīs darbības negatīvi neietekmē jūras ekosistēmas. Kā faktiskais referents, es uzskatu, ka šo novērtējumu pamatā jābūt Kopienas līmenī saskaņotiem kritērijiem, ko pārskatījusi Komisija, lai nodrošinātu vienveidīgu novērtējumu visās dalībvalstīs.

Turklāt, es ierosināju izveidot elektronisko kartēšanas sistēmu, ar nolūku radīt jūtīgo jūras ekosistēmu datu bāzi, kas samazinātu izmaksas un pūles novērtēšanai un zvejas atļauju izsniegšanai. Citiem vārdiem sakot, ierosinātie elementi ir ieviesti, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti un nodrošinātu jūras bioloģiskās daudzveidības optimālu aizsardzību.

Ir būtiski, lai līdz 2008. gada beigām Komisija izveidotu sarakstu, kurā ir norādītas teritorijas, kur zveja nav pieļaujama, norādot, kurās teritorijās jūtīgu jūras ekosistēmu pastāvēšana ir apstiprināta un kurās tā ir iespējama. Taču mēs nedrīkstam aizmirst to lomu, kas dalībvalstīm ir jāuzņemas jūras faunas aizsardzībā, ieviešot pienākumus, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas un jūras ekosistēmu noteikšanu valstu tiesību aktos Natura 2000 tīklā.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietnieks

27. Tirdzniecības politikas īstenošana ar efektīvu importa un eksporta noteikumu un procedūru palīdzību (debates)

  Priekšsēdētāja. Nākamais jautājums ir Jean-Pierre Audy ziņojums (A6-0184/2008) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par Tirdzniecības politikas īstenošanu ar efektīvu importa un eksporta noteikumu un procedūru palīdzību [2007/2256(INI)].

  Jean-Pierre Audy, referents. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, muitas savienība, kurai 2008. gadā tiek svinēta 40. gadadiena bija viens no Eiropas integrācijas pirmajiem posmiem. Tās rezultāts ir eksporta un importa muitas nodokļu aizliegums starp ES dalībvalstīm un kopēju muitas tarifu pieņemšana importam no ārvalstīm. Tas ir būtisks pareizas iekšējā tirgus darbības aspekts un korekta Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumu piemērošana. Muitas savienības ietvaros importa un eksporta procedūras ir būtiskas Eiropas Savienības konkurētspējai un pilsoņu aizsardzībai.

Komisār, jūs nesen publicējāt muitas datus par 2007. gadu, kas parāda, es citēju „jaunas un satraucošas tendences”. Jūs teicāt, ka viltojumi joprojām apdraud mūsu veselību, mūsu drošību un mūsu ekonomiku. Patērētāju aizsardzības ziņā daudz kas izraisa bažas, un manā ziņojumā ir priekšlikumi attiecībā uz atbilstību Eiropas standartiem, jo īpaši, veselības un drošības ziņā.

Otrs piemērs ir jautājums par cigarešu kontrabandu, kas tika izvirzīts Parlamentā pagājušā gada septembrī, un kurā es biju savas politiskās grupas referents. Tas izgaismoja problēmu klāstu un atklāja Kopienas tranzīta sistēmas vājās vietas. Šis ir iemesls, kādēļ Starptautiskās tirdzniecības komiteja apstrīd mūsu muitas sistēmu un tās spēju tikt galā ar izaicinājumiem, kas raksturīgi tirdzniecības globalizācijai tajā sakarībā, ka pilsoņi tic, ka Eiropas Savienība tos aizstāvēs. Tas ir ierosināts Lisabonas līgumā, kam patlaban tiek veikts ratifikācijas process dalībvalstīs, un kura 1. panta 4. punkts paredz, ka attiecībās ar pārējo pasauli Eiropas Savienība aizsargā savus pilsoņus.

Starptautiskā līmenī galvenā neskaidrība ir Dohas sarunu kārtas iznākums, ko vada Pasaules Tirdzniecības Organizācija, kurā jebkāda vienošanās šķiet tik pat kā nesasniedzama. Mēs visi zinām, ja daudzpusējās tirdzniecības sarunas tiks pārtrauktas, mēs nonāksim pie daudzpusējas konkurences – kur, kā mēs zinām, valda likums, ka izdzīvo veiklākais – un mums būs vajadzīga spēcīga un efektīva muitas savienība. Pat Pasaules Muitas organizācijas ietvaros mēs redzam lēnāku virzību efektivitātes ziņā un saistībā ar muitas procedūru saskaņošanu pasaules mērogā, kā cēlonis ir Amerikas Savienoto Valstu bažas par drošību, ko radīja 11. septembris.

Tomēr saistībā ar starptautisko tirdzniecību, ziņojumā ir norādīts, ka ja importa un eksporta noteikumi un procedūras ir pārāk stingras, tas var radīt ar tarifiem nesaistītus šķēršļus tirdzniecībā. Es aicinu Komisiju pievērst īpašu uzmanību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas arvien lielākus šķēršļus izraisošos muitas noteikumus un procedūras uzskata par vienu no galvenajiem starptautiskās tirdzniecības šķēršļiem. Muitas sistēmu ir jāizmanto tirdzniecības veicināšanai un ziņojumā ir ierosināts, ka par šo jautājumu ir jānoslēdz starptautiskais nolīgums, kas jānodala no Dohas programmas.

Ziņojumā tiek arī aplūkoti vairāki jautājumi, kas saistīti ar tarifa klasifikāciju, preču vērtību un izcelsmi – gan preferenciālo, gan nepreferenciālo –, un es ceru, ka Komisija rēķināsies ar attiecīgo rūpniecības nozaru vajadzībām.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka esošo saskaņotības trūkumu es uzskatu par neapstrīdamu Eiropas muitas sistēmas vājināšanās cēloni. Es saprotu, komisār, ka Muitas kodeksa reforma ir Komisijas prioritāte un, ka tā jau ir pietiekami sarežģīts uzdevums, neapvienojot to ar iestāžu reformu. Tomēr es vēlos iesākt debates, ierosinot izskatīt iespēju veikt integrētu un koordinētu valstu muitas dienestu apvienošanu, lai virzītos uz Kopienas administrāciju, kas atbildīga par muitas savienību. Patiešām, muitas noteikumu arvien plašākā saskaņošana nozīmē, ka muitas noteikumi de facto kļūst identiski visā Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā ilgo laiku, kas vajadzīgs, lai ieviestu uzlabojumus Kopienā, jo īpaši tos, kas ietekmē dalībvalstu prerogatīvas, es domāju, ka ir pienācis laiks šo jautājumu celt priekšā. Šis ir jautājums, kas ir gan simbolisks ar to, ka tas ir pēdējais panākums 40 gados, arvien pilnveidojot muitas integrāciju, gan arī pragmatisks jautājums tajā ziņā, ka tas atspoguļo vajadzību panākt efektīvāku muitas organizāciju arvien sarežģītākā un strauji mainīgā pasaulē, kas uz mums negaidīs.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka jūs man atļaujat atbildēt uz ziņojumu, ko sagatavojis Jean-Pierre Audy un Starptautiskās tirdzniecības komiteja vienprātīgi apstiprinājusi 6. maijā. Es sveicu referentu, kurš, teicami izgaismojis muitas tiesību aktu un muitas dienestu būtisko ieguldījumu mūsu kopējās tirdzniecības politikas efektīvā īstenošanā, kā arī norādījis svarīgos izaicinājumus ar ko Eiropas Savienība šajā jautājumā saskārās.

Mani dienesti dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka starptautiskās tirdzniecības noteikumos un nolīgumos pilnībā tiktu ņemts vērā ieguldījums, un arī nepieciešamie muitas koncepciju un procedūru ierobežojumi. Tie arī efektīvi aizstāv Kopienas intereses starptautiskajās organizācijās, risinot patērētāju jautājumus, jo īpaši Pasaules Muitas organizācijā un Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Tas īpaši attiecas uz izcelsmes noteikumiem, gan preferenciālajiem, gan nepreferenciālajiem. 27. maijā Starptautiskās tirdzniecības komiteja tika informēta par pašreizējo situāciju saistībā ar Vispārējo Preferenču sistēmas reformām. Es esmu pārliecināts, pamatojoties uz saņemto atbalstu, ka Komisija varēs saņemt dalībvalstu atbalstu, lai šo reformu pabeigtu.

Tas attiecas arī uz PTO sarunām par tirdzniecības atvieglošanu. Komisija šajā posmā joprojām ir pārliecināta, ka nolīgumam par tirdzniecības atvieglošanu ir jāpaliek par vienu no balstiem Dohas sarunu kārtas pabeigšanai un, ka to nedrīkst izslēgt no tā. Protams, sasniegtie sarunu rezultāti par tirdzniecības atvieglošanu nekādā gadījumā nedrīkst tikt pazaudēti.

Ir jāsper svarīgi soļi, lai atbildētu uz draudiem, ko izraisa viltoti, pirātiski un bīstami produkti. Jaunas procedūras tiek ieviestas muitas tiesību aktos, lai garantētu drošību un aizsardzību. Modernizētais Kopienas Muitas kodekss, kas publicēts šodien, un lēmums par elektronisko muitas sistēmu, kas publicēts janvārī, ir galvenie pagrieziena punkti nepārtrauktajā un dinamiskajā muitas tiesību aktu uzlabošanā, gan lai aizstāvētu Eiropas Savienības pilsoņus, gan arī mūsu ekonomikas konkurētspēju veicinot, likumīgu tirdzniecību. Šie ir labu iestāžu savstarpējās sadarbības piemēri.

Ziņojums arī pamatoti pastāv uz muitas tiesību aktu turpmāku saskaņošanu un vienādošanu, kā arī tālāku mūsu muitas administrāciju darba organizācijas un metožu uzlabošanu.

Manuprāt, tālāka muitas tiesību aktu īstenošanas saskaņošana var tikt panākta ar šādām iniciatīvām: notiekošo Modernizētā Muitas kodeksa un lēmuma par e-muitu īstenošanas darbu; jauna programma pareizas un vienādas muitas tiesību aktu piemērošanas mērķtiecīgas uzraudzības veikšanai, un iespēju un vajadzību saskaņot muitas pārkāpumus un sankcijas novērtēšanu kopā xxx ar dalībvalstīm. Programma “Muita 2013” arī ir svarīgs līdzeklis šajā ziņā.

Nobeigumā es vēlos aplūkot jautājumus attiecībā uz ASV iniciatīvu veikt 100% skenēšanu. Komisija visos iespējamajos veidos cenšas panākt, lai ASV amatpersonas saprastu, ka tās ir izvēlējušās nepareizu veidu, kā nodrošināt piegādes ķēdes drošību. Komisija aprīlī ASV valdībai iesniedza nopietnu ziņojumu, kas tika sagatavots ar dalībvalstu līdzdalību, kurā tika uzsvērta šī pasākuma negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības ostām, starptautisko tirdzniecību un jūras satiksmi.

  Zuzana Roithová, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu Audy kunga pastāvīgo ziņojumu, kas aplūko stingro muitas procedūru ieviešanas nozīmīgumu iekšējā tirgus pareizai darbībai. Diemžēl, mūsu tirgus tiek arvien vairāk kropļots ar nelikumīgi no trešām valstīm importētām precēm. Tas attiecas ne tikai uz kontrabandu, viltojumiem un izvairīšanos no muitas nodokļiem: mūsu tirgus ir arī pārpludināts ar precēm, kas neatbilst Eiropas Savienības drošības standartiem, lai gan daudzām minētajām precēm ir atbilstības marķējuma zīme. Diemžēl muitas iestādēm nav pietiekami daudz resursu, lai pienācīgi veiktu pārbaudes uz robežas. Mūsu komiteja Antverpenes ostā varēja pārliecināties par to, ka katru dienu tiek pārbaudīts tikai pus procents konteineru. Viss minētais samazina ticību iekšējam tirgum un nodara pārestību patērētājiem, kā arī Eiropas Savienības ražotājiem, kas paši nespēj mēroties spēkiem ar šo negodīgo konkurenci. Lai gan mūsu muitas savienība pastāv jau apmēram 40 gadus, dalībvalstis muitas noteikumus joprojām nepiemēro pietiekami vienādi. Piemēram, ir būtiskas atšķirības noteikumos, kas attiecas uz preču tarifa klasifikāciju, vērtību un preferenciālo vai nepreferenciālo izcelsmi. Es piekrītu referentam, ka situāciju uzlabotu plašāka noteikumu saskaņošana. Komisijai ir arī jārīkojas, atbildot uz pamatotiem iebildumiem attiecībā uz pievienotās vērtības kritēriju vienādu piemērošanu, piemēram, uz tekstila rīpniecības ieguldumiem. Pārāk stingri un sarežģīti muitas noteikumi traucē piekļuvi starptautiskajai tirdzniecībai, jo īpaši, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nepārprotami skaidrs ir tas, ka Eiropas Savienības konkurētspējai gūtu labumu no preču importa un eksporta noteikumu un procedūru vienkāršošanas, modernizēšanas un saskaņošanas.

  Francisco Assis, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlos iesākumā sveikt Audy kungu par augstākās kvalitātes ziņojumu, ko viņš ir sagatavojis, gan tajā ietverto domu, gan arī izvirzīto priekšlikumu ziņā.

Patiesībā muita, kā tas ir skaidri pateikts ziņojumā, mūsdienās ir daudzfunkcionāls līdzeklis. Tai ir fiskāla nozīme, tā pilda sākotnējo lomu, kā arī lomu attiecībā uz ekonomiku un arvien pieaugošu Eiropas Savienības uzņēmējdarbības un Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības lomu.

No ekonomikas viedokļa, tai, protams, ir jāveicina starptautiskā tirdzniecība un Eiropas Savienība katrā ziņā ir ieinteresēta, lai tas tā būtu. Taču tā ir jākoncentrē arī uz aizsardzības lomas īstenošanu, saistībā ar viltojumu un pirātisma aizkavēšanu un apkarošanu, kā arī saistībā ar pretdarbību pilnīgi negodīgas konkurences situācijās, kas grauj atsevišķus Eiropas Savienības uzņēmumus, jo īpaši vājākajās nozarēs. Uzmanība ir jāpievērš arī vides un sabiedrības veselības aizsardzībai, kas ir vērtības, ko mūsu sabiedrība vērtē arvien augstāk. Šī iemesla dēļ mums jāvirzās straujāk uz priekšu.

Referenta izklāstītais priekšlikums, mūsuprāt, ir labs, jo tas sekmē muitas sistēmas saskaņošanu. Mums ir Kopienas tirdzniecības politika un Kopienas muitas politika, taču mums ir daudz valstu administrācijas, kas ne vienmēr strādā kopā vispiemērotākajā veidā. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības ražotāju un patērētāju interešu aizsardzību, būtu noderīgi mūsu virzību uz saskaņošanu paātrināt. Panākt attīstību, ieviešot jaunas prakses, izveidojot labāku sadarbību un radot apstākļus efektīvākai muitas administrāciju darba saskaņošanai Kopienas līmenī. Tādēļ mums ir jānodrošina augsts pakalpojumu līmenis Eiropas Savienības pilsoņiem gan no ražotāju, gan patērētāju viedokļa.

Ir vēl viens jautājums, kuru es uzskatu par ļoti svarīgu un kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un, kas ir arī aplūkots ziņojumā, ko apskatīja arī iepriekšējais runātājs. Mūsu mazie un vidējie uzņēmumi ir īpaši neaizsargāti kļūt par upuri negodīgai konkurencei un mūsu muitas sistēma ne vienmēr ir gatava sekmīgi risināt šādas riska situācijas. Tādēļ mums jāveic milzīgi ieguldījumi šajā ziņā un jāuzlabo koordinācija ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ne vienmēr tie pārzina noteikumus un procedūras, un tādēļ tiem ir nelabvēlīgāka situācija starptautiskās tirdzniecības piekļuvei.

Nobeigšu ar to pašu ar ko iesāku, sveicot šī ziņojuma autoru un es domāju, ka tas kalpo Eiropas Savienībai specifiskajā un ļoti svarīgajā muitas sistēmas jomā.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ar savu runu UEN grupas vārdā es vēlos pievērst uzmanību trim jautājumiem šajās debatēs.

Pirmkārt, daudzas valstis ir iesaistītas starptautiskās tirdzniecības atvieglošanā, pat tās, kuras ir PTO locekles, neievēro sociālos un vides standartus, kas noved pie tirgus samazināšanās augsto ražošanas izmaksu dēļ, vienlaicīgi atsakoties no godīgas konkurences. Uzlabojot piekļuvi Eiropas Savienības tirgum precēm, kuru izcelsme ir šādas valstis, ir jāņem vērā minētais, pretējā gadījumā vairākas rūpniecības nozares Eiropas Savienībā tiks regulāri likvidētas.

Otrkārt, pieaugošā atvērtība Eiropas Savienības tirgū precēm, kuru izcelsme ir trešo valstu lauksaimniecības nozare apmaiņai pret šo valstu tirgu atvēršanu Eiropas rūpniecības ražojumu un pakalpojumu eksportam uz šīm valstīm patiesībā ir komisāra Mandelson nodoma īstenošana par to, ka Eiropas Savienībai ir jāpiekāpjas citām valstīm kā PTO sarunu dalībniecei, jo Eiropas Savienība vairāk iegūst no rūpniecības preču eksporta, nekā zaudē, vāji aizstāvot lauksaimniecības nozari, taču tas diemžēl nozīmē, ka Eiropas Lauksaimniecības potenciāls tiks vājināts arī turpmāk.

Treškārt un visbeidzot, Eiropas Komisijai ir daudz noteiktāk, nekā līdz šim, jāreaģē uz trešo valstu eksportētāju pieļautajiem nolīgumu pārkāpumiem par piekļuvi Eiropas Savienības tirgum, un, ja eksports no šīm valstīm nomāc Eiropas Savienības ražotājus, Komisijai ir nekavējoties jārīkojas, nevis tad, kad ir pagājuši jau vairāki mēneši.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šis vakars ir kā muitas vakars ar Markov kunga ziņojumu par VPS un Audy kunga ziņojumu par ar tarifiem nesaistītajiem ierobežojumiem, citiem vārdiem sakot, šie importa un eksporta noteikumi un procedūras, ko mēs dēvējam par administratīvo protekcionismu vai paštaisniem muitas ierobežojumiem. Lai gan PTO daudz runā par VVTT tarifu samazināšanu, mēs piekopjam arī izsmalcinātu protekcionismu kvotu un ļoti augstu tarifu veidā – Eiropas Savienībā ir noteikti 110 ļoti augsti tarifi; Kanādā, pēc vispārēja atzinuma 430 – un graduētas nodevas importam, kas aizsargā mazās valstis, lai tās nekļūtu rūpnieciskas, neminot paaugstināta riska ražojumus un VPS, kas ir atkarīgs no cilvēktiesību ievērošanas un subjektīvā stāvokļa saistībā ar muitas izcelsmes noteikumiem, vērtību vai tarifa pozīcijām. Eiropas Savienībai ir vairāk par 5 000 tarifu pozīcijām. Vienai pašai lauksaimniecībai ir 2 726 tarifa pozīcijas. Japānai pēc vispārēja atzinuma ir 1 890 un ASV 1 779, tātad, ko mēs darām, kad prece ir nokļuvusi līdz tarifu pozīcijām? Piemēram, kā mēs klasificēsim Ēģiptes mūmiju, kas pie mums ir atvesta izstādei? Mēs klasificēsim to par žāvētu zivi!

Audy kunga ziņojumā ir iekļautas visas šīs problēmas, un atzīts, ka ASV ir atgriezusies pie muitas makartisma ar raganu medībām drošības un nedrošības ziņā. Pacifistu pieejas laiks ar Jāni Pāvilu II, kurš kļuva slavens ar 1978. gada sprediķi (“Atveriet robežas valstīm, politiskajām un ekonomiskajām sistēmām, plašās civilizācijas un kultūras ārēs Viņa Augstībai. Nebaidieties!”), ir beidzies kopš Dohas sarunas, kas ilgst jau 10 gadus no to uzsākšanas, kamēr Urugvajas sarunas, ja es drīkstu uzdrošināties to teikt, ilga tikai 8 gadus.

Kāda ir šīs problēmas būtība? Problēma izriet no tā, ka muitas nodevām ir 2 000 gadu vēsture un to aizsākums ir Romā, Romas muitā. Tomēr šis ir 21. gadsimts, un tādēļ, komisār, mums ir vajadzīgas jaunas muitas tehnoloģijas. Par laimi zinātnieki šo jauno muitas tehnoloģiju ir izgudrojuši un tajā ir iekļautas nepiemērojamās muitas nodevas , ko var pieņemt atbilstoši ražošanas izmaksu atšķirībai, kas ir atmaksājamas, un kuras var piešķirt apmaiņā un kuras var mainīt, lai palīdzētu attīstības valstīm.

Šo jautājumu, komisār, jums ir jāliek uz PTO sarunu galda – šīs jaunās muitas tehnoloģijas –, lai mēs atteiktos no savas senlaicīgās muitas sistēmas.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār, kolēģi, šodien mēs apspriežam ārkārtīgi svarīgu ziņojumu. Efektīva tirdzniecības politika ir instruments reģionālās un plašākas integrācijas sasniegšanai.

Imports un eksports, uz uzticamu noteikumu un procedūru fona, dod mums iespēju aizsargāt Eiropas iekšējo ekonomikas telpu. Ziņojuma gaisotne ir objektīva un kritiska, pat konstruktīva. Tas ir koncentrēts uz vairākām tēzēm, t. i.,  divpusēji reģionālajiem un daudzpusēji savstarpējiem ieguvumiem, kopējām izredzēm reģiona, Eiropas Savienības konkurētspējas uzlabošanai uz tirgus ekonomikas pamata izveidotiem instrumentiem, lai pasargātu Eiropas Savienības produktu izkonkurēšanu no tirgus.

Tirdzniecība nozīmē lielu ekonomiskās izaugsmes daļu atsevišķās valstīs. Šajā sakarā importa un eksporta noteikumi ir ārkārtīgi svarīgi. To īstenošana un kontrole ir īpaši nozīmīga, jo īpaši atsevišķām jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Bulgārijai, kur augstāks eksporta līmenis nozīmē tirdzniecības deficītu.

Šajā gadījumā piekļuve trešo valstu tirgiem kļūst izšķiroša. Sarežģītā jauno valstu preču piekļuve ārējam tirgum, pat tad, kad šie produkti atbilst visām prasībā, veido nelīdzvērtīgas attieksmes apstākļus. Tādēļ mums ir vajadzīga pilnībā saskaņota likumdošana un tās īstenošanas noteikumi.

Valstu muitas iestāžu darbs ir būtisks efektīvai tirgus sistēmu darbībai, jo īpaši saistībā ar to, ka tām ir nozīmīgāks uzdevums, apkarot viltojumus un krāpšanu, kā arī aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un patērētājus.

Valstu muitas iestādēm ir jāsadarbojas labi organizētā veidā. Ir vienlīdz svarīgi uzsākt pasākumus, lai piemērotu muitas iestāžu motivāciju katras dalībvalsts administratīvo risinājumu kopumā visās dalībvalstīs, kā arī muitas iestāžu aizsardzībai un tās uzdevumu veikšanas atbalstam.

Ir iespējams apsvērt specializētu centru izveidošanu svarīgākai tirdzniecībai ar trešajām valstīm un attiecīgajiem reģioniem valstīs. Tas būtu noderīgi, lai veicinātu efektīvu Eiropas Savienības tirdzniecības politiku.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, ir viens jautājums, kas līdz šim vēl nav apspriests. Es vēlos jautāt komisāram, kādus soļus ir spērusi Eiropas Savienība līdz šim, attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro ASV. Kāds, viņaprāt, ir labākais veids kā koordinēt tirdzniecības procedūras saistībā ar transatlantiskajām attiecībām, un, būtībā, vai viņš redz kādu iespēju sasniegt noturīgu līdzsvaru starp drošības pasākumiem un pasākumiem, kas nepieciešami elastīgāku tirdzniecības attiecību veidošanai starp Eiropas Savienību un ASV? Es runāju par prasībām attiecībā uz konteineriem, kas ir pieminētas arī mana kolēģa Audy kunga ziņojumā.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos jums pateikties par jūsu interesi un devumu mūsu likumdošanas un prakses uzlabošanai muitas jomā. Es vēlos uzsvērt, ka divi juridiski dokumenti – modernizētais Muitas kodekss un lēmums par e-muitu – padarīs Eiropas Savienības muitas dienesta darbu labāku, ātrāku un pat lētāku. Es, protams, esmu Parlamenta rīcībā, lai sniegtu jums informāciju par svarīgāko notikumu attīstību muitas likumdošanas un tās īstenošanas jomā.

1. aprīlī Komisija pieņēma jaunu paziņojumu par Muitas savienības attīstības stratēģiju, kas tika atbalstīts ar Padomes rezolūciju. Turpmākās muitas iniciatīvas, kas izriet no šī paziņojuma, sniegs atbalstu muitai nodrošinot piemērotu un līdzsvarotu reakciju uz divkāršo izaicinājumu – preču drošības kontroli uz ārējām robežām no vienas puses un tirdzniecības atvieglošanu – no otras. Šajā nolūkā iniciatīva paredz pāriet no pašreizējās uz darījumiem pamatotās pieejas muitas formalitātēs un pārbaudēs uz pieeju, kas orientēta uz sistēmu, kura koncentrēta uz iekšējām kontroles sistēmām un ekonomiskās darbības veicēju piegādes ķēdēm. Šī jaunā pieeja ieviesīs jaunas darba un kontroles metodes un tālāku muitas risku pārvaldības stratēģiju. Tas piedāvās arī platformu darbam ar dalībvalstīm, lai nākotnē tiktu izveidotas vispiemērotākās darbības struktūras, kas nodrošinās muitas savienības efektīvu darbu.

Attiecībā uz Roithovį kundzes jautājumu par ASV Kongresa iniciatīvu veikt simtprocentīgu kravu skenēšanu: jau pirms to pieņēma Kongress, mēs vairākkārt mēģinājām panākt, lai priekšlikums tiktu grozīts, taču tas mums neizdevās. ASV administrācija lielā mērā izrādīja izpratni, jo tā arī atzina, ka šo pasākumu ieviešana būtu vienpusējs solis, un līdz ar to tas būtu pretrunā mūsu divpusējai un daudzpusējai pieejai. ASV administrācija saprata, kas tas īstenībā neuzlabos drošību, bet gluži otrādi – radīs nepamatotu drošības sajūtu, kas varētu novērst uzmanību un novirzīt līdzekļus no patiesi nepieciešamiem drošības pasākumiem.

Mūsu koncepcija ir tālāka drošības standartu atzīšana drošības pārbaudēm, drošības pārbaužu rezultātiem un arī savstarpēja muitas tirdzniecības partnerību atzīšana: CT Pakts no ASV puses un atzītā uzņēmēja koncepcija no ES puses. Es to pieminēju tādēļ, ka saistībā ar MVU bija atsauce, ka šī atzītā uzņēmēja koncepcija ir ļoti veiksmīga sistēma dzīves uzlabošanai un vienkāršošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Mēs samērā nesen informējām ESV administrāciju, kad aprīlī mēs iepazīstinājām ar ziņojumu Michael Chertoff un ASV muitu un robežapsardzi, kurā mēs izklāstījām, kāda veida sarežģījumus mēs paredzam saistībā ar simtprocentīgas kravu skenēšanas ieviešanu: tirdzniecības pārtraukšanu, jūras satiksmes traucējumus, kā arī sarežģījumus divpusējās tirdzniecības attiecībās. Minēšu jums tikai vienu skaitli: gada laikā ASV saņem vairāk par desmit miljoniem jūras konteineru. Mēs sūtām aptuveni divus miljonus konteineru no ES un šī sistēma, tiks tā arī ieviesta, aptveros vairāk par 700 ostām visā pasaulē, tā kā jūs varat iedomāties, kādas problēmas tas izraisīs. Mēs ceram, ka soli pa solim, ne tikai ASV administrācija bet arī likumdevēji sapratīs, ka tas patiesībā nevis palielina drošību, bet gan izraisa ļoti nopietnas problēmas divpusējā un daudzpusējā tirdzniecībā.

Visbeidzot, kā tas ir jau uzsvērts ziņojumā, 2008. gads ir muitas savienības 40. gadskārtas gads. Šis gads būs arī jauns iesākums šajā jomā Kopienai un dalībvalstīm.

  Jean-Pierre Audy, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār Kovǎcs, paldies par jūsu atbildēm. Es vēlētos mūsu pateicību izteikt arī Komisijas darbiniekiem, ar kuriem es kopā strādāju, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļiem, piemēram, Musquar kungam un politisko grupu referentiem, piemēram, Assis kungam. Es priecājos šodien šeit redzēt arī viņa kolēģi Lyubcheva, ar ko mēs nesen strādājām kopā kādā citā jautājumā.

Jums bija taisnība Roithovį kundze, pievēršot uzmanību problēmai, saistībā ar 100% skenēšanu, un paldies jums, komisār, par jūsu izlēmību, lai mūs aizsargātu. Šī nav pirmā reize, kad ES saņem ASV uzbrukumus par šiem jautājumiem, jo mums arī bija jāaizsargā sava muitas sistēma, lietā, kas tika iesniegta PTO Strīdu izšķiršanas organizācijā (DSB), kur mēs uzvarējām, pateicoties arī jūsu darbinieku pūliņiem, komisār. Jūs pareizi mūs aizstāvējāt.

Martinez kungs mums izklāstīja savu teoriju par apgrieztajiem tarifiem. Viņš to man izklāstīja jau 2005. gada decembrī, kad mēs kopā apmeklējām Honkongu. Es viņus joprojām nesaprotu, taču es dzīvoju ar cerību, ka reiz man būs iespēja ieraudzīt, kā šos apgrieztos tarifus piemēro mūmijām un žāvētām zivīm.

Vēlos pateikties visām politiskajām grupām par atbalstu, ko tās izrādīja šim ziņojumam. Es domāju, ka cilvēki tagad var manīt, ka pasaule, kas kļūst arvien sarežģītāka un straujāka, pagātnē konfliktus varēja atrisināt kara ceļā. Šodien mums ir ekonomiskais un sociālais karš, nevis militārs karš. Kritušo vietā mums ir bezdarbs. Jebkurā gadījumā mēs vairs nezinām, kas ir mūsu ienaidnieki. Pasaules ekonomiskā un sociālā kara gaisotnē mums ir vajadzīga spēcīga muitas savienība, kā arī importa un eksporta mehānismi, kas aizsargā – un es runāju par aizsardzību un nevis protekcionismu – mūsu uzņēmumus, pilsoņus, Eiropas Savienību kopumā.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, plkst. 11.00.

28. Piespiedu prostitūcija un sieviešu tirdzniecība seksuālai izmantošanai (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir debates par mutisko jautājumu (O-0062/2008 - B6-0160/2008), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā Komisijai uzdeva Anna Záborská, par piespiedu prostitūciju un sieviešu tirdzniecību seksuālai izmantošanai.

  Corien Wortmann-Kool, autore. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ar šo mutisko jautājumu Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja vēlas vēlreiz pieprasīt veltīt uzmanību milzīgajai sieviešu tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas problēmai Eiropas Savienībā. Nav precīzu skaitļu, taču, saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, kriminālas bandas katru gadu pārdod simtiem tūkstošus meitenes un sievietes, kas pēc tam mūsu dalībvalstīs tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju. Tas ir pazemojoši, un diemžēl Eiropas Savienības un dalībvalstu pieejai ir ļoti mazs rezultāts.

Ir labi zināms, ka plaša mēroga notikumi, piemēram, lielākie futbola čempionāti pievelk kriminālās bandas, kuras ir iesaistītas šajā pazemojošajā nodarbē, un šī iemesla dēļ Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu 2006. gada 8. martā, uzsāka kampaņu sabiedrības uzmanības saasināšanai, lai novērstu un cīnītos pret sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju 2006. gada Pasaules futbola čempionāta laikā. Šī kampaņa „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” bija ļoti sekmīga, tā padziļināja izpratni ne vien klausītāju un atbalstītāju vidū, bet arī sabiedrībā, par to, ka sieviešu tirdzniecība un piespiedu prostitūcija ir aktīvi jāapkaro. Tomēr Eiropas Komisijas un vairākuma dalībvalstu pieejas rezultāti diemžēl joprojām liek vilties. Tādēļ mēs šo jautājumu vēlamies izvirzīt vēlreiz, un skatītājiem un sabiedrībai izskaidrot Euro 2008 pasākumu laikā šomēnes, ka šāda veida vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir nepieņemama.

Komisija un Padome 2005. gadā pieņēma detalizētu rīcības plānu par informācijas apmaiņu par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai. Ir svarīgi, lai dalībvalstis šo rīcības plānu īstenotu. Viens no mūsu jautājumiem arī ir par minēto. Visbeidzot, ir vajadzīga koordinēta savstarpēji saistītu jomu politika, kurā jāiekļauj dzimumspecifiskas cilvēku tirdzniecības novēršanas stratēģijas, kā pamatelements sieviešu un meiteņu tirdzniecības apkarošanai, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumi un to efektivitātes novērtēšana. Vai Komisija tādēļ var atbildēt uz šādiem jautājumiem?

Vai minētais rīcības plāns attiecībā uz sieviešu tirdzniecību seksuālai izmantošanai ir īstenots un kādi ir tā izpildes rezultāti un efektivitāte? Par kādiem īpašiem pasākumiem, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai, dalībvalstis ir ziņojušas? Cik lielā mērā dalībvalstis ir pareizi transponējušas un īstenojušas Direktīvu 2004/81/EK, un kādus pasākumus Komisija veikusi, ja tas nav izdarīts? Vai ir pieejami tā pētījuma dati, ko Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja prasījusi kopš 2006. gada, par saikni starp tiesību aktiem prostitūcijas novēršanai un sieviešu un meiteņu tirdzniecības seksuālai izmantošanai apjomu? Vai Komisija var norādīt, vai un kā tā paredzējusi mudināt dalībvalstis izstrādāt un pilnveidot policijas pārrobežu sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību un piespiedu prostitūciju? Kā Komisija var atbalstīt komitejas kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”? Vai kompetentais komisārs ir gatavs nosūtīt vēstules Austrijas un Šveices valdībām, aicinot tās apkarot sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju nākamā futbola čempionāta Euro 2008 laikā un atbalstīt kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”?

Priekšsēdētājas kundze, ir vispārzināms, ka futbola čempionāti ir liela prieka un jautrības avots skatītājiem un atbalstītājiem, taču tomēr tā ir problēma, kas veido pasākuma tumšo pusi, kurai ir jāvelta uzmanība un ne tikai ar vārdiem; galu galā, citējot labi pazīstamās Holandiešu futbola dziesmas tekstu: ‘geen woorden maar daden’ [darbi runā skaļāk par vārdiem]. Es ceru, ka arī ķomisārs to vēlas atbalstīt.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, kaut arī šis jautājums neietilpst manā pārziņā, kā priekšrocību es izjūtu iespēju aizstāt manu labu draugu un kolēģi Jacques Barrot un piedalīties šajās debatēs, jo esmu pārliecināts, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs.

Es vēlos jums apliecināt, ka Komisija no visas sirds ir apņēmusies cīnīties ar cilvēku tirdzniecību, kā pret nežēlīgu cilvēktiesību pārkāpumu, kā pret ļoti nopietnu kriminālnoziegumu, un, jo īpaši tā ir apņēmusies cīnīties pret piespiedu prostitūciju.

Attiecībā uz ļoti saistītiem jautājumiem, kas aptver jautājumu kopumā, es iesākšu ar jautājumu Nr. 1. ES rīcības plāns 2005. gadam par labāko praksi, standartiem un procedūrām ietver ļoti vērienīgu pasākumu virkni cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, mums ir radies iespaids, ka, lai arī ir sasniegti atsevišķi rezultāti, situācija joprojām ir neapmierinoša, kā attiecībā uz krimināllietu ierosināšanu, tā arī attiecībā uz palīdzības sniegšanu upuriem, kas ir īpaši svarīgi.

Komisija sniegs ziņojumu par šī plāna īstenošanu līdz šī gada beigām. Šī novērtēšana dos pamatu izlemt, kādas darbības veikt tuvākajā nākotnē un kādā veidā to darīt.

Jautājums Nr. 2: cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzība ir cilvēktiesību pienākums. Turklāt, tas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai cilvēku tirgotāju kriminālvajāšanai, jo upuru sniegtās liecības ir būtiskas apsūdzības sagatavošanai. Direktīva Nr. 2004/81/EK ir atbilstoša minētajam principam, nodrošinot pārdomu periodu, dodot iespēju upurim atgūties un atbrīvoties no cilvēku tirgotāju ietekmes, kā arī nodrošinot uzturēšanās atļauju.

Visas dalībvalstis, kam iepriekš minētā direktīva ir saistoša, izņemot Spāniju un Luksemburgu, ir oficiāli Komisijai paziņojušas par juridisko instrumentu pilnīgu transponēšanu. Komisija pret Spāniju un Luksemburgu šajā jautājumā ir nolēmusi celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā.

Attiecībā uz analīzēm par tās transponēšanu un īstenošanu, 2007. gada janvārī Komisija uzsāka pētījumu, lai izvērtētu 10 direktīvu, kas attiecas uz patvēruma un imigrācijas jautājumiem, tostarp minētās direktīvas, transponēšanu valstu tiesību aktos.

Pēdējie šī pētījuma atklājumi, kas drīz tiks nodoti Komisijai, nodrošinās pamatu šajā jomā pastāvošā acquis sistemātiskai uzraudzībai saskaņā ar EK Līguma 226. pantu.

Jautājums Nr. 3: Komisija ir arī uzsākusi pētījumu, lai novērtētu dalībvalstu tiesību aktus un situāciju saistībā ar cilvēku tirdzniecību. Sagaidāms, ka šī pētījuma rezultāti būs pieejami 2009.gada februāra beigās.

Jautājums Nr. 4: piespiedu prostitūcija un cilvēku tirdzniecība ir pamattiesību pārkāpums un ir viens no organizētās noziedzības veidiem. Noziedzīgo tīklu apakarošanas centieniem ir jābūt starptautiskiem. Pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu policijas spēkiem ir lieliska Europol iespēja. Turklāt, cilvēku tirdzniecības apkarošana ir prioritāra joma finansiālajā programmā „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kas atbalsta starptautiskās sadarbības projektus, iesaistot tiesībsargājošās iestādes, kā arī NVO.

Nobeigumā jautājums Nr. 5.: Kampaņa „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”, ko uzsāka Pasaules Futbola čempionāta laikā 2006. gadā, bija noderīgs solis, kas padziļināja izpratni par cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai. Lai gan Vācijas veiktais novērtējums norāda par piespiedu prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības apjomu 2006. gadā bažu palielināšanās nepiepildījās, mēs apsveicam visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot sabiedrisko domu, palielināt sabiedrības informētību, novērst šos šausmīgos kriminālnoziegumus un palīdzēt upuriem.

  Manolis Mavrommatis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šo sestdien Austrijā un Šveicē sāksies Eiropas futbola čempionāts. Šis ir otrais lielākais sporta pasākums aiz Pasaules čempionāta. Ir zināms, ka 2,5 miljoni sporta līdzjutēju no visas Eiropas apmeklēs spēles. Tomēr ir arī ziņots, ka, kā jau uz šādiem lieliem pasākumiem, liels skaits sieviešu, lēsts aptuveni 25 000, no visas pasaules ieradīsies pilsētās, kur notiks spēles, diemžēl ne tādēļ, lai atbalstītu savas komandas, bet gan tādēļ, lai tās piespiedu kārtā nodarbotos ar prostitūciju. Es esmu pārliecināts, ka starptautiskā sabiedrība, un jo īpaši ES un Eiropas Parlaments, nevar palikt vienaldzīgi.

Priekšsēdētājas kundze, komisār, kā mēs jau dzirdējām, Eiropas Parlamenta iejaukšanās 2006. gadā tādā pašā Pasaules čempionātā Vācijā deva pozitīvus rezultātus. Tajā laikā paziņotais skaits sievietēm, kas piespiedu kārtā nodarbosies ar prostitūciju bija starp 40 000 un 60 000. Tādēļ būtu lietderīgi, ja mēs šādi rīkotos vēlreiz, kā to jau darījām 2006. gadā reaģējot uz Wortmann-Kool kundzes mutisko jautājumu. Es ierosinu, lai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un attiecīgais komisārs nosūtītu vēstuli, līdzīgu Frattini kunga 2006. gadā Angela Merkel nosūtītajai vēstulei. Tā ir jāadresē gan organizācijas komitejai, gan Eiropas Futbola čempionātam UEFA, izklāstot mūsu bažas par draudiem sporta pasākumu pārvērst par nekontrolētu izklaidi, kurā upuri būs sievietes.

Komisār, dāmas un kungi, es esmu pārliecināts, ka, ja mēs būsim vienoti un pievērsīsim uzmanību tam, par ko runājam, mēs novērsīsim draudus, kas neveicina uzticību ne mums pašiem, nedz mūsu sabiedrībai, bet drīzāk dod iesēju izmantot cilvēku ciešanas.

  Lissy Gröner, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dažas dienas pirms Eiropas Futbola čempionāta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja – un es ceru, ka arī viss Eiropas Parlaments – vēlreiz parāda sarkano kartīti piespiedu prostitūcijai. Līdz pat 800 000 sievietes no visas pasaules katru gadu kļūst par upuriem cilvēku tirdzniecībai ar nolūku tās seksuāli izmantot. Tas šodien ir viens no ļaunākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pat lielākajos sporta pasākumos, ātrs sekss ap futbola spēļu norises vietu ir arī saistīts ar mūsdienu vergu tirdzniecību.

Pirms diviem gadiem, Pasaules Futbola čempionātā Vācijā, mēs ierosinājām plašas diskusijas Parlamentā un uzsākām kampaņu, lai nodrošinātu, ka milzīgo piespiedu prostitūcijas vilni, par ko sākotnēji baiļojās eksperti, un ar to saistītos negatīvos rezultātus būtu iespējams novērst, pateicoties līdzjutēju atbalstam un sabiedriskajai domai. Tomēr pēc tam šis jautājums pazuda no redzes loka.

Mēs esam paredzējuši tiesiskās iniciatīvas, pamatojoties uz Vācijas kampaņā gūto pieredzi, ko ļoti plaši atbalstīja sieviešu organizācijas, esam spējuši īstenot upuru aizsardzības pasākumus un parādīt sieviešu, kas visbiežāk ierodas no Centrāleiropas vai Austrumeiropas, nožēlojamo stāvokli. Viņas ir iedzītas stūrī: no vienas puses būdamas noziedznieces, jo viņām nav uzturēšanās atļaujas, bet no otras puses – kā upuri, jo viņas vienkārši izmanto cilvēku tirgotāji.

Mēs ar upuru aizsardzības pasākumiem, pārrobežu sadarbību un likumīgu uzturēšanās atļauju piešķiršanu esam spēruši soli uz priekšu. Patlaban spēļu laikā Austrijā un Šveicē mēs vēlamies sabiedrībai, parādīt vēlreiz šo jautājumu. Vācijā Sociālistu Tieslietu ministrs ir paziņojis par bargiem sodiem tiem, kas izmantos piespiedu prostitūcijas pakalpojumus.

Taču joprojām ir daudz nepilnību un Parlamentam ir jānodrošina, lai šīs nepilnības tiktu novērstas. Es vēlētos lūgt Komisiju mūs atbalstīt šajā ziņā.

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā. – (ET) Komisār, dāmas un kungi, šķiet, ka simboliska nozīme ir tam, ka par ļoti jūtīgiem jautājumiem mēs diskutējam tumšā naktī. Ik gadus simtiem tūkstošu sieviešu tiek ļaunprātīgi izmantotas Eiropas seksa industrijā. Šī ir strauji augoša nozare, kas apvieno jaunās tehnoloģijas, noziedzību, narkotiskas un lielu naudu, lai gan to visu var raksturot ar vienu vārdu: vardarbība.

Ir vispārzināms, ka visbiežāk sievietes tiek ievilinātas seksa tirdzniecībā to nabadzīgo sociālo apstākļu dēļ, galvenokārt, nabadzības un bezdarba dēļ. Vairākums prostitūtu nāk tieši no vietām, kur ir augstākais bezdarba līmenis, kas, runājot par Eiropas Savienību, nozīmē nabadzīgākās Austrumeiropas valstis. Tas parāda, ka, pirmkārt, ir jārīkojas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, uzlabojot riska grupās esošo sieviešu darba iemaņas, un šajā nolūkā aktīvi izmantojot darba tirgus pasākumus.

Nav šaubu, ka kampaņas izpratnes veicināšanai par prostitūciju, piemēram, „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”, ir svarīgas un ka noteiktu laiku tās ietekmē sabiedrības izpratni par šo jautājumu. Tomēr es uzskatu, ka piespiedu prostitūcijai un komerciālai sieviešu seksuālajai izmantošanai vienmēr jābūt sabiedrības un valsts uzmanības centrā. Es uzskatu, ka ļoti bieži finansējums profilakses pasākumiem ir daudz lētāks par to, kas jāiztērē nepārtraukti risinot šīs problēmas sekas.

Papildus profilakses pasākumiem ir svarīgi palielināt dalībvalstu policijas iestāžu sadarbības efektivitāti, jo īpaši Šengenas zonā. Es aicinu Komisiju un šeit pārstāvētās politiskās partijas būt izlēmīgām un palīdzēt prostitūciju padarīt par pagātnes jautājumu un atbalstīt aizliegumu izmantot prostitūcijas pakalpojumus savās valstīs. Nelokāmai pieprasot mēs sasniegsim galamērķi. Nobeigumā ir svarīgi uzsvērt, ka nekāda tolerance Eiropas Savienībā nedrīkst būt pret prostitūciju un cilvēku tirdzniecību. Mums ir jāpieņem lēmumi un jārīkojas.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs zinām, ka nelikumīgā sieviešu tirdzniecība seksuālās izmantošanas nolūkos ir beztiesiska un tā tiek apkarota visā pasaulē. Negods ir Eiropas vērtību un cilvēku tiesību necieņa. Mēs arī zinām, ka sieviešu nelikumīgo tirdzniecību vairs neaptur robežas. Tādēļ mums ir vajadzīga Eiropas, visas pasaules reakcija uz šo problēmu, taču rīcība nedrīkst aprobežoties ar robežkontroli un represijām.

Principā tā ir pozitīva zīme, ka šis temats ir darba kārtībā jau apmēram 10 gadus, taču uzmanība tiek pievērta tikai robežkontrolei, profilakse un cietušo aizsardzība diemžēl ir atstāta novārtā. Trauksme arī nav atcelta. Arvien pieaug seksuālās izmantošanas upuru – meiteņu un sieviešu skaits, lai gan, kā jau minēja Gröner kungs, 2006 gada Pasaules čempionāta laikā nekas neliecināja par to, ka bažas būtu piepildījušās. Tomēr mēs zinām, ka saskaņā ar aprēķiniem, ir liels gadījumu skaits, par kuriem netiek ziņots. Pārāk maz bargu pasākumu tiek vērsti pret cilvēku tirgotājiem, un pret šiem noziedzniekiem ir ierosinātas pārāk maz krimināllietas. Eiropas Komisija to arī apstiprināja, atbildot uz manu Parlamentā izvirzīto jautājumu.

Mēs koncentrējam uzmanību labākai upuru aizsardzībai, ne tikai Vācijā, bet arī Eiropā. Šajā sakarībā es uzskatu par nožēlojamu, ka Komisija acīmredzot spēj vienīgi atrast skaistus vārdus, taču neko nedara, lai situāciju uzlabotu. Kā gan Komisija var aicināt īstenot direktīvu par cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību dalībvalstīs, ja tā nav ne pārskatāma, nedz arī tiek veikta īstenošanas uzraudzība. Par īpaši nožēlojamu es uzskatu, ka Komisija norāda tikai uz pētījumiem, atbildot uz manu otro jautājumu Parlamentā, par to, kā direktīva par cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību tiek īstenota Vācijā.

Visbeidzot es vēlos aicināt Komisiju pieņemt pavisam skaidru nostāju par to, vai direktīva ir pareizi īstenota ne tikai Vācijā, bet arī citās dalībvalstīs. Tādēļ nevar būt taisnība, ka Komisija nezin, vai tās tiesību akti ir atbilstoši īstenoti! Šī varētu būt neatbilstības pazīme.

Par migrāciju, mums ir jāaplūko ne vien turpmākā ģimenes locekļu migrācija, bet arī iespējas, kā sievietes var likumīgi emigrēt, lai tās nebūtu spiestas nodoties cilvēku tirgotāju rokās.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, simtiem tūkstošu sievietes un bērni ES tiek ievesti kā preces. Viņus seksuāli izmanto, pret tiem slikti izturas, apdraud, izmanto un tiem atņem cilvēka cieņu. Kādu noziegumu viņi ir pastrādājuši, par ko viņiem ir nolemta šāda eksistence? Patiesībā viņu noziegums ir viņu nabadzība un sociālo tiesību trūkums, kā arī tas, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņu nauda dod viņiem tiesības ar sievietēm un bērniem rīkoties kā ar precēm. Parasti jaunas meitenes tiek ievilinātas ar nepatiesiem solījumiem par darbu un labu samaksu, taču pārējais ir murgs.

Par apkaunojumu ES un dalībvalstīm, tās pieļauj šādas tirdzniecības turpināšanos un patiesībā – arī palielināšanos. Neviens nevar attaisnoties, sakot, „mēs neko nezinājām”. Mēs zinām, taču maz kas tiek darīts. Tādēļ mums ir jāsaņem Komisijas atbilde uz mūsu jautājumiem, kas izvirzīti kampaņas „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” rezultātā.

Es pastāvu uz to, ka seksuālā verdzība ir terorisma veids. ES un dalībvalstis ir samērā efektīvi pieņēmušas labākus vai sliktākus pasākumus, lai apkarotu terorismu. Bet šim, cita veida terorismam, ar ko tiek nodarīta pārestība sievietēm un bērniem, par prioritāti neuzskata ne ES, ne arī dalībvalstis.

Mums ir arī jāatzīst, ka vairāk un vairāk vīriešu tiek iesaistīti šajā traģiskajā tirdzniecībā. Vīriešiem ir ne tikai jāatturas no seksuālo pakalpojumu izmantošanas. Viņu pienākums ir arī parādīt citiem vīriešiem, ka pirkt sievietes miesas nav labi. No vīriešiem ir atkarīgs, lai samazinātos pieprasījums un līdz ar to arī sieviešu miesas tirdzniecības piedāvājums. Kamēr vien būs pieprasījums un tirgus, kas dod lielus finansiālus ieguvumus, tirdzniecība turpināsies. Es atkārtoju: sievietes nav pārdodamas. Mums tas ir jāizbeidz.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, rezolūcijā par profesionālā futbola nākotni, ko mēs pieņēmām pagājušajā gadā šajos pašos krēslos, mēs skaidri aicinājām Padomi pieņemt pasākumus noziedzīgo darbību, piemēram, piespiedu prostitūcijas apkarošanai profesionālajā futbolā. Mēs to pateicām burtiski šādā tekstā. Lai tas būtu skaidrs – tā nav futbola amatpersonu vaina, ka šī parādība notiek saistībā ar lielākajām sacensībām. Tā raksturīga parasti liela mēroga starptautiskajiem pasākumiem. Taču, sporta pasaulei, protams, ir patiess iemesls vēlēties, lai šī problēma rūpīgi un efektīvi tiktu atrisināta, jo, protams, dāmas un kungi, maza jēga ir no tā, ka mēs diskutējam un strādājam, lai stadionos notiktu godīgāka spēle un pastāvam uz rasisma apkarošanu stadionos, ja to apkārtnē valda tolerance pret vergu tirdzniecību. Kampaņa „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” 2006. gada pasaules čempionātā darbojās lieliski. Aptuveni 1 000 vietējās un reģionālās darba grupas un asociācijas bija iesaistītas šajā profilaktiskajā kampaņā, un tai bija nepārprotami iebiedējoša ietekme pret cilvēku tirgotāju un citiem noziedzīgiem tīkliem. Rezultātā – un komisārs to jau pieminēja – piespiedu prostitūcija 2006. gada Pasaules čempionātā Vācijā tika samazināta līdz dažiem desmitiem gadījumu, un kopumā tā nebija tieši saistīta ar Pasaules čempionātu.

Tādeļ ir skaidrs, ka kampaņas izpratnes padziļināšana un profilakse darbojas. Tās ir ļoti efektīvas un, tādēļ mums tās ir jāizmanto atkārtoti, arī nākamā Eiropas čempionāta laikā, kas sāksies šonedēļ. Tādēļ, komisār, mēs mudinām Eiropas Komisiju nosūtīt vēstuli šajā sakarībā attiecīgajām valdībām – Austrijas un Šveices valdībām, kā to pamatoti ierosināja Wortmann-Kool kundze. Es atkārtoju mūsu jautājumu. Vai jūs varat atbildēt uz mūsu lūgumu un šeit un tagad apstiprināt, ka jūs atbalstīsiet šo iniciatīvu?

Man ir vēl viens komentārs: ar profilaksi vien nav pietiekami. Dalībvalstis 2005. gadā piekrita, ka tās novērsīs un apkaros cilvēku tirdzniecību, taču starptautiskā līmenī rīcības plāns, ko arī jūs, komisār, pieminējāt, vairāk nekā jelkad ir vienīgi tukši vārdi. Tādēļ tagad ir pienācis laiks atgādināt amatpersonām par šo rīcības plānu. Pirms veseliem diviem gadiem, toreizējais komisārs Frattini teica, ka Europol un Eurojust loma šajā sakarībā ir jāpastiprina un Parlaments skaidri pieprasīja to pašu arī savā rezolūcijā. Tādēļ arī mēs, komisār, ticam, ka, ņemot vērā šo turnīru, Komisija un Padome veltīs lielākas pūles nekā jebkad, lai šos solījumus pārvērstu rīcībā.

  Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, cilvēku tirdzniecība, kā mēs dzirdējām, ir noziegums pret cilvēci, jo īpaši pret sievietēm – tā ir jauna veida verdzība un ārkārtīgi ienesīgs bizness, kas plaši attīstās un, kura gada apgrozījums, saskaņā ar EDSO datiem, ir 44 miljardi eiro. Ir vērts vērīgāk to apspriest, kā arī aplūkot dažādos aspektos.

Šodien mēs runājam par sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju pēc kampaņas, ko mēs rīkojām 2006. gadā Pasaules čempionātā Vācijā. Šeit Parlamentā bija arī ziņojums, ko man bija iespēja sagatavot, kurā tika aplūkota piespiedu prostitūcija un kurā mēs pieprasījām Komisijai dažādus pasākumus. Atbilde bija rīcības plāns. Jautājums par tā īstenošanu šodien tika vairākkārt uzdots, un es vēlētos uzsvērt, ka tas attiecas uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu upuriem, kā arī mācību uzbrukumiem policijas koledžās, sociālo zinātņu institūtu pētījumiem un tamlīdzīgi. Tas attiecas arī uz izglītību dzimtenē un apmācības iespējām vietējām sievietēm, kā arī jauniem vīriešiem. Arī viņi tiek iesaistīti arvien biežāk.

Kā redzams, 18. oktobris ir ES cilvēku tirdzniecības novēršanas diena, ko mums bija iespēja pirmo reizi atzīmēt pagājušajā gadā. Citādas kampaņas sekas es saskatīt nevaru. Uzmanība šim jautājumam kopš „Sarkanās kartītes” kampaņas un Pasaules čempionāta ir samazinājusies. Tādēļ mēs vēlamies tam dot atbalstu vēlreiz. Te nav runas par prostitūcijas aizliegumu vai arī par diskrimināciju pret komerciālu dzimumsakaru pārstāvjiem. Gluži otrādi! Runa ir par izpratnes padziļināšanu un mums ir arī jāmēģina izvairīties no kauna zīmes uzspiešanas viņiem un veidot sociālu tīklu, lai komerciālu dzimumsakaru pārstāvjus aizsargātu viņu nozarē.

Piespiedu prostitūciju ir skaudri jānosoda. Eiropas futbola čempionāts Austrijā un Šveicē mums dod iespēju pievērst šim jautājumam uzmanību. Es varu garantēt, ka Austrijas iestādes ir veikušas atbilstošos pasākumus. Tās priecājas jūs uzaicināt uz lielu Eiropas čempionātu un cer, ka spēles būs godīgas un sekss būs godīgs.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, daudz cilvēku ļoti priecājas par Eiropas futbola čempionātu 2008. gada jūnijā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka cilvēku tirdzniecība, sieviešu piespiedu prostitūcija, un bērnu ļaunprātīga izmantošana palielinās un, ka cilvēku tirgotāju pastrādātajiem noziegumiem nav robežu.

Spēles, notiks Austrijā un Šveicē un Centrāleiropas kaimiņvalstu kā tranzītvalstu lomu palielinās šīs ārkārtīgi viltīgās noziedzīgās tirdzniecības dēļ. Es šajā sakarā aicinu veikt profilaktiskus pasākumus, pārrobežu uzraudzību un tiesiskās kārtības labāku organizēšanu un koordinēšanu. Ir jāuzlabo Eiropas Savienības mehānismi kopīgai izmeklēšanai. Katra dalībvalsts tiek aicināta efektīvāk nodrošināt upuru aizsardzību un aktīvāk šo līdzekli izmantot. Šis ir vienīgais veids, kā notvert ļaundarus un parādīt viņiem sarkano kartīti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Ir būtiski, ka mēs izmantojam iespējas, ko dod 2008. gada čempionāti, lai plašāku sabiedrību vēlreiz informētu, ka prostitūcija un ļoti viltīgā sieviešu tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā nav pieņemama, jo tā izraisa vardarbību pret sievietēm, meitenēm un bērniem.

Šī iemesla dēļ ir būtiski, lai tiktu pieņemti pasākumi šīs tirdzniecības efektīvai apkarošanai un vienlaicīgi šīs situācijas upuru aizsardzībai dažādās dalībvalstīs, nodrošinot informāciju par rezultātiem un veiktajām darbībām.

Tomēr mēs nedrīkstam atstāt novārtā nevienlīdzības palielināšanos, nestabili un slikti apmaksāto darbu, bezdarbu un nabadzību, kas tūkstošiem sievietes un jaunas meitenes piespiež iesaistīties prostitūcijā un atvieglo cilvēku tirgotāju dzīvi. Tādēļ rodas vēl viens jautājums: kā ES vadītāji rīkosies, lai novērstu galvenos iemeslus šiem nopietnajiem sieviešu tiesību pārkāpumiem, no kuriem cieš simtiem tūkstoši sievietes un jauni cilvēki, kā arī, lai izbeigtu šos jaunos verdzības veidus?

  Emine Bozkurt (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, 2006. gada Pasaules čempionāta laikā uzmanība tika pievērsta arī sieviešu tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas upuru palīdzības līnijai. Piemēram, Turcijā, palīdzības līnija darbojas jau vairākus gadus, to var izmantot sievietes, lai piezvanītu un paziņotu par sieviešu tirdzniecības gadījumiem. 2006. gadā Eiropas Parlaments aicināja izveidot šādu palīdzības līniju, kas dotu iespēju ar cilvēku tirdzniecības upuriem sazināties vairākās valodās, lai viņiem palīdzētu. Pat tagad, pēc diviem gadiem, šāda palīdzības līnija nav vēl izveidota.

Pirms divām nedēļā es piedalījos komisāra Kuneva organizētajā palīdzības līnijas atklāšanā klientiem ar sūdzībām Euro 2008 laikā. Cik laba bija šī iniciatīva izveidot vienotu tālruņa numuru? To var darīt, bet kādēļ gan piedāvāt palīdzību patērētājiem un ne sieviešu tirdzniecības upuriem? Šī jaunā patērētājiem paredzētā līnija rāda, cik ātri ir iespējams rīkoties un cik maz pūliņu tas prasa. Šobrīd ir laiks apvienot šīs iniciatīvas un nodrošināt sieviešu tirdzniecības upuriem līdzekļus palīdzības lūgšanai. Runājot Barack Obama vārdiem: „Mēs varam to izdarīt, jā, mēs varam”.

  Anna Hedh (PSE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, sestdien Eiropas futbola čempionāts tiks atklāts un pasākums varēs sākties. Bet šai monētai ir arī otra puse. Kad notiek šāda lieluma pasākums, nelikumīga sieviešu un jaunu meiteņu tirdzniecība prostitūcijai vienmēr palielinās. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs rīkotos un rīkotos tieši tā, kā rīkojāmies pirms diviem gadiem, organizējot kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”. Ir svarīgi, lai mēs ES sanāktu kopā un strādātu, lai likvidētu jebkādu toleranci attiecībā pret cilvēku tirdzniecību. Tādēļ es vēršos pie ES valdībām, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties īstenot rīcības plānu, ko ES izstrādāja 2005. Gadā, lai apkarotu vergu tirdzniecību seksuālai izmantošanai.

Es vēlētos, lai vairāk valstīm būtu tiesību akti par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, jo tie iedarbojas tīri profilaktiski, iegrožojot vergu tirdzniecību seksam. Turklāt, es ceru uz ziņojumu par prostitūcijas veidiem dalībvalstīs, ar ko iepazīstinās Komisija, un es ceru, ka drīz mēs varēsim izskatīt.

Es vēlos, lai futbola čempionātu piepildītu arī vērtības, kas ir sporta pamats: biedriskums, veselīgas aktivitātes un godīga spēle. Cilvēku tirdzniecības nenosodīšana nozīmē netieša atbalsta sniegšanu tai.

  Gabriela Creţu (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, cilvēku tirdzniecība ir nelikumīgs tirgus, taču tas ir tirgus, kuram ir gan pieprasījuma, gan arī piedāvājuma puse. Valsts, kurā ir pieprasījums cilvēku tirdzniecībā spēlē tik pat aktīvu lomu, kā vergu izcelsmes valsts. Papildus tam, ka tā ir vergu tirdzniecības palieka mūsdienās, cilvēku tirdzniecība ir nepārtraukta nepakļaušanās un likuma pārkāpums un tā ir saistīta ar citām noziedzīgām darbībām, tādām kā nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, vardarbību, kontrabandu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanas un piespiedu darba.

Cilvēku tirdzniecības procedūras bīstami deformē mūsu sabiedrības kārtību un vērtības, saglabājot senos nelīdztiesības veidus – sievietes un bērni tiek uzskatīti par precēm – un veidojot jaunus. Nauda, ko nopelna cilvēku tirgotāji, samazina ticību darba un godīgas uzņēmējdarbības vērtībai.

Ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis steidzami ratificētu Eiropas Padomes konvenciju par cilvēku tirdzniecību un pieņemtu pasākumus, kas ar tām ir saskaņoti, sākot ar to iemeslu apkarošanu, kas ir cilvēku tirdzniecības prostitūcijas pamatā. Šis iemesls ir vīriešu pieprasījums pēc sievietēm un bērniem.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Pienākot UEFA Euro 2008 Čempionātam, kas šo sestdien sāksies Austrijā un Šveicē, mums atkal ir jāatceras par piespiedu prostitūcijas jautājumu. Tie, kas novērtē labu futbolu, noteikti laiku pavadīs lieliski. Diemžēl šie sporta pasākumi nodrošina arī auglīgu augsni mafijas darbībām, kā arī rada risku tam, ka cilvēku tirdzniecība seksuālai izmantošanai palielināsies.

Es piekrītu citiem runātājiem, ka kampaņa, tā sauktā „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”, ko 2006. gada martā ierosināja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, bija veiksmīga, jo tā cēla gaismā vienu no vissatraucošākajiem sociālajiem jautājumiem.

Es esmu pārliecināts, ka vienīgi laba informācijas kampaņa par nepieciešamību apkarot sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju Čempionāta Euro 2008 laikā, atvērtu acis sabiedrībai un atmaskotu šo šausmīgo vardarbības veidu pret meitenēm un sievietēm.

  Britta Thomsen (PSE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, man ir tiešs jautājums Komisijai par to, kādas konkrētas iniciatīvas ir veiktas, lai novērstu sieviešu tirdzniecību saistībā ar Čempionātu Euro 2008 Austrijā un Šveicē. Galu galā mēs šajā vakarā šeit esam dzirdējuši par pagātnes pieredzi, no kuras esam mācījušies, ka sieviešu tirdzniecība ir saistīta ar šāda veida lielākajiem sporta pasākumiem. Man ir šādi jautājumi: Pirmkārt, vai abu valstu valdības ir vērsušās un lūgušas atbalstīt Parlamenta kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai”? Otrkārt, vai tās ir pievērsušas uzmanību pastiprināt policijas darbību saistībā ar čempionātu? Visbeidzot, vai abas valdības ir aicinātas rīkoties, lai aizsargātu upurus?

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, kā to jau ir teikuši vairāki runātāji – un es arī to pieminēju – līdzīgas iniciatīvas un priekšlikumi ir iesniegti un tos ParlamenTs un Komisija pieņēma pirms 2006. gada Pasaules čempionāta, kas tika rīkots Vācijā. Par laimi Vācijas un Eiropas Savienības iestāžu bailes nepiepildījās.

Bet patiesībā tas nedod iemeslu secināt, ka mums tagad nekas nav jādara un, ka varam sēdēt, salikuši rokas klēpī. Apspriest šo jautājumu ir vairāk kā noderīgi, jo patiešām ir labāk būt drošiem un būt labāk sagatavotiem, nekā tas vajadzīgs; ir arī saprātīgi izmantot šo iespēju, lai apzinātu šīs darbības un dotu iespēju Parlamentam izvirzīt priekšlikumus Komisijai, un tā ir arī laba iespēja paaugstināt sabiedrības informētības līmeni.

Es saprotu daudzo runātāju neapmierinātību. Ievada piezīmēs es minēju cik daudz konkrētus paziņojumus ir sagatavojusi Komisija un mēs gaidām pētījumus un secinājumus, kas tiek gatavoti un kas būs rīcības programmu pamatā.

Bozkurt kundze pieminēja jautājumu par karstajām līnijām un, es domāju, ka šī ir laba doma, lai arī tā nav tik vienkārši īstenojama. Ciktāl tas attiecas uz citu karsto līniju patērētāju aizsardzību, tas ir pavisam citāds jautājums. Tādēļ es nedomāju, ka šī karstā līnija, ko ierosināja godājamā komisāre Kuneva kundze varētu tikt izmantota, piemēram, upuru aizsardzībai, jo šis ir ļoti atšķirīgs jautājums. Tas ir daudz sarežģītāks.

Breyer kundze arī pieminēja upuru aizsardzību, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs un izšķirošs jautājums. Es vēlos norādīt, ka ziņojumā par rīcības plāna novērtēšanu un uzraudzību, kas tiks sagatavots līdz 2008. gada oktobrim vai novembrim, būs atsevišķa sadaļa par palīdzību upuriem, un mēs izvērtēsim, kā upuru aizsardzības pasākumi ir īstenoti patiesībā.

Pirmajā cilvēku tirdzniecības novēršanas dienā, kas bija 2007. gada 18. oktobrī, GLS izdeva ieteikumus par upuru identificēšanu un lietu izskatīšanu. Es vēlos jums apliecināt, ka mēs esam apņēmušies nodrošināt piemērotus turpmākos pasākumus, un es vēlos Parlamenta deputātiem apliecināt, ka Komisija ir gatava intensīvāk apkarot cilvēku tirdzniecību piespiedu prostitūcijai un organizēto noziedzību.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien, plkst. 11.00.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Urszula Gacek (PPE-DE), in writing. – Tā kā futbola līdzjutēji visā Eiropā gaida čempionāta Euro 2008 atklāšanu, ir laiks rīkoties, lai pasargātu sievietes, jo īpaši no bijušajām Padomju Savienības republikām, kuras kļūs par cilvēku tirdzniecības upuriem un būs spiestas nodarboties ar piespiedu prostitūciju, lai apmierinātu pieprasījumu pēc seksuālajiem pakalpojumiem futbola spēļu norises vietās.

Pasākums, kas daudziem nozīmē labāko Eiropas sporta tradīciju baudījumu, sagādās fiziskas un psiholoģiskas ciešanas tām nelaimīgajām jaunajām sievietēm, kuras savā naivumā ir noticējušas, ka viņām tiek piedāvāts pievilcīgs darbs apkalpošanas nozarē, kur pienākumi nepārsniedz viesmīles vai bārmenes pienākumus.

Ir laiks atkārtoti aicināt Eiropas Savienības atlikušās 17 dalībvalstis, kuras nav ratificējušas Eiropas Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību, to nekavējoties izdarīt.

ES dalībvalstīm, kas aizstāv cilvēktiesības, protams, nav aizbildinājuma tam, ka tās nav ratificējušas šo, pirms trim gadiem Varšavā pieņemto konvenciju.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. – Vai komisārs var paskaidrot Parlamentam, kādas ir sekmes, īstenojot 2005. gada plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai Eiropas Savienībā?

Norūpējies par kavēšanos šo plānu īstenot dalībvalstīs, es lūdzu Komisiju atklāt, kā tas varētu ietekmēt kampaņu „Sarkanā kartīte piespiedu prostitūcijai” dalībvalstīs. Vai tā varētu mūs informēt arī par to, kādas kampaņas tā rīko, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību prostitūcijas nolūkā UEFA 2008 čempionāta laikā?

Man ir dziļas bažas, kamēr sporta pasākumi miljoniem cilvēku visā pasaulē nes prieku, šos pasākumus arī nesaudzīgi izmantos, kā iespēju ekspluatēt meitenes un sievietes.

Es esmu satriekts par to, ka 100 000 sievietes ik gadu tiek pārdotas Eiropā prostitūcijai. Visvairāk es nosodu to, ka netiek saudzētas pat 14 gadus jaunas meitenes.

Mēs vienkārši nedrīkstam pieļaut, lai šī mūsdienu verdzība tiktu turpināta. Seksuāla izmantošana ir ne tikai noziegums, tā ir arī milzīgs cilvēktiesību pārkāpums.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Eiropas Savienība ir atbildīga par to, lai tā ar visiem iespējamajiem līdzekļiem novērstu seksuālo izmantošanu un cilvēku tirdzniecību, kas notiek sporta pasākumu norises vietās. 2008. gada Eiropas futbola čempionāts ir sporta pasākums, kas pulcēs pietiekami daudz cilvēku un, kura laikā īslaicīgi palielināsies pieprasījums pēc seksuālajiem pakalpojumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs sevi no tā pasargātu, rīkojot īslaicīgas kampaņas, piemēram, tādas, kādu ierosināja Záborská kundze 2006. gada Futbola pasaules čempionāta laikā, un kuru būtu vērts turpināt arī tagad. Tomēr, lai iniciatīva sasniegtu pēc iespējas plašu auditoriju, manuprāt, tai ir nepieciešama plaša publicitāte plašsaziņas līdzekļos (tostarp oficiālajā čempionāta tīmekļa vietnē) ar politiķu, sporta organizētāju, sportistu un atbalstītāju piedalīšanos (par paraugu izmantojot programmu „Jauniešu balsis pret rasismu”).

Tomēr ar īslaicīgām kampaņām nepietiek. Lai panāktu apņēmīgu rīcību pret cilvēku tirdzniecību, ir jārada direktīvas, taču svarīgāk par visu: lai pēc iespējas drīz tiktu ievērotas tās direktīvas, kuras jau pastāv. Es vēlos pievērst Komisijas uzmanību, ka daudzas valstis cieš no nepilnībām direktīvu transponēšanā un īstenošanā, un tādējādi direktīvu īstenošana tiek aizkavēta vēl vairāk. Šī iemesla dēļ, manuprāt, īpaši svarīgi, lai mēs saņemtu precīzu atbildi uz Záborská kundzes jautājumu par Direktīvu Nr. 2004/81/EK.

Lai aizkavētu, ka cilvēku tirdzniecība un seksuālā izmantošana sasniedz sporta pasākumus, liela loma ir robežkontrolei. Manuprāt, šo mērķi nevar sasniegt, pastiprinot iekšējo robežu kontroli, bet gan pastiprinot ārējo kontroli atbilstošā sadarbībā ar robežsargiem. Šādā veidā mēs cilvēkiem, kas pakļaujas likumam, neradīsim sarežģījumus, lai piedalītos Eiropas notikumos!

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Dāmas un kungi, atļaujiet man, sekojot Záborská kundzes jautājumam, pievērst vēlreiz jūsu uzmanību Romas sieviešu neaizsargātībai cilvēku tirdzniecības un piespiedu prostitūcijas jomās. Sociālā atstumtība un dažkārt oficiālu dokumentu trūkums Romas meitenes padara īpaši neaizsargātas un par „viegli sasniedzamu mērķi” tiem, kas pelna ar cilvēku tirdzniecību. Viņu situāciju saasina rasistiskie aizspriedumi, ar ko viņas saskaras visā sabiedrībā, seksuālie aizspriedumi viņu pašu kopienās un vispārēja neuzticēšanās Romas tiesību sistēmai.

Ir nepieciešamas atsevišķas programmas, lai palīdzētu tiem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī viņu ģimenēm un, lai novērstu, ka pusaugu meitenes tiek piespiestas dzīvot un strādāt ekspluatācijas apstākļos. Ir jāizveido vairāki padomdevēju tīkli un centri, kas jādara gan NVO, gan dalībvalstīm, kā arī ir jāveic uzticamu statistikas datu vākšana un analīze par Romas sabiedrības kopienu saikni ar cilvēku tirdzniecību. Šajā jomā atsevišķas NVO un starptautiskās organizācijas var parādīt dažādus rezultātus, taču lielāku lomu būtu jāuzņemas Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.

Tomēr galvenais cilvēku tirdzniecību un seksuālo izmantošanu veicinošais faktors ir nabadzība, kas cilvēka dzīvi ierobežo līdz sīkai ikdienas cīņai par izdzīvošanu, kur risks kļūt par upuri nelikumīgām darbībām būtiski palielinās finanšu un izglītības iespēju trūkuma dēļ. Šajā sakarībā papildus izpratnes veicināšana kampaņās un palīdzības sniegšanā tiem, kas jau ir kļuvuši par upuriem, mūsu galvenais uzdevums ir nežēlīgās nabadzības novēršana.

29. Finansiālo interešu deklarēšana : sk. Protokolu

30. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. Protokolu

31. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.45)