Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 16. jūnijs - Strasbūra

19. Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Caroline Jackson kundzes ieteikums otrajam lasījumam (A6-0162/2008) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atkritumiem un atceltu dažas direktīvas (11406/4/2007 – C6-0056/2008 – 2005/0281(COD)).

  Caroline Jackson, referente. − Priekšsēdētājas kundze, ievērojot jūsu lēmumu, ka nav laika darba kārtības jautājumiem, es runāšu par Pamatdirektīvu par atkritumiem. Uz šī fona tas ir mazliet sarežģīti, bet es apņēmīgi mēģināšu.

Tā kā Apvienotās Karalistes presē nesen ir izskanējuši zināmi komentāri par šo jautājumu, es gribētu vispirms vēlreiz pievērst uzmanību savai interešu deklarācijai, kuru es iesniedzu un kurā ir norādīta mana dalība Environmental Advisory Board of Shanks plc. Šis uzņēmums Apvienotajā Karalistē un kontinentā strādā ar daudz dažādām atkritumu tehnoloģijām, un tā Vides padomnieku valdes galvenais mērķis ir nodrošināt neatkarīgas revīzijas savu rūpnīcu darbībai.

Starp maniem kolēģiem valdē ir ES Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un Zaļās alianses loceklis.

Tāpat kā daudzi deputāti es augstu vērtēju, ka man ir dota iespēja cieši apgūt šāda veida pieredzi par jautājumiem un problēmām, ar ko saskaras šī nozare un tie, kas tajā strādā.

Attiecībā uz šo direktīvu ceļš līdz šim otrajam lasījumam ir bijis ilgs un līkumains, un es apsveicu tos savus kolēģus, kuri mani tajā ir pavadījuši līdz pašām beigām. Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Bija jānoskaidro dažādi Kopienu Tiesas spriedumi attiecībā uz to atkritumu statusu, kas paredzēti apstrādei rūpnīcās, kurās no atkritumiem ražo enerģiju. Bija vajadzīgas jaunas definīcijas. Divas esošās direktīvas par bīstamiem atkritumiem un atkritumeļļēm tika atceltas, un to nosacījumi iekļauti Pamatdirektīvā par atkritumiem. Tomēr komiteja nebija apmierināta ar šiem sākotnējiem priekšlikumiem un turpināja darbu, lai pārveidotu šo direktīvu no tehniskas direktīvas par tādu, kas mudina organizēti un aktīvi sasniegt mērķi. Es apsveicu savus kolēģus ar to.

Man jāsaka, ka noskaņa Padomē bija ļoti drūma, iespējams, uz to savu ietekmi bija atstājusi ekonomiskā lejupslīde. Bija daudz pretestības pret to, ko mēs gribējām darīt, un Padomē risinājās ļoti smagas sarunas, bet kaut ko mēs panācām.

Pirmkārt, mēs tekstā esam iekļāvuši pārstrādes mērķus. Tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums, jo sākotnējā priekšlikumā to nebija, un šī ir pirmā reize, kad pārstrādes mērķi attiecībā uz mājsaimniecības atkritumiem ir parādījušies ES tiesību aktos. Tie tur ir, tikai pateicoties Parlamentam.

Jaunajā 8.a pantā ir prasīts dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, kas paredzēti, lai līdz 2020. gadam pārstrādātu 50 % papīra, metāla, plastmasas un stikla no mājsaimniecību un līdzīgiem atkritumiem. Ir dažas dalībvalstis, tādas kā Vācija, kurām šis ir mērens mērķis, bet ir daudzas dalībvalstis, kurām tas ir ļoti augsts mērķis, un mums ir jāņem vērā arī šīs valstis.

Šajā pašā pantā ir arī prasīts, lai līdz 2020. gadam pārstrādātu 70 % būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumus. Zaļie un viņu atbalstītāji apgalvo, ka šie mērķi nav īstenojami. Viņi jau var tā uzskatīt, bet pārsteidzošis ir tas, ka viņi paši noraida savus sasniegumus. Komisija ir izdevusi paziņojumu, lai viņiem palīdzētu, un Dimas kungs to apstiprinās. Paziņojumā gluži skaidri ir pateikts, ka, ja 2020. gadā šie mērķi nebūs sasniegti, tas Komisijai būs nopietns rādītājs, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, kas paredzēti šo mērķu sasniegšanai. Pamatojoties uz šī paziņojuma un ņemot vērā valsts trīsgadu progresa ziņojuma secinājumus, Komisija var nodot dalībvalsti tiesai par šajā direktīvā izvirzīto prasību nepildīšanu.

Zaļie noteikti nebūs apmierināti, jo viņi ir mūžīgie kampaņu organizētāji, bet viņiem būtu jāņem vērā tas, ko Komisija ir pateikusi šajā paziņojumā.

Otrkārt, 8.a pantā mēs esam pievienojuši jaunus nosacījumus par atkritumu rašanās novēršanu. Tie nozīmēs, ka Komisijai līdz 2011. gadam būs jāziņo par atkritumu rašanā intensitāti ES un atkritumu rašanās novēršanas apjomu, un līdz 2014. gadam būs jāizstrādā atkritumu rašanās novēršanas un atdalīšanas mērķi 2020. gadam. Izrādījās neiespējami panākt Padomes vai Komisijas piekrišanu ietvert kvantitatīvus mērķus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu šajā direktīvā, daļēji tādēļ, ka trūkst šiem mērķiem nepieciešamo datu, bet Parlaments ar saviem grozījumiem ir radījis impulsu turpmākai politikai, kurā varētu būt ietverti atkritumu rašanās novēršanas mērķi.

Tādējādi šis jaunais pants ir ievērojams sasniegums. Tas ir kaut kas, uz kā varēs pamatoties mūsu darba turpinātāji. Mēs nevaram izdarīt visu šajā direktīvā, bet mums ir jānodod lietas mūsu pēctečiem nākamajā desmitgadē.

Treškārt, mēs pirmo reizi esam stingri iestrādājuši slaveno ES atkritumu hierarhiju ES tiesību aktos. Mēs gadiem esam par to runājuši, taču, ja jūs paskatāties uz ES tiesību aktiem, tās tur nav. Tomēr drīz tā būs, un mēs varam svinēt nelielu uzvaru, panākot Padomes piekrišanu, ka šī hierarhija „prioritātes kārtā” tiks piemērota atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas tiesību aktos.

Ceturtkārt, mēs esam panākuši vienošanos likt lielāku uzsvaru uz bīstamu atkritumu apsaimniekošanu, kā vairāki kolēģi to gribēja.

Piektkārt, mēs esam arī nodrošinājuši, ka arī turpmāk prioritāte tiks piešķirta atkritumeļļu reģenerācijai – lai gan politikai, kas būtu padarījusi reģenerāciju obligātu visās dalībvalstīs, nebija atbalsta, ko, es zinu, daži kolēģi gribēja panākt. Mēs nodrošinājām Padomes atbalstu grozījumam, ko ierosināja Hennicot-Schoepges kundze un kolēģi, kas paredzēts tam, lai atvieglotu MVU izmantot atkritumu sarakstu, un mēs arī ieguvām atbalstu jaunam pantam par bioatkritumiem.

Visbeidzot, direktīvā ir precizēti enerģijas efektivitātes kritēriji sadedzināšanai, enerģijas reģenerāciju klasificējot drīzāk kā reģenerācijas darbību, nevis apglabāšanu. Tas ir labākais pieejamais risinājums. Visi, kas domā, ka mēs būtu varējuši panākt kaut ko labāku samierināšanas procedūrā, mānītu paši sevi. Runājot slavenajiem Jack Nicholson vārdiem, „Tas ir tik labi, cik labi tas šobrīd var būt”.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ļaujiet man vispirms apsveikt referenti Jackson kundzi un pateikties viņai par izcilo ieguldījumu Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšanā, kā arī pateikties „ēnu” referentiem un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par pozitīvo un konstruktīvo ieguldījumu.

Ar šo direktīvu Kopiena sper pirmo būtisko soli, lai kļūtu par sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti. Direktīva ievieš modernu pieeju atkritumu apsaimniekošanai, uztverot atkritumus kā izmantojamus izejmateriālus un nodrošinot skaidrākas definīcijas, vienkāršotus noteikumus un jaunus, vērienīgus mērķus.

Pateicoties tam, ka direktīvā ir iekļauti Direktīvas par bīstamiem atkritumiem un Direktīvas par atkritumeļļām noteikumi, šī direktīva sekmē plašākus centienus attiecībā uz tiesību aktu pilnveidošanu un acquis communautaire vienkāršošanu. Nākamais solis, bez šaubām, būs tās veiksmīga īstenošana.

Parlamenta ievērojamie pūliņi un neatlaidība ir tikusi atalgota. Nebija viegli pierunāt dalībvalstis pieņemt jaunos atkritumu pārstrādes mērķus un piekrist atkritumu rašanās novēršanas mērķiem. Neraugoties uz to, šis mērķis ir pilnībā sasniegts.

Tika izteiktas šaubas par to, vai dalībvalstis īstenos šos mērķus. Es gribētu uzsvērt, ka ar kvantitatīvo mērķu pašreizējo formulējumu Komisijai ir iespējas un politiskā griba nodot dalībvalstis Eiropas Kopienu Tiesai, ja tās nav veikušas pasākumus, kas ir būtiski atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanai.

Parlaments šīs direktīvas tekstā ir iekļāvis daudzus citus svarīgus jautājumus. To vidū ir atkritumu piecu kategoriju hierarhija, jauni nosacījumi attiecībā uz bioatkritumu un bīstamo atkritumu atsevišķu savākšanu, kā arī daudzi noderīgi paskaidrojumi. Šie jautājumi bagātina Komisijas sākotnējo priekšlikumu un uzlabo tekstu, tādējādi tas kļūst par vērienīgu likumdošanas instrumentu nākamajām paaudzēm. Fakts, ka bija iespējams panākt vienošanos otrajā lasījumā, protams, ir jo īpaši iepriecinošs. Es gribētu vēlreiz uzsvērt Eiropas Parlamenta konstruktīvo lomu šajā procesā.

Šī direktīva izveido jaunu sistēmu atkritumu apsaimniekošanai un nodrošina stabilu pamatu citām Kopienas politikas iniciatīvām. Eiropas Komisija var atbalstīt kompromisa paketi, lai panāktu vienošanos otrajā lasījumā.

  John Bowis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Caroline Jackson kundze citēja, es domāju, Jack Nicholson vārdus. Zinot viņas izveicību golfā, es domāju, tas būtu varējis būt Jack Nicklaus citāts, taču nav šaubu, ka tie būtu ļoti līdzīgi citāti: „Tas ir apmēram tik labi, cik labi tas šobrīd var būt”. Tas ir liels pagodinājums mūsu referentei, un es viņu apsveicu savas grupas vārdā.

Ir svarīgi, ka mēs viņu atbalstām un rīkojamies. Tas nav tik labi, kā mēs to būtu gribējuši. Tomēr mēs esam panākuši milzīgu progresu. Komisāra kungs, tagad jūsu ziņā ir nodrošināt, lai šī direktīvu tiktu ieviesta, un turpmāk iesniegt noteikumus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu saskaņā ar jūsu mērķi 2014. gadam. Es zinu, ka jūs iekustināsiet šo procesu, un arī tas ir svarīgi.

Tas ir svarīgi, jo manas darbības laikā Parlamentā mums ir bijis milzum daudz priekšlikumu par atkritumiem: mēs esam risinājuši jautājumus par transporta līdzekļiem, elektriskām un elektroniskām iekārtām, baterijām, iepakojumu un tā tālāk. Tomēr atkritumu daudzums turpina pieaugt; tas pieaug ātrāk nekā mūsu ekonomikas izaugsme. Tas pieaug visstraujāk tādās jomās kā sadzīves atkritumi, un tādēļ mums ir jārīkojas.

Mana valsts rāda vienu no vissliktākajiem piemēriem atkritumu ziņā. Nīderlandi mēs apsveicam kā labāko paraugu. Taču mums visiem ir jāpanāk izaugsme. Mums visiem jāpārstrādā vairāk, lai izpildītu hierarhijas nosacījumus: mums ir jāizpilda pārstrādes mērķi un atkritumu rašanās novēršanas mērķi un tā tālāk. Es uzskatu, ka šis ir pasākums, kas vismaz liks mums virzīties pa šo ceļu labākā noskaņojumā nekā tas, ko mēs esam parādījuši pagātnē ar savu piesārņotāju ekonomiku, piesārņotāju sabiedrību un piesārņotāju politiku.

  Guido Sacconi, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man palīdz fakts, ka Jackson kundze un komisārs Dimas kungs ir snieguši šī kompromisa, ko arī es atbalstu, galveno nosacījumu pilnu izskaidrojumu. Tādēļ ļaujiet man izvirzīt dažas augstākā mērā politiskas domas.

Es esmu sarunu dalībnieks, un es vienmēr apdomāju, vai panāktais kompromiss ir pamatots vai arī tas tāds nav. Tādēļ es vēlreiz pārlasu tekstus ar svaigu galvu pēc sarunu vakara. Dievs vien zina, kādēļ sarunām vienmēr ir jābeidzas vakarā. Vai vienošanās, kas panākta no rīta, ir mazāk vērtīga? Arī tā ir viela pārdomām. Visā nopietnībā – un es to saku mūsu Zaļo un GEU grupu kolēģiem, un Karl-Heinz Florenz kungam, kurš, es redzu, atkārtoti ir iesniedzis Vides komitejas grozījumu, kuru arī es esmu parakstījis un kuru es tādēļ nevaru neatbalstīt – visā nopietnībā, skatoties gan uz kompromisu, gan Vides komitejas tekstu, mēs esam panākuši – un galvenā pateicībā pienākas jums, Jackson kundze, – patiesi pārsteidzošu rezultātu.

Vai mēs apzināmies, ka Komisijas priekšlikumā un pēc tam kopīgajā nostājā nekas nebija minēts par atkritumu pārstrādi? Nekas, izņemot apsvērumu, kurā bija minēta sabiedrība, kas resursus izmanto atkārtoti, neiedziļinoties nekādās detaļās. Nebija nekā! Tagad mums ir konkrēti mērķi; mums ir pārskats 2014. gadā, kad citi materiāli, kas pašreiz nav ietverti, varētu tikt iekļauti; mēs noteikti zinām, kā komisārs Dimas kungs to tikko apstiprināja, ka pret tām dalībvalstīm, kas nebūs veikušas pasākumus, kuri paredzēti šo mērķu sasniegšanai, var veikt tiesisku darbību.

Man tas šķiet ļoti svarīgs fakts. Tāpat ļoti svarīgi ir tas, ka beidzot ir uzsākts politisks un juridisks process, lai liktu dalībvalstīm izstrādāt reālus atkritumu rašanās novēršanas plānus, un ka Eiropas tiesību aktos beidzot ir iekļauta atkritumu apglabāšanas hierarhija, kurā ievērotas vides prasības, un tā ir juridiski saistoša, padarot atkritumus vairs ne tikai par problēmu, bet par resursu.

Tādēļ pilnīgi godīgi un atbalstot mūsu pilnīgu atbildību, es uzskatu, ka šī kompromisa noraidīšana un virzīšanās uz riskantu samierināšanu nebūtu Eiropas pilsoņu interesēs, bet pārvērstu šo mērķu sasniegšanu un noteikšanu, kas šeit ir skaidri un absolūti neapstrīdami izvirzīti, par sava veida krievu ruleti.

  Mojca Drčar Murko, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ar šo teksta redakciju mēs ceram mainīt tendenci, kad atkritumi rodas vairāk nekā mēs pārstrādājam. Tas ir vairākus gadus ilgušu debašu rezultāts, un mēs ņēmām vērā divas galvenās dalībvalstu grupas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmām: valstis, kas pārstrādā atkritumus, un valstis, kas aprok atkritumus zemē.

Panāktais kompromiss ir jāapskata no šāda aspekta. Pirmo reizi direktīvā galvenā loma ir atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei. Turklāt teksta redakcijā ir ietvertas nepieciešamās izmaiņas, lai sasniegtu augstākus mērķus, kā arī noteiktu mērķus jauna veida atkritumu apjomiem. Tas ir rūpīgi pārdomāts kompromiss: sasniedzams un reāls. Grozījumi: mēs neuzskatām, ka tie pilnībā apdraudētu kopējo vienošanos.

Runājot par blakusproduktiem – pants direktīvas tekstā un pants par atkritumu stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi, – vairums kritizētāju baidās no krāpnieciskas reģenerācijas. Tā kā šajā jautājumā nav starptautiskas vienošanās, šādas krāpšanās iespēja ir reāla. Tādēļ ir jāpaskaidro, ka Komisija izmantos pamatnostādnes no 2007. gada februāra, lai to nepieļautu.

Es būtu pateicīga, ja Dimas kungs spētu mūsos radīt pārliecību, ka viela vai objekts tiks izvesti ārpus Kopienas kā blakusprodukts tikai tādā gadījumā, ja Kopienā tiks ievēroti 4. panta 1. punkta noteikumi.

Līdzīgi arī ar atkritumu stadijas beigām. Kad noteikta veida atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, vielu vai objektu, kas no tiem veidojas, var izvest no Kopienas tikai tad, ja Kopienā tiek ievēroti 5. panta nosacījumi. Pie šādiem noteikumiem daudziem Eiropas Parlamenta deputātiem būtu vienkāršāk nobalsot par kompromisu.

Nobeigumā es vēlos izteikt lielu pateicību referentei un „ēnu” referentiem par auglīgo sadarbību Eiropas pilsoņu labā.

  Jill Evans, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es arī gribētu pateikties Jackson kundzei. Kaut arī mēs esam beiguši nevienojoties par nodokli, es domāju, ka nav šaubu par lielisko sadarbību diskusiju laikā. Mēs šodien neesam apmierināti – es vēlētos, kaut mēs tādi varētu būt – ,un es vēlos sniegt paskaidrojumu, kāpēc mēs neesam apmierināti ar kompromisu.

Mēs esam atbalstījuši 30 no kompromisa grozījumiem, un mēs esam ierosinājuši citus grozījumus, lai pārbaudītu un stiprinātu kompromisu bīstamo atkritumu, atkritumu stadijas beigu, blakusproduktu un bioatkritumu atsevišķas savākšanas jomās. Bet no paša sākuma mums svarīgākie jautājumi bija saistošu mērķu noteikšana par atkritumu apjoma samazināšanu un pārstrādi un protests pret to, ka sadedzināšanu uzskata par atkritumu reģenerāciju enerģijā. Galīgajā kompromisā nav juridiski saistošu mērķu atkritumu apjoma samazināšanai. Pētījumā par atkritumu rašanās novēršanu nav alternatīvas atkritumu apjoma stabilizācijas pasākumiem; nepārtrauktais atkritumu daudzuma pieaugums saglabājas, un bez šādiem pasākumiem tas turpinās pieaugt.

Lai arī ir noteikts, ka atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās izmantošanas mērķis ir attiecīgi 50 % un 70 % un dalībvalstīm ir juridiskas saistības ieviest pasākumus, ar kuriem sasniegt šādus mērķus, mērķi paši par sevi nav juridiski saistoši. Es esmu pateicīgs par skaidrojumu, kuru sniedza Dimas kungs, bet kāpēc izraisījās tādas debates par formulējumu? Debašu iemesls bija izvairīties no šo mērķu noteikšanas par juridiski saistošiem.

Rūpniecības un ražošanas atkritumi, kuriem ir milzīgas atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas, kopumā ir atstāti novārtā. Sadedzināšanu nevar uzskatīt par atkritumu apsaimniekošanas iespēju, kas ir līdzvērtīga pārstrādei un atkārtotai izmantošanai; tas tikai piesaistīs turpmākās investīcijas atkritumu dedzināšanas iekārtām un tiešā veidā apdraudēs atkritumu klasifikācijas hierarhiju. Ja tiks pieņemts slikts kompromiss, mēs būsim palaiduši garām ES iespēju reāli rīkoties un vadīt atkritumu apsaimniekošanas politiku brīdī, kad mums tā ir izmisīgi nepieciešama.

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties Jackson kundzei par viņas darbu. Mēs esam labi sastrādājušās, lai panāktu dažus uzlabojumus oriģinālajam Komisijas priekšlikumam, lai gan mēs nebijām vienisprātis visos jautājumos.

Daudzi cilvēki visā Eiropas Savienībā būs noraizējušies par priekšlikumu „pārdēvēt” atkritumu dedzināmās krāsnis par enerģijas atjaunošanas veidu, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem. Mēs esam pret atkritumu dedzināmo krāšņu „pārdēvēšanu” un esam ierosinājuši grozījumu, ar kuru šāda iespēja netiek pieļauta.

Attiecībā uz pārstrādi pēdējais izteiktais priekšlikums nosaka mērķus, kurus varētu būt sarežģīti ieviest neskaidrā formulējuma dēļ, kas nosaka, ka „dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, kas izstrādāti, lai sasniegtu atkritumu pārstrādes mērķus.”

Labi tiesību akti pieprasa precīzāku formulējumu attiecībā uz mērķiem un nepieļauj dažādas interpretācijas Eiropas Kopienu Tiesā. Tādēļ mēs vēlamies aizstāvēt un saglabāt tādu formulējumu, par kuru nobalsoja komiteja.

Priekšlikumi par atkritumu rašanās novēršanu ir kļuvuši tik vāji, ka tie nespēs radīt pietiekoši ietekmīgu rīcību, kā arī nevarēs palīdzēt dalībvalstīm saglabāt nemainīgu atkritumu daudzumu un samazināt to. Atsauce uz preventīvajiem pasākumiem ir vāja, un tas nozīmē, ka saskaņota preventīva rīcība un tās rādītāji vēl nav iestrādāti tiesību aktos.

Tādējādi mēs varam kopīgi parakstīties par daļu no darba, kuru esam veikuši kopā. Tomēr par dažām šī darba daļām, mūsuprāt, vajadzētu ierosināt grozījumus. Es vēlreiz vēlos pateikties Jackson kundzei par atklāto un ietverošo veidu, kā viņa sadarbojās ar „ēnu” referentiem.

(Aplausi)

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir sagatavojusi ļoti labu ziņojumu kā ieteikumu otrajam lasījumam. Es jo īpaši domāju par svarīgo lomu, kas piešķirta atkritumu klasifikācijai, blakusproduktu kategorijas izveidei, rūpīgam jēdziena „kad atkritumi vairs nav atkritumi” skaidrojumam, aizsardzības noteikumiem attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem un novēršanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķiem.

Vienīgais negatīvais Vides komitejas ziņojuma aspekts bija grozījums, kas veicināja atkritumu sadedzināšanu, uzskatot to par efektīvu, ja tiek iegūts pietiekams enerģijas daudzums.

Pārrunājot rezultātu, kas panākts pēc diviem mēnešiem, no Vides komitejas ieteikuma daudz kas nav saglabājies, un tas nav referentes vainas dēļ, bet gan Padomes nemainīgās nostājas dēļ.

Pants par blakusproduktiem netika mainīts, un dalībvalstis var izlemt pašas, kad atkritumi vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, lai arī ar šis jautājums ir saistīts ar konkurences kropļošanu. Turklāt nav noteikti nekādi preventīvie mērķi, un mērķi atkritumu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei ir ievērojami zemāki. Tieši šo iemeslu dēļ es neatbalstīju kompromisu. Tomēr es ceru, ka mēs pieņemsim labākās daļas no Vides komitejas ziņojuma rītdienas balsojumā. Es domāju par grozījumiem, kurus ieteica GEU/NGL grupa un Zaļie. Apkārtējā vide ir ievērības cienīgs jautājums, lai mēs turpinātu šo apspriešanu ar mērķi panākt, ka Padome veic nepieciešamos uzlabojumus. Ja mēs kā Parlaments būsim pārliecinoši, Jackson kundzes vadībā vajadzētu būt iespējai paveikt vairāk nekā ir izdarīts šobrīd. Es vēlētos pateikties Jackson kundzei un pārējiem „ēnu” referentiem par viņu lielisko sadarbību, un es ceru, ka rītdienas balsojuma rezultāts būs veiksmīgs.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es apsveicu un atbalstu visus grozījumus, kas paredzēti, lai ieviestu mērķus, kas ir obligāti preventīvajiem pasākumiem, kuru uzdevums ir uzlabot atkritumu apsaimniekošanas iespējas. Protams, es arī atbalstu prasību par skaidri definētu un skaidri strukturētu atkritumu hierarhiju. Mums obligāti ir jāspēj iegūt uzticami un salīdzināmi statistikas dati, ja ir jānodrošina turpmāks progress attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem un rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanu.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka mums Parlamentā ir nelokāmi jāatbalsta hierarhijas principa ievērošana kā vispārējs noteikums, nevis kā pamatnostādne, kā iesaka Padome. Direktīvā ir detalizēti jānorāda kritēriji, kas jāizmanto jebkurai atkāpei, kura, manuprāt, nepieciešamības gadījumā ir jānosaka pareizā un noteiktā veidā tā, lai nebūtu šaubu par to, kas uzskatāms par reģenerāciju un kas – par atkritumu apglabāšanu.

Es piekrītu referentei, ka no atkritumu pārstrādes rūpnīcām iespējams iegūt ievērojamu enerģijas apjomu un ka mēs tagad izdarām svarīgu izvēli šajā jautājumā, paturot prātā Eiropas Savienības atkarību no nedroša enerģijas importa no tik daudzām citām pasaules daļām. Es gribētu noslēgt savu runu, sakot, ka es arī atbalstu grozījumus par atkritumeļļas pārstrādi, kas sākotnēji tika izņemti.

  Karl-Heinz Florenz (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlētos teikt Caroline Jackson, ka neesmu apmierināts ar kompromisu, taču ne jau Jackson kundzes pārrunu organizēšanas prasmju dēļ. Šajā gadījumā man ir jāsaka Stavros Dimas kungam, ka mana neapmierinātība ir vērsta pret Komisiju ierosināto izmaiņu dēļ.

Jautājumos par gaisa floti, rūpniecību un motorizēto autotransportu Komisija ir ārkārtīgi stingra, kaulējas par katru gramu, kas samazinātu CO2 emisiju, un tas ir pareizi. Jautājumā par atkritumu apsaimniekošanas politiku CO2 netiek iekļauts aprēķinos. Pierādījumi norāda uz iespējamo samazinājumu 100 miljonu tonnu CO2 apmērā. Tā ir iespēja zelta vērtībā, taču šajā dokumentā tā netiek izmantota.

Mans otrs iemesls nožēlai ir, ka mēs esam kļuvuši par betonēšanas uzņēmumu. Mēs betonējam atšķirības Eiropā tā vietā, lai panāktu vienotību. Lai arī mēs nosakām mērķus, tie nav saistoši. Turpmākajos 20 gados mēs nepanāksim nevienu patiesi saskaņotu mērķi Eiropā. Šī iemesla dēļ es uztraucos par šo ziņojumu. Divdesmit gadi ir gandrīz puse vienai paaudzei atvēlētā laika. Mums būtu jābūt daudz radošākiem, un mēs būtu varējuši tādi būt.

Es uzskatu, komisāra kungs, ka ir tikai viena galvenā problēma, proti, 14. pants. Es būtu priecīgs, ja jūs varētu paskaidrot sīkāk šo nosacījumu. Federālā valstī tas varētu būt ļoti sarežģīts jautājums. Tas ir par jaukto un vienveidīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un to, kā tā tiek veikta saskaņā ar pašpietiekamības principu. Es patiesi lūdzu jūs komentēt šo jautājumu vēlreiz jūsu noslēguma paskaidrojumā.

Šobrīd, protams, viens vai divi cilvēki saka, ka mums ir jānodrošina vairākums, bet, ja šie jautājumi netiks atrisināti, dažas lielās valstis bez šaubām izmisīgi cīnīsies par balsojumu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka mums ir ne tikai rītdienas lasījums; bet arī trešais lasījums, un 64 ierosinātie grozījumi ir liels skaits samierināšanas procedūrai.

Tātad, ja jūs izmantosiet iespēju, komisāra kungs, paskaidrot vienu vai divus aspektus par šiem neatrisinātajiem jautājumiem, es domāju, ka mēs varētu panākt veiksmīgu rezultātu.

  Gyula Hegyi (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, šobrīd Eiropā mēs pārstrādājam tikai 27 % savu atkritumu, un gandrīz puse mūsu atkritumu nonāk atkritumu poligonos. Tas rāda, ka mums ir fundamentāli jāmaina atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Vissvarīgāk ir iedrošināt neradīt atkritumus, stiprināt atkārtotu izmantošanu un pārstrādi un samazināt to atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos. Tādēļ es atbalstu atkritumu hierarhijas saglabāšanu pēc nelielām debatēm jaunajā kompromisa redakcijā.

Runājot par atkritumu rašanās novēršanu – tiesību aktu galveno mērķi – man pietrūkst atkritumu apjoma stabilizēšanas mērķa pēdējā redakcijā, bet mēs jau esam tos pieņēmuši pirmajā lasījumā. Vecajās dalībvalstīs viens cilvēks rada gandrīz divas reizes vairāk sadzīves atkritumu – 570 kg gadā – nekā viens cilvēks jaunajās dalībvalstīs – 300 līdz 350 kg gadā. Tāpēc bagātajām valstīm pirmajām būtu jāsāk samazināt atkritumu apjoms.

Atkritumu apjoms Eiropas līmenī pieaug. Tādēļ kompromisā ierosinātās preventīvās programmas nav pietiekamas: mums ir jānosaka saistoši mērķi, lai apturētu atkritumu pieaugumu. Tāpēc es uzskatu par pareizu 48. grozījumu, kurā atkārtoti ieviests mērķis stabilizēt atkritumu pieaugumu. Es atbalstu obligātus atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķus, bet baidos, ka jaunā redakcija, kas nosaka, ka dalībvalstīm „jāveic nepieciešamie pasākumi”, lai sasniegtu mērķus, nav pietiekami skaidra. Mums ir nepieciešami konkrēti, realizējami un saistoši mērķi gan mājsaimniecību, gan rūpnieciskajiem atkritumiem. Tādēļ es ierosinu atbalstīt 82. grozījumu, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas mērķu realizēšanu.

Pēc šiem komentāriem es apsveicu ziņojumu un Jackson kundzes, mana drauga Guido Sacconi kunga un citu darbu.

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, referente saka, ka šī vienošanās ir tik laba, cik tā var šobrīd būt, un es uzticos tam, ko viņa ir sasniegusi. Ir lietas, kas jāiegūst „rīt uz brokastlaiku” samierināšanas sesijas laikā, kuras nevarēs iegūt nevienā citā laikā sarunu procesā.

Mēs visi atzīstam, ka mūsu atkritumu kalns ir jāsamazina. Kāds britu lielveikals nesen paziņoja, ka līdz 2012. gadam tas plāno samazināt iepakojumu izmantošanu par 25 % un iepirkumu pārnēsāšanai paredzēto maisiņu apjomu – par 33 %. Tas vēlas nodrošināt, lai pārtikas atkritumi tiktu sadalīti ar anaerobām baktērijām un pārstrādāti enerģijā. Tas vēlas turpmāk izmantot tikai četrus iepakojuma materiālus, kuri ir viegli pārstrādājami vai kompostējami, un drukāt vienkāršus simbolus uz visiem iepakojuma materiāliem, lai klienti vieglāk varētu pārstrādāt vai kompostēt savus atkritumus.

Tagad šis ir politiskās gribas jautājums. Atkritumu samazināšana ir politiskās gribas jautājums, un šo gribu ir iespējams stiprināt ar Eiropas Savienības likumu.

Man ir aizdomas, ka mēs būtu varējuši panākt, lai Padome vismaz piekristu par dažiem gadiem ātrāk pietuvināt 2014. gada termiņu, līdz kuram tā publicēs ierosinājumus atkritumu apjoma samazināšanai. Parlaments ir labi pastrādājis. Iespējams, tas būtu varējis pastrādāt vēl labāk.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šis priekšlikums ir vilšanās. Tas nav nekas cits kā vien neveiksme, jo būs vajadzīgas daudz lielākas pūles, lai risinātu klimata pārmaiņas un saglabātu resursus. Mēs zinām, ka Eiropas Vides aģentūra ir prognozējusi atkritumu apjoma pieaugumu par 50 % līdz 2020. gadam. Šajā sakarībā fakts, ka nav noteikts saistošs stabilizācijas līmenis vai saistoši pārstrādes mērķi, ir neveiksme, pielāgošanās dalībvalstu spiedienam. Instruments, kas bija vajadzīgs, ir neapšaubāmi nogremdēts, reaģējot uz šo spiedienu.

Vilšanos sagādā arī tas, ka atkritumu sadedzināšana aizvien vairāk kļūst par ultima ratio uz atkritumu rašanās novēršanas rēķina. Šīs pārstrādes kvotas un atkritumu apjomu stabilizācija būtu bijušas noderīgas tieši tam, lai kompensētu šo nelīdzsvarotību. Es ceru, ka, pieņemot grozījumus, mēs joprojām varam veikt dažus šī projekta uzlabojumus un faktiski darīt to, kas ir vajadzīgs, proti, formulēt zināmu tālejošu atkritumu pārvaldības politiku, kas mums Eiropas Savienībā ir vajadzīga.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man žēl, taču man ir jākritizē daži no panāktajiem kompromisiem, jo dažos gadījumos tie rada risku, ka var tikt vājināts tas, par ko Parlaments ļoti pareizi nobalsoja pirmajā lasījumā.

Man ir arī ļoti žēl, ka šīs izmaiņas uz slikto pusi ir piemērojusi Padome, un tās ir kļūdainas un bīstamas. Tas ir mans kā Itālijā dzīvojošas personas viedoklis. Šajā gadījumā Itālija diemžēl sniedz sliktu atkritumu apsaimniekošanas piemēru, neievērojot Eiropas likuma burtu un garu, ar kuru saskaņā jau kādu laiku ir konsolidēta apzinīga hierarhija no atkritumu samazināšanas līdz pārstrādei.

Šī hierarhija ir jāstiprina ar kvantitatīviem un konkrētiem mērķiem – samazināšanai un pārstrādei – arī rūpnieciskajiem atkritumiem, un nevis jāvājina, kā tas zināmā mērā notiek, atstājot telpu apglabāšanas politikai, kas kaitē tās filozofijai. Itālija, piemēram, pēdējos gados ir devusi miljardiem eiro ierosinājumiem atkritumu dedzināšanai, bet rezultātus, kas ir acīmredzami ikvienam, nekādā veidā nevar uzskatīt par pozitīviem.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, visā Eiropā katra dalībvalsts cīnās ar nevaldāmajām enerģijas cenām. Tādēļ tas, ka atkritumi tiek uztverti kā potenciāli svarīga degviela, es uzskatu, ir gan saprātīgi, gan nepieciešami. Tā pilnīgi noteikti ir abpusēji izdevīga situācija – gan rīkojoties ar mūsu milzīgajiem atkritumu krājumiem, gan arī nodrošinot alternatīvu enerģijas piegādes avotu, jo īpaši tādēļ, ka mēs piedzīvojam enerģijas krīzi un aizvien lielāku atkarību no nedrošām ārvalstu naftas piegādēm.

Tādēļ es nesaprotu dažu deputātu nevēlēšanos saskatīt acīmredzamās priekšrocības, veicinot enerģijas ieguvi no atkritumiem. Es baidos, ka daži kolēģi jūtas tik vērtīgi ar savām pārstrādes un pretdedzināšanas dogmām, ka viņi noteikti upurētu iespēju iegūt siltumu un enerģiju no atkritumiem. Attiecībā uz to, man jāsaka, es domāju, ka viņi dziļi maldās.

Saistībā ar šo es gribētu teikt, ka es ļoti stingri atbalstu „reģenerācijas” definīcijas pastiprināšanu direktīvā, ļoti skaidri nosakot, ka enerģija no atkritumiem nozīmē reģenerāciju, nevis atkritumu apglabāšanu. Mums būtu tas jo īpaši jāpiemēro lauksaimniecības nozarei, kurā ir daudz iespēju šai sakarā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribu izteikt sirsnīgu pateicību mūsu referentei Caroline Jackson kundzei par ievērojamo darbu, ko viņa ir paveikusi un kas atspoguļo viņas kompetenci tik delikātā jautājumā kā atkritumu apsaimniekošana. Es viņu apsveicu arī ar viņas tik uzmanīgo klausīšanos, ko viņa ir izrādījusi visā sarunu procesā, un, pateicoties kam, mēs esam panākuši šo sarežģīto kompromisu ar Padomi un Komisiju.

Mums ir jauna direktīva, kas cenšas noskaidrot virkni jautājumu. Mēs atzinīgi vērtējam atkritumu apsaimniekošanu un hierarhiju, un vērienīgos mērķus, kas izvirzīti dalībvalstīm, proti, 50 % mājsaimniecību atkritumu līdz 2020. gadam. Atkritumu apsaimniekošanai jābūt pamatotai uz to rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un, visbeidzot, apglabāšanu, un šai hierarhijai ir jābūt vadošajam principam. Svarīgi ir arī tas, lai sadedzināšanas iekārtas būtu pakļautas enerģijas efektivitātes kritērijiem, kā tas noteikts tekstā, nodrošinot, protams, to, ka sadedzināšanu izmanto tikai tad, kad citas metodes nav iespējamas.

Uz šī pamata es uzskatu par ļoti pozitīvu to, ka tekstā ir nodrošināta ļoti cieša bīstamo atkritumu kontrole un stingrāki izsekojamības pasākumi.

Tas, bez šaubām, ir kompromiss, un mēs būtu vēlējušies iet daudz tālāk atsevišķos jautājumos, tādos kā vides kritēriju pievienošana reģenerācijas definīcijai un daudz stingrāku nosacījumu noteikšana izņemšanai no atkritumu kategorijas; tad pastāv blakus produktu jautājums, kuru definīcija rada dažas problēmas. Neraugoties uz to, mums ir absolūti jāatbalsta šis kompromiss, jo mēs ļoti labi zinām, ka to bija grūti panākt, un, ja mēs gribētu iet samierināšanas ceļu, mēs uzņemtos sakāves un lietu milzīgas novilcināšanas risku. Mums ir jāsaprot, ka, tā kā mūsu Eiropas atkritumu politika līdz šim ir bijusi neveiksmīga, ir daudz vēlamāk piekrist risinājumam, kas šķiet saprātīgs, un Eiropas Komisijai ir jābūt ļoti modrai, nodrošinot, ka šī direktīva tiek pienācīgi ieviesta. Mēs redzēsim, vai dažu gadu laikā mēs varam iet tālāk.

  Anne Ferreira (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, no savas puses es neesmu apmierināta ne ar šī kompromisa teksta formu, ne arī saturu.

Attiecībā uz pasniegšanas veidu es uzskatu, ka mēs nevaram pienācīgi darīt savu darbu, ja pēc divu gadu ilga darba pie teksta sagatavošanas mēs konstatējam, ka galīgie lēmumi – kas ir vairāk nekā tikai pielāgojumi – tiek pieņemti klusumā un tālu pārsniedz to, kas tika pieņemts Vides komitejā, un nolikti uz deputātu darbgaldiem tikai dažas stundas pirms balsojuma.

Attiecībā uz saturu šis kompromisa teksts ir atruna, kas nesniedz skaidru reģenerācijas definīciju, vairs necenšas stabilizēt atkritumu apjomu, vairs neizvirza vērienīgus pārstrādes mērķus un diemžēl atspoguļo Komisijas un Padomes nespēju pārvērst augstākajā mērā tālejošos paziņojumus, kas izteikti Eiropas un starptautiskā līmenī, reālā darbībā.

Nē, es neesmu apmierināta, un īstenībā es esmu nobažījusies par mūsu politisko nespēju veikt patiesu darbību vides jomā vai darbību, lai uzlabotu mūsu veselību, kas arī ir iemesls, kādēļ es balsoju pret šo tekstu.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribu izteikt pateicību par darbu, ko paveikusi mūsu referente Caroline Jackson kundze un Mojka Drčar Murko kundze, mūsu ALDE grupas referente.

Bīstamo atkritumu jautājums izvirza svarīgus jautājumus attiecībā uz informācijas par atkritumu kustību izsekojamību, nesadalīšanu un vienveidīgu uzglabāšanu ilgstošā laika periodā, t.i., piecus gadus visos ķēdes posmos; taču visi šie jautājumi ir aplūkoti diezgan virspusēji. Tas ir vairāk nekā nožēlojami no veselības un vides aspekta.

Attiecībā uz blakus produktiem es jūtos augstākajā mērā vīlusies. Es neesmu pret blakus produktu koncepciju: tieši pretēji, es atzīstu to svarīgumu; bet es uzskatu, ka tā definīcija, kas ietverta Padomes kopējā nostājā, nedod pietiekamas garantijas un ka beigās iespējamu pārkāpumu rezultātā tā rada risku sagraut pašu koncepciju.

Citi jautājumi, tādi kā atkritumu stadijas beigu statuss un atkritumu reģenerācija, man šķiet, ir tikuši upurēti tā vārdā, lai panāktu vienošanos otrajā lasījumā.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Jackson kundze, mēs iesniegsim vairāku partiju ierosinātu grozījumu, kas ieguva vairākuma atbalstu Parlamentā pirmajā lasījumā. Tas pievēršas šādai problēmai: daudzās ES valstīs neapstrādātas, nesterilizētas pārtikas atliekas tiek atkārtoti izbarotas mājlopiem vai izkaisītas no gaisa. Atkal un atkal šāda veida rīcība izraisa tādu slimību risku kā mutes un nagu sērga. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai pārtikas atkritumus sterilizētu un droši apglabātu apstiprināti uzņēmumi, izmantojot piemērotas metodes. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām apstiprināt tās izmantošanu tikai cūku barībā, ja tā tiek sterilizēta 20 minūtes 133°C temperatūrā un pie 3 bāru spiediena un ja pilnībā ir izpildītas visas pārējās Regulas 1774/2002 prasības. Es stingri uzskatu, ka, ja Parlaments pieņems šo grozījumu, tad Padome iekļaus šo noteikumu kompromisa tekstā.

  Umberto Guidoni (GUE/NGL). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, panāktais kompromiss ir solis atpakaļ no tā teksta, ko apstiprināja Vides komiteja.

Sākotnējā tekstā bija teikts, ka atkritumu ražošana no 2012. gada ir jāsamazina līdz 2009. gada līmenim, ieviešot patiesu politiku atkritumu rašanās novēršanai ar pakāpeniskiem pasākumiem. Šis mērķis kompromisā ir anulēts, atstājot visu neskaidru. Vides komiteja bija noteikusi obligātos mērķus mājsaimniecību un rūpniecisko atkritumu pārstrādei, kas jāsasniedz noteiktā – lai gan diezgan tālā – termiņā. Arī šie mērķi ir samazināti, ierobežojot tos tikai līdz dažiem materiālu veidiem un izslēdzot rūpnieciskos atkritumus.

Vēl viens negatīvs aspekts ir sadedzināšanas iekārtu veicināšana ar noteiktu efektivitāti no apglabāšanas iekārtām uz reģenerācijas iekārtām. Šķiet, ka šī direktīva dod to, ko grib ietekmīgi lobiji. Īrijas referenduma rezultāts ir parādījis, ka jūs esat vai nu pilsoņu un viņu bažu pusē, vai arī jūs riskējat noraidīt Eiropas ideju un paralizēt integrācijas procesu.

Parlamentam ir jāpievērš uzmanība tūkstošiem elektronisko vēstuļu no Eiropas pilsoņiem, kurās prasītas lielākas saistības un saistoši mērķi, pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt vēl vienu svarīgu iespēju palielināt uzticību Eiropas iestādēm.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Es atzinīgi vērtēju kompromisa paketi, taču vienlaikus es gribētu uzsvērt, ka šis kompromiss ir samērā trausls. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai visas dalībvalstis izturas atbildīgi un nemeklē nekādas vājās vietas, kas būtu varējušas palikt tiesību aktos. Ungārijā šobrīd dalīta atkritumu vākšana veido 2 % no kopējā daudzuma. Manuprāt, šajā sakarībā nevar pateikt neko citu, kā vien izteikt cerību, ka šīs direktīvas ietekme beidzot pavērsīs situāciju labvēlīgākā virzienā. Eiropas austrumu daļā pēdējo gadu laikā ir pieauguši ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanā, lielā mērā pateicoties finansējumam, ko sniedz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments (ISPA) un Kohēzijas fonds. Atkritumu poligonu būvniecība ir bijusi nozīmīga darbība, bet virknē kopienu ir uzsāktas atkritumu šķirošanas programmas, arī pasākumi, kuru mērķis dažos gadījumos ir organisko atkritumu atsevišķa savākšana. No otras puses, patiesi pasākumi un ieguldījumi, kas vērsti uz atkritumu samazināšanu vispār nav bijuši paredzēti, un atsevišķai nozarei pārstrādājamo materiālu apstrādē vēl ir jārodas. Tādēļ Eiropas Savienības noteikto pamatnostādņu raksturs būs izšķirošs ne tikai Ungārijai. Saskaņā ar statistiku ikviena kopiena būtībā varētu panākt 50 % samazinājumu no saviem saražotajiem atkritumiem, līdzko tā ieviestu sauso atkritumu pārstādi un organisko atkritumu atsevišķu savākšanu tieši to rašanās vietās. Tomēr, nosakot jaunās saistības, mums ir jāņem vērā arī to piemērojamība un saistītās izmaksas. Piemēram, vai papildu ieguldījumi var tikt veikti tajās pašās jomās, kurās tiek īstenoti ISPA projekti? Vai oriģinālie līgumi var tikt grozīti? Ja nē, tad ir neliela atšķirība, vai pastāv pieprasījums paplašināt atkritumu šķirošanu vai arī spēkā ir tiesību akti, lai samazinātu to atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos; saskaņā ar divdesmit gadu līgumiem savāktie atkritumi ir jānogādā uzbūvētos atkritumu poligonos. Tādēļ papildus šīs direktīvas apstiprināšanai mēs nedrīkstam vilcināties ar darba uzsākšanu pie iespējamiem veidiem, kā grozīt pašreizējos līgumus. Es apsveicu referenti ar viņas izcilo darbu. Liels paldies jums.

  Horst Schnellhardt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka mēs varam apsveikt referenti. Viņai pilnīgi noteikti ir izdevies panākt pieņemamu rezultātu ar Padomi. Es jo īpaši vēlos uzsvērt atšķirīgas atkritumu hierarhijas iekļaušanu.

Tomēr ir arī mīnusi, kas ir pilnīgi nesaprotami un ko šajā dokumentā ir ieviesusi Padome. Pirmais no tiem attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem. Mēs komitejā noteicām, ka dzīvnieku izcelsmes blakus produkti būtu jāizņem no šīs Pamatdirektīvas par atkritumiem. Tas, ko Padome tagad ir izdarījusi, ir sava veida birokrātisku šķēršļu radīšana, kas mudina lauksaimniekus iet uz barikādēm. Dokumentā ir noteikts, ka virca, kas pārstrādāta biogāzē, pēkšņi kļūst par atkritumu produktu. Vai jūs zināt, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs vajadzīga atkritumu apstrādes licence, un viņiem būs jānosaka precīzs to atkritumu apjoms un veids, kas tiks apstrādāti, kā arī apstrādes vieta.

Regulā par dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem ir skaidri noteikts, ka vircai tiek piemērots izņēmums. Tādēļ tagad lauksaimniekiem būtu vieglāk izliet vircu uz saviem laukiem nekā pārstrādāt to biogāzē. Citiem vārdiem, mēs radām birokrātiskus šķēršļus praksei, ko mēs faktiski cenšamies veicināt.

Otrs jautājums attiecas uz atkritumeļļu. Direktīvā par atkritumeļļām – kura, kā jūs zināt, tagad būs jāatceļ – ir noteikts, ka atkritumeļļa ir jāapstrādā un jāreģenerē. Saskaņā ar to, kas noteikts direktīvā, tiek apstrādāts liels apjoms. Protams, jau ir noteikts, ka atkritumeļļas nav jāapstrādā tajos gadījumos, kad reģenerācija nav ekonomiski dzīvotspējīga vai tehniski iespējama. Tagad ir noteikts, ka jāizlemj ir dalībvalstīm. Tādā gadījumā, vai mēs tagad esam Eiropas Savienība vai mēs esam pārvērtušies par dalībvalstu apkopojumu? Fakts ir tāds, ka mēs nepārprotami atkal izjaucam tirgu. Manuprāt, tas ir ļoti satraucoši. Ļaujiet man pāriet pie jautājuma par lielāku pašpietiekamību. Vietējās iestādes tagad noteiks, kas ko un kad drīkstēs apglabāt. Lieki teikt, ka bija liels spiediens no tām vietējām iestādēm, kurām ir brīva sadedzināšanas iekārtu jauda. Taču tas ir nepareizais virziens. Tā nav iespēja, un šis paplašinājums izraisa tirgus ekonomikas pilnīgu apstādināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

  Frieda Brepoels (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ir skaidrs, ka šis kompromiss ir svarīgs solis uz priekšu attiecībā uz Eiropas tiesību aktiem vides jomā. Tomēr es neesmu pilnībā apmierināta ar šo kompromisu. Kāpēc ne? Manam reģionam, Flandrijai, kopā ar, piemēram, Nīderlandi, ir labākā atkritumu apsaimniekošanas politika ar izcili labu šķirošanu un pārstrādi, tādēļ mēs uzskatām, ka ierosinātie pārstrādes un atkritumu rašanās novēršanas mērķi ir absolūti neatbilstīgi. Tie patiešām pilnīgi mūs nemudina uzlabot atkritumu apsaimniekošanu nākotnē.

Mēs arī nepavisam neesam apmierināti, ka mājsaimniecību atkritumu sadedzināšana, kas darbojas, pamatojoties uz enerģijas efektivitātes formulu, kura praksē, pēc mūsu domām, varētu radīt daudz neskaidrību, tiek uzskatīta par atkritumu efektīvu izmantošanu. Taču es esmu pārliecināta, ka kopējais rezultāts ir jāuzlūko kā ļoti pozitīvs, un tādēļ es gribu sirsnīgi pateikties Jackson kundzei par viņas milzīgo ieguldījumu. Mēs atbalstīsim šo kompromisu.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, savā pašreizējā redakcijā Pamatdirektīva par atkritumiem diemžēl apdraud biogāzes izmantošanas paplašināšanu. Es pilnīgi piekrītu kolēģim deputātam Schnellhardt kungam no PPE-DE grupas, ka pašreizējā direktīva ir neatbilstīga attiecībā uz biogāzes ražošanu, kā arī attiecībā uz vircas vai mājsaimniecību atkritumu izmantošanu. Diemžēl savā pašreizējā redakcijā Pamatdirektīva par atkritumiem apdraud biogāzes izmantošanas paplašināšanu. Tas izraisa šaubas par Jackson kundzes ziņojumu. Saskaņā ar Pamatdirektīvu par atkritumiem definīcija par kūtsmēsliem, ko izmanto biogāzes ražošanai kā atkritumus, ir neskaidra. Ja tas būtu jāietver šīs direktīvas jomā, tas padarītu biogāzes ražošanu no kūtsmēsliem neiespējamu, neraugoties uz faktu, ka tam būtu lielas priekšrocības no enerģijas pārvaldības, vides un klimata aizsardzības aspekta. Mums ir jānoskaidro šis juceklis un cik vien ātri iespējams jāatjauno likumdošanas saskaņotība, un tādēļ mums ir jāpieņem Komisijas nostāja attiecībā uz direktīvu saistībā ar biogāzi.

  Adam Gierek (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu referenti ar reālistisko pieaugošās atkritumu problēmas novērtējumu. Galvenie pieņēmumi ierosinātajos noteikumos ir atkritumu rašanās novēršana un materiālu pārstrāde. Enerģijas reģenerācija ir vienkāršāka, bet tai nevajadzētu aizvietot materiālu pārstrādi, kas ir sarežģītāka.

Šī iemesla dēļ ir nepieciešams radīt apstākļus, kas ļautu veikt materiālu pārstrādi, un precizēt juridiskās atšķirības, aprakstot, piemēram, kad metāla atgriezumi nav atkritumi, bet kļūst par izejmateriālu. Mums ir vajadzīgas labākas un lētākas materiālu pārstrādes tehnoloģijas. Produktiem vajadzētu būt izstrādātiem tādā veidā, lai vienkāršotu pārstrādi. Ir vajadzīga selektīvā savākšana, un tā ir jāpielāgo tirgum tādā veidā, lai labumu gūtu gan mājsaimniecības, gan arī otrreizējo materiālu potenciālie izmantotāji.

Bez šiem risinājumiem mēs riskējam atkārtot pašreizējo situāciju Neapolē, kur diemžēl atkritumu sadedzināšana var izrādīties par vienīgo iespēju.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties visiem runātājiem šajās debatēs par pozitīvo ieguldījumu.

Pamatojoties uz saskaņoto tekstu, dalībvalstīm tagad ir jāveic virkne pasākumu, lai uzlabotu savu atkritumu apsaimniekošanu. Šajā direktīvā ir noteiktas skaidras definīcijas un atkritumu apsaimniekošanas principi, kas, es uzskatu, atrisinās pašreizējās interpretācijas problēmas, samazinās tiesas lietu skaitu un radīs pamatotu juridisko pamatu atkritumu apstrādes nozares darbībai.

Kopējā kompromisa paketē, kas tagad ir ierosināta, ir ietverta virkne galveno nosacījumu. Svarīgākie no tiem ir šādi.

Pirmkārt, šīs direktīvas mērķis vides jomā tagad ir skaidrs un vērienīgs. Vides aizsardzības līmenis ne tikai ir saglabāts, bet atsevišķos gadījumos, tādos kā bīstamie atkritumi, arī pastiprināts.

Kopējie likumdevēji ir vienojušies par vairākām pamata definīcijām, tai skaitā atkritumu, atkritumu rašanās novēršanas, pārstrādes un reģenerācijas definīcijām. Šīs definīcijas ir skaidras un saprotamas. Turklāt šajā direktīvā veiksmīgi ir iekļauti divu citu direktīvu nosacījumi, lai padarītu likumdošanu pieejamāku, vienlaikus saglabājot augstus vides aizsardzības standartus.

Atšķirība starp reģenerāciju un apglabāšanu ir padarīta skaidra, atstājot Komisijai iespēju tālāk noteikt šo atšķirību, ja rastos tāda vajadzība.

Ir izveidota skaidra piecu pakāpju „atkritumu hierarhija”, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un ļauj apglabāt sadzīves atkritumus tikai kā pēdējo iespēju. Vienlaikus tā nodrošina nepieciešamo elastīgumu, pamatojoties uz pareiziem dzīves cikla apsvērumiem.

Es gribētu atgādināt to nozīmi, ko Parlaments sarunu laikā piešķīra „atkritumu hierarhijas” augšējo līmeņu stiprināšanai, ieviešot pārstrādes mērķus. Ja 2020. gadā šie mērķi nav izpildīti, Komisija var iesūdzēt dalībvalstis tiesā par šīs direktīvas prasību nepildīšanu. Turklāt pašreizējais formulējums ievieš regulārāku un vispusīgāku uzraudzības procesu attiecībā uz pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai sasniegtu attiecīgos mērķus pirms termiņa – 2020. gada – tā vietā, lai 2020. gadā, kad atkritumu apsaimniekošanas sistēmas jau būs ieviestas, vienkārši pārbaudītu faktisko atbilstības līmeni. Šāds savlaicīgs izpildes process var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem 2020. gadā.

Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, ar šo direktīvu tiek ieviesta pilnīgi jauna dimensija attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, ko Komisija nekavējoties vēlas īstenot pēc tās pieņemšanas un transponēšanas. Dalībvalstīm tagad būs jānosaka savi valsts atkritumu apsaimniekošanas plāni un tīkli, kam ir jāatspoguļo tie principi un jaunās saistības, kas izvirzītas pārskatītajā direktīvā.

Pamatdirektīvas par atkritumiem 14. pantā nav noteikts, vai privātām vai valsts iestādēm būtu jāpiedalās šādu tīklu izveidē un darbībā, tāpat kā šis pants nekādā iespējamā veidā neietekmē atkritumu apsaimniekošanas darbību un infrastruktūru īpašumtiesības – valsts vai privātas. Atbildības sadalījums starp valsts un privāto sektoru ir iekšēja lieta, par ko lēmumu var pieņemt tikai dalībvalstis. Ja atbilstīgs apglabāšanas un reģenerācijas darbību tīkls jau pastāv – vai tas būtu privāts, valsts vai arī jaukts – nav vajadzības pēc papildu pasākumiem tā izveidošanā.

Attiecībā uz bažām saistībā ar pārstrādes mērķa trūkumu ražošanas un rūpniecības atkritumiem, mani dienesti izpētīs iespēju noteikt šādu mērķi kā pirmo prioritāti 2014. gada pārskata kontekstā, kas paredzēts 8.a pantā (4. punkts).

Attiecībā uz jautājumu par mājdzīvnieku barošanu ar dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem, tādiem kā pārtikas atkritumi, to regulē Regula par dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem, kas pašlaik tiek pārskatīta. Tas būtu jārisina šajā regulā, jo Pamatdirektīva par atkritumiem nav īstā direktīva, lai regulētu pārtikas atkritumu izmantošanu.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai prasībām par blakus produktiem un atkritumu beigu stadijas kritērijiem ir jābūt izpildītiem Eiropas Savienībā pirms to pārvešanas uz trešām valstīm, Komisija apstiprina, ka tam tā ir jābūt.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai kūtsmēsli būtu jāizslēdz no Pamatdirektīvas par atkritumiem jomas, kūtsmēsli netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tos izmanto kā mēslojumu. Tomēr tie tiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie ir paredzēti turpmākai apstrādei vai apglabāšanas darbībām, piemēram, sadedzināšanai, biogāzes ražošanai, kompostam un nogādāšanai poligonos. Kūtsmēslu izslēgšana no atkritumu tiesību aktu jomas radītu nopietnu robu vides aizsardzībā, jo nebūtu juridisku līdzekļu tādu jautājumu kontrolei kā emisijas gaisā un ūdenī, prasības atkritumu poligoniem, troksnis, smakas, u.c.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai būtu jāveicina biogāzes ražošana un atkritumu kompostēšana. Tomēr biogāze un kompostēšanas iekārtas nav neitrālas vides jomā. Arī tās rada emisijas gaisā un ūdenī un var būt traucējumu avots, piemēram, smaku un trokšņa ziņā. Izslēdzot tos kūtsmēslus, kas paredzēti biogāzes ražošanai vai kompostēšanas iekārtām, no Pamatdirektīvas par atkritumiem jomas, rezultāts būtu šādu iekārtu izslēgšana no IPPC direktīvas jomas.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz apsveikt Jackson kundzi un pateikties par viņas lielisko darbu. Komisija ir ļoti apmierināta ar sarunu rezultātu un var pilnībā pieņemt ierosināto kompromisu.

  Caroline Jackson, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es īsi gribētu pateikties visiem tiem kolēģiem, kas piedalījās šajās debatēs. Ir tikai viens kolēģis, kam es gribu atbildēt, un tas ir Davies kungs jeb „Chris ‘Newsnight’ Davies” – tā ir programma, kurā viņam patīk parādīties –, kurš teica, ka es pārāk viegli padevos Padomei. Es ceru, ka mani kolēģi mani atbalstīs, kad es teikšu, ka es nepadevos pārāk viegli un ka es nekad neesmu pārāk viegli padevusies nevienā lietā. Kā Laperrouze kundze apliecinās saistībā ar ūdens jautājumu, risināt sarunas ar Padomi kļūst aizvien grūtāk. Tā kā lejupslīde ir asa un Padome saprot, ka šie tiesību akti maksās naudu, tā ļoti negrib pieņemt Parlamenta grozījumus .

Rīt no rīta mums ir izvēle. Mēs varam piekrist tai grozījumu paketei, kas ir mūsu priekšā, un es ļoti ceru, kas tas tā notiks. Mēs varam nobalsot par dažiem būtiskiem grozījumiem, piemēram, par blakus produktiem, kas nozīmēs to, ka šī pakete piedzīvo neveiksmi un mēs visi ejam samierināšanas ceļu. Vai tas nebūtu jautri? Varbūt mēs varam piekrist dažiem nelieliem grozījumiem vai grozījumam, ko tā iesniedzēji raksturo kā nelielu grozījumu, tādam kā 88. grozījums, par kuru es gaidu Komisijas viedokli, iespējams, šovakar.

Es domāju, ka tas patiesi ir ļoti apšaubāmi, vai Padome pieņems jebkādus grozījumus, pat nelielus, tādēļ es atbalstu visu paketi bez grozījumiem. Galu galā, šai paketei ir jābūt ar nozīmi, pretējā gadījumā, kādēļ Padome par to tik stingri cīnījās? Tā nav nenozīmīga pakete, kā Zaļie cenšas to pierādīt; tā ir pilnvērtīga pakete.

Noslēgumā es gribētu pateikties „ēnu” referentiem – „Caroline Jackson un ēnas” – tas izklausās pēc 60. gadu rokgrupas – par sadarbību, bet nevēlētos viņus noteikti satikt atkal un atkal un atkal samierināšanas procedūrā. Es domāju, mums vajadzētu censties pabeigt šo jautājumu rīt no rīta.

  Priekšsēdētāja . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, otrdien, 17. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Ar jauno Pamatdirektīvu par atkritumiem Parlaments tagad ir ieguvis apstiprinājumu augstu un saistošu pārstrādes kvotu noteikšanai. Pēc tā patiesi bija neatliekama vajadzība, un es ar pārliecību skatos nākotnē, kurā visā Eiropā aizvien plašākā apmērā tiks praktizēta atkritumu šķirošana un pārstrāde. Es uzskatu, ka 50 % mājsaimniecību atkritumu pārstrāde un 70 % būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu pārstrāde līdz 2020. gadam ir ļoti labi mērķi, kas bruģē ceļu videi draudzīgas un klimatam draudzīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai visā Eiropā. Tieši tādēļ, ka austrieši jau ir pāraugs atkritumu šķirošanā un pārstrādē, es priecājos, ka tagad visas pārējās dalībvalstis piedalīsies šajās darbībās, tādējādi mūs par vēl vienu soli tuvinot efektīvai vides aizsardzībai. Mums nevajadzētu aizmirst, ka atkritumu produkti ir arī izejmateriāli, un ka efektīvāka šo materiālu izmantošana var palīdzēt apkarot arī klimata pārmaiņas.

Tagad mums ir jāgaida, lai Komisija iesniegtu īpašu priekšlikumu attiecībā uz to, kā mēs varam nodrošināt, ka ekonomiskā izaugsme nenozīmē atkritumu apjoma pieaugumu.