Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 16. jūnijs - Strasbūra

20. Vides kvalitātes standarti ūdens resursu politikas jomā (debates)

  Priekšsēdētāja . − Nākamais jautājums ir debates par Anne Laperrouze kundzes ierosinājumu otrajam lasījumam (A6-0192/2008) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un grozītu Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK un 2000/60/EK (11486/3/2007 – C6-0055/2008 – 2006/0129(COD)).

  Anne Laperrouze, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ziņojums, ar ko mēs šodien iepazīstinām otrajā lasījumā, ir komandas darba iznākums, ar kuru mēs esam panākuši vienošanos ar Slovēnijas prezidentūru un Eiropas Komisiju. Man bija patiess prieks strādāt ar saviem līdzreferentiem no politiskajām grupām, cenšoties panākt kompromisu. Man veicās, ka man bija kompetenti un pieredzējuši kolēģi, kas uzmanīgi klausījās un piedalījās sarunu sēdēs. Es gribētu sirsnīgi pateikties viņiem, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas sekretariātam, politisko grupu padomdevējiem un savai asistentei Sylvain Maréchal kundzei.

Es lietoju terminu „komandas darbs”, jo mēs izdarījām lielisku darbu kopā ar Slovēnijas prezidentūras pārstāvjiem, kas ņēma vērā Parlamenta ieteikumus, un ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kas sniedza mums atbildes, kuras ļāva mums labāk saprast šo priekšlikumu direktīvai. Es domāju, ka mēs visi varam atzīt mūsu sadarbības augļus kompromisa grozījumos, kas tiks iesniegti balsošanai rītdien. Tādēļ es pateicos visiem par man kā šī tehniskā ziņojuma referentei sniegto palīdzību darbā.

Tagad es pāriešu pie būtības. Ūdens pamatdirektīvā ir izvirzīta stratēģija, lai apkarotu ūdens ķīmisko piesārņojumu. Priekšlikuma atvasinātajai direktīvai mērķis ir, izveidojot vides kvalitātes standartus, garantēt augstu aizsardzības līmeni pret risku, ko atsevišķas vielas rada ūdens videi.

Ļaujiet man uzsvērt galvenos šī kompromisa teksta sasniegumus. Mēs esam ieviesuši divus galvenos principus: principu „piesārņotājs maksā” un principu „prioritāte risku samazināšanai to rašanās vietā”. Visnozīmīgākie aspekti ir praktiskie aspekti. Piemēram, pārsnieguma pārejas zonas – pārdēvētas par sajaukšanās zonām – vairs nav vienkārši zonas, kas ir noteiktas, bet tagad tās ir instruments problēmas uzsvēršanai, un no tā izriet, ka dalībvalstu ziņā ir piemērot korektīvus pasākumus.

Šīs direktīvas galvenais mērķis bija saskaņot standartus Kopienas līmenī. Protams, tādēļ Komisijas ziņā būtu noteikt pamatnostādnes krājumu, emisiju, novadīšanas un sajaukšanās zonu saskaņošanai. Mēs to panācām. Mums ir izdevies nodrošināt arī to, ka vairāk tiks ņemts vērā pārrobežu virszemes ūdens tilpņu stāvoklis starp dalībvalstīm un trešās valstīs.

Attiecībā uz papildu vielām Parlaments bija cerējis pievienot pastāvīgu skaitli. Pamatojoties uz iepriekšēju atlasi, Komisija izraudzījās 13 vielas, kuras, kā uzskata, rada pamatu bažām. Kompromisā ir skaidri noteikts, ka, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, Komisijas rīcībā būs 24 mēneši, lai izteiktos par galīgo klasifikāciju un ierosinātu atbilstošas robežvērtības. Tas ir diezgan ievērojams progress, jo galvenokārt šīs vielas ir PCB, brīvais cianīds, EDTA, dioksīni un bisfenols.

Sarežģītajā sedimentu un biotas jautājumā, trūkstot zinātniskai vienprātībai, panāktais kompromiss nodrošina, ka dalībvalstīm tie ir jāuzrauga, lai novērtētu to vielu ilgtermiņa tendences, kuras tur uzkrājas.

Visbeidzot, pārsteigti, ka šajā priekšlikumā nav ietverti jauni pasākumi emisiju uzraudzībai, Eiropas Parlamenta deputāti panāca kompromisu, kura 7. pantā ir noteikts, ka Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, novērtē pašreizējo tiesību aktu efektivitāti un progresu sajaukšanās zonu apjoma samazināšanā un tad veic grozījumus vai ierosina atbilstīgus tiesību aktus.

Ņemot vērā šos panākumus, es gribētu lūgt deputātus atbalstīt šo kompromisa paketi.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs apspriežam vienu no visizšķirošākajiem vides politikas uzdevumiem: mūsu ūdens resursu aizsardzību mūsu pašu un nākamo paaudžu interesēs.

Ļaujiet man vispirms apsveikt referenti Laperrouze kundzi un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju par lielisko darbu, ko viņi ir paveikuši, un par viņu sadarbību saistībā ar šo direktīvu.

Kā jūs atceraties, Ūdens pamatdirektīvā, galvenajā juridiskajā instrumentā ES politikai attiecībā uz ūdens aizsardzību, tika noteikts, ka ir vajadzīgi papildu tiesību akti divos jautājumos: ES gruntsūdeņu kvalitātes standarti un ES prioritāru vielu virszemes ūdeņos kvalitātes standarti.

Gruntsūdeņu direktīva tika apstiprināta 2006. gada beigās samierināšanas procedūrā. Šodien Eiropas Parlamentam otrajā lasījumā ir jālemj par ierosināto direktīvu par vides kvalitātes standartiem attiecībā uz prioritārām vielām virszemes ūdeņos. Direktīvā ir noteikti saskaņoti kvalitātes standarti 33 uzskaitītajām vielām, līdz ar to labas ūdens kvalitātes pamatkoncepcija ir izteikta noteiktās skaitliskās vērtībās, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskajiem datiem un atzinumiem. Tādējādi šī direktīva veicinās ūdens vides un cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību. Turklāt šis ir Ūdens pamatdirektīvas mērķis.

Komisija ir apņēmusies stingri uzraudzīt šīs direktīvas, kā arī Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu. Tās mērķis ir arī uzraudzīt un novērtēt pieejamo informāciju par to vielu klātbūtni un ietekmi, kas nav iekļautas prioritārajā sarakstā vai prioritāro bīstamo vielu sarakstā. Vajadzības gadījumā tā paredz iesniegt priekšlikumus turpmāko nepieciešamo pasākumu pieņemšanai.

Visā sarunu procesā Parlamenta intervence dažādos svarīgos jautājumos ir veicinājusi to, ka ir nodrošināts Komisijas sākotnēji ierosināto mērķu vērienīgs līmenis. Tas jo īpaši attiecas uz galvenajiem jautājumiem, tādiem kā: to prioritāro vielu saraksta turpmāka pārskatīšana, kurš pašlaik ir nepārprotami saistīts ar vides kvalitātes standartiem un tiks ierosināts divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā; vielu, kuras kandidē saņemt atļauju, saraksts, kas ir jāizpēta pēc esošā saraksta pārskatīšanas; kritēriji emisiju uzskaitījumam, nopludināšanai un sūcēm, kā arī sajaukšanās zonām.

Ļaujiet man arī īsi pieminēt piesārņotāju emisiju kontroles jautājumu. Kā jūs zināt, Ūdens pamatdirektīvā šis jautājums ir apskatīts, emisiju kontroli piesaistot vides kvalitātes standartiem. Emisiju kontrole lielā mērā ir ietverta pašreizējos Kopienas tiesību aktos. Papildus emisiju kontrolei, kas iekļauta direktīvās par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli (direktīvas, kas jau bija spēkā, kad 2000. gadā tika apstiprināta Ūdens pamatdirektīva), Komisija šajā laikā ir pieņēmusi vai ierosinājusi vairāk nekā 30 Kopienas juridiskos instrumentus. Ļaujiet man piemēra veidā minēt dažus no tiem: REACH regula, Regula par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, Direktīva par raktuvju atkritumiem, ierobežojumi vielu izmantošanai saskaņā ar Pesticīdu direktīvu un Direktīva par dažu bīstamu vielu tirgū laišanas un izmantošanas ierobežošanu.

Tādēļ mēs uzskatām, ka dalībvalstu rīcībā ir pietiekami daudz juridisko instrumentu, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķus.

Turklāt Komisija novērtēs vajadzību pēc papildu kontroles pasākumiem Kopienas līmenī un vajadzības gadījumā iesniegs priekšlikumus, pārskatot prioritāro vielu sarakstu. Komisija arī novērtēs vajadzību klasificēt prioritārās vielas kā prioritārās bīstamās vielas, ņemot vērā jauno informāciju, kas būs pieejama, un jaunākos sasniegumus REACH regulas jomā.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz izteikt savu apmierinātību par kopīgi paveikto darbu, jo īpaši referentes darbu. Es vēlreiz apstiprinu Komisijas pilnīgu atbalstu tai kompromisa pasākumu paketei, par ko ir panākta vienošanās attiecībā uz šo ļoti svarīgo juridisko instrumentu otrajā lasījumā.

  Robert Sturdy, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt Laperrouze kundzi. Viņa bija izcila referente, un man bija milzīgs prieks strādāt kopā ar viņu. Es priecājos, ka Komisija teica, ka tā atbalstīs šo ziņojumu.

Ierosinātā direktīva – un es nepieskaršos visām jomām, ko Laperrouze kundze ir aplūkojusi, bet man ir jāpievieno daži savi komentāri – Ūdens pamatdirektīvas atvasinātā direktīva – ir galīgais tiesību akts par labas kvalitātes ūdeni dažādām dalībvalstīm. Mēs esam daudz diskutējuši kopā ar referenti, Padomi un Komisiju, un es domāju, ka mēs beidzot esam vienojušies par kompromisa paketi, kurai mēs visi piekrītam. Es mudinu – tāpat kā to darīja referente – ikvienu balsot par šo paketi. Es uzskatu, ka tā ir līdzsvarota pakete: tiks aizsargāta vide, ūdens kvalitāte mūsu iedzīvotājiem paaugstināsies, un ekonomiskais slogs būs saprātīgs – un es domāju, ka arī tas ir svarīgi. Sarunu gaitā mēs daudz diskutējām ar NVO un rūpniecības pārstāvjiem, un mēs nācām klajā ar lielisku priekšlikumu.

Ar šo priekšlikumu virszemes ūdeņos ierobežo ķīmisko vielu koncentrāciju, bīstamās grupas, arī smagos metālus, dažus pesticīdus un citas bīstamas ķīmiskas vielas. Priekšlikums ļoti lielā mērā ir pamatots uz profilaktisko darbību principa. Dalībvalstis var norādīt – kā referente sacīja – sajaukšanās zonas, kurās noteiktos apstākļos ķīmisko vielu koncentrācija drīkst pārsniegt atbilstīgos vides kvalitātes standartus, bet, protams, tās būs ļoti rūpīgi jāuzrauga. Mums ir zonas, kuras drīkst norādīt par sajaukšanās zonām pārrobežu ūdens tilpnēs – lieliski tiesību akti. Priekšlikumā teikts, ka dalībvalstīm ir jāsavāc informācija, kā arī kartes. Es domāju, ka mums varētu būt grūtības dabūt kartes, bet mēs grūtības atrisināsim. Priekšlikums paredz izveidot upju baseina pārvaldības plānu, bagarēšanu un kuģošanu – pat tā var novest pie izplūdēm un emisijām. Ja priekšlikums sasniedz Ūdens pamatdirektīvu, var notikt prioritāro bīstamo vielu zudumi.

Dāmas un kungi, nobeidzot savu runu, es gribu pateikt savu pēdējo domu. Ūdens ir dzīvības jautājums – šī direktīva ir tik ļoti svarīga. Pat uz Marsa tas ir dzīvības jautājums.

  Marie-Noëlle Lienemann, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ļaujiet arī man pateikties Laperrouze kundzei un visiem „ēnu” referentiem, kā arī Slovēnijas prezidentūrai par darbu, ko viņi ir paveikuši.

Šī ir Ūdens pamatdirektīvas pēdējā atvasinātā direktīva, un mums bija ļoti svarīgi panākt kompromisu, kas būtu patiess progress mūsu apņēmībā apkarot piesārņojumu un jo īpaši ķīmisko ūdens piesārņojumu. No ikdienas ziņām ir skaidrs, cik ļoti PCB klātbūtne kaitē mūsu Kopienas ūdens resursiem.

Laperrouze kundze ir uzskaitījusi visus tos jautājumus, kuros mēs esam panākuši progresu. Bez šaubām, kā tas vienmēr ir kompromisu gadījumā, mēs būtu vēlējušies panākt vairāk, tomēr es uzskatu, ka mēs esam nodrošinājuši labu pamatu. Mēs vienkārši būsim piesardzīgi, jo tagad daudz kas būs atkarīgs no Komisijas, un mēs ceram, ka tad, kad tā veiks pasākumus zinātnisko ekspertu atzinumu atbalstam, tā pierādīs savu apņēmību, klasificējot turpmākās prioritārās vielas un prioritārās bīstamās vielas, slavenās 13 vielas, kas ir jāklasificē ļoti tuvā nākotnē. Mēs parūpēsimies arī par to, lai pašreizējā zinātniskā nenoteiktība attiecībā uz sedimentiem un biotu neradītu kaut kāda veida neskaidrību, kas ilgtermiņā atbrīvotu Eiropas Savienību no cenšanās saprast un uzlabot šo biotas un sedimentu kvalitāti.

Visbeidzot, vajag uzlabot sajaukšanās zonas un zināšanas par piesārņotājiem un piesārņojuma avotiem vienlaikus uz emisiju uzraudzīšanu. Mēs nodrošināsim, ka Parlaments saglabā savu piesardzību, un es pateicos komisāra kungam par norādi, ka līdzās tiem nosacījumiem kompromisā, par ko mēs balsosim, Komisija gribēja nodrošināt informāciju par Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu un, vajadzības gadījumā, kā arī tad, ja dalībvalstīs rastos kāda kavēšanās vai būtu pamats šaubām, iesniegt papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēs 2015. gadā patiešām iegūstam videi pieņemamu ūdeni saskaņā ar mūsu balsojumu 2000. gadā.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tā kā referente ir manas grupas locekle un tuva kolēģe, Parlaments sapratīs, ja es aizstāvēšu viņas panākto vienošanos. Iespējams, mēs būtu varējuši izdarīt vairāk, iespējams, vēl citas ķīmiskas vielas šur vai tur būtu varējušas tikt iekļautas šajā paketē, bet zinātniskais viedoklis dalās; politiskā griba ne vienmēr ir stipra. Runājot iepriekšējās referentes vārdiem, šo paketi pamatoti var raksturot kā „tik labu, cik tas šobrīd ir iespējams”.

Es domāju, ka ūdens politika ir viena no Eiropas vides politikas veiksmēm. Es domāju, ka mums vajadzētu izteikt atzinību Komisijai par tās darbu daudzu gadu laikā un patiešām arī Lienemann kundzei par viņas darbu pie Ūdens pamatdirektīvas pirms kādiem septiņiem gadiem. Pat tad, ja nav iesaistīti pārrobežu jautājumi, kolektīvā apņēmība risināt gan pagātnes, gan tagadējos gados radīto piesārņojumu ir piesaistījusi tādu ieguldījumu līmeni, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes uzlabošanu, kas tālu ir pārsniedzis to, kas būtu panākts, ja dalībvalstis būtu darbojušās izolēti. Šajā gadījumā tie likumi, ko mēs esam ieviesuši, ir skaidri. Piesārņojums ir identificējams un izmērāms. Prasības, lai to novērstu, ir īstenojamas, un šie tiesību akti sper soli uz priekšu, ieviešot turpmākus aizliegumus attiecībā uz virkni ķīmisku vielu, pesticīdiem, piesārņotājiem, kas rada risku ūdens vides un patiešām arī cilvēku dzīvībai.

Bet mēs redzam arī ziņojumus no Eiropas Vides aģentūras, ka ir daudz gadījumu, kad dalībvalstis joprojām neīsteno šos tiesību aktus tik efektīvi un tik pienācīgi, kā tam vajadzētu būt. Tādēļ uz šīs vienošanās nots Parlamentā par šo tiesību aktu raksturu un pozitīvo virzienu, kurā dodas Eiropa attiecībā uz ūdens kvalitāti, paskatīsimies arī uz Komisiju, kura saka: „Jums ir pilnvaras izpētīt, rīkoties un īstenot – lūdzu, izmantojiet tās”.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu pateikties Laperrouze kundzei par viņas draudzīgo, izpalīdzīgo sadarbību. Par spīti visam, izrādījās, ka ir iespējams saglabāt pirmā lasījuma pozitīvā rezultāta iezīmes, bet tomēr tas, ko mēs šeit redzam šodien, ir vājš izpildījums. Lielākā daļa no tā, kas bija sasniegts, ir pazaudēta pēc agroķīmiskās rūpniecības un mazāk efektīvo valsts pārvaldes iestāžu lobēšanas darbībām. Šodien mēs apspriežam skumjus pārpalikumus.

Mūsu visaptverošais mērķis ir aizvien vairāk uzlabot ūdens kvalitāti Eiropas upēs un ezeros. Plaša pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā un toksiskas rūpnieciskas ieplūdes ir jāierobežo, un ir jāīsteno stingras prasības attiecībā uz prioritāro vielu vai prioritāro bīstamo vielu daudzumu, kas pieļaujams ūdenī. Pašreizējā ziņojuma vājā vieta ir tā, ka tajā nav patiesas politiskas gribas pārbaudīt kādas citas vielas. Jau ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējā sistēma, kas nosaka, ka sarakstā esošās vielas ir jāizpēta un jāpievieno jaunas vielas, labākajā gadījumā darbojas pārāk lēni. Ja būtu jāievēro piesardzības princips, būtu jāizpēta virkne citu vielu, bet mēs ļaujam šai iespējai izslīdēt caur mūsu pirkstiem.

Turklāt nav skaidrs, kas ir vajadzīgs, lai vielu paziņotu par tik bīstamu, ka tā ir pilnībā jāaizliedz. Mēs esam nonākuši pie virknes vielu, kas visticamāk ir ārkārtīgi bīstamas, tomēr Komisija izvairās tās beidzot aizliegt. Tas ir nepieņemami: ja viela ir bīstama, tad tā ir bīstama. Mums ir jāuzrauga, vai Komisija sāk pārbaudīt šīs vielas vai arī tā turpina atteikties ieņemt nostāju, pamatojoties uz to, ka tai nav pietiekamu datu. Ja tas tā ir, tai ir jārīkojas un jāiegūst šie dati.

Ir daži uzlabojumi. Piemēram, tagad valstīm ir uz kartes jāatzīmē piesārņojuma avoti un arī jāiekļauj piesārņojuma koncentrācija sedimentos un biotā. Turklāt Komisijai nav atļauts gaidīt līdz 2025. gadam, kā tā vēlējās, lai pārskatītu situāciju. Tai ir jāsagatavo šāds pārskats 2018. gadā.

Jā, mēs balsosim par šo ziņojumu. Mēs esam pateicīgi par mazajām veiksmēm pēc tās lejupslīdes, kas sekojusi pirmajam lasījumam.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir tūkstošiem virszemes un gruntsūdeņu piesārņojuma avotu, ne tikai lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, raktuves un ķīmiskās rūpnīcas, bet arī dzīvojamās mājas.

Ja nav ūdens attīrīšanas iekārtu, mēs iepludinām aizvien lielāku indes daudzumu mūsu ierobežotajos ūdens resursos. Atkritumu poligoni ir daudzu indīgu vielu avots, un bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt atkritumus, kas nāk no šiem poligoniem, jo baktērijas pašas kļūst saindētas. Nogulsnēs ezeru un mākslīgo rezervuāru dibenos arī uzkrājas indīgas vielas. Kā tos attīrīt – tā ir problēma. Ja tās ieplūdīs jūrās un okeānos, tās saindēs visu pasauli; un tas ir tas, kas laika gaitā notiek. Rezervuāru attīrīšana no nogulsnēm būs ļoti dārga, un nav tehnoloģiju, kas ļautu to izdarīt.

Es gribētu arī vēlreiz pieminēt tūkstošiem tonnu novecojušu pesticīdu, kas sistemātiski saindē mūsu ūdeni un ir jau sasnieguši 1000 metru dziļumu. Šī iemesla dēļ mūsu grupa uzskata, ka, neraugoties uz izmaksām, šajā direktīvā būtu jāvelta lielāka uzmanība ūdens aizsardzībai.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Šīs direktīvas nolūks bija noteikt vides kvalitātes standartus virknei bīstamu ķīmisku vielu un tādējādi aizsargāt ūdens resursus no ķīmiskām un citām kaitīgām vielām. Diemžēl lobiji bija lietpratēji gan Eiropas Komisijas, gan Ministru padomes ietekmēšanā. Tagad, kad šī lieta ir nonākusi līdz otrajam lasījumam, žēl, ka labie nodomi ir pilnībā pazuduši. Viens piemērs tam ir tas, ka tikai 11 no 29 ķīmiskajām vielām, par kurām mēs gribējām, lai Parlamentam būtu uzraudzības pilnvaras, tagad ir klasificētas kā bīstamas vielas. Dalībvalstīm netiks konkrēti prasīts izpildīt samazināšanas mērķus. Neraugoties uz to, šis kompromiss ir labāks par to, ko Komisija bija sākotnēji ierosinājusi. Līdz ar to mēs GUE/NGL grupā to atbalstām, bet esiet droši, ka mēs cieši sekosim šai lietai un centīsimies nodrošināt, lai nākotnē ūdens resursi tiktu labāk aizsargāti. Kad pienāks laiks pārskatam, mēs ceram, ka tiks ieviesti kādi stingrāki noteikumi. Man ir jautājums komisāram Dimas kungam, kurš šovakar ir šeit: kā jūs justos, ja atsevišķas dalībvalstis gribētu iet tālāk un pieņemt plašākus pasākumus, nekā ir noteikts šajā direktīvā? Ja atsevišķas dalībvalstis gribētu klasificēt vairāk vielu nekā tās, kas ir uzskaitītas šajā kompromisā, vai jūs ļautu tām to darīt un tādējādi pieņemt stingrākus tiesību aktus?

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentei Laperrouze kundzei par visu viņas darbu sarunās ar Padomi.

Es domāju, ka mums ir ļoti laba kompromisa pakete ūdens kvalitātes standartiem. Es jo īpaši priecājos, ka ir saglabāta sajaukšanās zonu koncepcija. Šajā sakarībā man ir jautājums komisāram Dimas kungam.

Šī koncepcija ir ļoti svarīga, jo tā ir īstenojama, protams, ja vien tā būtiski nekaitē videi. Ūdens pamatdirektīvā tiek aicināts samazināt dzeramā ūdens attīrīšanas centienus. Dzeramā ūdens standarti ir stingrāki par ūdens kvalitātes standartiem. Dzeramā ūdens no virszemes ūdeņiem savākšanas vietas ir dažādas, un praksē var notikt tā, ka šīs savākšanas vietas atrodas diezgan tuvu piesārņojuma avotam, līdz ar to savākšanas vieta var atrasties sajaukšanās zonā, un attīrīšanas centieni ūdens attīrīšanas uzņēmumiem tiek palielināti. Vai komisārs Dimas kungs var mani pārliecināt, ka viņš darīs visu iespējamo, lai novērstu to, ka sajaukšanās zonas rada problēmas dzeramā ūdens savākšanas punktiem?

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es gribētu pateikties referentei un Komisijai par ļoti konstruktīvo darbu, kas padarīts saistībā ar šo priekšlikumu.

Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka šī ir kompromisa pakete. Šis ir ļoti pamatots kompromiss, kas šeit ir apspriests, un tas noteikti ir vēl viens gabaliņš saliekamajā bildītē, kas saucas izcila dzeramā ūdens kvalitāte Eiropā. Es vēlos uzsvērt, ka Eiropa ir kontinents vai politiska vienība, kuras vide veido lielus krājumus un kas piemēro ļoti augstus standartus. Iespējams, ka mūsu mērķi varētu sasniegt ātrāk, taču, ja mēs salīdzinām Eiropu ar citām pasaules daļām, mēs varam apgalvot, ka mēs esam sasnieguši ļoti augstu standartu un ka šis standarts ir jāsaglabā un tālāk jāuzlabo.

Šajā kontekstā es gribētu arī atgādināt Komisijai, ka mums jāspēj rezultatīvi pārdot šos sasniegumus, ko mēs neapšaubāmi esam panākuši Eiropas vides politikas un jo īpaši ūdens politikas jomā. Tomēr Īrijas referendums jo īpaši rāda, ka mums nav izdevies nodot tālāk šo veiksmes stāstu. Eiropa ir ļoti veiksmīga vides jomā, taču tikai nedaudzi tās iedzīvotāji apzinās tās vadošo lomu. Ir pilnīgi iespējams, ka lobiji zināmā mērā ir vājinājuši šo kompromisu, bet ir arī citi lobiji, kas ir palīdzējuši nodrošināt, ka kompromisā patiesi ir īstenota vajadzība pēc aktīviem centieniem no rūpniecības uzņēmumu, lauksaimnieku un citu piesārņotāju puses.

Šajā sakarībā ļaujiet man jums atgādināt, ka ūdens noteikti ir viens no elementiem, uz kuru mums nākotnē ir jākoncentrē lielāka politiska uzmanība. Man ir jālūdz komisāra kungam uzraudzīt turpmāko ūdens politikas attīstību, jo īpaši klimata pārmaiņas mums izvirza jaunas problēmas, un ūdens nozīme ekonomikā un cilvēku dzīvē krasi pieaug.

Kopumā šis ir līdzsvarots kompromiss, un es lūdzu visus savus kolēģus deputātus to atbalstīt. Vairāk neko nebija iespējams panākt.

  Dorette Corbey (PSE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties referentei Laperrouze kundzei par viņas darbu, kas ir ļāvis mums nonākt pie apmierinošas vienošanas otrajā lasījumā. Tīrs virszemes ūdens, bez šaubām, ir ļoti svarīgs. Tiek saņemti regulāri ziņojumi par pārmērīgu merkūrija un citu kaitīgu vielu daudzumu zivīs. Tas ir neveselīgi cilvēkiem un videi, un mums noteikti ir kaut kas jādara šajā sakarībā. Rezultāts, kas mums šeit ir, ir labs līdzsvars starp vides aizsardzību, no vienas puses, un rentabilitāti uzņēmumiem, ūdens apsaimniekošanas uzņēmumiem un valdībām, no otras puses. Eiropas Parlaments ir veiksmīgi panācis virkni uzlabojumu. Tādējādi ir skaidri jāiezīmē sajaukšanās zonas, kas atrodas tuvu pie novadīšanas vietām vidē, kur ir atļauts augstāks piesārņojuma līmenis, un dalībvalstīm ir jānorāda, kā nākotnē sajaukšanās zonas var tikt samazinātas.

Arī Parlamentam ir politika nākotnei: vielas, kas varētu būt kaitīgas, ir jāiekļauj atsevišķā sarakstā turpmākai izpētei. Es to stingri atbalstu.

Es atbalstu arī jautājumu, ko Blokland kungs uzdeva komisāram Dimas kungam par novadīšanas vietām un dzeramā ūdens savākšanas vietām sajaukšanās zonās.

Es gribētu vērst uzmanību arī uz virkni uz piesārņojuma avotiem vērstiem pasākumiem, jo īpaši slimnīcu tuvumā, un uz medikamentu atliekām. Tas ir vēl viens svarīgs jautājums, kam pievērsties nākotnē.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, ūdens ir visvērtīgākais no visiem resursiem, un mēs nedrīkstam ļaut mūsu ūdenim izgaist, izvēloties nepieņemt vērienīgu ūdens politiku. Ir ļoti žēl, ka tas stimuls, ko Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā deva mūsu ūdens resursu aizsardzībai, ir izkliedēts, dubultojot bīstamo vielu sarakstu, kas tiek pakļautas kontrolei, un uzliekot dalībvalstīm saistības samazināt savu piesārņotāju emisijas. Tādēļ rezultāts ir zaudēta iespēja darīt vairāk, lai aizsargātu mūsu ūdeni. Ūdens aizsardzības kontekstā ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp dažādām tiesību aktu jomām. Mums ir vajadzīgs aizliegums kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvai funkcijai toksiskiem (CMR) pesticīdiem, kā arī endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājiem. Tādēļ es uzskatu par nožēlojamu to, ka Komisija pastāvīgi uzstājas kā šķirotāja, un tas notiek uz vides un sabiedrības veselības rēķina. 2006. gadā Komisija teica, ka savā instrumenta attiecībā uz vides kvalitāti projektā tā neplāno ietvert nekādus priekšlikumus par prioritāro bīstamo vielu apjoma un toksiskuma samazināšanu. Tie būtu jāizvirza REACH regulā un pesticīdu tiesību aktu sistēmā. Bet kas faktiski notika? Tas bija parlamentārs ziņojums, mūsu priekšlikums no šī Parlamenta, kas radīja saskaņotību ar Ūdens pamatdirektīvu un ar piesārņotāju tiesību aktiem. To izdarīja Parlaments, nevis Komisija, kas bija to apsolījusi.

Tādēļ mūsu prasība ir, lai neviens pesticīds, kas iekļauts prioritāro bīstamo vielu sarakstā, netiktu atļauts. Vienkāršākais risinājums ir nodrošināt, lai šīs bīstamās vielas pirmām kārtām nevar nokļūt mūsu ūdenī.

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt Laperrouze kundzi, kura kopīgi ar citiem manas grupas kolēģiem un ar Parlamentu kopumā ir ārkārtīgi smagi strādājusi, lai panāktu vienošanos un uzskatu vienprātību.

Es esmu ļoti apmierināta ar šo direktīvu, kurā tiek risināti vairāki svarīgi jautājumi. Pirmām kārtām, kā teica Lienemann kundze, ilgtspēja ir process, un ūdens attīrīšana, ūdens kvalitātes un ūdens politikas uzlabošana ir daļa no procesa, ko mēs uzsākām pirms daudziem gadiem. Pats galvenais, tas ir process, kam jābūt reālam, jo tas ir jāīsteno praksē.

Daudz vieglāk ir pieņemt tiesību aktus nekā tos ieviest. Daudz lētāk ir pieņemt tiesību aktus nekā tos ieviest. Kaut ko aizliegt neko nemaksā. Taču ieviešana nozīmē to, ka uzņēmumiem, lauksaimniekiem un vietējām padomēm ir jāīsteno politika praksē, kas ne vienmēr ir vienkārši.

Es domāju, kas šis ir svarīgs solis uz priekšu, bet mums jābūt prātīgiem, jo, kā mēs vakar redzējām, piemēram, referendumā, dažkārt nav viegli būt eiropietim. Tas prasa naudu un pūles, un tieši tagad mēs to darām, jo īpaši, ņemot vērā, ka šī politika tiks piemērota Eiropas mērogā.

Visa ūdens politika ir jāievieš visā Eiropā, un tādēļ mums ir jārisina ļoti sarežģītas situācijas, kas ietver daudzus faktorus, tai skaitā ārkārtīgi svarīgus ģeofiziskus faktorus.

Es gribētu pieminēt divus citus šīs direktīvas aspektus, kas, manuprāt, atspoguļo progresu. Pirmām kārtām, tajā ir prasīta daudz lielāka pārredzamība no valdību puses. Ūdens vienmēr ir bijis diezgan nepārredzams. Eiropas Ūdens forumā viens no mūsu mērķiem ir pārredzamība, nodrošinot informāciju sabiedrībai, un tagad mēs nopietni pievēršamies savām saistībām attiecībā uz sabiedrībai sniegtās informācijas pārredzamību.

Tas pats attiecas uz rādītājiem, tai skaitā moluskiem, un es gribu uzsvērt ūdens analīžu lomu saistībā ar veselību.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Es gribētu apsveikt referenti un pilnībā izteikt savu atbalstu idejai, ka mums ir vajadzīgi daudz stingrāki noteikumi attiecībā uz virszemes ūdeņu kvalitāti un Kopienas tiesību aktu novērtējuma efektivitāti.

ES mazās valstis, kas atrodas pie ārējām robežām, saskaras ar ļoti jutīgu jautājumu — ūdens piesārņojumu no kaimiņos esošajām ES valstīm. ES vēlme, ne arī nodoms nav izveidot sev apkārt „dzelzs priekškaru”, ciktāl runa ir par ekoloģiju un citiem jautājumiem. Tādēļ ir vienlīdz svarīgi samazināt piesārņojumu gan ES valstīs, gan tās kaimiņvalstīs. Direktīvas 26. grozījumā ir norādītas Komisijas saistības iesniegt detalizētu ziņojumu viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā par stāvokli attiecībā uz piesārņojumu, ko radījušas trešās valstis. Komisijai vajadzētu darīt vairāk, lai sarunu gaitā ar kaimiņvalstīm sekmētu saistību vides jomā tālāku īstenošanu. Šis jautājums ir ļoti svarīgs tām valstīm, kurām ir kopīgs upju baseins ar kaimiņos esošajām ES valstīm.

  Christa Klaß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, „Ūdens ir dzīvība” un „Ūdens — vērtīgs kā dimanti”: šie bija virsraksti un motivācija, kad mēs uzsākām darbu pie Ūdens pamatdirektīvas 2000. gadā. Direktīva par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā tagad ir pēdējais nozīmīgais atvasinātais instruments saistībā ar Ūdens pamatdirektīvu. Tās mērķis ir noteikt vides kvalitātes standartus prioritārām vielām un prioritārām bīstamām vielām tā, lai nodrošinātu, ka mūsu ūdenim, dzīvības avotam tiek noteikta augsta līmeņa aizsardzība pret riskiem, ar ko es domāju augstāko iespējamo aizsardzības līmeni — aizsardzību, kas ir nepieciešama un iespējama, pamatojoties uz pēdējiem zinātniskajiem atzinumiem.

Tomēr, pēc manām domām, tas nozīmē arī to, ka ūdens aizsardzība ir pastāvīgs uzdevums. Mums būs pastāvīgi jāpatur politiskas uzmanības lokā zinātniskie pētījumi un atzinumi, lai asimilētu jaunus atklājumus un garantētu ūdens aizsardzību jebkurā laikā un jebkuros apstākļos saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem un tehnoloģijām. Tas nedrīkst vēlreiz notikt, ka — kā iepriekšējā gadījumā — Komisija nepilda savas pilnvaras un ļauj laikam paiet, nerīkojoties. Prioritāro bīstamo vielu saraksts ir pastāvīgi jāpārskata un bez kavēšanās jāpārbauda. Komisijas bezdarbība mudināja mūs Parlamentā rīkoties un ierosināt otru sarakstu — sarakstu, kurā ietvertas vielas, kam vajadzīga pārbaude, pamatojoties uz jaunākajiem atzinumiem. Šajā sarakstā nedrīkst iepriekš klasificēt vai pāragri pieņemt lēmumu par vielām. Tam ir arī jānodrošina iespēja atbrīvot vielas no turēšanas aizdomās. Bez šaubām, vielas nedrīkst būt iekļautas šādā sarakstā vienkārša untuma dēļ. PPE-DE grupa ir prasījusi ātrāku un prioritāru to vielu izskatīšanu, par kurām jau ir pieejami dati, kas norāda uz augstu riska līmeni. Mūsuprāt, seši mēneši būs pietiekami.

Es ļoti ceru, komisāra kungs, ka šobrīd noteiktais 24 mēnešu periods netiks pilnībā izmantots, jo vienmēr ir jābūt iespējai nekavējoties rīkoties attiecībā uz drošības secinājumiem. Mēs atbalstīsim en bloc kompromisu, ko izstrādājusi Laperrouze kundze.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Vairums Eiropas upju atrodas vairāku valstu teritorijā, kuras gūst labumu no šo upju resursiem un uzņemas saistīto atbildību. Ūdens kvalitāte, ko katra dalībvalsts saņem, ir atkarīga no valsts upes augštecē. Donava, piemēram, tek cauri septiņām valstīm, Drava — sešām un Reina un Tiša — piecām valstīm. Tādēļ ūdens kvalitātes nodrošināšana var būt problemātiska un prasa plaša mēroga sadarbību. Cerams, ka šo tiesību aktu pieņemšana palīdzēs pārtraukt putu klātbūtni, kas Rabas upē ir pēdējo septiņu gadu laikā. Pašlaik peldēšanās Ungārijas vienīgajā dabiskajā upes mitrainē tiek ieteikta tikai tad, ja jūs nēsājat vienu no tiem peldkostīmiem, kas parādīti Parlamenta deputātiem izplatītajos zīmējumos, kuri ir redzami arī skrejlapās un plakātos. Protams, Rabas upe tikai darbojas kā lakmusa papīrs, parādot, ka kaut kas nav kārtībā ar pašreizējiem tiesību aktiem, jo tad, ja ikviens ievēro visus juridiskos ierobežojumus un uz upes joprojām ir biezas putas, tad kaut kas ir ačgārni ar tiesību aktiem šajā sakarībā. Šis ir iemesls, kādēļ mums tie ir jāmaina, un tādēļ es lūdzu jūs visus rīt nodot savas balsis, atbalstot šo kompromisa paketi.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Mani kolēģi deputāti jau ir pateikuši, ka svaigs ūdens, visticamāk, ir visvērtīgākais 21. gadsimta resurss, un neviens nevar tam nepiekrist. Taisnība ir arī tas, ka Eiropā stāvoklis pamatā ir labs gan svaiga ūdens kvantitātes, gan kvalitātes ziņā. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību jautājumam, kas līdz šim nav izvirzīts, proti, faktam, ka klimata pārmaiņu dēļ nogulšņu līkne un līdz ar to arī atjaunoties spējīgā svaigā ūdens sadalījuma līkne kļūst aizvien draudošāka. Tas nozīmē, ka visā Eiropā mums ir garas, karstas vasaras un bagātīgas lietusgāzes. Tādēļ papildus visiem tiem vides apsvērumiem, ko mēs esam apsprieduši, mums ir vajadzīga arī sistēma ūdens resursu apsaimniekošanai, kas atšķirībā no pašreizējās sistēmas pamatā uzkrāj šo ūdeni un ļauj to uzglabāt lietošanai sausos gados. Svarīgi ir arī tas, ka šī apsaimniekošanas sistēma būtu jāpadara par Eiropas Savienības politiku, jo tā ļautu mums saglabāt svaiga ūdens daudzumu Eiropā; tā kvalitāti šai laikā nodrošinās šie tiesību akti. Paldies.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ūdens piesārņojums notiek upēs, ezeros un zemē, bet tas var notikt arī transportēšanas laikā. Šis risks ir pēdējā laikā saasinājies sakarā ar sausumu Eiropas dienvidos, kur liels skaits naftas kuģu tagad tiek pārveidoti dzeramā ūdens transportēšanai. Šī ir joma, kurā, iespējams, trūkst pieredzes. Es gribētu lūgt komisāra kungam pārliecināties, ka šāda transportēšana būs pilnīgi droša un brīva no jebkāda piesārņojuma, ko rada aromātiskais ogļūdeņradis, kas, kā mēs visi zinām, var radīt nopietnu kaitējumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, papildus tiem punktiem, ko es pieminēju savā ievada paziņojumā, ierosinātā direktīva veicina arī ES tiesību aktu ūdens jomā vienkāršošanas procesu.

Jums jāatceras, ka Ūdens pamatdirektīvā jau ir ietverti nosacījumi par septiņu līdzšinējo tiesību aktu atcelšanu, kas pieņemti 70. un 80. gados. Ar pašreizējo direktīvu tiks atceltas vēl piecas direktīvas un vienlaikus tiks vienkāršota ziņojumu iesniegšana par ūdeni saskaņā ar WISE sistēmu, t.i., jaunizveidoto Eiropas ūdens informācijas sistēmu. Tādējādi mēs iegūsim labāku zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai politiskā un tehniskā līmenī.

Jums arī jāatceras, ka Parlaments piešķīra īpašu nozīmi mērķim likvidēt vai pakāpeniski samazināt konkrētas vielas, kas ietvertas Ūdens pamatdirektīvā. Plānotā uzskaite, kas ietvers arī kartes, ikvienam būs nepieciešams informācijas avots. Tā būs kā novērtējuma instruments Komisijas veiktajai izmeklēšanai, vai tiek izpildīts progresīvas samazināšanas vai pakāpeniskas likvidēšanas mērķis vides jomā.

Ūdens pamatdirektīva un tās atvasinātā direktīvā nodrošinās stingru, prognozējamu un ilgtermiņa pamatu lēmumu pieņemšanai visos līmeņos, no upes baseina un vietējā līmeņa līdz Eiropas līmenim. Tas ir jo īpaši svarīgi upju baseinu pārvaldības plānu un pasākumu programmu izstrādei, kas jāiesniedz līdz 2009. gada decembrim. Pagājušajā gadā Komisija iesniedza savu pirmo ziņojumu par Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu. Šajā ziņojumā bija ietverts sasniegumu un trūkumu novērtējums. Tagad dalībvalstu ziņā ir savlaicīgi izpildīt savas saistības.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai atgādinātu jums, ka ES finansiālā palīdzība ir pieejama saskaņā ar reģionālās attīstības un kohēzijas politiku, kā arī lauku attīstības politiku. Dalībvalstu tiesības un arī pienākums ir izvēlēties savas prioritātes un projektus.

Ūdens pamatdirektīvas 7. pantā jau ir noteiktas saistības attiecībā uz dzeramo ūdeni, un šis kompromiss negroza atbilstīgās procedūras un nosacījumus.

Es gribētu norādīt, ka dalībvalstīm ir jāziņo par savu atbilstību Ūdens pamatdirektīvas 15. pantā izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī par pasākumiem, ko tās veic, lai samazinātu sajaukšanās zonu izplatību, un par starptautisko sadarbību sajaukšanās zonu noteikšanā. Turklāt, ja dalībvalsts vēlas piemērot stingrākus vides standartus, tad Komisija neiebildīs.

Visbeidzot, Komisija priecājas, ka tā var izteikt pilnīgu atbalstu kompromisa paketei, lai panāktu vienošanos par šo direktīvu otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es vēlos vēlreiz pateikties referentei par lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi.

Attiecībā uz problēmu, ko pieminēja Matsakis kungs par ūdens transportēšanu uz Kipru, es zinu, ka šī problēma pastāv, un es vēlāk atbildēšu uz šo jautājumu.

  Anne Laperrouze, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par jūsu ieguldījumu šajās debatēs. Jūs varētu jautāt, kādi ir mūsu galīgie mērķi saistībā ar šo direktīvu. Tie, bez šaubām, ir uzlabot virszemes ūdens tilpņu kvalitāti. Mēs negribam, lai mūsu ūdeņos atrastu vairāk svina, kadmija, niķeļa, dzīvsudraba, šķīdinātājus vai citas toksiskas un kancerogēnas vielas, piemēram, PCB. Lienemann kundze atsaucās uz ziņu reportāžu pirms divām nedēļām, kurā bija parādīts, PCB ir bioloģiski uzkrājušies zivīs un cilvēkos, kas ēduši šīs zivis. Mēs vairs nevaram pieņemt šādu situāciju, un es uzskatu, ka Eiropas pilsoņi drīkst cerēt, ka Eiropa raidīs spēcīgu signālu par mūsu vides, mūsu veselības aizsardzību. Es uzskatu, ka mēs sagaidīsim šo Eiropas vēstījumu, ja mēs ievērosim šo Ūdens pamatdirektīvu kopā ar tās atvasinātajām direktīvām.

Daži deputāti teica, ka sarakstā nav iekļauts pietiekams skaits vielu, ka Parlaments ir atkāpies saistībā ar pirmo lasījumu. Pirmajā lasījumā mēs bijām ierosinājuši kopā 33 + 28 vielas, t.i., 61 izanalizētu vielu. Otrajā lasījumā mums kopā ir 33 + 13, t.i., 46 vielas, bet mums ir jānorāda, ka šīs ir bīstamas vielas, kas rada īpašas bažas, un tām šodien vairs nevajadzētu nonākt upju ūdeņos. Otrs būtisks punkts šajā direktīvā ir tas, ka tā ļauj mums pārbaudīt atbilstību Eiropas tiesību aktiem — ar to es domāju REACH regulas un IPPC ieviešanu. Tagad mums ir instruments, lai to pārbaudītu.

Komisāra kungs dzirdēja manus kolēģus sakām, ka, ja Padome un Parlaments apstiprinās šo tekstu, tad bumba būs viņa laukumā. Komisijai ir jāpaveic milzīgs darba apjoms, tai ir jāveic ļoti daudz analīžu un jāizstrādā uzskaite. Es novēlu tai visu to labāko. Jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzraudzīt tiesību aktus.

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 17. jūnijā.