Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0278(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0173/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0173/2008

Debates :

PV 16/06/2008 - 23
PV 16/06/2008 - 25
CRE 16/06/2008 - 23
CRE 16/06/2008 - 25

Balsojumi :

PV 17/06/2008 - 7.24
CRE 17/06/2008 - 7.24
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0286

Debates
Pirmdiena, 2008. gada 16. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

25. Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads (debašu turpināšana)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . Turpinot debates par ziņojumu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu, mēs tagad pārejam pie runātājiem grupu vārdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Mann, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar visu šo koncentrēšanos uz eksporta pieaugumu un globalizācijas ieguvumiem, šķiet, ka vien grupa nav ņemta vērā. Es runāju par nabadzībā dzīvojošajiem cilvēkiem no kuriem 78 miljoni ir ES, tai skaitā 19 miljoni bērnu. Vai jautājums ir par mācīšanos dzīvot šādā situācijā? Noteikti nē!

Jauni cilvēki, kas netiek galā ar skolu un to pamet, ir daļa no šīs grupas, tāpat kā gados vecāki cilvēki, kuri, kaut arī ir nostrādājuši desmitiem gadu, saņem mazas pensijas, kas nosedz tikai pašas nepieciešamākās vajadzības. Viņi jūtas atstumti, un faktiski bieži viņi tiek pamesti, lai cīnītos paši ar saviem spēkiem. Rezultāts ir tāds, ka ikdienas dzīve rada smagu garīgu un fizisku spriedzi, kas izpaužas kā mājoklis bez drošības par tā lietošanu, problēmas ar ēkām, parādsaistību risks, alkohols un narkotikas – dzīve bez cieņas vai pašvērtējuma. Gada ziņojumiem par nabadzību mūsu dalībvalstīs vajadzētu likt skanēt trauksmes zvaniem.

Pagājušajā gadā es noklausījos debatēs Vācijas Bundestāga apmeklētāju galerijā. Debašu tēma bija zemākie slāņi. Tas izraisīja karstas sabiedrības debates vairāku nedēļu garumā. Tas ir tas, kas nabadzības upuriem ir vajadzīgs: viņiem vajag, lai cilvēki par viņiem zinātu, lai viņus uztvertu nopietni, lai viņiem parādītu, kā izkļūt no nabadzības slazda. Marie Panayotopoulos-Cassiotou ir sagatavojusi ļoti labu ziņojumu – es to varu teikt gan PPE-DE grupas vārdā, gan arī no sevis personīgi, Marie – kas dod mums zaļo gaismu, lai noteiktu 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu.

Ja Eiropas gads nesniegs tikai stāvokļa analīzi, bet ļaus apdraudētajām mērķa grupām kļūt aktīvi iesaistītām un iegūt forumu, kurā viņu balsis tiks sadzirdētas, ja iestādes dos taustāmus rezultātus tā vietā, lai tikai paziņotu par labiem nodomiem, ja izglītības eksperti izstrādās motivējošas apmācības metodes, kā rezultātā vairāk skolēnu veiksmīgi pabeigs apmācību skolā, un ja tiks identificēti tādi labklājības pabalsti, kas uzskatāmi un ilgtspējīgi ir samazinājuši nabadzības risku, daudzi cilvēki, kas šodien jūtas atstumti, beidzot apzināsies savas tiesības kā mūsu sabiedrības dalībnieki.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Falbr, PSE grupas vārdā. (CS) Pirmkārt es vēlos pateikties savai kolēģei Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par labo ziņojumu un patīkamo sadarbību. Es gribu pieminēt divus aspektus.

Daudzos no mūsu dokumentiem tiek lietoti izteicieni „pienācīgs darbs” un „pienācīgas darba vietas”. Tomēr fakts paliek fakts, ka aizvien vairāk darba vietu atbilst kalpa darba aprakstam, citiem vārdiem, nekvalificēts, slikti apmaksāts darbs. To cilvēku skaits, kas dzīvo nabadzībā vai cieš no nabadzības darbā, nemazinās, kas ir pierādījums tam, ka aizvien vairāk darba devēju cilvēkus nodarbina nelegāli. Nesen pieņemtais Darba laika direktīvas projekts, kurā ieviesta tāda strādāšanas iespēja, kā cilvēki to dara dažās Ķīnas rūpnieciskajās zonās, ir papildu trieciens, kas noteikti izraisīs nabadzīgu cilvēku skaita pieaugumu.

Otrs jautājums, ko es vēlos pieminēt, attiecas uz vajadzību beidzot ņemt vērā faktu, ka valsts un sociālo pakalpojumu privatizācijas tendence dažās Eiropas Savienības valstīs paliek nepamanīta. Valsts un sociālo pakalpojumu privatizācija arī noved pie to cilvēku, kas dzīvo nabadzībā, skaita palielināšanās. Man jāsaka, ka mani grozījumi, kuros uzsvērts šis fakts, regulāri tiek noraidīti. Es gribētu, lai mēs faktiski sāktu kaut ko darīt tā vietā, lai vienkārši aprakstītu vairāk lapu un noteiktu termiņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākumā uzsvērt, ka es ļoti atbalstu ideju par to, ka 2010. gadā visā Eiropā jo īpaši asi jākoncentrē uzmanība uz politiskajiem centieniem izskaust nabadzību un sociālo atstumtību.

Tomēr ļaujiet man izteikt dažus kritiskus komentārus. Mani ļoti ir saniknojis veids, kā priekšlikumi uzlabojumiem ir nostumti malā, galvenokārt Padomes spiediena rezultātā, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā. Es esmu prasījis piešķirt lielākus līdzekļus 2010. gada budžetā šai svarīgajai iniciatīvai, jo nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir nepārprotams Lisabonas darba kārtības mērķis, mērķis, kurš, diemžēl, vispār nav sasniegts.

Es arī gribēju nodrošināt, lai bagātīgie finanšu resursi, ko Eiropas Komisija ir izmaksājusi, tiktu rūpīgāk pārbaudīti, jo īpaši Eiropas gada 2010. gadā kontekstā, lai noteiktu, vai tie kalpo kā taisnīgāka sadalījuma instruments, jeb arī tie varētu patiesībā palīdzēt bagātajiem kļūt vēl bagātākiem un praktiski vispār nesasniegt tos, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Es esmu vēl viens no tiem, kas atzinīgi vērtētu diskusijas ES iestādēs par beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz jautājumu, vai tas būtu atbilstīgs ierocis, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību. Man ļoti žēl, ka šiem priekšlikumiem tūlīt ir pārvilkta svītra. Es atbalstu iniciatīvu par Eiropas gadu, bet es uzskatu, ka tas viss ir pārāk brīvs no saistībām un sekām sociālās politikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Tadeusz Masiel, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, paziņojums, ka 2010. gada būs Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gads ir ļoti laba Padomes iniciatīva. Mums būtu jāatgādina saviem pilsoņiem, ka nabadzības izskaušana ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem. Tas, bez šaubām, palielinās cilvēku uzticību mūsu Eiropas iestādēm, es šeit jo īpaši domāju jaunās dalībvalstis.

Manā valstī, Polijā, pievienošanās ES 2004. gadā diemžēl joprojām daudzu cilvēku prātā saistās ar nabadzības pieaugumu, jo īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvo laukos vai mazpilsētās. Tā rezultāts bija mazā atsaucība Eiropas Parlamenta vēlēšanās un šo vēlēšanu rezultāti. Nabadzības izskaušanas Eiropas gads būs iespēja pārskatīt situāciju šajā sakarībā un mobilizēt dalībvalstis spert konkrētus soļus, lai izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību. Pēc virspusējiem sabiedrības novērojumiem varētu šķist, ka daudzu personu un ģimeņu dzīves kvalitāte gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs pēdējā laikā ir piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas, taču diemžēl šīs izmaiņas ir uz slikto pusi. Ir kļuvis aizvien grūtāk, piemēram, atrast mājokli. Mums ir vajadzīga jauna un aktuāla statistika šajā sakarībā.

Pasaulē, kas pēc savas dabas kļūst aizvien vairāk globalizēta un aizvien grūtāk kontrolējama, valsts atbildībai par saviem pilsoņiem būtu jāpalielinās. Valstij būtu jāpārliecinās, ka pilsoņi jūtas droši, vismaz pamatvajadzību līmenī. Es domāju, ka lielākais šī Eiropas gada labums būs visu un ikviena informēšana par šīs problēmas eksistenci, apzināšanās paaugstināšana un solidaritātes palielināšana, un tas ietver finansiālu solidaritāti ar nabadzīgām un atstumtām personām.

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriele Zimmer, GUE/NGL grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, Kreiso grupa Eiropas Parlamentā apstiprina ziņojumu, ko iesniegusi mūsu godājamā kolēģe, un līdz ar to atbalsta mērķi – Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Ziņojumā ļoti skaidri ir norādītas nabadzības un sociālās atstumtības plašās sekas ne tikai kā sociāla problēma, bet arī, un jo īpašāk, kā personīga to cilvēku problēma, kas iekļuvuši nabadzības slazdā. Jau ir izteiktas vairākas atsauces par 78 miljoniem cilvēku, tai skaitā 19 miljoniem bērnu, kas dzīvo nabadzībā Eiropas Savienībā.

Tomēr, lai īstenotu nopietnus centienus nabadzības izskaušanā un likvidētu to kā sociālu problēmu, ir būtiski svarīga konkrēta saistoša politiska stratēģija. Darba kārtībā ir politiski mērķi un garantētas personu tiesības dzīvot brīvībā no nabadzības un sociālās atstumtības. Tomēr tieši attiecībā uz šīm lietām Eiropas Savienība neparedz nosacījumus. Eiropas Savienības galvenajai politiskajai stratēģijai nav nekā kopīga ar nabadzības izskaušanu. Ekonomiskā izaugsme un darba vietu pieaugums nesamazina nabadzību. Pat Eiropas Savienības bagātākajās valstīs tiek reģistrēts aizvien lielāks to cilvēku skaits, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa un zem riska sliekšņa. Jo īpaši Vācijā pēdējos gados ir redzams zemu ienākumu līmeņa samazinājums, bet to cilvēku skaita pieaugums, kas saņem šos zemos ienākumus.

Citiem vārdiem, nodarbinātība ES automātiski neved pie nabadzības novēršanas, un man žēl teikt, ka šī fakta apzināšanās Eiropas Komisijā un starp dalībvalstīm nav radījusi nekādas īpašu pasākumu paketes, kas iesaistītu tādus mērķus kā minimālās algas ieviešana virs riska sliekšņa vai pamata sociālās drošības problēmas risinājums, ko uz atsaucās Kusstatscher kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Panayotopoulos-Cassiotou kundzi. Es uzskatu, ka steidzami ir jārisina bērnu nabadzības jautājums.

Norādot statistiku saistībā ar to bērnu skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam – 19 miljonus Eiropā – lielāks uzsvars ir jāliek uz ģimenes ārkārtīgi lielās nozīmes noteikšanu un līdz ar to ģimenes dzīves aizsargāšanu. Ģimenes institūcija pelna beznosacījumu cieņu un aizsardzību. Tas ir dabisks veidojums bērniem. Attīstītās valstīs mēs redzam, ka nabadzība aizvien vairāk ir drīzāk ģimenes parādība nekā reģionāla parādība. Bērna ekonomiskais stāvoklis ir cieši saistīts ar viņa vecāku ekonomisko stāvokli. Vecāku bezdarbs ir bērna nabadzības cēlonis.

Īrijā, lai gan ģimenes bieži vien nopelna pieņemamus ienākumus, hipotēkas, veselības aprūpes un automašīnas izmaksas var prasīt lielāko daļu no šiem ienākumiem, atstājot ļoti maz līdzekļu bērnu audzināšanai. Nepietiekamus līdzekļus drošai bērnībai atstāj arī citi apstākļi, tādi kā vecāku atkarība. Vecāku dzīvošana atsevišķi un šķiršanās arī grauj ģimenes finanses, kaitējot bērniem. Ir izšķiroši svarīgi, ka ģimenes tiek efektīvi atbalstītas gan ekonomiski, gan sociāli, lai mazinātu mūsdienu nepatīkamo bērnu nabadzības stāvokli Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es ievēroju, ka ziņojumā, ko mēs šodien apspriežam, skaidri ir minēta nabadzības izskaušana, nevis tikai nabadzības apkarošana, kā faktiski bija ierosināts. Tāpēc es priecājos, ka mans novērojums ir nesis augļus, un es gribētu par to pateikties referentei Panayotopoulos-Cassiotou kundzei.

Piemēram, Eiropas Savienība ir pieradusi ļoti ātri un ar lielu solidaritāti reaģēt, lai palīdzētu dabas katastrofu upuriem visā pasaulē, bet tā joprojām ir lielā mērā izvairīga, kad runa ir par palīdzību ekonomisko un sociālo katastrofu upuriem pašā ES.

Es to saku tādēļ, ka ir diezgan grūti saprast, kādēļ ziņojumā, kurā tiek risināts nabadzības jautājums, nav nekādas atsauces uz augošajām pārtikas cenām. Tas mani šokē, jo mēs visi zinām, ka, jo nabadzīgāka ir ģimene, jo lielāku daļu sava budžeta tā tērē pārtikai. Tādēļ es domāju, ka būtu lietderīgi ietvert kādu atsauci, piemēram, uz neseno Komisijas paziņojumu par pārtikas produktu cenu kāpumu.

Vienlaikus es arī domāju, ka mums nevajadzētu ierobežot nabadzības izskaušanu tikai līdz ES vienas pašas teritorijai. Šai cīņai nav robežu – mēs runājam par vērtībām, kas ir būtiskas cilvēka cieņai.

Visas savas vēstures gaitā Eiropa vienmēr ir vairāk iezīmējusies ar savu ekspansiju visā pasaulē nekā pati ar savu identitāti. 21. gadsimtā no visiem uzdevumiem, ko ES varētu veikt cilvēcības labā, nabadzības izskaušana, iespējams, ir viscēlākais uzdevums no visiem. Tādēļ es ceru, ka šis jautājums tiks nopietni sekmēts 2010. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson (PSE). - (SV) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs. Ļaujiet man vispirms pateikties Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par lielisku ziņojumu. Es arī vēlos teikt, ka es domāju, ka iniciatīva padarīt 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības Eiropas gadu ir lieliska iniciatīva.

Vladimir Špidla kungs tikko sacīja, šāds gads var palielināt visu pašreizējo struktūru apzināšanos un zināšanas, bet tas nav pietiekami. Tam ir jāseko darbībai, kā daži deputāti iepriekš ir norādījuši. Kopumā stāvokli ES ir diezgan labs, bet vienlaikus nabadzība nemazinās. Drīzāk tā palielinās, un, kā citi deputāti teica, lielākais vairums nabadzības skarto cilvēku ir sievietes un bērni. Pieeja ir Atvērtā koordinācijas metode, bet pasākumi ir vajadzīgi daudzās jomās, ne tikai dažās. Protams, nodarbinātība ir svarīga, bet tāpat svarīga ir izglītība, sociālā nodrošinājuma sistēmas un reģionālā politika, kurā pievērsta uzmanība novērtā atstātajām jomām. Ir vajadzīga darbība, kas vērsta uz īpašām grupām, tādām kā personas ar funkcionālu invaliditāti un personas no citām pasaules daļām, kas cieš no lielākas nabadzības nekā pārējās. Es ceru ka šis Eiropas gads papildus zināšanu un apzināšanās palielināšanai var kļūt arī par sākuma punktu konkrētiem pasākumiem, lai samazinātu nabadzību ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads būs viens no svarīgākajiem jautājumiem 2005.-2010. gada sociālajā darba kārtībā. Sociālo lietu komiteja ir pieņēmusi kopīgu rādītāju kopumu attiecībā uz sociālās aizsardzības un integrācijas procesu, kas nodrošinās datu salīdzināmību.

Neraugoties uz faktu, ka Eiropas Savienība apzinās nabadzības problēmu, kā arī sociālās kohēzijas palielināšanas pasākumu nozīmi, atšķirības ienākumu līmenī joprojām pavada ekonomisko izaugsmi ES valstīs. Tā rezultātā nabadzīgie ļoti maz gūst no šīs izaugsmes. Faktiski tas nozīmē, ka sociālās kohēzijas līmenis samazinās. Šo stāvokli pavada citi faktori, kam arī ir negatīvas sekas: gandrīz viena piektdaļa bērnu Eiropas Savienībā ir pakļauti nabadzības riskam. Demogrāfiskās lejupslīdes laikā mums būtu īpaši jārūpējas par bērniem, jo īpaši daudzbērnu ģimenēs, kas saskaras ar vislielākajām grūtībām. Tomēr tieši šīs ģimenes ir pakļautas diskriminācijai sakarā ar augsto PVN likmi, ko piemēro bērnu produktiem.

Es gribētu apsveikt referenti jo īpaši par uzmanības pievēršanu nabadzības apkarošanas jautājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Bauer (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es atzinīgi vērtēju Panayotopoulos-Cassiotou kundzes ziņojumu, kā arī Komisijas apņemšanos turpināt nabadzības izskaušanu.

Plašais nabadzības apjoms, iespējams, ir viens no visnozīmīgākajiem šķēršļiem pārtikušai Eiropai. Nav sagadīšanās, ka visas pārējās dalībvalstis ir pieminējušas augstos rādītājus, miljonus cilvēku, kas dzīvo, pakļauti nabadzības riskam, bet visuzkrītošākā lieta ir milzīgais skaits bērnu, kas ir dzimuši un dzīvo, pakļauti nabadzības riskam. Līdz ar to nav pārsteigums, ja šie bērni agri pamet skolu, ja procentuāli to bērnu skaits, kas agri pamet skolu, ir uzkrītoši liels. Pārsteidzoša statistika ir arī ļoti lielais to bērnu skaits, sasniedzot simtiem tūkstošus, kas ir bezpajumtnieki vai dzīvo iestādēs.

Problēma ir tāda, ka nabadzība tāpat kā sociālā atstumtība tiek pārmantota. Līdz ar to sociāli atstumtiem cilvēkiem iespēja iegūt izglītību un piedalīties mūžizglītības programmās paliek nesasniedzams mērķis.

Cerēsim, ka nabadzības izskaušanas Eiropas gads nodrošinās pietiekamu stimulu solidaritātes principa stiprināšanai valstu politikas nostādnēs. Apsverot turpmākās izmaiņas iedzīvotāju struktūrā, šī principa ieviešana būtībā būs vēl sarežģītāka. Dažu valsts līdzekļu izlietojuma un apdrošināšanas sistēmu analīze rāda, ka dažās valstīs šīs sistēmas ir saistītas ar finansiālu vai pat sociālu risku, kas var novest pie tā, ka nabadzība izplatīsies vēl plašāk .

Bez šaubām, pašreizējais straujais naftas un pārtikas cenu kāpums uzkraus slogu to cilvēku budžetam, kuru ienākumu līmenis ir viszemākais. Tas nozīmē, ka iemeslu ir vairāk nekā pietiekami, lai pārliecinātos, ka nabadzības izskaušanas Eiropas gads ne tikai pievērš uzmanību nabadzībai, bet arī palīdz izveidot īpašas atbildīgas valsts struktūras, kas varētu veicināt dažādu politikas jomu saskaņošanu, kuras paredzētas nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alejandro Cercas (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribu apsveikt Komisiju un, protams, referenti, kas ir nodrošinājusi iespēju notikt šīm debatēm un spert pirmos soļus ceļā uz to, lai padarītu 2010. gadu par nozīmīgu gadu cīņā pret nabadzību.

Kā tika apspriests Lisabonā, šis ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, un mēs esam bieži teikuši, un daudzas Padomes ir teikušas, ka līdz 2010. gadam ir jāpanāk būtisks nabadzības samazinājums, taču diemžēl nav daudz zīmju, kas rādītu, ka tas notiek. Tādēļ mums ir vairāk jācenšas un jāizmanto šī iespēja, lai vēlreiz uzsvērtu, ka no bagātības palielināšanās mēs visi negūstam vienādu labumu.

Dažas iedzīvotāju grupas ir īpaši neaizsargātas, un tām ir vajadzība aizsardzība pret nabadzību, jo cilvēkiem ir ļoti grūti izrauties no nabadzības, kad viņi tajā ir nonākuši.

Tādēļ mums ir vajadzīga horizontāla politika, kas nodrošina pienācīgas darba vietas un izglītības iespējas ne tikai kā šīs programmas daļu, bet arī kā visu Eiropas Savienības programmu daļu tā, lai solidaritāte arī turpmāk būtu Eiropas Savienības pats kodols, un to nerisinātu tikai ekonomikas politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, varētu teikt, ka mūsu savāktie dati patiešām samazina šīs problēmas mērogu. Tas ir tādēļ, ka tie atspoguļo nabadzību Eiropas Savienībā laikā pirms Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās. Pēc šo divu salīdzinoši ļoti nabadzīgo valstu pievienošanās nabadzības līmenis ES ir ievērojami palielinājies. Mums nevajadzētu slēpt šo faktu. Turklāt nav taisnība, ka ES dalībvalstīs zem nabadzības sliekšņa ir katrs septītais iedzīvotājs, patiesā procentuālā attiecība ir ievērojami virs 16 %, faktiski tā ir virs 20 %.

Šai sakarā es gribētu izteikt neatliekamu prasību, lai Eiropas Savienības dotā finansējuma daļa visiem tiem projektiem, ko mēs esam apsprieduši, būtu lielāka par 50 %. Tas ir jo īpaši svarīgi nabadzīgākajām valstīm. Šī apjoma ierobežošana līdz 50 % faktiski ir lēmums ierobežot reālo cīņu pret nabadzību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Joel Hasse Ferreira (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Špidla kungs, dāmas un kungi, šķiet pilnīgi nepieciešami atzīt sociāli mazaizsargāto grupu neatņemamās tiesības, un praktiska šo tiesību atzīšana ietvers stingras valsts un privāto sociāli ieinteresēto dalībnieku saistības.

Sociālās kohēzijas dažādās dimensijas ir jāaizsargā ar ES un dalībvalstu saistībām izskaust nabadzību un apkarot sociālo atstumtību, veicinot konkrētas darbības visdažādākajos līmeņos.

Ir nepieciešama arī pilnīga un reālistiska nabadzības un sociālās atstumtības uzraudzība, komisāra kungs, kas nozīmē, ka ir būtiski uzticami un salīdzināmi rādītāji, kas parāda dažādo šīs parādības sociālo, ekonomisko un kultūras dimensiju attīstību.

Dāmas un kungi, nabadzīgas sievietes un vienvecāka ģimenes ir īpaši mazaizsargātas pret nabadzību un atstumtību, tādēļ tām ir jāpievērš īpaša uzmanība un jāsniedz atbilstošs atbalsts.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, pēc pateikšanās referentam es vēlētos teikt, ka 2010. gadam būs jābūt īpaši efektīvam gadam nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, cīņai ir jābūt daudz pamanāmākai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērst uzmanību trim jautājumiem šajās debatēs. Pirmkārt, saskaņā ar pēdējo Eiropas Komisijas ziņojumu, 2004. gadā bija apmēram 100 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu, tas nozīmē – 20 % visu iedzīvotāju, kas iztika ar mazāk nekā 60 % no vidējā Eiropas Savienības ienākumu līmeņa, proti, viņi iztika ar mazāk kā 15 eiro dienā. Jaunajās dalībvalstīs, tādās kā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Slovākijā, tas attiecas uz 80 % iedzīvotāju.

Otrkārt, Eiropas Savienības valstu ekonomiskajā un sociālajā praksē nevajadzētu pieņemt liberālo ekonomistu bieži iesniegtos risinājumus, saskaņā ar kuriem nozīmīgās atšķirības ienākumos ir svarīgas ekonomiskajai izaugsmei. 2006. gadā valstis ar vismazāko atšķirību ienākumos bija Dānija, Zviedrija, Somija, Slovēnija un Čehijas Republika, un šajās valstīs daudzus gadus ir bijis stabils gada IKP pieaugums, kas ir diezgan atšķirīgi no tām valstīm, kurās ir lielākās atšķirības ienākumos, tādām kā Latvija, Lietuva, Portugāle un Grieķija, kā arī, diemžēl, manas valsts, Polijas.

Treškārt, es vēlētos izteikt cerību, ka 2010. gads Nabadzības un sociālās atstumtības Eiropas gads liks visiem mūsu lēmumu pieņēmējiem apzināties, ka nabadzībai un sociālajai atstumtībai ir postoša ietekme uz ekonomisko izaugsmi un sociālo attīstību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriela Creţu (PSE).(RO) Dārgais komisār, dārgie kolēģi, mēs visi labi zinām, ko Komisija mums atgādina: ir daudz eiropiešu, kas dzīvo nabadzībā, ieskaitot galēju nabadzību. Tiem, kas to nezina, vajadzētu pieņemt pārmetumus par faktu, ka bagāta sabiedrība, kas ir pamatota uz taisnīguma un solidaritātes principiem, tāda kā mūsu sabiedrība, darbojas tādā veidā, ka nabadzīgu eiropiešu valstij vajadzētu būt vairāk vietu šajā Parlamentā kā Vācijai. Nabadzība nav abstrakcija; tas ir dzīves veids, kas īpaši ietekmē sievietes un bērnus. Sievietes, tai skaitā nodarbinātās sievietes, saskaras ar lielāku risku, ņemot vērā strukturālo algu atšķirību, viņu koncentrācija ir maz apmaksāta, arodbiedrību neapvienotās nozarēs un neoficiālā ekonomikā, ņemot vērā sieviešu pārsvaru vienvecāka ģimeņu vidū. Nabadzība tiek mantota. Vecāku ekonomiskā nabadzība veicina bērnu kultūras nabadzību ar samazinātu piekļuvi izglītībai, politisko nabadzību, ar zemu līdzdalību lēmumu pieņemšanā vai izslēgtību no tās, sociālo nabadzību, ar zemu līdzdalību pilsoniskajās aktivitātes un izolāciju. Tas viss rada dziļāku nevienlīdzību nekā tā, kas rodas no atšķirīgas pirktspējas. Minimāla saskaņa starp paziņojumiem un darbībām spiež mūs darīt vairāk nekā tikai informēt pilsoņus. Lai labotu šo stāvokli, ir vajadzīgi politiski lēmumi. Eiropas Savienībā mēs nevaram runāt par resursu trūkumu, bet dažkārt par netaisnīgu to sadali, par noteikumiem, kas iemūžina atstumtību. Tā ir kopīga atbildība, tai skaitā to uzņēmumu atbildība, kam pašiem savās interesēs vajadzētu iziet ārpus tā loka, kurā apkārtnē noklīdušu suņu aizsardzības fondu finansēšana ir sociālās atbildības vienīgā izpausme.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada deklarēšana par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas neatrisinās problēmas, ko piedzīvo 80 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Arī komiteju nozīmēšana, birokrātijas sanāksmju un sēžu palielināšana nesniegs viņiem ēdienu.

Lai apkarotu nabadzību, jautājumam par bagātību radīšanu un sadali ir jāpieiet atšķirīgi. Ir skaidri jāpasaka, ka globalizācija veicina pārmērīgu labklājības radīšanu dažiem cilvēkiem un strauju grimšanu nabadzībā citiem. Diemžēl šo citu kļūst arvien vairāk. Nabadzības problēma Eiropas Savienībā turpinās pieaugt, un tam ir vairāki iemesli, ieskaitot netaisnīgu bagātību sadali, problēmas ar pārtikas sadali un pieaugošās pārtikas cenas, vispārējo ģimenes uzturēšanas izmaksu pieaugumu, demogrāfisko stāvokli Eiropā un pasaulē, pastāvošo nevienlīdzību, noteiktu reģionu atpalicību vēsturisku iemeslu dēļ un to, ka nav izdevies radīt pienācīgu modeli, kā palīdzēt trūcīgajiem.

Visbeidzot, lai arī mēs nespējam atrisināt nabadzības problēmu kā tādu, nodrošināsim vismaz bērniem un jauniešiem brīvu izglītību un papildu ēdienreizes, kā tas nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es vēlos uzsvērt vienu īpašu aspektu un es runāšu poliski:

(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs cenšamies palīdzēt nabadzīgajām Āfrikas un Latīņamerikas valstīm ar niecīgu rezultātu, taču nevar būt nekāda attaisnojuma tam, ka netiek sniegta palīdzība nabadzīgajiem cilvēkiem Eiropas Savienībā. Ir reģioni, kuros cilvēki ir ļoti nabadzīgi, īpaši bērni. Es vēlētos uzsvērt jautājumu, kam būs nopietnas sekas nākotnē, proti, Eiropas bāreņu parādību. Tie ir to migrantu bērni, kas ceļo no vienas uz citu valsti Eiropas Savienībā, bieži pametot savus bērnus likteņa varā. Es uzskatu, ka nākotnē šīs problēmas psiholoģiskās sekas mums dārgi izmaksās. Šī iemesla dēļ mums ir jādara viss iespējamais, lai novērstu šo problēmu tagad.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE).(RO) Godājamais priekšsēdētāja kungs, nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Šī iemesla dēļ 2010. gadam ir jābūt izšķirošam, īstenojot Eiropas stratēģiju šajā jomā. No 78 miljoniem pilsoņu, kas ir pakļauti nabadzības riskam, 19 miljoni ir bērni. Diemžēl joprojām nav Eiropas programmu un fondu, kas būtu paredzēti bērnu stāvokļa uzlabošanai. Taisnība, ka Eiropas Savienība nodrošina līdzekļus augļiem un piena produktiem skolās vai naudu skolēnu izglītībai, bet es domāju, ka mums vajadzīga saskaņota stratēģija un reālas programmas bērniem, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm. Vienlaikus mums būtu arī jākoncentrējas uz citām nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku kategorijām, un jo īpaši uz jauniem cilvēkiem, kam mums jāizstrādā politika un jāpiešķir būtiski naudas līdzekļi no struktūrfondiem. Turklāt ir svarīgi uzsvērt faktu, ka šobrīd mēs nevaram izveidot priekšnoteikumus ilgtspējīgai sociālai attīstībai, ja mums nav vajadzīgo finanšu resursu. Es uzskatu, ka piešķirtie 17 miljoni eiro ir nepietiekami saistībā ar tām sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas vajadzībām, kādas šobrīd pastāv Eiropā. Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi – cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību jābūt saistītai ar esošajām programmām. Gan Eiropas Sociālais fonds, gan Progresa Eiropas programmas ir jāizmanto Nabadzības izskaušanas Eiropas gada prioritāšu finansēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es jūs apsveicu ar šo lielisko priekšlikumu. Es arī pateicos Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par viņas ļoti labo ziņojumu. Es esmu pārliecināta, ka mēs vienbalsīgi nobalsosim par šo rezolūciju.

Tomēr es brīnos. Šeit mums ir vēl viens Eiropas gads, šoreiz pret galēju nabadzību. Ir pagājuši 20 gadi, kopš 17. oktobrī starptautiskā kopiena atzīmēja Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu. Atskatoties uz 17. oktobra svinību brīdi Eiropas Parlamenta ēkas priekšā Briselē, es tur redzu sevi kopā ar savu kolēģi Iñigo Méndez de Vigo, kurš vada šī Parlamenta delegāciju ar Ceturto pasauli.

Uzstājoties šeit, es vēlos jūs lūgt atzīmēt šo datumu savās dienasgrāmatās. Es ceru, ka 17. oktobrī Eiropas iestādes atzīmēs savu stingro solidaritāti ar šīs dienas lozungu: „Ja vīrieši un sievietes ir nolemti dzīvei galējā nabadzībā, tiek pārkāptas cilvēktiesības. Apvienoties, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības tiek ievērotas, ir mūsu svēts pienākums.”

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Kopumā 78 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā dzīvo, pakļauti nabadzības riskam. Preču, enerģijas un pārtikas augošās cenas papildus pavairo šo risku vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Kvalitatīvas darbavietas ievērojami samazina nabadzības risku. Tomēr bieži pat tie cilvēki, kas ir nodarbināti, dzīvo, pakļauti nabadzības riskam.

Grozītā Lisabonas stratēģija kā sociālās un starppaaudžu solidaritātes vektoru veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un no nabadzības brīvas sabiedrības izveidi. Līdz ar to es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu padarīt nabadzības problēmu redzamāku un veltīt pūles, lai radītu vienotu saskaņotu politiku.

Nabadzības apkarošanas kampaņai būtu jāceļ sabiedrības apzināšanās un jāveicina ilgtermiņa centieni apkarot nabadzības parādību. Šajā sakarībā mums ir daudz jāmācās no Skandināvijas valstīm. Tās ir pierādījušas, ka viens no visefektīvākajiem nabadzības samazināšanas līdzekļiem ir aktīvs darba tirgus kopā ar pienācīgu darba apstākļu radīšanu un spēcīgu sociālo aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE).(LT) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu noteikt 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Nabadzība ir problēma gan ES, gan visā pasaulē.

Es vēlos uzsvērt dažus akūtus nabadzības un sociālās atstumtības aspektus, kuriem mums būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība, nekā mēs esam pieraduši to darīt.

Pirmkārt, vienkārši likvidējot bērnu nabadzību, mēs varētu izrauties no to paaudžu apburtā loka, kas nolemtas dzīvei nabadzībā un sociālā atstumtībā.

Otrkārt, aptuveni 10 % strādnieku cieš no nabadzības zemas algas, daļējas nodarbinātības un zemas kvalifikācijas dēļ. Ir būtiski veicināt kvalitatīvas darbavietas, pamatojoties uz darbinieku izglītošanu.

Treškārt, ir būtiski veicināt solidaritāti sabiedrībā, liekot visiem tās locekļiem apzināties nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus.

Es vēlos aicināt visas ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt sabiedrības locekļus ar detalizētāku informāciju par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, lai palielinātu kopīgās atbildības izjūtu un palīdzētu izkliedēt aizspriedumus, ka cilvēks ir finansiāls slogs sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, nabadzība ir ļoti sarežģīta problēma, un tai var būt dažādi veidi. Tā atšķiras atkarībā no valsts. Eiropā mēs nerunājam par cilvēkiem, kas mirst no bada, bet lielākās problēmas galvenokārt ir zemi ienākumi, slikti mājokļu apstākļi, slikta veselība, bieži sastopams alkoholisms, atsvešinātības izjūta vai jebkādu perspektīvu trūkums.

Nabadzība ir bīstama parādība, jo īpaši bērnu vidū, jo bieži tas ir mantojums. Bērniem, kas uzauguši nabadzībā ir sarežģītāka attīstības gaita, un bez palīdzības no ārpuses viņi ir nolemti neveiksmei un savu vecāku liktenim.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi spert visus iespējamos soļus, lai pārtrauktu nabadzības loku, kas tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai. Sociālās integrācijas stiprināšana, nabadzības samazināšana un sociālās atstumtības apkarošana ir daži no uzdevumiem, ar ko saskaras ES, jo īpaši, ja mēs ņemam vērā demogrāfiskās izmaiņas, ar kurām es domāju sabiedrības novecošanos un migrantu pieplūdumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Nav pietiekami noteikt Nabadzības izskaušanas Eiropas gadu, kad aptuveni 20 % Eiropas Savienības iedzīvotājiem draud nabadzība. Notiekošais – sociālās nevienlīdzības saasināšanās, slikti apmaksāto strādnieku ar nedrošām darbavietām skaita pieaugums, tādējādi palielinot nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu, un augošās degvielas un pārtikas cenas – prasa citu politiku, lai nodrošinātu, ka bērni, sievietes un ģimenes ir sociāli iekļauti.

Ir vajadzīgi pasākumi, kas padara darbu pievilcīgāku, palielina nodarbinātību ar tiesībām un garantē augstas kvalitātes sabiedriskus pakalpojumus, pienācīgus mājokļus un valsts un kopēju sociālo drošību.

Tādēļ steidzamā kārtā ir jāapstiprina Eiropas solidaritātes un sociālā progresa stratēģija, kas aizstāj Lisabonas stratēģijas neoliberālo politiku, lai 2010. gadā mums nav vēl lielāka nabadzība par to, kas ir pašlaik.

 
  
MPphoto
 
 

  Juan Andrés Naranjo Escobar (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referenti un komisāra kungu ar šo iniciatīvu.

Sociālā atstumtība un nabadzība ir vienas monētas divas puses, un tās ir tādas sabiedrības iezīmes, kuras cilvēki ir lieli trūkumcietēji, sabiedrības, kas nav saliedēta. Galu galā, dāmas un kungi, progress ir ētikas jautājums.

2010. gads būs nabadzības apkarošanas gads. Mēs jau zinām, ka sociālās atstumtības un nabadzības izskaušana būs ilgs un sarežģīts uzdevums, bet, ja mēs maksimāli izmantosim katru šajā programmā ieguldīto eiro, ja mēs spēsim sasniegt tās cilvēku grupas, kam visvairāk ir vajadzīga palīdzība, ja mēs spēsim atmodināt sabiedriskās domas sirdsapziņu, mēs radīsim jaunu Eiropas pilsonību. Tas ir lielais jautājums.

Pagājušajā nedēļā Īrijas pilsoņi noraidīja Lisabonas līgumu. Demagoģiskā propaganda, piesaistot plaša mēroga viedokļus, ir radījusi haosu Īrijas sabiedrībā, izraisot nepamatotas bailes no globalizācijas un zināmu apmulsumu par mūsu kopīgās mājas būvniecību.

Nosakot 2010. gadu par nabadzības apkarošanas gadu, mums tas ir jāpadara arī par Eiropas pilsonības gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. (CS) Dāmas un kungi, paldies par dziļajām debatēm, kurās tika aplūkoti daudzi nabadzības aspekti. Es domāju, ka šis priekšlikums pats par sevi skaidri rāda, ka Komisija neignorē nabadzības jautājumu, un tā mērķis ir pakāpeniski izveidot tādu politisko vidi, kas ļaus efektīvāk cīnīties pret nabadzību. Es vēlos arī sacīt, ka Komisija risina nabadzības problēmu visā tās sarežģītībā. Lai gan dažos tās tekstos, proti, mūsu nesenajā paziņojumā par aktīvu integrāciju, kas risina nabadzību per se, ir uzsvērta kvalitatīvu darbavietu nozīme, ņemot vērā, ka Lisabonas stratēģijas mērķis ir vairāk darbavietu un kvalitatīvākas darbavietas, Komisija tomēr saprot, ka sarežģīto nabadzības jautājumu nevar atrisināt tikai ar darba tirgus līdzekļiem. Ir pietiekami pieminēt bērnu nabadzību, kas ir arī nepārprotami saistīta ar izglītības sistēmu kvalitāti. Tāpat nabadzība pastāv pensionāru vidū, un to tāpat acīmredzami tiešā veidā nevar atrisināt ar darba tirgus līdzekļiem.

Es vēlos pieminēt vēl dažus jautājumus, ko es uzskatu par svarīgiem. Komisija ierosina finansējumu 17 miljonu eiro apjomā, un debašu laikā mēs dzirdējām viedokli, ka būtu jāpalielina valsts projektu finansējums, jo īpaši dažās valstīs. Komisija nepiekrīt šim viedoklim tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mūsu mērķis ir padarīt pieejamu pēc iespējas lielāku finansiālo atbalstu, lai padarītu mūsu darbības pēc iespējas efektīvākas. Nabadzības izskaušanas Eiropas gads ir ikdienas demokrātiskas politiskas procedūras klasisks piemērs. Lai panāktu atrisinājumu, lai mainītu politisko atmosfēru, mums vajadzīgas detalizētas un tematiskas debates par šo jautājumu, un tas ir Eiropas gada mērķis.

Ļaujiet man tagad aplūkot konkrētus atsevišķus grozījumus. Es piekrītu tiem grozījumiem, kas attiecas uz 2. pantā un Eiropas gada prioritāšu sarakstā ietverto mērķu virsrakstu pārskatīšanu, tāpat es atbalstu grozījumus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesības jautājumu. Turklāt, tā kā ir iesniegts liels grozījumu skaits, ļaujiet man iepazīstināt Parlamentu ar precīzu grozījumu sarakstu tā vietā, lai izmantotu citātus.

Es minēšu tikai divus pantus – 37. un 52. pantu – kurus es gribu izcelt savā runā. Ar jūsu atļauju es nolasīšu tekstu attiecībā uz šiem diviem pantiem.

Komisija piešķir vislielāko nozīmi tam, lai veicinātu un atbalstītu plašu līdzdalību visos līmeņos darbībās, kas saistītas ar Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu 2010. gadā, kā praktisku līdzekli, lai nodrošinātu, ka tā ietekme ir pozitīva un ilgstoša.

Saskaņā ar lēmumu par Eiropas gadu, Komisija izstrādās kopīgas pamatnostādnes stratēģiskajā pamatdokumentā (SPD), kurā būs noteiktas galvenās prioritātes darbību īstenošanai saistībā ar Eiropas gadu, tai skaitā obligātie standarti attiecībā uz piedalīšanos valsts struktūrās un darbībās.

SPD ir adresēts tām valsts iestādēm (NIB), kas ir atbildīgas par valsts programmu noteikšanu Eiropas gadam un par atsevišķu darbību izvēli, ko ierosināt Kopienas finansējumam, kā arī citiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Šajā kontekstā Komisija uzsvērs visu NVO piekļuves veicināšanas nozīmi, ieskaitot mazās un vidējās organizācijas. Lai nodrošinātu plašāko iespējamo piekļuvi, NIB var izlemt neprasīt nekādu līdzfinansējumu un tā vietā pilnībā finansēt noteiktas darbības.

Tas bija pats teksts. Dāmas un kungi, es vēlos pieminēt Falbr kunga runu, kurš izvirzīja jautājumu par Darba laika direktīvu, un darīja to no realitātes ļoti attālinātā veidā. Lai būtu absolūti skaidrs, vienkāršais veids, kā apkopoti Padomes panāktā kompromisa rezultāti, ir šāds: „48 stundu darba nedēļa paliek spēkā, un iespēja izmantot atteikšanos tika samazināta no 78 stundām nedēļā līdz 60 vai 65 stundām”. Šī ir viena no kompromisa būtiskām iezīmēm, un tā kā tā tika pieminēta šo debašu laikā, es domāju, ka būtu labi uz to atbildēt.

Dāmas un kungi, noslēgumā ļaujiet man vēlreiz jums pateikties par debatēm, kurās tika skarti daudzi nabadzības aspekti, un kuras, pēc manām domām, bija ļoti izprotošas. Diemžēl es nedomāju, ka ir iespējams šobrīd atbildēt uz katru runu, atstājot sāņus faktu, ka pārliecinošs vairākums jūsu viedokļu ir ietverti referents ziņojumā. Es vēlos viņai vēlreiz pateikties par šo ziņojumu.

Komisijas loceklis. (FR)

Komisijas nostāja attiecībā uz Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem

Panayotopoulos-Cassiotou ziņojums (A6-0173/2008)

Komisija pilnībā var pieņemt grozījumus Nr. 6, 7, 12, 13, 16, 17, 19, 20, 21, 22, 23, 27, 28, 29, 31, 33, 34, 35, 36, 38, 39, 41, 42, 46, 47, 48, 49, 53, 54, 55, 56, 57, 58, 59, 60, 61, 62 un 63.

Komisija var pieņemt tikai pēc būtības, daļēji un pārformulējot šādus grozījumus: Nr. 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9, 10, 11, 14, 15, 18, 24, 25, 26, 30, 32, 37, 43, 44, 45, 50, 51, 52, 64 un 66.

Visbeidzot, Komisija noraida grozījumus Nr. 40 un 65. konkrētāk, attiecībā uz grozījumiem Nr. 37 un 52 par mazu un vidēju organizāciju līdzdalību un līdzfinansēšanas iespēju līdz pat konkrētu projektu izmaksu kopējam apjomam Komisija ierosina – kā kompromisa risinājumu – izteikt paziņojumu šajā sakarībā, ko es jums nolasīšu, kurā tā apņemas iekļaut šo divu grozījumu satura būtību stratēģiskajā pamatdokumentā, ko Komisija izstrādās, lai noteiktu Eiropas gada darbību galvenās prioritātes.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, referente. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos komisāra kungam par viņa viedokli. Es ceru, ka kopīgās pamatnostādnes stratēģiskajā pamatdokumentā patiesi vadīs valstu komitejas efektīvas darbības plānošanā. Kā komisāra kungs pats uzsvēra, galvenajam mērķim ir jābūt visu to cilvēku ietveršanai, ko nabadzība skar gan pašlaik, gan arī skars nākotnē.

Es personīgi uzskatu, ka nabadzību nevar izskaust vienreiz un uz visiem laikiem, jo tā var atgriezties pēc dabas katastrofas. Mēs esam runājuši par katastrofām Grieķijā un citās valstīs, ko izraisījuši plūdi vai ugunsgrēki: nabadzība var parādīties no jauna vai to var nest līdzi starptautiskais stāvoklis. Tādēļ mums vienmēr jābūt gataviem. Šī iemesla dēļ mēs liekam īpašu uzsvaru uz novēršanu; tas izskaidro mūsu Nabadzības izskaušanas dienu 17. oktobrī, kā norādīja Záborská kundze. Mēs esam iekļāvuši šo datumu savā ziņojumā.

Tātad tagad šie nav mazsaistoši vai nesaistoši pasākumi; mēs gribam redzēt tos pielāgotus katras valsts vajadzībai un mēs uzskatām, ka risināt nabadzības problēmu nozīmē apkarot pirmo lielo miera un ikvienas kopienas pārticības ienaidnieku. Katrā ziņā komisāra kungs ir vēsturnieks un zina, ka Bizantijas imperators, impērijas, kas Eiropā pastāvēja 1000 gadus, ikvienā savā runā atbalstīja cīņu pret nabadzību. Viņš uzskatīja, ka nabadzība ir vissvarīgākais valsts ienaidnieks pēc tiem dažādajiem iebrucējiem, ar ko viņš cīnījās uz savas valsts robežām.

Arī mums ES ir jācīnās pret nabadzību gan iekšēji, gan ārēji. Mums ir jāsasniedz slavenie Tūkstošgades mērķi, lai mēs varam risināt arī ekonomisko migrantu un nelegālo imigrantu problēmu, kuri ierodas šeit, jo viņi salīdzina savu situāciju ar mūsējo.

Es esmu pārliecināta, ka ar labu plānošanu mēs gūsim labus rezultātus, un es pateicos jums visiem par labajiem vārdiem.

(aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. — (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par lielisko ziņojumu un jo īpaši par uzmanības vēršanu uz nabadzības novēršanas jautājumu. Es atbalstu 2010. gada noteikšanu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Iepriekš minētā ziņojuma apspriešanā es gribētu pievērst uzmanību tam, ka svarīgi ir atrast izeju no nabadzības ar konkrētu pasākumu palīdzību, un nevis vienkārši runājot par to. Eiropā 78 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā un 19 miljoni no tiem ir bērni. Mums ir jāatceras ģimenes svarīgā loma, kas ir jāaizsargā un kam ir jāsniedz sociāls un ekonomisks atbalsts, lai likvidētu milzīgo nabadzību Eiropas bērnu vidū.

Šajā punktā būtu vērts pieminēt nabadzības cēloni. Nabadzību izraisa ievērojamais pārtikas un enerģijas cenu pieaugums, kas pirmkārt skar daudzbērnu ģimenes, kā arī gados vecākus cilvēkus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, aptuveni 14 % pastāvīgi nodarbināto poļu, grieķu un portugāļu dzīvo nabadzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (PSE), rakstiski.(RO) Es pateicos referentei par sadarbības atmosfēru šī ziņojuma sagatavošanas laikā. Eiropā katrs sestais cilvēks dzīvo zem nabadzības sliekšņa, tas ir rādītājs, kurā nav ietverta statistika Rumānijā un Bulgārijā.

Lai gan vairumā dalībvalstu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz nabadzību aizvien samazinās, un vidējā atšķirība attiecībā uz nabadzību un pastāvīgu nabadzību ir 2 %, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz reālo stāvokli jaunajās dalībvalstīs. Rumānijā un Bulgārijā to sieviešu skaits, kas ir pakļautas riskam kļūt par nabadzības upuri, ir vairāk nekā par desmit procentiem augstāks nekā šādu vīriešu skaits. Sievietes arī ir daudz vairāk pakļautas sociālajai atstumtībai.

Mums nevajadzētu ignorēt faktu, ka solidaritātes, sociālā taisnīguma un nabadzības izskaušanas idejas ir izaicinājumi ne tikai attiecībā uz Eiropas Savienības valstīm, bet arī attiecībā uz tās iesaistīšanos pasaules ekonomiskajā un politiskajā arēnā.

Tādēļ es vēlos apsveikt jautājuma par atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm iekļaušanu galīgajā tekstā vispārīgākā pantā. Es uzskatu par svarīgu arī saistību starp Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu un Tūkstošgades attīstības mērķiem un, jo īpaši, Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. (HU) Nabadzība ir sarežģīta, relatīva un daudzšķautņaina problēma: tā izvirza jautājumus ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā. Neraugoties uz to, mums ir jārīkojas, lai apkarotu nabadzību, jo 2006. gadā ne mazāk kā 16 % (78 miljoni) no Eiropas Savienības divdesmit piecu dalībvalstu kopējo iedzīvotāju skaita dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. Kad 2000. gada martā tika uzsākta Lisabonas stratēģija, Eiropas Savienības Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju spert soļus, lai „panāktu izšķirošu ietekmi uz nabadzības izskaušanu” līdz 2010. gadam. Tas ir svarīgs solis, ka mums tagad ir nabadzības mērs, jo, lai risinātu problēmu, ir svarīgi precīzi noteikt tās raksturu. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka mēs esam noteikuši 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu. Es esmu pārliecināta, ka šis gads palīdzēs veicināt paraugprakses apmaiņu un pieredzēt jaunu iniciatīvu uzsākšanu visās jomās, jo īpaši saistībā ar nabadzības novēršanu, uzraudzību, finanšu mehānismiem un bērnu nabadzības apkarošanu.

Īpaši būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar empīriskiem pierādījumiem sievietes ir daudz lielākā mērā pakļautas nabadzības draudam nekā vīrieši, un tas jo īpaši attiecas uz sievietēm, kas vairākās jomās atrodas nelabvēlīgā situācijā. Būtiski, lai vienādas attieksmes princips tiktu piemērots arī cīņā pret nabadzību, un tādējādi arī Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadā. Patiesa vienlīdzīa starp vīriešiem un sievietēm ir galvenais priekšnoteikums, lai samazinātu nabadzības risku, jo, šķiet, ka sievietes daudz mazāk kļūst par nabadzības upuri, ja viņām ir atbilstīgs un adekvāti atalgots darbs, ko viņas var apvienot ar saviem pienākumiem ģimenē.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski.(RO) Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā ir noteikts: „Nabadzība jebkur rada draudus pārticībai visur”. Šī iemesla dēļ es uzsveru tā grozījuma svarīgumu, kas attiecas uz nabadzības novēršanu un cīņu pret nabadzību, īstenojot daudzdimensionālu politiku valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kura nodrošinātu pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū.

Reformas sociālās aizsardzības un aktīvas integrācijas jomā ir izlēmīgi veicinājušas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanu un radījušas vairāk darbavietu Eiropā. 2008. gada pirmajā ceturksnī Rumānijā bija viens no lielākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem ES, pieaugot par 8,2 % (Eiropā, saskaņā ar Eurostat datiem, vidējais rādītājs ir 2,5 %), bet, neraugoties uz to, cilvēki ar zemu izglītības līmeni, bez kvalifikācijas, jo īpaši lauku vidē, bērni, jauni cilvēki, cilvēki ar invaliditāti un romu tautības cilvēki ir pakļauti nozīmīgam nabadzības riskam.

Es apsveicu referenti ar viņas aktivitāti un es uzskatu par nepieciešamu, lai politika, ko izstrādā dalībvalstis pēc Eiropas ieteikumiem, būtu vērstas uz pilsoņu ekonomiskās konkurētspējas un sociālās labklājības izdevīgu saskaņošanu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika