Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 16. jūnijs - Strasbūra

26. Kohēzijas politikas ietekme uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir debates par Gįbor Harangozó ziņojumu (A6-0212/2008) Reģionālās attīstības komitejas vārdā par kohēzijas politikas ietekmi uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju (2007/2191(INI)).

  Gábor Harangozó, referents. − (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisāre Hübner kundze, dāmas un kungi, ir reģioni, un tajos dzīvo cilvēki, kas nespēj izmantot iespējas, ko mēs cenšamies viņiem nodrošināt no Kopienas resursiem, lai viņi varētu sasniegt Eiropas Savienības vidējo līmeni, cik ātri iespējams, un izkļūt no nabadzības, kurā viņi dzīvo.

Es uzsāku gatavot šo ziņojumu, lai izpētītu iemeslus, kāpēc šajos reģionos nenotiek attīstība, un ieteiktu rekomendācijas ar mērķi izmainīt un pārtraukt šādu situāciju. Kā teikts Eiropas Komisijas Ceturtajā progresa ziņojumā par kohēziju, dažās valstīs kohēzijas politika valsts līmenī funkcionē ļoti labi. Praktiski straujāka attīstība un pozitīvs progress kohēzijas virzienā notiek tajās valstīs, kas jau ir pievienojušās ES un saņem kohēzijas fondus. Ja apskatāmies nedaudz dziļāk – teritoriālajā līmenī, mēs varam redzēt, ka starpreģionu atšķirības neizzūd tādā pašā tempā. Es vēlētos kā piemēru minēt Ungāriju: Ungārijā centrālajā reģionā IKP uz vienu cilvēku ir sasniedzis 110 % no Eiropas Savienības vidējā; četros no septiņiem pārējiem Ungārijas reģioniem IKP uz vienu cilvēku ir mazāks par 45 % no ES vidējā rādītāja. Šajos gadījumos atšķirības vismaz vairs nepalielinās. Daudzos citos gadījumos, kā teikts Ceturtajā ziņojumā par kohēziju, teritoriālās atšķirības starp reģioniem turpina pieaugt.

Kāpēc daži reģioni spēj izmantot piedāvātās iespējas savā labā, bet citi to nespēj? Ja mēs paskatāmies nedaudz rūpīgāk, šādas situācijas pamatā ir daži ļoti nopietni strukturāli iemesli, strukturāli iemesli teritoriālajā līmenī. Teritoriālajā līmenī notiek pavisam neliela attīstība, trūkst cilvēku, kas spētu realizēt atbilstošus projektus, trūkst pamata infrastruktūras, lai šiem reģioniem piesaistītu investīcijas, un trūkst atbilstošas izglītības un veselības aprūpes. Ir vairāki mikroreģioni, piemēram, Ungārijā, kur dzīves ilgums vīriešiem ir vairāk kā 15 gadus īsāks nekā vidējais cilvēka dzīves ilgums Ungārijā.

Ko mēs varētu darīt šādā situācijā? Tā kā šī problēma ir ļoti sarežģīta un saistīta ar noteiktām mikroteritorijām un mikroreģioniem, es domāju, ka mums ir jānovērtē, vai ir pareizi izvērtēt kohēzijas politiku tikai starpreģionālajā līmenī, reģionu līmenī. Varbūt labāk vajadzētu izvērtēt, vai mums nav nepieciešami koncentrētāki, precīzāki pasākumi mikroreģionālajam līmenim, kur problēmas ir visnopietnākās? No šī brīža mums būtu jāsāk tās statistikas pārbaude, kuru mēs izmantojam savu lēmumu pieņemšanai. Es apzinājos šo problēmu, sagatavojot ziņojumu, bet es nevaru jums norādīt nekādu konkrētu pamatu statistiskajam salīdzinājumam, jo trūkst salīdzināmu statistisko datu par mikroreģioniem visā ES. Lai arī problēmas galvenokārt pastāv lauku reģionos, no šī brīža mums ir jāpārbauda, vai ir pareizi piesaistīt lauku kohēziju lauksaimniecības politikai. Vai nebūtu daudz pareizāk risināt lauku reģionu problēmas saistībā ar kohēzijas politiku un izmantot kohēzijas politikas instrumentus, atstājot lauksaimniecības politikas pasākumus kā papildus pasākumus?

Šajā brīdī es vēlos pateikt paldies „ēnu” referentiem par viņu ļoti konstruktīvo palīdzību ziņojuma sagatavošanā. Vienlaikus es arī vēlos norādīt, ka pēc vairākas nedēļas ilgušām pārrunām un pēc tam, kad es biju pieņēmis PPE-DE grupas ziņojumu, kurā bija ļoti būtisks grozījums par ziņojuma svarīgu aspektu, PPE-DE grupa turpināja balsot pret savu ierosinājumu. Tas man liek uzdot jautājumu: ko tad īsti mēs gribam? Vai mēs gribam vienkārši apgalvot, ka problēma pastāv, un vairs neko nedarīt, vai mēs esam gatavi saskatīt problēmu un sniegt ieteikumus, kā mainīt mūsu politiku, un vairāk pievērsties to jomu noteikšanai, kurās mēs kaut ko varam darīt, lai risinātu problēmu? Liels paldies jums par uzmanību.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Harangozó kungam par šo ziņojumu un par viņa centieniem panākt vienprātību savā komitejā par sarežģīto jautājumu par mazaizsargātajām kopienām un grupām. Lai izvairītos no ekonomiskās izaugsmes izraisītas sociālās polarizācijas mūsu sabiedrībā, kohēzijas politikas mērķis ir novērst sociālo nevienlīdzību, it īpaši mazaizsargāto kopienu un grupu integrācijā, un nākotnē tas arī būs kohēzijas politikas mērķis.

Ir tiesa arī, ka ziņojumā minētās problēmas ir starp teritoriālo kohēziju, no vienas puses, un sociālo kohēziju, no otras puses, un sociālā polarizācija un sociālā segregācija, kad tās notiek vienā teritorijā, kļūst par teritoriālās kohēzijas jautājumu.

Sociālā atstumtība pastāv Eiropas Savienības nabadzīgākajās teritorijās, bet mums netrūkst sociālo tiesību problēmu arī Eiropas Savienības bagātākajās pilsētas. Ziņojumā Komisija tiek aicināta sagatavot visaptverošu definīciju teritoriālajai kohēzijai nākošajā Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju, un es varu apstiprināt, ka Zaļā grāmata, kas tiks publicēta šī gada septembra beigās, veicinās progresu virzienā uz kopēju teritoriālās kohēzijas jēdziena izpratni visā Eiropas Savienībā.

Ziņojumā arī atzīts, ka jēdziens par mazaizsargātajām grupām un kopienām kā tāds nepavisam nav vienkāršs, un to nevajadzētu attiecināt tikai uz romu kopienu. Tomēr visumā tiek atzīts, ka romu kopienu situācija pelnījusi īpašu uzmanību Eiropā. Lai risinātu daudzšķautņaino problēmu par romu nevienlīdzību, mums ir nepieciešama integrēta pieeja, un Parlaments to rūpīgi pārrunāja janvārī, kad pieņēma rezolūciju par Eiropas stratēģiju romu jautājumā. Atjaunotajā sociālās darba kārtības paketē Komisija jūlija sākumā iepazīstinās ar savu darba dokumentu par Savienības instrumentiem un politisko nostādni romu integrācijai sabiedrībā.

Es piekrītu ziņojumā paustajam viedoklim par nepieciešamību vairāk izmantot sinerģiju un savstarpējo saistību Eiropas politisko nostādņu starpā un arī pieejamo finanšu instrumentu starpā. Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību šim jautājumam, pārrunājot kohēzijas politikas darbības programmas ar valsts un reģionālajām iestādēm.

Runājot par starpreģionālo datu pieejamību par visiem Eiropas Savienības reģioniem, it īpaši saistībā ar sociālajiem rādītājiem, es piekrītu ziņojumā paustajam viedoklim, ka tie ir svarīgi, bet šis jautājums ir sarežģīts. Parlamenta deputāti noteikti zina, ka Eurostat neiegūst datus, bet apstrādā nacionālo statistisko sistēmu iegūtos datus.

Mēs tikko esam pabeiguši Pilsētu audita otro izdevumu par laika periodu līdz 2004. gadam, un mēs skaidri redzam, cik ierobežota ir teritoriālo datu pieejamība zemāk par NUTS (teritoriālo vienību nomenklatūra statistikas nolūkiem) 2. klasisko reģionālo līmeni. Lai risinātu šo problēmu un arī izmantotu situāciju, kad tiek gatavota Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts strādāja, lai uzlabotu reģionālās politikas pētījumu kvalitāti, tostarp tās statistisko pamatojumu. Tā rezultātā izdevumi no 2000. līdz 2006. gadam šobrīd ir sadalīti līdz NUTS 3 līmenim, 20 izdevumu kategorijās, un šādi dati ir pieejami par Objective I reģioniem, par Objective II, Pilsētu, Interreg (starpreģionālās sadarbības programmām) un kohēzijas fondiem.

Lauku audits vēl ir izaicinājums, ar kuru mums jātiek galā. Diemžēl man šodien jāatzīst, ka vēl nav drošu datu par to, kur ir visvairāk sociāli neaizsargāto grupu, tādējādi nav iespējams salīdzināt mūsu jauno informāciju par to, kādi kohēzijas politikas resursi ir iztērēti un kur tie ir iztērēti, ar sociāli mazaizsargāto grupu atrašanās vietu. Es domāju, ka progress šajā jomā iespējams, no šodienas viedokļa raugoties, drīzāk specifiskos pētījumos, kuros izmantota kvalitatīva analīze.

Es vēlreiz pateicos Parlamentam par mūsu uzmanības pievēršanu visiem šiem svarīgajiem jautājumiem, un es gaidu šodienas debates.

  Ilda Figueiredo, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja.− (PT) Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja es uzsveru nepieciešamību atbalstīt lauku reģionus, tostarp kalnu reģionus, kuros sievietēm ir centrālā loma. Viņu darbs ir jānovērtē, un viņām jāgarantē pieklājīgs atalgojums.

Ir jānodrošina labi apmaksātas produktīvas darbības un augstas kvalitātes publiskie pakalpojumi, lai noturētu jauniešus un novērstu iedzīvotāju aiziešanu prom no lauku reģioniem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš ģimeņu lauksaimniecības uzņēmumiem un maziem un vidējiem lauksaimnieku uzņēmumiem, veicot Kopīgās lauksaimniecības politikas reformu, kas šobrīd notiek, lai tā būtu objektīvāka, lai cīnītos ar masveida izceļošanu no laukiem un atbalstītu lauksaimniecības produktu ražošanu.

Es arī uzsveru nepieciešamību atbalstīt visus mazāk labvēlīgos reģionus, pastāvīgi nelabvēlīgās teritorijas, galējos reģionus un teritorijas, kas tiek industriāli restrukturizētas, un kurās tiek pārvietoti un slēgti uzņēmumi, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazaizsargāto kopienu un grupu sociālo integrāciju.

  Maria Petre, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Godājamais priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dārgie kolēģi, vispirms es gribu pateikties referentam par darbu un pieliktajām pūlēm, lai saskaņotu divus atšķirīgus viedokļus. Mēs visi piekrītam, ka mazaizsargātās grupas un kopienas sastopas ar daudzām grūtībām savā attīstībā, un tām nepieciešama īpaša uzmanība kohēzijas politikas ietvaros, kā arī citu finansiālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Visā darba procesā es esmu atbalstījusi nepieciešamību sadalīt šo ziņojumu divās atsevišķās daļās: viena daļa būtu par mazaizsargātajām kopienām, ņemot vērā etnisko piederību, un otrā daļa – par mazaizsargātajām kopienām no ģeogrāfiski neizdevīgākām atrašanās vietām. Diemžēl mūsu prasība neatspoguļojas ziņojuma pašreizējā formā. Mūsu grupai bija trīs grozījumi, no kuru apstiprināšanas ir atkarīgs mūsu balsojums, proti, Ee apsvēruma dzēšana, kura saturs ir identisks I apsvēruma saturam un paskaidro mazāk aizsargāto teritoriju vai zonu koncepciju, uzskaitot tās, kā arī 17. punkta dzēšana. Mēs ceram, ka šajā ziņā referents mums piekritīs.

Noslēgumā es vēlos akcentēt vēl divas idejas: visu mazāk aizsargāto (gan etniski, gan ģeogrāfiski) kopienu problēmas tiktu risinātas efektīvāk, ja šajā jomā pastāvētu sadarbība starp lokālajām, reģionālajām, nacionālajām un Eiropas iestādēm. Vienlaikus mazaizsargāto grupu un kopienu integrācijai obligāta ir izglītības sistēma un publiskā, sociālā un transporta infrastruktūra.

Noslēgumā es norādīšu, ka mūsu galējā nostāja ir atkarīga, kā jau es minēju, no trīs grozījumu pieņemšanas, it īpaši no 17. punkta dzēšanas, par kuru nobalsoja Komisija. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, mēs acīmredzami atbalstīsim šo ziņojumu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties referentam par darbu šī ziņojuma sagatavošanā, ar kuru mēs šodien tiekam iepazīstināti. Es gribētu piekrist, ka ir vajadzīga uz mikroreģioniem pamatota pieeja, kas būtu vērsta uz atšķirībām reģionu iekšienē un uz visjūtīgākajām teritorijām.

Atsevišķos gadījumos atšķirībām reģionu iekšienē ir pat vēl lielāka loma nekā atšķirībām starp reģioniem. Mums vajadzētu atcerēties, ka Eiropas reģionālās politikas mērķis un pamats ir attīstības atšķirību samazināšana starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem un ka politiskie instrumenti joprojām neņem vērā to, ka atsevišķi reģioni ir nelabvēlīgākā situācijā to ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Jaunajās dalībvalstīs sociālā segregācija un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas trūkumi visbiežāk vērojami lauku apvidos, jo reģionālās ekonomiskās un sociālās aktivitātes notiek aktīvākajos centros, principā urbanizētos centros.

Resursi nabadzības un sociālās nevienlīdzības apkarošanai dažādām valstīm ir atšķirīgi, bet, lai izveidotu ES, kas ir teritoriāli un sociāli vienota, mums ir jāievieš papildus pasākumi, kuru mērķis ir atbrīvot ekonomiski atpalikušo reģionu slēpto potenciālu.

  Ramona Nicole Mănescu, ALDE grupas vārdā. – (RO) Godātais priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referentu ar viņa darbu.

Kohēzijas politika ir svarīga kopienām mazāk attīstītajos reģionos un apakšreģionos. Sociāli ekonomiskie aspekti, piemēram, nabadzība, infrastruktūras trūkums, administratīvās iespējas, deindustrializācija, zems izglītības un apmācību līmenis, augsts bezdarba līmenis, nabadzīgi dzīves apstākļi, kā arī ierobežota piekļuve vispārējiem pakalpojumiem padara šīs kopienas par sociāli mazaizsargātām grupām, kas veido arvien lielāku izaicinājumu Eiropas Savienības teritoriju vienotībai. Tādējādi saistība starp nepieciešamību samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības reģionu starpā un nepieciešamību pēc mazaizsargāto grupu sociālās integrācijas, ir saistība, kurai dabiski vajadzētu uzsākt konstruktīvu procesu, kurā iesaistīta teritoriāla pieeja gan valsts, gan Eiropas līmenī.

Godātais priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka statistikas trūkums par šādu sociālo grupu izplatību un to sociālās nevienlīdzības pakāpi, kā arī rādītāju attiecībā uz atšķirībām reģionu iekšienē nespēja nodrošināt ticamus datus, vēlreiz pierāda nepieciešamību pēc dalībvalstu un Komisijas ciešākas sadarbības, lai iegūtu reālu ainu par mazaizsargāto reģionu un grupu situāciju, kā arī izstrādātu konkrētas programmas un stratēģijas teritoriālajai attīstībai un sociālās atstumtības pārvarēšanai.

Es arī domāju, ka dalībvalstīm vajadzētu spert pirmo soli, identificējot šādas neaizsargātas grupas un nosakot prioritātes nacionālajos stratēģiskajos plānos, un pēc tam, izstrādājot mehānismus darbības vērtēšanai un kontrolei. Mums nevajadzētu aizmirst, ka lielākoties migrācija ir nabadzības sekas, un migrācija pati par sevi rada nestabilitāti un konfliktus. Šī iemesla dēļ, godātais priekšsēdētāja kungs, mēs domājam, ka mazaizsargātajām grupām jāsaņem sociālā palīdzība un vienlīdzīgas iespējas no visām dalībvalstīm, un vēl vairāk – no speciālām programmām, kas nodrošina to reģionu attīstību, kur šīs grupas atrodas.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Harangozó kungam par darbu šajā sarežģītajā jomā, tomēr šis ziņojums neapskata visus aspektus, kas saistīti ar situācijām, cilvēkiem vai vidi, kas ir mazaizsargāti vai riskē par tādiem kļūt.

Neskatoties uz situāciju, ka ievērojama daļa Eiropas Savienības budžeta ir piešķirta tās kohēzijas politikas ieviešanai, ievērojamas atšķirības tomēr pastāv. Ja, piemēram, mēs analizējam IKP uz vienu cilvēku: turīgākajos reģionos tas ir gandrīz 10 reizes lielāks nekā nabadzīgākajos reģionos. Mums ir jāatceras, ka pastāv arī lielas atšķirības reģionu robežās. Nabadzīgi reģioni ir atrodami arī lielpilsētās. Pie tam tas ir nozīmīgs jautājums arī daudzos lauku reģionos. Šāda nabadzība var turpināties no vienas paaudzes nākošajās.

Tādējādi mums ir jāsargā bērni un ģimenes no šādas parādības. Visvairāk ir nepieciešama vienlīdzīgu iespēju radīšana, it īpaši attiecībā uz izglītību, veselības aprūpi un mājokļu jautājumu. Tas būs pierādījums sociālai un teritoriālai kohēzijai, kas vēl nav pienācīgi nodefinēta. Sabiedrības grupu izredzes, kas dzīvo ģeogrāfiskā, kultūras un komunikāciju izolācijā, ir ievērojami sliktākas. Šie jautājumi ietver gan tehnisko, gan sociālo infrastruktūru, kā arī darba vietu un iekšējo aktivitāšu radīšanu šādās sabiedrības grupās.

Palīdzēsim saviem līdzpilsoņiem, kas tiek diskriminēti tādā vai citādā veidā, lai viņi var atgūt ticību iespējai izkļūt no zemā sabiedriskā stāvokļa. Turklāt mums ir jālauž stereotipi, kas padara šīs grupas par mazāk vērtīgām. Tas attiecas uz daudziem cilvēkiem ar invaliditāti, uz cilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes, kā arī uz romu kopienām, par kurām mēs šeit runājām. Šāda veida segregācija ir pretrunā mūsu solidaritātei, tā ir simptoms necieņai pret cilvēkiem. Atcerēsimies, ka tas bieži attiecas uz daudzbērnu ģimenēm un imigrantu ģimenēm, kas nonāk šāda veida vidē.

Turklāt mums ir vajadzīga vienota politika vienlīdzības radīšanai dažādos līmeņos: reģionālā, valsts un ES līmenī. Mums ir vajadzīgi arī brīvprātīgie un nevalstiskas organizācijas.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es esmu pateicīgs Harangozó kungam par viņa izrādīto uzmanību mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Kohēzijas politika sniedz ievērojamu ieguldījumu apstākļu uzlabošanā mazaizsargātajām grupām nu jau ilgāku laiku. Piemēram, Īrija, kas kādreiz bija valsts ar ļoti mazaizsargātām sabiedrības grupām: ar ļoti augstu bezdarba līmeni jaunatnes vidū, panīkušām pilsētām, neattīstītiem lauku reģioniem, faktiski bez iespējām. Daudzām citām valstīm arī ir jālikvidē sociālā nevienlīdzība un jārada pamats nodarbinātībai, izglītībai un integrācijai sabiedrības dzīvē. Tas ir virziens, kas mums ejams, un ir ārkārtīgi veiksmīgs.

Mans otrs uzskats: es esmu dzirdējis runājam par to, ka mēs pārāk maz zinām, ka mums ir pārāk maz informācijas. Es piekrītu, ka to varētu uzlabot, it īpaši pašas dalībvalstis, reģioni un pilsētas. Harangozó kungs brīnās, kāpēc ungāru dzīves ilgums ir par 15 % zemāks nekā vidējais dzīves ilgums Eiropā. Es arī to nezinu, bet es esmu apmeklējis slimnīcas. Ēšanas un dzeršanas ieradumi ir ļoti slikti, un Eiropas Kopiena šajā ziņā neko nevar darīt. Es domāju, ka mūsu politikas viens no svarīgākajiem pamatiem ir pašu reģionu cilvēku atbildības uzņemšanās.

Noslēgumā, kāpēc EPP ir pret NUTS 4. līmeni? Mēs esam pret to, jo 2004. gadā mēs izvēlējāmies stiprināt politiku līdz 2013. gadam, mēs izvēlējāmies plašāku saturu, lielāku uzmanību. Mēs pat izlēmām iekļaut visu ārējo robežu, jo tā bija iekļauta Interreg zonu politikā par ārējām robežām. Tas nozīmē, ka mēs sadalīsim, izkliedēsim savu darbu un tā nevajadzētu turpināt strādāt šajā jomā. Tā būtu kļūda. Tāpēc es jūs aicinu izdzēst minēto pantu. Pretējā gadījumā es pieņemu izaicinājumu, kuru ir norādījis arī referents, organizēt intensīvas debates savā starpā par teritoriālo kohēziju turpmākos sešus mēnešus.

  Iratxe García Pérez (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar pateicības izteikšanu referentam par iniciatīvas uzņemšanos sagatavot ziņojuma projektu, kurā teikts, ka viens no Eiropas Savienības pamata uzdevumiem ir samazināt sociālo, ekonomisko un reģionālo nevienlīdzību.

Kohēzijas politika ir devusi efektīvu ieguldījumu, lai samazinātu šo nevienlīdzību, bet vēl ir daudz darba, kā teikts ceturtajā ziņojumā par kohēziju.

Mazaizsargātas cilvēku grupas, kas pakļautas riskam nonākt sociāli neaizsargāto kategorijā un pilnīgā nabadzībā, ir visos reģionos, tostarp pašos bagātākajos. Ir nepieciešama integrēta pieeja, risinot jautājumus par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas problēmām. Dalībvalstīm un reģionālajai pārvaldei ir nepieciešamas stratēģijas, lai atjaunotu mazaizsargāto reģionu attīstību, attīstītu to infrastruktūru un veicinātu patiesas attīstības iespējas atbilstīgi to īpašajam ekonomiskajam potenciālam, vienlaikus nodrošinot vispārējus pakalpojumus ar vietējo iestāžu palīdzību, kuras stiprina valsts sektora decentralizācija.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Harangozó mērķtiecīgais, specifiskais ziņojums ir ļoti nozīmīgs Eiropas Parlamenta solis, lai palīdzētu mazaizsargātām kopienām un grupām un integrētu tās Eiropas kohēzijas politikas ietvaros. Es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu, un es novērtēju referenta ieguldīto darbu, bet es lūdzu jautājuma risināšanā izmantot atšķirīgas pieejas. Noteiktiem ziņojuma aspektiem joprojām nav satura, neskatoties uz mana kolēģa rūpīgo darbu.

Daži no šiem aspektiem skar mazaizsargātās kopienas un grupas, kas veido plašu sabiedrības daļu un pat mikrokopienas, ne tikai romu kopienu. Eiropas Parlaments jau ir pievērsis uzmanību šai kategorijai īpašā ziņojumā, kura apjoms varēja būt plašāks, lai aptvertu gan sociālos, gan ģeogrāfiskos aspektus. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti ir uzstājuši uz šādas plašākas pieejas lietderību, bet tas netika ņemts vērā. Ziņojums ir vienpusējs un bieži apskata jautājumu īslaicīgā perspektīvā.

Es īpaši domāju par kalnu reģioniem un salām, jo neviens neapšauba tur dzīvojošo kopienu mazaizsargātību. Tās nekur nav pieminētas ziņojumā. Es neatbalstu nepārtraukto izvairīšanos no definīcijām vai specifiskām atsaucēm uz lietām un situācijām. Es vēlos arī norādīt, ka mazaizsargātas kopienas un grupas pastāv ne tikai starpreģionu, bet arī reģionu ietvaros. Tām ir nepieciešams materiāls un tehnisks atbalsts, tehnoloģiskā un zinātniskā zinātība, izglītība, apmācības un administratīvā bāze. Uzsvars ir jāliek uz valsts sektora decentralizāciju un transporta tīkla paplašināšanu. Arī šeit svarīgu lomu var spēlēt brīvprātīga darbība, un tā var veicināt šādu grupu aktivitātes un integrāciju.

Neskatoties uz referenta neapšaubāmi labo darbu, es nevaru teikt, ka ziņojuma kopīgā struktūra ir apmierinoša. Tajā ir pamanāmas neskaidrības un skaidri saprotamas organizācijas trūkums starp tā daļām. Ja mēs vēlamies dot savu ieguldījumu mazaizsargāto grupu problēmu risināšanā, mūsu sagatavotajiem tekstiem ir jābūt skaidriem un nepārprotamiem, tiem jautājumi ir jāskata globāli.

  Evgeni Kirilov (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt savu kolēģi Harangozó kungu ar viņa pašiniciatīvas ziņojumu.

Īpaša uzmanība mazaizsargātām grupām saskaņā ar ES kohēzijas politiku nozīmē, ka mēs neesam aizmirsuši, ka šīs politikas galvenā prioritāte ir veicināt mūsu pilsoņu labklājību.

Šī jautājuma reģionālais aspekts ir skaidrs. Neraugoties uz to, lai spētu noteikt mazaizsargāto grupu īpašās vajadzības un izvietojumu, vajag analizēt mazu teritoriālu vienību attīstības koncentrāciju. Lai gan mēs varētu konstatēt, ka mazaizsargātība ir problēma zemākajos līmeņos – piemēram, nabadzīgākajos reģionos – tā pārklāj visu teritoriju un skar visas tajā dzīvojošās sociālās kategorijas. Tādēļ politikai, stratēģijai un darbībām, kas vērstas uz mazaizsargāto grupu problēmu risināšanu, jābūt visaptverošām, pamatojoties uz vienotu pieeju mūsu iestāžu vārdā Eiropas, valsts un vietējā līmenī.

  Bernadette Bourzai (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, vispirms es gribu apsveikt Gįbor Harangozó kungu ar lielisko darbu, ko viņš ir paveicis, un ar viņa domām šajā sarežģītajā un delikātajā jautājumā. Es gribēju aktīvi piedalīties atzinumā, ko sagatavoja Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja par šo ziņojumu, jo vismazāk aizsargātie cilvēki bieži ir koncentrēti vismazāk attīstītajās lauku teritorijās un dabas ziņā pastāvīgi nelabvēlīgās teritorijās, kas nozīmē, ka šeit galvenā loma ir lauksaimniecības un lauku attīstības politikai.

Manuprāt, kohēzijas politikai ir jācenšas saglabāt ienākumus radošas lauksaimnieciskas un ar lauksaimniecību nesaistītas darbības lauku teritorijās, lai saglabātu iedzīvotājus, ko bieži vilina izceļošana no laukiem, un arī uzņemtu jaunus ienācējus. Ir svarīgi veicināt ģimenes saimniecības, kas rada darbavietas, un vienādu piekļuvi valsts pakalpojumiem, kā arī valsts pakalpojumu sniegšanu, lai reaģētu uz mazaizsargātu ģimeņu, kopienu un grupu vajadzībām. Īsumā, mums ir jāpadara lauku vide pievilcīga un piemērota dzīvošanai. Mēs varam sasniegt šo mērķi, nodrošinot saikni starp dažādām politikas jomām, kas tiek īstenotas šajās jomās un ir vērstas uz šīm neaizsargātajām grupām un tādēļ, vairāk pievēršoties uz dažādo pieejamo finansiālo instrumentu papildinošo raksturu.

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Es vēlos pateikties Harangozó kungam par viņa lielisko ziņojumu, kurā risināti jautājumi, kam līdz šim nav pievērsta īpaša uzmanība, bet kas tomēr nepārprotami ir diezgan nozīmīgu problēmu avots. Es gribētu pieskarties divām konkrētām jomām, kas ietvertas šajā ziņojumā: mazaizsargātu kopienu atdzīvināšana, kas sastāv galvenokārt no cilvēkiem lauku un perifērajos apgabalos, un mikroreģionu attīstīšana, kuri atpaliek, kuros ir nevienāda situācija saistībā ar atsevišķās valsts specifiskajām īpašībām un kuri gandrīz pilnībā iztrūkst pašreizējā statistikā.

Abas minētās jomas ir atstātas novārtā tādēļ, ka tās nav skaidri identificētas. Mums ir skaidri jādefinē īpaši mazaizsargātās kopienas (gan ekonomiski, gan sociāli), kas pastāv Eiropas Savienībā, mums ir jāanalizē nepietiekami attīstīto mikroreģionu veidi un atrašanās vietas ES, un mums ir jāatrod risinājums šīm problēmām. Tās abas ir grūti pamanāmas un kohēzijas politikas kopējo panākumu fona. Mēs negribam, lai kohēzijas politika tiktu salīdzināta ar Ementāles sieru, kas no ārpuses izskatās ļoti kompakts.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Minētajā ziņojumā pareizi ir uzsvērta saistība starp sociālo jautājumu risināšanu un reģionālo attīstību, un vajadzību, lai Eiropa izrādītu solidaritāti un īstenotu kohēzijas politiku šajā jomā.

Es personīgi veltu ļoti daudz laika problēmām, kas saistītas ar to reģionu atbalstīšanu, kuri atpaliek, jo īpaši Slovākijā. Stipras un pievilcīgas Eiropas lauku vides saglabāšana iz izšķiroša ekonomisku, kā arī kultūras un ekoloģisku iemeslu dēļ. Es atbalstu aicinājumu Komisijai saistībā ar gaidāmo Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju palielināt finansējumu, kas nepieciešams reģionālo problēmu risināšanai. Šī procesa ietvaros būs nepieciešams nodrošināt, lai reģioni spēlētu aktīvu lomu un cieši sadarbotos ar NVO.

Šajā sakarībā es gribētu arī teikt, ka īpašu uzslavu pelna sociālās darbības, ko veic baznīcas un reliģiskās biedrības. Es no pieredzes zinu, ka viņu dievkalpojumi mazaizsargāto sociālo grupu un reģionu vārdā ir ļoti efektīvi un bieži vien neaizstājami. Tādēļ mums ir jāuzskata šie dievkalpojumi par neatņemamu sastāvdaļu Eiropas centienos palīdzēt mazaizsargātām grupām, un tie adekvāti jāatbalsta Eiropas līmenī.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es arī vēlos norādīt, ka ar šo ziņojumu mēs izsakām savu pārliecību, ka 20 gadus pēc tam, kad tā ir tikusi noformulēta, kohēzijas politikai ir jāturpina ienest Eiropas Savienības solidaritāte ne tikai visnelabvēlīgākajos reģionos un valstīs, bet arī mazaizsargātajās kopienas un grupās mūsu pilsoņu vidū.

Mums ir jāstiprina kohēzijas politika ne tikai ar finansiāliem resursiem, bet arī ar piemērotiem mehānismiem un procedūrām, kas ļauj izsekot un risināt sarežģītas, daudzšķautņainas sociālas un ekonomiskas atšķirības vietējā līmenī.

Izaicinājumi, ar ko mūsu reģioni šodien saskaras, ir tādi, ka tie neļauj mums atstāt nabadzības un sociālās un teritoriālās atstumtības problēmas neatrisinātas. Vajadzīga saskaņota darbība visos līmeņos kā integrēta pieeja, kurā resursi un politika darbojas kopīgi, lai risinātu šīs problēmas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pašlaik ekonomiskā izaugsme ir koncentrēta apkārt galvaspilsētām un lielo pilsētu teritorijām. Citas teritorijas, tai skaitā lauku reģioni, attīstās daudz lēnāk, un tas nozīmē, ka tie ir daudz vairāk pakļauti problēmām. Kohēzijas politikas mērķim vajadzētu būt palīdzēt šīm teritorijām un atbalstīt teritoriālo kohēziju.

Tādēļ ir būtiski uzlabot infrastruktūru, palielināt šo teritoriju pievilcību investoru acīs, saglabāt valsts pakalpojumus, kā arī uzlabot mājokļus un dzīves kvalitāti. Ļoti svarīgi lauku teritoriju attīstībai ir izveidot komunikāciju infrastruktūru; pirmkārt, tas nozīmē ceļus un arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, jo tas rada nepieciešamos nosacījumus ieguldījumu plūsmai un jaunu darbavietu izveidošanai, kas ļauj cilvēkiem palikt šajās teritorijās un dzīvot pienācīgu dzīvi.

Līdz šim Kopīgā lauksaimniecības politika ir koncentrējusies galvenokārt uz pārtikas kvalitāti, pārtikas drošību un konkurētspēju, bet tā ir bijusi mazāk iesaistīta lauku attīstībā ārpus lauksaimniecības jomas. Ir izšķiroši svarīgi, lai būtu labāka koordinācija starp kohēzijas politiku, lauku attīstības politiku un nodarbinātības politiku.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šī ziņojuma N punktā ir pareizi norādīts, ka nabadzībai un atstumtībai ir spēcīgs teritoriāls raksturs. Ņemot vērā solidaritātes principu, kurš Eiropas Savienībā tiek vispārēji ievērots, kopā ar N punkta saturu, es gribētu, ka tiek piešķirti resursi no Eiropas līdzekļiem, lai atbalstītu ekonomiski nelabvēlīgu teritoriju integrāciju.

Diemžēl šogad šis princips ir pārkāpts manas pašas valstī. Līdzekļi, kas piešķirti infrastruktūras uzlabojumiem, un citi palīdzības līdzekļi tiek novirzīti pārsvarā uz bagātākām teritorijām, kas jau ir vairāk attīstītas. Bieži tās ir sekas tam, ka šīs personas, kas iesniedz pieteikumus uz šiem līdzekļiem, ir labāk sagatavotas. Es ceru, ka dokuments, ko mēs izskatīsim, palīdzēs likvidēt šo nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs bija labas diskusijas un es vēlos pateikties visiem, kas deva savu ieguldījumu šajās debatēs, kas parādīja, ka integrētas politikas pieeja ir vislabākais veids, kā efektīvi risināt dažādu mazaizsargātu kopienu un grupu problēmu. Šeit jo īpaši svarīga šķiet saikne starp kohēzijas politiku un lauku attīstības politiku.

Es arī pievienojos deputātu viedoklim, ka tajos gadījumos, kad pastāv ar mazaizsargātām grupām saistītu problēmu teritoriāla koncentrācija, pamatota ir teritoriāla pieeja politikai. Sociālajai integrācijai nevajadzētu būt atrautai no teritoriālās kohēzijas.

Es arī novērtēju deputātu likto uzsvaru uz atšķirībām reģionu robežās. Kā daudzi deputāti norādīja, liela palīdzība šajā kontekstā būtu kvalitatīvas, uzticamas statistikas par stāvokli reģionu iekšienē izstrāde. Kā es sacīju savās ievada piezīmēs, Komisija plāno papildus ieguldīt šādas datubāzes izveidošanā. Mēs tagad veicam lauku auditu tāpat, kā iepriekš mēs veicām pilsētu auditu. Būtiska būs laba sadarbība ar dalībvalstīm, un es ļoti rēķinos uz Parlamenta atbalstu šajā kontekstā.

  Gábor Harangozó, referents. − (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties komisārei Hübner kundzei ne tikai par viņas atbildi uz šo ziņojumu un debatēm, bet arī par nepārtraukto darbu, lai padarītu šo politiku labāku un efektīvāku. Es ārkārtīgi augstu novērtēju viņas pūliņus un pateicos arī par atklātību attiecībā uz manu ziņojumu.

Es gribētu atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas tika izvirzīti. Pirmkārt, es domāju, ka, ja mēs uztveram nopietni šo problēmu, tad mums jārīkojas tāpat, kā mēs to darījām, kad mēs uztvērām nopietni vajadzību pēc Lisabonas procesa un to, cik svarīgi ir nodrošināt Lisabonas procesa ieviešanu kohēzijas politikā, kas veda pie kohēzijas politikas fondu asignēšanas sistēmas ieviešanas, lai atbalstītu Lisabonas procesu. Tādā pašā veidā mēs varam rīkoties, lai apkarotu nabadzības teritoriālo koncentrāciju, ja mēs to gribam. Ja mēs to nolemjam.

Es gribētu arī pateikt PPE-DE grupai, galvenokārt van Nistelrooij kungam, ka tad, ja mēs izsvītrojam 17. punktu, ziņojumā būtu apgalvots, ka mēs piekrītam, ka mikroreģioni paši nespēj izmantot iespējas, ko mēs tiem nodrošinām. Mēs piekrītam, ka tie ir mikroreģioni, bet kāpēc lai mēs gribētu svītrot no ziņojuma tieši to punktu, kurā mēs mudinām Komisiju izpētīt, vai tādēļ varētu būt efektīvāk nodrošināt kohēzijas palīdzību šiem mikroreģioniem mikroreģionālā līmenī? Es joprojām nesaprotu, kāpēc mums tas būtu jādara.

Es vēlos pateikt Petre kundzei, ka es uzskatu, ka šis ir reģionālas politikas ziņojums. Reģionālas politikas dokuments nav vieta diskusijām par etniskām grupām, un es nesaprotu, kāpēc mums būtu jāapspriež etniskas grupas jebkurā gadījumā. Rumānijas gadījumā, ja mums būtu jāskatās uz šo lietu no etniskas perspektīvas, kuras grupas viņa gribētu iekļaut šajā ziņojumā? Romu tautības pārstāvjus, kas dzīvo ļoti nabadzīgos apstākļos noteiktās teritorijās? Čangus, kas arī dzīvo trūcīgos apstākļos vienā konkrētā teritorijā? Vai rumāņus augstkalnu reģionos? Mēs nevaram izlemt uz šāda pamata; mums vajadzīgi kompleksi rādītāji, kompleksa pieeja un integrēta īstenošana. Paldies jums par uzmanību.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Es gribētu apsveikt šo Harangozó kunga ziņojumu par kohēzijas politikas ietekmi uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju. Aizvien vairāk tiek prasīts, lai tiktu ņemtas vērā sarežģītās izredzes, ar ko saskaras apgabali vai teritorijas, kuru iedzīvotāji ir lēmumu pieņemšanas ekonomiskās attīstības galvenā virziena perifērijā.

Pati no sava vēlēšanu apgabala es zinu grūtības, ar kurām saskaras ne tikai nelabvēlīgas pilsētu teritorijas, bet arī perifēras teritorijas Īrijas pierobežu grāfistēs. Šīs lauku teritorijas bieži piedzīvo grūtības nodrošināt ieguldījumus uzņēmumos vai infrastruktūrā. „Izceļošanas no laukiem” izbeigšanai, kas minēta šajā ziņojumā, vajadzētu būt politiķu prioritātei.

Harangozó kungs ir pareizi izcēlis mazo un vidējo saimniecību lomu lauku kopienu uzturēšanā. Lauku kopienas nebūtu jāpazemina kohēzijas politikā, un ir jāīsteno lielāka savstarpējā saikne starp lauku attīstību un reģionālo attīstību cīņā pret sociālo atstumtību.

Attālinātība no komunikācijas un transporta tīkliem ir praktiska problēma, kura ir jārisina.

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Kohēzijas politika, kurai ir izlietoti apmēram 33 % no ES budžeta, ir būtiski svarīga visām ES valstīm. Polija priecājas piedalīties visās darbībās saistībā ar sabiedrības pilnīgu ekonomisko integrāciju Eiropā un atšķirību samazināšanu mikroreģionālā līmenī. Es uzskatu, ka pasākumi saskaņā ar kohēzijas politiku ir būtiski, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un likvidētu bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību, kas ir nopietnas sociālas un ekonomiskas problēmas Eiropā. Šajā sakarībā īpaši svarīga ir sadarbība starp visām Eiropas valstīm un pieredzes apmaiņa.

Problēmas, kas palēnina ES ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā zemi ienākumi, slikta infrastruktūra un zema sociālā mobilitāte, attiecas pirmkārt uz lauku teritorijām. Stāvokli vēl saasina aizvien lielākā cilvēku izceļošana no laukiem un pieaugoša sociālā atstumtība šajās teritorijās. Turklāt to problēmu vidū, ar kurām saskaras Eiropas kohēzijas politika 21. gadsimta sākumā, ir jautājumi, kas pēc savas dabas ir ārēji, tādi kā, piemēram, pieaugošās attīstības atšķirības starp Eiropas Savienību un ASV. 1995.-2005. gadā ražības pieaugums Eiropā bija daudz zemāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs vai Japānā. Tam ir bijusi nozīmīga ietekme uz Eiropas tirgus konkurētspējas samazināšanos.

Es vēlos pateikties Harangozó kungam par mūsu uzmanības pievēršanu šiem jautājumiem.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas interesēs Eiropas Savienībai ir līdz lielākajai iespējamai pakāpei jāizmanto tās rīcībā esošais uzņēmumu un darbaspēka potenciāls. Ņemot vērā faktu, ka gandrīz 10 miljoni romu, kas dzīvo Eiropā, ietekmē strukturāls un/vai absolūts bezdarbs vai arī viņi piedalās pelēkajā vai melnajā ekonomikā, romu tautības cilvēku integrācijai varētu būt nozīmīga ietekme uz Lisabonas darba kārtības un kohēzijas politikas rezultātu. Ziņojumā ir atzīmēts, ka kohēzijas politika ir palīdzējusi visnabadzīgākajiem reģioniem likvidēt plaisu to ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tomēr ir vajadzīgs daudz kas vairāk gan kvantitatīvā, gan arī kvalitatīvā izteiksmē. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāstrādā virzienā uz to, lai nodrošinātu pieejamo finanšu resursu koordināciju un papildināmību; Eiropas Savienības instrumenti savukārt, un, pirmkārt, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir jāizmanto, lai atbalstītu lielu skaitu atsevišķu programmu – no mikrokredītu nodrošināšanas uzņēmumiem līdz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā. Lai nodrošinātu, ka šīs programmas ir veiksmīgas un līdzekļi sasniedz paredzēto mērķi, vitāli svarīgi būs noteikt un novērst gan vispārēja, gan īpaša rakstura šķēršļus. Atpalikušie reģioni, kas cīnās ar kompleksām problēmām, nespēj rast ekvivalentus līdzekļus, kas vajadzīgi, lai iegūtu Kopienas palīdzību, uz ko tiem ir likumīgas tiesības. Vienlaikus romu tautības cilvēku gadījumā nelabvēlīgā situācija, ar ko viņi sastopas zemā izglītības līmeņa un bezdarbnieku paaudžu rezultātā, ir vairākas reizes ļaunāka.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE), rakstiski. – (RO) EP ir diskusijai iesniedzis rezolūcijas projektu par kohēzijas politikas ietekmi uz neaizsargāto kopienu un grupu integrāciju, pieprasot lauku teritorijās saglabāt konkrētas ienākumus nodrošinošas darbības, īpaši ņemot vērā ģimenes veida nodarbinātību, bet arī nodarbinātību mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumos.

Kopējai lauksaimniecības politikai ir jākļūst objektīvākai, lai padarītu iespējamu iedzīvotāju pamešanos lauku teritorijās ar lielu lauksaimniecības profilu saistība ar prognozēto pārtikas krīzi.

Es uzskatu, ka šīs rezolūcijas pieņemšana nodrošinās Rumānijai ievērojamu atbalstu cīņā ar nabadzību lauku teritorijās, kur dzīvo 10 miljoni cilvēku un kur sociālā un teritoriālā nošķirtība apdraud Rumānijas valsts pastāvēšanu, kā arī pārtikas nekaitīgumu un drošību.

Koncentrējot uzmanību uz maziem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ražo pārtiku savai iztikai, un uz lauksaimnieku ģimenēm, kurām pieder mazi zemes īpašumi, Rumānijas lauksaimniecībai būs reāla iespēja, tādējādi palielinot šīs nozares ieguldījumu IKP.

Es izmantoju šo iespēju, lai pieprasītu Rumānijas valdībai veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pieņemtu šo rezolūciju un saglābtu, kas vēl glābjams lauksaimniecības nozarē, kurā Eiropas integrācija vēl nav sniegusi nekādu labumu.