Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 16. jūnijs - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

(Sēdi sāka plkst. 17.00)

  Priekšsēdētājs . − Es paziņoju par atklātu Eiropas Parlamenta sēdi, kas tika pārtraukta ceturtdien, 2008. gada 5. jūnijā.

2. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs . − Dāmas un kungi, es vēlos sniegt divus paziņojumus. Otro paziņojumu es sniegšu Priekšsēdētāju konferences vārdā pēc tās pieprasījuma.

2008. gada 12. jūnija referenduma rezultāti Īrijā izvirza Eiropas Savienībai vienu no grūtākajiem uzdevumiem visā tās vēsturē. Lisabonā pieņemtais Reformu līgums, kas izveidots no Konstitucionālā līguma, ko, publiski tiekoties, izstrādāja Konvents, kura sastāvā bija valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta deputāti, tiecas padarīt Eiropas Savienību demokrātiskāku, efektīvāku un pārredzamāku. Tas stiprina Eiropas Parlamentu, uzliek valstu parlamentiem lielāku atbildību par ES politikas veidošanu, ļauj Eiropas Savienības pilsoņiem iesniegt iniciatīvas Eiropas iestādēs, kā arī garantē vietējās valdības tiesības.

Lisabonas līgums ir atbilde uz sabiedrības kritiku par Eiropas Savienības trūkumiem. Šis līgums padara Eiropas Savienību tuvāku tās cilvēkiem. Nevar būt nekādu šaubu par to, ka Reformu līguma piemērošana ir absolūti nepieciešama, ja Eiropas Savienībai ir jāaizsargā savas vērtības un intereses 21. gadsimtā. Bez tām reformām, ko Lisabonas līgums padara iespējamas, citu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai ir maz iedomājama.

Mēs aicinām visus ES sammita dalībniekus Briselē šo ceturtdien un piektdien veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai īstenotu Reformu līgumu. Ratifikācijas process ir jāturpina bez ierobežojumiem. Mēs mudinām Īrijas valdību no savas puses ierosināt veidus, kā mēs varam sastrādāties, lai izietu no šī grūtā perioda Eiropas politiskajā dzīvē.

Eiropas Parlaments ar visu savu spēku un ar dedzīgu apņēmību tieksies uz to, lai izpildītu šos uzdevumus. Mēs ceram, ka tāpat rīkosies arī Eiropas Komisija un visu Eiropas dalībvalstu valdības. Mēs arī gaidām, ka tās pilnībā iesaistīs Eiropas Parlamentu savos centienos. Mūsu mērķis joprojām paliek Lisabonas līguma stāšanās spēkā laikā, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009. gada jūnijā. Ar jūsu piekrišanu es apņēmīgi aizstāvēšu šos principus Briseles Eiropadomē 19. un 20. jūnijā.

(Aplausi)

Debates ar Padomi un Komisiju notiks trešdienas rītā. Nodoms nav tagad apspriest šo jautājumu. Debates par Eiropadomes sanāksmes sagatavošanu notiks trešdienas rītā, un tas ir loģisks laiks šī jautājuma apspriešanai, kad piedalīsies Padomes un Komisijas vadītāji.

Mums ir vajadzīgas ļoti strukturētas debates, un es jūs esmu iepazīstinājis ar saviem ļoti stingri ieturētajiem uzskatiem par šo jautājumu. Vēl viens iemesls, kādēļ es tagad tā esmu rīkojies, ir tas, ka bijusī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Simone Veil kundze, kam trešdien Spānijā piešķirs apbalvojumu par izcilību, ir man personīgi lūgusi sniegt laudatio. Es varēju tikai piekrist viņas lūgumam, un es gribēju nodrošināt, lai jūs iepazītos ar maniem personīgajiem uzskatiem par notikumiem Īrijā un par tiem uzdevumiem, kas stāv mums priekšā.

Priekšsēdētāju konference lūdza mani izteikt paziņojumu par Tuvajiem Austrumiem. Mūsu darba grupas delegācija 14 locekļu sastāvā, ko vadīja Veronique De Keyser un Annemie Neyts-Uyttebroeck, laikā no 2008. gada 30. maija līdz 2. jūnijam apmeklēja Izraēlu un Palestīnu. Šīs vizītes laikā delegācija novērtēja to mērķu praktisko īstenošanu, kas pirms sešiem mēnešiem tika publiski pasludināti visu pušu kopīgajā paziņojumā Anapoles konferencē kā daļa no centieniem panākt divu valstu attiecību atrisinājumu līdz šī gada beigām. Citu svarīgāko centrālo jautājumu vidū bija drošības spēku stiprināšana, ko veic paši palestīnieši, apmetņu izveides jautājums, jo īpaši Jeruzalemes apkārtnē, ekonomiskā attīstība, ierobežotā pārvietošanās brīvība Rietumu krastā un, visbeidzot, humanitārais stāvoklis Gazas sektorā, kas ir nošķirts un pakļauts starptautiskām sankcijām.

Iepazīstināšana ar šo ziņojumu, ko delegācija pieņēma vienprātīgi – un tā bija dažādu partiju pārstāvju delegācija, – notika pagājušajā nedēļā Komisijas un Padomes klātbūtnē. Pēc tam šo ziņojumu, kas attēlo nomācošu ainu, nodeva Priekšsēdētāju konferencei. Lai gan ir veikti daži cerīgi pasākumi, tie aptver tikai dažas jomas, un to ietekme ir ierobežota. Notikumu kopējā attīstība nedod nekādu pamatu optimismam. Pašlaik vērienīgie Anapoles mērķi ir grūti sasniedzami.

Delegācija bija vienprātīga savā nostājā, ko atbalstīja Priekšsēdētāju konference, ka Gazas sektora blokāde ir jāpārtrauc, ka ir jāatjauno kontrolēta personu un preču pārrobežu kustība un ka ir jāierobežo vardarbība.

Arī Rietumu krastā ir jāīsteno jauna pieeja, kurā tiek atbalstīta Palestīniešu pašpārvalde un sistemātiski izveidoti apstākļi ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai. Ir jāpretojas Izraēlas pastāvīgas sadalīšanas un ģeogrāfiskas separācijas politikai. Tāpat kā ASV vadība, kuras viedokli vakar izteica valsts sekretāre Condoleezza Rice, mēs aicinām izbeigt apmetņu veidošanu, jo īpaši Jeruzalemes austrumu daļā.

Mēs uzskatām, ka nevienam nav tiesību izvairīties no pienākumiem, par kuriem vienojās Anapolē. Izraēlieši un palestīnieši risināja šīs sarunas ar ticību un samierināšanās atmosfērā. Viņiem ir jāturpina stingri ievērot šo virzienu. Viņiem ir jāparāda drosme un spēks iesaistīties politiskā atjaunošanas procesā. Mūsu, eiropiešu, ziņā ir būt līdzās un atbalstīt mūsu partnerus šajā procesā. Eiropas Parlaments rīkosies atbildīgi ar mērķtiecīgu apņēmību.

Eiropas Savienības attiecības ar Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi ir jāattīsta tādā veidā, lai sekmētu vispārējo miera procesu. Barselonas process – savienība Vidusjūrai – varētu būt papildu faktors centienos veicināt mieru. Eiropas Parlaments cer, ka tam prasīs izteikt viedokli saistībā ar Eiropas miera centieniem.

Kamēr mēs šeit piedalāmies sēdē, Gazas sektora zvejnieki dodas jūrā. Blokādes dēļ vides piesārņojums ir sasniedzis satraucošu pakāpi. Tas apdraud zvejas komandu iztiku, un zvejnieki pret to protestē. Viņi ir rīkojuši demonstrācijas par savām tiesībām zvejot zivis, nopelnīt sev iztiku un dzīvot brīvībā un mierā. Mūsu delegācija apsolīja atbalstīt zvejniekus. Tādēļ mūsu vārdā es vēlos izteikt šiem zvejniekiem Eiropas Parlamenta solidaritāti.

Paldies, dāmas un kungi, ka jūs noklausījāties manu paziņojumu un šo otru paziņojumu, ko man lūdza sniegt Priekšsēdētāju konference.

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu

4. Politisko grupu sastāvs: sk. protokolu

5. Deputātu imunitāte: sk. protokolu

6. Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu

7. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana: sk. protokolu

8. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu

9. Finansiālo interešu deklarācija: sk. protokolu

10. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana): sk. protokolu

11. Apropriāciju pārvietojumi: sk. protokolu

12. Lūgumraksti: sk. protokolu

13. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi: sk. protokolu

14. Nodošana komitejām: sk. protokolu

15. Iestāžu koda maiņa: sk. protokolu

16. Lēmums par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru: sk. protokolu

17. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs . − Ir izplatīts galīgais šīs sesijas darba kārtības projekts. Ir ierosinātas šādas izmaiņas:

Pirmdiena/ceturtdiena:

Izmaiņu nav

Trešdiena:

IND/DEM grupa ir ierosinājusi, lai debates par Eiropadomes sanāksmes sagatavošanu tiktu nosauktas šādi: „Eiropadomes sagatavošanās pēc Īrijas referenduma”.⁽¹⁾

  Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu ierosināt, lai nosaukums „Gatavošanās Eiropadomei” tiktu paplašināts šādi: „Gatavošanās Eiropadomei pēc Īrijas referenduma”.

(Parlaments apstiprināja šo prasību.)

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko veicām izmaiņas debašu nosaukumā, un lēmuma Īrijā seku dēļ – par kurām pastāv atšķirīgi viedokļi – būtu saprātīgi dot Parlamentam zināmu laiku apspriest šīs problēmas. Šī iemesla dēļ mēs ierosinām otro jautājumu rīta daļas dienas kārtībā pārcelt uz pēcpusdienu. Es tagad zinu, ka mūsu grafiks pēcpusdienā būs ļoti saspringts, bet, ņemot vērā Eiropadomes sanāksmes steidzamību un svarīgumu, atlikšana ir pamatota. Mums nebūtu iebildumu, ja vienu vai otru jautājumu atliktu uz vēlāku sēdi, bet šajā gadījumā mūsu ierosinājums ir veltīt visu rītu pārdēvēto debašu būtībai, lai mums būtu pietiekami daudz laika apspriest šo jautājumu.

  Richard Corbett (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, tā kā es esmu bijis referents par Lisabonas līgumu, es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu. Mums ir vajadzīgas plašas debates, lai parādītu, ka mēs klausāmies gan Īrijas tautas izteiktajos viedokļos, gan arī viedokļos, kas tiek izteikti ikvienā citā dalībvalstī, no kurām vairums, ja ne tās visas, vēlas turpināt darbu ar šo līgumu.

  Carmen Fraga Estévez , PPE-DE grupas vārdā. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas līgums un notikumi Īrijā ir ļoti svarīgi, taču tiem nevajadzētu aizkavēt diskusijas par tādu jautājumu kā zvejniecība.

Man jāsaka, ka daudzi deputāti īpaši neinteresējas par zvejniecību. Tomēr, ja zvejniecības nozare kādreiz vispār ir piedzīvojusi reālu krīzi, tad tā ir krīze, ko tā piedzīvo tieši tagad.

23. jūnijā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome pieņems virkni lēmumu attiecībā uz krīzi zvejniecības nozarē, kurā valda konjuktūra un kura ir strukturāla. Es domāju, ka Eiropas Savienības zvejniecības nozares pārstāvji nesaprastu to, ja Parlaments neveltītu laiku, lai izpētītu šo jautājumu un ieņemtu tajā savu nostāju.

Tādēļ es prasu politiskajām grupām izrādīt iejūtību un reizi par visām reizēm sarīkot labas debates par krīzi zvejniecības nozarē.

(Parlaments apstiprināja šo prasību.)

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu uzdot divus jautājumus. 

Pirmais ir tas pats jautājums, ko izvirzīja Swoboda kungs, kurš prasīja vairāk laiku debatēm par Eiropadomi un referenduma jautājumu.

Otrs jautājums ir, vai mums vajadzētu nodalīt debates par naftas cenām no debatēm par zivsaimniecību, vai arī noturēt kopīgas debates par abiem šiem jautājumiem.

Tie ir divi atsevišķi jautājumi. Es ierosinu, ka jums vajadzētu vispirms izmantot uzstāšanās laiku debatēm par Eiropadomi, un tikai tad pievērsties jautājumam par zivsaimniecību.

(Parlaments apstiprināja pirmo prasību un noraidīja otro prasību.)

(Tādējādi darba kārtība tika izveidota .)

(1) Turpmākās darba kārtības izmaiņas: sk. protokolu.

18. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos jūsu ziņojumu par Īrijas „nē” balsojumu. Es pilnībā atbalstu jūsu paziņojumu par nepieciešamību turpināt ratifikācijas procesu.

Tas ir patiesi mulsinoši, ka Īrijas „nē” ir laikā, kad ES ir aizvien demokrātiskāka, pārredzamāka un efektīvāka. Tomēr, priekšsēdētāja kungs, mums ir jānodala šis vēstījums no tiem faktoriem, kas atbalsta „nē” balsojumu.

Īrijas pilsoņi ir pieņēmuši savu lēmumu un īstenojuši savas demokrātiskās tiesības, taču šis „nē” mums arī liek palūkoties uz sevi ar zināmu konstruktīvu paškritiku. Es ierosinu vērst šo paškritiku uz diviem jautājumiem: priekšsēdētāja kungs, Komisijas mūs ir nomocījusi ar pārmērīgu regulēšanu; mēs, Eiropas Parlaments, nevaram nodarboties ar katru šīs juridiskās īpatnības un pārmērīgās regulēšanas detaļu.

Priekšsēdētāja kungs, es zinu jūsu uzticību Eiropas lietām un aicinu Eiropas Parlamentu kā politisku struktūru, corps politique, šajā gadījumā nonākt pie kopsaucēja jautājumā par paziņotajiem Eiropas apvienošanas gaitas virzieniem.

  Priekšsēdētājs . − Paldies par jūsu uzmundrinošajiem vārdiem, Papastamkos kungs, bet man ir arī jālūdz jūs ievērot vienas minūtes laika limitu, kas piešķirts balsojuma paskaidrojumam. Turklāt es biju informēts, ka jūs vēlaties runāt par pavisam citu jautājumu.

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, lai gan pēdējā sēdē neatlika laika manai runai un kopš tā laika ir pagājis mēnesis, šķiet, ir jāpiemin, ka 12. maijs bija Pasaules fibromiaļģijas un hroniskā noguruma sindroma diena, un šīs slimības ietekmē galvenokārt sievietes.

Abas ir konkrētam dzimumam raksturīgas slimības, grūti diagnosticējamas, un to pētīšanai un ārstēšanai ir maz resursu. Tās parasti rada problēmas darbā, jo cilvēki nesaprot to, kā tās samazina sirgstošo darbspējas un padara viņus darbnespējīgus.

Mums šī situācija ir jāuztver nopietni un steigšus jācenšas atklāt šo slimību cēloņus, jānodrošina intensīvāka ārstēšana un jāsalīdzina rezultāti, kā arī jāveicina sabiedrības izpratnes padziļināšana un jāsniedz vairāk informācijas par šo slimību sociālo un juridisko ietekmi, kā arī ietekmi uz nodarbinātību.

Sirgstošajiem ir jājūtas aizsargātiem. Mums ir jāuzņemas atbildība par saviem līdzcilvēkiem.

  Metin Kazak (ALDE). - (BG) Gaidāmā Francijas Eiropas Savienības prezidentūra būs Eiropas integrācijas procesam Vecajā kontinentā izšķirošā laikā. Tādi temati kā ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Eiropas imigrācijas pakts, „Europe of Defence” projekts un kopējā lauksaimniecības politika Eiropai ir būtiski. Bet galvenais jautājums ir — kā turpināt Eiropas Savienības reformu un padziļināt integrācijas procesu pēc Īrijas pateiktā „nē”.

Tas, ka Īrija ir noraidījusi Lisabonas līgumu, no jauna pārbauda eiropiešu kopējo vēlmi kopīgi pārvarēt globalizācijas mestos izaicinājumus. Eiropas Savienības dibinātājvalsts Francijas un tās prezidenta Nicolas Sarkozy uzdevums ir apkopot divdesmit septiņu dalībvalstu centienus un izdomāt juridisku formulu un rīcības plānu tam, kā pārvarēt Lisabonas krīzi, jo, ja tā netiks pārvarēta, mēs riskējam ar to, ka centrbēdzes rakstura un nacionālistiski jūtu uzplūdi ņems virsroku un apturēs turpmāku Eiropas Savienības paplašināšanās procesu. Šis pavērsiena punkts aicina mūs apzināties šo risku un īstenot savus pienākumus un cerības, kādas ir vairumam Eiropas pilsoņu, kam „Oda priekam” jau ir kļuvusi par otro valsts himnu.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu runāt par negadījumu, kas nesen notika Varšavā. Kāda ar Ķīnas vēstniecību Polijā cieši saistīta persona uzbruka sievietei, kas dalīja opozīcijas laikrakstu „The Epoch Times”. Jau kādu laiku šādi gadījumi ir novēroti Ņujorkā, kur Ķīnas konsulāta organizēti grupējumi uzbrūk „Falun Gong” apvienības piekritējiem un cilvēkiem, kas piedalās mierīgās demonstrācijās, izrādot atbalstu Tibetai.

Ja šādi gadījumi notiks arī citās valstīs, tā būs 1961. gadā pieņemtās Vīnes Konvencijas par diplomātiskajiem sakariem pārkāpšana. Turklāt par spīti tam, ka Ķīnas režīms dara visu iespējamo, lai parādītu sevi no labās puses olimpisko spēļu laikā, tas turpina vajāt visus grupējumus, kas pārstāv nekomunistiskas ideoloģijas. Tas iet pat vēl tālāk, dubultojot savus centienus un īstenojot savu rīcību demokrātiskajās Rietumu valstīs.

Tāpēc es aicinu ES iestādes un dalībvalstis uzmanīgi uzraudzīt šo situāciju un rīkoties izlēmīgi, ja manis aprakstītie apstākļi atkārtojas.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, šodien notiek Vispārējo lietu padomes sanāksme. Es vēl nezinu tās iznākumu, bet viens no pārrunātajiem tematiem ir priekšlikums uzlabot ES attiecības ar Izraēlu.

Turklāt šodien Gazas sektorā zvejnieki protestē pret Izraēlas valdības uzspiestajiem necilvēcīgajiem pasākumiem. Izraēla ne vien aizliedz viņiem zvejot atklātajos ūdeņos, bet arī atņem degvielu, lai viņi būtu spiesti zvejot seklumā, kur bez pārbaudēm tiek izlieti notekūdeņi. Šāda situācija tieši un satraucoši draud ar epidēmijas sākšanos.

Priekšsēdētāja kungs, es jums iesniedzu šo zvejnieku prasību par to, ka, ņemot vērā šos apstākļus, ES nevajadzētu uzlabot attiecības ar Izraēlu.

Vēl viens iemesls, kāpēc, it īpaši mums, deputātiem, nevajadzētu atbalstīt šo attiecību uzlabošanu, ir tas, ka Izraēla nesen atkārtoti pierādīja, ka neievēro pat cilvēktiesības. Tās armija centās vardarbīgi apspiest mierīgos protestus pret rasistu radīto plaisu; viņi ievainoja protestētājus, arī mūsu kolēģi Morgantini kundzi.

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Šajā Parlamentā, Komisijā un Bulgārijā daudz runā par korupcijas apkarošanu valdības līmenī. Tomēr „korupcija” nav tikai pats par sevi pastāvošs vārds. Aiz tās ir dzīvi cilvēki. Es vēlos jums atklāt vadošā Bulgārijas korumpētā ierēdņa seju.

Vakar lielākais Bulgārijas dienas laikraksts publicēja fotogrāfijas, kurās redzams turku etniskās partijas Kustība par tiesībām un brīvību (MRL) vadītājs Ahmed Dogan, kam pirms trim gadiem tika piešķirtas pilnvaras veidot Bulgārijas valdību. Šīs šokējošās fotogrāfijas atklāj, ka A.Dogan dzīvo milzīgā pilī, kas ir reģistrēta kā četru zvaigžņu viesnīca, un bauda greznu dzīvi. Šī pati persona, A.Dogan, izteicās, ka viņa partiju atbalsta plašs uzņēmumu loks un ka balsu pirkšana tiek piekopta tikai Eiropā. Laikrakstam „Trud Daily” viņš atzina, ka viņa galvenā nodarbošanās ir savu biznesu vadīšana, bet likumīgi viņš to nedrīkst darīt, kamēr vien viņš ir Bulgārijas parlamenta deputāts.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi šajā Parlamentā, komisāri, A.Dogan ir viens no Bulgārijas korupcijas vadošajiem rēgiem. Šī briesmoņa iznīcināšanai jāsākas ar Ahmed Dogan pietuvināto uzņēmumu un viņa biznesa izmeklēšanu.

Priekšsēdētāja kungs, es iesniedzu jums šo laikrakstu, lai jūs pats par to varētu izlasīt.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt tos 862 415 īrus, kas pagājušās ceturtdienas referendumā teica „nē” Lisabonas līgumam. Viņi balsoja par brīvību, demokrātiju un veselo saprātu. Ja Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem būtu ļauts piedalīties referendumā, „nē” teicēju skaits būtu vēl lielāks, nekā tas bija Īrijā. Ja būtu tāda iespēja, daudzas Eiropas tautas teiktu „nē”, kā to 2005. gadā izdarīja francūži un nīderlandieši.

Ar neiedomājamu augstprātību un demokrātijas neievērošanu Eiropas politiskā elite cenšas lauzties uz priekšu un ratificēt Līgumu. Līgums ir miris, bet ES atsakās to apglabāt. ES nebeidzamā mīlestība pret Līgumu ir politiskās nekrofilijas akts. Bet līķis sāk smakot, un, jo ilgāk tas netiks apglabāts, jo smaka kļūs nepanesamāka. Mums ir jāapglabā Līgums. Tas piesārņo politisko vidi.

  Priekšsēdētājs . − − Batten kungs, jūsu salīdzinājums ir pilnīgi neatbilstīgs, ja drīkstu izteikt komentāru. Jūs esat Parlamentā, kas ir pat ļoti dzīvs. Ja tā nebūtu, jūs kā cilvēcīga būtne, nevarētu to uzrunāt.

(Aplausi)

  Pál Schmitt (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es runāšu ungāru valodā. Slovākijas Parlaments ir pieņēmis jaunu izglītības likumu, un, lai tas stātos spēkā, ir vajadzīgs tikai Slovākijas Republikas prezidenta paraksts. Jaunajā likumā noteikts, ka turpmāk vietvārdi un vēsturisku personu vārdi vēstures grāmatās, kas domātas tiem studentiem, kuru dzimtā valoda ir ungāru valoda, būs jāatbilst slovāku valodas pareizrakstībai, un tā ir mūsu gadsimtiem ilgo vēsturisko un valodniecisko tradīciju neievērošana. Jaunais likums lielā mērā pārkāpj Slovākijas ungāru kopienas tiesības lietot savu valodu. Slovākija 2001. gadā parakstīja un ratificēja Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu. Pats komisārs Leonard Orban kungs uzskata, ka valstu mazākumtautību dzimto valodu attīstīšanai ir stratēģiskas nozīme. Šajā Eiropas Starpkultūru dialoga gadā šķiet nožēlojami un nepieņemami, ka Slovākija rīkojas pretēji Eiropas praksei. Tā vietā, lai paplašinātu mazākumtautību tiesības, tā rīkojas pretēji un ierobežo tās. Saskaņā ar Trianonas Līgumu vairāki tūkstoši apdzīvoto vietu, kurās runā ungāru valodā, nonāca ārpus Ungārijas robežām, un mums ir tiesības šīs vietas saukt to ungāriskajos nosaukumos. Valodu dažādība ir daļa Eiropas kultūras mantojuma un unikāla bagātība, kas mums visiem ir jāsargā. Paldies par iespēju izteikties.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, 8. jūnija agrā rītā teroristu grupējums ETA iebruka dienas laikraksta El Correo birojā, kur 50 darbinieki gatavoja laikraksta svētdienas izlaidumu. Par laimi, neviens netika ievainots, tomēr tika nodarīti būtiski materiālie zaudējumi.

Es būtu pateicīga, ja jūs izplatītu paziņojumu par solidaritāti. Tomēr es gribētu arī izteikt komentāru par šajā zālē izskanējušo steidzamo nepieciešamību izskaust ETA teroristisko vardarbību pret plašsaziņas līdzekļiem un garantēt pilnīgu vārda brīvības īstenošanu. Šis ir labs iemesls, kāpēc eiropiešiem vajadzētu atbalstīt Lisabonas līgumu, kas palīdzēs attīstīt kopējo tiesiskuma, drošības un pretterorisma politiku un nebūt atkarīgiem tikai no divpusējas un starpvaldību sadarbības. Mūsu solidaritātei tāpēc ir jāizpaužas arī Lisabonas līguma ratifikācijas atbalstīšanā.

  Priekšsēdētājs . − Ayala Sender kundze, tā kā jūs uzrunājāt mani personīgi, atļaujiet teikt, ka mēs esam kopiena, kuras pamatprincips ir solidaritāte, un ka solidaritātei ir jābūt vienmēr, arī šajā gadījumā. Paldies, ka jūs to novērtējat.

  Viktória Mohácsi (ALDE). - (HU) Dāmas un kungi, iepriekšējā plenārsēdē grupas vadītājs Graham Watson uzstājās šajā Parlamentā ar vienu minūti ilgu runu saistībā ar Itālijā notikušajām neģēlībām, kas bija vērstas pret romu tautības iedzīvotājiem. Arī šodien man diemžēl jūs ir jāinformē par līdzīgiem gadījumiem, kas šoreiz ir notikuši manā valstī, Ungārijā. Pirms pāris nedēļām 70 kilometrus no Budapeštas Patkas ciematā trīs nelieši iemeta duci „Molotova kokteiļu” trīs mājās, kurās dzīvoja romu tautības pārstāvji. 16. aprīlī Fadas ciematā, Ungārijā, Tolnas rajonā nenoskaidrotas personas iemeta „Molotova kokteiļus” divās mājās. Pirms nedēļas Nyķregyhįza pilsētā ekstrēmisti uzbruka manam kolēģim, kliedzot: „Netīrais čigān, vācies prom no mūsu valsts!” Lielākā daļa Patkas iedzīvotāju uzskata, ka šie nelieši nav vainīgi, lai gan viens no aizdomās turētajiem ir atzinis savu dalību notikušajā. Par spīti tam piektdien notika apmēram 150 formastērpos ģērbtu personu protests, kurā tika sludināti nacistu principi, un vēlāk vairākas nenoskaidrotas personas kapucēs atkal centās uzbrukt 100 policistu klātbūtnē. Es arī biju tur klāt. Vienlaikus policija neatklāja kādas Patkas incidentā ievainotas personas identitāti. Itālijā mūsu ES līdzcilvēki dzīvo bēgļiem paredzētos cietumos; arī viņi ir romu tautības, protams. Komisār J.Barrot kungs, es ceru, ka tiklīdz tiks izveidots jūsu jaunais birojs, arī mums, romiem, būs iespēja justies drošiem Eiropas Savienības demokrātijas paspārnē un ka ES pilsonības definīcija attieksies arī uz mani un maniem bērniem, kā arī uz tiem, kas dzīvo manā valstī un nav romu tautības pārstāvji. Liels paldies.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pat situācijās, kur viss ir pilnīgi skaidrs, risinājumi ir jāpieņem, ņemot vērā kontekstu un saikni starp atšķirīgiem mērķiem, konkrētā jautājuma nozīmi un paredzētās izmaksas šo mērķu sasniegšanai. Visos gadījumos, īpaši, ja tas ietekmē miljardiem cilvēku, kā to dara klimata pārmaiņas, ir būtiski rīkoties savaldīgi, saprātīgi un zināmā mērā taisnīgi, cenšoties risināt problēmu.

Es nesaskatu taisnīgumu priekšlikumā samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Ir divi risinājumi, kas šai sakarā ir īpaši nepatīkami: attieksme pret augsti attīstītajām valstīm, kas līdz šim ir bijušas atbildīgas par lielu daļu oglekļa dioksīda emisijām un lielu piesārņojumu, bet kurām ir labākas tehnoloģiskās iespējas, tāpat kā pret mazāk attīstītajām valstīm, it īpaši tām, kuru ekonomika ir pamatota uz ogļu ieguvi, un, otrkārt, attieksme pret smago transportlīdzekļu ražotājiem, kuriem ir vieglāk samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 20 %, tāpat kā pret tiem, kas ražo transportlīdzekļus ar maziem dzinējiem un zemu emisiju līmeni, liekot samazinājumam radīt lielākas izmaksas. Izskatās, ka klimata pārmaiņas te drīzāk ir bizness, nevis svarīgs risināms jautājums.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropas bitēm draud iznīcība desmit gadu laikā. Slimības un vīrusi jau ir iznīcinājuši trešdaļu bišu saimju Amerikā un tagad apdraud mūsējās. Stāvoklis Amerikā liek nojaust, cik draudīgas var būt sekas Eiropā, ja vien mēs nerīkosimies nekavējoties. Vismaz 70 kultūru, kas sniedz būtisku devumu vispārējā ekonomikā, ir tieši atkarīgas no apputeksnēšanas, ko veic bites .

ASV nākas bites importēt, lai segtu zaudējumus. Ņemot vērā pašreizējo klimatu, ir nopietni jāapšauba ES spēja saražot pietiekami daudz pārtikas, lai apmierinātu pieprasījumu, un līdzīgs uzliesmojums šeit būtu postošs.

Biškopji Eiropā jau zina par draudiem, ko rada Varroa ērces, kas jau ir masveidā iznīcinājušas bišu saimes. Biškopjiem ir jānodarbojas ar bišu saimju bojāejas gadījumiem, kad tās sistemātiski pamet stropus un galu galā pazūd no zemes virsas.

Mums jānodrošina finansējums un pienācīgi zinātniskie pētījumi šajā jomā. AK valdība bišu pētījumiem patlaban sniedz tikai GBP 250 000. Tas ir piliens jūrā tik nozīmīgā jautājumā. Bites ir barības ķēdes neatņemama sastāvdaļa: ja nebūs bišu, tas atstās nelabvēlīgu ietekmi uz biškopjiem, kultūraugu, augļu un riekstu ieguvi.

  Gérard Onesta (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, darba kārtībā es redzu, ka mēs izskatīsim direktīvas par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukciju statisku testēšanu kodificētu versiju. Es uzskatu, ka pēc Dublinas balsojuma vēsture pieprasa, lai mēs izskatītu citus, steidzamākus jautājumus. Mēs nevaram Eiropadomei vienai pašai uzdot risināt tādu jautājumu kā Lisabonas līgums. Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, varam šajā darbā likumīgi iesaistīties, jo īpaši, ja mēs zinām vajadzīgos komponentus risinājumu atrašanai.

Pirmkārt, galvenajiem jautājumiem jābūt par noteiktiem būtiskiem institucionāliem aspektiem, bet tiem nav jābūt izklāstītiem simtiem lappušu garā tekstā. Mums ir vajadzīgs Eiropā notikuša referenduma rezultātā gūts apstiprinājums, kas dod iespēju atteikties tām valstīm, kuras nevēlas sekot šim virzienam, un, visbeidzot, kā priekšsēdētājs teica, mums ir vajadzīgs ļoti stingrs laika grafiks – 2009. gads – pretējā gadījumā vēlēšanu kampaņa kļūs neiespējama. Lai neviens man nestāsta, ka šāds scenārijs ir neiespējams; tas nav vairāk praktiski neiespējams kā tas scenārijs, pie kura kancelejas pašlaik strādā. Es jebkurā gadījumā esmu gatavs.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, Komisija pašlaik izskata sūdzību, ko iesnieguši daži privātie uzņēmumi Spānijā, Francijā un Itālijā pret kooperatīviem un pret kooperatīvu kustību attiecībā uz tās statūtiem un nodokļu režīmu.

Es gribētu mudināt Komisiju, izskatot šo sūdzību, pienācīgi ņemt vērā kooperatīvo kustību īpašās vajadzības un īpašības. Tās nav līdzīgas peļņas ieguves akcionāru organizācijām. Kooperatīvs pieder tā dalībniekiem, un peļņa tiek sadalīta vienlīdzīgi, nevis vienkārši izmaksāta akcionāriem.

Eiropas Savienība atzina kooperatīvās kustības 2003. gadā īpašo raksturu, pieņemot Regulu par Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtiem. Es gribētu mudināt Komisiju pienācīgi to ņemt vērā un tādējādi iemantot to 55 miljonu Eiropas cilvēku pateicību, kas ir nodarbināti kooperatīvos un 163 miljonu cilvēku pateicību, kas ir to dalībnieki.

  Milan Horáček (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, pagājušā nedēļā Ķīna pieprasīja pārtraukt Tibetas protestus kā nosacījumu turpmākām pārrunām ar Dalailamas pārstāvjiem. Saskaņā ar Ķīnas Ārlietu ministra teikto, tibetiešiem ir jāpārtrauc viņu mēģinājumi izjaukt Olimpiskās spēles. 

Tomēr noteikti nevar gribēt, lai protestējošie tibetieši pazemīgi pieņemtu to, ka viņu demonstrācijas martā tika apspiestas. Ķīnas valdībai ir iespēja radikāli mainīt stāvokli Tibetā. Iesaistoties atklātā dialogā bez iepriekšējiem nosacījumiem, Tibetas tauta piedalīsies konstruktīvā pārmaiņu procesā. Galvenā prioritāte ir raidīt skaidru signālu, ne tikai ielaist valstī ārzemju novērotājus un ļaut viņiem novērtēt stāvokli.

  Priekšsēdētājs . − Paldies, Horįček kungs! Es gribētu atsaukties uz mūsu 10. aprīļa rezolūciju, kurā mēs aicinājām visus ES politiķus neapmeklēt 8. augusta atklāšanas ceremoniju, pirms nav garantētas tibetiešu tiesības. Es vēlreiz ikvienam iesaku iepazīties ar šo 10. aprīļa paziņojumu.

  László Tőkés (Verts/ALE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, kad pāvests Benedikts XVI uzrunāja ungāru bīskapus par smagajām sekām pēc komunistu ilgās valdīšanas ēras, tas bija ļoti vietā. Viņa izteikumi ir jo īpaši aktuāli šodien 50. gadadienā pēc mocekļa premjerministra Imre Nagy nāvessoda izpildes un 60. gadadienā, kopš sākās kardināla József Mindszenthy vadītā brutālā reliģiskā vajāšana un apcietināšana. Šī sāpju pilnā laikmeta, kurā valsts vardarbību papildināja kareivīgs antireliģiozs noskaņojums, rēgu pamodināja šī parlamenta deputāte bijusī komuniste Magda Kósįné Kovįcs savā nesenajā runā plenārsēdē, kurā viņa tiecās aizsargāt Eiropas vērtības no pāvesta Benedikta vai drīzāk no Katoļu baznīcas. Pirms pāris gadiem bijusī partijas priekšsēdētāja Kósįné Kovįcs kundze aizskaroši izteicās, ka Vatikāns, ko tobrīd pārvaldīja pāvests John Paul, vēlas pārņemt savās rokās visu Eiropu un pakļaut to savai kontrolei. Es kā Reformātu baznīcas bīskaps, zinot, ka kristiešu baznīcas ir palīdzējušas izveidot īstas Eiropas vērtības šajā Eiropas Savienībā, kuras saknes ir kristīgo demokrātu kustībā, noraidu ikvienu antireliģiskas ideoloģijas un neiecietības izpausmi. Ielūgsim pāvestu Benediktu apmeklēt Eiropas Parlamentu.

  József Szájer (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirms piecdesmit gadiem Ungārijā, 1958. gada 16. jūnijā, Ungārijas 1956. gada revolūcijas un brīvības cīņu premjerministrs Imre Nagy kopā ar aizsardzības ministru Pįl Maléter un kolēģiem Miklós Gémes un József Szilįgy pēc paraugprāvas tika notiesāti un sodīti ar nāvi; savukārt Géza Losoncz tika nogalināts jau cietumā. Viņu līķi, apsieti ar vadiem un ietīti papīrā, tika aprakti ar seju uz leju. Viņu notiesāšana bija viens no divdesmitā gadsimta visapkaunojošākajiem notikumiem un lielākajām netaisnībām. Imre Nagy bija kvēls komunists, un tomēr viņš izvēlējās, lai viņa valsts atgrieztos brīvā Eiropā, nevis paliktu padomju nometnē. Šī nostāja viņu padarīja par valsts varoni, par revolūcijas mocekli, par Eiropas politiķi. Viņa morālā stāja padarīja viņu par brīvības un eiropeiskas Ungārijas simbolu. Pelnītā Imre Nagy pārapbedīšana notika tikai 1989. gada 16. jūnijā, kad komunistiskais režīms tuvojās beigām un Ungārija varēja atkal pievienoties brīvo Eiropas valstu saimei. Šo notikumu vēstījums ir skaidrs: brīvība un nacionālā neatkarība bija tas, pēc kā tiecās ungāri, atbrīvojoties no komunisma. Par to savas dzīvības atdeva tie, kas mira pirms piecdesmit gadiem; viņu upuris nebija veltīgs.

  Martin Schulz (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos deputātā, kas runāja pirms Szįjer kunga un pilnīgi nepieņemamā veidā uzbruka manai kolēģei Magda Kósįné Kovįcs kundzei.

Kovįcs kundze ir mana vietniece Sociālistu grupā. Viņas šobrīd šeit nav, un tas nozīmē, ka viņa nevar aizstāvēties pret šo uzbrukumu. Es zinu, Kovįcs kundze ir pārliecināta demokrāte un īsta cīnītāja par Eiropas vienotību. Viņa noteikti nav pelnījusi, ka kāds deputāts pret viņu ļaunprātīgi izmantotu šī Parlamenta privilēģijas, lai kārtotu kādas iekšzemes nesaskaņas vai kaut ko citu, kas, iespējams, pastāv starp viņiem Ungārijā. Es uzskatu, ka minētās piezīmes ir pilnīgi nepieņemamas un smags kauna traips Magda Kovįcs kundzes tēlam, kauna traips, ko es noraidu ar vislielāko riebumu.

  Brigitte Fouré (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Komisijas iniciatīvu piešķirt ārkārtas palīdzību zvejniekiem. Pat, ja šī palīdzība nav pietiekama, lai atrisinātu šīs nozares problēmas, vismaz šobrīd tā šķiet nepieciešama. Pašreizējā situācija ir patiešām kritiska: gada laikā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi no 35 līdz 73 franču santīmiem litrā. Tādēļ ir lieli rēķini, kas jāmaksā naftas cenu celšanās dēļ un manā vēlēšanu apgabalā, Sommas līcī, profesionālie zvejnieki ir ļoti nobažījušies un stipri sarūgtināti. Papildus naftas cenu jautājumam zvejnieki vispirms vēlas pārdot zivis par īsto cenu un pretojas starpnieku nepamatotajai peļņai. Stāvoklis ir nopietnāks par krīzi; tas ir strukturāls jautājums zvejniecības nozarei, kas jārisina Eiropas līmenī. Mēs redzam, ka protestu kustība ir pieņēmusi Eiropas mērogu. Tas ir tikai loģiski, ņemot vērā, ka zvejniecības politika ir viena no vecākajām Eiropas politikas jomām. Mums ir jāpalīdz modernizēt zvejniecības nozari, lai tā var atbrīvoties no šķēršļiem, ko rada dīzeļdegvielas cenas, vienlaikus ievērojot mūsu pienākumu aizsargāt vidi un pārvaldīt zvejniecības resursus. Paturot to prātā, es ceru, ka trešdien paredzētās plenārsēdes debates noslēgsies ar rezolūciju, kas nesīs labumu Eiropas zvejniekiem, kuri šobrīd ir pakļauti riskam.

  István Szent-Iványi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms divām dienām Chee Soon Juan tika atbrīvots no Kvīnstaunas cietuma Singapūrā. Pēdējo dažu gadu laikā viņš ticis vairākas reizes notiesāts un ieslodzīts. Chee Soon Juan nav noziedznieks. Viņa „noziegums” ir ļoti vienkāršs: viņš ir demokrātiskās opozīcijas līderis. Viņš pastāvīgi cīnās par brīvību un demokrātiju savā valstī.

Kopš viņa pēdējās atbrīvošanas valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi Singapūrā sāka viņam celt neslavu, lai sagrautu viņa uzticamību, izmantojot nepamatotus personiskus apvainojumus un reputācijas nomelnošanu. Mums ir cieša solidaritāte ar Chee Soon Juan kungu un viņa kolēģiem, kas cīnās un karo par demokrātiju un cilvēktiesībām Singapūrā.

Mēs aicinām Singapūras iestādes pārtraukt demokrātiskās opozīcijas vajāšanu, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpšanu un sākt ievērot pamattiesības uz vārda brīvību. Mēs ļoti ceram, ka Singapūra rīkosies saskaņā ar mūsu stingro vēlmi ievērot pamattiesības.

  Eoin Ryan (UEN). - Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā nedēļā Īrijas tauta pieņēma demokrātisku lēmumu par Lisabonas līgumu, kas ir pilnībā jāciena. Kamēr daudzi no mums, kas balsoja vai piedalījās kampaņā ar „jā” balsojumu, ir vīlušies par rezultātu, es domāju, ka ir svarīgi, lai mēs pārdomātu šo iznākumu.

Atbildot uz Batten kunga piezīmēm, vēlos uzsvērt, ka Īrija nav antieiropeiska. Īrija arī turpmāk pilnībā atbalstīs Eiropas ideju. Tomēr mēs paturam prātā, ka Īrija ir viena no 27 dalībvalstīm un ka Īrijas problēma var būt arī citu dalībvalstu problēma. Tā ir visu dalībvalstu problēma. Eiropa pagātnē ir saskārusies ar daudzām problēmām un ir tās pārvarējusi ar rūpīgi apsvērtu un gudru vadību. Es gribētu, lai tas pats notiktu arī attiecībā uz šo jautājumu un šīm problēmām, ar kurām mēs saskaramies. Mēs esam nezināmos ūdeņos, un uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs novērstu nepārdomātu reakciju vai sasteigtus lēmumus. Mums ir nepieciešamas pārdomas un briedums, lai pārliecinātos, ka mēs varam pilnībā risināt pašreizējo stāvokli un mēģināt atgriezt Eiropu uz ceļa, kas ir pilnībā saprotams Eiropas pilsoņiem.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta biroji dalībvalstīs ir saziņas līdzekļi starp Parlamentu un pilsoņiem. Viens no galvenajiem šo biroju uzdevumiem ir ar dažādu darbību palīdzību informēt sabiedrisko domu par to, kas notiek Eiropas Parlamentā. Viena no šādām darbībām ir žurnālistu uzaicināšana uz Strasbūru, lai viņi varētu vērot plenārsēžu norisi.

Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada 24. janvārī es Eiropas Parlamentam iesniedzu jautājumu par lēmumu samazināt to budžetu, kas paredzēts preses pārstāvju ielūgšanai. Neskatoties uz to, ir pagājuši apmēram pieci mēneši, un es joprojām neesmu saņēmis atbildi. Kaut kas līdzīgs notiek ar citām komitejām, tādēļ Eiropas Parlamenta deputātu uzdotie pamatotie jautājumi paliek neatbildēti. Es gribētu zināt, vai šādai politikai var būt kāda pozitīva ietekme uz parlamentāro iestāžu un kompetento departamentu darbību laikā, kad Eiropas Savienībai ir nepieciešamas pilnībā funkcionējošas procedūras, kā to nodrošina Reglaments.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst Eiropas Parlamenta deputātu uzmanību Sami Essid izraidīšanai no Itālijas uz Tunisiju 3. jūnijā, pilnībā pārkāpjot Itālijas saistības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un jo īpaši ar tās 3. pantu. Kādēļ? Jo Essid kungs ir apsūdzēts terorismā, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nešauboties pateikusi, ka ikviena persona, kas apsūdzēta terorismā, ir tikusi spīdzināta Tunisijā.

Tādēļ šī tiesa pieprasīja Itālijai pārtraukt izraidīšanas pasākumus. Tomēr Itālija 3. jūnijā viņu izraidīja, pilnībā pārkāpjot savas saistības. Es prasu, lai Itālijai kā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībniecei un kā Eiropas Savienības dalībvalstij tiktu atgādināti tās pienākumi, kā arī nodrošināts tas, ka Essid kungs, kas tagad ir deportēts uz Tunisiju, tur necietīs no necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes.

(Aplausi)

SĒDI VADA: M. ROTHE
Priekšsēdētāja vietniece

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze, Īrijas balsojums pagājušajā ceturtdienā pret Lisabonas līgumu nebija balsojums pret Eiropu. Īrijas vieta ir Eiropas Savienībā, kur tā, pateicoties tās dalībai ES, ir ieguvusi sociālas un ekonomiskas priekšrocības gan ziemeļos, gan dienvidos.

Cilvēki bija nobažījušies par Īrijas un citu mazu valstu balss pavājināšanos Eiropas Savienībā; par neitralitātes un militārām lietām; par strādnieku tiesībām un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīs bažas izskanēja ne tikai kaimiņu sarunās mājas priekšā, bet tās tika izteiktas arī aptaujās, kas publicētas visas kampaņas laikā. Svarīgas ir arī viņu automātiskās tiesības uz referendumu par turpmākām nozīmīgām izmaiņām.

Daži no šiem jautājumiem jau ir izvirzīti Francijā un Nīderlandē. Mums ir jāņem vērā šīs bažas.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, es tagad runāju kā deputāts, kas pārstāv valsti, kuras parlaments ar visu politisko partiju atbalstu bija otrais, kas ratificēja Līgumu par Konstitūciju Eiropai, un pirmais, kas ratificēja Lisabonas līgumu. Šajā sakarā es gribētu jums atgādināt, ka lielākās briesmas Eiropā šodien ir nacionālais egoisms jeb nacionālisms. Mums būtu jāapsver doma, vai mums vajadzētu apbalvot tos, kas pastāvīgi pieprasa vairāk, varbūt tā vietā mums vajadzētu piemērot sankcijas šādai attieksmei. Valsts interešu aizsargāšana ir katras valsts valdības un tās pārstāvju Eiropas Parlamentā pamatpienākums, bet Eiropas Savienība nevar darboties, ja vien nav panākti mierīgi kompromisi starp dažādām valstu interesēm un ja nav solidaritātes starp tās tautām un tautībām. Tādēļ es stingri mudinu mūsu Polijas draugus sniegt savu atbalstu, kā to ir darījušas pārējās divdesmit sešas dalībvalstis, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidei Budapeštā. Gadījumā, kad Frontex mītne tika izraudzīta Varšavā, šķita, ka arī Ungārijai kādu brīdi bija izredzes uzvarēt, taču tā neizmantoja savas veto tiesības. Tādēļ nebūtu godīgi, ja mūsu Polijas draugi neatbildētu ar līdzīgu žestu. Ungāri un poļi ir labi draugi; kā tas atspoguļots teicienā „Maģārs un polis ir draugi tik tuvi; kopā tie cīnās un kopā dzer vīnu”.

  Priekšsēdētāja . − Ar to šo jautājumu noslēdzam.

19. Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Caroline Jackson kundzes ieteikums otrajam lasījumam (A6-0162/2008) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atkritumiem un atceltu dažas direktīvas (11406/4/2007 – C6-0056/2008 – 2005/0281(COD)).

  Caroline Jackson, referente. − Priekšsēdētājas kundze, ievērojot jūsu lēmumu, ka nav laika darba kārtības jautājumiem, es runāšu par Pamatdirektīvu par atkritumiem. Uz šī fona tas ir mazliet sarežģīti, bet es apņēmīgi mēģināšu.

Tā kā Apvienotās Karalistes presē nesen ir izskanējuši zināmi komentāri par šo jautājumu, es gribētu vispirms vēlreiz pievērst uzmanību savai interešu deklarācijai, kuru es iesniedzu un kurā ir norādīta mana dalība Environmental Advisory Board of Shanks plc. Šis uzņēmums Apvienotajā Karalistē un kontinentā strādā ar daudz dažādām atkritumu tehnoloģijām, un tā Vides padomnieku valdes galvenais mērķis ir nodrošināt neatkarīgas revīzijas savu rūpnīcu darbībai.

Starp maniem kolēģiem valdē ir ES Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un Zaļās alianses loceklis.

Tāpat kā daudzi deputāti es augstu vērtēju, ka man ir dota iespēja cieši apgūt šāda veida pieredzi par jautājumiem un problēmām, ar ko saskaras šī nozare un tie, kas tajā strādā.

Attiecībā uz šo direktīvu ceļš līdz šim otrajam lasījumam ir bijis ilgs un līkumains, un es apsveicu tos savus kolēģus, kuri mani tajā ir pavadījuši līdz pašām beigām. Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Bija jānoskaidro dažādi Kopienu Tiesas spriedumi attiecībā uz to atkritumu statusu, kas paredzēti apstrādei rūpnīcās, kurās no atkritumiem ražo enerģiju. Bija vajadzīgas jaunas definīcijas. Divas esošās direktīvas par bīstamiem atkritumiem un atkritumeļļēm tika atceltas, un to nosacījumi iekļauti Pamatdirektīvā par atkritumiem. Tomēr komiteja nebija apmierināta ar šiem sākotnējiem priekšlikumiem un turpināja darbu, lai pārveidotu šo direktīvu no tehniskas direktīvas par tādu, kas mudina organizēti un aktīvi sasniegt mērķi. Es apsveicu savus kolēģus ar to.

Man jāsaka, ka noskaņa Padomē bija ļoti drūma, iespējams, uz to savu ietekmi bija atstājusi ekonomiskā lejupslīde. Bija daudz pretestības pret to, ko mēs gribējām darīt, un Padomē risinājās ļoti smagas sarunas, bet kaut ko mēs panācām.

Pirmkārt, mēs tekstā esam iekļāvuši pārstrādes mērķus. Tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums, jo sākotnējā priekšlikumā to nebija, un šī ir pirmā reize, kad pārstrādes mērķi attiecībā uz mājsaimniecības atkritumiem ir parādījušies ES tiesību aktos. Tie tur ir, tikai pateicoties Parlamentam.

Jaunajā 8.a pantā ir prasīts dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, kas paredzēti, lai līdz 2020. gadam pārstrādātu 50 % papīra, metāla, plastmasas un stikla no mājsaimniecību un līdzīgiem atkritumiem. Ir dažas dalībvalstis, tādas kā Vācija, kurām šis ir mērens mērķis, bet ir daudzas dalībvalstis, kurām tas ir ļoti augsts mērķis, un mums ir jāņem vērā arī šīs valstis.

Šajā pašā pantā ir arī prasīts, lai līdz 2020. gadam pārstrādātu 70 % būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumus. Zaļie un viņu atbalstītāji apgalvo, ka šie mērķi nav īstenojami. Viņi jau var tā uzskatīt, bet pārsteidzošis ir tas, ka viņi paši noraida savus sasniegumus. Komisija ir izdevusi paziņojumu, lai viņiem palīdzētu, un Dimas kungs to apstiprinās. Paziņojumā gluži skaidri ir pateikts, ka, ja 2020. gadā šie mērķi nebūs sasniegti, tas Komisijai būs nopietns rādītājs, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, kas paredzēti šo mērķu sasniegšanai. Pamatojoties uz šī paziņojuma un ņemot vērā valsts trīsgadu progresa ziņojuma secinājumus, Komisija var nodot dalībvalsti tiesai par šajā direktīvā izvirzīto prasību nepildīšanu.

Zaļie noteikti nebūs apmierināti, jo viņi ir mūžīgie kampaņu organizētāji, bet viņiem būtu jāņem vērā tas, ko Komisija ir pateikusi šajā paziņojumā.

Otrkārt, 8.a pantā mēs esam pievienojuši jaunus nosacījumus par atkritumu rašanās novēršanu. Tie nozīmēs, ka Komisijai līdz 2011. gadam būs jāziņo par atkritumu rašanā intensitāti ES un atkritumu rašanās novēršanas apjomu, un līdz 2014. gadam būs jāizstrādā atkritumu rašanās novēršanas un atdalīšanas mērķi 2020. gadam. Izrādījās neiespējami panākt Padomes vai Komisijas piekrišanu ietvert kvantitatīvus mērķus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu šajā direktīvā, daļēji tādēļ, ka trūkst šiem mērķiem nepieciešamo datu, bet Parlaments ar saviem grozījumiem ir radījis impulsu turpmākai politikai, kurā varētu būt ietverti atkritumu rašanās novēršanas mērķi.

Tādējādi šis jaunais pants ir ievērojams sasniegums. Tas ir kaut kas, uz kā varēs pamatoties mūsu darba turpinātāji. Mēs nevaram izdarīt visu šajā direktīvā, bet mums ir jānodod lietas mūsu pēctečiem nākamajā desmitgadē.

Treškārt, mēs pirmo reizi esam stingri iestrādājuši slaveno ES atkritumu hierarhiju ES tiesību aktos. Mēs gadiem esam par to runājuši, taču, ja jūs paskatāties uz ES tiesību aktiem, tās tur nav. Tomēr drīz tā būs, un mēs varam svinēt nelielu uzvaru, panākot Padomes piekrišanu, ka šī hierarhija „prioritātes kārtā” tiks piemērota atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas tiesību aktos.

Ceturtkārt, mēs esam panākuši vienošanos likt lielāku uzsvaru uz bīstamu atkritumu apsaimniekošanu, kā vairāki kolēģi to gribēja.

Piektkārt, mēs esam arī nodrošinājuši, ka arī turpmāk prioritāte tiks piešķirta atkritumeļļu reģenerācijai – lai gan politikai, kas būtu padarījusi reģenerāciju obligātu visās dalībvalstīs, nebija atbalsta, ko, es zinu, daži kolēģi gribēja panākt. Mēs nodrošinājām Padomes atbalstu grozījumam, ko ierosināja Hennicot-Schoepges kundze un kolēģi, kas paredzēts tam, lai atvieglotu MVU izmantot atkritumu sarakstu, un mēs arī ieguvām atbalstu jaunam pantam par bioatkritumiem.

Visbeidzot, direktīvā ir precizēti enerģijas efektivitātes kritēriji sadedzināšanai, enerģijas reģenerāciju klasificējot drīzāk kā reģenerācijas darbību, nevis apglabāšanu. Tas ir labākais pieejamais risinājums. Visi, kas domā, ka mēs būtu varējuši panākt kaut ko labāku samierināšanas procedūrā, mānītu paši sevi. Runājot slavenajiem Jack Nicholson vārdiem, „Tas ir tik labi, cik labi tas šobrīd var būt”.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ļaujiet man vispirms apsveikt referenti Jackson kundzi un pateikties viņai par izcilo ieguldījumu Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšanā, kā arī pateikties „ēnu” referentiem un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par pozitīvo un konstruktīvo ieguldījumu.

Ar šo direktīvu Kopiena sper pirmo būtisko soli, lai kļūtu par sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti. Direktīva ievieš modernu pieeju atkritumu apsaimniekošanai, uztverot atkritumus kā izmantojamus izejmateriālus un nodrošinot skaidrākas definīcijas, vienkāršotus noteikumus un jaunus, vērienīgus mērķus.

Pateicoties tam, ka direktīvā ir iekļauti Direktīvas par bīstamiem atkritumiem un Direktīvas par atkritumeļļām noteikumi, šī direktīva sekmē plašākus centienus attiecībā uz tiesību aktu pilnveidošanu un acquis communautaire vienkāršošanu. Nākamais solis, bez šaubām, būs tās veiksmīga īstenošana.

Parlamenta ievērojamie pūliņi un neatlaidība ir tikusi atalgota. Nebija viegli pierunāt dalībvalstis pieņemt jaunos atkritumu pārstrādes mērķus un piekrist atkritumu rašanās novēršanas mērķiem. Neraugoties uz to, šis mērķis ir pilnībā sasniegts.

Tika izteiktas šaubas par to, vai dalībvalstis īstenos šos mērķus. Es gribētu uzsvērt, ka ar kvantitatīvo mērķu pašreizējo formulējumu Komisijai ir iespējas un politiskā griba nodot dalībvalstis Eiropas Kopienu Tiesai, ja tās nav veikušas pasākumus, kas ir būtiski atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanai.

Parlaments šīs direktīvas tekstā ir iekļāvis daudzus citus svarīgus jautājumus. To vidū ir atkritumu piecu kategoriju hierarhija, jauni nosacījumi attiecībā uz bioatkritumu un bīstamo atkritumu atsevišķu savākšanu, kā arī daudzi noderīgi paskaidrojumi. Šie jautājumi bagātina Komisijas sākotnējo priekšlikumu un uzlabo tekstu, tādējādi tas kļūst par vērienīgu likumdošanas instrumentu nākamajām paaudzēm. Fakts, ka bija iespējams panākt vienošanos otrajā lasījumā, protams, ir jo īpaši iepriecinošs. Es gribētu vēlreiz uzsvērt Eiropas Parlamenta konstruktīvo lomu šajā procesā.

Šī direktīva izveido jaunu sistēmu atkritumu apsaimniekošanai un nodrošina stabilu pamatu citām Kopienas politikas iniciatīvām. Eiropas Komisija var atbalstīt kompromisa paketi, lai panāktu vienošanos otrajā lasījumā.

  John Bowis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Caroline Jackson kundze citēja, es domāju, Jack Nicholson vārdus. Zinot viņas izveicību golfā, es domāju, tas būtu varējis būt Jack Nicklaus citāts, taču nav šaubu, ka tie būtu ļoti līdzīgi citāti: „Tas ir apmēram tik labi, cik labi tas šobrīd var būt”. Tas ir liels pagodinājums mūsu referentei, un es viņu apsveicu savas grupas vārdā.

Ir svarīgi, ka mēs viņu atbalstām un rīkojamies. Tas nav tik labi, kā mēs to būtu gribējuši. Tomēr mēs esam panākuši milzīgu progresu. Komisāra kungs, tagad jūsu ziņā ir nodrošināt, lai šī direktīvu tiktu ieviesta, un turpmāk iesniegt noteikumus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu saskaņā ar jūsu mērķi 2014. gadam. Es zinu, ka jūs iekustināsiet šo procesu, un arī tas ir svarīgi.

Tas ir svarīgi, jo manas darbības laikā Parlamentā mums ir bijis milzum daudz priekšlikumu par atkritumiem: mēs esam risinājuši jautājumus par transporta līdzekļiem, elektriskām un elektroniskām iekārtām, baterijām, iepakojumu un tā tālāk. Tomēr atkritumu daudzums turpina pieaugt; tas pieaug ātrāk nekā mūsu ekonomikas izaugsme. Tas pieaug visstraujāk tādās jomās kā sadzīves atkritumi, un tādēļ mums ir jārīkojas.

Mana valsts rāda vienu no vissliktākajiem piemēriem atkritumu ziņā. Nīderlandi mēs apsveicam kā labāko paraugu. Taču mums visiem ir jāpanāk izaugsme. Mums visiem jāpārstrādā vairāk, lai izpildītu hierarhijas nosacījumus: mums ir jāizpilda pārstrādes mērķi un atkritumu rašanās novēršanas mērķi un tā tālāk. Es uzskatu, ka šis ir pasākums, kas vismaz liks mums virzīties pa šo ceļu labākā noskaņojumā nekā tas, ko mēs esam parādījuši pagātnē ar savu piesārņotāju ekonomiku, piesārņotāju sabiedrību un piesārņotāju politiku.

  Guido Sacconi, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man palīdz fakts, ka Jackson kundze un komisārs Dimas kungs ir snieguši šī kompromisa, ko arī es atbalstu, galveno nosacījumu pilnu izskaidrojumu. Tādēļ ļaujiet man izvirzīt dažas augstākā mērā politiskas domas.

Es esmu sarunu dalībnieks, un es vienmēr apdomāju, vai panāktais kompromiss ir pamatots vai arī tas tāds nav. Tādēļ es vēlreiz pārlasu tekstus ar svaigu galvu pēc sarunu vakara. Dievs vien zina, kādēļ sarunām vienmēr ir jābeidzas vakarā. Vai vienošanās, kas panākta no rīta, ir mazāk vērtīga? Arī tā ir viela pārdomām. Visā nopietnībā – un es to saku mūsu Zaļo un GEU grupu kolēģiem, un Karl-Heinz Florenz kungam, kurš, es redzu, atkārtoti ir iesniedzis Vides komitejas grozījumu, kuru arī es esmu parakstījis un kuru es tādēļ nevaru neatbalstīt – visā nopietnībā, skatoties gan uz kompromisu, gan Vides komitejas tekstu, mēs esam panākuši – un galvenā pateicībā pienākas jums, Jackson kundze, – patiesi pārsteidzošu rezultātu.

Vai mēs apzināmies, ka Komisijas priekšlikumā un pēc tam kopīgajā nostājā nekas nebija minēts par atkritumu pārstrādi? Nekas, izņemot apsvērumu, kurā bija minēta sabiedrība, kas resursus izmanto atkārtoti, neiedziļinoties nekādās detaļās. Nebija nekā! Tagad mums ir konkrēti mērķi; mums ir pārskats 2014. gadā, kad citi materiāli, kas pašreiz nav ietverti, varētu tikt iekļauti; mēs noteikti zinām, kā komisārs Dimas kungs to tikko apstiprināja, ka pret tām dalībvalstīm, kas nebūs veikušas pasākumus, kuri paredzēti šo mērķu sasniegšanai, var veikt tiesisku darbību.

Man tas šķiet ļoti svarīgs fakts. Tāpat ļoti svarīgi ir tas, ka beidzot ir uzsākts politisks un juridisks process, lai liktu dalībvalstīm izstrādāt reālus atkritumu rašanās novēršanas plānus, un ka Eiropas tiesību aktos beidzot ir iekļauta atkritumu apglabāšanas hierarhija, kurā ievērotas vides prasības, un tā ir juridiski saistoša, padarot atkritumus vairs ne tikai par problēmu, bet par resursu.

Tādēļ pilnīgi godīgi un atbalstot mūsu pilnīgu atbildību, es uzskatu, ka šī kompromisa noraidīšana un virzīšanās uz riskantu samierināšanu nebūtu Eiropas pilsoņu interesēs, bet pārvērstu šo mērķu sasniegšanu un noteikšanu, kas šeit ir skaidri un absolūti neapstrīdami izvirzīti, par sava veida krievu ruleti.

  Mojca Drčar Murko, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ar šo teksta redakciju mēs ceram mainīt tendenci, kad atkritumi rodas vairāk nekā mēs pārstrādājam. Tas ir vairākus gadus ilgušu debašu rezultāts, un mēs ņēmām vērā divas galvenās dalībvalstu grupas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmām: valstis, kas pārstrādā atkritumus, un valstis, kas aprok atkritumus zemē.

Panāktais kompromiss ir jāapskata no šāda aspekta. Pirmo reizi direktīvā galvenā loma ir atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei. Turklāt teksta redakcijā ir ietvertas nepieciešamās izmaiņas, lai sasniegtu augstākus mērķus, kā arī noteiktu mērķus jauna veida atkritumu apjomiem. Tas ir rūpīgi pārdomāts kompromiss: sasniedzams un reāls. Grozījumi: mēs neuzskatām, ka tie pilnībā apdraudētu kopējo vienošanos.

Runājot par blakusproduktiem – pants direktīvas tekstā un pants par atkritumu stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi, – vairums kritizētāju baidās no krāpnieciskas reģenerācijas. Tā kā šajā jautājumā nav starptautiskas vienošanās, šādas krāpšanās iespēja ir reāla. Tādēļ ir jāpaskaidro, ka Komisija izmantos pamatnostādnes no 2007. gada februāra, lai to nepieļautu.

Es būtu pateicīga, ja Dimas kungs spētu mūsos radīt pārliecību, ka viela vai objekts tiks izvesti ārpus Kopienas kā blakusprodukts tikai tādā gadījumā, ja Kopienā tiks ievēroti 4. panta 1. punkta noteikumi.

Līdzīgi arī ar atkritumu stadijas beigām. Kad noteikta veida atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, vielu vai objektu, kas no tiem veidojas, var izvest no Kopienas tikai tad, ja Kopienā tiek ievēroti 5. panta nosacījumi. Pie šādiem noteikumiem daudziem Eiropas Parlamenta deputātiem būtu vienkāršāk nobalsot par kompromisu.

Nobeigumā es vēlos izteikt lielu pateicību referentei un „ēnu” referentiem par auglīgo sadarbību Eiropas pilsoņu labā.

  Jill Evans, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es arī gribētu pateikties Jackson kundzei. Kaut arī mēs esam beiguši nevienojoties par nodokli, es domāju, ka nav šaubu par lielisko sadarbību diskusiju laikā. Mēs šodien neesam apmierināti – es vēlētos, kaut mēs tādi varētu būt – ,un es vēlos sniegt paskaidrojumu, kāpēc mēs neesam apmierināti ar kompromisu.

Mēs esam atbalstījuši 30 no kompromisa grozījumiem, un mēs esam ierosinājuši citus grozījumus, lai pārbaudītu un stiprinātu kompromisu bīstamo atkritumu, atkritumu stadijas beigu, blakusproduktu un bioatkritumu atsevišķas savākšanas jomās. Bet no paša sākuma mums svarīgākie jautājumi bija saistošu mērķu noteikšana par atkritumu apjoma samazināšanu un pārstrādi un protests pret to, ka sadedzināšanu uzskata par atkritumu reģenerāciju enerģijā. Galīgajā kompromisā nav juridiski saistošu mērķu atkritumu apjoma samazināšanai. Pētījumā par atkritumu rašanās novēršanu nav alternatīvas atkritumu apjoma stabilizācijas pasākumiem; nepārtrauktais atkritumu daudzuma pieaugums saglabājas, un bez šādiem pasākumiem tas turpinās pieaugt.

Lai arī ir noteikts, ka atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās izmantošanas mērķis ir attiecīgi 50 % un 70 % un dalībvalstīm ir juridiskas saistības ieviest pasākumus, ar kuriem sasniegt šādus mērķus, mērķi paši par sevi nav juridiski saistoši. Es esmu pateicīgs par skaidrojumu, kuru sniedza Dimas kungs, bet kāpēc izraisījās tādas debates par formulējumu? Debašu iemesls bija izvairīties no šo mērķu noteikšanas par juridiski saistošiem.

Rūpniecības un ražošanas atkritumi, kuriem ir milzīgas atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas, kopumā ir atstāti novārtā. Sadedzināšanu nevar uzskatīt par atkritumu apsaimniekošanas iespēju, kas ir līdzvērtīga pārstrādei un atkārtotai izmantošanai; tas tikai piesaistīs turpmākās investīcijas atkritumu dedzināšanas iekārtām un tiešā veidā apdraudēs atkritumu klasifikācijas hierarhiju. Ja tiks pieņemts slikts kompromiss, mēs būsim palaiduši garām ES iespēju reāli rīkoties un vadīt atkritumu apsaimniekošanas politiku brīdī, kad mums tā ir izmisīgi nepieciešama.

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties Jackson kundzei par viņas darbu. Mēs esam labi sastrādājušās, lai panāktu dažus uzlabojumus oriģinālajam Komisijas priekšlikumam, lai gan mēs nebijām vienisprātis visos jautājumos.

Daudzi cilvēki visā Eiropas Savienībā būs noraizējušies par priekšlikumu „pārdēvēt” atkritumu dedzināmās krāsnis par enerģijas atjaunošanas veidu, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem. Mēs esam pret atkritumu dedzināmo krāšņu „pārdēvēšanu” un esam ierosinājuši grozījumu, ar kuru šāda iespēja netiek pieļauta.

Attiecībā uz pārstrādi pēdējais izteiktais priekšlikums nosaka mērķus, kurus varētu būt sarežģīti ieviest neskaidrā formulējuma dēļ, kas nosaka, ka „dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, kas izstrādāti, lai sasniegtu atkritumu pārstrādes mērķus.”

Labi tiesību akti pieprasa precīzāku formulējumu attiecībā uz mērķiem un nepieļauj dažādas interpretācijas Eiropas Kopienu Tiesā. Tādēļ mēs vēlamies aizstāvēt un saglabāt tādu formulējumu, par kuru nobalsoja komiteja.

Priekšlikumi par atkritumu rašanās novēršanu ir kļuvuši tik vāji, ka tie nespēs radīt pietiekoši ietekmīgu rīcību, kā arī nevarēs palīdzēt dalībvalstīm saglabāt nemainīgu atkritumu daudzumu un samazināt to. Atsauce uz preventīvajiem pasākumiem ir vāja, un tas nozīmē, ka saskaņota preventīva rīcība un tās rādītāji vēl nav iestrādāti tiesību aktos.

Tādējādi mēs varam kopīgi parakstīties par daļu no darba, kuru esam veikuši kopā. Tomēr par dažām šī darba daļām, mūsuprāt, vajadzētu ierosināt grozījumus. Es vēlreiz vēlos pateikties Jackson kundzei par atklāto un ietverošo veidu, kā viņa sadarbojās ar „ēnu” referentiem.

(Aplausi)

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir sagatavojusi ļoti labu ziņojumu kā ieteikumu otrajam lasījumam. Es jo īpaši domāju par svarīgo lomu, kas piešķirta atkritumu klasifikācijai, blakusproduktu kategorijas izveidei, rūpīgam jēdziena „kad atkritumi vairs nav atkritumi” skaidrojumam, aizsardzības noteikumiem attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem un novēršanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķiem.

Vienīgais negatīvais Vides komitejas ziņojuma aspekts bija grozījums, kas veicināja atkritumu sadedzināšanu, uzskatot to par efektīvu, ja tiek iegūts pietiekams enerģijas daudzums.

Pārrunājot rezultātu, kas panākts pēc diviem mēnešiem, no Vides komitejas ieteikuma daudz kas nav saglabājies, un tas nav referentes vainas dēļ, bet gan Padomes nemainīgās nostājas dēļ.

Pants par blakusproduktiem netika mainīts, un dalībvalstis var izlemt pašas, kad atkritumi vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, lai arī ar šis jautājums ir saistīts ar konkurences kropļošanu. Turklāt nav noteikti nekādi preventīvie mērķi, un mērķi atkritumu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei ir ievērojami zemāki. Tieši šo iemeslu dēļ es neatbalstīju kompromisu. Tomēr es ceru, ka mēs pieņemsim labākās daļas no Vides komitejas ziņojuma rītdienas balsojumā. Es domāju par grozījumiem, kurus ieteica GEU/NGL grupa un Zaļie. Apkārtējā vide ir ievērības cienīgs jautājums, lai mēs turpinātu šo apspriešanu ar mērķi panākt, ka Padome veic nepieciešamos uzlabojumus. Ja mēs kā Parlaments būsim pārliecinoši, Jackson kundzes vadībā vajadzētu būt iespējai paveikt vairāk nekā ir izdarīts šobrīd. Es vēlētos pateikties Jackson kundzei un pārējiem „ēnu” referentiem par viņu lielisko sadarbību, un es ceru, ka rītdienas balsojuma rezultāts būs veiksmīgs.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es apsveicu un atbalstu visus grozījumus, kas paredzēti, lai ieviestu mērķus, kas ir obligāti preventīvajiem pasākumiem, kuru uzdevums ir uzlabot atkritumu apsaimniekošanas iespējas. Protams, es arī atbalstu prasību par skaidri definētu un skaidri strukturētu atkritumu hierarhiju. Mums obligāti ir jāspēj iegūt uzticami un salīdzināmi statistikas dati, ja ir jānodrošina turpmāks progress attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem un rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanu.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka mums Parlamentā ir nelokāmi jāatbalsta hierarhijas principa ievērošana kā vispārējs noteikums, nevis kā pamatnostādne, kā iesaka Padome. Direktīvā ir detalizēti jānorāda kritēriji, kas jāizmanto jebkurai atkāpei, kura, manuprāt, nepieciešamības gadījumā ir jānosaka pareizā un noteiktā veidā tā, lai nebūtu šaubu par to, kas uzskatāms par reģenerāciju un kas – par atkritumu apglabāšanu.

Es piekrītu referentei, ka no atkritumu pārstrādes rūpnīcām iespējams iegūt ievērojamu enerģijas apjomu un ka mēs tagad izdarām svarīgu izvēli šajā jautājumā, paturot prātā Eiropas Savienības atkarību no nedroša enerģijas importa no tik daudzām citām pasaules daļām. Es gribētu noslēgt savu runu, sakot, ka es arī atbalstu grozījumus par atkritumeļļas pārstrādi, kas sākotnēji tika izņemti.

  Karl-Heinz Florenz (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlētos teikt Caroline Jackson, ka neesmu apmierināts ar kompromisu, taču ne jau Jackson kundzes pārrunu organizēšanas prasmju dēļ. Šajā gadījumā man ir jāsaka Stavros Dimas kungam, ka mana neapmierinātība ir vērsta pret Komisiju ierosināto izmaiņu dēļ.

Jautājumos par gaisa floti, rūpniecību un motorizēto autotransportu Komisija ir ārkārtīgi stingra, kaulējas par katru gramu, kas samazinātu CO2 emisiju, un tas ir pareizi. Jautājumā par atkritumu apsaimniekošanas politiku CO2 netiek iekļauts aprēķinos. Pierādījumi norāda uz iespējamo samazinājumu 100 miljonu tonnu CO2 apmērā. Tā ir iespēja zelta vērtībā, taču šajā dokumentā tā netiek izmantota.

Mans otrs iemesls nožēlai ir, ka mēs esam kļuvuši par betonēšanas uzņēmumu. Mēs betonējam atšķirības Eiropā tā vietā, lai panāktu vienotību. Lai arī mēs nosakām mērķus, tie nav saistoši. Turpmākajos 20 gados mēs nepanāksim nevienu patiesi saskaņotu mērķi Eiropā. Šī iemesla dēļ es uztraucos par šo ziņojumu. Divdesmit gadi ir gandrīz puse vienai paaudzei atvēlētā laika. Mums būtu jābūt daudz radošākiem, un mēs būtu varējuši tādi būt.

Es uzskatu, komisāra kungs, ka ir tikai viena galvenā problēma, proti, 14. pants. Es būtu priecīgs, ja jūs varētu paskaidrot sīkāk šo nosacījumu. Federālā valstī tas varētu būt ļoti sarežģīts jautājums. Tas ir par jaukto un vienveidīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un to, kā tā tiek veikta saskaņā ar pašpietiekamības principu. Es patiesi lūdzu jūs komentēt šo jautājumu vēlreiz jūsu noslēguma paskaidrojumā.

Šobrīd, protams, viens vai divi cilvēki saka, ka mums ir jānodrošina vairākums, bet, ja šie jautājumi netiks atrisināti, dažas lielās valstis bez šaubām izmisīgi cīnīsies par balsojumu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka mums ir ne tikai rītdienas lasījums; bet arī trešais lasījums, un 64 ierosinātie grozījumi ir liels skaits samierināšanas procedūrai.

Tātad, ja jūs izmantosiet iespēju, komisāra kungs, paskaidrot vienu vai divus aspektus par šiem neatrisinātajiem jautājumiem, es domāju, ka mēs varētu panākt veiksmīgu rezultātu.

  Gyula Hegyi (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, šobrīd Eiropā mēs pārstrādājam tikai 27 % savu atkritumu, un gandrīz puse mūsu atkritumu nonāk atkritumu poligonos. Tas rāda, ka mums ir fundamentāli jāmaina atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Vissvarīgāk ir iedrošināt neradīt atkritumus, stiprināt atkārtotu izmantošanu un pārstrādi un samazināt to atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos. Tādēļ es atbalstu atkritumu hierarhijas saglabāšanu pēc nelielām debatēm jaunajā kompromisa redakcijā.

Runājot par atkritumu rašanās novēršanu – tiesību aktu galveno mērķi – man pietrūkst atkritumu apjoma stabilizēšanas mērķa pēdējā redakcijā, bet mēs jau esam tos pieņēmuši pirmajā lasījumā. Vecajās dalībvalstīs viens cilvēks rada gandrīz divas reizes vairāk sadzīves atkritumu – 570 kg gadā – nekā viens cilvēks jaunajās dalībvalstīs – 300 līdz 350 kg gadā. Tāpēc bagātajām valstīm pirmajām būtu jāsāk samazināt atkritumu apjoms.

Atkritumu apjoms Eiropas līmenī pieaug. Tādēļ kompromisā ierosinātās preventīvās programmas nav pietiekamas: mums ir jānosaka saistoši mērķi, lai apturētu atkritumu pieaugumu. Tāpēc es uzskatu par pareizu 48. grozījumu, kurā atkārtoti ieviests mērķis stabilizēt atkritumu pieaugumu. Es atbalstu obligātus atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķus, bet baidos, ka jaunā redakcija, kas nosaka, ka dalībvalstīm „jāveic nepieciešamie pasākumi”, lai sasniegtu mērķus, nav pietiekami skaidra. Mums ir nepieciešami konkrēti, realizējami un saistoši mērķi gan mājsaimniecību, gan rūpnieciskajiem atkritumiem. Tādēļ es ierosinu atbalstīt 82. grozījumu, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas mērķu realizēšanu.

Pēc šiem komentāriem es apsveicu ziņojumu un Jackson kundzes, mana drauga Guido Sacconi kunga un citu darbu.

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, referente saka, ka šī vienošanās ir tik laba, cik tā var šobrīd būt, un es uzticos tam, ko viņa ir sasniegusi. Ir lietas, kas jāiegūst „rīt uz brokastlaiku” samierināšanas sesijas laikā, kuras nevarēs iegūt nevienā citā laikā sarunu procesā.

Mēs visi atzīstam, ka mūsu atkritumu kalns ir jāsamazina. Kāds britu lielveikals nesen paziņoja, ka līdz 2012. gadam tas plāno samazināt iepakojumu izmantošanu par 25 % un iepirkumu pārnēsāšanai paredzēto maisiņu apjomu – par 33 %. Tas vēlas nodrošināt, lai pārtikas atkritumi tiktu sadalīti ar anaerobām baktērijām un pārstrādāti enerģijā. Tas vēlas turpmāk izmantot tikai četrus iepakojuma materiālus, kuri ir viegli pārstrādājami vai kompostējami, un drukāt vienkāršus simbolus uz visiem iepakojuma materiāliem, lai klienti vieglāk varētu pārstrādāt vai kompostēt savus atkritumus.

Tagad šis ir politiskās gribas jautājums. Atkritumu samazināšana ir politiskās gribas jautājums, un šo gribu ir iespējams stiprināt ar Eiropas Savienības likumu.

Man ir aizdomas, ka mēs būtu varējuši panākt, lai Padome vismaz piekristu par dažiem gadiem ātrāk pietuvināt 2014. gada termiņu, līdz kuram tā publicēs ierosinājumus atkritumu apjoma samazināšanai. Parlaments ir labi pastrādājis. Iespējams, tas būtu varējis pastrādāt vēl labāk.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šis priekšlikums ir vilšanās. Tas nav nekas cits kā vien neveiksme, jo būs vajadzīgas daudz lielākas pūles, lai risinātu klimata pārmaiņas un saglabātu resursus. Mēs zinām, ka Eiropas Vides aģentūra ir prognozējusi atkritumu apjoma pieaugumu par 50 % līdz 2020. gadam. Šajā sakarībā fakts, ka nav noteikts saistošs stabilizācijas līmenis vai saistoši pārstrādes mērķi, ir neveiksme, pielāgošanās dalībvalstu spiedienam. Instruments, kas bija vajadzīgs, ir neapšaubāmi nogremdēts, reaģējot uz šo spiedienu.

Vilšanos sagādā arī tas, ka atkritumu sadedzināšana aizvien vairāk kļūst par ultima ratio uz atkritumu rašanās novēršanas rēķina. Šīs pārstrādes kvotas un atkritumu apjomu stabilizācija būtu bijušas noderīgas tieši tam, lai kompensētu šo nelīdzsvarotību. Es ceru, ka, pieņemot grozījumus, mēs joprojām varam veikt dažus šī projekta uzlabojumus un faktiski darīt to, kas ir vajadzīgs, proti, formulēt zināmu tālejošu atkritumu pārvaldības politiku, kas mums Eiropas Savienībā ir vajadzīga.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man žēl, taču man ir jākritizē daži no panāktajiem kompromisiem, jo dažos gadījumos tie rada risku, ka var tikt vājināts tas, par ko Parlaments ļoti pareizi nobalsoja pirmajā lasījumā.

Man ir arī ļoti žēl, ka šīs izmaiņas uz slikto pusi ir piemērojusi Padome, un tās ir kļūdainas un bīstamas. Tas ir mans kā Itālijā dzīvojošas personas viedoklis. Šajā gadījumā Itālija diemžēl sniedz sliktu atkritumu apsaimniekošanas piemēru, neievērojot Eiropas likuma burtu un garu, ar kuru saskaņā jau kādu laiku ir konsolidēta apzinīga hierarhija no atkritumu samazināšanas līdz pārstrādei.

Šī hierarhija ir jāstiprina ar kvantitatīviem un konkrētiem mērķiem – samazināšanai un pārstrādei – arī rūpnieciskajiem atkritumiem, un nevis jāvājina, kā tas zināmā mērā notiek, atstājot telpu apglabāšanas politikai, kas kaitē tās filozofijai. Itālija, piemēram, pēdējos gados ir devusi miljardiem eiro ierosinājumiem atkritumu dedzināšanai, bet rezultātus, kas ir acīmredzami ikvienam, nekādā veidā nevar uzskatīt par pozitīviem.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, visā Eiropā katra dalībvalsts cīnās ar nevaldāmajām enerģijas cenām. Tādēļ tas, ka atkritumi tiek uztverti kā potenciāli svarīga degviela, es uzskatu, ir gan saprātīgi, gan nepieciešami. Tā pilnīgi noteikti ir abpusēji izdevīga situācija – gan rīkojoties ar mūsu milzīgajiem atkritumu krājumiem, gan arī nodrošinot alternatīvu enerģijas piegādes avotu, jo īpaši tādēļ, ka mēs piedzīvojam enerģijas krīzi un aizvien lielāku atkarību no nedrošām ārvalstu naftas piegādēm.

Tādēļ es nesaprotu dažu deputātu nevēlēšanos saskatīt acīmredzamās priekšrocības, veicinot enerģijas ieguvi no atkritumiem. Es baidos, ka daži kolēģi jūtas tik vērtīgi ar savām pārstrādes un pretdedzināšanas dogmām, ka viņi noteikti upurētu iespēju iegūt siltumu un enerģiju no atkritumiem. Attiecībā uz to, man jāsaka, es domāju, ka viņi dziļi maldās.

Saistībā ar šo es gribētu teikt, ka es ļoti stingri atbalstu „reģenerācijas” definīcijas pastiprināšanu direktīvā, ļoti skaidri nosakot, ka enerģija no atkritumiem nozīmē reģenerāciju, nevis atkritumu apglabāšanu. Mums būtu tas jo īpaši jāpiemēro lauksaimniecības nozarei, kurā ir daudz iespēju šai sakarā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribu izteikt sirsnīgu pateicību mūsu referentei Caroline Jackson kundzei par ievērojamo darbu, ko viņa ir paveikusi un kas atspoguļo viņas kompetenci tik delikātā jautājumā kā atkritumu apsaimniekošana. Es viņu apsveicu arī ar viņas tik uzmanīgo klausīšanos, ko viņa ir izrādījusi visā sarunu procesā, un, pateicoties kam, mēs esam panākuši šo sarežģīto kompromisu ar Padomi un Komisiju.

Mums ir jauna direktīva, kas cenšas noskaidrot virkni jautājumu. Mēs atzinīgi vērtējam atkritumu apsaimniekošanu un hierarhiju, un vērienīgos mērķus, kas izvirzīti dalībvalstīm, proti, 50 % mājsaimniecību atkritumu līdz 2020. gadam. Atkritumu apsaimniekošanai jābūt pamatotai uz to rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un, visbeidzot, apglabāšanu, un šai hierarhijai ir jābūt vadošajam principam. Svarīgi ir arī tas, lai sadedzināšanas iekārtas būtu pakļautas enerģijas efektivitātes kritērijiem, kā tas noteikts tekstā, nodrošinot, protams, to, ka sadedzināšanu izmanto tikai tad, kad citas metodes nav iespējamas.

Uz šī pamata es uzskatu par ļoti pozitīvu to, ka tekstā ir nodrošināta ļoti cieša bīstamo atkritumu kontrole un stingrāki izsekojamības pasākumi.

Tas, bez šaubām, ir kompromiss, un mēs būtu vēlējušies iet daudz tālāk atsevišķos jautājumos, tādos kā vides kritēriju pievienošana reģenerācijas definīcijai un daudz stingrāku nosacījumu noteikšana izņemšanai no atkritumu kategorijas; tad pastāv blakus produktu jautājums, kuru definīcija rada dažas problēmas. Neraugoties uz to, mums ir absolūti jāatbalsta šis kompromiss, jo mēs ļoti labi zinām, ka to bija grūti panākt, un, ja mēs gribētu iet samierināšanas ceļu, mēs uzņemtos sakāves un lietu milzīgas novilcināšanas risku. Mums ir jāsaprot, ka, tā kā mūsu Eiropas atkritumu politika līdz šim ir bijusi neveiksmīga, ir daudz vēlamāk piekrist risinājumam, kas šķiet saprātīgs, un Eiropas Komisijai ir jābūt ļoti modrai, nodrošinot, ka šī direktīva tiek pienācīgi ieviesta. Mēs redzēsim, vai dažu gadu laikā mēs varam iet tālāk.

  Anne Ferreira (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, no savas puses es neesmu apmierināta ne ar šī kompromisa teksta formu, ne arī saturu.

Attiecībā uz pasniegšanas veidu es uzskatu, ka mēs nevaram pienācīgi darīt savu darbu, ja pēc divu gadu ilga darba pie teksta sagatavošanas mēs konstatējam, ka galīgie lēmumi – kas ir vairāk nekā tikai pielāgojumi – tiek pieņemti klusumā un tālu pārsniedz to, kas tika pieņemts Vides komitejā, un nolikti uz deputātu darbgaldiem tikai dažas stundas pirms balsojuma.

Attiecībā uz saturu šis kompromisa teksts ir atruna, kas nesniedz skaidru reģenerācijas definīciju, vairs necenšas stabilizēt atkritumu apjomu, vairs neizvirza vērienīgus pārstrādes mērķus un diemžēl atspoguļo Komisijas un Padomes nespēju pārvērst augstākajā mērā tālejošos paziņojumus, kas izteikti Eiropas un starptautiskā līmenī, reālā darbībā.

Nē, es neesmu apmierināta, un īstenībā es esmu nobažījusies par mūsu politisko nespēju veikt patiesu darbību vides jomā vai darbību, lai uzlabotu mūsu veselību, kas arī ir iemesls, kādēļ es balsoju pret šo tekstu.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribu izteikt pateicību par darbu, ko paveikusi mūsu referente Caroline Jackson kundze un Mojka Drčar Murko kundze, mūsu ALDE grupas referente.

Bīstamo atkritumu jautājums izvirza svarīgus jautājumus attiecībā uz informācijas par atkritumu kustību izsekojamību, nesadalīšanu un vienveidīgu uzglabāšanu ilgstošā laika periodā, t.i., piecus gadus visos ķēdes posmos; taču visi šie jautājumi ir aplūkoti diezgan virspusēji. Tas ir vairāk nekā nožēlojami no veselības un vides aspekta.

Attiecībā uz blakus produktiem es jūtos augstākajā mērā vīlusies. Es neesmu pret blakus produktu koncepciju: tieši pretēji, es atzīstu to svarīgumu; bet es uzskatu, ka tā definīcija, kas ietverta Padomes kopējā nostājā, nedod pietiekamas garantijas un ka beigās iespējamu pārkāpumu rezultātā tā rada risku sagraut pašu koncepciju.

Citi jautājumi, tādi kā atkritumu stadijas beigu statuss un atkritumu reģenerācija, man šķiet, ir tikuši upurēti tā vārdā, lai panāktu vienošanos otrajā lasījumā.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Jackson kundze, mēs iesniegsim vairāku partiju ierosinātu grozījumu, kas ieguva vairākuma atbalstu Parlamentā pirmajā lasījumā. Tas pievēršas šādai problēmai: daudzās ES valstīs neapstrādātas, nesterilizētas pārtikas atliekas tiek atkārtoti izbarotas mājlopiem vai izkaisītas no gaisa. Atkal un atkal šāda veida rīcība izraisa tādu slimību risku kā mutes un nagu sērga. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai pārtikas atkritumus sterilizētu un droši apglabātu apstiprināti uzņēmumi, izmantojot piemērotas metodes. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām apstiprināt tās izmantošanu tikai cūku barībā, ja tā tiek sterilizēta 20 minūtes 133°C temperatūrā un pie 3 bāru spiediena un ja pilnībā ir izpildītas visas pārējās Regulas 1774/2002 prasības. Es stingri uzskatu, ka, ja Parlaments pieņems šo grozījumu, tad Padome iekļaus šo noteikumu kompromisa tekstā.

  Umberto Guidoni (GUE/NGL). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, panāktais kompromiss ir solis atpakaļ no tā teksta, ko apstiprināja Vides komiteja.

Sākotnējā tekstā bija teikts, ka atkritumu ražošana no 2012. gada ir jāsamazina līdz 2009. gada līmenim, ieviešot patiesu politiku atkritumu rašanās novēršanai ar pakāpeniskiem pasākumiem. Šis mērķis kompromisā ir anulēts, atstājot visu neskaidru. Vides komiteja bija noteikusi obligātos mērķus mājsaimniecību un rūpniecisko atkritumu pārstrādei, kas jāsasniedz noteiktā – lai gan diezgan tālā – termiņā. Arī šie mērķi ir samazināti, ierobežojot tos tikai līdz dažiem materiālu veidiem un izslēdzot rūpnieciskos atkritumus.

Vēl viens negatīvs aspekts ir sadedzināšanas iekārtu veicināšana ar noteiktu efektivitāti no apglabāšanas iekārtām uz reģenerācijas iekārtām. Šķiet, ka šī direktīva dod to, ko grib ietekmīgi lobiji. Īrijas referenduma rezultāts ir parādījis, ka jūs esat vai nu pilsoņu un viņu bažu pusē, vai arī jūs riskējat noraidīt Eiropas ideju un paralizēt integrācijas procesu.

Parlamentam ir jāpievērš uzmanība tūkstošiem elektronisko vēstuļu no Eiropas pilsoņiem, kurās prasītas lielākas saistības un saistoši mērķi, pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt vēl vienu svarīgu iespēju palielināt uzticību Eiropas iestādēm.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Es atzinīgi vērtēju kompromisa paketi, taču vienlaikus es gribētu uzsvērt, ka šis kompromiss ir samērā trausls. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai visas dalībvalstis izturas atbildīgi un nemeklē nekādas vājās vietas, kas būtu varējušas palikt tiesību aktos. Ungārijā šobrīd dalīta atkritumu vākšana veido 2 % no kopējā daudzuma. Manuprāt, šajā sakarībā nevar pateikt neko citu, kā vien izteikt cerību, ka šīs direktīvas ietekme beidzot pavērsīs situāciju labvēlīgākā virzienā. Eiropas austrumu daļā pēdējo gadu laikā ir pieauguši ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanā, lielā mērā pateicoties finansējumam, ko sniedz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments (ISPA) un Kohēzijas fonds. Atkritumu poligonu būvniecība ir bijusi nozīmīga darbība, bet virknē kopienu ir uzsāktas atkritumu šķirošanas programmas, arī pasākumi, kuru mērķis dažos gadījumos ir organisko atkritumu atsevišķa savākšana. No otras puses, patiesi pasākumi un ieguldījumi, kas vērsti uz atkritumu samazināšanu vispār nav bijuši paredzēti, un atsevišķai nozarei pārstrādājamo materiālu apstrādē vēl ir jārodas. Tādēļ Eiropas Savienības noteikto pamatnostādņu raksturs būs izšķirošs ne tikai Ungārijai. Saskaņā ar statistiku ikviena kopiena būtībā varētu panākt 50 % samazinājumu no saviem saražotajiem atkritumiem, līdzko tā ieviestu sauso atkritumu pārstādi un organisko atkritumu atsevišķu savākšanu tieši to rašanās vietās. Tomēr, nosakot jaunās saistības, mums ir jāņem vērā arī to piemērojamība un saistītās izmaksas. Piemēram, vai papildu ieguldījumi var tikt veikti tajās pašās jomās, kurās tiek īstenoti ISPA projekti? Vai oriģinālie līgumi var tikt grozīti? Ja nē, tad ir neliela atšķirība, vai pastāv pieprasījums paplašināt atkritumu šķirošanu vai arī spēkā ir tiesību akti, lai samazinātu to atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos; saskaņā ar divdesmit gadu līgumiem savāktie atkritumi ir jānogādā uzbūvētos atkritumu poligonos. Tādēļ papildus šīs direktīvas apstiprināšanai mēs nedrīkstam vilcināties ar darba uzsākšanu pie iespējamiem veidiem, kā grozīt pašreizējos līgumus. Es apsveicu referenti ar viņas izcilo darbu. Liels paldies jums.

  Horst Schnellhardt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka mēs varam apsveikt referenti. Viņai pilnīgi noteikti ir izdevies panākt pieņemamu rezultātu ar Padomi. Es jo īpaši vēlos uzsvērt atšķirīgas atkritumu hierarhijas iekļaušanu.

Tomēr ir arī mīnusi, kas ir pilnīgi nesaprotami un ko šajā dokumentā ir ieviesusi Padome. Pirmais no tiem attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem. Mēs komitejā noteicām, ka dzīvnieku izcelsmes blakus produkti būtu jāizņem no šīs Pamatdirektīvas par atkritumiem. Tas, ko Padome tagad ir izdarījusi, ir sava veida birokrātisku šķēršļu radīšana, kas mudina lauksaimniekus iet uz barikādēm. Dokumentā ir noteikts, ka virca, kas pārstrādāta biogāzē, pēkšņi kļūst par atkritumu produktu. Vai jūs zināt, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs vajadzīga atkritumu apstrādes licence, un viņiem būs jānosaka precīzs to atkritumu apjoms un veids, kas tiks apstrādāti, kā arī apstrādes vieta.

Regulā par dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem ir skaidri noteikts, ka vircai tiek piemērots izņēmums. Tādēļ tagad lauksaimniekiem būtu vieglāk izliet vircu uz saviem laukiem nekā pārstrādāt to biogāzē. Citiem vārdiem, mēs radām birokrātiskus šķēršļus praksei, ko mēs faktiski cenšamies veicināt.

Otrs jautājums attiecas uz atkritumeļļu. Direktīvā par atkritumeļļām – kura, kā jūs zināt, tagad būs jāatceļ – ir noteikts, ka atkritumeļļa ir jāapstrādā un jāreģenerē. Saskaņā ar to, kas noteikts direktīvā, tiek apstrādāts liels apjoms. Protams, jau ir noteikts, ka atkritumeļļas nav jāapstrādā tajos gadījumos, kad reģenerācija nav ekonomiski dzīvotspējīga vai tehniski iespējama. Tagad ir noteikts, ka jāizlemj ir dalībvalstīm. Tādā gadījumā, vai mēs tagad esam Eiropas Savienība vai mēs esam pārvērtušies par dalībvalstu apkopojumu? Fakts ir tāds, ka mēs nepārprotami atkal izjaucam tirgu. Manuprāt, tas ir ļoti satraucoši. Ļaujiet man pāriet pie jautājuma par lielāku pašpietiekamību. Vietējās iestādes tagad noteiks, kas ko un kad drīkstēs apglabāt. Lieki teikt, ka bija liels spiediens no tām vietējām iestādēm, kurām ir brīva sadedzināšanas iekārtu jauda. Taču tas ir nepareizais virziens. Tā nav iespēja, un šis paplašinājums izraisa tirgus ekonomikas pilnīgu apstādināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

  Frieda Brepoels (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ir skaidrs, ka šis kompromiss ir svarīgs solis uz priekšu attiecībā uz Eiropas tiesību aktiem vides jomā. Tomēr es neesmu pilnībā apmierināta ar šo kompromisu. Kāpēc ne? Manam reģionam, Flandrijai, kopā ar, piemēram, Nīderlandi, ir labākā atkritumu apsaimniekošanas politika ar izcili labu šķirošanu un pārstrādi, tādēļ mēs uzskatām, ka ierosinātie pārstrādes un atkritumu rašanās novēršanas mērķi ir absolūti neatbilstīgi. Tie patiešām pilnīgi mūs nemudina uzlabot atkritumu apsaimniekošanu nākotnē.

Mēs arī nepavisam neesam apmierināti, ka mājsaimniecību atkritumu sadedzināšana, kas darbojas, pamatojoties uz enerģijas efektivitātes formulu, kura praksē, pēc mūsu domām, varētu radīt daudz neskaidrību, tiek uzskatīta par atkritumu efektīvu izmantošanu. Taču es esmu pārliecināta, ka kopējais rezultāts ir jāuzlūko kā ļoti pozitīvs, un tādēļ es gribu sirsnīgi pateikties Jackson kundzei par viņas milzīgo ieguldījumu. Mēs atbalstīsim šo kompromisu.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, savā pašreizējā redakcijā Pamatdirektīva par atkritumiem diemžēl apdraud biogāzes izmantošanas paplašināšanu. Es pilnīgi piekrītu kolēģim deputātam Schnellhardt kungam no PPE-DE grupas, ka pašreizējā direktīva ir neatbilstīga attiecībā uz biogāzes ražošanu, kā arī attiecībā uz vircas vai mājsaimniecību atkritumu izmantošanu. Diemžēl savā pašreizējā redakcijā Pamatdirektīva par atkritumiem apdraud biogāzes izmantošanas paplašināšanu. Tas izraisa šaubas par Jackson kundzes ziņojumu. Saskaņā ar Pamatdirektīvu par atkritumiem definīcija par kūtsmēsliem, ko izmanto biogāzes ražošanai kā atkritumus, ir neskaidra. Ja tas būtu jāietver šīs direktīvas jomā, tas padarītu biogāzes ražošanu no kūtsmēsliem neiespējamu, neraugoties uz faktu, ka tam būtu lielas priekšrocības no enerģijas pārvaldības, vides un klimata aizsardzības aspekta. Mums ir jānoskaidro šis juceklis un cik vien ātri iespējams jāatjauno likumdošanas saskaņotība, un tādēļ mums ir jāpieņem Komisijas nostāja attiecībā uz direktīvu saistībā ar biogāzi.

  Adam Gierek (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu referenti ar reālistisko pieaugošās atkritumu problēmas novērtējumu. Galvenie pieņēmumi ierosinātajos noteikumos ir atkritumu rašanās novēršana un materiālu pārstrāde. Enerģijas reģenerācija ir vienkāršāka, bet tai nevajadzētu aizvietot materiālu pārstrādi, kas ir sarežģītāka.

Šī iemesla dēļ ir nepieciešams radīt apstākļus, kas ļautu veikt materiālu pārstrādi, un precizēt juridiskās atšķirības, aprakstot, piemēram, kad metāla atgriezumi nav atkritumi, bet kļūst par izejmateriālu. Mums ir vajadzīgas labākas un lētākas materiālu pārstrādes tehnoloģijas. Produktiem vajadzētu būt izstrādātiem tādā veidā, lai vienkāršotu pārstrādi. Ir vajadzīga selektīvā savākšana, un tā ir jāpielāgo tirgum tādā veidā, lai labumu gūtu gan mājsaimniecības, gan arī otrreizējo materiālu potenciālie izmantotāji.

Bez šiem risinājumiem mēs riskējam atkārtot pašreizējo situāciju Neapolē, kur diemžēl atkritumu sadedzināšana var izrādīties par vienīgo iespēju.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties visiem runātājiem šajās debatēs par pozitīvo ieguldījumu.

Pamatojoties uz saskaņoto tekstu, dalībvalstīm tagad ir jāveic virkne pasākumu, lai uzlabotu savu atkritumu apsaimniekošanu. Šajā direktīvā ir noteiktas skaidras definīcijas un atkritumu apsaimniekošanas principi, kas, es uzskatu, atrisinās pašreizējās interpretācijas problēmas, samazinās tiesas lietu skaitu un radīs pamatotu juridisko pamatu atkritumu apstrādes nozares darbībai.

Kopējā kompromisa paketē, kas tagad ir ierosināta, ir ietverta virkne galveno nosacījumu. Svarīgākie no tiem ir šādi.

Pirmkārt, šīs direktīvas mērķis vides jomā tagad ir skaidrs un vērienīgs. Vides aizsardzības līmenis ne tikai ir saglabāts, bet atsevišķos gadījumos, tādos kā bīstamie atkritumi, arī pastiprināts.

Kopējie likumdevēji ir vienojušies par vairākām pamata definīcijām, tai skaitā atkritumu, atkritumu rašanās novēršanas, pārstrādes un reģenerācijas definīcijām. Šīs definīcijas ir skaidras un saprotamas. Turklāt šajā direktīvā veiksmīgi ir iekļauti divu citu direktīvu nosacījumi, lai padarītu likumdošanu pieejamāku, vienlaikus saglabājot augstus vides aizsardzības standartus.

Atšķirība starp reģenerāciju un apglabāšanu ir padarīta skaidra, atstājot Komisijai iespēju tālāk noteikt šo atšķirību, ja rastos tāda vajadzība.

Ir izveidota skaidra piecu pakāpju „atkritumu hierarhija”, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un ļauj apglabāt sadzīves atkritumus tikai kā pēdējo iespēju. Vienlaikus tā nodrošina nepieciešamo elastīgumu, pamatojoties uz pareiziem dzīves cikla apsvērumiem.

Es gribētu atgādināt to nozīmi, ko Parlaments sarunu laikā piešķīra „atkritumu hierarhijas” augšējo līmeņu stiprināšanai, ieviešot pārstrādes mērķus. Ja 2020. gadā šie mērķi nav izpildīti, Komisija var iesūdzēt dalībvalstis tiesā par šīs direktīvas prasību nepildīšanu. Turklāt pašreizējais formulējums ievieš regulārāku un vispusīgāku uzraudzības procesu attiecībā uz pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai sasniegtu attiecīgos mērķus pirms termiņa – 2020. gada – tā vietā, lai 2020. gadā, kad atkritumu apsaimniekošanas sistēmas jau būs ieviestas, vienkārši pārbaudītu faktisko atbilstības līmeni. Šāds savlaicīgs izpildes process var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem 2020. gadā.

Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, ar šo direktīvu tiek ieviesta pilnīgi jauna dimensija attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, ko Komisija nekavējoties vēlas īstenot pēc tās pieņemšanas un transponēšanas. Dalībvalstīm tagad būs jānosaka savi valsts atkritumu apsaimniekošanas plāni un tīkli, kam ir jāatspoguļo tie principi un jaunās saistības, kas izvirzītas pārskatītajā direktīvā.

Pamatdirektīvas par atkritumiem 14. pantā nav noteikts, vai privātām vai valsts iestādēm būtu jāpiedalās šādu tīklu izveidē un darbībā, tāpat kā šis pants nekādā iespējamā veidā neietekmē atkritumu apsaimniekošanas darbību un infrastruktūru īpašumtiesības – valsts vai privātas. Atbildības sadalījums starp valsts un privāto sektoru ir iekšēja lieta, par ko lēmumu var pieņemt tikai dalībvalstis. Ja atbilstīgs apglabāšanas un reģenerācijas darbību tīkls jau pastāv – vai tas būtu privāts, valsts vai arī jaukts – nav vajadzības pēc papildu pasākumiem tā izveidošanā.

Attiecībā uz bažām saistībā ar pārstrādes mērķa trūkumu ražošanas un rūpniecības atkritumiem, mani dienesti izpētīs iespēju noteikt šādu mērķi kā pirmo prioritāti 2014. gada pārskata kontekstā, kas paredzēts 8.a pantā (4. punkts).

Attiecībā uz jautājumu par mājdzīvnieku barošanu ar dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem, tādiem kā pārtikas atkritumi, to regulē Regula par dzīvnieku izcelsmes blakus produktiem, kas pašlaik tiek pārskatīta. Tas būtu jārisina šajā regulā, jo Pamatdirektīva par atkritumiem nav īstā direktīva, lai regulētu pārtikas atkritumu izmantošanu.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai prasībām par blakus produktiem un atkritumu beigu stadijas kritērijiem ir jābūt izpildītiem Eiropas Savienībā pirms to pārvešanas uz trešām valstīm, Komisija apstiprina, ka tam tā ir jābūt.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai kūtsmēsli būtu jāizslēdz no Pamatdirektīvas par atkritumiem jomas, kūtsmēsli netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tos izmanto kā mēslojumu. Tomēr tie tiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie ir paredzēti turpmākai apstrādei vai apglabāšanas darbībām, piemēram, sadedzināšanai, biogāzes ražošanai, kompostam un nogādāšanai poligonos. Kūtsmēslu izslēgšana no atkritumu tiesību aktu jomas radītu nopietnu robu vides aizsardzībā, jo nebūtu juridisku līdzekļu tādu jautājumu kontrolei kā emisijas gaisā un ūdenī, prasības atkritumu poligoniem, troksnis, smakas, u.c.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai būtu jāveicina biogāzes ražošana un atkritumu kompostēšana. Tomēr biogāze un kompostēšanas iekārtas nav neitrālas vides jomā. Arī tās rada emisijas gaisā un ūdenī un var būt traucējumu avots, piemēram, smaku un trokšņa ziņā. Izslēdzot tos kūtsmēslus, kas paredzēti biogāzes ražošanai vai kompostēšanas iekārtām, no Pamatdirektīvas par atkritumiem jomas, rezultāts būtu šādu iekārtu izslēgšana no IPPC direktīvas jomas.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz apsveikt Jackson kundzi un pateikties par viņas lielisko darbu. Komisija ir ļoti apmierināta ar sarunu rezultātu un var pilnībā pieņemt ierosināto kompromisu.

  Caroline Jackson, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es īsi gribētu pateikties visiem tiem kolēģiem, kas piedalījās šajās debatēs. Ir tikai viens kolēģis, kam es gribu atbildēt, un tas ir Davies kungs jeb „Chris ‘Newsnight’ Davies” – tā ir programma, kurā viņam patīk parādīties –, kurš teica, ka es pārāk viegli padevos Padomei. Es ceru, ka mani kolēģi mani atbalstīs, kad es teikšu, ka es nepadevos pārāk viegli un ka es nekad neesmu pārāk viegli padevusies nevienā lietā. Kā Laperrouze kundze apliecinās saistībā ar ūdens jautājumu, risināt sarunas ar Padomi kļūst aizvien grūtāk. Tā kā lejupslīde ir asa un Padome saprot, ka šie tiesību akti maksās naudu, tā ļoti negrib pieņemt Parlamenta grozījumus .

Rīt no rīta mums ir izvēle. Mēs varam piekrist tai grozījumu paketei, kas ir mūsu priekšā, un es ļoti ceru, kas tas tā notiks. Mēs varam nobalsot par dažiem būtiskiem grozījumiem, piemēram, par blakus produktiem, kas nozīmēs to, ka šī pakete piedzīvo neveiksmi un mēs visi ejam samierināšanas ceļu. Vai tas nebūtu jautri? Varbūt mēs varam piekrist dažiem nelieliem grozījumiem vai grozījumam, ko tā iesniedzēji raksturo kā nelielu grozījumu, tādam kā 88. grozījums, par kuru es gaidu Komisijas viedokli, iespējams, šovakar.

Es domāju, ka tas patiesi ir ļoti apšaubāmi, vai Padome pieņems jebkādus grozījumus, pat nelielus, tādēļ es atbalstu visu paketi bez grozījumiem. Galu galā, šai paketei ir jābūt ar nozīmi, pretējā gadījumā, kādēļ Padome par to tik stingri cīnījās? Tā nav nenozīmīga pakete, kā Zaļie cenšas to pierādīt; tā ir pilnvērtīga pakete.

Noslēgumā es gribētu pateikties „ēnu” referentiem – „Caroline Jackson un ēnas” – tas izklausās pēc 60. gadu rokgrupas – par sadarbību, bet nevēlētos viņus noteikti satikt atkal un atkal un atkal samierināšanas procedūrā. Es domāju, mums vajadzētu censties pabeigt šo jautājumu rīt no rīta.

  Priekšsēdētāja . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, otrdien, 17. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Ar jauno Pamatdirektīvu par atkritumiem Parlaments tagad ir ieguvis apstiprinājumu augstu un saistošu pārstrādes kvotu noteikšanai. Pēc tā patiesi bija neatliekama vajadzība, un es ar pārliecību skatos nākotnē, kurā visā Eiropā aizvien plašākā apmērā tiks praktizēta atkritumu šķirošana un pārstrāde. Es uzskatu, ka 50 % mājsaimniecību atkritumu pārstrāde un 70 % būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu pārstrāde līdz 2020. gadam ir ļoti labi mērķi, kas bruģē ceļu videi draudzīgas un klimatam draudzīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai visā Eiropā. Tieši tādēļ, ka austrieši jau ir pāraugs atkritumu šķirošanā un pārstrādē, es priecājos, ka tagad visas pārējās dalībvalstis piedalīsies šajās darbībās, tādējādi mūs par vēl vienu soli tuvinot efektīvai vides aizsardzībai. Mums nevajadzētu aizmirst, ka atkritumu produkti ir arī izejmateriāli, un ka efektīvāka šo materiālu izmantošana var palīdzēt apkarot arī klimata pārmaiņas.

Tagad mums ir jāgaida, lai Komisija iesniegtu īpašu priekšlikumu attiecībā uz to, kā mēs varam nodrošināt, ka ekonomiskā izaugsme nenozīmē atkritumu apjoma pieaugumu.

20. Vides kvalitātes standarti ūdens resursu politikas jomā (debates)

  Priekšsēdētāja . − Nākamais jautājums ir debates par Anne Laperrouze kundzes ierosinājumu otrajam lasījumam (A6-0192/2008) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un grozītu Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK un 2000/60/EK (11486/3/2007 – C6-0055/2008 – 2006/0129(COD)).

  Anne Laperrouze, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ziņojums, ar ko mēs šodien iepazīstinām otrajā lasījumā, ir komandas darba iznākums, ar kuru mēs esam panākuši vienošanos ar Slovēnijas prezidentūru un Eiropas Komisiju. Man bija patiess prieks strādāt ar saviem līdzreferentiem no politiskajām grupām, cenšoties panākt kompromisu. Man veicās, ka man bija kompetenti un pieredzējuši kolēģi, kas uzmanīgi klausījās un piedalījās sarunu sēdēs. Es gribētu sirsnīgi pateikties viņiem, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas sekretariātam, politisko grupu padomdevējiem un savai asistentei Sylvain Maréchal kundzei.

Es lietoju terminu „komandas darbs”, jo mēs izdarījām lielisku darbu kopā ar Slovēnijas prezidentūras pārstāvjiem, kas ņēma vērā Parlamenta ieteikumus, un ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kas sniedza mums atbildes, kuras ļāva mums labāk saprast šo priekšlikumu direktīvai. Es domāju, ka mēs visi varam atzīt mūsu sadarbības augļus kompromisa grozījumos, kas tiks iesniegti balsošanai rītdien. Tādēļ es pateicos visiem par man kā šī tehniskā ziņojuma referentei sniegto palīdzību darbā.

Tagad es pāriešu pie būtības. Ūdens pamatdirektīvā ir izvirzīta stratēģija, lai apkarotu ūdens ķīmisko piesārņojumu. Priekšlikuma atvasinātajai direktīvai mērķis ir, izveidojot vides kvalitātes standartus, garantēt augstu aizsardzības līmeni pret risku, ko atsevišķas vielas rada ūdens videi.

Ļaujiet man uzsvērt galvenos šī kompromisa teksta sasniegumus. Mēs esam ieviesuši divus galvenos principus: principu „piesārņotājs maksā” un principu „prioritāte risku samazināšanai to rašanās vietā”. Visnozīmīgākie aspekti ir praktiskie aspekti. Piemēram, pārsnieguma pārejas zonas – pārdēvētas par sajaukšanās zonām – vairs nav vienkārši zonas, kas ir noteiktas, bet tagad tās ir instruments problēmas uzsvēršanai, un no tā izriet, ka dalībvalstu ziņā ir piemērot korektīvus pasākumus.

Šīs direktīvas galvenais mērķis bija saskaņot standartus Kopienas līmenī. Protams, tādēļ Komisijas ziņā būtu noteikt pamatnostādnes krājumu, emisiju, novadīšanas un sajaukšanās zonu saskaņošanai. Mēs to panācām. Mums ir izdevies nodrošināt arī to, ka vairāk tiks ņemts vērā pārrobežu virszemes ūdens tilpņu stāvoklis starp dalībvalstīm un trešās valstīs.

Attiecībā uz papildu vielām Parlaments bija cerējis pievienot pastāvīgu skaitli. Pamatojoties uz iepriekšēju atlasi, Komisija izraudzījās 13 vielas, kuras, kā uzskata, rada pamatu bažām. Kompromisā ir skaidri noteikts, ka, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, Komisijas rīcībā būs 24 mēneši, lai izteiktos par galīgo klasifikāciju un ierosinātu atbilstošas robežvērtības. Tas ir diezgan ievērojams progress, jo galvenokārt šīs vielas ir PCB, brīvais cianīds, EDTA, dioksīni un bisfenols.

Sarežģītajā sedimentu un biotas jautājumā, trūkstot zinātniskai vienprātībai, panāktais kompromiss nodrošina, ka dalībvalstīm tie ir jāuzrauga, lai novērtētu to vielu ilgtermiņa tendences, kuras tur uzkrājas.

Visbeidzot, pārsteigti, ka šajā priekšlikumā nav ietverti jauni pasākumi emisiju uzraudzībai, Eiropas Parlamenta deputāti panāca kompromisu, kura 7. pantā ir noteikts, ka Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, novērtē pašreizējo tiesību aktu efektivitāti un progresu sajaukšanās zonu apjoma samazināšanā un tad veic grozījumus vai ierosina atbilstīgus tiesību aktus.

Ņemot vērā šos panākumus, es gribētu lūgt deputātus atbalstīt šo kompromisa paketi.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs apspriežam vienu no visizšķirošākajiem vides politikas uzdevumiem: mūsu ūdens resursu aizsardzību mūsu pašu un nākamo paaudžu interesēs.

Ļaujiet man vispirms apsveikt referenti Laperrouze kundzi un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju par lielisko darbu, ko viņi ir paveikuši, un par viņu sadarbību saistībā ar šo direktīvu.

Kā jūs atceraties, Ūdens pamatdirektīvā, galvenajā juridiskajā instrumentā ES politikai attiecībā uz ūdens aizsardzību, tika noteikts, ka ir vajadzīgi papildu tiesību akti divos jautājumos: ES gruntsūdeņu kvalitātes standarti un ES prioritāru vielu virszemes ūdeņos kvalitātes standarti.

Gruntsūdeņu direktīva tika apstiprināta 2006. gada beigās samierināšanas procedūrā. Šodien Eiropas Parlamentam otrajā lasījumā ir jālemj par ierosināto direktīvu par vides kvalitātes standartiem attiecībā uz prioritārām vielām virszemes ūdeņos. Direktīvā ir noteikti saskaņoti kvalitātes standarti 33 uzskaitītajām vielām, līdz ar to labas ūdens kvalitātes pamatkoncepcija ir izteikta noteiktās skaitliskās vērtībās, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskajiem datiem un atzinumiem. Tādējādi šī direktīva veicinās ūdens vides un cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību. Turklāt šis ir Ūdens pamatdirektīvas mērķis.

Komisija ir apņēmusies stingri uzraudzīt šīs direktīvas, kā arī Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu. Tās mērķis ir arī uzraudzīt un novērtēt pieejamo informāciju par to vielu klātbūtni un ietekmi, kas nav iekļautas prioritārajā sarakstā vai prioritāro bīstamo vielu sarakstā. Vajadzības gadījumā tā paredz iesniegt priekšlikumus turpmāko nepieciešamo pasākumu pieņemšanai.

Visā sarunu procesā Parlamenta intervence dažādos svarīgos jautājumos ir veicinājusi to, ka ir nodrošināts Komisijas sākotnēji ierosināto mērķu vērienīgs līmenis. Tas jo īpaši attiecas uz galvenajiem jautājumiem, tādiem kā: to prioritāro vielu saraksta turpmāka pārskatīšana, kurš pašlaik ir nepārprotami saistīts ar vides kvalitātes standartiem un tiks ierosināts divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā; vielu, kuras kandidē saņemt atļauju, saraksts, kas ir jāizpēta pēc esošā saraksta pārskatīšanas; kritēriji emisiju uzskaitījumam, nopludināšanai un sūcēm, kā arī sajaukšanās zonām.

Ļaujiet man arī īsi pieminēt piesārņotāju emisiju kontroles jautājumu. Kā jūs zināt, Ūdens pamatdirektīvā šis jautājums ir apskatīts, emisiju kontroli piesaistot vides kvalitātes standartiem. Emisiju kontrole lielā mērā ir ietverta pašreizējos Kopienas tiesību aktos. Papildus emisiju kontrolei, kas iekļauta direktīvās par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli (direktīvas, kas jau bija spēkā, kad 2000. gadā tika apstiprināta Ūdens pamatdirektīva), Komisija šajā laikā ir pieņēmusi vai ierosinājusi vairāk nekā 30 Kopienas juridiskos instrumentus. Ļaujiet man piemēra veidā minēt dažus no tiem: REACH regula, Regula par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, Direktīva par raktuvju atkritumiem, ierobežojumi vielu izmantošanai saskaņā ar Pesticīdu direktīvu un Direktīva par dažu bīstamu vielu tirgū laišanas un izmantošanas ierobežošanu.

Tādēļ mēs uzskatām, ka dalībvalstu rīcībā ir pietiekami daudz juridisko instrumentu, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķus.

Turklāt Komisija novērtēs vajadzību pēc papildu kontroles pasākumiem Kopienas līmenī un vajadzības gadījumā iesniegs priekšlikumus, pārskatot prioritāro vielu sarakstu. Komisija arī novērtēs vajadzību klasificēt prioritārās vielas kā prioritārās bīstamās vielas, ņemot vērā jauno informāciju, kas būs pieejama, un jaunākos sasniegumus REACH regulas jomā.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz izteikt savu apmierinātību par kopīgi paveikto darbu, jo īpaši referentes darbu. Es vēlreiz apstiprinu Komisijas pilnīgu atbalstu tai kompromisa pasākumu paketei, par ko ir panākta vienošanās attiecībā uz šo ļoti svarīgo juridisko instrumentu otrajā lasījumā.

  Robert Sturdy, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt Laperrouze kundzi. Viņa bija izcila referente, un man bija milzīgs prieks strādāt kopā ar viņu. Es priecājos, ka Komisija teica, ka tā atbalstīs šo ziņojumu.

Ierosinātā direktīva – un es nepieskaršos visām jomām, ko Laperrouze kundze ir aplūkojusi, bet man ir jāpievieno daži savi komentāri – Ūdens pamatdirektīvas atvasinātā direktīva – ir galīgais tiesību akts par labas kvalitātes ūdeni dažādām dalībvalstīm. Mēs esam daudz diskutējuši kopā ar referenti, Padomi un Komisiju, un es domāju, ka mēs beidzot esam vienojušies par kompromisa paketi, kurai mēs visi piekrītam. Es mudinu – tāpat kā to darīja referente – ikvienu balsot par šo paketi. Es uzskatu, ka tā ir līdzsvarota pakete: tiks aizsargāta vide, ūdens kvalitāte mūsu iedzīvotājiem paaugstināsies, un ekonomiskais slogs būs saprātīgs – un es domāju, ka arī tas ir svarīgi. Sarunu gaitā mēs daudz diskutējām ar NVO un rūpniecības pārstāvjiem, un mēs nācām klajā ar lielisku priekšlikumu.

Ar šo priekšlikumu virszemes ūdeņos ierobežo ķīmisko vielu koncentrāciju, bīstamās grupas, arī smagos metālus, dažus pesticīdus un citas bīstamas ķīmiskas vielas. Priekšlikums ļoti lielā mērā ir pamatots uz profilaktisko darbību principa. Dalībvalstis var norādīt – kā referente sacīja – sajaukšanās zonas, kurās noteiktos apstākļos ķīmisko vielu koncentrācija drīkst pārsniegt atbilstīgos vides kvalitātes standartus, bet, protams, tās būs ļoti rūpīgi jāuzrauga. Mums ir zonas, kuras drīkst norādīt par sajaukšanās zonām pārrobežu ūdens tilpnēs – lieliski tiesību akti. Priekšlikumā teikts, ka dalībvalstīm ir jāsavāc informācija, kā arī kartes. Es domāju, ka mums varētu būt grūtības dabūt kartes, bet mēs grūtības atrisināsim. Priekšlikums paredz izveidot upju baseina pārvaldības plānu, bagarēšanu un kuģošanu – pat tā var novest pie izplūdēm un emisijām. Ja priekšlikums sasniedz Ūdens pamatdirektīvu, var notikt prioritāro bīstamo vielu zudumi.

Dāmas un kungi, nobeidzot savu runu, es gribu pateikt savu pēdējo domu. Ūdens ir dzīvības jautājums – šī direktīva ir tik ļoti svarīga. Pat uz Marsa tas ir dzīvības jautājums.

  Marie-Noëlle Lienemann, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ļaujiet arī man pateikties Laperrouze kundzei un visiem „ēnu” referentiem, kā arī Slovēnijas prezidentūrai par darbu, ko viņi ir paveikuši.

Šī ir Ūdens pamatdirektīvas pēdējā atvasinātā direktīva, un mums bija ļoti svarīgi panākt kompromisu, kas būtu patiess progress mūsu apņēmībā apkarot piesārņojumu un jo īpaši ķīmisko ūdens piesārņojumu. No ikdienas ziņām ir skaidrs, cik ļoti PCB klātbūtne kaitē mūsu Kopienas ūdens resursiem.

Laperrouze kundze ir uzskaitījusi visus tos jautājumus, kuros mēs esam panākuši progresu. Bez šaubām, kā tas vienmēr ir kompromisu gadījumā, mēs būtu vēlējušies panākt vairāk, tomēr es uzskatu, ka mēs esam nodrošinājuši labu pamatu. Mēs vienkārši būsim piesardzīgi, jo tagad daudz kas būs atkarīgs no Komisijas, un mēs ceram, ka tad, kad tā veiks pasākumus zinātnisko ekspertu atzinumu atbalstam, tā pierādīs savu apņēmību, klasificējot turpmākās prioritārās vielas un prioritārās bīstamās vielas, slavenās 13 vielas, kas ir jāklasificē ļoti tuvā nākotnē. Mēs parūpēsimies arī par to, lai pašreizējā zinātniskā nenoteiktība attiecībā uz sedimentiem un biotu neradītu kaut kāda veida neskaidrību, kas ilgtermiņā atbrīvotu Eiropas Savienību no cenšanās saprast un uzlabot šo biotas un sedimentu kvalitāti.

Visbeidzot, vajag uzlabot sajaukšanās zonas un zināšanas par piesārņotājiem un piesārņojuma avotiem vienlaikus uz emisiju uzraudzīšanu. Mēs nodrošināsim, ka Parlaments saglabā savu piesardzību, un es pateicos komisāra kungam par norādi, ka līdzās tiem nosacījumiem kompromisā, par ko mēs balsosim, Komisija gribēja nodrošināt informāciju par Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu un, vajadzības gadījumā, kā arī tad, ja dalībvalstīs rastos kāda kavēšanās vai būtu pamats šaubām, iesniegt papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēs 2015. gadā patiešām iegūstam videi pieņemamu ūdeni saskaņā ar mūsu balsojumu 2000. gadā.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tā kā referente ir manas grupas locekle un tuva kolēģe, Parlaments sapratīs, ja es aizstāvēšu viņas panākto vienošanos. Iespējams, mēs būtu varējuši izdarīt vairāk, iespējams, vēl citas ķīmiskas vielas šur vai tur būtu varējušas tikt iekļautas šajā paketē, bet zinātniskais viedoklis dalās; politiskā griba ne vienmēr ir stipra. Runājot iepriekšējās referentes vārdiem, šo paketi pamatoti var raksturot kā „tik labu, cik tas šobrīd ir iespējams”.

Es domāju, ka ūdens politika ir viena no Eiropas vides politikas veiksmēm. Es domāju, ka mums vajadzētu izteikt atzinību Komisijai par tās darbu daudzu gadu laikā un patiešām arī Lienemann kundzei par viņas darbu pie Ūdens pamatdirektīvas pirms kādiem septiņiem gadiem. Pat tad, ja nav iesaistīti pārrobežu jautājumi, kolektīvā apņēmība risināt gan pagātnes, gan tagadējos gados radīto piesārņojumu ir piesaistījusi tādu ieguldījumu līmeni, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes uzlabošanu, kas tālu ir pārsniedzis to, kas būtu panākts, ja dalībvalstis būtu darbojušās izolēti. Šajā gadījumā tie likumi, ko mēs esam ieviesuši, ir skaidri. Piesārņojums ir identificējams un izmērāms. Prasības, lai to novērstu, ir īstenojamas, un šie tiesību akti sper soli uz priekšu, ieviešot turpmākus aizliegumus attiecībā uz virkni ķīmisku vielu, pesticīdiem, piesārņotājiem, kas rada risku ūdens vides un patiešām arī cilvēku dzīvībai.

Bet mēs redzam arī ziņojumus no Eiropas Vides aģentūras, ka ir daudz gadījumu, kad dalībvalstis joprojām neīsteno šos tiesību aktus tik efektīvi un tik pienācīgi, kā tam vajadzētu būt. Tādēļ uz šīs vienošanās nots Parlamentā par šo tiesību aktu raksturu un pozitīvo virzienu, kurā dodas Eiropa attiecībā uz ūdens kvalitāti, paskatīsimies arī uz Komisiju, kura saka: „Jums ir pilnvaras izpētīt, rīkoties un īstenot – lūdzu, izmantojiet tās”.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu pateikties Laperrouze kundzei par viņas draudzīgo, izpalīdzīgo sadarbību. Par spīti visam, izrādījās, ka ir iespējams saglabāt pirmā lasījuma pozitīvā rezultāta iezīmes, bet tomēr tas, ko mēs šeit redzam šodien, ir vājš izpildījums. Lielākā daļa no tā, kas bija sasniegts, ir pazaudēta pēc agroķīmiskās rūpniecības un mazāk efektīvo valsts pārvaldes iestāžu lobēšanas darbībām. Šodien mēs apspriežam skumjus pārpalikumus.

Mūsu visaptverošais mērķis ir aizvien vairāk uzlabot ūdens kvalitāti Eiropas upēs un ezeros. Plaša pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā un toksiskas rūpnieciskas ieplūdes ir jāierobežo, un ir jāīsteno stingras prasības attiecībā uz prioritāro vielu vai prioritāro bīstamo vielu daudzumu, kas pieļaujams ūdenī. Pašreizējā ziņojuma vājā vieta ir tā, ka tajā nav patiesas politiskas gribas pārbaudīt kādas citas vielas. Jau ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējā sistēma, kas nosaka, ka sarakstā esošās vielas ir jāizpēta un jāpievieno jaunas vielas, labākajā gadījumā darbojas pārāk lēni. Ja būtu jāievēro piesardzības princips, būtu jāizpēta virkne citu vielu, bet mēs ļaujam šai iespējai izslīdēt caur mūsu pirkstiem.

Turklāt nav skaidrs, kas ir vajadzīgs, lai vielu paziņotu par tik bīstamu, ka tā ir pilnībā jāaizliedz. Mēs esam nonākuši pie virknes vielu, kas visticamāk ir ārkārtīgi bīstamas, tomēr Komisija izvairās tās beidzot aizliegt. Tas ir nepieņemami: ja viela ir bīstama, tad tā ir bīstama. Mums ir jāuzrauga, vai Komisija sāk pārbaudīt šīs vielas vai arī tā turpina atteikties ieņemt nostāju, pamatojoties uz to, ka tai nav pietiekamu datu. Ja tas tā ir, tai ir jārīkojas un jāiegūst šie dati.

Ir daži uzlabojumi. Piemēram, tagad valstīm ir uz kartes jāatzīmē piesārņojuma avoti un arī jāiekļauj piesārņojuma koncentrācija sedimentos un biotā. Turklāt Komisijai nav atļauts gaidīt līdz 2025. gadam, kā tā vēlējās, lai pārskatītu situāciju. Tai ir jāsagatavo šāds pārskats 2018. gadā.

Jā, mēs balsosim par šo ziņojumu. Mēs esam pateicīgi par mazajām veiksmēm pēc tās lejupslīdes, kas sekojusi pirmajam lasījumam.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir tūkstošiem virszemes un gruntsūdeņu piesārņojuma avotu, ne tikai lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, raktuves un ķīmiskās rūpnīcas, bet arī dzīvojamās mājas.

Ja nav ūdens attīrīšanas iekārtu, mēs iepludinām aizvien lielāku indes daudzumu mūsu ierobežotajos ūdens resursos. Atkritumu poligoni ir daudzu indīgu vielu avots, un bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt atkritumus, kas nāk no šiem poligoniem, jo baktērijas pašas kļūst saindētas. Nogulsnēs ezeru un mākslīgo rezervuāru dibenos arī uzkrājas indīgas vielas. Kā tos attīrīt – tā ir problēma. Ja tās ieplūdīs jūrās un okeānos, tās saindēs visu pasauli; un tas ir tas, kas laika gaitā notiek. Rezervuāru attīrīšana no nogulsnēm būs ļoti dārga, un nav tehnoloģiju, kas ļautu to izdarīt.

Es gribētu arī vēlreiz pieminēt tūkstošiem tonnu novecojušu pesticīdu, kas sistemātiski saindē mūsu ūdeni un ir jau sasnieguši 1000 metru dziļumu. Šī iemesla dēļ mūsu grupa uzskata, ka, neraugoties uz izmaksām, šajā direktīvā būtu jāvelta lielāka uzmanība ūdens aizsardzībai.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Šīs direktīvas nolūks bija noteikt vides kvalitātes standartus virknei bīstamu ķīmisku vielu un tādējādi aizsargāt ūdens resursus no ķīmiskām un citām kaitīgām vielām. Diemžēl lobiji bija lietpratēji gan Eiropas Komisijas, gan Ministru padomes ietekmēšanā. Tagad, kad šī lieta ir nonākusi līdz otrajam lasījumam, žēl, ka labie nodomi ir pilnībā pazuduši. Viens piemērs tam ir tas, ka tikai 11 no 29 ķīmiskajām vielām, par kurām mēs gribējām, lai Parlamentam būtu uzraudzības pilnvaras, tagad ir klasificētas kā bīstamas vielas. Dalībvalstīm netiks konkrēti prasīts izpildīt samazināšanas mērķus. Neraugoties uz to, šis kompromiss ir labāks par to, ko Komisija bija sākotnēji ierosinājusi. Līdz ar to mēs GUE/NGL grupā to atbalstām, bet esiet droši, ka mēs cieši sekosim šai lietai un centīsimies nodrošināt, lai nākotnē ūdens resursi tiktu labāk aizsargāti. Kad pienāks laiks pārskatam, mēs ceram, ka tiks ieviesti kādi stingrāki noteikumi. Man ir jautājums komisāram Dimas kungam, kurš šovakar ir šeit: kā jūs justos, ja atsevišķas dalībvalstis gribētu iet tālāk un pieņemt plašākus pasākumus, nekā ir noteikts šajā direktīvā? Ja atsevišķas dalībvalstis gribētu klasificēt vairāk vielu nekā tās, kas ir uzskaitītas šajā kompromisā, vai jūs ļautu tām to darīt un tādējādi pieņemt stingrākus tiesību aktus?

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentei Laperrouze kundzei par visu viņas darbu sarunās ar Padomi.

Es domāju, ka mums ir ļoti laba kompromisa pakete ūdens kvalitātes standartiem. Es jo īpaši priecājos, ka ir saglabāta sajaukšanās zonu koncepcija. Šajā sakarībā man ir jautājums komisāram Dimas kungam.

Šī koncepcija ir ļoti svarīga, jo tā ir īstenojama, protams, ja vien tā būtiski nekaitē videi. Ūdens pamatdirektīvā tiek aicināts samazināt dzeramā ūdens attīrīšanas centienus. Dzeramā ūdens standarti ir stingrāki par ūdens kvalitātes standartiem. Dzeramā ūdens no virszemes ūdeņiem savākšanas vietas ir dažādas, un praksē var notikt tā, ka šīs savākšanas vietas atrodas diezgan tuvu piesārņojuma avotam, līdz ar to savākšanas vieta var atrasties sajaukšanās zonā, un attīrīšanas centieni ūdens attīrīšanas uzņēmumiem tiek palielināti. Vai komisārs Dimas kungs var mani pārliecināt, ka viņš darīs visu iespējamo, lai novērstu to, ka sajaukšanās zonas rada problēmas dzeramā ūdens savākšanas punktiem?

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es gribētu pateikties referentei un Komisijai par ļoti konstruktīvo darbu, kas padarīts saistībā ar šo priekšlikumu.

Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka šī ir kompromisa pakete. Šis ir ļoti pamatots kompromiss, kas šeit ir apspriests, un tas noteikti ir vēl viens gabaliņš saliekamajā bildītē, kas saucas izcila dzeramā ūdens kvalitāte Eiropā. Es vēlos uzsvērt, ka Eiropa ir kontinents vai politiska vienība, kuras vide veido lielus krājumus un kas piemēro ļoti augstus standartus. Iespējams, ka mūsu mērķi varētu sasniegt ātrāk, taču, ja mēs salīdzinām Eiropu ar citām pasaules daļām, mēs varam apgalvot, ka mēs esam sasnieguši ļoti augstu standartu un ka šis standarts ir jāsaglabā un tālāk jāuzlabo.

Šajā kontekstā es gribētu arī atgādināt Komisijai, ka mums jāspēj rezultatīvi pārdot šos sasniegumus, ko mēs neapšaubāmi esam panākuši Eiropas vides politikas un jo īpaši ūdens politikas jomā. Tomēr Īrijas referendums jo īpaši rāda, ka mums nav izdevies nodot tālāk šo veiksmes stāstu. Eiropa ir ļoti veiksmīga vides jomā, taču tikai nedaudzi tās iedzīvotāji apzinās tās vadošo lomu. Ir pilnīgi iespējams, ka lobiji zināmā mērā ir vājinājuši šo kompromisu, bet ir arī citi lobiji, kas ir palīdzējuši nodrošināt, ka kompromisā patiesi ir īstenota vajadzība pēc aktīviem centieniem no rūpniecības uzņēmumu, lauksaimnieku un citu piesārņotāju puses.

Šajā sakarībā ļaujiet man jums atgādināt, ka ūdens noteikti ir viens no elementiem, uz kuru mums nākotnē ir jākoncentrē lielāka politiska uzmanība. Man ir jālūdz komisāra kungam uzraudzīt turpmāko ūdens politikas attīstību, jo īpaši klimata pārmaiņas mums izvirza jaunas problēmas, un ūdens nozīme ekonomikā un cilvēku dzīvē krasi pieaug.

Kopumā šis ir līdzsvarots kompromiss, un es lūdzu visus savus kolēģus deputātus to atbalstīt. Vairāk neko nebija iespējams panākt.

  Dorette Corbey (PSE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties referentei Laperrouze kundzei par viņas darbu, kas ir ļāvis mums nonākt pie apmierinošas vienošanas otrajā lasījumā. Tīrs virszemes ūdens, bez šaubām, ir ļoti svarīgs. Tiek saņemti regulāri ziņojumi par pārmērīgu merkūrija un citu kaitīgu vielu daudzumu zivīs. Tas ir neveselīgi cilvēkiem un videi, un mums noteikti ir kaut kas jādara šajā sakarībā. Rezultāts, kas mums šeit ir, ir labs līdzsvars starp vides aizsardzību, no vienas puses, un rentabilitāti uzņēmumiem, ūdens apsaimniekošanas uzņēmumiem un valdībām, no otras puses. Eiropas Parlaments ir veiksmīgi panācis virkni uzlabojumu. Tādējādi ir skaidri jāiezīmē sajaukšanās zonas, kas atrodas tuvu pie novadīšanas vietām vidē, kur ir atļauts augstāks piesārņojuma līmenis, un dalībvalstīm ir jānorāda, kā nākotnē sajaukšanās zonas var tikt samazinātas.

Arī Parlamentam ir politika nākotnei: vielas, kas varētu būt kaitīgas, ir jāiekļauj atsevišķā sarakstā turpmākai izpētei. Es to stingri atbalstu.

Es atbalstu arī jautājumu, ko Blokland kungs uzdeva komisāram Dimas kungam par novadīšanas vietām un dzeramā ūdens savākšanas vietām sajaukšanās zonās.

Es gribētu vērst uzmanību arī uz virkni uz piesārņojuma avotiem vērstiem pasākumiem, jo īpaši slimnīcu tuvumā, un uz medikamentu atliekām. Tas ir vēl viens svarīgs jautājums, kam pievērsties nākotnē.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, ūdens ir visvērtīgākais no visiem resursiem, un mēs nedrīkstam ļaut mūsu ūdenim izgaist, izvēloties nepieņemt vērienīgu ūdens politiku. Ir ļoti žēl, ka tas stimuls, ko Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā deva mūsu ūdens resursu aizsardzībai, ir izkliedēts, dubultojot bīstamo vielu sarakstu, kas tiek pakļautas kontrolei, un uzliekot dalībvalstīm saistības samazināt savu piesārņotāju emisijas. Tādēļ rezultāts ir zaudēta iespēja darīt vairāk, lai aizsargātu mūsu ūdeni. Ūdens aizsardzības kontekstā ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp dažādām tiesību aktu jomām. Mums ir vajadzīgs aizliegums kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvai funkcijai toksiskiem (CMR) pesticīdiem, kā arī endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājiem. Tādēļ es uzskatu par nožēlojamu to, ka Komisija pastāvīgi uzstājas kā šķirotāja, un tas notiek uz vides un sabiedrības veselības rēķina. 2006. gadā Komisija teica, ka savā instrumenta attiecībā uz vides kvalitāti projektā tā neplāno ietvert nekādus priekšlikumus par prioritāro bīstamo vielu apjoma un toksiskuma samazināšanu. Tie būtu jāizvirza REACH regulā un pesticīdu tiesību aktu sistēmā. Bet kas faktiski notika? Tas bija parlamentārs ziņojums, mūsu priekšlikums no šī Parlamenta, kas radīja saskaņotību ar Ūdens pamatdirektīvu un ar piesārņotāju tiesību aktiem. To izdarīja Parlaments, nevis Komisija, kas bija to apsolījusi.

Tādēļ mūsu prasība ir, lai neviens pesticīds, kas iekļauts prioritāro bīstamo vielu sarakstā, netiktu atļauts. Vienkāršākais risinājums ir nodrošināt, lai šīs bīstamās vielas pirmām kārtām nevar nokļūt mūsu ūdenī.

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt Laperrouze kundzi, kura kopīgi ar citiem manas grupas kolēģiem un ar Parlamentu kopumā ir ārkārtīgi smagi strādājusi, lai panāktu vienošanos un uzskatu vienprātību.

Es esmu ļoti apmierināta ar šo direktīvu, kurā tiek risināti vairāki svarīgi jautājumi. Pirmām kārtām, kā teica Lienemann kundze, ilgtspēja ir process, un ūdens attīrīšana, ūdens kvalitātes un ūdens politikas uzlabošana ir daļa no procesa, ko mēs uzsākām pirms daudziem gadiem. Pats galvenais, tas ir process, kam jābūt reālam, jo tas ir jāīsteno praksē.

Daudz vieglāk ir pieņemt tiesību aktus nekā tos ieviest. Daudz lētāk ir pieņemt tiesību aktus nekā tos ieviest. Kaut ko aizliegt neko nemaksā. Taču ieviešana nozīmē to, ka uzņēmumiem, lauksaimniekiem un vietējām padomēm ir jāīsteno politika praksē, kas ne vienmēr ir vienkārši.

Es domāju, kas šis ir svarīgs solis uz priekšu, bet mums jābūt prātīgiem, jo, kā mēs vakar redzējām, piemēram, referendumā, dažkārt nav viegli būt eiropietim. Tas prasa naudu un pūles, un tieši tagad mēs to darām, jo īpaši, ņemot vērā, ka šī politika tiks piemērota Eiropas mērogā.

Visa ūdens politika ir jāievieš visā Eiropā, un tādēļ mums ir jārisina ļoti sarežģītas situācijas, kas ietver daudzus faktorus, tai skaitā ārkārtīgi svarīgus ģeofiziskus faktorus.

Es gribētu pieminēt divus citus šīs direktīvas aspektus, kas, manuprāt, atspoguļo progresu. Pirmām kārtām, tajā ir prasīta daudz lielāka pārredzamība no valdību puses. Ūdens vienmēr ir bijis diezgan nepārredzams. Eiropas Ūdens forumā viens no mūsu mērķiem ir pārredzamība, nodrošinot informāciju sabiedrībai, un tagad mēs nopietni pievēršamies savām saistībām attiecībā uz sabiedrībai sniegtās informācijas pārredzamību.

Tas pats attiecas uz rādītājiem, tai skaitā moluskiem, un es gribu uzsvērt ūdens analīžu lomu saistībā ar veselību.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Es gribētu apsveikt referenti un pilnībā izteikt savu atbalstu idejai, ka mums ir vajadzīgi daudz stingrāki noteikumi attiecībā uz virszemes ūdeņu kvalitāti un Kopienas tiesību aktu novērtējuma efektivitāti.

ES mazās valstis, kas atrodas pie ārējām robežām, saskaras ar ļoti jutīgu jautājumu — ūdens piesārņojumu no kaimiņos esošajām ES valstīm. ES vēlme, ne arī nodoms nav izveidot sev apkārt „dzelzs priekškaru”, ciktāl runa ir par ekoloģiju un citiem jautājumiem. Tādēļ ir vienlīdz svarīgi samazināt piesārņojumu gan ES valstīs, gan tās kaimiņvalstīs. Direktīvas 26. grozījumā ir norādītas Komisijas saistības iesniegt detalizētu ziņojumu viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā par stāvokli attiecībā uz piesārņojumu, ko radījušas trešās valstis. Komisijai vajadzētu darīt vairāk, lai sarunu gaitā ar kaimiņvalstīm sekmētu saistību vides jomā tālāku īstenošanu. Šis jautājums ir ļoti svarīgs tām valstīm, kurām ir kopīgs upju baseins ar kaimiņos esošajām ES valstīm.

  Christa Klaß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, „Ūdens ir dzīvība” un „Ūdens — vērtīgs kā dimanti”: šie bija virsraksti un motivācija, kad mēs uzsākām darbu pie Ūdens pamatdirektīvas 2000. gadā. Direktīva par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā tagad ir pēdējais nozīmīgais atvasinātais instruments saistībā ar Ūdens pamatdirektīvu. Tās mērķis ir noteikt vides kvalitātes standartus prioritārām vielām un prioritārām bīstamām vielām tā, lai nodrošinātu, ka mūsu ūdenim, dzīvības avotam tiek noteikta augsta līmeņa aizsardzība pret riskiem, ar ko es domāju augstāko iespējamo aizsardzības līmeni — aizsardzību, kas ir nepieciešama un iespējama, pamatojoties uz pēdējiem zinātniskajiem atzinumiem.

Tomēr, pēc manām domām, tas nozīmē arī to, ka ūdens aizsardzība ir pastāvīgs uzdevums. Mums būs pastāvīgi jāpatur politiskas uzmanības lokā zinātniskie pētījumi un atzinumi, lai asimilētu jaunus atklājumus un garantētu ūdens aizsardzību jebkurā laikā un jebkuros apstākļos saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem un tehnoloģijām. Tas nedrīkst vēlreiz notikt, ka — kā iepriekšējā gadījumā — Komisija nepilda savas pilnvaras un ļauj laikam paiet, nerīkojoties. Prioritāro bīstamo vielu saraksts ir pastāvīgi jāpārskata un bez kavēšanās jāpārbauda. Komisijas bezdarbība mudināja mūs Parlamentā rīkoties un ierosināt otru sarakstu — sarakstu, kurā ietvertas vielas, kam vajadzīga pārbaude, pamatojoties uz jaunākajiem atzinumiem. Šajā sarakstā nedrīkst iepriekš klasificēt vai pāragri pieņemt lēmumu par vielām. Tam ir arī jānodrošina iespēja atbrīvot vielas no turēšanas aizdomās. Bez šaubām, vielas nedrīkst būt iekļautas šādā sarakstā vienkārša untuma dēļ. PPE-DE grupa ir prasījusi ātrāku un prioritāru to vielu izskatīšanu, par kurām jau ir pieejami dati, kas norāda uz augstu riska līmeni. Mūsuprāt, seši mēneši būs pietiekami.

Es ļoti ceru, komisāra kungs, ka šobrīd noteiktais 24 mēnešu periods netiks pilnībā izmantots, jo vienmēr ir jābūt iespējai nekavējoties rīkoties attiecībā uz drošības secinājumiem. Mēs atbalstīsim en bloc kompromisu, ko izstrādājusi Laperrouze kundze.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Vairums Eiropas upju atrodas vairāku valstu teritorijā, kuras gūst labumu no šo upju resursiem un uzņemas saistīto atbildību. Ūdens kvalitāte, ko katra dalībvalsts saņem, ir atkarīga no valsts upes augštecē. Donava, piemēram, tek cauri septiņām valstīm, Drava — sešām un Reina un Tiša — piecām valstīm. Tādēļ ūdens kvalitātes nodrošināšana var būt problemātiska un prasa plaša mēroga sadarbību. Cerams, ka šo tiesību aktu pieņemšana palīdzēs pārtraukt putu klātbūtni, kas Rabas upē ir pēdējo septiņu gadu laikā. Pašlaik peldēšanās Ungārijas vienīgajā dabiskajā upes mitrainē tiek ieteikta tikai tad, ja jūs nēsājat vienu no tiem peldkostīmiem, kas parādīti Parlamenta deputātiem izplatītajos zīmējumos, kuri ir redzami arī skrejlapās un plakātos. Protams, Rabas upe tikai darbojas kā lakmusa papīrs, parādot, ka kaut kas nav kārtībā ar pašreizējiem tiesību aktiem, jo tad, ja ikviens ievēro visus juridiskos ierobežojumus un uz upes joprojām ir biezas putas, tad kaut kas ir ačgārni ar tiesību aktiem šajā sakarībā. Šis ir iemesls, kādēļ mums tie ir jāmaina, un tādēļ es lūdzu jūs visus rīt nodot savas balsis, atbalstot šo kompromisa paketi.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Mani kolēģi deputāti jau ir pateikuši, ka svaigs ūdens, visticamāk, ir visvērtīgākais 21. gadsimta resurss, un neviens nevar tam nepiekrist. Taisnība ir arī tas, ka Eiropā stāvoklis pamatā ir labs gan svaiga ūdens kvantitātes, gan kvalitātes ziņā. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību jautājumam, kas līdz šim nav izvirzīts, proti, faktam, ka klimata pārmaiņu dēļ nogulšņu līkne un līdz ar to arī atjaunoties spējīgā svaigā ūdens sadalījuma līkne kļūst aizvien draudošāka. Tas nozīmē, ka visā Eiropā mums ir garas, karstas vasaras un bagātīgas lietusgāzes. Tādēļ papildus visiem tiem vides apsvērumiem, ko mēs esam apsprieduši, mums ir vajadzīga arī sistēma ūdens resursu apsaimniekošanai, kas atšķirībā no pašreizējās sistēmas pamatā uzkrāj šo ūdeni un ļauj to uzglabāt lietošanai sausos gados. Svarīgi ir arī tas, ka šī apsaimniekošanas sistēma būtu jāpadara par Eiropas Savienības politiku, jo tā ļautu mums saglabāt svaiga ūdens daudzumu Eiropā; tā kvalitāti šai laikā nodrošinās šie tiesību akti. Paldies.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ūdens piesārņojums notiek upēs, ezeros un zemē, bet tas var notikt arī transportēšanas laikā. Šis risks ir pēdējā laikā saasinājies sakarā ar sausumu Eiropas dienvidos, kur liels skaits naftas kuģu tagad tiek pārveidoti dzeramā ūdens transportēšanai. Šī ir joma, kurā, iespējams, trūkst pieredzes. Es gribētu lūgt komisāra kungam pārliecināties, ka šāda transportēšana būs pilnīgi droša un brīva no jebkāda piesārņojuma, ko rada aromātiskais ogļūdeņradis, kas, kā mēs visi zinām, var radīt nopietnu kaitējumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, papildus tiem punktiem, ko es pieminēju savā ievada paziņojumā, ierosinātā direktīva veicina arī ES tiesību aktu ūdens jomā vienkāršošanas procesu.

Jums jāatceras, ka Ūdens pamatdirektīvā jau ir ietverti nosacījumi par septiņu līdzšinējo tiesību aktu atcelšanu, kas pieņemti 70. un 80. gados. Ar pašreizējo direktīvu tiks atceltas vēl piecas direktīvas un vienlaikus tiks vienkāršota ziņojumu iesniegšana par ūdeni saskaņā ar WISE sistēmu, t.i., jaunizveidoto Eiropas ūdens informācijas sistēmu. Tādējādi mēs iegūsim labāku zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai politiskā un tehniskā līmenī.

Jums arī jāatceras, ka Parlaments piešķīra īpašu nozīmi mērķim likvidēt vai pakāpeniski samazināt konkrētas vielas, kas ietvertas Ūdens pamatdirektīvā. Plānotā uzskaite, kas ietvers arī kartes, ikvienam būs nepieciešams informācijas avots. Tā būs kā novērtējuma instruments Komisijas veiktajai izmeklēšanai, vai tiek izpildīts progresīvas samazināšanas vai pakāpeniskas likvidēšanas mērķis vides jomā.

Ūdens pamatdirektīva un tās atvasinātā direktīvā nodrošinās stingru, prognozējamu un ilgtermiņa pamatu lēmumu pieņemšanai visos līmeņos, no upes baseina un vietējā līmeņa līdz Eiropas līmenim. Tas ir jo īpaši svarīgi upju baseinu pārvaldības plānu un pasākumu programmu izstrādei, kas jāiesniedz līdz 2009. gada decembrim. Pagājušajā gadā Komisija iesniedza savu pirmo ziņojumu par Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu. Šajā ziņojumā bija ietverts sasniegumu un trūkumu novērtējums. Tagad dalībvalstu ziņā ir savlaicīgi izpildīt savas saistības.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai atgādinātu jums, ka ES finansiālā palīdzība ir pieejama saskaņā ar reģionālās attīstības un kohēzijas politiku, kā arī lauku attīstības politiku. Dalībvalstu tiesības un arī pienākums ir izvēlēties savas prioritātes un projektus.

Ūdens pamatdirektīvas 7. pantā jau ir noteiktas saistības attiecībā uz dzeramo ūdeni, un šis kompromiss negroza atbilstīgās procedūras un nosacījumus.

Es gribētu norādīt, ka dalībvalstīm ir jāziņo par savu atbilstību Ūdens pamatdirektīvas 15. pantā izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī par pasākumiem, ko tās veic, lai samazinātu sajaukšanās zonu izplatību, un par starptautisko sadarbību sajaukšanās zonu noteikšanā. Turklāt, ja dalībvalsts vēlas piemērot stingrākus vides standartus, tad Komisija neiebildīs.

Visbeidzot, Komisija priecājas, ka tā var izteikt pilnīgu atbalstu kompromisa paketei, lai panāktu vienošanos par šo direktīvu otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es vēlos vēlreiz pateikties referentei par lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi.

Attiecībā uz problēmu, ko pieminēja Matsakis kungs par ūdens transportēšanu uz Kipru, es zinu, ka šī problēma pastāv, un es vēlāk atbildēšu uz šo jautājumu.

  Anne Laperrouze, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par jūsu ieguldījumu šajās debatēs. Jūs varētu jautāt, kādi ir mūsu galīgie mērķi saistībā ar šo direktīvu. Tie, bez šaubām, ir uzlabot virszemes ūdens tilpņu kvalitāti. Mēs negribam, lai mūsu ūdeņos atrastu vairāk svina, kadmija, niķeļa, dzīvsudraba, šķīdinātājus vai citas toksiskas un kancerogēnas vielas, piemēram, PCB. Lienemann kundze atsaucās uz ziņu reportāžu pirms divām nedēļām, kurā bija parādīts, PCB ir bioloģiski uzkrājušies zivīs un cilvēkos, kas ēduši šīs zivis. Mēs vairs nevaram pieņemt šādu situāciju, un es uzskatu, ka Eiropas pilsoņi drīkst cerēt, ka Eiropa raidīs spēcīgu signālu par mūsu vides, mūsu veselības aizsardzību. Es uzskatu, ka mēs sagaidīsim šo Eiropas vēstījumu, ja mēs ievērosim šo Ūdens pamatdirektīvu kopā ar tās atvasinātajām direktīvām.

Daži deputāti teica, ka sarakstā nav iekļauts pietiekams skaits vielu, ka Parlaments ir atkāpies saistībā ar pirmo lasījumu. Pirmajā lasījumā mēs bijām ierosinājuši kopā 33 + 28 vielas, t.i., 61 izanalizētu vielu. Otrajā lasījumā mums kopā ir 33 + 13, t.i., 46 vielas, bet mums ir jānorāda, ka šīs ir bīstamas vielas, kas rada īpašas bažas, un tām šodien vairs nevajadzētu nonākt upju ūdeņos. Otrs būtisks punkts šajā direktīvā ir tas, ka tā ļauj mums pārbaudīt atbilstību Eiropas tiesību aktiem — ar to es domāju REACH regulas un IPPC ieviešanu. Tagad mums ir instruments, lai to pārbaudītu.

Komisāra kungs dzirdēja manus kolēģus sakām, ka, ja Padome un Parlaments apstiprinās šo tekstu, tad bumba būs viņa laukumā. Komisijai ir jāpaveic milzīgs darba apjoms, tai ir jāveic ļoti daudz analīžu un jāizstrādā uzskaite. Es novēlu tai visu to labāko. Jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzraudzīt tiesību aktus.

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 17. jūnijā.

21. Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā gadā, pateicoties Kopienas Civilās aizsardzības mehānismam, ES mobilizēja en masse, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kas bija cietušas katastrofālos mežu ugunsgrēkos.

Mēs esam noteikuši konkrētus jautājumus, kas prasa tūlītēju rīcību, lai izvairītos no līdzīgām katastrofām nākotnē.

Pirmkārt, mums ir jāpārvar pieejamo tehnisko resursu trūkums palīdzības sniegšanai katastrofu gadījumā. Tas tika atzīmēts operāciju laikā 2007. gadā.

Otrkārt, ir jābūt integrētai pieejai cīņā ar mežu ugunsgrēkiem, kā arī to novēršanai, gatavībai un reaģēšanas spējai.

Treškārt, ir jāstiprina Komisijas Uzraudzības un informācijas centra operatīvais potenciāls.

Komisija jau ir pieņēmusi dažus praktiskus operatīvus pasākumus, no kuriem galvenie ir šādi:

- mežu ugunsgrēku ekspertu tīkla izveide un apmācība;

- savstarpējas sadarbības apmācības valstu ugunsdzēsēju komandām;

- plaša mēroga treniņš, ko aprīlī organizēja Sardīnijā, piedaloties spēkiem no piecām dalībvalstīm;

- trīs civilās aizsardzības vienību izveide mežu ugunsgrēku dzēšanai no gaisa.

Jau ir nodrošināti līdzekļi palīdzības iekārtu pārvadāšanai. Turklāt saskaņā ar 2008. gada eksperimentālo programmu mežu ugunsgrēkiem mēs sadarbojamies ar dalībvalstīm, lai izveidotu taktiskās rezerves, kas būs rīcības gatavībā ārkārtas situācijās Eiropā.

Papildus tam no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar kohēzijas politikas programmām riska novēršanai un reaģēšanai uz dažāda veida katastrofām, arī mežu ugunsgrēkiem, būs pieejami aptuveni 5,8 miljardi eiro.

Papildu 1,6 miljardi eiro būs pieejami no lauku attīstības līdzekļiem, lai atjaunotu mežu resursus un uzsāktu profilaktiskas darbības.

Visbeidzot, vispostošāko dabas katastrofu gadījumā tiek saglabāta atbalsta iespēja no Eiropas Solidaritātes fonda.

Martā iesniegtajā paziņojumā Komisija uzsvēra vajadzību pēc integrētas pieejas katastrofu pārvaldībai, kam jāietver novēršana, gatavība, reaģēšana un atjaunošana. Tā izpētīja visu veidu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām, kā arī visus Kopienas resursus, kas pieejami, lai reaģētu katastrofas gadījumā.

Papildus civilajai aizsardzībai, šajā paziņojumā bija izpētītas trīs citas Kopienas darbības jomas:

- Eiropas humānās palīdzības stiprināšana;

- iejaukšanās spējas koordinācijas uzlabošana attiecībā uz reaģēšanu katastrofas gadījumā;

- iestāžu sadarbības, t.i., sadarbības uzlabošana starp Eiropas aģentūrām vai iestādēm.

Mēs izstrādājam arī rīcības plānu. Tas būs gatavs vasarā, un tajā būs izplānota virkne īpašu iniciatīvu papildus tām, kas minētas paziņojumā, tādas kā:

- materiālā un tehniskā atbalsta iespēju trūkumu analīze gan humanitārajām, gan civilās aizsardzības darbībām. Tas ļaus mums noteikt, kuri konkrētie instrumenti ir pieejami, kuri ir visnepieciešamākie, un kuri ir visrentablākie;

- atbalsts iniciatīvām, lai ierobežotu katastrofu risku trešās valstīs;

- ciešāka sadarbība ar ANO, Starptautisko Banku un dažādām NVO, lai stiprinātu reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos globālā līmenī;

- labāka zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu izmantošana;

- mūsu aģentūru lomas uzlabošana, reaģējot uz katastrofām visā pasaulē;

- efektīvāka katastrofu izraisīto postījumu novērtēšana.

Kas attiecas uz katastrofu novēršanu, šobrīd nav integrētas Eiropas pieejas. Lai risinātu šo jautājumu, Komisija gatavo paziņojumu, kurā būs novērtēta Kopienas Katastrofu novēršanas mehānisma izveides pievienotā vērtība. Komisija iepazīstinās ar iespējām, kuras vērstas uz:

- mūsu zināšanu par katastrofām un to ietekmi uzlabošanu;

- saistīto politiku savienojamības uzlabošanu, piem., zemes izmantošanas plānošanas un katastrofu novēršanas savienojamība;

- Kopienas resursu izmantošanas uzlabošanu.

Papildus šai iniciatīvai, kura būs koncentrēta uz ES, Komisija izstrādā stratēģiju katastrofu riska samazināšanai jaunattīstības valstīs.

Visbeidzot, Komisija ir veikusi virkni pasākumu, lai stiprinātu ES iejaukšanās spējas, reaģējot uz katastrofām, kas varētu notikt Eiropā. Jo īpaši tiek stiprināts Komisijas Uzraudzības un informācijas centrs. Tā kā mums pašlaik nav detalizētas analīzes par robiem un trūkumiem reaģēšanas spējās lielu katastrofu gadījumā, mēs analizējam katastrofu scenārijus un pārbaudām novatoriskus pasākumus. Tas atbrīvos civilās aizsardzības resursus un spējas darbībām Eiropas mērogā. Līdz 2009. gada vidum Komisija gatavojas arī iesniegt priekšlikumus Eiropas reaģēšanas katastrofu gadījumos apmācības tīklam.

Noslēgumā es gribētu pateikties Parlamentam par pastāvīgo, noturīgo atbalstu, ko tas dod, lai stiprinātu Kopienas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumā. Šis atbalsts ir vēlreiz apstiprināts rezolūcijas projektā, kas rīt tiks nodots balsošanai plenārsēdē.

  Antonios Trakatellis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados daudzas ES dalībvalstis ir cietušas tādās dabas katastrofās kā ugunsgrēki, plūdi un zemestrīces. Ir zaudētas cilvēku dzīvības, īpašumi, saimniecības un mājas ir sagrautas, un vide ir cietusi milzīgus postījumus, kuru labošanai būs vajadzīgi daudzi gadi.

Viens no galvenajiem principiem, uz kura pamata ir izveidota ES, ir solidaritātes princips. Tas nozīmē, ka dabas katastrofu gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES cietušajiem reģioniem spētu nodrošināt ne tikai saskaņotu tehnisko palīdzību, bet arī finanšu resursus, izmantojot Eiropas Solidaritātes fondu. Es ar interesi noklausījos komisāra kunga sniegto analīzi par visiem katastrofu novēršanas un koordinētas iejaukšanās momentiem, un mēs gaidām atbilstošu Eiropas Komisijas rīcību.

Ļaujiet man pievērst uzmanību jautājumam par Eiropas Solidaritātes fondu. Es uzskatu, ka nav attaisnojams Padomes lēmums nepieņemt regulu par Eiropas Solidaritātes fondu, un tādēļ šis lēmums būtu jāpārskata.

Eiropas fonda pārstrukturēšana dos ievērojamu ieguldījumu. Pirmkārt, ES būs labākā situācijā, lai efektīvi un elastīgi pārvaldītu dabas katastrofas. Otrkārt, pilsoņi, kas palikuši bez mājām un nedrošībā pēc dabas katastrofas, nekavējoties uzzinās par Eiropas solidaritāti. Viņi sapratīs, cik svarīgi ir būt ne tikai kādas valsts pilsoņiem, bet arī ES pilsoņiem.

Šādas ir politikas nostādnes un darbības, ko Eiropas pilsoņi no mums gaida, un es ceru, ka regula par Eiropas Solidaritātes fondu tiks pieņemta bez kavēšanās.

  Edite Estrela, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šis ir sava veida ikgadējs rituāls vai nu pirms vai pēc vasaras: politiskā darba kārtībā ir mežu ugunsgrēki. Šis jautājums kļūst aizvien nopietnāks, tomēr tas ir tādēļ, ka dabas katastrofas ir saistītas ar klimata pārmaiņām. Un, tā kā ekstrēmo laika apstākļu gadījumi pakāpeniski pasliktinās, zinātnieki brīdina, ka dabas katastrofas kļūst aizvien biežākas un spēcīgākas, kas nozīmē atkārtotus un aizvien stiprākus sausuma periodus, spēcīgākus un postošākus plūdus, aizvien biežākus pārmērīga karstuma viļņus un stiprākus un plašākus meža ugunsgrēkus, ko ir grūtāk apkarot.

2006. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja trīs ziņojumus par šo jautājumu, vienā no tiem Vides komitejas projekta sagatavotājs ierosināja, lai Komisija iesniedz direktīvu par ugunsgrēkiem. Tādēļ mans jautājums Komisijai ir šāds: ņemot vērā šos apstākļus un paturot prātā, ka šajā jautājumā ir vajadzīga integrēta pieeja — citiem vārdiem, politika klimata pārmaiņu jomā nevar būt nošķirta no civilās aizsardzības politikas — vai Komisija nedomā, ka šajos apstākļos direktīva par ugunsgrēkiem ir pamatota?

Tai pašā laikā šīs debates notiek jo īpaši kritiskā laikā: enerģētikas krīze, pārtikas krīze un tā tālāk. Arī tas viss ir saistīts. Biomasa, piemēram, būtu jāizmanto, lai attīrītu mežus, tādējādi izvairoties no ugunsgrēkiem, un jāizlieto, lai vienlaikus ražotu enerģiju. Vēl viena priekšrocība tam ir fakts, ka tas nozīmē, ka biodegvielu ražošanai netiek izmantoti graudaugi.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šīs rezolūcijas A un D apsvērumos un 4. punktā skaidri ir uzsvērta profilakses vērtība. Tas ir ārkārtīgi gudri, jo profilakse vienmēr ir labāka – daudz labāka – nekā ārstēšana. Šai sakarā es vēlos runāt par īpašu novēršamu masu katastrofu veidu: ēku sagrūšanu. Mani to mudināja darīt notikums, kas ļoti nesen notika Kiprā. Pagājušajā trešdienā pēkšņi un bez brīdinājuma iebruka Nikozijas pilsētas teātra, kurā ir 1100 sēdvietas, dzelzs jumts. Krītošo dzelzs siju un citu gruvešu spēks sadragāja teātrī esošos sēdekļus. Laimīgā kārtā teātris šai laikā bija tukšs; pretējā gadījumā simtiem civiliedzīvotāju būtu nogalināti vai ievainoti. Dažas iepriekšējās dienas teātris bija pilns ar bērniem, kas apmeklēja dažādus skolas pasākumus. Pirms divām nedēļām tur uzstājās Maskavas Lielais teātris ar skatītājiem pārpilnā zālē, un pirms dažiem mēnešiem priekšsēdētājs Barroso kungs – kopā ar daudzām ES amatpersonām, EP deputātiem, Kipras prezidentu, ministriem, parlamenta deputātiem un daudziem citiem – šajā pašā teātrī piedalījās ceremonijā saistībā ar Kipras iestāšanos eiro zonā. Tas ir brīnums, ka nenotika milzīga apmēra masu katastrofa.

Ir atzīmēts, ka tikai pirms trim gadiem šajā ēkā tika veikti plaši rekonstrukcijas darbi, kuru izmaksas bija aptuveni 6 miljoni eiro, taču šķiet, ka nevienam no atbildīgajiem, cienītajiem un augsti atalgotajiem arhitektiem, inženieriem, valdības amatpersonām u.c. neizdevās diagnosticēt, ka 50 gadus vecais dzelzs jums ir pilnīgi nedrošs. Pastāv aizdomas, ka arī citas valsts ēkas Kiprā var būt konstrukcijas ziņā bīstamas, bet acīmredzamās nevērības vai vienaldzības, vai korupcijas dēļ attiecībā uz atbilstīgām iestādēm vai departamentiem vai privātiem uzņēmumiem, netiek īstenoti nekādi korektīvi pasākumi. Līdzīgs stāvoklis faktiski var tikt attiecināts arī uz citām ES dalībvalstīm. Starp citu, Kiprā vairumā gadījumu valsts ēkām pilnīgi netiek piemēroti anti-seismiskie tiesību akti, lai gan privātajām ēkām tie tiek piemēroti. Es aicinu Komisiju pārliecināties, ka ar šo rezolūciju tiks veikta ēku drošības pārbaude ES.

SĒDI VADA: MR SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, mēs visi redzam, ka notiek arvien vairāk dabas katastrofu, ko izraisa gan klimata pārmaiņas, gan zemes izmantošana.

Rezolūcija, ko es esmu sagatavojis – un es ceru, ka ceturtdien plenārsēdē mēs par to gandrīz vienprātīgi nobalsosim, tāpat kā mēs to izdarījām Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā – aicina Komisiju pārtraukt vilcināšanos, tukšu runāšanu un atlikšanu.

Es jautāju jums, komisāra kungs: vai jūs gatavojaties spert soļus Komisijā, lai nodrošinātu, ka Barnier kunga priekšlikums par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi tiek apstiprināts, kā Eiropas Parlaments atkārtoti to ir prasījis savās rezolūcijās?

Vai jūs plānojat veikt pasākumus, lai padarītu Solidaritātes fondu elastīgāku un mazāk birokrātisku?

Vai jūs plānojat veikt pasākumus, lai aizpildītu nopietnos robus tiesību aktos un atbilstīgajā politikā, lai nodrošinātu Eiropas lielāku un efektīvāku klātbūtni, atbalstot darbības, ko veic dalībvalstis, kurās dabas katastrofas iznīcina īpašums un paņem cilvēku dzīvības?

Vides komitejā mēs apstiprinājām virkni jautājumu Komisijai, un šodien jūs mums teicāt, ka gada laikā, 2009. gada vidū, jūs iesniegsiet priekšlikumus. Jautājums ir šāds: kad Komisija izlems nopietni izpētīt šos jautājumus un sniegt atbildi uz Eiropas Parlamenta priekšlikumu?

Kuriem priekšlikumiem jūs piekrītat, un kad jūs tos īstenosiet? Kuriem jūs nepiekrītat un kādēļ? Dimas kungs, lai mēs varētu jums palīdzēt, jums vajadzētu mums pateikt, vai Padome jūs aizkavē un atsakās dot jums vajadzīgo finansējumu vai konkrēti cilvēki Komisijā jūs aizkavē. Mēs negribam dzirdēt tikai skaistus vārdus; mēs gribam rīcību, lai šovasar mēs neapraudātu nopietnu ekoloģisku katastrofu upurus.

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Šovakar pirms pāris stundām es iepazīstināju Parlamentu ar korupcijas seju Ahmed Dogan viņa vadīto partiju Bulgārijā — Kustību par tiesībām un brīvību. Tagad es gribētu sniegt īpašu informāciju par mežu ugunsgrēkiem.

Tas ir valsts noslēpums Bulgārijā, ka tas, ko Dogan kungs pats dēvē par „uzņēmumu loku” pie savas partijas, jau astoņus gadus izcērt Bulgārijas mežus. Vienkāršākais veids tiem, kā noslēpt šo noziegumu, ir sarīkot mežu ugunsgrēkus, un katru vasaru tūkstošos hektāru Bulgārijas mežu tiek izraisīti ugunsgrēki, un meži tiek sadedzināti. Ja agrāk tā bija tikai Bulgārijas problēma, tad šodien tā kļūst par problēmu arī Eiropas līmenī, jo Bulgārijai ir tiesības saņemt diezgan ievērojamas subsīdijas, lai reaģētu uz katastrofām, kas notiek mežos. Bet kur šīs subsīdijas nonāktu? Šīs subsīdijas tiktu pārskaitītas Ārkārtējo lietu ministrijai, ko vada Dogan kunga vietniece Emel Etem. Tā ir ministrija, kurā ir izgaisuši desmitiem miljonu eiro no Eiropas Solidaritātes fonda, kas bija paredzēti plūdiem Bulgārijā. Es aicinu jūs, komisāra kungs, un jūs visus, deputāti, atbraukt uz Bulgāriju, lai redzētu to solidaritāti, ko Emel Etem kundze izrāda pati saviem vēlētājiem, solidaritāti, ko KTB izrāda saviem vēlētājiem, bulgāru musulmaņiem, kuri dzīvo pagaidu patversmēs, vagonos, kas nav piemēroti dzīvošanai, kamēr nauda no Eiropas Solidaritātes fonda ir aizplūdusi kaut kur tās ministrijas dzīlēs, ko vada KTB.

Tas ir iemesls, kādēļ es izvirzu šo jautājumu. Tas ir smags noziegums pret Bulgārijas dabu un pret Eiropas Savienību, faktiski tās līdzekļu zādzība. Lai kāda katastrofa nākotnē notiktu Bulgārijā, tā nekad nevar līdzināties tai katastrofai, kas saucas Kustība par tiesībām un brīvību.

  Gerardo Galeote (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Vides komitejas iniciatīvu, ko mēs varam pievienot daudzu citu Reģionālās attīstības komitejas iesniegto iniciatīvu sarakstam pašreizējā likumdošanas periodā, lai gan šīs iniciatīvas ne vienmēr ir labi saprastas. Patiesība ir tāda, ka daži sasniegumi, tai skaitā daži tiesiski lēmumi parāda, ka mūsu bažas ir bijušas pilnībā pamatotas.

Neraugoties uz to, ir skumji skatīties, ka Padome ir tik nejūtīga un neatsaucīga. Paradoksāli ir arī tas, ka jautājumi, kas skar vidi, reģionālo politiku un lauksaimniecību, ir finanšu ministru atbildība.

Valstu valdībām būtu jāapsver stūrgalvīgā atteikšanās pārveidot novecojušo Solidaritātes fondu par spīti Parlamenta un Komisijas centieniem un skaidrā sabiedrības pieprasījuma pēc šādas reformas. Es ceru, ka šovasar mēs nepiedzīvosim ugunsgrēku, sausuma un plūdu postu, kā tas ir bijis citos gados. Es ceru, ka Padome nebūs spiesta vēlreiz izdot tukšus paziņojumus par solidaritāti tā vietā, lai piedāvātu saskaņotus civilās aizsardzības mehānismus un līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem, atstājot mūs žēlojamies par to, ka pilsoņi ir tik vienaldzīgi un neieinteresēti tajā, ko dara mūsu iestādes.

Daži Reģionālās attīstības komitejas locekļi ir iesnieguši grozījumus, lai pievērstu Padomes uzmanību vajadzībai pēc reformām un iniciatīvām. Redzēsim, vai Padome, kuras neatrašanās šeit šodien ir uzkrītoša, spēs dot kādu atbildi.

  Iratxe García Pérez (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Parlamenta iniciatīvu pastiprināt Eiropas Savienības reaģēšanas spējas katastrofu gadījumā, ņemot vērā, ka diemžēl katastrofas kļūst aizvien vairāk izplatītas un tās noteikti kļūs par galveno izaicinājumu mūsu politiskajai iniciatīvai un spējai reaģēt ātri.

Mums ir jāpieņem visaptveroša pieeja, kurā ir apsvērts, kā risināt, novērst katastrofas un atjaunot to radītos postījumus, tādēļ ir svarīgi prasīt Komisijai steidzami iesniegt priekšlikumus katastrofu novēršanai Eiropas Savienībā.

Tāpat mums jāņem vērā vajadzība atzīt to dabas katastrofu īpašo raksturu, ko izraisījis sausums un ugunsgrēki Vidusjūras reģionā, un attiecīgi pielāgot savus novēršanas, izpētes, riska vadības, civilās aizsardzības un solidaritātes mehānismus.

Mēs zinām, ka dalībvalstīm pieejamie resursi cīņai pret mežu ugunsgrēkiem, jo īpaši no gaisa, dažkārt ir ierobežoti, tādēļ mēs prasām Komisijai izvirzīt pasākumus, lai finansētu Kopienas komandas ar mērķi palielināt reaģēšanas spējas un papildināt valstu resursus.

Šajā rezolūcijā jāietver arī stingra prasība Padomei pieņemt lēmumu par ierosināto Regulu par Solidaritātes fondu, veicināt ātrāku un efektīvāku reakciju uz tām katastrofām, ko dalībvalstis nespēj risināt vienas pašas. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst par šo katastrofu upuriem, kam vajadzīga tūlītēja palīdzība un atbalsts.

Mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret šo situāciju, no kuras gadu pēc gada, vasaru pēc vasaras, cieš daudzas Eiropas Savienības daļas. Mums ir jāspēj apņēmīgi reaģēt uz šiem nelabvēlīgajiem notikumiem un palīdzēt tiem cilvēkiem, kas tajos ir cietuši. Nākotne ir nenoteikta, un mums Eiropas Savienībā ir jāiesaistās.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, neapšaubāmi ir žēl, ka mēs vēlreiz brīvdienu priekšvakarā tiekamies, lai apspriestu to pašu problēmu, kas rada iespaidu, ka mēs gadu gaitā neredzam nekādu progresu. Laikā, kad vairumam mūsu līdzpilsoņu ir šaubas par Eiropas efektivitāti, ir steidzami nepieciešams viņiem parādīt, ka tad, kad dabas katastrofas, vai nu tās būtu ugunsgrēki, plūdi, vai pat epidēmijas, pakļauj cilvēku dzīvības un īpašumu riskam, Eiropas var reaģēt, un ka pamatā tad, kad cilvēki nokļūst nelaimē, viņiem ir vajadzīga Eiropa un ka Eiropas ir priekš viņiem.

Kur mēs esam šodien? Mēs atkal runājam par solidaritātes nepieciešamību un, protams, par saistošas sistēmas nepieciešamību. Mums noteikti ir jāpārliecina dalībvalstis par reālu, darboties spējīgu civilās aizsardzības spēku nepieciešamību, kuri apgādāti ar finanšu rezervēm, palīdzības mehānismiem un papildu Eiropas resursiem. Protams, mums ir jāpastiprina humānā palīdzība, aizpildot pašreizējos robus attiecībā uz palīdzības nodrošināšanu un globālo spēju stiprināšanu. Mums ir jāizveido apmācību tīkls. Kā komisāra kungs sacīja, ir būtiski apmācīt ekspertus ārkārtas palīdzības sniegšanā katastrofu gadījumos, apkopot pieredzi, ko dalībvalstis ir apguvušas civilās aizsardzības apmācības jomā. Tomēr galvenokārt mums ir jāveic profilaktiska darbība, un, lai to darītu, mums vajadzīgas reālas politikas nostādnes saistībā ar augsni, zemi un mežiem. Mums ir jāveic profilaktiska darbība, un tikai tad mēs varam sagatavoties katastrofām, veicot korektīvas darbības un izveidojot agrās brīdināšanas sistēmas, kas ir absolūti būtiskas.

Kāda ir situācija ar Barnier kunga ziņojuma priekšlikumu? Es gribētu redzēt praktiskus rezultātus pēc šī priekšlikuma.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pagājušā gada septembrī daudzi politiķi izteica skumjas par ugunsgrēku upuriem, taču ne daudzi runāja par atbildību, ko viņiem būtu vajadzējis just, jo ugunsgrēkiem bija ļauts notikt, un mēs piedzīvojām šādus katastrofālus rezultātus. Tagad politiķiem būtu jājūtas atbildīgiem. Šī iemesla dēļ pirms vasaras sākšanās un ugunsgrēku uzliesmošanas Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā mutiskajā jautājumā prasīja, lai mēs noturētu debates šeit ar Komisiju par to, kas tiek darīts, lai novērstu ugunsgrēkus.

Komisāra kungs, jūs teicāt, ka laikā no 2009. līdz 2013. gadam ugunsgrēku novēršanai būs pieejami 5,8 miljardi eiro. Cik daudz naudas jūs esat piešķīruši novēršanai šodien, 2008. gadā? Cik daudzas valdības, un kuras tieši, ir izmantojušas šo finansējumu?

Diemžēl pagājušajā gadā, kad plosījās vissmagākie ugunsgrēki, Grieķijas valdība savā ziņojumā Komisijai atzina, ka trūkst koordinācijas starp attiecīgajām aģentūrām un trūkst novēršanas plānu. Vai jūs pa šo laiku esat paskatījies uz to, kas ir darīts Grieķijā, lai mazinātu šīs problēmas, vai arī jūs vienkārši piešķirat līdzekļus valdībām, kas, iespējams, tos izšķiež?

  Rolf Berend (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, kā dažu grozījumu PPE-DE grupas vārdā parakstītājs un Reģionālās attīstības komitejas loceklis un priekšsēdētāja vietnieks es gribētu izmantot iespēju, lai iepazīstinātu ar saviem uzskatiem par Solidaritātes fondu un tā pārskatu kā Eiropas Parlamenta referents.

Kopš 2006. gada maijā Parlamentā ar pārliecinošu vairākumu tika pieņemts ziņojums par Komisijas instrumenta projektu attiecībā uz Solidaritātes fondu, šis projekts ir atradies Padomē, savukārt vairākums dalībvalstu noraida šo jauno fondu tā mainītajā formā. Neviena no Padomes prezidentūrām nav iekļāvusi jauno Solidaritātes fondu savā darba programmā. Gluži pretēji, pārskatīto versiju Padomē bloķē finanšu ministri. Attiecīgi šis jaunais fonds, kas ir paredzēts periodam no 2007. līdz 2013. gadam, nav spēkā. Diemžēl līdz nākamajam paziņojumam mūsu rīcībā ir tikai vecais fonds, kas savā pašreizējā veidā ir pastāvējis kopš 2002. gada septembra un kas savulaik tika izstrādāts lielā steigā. Stingrās sarunās un smagas apspriešanās rezultātā šeit Parlamentā 2006. gadā, mums izdevās izstrādāt kompromisus, kas paredzēti, lai padarītu Solidaritātes fondu par ātrāku, efektīvāku un, galvenokārt, skaidrāk definētu ārkārtas palīdzības instrumentu. Tagad Padome grib reizi par visām reizēm apglabāt šo pārskatīto versiju.

Es nespēju saprast, kā mēs, kā kopiena, kas pamatota uz solidaritāti, varam šādā veidā uzgriezt muguru dažu dalībvalstu jūtīguma dēļ ārkārtas instrumentam, kura nosaukums slavina solidaritātes koncepciju. Mēs uzlabojām šo instrumentu. Mēs to paplašinājām. Es nespēju aptvert, kādēļ tie, kas jau ir guvuši labumu no šī fonda, tagad nedod savu apstiprinājumu. Šī iemesla dēļ es steidzami lūdzu Padomi pārskatīt savu lēmumu un beidzot pieņemt pārskatīto versiju. Mēs esam kopiena, kas pamatota uz solidaritāti, priekšsēdētāja kungs, un neviens nezina, kad vai kur notiks nākamā katastrofa. Tad tā būs jūsu atbildība…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju).

  Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ir pašsaprotami, ka jebkurai ES veiktajai ievērojamas dabas katastrofas pārvaldības darbībai ir jābūt efektīvai gan preventīvi, gan reaģēšanas, gan arī atjaunošanas darbos. Taču mēs varam novērot, bez šaubām, ka iepriekš izsvērtas idejas vai kādas norunas dēļ, reakciju pret ES iesaistīšanos profilakses darbos. Ir pamanāma ļoti skaidra nostāja pašā Komisijā, kā arī dažiem cilvēkiem šeit, jo daži no viņiem domā, ka ES nav nekas darāms šajā jautājumā.

Es stingri iebilstu pret šādu nostāju. Bez profilakses mēs neko nesasniegsim. Priekšsēdētājs Barroso kungs, lidojot helikopterā un turot rokās Solidaritātes fonda čeku nav tas, kā ES parasti pauž solidaritāti. Solidaritāte ir visaptveroša reakcija. Barnier kungs ir izstrādājis līdzīgu shēmu, bet tā ir aizķērusies kaut kur birokrātijas labirintos. Mēs esam skaidri noteikuši savu diagnozi un šobrīd izrakstām recepti.

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Iepriekšējā darba kārtības jautājumā tika minēts, ka vairums Eiropas dabas katastrofu ir saistītas ar ūdeni: sausums, plūdi, mežu ugunsgrēki. Viens no problēmas cēloņiem ir tradicionālās aizsardzības metodes pret plūdiem, precīzāk izsakoties – tad, kad notiek plūdi, mūsu galvenā prioritāte ir likvidēt ūdeni no appludinātajām vietām tik ātri, cik tas iespējams, bet dažus mēnešus vēlāk, kad iestājas sausums vai izceļas meža ugunsgrēki, mēs esam pārsteigti, atklājot, cik noderīga būtu bijusi atbilstoša lietus ūdeņu krātuve, kurā uzkrāt plūdu vai pastiprinātu nokrišņu radīto ūdeni. Tādējādi būtu ļoti būtiski, ja mēs spētu izmantot ūdeni atbilstoši principam, ka katra saldūdens pilīte ir vērtīgs resurss, kas ir jāglabā grūtākiem sausuma periodiem, un tas zināmā mērā varētu risināt – citiem vārdiem sakot, palīdzēt novērst – šeit pieminētās problēmas. Īpaši svarīgi būtu, it īpaši jaunajās dalībvalstīs, pacelt šo jautājumu Savienības politikas līmenī tā, lai Savienības politikas ietvaros mēs varētu to risināt, izmantojot Savienības finansējumu un tādējādi mazinot postījumus, kurus rada plūdi, sausums un meža ugunsgrēki.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Lai arī es runāju kā Parlamenta deputāte, kas pārstāv valsti, kurā nebūs nopietnu ugunsgrēku, līdz brīdim, kamēr mēs izjutīsim pilnīgu globālās sasilšanas ietekmi, es saprotu solidaritātes nozīmi Eiropas valstu starpā. Noklausoties vairākas līdzīgas debates jau iepriekš, es kā bijusī vadītāja patiešām domāju, ka ir pēdējais laiks ieviest kopīgu stratēģiju, kas pievērš uzmanību profilaksei un palīdzības sniegšanai, kad tā nepieciešama kādai valstij. Tas nav naudas jautājums. Tas ir jautājums par iespējām un mērķtiecīgu vadību, mērķtiecīgu palīdzību, kas nav atkarīga tikai no finanšu līdzekļiem. Es arī aicinu Padomi, visus prezidentus un, protams, Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka mēs šajā Parlamentā nepaliekam bezpalīdzīgi un varam balsot par to, vai sniegsim palīdzību šodien vai pēc nedēļas, neskatoties uz to, vai katastrofa ir liela vai maza.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu viens no pieciem, kas tika pieminēts saistībā ar sistēmu, kurai jāpievērš uzmanība. Es vēlos teikt, ka attiecībā uz dabas katastrofām mēs varam veikt divas lietas. Pirmā – novērst tās līdz tādai pakāpei, kā spējam, piemēram, plūdus, un kad tie notiek, mums ir jāpievēršas cilvēkiem, kurus šīs katastrofas ir skārušas. Viena no aktivitātēm ir psihologa konsultācijas. Mēs redzam cilvēkus, kas plūdu dēļ ir zaudējuši visu, savas mājas, visu, kas viņiem piederējis; viņi turpina dzīvot, bet ir izmisumā, un viņi pārdzīvo milzīgu zaudējuma sajūtu. Es zinu no savas pieredzes, ka psihologa darbs šādās reizēs ir ļoti svarīgs, tāpēc es uzskatu, ka šādām katastrofu seku likvidēšanās grupām ir jāparedz psihologi un finansējums viņiem, psihologiem darbs jāuzsāk nekavējoties, lai palīdzētu šādiem cilvēkiem.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, paldies visiem runātājiem par viņu ļoti pozitīvo ieguldījumu.

Komisija ir apņēmusies palīdzēt, stiprinot Savienības reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos. Martā izdotajā paziņojumā un visos pasākumos, kas tagad tiek gatavoti, Komisija realizē integrētu metodi.

Pirmkārt, mēs analizējam visus jautājumus saistībā ar katastrofām: profilaksi, sagatavošanos, gatavību, tūlītēju reakciju un ilgtermiņa atjaunošanas darbu.

Otrkārt, mēs analizējam visus katastrofu veidus – gan dabas katastrofas, gan cilvēku izraisītas katastrofas, katastrofas Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Treškārt, mēs esam apņēmušies integrēt visus Savienības resursus, uzlabojot koordināciju starp ES aģentūrām.

Runājot par izvirzītajiem jautājumiem, pirmkārt, Parlaments un Eiropas Komisija piekrīt Solidaritātes fonda reformai. Diemžēl Padome šo reformu noraida. Taču Komisija neatsauc savu priekšlikumu un cer, ka izdosies uzveikt Padomi.

Attiecībā uz direktīvu par mežu ugunsgrēkiem, mani departamenti strādā pie informācijas par katastrofu profilaksi, un viena no iespējām, kas tiks izvērtēta, ir speciāla likumdošana par mežu ugunsgrēkiem.

Komisija bija galvenais virzītājspēks Eurocodes pieņemšanā par drošām ēkām. Tie ir Eiropas standarti ēku stabilitātei zemestrīču laikā; tagad tie tiek iekļauti nacionālajā likumdošanā un attiecīgi arī ieviesti.

Es ļoti atbalstu Barnier kunga ierosinājumus. Es vēlos jums atgādināt, ka ir nepieciešams Padomes vienbalsīgs apstiprinājums. Mēs visi zinām, ka šobrīd dalībvalstu vidū nav vienprātības. Šī iemesla dēļ priekšlikumu sagatavošana aizņem ilgāku laiku nekā mēs vēlētos. Es gribētu jums vienkārši atgādināt, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu būtu pietiekoši ar Padomes locekļu vairākuma atbalstu.

Mēs jau esam finansējuši Sarkanā Krusta programmas, kas sniedz psihologu palīdzību, šobrīd sagatavošanā (tehniskajā līmenī) ir citas programmas.

Visbeidzot, Komisija ir pamanījusi Eiropas Parlamenta lielo interesi un lomu katastrofu pārvaldības jomā. Es sagaidu lielisku sadarbību ar Parlamentu un Padomi, definējot sekundārā nozīmīguma robežas, lai veicinātu un turpinātu pilnveidot Eiropas ietekmi katastrofu pārvaldībā.

  Priekšsēdētājs . − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas projektu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Mežu ugunsgrēki Grieķijā, Itālijā un Spānijā 2007. gada vasarā un plūdi Rumānijā un Apvienotajā Karalistē ir pastiprinājuši prasību pēc ES reaģēšanas spēju katastrofu gadījumā efektivitātes uzlabošanas. Dabas katastrofu biežums saistībā ar dabas pārmaiņām ir pieaudzis, un tas prasa daudzpusēju un saskaņotu reaģēšanu, lai mobilizētu visus pieejamos resursus, ņemot vērā tādus aspektus kā ātrums, efektivitāte un finansiālā atdeve.

Komisijas ierosinātās darbības, kas veicinās ES reaģēšanas spējas katastrofu gadījumā palielināšanu, ietver Uzraudzības un informācijas centra (MIC) stiprināšanu, Eiropas civilās aizsardzības reaģēšanas spēju uzlabošanu un labāku koordināciju starp ANO un Sarkano Krustu attiecībā uz humānās palīdzības sniegšanu. Ir arī paredzēts izveidot Eiropas Reaģēšanas katastrofu gadījumā apmācību tīklu, agrās brīdināšanas sistēmas un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura „112” izmantošanu, kurš nav pārāk labi zināms visās dalībvalstīs. Rumānijā tikai 30 % pilsoņu zina, ka uz šo numuru var zvanīt ārkārtas situācijas gadījumā no jebkuras ES valsts, un valsts iestādēm ir jāturpina to centieni šī numura atpazīstamības veicināšanā, lai ātri reaģētu uz problēmām saistībā ar klimata pārmaiņām un citām problēmām.

(1) Sk. protokolu.

22. 2008. gada 1. jūlijs, Muitas savienības četrdesmit gadi

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par svinībām, lai atzīmētu Muitas savienības četrdesmit gadus 2008. gada 1. jūlijā.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, runājot par starptautisko tirdzniecību vai Eiropas integrāciju, mums ir jādomā par muitu, kas pie Eiropas ārējām robežām ir atbildīga par visu to pasākumu pareizu administrēšanu, kas paredzēti divkāršajam izaicinājumam, ar kuru šobrīd sastopas muita: veicināt tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot arī Eiropas iedzīvotājus un apkārtējo vidi.

Pēdējo 40 gadu laikā Eiropas muita ir izdarījusi visu labāko, lai strādātu vienoti kā viena pārvalde. Bieži vien tā ir bijusi paraugs Eiropas integrācijā. Tas patiešām ir ievērojams sasniegums, ka politika, kas ne visai bieži nonāk laikrakstu pirmajās lapās, tomēr ir spējusi ieņemt vadošo lomu jaunu ceļu atvēršanā gan ekonomiskajā attīstībā, gan Kopienas integrācijā.

Šodien muitas loma joprojām ir būtiska, sarežģīta, un diemžēl sabiedrība to nenovērtē tik augstu, kā to vajadzētu. Tomēr pareizs muitas darbs veido pamatu mūsu vienotā tirgus veiksmīgai darbībai un brīvai preču, cilvēku, kapitāla un pakalpojumu plūsmai. Muitas darbība skar Savienību pašā pamatā un ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, bieži vien cilvēki to nemaz nesaprot.

Lai palielinātu mūsu cilvēku apziņu par muitas lielo nozīmi, es esmu uzsācis ES mēroga komunikācijas kampaņu par godu Muitas savienības 40. gadadienai. Dalībvalstu muitas iestādes ir atbalstījušas šo ideju.

Pagājušajā nedēļā es apmeklēju trīs galvenos preču ienākšanas punktus pie ES ārējās robežas – Roterdamas ostu, Frankfurtes lidostu, Reskes robežpunktu pie Ungārijas-Serbijas robežas ar mērķi akcentēt ikdienas darba nozīmi un mūsu muitas darbinieku augsto motivāciju. Tagad tā ir informācija ziņu kopsavilkumam, kas ir pieejams plašsaziņas līdzekļiem sabiedrības informēšanai tuvākajos mēnešos.

Atgriežoties pie galvenajiem jautājumiem, muitai šobrīd ir jāveic pieci stratēģiski mērķi:

Pirmais ir aizsargāt Savienības finanšu intereses un tās dalībniekus. 2007. gadā kopējais muitas nodokļu apjoms, kas tika ieskaitīts ES budžetā, sasniedza 16,6 miljardus eiro, kas veido 16 % no Savienības budžeta.

Otrs mērķis ir veicināt leģitīmu tirdzniecību un atbalstīt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju: šim mērķim ir paredzēti divi instrumenti – Kopienas Muitas kodeksa uzlabojumi un e-muitas ieviešana. Nesenākais konkrētais sasniegums ir bijis Pilnvarotā ekonomiskās darbības operatora koncepcijas ieviešana no 2008. gada 1. janvāra.

Trešais mērķis ir aizsargāt mūsu iedzīvotājus no teroristiem, narkotikām, viltotām un pirātiskā ceļā iegūtām precēm, kas var pat apdraudēt viņu dzīvības, kontrolējot piegādes ķēdes, kas tiek izmantotas preču starptautiskajā apritē.

Ceturtais mērķis ir uzturēt, attīstīt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu muitas iestādēm, starp muitu un citām valdības tiesībaizsardzības iestādēm un arī starp muitu un uzņēmēju kopienu.

Piektais mērķis ir sadarbība starp Eiropas Savienību un citām valstīm – sadarbība ar citām valstīm, kas cīnās pret preču viltošanu un teroristu ieroču izplatīšanu, piemēram, ASV.

Mūsu metodes ir balstītas uz informācijas apmaiņu, sadarbību risku analīzē un kontrolē, savstarpēju drošības standartu, drošības kontroles atklājumu un muitas un tirdzniecības partnerības atzīšanu; un arī uz sadarbību ar valstīm, kurās tiek izgatavotas viltotas un pirātiskā ceļā iegūtas preces, piemēram, Ķīnu, kurā tiek izgatavoti 60 % no viltotajām precēm. 2005. gadā mēs parakstījām muitas sadarbības līgumu un izveidojām Vienoto muitas sadarbības komiteju, kas tiekas reizi gadā. Pagājušajā gadā mēs uzsākām izmēģinājuma projektu par inteliģentiem un drošiem tirdzniecības kanāliem starp Eiropas un Ķīnas ostām un nesen esam uzsākuši izstrādāt rīcības programmu, kura tiks parakstīta decembrī ES un Ķīnas sammitā. Mums ir nepieciešams izveidot līdzīgu sadarbību ar citām valstīm, piemēram, Indiju, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām.

Kopš 1993. gada ir noteikts, ja valsts muitas iestāde ir pārbaudījusi kravu, to brīvi var pārvadāt visās pārējās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka muitai ir tikai viena iespēja kontrolēt preces un pārtvert nelegālus sūtījumus. Rezultātā Muitas Savienība ir tik pat spēcīga, cik spēcīgs ir tās vājākais punkts. Ar to es domāju, ka tirgotājiem būtu ļoti viegli sameklēt vietu, kur kontrole ir vāja vai nav tik stingra un novirzīt nelegālās kravas pa šādām vietām. Tas uzsver to dalībvalstu muitas iestāžu atbildību, kas strādā pie ārējām robežām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo starptautisko tirdzniecību un šo atbildību cīnīties ar preču viltošanu, muitas aktivitāte ir liela. Es nosaukšu dažus skaitļus, lai atspoguļotu darba slodzi 2007. gadā: apstrādāti 183 miljoni muitas deklarāciju, kas nozīmē 5,5 muitas deklarācijas ik sekundi; tika pārbaudīti 1 545 miljoni tonnu jūras tirdzniecības preču un 3 miljoni tonnas aviokravu; viltotas preces tika atklātas un apturētas 43 reizes, šajos gadījumos kopumā atklāti 79 miljoni viltotu un pirātiskā ceļā iegūtu preču, un šī tendence ir aizvien pieaugoša.

Mēs spēsim tikt galā ar muitas divkāršo atbildību tikai, ja pārdomāsim sava darba metodes. Tas nozīmē, piemēram, pašreizējo muitas formalitāšu un kontroles transakciju nomaiņu pret sistēmas pieeju, kas pievērstu uzmanību iekšējai kontroles sistēmai un ekonomisko operatoru piegādes ķēdēm.

Protams, tas nenozīmē, ka pārtrauksim atsevišķu pārvadājumu kontroli, bet to pārbaudi būtu jāveic atbilstīgi riska analīzes rezultātiem. Šāda jauna metode pieprasa jaunas darba un kontroles metodes un vienotu riska vadības stratēģiju visos ES muitas dienestos. Tā piedāvās arī platformu dalībvalstu darbam pie vispiemērotākajām operatīvajām struktūrām, kas jāievieš nākotnē, lai Muitas savienība darbotos efektīvi.

Jaunas darba metodes arī nozīmē, ka visas valstu muitas iestādes ir labi sagatavotas – prasmīgas, kompetentas, to rīcībā ir nepieciešamie resursi, un tās var saglabāt un palielināt sava darba efektivitāti un lietpratību.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija informatīvajā materiālā par Muitas savienības novērtēšanas stratēģiju ierosināja stratēģiskā plāna izstrādi. Šādai ilgtermiņa plānošanai būtu jāļauj nacionālajām iestādēm paredzēt nepieciešamos resursus, apmācību un aprīkojumu, lai nodrošinātu sinhronu un saskaņotu attīstību visās 27 dalībvalstīs. Šāds pastāvīgs komunikācijas kanāls mums palīdzētu arī nodrošināt vienlaicīgu jaunu pasākumu ieviešanu.

Muitas savienības 40. gadadienas priekšvakarā es lūdzu jūsu politisko atbalstu Komisijas iniciatīvai par Muitas savienības novērtēšanas stratēģiju. Es priecājos, ka rezolūcijas teksts, par kuru būs jābalso ceturtdien, ņem vērā vairuma Komisijas dalībnieku domas par galvenajiem Muitas savienības attīstības virzieniem saistībā ar ciešāku sadarbību, drošības un efektivitātes veicināšanu, muitas darbību un efektivitāti par labu iekšējam tirgum.

Es nevēlos noslēgumā palaist garām iespēju pateikties Eiropas Parlamentam par visu atbalstu, ko tas gadiem ir sniedzis muitai.

  Malcolm Harbour, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms savas grupas vārdā es vēlos apsveikt komisāra kungu par muitas funkcijas vadību Komisijā. Es arī vēlētos teikt, ka mums ir ļoti svarīga iespēja šovakar ne tikai, kā viņš saka, atzīt Komisijas un visu dalībvalstu muitas iestāžu ievērojamos sasniegumus šajā 40. gadadienā, bet arī palūkoties uz turpmāko darbu. Es tikai vēlos viņam apliecināt, ka no Parlamenta puses mēs noteikti pilnībā atbalstīsim stratēģiju, par kuru viņš runāja. Jūs redzēsiet rezolūcijā, ka mēs esam aicinājuši dalībvalstis it īpaši paziņot par savu atbalstu tai un sagatavot nepieciešamos resursus, kas būs vajadzīgi šajā nozīmīgajā projektā.

Kā viņš teica savā runā, muitas spēks ir iestādes, par kuru darbu iekšējā tirgū nerunā, bet Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja to noteikti nav aizmirsusi. Kā viņš zina, mēs esam īpaši ieinteresēti atskaitēs, bet ne tikai tajās: tāpat kā viņš pagājušajā nedēļā, arī mēs savās misijās pa Eiropas Savienību un ārpus tās, it īpaši pēdējā laikā Ķīnā, regulāri apmeklējam muitas iestādes, lai izprastu viņu prioritātes un problēmas tieši uz vietas; tā kā mēs esam ļoti iesaistījušies šajā jautājumā.

Es tikai vēlos šodien runāt par dažiem jautājumiem, kas mums ir jārisina. Man šķiet, ka viens no uzdevumiem, ar kuru mums jāstrādā kopīgi, ir panākt, lai uzņēmējdarbība vairāk sadarbotos ar muitu jautājumā par viltojumiem un nelegālajām precēm. Muitai ir nepieciešama informācija, lai apturētu šādus pārvadājumus. Viņiem ir nepieciešamas zināšanas. Es domāju, ka uzņēmēji nepietiekami apzinās šī jautājuma – informācijas sniegšanas – svarīgumu.

Otrkārt, ņemot vērā tirdzniecības arvien pieaugošo apjomu, it īpaši no tādām valstīm kā Ķīna, mums patiešām ir jālūdz dalībvalstīm nopietni izvērtēt, vai tām ir resursi, lai apstrādātu ļoti lielu ienākošo preču plūsmu un lai pārbaudītu viltojumus un produktus, kas tiek pārvadāti, apejot muitas sistēmu. Taču liels paldies jums, komisāra kungs, par visu, ko jūs esat darījis šajā jomā.

  Evelyne Gebhardt, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tā kā mēs zinām, ka sabiedrība kopumā kļūst arvien skeptiskāka pret Eiropas Savienību, mums ir ļoti svarīgi atzīmēt šādas simboliskas dienas, un šī Muitas savienības 40. gadadiena, protams, ir ļoti nozīmīga diena. Kā jau jūs, komisāra kungs, norādījāt, tas ir ievērības cienīgi, jo svarīgākie integrācijas soļi tika veikti pirms četrdesmit gadiem, kad tika likti pamati vienotajam tirgum un brīvai cilvēku, preču un pakalpojumu kustībai. Es domāju, ka ir svarīgi turpināt stāstīt cilvēkiem, nepārprotami parādīt viņiem ieguvumus no Eiropas Savienības, stāstot, ko mēs pirms daudziem gadiem darījām, lai šādi ieguvumi būtu iespējami.

Šī iemesla dēļ es turpināšu dedzīgi runāt par šo notikumu, jo tas patiešām ir ļoti nozīmīgs. Jūsu darbs ar Ķīnu un citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, par kuru jūs runājāt, ir svarīgs arī mūsu ekonomikai, kā arī patērētājiem Eiropas Savienībā, jo mēs taču vēlamies izmantot drošus produktus un pakalpojumus, kurus mēs varam pilnveidot. Tas ir ļoti svarīgi. Jaunākajās direktīvās, kuras mēs sagatavojām Muitas savienībai, mēs arī izdevām likumu par modernām tehnoloģijām, kas ievieš elektronisku muitas sistēmu. Es domāju, ka tas ir sākums attīstībai. Ja mēs pratīsim akcentēt šādus pozitīvus Eiropas Savienības politisko nostāju aspektus un liksim cilvēkiem apzināties ieguvumus no Eiropas Savienības, mēs būsim sākuši atjaunot sabiedrības ticību Savienībai. Tieši tas mums visiem kopā ir jādara. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību jums, komisāra kungs, par to darbu, ko jūs šajā kontekstā darāt Eiropas Komisijā.

  Janelly Fourtou, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, laikā, kad Eiropa sastopas ar grūtībām, kad parādās šaubas un zūd entuziasms, mēs gatavojamies svinēt nenoliedzamu panākumu – Muitas savienības 40. gadadienu.

No 1968. gada līdz 2008. gadam muita ir bijis veiksmīgas darbības un elastības piemērs. Jūs varbūt atceraties muitas punktu slēgšanu starp dalībvalstīm 1993. gadā. Muitas iestādes spēja pārdislocēt savus spēkus un izdarīt to atbilstīgi mūsdienu prasībām. Viņu loma ir sarežģīta, jo viņiem ir jāspēj tikt galā ar globāliem izaicinājumiem. Nodrošinot Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošas piegādes ķēdes, viņiem ir jāsaglabā arī pareizs līdzsvars starp kontroli un likumīgas tirdzniecības nodrošināšanu, kas uzlabotu Eiropas konkurētspēju.

Pildot savus uzdevumus, muita spējusi radikāli pielāgoties apstākļiem gan sadarbojoties, gan izmantojot jauno muitas kodeksu, kas ir gan vienkāršāks, gan tālejošāks, pateicoties jauno tehnoloģiju izmantošanai, kas nodrošina muitai iespēju darboties bez dokumentiem papīra formā. Tā sadarbība, kas ir Muitas Savienības pamatā, attiecas gan uz starptautiskām organizācijām, piemēram, PTO un Muitas pasaules organizāciju, gan arī uz jaunajām administrācijām un nozarēm.

Šādas sadarbības rezultāti ir īpaši pamanāmi viltotu preču atklāšanā. Diemžēl starptautiskā sadarbība ir ierobežota, un šobrīd mēs varam tikai nožēlot ASV Kongresa vienbalsīgo lēmumu par konteineru kravu 100 % skenēšanu ES ostās.

Muitai ir nepieciešams mūsu atbalsts, lai iesaistītos reālās diskusijās. Mums ir rūpīgi jāieklausās iniciatīvās, kas ir ierosinātas Muitas savienības nākotnes stratēģijās un jābūt gataviem atbalstīt ikvienu pasākumu, kas šīs iniciatīvas padarītu vēl efektīvākas, it īpaši viltoto preču pārvadāšanas un organizētās noziedzības apkarošanā.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju).

  Andreas Schwab (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, kā Gebhardt kundze pieminēja, Muitas savienības četrdesmitās gadadienas svinības liek cilvēkiem apzināties, ka Eiropas Savienība godina daļu no sava solījuma, kuru tā ir izteikusi pirms četrdesmit gadiem. Šajā laikā – un mana politiskā grupa, komisāra kungs, ir atbalstījusi visus jūsu ierosinātos likumdošanas priekšlikumus Eiropas Parlamentam pēdējo mēnešu laikā – Muitas savienība ir aizsargājusi Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses daudz efektīvāk, nekā to būtu varējusi izdarīt katra dalībvalsts atsevišķi. Tā ir veicinājusi starptautiskas investīcijas Eiropas Savienībā tādā veidā, kā dalībvalstis nevarētu izdarīt ar saviem spēkiem. Atjaunojot muitas kodeksu un ieviešot elektronisko muitas sistēmu, par kuru jūs runājāt, mēs esam paveikuši lielu darbu, lai nodrošinātu, ka šo sistēmu nākotnē varētu padarīt vēl vienkāršāku. Tomēr man ir jāpiebilst, ka uzņēmējdarbība sedz izmaksas par pārmaiņām, un tas nav pieņemami. Es domāju, ka muitas sistēma sastapsies ar smagiem izaicinājumiem tuvākajos gados. Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi, Komisār, lai jūsu stratēģija risinātu šos jautājumus lietpratīgi un efektīvi un nodrošinātu risinājumu.

Manā vēlēšanu apgabalā, kā jūs zināt, ir problēmas ar muitas atļauju saņemšanu pie Šveices robežas. Es ceru, ka mēs nākotnē varēsim turpināt risināt daudzos mazos jautājumus, ar kuriem mūsu uzņēmēji sastopas ikdienā, tik pat konstruktīvi, kā mēs to esam darījuši līdz šim.

Dažos nākošajos gados – un šis ir viens no izaicinājumiem, kas būtu jārisina jūsu stratēģijai – muitas sistēmai daudz spēcīgāk vajadzēs pievērsties Eiropas Savienības drošības interesēm nekā tas ir darīts iepriekš. Tas, protams, ietver aizsardzību pret viltotām precēm un pirātismu, bet arvien vairāk ir nepieciešams radīt vēl ciešākas saites starp muitas uzdevumiem un globālo cīņu pret terorismu. Globālās tirdzniecības jomā, kā Fortou kundze norādīja, būs arvien lielāka nepieciešamība PTO un citos līmeņos pārdomāt, kā muitas administrācija varētu vēl efektīvāk aizsargāt ārējās robežas.

Pēdējais jautājums, par kuru vēlos izteikties, ir visu kravu skenēšana – tā nešķiet lietderīga pēc mūsu domām, ja ņemam vērā koncepciju par vienotu transatlantisko tirgu. Es novēlu jums turpmākus panākumus.

  Arlene McCarthy (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) priekšsēdētājs, kas atbild par muitas politiku, es priecājos par iespēju piedalīties šajās debatēs par godu Muitas savienības 40. gadadienai. IMCO komiteja, kā jau tika teikts, uzskata mūsu muitas darbu par ļoti svarīgu, jo tā ir Eiropas Savienības darba pragmātiskā un praktiski redzamā seja. Bez šaubām, Muitas savienība ir palīdzējusi palielināt ES uzņēmumu konkurētspēju, vienkāršojot procedūras un atbrīvojoties no nevajadzīgajiem noteikumiem uzņēmējdarbībai un likumīgajiem tirgotājiem. Katru gadu tiek apstrādāti 175 miljoni muitas deklarāciju, vidēji vienai muitas atļaujai ir nepieciešamas tikai divas minūtes.

Taču vēl ir daudz darba. MVU ir nepieciešama lielāka palīdzība, lai samazinātu grūtības, ar kādām tie sastopas, veicot tirdzniecību Eiropā. Muita bez papīra dokumentiem, centralizētas atļaujas izsniegšana un viens kontaktpunkts veicinās un atbalstīs mūsu MVU, bet tas, protams, ir spēcīgi jāatbalsta dalībvalstīm, ja mēs vēlamies izmantot šīs priekšrocības.

Tā ir arī iespēja veicināt un pastiprināt mūsu apņemšanos cīnīties ar pirātisko un viltoto preču ieplūšanu un plūsmu. Viltotas preces un medikamenti ne tikai apdraud ES uzņēmējdarbību, tie ir nopietns un visuresošs drauds mūsu patērētāju veselībai un drošībai, tas ir jautājums, par kuru Patērētāju aizsardzības komisija ir ļoti norūpējusies.

Tādējādi, strādājot ar trešām pasaules valstīm, īpaši Ķīnu, mēs vēlamies uzlabot bīstamo un nelegālo preču pārtveršanu; bet galu galā mums ir nepieciešams labāks Muitas savienības darbs. Šovakar aicinu dalībvalstis nopietnāk uzņemties atbildību par pasākumu ieviešanu un veicināšanu un nopietni atbalstīt tos ar saviem resursiem.

Komisāra kungs, jūs varat turpināt paļauties uz IMCO komiteju, mēs turpināsim sadarbību, lai pilnveidotu Muitas savienību kā iekšējā tirgus stūrakmeni un, protams, kā centrālo elementu ES ekonomikas darbībā un panākumos. Mums ir jānodrošina ciešāka mūsu 27 dalībvalstu sadarbība: lai tās sadarbotos, dalītos informācijā un nodrošinātu labāku un ātrāku Eiropas darbu par labu likumīgai uzņēmējdarbībai; un lai mēs realizētu bargus pasākumus cīņā ar nopietno un pieaugošo problēmu, kad mūsu tirgū nonāk viltojumi un pirātiskā ceļā iegūtas preces.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Muitas Savienība ir Eiropas Savienības iekšējā tirgus vitāla daļa, kas nevar atbilstoši darboties, ja vien netiek izmantoti vienoti principi uz tās ārējās robežas. Bez pašsaprotamās nodokļu iekasēšanas funkcijas Muitas savienībai ir arī ļoti liela loma mūsu iedzīvotāju veselības un drošības aizsardzībā.

Pēdējo mēnešu laikā mēs Parlamentā esam veltījuši ievērojamu laiku debatēm par tādiem jautājumiem kā produktu drošība, it īpaši saistībā ar rotaļlietu drošību un jautājumiem par viltojumiem. Mums visiem ir svarīgi iegūt preces, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, it īpaši attiecībā uz to drošību mūsu veselībai un dzīvībai. Es vēlos jums atgādināt, ka neskatoties uz vispārpieņemto uzskatu, viltotas tiek ne tikai ekskluzīvas un dārgas preces, bet arī automašīnu detaļas un ikdienas produkti, piemēram, pārtika un medikamenti.

Daudzi šādi produkti nonāk Eiropas iekšējā tirgū no trešajām pasaules valstīm. Statistika parāda, kādos apmēros tas notiek. 2007. gadā muitas iestādes pārtvēra aptuveni 128 miljonus viltotu preču. Tas ir par 70 % vairāk salīdzinājumā ar 2005. gadu. Medikamentu jomā palielinājums bija 380 %. Protams, šādam palielinājumam ir dažādi iemesli. To varēja izraisīt arvien lielākais viltojumu apjoms, kas nonāk ES, vai arī muitas iestāžu darba uzlabojumi.

Tomēr mums ir jāatceras, ka ar standartiem vien nebūs pietiekoši, ja nebūs efektīvas kontroles uz robežām un it īpaši, ja kontrole netiks veikta vienādi visos ārējos robežpunktos. Lai cīņa pret viltojumu ieplūšanu ES būtu efektīva, ir jāuzlabo sadarbība starp muitas iestādēm un pārraudzības iestādēm ES dalībvalstīs, kā arī sadarbība ar muitas iestādēm trešajās pasaules valstīs. Šādai uzlabotai sadarbībai jānotiek vienlaikus ar tehnoloģiskām izmaiņām. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai muitas iestādes visā Eiropas Savienībā būtu aprīkotas ar atbilstošu aprīkojumu, kas tām ļautu veikt savus pienākumus efektīvi.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Pirms četrdesmit gadiem Muitas savienība bija nozīmīga Eiropas labklājībai, jo tā piedāvāja iespēju izveidot vienotu tirgu. Šodien mēs sastopamies ar jaunām problēmām, kuras rada tirdzniecības globalizācija. Mēs zinām, ka Eiropas ostās var pārbaudīt ne vairāk kā 0,5 % no lielā ārvalstu importa apjoma, un ka viltotas preces ir katrā trešajā konteinerā. Preces, kas neatbilst mūsu tehniskajiem un drošības standartiem, ir bīstamas.

Es gribu uzsvērt, ka mums ir jānodrošina Eiropas patērētājiem labāka aizsardzība pret šādām precēm. Efektīvāka koordinācija ir atkarīga no stingras, jaunas un modernas likumdošanas ieviešanas, kas ir (vai bija) mūsu lieliskā tagadne Muitas savienības četrdesmitajā gadadienā. Mēs arī esam ietvēruši savos tiesību aktos tiesības iznīcināt bīstamās un arī viltotās preces. Tas nozīmē lielu darbu muitas ierēdņiem, un tā ir viņu perfektā tagadne. Tomēr ir vēl daudzas citas pētāmas jomas: ciešāka sadarbība ar uzņēmumiem, efektīvāka koordinācija starp dalībvalstīm ar e-muitas palīdzību un nesen uzsāktā iespēja sadarbībai ar trešajām pasaules valstīm. Mēs arī, cerams, esam spējuši nedaudz uzlabot apstākļu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Muitas savienības izveide 1968. gada 1. jūlijā bija pirmais solis, lai stiprinātu ekonomisko integrāciju toreizējās sešās dalībvalstīs. Mēs varam atzīt, ka tā bija veiksme Eiropas integrācijas vēsturē. Atzīmējot Muitas savienības pastāvēšanas četrdesmito gadadienu, ir vērts atzīmēt, ka tā ir lielisks piemērs tam, ka ir iespējams efektīvi darboties 27 dalībvalstu kopienā, jo, galu galā, Eiropas Savienībai nav tikai viena muitas iestāde, bet ir 20 valstu muitas iestādes ar dažādām atbildības jomām un dažādiem organizācijas veidiem, kas strādā kopīgi, pamatojoties uz kopīgu Eiropas politiku, un tiesiskajā sistēmā, kurā izvirzīti atbilstīgi noteikumi un procedūras. Muitas pārvaldēm 27 dalībvalstīs ir jāstrādā kā vienai pārvaldei.

Pirms četrdesmit gadiem Muitas savienības mērķis bija atcelt muitu pie iekšējām robežām starp dalībvalstīm un pārvērst ideju par kopīgu tirgu realitātē. Šodien muitas iestādes kopīgi strādā, lai aizsargātu Eiropas Savienības ārējās robežas un veiktu pasākumus kontrabandas apkarošanai, pārtvertu bīstamas viltotas preces, kā arī izpildītu citus pienākumus, kas arī, un šajā sakarībā es gribu apsveikt komisāra kungu, tika ņemti vērā Eiropas Komisijas stratēģijā Muitas savienības attīstībai, kas tika iesniegta 2008. gada aprīlī.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, Muitas savienība ir brīnišķīga lieta, bet tā būtu vēl brīnišķīgāka, ja tajā iesaistītos visas attiecīgās valstis. Es, protams, atsaucos uz Turciju, kura, par spīti lielajam spiedienam, ko uz to izdarījusi ES, turpina neīstenot vai neratificēt Ankaras Protokolu attiecībā uz Kipru, tādējādi efektīvi piemērojot embargo visiem pārvadājumiem un gaisa transportam ar Kipru.

Es jums jautājumu, kādēļ ES ļauj Turcijai ņirgāties par mūsu noteikumiem un regulām? Kādēļ Turcijai ir atļauta šāda nepieņemama uzvedība? Kādēļ Komisija nepiespiež Turciju vai nu pilnībā ieviest Muitas savienību vai neizslēdz Turciju no tās pavisam? Cik ilgi mums jāpacieš šāda necieņa un izsmiekls no kandidātvalsts, kas grib domāt, ka tā ir Eiropas valsts?

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribu izteikt atzinību jūsu darbam un darbam pie šī ziņojuma, kas ir uzticība Eiropas Savienībai. Es arī pateicos saviem kolēģiem un savai politiskajai grupai par atbalstu grozījumam, ko es iesniedzu attiecībā uz vajadzību pievērst uzmanību MVU, kurā skartas grūtības piemērot importa un eksporta procedūras kā viena no galvenajām ar tarifiem nesaistītām barjerām tirdzniecībai.

Tomēr es domāju, ka mums jāiet tālāk par rezolūcijā ierosināto sadarbību. Laikā, kad Lisabonas līgumā kā viens no Eiropas Savienības mērķiem ir ierosināta pilsoņu aizsardzība, un PTO ir lielās grūtībās, mums ir jāiet tālāk, jo, kā sacīja komisāra kungs, muitas statistika ir satraucoša, un viltojumi turpina apdraudēt mūsu veselību un drošību, kā arī mūsu ekonomiku. Ir pienācis laiks iet tālāk un apsvērt muitas pārvaldes iestāžu apvienošanu tādā pakāpē, kas tālu pārsniedz pašreizējo sadarbību, kuras ierobežojumi šodien ir skaidri redzami.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms ļaujiet man izteikt pateicību par tikko notikušajām ļoti interesantajām debatēm. Es esmu rūpīgi atzīmējis izteiktos komentārus, jo tie ir ārkārtīgi noderīgi man un Komisijai – un muitas dienestiem – lai ņemtu vērā tās politiskās prioritātes, ko ir izteicis Eiropas Parlaments.

Mani ļoti iespaidoja tas, ka tik skaidri tika izteikta atzinība un atbalsts Muitas savienības darbam; es varu jums apgalvot, ka tas tiks turpināts. Kādas ir garantijas? Garantijas ir tādas, ka mums ir instrumenti, mums ir stratēģija un mums ir tiesiskais pamats, modernizētais Kopienas Muitas kodekss ar noteikumiem un procedūrām, kas garantē likumīgas tirdzniecības veicināšanu un arī iekšējā tirgus aizsardzību, mūsu pilsoņu drošību, veselību un dzīvību.

Mums ir ID tehnoloģija saistībā ar e-muitu, un mums ir ļoti plašs sadarbības tīkls: sadarbība starp dalībvalstu muitas iestādēm, sadarbības ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, sadarbība ar uzņēmumiem – un, atsaucoties uz Harbour kunga ieguldījumu, es gribētu teikt, ka Frankfurtē pagājušajā nedēļā man bija iespēja iegūt informāciju par MediFake projektu, kas attiecas uz viltotiem medikamentiem, un, ja ir iespējams iezīmēt atšķirību starp dažādiem viltotu produktu veidiem, tad noteikti farmaceitiskie līdzekļi ir visbīstamākie.

Es priecājos jums pavēstīt, ka tikai pirms dažām dienām valstī, kuru es pazīstu vislabāk, Ungārijā, tika panākta vienošanās starp muitas iestādēm un Ungārijas Farmaceitisko rūpnīcu asociāciju par to, kā novērst viltotu farmaceitisko līdzekļu nonākšanu tirgū.

Mums ir arī sadarbība ar starptautiskām organizācijām, ar trešām valstīm, tādām kā Ķīna, un man ir jāsaka, tagad jau vairāk kā trīs gadus risinot šos uzdevumus un regulāri organizējot sanāksmes ar Ķīnas iestādēm, es neapšaubāmi varu apliecināt zināmus uzlabojumus Ķīnas attieksmē. Viņi ir konkrētāki; viņi vairāk runā par būtību; viņi ir vairāk orientēti uz sadarbību, konstruktīvāki.

Visticamāk, iemesls ir tas, ka viņiem tas aizvien vairāk ir politiska prestiža jautājums. Ķīna, kuras loma ir aizvien svarīgāka ne tikai pasaules tirdzniecībā bet arī pasaules politikā, nevar atļauties tikt apzīmogota kā to viltoto produktu, kas apdraud citu valstu pilsoņu drošību, veselību un pat dzīvību, galvenais avots, galvenā izcelsmes valsts.

Vēl viens iemesls ir tas, ka, kā liecina pierādījumi, Ķīna aizvien vairāk kļūst par mērķa valsti un tā nav vairs tikai izcelsmes valsts.

Vismaz divi runātāji pieminēja ASV Kongresa 100 % skanēšanas iniciatīvu: Es gribu jums pateikt, ka mēs patiešām cenšamies palielināt spiedienu uz ASV pārvaldi, un netiešā veidā pat uz ASV tiesību aktiem, jo mēs esam absolūti pārliecināti – un mēs turpinām to apgalvot – ka šīs iniciatīvas rezultāts būtu starptautiskās tirdzniecības pārtraukšana jūras kuģniecībā, tā radītu maldīgu drošības sajūtu un tā vienkārši novērstu uzmanību un resursus no patiesi svarīgiem jautājumiem. Mēs ceram, ka beidzot mēs gūsim panākumus.

Tādēļ ar jūsu atbalstu, ar Parlamenta atbalstu, ar tādu komiteju kā IMCO un INTA atbalstu, kuras ir ļoti aktīvi atbalstījušas Muitas savienību, es esmu pārliecināts, ka nākamajos četros gados Muitas savienības veiksmīgas darbības būs garantētas.

Liels paldies par jūsu ieguldījumu un atbalstu.

  Priekšsēdētājs . − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas projektu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE) , rakstiski. – Ir daudz iemeslu, lai atzīmētu Muitas savienības 40. gadadienu. Muitas tālejoša atcelšana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm neapšaubāmi ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. No tās labumu gūst gan uzņēmumi, gan Eiropas patērētāji.

Liela atbildības nasta ir uzkrauta uz muitas kontroles amatpersonu pleciem pie Eiropas Savienības ārējām robežām. Viltoti produkti, nelegāla narkotiku un citu bīstamu vielu tirdzniecība un apdraudētu sugu vai produktu kontrabanda ir izaicinājumi, ar ko saskaras vienotais tirgus, kurā ir aizvien mazāk iekšējo robežu kontroles punktu. Eiropā ir viens no pasaules lielākajiem viltoto produktu tirgiem. Šo produktu eksistence un tirdzniecības apjoms nopietni pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Būtu jāparedz un praksē jāievieš apņēmīgāki pasākumi, lai labotu šo stāvokli.

Reaģēšana uz šiem izaicinājumiem galvenokārt ir saskaņotākas un apņēmīgākas sadarbības starp dažādu dalībvalstu muitas iestādēm jautājums. Tomēr, galu galā, Eiropas vienota tirgus izveide ir bijis nenoliedzams sasniegums un tā ir pelnījusi, lai to atzīmētu kā vienu galvenajiem faktoriem, kas veicina visas ES labklājību.

(1) sk. protokolu.

23. Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ziņojums (A6-0173/2008), ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā ir sagatavojusi Marie Panayotopoulos-Cassiotou kundze par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010) (COM(2007)0797 - C6-0469/2007 - 2007/0278(COD)).

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu pateikties referentei Panayotopoulos-Cassiotou kundzei un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotājai Geringer kundzei par lieliska darba paveikšanu.

Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadam (2010) būs svarīga loma sociālas Eiropas attīstībā. Izvēlētā pieeja, tas ir, viena gada laikā apvienojot centralizētas un decentralizētas metodes, ir pieeja, kam vajadzētu nodrošināt vislabāko atbalstu politiskajai kohēzijai starp subjektiem un dažādiem pārvaldības līmeņiem, un piedāvāt zināmu elastību, ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu īpašo situāciju.

Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads (2010) dos Eiropas Savienībai un dalībvalstīm iespēju atjaunot to politiskās saistības, un uzsvērs, ka nabadzība un sociālā atstumtība ietekmē Eiropas Savienības attīstību un mūsu pilsoņu cieņu. Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gada (2010) mērķis būs parādīt, ka ir iespējams apkarot nabadzību un ka šī cīņa var būt veiksmīga.

Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads (2010) arī sniegs platformu debatēm par Eiropas vērtībām un šo vērtību ievērošanu kā galveno faktoru, lai izstrādātu valsts politiku gan Eiropas Savienības, gan dalībvalsts līmenī. Tas palīdzēs nodrošināt, lai cilvēki, ko skārusi nabadzība un sociālā atstumtība, tiktu uzlūkoti no atšķirīga skata punkta.

Komisija vienmēr ir uzstājusi uz to, ka šī koncepcija, šī pieeja ir jāsaglabā šajā tekstā. Es domāju, ka vairums grozījumu, ko iesniedzis Eiropas Parlaments, ir vērsti šajā virzienā.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, referente. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar 2008. gada Kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju, 16 % ES iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa, un 19 % bērnu ir pakļauti bezpajumtes nabadzībai un sociālai atstumtībai, neraugoties uz dalībvalstu apņemšanos līdz 2010. gadam radikāli samazināt nabadzību.

Nabadzība ietekmē ne tikai sievietes, bērnus un noteiktas sociālās grupas, kas vienmēr ir mazāk aizsargātas. Tālu no tā, ka nabadzība būtu izskausta, to faktiski pastiprina starptautiskie notikumi enerģētikas un pārtikas ražošanas nozarēs, kā arī iekšējās atšķirības pašas Eiropas Savienības mazāk pārticīgajos reģionos. Šajās vietās ir hroniski strukturāli nelabvēlīgi apstākļi, tādi kā attālināti reģioni, salas un neindustrializēti reģioni un citi.

Nabadzība un sociālā atstumtība ir drauds attīstībai, konkurētspējai un sociālajam modelim. Tās arī pārkāpj cilvēktiesības Eiropā, kas vēlas kļūt par cilvēka cieņas ievērošanas un vienādu iespēju visiem veicināšanas paraugu.

Komisijas priekšlikums Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadam 2010. gadā ar ievērojami lielāku budžetu par to, kas bija piešķirts iepriekšējiem Eiropas gadiem, ir svarīgs solis, lai veicinātu solidaritāti, sociālo taisnīgumu un lielāku ekonomisko un sociālo kohēziju.

Mūsu mērķis ir, ka 2010. gadam jābūt par pavērsiena gadu, lai atzītu nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensionālo raksturu. Šī atzīšana ietver ne tikai materiālo nabadzību, bet arī pieeju veselības pakalpojumiem, mājokļiem, sociālo aizsardzību, izglītību, apmācību, nodarbinātību un dzīves kvalitāti. Mums ir jāpieņem, ka tiem, kas cieš nabadzību, ir tiesības dzīvot cienījamu dzīvi un piedalīties sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Mums ir jāapstiprina dalībvalstu Eiropas aģentūru, kā arī sociālo partneru un visu pilsoņu atbildība palielināt sociālo kohēziju. 2010. gada radīs pamatu kolektīvās atbildības efektīvām struktūrām un taisnīgai bagātību sadalei.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti uzņēmās vadību attiecībā uz priekšlikumiem pie pieņēma grozījumus, lai nodrošinātu visu Eiropas Parlamenta politisko grupu sadarbību. Tādējādi mēs esam stiprinājuši Komisijas priekšlikumu, paplašinot sociāli neaizsargāto kategoriju definīciju un pievienojot tādus jautājumus kā ģimeņu ar īpašām problēmām, vienvecāka ģimeņu un lielu ģimeņu vajadzību apmierināšana, personu ar īpašām vajadzībām un bezpajumtnieku īpašo problēmu risināšana un aktīvas integrācijas un pieejas kultūrai un atpūtas iespējām veicināšana.

Tas, bez šaubām nemazina galveno mērķi uzlabot atsevišķu personu un ģimeņu finansiālo stāvokli, nodrošinot viņiem piekļuvi pienācīgai, pastāvīgai nodarbinātībai. Labs darbs sniedz apmierinājumu par piedalīšanos un pašpietiekamību, kas nepieciešama, lai apmierinātu mazāk aizsargāto sabiedrības locekļu, tādu kā bērni un veci cilvēki, vajadzības.

Kā EP deputāti mēs esam cieši uzraudzījuši Kopienas tiesību aktu par vienādām iespējām pareizu īstenošanu. Mēs esam piedalījušies integrētas, saskaņotas politikas izstrādē un piemērošanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Šo politiku ir izstrādājušas valsts un privātās iestādes ar to līdzdalību, kurus tas ietekmē, lai saglabātu labas pārvaldības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Faktori, kas veicinās Nabadzības izskaušanas gada panākumus, būs koordinācijas atvērtās metodes stiprināšana, darbību saskaņošana starp pašreizējām Eiropas programmām un iepriekšējo Eiropas gadu rezultātiem, pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība un pareizs priekšlikumu un rezultātu novērtējums, ko veikt Eiropas Komisija.

Jautājums par NVO piedalīšanos un to darbību finansējuma līmeni tika saskaņots starp Parlamentu, Komisiju un Padomi. Mēs priecājamies, ka Padome ir pieņēmusi priekšlikumu pievienot lēmumam Komisijas papildu paziņojumu par mazo un vidējo NVO piedalīšanās veicināšanu un iespēju, ka valsts aģentūras pilnībā finansēs to darbības.

Es gribētu pateikties atbildīgajām amatpersonām, kolēģiem un deputātiem par ieguldījumu šī lēmuma sagatavošanā.

SĒDI VADA: MR ALEJO VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, ES dalībvalstu pilsoņu dzīves kvalitātes paaugstināšana veido Eiropas integrācijas kodolu. Neraugoties uz to, statistika liecina, ka 78 miljoni cilvēku ES ir zem nabadzības sliekšņa, un vairākums no tiem ir bērni, sievietes un gados veci cilvēki. Tas nozīmē, ka papildus ekonomiskiem pasākumiem, Eiropas Savienībai ir jāveic arī sociālas iniciatīvas, ko Eiropas Parlaments daudzos gadījumos ir atzīmējis. Savā 2007. gada 15. novembra rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka sociālās kohēzijas stiprināšanai un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai ir jākļūst par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm. Komisijas iniciatīva padarīt 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu lieliski iederas šajā kontekstā un varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, lai pievērstu politisku uzmanību un veicinātu plašas darbības sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas tālākai stiprināšanai.

Budžets, kas ir piešķirts šai iniciatīvai – 17 miljoni eiro – ir rekordliels budžets, bet izšķirošais elements, lai šī iniciatīva kļūtu par veiksmi, ir projektu īstenošana valsts līmenī. Šī iemesla dēļ mums ir jāaicina dalībvalstis piedalīties šajā iniciatīvā un piešķirt atbilstīgus cilvēkresursus un finanšu resursus šim mērķim.

24. Darba kārtības grozījumi: sk. protokolu

25. Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētājs . − Turpinot debates par ziņojumu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu, mēs tagad pārejam pie runātājiem grupu vārdā.

  Thomas Mann, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar visu šo koncentrēšanos uz eksporta pieaugumu un globalizācijas ieguvumiem, šķiet, ka vien grupa nav ņemta vērā. Es runāju par nabadzībā dzīvojošajiem cilvēkiem no kuriem 78 miljoni ir ES, tai skaitā 19 miljoni bērnu. Vai jautājums ir par mācīšanos dzīvot šādā situācijā? Noteikti nē!

Jauni cilvēki, kas netiek galā ar skolu un to pamet, ir daļa no šīs grupas, tāpat kā gados vecāki cilvēki, kuri, kaut arī ir nostrādājuši desmitiem gadu, saņem mazas pensijas, kas nosedz tikai pašas nepieciešamākās vajadzības. Viņi jūtas atstumti, un faktiski bieži viņi tiek pamesti, lai cīnītos paši ar saviem spēkiem. Rezultāts ir tāds, ka ikdienas dzīve rada smagu garīgu un fizisku spriedzi, kas izpaužas kā mājoklis bez drošības par tā lietošanu, problēmas ar ēkām, parādsaistību risks, alkohols un narkotikas – dzīve bez cieņas vai pašvērtējuma. Gada ziņojumiem par nabadzību mūsu dalībvalstīs vajadzētu likt skanēt trauksmes zvaniem.

Pagājušajā gadā es noklausījos debatēs Vācijas Bundestāga apmeklētāju galerijā. Debašu tēma bija zemākie slāņi. Tas izraisīja karstas sabiedrības debates vairāku nedēļu garumā. Tas ir tas, kas nabadzības upuriem ir vajadzīgs: viņiem vajag, lai cilvēki par viņiem zinātu, lai viņus uztvertu nopietni, lai viņiem parādītu, kā izkļūt no nabadzības slazda. Marie Panayotopoulos-Cassiotou ir sagatavojusi ļoti labu ziņojumu – es to varu teikt gan PPE-DE grupas vārdā, gan arī no sevis personīgi, Marie – kas dod mums zaļo gaismu, lai noteiktu 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu.

Ja Eiropas gads nesniegs tikai stāvokļa analīzi, bet ļaus apdraudētajām mērķa grupām kļūt aktīvi iesaistītām un iegūt forumu, kurā viņu balsis tiks sadzirdētas, ja iestādes dos taustāmus rezultātus tā vietā, lai tikai paziņotu par labiem nodomiem, ja izglītības eksperti izstrādās motivējošas apmācības metodes, kā rezultātā vairāk skolēnu veiksmīgi pabeigs apmācību skolā, un ja tiks identificēti tādi labklājības pabalsti, kas uzskatāmi un ilgtspējīgi ir samazinājuši nabadzības risku, daudzi cilvēki, kas šodien jūtas atstumti, beidzot apzināsies savas tiesības kā mūsu sabiedrības dalībnieki.

  Richard Falbr, PSE grupas vārdā. – (CS) Pirmkārt es vēlos pateikties savai kolēģei Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par labo ziņojumu un patīkamo sadarbību. Es gribu pieminēt divus aspektus.

Daudzos no mūsu dokumentiem tiek lietoti izteicieni „pienācīgs darbs” un „pienācīgas darba vietas”. Tomēr fakts paliek fakts, ka aizvien vairāk darba vietu atbilst kalpa darba aprakstam, citiem vārdiem, nekvalificēts, slikti apmaksāts darbs. To cilvēku skaits, kas dzīvo nabadzībā vai cieš no nabadzības darbā, nemazinās, kas ir pierādījums tam, ka aizvien vairāk darba devēju cilvēkus nodarbina nelegāli. Nesen pieņemtais Darba laika direktīvas projekts, kurā ieviesta tāda strādāšanas iespēja, kā cilvēki to dara dažās Ķīnas rūpnieciskajās zonās, ir papildu trieciens, kas noteikti izraisīs nabadzīgu cilvēku skaita pieaugumu.

Otrs jautājums, ko es vēlos pieminēt, attiecas uz vajadzību beidzot ņemt vērā faktu, ka valsts un sociālo pakalpojumu privatizācijas tendence dažās Eiropas Savienības valstīs paliek nepamanīta. Valsts un sociālo pakalpojumu privatizācija arī noved pie to cilvēku, kas dzīvo nabadzībā, skaita palielināšanās. Man jāsaka, ka mani grozījumi, kuros uzsvērts šis fakts, regulāri tiek noraidīti. Es gribētu, lai mēs faktiski sāktu kaut ko darīt tā vietā, lai vienkārši aprakstītu vairāk lapu un noteiktu termiņus.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākumā uzsvērt, ka es ļoti atbalstu ideju par to, ka 2010. gadā visā Eiropā jo īpaši asi jākoncentrē uzmanība uz politiskajiem centieniem izskaust nabadzību un sociālo atstumtību.

Tomēr ļaujiet man izteikt dažus kritiskus komentārus. Mani ļoti ir saniknojis veids, kā priekšlikumi uzlabojumiem ir nostumti malā, galvenokārt Padomes spiediena rezultātā, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā. Es esmu prasījis piešķirt lielākus līdzekļus 2010. gada budžetā šai svarīgajai iniciatīvai, jo nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir nepārprotams Lisabonas darba kārtības mērķis, mērķis, kurš, diemžēl, vispār nav sasniegts.

Es arī gribēju nodrošināt, lai bagātīgie finanšu resursi, ko Eiropas Komisija ir izmaksājusi, tiktu rūpīgāk pārbaudīti, jo īpaši Eiropas gada 2010. gadā kontekstā, lai noteiktu, vai tie kalpo kā taisnīgāka sadalījuma instruments, jeb arī tie varētu patiesībā palīdzēt bagātajiem kļūt vēl bagātākiem un praktiski vispār nesasniegt tos, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Es esmu vēl viens no tiem, kas atzinīgi vērtētu diskusijas ES iestādēs par beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz jautājumu, vai tas būtu atbilstīgs ierocis, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību. Man ļoti žēl, ka šiem priekšlikumiem tūlīt ir pārvilkta svītra. Es atbalstu iniciatīvu par Eiropas gadu, bet es uzskatu, ka tas viss ir pārāk brīvs no saistībām un sekām sociālās politikas jomā.

  Jan Tadeusz Masiel, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, paziņojums, ka 2010. gada būs Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gads ir ļoti laba Padomes iniciatīva. Mums būtu jāatgādina saviem pilsoņiem, ka nabadzības izskaušana ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem. Tas, bez šaubām, palielinās cilvēku uzticību mūsu Eiropas iestādēm, es šeit jo īpaši domāju jaunās dalībvalstis.

Manā valstī, Polijā, pievienošanās ES 2004. gadā diemžēl joprojām daudzu cilvēku prātā saistās ar nabadzības pieaugumu, jo īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvo laukos vai mazpilsētās. Tā rezultāts bija mazā atsaucība Eiropas Parlamenta vēlēšanās un šo vēlēšanu rezultāti. Nabadzības izskaušanas Eiropas gads būs iespēja pārskatīt situāciju šajā sakarībā un mobilizēt dalībvalstis spert konkrētus soļus, lai izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību. Pēc virspusējiem sabiedrības novērojumiem varētu šķist, ka daudzu personu un ģimeņu dzīves kvalitāte gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs pēdējā laikā ir piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas, taču diemžēl šīs izmaiņas ir uz slikto pusi. Ir kļuvis aizvien grūtāk, piemēram, atrast mājokli. Mums ir vajadzīga jauna un aktuāla statistika šajā sakarībā.

Pasaulē, kas pēc savas dabas kļūst aizvien vairāk globalizēta un aizvien grūtāk kontrolējama, valsts atbildībai par saviem pilsoņiem būtu jāpalielinās. Valstij būtu jāpārliecinās, ka pilsoņi jūtas droši, vismaz pamatvajadzību līmenī. Es domāju, ka lielākais šī Eiropas gada labums būs visu un ikviena informēšana par šīs problēmas eksistenci, apzināšanās paaugstināšana un solidaritātes palielināšana, un tas ietver finansiālu solidaritāti ar nabadzīgām un atstumtām personām.

  Gabriele Zimmer, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Kreiso grupa Eiropas Parlamentā apstiprina ziņojumu, ko iesniegusi mūsu godājamā kolēģe, un līdz ar to atbalsta mērķi – Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Ziņojumā ļoti skaidri ir norādītas nabadzības un sociālās atstumtības plašās sekas ne tikai kā sociāla problēma, bet arī, un jo īpašāk, kā personīga to cilvēku problēma, kas iekļuvuši nabadzības slazdā. Jau ir izteiktas vairākas atsauces par 78 miljoniem cilvēku, tai skaitā 19 miljoniem bērnu, kas dzīvo nabadzībā Eiropas Savienībā.

Tomēr, lai īstenotu nopietnus centienus nabadzības izskaušanā un likvidētu to kā sociālu problēmu, ir būtiski svarīga konkrēta saistoša politiska stratēģija. Darba kārtībā ir politiski mērķi un garantētas personu tiesības dzīvot brīvībā no nabadzības un sociālās atstumtības. Tomēr tieši attiecībā uz šīm lietām Eiropas Savienība neparedz nosacījumus. Eiropas Savienības galvenajai politiskajai stratēģijai nav nekā kopīga ar nabadzības izskaušanu. Ekonomiskā izaugsme un darba vietu pieaugums nesamazina nabadzību. Pat Eiropas Savienības bagātākajās valstīs tiek reģistrēts aizvien lielāks to cilvēku skaits, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa un zem riska sliekšņa. Jo īpaši Vācijā pēdējos gados ir redzams zemu ienākumu līmeņa samazinājums, bet to cilvēku skaita pieaugums, kas saņem šos zemos ienākumus.

Citiem vārdiem, nodarbinātība ES automātiski neved pie nabadzības novēršanas, un man žēl teikt, ka šī fakta apzināšanās Eiropas Komisijā un starp dalībvalstīm nav radījusi nekādas īpašu pasākumu paketes, kas iesaistītu tādus mērķus kā minimālās algas ieviešana virs riska sliekšņa vai pamata sociālās drošības problēmas risinājums, ko uz atsaucās Kusstatscher kungs.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Panayotopoulos-Cassiotou kundzi. Es uzskatu, ka steidzami ir jārisina bērnu nabadzības jautājums.

Norādot statistiku saistībā ar to bērnu skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam – 19 miljonus Eiropā – lielāks uzsvars ir jāliek uz ģimenes ārkārtīgi lielās nozīmes noteikšanu un līdz ar to ģimenes dzīves aizsargāšanu. Ģimenes institūcija pelna beznosacījumu cieņu un aizsardzību. Tas ir dabisks veidojums bērniem. Attīstītās valstīs mēs redzam, ka nabadzība aizvien vairāk ir drīzāk ģimenes parādība nekā reģionāla parādība. Bērna ekonomiskais stāvoklis ir cieši saistīts ar viņa vecāku ekonomisko stāvokli. Vecāku bezdarbs ir bērna nabadzības cēlonis.

Īrijā, lai gan ģimenes bieži vien nopelna pieņemamus ienākumus, hipotēkas, veselības aprūpes un automašīnas izmaksas var prasīt lielāko daļu no šiem ienākumiem, atstājot ļoti maz līdzekļu bērnu audzināšanai. Nepietiekamus līdzekļus drošai bērnībai atstāj arī citi apstākļi, tādi kā vecāku atkarība. Vecāku dzīvošana atsevišķi un šķiršanās arī grauj ģimenes finanses, kaitējot bērniem. Ir izšķiroši svarīgi, ka ģimenes tiek efektīvi atbalstītas gan ekonomiski, gan sociāli, lai mazinātu mūsdienu nepatīkamo bērnu nabadzības stāvokli Eiropā.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es ievēroju, ka ziņojumā, ko mēs šodien apspriežam, skaidri ir minēta nabadzības izskaušana, nevis tikai nabadzības apkarošana, kā faktiski bija ierosināts. Tāpēc es priecājos, ka mans novērojums ir nesis augļus, un es gribētu par to pateikties referentei Panayotopoulos-Cassiotou kundzei.

Piemēram, Eiropas Savienība ir pieradusi ļoti ātri un ar lielu solidaritāti reaģēt, lai palīdzētu dabas katastrofu upuriem visā pasaulē, bet tā joprojām ir lielā mērā izvairīga, kad runa ir par palīdzību ekonomisko un sociālo katastrofu upuriem pašā ES.

Es to saku tādēļ, ka ir diezgan grūti saprast, kādēļ ziņojumā, kurā tiek risināts nabadzības jautājums, nav nekādas atsauces uz augošajām pārtikas cenām. Tas mani šokē, jo mēs visi zinām, ka, jo nabadzīgāka ir ģimene, jo lielāku daļu sava budžeta tā tērē pārtikai. Tādēļ es domāju, ka būtu lietderīgi ietvert kādu atsauci, piemēram, uz neseno Komisijas paziņojumu par pārtikas produktu cenu kāpumu.

Vienlaikus es arī domāju, ka mums nevajadzētu ierobežot nabadzības izskaušanu tikai līdz ES vienas pašas teritorijai. Šai cīņai nav robežu – mēs runājam par vērtībām, kas ir būtiskas cilvēka cieņai.

Visas savas vēstures gaitā Eiropa vienmēr ir vairāk iezīmējusies ar savu ekspansiju visā pasaulē nekā pati ar savu identitāti. 21. gadsimtā no visiem uzdevumiem, ko ES varētu veikt cilvēcības labā, nabadzības izskaušana, iespējams, ir viscēlākais uzdevums no visiem. Tādēļ es ceru, ka šis jautājums tiks nopietni sekmēts 2010. gadā.

  Jan Andersson (PSE). - (SV) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs. Ļaujiet man vispirms pateikties Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par lielisku ziņojumu. Es arī vēlos teikt, ka es domāju, ka iniciatīva padarīt 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības Eiropas gadu ir lieliska iniciatīva.

Kā Vladimir Špidla kungs tikko sacīja, šāds gads var palielināt visu pašreizējo struktūru apzināšanos un zināšanas, bet tas nav pietiekami. Tam ir jāseko darbībai, kā daži deputāti iepriekš ir norādījuši. Kopumā stāvokli ES ir diezgan labs, bet vienlaikus nabadzība nemazinās. Drīzāk tā palielinās, un, kā citi deputāti teica, lielākais vairums nabadzības skarto cilvēku ir sievietes un bērni. Pieeja ir Atvērtā koordinācijas metode, bet pasākumi ir vajadzīgi daudzās jomās, ne tikai dažās. Protams, nodarbinātība ir svarīga, bet tāpat svarīga ir izglītība, sociālā nodrošinājuma sistēmas un reģionālā politika, kurā pievērsta uzmanība novērtā atstātajām jomām. Ir vajadzīga darbība, kas vērsta uz īpašām grupām, tādām kā personas ar funkcionālu invaliditāti un personas no citām pasaules daļām, kas cieš no lielākas nabadzības nekā pārējās. Es ceru ka šis Eiropas gads papildus zināšanu un apzināšanās palielināšanai var kļūt arī par sākuma punktu konkrētiem pasākumiem, lai samazinātu nabadzību ES.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads būs viens no svarīgākajiem jautājumiem 2005.-2010. gada sociālajā darba kārtībā. Sociālo lietu komiteja ir pieņēmusi kopīgu rādītāju kopumu attiecībā uz sociālās aizsardzības un integrācijas procesu, kas nodrošinās datu salīdzināmību.

Neraugoties uz faktu, ka Eiropas Savienība apzinās nabadzības problēmu, kā arī sociālās kohēzijas palielināšanas pasākumu nozīmi, atšķirības ienākumu līmenī joprojām pavada ekonomisko izaugsmi ES valstīs. Tā rezultātā nabadzīgie ļoti maz gūst no šīs izaugsmes. Faktiski tas nozīmē, ka sociālās kohēzijas līmenis samazinās. Šo stāvokli pavada citi faktori, kam arī ir negatīvas sekas: gandrīz viena piektdaļa bērnu Eiropas Savienībā ir pakļauti nabadzības riskam. Demogrāfiskās lejupslīdes laikā mums būtu īpaši jārūpējas par bērniem, jo īpaši daudzbērnu ģimenēs, kas saskaras ar vislielākajām grūtībām. Tomēr tieši šīs ģimenes ir pakļautas diskriminācijai sakarā ar augsto PVN likmi, ko piemēro bērnu produktiem.

Es gribētu apsveikt referenti jo īpaši par uzmanības pievēršanu nabadzības apkarošanas jautājumam.

  Edit Bauer (PPE-DE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es atzinīgi vērtēju Panayotopoulos-Cassiotou kundzes ziņojumu, kā arī Komisijas apņemšanos turpināt nabadzības izskaušanu.

Plašais nabadzības apjoms, iespējams, ir viens no visnozīmīgākajiem šķēršļiem pārtikušai Eiropai. Nav sagadīšanās, ka visas pārējās dalībvalstis ir pieminējušas augstos rādītājus, miljonus cilvēku, kas dzīvo, pakļauti nabadzības riskam, bet visuzkrītošākā lieta ir milzīgais skaits bērnu, kas ir dzimuši un dzīvo, pakļauti nabadzības riskam. Līdz ar to nav pārsteigums, ja šie bērni agri pamet skolu, ja procentuāli to bērnu skaits, kas agri pamet skolu, ir uzkrītoši liels. Pārsteidzoša statistika ir arī ļoti lielais to bērnu skaits, sasniedzot simtiem tūkstošus, kas ir bezpajumtnieki vai dzīvo iestādēs.

Problēma ir tāda, ka nabadzība tāpat kā sociālā atstumtība tiek pārmantota. Līdz ar to sociāli atstumtiem cilvēkiem iespēja iegūt izglītību un piedalīties mūžizglītības programmās paliek nesasniedzams mērķis.

Cerēsim, ka nabadzības izskaušanas Eiropas gads nodrošinās pietiekamu stimulu solidaritātes principa stiprināšanai valstu politikas nostādnēs. Apsverot turpmākās izmaiņas iedzīvotāju struktūrā, šī principa ieviešana būtībā būs vēl sarežģītāka. Dažu valsts līdzekļu izlietojuma un apdrošināšanas sistēmu analīze rāda, ka dažās valstīs šīs sistēmas ir saistītas ar finansiālu vai pat sociālu risku, kas var novest pie tā, ka nabadzība izplatīsies vēl plašāk .

Bez šaubām, pašreizējais straujais naftas un pārtikas cenu kāpums uzkraus slogu to cilvēku budžetam, kuru ienākumu līmenis ir viszemākais. Tas nozīmē, ka iemeslu ir vairāk nekā pietiekami, lai pārliecinātos, ka nabadzības izskaušanas Eiropas gads ne tikai pievērš uzmanību nabadzībai, bet arī palīdz izveidot īpašas atbildīgas valsts struktūras, kas varētu veicināt dažādu politikas jomu saskaņošanu, kuras paredzētas nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

  Alejandro Cercas (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribu apsveikt Komisiju un, protams, referenti, kas ir nodrošinājusi iespēju notikt šīm debatēm un spert pirmos soļus ceļā uz to, lai padarītu 2010. gadu par nozīmīgu gadu cīņā pret nabadzību.

Kā tika apspriests Lisabonā, šis ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, un mēs esam bieži teikuši, un daudzas Padomes ir teikušas, ka līdz 2010. gadam ir jāpanāk būtisks nabadzības samazinājums, taču diemžēl nav daudz zīmju, kas rādītu, ka tas notiek. Tādēļ mums ir vairāk jācenšas un jāizmanto šī iespēja, lai vēlreiz uzsvērtu, ka no bagātības palielināšanās mēs visi negūstam vienādu labumu.

Dažas iedzīvotāju grupas ir īpaši neaizsargātas, un tām ir vajadzība aizsardzība pret nabadzību, jo cilvēkiem ir ļoti grūti izrauties no nabadzības, kad viņi tajā ir nonākuši.

Tādēļ mums ir vajadzīga horizontāla politika, kas nodrošina pienācīgas darba vietas un izglītības iespējas ne tikai kā šīs programmas daļu, bet arī kā visu Eiropas Savienības programmu daļu tā, lai solidaritāte arī turpmāk būtu Eiropas Savienības pats kodols, un to nerisinātu tikai ekonomikas politika.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, varētu teikt, ka mūsu savāktie dati patiešām samazina šīs problēmas mērogu. Tas ir tādēļ, ka tie atspoguļo nabadzību Eiropas Savienībā laikā pirms Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās. Pēc šo divu salīdzinoši ļoti nabadzīgo valstu pievienošanās nabadzības līmenis ES ir ievērojami palielinājies. Mums nevajadzētu slēpt šo faktu. Turklāt nav taisnība, ka ES dalībvalstīs zem nabadzības sliekšņa ir katrs septītais iedzīvotājs, patiesā procentuālā attiecība ir ievērojami virs 16 %, faktiski tā ir virs 20 %.

Šai sakarā es gribētu izteikt neatliekamu prasību, lai Eiropas Savienības dotā finansējuma daļa visiem tiem projektiem, ko mēs esam apsprieduši, būtu lielāka par 50 %. Tas ir jo īpaši svarīgi nabadzīgākajām valstīm. Šī apjoma ierobežošana līdz 50 % faktiski ir lēmums ierobežot reālo cīņu pret nabadzību.

(Aplausi)

  Joel Hasse Ferreira (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Špidla kungs, dāmas un kungi, šķiet pilnīgi nepieciešami atzīt sociāli mazaizsargāto grupu neatņemamās tiesības, un praktiska šo tiesību atzīšana ietvers stingras valsts un privāto sociāli ieinteresēto dalībnieku saistības.

Sociālās kohēzijas dažādās dimensijas ir jāaizsargā ar ES un dalībvalstu saistībām izskaust nabadzību un apkarot sociālo atstumtību, veicinot konkrētas darbības visdažādākajos līmeņos.

Ir nepieciešama arī pilnīga un reālistiska nabadzības un sociālās atstumtības uzraudzība, komisāra kungs, kas nozīmē, ka ir būtiski uzticami un salīdzināmi rādītāji, kas parāda dažādo šīs parādības sociālo, ekonomisko un kultūras dimensiju attīstību.

Dāmas un kungi, nabadzīgas sievietes un vienvecāka ģimenes ir īpaši mazaizsargātas pret nabadzību un atstumtību, tādēļ tām ir jāpievērš īpaša uzmanība un jāsniedz atbilstošs atbalsts.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, pēc pateikšanās referentam es vēlētos teikt, ka 2010. gadam būs jābūt īpaši efektīvam gadam nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, cīņai ir jābūt daudz pamanāmākai.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievērst uzmanību trim jautājumiem šajās debatēs. Pirmkārt, saskaņā ar pēdējo Eiropas Komisijas ziņojumu, 2004. gadā bija apmēram 100 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu, tas nozīmē – 20 % visu iedzīvotāju, kas iztika ar mazāk nekā 60 % no vidējā Eiropas Savienības ienākumu līmeņa, proti, viņi iztika ar mazāk kā 15 eiro dienā. Jaunajās dalībvalstīs, tādās kā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Slovākijā, tas attiecas uz 80 % iedzīvotāju.

Otrkārt, Eiropas Savienības valstu ekonomiskajā un sociālajā praksē nevajadzētu pieņemt liberālo ekonomistu bieži iesniegtos risinājumus, saskaņā ar kuriem nozīmīgās atšķirības ienākumos ir svarīgas ekonomiskajai izaugsmei. 2006. gadā valstis ar vismazāko atšķirību ienākumos bija Dānija, Zviedrija, Somija, Slovēnija un Čehijas Republika, un šajās valstīs daudzus gadus ir bijis stabils gada IKP pieaugums, kas ir diezgan atšķirīgi no tām valstīm, kurās ir lielākās atšķirības ienākumos, tādām kā Latvija, Lietuva, Portugāle un Grieķija, kā arī, diemžēl, manas valsts, Polijas.

Treškārt, es vēlētos izteikt cerību, ka 2010. gads Nabadzības un sociālās atstumtības Eiropas gads liks visiem mūsu lēmumu pieņēmējiem apzināties, ka nabadzībai un sociālajai atstumtībai ir postoša ietekme uz ekonomisko izaugsmi un sociālo attīstību.

(Aplausi)

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Dārgais komisār, dārgie kolēģi, mēs visi labi zinām, ko Komisija mums atgādina: ir daudz eiropiešu, kas dzīvo nabadzībā, ieskaitot galēju nabadzību. Tiem, kas to nezina, vajadzētu pieņemt pārmetumus par faktu, ka bagāta sabiedrība, kas ir pamatota uz taisnīguma un solidaritātes principiem, tāda kā mūsu sabiedrība, darbojas tādā veidā, ka nabadzīgu eiropiešu valstij vajadzētu būt vairāk vietu šajā Parlamentā kā Vācijai. Nabadzība nav abstrakcija; tas ir dzīves veids, kas īpaši ietekmē sievietes un bērnus. Sievietes, tai skaitā nodarbinātās sievietes, saskaras ar lielāku risku, ņemot vērā strukturālo algu atšķirību, viņu koncentrācija ir maz apmaksāta, arodbiedrību neapvienotās nozarēs un neoficiālā ekonomikā, ņemot vērā sieviešu pārsvaru vienvecāka ģimeņu vidū. Nabadzība tiek mantota. Vecāku ekonomiskā nabadzība veicina bērnu kultūras nabadzību ar samazinātu piekļuvi izglītībai, politisko nabadzību, ar zemu līdzdalību lēmumu pieņemšanā vai izslēgtību no tās, sociālo nabadzību, ar zemu līdzdalību pilsoniskajās aktivitātes un izolāciju. Tas viss rada dziļāku nevienlīdzību nekā tā, kas rodas no atšķirīgas pirktspējas. Minimāla saskaņa starp paziņojumiem un darbībām spiež mūs darīt vairāk nekā tikai informēt pilsoņus. Lai labotu šo stāvokli, ir vajadzīgi politiski lēmumi. Eiropas Savienībā mēs nevaram runāt par resursu trūkumu, bet dažkārt par netaisnīgu to sadali, par noteikumiem, kas iemūžina atstumtību. Tā ir kopīga atbildība, tai skaitā to uzņēmumu atbildība, kam pašiem savās interesēs vajadzētu iziet ārpus tā loka, kurā apkārtnē noklīdušu suņu aizsardzības fondu finansēšana ir sociālās atbildības vienīgā izpausme.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada deklarēšana par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas neatrisinās problēmas, ko piedzīvo 80 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Arī komiteju nozīmēšana, birokrātijas sanāksmju un sēžu palielināšana nesniegs viņiem ēdienu.

Lai apkarotu nabadzību, jautājumam par bagātību radīšanu un sadali ir jāpieiet atšķirīgi. Ir skaidri jāpasaka, ka globalizācija veicina pārmērīgu labklājības radīšanu dažiem cilvēkiem un strauju grimšanu nabadzībā citiem. Diemžēl šo citu kļūst arvien vairāk. Nabadzības problēma Eiropas Savienībā turpinās pieaugt, un tam ir vairāki iemesli, ieskaitot netaisnīgu bagātību sadali, problēmas ar pārtikas sadali un pieaugošās pārtikas cenas, vispārējo ģimenes uzturēšanas izmaksu pieaugumu, demogrāfisko stāvokli Eiropā un pasaulē, pastāvošo nevienlīdzību, noteiktu reģionu atpalicību vēsturisku iemeslu dēļ un to, ka nav izdevies radīt pienācīgu modeli, kā palīdzēt trūcīgajiem.

Visbeidzot, lai arī mēs nespējam atrisināt nabadzības problēmu kā tādu, nodrošināsim vismaz bērniem un jauniešiem brīvu izglītību un papildu ēdienreizes, kā tas nepieciešams.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es vēlos uzsvērt vienu īpašu aspektu un es runāšu poliski:

(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs cenšamies palīdzēt nabadzīgajām Āfrikas un Latīņamerikas valstīm ar niecīgu rezultātu, taču nevar būt nekāda attaisnojuma tam, ka netiek sniegta palīdzība nabadzīgajiem cilvēkiem Eiropas Savienībā. Ir reģioni, kuros cilvēki ir ļoti nabadzīgi, īpaši bērni. Es vēlētos uzsvērt jautājumu, kam būs nopietnas sekas nākotnē, proti, Eiropas bāreņu parādību. Tie ir to migrantu bērni, kas ceļo no vienas uz citu valsti Eiropas Savienībā, bieži pametot savus bērnus likteņa varā. Es uzskatu, ka nākotnē šīs problēmas psiholoģiskās sekas mums dārgi izmaksās. Šī iemesla dēļ mums ir jādara viss iespējamais, lai novērstu šo problēmu tagad.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Godājamais priekšsēdētāja kungs, nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem. Šī iemesla dēļ 2010. gadam ir jābūt izšķirošam, īstenojot Eiropas stratēģiju šajā jomā. No 78 miljoniem pilsoņu, kas ir pakļauti nabadzības riskam, 19 miljoni ir bērni. Diemžēl joprojām nav Eiropas programmu un fondu, kas būtu paredzēti bērnu stāvokļa uzlabošanai. Taisnība, ka Eiropas Savienība nodrošina līdzekļus augļiem un piena produktiem skolās vai naudu skolēnu izglītībai, bet es domāju, ka mums vajadzīga saskaņota stratēģija un reālas programmas bērniem, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm. Vienlaikus mums būtu arī jākoncentrējas uz citām nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku kategorijām, un jo īpaši uz jauniem cilvēkiem, kam mums jāizstrādā politika un jāpiešķir būtiski naudas līdzekļi no struktūrfondiem. Turklāt ir svarīgi uzsvērt faktu, ka šobrīd mēs nevaram izveidot priekšnoteikumus ilgtspējīgai sociālai attīstībai, ja mums nav vajadzīgo finanšu resursu. Es uzskatu, ka piešķirtie 17 miljoni eiro ir nepietiekami saistībā ar tām sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas vajadzībām, kādas šobrīd pastāv Eiropā. Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi – cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību jābūt saistītai ar esošajām programmām. Gan Eiropas Sociālais fonds, gan Progresa Eiropas programmas ir jāizmanto Nabadzības izskaušanas Eiropas gada prioritāšu finansēšanai.

  Anna Záborská (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es jūs apsveicu ar šo lielisko priekšlikumu. Es arī pateicos Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par viņas ļoti labo ziņojumu. Es esmu pārliecināta, ka mēs vienbalsīgi nobalsosim par šo rezolūciju.

Tomēr es brīnos. Šeit mums ir vēl viens Eiropas gads, šoreiz pret galēju nabadzību. Ir pagājuši 20 gadi, kopš 17. oktobrī starptautiskā kopiena atzīmēja Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu. Atskatoties uz 17. oktobra svinību brīdi Eiropas Parlamenta ēkas priekšā Briselē, es tur redzu sevi kopā ar savu kolēģi Iñigo Méndez de Vigo, kurš vada šī Parlamenta delegāciju ar Ceturto pasauli.

Uzstājoties šeit, es vēlos jūs lūgt atzīmēt šo datumu savās dienasgrāmatās. Es ceru, ka 17. oktobrī Eiropas iestādes atzīmēs savu stingro solidaritāti ar šīs dienas lozungu: „Ja vīrieši un sievietes ir nolemti dzīvei galējā nabadzībā, tiek pārkāptas cilvēktiesības. Apvienoties, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības tiek ievērotas, ir mūsu svēts pienākums.”

  Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Kopumā 78 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā dzīvo, pakļauti nabadzības riskam. Preču, enerģijas un pārtikas augošās cenas papildus pavairo šo risku vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Kvalitatīvas darbavietas ievērojami samazina nabadzības risku. Tomēr bieži pat tie cilvēki, kas ir nodarbināti, dzīvo, pakļauti nabadzības riskam.

Grozītā Lisabonas stratēģija kā sociālās un starppaaudžu solidaritātes vektoru veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un no nabadzības brīvas sabiedrības izveidi. Līdz ar to es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu padarīt nabadzības problēmu redzamāku un veltīt pūles, lai radītu vienotu saskaņotu politiku.

Nabadzības apkarošanas kampaņai būtu jāceļ sabiedrības apzināšanās un jāveicina ilgtermiņa centieni apkarot nabadzības parādību. Šajā sakarībā mums ir daudz jāmācās no Skandināvijas valstīm. Tās ir pierādījušas, ka viens no visefektīvākajiem nabadzības samazināšanas līdzekļiem ir aktīvs darba tirgus kopā ar pienācīgu darba apstākļu radīšanu un spēcīgu sociālo aizsardzību.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu noteikt 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Nabadzība ir problēma gan ES, gan visā pasaulē.

Es vēlos uzsvērt dažus akūtus nabadzības un sociālās atstumtības aspektus, kuriem mums būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība, nekā mēs esam pieraduši to darīt.

Pirmkārt, vienkārši likvidējot bērnu nabadzību, mēs varētu izrauties no to paaudžu apburtā loka, kas nolemtas dzīvei nabadzībā un sociālā atstumtībā.

Otrkārt, aptuveni 10 % strādnieku cieš no nabadzības zemas algas, daļējas nodarbinātības un zemas kvalifikācijas dēļ. Ir būtiski veicināt kvalitatīvas darbavietas, pamatojoties uz darbinieku izglītošanu.

Treškārt, ir būtiski veicināt solidaritāti sabiedrībā, liekot visiem tās locekļiem apzināties nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus.

Es vēlos aicināt visas ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt sabiedrības locekļus ar detalizētāku informāciju par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, lai palielinātu kopīgās atbildības izjūtu un palīdzētu izkliedēt aizspriedumus, ka cilvēks ir finansiāls slogs sabiedrībai.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, nabadzība ir ļoti sarežģīta problēma, un tai var būt dažādi veidi. Tā atšķiras atkarībā no valsts. Eiropā mēs nerunājam par cilvēkiem, kas mirst no bada, bet lielākās problēmas galvenokārt ir zemi ienākumi, slikti mājokļu apstākļi, slikta veselība, bieži sastopams alkoholisms, atsvešinātības izjūta vai jebkādu perspektīvu trūkums.

Nabadzība ir bīstama parādība, jo īpaši bērnu vidū, jo bieži tas ir mantojums. Bērniem, kas uzauguši nabadzībā ir sarežģītāka attīstības gaita, un bez palīdzības no ārpuses viņi ir nolemti neveiksmei un savu vecāku liktenim.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi spert visus iespējamos soļus, lai pārtrauktu nabadzības loku, kas tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai. Sociālās integrācijas stiprināšana, nabadzības samazināšana un sociālās atstumtības apkarošana ir daži no uzdevumiem, ar ko saskaras ES, jo īpaši, ja mēs ņemam vērā demogrāfiskās izmaiņas, ar kurām es domāju sabiedrības novecošanos un migrantu pieplūdumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Nav pietiekami noteikt Nabadzības izskaušanas Eiropas gadu, kad aptuveni 20 % Eiropas Savienības iedzīvotājiem draud nabadzība. Notiekošais – sociālās nevienlīdzības saasināšanās, slikti apmaksāto strādnieku ar nedrošām darbavietām skaita pieaugums, tādējādi palielinot nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu, un augošās degvielas un pārtikas cenas – prasa citu politiku, lai nodrošinātu, ka bērni, sievietes un ģimenes ir sociāli iekļauti.

Ir vajadzīgi pasākumi, kas padara darbu pievilcīgāku, palielina nodarbinātību ar tiesībām un garantē augstas kvalitātes sabiedriskus pakalpojumus, pienācīgus mājokļus un valsts un kopēju sociālo drošību.

Tādēļ steidzamā kārtā ir jāapstiprina Eiropas solidaritātes un sociālā progresa stratēģija, kas aizstāj Lisabonas stratēģijas neoliberālo politiku, lai 2010. gadā mums nav vēl lielāka nabadzība par to, kas ir pašlaik.

  Juan Andrés Naranjo Escobar (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referenti un komisāra kungu ar šo iniciatīvu.

Sociālā atstumtība un nabadzība ir vienas monētas divas puses, un tās ir tādas sabiedrības iezīmes, kuras cilvēki ir lieli trūkumcietēji, sabiedrības, kas nav saliedēta. Galu galā, dāmas un kungi, progress ir ētikas jautājums.

2010. gads būs nabadzības apkarošanas gads. Mēs jau zinām, ka sociālās atstumtības un nabadzības izskaušana būs ilgs un sarežģīts uzdevums, bet, ja mēs maksimāli izmantosim katru šajā programmā ieguldīto eiro, ja mēs spēsim sasniegt tās cilvēku grupas, kam visvairāk ir vajadzīga palīdzība, ja mēs spēsim atmodināt sabiedriskās domas sirdsapziņu, mēs radīsim jaunu Eiropas pilsonību. Tas ir lielais jautājums.

Pagājušajā nedēļā Īrijas pilsoņi noraidīja Lisabonas līgumu. Demagoģiskā propaganda, piesaistot plaša mēroga viedokļus, ir radījusi haosu Īrijas sabiedrībā, izraisot nepamatotas bailes no globalizācijas un zināmu apmulsumu par mūsu kopīgās mājas būvniecību.

Nosakot 2010. gadu par nabadzības apkarošanas gadu, mums tas ir jāpadara arī par Eiropas pilsonības gadu.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, paldies par dziļajām debatēm, kurās tika aplūkoti daudzi nabadzības aspekti. Es domāju, ka šis priekšlikums pats par sevi skaidri rāda, ka Komisija neignorē nabadzības jautājumu, un tā mērķis ir pakāpeniski izveidot tādu politisko vidi, kas ļaus efektīvāk cīnīties pret nabadzību. Es vēlos arī sacīt, ka Komisija risina nabadzības problēmu visā tās sarežģītībā. Lai gan dažos tās tekstos, proti, mūsu nesenajā paziņojumā par aktīvu integrāciju, kas risina nabadzību per se, ir uzsvērta kvalitatīvu darbavietu nozīme, ņemot vērā, ka Lisabonas stratēģijas mērķis ir vairāk darbavietu un kvalitatīvākas darbavietas, Komisija tomēr saprot, ka sarežģīto nabadzības jautājumu nevar atrisināt tikai ar darba tirgus līdzekļiem. Ir pietiekami pieminēt bērnu nabadzību, kas ir arī nepārprotami saistīta ar izglītības sistēmu kvalitāti. Tāpat nabadzība pastāv pensionāru vidū, un to tāpat acīmredzami tiešā veidā nevar atrisināt ar darba tirgus līdzekļiem.

Es vēlos pieminēt vēl dažus jautājumus, ko es uzskatu par svarīgiem. Komisija ierosina finansējumu 17 miljonu eiro apjomā, un debašu laikā mēs dzirdējām viedokli, ka būtu jāpalielina valsts projektu finansējums, jo īpaši dažās valstīs. Komisija nepiekrīt šim viedoklim tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mūsu mērķis ir padarīt pieejamu pēc iespējas lielāku finansiālo atbalstu, lai padarītu mūsu darbības pēc iespējas efektīvākas. Nabadzības izskaušanas Eiropas gads ir ikdienas demokrātiskas politiskas procedūras klasisks piemērs. Lai panāktu atrisinājumu, lai mainītu politisko atmosfēru, mums vajadzīgas detalizētas un tematiskas debates par šo jautājumu, un tas ir Eiropas gada mērķis.

Ļaujiet man tagad aplūkot konkrētus atsevišķus grozījumus. Es piekrītu tiem grozījumiem, kas attiecas uz 2. pantā un Eiropas gada prioritāšu sarakstā ietverto mērķu virsrakstu pārskatīšanu, tāpat es atbalstu grozījumus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesības jautājumu. Turklāt, tā kā ir iesniegts liels grozījumu skaits, ļaujiet man iepazīstināt Parlamentu ar precīzu grozījumu sarakstu tā vietā, lai izmantotu citātus.

Es minēšu tikai divus pantus – 37. un 52. pantu – kurus es gribu izcelt savā runā. Ar jūsu atļauju es nolasīšu tekstu attiecībā uz šiem diviem pantiem.

Komisija piešķir vislielāko nozīmi tam, lai veicinātu un atbalstītu plašu līdzdalību visos līmeņos darbībās, kas saistītas ar Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu 2010. gadā, kā praktisku līdzekli, lai nodrošinātu, ka tā ietekme ir pozitīva un ilgstoša.

Saskaņā ar lēmumu par Eiropas gadu, Komisija izstrādās kopīgas pamatnostādnes stratēģiskajā pamatdokumentā (SPD), kurā būs noteiktas galvenās prioritātes darbību īstenošanai saistībā ar Eiropas gadu, tai skaitā obligātie standarti attiecībā uz piedalīšanos valsts struktūrās un darbībās.

SPD ir adresēts tām valsts iestādēm (NIB), kas ir atbildīgas par valsts programmu noteikšanu Eiropas gadam un par atsevišķu darbību izvēli, ko ierosināt Kopienas finansējumam, kā arī citiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Šajā kontekstā Komisija uzsvērs visu NVO piekļuves veicināšanas nozīmi, ieskaitot mazās un vidējās organizācijas. Lai nodrošinātu plašāko iespējamo piekļuvi, NIB var izlemt neprasīt nekādu līdzfinansējumu un tā vietā pilnībā finansēt noteiktas darbības.

Tas bija pats teksts. Dāmas un kungi, es vēlos pieminēt Falbr kunga runu, kurš izvirzīja jautājumu par Darba laika direktīvu, un darīja to no realitātes ļoti attālinātā veidā. Lai būtu absolūti skaidrs, vienkāršais veids, kā apkopoti Padomes panāktā kompromisa rezultāti, ir šāds: „48 stundu darba nedēļa paliek spēkā, un iespēja izmantot atteikšanos tika samazināta no 78 stundām nedēļā līdz 60 vai 65 stundām”. Šī ir viena no kompromisa būtiskām iezīmēm, un tā kā tā tika pieminēta šo debašu laikā, es domāju, ka būtu labi uz to atbildēt.

Dāmas un kungi, noslēgumā ļaujiet man vēlreiz jums pateikties par debatēm, kurās tika skarti daudzi nabadzības aspekti, un kuras, pēc manām domām, bija ļoti izprotošas. Diemžēl es nedomāju, ka ir iespējams šobrīd atbildēt uz katru runu, atstājot sāņus faktu, ka pārliecinošs vairākums jūsu viedokļu ir ietverti referents ziņojumā. Es vēlos viņai vēlreiz pateikties par šo ziņojumu.

Komisijas loceklis. − (FR)

Komisijas nostāja attiecībā uz Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem

Panayotopoulos-Cassiotou ziņojums (A6-0173/2008)

Komisija pilnībā var pieņemt grozījumus Nr. 6, 7, 12, 13, 16, 17, 19, 20, 21, 22, 23, 27, 28, 29, 31, 33, 34, 35, 36, 38, 39, 41, 42, 46, 47, 48, 49, 53, 54, 55, 56, 57, 58, 59, 60, 61, 62 un 63.

Komisija var pieņemt tikai pēc būtības, daļēji un pārformulējot šādus grozījumus: Nr. 1, 2, 3, 4, 5, 8, 9, 10, 11, 14, 15, 18, 24, 25, 26, 30, 32, 37, 43, 44, 45, 50, 51, 52, 64 un 66.

Visbeidzot, Komisija noraida grozījumus Nr. 40 un 65. konkrētāk, attiecībā uz grozījumiem Nr. 37 un 52 par mazu un vidēju organizāciju līdzdalību un līdzfinansēšanas iespēju līdz pat konkrētu projektu izmaksu kopējam apjomam Komisija ierosina – kā kompromisa risinājumu – izteikt paziņojumu šajā sakarībā, ko es jums nolasīšu, kurā tā apņemas iekļaut šo divu grozījumu satura būtību stratēģiskajā pamatdokumentā, ko Komisija izstrādās, lai noteiktu Eiropas gada darbību galvenās prioritātes.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, referente. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos komisāra kungam par viņa viedokli. Es ceru, ka kopīgās pamatnostādnes stratēģiskajā pamatdokumentā patiesi vadīs valstu komitejas efektīvas darbības plānošanā. Kā komisāra kungs pats uzsvēra, galvenajam mērķim ir jābūt visu to cilvēku ietveršanai, ko nabadzība skar gan pašlaik, gan arī skars nākotnē.

Es personīgi uzskatu, ka nabadzību nevar izskaust vienreiz un uz visiem laikiem, jo tā var atgriezties pēc dabas katastrofas. Mēs esam runājuši par katastrofām Grieķijā un citās valstīs, ko izraisījuši plūdi vai ugunsgrēki: nabadzība var parādīties no jauna vai to var nest līdzi starptautiskais stāvoklis. Tādēļ mums vienmēr jābūt gataviem. Šī iemesla dēļ mēs liekam īpašu uzsvaru uz novēršanu; tas izskaidro mūsu Nabadzības izskaušanas dienu 17. oktobrī, kā norādīja Záborská kundze. Mēs esam iekļāvuši šo datumu savā ziņojumā.

Tātad tagad šie nav mazsaistoši vai nesaistoši pasākumi; mēs gribam redzēt tos pielāgotus katras valsts vajadzībai un mēs uzskatām, ka risināt nabadzības problēmu nozīmē apkarot pirmo lielo miera un ikvienas kopienas pārticības ienaidnieku. Katrā ziņā komisāra kungs ir vēsturnieks un zina, ka Bizantijas imperators, impērijas, kas Eiropā pastāvēja 1000 gadus, ikvienā savā runā atbalstīja cīņu pret nabadzību. Viņš uzskatīja, ka nabadzība ir vissvarīgākais valsts ienaidnieks pēc tiem dažādajiem iebrucējiem, ar ko viņš cīnījās uz savas valsts robežām.

Arī mums ES ir jācīnās pret nabadzību gan iekšēji, gan ārēji. Mums ir jāsasniedz slavenie Tūkstošgades mērķi, lai mēs varam risināt arī ekonomisko migrantu un nelegālo imigrantu problēmu, kuri ierodas šeit, jo viņi salīdzina savu situāciju ar mūsējo.

Es esmu pārliecināta, ka ar labu plānošanu mēs gūsim labus rezultātus, un es pateicos jums visiem par labajiem vārdiem.

(aplausi)

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. — (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties Panayotopoulos-Cassiotou kundzei par lielisko ziņojumu un jo īpaši par uzmanības vēršanu uz nabadzības novēršanas jautājumu. Es atbalstu 2010. gada noteikšanu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu. Iepriekš minētā ziņojuma apspriešanā es gribētu pievērst uzmanību tam, ka svarīgi ir atrast izeju no nabadzības ar konkrētu pasākumu palīdzību, un nevis vienkārši runājot par to. Eiropā 78 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā un 19 miljoni no tiem ir bērni. Mums ir jāatceras ģimenes svarīgā loma, kas ir jāaizsargā un kam ir jāsniedz sociāls un ekonomisks atbalsts, lai likvidētu milzīgo nabadzību Eiropas bērnu vidū.

Šajā punktā būtu vērts pieminēt nabadzības cēloni. Nabadzību izraisa ievērojamais pārtikas un enerģijas cenu pieaugums, kas pirmkārt skar daudzbērnu ģimenes, kā arī gados vecākus cilvēkus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, aptuveni 14 % pastāvīgi nodarbināto poļu, grieķu un portugāļu dzīvo nabadzībā.

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Es pateicos referentei par sadarbības atmosfēru šī ziņojuma sagatavošanas laikā. Eiropā katrs sestais cilvēks dzīvo zem nabadzības sliekšņa, tas ir rādītājs, kurā nav ietverta statistika Rumānijā un Bulgārijā.

Lai gan vairumā dalībvalstu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz nabadzību aizvien samazinās, un vidējā atšķirība attiecībā uz nabadzību un pastāvīgu nabadzību ir 2 %, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz reālo stāvokli jaunajās dalībvalstīs. Rumānijā un Bulgārijā to sieviešu skaits, kas ir pakļautas riskam kļūt par nabadzības upuri, ir vairāk nekā par desmit procentiem augstāks nekā šādu vīriešu skaits. Sievietes arī ir daudz vairāk pakļautas sociālajai atstumtībai.

Mums nevajadzētu ignorēt faktu, ka solidaritātes, sociālā taisnīguma un nabadzības izskaušanas idejas ir izaicinājumi ne tikai attiecībā uz Eiropas Savienības valstīm, bet arī attiecībā uz tās iesaistīšanos pasaules ekonomiskajā un politiskajā arēnā.

Tādēļ es vēlos apsveikt jautājuma par atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm iekļaušanu galīgajā tekstā vispārīgākā pantā. Es uzskatu par svarīgu arī saistību starp Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu un Tūkstošgades attīstības mērķiem un, jo īpaši, Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu.

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Nabadzība ir sarežģīta, relatīva un daudzšķautņaina problēma: tā izvirza jautājumus ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā. Neraugoties uz to, mums ir jārīkojas, lai apkarotu nabadzību, jo 2006. gadā ne mazāk kā 16 % (78 miljoni) no Eiropas Savienības divdesmit piecu dalībvalstu kopējo iedzīvotāju skaita dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. Kad 2000. gada martā tika uzsākta Lisabonas stratēģija, Eiropas Savienības Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju spert soļus, lai „panāktu izšķirošu ietekmi uz nabadzības izskaušanu” līdz 2010. gadam. Tas ir svarīgs solis, ka mums tagad ir nabadzības mērs, jo, lai risinātu problēmu, ir svarīgi precīzi noteikt tās raksturu. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka mēs esam noteikuši 2010. gadu par Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu. Es esmu pārliecināta, ka šis gads palīdzēs veicināt paraugprakses apmaiņu un pieredzēt jaunu iniciatīvu uzsākšanu visās jomās, jo īpaši saistībā ar nabadzības novēršanu, uzraudzību, finanšu mehānismiem un bērnu nabadzības apkarošanu.

Īpaši būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar empīriskiem pierādījumiem sievietes ir daudz lielākā mērā pakļautas nabadzības draudam nekā vīrieši, un tas jo īpaši attiecas uz sievietēm, kas vairākās jomās atrodas nelabvēlīgā situācijā. Būtiski, lai vienādas attieksmes princips tiktu piemērots arī cīņā pret nabadzību, un tādējādi arī Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadā. Patiesa vienlīdzīa starp vīriešiem un sievietēm ir galvenais priekšnoteikums, lai samazinātu nabadzības risku, jo, šķiet, ka sievietes daudz mazāk kļūst par nabadzības upuri, ja viņām ir atbilstīgs un adekvāti atalgots darbs, ko viņas var apvienot ar saviem pienākumiem ģimenē.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā ir noteikts: „Nabadzība jebkur rada draudus pārticībai visur”. Šī iemesla dēļ es uzsveru tā grozījuma svarīgumu, kas attiecas uz nabadzības novēršanu un cīņu pret nabadzību, īstenojot daudzdimensionālu politiku valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kura nodrošinātu pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū.

Reformas sociālās aizsardzības un aktīvas integrācijas jomā ir izlēmīgi veicinājušas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanu un radījušas vairāk darbavietu Eiropā. 2008. gada pirmajā ceturksnī Rumānijā bija viens no lielākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem ES, pieaugot par 8,2 % (Eiropā, saskaņā ar Eurostat datiem, vidējais rādītājs ir 2,5 %), bet, neraugoties uz to, cilvēki ar zemu izglītības līmeni, bez kvalifikācijas, jo īpaši lauku vidē, bērni, jauni cilvēki, cilvēki ar invaliditāti un romu tautības cilvēki ir pakļauti nozīmīgam nabadzības riskam.

Es apsveicu referenti ar viņas aktivitāti un es uzskatu par nepieciešamu, lai politika, ko izstrādā dalībvalstis pēc Eiropas ieteikumiem, būtu vērstas uz pilsoņu ekonomiskās konkurētspējas un sociālās labklājības izdevīgu saskaņošanu.

26. Kohēzijas politikas ietekme uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir debates par Gįbor Harangozó ziņojumu (A6-0212/2008) Reģionālās attīstības komitejas vārdā par kohēzijas politikas ietekmi uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju (2007/2191(INI)).

  Gábor Harangozó, referents. − (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisāre Hübner kundze, dāmas un kungi, ir reģioni, un tajos dzīvo cilvēki, kas nespēj izmantot iespējas, ko mēs cenšamies viņiem nodrošināt no Kopienas resursiem, lai viņi varētu sasniegt Eiropas Savienības vidējo līmeni, cik ātri iespējams, un izkļūt no nabadzības, kurā viņi dzīvo.

Es uzsāku gatavot šo ziņojumu, lai izpētītu iemeslus, kāpēc šajos reģionos nenotiek attīstība, un ieteiktu rekomendācijas ar mērķi izmainīt un pārtraukt šādu situāciju. Kā teikts Eiropas Komisijas Ceturtajā progresa ziņojumā par kohēziju, dažās valstīs kohēzijas politika valsts līmenī funkcionē ļoti labi. Praktiski straujāka attīstība un pozitīvs progress kohēzijas virzienā notiek tajās valstīs, kas jau ir pievienojušās ES un saņem kohēzijas fondus. Ja apskatāmies nedaudz dziļāk – teritoriālajā līmenī, mēs varam redzēt, ka starpreģionu atšķirības neizzūd tādā pašā tempā. Es vēlētos kā piemēru minēt Ungāriju: Ungārijā centrālajā reģionā IKP uz vienu cilvēku ir sasniedzis 110 % no Eiropas Savienības vidējā; četros no septiņiem pārējiem Ungārijas reģioniem IKP uz vienu cilvēku ir mazāks par 45 % no ES vidējā rādītāja. Šajos gadījumos atšķirības vismaz vairs nepalielinās. Daudzos citos gadījumos, kā teikts Ceturtajā ziņojumā par kohēziju, teritoriālās atšķirības starp reģioniem turpina pieaugt.

Kāpēc daži reģioni spēj izmantot piedāvātās iespējas savā labā, bet citi to nespēj? Ja mēs paskatāmies nedaudz rūpīgāk, šādas situācijas pamatā ir daži ļoti nopietni strukturāli iemesli, strukturāli iemesli teritoriālajā līmenī. Teritoriālajā līmenī notiek pavisam neliela attīstība, trūkst cilvēku, kas spētu realizēt atbilstošus projektus, trūkst pamata infrastruktūras, lai šiem reģioniem piesaistītu investīcijas, un trūkst atbilstošas izglītības un veselības aprūpes. Ir vairāki mikroreģioni, piemēram, Ungārijā, kur dzīves ilgums vīriešiem ir vairāk kā 15 gadus īsāks nekā vidējais cilvēka dzīves ilgums Ungārijā.

Ko mēs varētu darīt šādā situācijā? Tā kā šī problēma ir ļoti sarežģīta un saistīta ar noteiktām mikroteritorijām un mikroreģioniem, es domāju, ka mums ir jānovērtē, vai ir pareizi izvērtēt kohēzijas politiku tikai starpreģionālajā līmenī, reģionu līmenī. Varbūt labāk vajadzētu izvērtēt, vai mums nav nepieciešami koncentrētāki, precīzāki pasākumi mikroreģionālajam līmenim, kur problēmas ir visnopietnākās? No šī brīža mums būtu jāsāk tās statistikas pārbaude, kuru mēs izmantojam savu lēmumu pieņemšanai. Es apzinājos šo problēmu, sagatavojot ziņojumu, bet es nevaru jums norādīt nekādu konkrētu pamatu statistiskajam salīdzinājumam, jo trūkst salīdzināmu statistisko datu par mikroreģioniem visā ES. Lai arī problēmas galvenokārt pastāv lauku reģionos, no šī brīža mums ir jāpārbauda, vai ir pareizi piesaistīt lauku kohēziju lauksaimniecības politikai. Vai nebūtu daudz pareizāk risināt lauku reģionu problēmas saistībā ar kohēzijas politiku un izmantot kohēzijas politikas instrumentus, atstājot lauksaimniecības politikas pasākumus kā papildus pasākumus?

Šajā brīdī es vēlos pateikt paldies „ēnu” referentiem par viņu ļoti konstruktīvo palīdzību ziņojuma sagatavošanā. Vienlaikus es arī vēlos norādīt, ka pēc vairākas nedēļas ilgušām pārrunām un pēc tam, kad es biju pieņēmis PPE-DE grupas ziņojumu, kurā bija ļoti būtisks grozījums par ziņojuma svarīgu aspektu, PPE-DE grupa turpināja balsot pret savu ierosinājumu. Tas man liek uzdot jautājumu: ko tad īsti mēs gribam? Vai mēs gribam vienkārši apgalvot, ka problēma pastāv, un vairs neko nedarīt, vai mēs esam gatavi saskatīt problēmu un sniegt ieteikumus, kā mainīt mūsu politiku, un vairāk pievērsties to jomu noteikšanai, kurās mēs kaut ko varam darīt, lai risinātu problēmu? Liels paldies jums par uzmanību.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Harangozó kungam par šo ziņojumu un par viņa centieniem panākt vienprātību savā komitejā par sarežģīto jautājumu par mazaizsargātajām kopienām un grupām. Lai izvairītos no ekonomiskās izaugsmes izraisītas sociālās polarizācijas mūsu sabiedrībā, kohēzijas politikas mērķis ir novērst sociālo nevienlīdzību, it īpaši mazaizsargāto kopienu un grupu integrācijā, un nākotnē tas arī būs kohēzijas politikas mērķis.

Ir tiesa arī, ka ziņojumā minētās problēmas ir starp teritoriālo kohēziju, no vienas puses, un sociālo kohēziju, no otras puses, un sociālā polarizācija un sociālā segregācija, kad tās notiek vienā teritorijā, kļūst par teritoriālās kohēzijas jautājumu.

Sociālā atstumtība pastāv Eiropas Savienības nabadzīgākajās teritorijās, bet mums netrūkst sociālo tiesību problēmu arī Eiropas Savienības bagātākajās pilsētas. Ziņojumā Komisija tiek aicināta sagatavot visaptverošu definīciju teritoriālajai kohēzijai nākošajā Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju, un es varu apstiprināt, ka Zaļā grāmata, kas tiks publicēta šī gada septembra beigās, veicinās progresu virzienā uz kopēju teritoriālās kohēzijas jēdziena izpratni visā Eiropas Savienībā.

Ziņojumā arī atzīts, ka jēdziens par mazaizsargātajām grupām un kopienām kā tāds nepavisam nav vienkāršs, un to nevajadzētu attiecināt tikai uz romu kopienu. Tomēr visumā tiek atzīts, ka romu kopienu situācija pelnījusi īpašu uzmanību Eiropā. Lai risinātu daudzšķautņaino problēmu par romu nevienlīdzību, mums ir nepieciešama integrēta pieeja, un Parlaments to rūpīgi pārrunāja janvārī, kad pieņēma rezolūciju par Eiropas stratēģiju romu jautājumā. Atjaunotajā sociālās darba kārtības paketē Komisija jūlija sākumā iepazīstinās ar savu darba dokumentu par Savienības instrumentiem un politisko nostādni romu integrācijai sabiedrībā.

Es piekrītu ziņojumā paustajam viedoklim par nepieciešamību vairāk izmantot sinerģiju un savstarpējo saistību Eiropas politisko nostādņu starpā un arī pieejamo finanšu instrumentu starpā. Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību šim jautājumam, pārrunājot kohēzijas politikas darbības programmas ar valsts un reģionālajām iestādēm.

Runājot par starpreģionālo datu pieejamību par visiem Eiropas Savienības reģioniem, it īpaši saistībā ar sociālajiem rādītājiem, es piekrītu ziņojumā paustajam viedoklim, ka tie ir svarīgi, bet šis jautājums ir sarežģīts. Parlamenta deputāti noteikti zina, ka Eurostat neiegūst datus, bet apstrādā nacionālo statistisko sistēmu iegūtos datus.

Mēs tikko esam pabeiguši Pilsētu audita otro izdevumu par laika periodu līdz 2004. gadam, un mēs skaidri redzam, cik ierobežota ir teritoriālo datu pieejamība zemāk par NUTS (teritoriālo vienību nomenklatūra statistikas nolūkiem) 2. klasisko reģionālo līmeni. Lai risinātu šo problēmu un arī izmantotu situāciju, kad tiek gatavota Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts strādāja, lai uzlabotu reģionālās politikas pētījumu kvalitāti, tostarp tās statistisko pamatojumu. Tā rezultātā izdevumi no 2000. līdz 2006. gadam šobrīd ir sadalīti līdz NUTS 3 līmenim, 20 izdevumu kategorijās, un šādi dati ir pieejami par Objective I reģioniem, par Objective II, Pilsētu, Interreg (starpreģionālās sadarbības programmām) un kohēzijas fondiem.

Lauku audits vēl ir izaicinājums, ar kuru mums jātiek galā. Diemžēl man šodien jāatzīst, ka vēl nav drošu datu par to, kur ir visvairāk sociāli neaizsargāto grupu, tādējādi nav iespējams salīdzināt mūsu jauno informāciju par to, kādi kohēzijas politikas resursi ir iztērēti un kur tie ir iztērēti, ar sociāli mazaizsargāto grupu atrašanās vietu. Es domāju, ka progress šajā jomā iespējams, no šodienas viedokļa raugoties, drīzāk specifiskos pētījumos, kuros izmantota kvalitatīva analīze.

Es vēlreiz pateicos Parlamentam par mūsu uzmanības pievēršanu visiem šiem svarīgajiem jautājumiem, un es gaidu šodienas debates.

  Ilda Figueiredo, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja.− (PT) Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja es uzsveru nepieciešamību atbalstīt lauku reģionus, tostarp kalnu reģionus, kuros sievietēm ir centrālā loma. Viņu darbs ir jānovērtē, un viņām jāgarantē pieklājīgs atalgojums.

Ir jānodrošina labi apmaksātas produktīvas darbības un augstas kvalitātes publiskie pakalpojumi, lai noturētu jauniešus un novērstu iedzīvotāju aiziešanu prom no lauku reģioniem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš ģimeņu lauksaimniecības uzņēmumiem un maziem un vidējiem lauksaimnieku uzņēmumiem, veicot Kopīgās lauksaimniecības politikas reformu, kas šobrīd notiek, lai tā būtu objektīvāka, lai cīnītos ar masveida izceļošanu no laukiem un atbalstītu lauksaimniecības produktu ražošanu.

Es arī uzsveru nepieciešamību atbalstīt visus mazāk labvēlīgos reģionus, pastāvīgi nelabvēlīgās teritorijas, galējos reģionus un teritorijas, kas tiek industriāli restrukturizētas, un kurās tiek pārvietoti un slēgti uzņēmumi, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazaizsargāto kopienu un grupu sociālo integrāciju.

  Maria Petre, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Godājamais priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dārgie kolēģi, vispirms es gribu pateikties referentam par darbu un pieliktajām pūlēm, lai saskaņotu divus atšķirīgus viedokļus. Mēs visi piekrītam, ka mazaizsargātās grupas un kopienas sastopas ar daudzām grūtībām savā attīstībā, un tām nepieciešama īpaša uzmanība kohēzijas politikas ietvaros, kā arī citu finansiālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Visā darba procesā es esmu atbalstījusi nepieciešamību sadalīt šo ziņojumu divās atsevišķās daļās: viena daļa būtu par mazaizsargātajām kopienām, ņemot vērā etnisko piederību, un otrā daļa – par mazaizsargātajām kopienām no ģeogrāfiski neizdevīgākām atrašanās vietām. Diemžēl mūsu prasība neatspoguļojas ziņojuma pašreizējā formā. Mūsu grupai bija trīs grozījumi, no kuru apstiprināšanas ir atkarīgs mūsu balsojums, proti, Ee apsvēruma dzēšana, kura saturs ir identisks I apsvēruma saturam un paskaidro mazāk aizsargāto teritoriju vai zonu koncepciju, uzskaitot tās, kā arī 17. punkta dzēšana. Mēs ceram, ka šajā ziņā referents mums piekritīs.

Noslēgumā es vēlos akcentēt vēl divas idejas: visu mazāk aizsargāto (gan etniski, gan ģeogrāfiski) kopienu problēmas tiktu risinātas efektīvāk, ja šajā jomā pastāvētu sadarbība starp lokālajām, reģionālajām, nacionālajām un Eiropas iestādēm. Vienlaikus mazaizsargāto grupu un kopienu integrācijai obligāta ir izglītības sistēma un publiskā, sociālā un transporta infrastruktūra.

Noslēgumā es norādīšu, ka mūsu galējā nostāja ir atkarīga, kā jau es minēju, no trīs grozījumu pieņemšanas, it īpaši no 17. punkta dzēšanas, par kuru nobalsoja Komisija. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, mēs acīmredzami atbalstīsim šo ziņojumu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties referentam par darbu šī ziņojuma sagatavošanā, ar kuru mēs šodien tiekam iepazīstināti. Es gribētu piekrist, ka ir vajadzīga uz mikroreģioniem pamatota pieeja, kas būtu vērsta uz atšķirībām reģionu iekšienē un uz visjūtīgākajām teritorijām.

Atsevišķos gadījumos atšķirībām reģionu iekšienē ir pat vēl lielāka loma nekā atšķirībām starp reģioniem. Mums vajadzētu atcerēties, ka Eiropas reģionālās politikas mērķis un pamats ir attīstības atšķirību samazināšana starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem un ka politiskie instrumenti joprojām neņem vērā to, ka atsevišķi reģioni ir nelabvēlīgākā situācijā to ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Jaunajās dalībvalstīs sociālā segregācija un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas trūkumi visbiežāk vērojami lauku apvidos, jo reģionālās ekonomiskās un sociālās aktivitātes notiek aktīvākajos centros, principā urbanizētos centros.

Resursi nabadzības un sociālās nevienlīdzības apkarošanai dažādām valstīm ir atšķirīgi, bet, lai izveidotu ES, kas ir teritoriāli un sociāli vienota, mums ir jāievieš papildus pasākumi, kuru mērķis ir atbrīvot ekonomiski atpalikušo reģionu slēpto potenciālu.

  Ramona Nicole Mănescu, ALDE grupas vārdā. – (RO) Godātais priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referentu ar viņa darbu.

Kohēzijas politika ir svarīga kopienām mazāk attīstītajos reģionos un apakšreģionos. Sociāli ekonomiskie aspekti, piemēram, nabadzība, infrastruktūras trūkums, administratīvās iespējas, deindustrializācija, zems izglītības un apmācību līmenis, augsts bezdarba līmenis, nabadzīgi dzīves apstākļi, kā arī ierobežota piekļuve vispārējiem pakalpojumiem padara šīs kopienas par sociāli mazaizsargātām grupām, kas veido arvien lielāku izaicinājumu Eiropas Savienības teritoriju vienotībai. Tādējādi saistība starp nepieciešamību samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības reģionu starpā un nepieciešamību pēc mazaizsargāto grupu sociālās integrācijas, ir saistība, kurai dabiski vajadzētu uzsākt konstruktīvu procesu, kurā iesaistīta teritoriāla pieeja gan valsts, gan Eiropas līmenī.

Godātais priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka statistikas trūkums par šādu sociālo grupu izplatību un to sociālās nevienlīdzības pakāpi, kā arī rādītāju attiecībā uz atšķirībām reģionu iekšienē nespēja nodrošināt ticamus datus, vēlreiz pierāda nepieciešamību pēc dalībvalstu un Komisijas ciešākas sadarbības, lai iegūtu reālu ainu par mazaizsargāto reģionu un grupu situāciju, kā arī izstrādātu konkrētas programmas un stratēģijas teritoriālajai attīstībai un sociālās atstumtības pārvarēšanai.

Es arī domāju, ka dalībvalstīm vajadzētu spert pirmo soli, identificējot šādas neaizsargātas grupas un nosakot prioritātes nacionālajos stratēģiskajos plānos, un pēc tam, izstrādājot mehānismus darbības vērtēšanai un kontrolei. Mums nevajadzētu aizmirst, ka lielākoties migrācija ir nabadzības sekas, un migrācija pati par sevi rada nestabilitāti un konfliktus. Šī iemesla dēļ, godātais priekšsēdētāja kungs, mēs domājam, ka mazaizsargātajām grupām jāsaņem sociālā palīdzība un vienlīdzīgas iespējas no visām dalībvalstīm, un vēl vairāk – no speciālām programmām, kas nodrošina to reģionu attīstību, kur šīs grupas atrodas.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Harangozó kungam par darbu šajā sarežģītajā jomā, tomēr šis ziņojums neapskata visus aspektus, kas saistīti ar situācijām, cilvēkiem vai vidi, kas ir mazaizsargāti vai riskē par tādiem kļūt.

Neskatoties uz situāciju, ka ievērojama daļa Eiropas Savienības budžeta ir piešķirta tās kohēzijas politikas ieviešanai, ievērojamas atšķirības tomēr pastāv. Ja, piemēram, mēs analizējam IKP uz vienu cilvēku: turīgākajos reģionos tas ir gandrīz 10 reizes lielāks nekā nabadzīgākajos reģionos. Mums ir jāatceras, ka pastāv arī lielas atšķirības reģionu robežās. Nabadzīgi reģioni ir atrodami arī lielpilsētās. Pie tam tas ir nozīmīgs jautājums arī daudzos lauku reģionos. Šāda nabadzība var turpināties no vienas paaudzes nākošajās.

Tādējādi mums ir jāsargā bērni un ģimenes no šādas parādības. Visvairāk ir nepieciešama vienlīdzīgu iespēju radīšana, it īpaši attiecībā uz izglītību, veselības aprūpi un mājokļu jautājumu. Tas būs pierādījums sociālai un teritoriālai kohēzijai, kas vēl nav pienācīgi nodefinēta. Sabiedrības grupu izredzes, kas dzīvo ģeogrāfiskā, kultūras un komunikāciju izolācijā, ir ievērojami sliktākas. Šie jautājumi ietver gan tehnisko, gan sociālo infrastruktūru, kā arī darba vietu un iekšējo aktivitāšu radīšanu šādās sabiedrības grupās.

Palīdzēsim saviem līdzpilsoņiem, kas tiek diskriminēti tādā vai citādā veidā, lai viņi var atgūt ticību iespējai izkļūt no zemā sabiedriskā stāvokļa. Turklāt mums ir jālauž stereotipi, kas padara šīs grupas par mazāk vērtīgām. Tas attiecas uz daudziem cilvēkiem ar invaliditāti, uz cilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes, kā arī uz romu kopienām, par kurām mēs šeit runājām. Šāda veida segregācija ir pretrunā mūsu solidaritātei, tā ir simptoms necieņai pret cilvēkiem. Atcerēsimies, ka tas bieži attiecas uz daudzbērnu ģimenēm un imigrantu ģimenēm, kas nonāk šāda veida vidē.

Turklāt mums ir vajadzīga vienota politika vienlīdzības radīšanai dažādos līmeņos: reģionālā, valsts un ES līmenī. Mums ir vajadzīgi arī brīvprātīgie un nevalstiskas organizācijas.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es esmu pateicīgs Harangozó kungam par viņa izrādīto uzmanību mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Kohēzijas politika sniedz ievērojamu ieguldījumu apstākļu uzlabošanā mazaizsargātajām grupām nu jau ilgāku laiku. Piemēram, Īrija, kas kādreiz bija valsts ar ļoti mazaizsargātām sabiedrības grupām: ar ļoti augstu bezdarba līmeni jaunatnes vidū, panīkušām pilsētām, neattīstītiem lauku reģioniem, faktiski bez iespējām. Daudzām citām valstīm arī ir jālikvidē sociālā nevienlīdzība un jārada pamats nodarbinātībai, izglītībai un integrācijai sabiedrības dzīvē. Tas ir virziens, kas mums ejams, un ir ārkārtīgi veiksmīgs.

Mans otrs uzskats: es esmu dzirdējis runājam par to, ka mēs pārāk maz zinām, ka mums ir pārāk maz informācijas. Es piekrītu, ka to varētu uzlabot, it īpaši pašas dalībvalstis, reģioni un pilsētas. Harangozó kungs brīnās, kāpēc ungāru dzīves ilgums ir par 15 % zemāks nekā vidējais dzīves ilgums Eiropā. Es arī to nezinu, bet es esmu apmeklējis slimnīcas. Ēšanas un dzeršanas ieradumi ir ļoti slikti, un Eiropas Kopiena šajā ziņā neko nevar darīt. Es domāju, ka mūsu politikas viens no svarīgākajiem pamatiem ir pašu reģionu cilvēku atbildības uzņemšanās.

Noslēgumā, kāpēc EPP ir pret NUTS 4. līmeni? Mēs esam pret to, jo 2004. gadā mēs izvēlējāmies stiprināt politiku līdz 2013. gadam, mēs izvēlējāmies plašāku saturu, lielāku uzmanību. Mēs pat izlēmām iekļaut visu ārējo robežu, jo tā bija iekļauta Interreg zonu politikā par ārējām robežām. Tas nozīmē, ka mēs sadalīsim, izkliedēsim savu darbu un tā nevajadzētu turpināt strādāt šajā jomā. Tā būtu kļūda. Tāpēc es jūs aicinu izdzēst minēto pantu. Pretējā gadījumā es pieņemu izaicinājumu, kuru ir norādījis arī referents, organizēt intensīvas debates savā starpā par teritoriālo kohēziju turpmākos sešus mēnešus.

  Iratxe García Pérez (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar pateicības izteikšanu referentam par iniciatīvas uzņemšanos sagatavot ziņojuma projektu, kurā teikts, ka viens no Eiropas Savienības pamata uzdevumiem ir samazināt sociālo, ekonomisko un reģionālo nevienlīdzību.

Kohēzijas politika ir devusi efektīvu ieguldījumu, lai samazinātu šo nevienlīdzību, bet vēl ir daudz darba, kā teikts ceturtajā ziņojumā par kohēziju.

Mazaizsargātas cilvēku grupas, kas pakļautas riskam nonākt sociāli neaizsargāto kategorijā un pilnīgā nabadzībā, ir visos reģionos, tostarp pašos bagātākajos. Ir nepieciešama integrēta pieeja, risinot jautājumus par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas problēmām. Dalībvalstīm un reģionālajai pārvaldei ir nepieciešamas stratēģijas, lai atjaunotu mazaizsargāto reģionu attīstību, attīstītu to infrastruktūru un veicinātu patiesas attīstības iespējas atbilstīgi to īpašajam ekonomiskajam potenciālam, vienlaikus nodrošinot vispārējus pakalpojumus ar vietējo iestāžu palīdzību, kuras stiprina valsts sektora decentralizācija.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Harangozó mērķtiecīgais, specifiskais ziņojums ir ļoti nozīmīgs Eiropas Parlamenta solis, lai palīdzētu mazaizsargātām kopienām un grupām un integrētu tās Eiropas kohēzijas politikas ietvaros. Es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu, un es novērtēju referenta ieguldīto darbu, bet es lūdzu jautājuma risināšanā izmantot atšķirīgas pieejas. Noteiktiem ziņojuma aspektiem joprojām nav satura, neskatoties uz mana kolēģa rūpīgo darbu.

Daži no šiem aspektiem skar mazaizsargātās kopienas un grupas, kas veido plašu sabiedrības daļu un pat mikrokopienas, ne tikai romu kopienu. Eiropas Parlaments jau ir pievērsis uzmanību šai kategorijai īpašā ziņojumā, kura apjoms varēja būt plašāks, lai aptvertu gan sociālos, gan ģeogrāfiskos aspektus. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti ir uzstājuši uz šādas plašākas pieejas lietderību, bet tas netika ņemts vērā. Ziņojums ir vienpusējs un bieži apskata jautājumu īslaicīgā perspektīvā.

Es īpaši domāju par kalnu reģioniem un salām, jo neviens neapšauba tur dzīvojošo kopienu mazaizsargātību. Tās nekur nav pieminētas ziņojumā. Es neatbalstu nepārtraukto izvairīšanos no definīcijām vai specifiskām atsaucēm uz lietām un situācijām. Es vēlos arī norādīt, ka mazaizsargātas kopienas un grupas pastāv ne tikai starpreģionu, bet arī reģionu ietvaros. Tām ir nepieciešams materiāls un tehnisks atbalsts, tehnoloģiskā un zinātniskā zinātība, izglītība, apmācības un administratīvā bāze. Uzsvars ir jāliek uz valsts sektora decentralizāciju un transporta tīkla paplašināšanu. Arī šeit svarīgu lomu var spēlēt brīvprātīga darbība, un tā var veicināt šādu grupu aktivitātes un integrāciju.

Neskatoties uz referenta neapšaubāmi labo darbu, es nevaru teikt, ka ziņojuma kopīgā struktūra ir apmierinoša. Tajā ir pamanāmas neskaidrības un skaidri saprotamas organizācijas trūkums starp tā daļām. Ja mēs vēlamies dot savu ieguldījumu mazaizsargāto grupu problēmu risināšanā, mūsu sagatavotajiem tekstiem ir jābūt skaidriem un nepārprotamiem, tiem jautājumi ir jāskata globāli.

  Evgeni Kirilov (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt savu kolēģi Harangozó kungu ar viņa pašiniciatīvas ziņojumu.

Īpaša uzmanība mazaizsargātām grupām saskaņā ar ES kohēzijas politiku nozīmē, ka mēs neesam aizmirsuši, ka šīs politikas galvenā prioritāte ir veicināt mūsu pilsoņu labklājību.

Šī jautājuma reģionālais aspekts ir skaidrs. Neraugoties uz to, lai spētu noteikt mazaizsargāto grupu īpašās vajadzības un izvietojumu, vajag analizēt mazu teritoriālu vienību attīstības koncentrāciju. Lai gan mēs varētu konstatēt, ka mazaizsargātība ir problēma zemākajos līmeņos – piemēram, nabadzīgākajos reģionos – tā pārklāj visu teritoriju un skar visas tajā dzīvojošās sociālās kategorijas. Tādēļ politikai, stratēģijai un darbībām, kas vērstas uz mazaizsargāto grupu problēmu risināšanu, jābūt visaptverošām, pamatojoties uz vienotu pieeju mūsu iestāžu vārdā Eiropas, valsts un vietējā līmenī.

  Bernadette Bourzai (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, vispirms es gribu apsveikt Gįbor Harangozó kungu ar lielisko darbu, ko viņš ir paveicis, un ar viņa domām šajā sarežģītajā un delikātajā jautājumā. Es gribēju aktīvi piedalīties atzinumā, ko sagatavoja Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja par šo ziņojumu, jo vismazāk aizsargātie cilvēki bieži ir koncentrēti vismazāk attīstītajās lauku teritorijās un dabas ziņā pastāvīgi nelabvēlīgās teritorijās, kas nozīmē, ka šeit galvenā loma ir lauksaimniecības un lauku attīstības politikai.

Manuprāt, kohēzijas politikai ir jācenšas saglabāt ienākumus radošas lauksaimnieciskas un ar lauksaimniecību nesaistītas darbības lauku teritorijās, lai saglabātu iedzīvotājus, ko bieži vilina izceļošana no laukiem, un arī uzņemtu jaunus ienācējus. Ir svarīgi veicināt ģimenes saimniecības, kas rada darbavietas, un vienādu piekļuvi valsts pakalpojumiem, kā arī valsts pakalpojumu sniegšanu, lai reaģētu uz mazaizsargātu ģimeņu, kopienu un grupu vajadzībām. Īsumā, mums ir jāpadara lauku vide pievilcīga un piemērota dzīvošanai. Mēs varam sasniegt šo mērķi, nodrošinot saikni starp dažādām politikas jomām, kas tiek īstenotas šajās jomās un ir vērstas uz šīm neaizsargātajām grupām un tādēļ, vairāk pievēršoties uz dažādo pieejamo finansiālo instrumentu papildinošo raksturu.

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Es vēlos pateikties Harangozó kungam par viņa lielisko ziņojumu, kurā risināti jautājumi, kam līdz šim nav pievērsta īpaša uzmanība, bet kas tomēr nepārprotami ir diezgan nozīmīgu problēmu avots. Es gribētu pieskarties divām konkrētām jomām, kas ietvertas šajā ziņojumā: mazaizsargātu kopienu atdzīvināšana, kas sastāv galvenokārt no cilvēkiem lauku un perifērajos apgabalos, un mikroreģionu attīstīšana, kuri atpaliek, kuros ir nevienāda situācija saistībā ar atsevišķās valsts specifiskajām īpašībām un kuri gandrīz pilnībā iztrūkst pašreizējā statistikā.

Abas minētās jomas ir atstātas novārtā tādēļ, ka tās nav skaidri identificētas. Mums ir skaidri jādefinē īpaši mazaizsargātās kopienas (gan ekonomiski, gan sociāli), kas pastāv Eiropas Savienībā, mums ir jāanalizē nepietiekami attīstīto mikroreģionu veidi un atrašanās vietas ES, un mums ir jāatrod risinājums šīm problēmām. Tās abas ir grūti pamanāmas un kohēzijas politikas kopējo panākumu fona. Mēs negribam, lai kohēzijas politika tiktu salīdzināta ar Ementāles sieru, kas no ārpuses izskatās ļoti kompakts.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Minētajā ziņojumā pareizi ir uzsvērta saistība starp sociālo jautājumu risināšanu un reģionālo attīstību, un vajadzību, lai Eiropa izrādītu solidaritāti un īstenotu kohēzijas politiku šajā jomā.

Es personīgi veltu ļoti daudz laika problēmām, kas saistītas ar to reģionu atbalstīšanu, kuri atpaliek, jo īpaši Slovākijā. Stipras un pievilcīgas Eiropas lauku vides saglabāšana iz izšķiroša ekonomisku, kā arī kultūras un ekoloģisku iemeslu dēļ. Es atbalstu aicinājumu Komisijai saistībā ar gaidāmo Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju palielināt finansējumu, kas nepieciešams reģionālo problēmu risināšanai. Šī procesa ietvaros būs nepieciešams nodrošināt, lai reģioni spēlētu aktīvu lomu un cieši sadarbotos ar NVO.

Šajā sakarībā es gribētu arī teikt, ka īpašu uzslavu pelna sociālās darbības, ko veic baznīcas un reliģiskās biedrības. Es no pieredzes zinu, ka viņu dievkalpojumi mazaizsargāto sociālo grupu un reģionu vārdā ir ļoti efektīvi un bieži vien neaizstājami. Tādēļ mums ir jāuzskata šie dievkalpojumi par neatņemamu sastāvdaļu Eiropas centienos palīdzēt mazaizsargātām grupām, un tie adekvāti jāatbalsta Eiropas līmenī.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es arī vēlos norādīt, ka ar šo ziņojumu mēs izsakām savu pārliecību, ka 20 gadus pēc tam, kad tā ir tikusi noformulēta, kohēzijas politikai ir jāturpina ienest Eiropas Savienības solidaritāte ne tikai visnelabvēlīgākajos reģionos un valstīs, bet arī mazaizsargātajās kopienas un grupās mūsu pilsoņu vidū.

Mums ir jāstiprina kohēzijas politika ne tikai ar finansiāliem resursiem, bet arī ar piemērotiem mehānismiem un procedūrām, kas ļauj izsekot un risināt sarežģītas, daudzšķautņainas sociālas un ekonomiskas atšķirības vietējā līmenī.

Izaicinājumi, ar ko mūsu reģioni šodien saskaras, ir tādi, ka tie neļauj mums atstāt nabadzības un sociālās un teritoriālās atstumtības problēmas neatrisinātas. Vajadzīga saskaņota darbība visos līmeņos kā integrēta pieeja, kurā resursi un politika darbojas kopīgi, lai risinātu šīs problēmas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pašlaik ekonomiskā izaugsme ir koncentrēta apkārt galvaspilsētām un lielo pilsētu teritorijām. Citas teritorijas, tai skaitā lauku reģioni, attīstās daudz lēnāk, un tas nozīmē, ka tie ir daudz vairāk pakļauti problēmām. Kohēzijas politikas mērķim vajadzētu būt palīdzēt šīm teritorijām un atbalstīt teritoriālo kohēziju.

Tādēļ ir būtiski uzlabot infrastruktūru, palielināt šo teritoriju pievilcību investoru acīs, saglabāt valsts pakalpojumus, kā arī uzlabot mājokļus un dzīves kvalitāti. Ļoti svarīgi lauku teritoriju attīstībai ir izveidot komunikāciju infrastruktūru; pirmkārt, tas nozīmē ceļus un arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, jo tas rada nepieciešamos nosacījumus ieguldījumu plūsmai un jaunu darbavietu izveidošanai, kas ļauj cilvēkiem palikt šajās teritorijās un dzīvot pienācīgu dzīvi.

Līdz šim Kopīgā lauksaimniecības politika ir koncentrējusies galvenokārt uz pārtikas kvalitāti, pārtikas drošību un konkurētspēju, bet tā ir bijusi mazāk iesaistīta lauku attīstībā ārpus lauksaimniecības jomas. Ir izšķiroši svarīgi, lai būtu labāka koordinācija starp kohēzijas politiku, lauku attīstības politiku un nodarbinātības politiku.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šī ziņojuma N punktā ir pareizi norādīts, ka nabadzībai un atstumtībai ir spēcīgs teritoriāls raksturs. Ņemot vērā solidaritātes principu, kurš Eiropas Savienībā tiek vispārēji ievērots, kopā ar N punkta saturu, es gribētu, ka tiek piešķirti resursi no Eiropas līdzekļiem, lai atbalstītu ekonomiski nelabvēlīgu teritoriju integrāciju.

Diemžēl šogad šis princips ir pārkāpts manas pašas valstī. Līdzekļi, kas piešķirti infrastruktūras uzlabojumiem, un citi palīdzības līdzekļi tiek novirzīti pārsvarā uz bagātākām teritorijām, kas jau ir vairāk attīstītas. Bieži tās ir sekas tam, ka šīs personas, kas iesniedz pieteikumus uz šiem līdzekļiem, ir labāk sagatavotas. Es ceru, ka dokuments, ko mēs izskatīsim, palīdzēs likvidēt šo nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs bija labas diskusijas un es vēlos pateikties visiem, kas deva savu ieguldījumu šajās debatēs, kas parādīja, ka integrētas politikas pieeja ir vislabākais veids, kā efektīvi risināt dažādu mazaizsargātu kopienu un grupu problēmu. Šeit jo īpaši svarīga šķiet saikne starp kohēzijas politiku un lauku attīstības politiku.

Es arī pievienojos deputātu viedoklim, ka tajos gadījumos, kad pastāv ar mazaizsargātām grupām saistītu problēmu teritoriāla koncentrācija, pamatota ir teritoriāla pieeja politikai. Sociālajai integrācijai nevajadzētu būt atrautai no teritoriālās kohēzijas.

Es arī novērtēju deputātu likto uzsvaru uz atšķirībām reģionu robežās. Kā daudzi deputāti norādīja, liela palīdzība šajā kontekstā būtu kvalitatīvas, uzticamas statistikas par stāvokli reģionu iekšienē izstrāde. Kā es sacīju savās ievada piezīmēs, Komisija plāno papildus ieguldīt šādas datubāzes izveidošanā. Mēs tagad veicam lauku auditu tāpat, kā iepriekš mēs veicām pilsētu auditu. Būtiska būs laba sadarbība ar dalībvalstīm, un es ļoti rēķinos uz Parlamenta atbalstu šajā kontekstā.

  Gábor Harangozó, referents. − (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties komisārei Hübner kundzei ne tikai par viņas atbildi uz šo ziņojumu un debatēm, bet arī par nepārtraukto darbu, lai padarītu šo politiku labāku un efektīvāku. Es ārkārtīgi augstu novērtēju viņas pūliņus un pateicos arī par atklātību attiecībā uz manu ziņojumu.

Es gribētu atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas tika izvirzīti. Pirmkārt, es domāju, ka, ja mēs uztveram nopietni šo problēmu, tad mums jārīkojas tāpat, kā mēs to darījām, kad mēs uztvērām nopietni vajadzību pēc Lisabonas procesa un to, cik svarīgi ir nodrošināt Lisabonas procesa ieviešanu kohēzijas politikā, kas veda pie kohēzijas politikas fondu asignēšanas sistēmas ieviešanas, lai atbalstītu Lisabonas procesu. Tādā pašā veidā mēs varam rīkoties, lai apkarotu nabadzības teritoriālo koncentrāciju, ja mēs to gribam. Ja mēs to nolemjam.

Es gribētu arī pateikt PPE-DE grupai, galvenokārt van Nistelrooij kungam, ka tad, ja mēs izsvītrojam 17. punktu, ziņojumā būtu apgalvots, ka mēs piekrītam, ka mikroreģioni paši nespēj izmantot iespējas, ko mēs tiem nodrošinām. Mēs piekrītam, ka tie ir mikroreģioni, bet kāpēc lai mēs gribētu svītrot no ziņojuma tieši to punktu, kurā mēs mudinām Komisiju izpētīt, vai tādēļ varētu būt efektīvāk nodrošināt kohēzijas palīdzību šiem mikroreģioniem mikroreģionālā līmenī? Es joprojām nesaprotu, kāpēc mums tas būtu jādara.

Es vēlos pateikt Petre kundzei, ka es uzskatu, ka šis ir reģionālas politikas ziņojums. Reģionālas politikas dokuments nav vieta diskusijām par etniskām grupām, un es nesaprotu, kāpēc mums būtu jāapspriež etniskas grupas jebkurā gadījumā. Rumānijas gadījumā, ja mums būtu jāskatās uz šo lietu no etniskas perspektīvas, kuras grupas viņa gribētu iekļaut šajā ziņojumā? Romu tautības pārstāvjus, kas dzīvo ļoti nabadzīgos apstākļos noteiktās teritorijās? Čangus, kas arī dzīvo trūcīgos apstākļos vienā konkrētā teritorijā? Vai rumāņus augstkalnu reģionos? Mēs nevaram izlemt uz šāda pamata; mums vajadzīgi kompleksi rādītāji, kompleksa pieeja un integrēta īstenošana. Paldies jums par uzmanību.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Es gribētu apsveikt šo Harangozó kunga ziņojumu par kohēzijas politikas ietekmi uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju. Aizvien vairāk tiek prasīts, lai tiktu ņemtas vērā sarežģītās izredzes, ar ko saskaras apgabali vai teritorijas, kuru iedzīvotāji ir lēmumu pieņemšanas ekonomiskās attīstības galvenā virziena perifērijā.

Pati no sava vēlēšanu apgabala es zinu grūtības, ar kurām saskaras ne tikai nelabvēlīgas pilsētu teritorijas, bet arī perifēras teritorijas Īrijas pierobežu grāfistēs. Šīs lauku teritorijas bieži piedzīvo grūtības nodrošināt ieguldījumus uzņēmumos vai infrastruktūrā. „Izceļošanas no laukiem” izbeigšanai, kas minēta šajā ziņojumā, vajadzētu būt politiķu prioritātei.

Harangozó kungs ir pareizi izcēlis mazo un vidējo saimniecību lomu lauku kopienu uzturēšanā. Lauku kopienas nebūtu jāpazemina kohēzijas politikā, un ir jāīsteno lielāka savstarpējā saikne starp lauku attīstību un reģionālo attīstību cīņā pret sociālo atstumtību.

Attālinātība no komunikācijas un transporta tīkliem ir praktiska problēma, kura ir jārisina.

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Kohēzijas politika, kurai ir izlietoti apmēram 33 % no ES budžeta, ir būtiski svarīga visām ES valstīm. Polija priecājas piedalīties visās darbībās saistībā ar sabiedrības pilnīgu ekonomisko integrāciju Eiropā un atšķirību samazināšanu mikroreģionālā līmenī. Es uzskatu, ka pasākumi saskaņā ar kohēzijas politiku ir būtiski, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un likvidētu bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību, kas ir nopietnas sociālas un ekonomiskas problēmas Eiropā. Šajā sakarībā īpaši svarīga ir sadarbība starp visām Eiropas valstīm un pieredzes apmaiņa.

Problēmas, kas palēnina ES ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā zemi ienākumi, slikta infrastruktūra un zema sociālā mobilitāte, attiecas pirmkārt uz lauku teritorijām. Stāvokli vēl saasina aizvien lielākā cilvēku izceļošana no laukiem un pieaugoša sociālā atstumtība šajās teritorijās. Turklāt to problēmu vidū, ar kurām saskaras Eiropas kohēzijas politika 21. gadsimta sākumā, ir jautājumi, kas pēc savas dabas ir ārēji, tādi kā, piemēram, pieaugošās attīstības atšķirības starp Eiropas Savienību un ASV. 1995.-2005. gadā ražības pieaugums Eiropā bija daudz zemāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs vai Japānā. Tam ir bijusi nozīmīga ietekme uz Eiropas tirgus konkurētspējas samazināšanos.

Es vēlos pateikties Harangozó kungam par mūsu uzmanības pievēršanu šiem jautājumiem.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas interesēs Eiropas Savienībai ir līdz lielākajai iespējamai pakāpei jāizmanto tās rīcībā esošais uzņēmumu un darbaspēka potenciāls. Ņemot vērā faktu, ka gandrīz 10 miljoni romu, kas dzīvo Eiropā, ietekmē strukturāls un/vai absolūts bezdarbs vai arī viņi piedalās pelēkajā vai melnajā ekonomikā, romu tautības cilvēku integrācijai varētu būt nozīmīga ietekme uz Lisabonas darba kārtības un kohēzijas politikas rezultātu. Ziņojumā ir atzīmēts, ka kohēzijas politika ir palīdzējusi visnabadzīgākajiem reģioniem likvidēt plaisu to ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tomēr ir vajadzīgs daudz kas vairāk gan kvantitatīvā, gan arī kvalitatīvā izteiksmē. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāstrādā virzienā uz to, lai nodrošinātu pieejamo finanšu resursu koordināciju un papildināmību; Eiropas Savienības instrumenti savukārt, un, pirmkārt, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir jāizmanto, lai atbalstītu lielu skaitu atsevišķu programmu – no mikrokredītu nodrošināšanas uzņēmumiem līdz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā. Lai nodrošinātu, ka šīs programmas ir veiksmīgas un līdzekļi sasniedz paredzēto mērķi, vitāli svarīgi būs noteikt un novērst gan vispārēja, gan īpaša rakstura šķēršļus. Atpalikušie reģioni, kas cīnās ar kompleksām problēmām, nespēj rast ekvivalentus līdzekļus, kas vajadzīgi, lai iegūtu Kopienas palīdzību, uz ko tiem ir likumīgas tiesības. Vienlaikus romu tautības cilvēku gadījumā nelabvēlīgā situācija, ar ko viņi sastopas zemā izglītības līmeņa un bezdarbnieku paaudžu rezultātā, ir vairākas reizes ļaunāka.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE), rakstiski. – (RO) EP ir diskusijai iesniedzis rezolūcijas projektu par kohēzijas politikas ietekmi uz neaizsargāto kopienu un grupu integrāciju, pieprasot lauku teritorijās saglabāt konkrētas ienākumus nodrošinošas darbības, īpaši ņemot vērā ģimenes veida nodarbinātību, bet arī nodarbinātību mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumos.

Kopējai lauksaimniecības politikai ir jākļūst objektīvākai, lai padarītu iespējamu iedzīvotāju pamešanos lauku teritorijās ar lielu lauksaimniecības profilu saistība ar prognozēto pārtikas krīzi.

Es uzskatu, ka šīs rezolūcijas pieņemšana nodrošinās Rumānijai ievērojamu atbalstu cīņā ar nabadzību lauku teritorijās, kur dzīvo 10 miljoni cilvēku un kur sociālā un teritoriālā nošķirtība apdraud Rumānijas valsts pastāvēšanu, kā arī pārtikas nekaitīgumu un drošību.

Koncentrējot uzmanību uz maziem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ražo pārtiku savai iztikai, un uz lauksaimnieku ģimenēm, kurām pieder mazi zemes īpašumi, Rumānijas lauksaimniecībai būs reāla iespēja, tādējādi palielinot šīs nozares ieguldījumu IKP.

Es izmantoju šo iespēju, lai pieprasītu Rumānijas valdībai veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pieņemtu šo rezolūciju un saglābtu, kas vēl glābjams lauksaimniecības nozarē, kurā Eiropas integrācija vēl nav sniegusi nekādu labumu.

27. Attīstības politikas saskaņotība un ES īstenotās atsevišķu bioloģisko dabas resursu izmantošanas ietekme uz attīstību Rietumāfrikā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais un pēdējais jautājums ir debates par Frithjof Schmidt ziņojumu (A6-0137/2008) Attīstības komitejas vārdā par attīstības politikas saskaņotību un ES īstenotās atsevišķu bioloģisko dabas resursu izmantošanas ietekmi uz attīstību Rietumāfrikā (INI/2007/2183).

  Frithjof Schmidt, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man sākt ar mana ziņojuma nosaukuma pārtulkošanu. Runājot par „bioloģiskiem dabas resursiem”, mēs atsaucamies uz kokmateriāliem un zivīm. Kokmateriāli un zivis ir galvenie resursi Rietumāfrikas reģiona sociālai un ekonomiskai attīstībai. No tā izriet, ka mēs runājam arī par mežu izciršanu.

Mēs visi zinām, cik satraucoša ir šī darbība. No tiem mežiem, kas Rietumāfrikā pastāvēja pirms piecdesmit gadiem, šodien ir saglabājušies tikai aptuveni 13 %. Tas nozīmē, ka 87 % no zemes, kas reiz bijusi klāta mežiem, jau ir izcirsta. Mēs visi zinām, kāda tam ir ietekme uz klimata tendencēm un pārtuksnešošanās procesu.

Mums ir vienlīdz satraucoša statistika par pārmērīgu nozveju Atlantijas okeāna reģionā un nopietnajām problēmām, ko tā rada. Mēs visi, protams, esam pazīstami ar pārblīvēto kanoe laivu tēliem, kas piestāj Kanāriju salās ar migrantiem no Rietumāfrikas. Saistība starp tendencēm, ko es esmu aprakstījis, un pieaugošo migrācijas plūsmu uz Eiropas Savienību no Rietumāfrikas ir acīmredzama un neapstrīdama, un tā, bez šaubām, ir arī tēma politiskām debatēm mūsu sabiedrībā.

Eiropas Savienība ir galvenais kokmateriālu un zivju tirgus. Mēs paši sakām, ka mēs pērkam aptuveni 80 % šo produktu. Šī iemesla dēļ ir apdomīgi un patiešām būtiski pārskatīt mūsu attīstības politikas, mūsu zivsaimniecības politikas un mūsu kokmateriālu tirdzniecības politikas saskaņotību, lai noteikti pakāpi, kādā tās auglīgi mijiedarbojas vai arī to mērķi dažā ziņā var būt pretrunīgi.

Abu produktu gadījumā ir nepieciešams novērst nelegālu izlaupīšanu un izveidot ilgtspējīgu resursu pārvaldību. Abu produktu gadījumā ir nepieciešams nodrošināt, ka vietējās ekonomikas un vietējo patērētāju vajadzības gūst pārsvaru pār starptautisko tirdzniecību. Ja mēs nesasniegsim šos mērķus, tiks samazināta jebkāda pašpietiekama attīstība, un jebkādas attīstības sadarbības panākumi tiks pakļauti riskam. Tas ir iemesls, kādēļ ir tik svarīgi veikt šo saskaņotības pārskatu, lai nodrošinātu, ka citas mūsu īstenotās politikas jomas nekavē un nevājina mūsu attīstības politiku.

Mēs zinām instrumentus, ar kuriem mēs varam uzlabot stāvokli. Mums ir vajadzīga labāka zivju krājumu un mežu uzraudzība, kā arī labāka kokmateriālu un zvejniecības nozares uzraudzība. Mums ir vajadzīga arī atbilstīgas infrastruktūras izveide pētniecībai krājumu attīstībā un ekonomisko darbību kontrolei un uzraudzībai. Mēs to esam zinājuši jau ilgu laiku, un patiesi tas ir arī politiskais kurss, ko mēs arī esam ieņēmuši jau zināmu laiku.

Šajā kontekstā mums ir jākoncentrē savi pūliņi galvenokārt uz nelegālu izciršanu, nelegālu zvejniecību un nelegālu produktu tirdzniecību. Mums tas ir jādara Rietumāfrikā vietējā līmenī. Šajā sakarībā mums ir jāatbalsta mūsu partnervalstis Rietumāfrikā, tai skaitā jāpalīdz tām iegūt piekļuvi ES tirgum. Mums ir jāizstrādā savas uzraudzības sistēmas. Viens no būtiskiem uzdevumiem ir attīstības politikas jomā ir mainīt mūsu centienus ilgtspējīgas saglabāšanas pieejas virzienā attiecībā uz izciršanu, mežu pārvaldību un zvejniecību.

Ļaujiet man aplūkot vēl vienu jautājumu un atsaukties uz konfliktu saistībā ar šo ziņojumu. Šajā ziņojumā mēs apgalvojām, ka mums ir jāuzlabo apstākļi kopuzņēmumiem starp Eiropas Savienības uzņēmumiem un Āfrikas partneriem, un ka mums ir jānodrošina ieguldījumu aizsardzība. Es uzskatu, ka tas ir pareizi un pienācīgi, un tie ir vajadzīgi pasākumi, bet mums ir jānodrošina, ka tie nerada jaudas rezerves, kas vājina mūsu pašu pasākumu īstenošanu, tādu kā tie, kas paredzēti pārmērīgas nozvejas apkarošanai.

Ir absolūti nepieciešams, lai mēs atrisinātu šo mērķu konfliktu. Šī iemesla dēļ mēs kā papildu punktu pievienojām šo paziņojumu Zivsaimniecības komitejas atzinumam. Es esmu nobažījies, ka procedūras konfliktam par to, kam ir tiesības veikt papildinājumus attiecībā uz to, kādi, kur un kad papildinājumi var tikt veikti, nevajadzētu aizēnot šo papildinājumu būtību. Vissvarīgāk, pēc manām domām, ir atbalstīt principu, ka nav jārada jaunas jaudas rezerves. Kā jūs zināt, bija priekšlikums svītrot šo punktu no ziņojuma, bet mēs nedrīkstam ļaut tam notikt.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referentu Schmidt kungu ar šo ziņojumu. Politikas saskaņotība attīstībai ir svarīgs jautājums, un es varu jums apgalvot, ka nelabvēlīgas ietekmes samazināšana un pilnīga sinerģijas izmantošana starp Eiropas politiku un attīstību ir mūsu centienu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus neatņemama sastāvdaļa.

Citas politikas jomas blakus attīstības politikai faktiski var būtiski veicināt attīstību, un, dabiski, ka tam ir tieša ietekme uz mūsu palīdzības efektivitāti.

Kā jūs pareizi norādāt ziņojumā, tropisko mežu izciršana ir jautājums, kas rada bažas mums visiem, un es uzskatu, ka šeit ir jānodala divi aspekti: mežu izciršana un klimata pārmaiņas no vienas puses un mežu nelegālas izmantošanas apkarošana no otras puses.

Bali konferencē starptautiskā kopiena skaidri identificēja mežu iznīcināšanu kā vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem. Saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu konferences garu Komisija 2008. gadā gatavojas ieguldīt 5 miljonus eiro Mežu oglekļa partnerības instrumentā, ko vada Pasaules Banka. Papildu 60 miljoni eiro līdz 2010. gadam tiks piešķirti, lai finansētu Pasaules klimata pārmaiņu aliansi, iniciatīvu, ko mēs uzsākām pagājušajā gadā, lai sekmētu nabadzīgāko valstu centienus pielāgoties klimata pārmaiņām.

Visbeidzot, vairākas valstis, tai skaitā Gana, Kamerūna, Mali, Sjerraleone un Kotdivuāra savās valsts programmās 10. Eiropas Attīstības fondam ir arī iekļāvušas pasākumus attiecībā uz dabas resursu pārvaldību un šīs nozares vadību.

Rietumāfrika ir arī nozīmīga Eiropas Savienības partnere saistībā ar nelegālas mežu izmantošanas apkarošanu, kā tas notiek Kamerūnā, Ganā, Libērijā un Kotdivuārā, kas uz eksportē ievērojamu kokmateriālu apjomu uz Eiropu.

Divas no šīm valstīm, proti, Kamerūna un Gana, šobrīd pabeidz brīvprātīga FLEGT partnerības nolīguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību, un Libērijai ļoti drīz būtu jāuzsāk šādas sarunas.

Saistībā ar zivsaimniecības politiku, kā jūs pareizi uzsvērāt, jaunie zivsaimniecības partnerības nolīgumi ir panākuši lielāku saskaņotību starp kopējo zivsaimniecības politiku un attīstības politiku; šie jaunie nolīgumi vairs nav ierobežoti ar zvejošanas iespēju piedāvāšanu Kopienas kuģiem, bet arī ļauj uzsākt dialogu ar citiem partneriem, lai palīdzētu viņiem ieviest patiesi ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības politiku savos ūdeņos.

Papildus finansiālajai kompensācijai, ko piešķir saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kas bieži ievērojami veicina mūsu partnervalstu ienākumus un līdz ar to arī to makroekonomisko stabilitāti, šie nolīgumi rada būtisku politisko un juridisko pamatu. Tas ļauj Kopienai veicināt šo valstu zivsaimniecības politiku, pamatojoties uz dialogu un ņemot vērā tās prioritātes, ko mūsu partneri ir izvirzījuši savā zivsaimniecības politikā.

Tomēr s nevaru jums piekrist attiecībā uz šajā ziņojumā izteikto apgalvojumu, kurā saistīta imigrācija ar zivsaimniecības nolīgumiem. Pat attiecīgās valstis – ņemsim, piemēram, Senegālu tās valsts ministra Djibo Ka kungs personā – ir publiski noraidījušas apvainojumus, ka Kopienas kuģu klātbūtnei ir ievērojama ietekme uz resursiem un rentabilitātes lejupslīdi attiecībā uz zvejniekiem, kas nav saistīti ar rūpniecisko zveju un bieži vien ir cilvēki, kurus visvairāk ietekmējusi nelegālā imigrācija.

Mēs patiešām strādājam ar zvejniekiem, NVO un privātajiem partneriem Eiropā un šajās valstīs tieši tādēļ, lai censtos un cik vien iespējams samazinātu visu negatīvo mijiedarbību un negodīgo konkurenci starp mūsu zvejniekiem un vismazāk aizsargātajiem zvejniekiem šajās valstīs.

Šobrīd nav Eiropas zvejas flotes, kas konkurētu ar šo Rietumāfrikas valstu nerūpnieciskajām zvejas flotēm, lai gan to pašu nevar teikt par citām ārvalstu rūpnieciskajām zvejas flotēm.

  Carmen Fraga Estévez, Zivsaimniecības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (ES) Pirmkārt, es nožēloju Attīstības komitejas nepieņemamo uzvedību, kurai ir iespaids, ka uz to neattiecas Eiropas Parlamenta Reglaments. Tā ir apgājusi pastiprinātās sadarbības procedūru, kas noteikta 47. punktā, un izlabojusi Zivsaimniecības komitejas paziņojumus, kuri ir pilnībā Zivsaimniecības komitejas kompetencē. Tā ir rīkojusies pilnīgi neuzticami jau no šī ziņojuma paša sākuma, ietiepīgi cenšoties piesavināties Zivsaimniecības komitejas pilnvaras Zivsaimniecības partnerības nolīgumu jautājumā. Lai gan Zivsaimniecības komiteja ir sniegusi atzinumi, kurā tā pilnībā mēģina respektēt jūtas, kādas, kā mēs zinām, šis jautājums izraisa Attīstības komitejā, šī komiteja, kā gatavojusies no paša sākuma, ir iejaukusies tīras kopējās zivsaimniecības politikas lietās.

Priekšsēdētāja kungs, dažiem komiteju priekšsēdētājiem ir tendence domāt, ka viņi nevar rīkoties nepareizi, un ka Reglaments uz viņiem neattiecas, lai gan viņiem vajadzētu būt tā visaktīvākajiem aizstāvjiem. Rezultāts ir neauglīga konfrontācija starp komitejām, kas kaitē visas iestādes uzticamībai.

Es ceru, ka šis gadījums kalpos tam, lai apslāpētu šos kārdinājumus ļaunprātīgi izmantot pilnvaras, un ka visi tie, kurus interesē uzzināt vairāk par lomu, kāda Zivsaimniecības partnerības nolīgumiem ir bijusi Rietumāfrikas ciemu un valsts zivsaimniecības attīstībā, var veikt analīzi, pamatojoties uz visaptverošu un negrozītu ziņojumu.

Iesniedzot šo grozījumu PPE-DE grupas vārdā, referente vēlas parādīt mūsu vēlmi atgriezties pie sava kursa, lai gan mēs esam paziņojuši, ka tad, ja pārējās politiskās grupas neatbalstīs šo grozījumu, mēs lūgsim, lai ziņojumu nodod atpakaļ kompetentajai komitejai līdzekļu piešķiršanai.

  Filip Kaczmarek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Schmidt kungam par ļoti vispusīgu un detalizētu ziņojumu. Ja mūsu attīstības politikai patiesi ir jābūt vienotai, tad mums ir vajadzīgi šādi detalizēti ziņojumi par jautājumiem saistībā ar attīstības darba dažādiem aspektiem. Protams, sadarbība ar citām komitejām ir jāregulē, bet, ja mēs runājam par politikas vienotību, tad ir vajadzīga skaidrība attiecībā uz to, kā atsevišķas parlamentārās komitejas var strādāt kopā.

Eiropas Savienības īstenotās dabas resursu izmantošanas Rietumāfrikā analīze nodrošina drīzāk patiesu nekā negribīgu novērtējumu attiecībā uz Eiropas Savienības lomu šajā Āfrikas reģionā. Mums būtu jāapzinās, ka dabas resursu izmantošanai ir ļoti konkrētas un dažkārt ļoti sāpīgas un sarežģītas sociālās sekas. Šajā sakarībā ir ļoti satraucoši, ka zivju resursi Rietumāfrikā cieš no pārmērīgas nozvejas, kas var apdraudēt vietējo attīstību, jo šie resursi nodrošina pārtikas drošību šajā reģionā.

Ir taisnība, ka Āfrikas valstis bieži pašas nesatraucas par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un tad, ja to dara, tās dara to nepietiekamā mērā. Šī iemesla dēļ mums ir jāaplūko savas darbības šajā reģionā gan no ekonomiskā, gan no ētiskā aspekta. Es varu saprast, ka daudzi politiķi drīzāk vēlas redzēt Eiropas zvejniekus Āfrikas rietumu piekrastē nekā Briseles ielās. Taču mums ir jābūt piesardzīgiem, lai nerīkotos liekulīgi, jo mēs nevaram runāt par vienotu attīstības politiku bez ilgtspējīgas zivsaimniecības ekonomikas Rietumāfrikā.

Tāpat mums nevajadzētu mēģināt eksportēt pašiem savas sociālās problēmas, jo, pat tad, ja mēs varētu tās eksportēt, tās ļoti viegli varētu atgriezties migrācijas problēmu veidā. Man ir arī iespaids, ka mēs savā ziņā šantažējam paši sevi, sakot, ka, ja mēs paņemsim savu zvejas floti prom no Rietumāfrikas, tad citas zvejas flotes var ieņemt mūsu vietu, un tām būs vēl sliktāki standarti par tiem, kas tiek piemēroti patlaban. Tas ir bīstams domāšanas veids, un es nedomāju, ka mums vajadzētu izmantot šādus argumentus.

  Thijs Berman, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ja mēs izzvejojam jūru Mauritānijas piekrastē, tas liek visnabadzīgākajiem cilvēkiem ierasties Eiropā kā imigrantiem, jo viņi vairs nevar saskatīt sev nākotni mājās. Ar to ir jāsaskaras mūsu nabadzīgākajām teritorijām, nevis pārtikušajām teritorijām. Tad Eiropa zaudē savu balsotāju atbalstu, jo īpaši to, kuru ienākumi ir ļoti zemi. Arī šī iemesla dēļ kohēzijas politika ir absolūta nepieciešamība. Daudzējādi ziņā tas ir skumji, bet arī pilnīgi saprotami, ka Īrija ir noraidījusi Lisabonas līgumu.

Lisabonas līgums ir reāls solis uz priekšu attiecībā uz attīstības politiku. Tas ir pirmais teksts, kurā pienācīgi ir noteikta saskaņotība. Eiropas Savienībai nevajadzētu ar vienu roku atņemt nabadzīgajām valstīm to, kas ar otru ir iedots. Eiropas Savienības lauksaimniecības, zivsaimniecības, tirdzniecības politikai nevajadzētu būt pretrunā ar attīstības politiku. Tas noteikti attiecas uz vairākām politikas jomām, bet tas nav jautājums par sāncensību starp komitejām Parlamentā. Tā ir nenozīmīga detaļa.

Nicas līgums prasīja vienīgi to, lai Eiropas Savienība parādītu sevi kā vienotu spēku pasaulē. Izrādījās, ka ar to nepietiek. Lauksaimniecības politika nekaunīgi pieļāva mūsu pārpalikuma, tāda kā cukura un graudu, dempingu pasaules tirgū ar eksporta subsīdijām. Par laimi tagad šis jautājums vairāk vai mazāk ir pagātne.

Tomēr tikai Lisabonas līgumā nabadzīgo valstu atbalstītāji var atrast juridisku pamatu, kas ļauj tiem nodrošināt solidaritāti ar pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem. Neraugoties uz to, Īrija nobalsoja pret to. Galvenokārt cilvēki ar vismazākajiem ienākumiem teica „nē”, jo nabadzīgākie cilvēki Eiropā pietiekami neidentificējas ar šo Eiropas Savienību. Viņiem ir pārāk daudz nedrošības, pārāk daudz riska, viņiem ir jāpacieš šīs nesaskaņotās un antisociālās politikas sekas.

Kā referents Schmidt kungs kristālskaidri ir pateicis, uzdevums tādēļ ir parādīt solidaritāti ar visiem pilsoņiem Eiropā un jaunattīstības valstīs, vienlaikus ievērojot prasības vides jomā. Šis nav mazs uzdevums. Pastāv spēcīgs kārdinājums iemainīt vienu no šīs solidaritātes veidiem pret citu. Jebkurā gadījumā, tie nav pretstati. Solidaritāte ar jaunattīstības valstīm ir nepieciešama patiesai solidaritātei ar cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi, Eiropā un pārējā pasaulē.

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Kad ES valstis izmanto nabadzīgāku valstu dabas resursus, tās rada nopietnas sekas. Zvejniecība Rietumāfrikas ūdeņos ir tuvu tam, lai būtu izsmelta, nelegāla kokmateriālu tirdzniecība grauj vidi, un citu dabas resursu izmantošana ir pierādījusi, ka tai ir milzīgas sekas nabadzīgā un politiski nestabilā reģionā. Mūsu darbības ietekmē vietējos iedzīvotājus.

Ziņojumā tiek mēģināts panākt lielāku kohēziju starp ES valstīm, kā arī to, lai Eiropas Parlamentam būtu lielāka teikšana. Taču šajā Parlamentā ir pārstāvētas daudzas īpašas intereses, kas nozīmē to, ka Eiropas palīdzības politika ir lemta neveiksmei. Starptautiskais darbs būtu jāveic Apvienoto Nāciju Organizācijai un citām organizācijām. Ja mēs patiesi gribam mainīt pasauli, kā mēs to sakām, mums ir jāpievēršas citiem pasākumiem. ES ir jāpārskata un jāreformē pašai sava politika.

ES ir jābeidz subsidēt neveiksmīgā Eiropas lauksaimniecība, jāpārtrauc slēptais protekcionisms, kas piemīt tās tirdzniecības politikai un jāatceļ tās amorālie zivsaimniecības nolīgumi.

  Bogdan Golik (PSE). Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Eiropas Savienības iesniegtajām rezolūcijām, vairums dalībvalstu koncentrē savas palīdzības darbības uz Subsahāras Āfriku, kas ietver arī Rietumāfrikas valstis. Šajā reģionā ir vislielākās attīstības vajadzības. Arī Polija atbalsta Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz attīstības politiku un atbalsta Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu šajā reģionā. Polijas sabiedrības viedoklī pieaug atbalsts palīdzībai jaunattīstības valstīm. Pagājušajā gadā tas bija 77 %. Vienlaikus mēs apzināmies vajadzību palielināt atsevišķu dalībvalstu centienus izpildīt savas saistības un palielināt Eiropas attīstības politikas saistīgumu un efektivitāti. Šobrīd ļoti svarīgs jautājums, ņemot vērā pastāvošās viedokļu atšķirības, ir Eiropas Savienības un Parlamenta kopējas nostājas sagatavošana Akras un Dohas konferencēm.

Āfrikai kā reģionam ar vislielāko skaitu jaunattīstības valstu ir maza pieredze savu bioloģisko resursu aizsardzībā. No otras puses, Eiropai ļoti svarīga ir piekļuve Āfrikas minerālu resursiem, un politika ir tāda, ka šī piekļuve tiek īstenota kopīgi ar Ķīnu un Krievijas Federāciju. Eiropas partneriem ir būtiski uzlabot savu komerciālo pievilcību un padarīt attīstības palīdzību mazāk atkarīgu no demokrātiskajām reformām Āfrikā. Jo īpaši Āfrikas valstīm svarīga ir piekļuve ES pārtikas tirgiem. Mums ir jādod tām šī piekļuve pirms Brazīlijas, ASV vai Austrālijas. Ir nepieciešama lielāka papildināmība, kohēzija un koordinācija starp ES un atsevišķu dalībvalstu palīdzības programmām. Attiecībā uz dabas resursu izmantošanu Rietumāfrikā, ir vajadzīga efektīva sistēma, lai novērtētu šīs izmantošanas apjomu, kā arī izmantošanas labāka kontrole.

Es vēlos pateikties Schmidt kungam par uzmanības pievēršanu visiem šiem jautājumiem.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar šo ziņojumu kokmateriāli un zivis ir divi vissvarīgākie Rietumāfrikas resursi. Tā kā ES ir galvenais šo produktu piegādes galamērķis, mūsu ziņā ir spēlēt nozīmīgu lomu to ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. ES pašlaik apsver augstākas attīstības statusa piešķiršanu Marokai, kas nodrošina lielākas tirdzniecības iespējas, dziļāku politisku dialogu un sadarbību ārpolitikas un drošības jautājumos.

Mēs principā neesam pret šo vienošanos, ņemot vērā, ka Maroka piekrīt izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus nelegāli okupētajā Rietumsahāras teritorijā, ka Maroka piekrīt brīvam un godīgam Rietumsahāras iedzīvotāju referendumam un ka tiek pārskatīts zvejas partnerattiecību nolīgums un ka Rietumsahāras saharavi tautai tiek ļauts dzīvot kā vienlīdzīgiem pilsoņiem līdzās ar Marokas pilsoņiem.

Ir daudz iemeslu, kādēļ Maroka neatbilst tam, lai tai piešķirtu augstākas attīstības statusu. Jo īpaši, piešķirot Marokai augstākas attīstības statusu, ES noteikti stiprinās Marokas nelegālo okupāciju un apgrūtinās politisko procesu virzienā uz brīvu un godīgu referendumu. Turklāt augstākas attīstības statusa piešķiršana Marokai darbotos pretī Apvienoto Nāciju Organizācijas uzdevumam organizēt referendumu par pašnoteikšanos Rietumsahārā.

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, diskusijas šajā vēlajā stundā ir skaidri parādījušas nozīmi, kādu mēs visi piešķiram šim jautājumam, tādēļ es vēlreiz pateicos Parlamentam par šo ziņojumu.

Kā pareizi tika norādīts, kokmateriāli un zivis ir divi galvenie produkti Rietumāfrikas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Es vēlos vēlreiz stingri uzsvērt, ka šo dabas resursu izmantošanas saskaņā ar attīstības mērķiem nodrošināšanai ir jāpaliek Eiropas Savienības Rietumāfrikas valstu prioritātei.

Kā es paskaidroju, uzstājoties sākumā, un es gribētu tagad to atkārtoti norādīt, Komisija ir apņēmusies īstenot šo mērķi, un rezolūcija, ka Parlaments gatavojas rīt pieņemt, mūs svarīgs ieguldījums mūsu darbā.

  Frithjof Schmidt, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmais, ko es vēlos darīt – un tas varētu būt kā pārsteigums, ņemot vērā viņas uzstāšanos – ir izteikt pateicību Fraga Estévez kundzei, jo mēs personīgi ļoti konstruktīvi sadarbojāmies, gatavojot šo ziņojumu, un arī atrisinājām vairākas problēmas. Tas būtu jānodala no institucionālā konflikta, kas pastāv starp Zivsaimniecības komiteju un Attīstības komiteju attiecībā uz Reglamenta interpretāciju. Šis konflikts ir saistīts ar faktu, ka ICEI pētījuma rezultātā mums ir piešķirts jaunais uzdevums veikt atbilstības pārbaudes. Padomes nolēma, ka pasākumiem 12 politikas jomām ir jāpārbauda atbilstība attīstības politikai. Šīs politikas jomas vienmēr ietilpst citu komiteju darbības jomā. Dabiski, ka tas izraisa institucionālos konfliktus. Tā ir problēma, bet, neraugoties uz to, es vēlos jums pateikties par jūsu labo personīgo sadarbību pie šī ziņojuma būtības.

Komisāres kundze, es uzskatu, ka Komisija kopš 2002. gada ir uz pareizā ceļa attiecībā uz FLEGT procesu un jauno zvejas partnerattiecību nolīgumu. Tas ir pareizs pamats turpmākam progresam, un es gribētu jūs mudināt apņēmīgi iet pa šo ceļu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Šajā jautājumā joprojām ir daudz darāmā. Šī pareizā pieeja ir tālāk jāattīsta. To darot, jūs noteikti varat paļauties uz Parlamenta atbalstu.

Ļaujiet man pateikt pēdējos pāris vārdus par saikni starp migrāciju un pārmērīgu nozveju. Man jāsaka, ka tas nav vienīgais migrācijas cēlonis, kurai ir daudz iemeslu. Tomēr ir skaidras norādes, ka pārmērīgai nozvejai ir sava loma. Un Eiropas Savienība citu starpā ir iesaistīta šajā pārmērīgajā nozvejā. Starptautiskā Migrācijas organizācija tikko ir sniegusi uzskatāmus pierādījumus šai saistībai attiecībā uz Senegālu. Šajā sakarībā Senegālas prezidentam būtu slikti ieteikt pievērt acis uz realitāti savā valstī un pie tās krastiem. Mums ir kritiskāk jāizpēta šie jautājumi un kopīgi jāpievēršas šīm problēmām, un jāatrisina tās.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

28. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu

29. Sēdes slēgšana

(Sēdi beidza 23.05)