Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0278(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0173/2008

Debates :

PV 16/06/2008 - 23
PV 16/06/2008 - 25
CRE 16/06/2008 - 23
CRE 16/06/2008 - 25

Balsojumi :

PV 17/06/2008 - 7.24
CRE 17/06/2008 - 7.24
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0286

Debates
Otrdiena, 2008. gada 17. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Caroline Jackson (A6-0162/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jaunā direktīva par atkritumiem ir paredzēta, lai nodrošinātu pamatu tam, lai Eiropā izveidotu tādu sabiedrību, kas ir vispārēji iesaistīta pārstrādē. Ir jānosaka daži ļoti ambiciozi mērķi dalībvalstīm. Vai tomēr tie mērķi, ko mēs sev gribam noteikt, nav pārāk vērienīgi, un vai dalībvalstis, sevišķi jaunās dalībvalstis, spēj izpildīt stingrās prasības? Ir vērts uzsvērt, ka vecajām dalībvalstīm ir bijis daudz vairāk laika, lai savas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pielāgotu stingrajām prasībām, turpretim jaunās dalībvalstis tiek piespiestas ieviest juridiskus mehānismus un izveidot vajadzīgo infrastruktūru daudz ātrāk.

Priekšlikums jaunajai direktīvai par atkritumiem izraisa daudz strīdu daudzās Eiropas valstīs. Es nedomāju, ka mums tad jābūt pārsteigtiem, ka bija tik grūti panākt kompromisu ar Padomi. Vakardienas debatēs daudzi EP deputāti teica, ka viņi nebija apmierināti ar šo kompromisu par direktīvu. Es tomēr baidos, ka vēl stingrāku prasību ieviešana var izraisīt problēmas attiecībā uz šo tiesību aktu īstenošanu. Jaunā direktīva par atkritumiem piespiedīs tās valstis, kurās ir novārtā atstāta pašvaldību atkritumu apsaimniekošana, rīkoties izlēmīgi. Šīs valstis tiks piespiestas ieviest juridiskus un ekonomiskus mehānismus, lai to ietekme drīzāk veicinātu nevis noslogotu ekonomiku. Jaunajai direktīvai būtu jāstimulē darbavietu radīšanas jaunu veidu attīstību. Tas ir iemesls tam, kādēļ es balsoju par ziņojumu.

 
  
  

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
  

− Ziņojums: Caroline Jackson (A6-0162/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Atkritumu direktīva, ko mēs tagad esam pieņēmuši, satur kompromisus, un tādēļ tā ir pakļauta daudzu aprindu uzbrukumiem. Es saprotu visu to vides jautājumos zinošo pilsoņu bažas, kuri arī man iesniedza lūgumrakstus ar prasībām neatbalstīt šo direktīvu. Tomēr tajā pašā laikā man ir jānorāda, ka daudzi no maniem privātajiem deputāta grozījumiem, kas ir formulēti progresīvā garā sadarbībā ar vides organizācijām, ir tikuši ietverti šajā dokumentā. Šīs direktīvas lielākā vērtība ir atkritumu hierarhijas pieņemšana. Prioritāte ir piešķirta atkritumu rašanās novēršanai, kam seko atkārtotas izmantošanas/pārstrādes dažādas formas un, visbeidzot, apglabāšana, no kuras ir pēc iespējas jāizvairās un kura ir jāsamazina līdz minimumam. Es balsoju par šo direktīvu galvenokārt tādēļ, ka tā pieņēma hierarhijas principu, un es ceru, ka turpmāk mēs varēsim veikt uzlabojumus, pamatojoties uz to.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Patērētāju sabiedrībā rodas liels daudzums atkritumu, no kā cieš cilvēku dzīve, jo sevišķi Eiropas lielajās pilsētās. Kaut arī pārstrāde un otrreizēji izmantojamo produktu izmantošana pēdējos gados ir palielinājusies, vēl arvien ES atkritumu poligonos ir pārāk daudz atkritumu.

Kaut arī apstiprinātā kompromisa pakete nav nevainojama, es uzskatu, ka šīs direktīvas teksts ir politiski vērienīgs instruments atkritumu apsaimniekošanas jomā nākamajām eiropiešu paaudzēm, un tādēļ es atbalstīju referentes Caroline Jackson ziņojumu.

Dalībvalstīm būs jāuzlabo sava atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar šo direktīvu. Es atzinīgi vērtēju to, ka šī direktīva arī ietver jautājumus par bīstamo atkritumu un atkritumeļļu apglabāšanu. Es uzskatu, ka dalībvalstis sasniegs visus vērienīgos mērķus atbilstīgi pieņemtajam dokumentam, jo sevišķi mērķi, ka līdz 2015. gadam tām ir jāizveido atkritumu atsevišķas savākšanas shēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, tekstilmateriāliem, citiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, atkritumeļļām un bīstamajiem atkritumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, es šodien atbalstīju pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšanu. Viens no iemesliem, kādēļ es tā darīju, bija tāds, ka Čehija pēc šīs direktīvas pieņemšanas varēs aizliegt atkritumu importu, kaut arī tas būs pretrunā ar valsts plānu. Pateicoties tam, ka ir iejaucies Parlaments, pārskatītais dokuments arī satur jaunus mērķus pārstrādes jomā. Dienvideiropas valstis uzskata tos par pārlieku vērienīgiem, lai gan skandināvi, kā arī čehi domā, ka šie mērķi nav pietiekoši augsti. Es atzinīgi vērtēju to kompromisu, kas tika panākts. Dažādās valstīs ir dažādi sākumpunkti, un šī direktīva ir kopējais sākums. Pašlaik atkritumu rašanās daudzums ir 3,5 tonnas uz vienu personu, un Dienvideiropas valstīs līdz pat 90 % no atkritumiem nonāk atkritumu poligonos. Piecpakāpju atkritumu hierarhija pirmoreiz ir iekļauta Eiropas tiesību aktos: vispirms ir rašanās novēršana, tad atkārtota izmantošana, tad pārstrāde un tikai tad sadedzināšana kā līdzeklis enerģijas ražošanai. Atkritumu poligoni ir pēdējais līdzeklis atlikušajiem atkritumiem. Es ļoti augstu vērtēju C. Jackson veikto darbu. Pateicoties viņai tika panākts šis Eiropai noderīgais kompromiss.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Es arī atzinīgi vērtēju šīs direktīvas pieņemšanu. Domājams, ka ir maz tādu, kas ir apmierināti ar noteiktajiem minimālajiem mērķiem pārstrādāt 50 % no mājsaimniecības atkritumiem un 70 % no rūpniecības atkritumiem. Daži uzskata tos kā nepietiekami vērienīgus; citi domā, ka tie ir nereāli. Čehija, domājams, uzskata tos par soli atpakaļ, bet svarīga lieta ir, ka direktīva neaizkavē valstis pieņemt stingrākus un saistošākus valsts tiesību aktus, kas šajā gadījumā, es domāju, ir ļoti vēlams. Raugoties uz šo lietu no Čehijas perspektīvas viedokļa, es uzskatu, ka noteikums, kas ļauj pašvaldību atkritumu sadedzināšanas iekārtas pārkvalificēt par atkritumu izmantošanas iekārtām, ir ļoti neapmierinošs. Tas varētu nozīmēt atkritumu masveida importu no kaimiņvalstīm, jo atkritumu ievešana ar mērķi tos izmantot ir atļauta Eiropas Savienībā. Manuprāt, ir grūti iedomāties, kāds efektīvas kontroles mehānisms būtu spējīgs konstatēt, vai ievestie atkritumi patiešām ir izmantoti vai sadedzināti. Tādējādi tām valstīm, kas nevēlas kļūt par sadedzināšanas iekārtām visai Eiropai ir jādara viss, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu, ka šis noteikums tiek svītrots no šīs direktīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es nāku, lai skaidrotu savu balsojumu par Caroline Jackson ziņojumu, bet pirms tam es gribu izteikt atzinību savai kolēģei no konservatīvajiem, Caroline Jackson un tam darbam, ko viņa ir veikusi, izstrādājot šo lielisko ziņojumu.

Noteikumi par atkritumu apglabāšanu ir absolūti svarīgi ikvienā Eiropas valstī, arī manā valstī, un es domāju, ka šis ir laimīgs kompromiss. Tas ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad Eiropa var rīkoties kopā šāda veidā. Šādu gadījumu nav daudz, un Īrijas tauta ar nesen pieņemto lēmumu referendumā varbūt teica kaut ko par to.

Bet šis ir labs ziņojums. Es ceru, kas tas iedvesmos Lielbritānijas valdību uzņemties vadību šajos jautājumos. Tas noteikti tā būs, ja pēc diviem gadiem Lielbritānijā, cerams, mums būs konservatīvo valdība: mūsu vadītājs D. Cameron ir pilnīgi skaidri paziņojis, ka zaļie jautājumi būs mūsu darbības priekšplānā, un tādēļ šis balsojums šodien izveidos labu piemēru, un tas, kā ir balsojuši Eiropas Parlamenta konservatīvie deputāti patiešām būtu labs piemērs.

 
  
  

− Ziņojums: Anne Laperrouze (A6-0192/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Man bija liels prieks balsot par direktīvu par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā, un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos saviem 610 kolēģiem deputātiem, kuri atbalstīja šīs direktīvas pieņemšanu, balsojot par. Vēlreiz mēs esam guvuši panākumus, izveidojot labu un progresīvu direktīvu, priekšlikumu, kas atjauno dalībvalstu kopīgas atbildības un kopīgu noteikumu principu attiecībā uz ūdenstecēm, kas šķērso valsts robežas; tas ir arī priekšlikums, kas maina uzsvaru no emisijām uz piesārņojumu, citiem vārdiem sakot, tas maina prioritāti no rūpniecības interesēm uz upes floras un faunas interesēm. Tā ir direktīva, kas ievieš stingrus ierobežojumus 33 vielu izmantošanai, proti, insekticīdiem, ķīmiskajām un rūpnieciskajām vielām un smagajiem metāliem. Tagad ir kārta Padomei. Vai Padome atbalstīs direktīvu un tādējādi palīdzēs attīrīt mūsu upi — mūsu upes? Tagad no valdībām ir atkarīgs tas, vai mēs spēsim vai nespēsim likvidēt pārmērīgo piesārņojumu Rabas upē un citās Eiropas upēs, kas ir līdzīgā situācijā. Liels paldies.

 
  
  

− Ziņojums: Avril Doyle (A6-0190/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Cilvēka veselības aizsardzība un patērētāju drošība augstā līmenī ir pamatintereses, ja runa ir par ierobežojumu noteikšanu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Ražošanai audzētos dzīvniekos veterinārie medikamenti var atstāt atliekas, kas jau ir sākušas radīt negatīvu ietekmi gan uz cilvēku, gan dzīvnieku veselību.

Es atzinīgi vērtēju savas kolēģes A. Doyle ziņojumu, un es šodien balsoju par šo ziņojumu. Konsekventāka pieeja visu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku kontrolei un to radītā riska analīze ir būtiski jautājumi. Es uzskatu, ka mums ir jāmaina, jāgroza un jāapvieno tiesiskais regulējums, lai noteiktu maksimālus šo atlieku ierobežojumus. Es piekrītu referentes viedoklim, ka šādi rīkojoties, mēs varam nodrošināt, ka veterinārie medikamenti tiek lietoti pareizi un tie ir pieejamāki, sekot, lai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu tirdzniecība darbojas pareizi un, galvenais, panākt sabiedrības veselības optimālu aizsardzību.

 
  
  

− Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0173/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu tādēļ, ka pēc 18 darba gadiem, kas pavadīti cīnoties pret nabadzību un sociālo atstumtību, es stingri atbalstu to, ka 2010. gads ir jānosaka par Eiropas gadu šajā jautājumā. Ir pilnībā nepieņemami, ka 78 miljoni cilvēku pašreiz Eiropā ir pakļauti nabadzības riskam. Ir satriecoši, ka šajā laikmetā daudzās dalībvalstīs bērni un vecāki cilvēki nevar paši sevi pabarot vai būt siltumā. Nesen veiktie aprēķini parāda plaisas palielināšanos starp bagātākajām un nabadzīgākajām ģimenēm dažās valstīs, kas rodas Eiropas ekonomiskā progresa nevienlīdzīga sadalījuma dēļ.

Es ceru, ka šogad Komisija koncentrēsies uz tiem reģioniem, kuros nabadzība un sociālā atstumtība izpaužas visasāk. Piemēram, nesenais 4. kanāla ziņojums Apvienotajā Karalistē uzsvēra, ka Rietummidlendas reģionā, kuru es pārstāvu, ir otrs augstākais nabadzības līmenis un otrs zemākais dzīves līmenis valstī.

Tādēļ, kaut arī es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu, jo tā palielinās sapratni par nabadzību un sociālo atstumtību, es esmu vīlies, ka tā nepiedāvā nekādus skaidrus risinājumus par virzieniem, kādus dalībvalstīm ir jānosaka, un es uzskatu, ka, ja vien šis gads netiek izmantots kā platforma, lai virzītos uz priekšu, tā būs tikai vēl viena tukša salmu kulšana, garām palaista iespēja patiesi veikt izmaiņas ļoti nozīmīgā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi nozīmīgu ziņojumu par problēmām saistībā ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. Šis dokuments ir Eiropas Savienības sociālās iejūtības paraugs, un tas rada Eiropas sociālo modeli, ko mēs veidojam līdztekus pasākumiem, kas veicina lielāku ekonomisko izaugsmi un funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Mums ir svarīgi veltīt daudz vietas cīņai pret atstumtību un nabadzību bērnu, vecāku cilvēku un invalīdu vidū, citiem vārdiem sakot, pret to cilvēku nabadzību, kuri nav spējīgi izvairīties no nabadzības. Mums ir jāpatur prātā, ka nabadzība palielinās tajās teritorijās, kuras ir skārušas dabas katastrofas, vai tā ir kā sekas citām situācijām, ko mēs pašlaik vērojam, proti, nozīmīgam pārtikas un enerģijas cenu kāpumam. Šajā situācijā ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai ierobežotu šo kaitīgo faktoru ietekmi uz visnabadzīgāko sociālo un profesionālo grupu ieņēmumu situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo, protams, mēs visi esam par to, kas ir labs. Neviens no šeit esošajiem nevēlas redzēt nabadzības palielināšanos; neviens no šeit esošajiem nevēlas redzēt sociālās atstumtības palielināšanos. Tātad šie vārdi ir labi, un savā ziņā es piekrītu savam kolēģim palātas otrā pusē šajā jautājumā.

Jautājums ir, ko mēs darīsim lietas labā. Un tas ir jautājums katras dalībvalsts valdībai. Runājot par manu valsti, no Lielbritānijas valdības ir atkarīgs tas, lai kaut kas tiktu darīts lietas labā, un tas ir katras valsts valdības kompetencē, jo situācija, ekonomiskie nosacījumi un sociālie nosacījumi visā Eiropas Savienībā ir atšķirīgi.

Pašlaik Lielbritānijā, varbūt arī citās valstīs, mēs saskaramies ar patiesas lejupslīdes draudiem, ar patiesu situācijas pasliktināšanos nabadzības un sociālās atstumtības jomā, un tagad no mūsu Lielbritānijas valdības un no visu Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām ir atkarīgs tas, lai tiktu atzīts šis faktors un tiktu veikti atbilstīgi pasākumi.

 
  
  

− Ziņojums: David Casa (A6-0231/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Es izmantoju šo iespēju, kas ir tik vērtīga man pašai un manai valstij, Slovākijai, lai pateiktos visiem tiem deputātiem, kas balsoja par Slovākijas pievienošanos eiro zonai.

Es esmu priecīga, ka visi Slovākijas deputāti spēja ar mūsu kolēģa David Casa līdzsvarotā ziņojuma palīdzību pārliecināt Eiropas Parlamentu, ka Slovākija pieder pie veiksmīgā „e” kluba. Slovākijas un, sevišķi, Slovākijas Republikas valdības ziņā tagad ir turpināt veikt stingrus makroekonomiskos pasākumus un turpināt ierobežojošas fiskālās politikas, lai tādējādi spētu atbilst Māstrihtas kritērijiem arī turpmāk. Slovākijas pievienošanās eiro zonai arī ir signāls citām dalībvalstīm turpināt savas reformas un izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Šodien es gribētu izmantot savu uzstāšanos, lai pateiktos Slovākijas pilsoņiem, kas riskēja ar savām dzīvībām, palīdzot likvidēt dzelzs priekškaru 1989. gadā, un tiem, kas saprata reformu svarīgumu, kaut arī tas ne vienmēr bija viegli. Pateicoties viņiem Slovākijas tauta var šodien veidot spēcīgu Slovākiju spēcīgā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, es sirsnīgi apsveicu Slovākiju ar tās pievienošanos eiro zonai. Es arī gribētu izteikt pateicību par paveikto darbu referentam D. Casa, kuram Parlamentā bija jānodarbojas gan ar argumentiem attiecībā uz pamatojumu Slovākijas valūtas pārvērtēšanai, gan līdzīgiem jautājumiem. Debates parādīja, ka daudzas citas prasības, kas var ietekmēt vienotās valūtas ilgtermiņa stabilitāti, ir pamatotas. Kaut arī tās pašlaik nerada šķēršļus attiecībā uz Slovākijas pievienošanos, tās ir izaicinājums, lai vienotos par grozījumiem noteikumos. Es nepiekrītu tiem, kuri šodienas debatēs noraidīja iespēju turpmāk mainīt Māstrihtas kritērijus. Es vēlreiz gribētu izteikt pateicību M. Dzurinda vadītajai valdībai, kas Slovākijā pirms pieciem gadiem uzsāka vajadzīgās reformas. Slovākija pašlaik nesvinētu savu ekonomisko un politisko panākumu, ja nebūtu šo reformu. Slovāki tagad rāda Čehijai pareizo ceļu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu paskaidrot Parlamentam, kādēļ es atturējos balsojumā par šo konkrēto paziņojumu. Es atturējos nevis tādēļ, ka es esmu par vienoto valūtu, ciktāl tas attiecas uz manu valsti; patiesībā man ir gluži pretējs viedoklis. Tā būtu katastrofa Lielbritānijas politiskajai sistēmai un Lielbritānijas ekonomikai, ja mēs pievienotos vienotajai valūtai.

Es atturējos, jo es uzskatu, ka tā ir pilnībā Slovākijas valdības lieta. Ja tā nolemj, ka pievienošanās vienotās valūtas zonai ir savas valsts interesēs, tās ir viņu valsts tiesības, un saskaņā ar tām valdība ir pieņēmusi lēmumu.

Šādi jautājumi parāda, kā Eiropai būtu jāvirzās uz priekšu. Tai jāattīstās, valstīm pieņemot lēmumus, kas ir to interesēs, un Īrijas tautas bāršana, kas pēdējās stundās ir notikusi šajā palātā, ir nepareiza. Īrijas tauta ir pieņēmusi lēmumu savas valsts interesēs. Viņu ziņā ir pieņemt šādu lēmumu, un viņu demokrātiskais balsojums ir jāievēro.

Winston Churchill teica: „Uzticieties tautai!” Tas ir tas, kas mums būtu jādara.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es varu pilnībā piekrist tam, ko tikko ir teicis D. Sumberg. Man ir jāpasaka paldies Īrijas tautai par to, ka tā ir devusi atkal iespēju demokrātijai Eiropas Savienībā.

Es runāju par to tādēļ, ka es arī atturējos, jo tāda ir manas partijas politika, proti, nebalsot par šīm lietām, jo mēs neesam tajās ietverti. Bet es biju ieinteresēts pašā ziņojumā. 6. punkts iesaka, ka „Slovākijas iestādes izveido pārraudzības centru, lai katru nedēļu pārraudzītu noteiktu skaitu pamata preču, lai atspēkotu kļūdainus priekšstatus par cenu pieaugumu”.

Nu, Apvienotajā Karalistē mēs mērām inflāciju, un mūsu inflācijas līmenis, domājams, ir pacēlies līdz 3,3 %, kā šorīt no rīta tika paziņots. Tomēr, ja jūs satiekat kādu vienkāršu spēlmani, kas dzīvo Daventry vai Long Buckby, tie jums teiks, ka benzīna cena viņiem ir palielinājusies vairāk; pārtikas cena viņiem ir palielinājusies vairāk; viņu pašvaldības nodokļi ir palielinājušies vairāk. Un tādēļ es šaubos par statistikas datu kvalitāti.

Ir citas problēmas 8. un 9. punktā, bet tās visas paskaidro to, kādēļ tā ir laba doma, ka Lielbritānija nav šajā klubā. Tomēr es novēlu labu šai valstij.

 
  
  

− Ziņojums: Gįbor Harangozó (A6-0212/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par G. Harangozó ziņojumu. Vienam no Eiropas Savienības kohēzijas politikas mērķiem ir jābūt, lai balstītu solidaritātes un integrācijas instrumentus. Vismazāk aizsargātajām grupām un kopienām ir jāsaņem mūsu atbalsts cīņā pret atstumtību un nevienlīdzību. Tomēr tas nebūtu jāuzskata kā pretarguments pilsētu reģionu attīstībai, jo šīs abas lietas viena otru neaizkavē. Teritoriālā pieeja ir svarīga, bet, galu galā, nepadara par spēkā neesošu efektivitātes nozīmīgumu kohēzijas politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien pieņemtais G. Harangozó ziņojums pievēršas ārkārtīgi svarīgai problēmai par kohēzijas politikas ietekmi uz visvairāk apdraudēto sabiedrību un grupu integrāciju. Šis ziņojums nepārprotami uzsver vajadzību turpināt kohēzijas politiku tajās teritorijās, kas ir mazāk attīstītas, atstātas novārtā, kur ir sarežģīti lauksaimniecības nosacījumi un kur ir vāja un novecojusi infrastruktūra.

Īpašs atbalsts ir jānodrošina tiem reģioniem un tām teritorijām, kur ir vēsturiska attīstības kavēšanās, kur vietējie cilvēki ir sliktāk sagatavoti, lai izpildītu tirgus ekonomikas sarežģītos uzdevumus. Reģionu iekšējās attīstības līmeņa atšķirības ir ļoti lielas. Tādēļ ir jārada mūsu reģionu attīstības līmeņu faktisks tēls, un tas ir jāizmanto kā pamats, lai nopietni ķertos pie sarežģītajām teritorijām katrā reģionā. Mēs uzreiz varam teikt, ka tas attiecas uz kalnainām teritorijām un uz lielu daļu no lauku teritorijām. Mums ir jāizveido ilgtspējīgs attīstības process, lai netiktu atstātas vai radītas nošķirtas teritorijas ar vāju attīstību vai atpalikušas teritorijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es arī atturējos balsojumā par šo ziņojumu. Es gribētu atzīmēt divus vai trīs punktus par to, kādēļ es tā darīju.

Pirmkārt, es esmu centies uzskatīt, ka šīs vietas dibinātāji, kad viņi noteica pamatu savai Eiropas Savienībai, brīvībai un pārvietošanās brīvībai, utt., uzskatīja, ka detalizētā politika, kas ir izklāstīta šajā ziņojumā, būtu viena no lietām, kas izvirzītos priekšplānā turpmākajos gados.

Otrkārt, es neesmu pārliecināts, ka to vajadzētu darīt Eiropas līmenī, varbūt tas varētu būt valsts līmenī, bet visnoteiktāk tam būtu jābūt vislielākā mērā vietējā līmenī.

Visbeidzot, es nobeigumā gribētu teikt, ka manā vēlēšanu apgabalā Leičesteras pilsēta ir paraugs tam, kā vietējie pasākumi var darboties šajā jomā. Leičestera ir viena no tām Apvienotās Karalistes pilsētām, kurās ir vislielākā dažādība visa veida dažādu iemeslu dēļ – tajā ir gan bagātie, gan nabagie, daudzas dažādas tautības – un tomēr, pateicoties individuāliem un vietējiem pasākumiem, Leičesterai ir viena no vissaskaņotākajām kohēzijas un integrācijas stratēģijām attiecībā uz, kā mēs šeit sakām, vismazāk aizsargātajām kopienām un grupām. Tas ir piemērs mums visiem, ka vietējie pasākumi ir vislabākie, un es raizējos, kad mēs par to runājam ES līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es savos komentāros piekrītu tam, ko teica iepriekšējais runātājs.

Mani komentāri attiecas arī uz M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumu par nabadzību un sociālo atstumtību. Ja mēs apskatām šos ziņojumus kopā, tad tie skaidri norāda uz kļūdu Eiropas politiķu domāšanā, proti, lai kāda arī problēma būtu, Eiropa ir tās risinājums.

Es mudinu visus, kas patiesi ir nobažījušies par vismazāk aizsargāto kopienu problēmām, drīzāk pievērsties vietējo pašvaldību vadītiem pasākumiem un nevis kāda attālināta eirokrāta vai kāda attālināta Eiropas Parlamenta deputāta priekšlikumiem.

Lūdzu, piemēram, paskatieties uz lielisko darbu, ko veic Londonā, manā vēlēšanu apgabalā reģistrētais Sociālā taisnīguma centrs, ko vada Iain Duncan-Smith un viņa brīnišķīgā komanda, kas veido aliansi no vietējo pašvaldību organizācijām, kas risina nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus: tādas organizācijas kā, piemēram, Kroidonas Karību kredītapvienība vai Londonas Boksa akadēmija, kas piesaista krietni daudzus no vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem sabiedrībā.

Kaut arī ziņojumā ietvertie jautājumi visi ir par nopietnām problēmām, mums būtu jāatceras, ka risinājumi bieži ir jāatrod tuvāk mājām, un tādēļ es atturējos balsojumā par G. Harangozó ziņojumu.

 
  
  

− Ziņojums: Frithjof Schmidt (A6-0137/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ilgtspējīgas attīstības politikai nav iespēju gūt panākumus, ja vien tā nepieņem globālu dimensiju. ANO Tūkstošgades deklarācija var aicināt visas valstis nodrošināt politikas saskaņošanu attīstības jomā, bet attīstītās valstis neveic daudzus praktiskus pasākumus šajā saistībā. Tur ir šī Eiropas Savienības pasākuma pretruna, mudinot mūs novērtēt to ietekmi, kāda ir mūsu Eiropas politikām attiecībā uz attīstības mērķiem. Tas padara pat vēl vērtīgāku faktu, ka mēs pievienojam ierobežojumus mūsu zivsaimniecības politikai par labu jaunattīstības valstīm. Es gribētu arī pieminēt mežizstrādi Rietumāfrikā, kur tikai 5 % no mežiem tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Komisijai, protams, ir svarīgi finansiāli atbalstīt valsts stratēģisko plānu uzsākšanu Āfrikā, bet mēs arī varēsim aizkavēt tropisko mežu izlaupīšanu, ja mēs aizliegsim ievest Eiropā kokmateriālus, kam nav skaidra ekomarķējuma. Es domāju, ka Komisija drīz iesniegs šādus priekšlikumus un ka tos pieņemsim gan mēs šajā Parlamentā, gan tos pieņems Padome, nemeklējot nekādas atrunas.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0233/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski Es atbalstīju Lidia Joanna Geringer de Oedenberg ziņojumus, un es atzinīgi vērtēju domu, ka laikā, kad Eiropas Savienībai stāv priekšā svarīgi politiski lēmumi, mums nav pārmērīgi jāiedziļinās tehniskos jautājumos. Lai gan man ļoti interesētu dzirdēt šī Parlamenta deputātus dedzīgi debatējam par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru apgaismošanas un gaismas signalizācijas ierīču politisko nozīmību, es pilnībā atbalstu paātrinātas darba metodes izmantošanu oficiālai tiesību aktu tekstu kodificēšanai šajos jautājumos. Kad ES atkal ir strupceļā, mums ir jākoncentrē visa sava uzmanība, lai atrastu izeju Lisabonas līguma glābšanai.

 
  
  

- Ziņojumi: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0233/2008A6-0235/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ar šāda veida detalizētu regulēšanu nav jānodarbojas politiskā līmenī. Nav nepieciešams kodificēt tiesību aktus, kas ir jāatceļ par labu regulēšanai ar tehniskiem standartiem, ko izveidojušas tehniskas komitejas.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0234/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo šāda veida detalizēta regulēšana nav jāveic šajā līmenī. Ar to jānodarbojas tehniskām komitejām ar tehniskiem standartiem (nav vajadzīga tiesību aktu kodificēšana, kas ir jāatceļ par labu tehniskiem standartiem).

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0237/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par L.J. Geringer de Oedenberg ziņojumu par datorprogrammu tiesisko aizsardzību, jo man liekas, ka tā kā tām ir tik milzīga nozīme mūsdienu sabiedrības funkcionēšanā, tām ir jāgarantē pienācīga tiesiska aizsardzība, kas tiek atzīta saskaņā ar autortiesību noteikumiem tāpat kā literāri un mākslas darbi Bernes konvencijas izpratnē. Vienīgi pareizi formulētām datorprogrammām ir jākļūst par aizsardzības subjektu. Konkrētie koncepti un principi, uz kuriem pamatojas atsevišķi IT programmu elementi, nevar būt šādas aizsardzības subjekti.

Dabiski, ka matemātiskās darbības, programmēšanas valodas un algoritmi nevar būt šādas aizsardzības subjekti. Šī aizsardzība tiek piešķirta gan fiziskām, gan juridiskām personām saskaņā ar valsts autortiesību likumdošanu. Ir jāatzīmē, ka gadījumos, kad programmu ir uzrakstījis darbinieks, pildot savu darba pienākumu, darba devējs vai klients ir tiesīgs iegūt īpašuma tiesības, kas rodas šīs programmas sakarā (ja vien līgumā nav noteikts citādi).

 
  
  

- Ziņojums: Mariela Velichkova Baeva (A6-0194/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz Rumānijas pievienošanos 1990. gada 23. jūlija Konvencijai par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu asociēto uzņēmumu peļņas korekcijas gadījumā, jo es uzskatu, ka ir jāsamazina finansiālais slogs nodokļu maksātājiem.

Rumānijai un Bulgārijai ir ļoti svarīgi pievienoties Arbitrāžas konvencijai pēc iespējas drīz un tā rezultātā pievienoties pārējām dalībvalstīm, kurās šī konvencija jau ir spēkā. Viņu nepiedalīšanās šajā sistēmā pašlaik rada nozīmīgas izmaksas ekonomikā un ir šķērslis Eiropas kopējā tirgus darbībā.

Atbilstīgi ES līgumam par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos, Padome ir noteikusi datumu, kad šī konvencijas stājas spēkā, pamatojoties uz ieteikumu, kas saņemts no Komisijas, un pēc apspriešanās ar Parlamentu. Es gribu paust savas bažas par Arbitrāžas konvencijas atpakaļejošu ieviešanu no 2007. gada 1. janvāra, un šī iemesla dēļ es atbalstu priekšlikumu par spēkā stāšanās datumu, kam jābūt nākamajai dienai pēc lēmuma publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

 
  
  

- Ziņojums: Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra (A6-0207/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Moderātu delegācija Eiropas Parlamentā šodien balsoja par Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra (PPE-DE, Spānija) referātu (A6-0207/2008) par informācijas, kas iegūta no sodu reģistriem, apmaiņu dalībvalstu starpā un par apmainītās informācijas saturu.

Kad noziedzība pārvietojas pāri robežām, apkarošanas pasākumi ir attiecīgi jāpielāgo. Tāpēc mēs atbalstam pamatlēmumu un palielinātu sadarbību, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku informācijas apmaiņu par sodiem dalībvalstu starpā.

Tomēr mēs darām stingru izņēmumu pantā, kas attiecas uz personas datu apstrādi, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus un tamlīdzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecībā uz soda reģistru informācijas organizēšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm ir domāts, lai uzlabotu saziņu tiesu varas iestāžu starpā.

Ir svarīgi nodrošināt, ka fragmenti no soda reģistriem ir viegli saprotami un ka tajos ietvertā informācija tiek pareizi lietota.

Tāpēc es atbalstu sava kolēģa A. Diaz de Mera teicamo ziņojumu, kā arī ierosinātos grozījumus, proti, attiecībā uz datu aizsardzību.

Ir svarīgi, lai tiek piemērota datu aizsardzības principu vispārējā nostādne, par ko jāatceras, vācot, apstrādājot un pārsūtot datus. Papildus tam datu aizsardzības iestādes ir sistemātiski jāinformē par personu datiem, kas ir apmainīti atbilstīgi šim pamatlēmumam.

Ir arī svarīgi, lai šī sistēma darbojas efektīvi, tādējādi kļūstot par lietderīgu rīku noziegumu novēršanai un cīņai pret tiem, sevišķi pret seksuāla rakstura noziegumiem. Lai nodrošinātu bērnu lielāku aizsardzību, piemēram, ir būtiski, lai skolām ir pieejama informācija par viņu personālu un iespējamo personālu gadījumā, ja viņiem ir krimināla sodāmība par noziegumiem pret bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Ir briesmīgi, ka bīstams noziedznieks varētu slēpties aiz informācijas trūkuma par viņa sodāmību, lai tādā veidā izvairītos no taisnas tiesas vai pastrādātu noziegumus citās dalībvalstīs. M. Fourniret lieta ir satraucošs un sāpīgs piemērs.

Šajos apstākļos atļauja sagatavot pilnīgu un pieejamu sodu reģistru, kurā ietilpst sodāmības, kas noteiktas dažādās valstīs, šķiet, ir uzlabojums, kas jāpieņem ar atzinību.

Tomēr šīs slavējamās iniciatīvas mērķis nav tikai pedofili, slepkavas un bruņoti laupītāji. Vienkārši, iekļaujot vārdus „tiesībspēju atņemšana sakarā ar notiesājošu spriedumu krimināllietā”, tā attiecas arī uz starptautisku vajāšanu par noteiktiem uzskatiem. Mēs zinām pārāk labi, kāds mērķis ir šajā vājprātā, kas ir Eiropa, atvērta visiem nekontrolētas imigrācijas vējiem, mūžīgi nožēlojot to, kas tā bija, kas tā ir un kas tā varētu būt: patrioti, uzticīgi savai identitātei, lepni par savu tautu, savu valsti un savu vēsturi un kas uzdrošinās skaļi pasludināt savu nodomu to aizstāvēt.

Tāpēc mēs atturamies, jo baidāmies, ka līdztekus likumīgai nozieguma apspiešanai šis dokuments ļaus paplašināt visā Savienībā likumus, kas grauj brīvību un nodara tik lielu postu mūsu valstu demokrātiskajai dzīvei.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) No sodu reģistriem iegūtas informācijas pārsūtīšana par vienas dalībvalsts pilsoņiem citai dalībvalstij ir jāveic, pamatojoties uz (divpusēju) sadarbību, kas izveidota starp ieinteresētajām pusēm.

Šīs iniciatīvas uzdevums ir uzlabot saziņu tiesas varas iestāžu starpā un nodrošināt to, ka dalībvalstu pieprasījumi par citas dalībvalsts pilsoņu soda reģistriem „saņem pienācīgu atbildi saprotamā, izsmeļošā veidā”.

Tomēr mēs nepiekrītam tiesību aktu harmonizēšanai un kopīgu procedūru pieņemšanai, proti, attiecībā uz pienākumu pārsūtīt „pilnu informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas noteikti tās pilsoņiem” vai pienākumu „glabāt un atjaunināt visu saņemto informāciju”, kā arī procedūru harmonizēšanu — īpaši tādēļ, ka, trūkstot skaidrām garantijām par šo datu aizsardzību, mūsuprāt, šis priekšlikums kļūst vēl apšaubāmāks.

Mēs atzīstam mehānismu nepieciešamību, lai padarītu iespējamu savstarpēju informācijas pārsūtīšanu par sodu reģistriem starp dažādām dalībvalstīm, tomēr tas ir jādara, pamatojoties uz atsevišķu konkrētu lietu, un sadarbības robežās starp minētajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju par A. Díaz de Mera García Consuegra ziņojumu par apmaiņu ar no soda reģistriem iegūtu informāciju dalībvalstu starpā. Mobilitātei pieaugot ES, ir svarīgi, ka dalībvalstis cita citu spēj informēt par viņu teritorijā dzīvojošo ES pilsoņu kriminālo vēsturi. Drošības pasākumi tomēr ir jāizmanto, un es atzinīgi vērtēju ierosināto vispārējo aizliegumu par tādu personas datu apstrādi, kuri atklāj rases vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piedalīšanos partijā vai arodbiedrībā un datus par veselību un seksuālo dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Savienībā ar atvērtām robežām, laba sadarbība iestāžu starpā ir nepieciešama, lai varētu pietiekami labi uzturēt cīņu pret noziedzību. Eiropas Interneta portāla mērķis, lai pilsoņi un uzņēmēji var ieiet tajā un iegūt informāciju par savām tiesībām kriminālu procesu rezultātā, šķiet, ir tā vērts.

Elektroniska reģistra izveidi, kas vienkāršo apmaiņu ar sodu reģistriem pāri robežām, var atzinīgi pieņemt tikai tad, ja prasības par datu aizsardzību ir pietiekami iestrādātas. Praksē daudz kas būs atkarīgs no aktu pārvaldības, kas vienā dalībvalstī tiek krimināli vajāti, bet citā netiek. Manuprāt, šie jautājumi netika pienācīgi risināti sākuma posmos, tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par A. Diaz de Mera ziņojumu. Ir kritiski svarīgi uzlabot saziņu starp tiesu varas iestādēm un nodrošināt, ka dalībvalstu pieprasījumi par informāciju attiecībā uz soda reģistriem saņem pienācīgu atbildi saprotamā, izsmeļošā veidā.

Atvērtas robežas patiesībā dod iespēju ne tikai godīgu pilsoņu, bet arī noziedznieku brīvai kustībai, kuri bieži izvairās no taisnas tiesas, aizbēgot uz citām valstīm, kur viņi izdara nākamos noziegumus. Tomēr nepietiekamas informācijas apmaiņas dēļ ne iespēja viņiem atkārtoti veikt pārkāpumu, ne patiesie draudi, ko viņi rada, netiek pienācīgi ņemti vērā.

Kā ik dienas tiek ziņots laikrakstos, sevišķi dzimumu noziedznieki un citi ārkārtīgi bīstami indivīdi gūst labumu no efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas trūkuma un izmanto ierobežojumus, kas pašlaik ir noteikti ES varai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Eiropas Parlamenta grozījumi uzlabo tiesību aktu, bet tajā pašā laikā es negribu balsot par tā īstenošanu. Tāpēc es atturos balsojumā.

 
  
  

- Ziņojums: Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra (A6-0230/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību pret eiro viltošanu un falsifikāciju, nosakot pasākumus, kas nepieciešami tā aizsardzībai, pārbaudot naudas zīmju un monētu autentiskumu un derīgumu apgrozībai.

Saskaņā ar visjaunākajiem statistikas datiem, aptuveni 561 000 viltotu naudas zīmju un 211 100 viltotu monētu tika izņemtas no apgrozības 2007. gadā.

Tagad, kad Eiropas Centrālā banka un Komisija ir pieņēmusi noteikšanas procedūras viltotu naudas zīmju un monētu noteikšanai, ir kļuvis būtiski grozīt 2001. gada regulu, jo iestādēm, kas piedalās skaidras naudas izdošanā publikai, ir rīki, kas tām vajadzīgi, lai veiktu šīs pārbaudes.

Es arī atzinīgi vērtēju kredīta un citu attiecīgo iestāžu skaidri noteikto pienākumu pārbaudīt saņemto naudas zīmju un monētu autentiskumu, pirms tās tiek laistas atpakaļ apgrozībā. Tajā pašā laikā tām vajadzēs pielāgot savas iekšējās procedūras un pilnveidot savas iekārtas, ja nepieciešams.

Tāpat ir arī svarīgi, lai eiro autentiskumu garantē dalībvalstīs, kuras nepieder pie eiro zonas, bet kur notiek eiro kā darījumu valūtas apgrozība, kaut gan kontroles metodes nevar piemērot tādā pašā veidā, kas tāpēc nozīmē, ka ir jāizveido īpašas pārbaudīšanas procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Teicamas kvalitātes viltotu banknošu straume pastāvīgi plūst no Austrumeiropas. Galu galā Eiropas Savienība pēc sava rakstura ir ļoti pievilcīga viltotājiem, jo cilvēkiem nav sevišķi labi pazīstama jaunā valūta, un pat kases aparāti nav imūni pret krāpšanu.

Eiro aizsardzības uzlabošana pret krāpšanu ir atzinīgi vērtējama attīstība, tāpēc arī es balsoju par A. Diaz de Mera ziņojumu. Nepārtraukti strādāt pie tā, lai padarītu eiro drošāku, ir viena lieta, bet nekas netiek panākts, ja cilvēki vēl ļoti maz zina par drošības iezīmēm. Tādēļ Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstīm ir jāpieliek vairāk pūļu izglītošanas jomā. Turklāt mums ir arī jāseko tam, lai ir iespējams ātri noķert profesionālus viltotājus visur Eiropas Savienībā. Pastāvīga policijas dienestu samazināšana vienlaikus ar robežu likvidēšanu ir nelietderīga, un ne tikai šajā jomā.

 
  
  

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0211/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis padomes lēmuma projekts, kam pirmsākumā ir Tiesas prasība, ir domāts, lai papildinātu Tiesas Reglamentu attiecībā uz valodu lietojumu pārskata procedūrās saskaņā ar Tiesas statūtu 64. pantu.

Procedūra, kas atļauj Tiesai pārskatīt Pirmās instances tiesas lēmumus, kā noteikts EK līguma 225. panta 2. un 3. punktā un Euratom līguma 140. a) panta 2. un 3. punktā, ir lietojama, kad iepriekšējā tiesa ir izskatījusi apelācijas pret tiesas palātu lēmumiem.

Saskaņā ar Statūtiem pārskatīšanu var veikt gadījumos, kur jautājumi, kas nodoti iepriekšējai izspriešanai, atrodas Pirmās instances tiesas jurisdikcijā. Lai gan šī iespēja vēl nav radusies, Tiesa ir izteikusi viedokli, ka tās Reglaments ir jāgroza, lai varētu piemērot tā valodas lietošanas noteikumus jaunajai pārskatīšanas procedūrai.

Tas nosaka kārtību, kurā procedūrām jānotiek attiecīgajā lēmumā lietotajā valodā (t.i., Pirmās instances tiesas lēmumā), notiekot pārskatīšanai, kas, pēc mūsu domām, ir pareizi.

 
  
  

- Ziņojums: Caroline Jackson (A6-0162/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs nolēmām pilnībā atbalstīt kompromisu, kura izstrāde ir notikusi starp Eiropas Parlamentu un Ministru padomi. Kompromiss nozīmē, ka tiks ieviesti saistoši pārstrādes mērķi, kas ir ārkārtīgi pozitīvi. Tomēr mēs labprāt būtu priekšroku devuši precīzākai blakusproduktu definīcijai un pat augstākiem pārstrādes mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski Katras atkritumu politikas mērķis ir samazināt līdz minimumam atkritumu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Atkritumu atsaistīšana no mūsu augošās ekonomikas ir dzīvībai nozīmīga. Mēs katru gadu saražojam 1,3 miljardus tonnu atkritumu, no tiem kādi 40 miljoni tonnu ir bīstami.

Šī ES tiesību akta nolūks ir tuvināt mūs tam, ka mēs kļūstam par pārstrādes sabiedrību. Parlaments ir iestājies par atkritumu otrreizējas izmantošanas un pārstrādāšanas mērķiem. Šie mērķi ir ambiciozi. Līdz 2020. gadam dalībvalstīm ir jāpalielina mājsaimniecību atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana par 50 %.

Mums ir jāsamazina atkritumu daudzumi poligonos un sadedzināšanā. Hierarhijas sistēma prioritātes kārtībā liek atkritumu novēršanas un vadības politikas likumdevējiem izmantot novēršanu kā galveno, kurai seko atkārtota izmantošana, tad pārstrāde ar atlabšanu un attīrīšanu beigās. Vienīgi sadedzināšana ar augstiem enerģijas efektivitātes standartiem tiks definēta kā atlabšana.

Mums jāiesaistās kopā ar pilsoņiem, ražotājiem un patērētājiem atkritumu samazināšanā, atkārtotā izmantošanā un pārstrādē. Kopienas un vietējo iestāžu pārstrādes iekārtām jābūt praktiski izvietotām un pieejamām, lai sasniegtu maksimālu ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu referentam, ka dažās valstīs un īpaši tur, kur atteikšanās no apgriešanas ir tikai sākusies, enerģijas iegūšana no atkritumiem var dominēt un var atturēt no investēšanas citos procesos, piemēram, tādos kā pārstrāde vai atkārtota izmantošana.

Polija no visām ES valstīm pašlaik pārstrādā visniecīgāko atkritumu daudzumu — tikai 4 %. Malopoļskā tiek pārstrādāti 7 % atkritumu. Tajā pašā laikā ir plāni būvēt dedzinātavas ar jaudu 250 000 tonnu atkritumu gadā — vairāk nekā pilsēta saražo. Lai dedzināšana būtu efektīva, tai jābūt atbilstoši piepildītai. Tādējādi Eiropas Komisijas finansētais projekts iznīcinās jebkādu entuziasmu par šķirošanu, jo viss būs sadedzināms.

Tiek lēsts, ka desmitiem tūkstošu tonnu nelegāli ievestu sadzīves atkritumu, folija, lūžņu, vecu riepu un bateriju regulāri atrod ceļu uz Poliju. Kādā atsevišķā mūsu rietumu robežas dienvidu sektorā ir apturētas vairāk kā 16 kravas ar atkritumiem ar kopējo svaru 40 tonnām kopš šā gada janvāra. Dažas vietējās iestādes robežu tuvumā ir bijušas spiestas palielināt budžetu par 30 %, lai iztīrītu nelegālas izgāztuves.

Es iestātos par īpašiem pasākumiem, kas jāveic pēc iespējas ātri, lai pārtrauktu šo praksi. Bezgalīgajiem noteikumiem par atkritumu šķirošanu vai atlabšanas metodēm nav nekādas vērtības, ja uzņēmumiem ir lētāk izgāzt atkritumus kaimiņu valsts laukos.

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kompromisa priekšlikums par atkritumu apsaimniekošanu ir nozīmīgs pagrieziens milzīgo slēpto finansiālo interešu labā, kas ir iesaistītas atkritumu saimniecībā.

Ierosinātā direktīva nedod ieguldījumu atkritumu apjoma vispārējā samazināšanā. Tās mērķi un līdzekļi ir neskaidri ar nodomu. Tā atbrīvo rūpniecības atkritumus un aprobežojas ar noteikta veida pilsētu sadzīves atkritumiem drīzāk izmaksu efektivitātes un konkurētspējas interesēs nekā vides un sabiedrības veselības dēļ.

Viens piemērs vispārējam pagrimumam ir hierarhiskās struktūras graušana, kurā pārstrādei ir jānāk pirms enerģijas atjaunošanas. Cits piemērs ir atkritumu sajaukuma dedzināšanas uzskatīšana par enerģijas atjaunināšanu gadījumos, kas nav īpaši atrunātie gadījumi, piemēram, tādi kā biogāzes ražošana.

Toksiskas un citas bīstamas vielas, kas tiek izmestas gaisā, iekļūst augsnē un ūdenī, un ietekmē barības vielas, tiešā veidā ietekmē darbinieku veselību atkritumu apsaimniekošanas jomā un iedzīvotāju veselību vispār.

Atkritumu apjoma samazinājums ir tas, kas ir nepieciešams, kā arī tā plānota apsaimniekošana un pareizi organizēts transports. Atbildība ir jāuzņemas valdības, reģionālā un vietējā līmenī par toksisko un pārējo bīstamo vielu (dioksīnu u.c.) šķirošanu un atdalīšanu, un pēc iespējas vairāk viss ir jāpārstrādā. Jauktus atkritumus nedrīkst dedzināt. Būtu jāveic poligonu vides uzlabošana un atlikušā piesārņojuma galīga aizvākšana no tiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par C. Jackson ieteikumu otrajā lasījumā par atkritumu pamatdirektīvas grozīšanu, jo es uzskatu, ka šis priekšlikums palīdzēs samazināt atkritumu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi un sociāli ekonomiskiem faktoriem, atceroties, ka atkritumu samazināšanai, novēršanai, otrreizējai izmantošanai un pārstrādei ir jābūt prioritātei visā Eiropas Savienībā.

Es balsoju par 82. grozījumu, jo es atbalstu ambiciozākus mērķus atkritumu pārstrādāšanai visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas atkritumu novēršanas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā otrajā lasījumā Eiropas Parlaments iestājas par to, lai Padome pieņem grozījumus, kas tika pieņemti jau pirmajā lasījumā.

Galvenie grozījumi bija mērķu izvirzīšana par atkritumu pārstrādi un novēršanu un piecu pakāpju hierarhijas kā vispārēja noteikuma izveidošana.

Padome novāca visas atsauces uz mērķiem, bet referente ir atjaunojusi Parlamenta grozījumus grozītā veidā. Referente uzskata, ka būtu nepareizi palaist garām šo izdevību panākt, lai šī direktīva dod ko vairāk par definīciju komplekta sagādāšanu. Ir vajadzīga reāla saikne starp direktīvu un pārstrādes un novēršanas centieniem, kas noteikti Tematiskajā stratēģijā par atkritumu novēršanu un pārstrādi.

Svarīgs direktīvas mērķis ir skaidri noteikt atšķirību starp to, ko uzskata par „atjaunošanu” jeb „atgūšanu” un kas ir atkritumu „aizvākšana”, jo Tiesas spriedumi šo jautājumu apšaubīja.

Katrā ziņā mūsu uzskats ir, ka atkritumu samazināšanai, pārstrādei un atgūšanai ir jābūt prioritātei. Tomēr ir patiešām ļoti apšaubāmi uzskatīt sadedzināšanu par atjaunošanas metodi un tāpēc ienesīgu nozari. Jautājums ir tāds, ja tā tas tiešām ir, kas grasās samazināt ražošanu un palielināt pārstrādi un atjaunošanu?

 
  
MPphoto
 
 

  Ambroise Guellec (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Saskaņā ar ESAO datiem laikposmā starp šo gadu un 2020. gadu mēs ražosim par 45 % vairāk atkritumu nekā 1995. gadā. Tāpēc Eiropas Savienībai steidzami ir jādefinē jauna atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, kas atļauj aplūkot visa veida atkritumus ne tikai kā piesārņojuma avotu, kas jāsamazina, bet arī kā potenciālu resursu, kas jāizmanto.

Šodien plenārsēdē pieņemtais kompromiss palīdzēs pārnest uzmanības centru uz novēršanu un pārstrādi — ar mērķi stabilizēt atkritumu apjomu, kas saražots laikposmā starp šo gadu un 2012. gadu, un sasniegt pārstrādes mērķus par 50 % no visiem sadzīves atkritumiem un 70 % būvgružu un nojaukšanas atkritumu līdz 2020. gadam — kur šķirotas atkritumu savākšanas shēmas ir obligāti jāīsteno līdz 2015. gadam vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam, un ir stingrāki noteikumi bīstamiem atkritumiem, galvenokārt attiecībā uz atsevišķu savākšanu un izsekojamību. Būs jāorganizē arī atsevišķa izlietotās eļļas savākšana, kā arī jānodrošina dalījums starp dedzināšanas darbībām, kuru mērķis ir atkritumu pilnīga iznīcināšana, un tām darbībām, kas saistītas ar pārstrādi, atgūstot enerģiju. Tāpēc, piemērojot energoefektivitātes formulu, tikai energoefektivitātes ziņā visefektīvākie sadzīves atkritumu dedzinātāji tiks klasificēti kā pārstrādes rūpnīcas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Pamatdirektīvas otrais lasījums ir uzskatāms par pazaudētu iespēju. ES būtu jānosaka stabili mērķi atkritumu samazināšanai, nevis jārada nesaistošas ieceres par kādu tālu nākotnes laiku. Manas grupas grozījumi būtu stiprinājuši ierosināto tiesību aktu, un ir jānožēlo, ka tie neguva panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Politiķi, kas skatās uz priekšu, gandrīz visās pasaules valstīs gadiem ilgi ir vērojuši atkritumu radīšanas lavīnveida pieaugumu. Viens labs risinājums šai katastrofālajai tendencei ir tiesību akti, kas nosaka augstu otrreizējas pārstrādes procentu atsevišķiem materiāliem. Diemžēl pat tad, kad atkritumi tiek šķiroti, pastāvīgi pieaug to materiālu apjoms, kas tiek kopīgi saukti par „jauktiem atkritumiem”.

Es atzinīgi vērtēju C. Jackson centienus atrast pareizu un iedarbīgu risinājumu viņas ziņojumā. Kaut gan daži ierosinājumi grozījumos ir interesanti un mēs tos atbalstīsim, es nevaru pieņemt to, ka atkritumu dedzināšana tiek uzskatīta par enerģijas izmantošanu, kas līdzīga ilgtspējīgiem enerģijas avotiem.

Tāpēc, lai gan ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, es nevaru balsot par to; to nevar arī GUE/NGL grupas vairākums. Mēs nevaram atbalstīt sadzīves atkritumu dedzināšanas pārklasificēšanu, nostādot to vienādā līmenī ar ekoloģiski tīriem enerģijas avotiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, man bija vairāki iemesli, kāpēc es atbalstīju kompromisu, ko mana kolēģe C. Jackson panāca sarunu ceļā, un es gribu viņai pateikties par izcilo darbu, ko viņa ir veikusi. Mums ir pamats būt apmierinātiem ar šo iznākumu, jo arvien vairāk un vairāk atkritumu nogulst poligonu laukumos. Par to ir žēl šajos laikos, kad Eiropa apzinās, cik svarīga ir resursu un izejmateriālu politika. Vidēji tikai mazliet mazāk nekā viena trešdaļa sadzīves atkritumu Eiropā tiek pārstrādāta un kompostēta. Aptuveni puse tiek izgāzta, un mazāk par piekto daļu tiek sadedzināta. Dažās dalībvalstīs gandrīz 90 % sadzīves atkritumu nonāk atkritumu poligonos.

Mums ir vajadzīgi kvantitatīvi mērķi atkritumu pārstrādei, bet tajā pašā laikā pievēršoties atkritumu novēršanas nozīmei. Es tomēr gribu norādīt uz to, ka mums ir jāpanāk krasi uzlabojumi veidā, kā mēs izmantojam enerģiju. Sen ir pienācis laiks mums pārtraukt atsaukties uz kļūdainu loģiku, kas saka, ka atkritumu izmantošanu nevar attīstīt, jo tā radīs vēl vairāk atkritumu. Tā kā šāda veida loģika tikai šķietami praksē ved pie atkritumu poligonu skaita pieauguma, tā jau ir pierādījusi savu vājumu.

Tāpēc man ir jāatzīst, ka es atbalstīju Padomes nostāju par atkritumu hierarhiju un aizstāvēju tās vadošo principu. Tā būtu nodrošinājusi elastīgāku atkritumu politiku, kas ņēma vērā apstākļus. Vadošais princips bija arī pieeja, ko es pieņēmu savā grozījumā, un es pateicos C. Jackson par viņas visāda veida atbalstu visa procesa laikā.

Tāpēc es esmu pateicīga C. Jackson, kura pierādīja, ka viņa ir mazliet racionālāka, nekā varēja secināt no gala rezultāta. Viņa saprata, ka enerģija no atkritumu apstrādes rūpnīcām ir tikai daļēja atbilde uz ES enerģijas nepietiekamību, un bija spiesta teikt, ka dažās dalībvalstīs enerģijas izmantošana tiek uzskatīta kā drauds pārstrādei.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju Caroline Jackson ziņojumu par Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu. Lai dotu pienācīgu ieguldījumu mūsu mērķiem sakarā ar klimata pārmaiņām, ES ir jāatjauno savas apņēmība samazināt un pārstrādāt atkritumus. Mēs ievērojami progresētu šajā jautājumā, ja ieviestu saistošus mērķus līdz 2020. gadam pārstrādāt un atkārtoti izmantot 50 % sadzīves atkritumu un 70 % celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumu. Šie uzskati atspoguļojas manā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Šīs direktīvas pārskatīšanas mērķis ir radīt homogēnu un saskanīgu tiesisku pamatu, kas saistīts ar stratēģijas mērķiem par atkritumu novēršanu un pārstrādi, lai Eiropa kļūtu otrreizējas pārstrādes sabiedrība ar augsta līmeņa efektivitāti atkritumu resursu izmantošanā.

Ir jānosaka šādi pasākumi:

• piecu pakāpju atkritumu apsaimniekošanas hierarhija: novēršana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas atgūšana un atkritumu aizvākšana (arī glabāšana);

• pasākumi/plāni atkritumu radīšanas novēršanai;

• obligāti otrreizējas pārstrādes mērķi sadzīves atkritumiem, kā arī celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem;

• ražotāja augstāka atbildība par informācijas sniegšanu sabiedrībai attiecībā uz ražojuma otrreizējas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

Darbībām, kas tiks veiktas dalībvalstīs, lai panāktu visus minētos mērķus, ir jārosina jaunu atkritumu pārstrādes vienību modernizācija un radīšana, sagatavošanās atkārtotai izmantošanai, proti, „zaļā rūpniecība”.

Es balsoju par Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu, jo visi šie pasākumi dos savu ieguldījumu jaunu darbavietu radīšanā, drošākā un ilgtspējīgākā atkritumu apsaimniekošanā, racionālā nacionālo resursu izmantošanā un klimata pārmaiņu pielāgošanā (bezemisiju nozaru attīstībā).

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es atbalstu C. Jackson ziņojumu, jo jaunā direktīva par atkritumiem ir domāta, lai nodrošinātu pamatu „otrreizējas pārstrādes sabiedrības” radīšanai. Eiropas priekšā ir daži ļoti ambiciozi mērķi. Taču vai tie ir pārāk ambiciozi, un vai dalībvalstis, sevišķi jaunās, spēj pildīt ļoti stingrās prasības? Es gribu likt jums apzināties, ka jaunajām dalībvalstīm jau ir problēmas ar Kopienas standartu ievērošanu sadzīves atkritumu pasaimniekošanā.

Ir vērts norādīt, ka „vecajām” dalībvalstīm ir bijis vairāk laika pielāgot savas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stingrajām prasībām, kamēr jaunās dalībvalstis ir spiestas ieviest tiesību mehānismus un celt nepieciešamās infrastruktūras daudz ātrākā tempā. Priekšlikums par jauno direktīvu izsauc daudz strīdu daudzās valstīs, jo tās īstenošana radīs svarīgas sekas ekonomikā.

Es nedomāju, ka mums jābūt pārsteigtiem, ka bija tik grūti panākt kompromisu ar Padomi. Vakardienas debašu laikā daudzi EP deputāti sacīja, ka viņi neesot priecīgi par direktīvas kompromisu. Tomēr es baidos, ka vēl stingrāku prasību ieviešana varētu radīt problēmas šī tiesību akta īstenošanā. Jaunā direktīva par atkritumiem liks valstīm, kas ir atstājušas novārtā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlēmīgi rīkoties. Šīs valstis būs spiestas ieviest tiesiskus un ekonomiskus mehānismus, lai tie savā darbībā kļūst par faktoru, kas stimulē, nevis apgrūtina ekonomiku. Jaunajai direktīvai jābūt stimulam attīstīt jauna veida darbavietu rašanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. - (NL) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalstīja kādus 30 kompromisa grozījumus, bet arī iesniedza turpmākus grozījumus, lai padarītu dokumentu stingrāku attiecībā uz bīstamiem atkritumiem, bioatkritumu apsaimniekošanu, „atkritumu beigu statusu” un blakus produktu jēdzienu, un atkritumiem, kas ir pārstājuši būt atkritumi. Galvenais, mēs gribējām saistošus mērķus, lai samazinātu kopējo radīto atkritumu daudzumu un pievērst galveno uzmanību otrreizējai pārstrādei un atkārtotai lietošanai.

Mēs nepiekrītam pieņēmumam, ka sadzīves atkritumu dedzinātāji var tikt uzskatīti par atjaunotājiem, pamatojoties uz enerģijas efektivitātes formulu. Galīgajā versijā pieņemtais dokuments nenosaka nekādu tiesiski saistošu mērķi atkritumu samazināšanai. Priekšlikums finansēt pētījumu par atkritumu novēršanas veidiem ir pilnīgi neatbilstīgs šajā sakarā.

Otrreizējai pārstrādei un izmantošanai var noteikt 50 % un 70 %, un dalībvalstīm var prasīt veikt likumdošanas darbības, bet mērķi paši par sevi nav juridiski saistoši. Nevar noliegt, ka šī ir zaudēta iespēja. Manā vēlēšanu apgabalā risks ar šo pārskatīto pamatdirektīvu ir tāds, ka dažs labs var turēties pie „vājākajiem” Eiropas standartiem, lai tādējādi pietaupītu pūles, kas tiek jau īstenotas. Flandrija ir sava veida pasaules čempione šajā jomā; mēs esam tieši galvgalī. Tomēr šī pārskatītā pamatdirektīva nav īsts impulss mums strādāt vēl labāk. Tā ir kauna lieta.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, Beļģija gadiem ilgi ir bijusi atkritumu politikas priekšējās rindās, un tādēļ es personīgi būtu vēlējusies drosmīgāku dokumentu. Tomēr es uzskatu, ka nolīgums, kuru C. Jackson izdevās noslēgt ar Slovēnijas prezidentūru, atklāj viņas teicamās sarunu vadīšanas prasmes un kompromisa izjūtu. Pirmoreiz tiek ieviesta Eiropas atkritumu hierarhija. Turklāt ir panākts būtisks progress sadzīves atkritumu novēršanā, pārstrādē un šķirotā savākšanā.

Cerēt uz trešo lasījumu un pakļaut riskam pašreizējo nolīgumu vēlreiz ir pārāk riskanti, manuprāt. Tā kā vissvarīgāk ir, lai direktīva tiek pieņemta, es balsoju par nolīgumu.

 
  
  

- Ziņojums: Anne Laperrouze (A6-0192/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Lielie uzņēmumi un rūpnīcas, kas neierobežoti piesārņo upes, ezerus un gruntsūdeņus ar neattīrītiem toksiskiem atkritumiem, ir neaprēķināmi. Viņus nevar ierobežot tiesību akti, kas būtībā ļauj uzņēmumiem piesārņot un maksāt nenozīmīgus sodus — iegūstot milzīgu peļņu uz sabiedrības veselības un vides rēķina.

ES un valdības zina to, bet saglabā pilnīgu klusumu šajā jautājumā. Cerībā uz lielāku peļņu tās pakļauj briesmām strādnieku dzīvību, izliekoties, ka ir „konkurētspējīgas”, bet ar nodokļu palīdzību pieprasot viņiem finansēt pasākumus pret piesārņošanu.

Gruntsūdeņu saindēšana Asopos upes reģionā ar sešvērtīgo hromu nekontrolētas rūpnieciskas darbības rezultātā izgaismo būtiskus trūkumus likumdošanā, kas aprobežojas ar hroma satura augšējās robežas noteikšanu un neizvirza nekādus nosacījumus šādam atklāti bīstamam kancerogēnam.

ES piedāvātie pasākumi, pat tad, ja tie ierobežo bīstamo vielu saturu, ir bezspēcīgi, trūkstot iedarbīgām pārbaudēm un piesārņojumu novēršanas pasākumiem, kas ietekmētu nozares peļņu. Vienīgi strādnieku cīņa pret plutokrātu peļņu var nosargāt neatņemamās tiesības uz veselību un dzīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par A. Laperrouze ieteikumu otrajam lasījumam par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā, ņemot vērā, ka virszemes ūdeņu labs ķīmiskais stāvoklis Eiropas Savienībā ir svarīgs nosacījums cilvēku veselības un vides aizsargāšanai.

Šī direktīva ir pozitīva, jo tā nosaka konkrētu, veselībai kaitīgu piesārņotāju koncentrācijas robežas ūdenī, kā arī noskaidro turpmākos dalībvalstu pienākumus attiecībā uz pārrobežu piesārņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pieņemtie grozījumi savā veidā uzlabo Padomes priekšlikumu. Šīs direktīvas pamatojums izriet no prasības, kas ietverta direktīvā par Kopienas darbības pamatnostādnēm ūdens politikas jomā, un tajā ir aspekti, kuriem mēs nepiekrītam. Tā tas ir ar principu „piesārņotājs maksā”, kas var kalpot, lai pasargātu tos, kuriem ir nauda, ko maksāt par piesārņošanu. Viņiem būs tikai jāsamaksā, un tas būs viss, kas jādara, un tad jārada tīrīšanas nozares, lai varētu turpināt ienesīgo uzņēmējdarbību, samaksājot par piesārņojumu, ko pagaidām viņiem ir atļauts radīt, iespējams, iznīcinot upes, mežus utt.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi rīkoties piesārņojuma novēršanas jomā. Tomēr mēs zinām, ka pamatdirektīvas 16. pants uzskaita dažādus pienākumus attiecībā uz Komisijas priekšlikumu izstrādi, starp tiem arī īpašus pasākumus, lai cīnītos pret ūdens piesārņošanu ar atsevišķiem piesārņotājiem vai piesārņotāju grupām, kas rada nozīmīgu risku ūdens videi vai ar tās starpniecību, nosakot prioritāro, arī bīstamo, vielu sarakstu, kā arī nosakot kvalitātes standartus, kas piemērojami prioritāro vielu koncentrācijai virszemes ūdeņos, nogulās un florā un faunā.

Mēs arī zinām, ka Padome nav spējusi izpildīt Eiropas Parlamenta cerības attiecībā uz noteiktu prioritāru vielu pārklasificēšanu par prioritārām bīstamām vielām, kā arī attiecībā uz citām svarīgām jomām. Tāpēc mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par šo dokumentu, kas nosaka vides kvalitātes standartus prioritārām vielām un noteiktiem citiem piesārņotājiem, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību ūdens videi.

Pavisam kopā 33 piesārņotāji (galvenokārt pesticīdi un smagie metāli), ko atrod upēs, ezeros un krasta ūdeņos, tiks pakļauti vides kvalitātes standartiem. Šīs vielas ne tikai apdraud ekosistēmu izdzīvošanu, bet tās arī — ar pārtikas apriti — apdraud cilvēku veselību. Kompromiss, par kuru tikko ir nobalsots, ļaus dalībvalstīm „panākt progresu”, lai panāktu šo standartu ievērošanu līdz 2018. gadam.

Lēmums par jaunu vielu klasificēšanu kā „prioritāras” vai „bīstamas” Komisijai būtu jāpieņem pēc iespējas ātri.

Esot tuvu piesārņojuma avotiem, būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai izpildītu vides kvalitātes standartus. Šajās „sajaukuma zonās” piesārņotāju koncentrācija varētu pārsniegt noteiktos limitus. Mums jāapbruņojas ar visu nepieciešamo, lai dalībvalstīm ir pieejama vislabākā ūdens apstrādes tehnika, nosakot „sajaukuma zonas”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kad jautājums ir par ūdeni, mūsu šķidro zeltu, ir svarīgi nākotnei, lai mēs saglabājam tā kvalitāti un nekad neatslābinām savas pūles to aizsargāt. Ja praksē izrādās, ka ūdens kvalitāte jaunajās dalībvalstīs ir zemāka un ka ir problēmas valstīs, kuras nav dalībvalstis, mums šeit Parlamentā būs intensīvāk jāpūlas atrast risinājumus, jo īpaši, lai pieliktu punktu nelegālu atkritumu izgāšanai un pievērstos notekūdeņiem. Tā kā intensīva mēslošana lauksaimniecībā var radīt sarežģījumus ar ūdeni, ir jādod impulss pasākumu pielāgošanai, lai veicinātu lauksaimniecību tādā veidā, ka lielāks atbalsts tiek sniegts tradicionālām, videi draudzīgām audzēšanas metodēm, tām, kuras lieto bioloģiskie lauksaimnieki.

Es uzskatu, ka šis ziņojums uzlabos ūdens kvalitātes pārraudzību, un tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Direktīvas priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

- ūdens kvalitātes standartu noteikšana (EQS) prioritārām vielām un prioritārām bīstamām vielām;

- „sajaukuma zonas” jēdziena ieviešana — kuru teritorijā EQS var tikt pārsniegts;

- prioritāru un prioritāru bīstamu vielu izmešanas, izplūdes un zudumu uzskaites noteikšana, kas veicina pārraudzību par to, kā tiek sasniegti Ūdens pamatdirektīvas mērķi attiecīgajos piesārņojuma izcelsmes punktos, kā arī principa „piesārņotājs maksā” īstenošanas ietekmes izvērtēšana;

- noteikumu ieviešana attiecībā uz pārrobežu piesārņojumu. Tie izslēdz dalībvalsts kā vienīgās vainīgās atbildību par EQS pārsniegšanu gadījumā, ja tā pierāda, ka pārsniegums radās pārrobežu piesārņojuma dēļ, bet prasa kopīgu rīcību kopēju rīcību.

Es balsoju par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā, jo noteikumu ieviešana attiecībā uz „pārrobežu piesārņojumu” ir jāvērtē atzinīgi, it īpaši Rumānijas gadījumā, ņemot vērā, ka mums ir robeža ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis un kuras nav spiestas ievērot Kopienas līmenī noteiktos standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par A. Laperrouze ziņojumu. Mums patiešām jāstiprina Eiropas stratēģija un rīcība ūdens aizsargāšanai. Es uzskatu, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai cīnītos pret ūdens piesārņojumu, ko rada atsevišķas vielas vai vielu grupas, kas rada nozīmīgu risku ūdens videi. Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko šādas prioritāras vielas (un daži citi piesārņojumi) rada ūdens videi, un tāpēc tajā ir noteikti daži vides kvalitātes standarti. Es apsveicu dažādos pasākumus attiecībā uz standartiem un bioloģiskām sugām. Es tāpat arī apsveicu referenti par pieeju, ko viņa ir izvēlējusies šī jautājuma risināšanai, kas daudzējādā ziņā ir izteikti tehnisks un sarežģīts.

 
  
  

- Ziņojums: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (A6-0178/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju par R. Kratsa-Tsagaropouloui ziņojumu un it sevišķi atzinīgi vērtēju papildu lomu, kas piešķirta Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA). tika izveidota vairāku nopietnu jūras negadījumu rezultātā, un tai ir jāpilda svarīgs uzdevums, lai samazinātu tādus notikumus turpmāk. Ir pareizi, ka EMSA interešu lokā ir jāietilpst pienācīgas apmācības nodrošināšana jūrniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) Atceroties nesenās Erika un Prestige katastrofas, cilvēku kļūdīšanās ir kļuvusi par nopietnu jūras drošības aspektu. Tāpēc labas mācības komandām ir svarīgas.

Šajā sakarībā es gribu runāt par diviem aspektiem, kurus es uzskatu par fundamentāliem.

Pirmais attiecas uz pašu loģiku, kas ir Eiropas pieejas pamatā: atteikšanās jebkādā veidā veicināt jebkādu jūrnieku pieņemšanu no dalībvalstīm. Patiešām, pat ne tuvu nedodot nekādu priekšrocību Kopienas faktoram, tāpat kā visās ekonomiskās un sociālās jomās tiek veicināta tādu jūrnieku pieņemšana, kuru izcelsme nav EK. Šī apzināti prettautiskā pieeja var vienīgi palielināt pašreizējo kvalificētu jūrnieku trūkumu ES un intereses zudumu, kas parādās par šo grūto un bīstamo profesiju. Viss tas nāk par labu nepietiekami kvalificētam, lētam darbaspēkam no Āzijas.

Otrkārt, mums ir maksimāli jāsarga pašiem sevi attiecībā uz apmācības kvalitāti, tās uzraudzību un sertifikātu izdošanu. Mums vajadzētu nevis savstarpēji atzīt kvalifikācijas, pamatojoties uz minimāliem, ārpus EK pieņemtiem tehniskiem standartiem, bet atzīt mūsu esošo kvalifikāciju patieso vērtību un saglabāt mūsu jūrniecības profesijas jūras drošības un mūsu darbavietu aizsargāšanas vārdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrnieku minimālās sagatavotības līmeni (COM(2007)0610 – C6-0348/2007 – 2007/0219(COD)).

Noteikumu rūpīgais formulējums direktīvai par jūrnieku minimālās sagatavotības līmeni ziņojumā, ko sagatavoja R. Kratsa-Tsagaropoulou, liekas pareizs un piemērots, jo tas dos iespēju pilnīgāk īstenot šīs direktīvas noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, nodrošinot lielākas garantijas drošībai un jūras piesārņošanas novēršanai.

 
  
  

- Ziņojums: Avril Doyle (A6-0190/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā kā veterinārās medicīnas ražojumi, ko izmanto cilvēku patēriņam domāto dzīvnieku terapeitiskai ārstēšanai un labturībai, var radīt šo ražojumu atlikumus dzīvniekos, kas nonāk pārtikas rūpniecībā, ir jāveic atlikumu drošības limita riska novērtējums visām farmakoloģiski aktīvajām vielām, ko satur veterinārie ražojumi.

Komisijas priekšlikums atcelt Regulu (EEK) Nr. 2377/90 mēģina atrisināt grūtības, ar ko saskaras, piemērojot esošos tiesību aktus. Tas ierosina alternatīvus veidus, kā panākt augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem, līdztekus turpinot nodrošināt veterinārās medicīnas ražojumu pieejamību un attīstību Eiropas tirgum un labi funkcionējošu Kopienas iekšējo un ārējo tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Referente arī norāda, ka, tā kā galvenais mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība, ir vajadzīga konsekventāka pieeja farmakoloģiski aktīvo vielu atlikumu radītā riska analīzē un kontrolē, kuri var parādīties Eiropas Savienībā ražotā vai ievestā pārtikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Ierosinātie vienkāršojumi regulās, kas regulē farmakoloģiski aktīvas vielas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ir jāvērtē atzinīgi un es attiecīgi atbalstīju A. Doyle ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0173/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mēs ceram arī uz turpmāku ES dalībvalstu rīcību nabadzības apkarošanā. Gan lēmumu pieņēmējiem, gan valsts un privātām aģentūrām jāuzņemas atbildība un jārīkojas, lai uzlabotu nodarbinātības, uzņēmējdarbības un izglītības iespējas un novērstu sociālo atstumtību un apkarotu nabadzību.

No otras puses, mēs nedomājam, ka ES jānodarbojas ar informācijas došanu un PR kampaņām sabiedrībai. Eiropas gadam rezervētie EUR 17 miljoni dotu lielāku labumu vistrūcīgāko sabiedrības locekļu rokās.

 
  
MPphoto
 
 

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsojumā atbalstīju priekšlikumu par lēmumu noteikt 2010. gadu par Eiropas gadu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai.

Papildus prioritārajām darbībām, kas minētas priekšlikumā par lēmumu, mēs uzskatām par absolūti nepieciešamu ieviest garantētu minimālo darba algu visās ES dalībvalstīs efektīvai cīņai pret nabadzību.

Valstī, no kuras es nāku, Rumānijā, pēc labējā spārna valdības 3 varas gadiem 40 % Rumānijas darba ņēmēju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, jo viņi nevar atļauties segt izmaksas par minimālo patēriņa preču grozu un pašreizējiem rēķiniem ziemas periodā.

Vienotās nodokļu likmes ieviešanas dēļ 2005. gadā, ko izdarīja labējo valdība, ir notikusi pārmērīga sabiedrības polarizēšanās, kā arī nabadzības palielināšanās. Tikai 5 % Rumānijas darba ņēmēju 2007. gadā pelnīja vairāk par RON 2000 jeb aptuveni 500 eiro.

Rumānijas gadījumā ir nepieciešams atteikties no vienotas nodokļu likmes un pieņemt progresīvo likmi, vienlaikus atbrīvojot no nodokļa investētu kapitālu. Šādā veidā sabiedrības polarizācija samazinātos un tiktu panākta taisnīga nodokļu politika, un cilvēki ar zemiem ienākumiem tiktu aplikti ar mazāku nodokli nekā cilvēki ar lieliem un ļoti lieliem ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan mēs zinām, ka nepietiek, ja veltī vienu gadu cīņai ar nabadzību, lai nodrošinātu pienācīgu pasākumu veikšanu, mēs balsojām par ziņojumu, lai mēģinātu vismaz izcelt šī jautājuma nozīmību.

Tomēr mēs vienlaicīgi gribam brīdināt par notiekošā smagumu un par sekām, kādas būs pasākumiem, kas joprojām veicina galveno sabiedrisko jomu un pakalpojumu liberalizāciju un privatizāciju, nodarbinātības noteikumu atcelšanu, bīstamu un slikti apmaksātu darbu un cenu augšanu pamata precēm, kas palīdz ekonomikas un finanšu grupām palielināt savu milzīgo peļņu uz arvien lielākas nabadzības rēķina.

Šī iemesla dēļ, atbalstot ziņojumu, mēs iestājamies par Lisabonas stratēģijas un Stabilitātes pakta neoliberālās politikas izbeigšanu, un mēs pieprasām alternatīvu politiku, kas garantē bērnu, sieviešu, strādnieku un viņu ģimeņu sociālo iekļaušanu. Mums ir vajadzīgi pasākumi, kas novērtē darbu, papildina darbu ar tiesībām, nodrošina visiem kvalitatīvus sabiedriskus pakalpojumus, pienācīgu mājokli, sabiedrisku un universālu sociālo drošību, lauksaimniecības politiku, kas veicina ražošanu un ienākumus tiem, kas apstrādā zemi, un garantē pienācīgu ienākumu zvejniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Ikviens „Eiropas gads” ir pamatojums, kāpēc ES jātērē lielas summas savai propagandai par tematu, ko uzskata par saziņas līdzekļiem interesantu.

Tāpēc 2010. gadam ir jābūt gadam, kad izskaudīs nabadzību. Vai tas būs arī gads karam pret globalizāciju, kas rada bezdarbu? Vai tas būs arī gads imigrācijas izskaušanai, kas spiež uz leju algas Eiropā? Vai tas būs arī gads, kad mēs atsakāmies no ekonomikas, tirdzniecības un finanšu politikas, kas velk Eiropas vidusšķiru nabadzībā? Vai varbūt tas būs „Eiropas gads”, kas iestrēdzis vidū starp cīņu pret globālu nabadzību un nenovēršamo nabadzību, kurai nolemti Eiropas Kopienai nepiederošie migranti, kas tiek klasificēti kā visievainojamāko cilvēku grupa pasaulē?

Pieaugoša un noturīga nabadzība Eiropā ir skandāls. Tā ir pelnījusi kaut ko vairāk nekā „Eiropas gadu”, kas veicina eirokrātiju. Tā ir pelnījusi vietu visu jūsu pieņemto lēmumu uzmanības centrā. Diemžēl pieredze rāda, ka, neskatoties ne uz kādiem sagatavotiem ziņojumiem, tā tas nenotiek.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Eiropadome 2000. gada martā ielūdza dalībvalstis un Komisiju, lai veiktu pasākumus „būtiskai ietekmei uz nabadzības izskaušanu” līdz 2010. gadam. Tai būtu jānotiek ar atvērtas koordinēšanas metodes palīdzību, kas pati par sevi ir pozitīva, jo šī metode pieņem decentralizētu pieeju.

Rīcība, lai izskaustu nabadzību, ir ārkārtīgi neatliekama lieta. Tomēr šis darbs pēc būtības dalībvalstīm ir jāveic sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām, kam ir plaša demokrātiska leģitimitāte, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Mums ir negatīvs viedoklis par dažiem punktiem Komisijas priekšlikumā, kā arī Eiropas Parlamenta ziņojumā, kas izgaismo arī strukturāla atbalsta vērtību un vajadzību, lai ES nodrošina atbalstu īpaši attāliem reģioniem. Mums ir arī kritisks viedoklis par Eiropas gadu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai, par izpratnes veidošanas gadu, kas tiek sevišķi izcelts šajā ziņojumā. Šāda veida starptautiski gadi un kampaņas jau ir bijušas. Mums jāvaicā pašiem sev, vai ir vērts piešķirt EUR 17 miljoni šādam Eiropas gadam un kāda ir konkrētā pievienotā vērtība. Mēs esam pārliecināti, ka šie finanšu resursi dotu lielāku labumu dalībvalstu nacionālajos budžetos, kur tie dotu reālu ieguldījumu neatliekamajā cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Pamatojoties uz minētajiem argumentiem, mēs esam balsojuši pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Jācer, ka 2010. gada noteikšana par „Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu” beigsies ar patiesu progresu nevienlīdzības risināšanā visā ES. Šis ziņojums pareizi atzīmē, ka sekmīgs darbs šajā jomā prasa sadarbību Eiropas, valsts, reģiona un vietējā līmenī. Manā zemē Skotijā joprojām ir gluži apkaunojoši nabadzības līmeņi, sevišķi ņemot vērā valsts milzīgo bagātību. Par laimi mums tagad ir valdība, kas ir apņēmusies risināt sociālo atstumtību, ko tā mantoja no kārtējās unionistu administrācijas. Skotijas valdības apņemšanās pilnībā saskan ar principiem, kas izklāstīti M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumā, ko es ar prieku atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, es esmu par priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010. gads). Tomēr ziņojumā mana kolēģe M. Panayotopoulos-Cassiotou ir pievienojusi dažus, manuprāt, būtiskus elementus Komisijas visnotaļ izcilajā projekta dokumentā.

Pirmkārt, ziņojums pamatoti atgādina mums par sarežģītajām struktūrām, kas rada nabadzību un sociālu atstumtību, un paplašina riska grupu definīciju. Otrkārt, tas pareizi pievērš lielāku uzmanību ne tikai tam, cik nozīmīga ir sociālā drošība, bet arī labāki nodarbinātības līmeņi, un tas arī uzsver, ka ir nepieciešams panākt, lai maksa par darbu ir veids, kā izskaust nabadzību un atstumtību. Treškārt, M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojums izprot mūžizglītības nozīmi un uzsver nepieciešamību dot visiem vienlīdzīgas iespējas pilnveidot prasmes atbilstīgi pārmaiņām darba tirgū.

Ir steidzami nepieciešams risināt nabadzības un atstumtības izskaušanas jautājumu jaunā veidā. Sev par prieku es atzīmēju, ka apropriācija, kas piešķirta Eiropas gadam, EUR 17 miljoni, ir lielākā summa, kas jebkad ir piešķirta Eiropas gadam. Arī tas liecina par tā augsto politisko nozīmību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. - (FR) Eiropas Komisija ierosina padarīt 2010. gadu par „Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu”. Ņemot vērā visu laiku vislielāko Eiropas gada budžetu, šī projekta politiskā nozīme ir vairāk nekā skaidra. Šis „izskaušanas” gads kalpos vienīgi, lai uzlabotu Eiropas Savienības tēlu, kas pārdzīvo savas Lisabonas stratēģijas pilnīgo neveiksmi.

Lai gan cīņa pret nabadzību un sociālu atstumtību ir prioritāte un tā ir jāatbalsta, par spīti visām šīm bijīgajām cerībām Eiropa nebūs izdarījusi neko, lai uzlabotu dzīvi 78 miljoniem eiropiešu, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Tāpēc es balsošu pret šo ziņojumu, kura vienīgais atzītais politiskais mērķis ir izdabāt eiroglobālistu propagandai.

Sekojot Īrijas balsojumam „nē”, ir laiks, kad ultra eiropiešu iedomība tiek aizstāta ar objektīvu pašreizējās Eiropas integrācijas pārskatīšanu. Šai absurdajai sistēmai ir steidzami vajadzīga reforma, ja mēs gribam saglabāt sadarbības un nevis pakļaušanas Eiropu. Ir beidzot jāizveidojas nāciju Eiropai, kas veicina Kopienas aizsardzību un priekšrocības eiropiešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Augošas bažas par bezdarbu un augošām cenām galvenajām precēm un kurināmam visā kontinentā ir nopietns iemesls, lai stātos pretī nabadzības un sociālās atstumtības problēmai, kas ietekmē aptuveni 16 % iedzīvotāju.

Es gribu apsveikt par padarīto darbu referenti, kas ir priekšsēdētāja Ģimenes un bērnu aizsardzības apvienotajā grupā, kur es esmu priekšsēdētājas vietnieks. Es tāpat kā viņa esmu nobažījies par tiem, kas ir visvairāk pakļauti šim postam un kas izjūt vislielākās grūtības tā pārvarēšanā. Es gribu aizstāvēt viņas ieteikumu, ka visattālāko reģionu, salu reģionu un rūpnieciska panīkuma apgabalu smagie apstākļi vienmēr ir jāņem vērā.

Eiropas Komisijas priekšlikums dod mums cerību par šīs parādības lielāku kolektīvo, sabiedrisko un privāto, individuālo un Kopienas apzināšanos un Savienības un dalībvalstu apņemšanos meklēt risinājumus, kuru stūrakmenim ir jābūt neatņemamai un nenoliedzamai cieņai pret katru cilvēcisku būtni.

Lisabonas stratēģija mēģināja apliecināt Eiropas globālo konkurētspēju, nodrošinot sociālu kohēziju un ieguldot nodarbinātībā. Par spīti panākumu trūkumam es ceru, ka 2010. gads palīdzēs pamodināt eiropiešos apziņu par lielākas sociālās kohēzijas nepieciešamību.

Es balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. 2010. gads būs Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gads. Es ceru, ka bērna nabadzības temats visā ES tiks izgaismots un dalībvalstis veiks konkrētu darbību, lai iznīdētu bērna nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Vai mēs visi novērtējam nabadzības un sociālās atstumtības nozīmību? Vai mums ir zināms, ka 2006. gadā 16 % ES 25 pilsoņu (78 miljoni cilvēku) dzīvoja zemāk par nabadzības slieksni?

Es esmu par to, ka 2010. gadu pasludina par Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu. Mūsu morālais pienākums ir palielināt sociālo izpratni par šo parādību. Eiropas gadam ir jāliek cilvēkiem apzināties nabadzības un sociālās atstumtības esamību Eiropā un jānodod vēsts, ka tās abas postoši ietekmē sociālo un ekonomisko attīstību. Tam jāpalielina kolektīvās atbildības nozīme, ietverot ne tikai tos, kuri pieņem lēmumus, bet arī publiskā un privātā sektora dalībniekus. Mūsu uzdevums ir panākt stabilu ekonomisku attīstību līdz 2010. gadam ar lielāku skaitu labāku darbavietu un labāku sociālo kohēziju.

Es balsoju par M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: David Casa (A6-0231/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments nolēma atbalstīt Komisijas un Padomes nostāju par Slovākijas vēlēšanos pieņemt vienoto valūtu 2009. gada 1. janvārī, lai gan tam patiešām ir dažas bažas par neatbilstībām starp Komisijas konverģences ziņojumiem un ECB ziņojumiem attiecībā uz inflācijas ilgtspēju.

Ir arī interesanti, ka ziņojums pauž bažas par to, ko tas sauc par „zemu atbalstu eiro valūtai Slovākijas pilsoņu vidū”. Turklāt tas nevis mēģina risināt šī zemā atbalsta iemeslus, bet aicina Slovākijas iestādes paplašināt sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras mērķis ir izskaidrot „vienotās valūtas labumus”, tomēr pārliecinot viņus veikt visu nepieciešamo, lai samazinātu cenu pieaugumus līdz minimāliem pārmaiņu periodā.

Vēlreiz jāatkārto, ka ir kauns, ka mēs nevaram precīzi zināt, ko Slovākijas pilsoņu vairākums domā par to, kas notiek, sevišķi par viņu pievienošanos eiro zonai. Tāpēc mēs atturamies.

Sekas Portugālē ir labi zināmas un liek mums oponēt nepārprotamā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es atbalstīšu ziņojumu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā nākamā gada 1. janvārī. Kopš eiro ieviešanas tam ir bijuši globāli panākumi, strauji nostiprinoties kā globālai rezervju valūtai, kas ir apstrīdējusi dolāra monopolu. Viss norāda uz to, ka tas turpinās kļūt arvien spēcīgāks. Kā stingrs atbalstītājs es vēlos tikai, kaut mana valsts Anglija būtu gatava pievienoties. Man bija grūti iedomāties, ka valstis, kas nebija pat Savienības dalībvalstis, kad vienotā valūta tika pieņemta, pašas pāries uz eiro pirms AK. Mēs riskējam ar to, ka atpaliksim kā pa pusei izolēta Savienības daļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Slovākija ir pirmā valsts no bijušā komunistiskā bloka, kas vēlas ieiet eiro zonā, sākot ar 2009. gada 1. janvāri. Slovākijas dinamiskā ekonomika atbilst konverģences kritērijiem, kurus noteicis Māstrihtas līgums. Pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai ļaus Slovākijai izmantot daudzu labumu priekšrocības, ko kopīgā valūta piešķir, un tas, protams, būs papildu stimuls ekonomikai.

Ir taisnība, ka ir izteiktas šaubas par to, vai Slovākija spēs noturēt zemu inflācijas līmeni vai budžeta deficītu. Kā referents pareizi norādīja savā runā, inflācijas kāpums tomēr ir problēma ne tikai slovākiem, bet arī visai Eiropas Savienībai, arī eiro zonai. Līdzīgi visām valstīm, kas jau pieder pie monetārās savienības, Slovākijai ir jāturpina tāda makroekonomikas politika, kas nodrošina konverģences kritēriju saglabāšanu.

Protams, Slovākijas pieredze kopīgās valūtas ieviešanā būs izcila mācība Polijai. Mums ir jāvēro mūsu dienvidu kaimiņš uzmanīgi.

Kā referents norāda, eiro pieņemšana nebauda lielu atbalstu slovāku starpā. Es ceru, ka pirms Slovākijas pievienošanās eiro zonai notiks informācijas kampaņa, kas pārliecinās un, galvenais, kārtīgi sagatavos slovākus valūtas nomaiņai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju par D. Casa ziņojumu attiecībā uz eiro pieņemšanu Slovākijā. Slovākija, valsts ar nedaudz virs pieciem miljoniem iedzīvotāju, ir bijusi neatkarīga tikai 15 gadus. Šajā īsajā laika posmā Slovākija ir attīstījusies gan politiski, gan ekonomiski un tagad ir valsts, kas spēj pievienoties eiro zonai. Slovākijas pieredze rāda, cik melīgi ir apgalvojumi, ka Skotija ir pārāk maza, lai būtu veiksmīga un neatkarīga nācija Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par D. Casa ziņojumu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī, kurā Eiropas Parlamentu ir pārliecinājuši Komisijas, ECB un Padomes pozitīvie ieteikumi.

Slovākija patiesībā ir pielikusi milzīgas pūles, lai atbilstu Māstrihtas un konverģences kritērijiem. Slovākijas ekonomikas izaugsme kopš komunistiskā režīma krišanas ir ievērojama, un Slovākijas pievienošanās vienotās valūtas zonai būs balva šai valstij, kura ir īstenojusi stingru reformu programmu.

Attiecībā uz inflāciju Eiropas Parlaments ir paudis bažas par inflācijas ilgtspēju Slovākijā vidējā un ilgā laikposmā, kā tas konstatēts jaunākajā ECB Konverģences ziņojumā. Tomēr, mūsuprāt, Slovākijas valdība varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no inflācijas eskalācijas pēc pievienošanās eiro zonai.

Paturiet prātā, ka inflācijas prognozes eiro zonai 2009. gadā ir krietni virs ECB 2 % mērķa. Tāpēc būtu netaisni sodīt Slovākiju par tās pūlēm pildīt kritērijus, ko pat eiro zonas dalībnieki neizpildīs 2009. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Aprīļa beigās 53 % slovāku vēl bija pret eiro ieviešanu. Viņu bailes par suverenitātes nodošanu Eiropas Centrālajai Bankai un cenu celšanos jāuztver nopietni. Vēlāka ienākšana eiro zonā dod attiecīgajām valstīm iespēju veikt nepieciešamās reformas lēnākā tempā un ļauj cilvēkiem pielāgoties ilgākā laikā.

Ja tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, Dānija un Zviedrija saglabā neatkarību attiecībā uz valūtas politiku, tad mums jāpiešķir šādas tiesības arī citām valstīm. Katrā gadījumā suverēnai gribai — tautai — ir jālemj. Šis lēmums ir jārespektē, un ar to nav jāspēlējas, kā notika ar Konstitūciju, kas tiek apspriesta vēlreiz. Manuprāt, šajā gadījumā nepietiekama vērība tika veltīta tautas gribai, tādēļ es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriele Stauner (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es atturējos no balsošanas par vienotās valūtas ieviešanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī, jo man ir šaubas par to, vai Slovākijas valūtas politika netiek manipulēta. Turklāt, ņemot vērā pašreizējo nenoteiktību par Eiropas Savienības nākotni pēc Īrijas referenduma iznākuma, es domāju, ka būtu pareizi vispirms analizēt cēloņus un neturpināt valūtas politikas integrācijas procesu tā, it kā nekas nebūtu noticis.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par D. Casa ziņojumu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī.

Referents ir sniedzis ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Mums ir jāpiekrīt, ka eiro zonas radīšana ir panākums ceļā uz Eiropas integrācijas padziļināšanu. Tāpēc turpmāka šīs zonas paplašināšana ir nepieciešama, un ir patīkami, ka vēl viena valsts drīz pievienosies šim pulkam.

Es gribu arī pieminēt, ka ar katru eiro zonas paplašināšanos mums ir jāpārliecinās, ka šim Eiropas projektam ir sociāls atbalsts, mums arī jāpārliecinās, ka šīs paplašināšanās ved uz Eiropas kopējās ekonomiskās politikas nostiprināšanu.

 
  
  

- Ziņojums: Gįbor Harangozó (A6-0212/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu referentam, ka rodas nozīmīgas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem un ka analīzei, kas kalpo kā pamats Savienības naudas sadalei, būtu jāņem šī problēma vērā.

Tas skaidri ir redzams jaunajās dalībvalstīs. Polijā, piemēram, vissvarīgākais dalījums, kas ietekmē poļus, ir arvien lielākā atšķirība viņu pārticībā. Pašlaik gandrīz 12 % iedzīvotāju dzīvo ārkārtīgā nabadzībā. Vislielākā atšķirība turpina būt starp pilsētu un laukiem.

Lai gan Malopoļskas apgabals ierindojas ceturtajā vietā valstī pēc IKP, bezdarbs tajā ir problēma, un tas galvenokārt skar lauku iedzīvotājus. Kaimiņos Świętokrzyskie novadā lauku iedzīvotāji veido 55,5 % no visiem bezdarbniekiem (88 % no tiem ir bezdarbnieki bez tiesībām uz labuma gūšanu).

Šādu situāciju paildzināšana nozīmē, ka šo cilvēku izredzes pārvarēt „sociālo atstumtību”, par ko tik plaši ir runāts pašreizējās parlamentārās sesijas laikā, sarūk.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Moderātu delegācija Eiropas Parlamentā šodien ir balsojusi pret Gįbor Harangozós (PSE, HU) pašiniciatīvas ziņojumu (A6-0212/2008) par kohēzijas politikas ietekmi uz ievainojamu kopienu un grupu integrāciju.

Mēs nedomājam, ka kohēzija tiks stiprināta, turpmāk definējot ievainojamas grupas sabiedrībā vai izveidojot turpmāk statistikas kategorijas. Tieši otrādi, mēs domājam, ka formulēt sadalīšanas politiku ir valsts atbildība. Turklāt šajā posmā Eiropas Parlamentam nav jāprasa atbalsta pagarināšana pēc 2013. gada, jo tādā gadījumā netiktu ņemti vērā politikas rezultāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Man žēl priekšlikumu, kas bija manā atzinumā, ko mēs izklāstījām plenārsēdē un ko pieņēma Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, sevišķi par nepieciešamību pārskatīt KLP, lai mainītu iepriekšējo reformu mērķus. Tie bija atbildīgi par ienākumu zudumu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, darba kavēšanu un atteikšanos no lauksaimnieciskās darbības, izrādot labvēlību tikai lieliem zemes īpašniekiem.

Es izsaku nožēlu arī par to, ka nav uzskatīts par svarīgu turpināt sniegt augstas kvalitātes sabiedriskus pakalpojumus lauku teritorijās (arī kalnu apvidos un ārkārtīgi attālās teritorijās), lai izskaustu izolētību un nodrošinātu vispārēju piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, transportam un sakariem, kultūrai un pienācīgiem dzīves apstākļiem lauksaimniekiem un viņu ģimenēm.

Visbeidzot es esmu arī vīlusies, ka galīgajā rezolūcijā nav iekļauta nepieciešamība palielināt atbalstu lauksaimnieku asociācijām, kooperatīviem, vīndaru kooperatīviem un citām vietējām iestādēm amatniecības jomā, lai tādējādi veicinātu ražojumu pārdošanu, vietējo tirgu radīšanu un ciešākas saiknes starp ražotājiem un patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kādā veidā Parlamenta vairākums grasās izmantot kohēzijas politiku, lai veicinātu mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju, ja:

- Stabilitātes pakta un eiro „nominālas konverģences” vārdā tas slēpj to, ka ir valstis, kas ekonomiski atšķiras no ES?

- tas atsakās uzsvērt to, ka reģionālā politika ir neaizvietojams instruments ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanai, kuras prioritārie mērķi ir reģionālo atšķirību samazināšana, īstas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības stimulēšana, kas arī kalpo kā pārdalīšanas un kompensēšanas instruments attiecībā uz iekšējā tirgus, Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) un starptautiskā tirgus liberalizēšanas izmaksām reģioniem, kuri atpaliek?

- tas atsakās uzsvērt vajadzību atbalstīt mazāk labvēlīgus reģionus, teritorijas ar pastāvīgiem strukturāliem trūkumiem, visattālākos reģionus un teritorijas, ko ietekmē rūpniecības pārstrukturēšana, uzņēmumu pārvietošana vai slēgšana, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazaizsargātu kopienu un grupu sociālo iekļaušanu?

vai ja:

- tas atsakās uzsvērt dzīvībai svarīgo sabiedrisko pakalpojumu nozīmi ekonomiskai un sociālai kohēzijai vai paziņot, ka attāluma faktors ir būtisks, lai piekļūtu šiem pakalpojumiem un tie būtu pieejami visiem iedzīvotājiem?

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. G. Harangozó ziņojums uzsver dažus svarīgus punktus par sociālo atstumtību. Ziņojums pareizi izceļ to, ka sociālā atstumtība un grimšana nabadzībā notiek gan pilsētu, gan lauku teritorijās. Tas arī atzīmē reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī ekonomisko un sociālu partneru un attiecīgu NVO nozīmi stratēģiju attīstīšanā sociālās atstumtības izskaušanai. Tomēr šis Parlaments nespēja pieņemt manas grupas grozījumu attiecībā uz sociālo darba programmu un atbilstīgi tai pilsoņu tiesībām uz minimālu ienākumu un izglītības un apmācības pieejamību. Es atbilstīgi tam atturējos galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kohēzijas politika ir ES prioritāte, kas ieņem redzamu vietu budžetā — trešo daļu no ES budžeta. Tās pamatā ir solidaritātes princips, un tā ir domāta ekonomisku, sociālu un teritoriālu atšķirību mazināšanai dalībvalstu un to 268 reģionu starpā. Tomēr par spīti mūsu visu vislielākajām pūlēm, šīs atšķirības turpinās.

Arvien vairāk ir liecību, ka vismazāk attīstītajiem reģioniem vēl joprojām ir grūti izlauzties no nabadzības loka. Konkrētāk runājot, mūs pārsteidz mazaizsargāto grupu palielināšanās, ņemot vērā investīcijas šajos reģionos. Mēs zinām arī, ka pāreja no nabadzības uz sociālo atstumtību un segregāciju var būt strauja. Arvien vairāk šķiet, ka šis jautājums sakņojas pašā vides un teritoriālajā attīstībā. Tāpēc mums ir vajadzīga atbilstīga informācija, lai risinātu problēmu, kas slēpjas aiz dažādiem atstumtības slāņiem — piemēram, ilgtermiņa bezdarbs bieži ir saistīts ar ilgstošu bezdarbību, kas samazina tās ietekmē nonākušo cilvēku spēju pārvarēt savu sociālo atstumtību un ekonomiskās grūtības.

Es uzskatu, ka ir steidzamības kārtā jāizskata tas, kā teritoriālā attīstība un atstumtība savstarpēji ietekmē viena otru, lai tādā veidā mēs varam panākt ilgtspējīgas attīstības mērķi, izmantojot esošos finanšu instrumentus efektīvāk, lai izlīdzinātu atšķirības, kas vēl pastāv.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par G. Harangozó ziņojumu par kohēzijas politikas ietekmi uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju.

Es piekrītu, ka ir nepieciešams ieviest pieeju, kas ņem vērā mikroreģionālo līmeni un pievēršas starpreģionālām atšķirībām un visjutīgākajām jomām. Dažos gadījumos starpreģionālās nevienlīdzības ir svarīgākas nekā atšķirības starp reģioniem. Šādas pieejas trūkums var radīt reģionālo dalījumu padziļināšanos un turpmāku situācijas pasliktināšanos atstumtajās teritorijās. Neaizmirsīsim, ka Eiropas reģionālās politikas mērķis un pamatprincips ir samazināt attīstības atšķirības starp atsevišķiem apgabaliem Eiropas Savienībā, un teritoriālās atstumtības esamība vēl arvien nav pienācīgi ņemta vērā politiskos instrumentos.

Jaunajās dalībvalstīs sociālā atšķirtība un trūkumi vienādu iespēju nodrošināšanas jomā visbiežāk rodas lauku teritorijās, bet ekonomiskas un sociālas iniciatīvas reģionos parasti tiek vērstas uz dinamiskiem mērķiem — galvenokārt pilsētu centriem.

 
  
  

- Ziņojums: Frithjof Schmidt (A6-0137/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nav šaubu, ka šis ir EP pašiniciatīvas ziņojums, kas ir ļoti atbilstīgs un savlaicīgs, tomēr par spīti būtisku jautājumu izvirzīšanai par kokmateriālu un zivju izmantošanu un tirdzniecību tajā nepaceļas jautājums par tirdzniecības attiecību pamatnostādnēm starp ES un šīm valstīm, sevišķi, kad vēlreiz tiek pieminēts „vēl ne līdz galam pieņemtais un parakstītais Ekonomiskās partnerības nolīgums (EPN) ar Rietumāfrikas valstīm”. Rezolūcija „vēlreiz pārliecina Komisiju rīkoties saskaņā ar EPN galveno mērķi, kas virza uz priekšu reģionālu integrāciju un stiprina ĀKK valstu ekonomisko stāvokli, un šajā sakarā sevišķi uzsver Rietumāfrikas valstu nostāju”, tas ir, mēģinot pārdot šīm valstīm „kaķi maisā”.

Turklāt citu svarīgu punktu starpā, pievēršot uzmanību „nepietiekamajiem līdzekļiem zvejas kuģu darbības pārraudzībai un kontrolei” šajās valstīs, tā iesaka „pārraudzības un kontroles pakalpojumus, jo šīm valstīm trūkst nepieciešamie tehniskie un cilvēku resursi, lai veiktu šos uzdevumus, izveidojot pārraudzības centrus, apmācības inspektorus vai iegūstot patruļkuģus un gaisa resursus” — pasākumus, kam, ja tie notiek, būs pilnībā jāievēro šo valstu suverenitāte un šīs suverenitātes īstenošanas pasākumi atbilstīgi to ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju F. Schmidt ziņojuma galveno virzienu. ES politikai ir dziļa ietekme uz Rietumāfrikas valstu ekonomiku, vidi un sabiedrību, un ir obligāti nepieciešams, lai mēs uzņemamies atbildību par savu rīcību darījumos ar Rietumāfrikas tautām. Tomēr es dziļi nožēloju Parlamenta lēmumu pieņemt 1. grozījumu un noņemt atsauci uz jaudas pārpalikuma novēršanu zivsaimniecības nozarē. Ir vairāk kā skaidrs, ka jaudas pārpalikums jebkurā zivsaimniecībā ir jānovērš, un ir satriecoši, ka Parlaments ir balsojis tā, lai izpatiktu politiķiem noteiktās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, F. Schmidt ziņojums par attīstības politikas saskaņotību skaidri izgaismo kādu būtisku ES attīstības koordinēšanas politikas trūkumu plašākā kopsakarā: tas nav pietiekami saskaņots, un tas bieži neaizsniedzas līdz visām būtiskajām nozarēm.

Ziņojums pievēršas ES īstenotajai bioloģisko dabas resursu izmantošanai Rietumāfrikā. Vissvarīgākie dabas resursi Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) reģioniem ir koks un zivis, un vairāk nekā 80 % no to eksporta iet uz Eiropas Savienību. Lai gan nolīgumi ir tikuši izstrādāti abās nozarēs, pamatojoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, tie nav bijuši pietiekami vispusīgi. Ir skaidras norādes uz to, ka daudzas zivju sugas tiek nozvejotas par daudz un ka regulējuma un kontroles trūkums ir novedis pie mežu nelikumīgas izciršanas, kas nenodrošina ilgtspēju. Tam sekojošo grimšanu nabadzībā reģionā var tiešā veidā saistīt arī ar plaša mēroga migrāciju.

Es balsoju par F. Schmidt ziņojumu un uzskatu, ka saskanīgajai ES politikai, kuru tas aicina īstenot, varētu būt nozīmīga ietekme Rietumāfrikā, jo ES ir šī reģiona galveno produktu lielākais pircējs. Tomēr ir vērts atcerēties, ka tirdzniecības politika pati par sevi nav atbilde. Tai jābūt cieši saistītai galvenokārt ar attīstības saskaņošanu, lai tādējādi reģionā var rasties tāda veida politiski un sociāli ekonomiski nosacījumi attiecīgajām valstīm, lai tās pašas pilnībā varētu izmantot savu bioloģisko dabas resursu potenciālu. Cits būtisks faktors ir tas, ka saskaņotība starp politikām, kuras ietekmē attīstību, var pienācīgi veidoties tikai tad, ja to īstenošana sākas visaugstākajā politiskajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Tas, kas ir vajadzīgs ES politikā sakarā ar Rietumāfriku, ir saskaņotība starp attīstības politiku šiem reģioniem un zivsaimniecības politiku šajā teritorijā, un kokmateriālu resursu izmantošanas līmeni, kas ir saistīts ar šīs teritorijas apmežošanu un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām.

ES zivsaimniecības politika Āfrikas valstīm ir jāstiprina un tālāk jāpaplašina. Ņemot vērā, ka Rietumāfrikas jūras ir visvairāk izmantotās jūras platības un ka dažas sugas tiek nozvejotas pārmērīgi daudz, Eiropas Savienībai ir jāpalīdz attīstīt un ieviest īpašas programmas, lai pārraudzītu un kontrolētu šos ūdeņus. Ir ārkārtīgi svarīgi apmainīties ar zināšanām un pieredzi šajā jomā, sevišķi attiecībā uz zinātniskiem pētījumiem par ūdens resursiem.

ES un Rietumāfrikas prioritātei jābūt ierobežot nelegālu zveju un aizliegt zivju krājumu pārmērīgu samazināšanu. Neaizmirsīsim, ka daudzi cilvēki sevi uztur tieši zvejojot. Mazāki lomi nozīmē lielāku nabadzību un problēmas ar pārtikas drošību šajā pasaules reģionā.

Nepareiza mežu resursu ekspluatācija rada klimata pārmaiņas. Mums ir jāveic pasākumi, lai aprīkotu šīs valstis cīņai pret klimata pārmaiņām. Mums ir jāapzinās, ka šī reģiona smagais finansiālais stāvoklis rada šīs un ne citas darbības. Mums tāpēc ir jāpalīdz viņiem radīt nosacījumus attīstībai, kas radītu jaunas ražošanas iespējas un jaunus darbošanās veidus, kas uzlabotu dzīves standartu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Man bija interesanti lasīt F. Schmidt ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību un par sekām, kādas ES īstenotā atsevišķu bioloģisku dabas resursu ekspluatācija rada Rietumāfrikas attīstībā, un es balsoju par šo referātu.

„Eiropas konsenss par attīstību”, par ko 2005. gada decembrī kopīgi vienojās ES iestādes un dalībvalstis, paziņo kopīgo mērķi nodrošināt attīstības politikas saskaņotību.

Kokmateriāli un zivis visumā pārstāv divus galvenos ražojumus Rietumāfrikas ekonomiskai un sociālai attīstībai. ES kā šo ražojumu galvenajam galamērķim var būt svarīga nozīme reģiona turpmākajā attīstībā šajās jomās.

Es paužu gandarījumu, ka Rietumāfrikas septiņas valstis ir parakstījušas zivsaimniecības nolīgumus ar Eiropas Savienību atbilstīgi jaunajai partnerības nolīgumu formulai, kurā papildus sākotnējam mērķim aizsargāt Kopienas flotes intereses, ir iekļautas klauzulas, kas prasa, ka trešai valstij ir jāizveido plāni, kas garantēs ilgtspējīgu zivsaimniecības resursu izmantošanu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika