Priekšsēdētāja . − Nākamais darba kārtības punkts ir Jautājumu laiks (B6-0161/2008).
Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.
Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Es vēlētos uzdot Komisijai šādu jautājumu: cik tas ir saistoši... (priekšsēdētāja atslēdza runātāju).
Priekšsēdētāja . − Es atvainojos, bet jautājumi ir tādi, kā uzrakstīts uz papīra. Te ir noteikta kārtība, un es nedomāju ka jūs varat nākt ar pēkšņiem jautājumiem.
Pirmā daļa
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 25, ko iesniedza Lambert van Nistelrooij (H-0379/08)
Temats: Mobilā savienojuma pabeigšanas tarifi
Beļģijas tiesas 4. aprīlī (Lieta 2007/AR/3394) atcēla Beļģijas valsts pasta un telekomunikāciju uzraudzības iestādes (IBPT) lēmumu, ar kuru tika noteikti mobilā savienojuma pabeigšanas tarifi. Viens no galvenajiem argumentiem, kas tika izvirzīts, bija tas, ka ir jāņem vērā lielu operatoru apjomu radītie ietaupījumi, nosakot mobilā savienojuma pabeigšanas tarifus.
Vai Komisija uzskata Beļģijas tiesas argumentus par vadošu principu savā nākamajā paziņojumā par mobilā savienojuma pabeigšanas tarifiem?
Vai Komisija piekrīt uzskatam, ka telekomunikāciju uzņēmumiem, kas tagad lielā mērā ir atbildīgi par konkurenci mobilo telefonu tirgū — šiem „izaicinātājiem” — būtu jādod pietiekami daudz laika, kas jāpavada komunikācijās, lai viņi varētu pieskaņoties jebkādiem jauniem noteikumiem?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Jautājums, ko uzdeva godājamais deputāts, attiecas uz Briseles Apelāciju tiesas 2008. gada 4. aprīļa lēmumu atcelt IBPT 2007. gada 18. decembra regulatīvo lēmumu par mobilā savienojuma pabeigšanas tarifiem Beļģijā. Šis regulatīvais lēmums tika iepriekš paziņots Komisijai un izvērtēts saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu. Komisija zina par šo tiesas nolēmumu, un valsts regulatoru iestāde IBPT informēja par to, ka pēc šīs anulēšanas tā ir uzsākusi konsultācijas par lēmuma projektu mobilā savienojuma pabeigšanas normu noteikšanai tādā pašā asimetriskā līmenī, kā tas bija noteikts iepriekšējā 2006. gada 11. augusta regulatīvajā lēmumā.
Saskaņā ar Kopienas konsultāciju mehānismu („7. panta procedūra”) Komisija ir izteikusi savu viedokli par daudziem gadījumiem, kad pabeigšanas likmes būtu jāsamazina līdz efektīvu izmaksu līmenim. Tam ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi dažādu operatoru starpā, lai radītu operatoriem stimulu kļūt efektīviem, un lai dotu vairāk labuma patērētājiem, arī zemākas cenas. Komisija ir atzinusi pārejas perioda nepieciešamību operatoriem, lai sasniegtu efektīvu izmaksu līmeni. Tomēr augstākas pabeigšanas likmes saglabāšana netiks attaisnota pēc pietiekami ilga laikposma, lai operators pielāgotos tirgus nosacījumiem un kļūtu efektīvs, izņemot gadījumus, ja izmaksu atšķirības ir objektīvas un ārpus attiecīgā operatora kontroles.
Komisija uzmanīgi attiecas pret to, ka atšķirība pieejās pabeigšanas likmju regulēšanai var bremzēt iekšējā tirgus konsolidāciju un traucēt patērētājiem gūt labumu no pārrobežu konkurences un pakalpojumiem, un tāpēc Komisija ir izvirzījusi par prioritāti nodrošināt vadību un lielāku tiesisku noteiktību gan operatoriem, gan valsts regulatoru iestādēm pabeigšanas tirgu regulēšanā. Šajā nolūkā Komisija strādā pie ieteikumiem par kopēju pieeju gan mobilo, gan tradicionālo savienojumu pabeigšanas likmēm, kuru mērķis ir veicināt lielāku skaidrību un konsekvenci šajā svarīgajā, bet arī ļoti sarežģītajā jomā, nodrošināt maksimālus labumus patērētājiem pieņemamu cenu nozīmē un novatorisku pakalpojumu efektīvu attīstību. Šādi ieteikumi var dot arī atbalstu valsts tiesām.
Iekšējā tirgus konsolidēšana varētu tikt traucēta arī tad, ja tiesas lēmumi dažādās dalībvalstīs radītu situācijas, kad tiek doti dažādi skaidrojumi, kā risināmas konkurences problēmas. Katrā gadījumā Komisija stingri seko visiem tiesu nolēmumiem un spriedumiem, arī pabeigšanas tirgu jomā, piemēram, kā Apelāciju tiesas nolēmums, uz kuru godājamais deputāts atsaucas savā jautājumā.
Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es noteikti gribu pateikties komisārei par viņas atbildi, kurā viņa ļoti labi analizēja situāciju. Mans nākamais jautājums ir šāds: kur jūs redzat šīs atšķirības starp dalībvalstīm? Spriedums Beļģijā liktos norādām, ka vēl joprojām nedarbojas vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp lieliem operatoriem un ienācējiem tirgū. Vai tas varētu nozīmēt pārejas perioda pagarināšanu? Vai tas varētu nozīmēt, ka tiek piedāvāts ilgāks laiks, lai tādējādi pielāgotos, tā sakot, visā Eiropā? Galu galā mēs tagad redzam, ka mazie operatori ir tie, kas cieš šajos tirgos.
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Komisija jau kopš paša sākuma ir atzinusi pārejas perioda nepieciešamību operatoriem, kā es to teicu savā iepriekšējā runā, lai sasniegtu efektīvu izmaksu līmeni.
Tomēr pagaidu asimetrijai ir jāizbeidzas saprātīgās laika robežās. Augstākas pabeigšanas likmes saglabāšana netiks attaisnota pēc pietiekami ilga laikposma, lai operators pielāgotos tirgus nosacījumiem un kļūtu efektīvs, izņemot gadījumus, ja izmaksu atšķirības ir objektīvas un ārpus attiecīgā operatora kontroles.
Pieļaujot cenas virs efektīva vai ar izmaksām pamatota līmeņa, var samazināties operatoru stimuli ieviest jauninājumus un mēģināt samazināt cenas. Turklāt patērētāji var dabūt maksāt augstākas cenas, nekā būtu jāmaksā gadījumā, kad ir ar izmaksām pamatotas simetriskas pabeigšanas likmes. Un tādējādi pabeigšanas likmes ir jāsamazina līdz efektīvu izmaksu līmenim pēc iespējas drīz, kā es teicu, neradot sarežģījumus ne uzņēmumu stāvoklim ne patērētāju stāvoklim
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 26, ko iesniedza Katerina Batzeli (H-0386/08)
Temats: Krīzes vadības politika augstu tirgus cenu apstākļos
Augstās tirgus cenas, ko radījis naftas cenu pieaugums, nesenā pārtikas krīze, spekulatīvi darījumi un neefektīvas pārbaudes joprojām atstāj negatīvu ietekmi uz inflāciju un mājsaimniecību ienākumiem. Šī kritiskā situācija prasa apvienotu Eiropas reakciju.
Kā un ar kādiem līdzekļiem vai pasākumiem Komisija grasās rīkoties pašreizējās krīzes situācijā, kura tagad grauj valsts ekonomikas attīstību un samazina mājsaimniecību ienākumus, kas liek plašiem sabiedrības slāņiem apšaubīt eiro nozīmi attiecībā uz naftas cenu?
Kādus pasākumus ES uzsāks, lai apturētu starptautisku spekulācijas vilni ar precēm? Vai tā izveidos krīzes vadības mehānismu Kopienas un valsts līmenī? Kā un ar kādu pasākumu palīdzību valsts iestādēm tiks sniegta palīdzība cīņā ar spekulēšanu, kas notiek galvenokārt, pateicoties dažu uzņēmumu dominējošam stāvoklim?
Vai Komisijas prioritātēs ietilpst maksimālas pārdošanas cenas noteikšana dažiem pārtikas pamatproduktiem?
Vai ir pieņemams, ka valdības pašlaik palielina netiešos nodokļus centienos strauji palielināt valsts ieņēmumus? Vai ir pareizi pazemināt PVN un netiešos nodokļus dažiem pārtikas pamatproduktiem un izstrādājumiem Eiropas līmenī?
Jautājums Nr. 27, ko uzdeva Leopold Józef Rutowicz (H-0399/08)
Temats: Cenu pieaugums ES
Pieprasījums uz biodegvielu un pieprasījuma pieaugums pēc pārtikas ir viens no ievērojamā cenu pieauguma cēloņiem tādām precēm, kas sevišķi sāpīgi skar ES pilsoņus ar zemiem ienākumiem. Tajā pašā laikā ražošanas ierobežojumi virknei preču neatstāj nekādu iespēju konkurencei, kas varētu spiest cenu pieaugumu uz leju. Kas ir darīts attiecībā uz pārtikas cenu pieauguma ierobežošanu ES tirgū?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Tā kā šie divi jautājumi, kā priekšsēdētāja pareizi teica, ir zināmā mērā saistīti, es gribu izmantot izdevību dot apvienotu atbildi uz abiem jautājumiem.
Ja mēs skatāmies uz eiro zonu, inflācija faktiski ir samazinājusies no 8-10 % pagājušā gadsimta 70. un 80. gados līdz 3 % 90. gados, un tā ir noturējusi vidējo līmeni mazliet virs 2 % Eiropas Monetārās savienības pirmajā desmitgadē.
Bet kopš 2007. gada trešā ceturkšņa globāli triecieni gan enerģijas, gan pārtikas precēm ir pacēluši spiedienu uz inflāciju ne tikai Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē.
Spēcīgais eiro zināmā mērā atvieglināja degvielas un naftas augošo vai palielināto cenu efektu. Bet mums jāskatās īstenībai acīs, ka inflācijas temps patiesībā palielinājās no 1,9 % pagājušā gada augustā līdz 3,6 % 2008. gada aprīlī.
Komisija ir izklāstījusi savus uzskatus par neseno pārtikas cenu pieaugumu paziņojumā „Pārtikas cenu paaugstināšanās problēmas risināšana: Norādījumi par ES rīcību”. Blakus citu faktoru kopumam augstākas naftas cenas ir novedušas pie augošām lauksaimniecības tirgus cenām Eiropas Savienībā gan lielāku lauksaimniecības ieguldījumu dēļ, gan arī transporta izmaksu dēļ.
Lai gan pieprasījumu uz lauksaimniecības precēm ietekmē biodegvielas tirgus, visas analīzes, ko Komisija ir veikusi, norāda, ka globālajam pārtikas preču cenu pieaugumam ir dažādi cēloņi. Tie rodas gan no strukturāliem, gan pagaidu faktoriem — un pašreizējai ES biodegvielas ražošanai īstenībā ir ļoti maza ietekme uz pašreizējām globālajam pārtikas cenām, jo jaunākie vērtējumi mūsu rīcībā liecina, ka aptuveni 1 % zemes Eiropas Savienībā tiek izmantota biodegvielai.
Bet ir skaidrs, ka nesenais lauksaimniecības cenu kāpums var tikai daļēji izskaidrot novēroto mazumtirdzniecības cenu kāpumu pārtikai, tādēļ dažreiz var redzēt nesakritību starp cenu, izejot no lauku saimniecības, un cenu lielveikalā vai veikalos.
Tā kā pašreizējajai krīzei īstenībā ir dažādi aspekti, Komisijas piedāvātā atbildes reakcija ir tikpat aptveroša un ir veidota, lai risinātu gan kāpjošo pārtikas cenu īstermiņa sekas, gan ilgtermiņa cēloņus. Lai mazinātu cenu spiedienu lauksaimniecības nozarē, mēs jau esam noteikuši kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) turpmākus stimulus, lai veicinātu orientāciju uz tirgu un lai mēģinātu stiprināt ražošanu: ar obligātu nulles likmi atmatām šajā ražošanas gadā un arī ar piena kvotu palielinājumu, kas stājas spēkā ar 2008. gada 1. aprīli, mēs esam patiesībā reaģējuši ļoti ātri. Turklāt Eiropas Savienība ir nolēmusi apturēt importa nodevas graudaugiem šajā tirdzniecības gadā lielākajai daļai graudaugu.
Ir acīmredzams, ka mēs turpināsim risināt šos jautājumus nākamajās diskusijās par kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi.
Lai varētu īpaši pievērsties vismazāk aizsargāto cilvēku vajadzībām ES, ir paredzēta shēmas modernizēšana un uzlabošana, un mēs nāksim klajā ar priekšlikumu vēlāk šajā gadā.
Es domāju, ka ir svarīgi arī turpmāk rosināt un veicināt ieguldījumus lauksaimniecības pētniecībā, lai palielinātu ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu lauksaimniecības nozarē ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Attiecībā uz lauksaimniecības tirgus cenu veidošanos Komisija ir apņēmusies pārraudzīt spekulatīvu investoru darbības ar precēm saistītos finanšu tirgos, kā arī viņu ietekmi uz cenu izmaiņām.
Attiecībā uz jautājumu par dominējošo stāvokli uz ikvienu ļaunprātīgu dominējoša stāvokļa izmantošanu attiecas Līguma 82 pants vai tā ekvivalents valsts tiesību aktos. Komisija un valsts konkurences uzraudzības iestādes modri reaģē uz ikvienu Eiropas Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu.
Komisija īpašu uzmanību velta nodrošinājumam, lai Kopienas dimensijas pastiprināšana nerada nozīmīgu kavēkli efektīvai konkurencei par sliktu patērētājiem un dažādiem uzņēmējiem. Šajā sakarā Kopiena arī pārbaudīs pārtikas piegādes ķēdes funkcionēšanu līdztekus mazumtirdzniecības jomas pārraudzībai, kas izveidota sakarā ar vienotā tirgus pārskatu.
Kā to paredz Līgums, dalībvalstu un Kopienas uzsāktie pasākumi tiek veikti saskaņā ar iekšējā tirgus un pārrobežu konkurences principiem. Maksimālu pārdošanas cenu noteikšana noteiktiem pārtikas pamatproduktiem nav pašreiz paredzēta.
Komisijai ir zināms, ka valdības pašlaik palielina netiešos nodokļus, lai strauji papildinātu valsts finanses. Turklāt Komisija ir vienisprātis ar uzskatu, ko pauda finanšu ministri, ka ir jāizvairās no kropļojošiem fiskālas vai citas politikas pasākumiem, kas novērš nepieciešamo pielāgošanos.
Visbeidzot Komisija uzskata, ka īstermiņa mērķtiecīgi pasākumi, kas veikti, lai atvieglinātu augstāku enerģijas cenu ietekmi uz trūcīgāko iedzīvotāju daļu, varētu būt pamatoti. Tomēr tie, protams, nedrīkst atstāt kropļojošu ietekmi vai kavēt nepieciešamos strukturālos pielāgojumus. Vispārējs samazinājums — es domāju, mēs varam piekrist tam, nodokļos vai PVN — jau pēc definīcijas nav virzīts pret trūcīgāko iedzīvotāju daļu.
Komisijas rīcība attiecas ne tikai uz vietējām ietekmēm. Es domāju, ka mums visiem ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī tad, kad mēs runājam par jaunattīstības valstīm, un līdz šim Komisija ir mobilizējusi vairāk nekā EUR 300 miljonus neatliekamajai palīdzībai ar pārtiku, un mēs aktīvi veicinām koordinētu reakciju starptautiskā līmenī atbilstīgi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) sammita secinājumiem, kurš notika tikai pirms divām nedēļām.
Tādējādi, manuprāt, mēs esam reaģējuši uz problēmām, ko jaunā situācija rada mums visiem.
Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms mana pateicība komisārei par vispusīgo atbildi, ko viņa ir devusi manam jautājumam. Ļaujiet man tomēr izcelt divus jautājumus, kuriem Komisijai būtu jāpievēršas nekavējoties, nevis vidējā termiņā.
Pirmais ir cenu kontrole īpaši pārtikas produktiem, kā jūs ļoti pareizi teicāt. Tas nav tik lielā mērā jautājums par maksimālas cenas noteikšanu, bet par ražošanas izmaksu un peļņas procenta noteikšanu, kas uzņēmumiem jāsaņem ar nosacījumu, ka šī norma nav šķērslis iekšējam tirgum vai importam.
Otrs punkts, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka atmatu un piena kvotu palielināšana ir atzīstami vērtējams pasākums, bet, manuprāt, pesticīdu ražošanas izmaksu palielināšana, ņemot vērā naftas cenu celšanos, var kļūt par pasākumu, kas neatmaksāsies.
Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Ļaujiet man sākt ar pateicību komisārei par ļoti vispusīgo atbildi par šo tematu.
Ir vairākas problēmas, kas man liekas interesantas. Pirmā ir ierobežojumi tirdzniecībai ar cukura ražojumiem. Ir zināms, ka cukura ražojumu tirgošana ierobežo noteiktu ražošanas jaudu izmantošanas iespēju dažādās valstīs, un te koncerni uzspiež noteiktu politiku šajā jomā. Ja cukura ražošana tiek ierobežota, konkurence automātiski izzūd.
Otra lieta ir tā, ka noteiktas nodevas tiek piemērotas vairākiem pamatproduktiem, no kuriem pārtiek vistrūcīgākie cilvēki, piemēram, banāniem. Šīs nodevas ir jāpārbauda. Banānus galu galā ēd bērni, tos ēd trūcīgu ģimeņu bērni. Nodevu noteikšana tādām nepieciešamības precēm, kas nav alkohols, arī ir jāpārbauda. Es piekrītu, ka tirgus ir jāpārrauga un jākontrolē, tāpat kā ir jāpārrauga tirgus cenas, bet vai Komisija gūst kādu labumu no daža veida importa, lai pazeminātu cenas noteiktiem preču veidiem no lētāku preču importa valsts tirgū, kas ir (...).
(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − K. Batzeli kundze, es domāju, ir svarīgi, ka mums ir kontroles sistēma, kas darbojas, lai sekotu, ka cenas neiet augstāk par jumtu, un tieši tas ir valsts konkurences uzraudzības iestāžu pienākums — turēt redzes lokā. Es varu teikt jums, arī iekšēji Komisijā, ka mums ir bijusi diskusija ar komisāru, kas ir atbildīgs par konkurenci, un ka mēs ļoti labi zinām šīs problēmas.
J. Rutowicz kungam: es nezinu, vai jūs runājat par cukura reformu, kur mēs nolēmām samazināt cukuru Eiropas Savienībā par 6 miljoniem tonnu, atrodot iespēju lauksaimniekiem, kas aizgāja no cukura ražošanas, piešķirt ļoti pieklājīgu atlīdzības paketi. Tomēr tas ir lēmums, kas tika pieņemts pirms dažiem gadiem.
Par cenu ievestiem produktiem: jā, ir taisnība, ka tā ir atkarīga no importa nodevām un ka tieši to mēs apspriežam šajās dienās PTO Dohas attīstības sarunu kārtā — vai mēs varam panākt vienošanos par nodevu samazināšanu vispār.
Un visbeidzot par augļu ēšanas labumiem: es neiebilstu jums, un tāpēc mēs nāksim klajā — nākamajā sanāksmē, kas notiks šeit Strasbūrā — ar augļu un dārzeņu shēmu skolniekiem, kas pēc manas dziļas pārliecības būs ļoti vērtīga, veidojot maziem bērniem labus ieradumus.
Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Mans jautājums attiecas uz akcīzes nodokli. Debatēs par akcīzes nodokli alkoholam izskanēja ierosinājums, ka būtu jāpiemēro nulles akcīzes nodoklis. Kāds ir jūsu uzskats par akcīzes nodokli degvielai, jo pašreizējā situācija nerosina nekādus tāda veida pagaidu risinājumus kā šo. Vai būtu iespējams samazināt akcīzes nodokli degvielai, kaut tikai kā pagaidu risinājumu, lai novērstu cenu kāpumu pārtikas un citās nozarēs?
Andreas Mölzer (NI). - (DE) Komisāre, augošas pārtikas cenas ir visas ES parādība un īpaša problēma ģimenēm ar zemiem ienākumiem un cilvēkiem ar zemām algām; tās dzen viņus gandrīz finansiālā krahā. Cik lielā mērā plānotā Eiropas Pārtikas palīdzības programma trūkumā nonākušām sociālām grupām tiek virzīta uz priekšu, lai sniegtu ātru palīdzību tiem cilvēkiem, kurus apdraud pārtikas cenu kāpums un pat bads?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms es nesaskatu PVN samazinājumā iespējamu risinājumu. Šodien mums ir naftas cenas aptuveni USD 136-137 par barelu; ja mēs samazinātu PVN, kāds būtu nākamais jautājums, ja tad naftas cena mums būtu USD 160 — vai mēs samazināsim vēl vairāk?
Mums ir jāskatās daudz tālāk uz priekšu, kad mēģinām atrast risinājumus, un te mēs esam rosinājuši veikt ieguldījumus, lai samazinātu atkarību no naftas. Tas ir iespējams lauksaimniecības nozarē, un mēs tagad apspriežam to arī par zivsaimniecību, jo zivsaimniecība ir vēl vairāk atkarīga no naftas. Tāpēc ieguldījumi jaunās tehnoloģijās ir daudz tālredzīgāki nekā tikai PVN samazināšana.
Atbildot uz otru uzdoto jautājumu, mēs šogad nāksim klajā ar priekšlikumu par vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem Eiropas Savienībā. Mums jau ir gatava shēma, bet tās dzīvotspējas pamatā ir pārpalikuma krājumi — lauksaimniecības ražojumu intervencijas krājumi — un mums vairs nav nekā intervencijai. Tāpēc mums ir vajadzīgs tiesisks pamats jaunai shēmai, un es ceru, ka godājamie deputāti būs apmierināti, kad viņi redzēs to, ko mēs uzskatām par veidu, kā turpināt vai pat palielināt ekonomisko pamatu šādai shēmai. Es pilnībā piekrītu, ka mums ir jāatrod pienācīgi risinājumi.
Jim Allister (NI). - Komisāre, atbildē uz jautājumu Nr. 27 jūs teicāt mums, ka tikai 1 % no ES zemes platības ir biodegvielas ražošanai. Varbūt būtiskāk būtu zināt, ņemot vērā, cik daudz graudaugu mēs ievedam no turienes, par cik procentiem ir pieaugums Ziemeļamerikā, kas liek daudziem no mums domāt, ka biodegviela patiešām ir lopbarības cenu augšanas paātrinātājs. Vai jūs varētu mūs informēt par to?
Otrkārt, kāds cits paātrinātājs šajā nozīmē ir Komisijas ilgstošā tūļīgā un negribīgā attieksme pret ģenētiski modificēto sugu apstiprināšanu, kas būtu daudz lētākas. Vai jūs varētu ziņot par jaunākajām izmaiņām šajā sakarā? Vai mēs esam pietuvojušies sinhronizētai apstiprināšanai galvenajās jomās, kuras arī piegādā?
Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Komisāres kundze, es gribētu prasīt, vai Komisija gatavojas apsvērt PVN samazināšanu bērnu apģērbiem, kas atvieglinātu nodokļu slogu lielām ģimenēm, bet ne pārtikušām ģimenēm.
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms es domāju, ka ir svarīgi, ka mēs nerādām ar pirkstu uz veidu, kā Eiropa risina šo jautājumu, kad mums ir diskusija par biodegvielu Eiropas Savienībā. Jo, ja tā rezultātā bioetanols vai biodīzeļdegviela kļūst par grēkāzi, mēs panāksim situāciju, kurā neviens negribēs ieguldīt. Tad mēs būsim atstāti pavisam iepakaļ, būdami atkarīgi no metanola un biodīzeļdegvielas ievedumiem; jo, ja tie mums nebūs pieejami, mēs nevarēsim izpildīt 20 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas mērķi līdz 2020. gadam. Tādēļ mums ir jāatrod risinājums, un šodien pirmās paaudzes biodegviela ir vienīgais risinājums.
Bet mums jādod — un es ceru, mēs esam vienisprātis par to — tik daudz pamudinājuma, cik iespējams, otrās un pat trešās paaudzes biodegvielu pētniecībai un attīstībai, kas ražota no lauksaimniecības nozares atkritumiem, no vircas, no salmiem, no citiem produktiem — tādiem kā skaidām —, kas netiek nekur izmantoti šodien. Tā ir nākotne, bet mums ir jābūt šīs attīstības daļai, un tāpēc mums ir vajadzīga pirmā paaudze kā pirmais pakāpiens.
Par ĢM es zinu, ka šajā Parlamentā ir atšķirīgi viedokļi, bet ir acīmredzams, ka mums ir nepieciešams, lai mēs varam ievest lopbarību saviem mājlopiem gaļas ražošanai par saprātīgām cenām. Citādi — un tas ietver arī ĢM graudaugus, galvenokārt kukurūzu, — ja mēs neatrodam risinājumu, jūs pieredzēsiet, ka gaļas ražošana Eiropā ies uz leju. Tad mums vajadzēs importēt gaļu no Brazīlijas — gaļu vai lopus, kas ir tikuši baroti ar ĢM, kas mums nepatīk, vai kas nepatīk patērētājiem, bet viņi saņems to pa kreiso pusi. Tad, es domāju, mēs patiešām mānīsim patērētājus.
Tādēļ mums ir vajadzīga pašiem sava apstiprināšanas sistēma uz vietas, un es domāju, ka progress jau notiek, lai atgūtu piemērojumus, kas vēl nav apstiprināti, steidzinot procedūru Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA), nezaudējot kvalitāti.
Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, vai es varu īsi teikt, ka es neesmu speciāliste par PVN bērnu apģērbiem, tādēļ, lai nedotu nepareizu atbildi, manuprāt, ir labāk uzdot šo jautājumu rakstiski.
Otrā daļa
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 28, ko iesniedza Ioannis Gklavakis (H-0381/08)
Temats: Zivkopības stratēģija
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas prognozēm zivsaimniecības ražojumu patēriņam ir jāpalielinās par 50 % līdz 2030. gadam, zivkopībai apmierinot pieprasījuma lielāko daļu, kas nozīmēs produkcijas palielināšanos aptuveni par 40 miljoniem tonnu. Ņemot vērā zivju krājumu pastāvīgo samazināšanos un pasaules pieprasījuma palielināšanos pēc zivīm un gliemenēm, zivkopība iegūst arvien lielāku nozīmi.
Ņemot vērā šo, vai Komisijas ES zivkopības stratēģijas pārskatā ir ietvertas jūras plānošanas nostādnes zivkopības nozarei? Kādus pasākumus tā gatavojas veikt, lai palielinātu Kopienas ražojumu spēju konkurēt ar ražojumiem no trešām valstīm, kurās ražojumu standarti ir mazāk stingri? Vai tā paredz citus novatoriskus pasākumus, lai attīstītu šo nozari?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Vispirms es vēlos pateikties godājamajam deputātam I. Gklavakis, ka ar savu jautājumu viņš ir pacēlis akvakultūras jeb ūdenssaimniecības nozīmi, un man ir prieks sniegt Komisijas uzskatu šajā jautājumā.
Kā jūs pareizi norādījāt un kā to ir parādījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, globālā ūdenssaimniecības ražošana gūst arvien lielāku nozīmi, un tai ir galvenā loma plaisas mazināšanā starp augošo pieprasījumu pēc jūras pārtikas produktiem un zivju produktu piegādi, īpaši sakarā ar savvaļas zivju krājumu samazināšanos.
Komisija pašlaik gatavo paziņojumu par ES ūdenssaimniecības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir jāpabeidz līdz 2008. gada beigām. Stratēģija centīsies radīt vislabāko vidi ūdenssaimniecības ilgtspējīgai augšanai, nodrošinot gan pienācīgas jūras pārtikas produktu piegādes Eiropas Savienības pilsoņiem, gan augstu vides un sabiedrības veselības standartu ievērošanu.
Pieeja ūdenssaimniecības telpai patiešām ir konstatēta kā galvenais šķērslis ūdenssaimniecības attīstībai, un jūras teritoriālajai plānošanai var būt sava loma šī jautājuma risināšanā. Nākamajā ūdenssaimniecības stratēģijā šis jautājums būs iekļauts.
Jautājumu par trešo valstu konkurenci, kurās ir zemāki ražošanas standarti, varētu risināt ar tirgus diferenciācijas shēmām, piemēram, sertifikāciju. Stratēģijas veidošanas laikā šis jautājums tiks apsvērts.
Kopumā konkurētspēja un jauninājumi būs centrālie jautājumi, kas tiks šajā stratēģijā risināti.
Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram par atbildi.
Ļaujiet man arī atzīmēt šādu punktu. Kā jūs pats esat norādījis, komisār, patērētāji arvien vairāk grib ēst jūras pārtikas produktus — zivis, gliemenes un tamlīdzīgi. Pēdējos gados ir noticis liels pavērsiens bioloģisku produktu popularitātē patērētāju vidū. Mēs redzam, ka daudzi šajā nozarē pievēršas bioloģiskai zivkopībai, kas ne tikai nodrošina veselīgāku pārtiku, bet ir arī labvēlīgāka videi, un tas ir ļoti svarīgs apsvērums.
Vai Eiropas Komisija apsver domu par pasākumiem, lai veicinātu, stiprinātu un atbalstītu bioloģisku zivkopību, un ja tā ir, vai jūs varat pateikt mums, kādi šie pasākumi varētu būt un kā atbalstīt šo ļoti svarīgo jautājumu, ko mēs gribam veicināt?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Attiecībā uz jautājumu par pieaugošo pieprasījumu, nav šaubu, ka pieaugums ir, tas notiek ģeometriskā progresijā ūdenssaimniecības produktu, jūras pārtikas produktu un audzēto zivju patēriņā, un tas jāpieņem atzinīgi, jo, kā mēs visi zinām, zivju krājumi dažādos Kopienas ūdeņos un visā pasaulē ir pārāk iztukšoti. Mēs esam nonākuši situācijā, kur īsā līdz vidējā periodā nav iespējams paredzēt, ka palielināsies nozvejas, un tāpēc pieprasījuma palielināšanās ir jāapmierina ar zivkopības palielinātu ražošanu.
To sakot, var pašas par sevi rasties problēmas attiecībā uz īpašiem apsvērumiem, kā es uz to norādīju savā atbildē, un arī problēmas attiecībā uz zivju barības piegādi, jo pati zivju barība lielā mērā balstās uz zemākas kvalitātes rūpniecisku zivju nozveju, kuru krājumi arī tiek ekspluatēti ievērojami augstos līmeņos.
Attiecībā uz bioloģisko ūdenssaimniecību mēs paši rosinām tās attīstību. Darbs, ko mēs esam veikuši sabiedriskas konsultēšanās procesā, ir norādījis nepieciešamību turpmāk attīstīt bioloģiskus ražošanas veidus, un mēs pētām veidus un līdzekļus, lai nodrošinātu, ka paziņojumā, paketē, kas nāks klajā vēlāk, ir īpaša atsauce uz bioloģisko ūdenssaimniecību: kā mēs varam palīdzēt to veicināt turpmāk un kāda veida pasākumus, piemēram, ekomarķēšanas shēmas, var veikt, lai palielinātu patērētāju izpratni, ka ir jēga ēst bioloģiskus produktus. Mēs ceram šādā veidā paātrināt šīs svarīgās ražošanas nozares turpmāku attīstību.
Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jūsu runas nobeigumā jūs netieši pieminējāt ekomarķējumu. Jautājums, ko arī es gribēju uzdot netieši, bija šāds: vai mums ir kaut kāda garantija, ka ne tikai zivju, bet arī ražotāja izcelsme un ražošanas apraksts būs pārredzams patērētājiem, lai viņi zina, no kurienes zivis ir un kur tās tika audzētas? Runa nav par to, vai šis process ir bioloģisks, bet gan par pašu izcelsmes jautājumu. Vai ir konsekventi noteikumi attiecībā uz to?
Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Komisār, šajā jautājumā es gribētu nekavējoties piebilst šādi: pie manis nesen griezās vairākas Austrijas patērētāju aizsardzības organizācijas sevišķi attiecībā uz Eiropas Savienībā ievesto gliemeņu daudzumu, kas nonāk arī Austrijā, par šo gliemeņu acīmredzami arvien lielāku apstrādi ar antibiotikām un citiem nevēlamiem medikamentiem ekonomiskos nolūkos — varbūt tāpēc, ka tie atvieglina to audzēšanu. Šīs vielas pēc tam tiek pārnestas uz cilvēkiem pārtikas apritē. Vai Komisija veic pasākumus, kuru nolūks ir turpmāk to ierobežot vai novērst?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Jautājumā par zivju izcelsmi es gribu atzīmēt divus faktus. Vispirms attiecībā uz zivīm, kas zvejotas savvaļā un kuras bieži nonāk pārstrādes apritē — zivis, ko savvaļā zvejo sevišķi trešās valstis, bet arī mūsu pašu zvejnieki — mēs risinām regulas pieņemšanu, lai ierobežotu nelikumīgu zveju. Tā pati par sevi ievērojami stiprinās mūsu režīmu, kur nekādas nelikumīgā zvejā iegūtas zivis — apstrādātā vai neapstrādātā veidā — nedrīkstēs ienākt Kopienas tirgū. Tas ir viens aspekts.
Attiecībā uz ūdenssaimniecību mēs izskatām veidus un paņēmienus, kā nodrošināt, lai ūdenssaimniecības zivis, ko ieved Kopienā, atbilst veselības standartu prasībām, lai mūsu patērētājiem ir garantija, ka produkts, ko viņi ēd, atbilst tiem veselības aizsardzības līmeņiem, kurus mēs piemērojam saviem produktiem. Tas ir kaut kas tāds, ko ĢD SANCO pēta, un ir arī sertificēšanas shēma, lai apliecinātu, ka produkti, kas ienāk Kopienas tirgū, atbilst veselības standartu prasībām.
Par jautājumu, kas arī ir saistīts ar šo, ir svarīgi uzsvērt, ka mēs aplūkojam ekomarķēšanas iespēju ūdenssaimniecības produktiem, kā es teicu iepriekš. Sākumā diskusija pievērsās tikai nelikumīgi nozvejoto zivju ekomarķēšanai, jo parametri atšķiras. Galvenais ekomarķēšanas mērķis ir garantēt to, ka zivju zveja ir notikusi, nodrošinot ilgtspēju, un tāpēc, ja pārdodamās zivis ir zivis, kas iegūtas pārzvejas rezultātā, tās nedrīkst gūt nekādas ekomarķējuma priekšrocības.
Ūdenssaimniecības zivju ekomarķēšanā parametri ir citi, tāpēc pamatā ir jābūt citiem iemesliem, tādiem, piemēram, kā, vai zivis ir audzētas apstākļos, kas atbilst noteiktiem vides, veselības un sanitāriem standartiem. Mēs izskatām šos parametrus, un acīmredzot mēs atgriezīsimies Parlamentā vēlāk ar priekšlikumiem, kuru mērķis būs ieviest brīvprātīgas ekomarķēšanas shēmas vai veicināt to ieviešanu, vai noteikt minimālos kritērijus šīs shēmas darbībai šajā sakarībā.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 29, ko iesniedza Brian Crowley (H-0416/08)
Temats: Drošības tonnāžas piemērošana
Pirmās instances tiesa 2006. gada 13. jūnijā pieņēma spriedumu par labu 20 Īrijas iesniegumiem par drošības tonnāžu, ar kuru tiek anulēts Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmums Nr. 2003/245/EK(1)par 20 drošības tonnāžu piemērošanu. Tiesa atklāja, ka Komisija ir izmantojusi kritērijus, kas nav paredzēti noteikumos (t.i., kuģiem ir jābūt ne jaunākiem par 5 gadiem, lai tie būtu tiesīgi pieprasīt drošības tonnāžu), un ka tā bija pārkāpusi savas pilnvaras.
Visi iesniegumi par drošības tonnāžu tika iesniegti Komisijā pirms 2001. gada 31. decembra, kā to prasīja Padomes Lēmums Nr. 97/413/EK(2) (sk. 4. panta 2. punktu).
Tiesa atklāja, ka Komisija nepiemēroja šo pantu pareizi, atsakot drošības tonnāžas piemērošanu šajos gadījumos. Vai Komisija var komentēt to, kāpēc šis lēmums netika pārsūdzēts un kāpēc veiksmīgie prasītāji vēl joprojām gaida atbildi no Komisijas gandrīz pēc diviem gadiem, un kā tā grasās pildīt tiesas spriedumu?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Es gribu pateikties B. Crowley par viņa jautājumu, kas dod man iespēju pievērsties jautājumam par pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija sprieduma turpmāko norisi attiecībā uz Īrijas prasību palielināt zvejas kuģiem jaudu, pamatojot to ar drošības uzlabojumiem.
Komisija nolēma neiesniegt apelācijas sūdzību pret pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu. Tiesa bija konstatējusi, ka ir veikta nepietiekama analīze par visiem attiecīgajiem aspektiem Komisijas 2003. gada 4. aprīļa lēmumā. Pēc šī sprieduma Komisija izvēlējās pieņemt jaunus lēmumus, kas pamatojās uz pilnīgāku analīzi un deva skaidrākus konstatējumus par katru no attiecīgajiem jautājumiem.
Ir pareizi teikt, ka iesniedzēji vēl joprojām gaida jaunus Komisijas lēmumus. Tomēr ir jāatzīmē, ka Komisijas dienesti ir lūguši Īriju atsūtīt īpašu papildu tehnisko informāciju par visām jaudas palielināšanas prasībām. Neskatoties uz atgādinājumiem, Īrija šādu informāciju atsūtīja tikai par dažām prasībām.
Pilnīgu atbilžu trūkums no Īrijas puses ir kavējis jauno vērtējumu. Komisija tagad strādā pie jauna un izsmeļoša vērtējuma nobeigšanas par katru no šīm prasībām. Tā cer informēt Īriju par rezultātiem šī gada jūlijā.
Brian Crowley (UEN). - Es vēlētos pateikties komisāram par atbildi. Tomēr, tā sakot, ir zināmas šaubas par to, vai lēmums par drošības tonnāžu pamatosies uz automātisku drošības tonnāžas piešķiršanu Komisijas sākotnēji nepareizi pieņemtā lēmuma dēļ, vai arī ir jāiesniedz jauns pieteikums. Tas ir iemesls, kāpēc ir zināms strīds par to, vai informācija tiek vai netiek dota.
Varbūt Komisija varētu paskaidrot mums pozitīva rezultāta varbūtību, ja esošie iesniedzēji, kuriem tiesas nolēmums bija labvēlīgs, iesniegs jaunu pieteikumu.
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Pirmās instances tiesas nolēmums pats par sevi nenoteica, vai iesniedzējiem bija taisnība pēc būtības, bet ka Komisija bija pieņēmusi lēmumu, kas pamatojās uz nepilnīgu visu attiecīgo aspektu analīzi. Tā kā lēmums, kuru mēs bijām pieņēmuši, nebija pietiekami stingri pamatots, mēs prasījām Īrijai sniegt mums papildu informāciju, lai mēs stingrāk varētu pamatot savu lēmumu.
Tā kā pirmais lēmums bija pieņemts attiecībā uz visiem operatoriem kopumā, mēs esam lūguši atsevišķu informāciju, kas jāiesniedz par atsevišķiem operatoriem. Mūsu nākamais lēmums attieksies uz katru atsevišķo operatoru.
Ja turpmāka informācija netiek iesniegta attiecībā uz konkrētu operatoru, es neparedzu, ka Komisijas nostāja mainīsies. Tur, kur papildu informācija ir, mēs izvērtējam to, un, ja uz vērtējuma pamata mēs redzam, ka tā pelna ievērību, tā tiks ievērota. Ja mēs redzēsim, ka, neskatoties uz papildu informāciju, tā nepelna ievērību, mūsu lēmums tomēr būs negatīvs.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 30, ko iesniedza Seán Ó Neachtain (H-0420/08)
Temats: Ziemeļamerikas importa ietekme uz Īrijas gliemju zvejniekiem
Gliemju zvejniekus Īrijā negatīvi ietekmē lētie ievedumi no Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādas sakarā ar dolāra vājumu. Gliemju cenas turpina spirālveidīgi kristies. Kādi plāni ir Komisijai, lai palīdzētu šiem zvejniekiem, kas ir ļoti svarīgi Īrijas vietējai piekrastes ekonomikai?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Es zinu, ka noteiktu zivju un gliemju produktu tirgus ir nesen krities Īrijā un citur Kopienā. Es esmu informēts, ka šis jautājums principā ir saistīts ar jūras vēžu cenu, kas normāli mēdza būt virs EUR 15 par kilogramu no pirmā pārdevēja Īrijā, bet tagad ir nokritusies līdz EUR 10 par kilogramu.
Īpaši attiecībā uz jūras vēžiem tirdzniecības statistika rāda importa augšupejošu tendenci 2006. un 2007. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem gadiem. Kopējais Kopienas imports no Kanādas palielinājās par 12 % 2006. gadā salīdzinājumā ar bāzes periodu 2000.-2005. gadā un par 7 % 2007. gadā; Attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm imports palielinājās par 27 % 2006. gadā un 26 % 2007. gadā pret to pašu bāzes periodu.
Tomēr Īrijā ir ļoti maz tiešu jūras vēžu ievedumu no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādas; kopā attiecīgi 2,5 tonnas un 118 tonnas 2006. gadā. Tas tomēr nenozīmē, ka Ziemeļamerikas jūras vēži nav sasnieguši Īriju caur citām dalībvalstīm.
Cena eiro nav mazinājusies pēdējos trīs gadus. ASV importa vidējā cena laikā no 2005.–2007. gadam bija EUR 12,45 par kilogramu; 2008. gada pirmajā ceturksnī cena faktiski mazliet paaugstinājās līdz EUR 13,6 par kilogramu.
Kanādas jūras vēžu importu cena uz Kopienu ir nedaudz pieaugusi pēdējo trīs gadu laikā, un vidējā cena 2005.–2007. gadā bija EUR 12,12 par kilogramu. Cenas 2008. gada pirmajā ceturksnī faktiski palielinājās līdz EUR 12,48, atspoguļojot Kanādas spēcīgo dolāru.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nešķiet, ka pašreizējais jūras vēžu cenu kritums ir cieši saistīts ar importu no Ziemeļamerikas. Kritumu var izraisīt neziņa tirgū sakarā ar protestiem noteiktās dalībvalstīs pēdējo nedēļu laikā.
Sakarā ar sterliņu mārciņas kursa kritumu pret eiro ir iespējams, ka Īrijas ražotāji saskaras ar AK jūras vēžu konkurenci kontinenta tradicionālajos tirgos.
Nav kopējā tirgus organizācijas noteikumu par kompensāciju ražotājiem jūras vēžu cenas krituma gadījumā. Tomēr jūras vēžu ražotāji varētu izveidot ražotāju organizācijas, lai stiprinātu savu stāvokli tirgū. Eiropas Zivsaimniecības fonds sniedz finansiālu atbalstu šādu organizāciju radīšanai, kā arī plānu par produktu kvalitātes uzlabošanu īstenošanai. Turpmākai rīcībai vidējā līdz ilgā laika posmā ir pieejama palīdzība no Eiropas Zivsaimniecības fonda kolektīvai darbībai, lai veicinātu zivsaimniecības produktus, tādus kā jūras vēži, kas varētu palīdzēt piesaistīt lielāku pieprasījumu un labākas cenas.
Seán Ó Neachtain (UEN). - (GA) Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties komisāram par atbildi, un es gribu uzdot papildu jautājumu.
Kā jūs zināt, komisār, zvejniecības nozare ir katastrofāli mainījusies līdz ar pēdējā laika milzīgo naftas cenu pieaugumu. Es gribu jautāt, vai Komisija grasās nākt klajā ar priekšlikumu atbalstīt zvejniekus piekrastes teritorijās, tādus kā jūras vēžu zvejniekus un iepriekš minētos zvejniekus, kurus ietekmē gliemju cenas pazemināšanās.
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Problēma attiecībā uz milzīgo naftas izmaksu palielinājumu un to ietekmi uz zvejniekiem ir ļoti specifiska un ļoti īpaša — es teiktu gandrīz unikāla — runājot par zivsaimniecību. Iemesls tam ir apstākļu kopums, kas zivsaimniecību ietekmē ļoti negatīvi.
No vienas puses degvielas izmaksas kā procents no zvejnieka kopējiem ienākumiem var uzkāpt tik augstu, ka sasniedz pat 50–60 % no viņa kopējiem ieņēmumiem. Tas īpaši attiecas uz tālbraucējiem lielo pārbraucienu dēļ, kas viņiem jāuzņemas, un arī attiecībā uz īpašām zvejas darbībām kā traleros ar izliekamajiem zvejas blokiem, kas patērē daudz degvielas.
Bez tam ir arī fakts, ka noteiktu tirgus ierobežojumu dēļ zvejnieki nevar novirzīt tālāk nākamajiem zivju produktu pārdošanā iesaistītajiem operatoriem pieaugošās izmaksas. Tas būtībā nozīmē, ka izmaksu pieaugumu patiesībā nes zvejnieks pats.
Turklāt ir dažādi pasākumi, ko mēs esam ieveduši, lai atgūtu ilgtspējīgu zvejniecību, un tas nozīmē, ka zvejnieks nevar mēģināt uzlabot savus rādītājus ar lielāku nozveju, jo, ja viņš nozvejo vairāk, viņš rada turpmāku spiedienu uz zivju krājumiem, kas ilgākā laika posmā izrādīsies nelietderīgs. Tādējādi zvejnieki saskaras ar milzīgu problēmu.
Šodien patiesībā es iepazīstināju kolēģiju ar informatīvu ziņojumu par mūsu izpratni attiecībā uz turpmāko virzību uz priekšu, kādā veidā saistīsimies ar zvejniekiem ļoti īsā laika periodā, dodot viņiem palīdzību ar mērķi pārstrukturēt visu nozari un risināt dažādo zvejnieku konkrētās grūtības. Šajā informatīvajā ziņojumā mēs ieskicējām vairākus konkrētus pasākumus, ko mēs varam ierosināt. Dalībvalstis varēs lemt kopā ar saviem zvejniekiem, kuri no šiem pasākumiem būtu vislabāk piemēroti tai realitātei, ar kuru saskaras konkrētie zvejnieki. Vai tas varētu būt pieejams jūras vēžu zvejniekiem un cik lielā mērā — tas būtu jāizskata.
Tomēr kolēģija mani ir pilnvarojusi virzīt to uz priekšu. Nākamnedēļ otrdien es Luksemburgā klāstīšu šīs detaļas — pamatnostādnes, ko mēs ierosināsim visdrīzākajā laikā — Padomei. Tad es atgriezīšos kolēģijā ar konkrētajām izmaiņām, kas jāizdara Eiropas Zivsaimniecības fonda regulā un citos pasākumos, kurus mēs izskatām, piemēram, iespēju attiecībā uz de minimis. Pēc tam es došos atpakaļ uz Padomi, cerams, ne vēlāk kā jūlijā ar priekšlikumiem, ko pieņēmusi Komisija, tā lai — atkarībā no tā, cik ātri gan Padome, gan Parlaments būs gatavi to saņemt — mums būtu nepieciešamie pasākumi gatavi, cerams, dažu mēnešu laikā.
Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, lauksaimniecības jautājumam bija relatīvi svarīga nozīme Īrijas „nē” kampaņā. Vai zivsaimniecības problēmām, kuras mēs te esam apsprieduši, arī bija nozīme šajā „nē” kampaņā? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai Komisija mēģināja uzsākt kādas publicitātes iniciatīvas, lai mazinātu to?
Joe Borg, Komisijas loceklis. − Es saprotu, ka zivsaimniecībai patiešām bija nozīme „nē” balsojumā, sevišķi tāpēc, ka, ja skatāmies uz rezultātiem dažādās Īrijas grāfistēs, rezultāti bija īpaši negatīvi rietumu piekrastes teritorijās, kur atrodas lielākā daļa Īrijas zivsaimniecību.
Mēs esam apzinājušies to, ka Kopienas pasākumi, kas mēģina atjaunināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, iespaido zvejniekus un ietekmē viņu iztiku. Degvielas maksa, protams, arī nenāca palīgā.
Mēs esam mēģinājuši to risināt vairākos veidos, arī mēģinot uzskatāmi parādīt Eiropas Zivsaimniecības fonda izmantošanas iespējas, lai radītu lielāku izpratni par to, kāds ir stāvoklis. Es pats esmu bijis Īrijā pāris reižu, lai runātu tieši ar zvejniekiem. Mēs esam izveidojuši reģionālas konsultatīvas padomes. Īrijas apgabalos mums it sevišķi ir Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome, un Ziemeļu jūras reģionālā konsultatīvā padome, kurās paši zvejnieki piedalās diskusijās, kuru rezultātā tiks pieņemti lēmumi, ko no mums prasa decembrī.
Neskatoties uz to visu, par spīti visām pieliktajām pūlēm es paredzu, ka Īrijas zvejnieku balsojums referendumā pamatā bija būtiski negatīvs.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 31, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0347/08)
Temats: Vides aizsardzības veicināšana ar uzņēmumu starpniecību
Kā Komisija veicina vides dimensijas integrēšanu politikā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vārdā un to pielāgošanos jaunā Eiropas tiesību akta prasībām par vidi?
Kādā mērā MVU būs ļauts izmantot iespējas, kas piešķirtas ar jauno vides politiku, lai paplašinātu to darbības?
Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kundze, MVU pārstāv 99 % no Eiropas uzņēmumiem. Tāpēc ir acīmredzams, ka bez viņu dalības nekāda vides politika nevar būt efektīva.
MVU saskaras ar lielākām grūtībām ievērot vides tiesību aktus un gūt labumus no augstākiem vides rezultātiem. Daudzos gadījumos tiem nav informācijas, specializācijas, darbaroku vai finanšu resursu, kas nepieciešami, lai nodarbotos ar vides problēmām, riskiem un ietekmēm. Tieši šī iemesla dēļ Komisija ir izstrādājusi programmu, lai palīdzētu MVU ievērot vides tiesību aktus. Ņemot vērā problēmu kopumu, kādas ir MVU, Vides tiesību aktu ievērošanas palīdzības programma (ECAP) ierosina daudzveidīgu rīcības plānu.
Pirmkārt, tiesību aktu uzlabošana un vienkāršošana, un to piemērošana.. Mērķis ir samazināt administratīvo slogu un atbrīvot līdzekļus, lai MVU var labāk koncentrēties uz vides tiesību aktu ievērošanu.
Otrkārt, vides pārvaldes sistēmas, kas ir lētākas un labāk piemērotas MVU vajadzībām, lai vides sāpīgos jautājumus var ekonomiski iemiesot galvenajās uzņēmējdarbībās.
Treškārt, mērķtiecīga finanšu palīdzība, lai veicinātu valsts iestāžu vai uzņēmumu atbalsta tīklu uzsāktās iniciatīvas, kuru mērķis ir ilgtspējīga ražošana.
Turpmāki pasākumi ir iekļauti šajā rīcības plānā. Komisijas nolūks ir izmantot tos ne tikai, lai nodrošinātu, ka MVU ievēro ražošanas tiesību aktus, bet arī, lai palīdzētu tiem izmantot finanšu labumu priekšrocības par labākiem vides rādītājiem, piemēram, enerģijas taupīšanu, un uzlabotu resursu efektivitāti.
Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram par atbildi. Šīs programmas paziņošana dod labu liecību par rīcības plānu, un mēs ceram, ka tā dos konkrētus rezultātus. Tomēr mums ir vienas šaubas: kāda atbildība gulstas uz valsts iestādēm, lai nodrošinātu MVU ar videi nekaitīgu infrastruktūru, un cik lielā mērā tā ir iekļauta jūsu plānā?
Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, daudzi darbības virzieni ir iespējami, un dalībvalstis var tos īstenot. Viens piemērs ir veidot vietējo vides ekspertu komiteju maziem un vidējiem uzņēmumiem kā reakciju pret zināšanu trūkumu uzņēmumu līmenī. Šis ir pasākums, ko dalībvalstis var veicināt. Cits ierosinājums ir uzlabot komunikāciju un mērķtiecīgāk dot informāciju, lai aizpildītu īpašu trūkstošu informāciju. Mēs piedāvājam arī īpašus noteikumus MVU dažādos tiesību aktu veidos. Viens piemērs ir jaunais tiesību akts, ko mēs ierosinām par CO2 tirgošanas sistēmas reformu: Mums ir īpaši noteikumi par MVU, kā mēs tos definējam šajā konkrētajā tiesību aktā, lai tādējādi viņi netiek apgrūtināti ar iekļaušanu tirdzniecības sistēmā gadījumos, kad dalībvalstīs pastāv tāda izvēle.
Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jūs pareizi teicāt, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Tomēr, kā mēs zinām, Eiropas MVU ir pakļauti globālai konkurencei. MVU ir jutīgi pret citu MVU konkurenci no dažādām zemeslodes daļām, kuri nodarbojas ar vides dempingu. Vai jūs piekristu domai par zaļā nodokļa uzlikšanu importam no valstīm, kas pievienojas starptautiskajam nolīgumam par vides aizsardzību?
Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, pēc būtības šis ir jautājums, kas interesē ne tikai MVU, bet visus uzņēmumus, kas saskaras ar šāda veida konkurenci. Runa ir ne tikai vienīgi par vides aspektiem, bet, kā pēdējā laikā ir ticis daudz spriests, arī saistībā ar uzliktajiem ierobežojumiem un to radīto slogu Eiropas rūpniecībai sakarā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežošanu. Pēdējā laikā ir daudz runāts; ir izteikti dažādi uzskati, un mans kolēģis komisārs P. Mandelson ir nepārprotami paudis Komisijas viedokli šajā jautājumā.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 32, ko iesniedza Georgios Papastamkos (H-0349/08)
Temats: Starptautiskas apspriedes par vidi
Kādi iemesli ir starptautisku apspriežu trūkumam par klimata pārmaiņām laika posmā pēc Kioto, un kāpēc globālā vides pārvaldība ir bijusi tikai daļēji efektīva?
Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, šis jautājums dod man iespēju skaidri darīt zināmu, ko mēs esam sarunās panākuši.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) darbs un ziņojumi 2007. gada novembrī un pasaules vadītāju atzītā steidzamas kolektīvas rīcības nepieciešamība, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, beidzās ar nolīgumu, kuru panāca pagājušajā decembrī Bali. ES bija galvenā loma nolīgumā par sarunu sākšanu par pamatnostādnēm klimata pārmaiņu risināšanai laikposmā pēc 2012. gada.
ANO Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstis ir piekritušas Bali darbības plānam. Darbības plāns nosaka sarunu tematu, kas ietvers četrus galvenos jautājumus: klimata pārmaiņu ierobežošana; pielāgošanās, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir lielākā vai mazākā mērā notikušas un būs neizbēgamas līdz 2050. gadam; tehnoloģija un attiecīgs finansējums gan pielāgošanās, gan CO2 emisiju samazināšanas vajadzībām.
Attiecīgās dalībvalstis arī vienojās, ka sarunas ir jāpabeidz līdz 2009. gada beigām, ņemot vērā dalībvalstu plānoto Kopenhāgenas konferenci. Tas dos pietiekami daudz laika nākamā klimata nolīguma ratificēšanas procesam līdz 2012. gada beigām, kad beidzas pirmais Kioto Protokola atbilstības periods.
Nolīgums, kas tika panākts Bali, pilnībā ņēma vērā IPCC ziņojuma secinājumus. Tas arī atzīst, ka radikāls siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājums būs nepieciešams visā pasaulē, lai novērstu bīstamu globālās temperatūras paaugstināšanos. Saskaņā ar ziņojumu šī paaugstināšanās 2050. gadā nedrīkst pārsniegt 2 oC.
Darbs jau ir sācies, ir ieplānotas četras sarunu sesijas šogad, un divas no tām jau ir notikušas, gatavojoties dalībvalstu Poznaņas konferencei. Šī gada dalībvalstu konference būs sevišķi svarīga stāvokļa izvērtēšanai. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, īstās sarunas var sākties nākamajā gadā.
Sarunu process būs sevišķi grūts, ja turam prātā ne tikai apspriežamo jautājumu sarežģītību, bet arī saspringto darba kārtību sakarā ar jautājuma steidzamību. Līdz pagājušajai piektdienai visu dalībvalstu eksperti piedalījās diskusijās Bonnā par visiem darba kārtības punktiem. Panāktais progress, kaut arī ierobežots, dos ieguldījumu dalībvalstu Kopenhāgenas konferences sekmīgam iznākumam.
Jūs zināt arī, ka notiek diskusijas G8 valstu un Lielo ekonomiku iniciatīvas (Lielo ekonomiku procesa) ietvaros, ko uzsākusi Apvienoto Nāciju Organizācija. ES aktīvi piedalās, lai pozitīvi ietekmētu sarunas sakarā ar ANO Pamatkonvenciju par klimata pārmaiņām. Tajā pašā laikā tā skaidri vēstī, ka attīstītās valstis joprojām dos piemēru. Tās uzņemas saistības turpināt emisiju samazināšanu saskaņā ar savu vēsturisko atbildību un kopējas, bet diferencētas atbildības principu, un atbilstīgajām iespējām.
Vispusīga un tālejoša nolīguma par klimata pārmaiņām sasniegšana pēc 2012. gada neapšaubāmi būs viens no lielākajiem pārbaudījumiem globālās vides pārvaldībai. Tomēr mēs nesākam tukšā vietā. Man ir jāpiemin, ka pirms dažām dienām Francijas ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības ministrs raksturoja Kopenhāgenas konferenci kā vislielāko izdevību nolīgumam par planētas nākotni.
Mums ir jāizmanto mehānismi, kas mums jau ir, proti, ANO Pamatkonvencija un atbilstošais Kioto protokols. Saskaņā ar iepriekš minēto protokolu ir attīstīti mūsdienīgi piemērošanas līdzekļi, piemēram, Tīras attīstības mehānisms, kas izveidots no diviem elastīgiem mehānismiem, un IPCC zinātniskā ekspertīze arī ir attīstīta.
Es vēlreiz atkārtoju, sarunas būs grūtas, bet ar nepieciešamo politisko gribu un kopīgu steidzamības sajūtu mēs spēsim sasniegt nolīgumu Kopenhāgenā. Veselais saprāts prasa nolīgumu Kopenhāgenā. Tas, ko dara ES, sabiedriskās domas atbalsts, ko mēs baudām Eiropā, arvien lielāka izpratne pasaulē, Eiropas Parlamenta atbalsts no aizmugures un izredzes par nolīgumu līdz gada beigām par pasākumu paketi, ko mēs esam ierosinājuši, lai stiprinātu ES pozīcijas svaru sarunās — tas viss ļaus mums sasniegt nolīgumu Kopenhāgenā, lai efektīvi risinātu klimata pārmaiņas.
Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram S. Dimas par viņa izsmeļošo konkrēto atbildi.
Vai Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna sadarbosies? Klimata pārmaiņas atspoguļo stāvokli, kurā „pamatcēloņi atrodas vienā vietā un sekas kaut kur citur”. Tāpēc rodas jautājums par to, kāda būs ES nostāja neiepriecinošajā situācijā, kad valstis ar augstu vides parādu saskaņā ar starptautisko regulatīvo nolīgumu laikposmam pēc Kioto nesadarbojas. Primārās izmaksas ir redzamas pašas par sevi. Atvasinātās izmaksas — un te es atsaucos uz G. Verheugen dotajiem vērtējumiem — būs Eiropas uzņēmumu tendence pārvietoties uz valstīm, kurā ir paviršas nostādnes vides aizsardzībā. Vai jūs piekrītat šim novērtējumam?
Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, sāksim ar to, ka ne tikai G. Verheugen, bet arī man ļoti rūp, lai nebūtu oglekļa dioksīda noplūdes. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs — ja uzņēmumi pārvietosies no ES uz valstīm, kurās nav ierobežojumi CO2 emisijai, netiks sasniegts tas vides stāvoklis, ko es cenšos sasniegt.
Energoietilpīgu uzņēmumu problēma ir galvenokārt vides problēma, un tāpēc mums nav jārada tāda veida konkurences problēmas, kas spiež tos pārvietoties. Tas ir iemesls, kāpēc mums jāvirza visas savas pūles, lai panāktu starptautisku nolīgumu, jo tas dod risinājumu. Izšķirošais punkts starptautiskā nolīgumā būs jautājums par to, kas notiek ar energoietilpīgiem uzņēmumiem.
Ja šāds nolīgums netiek panākts — un es nevaru pieņemt, ka starptautiskā sabiedrība ļausies šādam iracionālam lēmumam — mums ierosinātajā tiesību aktā ir visi nepieciešamie noteikumi, lai reformētu CO2 emisiju tirdzniecības sistēmu, lai tādā veidā nozares, kas ir pakļautas starptautiskajai konkurencei, atgūtu savu konkurētspēju. Rezultātā, neizmantojot pasākumus, kas ir pretēji PTO principiem vai ANO klimata pārmaiņu kopējo, bet diferencēto centienu principam, mēs spēsim nodrošināt nepieciešamās garantijas, ka nenotiks oglekļa dioksīda noplūdes un ka šāda veida uzņēmumu migrācija nenotiks.
Tomēr es atkārtoju, mūsu darbības plānam ir jābūt tādam, kas ved mūs nolīguma virzienā. Es uzskatu, ka mēs varam apvienoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, it sevišķi sakarā ar gaidāmo jauno administrāciju, kas pārņems vadību nākamgad, ņemot vērā, ka abi kandidāti ir pilnībā uzņēmušies saistības ieviest CO2 tirdzniecības sistēmu, samazinot emisiju par 80 % līdz 2050. gadam un veicot izlēmīgu darbību pret siltumnīcas efektu sadarbībā ar ES. Es uzskatu, ka kopā mēs varam pārliecināt tos, kuriem varbūt ir citi uzskati šajā jautājumā, un arī sadarbībā ar tādām valstīm kā Ķīna. Kā jūs teicāt, Ķīna pilnībā saprot problēmas, kas ir radušās tās iedzīvotājiem siltumnīcas efekta dēļ, un ir piekritusi pielikt pūles, kas nelīdzināsies attīstīto valstu pūlēm, bet samazinās siltumnīcas gāzu emisijas palielinājuma tempu. Mēs visi kopā varam panākt nolīgumu Kopenhāgenā 2009. gada beigās.
Es ticu šim nolīgumam, un es uzskatu, mēs visi šeit kopā (un Eiropas Parlamentam ir bijusi milzīga nozīme) ar jūsu turpmāko atbalstu panāksim šādu nolīgumu.
Priekšsēdētāja . − Jautājums Nr. 34 ir atcelts, un atbildes uz jautājumiem Nr. 33 un no Nr. 35 līdz Nr. 44 tiks dotas rakstiski.
Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, cik man ir zināms, mēs katram komisāram dodam 20 minūtes. Es esmu uzņēmis viņu uzstāšanos laiku, un S. Dimas kopā ar saviem kolēģiem nav izmantojis pat pusi no tā. Tāpēc es lūdzu atbildēt uz 33. jautājumu saskaņā ar procedūru, par kuru mēs nolēmām. Es domāju, ka komisāram pašam nebūs iebildumu.
Priekšsēdētāja . − Mēs uzņemam laiku, un viņš sāka plkst. 18.32. Tādēļ es baidos, ka 20 minūtes jau mums ir pagājušas, un ir tikai taisnīgi pret kolēģiem, kas ir uzdevuši jautājumus komisāram J. Barrot. Man žēl, bet tāda ir mūsu situācija. Vienmēr ir jautājums, kā mēģināt atrast līdzsvaru, un tas mums jādara arī šodien.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 45, ko iesniedza Armando França (H-0344/08)
Temats: Frontex
Eiropas Savienības ārējo robežu un dalībvalstu operatīvās sadarbības vadība kā Frontex daļa ir sevišķi svarīga ES drošībai un var pat novērst situāciju rašanos.
Aģentūrai ir jābūt efektīvai un jāsasniedz konkrēti rezultāti.
Kādus eksperimentālus projektus un apmācības ir paredzēts izpildīt 2008. gadā?
Vai kāda dalībvalsts attiecībā uz Rabit ir pieprasījusi ātras reaģēšanas vienības izvietošanu? Vai Rabit vienībām ir pašām savs aprīkojums robežu kontrolei un uzraudzībai?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribu atbildēt A. França. Aģentūras Frontex 2008. gada darba programmā ietilpst vairāki eksperimentāli projekti un apmācības operatīvas sadarbības un pētniecības jomās. Ņemot vērā, ka šis ārējo robežu kontrolēšanas jautājums attiecas uz Frontex pilnvarām, Komisija no aģentūras ir saņēmusi sīki izstrādātu atbildi, kas dota pielikumā.
Attiecībā uz mācībām Frontex izvirza trīs mērķus 2008. gadā. Pirmkārt, īstenot kopīgu mācību programmu visā Eiropas Savienībā; otrkārt, piedāvāt īpašas apmācības atbilstīgi operatīvajām prasībām; un visbeidzot izveidot Eiropas tīklu robežsardzes apmācībām.
Frontex plāno 2008. gadā veikt 13 eksperimentālus projektus pie ārējām robežām: četrus eksperimentālus projektus sauszemes robežām, trīs jūras robežām, trīs gaisa robežām un trīs sakarā ar atgriešanās operācijām. Šie projekti ļaus mums pārbaudīt darba metodes, ko izmanto kopīgu operāciju laikā, un pārbaudīt attiecības ar trešām valstīm atgriešanās operācijās un ceļošanas dokumentu saņemšanā.
Par RABIT — ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām — neviena dalībvalsts vēl nav prasījusi ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības izvietošanu, A. Franēa.
Komisija 13. februāra paziņojumā pasvītroja, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībai līdzi varētu nākt tehniska palīdzība saskaņā ar Frontex regulas 8. pantu. Tātad Komisija ir ieteikusi, lai aģentūra padara šo nosacījumu operatīvāku, iepērkot vai nomājot savu aprīkojumu, un ka tā var lietot aprīkojumu, kas reģistrēts tehniskā aprīkojuma centrālajā inventāra sarakstā.
Nobeigumā es gribu teikt, ka Frontex mums ir rīks, kas, šķiet, darbojas. Mēs skatīsimies, kā varam uzlabot Frontex un tā darbības, tiklīdz radīsies nepieciešamība.
Armando França (PSE). - (PT) Es gribu pateikties komisāram J. Barrot ne tikai par atbildi, bet arī par konkrēto informāciju.
Ir divi punkti, par kuriem es gribētu, lai komisārs sniedz man mazliet paskaidrojumu. Sadarbība ar trešām valstīm acīmredzami ir ļoti svarīga un ārkārtīgi svarīga arī mums, un es zinu, ka eksperimentālu projektu attīstīšana ar trešām valstīm ir Komisijas darba programmā. Mēs gribētu zināt, vai tie eksperimentālie projekti, kurus komisārs minēja, attiecas arī uz kādu no Ziemeļāfrikas valstīm. Papildus tam es būtu arī pateicīgs, ja komisārs varētu informēt mūs par to, kā attīstās Eiropas Robežu uzraudzības sistēma Eurosur, par kuru tika ziņots, ka tā ir svarīgs un nepieciešams Frontex papildinājums.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) A. França, lai Frontex sniegtu tehnisku palīdzību trešā valstī, tā reglaments ir jāpielāgo šim nolūkam. Pašlaik tam nav likumīga pamata. Tomēr es uzskatu, ka tam ir pamatojums, jo mēs saņemsim prasības no trešām valstīm, ar kurām mēs strādājam. Jūs minējāt noteiktas Vidusjūras valstis, es domāju, ka Frontex saņems lūgumu sniegt jebkādu iespējamo tehnisko palīdzību, bet mēs vēl neesam nonākuši līdz tam.
Attiecībā uz pārējo, runājot par robežu uzraudzību, mums, kā jūs zināt, ir Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas jau tiek attīstīta. Mēs ceram, ka tā sāks darboties līdz 2009. gada rudenim. Mēs tāpat arī pētām visu, ko var izdarīt, lai uzlabotu robežu uzraudzību.
Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Tā kā Frontex ir Polijā un es esmu polis, mana attieksme pret Frontex ir visai personiska. Pašlaik cirkulē dažādi nepamatoti uzskati par Frontex, sakot, ka dažreiz tas darbojas un dažreiz nedarbojas. Es piebilstu, ka tā ir aģentūra ar vislielāko budžetu. Vai jūs, lūdzu, varētu raksturot dažos vārdos, vai Frontex darbojas un pilda cerēto, vai arī tam vēl ir ļoti daudz darāma, lai uzlabotu tā darbību?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Es domāju, ka es varu teikt, ka Frontex sākotnējās darbības šķiet apmierinošas, kaut gan jāsaka, ka aģentūra ir atkarīga no dalībvalstīm, ja runa ir par tehnisko aprīkojumu, kas ir vajadzīgs tām operācijām, ko tā koordinē.
Ir taisnība, ka tās bieži saistās ar ļoti dārgu aprīkojumu, ko aģentūra nespēj nopirkt, ņemot vērā tās ierobežoto budžetu. Helikoptera iegāde varētu būt līdzvērtīga Frontex gada darbības budžetam, t.i., no EUR 40 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem. Frontex tāpēc ir parakstījis tehniskus nolīgumus ar lielāko daļu dalībvalstu par aprīkojuma izmantošanu, kas tam ir pieejams.
Komisija savā vērtēšanas ziņojumā ieteica, ka Frontex jābūt iespējai nopirkt vai nomāt pašam savu aprīkojumu, vismaz noteiktus nelielus aprīkojuma priekšmetus.
Tas ir viss, ko mēs pašreiz varam pateikt. Paldies jums par to, ka atgādinājāt visiem, ka Frontex atrodas Varšavā un ka tam tur ir cilvēki ar augstu motivāciju. Es gribu pateikties jums par saiknes izveidošanu ar Frontex. Es uzskatu, ka, ņemot vērā visu, ko Frontex pašlaik dara, mēs pēc vērtēšanas pabeigšanas varēsim redzēt, kādus funkcionālus uzlabojumus var tam veikt.
Priekšsēdētāja . − Tā kā jautājuma iesniedzēja nav klāt, jautājums Nr. 46 zaudē spēku.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 47, ko uzdeva Gay Mitchell (H-0369/08)
Temats: Pasākumi cīņai ar terorismu un pamattiesības uz privāto dzīvi
Ir bažas, ka noteikta ES politika, kas vērsta pret terorismu, sevišķi sakarā ar datu saglabāšanu, nav samērīga salīdzinājumā ar ES pilsoņu pamattiesībām uz privāto dzīvi. Vai Komisija komentēs to, kā tā mēģina panākt taisnīgu līdzsvaru starp pamatbrīvību ievērošanu un pasākumiem terorisma apkarošanai?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, acīmredzot ikvienam pasākumam, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis uzsāk cīņai pret terorismu, ir jāņem vērā pamattiesības. Pretterorisma instrumenti vai politika, kas nerespektē pamattiesības, bieži nāk par labu pašiem teroristiem.
Datu saglabāšanas direktīva prasa, lai dalībvalstis uzliek par pienākumu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem vai valsts komunikāciju tīkliem saglabāt datus par komunikāciju apmaiņu ne mazāk par 6 mēnešiem un ne ilgāk par 2 gadiem. Šī direktīva nosaka svarīgu aizsardzību pret datu nepareizu lietošanu. Direktīva nosaka, ka komunikācijas satura saglabāšana iziet ārpus direktīvas darbības lauka. Direktīva turklāt nosaka, ka pieeja saglabātajiem datiem ir jādefinē katras dalībvalsts iekšējos tiesību aktos, ka šiem noteikumiem ir jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un, protams, jāievēro proporcionalitātes un nepieciešamības principi.
Tas nozīmē, ka datus, kas saglabāti saskaņā ar direktīvu, iestādes dalībvalstīs nevar lietot, lai iejauktos personas privātajā dzīvē, izņemot, kad tas ir pamatots ar nolūku atklāt un iztiesāt nopietnus kriminālus noziegumus. Direktīva nosaka, ka saglabātie dati var būt pieejami vienīgi valsts kompetentajām iestādēm. Acīmredzot tas nozīmē, ka saglabātos datus nevar izmantot uzņēmumi vai privātas personas. Tas, ka pieeja saglabātajiem datiem ir ierobežota, savukārt nozīmē, ka tos nevar izmantot sabiedrības uzraudzībai.
Turklāt datiem, kas saglabāti saskaņā ar direktīvu, piemēro arī Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē.
Jāsecina, ka Datu saglabāšanas direktīva ir būtiska, lai padarītu policijas darbu efektīvāku un lai pārraudzītu, atklātu un izmeklētu teroristus, vienlaikus garantējot cieņu pret personu privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Komisija nodrošinās, lai dalībvalstis īsteno un ievieš direktīvu atbilstīgi pamattiesībām.
Gay Mitchell (PPE-DE). - Es pateicos komisāram par atbildi. Komisāram droši vien ir zināms, ka „ēnu” iekšlietu ministrs Lielbritānijā, bijušais Eiropas lietu ministrs David Davis, atkāpās no sava amata Parlamentā pagājušajā nedēļā principā sakarā ar valsts iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Lai kādi būtu viņa atkāpšanās nopelni, es pievienojos viņa paustajām bažām. Valsts nekad neiesniedz savam parlamentam vai Eiropas Parlamentam kaut vai vienu no ārkārtas lietām, ko valsts vai Eiropas Savienība grib darīt, tādēļ darbība notiek pakāpeniski. Es gribu, lai visi teroristi tiek saukti pie atbildības.
Es uzaugu valstī, kur 30 gadus teroristi radīja haosu valstī, bet mums bija arī tiesību sistēma, kas aizsargāja pilsoņu privāto dzīvi. Es gribu uzzināt no jums, komisār, kādus apsteidzošus pasākumus jūs veicat, lai nodrošinātu to, ka tiek aizsargāta personas privātā dzīve un tiesības nodarboties ar savām lietām.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka, ka 15 dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par instrumentiem, kas transponē Datu saglabāšanas direktīvu, un Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret visām dalībvalstīm, kas nav paziņojušas par šiem pasākumiem līdz 2007. gada novembra beigām.
Atbildot uz jūsu jautājumu, Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu, lai palīdzētu Komisijai analizēt direktīvas efektivitāti un sasniegt jūsu prasīto līdzsvaru. Komisija gatavos ziņojumu 2010. gadā, lai pārskatītu direktīvas doto ieguldījumu nopietnu kriminālu pārkāpumu izmeklēšanā, atklāšanā un tiesāšanā. Šajā nolūkā Komisija acīmredzot pārbaudīs visus novērojumus, ko ir iesniegušas dalībvalstis vai saskaņā ar direktīvu izveidotā darba grupa.
Mums patiešām ir jāpārliecinās, ka tas ir saskaņā ar direktīvām par datu saglabāšanu un direktīvu par datu aizsardzību. Es domāju, ka pat tad, ja būs kāds datu aizsardzības pārkāpums, mēs bez kavēšanās spēsim izdarīt secinājumus.
Es uzskatu, ka mēs patiešām esam mēģinājuši pildīt prasības par cīņu pret terorismu un saskaņot tās ar pamattiesību aizsargāšanu. Katrā gadījumā tieši tam man tagad jāpievērš visa uzmanība, un, Mitchel kungs, es to darīšu ar lielu rūpību.
Armando França (PSE). - (PT) Kā mēs zinām, šī ir joma, kurā ir iespējami konflikti starp pamattiesībām, pamattiesību ievērošanu un drošību. Tomēr man arī šķiet, ka šī ir joma, kur ir ļoti nepieciešama sadarbība.
Es gribu prasīt komisāram, kāda līmeņa sadarbība direktīvas īstenošanā notiek starp valsts datu aizsardzības iestādēm attiecībā uz datu saglabāšanu. Katrā dalībvalstī ir specializētas valsts iestādes, un man šķiet, ka Komisijas uzdevums ir ierosināt un mudināt šo sadarbību starp attiecīgajām iestādēm.
Kas jauns ir šajā jomā, komisār?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, jums ir taisnība: mums ir jānodrošina cieņa pret datu aizsardzību. Katrā gadījumā kopā ar mums Eiropas datu aizsardzības uzraugam ir uzdevums pārraudzīt to visu. Jums ir taisnība, mums ir vajadzīga sadarbība: ir darba grupa saskaņā ar 29. pantu, kas sasauc kopā iestāžu pārstāvjus dažādās dalībvalstīs un konkrēti strādā, lai tālāk pilnveidotu datu aizsardzības ievērošanu, kam G. Mitchell pievērsa manu uzmanību.
Es uzskatu, ka šī sadarbība progresē. Mēs saucam šo darba grupu par „29. panta darba grupu”, jo direktīvas 29. pants nosaka, ka katras dalībvalsts neatkarīgajām datu aizsardzības iestādēm ir jātiekas. Es domāju, ka tas ir labs rīks un ka tas ir jāizmanto. Tas ir tas, ko varu jums pateikt.
Priekšsēdētāja . −
Jautājums Nr. 48, ko iesniedza Claude Moraes (H-0380/08)
Temats: Eiropas apcietināšanas orderis
Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) tagad tiek plaši izmantots, lai visā Eiropas Savienībā nodrošinātu aizdomās turēto noziedznieku apcietināšanu un nodošanu, un tam ir izšķiroša loma cīņā pret terorismu un nopietnos noziegumos apsūdzēto saukšanā pie atbildības. Tomēr vismaz sākotnējos posmos šķita, ka dažreiz to zināmā mērā apņem tiesiska nenoteiktība. Kāds iepriekšējs Lielbritānijas Lordu palātas ziņojums brīdināja, ka tik ilgi, kamēr šī nenoteiktība nav atrisināta, EAO darbība var nebūt pilnībā efektīva dalībvalstīs.
Vai Komisija varētu sniegt savu viedokli par to, cik efektīvi ir pārvarētas sākotnējās problēmas un cik efektīvi EAO tagad darbojas? Ja Komisija uzskata, ka vēl ir kādi problemātiski jautājumi, tad kuri tie ir un kā Komisija grasās tos risināt?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Es gribu pateikties C. Moraes par šī svarīgā jautājuma uzdošanu. Eiropas apcietināšanas orderis patiešām ir nesis nozīmīgus rezultātus. Galvenā izmaiņa ir savstarpējā tiesas nolēmumu atzīšana, un dubultās noziedzības prasība vairs nav piemērojama 32 nopietniem noziegumiem. Tāpēc procedūras prasa ievērojami mazāk laika.
Salīdzinājumā ar ilgo izdošanas procedūru, kas parasti prasa vairāk nekā gadu, nodošanas procedūra saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi prasa vidēji tikai 43 dienas. To visu patiesībā izdara tiesas.
Jaunā procedūra tiek plaši izmantota dalībvalstīs. 2006. gadā tika izdoti 6752 Eiropas apcietināšanas orderi. Kopumā 2042 cilvēki tika apcietināti ar EAO un 1892 cilvēki tika veiksmīgi nodoti. Vairāk nekā viena piektā daļa no personām, kas bija nodotas saskaņā ar EAO procedūru, bija pilsoņi no izpildītājas dalībvalsts.
Kad jūs pievēršat uzmanību tam, ka 2006. gadā mums faktiski bija tik pat daudz apcietināšanas orderu, cik ir bijušas procedūras 10 gadu laikā, kļūst skaidrs, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir bijis sekmīgs. Dažu dalībvalstu sākotnējās konstitucionālās problēmas ir pārvarētas.
Tomēr, C. Moraes kungs, mums jāatzīst, ka attiecībā uz valstu pilsoņu nodošanu mēs dažreiz redzam, ka tiek izmantotas vecās izdošanas procedūras, kas liecina par to, ka ir saglabājies uzticības trūkums pret dažām dalībvalstīm un noteiktām kriminālās tiesvedības sistēmām. Tomēr mēs domājam, ka tas zudīs un ka sistēma varēs funkcionēt optimāli.
Pamatojoties uz analīzi par pamatlēmuma transponēšanu dalībvalstu tiesību sistēmā, Komisija sniedza ziņojumu 2005. un 2007. gadā par Eiropas apcietināšanas ordera darbību. Atklājās, ka dalībvalstīs ir tikuši veikti noteikti pielāgojumi
Pašlaik tiek veikti vairāki salīdzinoši pārskati, kuros Komisija ir iesaistīta kā novērotājs. Šie pārskati noslēgsies 2009. gada sākumā. Tad, pamatojoties uz šo pārskatu rezultātiem, Komisija sniegs jaunu ziņojumu, kurā raksturos dažādas pārbaudītās prakses, trūkumus un jautājumus Eiropas līmenī, lai turpmāk uzlabotu Eiropas apcietināšanas ordera darbību, lai gan man šķiet, ka tas joprojām ir viens no panākumiem attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principu.
Claude Moraes (PSE). - Komisāram ir taisnība, kad viņš saka, ka EAO ir tāda veida rīks, kādu Eiropas Savienības pilsoņi sagaida no tieslietu un iekšlietu portfeļa. Ir pilnīgs pamats atsacīties no gari stieptās izdošanas procedūras.
Vai es tomēr drīkstu viņam lūgt personīgi painteresēties un personīgi iesaistīties šajā problēmā attiecībā uz to, kā dažas dalībvalstis ir transponējušas pamatlēmumu? (Komisija ir bijusi par to kritiski noskaņota.) Vai es varu lūgt viņu iesaistīties personīgi attiecībā uz to, ka dažas dalībvalstis turas pie vecajām procedūrām un tā rezultātā EAO nav tik efektīvs, cik tas varētu būt?
Ir bijuši daži ļoti svarīgi panākumi, bet diemžēl tos nomāc tas, ka šī direktīva, kas nākotnē varēja būt ļoti svarīga tieslietu un iekšlietu jomā, netiek labi transponēta un labi īstenota.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) C. Moraes kungs, vispirms es gribu jums atgādināt, ka pamatojoties uz pašreizējiem Līgumiem, Komisija nav pilnvarota uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalsti, ja pārraudzības un pārskatīšanas procedūru laikā ir atklājusies pamatlēmuma nepareiza īstenošana. Neskatoties uz to, es varu jums teikt, ka es veltīšu īpašu uzmanību Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanai. Tieslietu forums, ko mēs pārvērtīsim par regulāru notikumu, būs mums iespēja mudināt visu dalībvalstu miertiesnešus strādāt kopā. Mēs arī nelaidīsim garām šo izdevību veicināt pareizu Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanu. Es gribu pateikties jums par šī jautājuma uzdošanu, un es varu jums teikt, ka mēs darīsim visu, ko varēsim. Gribu piebilst, ka Eurojust stiprināšana arī mums ļaus labāk izmantot Eiropas apcietināšanas orderi.
Armando França (PSE). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es esmu pavadījis 17 gadus tiesās kā advokāts, un tāpēc es labi pārzinu, kāds ir stāvoklis tieslietās Eiropā, kam, vispār runājot, ir raksturīgs lēns temps, ārkārtīgi lēns temps. Tas ir kaut kas tāds, kas mums visiem ir jāpārvar.
Eiropas apcietināšanas orderis ir ļoti svarīgs — faktiski visaugstākajā mērā svarīgs. Turklāt izšķiroša nozīme ir tam, ka dalībvalstis saprot, cik tas ir svarīgs, un pieņem to.
Mēs zinām, ka Komisijai nav pilnvaru noteikt sankcijas, bet tā var aktivizēt un stimulēt lietas, un es pilnībā atbalstu sava kolēģa teikto, tomēr ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts, komisār, kas varbūt ir jūsu rokās, un tas ir sadarbības veicināšana starp policiju un tiesu iestādēm. Tas ir dzīvībai svarīgi, lai policijas un tiesu iestāžu sadarbība tiktu veicināta dalībvalstīs un starp Komisiju un Eiropas iestādēm.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Jums ir pilnīga taisnība — Eiropas apcietināšanas orderim ir jābūt panākumiem, jo tas nozīmē patiešām aptverošu savstarpējas atzīšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka šajā punktā dažādas tiesību iestādes patiešām sāk strādāt kopā uzticības atmosfērā. Tāpēc Eiropas apcietināšanas orderim — kas ievērojami paātrināja un vienkāršoja procedūras — un tā pareizai izmantošanai ir jādod šīs jaunās tiesvedības paraugs, lai tā, kā jūs gribat, būtu ātrāka un, protams, daudz vieglāk lietojama.
Tas ir viss, ko varu jums pateikt. Mēs visi cieši vērojam Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanu, kas, manuprāt, ir viens no vislabākajiem rīkiem, kādi mums pašlaik ir tiesvedības sadarbībai kriminālistikā, kas nepārprotami ir jāturpina uzlabot arī turpmāk.
Priekšsēdētāja . − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).
Priekšsēdētāja . − Jautājumu laiks ir slēgts.
(Sēdi pārtrauca plkst. 19.20 un atsāka plkst. 21.00)
SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT Priekšsēdētāja vietnieks