Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 17. jūnijs - Strasbūra

14. Mājputnu kautķermeņu importēšana (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par mājputnu kautķermeņu importēšanu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, šajā jautājumā kolēģijas sanāksmes laikā 28. maijā man bija izsmeļošas diskusijas ar kolēģiem par atļauju lietot AMT vielas kā attīrīšanas līdzekli, lai tīrītu mājputnu kautķermeņu virsmu. Kā jūs zināt, iespēju novērst virsmas inficēšanu ar vielām, kas nav dzeramais ūdens, Padome un Parlaments apstiprināja 2004. gadā regulās par higiēnu.

Lai apstiprinātu vielas jebkādas gaļas attīrīšanai, piemērojamais tiesību akts prasa pozitīvu, ar pierādījumu apliecinātu konstatējumu komitoloģijā, kas rāda, ka šo vielu izmantošana nerada riskus veselībai vai videi.

Ļaujiet man atgādināt jums, ka ir bijusi sena ASV prasība apstiprināt četru AMT vielu izmantošanu mājputnu kautķermeņu attīrīšanai. Šajā sakarībā mēs esam prasījuši dažādus zinātniskus atzinumus, kas ir izvērtējuši risku, ko rada četru AMT vielu izmantošana, no veselības, vides un mikrobu rezistences viedokļa.

Pamatojoties uz dažādo zinātnisko atzinumu rezultātu, mēs nolēmām piedāvāt priekšlikumu. Zinātniskie atzinumi ļauj mums virzīt uz priekšu priekšlikumu par atļaujas došanu, bet ne par katru cenu. Kā izriet no zinātniskajiem atzinumiem, bija jāformulē vairāki riska vadības nosacījumi. Ierosinot šo dokumentu, mana pamatlīnija ir ļoti skaidra: vienalga, par kura komercpartnera interesēm ir runa, nekādām starptautiskām saistībām nevar ļaut apdraudēt pārtikas nekaitīguma un ES patērētāju veselības principus.

Tāpēc arī ir nepieciešams nodrošināt, lai katra šādu vielu izmantošana neaizvieto pienākumu ievērot higiēnas nosacījumus visā pārtikas apritē, kā tas ir noteikts Kopienas tiesību aktos, un lai šāda izmantošana neveicina sliktu sākotnējās higiēnas apstākļu rašanos. Patiesībā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNA) savā atzinumā ir norādījusi, ka AMT varētu tikt uzskatīts par lietderīgu līdzekli, lai papildinātu higiēnas praksi, kas jau ir īstenota Eiropas Savienībā.

Tāpēc es esmu noteikusi stingrus, bet samērīgus nosacījumus. Ar šiem nosacījumiem mēs varam nodrošināt priekšlikumu, kas ir aizstāvams no sabiedrības veselības un nekaitīguma viedokļa. Mēs ierosinām šādus nosacījumus. Pirmkārt, tiek izmantota tikai viena viela. Iedarbības laiks un vielu koncentrācija ir noteikta. Mājputnu kautķermeņi tiek skaloti ar dzeramo ūdeni. Pēc vielu izmantošanas uz gala produkta nepaliek pārpalikumi. Skalošanas efektivitāte tiek pārraudzīta, lai nodrošinātu pārpalikumu neesamību. Uzliekot šādus nosacījumus, mēs nodrošinām, ka AMT vielu izmantošana neslēps sliktus higiēnas apstākļus un ka netiek atstāti pārpalikumi gala produktā.

Es gribu arī uzsvērt, ka AMT izmantošana tikai samazina baktēriju daudzumu un neaizvieto labas higiēnas praksi kā centrālo prasību, kas ir vienlīdz piemērojama trešās valstīs, kā arī Eiropā un piemērojama, sākot ar putnu saimēm un beidzot ar mājputnu kautķermeņiem. Mēs saglabāsim kopveseluma pieeju salmonellas samazināšanai visos ražošanas cikla posmos: barībā, saimniecībās un kautuvēs.

Turklāt priekšlikums paredz pienācīgu marķēšanu. Līdzīgi kā ar citām apstiprinātām vielām, piemēram, piedevām, patērētājam ir tiesības būt informētam. Tādējādi mēs ierosinām divus alternatīvus aprakstus. Pienācīgi vides zāļu lietošanas pasākumi kaitīgu noteku ūdeņu kvalitātes standartiem, kā to ierosinājis Vides ģenerāldirektorāts. Tajos ietilpst nosacījumi par notekūdeņu savākšanu un apstrādi kautuvēs.

Visbeidzot ir svarīgi, ka priekšlikums paredz divu gadu laikā kopš atļaujas izmantošanas datuma veikt pārbaudi, kas ļauj savākt turpmākus datus no pārtikas uzņēmējiem attiecībā par šo vielu izmantošanu, lai tādā veidā var risināt zinātniskus jautājumus par antibakteriālo rezistenci. Ar šo pārbaudi pienākums vākt pierādījumus tiks uzdots pārtikas ražotājiem, nevis Komisijas zinātniskajām iestādēm.

Kad priekšlikums tika izklāstīts Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai 2. jūnijā, 26 dalībvalstis izteica negatīvu nostāju un viena atturējās. Komisija tagad pārsūtīs priekšlikumu Ministru padomei izlemšanai.

Jūs vaicāsiet, kāpēc Komisija virzīja šo priekšlikumu uz priekšu par spīti ES iekšējai pretestībai pret to. Pirmkārt, tāpēc, ka tiesību pamatnostādnes paredz iespēju apstiprināt šādas vielas. Otrkārt, tāpēc, ka ir bijusi prasība apstiprināt, ko nevar atstāt bez atbildes, ņemot vērā arī mūsu starptautiskās saistības. Visbeidzot tāpēc, ka ir zinātniski atzinumi, kuros norādīts, ka mēs varam veikt atļaujas došanas procedūru ar noteikumu, ka tā tiek papildināta ar vairākiem stingriem nosacījumiem, kā mēs arī darījām. Tāpēc Komisijai bija jārīkojas atbilstoši savai atbildībai un jānāk ar priekšlikumu.

Tas, kas notiek pēc tam, ir daļa no lēmuma pieņemšanas procesa. Šajā ziņā es esmu labi ņēmusi vērā jūsu stingri pausto nostāju. Tagad Padomei tiks lūgts izteikties par dokumentu. Kā jūs zināt, ja dalībvalstu kvalificēts vairākums būs pret šo priekšlikumu, tas netiks pieņemts, gala rezultātu tad mēs redzēsim Francijas prezidentūras laikā.

  Robert Sturdy, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, komisāre teica, ka šis ķīmiskais hlors nav bīstams. Ja tas ir tā, kāpēc to ir aizliegts izmantot vistām Eiropas Savienībā?

Otrkārt, komisāre, jūs sacījāt, ka mums esot saistības attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs piedalāmies PTO sarunās un esam PTO sastāvā, bet — labojiet mani, ja es kļūdos — nav aizlieguma vistas gaļai no Amerikas Savienotajām Valstīm, ja tā atbilst ES standartiem. Kāpēc vispār mēs Eiropas Savienībā strādājam pie tiesību aktiem, kad īstenībā mēs izšķiežam savu laiku?

Mēs tikko kā esam pieņēmuši ziņojumu par tīra ūdens direktīvu. Mēs esam svītrojuši vairākas ķimikālijas no šī dokumenta, un tomēr, lūdzu, te mēs liekam hloru atkal atpakaļ. Jūs pilnīgi pareizi minējāt 2. jūniju, kad balsojums ar 26 pret 1 bija pret. Vienīgā, kas atturējās, bija Apvienotā Karaliste. Jums jāatceras, ka Apvienoto Karalisti pārvalda lielveikalu mantkārība, un es teiktu, ka iemesls, kāpēc Apvienotā Karaliste atturējās, ir tāds, ka tā tika pakļauta lielveikalu spiedienam par labu lētai pārtikai. Es uzskatu, ka patiesībā tam ir negatīva ietekme.

Jūs sakāt, ka uz produktiem nekādi pārpalikumi nepaliks. Vai jūs, komisāre, pilnībā varat likt roku uz sirds un teikt, ka jūs spēsiet pārraudzīt to, jo mums jau iepriekš ir bijušas problēmas ar produktiem, kas ienāk ES? Es biju atbildīgs par ziņojumu par ķīmiskajām vielām pārtikā, kas ienāk Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Savienības pārtikā, un mums ir reālas problēmas to pārraudzīšanā.

Es uzskatu, ka jūs pakļaujat sevi reālam riskam un ne tikai sabiedrības veselībai. Tas nav tirdzniecības jautājums — jautājums ir par sabiedrības veselību, sabiedrības uzticību produktam. Vismazāk mēs vēlamies piedzīvot sabiedrības uzticības zudumu Eiropas Savienībai un pārtikai, ko mēs ražojam.

  Anne Ferreira, PSE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties deputātiem, kas piedalījās šīs rezolūcijas projekta gatavošanā. Es gribu uzsvērt, ka to atbalsta visas politiskās grupas. Kāpēc šāda vienprātība? Bez šaubām tāpēc, ka tā atspoguļo mūsu neapmierinātību ar Komisijas attieksmi un pieeju, kas sakņojas demokrātijas noliegumā, ar kuru Eiropas Parlaments ir saskāries šajā lietā tagad jau vairākas nedēļas.

Komisijas apņēmība neņemt vērā EP deputātu un ekspertu atzinumus jautājumā par vistām, kas apstrādātas ar hloru, ir patiešām biedējoša. Jā, G. Verheugen vada sarunas ar atbilstīga līmeņa ASV pārstāvi, lai virzītu uz priekšu tirdzniecību starp šiem abiem mūsu reģioniem, bet vai viņš var to darīt, upurējot Eiropas veselības standartus? Kā Komisija varēja dot savu svētību šāda veida projektam, ierosinot vienīgi tikai obligātu marķēšanu un noteikumu pārskatīšanu 2 gadu laikā utt.? Vai Komisija var izskaidrot, kāpēc, atzinusi, ka tai trūkst informācijas par šīm vielām, tā neizvēlas piesardzīgu pieeju? Neatsaukšanās uz ASV Slimību kontroles un novēršanas centra (CDC) secinājumiem arī ir savāda, jo pirms dažām nedēļām tas atklāja saindēšanos un salmonellas, listērijas un citu baktēriju infekciju pieaugumu. Kāpēc mums ir jāieved metode, kas nav vēl izmēģināta un pārbaudīta?

Cits svarīgs punkts, kas jāatceras, ir tas, ka Eiropas pārtikas nekaitīguma tiesību akti prasīja gadiem ilgu darbu un sadarbību ar nozares speciālistiem, kas piekrita dot ieguldījumu, lai piepildītu Eiropas pilsoņu cerības. Šī pieeja, kurā ietilpst visa pārtikas aprite, ir visilgtspējīgākais veids, kā samazināt patogēnu līmeni. Tieši šo izvēli mēs izdarījām, un vai jūs patiešām domājat, ka uzticības attiecības un stingru un uzticamu partnerību var būvēt, neapstiprinot mūsu pašu principus un vērtības vēlreiz mūsu ASV partneriem? Man ir vēl viens jautājums: vai ievestie produkti pakļausies tiem pašiem noteikumiem kā Eiropas mājputni?

Visbeidzot es nobeigšu, norādot, ka šis lēmums ir vēl jo nesaprotamāks tādēļ, ka Komisija ir nolēmusi uzsākt pretuzbrukumu pret PTO sakarā ar Strīdu izšķiršanas iestādes lēmumu par liellopiem, kuru audzēšanā izmantoti hormoni. Es uzskatu, ka pastāv milzīgs juceklis un pārpratumi patērētāju vidū, saskaroties ar šo diametrāli pretējo nostāju. Tā patiešām rada jautājumu par politisko nostāju, kādu Eiropas Komisija ieņem jautājumā par pārtikas veselīgumu un nekaitīgumu.

Eiropas Padome drīz izdos atzinumu par Komisijas priekšlikumu. Mēs prasām, lai tā ņem vērā Parlamenta un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas nostāju: veselība jāvērtē augstāk par tirdzniecību.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es varu tikai atbalstīt R. Sturdy un J.H. Ferreira teiktos vārdus. Es patiešām nesaprotu, kāpēc Komisija tik uzstājīgi centās iesniegt šos priekšlikumus 28. maijā. Spiediens no Amerikas Savienotajām Valstīm acīmredzot ir bijis milzīgs. Tas ir ekonomiska rakstura spiediens. Amerikas Savienotās Valstis zaudē tirgus šeit Eiropas Savienībā — varbūt arī jaunajās dalībvalstīs, kas pievienojās 2004. gadā.

Ko es ievēroju visos veiktajos pētījumos? Es ievēroju, ka Amerikas Savienoto Valstu pieeja antibakteriālo līdzekļu izmantošanai patiesībā nav efektīva. Inficēšanās gadījumi ar salmonellu vai campylobacter nav gājuši mazumā. Turpretī mūsu pieeja ir ļoti efektīva. Mūsu pieeja ir „no saimniecības līdz šķīvim”, kas ietver ikvienu posmu no lauku saimniecības līdz galdam. Kopš Komisijas Baltās grāmatas 2000. gadā mēs esam pieņēmuši stingrus tiesību aktus par pārtikas vielām. Es negribu, ka tas tagad tiek sagrauts.

Arī lauksaimnieki to negrib, jo viņi ir veikuši ieguldījumus šajā pieejā. Viņi nevēlas negodīgu konkurenci no konkurentiem citās pasaules daļās. Turklāt viņi nav vieni, viņiem ir patērētāju un vides kustību atbalsts. Es tāpēc aicinātu komisāri pārdomāt vēlreiz un atcelt šo priekšlikumu: viņai nav tam atbalsta Padomē un nav atbalsta tam arī Parlamentā.

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Nāciju Eiropas grupas vārdā es pilnībā atbalstu iesniegto rezolūcijas projektu. Es pilnībā piekrītu priekšlikumu saturam, kas ietverts rezolūcijas projektā. Šajā dokumentā ir izvirzīts ļoti svarīgs jautājums. Savās debatēs par stāvokli lauksaimniecībā, kā arī starptautiskajā tirdzniecībā mēs daudzreiz esam aicinājuši ievērot principu, ka prasībām ir jābūt vienādām pret ražotājiem Eiropas Savienībā un tām vienībām, kas eksportē savus ražojumus Eiropas tirgos. Šis princips netiek kopumā ievērots, un it sevišķi tas netiek ievērots lauksaimniecības ražošanas jomā. Mums ir stingri jāpieprasa šī principa ievērošana. Mēs nevaram turpināt procedūru, kurā noteikti standarti tiek pieprasīti Eiropas Savienības ražotājiem un citi standarti tiem, kas eksportē savus produktus uz Eiropas tirgu.

Stāvoklis mājputnu nozarē ir ļoti smags vairākās Eiropas valstīs. Mana valsts, Polija, ir viena no tām. Man personīgi ir bijusi izdevība piedalīties daudzās diskusijās par šo tematu. Mājputnu ražotāju organizācijas ir norādījušas, ka konkurences nosacījumi ir nevienlīdzīgi un ka Eiropas tirgus ir pakļauts nevienlīdzīgai konkurencei attiecībā uz citām pasaules valstīm. Es esmu gandarīts, ka šī iniciatīva tika iesniegta, jo tieši šis ir virziens, kurā jāiet, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, kā to pieprasa elementārs tiesiskums. Tāpēc es atbalstu šo rezolūcijas projektu.

  Konstantinos Droutsas, GUE/NGL grupas vārdā. - (EL) Priekšsēdētāja kungs, atceļot aizliegumu vistu importam no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Komisija vēlreiz parāda, ka tā liek pārtikas multinacionālo uzņēmēju intereses augstāk par cilvēku un strādnieku veselību.

Desmitiem gadu Amerikas Savienotās Valstis ir aktīvi attīstījušas ar hormoniem apstrādātas gaļas importu. Tagad tās dara to pašu ar vistas gaļu. Iepriekšējos gados aizliegums pamatojās uz briesmām, ko rada hlors un vistu mērces. Saskaņā ar zinātnieku aprindām ar hloru apstrādātas vistas apdraud patērētāju un kautuvju strādnieku veselību un rada bīstamus atkritumus ar kancerogēniem pārpalikumiem.

Amerikas Savienotajās Valstīs izmantotās vielas acīmredzot nav zaudējušas savas kancerogēnās īpašības, tāpat kā zinātnieku aprindas nav mainījušas savas domas. Tādēļ jautājums ir par to, kas ir licis Komisijai padoties Amerikas Savienoto Valstu un multinacionālo uzņēmumu spiedienam un ko tā saņem pretī par šādu nostājas maiņu?

Pārtikas ražošanas ķēde arvien vairāk atrodas pārtikas multinacionāļu dzelžainajā tvērienā. Tikai dažas dienas pēc skandāla par saulespuķu sēklu eļļas sajaukšanu ar minerāleļļām un atklājumu, ka tiesību akti atļauj eļļas pārvadāšanu tajos pašos tankkuģos, kas tiek izmatoti veselībai bīstamu šķīdumu vešanai, Eiropas Komisija nepamirkšķināja ne aci, paziņojot par aizlieguma atcelšanu ar hloru apstrādātām vistām.

Viens pārtikas skandāls seko otram. ES pārliek atbildību par inspekcijas veikšanu uz tiem, kuri būtu jāinspicē; tā atsakās pati no savas atbildības gluži tāpat kā dalībvalstu valdības; tā pārceļ atbildību uz patērētājiem, pamatojot to, ka viņiem ir tiesības izvēlēties, ja ražojumi ir marķēti.

Strādnieki pieprasa pareizi pārbaudītu, veselīgu pārtiku par pieņemamām cenām. Strādnieku, viņu organizāciju un zinātnieku aprindu opozīcijai pret aizlieguma atcelšanu ir jāliek Komisijai pārskatīt savu lēmumu. Aizliegums izmantot ar hloru apstrādātas vistas patēriņam ir jāturpina.

  Daniel Caspary (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, atlantiskās tirdzniecības apjoms pašreiz ir aptuveni EUR 600 miljardi gadā. Tagad Komisija rosina, lai mēs atveram tirgu mājputniem, kas ir dezinficēti hlora šķīdumā. Es noteikti saku: es ļoti nožēloju, ka Komisijai nav izdevies pieprasīt — un iegūt — beidzot pieeju tirgum Amerikas Savienotajās Valstīs mūsu ar hloru neapstrādātajiem mājputniem. Tomēr es gribu teikt, ka es atbalstu Komisijas ierosinājumus principā, jo zinātnisko ekspertu ziņojumi ir pārliecinoši. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde deva ļoti pārliecinošu ekspertu ziņojumu; mēs neprasām tālākus ekspertu ziņojumus.

Šeit Atlantijas okeāna otrajā pusē neviens nevēlas redzēt, ka cilvēku veselība pārtikas dēļ tiek pakļauta riskam, bet ja patiešām pastāv šaubas par vielām, ko izmanto Amerikas Savienotajās Valstīs, tad es prasu sev, kāpēc šīs vielas ir atļautas te Eiropas Savienībā kā piemaisījumi dzīvnieku barībai, dzeramajam ūdenim un pārējai pārtikai?

Es zinu, cik lielu nozīmi daudzās ES dalībvalstīs piešķir pārtikas kvalitātei un pārtikas nekaitīgumam, un tomēr. Kas būtu Francija, piemēram, bez tās coq au vin? Šis ražojums, ko Francija eksportē un kas ir slavens visā pasaulē, arī tiek sagatavots eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm, apstrādājot ar hloru saskaņā ar Amerikas metodi. Acīmredzot šī metode ir tik laba, ka to uzskata par piemērotu kvalitatīvu produktu eksportam no Eiropas.

Pēc manām domām tādā gadījumā šī ir diezgan negodīga diskusija. Komisija ir devusi skaidrus ierosinājumus, lai garantētu Eiropas patērētājiem nekaitīgumu. Es uzskatu, ka it sevišķi marķēšanai ir jābūt skaidrai un saredzamai, lai patērētāji patiešām zina, ko viņi pērk, bet es zinu arī, ka patērētāji jebkurā gadījumā izvēlēsies Eiropas mājputnus.

Tomēr es aicinu ikvienu beigt slēpties aiz šķietamiem vides vai veselības argumentiem un skaidri noteikt, par ko te patiesībā ir runa. Jautājums ir par godīgumu, un godīgums politikā ir izšķirošs, sevišķi, kad runa ir par kāda temata apspriešanu ar tādiem draugiem kā Amerikas Savienotās Valstis.

  Francisco Assis (PSE). - (PT) Es saprotu nepieciešamību uzlabot tirdzniecības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un šajā ziņā es gribu apsveikt Komisiju par darbu, ko tā ir veikusi šajā jomā. Tomēr ir „sarkanās līnijas”, un viena no tām ir Eiropas ražotāju un patērētāju likumīgo interešu sargāšana. Es uzskatu, ka šajā īpašajā gadījumā mums ir darīšana ar stāvokli, kur šīs līnijas tiek skaidri pārkāptas.

Te ir divas dažādas koncepcijas, varbūt pat divas pretrunīgas koncepcijas par veselības aizsardzību un vides aizsardzību. No Eiropas perspektīvas raugoties, galvenās rūpes ir nodrošināt nekaitīgumu visā pārtikas apritē. No Amerikas perspektīvas raugoties, ideja ir risināt šo lietu tikai procesa nobeiguma stadijā.

Mēs nevaram atkāpties no savas pārliecības, ieradumiem vai standartiem šajā jomā, un mums jācenšas panākt ne tikai, ka tos ievēro Eiropā, bet mums arī jāmēģina projicēt tos starptautiskajā arēnā. Eiropas Savienība stāvēs uz ļoti ļodzīgas pamatnes, projicējot savus standartus starptautiski, ja tā atsacīsies nodrošināt to, ka tie tiek aizsargāti Eiropā.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir būtiski uzsvērt nepieciešamību paust skaidru opozīciju Komisijas priekšlikumam šajā jomā.

Tiek apdraudēti būtiski jautājumi, kuri ir saistīti ar vides aizsardzību, sabiedrības veselību un Eiropas patērētāju pamattiesībām. Tomēr tiem ir sakars arī ar Eiropas ražotājiem, jo Eiropas ražotājiem ir bijis jāievēro šie standarti, un dažu pēdējo gadu laikā viņiem ir bijis jāizdara nozīmīgi ieguldījumi, lai pierādītu, ka viņi ievēro prasības. Tagad pēkšņi viņi tiktu atstāti pilnīgi nevarīgi pretoties konkurencei šādā līmenī.

Tāpēc veselības un arī godīgas konkurences vārdā mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir jāpadara Eiropas ražotāju aizsardzība par vienu no galvenajām rūpēm. Turot to prātā un neapšaubot pūles uzlabot tirdzniecības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm (kuras ir svarīgas Eiropas Savienībai), es uzskatu, ka šis priekšlikums ir slikts, un, dabiski, es vēlos izteikt atbalstu rezolūcijas priekšlikumam.

  Frédérique Ries (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, lēmums Eiropas Savienībā atcelt veto gandrīz visam vistu importam, kas apstrādātas ar hloru, ir īsts hrestomātisks gadījums, kā Komisija, kuras pienākums būtu bijis aizsargāt Eiropas pilsoņu augstākas sabiedriskās intereses, nevar to vairs izdarīt un tai nav tas vairs jādara.

Tāpat kā visas pārtikas nozares, arī mājputnu audzētāji un it īpaši vistkopji ir pielikuši milzīgas pūles desmitiem gadu. Viņi ir veikuši lielus ieguldījumus, lai ievērotu standartus, un uz viņiem attiecas ne mazāk kā 70 regulu, direktīvu un citu Eiropas lēmumu.

Mēs arī zinām, ka nozare tiek pakļauta sīvai konkurencei Eiropā, bet arī no Brazīlijas un ASV. Vai mums jāatgādina jums, jo vēl neviens to nav pieminējis, par putnu gripas uzliesmojumu Eiropā — tas notika tikai pirms trim gadiem — kad mājputnu gaļas patēriņš nokritās par vairāk nekā 20 %? Kāpēc mums tagad jāpakļauj šī nozare šādam konkurences izkropļojumam attiecībā uz ASV vistkopjiem, kas nekādā ziņā netiek pakļauti tādiem pašiem veselības un nekaitīguma ierobežojumiem?

Šī īsā pārskata nolūks ir uzsvērt lietas būtību. Varbūt jautājums nav par vidi un veselību, vismaz es esmu dzirdējusi cilvēkus tā runājam. Tomēr es vēlos liekāku skaidrību un šī temata izpēti.

Mūsu atteikums, komisāre, pēc būtības ir rūpniecisks un kulturāls, un galu galā politisks lēmums.

Tas ir kulturāla rakstura lēmums, jo eiropiešiem ir tiesības izvēlēties savu pārtikas modeli; kā mēs zinām, viņi ļoti turas pie savām tradīcijām un dažādības, kā to mums nesen atgādināja Francijas lauksaimniecības ministrs Michel Barnier.

Otrkārt, tas ir rūpnieciska rakstura lēmums. Es jau pieminēju ražošanas modeļus, tiesību aktus un augstos standartus, ko ievēro Eiropā. Labam tirdznieciskam darījumam ir jābūt arī godīgam. Komisijai nekādi neizdosies pārliecināt mūs, ka 300 000 tonnu hlorētu vistu imports bez nekādas kompensācijas ir laba ziņa Eiropas mājputnu ražošanas nozarei.

Visbeidzot tas ir politiska rakstura lēmums. Tagad es tuvojos lietas būtībai, jo pāri visam tas ir jautājums par uzticību: par uzticību ražotāju starpā un patērētāju uzticību. Ņemot vērā pašreizējo noskaņu, vai Komisija patiešām var atļauties nievājoši izturēties — un, priekšsēdētāja kungs, es jau beidzu — pret Padomes, Parlamenta, vietējo ražotāju un daudzu jūsu pašu deputātu viedokli? Es domāju, ka pats šis jautājums jau ir atbilde.

  Carl Schlyter (Verts/ALE) . – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! EPNI pienākums ir noteikt, vai kaut kas ir bīstams. Komisijas un Parlamenta pienākums ir noteikt, vai ir saskaņa ar sabiedrības politikas principiem, piemēram, labas lopkopības principiem, lai nemaldinātu patērētājus un uzturētu augstas kvalitātes vidi atbilstīgi piesardzības principam. Tāpēc šis priekšlikums ir neētisks un nepareizs, un tā ir nevēlama vistu apstrādes metode. Turklāt Pastāvīgā komiteja par pārtikas apriti un dzīvnieku veselību ir gandrīz vienprātīgi bijusi pret šo metodi. Es pievienošu vēl vienu aspektu: krāpnieki jau sen ir izmantojuši hlorēšanu vistām, lai liktu tām izskatīties sārtākām un svaigākām. Vai mums ir jāizrāda labvēlība krāpniekiem, nevis lauksaimniekiem, kas ir ieguldījuši miljonus, arī manā valstī, lai uzlabotu stāvokli?

Pāris marķēšanas noteikumu nedarbosies, sevišķi tādās vietās kā restorāni.

Pārvērtiet to par uzvaru tagad, atceliet priekšlikumu un ejiet tālāk, pamatojoties uz vienprātību Parlamentā un vienprātību Padomē, un sakiet Amerikas Savienotajām Valstīm: nē, mēs nepieņemam jūsu metodes.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, nākot runāt debatēs par mājputnu importēšanu ES tirgū, man ir trīs lietas, kam jāpievērš jūsu uzmanība.

Pirmkārt, lauksaimniecības produktiem, ko ražo Eiropas Savienībā, ir jāatbilst ļoti stingrām vides, sanitārām un veselības prasībām, un šo prasību ievērošana ievērojami palielina ražošanas izmaksas, tā padarot Eiropas lauksaimniecības produktus cenu ziņā samērā nespējīgus konkurēt pasaules tirgos. Otrkārt, ņemot vērā šo stāvokli, Eiropas Komisijas priekšlikumi grozīt noteikumus, lai ļautu ievest ar hloru apstrādātu mājputnu gaļu no Amerikas Savienotajām Valstīm, ir jāuzskata par pilnīgi nepieņemamu priekšlikumu, sevišķi Eiropas patērētājiem. Un visbeidzot, treškārt, ir jānorāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikums par šo tematu ir iecerēts kā sava veida īpašs Savienības žests, kura mērķis ir nodrošināt labu noskaņu sarunām un veidot draudzīgākus kontaktus pirms jūnija sammita starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Es atbalstu siltākas attiecības, bet es gribētu, lai tās neveidojas uz daudzu ES pilsoņu veselības rēķina.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, ES dalībvalstu eksperti ir gandrīz vienprātīgi bijuši pret Komisijas priekšlikumu atcelt aizliegumu ar hloru apstrādātu mājputnu importam.

Pat saskaņā ar Komisijas ierosinātajiem nosacījumiem šis imports pārkāpj Eiropas pilsoņu pastāvīgo pieprasījumu pēc nekaitīgiem, augstas kvalitātes, augstas uzturvērtības produktiem.

Eiropas mājputnu audzēšanas nozare ir izdarījusi lielus ieguldījumus atbilstīgi Savienības stingrajām regulatīvajām pamatnostādnēm, kas tiek piemērotas visai pārtikas apritei no ražošanas līdz sadalei. Turklāt Eiropas mājputnu audzēšanas nozares konkurētspēja jau tā tiek stingri pārbaudīta, un mēs zinām, ka ar Komisijas priekšlikumu tiek izteikts atbalsts ASV interesēm Transatlantiskajā ekonomiskajā padomē.

Kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis es pamatā atbalstu atšķirību nolīdzināšanu ar mūsu tirdzniecības partneriem. Tomēr ne pie kādiem apstākļiem es nevaru pieņemt risinājumus, kas apdraud pilsoņu veselību un atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas pārtikas modeli. Tas attiecas gan uz šo gadījumu, kuru mēs apspriežam, gan gaidāmo Eiropas un Atlantijas strīdu PTO attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu importu.

ES ir jāievēro stingrie noteikumi par pārtikas kvalitāti, higiēnu un nekaitīgumu. Mēs esam pret šo noteikumu jebkādu atvieglošanu. Mums ir vajadzīgi stingrāki starptautiskie standarti un ražošanas metodes.

Tāpēc mēs aicinām Padomi saglabāt aizliegumu ar hloru apstrādātu mājputnu importam.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Eiropas putnkopība kopā ar citām lopkopības nozarēm pārdzīvo smagu periodu. Šajā sakarībā vēl jo lielāks ir pārsteigums, ka Komisija ir tā steigusies ar prasību Eiropai atļaut mājputnus, kas domāti ievešanai tās teritorijā, apstrādāt ar hlorētiem produktiem — ar prasību, kas šķiet tikai un vienīgi domāta Amerikas Savienoto Valstu komerciālo vajadzību un centienu apmierināšanai.

Man nav jāatgādina jums, ka Eiropā putnkopības nozare nesaņem nekādu tiešu atbalstu no KLP, neraugoties uz to, ka kopš 1997. gada mūsu ražotājiem ir aizliegts lietot tieši tās pašas vielas, kuras Komisija tagad grib atļaut, un turklāt viņi tiek pakļautu pilnīgām visa ražošanas cikla pārbaudēm, lai novērstu baktēriju attīstīšanos un lai atbilstu Kopienas augstajiem higiēnas standartiem.

Tomēr attiecībā uz trešo valstu ražotājiem Komisija uzskata, ka hlorēta skalošana ir vairāk nekā pietiekama, un, manuprāt, tas nozīmē, ka mūsu ražotāju pūles ir un ir bijušas pilnīgi veltīgas.

Piedodiet man, ka es tā saku, bet mums nav iespējams būt tik vientiesīgiem un viņiem — tik gudriem. Manuprāt, mums jāpretojas šai Komisijas prasībai.

  Esther de Lange (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šajās debatēs jau esam dzirdējuši pietiekami daudz, un es nekādā ziņā negribu to visu atkārtot, bet es domāju, ka divi pamatjautājumi ir būtiski.

Pirmais ir godīga konkurence — vienlīdzīgi konkurences apstākļi — starp Eiropas ražotājiem un ražotājiem no trešām valstīm. Pamatojoties uz Eiropas noteikumiem, Eiropas putnkopības nozare ir investējusi miljoniem eiro salmonellas un citu infekcijas izraisītāju progresīvā kontrolē visā ražošanas ķēdē. Atļaujas došana produktiem, kas neatbilst šīm prasībām, apdraud godīgo konkurenci, kurai ir jābūt mūsu tirdzniecības politikas stūrakmenim. Mēdz teikt, viens likums, viena taisnība visiem. Ja mēs to nesen pieprasījām attiecībā uz Brazīlijas gaļu, mums tas ir jāpieprasa arī attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu vistām.

Otrs jautājums ir piesardzības princips. Galu galā ziņojumi par šīs metodes sekām gan veselībai, gan videi vēl arvien rada noteiktas šaubas. Komisijas priekšlikums dot atļauju uz diviem gadiem, kam sekos pārskatīšana, pamatojoties uz jauniem datiem, protams, pilnīgi atšķiras no piesardzības principa. Mums ir vajadzīga skaidrība par nekaitīgumu vispirms un debates pēc tam, nevis otrādi. Pat doma par Amerikas Savienoto Valstu hlorēto mājputnu marķēšanu ir nepieņemama, jo saglabājas atšķirība starp lauksaimniekiem tur un lauksaimniekiem šeit un turklāt apstrādātie produkti, iespējams, paliks nemarķēti. Šajos pārstrādātajos produktos ietilpst ievērojami daudzumi vistas kulinārijas izstrādājumu, kurus patērēs, sēžot pie televizora, Nīderlandes, Rumānijas, Francijas un Itālijas futbola fani.

Tāpēc nobeigumā es gribu aicināt Komisiju saglabāt uzticību šiem diviem Eiropas pamatprincipiem — vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un piesardzības principam — lai respektētu vadības komitejas un Parlamenta liela vairākuma vēlēšanos, atsakoties no šī neveiksmīgā priekšlikuma.

  Esther Herranz García (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, tagad Eiropas Komisija grib atļaut, ka vistas no ASV tiek apstrādātas ar balinātāju, un turklāt tā grib, lai mēs to pieņemam bez sūdzēšanās, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Eiropas Komisijas vieglprātība šajā lietā ļoti rasi atšķiras no nopietnības, ar kādu tā izstrādā jaunus dokumentus par pārtikas nekaitīgumu, kuri dažkārt nosaka tik daudzus ierobežojumus Kopienas ražotājiem, ka viņiem dažreiz vairs nav iespējams turpināt darbību.

Ar šāda veida priekšlikumu Komisija zaudē ticamību pie patērētājiem un sabiedriskās domas, un es nedomāju, ka mums ir jāpadodas dalībvalstu spiedienam, tirdzniecības spiedienam no Amerikas Savienotajām Valstīm, kaut arī Eiropas Komisija mums lūdz to darīt.

Pētījums, kas publicēts 2008. gada janvārī ASV žurnālā Consumer Report, atklāja zoonozes palielināšanos par 70 % vistās, kas apstrādātas antibakteriālās procedūrās Amerikas Savienotajās Valstīs, salīdzinājumā ar 2003. gadu. Ir konstatēts arī rezistences pret antibiotikām pieaugums inficētos cilvēkos.

Tajā laikā Eiropas Savienībā notika zoonozes gadījumu skaita samazināšanās vistās, nelietojot ASV metodes.

Eiropas Savienība pilda savu pienākumu, jo tā kontrolē zoonozi no ražošanas cikla sākuma, un tā piemēro principu, ka ir „labāk novērst nekā ārstēt”, kuram tā seko dzelžaini uz ražotāju un nozares rēķina, kas ir ļoti dārgs rēķins Eiropas Savienībā.

Īpašajā gadījumā, kad notika cīņa pret zoonozi, 2003. gadā tika ieviesta ļoti stingra regula, kas prasīja daudz laika, lai varētu uzsākt darboties, un tā palielina pārraudzību slimībām, kuras var pārnest uz cilvēkiem.

Šīs regulas īstenošanas rezultāts ir saslimšanas gadījumu skaita samazināšanās ar šīm slimībām. Eiropas ražotājiem un Eiropas rūpniecībai kopumā ir jāievēro šie noteikumi, jo, ja tas netiks darīts, viņi var tikt sodīti.

Kāpēc tikpat stingri nepārraudzīt ASV ražotājus?

  Françoise Grossetête (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, šis gadījums ar hlorētajām vistām raksturo šķirtni, kas diemžēl pastāv starp Eiropas Komisiju un pilsoņiem, kuri domā, ka var uzticēties Eiropai. Tas ir trieciens mūsu pārtikas politikai ar tās augstā līmeņa patērētāju aizsardzību. Te ir pilnīgs izpratnes trūkums.

Tā ir negodīga konkurence pret mūsu lauksaimniekiem, kas ir pielikuši milzu pūles, lai uzlabotu ražošanu, un mūsu kautuvēm, kam ir jāievēro stingri noteikumi. Tas viss maksā naudu, tādēļ šī konkurence ir negodīga. Tas ļaus ievest Eiropas Savienībā lētas vistas, kas diemžēl ietekmēs vismazāk aizsargātos cilvēkus, kuri iepērkas zemu cenu lielveikalos, un mēs atradīsim šīs hlorētās vistas pārstrādātos produktos, uz apkalpošanas paplātēm un skolu ēdnīcās. Neviens no šiem gadījumiem nav pieņemams. Nav iedomājams, ka mēs to varam atļaut. Lūdzu, nestāstiet mums, ka marķēšana atrisinās problēmu, jo marķējums uz pārstrādātiem produktiem diemžēl nesniedz nekādu informāciju.

Tāpēc, ņemot vērā nesenās bailes sakarā ar pārtiku, pilsoņiem ir jāspēj būt pārliecinātiem par pārtikas apriti. Tādēļ mums ir jāsaka kategorisks „nē” ar hloru apstrādātu vistu importam.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, vēl aprīlī es nosūtīju rakstisku jautājumu komisārei, kurā es stingri iebildu pret ķīmiski dezinficētu vistu plānoto ielaišanu ES tirgū no Amerikas Savienotajām Valstīm. Par laimi šis priekšlikums ir sastapies ar dalībvalstu pretestību.

Komisāre, mūsu lauksaimnieki un pārstrādātāji ievēro standartus, kas ir vieni no visstingrākajiem standartiem pasaulē. Viņi ievēro vidi, dzīvnieku labturību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Piemērošanās šiem standartiem paaugstina izmaksas un pavājina viņu konkurētspēju. Tāpēc mani pārsteidz Komisijas priekšlikums. Vistu ražošanas veids Amerikā neatbilst šiem standartiem. Eiropas patērētājam nav nekādas vēlēšanās redzēt šādu pārtiku uz sava šķīvja. Ja mēs esam ieinteresēti rūpēties par mūsu ES patērētāju pārtikas nekaitīgumu, mēs nevaram ļaut, ka tiek importēta zemas kvalitātes pārtika.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ja mēs pieņemsim Amerikas vistu hlorēšanu, kā mēs varēsim apturēt pieprasījumus par citu produktu hlorēšanu turpmāk, piemēram, gaļas produktu — liellopa vai cūkas gaļas — neatkarīgi no tā, vai tā importēta vai ražota ES? Kas notiks ar olām, sieru, dārzeņiem vai augļiem? Visi nosacījumi, ko komisāre mums minēja, tiktu piemēroti tieši tādā pašā veidā visiem produktiem, ko es tikko minēju.

Kā būs ar citu antibakteriālu vielu izmantošanu? Varbūt nākotnē mums vēl būs pieprasījumi no amerikāņiem, lai var izmantot penicilīnu vai citus antibakteriālus līdzekļus mūsu importētajām vistām.

Katrā gadījumā, pat ja ārēji testi parāda, ka nav mikrobu uz vistas virsmas, varbūt, ka ir daudz mikrobu vistā iekšā, un mēs nevarēsim noteikt tos tāpēc, ka virsma maldinoši rādīs, ka vistai nav salmonellas vai citu mikrobu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es sākumā gribu teikt, ka es respektēju godājamo deputātu viedokļus un gribu atkārtot, ka šī lēmuma pieņemšana nebija viegla. Kolēģijā ir norisinājusies pamatīga diskusija.

Otrkārt, es gribu vēlreiz skaidri pateikt, ka mēs nenoliekam malā mūsu higiēnas noteikumus. Kā es jau, domājams, minēju, EPNI sacīja, ka šī dezinficēšana ar AMT vielām var tikt atļauta vienīgi ar nosacījumu, ka vistu ražotājs, lai kas viņš būtu, piemēro higiēnas noteikumus, Tādējādi kopā ar preventīviem pasākumiem saimniecības līmenī uz kautuvi nosūtītā dzīvnieka tīrība, higiēnas pasākumi un kontroles procedūras, pamatojoties uz RAKPK principiem kautuves līmenī, — visam ir jābūt izpildītam.

Man jums jāsaka, ka tad, kad amerikāņi dzirdēja par visiem šiem nosacījumiem, viņi nebija iepriecināti, bet mēs teicām viņiem, ka šīs prasības nav iespējams atcelt.

Otra lieta, ko es gribu skaidri pateikt, ir tā, ka ierosinātie pasākumi būs piemērojami ne tikai amerikāņu vistām, bet tie būs atļauti arī mūsu ražotājiem, tādējādi mēs nešķirojam ārzemju ražotājus no mūsu ražotājiem.

Kā es teicu iepriekš, šis lēmums tagad atrodas Padomē, un, cik man zināms, Lauksaimniecības padomē, kur es biju klāt, neizskatās, ka būtu ļoti liela iespējamība mums saņemt pozitīvu atbildi.

  Priekšsēdētājs . − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

(1) Sk. protokolu.