Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0282(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0086/2008

Debates :

PV 17/06/2008 - 16
CRE 17/06/2008 - 16

Balsojumi :

PV 18/06/2008 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0299

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2008. gada 17. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16. Atsevišķu tiesību aktu pielāgošana Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK - Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (pirmā daļa) - Atsevišķu tiesību aktu pielāgošana Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK - Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (trešā daļa) (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par

J. Szįjer ziņojumu (A6-0088/2008) Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķu tiesību aktu pielāgošanu, kuri attiecas uz Līguma 251. pantā minēto procedūru, Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK - Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (pirmā daļa) (COM(2007)0741 – C6-0432/2007 – 2007/0262(COD)); un

J. Szįjer ziņojumu (A6-0086/2008) Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķu tiesību aktu pielāgošanu, kuri attiecas uz Līguma 251. pantā minēto procedūru, Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK - Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (trešā daļa) (COM(2007)0822 – C6-0474/2007 – 2007/0282 (COD)).

 
  
MPphoto
 
 

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, „komitoloģijas dokumentācijai” ir divas galvenās īpatnības. No vienas puses tā ir ārkārtīgi tehniska, un varbūt jebkuram parastam pilsonim tā varētu likties grūti saprotama. No otras puses, tā ir ļoti svarīga, jo tā attiecas uz veidu, kā Parlaments realizē kontroli pār aktu īstenošanu. Kopš 2006. gada lēmums par komitoloģijas procedūras reformu ieviesa tā saukto „regulatīvo kontroles procedūru”, kas piešķir Parlamentam veto tiesības attiecībā uz vispārējiem ieviešanas pasākumiem, ar kuriem groza atbilstīgi koplēmuma procedūrai pieņemtu tiesību aktu.

Līdz 2006. gada beigām 26 tiesību akti, kas tika atzīti par īpaši steidzamiem, bija jau sakārtoti ar jauno procedūru, kura nodrošina Parlamentam stingrāku kontroli, un es ar gandarījumu atzīmēju, ka šodien mēs esam šeit, lai apliecinātu turpmāku progresu.

Komisija ierosināja no 2007. gada novembra līdz 2008. gada novembrim sakārtot vairāk nekā 220 tiesību aktus saskaņā ar jauno regulatīvo kontroles procedūru. Lai veicinātu šo dokumentu kopumu pārbaudi Parlamentā un Padomē, mēs nolēmām priekšlikumus sagrupēt ar tā saukto visaptverošo pieeju. Tika pieņemtas četras daļas.

Komisija ar gandarījumu atzīmē, ka vienošanās pirmajā lasījumā ir iespējama par pirmās un trešās daļas priekšlikumiem un ka ir panākti labi un godīgi kompromisa risinājumi starp trim institūcijām. Es gribu īpaši pateikties referentam un Parlamenta komitejām, kas ļoti daudz un ļoti ātri strādāja.

Komisija vēlas sniegt šādu paziņojumu. Sakarā ar Direktīvas 2005/36/EK pārskatīšanu, kā to paredz direktīvas 60. pants, Komisija īpaši izvērtēs tās deleģēto pilnvaru īstenošanu saskaņā ar direktīvas 61. panta atkāpšanās klauzulu.

Komisija stingri atbalsta politisko gribu virzīties uz priekšu attiecībā uz šo tematu un Parlamenta gribu virzīties uz priekšu, cik ātri vien iespējams. Mēs ceram sagaidīt stingru apņēmību arī no Padomes. Es izvirzīšu šo jautājumu Francijas prezidentūrai, un es esmu pārliecināta, ka tā aktīvi reaģēs uz šo dokumentāciju. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar abām institūcijām, lai sasniegtu vienošanos par pārējām divām priekšlikumu daļām.

 
  
MPphoto
 
 

  József Szájer, referents. (HU) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces kundze, es gribu sākt, atkārtojot to, ko Komisijas priekšsēdētāja vietniece teica, proti, ka šis patiešām ir divpusējs jautājums, ko mēs tagad risinām. No vienas puses, tā ir ļoti tehniska lieta — lai gan es piebilstu, ka mūsu darbs ir tehnisku problēmu risināšana un ar to saistītu uzdevumu pildīšana, tādēļ mums ir jāsaprot šīs lietas. No otras puses, tas vienlaikus rada iespēju pilsoņiem, jo jaunā procedūra, kas paredz kontroli, pirmoreiz īstenībā dod pilsoņiem iespēju ar viņu brīvi un tieši ievēlēto pārstāvju starpniecību kontrolēt Eiropas Komisijas īstenošanas pasākumus.

Jūs būsiet dzirdējuši daudzus stāstus, kas lielāko tiesu izplatās eiroskeptiķu aprindās, par to, kā Eiropas Komisija un Eiropas birokrātija grib reglamentēt visu līdz pēdējam sīkumam. Mēs zinām dažus no tiem — sākot ar olu izmēru vai paprikas krāsu, — šausmu stāstu ir daudz. Protams, mums nav zināms, cik patiess ir katrs no šiem stāstiem, bet katrā gadījumā mīti par Briseles birokrātiju ir izrādījušies noturīgi. Viens no iemesliem, kāpēc šie mīti ir bijuši tik noturīgi, ir tas, ka līdz šim Eiropas Parlamentam nebija īstu un efektīvu kontroles pilnvaru attiecībā uz Komisijai deleģētajiem normatīvajiem pasākumiem.

Pašreizējais process, kas noslēgsies ar diviem balsojumiem rīt, ļaus Parlamentam vismaz daļēji realizēt šo kontroli; no šī brīža šie normatīvie pasākumi tiks pakļauti politiskai kontrolei. Jautājumā, ko parasti mēdz apzīmēt ar demokrātijas deficītu, man jāsaka, ka šis ir nozīmīgs solis. Šis solis ir nozīmīgs arī attiecībā uz demokrātijas deficīta novēršanu bez grozījumiem Līgumā. Es vienmēr esmu darījis visu, kas manos spēkos, lai to panāktu, tāpat kā to ir darījis Parlaments; tieši nolīgums starp Eiropas Komisiju un Parlamentu 2006. gadā kalpoja par pamatu šodien apspriežamajām izmaiņām. Es vienmēr esmu atbalstījis domu, ka mums nav jāgaida uz Lisabonas līgumu, lai paplašinātu šīs pilnvaras Parlamentam. Nav vajadzības gaidīt, jo vienošanās starp abām institūcijām un priekšlikumi, kurus mēs tagad izskatām, lielā mērā atrisina šīs problēmas. Turklāt es šaubos, ka kāds šodien var droši pateikt, kad Lisabonas Līgums reāli stāsies spēkā.

Parlamentam ir vajadzīgas šīs pilnvaras. Tomēr viens vārds brīdinājumam: šis pienākums ir milzīgs, un Komisija to ir pildījusi ļoti daudzus gadus ar komitoloģijas komiteju palīdzību. Parlamentam tā ir pilnīgi jauna funkcija, un daudz darba būs jāiegulda, lai nodrošinātu to, ka mēs patiešām spējam pildīt jaunās pilnvaras, kas mums ir piešķirtas. Turklāt runa nav tikai par spēju pildīt šīs pilnvaras kā Eiropas Parlamentam; no šī brīža tas patiesībā būs pienākums, jo Eiropas pilsoņi var prasīt pārskatu no mums kā viņu vēlētajiem pārstāvjiem par to, kādā veidā mēs darbojamies šajos jautājumos. Es gribu sirsnīgi pateikties Komisijai par šo priekšlikumu iesniegšanu, un es gribu vērst uzmanību uz to, ka tikai divpadsmit no tiem trīsdesmit vai patiesībā četrdesmit sešiem vai aptuveni tik daudz tiesību aktiem, kuri ir iekļauti 3. sarakstā, ir līdz šim tikuši iesniegti, un mēs lūdzam jūs iesniegt atlikušos trīsdesmit četrus aktus pēc iespējas drīz, lai mēs varam ar tiem strādāt. Sarunas ar Padomi par šo pirmās un trešās daļas paketi ir beigušās sekmīgi.

Man ir pārliecība, ka Padome turpinās šo procesu — patiešām Padome ir apņēmusies to darīt — un, ja iespējams, atrisināt jautājumus un noslēgt procesu līdz šī gada beigām. Lai tas varētu notikt, visām institūcijām, protams, ir jāturpina savstarpēji sadarboties. Vēl viens iemesls, kāpēc tas ir svarīgi, ir tas, ka šajā gadījumā Komisija un Padome atsakās no svarīgām konstitucionālām pilnvarām par labu Parlamentam. Tāpēc es varētu arī teikt, cik slavējami tas ir un cik pateicīgi mēs esam par šo pilnvaru iegūšanu. Tomēr es patiesi ticu, ka tās ir spērušas šo soli demokrātijas interešu vārdā Eiropas Savienībā un pārmērīgu birokrātisku procedūru izskaušanas un efektīvākas, pārredzamākas un demokrātiskākas Eiropas Savienības nodrošināšanas interešu vārdā. Es pateicos šīm institūcijām par sadarbību, un es pateicos visām komitejām par ātru rīcību, lai ļautu Parlamentam lemt par šo lietu vismaz attiecībā uz pirmās un trešās grupas priekšlikumiem. Paldies jums par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák , PPE-DE grupas vārdā. - (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāre M. Wallström, dāmas un kungi, Eiropas Komisijai ir neaizvietojama nozīme Eiropas tiesību aktu īstenošanā. Tās uzdevums ir īstenot Eiropas tiesību aktus Kopienas līmenī un nodrošināt, lai dalībvalstis tiesību aktus ievēro. Komitoloģija ir viens no galvenajiem instrumentiem šī procesa vadīšanā. Komitoloģija ir attaisnojama, un tai ir neaizstājama nozīme politikas veidošanas un likumdošanas procesā. Tā tika radīta, reaģējot uz praktisko vajadzību mainīt un grozīt Kopienas regulas, bieži ļoti tehniskas, lai tās atbilst realitātei un faktiskajai situācijai. Tomēr tas nenozīmē, ka esošā sistēma ir ideāla. Komitoloģijas ietvaros mums vispirms jāievēro līdzsvars starp Komisiju, Padomi un/vai dalībvalstīm, un Eiropas Parlamentu.

Eiropas Parlamenta nozīme un tā loma Eiropas tiesību aktu pieņemšanā ir neaizstājama. Tas nozīmē, mums jāatceras, ka likumdošanas instrumentu īstenošanas pārraudzības iespēju ierobežo laiks, tehniski aspekti un zināšanas. Manuprāt, Parlaments ir pārāk daudz iesaistījies šajā procesā, tādējādi palielinot birokrātiju un pakļaujot riskam visu procesu. Mūsu mērķim ir jābūt tieši pretējam: birokrātijas samazināšana. Simtiem komitoloģijas komiteju, tūkstošiem sanāksmju un īstenošanas aktu visticamāk neuzlabo komitoloģijas pārredzamību. Manuprāt, komitoloģijas sistēmā ir jābūt augstākai formalizācijas pakāpei. Nav šaubu, ka viss process ir jāracionalizē un jāvienkāršo. Dāmas un kungi, komitoloģija tieši tāpat kā Lisabonas līgums ir kaut kas tāds, ko pilsoņi nesaprot. Tāpēc Īrijas „nē” mūsu debatēs par komitoloģiju ir jāuztver kā brīdinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā - (ES) Priekšsēdētāja kungs, šovakar Parlaments nodarbojas ar kaut ko jaunu. Es domāju, ka visi runātāji, sākot ar komisāri, ir izcēluši komitoloģijas zināmā mērā neskaidro raksturu. Pierādījums tam ir tas, ka šovakar nav neviena sabiedrības pārstāvja, kas sekotu šīm debatēm, un, ja man būtu jāizskaidro maniem vēlētājiem, ko es te šovakar daru vienpadsmitos vakarā, tas būtu ļoti grūti izdarāms.

Es domāju, ka dažādie runātāji ir jau pieminējuši šīs grūtības, un, manuprāt, ņemot vērā mūsu rūpes, kā padarīt ES iestādes mazliet pievilcīgākas, mums būs jāatrod kāda procedūra, kā izskaidrot pilsoņiem, ko mēs te īstenībā apspriežam.

Protams, pasākumu pakete, kuru mēs izskatām, ir diezgan plaša. Kā komisāre teica, pavisam ir četru daļu paketes. Mēs apskatām tikai pirmo un trešo daļu, un pantu pēc panta mēs analizējam problēmas, kas rodas, raugoties no īstenošanas viedokļa. Kā teica referents un pārējie runātāji, šī ir nepieciešama darbība, bet acīmredzot, mums ir jāmēģina to paskaidrot.

Varbūt ir vērts pieminēt dažus tematus. Piemēram, Padomes Direktīva 76/160/EEK par peldvietu ūdens kvalitāti vai Padomes Direktīva 91/271/EK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Pieņemtā procedūra būs praktiski nozīmīga pilsoņiem, bet jautājums ir, kā panākt, lai viņi to zina.

Es domāju, ka J. Szájer ir veicis labu darbu, ka mēs Parlamentā esam mēģinājuši darboties ar atbildības sajūtu, ka mēs taisāmies turpināt tā darīt un ka vienīgais, ko mums atliks darīt, ir šī daļa, kas ir pilsoņu informēšana, ko mēs īsti darām te, un tas ir diezgan grūti. Es domāju, ka tā būs mūsu problēma, un, turpinot, ko esam panākuši un ko mēs šovakar darām, es domāju, ka mums būs jāķeras pie otrās daļas nākotnē, tādējādi mūsu parlamentārās debates nebūs tik neizteiksmīgas kā šovakar.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta iekļaušana komitoloģijas procedūrās ir nepieciešama, ņemot vērā tā likumdošanas kompetenču attīstību, un īpaši kā daļa no koplēmuma procedūras, kas paredzēta Līguma 251. pantā. Šis ir virziens, kam sekoja Padomes 2006. gada 17. jūlija lēmums un 5.a pants, kas ieviesa jauno procedūru, ar kuru Parlaments kopīgi ar Padomi lems par pamatojumu noteiktu īstenošanas pilnvaru ierosināšanai. Jaunā „regulatīvā kontroles procedūra” attieksies uz vispārējiem pasākumiem, kas domāti, lai grozītu nebūtiskus elementus pamatinstrumentos, kas pieņemti saskaņā ar koplēmumu.

Padomes lēmumam ir revolucionāra nozīme likumdošanas procesa norisē, jo tas dod Parlamentam tiesības noraidīt Komisijas priekšlikumu attiecībā uz īstenošanas pilnvarām Rezultātā būs iespējams grozīt priekšlikumu vai sūtīt to atpakaļ likumdošanai. Ir ļoti svarīgi, lai paketes pielāgošana tiek pieņemta pēc iespējas drīz, lai jaunā procedūra tiek piemērota tūlīt esošajam acquis. Tāpēc es aicinu mūs nākamajā balsošanā pieņemt Komisijas priekšlikumu, kurš attiecas uz tiesību instrumentu sarakstu, kas ir jāpielāgo jaunajai procedūrai, kopā ar grozījumiem, kurus ierosināja kompetentās parlamentārās komitejas.

Tajā pašā laikā es gribu norādīt, ka izšķiroša nozīme pašreizējās komitoloģijas reformas panākumiem ir tam, kā Parlaments izmanto iespējas, kas tam paveras. Prasība pēc balsojuma absolūtā vairākuma, lai noraidītu Komisijas priekšlikumu par īstenošanas pilnvarām vai procedūras pagarināšanu, ko rada, piemēram, vajadzība tulkot dokumentus 23 ES valodās, var negatīvi ietekmēt procedūras progresu. Mums ir arī jāpatur prātā, ka Parlaments var kļūt par pastiprināta spiediena mērķi no dažādu aprindu puses, kas ir ieinteresētas ietekmēt īstenošanas pilnvaru galīgo veidu. Papildu problēmu gan vispārēju, gan organizatorisku iemeslu dēļ radīs vērā ņemamais milzīgais īstenošanas instrumentu skaits, kas turpmāk nonāks Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  József Szájer, referents. (HU)Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces kundze, dāmas un kungi, man nav atlicis nekas cits, kā pateikties maniem kolēģiem deputātiem Juridiskajā komitejā un citās komitejās par ciešo sadarbību. Es pateicos arī ikvienam, kas strādāja kopā ar komiteju un sniedza man palīdzību šajā ļoti sarežģītajā un grūtajā lietā. Man ir liels prieks, ka mums izdevās sasniegt vienošanos ar Padomi šajā jautājumā, un es ceru, ka mēs varam nobeigt šo procesu pirmajā lasījumā. Es gribu arī paust cerību, ka šis process turpināsies tādā pašā ritmā un ātrumā, strādājot pie otrās un ceturtās daļas priekšlikumiem — ceturtā daļa, iespējams, ir smagāka un sarežģītāka. Sarunas par tām jau ir sākušās, un man ir pilna pārliecība, ka ir labas iespējas nobeigt šo procesu līdz gada beigām vai pat agrāk, un ka oficiālais process var sākties.

Lisabonas līgums ieviesīs šo sistēmu sakarā ar sekundārām tiesībām, bet nebūtu bijis pareizi tērēt divus gadus bez komitoloģijas procedūras. Es esmu pārliecināts, ka Parlamentam ir nepieciešams šis mācību process; tam ir jāmācās, kā kārtot šīs lietas. Kāds runātājs minēja, ka ir izšķiroši, lai mēs paši varam atšķirt svarīgus jautājumus no nesvarīgiem; likumdošanas uzdevums patiešām ir koncentrēties uz būtiskām lietām, un šī iemesla dēļ tai jādeleģē noteiktas pilnvaras izpildvarai, citiem vārdiem sakot, Komisijai, bet mums ir jāsaglabā iespēja un tiesības kontrolēt īstenošanas pasākumus, ko tā ir izveidojusi. Komentāri, kas ir doti, ir iestrādāti priekšlikumos. Paldies jums par uzmanību, un es vēlu panākumus Parlamentam, Komisijai un Padomei, pildot uzdevumus, kas vēl ir jāveic, ņemot vērā to, ka šajā tiesību paketē aktu skaits ir pāri par sešdesmit un lielākā daļa aktu ir vēl jāapstrādā, un es ceru, ka jautājumu varēs atrisināt gada otrajā pusē. Pateicos par uzmanību! Paldies jums!

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 18. jūnijā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika