Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 17. jūnijs - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

2. Lēmums par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru

  Priekšsēdētājs. − Vispirms mēs balsosim par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru priekšlikumam Padomes Regulai par Protokola noslēgšanu, ar ko laikposmam no 2008. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (COM(2008)0243 – C6-0199/2008 – 2008/0093(CNS)).

P. Morillon tiek dots vārds, lai sniegtu Zivsaimniecības komitejas atzinumu.

  Philippe Morillon (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šis pieprasījums — dažiem šajā Parlamentā tas ir jāatceras, priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, — ir saistīts ar to, ka pagājušā gada beigās mums bija jāsāk jaunas sarunas par šī partnerattiecību nolīguma ar Mauritānijas Republiku īstenošanas praktiskajiem noteikumiem.

Šīs sarunas prasīja ciešu sadarbību starp attīstības un humānās palīdzības komisāru Louis Michel un komisāru J. Borg, un es to atzinīgi vērtēju. Tā rezultātā tika izveidota Apvienotā komiteja, kas, vienojoties ar Mauritānijas Islāma Republiku, ir izstrādājusi tādu nolīgumu, kurš tagad apmierina abas puses: Eiropas Savienību un Mauritānijas Republiku.

Un līdz ar to tagad ir jautājums par spēju maksāt Mauritānijas Republikai pienākošos atalgojumu no 1. augusta. Vienojoties ar visām politiskajām grupām, mēs vaicājam Komisijai, vai balsojums par šo ziņojumu varētu notikt nevis šajā sesijā, bet jūlija sesijā. Tas ir vienkārši tādēļ, lai ļautu mūsu ieceltajai referentei Fraga Estévez izskaidrot mums šī ziņojuma precīzos nosacījumus trešdien, 25. jūnijā, pēcpusdienā un mēs varētu balsot par to ceturtdien, 26. jūnijā, no rīta, tādējādi dodot iespēju iekļaut to mūsu nākamās jūlija plenārsēdes darba kārtībā. Es domāju, ka tam piekristu visi trīs partneri un, protams, Mauritānijas Republika.

(Parlaments noraidīja pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru)⁽¹⁾

(1) Papildu informācijai: sk. protokolu.

3. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem): sk. protokolu

4. Kopīgas normas un procedūras tādu trešo valstu pilsoņu repatriācijai, kuri uzturas nelikumīgi (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0339/2007), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedzis M. Weber, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (COM(2005)0391 – C6-0266/2005 – 2005/0167(COD)).

  Dragutin Mate, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es patiešām esmu priecīgs, ka mēs šodien esam šeit un runājam par Atgriešanās direktīvu, kas patiesībā ir pirmais dokuments, ko mēs — Parlaments un Padome — esam veiksmīgi izstrādājuši kopā migrācijas jomā. Iepriekš mums nav bijusi tāda pieredze, un man ir jāsaka, ka gan Padome, gan Parlaments un jo sevišķi M. Weber ir pielikuši ārkārtīgi lielas pūles, lai šī lieta nonāktu līdz pašreizējam līmenim.

Mūsu veiktā viedokļu saskaņošana Padomē prasīja ļoti daudz laika. Mums bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi, lai koordinētu noteiktus pamatprincipus, uz kuriem pamatojoties mēs patiesībā varēsim sākt politisko trialogu. Mēs sākām politisko trialogu gandrīz pašās pagājušā gada beigās un turpinājām šogad, un pieeja, ko mēs izvēlējāmies un ko atbalstīja arī referents M. Weber, par ko es viņam pateicos, bija tāda, ka vispirms mums bija dalībvalstu vairākuma atzinums un mēs mēģinājām saskaņot dokumentus, un tikai pēc tam mēs tiecāmies pēc kvalificēta balsu vairākuma Padomē, lai saņemtu atbalstu dokumentam, ko mēs saskaņojām.

Daži punkti bija ļoti sarežģīti, vai, precīzāk, tos bija grūti nodrošināt, un viena no ārkārtīgi nozīmīgām jomām gan Parlamentam, gan, protams, Padomei ir laika posms, cik ilgi mēs drīkstam turēt apcietinājumā personas vai ierobežot pārvietošanos šīm personām, kuras nelikumīgi ieceļo Eiropas Savienības teritorijā. Tas ir jāpasaka ļoti skaidri: tikai desmit valstīs ir noteikts laika posms, kas ir mazāks par sešiem mēnešiem. Tikai desmit valstīs no 27 dalībvalstīm ir noteikts laika posms, kas ir mazāks par sešiem mēnešiem, un visām pārējām valstīm būs jāpielāgo savi tiesību akti sešu mēnešu laika posmam, ko mēs ierosinām šajā direktīvā, kas nozīmē lielu progresu mūsu pieejamajā izvēlē un, protams, pārvietošanās ierobežošanas jomā.

Ir arī jāsaka, ka tas ir ietvēris ārkārtēju progresu un standartizācijas procesu, uz kuras pamata visām valstīm būs pienākums darboties. Līdz šim katra valsts ir veikusi pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, un, protams, es ļoti noteikti ceru, ka mēs varēsim panākt attiecīgu vienprātību šeit šodien Parlamentā un pabeigt pirmo lasījumu, kā arī nobalsot pirmajā lasījumā.

Patiesībā vissmagākā lieta mūsu sarunās bija jautājums par juridiskās palīdzības piedāvāšanu personām. Šeit Padomē mēs ņēmām vērā un pievērsāmies Parlamenta argumentiem un viedokļiem, lai gan ar lielām grūtībām, izmantojot sarunas līdz pat pēdējai dienai, pēdējās sarunas attiecībā uz šo jautājumu patiesībā beidzās tās dienas rītā pirms Ministru padomes, un mēs arī spējām Ministru padomē pārliecināt ministrus pieņemt tādus noteikumus, kādus ir vēlējies Parlaments, kaut arī tas būs saistīts ar darba apjoma un arī katras dalībvalsts nodrošināto finanšu investīciju nozīmīgu palielināšanos. Jautājums ir tāds, ka mums ir jāapzinās, ka situācija attiecībā uz nelikumīgo migrāciju ir ļoti atšķirīga, piemēram, Vidusjūras reģionā, kur ir lielas ikdienas problēmas un vasarā tās pat palielinās, un dažās valstīs, kuras ir tālu no migrācijas plūsmām un kuras, protams, var reaģēt uz migrāciju pilnīgi citādā veidā.

Man ir jāsaka, ka es, protams, esmu gandarīts, ka mēs atradām kompromisus, kas palīdzēs uzlabot migrantu situāciju, ka mēs koncentrējāmies uz vismazāk aizsargātajām migrantu grupām, proti, ģimenēm un bērniem, un ka mēs nodrošinām šīm grupām vērā ņemami lielākas tiesības, nekā tas pašreiz noteikts daudzos valsts tiesību aktos, un tas, man šķiet, bija ārkārtīgi nozīmīgs progress un ārkārtīgi nozīmīgs sasniegums sarunu dalībniekiem no Parlamenta, kad mēs apspriedām šos jautājumus.

Tomēr man, protams, ir jāsaka dažas citas lietas. Man ir jāsaka, ka Padomē panāktais kompromiss tika sasniegts ar lielām grūtībām. Sarunas, kurās es personīgi kopā ar citiem ministriem biju iesaistīts līdz pat pēdējai dienai, bija ārkārtīgi sarežģītas un grūtas, un tagad Padomē ir nepārprotams, stingrs viedoklis, ka šis ir dokuments, kas ir pieņemams Padomei. Jebkāda veida pārskatīšana vai grozījumi šajā tekstā nozīmēs nepiekrišanu no Padomes puses, kas, protams, nozīmēs to, ka minēto direktīvu nevarēs pieņemt pirmajā lasījumā.

Kādas tam ir sekas? Mums nebūs kopēju standartu, mēs neuzlabosim situāciju, kuru mēs vēlamies uzlabot, un šīs direktīvas pieņemšanas process tiks ievērojami paildzināts un palēnināts. Raugoties ļoti optimistiski, mēs varam pieņemt, ka vismaz nākamos trīs gadus mēs negūsim panākumus Atgriešanās direktīvas koordinēšanā, un, protams, šādi mēs arī lielā mērā saasināsim situāciju visiem tiem, kuriem mēs varētu nozīmīgi uzlabot stāvokli.

Tomēr tās nav vienīgās sekas tam, ja šī direktīva netiek pieņemta. Vēl vienas sekas ir tādas, ka tas ietekmēs citas direktīvas, ko mēs pieņemam, izmantojot koplēmuma procedūru, un kam tāda sarunu metode, kāda tika īstenota šajā procedūrā, varētu būt labs piemērs un varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, uzlabojot darbu galvenokārt ar direktīvām par „zaļo karti” un par noteiktām citām to darbinieku tiesībām, kuri ierodas Eiropas Savienībā. Es domāju, ka tas ceļš, ko mēs esam iezīmējuši, ir pareizais ceļš un ka šādā veidā mēs spēsim darboties.

Visbeidzot, ņemot vērā konstruktīvo un auglīgo sadarbību, es gribētu pateikties gan referentam M. Weber, gan visiem „ēnu” referentiem, kas visu laiku piedalījās visās politiskajās sarunās, un, protams, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam un viņa darbiniekiem, kuri palīdzēja mums daudzos gadījumos rast kompromisa risinājumus.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es savukārt vēlētos pateikties mūsu Padomes priekšsēdētājam Dragutin Mate. Vispirms es vēlētos teikt, ka šī lieta ir īsts pierādījums tam, ka koplēmuma procedūra darbojas pat komplicētās un sarežģītās lietās.

Eiropas Komisija iesaka integrētu pieeju migrācijai, un šai saskaņotajai pieejai ir vajadzīga likumīgo imigrācijas kanālu konsolidācija, imigrantu vietējā integrācija un efektīva un dāsna patvēruma sistēma. Acīmredzot, ja mēs atzīstam šos noteikumus par nosacījumiem trešo valstu pilsoņiem attiecībā uz ieceļošanu Eiropas Savienībā, mums ir arī jānodrošina noteikumi, kas tiek piemēroti tiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst šiem nosacījumiem.

Ja mēs to nedarīsim, mūsu migrācijas politika zaudēs savu tiesiskumu. Mums ir jāatzīst, ka šeit ir apburtā loka risks. Nedarot neko attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju, mēs sarežģījam dzīvi tiem, kuri ir pakļauti izmantošanas riskam no negodīgu darba devēju puses, un mēs arī padarām sarežģītāku likumīgo imigrantu integrāciju. Es tādēļ uzskatu, ka mums ir jāsalauž šis apburtais loks, izmantojot to līdzsvaru, par kuru runāja D. Mate.

Minētā direktīva ievieš Kopienas tiesību aktos Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērojamos noteikumus. Tās pieņemšana ļaus mums piemērot Kopienas kontroles mehānismus, kuru mērķis ir uzraudzīt atbilstību acquis. Vai nu tas ir jautājums par piešķirto prioritāti attiecībā uz brīvprātīgo atgriešanos, to personu tiesībām, kas uzturas nelikumīgi un kam draud atgriešanās, šo nosacījumu saglabāšanu, bērnu interešu aizsardzību, ģimenes dzīves ievērošanu saistībā ar atgriešanos, vai neizraidīšanas (non-refoulement) principa ievērošanu, minētā direktīva samazina „pelēko zonu” skaitu un dod iespēju efektīvāk apkarot bērnu izmantošanu, kurā ir iesaistīti trešo valstu pilsoņi, kas uzturas nelikumīgi.

Direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu vai nu pieņemt lēmumu par repatriāciju, vai piešķirt uzturēšanās tiesības trešās valsts pilsonim. Šī pieeja nozīmē to, ka visiem attiecīgajiem jautājumiem var uzlabot tiesisko noteiktību. Direktīvai tādēļ ir arī priekšrocība piedāvāt Komisijai iespēju uzraudzīt tās īstenošanu, un es varu jums apliecināt, ka Komisija un es pats kā persona, kas ir atbildīga par šo lietu, nodrošināsim atbilstību pamatprincipiem attiecībā uz migrantu tiesību ievērošanu. Jo sevišķi mēs novērtēsim ietekmi, kāda ir atsevišķiem noteikumiem par aizturēšanu, atkārtotas ieceļošanas aizliegumu un juridisko palīdzību.

Kā teica D. Mate, direktīva stimulēs visas dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību bērnu tiesībām. Šo noteikumu īstenošanai ir jābūt saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ANO Konvenciju par bērna tiesībām. Komisija to uzraudzīs it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka šo vismazāk aizsargāto cilvēku īpašā situācija tiek atbilstīgi ņemta vērā.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man īpaši pateikties M. Weber, kā arī „ēnu” referentiem un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par ārkārtīgi svarīgo darbu, kas ir veikts, lai izstrādātu direktīvu, kura, kā es uzskatu, nodrošina efektīvu kontroli un vienlaikus pievērš lielu uzmanību cilvēktiesībām.

Komisijas iecere ir ieviest šo saskaņoto Eiropas pamatshēmu atgriešanās politikai, kas ir gan efektīva, gan pilnībā ievēro tiesības un arī tiek demokrātiski kontrolēta.

Ja jūs man atļausiet, nobeigumā es atsaukšos uz trijiem paziņojumiem, kas rāda kompromisu, kuru panāca sarunās ar kopējiem likumdevējiem, kā tas noteikts pielikumā kompromisa grozījumam, ko ir iesniedzis jūsu referents M. Weber.

  Manfred Weber, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietniek, mēs jau divarpus gadus esam apsprieduši šo Direktīvu par trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Pirms pievēršanās praktiskiem jautājumiem es gribētu izteikt pateicību. Šī bija sarežģīta un ļoti emocionāla tēma, pret kuru daudzi cilvēki Eiropā nav vienaldzīgi, un tā ietvēra jaunas procedūras, koplēmuma procedūras, izmantošanu, tādēļ es jums pateicos. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā mums bija liela vairākuma atbalsts mūsu ieteikumiem par pārliecinošu, darboties spējīgu priekšlikumu. Kā Parlaments mēs esam spējīgi sasniegt vienprātību. Paldies jums par kopīgo godīgo darbu un paldies arī Padomes Slovēnijas prezidentūrai tāpēc, ka visus divarpus gadus tā bija vienīgā prezidentūra, kas patiešām deva kādu stimulu debatēm.

Tagad par jautājumu: mēs nerunājam par patvērumu, kā cilvēki turpina apgalvot. Patvēruma direktīva ir diezgan atšķirīgs tiesību akts. Mēs runājam par cilvēkiem, kas pašreiz Eiropā uzturas nelikumīgi, — Eiropā nelikumīgi uzturas miljoniem cilvēku, kuru nelikumīgo statusu mēs vēlamies mainīt. Verdzība, kas mūsdienās pastāv šajā jomā, ir jāizbeidz Eiropas Savienībā. To var veikt, izmantojot tiesību aktus, izsniedzot likumīgu uzturēšanās atļauju, bet to var arī veikt, piemērojot personas atgriešanos savā valstī.

Šodien es gribētu uzrunāt šajā Parlamentā tos, kuri vēl arvien ir skeptiski noskaņoti, tos, kuri vēl arvien uzdod jautājumus. Ir izteikti pārmetumi saistībā ar apcietinājuma laika ilgumu līdz izraidīšanai: seši mēneši, ko var pagarināt vēl par 12 mēnešiem. Cilvēki saka, ka ir valstis, kurās šis laika posms ir 30 dienas vai 40 dienas. Ministru padome ir uzņēmusies neizmantot direktīvu kā argumentu, lai atļautu nosacījumiem pasliktināties; citiem vārdiem sakot, ir jāsaglabā augsti standarti. Kādēļ neviens neredz, ka mums Eiropas Savienībā ir deviņas dalībvalstis, kurās pašreiz nav ierobežojumu attiecībā uz apcietinājuma laika posmu? Mēs uzlabojam situāciju šajās valstīs.

Kādēļ neviens neredz, ka mēs esam uzrakstījuši veselu sadaļu, veselu pantu tieši bērniem un ģimenēm, lai noteiktu obligātos standartus? Tas īpaši noder bērniem bez pavadības, kuriem sevišķi ir vajadzīga mūsu palīdzība. Mēs šeit esam noteikuši obligātos standartus. Kādēļ neviens neredz prasību garantēt piekļuvi veselības aprūpei un piekļuvi izglītībai bērniem? Kādēļ neviens neredz galveno paziņojumu, ko izsaka laika posms apcietinājumā līdz izraidīšanai, kuru mēs gribam saglabāt tik īsu, cik vien tas iespējams, un to, ka persona var tikt apcietināta tikai tad, ja atgriešanās ir likumīgi iespējama? Tas nozīmē, ka iestāžu pārmērīgas nodarbināšanas taktika, kas pašlaik tiek praktizēta, turpmāk tiks aizliegta Eiropas Savienībā.

Kādēļ neviens neredz, ka mums ir juridiskā palīdzība, ka nevalstiskajām organizācijām ir piekļuve, ka ir tiesības iesniegt iebildumus? Šī direktīva ir liels progress. Mēs esam ierobežojuši to valstu klāstu, uz kurām var izraidīt cilvēkus. Eiropas Parlaments ir ieviesis brīvprātīgas atgriešanās principu, tātad tas, kas pašreiz nav spēkā visās dalībvalstīs, turpmāk būs princips, kas jāievēro. Es lasīju laikrakstos, ka Eiropas Padome ir izteikusi kritiku. Eiropas Padomes visas pamatnostādnes par atgriešanos tagad ir iekļautas šajā direktīvā, un tādēļ tām turpmāk būs tiesību aktu spēks, tad kāpēc Eiropas Padome kritizē pati savas pamatnostādnes? Mēs esam panākuši lielu progresu ar šo direktīvu, arī attiecībā uz piecu gadu atkārtotas ieceļošanas aizliegumu. Lūdzu, atcerieties pagātni! Tā bija Komisija, kas ierosināja prasību pasludināt piecu gadu atkārtotas ieceļošanas aizliegumu. Mēs panācām, ka šī prasība ir jāsvītro. Mēs kā Eiropas Parlaments spējām nodrošināt, ka tagad ir izstrādāti labāki noteikumi.

Šodien šeit atkal būs daudz kritikas. Daudzi deputāti uzstāsies un klāstīs, cik šausmīgi ir apcietinājuma centri, cik drausmīga ir situācija centru iekšienē, cik necilvēcīga mūsdienās ir šī atgriešanās, ko īsteno Eiropas Savienība. Mēs esam apsprieduši to jau divarpus gadus, un es jums pateicos par viedokļu apmaiņu, bet šodien es saku atklāti: ja jūs balsojat pret šo direktīvu, ja jūs balsojat pret šo trialoga rezultātu, jūs kavējat Eiropas Savienību panākt jebkādu progresu šo cilvēktiesību standartu uzlabošanā. Tādēļ es lūgtu, lai mēs parādām, ka esam spējīgi rīkoties. Sevišķi ievērojot to, ka Īrijas pilsoņi ir noraidījuši Eiropas turpmāku paplašināšanos, mums ir iespēja ar šo lietu šajā tematiskajā jomā, pateicoties koplēmuma procedūrai, pirmoreiz parādīt, ka mēs esam spējīgi rīkoties un ka mēs vēlamies stipru, humānu Eiropu.

(Aplausi)

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es sākumā gribētu sirsnīgi apsveikt savu kolēģi M. Weber.

Šis direktīvas priekšlikums ir stingrs un apņēmīgs solis mums nepieciešamās kopējās imigrācijas politikas virzienā. Šī direktīva ir būtisks juridiskais instruments imigrantu pamattiesību garantēšanā un priekšnoteikums, lai panāktu progresu likumīgas imigrācijas regulēšanā. Priekšlikums kā prioritāru mērķi ievieš to imigrantu brīvprātīgu atgriešanos, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstīs, sniedzot viņiem vajadzīgos resursus, lai nodrošinātu, ka tie atgriežas savās valstīs atbilstīgā veidā un bez maksas.

Piespiedu atgriešanās alternatīva tiek uzskatīta par ārkārtas gadījumu, un tā vienmēr ir saistīta ar pamattiesību stingru ievērošanu. Juridiskā un valodu palīdzība imigrantiem un iespēja lēmumu par atgriešanos pārsūdzēt tiesā vai administratīvā iestādē, kas šādam nolūkam izveidota, ir piemēri tam, kā šis priekšlikums ir centies padarīt piespiedu atgriešanos par brīvprātīgas atgriešanās papildinājumu.

Apcietinājuma maksimālā laika posma noteikšana ir būtiska šīs direktīvas sastāvdaļa. Ir grūti saprast, kā Eiropas Savienībā šodien var būt vietas, kur imigranti var tikt apcietināti uz nenoteiktu laiku, bet neviena dalībvalsts nevar izmantot šo direktīvu, lai padarītu savus tiesību aktus par imigrāciju stingrākus, it sevišķi attiecībā uz apcietinājuma laika ilgumu.

Turklāt ir skaidra atšķirība starp atgriešanos un patvērumu. Ir izveidotas skaidras tiesiskās garantijas attiecībā uz rīkojumu par apcietināšanu. Jaunais 15.a pants ievieš papildu un labākus nosacījumus nepilngadīgajiem un viņu ģimenēm, un visbeidzot šī direktīva piedāvā iespēju izmantot šajā jomā Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci.

Priekšsēdētāja kungs, visu šo iemeslu dēļ un vēlreiz atzīstot referenta, Padomes un Komisijas centienus, es lūdzu, lai Atgriešanās direktīva tiktu atbalstīta.

  Martine Roure, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs apspriežam Eiropas imigrācijas politikas ieviešanas vienu aspektu, un mēs jau vēlamies izteikt vienu piezīmi: te nu mēs esam, mēs veidojam Eiropu noslēgtu un vērstu uz sevi, neskatoties uz to, ka, mēģinot izskaust nelikumīgo imigrāciju, mums būtu jāizveido instrumenti, kas ļauj imigrantiem ieceļot likumīgi.

Mūsu grupa neatzīst to kompromisu, pie kā rūpīgi ir nonākusi prezidentūra un referents, ne tāpēc, ka mēs būtu pret Eiropas atgriešanās politiku, bet tāpēc, ka mēs uzskatām, ka rezultāts ir ļoti neatbilstīgs attiecībā uz pamattiesību aizsardzību. Patiesībā mēs vienmēr esam teikuši, ka mēs esam par Atgriešanās direktīvu, jo mēs esam redzējuši pārāk daudz šausmu, apmeklējot apcietinājuma nometnes. Tomēr mēs negribam direktīvu par katru cenu. Es esmu dzirdējusi, ka šī direktīva atļautu cilvēkiem nākt ārā no pagrīdes. Tas ir nopietns pārpratums, jo šī direktīva vienīgi nosaka noteikumus, lai organizētu atgriešanos, un nekādā ziņā tā nedod tiesības palikt.

Referents uzskata, ka šis kompromiss ir līdzsvarots, jo tas piešķir vairākas tiesības. Tomēr šīs tiesības, ko piešķir minētais dokuments, piemēram, piekļuve izglītībai nepilngadīgajiem un piekļuve juridiskajai palīdzībai, patiesībā nav obligātas.

Turklāt šī direktīva nedos uzlabojumus attiecībā uz apcietinājumu Eiropas Savienībā. Piemēram, nosakot astoņpadsmit mēnešu apcietināšanas laika posmu, tas, šķiet, būtu uzlabojums deviņās no divdesmit septiņām dalībvalstīm. Tomēr no šīm deviņām dalībvalstīm trīs netiks ietekmētas — Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija, jo tās šajā direktīvā nepiedalās. Būs maz uzlabojumu tādās valstīs kā Malta, kur lielākā daļa no apcietinātajiem ir patvēruma meklētāji, uz kuriem neattiecas šī direktīva. Grieķijas apcietinātie galvenokārt ir cilvēki, kas pārtverti, nelikumīgi šķērsojot ārējo robežu. Šie cilvēki arī ir izslēgti no direktīvas darbības jomas.

Tādēļ Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā iesniedza noteiktu skaitu grozījumu, lai izveidotu humāno dimensiju šim dokumentam. Šis ir Eiropas Parlamenta pirmais koplēmums par cīņu pret nelikumīgo imigrāciju, un tādēļ mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir pienākums cīnīties par skaidriem tiesību aktiem, uz kuriem neattiecas dalībvalstu atšķirīgi skaidrojumi vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi. Tādēļ arī es aicinu Eiropas Parlamentu izmantot visas tā rīcībā esošās likumdošanas pilnvaras, lai ļautu pieņemt tiesību aktus, kas uzlabos situāciju apsūdzētajiem. Tas ir mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu pienākums.

Tas neatbrīvos mūs no pienākuma domāt par plašāku, filozofiskāku jautājumu: vai Zeme pieder visiem cilvēkiem? Vai dažiem no šiem cilvēkiem patiešām būtu jābūt nolemtiem dzīvošanai nabadzībā? Vai jūs nedomājat, ka tas ir īstais jautājums?

  Jeanine Hennis-Plasschaert, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, sarunas ar Padomi ir bijušas ilgas, intensīvas, sarežģītas un smagas. Sākotnējā nostāja lielākajai daļai dalībvalstu bija: „Kā lai mēs atbrīvojamies no šīs direktīvas, jo mēs negribam nekādus Eiropas standartus par trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi?” Padomei un Parlamentam nepārprotami bija ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kādai ir jābūt nopietnai Atgriešanās direktīvai ar pietiekamām drošības garantijām. Parlamentam bija jācīnās par katru un ikvienu vārdu un komatu.

Ikvienam, un jo sevišķi PSE grupai, būtu līdz šim brīdim jābūt pilnīgi skaidram, ka kompromisa pakete ievieš noteikumus tur, kur pašlaik to nav. Dalībvalstīm, kurās ieviesti labvēlīgāki nosacījumi, tie ir jāsaglabā vai arī jāievieš, ja tās to vēlas. Valstu parlamentiem ir jāveic pasākumi, lai to nodrošinātu, īstenojot šo direktīvu. Turklāt mēs nodrošinājām Padomes politisku paziņojumu, ka šī direktīva netiks izmantota un nevarēs tikt izmantota kā aizbildināšanās par zemākiem pašreizējiem standartiem. Pieredze ar citām 10 patvēruma un migrācijas direktīvām patiešām rāda, ka nepiepildās bažas par to, ka starp dalībvalstīm ir vērojama tendence izmantot šādu direktīvu transponēšanu kā ieganstu, lai padarītu represīvākus savus valsts tiesību aktus.

Pašreiz nepastāv nekādi Eiropas tiesību akti, kuri attiecas uz trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Ar šīs paketes pieņemšanu kļūs izmantojami Kopienas kontroles mehānismi. Pārkāpumu procedūras, Eiropas Kopienu Tiesas kompetence, Komisijas ziņojumi, Eiropas Parlamenta uzraudzība — visi šie mehānismi būs pieejami.

Debates, kas ilga trīs gadus, ir parādījušas, ka nav vairs iespēju manevrēt, un ir acīmredzams, ka otrajā lasījumā netiks veikti turpmāki uzlabojumi. Jā, žēl, ka tā tas ir, es piekrītu, bet tā ir taisnība. Padome sāks iesniegt sarakstu ar daudziem „neejošiem” priekšlikumiem. Pandoras lāde patiešām tiks atvērta.

Ir skaidrs, ka pašreizējā politiskā situācija vairumā dalībvalstu nekādā veidā nepalīdzēs. Tātad — kā ieviest kopējos obligātos noteikumus, kur pašlaik tādi noteikumi nepastāv? Kā lai pārliecinās, ka Kopienas kontroles mehānismi būs pieejami? Kā lai pārliecinās, ka Eiropas Padomes pamatnostādnes ir juridiski saistošas visām dalībvalstīm?

Šajā posmā pamatjautājums ir šāds: vai mēs gribam direktīvu vai ne? Vai mēs gribam tādu direktīvu, kas nav nevainojama, bet, bez šaubām, ir pirmais solis pareizajā virzienā, vai mēs vispār negribam direktīvu, jo mēs uzskatām pašreizējo situāciju par apmierinošu?

Pat tagad daudzas dalībvalstis būtu atvieglotas, ja direktīva tiktu noraidīta Parlamenta vainas dēļ. Patiešām tā ir ironija, ka tie Parlamenta deputāti, kas mēģina izjaukt kompromisa paketi, vispirmām kārtām efektīvi sniedz atbalstu tām dalībvalstīm, kuras negrib, lai būtu jebkādas Eiropas drošības garantijas attiecībā uz atgriešanos!

Kompromisa paketi ir jāuzskata par pieticīgu, bet svarīgu pirmo soli. Atgriešanās politika nevar tikt uztverta izolēti, bet tā ir jāuzskata par kopējās migrācijas paketes nepieciešamu sastāvdaļu, ietverot tiesiskos, kā arī patvēruma jautājumus. Patiešām, manuprāt, pēc gandrīz trīs gadus ilgušām debatēm un sarunām ir pēdējais laiks izpildīt mūsu pienākumu.

(Aplausi)

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es sākumā vēlētos pateikties šī jautājuma referentam par viņa integrēto un atklāto pieeju jautājumiem. Es arī vēlētos pateikties mūsu kolēģiem, jo mēs esam centušies izdarīt iespējami vislabāko, lai atrastu kopēju pieeju, atzīstot, ka nepieciešams atgriešanās procesā izturēties pret cilvēkiem kā pret indivīdiem un ka ir jānotiek pienācīgam procesam, kā arī ir jābūt skaidrībai tiesību aktos.

Diskusijas ar Komisiju ir skaidri parādījušas trūkumus, kas pašlaik ir dažās dalībvalstīs attiecībā uz to pilsoņiem, it īpaši saistībā ar juridisko palīdzību, kam ir būtiska nozīme, ja cilvēkiem ir vajadzīga piekļuve tiesību aktiem un jāsaņem kāda aizsardzība pret tiem, kuriem ir vara, un ja nav ieviestas efektīvas sistēmas, lai atbilstīgā veidā pārstāvētu vientuļus bērnus un jauniešus viņu tiesību aizstāvībai. Tas ir izraisījis noteiktas problēmas diskusijās ar Padomi.

Man ir žēl, ka pēc tik ilgām sarunām mana grupa nevar pieņemt sarunu nostāju, kaut gan mēs teorētiski neiebilstam pret šādu direktīvu, taču tā noteikti nenodrošina tos standartus, kurus mēs sākotnēji noteicām. Kāpēc nenodrošina? Tāpēc, ka, mūsuprāt, tā turpina daudzas no tām problēmām, pret kurām mēs esam cīnījušies mūsu pašu dalībvalstīs.

Viens no šiem jautājumiem ir apcietinājuma ilgums. Lai gan ierosinātā direktīva tam nosaka ierobežojumus, mēs zinām, kā ilgi apcietinājuma laika posmi ietekmē apcietināto indivīdu un bērnu garīgo veselību. Mēs to esam redzējuši paši, un par to ir pētījumi. Mēs esam redzējuši tos apstākļus, kādos tiek turēti daudzi cilvēki, un, kaut arī ierosinātā direktīva skaidri apliecina, ka apcietinājuma centriem nav jābūt cietumiem, ne vienmēr mums ir skaidrs, kāda ir atšķirība starp šiem centriem un cietumiem.

Mums ir arī jautājumi par ieceļošanas aizliegumu, un 9. pants skaidro, ka tam jābūt vispārējam noteikumam visiem tiem, kam tikusi piemērota piespiedu atgriešanās. Tātad dalībvalstīm, kas atbalstīs priekšlikumu, būs jāatbild uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, jautājums, ko ir uzdevusi mana vēlētāja Serwa Nouri Yousef, kurai ir bēgļa statuss, kura pašlaik ir grūtniecības astotajā mēnesī un kuras vīrs ir piespiedu kārtā atgriezies Irākā un pašlaik ir pazudis bez vēsts. Saskaņā ar šo direktīvu viņam arī būtu jāpiemēro ieceļošanas aizliegums. Tātad kas notiek ar ģimenes dzīvi, neraugoties uz humānās aizsardzības prasībām?

Mums arī ir jautājumi saistībā ar 3. panta c punktu par to, uz kurieni cilvēkiem ir jāatgriežas, un mēs uzskatām, ka, ja atsauce par „citiem pasākumiem” ietver tos metaforiskos rokasspiedienus, kurus mēs esam redzējuši iepriekš starp S. Berlusconi un M. Gadafi, tas ir nepieņemami, jo šādas vienošanās nav notikušas saskaņā ar rakstiskiem sabiedriski tiesiskajiem līgumiem.

  Andrzej Tomasz Zapałowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, problēmu, ko mēs šodien šeit apspriežam, lielā mērā ir izraisījušas ES dalībvalstis. Ja mēs skatāmies uz šeit pārstāvēto vairāku politisko partiju pārstāvju runām, ir redzams, ka šīs aprindas iepriekš aicināja izstrādāt tādus tiesību aktus, kas dotu iespēju liberalizēt noteikumus par cilvēku ieceļošanu Eiropā no ārienes.

Arī šodien mēs bieži dzirdam balsis šajā Parlamentā, kas aicina izveidot tiesiskus noteikumus, kuri dod triecienu tradicionālajai ģimenei vai Eiropas kristīgajām tradīcijām. Mums ir tikai jāpagaida vēl daži gadi, un mēs dzirdēsim masveida aicinājumus un rezolūcijas, kas pieprasīs mums saglabāt mūsu kontinenta identitāti, jo iznīkst tas, kā dēļ Eiropa kādreiz bija paraugs visai pasaulei.

Priekšlikumā ietvertais ieteikums attiecībā uz jaunu biroju izveidošanu, lai nodarbotos ar atgriešanās jautājumiem, nav virzība uz priekšu. Šie uzdevumi ir jāīsteno funkcionējošo iestāžu sistēmā, kuras katrā ziņā jau ir tikušas izvērstas.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šī direktīva ir negods un apvainojums Eiropas tiesiskajai kultūrai. Tā ir pilnībā nepieņemama un atbildīga par to, ka tiek likvidēta uzņemšanas kultūra, kas mums ir bijusi tūkstošiem gadu, un likvidētas tās Eiropas identitātes dziļās saknes, kas ir attīstījusies, izmantojot viesmīlības praksi. Šī direktīva tomēr ir vēl viens piemineklis Eiropas cietoksnim, reakcionāras utopijas materializācijai, kas tiecas traucēt vīriešu un sieviešu pārvietošanās brīvību.

Mobilitātes tiesības nevar tikt iegrožotas, iesprostojot vīriešus un sievietes aiz dzeloņstieplēm vai netīrā apcietinājuma centrā. Mate kungs, mēs runājam par 18 mēnešiem — maksimālo apcietinājuma laika posmu, nevis 6 mēnešiem, kā jūs teicāt. Tie ir 18 mēneši, lai gan nav izdarīts nekāds noziegums!

Es gribētu atsaukties uz Itālijas Bīskapu konferences Migrantu padomes arhibīskapa Agostino Marchetto vārdiem, kad viņš teica, ka personu nevar apcietināt tikai par administratīvu pārkāpumu un ka personas nevar turēt necilvēcīgos un pazemojošos apcietinājuma centros, piemēram, tajos, kurus ir apmeklējusi šī Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Turklāt šī direktīva nav humāna direktīva tāpēc, ka tā ievieš noteikumu par atgriešanos uz tranzītvalsti. Lībijai, domājams, ir jākļūst par masveida deportāciju galamērķi migrantiem. Tā ievieš noteikumus par apcietināšanu un izraidīšanu attiecībā uz nepilngadīgajiem bez pavadības, tā nosaka atkārtotas ieceļošanas aizliegumu, tādējādi sistemātiski pārkāpjot patvēruma tiesības, un nodrošina brīvas izvēles juridisko palīdzību. Tāds ir šīs direktīvas patiesais raksturs.

Turklāt šo direktīvu ir noteikušas valdības. Šajā Parlamentā mēs esam piedalījušies Padomes diktatūrā, kas ir teikusi Parlamentam: „Vēlies to vai samierinies ar to”, pat izsakot draudus domai par jebkāda veida debašu turpināšanu par migrāciju. Eiropas Parlaments pasīvi pakļaujas šim lēmumam. Es apelēju pie Eiropas Parlamenta cieņas. Šis nav koplēmums. Tas, uz ko mēs raugāmies, ir piekrišana Padomei. Patiesībā valdības vēlas nekavējoties aktivizēt EUR 700 miljonus, ko ir piešķīris Atgriešanās fonds. Tāds ir šīs direktīvas patiesais raksturs.

Mums tomēr vajadzētu uzklausīt sabiedrību, tos cilvēkus, kas atrodas ārpus šī Parlamenta, trešo valstu vadītājus, Amnesty International, baznīcas, Eiropas Bīskapu konferences, arodbiedrības un Eiropas Padomi: viņi visi saka mums, lai mēs nepieņemam šo direktīvu. Pat Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu jautājumos, ar kuru, kā to nosaka Amsterdamas līgums, ir jākonsultējas par visiem jautājumiem saistībā ar patvērumu un imigrāciju, ar kuriem nodarbojas Eiropas Komisija, saka mums, lai mēs nepieņemam šo direktīvu.

Tādas represīva politika kā šī ir patiesais iemesls Eiropas Savienības lielākajai traģēdijai: nāves gadījumiem jūrā. Vakar gāja bojā 150 cilvēki, un pēdējo desmit gadu laikā ir bijis 12 000 šādu nāves gadījumu. Eiropas Savienība aptraipa sevi ar nepieņemamu noziegumu, un ar šo direktīvu turpinās tās līdzvainība šajās slepkavībās, kas ir pārvērtušas Vidusjūru par kapsētu. Varbūt tā būtu laba doma, parādot cieņu šiem mocekļiem, nepieņemt minēto direktīvu.

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Kad visas durvis ir slēgtas, jūs vienmēr varat atrast ceļu no otras puses. Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku mēģina tikt Eiropas Savienībā, kas veido arvien augstākus un augstākus mūrus apkārt savai teritorijai. Šie mēģinājumi kļūst arvien izmisīgāki, un plašsaziņas līdzekļi regulāri ziņo par to, cik daudzi ir samaksājuši ar savu dzīvību.

Šodienas debates ir par tiem, kuri ir veiksmīgi tikuši iekšā un kurus mēs tagad gribam dabūt ārā. Daudzas cilvēktiesību organizācijas kritizē ierosināto direktīvu, arī Caritas un Amnesty International. Mums ir jāieklausās viņu brīdinājumos, jo ierosinātā direktīva pārkāpj cilvēktiesības.

Netiek radīta nekāda Eiropas pievienotā vērtība, ja mēs lemjam, ka personas, kuras nav izdarījušas nekādu noziegumu, var tikt apcietinātas uz laiku līdz 18 mēnešiem. Ilgāki apcietinājuma laika posmi neizraisīs to, ka atgriezīsies vairāk cilvēku. Tas ir vienīgi necilvēcīgs un dārgs risinājums sarežģītai problēmai. Sekas aizliegumam atkārtoti ieceļot Eiropas Savienībā piecus gadus būs nelikumīgās imigrācijas palielināšanās. Izmisuši cilvēki ir spiesti griezties pie cilvēku tirgotājiem, un mēs aizvien vairāk lasīsim par nelaimēm, kas notiek ar bēgļiem, un tas savukārt pastiprinās naidu pret mums kā rietumu pasaules daļu.

Cilvēktiesību organizācijas ir mūs brīdinājušas. Tagad mūsu ziņā ir ieņemt stingru nostāju un aizstāvēt cilvēktiesības, un darīt to valsts līmenī!

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, situācijas nopietnību attiecībā uz to, ka netiek veikti stingri pasākumi pret postu, ko izraisa miljoni nelikumīgo imigrantu Eiropā, ir skaidri parādījusi histēriskā reakcija pret šo Atgriešanās direktīvu, kas ir vērojama politiski korekto kreiso uzskatu veidotāju pusē. Atvainojiet, bet šī nav Atgriešanās direktīva. Tā pat uzliek pienākumu dalībvalstīm nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību nelikumīgajiem imigrantiem, lai apstrīdētu savu izraidīšanu. Turklāt vismaz septiņām dalībvalstīm ir pienākums saīsināt savus apcietināšanas laika posmus.

Turklāt šī direktīva patiesībā piedāvā divas izvēles — izraidīšanu vai regularizāciju — vairāk vai mazāk vienādā līmenī, it kā tā būtu neitrālas izvēles lieta, lai gan dažādās dalībvalstīs veiktie masveida regularizācijas pasākumi pēdējos gados ir darbojušies kā būtisks veicinošs faktors un arī ir uzlikuši smagu slogu citām Eiropas valstīm.

Kopsavilkumā es vēlētos, lai šī būtu īsta Atgriešanās direktīva, kas reizi par visām reizēm novērstu veicinošo faktoru nelikumīgajiem imigrantiem, bet diemžēl tā tāda nav. Es nepavisam neesmu pārliecināts, ka tā būs pat mazs sākuma solis pareizajā virzienā.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Es gribētu sākumā apsveikt savu kolēģi M. Weber par viņa ļoti noderīgo darbu pie šiem tiesību aktiem, pie šī kompromisa, ko mēs esam spējuši panākt. Priekšsēdētāja kungs, Īrijas pagājušās nedēļas referenduma iznākums rāda to, ka cilvēki uzskata, ka Eiropas Savienība pietiekami nepievēršas viņu rūpēm, un, ja mēs raugāmies arī uz pašreizējām aptaujām, piemēram, Eurobarometer, mēs redzam, ka imigrācija ir viens no faktoriem, kas izraisa ES pilsoņu lielākās bažas; ES pilsoņi vēlas vairāk Eiropas, nevis mazāk, bet tā atbilde, ko mēs esam devuši līdz šim, nav pietiekami laba.

Tādēļ imigrācijas jomā Eiropas Savienību neņems nopietni vērā, ja tā neparādīs, ka ir spējīga dot skaidru un efektīvu atbildi šajā jomā. Kāds ir šīs direktīvas sākuma punkts? Sākuma punkts ir tāds, ka direktīva tiek piemērota ikvienam, kura statuss ir nelikumīgs. Ja jūs esat nelikumīgā statusā, atbilde var būt vienīgi, ka jums ir jādodas atpakaļ uz turieni, no kurienes jūs esat ieradušies. Tāds ir šo tiesību aktu mērķis, un ikviens, balsojot pret to, teiks un raidīs ziņu, ka nelikumība var pastāvēt un mēs varam to pieņemt. Tas nav pieņemams, un tam nav jābūt pieņemamam.

Tiem, kuri ir jāsūta atpakaļ, šis kompromiss izvirza vairākus nosacījumus, kas mainās attiecībā uz apcietinājumu, apiešanos, spēka lietošanu, veselības pakalpojumiem un citiem faktoriem. Tas, kas ir mūsu priekšā, ir kompromiss. Tas nav nevainojams, bet tas ir labs kompromiss, lai virzītu mūs uz priekšu. Mēs gribam parādīt, ka mēs spējam dot atbildi saistībā ar šo kompromisu.

  Claudio Fava (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man pievērsties Padomei, jo debates notiek nevis par mūsu direktīvu vai Komisijas priekšlikumu, bet gan par to, kādā veidā Padome no tās ir aizvākusi jebkādu jēgu.

Šī direktīva parāda to, kāds Eiropā ir kopējais virziens debatēs par imigrāciju. Fakts, ka Padome to ir vienprātīgi apstiprinājusi, nevājina, bet pastiprina to ziņu, ko tā pauž. Tā ir ziņa, kas vēsta mums par tādu Eiropu, kuras pamatā ir neuzticēšanās. Jautājums nav par tādas direktīvas vēlamību, kas izveido kopīgu, savstarpēji pieņemtu sistēmu. Jautājums ir, ko šī direktīva nosaka.

Dienu pēc to 150 nelikumīgo imigrantu bojāejas, kuri noslīka Vidusjūrā, jūs prasāt, lai mēs sakām izdzīvojušajiem, ka no rītdienas tiem, kuri tāpat kā viņi jau ir mūsu valstīs, tiks piemērots noteikums, kas paredz apcietinājumu līdz 18 mēnešiem. Mēs apstiprinām postošu tiesisku principu, kas nodrošina iespēju atņemt indivīdam brīvību līdz 18 mēnešiem, izmantojot administratīvos pasākumus, lai gan nav ticis izdarīts noziegums. To, ko mēs nekad nepieļautu mūsu valstīs, ja tas tiktu piemērots Eiropas pilsonim, mēs atļaujam un atbalstām attiecībā uz nelikumīgajiem imigrantiem.

18 grozījumi, kas atjauno šim pasākumam politiskas civilizācijas iezīmes un ko ir iesniegusi mūsu grupa, ir mēģinājums atjaunot cieņu tiesiskā izpratnē pret noteikumiem, kuri, kā mēs uzskatām, ir pazemojoši ne vien Eiropas Savienībai, bet arī mūsu dalībvalstīm. Ja tie netiks pieņemti, būs daudz balsu pret šo priekšlikumu, arī mana balss, priekšsēdētāj.

Es nedomāju, ka šajā jautājumā ir plaša vienprātība, Weber kungs. Nav vienprātības par rīcības brīvību un spriedumu, ko mēs dodam savām valstīm attiecībā uz to, kā šīs direktīvas visnozīmīgākie punkti tiks risināti. Šis Parlaments nav abstraktu noteikumu sargs. Tas ir Parlaments, kam līgumi uzliek pienākumu aizsargāt īpašus principus, īpašus principus saistībā ar tiesību aktiem un politisko civilizāciju. Padome prasa mums atteikties no šiem principiem, lai virzītos strauji. Mēs uzskatām, ka šajā punktā ir būtiska kļūda. Šeit jūs neprasāt mums, lai mēs virzītos strauji, jūs prasāt, lai mēs virzītos nepareizi: nepareizi imigrantiem, nepareizi Eiropai, nepareizi mūsu dalībvalstīm, un tā ir atbildība, ko mēs nevēlamies uzņemties kopā ar jums.

  Gérard Deprez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ir skaidrs, ka šodien mēs debatēs izskatām ļoti delikātu jautājumu — jautājumu, par ko Parlamentā domas dalās, — un vienlaikus arī ļoti jutīgu, ja pat ne traģisku, jautājumu, jo tam ir iespējamas būtiskas sekas attiecībā uz to cilvēku dzīves apstākļiem un pat uz dzīvībām, kuri tiecas iekļūt Eiropā, pat ja nelikumīgi, meklējot tādu nākotni, kādu viņu valsts tiem nevar piedāvāt.

Es neatkārtošu to, ko citi runātāji jau ir teikuši, bet es gribētu uzsvērt četrus īpašus punktus.

Pirmais attiecas uz manu kolēģi un draugu Giusto Catania. Ir netaisni, Giusto, runāt par Eiropas cietoksni, par to, it kā tā nelaistu nevienu savā teritorijā un it kā tā būtu vienaldzīga pret miljoniem cilvēku nabadzību. Saskaņā ar oficiāliem aprēķiniem tagad katru gadu Eiropas Savienībā likumīgi ieceļo no 1,5 līdz 2 miljoniem imigrantu, izmantojot vai nu regularizācijas procedūru, ģimeņu atkalapvienošanos, vai atzīšanu par politiskajiem bēgļiem. Tas nozīmē, ka, ja mēs turpināsim šajā līmenī turpmākos 30 gadus, un man nav pret to iebildumu, Eiropas Savienībā likumīgi ieceļos no 45 līdz 60 miljoniem cilvēku.

Otrkārt, šī direktīva, neskatoties uz tās neatbilstībām, un es atzīstu, ka tai tādas ir, nav regula. Patiesībā tā ir pamatdirektīva, kas katrai dalībvalstij dod iespēju manevrēt, veicot novērtējumus, neatkarīgi no tajā nostiprinātajiem obligātajiem standartiem un noteiktajiem ierobežojumiem, kurus nevar pārsniegt, un tā piedāvā katrai dalībvalstij iespēju veidot tādus tiesību aktus, kas atbilst tam, ko nolemj demokrātiskais vairākums šajās valstīs. Šī direktīva arī nosaka, ka Komisijai ik pēc trim gadiem ir jāsniedz ziņojums Parlamentam un ka Komisija var ierosināt grozījumus. Lasiet direktīvu!

Treškārt, un es to saku dažiem saviem sociālistu draugiem šeit, mums ir jābeidz izplatīt lielas nepatiesības. Direktīva nenosaka apcietinājumu kā obligātu prasību. Direktīvas 14. pants nodrošina apcietinājuma iespējamību īpašos gadījumos, un tas arī nosaka ārkārtīgi ciešu juridisku kontroli šiem gadījumiem. Izlasiet 14. panta 2. punktu. Tas, ka apcietinājums ir prasība un ka tas ir noteikts dalībvalstīm, vienkārši nav taisnība. Jums nevajadzētu uzkurināt sabiedrisko domu. Tāpat jau ir pietiekami daudz īstu problēmu, lai neizgudrotu vēl tādas problēmas, kuru vienkārši nav.

Mans ceturtais un pēdējais komentārs, priekšsēdētāja kungs, ir ziņa Weber kungam un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupai. Neraugoties uz visiem trūkumiem, kas šajā direktīvā ir, un es to atzīstu, es balsošu par šo direktīvu. Tomēr es lūgtu PPE-DE grupu nemēģināt izmantot procedūru manevrus, lai risinātu jautājumus, kas būtībā ir politiski un var radīt domstarpības Parlamentā. Lai kāds arī šorīt būtu Parlamenta balsojums, es domāju, ka tas ir jāievēro.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir kas tāds, kas patiešām mani satrauc. Kādēļ referents Weber kungs nolēma neatzīt Eiropas Parlamenta pilnvaras, darot visu iespējamo, lai panāktu, ka mēs pieņemam pirmajā lasījumā Padomes kopējo nostāju, turklāt par to, kas bija pamatā nepieņemams laikā, kad mums ir grūtības pārliecināt pilsoņus par vērtību, kāda ir pastiprinātu pilnvaru piešķiršanai Eiropas Parlamentam? Jums ir jāpaskaidro man šis lēmums, Weber kungs.

Es patiešām ceru, ka rīt mēs visi būsim Eiropas pilsoņu cerību cienīgi un parādīsim, ka mēs garantējam cilvēktiesību aizsardzību un Eiropas Savienības vērtības. Kādēļ? Es nedomāju, ka mēs varam pieņemt to, ka nepilngadīgie bez pavadības var tikt ieslodzīti un izraidīti uz valstīm, kur viņiem nav ģimenes, nav saišu un nav likumīga pārstāvja. Šis katrā ziņā ir pilnīgs bērna interešu ievērošanas pārkāpums. Es arī neuzskatu, ka mēs varam pieņemt to, ka migrantiem ir jācieš 18 mēnešu apcietinājuma traumatiskie un kaitīgie apstākļi, ja viņi nav izdarījuši noziegumu. Tā ir pārmērīga brīvības atņemšana, kā to apraksta Eiropas Tiesas tiesu prakse. Tāpat mēs nevaram pieņemt, ka atkārtotas ieceļošanas nolīgumu untumu dēļ migrantiem tiek piemērota atgriešanās valstīs, kurās viņiem nav nekādu saišu un kur, Weber kungs un Deprez kungs, mums nav nekādu līdzekļu, lai garantētu viņiem fizisku vai psiholoģisku drošību. Mēs nevaram garantēt neizraidīšanas (non-refoulement) principu, kaut arī tas ir skaidri izteikts jūsu tekstā.

Es tādēļ aicinu visus deputātus noraidīt rīt to, kas patiesībā ir tikai dalībvalstu represīvās, tuvredzīgās politikas paplašinājums. Eiropai ir vajadzīgs citāds mērķis attiecībā uz starptautisko imigrāciju.

  Roberta Angelilli (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, padarīt izraidīšanas drošas un radīt šķēršļus nelikumībai un izmantošanai — tāds, pēc manām domām, īsumā ir „Atgriešanās” direktīvas mērķis. Es tādēļ gribētu apsveikt referentu par viņa lielisko darbu, kas lika pamatu kompromisam, kurš ir panākts ar Padomi.

Dokuments ir līdzsvarots, un tas pamatojas uz dažiem pamatpieņēmumiem, beidzot sniedzot mums pašiem kopēju imigrācijas politiku. Mēs ļoti ilgi esam par to runājuši — pārāk ilgi. Šī politika nozīmē, ka mūsu pašu rīcībā tiek iegūti kopēji noteikumi, kas ir būtiski, lai pilnībā aizsargātu likumīgo imigrantu tiesības, kuri veido ļoti pozitīvu resursu, ar noteikumu, ka tiek uzņemts nesamierināms kurss pret nelikumīgo imigrāciju.

Vēl ir arī citi atšķirīgi punkti, kurus es īpaši gribētu uzsvērt: pirmkārt, tiek veicināta brīvprātīga atgriešanās; ir noteikti ātrāki atgriešanās termiņi, ja ir bēgšanas risks vai ja indivīds ir radījis briesmas, un, pats galvenais, beidzot ir noteikts konkrēts grafiks attiecībā uz uzturēšanās ilgumu apcietinājuma centros, lai veiktu visas nepieciešamās pārbaudes. Tas nav maznozīmīgs sasniegums. Es gribētu norādīt, ka līdz šim, kā jau vairāki mani kolēģi deputāti ir teikuši, katra dalībvalsts varēja brīvi lemt par laika ierobežojuma piemērošanu vai nepiemērošanu uzturēšanās ilgumam.

Tāpat ir arī jāpievērš īpaša uzmanība cilvēktiesībām, jo sevišķi vismazāk aizsargāto indivīdu tiesībām un it īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, pamatojoties uz bērna interesēm. Šis ir revolucionārs punkts, kurš pienācīgi ņem vērā to, kas patiesībā notiek apcietinājuma centros.

Nobeigumā — atkārtotas ieceļošanas aizliegums, kas ir spēkā visā Eiropas Savienībā. Es uzskatu tos par kopējiem, godīgiem un pārredzamiem noteikumiem, kas varētu veidot daļu no stratēģijas vai integrācijas pakta, kā to ir nosaucis nākamais ES Padomes priekšsēdētājs, kas sekmētu kontroles pastiprināšanu pie Savienības ārējām robežām, kas izveidotu jaunu patvēruma politiku, kura dotu jaunu impulsu diplomātiskajai sadarbībai un arī, kas ir pats galvenais, attīstībai sadarbības jomā ar trešām valstīm.

Visbeidzot, par Eiropas likumīgo imigrantu integrācijas kodeksu. Eiropai jāuzņemas savas saistības, tai jābūt autoritatīvai un uzticamai, tai jākļūst par tādu Eiropu, kas dzīvo saskaņā ar tiesībām un noteikumiem. Mūsu pienākums ir pieņemt šo dokumentu, kuru, protams, varētu turpmāk uzlabot. Visu var uzlabot. Katrā ziņā dalībvalstis var tā darīt, bet pēc trijiem gadiem būtu šausmīgi bloķēt to uz turpmākajiem mēnešiem vai gadiem, lai atrastu citu, ārkārtīgi mazu kompromisu, kas jebkurā gadījumā vienmēr tiktu uzskatīts par soli atpakaļ. Kamēr mēs dzīvojam mūsu zelta pasaulē, kas patiesībā ir izveidota no neskaitāmiem kompromisiem, ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir tikuši izmantoti, kuri iet bojā nežēlīgā un necilvēcīgā veidā, kā tas notika vakar Itālijā. Lai mums, lūdzu, būtu vairāk atbildības un mazāk vārdu!

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, piektdien ir Pasaules Bēgļu diena, kad uzmanība tiks koncentrēta uz bēgļu situāciju visā pasaulē. Weber kunga ziņojuma apstiprināšana būtu cinisks solis nepareizajā virzienā, un tādēļ GUE/NGL grupa balsos pret šo ziņojumu. Mēs esam pret „Eiropas cietokšņa” veidošanu. Weber kunga ziņojuma priekšlikumu sekas ir tādas, ka ES ne vien cels arvien augstākus mūrus pret bēgļiem, bet arī aizslēgs vārtus un aizmetīs atslēgu.

Tā vietā, lai ierobežotu cilvēktiesības, ES valstīm ir jāstrādā, lai atjaunotu Bēgļu konvencijā noteiktās bēgļu tiesības uz likumīgu līdzekļu nodrošināšanu iekļūšanai Eiropā un uz cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanu vismaz elementārā līmenī. Ne trešo valstu, ne dalībvalstu pilsoņi nav pakļaujami personas brīvības pārkāpšanai, kā arī viņiem nav piemērojama brīvības atņemšana par administratīviem pārkāpumiem.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, šis priekšlikums dalībvalstīm apgrūtinās nelikumīgo imigrantu pārvietošanu un viņu atgriešanos savās valstīs. Cik lielā mērā tas ietekmēs Apvienoto Karalisti un jo sevišķi manu vēlēšanu apgabalu, Londonu? Londona jau nes nesamērīgu nastu, ko veido likumīgie un nelikumīgie imigranti un patvēruma meklētāji. Ir paziņots, ka Lielbritānija nav izvēlējusies piedalīties šajā Kopienas tiesību aktu jomā, un secinājums ir tāds, ka tie mūs neietekmēs, — bet vai tā ir taisnība?

Ja nelikumīgajiem imigrantiem ir ticis atļauts uzturēties dalībvalstīs, viņi tad var ceļot uz citām ES dalībvalstīm. Viņus varētu izslēgt tikai tad, ja viņi rada patiesus draudus drošībai, sabiedrības veselībai vai valsts politikai. Un kurš, interesanti, Apvienotajā Karalistē to īstenos? Lielbritānijas imigrācijas un patvēruma sistēmās valda pilnīgs haoss. Ja Lielbritānija patiešām ir izvēlējusies nepiedalīties šajos tiesību aktos, tad Eiropas nelikumīgajiem imigrantiem var nebūt atļauts ieceļot pa parādes durvīm, bet šis ierosinājums dod viņiem sētas durvju atslēgu.

Tad, protams, rodas viss lielais jautājums par Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartu. Vai tiesību akti cilvēktiesību jomā var tikt izmantoti, lai īstenotu daļu no šī priekšlikuma Lielbritānijā? Kas to lai zina? Par to ir jālemj nevis Lielbritānijas valdībai vai parlamentam, vai tiesām, bet Eiropas Kopienu Tiesai.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos izmantot iespēju, lai izteiktu protestu pret priekšsēdētāja vietnieka J. Barrot vakar teiktajiem nesaprātīgajiem un neizskaidrojamajiem vārdiem attiecībā uz iespēju uzskatīt nelikumīgo imigrāciju par vainu pastiprinošu apstākli kriminālpārkāpumos, kā to ir ierosinājusi Itālijas valdība. Es neuzskatu, ka tam ir jebkāds pamatojums tiesību aktos, un sabiedrība to noteikti neuzņemtu labvēlīgi.

Par M. Weber ziņojumu es vēlētos teikt, ka, manuprāt, nelikumīgo imigrāciju vajadzētu uzskatīt par tādu, kas ipso facto rada iespēju, ka cilvēki bēgs. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka imigrants, ja viņš ieceļo valstī nelikumīgi, centīsies bēgt. Es arī vēlētos teikt, ka Komisijai un šim Parlamentam, visu izanalizējot, ir jāapsver iespēja likt tām valstīm, no kurām ierodas šie imigranti, piemēram, Lībijai Itālijas lietā, maksāt. Šīm valstīm būtu jāmaksā lielās izmaksas, ko patlaban rada nelikumīgā imigrācija.

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Weber kungs patiešām ir pelnījis apsveikumus un pateicību par viņa smago darbu, pievēršoties sarežģītam, emocionālam un jutīgam tematam.

Atgriešanās direktīvas mērķis ir ieviest kopējus pamatstandartus tam, kā apieties ar nelikumīgajiem imigrantiem. Īpašs uzsvars ir likts uz šīs lietas cilvēktiesību aspektiem.

Mēs pilnībā apzināmies, ka daudzi nelikumīgie imigranti kļūst par upuriem divreiz. Vispirms viņi tiek apkrāpti savā izcelsmes valstī, bieži atdodot savus dzīves ietaupījumus un vēl vairāk, lai nodrošinātu pārbraukšanu un darbu Eiropas Savienībā. Tomēr tā vietā, lai atrastu pārpilnības zemi, viņi konstatē, ka paši ir kļuvuši par mūslaiku vergiem Eiropā. Ja viņi tiek aizturēti Savienības robežās, viņi bieži tiek ieslodzīti un līdz tam, kad šī direktīva stāsies spēkā, viņi var tikt apcietināti uz ilgu laika posmu, kamēr tiek izskatīta viņu lieta.

Saskaņā ar direktīvu tiks stimulēta brīvprātīga atgriešanās; ieslodzīšana būs atļauta tikai gadījumos, kad skaidri pastāv nelikumīgā imigranta bēgšanas draudi un citos pamatotos gadījumos. Maksimālie apcietinājuma laika posmi ir noteikti, juridiskā aizsardzība — jo sevišķi attiecībā uz īpaši vismazāk aizsargātajām grupām — ir palielināta, un nevalstiskajām organizācijām būs piekļuve daudz kritizētajiem apcietinājuma centriem, kas padarīs tos pieejamākus lielākai kontrolei, kā arī nodrošinās papildu pakalpojumus un atbalstu pašiem apcietinātajiem.

Man ir ierosinājums maniem kolēģiem, kuri ir uzstājušies pret šo direktīvu: šonedēļ pēc balsojuma tā vietā, lai celtos un skaidrotu Parlamenta arvien retākajiem klātesošajiem, kādēļ viņi balsoja pret, varbūt viņi gribētu paskaidrot tieši tiem nelikumīgajiem imigrantiem, kuriem nav aizsardzības daudzās valstīs, tiem, kas ir apcietināti uz nenoteiktu laiku bez piekļuves juridiskajai palīdzībai. Varbūt viņi var paskaidrot šiem imigrantiem, ka ir balsojuši pret direktīvu, jo viņi sirds dziļumos ir bijuši par imigrantu interesēm.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu dziļi nobažījies, ka trīs gadus Ministru padome ir bloķējusi progresu šajā lietā, kaulēdamās par noteikumiem. Šie noteikumi attiecas uz pamattiesību aizsardzību, arī nelikumīgo imigrantu pamattiesību aizsardzību, un tie ir jāuzskata par neapstrīdamiem. Tādēļ kaut kas ir ļoti nepareizi ar dažām Eiropas valdībām.

Eiropā ir jābūt neapstrīdamai prasībai, ka nevienu nevar turēt apcietinājumā 18 mēnešus, jo sevišķi, ja tas nav tādēļ, ka viņi kaut ko ir vai nav izdarījuši, bet tādēļ, ka iestādes viņu izcelsmes valstīs, ne viņu pašu vainas dēļ, atsakās sadarboties, lai veiktu viņu deportācijas procedūru. Ir jābūt neapstrīdamai prasībai, ka tad, kad jebkuram mūsu nožēlojamajam līdzcilvēkam tiek pasludināts maksimālais represīvais pasākums — ieslodzījums, viņiem bez jebkādiem izņēmumiem un izvairīšanās iespējām tiesību aktos ir jābūt piešķirtām tiesībām uz juridisko palīdzību un uz tiesneša lēmumu par viņu ieslodzījumu. Ir jābūt neapstrīdamai prasībai, ka nepilngadīgie bez pavadības nav jādeportē uz trešām valstīm. Ja viņi galu galā nevar droši atgriezties savās valstīs, paturēsim šos bērnus paši un aizsargāsim tos šeit Eiropā. Tajā pašā laikā Eiropas solidaritātei arī būtu jābūt tikpat neapstrīdamai. Tām valstīm, jo sevišķi dienvidos, kurās ir vislielākais imigrantu pieplūdums, būtu jāsaņem nozīmīga finansiāla palīdzība no citām valstīm, lai dotu iespēju garantēt iepriekš minētās cilvēktiesības. Ar neskaidriem paziņojumiem par iespējamo Komisijas turpmāko atbalstu nepietiek.

Tomēr, neskatoties uz referenta un „ēnu” referentu nopietnajiem centieniem Parlamentā, nekas cits kā šīs pašsaprotamās prasības ir kļuvušas par kaulēšanās jautājumiem Padomē. Beigu iznākums acīmredzami ir bijis zināmā mērā pozitīvs, vismaz attiecībā uz valstīm, kas pašlaik nepiedāvā nekādu aizsardzību. Tomēr par dažiem galvenajiem jautājumiem tās pašas valstis ir uzspiedušas citām „mazākā kopsaucēja” kompromisu. Daudzējādā ziņā tas ir ārkārtīgi problemātisks un neskaidrs, jo tā īstenošana ir atstāta valdību brīvas izvēles ziņā, un valdības, Deprez kungs, no savas puses nav parādījušas ieinteresētību.

Šī ir saskaņošana, kas galu galā nesaskan vai nesakrīt ar Eiropas pamatprincipiem un pamatvērtībām.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es arī izsaku pateicību referentam Weber kungam, kaut gan viņš varētu negribēt pievērst uzmanību man un sevišķi manai kolēģei Hennis-Plasschaert kundzei, kura kopā ar citiem referentiem pēdējos trīs gadus ir virzījusi šo sarežģīto procesu uz priekšu caur vētrainām jūrām uz mierīgiem ūdeņiem.

Tagad es vēlētos, lai man būtu ļauts teikt, ka es uzskatu, ka attiecībā uz cilvēkiem ir ļauni un negodīgi saistīt nāves gadījumu traģēdiju Vidusjūrā ar šo direktīvu, jo patiesībā šie abi jautājumi viens uz otru neattiecas. To nedrīkst pieļaut! Šī direktīva izveido juridisku noteiktību cilvēkiem tur, kur tās nav. Daudz kas tiks uzlabots to cilvēku dzīvē, kuri pašlaik dzīvo necienīgos apstākļos, kuri nezina, kad notiks viņu atgriešanās viņu valstīs, un kuriem nav piekļuves tiesu iestādēm. Direktīva nosaka obligātos standartus 27 dalībvalstīm, un vienai trešdaļai dalībvalstu, kurām vispār nav nekādu standartu, tas ir labāk par pašreizējo situāciju. Tas ir pirmais solis virzībā uz steidzami nepieciešamo kopējo patvēruma politiku un cilvēka cieņas ievērošanu visā Eiropā. Es uzskatu, ka ikvienam, kurš vēlas spert šo soli kopā ar mums, nopietni ir jāuzņemas šīs saistības un jābalso par šo ziņojumu.

  Pierre Jonckheer (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, sasaucoties ar iepriekšējā runātāja viedokli, es personīgi turpinu atbalstīt seno Eiropas ideju par saskaņošanu uzlabojot: tā sakot, augšupēju saskaņošanu. Tāpēc ir interesanti zināt, kādēļ ir noraidīta pielīdzināšana visvairāk aizsargājošiem noteikumiem attiecībā uz šiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Es domāju, ka ir jānorāda, ka Padomes paziņojumi nav juridiski saistoši, un, ja mēs tik labi apzināmies risku lejupējai pielīdzināšanai, tad mums ir jāietver juridiskais mehānisms pašā direktīvas struktūrā. Es arī domāju, ka, lai valstīm, kas ir grūtos apstākļos, it sevišķi finansiālajā ziņā, sniegtu juridisko palīdzību, ir vajadzīgs Eiropas Solidaritātes fonds un ka tas būtu jāizveido.

Ir otra piebilde, ko es gribētu teikt par šo procedūru. Barrot kungs, mums šeit ir koplēmuma procedūras pinekļi. Es esmu viens no Eiropas Parlamenta 780 deputātiem. Šī ir vienīgā reize šodien, kad man ir iespēja runāt un iesniegt grozījumus, un, ja mēs negribam, lai apcietinājums būtu obligāta prasība, tad jums, Deprez kungs, būtu jāizlasa grozījumi Nr. 82 un Nr. 95, kuri precizē, piemēram, to, kas ir domāts ar bēgšanas risku. Izlasiet grozījumus Nr. 79 un Nr. 98, kas precizē tos nosacījumus, ar kuriem saskaņā nepilngadīgie bez pavadības var tikt izraidīti no Eiropas Savienības teritorijas. Iesniegto grozījumu mērķis ir uzlabot šo dokumentu, un es domāju, ka Parlamentu nevar konfrontēt ar kvazi piekrišanas procedūru, kas patiesībā pašlaik notiek.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas imigrācijas politikai ir būtisks trūkums: tās vienotais sākumpunkts ir cilvēktiesību aizsardzības jēdziens, kad ir arī jādomā par tautu tiesību aizsardzību, to brīvību, drošību un tiesībām netikt iekarotām.

Ar saviem „labā tēvoča” grozījumiem kreisie politiķi veido nepolitisku attieksmi attiecībā uz nelikumīgo imigrantu atgriešanos. No Eiropas Ombuda puses ir dzirdama tīrā demagoģija. Vai mēs gribam piedāvāt ombudu arī nelikumīgajiem imigrantiem? Nopietna politika ir tāda, kas cīnās ar globālismu, kurš ir vērsts uz tautu izstumšanu no to teritorijām, jo saskaņā ar globālismu tautas ir vai nu preces, vai vergi, vai jauni patērētāji. Mēs esam pret to.

Ja Vidusjūra ir kapsēta, tad morālā atbildība gulstas uz tiem, kas atvēra vārtus nelikumīgajiem kuģiem. Mēs vienmēr esam nosodījuši, piemēram, no Lampedūzas, šo rupjo tirdzniecību ar cilvēku miesu. Tas ir negods. Ja šie kreiso politiķu grozījumi tiktu pieņemti, Eiropas imigrantu atgriešanās politika beigtos, vēl pirms tā ir sākusies.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, direktīvas priekšlikums ir nepieņemams un ciniski noslēpj Eiropas Savienības un tās politikas patieso necilvēcību.

Jūs pieņemat tiesību aktus par 18 mēnešu apcietinājumu nožēlojamiem imigrantiem, arī mazgadīgiem bērniem, koncentrācijas nometnēs, kurās dzīvošanas apstākļi apkauno cilvēku civilizāciju. Jūs arī aizliedzat jebkādu turpmāku ieceļošanu, pat likumīgu ieceļošanu, ES teritorijā turpmākos piecus gadus. Brīvprātīga atgriešanās ir absolūts joks, jo tā nav nekas cits kā piespiešana. Jūs viņiem sakāt, ka viņiem ir vai nu brīvprātīgi jādodas prom, vai jāiet cietumā, no kura viņi tiks deportēti pēc 18 mēnešiem.

Jūs izturaties pret tiem, kas ir jūsu pašu politikas upuri, kā pret noziedzniekiem. Jūs bombardējat Afganistānu un sūdzaties par bēgļiem. Jūs aplaupāt trešās pasaules valstis un sūdzaties par ekonomiskajiem migrantiem, kas padara biezus kapitālistu makus.

Ar šiem jaunajiem pasākumiem jūs, starp citu, palielināt vergu tirgotāju un vergu tirdzniecības tīklu peļņu, tāpēc ka — jo bargāki ir noteikumi, jo augstākas cenas. Jūs pat pasliktināsiet situāciju imigrantiem un citiem darba ņēmējiem, kuri būs spiesti strādāt bez jebkādām tiesībām saskaņā ar šiem jaunajiem piespiedu pasākumiem, kas pamatojas uz draudiem par deportāciju.

Jūs varat būt droši, ka darba ņēmēji — gan trešo valstu, gan Eiropas valstu pilsoņi — neatzīs šos pasākumus.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja vietniek Barrot kungs, dāmas un kungi! Vai mums ir vai nav vajadzīga Eiropas pieeja šīm jomām? Mēs parasti visi sakām — jā, ir. Kāda būs mūsu pieeja šim jautājumam? Šajā Parlamentā vairākums gribētu, lai būtu tā, ka mums jāregulē likumīgā imigrācija un jācīnās pret nelikumīgo imigrāciju.

Atgriešanās politika ir šīs stratēģijas būtiska sastāvdaļa, kā jau ir paziņojis komisārs Barrot. Mums ir direktīva par obligātajiem standartiem. Vai mēs gribam vairāk? Vai mēs gribam labākus standartus? Es esmu pārliecināts, ka mēs visi gribētu, lai būtu labāki standarti, bet mēs uzstājāmies pret Padomes nesamierināmību, un tādēļ politiskais jautājums ir šāds: vai ir labāk, ka ir šie obligātie standarti vai ka vispār nav nekādu standartu?

Mana atbilde ir šāda: es uzskatu, ka ir labāk, ka ir šie obligātie standarti, un es vēlētos apsveikt savu kolēģi Weber kungu par viņa darbu un par tām sarunām, ko viņš ir vadījis.

Ļaujiet man sniegt divus īpašus piemērus: atkārtotas ieceļošanas aizliegums, kam ir noteikts piecu gadu laika posms. Citi dotu priekšroku atšķirīgiem laika ierobežojumiem, es esmu par to pārliecināts, bet pašlaik ir tādas dalībvalstis, kurās nav nekādu ierobežojumu, piemēram, Austrija, Dānija un Francija.

Jautājums par apcietinājumu... Deviņās dalībvalstīs nav noteikts maksimālais apcietinājuma laika posms. Tikai sešās dalībvalstīs apcietinājuma laika posmi ir īsāki par tiem, kas ir noteikti šajā direktīvā. Viena no šīm sešām ir Portugāle, mana valsts, kurā ir noteikts divu mēnešu laika posms, un Portugāle jau ir paziņojusi, ka to saglabās. Citiem vārdiem sakot, tā nedomā izmantot direktīvu, lai samazinātu standartus.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, es gribētu uzsvērt to, ko komisārs Barrot jau ir teicis par bērniem. Šajā jautājumā mums ir jābūt sevišķi uzmanīgiem un ir jānodrošina, ka šī direktīva tiek piemērota humāni.

  Javier Moreno Sánchez (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šī direktīva ir solis uz priekšu virzībā uz kopēju imigrācijas politiku. Šis ir vajadzīgs solis, pēc kura no šī brīža ir jābūt citiem soļiem kā daļai no vispārējās Eiropas pieejas.

Mums ir jāattīsta tiesiskie un finanšu instrumenti, kas dos mums iespēju izlēmīgi vērt mūsu durvis likumīgajiem imigrantiem un palīdzēt viņiem integrēties mūsu sabiedrībās. Tādā pašā veidā mums ir jābloķē nelikumīgā imigrācija un nelikumīgais darbs un ir jāpalīdz likvidēt mafijas veida tīklus, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību.

To visu varēs sasniegt, tikai cieši sadarbojoties ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Tādēļ mēs mudinām Komisiju izmantot savas iniciatīvas pilnvaras, un mēs lūdzam Padomi pēc iespējas ātrāk pieņemt visas direktīvas, kas vēl tiek izstrādātas, jo bez vispārēja pasākumu kopuma pilsoņi nesapratīs šo direktīvu. Tās mērķis ir apvienot 27 atšķirīgus tiesību aktus, lai nodrošinātu efektīvas atgriešanās procedūras, kā arī cieņu un imigrantu pamattiesību ievērošanu.

Izmantojot mūsu grozījumus, Sociāldemokrātu grupa grib padarīt šo direktīvu atbilstīgu tiem tiesību aktiem, kas ir visprogresīvākie un visaizsargājošākie. Mēs, Spānijas sociāldemokrāti, sevišķi uzsveram nepilngadīgo aizsardzību un rūpes par viņiem, un mēs prasām, lai viņiem būtu piekļuve izglītībai un lai viņi tiktu uzņemti īpašos uzņemšanas centros. Mēs arī gribam veicināt brīvprātīgu atgriešanos un uzlabot procedūras juridiskās garantijas.

Dāmas un kungi, nobeigumā es vēlētos atbalstīt Weber kunga priekšlikuma noraidīšanu, jo viņš meklē īsāko ceļu šajā procedūrā, kas vājinātu koplēmuma pilnvaras un šī Parlamenta uzticamību.

Pašreiz mums ir vajadzīgs spēcīgs Parlaments, kas uzņemas savas saistības.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es bez vilcināšanās balsoju par šo direktīvu nevis tāpēc, ka tā būtu ideāla, bet tāpēc, ka tā paaugstina standartus dažās dalībvalstīs. Un, patiešām absurdi, šīs direktīvas vērtības novērtējums rodas tieši no tā, ka Apvienotā Karaliste neizvēlas piedalīties šajā direktīvā. Tā nevēlas, lai to ierobežotu direktīvas augstie standarti, — nebūt ne mazsvarīgie laika ierobežojumi un nosacījumi par apcietinājumu, piemēram, apcietināto par imigrāciju atdalīšana no notiesātajiem noziedzniekiem, kas pašreiz Apvienotajā Karalistē nenotiek vienmēr, un tas, ka piespiedu pasākumiem ir jābūt proporcionāliem un jāievēro pamattiesības un indivīda cieņa — visi vērtīgie aspekti šajā dokumentā.

Ir bijis daudz dezinformācijas, un man ir žēl, ka kāds nepareizi informēja Bolīvijas prezidentu, kas vakar rakstīja Lielbritānijas laikrakstā „The Guardian”. Astoņpadsmit mēneši nav standarta laika posms apcietinājumam. Direktīva nosaka, ka tam nav jāpārsniedz seši mēneši, izņemot gadījumus, ja, neskatoties uz visiem dalībvalstu pamatotajiem pasākumiem, izraidīšanas darbība, domājams, turpinās ilgāk tāpēc, ka nenotiek sadarbība no attiecīgās personas puses vai kavējas dokumentu saņemšana no trešās valsts.

Es domāju, ka noteikumi par bērna interešu ievērošanu, par ģimenes dzīvi, par veselības stāvokli, par neizraidīšanas principu un par īpašiem noteikumiem nepilngadīgajiem bez pavadības ir sevišķi vērtīgi un palīdzēs tiem migrantiem, kam draud izraidīšana. Noteikumi par apcietinājuma iemesliem un pārsūdzībām, kā arī tiesas kontroli ir būtiski. Bet, kaut gan es domāju atbalstīt šo nepavisam ne nevainojamo, bet vajadzīgo direktīvu, lai paaugstinātu standartus, man ir jāuzsver, ka tā ir tikai attēla viena puse. Mums ir jāizveido taisnīga bēgļu pieņemšanas sistēma un piemērota likumīgās imigrācijas politika.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tas ir negods, vislielākais negods censties deportēt vairāk nekā 8 miljonus cilvēku, pamatojoties uz administratīvā apcietinājuma koncepciju.

Ja šis lēmums tiks pieņemts, kā diemžēl var notikt, tās būs aizsargāt spējīgās Eiropas beigas. Daudzi no mums, eiropiešiem, izcieta administratīvo apcietinājumu diktatūru laikā, un šī ir koncepcija, kas taisās dominēt attiecībā uz 8 miljoniem cilvēku deportāciju.

Neatbalstošā Eiropa tādēļ gatavojas konsolidēties. Tās dalībvalstis, kas cenšas atdzīvināt šo koncepciju, ir tās pašas, kurām šajā finanšu gadā pirmoreiz ir samazināta palīdzība starptautiskajai sadarbībai.

Nebūs iespējams sasniegt Tūkstošgades mērķus, un tas būs mūsu, vecās Eiropas, vecās Eiropas ar solidaritātes vērtībām, ieguldījums cīņā ar badu un pārtikas krīzi. 8 miljonu cilvēku deportācija bez jebkādām garantijām: negods!

Es ticu Eiropai un aicinu iesaistīties tos pilsoņus, kas noraida šāda veida tiesību aktus.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Dārgie kolēģi, Eiropas Komisija ir atklājusi, ka 2006. gadā Eiropas Savienībā bija aptuveni 8 miljoni nelikumīgo imigrantu. Savienība nevar ilgāk atstāt bez ievērības šo problēmu. Mums ir jāatrod risinājumi; mēs nevaram spēlēties ar šo cilvēku dzīvēm, bet šī situācija noteikti pati par sevi neatrisināsies.

Komisijas nesen ierosinātie instrumenti nelikumīgās imigrācijas kontrolei nevar radīt pozitīvu ietekmi, kamēr netiek atrisināta arī nelikumīgo emigrantu problēma. Mēs dzīvojam Eiropā, kurā iekšējās robežas ir likvidētas, tas ir iemesls tam, kādēļ mums ir vajadzīga šī direktīva, lai mēs varētu spert pirmo soli virzienā uz kopēju politiku nelikumīgo imigrantu repatriācijas jomā.

Ir tādas nevalstiskās organizācijas, kas uzskata, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi arvien represīvāku politiku imigrācijas jomā, un vērtē Atgriešanās direktīvu kā „kauna direktīvu”. Es saprotu šo NVO bažas, aizstāvot to cilvēku intereses, kam nav dokumentu, bet es aicinu šīs organizācijas skatīties uz situāciju reālistiski. Kādi risinājumi būtu attiecībā uz nelikumīgajiem imigrantiem, kuri ieceļo caur Maltu, Kanāriju salām, Grieķiju, Itāliju vai pēdējā laikā caur ārējo austrumu robežu un kuri mēģina apmesties uz dzīvi Eiropas Savienībā? Pastāv risks, ka šie imigranti var kļūt par nelikumīgā darba tirgus, nelikumīgās tirdzniecības vai pat terorisma radikalizācijas upuriem. Šie draudi ir reāli, un tieši tādēļ ir svarīgi regulēt viņu situāciju, vai nu izmantojot repatriāciju, vai piešķirot patvērumu vai uzturēšanās atļauju.

Sarunas ar Padomi ir novedušas pie risinājumiem, kurus var pieņemt bez iebildumiem, jo sevišķi jutīgajās jomās, piemēram, vismazāk aizsargāto cilvēku un nepilngadīgo bez pavadības aizsardzība, nosacījumu noteikšana repatriācijai uz izcelsmes valstīm vai tām valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi divpusējus nolīgumus šajā jomā. Es uzskatu, ka ir atzinīgi jāvērtē referenta un Padomes pūles un šī direktīva ir jāapstiprina pirmajā lasījumā iesniegtajā redakcijā.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es likšu savas piezīmes malā. Es biju sagatavojies runāt par daudzām citām lietām, bet man ir jānorāda, ka mēs noteikti neesam sasnieguši visu, ko mēs šeit varam. Es arī cerēju, ka būs vairāk noteikumu vai labāki noteikumi. Es svārstos: viens viedoklis ir, ka ir jābūt vislabākajiem noteikumiem, un otrs viedoklis ir, ka šeit, Eiropas līmenī, ir jāpieņem lēmums arī par obligātajiem standartiem, kas ir jāpiemēro valstīs, kurās vispār nav nekādu standartu. Katram no mums būtu jāskatās uz to, kāda situācija šajā jautājumā ir savā valstī, uz to, kas tur notiek, kādi ir mūsu pašu valsts standarti. Vai tie visi patiešām ir tik lieliski?

Kā Eiropas Parlaments mēs varam noteikt tikai obligātos standartus. Tas, ka Padome vispār ir spējusi panākt kādu vienošanos, ir gandrīz vai brīnums, jo četras vai piecas valstis, arī manas valsts federālais iekšlietu ministrs, vispār nevēlējās nekādus noteikumus un pauda apmierinātību ar to, kā šīs lietas notiek šajās valstīs. Tagad uzdevums ir valstu parlamentiem un valstu valdībām darboties ievērojami labāk. Neviens neattur tos meklēt labākus risinājumus — kur tas ir rakstīts? Kad es biju students, es iemācījos, ka „statūtu lasīšana atvieglo tiesību aktu atrašanu”. Deprez kungam ir taisnība: ja izlasa visus pantus kopā, kļūst skaidrāks tas, ko mēs šeit varam sasniegt. Tas nav tā, it kā mēs gribētu atrast „filozofa akmeni”. Neviens nekad to nav atradis — gluži pretēji. Tomēr es gribētu, ka šis kompromiss tiktu izmantots kā pamats, lai turpmāk Eiropas Savienība var to uzlabot. Maniem kolēģiem Bundestāgā, Vācijas parlamenta apakšpalātā, un katrā Vācijas federālajā zemē būs jāveic sava darba daļa, jo mūsu valstī ir 18 mēnešu laika posms apcietinājumam līdz izraidīšanai. Mums ir daudz ilgāks atkārtotas ieceļošanas aizliegums, un daudzās federālajās zemēs ir pieņemti lēmumi, kas nav pieņemami. Lai neteiktu, ka tā ir kauna lieta, es varu vienīgi dot padomu, ka tas nav virziens, kurā doties uz priekšu. Visu laiku uzstāties tikai pret — augstā debess! —, tas vispār nekad nav palīdzējis cilvēkiem, kuriem ir jāstrādā šajā jomā, un tiem, kas ir iestrēguši valstīs, kurās nav nekādu pamatnostādņu.

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, referents Weber kungs gribēja zināt, kādēļ šis Parlaments neievēroja dažus pozitīvus pasākumus, ko ievieš šis direktīvas priekšlikums.

Tomēr referents ar mums runā tā, it kā šis Parlaments būtu saskāries ar galīgo balsojumu, ar galīgo lasījumu, ar pienākumu izpildīt galīgās saistības par pieņemšanu vai noraidīšanu. Taču tas tā nav. Tagad mums ir pirmais lasījums. Tādēļ ir grūti saprast, kādēļ mēs neizmantojam šo iespēju, ņemot vērā priekšlikumus uzlabojumiem, kas šajā Parlamentā ir guvuši plašu vienprātību, protams, no labējo un kreiso politiķu puses, par papildu garantijām, ko varētu piešķirt nepilngadīgajiem, par trešām tranzīta valstīm un par atkārtotas ieceļošanas aizliegumiem.

Jūs sakāt mums, ka tas ir tāpēc, ka Padome ir nolēmusi un valdības ir nolēmušas. Kā teica Jonckheer kungs, tā ir mūsu kā kopējā likumdevēja pilnvaru noliegšana; tas nozīmē, un es to saku, pienācīgi ievērojot to darbu, kas ir veikts trijos sarunu gados, ka mēs paši sevi nostādām situācijā, kad netiek izmantotas mūsu pilnvaras uzlabot šo direktīvu.

Eiropas valdībām ir vajadzīgs šis Parlaments tieši tādēļ, lai padarītu Eiropu nevis par vietu, kur pastāv bailes un efektīvāki instrumenti, lai aizsargātu pret imigrāciju, bet par vietu, kur notiek imigrantu integrācija.

  Patrick Gaubert (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, daudzas organizācijas un politiskās partijas uzkurina absurdu ideoloģisku kampaņu pret šo dokumentu, ko tās izmanto un sagroza, lai sasniegtu politiskus mērķus.

Ar šo direktīvu mēs piedāvājam garantijas cilvēkiem neaizsargātības situācijās, lai nodrošinātu, ka atgriešanās notiek, pilnībā ievērojot viņu tiesības un viņu cieņu. Tas neattiecas uz patvēruma tiesībām, Catania kungs. Man rodas iespaids, ka jūs to vēl neesat sapratis.

Mēs nepieļausim iespēju, ka mūsu pilsoņi uzskata, ka viņu pārstāvji ir atbildīgi par dokumentu, kas nepareizi apzīmēts kā „apkaunojošā direktīva”. Mums nav jākaunas par dokumentu, kas ievieš jaunas garantijas. Īstais kauns ir tiem, kuri ir akli un neredz vai negrib redzēt to progresu, ko tas ļauj panākt.

Vai mēs vēlamies ietvert brīvprātīgas atgriešanās principu? Vai mēs vēlamies ļaut dalībvalstīm saglabāt neierobežotu laika posmu? Vai mēs vēlamies pamatotus lēmumus? Vai mēs vēlamies, lai tiesībaizsardzības iestādes kontrolētu apcietinājuma nosacījumus? Vai mēs vēlamies brīvu juridisko palīdzību un nevalstisko organizāciju iesaisti? Vai mēs vēlamies ietvert ģimenes vienotības principus, bērna intereses un medicīnisko palīdzību? Visus dokumentus var uzlabot, bet šī direktīva ir progress salīdzinājumā ar to, kāda situācija ir pašlaik, kad katra dalībvalsts dara, ko tā grib, kas dažreiz ir nepieņemami, vai tas tā nav, Roure kundze un Hennis-Plasschaert kundze?

Dāmas un kungi, es jūs aicinu balsot par šo kompromisu, lai tādējādi nepieļautu dažu cilvēku politiskās manipulācijas saistībā ar šo dokumentu un lai paturētu prātā konkrētos uzlabojumus, ko tas piedāvā.

  Inger Segelström (PSE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man sākumā pateikties Manfred Weber un visiem tiem, kuri padarīja iespējamu šo diskusiju par pirmo soli virzībā uz kopējiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz nelikumīgo imigrantu atgriešanos. Salīdzinot ar iepriekšējām diskusijām komitejā un plenārsēdē, es domāju, ka attiecībā uz dažiem galvenajiem jautājumiem lietas virzās nepareizajā virzienā, proti, virzienā uz mazāk humānu Eiropas Savienību.

Pirmkārt, turēt cilvēkus ieslodzījumā līdz 18 mēnešiem nav pieņemami. Cilvēki var sajukt prātā, un šie cilvēki nav ļaundari vai kriminālnoziedznieki, bet cilvēki, kas meklē sev un savai ģimenei labāku dzīvi prom no nabadzības. Otrkārt, ja Padomei un referentam nav ticības attiecībā uz brīvprātīgu atgriešanos, bērni tiks izrauti no skolām un pirmsskolas klasēm, mājvieta tiks atstāta bez brīdinājuma, un mēs izdarīsim varbūt lielāku postījumu par to, kādu, jo sevišķi bērniem, izraisīja visa lēmuma gaidīšanas spriedze. Treškārt, pēc bērna tiesību stratēģijas pieņemšanas janvārī Parlaments tagad nevar spert soli atpakaļ un ieslodzīt bērnus vai apieties ar viņiem tā, kā ir ierosināts priekšlikumā. Tas var bērnus negatīvi ietekmēt uz visu mūžu, un es to neatbalstīšu. Ceturtkārt, pieci gadi ir pārāk ilgs termiņš, lai cilvēkiem nebūtu iespējas atgriezies, ja viņiem ir iemesls to darīt. Pat vislabākajā no pasaulēm cilvēkus nevar masveidā apvienot grupās; lietas ir jāizskata individuāli, un ir jāizvērtē un jāpārbauda konkrētie apstākļi, piemēram, attiecībā uz sievietēm un bērniem cilvēku tirdzniecībā.

Daudzas organizācijas, kas uzrauga cilvēktiesības, ir paudušas viedokļus, un tās ir nobažījušās un uzskata, ka šis kompromiss ir nepiemērots un cilvēciskā pieeja — neiejūtīga. Sociāldemokrātu grupas grozījumi ir slavējami. Paldies jums, priekšsēdētājas kundze!

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, mums ir jāuzdod jautājums: vai nelikumīgā imigrācija Eiropas Savienībā pašreiz ir vai nav problēma? Atbildei uz to ir jābūt, ka tā ir problēma un turklāt nopietna problēma. Mums ir arī jājautā, vai šai problēmai ir jāpievēršas Eiropas līmenī vai tā arī turpmāk būs katras atsevišķas dalībvalsts kompetencē. Atbilde uz otro jautājumu ir nē: problēma ir jārisina Eiropas Savienībai. Mēs esam paziņojuši savu nostāju par šo jautājumu. Vai līdz šim ir tikusi piemērota plaša, vispārēja politika, lai atrisinātu šo problēmu? Šeit diemžēl atbilde atkal ir — nē. Mēs pievēršamies problēmai fragmentāri, un šodienas debates vienīgi „ieskrambā virsmu” šai milzīgajai nelikumīgās imigrācijas problēmai. Tomēr mēs vienā reizē varam pavirzīties tikai vienu soli uz priekšu.

Šodien ir jāuzdod vēl viens jautājums, ja mēs apspriežam kompromisu: vai šis ir nevainojams kompromiss starp Padomi un Parlamentu? Atbilde ir — nē. Vai tas ir tāds kompromiss, kādu mēs vēlējāmies? Noteikti nē! Vai tas ir kompromiss, ko mēs varētu apspriest mums pieejamajā laikā, gūstot gandarījumu par patiesu nonākšanu pie kāda rezultāta? Atkal atbilde ir — nē. Parlaments ir spriedis par šo lietu ar Padomi divarpus gadus.

Es apsveicu Weber kungu par to darbu, ko viņš ir veicis, un to rezultātu, ko viņš ir sasniedzis, bet tas nav tāds rezultāts, ar kādu es būtu pilnībā apmierināts. Tomēr jautājums ir par to, vai situācija uzlabojas. Atbilde ir — jā, tā uzlabojas. Tas ierosina nākamo jautājumu: vai mēs laika gaitā spējam izraisīt kādus uzlabojumus, neļaujot situācijai palikt nemainīgai? Mana atbilde ir — jā, mēs esam dialoga procesā, un tā var būt tikai laba lieta. „Zeme pieder visiem cilvēkiem” — tā ir pieeja, kas mani ir aizkustinājusi. Mani ir aizkustinājis viedoklis, ka mēs nevaram izturēties nesaprātīgi pret šiem cilvēkiem. Mums tomēr ir jāievēro reālā situācija. Organizētas sabiedrības pastāv, un, lai notiek kas notikdams, mums ir jāaizsargā cilvēktiesības, tajā pašā laikā aizstāvot organizēto sabiedrību un organizēto valstu intereses un tiesības.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, miljoniem cilvēku uzturas Eiropā nelikumīgi, un viņu uzturēšanās tiek pieļauta tāpēc, ka viņi ir lēta darbaspēka avots, viņi neiegūst tiesības uz pensiju vai uz veselības aprūpi, un viņi nevar brīvprātīgi aizstāvēt savas tiesības, izmantojot tiesas. Man nav šaubu par to, ka ikvienai personai neatkarīgi no viņa vai viņas tiesiskā statusa ir tiesības uz cieņu un uz humānu attieksmi. Tādēļ man ir prieks atzinīgi vērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas ir domāts, lai saskaņotu principus šajā lietā.

Es nešaubos, ka mēs visi šajā Parlamentā vēlamies, lai būtu pārredzami un skaidri Kopienas principi un procedūras saistībā ar atgriešanos, izraidīšanu un ieceļošanas aizliegumu nelikumīgajiem imigrantiem. Mēs šos principus un procedūras esam gaidījuši jau diezgan ilgi. Parlaments jau divus gadus ir strādājis pie šiem risinājumiem. Neaizmirsīsim, ka mums būs jāgaida vēl divi gadi, līdz šī direktīva stāsies spēkā, jo tāds ir tās īstenošanas laika posms dalībvalstīs. Kaut gan šī direktīva izraisa iebildumus no manas puses — mūsu iebildumi attiecas, piemēram, uz apcietinājuma laika posmu imigrantiem, bērnu bez aizbildņiem aizturēšanu un aizliegumu atkārtoti ieceļot Eiropas Savienībā —, es gribu vaicāt, vai nelikumīgajiem imigrantiem ir jāturpina gaidīt saskaņotu imigrācijas politiku, arī obligātos standartus. Vai viņiem ir jākļūst par lieciniekiem diskusijai, kas demonstrē to, ka Eiropa nespēj vienoties par šo lietu? Es domāju, ka nē.

  Stefano Zappalà (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kopā ar daudziem kolēģiem deputātiem, kuri šorīt ir piedalījušies un tagad piedalās debatēs šajā Parlamentā, es pieredzēju šo parādību no pirmavota šī Parlamenta sasaukuma sākumā, apmeklējot daudzas vietas Eiropā un daudzus iepriekšējās uzņemšanas centrus.

Es saprotu, ka šī parādība ir sarežģīta un ka tai ir daudzas šķautnes. Katram no mums mūsu kultūras, mūsu rakstura un mūsu politiskās nostājas dēļ, iespējams, par to ir savs, īpašs viedoklis. Tomēr mums ir kopumā jāņem vērā, un es domāju, ka tas ir absolūti svarīgi, tas, ka mēs šeit nerunājam par nedaudziem emigrantiem, kā tas bija pirms 100 gadiem. Mēs nerunājam par mazām vai izolētām parādībām, bet mēs runājam par tautu imigrāciju. Mēs runājam par miljoniem un miljoniem indivīdu, kuri pārvietojas, atšķirīgas motivācijas mudināti, ļoti nedaudzi — saistībā ar patvēruma meklēšanu, ļoti nedaudzi — politiskas nepieciešamības dēļ, bet ļoti daudzi — meklējot labākus dzīves apstākļus un labākus darba apstākļus.

Es nevaru, kaut gan diemžēl laiks spiež kā tirāns, nepateikt paldies Weber kungam. Es nevaru nepateikties Deprez kungam, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pašreizējam priekšsēdētājam, bijušajam priekšsēdētājam Cavada kungam un visiem tiem deputātiem, ar kuriem kopā mēs esam pavadījuši daudz laika, pētīdami šo parādību. Es uzskatu, ka ir labāk, ja ir tiesību akti, kurus var uzlabot, nekā — ja tiesību aktu nav vispār. Es esmu pārliecināts, ka Eiropai ir taisnība, ka ir jārūpējas par visiem, bet, pats galvenais, attiecībā uz šo sarežģīto un nopietno parādību, ko mēs piedzīvojam, tai ir taisnība, ka ir jārūpējas par saviem pilsoņiem.

  Frieda Brepoels (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es sākumā vēlētos īpaši pateikties mūsu referentam par viņa ārkārtīgi smago darbu un arī par viņa neatlaidību šajā ārkārtīgi svarīgajā lietā. Debašu beigās, protams, ir ļoti grūti sniegt kādus jaunus aspektus, bet es lielā mērā piekrītu tiem deputātiem, kuri ir teikuši, ka šī direktīva ir tikai iesākuma solis, tomēr nozīmīgs solis virzībā uz plašu migrācijas politiku. Mēs visi saskaramies ar tām pašām problēmām un uzdevumiem, un ir skaidrs, ka mūsu pilsoņi pieņems un arī sapratīs likumīgo migrāciju tikai tad, ja politiķi ļoti skaidri noteiks, ka nelikumīgā migrācija nav pieņemama nekādos apstākļos. Mēs esam secinājuši, ka vienai trešdaļai mūsu dalībvalstu vēl arvien nav nekādu noteikumu šajā jomā un tātad patiesībā jebkuri tiesību akti, ko mēs šeit pieņemam, rada progresu šajās valstīs attiecībā uz nelikumīgo migrantu aizsardzību.

Es gribētu teikt šīs direktīvas oponentiem, ka patiešām būs maz pārmaiņu vai arī to nebūs vispār tajās valstīs, kuras jau piedāvā pietiekamu aizsardzību, un ka Padome turklāt ir skaidri garantējusi, ka šī direktīva netiks izmantota, lai kaitētu tādai aizsardzībai, kas pārsniedz direktīvā noteikto, kā tas ir dažās valstīs. Visbeidzot, ir jābūt skaidram arī tam, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle iet tālāk par šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz īstenošanu un turpmākiem pasākumiem es uzskatu par ļoti svarīgu to, ka ne vien Komisija, bet arī valstu parlamenti uzņemas galveno atbildību šajā lietā, jo pats par sevi ir skaidrs, ka šīs izraidīšanas ir arī efektīvi jāīsteno.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka vairums šī Parlamenta deputātu skatīsies tālāk par politisko dogmu un manevrēšanu un būs sagatavojušies dot ieguldījumu reālam, apņēmīgam, skaidram, humānam risinājumam ne tikai Eiropas Savienības interesēs, bet pat vairāk pašu nelikumīgo migrantu interesēs.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man vispirms apsveikt savu kolēģi Weber kungu par viņa lielisko darbu un tā rezultātiem un arī Carlotti kundzi par mūsu konstruktīvo sadarbību Attīstības komitejā.

Vidusjūras reģiona valstis saskaras ar nelikumīgās imigrācijas problēmu lielākā mērā nekā tās valstis, kurām nav kopīgas robežas ar trešām valstīm. Piemēram, 112 000 nelikumīgie imigranti pagājušogad ieceļoja manā valstī, Grieķijā, un tika izdoti 58 000 lēmumu par atgriešanos. Tie ir rekordskaitļi Eiropas Savienībā, kurai tādēļ ir jāpieņem kopēja stratēģija, lai nodarbotos ar šo problēmu. Ir jāveic papildu pasākumi, lai integrētu imigrantus, un jāizveido piemēroti nosacījumi attiecībā uz nelikumīgo ieceļotāju atgriešanos.

Eiropas Savienībai ir jānodrošina atgriešanās politika, kas pamatojas uz solidaritātes principu un kopīgu atbildību ar jaunattīstības valstīm. Es apstiprinu un atbalstu atbrīvojumu no noteikumu izpildīšanas šajā direktīvā: tas pamatojas uz ģimenes attiecībām, bērnu interesēm un imigrantu veselības stāvokli. Attiecīgam sociālo pakalpojumu departamentam vai advokātam ir jāgarantē bērnu intereses.

Visbeidzot, Attīstības komitejas aicinājums pret nepilngadīgo apcietināšanu ir pieņemts, un es esmu pārliecināts, ka visi mani kolēģi deputāti to atzīs.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, kā jau tikko teica Mavrommatis kungs, 112 000 nelikumīgu imigrantu pagājušajā gadā ieceļoja Grieķijā. Lielākā daļa no viņiem tomēr nevēlējās palikt; viņi gribēja doties uz citām Eiropas valstīm. Tas nozīmē, ka imigrācijas problēma ir Eiropas problēma; tā satrauc mūs visus, un mums ir jāpievēršas tai kopīgiem spēkiem.

Tādēļ Grieķija ir par kopēju imigrācijas politiku. Protams, Weber kunga ieteikums neatrisina šo problēmu kopumā, bet tas ir ļoti pozitīvs solis, tādēļ es no visas sirds viņu apsveicu. Ja mēs turpināsim šo politiku, kas norādīta direktīvā, es domāju, ka kaut kad agrāk vai vēlāk mēs atklāsim, ka esam labākā situācijā nekā pašlaik.

Neviens neatbalsta necilvēcīgu apiešanos ar migrantiem vai cilvēktiesību pārkāpšanu. Grieķijas vienīgais iebildums ir bijis par dalībvalstu pienākumu nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību. Vai jūs zināt kādēļ? Tam ir divi iemesli: pirmkārt, izmaksas ir milzīgas un pārmērīgi augstas Grieķijai; otrkārt, juridiskā palīdzība ietver netaisnīguma iespēju. Ja nelikumīgajiem imigrantiem tiek piešķirta bezmaksas juridiskā palīdzība, kādēļ to nepiešķirt nabadzīgiem likumīgajiem imigrantiem, kuri ieceļo mūsu valstī, un kādēļ ne mūsu pašu nabadzīgajiem pilsoņiem?

Es domāju, ka ar papildinājumu attiecīgajam pantam šis jautājums ir ticis atrisināts un Grieķijas iebildums ir atcelts. Mēs tādēļ noteikti atbalstīsim šo priekšlikumu un ieteikumu.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, sarunu process, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā, ir radījis šķēršļus daudziem sasniegumiem, kas tika panākti ar Parlamenta darbu.

Pašreizējā situācijā šis kompromisa dokuments ir nepieņemams. Ir nepieņemami attiekties pret nepilngadīgajiem kā pret pieaugušajiem, atstāt tos bez piekļuves izglītībai, ļaut, lai viņi tiek sūtīti atpakaļ uz valsti, kas atrodas tālu no viņu radiniekiem. Ir nepieņemami pielīdzināt kopējos noteikumus un procedūras zemākajiem standartiem Eiropā un samazināt šīs direktīvas prasības; ir nepieņemami atstāt tik daudzas durvis atvērtas nopietniem cilvēktiesību pārkāpumu riskiem, necienīgiem apcietinājuma laika posmiem un atstāt tik daudzus cilvēkus bez juridiska nodrošinājuma šādās situācijās.

Kā izglītota Eiropa var pieņemt šādu šausmīgu lietu? Kā Viktora Igo Eiropas Savienoto Valstu radītāju sapnis var tikt pārvērsts par murgu pēc tik daudzām cerībām?

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Problēmas saistībā ar imigrantiem, kas Eiropas Savienībā uzturas nelikumīgi, prasa pārredzamus, skaidrus un taisnīgus noteikumus. Ņemot vērā to, cik šī problēma ir aktuāla — pašlaik Eiropas Savienībā dzīvo aptuveni 8 miljoni nelikumīgo imigrantu — un sarežģīta, es domāju, ka kopēja tiesiskā regulējuma izveidošana ir nenovēršama.

Direktīva skaidri nosaka, ka nelikumīgajiem imigrantiem ir jāatstāj Eiropa. Tomēr mums ir jāapsver nosacījumi, ar kuriem saskaņā tas notiek, un jānodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas cilvēktiesības, jo sevišķi personas tiesības uz brīvību.

Tā kā bērni ir ārkārtīgi neaizsargāta grupa šajā situācijā, es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka tiesiskais pamatprincips par bērna interesēm ir skaidri minēts šajā direktīvā. Mēs nevaram sašaurināt nelikumīgās imigrācijas problēmu tikai līdz pragmatiskai piespiedu izraidīšanai un atkārtotas ieceļošanas aizliegumam. Galu galā mums ir jāpiemēro plašāka politiskā dimensija, samazinot veicinošos faktorus nelikumīgajai imigrācijai uz Eiropas Savienību.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Evo Morales mums rakstīja par šo imigrācijas direktīvu, kas Francijā ir pazīstama kā „sans-papiers”. Latīņamerikas valsts vadītājs, rakstot Eiropai, nav patiešām ārzemnieks, tas ir tā, it kā rakstītu radinieks.

Acīmredzami mēs esam valstis ar noteikumiem, kuri ir jāievēro; citādi rodas traucējumi un beigās cieš ikviens. Tomēr, tā kā imigrācija notiek no Peru uz Čīli, no Nikaragvas uz Kostariku un no Mozambikas uz Dienvidāfriku, imigrācija notiek visā pasaulē, un tai ir globāli cēloņi. Globalizēta ekonomiskā tirgus apstākļos imigrācija ir kapitālistiskās loģikas augstākā pakāpe, kad persona, kam nav nekā, ko pārdot, var pārdot tikai pati sevi. Pussagruvusī kontinentālās Eiropas tiesiskā struktūra varētu būt vajadzīga globālās migrācijas sekām, bet ar imigrāciju galu galā būs jānodarbojas globālā līmenī, kā tas ir ar pārtiku, pandēmijām un pamatizglītību, jo šīs problēmas jau ir globalizētas. Šī lieta ir pazīstama kā globālā kopīpašuma kopīgo jomu „regulēšana”.

  Petru Filip (PPE-DE). Tas, ka dalībvalstīs ir piemērojami vienoti standarti un procedūras, veido prasību visas Eiropas administratīvās sistēmas līmenī un ne tikai attiecībā uz trešo valstu imigrantu atgriešanos.

Šī ziņojuma, kas bez šaubām ir aktuāls un noderīgs, sagatavošana sniedz man iespēju atkal ierosināt diskusiju par to, ka ir jāīsteno savietojamas sistēmas publisku dokumentu izsniegšanai administrācijas līmenī visās valstīs.

Sistēmu savietojamība dokumentu izsniegšanai visās valstīs paliek galvenais priekšnoteikums, lai ierobežotu riskus, ko rada pārmērīgas pilnvaras, un nodrošina funkcionālu formulu, lai garantētu to tiesību izmantošanu, kas izriet no Kopienas pilsoņa statusa.

Atzinīgi vērtējot šī ziņojuma kvalitāti, es vēlētos uzsvērt, ka tā ietekme tiks palielināta, pārdomājot īstenošanas praktiskos nosacījumus, kas pamatojas uz fundamentāliem pētījumiem attiecībā uz administratīvo procedūru un dienestu integrētas elektroniskās sistēmas iespējām. Varbūt nav par vēlu domāt par Eiropas elektroniskās identitātes izveidošanu.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). - (RO) Weber kunga ziņojuma, līdzsvarota ziņojuma, dēļ Atgriešanās direktīva izveidos pirmo tiesību aktu iniciatīvu imigrācijas jomā, kas ir veiksmīgi jāpieņem, izmantojot koplēmuma procedūru starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Man ir prieks, ka abas iestādes, kam palīdzēja Eiropas Komisija, uzņēmās un atbildīgi izpildīja savus pienākumus, izveidojot atsauci turpmākiem dokumentiem.

Atgriešanās politiku ir jāuzskata par neatņemamu un vajadzīgu sastāvdaļu pilnīgai un saskaņotai Kopienas politikai migrācijas un patvēruma jomā. Efektīvāki noteikumi attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju dos iespēju izveidot liberālākus likumīgās migrācijas noteikumus.

Es uzskatu, ka pašlaik ir izstrādāti skaidri, pārredzami un taisnīgi noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu atgriešanās politiku kā migrācijas politikas pareizas pārvaldības nepieciešamu sastāvdaļu saskaņā ar Hāgas programmu.

  Ewa Klamt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs esam daudzus gadus aicinājuši izveidot vispārēju plānu par visiem migrācijas aspektiem, un Atgriešanās direktīva pietiekami skaidri veido daļu no šīs paketes. Likumīgo imigrāciju Eiropas Savienībā var saprātīgi regulēt tikai tad, ja mēs neturpinām dot pajumti miljoniem nelikumīgo imigrantu un nostādīt šo situāciju vienā līmenī ar likumīgo imigrāciju.

Kad Roure kundze norāda uz nelikumīgo imigrantu „tiesībām” izglābties no nabadzības, man ir viņai jāatgādina, ka Āfrikas kontinentā vien ir 922 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa dzīvo nabadzībā, un ka Indijā ir 1,1 miljards cilvēku, no kuriem daudzi vēlētos doties šurp un pievienoties mums Eiropā. Tas ir nepareizs lietu regulēšanas veids. Tādēļ atbalstiet šo Atgriešanās direktīvu, lai dotu mums iespēju beidzot izveidot patiešām labus noteikumus likumīgajai imigrācijai, tā ka mēs patiešām varētu palīdzēt cilvēkiem.

  Dragutin Mate, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es, protams, vēlētos piebilst dažas lietas par to, kam es esmu cieši sekojis un ko jūs esat teikuši savās piezīmēs.

Vispirms ir ļoti skaidri jāpaziņo, ka šodien šeit mēs runājam par Atgriešanās direktīvu, mēs runājam par nelikumīgo migrāciju, mēs nerunājam par patvērumu vai par patvēruma procedūrām. Starp šīm divām lietām ir ļoti liela atšķirība. Direktīva par patvērumu ir spēkā kopš 2003. gada, un tā darbojas.

Šodien mēs mēģinām iet soli uz priekšu. Mums ir svarīgi veikt šo soli uz priekšu, un savā politiskajā paziņojumā, ko jūs varat lasīt priekšpēdējā lappusē, Padome pieņēma saistības par to, ka tām personām, kuras atbilst nosacījumiem par apcietinājumu, bet ne visaptveroši visiem, var noteikt apcietinājumu uz sešiem mēnešiem. Turklāt izņēmuma gadījumos, ja tas ir īpaši nodrošināts, to var pagarināt vēl uz 12 mēnešiem. Šis nav automātisks 18 mēnešu process, kā mēs vairākas reizes esam dzirdējuši šodien no tribīnes. Tā nav taisnība.

Turklāt Padome politiskajā paziņojumā skaidri noteica saistības, ja es drīkstu citēt: „Padome paziņo, ka šīs direktīvas īstenošana nav pati par sevi jāizmanto par iemeslu tam, lai attaisnotu tādu noteikumu pieņemšanu, kas ir mazāk labvēlīgi attiecībā uz personām, kurām tie tiek piemēroti.”

Tas nozīmē, ka tas nenotiks nevienā valstī, un šādas valstis ir sešas — es esmu runājis ar visiem sešiem ministriem. Sarunu procesā Padomē visi seši ministri apgalvoja, ka apcietinājums ir mazāks par sešiem mēnešiem. Tomēr diemžēl vairumā dalībvalstu ir daudz ilgāki laika posmi, pat neierobežoti, un vairākās dalībvalstīs pašlaik gan teorētiski, gan praktiski ir iespējams aizturēt nelikumīgos imigrantus neierobežotu laika posmu.

Šajā jautājumā mēs vēlētos panākt progresu. Turklāt mums tas ir būtiski, lai tiktu panākts progress. Šeit es, protams, vēlētos īpaši pieminēt sevišķi vismazāk aizsargāto bērnu grupas. Es mudinātu vēlreiz ieskatīties 5. pantā un vēlreiz — 15.a pantā. Ir skaidri noteikts, ka nosacījumi nedrīkst būt sliktāki bērniem un ka viņiem ir jāsniedz piekļuve izglītībai un bērnudārziem. Viņiem ir jādod pajumte īpašās iestādēs, kas dod visas šīs iespējas. Ierobežojumi ir ļoti stingri.

Arī par šo jautājumu sarunas bija ļoti grūtas, tās nekādā ziņā nebija vienkāršas. Es nezinu, vai visi deputāti var to iedomāties, bet šeit ir tikai viena sīka detaļa no šīm sarunām. Par vienu pantu, 14. pantu, mēs runājām četras stundas, četras stundas par katru vārdu atsevišķi.

Dalībvalstis ir sapratušas, ka šī problēma ir jāatrisina ES līmenī. Un ko šodien šeit gatavojaties lemt jūs? Vai nu mēs atrisināsim to valsts līmenī, kā tas ir darīts līdz šim, vai atrisināsim to ES līmenī. Viens deputāts par to izteicās ļoti daiļrunīgi: nelikumīgā migrācija, tā ir problēma. Jautājums nav par to, vai tā ir problēma. Tā ir. Šī joma ir jāsakārto, tā ir jāsakārto pēc iespējas viscivilizētākajā veidā. Tātad mums ir jāveic pirmais solis. Es zinu, ka daudziem cilvēkiem šis nav labs kompromiss, bet mums ir jāapzinās, ka arī dalībvalstīm šis kompromiss atrodas uz pieņemamības robežas.

Jums ir jāapzinās, ka ļoti daudzas dalībvalstis nevēlas kopēju politiku šajā jomā. Dalībvalstis, daudzas dalībvalstis, būtu apmierinātas, ja tās varētu regulēt šo lietu pēc sava prāta, savās mājās ar saviem noteikumiem, bez Eiropas Parlamenta piekrišanas un bez Eiropas iestāžu uzraudzības. Un pašreizējā situācija ir sliktāka par to, ko mēs šodien ierosinām. Tādēļ es vēlreiz atkārtotu, ka šis ir svarīgs un apņēmīgs solis uz priekšu.

Tātad kas šodien šeit tiek lemts? Mēs nelemjam par pašreizējo formulējumu šiem pantiem, kas ir šeit, vai par panākumu sarunās starp Weber kungu un mani no Padomes puses un Komisiju un komisāriem no otras puses. Mēs lemjam par integrācijas politiku integritāti. Ja mēs šodien nonāksim pie tā, ka mēs sakām NĒ šai direktīvai par nelikumīgo migrāciju, jūs varat iedomāties, cik grūti būs virzīties uz lēmumu pieņemšanu, uz kopīgu lēmumu pieņemšanu par likumīgo migrāciju.

Mums būs jāveic šis pirmais solis, un, ja mēs to nedarīsim šodien, šo lēmumu turpmāka pieņemšana un tās metode būs tālā nākotnē, ļoti tālā nākotnē. Es jums šodien šeit varu ar pilnu atbildību teikt, ka, ja direktīva netiks pieņemta pirmajā lasījumā, daudzas dalībvalstis atgriezīsies pie savām sākotnējām sarunu nostājām, kas ir ārkārtīgi stingras un nelokāmas. Tad, protams, paies krietni ilgs laiks, līdz mēs atkal varēsim sapulcēties šeit un lemt par kādas kopējas nostājas pieņemšanu.

Galu galā kompromiss būs jāpieņem. Radikāla nostāja netiks pieņemta. Tas ir demokrātijas stūrakmens. Tas nav tā, ka kāda viedoklis gūst virsroku, un es, protams, ievēroju visu nevalstisko organizāciju atzinumu un visas citas iestādes, kas ir sniegušas atzinumus un kas cīnās, lai uzlabotu situāciju. Ir pareizi, ka tās cīnās par to, bet mums ir jāapzinās, ka galīgajā analīzē mēs visi — mēs Padomē un jūs Parlamentā — esam atbildīgi vēlētāju priekšā, un mēs zinām, kāda veida grūtības rodas šajās jomās. Kā es esmu paziņojis jau vairākas reizes šajā nobeiguma runā, šis ir pirmais solis, ļoti nozīmīgs solis, kas mums ir jāveic kopā šajā ceļā uz nelikumīgo imigrantu tiesību uzlabošanu un migrācijas politikas izstrādāšanu vispār.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, es aprobežošos ar papildu informācijas pievienošanu šīm debatēm.

Pirmkārt, Atgriešanās direktīva, ja tā stāsies spēkā, nepastāvēs izolēti. Tā būs daļa no kopuma, kas pamatojas uz koncepciju par saskaņotu imigrācijas politiku. Tādēļ, kā ir minējuši vairāki EP deputāti, patiesībā būs dokumenti par likumīgo imigrāciju un dokumenti par to, lai stiprinātu mūsu patvēruma procedūras un bēgļu uzņemšanu. Būs arī un jau ir saskaņota politika, kas ietver trešās valstis, no kurām imigranti ierodas. Es personīgi esmu pārliecināts, ka, izmantojot tieši partnerību ar vairākām trešām valstīm, mēs gūsim panākumus, lai atrastu veidus un līdzekļus šai saskaņotajai imigrācijas politikai. Tā ir pirmā lieta, par ko es vēlējos runāt.

Otrkārt, es vēlētos atgādināt jums, ka direktīvas vērtība, un tas ir ļoti svarīgi, ir tajā faktā, ka tā piešķir mums tiesisko regulējumu, lai dotu iespēju piemērot Kopienas mehānismus, kas nozīmēs to, ka mēs varam kontrolēt, ka tiek ievērots acquis, proti, pārkāpumu procedūras, Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija, Komisijas ziņojums un kontrole, ko veic Eiropas Parlaments. Šāda veida direktīvas priekšrocība ir tāda, ka tā paver ceļus daudz efektīvākai tiesu kontrolei.

Trešais jautājums, par ko ir jādomā Parlamentam, ir, ka Parlaments tomēr ir virzījis lietas uz priekšu, jo sevišķi ar pantiem attiecībā uz bērniem. Šo jauno pantu, proti, 8.a panta un 15.a panta, jēga ir tāda, ka, cik vien tas ir iespējams, bērni nav jāapcietina. Ja tie kādreiz tiek apcietināti, direktīvas pievienotā vērtība izpaužas tajā faktā, ka tā piespiež dalībvalstis, kuras ir nolēmušas tā darīt, ievērot obligātās drošības garantijas, kas noteiktas 15.a pantā, kuru jūs nupat pieminējāt, Mate kungs.

Ceturtais jautājums, ko es gribētu pievienot, ir, ka mums ir arī finanšu resursi, kurus vajadzētu izmantot. Mums ir Atgriešanās fonds ar aptuveni EUR 700 miljoniem, kam vajadzētu dot iespēju mums nodrošināt atbalstu attiecībā uz juridisko palīdzību, veselības aprūpi un daudzām problēmām saistībā ar reintegrāciju noteiktās izcelsmes valstīs.

Piekto jautājumu es aizņemšos no Deprez kunga, kurš minēja, ka Komisija būtu atbildīga par ziņojuma izstrādi trīs gadu laikā. Es gribu uzsvērt, ka tas nav tikai šis ziņojums, kurš uzliks mums pienākumu, bet viss, kas ir šī dokumenta pamatā: vēlme sniegt Eiropas Savienībai procedūras, kas ir pakļautas tiesu kontrolei, procedūras, kas mēģina līdzsvarot likumības nepieciešamību, bez kuras mēs nepanāksim, lai sabiedriskā doma pieņem likumīgo imigrāciju, ar nepieciešamību nodrošināt Cilvēktiesību konvencijas principu ievērošanu. Es varu teikt jums, ka, ja šī direktīva tiks pieņemta, es personīgi būšu iesaistīts tās īstenošanā, lai nodrošinātu, ka mēs paturam prātā šo būtību.

  Manfred Weber, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vispirms vēlētos pateikties jums par argumentētajām debatēm. Tik emocionālā jautājumā kā šis ir pārsteidzoši, ka mēs debatējam tik objektīvi. Man ir jāsaka, ka, ievērojot šodien šeit izskatīto aktuālo tematu plašo klāstu, es lepojos ar to, ka esmu šī Parlamenta deputāts.

Bija viena kļūda: Catania kungs apsūdzēja mūs, ka mēs esam atbildīgi par masu kapiem Vidusjūrā. Man ir jānoraida šī politiskas ietekmes iegūšanas stratēģija, kas apelē pie tautas emocijām un bailēm. Mēs visi šeit mēģinām darīt visu iespējamo, lai tur palīdzētu cilvēkiem.

Es negribu neko vairāk teikt par šīs direktīvas saturu, jo tas ir jau ticis pamatīgi apspriests. Es gribētu kaut ko teikt par procesu. Mūsu priekšsēdētājs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā ir teicis ļoti viedus vārdus. Viņš ieteica Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupai darboties godīgi, it sevišķi šajā procesā. Mēs esam atcēluši savus grozījumus. Mēs gribētu, lai par grozījumiem tiktu balsots, tādēļ mēs esam devuši savu ieguldījumu šajā jautājumā. Mēs sagatavojām simtiem grozījumu Iekšlietu komitejā un veidojām tur lielu balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka ikviens deputāts, kas bija ieinteresēts šajā jautājumā, varēja piedalīties.

Es gribētu arī kaut ko teikt par nevalstiskajām organizācijām. Es saprotu, ka tās nav apmierinātas. Kad mēs šeit apspriežam vides jautājumus, „Greenpeace” nekad nebūs apmierināta ar mūsu sasniegto rezultātu. NVO uzdevums ir iedarboties ar palielinātu spiedienu, bet jau šodien es varu pateikt jums, kas notiks: ja mēs pieņemsim šo direktīvu, tās pašas nevalstiskās organizācijas, kas tagad protestē, izmantos šīs juridiskās iespējas un uzsāks tiesvedības procesus Eiropas Kopienu Tiesā. Es arī paredzu, ka kreisie politiķi, kuri šodien apstrīd šo direktīvu, rīt prasīs Komisijai vai komisāram Barrot īstenot to, ko mēs šeit esam pieņēmuši. Viņi mēģinās radīt labumu cilvēkiem, pamatojoties uz šo juridisko nodrošinājumu. Tādēļ es saku: tā nav ideāla situācija, bet mēs esam veikuši lielu soli uz priekšu.

Viena pēdējā doma: ak vai, Roure kundze un Fava kungs no Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas pašlaik nav šeit. Viņi ir ārpusē, sniedz televīzijas intervijas un mēģina izklāstīt savu nostāju. Viņi nav dzirdējuši to, ko teica Mate kungs, ka vai nu mēs veiksim šo soli uz priekšu — vēlreiz jāpateicas Padomes Slovēnijas prezidentūrai —, vai arī progress tiks pārtraukts uz daudziem gadiem. Mēs turpināsim runāt, ka mums ir jāveic izšķirīgs progress, bet mēs nesasniegsim neko. Tādēļ rīt jautājums būs nevis par to, vai šī direktīva ir vai nav ideāla. Jautājums ir vienkāršs: „Vai tā virzīs Eiropas Savienību uz priekšu?” Rīt mēs varam atbildēt uz šo jautājumu ar labu, skaidru „jā”.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Louis Grech (PSE), rakstiski. – Ierosinātā direktīva par nelikumīgo migrantu atgriešanos ir atzinīgi jāvērtē par centieniem pieņemt kopējos standartus, un tā ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tā nepietiekami nodrošina garantijas attiecībā uz bēgļu tiesībām un cilvēktiesībām un nepievēršas īpašām vajadzībām un problēmām, kas ir tādās dalībvalstīs kā Malta, kuras ir tikušas ietekmētas neproporcionālā līmenī attiecībā uz to lielumu, iedzīvotāju skaitu un resursiem.

Vēlreiz es vēlētos uzsvērt un atkārtot to, ka šī lieta ir pelnījusi kopēju Eiropas politiku, kas pievēršas tādiem „pamatjautājumiem” kā a) „pienākumu sadales” politikas pieņemšana visu dalībvalstu starpā, b) Dublinas II regulas pārskatīšana, c) piemērots finanšu atbalsts, d) dzīvotspējas vai cita veida novērtējums attīstības centriem, piemēram, darba centriem izcelsmes un tranzīta valstīs, e) reālas atgriešanās politikas izstrāde, f) laikus veikta integrācijas politikas īstenošana un g) cīņa pret organizēto noziedzību (iekļaujot cilvēku tirdzniecību), ksenofobiju un rasismu.

Tādas aģentūras izveidošana, kas īpaši radīta, lai pievērstos visai likumīgajai un nelikumīgajai imigrācijai, būtu ļoti noderīga, lai risinātu šos jautājumus visaptverošā un integrētā veidā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, pirmais izaicinājums ierosinātajos tiesību aktos ir tāds, ka tas ir mūsu pirmais mēģinājums izveidot visas Kopienas imigrācijas politikas normas. Tas prasīs lielas pūles, lai izveidotu politiku, kas tiek piemērota Kopienai kopumā.

Imigrācijas politika ir tāds jautājums, kas ir jutīgs attiecībā uz pamattiesībām un cilvēktiesībām. Es piekrītu tiem, kas ir nepārprotami teikuši, ka ir daži delikāti punkti šajā kompromisa priekšlikumā attiecībā uz pamattiesībām un cilvēktiesībām.

Tomēr mums kā likumdevējiem ir jāskatās uz visu kopumā: status quo saglabāšana vispār nav izvēles iespēja. Pirmkārt, tas attiecas uz apcietinājuma nosacījumiem. Vairākās dalībvalstīs nav noteikti laika ierobežojumi tiesību aktos par apcietinājumu. Turklāt apcietinājuma kritēriji bieži nav arī pienācīgi regulēti. Otrkārt, daudzas dalībvalstis piemēro neierobežotus atkārtotas ieceļošanas aizliegumus. Šo iemeslu dēļ daudzas dalībvalstis labāk vēlētos redzēt kompromisa priekšlikumu un, patiešām, visas tiesību aktu iniciatīvas noraidīšanu mūsu balsojumā.

Tas ir būtiski svarīgi, ka direktīvai ir jānosaka, ka atgriešanās procesam piemēro Kopienas uzraudzības mehānismus. Šādi mēs varēsim garantēt, ka noteikti obligātie standarti tiks piemēroti visām dalībvalstīm.

Es esmu pateicīga referentam Weber kungam par spēju sarunās panākt lielus uzlabojumus Padomes nostājā, nodrošinot, ka mūsu humānie pienākumi tiek garantēti. Īpaši svarīgi ir grozījumi, kas veikti, lai aizsargātu bērnus, ģimenes un minoritātes.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Dokuments, par kuru rīt jābalso, ir skaidrs solis atpakaļ ne tikai saistībā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu, bet, galvenais, saistībā ar to darbu, kas veikts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, kuras locekle es esmu.

Mēs, sociālisti, esam par obligāto standartu ieviešanu attiecībā uz to pilsoņu atgriešanos, kuri uzturas nelikumīgi, jo mēs atbalstām saprātīgu, humānu pieeju nelikumīgajai imigrācijai un saprotam, ka dažas ES dalībvalstis īsteno nepieņemamu politiku šajā jomā, raugoties no pamattiesību ievērošanas viedokļa.

Mums tomēr nav citas izvēles kā norādīt, ka šis kompromiss, ko atbalsta konservatīvie un vairums liberāļu, neievieš nekādus uzlabojumus šajā jomā. Tas netiek piemērots ne patvēruma meklētājiem, ne tiem cilvēkiem, kuri ir pārtverti pie robežām. Pirmkārt tas piešķir dalībvalstīm pārmērīgu rīcības brīvību galvenajos jautājumos, piemēram, par nepilngadīgo tiesībām un apcietinājuma laika posmiem.

Līdz ar to apcietinājuma laika posmu var pagarināt pat līdz 18 mēnešiem. Tāpat kā daudzi no maniem kolēģiem deputātiem es atsakos atbalstīt to, ka ir iespējams uz tik ilgu laiku ieslodzīt cilvēkus, kuru vienīgais noziegums ir tas, ka viņi ir gribējuši meklēt labāku dzīvi Eiropā.

Tādēļ, ja Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas iesniegtie grozījumi tiek noraidīti, es saskaņā ar savu sirdsapziņu balsošu pret šo dokumentu.

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, rīt mums ir jābalso par dokumentu, ko dalībvalstis un konservatīvākie no mums ir izsludinājuši kā kompromisu. Tomēr neļaujiet sevi apmānīt: šis dokuments nav kompromiss, bet tas ir kompromitējošs.

Ko gan citu Padome un referents ierosina šajā Atgriešanās direktīvā, ja ne to, lai mēs atbalstām dalībvalstis, ka tās var ieslodzīt cilvēku, kurš ir ieradies nelikumīgi, bet nav vainīgs nevienā noziegumā, uz 18 mēnešiem un pēc tam izraidīt viņu no Eiropas teritorijas uz turpmākajiem 5 gadiem?

Parlamentam beigu beigās ir koplēmuma pilnvaras attiecībā uz imigrāciju. Tādējādi mums ir ne tikai iespēja izpildīt savu darba daļu attiecībā uz Padomi, mums ir pienākums to darīt. Neizšķiedīsim šo iespēju: pieņemot šo direktīvu tādu, kāda tā ir, mēs ļausim Padomei izārdīt trijos sarunu gados visu šeit panākto progresu cilvēktiesību jomā.

Es tādēļ ceru, ka mēs noraidīsim šo dokumentu; tā ir īsta karikatūra par ieraušanos sevī un par mūsu vērtību aizmiršanu, kas apdraud mūs.

Mums ir vajadzīga patiesa Eiropas imigrācijas politika, nevis tāda, kas sastāv no Eiropas cietokšņa mānīgas aizsardzības.

  Gabriele Zimmer (GUE/NGL), rakstiski. – (DE) Vairums Eiropas Parlamenta labējo politiķu paver ceļu masveida izraidīšanām.

Astoņi miljoni cilvēku bez derīgām uzturēšanās atļaujām, no kuriem daudzi ir dzīvojuši ES dalībvalstīs daudzus gadus, ir pakļauti apcietinājumam un deportācijai. Iekšlietu ministri gribēja „notīrīt klāju”, pirms vienoti tiek regulēta likumīgā imigrācija uz Eiropas Savienību. Nesen Vācijas Federālās Iekšlietu ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Peter Altmaier televīzijas ziņās bija atklāts un teica, ka Vācijai par labu turpmāk būs vieglāk izraidīt tos cilvēkus, no kuriem Vācija grib atbrīvoties.

Saskaņā ar kompromisa dokumentu, ko ir izveidojusi Padome kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu un Bavārijas Kristīgi sociālās apvienības locekli M. Weber, var tikt piemērots apcietinājums līdz 18 mēnešiem, bērni var tikt atdalīti no savām ģimenēm, un tiem, kas ir deportēti, var piemērot piecu gadu aizliegumu atkārtotai ieceļošanai Eiropas Savienībā. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, kas ir kreisā spārna grupa, protestē pret šiem necilvēcīgajiem pasākumiem.

Šī direktīva ir katastrofāla attiecībā uz Eiropas Savienības mēģinājumu izveidot sev tādas organizācijas reputāciju, kas starptautiskajā mērogā rīko kampaņas par cilvēktiesībām. Kopējā aicinājumā deputātiem Āfrikas un Latīņamerikas 44 reģioni prasīja, lai šis tiesību aktu projekts tiktu noraidīts. Bolīvijas prezidents Evo Morales spēcīgā un emocionālā vēstulē jau ir atgādinājis deputātiem, ka bēgļi no Eiropas bija atraduši patvērumu no nabadzības un represijām, kā arī draudzību citos kontinentos pagājušos divos gadsimtos.

5. Vienotās valūtas pieņemšana Slovākijā 2009. gada 1. janvārī(debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0231/2008), ko D. Casa Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavoja par priekšlikumu Padomes lēmumam saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī (COM(2008)0249 – C6-0198/2008 – 2008/0092(CNS)).

Dāmas un kungi, ļaujiet man apsveikt Slovākiju un mūsu Slovākijas kolēģus deputātus par šo viņu valsts un eiro zonas panākumu.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas vārdā es vispirms gribētu pateikties Ekonomikas un monetārajai komitejai un referentam D. Casa par lielisko darbu, kas ir veikts, novērtējot, kā Slovākija ir izpildījusi konverģences kritērijus vienotas valūtas pieņemšanai.

Līdz ar Slovākijas pievienošanos eiro zonai, šajā zonā būs sešpadsmit locekles, četras no tām ir starp tām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā.

Šī ir eiro zonas piektā paplašināšanās kopš 1999. gada, kad tika ieviesta vienotā valūta. Tas ir skaidrs pierādījums tam, ka eiro zona ir atvērta visām dalībvalstīm, kas atbilst Līgumā noteiktajiem nosacījumiem.

Slovākijas pievienošanās eiro zonai ir tā nozīmīgā progresa galvenais sasniegums, ko veikusi Slovākijas ekonomika pēdējā desmitgadē. Tas dos iespēju valstij gūt labumu no svarīgajām priekšrocībām, ko piedāvā Ekonomikas un monetārā savienība, kā tas noteikts ziņojumā, kuru ir pieņēmusi Komisija pagājušā gada maijā par EMS 10 gadiem.

Šis ziņojums arī parāda, ka, lai pilnībā iegūtu labumu no eiro priekšrocībām, ir nepieciešams īstenot stabilu makroekonomikas politiku, lai aizsargātu valsts konkurētspēju, ja maiņas kurss ir neatgriezeniski noteikts. Tas ietver fiskālo disciplīnu, atbildīgu algu politiku un strukturālās reformas, jo sevišķi attiecībā uz darba tirgus funkcionēšanu.

Ja nav skaidru saistību attiecībā uz to, pastāv briesmas, ka inflācija var kļūt par patiesu un nozīmīgu problēmu. Šis jautājums ir skaidri pieminēts D. Casa ziņojumā, kam Komisija pilnībā piekrīt.

Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) 3. jūnijā apstiprināja Komisijas ziņojumu par konverģences kritēriju izpildi no Slovākijas puses. Eiropadomei sanāksmē Briselē ceturtdien un piektdien vajadzētu, jo Parlamenta atzinums ir saņemts, apstiprināt politisko atbalstu vienotās valūtas pieņemšanai Slovākijā, ko jūlijā izvērtēs ECOFIN padome.

Nākamnedēļ Komisija ierosinās galīgo maiņas kursu Slovākijas kronai pret eiro, ko arī jūlijā oficiāli apstiprinās ECOFIN padome.

Šajā saistībā es gribētu pateikties Ekonomikas un monetārajai komitejai un D. Casa par darbu, kas sākts pirms dažiem mēnešiem, lai dotu iespēju Parlamentam sniegt savu atzinumu īsajā termiņā, kas ir dots mūsu trim iestādēm, lai izstrādātu pamatotu novērtējumu par kritēriju izpildi attiecīgajā dalībvalstī un dotu tai pietiekami daudz laika, lai pabeigtu praktiskos pasākumus eiro valūtas pieņemšanai 2009. gada janvārī.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  David Casa, referents. − (MT) Mums priekšā ir svarīgs brīdis, jo šajā Parlamentā mēs vēlreiz apspriežam eiro zonas paplašināšanos, lai iekļautu bijušo komunistisko valsti, tādu valsti, kas tāpat kā mana valsts Malta pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, valsti, kurai vajadzēja mainīt savu ekonomiku, lai spētu atbilst tiem kritērijiem, kas noteikti Līgumā. To nebija viegli sasniegt. Mēs mēnešiem esam diskutējuši ar Komisiju, ar Eiropas Centrālo banku, ar Slovākijas valdību, kā arī ar visu Slovākijas pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka šis process var patiešām palīdzēt Slovākijai izpildīt visus kritērijus, kas noteikti Līgumā.

Pēc tam, kad Komisija iesniedza savu ziņojumu, mēs kā Parlaments īstenojām diskusiju un konsultāciju procesu, kas patiesi bija ļoti nozīmīgs jautājums pat man, jo es varēju uzklausīt to, ko sacīja Komisija, nevis tikai to, ko sacīja Eiropas Centrālā banka vai Slovākijas valdība, bet es varēju saprast no Slovākijas tautas, kā tā uztver šo vēsturisko soli, ko tā veiks, ja Dievs dos, nākamā gada janvārī.

Kā komisārs jau pirms manis paziņoja, šodien Slovākijai ir pienākums, jo aiz tās ir valstu rinda, no kurām vairums tāpat kā Slovākija nāk no komunisma laikmeta un vēlas pievienoties šai zonai, kas ir tik nozīmīga Eiropas Savienībai. Tādēļ valstij, par kuru mēs šodien runājam, ir pienākums saglabāt ilgtspējību attiecībā uz konverģenci un it īpaši attiecībā uz inflācijas līmeni, ar ko bija saistītas daudzas diskusijas pat manā ziņojumā. Tomēr no statistikas rādītājiem, kas šodien ir mūsu rīcībā, ir skaidrs, ka mums ir problēma visā zonā un mēs nevaram izdalīt Slovākiju, jo šodien mēs runājam par inflācijas līmeni, kurš patiesībā ir palielinājies Eiropas Savienības 21 valstī. Tādēļ mums ir ne vien jānodrošina, ka Slovākija saglabā ilgtspējīgus inflācijas rādītājus, bet arī jāsaskata, kā inflācijas līmenis var tikt pēc iespējas samazināts visās valstīs, kas jau ir eiro zonā. Mēs zinām par problēmām, ar ko mēs pašreiz saskaramies, par naftas problēmu, kura mūs neietekmē pozitīvi, un mums tādēļ ir jāapsver, kā mēs risināsim šo ļoti nozīmīgo jautājumu.

Kā es teicu, Parlaments pirmoreiz ir apmeklējis Slovākiju, un es aicinātu, lai šī Parlamenta delegācijas tiek sūtītas uz katru valsti, kas gatavojas pievienoties eiro zonai, jo tas nodrošina iespēju dzirdēt un uzzināt vairāk par to, kā patiesībā darbojas ekonomika katrā konkrētajā valstī.

Attiecībā uz Komisiju es esmu nedaudz vīlies par atkārtoto novērtējumu, ko tā veica pēc tam, kad tika oficiāli publicēts konverģences ziņojums. Es nedomāju, ka pret šo Parlamentu vajadzētu izturēties tā, kā to darīja Komisija, jo ar mums vajadzēja vismaz konsultēties. Es saprotu, ka atkārtoto novērtējumu nevar publicēt priekšlaikus spekulāciju iespējas dēļ, bet šis Parlaments prasa, lai tad, kad līdzīgi pasākumi tiek veikti pēc konverģences ziņojuma izstrādāšanas, notiktu konsultācijas ar mums kā ar Parlamentu kaut vai neilgi pirms pēdējā šī lēmuma pieņemšanas brīža.

Nobeigumā es vēlētos pateikties visiem tiem, kuri palīdzēja man šī ziņojuma sagatavošanā, arī visu politisko grupu „ēnu” referentiem, savam koordinatoram un komiteju priekšsēdētājiem, kas vienmēr bija gatavi sadarboties attiecībā uz šo ziņojumu. Visbeidzot es pateicos Slovākijas tautai un novēlu tai visu to labāko saistībā ar šo vēsturisko soli, ko tā tagad gatavojas veikt. Mums būtu jābalso par šo nozīmīgo soli ne vien tās dēļ, bet arī visas Eiropas Savienības dēļ.

  Alexander Radwan, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī vēlētos pateikties referentam. Man dažās pēdējās dienās ir bijušas vēl dažas domas par Slovākijas pievienošanos eiro zonai.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa balsos par šo ziņojumu. Pamatojoties uz notikumiem saistībā ar kronas maiņu pret eiro, mēs vēlreiz iesniedzām attiecīgus grozījumus un kompromisa priekšlikumus, jo šī maiņa, kas bija vairāk nekā pieļaujamie 15 % svārstību, noveda pie strīdiem arī Parlamentā. Mēs varam vienīgi prasīt Komisijai, nevis tikai prasīt, bet patiesībā uzstāt, lai tā palīdz izkļūt no šīs situācijas tā, lai turpmāk, pieņemot vienoto valūtu, kritēriji, kas jau ir noteikti Līgumā, tiktu konkretizēti.

Kopš kļuvu par Eiropas Parlamenta deputātu, esmu piedalījies katru reizi, kad jauna valsts ir pieņēmusi vienoto valūtu. Katru reizi mēs esam saskārušies ar jauniem argumentiem, arī ar argumentu, ka „galu galā iepriekšējās valstis arī varēja darīt šādi”, un tas kļūs par nebeidzamu stāstu. Es uzskatu to par svarīgu, ka mēs uztveram pievienošanos eiro zonai ne tik daudz kā valsts goda lietu, bet vairāk kā mērķi, lai padarītu kritērijus objektīvākus, kas ir labi tai valstij, kura pievienojas.

Kronas augšupejoša pārvērtēšana vairāk nekā par 17 % noteikti ir ekonomiski pamatota. Tas, vai bija pareizi apvienot pārvērtēšanas laiku ar pievienošanos eiro zonai, ir cits jautājums. Tādēļ mums būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka eiro un vispārējā ekonomika sasniedz kaut ko labu, nevis jāaprobežojas ar īslaicīgas politiskās situācijas radītu viedokli Eiropas vai valsts līmenī.

Ļaujiet man īsumā pieminēt to, kas notika ceturtdien. Es domāju, ka tas nav pareizi, ka Eiropas Parlaments to atkārtoti ignorē, un mums rīt par to notiks svarīgas debates. Mēs šodien balsosim par to, vai Slovākijai ir jāpievienojas eiro zonai, un ECOFIN to darīs jūlijā. Mēs ceturtdien redzējām, kā viens eiro zonas dalībnieks teica, ka tā nevēlējās, lai Eiropas Savienība būtu tāda, kāda tā ir. Komisār, jūsu izcelsmes valsts augsto pārstāvju pēc tam paustās domas saskanēja ar šo viedokli.

Eiro pats par sevi nekad nav bijis galamērķis. Eiro vienmēr ir bijis tikai kā ceļa zīme turpmākai Eiropas Savienības attīstībai. Tagad — lai gan Padomes šeit diemžēl nav klāt — ikviens uzdod to pašu jautājumu: kurp tagad Eiropa ies? Kādi ir nākamie konkrētie soļi? Daži runā par Eiropas būtību, citi — par alternatīvām, vēl citi saka, ka mums ir jāpārtrauc paplašināšanās, bet daži izturas tā, it kā nekas nemainīsies. Tādēļ mēs mēģināsim atkal ar eiro, un mēģināsim atkal pēc tam.

Tomēr, kad mēs pieņemam šos lēmumus, mums ir jāpatur prātā politiskās realitātes Eiropas Savienībā, tāpēc, kad mēs šodien balsosim, man būs ļoti dažādas izjūtas par to, vai balsojuma vienkārša ignorēšana — Eiropas realitāte — patiešām ir pareizā izvēle.

  Dariusz Rosati, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es sākumā gribētu pateikties Casa kungam par lieliska ziņojuma sagatavošanu. Es vēlētos teikt, ka PSE grupa atbalstīs šo ziņojumu.

Es tāpat gribētu uzsvērt, ka mēs pirmoreiz nodarbojamies ar Centrāleiropas valsts, bijušās padomju bloka komunistiskās valsts, pievienošanos eiro zonai. Es uzskatu, ka tas ir ne vien simbolisks notikums, bet arī nozīmīgs solis ceļā uz Eiropas integrāciju. Tas ir panākums Eiropas Monetārajai savienībai, jo tai ir pievienojusies dinamiska un konkurētspējīga ekonomika bez valsts parāda sloga, un tas noteikti nāks par labu eiro zonas stiprināšanai. Otrkārt, tas ir arī panākums Slovākijai, kas ir veiksmīgi izpildījusi visus dalības kritērijus un varēs gūt labumu no tām priekšrocībām, ko dod vienotā valūta. Šis panākums ir īpaši svarīgs un vajadzīgs šodien, kad neveiksmīgā referenduma Īrijā rezultāti ir iedragājuši ticību turpmākai Eiropas integrācijai. Slovākijas pievienošanās eiro zonai parāda, ka Eiropas integrācijas padziļināšanas process virzās uz priekšu, un es domāju, ka pat lielākie eiroskeptiķi nespēs to aizturēt.

Slovākijas pieņemšana to valstu klubā, kuras izmanto kopējo valūtu, ir apstiprinājums tam, ka konsekventu ekonomisko un strukturālo reformu ieviešana atmaksājas un dod pozitīvus rezultātus. Šodien Slovākija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kas attīstās visstraujāk. Komisārs V. Špidla par to jau runāja. Patiesībā viens šo panākumu avots ir reformas, un šeit pienākas pateicība un atzinība gan Mikulįš Dzurinda valdībai, kas ieviesa šīs sarežģītās reformas, gan Robert Fico pašreizējai valdībai, kas turpina šo reformu procesu.

Eiro pieņemšana Slovākijā ir arī nozīmīgs izaicinājums. Sevišķi Slovākijas valdībai ir jānodrošina, ka valūtas nomaiņa notiek organizētā veidā, lai tādējādi nenotiek cenu celšanās un tiek saglabāts arī turpmāk Slovākijas sabiedrības atbalsts jaunajai valūtai.

Apsveicot par šo panākumu savus kolēģus deputātus no Slovākijas, es kā EP deputāts no Polijas vēlētos arī izteikt cerību, ka mana valsts drīz pievienosies eiro zonas loceklēm.

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Slovākija patiešām ir sasniegusi apbrīnojamas lietas dažos īsos gados. Kurš būtu varējis iedomāties, ka Slovākija būs viena no pirmajām jaunajām dalībvalstīm, kas spēs pievienoties eiro zonai? Tomēr smagais darbs nav beidzies, patiesībā tas tikai tagad ir sācies. Savā novērtējumā un analīzē Komisija un Eiropas Centrālā banka skaidri norādīja, ka jautājums par to, vai inflāciju var saglabāt vēlamajā līmenī ilgtermiņā, paliek atklāts. Patiešām, Slovākija apzinās šo problēmu. Citādi nav jēgas šim nepārspējamajam solim, kad valsts valūta krona tika revalvēta vairāk nekā par 17 %, lai atbilstu eiro. Es tikai varu aicināt Slovākiju nedot mums iemeslu piedzīvot otro Slovēniju, kur gandrīz tūlīt pēc tam, kad valsts pievienojās eiro zonai, inflācija kļuva nekontrolējama.

Veiktais kronas revalvācijas pasākums rāda, ka jūsu attieksme pret nodarbošanos ar inflāciju ir nopietna. Ir taisnība, ka importa inflāciju, sevišķi attiecībā uz energoproduktiem, var zināmā mērā kontrolēt ar šādiem līdzekļiem. Tomēr tas nenozīmē, ka pasākumi citās jomās vairs nav ļoti svarīgi; tie vienmēr tādi būs. Kā minēja komisārs V. Špidla, ierobežojošas fiskālās politikas, algu pieaugums, kas turpina koncentrēties uz produktivitātes celšanos, nevis uz darba ņēmēju vēlmēm, un darba tirgus mobilizācija, šie visi pasākumi ir daļa no tā. Mēs zinām, ka apstākļi ļoti atšķiras starp Slovākijas neviendabīgajiem reģioniem. Dažos reģionos bezdarba līmenis ir virs vidējā, kamēr citos ir par maz kvalificētu strādnieku.

A. Radwan ir pilnīga taisnība. Pievienošanās eiro zonai ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis. Toreiz tas tika plānots kā iekļūšana tādā pakāpē, kas tiktu pabeigta ar daudz plašāku integrāciju. Es ceru, ka Slovākija, izmantojot mērenu, pareizu, uz struktūru orientētu politiku, dos savu ieguldījumu, lai spētu galu galā šo pievienošanos atzīmēt kā panākumu.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs uzstājoties UEN grupas vārdā, es vēlos pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Eiropas Komisija vēlreiz mums atgādina, ka pirms pievienošanās eiro zonai ir jābūt izpildītiem visiem Māstrihtas kritērijiem, atsaucoties uz jaunajām dalībvalstīm. Tikmēr tā izvēlas klusēt par to, ka tajā laikā, kad eiro tika ieviests, daudzas no vecajām dalībvalstīm neatbilda šiem kritērijiem.

Otrkārt, neskatoties uz izmaiņām Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas dod labumu tādām valstīm kā Vācija un Francija, Komisijas raksturīgā iecietīgā nostāja attiecībā uz lielākajām eiro zonas valstīm saistībā ar Māstrihtas kritēriju ievērošanu nav mainījusies. Komisija iepriekš ir pieļāvusi gan nozīmīgus budžeta deficītus, gan sevišķi to, ka valsts parāds ir sasniedzis 60 % no iekšzemes kopprodukta, un šķiet, ka tā pieļauj to vēl arvien. 2006. gadā valsts parāds piecpadsmit valstīs bija vidēji 63 % no iekšzemes kopprodukta un ne mazāk kā pusei no eiro zonas valstīm valsts parāds pārsniedza 60 %. Šajā situācijā Slovākijas sasniegumus, kas izpaužas kā 2,2 % deficīts vai kā valsts parāds tikai 29 % ar inflāciju pie 2,2 %, ir vērts īpaši pieminēt.

Slovākijas pievienošanās eiro zonai būs svarīga pieredze jaunajām dalībvalstīm. Tajās visās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši zemā līmenī, liela iedzīvotāju ienākumu diferenciācija, zems pārticības līmenis vai salīdzinoši zems vispārējais cenu līmenis. Sekas eiro ieviešanai Slovākijā, jo sevišķi...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Slovākija vēlas būt eiro zonas dalībniece, un es tādēļ to nevainoju, tomēr es vēlētos izmantot šo iespēju, lai aicinātu būt saprātīgiem. Galu galā varētu teikt, ka eiro gatavojas iziet savu pirmo pārbaudi. Dažādu iemeslu dēļ mēs redzam cenu celšanos ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Inflācija pieaug, un ir radītas inflācijas gaidas. Eiro kā valūta agrāk nav saskārusies ar šādu pārbaudi. Eiropas Centrālā banka darbojas, pamatojoties uz maksimālo 2 % inflācijas līmeni. Tai nav citu līdzekļu šo griestu īstenošanā kā pacelt procentu likmes, lai samazinātu aktivitātes līmeni mēģinājumā samazināt inflāciju. Ja tā rīkojas šādi, ir pamats bažām par lejupslīdi. Stabilitātes un izaugsmes pakts koncentrējas tikai uz to, lai nodrošinātu, ka valsts deficīts nepārsniedz 3 % no iekšzemes kopprodukta. Šī ekonomiskās stimulācijas apvaldīšana dod mums pamatu bažām par turpmāku lejupslīdi Eiropā. Ja es būtu Slovākija, es katrā ziņā novilcinātu savas valūtas likvidēšanu par labu eiro, līdz tas būs izturējis savu pirmo pārbaudi ekonomiskajās krīzēs.

  Sergej Kozlík (NI). - (SK) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār, mēs varam daudz mācīties no pagātnes. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados lielākā daļa toreizējo eiro zonas dalībnieču nebija spējīgas izpildīt konverģences kritērijus. Lielākajai daļai šo valstu bija problēmas ar pārmērīgiem deficītiem, valsts finansēm un inflāciju.

1997. gadā, kad notika referendums, Vācijai bija problēmas ar atbilstību kritērijam saistībā ar valsts aizņēmuma līmeni, un tādēļ tika pieļauta pat tādu valstu līdzdalība, piemēram, Beļģijas un Itālijas, kurās bija nozīmīgi pārsniegtas kritēriju vērtības. Dažas valstis topošajā eiro zonā ķērās pie tā sauktās „radošās grāmatvedības”, tas ir, pie procedūrām, kas ļāva to ekonomiskajiem rezultātiem izskatīties labāk, nekā tie bija. Pēc tam, lai gan bija dažas nelielas izmaiņas konjunktūrā, lielākā daļa eiro zonas dalībnieču atrisināja un turpina risināt šīs problēmas, atrodoties zem eiro, spēcīgas vienotās valūtas, lietussarga. Man ir jānorāda, ka šīs valstis nav izpildījušas visus kritērijus attiecībā uz deficītu. Tādēļ tiem, kas rāda ar pirkstu uz eiro zonas pievienošanās kandidātēm, būtu jārūpējas par to, lai nemestu pirmo akmeni.

Slovākijas Republika ne tikai izpildīja konverģences kritērijus, bet arī krietni tos pārsniedza. Slovākijas parametru attīstība ir tikusi uzraudzīta ilgu laiku, un tā bija pilnībā pārredzama. Bažas par turpmāku inflāciju, kuras ir paudusi Eiropas Centrālā banka, var vispārēji piemērot visām eiro zonas dalībniecēm, jo Eiropas ekonomika neattīstās vakuumā. Pašreizējā globālā cenu eksplozija to pierāda.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pozitīvo nostāju, kas ir uzsvērta referenta D. Casa ziņojumā par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī. Šī nostāja ir ne vien tehnisks, bet arī nozīmīgs politisks žests, kas dod signālu citām eiro zonas pievienošanās kandidātēm, ka to centieniem var būt reāls rezultāts.

  Ján Hudacký (PPE-DE). - (SK) Es vēlētos sākumā pateikties referentam Casa kungam par viņa lielisko un līdzsvaroto ziņojumu un par viņa pragmatisko pieeju, novērtējot atsevišķos grozījumus.

Slovākijas pievienošanās eiro zonai nav notikusi nejauši. Tā ir dabiska kulminācija Slovākijas valdību milzīgajām pūlēm, kas izveidoja, jo sevišķi starp 1998. un 2006. gadu, stabilu ekonomisko pamatu, izmantojot radikālas ekonomiskās reformas finanšu, nodokļu un sociālo lietu jomā.

Šīs reformas kopā ar tiešajām ārvalstu investīcijām deva iespēju Slovākijai piedzīvot pastāvīgu un augstu ekonomisko izaugsmi. Nepārtraukti centieni sasniegt mērķi, kā arī Slovākijas valdību un Valsts bankas atbildīgi veiktā vadība deva iespēju izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, kas vajadzīgi, lai pievienotos eiro zonai, bez papildu ietekmēm, piemēram, slēptās inflācijas vai Slovākijas valūtas, kronas, mākslīgas stiprināšanas.

Daži ECON komitejas locekļi ir pauduši bažas par šo kritēriju ilgtermiņa ilgtspējību, īpaši tas attiecas uz zemu inflāciju. Tomēr es esmu pārliecināts, ka Slovākijai ir viss nepieciešamais, lai atbilstu šiem kritērijiem ilgtermiņā, ja darbojas vismaz standarta fiskālā politika un tiek veiktas turpmākas strukturālās reformas. Attīstības pasākumi enerģētikas un pārtikas cenu jomā ir un būs globāla problēma. Slovākija noteikti nebūs tāda valsts, kas izies ārpus sistēmas, par ko ir bijusi vienošanās.

Nobeigumā es gribētu īpaši apsveikt Slovākijas tautu, kas pieņēma šīs fundamentālās un radikālās reformas un tādēļ pelna vislielākās uzslavas šī pozitīvā rezultāta sasniegšanā.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es uzskatu, ka, pateicoties mūsu referentam D. Casa, mums ir līdzsvarots ziņojums, lai atzinīgi novērtētu to politisko lēmumu, ko mēs gatavojamies pieņemt: Slovākijas pievienošanos eiro zonai. Tā ir pirmā no Višegradas valstīm, kas pievienojas šai zonai, un es uzskatu, ka no politiskā viedokļa tam ir būtiska nozīme, kas ir jāuzsver.

Slovākiem tas nozīmē viena piedzīvojuma beigas un cita piedzīvojuma sākumu. Tās ir sagatavošanās beigas un noslēgums tādas situācijas sasniegšanai, kas atbilst Māstrihtas kritērijiem. Pieredze mums ir parādījusi, ka tad, kad valsts pievienojas eiro zonai, grūtākais bieži vēl ir tikai priekšā. Slovākijas gadījumā mēs varam redzēt, ka no inflācijas kontroles un līdzsvara panākšanas viedokļa un no sociālās kohēzijas un strukturālo reformu īstenošanas viedokļa vēl ir daudz darāmā. Lai to sasniegtu, es uzskatu, ka tie mehānismi, kurus mēs apspriežam, lai turpmāk Ekonomikas un monetārā savienība varētu sniegt labāku atbalstu un labāk sadarboties jautājumā par to, kā dalībvalstis izmanto savu valūtu, būs noderīgi.

Mēs nemainīsim daudz apspriestos Māstrihtas kritērijus. Neviens nav prasījis, lai tie tiktu mainīti, un tomēr tie ir jāinterpretē, tie ir jāpārbauda šajā kontekstā, kas ir mainījies. Ekonomikas un monetārajai savienībai tagad ir 10 gadi, un mēs zinām, kas tajā vēl arvien ir nepareizs attiecībā uz līdzsvaru starp ekonomisko politiku, monetāro politiku un pat tās ārējo reprezentativitāti. Tā ir šī Ekonomikas un monetārā savienība, kam Slovākija pievienojas; tā nav tāda pati situācija kā pirms 10 gadiem, un mums visiem tas ir jāņem vērā.

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Kurš būtu domājis, kad Slovākijas vadītājs bija Vladimir Mečiar, ka šī valsts ne vien kļūs par ES dalībvalsti, bet arī pēc kādiem 10 gadiem ieviesīs eiro. Tas patiešām ir Slovākijas brīnums. Referents norāda tās priekšrocības, ko sniedz eiro ieviešana, bet arī tos riskus un problēmas, kuri var rasties. Ir labi, ka Slovākija ir ņēmusi vērā Eiropas Centrālās bankas viedokli par inflācijas palielināšanās risku saistībā ar eiro pieņemšanu, un es domāju, ka tādēļ bija nepieciešams pēc konsultācijām pārvērtēt kronu. Tas parāda Slovākijas kā eiro zonas locekles intuīciju un pārliecību attiecībā uz labu turpmāko ekonomisko politiku.

Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka tuvākajā nākotnē mana valsts arī sapratīs to ekonomisko un politisko nozīmību, kāda ir pilnvērtīgai dalībai ES sadarbībā. Kaut arī referendumi nav pašreiz ļoti populāri, es ceru, ka laikā no 2010. līdz 2011. gadam mēs varēsim sarīkot referendumu, kurā tiks balsots par eiro ieviešanu Zviedrijā.

Finanšu krīze parāda, kāda nozīme ir stiprai Eiropas valūtai un efektīvai centrālai bankai attiecībā uz ES izaugsmes un ekonomikas aizsardzību. Turpinot piemērot stingrus pievienošanās kritērijus un izmantojot konstruktīvu palīdzību, kas ir pieejama visām valstīm, kuras kļūst par eiro zonas dalībniecēm, ES ekonomika kļūs pat vēl stiprāka.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Pateicos jums par izdevību runāt. Ir pienācis lielisks brīdis, jo Parlaments un pēc tam arī Padome oficiālā juridiskā nozīmē gatavojas lemt par to, vai pirmā no bijušās Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes (CMEA) un no bijušā Varšavas pakta valstīm tiks pieņemta vienotās valūtas zonā. Es apsveicu referentu D. Casa par viņa veikto lielisko, ievērojamo darbu.

Es priecājos, ka Slovākija ir izpildījusi visus kritērijus, kas ir kvantitatīvā izteiksmē noteikti EK līgumā kā nosacījumi pieņemšanai eiro zonā. Šis sasniegums ir desmit gadu darba rezultāts. Es uzskatu, ka ir svarīgi tikai izteikt atzinumu par to, vai kandidātvalsts ir izpildījusi kritērijus, jo citādi mēs diskriminējam dalībvalstis, pamatojoties uz to, vai tās ir pievienojušās eiro zonai iepriekš vai tās pievienosies turpmāk. Brīvi noteikti ilgtspējības kritēriji, īpaši attiecībā uz inflāciju vai parādu, vai patiesa konverģence nevar būt temats atsevišķai kvantitatīvai analīzei ziņojumā, jo visas eiro zonas dalībvalstis ir jāpilnvaro vienlīdzīgi no brīža, kad tās pievienojas, lai īstenotu ilgtspējību. Tas īpaši attiecas uz gadījumu, ja attiecīgajai dalībvalstij ir zems vai krītošs parāda līmenis salīdzinājumā ar pārējām eiro kluba loceklēm. Tas ir būtisks jautājums attiecībā uz turpmāko paplašināšanās procesu.

Slovākijas valdība uzņemas lielu atbildību. Kopš maiņas kurss ir iesaldēts, citiem vārdiem sakot, kopš jūlija, tai ir jāparāda, ka tā ne tikai rūpējas par savu dalību eiro zonā, bet arī ir atbildīga par citām šī reģiona valstīm. Ņemot to vērā, Slovākijai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai saglabātu kontroli pār inflāciju, citiem vārdiem, lai tiktu saglabāts norādītais ierobežojums. Šādi rīkodamās, tā uzskatāmi parādīs, ka saprotamās un attaisnojamās bažas, ko ir pauduši vairāki šī Parlamenta deputāti un Eiropas Centrālā banka (ECB), proti, ka pēc milzīgajām izmaiņām centralizētajā maiņas kursā Bratislava varētu nespēt vai negribēt bremzēt inflācijas spiedienu, kurš rastos no importa cenām un cenu starpības likvidēšanas, ir saistītas ar atbildīgu attieksmi.

Turklāt šis nav tas laiks un šī nav tā vieta, lai pievērstos citiem neatrisinātiem jautājumiem attiecībā uz eiro zonas paplašināšanos. Tādiem jautājumiem kā kandidātvalstu pieprasījumu laicīgas iesniegšanas nodrošināšana, nosakot, ko mēs domājam ar disciplīnu attiecībā uz laika posmu starp Komisijas atzinuma veidošanu un lēmuma panākšanu, vai patiesas konverģences jēdziena definēšana, vai — kādas var būt mūsu reālās cerības par to, cik ilgi tiks saglabāta maiņas kursa stabilitāte atzinīga sprieduma gadījumā, ir jāpievēršas atsevišķi. Šiem jautājumiem nevajadzētu pievērsties šeit selektīvā un diskriminējošā veidā, un tādēļ es atturos šodien no balsošanas par šiem jautājumiem. Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs, par iespēju runāt!

  Monika Beňová (PSE). - (SK) Pēdējos gados Slovākijas Republika pārcieta daudzas sarežģītas reformas, un pašreizējā valdība ir veiksmīgi veikusi kompensācijas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kurus ir ietekmējušas šīs reformas. Tā kā valdībai bija atbildīga un apzinīga pieeja ne vien kompensācijām attiecībā uz reformām, bet arī uzdevumam izpildīt obligātos kritērijus un nodrošināt līdzenu vispārējo procesu, kura kulminācija ir eiro pieņemšana 2009. gada 1. janvārī, Slovākijas ekonomika šodien ir viena no veiksmīgākajām (ne tikai Eiropas Savienībā) un mēs arī esam guvuši panākumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā. Visi šie fakti norāda, ka jaunais kritērijs par pastāvīgi ilgtspējīgu inflāciju nebūs nepārvarama problēma Slovākijai arī turpmāk.

Slovākijas Republikas valdība patiesi vēlas, lai eiro pieņemšana 2009. gada 1. janvārī neradītu nopietnu ietekmi uz sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem. Tādēļ valdība jau veic pasākumus, lai aizsargātu šos cilvēkus un radītu viņiem ērtu sistēmu laika posmam, kad notiek sagatavošanās jaunajai valūtai un pēc tam tās lietošana.

Piemēram, Slovākijas valdība drīz rīkos debates par moratoriju attiecībā uz dažu galveno pārtikas produktu cenām. Vēl viens līdzīgs pasākums ir Slovākijas valdības mēģinājums panākt visas sabiedrības vienprātību jautājumā par pāreju uz eiro. Valdība šajā programmā ir iesaistījusi reģionu un vietējās pašvaldības, profesionāļu aprindas un pilsonisko sabiedrību, kā arī baznīcas.

Dāmas un kungi, ļaujiet man nobeigumā teikt, ka drīzāk sadarbība un savstarpēja cieņa, nevis nepamatota un bieži populistiska kritika ir Savienības vienīgais veiksmīgais ceļš uz priekšu visādā ziņā.

  Ivo Strejček (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šī mums ir diezgan īpaša diena. Mēs dzīvojām vienā valstī, Čehoslovākijā, un tagad, šodien, mēs — čehi — varam novēlēt visu to labāko slovākiem, pievienojoties eiro zonai.

Slovākijai pirms dažām nedēļām tika dota zaļā gaisma, lai pievienotos eiro zonai. Slovākijas valdība, kā arī Slovākijas Centrālā banka labi apzinās, ka būtisko kritēriju izpilde — nevis īstermiņā, bet vidējā un ilgtermiņā — būs sarežģīts uzdevums.

Slovākijas ekonomika ir procesā, kas samazina atpalicību no pārējām Eiropas Monetārās savienības valstīm. Tas var novest pie spiediena uz cenām un inflāciju, un es esmu pārliecināts, ka slovāki tiks galā ar to. Bet tas nav tas, par ko es tagad gribu runāt.

Šodien es gribētu uzsvērt kaut ko citu, kaut ko, ko es personīgi nosauktu par Slovākijas stāstu, ceļu uz eiro. Realitāte, ka Slovākija pievienosies eiro zonai, balstās uz stabiliem pamatiem un Slovākijas ekonomikas ievērojamajiem rezultātiem. Ir godīgi uzsvērt to pozitīvo nozīmi, kāda bija Slovākijas bijušajai labēji centriskajai koalīcijas valdībai, ko vadīja prasmīgais premjerministrs Mikulįš Dzurinda. Veicot visas svarīgās strukturālās reformas, Slovākijas ekonomika ir izpildījusi visus nozīmīgos kritērijus par valsts parāda samazināšanu un kontroles saglabāšanu pār inflāciju; šo reformu autors bija valdība un kabinets, ko vadīja M. Dzurinda. Es novēlu slovākiem visu to labāko eiro zonā.

  Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Pēdējo sešu gadu laikā Slovākijas ekonomikas izaugsmes vidējais rādītājs ir bijis lielāks par 6,5 % gadā. Pagājušajā gadā izaugsme pārsniedza pat 10 %. Saskaņā ar visiem rādītājiem Slovākija atbilst kritērijiem ar uzviju.

Slovākijas iestādes apzinās situāciju attiecībā uz Slovākijas ekonomikas patieso un nominālo konverģenci un tās iespējamo ietekmi uz turpmāko ekonomikas un inflācijas attīstību. Tās uzskata, ka Slovākijas konsolidācija ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Saskaņā ar apstiprināto triju gadu budžetu galvenais fiskālais mērķis ir panākt 0,8 % deficītu līdz 2010. gadam, tātad tas nozīmē fiskālā mērķa sasniegšanu. Saskaņā ar tiem datiem, par kuriem ir panākta vienošanās, mērķis ir izveidot līdzsvarotu budžetu līdz 2011. gadam. Tas nozīmē budžetu ar 1,3 % pārpalikumu, neietverot otro pīlāru.

Slovākijas valdība ir pieņēmusi pasākumus, lai saglabātu kontroli pār inflāciju. Jūnijā tā apstiprināja modernizācijas programmu, kas iezīmē darba tirgus strukturālās reformas, valsts finanšu konsolidāciju un atbalstu izglītībai, zinātnei un pētniecībai. Ļaujiet man uzsvērt, ka uzņēmēju kopienas, uzņēmēju, darba devēju, arodbiedrību, pensionāru, Slovākijas pilsētu un ciemu, kā arī banku pārstāvji — visi atbalsta eiro pieņemšanu Slovākijā. Valdības sociālie partneri parakstīja deklarāciju, kurā tie uzņemas saglabāt algu palielinājumu atbilstīgi produktivitātes izaugsmei. Tas dos nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz inflācijas ilgtspējību Slovākijā.

Es gribētu pateikties referentam un „ēnu” referentiem par viņu pareizo pieeju, kas pamatojas uz skaitļiem, faktiem un analīzēm. Slovākijas amatpersonas un Slovākijas tauta vēlas dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas attīstībā un tādējādi arī eiro stabilitātē un uzticamībā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Tā kā eiro ir svarīgs simbols tam, lai likvidētu šķēršļus un apvienotu Eiropas Savienības iedzīvotājus, eiro pieņemšana Slovākijā ir vēl viens vēsturisks solis Eiropas integrācijas procesā.

Sagatavošanās pasākumi, lai pieņemtu eiro Slovākijā, bija sākušies pat pirms tam, kad Slovākijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai. Iepriekšējā Slovākijas valdība, ko vadīja Mikulįš Dzurinda, apstiprināja eiro pieņemšanas stratēģiju vēl 2003. gadā. Tā īstenoja nozīmīgas reformas, kas padarīja Slovākiju par valsti, kura gūst gan ekonomiskus, gan politiskus panākumus.

Tā kā inflācija ir palielinājusies Slovēnijā, kopš šajā valstī tika pieņemts eiro, jautājums par inflācijas ilgtspējību un valsts parādu rada nemieru Slovākijā. Tomēr es nepiekrītu dažu savu kolēģu viedoklim, ka ir vajadzīgi papildu kritēriji, lai uzraudzītu Slovākijas ekonomisko stabilitāti.

Slovākija atbilst visiem tiem Māstrihtas kritērijiem, kas veido nosacījumus, lai pieņemtu eiro. Tagad ir par vēlu rīkot debates par Māstrihtas kritēriju noteikšanu valstīm ar strauji augošu ekonomiku. Tā vietā es gribētu pieminēt iemeslu izmaiņām centrālajā paritātē, ko Vācijas deputāti uzskatīja par negatīvu parādību. Centrālās paritātes maiņa parādīja divos gadījumos valsts ekonomisko attīstību, ko galvenokārt bija atbalstījusi produktivitātes izaugsme.

Es aicinu Slovākijas Republikas valdību paplašināt pilsoņiem domāto kampaņu, sevišķi attiecībā uz vismazāk aizsargāto grupu nodrošināšanu ar informāciju. Es domāju, ka dubultajai cenu norādīšanai ir jābūt obligātai ne vien sešus mēnešus pirms pievienošanās eiro zonai, bet arī vismaz vienu gadu pēc eiro pieņemšanas. Tas palīdzēs patērētājiem pierast pie cenām eiro valūtā.

Es esmu pārliecināts, ka laba, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide nodrošinās lielāku izvēli patērētājiem, un tas ir labākais līdzeklis pret cenu celšanos. Es uzskatu, ka Slovākija arī mācīsies no to valstu pieredzes, kurās jau ir pieņemts eiro.

Nobeigumā es vēlētos apsveikt savu kolēģi David Casa par viņa atbalstu tam, lai Slovākija pievienotos eiro zonai. Es uzskatu, ka viņa vārds ieies Slovākijas Republikas vēsturē.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, 10 gadus pēc dzimšanas eiro ir nenoliedzams panākums, un šodien eiro ir viens no pīlāriem pilsoņu uzticībai Eiropas projektam. Es tādēļ atzinīgi vērtēju eiro zonas paplašināšanos. Tā turpinās, pateicoties identiskiem lēmumiem attiecībā uz citām valstīm, un tagad šī paplašināšanās ietvers Slovākiju.

Tomēr, pieminot eiro 10. gadadienu, mums ir jāietver šajā laikā iegūtās mācības, tās mācības par procesa ilgtspējību un par ietekmi uz patiesu konverģenci, kas ir saistītas ar vienoto valūtu. Iespējams, ka būtu jāveic kādi uzlabojumi pievienošanās kritēriju piemērošanā un varbūt būtu jāpadomā par procesa ilgtspējību un izturību attiecībā uz vecajām un jaunajām loceklēm. Slovākijas gadījumā tas, ka par 17 % tika pārvērtēta tās valūta, kaut arī plānoti un saskaņā ar Līgumā noteiktajiem kritērijiem, dod vielu pārdomām.

Kā jau es teicu, šie jautājumi ir pelnījuši nopietnas debates, kurās Eiropas Parlamentam ir jābūt aktīvai balsij, un sociāldemokrātu grupas vēlējums ir, lai eiro dotu ieguldījumu kaut kam vairāk nekā tikai finanšu stabilitātei. Tam arī ir jābūt instrumentam, kas noder, lai atbalstītu Savienības patieso konverģenci, nodarbinātību un progresu. Mēs ierosināsim padziļināti turpināt šo diskusiju „EMU@10” debašu laikā, tā sakot — eiro desmit gadu pastāvēšanas svinībās.

Pašlaik es tikai gribētu apsveikt referentu un „ēnu” referentus un atzīt un uzslavēt tos ārkārtējos pasākumus, ko ir veikusi Slovākija, tās valdība un sociālie partneri, un panākumus, ko tie jau ir guvuši. Es ceru, ka tiem būs panākumi, turpmāk piedaloties vienotās valūtas projektā, un es tiem novēlu visu to labāko tieši šajā ziņā.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tā ir laba lieta, ka Slovākijai ir iespēja pievienoties eiro zonai. Jums tikai ir jāiedomājas, kā būtu bijis Eiropā pagājušajā gadā bez eiro. Atsevišķu valstu valūtas būtu bijušas mērķis gluži kā Sorosa laikā. Tomēr, kā parādījusi Itālija, dažreiz tik cieša piesaiste eiro nav nemaz tik laba lieta. Ja būtu iespējams dot padomu Slovākijai, kurai, protams, būtu pašai jāpieņem savs lēmums, es padomātu par atteikšanās tiesību klauzulu, it sevišķi ņemot vērā to, kas pašlaik notiek Eiropas līmenī. Mēs riskējam, ka ES augstākā līmeņa sanāksme neievēros laikmeta zīmes, ka tā turpinās tā, it kā viss notiktu kā parasti. Plaisa starp pilsoņiem un Eiropas eliti palielinās tik strauji, ka viss Eiropas projekts kopumā tiek pakļauts riskam, lai gan katram vajadzētu strādāt virzībā uz patiesu demokrātiju.

  Milan Gaľa (PPE-DE). - (SK) Es vēlētos pateikties referentam David Casa par viņa darbu pie šī ziņojuma. Iepriekšējā desmitgadē, jo sevišķi Mikuláš Dzurinda valdības gados, postkomunistiskā Slovākija īstenoja grūtas sociāli ekonomiskas reformas, kas deva iespēju tās ekonomikai izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Eiro pieņemšana Slovākijā radīs pārmaiņas. Pilsoņi ir jāsagatavo šīm pārmaiņām un jāpārliecina, ka pievienošanās eiro zonai būs tiem labvēlīga. Ir nepieciešams radīt uzticību jaunajai valūtai un sniegt pietiekamu informāciju. Vairāki Slovākijas uzņēmumi ir brīvprātīgi apņēmušies ievērot tā saukto Uzņēmējdarbības ētikas kodeksu pārejas laikā uz eiro. Tie ir vienojušies piedāvāt saviem klientiem, partneriem un pilsoņiem pietiekami daudz informācijas un ir apņēmušies nekādā veidā neizmantot ļaunprātīgi valūtas maiņu, lai saņemtu personīgu finansiālu ieguvumu.

Es domāju, ka šie pasākumi palīdzēs mums uzticēties kopējam Eiropas projektam. Es arī uzskatu, ka Eiropas Parlaments šodien balsos par Eiropas valūtas pieņemšanu Slovākijā.

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Jaunā valūta ir pagrieziena punkts sabiedrībai un tās pilsoņiem. Kā vienmēr, kad ir pārmaiņas, ir dažas bažas par šo pārmaiņu iznākumu. Zinādams situāciju Slovākijā, es esmu pārliecināts, ka viss izdosies labi un visi uztraukumi izzudīs pēc dažiem 2009. gada mēnešiem.

Mana pārliecība pamatojas uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, ir vispārēji zināms, ka Slovākija ir pilnībā izpildījusi Māstrihtas kritērijus makroekonomikas jomā, kas ir pierādījums Slovākijas oficiālajai gatavībai pieņemt eiro. Slovākija arī nodrošinās šo kritēriju ilgtspējību. Turklāt valdība, parlaments, sociālie partneri un visa sabiedrība izstrādā nopietnus plānus, lai risinātu tās praktiskās problēmas, kas varētu rasties saistībā ar valūtas nomaiņu.

Dubultās cenas tiks ieviestas visur, un regulāras uzraudzības mehānisms ir gatavībā, tādējādi pāreja uz eiro nevar tikt ļaunprātīgi izmantota. Ir ieviesti arī vairāki citi pasākumi, lai sniegtu pilsoņiem informāciju un palīdzētu tikt galā ar ikdienas grūtībām, kas saistītas ar eiro izmantošanu. Es domāju, ka, sākot ar nākamo gadu, Slovākija būs priekšzīmīgi stabila eiro zonas locekle; bezproblēmu paraugs Eiropas Savienībai.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Es gribētu apsveikt Komisiju par „zaļās gaismas” došanu Slovākijai, lai tā no nākamā gada 1. janvāra pievienotos eiro zonai. Eiro pieņemšana Slovākijā ir lielisks piemērs citām valstīm un pamudinājums, lai tās palielinātu savus centienus un pieņemtu papildu pasākumus, lai izpildītu konverģences kritērijus.

Slovākijai ir jāpievienojas eiro zonai laikā, kad ES un visa pasaule kopumā piedzīvo ļoti sarežģītu ekonomisko situāciju ar kāpjošām degvielas cenām un augošu inflāciju. Tādēļ ikvienai valstij, kas tiecas kļūt par eiro zonas locekli vai jau ir tās locekle, ir jāmācās no Slovākijas piemēra.

Es arī gribētu uzsvērt to, ka attiecībā uz Slovākijas kļūšanu par eiro zonas 16. locekli ir būtiski nodrošināt, lai Eiropas Centrālās bankas Pārvaldes padomei tiek ieviesta efektīva lēmumu pieņemšanas procedūra. Diemžēl galīgais lēmums par rotācijas sistēmu vēl nav pieņemts. Es gribētu uzsvērt to, cik svarīgi ir neatlikt rotācijas sistēmas ieviešanu līdz tam, kad vadības padomes locekļu skaits sasniegs 18, un nodrošināt, ka tā tiek īstenota pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā gan tos sagatavošanas pasākumus, kas Slovākijai ir jāveic, lai pievienotos eiro zonai, gan šīs zonas turpmāku paplašināšanos.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Es vēlētos apsveikt savu kolēģi D. Casa, kurš, kā es zinu, ir ieguldījis ļoti daudz darba, lai sagatavotu šo ziņojumu, un es viņam novēlu panākumus. Es arī vēlētos apsveikt Slovākiju, kas gatavojas pieņemt eiro. Es esmu no valsts, kas šogad ieviesa eiro, un es varu ikvienam apliecināt, ka, neskatoties uz to, ka valstij ir jāpārvar grūtības un daudz kas jāupurē, lai iestātos eiro zonā, tas noteikti ir apmierinājuma un lepnuma avots šādām valstīm.

Es gribētu teikt, ka šajā diskusijā kļūst skaidrs, ka „divu ātrumu” Eiropa ir iespējama. Es to saku tādēļ, ka pagājušajā nedēļā bija referendums Īrijā. Visi zina tā iznākumu. Es domāju, ka ir svarīgi parādīt, ka Eiropa var virzīties uz priekšu ar citu ātrumu, un ir arī svarīgi, ka mēs sākam apsvērt šo iespēju Eiropas integrācijas turpmākai attīstībai.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Lietuva ir valsts, kas savā Pievienošanās līgumā apņēmās pieņemt eiro. Katru reizi, tas ir, četras reizes mūsu sasaukuma laikā, kad mēs pieņemam lēmumu par to, vai dot „zaļo gaismu” vienai vai citai valstij, lai pieņemtu eiro, mēs turpinām centienus atjaunināt Māstrihtas kritērijus vai skaidrot tos savādāk.

Tas apstiprina to, ka mums joprojām ir šaubas attiecībā uz šo kritēriju īstenošanu. Pašā sākumā mēs kā Lietuvas pārstāvji kopā ar citu valstu pārstāvjiem ierosinājām, ka ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas Parlamenta un Padomes vārdā un Parlamenta un Padomes līmenī. Tomēr visu šo laiku šie ierosinājumi ir tikuši noraidīti. Tā vietā, lai ķertos pie to nianšu un tehnisko jautājumu noskaidrošanas, kas kavē eiro zonas veiksmīgu paplašināšanos, mēs drīzāk tērējam laiku, pieņemot atsevišķus, vairāk vai mazāk nejaušus lēmumus par katru valsti.

Es vēlētos norādīt, ka ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāīsteno stingra fiskālā politika, un ka nav iespējams, ka mēs varētu mainīt savu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, iemesls aizkavējumiem ar Eiropas vienotības projektu, kam seko jaunā Līguma ratifikācija, varbūt ir tas, ka uzplaukumu, ko eiropiešiem ir atnesis kopējais iekšējais tirgus, jau uzskata par pašsaprotamu. Žēl, ka mūsu uzslava par panākumiem Muitas savienībai, kas tagad svin savu 40. gadadienu, ir pārāk klusa. Kopējās valūtas panākumu un sasniegumu 10 gadi arī ir iemesls, lai svinētu. Piespiežot valdības saglabāt budžeta disciplīnu, eiro zona ir izveidojusi apbrīnojami stabilu makroekonomiku, kas ir imūna pret visiem triecieniem par spīti globalizācijai. Kā Čehijas deputāts šajā Parlamentā es gribu apsveikt Slovākiju par pievienošanos eiro zonai. Šī panākuma lauvas tiesu ir veicis M. Dzurinda un tās reformas, ko viņš īstenoja pirms pieciem gadiem. Kreisie politiķi var tagad svinēt savu panākumu, jo kad tie iekļuva valdībā, tā noteica valstisko interešu statusu dalībai eiro zonā. Cerams, ka tā būs mācība Čehijas eiroskeptiķiem, un kādu dienu tie būs slovāki, kas apsveiks mūs. Žēl, ka būs vajadzīgi vismaz vēl pieci gadi, un, iespējams, pat vairāk.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Slovākija ir piedzīvojusi ekonomikas augšupeju, un pēc šīm ļoti pretrunīgajām debatēm par tās atbilstību kritērijiem mēs balsosim par to, vai tai ir jāpievienojas eiro zonai.

Es gribētu pateikties referentam D. Casa tādēļ, ka savā ziņojumā viņš ņēma vērā izteiktos iebildumus. Reformu process un apsvērumi par to nebeidzas tad, kad valsts pievienojas eiro zonai, šajā brīdī drīzāk īstais izaicinājums tikai sākas. Inflācija ir un arī turpmāk būs problēma Slovākijā. Ne bez iemesla ir jau bijušas divas pārvērtēšanas, no kurām pēdējā — par 17,65 %, un es paredzu, ka, pirms tiks noteikts galīgais maiņas kurss, vēl notiks Slovākijas kronas papildu pārvērtēšana. Tādēļ mums visiem ir jāpiedalās, lai nodrošinātu patiesu konverģenci. Es ceru, ka Padome un finanšu ministri nopietni ņem vērā Parlamenta bažas un ka Komisija turpmāk veiks atklātu diskusiju par šo procesu.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, Slovākijai tagad ir iespēja pievienoties eiro zonai. Tas ir iespējams pateicoties Slovākijas Republikas sociāli ekonomiskajiem rezultātiem. Atzinība par šo sasniegumu ir arī visu Slovākijas veiksmīgo valdību un šo valdību stingras koncentrēšanās uz šiem jautājumiem nopelns. Es domāju, ka Slovākijas vadība ir vispārēji parādījusi savu vēlmi un spēju reaģēt uz nepieciešamajām izmaiņām. Šī iespēja ir arī pateicoties Eiropas Savienības politiku konsekvencei un Eiropas projekta uzsākšanai, jo Slovākija ir pieņēmusi un izpildījusi visus vajadzīgos kritērijus. Tas ir pavēris ceļu eiro pieņemšanai, un papildu šaubas netika izteiktas. Pēc manām domām tas ir ļoti nozīmīgs aspekts. Eiro zonas paplašināšana, ietverot vēl vienu valsti, Slovākiju, noteikti novedīs pie dziļākas Eiropas integrācijas. Tā nebūs tikai Slovākijas Republika, bet arī Eiropas Savienība kopumā, kas gūs labumu no šīs padziļinātās integrācijas, kad pievienosies šī ļoti veiksmīgā un straujas attīstības ekonomika.

Bažas par inflāciju tika pieminētas debatēs. Protams, savā ziņā šīs bažas ir pamatotas. No otras puses, ir vienlīdz spēcīgi argumenti, kas pierāda, ka Slovākijas valdības atbildes pasākumi ir konsekventi un, katrā ziņā, nevienas valdības interesēs nav ierosināt inflāciju. Protams, inflācijas risks pastāv, un šim jautājumam tika pievērsta Slovākijas valdības uzmanība visos dokumentos un visās debatēs. Attiecībā uz jautājumu par Slovākijas valūtas pārvērtēšanu man ir jāsaka, ka tā vienmēr notika atbilstīgi paredzētajiem ierobežojumiem, tādas elastības ietvaros, kas katrai valdībai, katrai valstij ir atļauta šajā procesā tādēļ, lai spētu vislabākajā veidā reaģēt šajā ārkārtas brīdī, kad tiek pieņemts eiro. Tā nav ikdienišķa situācija, ikdienišķa lieta. Tā patiešām ir neparasta situācija, un dalībvalstīm ir jādod zināma manevrēšanas brīvība. Kaut arī vērtības galīgā noteikšana būs ļoti nopietns mērķis un uzdevums, un kaut arī tas būs ārkārtējs pasākums, tas nenotiks pirmoreiz. Eiro zona ir paplašināta jau iepriekš, un šis sarežģītais ekspertu pasākums ir ticis veikts daudzas reizes ar attiecīgiem panākumiem.

Dāmas un kungi, ļaujiet man apsveikt Slovākiju ar šī lielā soļa veikšanu un ar šī milzīgā panākuma sasniegšanu. Es arī gribētu uzsvērt, ka tas noteikti ir veiksmīgo Slovākijas valdību darba rezultāts un Slovākijas tautas sapratnes un gribas rezultāts.

  David Casa, referents. − (MT) Es gribētu pateikties visiem saviem kolēģiem deputātiem par šo diskusiju. Es piekrītu, ka šajā Parlamentā vairākums ir par to, ka mēs visi piekrītam tam, ka Slovākija ir gatava iestāties eiro zonā. Faktiski ir daži grozījumi, kas ir nodrošinājuši vairāku politisko grupu vienošanos.

Mums kā runātājiem, precīzāk, man kā runātājam, priekšā ir vēsturisks brīdis. Kā vairāki deputāti ir teikuši, mums ir arī klubs, kas ne vien pieņem lielākās un attīstītākās valstis, bet arī sveic ikvienu valsti, kas ir sagatavota un gatava pieņemt Eiropas Savienības noteikumus. Tādēļ šodien mums ir zona, kas pieņem ikvienu valsti, kas atbilst visiem Līgumā noteiktajiem kritērijiem. Nav šaubu, kā jau pareizi ir norādījuši mani kolēģi deputāti, ka Slovākijai nebija viegli, un šai valstij nebūs viegli nākamajos mēnešos.

Savas runas nobeigumā es vēlreiz pateicos visiem tiem, kuri ir palīdzējuši man tikt līdz šim punktam, un es patiesi ceru, ka Slovākijas tauta spēs attīstīt tālāk tos panākumus, ko tā ir sasniegusi līdz šim. Es ceru, ka turpmākajos mēnešos un gados tādus pašus panākumus, kādus viņu valsts sasniedz vairākās jomās, sasniegs arī tie cilvēki, kas ir tik smagi strādājuši, lai sasniegtu šo ļoti nozīmīgo līmeni.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Tagad mēs turpinām ar balsojumu.

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

6. Politisko grupu sastāvs: sk. protokolu

⁂

  Nigel Farage (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es nāku, lai runātu par Reglamenta 103. panta 2. punktu. Atbildot uz vēsturisko un, daži teiktu, līksmo demokrātiskās gribas izpausmi pagājušonedēļ Īrijā, jūs kā priekšsēdētājs vakar teicāt, ka „mūsu mērķis arī turpmāk paliek, lai Lisabonas līgums stātos spēkā pirms nākamā gada vēlēšanām. Ja jūs tam piekrītat, es apņēmīgi aizstāvēšu šos principus Padomē nedēļas beigās.”

(Citu grupu deputātu aplausi)

Jūs esat lūdzis mums pilnvaras. Es ierosinātu Parlamentam, ka tikai Priekšsēdētāju konferences pilnvaras pašas par sevi nav pietiekošas šajā lietā un mums vajadzētu – saskaņā ar Reglamenta 103. pantu, kas skaidri nosaka, ka „Parlaments lemj, vai debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju” — mūsu rītdienas debates ar priekšsēdētāju M. Barroso beigt ar balsojumu, lai redzētu, vai mums ir jādod jums šīs pilnvaras vai nē, un lai redzētu, vai šīs, tā sauktās demokrātiskās palātas deputāti ir gatavi ievērot Īrijas iznākumu un uzzināt, vai „nē” patiešām nozīmē „nē”.

(IND/DEM grupas deputātu aplausi)

  Priekšsēdētājs. − N. Farage, es jums devu iespēju runāt, jo jūs to lūdzāt, bet man ir jums jāsaka, ka jūsu pieprasījums nāk par vēlu. Tā ir Priekšsēdētāju konference, kas lemj, vai ir vajadzīga rezolūcija. Šo lietu var ierosināt vēlreiz plenārsēdē, kaut gan tam vajadzēja būt izdarītam jau iepriekš. Jūs tagad esat nokavējis, tādēļ rezolūcijas noteikti nebūs. Tāda šī situācija ir saskaņā ar Reglamentu, un mēs ievērojam šos noteikumus. Jūsu skaļums nekompensē jūsu argumentus.

7. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Tagad mēs turpinām ar balsojumu.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: sk. protokolu)

7.1. Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (A6-0245/2008, Angelika Niebler) (balsošana)

– Pirms balsojuma:

  Angelika Niebler, refernte. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs gatavojamies balsot par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaru darbības pagarināšanu. Lai tikai jums atgādinātu, ENISA ir Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra, kuru mēs kopā ar Padomi izveidojām pirms pieciem gadiem. ENISA pilnvaras daļēji beidzas nākamā gada laikā rotācijas dēļ. Manā ziņojumā ir ierosināts pagarināt pilnvaras uz trīs gadiem, līdz 2012. gadam, kas arī saskan ar Padomes lēmumu.

ENISA mērķis ir dot ieguldījumu interneta drošībā. Tomēr, pieaugot noziegumu skaitam internetā, tas nav iespējams ar pieejamajiem darbiniekiem un ierobežoto finansējumu, ko tā saņem, tādējādi nākamajos trijos gados, uz kuriem mēs esam pagarinājuši pilnvaras, mums ir jādomā, kādus uzdevumus ENISA ir jāuzņemas turpmāk un kāda tai varētu būt nozīme, un tad mums būs jānodrošina piemēroti darbinieki un finansējums.

Es lūgtu jūs visus steidzamā kārtā atkal apstiprināt šo trīs gadu pagarinājumu un tad veikt pasākumus, lai iesaistītos debatēs par šīs aģentūras nākotni.

7.2. Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (kodificēta versija) (A6-0233/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.3. Detaļas tipa apstiprinājums apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (kodificēta versija) (A6-0235/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.4. Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijas (statiska testēšana) (kodificēta versija) (A6-0234/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.5. Akciju sabiedrību apvienošanās (kodificēta versija) (A6-0236/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.6. Datorprogrammu tiesiskā aizsardzība (kodificēta versija) (A6-0237/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.7. Iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēja atzīšana (kodificēta versija) (A6-0238/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.8. Nodrošinājumi, ko prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē (kodificēta versija) (A6-0239/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.9. Veterinārās pārbaudes Kopienas iekšējā tirdzniecībā (kodificēta versija) (A6-0243/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.10. Vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecība (kodificēta versija) (A6-0242/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.11. Kopienas procedūra, lai nodrošinātu to gāzes un elektrības cenu pārredzamību, kuras noteiktas tiešajiem patērētājiem rūpniecībā (pārstrādāta versija) (A6-0217/2008, József Szįjer) (balsošana)

7.12. Statistika par nominālo nozveju atsevišķos apgabalos ārpus Atlantijas okeāna ziemeļu daļas (pārstrādāta versija) (A6-0218/2008, József Szįjer) (balsošana)

7.13. Statistika par nozveju un zvejniecību Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (pārstrādāta versija) (A6-0219/2008, József Szįjer) (balsošana)

7.14. To dalībvalstu nominālās nozvejas statistika, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (A6-0214/2008, József Szįjer) (balsošana)

7.15. Tekstilmateriālu nosaukumi (pārstrādāta versija) (A6-0215/2008, József Szįjer) (balsošana)

7.16. Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Konvencijai par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu asociēto uzņēmumu peļņas korekcijas gadījumā (A6-0194/2008, Mariela Velichkova Baeva) (balsošana)

7.17. No sodu reģistriem iegūtās informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā (A6-0207/2008, Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra) (balsošana)

7.18. Euro aizsardzība pret viltošanu (A6-0230/2008, Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra) (balsošana)

7.19. Projekts Padomes Lēmumam par grozījumu Eiropas Kopienu Tiesas Reglamentā attiecībā uz pārskatīšanas procedūrā piemērojamo valodu lietojumu (A6-0211/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsošana)

7.20. Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana (A6-0162/2008, Caroline Jackson) (balsošana)

– Pirms balsojuma:

  Godfrey Bloom (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es nāku, lai runātu par Reglamenta 9. pantu, sevišķi par I pielikuma 1. pantu. Es mēģināju vakar vakarā nepieteikti uzstāties debatēs, es baidos, ka veltīgi. Parlamentā bija tikai trīs vai četri cilvēki. Referente C. Jackson no pārstrādes uzņēmuma vai atkritumu saglabāšanas uzņēmuma ir saņēmusi naudu, kas netika deklarēta, kad viņa patiesībā bija šīs komitejas referente. Man tas liekas mazliet aizdomīgi, pat saskaņā ar šī Parlamenta standartiem, tādēļ es nedomāju, ka viņa bija īstā un pareizā persona, lai kļūtu par šī ziņojuma referenti.

  Priekšsēdētājs. − G. Bloom, es neko nevaru teikt par tiem apstākļiem, uz kuriem jūs atsaucaties. Tomēr, ja jūs kaut ko tādu sakāt šeit, tā ir ļoti nopietna lieta, un jums ir jāapzinās jūsu piezīmju svarīgumu.

  Caroline Jackson, referente. − Priekšsēdētāja kungs, es vakar vakarā nācu klajā ar pilnīgu paziņojumu par šo jautājumu. G. Bloom varbūt nevarēja to dzirdēt tādēļ, ka viņa kolēģis G. Batten mēģināja pievērst Parlamenta uzmanību jautājumam par referendumu un runāja viscaur manas runas sākuma daļā.

Es veicu pilnu deklarāciju šajā jautājumā. Pilna deklarācija ir Deputātu interešu reģistrā. Es esmu uz to atsaukusies debatēs Vides komitejā. Es esmu Vides padomnieku valdes locekle Apvienotās Karalistes uzņēmumā „Shanks plc” un esmu bijusi pēdējos trīs gadus. Vides padomnieku valde ietver savu locekļu vidū Zaļo apvienības locekli un priekšsēdētāju kādai no ES zinātniskā padomdevēja komitejām. Vides padomnieku valde nodarbojas vienīgi ar uzņēmuma teritoriju vides audita veikšanu ES tiesību aktu izteiksmē. Es esmu pilnībā atklāta par to un vienmēr esmu tāda bijusi.

Es uzskatu, ka mana pieredze valdē ir man palīdzējusi sastādīt saprātīgu ziņojumu, kas neatbalsta kādu konkrētu atkritumu apstrādes veidu. Es ceru, ka mani kolēģi atbalstīs mani, kad es teikšu, ka es esmu vienmēr bijusi atklāta šajā jautājumā un ka es esmu mēģinājusi izveidot saskaņotu ziņojumu, ņemot vērā visus viedokļus Parlamentā.

(Skaļi aplausi)

  Priekšsēdētājs. − C. Jackson, es jūs personīgi pazīstu jau daudzus gadus, un man nav ne mazāko šaubu par jūsu personas integritāti. Turklāt jūsu deklarācijas formulējumu var apskatīt, un tas ir pienācīgi atzīmēts deputātu finanšu interešu reģistrā.

  Monica Frassoni (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es negribu komentēt to, par ko tikko runāja C. Jackson. Es tomēr domāju, un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir vienmēr uz to aicinājusi, ka mums būtu jābūt labākiem noteikumiem jautājumā par interešu konfliktu, ņemot vērā, ka šim Parlamentam kā kopējam likumdevējam turpmāk būs jābūt un aizvien vairāk šodien ir jābūt pārredzamam un pareizam: tā sakot, ne vien pārredzamam, bet arī pareizam no deputātu interešu konfliktu viedokļa.

– Pēc balsojuma:

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es neuztraucos par to, kā notiek daži no šiem balsojumiem. Vai es varu ierosināt, ņemot vērā mūsu reakciju uz Francijas, Nīderlandes un Īrijas referendumiem, lai mēs vienkārši ignorējam šos balsojumus un turpinām tā, kā mēs vēlamies?

  Priekšsēdētājs. − D. Hannan, kad jūs runājat, tam jānotiek saskaņā ar mūsu Reglamentu. Es paziņoju šo viedokli tādējādi par grozītu un pieņemtu.

  John Bowis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, man ir žēl, ka jātraucē balsojuma beigās, bet es domāju, ka bija viena kļūda. Mēs veicām pārbaudi balsošanas laikā, un es domāju, ka visas grupas piekrīt, ka jūs, iespējams, kļūdaini paziņojāt, ka 27. grozījums tika pieņemts. 27. grozījums nevarēja tikt pieņemts. Es būtu jums pateicīgs, ja jūs varētu atgriezties pie tā un apstiprināt, ka tas tika noraidīts. Jautājums ir, ka jūs tad neturpinājāt ar nākamo grozījumu.

  Priekšsēdētājs. − 27. grozījums tika pieņemts, tādēļ 92. grozījums tika anulēts. Mēs to vēlreiz pārbaudīsim, bet tas ir tas, ko mēs noteicām šeit. Mēs varam balsot vēlreiz par 27. grozījumu; tas ir iespējams.

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju jums teikt, ka mēs varam pārbaudīt, vai jūs drīkstat atkārtot jau notikušu balsojumu pēc tam, kad jūs jau esat paziņojis rezultātu. Mums šķiet, ka saskaņā ar Parlamenta noteikumiem tas nav iespējams.

  Priekšsēdētājs. − D. Cohn-Bendit, ikviens var kļūdīties, un, ja es turpināju pārāk ātri vai nebiju precīzs savos paziņojumos, tad es par to uzņemos atbildību. Protams, man ir žēl, bet neizveidosim no tā lielu problēmu. Mēs pārbaudīsim šo jautājumu.

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs sapratām, tad tā, kas jau bija notikusi, bija balsojuma elektroniska pārbaude. Tiktāl nodoms bija skaidrs.

  Paul Marie Coûteaux (IND/DEM). – (FR) Priekšsēdētaja kungs, es domāju, ka jūs turpināt pārāk strauji. Tāpat kā citas dienas un atkal, izskatot grozījumus par C. Jackson ziņojumu, jūs teicāt: „tie, kas ir par”, „atturas” un „pieņemts”. Citiem vārdiem sakot, jūs izslēdzat iespēju, lai balsotu „pret”. Priekšsēdētāj, es zinu to, ka jums ļoti patīk C. Jackson, un tam, kas notiek šeit, nav lielas saistības ar demokrātiju, bet tomēr, lūdzu, ievērojiet attiecīgās konvencijas!

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − P. M. Coûteaux, ikviens var kļūdīties, pat jūsu grupā. Ja jūs atzīstat, ka tas ir pareizi arī attiecībā uz jums, tad mēs esam vienā līmenī. Es mēģināšu to turpmāk nedarīt tik strauji, lai jūs varētu redzēt, kad jūs neesat uzvarējis. Vai jums nav iebildumu?

  Bernard Lehideux (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es jums atvainojos, bet es bez šaubām esmu slepena lobija upuris. Mana mašīna ļauj man balsot „par”, bet neļauj — „pret”. Tas varētu būt neveikli.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, B. Lehideux. Es priecājos, ka jūs neuzliekat atbildību man.

  Guido Sacconi (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es tikai gribēju teikt, ka jūsu dotā iespēja, lai mēs vēlreiz balsotu par 27. grozījumu, ir devusi iespēju izlabot netaisnību, jo šādi mēs varējām balsot par 92. grozījumu, kas, ja 27. grozījums būtu tiešām ticis pieņemts, būtu zaudējis spēku. Tādēļ man šķiet, ka šis lēmums bija ārkārtīgi gudrs un demokrātisks.

7.21. Vides kvalitātes standarti ūdens resursu politikas jomā (A6-0192/2008, Anne Laperrouze) (balsošana)

7.22. Jūrnieku minimālais sagatavotības līmenis (pārstrādāta versija) (A6-0178/2008, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou) (balsošana)

7.23. Farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos (A6-0190/2008, Avril Doyle) (balsošana)

– Pirms balsojuma:

  Avril Doyle, referente. − Priekšsēdētāja kungs, šie tiesību akti ir ļoti vajadzīgi, jo pašreizējie tiesību akti par vielu atlieku kontroli ir noveduši pie apstiprināto veterināro medikamentu pieejamības nopietna samazinājuma, radot negatīvu ietekmi uz sabiedrības un dzīvnieku veselību un labklājību.

Es vēlētos mudināt prezidentūru, jo sevišķi nākamo Francijas prezidentūras ministru, piešķirt šai lietai prioritāti, lai palīdzētu pārvarēt šo pieejamības krīzi, sevišķi attiecībā uz to, ko mēs saucam par mazāk svarīgu izmantošanu un tā sauktajām mazāk svarīgajām sugām, kas ietver aitas, zirgus, bites, zivis un daudzus citus dzīvniekus, kas nav tik mazsvarīgi daudzās no mūsu valstīm.

Tomēr steidzami ir jāpārskata direktīva par veterinārajiem medikamentiem saskaņā ar rezultātiem, ko iesniegusi darba grupa par veterināro medikamentu pieejamību.

Šie tiesību akti ir tikai kā plāksteris nepieciešamības izteiksmē šajā jomā. Kaut arī es to vērtēju atzinīgi, es mudinu turpmāko Francijas prezidentūru piešķirt tai nepieciešamo prioritāti.

7.24. Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads (A6-0173/2008, Marie Panayotopoulos-Cassiotou) (balsošana)

– Pirms balsojuma:

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam panākuši vienošanos ar Padomi un Komisiju par 37. un 52. grozījumu. Kompromiss attiecas atbilstīgi uz mazo nevalstisko organizāciju finansēšanu un uz nevalstisko organizāciju finansēšanas maksimālo līmeni. Komisija un Padome ir piekritušas paziņojumā iekļaut vienošanos pirmajā lasījumā, un es gribētu lūgt komisāram, kuru es šeit neredzu, bet viņš vakar vakarā diskusiju laikā nāca klajā ar paziņojumu; viņš iepazīstināja ar paziņojumu, kurā ir ietverta vienošanās... Es nezinu, vai šeit ir kāds, kas grib iesniegt vienošanos Komisijas vārdā. Jebkurā gadījumā es gribētu lūgt saviem kolēģiem, ja viņi piekrīt šim paziņojumam, balsot par šo ziņojumu, lai mēs varam turpināt ar balsojumu pirmajā lasījumā.

7.25. Vienotās valūtas pieņemšana Slovākijā 2009. gada 1. janvārī (A6-0231/2008, David Casa) (balsošana)

7.26. Kohēzijas politikas ietekme uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju (A6-0212/2008, Gįbor Harangozó) (balsošana)

7.27. Attīstības politikas saskaņotība un ES īstenotās atsevišķu bioloģisko dabas resursu izmantošanas ietekme uz attīstību Rietumāfrikā (A6-0137/2008, Frithjof Schmidt) (balsošana)

− Pirms balsojuma:

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa bija prasījusi saskaņā ar Reglamenta 168. pantu, lai šis ziņojums tiktu nodots atpakaļ komitejai. Pēc kompromisa, kas tika panākts ar politiskajām grupām, lai pieņemtu 1. grozījumu, ko iesniedza mūsu grupa, PPE-DE grupa atsauc savu pieprasījumu par nodošanu atpakaļ komitejai.

8. Balsojumu skaidrojumi

Balsojuma mutiski skaidrojumi

- Ziņojums: Caroline Jackson (A6-0162/2008)

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jaunā direktīva par atkritumiem ir paredzēta, lai nodrošinātu pamatu tam, lai Eiropā izveidotu tādu sabiedrību, kas ir vispārēji iesaistīta pārstrādē. Ir jānosaka daži ļoti ambiciozi mērķi dalībvalstīm. Vai tomēr tie mērķi, ko mēs sev gribam noteikt, nav pārāk vērienīgi, un vai dalībvalstis, sevišķi jaunās dalībvalstis, spēj izpildīt stingrās prasības? Ir vērts uzsvērt, ka vecajām dalībvalstīm ir bijis daudz vairāk laika, lai savas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pielāgotu stingrajām prasībām, turpretim jaunās dalībvalstis tiek piespiestas ieviest juridiskus mehānismus un izveidot vajadzīgo infrastruktūru daudz ātrāk.

Priekšlikums jaunajai direktīvai par atkritumiem izraisa daudz strīdu daudzās Eiropas valstīs. Es nedomāju, ka mums tad jābūt pārsteigtiem, ka bija tik grūti panākt kompromisu ar Padomi. Vakardienas debatēs daudzi EP deputāti teica, ka viņi nebija apmierināti ar šo kompromisu par direktīvu. Es tomēr baidos, ka vēl stingrāku prasību ieviešana var izraisīt problēmas attiecībā uz šo tiesību aktu īstenošanu. Jaunā direktīva par atkritumiem piespiedīs tās valstis, kurās ir novārtā atstāta pašvaldību atkritumu apsaimniekošana, rīkoties izlēmīgi. Šīs valstis tiks piespiestas ieviest juridiskus un ekonomiskus mehānismus, lai to ietekme drīzāk veicinātu nevis noslogotu ekonomiku. Jaunajai direktīvai būtu jāstimulē darbavietu radīšanas jaunu veidu attīstību. Tas ir iemesls tam, kādēļ es balsoju par ziņojumu.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

− Ziņojums: Caroline Jackson (A6-0162/2008)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Atkritumu direktīva, ko mēs tagad esam pieņēmuši, satur kompromisus, un tādēļ tā ir pakļauta daudzu aprindu uzbrukumiem. Es saprotu visu to vides jautājumos zinošo pilsoņu bažas, kuri arī man iesniedza lūgumrakstus ar prasībām neatbalstīt šo direktīvu. Tomēr tajā pašā laikā man ir jānorāda, ka daudzi no maniem privātajiem deputāta grozījumiem, kas ir formulēti progresīvā garā sadarbībā ar vides organizācijām, ir tikuši ietverti šajā dokumentā. Šīs direktīvas lielākā vērtība ir atkritumu hierarhijas pieņemšana. Prioritāte ir piešķirta atkritumu rašanās novēršanai, kam seko atkārtotas izmantošanas/pārstrādes dažādas formas un, visbeidzot, apglabāšana, no kuras ir pēc iespējas jāizvairās un kura ir jāsamazina līdz minimumam. Es balsoju par šo direktīvu galvenokārt tādēļ, ka tā pieņēma hierarhijas principu, un es ceru, ka turpmāk mēs varēsim veikt uzlabojumus, pamatojoties uz to.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Patērētāju sabiedrībā rodas liels daudzums atkritumu, no kā cieš cilvēku dzīve, jo sevišķi Eiropas lielajās pilsētās. Kaut arī pārstrāde un otrreizēji izmantojamo produktu izmantošana pēdējos gados ir palielinājusies, vēl arvien ES atkritumu poligonos ir pārāk daudz atkritumu.

Kaut arī apstiprinātā kompromisa pakete nav nevainojama, es uzskatu, ka šīs direktīvas teksts ir politiski vērienīgs instruments atkritumu apsaimniekošanas jomā nākamajām eiropiešu paaudzēm, un tādēļ es atbalstīju referentes Caroline Jackson ziņojumu.

Dalībvalstīm būs jāuzlabo sava atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar šo direktīvu. Es atzinīgi vērtēju to, ka šī direktīva arī ietver jautājumus par bīstamo atkritumu un atkritumeļļu apglabāšanu. Es uzskatu, ka dalībvalstis sasniegs visus vērienīgos mērķus atbilstīgi pieņemtajam dokumentam, jo sevišķi mērķi, ka līdz 2015. gadam tām ir jāizveido atkritumu atsevišķas savākšanas shēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, tekstilmateriāliem, citiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, atkritumeļļām un bīstamajiem atkritumiem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, es šodien atbalstīju pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšanu. Viens no iemesliem, kādēļ es tā darīju, bija tāds, ka Čehija pēc šīs direktīvas pieņemšanas varēs aizliegt atkritumu importu, kaut arī tas būs pretrunā ar valsts plānu. Pateicoties tam, ka ir iejaucies Parlaments, pārskatītais dokuments arī satur jaunus mērķus pārstrādes jomā. Dienvideiropas valstis uzskata tos par pārlieku vērienīgiem, lai gan skandināvi, kā arī čehi domā, ka šie mērķi nav pietiekoši augsti. Es atzinīgi vērtēju to kompromisu, kas tika panākts. Dažādās valstīs ir dažādi sākumpunkti, un šī direktīva ir kopējais sākums. Pašlaik atkritumu rašanās daudzums ir 3,5 tonnas uz vienu personu, un Dienvideiropas valstīs līdz pat 90 % no atkritumiem nonāk atkritumu poligonos. Piecpakāpju atkritumu hierarhija pirmoreiz ir iekļauta Eiropas tiesību aktos: vispirms ir rašanās novēršana, tad atkārtota izmantošana, tad pārstrāde un tikai tad sadedzināšana kā līdzeklis enerģijas ražošanai. Atkritumu poligoni ir pēdējais līdzeklis atlikušajiem atkritumiem. Es ļoti augstu vērtēju C. Jackson veikto darbu. Pateicoties viņai tika panākts šis Eiropai noderīgais kompromiss.

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Es arī atzinīgi vērtēju šīs direktīvas pieņemšanu. Domājams, ka ir maz tādu, kas ir apmierināti ar noteiktajiem minimālajiem mērķiem pārstrādāt 50 % no mājsaimniecības atkritumiem un 70 % no rūpniecības atkritumiem. Daži uzskata tos kā nepietiekami vērienīgus; citi domā, ka tie ir nereāli. Čehija, domājams, uzskata tos par soli atpakaļ, bet svarīga lieta ir, ka direktīva neaizkavē valstis pieņemt stingrākus un saistošākus valsts tiesību aktus, kas šajā gadījumā, es domāju, ir ļoti vēlams. Raugoties uz šo lietu no Čehijas perspektīvas viedokļa, es uzskatu, ka noteikums, kas ļauj pašvaldību atkritumu sadedzināšanas iekārtas pārkvalificēt par atkritumu izmantošanas iekārtām, ir ļoti neapmierinošs. Tas varētu nozīmēt atkritumu masveida importu no kaimiņvalstīm, jo atkritumu ievešana ar mērķi tos izmantot ir atļauta Eiropas Savienībā. Manuprāt, ir grūti iedomāties, kāds efektīvas kontroles mehānisms būtu spējīgs konstatēt, vai ievestie atkritumi patiešām ir izmantoti vai sadedzināti. Tādējādi tām valstīm, kas nevēlas kļūt par sadedzināšanas iekārtām visai Eiropai ir jādara viss, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu, ka šis noteikums tiek svītrots no šīs direktīvas.

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es nāku, lai skaidrotu savu balsojumu par Caroline Jackson ziņojumu, bet pirms tam es gribu izteikt atzinību savai kolēģei no konservatīvajiem, Caroline Jackson un tam darbam, ko viņa ir veikusi, izstrādājot šo lielisko ziņojumu.

Noteikumi par atkritumu apglabāšanu ir absolūti svarīgi ikvienā Eiropas valstī, arī manā valstī, un es domāju, ka šis ir laimīgs kompromiss. Tas ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad Eiropa var rīkoties kopā šāda veidā. Šādu gadījumu nav daudz, un Īrijas tauta ar nesen pieņemto lēmumu referendumā varbūt teica kaut ko par to.

Bet šis ir labs ziņojums. Es ceru, kas tas iedvesmos Lielbritānijas valdību uzņemties vadību šajos jautājumos. Tas noteikti tā būs, ja pēc diviem gadiem Lielbritānijā, cerams, mums būs konservatīvo valdība: mūsu vadītājs D. Cameron ir pilnīgi skaidri paziņojis, ka zaļie jautājumi būs mūsu darbības priekšplānā, un tādēļ šis balsojums šodien izveidos labu piemēru, un tas, kā ir balsojuši Eiropas Parlamenta konservatīvie deputāti patiešām būtu labs piemērs.

− Ziņojums: Anne Laperrouze (A6-0192/2008)

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Man bija liels prieks balsot par direktīvu par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā, un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos saviem 610 kolēģiem deputātiem, kuri atbalstīja šīs direktīvas pieņemšanu, balsojot par. Vēlreiz mēs esam guvuši panākumus, izveidojot labu un progresīvu direktīvu, priekšlikumu, kas atjauno dalībvalstu kopīgas atbildības un kopīgu noteikumu principu attiecībā uz ūdenstecēm, kas šķērso valsts robežas; tas ir arī priekšlikums, kas maina uzsvaru no emisijām uz piesārņojumu, citiem vārdiem sakot, tas maina prioritāti no rūpniecības interesēm uz upes floras un faunas interesēm. Tā ir direktīva, kas ievieš stingrus ierobežojumus 33 vielu izmantošanai, proti, insekticīdiem, ķīmiskajām un rūpnieciskajām vielām un smagajiem metāliem. Tagad ir kārta Padomei. Vai Padome atbalstīs direktīvu un tādējādi palīdzēs attīrīt mūsu upi — mūsu upes? Tagad no valdībām ir atkarīgs tas, vai mēs spēsim vai nespēsim likvidēt pārmērīgo piesārņojumu Rabas upē un citās Eiropas upēs, kas ir līdzīgā situācijā. Liels paldies.

− Ziņojums: Avril Doyle (A6-0190/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Cilvēka veselības aizsardzība un patērētāju drošība augstā līmenī ir pamatintereses, ja runa ir par ierobežojumu noteikšanu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Ražošanai audzētos dzīvniekos veterinārie medikamenti var atstāt atliekas, kas jau ir sākušas radīt negatīvu ietekmi gan uz cilvēku, gan dzīvnieku veselību.

Es atzinīgi vērtēju savas kolēģes A. Doyle ziņojumu, un es šodien balsoju par šo ziņojumu. Konsekventāka pieeja visu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku kontrolei un to radītā riska analīze ir būtiski jautājumi. Es uzskatu, ka mums ir jāmaina, jāgroza un jāapvieno tiesiskais regulējums, lai noteiktu maksimālus šo atlieku ierobežojumus. Es piekrītu referentes viedoklim, ka šādi rīkojoties, mēs varam nodrošināt, ka veterinārie medikamenti tiek lietoti pareizi un tie ir pieejamāki, sekot, lai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu tirdzniecība darbojas pareizi un, galvenais, panākt sabiedrības veselības optimālu aizsardzību.

− Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0173/2008)

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu tādēļ, ka pēc 18 darba gadiem, kas pavadīti cīnoties pret nabadzību un sociālo atstumtību, es stingri atbalstu to, ka 2010. gads ir jānosaka par Eiropas gadu šajā jautājumā. Ir pilnībā nepieņemami, ka 78 miljoni cilvēku pašreiz Eiropā ir pakļauti nabadzības riskam. Ir satriecoši, ka šajā laikmetā daudzās dalībvalstīs bērni un vecāki cilvēki nevar paši sevi pabarot vai būt siltumā. Nesen veiktie aprēķini parāda plaisas palielināšanos starp bagātākajām un nabadzīgākajām ģimenēm dažās valstīs, kas rodas Eiropas ekonomiskā progresa nevienlīdzīga sadalījuma dēļ.

Es ceru, ka šogad Komisija koncentrēsies uz tiem reģioniem, kuros nabadzība un sociālā atstumtība izpaužas visasāk. Piemēram, nesenais 4. kanāla ziņojums Apvienotajā Karalistē uzsvēra, ka Rietummidlendas reģionā, kuru es pārstāvu, ir otrs augstākais nabadzības līmenis un otrs zemākais dzīves līmenis valstī.

Tādēļ, kaut arī es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu, jo tā palielinās sapratni par nabadzību un sociālo atstumtību, es esmu vīlies, ka tā nepiedāvā nekādus skaidrus risinājumus par virzieniem, kādus dalībvalstīm ir jānosaka, un es uzskatu, ka, ja vien šis gads netiek izmantots kā platforma, lai virzītos uz priekšu, tā būs tikai vēl viena tukša salmu kulšana, garām palaista iespēja patiesi veikt izmaiņas ļoti nozīmīgā jautājumā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi nozīmīgu ziņojumu par problēmām saistībā ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. Šis dokuments ir Eiropas Savienības sociālās iejūtības paraugs, un tas rada Eiropas sociālo modeli, ko mēs veidojam līdztekus pasākumiem, kas veicina lielāku ekonomisko izaugsmi un funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Mums ir svarīgi veltīt daudz vietas cīņai pret atstumtību un nabadzību bērnu, vecāku cilvēku un invalīdu vidū, citiem vārdiem sakot, pret to cilvēku nabadzību, kuri nav spējīgi izvairīties no nabadzības. Mums ir jāpatur prātā, ka nabadzība palielinās tajās teritorijās, kuras ir skārušas dabas katastrofas, vai tā ir kā sekas citām situācijām, ko mēs pašlaik vērojam, proti, nozīmīgam pārtikas un enerģijas cenu kāpumam. Šajā situācijā ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai ierobežotu šo kaitīgo faktoru ietekmi uz visnabadzīgāko sociālo un profesionālo grupu ieņēmumu situāciju.

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo, protams, mēs visi esam par to, kas ir labs. Neviens no šeit esošajiem nevēlas redzēt nabadzības palielināšanos; neviens no šeit esošajiem nevēlas redzēt sociālās atstumtības palielināšanos. Tātad šie vārdi ir labi, un savā ziņā es piekrītu savam kolēģim palātas otrā pusē šajā jautājumā.

Jautājums ir, ko mēs darīsim lietas labā. Un tas ir jautājums katras dalībvalsts valdībai. Runājot par manu valsti, no Lielbritānijas valdības ir atkarīgs tas, lai kaut kas tiktu darīts lietas labā, un tas ir katras valsts valdības kompetencē, jo situācija, ekonomiskie nosacījumi un sociālie nosacījumi visā Eiropas Savienībā ir atšķirīgi.

Pašlaik Lielbritānijā, varbūt arī citās valstīs, mēs saskaramies ar patiesas lejupslīdes draudiem, ar patiesu situācijas pasliktināšanos nabadzības un sociālās atstumtības jomā, un tagad no mūsu Lielbritānijas valdības un no visu Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām ir atkarīgs tas, lai tiktu atzīts šis faktors un tiktu veikti atbilstīgi pasākumi.

− Ziņojums: David Casa (A6-0231/2008)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Es izmantoju šo iespēju, kas ir tik vērtīga man pašai un manai valstij, Slovākijai, lai pateiktos visiem tiem deputātiem, kas balsoja par Slovākijas pievienošanos eiro zonai.

Es esmu priecīga, ka visi Slovākijas deputāti spēja ar mūsu kolēģa David Casa līdzsvarotā ziņojuma palīdzību pārliecināt Eiropas Parlamentu, ka Slovākija pieder pie veiksmīgā „e” kluba. Slovākijas un, sevišķi, Slovākijas Republikas valdības ziņā tagad ir turpināt veikt stingrus makroekonomiskos pasākumus un turpināt ierobežojošas fiskālās politikas, lai tādējādi spētu atbilst Māstrihtas kritērijiem arī turpmāk. Slovākijas pievienošanās eiro zonai arī ir signāls citām dalībvalstīm turpināt savas reformas un izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Šodien es gribētu izmantot savu uzstāšanos, lai pateiktos Slovākijas pilsoņiem, kas riskēja ar savām dzīvībām, palīdzot likvidēt dzelzs priekškaru 1989. gadā, un tiem, kas saprata reformu svarīgumu, kaut arī tas ne vienmēr bija viegli. Pateicoties viņiem Slovākijas tauta var šodien veidot spēcīgu Slovākiju spēcīgā Eiropā.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, es sirsnīgi apsveicu Slovākiju ar tās pievienošanos eiro zonai. Es arī gribētu izteikt pateicību par paveikto darbu referentam D. Casa, kuram Parlamentā bija jānodarbojas gan ar argumentiem attiecībā uz pamatojumu Slovākijas valūtas pārvērtēšanai, gan līdzīgiem jautājumiem. Debates parādīja, ka daudzas citas prasības, kas var ietekmēt vienotās valūtas ilgtermiņa stabilitāti, ir pamatotas. Kaut arī tās pašlaik nerada šķēršļus attiecībā uz Slovākijas pievienošanos, tās ir izaicinājums, lai vienotos par grozījumiem noteikumos. Es nepiekrītu tiem, kuri šodienas debatēs noraidīja iespēju turpmāk mainīt Māstrihtas kritērijus. Es vēlreiz gribētu izteikt pateicību M. Dzurinda vadītajai valdībai, kas Slovākijā pirms pieciem gadiem uzsāka vajadzīgās reformas. Slovākija pašlaik nesvinētu savu ekonomisko un politisko panākumu, ja nebūtu šo reformu. Slovāki tagad rāda Čehijai pareizo ceļu.

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribētu paskaidrot Parlamentam, kādēļ es atturējos balsojumā par šo konkrēto paziņojumu. Es atturējos nevis tādēļ, ka es esmu par vienoto valūtu, ciktāl tas attiecas uz manu valsti; patiesībā man ir gluži pretējs viedoklis. Tā būtu katastrofa Lielbritānijas politiskajai sistēmai un Lielbritānijas ekonomikai, ja mēs pievienotos vienotajai valūtai.

Es atturējos, jo es uzskatu, ka tā ir pilnībā Slovākijas valdības lieta. Ja tā nolemj, ka pievienošanās vienotās valūtas zonai ir savas valsts interesēs, tās ir viņu valsts tiesības, un saskaņā ar tām valdība ir pieņēmusi lēmumu.

Šādi jautājumi parāda, kā Eiropai būtu jāvirzās uz priekšu. Tai jāattīstās, valstīm pieņemot lēmumus, kas ir to interesēs, un Īrijas tautas bāršana, kas pēdējās stundās ir notikusi šajā palātā, ir nepareiza. Īrijas tauta ir pieņēmusi lēmumu savas valsts interesēs. Viņu ziņā ir pieņemt šādu lēmumu, un viņu demokrātiskais balsojums ir jāievēro.

Winston Churchill teica: „Uzticieties tautai!” Tas ir tas, kas mums būtu jādara.

(Aplausi)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es varu pilnībā piekrist tam, ko tikko ir teicis D. Sumberg. Man ir jāpasaka paldies Īrijas tautai par to, ka tā ir devusi atkal iespēju demokrātijai Eiropas Savienībā.

Es runāju par to tādēļ, ka es arī atturējos, jo tāda ir manas partijas politika, proti, nebalsot par šīm lietām, jo mēs neesam tajās ietverti. Bet es biju ieinteresēts pašā ziņojumā. 6. punkts iesaka, ka „Slovākijas iestādes izveido pārraudzības centru, lai katru nedēļu pārraudzītu noteiktu skaitu pamata preču, lai atspēkotu kļūdainus priekšstatus par cenu pieaugumu”.

Nu, Apvienotajā Karalistē mēs mērām inflāciju, un mūsu inflācijas līmenis, domājams, ir pacēlies līdz 3,3 %, kā šorīt no rīta tika paziņots. Tomēr, ja jūs satiekat kādu vienkāršu spēlmani, kas dzīvo Daventry vai Long Buckby, tie jums teiks, ka benzīna cena viņiem ir palielinājusies vairāk; pārtikas cena viņiem ir palielinājusies vairāk; viņu pašvaldības nodokļi ir palielinājušies vairāk. Un tādēļ es šaubos par statistikas datu kvalitāti.

Ir citas problēmas 8. un 9. punktā, bet tās visas paskaidro to, kādēļ tā ir laba doma, ka Lielbritānija nav šajā klubā. Tomēr es novēlu labu šai valstij.

− Ziņojums: Gįbor Harangozó (A6-0212/2008)

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par G. Harangozó ziņojumu. Vienam no Eiropas Savienības kohēzijas politikas mērķiem ir jābūt, lai balstītu solidaritātes un integrācijas instrumentus. Vismazāk aizsargātajām grupām un kopienām ir jāsaņem mūsu atbalsts cīņā pret atstumtību un nevienlīdzību. Tomēr tas nebūtu jāuzskata kā pretarguments pilsētu reģionu attīstībai, jo šīs abas lietas viena otru neaizkavē. Teritoriālā pieeja ir svarīga, bet, galu galā, nepadara par spēkā neesošu efektivitātes nozīmīgumu kohēzijas politikā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien pieņemtais G. Harangozó ziņojums pievēršas ārkārtīgi svarīgai problēmai par kohēzijas politikas ietekmi uz visvairāk apdraudēto sabiedrību un grupu integrāciju. Šis ziņojums nepārprotami uzsver vajadzību turpināt kohēzijas politiku tajās teritorijās, kas ir mazāk attīstītas, atstātas novārtā, kur ir sarežģīti lauksaimniecības nosacījumi un kur ir vāja un novecojusi infrastruktūra.

Īpašs atbalsts ir jānodrošina tiem reģioniem un tām teritorijām, kur ir vēsturiska attīstības kavēšanās, kur vietējie cilvēki ir sliktāk sagatavoti, lai izpildītu tirgus ekonomikas sarežģītos uzdevumus. Reģionu iekšējās attīstības līmeņa atšķirības ir ļoti lielas. Tādēļ ir jārada mūsu reģionu attīstības līmeņu faktisks tēls, un tas ir jāizmanto kā pamats, lai nopietni ķertos pie sarežģītajām teritorijām katrā reģionā. Mēs uzreiz varam teikt, ka tas attiecas uz kalnainām teritorijām un uz lielu daļu no lauku teritorijām. Mums ir jāizveido ilgtspējīgs attīstības process, lai netiktu atstātas vai radītas nošķirtas teritorijas ar vāju attīstību vai atpalikušas teritorijas.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es arī atturējos balsojumā par šo ziņojumu. Es gribētu atzīmēt divus vai trīs punktus par to, kādēļ es tā darīju.

Pirmkārt, es esmu centies uzskatīt, ka šīs vietas dibinātāji, kad viņi noteica pamatu savai Eiropas Savienībai, brīvībai un pārvietošanās brīvībai, utt., uzskatīja, ka detalizētā politika, kas ir izklāstīta šajā ziņojumā, būtu viena no lietām, kas izvirzītos priekšplānā turpmākajos gados.

Otrkārt, es neesmu pārliecināts, ka to vajadzētu darīt Eiropas līmenī, varbūt tas varētu būt valsts līmenī, bet visnoteiktāk tam būtu jābūt vislielākā mērā vietējā līmenī.

Visbeidzot, es nobeigumā gribētu teikt, ka manā vēlēšanu apgabalā Leičesteras pilsēta ir paraugs tam, kā vietējie pasākumi var darboties šajā jomā. Leičestera ir viena no tām Apvienotās Karalistes pilsētām, kurās ir vislielākā dažādība visa veida dažādu iemeslu dēļ – tajā ir gan bagātie, gan nabagie, daudzas dažādas tautības – un tomēr, pateicoties individuāliem un vietējiem pasākumiem, Leičesterai ir viena no vissaskaņotākajām kohēzijas un integrācijas stratēģijām attiecībā uz, kā mēs šeit sakām, vismazāk aizsargātajām kopienām un grupām. Tas ir piemērs mums visiem, ka vietējie pasākumi ir vislabākie, un es raizējos, kad mēs par to runājam ES līmenī.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es savos komentāros piekrītu tam, ko teica iepriekšējais runātājs.

Mani komentāri attiecas arī uz M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumu par nabadzību un sociālo atstumtību. Ja mēs apskatām šos ziņojumus kopā, tad tie skaidri norāda uz kļūdu Eiropas politiķu domāšanā, proti, lai kāda arī problēma būtu, Eiropa ir tās risinājums.

Es mudinu visus, kas patiesi ir nobažījušies par vismazāk aizsargāto kopienu problēmām, drīzāk pievērsties vietējo pašvaldību vadītiem pasākumiem un nevis kāda attālināta eirokrāta vai kāda attālināta Eiropas Parlamenta deputāta priekšlikumiem.

Lūdzu, piemēram, paskatieties uz lielisko darbu, ko veic Londonā, manā vēlēšanu apgabalā reģistrētais Sociālā taisnīguma centrs, ko vada Iain Duncan-Smith un viņa brīnišķīgā komanda, kas veido aliansi no vietējo pašvaldību organizācijām, kas risina nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus: tādas organizācijas kā, piemēram, Kroidonas Karību kredītapvienība vai Londonas Boksa akadēmija, kas piesaista krietni daudzus no vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem sabiedrībā.

Kaut arī ziņojumā ietvertie jautājumi visi ir par nopietnām problēmām, mums būtu jāatceras, ka risinājumi bieži ir jāatrod tuvāk mājām, un tādēļ es atturējos balsojumā par G. Harangozó ziņojumu.

− Ziņojums: Frithjof Schmidt (A6-0137/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ilgtspējīgas attīstības politikai nav iespēju gūt panākumus, ja vien tā nepieņem globālu dimensiju. ANO Tūkstošgades deklarācija var aicināt visas valstis nodrošināt politikas saskaņošanu attīstības jomā, bet attīstītās valstis neveic daudzus praktiskus pasākumus šajā saistībā. Tur ir šī Eiropas Savienības pasākuma pretruna, mudinot mūs novērtēt to ietekmi, kāda ir mūsu Eiropas politikām attiecībā uz attīstības mērķiem. Tas padara pat vēl vērtīgāku faktu, ka mēs pievienojam ierobežojumus mūsu zivsaimniecības politikai par labu jaunattīstības valstīm. Es gribētu arī pieminēt mežizstrādi Rietumāfrikā, kur tikai 5 % no mežiem tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Komisijai, protams, ir svarīgi finansiāli atbalstīt valsts stratēģisko plānu uzsākšanu Āfrikā, bet mēs arī varēsim aizkavēt tropisko mežu izlaupīšanu, ja mēs aizliegsim ievest Eiropā kokmateriālus, kam nav skaidra ekomarķējuma. Es domāju, ka Komisija drīz iesniegs šādus priekšlikumus un ka tos pieņemsim gan mēs šajā Parlamentā, gan tos pieņems Padome, nemeklējot nekādas atrunas.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0233/2008)

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski − Es atbalstīju Lidia Joanna Geringer de Oedenberg ziņojumus, un es atzinīgi vērtēju domu, ka laikā, kad Eiropas Savienībai stāv priekšā svarīgi politiski lēmumi, mums nav pārmērīgi jāiedziļinās tehniskos jautājumos. Lai gan man ļoti interesētu dzirdēt šī Parlamenta deputātus dedzīgi debatējam par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru apgaismošanas un gaismas signalizācijas ierīču politisko nozīmību, es pilnībā atbalstu paātrinātas darba metodes izmantošanu oficiālai tiesību aktu tekstu kodificēšanai šajos jautājumos. Kad ES atkal ir strupceļā, mums ir jākoncentrē visa sava uzmanība, lai atrastu izeju Lisabonas līguma glābšanai.

- Ziņojumi: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0233/2008 – A6-0235/2008)

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ar šāda veida detalizētu regulēšanu nav jānodarbojas politiskā līmenī. Nav nepieciešams kodificēt tiesību aktus, kas ir jāatceļ par labu regulēšanai ar tehniskiem standartiem, ko izveidojušas tehniskas komitejas.

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0234/2008)

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo šāda veida detalizēta regulēšana nav jāveic šajā līmenī. Ar to jānodarbojas tehniskām komitejām ar tehniskiem standartiem (nav vajadzīga tiesību aktu kodificēšana, kas ir jāatceļ par labu tehniskiem standartiem).

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0237/2008)

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par L.J. Geringer de Oedenberg ziņojumu par datorprogrammu tiesisko aizsardzību, jo man liekas, ka tā kā tām ir tik milzīga nozīme mūsdienu sabiedrības funkcionēšanā, tām ir jāgarantē pienācīga tiesiska aizsardzība, kas tiek atzīta saskaņā ar autortiesību noteikumiem tāpat kā literāri un mākslas darbi Bernes konvencijas izpratnē. Vienīgi pareizi formulētām datorprogrammām ir jākļūst par aizsardzības subjektu. Konkrētie koncepti un principi, uz kuriem pamatojas atsevišķi IT programmu elementi, nevar būt šādas aizsardzības subjekti.

Dabiski, ka matemātiskās darbības, programmēšanas valodas un algoritmi nevar būt šādas aizsardzības subjekti. Šī aizsardzība tiek piešķirta gan fiziskām, gan juridiskām personām saskaņā ar valsts autortiesību likumdošanu. Ir jāatzīmē, ka gadījumos, kad programmu ir uzrakstījis darbinieks, pildot savu darba pienākumu, darba devējs vai klients ir tiesīgs iegūt īpašuma tiesības, kas rodas šīs programmas sakarā (ja vien līgumā nav noteikts citādi).

- Ziņojums: Mariela Velichkova Baeva (A6-0194/2008)

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz Rumānijas pievienošanos 1990. gada 23. jūlija Konvencijai par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu asociēto uzņēmumu peļņas korekcijas gadījumā, jo es uzskatu, ka ir jāsamazina finansiālais slogs nodokļu maksātājiem.

Rumānijai un Bulgārijai ir ļoti svarīgi pievienoties Arbitrāžas konvencijai pēc iespējas drīz un tā rezultātā pievienoties pārējām dalībvalstīm, kurās šī konvencija jau ir spēkā. Viņu nepiedalīšanās šajā sistēmā pašlaik rada nozīmīgas izmaksas ekonomikā un ir šķērslis Eiropas kopējā tirgus darbībā.

Atbilstīgi ES līgumam par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos, Padome ir noteikusi datumu, kad šī konvencijas stājas spēkā, pamatojoties uz ieteikumu, kas saņemts no Komisijas, un pēc apspriešanās ar Parlamentu. Es gribu paust savas bažas par Arbitrāžas konvencijas atpakaļejošu ieviešanu no 2007. gada 1. janvāra, un šī iemesla dēļ es atbalstu priekšlikumu par spēkā stāšanās datumu, kam jābūt nākamajai dienai pēc lēmuma publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

- Ziņojums: Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra (A6-0207/2008)

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Moderātu delegācija Eiropas Parlamentā šodien balsoja par Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra (PPE-DE, Spānija) referātu (A6-0207/2008) par informācijas, kas iegūta no sodu reģistriem, apmaiņu dalībvalstu starpā un par apmainītās informācijas saturu.

Kad noziedzība pārvietojas pāri robežām, apkarošanas pasākumi ir attiecīgi jāpielāgo. Tāpēc mēs atbalstam pamatlēmumu un palielinātu sadarbību, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku informācijas apmaiņu par sodiem dalībvalstu starpā.

Tomēr mēs darām stingru izņēmumu pantā, kas attiecas uz personas datu apstrādi, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus un tamlīdzīgi.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šis priekšlikums attiecībā uz soda reģistru informācijas organizēšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm ir domāts, lai uzlabotu saziņu tiesu varas iestāžu starpā.

Ir svarīgi nodrošināt, ka fragmenti no soda reģistriem ir viegli saprotami un ka tajos ietvertā informācija tiek pareizi lietota.

Tāpēc es atbalstu sava kolēģa A. Diaz de Mera teicamo ziņojumu, kā arī ierosinātos grozījumus, proti, attiecībā uz datu aizsardzību.

Ir svarīgi, lai tiek piemērota datu aizsardzības principu vispārējā nostādne, par ko jāatceras, vācot, apstrādājot un pārsūtot datus. Papildus tam datu aizsardzības iestādes ir sistemātiski jāinformē par personu datiem, kas ir apmainīti atbilstīgi šim pamatlēmumam.

Ir arī svarīgi, lai šī sistēma darbojas efektīvi, tādējādi kļūstot par lietderīgu rīku noziegumu novēršanai un cīņai pret tiem, sevišķi pret seksuāla rakstura noziegumiem. Lai nodrošinātu bērnu lielāku aizsardzību, piemēram, ir būtiski, lai skolām ir pieejama informācija par viņu personālu un iespējamo personālu gadījumā, ja viņiem ir krimināla sodāmība par noziegumiem pret bērniem.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Ir briesmīgi, ka bīstams noziedznieks varētu slēpties aiz informācijas trūkuma par viņa sodāmību, lai tādā veidā izvairītos no taisnas tiesas vai pastrādātu noziegumus citās dalībvalstīs. M. Fourniret lieta ir satraucošs un sāpīgs piemērs.

Šajos apstākļos atļauja sagatavot pilnīgu un pieejamu sodu reģistru, kurā ietilpst sodāmības, kas noteiktas dažādās valstīs, šķiet, ir uzlabojums, kas jāpieņem ar atzinību.

Tomēr šīs slavējamās iniciatīvas mērķis nav tikai pedofili, slepkavas un bruņoti laupītāji. Vienkārši, iekļaujot vārdus „tiesībspēju atņemšana sakarā ar notiesājošu spriedumu krimināllietā”, tā attiecas arī uz starptautisku vajāšanu par noteiktiem uzskatiem. Mēs zinām pārāk labi, kāds mērķis ir šajā vājprātā, kas ir Eiropa, atvērta visiem nekontrolētas imigrācijas vējiem, mūžīgi nožēlojot to, kas tā bija, kas tā ir un kas tā varētu būt: patrioti, uzticīgi savai identitātei, lepni par savu tautu, savu valsti un savu vēsturi un kas uzdrošinās skaļi pasludināt savu nodomu to aizstāvēt.

Tāpēc mēs atturamies, jo baidāmies, ka līdztekus likumīgai nozieguma apspiešanai šis dokuments ļaus paplašināt visā Savienībā likumus, kas grauj brīvību un nodara tik lielu postu mūsu valstu demokrātiskajai dzīvei.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) No sodu reģistriem iegūtas informācijas pārsūtīšana par vienas dalībvalsts pilsoņiem citai dalībvalstij ir jāveic, pamatojoties uz (divpusēju) sadarbību, kas izveidota starp ieinteresētajām pusēm.

Šīs iniciatīvas uzdevums ir uzlabot saziņu tiesas varas iestāžu starpā un nodrošināt to, ka dalībvalstu pieprasījumi par citas dalībvalsts pilsoņu soda reģistriem „saņem pienācīgu atbildi saprotamā, izsmeļošā veidā”.

Tomēr mēs nepiekrītam tiesību aktu harmonizēšanai un kopīgu procedūru pieņemšanai, proti, attiecībā uz pienākumu pārsūtīt „pilnu informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas noteikti tās pilsoņiem” vai pienākumu „glabāt un atjaunināt visu saņemto informāciju”, kā arī procedūru harmonizēšanu — īpaši tādēļ, ka, trūkstot skaidrām garantijām par šo datu aizsardzību, mūsuprāt, šis priekšlikums kļūst vēl apšaubāmāks.

Mēs atzīstam mehānismu nepieciešamību, lai padarītu iespējamu savstarpēju informācijas pārsūtīšanu par sodu reģistriem starp dažādām dalībvalstīm, tomēr tas ir jādara, pamatojoties uz atsevišķu konkrētu lietu, un sadarbības robežās starp minētajām valstīm.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par A. Díaz de Mera García Consuegra ziņojumu par apmaiņu ar no soda reģistriem iegūtu informāciju dalībvalstu starpā. Mobilitātei pieaugot ES, ir svarīgi, ka dalībvalstis cita citu spēj informēt par viņu teritorijā dzīvojošo ES pilsoņu kriminālo vēsturi. Drošības pasākumi tomēr ir jāizmanto, un es atzinīgi vērtēju ierosināto vispārējo aizliegumu par tādu personas datu apstrādi, kuri atklāj rases vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piedalīšanos partijā vai arodbiedrībā un datus par veselību un seksuālo dzīvi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Savienībā ar atvērtām robežām, laba sadarbība iestāžu starpā ir nepieciešama, lai varētu pietiekami labi uzturēt cīņu pret noziedzību. Eiropas Interneta portāla mērķis, lai pilsoņi un uzņēmēji var ieiet tajā un iegūt informāciju par savām tiesībām kriminālu procesu rezultātā, šķiet, ir tā vērts.

Elektroniska reģistra izveidi, kas vienkāršo apmaiņu ar sodu reģistriem pāri robežām, var atzinīgi pieņemt tikai tad, ja prasības par datu aizsardzību ir pietiekami iestrādātas. Praksē daudz kas būs atkarīgs no aktu pārvaldības, kas vienā dalībvalstī tiek krimināli vajāti, bet citā netiek. Manuprāt, šie jautājumi netika pienācīgi risināti sākuma posmos, tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par A. Diaz de Mera ziņojumu. Ir kritiski svarīgi uzlabot saziņu starp tiesu varas iestādēm un nodrošināt, ka dalībvalstu pieprasījumi par informāciju attiecībā uz soda reģistriem saņem pienācīgu atbildi saprotamā, izsmeļošā veidā.

Atvērtas robežas patiesībā dod iespēju ne tikai godīgu pilsoņu, bet arī noziedznieku brīvai kustībai, kuri bieži izvairās no taisnas tiesas, aizbēgot uz citām valstīm, kur viņi izdara nākamos noziegumus. Tomēr nepietiekamas informācijas apmaiņas dēļ ne iespēja viņiem atkārtoti veikt pārkāpumu, ne patiesie draudi, ko viņi rada, netiek pienācīgi ņemti vērā.

Kā ik dienas tiek ziņots laikrakstos, sevišķi dzimumu noziedznieki un citi ārkārtīgi bīstami indivīdi gūst labumu no efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas trūkuma un izmanto ierobežojumus, kas pašlaik ir noteikti ES varai.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlamenta grozījumi uzlabo tiesību aktu, bet tajā pašā laikā es negribu balsot par tā īstenošanu. Tāpēc es atturos balsojumā.

- Ziņojums: Agustķn Dķaz de Mera Garcķa Consuegra (A6-0230/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību pret eiro viltošanu un falsifikāciju, nosakot pasākumus, kas nepieciešami tā aizsardzībai, pārbaudot naudas zīmju un monētu autentiskumu un derīgumu apgrozībai.

Saskaņā ar visjaunākajiem statistikas datiem, aptuveni 561 000 viltotu naudas zīmju un 211 100 viltotu monētu tika izņemtas no apgrozības 2007. gadā.

Tagad, kad Eiropas Centrālā banka un Komisija ir pieņēmusi noteikšanas procedūras viltotu naudas zīmju un monētu noteikšanai, ir kļuvis būtiski grozīt 2001. gada regulu, jo iestādēm, kas piedalās skaidras naudas izdošanā publikai, ir rīki, kas tām vajadzīgi, lai veiktu šīs pārbaudes.

Es arī atzinīgi vērtēju kredīta un citu attiecīgo iestāžu skaidri noteikto pienākumu pārbaudīt saņemto naudas zīmju un monētu autentiskumu, pirms tās tiek laistas atpakaļ apgrozībā. Tajā pašā laikā tām vajadzēs pielāgot savas iekšējās procedūras un pilnveidot savas iekārtas, ja nepieciešams.

Tāpat ir arī svarīgi, lai eiro autentiskumu garantē dalībvalstīs, kuras nepieder pie eiro zonas, bet kur notiek eiro kā darījumu valūtas apgrozība, kaut gan kontroles metodes nevar piemērot tādā pašā veidā, kas tāpēc nozīmē, ka ir jāizveido īpašas pārbaudīšanas procedūras.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Teicamas kvalitātes viltotu banknošu straume pastāvīgi plūst no Austrumeiropas. Galu galā Eiropas Savienība pēc sava rakstura ir ļoti pievilcīga viltotājiem, jo cilvēkiem nav sevišķi labi pazīstama jaunā valūta, un pat kases aparāti nav imūni pret krāpšanu.

Eiro aizsardzības uzlabošana pret krāpšanu ir atzinīgi vērtējama attīstība, tāpēc arī es balsoju par A. Diaz de Mera ziņojumu. Nepārtraukti strādāt pie tā, lai padarītu eiro drošāku, ir viena lieta, bet nekas netiek panākts, ja cilvēki vēl ļoti maz zina par drošības iezīmēm. Tādēļ Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstīm ir jāpieliek vairāk pūļu izglītošanas jomā. Turklāt mums ir arī jāseko tam, lai ir iespējams ātri noķert profesionālus viltotājus visur Eiropas Savienībā. Pastāvīga policijas dienestu samazināšana vienlaikus ar robežu likvidēšanu ir nelietderīga, un ne tikai šajā jomā.

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0211/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis padomes lēmuma projekts, kam pirmsākumā ir Tiesas prasība, ir domāts, lai papildinātu Tiesas Reglamentu attiecībā uz valodu lietojumu pārskata procedūrās saskaņā ar Tiesas statūtu 64. pantu.

Procedūra, kas atļauj Tiesai pārskatīt Pirmās instances tiesas lēmumus, kā noteikts EK līguma 225. panta 2. un 3. punktā un Euratom līguma 140. a) panta 2. un 3. punktā, ir lietojama, kad iepriekšējā tiesa ir izskatījusi apelācijas pret tiesas palātu lēmumiem.

Saskaņā ar Statūtiem pārskatīšanu var veikt gadījumos, kur jautājumi, kas nodoti iepriekšējai izspriešanai, atrodas Pirmās instances tiesas jurisdikcijā. Lai gan šī iespēja vēl nav radusies, Tiesa ir izteikusi viedokli, ka tās Reglaments ir jāgroza, lai varētu piemērot tā valodas lietošanas noteikumus jaunajai pārskatīšanas procedūrai.

Tas nosaka kārtību, kurā procedūrām jānotiek attiecīgajā lēmumā lietotajā valodā (t.i., Pirmās instances tiesas lēmumā), notiekot pārskatīšanai, kas, pēc mūsu domām, ir pareizi.

- Ziņojums: Caroline Jackson (A6-0162/2008)

  Jan Andersson, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs nolēmām pilnībā atbalstīt kompromisu, kura izstrāde ir notikusi starp Eiropas Parlamentu un Ministru padomi. Kompromiss nozīmē, ka tiks ieviesti saistoši pārstrādes mērķi, kas ir ārkārtīgi pozitīvi. Tomēr mēs labprāt būtu priekšroku devuši precīzākai blakusproduktu definīcijai un pat augstākiem pārstrādes mērķiem.

  Liam Aylward (UEN), rakstiski − Katras atkritumu politikas mērķis ir samazināt līdz minimumam atkritumu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Atkritumu atsaistīšana no mūsu augošās ekonomikas ir dzīvībai nozīmīga. Mēs katru gadu saražojam 1,3 miljardus tonnu atkritumu, no tiem kādi 40 miljoni tonnu ir bīstami.

Šī ES tiesību akta nolūks ir tuvināt mūs tam, ka mēs kļūstam par pārstrādes sabiedrību. Parlaments ir iestājies par atkritumu otrreizējas izmantošanas un pārstrādāšanas mērķiem. Šie mērķi ir ambiciozi. Līdz 2020. gadam dalībvalstīm ir jāpalielina mājsaimniecību atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana par 50 %.

Mums ir jāsamazina atkritumu daudzumi poligonos un sadedzināšanā. Hierarhijas sistēma prioritātes kārtībā liek atkritumu novēršanas un vadības politikas likumdevējiem izmantot novēršanu kā galveno, kurai seko atkārtota izmantošana, tad pārstrāde ar atlabšanu un attīrīšanu beigās. Vienīgi sadedzināšana ar augstiem enerģijas efektivitātes standartiem tiks definēta kā atlabšana.

Mums jāiesaistās kopā ar pilsoņiem, ražotājiem un patērētājiem atkritumu samazināšanā, atkārtotā izmantošanā un pārstrādē. Kopienas un vietējo iestāžu pārstrādes iekārtām jābūt praktiski izvietotām un pieejamām, lai sasniegtu maksimālu ietekmi.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu referentam, ka dažās valstīs un īpaši tur, kur atteikšanās no apgriešanas ir tikai sākusies, enerģijas iegūšana no atkritumiem var dominēt un var atturēt no investēšanas citos procesos, piemēram, tādos kā pārstrāde vai atkārtota izmantošana.

Polija no visām ES valstīm pašlaik pārstrādā visniecīgāko atkritumu daudzumu — tikai 4 %. Malopoļskā tiek pārstrādāti 7 % atkritumu. Tajā pašā laikā ir plāni būvēt dedzinātavas ar jaudu 250 000 tonnu atkritumu gadā — vairāk nekā pilsēta saražo. Lai dedzināšana būtu efektīva, tai jābūt atbilstoši piepildītai. Tādējādi Eiropas Komisijas finansētais projekts iznīcinās jebkādu entuziasmu par šķirošanu, jo viss būs sadedzināms.

Tiek lēsts, ka desmitiem tūkstošu tonnu nelegāli ievestu sadzīves atkritumu, folija, lūžņu, vecu riepu un bateriju regulāri atrod ceļu uz Poliju. Kādā atsevišķā mūsu rietumu robežas dienvidu sektorā ir apturētas vairāk kā 16 kravas ar atkritumiem ar kopējo svaru 40 tonnām kopš šā gada janvāra. Dažas vietējās iestādes robežu tuvumā ir bijušas spiestas palielināt budžetu par 30 %, lai iztīrītu nelegālas izgāztuves.

Es iestātos par īpašiem pasākumiem, kas jāveic pēc iespējas ātri, lai pārtrauktu šo praksi. Bezgalīgajiem noteikumiem par atkritumu šķirošanu vai atlabšanas metodēm nav nekādas vērtības, ja uzņēmumiem ir lētāk izgāzt atkritumus kaimiņu valsts laukos.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kompromisa priekšlikums par atkritumu apsaimniekošanu ir nozīmīgs pagrieziens milzīgo slēpto finansiālo interešu labā, kas ir iesaistītas atkritumu saimniecībā.

Ierosinātā direktīva nedod ieguldījumu atkritumu apjoma vispārējā samazināšanā. Tās mērķi un līdzekļi ir neskaidri ar nodomu. Tā atbrīvo rūpniecības atkritumus un aprobežojas ar noteikta veida pilsētu sadzīves atkritumiem drīzāk izmaksu efektivitātes un konkurētspējas interesēs nekā vides un sabiedrības veselības dēļ.

Viens piemērs vispārējam pagrimumam ir hierarhiskās struktūras graušana, kurā pārstrādei ir jānāk pirms enerģijas atjaunošanas. Cits piemērs ir atkritumu sajaukuma dedzināšanas uzskatīšana par enerģijas atjaunināšanu gadījumos, kas nav īpaši atrunātie gadījumi, piemēram, tādi kā biogāzes ražošana.

Toksiskas un citas bīstamas vielas, kas tiek izmestas gaisā, iekļūst augsnē un ūdenī, un ietekmē barības vielas, tiešā veidā ietekmē darbinieku veselību atkritumu apsaimniekošanas jomā un iedzīvotāju veselību vispār.

Atkritumu apjoma samazinājums ir tas, kas ir nepieciešams, kā arī tā plānota apsaimniekošana un pareizi organizēts transports. Atbildība ir jāuzņemas valdības, reģionālā un vietējā līmenī par toksisko un pārējo bīstamo vielu (dioksīnu u.c.) šķirošanu un atdalīšanu, un pēc iespējas vairāk viss ir jāpārstrādā. Jauktus atkritumus nedrīkst dedzināt. Būtu jāveic poligonu vides uzlabošana un atlikušā piesārņojuma galīga aizvākšana no tiem.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par C. Jackson ieteikumu otrajā lasījumā par atkritumu pamatdirektīvas grozīšanu, jo es uzskatu, ka šis priekšlikums palīdzēs samazināt atkritumu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi un sociāli ekonomiskiem faktoriem, atceroties, ka atkritumu samazināšanai, novēršanai, otrreizējai izmantošanai un pārstrādei ir jābūt prioritātei visā Eiropas Savienībā.

Es balsoju par 82. grozījumu, jo es atbalstu ambiciozākus mērķus atkritumu pārstrādāšanai visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas atkritumu novēršanas politiku.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā otrajā lasījumā Eiropas Parlaments iestājas par to, lai Padome pieņem grozījumus, kas tika pieņemti jau pirmajā lasījumā.

Galvenie grozījumi bija mērķu izvirzīšana par atkritumu pārstrādi un novēršanu un piecu pakāpju hierarhijas kā vispārēja noteikuma izveidošana.

Padome novāca visas atsauces uz mērķiem, bet referente ir atjaunojusi Parlamenta grozījumus grozītā veidā. Referente uzskata, ka būtu nepareizi palaist garām šo izdevību panākt, lai šī direktīva dod ko vairāk par definīciju komplekta sagādāšanu. Ir vajadzīga reāla saikne starp direktīvu un pārstrādes un novēršanas centieniem, kas noteikti Tematiskajā stratēģijā par atkritumu novēršanu un pārstrādi.

Svarīgs direktīvas mērķis ir skaidri noteikt atšķirību starp to, ko uzskata par „atjaunošanu” jeb „atgūšanu” un kas ir atkritumu „aizvākšana”, jo Tiesas spriedumi šo jautājumu apšaubīja.

Katrā ziņā mūsu uzskats ir, ka atkritumu samazināšanai, pārstrādei un atgūšanai ir jābūt prioritātei. Tomēr ir patiešām ļoti apšaubāmi uzskatīt sadedzināšanu par atjaunošanas metodi un tāpēc ienesīgu nozari. Jautājums ir tāds, ja tā tas tiešām ir, kas grasās samazināt ražošanu un palielināt pārstrādi un atjaunošanu?

  Ambroise Guellec (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Saskaņā ar ESAO datiem laikposmā starp šo gadu un 2020. gadu mēs ražosim par 45 % vairāk atkritumu nekā 1995. gadā. Tāpēc Eiropas Savienībai steidzami ir jādefinē jauna atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, kas atļauj aplūkot visa veida atkritumus ne tikai kā piesārņojuma avotu, kas jāsamazina, bet arī kā potenciālu resursu, kas jāizmanto.

Šodien plenārsēdē pieņemtais kompromiss palīdzēs pārnest uzmanības centru uz novēršanu un pārstrādi — ar mērķi stabilizēt atkritumu apjomu, kas saražots laikposmā starp šo gadu un 2012. gadu, un sasniegt pārstrādes mērķus par 50 % no visiem sadzīves atkritumiem un 70 % būvgružu un nojaukšanas atkritumu līdz 2020. gadam — kur šķirotas atkritumu savākšanas shēmas ir obligāti jāīsteno līdz 2015. gadam vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam, un ir stingrāki noteikumi bīstamiem atkritumiem, galvenokārt attiecībā uz atsevišķu savākšanu un izsekojamību. Būs jāorganizē arī atsevišķa izlietotās eļļas savākšana, kā arī jānodrošina dalījums starp dedzināšanas darbībām, kuru mērķis ir atkritumu pilnīga iznīcināšana, un tām darbībām, kas saistītas ar pārstrādi, atgūstot enerģiju. Tāpēc, piemērojot energoefektivitātes formulu, tikai energoefektivitātes ziņā visefektīvākie sadzīves atkritumu dedzinātāji tiks klasificēti kā pārstrādes rūpnīcas.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Pamatdirektīvas otrais lasījums ir uzskatāms par pazaudētu iespēju. ES būtu jānosaka stabili mērķi atkritumu samazināšanai, nevis jārada nesaistošas ieceres par kādu tālu nākotnes laiku. Manas grupas grozījumi būtu stiprinājuši ierosināto tiesību aktu, un ir jānožēlo, ka tie neguva panākumus.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Politiķi, kas skatās uz priekšu, gandrīz visās pasaules valstīs gadiem ilgi ir vērojuši atkritumu radīšanas lavīnveida pieaugumu. Viens labs risinājums šai katastrofālajai tendencei ir tiesību akti, kas nosaka augstu otrreizējas pārstrādes procentu atsevišķiem materiāliem. Diemžēl pat tad, kad atkritumi tiek šķiroti, pastāvīgi pieaug to materiālu apjoms, kas tiek kopīgi saukti par „jauktiem atkritumiem”.

Es atzinīgi vērtēju C. Jackson centienus atrast pareizu un iedarbīgu risinājumu viņas ziņojumā. Kaut gan daži ierosinājumi grozījumos ir interesanti un mēs tos atbalstīsim, es nevaru pieņemt to, ka atkritumu dedzināšana tiek uzskatīta par enerģijas izmantošanu, kas līdzīga ilgtspējīgiem enerģijas avotiem.

Tāpēc, lai gan ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, es nevaru balsot par to; to nevar arī GUE/NGL grupas vairākums. Mēs nevaram atbalstīt sadzīves atkritumu dedzināšanas pārklasificēšanu, nostādot to vienādā līmenī ar ekoloģiski tīriem enerģijas avotiem.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, man bija vairāki iemesli, kāpēc es atbalstīju kompromisu, ko mana kolēģe C. Jackson panāca sarunu ceļā, un es gribu viņai pateikties par izcilo darbu, ko viņa ir veikusi. Mums ir pamats būt apmierinātiem ar šo iznākumu, jo arvien vairāk un vairāk atkritumu nogulst poligonu laukumos. Par to ir žēl šajos laikos, kad Eiropa apzinās, cik svarīga ir resursu un izejmateriālu politika. Vidēji tikai mazliet mazāk nekā viena trešdaļa sadzīves atkritumu Eiropā tiek pārstrādāta un kompostēta. Aptuveni puse tiek izgāzta, un mazāk par piekto daļu tiek sadedzināta. Dažās dalībvalstīs gandrīz 90 % sadzīves atkritumu nonāk atkritumu poligonos.

Mums ir vajadzīgi kvantitatīvi mērķi atkritumu pārstrādei, bet tajā pašā laikā pievēršoties atkritumu novēršanas nozīmei. Es tomēr gribu norādīt uz to, ka mums ir jāpanāk krasi uzlabojumi veidā, kā mēs izmantojam enerģiju. Sen ir pienācis laiks mums pārtraukt atsaukties uz kļūdainu loģiku, kas saka, ka atkritumu izmantošanu nevar attīstīt, jo tā radīs vēl vairāk atkritumu. Tā kā šāda veida loģika tikai šķietami praksē ved pie atkritumu poligonu skaita pieauguma, tā jau ir pierādījusi savu vājumu.

Tāpēc man ir jāatzīst, ka es atbalstīju Padomes nostāju par atkritumu hierarhiju un aizstāvēju tās vadošo principu. Tā būtu nodrošinājusi elastīgāku atkritumu politiku, kas ņēma vērā apstākļus. Vadošais princips bija arī pieeja, ko es pieņēmu savā grozījumā, un es pateicos C. Jackson par viņas visāda veida atbalstu visa procesa laikā.

Tāpēc es esmu pateicīga C. Jackson, kura pierādīja, ka viņa ir mazliet racionālāka, nekā varēja secināt no gala rezultāta. Viņa saprata, ka enerģija no atkritumu apstrādes rūpnīcām ir tikai daļēja atbilde uz ES enerģijas nepietiekamību, un bija spiesta teikt, ka dažās dalībvalstīs enerģijas izmantošana tiek uzskatīta kā drauds pārstrādei.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Caroline Jackson ziņojumu par Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu. Lai dotu pienācīgu ieguldījumu mūsu mērķiem sakarā ar klimata pārmaiņām, ES ir jāatjauno savas apņēmība samazināt un pārstrādāt atkritumus. Mēs ievērojami progresētu šajā jautājumā, ja ieviestu saistošus mērķus līdz 2020. gadam pārstrādāt un atkārtoti izmantot 50 % sadzīves atkritumu un 70 % celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumu. Šie uzskati atspoguļojas manā balsojumā.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Šīs direktīvas pārskatīšanas mērķis ir radīt homogēnu un saskanīgu tiesisku pamatu, kas saistīts ar stratēģijas mērķiem par atkritumu novēršanu un pārstrādi, lai Eiropa kļūtu otrreizējas pārstrādes sabiedrība ar augsta līmeņa efektivitāti atkritumu resursu izmantošanā.

Ir jānosaka šādi pasākumi:

• piecu pakāpju atkritumu apsaimniekošanas hierarhija: novēršana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas atgūšana un atkritumu aizvākšana (arī glabāšana);

• pasākumi/plāni atkritumu radīšanas novēršanai;

• obligāti otrreizējas pārstrādes mērķi sadzīves atkritumiem, kā arī celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem;

• ražotāja augstāka atbildība par informācijas sniegšanu sabiedrībai attiecībā uz ražojuma otrreizējas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

Darbībām, kas tiks veiktas dalībvalstīs, lai panāktu visus minētos mērķus, ir jārosina jaunu atkritumu pārstrādes vienību modernizācija un radīšana, sagatavošanās atkārtotai izmantošanai, proti, „zaļā rūpniecība”.

Es balsoju par Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu, jo visi šie pasākumi dos savu ieguldījumu jaunu darbavietu radīšanā, drošākā un ilgtspējīgākā atkritumu apsaimniekošanā, racionālā nacionālo resursu izmantošanā un klimata pārmaiņu pielāgošanā (bezemisiju nozaru attīstībā).

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es atbalstu C. Jackson ziņojumu, jo jaunā direktīva par atkritumiem ir domāta, lai nodrošinātu pamatu „otrreizējas pārstrādes sabiedrības” radīšanai. Eiropas priekšā ir daži ļoti ambiciozi mērķi. Taču vai tie ir pārāk ambiciozi, un vai dalībvalstis, sevišķi jaunās, spēj pildīt ļoti stingrās prasības? Es gribu likt jums apzināties, ka jaunajām dalībvalstīm jau ir problēmas ar Kopienas standartu ievērošanu sadzīves atkritumu pasaimniekošanā.

Ir vērts norādīt, ka „vecajām” dalībvalstīm ir bijis vairāk laika pielāgot savas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stingrajām prasībām, kamēr jaunās dalībvalstis ir spiestas ieviest tiesību mehānismus un celt nepieciešamās infrastruktūras daudz ātrākā tempā. Priekšlikums par jauno direktīvu izsauc daudz strīdu daudzās valstīs, jo tās īstenošana radīs svarīgas sekas ekonomikā.

Es nedomāju, ka mums jābūt pārsteigtiem, ka bija tik grūti panākt kompromisu ar Padomi. Vakardienas debašu laikā daudzi EP deputāti sacīja, ka viņi neesot priecīgi par direktīvas kompromisu. Tomēr es baidos, ka vēl stingrāku prasību ieviešana varētu radīt problēmas šī tiesību akta īstenošanā. Jaunā direktīva par atkritumiem liks valstīm, kas ir atstājušas novārtā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlēmīgi rīkoties. Šīs valstis būs spiestas ieviest tiesiskus un ekonomiskus mehānismus, lai tie savā darbībā kļūst par faktoru, kas stimulē, nevis apgrūtina ekonomiku. Jaunajai direktīvai jābūt stimulam attīstīt jauna veida darbavietu rašanos.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. - (NL) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalstīja kādus 30 kompromisa grozījumus, bet arī iesniedza turpmākus grozījumus, lai padarītu dokumentu stingrāku attiecībā uz bīstamiem atkritumiem, bioatkritumu apsaimniekošanu, „atkritumu beigu statusu” un blakus produktu jēdzienu, un atkritumiem, kas ir pārstājuši būt atkritumi. Galvenais, mēs gribējām saistošus mērķus, lai samazinātu kopējo radīto atkritumu daudzumu un pievērst galveno uzmanību otrreizējai pārstrādei un atkārtotai lietošanai.

Mēs nepiekrītam pieņēmumam, ka sadzīves atkritumu dedzinātāji var tikt uzskatīti par atjaunotājiem, pamatojoties uz enerģijas efektivitātes formulu. Galīgajā versijā pieņemtais dokuments nenosaka nekādu tiesiski saistošu mērķi atkritumu samazināšanai. Priekšlikums finansēt pētījumu par atkritumu novēršanas veidiem ir pilnīgi neatbilstīgs šajā sakarā.

Otrreizējai pārstrādei un izmantošanai var noteikt 50 % un 70 %, un dalībvalstīm var prasīt veikt likumdošanas darbības, bet mērķi paši par sevi nav juridiski saistoši. Nevar noliegt, ka šī ir zaudēta iespēja. Manā vēlēšanu apgabalā risks ar šo pārskatīto pamatdirektīvu ir tāds, ka dažs labs var turēties pie „vājākajiem” Eiropas standartiem, lai tādējādi pietaupītu pūles, kas tiek jau īstenotas. Flandrija ir sava veida pasaules čempione šajā jomā; mēs esam tieši galvgalī. Tomēr šī pārskatītā pamatdirektīva nav īsts impulss mums strādāt vēl labāk. Tā ir kauna lieta.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, Beļģija gadiem ilgi ir bijusi atkritumu politikas priekšējās rindās, un tādēļ es personīgi būtu vēlējusies drosmīgāku dokumentu. Tomēr es uzskatu, ka nolīgums, kuru C. Jackson izdevās noslēgt ar Slovēnijas prezidentūru, atklāj viņas teicamās sarunu vadīšanas prasmes un kompromisa izjūtu. Pirmoreiz tiek ieviesta Eiropas atkritumu hierarhija. Turklāt ir panākts būtisks progress sadzīves atkritumu novēršanā, pārstrādē un šķirotā savākšanā.

Cerēt uz trešo lasījumu un pakļaut riskam pašreizējo nolīgumu vēlreiz ir pārāk riskanti, manuprāt. Tā kā vissvarīgāk ir, lai direktīva tiek pieņemta, es balsoju par nolīgumu.

- Ziņojums: Anne Laperrouze (A6-0192/2008)

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Lielie uzņēmumi un rūpnīcas, kas neierobežoti piesārņo upes, ezerus un gruntsūdeņus ar neattīrītiem toksiskiem atkritumiem, ir neaprēķināmi. Viņus nevar ierobežot tiesību akti, kas būtībā ļauj uzņēmumiem piesārņot un maksāt nenozīmīgus sodus — iegūstot milzīgu peļņu uz sabiedrības veselības un vides rēķina.

ES un valdības zina to, bet saglabā pilnīgu klusumu šajā jautājumā. Cerībā uz lielāku peļņu tās pakļauj briesmām strādnieku dzīvību, izliekoties, ka ir „konkurētspējīgas”, bet ar nodokļu palīdzību pieprasot viņiem finansēt pasākumus pret piesārņošanu.

Gruntsūdeņu saindēšana Asopos upes reģionā ar sešvērtīgo hromu nekontrolētas rūpnieciskas darbības rezultātā izgaismo būtiskus trūkumus likumdošanā, kas aprobežojas ar hroma satura augšējās robežas noteikšanu un neizvirza nekādus nosacījumus šādam atklāti bīstamam kancerogēnam.

ES piedāvātie pasākumi, pat tad, ja tie ierobežo bīstamo vielu saturu, ir bezspēcīgi, trūkstot iedarbīgām pārbaudēm un piesārņojumu novēršanas pasākumiem, kas ietekmētu nozares peļņu. Vienīgi strādnieku cīņa pret plutokrātu peļņu var nosargāt neatņemamās tiesības uz veselību un dzīvību.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par A. Laperrouze ieteikumu otrajam lasījumam par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā, ņemot vērā, ka virszemes ūdeņu labs ķīmiskais stāvoklis Eiropas Savienībā ir svarīgs nosacījums cilvēku veselības un vides aizsargāšanai.

Šī direktīva ir pozitīva, jo tā nosaka konkrētu, veselībai kaitīgu piesārņotāju koncentrācijas robežas ūdenī, kā arī noskaidro turpmākos dalībvalstu pienākumus attiecībā uz pārrobežu piesārņošanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pieņemtie grozījumi savā veidā uzlabo Padomes priekšlikumu. Šīs direktīvas pamatojums izriet no prasības, kas ietverta direktīvā par Kopienas darbības pamatnostādnēm ūdens politikas jomā, un tajā ir aspekti, kuriem mēs nepiekrītam. Tā tas ir ar principu „piesārņotājs maksā”, kas var kalpot, lai pasargātu tos, kuriem ir nauda, ko maksāt par piesārņošanu. Viņiem būs tikai jāsamaksā, un tas būs viss, kas jādara, un tad jārada tīrīšanas nozares, lai varētu turpināt ienesīgo uzņēmējdarbību, samaksājot par piesārņojumu, ko pagaidām viņiem ir atļauts radīt, iespējams, iznīcinot upes, mežus utt.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi rīkoties piesārņojuma novēršanas jomā. Tomēr mēs zinām, ka pamatdirektīvas 16. pants uzskaita dažādus pienākumus attiecībā uz Komisijas priekšlikumu izstrādi, starp tiem arī īpašus pasākumus, lai cīnītos pret ūdens piesārņošanu ar atsevišķiem piesārņotājiem vai piesārņotāju grupām, kas rada nozīmīgu risku ūdens videi vai ar tās starpniecību, nosakot prioritāro, arī bīstamo, vielu sarakstu, kā arī nosakot kvalitātes standartus, kas piemērojami prioritāro vielu koncentrācijai virszemes ūdeņos, nogulās un florā un faunā.

Mēs arī zinām, ka Padome nav spējusi izpildīt Eiropas Parlamenta cerības attiecībā uz noteiktu prioritāru vielu pārklasificēšanu par prioritārām bīstamām vielām, kā arī attiecībā uz citām svarīgām jomām. Tāpēc mēs atturējāmies.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par šo dokumentu, kas nosaka vides kvalitātes standartus prioritārām vielām un noteiktiem citiem piesārņotājiem, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību ūdens videi.

Pavisam kopā 33 piesārņotāji (galvenokārt pesticīdi un smagie metāli), ko atrod upēs, ezeros un krasta ūdeņos, tiks pakļauti vides kvalitātes standartiem. Šīs vielas ne tikai apdraud ekosistēmu izdzīvošanu, bet tās arī — ar pārtikas apriti — apdraud cilvēku veselību. Kompromiss, par kuru tikko ir nobalsots, ļaus dalībvalstīm „panākt progresu”, lai panāktu šo standartu ievērošanu līdz 2018. gadam.

Lēmums par jaunu vielu klasificēšanu kā „prioritāras” vai „bīstamas” Komisijai būtu jāpieņem pēc iespējas ātri.

Esot tuvu piesārņojuma avotiem, būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai izpildītu vides kvalitātes standartus. Šajās „sajaukuma zonās” piesārņotāju koncentrācija varētu pārsniegt noteiktos limitus. Mums jāapbruņojas ar visu nepieciešamo, lai dalībvalstīm ir pieejama vislabākā ūdens apstrādes tehnika, nosakot „sajaukuma zonas”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kad jautājums ir par ūdeni, mūsu šķidro zeltu, ir svarīgi nākotnei, lai mēs saglabājam tā kvalitāti un nekad neatslābinām savas pūles to aizsargāt. Ja praksē izrādās, ka ūdens kvalitāte jaunajās dalībvalstīs ir zemāka un ka ir problēmas valstīs, kuras nav dalībvalstis, mums šeit Parlamentā būs intensīvāk jāpūlas atrast risinājumus, jo īpaši, lai pieliktu punktu nelegālu atkritumu izgāšanai un pievērstos notekūdeņiem. Tā kā intensīva mēslošana lauksaimniecībā var radīt sarežģījumus ar ūdeni, ir jādod impulss pasākumu pielāgošanai, lai veicinātu lauksaimniecību tādā veidā, ka lielāks atbalsts tiek sniegts tradicionālām, videi draudzīgām audzēšanas metodēm, tām, kuras lieto bioloģiskie lauksaimnieki.

Es uzskatu, ka šis ziņojums uzlabos ūdens kvalitātes pārraudzību, un tādēļ es balsoju par to.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Direktīvas priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

- ūdens kvalitātes standartu noteikšana (EQS) prioritārām vielām un prioritārām bīstamām vielām;

- „sajaukuma zonas” jēdziena ieviešana — kuru teritorijā EQS var tikt pārsniegts;

- prioritāru un prioritāru bīstamu vielu izmešanas, izplūdes un zudumu uzskaites noteikšana, kas veicina pārraudzību par to, kā tiek sasniegti Ūdens pamatdirektīvas mērķi attiecīgajos piesārņojuma izcelsmes punktos, kā arī principa „piesārņotājs maksā” īstenošanas ietekmes izvērtēšana;

- noteikumu ieviešana attiecībā uz pārrobežu piesārņojumu. Tie izslēdz dalībvalsts kā vienīgās vainīgās atbildību par EQS pārsniegšanu gadījumā, ja tā pierāda, ka pārsniegums radās pārrobežu piesārņojuma dēļ, bet prasa kopīgu rīcību kopēju rīcību.

Es balsoju par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā, jo noteikumu ieviešana attiecībā uz „pārrobežu piesārņojumu” ir jāvērtē atzinīgi, it īpaši Rumānijas gadījumā, ņemot vērā, ka mums ir robeža ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis un kuras nav spiestas ievērot Kopienas līmenī noteiktos standartus.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par A. Laperrouze ziņojumu. Mums patiešām jāstiprina Eiropas stratēģija un rīcība ūdens aizsargāšanai. Es uzskatu, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai cīnītos pret ūdens piesārņojumu, ko rada atsevišķas vielas vai vielu grupas, kas rada nozīmīgu risku ūdens videi. Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko šādas prioritāras vielas (un daži citi piesārņojumi) rada ūdens videi, un tāpēc tajā ir noteikti daži vides kvalitātes standarti. Es apsveicu dažādos pasākumus attiecībā uz standartiem un bioloģiskām sugām. Es tāpat arī apsveicu referenti par pieeju, ko viņa ir izvēlējusies šī jautājuma risināšanai, kas daudzējādā ziņā ir izteikti tehnisks un sarežģīts.

- Ziņojums: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (A6-0178/2008)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par R. Kratsa-Tsagaropouloui ziņojumu un it sevišķi atzinīgi vērtēju papildu lomu, kas piešķirta Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA). Tā tika izveidota vairāku nopietnu jūras negadījumu rezultātā, un tai ir jāpilda svarīgs uzdevums, lai samazinātu tādus notikumus turpmāk. Ir pareizi, ka EMSA interešu lokā ir jāietilpst pienācīgas apmācības nodrošināšana jūrniekiem.

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) Atceroties nesenās Erika un Prestige katastrofas, cilvēku kļūdīšanās ir kļuvusi par nopietnu jūras drošības aspektu. Tāpēc labas mācības komandām ir svarīgas.

Šajā sakarībā es gribu runāt par diviem aspektiem, kurus es uzskatu par fundamentāliem.

Pirmais attiecas uz pašu loģiku, kas ir Eiropas pieejas pamatā: atteikšanās jebkādā veidā veicināt jebkādu jūrnieku pieņemšanu no dalībvalstīm. Patiešām, pat ne tuvu nedodot nekādu priekšrocību Kopienas faktoram, tāpat kā visās ekonomiskās un sociālās jomās tiek veicināta tādu jūrnieku pieņemšana, kuru izcelsme nav EK. Šī apzināti prettautiskā pieeja var vienīgi palielināt pašreizējo kvalificētu jūrnieku trūkumu ES un intereses zudumu, kas parādās par šo grūto un bīstamo profesiju. Viss tas nāk par labu nepietiekami kvalificētam, lētam darbaspēkam no Āzijas.

Otrkārt, mums ir maksimāli jāsarga pašiem sevi attiecībā uz apmācības kvalitāti, tās uzraudzību un sertifikātu izdošanu. Mums vajadzētu nevis savstarpēji atzīt kvalifikācijas, pamatojoties uz minimāliem, ārpus EK pieņemtiem tehniskiem standartiem, bet atzīt mūsu esošo kvalifikāciju patieso vērtību un saglabāt mūsu jūrniecības profesijas jūras drošības un mūsu darbavietu aizsargāšanas vārdā.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrnieku minimālās sagatavotības līmeni (COM(2007)0610 – C6-0348/2007 – 2007/0219(COD)).

Noteikumu rūpīgais formulējums direktīvai par jūrnieku minimālās sagatavotības līmeni ziņojumā, ko sagatavoja R. Kratsa-Tsagaropoulou, liekas pareizs un piemērots, jo tas dos iespēju pilnīgāk īstenot šīs direktīvas noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, nodrošinot lielākas garantijas drošībai un jūras piesārņošanas novēršanai.

- Ziņojums: Avril Doyle (A6-0190/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Tā kā veterinārās medicīnas ražojumi, ko izmanto cilvēku patēriņam domāto dzīvnieku terapeitiskai ārstēšanai un labturībai, var radīt šo ražojumu atlikumus dzīvniekos, kas nonāk pārtikas rūpniecībā, ir jāveic atlikumu drošības limita riska novērtējums visām farmakoloģiski aktīvajām vielām, ko satur veterinārie ražojumi.

Komisijas priekšlikums atcelt Regulu (EEK) Nr. 2377/90 mēģina atrisināt grūtības, ar ko saskaras, piemērojot esošos tiesību aktus. Tas ierosina alternatīvus veidus, kā panākt augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem, līdztekus turpinot nodrošināt veterinārās medicīnas ražojumu pieejamību un attīstību Eiropas tirgum un labi funkcionējošu Kopienas iekšējo un ārējo tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Referente arī norāda, ka, tā kā galvenais mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība, ir vajadzīga konsekventāka pieeja farmakoloģiski aktīvo vielu atlikumu radītā riska analīzē un kontrolē, kuri var parādīties Eiropas Savienībā ražotā vai ievestā pārtikā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Ierosinātie vienkāršojumi regulās, kas regulē farmakoloģiski aktīvas vielas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ir jāvērtē atzinīgi un es attiecīgi atbalstīju A. Doyle ziņojumu.

- Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0173/2008)

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs ceram arī uz turpmāku ES dalībvalstu rīcību nabadzības apkarošanā. Gan lēmumu pieņēmējiem, gan valsts un privātām aģentūrām jāuzņemas atbildība un jārīkojas, lai uzlabotu nodarbinātības, uzņēmējdarbības un izglītības iespējas un novērstu sociālo atstumtību un apkarotu nabadzību.

No otras puses, mēs nedomājam, ka ES jānodarbojas ar informācijas došanu un PR kampaņām sabiedrībai. Eiropas gadam rezervētie EUR 17 miljoni dotu lielāku labumu vistrūcīgāko sabiedrības locekļu rokās.

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsojumā atbalstīju priekšlikumu par lēmumu noteikt 2010. gadu par Eiropas gadu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai.

Papildus prioritārajām darbībām, kas minētas priekšlikumā par lēmumu, mēs uzskatām par absolūti nepieciešamu ieviest garantētu minimālo darba algu visās ES dalībvalstīs efektīvai cīņai pret nabadzību.

Valstī, no kuras es nāku, Rumānijā, pēc labējā spārna valdības 3 varas gadiem 40 % Rumānijas darba ņēmēju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, jo viņi nevar atļauties segt izmaksas par minimālo patēriņa preču grozu un pašreizējiem rēķiniem ziemas periodā.

Vienotās nodokļu likmes ieviešanas dēļ 2005. gadā, ko izdarīja labējo valdība, ir notikusi pārmērīga sabiedrības polarizēšanās, kā arī nabadzības palielināšanās. Tikai 5 % Rumānijas darba ņēmēju 2007. gadā pelnīja vairāk par RON 2000 jeb aptuveni 500 eiro.

Rumānijas gadījumā ir nepieciešams atteikties no vienotas nodokļu likmes un pieņemt progresīvo likmi, vienlaikus atbrīvojot no nodokļa investētu kapitālu. Šādā veidā sabiedrības polarizācija samazinātos un tiktu panākta taisnīga nodokļu politika, un cilvēki ar zemiem ienākumiem tiktu aplikti ar mazāku nodokli nekā cilvēki ar lieliem un ļoti lieliem ienākumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan mēs zinām, ka nepietiek, ja veltī vienu gadu cīņai ar nabadzību, lai nodrošinātu pienācīgu pasākumu veikšanu, mēs balsojām par ziņojumu, lai mēģinātu vismaz izcelt šī jautājuma nozīmību.

Tomēr mēs vienlaicīgi gribam brīdināt par notiekošā smagumu un par sekām, kādas būs pasākumiem, kas joprojām veicina galveno sabiedrisko jomu un pakalpojumu liberalizāciju un privatizāciju, nodarbinātības noteikumu atcelšanu, bīstamu un slikti apmaksātu darbu un cenu augšanu pamata precēm, kas palīdz ekonomikas un finanšu grupām palielināt savu milzīgo peļņu uz arvien lielākas nabadzības rēķina.

Šī iemesla dēļ, atbalstot ziņojumu, mēs iestājamies par Lisabonas stratēģijas un Stabilitātes pakta neoliberālās politikas izbeigšanu, un mēs pieprasām alternatīvu politiku, kas garantē bērnu, sieviešu, strādnieku un viņu ģimeņu sociālo iekļaušanu. Mums ir vajadzīgi pasākumi, kas novērtē darbu, papildina darbu ar tiesībām, nodrošina visiem kvalitatīvus sabiedriskus pakalpojumus, pienācīgu mājokli, sabiedrisku un universālu sociālo drošību, lauksaimniecības politiku, kas veicina ražošanu un ienākumus tiem, kas apstrādā zemi, un garantē pienācīgu ienākumu zvejniekiem.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Ikviens „Eiropas gads” ir pamatojums, kāpēc ES jātērē lielas summas savai propagandai par tematu, ko uzskata par saziņas līdzekļiem interesantu.

Tāpēc 2010. gadam ir jābūt gadam, kad izskaudīs nabadzību. Vai tas būs arī gads karam pret globalizāciju, kas rada bezdarbu? Vai tas būs arī gads imigrācijas izskaušanai, kas spiež uz leju algas Eiropā? Vai tas būs arī gads, kad mēs atsakāmies no ekonomikas, tirdzniecības un finanšu politikas, kas velk Eiropas vidusšķiru nabadzībā? Vai varbūt tas būs „Eiropas gads”, kas iestrēdzis vidū starp cīņu pret globālu nabadzību un nenovēršamo nabadzību, kurai nolemti Eiropas Kopienai nepiederošie migranti, kas tiek klasificēti kā visievainojamāko cilvēku grupa pasaulē?

Pieaugoša un noturīga nabadzība Eiropā ir skandāls. Tā ir pelnījusi kaut ko vairāk nekā „Eiropas gadu”, kas veicina eirokrātiju. Tā ir pelnījusi vietu visu jūsu pieņemto lēmumu uzmanības centrā. Diemžēl pieredze rāda, ka, neskatoties ne uz kādiem sagatavotiem ziņojumiem, tā tas nenotiek.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropadome 2000. gada martā ielūdza dalībvalstis un Komisiju, lai veiktu pasākumus „būtiskai ietekmei uz nabadzības izskaušanu” līdz 2010. gadam. Tai būtu jānotiek ar atvērtas koordinēšanas metodes palīdzību, kas pati par sevi ir pozitīva, jo šī metode pieņem decentralizētu pieeju.

Rīcība, lai izskaustu nabadzību, ir ārkārtīgi neatliekama lieta. Tomēr šis darbs pēc būtības dalībvalstīm ir jāveic sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām, kam ir plaša demokrātiska leģitimitāte, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Mums ir negatīvs viedoklis par dažiem punktiem Komisijas priekšlikumā, kā arī Eiropas Parlamenta ziņojumā, kas izgaismo arī strukturāla atbalsta vērtību un vajadzību, lai ES nodrošina atbalstu īpaši attāliem reģioniem. Mums ir arī kritisks viedoklis par Eiropas gadu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai, par izpratnes veidošanas gadu, kas tiek sevišķi izcelts šajā ziņojumā. Šāda veida starptautiski gadi un kampaņas jau ir bijušas. Mums jāvaicā pašiem sev, vai ir vērts piešķirt EUR 17 miljoni šādam Eiropas gadam un kāda ir konkrētā pievienotā vērtība. Mēs esam pārliecināti, ka šie finanšu resursi dotu lielāku labumu dalībvalstu nacionālajos budžetos, kur tie dotu reālu ieguldījumu neatliekamajā cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Pamatojoties uz minētajiem argumentiem, mēs esam balsojuši pret ziņojumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Jācer, ka 2010. gada noteikšana par „Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu” beigsies ar patiesu progresu nevienlīdzības risināšanā visā ES. Šis ziņojums pareizi atzīmē, ka sekmīgs darbs šajā jomā prasa sadarbību Eiropas, valsts, reģiona un vietējā līmenī. Manā zemē Skotijā joprojām ir gluži apkaunojoši nabadzības līmeņi, sevišķi ņemot vērā valsts milzīgo bagātību. Par laimi mums tagad ir valdība, kas ir apņēmusies risināt sociālo atstumtību, ko tā mantoja no kārtējās unionistu administrācijas. Skotijas valdības apņemšanās pilnībā saskan ar principiem, kas izklāstīti M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumā, ko es ar prieku atbalstīju.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, es esmu par priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010. gads). Tomēr ziņojumā mana kolēģe M. Panayotopoulos-Cassiotou ir pievienojusi dažus, manuprāt, būtiskus elementus Komisijas visnotaļ izcilajā projekta dokumentā.

Pirmkārt, ziņojums pamatoti atgādina mums par sarežģītajām struktūrām, kas rada nabadzību un sociālu atstumtību, un paplašina riska grupu definīciju. Otrkārt, tas pareizi pievērš lielāku uzmanību ne tikai tam, cik nozīmīga ir sociālā drošība, bet arī labāki nodarbinātības līmeņi, un tas arī uzsver, ka ir nepieciešams panākt, lai maksa par darbu ir veids, kā izskaust nabadzību un atstumtību. Treškārt, M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojums izprot mūžizglītības nozīmi un uzsver nepieciešamību dot visiem vienlīdzīgas iespējas pilnveidot prasmes atbilstīgi pārmaiņām darba tirgū.

Ir steidzami nepieciešams risināt nabadzības un atstumtības izskaušanas jautājumu jaunā veidā. Sev par prieku es atzīmēju, ka apropriācija, kas piešķirta Eiropas gadam, EUR 17 miljoni, ir lielākā summa, kas jebkad ir piešķirta Eiropas gadam. Arī tas liecina par tā augsto politisko nozīmību.

  Carl Lang (NI), rakstiski. - (FR) Eiropas Komisija ierosina padarīt 2010. gadu par „Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu”. Ņemot vērā visu laiku vislielāko Eiropas gada budžetu, šī projekta politiskā nozīme ir vairāk nekā skaidra. Šis „izskaušanas” gads kalpos vienīgi, lai uzlabotu Eiropas Savienības tēlu, kas pārdzīvo savas Lisabonas stratēģijas pilnīgo neveiksmi.

Lai gan cīņa pret nabadzību un sociālu atstumtību ir prioritāte un tā ir jāatbalsta, par spīti visām šīm bijīgajām cerībām Eiropa nebūs izdarījusi neko, lai uzlabotu dzīvi 78 miljoniem eiropiešu, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Tāpēc es balsošu pret šo ziņojumu, kura vienīgais atzītais politiskais mērķis ir izdabāt eiroglobālistu propagandai.

Sekojot Īrijas balsojumam „nē”, ir laiks, kad ultra eiropiešu iedomība tiek aizstāta ar objektīvu pašreizējās Eiropas integrācijas pārskatīšanu. Šai absurdajai sistēmai ir steidzami vajadzīga reforma, ja mēs gribam saglabāt sadarbības un nevis pakļaušanas Eiropu. Ir beidzot jāizveidojas nāciju Eiropai, kas veicina Kopienas aizsardzību un priekšrocības eiropiešiem.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Augošas bažas par bezdarbu un augošām cenām galvenajām precēm un kurināmam visā kontinentā ir nopietns iemesls, lai stātos pretī nabadzības un sociālās atstumtības problēmai, kas ietekmē aptuveni 16 % iedzīvotāju.

Es gribu apsveikt par padarīto darbu referenti, kas ir priekšsēdētāja Ģimenes un bērnu aizsardzības apvienotajā grupā, kur es esmu priekšsēdētājas vietnieks. Es tāpat kā viņa esmu nobažījies par tiem, kas ir visvairāk pakļauti šim postam un kas izjūt vislielākās grūtības tā pārvarēšanā. Es gribu aizstāvēt viņas ieteikumu, ka visattālāko reģionu, salu reģionu un rūpnieciska panīkuma apgabalu smagie apstākļi vienmēr ir jāņem vērā.

Eiropas Komisijas priekšlikums dod mums cerību par šīs parādības lielāku kolektīvo, sabiedrisko un privāto, individuālo un Kopienas apzināšanos un Savienības un dalībvalstu apņemšanos meklēt risinājumus, kuru stūrakmenim ir jābūt neatņemamai un nenoliedzamai cieņai pret katru cilvēcisku būtni.

Lisabonas stratēģija mēģināja apliecināt Eiropas globālo konkurētspēju, nodrošinot sociālu kohēziju un ieguldot nodarbinātībā. Par spīti panākumu trūkumam es ceru, ka 2010. gads palīdzēs pamodināt eiropiešos apziņu par lielākas sociālās kohēzijas nepieciešamību.

Es balsoju par ziņojumu.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − 2010. gads būs Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gads. Es ceru, ka bērna nabadzības temats visā ES tiks izgaismots un dalībvalstis veiks konkrētu darbību, lai iznīdētu bērna nabadzību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Vai mēs visi novērtējam nabadzības un sociālās atstumtības nozīmību? Vai mums ir zināms, ka 2006. gadā 16 % ES 25 pilsoņu (78 miljoni cilvēku) dzīvoja zemāk par nabadzības slieksni?

Es esmu par to, ka 2010. gadu pasludina par Eiropas Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu. Mūsu morālais pienākums ir palielināt sociālo izpratni par šo parādību. Eiropas gadam ir jāliek cilvēkiem apzināties nabadzības un sociālās atstumtības esamību Eiropā un jānodod vēsts, ka tās abas postoši ietekmē sociālo un ekonomisko attīstību. Tam jāpalielina kolektīvās atbildības nozīme, ietverot ne tikai tos, kuri pieņem lēmumus, bet arī publiskā un privātā sektora dalībniekus. Mūsu uzdevums ir panākt stabilu ekonomisku attīstību līdz 2010. gadam ar lielāku skaitu labāku darbavietu un labāku sociālo kohēziju.

Es balsoju par M. Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumu.

- Ziņojums: David Casa (A6-0231/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments nolēma atbalstīt Komisijas un Padomes nostāju par Slovākijas vēlēšanos pieņemt vienoto valūtu 2009. gada 1. janvārī, lai gan tam patiešām ir dažas bažas par neatbilstībām starp Komisijas konverģences ziņojumiem un ECB ziņojumiem attiecībā uz inflācijas ilgtspēju.

Ir arī interesanti, ka ziņojums pauž bažas par to, ko tas sauc par „zemu atbalstu eiro valūtai Slovākijas pilsoņu vidū”. Turklāt tas nevis mēģina risināt šī zemā atbalsta iemeslus, bet aicina Slovākijas iestādes paplašināt sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras mērķis ir izskaidrot „vienotās valūtas labumus”, tomēr pārliecinot viņus veikt visu nepieciešamo, lai samazinātu cenu pieaugumus līdz minimāliem pārmaiņu periodā.

Vēlreiz jāatkārto, ka ir kauns, ka mēs nevaram precīzi zināt, ko Slovākijas pilsoņu vairākums domā par to, kas notiek, sevišķi par viņu pievienošanos eiro zonai. Tāpēc mēs atturamies.

Sekas Portugālē ir labi zināmas un liek mums oponēt nepārprotamā veidā.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīšu ziņojumu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā nākamā gada 1. janvārī. Kopš eiro ieviešanas tam ir bijuši globāli panākumi, strauji nostiprinoties kā globālai rezervju valūtai, kas ir apstrīdējusi dolāra monopolu. Viss norāda uz to, ka tas turpinās kļūt arvien spēcīgāks. Kā stingrs atbalstītājs es vēlos tikai, kaut mana valsts Anglija būtu gatava pievienoties. Man bija grūti iedomāties, ka valstis, kas nebija pat Savienības dalībvalstis, kad vienotā valūta tika pieņemta, pašas pāries uz eiro pirms AK. Mēs riskējam ar to, ka atpaliksim kā pa pusei izolēta Savienības daļa.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Slovākija ir pirmā valsts no bijušā komunistiskā bloka, kas vēlas ieiet eiro zonā, sākot ar 2009. gada 1. janvāri. Slovākijas dinamiskā ekonomika atbilst konverģences kritērijiem, kurus noteicis Māstrihtas līgums. Pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai ļaus Slovākijai izmantot daudzu labumu priekšrocības, ko kopīgā valūta piešķir, un tas, protams, būs papildu stimuls ekonomikai.

Ir taisnība, ka ir izteiktas šaubas par to, vai Slovākija spēs noturēt zemu inflācijas līmeni vai budžeta deficītu. Kā referents pareizi norādīja savā runā, inflācijas kāpums tomēr ir problēma ne tikai slovākiem, bet arī visai Eiropas Savienībai, arī eiro zonai. Līdzīgi visām valstīm, kas jau pieder pie monetārās savienības, Slovākijai ir jāturpina tāda makroekonomikas politika, kas nodrošina konverģences kritēriju saglabāšanu.

Protams, Slovākijas pieredze kopīgās valūtas ieviešanā būs izcila mācība Polijai. Mums ir jāvēro mūsu dienvidu kaimiņš uzmanīgi.

Kā referents norāda, eiro pieņemšana nebauda lielu atbalstu slovāku starpā. Es ceru, ka pirms Slovākijas pievienošanās eiro zonai notiks informācijas kampaņa, kas pārliecinās un, galvenais, kārtīgi sagatavos slovākus valūtas nomaiņai.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par D. Casa ziņojumu attiecībā uz eiro pieņemšanu Slovākijā. Slovākija, valsts ar nedaudz virs pieciem miljoniem iedzīvotāju, ir bijusi neatkarīga tikai 15 gadus. Šajā īsajā laika posmā Slovākija ir attīstījusies gan politiski, gan ekonomiski un tagad ir valsts, kas spēj pievienoties eiro zonai. Slovākijas pieredze rāda, cik melīgi ir apgalvojumi, ka Skotija ir pārāk maza, lai būtu veiksmīga un neatkarīga nācija Eiropas Savienībā.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par D. Casa ziņojumu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī, kurā Eiropas Parlamentu ir pārliecinājuši Komisijas, ECB un Padomes pozitīvie ieteikumi.

Slovākija patiesībā ir pielikusi milzīgas pūles, lai atbilstu Māstrihtas un konverģences kritērijiem. Slovākijas ekonomikas izaugsme kopš komunistiskā režīma krišanas ir ievērojama, un Slovākijas pievienošanās vienotās valūtas zonai būs balva šai valstij, kura ir īstenojusi stingru reformu programmu.

Attiecībā uz inflāciju Eiropas Parlaments ir paudis bažas par inflācijas ilgtspēju Slovākijā vidējā un ilgā laikposmā, kā tas konstatēts jaunākajā ECB Konverģences ziņojumā. Tomēr, mūsuprāt, Slovākijas valdība varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no inflācijas eskalācijas pēc pievienošanās eiro zonai.

Paturiet prātā, ka inflācijas prognozes eiro zonai 2009. gadā ir krietni virs ECB 2 % mērķa. Tāpēc būtu netaisni sodīt Slovākiju par tās pūlēm pildīt kritērijus, ko pat eiro zonas dalībnieki neizpildīs 2009. gadā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Aprīļa beigās 53 % slovāku vēl bija pret eiro ieviešanu. Viņu bailes par suverenitātes nodošanu Eiropas Centrālajai Bankai un cenu celšanos jāuztver nopietni. Vēlāka ienākšana eiro zonā dod attiecīgajām valstīm iespēju veikt nepieciešamās reformas lēnākā tempā un ļauj cilvēkiem pielāgoties ilgākā laikā.

Ja tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, Dānija un Zviedrija saglabā neatkarību attiecībā uz valūtas politiku, tad mums jāpiešķir šādas tiesības arī citām valstīm. Katrā gadījumā suverēnai gribai — tautai — ir jālemj. Šis lēmums ir jārespektē, un ar to nav jāspēlējas, kā notika ar Konstitūciju, kas tiek apspriesta vēlreiz. Manuprāt, šajā gadījumā nepietiekama vērība tika veltīta tautas gribai, tādēļ es atturējos.

  Gabriele Stauner (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es atturējos no balsošanas par vienotās valūtas ieviešanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī, jo man ir šaubas par to, vai Slovākijas valūtas politika netiek manipulēta. Turklāt, ņemot vērā pašreizējo nenoteiktību par Eiropas Savienības nākotni pēc Īrijas referenduma iznākuma, es domāju, ka būtu pareizi vispirms analizēt cēloņus un neturpināt valūtas politikas integrācijas procesu tā, it kā nekas nebūtu noticis.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par D. Casa ziņojumu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovākijā 2009. gada 1. janvārī.

Referents ir sniedzis ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Mums ir jāpiekrīt, ka eiro zonas radīšana ir panākums ceļā uz Eiropas integrācijas padziļināšanu. Tāpēc turpmāka šīs zonas paplašināšana ir nepieciešama, un ir patīkami, ka vēl viena valsts drīz pievienosies šim pulkam.

Es gribu arī pieminēt, ka ar katru eiro zonas paplašināšanos mums ir jāpārliecinās, ka šim Eiropas projektam ir sociāls atbalsts, mums arī jāpārliecinās, ka šīs paplašināšanās ved uz Eiropas kopējās ekonomiskās politikas nostiprināšanu.

- Ziņojums: Gįbor Harangozó (A6-0212/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu referentam, ka rodas nozīmīgas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem un ka analīzei, kas kalpo kā pamats Savienības naudas sadalei, būtu jāņem šī problēma vērā.

Tas skaidri ir redzams jaunajās dalībvalstīs. Polijā, piemēram, vissvarīgākais dalījums, kas ietekmē poļus, ir arvien lielākā atšķirība viņu pārticībā. Pašlaik gandrīz 12 % iedzīvotāju dzīvo ārkārtīgā nabadzībā. Vislielākā atšķirība turpina būt starp pilsētu un laukiem.

Lai gan Malopoļskas apgabals ierindojas ceturtajā vietā valstī pēc IKP, bezdarbs tajā ir problēma, un tas galvenokārt skar lauku iedzīvotājus. Kaimiņos Świętokrzyskie novadā lauku iedzīvotāji veido 55,5 % no visiem bezdarbniekiem (88 % no tiem ir bezdarbnieki bez tiesībām uz labuma gūšanu).

Šādu situāciju paildzināšana nozīmē, ka šo cilvēku izredzes pārvarēt „sociālo atstumtību”, par ko tik plaši ir runāts pašreizējās parlamentārās sesijas laikā, sarūk.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Moderātu delegācija Eiropas Parlamentā šodien ir balsojusi pret Gįbor Harangozós (PSE, HU) pašiniciatīvas ziņojumu (A6-0212/2008) par kohēzijas politikas ietekmi uz ievainojamu kopienu un grupu integrāciju.

Mēs nedomājam, ka kohēzija tiks stiprināta, turpmāk definējot ievainojamas grupas sabiedrībā vai izveidojot turpmāk statistikas kategorijas. Tieši otrādi, mēs domājam, ka formulēt sadalīšanas politiku ir valsts atbildība. Turklāt šajā posmā Eiropas Parlamentam nav jāprasa atbalsta pagarināšana pēc 2013. gada, jo tādā gadījumā netiktu ņemti vērā politikas rezultāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Man žēl priekšlikumu, kas bija manā atzinumā, ko mēs izklāstījām plenārsēdē un ko pieņēma Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, sevišķi par nepieciešamību pārskatīt KLP, lai mainītu iepriekšējo reformu mērķus. Tie bija atbildīgi par ienākumu zudumu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, darba kavēšanu un atteikšanos no lauksaimnieciskās darbības, izrādot labvēlību tikai lieliem zemes īpašniekiem.

Es izsaku nožēlu arī par to, ka nav uzskatīts par svarīgu turpināt sniegt augstas kvalitātes sabiedriskus pakalpojumus lauku teritorijās (arī kalnu apvidos un ārkārtīgi attālās teritorijās), lai izskaustu izolētību un nodrošinātu vispārēju piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, transportam un sakariem, kultūrai un pienācīgiem dzīves apstākļiem lauksaimniekiem un viņu ģimenēm.

Visbeidzot es esmu arī vīlusies, ka galīgajā rezolūcijā nav iekļauta nepieciešamība palielināt atbalstu lauksaimnieku asociācijām, kooperatīviem, vīndaru kooperatīviem un citām vietējām iestādēm amatniecības jomā, lai tādējādi veicinātu ražojumu pārdošanu, vietējo tirgu radīšanu un ciešākas saiknes starp ražotājiem un patērētājiem.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kādā veidā Parlamenta vairākums grasās izmantot kohēzijas politiku, lai veicinātu mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju, ja:

- Stabilitātes pakta un eiro „nominālas konverģences” vārdā tas slēpj to, ka ir valstis, kas ekonomiski atšķiras no ES?

- tas atsakās uzsvērt to, ka reģionālā politika ir neaizvietojams instruments ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanai, kuras prioritārie mērķi ir reģionālo atšķirību samazināšana, īstas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības stimulēšana, kas arī kalpo kā pārdalīšanas un kompensēšanas instruments attiecībā uz iekšējā tirgus, Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) un starptautiskā tirgus liberalizēšanas izmaksām reģioniem, kuri atpaliek?

- tas atsakās uzsvērt vajadzību atbalstīt mazāk labvēlīgus reģionus, teritorijas ar pastāvīgiem strukturāliem trūkumiem, visattālākos reģionus un teritorijas, ko ietekmē rūpniecības pārstrukturēšana, uzņēmumu pārvietošana vai slēgšana, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazaizsargātu kopienu un grupu sociālo iekļaušanu?

vai ja:

- tas atsakās uzsvērt dzīvībai svarīgo sabiedrisko pakalpojumu nozīmi ekonomiskai un sociālai kohēzijai vai paziņot, ka attāluma faktors ir būtisks, lai piekļūtu šiem pakalpojumiem un tie būtu pieejami visiem iedzīvotājiem?

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − G. Harangozó ziņojums uzsver dažus svarīgus punktus par sociālo atstumtību. Ziņojums pareizi izceļ to, ka sociālā atstumtība un grimšana nabadzībā notiek gan pilsētu, gan lauku teritorijās. Tas arī atzīmē reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī ekonomisko un sociālu partneru un attiecīgu NVO nozīmi stratēģiju attīstīšanā sociālās atstumtības izskaušanai. Tomēr šis Parlaments nespēja pieņemt manas grupas grozījumu attiecībā uz sociālo darba programmu un atbilstīgi tai pilsoņu tiesībām uz minimālu ienākumu un izglītības un apmācības pieejamību. Es atbilstīgi tam atturējos galīgajā balsojumā.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kohēzijas politika ir ES prioritāte, kas ieņem redzamu vietu budžetā — trešo daļu no ES budžeta. Tās pamatā ir solidaritātes princips, un tā ir domāta ekonomisku, sociālu un teritoriālu atšķirību mazināšanai dalībvalstu un to 268 reģionu starpā. Tomēr par spīti mūsu visu vislielākajām pūlēm, šīs atšķirības turpinās.

Arvien vairāk ir liecību, ka vismazāk attīstītajiem reģioniem vēl joprojām ir grūti izlauzties no nabadzības loka. Konkrētāk runājot, mūs pārsteidz mazaizsargāto grupu palielināšanās, ņemot vērā investīcijas šajos reģionos. Mēs zinām arī, ka pāreja no nabadzības uz sociālo atstumtību un segregāciju var būt strauja. Arvien vairāk šķiet, ka šis jautājums sakņojas pašā vides un teritoriālajā attīstībā. Tāpēc mums ir vajadzīga atbilstīga informācija, lai risinātu problēmu, kas slēpjas aiz dažādiem atstumtības slāņiem — piemēram, ilgtermiņa bezdarbs bieži ir saistīts ar ilgstošu bezdarbību, kas samazina tās ietekmē nonākušo cilvēku spēju pārvarēt savu sociālo atstumtību un ekonomiskās grūtības.

Es uzskatu, ka ir steidzamības kārtā jāizskata tas, kā teritoriālā attīstība un atstumtība savstarpēji ietekmē viena otru, lai tādā veidā mēs varam panākt ilgtspējīgas attīstības mērķi, izmantojot esošos finanšu instrumentus efektīvāk, lai izlīdzinātu atšķirības, kas vēl pastāv.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par G. Harangozó ziņojumu par kohēzijas politikas ietekmi uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju.

Es piekrītu, ka ir nepieciešams ieviest pieeju, kas ņem vērā mikroreģionālo līmeni un pievēršas starpreģionālām atšķirībām un visjutīgākajām jomām. Dažos gadījumos starpreģionālās nevienlīdzības ir svarīgākas nekā atšķirības starp reģioniem. Šādas pieejas trūkums var radīt reģionālo dalījumu padziļināšanos un turpmāku situācijas pasliktināšanos atstumtajās teritorijās. Neaizmirsīsim, ka Eiropas reģionālās politikas mērķis un pamatprincips ir samazināt attīstības atšķirības starp atsevišķiem apgabaliem Eiropas Savienībā, un teritoriālās atstumtības esamība vēl arvien nav pienācīgi ņemta vērā politiskos instrumentos.

Jaunajās dalībvalstīs sociālā atšķirtība un trūkumi vienādu iespēju nodrošināšanas jomā visbiežāk rodas lauku teritorijās, bet ekonomiskas un sociālas iniciatīvas reģionos parasti tiek vērstas uz dinamiskiem mērķiem — galvenokārt pilsētu centriem.

- Ziņojums: Frithjof Schmidt (A6-0137/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nav šaubu, ka šis ir EP pašiniciatīvas ziņojums, kas ir ļoti atbilstīgs un savlaicīgs, tomēr par spīti būtisku jautājumu izvirzīšanai par kokmateriālu un zivju izmantošanu un tirdzniecību tajā nepaceļas jautājums par tirdzniecības attiecību pamatnostādnēm starp ES un šīm valstīm, sevišķi, kad vēlreiz tiek pieminēts „vēl ne līdz galam pieņemtais un parakstītais Ekonomiskās partnerības nolīgums (EPN) ar Rietumāfrikas valstīm”. Rezolūcija „vēlreiz pārliecina Komisiju rīkoties saskaņā ar EPN galveno mērķi, kas virza uz priekšu reģionālu integrāciju un stiprina ĀKK valstu ekonomisko stāvokli, un šajā sakarā sevišķi uzsver Rietumāfrikas valstu nostāju”, tas ir, mēģinot pārdot šīm valstīm „kaķi maisā”.

Turklāt citu svarīgu punktu starpā, pievēršot uzmanību „nepietiekamajiem līdzekļiem zvejas kuģu darbības pārraudzībai un kontrolei” šajās valstīs, tā iesaka „pārraudzības un kontroles pakalpojumus, jo šīm valstīm trūkst nepieciešamie tehniskie un cilvēku resursi, lai veiktu šos uzdevumus, izveidojot pārraudzības centrus, apmācības inspektorus vai iegūstot patruļkuģus un gaisa resursus” — pasākumus, kam, ja tie notiek, būs pilnībā jāievēro šo valstu suverenitāte un šīs suverenitātes īstenošanas pasākumi atbilstīgi to ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju F. Schmidt ziņojuma galveno virzienu. ES politikai ir dziļa ietekme uz Rietumāfrikas valstu ekonomiku, vidi un sabiedrību, un ir obligāti nepieciešams, lai mēs uzņemamies atbildību par savu rīcību darījumos ar Rietumāfrikas tautām. Tomēr es dziļi nožēloju Parlamenta lēmumu pieņemt 1. grozījumu un noņemt atsauci uz jaudas pārpalikuma novēršanu zivsaimniecības nozarē. Ir vairāk kā skaidrs, ka jaudas pārpalikums jebkurā zivsaimniecībā ir jānovērš, un ir satriecoši, ka Parlaments ir balsojis tā, lai izpatiktu politiķiem noteiktās dalībvalstīs.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, F. Schmidt ziņojums par attīstības politikas saskaņotību skaidri izgaismo kādu būtisku ES attīstības koordinēšanas politikas trūkumu plašākā kopsakarā: tas nav pietiekami saskaņots, un tas bieži neaizsniedzas līdz visām būtiskajām nozarēm.

Ziņojums pievēršas ES īstenotajai bioloģisko dabas resursu izmantošanai Rietumāfrikā. Vissvarīgākie dabas resursi Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) reģioniem ir koks un zivis, un vairāk nekā 80 % no to eksporta iet uz Eiropas Savienību. Lai gan nolīgumi ir tikuši izstrādāti abās nozarēs, pamatojoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, tie nav bijuši pietiekami vispusīgi. Ir skaidras norādes uz to, ka daudzas zivju sugas tiek nozvejotas par daudz un ka regulējuma un kontroles trūkums ir novedis pie mežu nelikumīgas izciršanas, kas nenodrošina ilgtspēju. Tam sekojošo grimšanu nabadzībā reģionā var tiešā veidā saistīt arī ar plaša mēroga migrāciju.

Es balsoju par F. Schmidt ziņojumu un uzskatu, ka saskanīgajai ES politikai, kuru tas aicina īstenot, varētu būt nozīmīga ietekme Rietumāfrikā, jo ES ir šī reģiona galveno produktu lielākais pircējs. Tomēr ir vērts atcerēties, ka tirdzniecības politika pati par sevi nav atbilde. Tai jābūt cieši saistītai galvenokārt ar attīstības saskaņošanu, lai tādējādi reģionā var rasties tāda veida politiski un sociāli ekonomiski nosacījumi attiecīgajām valstīm, lai tās pašas pilnībā varētu izmantot savu bioloģisko dabas resursu potenciālu. Cits būtisks faktors ir tas, ka saskaņotība starp politikām, kuras ietekmē attīstību, var pienācīgi veidoties tikai tad, ja to īstenošana sākas visaugstākajā politiskajā līmenī.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Tas, kas ir vajadzīgs ES politikā sakarā ar Rietumāfriku, ir saskaņotība starp attīstības politiku šiem reģioniem un zivsaimniecības politiku šajā teritorijā, un kokmateriālu resursu izmantošanas līmeni, kas ir saistīts ar šīs teritorijas apmežošanu un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām.

ES zivsaimniecības politika Āfrikas valstīm ir jāstiprina un tālāk jāpaplašina. Ņemot vērā, ka Rietumāfrikas jūras ir visvairāk izmantotās jūras platības un ka dažas sugas tiek nozvejotas pārmērīgi daudz, Eiropas Savienībai ir jāpalīdz attīstīt un ieviest īpašas programmas, lai pārraudzītu un kontrolētu šos ūdeņus. Ir ārkārtīgi svarīgi apmainīties ar zināšanām un pieredzi šajā jomā, sevišķi attiecībā uz zinātniskiem pētījumiem par ūdens resursiem.

ES un Rietumāfrikas prioritātei jābūt ierobežot nelegālu zveju un aizliegt zivju krājumu pārmērīgu samazināšanu. Neaizmirsīsim, ka daudzi cilvēki sevi uztur tieši zvejojot. Mazāki lomi nozīmē lielāku nabadzību un problēmas ar pārtikas drošību šajā pasaules reģionā.

Nepareiza mežu resursu ekspluatācija rada klimata pārmaiņas. Mums ir jāveic pasākumi, lai aprīkotu šīs valstis cīņai pret klimata pārmaiņām. Mums ir jāapzinās, ka šī reģiona smagais finansiālais stāvoklis rada šīs un ne citas darbības. Mums tāpēc ir jāpalīdz viņiem radīt nosacījumus attīstībai, kas radītu jaunas ražošanas iespējas un jaunus darbošanās veidus, kas uzlabotu dzīves standartu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Man bija interesanti lasīt F. Schmidt ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību un par sekām, kādas ES īstenotā atsevišķu bioloģisku dabas resursu ekspluatācija rada Rietumāfrikas attīstībā, un es balsoju par šo referātu.

„Eiropas konsenss par attīstību”, par ko 2005. gada decembrī kopīgi vienojās ES iestādes un dalībvalstis, paziņo kopīgo mērķi nodrošināt attīstības politikas saskaņotību.

Kokmateriāli un zivis visumā pārstāv divus galvenos ražojumus Rietumāfrikas ekonomiskai un sociālai attīstībai. ES kā šo ražojumu galvenajam galamērķim var būt svarīga nozīme reģiona turpmākajā attīstībā šajās jomās.

Es paužu gandarījumu, ka Rietumāfrikas septiņas valstis ir parakstījušas zivsaimniecības nolīgumus ar Eiropas Savienību atbilstīgi jaunajai partnerības nolīgumu formulai, kurā papildus sākotnējam mērķim aizsargāt Kopienas flotes intereses, ir iekļautas klauzulas, kas prasa, ka trešai valstij ir jāizveido plāni, kas garantēs ilgtspējīgu zivsaimniecības resursu izmantošanu.

9. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: sk. protokolu

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.05, un tā atsāka darbu plkst. 15.00 )

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

10. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana sk. protokolu

11. Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Nosacījumi attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā - Energoregulatoru sadarbības aģentūra - Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopējas debates par

E. Morgan ziņojumu (A6-0191/2008) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/54/EK par kopējiem elektroenerģijas tirgus noteikumiem (COM(2007)0528 – C6-0316/2007 – 2007/0195(COD));

- A. Vidal-Quadras ziņojumu (A6-0228/2008) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (COM(2007)0531 – C6-0320/2007 – 2007/0198(COD));

- G. Chichester ziņojumu (A6-0226/2008) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (COM(2007)0530 – C6-0318/2007 – 2007/0197(COD)); un

- M. De Vits ziņojumu (A6-0202/2008) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par virzību uz Eiropas enerģijas patērētāju tiesību hartu (2008/2006(INI)).

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padomes Slovēnijas prezidentūras laikā enerģijas jautājumi ir bijuši ļoti svarīgi punkti darba kārtībā. Piegādes uzticamība, enerģijas tirgu funkcionēšana un ilgtspējīga vides vadība patiešām ir stratēģiski svarīgi jautājumi Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem.

Kļūst arvien skaidrāks, ka enerģētika ir joma, kurai ir jāpiedāvā jaunas zināšanas un jauni pakalpojumi, ja mēs gribam, lai Eiropas ekonomika joprojām saglabā konkurētspēju pasaulē. Pirms vairāk nekā gada valdību un dalībvalstu pārstāvji apņēmās tiekties pēc ilgtspējīgiem mērķiem un stiprināt efektīvus enerģijas tirgus. Eiropas Parlaments arī atbalstīja toreiz nospraustos mērķus un formulēja priekšlikumus, ko Padome pētīja ar lielu interesi.

Trešā pakete par dabas gāzes un elektroenerģijas tirgiem bija ļoti svarīgs normatīvu dokumentu kopums Slovēnijas prezidentūrai. Tās galvenais nolūks, šīs paketes galvenais nolūks ir turpināt enerģijas tirgu liberalizēšanas procesu un palielināt to efektivitāti un pārredzamību. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, iepazīstoties ar šo dokumentu kopumu Padome strādāja ar visiem pieciem normatīvo aktu priekšlikumiem kā ar vienu veselu paketi, un tāpēc, ja loģiski tas bija pieņemami, saglabāja tos vienus un tos pašus risinājumus dokumentos, kuri attiecas uz elektroenerģijas un dabas gāzes tirgiem.

Enerģētikas padomes sanāksmē 6. jūnijā Slovēnijas prezidentūra nodrošināja plašu atbalstu piecu normatīvo priekšlikumu paketes galvenajiem elementiem. Šī plašā konsensa vissvarīgākais elements, protams, ir enerģētikas pasākumu organizācijas trešā izvēle. Te vienlaikus tika pieņemti divi sākotnējie Komisijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi definē vai nu pilnu īpašumu dalīšanu, vai neatkarīgu sistēmas operatoru, bet dalībvalstis piekrita arī trešajai izvēlei, kura ļauj izveidot neatkarīgu pārvades tīklu operatoru.

Ļaujiet man īsi apkopot svarīgākos un varbūt arī visdelikātākos šī nolīguma punktus, kam arī jūs pievērsīsieties šajā godātajā namā. Neatkarīga pārvades tīklu operatora izvēli var lietot valstis, kur, jaunajai direktīvai stājoties spēkā, pārvades tīkli kļūs par vertikāli integrētu pasākumu. To var piemērot gan dabas gāzes nozarei, gan elektroenerģijai. Šī izvēle ļauj pasākumiem saglabāt īpašumu uz pārvades tīkliem ar nosacījumu, ka to pārvalda neatkarīgs operators.

Attiecībā uz pārvades sistēmas organizēšanu un sistēmas operatoru vertikāli integrētā pasākumā ir izveidotas prasības, kas nosaka sistēmas operatora neatkarību, līdzsvarotu un objektīvu darbību, nepieciešamu ieguldījumu veikšanas drošību un arī paša vertikāli integrētā pasākuma interešu aizsardzību.

Tā rezultātā būs nodrošināta:

1. operatora, vadītāju un kontroles iestāžu neatkarība,

2. izvairīšanās no visiem interešu konfliktiem,

3. taisnīga un nediskriminējoša pieeja tīklam,

4. taisnīgs rosinājums investēt arī starptautiskos savienojumos,

5. neatkarīga pieeja līdzekļiem un resursiem pārvades tīklu operatoru darbam un, galu galā, tas nodrošinās papildu jurisdikciju valsts regulatoriem attiecībā uz neatkarīgiem pārvades tīklu operatoriem.

Kāds cits Padomē panāktā nolīguma elements attiecas uz trešo valstu investīcijām Eiropas Savienībā. Padome uzskata, ka dokumentam ir jānodrošina tāda pieeja trešām valstīm, kuras kontrolē tīklus, kas neīstenos protekcionismu. Vienlaikus ir jāgarantē, ka uzņēmumi no trešām valstīm ievēros tos pašus noteikumus, ko piemēro Eiropas Savienības pasākumiem. Te mums jāņem vērā trešo valstu un to pasākumu intereses, meklējot labas partnerattiecības ar enerģētikas pasākumiem dalībvalstīs. Turklāt mums vajadzēs arī analizēt virkni enerģijas ieguldījumu, kas jau ir uzsākti abās pusēs.

Cita ļoti svarīga joma ir investīciju un tīkla attīstības plānošana, sevišķi Eiropas Savienības tīklu attīstības desmitgadu plāna formulēšana. Konsekventa un efektīva pieeja ir nodrošināta visos līmeņos, sevišķi attiecībā uz pārvades tīkla operatoriem atklātā un pārredzamā konsultēšanās procesā, kā arī uz galvenajiem dalībniekiem un aģentūru.

Attiecībā uz pieminēto Energoregulatoru sadarbības aģentūru prezidentūra uzskata, ka mums ir izdevies radīt patiesi neatkarīgu aģentūru ar efektīvu vadību. Tās uzdevumi tiek vērsti uz starptautiskas un reģionālas sadarbības jomām, un tā īpaši nodarbosies ar pārrobežu savienojumu jautājumiem.

Citi svarīgi elementi nolīgumā attiecas uz sabiedrisko īpašumu, pārrobežu lietu risināšanu, pastiprinātu reģionālu sadarbību, tirgus darbību, patērētāju aizsardzību un norādījumiem, kas Komisijas komitejām ir jāpieņem komitoloģijas procedūrās.

Šajos nedaudzajos punktos es cerēju jūs iepazīstināt ar īsu pārskatu par galvenajiem aspektiem konsensā, kas tika panākts Padomē. Es esmu pārliecināts, ka kompromisa dokuments arī ir labs pamats nākamajam prezidentūras trijniekam un sadarbībai ar šo godāto namu.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vispirms gribu apsveikt visus referentus — E. Morgan, G. Chichester, A. Vidal-Quadras un M. De Vits — par viņu izcilajiem ziņojumiem, kā arī „ēnu” referentus un visu attiecīgo komiteju visus locekļus. Termiņi ir bijuši ļoti īsi, un pakete ir svarīga un sarežģīta. Es esmu augstu novērtējis visu to darbu, kas veikts šo dažu mēnešu laikā, un Eiropas Parlamenta deputātu ļoti augsto iesaistīšanās līmeni.

Ļaujiet man vēlreiz uzsvērt galvenās problēmas, kas stāv mūsu priekšā. Es zinu, ka šim Parlamentam tās sevišķi rūp.

Ar šo tālejošo paketi Komisijai prātā ir viens mērķis: Eiropas Savienības pilsoņu intereses.

Protams, tirgus atvēršana nevar pati par sevi apturēt naftas cenu pieaugumu. Tomēr tieši tad, kad cenas ir ļoti augstas, mums jānodrošina patiešām efektīva konkurence mūsu enerģijas tirgos, lai garantētu, ka šo cenu ietekme uz mūsu pilsoņiem ir tik ierobežota, cik iespējams. Jau tagad daži Eiropas pilsoņi ir guvuši labumu, ko dod lielāka izvēle un lielāka konkurence, lai noturētu cenas tik zemu, cik iespējams, kā arī pakalpojumi un augstāki drošības standarti.

Tomēr pārāk daudziem Eiropas pilsoņiem reāli konkurējošu tirgu attīstības process nepavisam nav beidzies, un viņiem nav iespējams reāli izvēlēties piegādātāju.

Jautājums nav tikai par labākām cenām un lielāku izvēli. Piegādes drošības nodrošināšanai būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi jaunos tīklos nākamajās pāris desmitgadēs. Ja mēs ļausim turpināties pašreizējam stāvoklim, šie ieguldījumi vienkārši netiks veikti vajadzīgajā apjomā.

Turklāt iekšējā tirgus funkcionēšana ir viena no galvenajiem aspektiem ES centienos risināt klimata pārmaiņas. Bez konkurētspējīga elektroenerģijas un gāzes tirgus emisiju tirdzniecības shēma nekad kārtīgi nedarbosies un mūsu mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju gluži vienkārši neizdosies.

Mēs visi piekrītam, ka ir vajadzīgas normatīvas reformas, lai novērstu daudzos trūkumus pašreizējā normatīvajā un regulatīvajā pamatā. Patiešām, ar A. Vidal-Quadras 2007. gada 10. jūlija ziņojumu Eiropas Parlaments parādīja savu apņēmību panākt šādu ambiciozu politiku enerģētikas jomā.

Ļaujiet man tagad pievērsties dažiem ziņojumu jautājumiem sīkāk. Protams, ziņojumi ir ļoti pamatīgi, un es tāpēc pievērsīšos tikai dažiem aspektiem.

Daudzus ierosinātos grozījumus Komisija var atbalstīt. Lielākā daļa grozījumu par patērētāju tiesību stiprināšanu E. Morgan ziņojumā ir atzinīgi novērtēti un iet roku rokā ar M. De Vits ziņojumā pausto nodomu. Uzsvars uz tīklu operatoru stingrāku reģionālo sadarbību arī tiek atzinīgi vērtēts. Vairāki grozījumi dod lietderīgu skaidrojumu vai papildinājumu Komisijas priekšlikumam, sevišķi attiecībā uz tīkla operatora nozīmi, valsts regulatoru pilnvarām un efektīvu, labi funkcionējošu un drošu iekšējo enerģijas tirgu.

Vairākos jautājumos Komisija arī atbalsta kopējo komitejas mērķi, lai gan tai var būt daži iebildumi par priekšlikumu precīzu formulējumu.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mazaizsargātu patērētāju aizsardzība un cīņa pret nabadzību enerģijas jomā ir būtiska, īstenojot tirgus atvēršanu, un tā noteikti ir jāstiprina. Komisija rūpīgi sekos formulējumam, lai ievērotu subsidiaritātes principu. Cenu regulēšanai arī nav jānovērš pareizi investīciju signāli un ienākšana tirgū.

Tālāk attiecībā uz M. De Vits ziņojumu par patērētāju hartu, manuprāt, lielākā daļa ierosināto grozījumu ir ļoti būtiski. Daudzas domas jau ir pieņemtas E. Morgan ziņojumā, un daudzām no tām Komisija var piekrist, kaut vai par nepieciešamību ātri un labi nosūtīt patērētājiem informāciju. Kā jūs zināt, Komisija drīzumā ierosinās dalībvalstīm energopatērētāju kontroljautājumu sarakstu, kas izveidots, lai palīdzētu savākt un nogādāt būtisku informāciju patērētājiem par viņu enerģijas tirgiem.

Es patiešām piekrītu, ka, iespējams, ir jāievieš jaunas patērētāju tiesības pašreiz notiekošajā normatīvajā procesā un ka hartas nolūks ir labāka saziņa par energopatērētāja tiesībām, tādējādi padarot tās labāk zināmas patērētājiem.

Būs grūti mēģināt saskaņot visus sabiedrisko pakalpojumu pienākumus ES līmenī. Tomēr Komisija pārraudzīs direktīvu pareizu īstenošanu, sevišķi, lai nodrošinātu, ka mazaizsargāti patērētāji tiek definēti valsts līmenī un ka valsts atbalsta shēmas tiek padarītas pieejamas pārredzamā un efektīvā veidā.

Turklāt Pilsoņu enerģētikas forums būs virzošais spēks, lai izveidotu konkurētspējīgus mazumtirdzniecības tirgus ES, vienlaikus nodrošinot, ka mazaizsargātie pilsoņi tiek aizsargāti. Pēc Energopatērētāju tiesību konferences 6. maijā Komisija ir uzsākusi konsultēšanās procesu ar visām attiecīgajām pusēm.

Attiecībā uz enerģijas efektivitāti un atjaunojamo enerģijas veidu veicināšanu Komisija pilnībā piekrīt Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas bažām, bet mēs uzskatām, ka Iekšējā tirgus direktīva nav vispiemērotākā vieta šī temata apspriešanai. Mēs uzskatām, ka komitejas mērķus var panākt saistībā ar jauno atjaunojamās enerģijas direktīvu, kura pašlaik tiek apspriesta.

Attiecībā uz cīņu pret tirgus koncentrēšanos mēs tāpat kā komiteja uzskatām, ka tā ir būtiska, bet uzskatām, ka Komisijas priekšlikums jau dod regulatoriem tiesības un pilnvaras veikt pasākumus, lai nodrošinātu pareizu tirgus funkcionēšanu.

Par diviem svarīgiem punktiem mēs tomēr neesam pilnībā vienisprātis ar komitejas izdarītajiem secinājumiem: komitoloģijas izmantošana un daži jautājumi par aģentūras lomu.

Par komitoloģijas izmantošanu, šīs procedūras vispārējā svītrošana padarītu neefektīvu visu ātras un efektīvas jaunu, ļoti detalizētu tirgus kodu attīstīšanas procesu. Tie būs svarīgi, lai virzītu uz priekšu patiesi integrētus enerģijas tirgus gadu nevis desmit gadu laikā. Vissvarīgākais jautājums ir spēja padarīt tiesiski saistošus visiem tīkla operatoriem tehniskos kodus, kas pieņemti aģentūras pārraudzībā. Šajā nolūkā Komisijai ir jābūt spējīgai tos pieņemt ātri un efektīvi ar komitoloģijas procedūru. Citādi tie var nekļūt tiesiski saistoši saprātīga laika posma ietvaros.

Runājot vispārīgāk, ir vajadzīgi vadoši norādījumi tieši tādēļ, lai būtu spēcīga aģentūra atbilstīgi nostājai, kas pausta G. Chichester un A. Vidal Quadras ziņojumos. Bez vadošiem norādījumiem, kas nosaka pilnvaras, aģentūra būs vienkārši nespējīga izdot saistošus atsevišķus lēmumus tirgus dalībniekiem.

Ja šie svarīgie aspekti tiek saglabāti, tad, lai ņemtu vērā komitejas bažas, Komisija varētu tomēr pieņemt dažu komitoloģijas procedūru svītrošanu, kuras, mūsuprāt, ir mazāk svarīgas.

Par aģentūru runājot, Komisija grib izveidot aģentūru ar stingrām pilnvarām. Komisija var pieņemt grozījumus, kas uzdod vispārējus pienākumus aģentūrai un arī nodrošina atklātāku un pārredzamāku konsultēšanos ar ieinteresētajām pusēm. Tomēr nevar pārsniegt EK Līgumu.

Vairāki komitejas ierosinātie grozījumi attiecībā uz aģentūras pilnvarām pieņemt lēmumu nav savienojami ar principu, kas noteikts ar Meroni spriedumu. Tas jo sevišķi attiecas uz aģentūrai piešķirtās rīcības brīvības pilnvaru pakāpi. Es pilnībā piekrītu, ka ir vajadzīga stipra un efektīva aģentūra, un uzskatu, ka to var panākt ar pieeju, ko Komisija ierosina, kur aģentūra attīstīs kodus, kas paredz īstu, būtisku rīcības brīvību, un ka tos pēc tam pieņem ar komitoloģiju.

Es nebeigšu, nepieskāries jautājumam par tīklu darbības efektīvu nošķiršanu no ražošanas un piegādes. Pašreizējie noteikumi nozīmē, ka liels skaits tīkla operatoru var sekmīgi diskriminēt jaunus ienācējus. Tam ir īpaši bremzējoša ietekme uz investīcijām shēmā un jaunu jaudu ieviešanu.

Tāpēc mūsu mērķis ir atrast pieeju, kas pilnībā novērsīs vertikāli integrēta tīkla operatoru iespējamo interešu konfliktu, nodrošinot viņiem pienācīgus stimulus investēt un vadīt shēmu nediskriminējošā veidā.

Padome panāca plašu vienošanos par svarīgām paketes daļām Enerģētikas padomē 6. jūnijā. Mērķis ir pēc jūsu balsojuma spēt panākt paketes pieņemšanu otrajā lasījumā šī gada beigās. Ja process tiek kavēts, pastāv risks, ka paketi nepieņems pirms 2009. gada vēlēšanām. Es rēķinos, ka Parlaments un nākamā Francijas prezidentūra pilnībā izmantos atlikušos mēnešus, lai panāktu vispārēju vienošanos.

Ļaujiet man uzsvērt, ka Enerģijas padomē 6. jūnijā Komisija oficiāli atturējās no nostājas par paketi tieši tādēļ, lai ņemtu vērā jūsu balsojumu rītdien.

Godājamie deputāti, jūs esat devuši stingru pienesumu šim procesam kopš tā sākšanās. Es ceru uz turpmāku darbu kopā ar jums pie šiem priekšlikumiem nākamajos mēnešos Eiropas energopatērētāju interesēs.

  Eluned Morgan, referente. − Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ja Parlaments rītdien pieņems elektroenerģijas ziņojumu, tas būs norādījums visiem enerģētikas uzņēmumiem visā Eiropā, ka mēs gribam, lai patērētājs atkal ir atpakaļ vadītāja sēdeklī.

Pirms es runāšu par vispretrunīgāko aspektu šajā direktīvā, es gribu pakavēties pie dažām jomām, kur mums līdz šim ir izdevies panākt konsensu Parlamentā.

Eiropas Savienībā nevar būt neviena, kas nav pamanījis milzīgo cenu pieaugumu enerģijai pēdējos mēnešos. Visā Eiropas Savienībā ir cilvēki, kas cīnās, lai samaksātu savus rēķinus par enerģiju, tāpēc mēs uzskatām, ka „energoresursu nepietiekamības” jautājums ir stabili jāiekļauj ES darba kārtībā. Galu galā visa ETS sistēma un atjaunojamās enerģijas mērķi pieder Eiropai, un tie ietekmē enerģijas cenas.

Komisār, mēs esam respektējuši subsidiaritāti savā prasībā, lai dalībvalstis nāk ar savām energoresursu nepietiekamības definīcijām un darbības plānu šīs problēmas risināšanai. Tādā veidā Padomei ir jāsaprot, ka, ja tā grib vienoties par paketi, šī ir Parlamenta centrālā prasība.

Enerģētikas jomā patērētājiem jau pastāv daudzas tiesības, bet tās nav stājušās spēkā. Tādēļ mēs esam lūguši valsts regulatoru iestādes izmantot stimulus un sankcijas, lai nodrošinātu to, ka patērētājs tiek aizsargāts.

Mēs esam arī paredzējuši papildu tiesības, kas būtu jānodrošina patērētājam, piemēram, tādas kā pieejamas cenas ģimenēm ar zemu ienākumu, atvieglota pāreja uz citu piegādātāju, patērētājam palielināta pārstāvniecība sevišķi sūdzību gadījumā un taisnīgs risinājums cilvēkiem lauku un attālos apgabalos.

Mēs uzskatām, ka 10 gadu laikā ir jāuzstāda viedas mērierīces, kam ir jāveicina enerģijas efektivitāte, un uzņēmumiem ir jābūt radošiem, izvēloties veidus, kā viņi pieprasa maksu par enerģiju, un nav jāapbalvo cilvēki, kas lieto vairāk, kā tas notiek pašlaik. Prioritāte ir jāpiešķir atjaunojamiem energoresursiem, ļaujot tiem ienākt shēmā, lai varam sasniegt 20 % mērķi.

Mums ir jāsaprot, ka tad, kad mēs runājam par pārvades sistēmām, mēs runājam par monopoliem, tāpēc ir skaidra nepieciešamība pēc ļoti stingra regulējuma.

Mēs gribam redzēt daudz labāku sadarbību valsts regulatoru iestāžu un konkurences iestāžu starpā. Tādējādi mēs varētu panākt, ka mums nebūtu gandrīz puse valstu Eiropas Savienībā, kurās viens uzņēmums dominē pār vairāk nekā 70 % no tirgus.

Tagad par vispretrunīgāko ziņojuma daļu — nošķiršanas jautājumu. Ir skaidrs, ka pašreizējā sistēma nav labi darbojusies. Ir aizdomas, ka daži nerīkojas godīgi. Viņi dod priekšroku piekļuvei paši savam uzņēmuma, viņi rada šķēršļus tur, kur var nobremzēt konkurenci. Šis ir iemesls, kāpēc es kā referente uzskatu, ka pilnīgai enerģijas piegādes nošķiršanai no pārvades uzņēmumiem jeb pilnīgai īpašumu nošķiršanai — kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komisija — ir jābūt vienīgajai izvēlei elektroenerģijas uzņēmumiem.

Vienīgi šādā veidā jūs novērsīsiet interešu konfliktu. Jūs varat uzcelt tik daudz Ķīnas mūru, cik gribat, bet uzņēmumiem nebūs nekāda stimula veicināt konkurenci tirgū, ja tiem pieder arī pārvades uzņēmumi.

Mums ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi: mums ir vajadzīga vieglāka piekļuve atjaunojamajiem energoresursiem un MVU, bet varbūt vairāk par visu citu mums vajadzīga stabila regulatīva shēma vienu biljonu vērtajai investīcijai, kas ir nepieciešama ES tirgū. Ja mēs tagad samudžināsim šo jautājumu, mēs nedosim skaidru signālu tiem investoriem, un apgaismojums Eiropā var izdzist. Šis jautājums neizgaisīs, un, ja apgaismojums pārtrūkst, valdības var krist.

Tāpēc kurš tam pretojas? Vācija, Francija, Austrija, Luksemburga, Grieķija un Bulgārija: tās domā, ka ar Ķīnas mūru nostiprināšanu pietiks. Dažiem ir arī aizdomas, ka te ir mēģinājums aizsargāt nacionālos varoņus, kas būtu priecīgi investēt citos tirgos, bet negrib ielaist citus savos tirgos. Tomēr mums nevajag arī pārāk pārvērtēt šo modeli, maz ticams, ka ir kāds modelis, kas mums samazinās cenas.

Mēs zinām, ka Padome ir nonākusi pie neoficiālas vienošanās šajā jautājumā. Viņi ir ierosinājuši šo Ķīnas mūru nostiprināšanu. Tomēr daudzi no mums jūt, ka ar to nepietiks Eiropas patērētājiem, un ir ierosinājuši saglabāt stingru nostāju.

Es vēlos īpaši pateikties „ēnu” referentiem un ikvienam, kas iesaistījās šajā darbā, par sadarbību pie šī ļoti sarežģītā dokumentu kopuma.

  Alejo Vidal-Quadras, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, enerģija vēl joprojām daudzu iemeslu dēļ ir viens no Eiropas Savienības Ahileja papēžiem, galvenokārt tāpēc, ka dažas valdības vai uzņēmēju elites aprindas nevēlas atzīt, ka, lai panāktu kopēju enerģētikas politiku, mums ir vajadzīgs integrēts iekšējais tirgus, kas ir atvērts konkurencei, kurā patērētāji var brīvi izvēlēties piegādātājus un kurā enerģija plūst no Stokholmas uz Atēnām un no Lisabonas uz Vīni bez nekādiem lieliem šķēršļiem. Lai sasniegtu šo mērķi, kas vēl ir tālumā, mums daudz kas ir jāizdara un daudzi šķēršļi jānovāc.

Ziņojumā par regulu, kuram es esmu referents, ko pieņēma gandrīz vienbalsīgi komitejā, mēs uzsvērām savstarpējo sakaru palielināšanas nozīmi starp dalībvalstīm, nepieciešamību saskaņot tehniskos noteikumus Eiropas līmenī, ieteicām piešķirt lielākas pilnvaras regulatoru aģentūrai, labāk sadalīt sistēmu operatoru atbildību, lai tādējādi viņi uzņemas atbildību par tīklu kodu izstrādi, kā arī, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm, dot viņiem iespēju piedāvāt kodus pašiem sev ar noteikumu, ka tie nerunā pretī pamatnostādnēm.

Šie priekšlikumi izriet no vēlēšanās, ko Parlaments jau ir paudis, par Eiropas koordinācijas iestādes izveidi valstu regulatoriem, kura var pieņemt lēmumus par Eiropas mēroga jautājumiem, izvairoties no valsts līmenī pieņemtu lēmumu dublēšanas, un izveidot Eiropas sistēmu operatoru tīklu, lai attīstītu nepieciešamos tehniskos noteikumus Eiropas tirgus vienmērības nodrošināšanai. Šajā jautājumā mans ziņojums pilnībā saskan ar G. Chichester un A. Paparizov ziņojumiem.

Lai panāktu iekšēju tirgu elektroenerģijai, mums jāizveido saskaņoti noteikumi un regulas, jānodrošina, ka visi dalībnieki izmanto vienādus noteikumus, jāveicina starpsavienojumi un ir vajadzīgi neatkarīgi regulatori, kuriem ir pietiekamas pilnvaras investīciju garantēšanai.

E. Morgan, kas man ir laba draudzene, ziņojumā lielā mērā ir dotas pareizās atbildes, lai risinātu šīs problēmas. Īpašumu šķiršanas temats ir bijis cēlonis daudzām debatēm mūsu starpā, kuras dažkārt ir bijušas gluži sīvas. Tomēr mēs joprojām esam draugi, kas rāda, ka Eiropai ir nākotne.

Es domāju, ka mēs runājam par tematu, kurā nacionālajām interesēm ir principiāla loma, kur ir pretstatīti dažādi tirgus modeļi un ir izveidojušās situācijas, kas mums ir jāņem vērā. Tomēr tieši šīs atšķirības ir tās, kas lielā mērā neļauj mums virzīties uz priekšu, un es nedomāju, ka dažādu modeļu saraksta ą la carte izveidošana ir atrisinājums.

Īpašumu šķiršana nav panaceja, bet ir nepieciešams nosacījums — lai gan noteikti nepietiekams pats par sevi — integrēta vienota tirgus izveidei.

Dažas E. Morgan idejas ir strīdīgākas, piemēram, sociālie tarifi, lai risinātu energoresursu nepietiekamības problēmu, jo, tā darot, mēs riskēsim ar iejaukšanos tirgos.

Padome nonāca pie vispārējas vienošanās par paketi pirms vairāk nekā nedēļas. Mēs pabeigsim pirmo lasījumu pirms vasaras. Tomēr nobeigumā es gribu darīt zināmu Padomes pārstāvim, mūsu dārgajam un cienījamam draugam J. Lenarčič Parlamenta vēlēšanos sākt sarunas, lai vienotos par otro lasījumu, kas apmierina Eiropas Savienību kopumā.

Šis parlamentāro pilnvaru termiņš tuvojas beigām, un „vai nu, vai” pieejas būtu nepareizas, jo, Padomes priekšsēdētāj, Parlaments reaģē ļoti slikti, kad to nerespektē vai kad tas jūt, ka uz to tiek izdarīts pārāk liels spiediens.

Šis nav laiks, kad mums vajadzētu sašķelties stingras līnijas piekritējos un mērenākas līnijas piekritējos vai rīkoties vienīgi no nacionālo interešu perspektīvas. Šis ir laiks saprātīgām, līdzsvarotām un, šī vārda vislabākajā nozīmē, eiropeiskām pieejām.

  Giles Chichester, referents. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu atzīmēt mana tiešā priekšgājēja un, tā sakot, koreferenta R. Brunetta nozīmīgo ieguldījumu, kuram bija jāpamet šis Parlaments, lai pildītu citu pienākumu savā dzimtenē. Es gribu pateikties „ēnu” referentiem par viņu konstruktīvo sadarbības pieeju, kas ļāva mums radīt plašu konsensu.

Tas ir interesants pienākums atrast īsto līdzsvaru starp atļauju valsts regulatoru iestādēm rīkoties pašām par sevi un vēlmi radīt ES regulatoru. Lai tirgi darbotos labi, regulatora loma ir absolūti būtiska. Šī aģentūra papildinātu Eiropas līmenī valstu regulatoru aģentūru veiktos regulēšanas uzdevumus un darītu to, radot pamatnostādni to savstarpējai sadarbībai ar regulatīvu pārskatu palīdzību par sadarbību pārvades sistēmu operatoru starpā, piešķirot aģentūrai pilnvaras par atsevišķiem lēmumiem un vispārēju padomdevēja lomu. Aģentūrai būtu padomdevēja loma attiecībā uz Komisiju tirgus regulēšanas jautājumos, un tā ir svarīga funkcija.

Debašu gaitā par šo regulu mēs arvien vairāk pārliecinājāmies par nepieciešamību iet tālāk nekā Komisijas priekšlikumi par aģentūru, lai radītu aģentūru ar lielāku neatkarību un lielākām lēmumu pieņemšanas pilnvarām. Ja gribam, lai aģentūra dod efektīvu ieguldījumu integrēta konkurētspējīga enerģijas tirgus attīstīšanā Eiropas Savienībai, aģentūrai būs vajadzīgas plašākas pilnvaras un jābūt neatkarīgai no Komisijas, lai nodarbotos ar pārrobežu situācijām un nodrošinātu efektīvu sadarbību starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un valstu regulatoru iestādēm VRI.

Tādējādi mēs piedāvājām jaunas lēmumu pieņemšanas pilnvaras aģentūrai, sevišķi par tehnisko kodu attīstību, ko mani kolēģi tikko pieminēja, un PSO investīciju plāniem, un lielāku regulatīvu un finansiālu neatkarību. Tomēr līdz ar šīm lielākajām pilnvarām un neatkarību ir jānāk lielākai atbildībai īpaši Parlamenta, kā arī citu ieinteresēto pušu priekšā. Mēs tāpēc piedāvājām palielināt prasību aģentūrai konsultēt, prasību par pārredzamību un tās atbildību Parlamenta priekšā.

Ir jāuzsver, ka mēs esam mēģinājuši nodrošināt šī ziņojuma un regulas atbilstību un saskaņotību ar pārējām paketes daļām. Mums ir bijuši zināmi jautājumi, ko uzdevis Meroni spriedums, bet tomēr mēs uzskatām, ka mūsu priekšlikumi ir pareizi.

Ierosinātās pārmaiņas struktūrā ir plānotas, lai nodrošinātu visefektīvāko līdzsvaru starp vajadzībām pēc regulatīvas neatkarības un pienācīgu politisku kontroli, no otras puses. Galvenais princips man un mums ir tas, ka aģentūras neatkarība ir kritiski svarīga ne tikai tās efektivitātei, bet arī tās ticamībai. Tāpēc mēs ierosinām stingrāku lomu regulatoru valdei, laika ierobežojumu, lai nodrošinātu lēmumu ātru pieņemšanu, un aģentūrai lielāku finansiālo neatkarību.

Eiropas enerģijas tirgus nākotne un tā attīstība pēc trešās enerģētikas paketes īstenošanas prasīs no aģentūras nozīmīgu pienākumu izpildi, un tas ir iemesls, kāpēc aģentūras vara un neatkarība ir jāstiprina vairāk un plašāk par Komisijas piedāvāto līmeni.

  Mia De Vits, referente. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es domāju, ka E. Morgan ziņojums un mans ziņojums par Eiropas enerģijas patērētāju tiesību hartu ir jāaplūko kopā. Šodien enerģētikas nozares strukturālā nošķiršana ir vairāk nepieciešama kā jebkad, bet tas nevar būt pašmērķis. Jautājums ir un paliek šāds: vai tā nāks par labu patērētājam? Tas nav acīmredzams. Šajā sakarībā es atzīmēju, ka manā valstī Beļģijā rēķini par enerģiju būs vidēji par EUR 300 lielāki 2008. gadā nekā 2007. gadā. Es saprotu, ka naftas augošās cenas lielā mērā ir atbildīgas par to — bet noteikti ne pilnībā.

Komisāres M. Kuneva minētie skaitļi atklāj, piemēram, ka 20–32 % britu, kas ir mainījuši piegādātāju kopš tirgus atvēršanas, tagad ir sliktākā stāvoklī nekā iepriekš. Tāpēc ir būtiski, lai patērētāji zina par savām tiesībām attiecībā uz enerģētikas nozari, Pašlaik tā nepavisam nav. Patiešām trūkst saprotama informācija par šīm tiesībām, tāpēc ir nepieciešams stingrs, skaidrs, saprotams dokuments, kas nosauc esošās tiesības: harta.

E. Morgan jau ir runājusi par to, kam tajā jāietilpst. Es gribu pievienot vēl pāris aspektu. Patērētājiem ir jābūt iespējai mainīt piegādātāju: protams. Par brīvu un viena mēneša laikā: noteikti. Tas tomēr nozīmē, ka viņiem ir jābūt iespējai salīdzināt piedāvājumus, un tāpēc ir svarīgi, lai līgumi un rēķini būtu standartizēti. Lai varētu salīdzināt, patērētājiem ir vajadzīgs pārskats par viņu pašreizējo enerģijas patēriņu un jātiek informētiem par šo patēriņu vismaz četras reizes gadā. E. Morgan runāja arī par šo — un es atbalstu šīs idejas, kas ietilpst arī manā ziņojumā — „viedie skaitītāji” un energoresursu nepietiekamības risināšana un valsts enerģijas rīcības plāni, kas ir jāizstrādā šajā nolūkā, ir būtiski soļi pareizajā virzienā.

Attiecībā uz sociālajiem tarifiem es gribu teikt, Vidal-Quadras kungs, ka, pēc mūsu domām, to izmantošanai ir jābūt iespējamai, dalībvalstīm ir jābūt efektīvam instrumentam. Tas ir vienīgais, ko mēs teiktu attiecībā uz sociāliem tarifiem, Vidal-Quadras kungs. Tādējādi man nešķiet, ka ir neiespējami tos atbalstīt.

Turklāt būtu svarīgi, lai ir fiziski kontaktpunkti, kur informāciju var iegūt. Galu galā digitālā plaisa joprojām ir neticami reāla šodien.

Es gribu nobeigt ar to, kas, iespējams, ir vissvarīgākais punkts. Mūsuprāt, ja patērētāji grib apzināties savas tiesības un būt informēti, viņiem, noslēdzot līgumus, ir jāsaņem hartas eksemplārs, kas nosauc viņu esošās tiesības skaidri un saprotami. Mūsu grupa prasa tieši šo, ne vairāk un ne mazāk: lai tiek apkopotas esošās tiesības un lai patērētāji tās saņem izlasāma dokumenta veidā. Tāpēc es nevaru saprast Komisijas, komisāra A. Piebalga vai citu grupu nostāju. Pirms dažiem mēnešiem Komisija paziņoja par hartu; tagad pēc dažiem mēnešiem viss, ko beidzot mēs saņemam, ir vienkāršs informatīvs jautājumu saraksts. Mums liekas, ka ir nepieciešams iet tālāk. Tāpēc es vēršos pie citām grupām ar aicinājumu atbalstīt grozījumu, ko iesniegusi sociālistu grupa Eiropas Parlamentā. Mēs neizgudrojam jaunu riteni; mēs vienkārši prasām, lai patērētāji tiek informēti par viņu tiesībām ar eksemplāru, kas viņiem tiek nosūtīts, kad viņi noslēdz līgumu. Ja šodien vissvarīgākā problēma — kā to atzīmēja Eiropas Komisija — ir skaidra informācija vai drīzāk tās trūkums, es uzskatu, ka mūsu priekšlikums piedāvā risinājumu.

  Ján Hudacký Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SK) Enerģētikas stāvoklis Eiropā un visā pasaulē liek mums meklēt jaunus efektīvus risinājumus drošai piegādei dalībvalstīs par saprātīgām cenām, kas pakļautas turpmākai enerģijas tirgu liberalizācijai, lielākai tirgus pārredzamībai un nediskriminācijai.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas pūles panākt progresu, radīt enerģijas tirgos telpu skaidri formulētiem noteikumiem un attiecībām starp attiecīgajām pusēm. No vienas puses, tam ir jāved pie labākas, konkurētspējīgākas vides radīšanas, un, no otras puses, tam jārada efektīvs regulēšanas mehānisms, kas spēj novērst krīzes situācijas.

Tomēr nodomi un īstenība ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Lai gan enerģētikas pakete ir bijusi daudzu debašu un kompromisa priekšlikumu temats, tā vēl joprojām izsauc daudz jautājuma zīmju un neskaidrības. Mēs visi ļoti labi zinām, ka vislielākais klupšanas akmens ir Komisijas priekšlikums attiecībā uz jautājumu par īpašuma uz ražošanu šķiršanu no īpašuma uz pārvadi vertikāli integrētu uzņēmumu struktūrā.

Vai tas patiešām ir visefektīvākais modelis, lai nodrošinātu lielāku konkurenci, mazāk diskriminācijas, zemākas cenas un lielākus ieguldījumus? Daudzajām analīzēm, kuras uzskata par apstiprinājumu šiem labumiem, pretī tiek izvirzīti pretargumenti, kas izsauc objektīvas šaubas par šiem labumiem.

Mans atzinums ir diezgan vienkāršs, bet tas pamatojas uz diskusijām gan ar īpašuma šķiršanas atbalstītājiem, gan oponentiem. Tām dalībvalstīm, kurām ir citi modeļi, noteikti ir jābūt izvēles iespējai. No tām astoņas ir ierosinājušas tā saukto trešo veidu, ko es kā ECON komitejas atzinuma projekta sagatavotājs ierosināju kā alternatīvu īpašuma šķiršanas modelim.

Patiešām, minētā komiteja jau ir pieņēmusi šo priekšlikumu. Pirms nonākam pie galīgiem secinājumiem, mums ir jāpārliecinās, vai katrs piedāvātais modelis ir funkcionāls, nodrošina nepārtrauktu enerģijas piegādi, ir pārredzams, un nediskriminējošs un vai tā pārredzamību un nediskriminējošo raksturu var vai nevar sasniegt ar efektīvāku regulēšanu.

Mums arī ir skaidri jānosaka, vai piedāvātais risinājums nozīmē vai nenozīmē privātīpašuma tiesību pārkāpumu. Šajā sakarā es domāju, ka 166. kompromisa grozījums, ko iesniedza 40 deputāti, kurš ļauj piemērot tā saukto trešo veidu, ir optimāls risinājums dotajos apstākļos un ievēro prasības, ko izvirzījis vērā ņemams dalībvalstu skaits.

  Mariela Velichkova Baeva, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja. − (BG) Ierosinātās Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar kuru groza Regulu Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, mērķis ir pabeigt Kopienas enerģijas tirgus izveidi. Ekonomikas un monetārās komitejas atzinums pasvītro konkurētspējīgas vides uzlabojumu, pastāvošo šķēršļu pārvarēšanu jauniem ienācējiem tirgū sakarā ar pieeju tīklam un investīciju veicināšanu, kas ir būtiska valsts ekonomikai un individuāliem patērētājiem. Reģionāla sadarbība un sadarbošanās tīkla operatoru starpā palīdz virzīt resursus pretī savienojamībai un piegāžu diversifikācijai. Manai valstij Bulgārijai, kas ir Eiropas Savienības robeža, šī ir iespēja aktīvi integrēties Eiropas elektroenerģijas tīklā. Enerģētikas jomu ietekmē pieprasījums, piegāde un ietekme uz vidi. Ikvienam lēmumam ir jāņem vērā ierosme, kas gūta enerģētikas nozarē, un tās stratēģiskā nozīme mūsdienu ekonomikas attīstībā.

  Alain Lipietz, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Ekonomikas un monetārā komiteja devās uz Parīzi, lai pārbaudītu visas šīs direktīvas. Mēs arī tikāmies gan ar arodbiedrībām, gan elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem.

Visi ir iestājušies par aģentūru, kas ir spēcīgāka, nekā to ierosinājusi Komisija. Mēs esam iepazinušies ar precedentu Tiesā, un mēs pilnībā apzināmies to, ka Komisija piedāvāja nemainīt Līgumu, lai izvairītos no grūtību radīšanas.

Tāpēc savā atzinumā Ekonomikas un monetārā komiteja ieteic pastiprināt visu, kas ir saistīts ar pārraudzību, ieteikumiem un atcelšanas pilnvaru, bet iesaka nepiešķirt aģentūrai administratīvas kontroles pilnvaras, kas sniedzas pat līdz soda maksu noteikšanai.

Tikai Komisijai ir šīs administratīvās kontroles pilnvara. Es uzskatu, ka šajā sakarībā mēs varam rēķināties ar Līgumiem to pašreizējā statusā un arī ar nepieciešamību regulēt tirgu.

  András Gyürk, Rūpniecības, pētniecības un enerģijas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (HU) Paldies par izdevību runāt, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, neapmierinātība enerģijas patērētāju vidū ir ievērojami pieaugusi šajos gados sakarā ar augošām cenām un regulatīvās pārredzamības trūkumu. Tieši šī iemesla dēļ ir tik svarīgi, ka Eiropas Parlaments drīz dos savu svētību tiesību aktu paketei, kas palīdzēs nodrošināt, lai elektroenerģijas tirgus darbojas efektīvāk. Es esmu pārliecināts, ka cenu straujais pieaugums un patērētāju pieaugošā bezpalīdzība ir lielā mērā radusies tirgus neatbilstīgas funkcionēšanas dēļ. Daudzās dalībvalstīs vēl joprojām ir tā, ka patērētāji sacenšas par piegādātājiem, nevis otrādi.

Ungārijā, piemēram, tirgus liberalizācija pašlaik nozīmē augstākas cenas un pakalpojumu standartu pazemināšanos, pateicoties juceklīgajam veidam, kādā notiek tirgus liberalizācija valdības kļūdu dēļ. Šodien debatēto ziņojumu paketes pieņemšana varētu pielikt punktu šim stāvoklim. Jaunā likumdošana var beidzot ļaut risināties patiesai konkurencei energoresursu tirgū, un piegādātāji beidzot var atrasties situācijā, kad viņiem patiešām jāsāk sacensties par patērētājiem.

Turklāt enerģētikas pakete arī rada labākus nosacījumus tāda veida investīcijai, kas Eiropas enerģijas piegādes nākotnei ir absolūti dzīvībai svarīga. Tā radīs stimulus enerģijas efektivitātei un, manuprāt, arī veicinās atjaunojamās enerģijas izplatīšanos. Cita atzinīgi vērtējama priekšlikumu iezīme ir tā, ka tie pastiprina patērētāja aizsardzības nosacījumus, kuru ievērošana pašlaik bieži izpaliek. Viens no iemesliem, kāpēc tas ir sevišķi svarīgi tagad, ir tas, ka enerģijas cenu kāpums ir būtisks nabadzības cēlonis. Manuprāt, centieni enerģētikas politikas jomā vienmēr ir jāvērtē saistībā ar patērētāja apmierinātību. Mēs speram svarīgu soli pretī efektīvākam regulējumam. Priekšlikumu pakete veicinās konkurenci, vienlaikus uzlabojot piegādes drošību. Mēs ceram, ka šīs paketes pieņemšana nodrošinās, ka nākamie Eiropas patērētāji nesaskarsies ar nesaprātīgām cenām nenokārtota regulējuma dēļ. Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs.

  Gabriela Creţu, IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja. − (RO) Dārgie kolēģi, sākotnējais Energoregulatoru sadarbības aģentūras projekts deva divas iespējas Parlamentam: noraidīt nelietderīgu iestādi vai radīt efektīvāku iestādi.

Tas ir izvēlējies otru risinājumu, nevis par spīti Meroni klauzulai, bet saskaņā ar Līguma noteikumiem. Komitejās pieņemtie kopumā konverģentie grozījumi ir nozīmīgi mainījuši sākotnējās prerogatīvas. Tādējādi pašlaik mēs sagaidām, ka šādas darbības rezultātā aģentūra nostiprinās valsts regulatoru lomu un atbalstīs viņu darbību, dos iespēju tehniski saskaņot Eiropas tīklus kā priekšnoteikumu reālam iekšējam tirgum un padarīs iespējamu savstarpēju enerģijas piegādi dalībvalstu starpā, ņems vērā patērētāju intereses un rūpīgi pārraudzīs enerģijas tirgus attīstību.

Mēs sagaidām, ka aģentūra būs noderīgs kopējās enerģētikas politikas instruments. Mēs nesagaidām ne to, ka šo prerogatīvu nodrošināšana samazinās Eiropas Komisijas iespējas salīdzinājumā ar Parlamentu un enerģētikas politikas izpildē, ne arī to, ka tehniska rakstura lēmumi aizvietos politiskus lēmumus. Mūsu gala mērķis paliek pietiekamu energoresursu nodrošināšana par pieejamu cenu ikvienam.

  Leopold Józef Rutowicz, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, labuma gūšana no enerģētikas paketes, kas ir pieņemta, būs atkarīga lielā mērā no politiskiem lēmumiem. Vienīgi Francijas vadītāji ir padarījuši enerģētiku un ekonomiku lielā mērā neatkarīgu no gāzes un naftas importa. Citu valstu vadītājiem pietrūka iztēles.

Neparedzētais milzīgais gāzes un naftas cenu pieaugums spiež mūs lemt par to, cik lielā mērā attīstīt atomenerģiju un citus avotus. Kā mums jāizmanto tīkls, lai izvairītos no krīzes? Piedāvātajām regulām par pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un iekšējā elektroenerģijas tirgus kopējiem principiem ir jāveicina vecās Eiropas un jauno valstu tīklu pilnīga sinhronizēšana. Tas nodrošinās lielāku energoresursu piegāžu drošību un var dot enerģijas cenu ierobežojumu, palielinot konkurenci.

Izveidotajai Energoregulatoru sadarbības aģentūrai sadarbībā ar tirgū strādājošām vienībām ir jānodrošina, ka tirgus darbojas kārtīgi. Aģentūras pilnvaras ir jāpalielina, lai apmierinātu tirgus vajadzības.

Es atbalstu regulējumu, kas veicina konkurenci un enerģijas ražošanas paplašināšanu.

  Gunnar Hökmark, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu apsveikt E. Morgan par viņas veiksmīgo darbu pie ziņojuma

Es tikai gribu pateikt vienu lietu, atbildot uz viņas iepriekšējo uzstāšanos šodien: neļaujiet dalībvalstīm izvairīties no atbildības par cīņu pret energoresursu nepietiekamību un par savu pilsoņu labklājības nodrošināšanu; neļaujiet nevienai valdībai atteikties no šīs atbildības.

Tagad, kad esmu to pateicis, es gribu uzsvērt to, ko es uzskatu par visbūtiskāko jautājumu šajā diskusijā, proti: vai Eiropas energoresursu tirgi ir pietiekami labi? Vai tie darbojas pietiekami labi? Vai likumdošana ir pietiekami laba attiecībā uz patērētāju labklājību, zemām cenām, rūpniecību un konkurētspēju, un iespējām vislabākā veidā izmantot visus energoresursus, arī atjaunojamos?

Es domāju, ka ir godīgi jāsaka, ka atbilde ir „nē”, ja mums ir jāreaģē uz problēmām, ko rada klimata pārmaiņas, jāsamazina energoatkarība un jāsavieno Eiropas energoresursu tirgi savā starpā.

Tāpēc mums ir vajadzīga reforma, un tāpēc ir svarīgi panākt vienlīdzīgus apstākļus jauniem ienācējiem tirgū, nodrošinot atklātu un godīgu konkurenci. Šī ir tā perspektīva, kurā mums ir jāskatās, diskutējot par īpašumu nošķiršanu. Es domāju, ka Padomes atbildība ir panākt kompromisu savu locekļu starpā. Parlamenta pienākums arī ir mēģināt atrast pēc iespējas vislabāko risinājumu, un mums visiem ir kopīga atbildība.

Es lūdzu gan pašreizējo prezidentūru, gan nākamo prezidentūru uztvert šo jautājumu nopietni. Šodienas energoresursu tirgi nav pietiekami labi. Mums ir kopīgs pienākums panākt vislabāko iespējamo risinājumu, un tāpēc es ceru, ka jūs uzklausīsiet Parlamentu un mēs uzklausīsim jūs.

  Reino Paasilinna, PSE grupas vārdā - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentiem un visiem pārējiem, bet īpaši E. Morgan, kas līdz galam ir veikusi šo smago uzdevumu. Mēs ierosinām arī, ka patērētājiem ir jābūt tiesībām uz kompensāciju, ja norunātais pakalpojums un tā kvalitāte nav nodrošināta. Patērētājiem ir jābūt tiesībām ātri nomainīt piegādātāju un saņemt informāciju par produkta enerģētisko raksturojumu: piemēram, par tā ietekmi uz vidi.

Gan mana grupa, gan vairākums komitejā atbalstīja Komisiju jautājumā par īpašuma šķiršanu. Ir vajadzīga šķiršanas sistēma enerģijas ražotājiem, kas padara tos par sistēmas operatoriem, kas ir neatkarīgi no enerģijas tīklu īpašniekiem. Citiem vārdiem sakot, mums nav ticības „lielajam” modelim. Tas zaudēja ar nelielu balsojuma starpību.

Dažās valstīs konkurence darbojas, un patērētājiem ir viegli izvēlēties. Tomēr citās valstīs tas praktiski ir neiespējami. Lielākā daļa valstu ir atvērušas savus tirgus; bet dažas turpina savu desmitiem gadu veco protekcionisma politiku, vienlaikus pārņemot citu tirgus.

Daudzās valstīs jauniem enerģijas uzņēmumiem ir praktiski neiespējami konkurēt godīgi tirgū. Mēs gribam kaut ko šajā lietā darīt. Stāvoklis ir novests līdz konkurences izkropļojumam, trūcīgām investīcijām un nesaprātīgām patēriņa cenām.

Līdz 77 % enerģijas Eiropas Savienībā tiek ražota no fosilā kurināmā veidiem. Pašreizējie izšķērdīgie enerģijas izmantošanas veidi ir sevi izsmēluši, jo fosilās rezerves ir niecīgas, un tās kļūst arvien trūcīgākas pie arvien retākas un retākas kontroles. Vienīgi dzīvotspējīgā un sekmīgā tirgū ir iespējams attīstīt efektīvu emisiju tirdzniecības sistēmu, rūpniecību, kuras pamatā ir no emisijām brīvi enerģijas avoti, un Eiropas Savienību, kas ir enerģētiski pašpietiekama.

Pagājušo piektdien Luksemburgā panāktā vienošanās varētu būt kaut kas tuvu tam, ko Parlaments grib redzēt, lai gan ar dažām papildu iezīmēm. Piemēram, patērētāju aizsardzība ir jāpastiprina. Tā ir Parlamenta vēlēšanās. Komisijai joprojām ir pārāk daudz pilnvaru šajā priekšlikumā. Komitoloģijas procedūra nedrīkst kļūt par pamatprincipu likumdošanā. Tā nav pamatprincips.

Mums ir vajadzīgi atsevišķi noteikumi par sankcijām sakarā ar jaunu direktīvu īstenošanu. Savienības pārkāpumu procedūras ir neefektīvas, pārāk lēnas un pārāk politiskas. Mūsu mērķis ir panākt saskaņu Francijas prezidentūras laikā, un es ceru, ka nākamā prezidentūra veiksmīgi uzņemsies pienākumus, lai pašreizējais jautājums var tikt noslēgts līdz gada beigām.

  Šarūnas Birutis, ALDE grupas vārdā. - (LT) Es gribu apsveikt referenti, E. Morgan, un izteikt pateicību maniem kolēģiem „ēnu” referentiem par viņu konstruktīvo darbu. Šis dokuments ir svarīgs solis virzībā uz vienota un konkurētspējīga ES enerģijas tirgus radīšanu. Mums ir jāsper šis solis, jo tas ir būtisks nosacījums konkurences un patērētāju interešu garantēšanai tirgū.

Manuprāt, grozītais nolīgums lielākoties saskan ar lielākās daļas dalībvalstu enerģētikas politikas stratēģiskajiem mērķiem, tas ir, efektīva, integrēta ES iekšējā tirgus radīšanu.

Ir tikai dažas lietas, ko es gribu atzīmēt. Pirmkārt, sakarā ar direktīvu enerģijas drošības jautājums joprojām turpina būt ļoti svarīgs. Attiecībā uz enerģētikas projektiem, kas ir iecerēti, lai izskaustu enerģētikas salas, kā, piemēram, Lietuva un pārējās Baltijas valstis, kā arī noteikti citi reģioni, ir vitāli svarīgs politiskais gribasspēks kopā ar vispārējo ES politiku, kuras pamatā ir kopējas finanses.

Ir būtiski, ka ideja par sadarbību starp pārvades sistēmas operatoriem, lai attīstītu integrētu Eiropas enerģijas tirgu, tiek īstenībā iedzīvināta un nepaliek vienkārši diskusijas temats. Es tāpēc gribu aicināt savus kolēģus deputātus atbalstīt 168. grozījumu. Tas mums palīdzētu nonākt pie lēmuma par savienojumu jautājuma.

Otrkārt, nav šaubas, ka savstarpējības princips saglabā savu nozīmi attiecībās ar trešās valsts dalībniekiem.

Treškārt, Eiropas aģentūras radīšana ārkārtīgi veicinātu sadarbību starp valsts regulatoriem un iekšējā tirgus konsolidāciju. Aģentūrai ir jādod pietiekamas lēmuma pieņemšanas pilnvaras.

Ceturtkārt, valsts regulatoru neatkarības jautājums nevar tikt pārvērtēts. Viņu nozīmēšanai ir jābūt pārredzamai un atklātai, un viņu darbībām brīvām no jebkādas politiķu vai izpildvaras ietekmes. Visu dalībvalstu regulatīvo iestāžu ietekmei ir jābūt koordinētai.

Soli pa solim gan kopējais enerģijas tirgus, gan kopējā enerģētikas politika tiks tad attīstīta, kas nodrošinās piegādes drošību līdz ar visaugstāko pieņemamo cenu visiem patērētājiem. Jo ātrāk tas tiek izdarīts, jo labāk.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribu pievienoties saviem kolēģiem un pateikties par ļoti labo sadarbību starp referentiem darbā pie šīs paketes un gribu būt pirmais, kas reaģē uz apvainojumu, kam bija svarīga nozīme Vācijas diskusijā par enerģētikas paketi un it sevišķi par ražošanas atdalīšanu un pārvades tīkliem.

Mums eiropiešiem tiek pastāvīgi pārmests, ka mēs gribam padarīt dzīvi grūtu lieliem, veiksmīgiem uzņēmumiem. Es neatradu šādu negatīvu noskaņojumu debatēs, kas notika komitejās — nemaz arī ne. Manuprāt, Brisele šādu pozitīvu sarakstu nevar parādīt pārāk bieži. Mēs gribam taisnīgas cenas par enerģiju, sevišķi par elektroenerģiju. Mēs gribam pārredzamu cenu noteikšanu, taisnīgus tirgus nosacījumus — arī jauniem un mazākiem ražošanas uzņēmumiem. Mēs arī gribam labākus nosacījumus decentralizācijai — svarīgam priekšnosacījumam pārvades tīklu organizēšanai, lai varētu efektīvi rēķināties ar atjaunojamiem enerģijas veidiem un efektivitāti. Vēl svarīgi mums ir izbeigt izšķērdēšanu, kas notiek visur visās esošajās tīkla struktūrās. Ja šis nav pozitīvs mērķu saraksts šai enerģētikas paketei, tad es nezinu, kā to varētu padarīt labāku.

Daudzi kolēģi deputāti, kas nepiekrīt vairākuma lēmumam Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, saka, ka tirgus, ja tas darbojas un tiek politiski atstāts pats par sevi, var visus šos mērķus sasniegt pats. Tomēr līdz šim tā sauktais enerģijas tirgus Eiropā ir uzdzinis cenas augšā līdz visaugstākajam iespējamam līmenim, un tās vēl joprojām kāpj. Dažās valstīs nav absolūti nekādas pārredzamības par cenu veidošanos. Enerģijas tirgū notiek pastāvīga koncentrēšanās, un klimata mērķi, vides mērķi tiek pildīti neapmierinoši vai labākajā gadījumā viduvēji.

Ražošanas un pārvades tīklu atdalīšana ir svarīgs solis virzienā, kas ved mūs tuvāk pozitīvajiem mērķiem enerģētikas politikā. Ņemot vērā Īrijas balsojumu pagājušajā nedēļā, arī Vācijas un Francijas politiskajam kartelim nav vēlams darboties pret Parlamenta ierosinājumiem un pret Komisijas oriģinālajiem ierosinājumiem, jo tas ir klasisks kompromisa jautājums. Vācieši un francūži, Angela Merkel un Nicolas Sarkozy, pašlaik atbalsta vietējos uzņēmumus.

Tas, ko mēs vēlamies, lai tiktu ņemts vērā, ir patērētāju intereses un jautājums, vai mēs patiešām domājam vai nedomājam par savas enerģētikas nozares nākotni. Pilsoņu vairākums neizvēlētos uzņēmumu Eiropu, bet šobrīd izvēlētos patērētāju aizstāvības un taisnīguma Eiropu. Paldies par jūsu uzmanību.

  Romano Maria La Russa, UEN grupas vārdā. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, par spīti jaukajiem priekšlikumiem, ko ir pieņēmusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, kas ar siltu atzinību vērtēja E. Morgan ziņojumā pausto nostāju — un arī es gribu apsveikt referenti par izcilo darbu, ko viņa ir veikusi — man žēl teikt, ka nesen ir parādījušās nostājas, kas, manuprāt, ir radītas, lai mainītu komitejas labos panākumus.

Es runāju par Padomes secinājumiem, kas atstāj maz vietas konkrētai pieejas maiņai, lai radītu konkurētspējīgu un uz konkurenci balstītu enerģijas tirgu. Padome piedāvā ITO modeli, kas patiesībā ir ļoti līdzīgs trešajam veidam. Šī nostāja man nemaz nešķiet atbilstīga darbam, ko veikusi komiteja, kura ar lielu vairākumu ir atbalstījusi pilnīgu īpašumu nošķiršanu un pilnīgu opozīciju alternatīvu sistēmu izveidei, nemaz nerunājot par aģentūras marginālo nozīmi. Interesanti tāpēc, kāda jēga ir radīt aģentūru, ja tai paredzēta tikai iespējama konsultatīva loma?

Ja mēs mēģinātu pārvarēt pašreizējo tiesību shēmu dažādību, saskaņā ar Padomi mēs tikai pasliktinātu stāvokli un radītu pat vairāk izkropļojumu. Tāpēc es ceru, ka Parlaments izmantos balsojumu apzinīgi un pieturēsies pie līnijas, ko iezīmēja E. Morgan.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

  Miloslav Ransdorf, GUE/NGL grupas vārdā. - (CS) Es gribu teikt, ka komisārs A. Piebalgs ir sasaistīts un pamatā viņš ir kļuvis par birokrātu upuri, kuri liek mums rīkoties steigā, neļaujot pietiekami apdomāt. Ir arī tiesa, ka uz datiem, kas mums ir pieejami, nevar paļauties. Dati, kurus viņi mums iedeva, ir par 2003./2004. gadu, bet enerģijas tirgi patiesībā tika pilnībā liberalizēti 2007. gada jūnijā, un faktiskā informācija par atšķirībām starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm vēl nav tikusi novērtēta. Ir arī jāsaka, ka faktiskā informācija, kas iegūta no pirmajām divām enerģijas paketēm, nav tikusi novērtēta. Es uzskatu, ka papildus šai kritikai, kas attiecas arī uz risku nepietiekamu novērtēšanu, runājot par dalībvalstu enerģijas drošību — riski, kas ir pārāk lieli, jo vesela bagātība tika iegāzta tirgū bez jebkādiem drošības mehānismiem, kas nodrošinātu, lai tā nenonāktu nepareizās rokās — ir jāsniedz arī daži pozitīvi risinājumi.

Es domāju, ka aģentūrai ir jābūt kompetencēm, kas ļautu tai novērst elektroenerģijas pārrāvumus, un ka Komisijai ir jābūt pilnvarai noteikt cenu moratoriju, ja katru gadu vidējās enerģijas cenas pieaug vairāk nekā par 30 % visās dalībvalstīs. Ja vidējais pieaugums sasniedz dalībvalstīs 30 %, komisāram A. Piebalgam un viņa kolēģiem ir jābūt spējīgiem uzlikt cenas moratoriju, kā dažu Eiropas Savienības pilsoņu, proti, zvejnieku un auto pārvadātāju pieredze mums pašlaik rāda. Es domāju, ka šis pasākums tiktu uztverts pozitīvi ES dalībvalstīs un celtu mūsu Kopienas prestižu.

  John Whittaker IND/DEM grupas vārdā - Priekšsēdētāja kundze, šie ziņojumi dod mums parasto vēlmju sarakstu ar nesavienojamiem mērķiem: enerģijas piegādes drošība, efektīvs enerģijas tirgus, CO2 samazināšana, saskaņoti noteikumi visām valstīm un lēta enerģija pensionāriem. Un lēta enerģija dažiem nozīmē, ka mēs pārējie maksās par to.

Varbūt mēs domājam, ka mēs iegūsim draugus, piespiežot valdības nodrošināt subsidētu enerģiju tiem, kas cieš no tā sauktās „enerģijas nepietiekamības”. Vai nav nevienas darbības jomas, kurā ES uzticēs valstu valdībām darīt, ko tās uzskata par labāku saviem cilvēkiem. Ir viena lieta, kas šiem ziņojumiem ir jāizgaismo, bet ko tie nedara, un tā ir muļķība, kad nosaka oglekļa un atjaunojamās enerģijas mērķus. Naftas cena ir augsta un, šķiet, paliks augsta, tomēr enerģijas izmaksa patērētājiem būs vēl augstāka, lai subsidētu atjaunojamos veidus.

Ironiskā kārtā augstās naftas cenas ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai samazinātu CO2 emisijas. Tās samazinās patēriņu un stimulēs alternatīvu avotu attīstību daudz efektīvāk nekā jebkāds mērķu un direktīvu daudzums. Kas zina? Mēs varam galu galā atklāt, ka vēja spēks kļūst izmantojams.

Nobeigumā būs ļoti grūti noteikt saskaņotus nošķiršanas noteikumus 27 dalībvalstīm neatkarīgi no labumiem, ko tā var vai nevar nest. Valstis patiešām būtu vientiesīgas, ja paļautos pārāk spēcīgi uz saviem kaimiņiem enerģijas piegādēs. Kad gaismas izdziest, kad slimnīcām nav strāvas, nacionālās intereses ņems virsroku, neskatoties uz to, ko pavēl piedāvātās regulas. Tādas ir tās lietas.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Es ļoti piekrītu tam, ka dalībvalstīm ir jāsaglabā sava vara brīvi noteikt īpašuma attiecības starp enerģijas ražotājiem un pārvades tīkliem. Es arī atzinīgi vērtēju valsts regulatīvo iestāžu tiesību un pienākumu neatkarības stiprināšanu. Attiecībā uz Eiropas tīklu pieejamību es saskatu, ka labs risinājums ir atklātas izsoles. Protams, izsoļu ienākumi ir jāiegulda tarifos. Es arī piekrītu, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūrai ir jādarbojas, pamatojoties uz principu „katrai valstij viena balss”.

Tomēr, dāmas un kungi, man jāsaka, ka es neesmu pārliecināta, ka īpašumu šķiršana, izsoles vai vēl vienas aģentūras radīšana ir labākais veids, kā iegūt labākus elektroenerģijas tirgus. Mēs saskaramies ar realitāti, kur aug enerģijas cenas un enerģijas patēriņš, un tas, manuprāt, rosina būvēt vairāk spēkstaciju un, jo īpaši, masveidā stiprināt pārvades tīklus. Ir nepieciešams arī atbalstīt un veicināt kodolenerģijas izvēli kā tīru un drošu enerģijas avotu. Mums jābeidz baidīties no kodolenerģijas.

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka šis Parlaments kopā ar Padomi un Komisiju ir ļoti stingri pārliecināts, ka patērētāja tiesības enerģētikas nozarē Eiropā ir skaidri jānosaka un labi jāaizsargā. Mēs visi esam pārliecināti, ka mehānismiem ir jārisina trūkumi, kas pašreiz pastāv mūsu sistēmā visā Eiropas Savienībā.

Mēs arī piekrītam, ka mums ir vajadzīgs rīks, ar ko noskaidrot un konsolidēt enerģētikas tiesības, kas pastāv Eiropas un valstu tiesību aktos. Mēs piekrītam, ka šim rīkam ir jābūt plašākas komunikāciju stratēģijas sastāvdaļai, kurā Komisijas kontroljautājumu saraksts arī ir svarīga sastāvdaļa.

Ziņojums, kura autore ir M. De Vits — un es vēlos uzslavēt viņu par viņas, kā arī pārējo „ēnu” referentu veikto darbu — ir svarīgs ieguldījums šajās debatēs. Tas atbild uz dažiem svarīgākajiem jautājumiem, ko Eiropas pilsoņi uzdod mums, un es gribu īsi pievērsties dažiem no šiem jautājumiem.

Eiropas pilsoņi grib maksāt par to, ko viņi patērē, un viņi grib zināt, par ko viņi maksā. Tāpēc, pirmkārt, ziņojums izsakās ļoti stingri par to, ka vajadzīgas pārredzamas cenas, un iestājas par to, ka šīm cenām pamatā ir jābūt patēriņam, ka rēķini ir jāveido atbilstīgi pašreiz esošajai labākajai praksei Eiropas Savienībā, ka tiem ir jābūt salīdzināmiem un ka ir jābūt tarifu simulatoriem, lai patērētāji var redzēt, kurš uzņēmums piedāvā viņiem labāku izvēli.

Patērētāji grib, lai viņiem ir izvēle, un viņi grib, lai viņi tiek aizsargāti no shēmas, un tas ir iemels, kāpēc ziņojums pievērš tam īpašu uzmanību. Tas runā par nepieciešamību nodrošināt aizsardzību pret atslēgšanu un tās lietošanu vienīgi kā pēdējo iespēju dalībvalstīs.

Visbeidzot tas pievēršas jautājumam par mazaizsargātiem patērētājiem. Es pilnīgi piekrītu Gunnar Hökmark, kurš iepriekš teica, ka mēs nedrīkstam ļaut dalībvalstīm noņemt no sevis atbildību. Atbildība par maznodrošinātu patērētāju aizsardzību gulstas uz dalībvalstīm: tieši par to mēs maksājam savus nodokļus.

Dāmas un kungi, es aicinu jūs rītdien balsot par šo ziņojumu, kādu to ir iesnieguši plenārsēdei.

  Anne Laperrouze (ALDE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es savā runā pievērsīšos jautājumam par īpašumu atdalīšanu, lai gan es nedomāju, ka šis ir vissvarīgākais jautājums. Patiesībā es domāju, ka mēs esam izšķieduši pārāk daudz laika šim jautājumam.

Šķirt vai nešķirt, tāds nav jautājums. Tīkla vadīšanai ir vajadzīga rūpniecības pārzināšana. Elektroenerģiju nevar uzkrāt; strāvas frekvence un spriegums tīklā ir jāuztur saskaņā ar tirgus pieprasījumu. Līdz ar īpašumu šķiršanu Komisijai tomēr pastāv riski par sistēmas spekulatīvu vai politisku darbību. Īpašuma, rūpnieciskās vadības un tīkla drošības jautājums, manuprāt, nav ticis pietiekami izanalizēts.

Atliekot šo jautājumu malā, mums ir izdevies veicināt nozīmi, kas ir vienam no galvenajiem dalībniekiem iekšējā tirgus funkcionēšanā: regulatoriem. Viņiem ir jādod īstas pilnvaras, lai viņi var pildīt savas tiesības un atbildības. Ar Energoregulatoru sadarbības aģentūras starpniecību regulatoriem būs izšķiroša loma, kad runa būs par pārrobežu jautājumiem un tehnisko kodu saskaņošanu, lai nodrošinātu, ka mūsu tīkli labāk funkcionē un ir drošāki.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir iesniegusi trīs grozījumus: pirmais ir, lai uzsvērtu to, ka iekšējā tirgus funkcionēšanai ir jābūt atkarīgai no privātā un rūpnieciskā patērētāja interesēm. Tas ir pats par sevi saprotams, bet ir vērts to atkārtot. Otrais attiecas uz ilgtermiņa līgumiem, kam ir jāatbilst noteiktiem principiem. Uz šiem jāraugās nevis kā uz šķērsli konkurencei, bet kā uz stabilizējošu faktoru. Jāuzsver, ka to pieprasa rūpnieciskie patērētāji. Visbeidzot trešais ir, lai izsauktu diskusiju. Tas ir jautājums par Komisiju, kas konsultējas ar visiem tirgus dalībniekiem, apsver pāreju uz Eiropas pārvades sistēmas operatoru. Tas var būt vēl tāls, bet interesants jautājums apsvēršanai. Iekšējā elektroenerģijas tīkla nākotni varētu garantēt Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkls.

  Claude Turmes (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, šis tirgus nav tirgus, bet ietekme: kas ES patērētājiem izmaksā aptuveni ap EUR 70 miljardi gadā par nepienācīgi lielām peļņām, kas aiziet uz 10 līdz 12 lielām enerģijas oligopolēm Eiropā. Es varu pilnībā saprast, ka šie uzņēmumi grib, lai tas turpinās. Kā viņi saglabā šīs nepienācīgi lielās peļņas? Pirmkārt, jūs novēršat īpašuma nošķiršanu. Es atvainojos, bet Francija un Vācija nav mazas nomaļas ES dalībvalstis. Ja tās nenošķir īpašumus, mums nekad nebūs īsti integrētas energosistēmas, un mēs nekad neatrisināsim konfliktu starp elektroenerģijas ražošanu, tās tirgošanu un konkurences veicināšanu ar jūsu energosistēmu.

Otrs jautājums — un tieši tas notiek pašlaik — ir tāds, ka viņi mēģina izvairīties gan no regulatīvo iestāžu, gan karteļa iestāžu regulēšanas. Tāpēc viņi grib radīt reģionālus tirgus. Tomēr, ja mums nav spēcīga ES aģentūra, šie reģionālie tirgi būs regulatīvi nevienam nepiederoša teritorija. E.ON, RWE un EDF ir pārāk lieli reģionālam tirgum — Francijai, Vācijai un Beniluksa valstīm. Tāpēc bez spēcīgas ES aģentūras un labākas saskarnes starp regulatoru aģentūrām un karteļa iestādēm šī EUR 70 miljardi lielā ietekme turpināsies.

  Eugenijus Maldeikis (UEN). - (LT) Es gribu sākt ar pateicību referentiem par viņu līdzsvaroto darbu un lielisko sadarbību. Viņu priekšā stāvēja diezgan grūta problēma, jo Komisija bija ierosinājusi ļoti sarežģītu, jaunu pieeju šim dokumentam, šai dokumentu paketei. Eiropas elektroenerģijas tirgus (modelis, kas izveidots pirms desmitiem gadu) balstījās uz valsts vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kuri darbojās savos tirgos, sargājot tos.

Manuprāt, mums ir trīs galvenie vektori un trīs galvenās idejas: Eiropas mēroga koncentrācijas procesa attīstība, nacionālo ierobežojumu atcelšana, īstenojot atdalīšanas darbības principu; es saprotu otro principu kā centralizācijas procesa pastiprinājumu, izveidojot Eiropas aģentūru, lai būtu labāka koordinācija ar valsts regulatoriem, kas ir ļoti labi, un vairākums to atbalsta.

Trešais princips, kas netika noskaidrots un kas, manuprāt, paliek diezgan neskaidrs un rada samērā daudzus jautājumus, ir izolēšanās princips no trešās puses investīcijām Eiropas pārvades sistēmās, kas, iespējams, varētu... Komisija nespēja sniegt skaidras atbildes par savu nākotnes redzējumu un par to, kādi politiski, finansiāli un ekonomiski riski varētu rasties, kā arī, kā šī principa īstenošana varētu ietekmēt enerģētikas politiku vai vispārējo ES politiku.

Ir vēl viena lieta, kuru es gribu pieminēt: tirgus impulsi, kas tika minēti, un atšķiršanas darbību princips nav pietiekami spēcīgi, lai enerģijas tirgū mainītu dabiskā monopola raksturu, jo daži izolēti tirgi vēl joprojām paliek, tāpat kā arī reģionālie tirgi; tāpēc politiskas vienošanās būtu jāsasniedz plašā mērogā šādos apstākļos...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Eiropas Savienības energoresursu tirgu liberalizācijas un harmonizācijas visnoteiktāk zināmais gala rezultāts ir elektroenerģijas cenas pieaugums. Tas notiks elektroenerģijas cenu noteikšanas mehānisma dēļ, kā to parādīja C. Turmes.

Tirgus cena tiek noteikta vairumtirdzniecības enerģijas biržās. Tur tiek noteikta visas elektroenerģijas strāvas cena, izejot no visdārgākajām ražošanas izmaksām visdārgākajam ražojumam. Kad visdārgākais enerģijas veids ir ogles, birža ir peļņas mašīna hidroelektroenerģijas un kodolelektroenerģijas ražotājiem. Šie paši uzņēmumi gūs labumu arī no ES emisiju tirdzniecības sistēmas. Emisiju tiesības biržās arī tiks pievienotas elektroenerģijas cenai, kuras ražošanai tās ir vajadzīgas.

Mums ir jāgūst mācība no Amerikas Savienoto Valstu pieredzes. NVO, kas ir pazīstama kā Public Citizen ir aprēķinājusi, ka 14 štatos, kur elektroenerģijas cena netiek regulēta, tā ir par 52 % augstāka nekā 36 štatos, kur tā tiek regulēta. Elektroenerģijas cenu noteikšanas mehānisma problēma ir tikusi ignorēta E. Morgan ziņojumā.

  Nils Lundgren (IND/DEM). - (SV) Elektroenerģijas tirgus ir bijis vairāk vai mazāk monopolizēts visās rūpniecības valstīs. Ekonomiskie pētījumi ir pierādījuši, ka valsts ekonomikai ir iespējams saņemt lielus ieguvumus no konkurences ieviešanas elektroenerģijas tirgū, bet tādā gadījumā ir svarīgi lauzt struktūru vertikālo integrāciju. Elektroenerģijas ražotājiem nav jānodarbojas ar elektroenerģijas sadali patērētājiem; ir nepieciešamība pēc nošķiršanas elektroenerģijas nozarē. Neliels skaits ES valstu veic šādas reformas. Tās ir Ziemeļvalstis, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Spānija. ES institūcijas netika pieprasītas. Šīs valstis to dara pašas savās skaidri izteiktās interesēs. Daudzās lielās valstīs ir ievērojama opozīcija, piemēram, Francijā un Vācijā, kas ir vairāk ieinteresētas ES statusā, nevis uzplaukumā, ko piedāvā brīvs iekšējais tirgus.

Eiropas Savienībai ir spēcīgi iemesli tempa paātrināšanai. Efektivitāte un uzplaukums pieaugs visiem eiropiešiem, ja konkurence elektroenerģijas nozarē aptvers plašo ES tirgu visā pilnībā. Ir jāizdara politisks spiediens uz dalībvalstīm, kuras nevēlas konkurenci.

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, vai jums patīk tas vai nepatīk, bet Īrija ir balsojusi. Jums tagad ir jārespektē viņu lēmums. Eiropai ir gadsimta izdevība, ar ko es domāju, ka Eiropai beidzot ir jākļūst demokrātiskai un efektīvai. Enerģijas tirgum tas nozīmē neatpalikšanu. Ejiet pie lielajiem tīģeriem, RWE, EDF — ķerieties tieši vērsim pie ragiem, kur ir īstā problēma, atdaliet un piemērojiet subsidiaritāti. Ir iespējams, tas būs vīzijai līdzīgi, bet tam nav nekas kopīgs ar ES, kāda tā ir pašreiz, lobiju un to varas centru interešu kontrolēta. No otras puses, ja jūs neko nemaināt šajā jomā un ja jūs neņemat Īrijas balsojumu vērā un pasludināt Reformas līgumu par mirušu, tad gadsimta iespēja par demokrātisku Eiropu un par taisnīgu enerģijas tirgu pārvērtīsies par pasauli, kurā ekstrēmisti pa labi un pa kreisi ir tie, kas spiež pogas.

  Herbert Reul (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs visi bijām vienojušies, ka šis bija par labāk cenām, lielākiem ieguldījumiem pārvades tīklos un pārrobežu savienojumos, lai radītu vairāk konkurences un tirgu, ko tik daudz nekontrolē viens vai daži izņēmumi.

Tad, kad apsvērām faktus, atklājām, ka tie, kurus sniedza Komisija, nedod gaidīto vispār. Nav nekādu liecību, nekādu faktu, kas pierādītu, ka īpašuma nošķiršana ved pie labākām cenām un lielākiem ieguldījumiem. Tā nav taisnība — jeb vai jūs varat man pateikt, kāpēc cenas ir augstākas Apvienotajā Karalistē? Vai Spānijā ir vairāk ieguldījumu? Vai tur ir mazāk vai vairāk konkurences nekā citās valstīs? Fakti rāda galu galā, ka nav tāda vienāda, visiem derīga risinājuma.

Tāpēc vienīgā saprātīgā lieta, kas jādara, — jāmeklē kompromiss, ar kuru dalībvalstīm, kas vēlas sasniegt šo mērķi — kurš ir jāsasniedz —, izvēloties dažādus ceļus, ir brīv to darīt. Tāds ir konteksts trešās izvēles, trešā veida mēģinājumam. Starp citu, interesanti, ka mēs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā esam pavirzījušies uz priekšu šajā jautājumā dažu iepriekšējo mēnešu laikā. Ir citas komitejas, kas ir balsojušas pret īpašuma nošķiršanu. Mūsu komitejā ir jauns kompromiss par gāzi, ko izstrādājusi A. Laperrouze un A. Vidal-Quadras. Jauns kompromiss ir arī Padomē. Mēs ļoti nopietni attiecamies pret balsošanu atkal rītdien par elektroenerģiju, lai atjaunotu atkal kārtību, kāda bija pirms daudziem mēnešiem. Tomēr tas ir ticis aizstāts; tas nebūs rezultāts.

Parlamentam, kas grib, lai to uztver nopietni, ir jābūt atvērtam šiem jaunajiem nosacījumiem un pārmaiņām. Mēs esam tikuši steidzināti visā šajā procesā, un man nepārtraukti teica, ka mums jāstrādā ātri, mums bija jāsteidzas, mēs varējām tomēr mēģināt eksperimentāli atrast gudrus risinājumus, kas virzās Parlamenta lēmuma virzienā. Tāpēc es mudinu jūs skatīties tālāk par partiju līnijām un balsot par priekšlikumiem, ko mēs te esam iesnieguši, atrast kompromisus, līdzīgus tiem, par kuriem mēs balsojām sakarā ar gāzi un par ko Padome balsoja.

  Edit Herczog (PSE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, mēs esam pagājuši uz priekšu milzīgu soli šī gada laikā, jo kopējas enerģētikas politikas izveide ir milzīgs solis visai Eiropas Savienībai. Mēs runājam par tāda veida enerģijas politiku, kas vienlaicīgi veicina ES dalībvalstu stratēģiskās intereses, Eiropas iedzīvotāju tiesības un aizsardzību, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi, un mūsu vides saglabāšanu. Šie pieci priekšlikumi palielina izredzes sasniegt tāda veida tirgus integrāciju, kas ne tikai pārveidos veidu, kā uzņēmumi enerģētikas nozarē darbojas un atdala enerģijas ražošanas, pārvades un piegādes funkcijas un palielina to pārredzamību, bet arī piešķir lielāku prioritāti nekā jebkad iepriekš enerģijas patērētāju pamattiesībām un aizsardzībai. Saistībā ar Eiropas koordinēšanu uzdevums pārraudzīt godīgu tirgus konkurenci, pārrobežu enerģijas tirdzniecības stimulēšanu un augstu standartu nodrošināšanu, atbildot uz pircēju pieprasījumu, ir jānodod iestādei, kas apveltīta ar plašākām pilnvarām nekā līdz šim un kas ir neatkarīga gan no valdībām, gan enerģētikas nozares. Tāpēc Eiropas likumdošana ir izlēmīgi virzījusies uz Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi. Tāds ir mērķis ziņojuma projektam, ko radīja mans kolēģis deputāts R. Brunetta un ko vēlāk pārņēma G. Chichester. Es biju gandarīta par iespēju strādāt kopā ar viņiem kā „ēnu” referente, pārstāvot sociālistu grupu Eiropas Parlamentā (PSE). Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, ka, izveidojot atbildīgu, neatkarīgu un stipru Eiropas aģentūru, šis kopīgi radītais regulas projekts ne tikai veicinās sadarbību regulatoru starpā dalībvalstīs, bet arī palīdzēs sasniegt primāro mērķi par reģionālo tirgu atbalstīšanu un tīklu attīstīšanu. Būdami sociālisti, mēs pastāvējām uz stingras un neatkarīgas iestādes radīšanu, jo mēs zinām, ka liberalizētā Eiropas tirgū ikviens grib pirkt tur, kur ir vislētāk, un pārdot tur, kur ir visdārgāk. Tāpēc mums patiešām ir vajadzīga tāda veida regulējoša iestāde, kas rīkosies, lai izskaustu tirgus izkropļojumus, kas varētu rasties. Ungārijas un visu pārējo mazo dalībvalstu interesēs ir radīt stingru iestādi, lai tādējādi palīdzētu nodrošināt tās neatkarību, izveidot sadarbību, palielināt tirgus pārredzamību un nodrošināt investīcijas attīstībai.

Priekšsēdētāja kungs, es gribu visiem atgādināt, ka Eiropas enerģijas piegāde nav ideoloģisks jautājums. Pasaule ir pārmainījusies uz visiem laikiem. Veseli kontinenti sāk konkurēt enerģētikas nozarē, un būsim atklāti par šo: neviens nevar palikt izolēts no elektroenerģijas vai motorizēta transporta. Enerģētikas politikas mērķis ir nodrošināt Eiropas piegādēm drošību un konkurētspēju. Es tomēr vēlos nobeigumā sacīt, ka PSE grupa uzskata, ka pret patērētājiem ir jāizturas kā pret galveno komponenti Eiropas enerģētikas politikā. Mēs ļoti nožēlojam, ka mūsu konservatīvie kolēģi deputāti neatbalsta to, ka Patērētāju hartai ir jābūt obligātai. Paldies par jūsu uzmanību.

  Wolf Klinz (ALDE). -(DE) Priekšsēdētājas kundze, šajās dažās pēdējās minūtēs mēs esam daudz runājuši par rūpniecību. Es esmu gandarīts, ka M. De Vits enerģijas patērētāju tiesības apskata ļoti tieši savā ziņojumā. Patiešām, dzīvībai svarīgi ir nodrošināt, lai patērētāji apzinās savas tiesības un lai viņi var arī būt droši, ka viņu tiesības tiks ievērotas.

Tomēr atšķirībā no M. De Vits es neuzskatu, ka mums ir vajadzīga pilnīgi jauna tiesību sistēma — katrā ziņā ne Eiropas līmenī. Jautājums vairāk ir par esošās likumdošanas pareizu un pienācīgu īstenošanu valsts tiesību sistēmā. Mums tāpēc ir vajadzīgas stipras uzraudzības iestādes, kas tam seko, un mums ir jānodrošina, ka mums ir pietiekama pārredzamība tā, lai patērētāji patiešām zina savas tiesības. Harta var dot nozīmīgu papildinājumu nevis tādā nozīmē, ka tā kļūst par saistošu tiesību dokumentu, bet vienkārši — atskaites punkta nozīmē politikai un ekonomikai, sniedzot patērētāju aizsardzības tiesību aktu kopsavilkumu attiecībā uz enerģiju.

Mēs visi zinām, protams, ka mūsu pilsoņiem var būt nozīmīga loma sabiedrībā un ekonomikā tikai tad, ja viņiem ir pieejams pienācīgs enerģijas nodrošinājums. Šajā ziņā, protams, ir svarīgi, lai mēs nodrošinām, ka ikviens, pat trūcīgie un vistrūcīgākie no trūcīgajiem, saņem to, uz ko viņiem ir tiesības. Tomēr es neuzskatu, ka Briselei ir jābūt tai, kas izraksta sociālos tarifus. Mums tas jāatstāj dalībvalstīm un rūpniecībai dalībvalstīs. Citādi tas, ko mēs ieviešam, nav nekas cits kā pārdalīšanas mehānisms. Vislabākais scenārijs būtu saistīt trūcīgo aizsardzību ar efektivitātes pasākumiem, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mūsu klimata aizsardzības mērķus. Tādi viedi risinājumi kā digitāli skaitītāji var būt ļoti noderīgi. Šajā ziņā man nav nekas pret rūpniecības rosināšanu tos ieviest 10 gadu laikā. Tad patērētāji zinās precīzi, cik daudz viņi patērē, un varēs plānot un taupīt.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es atkārtoju iepriekšējo runātāju apsveikumus mūsu referentiem. Es domāju, ka Parlaments šodien ir izdarījis labu darbu Eiropas patērētājiem, bet es īpaši pievēršu uzmanību vienam jautājumam un vienam grozījumam. Tas ir 161. grozījums R. Morgan ziņojumam, kas iestājas par atjaunojamās enerģijas operatoru labāku piekļuvi tīklam. Es ceru, ka šis grozījums būs veiksmīgs, kad mēs rīt par to balsosim. Tagad es aicinu Komisiju uz stingrāku rīcību gadījumos, kad valsts iestādes īstenībā ir daļa no problēmas, nevis no risinājuma.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē mums ir Ofgem, mūsu valsts iestāde, kurai ir mehānisms vietējo cenu noteikšanai par piekļuvi AK tīklam, kas īstenībā ir diskriminējošs pret atjaunojamās enerģijas operatoriem Skotijā, manā zemē. Es gribētu redzēt lielāku Eiropas līmeņa koordinēšanu un darbību pret atsevišķiem dalībvalstu operatoriem, kur tie ir daļa no problēmas. Es domāju, ka mēs esam labi iesākuši to virzienu šodien un ceru sagaidīt vairāk.

  Konrad Szymański (UEN). - (PL) Mani apsveikumi visiem ziņojumiem, kas risina vissvarīgākās patērētāju un politiskās problēmas, kuras stāv mūsu kontinenta priekšā. Enerģijas sadales šķiršana no ražošanas un pārdošanas ir būtiski nozīmīga gan individuāliem, gan rūpnieciskiem patērētājiem. Tur, kur ir ieviesta šķiršana, enerģijas cenas krītas vai palielinās lēnāk. Valstīs, kur ir notikusi šķiršana, enerģijas cenu vidējais pieaugums vietējiem patērētājiem bija 3 % laikposmā no 1998.-2006. gadam. Tur, kur tas nebija izdarīts, enerģijas cenas palielinājās par 28 %. Līdzīgas tendences ir vērojamas rūpniecisko patērētāju tirgū.

Tomēr enerģija mūsu laikā nozīmē arī piegādes drošību — citiem vārdiem sakot, politiku. Krievijas valsts monopolam ir pieaugošas investīcijas 16 ES valstīs. Vācijā, Francijā un Itālijā Gazprom ir ieguvis pieeju pat individuāliem patērētājiem. Tas ir pietiekams iemesls, lai pildītu savstarpējības principu komerciālās attiecībās ar trešām valstīm. Citādi mēs būsim neaizsargāti, un par to mēs maksāsim ar savu drošību.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, priekšlikumu kopējā tēma enerģijas tirgum ir tā pārstrukturēšana par labu privātiem uzņēmumiem, kamēr sabiedriskie enerģijas piegādātāji tiek vājināti, kaut gan tiek atstāti, lai nestu attiecīgās izmaksas.

Manā valstī, kur enerģijas tirgu kontrolē valsts piegādātājs sabiedriskam labumam, kaut kas tāds nāks ar ļoti nelabvēlīgām sekām. ES prasa, lai piramīdas pamatne tiek uzticēta kapitāluzņēmumam, lai tādējādi var noteikt cenas citām precēm. Tas ir tāpēc, ka enerģija lielā mērā nosaka ražošanas procesa izmaksas, kas tiks pakāpeniski pārnestas uz patērētāju.

Šajos nepārtraukti pieaugoša enerģijas pieprasījuma un stabili augošu naftas cenu laikos enerģijas tirgus atstāšana privātu enerģētikas gigantu žēlastībā būs postoša, un ir ļoti iespējama karteļu veidošanās. Teorija par cenu regulēšanu ar konkurences palīdzību ir vienkārši mīts: praksē tā ir novedusi pie varenu monopolu rašanās daudzās ekonomikas nozarēs ar postošu ietekmi uz tirgu un patērētājiem.

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, protams, ņemot vērā naftas rekordaugstās cenas, enerģijas neatkarībai beidzot ir jākļūst par augstākās prioritātes jautājumu Eiropai! ES ir jāsamazina tās pašreizējā atkarība no Persijas līča valstīm. Mums jāuzlabo mūsu attiecības ar citām valstīm, ne tikai Krieviju, nekļūstot pārāk neatkarīgiem. Mums būs arī nepieciešams apsvērt, ko darīt ar Irānu ilgtermiņā. Ja pētījums nonāks pie secinājuma, ka mēs pārāk uzticamies nenoteiktajiem Vidusāzijas diktatoru solījumiem un neapstiprinātajiem ziņojumiem par naftas krājumiem sakarā ar Nabucco gāzes vada projektu, tad mums būs jāattīsta konstruktīvas attiecības ar Irānu, kurai galu galā ir otri lielākie naftas krājumi pasaulē.

Nedrīkst aizmirst, ka arvien pieaugošā Persijas līča valstu peļņa, pateicoties strauji kāpjošajām naftas cenām, tiek izmantota arī islāma fundamentālisma izplatīšanai visā pasaulē. Tas ir vēl viens iemesls, manuprāt, kāpēc mums ES ir vairāk jāinvestē alternatīvos enerģijas piegādātājos.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu komisāru un arī referentus par viņu izcilajiem ziņojumiem un labo darbu, sagatavojot direktīvas, kas varētu unificēt Eiropas enerģijas tirgu. Ilgtermiņa investīcijas, solidaritātes princips, pieeja tirgum, pārrobežu plūsmas regulēšana — visi šo regulu svarīgie mērķi ir par to. Neaizmirsīsim, ka beigu beigās patērētājs ir galvenais — un visas šīs regulas ir tieši par to: patērētāja, lietotāju interešu un enerģijas aizsardzību Eiropas Savienībā. Paturēsim arī prātā to, ka mūsu noteikumi nesniegs risinājumu katrai problēmai, piemēram, naftas cenu pieaugumam, tie nenovērsīs arī enerģijas cenu kāpumu saistībā ar CO2 izplūdes maksājumu ieviešanu, bet tie nozīmīgi vienkāršos un atbalstīs mūsu darbību enerģijas lietotāju labā.

Teiksim paši sev, jā, mēs zinām, ka E. Morgan ziņojumā ierosinātais risinājums, iespējams, nebūs galīgs. Tas, kas mums ir, dod ļoti labu pamatu diskusijām ar Padomi par galīga risinājuma tematu. Šim galīgajam risinājumam, kad runa ir par elektrisko strāvu, ir jābūt pietiekami tālu no risinājumiem, kas doti otrajā paketē, citādi trešās paketes ieviešanai nebūs jēgas. Tajā pašā laikā risinājumiem par gāzi ir jālīdzinās risinājumiem par elektrību, bet tie nekādā ziņā nedrīkst būt identiski. Šodien mēs skaidri redzam, ka īpašuma dalīšana enerģijas tirgum būs lielāka un tālāk ejoša nekā gāzei. Mums tas jāpieņem un jārespektē.

Šis punkts arī ir ļoti svarīgs — trešās puses piekļuve tirgum, piekļuve pusēm no trešām valstīm. Tāpēc arī šis ir centrāls jautājums, lai nedotu privilēģijas investoriem no ārpus Eiropas Savienības.

Nobeigumā es gribu teikt, ka šī ir viena no visgrūtākajām diskusijām, kādas mums ir bijušas, un tā ir notikusi ļoti pareizi un ar cieņu pret visām pusēm.

  Evelyne Gebhardt (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kundze, man ir prieks, ka ar M. De Vits ziņojumu mēs spriežam par ļoti labu ziņojumu, un man ir prieks, ka visi mūsu deputāti ir vienās domās par solidaritāti, pārredzamību un patērētāju aizsardzību. Es uzskatu, ka tas ir brīnišķīgi.

Tomēr man ir jāsaka viena lieta. Es uzskatu, ka tie, kas Parlamentā pārstāv labējos, ir gan ciniski, gan nepārliecinoši. Ir grūti ticēt viņiem, jo viņi neatbalsta saistošu hartu par patērētāju tiesībām — kas ir neticami svarīga, ja pilsoņi grib zināt, kādas ir viņu tiesības. Es uzskatu, ka viņi ir ciniski, jo visi šajā Parlamentā vienoti aizstāvēja domu, ka gaisa pasažieriem ir jāzina šīs tiesības, un gaisa pasažieri nav gluži visnabadzīgākie cilvēki mūsu sabiedrībā. Tomēr visnabadzīgākajiem, kam patiešām ir nepieciešams zināt savas tiesības, tas netiks nodrošināts.

Tāpēc es nopietni prasu jums vēlreiz pārdomāt. Lūdzu, nodrošiniet to, ka mēs šo hartu padarām obligātu.

  Patrizia Toia (ALDE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šī pakete ir ieradusies Parlamentā tieši reizē ar lielo problēmu, ko mūsu sabiedrības nākotnei rada enerģija.

Tas, ko mums stāsta neizturamais un neapstādināmais jēlnaftas cenu kāpums, biodegvielas izmantošanas ačgārnā ietekme uz pārtikas pieejamību un jaunattīstības valstu lielais enerģijas pieprasījums, ir, ka Eiropas Savienības rīcība vairs nav tikai nepieciešamība, bet ir absolūti kritiska. Pāri visam mums ir vajadzīgs tiesisks regulējums, kas beidzot radīs Eiropas elektroenerģijas un gāzes tirgu, tirgu, kas spēj līdzsvaroti pašregulēties, kam ir valsts un Eiropas regulatori, kuri garantē konkurētspēju, atvērtību, pārredzamību un efektivitāti arī patērētājiem, kas ļauj lieliem uzņēmējiem saglabāt savu spēku un tajā pašā laikā ļauj izveidoties un augt jaunām vienībām, kas dod progresu, nevis gaitu atpakaļ. Šajā nozīmē mēs ceram, ka elektroenerģijai nošķiršana nebūs solis atpakaļ, tas ir, ka netiks zaudēts pamats attiecībā uz labo praksi, kas daudzās valstīs jau ir tīkla nodalīšanā. Tirgus ir tas, kas mums vajadzīgs, kas nodrošina noteiktību investoriem un operatoriem, bet arī īstas izdevības patērētājiem, kā uzņēmējiem, tā arī individuālajiem. Es gribu nobeigt, priekšsēdētājas kundze, sakot, ka mums patiesi ir jāstiprina patērētājs, piedāvājot noteiktību, garantijas un taisnīgas cenas.

  Roberts Zīle (UEN). – (LV) Vispirms gribu pateikties komisāra kungam un lielākai daļai savu kolēģu par patiesi liberālu pieeju elektroenerģētikas tirgum, kas kopā ar energoefektivitātes pasākumiem īstenībā varēs mums ļaut mazināt cenas nākotnē. Divas tēzes – īpašumu nošķiršana un pārvade – ir un paliks pamatmodelis īstai decentralizētai ražošanai un garants no atjaunojamiem resursiem ražotas elektroenerģijas piekļuves tīkliem. Un man arī ir vēl viens sapnis no šīs paketes, ka arī beidzot tiks izveidots vienots Eiropas elektroenerģijas tīkls un arī Baltijas valstis būs daļa no šīs elektroenerģijas tīkla apgādes apvienības locekļiem, kurā mums ir bezgala daudz šķēršļu gan Eiropas Savienības iekšpusē, gan ārpus tās. Paldies

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es domāju, ka Eiropā, kas katru dienu cieš no arvien lielākas inflācijas un auļojošām cenām, kuras pieaug lielā mērā enerģijas izmaksu dēļ, runāšana par enerģijas patērētāju tiesību hartu ir mūsu skaidrs pienākums, un tāpēc es atbalstu ziņojumu un pateicos gan savai kolēģei, gan, protams, Komisijai.

Ir pareizi uzsvērt, ka enerģijas piegāde ir dzīvībai svarīgs priekšnosacījums, lai piedalītos ekonomiskā un sabiedriskā dzīvē. Tomēr lieta ir tā, ka tiesību akts jau ir spēkā, bet bieži pilsoņu tiesības netiek ievērotas attiecībā uz cenām, tarifiem vai tarifu pārredzamību ar diskriminējošu noteikumu palīdzību, kas bieži novērš tarifu salīdzinājumu.

Tāpēc es varu tikai cerēt, ka ES un dalībvalstu kopīga darbība, vienmēr ievērojot svarīgo subsidiaritātes principu — kā to uzsver arī M. De Vits izcili labais ziņojums — ir izšķiroša. Trešās paketes pieņemšana, manuprāt, veicinās arī patērētāju un mazo un vidējo profesionālo lietotāju labākas aizsardzības nodrošināšanu.

  Nikolaos Vakalis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, trešā enerģijas pakete ir sadalījusi politiskās grupas, sevišķi jautājumā par īpašuma šķiršanu.

Skaidrs, ka šī šķelšanās nav ideoloģijas dēļ, bet dažādo dalībvalstu dažādu iekšējo situāciju un sākuma punktu dēļ; tā rodas no attiecīgas šķelšanās dalībvalstu starpā Padomē. Šīs iekšējās situācijas ir jārespektē, ja mēs vēlamies izvairīties no iekšējiem sociāliem apvērsumiem.

Personīgi es pilnībā atbalstu ideju par īpašuma šķiršanu, bet es labi apzinos, ka šķiršana ne pie kādiem apstākļiem nevarētu tikt uzspiesta manai valstij šajā laikā. Ir jābūt pārejas periodam, kas ļauj visām iesaistītajām pusēm pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Pēc garām un nogurdinošām sarunām Padome ir panākusi saskaņojumu par „trešo veidu”. Tāpēc es domāju, ka mums ir pienākums šajā grūtajā jautājumā atbalstīt šo saskaņojumu, iespējams, uzlabojot to noteiktos punktos, ņemot vērā pieredzi.

Dāmas un kungi, ir svarīgi, ka no sasakņošanas mēs visi iznākam ar augstu paceltu galvu. To var panākt tikai tad, ja noteiktu dalībvalstu izšķirīgas intereses netiek apdraudētas. Mēs nedrīkstam ielaisties nekādos kompromisos par neatkarības un efektivitātes pamatprincipiem, kam jānosaka energopārvades sistēmas operatoru un energoregulatoru darbība.

  Teresa Riera Madurell (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es gribu apsveikt visus referentus par viņu labo darbu, un paust sevišķu atbalstu E. Morgan nostājai attiecībā uz pilnīgu īpašuma nošķiršanu starp ražošanas un piegādes darbībām no vienas un tīkla īpašumu un darbību no otras puses.

Lieli vertikāli integrēti uzņēmumi acīmredzami apgrūtina jauniem konkurentiem ienākšanu tirgū un, jo īpaši atjaunojamās enerģijas avotiem, attīstīšanos un ierīkošanu. Tas viss attālina mūs no mērķiem par konkurētspēju un cīnīšanos pret klimata pārmaiņām, kurus mēs, eiropieši, esam paši noteikuši.

Tāpēc es gribētu aicināt mazākumu, kas ir pret šķiršanu, atmest malā nacionālās intereses, kas pazūd īsā laikā, un spert soļus, lai iesaistītos tādas Eiropas celšanā, kas ir stipra un droša savā energoapgādē.

Nobeidzot, es gribu uzsvērt, ka pieeja tīklam atjaunojamās enerģijas avotiem ir būtiska, lai sasniegtu mūsu mērķus, bet elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas attīstīšana nav mazāk būtiska, sevišķi visvairāk izolētajām valstīm mūsu energotirgū.

Gribu arī pateikties referentiem, kas ņēma šo jautājumu vērā.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, Eiropas energotirgus šodien turpina atspoguļot, manuprāt, vecu tirgus struktūru, kurā dominē valsts vai reģionāli monopoli, un tas notiek par spīti acīmredzamajiem labumiem, ko Eiropas patērētājiem dod liberalizācija cenas, izmaksu samazinājuma un efektivitātes ziņā. Tas nozīmē, ka gāzes un elektroenerģijas tīklu liberalizēšana vēl ir darba procesā. Piemēram, mums vēl joprojām ir jāvirzās uz priekšu Austrumeiropas valstīs, lai izbeigtu valsts īpašuma dominēšanu elektroenerģijas ražošanā un lai to liberalizētu, kā mēs to darījām sadales sektorā. Es arī atzinīgi vērtēju soļus, ko esam spēruši, lai nodrošinātu īpašuma šķiršanu kā nepieciešamu pasākumu energotirgus liberalizēšanas pabeigšanai.

Papildus liberalizācijai Eiropai ir arī jāatbalsta šķidrinātas naftas gāzes (LPG) un šķidrinātas dabas gāzes (LNG) termināļu un tehnoloģiju attīstīšana. Mums jārosina tāda pasaules tirdzniecības LPG un LNG tirgus radīšana, kas mazina Eiropas atkarību no viena dabasgāzes avota. Energoapgādes diversifikācijai un drošībai tagad ir jābūt tikpat svarīgai mūsu darba kārtībā kā liberalizācijai.

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). - (SL) Vispirms es gribu apsveikt referentus un „ēnu” referentus par labo darbu, ko viņi ir veikuši. Eiropa uzsāka elektroenerģijas un gāzes tirgus liberalizēšanu pirms desmit gadiem, un tieši tagad mēs esam vistuvāk īstajiem, sen ilgotajiem rezultātiem. Ierosinātie pasākumi priekšplānā novieto patērētāju, kas labi funkcionējošā iekšējā enerģijas tirgū varēs izvēlēties no piegādātāju vidus to, kurš ir vislabākā izvēle, kā viņš pats to būs nospriedis. Es sagaidu, ka atklāts un pārredzams iekšējais tirgus nodrošinās arī pieeju tirgum maziem uzņēmumiem un tādējādi palielinās konkurētspēju, uzlabos nosacījumus investīcijām spēkstacijās un pārvades tīklos, palielinās piegādes drošību un veicinās ilgtspējīgu attīstību.

Galvenais priekšnosacījums labi funkcionējošam iekšējam tirgum ir skaidri un standarta noteikumi, kas piemērojami visiem tirgus dalībniekiem. Atšķirīgi modeļi atsevišķās dalībvalstīs noteikti nevedīs pie mērķa, kas ir ticis noteikts.

Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai apsveiktu Slovēnijas prezidentūru. Prezidentūra patiešām ir pilnībā koncentrējusies uz koordinēšanu un kompromisa meklēšanu, un, par spīti dalībvalstu spēcīgām interesēm tā ir panākusi vienošanos Padomē.

Arī Eiropas Parlamentā kompromisa ceļš nav viegls. Spiediens, arī no dalībvalstīm, ir liels. Es ticu, ka Parlaments apstiprinās kompromisu, kuru mēs izveidojām ITRE komitejā. Neskatoties uz Padomes un Parlamenta nostāju atšķirībām, es uzskatu, ka Parlamenta ierosinātais kompromiss ir labs pamats turpmākām sarunām un koordinēšanai starp Eiropas iestādēm.

Visbeidzot ļaujiet man arī izteikt cerību, ka trešās liberalizēšanas paketes mērķu izpildē Francijas prezidentūra ieguldīs maksimālas pūles, koordinējot darbu, meklējot kompromisu un atvirzot privātas intereses pilnīgi malā. Es arī sagaidu tādu pašu apņēmību laikus atrast kopējus risinājumus no Komisijas puses. Šajā sakarā es esmu pateicīga komisāram A. Piebalgam, kurš sākumā paziņoja, ka mums jāpanāk kopīga vienošanās līdz šī gada beigām.

(Aplausi).

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, mani šajās debatēs īpaši pārsteidz tas, ka, lai gan daži mūs kolēģi deputāti grib izstrādāt sīkus priekšrakstus tam, kādai ir jābūt konkurencei — un tā ir iespējama vairākos veidos, — viņi nav gatavi runāt par lielāku pārredzamību, vairāk stimulu enerģijas taupīšanai, enerģijas patērētāju iespējām iesniegt sūdzības vai cīņu pret energoresursu nepietiekamību. Šie ir tieši tie punkti, kurus es uzskatu par kritiski svarīgiem E. Morgan ziņojumā un dabiski arī M. De Vits ziņojumā. Šāds ir signāls, kas mums rīt ir jādod Eiropas pilsoņiem: mums ir jāpasaka, ka cilvēkus nedrīkst iespaidot cenu pieaugums ar pilnu spēku, bet ir jābūt viņiem iespējām izvairīties no tā, palielinot uzkrātās enerģijas daudzumu un it sevišķi izmantojot lielāku pārredzamību, lai varētu izvēlēties citus energopiegādātājus. Es uzskatu, ka ir izšķirīgi dot pilsoņiem šo izvēles brīvību un arī dot viņiem iespēju sūdzēties, kad notiek ļaunprātība. Es esmu ļoti pateicīgs E. Morgan par šo ziņojuma daļu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, klausoties visos savos kolēģos šopēcpusdien, es esmu gluži pārsteigta, ka mēs visi piekrītam, ka ir vajadzīgs vienots Eiropas energotirgus, kaut gan es jūtu, ka mums ir jāstrādā pie energoefektivitātes, lai patērētāji maksātu tik maz, cik iespējams. Tāpēc mēs visi vienojāmies par mērķi, kas jāsasniedz, bet nevis par to, kā rīkoties, lai to sasniegtu.

Es neesmu dzirdējusi daudz runājam vai pieminam vienošanos, ko padome nodrošināja 6. jūnijā, kura nepieprasa obligātu ražošanas un sadales īpašuma šķiršanu. Ja šķiršana un vienotais tirgus būtu izsaucis enerģijas cenu krišanos, tas būtu pamanāms. Bet tas nenotiek ne Spānijā, ne AK, un Komisija to nekad nav varējusi pierādīt.

Tāpēc izbeigsim demonizēt noteiktus uzņēmumus, kuriem patiesībā ir rūpnieciskā ekspertīze un kuri ir parādījuši, ka tie var efektīvi darboties. Ja mums ir vajadzīgi starpsavienojumi, Ja mums ir vajadzīga solidaritāte, tad nešaubīgi ir ieteicams dalībvalstīm būt brīvām izvēlēties vienu no vairākiem modeļiem.

Izbeigsim šo vienotā veida domāšanu, kas noraida trešo veidu un izvirza apvainojumus par „Francijas un Vācijas karteli”. Mēs zinām, ka tirgus viens pats nevar atrisināt monopolu esamību, kuri tik un tā visur pastāv. Dalībvalstis ir spērušas soli pieņemamas paketes virzienā, kuru var labāk precizēt. Ja mēs to nepieņemam, mēs riskējam ar to, ka mums nav nekāda dokumenta, bet mūsu pilsoņiem liek gaidīt. Jo svarīgāk, es negribu redzēt labos puišus šī Parlamenta vienā pusē un sliktos — t.i., tos, kas tomēr grib panākt vienošanos ar Padomi — otrajā pusē.

  Angelika Niebler (PPE-DE). - (DE) priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es domāju, ka mēs visi jūtam vienādi attiecībā uz stāvokli Eiropas iekšējā tirgū. Mums vēl nav Eiropas iekšējā tirgus; mums ir valstu tirgi, un mums ir monopoli vai mazas grupas, kas realizē kontroli pār valsts tirgiem. Mums ir stāvoklis, kad enerģijas cenas ceļas ik dienas un mēs esam atkarīgi no ievestas enerģijas. Mēs visi redzam šo situāciju vienādā gaismā, un mēs arī vienojamies par mērķi.

Daudzi deputāti ir runājuši par to. Mēs gribam vairāk konkurences, zemākas cenas, vairāk investīciju pārvades tīklos. Mēs gribam paplašinātus starpsavienojumus, lai būtu iespējama pārrobežu apmaiņa. Mēs negribam, ka tirgus koncentrējas tikai ap dažiem lieliem piegādātājiem. Lielais jautājums ir, kā mēs gribam to sasniegt, un te ir tā vieta, kur mēs nonākam pie ceļu šķiršanās. Daudzi deputāti, arī daži no runātājiem šodien, uzskata, ka īpašuma šķiršana ir universāls līdzeklis. Es saku, ka, ejot tikai pa šo ceļu, mēs neredzam visu ainu. Tādā veidā nav jāiet!

Atļaujiet man minēt noteiktas valstis; F. Grossetête arī pieminēja situāciju tajās. Spānijā divi uzņēmumi, Endesa un Iberdrola, ražo attiecīgi 48,3 % un 28 % elektroenerģijas. Zviedrijā Vatenfall ir noteicējs, arī ražo gandrīz 48 % no saražotās elektroenerģijas; bet Itālijā tirgus koncentrējas ap ENEL, kam ir 43,9 % tirgus daļas. Neviens nevar pateikt man, ka īpašuma šķiršana panāks to, ko mēs vēlamies, tas ir, saskaldīt tirgu un radīt konkurenci.

Tāpēc es lūgtu visus deputātus atbalstīt 165. un 168. grozījumu rīt, nevis turpināt redzēt tikai pusi attēla. Attiecībā uz visu pārējo E. Morgan ziņojumā es uzskatu to par ļoti apmierinošu. Izsaku atzinību E. Morgan; viņa ir parādījusi daudz enerģijas un apņēmības. Tomēr šajā īpašajā lietā, es domāju, mums ir arī jāpaver otrs veids valstīm, kuras šķiršanu ir veikušas citādā veidā. Valstīm, kur valsts ir 100 % ražošanas un pārvades sistēmu īpašniece — tādās kā Zviedrija, piemēram, — nebūt jāprasa to mainīt. Tomēr neviens nevar teikt, ka rīt mēs pieņemsim paketi, kas ietver vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tie ir maldi.

  Norbert Glante (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es patiešām atvainojos par savu novēloto ierašanos. Šajā ēkā dažs kājām ejams attālums ir ļoti garš, un lifti dažreiz var būt ļoti lēni. Jautājums, ko mēs apspriešam šodien un par ko balsosim rīt, nav obligāti labējs vai kreiss jautājums — lai gan ir tiesa, ka mums ir arī tāda tipa debates šajā Parlamentā — bet drīzāk strīdīgs jautājums par instrumentiem, kas sasniegs mūsu mērķi. Mēs esam vienojušies par mērķi, un E. Morgan ir to uzsvērusi: mums ir vajadzīga lielāka konkurence Eiropas tirgū; mums vajag, lai cenas ir pārskatāmākas; mums ir vajadzīga cenu noteikšana, kas ir viegli saprotama. Tomēr instrumenti, lai to sasniegtu, ir ļoti atšķirīgi.

Es esmu starp tiem, kas pamatā turas pie varianta, ka trešā veida atrašana arī var būt instruments. Mēs šeit esam iekļāvuši šos ierosinājumus un atkārtoti uzsvēruši, ka Padomes sākotnējais ierosinājums ir ne tikai uzsācis trešo veidu, bet, ka mēs esam arī ieviesuši papildu regulatīvas sastāvdaļas, jo trešais veids, kas nokļuva pie mums no Padomes, nebija pietiekams mums.

No šī viedokļa mums būtu jārunā par to atkal, jāpārskata sava nostāja un jāpieļauj šis otrais un trešais veids kā papildu iespēja. Vēl svarīgāk ir tas, ka mēs Eiropā sasniedzam vienotus noteikumus, un ka regulatīvām iestādēm dalībvalstīs tiek piešķirtas konsekventas pilnvaras un neatkarība, lai īstenotu to, ko mēs te nolemjam, jo galu galā tieši tām ir jāatbild uz vietas.

Iepriekšējās nedēļas mums ir devušas divus kodolīgus piemērus par Komisijas karteļu un konkurences pārraudzīšanas funkciju, lai gan norise nedod laiku apdomāties. Tomēr uzņēmums, kas pārkāpj konkurences tiesības, ir pelnījis sodu; tas te arī ir viss. Es te nedodu nekādas atlaides. Tomēr mums jāapspriež, vai īpašuma šķiršana patiešām ir instruments, ar ko mums būtu sevi un regulatori jāaprīko, vai varbūt mums būtu jāpiedāvā lielāks elastīgums.

Es ceru, ka rītdienas balsojums būs tāds, ka mēs tomēr panāksim kompromisu. Citādi mums noteikti būs jāstrādā ar Padomi, lai meklētu un atrastu kompromisu. Liels paldies un vēlreiz atvainojos par nokavēšanos.

  Ieke van den Burg (PSE). - (NL) Priekšsēdētāja kundze, runājot Eiropas Parlamenta sociālistu grupas Nīderlandes delegācijas vārdā, es gribu izteikt vissirsnīgāko uzslavu referentei E. Morgan par veidu, kā viņa ir sagatavojusi šo atzinumu. Mēs atbalstām nošķiršanu. Patiešām, tā jau ir tikusi skaidri īstenota dzīvē Nīderlandē ar labiem rezultātiem, arī attiecībā uz investīcijām un labi funkcionējošo tirgu gan gāzes, gan elektroenerģijas sektorā. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi to ieviest arī Eiropas līmenī. Es gribu arī pieminēt šajā sakarībā to, ka konkurences komisāre N. Kroes ir ieguldījusi savu daļu šajā attīstībā, arī pildot to, ko viņa pašreiz dara sakarā ar RWE un E.ON. Es tāpēc domāju, ka tā ir svarīga attīstība.

Otrs aspekts ir enerģijas nepietiekamība, un tas ir iemesls, kāpēc mēs uzskatām šo par Parlamenta visizcilāko ziņojumu un ceram, ka to pieņems.

  Arlene McCarthy (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es gribu dot kādu piemēru par to, ka Enerģijas patērētāju tiesību harta patiešām var radīt izmaiņas. Maza pašvaldības organizācija Mančestrā lūdza man palīdzību, lai atrisinātu kādu sūdzību par tās energopiegādātāju. Piecus gadus uzņēmums bija nolasījis skaitītāja rādījumus, bet nebija sūtījis nevienu rēķinu. 2008. gada martā grupa saņēma rēķinu par piecu gadu elektroenerģijas patēriņu kopsummā par GBP 7 540,37, kas iedzina to parādos.

Nodrošinot to, ka patērētāji zina savas tiesības — šajā gadījumā vienkāršās tiesības saņemt kārtēju rēķinu — ir pamatprasība, lai patērētāji spētu kontrolēt savu enerģijas patēriņu. Laikā, kad katram patērētājam ikvienā valstī visā Eiropā rēķini par enerģijas patēriņu strauji aug, mums ir jādod patērētājiem informācija un rīki, lai viņi pārvaldītu savus rēķinus, samazinātu to lielumu un izmaksas un vienlaikus dotu ieguldījumu CO2 izplūdes samazināšanā.

Es mudinu Komisiju drosmīgi virzīt uz priekšu tiesību hartu, strādājot ar regulatoriem, dalībvalstīm un uzņēmumiem, apsteidzoši veicināt un publiskot šīs tiesības un atteikties no domas par izplūdušu kontroljautājumu sarakstu, kas nedos patērētājiem taisnīgu darījumu, saskaroties ar šodienas sarežģītajām enerģētikas problēmām un cenām. Ja mums var būt gaisa pasažieru tiesību harta, kāpēc mums nevar būt harta enerģijas patērētājiem? Komisār, es gribu, lai jūs atbildat uz šo jautājumu.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Enerģētikas aģentūra Parīzē ir aprēķinājusi, ka mēs izjutīsim enerģijas trūkumu 2012. gadā. Tieši tāpēc ir izšķiroši, lai mēs nekavējoties veltam uzmanību stimulu radīšanai un ieguldām vairāk pārvades tīklos un ražošanā. Pašreizējā Elektroenerģijas direktīva nodrošina labu stimulu arī apstiprināšanas periodu saīsināšanai, lai tādējādi 2012. gadā nenonākam pie elektrības pārrāvuma.

Ir arī svarīgi stiprināt valsts regulatorus, lai mēs varam attiecīgi aizstāvēt paši savas rūpniecības intereses kaimiņvalstīs. Būtu labi arī, ja mums būtu kodolenerģiju regulējoša aģentūra, kas varētu sniegt paziņojumus par drošumu un drošību saskaņā ar Francijas modeli. Tas ir kaut kas, par ko šonedēļ vajadzētu diskutēt arī Padomē.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es apsveicu referenti E. Morgan. Enerģijas piegādes noteiktība Savienībai prasa milzīgas investīcijas, un investoriem ir vajadzīga prognozējama vide, kas ir labvēlīga ilgtermiņa un vidēja termiņa ieguldījumiem.

Klimata pārmaiņu apstākļos Savienība ir nodomājusi, ka līdz 2020. gadam vismaz 20 % no tās enerģijas nāks no atjaunojamiem avotiem. Pieeja tīklam enerģijas pārvadāšanai ir būtiska. Iepriekšējos gados mums ir bijis straujš enerģijas cenu pieaugums, un Eiropas pilsoņi gaida atbildi uz savām problēmām no Eiropas iestādēm. Enerģijas pieejamība un piekļuve tai ir būtiski faktori ekonomiskai un sociālai dzīvei.

Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveide nodrošinās enerģijas patērētāju interešu labāku aizsardzību. Es uzskatu, ka 18. grozījums G. Chichester ziņojumam nonāk Padomes kompetences jomā.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Es gribu apsveikt Komisiju par ierosināto dokumentu paketi reālistiska ES iekšējā enerģijas tirgus radīšanai, kā arī E. Morgan, kas savā ziņojumā ir iepazīstinājusi mūs ar lietpratīgu tirgus stāvokļa novērtējumu kopā ar iespējamiem risinājumiem.

Es priecājos, ka uzmanība ir tikusi pievērsta „enerģijas salu” esamībai. Lietuva ir daļa no šādas „salas” elektroenerģijas un, īstenībā, gāzes apgādē. Šīs valsts stāvoklis pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009. gadā kļūs neprognozējams tās pilnīgas atkarības dēļ vienīgi no Krievijas. Tāpēc ir būtiski integrēties kopējā ES pārvades sistēmā.

Ierosinātā īpašuma šķiršanas īstenošana kā vienīgā garantija pārvades sistēmu operatoru neatkarībai, līdztekus trešo valstu izslēgšanai no pārvades sistēmu kontroles, patērētāju interešu aizsardzība kā prioritāte — tie ir līdzekļi, kas garantēs enerģijas drošību ES un tās cilvēku labklājību.

  Vladimír Remek (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, kā mana kolēģa deputāta G. Chichester ziņojuma „ēnu” referents es biju viens no aizstāvjiem priekšlikumam, ka gadījumā, kad notiek balsošana Energoregulatoru sadarbības aģentūrā, Komisijas sākotnējam plānam par vienu balsi katrai valstij ir jāpaliek bez izmaiņām. Tā sauktās „svērtās” balsošanas procedūras īstenošana dotu priekšrocību lielākām dalībvalstīm par sliktu mazākajām. ITRE komitejas vairākums atbalstīja taisnīgāko principu, un es uzskatu, ka tas pats notiks arī plenārsēdes balsošanā. Valsts enerģijas tirgu regulatoru vairākums arī atbalstīja aģentūras darba sākšanu, kura būtu kaut kas vairāk nekā vēl viens birokrātisku debašu klubs bez nekādām pilnvarām. Piemērojot nevienlīdzīgus nosacījumus atsevišķām valstīm, pamatīgi tiktu pazemināta vērtība pūlēm radīt respektētu un funkcionējošu aģentūru. Dažādu valstu enerģijas tirgi izveidojās atšķirīgos apstākļos un vēl joprojām nav efektīvi sasaistīti. Aģentūrai ir iespēja palīdzēt panākt reālu starpsavienojumu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es stingri atbalstu šķiršanu starp ražošanu un pārvadi, bet es teiktu, ka tai ir jābūt pamatīgai, un es apšaubu, vai tā var justies ērti, ja vienā no sektoriem ir valsts īpašums. Es to saku, daļēji vadoties no mana vēlēšanu apgabala pieredzes Ziemeļīrijā, kur mēs nesen iestājāmies salas vienotā elektroenerģijas tirgū ar daudziem solījumiem par to, ko tas dos cenu stabilitātei.

Pieredze ir bijusi citādāka. Pirms pāris nedēļām es apmeklēju vienu no vislielākajiem patērētājiem manā apgabalā. Pirms trim gadiem viņi maksāja tikai nedaudz vairāk par vidējo AK cenu. Šodien vienotā elektroenerģijas tirgū Īrijā viņi maksā par 76 % vairāk nekā vidējo AK cenu. Īstenībā viņi ir tikuši nošķirti, negūstot nekādu priekšrocību, un primārais iemesls ir, es uzskatu, tas, ka vienots tirgus tika izveidots bez pienācīgas ESB valsts monopola jautājuma kārtošanas.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, īsi sakot, ir notikusi īsta investīciju lejupslīde elektroenerģijas tirgū, sevišķi pārrobežu tīklos, pēdējos gados. Tāpēc tagad ir vajadzīga jauna tiesību aktu pakete, un komisārs A. Piebalgs zina, tāpat kā to zina mani kolēģi deputāti, cik svarīgi man ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tātad šķirts īpašums ir vislabākā izvēle. Par laimi Enerģētikas padome ir sapratusi, ka šie vienlīdzīgie konkurences apstākļi pašlaik vēl nepastāv.

Tāpēc aizliegums horizontālu nenošķirtu uzņēmumu pārņemšanai nākamajos gados ir pamatots, nesadalītās organizācijas nedrīkst veikt nekādu mazāka lieluma svarīgu uzņēmumu „pievākšanu”. Tas dod iespēju organizācijām Nīderlandē, tādiem ražotājiem kā Nuon un Essent, attīstīt eiropeisku uzskatu. Tas rada telpu elpai nākamajam periodam. No šī redzes punkta raugoties, es pilnībā atbalstu īpašuma šķiršanu, kas tagad tiek ierosināta E. Morgan ziņojumā.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu referenti par viņas teicamo darbu un atbalstu viņas nostāju par taisnīgākiem nosacījumiem patērētājiem.

E. Morgan ir pareizi norādījusi, ka to vislabāk var sasniegt ar īpašuma šķiršanu un ka tas nozīmē, ka mums jāsamazina lielo uzņēmumu varas koncentrācija un jāļauj labāka pieeja maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Labāks elektroenerģijas un gāzes tirgus regulējums ir kritiski nozīmīgs, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un labākas cenas patērētājiem, un man ir dziļas bažas, ka straujais cenu kāpums nostāda eiropiešus, īpaši vecāka gada gājuma, kas ir visievainojamākie, arvien lielāka enerģijas nepietiekamības riska priekšā.

Ņemot vērā pašreizējos energodrošības nosacījumus, mums absolūti ir vajadzīgs labi funkcionējošs gāzes un elektroenerģijas tirgus Eiropā. Nesen mēs izjutām problēmas ar enerģijas piegādi, un šis ziņojums pamatoti mēģina atrisināt dažas no tām.

Es esmu saņēmusi vairākas vēstules no saviem vēlētājiem 159. grozījuma atbalstam, kurš aizliegtu dalībvalstīm dot atļauju jaunu elektrostaciju būvēšanai, kas emitē vairāk nekā 350 g oglekļa dioksīda uz vienu saražotās elektrības kilovatu.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pārrobežu elektroenerģijas tirgu reģionālā integrācija ir jāaplūko ne tikai tādā gaismā, kā par to diskutē šodien, bet arī attiecībā uz vienota Eiropas elektroenerģijas tirgus radīšanu.

Turklāt enerģētikas jautājumu loks Eiropas pamatstruktūrā ir pelnījis aptverošāku un nākotnē vērstu pieeju. No tā izriet mūsu iniciatīva, ko uzsākām Parlamenta Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas (STOA) žūrijā, izveidojot enerģijas scenārijus nākamajām desmitgadēm, izmantojot 2030. gadu kā atskaites bāzi. Parlaments un dažas parlamentāras grupas nav vienisprātis jautājumā par enerģijas pārvades tīklu un enerģijas uzņēmumu šķiršanu. Tam dažkārt ir būtiskāks sakars ar stāvokli valstī, nevis ar politiskām vai stratēģiskām izvēlēm.

Es tomēr gribu izteikties pilnīgi skaidri par šo jautājumu, dāmas un kungi. Personīgi es atbalstu skaidru šķiršanu starp tīkliem un uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas tīklā, un uzņēmumu vai iestādi, kas pārvalda tīklu. Es uzskatu, ka šis ir vislabvēlīgākais risinājums patērētājiem, kas garantē iespēju izveidot īstenu iekšēju tirgu elektroenerģijai, kam ir jābūt vienam no mūsu kā EP deputātu un Eiropas pilsoņu mērķiem.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Eiropas elektroenerģijas un gāzes patērētājiem ir tiesības uz vispārēju pakalpojumu, tas ir, tiesības piegādē saņemt noteiktu kvalitāti par saprātīgām cenām, kas ir viegli un skaidri salīdzināmas un pārredzamas.

Es atzinīgi vērtēju to, ka manas kolēģes deputātes M. De Vits ziņojums par priekšlikumu par Enerģijas patērētāju tiesību hartu arī ir iekļauts debatēs par trešo enerģētikas paketi. Pašlaik enerģijas patērētāju tiesības ir izklāstītas dažādos ES dokumentos, bet bieži nav transponētas valstu tiesību aktos. Es atzinīgi vērtēju referentes centienus padarīt patērētāju tiesības pārredzamākas. Patērētājiem ir jābūt izvēles brīvībai un iespējai mainīt piegādātāju bez maksas. Viņiem ir jāsaprot, par ko viņi maksā. Es gribu pateikties referentei par manu grozījumu iekļaušanu ziņojumā, kuros es aicināju dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu patērētāju organizācijām konsultēšanas pakalpojumu jomā. Patērētāju organizācijas dara daudz darba enerģijas patērētāju, sevišķi neaizsargātu patērētāju vārdā.

  Anni Podimata (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man vispirms atbalstīt to, ko referente E. Morgan ir teikusi par vajadzību aizsargāt mazāk nodrošinātos patērētājus it sevišķi pret augošām cenām par degvielu. Es piekrītu arī nepieciešamībai cīnīties pret energoresursu nepietiekamību un enerģiski veicināt investīcijas atjaunojamās enerģijas avotos.

Tomēr attiecībā uz galveno jautājumu par vienota iekšēja enerģijas tirgus radīšanu šī mērķa sasniegšana ir atkarīga ne tikai no vienotas stratēģijas plānošanas un piemērošanas, bet arī no katra dalībnieka īpašo iezīmju apzināšanas.

Pilnīga īpašuma šķiršana nav beznosacījuma, būtisks priekšnosacījums investīcijām tīkla uzlabošanā. Modernizācijas kavēšanās var rasties nepareizi virzītas enerģētikas politikas dēļ, kura rīkojas ar enerģiju kā ar ražojumu, kas ir jāsadala galvenokārt, lai palielinātu peļņu, nevis uzlabotu sistēmu.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ļaujiet man vispirms izteikt vienu vispārēju domu. Lieta ir tāda, ka mēs Padomē pavisam noteikti piekrītam konstatējumam, ka stāvoklis iekšējā enerģijas tirgū nav ne labs, ne apmierinošs. Tieši šī iemesla dēļ mēs esam pavadījuši garus gadus, cenšoties panākt vienošanos par pareiza iekšēja gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidošanu, lai izveidotu patiesu konkurenci un vienlīdzīgus nosacījumus visiem dalībniekiem šajā tirgū.

Kā jau es teicu, 6. jūnijā tika sasniegts būtisks progress Padomē. Šodien vairāki runātāji, arī E. Morgan un daudzi citi, ir uzsvēruši, ka pilnīga īpašuma šķiršana ir visefektīvākā metode pareiza iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidošanai. Tas ir arī Komisijas uzskats, un tas ir arī dalībvalstu vairākuma uzskats. Tomēr kompromiss bija nepieciešams, lai panāktu vienošanos. Šis kompromiss nebija viegls, bet mēs spējām to nodrošināt.

Kompromiss nozīmē, ka ir pieejamas trīs izvēles, un prezidentūras vērtējumā, piemērojot šīs izvēles saskaņā ar paredzētajiem noteikumiem, mēs varam panākt stāvokli, kurā būs izveidoti vienlīdzīgi nosacījumi visiem dalībniekiem iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgū, tiklīdz tiek izveidota patiesa konkurence.

Ļaujiet man atzīmēt vēl dažus citus punktus. Vairākas reizes tika pieminēts nabadzības jeb, pareizāk sakot, energoresursu nepietiekamības jautājums. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, īpaši apstākļos, kad enerģijas cenas palielinās auļos. Tomēr lieta ir tāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu tā ir katras atsevišķas dalībvalsts atbildība un pienākums, un, kā to uzsvēra G. Hökmark un daži citi, dalībvalstīm ir obligāts pienākums nodrošināt trūcīgajiem pieeju enerģijai.

Patērētāju aizsardzības jautājums tika pieminēts vairākas reizes. Patiesībā tas tika apspriests ievērojamā daudzās runās. Ļaujiet man pasvītrot, ka prezidentūras dokumentā jeb prezidentūras kompromisā ir ietverts ļoti svarīgs noteikums patērētāju aizsardzības jomā. Tas prasa, lai patērētāji tiek pienācīgi informēti par viņu enerģijas patēriņu, par maksām, kas rodas tā rezultātā, un lai viņi tiek informēti pietiekami bieži, lai viņi spētu nokārtot savus maksājumus. Turklāt, protams, ir paredzēta iespēja mainīt piegādātāju jebkurā laikā un ātri un regulāri saņemt informāciju par piegādātāju noteiktajām cenām.

Daži runātāji, arī C. Turmes, minēja aģentūras pilnvaras. Aģentūra nebūs nekāds papīra tīģeris. Sevišķi attiecībā uz jautājumiem, kas saistās ar divām vai vairākām dalībvalstīm, aģentūrai būs izvēle pieņemt saistošus lēmumus, kas ir nozīmīgs jauninājums.

Vairāki runātāji, īpaši Š. Birutis, R. Zīle un citi, pieminēja mazu un izolētu sistēmu problēmu. Man ir jāatzīmē, ka vienošanās teksts, ko panāca Padomē, paredz atkāpes vai izņēmumus tādām valstīm un tādiem tirgiem, līdz to izolācija ir novērsta.

Pāris vārdus varbūt par atjaunojamiem avotiem. Mūsu pakete, Padomes pakete paredz prioritātes pieeju tīkliem enerģijai, kas ģenerēta no atjaunojamiem avotiem.

Ļaujiet nobeigumā teikt šādi: es gribu sveikt A. Vidal Quadras izrādīto mērķtiecību, lai nodrošinātu, ka Parlaments un Padome panāk vienošanos otrajā lasījumā. Tā ir arī Komisijas vēlēšanās. Prezidentūra piekrīt, ka 6. jūnijā nodrošinātā vienošanās ir radījusi iespēju, ka šāda vienošanās tiks sasniegta līdz šī gada beigām. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā mūsu ieceri panākt vienošanos par klimata un enerģijas paketi pēc iespējas agri 2009. gadā.

Es esmu pārliecinājies šajās debatēs, ka Padomes un Parlamenta nostājas nav ļoti tālu viena no otras. Es gribu pateikties referentiem un ikvienam, kas piedalījās šajās debatēs. Es domāju, ka šīs debates būs ļoti noderīgas Padomei turpmākajā darbā un sasniedzot mūsu kopēju vienošanos vēlamajā termiņā.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, šīsdienas debates lielā mērā koncentrējās uz mājsaimniecībām, un Komisijas priekšlikums iet tālāk par mājsaimniecībām: tajā noteikti ir arī rūpniecība. Neliedzot pienācīgu cieņu mazaizsargātiem patērētājiem, tas, ko mēs mēģinām sasniegt, ir labi funkcionējošs tirgus. Jūs nevarat visu laiku subsidēt kaut ko, tāpēc, ka tas nozīmē noņemt kādam, lai kādam citam iedotu; es zinu, ka būs mazaizsargāti patērētāji, kuriem mums jāvelta pienācīga uzmanība, bet pamatā tas, ko mēs vēlamies sasniegt, ir labi funkcionējošs savstarpēji savienots Eiropas tirgus, kas pamatojas uz vērtībām un pieredzi, ko esam guvuši citās jomās.

Enerģijas tirgus ir tikai nesen sācis attīstīties, un ir vajadzīgs laiks, lai tas nostātos vietā, bet es uzskatu, ka šodienas debates patiešām parāda, ka Komisijas priekšlikums pareizi risina visas galvenās jomas.

Ir izskanējušas vieglas šaubas par to, vai pārmaiņas ir vajadzīgas. Es uzskatu, ka pārmaiņas ir vajadzīgas: ne tikai Komisijas gada ziņojumi, bet arī nozares konkurētspējas izmeklēšana ir to pierādījusi. Parlamenta A. Vidal-Quadras ziņojumā bija teikts, ka mums ir vajadzīga pārmaiņa un mums vajadzīgi priekšlikumi.

Mums pēdējā laikā ir notikusi arī noteikta virzība konkurences tiesību aktā. Grūtības ir tās, ka, ja jūs varat atklāt rīcību, ka tiek pārkāpta konkurence, tas viss ir ex-post: jūs uzliekat sodu, bet patērētājs jau par to ir samaksājis. Tāpēc ir vajadzīga strukturāla pārmaiņa, un es uzskatu, ka mūsu iesniegtie priekšlikumi ir reakcija uz to.

Ir arī pāris jautājumu, kur, manuprāt, mēs ejam tālāk nekā tikai priekšlikums par enerģijas tirgu. Sāksim ar aģentūru. Es pilnīgi piekrītu, ka neatkarīga aģentūra ir atslēga. Grūtības man rada tas, ka mums ir arī tiesas prakse, kas nosaka robežas, un Komisija šajā aspektā kļūst tik spēcīga, cik iespējams, ja mums ir aģentūra.

Par komitoloģiju — es saprotu Parlamenta jautājumus par komitoloģiju, bet šī ir procedūra, kas ir mūsu rīcībā, un mums tā ir jāizmanto, lai sasniegtu rezultātu.

Par pārkāpumu procedūru — R. Paasilinna bija tas, kurš teica, ka šī ir procedūra, kas mums jāizmanto, jo mums citas procedūras nav

Bija jautājums par patērētāja tiesībām. Mums ir subsidiaritāte, bet aviācija vairāk ir pārrobežu jautājums. Es uzskatu, ka Enerģijas harta ir ciešāk saistīta ar subsidiaritāti. Mēs dodam labu piemēru, bet vai tiešām mums būtu jāiedarbina Eiropas likumdošana? Man par to ir šaubas. Es neesmu obligāti pret to, bet ir robeža, kur Eiropas likumdošana ir nepieciešama un kur valsts tiesību akti sāk savu darbību. Katrā ziņā es uzskatu, ka šie ir risināmie jautājumi, un Parlaments noteikti atradīs pareizo pieeju.

Es beigšu, vēlreiz izsakot pateicību E. Morgan, M. De Vits, Giles Chichester un Alejo Vidal-Quadras par viņu teicamajiem ziņojumiem. Es domāju, ka debates skaidri parādīja, ka bija daudz iekšēju strīdu, un es gaidu balsojumu rītdien, jo A. Vidal-Quadras ziņojums bruģēja mums ceļu priekšlikumam. Es zinu, ka Padomei un Parlamentam būs jāstrādā, lai atrastu izlīdzinātu risinājumu. Abas puses ir gatavas. Daudz kas ir atkarīgs no rītdienas balsojuma, kāda būs Parlamenta nostāja, bet es skaidri saprotu, ka ir politiska griba atrast vienošanos, un mums būs pieņemts priekšlikums šīs likumdošanas laikā patērētāju labā, un, manuprāt, tas ir lieliski.

Komisijas loceklis. –

Komisijas nostāja par Parlamenta grozījumiem

E. Morgan ziņojums (A6-0191/2008)

Komisija var pieņemt 1., 2., 4., 5., 6., 8., 12., 14., 15., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 33., 34., 35., 36., 40., 44., 46., 48., 50., 54., 56., 57., 58., 61., 65., 70., 71., 73., 74., 77., 83., 84., 88., 89., 92., 93., 94., 97., 99., 101., 102., 105., 106., 107., 108., 111.,112., 113., 114., 118., 119., 120., 122., 123., 124., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 136., 137., 146., 147., 148., 149., 150., 151. un 152. grozījumu.

Komisija var pieņemt 10., 11., 16., 24., 38., 39., 41., 42., 43., 45., 47., 55., 59., 60., 66., 68., 72., 79., 80., 82., 85., 86., 87., 95., 98., 100., 109., 110., 115., 117., 121., 125., 127., 138., 153., 155., 165., 166. un 167. grozījumu daļēji.

Komisija nevar pieņemt 3., 7., 9., 13., 27., 28., 31., 32., 37., 49., 51., 52., 53., 62., 63., 64., 67., 69., 75., 76., 78., 81., 90., 91., 96., 103., 104., 116., 139., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 154., 156., 157., 158., 159., 160., 161., 162., 163., 164., 168., 169., 170., 171. un 176. grozījumu.

A. Vidal-Quadras ziņojums (A6-0228/2008)

Komisija var pieņemt 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 21., 22. un 29. grozījumu.

Komisija var pieņemt 6., 14., 15., 16., 17., 18., 20., 24., 25., 28., 31. un 32. grozījumu daļēji

Komisija nevar pieņemt 13., 19., 23., 26., 27., 30. un 33. grozījumu.

G. Chichester ziņojums (A6-0226/2008)

Komisija var pieņemt 1., 6., 9., 10., 12., 16., 45., 48., 49., 53., 54., 64. (attiecībā uz 3. punktu), 64. (4. punktu), 66., 72. un 75. grozījumu.

Komisija var pieņemt 3., 4., 5., 7., 11., 13., 14., 15., 19. (1.a. punktu), 19. (1.da. punktu), 19. (1.db. punktu), 19. (1.de. punktu), 19. (1.df. punktu), 19. (1.dh. punktu), 23., 24., 26., 27., 28., 31., 32., 33., 35., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 47., 51., 57., 58., 59., 61., 64. (1. punktu), 68., 70., 74. un 76. grozījumu daļēji.

Komisija nevar pieņemt 8., 17., 18., 19. (1.c. punktu), 19. (1.d. punktu), 19. (1.dc. punktu), 19. (1.dd. punktu), 19. (1.dg. punktu), 20., 21., 22., 25., 29., 30., 34., 36., 37., 38., 46., 50., 52., 55., 56., 60., 62., 63., 64. (2. punktu), 64. (5. punktu), 64. (7. punktu), 64. (8. punktu), 65., 67., 69., 71. un 73. grozījumu.

  Eluned Morgan, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties visiem, kas piedalījās ļoti interesantās debatēs.

Es gribu pakavēties mazliet pie tā, ko G. Hökman sacīja par vislabākās iespējamās sistēmas attīstīšanu, lai panāktu piegādes drošību, ilgtspēju un konkurētspēju. Man jāsaka, ka nostāja, ko pieņēmusi Padome, iet pārāk tālu. Es esmu vīlusies par neoficiālo vienošanos Padomē, jo tā ir pārāk daudz pakļāvusies mazākuma gribai. Es, protams, saprotu, ka ir laiks un ir vieta, un ir vajadzība pēc kompromisa, bet, manuprāt, tas ir aizgājis par tālu.

Es esmu arī vīlusies Komisijā par to, ka tā nav bijusi stingrāka, aizstāvot pati savu nostāju — neaizmirstiet, ka tā ir jūsu nostāja, ko mēs tagad aizstāvam. Es gribu tikai atgādināt jums, ka jūs esat atkāpušies, bet mēs neesam — mēs aizstāvam jūsu nostāju.

Tas, kas mums pašreiz ir, nav pietiekami labs. Lieli rūpnieciski enerģijas patērētāji nāk pie mums un privāti prasa mums šķirt, bet, kad mēs tiem sakām, ka mēs mēģināsim to izdarīt, un prasām, lai viņi nāk pie mums un pasaka to publiski, viņi saka, ka viņi to nevar darīt, jo viņi ir mazaizsargāti! Tas nozīmē, ka patērētājs nav noteicējs — patērētājs nav tas, kuram ir kontrole pār tirgu — un tas ir problemātiski.

Es domāju, ka ir noticis pārpratums jautājumā par īpašiem tarifiem mazaizsargātiem patērētājiem. Es iestājos par šo jautājumu. Es gribu panākt īpašus tarifus mazaizsargātiem patērētājiem. Tomēr mēs neprasām ES to darīt: mēs prasām, lai dalībvalstis to dara un uztver šo jautājumu nopietni. Mēs, sociālisti, it sevišķi esam uzklausījuši, ko mums saka mūsu vēlētāji: ka augstas cenas rada ciešanas un ka viņi patiešām cieš pašlaik, un mēs gribam jautājumu par enerģijas maznodrošinātību iekļaut dalībvalstu darba kārtībā. Tā pašlaik tur nav. Tikai vienai valstij Eiropā ir enerģijas maznodrošinātības definīcija. Iekļaujiet to savas dalībvalsts darba kārtībā, jo šī jautājuma tur tagad nav!

  Alejo Vidal-Quadras, referents. − (ES) Mani pirmie vārdi, ko teikšu, būs paldies jums par teicamo sadarbību un brīnišķīgo gaisotni, kas valdīja šo ziņojumu sagatavošanas darbā, īpaši E. Morgan, G. Chichester un visiem „ēnu” referentiem.

Mēs redzēsim, dāmas un kungi, ka tas viss nozīmē to, ka mēs zinām, ko mēs gribam un vai mēs visi gribam to pašu, jo nevar loģiski apgalvot, ka īpašuma šķiršana ir sava veida universāla burvju atslēga, kas atver katras durvis un turpmāk dos mums risinājumu visām mūsu problēmām. To neviens nav teicis.

Pārvades sistēmu īpašuma nošķiršana no ražošanas ir nepieciešama prasība, kas palīdz, veicina un padara iespējamu tirgum darboties pareizi, trešām pusēm ienākt tirgū un investīcijām tikt garantētām. Tā, protams, neatrisina visas problēmas. Kurš teica, ka tā atrisinās? Neviens.

Manā valstī, piemēram, kur mums ir šķirts īpašums, ir daudzas problēmas. Regulatoru aģentūra nav pietiekami neatkarīga. Ir tarifu deficīts, ir regulēti tarifi, kas kropļo tirgu. Mēs esam sala enerģijas nozīmē, kurai vajag vairāk starpsavienojumu. Vai tas nozīmē, ka, ja mums ir īpašumu šķiršana, viss atrisināsies? Nē, jo problēmas izraisa citi cēloņi, kuriem nav nekā kopīga ar īpašuma šķiršanu. Mēs redzēsim, vai mēs rīkojamies loģiski, neskaitot politiskas un nacionālas intereses.

Tādējādi, Padomes priekšsēdētāj, es nevaru runāt Parlamenta vārdā, jo es esmu viens no 785 EP deputātiem, bet es varu darīt jums paziņot par iespaidu pēc 9 gadiem šajā namā, un es varu jums pateikt vienu lietu: mēs gribam panākt vienošanos, mēs gribam risināt sarunas, mums ir laba griba, Padomes priekšsēdētāj, bet pasakiet Padomei, ka šai labajai gribai ir jābūt savstarpējai. Ja tā ir savstarpēja, kā tas notika šajā gadījumā ar gāzes tirgu, mēs spēsim nonākt pie formulām, kas piepildīs mūsu mērķi.

  Giles Chichester, referents. − Priekšsēdētājas kundze, šīs bija patiešām aizraujošas debates, sēžu zāle ir sadalīta, pamatojoties nevis uz mūsu parasto labējo/kreiso vai pat ziemeļu/dienvidu antagonismu, bet uz cita pamata, un mani kā britu konservatīvo sevišķi intriģēja redzēt, kā mani kolēģi no dažām dalībvalstīm ir locījušies un grozījušies, tinušies un pinušies izmisīgos centienos novērst pārmaiņu. Es nekad nedomāju, ka mani Vācijas kolēģi būs daudz konservatīvāki (konservatīvi ar mazo burtu, jo ir „izturīgi pret pārmaiņām”) par mani.

Kad es pirmoreiz ierados šajā Parlamentā, es stingri atbalstīju un aizstāvēju to, ko sauca par privatizāciju — J. Allister pirms kāda laika to pieminēja — tā sakot, šo uzņēmumu valsts īpašuma likvidēšanu un atļauju privātiem uzņēmumiem saimniekot efektīvāk, nekā to dara valsts monopols. Tagad es novērtēju to kā konceptu, kas izraisa trauksmi Eiropā, bet var būt, ka galvenais virziens, kurā mums jādodas, ir viņpus īpašuma šķiršanai un privatizācijai.

Vai es varu teikt, ka es personīgi esmu pārliecināts par to, cik svarīgi ir pievērsties degvielas nepietiekamībai? Manuprāt, bloka tarifu reforma varētu būt iespējams ceļš. Šķiet pavisam neparasti, ka mums ir jānosaka marginālā cena enerģijai zemāk nekā sākotnējā cena, un tādējādi jārosina patēriņš, kad nepārprotami mēs dzīvojam laikmetā, kad mēs gribam rosināt saglabāšanu un lietderīgumu un padarīt palielinātu patēriņu dārgāku.

Iespējams, ka tirgus spēki to paveiks mūsu vietā: naftas cena liek cilvēkiem manā valstī mainīt ieradumus, un es ievēroju — un ar prieku atgādinu to saviem vācu kolēģiem, — ka E.ON ir pieredzējis tirgus spēku radīto labumu savā lēmumā nošķirt sadales pakalpojumus.

Mums var kļūt nepieciešama ceturtā pakete turpmāk, bet es apsveicu E. Morgan par to, ko viņa līdz šim ir sasniegusi. Nepadodieties: mēs gaidām lielu vairākumu rītdien, jo galu galā tirgos, kas nav šķirti, patērētāji skatīsies uz citiem tirgiem, kas ir šķirti, un teiks: „Mums to, lūdzu!”

  Mia De Vits, referente. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu gandarīta, ka šodien runātāji ir apsprieduši ne tikai īpašuma šķiršanu, bet arī patērētāja tiesības. Raugoties uz priekšu, uz ceturtdienas balsošanu, es tikai gribu lūgt atbalstīt trīs grozījumus, kas mēģina vēl uzlabot šīs patērētāja tiesības un regulāri informēt patērētājus par viņu patēriņu. Es nedomāju, ka tas ir pārāk daudz prasīts, ja to veiktu četras reizes gadā. Ir arī ideja par viediem skaitītājiem un termiņa noteikšanu to ieviešanai, proti, 10 gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā.

Visbeidzot par valsts rīcības plāniem energoresursu nepietiekamības risināšanai es gribu tikai pateikt A. Vidal-Quadras, ka mēs tikai pieminam sociālos tarifus kā iespējama instrumenta piemēru dalībvalstīm. Šie ir trīs grozījumi, kurus es lūdzu atbalstīt, lai uzlabotu patērētāju tiesības.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, es esmu vīlusies par komisāra atbildi, kurā viņš atstāj patērētāja tiesību jomu dalībvalstīm subsidiaritātes vārdā. Es viņam teiktu, ka mēs virzāmies pretī Eiropas enerģijas tirgum un rīt britu pilsoņi sastapsies ar Vācijas piegādātāju. Manā skatījumā šis Eiropas enerģijas tirgus nozīmē, ka mums jābūt spējīgiem arī dot patērētājiem Eiropas līmeņa atbildi.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsošana par E. Morgan, A. Vidal-Quadras un G. Chichester ziņojumiem notiks rīt.

Balsošana par M. De Vits ziņojumu notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. - (RO) Attiecībā uz G. Chichester ziņojumu par Energoregulatoru sadarbības aģentūru es atbalstu šīs aģentūras izveidi un apveltīšanu ar plašākām pilnvarām.

Attiecībā uz grozījumu par šīs iestādes galvenās mītnes izveidošanu Briselē, pirmkārt, es gribētu lūgt Juridiskā dienesta atzinumu par Eiropas Parlamenta kompetenci pieņemt lēmumu šajā jautājumā, jo personīgi man šķiet, ka šis ir Padomes kompetences jautājums.

Attiecībā uz Briseles pilsētu, es atzīstos, ka man nav nekas pretī pret pašu pilsētu..., man tā pat patīk.

Tomēr es uzskatu, ka īru balsojums pagājušajā nedēļā ir jauns, ārkārtīgi svarīgs politisks signāls arī par pilsoņu uzskatu par Briseles birokrātiem un veidu, kā tiek pieņemti lēmumi Briseles „noslēgtajā” lokā.

Visiem Eiropas pilsoņiem ir jājūtas piederīgiem un tuviem Eiropas lēmumu pieņemšanas procesam. Ir svarīgi, lai visi Eiropas pilsoņi jūt, ka viņi tiek pārstāvēti, un iestādēm ir jābūt izvietotām pa visu Savienību.

Tuvināsim iestādes pilsoņiem un ļausim pilsoņiem iesaistīties Eiropas debatēs! Ja mēs visu centralizēsim Briselē, mēs apdraudēsim Eiropas celtniecību.

Es noteikti noraidu ideju par jaunās iestādes galvenās mītnes izveidošanu Briselē.

  Desislav Chukolov (NI), rakstiski. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi,

priekšstats par „enerģētikas mafiju” pastāv ne vienā vien pasaules valstī. Tas ir vispārējs termins, ko mēs parasti lietojam, lai norādītu uz lietām enerģētikā, kas nav tīras. Pretēji citām valstīm enerģētikas mafija Bulgārijā tomēr dod skaidru zīmi, ka tā gatavojas ienākt politikā un ka tas notiks nevis godīgu un pārredzamu vēlēšanu ceļā, bet tā, kā viņa vienmēr to ir darījusi — nopērkot sev ieeju.

Nesen izveidotā Vadoņa partija iznāk politiskajā arēnā manā valstī neparasti agresīvā veidā, ik pa brīdim tuvojoties Tiesību un brīvību kustības stilam rupjībā un nežēlībā. Abas partijas pērk balsis, bet, ja TBK darbojas vienīgi Turcijas interesēs, Vadoņa partija un tās vadonis Hristo Kovachki darbojas vienīgi savā labā.

Neseno vēlēšanu laikā Bulgārijā pilsoņiem tika paziņots pa pastu, ka viņu rēķini par komunālajiem pakalpojumiem tiks mainīti, ja viņi balsos par to partiju.

Priekšsēdētāja kungs, izmantojiet, lūdzu, savu ietekmi uz Bulgārijas politiķiem, lai novērstu situāciju, ka pēc 2009. gada vēlēšanām uz šo namu varētu nosūtīt EP deputātus, kas būtu ievēlēti šādā netaisnā un neglītā veidā.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. - Es pilnībā atbalstu sava kolēģa ziņojumu un būtu darījis to personīgi, ja tas būtu bijis iespējams. Tomēr es neuzskatu, ka tas nozīmē, ka mēs nevaram celt jaunas ar oglēm darbināmas elektrospēkstacijas.

Ogļrūpniecība ir atkal revolūcijas priekšplānā, ogļraču streika 25. gadadienai strauji tuvojoties. Šīs revolūcijas pamatā ir tīru ogļu un oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas (CCS) tehnoloģijas, kuras tiek attīstītas Hatfīldas ogļraktuvēs netālu no Donkasteras. CCS tehnoloģija nozīmē, ka 90 % no spēkstacijas CO2 emisijām tiek uztvertas un pēc tam pārvietotas uz ģeoloģiskām krātuvēm. Šāda tehnoloģija varētu revolucionizēt veidu, kādā AK apmierina savas prasības pēc enerģijas.

Turklāt papildus labumiem, ko dod tāda dabas resursa izmantošana, kas mums ir pārpilnībā, darba vietas tikko dzimušajā tīru ogļu aģentūrā varētu dot glābiņu ogļu raktuvju kopienām, kuras ceturtdaļgadsimta garumā ir pieredzējušas ekonomisku un sociālu lejupslīdi.

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Es ar lielu prieku pieņemu Parlamenta nostāju Eiropas Energopatērētāju tiesību hartas jautājumā, sevišķi priekšlikumu, ka maksai, ko pieprasa no patērētāja, ir jābūt pamatotai ar patieso enerģijas patēriņu.

Es ceru, ka rezultātā visiem individuālajiem gāzes patērētājiem rēķini būs par kWh, nevis tā kā, piemēram, Polijā, par kubikmetriem.

Rēķini atbilstīgi enerģijas vērtībai un nevis patērētās gāzes apjomam noteikti tiks atzinīgi uzņemti, jo patērētājiem ir aizdomas, pamatotas vai nepamatotas, ka viņi maksā par „gaisu”.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. - Es piekrītu komisāram, ka, ja mēs piekrītam arī turpmāk saglabāt pašreizējo status quo, aizsargājot nacionālās intereses vairāk nekā iestājoties par kopējām Eiropas interesēm un vērtībām, tad ES nespēs pievērsties dramatiskajām problēmām, kas mūs sagaida.

Šis ir iemesls, kāpēc ES ir vajadzīga reforma.

Es stingri aizstāvu valsts regulatoru — efektīvu aģentūru ar pietiekamām pilnvarām, lai uzraudzītu kopējā elektroenerģijas tirgus taisnīgu darbību.

Tomēr mans galvenais punkts ir šāds: tā kā ES pamatojas uz brīvas konkurences principiem, mēs esam apņēmušies nodrošināt ne tikai teorijā, bet arī dzīvē, ka katrā dalībvalstī patērētājs varēs brīvi un bez nekādām grūtībām izvēlēties elektroenerģijas ražotājus un sadalītājus un izlemt, kuram ir vislabākais piedāvājums. Tādējādi īstā problēma dalībvalstīm ir izlemt starp patērētāju interesēm un lielo uzņēmumu interesēm. Vilcināšanās par to, vai likt individuālo patērētāju mūsu darbību centrā, loģiski ved pie tādiem notikumiem kā Īrijas negatīvā balsojuma un mūsu pilsoņu pieaugošā vienaldzība pret ES.

Pilna īpašuma šķiršana ir izšķirīgs nosacījums reformai. „Trešais ceļš” nav ticams risinājums.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, ES enerģētikas prioritātes — vides aizsardzība, drošība un tirgus liberalizācija — pie pašreizējās notikumu attīstības joprojām ir svarīgas, bet ir jāpārvērtē to hierarhija. Raķetes ātrumā augošas cenas enerģijas nesējiem, sociālā spriedze un nemiers plus Gazprom ofensīvas — tas viss prasa ātru reakciju un rāda drošības un lētas piegādes nepieciešamību. Tajā pašā laikā plaši iecerētie mērķi par vides aizsardzību un cīņu pret globālo sasilšanu ir ilglaicīgi pēc sava rakstura un saistās ar problēmām, kas varētu pazemināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju un vairot sociālo spriedzi.

Varētu nožēlot, ka mūsu 27 valstu pulkā nav apņēmības radīt kopīgu un konkurētspējīgu enerģijas tirgu. Demonopolizācija sastop pretestību vairākās valstīs, kas citādā ziņā tiek uzskatītas par Eiropas integrācijas vadītājām. Trūkst solidaritātes arī kontaktos ar naftas un gāzes ārējiem piegādātājiem. Tādas divpusējas sarunas, kādas notiek Eiropas Savienības rietumos un austrumos ar Gazprom, vājina mūsu darījumu spēku. Tās atvieglo enerģijas šantāžas izmantošanu attiecībā pret dalībvalstīm, kas vēsturiski bija saistītas ar piegādātāju monopolistu.

Atšķirības valstu interesēs ir jūtamas vienota enerģijas tirgus veidošanā. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi pierādījumi, ka tā spēs panākt apmierinošu kompromisu par spīti atšķirībām. Nav svarīgākas jomas par enerģētiku, kurā ir jāpierāda spēja veidot vienotību pāri visām atšķirībām.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, enerģijas pieejamība par pieņemamām cenām ir viens no faktoriem, kas paātrina sociālo integrāciju un piekļuvi zināšanām un izglītībai. Energopiegādēm ir nozīmīga ietekme uz veidu, kā pilsoņi darbojas sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Diemžēl bieži gadās, ka patērētājiem, sevišķi privātpersonām un maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir ierobežotas iespējas ietekmīgā veidā paziņot par savām interesēm attiecībā uz enerģijas pieejamību.

Saskaņā ar rīcībā esošiem datiem dalībvalstis nav apmierinoši pildījušas savu pienākumu nodrošināt mērķtiecīgus sabiedriskus pakalpojumus, kas sniedzas līdz vismazāk priviliģētām sociālām grupām. Eiropas Energopatērētāju tiesību hartai ir jāatrisina dažas problēmas šajā jomā. Tiek pieņemts, ka šī harta pamatojas uz sadarbības ideju dalībvalstu starpā, pilnībā piemērojot subsidiaritātes principu, turot prātā, ka noteiktas prakses patērētāju aizsardzības jomā var dot atšķirīgus rezultātus dažādās dalībvalstīs.

Uz energopiegādātājiem un tīkla operatoriem ir jāattiecas pienākumam darboties, ievērojot vides prasības, un ierobežot radioaktīvus atkritumus pēc iespējas vairāk. Arī atjaunojamās enerģijas avotu izmantošana un tiesību garantēšana patērētājiem apzināti izvēlēties enerģijas avotu ir jāpadara par prioritāru jautājumu.

Ir jāierobežo formalitātes, kas rodas, mainot piegādātāju; patērētājiem ir jābūt aizsargātiem pret negodīgām pārdošanas shēmām, un ir jārada patērētāju organizācijas. Bet tomēr visupirms ir jāatrod risinājums enerģijas maznodrošinātības problēmai, lai visi pilsoņi varētu piedalīties daudzās svarīgās dzīves jomās.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

12. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētāja . − Nākamais darba kārtības punkts ir Jautājumu laiks (B6-0161/2008).

Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Es vēlētos uzdot Komisijai šādu jautājumu: cik tas ir saistoši... (priekšsēdētāja atslēdza runātāju).

  Priekšsēdētāja . − Es atvainojos, bet jautājumi ir tādi, kā uzrakstīts uz papīra. Te ir noteikta kārtība, un es nedomāju ka jūs varat nākt ar pēkšņiem jautājumiem.

Pirmā daļa

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 25, ko iesniedza Lambert van Nistelrooij (H-0379/08)

Temats: Mobilā savienojuma pabeigšanas tarifi

Beļģijas tiesas 4. aprīlī (Lieta 2007/AR/3394) atcēla Beļģijas valsts pasta un telekomunikāciju uzraudzības iestādes (IBPT) lēmumu, ar kuru tika noteikti mobilā savienojuma pabeigšanas tarifi. Viens no galvenajiem argumentiem, kas tika izvirzīts, bija tas, ka ir jāņem vērā lielu operatoru apjomu radītie ietaupījumi, nosakot mobilā savienojuma pabeigšanas tarifus.

Vai Komisija uzskata Beļģijas tiesas argumentus par vadošu principu savā nākamajā paziņojumā par mobilā savienojuma pabeigšanas tarifiem?

Vai Komisija piekrīt uzskatam, ka telekomunikāciju uzņēmumiem, kas tagad lielā mērā ir atbildīgi par konkurenci mobilo telefonu tirgū — šiem „izaicinātājiem” — būtu jādod pietiekami daudz laika, kas jāpavada komunikācijās, lai viņi varētu pieskaņoties jebkādiem jauniem noteikumiem?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Jautājums, ko uzdeva godājamais deputāts, attiecas uz Briseles Apelāciju tiesas 2008. gada 4. aprīļa lēmumu atcelt IBPT 2007. gada 18. decembra regulatīvo lēmumu par mobilā savienojuma pabeigšanas tarifiem Beļģijā. Šis regulatīvais lēmums tika iepriekš paziņots Komisijai un izvērtēts saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu. Komisija zina par šo tiesas nolēmumu, un valsts regulatoru iestāde IBPT informēja par to, ka pēc šīs anulēšanas tā ir uzsākusi konsultācijas par lēmuma projektu mobilā savienojuma pabeigšanas normu noteikšanai tādā pašā asimetriskā līmenī, kā tas bija noteikts iepriekšējā 2006. gada 11. augusta regulatīvajā lēmumā.

Saskaņā ar Kopienas konsultāciju mehānismu („7. panta procedūra”) Komisija ir izteikusi savu viedokli par daudziem gadījumiem, kad pabeigšanas likmes būtu jāsamazina līdz efektīvu izmaksu līmenim. Tam ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi dažādu operatoru starpā, lai radītu operatoriem stimulu kļūt efektīviem, un lai dotu vairāk labuma patērētājiem, arī zemākas cenas. Komisija ir atzinusi pārejas perioda nepieciešamību operatoriem, lai sasniegtu efektīvu izmaksu līmeni. Tomēr augstākas pabeigšanas likmes saglabāšana netiks attaisnota pēc pietiekami ilga laikposma, lai operators pielāgotos tirgus nosacījumiem un kļūtu efektīvs, izņemot gadījumus, ja izmaksu atšķirības ir objektīvas un ārpus attiecīgā operatora kontroles.

Komisija uzmanīgi attiecas pret to, ka atšķirība pieejās pabeigšanas likmju regulēšanai var bremzēt iekšējā tirgus konsolidāciju un traucēt patērētājiem gūt labumu no pārrobežu konkurences un pakalpojumiem, un tāpēc Komisija ir izvirzījusi par prioritāti nodrošināt vadību un lielāku tiesisku noteiktību gan operatoriem, gan valsts regulatoru iestādēm pabeigšanas tirgu regulēšanā. Šajā nolūkā Komisija strādā pie ieteikumiem par kopēju pieeju gan mobilo, gan tradicionālo savienojumu pabeigšanas likmēm, kuru mērķis ir veicināt lielāku skaidrību un konsekvenci šajā svarīgajā, bet arī ļoti sarežģītajā jomā, nodrošināt maksimālus labumus patērētājiem pieņemamu cenu nozīmē un novatorisku pakalpojumu efektīvu attīstību. Šādi ieteikumi var dot arī atbalstu valsts tiesām.

Iekšējā tirgus konsolidēšana varētu tikt traucēta arī tad, ja tiesas lēmumi dažādās dalībvalstīs radītu situācijas, kad tiek doti dažādi skaidrojumi, kā risināmas konkurences problēmas. Katrā gadījumā Komisija stingri seko visiem tiesu nolēmumiem un spriedumiem, arī pabeigšanas tirgu jomā, piemēram, kā Apelāciju tiesas nolēmums, uz kuru godājamais deputāts atsaucas savā jautājumā.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es noteikti gribu pateikties komisārei par viņas atbildi, kurā viņa ļoti labi analizēja situāciju. Mans nākamais jautājums ir šāds: kur jūs redzat šīs atšķirības starp dalībvalstīm? Spriedums Beļģijā liktos norādām, ka vēl joprojām nedarbojas vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp lieliem operatoriem un ienācējiem tirgū. Vai tas varētu nozīmēt pārejas perioda pagarināšanu? Vai tas varētu nozīmēt, ka tiek piedāvāts ilgāks laiks, lai tādējādi pielāgotos, tā sakot, visā Eiropā? Galu galā mēs tagad redzam, ka mazie operatori ir tie, kas cieš šajos tirgos.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Komisija jau kopš paša sākuma ir atzinusi pārejas perioda nepieciešamību operatoriem, kā es to teicu savā iepriekšējā runā, lai sasniegtu efektīvu izmaksu līmeni.

Tomēr pagaidu asimetrijai ir jāizbeidzas saprātīgās laika robežās. Augstākas pabeigšanas likmes saglabāšana netiks attaisnota pēc pietiekami ilga laikposma, lai operators pielāgotos tirgus nosacījumiem un kļūtu efektīvs, izņemot gadījumus, ja izmaksu atšķirības ir objektīvas un ārpus attiecīgā operatora kontroles.

Pieļaujot cenas virs efektīva vai ar izmaksām pamatota līmeņa, var samazināties operatoru stimuli ieviest jauninājumus un mēģināt samazināt cenas. Turklāt patērētāji var dabūt maksāt augstākas cenas, nekā būtu jāmaksā gadījumā, kad ir ar izmaksām pamatotas simetriskas pabeigšanas likmes. Un tādējādi pabeigšanas likmes ir jāsamazina līdz efektīvu izmaksu līmenim pēc iespējas drīz, kā es teicu, neradot sarežģījumus ne uzņēmumu stāvoklim ne patērētāju stāvoklim

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 26, ko iesniedza Katerina Batzeli (H-0386/08)

Temats: Krīzes vadības politika augstu tirgus cenu apstākļos

Augstās tirgus cenas, ko radījis naftas cenu pieaugums, nesenā pārtikas krīze, spekulatīvi darījumi un neefektīvas pārbaudes joprojām atstāj negatīvu ietekmi uz inflāciju un mājsaimniecību ienākumiem. Šī kritiskā situācija prasa apvienotu Eiropas reakciju.

Kā un ar kādiem līdzekļiem vai pasākumiem Komisija grasās rīkoties pašreizējās krīzes situācijā, kura tagad grauj valsts ekonomikas attīstību un samazina mājsaimniecību ienākumus, kas liek plašiem sabiedrības slāņiem apšaubīt eiro nozīmi attiecībā uz naftas cenu?

Kādus pasākumus ES uzsāks, lai apturētu starptautisku spekulācijas vilni ar precēm? Vai tā izveidos krīzes vadības mehānismu Kopienas un valsts līmenī? Kā un ar kādu pasākumu palīdzību valsts iestādēm tiks sniegta palīdzība cīņā ar spekulēšanu, kas notiek galvenokārt, pateicoties dažu uzņēmumu dominējošam stāvoklim?

Vai Komisijas prioritātēs ietilpst maksimālas pārdošanas cenas noteikšana dažiem pārtikas pamatproduktiem?

Vai ir pieņemams, ka valdības pašlaik palielina netiešos nodokļus centienos strauji palielināt valsts ieņēmumus? Vai ir pareizi pazemināt PVN un netiešos nodokļus dažiem pārtikas pamatproduktiem un izstrādājumiem Eiropas līmenī?

Jautājums Nr. 27, ko uzdeva Leopold Józef Rutowicz (H-0399/08)

Temats: Cenu pieaugums ES

Pieprasījums uz biodegvielu un pieprasījuma pieaugums pēc pārtikas ir viens no ievērojamā cenu pieauguma cēloņiem tādām precēm, kas sevišķi sāpīgi skar ES pilsoņus ar zemiem ienākumiem. Tajā pašā laikā ražošanas ierobežojumi virknei preču neatstāj nekādu iespēju konkurencei, kas varētu spiest cenu pieaugumu uz leju. Kas ir darīts attiecībā uz pārtikas cenu pieauguma ierobežošanu ES tirgū?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Tā kā šie divi jautājumi, kā priekšsēdētāja pareizi teica, ir zināmā mērā saistīti, es gribu izmantot izdevību dot apvienotu atbildi uz abiem jautājumiem.

Ja mēs skatāmies uz eiro zonu, inflācija faktiski ir samazinājusies no 8-10 % pagājušā gadsimta 70. un 80. gados līdz 3 % 90. gados, un tā ir noturējusi vidējo līmeni mazliet virs 2 % Eiropas Monetārās savienības pirmajā desmitgadē.

Bet kopš 2007. gada trešā ceturkšņa globāli triecieni gan enerģijas, gan pārtikas precēm ir pacēluši spiedienu uz inflāciju ne tikai Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē.

Spēcīgais eiro zināmā mērā atvieglināja degvielas un naftas augošo vai palielināto cenu efektu. Bet mums jāskatās īstenībai acīs, ka inflācijas temps patiesībā palielinājās no 1,9 % pagājušā gada augustā līdz 3,6 % 2008. gada aprīlī.

Komisija ir izklāstījusi savus uzskatus par neseno pārtikas cenu pieaugumu paziņojumā „Pārtikas cenu paaugstināšanās problēmas risināšana: Norādījumi par ES rīcību”. Blakus citu faktoru kopumam augstākas naftas cenas ir novedušas pie augošām lauksaimniecības tirgus cenām Eiropas Savienībā gan lielāku lauksaimniecības ieguldījumu dēļ, gan arī transporta izmaksu dēļ.

Lai gan pieprasījumu uz lauksaimniecības precēm ietekmē biodegvielas tirgus, visas analīzes, ko Komisija ir veikusi, norāda, ka globālajam pārtikas preču cenu pieaugumam ir dažādi cēloņi. Tie rodas gan no strukturāliem, gan pagaidu faktoriem — un pašreizējai ES biodegvielas ražošanai īstenībā ir ļoti maza ietekme uz pašreizējām globālajam pārtikas cenām, jo jaunākie vērtējumi mūsu rīcībā liecina, ka aptuveni 1 % zemes Eiropas Savienībā tiek izmantota biodegvielai.

Bet ir skaidrs, ka nesenais lauksaimniecības cenu kāpums var tikai daļēji izskaidrot novēroto mazumtirdzniecības cenu kāpumu pārtikai, tādēļ dažreiz var redzēt nesakritību starp cenu, izejot no lauku saimniecības, un cenu lielveikalā vai veikalos.

Tā kā pašreizējajai krīzei īstenībā ir dažādi aspekti, Komisijas piedāvātā atbildes reakcija ir tikpat aptveroša un ir veidota, lai risinātu gan kāpjošo pārtikas cenu īstermiņa sekas, gan ilgtermiņa cēloņus. Lai mazinātu cenu spiedienu lauksaimniecības nozarē, mēs jau esam noteikuši kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) turpmākus stimulus, lai veicinātu orientāciju uz tirgu un lai mēģinātu stiprināt ražošanu: ar obligātu nulles likmi atmatām šajā ražošanas gadā un arī ar piena kvotu palielinājumu, kas stājas spēkā ar 2008. gada 1. aprīli, mēs esam patiesībā reaģējuši ļoti ātri. Turklāt Eiropas Savienība ir nolēmusi apturēt importa nodevas graudaugiem šajā tirdzniecības gadā lielākajai daļai graudaugu.

Ir acīmredzams, ka mēs turpināsim risināt šos jautājumus nākamajās diskusijās par kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi.

Lai varētu īpaši pievērsties vismazāk aizsargāto cilvēku vajadzībām ES, ir paredzēta shēmas modernizēšana un uzlabošana, un mēs nāksim klajā ar priekšlikumu vēlāk šajā gadā.

Es domāju, ka ir svarīgi arī turpmāk rosināt un veicināt ieguldījumus lauksaimniecības pētniecībā, lai palielinātu ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu lauksaimniecības nozarē ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Attiecībā uz lauksaimniecības tirgus cenu veidošanos Komisija ir apņēmusies pārraudzīt spekulatīvu investoru darbības ar precēm saistītos finanšu tirgos, kā arī viņu ietekmi uz cenu izmaiņām.

Attiecībā uz jautājumu par dominējošo stāvokli uz ikvienu ļaunprātīgu dominējoša stāvokļa izmantošanu attiecas Līguma 82 pants vai tā ekvivalents valsts tiesību aktos. Komisija un valsts konkurences uzraudzības iestādes modri reaģē uz ikvienu Eiropas Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu.

Komisija īpašu uzmanību velta nodrošinājumam, lai Kopienas dimensijas pastiprināšana nerada nozīmīgu kavēkli efektīvai konkurencei par sliktu patērētājiem un dažādiem uzņēmējiem. Šajā sakarā Kopiena arī pārbaudīs pārtikas piegādes ķēdes funkcionēšanu līdztekus mazumtirdzniecības jomas pārraudzībai, kas izveidota sakarā ar vienotā tirgus pārskatu.

Kā to paredz Līgums, dalībvalstu un Kopienas uzsāktie pasākumi tiek veikti saskaņā ar iekšējā tirgus un pārrobežu konkurences principiem. Maksimālu pārdošanas cenu noteikšana noteiktiem pārtikas pamatproduktiem nav pašreiz paredzēta.

Komisijai ir zināms, ka valdības pašlaik palielina netiešos nodokļus, lai strauji papildinātu valsts finanses. Turklāt Komisija ir vienisprātis ar uzskatu, ko pauda finanšu ministri, ka ir jāizvairās no kropļojošiem fiskālas vai citas politikas pasākumiem, kas novērš nepieciešamo pielāgošanos.

Visbeidzot Komisija uzskata, ka īstermiņa mērķtiecīgi pasākumi, kas veikti, lai atvieglinātu augstāku enerģijas cenu ietekmi uz trūcīgāko iedzīvotāju daļu, varētu būt pamatoti. Tomēr tie, protams, nedrīkst atstāt kropļojošu ietekmi vai kavēt nepieciešamos strukturālos pielāgojumus. Vispārējs samazinājums — es domāju, mēs varam piekrist tam, nodokļos vai PVN — jau pēc definīcijas nav virzīts pret trūcīgāko iedzīvotāju daļu.

Komisijas rīcība attiecas ne tikai uz vietējām ietekmēm. Es domāju, ka mums visiem ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī tad, kad mēs runājam par jaunattīstības valstīm, un līdz šim Komisija ir mobilizējusi vairāk nekā EUR 300 miljonus neatliekamajai palīdzībai ar pārtiku, un mēs aktīvi veicinām koordinētu reakciju starptautiskā līmenī atbilstīgi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) sammita secinājumiem, kurš notika tikai pirms divām nedēļām.

Tādējādi, manuprāt, mēs esam reaģējuši uz problēmām, ko jaunā situācija rada mums visiem.

  Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms mana pateicība komisārei par vispusīgo atbildi, ko viņa ir devusi manam jautājumam. Ļaujiet man tomēr izcelt divus jautājumus, kuriem Komisijai būtu jāpievēršas nekavējoties, nevis vidējā termiņā.

Pirmais ir cenu kontrole īpaši pārtikas produktiem, kā jūs ļoti pareizi teicāt. Tas nav tik lielā mērā jautājums par maksimālas cenas noteikšanu, bet par ražošanas izmaksu un peļņas procenta noteikšanu, kas uzņēmumiem jāsaņem ar nosacījumu, ka šī norma nav šķērslis iekšējam tirgum vai importam.

Otrs punkts, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka atmatu un piena kvotu palielināšana ir atzīstami vērtējams pasākums, bet, manuprāt, pesticīdu ražošanas izmaksu palielināšana, ņemot vērā naftas cenu celšanos, var kļūt par pasākumu, kas neatmaksāsies.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Ļaujiet man sākt ar pateicību komisārei par ļoti vispusīgo atbildi par šo tematu.

Ir vairākas problēmas, kas man liekas interesantas. Pirmā ir ierobežojumi tirdzniecībai ar cukura ražojumiem. Ir zināms, ka cukura ražojumu tirgošana ierobežo noteiktu ražošanas jaudu izmantošanas iespēju dažādās valstīs, un te koncerni uzspiež noteiktu politiku šajā jomā. Ja cukura ražošana tiek ierobežota, konkurence automātiski izzūd.

Otra lieta ir tā, ka noteiktas nodevas tiek piemērotas vairākiem pamatproduktiem, no kuriem pārtiek vistrūcīgākie cilvēki, piemēram, banāniem. Šīs nodevas ir jāpārbauda. Banānus galu galā ēd bērni, tos ēd trūcīgu ģimeņu bērni. Nodevu noteikšana tādām nepieciešamības precēm, kas nav alkohols, arī ir jāpārbauda. Es piekrītu, ka tirgus ir jāpārrauga un jākontrolē, tāpat kā ir jāpārrauga tirgus cenas, bet vai Komisija gūst kādu labumu no daža veida importa, lai pazeminātu cenas noteiktiem preču veidiem no lētāku preču importa valsts tirgū, kas ir (...).

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − K. Batzeli kundze, es domāju, ir svarīgi, ka mums ir kontroles sistēma, kas darbojas, lai sekotu, ka cenas neiet augstāk par jumtu, un tieši tas ir valsts konkurences uzraudzības iestāžu pienākums — turēt redzes lokā. Es varu teikt jums, arī iekšēji Komisijā, ka mums ir bijusi diskusija ar komisāru, kas ir atbildīgs par konkurenci, un ka mēs ļoti labi zinām šīs problēmas.

J. Rutowicz kungam: es nezinu, vai jūs runājat par cukura reformu, kur mēs nolēmām samazināt cukuru Eiropas Savienībā par 6 miljoniem tonnu, atrodot iespēju lauksaimniekiem, kas aizgāja no cukura ražošanas, piešķirt ļoti pieklājīgu atlīdzības paketi. Tomēr tas ir lēmums, kas tika pieņemts pirms dažiem gadiem.

Par cenu ievestiem produktiem: jā, ir taisnība, ka tā ir atkarīga no importa nodevām un ka tieši to mēs apspriežam šajās dienās PTO Dohas attīstības sarunu kārtā — vai mēs varam panākt vienošanos par nodevu samazināšanu vispār.

Un visbeidzot par augļu ēšanas labumiem: es neiebilstu jums, un tāpēc mēs nāksim klajā — nākamajā sanāksmē, kas notiks šeit Strasbūrā — ar augļu un dārzeņu shēmu skolniekiem, kas pēc manas dziļas pārliecības būs ļoti vērtīga, veidojot maziem bērniem labus ieradumus.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Mans jautājums attiecas uz akcīzes nodokli. Debatēs par akcīzes nodokli alkoholam izskanēja ierosinājums, ka būtu jāpiemēro nulles akcīzes nodoklis. Kāds ir jūsu uzskats par akcīzes nodokli degvielai, jo pašreizējā situācija nerosina nekādus tāda veida pagaidu risinājumus kā šo. Vai būtu iespējams samazināt akcīzes nodokli degvielai, kaut tikai kā pagaidu risinājumu, lai novērstu cenu kāpumu pārtikas un citās nozarēs?

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Komisāre, augošas pārtikas cenas ir visas ES parādība un īpaša problēma ģimenēm ar zemiem ienākumiem un cilvēkiem ar zemām algām; tās dzen viņus gandrīz finansiālā krahā. Cik lielā mērā plānotā Eiropas Pārtikas palīdzības programma trūkumā nonākušām sociālām grupām tiek virzīta uz priekšu, lai sniegtu ātru palīdzību tiem cilvēkiem, kurus apdraud pārtikas cenu kāpums un pat bads?

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms es nesaskatu PVN samazinājumā iespējamu risinājumu. Šodien mums ir naftas cenas aptuveni USD 136-137 par barelu; ja mēs samazinātu PVN, kāds būtu nākamais jautājums, ja tad naftas cena mums būtu USD 160 — vai mēs samazināsim vēl vairāk?

Mums ir jāskatās daudz tālāk uz priekšu, kad mēģinām atrast risinājumus, un te mēs esam rosinājuši veikt ieguldījumus, lai samazinātu atkarību no naftas. Tas ir iespējams lauksaimniecības nozarē, un mēs tagad apspriežam to arī par zivsaimniecību, jo zivsaimniecība ir vēl vairāk atkarīga no naftas. Tāpēc ieguldījumi jaunās tehnoloģijās ir daudz tālredzīgāki nekā tikai PVN samazināšana.

Atbildot uz otru uzdoto jautājumu, mēs šogad nāksim klajā ar priekšlikumu par vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem Eiropas Savienībā. Mums jau ir gatava shēma, bet tās dzīvotspējas pamatā ir pārpalikuma krājumi — lauksaimniecības ražojumu intervencijas krājumi — un mums vairs nav nekā intervencijai. Tāpēc mums ir vajadzīgs tiesisks pamats jaunai shēmai, un es ceru, ka godājamie deputāti būs apmierināti, kad viņi redzēs to, ko mēs uzskatām par veidu, kā turpināt vai pat palielināt ekonomisko pamatu šādai shēmai. Es pilnībā piekrītu, ka mums ir jāatrod pienācīgi risinājumi.

  Jim Allister (NI). - Komisāre, atbildē uz jautājumu Nr. 27 jūs teicāt mums, ka tikai 1 % no ES zemes platības ir biodegvielas ražošanai. Varbūt būtiskāk būtu zināt, ņemot vērā, cik daudz graudaugu mēs ievedam no turienes, par cik procentiem ir pieaugums Ziemeļamerikā, kas liek daudziem no mums domāt, ka biodegviela patiešām ir lopbarības cenu augšanas paātrinātājs. Vai jūs varētu mūs informēt par to?

Otrkārt, kāds cits paātrinātājs šajā nozīmē ir Komisijas ilgstošā tūļīgā un negribīgā attieksme pret ģenētiski modificēto sugu apstiprināšanu, kas būtu daudz lētākas. Vai jūs varētu ziņot par jaunākajām izmaiņām šajā sakarā? Vai mēs esam pietuvojušies sinhronizētai apstiprināšanai galvenajās jomās, kuras arī piegādā?

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Komisāres kundze, es gribētu prasīt, vai Komisija gatavojas apsvērt PVN samazināšanu bērnu apģērbiem, kas atvieglinātu nodokļu slogu lielām ģimenēm, bet ne pārtikušām ģimenēm.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms es domāju, ka ir svarīgi, ka mēs nerādām ar pirkstu uz veidu, kā Eiropa risina šo jautājumu, kad mums ir diskusija par biodegvielu Eiropas Savienībā. Jo, ja tā rezultātā bioetanols vai biodīzeļdegviela kļūst par grēkāzi, mēs panāksim situāciju, kurā neviens negribēs ieguldīt. Tad mēs būsim atstāti pavisam iepakaļ, būdami atkarīgi no metanola un biodīzeļdegvielas ievedumiem; jo, ja tie mums nebūs pieejami, mēs nevarēsim izpildīt 20 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas mērķi līdz 2020. gadam. Tādēļ mums ir jāatrod risinājums, un šodien pirmās paaudzes biodegviela ir vienīgais risinājums.

Bet mums jādod — un es ceru, mēs esam vienisprātis par to — tik daudz pamudinājuma, cik iespējams, otrās un pat trešās paaudzes biodegvielu pētniecībai un attīstībai, kas ražota no lauksaimniecības nozares atkritumiem, no vircas, no salmiem, no citiem produktiem — tādiem kā skaidām —, kas netiek nekur izmantoti šodien. Tā ir nākotne, bet mums ir jābūt šīs attīstības daļai, un tāpēc mums ir vajadzīga pirmā paaudze kā pirmais pakāpiens.

Par ĢM es zinu, ka šajā Parlamentā ir atšķirīgi viedokļi, bet ir acīmredzams, ka mums ir nepieciešams, lai mēs varam ievest lopbarību saviem mājlopiem gaļas ražošanai par saprātīgām cenām. Citādi — un tas ietver arī ĢM graudaugus, galvenokārt kukurūzu, — ja mēs neatrodam risinājumu, jūs pieredzēsiet, ka gaļas ražošana Eiropā ies uz leju. Tad mums vajadzēs importēt gaļu no Brazīlijas — gaļu vai lopus, kas ir tikuši baroti ar ĢM, kas mums nepatīk, vai kas nepatīk patērētājiem, bet viņi saņems to pa kreiso pusi. Tad, es domāju, mēs patiešām mānīsim patērētājus.

Tādēļ mums ir vajadzīga pašiem sava apstiprināšanas sistēma uz vietas, un es domāju, ka progress jau notiek, lai atgūtu piemērojumus, kas vēl nav apstiprināti, steidzinot procedūru Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA), nezaudējot kvalitāti.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, vai es varu īsi teikt, ka es neesmu speciāliste par PVN bērnu apģērbiem, tādēļ, lai nedotu nepareizu atbildi, manuprāt, ir labāk uzdot šo jautājumu rakstiski.

Otrā daļa

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 28, ko iesniedza Ioannis Gklavakis (H-0381/08)

Temats: Zivkopības stratēģija

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas prognozēm zivsaimniecības ražojumu patēriņam ir jāpalielinās par 50 % līdz 2030. gadam, zivkopībai apmierinot pieprasījuma lielāko daļu, kas nozīmēs produkcijas palielināšanos aptuveni par 40 miljoniem tonnu. Ņemot vērā zivju krājumu pastāvīgo samazināšanos un pasaules pieprasījuma palielināšanos pēc zivīm un gliemenēm, zivkopība iegūst arvien lielāku nozīmi.

Ņemot vērā šo, vai Komisijas ES zivkopības stratēģijas pārskatā ir ietvertas jūras plānošanas nostādnes zivkopības nozarei? Kādus pasākumus tā gatavojas veikt, lai palielinātu Kopienas ražojumu spēju konkurēt ar ražojumiem no trešām valstīm, kurās ražojumu standarti ir mazāk stingri? Vai tā paredz citus novatoriskus pasākumus, lai attīstītu šo nozari?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Vispirms es vēlos pateikties godājamajam deputātam I. Gklavakis, ka ar savu jautājumu viņš ir pacēlis akvakultūras jeb ūdenssaimniecības nozīmi, un man ir prieks sniegt Komisijas uzskatu šajā jautājumā.

Kā jūs pareizi norādījāt un kā to ir parādījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, globālā ūdenssaimniecības ražošana gūst arvien lielāku nozīmi, un tai ir galvenā loma plaisas mazināšanā starp augošo pieprasījumu pēc jūras pārtikas produktiem un zivju produktu piegādi, īpaši sakarā ar savvaļas zivju krājumu samazināšanos.

Komisija pašlaik gatavo paziņojumu par ES ūdenssaimniecības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir jāpabeidz līdz 2008. gada beigām. Stratēģija centīsies radīt vislabāko vidi ūdenssaimniecības ilgtspējīgai augšanai, nodrošinot gan pienācīgas jūras pārtikas produktu piegādes Eiropas Savienības pilsoņiem, gan augstu vides un sabiedrības veselības standartu ievērošanu.

Pieeja ūdenssaimniecības telpai patiešām ir konstatēta kā galvenais šķērslis ūdenssaimniecības attīstībai, un jūras teritoriālajai plānošanai var būt sava loma šī jautājuma risināšanā. Nākamajā ūdenssaimniecības stratēģijā šis jautājums būs iekļauts.

Jautājumu par trešo valstu konkurenci, kurās ir zemāki ražošanas standarti, varētu risināt ar tirgus diferenciācijas shēmām, piemēram, sertifikāciju. Stratēģijas veidošanas laikā šis jautājums tiks apsvērts.

Kopumā konkurētspēja un jauninājumi būs centrālie jautājumi, kas tiks šajā stratēģijā risināti.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram par atbildi.

Ļaujiet man arī atzīmēt šādu punktu. Kā jūs pats esat norādījis, komisār, patērētāji arvien vairāk grib ēst jūras pārtikas produktus — zivis, gliemenes un tamlīdzīgi. Pēdējos gados ir noticis liels pavērsiens bioloģisku produktu popularitātē patērētāju vidū. Mēs redzam, ka daudzi šajā nozarē pievēršas bioloģiskai zivkopībai, kas ne tikai nodrošina veselīgāku pārtiku, bet ir arī labvēlīgāka videi, un tas ir ļoti svarīgs apsvērums.

Vai Eiropas Komisija apsver domu par pasākumiem, lai veicinātu, stiprinātu un atbalstītu bioloģisku zivkopību, un ja tā ir, vai jūs varat pateikt mums, kādi šie pasākumi varētu būt un kā atbalstīt šo ļoti svarīgo jautājumu, ko mēs gribam veicināt?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Attiecībā uz jautājumu par pieaugošo pieprasījumu, nav šaubu, ka pieaugums ir, tas notiek ģeometriskā progresijā ūdenssaimniecības produktu, jūras pārtikas produktu un audzēto zivju patēriņā, un tas jāpieņem atzinīgi, jo, kā mēs visi zinām, zivju krājumi dažādos Kopienas ūdeņos un visā pasaulē ir pārāk iztukšoti. Mēs esam nonākuši situācijā, kur īsā līdz vidējā periodā nav iespējams paredzēt, ka palielināsies nozvejas, un tāpēc pieprasījuma palielināšanās ir jāapmierina ar zivkopības palielinātu ražošanu.

To sakot, var pašas par sevi rasties problēmas attiecībā uz īpašiem apsvērumiem, kā es uz to norādīju savā atbildē, un arī problēmas attiecībā uz zivju barības piegādi, jo pati zivju barība lielā mērā balstās uz zemākas kvalitātes rūpniecisku zivju nozveju, kuru krājumi arī tiek ekspluatēti ievērojami augstos līmeņos.

Attiecībā uz bioloģisko ūdenssaimniecību mēs paši rosinām tās attīstību. Darbs, ko mēs esam veikuši sabiedriskas konsultēšanās procesā, ir norādījis nepieciešamību turpmāk attīstīt bioloģiskus ražošanas veidus, un mēs pētām veidus un līdzekļus, lai nodrošinātu, ka paziņojumā, paketē, kas nāks klajā vēlāk, ir īpaša atsauce uz bioloģisko ūdenssaimniecību: kā mēs varam palīdzēt to veicināt turpmāk un kāda veida pasākumus, piemēram, ekomarķēšanas shēmas, var veikt, lai palielinātu patērētāju izpratni, ka ir jēga ēst bioloģiskus produktus. Mēs ceram šādā veidā paātrināt šīs svarīgās ražošanas nozares turpmāku attīstību.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jūsu runas nobeigumā jūs netieši pieminējāt ekomarķējumu. Jautājums, ko arī es gribēju uzdot netieši, bija šāds: vai mums ir kaut kāda garantija, ka ne tikai zivju, bet arī ražotāja izcelsme un ražošanas apraksts būs pārredzams patērētājiem, lai viņi zina, no kurienes zivis ir un kur tās tika audzētas? Runa nav par to, vai šis process ir bioloģisks, bet gan par pašu izcelsmes jautājumu. Vai ir konsekventi noteikumi attiecībā uz to?

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Komisār, šajā jautājumā es gribētu nekavējoties piebilst šādi: pie manis nesen griezās vairākas Austrijas patērētāju aizsardzības organizācijas sevišķi attiecībā uz Eiropas Savienībā ievesto gliemeņu daudzumu, kas nonāk arī Austrijā, par šo gliemeņu acīmredzami arvien lielāku apstrādi ar antibiotikām un citiem nevēlamiem medikamentiem ekonomiskos nolūkos — varbūt tāpēc, ka tie atvieglina to audzēšanu. Šīs vielas pēc tam tiek pārnestas uz cilvēkiem pārtikas apritē. Vai Komisija veic pasākumus, kuru nolūks ir turpmāk to ierobežot vai novērst?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Jautājumā par zivju izcelsmi es gribu atzīmēt divus faktus. Vispirms attiecībā uz zivīm, kas zvejotas savvaļā un kuras bieži nonāk pārstrādes apritē — zivis, ko savvaļā zvejo sevišķi trešās valstis, bet arī mūsu pašu zvejnieki — mēs risinām regulas pieņemšanu, lai ierobežotu nelikumīgu zveju. Tā pati par sevi ievērojami stiprinās mūsu režīmu, kur nekādas nelikumīgā zvejā iegūtas zivis — apstrādātā vai neapstrādātā veidā — nedrīkstēs ienākt Kopienas tirgū. Tas ir viens aspekts.

Attiecībā uz ūdenssaimniecību mēs izskatām veidus un paņēmienus, kā nodrošināt, lai ūdenssaimniecības zivis, ko ieved Kopienā, atbilst veselības standartu prasībām, lai mūsu patērētājiem ir garantija, ka produkts, ko viņi ēd, atbilst tiem veselības aizsardzības līmeņiem, kurus mēs piemērojam saviem produktiem. Tas ir kaut kas tāds, ko ĢD SANCO pēta, un ir arī sertificēšanas shēma, lai apliecinātu, ka produkti, kas ienāk Kopienas tirgū, atbilst veselības standartu prasībām.

Par jautājumu, kas arī ir saistīts ar šo, ir svarīgi uzsvērt, ka mēs aplūkojam ekomarķēšanas iespēju ūdenssaimniecības produktiem, kā es teicu iepriekš. Sākumā diskusija pievērsās tikai nelikumīgi nozvejoto zivju ekomarķēšanai, jo parametri atšķiras. Galvenais ekomarķēšanas mērķis ir garantēt to, ka zivju zveja ir notikusi, nodrošinot ilgtspēju, un tāpēc, ja pārdodamās zivis ir zivis, kas iegūtas pārzvejas rezultātā, tās nedrīkst gūt nekādas ekomarķējuma priekšrocības.

Ūdenssaimniecības zivju ekomarķēšanā parametri ir citi, tāpēc pamatā ir jābūt citiem iemesliem, tādiem, piemēram, kā, vai zivis ir audzētas apstākļos, kas atbilst noteiktiem vides, veselības un sanitāriem standartiem. Mēs izskatām šos parametrus, un acīmredzot mēs atgriezīsimies Parlamentā vēlāk ar priekšlikumiem, kuru mērķis būs ieviest brīvprātīgas ekomarķēšanas shēmas vai veicināt to ieviešanu, vai noteikt minimālos kritērijus šīs shēmas darbībai šajā sakarībā.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 29, ko iesniedza Brian Crowley (H-0416/08)

Temats: Drošības tonnāžas piemērošana

Pirmās instances tiesa 2006. gada 13. jūnijā pieņēma spriedumu par labu 20 Īrijas iesniegumiem par drošības tonnāžu, ar kuru tiek anulēts Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmums Nr. 2003/245/EK⁽¹⁾par 20 drošības tonnāžu piemērošanu. Tiesa atklāja, ka Komisija ir izmantojusi kritērijus, kas nav paredzēti noteikumos (t.i., kuģiem ir jābūt ne jaunākiem par 5 gadiem, lai tie būtu tiesīgi pieprasīt drošības tonnāžu), un ka tā bija pārkāpusi savas pilnvaras.

Visi iesniegumi par drošības tonnāžu tika iesniegti Komisijā pirms 2001. gada 31. decembra, kā to prasīja Padomes Lēmums Nr. 97/413/EK⁽²⁾ (sk. 4. panta 2. punktu).

Tiesa atklāja, ka Komisija nepiemēroja šo pantu pareizi, atsakot drošības tonnāžas piemērošanu šajos gadījumos. Vai Komisija var komentēt to, kāpēc šis lēmums netika pārsūdzēts un kāpēc veiksmīgie prasītāji vēl joprojām gaida atbildi no Komisijas gandrīz pēc diviem gadiem, un kā tā grasās pildīt tiesas spriedumu?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Es gribu pateikties B. Crowley par viņa jautājumu, kas dod man iespēju pievērsties jautājumam par pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija sprieduma turpmāko norisi attiecībā uz Īrijas prasību palielināt zvejas kuģiem jaudu, pamatojot to ar drošības uzlabojumiem.

Komisija nolēma neiesniegt apelācijas sūdzību pret pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu. Tiesa bija konstatējusi, ka ir veikta nepietiekama analīze par visiem attiecīgajiem aspektiem Komisijas 2003. gada 4. aprīļa lēmumā. Pēc šī sprieduma Komisija izvēlējās pieņemt jaunus lēmumus, kas pamatojās uz pilnīgāku analīzi un deva skaidrākus konstatējumus par katru no attiecīgajiem jautājumiem.

Ir pareizi teikt, ka iesniedzēji vēl joprojām gaida jaunus Komisijas lēmumus. Tomēr ir jāatzīmē, ka Komisijas dienesti ir lūguši Īriju atsūtīt īpašu papildu tehnisko informāciju par visām jaudas palielināšanas prasībām. Neskatoties uz atgādinājumiem, Īrija šādu informāciju atsūtīja tikai par dažām prasībām.

Pilnīgu atbilžu trūkums no Īrijas puses ir kavējis jauno vērtējumu. Komisija tagad strādā pie jauna un izsmeļoša vērtējuma nobeigšanas par katru no šīm prasībām. Tā cer informēt Īriju par rezultātiem šī gada jūlijā.

  Brian Crowley (UEN). - Es vēlētos pateikties komisāram par atbildi. Tomēr, tā sakot, ir zināmas šaubas par to, vai lēmums par drošības tonnāžu pamatosies uz automātisku drošības tonnāžas piešķiršanu Komisijas sākotnēji nepareizi pieņemtā lēmuma dēļ, vai arī ir jāiesniedz jauns pieteikums. Tas ir iemesls, kāpēc ir zināms strīds par to, vai informācija tiek vai netiek dota.

Varbūt Komisija varētu paskaidrot mums pozitīva rezultāta varbūtību, ja esošie iesniedzēji, kuriem tiesas nolēmums bija labvēlīgs, iesniegs jaunu pieteikumu.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Pirmās instances tiesas nolēmums pats par sevi nenoteica, vai iesniedzējiem bija taisnība pēc būtības, bet ka Komisija bija pieņēmusi lēmumu, kas pamatojās uz nepilnīgu visu attiecīgo aspektu analīzi. Tā kā lēmums, kuru mēs bijām pieņēmuši, nebija pietiekami stingri pamatots, mēs prasījām Īrijai sniegt mums papildu informāciju, lai mēs stingrāk varētu pamatot savu lēmumu.

Tā kā pirmais lēmums bija pieņemts attiecībā uz visiem operatoriem kopumā, mēs esam lūguši atsevišķu informāciju, kas jāiesniedz par atsevišķiem operatoriem. Mūsu nākamais lēmums attieksies uz katru atsevišķo operatoru.

Ja turpmāka informācija netiek iesniegta attiecībā uz konkrētu operatoru, es neparedzu, ka Komisijas nostāja mainīsies. Tur, kur papildu informācija ir, mēs izvērtējam to, un, ja uz vērtējuma pamata mēs redzam, ka tā pelna ievērību, tā tiks ievērota. Ja mēs redzēsim, ka, neskatoties uz papildu informāciju, tā nepelna ievērību, mūsu lēmums tomēr būs negatīvs.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 30, ko iesniedza Seán Ó Neachtain (H-0420/08)

Temats: Ziemeļamerikas importa ietekme uz Īrijas gliemju zvejniekiem

Gliemju zvejniekus Īrijā negatīvi ietekmē lētie ievedumi no Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādas sakarā ar dolāra vājumu. Gliemju cenas turpina spirālveidīgi kristies. Kādi plāni ir Komisijai, lai palīdzētu šiem zvejniekiem, kas ir ļoti svarīgi Īrijas vietējai piekrastes ekonomikai?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Es zinu, ka noteiktu zivju un gliemju produktu tirgus ir nesen krities Īrijā un citur Kopienā. Es esmu informēts, ka šis jautājums principā ir saistīts ar jūras vēžu cenu, kas normāli mēdza būt virs EUR 15 par kilogramu no pirmā pārdevēja Īrijā, bet tagad ir nokritusies līdz EUR 10 par kilogramu.

Īpaši attiecībā uz jūras vēžiem tirdzniecības statistika rāda importa augšupejošu tendenci 2006. un 2007. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem gadiem. Kopējais Kopienas imports no Kanādas palielinājās par 12 % 2006. gadā salīdzinājumā ar bāzes periodu 2000.-2005. gadā un par 7 % 2007. gadā; Attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm imports palielinājās par 27 % 2006. gadā un 26 % 2007. gadā pret to pašu bāzes periodu.

Tomēr Īrijā ir ļoti maz tiešu jūras vēžu ievedumu no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādas; kopā attiecīgi 2,5 tonnas un 118 tonnas 2006. gadā. Tas tomēr nenozīmē, ka Ziemeļamerikas jūras vēži nav sasnieguši Īriju caur citām dalībvalstīm.

Cena eiro nav mazinājusies pēdējos trīs gadus. ASV importa vidējā cena laikā no 2005.–2007. gadam bija EUR 12,45 par kilogramu; 2008. gada pirmajā ceturksnī cena faktiski mazliet paaugstinājās līdz EUR 13,6 par kilogramu.

Kanādas jūras vēžu importu cena uz Kopienu ir nedaudz pieaugusi pēdējo trīs gadu laikā, un vidējā cena 2005.–2007. gadā bija EUR 12,12 par kilogramu. Cenas 2008. gada pirmajā ceturksnī faktiski palielinājās līdz EUR 12,48, atspoguļojot Kanādas spēcīgo dolāru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nešķiet, ka pašreizējais jūras vēžu cenu kritums ir cieši saistīts ar importu no Ziemeļamerikas. Kritumu var izraisīt neziņa tirgū sakarā ar protestiem noteiktās dalībvalstīs pēdējo nedēļu laikā.

Sakarā ar sterliņu mārciņas kursa kritumu pret eiro ir iespējams, ka Īrijas ražotāji saskaras ar AK jūras vēžu konkurenci kontinenta tradicionālajos tirgos.

Nav kopējā tirgus organizācijas noteikumu par kompensāciju ražotājiem jūras vēžu cenas krituma gadījumā. Tomēr jūras vēžu ražotāji varētu izveidot ražotāju organizācijas, lai stiprinātu savu stāvokli tirgū. Eiropas Zivsaimniecības fonds sniedz finansiālu atbalstu šādu organizāciju radīšanai, kā arī plānu par produktu kvalitātes uzlabošanu īstenošanai. Turpmākai rīcībai vidējā līdz ilgā laika posmā ir pieejama palīdzība no Eiropas Zivsaimniecības fonda kolektīvai darbībai, lai veicinātu zivsaimniecības produktus, tādus kā jūras vēži, kas varētu palīdzēt piesaistīt lielāku pieprasījumu un labākas cenas.

  Seán Ó Neachtain (UEN). - (GA) Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties komisāram par atbildi, un es gribu uzdot papildu jautājumu.

Kā jūs zināt, komisār, zvejniecības nozare ir katastrofāli mainījusies līdz ar pēdējā laika milzīgo naftas cenu pieaugumu. Es gribu jautāt, vai Komisija grasās nākt klajā ar priekšlikumu atbalstīt zvejniekus piekrastes teritorijās, tādus kā jūras vēžu zvejniekus un iepriekš minētos zvejniekus, kurus ietekmē gliemju cenas pazemināšanās.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Problēma attiecībā uz milzīgo naftas izmaksu palielinājumu un to ietekmi uz zvejniekiem ir ļoti specifiska un ļoti īpaša — es teiktu gandrīz unikāla — runājot par zivsaimniecību. Iemesls tam ir apstākļu kopums, kas zivsaimniecību ietekmē ļoti negatīvi.

No vienas puses degvielas izmaksas kā procents no zvejnieka kopējiem ienākumiem var uzkāpt tik augstu, ka sasniedz pat 50–60 % no viņa kopējiem ieņēmumiem. Tas īpaši attiecas uz tālbraucējiem lielo pārbraucienu dēļ, kas viņiem jāuzņemas, un arī attiecībā uz īpašām zvejas darbībām kā traleros ar izliekamajiem zvejas blokiem, kas patērē daudz degvielas.

Bez tam ir arī fakts, ka noteiktu tirgus ierobežojumu dēļ zvejnieki nevar novirzīt tālāk nākamajiem zivju produktu pārdošanā iesaistītajiem operatoriem pieaugošās izmaksas. Tas būtībā nozīmē, ka izmaksu pieaugumu patiesībā nes zvejnieks pats.

Turklāt ir dažādi pasākumi, ko mēs esam ieveduši, lai atgūtu ilgtspējīgu zvejniecību, un tas nozīmē, ka zvejnieks nevar mēģināt uzlabot savus rādītājus ar lielāku nozveju, jo, ja viņš nozvejo vairāk, viņš rada turpmāku spiedienu uz zivju krājumiem, kas ilgākā laika posmā izrādīsies nelietderīgs. Tādējādi zvejnieki saskaras ar milzīgu problēmu.

Šodien patiesībā es iepazīstināju kolēģiju ar informatīvu ziņojumu par mūsu izpratni attiecībā uz turpmāko virzību uz priekšu, kādā veidā saistīsimies ar zvejniekiem ļoti īsā laika periodā, dodot viņiem palīdzību ar mērķi pārstrukturēt visu nozari un risināt dažādo zvejnieku konkrētās grūtības. Šajā informatīvajā ziņojumā mēs ieskicējām vairākus konkrētus pasākumus, ko mēs varam ierosināt. Dalībvalstis varēs lemt kopā ar saviem zvejniekiem, kuri no šiem pasākumiem būtu vislabāk piemēroti tai realitātei, ar kuru saskaras konkrētie zvejnieki. Vai tas varētu būt pieejams jūras vēžu zvejniekiem un cik lielā mērā — tas būtu jāizskata.

Tomēr kolēģija mani ir pilnvarojusi virzīt to uz priekšu. Nākamnedēļ otrdien es Luksemburgā klāstīšu šīs detaļas — pamatnostādnes, ko mēs ierosināsim visdrīzākajā laikā — Padomei. Tad es atgriezīšos kolēģijā ar konkrētajām izmaiņām, kas jāizdara Eiropas Zivsaimniecības fonda regulā un citos pasākumos, kurus mēs izskatām, piemēram, iespēju attiecībā uz de minimis. Pēc tam es došos atpakaļ uz Padomi, cerams, ne vēlāk kā jūlijā ar priekšlikumiem, ko pieņēmusi Komisija, tā lai — atkarībā no tā, cik ātri gan Padome, gan Parlaments būs gatavi to saņemt — mums būtu nepieciešamie pasākumi gatavi, cerams, dažu mēnešu laikā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, lauksaimniecības jautājumam bija relatīvi svarīga nozīme Īrijas „nē” kampaņā. Vai zivsaimniecības problēmām, kuras mēs te esam apsprieduši, arī bija nozīme šajā „nē” kampaņā? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai Komisija mēģināja uzsākt kādas publicitātes iniciatīvas, lai mazinātu to?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Es saprotu, ka zivsaimniecībai patiešām bija nozīme „nē” balsojumā, sevišķi tāpēc, ka, ja skatāmies uz rezultātiem dažādās Īrijas grāfistēs, rezultāti bija īpaši negatīvi rietumu piekrastes teritorijās, kur atrodas lielākā daļa Īrijas zivsaimniecību.

Mēs esam apzinājušies to, ka Kopienas pasākumi, kas mēģina atjaunināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, iespaido zvejniekus un ietekmē viņu iztiku. Degvielas maksa, protams, arī nenāca palīgā.

Mēs esam mēģinājuši to risināt vairākos veidos, arī mēģinot uzskatāmi parādīt Eiropas Zivsaimniecības fonda izmantošanas iespējas, lai radītu lielāku izpratni par to, kāds ir stāvoklis. Es pats esmu bijis Īrijā pāris reižu, lai runātu tieši ar zvejniekiem. Mēs esam izveidojuši reģionālas konsultatīvas padomes. Īrijas apgabalos mums it sevišķi ir Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome, un Ziemeļu jūras reģionālā konsultatīvā padome, kurās paši zvejnieki piedalās diskusijās, kuru rezultātā tiks pieņemti lēmumi, ko no mums prasa decembrī.

Neskatoties uz to visu, par spīti visām pieliktajām pūlēm es paredzu, ka Īrijas zvejnieku balsojums referendumā pamatā bija būtiski negatīvs.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 31, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0347/08)

Temats: Vides aizsardzības veicināšana ar uzņēmumu starpniecību

Kā Komisija veicina vides dimensijas integrēšanu politikā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vārdā un to pielāgošanos jaunā Eiropas tiesību akta prasībām par vidi?

Kādā mērā MVU būs ļauts izmantot iespējas, kas piešķirtas ar jauno vides politiku, lai paplašinātu to darbības?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kundze, MVU pārstāv 99 % no Eiropas uzņēmumiem. Tāpēc ir acīmredzams, ka bez viņu dalības nekāda vides politika nevar būt efektīva.

MVU saskaras ar lielākām grūtībām ievērot vides tiesību aktus un gūt labumus no augstākiem vides rezultātiem. Daudzos gadījumos tiem nav informācijas, specializācijas, darbaroku vai finanšu resursu, kas nepieciešami, lai nodarbotos ar vides problēmām, riskiem un ietekmēm. Tieši šī iemesla dēļ Komisija ir izstrādājusi programmu, lai palīdzētu MVU ievērot vides tiesību aktus. Ņemot vērā problēmu kopumu, kādas ir MVU, Vides tiesību aktu ievērošanas palīdzības programma (ECAP) ierosina daudzveidīgu rīcības plānu.

Pirmkārt, tiesību aktu uzlabošana un vienkāršošana, un to piemērošana.. Mērķis ir samazināt administratīvo slogu un atbrīvot līdzekļus, lai MVU var labāk koncentrēties uz vides tiesību aktu ievērošanu.

Otrkārt, vides pārvaldes sistēmas, kas ir lētākas un labāk piemērotas MVU vajadzībām, lai vides sāpīgos jautājumus var ekonomiski iemiesot galvenajās uzņēmējdarbībās.

Treškārt, mērķtiecīga finanšu palīdzība, lai veicinātu valsts iestāžu vai uzņēmumu atbalsta tīklu uzsāktās iniciatīvas, kuru mērķis ir ilgtspējīga ražošana.

Turpmāki pasākumi ir iekļauti šajā rīcības plānā. Komisijas nolūks ir izmantot tos ne tikai, lai nodrošinātu, ka MVU ievēro ražošanas tiesību aktus, bet arī, lai palīdzētu tiem izmantot finanšu labumu priekšrocības par labākiem vides rādītājiem, piemēram, enerģijas taupīšanu, un uzlabotu resursu efektivitāti.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram par atbildi. Šīs programmas paziņošana dod labu liecību par rīcības plānu, un mēs ceram, ka tā dos konkrētus rezultātus. Tomēr mums ir vienas šaubas: kāda atbildība gulstas uz valsts iestādēm, lai nodrošinātu MVU ar videi nekaitīgu infrastruktūru, un cik lielā mērā tā ir iekļauta jūsu plānā?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, daudzi darbības virzieni ir iespējami, un dalībvalstis var tos īstenot. Viens piemērs ir veidot vietējo vides ekspertu komiteju maziem un vidējiem uzņēmumiem kā reakciju pret zināšanu trūkumu uzņēmumu līmenī. Šis ir pasākums, ko dalībvalstis var veicināt. Cits ierosinājums ir uzlabot komunikāciju un mērķtiecīgāk dot informāciju, lai aizpildītu īpašu trūkstošu informāciju. Mēs piedāvājam arī īpašus noteikumus MVU dažādos tiesību aktu veidos. Viens piemērs ir jaunais tiesību akts, ko mēs ierosinām par CO2 tirgošanas sistēmas reformu: Mums ir īpaši noteikumi par MVU, kā mēs tos definējam šajā konkrētajā tiesību aktā, lai tādējādi viņi netiek apgrūtināti ar iekļaušanu tirdzniecības sistēmā gadījumos, kad dalībvalstīs pastāv tāda izvēle.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jūs pareizi teicāt, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Tomēr, kā mēs zinām, Eiropas MVU ir pakļauti globālai konkurencei. MVU ir jutīgi pret citu MVU konkurenci no dažādām zemeslodes daļām, kuri nodarbojas ar vides dempingu. Vai jūs piekristu domai par zaļā nodokļa uzlikšanu importam no valstīm, kas pievienojas starptautiskajam nolīgumam par vides aizsardzību?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, pēc būtības šis ir jautājums, kas interesē ne tikai MVU, bet visus uzņēmumus, kas saskaras ar šāda veida konkurenci. Runa ir ne tikai vienīgi par vides aspektiem, bet, kā pēdējā laikā ir ticis daudz spriests, arī saistībā ar uzliktajiem ierobežojumiem un to radīto slogu Eiropas rūpniecībai sakarā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežošanu. Pēdējā laikā ir daudz runāts; ir izteikti dažādi uzskati, un mans kolēģis komisārs P. Mandelson ir nepārprotami paudis Komisijas viedokli šajā jautājumā.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 32, ko iesniedza Georgios Papastamkos (H-0349/08)

Temats: Starptautiskas apspriedes par vidi

Kādi iemesli ir starptautisku apspriežu trūkumam par klimata pārmaiņām laika posmā pēc Kioto, un kāpēc globālā vides pārvaldība ir bijusi tikai daļēji efektīva?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, šis jautājums dod man iespēju skaidri darīt zināmu, ko mēs esam sarunās panākuši.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) darbs un ziņojumi 2007. gada novembrī un pasaules vadītāju atzītā steidzamas kolektīvas rīcības nepieciešamība, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, beidzās ar nolīgumu, kuru panāca pagājušajā decembrī Bali. ES bija galvenā loma nolīgumā par sarunu sākšanu par pamatnostādnēm klimata pārmaiņu risināšanai laikposmā pēc 2012. gada.

ANO Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstis ir piekritušas Bali darbības plānam. Darbības plāns nosaka sarunu tematu, kas ietvers četrus galvenos jautājumus: klimata pārmaiņu ierobežošana; pielāgošanās, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir lielākā vai mazākā mērā notikušas un būs neizbēgamas līdz 2050. gadam; tehnoloģija un attiecīgs finansējums gan pielāgošanās, gan CO2 emisiju samazināšanas vajadzībām.

Attiecīgās dalībvalstis arī vienojās, ka sarunas ir jāpabeidz līdz 2009. gada beigām, ņemot vērā dalībvalstu plānoto Kopenhāgenas konferenci. Tas dos pietiekami daudz laika nākamā klimata nolīguma ratificēšanas procesam līdz 2012. gada beigām, kad beidzas pirmais Kioto Protokola atbilstības periods.

Nolīgums, kas tika panākts Bali, pilnībā ņēma vērā IPCC ziņojuma secinājumus. Tas arī atzīst, ka radikāls siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājums būs nepieciešams visā pasaulē, lai novērstu bīstamu globālās temperatūras paaugstināšanos. Saskaņā ar ziņojumu šī paaugstināšanās 2050. gadā nedrīkst pārsniegt 2 oC.

Darbs jau ir sācies, ir ieplānotas četras sarunu sesijas šogad, un divas no tām jau ir notikušas, gatavojoties dalībvalstu Poznaņas konferencei. Šī gada dalībvalstu konference būs sevišķi svarīga stāvokļa izvērtēšanai. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, īstās sarunas var sākties nākamajā gadā.

Sarunu process būs sevišķi grūts, ja turam prātā ne tikai apspriežamo jautājumu sarežģītību, bet arī saspringto darba kārtību sakarā ar jautājuma steidzamību. Līdz pagājušajai piektdienai visu dalībvalstu eksperti piedalījās diskusijās Bonnā par visiem darba kārtības punktiem. Panāktais progress, kaut arī ierobežots, dos ieguldījumu dalībvalstu Kopenhāgenas konferences sekmīgam iznākumam.

Jūs zināt arī, ka notiek diskusijas G8 valstu un Lielo ekonomiku iniciatīvas (Lielo ekonomiku procesa) ietvaros, ko uzsākusi Apvienoto Nāciju Organizācija. ES aktīvi piedalās, lai pozitīvi ietekmētu sarunas sakarā ar ANO Pamatkonvenciju par klimata pārmaiņām. Tajā pašā laikā tā skaidri vēstī, ka attīstītās valstis joprojām dos piemēru. Tās uzņemas saistības turpināt emisiju samazināšanu saskaņā ar savu vēsturisko atbildību un kopējas, bet diferencētas atbildības principu, un atbilstīgajām iespējām.

Vispusīga un tālejoša nolīguma par klimata pārmaiņām sasniegšana pēc 2012. gada neapšaubāmi būs viens no lielākajiem pārbaudījumiem globālās vides pārvaldībai. Tomēr mēs nesākam tukšā vietā. Man ir jāpiemin, ka pirms dažām dienām Francijas ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības ministrs raksturoja Kopenhāgenas konferenci kā vislielāko izdevību nolīgumam par planētas nākotni.

Mums ir jāizmanto mehānismi, kas mums jau ir, proti, ANO Pamatkonvencija un atbilstošais Kioto protokols. Saskaņā ar iepriekš minēto protokolu ir attīstīti mūsdienīgi piemērošanas līdzekļi, piemēram, Tīras attīstības mehānisms, kas izveidots no diviem elastīgiem mehānismiem, un IPCC zinātniskā ekspertīze arī ir attīstīta.

Es vēlreiz atkārtoju, sarunas būs grūtas, bet ar nepieciešamo politisko gribu un kopīgu steidzamības sajūtu mēs spēsim sasniegt nolīgumu Kopenhāgenā. Veselais saprāts prasa nolīgumu Kopenhāgenā. Tas, ko dara ES, sabiedriskās domas atbalsts, ko mēs baudām Eiropā, arvien lielāka izpratne pasaulē, Eiropas Parlamenta atbalsts no aizmugures un izredzes par nolīgumu līdz gada beigām par pasākumu paketi, ko mēs esam ierosinājuši, lai stiprinātu ES pozīcijas svaru sarunās — tas viss ļaus mums sasniegt nolīgumu Kopenhāgenā, lai efektīvi risinātu klimata pārmaiņas.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties komisāram S. Dimas par viņa izsmeļošo konkrēto atbildi.

Vai Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna sadarbosies? Klimata pārmaiņas atspoguļo stāvokli, kurā „pamatcēloņi atrodas vienā vietā un sekas kaut kur citur”. Tāpēc rodas jautājums par to, kāda būs ES nostāja neiepriecinošajā situācijā, kad valstis ar augstu vides parādu saskaņā ar starptautisko regulatīvo nolīgumu laikposmam pēc Kioto nesadarbojas. Primārās izmaksas ir redzamas pašas par sevi. Atvasinātās izmaksas — un te es atsaucos uz G. Verheugen dotajiem vērtējumiem — būs Eiropas uzņēmumu tendence pārvietoties uz valstīm, kurā ir paviršas nostādnes vides aizsardzībā. Vai jūs piekrītat šim novērtējumam?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, sāksim ar to, ka ne tikai G. Verheugen, bet arī man ļoti rūp, lai nebūtu oglekļa dioksīda noplūdes. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs — ja uzņēmumi pārvietosies no ES uz valstīm, kurās nav ierobežojumi CO2 emisijai, netiks sasniegts tas vides stāvoklis, ko es cenšos sasniegt.

Energoietilpīgu uzņēmumu problēma ir galvenokārt vides problēma, un tāpēc mums nav jārada tāda veida konkurences problēmas, kas spiež tos pārvietoties. Tas ir iemesls, kāpēc mums jāvirza visas savas pūles, lai panāktu starptautisku nolīgumu, jo tas dod risinājumu. Izšķirošais punkts starptautiskā nolīgumā būs jautājums par to, kas notiek ar energoietilpīgiem uzņēmumiem.

Ja šāds nolīgums netiek panākts — un es nevaru pieņemt, ka starptautiskā sabiedrība ļausies šādam iracionālam lēmumam — mums ierosinātajā tiesību aktā ir visi nepieciešamie noteikumi, lai reformētu CO2 emisiju tirdzniecības sistēmu, lai tādā veidā nozares, kas ir pakļautas starptautiskajai konkurencei, atgūtu savu konkurētspēju. Rezultātā, neizmantojot pasākumus, kas ir pretēji PTO principiem vai ANO klimata pārmaiņu kopējo, bet diferencēto centienu principam, mēs spēsim nodrošināt nepieciešamās garantijas, ka nenotiks oglekļa dioksīda noplūdes un ka šāda veida uzņēmumu migrācija nenotiks.

Tomēr es atkārtoju, mūsu darbības plānam ir jābūt tādam, kas ved mūs nolīguma virzienā. Es uzskatu, ka mēs varam apvienoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, it sevišķi sakarā ar gaidāmo jauno administrāciju, kas pārņems vadību nākamgad, ņemot vērā, ka abi kandidāti ir pilnībā uzņēmušies saistības ieviest CO2 tirdzniecības sistēmu, samazinot emisiju par 80 % līdz 2050. gadam un veicot izlēmīgu darbību pret siltumnīcas efektu sadarbībā ar ES. Es uzskatu, ka kopā mēs varam pārliecināt tos, kuriem varbūt ir citi uzskati šajā jautājumā, un arī sadarbībā ar tādām valstīm kā Ķīna. Kā jūs teicāt, Ķīna pilnībā saprot problēmas, kas ir radušās tās iedzīvotājiem siltumnīcas efekta dēļ, un ir piekritusi pielikt pūles, kas nelīdzināsies attīstīto valstu pūlēm, bet samazinās siltumnīcas gāzu emisijas palielinājuma tempu. Mēs visi kopā varam panākt nolīgumu Kopenhāgenā 2009. gada beigās.

Es ticu šim nolīgumam, un es uzskatu, mēs visi šeit kopā (un Eiropas Parlamentam ir bijusi milzīga nozīme) ar jūsu turpmāko atbalstu panāksim šādu nolīgumu.

  Priekšsēdētāja . − Jautājums Nr. 34 ir atcelts, un atbildes uz jautājumiem Nr. 33 un no Nr. 35 līdz Nr. 44 tiks dotas rakstiski.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, cik man ir zināms, mēs katram komisāram dodam 20 minūtes. Es esmu uzņēmis viņu uzstāšanos laiku, un S. Dimas kopā ar saviem kolēģiem nav izmantojis pat pusi no tā. Tāpēc es lūdzu atbildēt uz 33. jautājumu saskaņā ar procedūru, par kuru mēs nolēmām. Es domāju, ka komisāram pašam nebūs iebildumu.

  Priekšsēdētāja . − Mēs uzņemam laiku, un viņš sāka plkst. 18.32. Tādēļ es baidos, ka 20 minūtes jau mums ir pagājušas, un ir tikai taisnīgi pret kolēģiem, kas ir uzdevuši jautājumus komisāram J. Barrot. Man žēl, bet tāda ir mūsu situācija. Vienmēr ir jautājums, kā mēģināt atrast līdzsvaru, un tas mums jādara arī šodien.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 45, ko iesniedza Armando França (H-0344/08)

Temats: Frontex

Eiropas Savienības ārējo robežu un dalībvalstu operatīvās sadarbības vadība kā Frontex daļa ir sevišķi svarīga ES drošībai un var pat novērst situāciju rašanos.

Aģentūrai ir jābūt efektīvai un jāsasniedz konkrēti rezultāti.

Kādus eksperimentālus projektus un apmācības ir paredzēts izpildīt 2008. gadā?

Vai kāda dalībvalsts attiecībā uz Rabit ir pieprasījusi ātras reaģēšanas vienības izvietošanu? Vai Rabit vienībām ir pašām savs aprīkojums robežu kontrolei un uzraudzībai?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribu atbildēt A. França. Aģentūras Frontex 2008. gada darba programmā ietilpst vairāki eksperimentāli projekti un apmācības operatīvas sadarbības un pētniecības jomās. Ņemot vērā, ka šis ārējo robežu kontrolēšanas jautājums attiecas uz Frontex pilnvarām, Komisija no aģentūras ir saņēmusi sīki izstrādātu atbildi, kas dota pielikumā.

Attiecībā uz mācībām Frontex izvirza trīs mērķus 2008. gadā. Pirmkārt, īstenot kopīgu mācību programmu visā Eiropas Savienībā; otrkārt, piedāvāt īpašas apmācības atbilstīgi operatīvajām prasībām; un visbeidzot izveidot Eiropas tīklu robežsardzes apmācībām.

Frontex plāno 2008. gadā veikt 13 eksperimentālus projektus pie ārējām robežām: četrus eksperimentālus projektus sauszemes robežām, trīs jūras robežām, trīs gaisa robežām un trīs sakarā ar atgriešanās operācijām. Šie projekti ļaus mums pārbaudīt darba metodes, ko izmanto kopīgu operāciju laikā, un pārbaudīt attiecības ar trešām valstīm atgriešanās operācijās un ceļošanas dokumentu saņemšanā.

Par RABIT — ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām — neviena dalībvalsts vēl nav prasījusi ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības izvietošanu, A. Franēa.

Komisija 13. februāra paziņojumā pasvītroja, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībai līdzi varētu nākt tehniska palīdzība saskaņā ar Frontex regulas 8. pantu. Tātad Komisija ir ieteikusi, lai aģentūra padara šo nosacījumu operatīvāku, iepērkot vai nomājot savu aprīkojumu, un ka tā var lietot aprīkojumu, kas reģistrēts tehniskā aprīkojuma centrālajā inventāra sarakstā.

Nobeigumā es gribu teikt, ka Frontex mums ir rīks, kas, šķiet, darbojas. Mēs skatīsimies, kā varam uzlabot Frontex un tā darbības, tiklīdz radīsies nepieciešamība.

  Armando França (PSE). - (PT) Es gribu pateikties komisāram J. Barrot ne tikai par atbildi, bet arī par konkrēto informāciju.

Ir divi punkti, par kuriem es gribētu, lai komisārs sniedz man mazliet paskaidrojumu. Sadarbība ar trešām valstīm acīmredzami ir ļoti svarīga un ārkārtīgi svarīga arī mums, un es zinu, ka eksperimentālu projektu attīstīšana ar trešām valstīm ir Komisijas darba programmā. Mēs gribētu zināt, vai tie eksperimentālie projekti, kurus komisārs minēja, attiecas arī uz kādu no Ziemeļāfrikas valstīm. Papildus tam es būtu arī pateicīgs, ja komisārs varētu informēt mūs par to, kā attīstās Eiropas Robežu uzraudzības sistēma Eurosur, par kuru tika ziņots, ka tā ir svarīgs un nepieciešams Frontex papildinājums.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) A. França, lai Frontex sniegtu tehnisku palīdzību trešā valstī, tā reglaments ir jāpielāgo šim nolūkam. Pašlaik tam nav likumīga pamata. Tomēr es uzskatu, ka tam ir pamatojums, jo mēs saņemsim prasības no trešām valstīm, ar kurām mēs strādājam. Jūs minējāt noteiktas Vidusjūras valstis, es domāju, ka Frontex saņems lūgumu sniegt jebkādu iespējamo tehnisko palīdzību, bet mēs vēl neesam nonākuši līdz tam.

Attiecībā uz pārējo, runājot par robežu uzraudzību, mums, kā jūs zināt, ir Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas jau tiek attīstīta. Mēs ceram, ka tā sāks darboties līdz 2009. gada rudenim. Mēs tāpat arī pētām visu, ko var izdarīt, lai uzlabotu robežu uzraudzību.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Tā kā Frontex ir Polijā un es esmu polis, mana attieksme pret Frontex ir visai personiska. Pašlaik cirkulē dažādi nepamatoti uzskati par Frontex, sakot, ka dažreiz tas darbojas un dažreiz nedarbojas. Es piebilstu, ka tā ir aģentūra ar vislielāko budžetu. Vai jūs, lūdzu, varētu raksturot dažos vārdos, vai Frontex darbojas un pilda cerēto, vai arī tam vēl ir ļoti daudz darāma, lai uzlabotu tā darbību?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Es domāju, ka es varu teikt, ka Frontex sākotnējās darbības šķiet apmierinošas, kaut gan jāsaka, ka aģentūra ir atkarīga no dalībvalstīm, ja runa ir par tehnisko aprīkojumu, kas ir vajadzīgs tām operācijām, ko tā koordinē.

Ir taisnība, ka tās bieži saistās ar ļoti dārgu aprīkojumu, ko aģentūra nespēj nopirkt, ņemot vērā tās ierobežoto budžetu. Helikoptera iegāde varētu būt līdzvērtīga Frontex gada darbības budžetam, t.i., no EUR 40 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem. Frontex tāpēc ir parakstījis tehniskus nolīgumus ar lielāko daļu dalībvalstu par aprīkojuma izmantošanu, kas tam ir pieejams.

Komisija savā vērtēšanas ziņojumā ieteica, ka Frontex jābūt iespējai nopirkt vai nomāt pašam savu aprīkojumu, vismaz noteiktus nelielus aprīkojuma priekšmetus.

Tas ir viss, ko mēs pašreiz varam pateikt. Paldies jums par to, ka atgādinājāt visiem, ka Frontex atrodas Varšavā un ka tam tur ir cilvēki ar augstu motivāciju. Es gribu pateikties jums par saiknes izveidošanu ar Frontex. Es uzskatu, ka, ņemot vērā visu, ko Frontex pašlaik dara, mēs pēc vērtēšanas pabeigšanas varēsim redzēt, kādus funkcionālus uzlabojumus var tam veikt.

  Priekšsēdētāja . − Tā kā jautājuma iesniedzēja nav klāt, jautājums Nr. 46 zaudē spēku.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 47, ko uzdeva Gay Mitchell (H-0369/08)

Temats: Pasākumi cīņai ar terorismu un pamattiesības uz privāto dzīvi

Ir bažas, ka noteikta ES politika, kas vērsta pret terorismu, sevišķi sakarā ar datu saglabāšanu, nav samērīga salīdzinājumā ar ES pilsoņu pamattiesībām uz privāto dzīvi. Vai Komisija komentēs to, kā tā mēģina panākt taisnīgu līdzsvaru starp pamatbrīvību ievērošanu un pasākumiem terorisma apkarošanai?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, acīmredzot ikvienam pasākumam, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis uzsāk cīņai pret terorismu, ir jāņem vērā pamattiesības. Pretterorisma instrumenti vai politika, kas nerespektē pamattiesības, bieži nāk par labu pašiem teroristiem.

Datu saglabāšanas direktīva prasa, lai dalībvalstis uzliek par pienākumu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem vai valsts komunikāciju tīkliem saglabāt datus par komunikāciju apmaiņu ne mazāk par 6 mēnešiem un ne ilgāk par 2 gadiem. Šī direktīva nosaka svarīgu aizsardzību pret datu nepareizu lietošanu. Direktīva nosaka, ka komunikācijas satura saglabāšana iziet ārpus direktīvas darbības lauka. Direktīva turklāt nosaka, ka pieeja saglabātajiem datiem ir jādefinē katras dalībvalsts iekšējos tiesību aktos, ka šiem noteikumiem ir jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un, protams, jāievēro proporcionalitātes un nepieciešamības principi.

Tas nozīmē, ka datus, kas saglabāti saskaņā ar direktīvu, iestādes dalībvalstīs nevar lietot, lai iejauktos personas privātajā dzīvē, izņemot, kad tas ir pamatots ar nolūku atklāt un iztiesāt nopietnus kriminālus noziegumus. Direktīva nosaka, ka saglabātie dati var būt pieejami vienīgi valsts kompetentajām iestādēm. Acīmredzot tas nozīmē, ka saglabātos datus nevar izmantot uzņēmumi vai privātas personas. Tas, ka pieeja saglabātajiem datiem ir ierobežota, savukārt nozīmē, ka tos nevar izmantot sabiedrības uzraudzībai.

Turklāt datiem, kas saglabāti saskaņā ar direktīvu, piemēro arī Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē.

Jāsecina, ka Datu saglabāšanas direktīva ir būtiska, lai padarītu policijas darbu efektīvāku un lai pārraudzītu, atklātu un izmeklētu teroristus, vienlaikus garantējot cieņu pret personu privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Komisija nodrošinās, lai dalībvalstis īsteno un ievieš direktīvu atbilstīgi pamattiesībām.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Es pateicos komisāram par atbildi. Komisāram droši vien ir zināms, ka „ēnu” iekšlietu ministrs Lielbritānijā, bijušais Eiropas lietu ministrs David Davis, atkāpās no sava amata Parlamentā pagājušajā nedēļā principā sakarā ar valsts iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Lai kādi būtu viņa atkāpšanās nopelni, es pievienojos viņa paustajām bažām. Valsts nekad neiesniedz savam parlamentam vai Eiropas Parlamentam kaut vai vienu no ārkārtas lietām, ko valsts vai Eiropas Savienība grib darīt, tādēļ darbība notiek pakāpeniski. Es gribu, lai visi teroristi tiek saukti pie atbildības.

Es uzaugu valstī, kur 30 gadus teroristi radīja haosu valstī, bet mums bija arī tiesību sistēma, kas aizsargāja pilsoņu privāto dzīvi. Es gribu uzzināt no jums, komisār, kādus apsteidzošus pasākumus jūs veicat, lai nodrošinātu to, ka tiek aizsargāta personas privātā dzīve un tiesības nodarboties ar savām lietām.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka, ka 15 dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par instrumentiem, kas transponē Datu saglabāšanas direktīvu, un Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret visām dalībvalstīm, kas nav paziņojušas par šiem pasākumiem līdz 2007. gada novembra beigām.

Atbildot uz jūsu jautājumu, Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu, lai palīdzētu Komisijai analizēt direktīvas efektivitāti un sasniegt jūsu prasīto līdzsvaru. Komisija gatavos ziņojumu 2010. gadā, lai pārskatītu direktīvas doto ieguldījumu nopietnu kriminālu pārkāpumu izmeklēšanā, atklāšanā un tiesāšanā. Šajā nolūkā Komisija acīmredzot pārbaudīs visus novērojumus, ko ir iesniegušas dalībvalstis vai saskaņā ar direktīvu izveidotā darba grupa.

Mums patiešām ir jāpārliecinās, ka tas ir saskaņā ar direktīvām par datu saglabāšanu un direktīvu par datu aizsardzību. Es domāju, ka pat tad, ja būs kāds datu aizsardzības pārkāpums, mēs bez kavēšanās spēsim izdarīt secinājumus.

Es uzskatu, ka mēs patiešām esam mēģinājuši pildīt prasības par cīņu pret terorismu un saskaņot tās ar pamattiesību aizsargāšanu. Katrā gadījumā tieši tam man tagad jāpievērš visa uzmanība, un, Mitchel kungs, es to darīšu ar lielu rūpību.

  Armando França (PSE). - (PT) Kā mēs zinām, šī ir joma, kurā ir iespējami konflikti starp pamattiesībām, pamattiesību ievērošanu un drošību. Tomēr man arī šķiet, ka šī ir joma, kur ir ļoti nepieciešama sadarbība.

Es gribu prasīt komisāram, kāda līmeņa sadarbība direktīvas īstenošanā notiek starp valsts datu aizsardzības iestādēm attiecībā uz datu saglabāšanu. Katrā dalībvalstī ir specializētas valsts iestādes, un man šķiet, ka Komisijas uzdevums ir ierosināt un mudināt šo sadarbību starp attiecīgajām iestādēm.

Kas jauns ir šajā jomā, komisār?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, jums ir taisnība: mums ir jānodrošina cieņa pret datu aizsardzību. Katrā gadījumā kopā ar mums Eiropas datu aizsardzības uzraugam ir uzdevums pārraudzīt to visu. Jums ir taisnība, mums ir vajadzīga sadarbība: ir darba grupa saskaņā ar 29. pantu, kas sasauc kopā iestāžu pārstāvjus dažādās dalībvalstīs un konkrēti strādā, lai tālāk pilnveidotu datu aizsardzības ievērošanu, kam G. Mitchell pievērsa manu uzmanību.

Es uzskatu, ka šī sadarbība progresē. Mēs saucam šo darba grupu par „29. panta darba grupu”, jo direktīvas 29. pants nosaka, ka katras dalībvalsts neatkarīgajām datu aizsardzības iestādēm ir jātiekas. Es domāju, ka tas ir labs rīks un ka tas ir jāizmanto. Tas ir tas, ko varu jums pateikt.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 48, ko iesniedza Claude Moraes (H-0380/08)

Temats: Eiropas apcietināšanas orderis

Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) tagad tiek plaši izmantots, lai visā Eiropas Savienībā nodrošinātu aizdomās turēto noziedznieku apcietināšanu un nodošanu, un tam ir izšķiroša loma cīņā pret terorismu un nopietnos noziegumos apsūdzēto saukšanā pie atbildības. Tomēr vismaz sākotnējos posmos šķita, ka dažreiz to zināmā mērā apņem tiesiska nenoteiktība. Kāds iepriekšējs Lielbritānijas Lordu palātas ziņojums brīdināja, ka tik ilgi, kamēr šī nenoteiktība nav atrisināta, EAO darbība var nebūt pilnībā efektīva dalībvalstīs.

Vai Komisija varētu sniegt savu viedokli par to, cik efektīvi ir pārvarētas sākotnējās problēmas un cik efektīvi EAO tagad darbojas? Ja Komisija uzskata, ka vēl ir kādi problemātiski jautājumi, tad kuri tie ir un kā Komisija grasās tos risināt?

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Es gribu pateikties C. Moraes par šī svarīgā jautājuma uzdošanu. Eiropas apcietināšanas orderis patiešām ir nesis nozīmīgus rezultātus. Galvenā izmaiņa ir savstarpējā tiesas nolēmumu atzīšana, un dubultās noziedzības prasība vairs nav piemērojama 32 nopietniem noziegumiem. Tāpēc procedūras prasa ievērojami mazāk laika.

Salīdzinājumā ar ilgo izdošanas procedūru, kas parasti prasa vairāk nekā gadu, nodošanas procedūra saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi prasa vidēji tikai 43 dienas. To visu patiesībā izdara tiesas.

Jaunā procedūra tiek plaši izmantota dalībvalstīs. 2006. gadā tika izdoti 6752 Eiropas apcietināšanas orderi. Kopumā 2042 cilvēki tika apcietināti ar EAO un 1892 cilvēki tika veiksmīgi nodoti. Vairāk nekā viena piektā daļa no personām, kas bija nodotas saskaņā ar EAO procedūru, bija pilsoņi no izpildītājas dalībvalsts.

Kad jūs pievēršat uzmanību tam, ka 2006. gadā mums faktiski bija tik pat daudz apcietināšanas orderu, cik ir bijušas procedūras 10 gadu laikā, kļūst skaidrs, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir bijis sekmīgs. Dažu dalībvalstu sākotnējās konstitucionālās problēmas ir pārvarētas.

Tomēr, C. Moraes kungs, mums jāatzīst, ka attiecībā uz valstu pilsoņu nodošanu mēs dažreiz redzam, ka tiek izmantotas vecās izdošanas procedūras, kas liecina par to, ka ir saglabājies uzticības trūkums pret dažām dalībvalstīm un noteiktām kriminālās tiesvedības sistēmām. Tomēr mēs domājam, ka tas zudīs un ka sistēma varēs funkcionēt optimāli.

Pamatojoties uz analīzi par pamatlēmuma transponēšanu dalībvalstu tiesību sistēmā, Komisija sniedza ziņojumu 2005. un 2007. gadā par Eiropas apcietināšanas ordera darbību. Atklājās, ka dalībvalstīs ir tikuši veikti noteikti pielāgojumi

Pašlaik tiek veikti vairāki salīdzinoši pārskati, kuros Komisija ir iesaistīta kā novērotājs. Šie pārskati noslēgsies 2009. gada sākumā. Tad, pamatojoties uz šo pārskatu rezultātiem, Komisija sniegs jaunu ziņojumu, kurā raksturos dažādas pārbaudītās prakses, trūkumus un jautājumus Eiropas līmenī, lai turpmāk uzlabotu Eiropas apcietināšanas ordera darbību, lai gan man šķiet, ka tas joprojām ir viens no panākumiem attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principu.

  Claude Moraes (PSE). - Komisāram ir taisnība, kad viņš saka, ka EAO ir tāda veida rīks, kādu Eiropas Savienības pilsoņi sagaida no tieslietu un iekšlietu portfeļa. Ir pilnīgs pamats atsacīties no gari stieptās izdošanas procedūras.

Vai es tomēr drīkstu viņam lūgt personīgi painteresēties un personīgi iesaistīties šajā problēmā attiecībā uz to, kā dažas dalībvalstis ir transponējušas pamatlēmumu? (Komisija ir bijusi par to kritiski noskaņota.) Vai es varu lūgt viņu iesaistīties personīgi attiecībā uz to, ka dažas dalībvalstis turas pie vecajām procedūrām un tā rezultātā EAO nav tik efektīvs, cik tas varētu būt?

Ir bijuši daži ļoti svarīgi panākumi, bet diemžēl tos nomāc tas, ka šī direktīva, kas nākotnē varēja būt ļoti svarīga tieslietu un iekšlietu jomā, netiek labi transponēta un labi īstenota.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) C. Moraes kungs, vispirms es gribu jums atgādināt, ka pamatojoties uz pašreizējiem Līgumiem, Komisija nav pilnvarota uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalsti, ja pārraudzības un pārskatīšanas procedūru laikā ir atklājusies pamatlēmuma nepareiza īstenošana. Neskatoties uz to, es varu jums teikt, ka es veltīšu īpašu uzmanību Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanai. Tieslietu forums, ko mēs pārvērtīsim par regulāru notikumu, būs mums iespēja mudināt visu dalībvalstu miertiesnešus strādāt kopā. Mēs arī nelaidīsim garām šo izdevību veicināt pareizu Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanu. Es gribu pateikties jums par šī jautājuma uzdošanu, un es varu jums teikt, ka mēs darīsim visu, ko varēsim. Gribu piebilst, ka Eurojust stiprināšana arī mums ļaus labāk izmantot Eiropas apcietināšanas orderi.

  Armando França (PSE). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es esmu pavadījis 17 gadus tiesās kā advokāts, un tāpēc es labi pārzinu, kāds ir stāvoklis tieslietās Eiropā, kam, vispār runājot, ir raksturīgs lēns temps, ārkārtīgi lēns temps. Tas ir kaut kas tāds, kas mums visiem ir jāpārvar.

Eiropas apcietināšanas orderis ir ļoti svarīgs — faktiski visaugstākajā mērā svarīgs. Turklāt izšķiroša nozīme ir tam, ka dalībvalstis saprot, cik tas ir svarīgs, un pieņem to.

Mēs zinām, ka Komisijai nav pilnvaru noteikt sankcijas, bet tā var aktivizēt un stimulēt lietas, un es pilnībā atbalstu sava kolēģa teikto, tomēr ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts, komisār, kas varbūt ir jūsu rokās, un tas ir sadarbības veicināšana starp policiju un tiesu iestādēm. Tas ir dzīvībai svarīgi, lai policijas un tiesu iestāžu sadarbība tiktu veicināta dalībvalstīs un starp Komisiju un Eiropas iestādēm.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Jums ir pilnīga taisnība — Eiropas apcietināšanas orderim ir jābūt panākumiem, jo tas nozīmē patiešām aptverošu savstarpējas atzīšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka šajā punktā dažādas tiesību iestādes patiešām sāk strādāt kopā uzticības atmosfērā. Tāpēc Eiropas apcietināšanas orderim — kas ievērojami paātrināja un vienkāršoja procedūras — un tā pareizai izmantošanai ir jādod šīs jaunās tiesvedības paraugs, lai tā, kā jūs gribat, būtu ātrāka un, protams, daudz vieglāk lietojama.

Tas ir viss, ko varu jums pateikt. Mēs visi cieši vērojam Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanu, kas, manuprāt, ir viens no vislabākajiem rīkiem, kādi mums pašlaik ir tiesvedības sadarbībai kriminālistikā, kas nepārprotami ir jāturpina uzlabot arī turpmāk.

  Priekšsēdētāja . − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

  Priekšsēdētāja . − Jautājumu laiks ir slēgts.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.20 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) OV L 90, 8.4.2003., 48. lpp.

(2) OV L 175, 3.7.1997., 27. lpp.

13. Parlamenta sastāvs: (sk. protokolu)

14. Mājputnu kautķermeņu importēšana (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par mājputnu kautķermeņu importēšanu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, šajā jautājumā kolēģijas sanāksmes laikā 28. maijā man bija izsmeļošas diskusijas ar kolēģiem par atļauju lietot AMT vielas kā attīrīšanas līdzekli, lai tīrītu mājputnu kautķermeņu virsmu. Kā jūs zināt, iespēju novērst virsmas inficēšanu ar vielām, kas nav dzeramais ūdens, Padome un Parlaments apstiprināja 2004. gadā regulās par higiēnu.

Lai apstiprinātu vielas jebkādas gaļas attīrīšanai, piemērojamais tiesību akts prasa pozitīvu, ar pierādījumu apliecinātu konstatējumu komitoloģijā, kas rāda, ka šo vielu izmantošana nerada riskus veselībai vai videi.

Ļaujiet man atgādināt jums, ka ir bijusi sena ASV prasība apstiprināt četru AMT vielu izmantošanu mājputnu kautķermeņu attīrīšanai. Šajā sakarībā mēs esam prasījuši dažādus zinātniskus atzinumus, kas ir izvērtējuši risku, ko rada četru AMT vielu izmantošana, no veselības, vides un mikrobu rezistences viedokļa.

Pamatojoties uz dažādo zinātnisko atzinumu rezultātu, mēs nolēmām piedāvāt priekšlikumu. Zinātniskie atzinumi ļauj mums virzīt uz priekšu priekšlikumu par atļaujas došanu, bet ne par katru cenu. Kā izriet no zinātniskajiem atzinumiem, bija jāformulē vairāki riska vadības nosacījumi. Ierosinot šo dokumentu, mana pamatlīnija ir ļoti skaidra: vienalga, par kura komercpartnera interesēm ir runa, nekādām starptautiskām saistībām nevar ļaut apdraudēt pārtikas nekaitīguma un ES patērētāju veselības principus.

Tāpēc arī ir nepieciešams nodrošināt, lai katra šādu vielu izmantošana neaizvieto pienākumu ievērot higiēnas nosacījumus visā pārtikas apritē, kā tas ir noteikts Kopienas tiesību aktos, un lai šāda izmantošana neveicina sliktu sākotnējās higiēnas apstākļu rašanos. Patiesībā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNA) savā atzinumā ir norādījusi, ka AMT varētu tikt uzskatīts par lietderīgu līdzekli, lai papildinātu higiēnas praksi, kas jau ir īstenota Eiropas Savienībā.

Tāpēc es esmu noteikusi stingrus, bet samērīgus nosacījumus. Ar šiem nosacījumiem mēs varam nodrošināt priekšlikumu, kas ir aizstāvams no sabiedrības veselības un nekaitīguma viedokļa. Mēs ierosinām šādus nosacījumus. Pirmkārt, tiek izmantota tikai viena viela. Iedarbības laiks un vielu koncentrācija ir noteikta. Mājputnu kautķermeņi tiek skaloti ar dzeramo ūdeni. Pēc vielu izmantošanas uz gala produkta nepaliek pārpalikumi. Skalošanas efektivitāte tiek pārraudzīta, lai nodrošinātu pārpalikumu neesamību. Uzliekot šādus nosacījumus, mēs nodrošinām, ka AMT vielu izmantošana neslēps sliktus higiēnas apstākļus un ka netiek atstāti pārpalikumi gala produktā.

Es gribu arī uzsvērt, ka AMT izmantošana tikai samazina baktēriju daudzumu un neaizvieto labas higiēnas praksi kā centrālo prasību, kas ir vienlīdz piemērojama trešās valstīs, kā arī Eiropā un piemērojama, sākot ar putnu saimēm un beidzot ar mājputnu kautķermeņiem. Mēs saglabāsim kopveseluma pieeju salmonellas samazināšanai visos ražošanas cikla posmos: barībā, saimniecībās un kautuvēs.

Turklāt priekšlikums paredz pienācīgu marķēšanu. Līdzīgi kā ar citām apstiprinātām vielām, piemēram, piedevām, patērētājam ir tiesības būt informētam. Tādējādi mēs ierosinām divus alternatīvus aprakstus. Pienācīgi vides zāļu lietošanas pasākumi kaitīgu noteku ūdeņu kvalitātes standartiem, kā to ierosinājis Vides ģenerāldirektorāts. Tajos ietilpst nosacījumi par notekūdeņu savākšanu un apstrādi kautuvēs.

Visbeidzot ir svarīgi, ka priekšlikums paredz divu gadu laikā kopš atļaujas izmantošanas datuma veikt pārbaudi, kas ļauj savākt turpmākus datus no pārtikas uzņēmējiem attiecībā par šo vielu izmantošanu, lai tādā veidā var risināt zinātniskus jautājumus par antibakteriālo rezistenci. Ar šo pārbaudi pienākums vākt pierādījumus tiks uzdots pārtikas ražotājiem, nevis Komisijas zinātniskajām iestādēm.

Kad priekšlikums tika izklāstīts Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai 2. jūnijā, 26 dalībvalstis izteica negatīvu nostāju un viena atturējās. Komisija tagad pārsūtīs priekšlikumu Ministru padomei izlemšanai.

Jūs vaicāsiet, kāpēc Komisija virzīja šo priekšlikumu uz priekšu par spīti ES iekšējai pretestībai pret to. Pirmkārt, tāpēc, ka tiesību pamatnostādnes paredz iespēju apstiprināt šādas vielas. Otrkārt, tāpēc, ka ir bijusi prasība apstiprināt, ko nevar atstāt bez atbildes, ņemot vērā arī mūsu starptautiskās saistības. Visbeidzot tāpēc, ka ir zinātniski atzinumi, kuros norādīts, ka mēs varam veikt atļaujas došanas procedūru ar noteikumu, ka tā tiek papildināta ar vairākiem stingriem nosacījumiem, kā mēs arī darījām. Tāpēc Komisijai bija jārīkojas atbilstoši savai atbildībai un jānāk ar priekšlikumu.

Tas, kas notiek pēc tam, ir daļa no lēmuma pieņemšanas procesa. Šajā ziņā es esmu labi ņēmusi vērā jūsu stingri pausto nostāju. Tagad Padomei tiks lūgts izteikties par dokumentu. Kā jūs zināt, ja dalībvalstu kvalificēts vairākums būs pret šo priekšlikumu, tas netiks pieņemts, gala rezultātu tad mēs redzēsim Francijas prezidentūras laikā.

  Robert Sturdy, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, komisāre teica, ka šis ķīmiskais hlors nav bīstams. Ja tas ir tā, kāpēc to ir aizliegts izmantot vistām Eiropas Savienībā?

Otrkārt, komisāre, jūs sacījāt, ka mums esot saistības attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs piedalāmies PTO sarunās un esam PTO sastāvā, bet — labojiet mani, ja es kļūdos — nav aizlieguma vistas gaļai no Amerikas Savienotajām Valstīm, ja tā atbilst ES standartiem. Kāpēc vispār mēs Eiropas Savienībā strādājam pie tiesību aktiem, kad īstenībā mēs izšķiežam savu laiku?

Mēs tikko kā esam pieņēmuši ziņojumu par tīra ūdens direktīvu. Mēs esam svītrojuši vairākas ķimikālijas no šī dokumenta, un tomēr, lūdzu, te mēs liekam hloru atkal atpakaļ. Jūs pilnīgi pareizi minējāt 2. jūniju, kad balsojums ar 26 pret 1 bija pret. Vienīgā, kas atturējās, bija Apvienotā Karaliste. Jums jāatceras, ka Apvienoto Karalisti pārvalda lielveikalu mantkārība, un es teiktu, ka iemesls, kāpēc Apvienotā Karaliste atturējās, ir tāds, ka tā tika pakļauta lielveikalu spiedienam par labu lētai pārtikai. Es uzskatu, ka patiesībā tam ir negatīva ietekme.

Jūs sakāt, ka uz produktiem nekādi pārpalikumi nepaliks. Vai jūs, komisāre, pilnībā varat likt roku uz sirds un teikt, ka jūs spēsiet pārraudzīt to, jo mums jau iepriekš ir bijušas problēmas ar produktiem, kas ienāk ES? Es biju atbildīgs par ziņojumu par ķīmiskajām vielām pārtikā, kas ienāk Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Savienības pārtikā, un mums ir reālas problēmas to pārraudzīšanā.

Es uzskatu, ka jūs pakļaujat sevi reālam riskam un ne tikai sabiedrības veselībai. Tas nav tirdzniecības jautājums — jautājums ir par sabiedrības veselību, sabiedrības uzticību produktam. Vismazāk mēs vēlamies piedzīvot sabiedrības uzticības zudumu Eiropas Savienībai un pārtikai, ko mēs ražojam.

  Anne Ferreira, PSE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties deputātiem, kas piedalījās šīs rezolūcijas projekta gatavošanā. Es gribu uzsvērt, ka to atbalsta visas politiskās grupas. Kāpēc šāda vienprātība? Bez šaubām tāpēc, ka tā atspoguļo mūsu neapmierinātību ar Komisijas attieksmi un pieeju, kas sakņojas demokrātijas noliegumā, ar kuru Eiropas Parlaments ir saskāries šajā lietā tagad jau vairākas nedēļas.

Komisijas apņēmība neņemt vērā EP deputātu un ekspertu atzinumus jautājumā par vistām, kas apstrādātas ar hloru, ir patiešām biedējoša. Jā, G. Verheugen vada sarunas ar atbilstīga līmeņa ASV pārstāvi, lai virzītu uz priekšu tirdzniecību starp šiem abiem mūsu reģioniem, bet vai viņš var to darīt, upurējot Eiropas veselības standartus? Kā Komisija varēja dot savu svētību šāda veida projektam, ierosinot vienīgi tikai obligātu marķēšanu un noteikumu pārskatīšanu 2 gadu laikā utt.? Vai Komisija var izskaid