Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 18. jūnijs - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

– Eiropas Komisijas viceprezidenta Jacques Barrot jaunu pilnvaru piešķiršanas apstiprināšana (B6-0306/2008)

  Urszula Gacek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojumā es atbalstīju komisāra Barrot kandidatūru. Komisārs ir apņēmies ieņemt stingru pozīciju pārrunās ar ASV par bezvīzu režīmu tūristiem no visām Eiropas Savienības valstīm. Turklāt komisāra priekšlikums patvēruma meklētāju problēmas risināšanai vienotības garā un, sniedzot ievērojamu palīdzību tādām valstīm kā Polija, kuras ir atbildīgas par ārējās Šengenas robežas drošību, ir pārliecinājis mani, ka komisāram ir dziļa izpratne par Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta pārziņā esošajām problēmām.

– Manfred Weber ziņojums (A6-0339/2008)

  Jean-Luc Bennahmias, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos atvainoties par savu prombūtni šī svarīgā balsojuma laikā. Tā kā no Parīzes uz Strasbūru bija viens vilciens un tas pats kavējās par ceturtdaļu stundas, daži mani kolēģi un es nevarējām nobalsot par šo direktīvu un rezolūciju. Tāpat kā mana grupa es būtu balsojis pret šo rezolūciju un direktīvu.

Es vēlos šeit un tagad paust savu riebumu. Šis Parlaments un plašā Eiropas Savienība nav izpelnījusies cieņu, uzturot aizturēšanas centrus, kuros ir izmitināti desmiti, simti un pat tūkstoši iedzīvotāju, kuri ir imigranti vai kuriem ir kāda saistība ar imigrantiem. Tas viss izskatās pēc Eiropas Savienības pašaizsardzības, kuru es un mana grupa uzskatām par nepieņemamu.

Protams, šodien ir jāievieš pasākumi migrācijas plūsmas kontrolēšanai, taču aizsardzības pasākumi, par kuriem nupat bija balsojums, nav piemērota reakcija uz migrāciju ekonomisku vai klimata apstākļu dēļ, kuru nebūs ilgi jāgaida. Ja Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, Komisija un Padome sniegtu tik ļoti nepieciešamo atbalstu attīstībai, iespējams mums būtu tiesības šādi reaģēt, taču tā pagaidām nenotiek. Tas, kas notiek faktiski, ir 0,38% budžeta 0,42% vietu, kaut plānots bija 0,7%.

Vēlos teikt ar visu nopietnību: man ir kauns par Eiropas Parlamentu, un man ir kauns par Eiropas Savienību, kuru mēs ceļam, kurai vajadzētu būt atvērtai un viesmīlīgai savienībai un kura varētu savā pulkā uzņemt visus pasaules iedzīvotājus.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kompromiss, kas ir panākts starp referentu Weber kungu un iekšlietu ministriem par tā dēvēto direktīvu par repatriāciju, ir slikts kompromiss, kas rada šaubas par Eiropas Savienības uzticamību cilvēktiesību jomā. Tāpēc mana grupa noraida šo direktīvu.

Kā otrajam likumdevējam Eiropas Parlamentam ir juridisks un morāls pienākums strādāt, lai sasniegtu pieņemamus, taču galvenais cilvēku cieņu neaizskarošus noteikumus. Tam ir pilnībā jāīsteno šis pienākums un jācīnās par šādiem noteikumiem. Taču vairākums Eiropas Parlamentā ir atļāvis Padomei izvirzīt savus noteikumus, skaidri un vienkārši, lai direktīvu varētu izvirzīt pirmajā lasījumā. Lai arī šī direktīva varētu uzlabot juridisko situāciju dažās dalībvalstīs, iespējams tāpēc, ka attiecīgās valsts likumi nenosaka maksimālo aizturēšanas periodu, tomēr svarīgs ir kopējais konteksts.

Direktīva paredz 18 mēnešu aizturēšanu cilvēkiem, kuru vienīgais „noziegums” ir labākas dzīves meklējumi sev un savai ģimenei Eiropā. Mūsuprāt, pašreizējā deportācijas prakse dalībvalstīs neattaisno to, ka trūcīgie cilvēki tiek vai tiks uztverti par krimināliem noziedzniekiem. Tā vietā lai dotu svētību pašreizējai praksei – kas pārkāpj „trešo valstu piederīgo, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli” cilvēktiesības – Eiropas līmenī un arī dalībvalstīs vajadzētu meklēt ilgstošu migrācijas problēmas risinājumu.

Mūsu grupai tas galvenokārt nozīmē kopējas legālas imigrācijas politikas izstrādi, kas aizsargātu imigrantu cilvēktiesības un dotu izredzes Eiropā iebraukušajiem cilvēkiem, kuri bieži riskē ar dzīvību.

Eiropas Parlaments šeit ir zaudējis savu iespēju rīkoties un stingri nostāties pret Padomi. Diemžēl neskaitāmie cilvēktiesību organizāciju un baznīcu lūgumi ir palikuši bez ievērības.

  Kinga Gál (PPE-DE). - (HU) Arī es vēlos paskaidrot savu balsojumu par Weber ziņojumu. Kā šī Parlamenta loceklis es uzskatu, ka ir svarīgi pieņemt šo ziņojumu, kas ir pirmais solis ceļā uz Eiropas Savienības imigrācijas politiku. Tajā pašā laikā kā cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizstāvis es uzskatu, ka mans balsojums par ir pamatots. Weber ziņojums ir grūta kompromisa rezultāts, kura panākšanas laikā Eiropas Parlaments varēja pārliecināties, ka tekstā ir iestrādāts liels skaits humanitāro un humāno tiesību aspektu. Jomās, kur nav noteikta regulējuma, šis ir progress. Jomās, kur jau ir plašs regulējums, tas nevar pazemināt augstos standartus. Kā jebkurā kompromisā arī šajā tekstā ir vājās vietas. Tāpēc es saprotu reliģisko organizāciju un nespeciālistu bažas, un es piekrītu, ka mēs nedrīkstam izmantot samāksloto likumdošanas valodu, lai apietu humanitāro un humāno tiesību apsvērumus. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šis teksts ir jaunu traģēdiju vai ģimeņu izjukšanas iemesls; imigranti, kuri ierodas šeit humānākas dzīves meklējumos, jau tā ir daudz cietuši. Paldies!

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Weber ziņojumu, taču man jāsaka, ka es to darīju ar dažiem iebildumiem. Kreisi un galēji kreisi noskaņotie izrādīja protestu pret direktīvu. Viņi visu ir pavērsuši tā, it kā nelegālo imigrantu cilvēktiesības šajā direktīvā tiktu acīmredzami pārkāptas, taču faktiski situācija ir citāda. Pirmkārt, piemēram, Eiropas direktīvā noteiktais nelegālo imigrantu regulējums tiks virzīts kā pieņemama politikas izvēle.

Ir nepieņemami ļaut cilvēkiem panākt tiesības nelikumīgā situācijā. Neatkarīgi no tā direktīvā ir daudzi pilnīgi nesaistoši elementi. Ar to es gribu teikt, ka šī direktīva dažām dalībvalstīm sniedz iespēju aizturēt nelegālos imigrantus uz ilgāku laiku, gaidot viņu izsūtīšanu. Vēl viens pozitīvs nosacījums ir piecu gadu iebraukšanas aizliegums, lai novērstu šādu cilvēku iebraukšanu pārējā Eiropā. Imigrācijas problēmai ir nepieciešami daudz radikālāki pasākumi nekā tie, kuri ir piedāvāti šajā ziņojumā, taču tas ir pirmais solis pareizajā virzienā.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, apskatīsim uz brīdi skaitļus. Aptuveni 100 gadu laikā iedzīvotāju skaits pasaulē būs palielinājies septiņas reizes, no 1 miljarda līdz 7 miljardiem. Šāda strauja iedzīvotāju skaita palielināšanās nevar turpināties bez sekām labvēlīgajā Eiropas kontinentā, kurā ir jācīnās arī ar milzīgu demogrāfisko deficītu. Imigrācijas problēmas, ar kurām mēs saskaramies šodien, ir patiešām nopietnas, taču tās vēl joprojām var risināt salīdzinājumā ar to, kas mūs sagaida nākamajās desmitgadēs. Ja mēs raugāmies uz situāciju no šāda viedokļa, šajā direktīvā par repatriāciju ierosinātie pasākumi ir veltīgi un noteikti nepietiekami. Mums būs jādara daudz vairāk nekā šie negribīgie pasākumi, ar kuriem tiek sperti divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, lai aizturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Tomēr mazs politisks signāls par nelegālo imigrantu atgriešanu ir labāk nekā nekas, tāpēc es balsoju par Weber ziņojuma, tomēr bez entuziasma.

  Romano Maria La Russa (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien, nobalsojot par Weber ziņojumu, mēs varam izdarīt svarīgu soli uz priekšu, izveidojot visaptverošu pasākumu ietvaru pret nelegālo imigrāciju: pasākumus, kuri atbildīs liela skaita Eiropas iedzīvotāju prasībām, daudzi no kuriem ir trešo valstu iedzīvotāju izdarīto noziegumu upuri.

Man ir prieks pārliecināties, ka Eiropas Parlaments, vispārējas brīvības un tiesību garantētājs, beidzot ir izstrādājis kopēju politiku dalībvalstu prasību apmierināšanai cīņā pret nelikumīgu imigrāciju. Mēs esam skaidri pauduši, ka mērķis ir ne tikai atklāt tos, kuri uzturas nelegāli, bet arī ieviest skaidru, pārredzamu un ātru repatriācijas kārtību. Tāpēc tas ir ne tikai jautājums par parādības ierobežošanu, kā tas varētu šķist, piemēram, iebraukšanas aizlieguma gadījumā ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). - (ES) Es balsoju par dažiem grozījumiem – precīzāk, četriem –, kuri, manuprāt, varētu uzlabot šo direktīvu. Tomēr es balsoju arī par galīgo direktīvu, lai arī grozījumi netika atbalstīti.

Es uzskatu, ka šī direktīva ievērojami uzlabo to cilvēku tiesības, kuri neregulāri uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. To nevar noliegt: mums ir tikai jāsalīdzina likumi, kuri patlaban ir spēkā Eiropas Savienībā.

Acīmredzot šī nav direktīva, kuru kāds no mums būtu izstrādājis individuāli, ja būtu tāda iespēja. Tomēr ir jābūt līdzsvaram lēmumu pieņemšanas procesā starp Eiropas Parlamenta likumību un visu dalībvalstu parlamentu un valdību likumību.

Tagad par šīs direktīvas piemērošanu lielā mērā ir atbildīgi dalībvalstu parlamenti, bet Eiropas Komisijai un Eiropas Kopienu Tiesai ir jāuzrauga šis process. Turpmāk tiesību ierobežojumi dalībvalstīs būs pakļauti Eiropas likumiem; tie vairs nebūs valstu lēmumi.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir prieks redzēt, ka mani vēl joprojām apbrīno kolēģi, kuriem, protams, es vēlos pateikties par to, ka viņi ir gaidījuši, lai dzirdētu mana balsojuma par Weber ziņojumu paskaidrojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mēs patlaban saskaramies ar kaut ko līdzīgu barbaru invāzijai Romas impērijā pirms 2 000 un vairāk gadiem. Tajā laikā Romas impērijā iebruka bruņots karaspēks, un romieši pacēla ieročus, lai aizstāvētos, taču traģisku apstākļu dēļ, kā mēs zinām, padevās.

Tagad, kad Eiropa ir visu pārējo pasaules valstu iedzīvotāju galamērķis – viņiem, protams, bija taisnība, jo viņi bija izsalkuši un vēlējās paēst Romā –, Eiropai ir tiesības aizstāvēties, un tai jānosaka, ka tie, kuri vēlas iekarot mūsu teritorijas, ir jāpavada atpakaļ līdz robežai.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropā ir 10 miljoni nelegālo imigrantu un Boeing ar 300 pasažieru vietām, mums būtu nepieciešamas vairāk nekā 30 000 Boeing lidmašīnas, lai izpildītu direktīvas prasības attiecībā uz repatriācijas procesu. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā no katras Eiropas valsts galvaspilsētas paceltos vairāk nekā 1000 Boeing.

Skaitliskā izteiksmē tas acīmredzot būtu neprātīgs un sirreāls priekšlikums. Tomēr ir vēl kas trakāks. Tā kā imigrācija faktiski ir ekonomiskās globalizācijas atspoguļojums sabiedrībā, kur kapitālisms liek cilvēkiem sacensties savā starpā, tas, ko mēs darām, ir izstrādājam direktīvu, lai cīnītos pret problēmas atspoguļošanu. Es nezinu, vai tas ir liekulības gadījums vai kāda izdomāts joks, taču jebkurā gadījumā tas ir tuvredzīgi. Pasaules klejotāji turpina pārvietoties, jo viņi vēlas ēst un dzert, rūpēties par sevi un izglītoties. Pārtika un tās trūkums, ūdens un tā sadalīšana, pandēmija un tas, kā tā izplatās, ir tas, kas patlaban ir kopīgs visām tautām pasaulē. Jo ātrāk mēs apvienosim spēkus, lai cīnītos un politiski vadītu mūsu kopīgās problēmas, jo ātrāk mēs varēsim ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, emigrācijas atbalstītāji ir veikuši dezinformācijas kampaņu pret šo nelegālo imigrantu repatriācijas direktīvu, ko viņi dēvē par „Apkaunojuma direktīvu”. Tas nav nekas vairāk kā labi organizēta politiskā izlikšanās starp kreisajiem un labajiem. Kreisie iebilst, lai iegūtu papildu imigrantu balsis, bet kad tās iegūtas, viņi izliekas, ka viss process ir stingrs un noturīgs.

Patiesībā grozītais dokuments daudz vairāk aizsargā repatriācijai pakļauto imigrantu tiesības un viņu ilgstošu uzturēšanos Eiropā, nekā viņu repatriēšanu. Cilvēku turēšana aizturēšanas centros ir galējs pasākums, un 18 mēnešu aizturēšanas periods ir maksimālais laiks, kas piemērojams tikai izņēmuma gadījumos. Valstis, kurās ir zemāki ierobežojumi, tos saglabās. Brīvprātīgās repatriācijas termiņš glābj nelikumīgos imigrantus no aizlieguma iebraukt Eiropas Savienības teritorijā, un dalībvalstis tiek aicināts noregulēt šo bez īpašām ierunām. Citiem vārdiem sakot, Francija, kurā ir vissaudzīgākā likumdošanā Eiropā, nebūs spiesta to mainīt vai noteikt striktākus ierobežojumus. Sarkozy  kungs varētu vēlēties, lai cilvēki domā pretēji, ko veicina kreiso nostāja. Tas ir tikai dēļ dažiem pozitīvajiem šī dokumenta aspektiem ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šorīt mēs varējām redzēt brīnišķīgu simbolismu. Runātāji viens pēc otra cēlās kājās un sacīja, ka viņi ciena Īrijas iedzīvotājus. Taču uzreiz pēc tam balsojumā tika apstiprināts šis ziņojums, kurš ir pirmais solis kopējās imigrācijas un patvēruma politikas izveidē, kas veido lielu daļu Lisabonas līguma.

Ja mēs runājām nopietni par Īrijas iedzīvotāju, kuri neatbalstīja šī teksta slepenu ieviešanu, balsojuma cienīšanu, mums vajadzētu pārskatīt tās daļas, par kurām ir plānots apstiprinošs balsojums, tajā skaitā Eiropas Ārlietu dienests un Pamattiesību harta.

Wallström kundze šorīt sacīja, ka bija svarīgi noskaidrot, kāpēc cilvēki balsoja pret. „Pret ko viņi balsoja?” viņa jautāja. Ļaujiet man viņai palīdzēt: es teiktu, ka viņi balsoja pret Lisabonas stratēģiju. Par pusvelti atdotā prece bija vēlēšanu biļetens, kurā tika jautāts, vai jūs atbalstāt Lisabonas līgumu.

Cohn-Bendit kungs sacīja, ka būtu nepareizi, ja viens miljons cilvēku noteiktu pusmiljarda Eiropas iedzīvotāju likteni. Es labprāt tam piekrītu. Ļaujiet arī pusmiljardam izteikt savas domas referendumā. Pactio Olisipiensis censenda est!

(Aplausi)

– Eluned Morgan ziņojums (A6-0191/2008)

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo tam nav mērķa trīs galvenajos punktos. Pirmkārt, nebija iespējams nodrošināt 170. un 171. grozījuma pieņemšanu, kas bija īpaši svarīgi reģionālajiem tīkliem un būtu radījuši izņēmumus, pamatojoties uz apmēriem.

Otrkārt, netika pieņemts arī trešais ceļš. Enerģētikas sektorā ir svarīgi, lai plānošana būtu paredzama, taču diemžēl Komisija bija pārāka ar savu juridisko sadalīšanu un pilnīgu sadalīšanu. Manuprāt, tas neizskatās pēc virzīšanās pareizajā virzienā.

Treškārt, mēs neesam noteikuši atbildīgos par negadījumiem kodolenerģijas nozarē. Visu šo iemeslu dēļ Austrijas Tautas partija (ÖVP) bija pret šo ziņojumu un nevarēja balsot par visu paketi.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). - (CS) Es balsoju par manas cienījamās kolēģes Morgan kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir nepieciešams garantēt drošu gāzes un elektroenerģijas padevi, ilgtspējīgu zema oglekļa satura enerģijas tirgu un globālu konkurētspēju. Vakar šajā plenārsēžu zālē jautājums par to, kā sasniegt šo mērķi, bija viens no diskusiju tematiem. Nav skaidru pierādījumu tam, ka pilnīga īpašumtiesību sadalīšana automātiski palielinātu investīcijas un uzlabotu tīkla darbību. Šajā sakarā es vēl redzu manevrēšanas iespējas, meklējot risinājumu, kas būtu izdevīgs gan klientiem, gan pārējiem, kuri vēlētos ienākt tirgū. Lai izveidotu Viseiropas elektroenerģija tirgu, mums ir nepieciešama intensīvāka reģionālā sadarbība pārrobežu investīciju un funkcionālo darbību pārvades jomā. Tādējādi es atbalstu reģionālās sadarbības mehānismu stiprināšanas principu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopējs tirgus nozīmē lielāku konkurenci un tā rezultātā augstākus standartus. Tādēļ tirgus dalībniekiem ir jāveic attiecīgas investīcijas un jāpalielina to sadales tīklu jauda. Tā rezultātā piegādes ir drošākas, bet energoresursu piegāde rada mazāk problēmu. Iekšēja enerģētikas tirgus izveide ir ļoti svarīga, jo ir redzams, ka enerģijas pieprasījums pastāvīgi palielinās. Iekšējais enerģētikas tirgus ir svarīgs solis pareizā virzienā, taču ar to vēl nepietiek, lai garantētu Eiropas enerģētisko drošību. Mums ir nepieciešams izveidot kopīgu enerģētikas politiku vienotības garā. Ir jāizstrādā piemērots mehānisms, ļaujot dalībvalstīm atbalstīt vienai otru enerģētiskās krīzes gadījumā. Tomēr daudz svarīgāk Eiropai ir beidzot sākt runāt vienā balsī par ārējo enerģētikas politiku. Enerģētisko drošību var panākt tikai ar saistītu, efektīvu un, kas ir galvenais, kopēju politiku.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētaja kungs, es balsoju par Morgan ziņojumu. Man šķiet, ka tajā ir daži ļoti svarīgi elementi. Mums acīmredzot ir nepieciešama konkurētspējīgāka enerģētikas nozare Eiropā, lai nodrošinātu, ka ikviens Eiropā gūst labumu no lielākas konkurences, zemākām cenām un labākas kvalitātes pakalpojumiem.

Es sevišķi atbalstīju fragmentu par decentralizēto paaudzi, īpaši to, kur ir teikts, ka ‘Mums ir jānodrošina varas atgriešana pie cilvēkiem, atbalstot vietējo un mikro paaudzi”. Tie no mums, kuri atbalsta tiešo demokrātiju lokālisma darba kārtībā, teiktu: „Kāpēc apstāties pie enerģētikas?” Kāpēc neatdot varu virknei rajonu, ne tikai valstu valdībām, bet arī vietējām kopienām – cilvēkiem, kuri ir visciešāk saistīti ar jautājumu, par kuru tiek izstrādāti tiesību akti? Šeit man blakus sēž mani kolēģi Daniel Hannan un Chris Heaton-Harris, kuri arī ir lielas organizācijas „Tiešās demokrātijas kustība” biedri. Ja jūs patiesi ticat, ka varai ir jābūt cilvēku rokās, mums viņiem ir jāatdod vara un jājautā, ko viņi vēlas. Ja jūs godīgi pajautātu viņiem, ko viņi domā par Lisabonas līgumu – kā mēs to izdarījām Īrijā –, viņi atbildētu „nē”.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es atbalstu Morgan ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka pilnīga īpašumtiesību sadalīšana šajā sektorā un dalībvalstu pieredze liecina par to, ka pilnīga īpašumtiesību sadalīšana palielina investīcijas un uzlabo tīklu darbību.

Tomēr arī es vēlos runāt par vietējām paaudzēm, jo uzskatu, ka tas ir labs solis uz priekšu, kamēr projektu atbalsta vietējie iedzīvotāji, bet vietējais rajons gūst labumu.

Reģionā, kuru es pārstāvu, Deiventrijas vēlēšanu apgabalā, mēs saņemam lielu skaitu nevajadzīgu priekšlikumu par vēja ģeneratoriem. Daži no tiem ir noraidīti, daži iet uz priekšu, taču neviens no tiem neapkalpos vietējo rajonu. Visi viņi ir pamatoti ar jauno „subsidēto lauksaimniecību”, ko radījusi Lielbritānijas valdības direktīva, kas nosaka, ka mums ir jāatbalsta tikai šāds atjaunojamo energoresursu ceļš un nekas cits. Tas ir ļoti īsredzīgs skatījums uz darāmo.

Tāpēc noteikti, ja mēs gatavojamies enerģijas ražošanu pārnest uz lokālajiem reģioniem, mums vajadzētu uzticēties vietējiem cilvēkiem, lai tie pieņem sen nepieciešamos lēmumus.

– Alejo Vidal-Quadras ziņojums (A6-0228/2008)

  Richard Seeber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu. Es domāju, ka ir prātīgi izveidot Eiropas iekšējo tirgu enerģētikas jomā, tāpēc mums ir nepieciešami pārsūtīšanas sistēmu tīkla operatori. Tomēr mums ir jābūt drošiem, ka tad, kad pienāks laiks ieviešanai, mēs patiešām radīsim vienlīdzīgus apstākļus, bet tajā pašā laikā nodrošināsim rezervi reģionālajiem atvieglojumiem. Lai nodrošinātu enerģijas piegādi attālākajiem Eiropas reģioniem un ielejām, kā arī salām, ir nepieciešams nodrošināt subsidēšanu vairāku enerģētikas sektoru starpā. Mēs varam pieņemt, ka enerģijas piegāde šādām vietām ir daudz dārgāka un tāpēc arī finansiāli mazāk pievilcīga uzņēmumiem, tāpēc mums šeit ir jāpanāk attiecīgs līdzsvars.

Man ir viens īss komentārs Lielbritānijas kolēģim: kā es saprotu, Lielbritānijā ir bijis tikai viens referendums, proti, par pievienošanos Kopienai. Iespējams jums vajadzētu izmainīt jūsu valsts konstitūciju un ieviest šo tiešās demokrātijas instrumentu. To es patiešām atbalstītu.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par savu gauso piecelšanos, lai runātu. Es aplaudēju iepriekšējam runātājam, kurš savā runā izdarīja ļoti vērtīgu secinājumu.

Mani komentāri ir saistīti arī ar Chichester ziņojumu, tāpēc es domāju, ka apvienošu komentārus, nevis pieprasīšu laiku runāšanai divas reizes. Zināmā veidā šajā ziņojumā ir uzsvērts viens no eirokrātu un šajā Parlamentā sēdošo cilvēku domāšanas virzieniem, proti, lai arī kāda būtu problēma, Eiropai ir jāatrod risinājums. Protams, es atbalstu Eiropas Regulatoru aģentūru, kur kopā strādā dalībvalstu regulatori, taču neaizmirsīsim, ka diez gan bieži vislabāk vietējos apstākļus izprot tieši nacionālie regulatori.

Nepieļausim, ka šī institūcija kļūst par Eiropas lielregulatoru. Pārliecināsimies, ka regulators saprot vietējās nianses un patiešām uzņemas atbildību vietējo cilvēku priekšā. Ja mēs būtu bijuši atbildīgi vietējo iedzīvotāju priekšā, viņiem būtu bijusi iespēja balsot pret Konstitūciju.

– József Szájer ziņojums (A6-0086/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es jau domāju par savu paziņojumu presei, un šķiet, ka es sākšu ar uzrunu „piebāztajai plenārsēžu zālei” – lai arī iespējams man vajadzētu runāt tikai ar „piebāzto tulkošanas kabīni”. Es augstu vērtēju tulkotājus, kuri strādā bez pusdienām un klausās šajās lietās.

Esmu angļu futbola tiesnesis un tāpēc baidos no visiem poļu politiķiem šajā zālē, kuri vēlas nogalināt tādus kā es. Tomēr pēc futbola noskatīšanās vakar vakarā – īpaši pēc Francijas un Itālijas spēles – es domāju, ka iespējams Francijas komandai vajadzētu darīt to pašu, ko dara viņu politiskie līderi, tas ir, pilnībā ignorēt rezultātu un jebkurā gadījumā piedalīties ceturtdaļfinālā, jo tieši tā mēs plānojam darīt ar Lisabonas līgumu.

Iemesls – un, priekšsēdētāja kungs, jūs varētu brīnīties par to, kā es tikšu līdz ziņojumam, un es arī dažreiz par to šaubos –, kāpēc mums nav vajadzīgs Lisabonas līgums, ir pierādīts šajā ziņojumā. ES nestrādās tukšgaitā bez šī līguma. Šodien mēs veiksmīgi nobalsojām par pamatīgām izmaiņām institucionālajā organizācijā – un mums nav nepieciešams papildu līgums, lai to izdarītu.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

–Eiropas Komisijas viceprezidenta Jacques Barrot jaunu pilnvaru piešķiršanas apstiprināšana (B6-0306/2008)

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es augstu vērtēju Barrot kunga stingro nostāju un nešaubīšanos, apņemoties atbalstīt tiesības saistībā ar Eiropas pilsonību, konkrēti, pārvietošanās brīvību, viņa runā pirmdien.

Eiropas iedzīvotāju tiesības un brīvība ir lielākie ieguvumi no Eiropas integrācijas, un tos nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut briesmām neatkarīgi no iespējamiem apstākļiem.

Tās valsts iedzīvotāji, kuru es pārstāvu šajā forumā, Rumānija, uzmanīgi un ar bažām vēro diskusijas par pārvietošanās brīvību no noteiktām dalībvalstīm.

Rumānijas iedzīvotāji, liela daļa no kuriem ir kārtīgi un smagi strādājoši darbinieki, sniedz neapšaubāmu ieguldījumu to valstu ekonomikā, kurās viņi strādā.

Viņi – un es esmu pārliecināts, ka viņi nav vienīgie – cer, ka Eiropas Komisija aktīvi un pārliecinoši aizsargās viņu tiesības brīvi pārvietoties.

Es no visas sirds ceru, ka Barrot kunga pilnvarās arī turpmāk būs apņemšanās aizsargāt Eiropas iedzīvotāju tiesības.

– Ewa Klamt ziņojums (A6-0139/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Mēs esam sastapušies ar cilvēku drāmu, kad ģimenes ne tikai cieš sāpes par pazudušajiem radiniekiem, bet arī dzīvo gadu desmitiem neziņā par viņu likteni.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir svarīgi visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi sadarboties, lai paātrinātu visu Kiprā pazudušo cilvēku likteņa noskaidrošanu.

Cilvēku mirstīgo atlieku identificēšanā svarīga loma ir arī PPK (Kipras Pazudušo personu komiteja).

Tā kā ES finansiālais ieguldījums PPK projektā ietver periodu tikai līdz 2008. gada beigām, es atbalstu turpmāku finansiālā atbalsta piešķiršanu PPK, lai tai būtu iespēja turpināt savu darbību 2009. gadā. Šāds ieguldījums arī varētu palīdzēt komitejai palielināt savu jaudu, lai noalgotu vairāk zinātnieku un finansētu nepieciešamā aprīkojuma iegādi.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mums nav nekas pret to, ka Kipras komiteja saņem turpmāku palīdzību un finansiālu atbalstu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, taču mēs uzskatām, ka nauda ir jāpiešķir Sarkanajam krustam, kuram ir pieredze un nepieciešamās zināšanas šajā jomā. Tāpēc mēs izvēlamies balsot pret šo priekšlikumu.

  Ewa Klamt (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Kā referents es atbalstu Eiropas Parlamenta pārliecinošo atbalstu rezolūcijai par pazudušo cilvēku meklēšanu Kiprā. Ikvienam pazudušo personu radiniekam ir tiesības zināt viņu likteni ar mirstīgo atlieku ekshumācijas un identifikācijas palīdzību. Gadu desmitiem pazudušo radinieku mirstīgo atlieku atgriešana un pieklājīga apglabāšana ir vienīgais veids, kādā Grieķijas un Turcijas kipriešiem aizvērt šīs sāpīgās dzīves lappuses, veids, kādā viņi beidzot var skaidri uzzināt viņu mīļoto cilvēku likteni. Es esmu pārliecināta, ka tas varētu būt svarīgs ieguldījums Kipras atkal apvienošanās veicināšanā.

Piešķirot finansējumu, ES jau aktīvi atbalsta Pazudušo personu komitejas (PPK) darbu ekshumācijas vietās, antropoloģiskajās laboratorijās un ar iesaistītajām ģimenēm. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai Pazudušo personu komiteja varētu veikt visus nepieciešamos izmeklējumus un analīzes, kamēr vēl ir pieejami liecinieki, kuri var sniegt informāciju par pazudušo personu humanitārajām problēmām.

Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi piešķirt papildu EUR 2 miljonus Eiropas Savienības kopbudžetā 2009. gadam, un aicinu Padomi un Eiropas Komisiju panākt vienošanos šo papildu finansiālo atbalstu.

– Manfred Weber ziņojums (A6-0339/2007)

  Gerard Batten (IND/DEM), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas rada grūtības valstīm un tautām repatriēt nelikumīgos imigrantus. Un tad, kad šiem nelegālajiem imigrantiem tiks piešķirta uzturēšanās atļauja ES dalībvalstīs, viņiem būs vieglāk iekļūt Lielbritānijā, tādējādi vēl vairāk pastiprinot nelikumīgās imigrācijas slogu Apvienotajā Karalistē. Lēmumi par migrācijas un patvēruma politiku jebkurā gadījumā būtu jāpieņem demokrātiskām valstīm un tautām, nevis Eiropas Savienībai.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es balsoju pret Weber ziņojumu pēc tam, kad tika noraidīti PSE grozījumi.

Neapšaubāmi ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktus šajā ļoti jutīgajā jomā arī dēļ dalībvalstu bieži patvaļīgi piemērotajām interpretācijām. Tomēr šajā priekšlikumā ir nepieļaujami trūkumi. Piemēram, plānotā attieksme pret nepilngadīgajiem bez pavadības ir nepieņemama, tāpat kā garantiju neiekļaušana attiecībā uz grūtībās nonākušām personām tādām kā cilvēku nolaupīšanas upuriem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Vēl viens absurds ir nosacījums par aizturēšanas perioda pagarināšanu, ja nelegālā imigranta izcelsmes valsts „administratīvi” nesadarbojas. Piemēram, Sudānas bēgļu situācija būs atkarīga no pašvaldību reģistriem. Mums bija nepieciešami stingri noteikumi, kuri garantētu iedzīvotāju drošību, nevis mocīšana, kas ir cilvēka cieņas aizvainojums. Eiropa šodien ir ierakstījusi nesmuku lappusi savā vēsturē.

  Michael Cashman (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Strādnieku partija (EPSP) ir atturējusies no balsojuma par šo likumdošanas priekšlikumu, jo Apvienotajai Karalistei nav jāievēro šī direktīva, tā kā tajā ir izņēmumi JHA pasākumos saistībā ar imigrāciju un patvērumu. Tomēr bija svarīgi rūpīgi apsvērt mūsu atbildību, jo tas varētu tieši ietekmēt valstis, kurām šī direktīva ir saistoša.

Weber ziņojumā ir nepieciešama virkne grozījumu, kuri uzlabotu referenta projektu. Bija svarīgi, lai ziņojumā tiktu ietverti PSE grupas ieteiktie grozījumi. Tā kā šie grozījumi netika pieņemti, mēs atturējāmies no balsojuma par šo ziņojumu. Šie grozījumi bija:

98. grozījums par nepilngadīgo bez pavadības aizsardzību;

103. grozījums par aizturēšanas ilgumu un apstākļiem;

95. grozījums par risku definēšanu saistībā ar bēguļošanu.

Kopumā EPSP šķiet, ka šis ziņojums nevis veicina ES dalībvalstu spēju efektīvi risināt problēmas, kuras ir saistītas ar humānu trešo valstu iedzīvotāju, kuri uzturas ES, repatriāciju, bet gan uzliek papildu slogu jau tā sarežģītajām un ļoti emocionālajām problēmām.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Direktīva par nelegālo imigrāciju rada neiespējamu dilemmu. No vienas puses, noteikumu neesamība paver durvis daudziem necilvēcīgiem gadījumiem, kuros iesaistīti imigranti. No otras puses, ir maz pozitīvas saskaņas saistībā ar šo direktīvu, kas ir izstrādāta, pamatojoties uz daudziem neskaidriem jēdzieniem un atsaucēm uz dalībvalstu ieskatiem. Citiem vārdiem sakot, šī direktīva ir vāja. Kompromisa vienošanās nesasniedz eiropiešu Eiropas mērķi. Eiropas Parlamentam tagad ir jāveic neiespējams uzdevums; tam ir jāizvēlas starp haosu, kas izraisa barbarismu, un sliktiem vai nepilnīgiem noteikumiem, nedarot neko, ko pienāktos darīt īstam parlamentam. Dēļ pilnīgas neveiksmes neko vairs nevar gaidīt no Padomes, bet Komisija rīkojas negribīgi saistībā ar Eiropas Solidaritātes fonda izveidi kopā ar nelegālo imigrantu izcelsmes valstīm un Dienvideiropas dalībvalstīm, kuras cieš no nabadzības. Tas ir ironiski, ka jūsu godīgais balsojums šodien ir balsojums ar aizvērtām acīm.

  Nigel Farage (IND/DEM), rakstiski. − Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo mēs nevēlamies nekāda veida Eiropas Kopējo imigrācijas politiku. Mums šķiet, ka valstīm pašām būtu jālemj, ko izraidīt no valsts un kādos apstākļos.

Lai arī mēs gandrīz nekad nebalsojam par tiesību aktiem, mēs vēlamies uzsvērt, ka mēs balsojām par 75. grozījumu, ar ko tiek noraidīts Komisijas priekšlikums par kopēju izraidīšanas politiku, taču nevis dēļ šo grozījumu iesniegušās grupas norādītajiem iemesliem/pamatojuma. Mums bija pašiem savi iemesli to noraidīt.

Šis balsojums tika izdarīts neatkarīgi no fakta, ka šī direktīva nav attiecināma uz Apvienoto Karalisti. Mūsu balsojumu noteica princips, kas ir šīs direktīvas pamatā.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks, ka Weber ziņojums par repatriācijas direktīvu tika pieņemts ar vairākuma atbalstu.

Šis balsojums pierāda, ka Eiropas Parlaments nepadevās populistu un pirmsvēlēšanu kampaņai pret priekšlikumu par šo direktīvu, taču tā vietā izvēlējās iet atbildības un pragmatisma ceļu.

Eiropas Parlaments parādīja savu briedumu un godīgumu, pieņemot šo dokumentu, kas neapšaubāmi palielinās to trešo valstu pilsoņu aizsardzību, kuri dzīvo dalībvalstīs ar zemu aizsardzības līmeni vai pat bez šādas aizsardzības.

Šim balsojumam ir divas labas īpašības, no kurām viena ir patlaban spēkā esošo nacionālo noteikumu, kuri jau nodrošina pietiekamu garantiju, nemazināšana – kā tas ir, piemēram, Francijā –, tajā pašā laikā padarot humānāku situāciju tajās valstīs, kur sistēmas ir daudz ierobežojošākas un mazāk aizsargājošas.

Šis teksts, kurš neattiecas uz patvēruma meklētājiem, ir tikai pirmais solis pretim imigrācijas noteikumu ietvara izveidei un harmonizēšanai. To nevajadzētu uztvert atsevišķi, bet gan kā daļu no ES globālās politikas likumīgās imigrācijas veicināšanai, kas ir Eiropai nepieciešama.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret repatriācijas direktīvu. Es biju gatavs atbalstīt direktīvu, kas, lai arī ne tuvu nav perfekta, sniegtu lietderīgas vadlīnijas tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav imigrācijas likumu, vai tām, kurās tiesību akti ir patiešām skarbi.

Tā kā lielākā daļa labējo un liberāļu noraidīja 10 sociālistu grozījumus, tajā skaitā attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību, es, tāpat kā mana grupa, nobalsoju pret. Es vēl joprojām esmu pārliecināts, ka, ja arī mēs nevaram tikt galā ar visām pasaules likstām, Eiropa var būt atklāta pozitīvi noskaņotai un kontrolētai imigrācijai.

Nelegālā imigrācija ar cilvēku traģēdijām un postu, kā arī noziedzību, kas saistīta ar šāda veida nelegālajiem tīkliem, ir jāapkaro. Trešo valstu iedzīvotāji, kuri ir iebraukuši nelegāli, ir jārepatriē, taču tas ir jādara veidā, kas ir atbilstīgs likumīgai valstij.

Es biju gatavs atbalstīt direktīvu, kas, lai arī ne tuvu nav perfekta, sniegtu lietderīgas vadlīnijas tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav imigrācijas likumu, vai tām, kurās tiesību akti ir patiešām skarbi.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) „Jūnija Saraksts” ļoti kritiski raugās uz šo ziņojumu un kompromisu, kuru atbalstīja atsevišķas politiskās partijas. Valsts bēgļu politika ir katras valsts jautājums, un tā ir jāpieņem valsts juridiskās kultūras kontekstā. Ar šo ziņojumu ES sper lielu soli Eiropas imigrācijas politikas ieviešanas virzienā, kas spēcīgi ietekmēs nelegālos imigrantus. Jautājums ir par patvaļīgu un sistemātisku tādu personu aizturēšanu, kuras nav izdarījušas noziegumu, vienīgi šķērsojušas starptautisko robežu. Ziņojumā ierosināts aizliegt šādiem cilvēkiem iebraukt Eiropas teritorijā 5 gadus neatkarīgi no situācijas, kas patiesībā nozīmē nocietinātu Eiropu.

ES vajadzētu būt savienībai, kurā cilvēku tiesības un vērtības ir svētas, taču šis ziņojums ir tam pretrunā. Jau ir tādas organizācijas kā ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) un ANO Augstais komisariāts bēgļu jautājumos, lai atbalstītu neaizsargāto cilvēku tiesības un veicinātu pieņemamu noteikumu un standartu izstrādi.

„Jūnija Saraksts” noraida šo ziņojumu un cer, ka citas dalībvalstis darīs tāpat.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Diemžēl mūsu priekšlikumu par šīs zemiskās direktīvas noraidīšanu neatbalstīja lielākā daļa Parlamenta, tā kā sociāldemokrāti un labējie apvienojās.

Ar mūsu balsojumu mēs mēģinājām novērst Padomes vienošanās tālāku virzību, jo tās mērķis ir izveidot ierobežojošu, selektīvu un kriminalizējošu Kopienas imigrācijas politiku, kas neciena imigrantu cilvēktiesības.

Neskaitāmi nepieņemamie šīs direktīvas aspekti ietver: iespēju aizturēt imigrantu līdz 18 mēnešiem; ģimeņu aizturēšanu, arī ar nepilngadīgajiem; nepilngadīgo izraidīšanu bez ģimenes locekļu vai likumīgā aizbildņa pavadības; ierobežojumus iebraukšanai ES valstīs līdz 5 gadiem izraidītiem imigrantiem.

Ja ES institūcijas vēlas īstenot pasākumus saistībā ar imigrantiem, tām būtu jāierosina dalībvalstīm ratificēt ANO Konvenciju par visu strādnieku imigrantu un to ģimeņu tiesību aizsardzību.

Cilvēku cieņu nedrīkst apšaubīt. Viņu tiesības ir jāaizsargā un jāatzīst neatkarīgi no viņu dokumentiem. Mēs nedrīkstam ieviest politiku, kas pārkāpj cilvēku tiesības un atzīst par noziedzniekiem sievietes un vīriešus, kuri tikai cenšas atrast darbu un bieži arī pamata tiesības uz dzīvību.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE), rakstiski – (FR) Cilvēktiesības nav apspriežamas.

Brīvības ierobežošana, kā to nosaka šis dokuments, ir nopietna rīcība pat, ja tā ir uz ierobežotu laiku. Kāpēc mēs runājam nevis par Eiropā iebraukušo cilvēku uzņemšanas iespējām, bet gan par aizturēšanas centriem? Gadu desmitiem mēs esam zinājuši, ka krāpniekiem ir kriminālas intereses cilvēku nelikumīgā pārvadāšanā un ka bieži šādos gadījumos ir iesaistīta arī pārtikas produktu piegādāšana šiem nelikumīgajiem strādniekiem, kuriem maz maksā un kuri dzīvo sliktos apstākļos.

Man šķiet, ka steidzami ir jāīsteno juridiski pasākumi pret šiem cilvēku krāpniekiem un nelikumīgajiem pārvadātājiem. Runājot par brīvprātīgas repatriācijas politiku, tās atbalstīšana ar mērķtiecīgas sadarbības programmu būtu labāks signāls nekā to cilvēku aizturēšana, kuri ne pie kā nav vainīgi. Mums nepieder pasaule, mums nav tiesību uzskatīt sevi par kontinenta valdniekiem, un pat tādām likumīgi veidotām valstīm, kādas ir mūsējās, nav tiesību pārkāpt cilvēka integrēšanās tiesības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret Weber ziņojumu un nožēloju repatriācijas direktīvas nosacījumus. Direktīva ļaus dalībvalstīm aizturēt imigrantus līdz 18 mēnešiem pat gadījumos, kad viņi nevar ietekmēt apstākļus. Tas neatbilst civilizētai imigrācijas politikai un neatbilst standartiem, kurus mēs sagaidām no ES.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju pret šo ziņojumu: tas ir ļoti jutīgs jautājums, jo tas skar arvien vairāk cilvēku, un fakts, ka tas tiek uztverts kā loģistikas, nevis humāna problēma, ir neizturams. Daudzi nosacījumi ir vienkārši nepieņemami: aizliegums iebraukt Eiropas teritorijā līdz pieciem gadiem; iespēja aizturēt ģimenes un nepilngadīgos; iespēja nosūtīt cilvēkus atpakaļ caur tranzīta zonu; nodalīšanai pakļauto cilvēku zems aizsardzības līmenis; fakts, ka netiek novērsta patvēruma meklētāju aizturēšana; nopietnu garantiju neesamība attiecībā uz repatriācijas un aizturēšanas lēmumiem.

Turklāt imigrācija ir cieši saistīta ar attīstības politiku. ES ir jāievieš pasākumi un jāsniedz palīdzība, kas nepieciešama trešo valstu attīstības nodrošināšanai. Imigranti un personas, kuras uzturas valstī neregulāri, nav izvēlējušies šādu stāvokli: viņi nevar uzturēties savā dzimtenē, jo daudzos gadījumos tur netiek apmierinātas viņu pamatvajadzības. 21. gadsimtā tas ir fakts, par kuru mums vajadzētu kaunēties.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Nelegālo imigrantu repatriācija uz viņu izcelsmes valstīm ir ļoti pretrunīgs jautājums. Plašāka interpretācija par 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, 1951.  gada ANO Konvenciju par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada protokolu, un 1989. gada ANO Bērnu tiesību konvenciju lielā mērā aizliedz šādas darbības. Ņemot vērā komiteju (piemēram, LIBE komitejas) izteikto kritiku, papildus iepriekšminētajam, man ir jāsaka, ka direktīva, kas ļauj aizturēt cilvēku uz 18 mēnešiem, kā arī apstākļi, kas atklājas, apmeklējot aizturēšanas centrus, padara pretrunas vēl acīmredzamākas. Ikviens cilvēks, kurš ir izdarījis noziegumu, ir jāsoda, tajā skaitā tie, kuri nelikumīgi un sliktos apstākļos nodarbina trešo valstu iedzīvotājus.

  Romano Maria La Russa (UEN), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien, nobalsojot par Weber ziņojumus, mēs varam izdarīt svarīgu soli ceļā uz visaptveroša pasākumu ietvara izveidi cīņai pret nelegālo imigrāciju: pasākumi, kuri atbilst daudzu Eiropas iedzīvotāju drošības prasībām, liela daļa no kuriem ir trešo valstu iedzīvotāju izdarīto noziegumu upuri.

Man ir prieks, ka Eiropas Parlaments, vispārējas brīvības un tiesību garantētājs, beidzot ir atbalstījis kopējo politiku, kas atbilst dalībvalstu prasībām cīņā pret nelikumīgo imigrāciju. Mēs esam skaidri pauduši, ka mērķis ir ne tikai atklāt tos cilvēkus, kuri uzturas nelikumīgi, bet arī ieviest skaidru, pārredzamu un ātru repatriācijas kārtību.

Tas nav tikai jautājums par šīs parādības novēršanu, piemēram, ieviešot iebraukšanas aizliegumu, bet arī par palīdzības sniegšanu nepilngadīgajiem. Šie pasākumi ir pielāgoti, apzinīgi ņemot vērā cilvēktiesības aizturēšanas centros. Galvenais ir apkarot nelegālo imigrāciju, panākot vienošanos ar imigrantu izcelsmes valstīm, kuras nevar stāvēt malā un skatīties uz pieaugošo traģēdiju, kas nu jau ir ne tikai nacionāla, bet arī Eiropas problēma, un sūtot spēcīgu signālu tiem, kuri gatavojas iekļūt Eiropā nelegāli. Mūsu kontinents nav iekarojumu zeme visiem, un ir jāņem vērā ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Kreisie un galēji kreisie ir taisījuši lielu troksni, lai apkaunotu Weber ziņojumu, Eiropas Parlamenta interpretāciju par repatriācijas direktīvu, kas nav gluži atbilstoši tam, kas ir nepieciešams attiecībā uz imigrācijas politiku.

Mēs ar pūlēm varam konstatēt acīmredzamo, ka robežas nelikumīga šķērsošana bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas ir aizliegta darbība, un kā tāda tā arī ir jāuztver.

Tīšām pazaudējot savus dokumentus vai atsakoties nosaukt savu izcelsmes valsti, lai tur neatgrieztos, nelikumīgie imigranti un tikai viņi ir atbildīgi par aizturēšanas ilgumu, kuru daži nepareizi uzskata par pārāk garu.

Runas par cilvēktiesībām tikai aizsedz reālo situāciju: Eiropa ir pārpludināta ar nelegāliem imigrantiem, kurus nevar kontrolēt, un šī parādība var pārspēt likumīgo migrāciju, kuru arī veicina dalībvalstu un Eiropas varas iestādes.

Weber ziņojums, lai arī neatbilstošs mērķim, ir solis pareizā virzienā. Es ceru, ka tas ir tikai pirmais posms. Vai dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments beidzot sāk saprast problēmas nopietnību? Šodien tas jau ir diez gan novēloti ...

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Šodien apstiprinātais dokuments ir pilnīgi jauna pieeja LIBE komitejas paveiktajam darbam, kas bruģēja ceļu būtiskiem uzlabojumiem Komisijas sākotnējā priekšlikumā.

Šis tā dēvētais kompromiss neīstenos nekādas izmaiņas, kas uzlabotu to dalībvalstu iedzīvotāju drošības pakāpi, kurās ir vissliktākā imigrācijas politika. Pirmais iemesls tam ir ierobežotā dokumenta sfēra: patvēruma meklētāji un cilvēki, kuri ir aizturēti robežkontroles punktos, ir izslēgti, lai arī viņi veido ievērojamu nelegālo imigrantu daļu. Vēl viens iemesls ir tas, ka dokuments dod dalībvalstīm pārāk lielu brīvību, kad runa ir par nepilngadīgo tiesībām un aizturēšanas periodu. Tagad aizturēšanas periods ir pagarināts līdz 18 mēnešiem salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas piedāvātajiem sešiem mēnešiem.

Man ir kauns, ka vairākums šajā Parlamentā atbalstīja ideju par tik ilgu ieslodzījuma laiku cilvēkiem, kuru vienīgais noziegums ir ierašanās šeit labāku dzīves apstākļu meklējumos un kuri bieži ir ļoti viegli ievainojami.

Es no visas sirds balsoju pret šo dokumentu. Ja patiesi ir nepieciešami kādi pamatnoteikumi, tie ir jāizstrādā kā daļa no atbildīgas un humānas pieejas nelegālajai imigrācijai un tos nekādā gadījumā nedrīkst ieviest, ziedojot šeit esošās pamattiesības un vērtības.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Intensīvi atspoguļotā „Repatriācijas direktīva”, kā ierosināja Komisija Briselē un diez gan nepareizi apkauno kreisie un galēji kreisi, saucot par „Apkaunojuma direktīvu”, cilvēktiesību pārkāpumu, viņiem par lielu nepatiku nupat ir apstiprināta Eiropas Parlamentā.

Taču šī direktīva par nelegālo imigrantu repatriāciju nemaz nav represīva. Tā nepadara par noziedzniekiem imigrantus, kuri ir iekļuvuši Eiropā likumīgi. Pat labāk, tā dod viņiem iespēju izvēlēties – legalizēties vai brīvprātīgi atstāt Eiropu –, un tam visam pamatā ir privilēģijas un garantijas, kas aizsargā svarīgās cilvēktiesības.

Kā tad ar cilvēka tiesībām aizsargāt sevi un nebūt iekļautam globālajā imigrācijā? Nekā.

Nocietinātā Eiropā, par ko runā visi plašsaziņas līdzekļi Francijā un citur, neeksistē. Tas ir izdomājums, lai atvieglotu likumdošanu par labu imigrācijai un imigrantiem, maskējoties ar represijām.

Šī nav laba direktīva. Tas viss ir tikai aizsegs. Tomēr tās vienīgais mērķis ir spert pirmo soli vājākas imigrācijas politikas virzienā. Tai nevajadzētu aizēnot faktu, ka ir izstrādāti arī citi nosacījumi, piemēram, Eiropas „zilo karšu” sistēma, kas nodrošina legālu imigrāciju ar mērķi strādāt, bet šo pasākumu mērķis ir vienīgi veicināt lielāku imigrāciju Eiropā.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par M. Weber ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienība var apkarot un novērst nelegālo imigrāciju tikai ar kopējiem noteikumiem, kas ir stingri, bet taisnīgi. Šī Atgriešanās direktīva ir sekmīgs sākums kopējai Eiropas imigrācijas politikai.

Eiropa var būt atvērta legālajai imigrācijai tikai tad, ja nelegālā imigrācija ir skaidri definēta un to var efektīvi novērst uz kopēju noteikumu pamata.

Es uzskatu, ka direktīva pienācīgi ievēro izraidīšanas procesa humanitāros apsvērumus jo īpaši ar sešu mēnešu maksimālā aizturēšanas termiņa ieviešanu. Ņemot vērā, ka deviņās dalībvalstīs, ieskaitot Luksemburgu, agrāk nebija noteikts maksimālais apcietinājuma termiņš, tas ir liels solis uz priekšu.

Personām, uz kurām attiecas izraidīšanas procedūra, tagad būs arī tiesības uz tiesisko aizsardzību tiesā vai tribunālā, lai iesniegtu apelāciju pret procesu, visbeidzot ietverot Eiropas Kopienas Tiesu kā pēdējo līdzekli. Direktīva arī nodrošina piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai tiem cilvēkiem, kam nav pietiekamu līdzekļu. Tas izbeigs patvaļīgas izraidīšanas politiku, ko īsteno dažas dalībvalstis, un nostiprinās tiesiskumu.

Es arī vēlos paskaidrot, ka maksimālo apcietinājuma termiņu – 18 mēnešus, ko var noteikt, pagarinot sešu mēnešu termiņu par papildu 12 mēnešiem – var piemērot tikai ārkārtējos un izņēmuma gadījumos. Tas ir paredzēts tikai tiem gadījumiem, kad persona rada draudus sabiedrības drošībai, vai, lai novērstu draudošu bēgšanas risku.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. − RO) Direktīvas priekšlikums, ko mēs apspriedām vakar un par ko balsojām šodien, pirmo reizi tieši pievēršas Eiropas imigrācijas politikai, nosakot standartus un procedūras dalībvalstu teritorijā nelegāli dzīvojošo imigrantu izraidīšanai. Papildus mērķim juridiski harmonizēt imigrantu situāciju šīs direktīvas īstā problēma bija atrast kompromisu, kas atbilstu cilvēktiesībām un personu brīvas pārvietošanās tiesībām un vienlaikus ņemtu vērā individuālās un jo sevišķi kolektīvās drošības nepieciešamību.

Vairums dalībvalstu ir pieredzējušas imigrācijas fenomenu, un viņu valdību veiktie pasākumi ir mainījušies atkarībā no imigrantu plūsmas. Šā iemesla dēļ es domāju, ka M. Weber ziņojums sakārto šīs atšķirības starp dalībvalstu politiku imigrācijas jomā, ņemot vērā ikvienas juridiskās sistēmas principus un nosakot kopējus ieviešanas standartus un procedūras. Tādējādi es varu teikt, ka esmu balsojusi par šo ziņojumu tieši tā integrētās pieejas dēļ imigrācijai.

Tādi pasākumi kā brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī, pagaidu aizturēšana un īpaša uzmanība nepilngadīgo bez pavadības aizsardzībai, kā arī piekļuve veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem nav Eiropas Cilvēktiesību hartas pārkāpums, bet gan gluži pretēji – pierādījums, ka Eiropas Savienība ir veikusi vēl vienu soli virzībā uz kopējas politikas radīšanu nelegālās imigrācijas jomā.

Es vēlētos arī apsveikt Padomi un Weber kungu par panākto kompromisu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Kari, diktatūras, diskriminācija, dabas katastrofas un nabadzība liek Āfrikas un Āzijas iedzīvotājiem bēgt uz Eiropu. Daudziem bēgļiem tas nav dzīves apstākļu uzlabošanas jautājums, bet tieši izdzīvošanas jautājums. Tamperes augstākā līmeņa sanāksme 1999. gadā mēģināja samazināt bēgļu plūsmu uz ES dalībvalstīm. Tas netika darīts, aicinot uz savstarpēju solidaritāti, lai labāk sadalītu bēgļus pa ES dalībvalstīm, bet tikai vēl stingrāk ierobežojot ieceļošanu Eiropā pie ārējām robežām. Pēdējos gados arvien vairāk ir bijušas šausminošas situācijas. Daudzi cilvēki noslīkst jūrā, bet tie, kas sasniedz krastu, tiek uz laiku ieslodzīti, atzīti par nelegāliem imigrantiem vai ar varu nosūtīti atpakaļ uz valsti, kurā viņi nevar izdzīvot.

M. Weber ziņojums un mēģinājums panākt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā ir padarījuši situāciju pat vēl sliktāku. Tas pamatoti rada arvien stiprāku opozīciju daudzās vietās. Ja tas tiks pieņemts par spīti opozīcijai, cilvēkus varēs ieslodzīt bez tiesas sprieduma uz sešiem mēnešiem, būs vieglāk izraidīt bērnus un tiem, kurus izraidīs, tiks aizliegts ieceļot ES piecus gadus, neatkarīgi no tā, vai situācija mītnes zemē šajā laikā nav kļuvusi vēl sliktāka.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vairums no aptuveni 42 miljoniem bēgļu 2007. gadā bija ekonomiskie migranti, kuri bija iekļuvuši imigrācijas reketieru tīklos un riskējuši ar savām dzīvībām, lai sasniegtu Eldorado. Tas ne tikai rada neskaitāmas cilvēciskas traģēdijas, bet arī uzliek slogu mērķa valstu sociālajām sistēmām un pārslogo tiesas ar bezcerīgām patvēruma lietām, padarot dzīvi arvien grūtāku tiem, kas varētu pamatoti pieprasīt patvērumu.

Agrāk dažas dalībvalstis ir piesaistījušas miljoniem nelegālo imigrantu ar masveida legalizāciju vai īslaicīgiem ieslodzījumiem, pēc kuriem automātiski tika piešķirta uzturēšanās atļauja. Lai gan ar Atgriešanās direktīvu ierosinātie pasākumi ir pārāk vāji, tie vismaz ir solis pareizā virzienā jo īpaši, ja ierosinātais minimālais aizturēšanas periods ir stingrāks, nekā pašlaik noteiktais dažās dalībvalstīs, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Es gribu izsacīt komplimentu saviem LIBE komitejas kolēģiem par kompromisu, kas panākts ar Padomi. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Savienība ir spējusi apbruņoties ar kopējiem noteikumiem par nelegāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos. Ir slavējami, ka direktīvas mērķis, nosakot kopējas, pārredzamas atgriešanās procedūras, ir nodrošināt humānu apiešanos ar iesaistītajiem cilvēkiem un uzlabot sadarbību gan ar migrantu valstu iestādēm, gan starp dalībvalstīm, arī nosakot atgriešanās aizliegumu, kas spēkā visās dalībvalstīs un nepārsniedz piecus gadus.

Brīvprātīga atgriešanās, īslaicīgas aizturēšanas ilgums ar alternatīvām īpašiem gadījumiem, ieslodzījuma vietu organizācija, kolektīvu atgriešanos aizliegums, īpaša attieksme pret nepilngadīgajiem un neaizsargātām personām, pieņemot atgriešanās lēmumus, un ģimenes vienotības saglabāšana – tās visas ir direktīvas priekšlikuma pozitīvas iezīmes, kas vajadzības gadījumā ietver arī bezmaksas juridisko atbalstu, lai iesniegtu apelāciju pret izraidīšanas rīkojumu.

Es balsoju par šo pasākumu, apzinoties, ka nelegālā imigrācija tiks apkarota efektīvāk ar kopējiem, pārredzamiem noteikumiem. Šie noteikumi paaugstinās mūsu pilsoņu drošību, vēlreiz apstiprinot to, ka, nonākot pie tādām kopējām problēmām kā imigrācija, Eiropai ir jārunā vienā valodā un jāapstiprina, ka labvēlīgas uzņemšanas un likumīgas uzvedības jēdzieni nav nošķirami viens no otra.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta vairākums šodien pieņēma priekšlikumu par Atgriešanās direktīvu. Šis direktīvas priekšlikums, kura mērķis ir noteikt obligātos kopējos standartus darbam ar nelegālajiem imigrantiem, sākotnēji bija iecerēts kā reakcija uz traģiskajām situācijām, kas bieži radās aptuveni 224 ieslodzījuma nometnēs visā Eiropā. Tā ir saprātīga iniciatīva, jo mēs zinām, ka dažās valstīs nav vispār nekādu noteikumu vai ierobežojumu nelegālo svešzemnieku turēšanai ieslodzījumā. Balsošanas laikā komitejā sociālistu grupas deputāti deva svarīgu ieguldījumu, nosakot būtiskas cilvēktiesību garantijas, kuru nebija sākotnējā priekšlikumā. Tās tagad ir izsvītrojusi Padome un PPE referents, jo šķiet, ka viņi dod priekšroku represīvākai paketei, cerot, ka tā vēl vairāk atņems drosmi tiem, kuri jau atrodas izmisuma stāvoklī. Tā rezultāts ir direktīva, kas pastiprina migrantu kriminalizācijas procesu, saspiežot viņus kopā atbaidošos apstākļos uz ilgu laiku un nošķirot nepilngadīgos no viņu ģimenēm, kamēr tā sauktās garantijas uz tiesībām uz juridisku atbalstu un apelāciju faktiski tiek atstātas dalībvalstu ziņā. Tas ir gluži vienkārši nepieņemami un pretrunā vērtībām, ko Eiropa sludina. Tādēļ es nolēmu balsot pret priekšlikumu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta konservatīvais vairākums ir atkal ignorējis pilsoņu viedokli un veselo saprātu. Pieņemot „kauna direktīvu” ar mērķi radīt „Eiropas cietoksni”, imigrantiem tiek atņemtas viņu pamattiesības un viņi tiek nolemti uz nelegālu dzīvi. Padomes skandalozā un necilvēciskā saskaņošanas vienošanās ir pretrunā pašreizējām starptautisko tiesību normām. Labākas aizsardzības garantijas imigrantiem Eiropā ir pilnīgā pretstatā „uzņemšanas” centru drūmajām ainām.

Eiropa nevar norobežoties aiz šā nepieņemamā tiesību akta un noslēgt durvis imigrantiem.

Jaunās demokrātijas (ND) valdība un tās parlamenta deputāti, kas aktīvi atbalstīja šodienas lēmumu, ir lielā mērā atbildīgi. Tas, ko K. Karamanlis sacīja televīzijas kameru priekšā, kad viņš pirms dažām dienām apmeklēja imigrantu uzņemšanas centru Samosas salā, ir pretrunā ar Jaunās demokrātijas rīcību.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Mani apsvērumi balsojumam pret Atgriešanās direktīvu ir šādi:

ES iekšlietu ministru saskaņotā direktīva ne tikai nosaka iespējamu 18 mēnešu ieslodzījumu pirms t. s. „trešo valstu valstspiederīgo, kas nelegāli uzturas valstī,” izraidīšanas, bet arī nosaka piecu gadu atkārtotas ieceļošanas aizliegumu izraidītajiem bēgļiem. Tādējādi aptuveni 8 miljoniem cilvēku, kas nav ES pilsoņu un kuriem nav derīgu uzturēšanās atļauju, draud ieslodzījums un izraidīšana uz viņu „izcelsmes valstīm”.

Turklāt direktīva ļauj turēt ieslodzījumā un pārvietot nepilngadīgos bez pavadības, kas ir skaidrs ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpums. No galīgā teksta ir pazudušas daudzas procesuālās garantijas un migrantu tiesības uz apelāciju pret izraidīšanu, kas varētu apdraudēt to migrantu tiesības, kuri varētu pieprasīt patvērumu.

Īsumā, direktīva rada pamatu to migrantu apzīmogošanai ar kauna zīmi un kriminalizācijai, kuri tiks apcietināti un turēti ieslodzījumā cilvēka cieņai neatbilstošos apstākļos pat bez jebkāda nozieguma izdarīšanas. Direktīva grauj Eiropas un starptautisko cilvēktiesību standartus, tālāk pasliktinot migrantu dzīves apstākļus. Šis jaunais tiesību akts ir saskaņā ar ES dalībvalstu imigrācijas un patvēruma politikas loģiku, kas tiek praktizēta kopš 1990. gada un kas ir ievērojama ar pastāvīgu migrantu tiesību samazināšanu. Tagad ir vajadzīga pretdarbība šīs direktīvas īstenošanai.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Priekšlikums direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelegāli, atgriešanos ir vērsts uz Eiropas Savienībai kopīgas imigrācijas politikas izveidošanu, nosakot kritērijus īslaicīgas aizturēšanas maksimālajam termiņam, veicinot brīvprātīgās atgriešanās procedūru un radot atkārtotas ieceļošanas aizliegumu tiem, kas ir izraidīti.

Ierosinātais teksts ir kompromiss, un kā visus kompromisus to var uzlabot. Piemēram, maksimālais aizturēšanas termiņš seši mēneši, ko var pagarināt līdz 12 mēnešiem, ir ievērojami ilgāks nekā manā valstī – Luksemburgā noteiktais maksimālais termiņš (3 mēneši).

No otras puses, dokuments nosaka zināmas garantijas ģimenēm un zīdaiņiem, kā arī definē nosacījumus, kas regulē neizraidīšanu uz mītnes zemi.

Tā kā šis jautājums tiek izlemts koplēmuma procedūrā, Parlaments ir vienlīdzīgās pozīcijās ar Ministru Padomi, un negatīvs balsojums radītu šim ļoti jutīgajam jautājumam kaitīgu aizkavēšanos.

Šā iemesla dēļ par spīti dažām ierunām es balsoju par direktīvas priekšlikumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Teritorijai ar kopējām ārējām robežām un bez iekšējām robežām ir jāharmonizē vairāki noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, pārvietošanos, apmešanos un izceļošanu. Plaukstošai ekonomikai un labklājības valstij ar augstiem aizsardzības līmeņiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir jānosaka noteikumi un nosacījumi trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai.

Tādēļ ir būtiski regulēt un sasniegt zināmu saskaņu starp noteikumiem dažādajās teritorijās ar kopēju robežu. Tas ir jādara, paturot prātā, ka imigrācija ir vērtība un ieguvums izcelsmes valstīm, ja šī imigrācija ir likumīga. Ir arī jāatceras, ka tas, ka mēs parādām humānismu, uzņemot cilvēkus, kas cīnās, ir civilizācijas zīme, un mēs nedrīkstam to ignorēt.

Es atbalstu šā ziņojuma būtību, jo tas neliek mums samazināt mūsu garantijas, bet faktiski uzspiež tās, lai gan nepietiekami, tur, kur to nav.

Visbeidzot, es uzskatu, ka diskusijās par šo jautājumu netika skarts viens jautājums. Imigrācijas mērķis, vismaz Eiropas iekšienē, mainās. Ņemot vērā, ka migrācijas plūsmas ir viens no informatīvākajiem ekonomikas indikatoriem, šis jautājums būtu pelnījis lielāku uzmanību.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Nav tā, ka es neatrodu teksta nepilnības vairākos punktos, jo īpaši tajos, kas attiecas uz nepilngadīgajiem un uz veselības jautājumiem, taču te beidzot pēc trīs gadu sarunām ar Padomi ir kompromiss, kas iegūts no vairākām dalībvalstīm un kas uzliek noteikumus tām valstīm, kurām tādu noteikumu nav bijis, un, kas būtiski, neaizliedz citām valstīm saglabāt savus tiesību aktus vai iet tālāk, ieviešot pat elastīgākus noteikumus.

Es neatbalstu raganu medības, ko daži atkal vada pret tiem, kas cenšas noteikt robežas imigrācijai Eiropā. Nē, Eiropa nav cietoksnis. Gandrīz divi miljoni imigrantu te ierodas likumīgi katru gadu. Nē, direktīva neievieš 18 mēnešu ieslodzījumu: vispārējais noteikums ir maksimāli seši mēneši ar ļoti stingri noteiktiem izņēmumiem, un tas ir jāatceras tajās deviņas valstīs, kurās ieslodzījuma termiņš nav ierobežots. Beļģijā, piemēram, vidējais ieslodzījuma termiņš ir 22 dienas.

Nobalsot „nē” tagad ir viegls veids, kā nokļūt laikrakstu virsrakstos, un šajā gadījumā es esmu pārliecināts, ka tas nenestu labumu tiem, uz kuriem tas galvenokārt attiecas, proti, pašiem migrantiem, kuriem ir jāpalīdz un ar kuriem dažos gadījumos ir jāapspriežas.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par M. Weber ziņojumu. Eiropa beidzot sāk pievērsties nelegālās imigrācijas problēmai atbildīgā un efektīvā veidā. Atgriešanās direktīva ir pirmais solis virzienā uz piemērotu politiku šīs parādības apkarošanai. Nelegālajiem imigrantiem ir jāpiespiež atstāt Eiropu ar visu pienācīgo cieņu pret obligātajiem standartiem, kas nodrošina humānu apiešanos ar iesaistītajām personām. Kā mēs vienmēr esam uzsvēruši, nelegālā imigrācija ir ārkārtīgi nopietna problēma, un atbildība par tās risināšanu ir jāatstāj atsevišķām valstīm. Tomēr bieži tā ir Eiropas problēma, un tādēļ visus pienākumus un izmaksas nevar attiecināt tikai uz šīm valstīm, pirmkārt un galvenokārt uz Itāliju.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Pārmērīgi garie aizturēšanas termiņi ir viens no galvenajiem mana balsojuma pamatojumiem. Iespēja ieslodzīt pieaugušos un pat bērnus uz 18 mēnešiem nozīmē iet pārāk tālu īpaši tad, ja viņi ir jātur apcietinājumā tādēļ, ka viņu izcelsmes valsts nesadarbojas, izsniedzot vajadzīgos dokumentus. Bieži viņi nevar atgriezties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ. Arī tas, ka teritorijā nelegāli mītošos cilvēkus var nosūtīt atpakaļ uz valsti, caur kuru viņi ir ieradušies, nav atrisinājums. Atkārtotas ieceļošanas aizliegums uz laiku līdz pieciem gadiem nav savienojams ar ideju, ka cilvēkiem ir jāsniedz aizsardzība Eiropā, ja viņiem tā ir vajadzīga. Šis pasākums arī pastiprinās nelegālu cilvēku tirdzniecību un kontrabandu. Eiropas Savienībai ir steidzami vajadzīgi nolīgumi par to, kas drīkst ieceļot, bet tā tagad virza savus galvenos centienus uz deportāciju. Rezultātā priekšlikums ir vienpusīgs un ļoti nelīdzsvarots. Šādi nolīgumi ir nozīmīgi tikai tad, ja tie piedāvā juridisko aizsardzību cilvēkiem, kuriem nav derīgu dokumentu. Diemžēl šis kompromiss nepiedāvā to pietiekamā mērā. Es neizdarītu labu pakalpojumu Eiropas migrācijas politikai, ja balsotu par to.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski − Grozījuma Nr. 98 par attieksmi pret nepavadītiem nepilngadīgajiem, t. i., bērniem un Grozījuma Nr. 103 par aizturēto migrantu dzīves apstākļiem, aizturēšanas termiņiem un likumību zaudēšana ir dziļi nomācoša tiem no mums, kas tic cilvēka cieņai.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Manuprāt, priekšlikums rezolūcijai par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs nelikumīgi mītošu trešo valstu valstspiederīgo repatriācijai nav labs teksts. Tas cenšas ar administratīvām un represīvām metodēm „atrisināt” nopietnu problēmu, kurai īstenībā ir vajadzīgs politisks risinājums ar mērķi novērst nelegālās migrācijas cēloņus. Manfred Weber kunga Eiropas Parlamentam plenārsēdē iesniegtais ziņojuma projekts nesatur neko vairāk kā (vairāk vai mazāk) kosmētiskas izmaiņas, kas neskar lietas būtību.

Tādu represīvo pasākumu ieviešana pret tā sauktajiem nelegālajiem imigrantiem kā, piemēram, pagaidu ieslodzījums, viņu turēšana šausmīgos apstākļos, kādi ir dažos aizturēšanas centros (saskaņā ar LIBE komitejas datiem), pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību aizsardzības konvencijas.

Turklāt paskaidrojumā parādās viena fundamentāla problēma, kas ietekmē visu dokumenta koncepciju. Lai gan tā piedāvā alternatīvu – iespēju piešķirt tā sauktajiem nelegālajiem imigrantiem likumīgas apmešanās atļaujas – gan Komisijas priekšlikums, gan ziņojums, kas jāpieņem Eiropas Parlamentam, ir pamatots uz vienu priekšnoteikumu – nelegālajiem imigrantiem ir jāatstāj Eiropa. Ņemot vērā minētos faktus, mans ieteikums ir, ka ziņojums ir jānoraida.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Eiropas Savienības pamatā ir kopējas vērtības, un tā aizsargā cilvēktiesības. Es balsoju par Eiropas sociālistu grozījumiem, jo viņi lūdza dalībvalstis piešķirt smagi slimiem cilvēkiem patstāvīgas apmešanās atļaujas vai citas atļaujas, kas nodrošina tiesības uz apmešanos.

Tā nolūks ir nodrošināt adekvātu piekļuvi medicīniskajai aprūpei, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka šīs personas var saņemt adekvātu medicīnisko aprūpi savās izcelsmes valstīs. Es arī uzskatu par būtisku, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir jāatbrīvo nekavējoties, ja ieslodzījums nav likumīgs. Nepilngadīgajiem šajā ieslodzījumā ir jābūt iespējai piedalīties izklaidēšanās pasākumos, tostarp spēlēs un atpūtas pasākumos, kas piemēroti viņu vecumam, un jābūt piekļuvei izglītībai.

Bērniem bez pavadības ir jānodrošina apmešanās iestādēs, kurās ir personāls un aprīkojums, kas piemērots viņu vecumam. Bērna labākās intereses ir būtisks pamats, lai bērnus ņemtu sabiedrības aizbildnībā līdz izraidīšanas jautājuma izlemšanai. Man žēl, ka šie grozījumi netika pieņemti. Es uzskatu, ka bez šiem grozījumiem M. Weber ziņojums neatbilst Eiropas vērtībām, un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski − Mēs balsojām par ziņojuma noraidīšanu tādēļ, ka mēs negribam nekādu Eiropas kopēju imigrācijas politiku. Mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij ir jāizlemj, ko izraidīt no viņu teritorijas un kādos apstākļos.

Lai gan mēs gandrīz nekad nebalsojam ne par kādiem tiesību aktiem, mēs gribētu norādīt, ka mēs balsojām par Grozījumu Nr. 75, kas noraidīja Komisijas priekšlikumu par kopēju izraidīšanas politiku, taču ne to apsvērumu un pamatojuma dēļ, ko sniedza grupa, kas iesniedza grozījumu. Mums bija savi apsvērumi noraidīšanai.

Tas ir neatkarīgi no tā , ka direktīva neattiecas uz AK. Mūsu balsošanas lēmumu noteica princips.

– Ziņojums: Eluned Morgan (A6-0191/2008)

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Lai izbeigtu lielkapitāla interešu dominēšanu ES elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos, Komisija gatavo piecu priekšlikumu paketi trešajai likumdošanas paketei. Tās mērķis ir pārvērst sabiedrisko labumu tirgus precē un veicināt enerģētikas nozares kapitālistisku pārstrukturēšanu ar enerģijas ražošanas un sadales masveida privatizāciju.

Priekšlikums sagatavo asu konkurenci jo īpaši enerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Tas paredz pilnīgu tīklu (pārvades sistēmu vai pārvades vadības sistēmu) nodalīšanu no piegādes un ražošanas. Tādējādi principā nebūs diskriminācijas starp valsts un privāto sektoru, kā rezultātā valsts korporācijas zaudēs to salīdzinošās priekšrocības, un tirgū ienākošie konkurenti būs aizsargāti.

Laikā, kad strauji pieaug starptautiskās naftas cenas, darba ņēmēji pārdzīvo grūtības; ES atbalsta kapitāla intereses un nodrošina, kā arī palielina tā peļņu.

Šīs politikas upuri ir enerģētikas nozares darba ņēmēji un vispār strādnieku šķira. Viņus sagaida augstākas cenas un pakalpojumu samazināšanās, kā tas notiek visur, kur enerģijas tirgus tiek privatizēts.

Darba ņēmēju masu mobilizēšanās un iespaidīgie „nē” balsojumi referendumos atklāj pieaugošu sabiedrības sašutumu par šo politiku un paver ceļu tās atcelšanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ir interesanti atzīmēt, ka šajā trešajā elektroenerģijas nozares liberalizācijas paketē tiek izmantoti tie paši argumenti, neraugoties uz to, ka mums ir arvien vājāka kontrole pār to ekonomikas un finanšu grupu rīcību, kas darbojas tirgū, nosakot savus pašu noteikumus, paaugstinot cenas, atlaižot darba ņēmējus, paaugstinot nodarbinātības nestabilitāti un arvien sliktāk izpildot savus komunālo pakalpojumu pienākumus.

Lai gan ir taisnība, ka bez efektīva elektroenerģijas un gāzes tirgus Eiropas Savienībai būs arvien lielākas grūtības, garantējot piegāžu drošību, enerģijas tirgus ilgtspējību ar nelieliem ogļu resursiem un globālo konkurētspēju, ir arī taisnība, ka šis tirgus būs iespējams tikai tad, ja būs stiprs valsts sektors.

Tomēr priekšlikumā tik ieteikts gluži pretējais. Tiek aicināts uz tā, kas ir palicis pāri no valsts sektora dažās valstīs, tālāku liberalizāciju un sagraušanu. Pēc tam, neauglīgā mēģinājumā to nomaskēt, tiek ierosināta patērētāju aizsardzības harta. Mēs vērosim, kā tā tiek īstenota. Jebkurā gadījumā galvenais jautājums ir nozares liberalizācija, un tādēļ mēs galu galā varējām balsot tikai pret šo ziņojumu.

  Neena Gill (PSE), rakstiski − Priekšsēdētāj, es runāju par E. Morgan ziņojumu debašu laikā, bet man nebija iespēja runāt par grozījumu Nr. 159. Šis grozījums aizliegtu dalībvalstīm dot atļaujas būvēt jaunas spēkstacijas, kas emitē vairāk nekā 350 g oglekļa dioksīda uz vienu saražoto enerģijas kilovatstundu. Es gribētu paskaidrot nostāju EPLP vārdā, jo ir saņemtas vairākas vēstules par šo grozījumu.

Lai gan mēs atzīstam, ka klimata pārmaiņas ir reālas un mūsu pienākums ir tās risināt, mēs balsojām pret grozījumu Nr. 159, jo tas izslēgtu visu jauno gāzes, naftas un ogļu elektrostaciju attīstību. Tas nelabvēlīgi ietekmētu Eiropas enerģijas piegādes drošību un apgaismojuma nodrošinājumu Eiropā.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret E. Morgan ziņojumu un enerģētikas paketi, jo es uzskatu, ka mēs ejam pa nepareizu ceļu. Ierosinātā aģentūra būs tikai vēl viena birokrātiska struktūrvienība. Dalībvalstu regulatoru ar paplašinātām pilnvarām tīkls būtu daudz efektīvāks veids, kā nodrošināt mazajiem ražotājiem piekļuvi tīkliem. Nošķiršana ir kļuvusi par tādu kā maģisku zāļu devu, kurpretim to valstu pieredze, kas to praktizē, noteikti neliecina par labu šāda veida liberāliem pasākumiem. Enerģijas tirgus ir globāls tirgus. Konkurence Gazprom un naftas ražotājvalstīm nāks nevis no biogāzes kooperatīviem, bet gan no lielajiem Eiropas uzņēmumiem.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Balsojot par enerģētikas koncernu īpašumtiesību obligātu nošķiršanu Eiropas Savienībā, Eiropas Parlaments veica izšķirošo soli virzienā uz kopēja elektroenerģijas tirgus radīšanu. Šo koncernu sadalīšana uzņēmumos, kas atbildīgi par enerģijas ražošanu, un uzņēmumos, kas atbildīgi par tās pārvadi, ir vienīgais veids, kā radīt konkurētspējīgu tirgu, kurā nav interešu konfliktu.

Patērētājam ir jābūt galvenajam ieguvējam no ierosinātajām pārmaiņām. Pieņemtais priekšlikums ievērojami pastiprina patērētāja tiesības. Tostarp tas dod patērētājiem tiesības pārtraukt līgumu ar elektroenerģijas piegādātāju bez papildu maksas. Patērētājiem tiek dotas arī tiesības mainīt enerģijas piegādātāju ļoti īsā laikā.

Ir jāatceras, ka elektroenerģijas tirgū pašlaik dominē monopoli, kas ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli tirgos bez konkurences. Es uzskatu, ka cenu ierobežojumi aizsargās enerģijas lietotājus no enerģētikas koncernu ekspluatācijas, netraucējot jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū.

Skaidrs, ka ierosinātie risinājumi neatrisinās visas problēmas, kas saistītas ar enerģiju, piemēram, naftas cenu pieaugumu. Tomēr šie risinājumi ir pareizi soļi virzienā uz konkurētspējīgāka tirgus attīstīšanu. Debates turpināsies Padomē. Diemžēl ir maz ticams, ka visi Eiropas Parlamenta priekšlikumi tiks pieņemti. Kā referents pareizi norādīja, daudzas dalībvalstis grib aizsargāt savas valsts intereses.

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski. – Šī trešā enerģētikas pakete dogmatiski uzstāj uz kursa turpināšanu uz pilnīgu enerģijas ražošanas puses un sadales tīklu nodalīšanu.

Tās mērķis ir visas enerģētikas nozares pakļaušana tikai brīvā tirgus noteikumiem, lai ikviens konkurētu ar kādu citu.

Tā kā vienādi cēloņi rada vienādas sekas, tas novedīs Eiropas Savienību pie vēl lielākas katastrofas, kā tā, ko piedzīvoja Kalifornija 2000. gadā.

Šī politika ir slikta patērētājiem, slikta nozares darba ņēmējiem, slikta MVU un SMI, slikta darba vietām, slikta drošībai un slikta videi. Tirgus un privātais sektors nevar apmierināt eiropiešu enerģijas vajadzības un reaģēt uz globālās sasilšanas problēmu un ēru pēc fosilā kurināmā izsīkšanas. Galvenais mērķis ir izmaksāt pēc iespējas daudz saviem akcionāriem, nevis darboties nācijas kopējās interesēs.

Mums ir vajadzīga pareiza Eiropas enerģijas tirgus darbība, un to var sasniegt tikai uz kooperācijas pamata. Enerģētikas nozare ir jāvada ar dalībvalstu koordinētu sabiedrisku rīcību, nevis ar finanšu tirgu darbībām. ES ir jāveic pasākumi, lai enerģija tiek atzīta par globālu sabiedrisko resursu un ne tikai par vēl vienu patēriņa preci, ko var pirkt un pārdot.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es biju vīlies, ka manas grupas grozījums par atbildību par kodolavārijām netika pieņemts. Tomēr E. Morgan ziņojuma galīgais variants satur daudz slavējama, un es atzinīgi vērtēju norāžu pievienošanu ierosinātajai enerģijas patērētāju tiesību hartai. Tādējādi es varēju balsot par ziņojumu.

  Tunne Kelam (PPE-DE) , rakstiski. (ET) Es stingri atbalstu šos grozījumus, jo tie nostiprina brīvu konkurenci Eiropas Savienībā, palīdz noturēt cenas saprātīgā līmenī un tajā pašā laikā ļauj patērētājiem izmantot savas tiesības mainīt elektroenerģijas piegādātāju jebkurā vēlamā laikā. Turklāt tas veicina pārrobežu elektroenerģijas pārvadi, kas arī aizsargā valstis un patērētājus no pēkšņa elektroenerģijas deficīta. Es aicinu steidzīgi darboties šajā jomā, novēršot nevajadzīgo birokrātiju un šķēršļus, lai ļautu ES elektroenerģētikas uzņēmumiem brīvi darboties visā ES, nostiprinātu konkurenci un dotu iespēju patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu, kas, šķietami nosakot kopējus noteikumus elektroenerģijas iekšējam tirgum, īstenībā ierosina nojaukt Eiropas tradicionālo tīklu mantojumu.

Elektroenerģijas ražošanas nošķiršana no tās sadales, manuprāt, radīs papildu garantijas tīkla efektivitātei un drošībai, kā arī piekļuvei tīklam jo īpaši pašreizējā situācijā, kad pastāvīgi pieaug globālais pieprasījums pēc elektroenerģijas un ir liela nenoteiktība par resursiem.

Šis pēdējais faktors prasa pat vēl lielākus strukturālus ieguldījumus, lai nodrošinātu mūsu piegādes un veicinātu pētniecību un inovācijas – perspektīva, kas šķiet lielā mērā nesavienojama ar stipras konkurences un īstermiņa izdevīguma filozofiju, kas ir pamatā lēmumam virzīties uz pilnīgu ierobežojumu atcelšanu šajā nozarē.

„Trešais ceļš”, ko atbalsta Francijas sociālisti, bet kas diemžēl netika pieņemts, šķiet daudz saprātīgāks risinājums, jo tas ļauj saglabāt Eiropas lielo enerģētikas grupu patrimoniālo integritāti, vienlaikus nododot elektroenerģijas sadales organizāciju neatkarīgu regulatoru rokās.

Tomēr es atzinīgi vērtēju progresu, kas šajā ziņojumā ir panākts attiecībā uz patērētāju aizsardzību, jo īpaši noteikumu ieviešanu cīņai pret energoresursu nepietiekamību un pārredzamības nodrošināšanu, kā arī uz gala lietotāju piekļuvi informācijai.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – Elektroenerģijas piegāde nav tirdzniecība, bet maģistrāles pakalpojums. Pakalpojums ir jāsniedz visiem akcionāriem bez pārtraukuma un ar mazāko iespējamo ietekmi uz vidi. Šī prasība nav savienojama ar riskiem, kas starptautiskajā tirdzniecībā ir saistīti ar konkurējošiem uzņēmumiem. Elektroenerģija arī nākotnē būs deficīts un vārīgs produkts jo īpaši tagad, kad beidzas fosilie kurināmie un turpinās globālā sasilšana.

Tādēļ ir labi, ka daudzās ES dalībvalstīs tieši valsts vai vietējās iestādes ir uzbūvējušas spēkstacijas un elektriskos tīklus. Šo maģistrālo pakalpojumu privatizācija ir nevēlama un riskanta. To pārdošana rada jaunus īpašniekus un monopolu uz pārvades sistēmu. Šī sistēma ir bezpeļņas resurss starp ražošanu un pārdošanu, bet īpašumtiesības uz to var tikt ļaunprātīgi izmantotas, lai uzliktu augstu nodevu patērētājiem un konkurentiem. Elektroenerģijas cenu noteikšana ar biržas starpniecību rada patērētāju cenas, kas ir daudz augstākas par ražošanas izmaksām.

ES dalībvalstis pareizi dara, interesējoties, kā šos riskus vajadzētu apkarot. Situācija ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Vislabāk ir, ja šie jautājumi tiek novērtēti tur. Es esmu par vislielākās iespējamās brīvības došanu dalībvalstīm, kas ir N. Glante grozījumā minētais trešais veids, bet es esmu pret šo Eiropas direktīvu kopumā.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – Acīmredzot šīs trešās enerģētikas paketes patiesais mērķis nav vis piegāžu drošība, sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, pieņemama cena vai patērētāju iespēja brīvi izvēlēties piegādātāju, bet gan veco valsts elektroenerģijas monopolu pārpalikumu pastāvīga demontāža.

Ir gluži nepieņemama Komisijas un daudzu Parlamenta deputātu apņēmība, vēloties uzspiest „patrimoniālu nošķiršanu”, citiem vārdiem, piespiežot „vēsturiskus” operatorus kā EDF atdot īpašumtiesības uz viņu tīkliem. Darbības, kurās apvaino šos uzņēmumus, proti, konkurentu piekļuves tīklam ierobežošana un apzināta ieguldījumu ierobežošana infrastruktūras projektos, nekad nav faktiski pierādīta. Tāpat nav skaidrs, kā kontroles uzticēšana tīklā vienam operatoram, kas nav elektroenerģijas piegādātājs, var garantēt piemērotu un adekvātu ieguldījumu līmeni, vadošā stāvokļa ļaunprātīgu neizmantošanu vai labāku pārslogojumu vadību.

Tādēļ, lai gan mēs esam vienmēr aizstāvējuši dalībvalstu ekskluzīvo prioritāti enerģētikas lietās, kas ir stratēģiskā joma ar pārāk lielu nozīmi, lai to atstātu eirokrātiem, mēs aizstāvēsim kā mazāko no diviem ļaunumiem „efektīvas nošķiršanas” risinājumu, ko līdz ar citiem ierosina Francija un Vācija. Mēs balsosim arī pret tiem tekstiem, kuru viedokļus mēs pamatos noraidām.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − Es varēju balsot tikai par šo ziņojumu. Teikt „jā” visiem elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkiem nozīmē teikt „jā” godīgākam, konkurētspējīgākam un pārredzamākam tirgum.

Tomēr tā nav tikai šā ziņojuma, kas izvirza patērētāju problēmas centrā, pareizība, kas piesaista mani. Ar pieaugošām enerģijas cenām un konkurences trūkumu valstu tirgos pastāv briesmas, ka pieaugs to pilsoņu skaits, kas tiks izslēgti no piekļuves enerģijai. Tādēļ es piekrītu sociālajām bažām, kas pirmo reizi formulētas kā jēdziens par „degvielas nepietiekamību”, pievēršot uzmanību nepieciešamībai dalībvalstīm attīstīt valsts plānus, kas aptver visus pilsoņus.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstu enerģijas tirgos Eiropas Savienībā, ir nepieņemami, ka viens uzņēmums ir gan elektrisko tīklu īpašnieks, gan ir atbildīgs par elektroenerģijas pārvadi, tādējādi faktiski iegūstot monopolstāvokli, jo tas var bloķēt piekļuvi tirgum jauniem operatoriem, kas daudzos gadījumos ir konkurētspējīgāki.

Tādējādi šis dokuments drosmīgi parāda vajadzību paaugstināt pārredzamības un konkurences līmeni enerģētikas nozarē, vienlaikus efektīvi aizsargājot patērētāju no slēgta un neelastīga tirgus sekām.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − Es varēju balsot tikai par šo ziņojumu. Teikt „jā” visiem elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkiem nozīmē teikt „jā” godīgākam, konkurētspējīgākam un pārredzamākam tirgum.

Tomēr tā nav tikai šā ziņojuma, kas izvirza patērētāju problēmas centrā, pareizība, kas piesaista mani. Ar pieaugošām enerģijas cenām un konkurences trūkumu valstu tirgos pastāv briesmas, ka pieaugs to pilsoņu skaits, kas tiks izslēgti no piekļuves enerģijai. Tādēļ es piekrītu sociālajām bažām, kas pirmo reizi formulētas kā jēdziens par „degvielas nepietiekamību”, pievēršot uzmanību nepieciešamībai dalībvalstīm attīstīt valstu plānus, kas aptver visus pilsoņus.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstu enerģijas tirgos Eiropas Savienībā, ir nepieņemami, ka viens uzņēmums ir gan elektrisko tīklu īpašnieks, gan ir atbildīgs par elektroenerģijas pārvadi, tādējādi faktiski iegūstot monopolstāvokli, jo tas var bloķēt piekļuvi tirgum jauniem operatoriem, kas daudzos gadījumos ir konkurētspējīgāki.

Tādējādi šis dokuments drosmīgi parāda vajadzību paaugstināt pārredzamības un konkurences līmeni enerģētikas nozarē, vienlaikus efektīvi aizsargājot patērētāju no slēgta tirgus sekām

– Ziņojums: Alejo Vidal-Quadras (A6-0228/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī ir vēl viena daļa no pasākumu paketes enerģijas tirgu liberalizēšanai Eiropas Savienībā, un tā izriet no Eiropas Parlamenta 2007. gada jūnijā pieņemtajiem ieteikumiem. Referente piekrīt: lielāku un neatkarīgāku pilnvaru iekļaušanai regulatoriem; augstākām pārredzamības prasībām tirgū; uzlabotai sadarbības sistēmai Eiropas līmenī starp valstu regulatoriem, kā arī starp pārvades sistēmu operatoriem; lielākai uzmanībai turpmākai starpsavienojumu jaudas attīstībai starp dalībvalstīm un priekšlikumam par īpašumtiesību nošķiršanu kā efektīvākajam, taču ne vienīgajam veidam, kā veicināt ieguldījumus un novērst jaunu dalībnieku diskrimināciju.

Citiem vārdiem, Eiropas Savienība uzspieda tādas nozares privatizāciju, kas ir stratēģiska ekonomiskajai attīstībai, un tagad cenšas veikt pasākumus lai risinātu nopietnās problēmas, ko radījušas šo nozari pārņēmušās ekonomiskās grupas. Tādēļ referente pati izvirza dažus jautājumus par kodeksu un noteikumu brīvprātīgu īstenošanu, pierādot, ka tiem ir jābūt obligātiem.

Tomēr neviens neatzīst, ka īstais risinājums būtu saglabāt stipru valsts nozari enerģētikas jomā, tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) E.ON un RWE pārdeva savas pārvades sistēmas ne tikai Komisijas spiediena dēļ; notikušās nošķiršanas dēļ tīkla piekļuves stratēģiskā funkcija, proti, izslēgt jaunus konkurentus, ir lielā mērā zaudēta. Visā Eiropā ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi veco spēkstaciju un sistēmu infrastruktūrā, jo daudzu no tām vecums ir mērāms desmitgadēs. Kā rāda Apvienotās Karalistes pieredze ar radikālo dzelzceļa privatizāciju, investoriem ir ļoti maza interese par infrastruktūras uzlabošanu. Ir pilnīgi iespējams, ka iecerētajiem jaunajiem tīklu piekļuves noteikumiem būs tāds pats rezultāts. Šā iemesla dēļ es balsoju pret A. Vidal-Quadras ziņojumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Referents ir sagatavojis ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Es uzskatu, ka tā pašreizējā veidā Eiropas Parlamenta priekšlikums ļaus turpināt ES enerģijas tirgus integrācijas darbu. Es ceru, ka tas ļaus panākt vienošanos par visām pārrobežu problēmām.

– Ziņojums: Giles Chichester (A6-0226/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī ir vēl viena daļa no šīs enerģētikas paketes. Tā attiecas uz Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidošanu tās globālās stratēģijas ietvarā, ko Eiropas Komisija un Padome ir definējusi, lai liberalizētu un regulētu enerģētikas nozari, un ko tās ir nosaukušas par „enerģētikas paketi”.

Stratēģija ir vienmēr tā pati. Vispirms viņi privatizē valsts sektoru. Tad rodas problēmas, un viņi rada regulatorus, jaunas birokrātijas un stingrāku kontroli lielākajiem spēkiem par to, kas notiek katrā dalībvalstī.

Pēc referenta (no PPE-DE grupas) domām, mums ir jāiet tālāk par Komisijas priekšlikumiem un jādod šai aģentūrai lielāka neatkarība un lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Standartu, kodeksu, tirgus noteikumu un pat augstāko iestāžu lēmumu, kas kalpo ekonomisko grupu interesēm, uzspiešana ir atkārtots arguments. Aģentūra būs pārvalstiska iestāde ar pilnvarām stratēģiskā jomā, proti, enerģētikā, kas ietekmē visus sabiedrības slāņus.

Iejaukšanās katras dalībvalsts politiskajā stratēģijā un ekonomikā sekas varētu būt nopietnas. Šajā kontekstā mēs noraidām ziņojumu.

  Ian Hudghton (Zaļie/EFA), rakstiski. − Enerģijas tirgi arvien vairāk iegūst Viseiropas raksturu, un ierosinātajai Energoregulatoru sadarbības aģentūrai būs svarīga nozīme tirgu attīstībā. Aģentūrai ir vajadzīgas adekvātas pilnvaras, lai sasniegtu savus mērķus, un es varēju atbalstīt ziņojumu, kas nodrošina šīs pilnvaras, vienlaicīgi garantējot valstu regulatoru neatkarību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Referents ir sagatavojis ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Es uzskatu, ka savā pašreizējā formā Eiropas Parlamenta priekšlikums ļaus turpināties iesāktajam darbam ES enerģijas tirgus integrācijā. Tas arī ļaus nostiprināt Aģentūras kompetences attiecībā uz visām pārrobežu problēmām. Tā rezultātam vajadzētu būt efektīvai sadarbībai starp dalībvalstīm.

– Ziņojums: Francesco Ferrari (A6-0081/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti gājēji, Polijā ir pieaudzis par 5,7 % pagājušā gadā, bet negadījumu skaits ar velosipēdistiem – pat par 16,8 %. Es atbalstu F. Ferrari ziņojumu un uzskatu, ka ir būtiski, lai tiktu paaugstinātas drošības prasības. Tomēr mums būtu arī jāatceras, ka tā izmaksām nebūtu jāgulstas uz transportlīdzekļu īpašnieku pleciem.

Es pārstāvu Mazpolijas vojevodisti, kurā ir viszemākais negadījumu skaits valstī – 7/100. Tomēr ir daudzi negadījumu melnie punkti pārmērīga satiksmes blīvuma un neatbilstošas ceļu infrastruktūras dēļ.

  Francesco Ferrari (ALDE), rakstiski. − Es uzskatu, ka šis ziņojums ir vēl viens pozitīvs solis, lai Eiropas Savienībā samazinātu gājēju ievainojumu un nāves gadījumu skaitu negadījumos, ko rada mehāniskie transportlīdzekļi. Tiešām, katru gadu mirst 40 000 pilsoņu.

Transportlīdzekļu konstrukciju un sistēmu uzlabojumi, tostarp gājēju „sagumzīšanas zona” automobiļa priekšgalā, ir pozitīvi pasākumi, kas jāatbalsta. Frontālās aizsardzības sistēmu noņemšana no transportlīdzekļiem, kuriem tās nav vajadzīgas vai nav paredzētas – piemēram, transportlīdzekļiem, kas nav paredzēti lauku darbiem – ir vēl viens piemērs, kā ES var būt konsekventa attiecībā uz uzlabojumiem, kas labvēlīgi gājējiem.

Es atbalstīšu šos jautājumus šajā balsojumā, un es uzskatu, ka ir būtiski, lai vēl vairāk tiktu darīts gājēju drošības uzlabošanā visā ES.

  Neena Gill (PSE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu tādu pasīvo un aktīvo drošības sistēmu izveidošanu, kas samazinātu satiksmes negadījumu ietekmi uz gājējiem un citiem neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Lai gan negadījumus nosaka vairāki faktori (ātrums, cilvēka kļūda), pašam transportlīdzeklim būtu jābūt pielāgotam, lai samazinātu triecienu negadījuma laikā. Es atbalstu ziņojuma saistības noteikt obligātas prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un darbībai, kā arī frontālās aizsardzības sistēmām.

Tomēr es uzskatu, ka šajā ziņojumā ir palaista garām liela izdevība sadarboties ar jaunattīstības un jaunās ekonomikas valstīm. Tas ir tādēļ, ka vairums nāves gadījumu uz ceļiem, aptuveni 70 %, notiek jaunattīstības valstīs. Gājēji ir 65 % no upuriem, un 35 % no tiem ir bērni. Tāda valsts kā Indija vien ir atbildīga par 10 % no visas pasaules nāves gadījumiem transporta negadījumos.

ES ir jāapmainās ar pieredzi ar jaunattīstības valstīm par satiksmes negadījumu datu savākšanu un analīzi, kā arī par aktīvo un pasīvo drošības sistēmu izstrādāšanu. Ir ļoti lietderīga tādu tehnoloģiju nodošana no ES jaunattīstības valstīm, kas varētu samazināt transporta negadījumu skaitu un to ietekmi uz transporta dalībniekiem.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es vēlētos uzsvērt šā ziņojuma nozīmi un apsveikt referentu par rezultātu. Tas ir fakts, ka katru gadu uz ES ceļiem iet bojā 8000 satiksmes dalībnieku. Upuri ir galvenokārt gājēji un velosipēdisti. Turklāt 300 000 cilvēku tiek ievainoti. Tas nozīmē personīgas traģēdijas, un tam ir arī ievērojamas sociālas un ekonomiskas sekas. Tādēļ ES pasākumi, kas vērsti uz gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību pret ievainojumiem, kas gūti sadursmēs ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir īpaši apsveicami.

No 2005. gada oktobra saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem dažu veidu transportlīdzekļiem ir jāiziet virkne veiktspējas testu, kas pamatoti uz Apvienotā pētniecības centra ieteikumiem. Turklāt ES ierosina noteikt ievērojami stingrākas testu prasības transportlīdzekļiem, kas nonāks Eiropas tirgū pēc 2010. gada. Apspriežamais ziņojums ietver aktīvo un pasīvo drošības līdzekļu saistību, kā arī paredz sadursmes draudu mazināšanas sistēmu ieviešanu nākotnē. Pašlaik tirgū nav efektīvu sistēmu gājēju aizsardzībai sadursmes gadījumā, tādēļ Komisija pamatoti mudina rūpniecību šādas sistēmas izstrādāt. Es arī piekrītu referentam, ka pastāvīgi jāpārrauga tehniskās iespējas augstāku pasīvās drošības standartu nodrošināšanai, kā arī iespējas paaugstināt drošības prasības.

  Ian Hudghton (Zaļie/EFA), rakstiski. − Katru gadu tūkstošiem gājēju un velosipēdistu tiek nonāvēti vai ievainoti satiksmes negadījumos. ES tiesību aktiem ir bijusi svarīga nozīme nāves gadījumu un ievainojumu daudzuma samazināšanā, taču ir svarīgi, lai standarti būtu mūsdienīgi. Priekšlikumi šajā jomā ir apsveicami, tādēļ es balsoju par F. Ferrari ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) ES satiksmes negadījumu statistika ir satraucoša. Ir novērtēts, ka katru gadu iet bojā pat 8 000 neaizsargātu satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – bet vēl 300 000 tiek ievainoti. Pat līdz 80 % negadījumu notiek pilsētās un apdzīvotās vietās, kur ātruma ierobežojums ir starp 40 un 60 km/h. Tas norāda, ka ne tikai ātruma pārsniegšana, bet arī ceļu infrastruktūras kvalitāte un jo īpaši transportlīdzekļu drošība arī var būt negadījumu cēlonis.

Aicinājumi izmantot sabiedrisko transportu, iet kājām vai braukt ar velosipēdu kā alternatīva automobiļu izmantošanai ir jāvērtē pēc iegūto ievainojumu skaita. Pašlaik tirgū nav sadursmju novēršanas sistēmu, kas var laikus efektīvi identificēt gājējus vai citus neaizsargātus satiksmes dalībniekus.

Es atzinīgi vērtēju Francesco Ferrari kunga ziņojumu un balsoju par to kā par priekšlikumu regulai par gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību. Eiropas autorūpniecības godkārīgam mērķim ir jābūt ne tikai tehniski ļoti progresīvu un ekoloģiski tīru automobiļu pārdošanai, bet arī ārkārtīgi drošu automobiļu pārdošanai.

Lai nodrošinātu augstu drošības līmeni jebkuros apstākļos, aktīvo bremzēšanas sistēmu obligāta ieviešana no 2009. gada visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kā tas paredzēts Komisijas priekšlikumā, nedrīkst aizvietot augsta līmeņa pasīvās drošības sistēmas, bet tām ir jādarbojas kopā.

Es uzskatu, ka šī regula palīdzēs uzlabot visu satiksmes dalībnieku drošību.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Satiksmes drošība ir Eiropas transporta politikas prioritāte, politikas veidotāju patiesas rūpes un visu pilsoņu galvenais atbalsts cīņā pret traģēdijām, kas diemžēl vēl joprojām pārāk bieži notiek uz Eiropas ceļiem. F. Ferrari ziņojuma mērķis ir pastiprināt Kopienas prasības drošības jomā un tādējādi uzlabot gājēju drošību. Tādēļ mēs nedrīkstam šaubīties, pieprasot maksimālu uzmanību un vislabākos iespējamos instrumentus, lai garantētu drošību uz mūsu ceļiem. Ir īpaši būtiski, lai likumdošanas darbs turpinātos, būtu cik iespējams precīzs un veiktie pasākumi tiktu pienācīgi pārraudzīti un novērtēti, lai nodrošinātu, ka laikus tiek izdarīti nepieciešamie uzlabojumi, lai novērstu turpmākas traģēdijas. Šajā ziņojumā mēs atzinīgi vērtējam mēģinājumu rast veidus, kā kompensēt zaudēto laiku un nodrošināt, ka ierosinātās preventīvās sistēmas ir vispareizākās un piemērotākās sadursmju ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem upuriem.

Visbeidzot, tādēļ, ka dažkārt būtība ir detaļās, mūsu uzdevums ir nodrošināt pat vistehniskākajās jomās to, ka mūsu radītie tiesību akti ir vislabākais mūsu pilsoņu aizsardzības līdzeklis.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Ferrari kunga ziņojumu. Es atbalstu šā ziņojuma mērķi pastiprināt Kopienas prasības, lai uzlabotu gājēju un citu neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību ievainojumu gadījumos, kas rodas no sadursmes ar mehānisko transportlīdzekli.

Es uzskatu, ka ir iespējams gan no laika, gan tehniskā skatījuma panākt ātru progresu lietderīgu transportlīdzekļu piemērošanas līdzekļu izstrādāšanai un īstenošanai. Es īpaši apsveicu obligātas prasības ieviešanu aprīkot transportlīdzekļus ar bremžu palīgmehānisma sistēmu (BAS), kas palīdzēs samazināt sadursmju skaitu starp transportlīdzekļiem un gājējiem.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo tas pastiprina pašreizējos tiesību aktus un vēlreiz cenšas uzlabot satiksmes drošību īpaši velosipēdistu un gājēju drošības jomā. Katru gadu uz ES ceļiem iet bojā 8000 gājēju un velosipēdistu, bet 300 000 gūst ievainojumus.

Nelaimes gadījumos cietušo skaitu var ievērojami samazināt vai nu uzlabojot šoferu apmācību, vai uzlabojot transportlīdzekļu konstrukciju. Bremžu palīgmehānisma sistēmu ieviešana, stingrāku braukšanas prasmju pārbaudes prasību ieviešana un ātrāks īstenošanas laiks varētu palīdzēt samazināt asinsizliešanu, kas katru gadu notiek uz mūsu ceļiem.

Mani īpaši iepriecina tas, ka bīstamās ierīces, ko sauc par aizsargstieņiem, būs pakļautas pārbaudēm uz transportlīdzekļiem, uz kuriem tie ir paredzēti, lai gan mana kampaņa par pilnīgu aizsargstieņu aizliegšanu turpinās.

Es apsveicu referentu par šo ziņojumu un ceru uz ātru vienošanos ar Padomi par šo jautājumu.

  David Sumberg (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos izskaidrot manu balsojumu par Francesco Ferrari ziņojumu par gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību.

Lai gan es atbalstu šā ziņojuma vērtīgos mērķus, jo visi mēs gribam samazināt satriecošos dzīvības zaudējumus un ievainojumus uz mūsu ceļiem, es uzskatu, ka ziņojuma īstenošanai ir vajadzīgs ļoti ātrs grafiks, un es nedomāju, ka to var panākt.

Ir ierosinātas dažas gluži radikālas prasības, un tādēļ slodze uz rūpniecību būs pārāk liela, ja priekšlikumus ieviesīs pārāk ātri.

Lejupslīdes laikā mums visiem ir jāatceras, ka mūsu vēlētājiem ir jāaizsargā savas darba vietas, un pārāk strauja likumdošana bieži var kaitēt šim mērķim.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību (2007/0201).

Pašlaik tirgū nav sadursmes draudu mazināšanas sistēmu, kas spēj efektīvi identificēt gājējus un citus neaizsargātus satiksmes dalībniekus, vienlaikus atbilstot visiem nepieciešamajiem nosacījumiem. Es piekrītu referenta viedoklim, ka prioritāte ir jāpiešķir pasākumiem, kas samazina ievainojumu daudzumu un galvenokārt gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku nāves gadījumu skaitu. Ir jāuzsver, ka iesniegto grozījumu mērķis ir regulas noteikumu pastiprināšana, kur vien tas iespējams. Es balsoju par ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgi pārraudzīt ne tikai tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu aktīvo drošību, bet arī apsvērt iespēju ieviest stingrākus noteikumus pasīvās drošības jomā attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Gājēji un velosipēdisti bieži iekļūst satiksmes negadījumos. Viņu dzīvību aizsardzība ir mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības nozīmīgākā problēma.

Elektroniskā gājēju aizsardzības sistēma (EPP) ir lielisks risinājums. Tā samazina sadursmes ar transportlīdzekli seku smagumu. Šādā sistēmā transportlīdzekļa priekšdaļa amortizē trieciena spēku, tādējādi samazinot upura ievainojumu smagumu.

Cita sekmīga gājēju drošības nodrošināšanas metode ir transportlīdzekļa aktīva motora pārsega izmantošana; tāds pārsegs ir izmantots C6 automobilī. Sadursmes brīdī ar gājēju motora pārsegs automātiski paceļas. Trieciena sensors un detonācijas mehānisms nodrošina pārsega pacelšanu par 65 milimetriem 0,40 sekundēs. Cits mehānisms notur motora pārsegu paceltā stāvoklī par spīti trieciena spēkam, tādējādi absorbējot radušos enerģiju. Viegla trieciena gadījumā aizsardzību nodrošina arī detaļa, kas ir aprīkota ar amortizatoru.

Visi transportlīdzekļi ir jāpakļauj tik daudzām pārbaudēm, cik vajadzīgs drošības uz Eiropas Savienības ceļiem uzlabošanas interesēs.

– Ziņojums: József Szįjer (A6-0088/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums attiecas uz dažām pozitīvām izmaiņām parastajā procedūrā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Grozītā Lēmuma 1999/468/EK 5. a pants ieviesa jaunu regulatīvās kontroles procedūru vispārējas nozīmes pasākumiem, kas groza pamatinstrumenta nebūtiskus elementus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantu, tostarp, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot instrumentu ar jaunu nebūtisku elementu iekļaušanu.

Pēc pašreizējo tiesību aktu un notiekošo procedūru atbilstības izvērtēšanas Eiropas Komisija iesniedza šo priekšlikumu, kas aptver 59 tiesību aktus, kuri ir jāpielāgo jaunajai regulatīvās kontroles procedūrai.

Komiteju priekšsēdētāju konference 2007. gada 12. decembra lēmumā nozīmēja Juridisko komiteju par vadošo komiteju darbā ar šo komitoloģijas pielāgošanu un specializētās komitejas kā komitejas, kas sniedz atzinumus. Komiteju priekšsēdētāju konference 2008. gada 15. janvārī vienojās par sadarbības kārtību starp Juridisko komiteju un citām iesaistītajām komitejām. Tādēļ šis ziņojums satur nedaudzus grozījumus, ko ierosinājušas citas komitejas savos atzinumos, kas tika iesniegti vēstuļu veidā.

– Ziņojums: Gerardo Galeote (A6-0213/2008)

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − s balsoju par G. Galeote Quecedo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažu zvejniecības produktu importam Kanāriju salās un nodrošina to pārvaldību.

Ziņojums aizstāv kopējo muitas tarifu atcelšanu dažu zvejniecības produktu importam Kanāriju salās no 2007. līdz 2013. gadam. Ir jāatzīmē, ka priekšlikuma skarto noteikumu darbība beidzās 2006. gada 31. decembrī. Priekšlikums attiecībā uz beztarifu kvotu noteikšanu un noteikumi pēdējo pārvaldīšanai atbilst Eiropas Savienības Līguma 299. panta 2. punktam, kas nosaka īpašus pasākumus, lai palīdzētu attālākajiem reģioniem.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka Kanāriju salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis attiecībā uz dažu zvejniecības produktu piegādes avotiem, kas ir būtiski vietējam patēriņam, uzliek papildu izmaksas šai nozarei. Viens no veidiem, kā mīkstināt šādu ģeogrāfiskā stāvokļa nosacītu dabisku grūtību ietekmi, ir uz laiku atcelt importa nodevas attiecīgajiem produktiem no trešām valstīm.

– Ziņojums: Anneli Jäätteenmäki (A6-0076/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par A. Jäätteenmäki ziņojumu par Eiropas ombuda statusu.

Kā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas loceklis es esmu pārliecinājies, ka jau tagad ir milzīgs to pilsoņu skaits, kas vēršas Kopienas iestādēs, lai apelētu pret dalībvalstu nespēju pildīt ES noteikumus, un tas joprojām pieaug.

Ļoti bieži Parlamentam iesniegtos un atbildīgo komiteju izskatītos lūgumrakstus nevar atzīt par pieņemamiem. Te es gribētu izvirzīt vienu galveno jautājumu: Eiropas ombuda birojam ir jāstrādā vairāk un labāk ārējās saziņas jomā ar pilsoņiem. Ļoti bieži vienkāršais pilsonis pat nezina par ombuda eksistenci, tādēļ uzlabota saziņa varētu radīt funkcionālāku un efektīvāku saikni ar ES iestādēm. Statuss, par ko mēs šodien balsojam, izklāsta jaunus mehānismus ombuda darba efektivitātes paaugstināšanai. Mums kā EP deputātiem būs jāpārrauga rezultāti.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Jäätteenmäki kundzes patstāvīgo ziņojumu par Eiropas ombuda piekļuvi informācijai un nepieciešamību pēc skaidrāka noteikumu kopuma, jo tas cenšas noteikt precīzākus noteikumus šajā jomā.

Saskaņā ar tekstu dažādām ES struktūrām un iestādēm ir jāsniedz ombudam visa pieprasītā informācija, kurpretim līdz šim kāda dokumenta pieprasījumu varēja noraidīt, atsaucoties uz konfidencialitāti.

Līdzīgi ierēdņu pienākums sniegt liecību „saskaņā ar savas administrācijas instrukcijām” tiks atcelts, bet attiecīgajam ierēdnim būs jāstāsta patiesība pavisam godīgi.

Jäätteenmäki kundzes priekšlikumu mērķis ir nostiprināt sabiedrības pārliecību par Eiropas ombuda darbību, un tādēļ tie ir īstenošanas cienīgi.