Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 18. jūnijs - Strasbūra

11. Pasākumi pret naftas cenu pieaugumu (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas paziņojumiem par pasākumiem naftas cenu pieauguma kontrolēšanai.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome apzinās cenu pieauguma ietekmi uz Eiropas pilsoņiem un to negatīvo ietekmi uz visu Eiropas ekonomiku. Tādēļ Padome tās nesenajā sēdē izskatīja šo jautājumu. Saistībā ar augstajām pārtikas cenām šo jautājumu apspriedīs arī valstu un valdību vadītāji tās tikšanās laikā, kas sāksies rītdien. Naftas augsto cenu iemeslu analīze norāda uz sarežģītām strukturālām izmaiņām naftas piegādē un pieprasījumā globālajā ekonomikā. Ir maz ticams, ka naftas ražošana īstermiņā atbildīs ilgstošajam lielajam jaunattīstības valstu pieprasījumam. Ņemot vērā to, ka augsto naftas cenu iemesli labi tika izklāstīti Eiropas Komisijas ziņojumā pagājušajā nedēļā, es tos sīki neizskatīšu.

Eiropas Savienībai šādas naftas cenu izmaiņas izraisījušas augstāku inflāciju, augstākus mājsaimniecības rēķinus, problēmas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, transporta jomā un dažādās rūpniecības nozarēs. Pieņemot, ka naftas cenu pieaugumam ir strukturāls raksturs un ka šāda tendence, iespējams, turpināsies arī turpmāk, Eiropas Savienībai ir jāatrod ilgtermiņa risinājumi. Vienlaicīgi ar konkurences veicināšanu enerģētikas tirgos un labāku naftas tirgu pārredzamību pasākumiem īpaši jābūt vērstiem uz turpmāku atbalstu energoefektivitātei un enerģijas piegādes dažādošanai.

Attiecībā uz energoefektivitāti es vēlos atgādināt, ka 2007. gada marta Eiropadome aicināja paaugstināt energoefektivitāti, lai līdz 2020. gadam sasniegtu 20 % ietaupījuma mērķi. Enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu direktīva, ko pieņēma 2006. gadā, ir veicinājusi šīs mērķa sasniegšanu. Bet mēs nevaram visu sasniegt, vien pieņemot tiesību aktus. Mājsaimniecības un uzņēmumi, rīkojoties racionālāk, varētu dod nozīmīgu ieguldījumu, ko Eiropas Padome un Eiropas Parlaments varētu veicināt ar nepārtrauktiem informēšanas pasākumiem.

Otrs būtisks pasākums attiecas uz centieniem dažādot enerģijas piegādi. Šajā saistībā es vēlos atgādināt, ka pagājušā gada pavasarī Eiropadome pieņēma ,,Enerģētikas politikas Eiropai” rīcības plānu. Tajā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2020. gadam sasniegt 20 % atjaunojamās enerģijas attiecību visā ES enerģijas patēriņā. Es to visu pieminu tādēļ, jo es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi dažus pasākumus, kas varētu samazināt Eiropas ekonomikas jutīgumu pret naftas cenu pieaugumu. Pašreizējās politikas turpmāk būs jāatjaunina.

Apspriežot naftas cenu pieaugumu, ECOFIN padome tās nesenajā sanāksmē cita starpā atkārtoti uzsvēra Mančestras vienošanos, ko pieņēma 2005. gada septembrī. Saskaņā ar šo vienošanos, reaģējot uz augstajām naftas cenām, ir jāizvairās no fiskālās un citādas politikas intervences pasākumiem, jo tie izkropļo konkurenci un traucē ekonomikas dalībniekiem izdarīt vajadzīgās korekcijas. Pasākumiem, kas varētu samazināt augsto naftas cenu ietekmi uz nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, būtu jābūt īstermiņa un mērķtiecīgiem, lai nerastos izkropļojumi. Degvielas cenu pieaugumu pagājušajā nedēļa arī apsprieda G8 finanšu ministri, kas pārstāvēja visattīstītākās valstis. Viņi cita starpā uzsvēra to, ka paaugstinātās naftas un pārtikas cenas ir globāla problēma un ka risinājumi tāpēc jāmeklē starptautiskā līmenī.

Es vēlos arī pieminēt to, ka Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē šonedēļ, šo pirmdien mēs pieņēmām 18 mēnešu programmu trim turpmākajām prezidentūrām. To darbs padomē iekļaus daudzus uzdevumus, kas ir vērsti uz augsto pārtikas un naftas cenu problēmas efektīvu risināšanu.

Es vēlos nobeigt pieminot, ka, lai risinātu iepriekš minētās problēmas, mums ir vajadzīgas koordinētas politikas gan ES teritorijā, gan starptautiskā līmenī. Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai ar šīm politikām neradītu jaunus neatbilstības un problēmgadījumus. Turpmāk risinot šos aktuālos jautājumus, mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši apspriežot vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, man katra diena sākas ar ierasto naftas cenu pārbaudi, un pēdējā laikā jaunumi bijuši daudzmaz vienā virzienā: naftas cenas kļūst arvien augstākas. Pēdējo trīs gadu laikā naftas cena ASV dolāros ir palielinājusies vairāk nekā trīs reizes. Attiecībā uz ES, kam naftas īpatsvars enerģijas patēriņā ir 37 %, nav grūti saprast faktisko un iespējamo augsto naftas cenu ietekmi uz mūsu ekonomiku un pilsoņiem.

Mūsu pašu ražošana arvien samazinās — un tā joprojām ir nozīmīga — bet tā samazinās jau kopš 1990. gadu vidus. Pastāvīgs importa pieaugums attiecīgi palielina mūsu atkarību no naftas, un summa, ko mēs maksājam naftas resursu iepirkšanai, visu laiku palielinās.

Tam ir tieša ietekme uz mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem. Paaugstinātas naftas cenas rada inflāciju, un šī ietekme jau ir jūtama. Enerģijas ietekme uz cenu indeksa palielināšanos 2007. gada 4. ceturksnī eiro zonā vidēji bija 0,8 %. Tas nozīmē tiešu, jūtamu ietekmi uz mājsaimniecībām un daudzām ekonomikas nozarēm, jo īpaši uz tām, kas nevar pārnest enerģijas cenu uz gala patērētāju.

Mehānisko transportlīdzekļu degviela un kurināmais laikā no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada aprīlim krietni pārsniedza kopējo patēriņa cenu pieaugumu. Piemēram, transporta degvielas cenas pieauga vidēji par 12,7 % pretstatā inflācijas vidējam rādītājam 3,6% apmērā. Vislielāko ietekmi atkal izjūt tieši mūsu visneaizsargātākie pilsoņi.

Jau 2005. gada septembrī es runāju ar jums par pieaugošajām naftas cenām un iesniedzu izskatīšanai piecu punktu plānu. Kopš tā laika mēs esam izstrādājuši virkni jaunu priekšlikumu, lai sāktu reaģēt uz augsto un pieaugošo naftas cenu problēmu: par energoefektivitāti, par automašīnām, par degvielas kvalitāti, par atjaunojamo enerģiju. Šo politiku iznākums ir tāds, ka turpmāko gadu laikā ES varam gaidīt pakāpenisku naftas patēriņa samazināšanos. Mēs pēdējo trīs gadu laikā esam sasnieguši daudzmaz stabilu patēriņu un sākam pāriet uz tīrāku, efektīvāku transportu, kas patērē atjaunojamos enerģijas resursus.

Lai gan ir jādara vairāk, un mums noteikti nevajadzētu par zemu novērtēt problēmas, ko mūsu pilsoņiem, jo īpaši visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, kā arī daudziem uzņēmumiem rada augstas enerģijas cenas, tas jau ir labs pamats, uz kura turpmāk izstrādāt pēc iespējas labāku politisku atbildi šai problēmai. Patiešām tas, ka naftas cenas ir turpinājušas pieaugt, nenozīmē, ka mūsu politikas ir bijušas nesekmīgas. Es esmu pārliecināts, ka, ja nebūtu mūsu augsto klimata un enerģijas mērķu, situāciju būtu pat sarežģītāka. Bet pēdējās tendences skaidri parāda, ka mums jāturpina pastiprināt savi centieni.

Tāpēc es vēlos aplūkot ilgtermiņa faktorus, kas ietekmē naftas tirgu. Vienkāršiem vārdiem sakot, ir beigusies ēra, kad bija pieejama lēta nafta un lēta enerģija kopumā. Globālais naftas pieprasījums pieaug, un Starptautiskā enerģijas aģentūra lēš, ka līdz 2030. gadam tas varētu palielināties par vairāk nekā 50 %. Jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis patērē arvien vairāk enerģijas.

No otras puses absolūti nav skaidrs, vai naftas ražošana būs pietiekama, lai apmierinātu globālo pieprasījumu. Speciālisti atzīst, ka no ģeoloģiskā viedokļa zem zemes joprojām ir pietiekami daudz resursu turpmākajiem 40-50 gadiem. Atbilstīgi Starptautiskās enerģijas aģentūras apgalvojumam nav zināms, vai ražotājvalstis spēj un vēlas palielināt ražošanu, lai apmierinātu šķietami nenovēršamo un ilgtermiņā pastāvīgi pieaugošo globālo naftas pieprasījumu.

Lētās enerģijas ēra ir beigusies laikā, kad mums neapšaubāmi jebkurā gadījumā klimata pārmaiņu dēļ ir pienākums pret turpmākajām paaudzēm pāriet uz tīriem, oglekli nesaturošiem enerģijas avotiem apkurei, elektroenerģijai un transportam. Šī ir sarežģīta problēma. Uz to ir skaidri jāreaģē. Bet, pirms aplūkot ilgtermiņa un vidēja termiņa pasākumus, es vēlos minēt dažus īstermiņa soļus, kas atvieglos ietekmi uz patērētājiem.

Ietekme uz visneaizsargātākajām grupām ir jāatvieglo īsākā laika posmā, attiecīgi veicot sociālus pasākumus. Atbalsts nabadzīgākajām mājsaimniecībām var būs pamatots un vajadzīgs, bet tam jābūt mērķtiecīgam. Tomēr mums jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz pārmaiņām nodokļu režīmā. Pieredze rāda, ka pasākumi, kas daudzējādā ziņā politiski ir ļoti vilinoši, patiesībā tikai sarežģī pāreju uz augsto naftas cenu problēmas risināšanu un oglekļa ietaupīšanu ilgākā termiņā. Ir daudz labāk sniegt mērķtiecīgu palīdzību, kur tā patiešām ir visvairāk vajadzīga.

Attiecībā uz to, kā turpmāk attīstīt ES ilgtermiņa pieeju problēmas risināšanai, daudzi uzskata mūsu pašreizējās enerģētikas politikas par ,,pasaulē vadošajām”. Eiropas Komisija vienmēr ir neatlaidīgi apgalvojusi, ka tās pēdējā klimata un enerģētikas pakete apvienoja ilgtspējīguma, piegādes drošuma un konkurētspējas mērķus, un tas ik dienas kļūst arvien skaidrāks.

Es vēlos sīkāk atgādināt būtiskākos šo politiku elementus, kas jau ir ieviesti vai kurus izvērtē šis parlaments: direktīvas projekts, ar ko līdz 2020. gadam tiek garantēts 20 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars mūsu enerģijas gala patēriņā; jaunie noteikumi paplašināt un nostiprināt ES emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), nodrošinot to, lai mēs sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes un izveidojam ETS par pārmaiņu virzītājspēku; priekšlikums samazināt automašīnu CO2 emisijas un Degvielas kvalitātes direktīva, kas liks naftas piegādātājiem to pārdotajos produktos pakāpeniski samazināt CO2 un enerģijas patēriņu; un visbūtiskākais elements — energoefektivitātes rīcības plāns, kas visās nozarēs, visos līmeņos, sākot ar Starptautisko partnerību sadarbībai energoefektivitātes jomā līdz pilsētas mēru paktam vietējā līmenī, līdz konkrētiem pasākumiem, piemēram, plaša patēriņa preču marķēšana vai prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti.

Gandrīz visi minētie pasākumi, kas minēti energoefektivitātes rīcības plānā ir rentabli 60 USD līmenī par naftas barelu.

Šis ir sākums, bet mums ir jādara vairāk. Tāpēc Eiropas Komisija turpinās darbu starptautiskā līmenī, jo īpaši veidojot konstruktīvu dialogu starp galvenajām naftas ražotājām un patērētājvalstīm valstīm, piemēram, Džidas sanāksme, kas tiks sasaukta šonedēļ Saūda Arābijā, vai ES-Naftas eksportētājvalstu organizācijas dialogs nākamajā nedēļā. Tajā tiks rūpīgi pārbaudīta naftas un naftas produktu tirgu darbība Eiropas Savienībā un izteikti priekšlikumi iespējamai turpmākai politiskai darbībai otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā šī gada nogalē. Tas palīdzēs naftas importētājām attīstības valstīm mīkstināt augstu pārtikas cenu īstermiņa ietekmi un veikt strukturālus uzlabojumus energoefektivitātes īstenošanā un alternatīvo degvielas veidu izmantošanā. Tas palielinās centienus sasniegt energoefektivitāti.

Tā joprojām būs mana lielākā prioritāte. Tas nozīmē labāku tiesisko regulējumu pašā ES. Tas arī nozīmē veicināt efektīvāku to starptautisko partnerību energoefektivitātes jomā, ko pēc Eiropas Savienības iniciatīvas pagājušajā nedēļā pieņēma G8 enerģētikas ministru sanāksmē Japānā.

Pašlaik spēkā esošie tiesību akti par energoefektivitāti un uzlabojumi, ko es grasos ierosināt turpmākajos mēnešos par ēkām, marķēšanu un obligātajiem produktu standartiem patiešām ir būtiski, bet tie jāuzlūko tikai kā viens no daudzajiem vajadzīgajiem pasākumiem. Patiesā problēma ir energoefektivitātes politiku efektīva ieviešana valsts, reģionālā un vietējā līmenī Eiropas Savienības teritorijā. Eiropas Komisija spēlēs lielāku lomu, palīdzot dalībvalstīm risināt šo problēmu.

Es minēšu biodegvielas, jo šis jautājums tiek bieži apspriests. Atjaunojamo enerģijas avotu direktīvas projektā mēs īstenojam Eiropas Padomes apņemšanos nodrošināt to, ka līdz 2020. gadam 10 % ES transporta līdzekļu izmantos atjaunojamo degvielu. Jāatzīmē, ka šos 10 % var veidot gan biodegvielas, gan elektrība, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, vai palielināta energoefektivitāte transporta parkā.

Es esmu pārliecināts, ka ES var un tai ir jāražo biodegviela, ko tā izmanto ilgtspējīgā un atbildīgā veidā un neietekmē globālos pārtikas ražošanas līmeņus. To var izdarīt ilgtspējīgā veidā, izmantojot iepriekš atmatā atstātu zemi ES, ilgtspējīgā veidā uzlabojot zemes ražīgumu, ieguldot otrās paaudzes biodegvielu tehnoloģijās un sadarbojoties ar attīstības valstīm, lai nodrošinātu to, ka biodegviela papildina pārtikas ražošanu un neaizstāj to. Izmantojot šādu pieeju, alternatīvu tīru transporta degvielu izstrādāšanai jābūt vienam no ES atbildes pasākumiem attiecībā uz izaicinājumiem, ko rada naftas cenas un klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienībai vajadzēs turpināt tās starptautiskos centienus un dialogu ar galvenajiem partneriem. Pagājušās nedēļas G8 sanāksme un Džidas sanāksme par naftas cenām šajā nedēļas nogalē parāda, ka šis jautājums ir politiskās dienaskārtības augšgalā. Mums ir jāizmanto mūsu veidotā ticamība un jāvirza starptautiskā rīcība uz energoefektivitātes iespēju izmantošanu un tīras enerģijas ražošanu visā pasaulē, un jāļauj darboties globāliem efektīviem un uzticamiem preču tirgiem.

Tomēr vispirms jāsāk ar sevi, un no jauna pausts atbalsts atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei labvēlīgi ietekmēs ne tikai klimatu, bet arī mūsu ekonomiku.

Nākotnē enerģētika skars mūs visus. Šīs nākotnes pamatā droši vien būs dažādi ražošanas, patēriņa un uzvedības modeļi. Attiecībā uz klimata pārmaiņām ir jārīkojas tagad, un Eiropas Komisija ir pilnībā iesaistījusies šīs problēmas risināšanā.

  Jean-Pierre Audy, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējais Eiropas Padomes priekšsēdētāj, komisār A. Piebalg, dāmas un kungi, mazliet izmantosim savu iztēli. Visas idejas, kuru mērķis ir ierobežot maksimālo PVN likmi, arī tās, ko ieteica Francijas prezidents N. Sarkozī, ir diezgan vērtīgas un ir jāizpēta, un es vēlos ierosināt vienu savu ideju.

Nafta ir fosils kurināmais ar ierobežotu dzīves ilgumu, un augstas naftas cenas ir neatgriezeniska un ilgtermiņa tendence. Tomēr tas, kas papildus pašam cenu kāpumam rada visas problēmas, ir pēkšņais un dramatiskais veids, kādā būtiskās globālās cenu svārstības par jēlnaftas barelu ietekmē mūsu ekonomikas. Tāpēc es vēlos zināt, vai Eiropas Savienība, neslēpjot faktiskā cenas pieauguma patieso ietekmi, saskaņā ar ikgadējo ciklu varētu nodrošināt cenas stabilitāti tādējādi, lai valsts budžeta departamenti un jo īpaši tie, kas darbojas dalībvalstu nodokļu sistēmās un tie, kuri tika izveidoti vietējās pārvaldes līmenī kopā ar sabiedrībām un uzņēmumiem, kuru līgumattiecības ir piesaistītas naftas cenai, un vienkāršie pilsoņi kopumā, kam jāsastāda savs ģimenes budžets, varētu labāk sagatavoties būtiskajām pārmaiņām enerģētikas nozarē, katru dienu neizjūtot to naftas cenu pēkšņo svārstību spiedienu, kuru rada globālie valūtas maiņu kursi, spekulācija, un eiro/dolāra paritāte.

Šajos apstākļos, komisār, es ierosinu pārbaudīt iespēju izveidot Kopienas instrumentu, kura mērķis būtu garantēt cenu par jēlnaftas barelu saskaņā ar vispār pieņemtu viena gada budžeta ciklu. Šāds instruments varētu izmantot pirkšanas un pārdošanas finanšu paņēmiena iespējas pasaules tirgū un būtu lietderīgs spekulācijas apkarošanai.

2005. gadā, kad cena par barelu bija 50 dolāri, es jums, komisār A. Piebalg, lūdzu izteikt viedokli par šo tematu, un jūs atbildējāt, ka šī ideja ir interesanta, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijai nebija pilnvaru kontrolēt jēlnaftas cenas, jo īpaši tādēļ, ka naftas tirgus ir globāls. Tomēr es vēlos uzstāt uz šo punktu, jo šāds Kopienas instruments, kas ilgtermiņā būtu izmantojams un tas gandrīz nebūtu jāfinansē, vismaz garantētu izmeklēšanu, nevis — es atkārtoju — kā līdzeklis, lai pretotos brīvā tirgus noteikumiem, kam mēs esam pakļauti, bet kā veids, lai kontrolētu pēkšņumu, ar kādu tie tiek piemēroti mums, un samazinātu ietekmi, kāda paaugstinātajām naftas cenām ir uz visu cenas ķēdi attiecīgajās nozarēs. Situācija zivsaimniecības nozarē, par kuru mēs pēc brīža debatēsim, ir nozīmīgs piemērs.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es personīgi ļoti cienu abus runātājus no Padomes un Komisijas. Tomēr es uzskatu, ka priekšlikumi, kurus mēs šodien un pēdējās laikā uzklausījām, ir nepietiekami un par vēlu. Piemēram, Eiropas Komisijas dokumentā vispār nav pieminēts vārds ,,spekulācija”. Tas nav galvenais iemesls cenu kāpumam, bet šodien publicēt dokumentu, kurā vispār nav pieminēta spekulācija — pat G8 ir progresīvāks nekā Komisija!

Attiecībā uz būtiskajām peļņām, kas, protams, arī netiek pieminētas, es esmu vairākkārt vērsies pie komisāra un, ņemot vērā, ka kontroles mehānismus, šķiet, nav iespējams ieviest, es esmu lūdzis viņu vismaz nodrošināt, ka saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos daļa šīs peļņas tiek ieguldīta energotaupības pasākumos un alternatīvo enerģijas avotu attīstībā, un pētniecībā. To pašlaik apspriež, piemēram, Francijā. Tomēr komisārs nav komentējis šo ierosinājumu, un nekas netiek darīts.

Jautājumu par energotaupību un patērētāju aizsardzību mēs pēc būtības atbalstām, bet Komisijas ierosinājumi bija ļoti vāji. Pateicoties šim Parlamentam un šodienas lēmumam saistībā ar E. Morgan ziņojumu, tika būtiski paplašinātas patērētāju tiesības, jo īpaši attiecībā uz energotaupību ar viedajiem mēraparātiem u.c. Attiecībā uz sociālajiem pasākumiem, ko ierosināja komisārs, es varu pateikt tikai to, ka tas, ka sociālie pasākumi ir vajadzīgi, ir acīmredzams jau labu laiku.

Mēs šodien apspriedām Īriju. Es būšu godīgs: pilsoņi kļūst ļoti nervozi, ja Brisele nereaģē uz viņu īpašajām un patiesajām bažām. Neņemot vērā to, vai attiecīgie pilsoņi ir mazos un vidējos uzņēmumus strādājoši zvejnieki vai ir sociāli mazaizsargāti patērētāji, viņi vēlas saņemt tādu ziņu no Briseles, kas tiem palīdzētu atrisināt viņu sarežģīto situāciju. Šajā saistībā mēs gaidām skaidrus signālus no Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes, jo īpaši turpmākajās dažās dienās.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es neuzskatu, ka mums jāiet pa Audy kunga ierosināto ceļu. Es neuzskatu, ka mūsu pienākums ir noteikt cenu kontroles pasākumus. Komisārs izklāstīja pieeju, kas Eiropas Savienībai ir jāievēro, proti, to mūsu attīstības modeli, kurš paredz atjaunojamos enerģijas avotus un vismaz steidzamo vajadzību pārskatīt noteiktos mērķus — 20 % attiecībā uz enerģiju; 10 % attiecībā uz transportu — lai tos vēl vairāk paaugstinātu un sasniegtu vēl īsākā laika posmā.

Diemžēl, kā liecina, piemēram, gāzes politikas, par kurām šodien balsojām, tieši valstu valdības ir pretrunā ar patieso Eiropas konkurences politiku un enerģijas avotu kombināciju. Tā ir problēma. Jautājums par spekulāciju acīmredzami ir jārisina. Patiesībā arī šajā jautājumā tāpat kā citos valstu valdības atsakās atdot Eiropas Savienībai faktiskās finanšu tirgus regulējošās pilnvaras, bet šajā posmā nelūgsim Eiropai atrast īsāko ceļu, kā atrisināt valstu politiku radīto kaitējumu. Atjaunojamā enerģija un ilgtermiņa stratēģiskā plānošana — to mēs lūdzam, un ātrāk nekā iepriekš paredzēts.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ierosināt trīs pasākumus.

Pirmkārt, aplikt ar nodokli spekulēšanu. Tas ir neticami. Mūs nomāc izmaksas, turpretim Total, Eon, Exxon un spekulantu iegūtā peļņa nekad iepriekš nav bijusi tik augsta. Es personīgi vēlētos, lai Juncker kungs, Ecofin Eurogroup priekšsēdētājs, savus vārdus pārvērstu darbos. Mēs ļoti vienkārši varam aplikt šo peļņu ar nodokli valsts līmenī un tad to koordinēt visā Eiropas teritorijā, un tieši šai peļņai, kas sasniegs vairākus miljonus eiro, es pievērsīšu uzmanību savā otrajā punktā.

Otrkārt, katra valsts izmantos šos ieņēmumus, lai izveidotu fondu, kas izmaksās kompensāciju tiem, kas nonākuši grūtībās, piemēram, zvejniekiem, kravas automobiļu šoferiem un lielam skaitam mājsaimniecību, kurām ir grūti apmaksāt rēķinus; ne tieši subsidējot enerģiju, bet attiecīgi palīdzot rast naudu par to samaksāt, un jo īpaši sasaistot to ar energoefektivitāti. Tā ir mūsu sabiedrības mazturīgākā daļa, kam nav naudas energoefektīvāku ledusskapju iegādei. Šeit jāiejaucas mums.

Treškārt, kā šīs pasaules politikas varenajiem mums ir jābūt godīgiem pret mūsu pārstāvētajiem cilvēkiem. Pašreizējais kritiskais stāvoklis nav nebūtisks politisks sarežģījums saistībā ar naftu. Tā ir strukturāla krīze. Mums ir ekonomikas modelis, kas tika izstrādāts vienam miljardam vidusšķiras cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā un Eiropā. Šis ekonomikas modelis pašlaik tiek paplašināts, lai iekļautu vidusšķiras cilvēkus Ķīnā, Indijā, Nigērijā, Dienvidāfrikā, Meksikā un Brazīlijā. Šim modelim raksturīgā problēma ir tā, ka tajā nav iekļauti resursi un vides piesārņojums. Tāpēc es saku jums, komisār, ka mums jāizvirza augstāki mērķi attiecībā uz energoefektivitāti, un jautājums, ko es jums vēlos uzdot, ir šāds: vai Eiropas Padomei nevajadzētu lūgt Eiropas Komisiju septembrī ierosināt visu pasākumu paketi, lai Eiropā uzsāktu ieguldījumus energoefektivitātē?

  Gintaras Didžiokas, UEN grupas vārdā. – (LT) ES nodokļu politika attiecībā uz energoproduktiem tika ieviesta 1993. gadā. Tolaik cena par naftas barelu bija 16 USD . Pašlaik, kad naftas cena ir sasniegusi 140 USD, rodas jautājums, vai pašreizējā ES nodokļu politika attiecībā uz energoproduktiem ir pamatota. ES pilsoņi un uzņēmumi par degvielu maksā daudz vairāk nekā citās pasaules daļās dzīvojošie.

Tas ir tāpēc, ka papildus PVN viņi maksā akcīzes nodokli, kuru ES patiesībā aicina vēl paaugstināt; mēs saskaramies ar patiešām paradoksālu situāciju — jo dārgāka kļūst degviela, jo vairāk naudas valdība iekasē no tās pilsoņiem. Streiku vilnis, kas pārbrāzās pāri Eiropai, skaidri parāda cilvēku pieaugošo neapmierinātību ar šo situāciju, saistībā ar kuru ES līmenī netiek veikti pasākumi. Tas patiešām ir ļoti skaidrs signāls. Vai mēs, iespējams, neesam to pamanījuši vai nepievēršam tam uzmanību?

Vai Eiropas Komisija un Eiropas Padome neuzskata, ka ir pēdējais brīdis pārskatīt ES nodokļu politiku attiecībā uz energoproduktiem, jo īpaši attiecībā uz akcīzes nodokli, PVN un ievedmuitu? Kā Eiropas Komisija var pamatot cilvēkiem pausto bargo ziņu pat tādā mērā, ka viņiem ir jāmācās samierināties ar nemitīgi pieaugošajām degvielas cenām? Vai Eiropas Komisija ir apsvērusi iespēju, ka arvien pieaugošās degvielas cenas varētu mazināt cilvēku uzticību ES, jo tā, šķiet, kavē valstu valdību mēģinājumus veikt radikālus pasākumus? Fakti, ar kuriem tiek pamatota nespēja vai nevēlēšanās kaut ko darīt attiecībā uz nodokļiem, neiztur kritiku.

Uzskats, ka nodokļu samazināšana neuzlabotu situāciju vai pat to pasliktinātu, nav pamatots. Pasaulē naftu un naftas produktus pērk ne tikai Eiropas valstis. Nav tādas naftas, kas būtu vai nebūtu paredzēta tikai Eiropai. Mums ir pasaules naftas cenas; Eiropa vienkārši piemēro naftas produktiem augstākus nodokļus, kas smagi gulstas uz tās pilsoņu pleciem. Ievedmuita ierobežo konkurenci.

Varbūt pārmaiņas nodokļu politikā neatrisinātu visas problēmas, bet tās dotu mums iespēju vairāk reaģēt uz notikumiem tirgū un atvieglotu izdzīvošanu grūtos laikos. Vai tas nav pietiekami svarīgi? Nav šaubu, ka mums ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi; es atbalstu šo pasākumu ieviešanu, mums tikai ir vajadzīga apņēmīga rīcība. ES pilsoņiem nav vajadzīgi skaļi vārdi. Viņiem ir vajadzīgi pareizie lēmumi, kas ļautu ātri reaģēt uz visām iespējamam problēmām. Nodokļu politiku, jo īpaši PVN politiku, neradīja dievs; tā ir jāmaina, kad tā vairs neatbilst pašreizējai situācijai.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Piedodiet man, priekšsēdētājas kundze, bet Padomes un Komisijas paustā nostāja izraisīja vilšanos. Tie bija tikai vārdi, un netika norādīts uz konkrētiem pasākumiem. Tāpēc neesiet pārsteigti par balsojumu ,,pret” referendumā Īrijā, Francijā un Nīderlandē. Neesiet pārsteigti, ka tādās valstīs kā Beļģijā, kur demonstrācijas notiek reti, tūkstošiem cilvēku ir cīņas gatavībā.

Ne Padomes priekšsēdētājs, ne komisārs nepieminēja spekulēšanu. Ko mēs iesāksim attiecībā uz spekulēšanu? Kāpēc jūs to neapliekat ar nodokļiem? Kāpēc neierosināt valsts nodokļus, ko koordinētu ES un no kuriem daļa ieņēmumu tiktu novirzīta atjaunojamu enerģijas avotu, tīras enerģijas un energotaupības programmu atbalstam?

Turklāt, dāmas un kungi no Padomes un Komisijas, naftas cenu pieaugums labvēlīgi ietekmē valsts līdzekļus, jo dalībvalstu iekasētie nodokļi attiecīgi pieaug. Tādējādi no inflācijas un augstām cenām visvairāk cieš nabadzīgākais sabiedrības slānis. Inflācija nabadzīgajiem iedzīvotājiem ir par 40-50 % augstāka nekā vispārējais inflācijas rādītājs. Daļa no dalībvalstu nodokļu ieņēmumu pieauguma tāpēc būtu jāsniedz kā tieša palīdzība visneaizsargātākajam sabiedrības slānim. Mums ir jārīkojas, nevis jāaizraujas ar frāžainību.

Es ceru, ka savās nobeiguma runās jūs mums paskaidrosiet, kāpēc tik ātri noraidījāt priekšlikumus, ko ierosināja labējās valdības, piemēram, Sarkozī kunga vadītā valdība, ne kreisās valdības. Vai uzskatāt, ka Sarkozī kungs ir pārāk liels komunists? Vienīgais šīs pārtikas un naftas cenu spekulācijas krīzes iznākums būs slēpta neoliberālisma atblāzma. Mēs gaidām, kad arī jūs to aptversiet.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, mēs sākām šodienas debates, pamatojoties uz paziņojumu, ka šī patiesībā ir nejauša piezīme no Komisijas, kas tika pārveidota par paziņojumu pēc kņadas, kuru radīja sabiedrības nostāja attiecībā uz reālo situāciju, kādā eiropiešiem ir jādzīvo ik dienas.

G8 sanāksmē tikai izvirzīts spekulēšanas jautājums naftas tirgos. Mēs lielā mērā pārzinām patieso situāciju, ar ko mēs pašlaik saskaramies, ja mēs patiešām vēlamies to izprast, un Claude Turmes par to ieminējās. Naftas krīze, par ko mēs debatējam un kura mūsu pilsoņos rada tādu satraukumu, ir viens no elementiem, viena no tā otrā globālā laikmeta zīmēm, kas pašlaik ir iesācies, laikmets, kurā globālās svārstības, ko pašlaik izjūtam un kuras mūs padarījušas nevarīgus, ir izjaukušas sistēmu, un tā pirmā izpausme bija finanšu krīze Amerikas Savienotajās Valstīs, kas lielā ātrumā izplatījās mūsu pašu tirgos un turpināja mazināt spekulēšanas burbuli, sagraujot nekustamā īpašuma tirgu un virzoties tālāk uz plaša patēriņa tirgu, jo īpaši ietekmējot naftas cenas un arī pārtika cenas. Esošais līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu šajā konkrētajā tirgū pēc tam paveica pārējo.

Nonākot šajā situācijā, Eiropas Savienība pagājušā gadā diezgan pareizi paredzēja notikumus, izstrādājot stratēģiju, ko es raksturotu kā ,,četri-20” stratēģiju 2020. gadam: par 20 % mazāks enerģijas patēriņš, par 20 % lielāka energoefektivitāte un par 20 % vairāk atjaunojamās enerģijas.

Tomēr, kā vienmēr, mēs konstatējam tos pašus apslēptos trūkumus. Veidojot vienoto tirgu, mēs aizmirstam to, ka, lai šāds iekšējais tirgus būtu akceptējams, tam jābūt arī sociālai dimensijai. Vēloties radīt vienotu Eiropas preču un pakalpojumu tirgu, mēs aizmirstam, ka mums varbūt vajadzētu ņemt vērā sociālo īstenību dalībvalstīs un tad, kad mēs cenšamies izstrādāt Eiropas Savienībai piemērotu ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju, mēs aizmirstam, izmantojot ekonomistu vārdus, ka par to būs jāmaksā pārejas cena, un, atbildot uz jautājumu, kuru patērētāju kategoriju tas visvairāk ietekmēs, mēs varam atbildēt, ka tā būs kopienas mazturīgākā daļa, ko vissmagāk skars degvielas cenu pieaugums.

Mūsdienās bieži tiek pieminētas vairākas kategorijas, tās profesijas, kas visvairāk cieš savā ikdienas darba dzīvē, piemēram, zvejnieki un autopārvadātāji, bet starp viņiem ir arī tās mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kuras pirmās cieš saistībā ar saviem ikdienas budžetiem, jo šo ģimeņu mājokļa izdevumus un transporta izdevumus tieši ietekmē degvielas maksas pieaugums, aplūkojot to attiecībā pret to, cik lielā mērā šis pieaugums tās ietekmē.

  Jelko Kacin (ALDE). - (SL) Strauji pieaugošās degvielas izmaksas apstādina transportu visā Eiropas teritorijā un visā pasaulē. Autopārvadātāji nikni piedalās demonstrācijās, zvejnieki prasa kompensāciju un transports arvien sadārdzinās. Izmaksas burtiski aptur preču transportu. Visšausminošākais ir tas, ka, salīdzinot ar šīm naftas cenām, naftas ražošanas cenas patiesībā ir minimālas. Ražošanas cenas ir burtiski niecīgas.

Personīgais transports ir cilvēku brīvas kustības pamatā un priekšnosacījums brīvai preču kustībai. Degvielas izmaksas krasi apdraud galvenokārt gaisa transportu, kas ir visjutīgākais attiecībā uz izmaksām. Tas jo īpaši attiecas uz lētajiem pārvadātājiem, kas ir devuši iespēju jaunām pilsoņu grupām atklāt Eiropu un pasauli. Lēto pārvadātāju krīze, kas mūs varētu skart šoruden, ietekmēs ne tikai tūrismu, tā ietekmēs aviācijas nozari, finanšu nozari un ekonomiku kopumā.

Šajos apstākļos Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā izprot problēmas un operatīvā līmenī uz tām reaģē. Šajos apstākļos, pienācīgi koordinējot darbību, mēs varam nostiprināt Eiropas Savienības iestāžu stāvokli un nomierināt situāciju tirgos. Finanšu un ekonomikas krīzes laikā Eiropas Savienībai ir iespēja pierādīt sevi kā noderīgu, vajadzīgu un efektīvu sistēmu mūsu valstu ekonomikai, jo īpaši to, ka Eiropas iestādes ir pareizais un efektīvs instruments mūsu ekonomikām.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, augstas naftas un gāzes cenas saglabāsies un es ļoti šaubos, vai mēs kādreiz pieredzēsim cenu, kas būs daudz zemāka par 80 USD. Rietumi tika pārsteigti un par zemu novērtēja patēriņa pieaugumu Ķīnā un Indijā, pārāk zemos ieguldījumus pētniecības un ieguves tehnoloģijās, Saūda Arābijas nespēju — vai varbūt nevēlēšanos — pagriezt vaļā tās krānus, un tādu valstu kā Venecuēlas, Nigērijas vai Irākas ģeopolitiskie riski.

Kāda pēc manām domām ir atbilde? Mums, protams, jāpatērē mazāk, jāiegulda atjaunojamā enerģijā un jaunās tehnoloģijās, piemēram, automašīnās, kas aprīkotas ar ūdeņraža kurināmā elementu, un jāizvērtē, vai biodegviela, ņemot vērā tās kopējo ietekmi, ir laba vai slikta attiecībā uz globālajām emisijām un pārtikas cenu inflāciju attīstības valstīs.

Šajā Parlamentā tie, jo īpaši kreisie, kas uzskata, ka pie visa vainīga spekulēšana, maldās, jo jūs kā spekulants fiziski nevarat slepus uzkrāt un saņemt naftu lielos daudzumos. Tikai Amerikas Savienotajām Valstīm ir šāda iespēja.

Nobeigumā es vēlos paust atbalstu Itālijas lēmumam būvēt atomreaktoru un ceru, ka citas ES dalībvalstis arī to atbalstīs.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Mums būs jārisina tas, ka naftas cenas ilgtermiņā saglabāsies augstas. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jābūt gatavām dažādiem starpgadījumiem. Kā minēja komisārs Piebalgs, mums daudz vairāk jāiegulda videi draudzīgās tehnoloģijās ar zemu enerģijas patēriņu, atjaunojamā enerģijā un biogāzes uzņēmumu izveidošanā, kā minēts manā ziņojumā. Mērķtiecīgi energotaupīšanas centieni arī ir būtiski, piemēram, māju izolācijas uzlabošana. Mums nav burvju risinājumu, un mēs nevaram noturēt enerģiju savās robežās, tomēr mums jāmeklē arī īstermiņa risinājumi. Es vēlos lūgt Eiropas Komisiju atļaut dalībvalstīm, arī Ungārijai uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo Amerikas Savienotajām Valstīm šajā ziņā ir milzīgas konkurences priekšrocības. Paldies par uzmanību.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Patiesu problēmas risinājumu neapšaubāmi var sasniegt tikai ar ilgtermiņa pasākumiem. Tomēr daži var neizdzīvot pietiekami ilgi, lai piedzīvotu šo pasākumu rezultātus. Attiecībā uz īstermiņa pasākumiem vienīgais priekšlikums ir bijis palīdzība nabadzīgajām ģimenēm. Tomēr, ja tirdzniecības nozare, transporta sistēma, zivsaimniecības nozare, mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimniecības nozare bankrotētu, īstermiņa pasākumi būtu vajadzīgie ļoti lielam skaitam cilvēku.

Akcīzes nodoklis degvielai un minerāleļļai tika piemērots 1992. gadā. 2004. gadā ar nodokli tika aplikta visai enerģētikas sistēmai kopumā. Vai tas nozīmē, ka nodokļiem vispār nav ietekmes? Nodokļiem ir liela nozīme, un pēc manām domām ir ļoti būtiski ļaut samazināt akcīzes nodokli līdz brīdim, kad tiek ieviesti ilgtermiņa pasākumi.

Vēl viena lieta — neviens nepieminēja ūdeņradi kā jaunu (vai atjaunojamu) enerģijas avotu. Ir zināms, ka Ķīna un Kanāda to izmanto automašīnu dzinējos un ka Japāna izmanto ūdeņradi ēku apkurē.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Ņemot vērā strauji pieaugošās cenas un to postošo ietekmi uz cilvēkiem un uzņēmumiem, transporta, zivsaimniecības, lauksaimniecības un rūpniecības nozari, nevar aizmirst to, ka lielo naftas uzņēmumu peļņas ir būtiskai palielinājušās, būtībā naftas cenu spekulācijas dēļ, spekulatīvi novērtējot par zemu cenu iepirktus naftas krājumus.

Ņemot vērā šos notikumus, ir vajadzīgi pasākumi, lai apkarotu šo apkaunojošo spekulāciju, jo īpaši priekšlikums, ko esam iesnieguši par tāda nodokļa ieviešanu katrā dalībvalstī, kas tiktu piemērots tikai spekulatīvajiem ieņēmumiem no uzkrājumiem un kas tos pārvērstu par valsts ienākumiem. Tad šie ienākumi dalībvalstīs ir jāsadala starp visvairāk cietušajām tautsaimniecības nozarēm.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropa un visa pasaule ir sarežģītā situācijā, kad naftas cenas var noteikt ne tikai ekonomikas izaugsmi, bet arī krīzes apmēru, kas sāk ietekmēt pārtikas tirgu un zivsaimniecības nozari. Ļoti drīz radīsies problēmas arī transporta nozarē.

Kāda rīcība ir vajadzīga? Ilgtermiņā ir jāizstrādā stabila, plaši saprotama enerģētikas politika. Eiropas Savienībā un šajā Parlamentā ir daudz debatēts par šo tematu. Īstermiņā palīdzība ir jānovirza uz īpašām nozarēm. Kā piemēru es varu minēt mērķtiecīgu palīdzību zemniekiem, zvejniekiem un autopārvadātājiem. Palīdzības ir jāpiešķir jau šī gada otrajā pusē. Es uzsveru, ka tas attiecas uz mērķtiecīgu palīdzību konkrētā gada periodā. Ir jāveic arī pasākumi spekulācijas un monopoldarbības ierobežošanai.

Nobeigumā mums ir jāatzīst, ka ir jāpārskata nodokļu politika gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Es vēlos izteikt atzinību komisāram par paziņojumiem, kuros uzsvērta atomenerģijas nozīme un tās absolūtā pārredzamība.

Skaitļi nav maldinoši: naftas un gāzes cenas turpinās celties; spiediens, ko rada pasaules enerģijas patēriņš, turpinās pieaugt; turpmāk attīstīties mūsu pašu enerģijas vajadzības, un tomēr mēs nedrīkstam nepildīt savus pienākumus, jo īpaši steidzamo vajadzību apkarot CO2 emisijas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, jautājumam par atomenerģiju ir jābūt dienaskārtībā, un mēs nevaram no tā izvairīties. Mēs nevaram izslēgt nozīmīgu enerģijas avotu no dažādu enerģijas veidu kopuma, jo īpaši, ja tas ir tīrs un drošs. Mums acīmredzami ir vajadzīga atjaunojamā enerģija, bet ar to nepietiek. Jā, mums ir vajadzīga energoefektivitāte, bet ar to nepietiek. Jā, mums ir vajadzīga laba biodegviela, bet ar to nepietiek.

Tāpēc mums ir jāizvēlas: atomenerģija ir slikta, un ir jāaizliedz, vai, ja tā nav aizliegta, jo tā ir droša un tehnoloģijas un zinātne ir attīstījusies, katram ir jāgūst priekšrocības no tās ražošanas.

Mums ir jābūt nākotnes vīzijai, pretējā gadījumā situācija pasliktināsies un kļūs par pilnīgu katastrofu.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE). - (RO) Naftas un dabasgāzes cenu pieauguma sekas jau ietekmē saimniecisko darbību, kā arī sociālās programmas, un sasniegs augstākos līmeņus nākamajā ziemā. Eiropas Komisija pamatoti apspriež strukturālus risinājumus, kuru mērķis ir taupīt un dažādot enerģiju. Tomēr mums ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas Eiropas ekonomikā; patiesībā mēs apspriežam Eiropas struktūras jauno tehnoloģisko struktūru, kas jāizveido vidējā un ilgtermiņā. Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata un no jauna jāizvērtē finanšu prognozes 2007.-2013. gadam, lai pastiprinātu centienus attiecībā uz tehnoloģijām un ieguldījumiem enerģētikas jomā.

  Janez Lenarčič, Eiropas Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Savā ievadrunā es pieminēju kompetento iestāžu secinājumus, ka augsto naftas cenu pamatā ir strukturālas dabas iemesli. Tas ir ļoti būtisks secinājums.

Šajās debatēs vairākkārt tika pieminēta spekulācijas ietekme. Es to nevēlos ne noliegt, ne noniecināt, bet es vēlos uzsvērt, ka spekulēšana pati par sevi nepalielina enerģijas cenas, ja vien tam ir strukturāls pamatojums. Un šāds pamatojums ir. Tāpēc ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi.

Lētas enerģijas periods vismaz no fosiliem avotiem droši vien uz ilgu laiku beidzies. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāveic ilgtermiņa pasākumi, ko es jau pieminēju un kuri varētu būt vērsti divos virzienos. Pirmkārt, energoefektivitātes palielināšana un attiecīgi arī mūsu patēriņa samazināšana. Tas, savukārt, samazinātu Eiropas un Eiropas ekonomikas atkarību no tādas enerģijas importa, kas iegūta no fosiliem avotiem. Otrkārt, dažādošana un jo īpaši pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šajā jautājumā es piekrītu Papadimoulis kungam, ka vairāk ir jāiegulda atjaunojamos enerģijas avotos, bet lielākus ieguldījumus veicina tieši augstākas fosilās degvielas cenas. Ja šīs cenas atkal kļūst lētas, ja mēs tās ar kādu viltību pazeminātu, mēs samazinātu motivāciju finansēt un ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos.

Neņemot vērā to, ka ir liela vienprātība attiecībā uz vajadzību pēc ilgtermiņa pasākumiem, mēs, protams, nedrīkstam aizmirst īstermiņa problēmas, ar ko saskaramies. Tās jau tika pieminētas, un es vēlos tās vēlreiz atkārtot. Augstas enerģijas cenas jo īpaši rada problēmas Eiropas Savienības nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, tās rada problēmas zvejniekiem — un debates par šo tematu ir nākamais dienaskārtības punkts — un tās jo īpaši rada problēmas autopārvadātājiem. Protams, šajā saistībā ir jāizpēta, jāapsver un jāpieņem atbilstoši pasākumi.

Kā vienu no pasākumiem mēs, protams, neizslēgtu Eiropas Savienībā piemēroto nodokļu pārskatīšanu. Es varu teikt, ka Eiropas Padome šajā saistībā izteiks cerību drīzumā saņemt Eiropas Komisijas priekšlikumus attiecībā uz šo jautājumu, enerģijas produktu aplikšanu ar nodokļiem.

Atļaujiet man nobeigt ar šādu domu. Es uzskatu, ka šīs debates notiek ļoti piemērotā laikā, dienu pirms Eiropas Padomes sanāksmes, kurā viens no galvenajiem apspriežamajiem punktiem būs augstās naftas cenas.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, šīs ir bijušas aizraujošas debates, un man ir ļoti žēl, ka laiks ir aizritējis tik ātri.

Atbilstoši maniem darba pienākumiem es esmu bijis vietās, kur tiek ražota nafta: Kaspijas jūrā, Barenca jūrā, Saūda Arābijā. Es uzskatu, ka mēs kļūdaini domājam, ka ražošana ir vienkārša. Tā izmaksā miljardus, un tiek veikta ļoti sarežģītās vidēs. Izmaksas palielinās, tiek nodarīts kaitējums vietējai videi un cilvēki ir nelaimīgi par daudziem projektiem. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka tad, kad runājam par jautājumiem, kas saistīti ar naftu, mums nevajadzētu meklēt atbildīgos, bet vajadzētu mēģināt rast atbilstošas atbildes Eiropas Savienībā. Ja mēs uzskatam, ka šī pati pieeja palīdzētu ikvienam, mums tā jāizmanto.

Nav burvju pasākumu. Energoefektivitāte ir pats būtiskākais pasākums. Ja tās nebūs, pasaulē cenas būs daudz augstākas. Tas ir pilnīgi skaidrs.

(Izsaucieni no zāles)

Mēs darām diezgan daudz. Atjaunojamā enerģija un arī alternatīvie enerģijas avoti, piemēram, atomenerģija ir būtiski problēmas mazināšanai. Ir vajadzīgs no jauna ieguldīt tehnoloģijā, un nozarēm ir būtiski apsvērt strukturālus pasākumus, ne tikai saņemt subsīdijas: subsīdija nozīmē paņemt no vienas kabatas un ielikt otrā. Piemēram, attiecībā uz šovakar paredzētajām debatēm par zivsaimniecību es pajautātu, kāpēc zvejnieki nevar pārlikt palielināto degvielas cenu uz zivju cenu, jo tas ir pamatjautājums: kas notiek, kas no tā attur? Tas nozīmē, ka mums jāapsver strukturāli pasākumi.

Es uzskatu, ka globālā līmenī ir ļoti skaidrs, ko mēs cenšamies izdarīt — cenšamies atcelt OPEC politiku attiecībā uz tirgus piegādes samazināšanu, neļaujot daudzos gadījumos rietumu uzņēmumiem ienākt ar tehnoloģiju un zināšanām, lai ražotu naftu un tādējādi izveidotu labāku piegādi. Jo mums jāvada attīstītās valstis energoefektivitātes virzienā, un G8 pieņēma manu priekšlikumu par starptautisko partnerību. Bet, ņemot vērā to, ka ikvienas gaidīja naftas cenu pazemināšanos par 9 USD par barelu, pasaule nokavēja un tagad mēs zinām, ka mums jāievēro šī politika.

Es uzskatu, ka attiecībā uz patērētāju aizsardzību Komisija vienmēr ir bijusi ļoti konsekventa. Man ir zināmi daudzi pārkāpumu gadījumi, kad valstis atbilstīgi savam pienākumam nav pat informējušas Komisiju par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas nozīmētu, ka visi juridiskie dokumenti, kas pieņemti pēc Komisijas priekšlikuma, satur visus vajadzīgos elementus un ir jāievieš.

Es uzskatu, ka Komisijas atbilde un Padomes atbilde ir pārdomāta un pareiza. Katram elementam tirgū ir sava loma. Es zinu, ka nevienam nepatīk aizstāvēt spekulantus, bet kāda ir tirgus turpmākā loma? Tā parāda cenas virzību un dod iespēju veikt ieguldījumus. Es varētu teikt: ,,Apliksim visus ar augstākiem nodokļiem,” — mēs ikvienam varam paaugstināt nodokļus par 100 %, bet tas nozīmētu, ka mēs zaudētu stimulu ieguldīt. Tā vietā radīsim stimulu ieguldīt, veicināsim pozitīvas ieguldījumu iespējas. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs.

(Izsaucieni no zāles)

Vai tie būtu Saūda Arābijas uzņēmumi, Saudi Aramco, kas mums jāapliek ar nodokļiem, vai Gazprom, mēs nevaram to darīt, jo uz tiem attiecas valsts nodokļu tiesību akti. Attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem mūsdienās nav neviena uzņēmuma, kas no naftas un gāzes būtu guvis negaidīti lielu peļņu.

(Izsaucieni no zāles)

Viņiem ir jāinvestē arī citos projektos, un, ja jūs zināt šādus uzņēmumus, jums tie jānorāda. Ja jūs zināt uzņēmumus, kam ir tik skaista dzīve..

(Izsaucieni no zāles)

E.ON nedarbojas naftas nozarē. Eni darbojas naftas nozarē, bet iegulda miljardus projektos, piemēram, South Stream, projektos Kashagan — viņi investē miljardus — un Lībijā. Katram uzņēmumam ir sava loma tirgū.

Priekšsēdētājas kundze, šīs ir fantastiskas debates. Es priecājos, ka mums būs iespēja pie tam atgriezties, jo vienkāršu atbilžu nav. Bet es ticu, ka mūsu priekšlikums ir pārdomāts un pareizs.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Ivo Belet (PPE-DE), rakstiski – (NL) Augstā naftas cena negatīvi ietekmē mūs visus, bet vissmagāko triecienu noteikti saņem visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem. Rītdien Eiropas Padomes sanāksmei ir jānosūta spēcīgs signāls par to, ka pasākumi sabiedrības neaizsargātākajiem patiešām ir pamatoti un vajadzīgi.

PVN vai akcīzes nodokļa samazināšana nav tūlīt acīmredzams risinājums, kas ir saprotams, jo tas var stimulēt naftas ražotājus noteikt vēl augstākas cenas.

Tomēr varbūt mēs varētu rīkoties citādi. Varbūt mums vajadzētu veikt izmaiņas nodevu režīmā, lai ar nodokli mazliet sadārdzinātu tieši aviobiļetes (piemēram, no rudens) un gūtos ieņēmumus izmantot, lai samazinātu apkures rēķinus cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Visus atlikušos ieņēmumus varētu izmantot, lai piešķirtu dotācijas māju izolēšanai. Ievērojot visus apstākļus, šis ir vislētākais un visefektīvākais risinājums.

Vidējā termiņā mums ir noteikti jāiegulda atjaunojamā enerģijā un energotaupīšanā. Tomēr pagaidām mums ir jāatrod risinājumi attiecībā uz tiem, kas nonākuši grūtībās. Eiropa nedrīkst izlikties viņus nedzirdam.

  James Nicholson (PPE-DE) , rakstiski. – Nesenais straujais naftas cenu pieaugums un tam sekojošais degvielas cenu izkropļojums ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus un nozares visā ES teritorijā. Protams, šī situācija nopietni ietekmē arī vidējo patērētāju. Pilsoņi to izjūt ar pieaugošām pārtikas un degvielas cenām un samazinātu pirktspēju.

Es piekrītu Eiropas Komisijai, ka mums ir jācenšas samazināt mūsu patēriņš un atkarība no naftas un jāsakopo centieni, lai veicinātu energoefektivitāti un attīstītu atjaunojamās enerģijas avotus.

Tomēr šis ir ilgtermiņa risinājums. Pašlaik ir jāsper praktiski un taustāmi soļi, lai mazinātu spiedienu uz tādām grupām kā zemnieki, zvejnieki un sabiedrības locekļi, kas ir visneaizsargātākie pret šo cenu pieaugumu. Pat ja īstermiņa pasākumi, piemēram, nodokļu samazināšana, nav ES kompetencē, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība un jāiedrošina valstu valdības īstenot risinājumus. Pašreizējā situācija nav ilgtspējīga, un mums ir jācenšas to atrisināt.