Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 18. jūnijs - Strasbūra

14. Jautājumu laiks (Padome)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0161/2008).

Padomei ir uzdoti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Robert Evans (H-0342/08)

Temats: Pasažieri ar ierobežotām pārvietošanās spējām

Kādus pasākumus un pārraudzību ir īstenojusi Padome, lai nodrošinātu manā ziņojumā par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, iekļauto noteikumu⁽¹⁾, kas stājās spēkā pagājušajā vasarā, atbilstīgu īstenošanu visās dalībvalstīs?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Noteikumi par palīdzības sniegšanu invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām gaisa transportā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu. Šī regula tika pieņemta 2006. gadā, dažas tās daļas sāka piemērot 2007. gada jūlijā, un pārējās tiks piemērotas kopš šā gada jūlija.

Jāuzsver, ka par šīs regulas atbilstīgu īstenošanu atbild Eiropas Komisija, kura var pieņemt atbilstīgus pasākumus. Šie pasākumi var būt saistīti ar tiesisku palīdzību, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu šajā jomā. Tādēļ Padome vienkārši nav kompetenta sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Tomēr es gribētu norādīt, ka Eiropas Savienība ir informēta par to, cik svarīgi ir nodrošināt palīdzību un aizsardzību invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Kā redzams praksē, minēto regulu jau piemēro, un tā ceļojumu laikā nodrošina ievērojamus atvieglojumus invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

  Robert Evans (PSE). - Paldies prezidentūrai, bet es acīmredzot esmu informēts par šo tiesību aktu, jo es biju referents, kurš vadīja tā pieņemšanu šajā Parlamentā.

Īstās atbildīgās ir dalībvalstu aģentūras. Es nezinu, kāda ir situācija visās valstīs, bet Apvienotajā Karalistē tā ir Civilās aviācijas pārvalde. Tātad tās ir valsts aģentūras, un tā ir dalībvalstu atbildība, un tādēļ es uzdevu jautājumu Padomei.

Tā ir vērtīga ierosme nedēļā, kad Eiropa nepārprotami cenšas pārliecināt pusi miljarda iedzīvotāju par Eiropas Savienības patieso vērtību. Tas ir ļoti svarīgs tiesību akts invalīdu un pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbalstam, tādēļ es aicinu ministru atgriezties Padomē un pateikt visiem 26 kolēģiem no Transporta padomes un dalībniekiem, ka viņiem ir jāīsteno šis tiesību akts.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (PT) Pēc jautājuma, ko uzdeva kolēģis Robert Evans, es gribētu jautāt Padomei par tās gatavību nostiprināt pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības jūrniecības nozarē. Es to jautāju tādēļ, ka Komisija agrāk ir aizstāvējusi šādu iespēju, piemēram, 2005. gada paziņojumā par pasažieru tiesībām, un Parlaments strādā pie tā it īpaši saistībā ar atbildības jomu un diskusijām par Erika III paketi.

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Man ir jautājums ministram. Esmu dzirdējis, ka aviosabiedrību attieksmē pret pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiešām pastāv neatbilstības un tā dēvētajās ,,zemo cenu” aviosabiedrībās ir trūkumi, salīdzinot ar citām aviosabiedrībām. Būtu interesanti zināt, vai Padomes rīcībā ir noteikti fakti par šo jautājumu, vai arī tā ir tikai stāvokļa individuāla izpratne.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Attiecībā uz Fernandes kunga papildu jautājumu: es, bez šaubām, nevaru izslēgt iespēju, ka kaut kas līdzīgs tiks īstenots attiecībā uz invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri ceļo pa jūru. Protams, vispirms šis jautājums ir jāizpēta Komisijai, kurai pēc tam jānāk klajā ar priekšlikumu. Taču šo ideju noteikti ir vērts apdomāt. Tāda ir mana atbilde bez sagatavošanās.

Leichtfried kungs pieminēja lētos pārvadātājus. Man jānorāda, ka regula, kuru es minēju un kura attiecas uz atvieglojumiem invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri ceļo ar lidmašīnu, attiecas uz visiem pārvadājumiem, un šajā jomā nav nekādu atšķirību. Pārkāpumi, bez šaubām, tiks izskatīti vienlīdzīgi, neatkarīgi no tā, vai tie saistīti ar lētajiem vai citiem pārvadātājiem.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0346/08)

Temats: Kopīgā imigrācijas politika un nelegālā nodarbinātība

Kā prezidentūra vērtē panākumus, kurus tā prezidentūras sešos mēnešos guvusi kopīgās imigrācijas politikas jomā, lai bargi apkarotu nelegālo nodarbinātību?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Imigrācijas politikas un nelegālās nodarbinātības jomā Slovēnijas prezidentūra turpināja sarunas Padomē un Eiropas Parlamentā par priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri Eiropas Savienībā uzturas nelegāli.

Ar šo direktīvu ir aizliegts nodarbināt trešo valstu piederīgos, kuri nelegāli uzturas Eiropas Savienībā, un tas, protams, ir viens no paņēmieniem nelegālās imigrācijas apkarošanai. Tādēļ direktīvā ir noteiktas obligātās kopīgās sankcijas un pasākumi, kurus dalībvalstīm ir jāpiemēro pret darba devējiem, kuri nelikumīgi nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.

Šajā laikā Padomes kompetentās organizācijas turpina pētīt priekšlikumu, un ir nodibināti cieši sakari ar Eiropas Parlamentu, lai abas institūcijas panāktu kopīgu nostāju. Darbs vēl nav pabeigts, bet varu teikt, ka prezidentūra ir apmierināta ar panākto progresu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Pateicos par jūsu atbildi. Taču mēs zinām, ka trešo valstu piederīgie, kuri ierodas Eiropas teritorijā bez pamatojošiem vai legāliem dokumentiem, pēc atbrīvošanas no apcietinājuma patiesībā strādā dažādu darba devēju labā. Viņi var nopelnīt naudu braukšanai un ceļot uz Eiropas valstīm, kurās tiks atzītas viņu uzturēšanās tiesības. Kā mēs varam tikt galā ar nelegālo nodarbinātību, ja tā ir daļēji attaisnota un aizsargāta?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Kad tiks pieņemta minētā direktīva, tad, bez šaubām, būs iespējams rīkoties šādos gadījumos, un es ceru, ka tas notiks pēc iespējas drīzāk. Jebkurā gadījumā tas ir saistīts ar tādu cilvēku nodarbināšanu, kuri nelegāli uzturas Eiropas Savienības teritorijā, un tas, protams, būs pretrunā ar direktīvu, ja un kad to pieņems. Es atkārtoju, Padome cer, ka tas notiks pēc iespējas drīzāk, un arī mēs uzskatām, ka šajos sešos mēnešos ir gūti ievērojami panākumi.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Marian Harkin (H-0350/08)

Temats: Pacientu drošība

Ņemot vērā to, ka ES daudzus gadu desmitus ir aktīvi atbalstījusi darba ņēmēju mobilitāti, vai Padome piekrīt, ka pacientu drošība ir svarīgs jautājums, kuram nepietiekami pievēršas ES direktīvas? Konkrēti, vai Padome piekrīt, ka ir jāizveido informācijas apmaiņas sistēma starp dalībvalstīm un to veselības aprūpes speciālistu organizācijām, lai panāktu pacientu drošību visā ES?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Harkin kundze! Atļaujiet pateikties ar jūsu jautājumu. Tas ir svarīgs jautājums, ko apstiprina prezidentūras programma, kuru mēs izstrādājām kopā ar Vāciju un Portugāli. Šajā programmā mēs uzsvērām. Ka pacientu drošība ir svarīga joma.

Veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes augsta līmeņa darba grupas apakšgrupa pacientu drošības jautājumos ir sagatavojusi ziņojumu par pacientu drošības uzlabošanu Eiropas Savienībā. Kā viena no galvenajām jomām, kurās tika doti šie ieteikumi, bija norādīta veselības aprūpes darbinieku izglītība un apmācība.

Šajos ieteikumos ir norāde par nepieciešamību veicināt daudzpusīgu apmācību par pacienta drošību visos veselības aprūpes darbinieku izglītības līmeņos. Kā vienu no pacientu drošības panākšanas veidiem darba grupa ieteica lietot vispārēju tīklu, ko dēvē EUNetPass un kas sniegs atbalstu dalībvalstīm un nodrošinās Eiropas Savienības mēroga sadarbības iespēju pacientu drošības jomā.

Komisija finansēja divus Eiropas mēroga projektus, un šiem projektiem ir jāveicina situācijas labāka izpratne un pamatnostādņu izveide pacientu drošības jomā. Šie projekti ir MARQuIS – ,,Kvalitātes uzlabošanas stratēģiju īstenošanas novērtēšanas metodes“, un SIMPATIE – „Pacientu drošības uzlabošana Eiropā“.

Pacientu drošība bija iekļauta arī Ministru padomes jūnija sanāksmes darba kārtībā. Šomēnes, 10. jūnijā Padome pieņēma lēmumus attiecībā uz aizsargspēju pret mikrobiem. Šajos lēmumos tā atbalsta tādu stratēģiju izveidi, kas vērstas uz mikrobu iznīcināšanas līdzekļu saprātīgu lietojumu. Tas, ka izplatās baktērijas, kas ir noturīgas pret mikrobus iznīcinošiem ārstniecības līdzekļiem, visbiežāk ir neatbilstīgas lietošanas sekas visā veselības aprūpes sistēmā.

Svarīgi ir arī pasākumi, kas saistīti ar noturīgu patogēnu parādīšanās turpmāko novēršanu. Viens no šiem pasākumiem ir efektīvas kontroles sistēmas izveide starp dalībvalstīm un arī veselības aizsardzības darbinieku labāka informētība.

Iepriekš minētajā veselības aizsardzības ministru jūnija sanāksmē Komisija sniedza informāciju par paketi pacientu drošības jomā. Tā ir ,,Pacientu drošības pakete”, un saistībā ar to Komisija ziņoja par nodomu 2008. gada beigās iesniegt īpašu ziņojumu par pacientu drošību un priekšlikumu ieteikumam par pacientu drošību un infekciju novēršanu un kontroli. Tiklīdz būs pieejami šie dokumenti, prezidējošā dalībvalsts, bez šaubām, informēs Padomi.

Nobeigumā gribu atgādināt arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Tajā ļoti precīzi noteikta veselības aprūpes darbinieku profesionālās kvalifikācijas joma, lai aizsargātu Eiropas Savienības iedzīvotājus, un minētā regula nosaka arī dalībvalstu sadarbības jomu šajā sfērā.

  Marian Harkin (ALDE). - Pateicos priekšsēdētājam par atbildi. Priecājos dzirdēt par iepriekšējos sešos mēnešos gūtajiem panākumiem it īpaši darba grupā pacientu drošības jautājumos.

Es biju īpaši norūpējusies par to, ka, kaut gan mums ir veselības aprūpes darbinieku mobilitāte, mums nav ES mērogā atzītas oficiālas sadarbības struktūras starp veselības aprūpes darbinieku un veselības pakalpojumu regulatoriem.

Vai ministrs piekrīt, ka mums ir jāizveido ES mēroga atzīta struktūra, kas nodrošina oficiālu sadarbību starp šiem regulatoriem? Jo atsevišķi regulatori nevar garantēt pacientu drošību bez šādas saskaņotības un šādas struktūras; tādēļ es gribētu dzirdēt ministra komentārus par to.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Tikai papildinājums iepriekš teiktajam. Mums ir arī pacientu mobilitāte Eiropas Savienībā, cilvēki, kuri dodas atvaļinājumā un kuriem veic operācijas – reizēm ar briesmīgām sekām.

Kā to risināt, lai cilvēki, pirmkārt, būtu informēti par problēmām, un lai šie cilvēki būtu aizsargāti, nodrošinot atbilstīgi kvalificētus medicīnas aprūpes darbiniekus, kuriem iespējams izsekot visā sistēmā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Attiecībā uz ES mēroga organizācijām es minēju EUNetPass tīklu, kas ir viens no minētās darba grupas pacientu drošības jautājumos ieteikumiem, un īpaši jānorāda, ka EUNetPass tīkls būs viens no iespējamajiem veidiem pacientu drošības panākšanai.

Tātad ko nozīmē šis tīkls? Tas ir informācijas apmaiņas tīkls; tas sniedz dažāda veida palīdzību attiecībā uz ieteikumiem pacienta drošības jomā, un galvenokārt tas nodrošina platformu dalībvalstu un starptautisko organizāciju sadarbībai un tīklam pacientu drošības jomā. Šis tīkls attīsta pozitīvu drošības kultūru, tas īsteno veselības aprūpes darbinieku izglītību un apmācību, izveido ziņošanas sistēmu un prakses apmaiņu. Taču tas ir tikai viens no veidiem, un, bez šaubām, ir iespējami arī citi veidi, ieskaitot jūsu minēto.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0352/08)

Temats: ES dalībvalstu subsidiaritāte

Daudzās dalībvalstīs, bet īpaši kandidātvalstīs, politiskās partijas un plašsaziņas līdzekļi pastāvīgi apgalvo, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem un/vai acquis communautaire ir obligāti jāatļauj ,,viendzimuma laulības” vai civilā partnerība, jāmīkstina likumi par abortiem un eitanāziju.

Vai Padome var nepārprotami pateikt, vai un kādā mērā šie apgalvojumi atbilst patiesībai, vai arī šie jautājumi ir tikai dalībvalstu kompetencē, un/vai uz tiem attiecas subsidiaritātes princips?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Esmu spiests norādīt – un esmu pārliecināts, ka Posselt kungs to zina, – ka Kopienai nav tiesību izvirzīt dalībvalstīm prasības, lai tās iekļautu valsts tiesību aktos noteikumus attiecībā uz ,,viendzimuma laulībām” vai ,,civilo partnerību”. Kopiena var tikai pieņemt noteikumus attiecībā uz dalībvalstu tiesu sadarbību, piemēram, par citā valstī pieņemtu tiesas spriedumu atzīšanu vai izpildi.

Kopiena var pieņemt noteikumus arī attiecībā uz likumu konfliktu risinājumiem pārrobežu situācijās. Kopienas pašreizējie noteikumi – proti, Briseles Regula IIa – neattiecas uz noteikumiem par viendzimuma partnerību. Kā mēs zinām, dalībvalstis ļoti atšķirīgi risina jautājumu par viendzimuma partnerības tiesībām un saistībām. Dažu dalībvalstu tiesību aktos ir noteikumi par šāda veida partnerību, un dažu dalībvalstu tiesību aktos šādu noteikumu vispār nav.

Tā kā Kopienas tiesību aktos nav prasību par viendzimuma laulībām un civilo partnerību, dalībvalstīm būtu grūti panākt vienošanos par pašreizējo noteikumu grozījumiem, lai iekļautu arī viendzimuma partnerību. Man jānorāda, ka Kopienai nav tiesību noteikt tādus jautājumus kā aborti un eitanāzija.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Paldies Padomei par šo svarīgo skaidrojumu, jo šis jautājums tiek plaši apspriests arī Īrijā. Es gribētu tikai uzdot īsu, skaidru papildu jautājumu par Horvātiju. Vai tiesa, ka arī kandidātvalstīm nav jāgroza tiesību akti attiecībā uz šiem jautājumiem un tās joprojām var būt suverēnas, jo šie jautājumi nav ES kompetencē arī attiecībā uz dalībvakstīm?

  Marian Harkin (ALDE). - Paldies Padomei par atbildi, un es piekrītu, ka šiem jautājumiem – viendzimuma laulībām, civilajai partnerībai utt. – ir jābūt tikai dalībvalstu kompetencē. Taču viens no jautājumiem, kas tiks izvirzīts Īrijas debatēs par Lisabonas līgumu, bija jautājums par Pamattiesību hartu. Es tikai gribu pajautāt ministram, vai viņam ir viedoklis par Lisabonas līgumam pievienoto Pamattiesību hartu. Īrijā tika paziņots, ka šajā hartā ir atbalstīta viendzimuma laulību, abortu, eitanāzijas utt. Ieviešana. Es tikai gribu vaicāt ministram, vai viņam ir viedoklis par to.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Mans jautājums ir līdzīgs Marian Harkin jautājumam. Kāds no šā Parlamenta deputātiem izplatīja skrejlapas, kurās apgalvots, ka tad, ja Īrija atbalstīs Lisabonas līgumu, tur tiks ieviesta eitanāzija un aborts – indīgas skrejlapas, ja atļaujat tā teikt! Šim pašam deputātam pietika nekaunības, lai šodien stātos Parlamenta priekšā un runātu par patiesību un godīgumu.

Es gribu, lai ministrs skaidri pasaka šim Parlamentam, ka, pieņemot Lisabonas līgumu, nevienā dalībvalstī nekādā gadījumā netiks ieviests aborts un eitanāzija.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Liels paldies par šiem papildu jautājumiem. Pirmkārt, attiecībā uz Posselt kunga jautājumu, vai tas nozīmē, ka kandidātvalstīm – Horvātijai vai citām – ir jāgroza tiesību akti attiecībā uz viendzimuma laulībām, abortiem vai eitanāziju, atbildē ir NĒ. Šīm valstīm tas nav jādara. Tas nav jādara, jo šis jautājums nav iekļauts Kopienas kompetencē. Tādēļ šajos gadījumos kandidātvalstu tiesību aktus nepārbauda, jo tie nav tās Kopienas kompetencē, kurai grib pievienoties kandidātvalsts.

Attiecībā uz Pamattiesību hartu mana atbilde uz Harkin kundzes un Mitchell kunga jautājumiem ir šāda:

,,Vienā no Lisabonas līguma pantiem ir noteikts, ka Pamattiesību harta ir saistoša kā atsevišķs dokuments. Tomēr es šeit un tagad varu atklāti apstiprināt, ka Lisabonas līguma īstenošana neizvirzīs dalībvalstīm nekādas prasības attiecībā uz tādiem jautājumiem kā aborti, eitanāzija un viendzimuma laulības. Šie jautājumi nav Kopienas kompetencē, un Lisabonas līguma īstenošana to nemainīs. Šīs lietas, jautājumi un jomas joprojām paliks atsevišķu dalībvalsti kompetencē.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Dimitrios Papadimoulis (H-0358/08)

Temats: Pasaules krīze pārtikas apgādē

Tādu ikdienas pārtikas produktu kā kviešu, rīsu, kukurūzas utt. cenu straujais pieaugums ir izraisījis apgādes krīzi un sociālus nemierus daudzās jaunattīstības valstīs, bet Eiropa piedzīvo pārtikas cenu ārkārtīgu palielinājumu.

Kādi iemesli, pēc Padomes domām, ir izraisījuši šo ikdienas pārtikas cenu ārkārtīgo pieaugumu? Ko darīs Padome, lai atbalstītu ikdienas pārtikas ražošanu, vai, iespējams, samazinātu citu preču (piemēram, biodegvielas) ražošanu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome ir pilnīgi informēta par lauksaimniecības izstrādājumu un pārtikas cenu nozīmi pasaules tirgū. Prezidentūra uzskata, ka šīs problēmas risinājumam ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas attiektos uz visām iesaistītajām nozarēm, lai nodrošinātu Eiropas Savienības efektīvu un ilgtermiņa politisku reakciju. Attiecībā uz šā jautājuma dažādajiem politiskajiem aspektiem mēs nesen rīkojām daudzas diskusijas Padomes attiecīgajās nodaļās, lai veicinātu šādus saskaņotus risinājumus.

Piemēram, 19. maijā Padome rīkoja detalizētu diskusiju par lauksaimniecības ražošanas ietekmes faktoriem, lai nodrošinātu pienācīgu pārtikas apgādi. Tiek norādīts, ka ir jāpēta piedāvājuma un patēriņa ilgtermiņa tendences. Diskusija, kuras mērķis bija veicināt Eiropas Savienības kopīgu un ilgtspējīgu politisko reakciju, pieskārās visiem galvenajiem aspektiem, kas ir svarīgi lauksaimniecības nozarei un kopīgajai lauksaimniecības politikai.

Padome jau ir pieņēmusi lēmumu par daudziem pasākumiem pārtikas cenu spiediena mazināšanai Eiropas Savienības tirgos. Paredzēts, ka šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs starptautiskos tirgus. Padome ir īstenojusi arī dažus steidzamus pasākumus, piemēram, atcēlusi prasību attiecībā uz obligātajām rezervēm 2008. gadam, palielinājusi piena kvotas un pagaidām atteikusies no muitas nodevām labībai.

Padome apsvērs arī papildu pasākumus saistībā ar kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi. Šie pasākumi ir, piemēram, ir pilnīga atteikšanās no prasības par obligātajām atmatām, pakāpeniska piena kvotu sistēmas atcelšana, pašreizējo piemaksu pārtraukšana enerģijas kultūrām, lai veicinātu otrās paaudzes biodegvielu ražošanu – citiem vārdiem sakot, tādu biodegvielu, kuras ražo no blakusproduktiem un kuras nekonkurē ar pārtikas ražošanu.

Maija beigās Padome pievērsās šā jautājuma attīstības dimensijām un noteica, ka tādi apstākļi, kādi ir pašreiz, nopietni apgrūtina jaunattīstības valstis un ir īpaši šo valstu vājākos sociālos slāņus.

Sanāksmē, kas notika 3. jūnijā, Padome pētīja augsto pārtikas cenu finansiālo ietekmi un iespējamos risinājumus. Padome pievērsa uzmanību jau īstenotajiem pasākumiem īpaši lauksaimniecības jomā un uzsvēra lauksaimniecības tirgus orientācijas nozīmi, nodrošinot biodegvielas ražošanas ilgtspēju un palielinot vidēja un ilgāka laikposma lauksaimniecības ražošanu gan Eiropā, gan jaunattīstības valstīs.

Arī Eiropadome, kas sāks darbu rīt, pievērsīsies pārtikas cenu politiskajai ietekmei. Īsi sakot, ja atļaujat pabeigt, Papadimoulis kunga jautājums iepriekšējos mēnešos pastāvīgi ir bijis Padomes darba kārtībā.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Jūs nolasījāt diplomātisku tekstu vispārinājumu un diplomātu kokainajā valodā. Es jums jautāju: ,,Vai, smalki runājot arī rītdienas augstākā līmeņa sanāksmē, jūs pieņemsit īpašus pasākumus, un kādi tie būs attiecībā uz noteikumiem un likumiem, lai samazinātu spekulācijas ar pārtiku un degvielu? Vai jūs atbalstīsit zemākus sociālos ieņēmumus? Vai jūs pārbaudīsit nepārtraukto sašaurināšanas politiku attiecībā uz lauksaimniecību? Un beidzot, vai jūs domājat, ka pirms dažām dienām izteiktais Īrijas balsojums „nē” nav saistīts ar augstajām cenām un ikdienu?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Tas ir globāls jautājums, un mūsu padarītais Eiropas lauksaimniecības veselības pārbaudes jomā ir svarīgs, tomēr mazs. Kādas ir mūsu sarunas ar ASV, kur 25 % no labības apēd automobiļi nevis liellopi? Tas, bez šaubām, ir milzīgs jautājums, kas jārisina.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es gribētu paskaidrot Papadimoulis kungam, ka Eiropadome neīsteno īpašu pasākumus. Eiropadome dod pamatnostādnes rīcībai. Par īpašiem pasākumiem lemj Padome, un šeit Padome ir aktīva un rīcībspējīga. Es minēju un nosaucu virkni pasākumus, kurus Padome jau ir īstenojusi. Es minēju arī virkni pasākumu, kurus Padome jau ir paredzējusi īstenot, bet vēl nav to paveikusi. Tādēļ es nevaru pieņemt apvainojumus, ka tie ir tikai vārdi, jo es runāju par jau īstenotiem pasākumiem, un pasākumiem, kurus īstenos Padome, galvenokārt Lauksaimniecības padome un Ekonomikas un finanšu lietu padome.

Jautājums par Amerikas Savienotajām Valstīm un to paņēmieniem biodegvielu iegūšanā. Tas, bez šaubām, ir Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sarunu temats. Tas ir arī viens no pastāvīgi risināmiem jautājumiem – jautājums par biodegvielām. Protams, viedokļi ir atšķirīgi, un tie attiecas uz plašu jautājumu loku. Mums ir jāatceras, ka izrakteņu degvielas ir biodegvielu alternatīva. Tātad no šāda viedokļa mums ir jāizšķir, kurā jomā ir vislielākās grūtības.

Eiropas Savienība zina par biodegvielas ražošanas ietekmi uz pārtikas cenām. Tieši tādēļ Padome nesen īstenoja pasākumus otrās paaudzes biodegvielas izmantošanu un ražošanu, citiem vārdiem sakot, tādas biodegvielas, kas nekonkurē ar pārtikas ražošanu.

Tajā pašā laika rit darbs pie biodegvielas ražošanas ilgtspējas kritēriju izveides, un tad, kad šie kritēriji tiks pieņemti, tos piemēros gan Eiropas Savienībā ražotajai, gan ievestajai biodegvielai.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 6, ko iesniedza Jim Higgins (H-0359/08)

Temats: Satiksmes drošības uzlabošana

Viens no pašreizējās prezidentūras galvenajiem mērķiem bija satiksmes drošības uzlabošana. Tā kā prezidentūras tuvojas noslēgumam, vai Padome varētu norādīt, kādās jomās ir gūti vislielākie panākumi un kādās jomās panākumu ir mazāk, un kāpēc?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Attiecībā uz tiesību aktiem par satiksmes drošību Slovēnijas prezidentūra turpināja ierosinātās Parlamenta un Padomes direktīvas par ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanu lasījumus. Prezidentūra sarīkoja arī virkni tehnisku sanāksmju ar Eiropas Parlamenta referentu, vēloties nākamajā mēnesī panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu pirmajā lasījumā.

Kā vienu no Slovēnijas prezidentūras pasākumiem satiksmes drošības uzlabošanai es gribētu minēt arī darbu, kas paveikts attiecībā uz priekšlikumu regulai par gājēju un citu neaizsargāto ceļa lietotāju drošības uzlabošanu. Šajā priekšlikumā ir noteikti uzlabojumi automobiļu priekšdaļā, kuras automobiļu ražotājiem jākonstruē tā, lai gājējs gūtu mazāk savainojumu iespējamā sadursmē ar automobili.

Slovēnijas prezidentūra sāka šā priekšlikuma lasījumus Padomes darba grupās un rīkoja sekmīgas sanāksmes ar Eiropas Parlamenta referentu. Satiksmes drošības uzlabošanas jomā gūto panākumu virknē mēs varam ierindot ceļa pārvadājumu paketes pieņemšanu. Jāpiebilst, ka 2008. gada 13. jūnijā Transporta padome panāca politisku vienprātību par šo paketi.

Saistībā ar šo paketi es gribētu īpaši minēt priekšlikumu regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz pārvadājumu operatora nodarbošanos. Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šajā priekšlikumā ir izveidots vissmagāko pārvadājumu pārkāpumu saraksts. Ja pārvadājumu operators izdarīs šādu pārkāpumu, viņš var zaudēt uzņēmējdarbības atļauju. Tādējādi īpaši valsts reģistri, kurus izveidos saskaņā ar šo regulu, atvieglos pārvadājumu operatoru kontroli, un tā kļūs efektīvāka – tas, bez šaubām, labvēlīgi ietekmēs satiksmes drošību.

Jāpiemin arī priekšlikums regulai par noteikumiem par piekļuvi tirgum, kuri arī ir iekļauti šajā paketē. Tas ir saistīts ar tukšu kravas automobiļu braucienu samazināšanu, braucēju apmācības līmeņa paaugstināšanu, tirgus racionalizāciju un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, tādējādi netieši ietekmējot satiksmes drošību.

Šomēnes prezidentūra sāka arī direktīvas priekšlikuma par ceļu satiksmes drošības noteikumu izpildes veicināšanu lasījumus. Šo priekšlikumu Komisija iesniedza šāgada aprīlī.

Ņemot vērā atlikušo laiku un daudzos Komisijas priekšlikumus – priekšlikumu skaitu, kurus pašlaik izskata Padome – satiksmes drošības jomā, mūsuprāt, šajā jomā ir gūti ievērojami panākumi. Bez šaubām, rezultātus varēs pilnīgi novērtēt tikai pēc mūsu prezidentūras beigām.

  Jim Higgins (PPE-DE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku atzinību Slovēnijas prezidentūrai par uzsvaru, kas likts uz satiksmes drošību. Paaugstinājās dalībvalstu atbildīgo iestāžu informētība par dažādu pasākumu nepieciešamību praktiskās politikas īstenošanā, lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu un uz ceļiem bojā gājušo un ievainoto cilvēku skaitu.

Piemēram, es atzinīgi vērtēju Parlamenta šodien pieņemto F. Ferrari ziņojumu, kurā ir runa par gājēju un riteņbraucēju lielāku aizsardzību. Es vēlētos jautāt Padomei, vai mēs varam darīt vēl kaut ko un īstenot papildu pasākumus satiksmes drošības uzlabošanai?

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs! Es gribētu papildināt šo jautājumu. Šonedēļ mūsu darba kārtībā ir parādījušies vairāki ziņojumi pat satiksmes drošību: Šeit jau tika minēts F. Ferrari ziņojums, rīt mums paredzēts Z. Gurmai ziņojums, un H. Markov ziņojums šovakar. Vai no mūsu darba rezultāts ir apmierinošs no prezidentūras viedokļa, vai arī prezidentūra gribēja panākt kaut ko vairāk?

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos jautāt ministram, vai viņš ir apmierināts ar to, ka, kaut gan pastāv pietiekama un mūsdienīga alkohola pārbaude autobraucējiem, nav tādas pašas pārbaudes attiecībā uz nelegālajām narkotikām? Vai viņš varētu censties nodrošināt īpašas uzmanība pievēršanu šim jautājumam, jo šķiet, ka ar to jāsastopas arvien biežāk?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Higgins kunga jautājums: ko vēl mēs varētu darīt? Galvenais, ko var darīt Padome un Parlaments, ir paātrināt jau notiekošos procesus un pieņemt jau sagatavotos lēmumus, bez šaubām , šī Parlamenta pilnvaru laikā. Pirmais, kas tiks darīts saskaņā ar darba kārtību, jācer, jūlijā, ir minētā direktīva par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības. Tomēr pašlaik noris vēl vairāk pasākumu, nekā es šeit minēju, un es gribētu redzēt labu sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Padomi, lai tos varētu ātrāk pieņemt.

Rack kunga jautājumam, manuprāt, ir vajadzīga vairāk politiska atbilde. Mēs nebūsim apmierināti, kamēr uz Eiropas Savienības ceļiem joprojām ies bojā cilvēki. Un, kamēr tā notiek, mums būs jāizmēģina jauni pasākumi, papildu pasākumi, lai samazinātu nāves gadījumu un savainojumu skaitu, kamēr tiks sasniegts ideālais skaitlis – nulle.

Bez šaubām, narkotikas ir tāda pati problēma kā alkohols. Man šķiet, ka pret tām jārīkojas tāpat kā pret alkoholu. Jautājums ir par spēju vadīt transportlīdzekli, un es domāju, ka dalībvalstīm nav jānosaka atšķirība starp narkotiku veidiem, kuras būtībā ir tas pats, kas alkohols, tikai tāpēc, ka tā ir legāla narkotika.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 7 ir nepieņemams.

Jautājums Nr. 8, ko iesniedza Jörg Leichtfried (H-0365/08)

Temats: Jauna ceļu nodevu sistēma Slovēnijā

Slovēnija ir ieviesusi jaunu ceļu nodevu sistēmu, kas stāsies spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Šī sistēma nosaka, ka ceļa lietotājiem, kuri vēlas vienu reizi šķērsot Slovēniju personīgajā automobilī, par ko viņiem iepriekš bija jāmaksā aptuveni EUR 7, tagad ir jāiegādājas vai nu ceļa nodevu karte uz sešiem mēnešiem par EUR 35 (piecreiz dārgāk nekā iepriekšējā nodeva) vai divpadsmit mēnešu karte par EUR 55. Tas šķiet diskriminējoši un ir neapšaubāmā pretrunā ar Eiropas principiem.

Vai Padome zina par šiem notikumiem? Kā Komisija nodomājusi rīkoties, reaģējot uz to? Un kā šo situāciju varētu atrisināt pirmām kārtām?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Esmu spiests atkārtot, ka es šeit pārstāvu Padomi, un Padome nav risinājusi Leichtfried kunga uzdoto jautājumu. Tomēr, kā jau teicu, man šķiet, ka Eiropas Parlamenta iepriekšējā sēdē es saņēmu līdzīgu jautājumu. Tā kā es ļoti labi pazīstu minēto valsti, es varu atbildēt, taču es negribu riskēt un saņemt pārmetumus par man piešķirto pilnvaru pārkāpšanu, atrodoties šeit.

Tātad mēģināsim, un atļaujiet man sniegt dažus papildu paskaidrojumus. Slovēnijas jaunā ceļu nodevu sistēma, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, tas ir, karšu iegāde, attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru lielākais pieļaujamais svars nepārsniedz trīs tūkstošus piecus simtus kilogramu. Citiem vārdiem sakot, tā ir transportlīdzekļu kategorija, kurai saskaņā ar pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem nepiemēro kopīgus noteikumus, kā tas ir tad, ja transportlīdzekļu lielākais pieļaujamais svars pārsniedz trīs tūkstošus piecus simtus kilogramu. Tādējādi minētie Kopienas tiesību akti neattiecas uz Slovēnijas noteikto ceļu nodevu sistēmu.

Iespējams, kāds svarīgāks apstāklis: Slovēnijas noteiktā karšu sistēma ceļa nodevu iekasēšanai ir pagaidu sistēma. Tā tiks piemērota tikai pārejas periodā līdz elektronisko vai satelīta ceļa nodevu ieviešanai, kas paredzēta 2009. gadā vispirms kravas automobiļiem un pēc tam vieglajiem automobiļiem.

Lūdzu, saprotiet manu atbildi, Leichtfried kungs, kā labas gribas žestu un vēlēšanos sniegt jums paskaidrojumu. Tomēr mana atbilde negroza to, ka man šeit ir citas pilnvaras un es nepārstāvu Slovēniju.

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Acīmredzot mēs atšķirīgi interpretējam likumu. Manuprāt, šī sistēma diskriminē iedzīvotājus, kas nav Slovēnijas iedzīvotāji. Es gribētu jautāt ministram, vai Eiropas Komisijai ir iespēja ierosināt pārkāpuma procedūru pret Slovēniju. Pirmie soļi, man šķiet, ir jau sperti. Mans jautājums ir šāds: Vai jūs kā Padomes priekšsēdētājs ieteiktu Slovēnijai ieviest desmit dienu karti, iespējams, tādēļ, lai saglabātu mieru un novērstu pārkāpuma procedūras iespēju?

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Ministra kungs! Iepriekšējo reizi jūs attiecībā uz šo jautājumu norādījāt, ka mēs runājam par pagaidu noteikumiem. Parasti tos piemēro vienu, divus, trīs mēnešus. Šajā gadījumā tos piemēro vairāk nekā gadu, un tā ir neapšaubāma diskriminācija attiecībā pret cilvēkiem, kas nav Slovēnijas iedzīvotāji, un tātad pret ES pilsoņiem. Komisārs Tajani kungs vakar nepārprotami apstiprināja, ka Transporta ĢD jau ir sagatavojis vēstuli, lai noskaidrotu šo diskriminācijas gadījumu.

Vai jūs neteiktu, ka ir pienācis laiks pieņemt dažus steidzamus pasākumus, lai tūristi šovasar varētu šķērsot Slovēniju par saprātīgu cenu? Tā ir valsts, kuru mēs visi ar prieku apmeklējam.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Pašlaik nav noteikts, ka šajā lietā ir saskatāma diskriminācija. Ja tā būs, tad veidosies jauna situācija, un es nevēlos izteikt minējumus par to. Taču pašlaik nešķiet, ka apsūdzības diskriminācijā ir pamatotas, jo karšu sistēma ir vienāda gan Slovēnijas iedzīvotājiem, gan visiem citiem. Tomēr es tiešām gribētu beigt šo jautājumu un norādīt, ka esmu šeit kā Padomes pārstāvis, un Padome par to nav domājusi. Lūdzu, uzskatiet manu iesaistīšanos šajā diskusijā par labas gribas žestu, un es cenšos sniegt jums paskaidrojumus pēc labākās sirdsapziņas.

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Es vēlos kaut ko pateikt pirms sēdes pārtraukums. Šī ir pēdējā reize, kad ministrs Janez Lenarčič stājās mūsu priekšā kā Padomes priekšsēdētājs. Viņš, bez šaubām, piedalīsies ārkārtas plenārsēdē Briselē, taču viņš pavadīs savas valsts premjerministru un tādēļ nerunās kā Padomes priekšsēdētājs. Es vēlos pateikties ministram Janez Lenarčič un Slovēnijas prezidentūrai par sadarbību ar Eiropas Parlamentu it īpaši Padomei uzdoto jautājumu laikā, kad es vadīju sēdi.

Zinu, ka jūlijā ministrs Janez Lenarčič stāsies vadošā amatā kādā starptautiskā cilvēktiesību organizācijā, kas atrodas Varšavā. Es gribu viņu apsveikt un novēlēt viņam panākumus. Esmu pārliecināts, ka, esot šajā amatā, viņam būs iespēja reizēm strādāt kopā ar Eiropas Parlamentu it īpaši saistībā ar vēlēšanu pārraudzību, jo minētā organizācija ir saistīta ar ESDO. Tādēļ es vēlu Lenarčič kungam turpmākos panākumus un vēlreiz pateicos par piedalīšanos, par gatavību atbildēt un par sniegto atbilžu kvalitāti.

Ar to jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.00 un atsāka darbu plkst. 21.00 )

SĒDI VADA: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

(1) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+REPORT+A6-2005-0317+0+DOC+PDF+V0//EN&language=EN.