Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 18. jūnijs - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: RODI KRATSA-TSAGAROPOULOU
priekšsēdētāja vietniece

(Sēde tika atklāta plkst. 9.05.)

2. Eiropadomes sanāksmes sagatavošana pēc referenduma Īrijā (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropadomes sanāksmes sagatavošanu pēc referenduma Īrijā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Rīt sāksies otrā Eiropadomes sanāksme Slovēnijas prezidentūras laikā. Vēlos jūs informēt par galvenajām valstu un valdību vadītāju diskusiju tēmām. Pirmās debates pilnīgi noteikti būs veltītas situācijas izvērtēšanai, kura izveidojusies pēc pagājušajā ceturtdienā Īrijā notikušā referenduma par Lisabonas līgumu. Šajā brīdī es vēlos atkārtot Eiropadomes priekšsēdētāja Janez Janša teikto: „Prezidentūra pauž nožēlu par Īrijas referenduma dalībnieku lēmumu un ir dziļi vīlusies. Tas ir pats par sevi saprotams, ka mēs ņemsim vērā īru tautas pausto gribu.“

Pēc referenduma oficiālo rezultātu publicēšanas Eiropadomes priekšsēdētājs runāja ar vairākiem to dalībvalstu vadītājiem, kuras vēl nav pabeigušas ratifikācijas procesu. Mūs stiprina doma, ka šīs dalībvalstis ir apņēmības pilnas turpināt ratifikācijas procesu. Kā jau uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs, Lisabonas līgums ir ārkārtīgi būtisks Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem, jo tas uzlabos efektivitāti, demokrātijas īstenošanu un pārredzamību.

Tas tā patiešām ir, ka problēmas un izaicinājumi, ar kuriem Eiropas Savienība šodien sastopas, saglabājas. Turklāt Īrijas referenduma negatīvais rezultāts nepalīdzēs šīs problēmas atrisināt. Rītdienas Eiropadomes sanāksmē valstu un valdību vadītāji spriedīs par to, kā vislabākajā veidā varētu atrisināt šo situāciju. Viņi centīsies noteikt turpmāk veicamo darbu termiņus. Prezidentūra ir pārliecināta, ka, sadarbojoties ar Īriju, varētu rast risinājumu un ka Eiropas Savienība vairs nesaskarsies ar 2005. gada situācijā.

Eiropadomes sanāksmē mēs vispirms uzklausīsim premjerministru Brian Cowen, kad viņš izskaidros ar referenduma rezultātiem saistītos apstākļus un šāda iznākuma iemeslus.

Eiropadome, protams, neatstās novārtā citas būtiskās problēmas, kuras mums ir jārisina. Eiropas Savienība turpina darboties. Tādēļ otrā lielā valstu un valdību vadītāju debašu tēma būs pārtikas un naftas cenu celšanās. Tas ir fakts, ka preču cenu celšanās veicināja pārtikas cenu celšanos un kopējā inflācijas līmeņa pieaugumu Eiropas Savienībā. Šīs augstās cenas vistiešāk skāra ģimenes ar zemiem ienākumiem.

Pasaules līmenī visvairāk skartas ir jaunattīstības valstis, kuras importē pārtikas produktus. Ir būtiski, lai Eiropas Savienība attiecīgi reaģētu un parādītu vienotu nostāju attiecībā uz pasākumiem seku novēršanai, ne tikai domājot par Eiropas Savienības iedzīvotāju nabadzīgāko daļu, bet arī par jaunattīstības valstīm. Tādēļ ir sagaidāms, ka Eiropadome spers nepieciešamos soļus Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī. Vēlos sniegt jums īsu informāciju par tiem.

Eiropas Savienība jau ir īstenojusi pasākumus, lai atvieglotu pārtikas produktu cenu radīto spiedienu, atļaujot tirgot intervences krājumus, samazinot eksporta kompensācijas, atceļot atmatu prasības 2008. gadā, palielinot piena kvotas un atceļot importa nodevas labības produktiem, tādējādi palielinot piedāvājumu un palīdzot stabilizēt lauksaimniecības produktu tirgus. Ņemot vērā to, ka visvairāk cieš ģimenes ar zemiem ienākumiem, ir tikai dabiski, ka dalībvalstis īsteno īstermiņa pasākumus, lai mazinātu augsto cenu spiedienu uz šīm ģimenēm.

Tomēr Eiropadomei ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Maz ticams, ka tuvākajā laikā pārtikas vai naftas cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Es esmu pārliecināts, ka nākamā prezidentūra, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, savlaicīgi panāks vienošanos par KLP „veselības pārbaudi”, kura ietvers pasākumus lauksaimnieciskās ražošanas uzlabošanai un pārtikas piegādes nodrošināšanai.

Mums ir jāpievērš uzmanība arī biodegvielas politikai un jāatrod veids, kā nodrošināt to ilgtspēju gan Eiropas Savienībā, gan arī citās valstīs. Būs svarīgi veicināt otrās paaudzes biodegvielu attīstību. Vispārīgāk runājot, mums ir jāturpina darbs inovāciju, pētniecības un attīstības jomā lauksaimniecības nozarē, lai nodrošinātu tās efektivitāti un ražīgumu. Starptautiskā līmenī ir īstenojamas vairākas iniciatīvas — Eiropadomes iecere uzsvērt Eiropas Savienības ieguldījumu pasaules centienos mazināt pieaugošo cenu ietekmi uz nabadzībā dzīvojošajiem.

Tāpat arī aicinājums nodrošināt labāk koordinētu starptautiskās sabiedrības spēju reaģēt uz pieaugošo pārtikas cenu radīto krīzi, jo īpaši saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un G8 grupu; atbalsts brīvās tirdzniecības politiku virzieniem; spēja ātri reaģēt uz neatliekamām humanitārās palīdzības vajadzībām; un pretimnākošs, mērķtiecīgs atbalsts lauksaimniecībai jaunattīstības valstīs. Eiropas Savienība sastopas ne tikai ar augsto pārtikas cenu problēmu, bet arī pieaugošo naftas cenu problēmu. Tādēļ ir jāpielāgo Eiropas ekonomika, un šodien ir iecerētas īpašas debates par šo jautājumu.

Vēl viena prezidentūras prioritāte ir nodrošināt, lai Eiropadome uzsvērtu īstenotos pasākumus Eiropas perspektīvas stiprināšanai Rietumbalkānu valstīs. Es jo īpaši vēlos uzsvērt, ka ir noslēgti vairāki stabilizācijas un asociācijas nolīgumi un uzsākts dialogs par vīzu liberalizāciju ar visām šā reģiona valstīm, kā arī iesniegti turpmākie plāni. Turklāt valstu un valdību vadītāji uzsvērs, cik svarīgi ir iesaistīt visas Rietumbalkānu valstis reģionālajā sadarbībā, un atzinīgi vērtēs vairākas iniciatīvas konkrētās nozarēs. Rietumbalkānu valstis ir reģions, ap kuru ir izvietotas Eiropas Savienības dalībvalstis, un tādēļ ir svarīgi pēc iespējas drīzāk apstiprināt Eiropas perspektīvu un palīdzības sniegšanas noteikumus reformu īstenošanai. Prezidentūra augsti vērtē Eiropas Parlamenta atbalstu šai saistībā.

Vēl viens būtisks darba kārtības jautājums ir virzība uz tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. 2008. gads ir vidusposms šo mērķu sasniegšanai noteiktā termiņā. Eiropas Savienība kā lielākais palīdzības sniedzējs attīstības jomā apzinās savu atbildību un vēlas aktīvi mudināt starptautisko sabiedrību sasniegt TAM. Tādēļ Eiropadome uzsvērs Eiropas Savienības būtisko lomu starptautiskajās konferencēs un saistības, ko tā ir uzņēmusies.

Trešais Eiropadomes sanāksmē izskatīto jautājumu kopums attieksies uz ekonomikas, sociālajiem un vides jautājumiem. Vispirms es vēlos pieminēt pārskatu par paveikto darbu saistībā ar klimata un enerģētikas dokumentu paketi. Slovēnijas prezidentūra ir sasniegusi visus noteiktos mērķus saistībā ar šo paketi. Ārkārtīgi būtiski bija martā notikušajā Eiropadomes sanāksmē pieņemtie politiskie lēmumi. Eiropadome ņems vērā arī panākto vienošanos enerģijas tirgus liberalizācijas jomā – jautājumu, par kuru vakar notika debates Eiropas Parlamentā.

Pamatojoties uz 2007. gada decembrī izdarītajiem secinājumiem, Eiropadome izvērtēs arī panākto progresu attiecībā uz būtiskākajiem jautājumiem migrācijas, tiesiskuma un terorisma apkarošanas jomā. Noslēgumā valstu un valdību vadītāji skatīs jautājumus saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Pamatojoties uz iepriekš gūtajiem panākumiem un pastiprinot tos, „Barselonas process — Vidusjūras reģiona valstu savienība” būs vēl viens stimuls Eiropas Savienības attiecībām ar Vidusjūras reģiona valstīm. Tas papildinās pašreizējās divpusējās attiecības, kuras turpināsies, pamatojoties uz pašreizējās politikas struktūrām. Sagaidāms, ka Eiropadome atzinīgi novērtēs nesenos priekšlikumus izveidot austrumu valstu savienību, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Sanāksmes noslēgumā valstu un valdību vadītāji pārrunās Komisijas priekšlikumu par Slovākijas Republikas kā 16  Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts pievienošanos 2009. gada 1. janvārī. Šai saistībā es vēlos sveikt Slovākijas Republiku.

Īsumā vēlos teikt, ka šajā Parlamentā paustie uzskati un debates lielā mērā ir palīdzējušas sagatavot Eiropadomes sanāksmes darba kārtību. Arī debates, kuras sāksies pēc īsa brīža, būs nozīmīgs un būtisks ieguldījums diskusijās starp valstu un valdību vadītājiem, tādēļ es tās klausīšos ar lielu interesi.

(Aplausi)

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze, rītdienas Eiropadomes sanāksmes darba kārtība ir ļoti nopietna, un tajā ietverti vairāki jautājumi, par kuriem pilsoņi sagaida Eiropas rīcību.

(Daži labajā pusē sēdoši deputāti, kuriem mugurā bija zaļi teniskrekli, piecēlās, turot reklāmkarogus un plakātus, kuros bija pausts aicinājums ņemt vērā Īrijas negatīvo balsojumu. Priekšsēdētāja aicināja viņus nolaist reklāmkarogus un plakātus.)

Šie jautājumi citu starpā ir naftas un pārtikas cenu celšanās, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošība, migrācija un patvēruma politika.

Bet neapšaubāmi visbūtiskākais jautājums būs Īrijas balsojums pret Lisabonas līgumu. Šis negatīvais balsojums bija liela vilšanās visiem tiem, kuri atbalsta spēcīgāku, efektīvāku un atbildīgāku Eiropas Savienību. Lisabonas līgums vēl joprojām ir ļoti būtisks, lai palīdzētu mums risināt problēmas, ar kurām Eiropa šodien saskaras; palīdzētu veidot demokrātiskāku Eiropas Savienību, palielinot šā Parlamenta pilnvaras un atzīstot dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas politikas izstrādē; nodrošinātu Eiropas kapacitāti tādu jautājumu risināšanā kā migrācija, enerģija, klimata pārmaiņas, iekšējā drošība; uzlabotu Eiropas vienotību un efektivitāti pasaules līmenī.

Šīs problēmas nav izzudušas. Patiesība ir tāda, ka negatīvais balsojums neatrisināja problēmas, kuras mēģina risināt Lisabonas līgums.

Pēdējos sešos gados mēs esam tērējuši daudz enerģijas, strādājot pie institucionāliem jautājumiem. Sastopoties ar tik daudziem būtiskiem, šodien risināmiem jautājumiem, mēs nevaram ļaut šai enerģijai iet zudumā, jo pasaule neapstāsies, lai pagaidītu Eiropu.

Kā jau es teicu pagājušā nedēļā, Komisija ar cieņu izturas pret Īrijas referenduma rezultātiem. Mums ir jāizturas ar tādu pašu cieņu pret ratifikācijas procesu visās dalībvalstīs,

(Aplausi)

neatkarīgi no tā, vai tās izvēlas rīkot referendumu, vai īstenot parlamentārās ratifikācijas procesu. Līdz šim attiecībā uz līguma ratifikāciju ir pieņemti 19 demokrātiski lēmumi — 18 valstis balsoja „par” Lisabonas līgumu, viena — „pret”. Astoņām dalībvalstīm lēmums vēl ir jāpieņem.

Īrijas valdība ir skaidri parādījusi savu cieņas pilno attieksmi pret citu valstu tiesībām turpināt ratifikācijas procesu. Tas, pēc manām domām, ir pašsaprotami. Visas valstis Eiropā ir vienlīdzīgas; visām valstīm ir tiesības paust savu viedokli.

(Aplausi)

Lai gan ir skaidrs, ka Lisabonas līgums nevar stāties spēkā, kamēr nav panākta vienprātība attiecībā uz tā ratifikāciju, tikpat skaidrs ir arī tas, ka Īrijas balsojums parāda Īrijas nostāju, bet nevar noteikt citu valstu viedokli. Es ceru, ka dalībvalstis, kuras nav ratificējušas Lisabonas līgumu, turpinās ratifikācijas procesu.

(Aplausi)

Eiropadomes sanāksme dod mums iespēju uzmanīgi ieklausīties ministru prezidenta Brian Cowen teiktajā. Pēc tam mums ir cieši jāsadarbojas ar Īrijas valdību, lai palīdzētu atrisināt šo problēmu. Es vēlos izteikties skaidri — Īrijas pienākums ir palīdzēt rast risinājumu. Kad valdības paraksta līgumu, tās uzņemas atbildību par tā ratifikāciju. Bet es vēlos teikt arī to, ka šis ir tas brīdis, kad mums ir jāizturas nopietni pret solidaritātes principu. Divdesmit septiņas dalībvalstis parakstīja līgumu; mums ir jācenšas panākt, lai 27 dalībvalstis atrastu turpmāko ceļu. Visu dalībvalstu nostāja ir vienlīdz cienījama, un tas mums ir jāņem vērā.

Šā mērķa sasniegšanā laiks un pūles būs jāiegulda ne tikai īriem, bet mums visiem. Es nedomāju, ka mēs varam steidzināt neapdomātu lēmumu pieņemšanu par uz nākamo soli. Mums ir nepieciešams laiks, lai panāktu patiesu vienprātību un redzētu, kādi risinājumi ir iespējami attiecībā uz Īriju. Bet tajā pašā laikā mēs nevaram kavēties pārāk ilgi. Es zinu, ka šis Parlaments vēlas informēt savus vēlētājus par turpmāko attīstību līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Komisija ir gatava dot savu ieguldījumu, un es esmu pārliecināts, ka šis Parlaments arī, bet ir pilnīgi skaidrs, ka arī valdībām ir jāuzņemas atbildība attiecībā uz Lisabonas līguma parakstīšanu, tā ratificēšanu un Eiropas projekta popularizēšanu sabiedriskās domas veidošanai dalībvalstīs. Un attiecībā uz šo pēdējo aspektu es vēlos sniegt vispārīgu komentāru, kurš, pēc manām domām, var būt noderīgs notiekošajās debatēs. Gadiem ilgā attieksme pret Eiropas iestādēm kā pret ērti izmantojamu peramo zēnu rada labvēlīgu augsni populistiskām kampaņām.

(Aplausi)

Kā jau es esmu teicis vairākas reizes iepriekš, nevar no pirmdienas līdz sestdienai noniecināt Briseli vai Strasbūru un svētdienā cerēt, ka pilsoņi balsos par Eiropas Savienību.

(Aplausi)

Rīt Eiropadome uzsvērs arī to, ka negatīvs balsojums nedrīkst būt par cēloni tam, lai Eiropas Savienība iekristu savu iestāžu apceres lamatās. Pāris pēdējos gados mēs esam panākuši ievērojamu progresu, un mērķtiecīgie centieni bijuši vērsti uz to, lai ieviestu tādu politiku, kas ir Eiropas pilsoņu interesēs. Laikā, kad pieaugošo pārtikas un naftas cenu dēļ uz mums ir liktas lielas cerības, mēs nevaram atļauties iet citu ceļu. Tieši tādēļ es atzinīgi vērtēju ministru prezidenta Janez Janša un Slovēnijas prezidentūras lēmumu ierobežot debatēm par Lisabonas līgumu veltīto laiku līdz ceturtdienas vakaram un pārējo Eiropadomes sanāksmes laiku veltīt mūsu politikas programmu izstrādei.

Šodien ikviens izjūt pārtikas un degvielas cenu pieauguma radīto spiedienu, bet dažiem tas ir īpašs apgrūtinājums. Nabadzīgākām mājsaimniecībām šie izdevumi veido lielāko daļu no mājsaimniecības budžeta, tādēļ tās cenu pieaugumu izjūt jo īpaši sāpīgi. Tas pats attiecas arī uz dažiem ekonomiskās darbības veidiem, jo degviela dažās nozarēs ir ļoti nozīmīgs faktors.

Divos paziņojumos par pārtikas un naftas cenām Komisija piesardzīgi analizē cenu pieauguma iemeslus, identificē jomas, kurās jūtams vislielākais spiediens, kā arī nosaka, ko mēs varam darīt un kas mums būtu jādara.

Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā īstenos visus iespējamos pasākumus Eiropas un dalībvalstu līmenī. Mums ir jābūt dinamiskiem un izdomas bagātiem, izvērtējot mūsu rīcībā esošos instrumentus, nosakot, kādi instrumenti nodrošinās reālus rezultātus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Atcerēsimies iepriekšējās naftas krīzes, no kurām Eiropa neguva mācību ilgtermiņā. Cerēsim, ka šoreiz situācija neatrisināsies tā, kā iepriekš, kad pēc naftas krīzēm mēs atgriezāmies pie iepriekšējās prakses. Es ceru, ka šoreiz mums patiešām ir dota iespēja mainīties un mainīt enerģijas patēriņa paradumus Eiropā un pasaulē.

Lai atvieglotu ar pārtiku saistītās problēmas Eiropas Savienībā, pirms aicinājuma par divām trešdaļām palielināt šā jautājuma risināšanai paredzētos budžeta līdzekļus mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem paplašināt mūsu pārtikas izplatīšanas shēmas, lai nodrošinātu vistrūcīgākos.

Turklāt Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti, kurus var izmantot un kurus tā izmantos, proti, cenu uzraudzība, konkurences tiesību piemērošana, lai kontrolētu pārtikas piegādes ķēdi, rezervju palielināšana un KLP efektīva piemērošana pašreizējai situācijai lauksaimniecības produktu tirgū.

Attiecībā uz naftas cenām ir attaisnojami tūlītēji pasākumi, lai palīdzētu mājsaimniecībām, kurām klājas visgrūtāk. Tomēr nebūtu prātīgi, ja valdības izmantotu valsts līdzekļus, lai kompensētu energoresursu cenu pieaugumu, ar kuru, visticamāk, mums drīzumā nāksies saskarties. Mums ir jāizvērtē arī Eiropas Savienības rīcībā esošie instrumenti tādās jomās kā konkurence un nodokļu piemērošana. Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem uzlabot pārredzamību attiecībā uz naftas produktu drošības rezervēm un komerciālajām rezervēm. Mēs nāksim klajā arī ar priekšlikumiem nodokļu piemērošanas jomā, lai atbalstītu un veicinātu pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, proti, priekšlikumiem energoefektivitātes jomā. Mēs atbalstīsim arī no naftas un fosilās degvielas iegūtu energoresursu ražotāju un patērētāju augsta līmeņa sanāksmi.

Attiecībā uz zivsaimniecības nozari mēs nāksim klajā ar ārkārtas situācijas dokumentu paketi, lai atrisinātu ekonomiskās un sociālās grūtības, atļaujot dalībvalstīm sniegt īstermiņa palīdzību ārkārtas gadījumos, un mēs pārskatīsim noteikumus attiecībā uz maza apjoma valsts palīdzību. Attiecībā uz šo jautājumu vēlos sniegt trīs komentārus. Pirmkārt, šādai palīdzībai ir jābūt saskaņotai — mums ir jāizvairās no sasteigtām dalībvalstu iniciatīvām, kuras tikai pārvieto problēmas uz citu Eiropas Savienības valsti. Otrkārt, mums ir jāvērš negatīvo seku likvidēšanas pasākumi uz visvairāk skartajiem flotes segmentiem. Treškārt, mums ir jāatrod strukturāli risinājumi jaudas pārpalikumu mazināšanai zivsaimniecības nozarē.

Spiediens, kuru eiropieši šodien izjūt, parāda, kādēļ Eiropas Savienības mērķi attiecībā uz energoapgādes drošību, energoefektivitāti un klimata pārmaiņām ir tik būtiski Eiropas sabiedrības labklājībai, un tieši tādēļ šie mērķi ir aktuālāki nekā jebkad agrāk. Tā kā naftas un gāzes pieprasījums turpina pārsniegt piedāvājumu, pagājušajā gadā noteiktie mērķi ir izmantojams risinājums Eiropas neaizsargātības un turpmāko cenu pieaugumu ekonomisko seku mazināšanai. Mūsu izstrādātās un pašlaik šajā Parlamentā izskatītās priekšlikumu paketes galvenie aspekti būs izšķirošs ieguldījums.

Pamatideja ir šāda — energoresursu cenas, visticamāk, nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, tādēļ šī problēma ir kļuvusi par strukturālu problēmu. Mēs varam rast un mums ir jāmeklē īstermiņa risinājumi, proti, risinājumi tiem, kuri mūsu sabiedrībā ir visneaizsargātie. Tomēr strukturālai problēmai ir nepieciešams strukturāls risinājums, strukturāla rīcība. Strukturāla rīcība ir mūsu klimata pārmaiņu un atjaunojamo energoresursu dokumentu paketes pieņemšana; mūsu mērķis ir nevis būt atkarīgiem no fosilā kurināmā, bet gan veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzlabot energoefektivitāti. Tas ir būtiskākais mērķis, kurš mums jācenšas īstenot.

(Aplausi)

Tātad es ceru, ka tie Eiropas pilsoņi, kuri joprojām šaubās par nepieciešamību mainīt mūsu energoresursu izmantošanas paradumus, tie, kuri joprojām šaubās par nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām, beidzot sapratīs, ka, ja ne šo iemeslu dēļ, tad tādēļ, ka ir nepieciešams uzlabot energoapgādes drošību un mūsu ekonomikas konkurētspēju, mums patiešām ir jāpilda savas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Strukturāla rīcība, reaģējot uz strukturālām problēmām, ar kurām mēs sastopamies, galvenokārt ir taupīt un diversificēt. Ar taupīšanu es domāju energoefektivitātes uzlabošanu, jo šajā jomā vēl joprojām ir ļoti daudz neizmantotu iespēju. Diversifikācija attiecas gan uz energoresursu avotiem, gan arī ģeogrāfisko izcelsmi. Abi šie aspekti ir saistīti ar Eiropas energoapgādes drošības uzlabošanu. Tādēļ ir steidzami jāpieņem mūsu izstrādātā dokumentu pakete attiecībā uz klimata pārmaiņām un energoapgādes drošību. Eiropadomes uzdevums būs informēt par šo situāciju un sagatavot visu nepieciešamo, lai, kā mēs ceram, ne vēlāk, kā nākamā gada decembrī, būtu iespējams panākt politisku vienošanos.

Pēc manām domām, nozīmīgs Eiropadomes uzdevums ir darīt zināmu, ka negatīvais balsojums par Lisabonas līgumu nav aizbildināšanās, lai attaisnotu izvairīšanos no turpmākās rīcības. Šim balsojumam nevajadzētu nozīmēt to, ka Eiropas darbs būs paralizēts. Mums ir jāparāda, ka mēs atradīsim labāko veidu, kā nodrošināt efektīvas un demokrātiskas Eiropas izveidošanu, kuru bija iecerēts panākt ar Lisabonas līgumu.

Es vēlos noslēgt runu ar politisku piezīmi. Es domāju, ka mums — tiem, kuri atbalstīja un atbalsta Lisabonas līgumu, šim Parlamentam un Komisijai — nav jājūtas par to vainīgiem, jo konkurence pasaulē ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk; būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Mums ir nepieciešama Eiropas Savienība, kura efektīvāk strādā savu pilsoņu interesēs, risinot problēmas, ar kurām mēs satopamies. Un šīs problēmas arī nākotnē būs energoapgādes drošības problēmas, klimata pārmaiņu problēmas, starptautiskā terorisma problēmas, problēmas saistībā ar pieaugošo jauno lielvaru konkurētspēju un migrāciju. Mēs sastopamies ar šīm problēmām jau šodien, un mums tās ir jārisina efektīvāk.

Tādēļ nevainosim Eiropas Savienību. Būsim godīgi. Tas tā patiešām ir, ka ļoti bieži, rīkojot referendumus, mēs esam pieredzējuši negatīvu balsojumu saistībā ar Eiropas Savienību. Bet būsim patiesi godīgi. Ja tiktu rīkoti referendumi par vairumu dalībvalstīs īstenoto politiku un mūsu iniciatīvu, vai balsojums vienmēr būtu pozitīvs? Tādēļ nevainosim vienmēr Eiropas Savienību vai Eiropas iestādes. Patiesībā politisku lēmumu pieņemšana Eiropas, dalībvalsts vai reģionālā līmenī šodien ir ļoti sarežģīta.

Tādēļ mums šai sakarā ir jārīkojas gudri, piesardzīgi un nopietni. Mums nevajadzētu vienmēr vainot Eiropas Savienību. Gluži pretēji — mums ir jāstrādā, lai tā kļūtu efektīvāka, – jāatzīst savas neveiksmes, jāspēj identificēt problēmas, jāveic uzlabojumi un jāturpina virzīties uz mērķi. Es domāju, ka labākais veids, kā to izdarīt, ir izvairīties no pesimisma un neatgriezties crisophilie — krīze krīzes dēļ — situācijā. Pesimisms neatrisinās šo problēmu. Mums patiešām ir nopietna problēma, bet mums tā ir jāatrisina, nevis jāļaujas nomāktam noskaņojumam.

Labākais veids, kā parādīt, ka mēs esam ieinteresēti mūsu projektā — un šai saistībā es vēlos paust atzinību arī Francijas prezidentūras centieniem —, ir nopietni strādāt visbūtiskākajās jomās, kurās Eiropas Savienība var atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām risināt mūsu pilsoņiem patiešām aktuālas problēmas. Es ceru, ka šī situācija nesabojās mūsu noskaņojumu un ka mēs turpināsim iet pa iesākto ceļu. Mums patiešām ir nepieciešami stūrmaņi un kapteiņi ne tikai mierīgā, bet arī vētras laikā. Es uzskatu, ka mums ir jāpieturas pie mūsu izraudzītā kursa un jāturpina īstenot mūsu projekts, lai Eiropa kļūtu vajadzīgāka nekā jebkad agrāk.

(Aplausi)

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lielākā daļa īru, kuri piedalījās referendumā, pauda savu negatīvo attieksmi pret Lisabonas līgumu. Manis pārstāvētā grupa ciena šo lēmumu tāpat kā to 18 dalībvalstu lēmumu, kuras ir paudušas atbalstu līgumam un ratificējušas to.

Eiropas Savienība ir pamatota uz vārda brīvības un demokrātijas principa. Tā iemesla dēļ, ka mēs esam demokrāti, mēs vēlamies, lai visas dalībvalstis paustu savu nostāju attiecībā uz līguma ratifikāciju. Tikai šā procesa beigās Eiropadome varēs pieņemt lēmumu par to, kuru ceļu izvēlēties; citiem vārdiem sakot, nemazināt Īrijas lēmuma nozīmi — nevienai dalībvalstij nav tiesības liegt citām valstīm brīvi paust savu nostāju.

Mēs ceram, ka šonedēļ Eiropadome mierīgā, atbildīgā un konstruktīvā veidā analizēs šā balsojuma radīto situāciju. Manis pārstāvētās grupas Eiropas Tautas partijas (kristīgie demokrāti) deputāti cer, ka Eiropadome aicinās dalībvalstis, kuras vēl nav pabeigušas ratifikācijas procedūras, izdarīt to tām pieņemamā un atbilstošā veidā.

Dāmas un kungi, īru tauta ir paudusi savu nostāju. Īri ir pauduši savas bažas par Eiropas integrācijas mērķi, par Eiropas pārvaldību, par lauksaimniecības politikas nākotni, par PTO sarunām, par nodokļu politiku. Īrijas balsojums parāda arī to, ka daudzi neizprot Eiropas Savienības sarežģīto struktūru un ne vienmēr apzinās tās būtiskumu. Balsojums ir daudzu pilsoņu uzdots jautājums par Eiropas integrācijas mērķi. Manu un manas paaudzes motivāciju — nodrošināt mieru mūsu kontinentā — jaunākās paaudzes vairs neizprot.

Īrijas balsojums „pret” ir aicinājums precīzāk noteikt Eiropas mērķus un labāk izskaidrot iemeslus turpmākai integrācijai. Eiropas Parlamentam, kurš bieži vien pieņem sarežģītus tekstus, ir pilnībā jāiesaistās šā uzdevuma veikšanā. Bet vai, balsojot „pret”, īri gribēja teikt, ka attiecībā uz tādiem jautājumiem, kā klimats un enerģētika, jaunā pārtikas nodrošināšanas sistēma, personu drošība, imigrācija vai ārpolitika, valstis ir pašpietiekamas un var rīkoties, kā līdzvērtīgas Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Indijai vai Brazīlijai? Es tā nedomāju. Vai, balsojot „pret”, īri domāja, ka solidaritāte ar nabadzīgākajām valstīm, no kurām viņi pēdējās desmitgadēs ir guvuši ievērojamu un pamatotu labumu, vairs nav būtiska un ka no šā brīža katrs pats pastāv par sevi? Es tā nedomāju. Galu galā, vai, balsojot „pret”, īri vēlējās pāršķirt jaunu lappusi Eiropas integrācijas jomā un pauda negatīvu attieksmi pret tādas valsts kā Horvātija pievienošanos Eiropas Savienībai? Es tā nedomāju.

Manis pārstāvētās grupas Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) deputāti ir pārliecināti, ka Lisabonas līgums, par kuru ilgu laiku tika runāts un kuru parakstīja 27 dalībvalstis, ir liels solis uz priekšu salīdzinājumā ar Nicas līgumu. Tas ļautu Eiropai darboties efektīvāk un nodrošinātu tai nepieciešamos instrumentus, lai tā kļūtu labāk sadzirdama pasaulē. Man ir tikai viena vēlēšanās, un tā ir, lai pēc iespējas drīzāk beigtos Eiropas pārdomu laiks. Ir pienācis laiks mūsu valstīm beigt ieslīgt pašapcerē — ja es varu lietot tādu vārdu savienojumu — un sākt strādāt kopā, lai pārvarētu reālus šķēršļus un risinātu reālas problēmas. Šīm problēmām vajadzētu pamudināt mūs uz rīcību, bet tās rada arī nopietnas bažas un dažreiz izraisa dusmas, ko mēs atkal pieredzēsim ceturtdien Briselē no to pilsoņu puses, kurus ir novājinājusi un apgrūtinājusi pašreizējā situācija.

Priekšsēdētāja kungs, es jūs aicinu rīt Eiropadomes sanāksmē padomāt par patiešām būtiskām problēmām — par Eiropas pilsoņu labklājību — un nopietni risināt jautājumus, kuri dara raizes mūsu pilsoņiem.

Šajās asajās diskusijās manis pārstāvētās grupas Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) deputāti aicina būt mierīgiem un saprātīgiem. Mums ir jāieklausās īru teiktajā, mums ir jāņem vērā viņu balsojums un mums ar tādu pašu cieņu ir jāizturas pret citu Eiropas valstu iedzīvotājiem.

(Aplausi)

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, jau astoņus gadus mēs nepārtraukti ratificējam vienu līgumu. Mēs esam sevi nomocījuši ar šiem ratifikācijas procesiem. Šie astoņi gadi Eiropas Savienībai ir bijuši savas darbības izvērtēšanas laiks, un šajā laikā tā koncentrējās uz iestāžu reformām, tomēr neguva vērā ņemamus panākumus. Šī ir tā pati Eiropas Savienība, kuras kandidātvalstīm ir jāīsteno pārmaiņu procesi, bet kura pati acīmredzot nespēj šādus procesus īstenot. Kā gan tai var uzticēties?

Komisijas priekšsēdētāja kungs, jūs pareizi teicāt, ka nevajag vainot Eiropas iestādes un ka mums nevajadzētu pieļaut, ka tās vienmēr tiek padarītas par peramiem zēniem. Jums ir pilnīga taisnība, bet kurš tās padara par tādiem? Diezgan daudz cilvēku no Eiropas galvaspilsētām ceturtdien dosies uz Eiropadomes sanāksmi, un, katru reizi atgriežoties mājās, ja Eiropadomes sanāksme Briselē būs noritējusi veiksmīgi, viņi teiks: „Mēs to panācām, mēs — valstu un valdību vadītāji”. Bet, ja sanāksme nebūs noritējusi veiksmīgi, viņi teiks: „Tā bija viņu — Briselē sēdošo — vaina!” Jums ir jāsaka Eiropadomei tas, ko teicāt šodien mums. Dīvaini ir tas, ka šajā Parlamentā notiekošās debates ar jūsu līdzdalību tiek publiskotas, bet valstu un valdību vadītāji ceturtdien atkal tiksies ar slēgtām durvīm. Arī tas ir jāizbeidz. Dalībvalstis ir tās, kurām ir jāuzņemas atbildība!

(Aplausi)

Mēs varam vērot lejupejošu tendenci, negatīvu tendenci, kura ir bīstama. Eiropas integrācijas process ir apdraudēts. Īrijā tika rīkots referendums, un mums ir ar cieņu jāizturas pret tā rezultātiem, bet ar šo balsojumu ir saistīts kāds satraucošs apstāklis.

Izņemot partiju „Sinn Féin, — es pat nevēlos par to šeit runāt — visas īru partijas, PPE-DE grupa un liberāļi, un manis pārstāvētā partija aicināja balsot „par”, bet īri nobalsoja „pret”. Tas ir brīdinājuma signāls, un ikvienu, arī mūs šeit šajā Parlamentā, ietekmē tas, ka nākas saskarties ar uzticības krīzi, neuzticības krīzi attiecībā uz dalībvalstu iestādēm un neapšaubāmi arī pārvalstiskām iestādēm. Es varu iztikt bez jūsu aplausiem. Tas, vai Īrijas suverenitāti pārstāv UKIP ideoloģija, pēc manām domām, ir apšaubāmi. Īri var iztikt bez jūsu aizstāvības. Vēlos teikt pavisam skaidri — mums ir jābūt vienotiem, stājoties pretī šai uzticības krīzei, un mums pret to ir jāizturas nopietni.

Komisijas priekšsēdētāja kungs, es vēlos noskaidrot, kad jūs beidzot pieminēsiet komisāru C. McCreevy.

(Aplausi)

Tas ir cilvēks, kurš Eiropas Savienībā ir atbildīgs par iekšējā tirgus politiku — tā paša iekšējā tirgus, kuru tā sociālās nevienlīdzības dēļ arvien vairāk pilsoņu pamatoti uzskata par apdraudējumu nevis iespēju. Šis cilvēks, kurš jūsu vadītajā Komisijā ir atbildīgs par iekšējo tirgu, dodas uz Īriju un paziņo, ka viņš nav lasījis Lisabonas līgumu un necer, ka to darīs balsotāji. Kā gan šāda rīcība var veicināt sabiedrības uzticēšanos?

(Aplausi)

Es vēlos teikt, lūk, ko — labākais sociālās politikas pasākums Eiropas interesēs, ko jūs varat ierosināt 3. jūlijā, ir atcelt no amata C. McCreevy, jo viņš ir parādījis, ka nav šim amatam piemērots. Man nav pieņemams tas, ka iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs ir persona, kura pauž šādu dīvainu attieksmi pret politiku. C. McCreevy par katru cenu vēlas novest iekšējo tirgu līdz kritiskam stāvoklim, neveicot sociālās nodrošināšanas pasākumus ES vai dalībvalstu līmenī — tā ir krīze, ko izjūt Eiropas pilsoņi. Attiecībā uz šo komisāru jums ir jārīkojas!

(Aplausi)

Es arī vēlos dzirdēt no jums kaut ko par krīzi finanšu tirgos. Es neesmu dzirdējis, ka jūs būtu bildis kādu vārdu par problēmām finanšu tirgos. Es vēlos kaut ko teikt arī J. Daul — 21 Eiropas Savienības valsts valdību vadītāji un tikpat liels skaits Komisijas locekļu pieder jūsu politiskajai kustībai vai liberāļiem. Es ar gandarījumu atzīstu, ka PPE-DE grupa šajā Parlamentā ir progresīvi domājoša attiecībā uz noteiktiem sociālās politikas pasākumiem. Es aicinu jūs beidzot runāt ar valdību vadītājiem, kuri pārstāv jūsu politisko kustību, un runāt ar jūsu kolēģiem Eiropadomē.

Eiropai ir nepieciešama saskaņota rīcība sociālajā jomā. Jūs esat vairākums Eiropā, Eiropadomē, Komisijā un arī šajā Parlamentā. Reizi par visām reizēm jūs varētu uzskatāmi demonstrēt to, kā uzņematies sociālo atbildību, par kuru runājat. Es aicinu jūs to darīt, piemēram, saistībā ar mana kolēģa Paul Nyrup Rasmussen ziņojumu par starptautisko finanšu tirgu uzraudzību. Es aicinu jūs nodrošināt, lai jūsu skaļajiem saukļiem attiecībā uz sociālo atbildību sekotu rīcība. Sirsnīgs sveiciens jums, J. Daul!

(Aplausi)

Es esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim ceļu ārā no šā strupceļa. Tādā vai citādā veidā, bet mēs neapšaubāmi dabūsim īrus atpakaļ uz klāja. Tomēr tas mums nepalīdzēs! Mums ir jāatzīst, ka kādreiz kustība par vienotu Eiropu bija ļoti populāra. Kā jau minēja J. Daul, pēc kara ideja par miera nodrošināšanu Eiropā satuvināja cilvēkus. Tagad populāra ir kļuvusi kustība pret vienotu Eiropu, un jūs redzat, ka šīs kustības pārstāvji ir ļoti aktīvi. Viņi apbraukāja Īriju, kāpa augšā pa kāpnēm, zvanīja pie durvīm, aģitēja un izplatīja kampaņas materiālus. Viņi acīmredzot bija visur. Kur tajā laikā bija vienotas Eiropas kustības pārstāvji? Kur ir kustība, kas popularizē Eiropas integrāciju? Kur palikusi aizrautība, kas reiz bija? Aizrautība ir pārgājusi otrā pusē, politikas labajā flangā, kura nopaļā Eiropu. Aizrautīgi ir tie, kuri nopaļā Eiropu un kuri to dara tikai tādēļ, ka ir nobijušies. Eiropā šāds sociālais pagrimums un bailes vienmēr ir atvērušas durvis fašismam.

Tādēļ es aicinu visus konstruktīvos demokrātiskos spēkus Eiropā izturēties pret šo situāciju nopietni. Apkoposim beidzot spēkus, lai sasniegtu vienu mērķi —atgādināsim sev, ka nekad agrāk nav īstenots veiksmīgāks projekts miera nodrošināšanai Eiropā un pasaulē, kā internacionāla, starpkulturāla, savstarpējās uzticēšanās organizācija, kura ir pamatota uz sociālo interešu līdzsvarošanu un kuras nosaukums ir Eiropas Savienība. Tas ir projekts, kura dēļ ir vērts cīnīties, jo mēs nevaram ļaut šiem cilvēkiem gūt virsroku.

(Aplausi)

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. — Priekšsēdētājas kundze, Īrijas ministru prezidents rīt, dodoties uz Briseli, varētu pārdomāt īru popgrupas „U2” vārdus: „Kurā brīdī mēs kļūdījāmies?”

Arī citiem valstu un valdību vadītājiem vajadzētu padomāt, kādēļ uz jaunās Francijas prezidentūras sliekšņa ir noslēdzies nākamais loks kopš iepriekšējā — no Nicas līdz Nicai?

Ir skaidri pierādījumi tam, ka vairākums visās dalībvalstīs atbalsta Eiropas Savienību. Ir nepietiekami pierādījumi tam, ka vairākums visās dalībvalstīs atbalsta reformu turpināšanu. Mēs nevaram pārliecināti apgalvot, ka par jebkuru līgumu jebkuras valsts vairākums nobalsotu „par”. Uzticība iestādēm mazinās.

Tādēļ nav iemesla jautrā noskaņojumā Berlīnē svilpot citas populāras „U2” dziesmas — „Ar tevi vai bez tevis” — melodiju, un Parīzē sēdošie nevar piespiest Īriju balsot vēlreiz. Kā norādīja A. Brecht, nav iespējams atlaist cilvēkus. Lai gan mazāk nekā viens miljons balsoja „pret” un visapkārt bija jūtami meli, cilvēki nav pārliecināti.

Kādēļ? Pirmkārt, mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai pārliecinātu viņus par pārmaiņām, par kurām cīnāmies. Komisijai ir plāns „D”, kas nozīmē dialogs, bet mūsu dalībvalstu valdībām tāda plāna nav. Neapšaubāmi Eiropas Parlamenta un Komisijas pienākums ir izskaidrot Eiropas Savienību, bet šāds pienākums ir arī dalībvalstu valdībām, kurš ir veicams katru dienu, nevis tikai pirms jaunākā līguma ratifikācijas. Un tas ir arī politisko partiju uzdevums ne tikai Eiropas līmenī, bet arī visās dalībvalstīs.

Otrkārt, lai gan ES ir radījusi lielus resursus, pašlaik ir mazinājies godīgums attiecībā uz to uzkrāšanu un taisnīgums attiecībā uz to pārdali. Mūsu politiskajiem un ekonomiskajiem līderiem nākas saskarties ar ārkārtīgi būtiskiem ētikas jautājumiem. Un, M. Schulz, man ļoti žēl, ka šodien jūsu politisko kustību pārstāv tikai piecu valstu valdību vadītāji, jo šie jautājumi ir ne mazāk aktuāli sociālistu vadītajās valstīs kā citās valstīs.

(Aplausi)

Treškārt, neskatoties uz preču un kapitāla un pat pakalpojumu brīvu apriti, mūsu Eiropas Savienība nevar lepoties ar brīvību reālu esību, kas tās Līgumos paredzētas pilsoņiem. Pārrobežu sarežģījumi saistībā ar civiltiesībām — aizbildnība pār bērniem vecāku šķiršanās gadījumā, problēmas ar īpašumiem ārvalstīs — pilda Eiropas Parlamenta deputātu pasta somas. Aizsardzības pasākumu trūkums pārrobežu krimināllietās un nepiespiestā attieksme pret datu aizsardzību vēl vairāk sarežģī šo situāciju. Pārāk bieži ES teorētiskie solījumi netiek īstenoti praksē.

Tie ir apstākļi, kuri ir jāņem vērā, domājot par mūsu atbildi Īrijai. Šeit šajā Parlamentā mēs vēlamies, lai jaunais līgums stātos spēkā. Mēs zinām, ka tas palīdzētu risināt šīs problēmas. Bet to slikti saprot tie, kas neatrodas mūsu iestāžu metāla un stikla džungļos.

Tādēļ manis pārstāvētās grupas ieteikums Eiropadomei ir šāds: turpiniet risināt Eiropai aktuālos jautājumus — tirdzniecības veicināšana, cīņa pret klimata pārmaiņām un pārtikas un naftas produktu cenu celšanās. Ļaujiet turpināt līguma ratifikācijas procesu tiem, kuri to vēl nav pabeiguši. Nepieciešamības gadījumā samierinieties ar Nicu. Izmantojiet passerelle klauzulu, lai paātrinātu Eiropas problēmu risināšanu. Aizmirstiet par patstāvīgo priekšsēdētāju līdz brīdim, kad izlemsiet, kādi pienākumi ir uz sešiem mēnešiem ieceltajam sttagiaire. Uzsāciet visaptverošu kampaņu, lai atgādinātu cilvēkiem, kādēļ pastāv ES, informējiet viņus par to, kā šī organizācija strādā, un izskaidrojiet iemeslus, jo, kā vēsta vispārzināms Guinness reklāmas sauklis, tas jums nāks par labu.

Eiropa pārāk daudziem nozīmē pārāk daudz, lai ļautu šai krīzei apturēt tās virzību uz priekšu.

(Aplausi)

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs vienmēr esam teikuši, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga īsa konstitūcija, kurā noteiktas saistošās tiesības, demokrātiskas un pārskatāmas lēmumu pieņemšanas procedūras, ierobežotas, bet faktiskas pilnvaras un nepieciešamie ekonomiskie resursi. Šādu konstitūciju, dāmas un kungi, enerģiski un pārliecināti, un bez liekulības vajadzētu izstrādāt šim Parlamentam vai Konstitucionālajai asamblejai, un tā būtu ratificējama Parlamentā vai, rīkojot Eiropas referendumu.

Es patiešām cienu īru tautas nostāju, bet neviens mani nepārliecinās, ka referendums, kurā piedalās puse no elektorāta, ir demokrātiskāks nekā parlamentārā ratifikācija. Ja vairākums tautu un valstu balso „par”, līgums tiek pieņemts, un tie, kuri balso „pret”, var apmierināti palikt ārpusē un runāt par jaunu, ne tik ciešu attiecību sistēmu, kā bija noteikts 1984. gada Spinelli līgumā.

Kas notiek pēdējos gados? Dalībvalstis un Komisija izvēlējās strādāt pie sarežģīta, pretrunīga līguma, kuru ir grūti „pārdot”, turklāt beigu posmā tas tika pārrunāts slepeni un steigā, un padarīts vēl neskaidrāks, nosakot izņēmumus un pievienojot protokolus. Tika arī nolemts, ka līguma ratifikācijai ir jābūt vienprātīgai — gluži kā stāstā par dārznieka suni, kurš neēd kāpostus, bet neļauj tos ēst arī citiem.

It kā ar to nebūtu diezgan, Eiropas Savienība turpina pieņemt tādus kļūdainus un vājus politikas dokumentus kā C. Jackson direktīva vakar un H. Weber ziņojums šodien, kas nenodrošina mums pozitīvus rezultātus un nedod cerības. Šī ir Eiropas Savienība, kurā visiem jautājumiem — no strādājošo tiesībām līdz vides aizsardzībai un migrantu tiesībām — tiek pievērsta arvien mazāka uzmanība, kurā rūpniecības lobiji tiek vērtēti augstāk par pilsoņiem, kur eiropiešu intereses ir zudušas — apraktas zem vienas vai otras valdības prasībām, kur izvēles brīvība un personiskās brīvības vai jaunu eiropiešu pievienošanās tiek uzskatīta par nepieļaujamu uzbrukumu to valstu identitātei, kuru emigranti, tāpat kā Itālijas un Īrijas emigranti, ir izkaisīti visā pasaulē.

Pastāv iespēja, ka valstis, kuras vēl nav pabeigušas ratifikācijas procesu, to izdarīs, un tas ir pat vēlams. Iespējams, ka Īrijas valdība nāks klajā ar lielisku priekšlikumu. Bet ar diplomātisku risinājumu nepietiek! Ar diplomātisku risinājumu nepietiek. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir skaļi un skaidri jāpaziņo, ka valdību Eiropa — aprobežota un svešāda — ir Eiropa, kura ir cietusi neveiksmi, tā ir Eiropa, kura noraidīja konstitūciju un turpina izstrādāt kļūdainus, konservatīvus, aprobežoti nacionālistiskus un egoistiskus politikas dokumentus; Eiropa, kura pielika punktu 2003. gada Eiropas Konvencijas idejai, tā vietā izstrādājot līgumu, kura teksts ir pozitīvs, bet minimālistisks un bezpersonisks.

Tomēr neviens no šiem aspektiem nemazina nepieciešamību pēc demokrātiskākas, aktīvākas un vienotākas Eiropas. Šodien ir nepieciešama iniciatīva, kura pamatota uz mūsu politisko spēku, un iniciatīva no to dalībvalstu puses, kuras apzinās nepieciešamību pēc efektīvākas, demokrātiskākas un vienotākas Eiropas, ņemot vērā to, ka vairs nav nepieciešama vai iespējama Nicas līguma piemērošana. Šāda iniciatīva nebūs saistoša tiem, kuri nevēlas virzīties uz priekšu.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties pašreizējam priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam un saviem kolēģiem par ieguldījumu diskusijās.

Tas, kas notika, pilnīgi noteikti bija negaidīti. Negatīvais balsojums Īrijā parāda vienas balsotāju grupas Eiropas Savienībā krasu viedokļa maiņu attiecībā uz Eiropas Savienības projektu. To cilvēku, kuri balsoja „pret” šo līgumu Īrijas referendumā, dažādības dēļ, kā arī dažādo uzskatu dēļ, kuri daudzējādā ziņā ir gan politiski, gan arī ideoloģiski savstarpēji pretrunīgi, ir grūti noteikt, kādēļ tieši cilvēki balsoja „pret”.

Mēs lūdzam dot mums laiku, lai mēs spētu izvērtēt un analizēt referenduma rezultātus, rast veidus, kā virzīties uz priekšu, un domāt, ko darīt. Jo šis balsojums — to atzīst pat tie, kuri balsoja pret līgumu, — nebija balsojums pret Eiropu, neskatoties uz to, ka daži no tiem, kuri balsoja pret līgumu, ir balsojuši „pret” visos Eiropas referendumos kopš Īrijas pievienošanās 1972. gadā. Bet tomēr viņi apgalvo, ka šis nav balsojums pret Eiropu. Viņi apgalvo arī to, ka šis balsojums nav veids, kā ierobežot Eiropas īstenotos pasākumus. Bet viņu visbiežāk pieminētais sauklis kampaņas laikā bija „balsojiet „pret”, lai veidotu spēcīgāku Eiropu”. Varbūt tie, kuri balsoja „pret”, tagad varētu iznākt priekšā un pateikt, kādā ziņā spēcīgāku Eiropu viņi vēlas redzēt, kādus risinājumus viņi piedāvā, lai mēs varētu virzīties uz priekšu, risinot globālas problēmas un jautājumus, ar kuriem mums nākas saskarties.

Šodien Briselē ir ieradušies lauksaimnieki un pārvadātāji, kuri protestē pret augsto degvielas cenu. Šajā laikā pagājušā gadā barels naftas maksāja USD 48; šodien tas maksā USD 140. Šajā laikā pagājušā gadā pārtikas preču cenas Haiti bija pieņemamas pat visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem; šodien Haiti ielās notiek nemieri pārtikas trūkuma un ar to saistīto problēmu dēļ. Tās ir problēmas, kuras ir risināmas Eiropas līmenī; tie ir sarežģījumi, pret kuriem mums ir jācīnās.

Paturēsim prātā to, ka pasaule nesabruks. Mēs šeit bijām arī iepriekš — gan Francija, gan arī Nīderlande teica „nē” iepriekšējam līgumam, un tika atrasts mehānisms, kā organizēt un attīstīt Eiropas projektu.

Šis nav īstais laiks savstarpējiem apvainojumiem un vainīgā meklēšanai. Tomēr neatkarīgi no tā, ko domā daži no protestētājiem šajā Parlamentā, šis ir laiks, kad izrādīt cieņu — izrādīt cieņu ne tikai Īrijas balsotājiem, kuri pauda savu demokrātisko attieksmi pret šo līgumu, bet arī citām valstīm un to tiesībām uz rīcības brīvību un tiesībām izvēlēties līguma ratifikācijas veidu. Mums nav tiesību kādam pavēlēt, kādus lēmumus pieņemt un kādus ne.

Es vēlos pateikt tiem, kuri šodien ir uzvilkuši teniskreklus, ka viņi ne tikai izrāda necieņu šim Parlamentam un tā deputātiem, bet arī nekādā ziņā nepārstāv un nerīkojas īru tautas vai īru nācijas interesēs.

(Aplausi)

Es vēlos darīt zināmu, ka tie daži karogu vicinātāji no manis pa kreisi, tie daži, kuri apgalvo, ka aizstāv īru tautas tiesības, ir tie paši, kuri bija redzami Īrijas televīzijā, atzīmējot negatīvo balsojumu Īrijā kādā Briseles krogā. Protams, ka tika lietots alkohols, bet vai tā ir cieņas pilna attieksme pret īru tautu un Īrijas karogu, ja viņi šo karogu izmantoja par galdautu, uz kura salikt dzērienus? Tieši šādu attieksmi šī grupa aizstāv; ar tādu necieņu viņi izturas pret šo tautu.

(Aplausi)

Virzīsimies uz priekšu. Eiropas projekts ir tāds projekts, kuru ir vērts glābt. Tas nav saistīts tikai ar mieru vai labklājību, tas ir saistīts ar solidaritāti. Pirms daudziem gadiem īru dzejnieks Sean O’Casey darbā Juno and the Paycock rakstīja: „Es bieži lūkojos debesīs un uzdevu sev jautājumu — kas ir mēness, kas ir zvaigznes”. Varbūt šodien mums ir jāuzdod sev šīs paaudzes jautājums — ko patiesībā nozīmē Eiropas Savienība, un kādu mēs to vēlamies redzēt?

(Aplausi)

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Eiropadome rīkotos saprātīgi, ja tā atturētos no jebkāda veida augstprātības izpausmēm attiecībā pret īriem, kuri tikai īstenoja viņu konstitūcijā noteiktās demokrātiskās tiesības. Tā vietā, lai aicinātu turpināt ratifikācijas procesu nolūkā izolēt šo jauno „melno avi”, būtu prātīgāk veikt nopietnu šīs situācijas analīzi. Liela daļa to, kuri Īrijas referendumā teica „nē”, bija strādnieku šķiras pārstāvji, un es vēlos jums atgādināt, ka rezultāti bija augstāki nekā jebkad agrāk; manis pārstāvētā grupa uzskata, ka tas liecina par pašreizējā Eiropas modeļa leģitimitātes krīzes padziļināšanos. Šī krīze jau bija pamatā Francijas un Nīderlandes negatīvajam balsojumam; tā atspoguļojas arī citos veidos, bet vienmēr tā ir viens no būtiskākajiem faktoriem.

Atcerieties nopietnos protestus pret Bolkestein direktīvu; padomājiet par diskusijām, kuras sākās pēc Laval un Viking lietām, jo īpaši Skandināvijas valstīs, vai Vācijā pēc sprieduma Rüffert lietā. Šai saistībā es vēlos teikt savam draugam Martin Schulz, ka es pilnībā piekrītu viņa teiktajam par C. McCreevy. Problēma ir tāda, ka šos lēmumus, kurus es tikko pieminēju, nepieņēma C. McCreevy, bet gan Eiropas Kopienu Tiesa, pamatojoties uz konkrētiem noteikumiem (Lisabonas līgumā iestrādāto spēkā esošo Līgumu 43. un 49. pants). Padomājiet arī par kompānijā „Dacia”, Rumānijā notikušā plašā streika pret „zemo izmaksu Eiropu” politisko ietekmi. Ņemiet vērā milzu grūtībās nonākušo lauksaimnieku vai sīkzvejnieku dusmas. Visu šo situāciju pamatā galvenokārt ir Eiropas ekonomiskais un sociālais modelis — tā vietā, lai garantētu drošību, tas rada vēl lielāku nedrošību. Tā ir būtiskākā problēma.

Vēl viens faktors ir Eiropas Savienības darbības modelis. Lēmumi tiek pieņemti tālu no pilsoņiem un neiesaistot viņus lēmumu pieņemšanas procesā. Mēs uzskatām, ka pietiek ar to, ka pilsoņiem tiek izskaidrota situāciju, nevis tiek jautāts viņu viedoklis. Pārdomātais lēmums piedāvāt Lisabonas līgumu tādā redakcijā, kura ir pilnīgi nesaprotama nespeciālistam, šai saistībā skaidri parāda attieksmi, kuru es saucu par „ziloņkaula torņa sindromu”. Šādai attieksmei ir graujoša ietekme uz mūsu pilsoņiem, jo īpaši mazākām nācijām, kuras jūtas tā, it kā tās būtu spiestas rīkoties spēcīgāko valstu interesēs.

Noslēgumā vēlos teikt, ka valstīs, starp tām arī Īrijā, rodas arvien vairāk jautājumu par Eiropas lomu pasaulē un ka tās cer, ka Eiropa liks lielāku uzsvaru uz politikas spēku, nevis spēka politiku. Izvairīšanās no šādām debatēm nozīmē krīzes saasināšanu Eiropā; debašu pilnīgas pārredzamības nodrošināšana būtu pirmais solis pretī risinājumam.

  Nigel Farage, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, neviens to vēl nav teicis, bet es pateikšu — malači, īri!

(Aplausi no dažām vietām)

Vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas J. M. Barroso rīkoja preses konferenci Briselē. Viņa skatiens bija tik šaudīgs un blēdīgs, kādu es nekad nebiju redzējis. Viņš paziņoja, ka, neskatoties uz spēkā esošajiem noteikumiem, līgums nav zudis, un process turpināsies. Atklāti runājot, tā bija derdzīga izrāde; tā bija necieņas izrādīšana demokrātijai. Ir pilnīgi skaidrs, ka ratifikācijas procesi un līguma piemērošana ir jāpārtrauc.

Pēc Francijas un Nīderlandes referendumu rezultātu paziņošanas es domāju, ka jūsu attieksme bija noraidoša, bet tagad es saprotu, kas slēpjas aiz šīs jaunās parādības — tas ir „ES nacionālisms”, un šī parādība ir visbīstamākā politiskā parādība, kas izplatās Eiropā pēc 1945. gada. Jūs ignorējat balsotājus, jūs graujat demokrātiju un jūs parādījāt, ka nekas jūs nespēs apturēt. Pajautājiet sev — kādēļ politiķi, kādēļ tieši šī sabiedrības grupa ir tik nepopulāra? J. M. Borroso, šodien šis Parlaments balsos par jauno tieslietu komisāru, un izskatās, ka no šīs dienas Eiropas Savienības tieslietu komisārs būs nelabojams blēdis.

Patiesībā jums nav vajadzīga Apvienotās Karalistes Neatkarības partija. Jūs graujat Eiropas Savienību vēlētāju acu priekšā. Veiksmi jums visiem!

(Aplausi no dažām vietām)

  Ashley Mote (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atgādināt šim Parlamentam, ka tiesiskums ir būtiskāks par pašiem tiesību aktiem.

(Skaļi protesti)

Lai pieņemtu Lisabonas līgumu, bija nepieciešama vienprātība. Ja jūs to ignorējat, jūs ignorējat arī tiesiskuma principu. Īri nav tikai 10 % no Eiropas Savienības pilsoņiem, viņi ir 100 % no tiem, kuriem ir tiesības balsot, un viņi zina, un arī mēs visi to zinām, ka arī citi būtu balsojuši „pret”, ja viņiem tiktu dota tāda iespēja.

(Skaļi protesti turpinās)

Lisabonas līgums nebija saprotams, un īri zināja, kādēļ tas tā bija. Arī citi būtu balsojuši „pret”, ja viņiem tiktu dota tāda iespēja. Aicinājums turpināt procesu, viltīgu Lisabonas līguma piemērošanas iespēju meklēšana, atklāti ignorējot sabiedrības gribu, ir neiedomājama augstprātība, un mēs to esam pieredzējuši jau iepriekš. Austrijas ārlietu ministrs stāvēja šeit pēc tam, kad tika noraidīts iepriekšējais līgums, un lielīgi klāstīja, ka turpinās 36 projektu īstenošana un ka iestādes turpina strādāt; tam nav likumīga pamata arī pēc nespējas paust vienprātīgu attieksmi pret Lisabonas līgumu.

Es vēlos jums nodot ziņu no Edmund Burke: „Sabiedrība šeit ir noteicēja, nevis jūs, un, ja jūs to ignorējat, tiesiskums ir apdraudēts!”

(Aplausi no dažām vietām)

SĒDI VADA: COCILOVO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izmantot gadījumu un uzsvērt vērā ņemamo vienprātību šajā Parlamentā par veicamajiem soļiem. Mēs, tikai ar dažiem izņēmumiem, kas dažādo šīs debates, uzskatām, ka būtu gudri darīts, ja visas dalībvalstis pabeigtu ratifikācijas procesus. Šādu viedokli paudusi arī Īrijas valdība un Eiropas Parlamenta locekļi, konkrēti Crowley kungs, kurš ir īrs un kurš ir sacījis, ka visām valstīm ir vienādas tiesības paust savu viedokli. Ja tādā veidā mēs varētu beigt šo procesu, mēs varētu konstruktīvi diskutēt par šo jautājumu ar mūsu īru draugiem vienotības garā, jo neviena apvienība nevar pastāvēt bez vienotības. Es uzskatu, ka šī vienprātība ir nostiprināta, un es ceru, ka tā būs stipra arī rītdienas debatēs Eiropadomē un turpmāk. Jebkurā gadījumā ar šādu nostāju Eiropas Komisija gatavojas doties uz Eiropadomi.

Tajā pašā laikā, kā minēja daudzi no jums, tajā skaitā Watson kungs un citi, ir svarīgi nekļūt pilnībā paralizētiem, risinot vienu institucionālu jautājumu. Vislabākais veids, kādā nostiprināt Eiropas Savienības demokrātisko likumību, ir sniegt rezultātus un parādīt Eiropas iedzīvotājiem, ka mēs strādājam; patiesi, pasaule nevar gaidīt, kamēr Eiropa pieņems savus institucionālos lēmumus. Ir tādi steidzami jautājumi kā klimata izmaiņas, energoresursu drošība un migrācija, uz kuriem Eiropas Savienībai ir jāreaģē pat pašreizējā institucionālajā ietvarā.

Vēl viens punkts, ar kuru es vēlos vērsties pie sava laba drauga Schulz kunga, ir tāds, ka mums ir jāizvairās no vienkāršās grēkāžu meklēšanas. Acīmredzot es nebiju īpaši apmierināts ar cienījamā komisāra McCreevy kunga komentāriem, tomēr es arī varu pieminēt dažu valstu politiķu komentārus, kuri nebija lietderīgi šajā procesā, un pat tādus Eiropas Parlamenta locekļus, kuri ne vienmēr saka to, ko mēs vēlamies dzirdēt.

Būsim reālisti! Vēlēšanu apgabalā, kurā McCreevy kungs rīkoja kampaņu, uzvarēja balsojums „par”, un es domāju, ka tagad uzbrukt Īrijas komisāram nav labākais veikts, kādā nodrošināt veiksmīgu dialogu ar mūsu īru draugiem. Mums ir jākoncentrējas uz pozitīvajiem aspektiem, nemēģinot meklēt grēkāžus, kas nebūtu godīgi. Ja mēs vēlamies sadarboties ar mūsu institūcijām, ja mēs vēlamies koncentrēties uz rezultātiem, kurus no mums sagaida iedzīvotāji, ja mēs atradīsim vislabāko atmosfēru šim dialogam, es domāju, ka būs iespējams atrisināt šo problēmu. Tā ir nopietna problēma, taču tā nav problēma, kuru nevar atrisināt. Mēs to neatrisināsim nedz ar savstarpējiem apvainojumiem, nedz ar pesimismu, bailēm no krīzes vai runām par situācijas pasliktināšanos. Mēs to atrisināsim, ar sasniegtajiem rezultātiem mēģinot veicināt mūsu demokrātisko likumību un atzīstot, ka mums visiem Eiropas institūcijās un valstu valdībās ir jārīkojas, un mums visiem ir jāuzņemas atbildība par mūsu ideāla, mūsu Eiropas ideāla saglabāšanu.

(Aplausi)

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, tad Eiropas Savienības pamatā ir četras brīvības: cilvēku, preču, kapitāla un pakalpojumu pārvietošanās brīvība. Pirmā attiecas uz cilvēkiem. Kad Jean Monnet pirms daudziem gadiem dalījās savā vīzijā par Eiropu, viņš sacīja – lai kolēģi piedod manu lauzīto franču valodu – „Nous ne coalisons pas des États, nous unissons des hommes”.

ES ir jākalpo cilvēkiem, nevis politiķiem, tāpēc tai ir ne tikai jābūt cilvēku vadītai, bet cilvēkiem ir arī jāredz un jātic, ka to vada cilvēki. Pagājušajā ceturtdienā mēs dzirdējām cilvēkus runājam, un spriedums bija skaidrs; atbilde bija vienkārši „nē”.

Es atceros pirmā līguma par konstitūciju pamatojumu. Tā bija apziņa, ka ES attālinās no cilvēkiem, un bija nepieciešams kaut ko darīt lietas labā. Risinājums bija sagatavot līgumu, kas padarītu ES vienkāršāku, pārredzamāku, tuvāku cilvēkiem. Taču, kad politiķi to pabeidza, viņi bija izstrādājuši līgumu, kas bija daudz sarežģītāks, neskaidrāks un vēl vairāk attālināts no cilvēkiem. Protams, arī par pēdējo līgumu cilvēku uzskati ir līdzīgi.

Mūsu atbilde nevar būt izlikšanās, it kā nekas nebūtu noticis. Ja cilvēkiem šķiet, ka ES no viņiem attālinās, tad politiķu turpināšana rīkoties, neskatoties ne uz ko, vēl vairāk pasliktinās situāciju. Mūsu problēma nedrīkst būt diskusija par ātrumu, ar kādu ES būtu jāvirzās, tai būtu jābūt diskusijai par šādas kustības virzienu. Ieklausieties cilvēkos, un viņi jums pateiks.

Ja ratifikācijas process turpināsies, tas pierādīs, ka ES vadītāji nav iemācījušies neko un ka politiķi vēl joprojām uzskata, ka viņi zina labāk un ka cilvēki ir tie, kuri kļūdās.

Pēc definīcijas cilvēkiem vienmēr ir taisnība. To sauc par demokrātiju. Mēs vēlamies, lai ES koncentrētos uz cilvēkiem, kuri pauž šo demokrātiju. Tāpēc mēs nedrīkstam ignorēt Īrijas balsojumu, mums tas ir jāņem vērā. Ratifikācijas process ir jāpārtrauc. Ir jāsāk ieklausīties cilvēkos.

(Aplausi)

Visbeidzot, Martin Schulz savā spēcīgajā un elegantajā runā sacīja, ka ir radusies uzticēšanās krīze. Es viņam piekrītu. Cilvēki ir zaudējuši ticību politiķiem. Šī ir mūsu iespēja to atzīt, parādīt, ka mēs klausāmies, un atjaunot uzticību. Mēs nevaram būt tikai lieli runātāji, mums ir arī jāparāda, ka esam lieli klausītāji.

(Aplausi)

  Poul Nyrup Rasmussen (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, nē, nē, nē! Tas, par ko nupat runāja cienījamais Eiropas Parlamenta kolēģis, nav demokrātija. Demokrātija ir teikt, ka mēs cienām īru tāpat kā visu pārējo dalībvalstu lēmumus. Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšsēdētāja piebildes: mēs esam panākuši vienprātību par šo procesu šeit Eiropas Parlamentā, cienot īrus, taču cienot arī visas pārējās dalībvalstis. Ļausim procesam turpināties; ar to mums šodien būtu jāturpina.

Otrkārt, lūdzu, nekādas pauzes vairs! Nekādas „pārdomas”. Nekādas ūdens liešanas vairs. Koncentrēsimies uz reālām problēmām: tas ir tas, kas mums jādara.

Protams, priekšsēdētājam Barroso ir jāaizsargā viņa komisāri, tajā skaitā McCreevy kungs. Kad mēs kritizējam McCreevy kungu, tas nav personīgi. Kad manas grupas priekšsēdētājs piemin McCreevy kungu, tas ir viņa politiskās nostājas dēļ – un viņa politiskā nostāja ir arī Barroso kunga nostāja.

Barroso kungs šodien pateica daudzas gudras lietas, taču, kad viņš runāja par konkurējošiem spēkiem, es nedzirdēju neko par spekulācijām finanšu tirgos saistībā ar pārtikas cenām. Es to būtu gribējis dzirdēt, un es to būtu gribējis dzirdēt no McCreevy kunga. Kad Barroso kungs runāja par ekonomikas jautājumiem, es nedzirdēju viņu runājam par darba vietu trūkumu Eiropā. Es gribētu dzirdēt viņu sakām, ka finanšu krīzes dēļ mēs zaudējam darba vietas. Es gribētu, lai Komisija nāk klajā ar jaunu ekonomikas atjaunināšanas plānu – nevis teorētisku, bet gan koordinētu investīciju plānu.

Treškārt, McCreevy kungam ir taisnība, kad viņš mēģina teikt, ka pie finanšu krīzes ir vainojamas aģentūras un biroji – Standard & Poors, FTSE un citi – un ka mēs tagad plānojam tos regulēt. Taču būtībā tas nozīmētu nošaut ziņnesi. Es patiešām domāju, ka Komisijas priekšsēdētājam vajadzētu mums šodien sacīt: jā, es piekrītu, mums ir nepieciešams universāls regulējums, labāks nekā esošais, lai mūsu atbilde būtu jaunas darba vietas un labāks klimats, nevis vairāk naudas un koncentrēšanās uz naudas taisīšanu ne no kā ražošanas un darba vietu radīšanas vietā. Sniedziet mums tādu pārliecību šodien, un jums būs reāla ziņa parastiem iedzīvotājiem.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Parlamenta loceklis no Īrijas es pārstāvu 54%, kuri balsoja pret, un 46%, kuri balsoja par. Tiek, kuri ir patiesi demokrāti, ne tikai paļaujas uz rezultātu, bet arī cenšas pārstāvēt visu cilvēku intereses.

Es pārstāvu suverēnu valsti, taču jūs nevarat atbalstīt jūsu pašu valsts suverenitāti, manā gadījumā Īrijas, ja jūs neatbalstāt visu dalībvalstu suverenitāti. Šajā kontekstā, ja citas dalībvalstis izmanto savu suverenitāti un ratificē vai neratificē Lisabonas līgumu, nevienam demokrātam, nevienam patriotiskam demokrātam, kurš šodien sevi dēvē par īru, nav tiesības iebilst. Īrija runā par Īriju, Slovēnija par Slovēniju. Tāda ir patiesa demokrātija, un tāda ir patiesa suverenitāte.

Galvenais jautājums debatēs par Lisabonas līgumu Īrijā bija vienprātības princips. Lai ratificētu Lisabonas līgumu ir nepieciešama vienprātība. Visām 27 dalībvalstīm ir jāpiekrīt – tas ir galvenais. Šis ir pirmais reālais vienprātības pārbaudījums saistībā ar Lisabonas līgumu. Mēs nedrīkstam izkrist šajā pārbaudījumā, un tā ir problēma. Kā politiķiem mūsu uzdevums ir diskutēt par šo problēmu, ieklausīties iedzīvotājos, meklēt risinājumus un veidot labāku Eiropu. Daļa no tiem, kuri Īrijā balsoja pret, runāja par labāku vienošanos. Būsim optimisti un mēģināsim rast visiem iedzīvotājiem labāku vienošanos. Mums ir nepieciešams zināms laiks un vieta Īrijā, lai apdomātos un atrastu risinājumus. Eiropas cerības ir liktas uz Īriju.

Kurš gan 1945. gadā, kad Eiropa bija sagrauta, varēja paredzēt, ka 2008. gadā mēs svinēsim 50 gadus miera? Lai tas mūs iedvesmo. Eiropa ir darbs, kas tiek veikts, process – grūts, protams, taču vienmēr, vienmēr tas ir tā vērts. Tāpēc mēs esam šeit. Eiropas iedzīvotāji vēlas redzēt Eiropas Savienību, kas strādā. Arī Īrijas iedzīvotāji to vēlas. Par to es esmu simts procenti pārliecināts. Neapbēdināsim viņus.

  Johannes Voggenhuber (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējais priekšsēdētāja kungs, no valstu valdībām es dzirdu, ka tā ir īru problēma. Kad es runāju ar iedzīvotājiem, es dzirdu, ka tā ir Eiropas problēma un konflikts ar Eiropu. Valdības mums saka, ka tas ir diplomātisks konflikts. Iedzīvotāji mums saka, ka tas ir viņu suverenitātes apvainojums; viņiem ir sajūta, ka viņi netiek ņemti vērā, un viņi ir ļoti sarūgtināti. Valdības mums saka, ka šis balsojums pret ir neizprotams. Kad es uzklausu iedzīvotājus, es dzirdu viņus sakām, ka šis līgums un process ir nesaprotami. Valdības mums saka, ka tām ir jārīkojas saskaņā ar reālo darba kārtību. Iedzīvotāji mums saka, ka viņi ir pievērsuši uzmanību reālajai darba kārtībai, un, vēršoties pie Komisijas priekšsēdētāja, vēlos teikt, ka viņi ar to nedomā militāro, policijas un iekšējās drošības kārtību: viņi ar to domā sociālo atbildību un Eiropas atbildi globalizācijai. Viņi runā par lielāku demokrātiju un pārredzamību.

Pašreizējais priekšsēdētāja kungs, valdības plāno jautāt Īrijas valdībai, kas veicināja balsošanu pret. Tā vietā valdībām vajadzētu pašām sev pajautāt: kas patiesībā pie tā ir vainojams? Valdības ignorēja uzrakstus uz sienām pēc balsojuma pret Francijā un Nīderlandē. Vai valdības patiesībā risināja reālās problēmas? Kad tika rūpīgi pārbaudīts līgums, vai tās patiešām reaģēja uz neapmierinātajām cerībām? Vai Francija nepietiekami skaļi pieprasīja jaunu sociālo kārtību, lielāku sociālo atbildību un vienlīdzību? Vai prasības pēc lielākas demokrātijas vienkārši nebija pietiekami skaidras? Ko jūs izdarījāt? Jūs vienkārši pārveidojāt līgumu un izveidojāt nelasāmu zemteksta piezīmju, atsauču un zemtekstu savārstījumu un brīnāties, kāpēc iedzīvotāji to neatbalsta.

Šis suverenitātes apvainojums rada vienu lielu risku. Tas ir ne tikai apvainojums īriem, bet arī reāls drauds, ka šie aizvainojumi izplatīsies, un visa Eiropa sacīs: īri ir balsojuši par mums! Valdības, atbildība ir jāuzņemas jums! Ir pienācis laiks.

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju.)

  Konrad Szymański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šīs ir ļoti saspringtas debates. Tomēr es ieteiktu uzmanīgi, ļoti uzmanīgi izteikties pēc Īrijas referenduma. Jebkādi izteikumi par Īrijas kaunināšanu vai pat izslēgšanu no Eiropas Savienības ir daudz kaitīgāki Eiropai, nekā pats referenduma iznākums. Diemžēl Schulz kungs, kurš bija, kā jau ierasts, diez gan pārsteigts, pauda šādu ierosinājumu. Mums ir jāņem vērā, ka Briseles tēvišķā attieksme aizkaitināja Īriju un bija viens no iemesliem, kāpēc cilvēki balsoja pret līgumu.

Nav taisnība, ka Eiropa cietīs bez jaunā līguma. Eiropa cietīs interešu konfliktu un dalībvalstu egoisma dēļ. Tam nav nekāda sakara ar Īriju. Eiropas ārpolitika cietīs, piemēram, dēļ Vācijas. Vācija vēlas nodibināt labas attiecības ar Krieviju uz Centrālās Eiropas valstu rēķina. Arī Francija ir vainojama pie reģionā īstenotās Krievijas neoimperiālistiskās politikas ignorēšanas, tajā pašā laikā izsakot triviālus apgalvojumus par to, ka Eiropai, tajā skaitā arī Polijai, ir jāvirzās uz priekšu. Līgumu nevajadzētu izmantot kā aizsegu mūsu kļūmēm. Īrijas iedzīvotāju pieņemto lēmumu nedrīkst izmantot mūsu kļūmju noslēpšanai.

(Aplausi)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, Īrijas iedzīvotāji ir runājuši. Īru balsojums pret Lisabonas līgumu pagājušajā ceturtdienā nebija balsojums pret ES. Īrijai ir vieta ES. Īrija ir guvusi sociālus un ekonomiskus labumus – gan ziemeļos, gan dienvidos – pateicoties tās dalībai Eiropas Savienībā par spīti esošajām grūtībām.

Jautājums bija: vai Lisabonas līgums ir labs Īrijas iedzīvotājiem, pārējai Eiropai vai jaunattīstības pasaulei? Lisabonas līgums tiks piedāvāts cilvēkiem Īrijā un tika noraidīts. Lisabonas līgums ir miris. Īrijas iedzīvotāji līdzīgi kā cilvēki Francijā un Nīderlandē vēlas labāku vienošanos.

Tagad mums ir iespējams atsākt debates par Eiropas nākotni. Mums ir jāizmanto šī iespēja.

Tas nebūtu pieņemami, ja ES līderi meklētu veidu, kā izvairīties no cilvēku demokrātiski paustajām vēlmēm vai tās apiet. Ratifikācijas process ir jāaptur tieši tāpat, kā tas notika ar ES Konstitūciju. Taču šajā gadījumā mums ir jāieklausās Īrijas iedzīvotājos; mums ir jāieklausās iedzīvotājos. Daudzas no bažām, kas iepriekš bija parādījušās Francijā un Nīderlandē, tagad parādījās arī Īrijā. Šīs bažas ir jāuzklausa. Mums ir jārunā par šīm bažām.

Referenduma kampaņas laikā Īrijā vairāki svarīgi jautājumi parādījās atkal un atkal: demokrātijas trūkums, Īrijas varas zaudēšana Eiropā, neitralitāte un nebruņošanās, strādnieku tiesības un sabiedriskie pakalpojumi, kā arī līguma ietekme uz jaunattīstības pasauli. Šie jautājumi ir jārisina.

Eiropas projektam tagad ir jāiztur demokrātijas pārbaude, reaģējot uz Īrijas balsojumu. Vai tiek uzklausīti cilvēki, vai tiek cienītas viņu demokrātiskās vēlēšanās, vai tā atsvešinās no iedzīvotājiem, atliekot šos jautājums malā?

Manuprāt, demokrātijai ir jāgūst virsroka. Mums ir jāieklausās tajā, ko saka Īrijas iedzīvotāji. Mums ir jāpārtrauc sarunas par viņu nostādīšanu malā vai tālāku virzību uz priekšu bez viņiem, izolējot tos vai vainojot. Mums ir jāklausās ļoti uzmanīgi un mierīgi tajā, ko saka Īrijas iedzīvotāji, un problēmās, kuras viņi ir minējuši attiecībā uz neitralitāti un ES bruņošanos, attiecībā uz demokrātiju un Īrijas, kā arī citu mazo ES dalībvalstu, tiesībām, attiecībā uz darbinieku tiesībām un sabiedriskajiem pakalpojumiem, un sociālo Eiropu.

Mums tas ir jāuzklausa. Mums tagad ir jāizmanto iespēja un jārunā ar Īrijas valdību, jāuzklausa Īrijas iedzīvotāji, kā arī jāiezīmē turpmākais ceļš un jāizstrādā teksts, kas nākotnē apmierinātu visus.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es šīs kampaņas laikā saskāros ar diviem galvenajiem viedokļiem. Pirmais bija vispārīga sajūta, ka lēmumu pieņemšana turpina attālināties no iedzīvotājiem un kļūst birokrātiskāka. Otrais bija viedoklis par zaudētajām vērtībām. Precīzāk, par izmaiņām tajās.

Īrija lepojās ar to, ka pieturējās pie kristietības vērtībām, taču kļuva par materiālistisku nāciju. Kopš piektdienas mana valsts ir ļoti daudz pazemota. Ir sajūta, it kā jūs būtu apvainojušies. Patiesībā Īrija skaidri pateica „nē, paldies” Lisabonas līgumam.

Ja atbilde uz demokrātisku cilvēku vēlēšanos ir rupji apvainojumi, kurus es esmu dzirdējusi pēdējo piecu dienu laikā, tad kaut kas nav kārtībā. Nepieļaujiet kļūdu: Īrija ir proeiropeiska valsts. Mēs uzskatām, taču jūs acīmredzot ne, ka projekts ir novirzījies no ceļa. Tas ir zaudējis skatījumu uz visvairāk nepieciešamo lietu – demokrātiju – un ir aizmirsis, ka vienīgais, kam ir nozīme, ir Eiropas iedzīvotājs.

Tāpēc, pirms jūs mēģināt apiet mūsu demokrātisko lēmumu, pajautājiet sev divas lietas. Pirmkārt, vai jūs patiešām ticat, ka šis Līgums izturēs referendumus pārējās 26 valstīs? Un otrkārt: vai draudēšana valstij par to, ka tā ir demokrātiska, ir demokrātiska rīcība?

(Aplausi)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, jo tālāk mēs ejam, jo vairāk Eiropas mandarīni uzvedas kā politiķu suga ar noslieci uz autismu, kuri ir noslēgti no apkārtējās pasaules, no iedzīvotājiem, lai arī apgalvo, ka darbojas viņu interesēs. Tagad viņi saka, ka mazajai Īrijai nav tiesību iebilst pret Eiropas līgumu, kuru iespējams drīz ratificēs 26 no 27 dalībvalstīm. Kāda augstprātība! Galu galā tikai Īrija ir pateikusi „nē”, jo tikai Īrijai tika dota iespēja pateikt „nē”. Visi zina, ka Lisabonas monstrs, kas gluži kā Frankenšteina briesmonis ir radīts no nedzīvi piedzimušās Eiropas Konstitūcijas, tiktu masveidā noraidīts gandrīz visās dalībvalstīs, ja cilvēkiem būtu dota iespēja balsot. Demokrātijas vārdā demokrātisku vēlēšanu rezultāts ir izsvilpts un atmests. Mēs esam ceļā uz totalitāru nacistisku Eiropas valsti.

  Alojz Peterle (PPE-DE). - (SL) Īrijas iedzīvotāju lēmums bija demokrātisks, un mums tas ir jāciena, un nav nepieciešamības aicināt mūs, demokrātus, izrādīt cieņu. Par to nav šaubu, tomēr ar cieņas izrādīšanu vien nepietiek, mums ir jāņem vērā sekas un jāsaprot Īrijas un Eiropas kontekstā, kā lielākā daļa iedzīvotāju vienā no visveiksmīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm nostājās pret līgumu, kuru pagājušajā gadā valstu vadītāji vai valdības – tajā skaitā arī Īrijas – parakstīja ar mērķi efektīvi un vienoti reaģēt uz jauniem izaicinājumiem gan saistībā ar vidi, gan enerģiju, migrāciju un veselību.

Es piekrītu, ka mums ir nepieciešams laiks, lai apdomātos, taču tam nevajadzētu attiekties uz ratifikācijas turpināšanu. Par ratifikācijas turpināšanu vairs nevajadzētu domāt, process ir jāturpina. Tas attiecas ne tikai uz Īriju un visu pašreizējo Eiropas Savienību, bet arī uz Eiropas, kas patlaban nav pilnībā vienota, nākotni. Šajā ziņā es apsveicu Slovēnijas prezidentūru ar panākumiem Rietumbalkānu valstu tuvināšanā un īpaši ar attiecību stabilizēšanu un asociācijas līgumu parakstīšanu ar Serbiju un Bosniju un Hercegovinu. Mums ir jāpriecājas par ikvienu soli, kas veikts Eiropeiskā gara stiprināšanai, un mums ir jānovērš visi konfliktu avoti, kuri varētu traucēt attīstīt Eiropas perspektīvu. Ieteiktu mums būt nenogurdināmiem.

Es ceru, ka proeiropeisko spēku uzvara Maķedonijā palīdzēs Padomei pieņemt lēmumu par pārrunu sākšanu ar šo valsti, kas jau ir kandidātvalsts un ir pavadījusi ilgu laiku gaidot. Es arī ceru, ka jaunā Maķedonijas valdība, kam ir dotas stingras pilnvaras, izmantos šīs jaunās pārliecības priekšrocības politikā, kas veicinās sarunu uzsākšanu.

  Jo Leinen (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas, ko es vēlos rīt sagaidīt no Eiropadomes, ir skaidra paškritika: paškritika attiecībā uz nožēlojamo nespēju komunicēt un informēt cilvēkus par jauno līgumu. Tas ir patiešām tracinoši, ka valdības vienojas par līgumiem un pat rūpīgi izstrādā to parakstīšanas ceremonijas, bet pēc tam atgriežas savās galvaspilsētās un par līgumiem vairs nedomā. Tas ir galvenais iemesls furoram, kuru mēs esam piedzīvojuši pagātnē un ar ko mēs saskaramies tagad Īrijā.

(Aplausi)

Es vēlos redzēt dažas gūtas mācības: Padomei ir beidzot jāatmet tās bloķēšanas taktika un jāierosina ar Komisiju un Parlamentu kopīga komunikācijas vai PR stratēģija, lai mēs varam būt vienoti ar iedzīvotājiem ceļā uz Eiropu tā vietā, lai atstātu viņus malā. Patlaban šīs institūcijas uzvedas kā vecāki, kas izved bērnu pasaulē, bet pēc tam pamet viņu renstelē un aizmirst. Tas ir vienkārši nepieņemami. Tagad mums ir jādomā par sekām, un tas nozīmē vienotas komunikācijas un informēšanas politikas izstrādi, kas arī ir demokrātijas procesa daļa. Tas ir demokrātijas pamats, lai cilvēki redzētu, kas ir Eiropa, un ka viņi ir procesa daļa.

Es labprāt uzklausīšu Īrijas iedzīvotāju teikto, taču, kad Sinnott kundze mums saka, kā viņa to izdarīja vakar, ka lielākā daļa cilvēku kādā pilsētā nobalsoja pret Lisabonas līgumu dēļ tur uzbūvētās atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas, un mums ir Eiropas likums, kas pieprasa atkritumu sadedzināšanu, es patiešām brīnos, kāds tam sakars ar Lisabonas līgumu. Mēs esam dzirdējuši daudzus šādus argumentus, un mēs esam bijuši pret tiem godīgi: ne visi viņi ir atbilstīgi un uzmanības vērti.

Mums ir jāpadomā par jaunu Eiropas līgumu ratifikācijas formulu. Ikvienai valstij ir jādod iespēja paust savu viedokli, un es ceru, ka šajā pēcpusdienā Lordu palāta ratificēs līgumu un sūtīs skaidru signālu par to, ka ratifikācijas process turpinās.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šajā pēcpusdienā Lielbritānijas parlaments Vestminsterā pabeigs Lisabonas līguma ratifikāciju. Būs atsvaidzinoši rīt lasīt presi, lai beidzot redzētu, ka briti ir pateikuši „jā” Eiropai. Tas būs liels ieguldījums Apvienotās Karalistes morālās autoritātes un politikās uzticamības atjaunošanā, un tam vajadzētu palīdzēt īriem panākt vienprātību, mazāk pamatojoties uz libertas, bet vairāk uz veritas.

Ir dīvaini, ka Farage kungs un viņa labēji noskaņotais karaspēks šajā gadījumā dod priekšroku tam, lai ārvalstī notiekošs referendums pieņem lēmumu Lielbritānijas suverēnā parlamenta vārdā un vietā. Tas apstiprina manu viedokli, ka plebiscīts ir demokrātijas forma, kas iespējams ir piemērota revolucionāriem apstākļiem, taču ir pilnīgi nepiemērota informētu un pārdomātu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz sarežģīta līguma pārskatīšanu. Tāpēc šim Parlamentam ir jāpalīdz Padomei sagatavot Lisabonas līguma saturu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas līgums ir miris. Bez vienprātības tas ir vienkārši juridisks fakts. Balsotāji, ne tikai Īrijā, bet arī Francijā un Nīderlandē, ir pateikuši „nē” Lisabonas līguma tekstam vai tā dvīņu brālim.

Lai atgūtu mūsu cilvēku uzticību, mums ir jāpaveic kaut kas vairāk par vienkāršu Lisabonas līguma teksta nozīmes un nosaukuma maiņu un mēģināšanu virzīt to uz priekšu. Jauno līgumu bija pārāk viegli izsmiet un pārāk sarežģīti izskaidrot, apgrūtinot iespēju atbalstītājiem jebkurā valstī referendumā pateikt „jā”.

Daudzas no šajā līgumā ieviestajām izmaiņām bija labas, pat nepieciešamas, taču tās tika izklāstītas ļoti neskaidrā, nesaprotamā valodā, ko ir grūti saprast.

Pārējām astoņām dalībvalstīm ir jāizlemj, vai un kā turpināt ratifikāciju, taču es domāju, ka būtu lietderīgi, ja, piemēram, Apvienotā Karaliste nolemtu to darīt ar referenduma palīdzību, kas ļautu mums pārliecināties, vai cilvēki ir pārliecināti par šī procesa turpināšanas nepieciešamību.

  Mario Borghezio (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja Īrijas referendums ir nesvarīgs un nebūtisks, kāpēc tas tika organizēts? Kāpēc tika nolemts dot šo plebiscīta iespēju, kā mēs dzirdējām?

Tas ir nopietni, ja parlaments noliedz iespēju ļaut cilvēkiem pilnīgi brīvi izteikties, kā to izdarīja Īrijas iedzīvotāji. Šis balsojums ir vienkārši kapakmens ar ķeltu krustu galā Eiropas lielvalsts izredžu piemiņai, kura mūsu iedzīvotājiem tik ļoti nepatīk. Viņiem nepatīk politiskās un arī monetārās suverenitātes pārdošana.

Labi, tā ir cerību valsts tiem, kuri tāpat kā Īrijas iedzīvotāji stingri tic cilvēku un reģionu Eiropai. Šī iemesla dēļ mēs Padanijā līdzīgi aicinām organizēt referendumu, lai arī juridiski, protams, līgums tagad ir noliegts, nogalināts. To ir nogalinājusi šī neticamā procedūra, kas nosaka, ka parlamentārā balsojumā apstiprinātais līgums, kas ietekmē mūsu cilvēku nākotni, izslēdz cilvēkus un iedzīvotājus.

Par laimi ir viena brīva nācija, kurai brīvības sajūta ir tās DNS. Iespējams, ka šis spēks ir radies no cīņas par brīvību. Tagad ir laiks konstatēt, cik svarīgs ir šis balsojums: ar to Briseles eirokrātiem, kuri vēlas izveidot lielvalsti, kas ir tāla no mūsu iedzīvotāju interesēm un dvēseles, pasakot, ka „diezgan nozīmē diezgan”. Mēs Padanijā šodien visi jūtamies kā īri.

  Vladimír Železný (IND/DEM). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, pēc Īrijas referenduma Schulz kungs, Sociālistus grupas priekšsēdētājs, bar mūs, mazo valstu, konkrēti Īrijas un Čehijas, iedzīvotājus ar tipisku vāciešu iedomību. Viņš uzskata, ka tad, kad šādas mazās valstis bloķē kopējo reformu procesu, mums ir jāpajautā, vai tās vēlas palikt Eiropas Savienībā vai ne. Vēlos jūs pārliecināt, priekšsēdētāja kungs (un jūs to varat nododot Schulz kungam), ka tagad, kad Īrija ir nogalinājusi šo slimo Vācijas prezidentūras produktu, kas tiek dēvēts par Lisabonas līgumu, Čehija būs priecīga to apglabāt un palikt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tā apglabās šo līgumu, jo tas satur Hartu, un tādējādi pirmo reizi 60 gadu laikā mūsu valsts durvis tiek atvērtas Sudetas apgabala īpašuma restitūcijai un Otrā pasaules kara, nevis tā dēvēto Beneša dekrētu, iznākuma pārskatīšanai. Tā apglabās šo līgumu arī tāpēc, ka tas liedz mazajām valstīm veto tiesības un palielina Vācijas balsstiesības no 9 balsīm līdz 18. Schulz kungam labāk vajadzētu pajautāt sev, kāds būtu iznākums Vācijā, ja Vācijas iedzīvotājiem tiktu dota iespēja nobalsot par Lisabonas līgumu referendumā. Es apsveicu Īriju un mūs visus.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, pieņemt, ka Lisabonas līgums ir miris un ka tas bija strupceļš, ir vienīgais demokrātiskais un godīgais risinājums. Rīt valstu vadītājiem būtu beidzot jāapstiprina, ka demokrātiskā valstī politika netiek veidota kā fuagrā telpās ar kondicionētu gaisu, un jāpārtrauc no Briseles vadīt citu cilvēku dzīves. Īrijas referendums skaidri norāda, ka cilvēki negrib ciest no Eiropas Savienības varas elites pieņemtajiem lēmumiem un iedomības. Padomei ir jāpadara lēmumu pieņemšanas process pieejams sabiedrībai un jābeidz krāpt iedzīvotājus. Vai mēs nevaram mācīties no savas pagātnes? Pēc visiem 20. gadsimta asiņainajiem notikumiem vai politiskā elite tiešām vēlas, lai atkal lielās valstis pieņem lēmumus visu mazo valstu vietā? Vai dažiem premjerministriem un prezidentiem nepietika ar to, ka liela daļa viņu dzīves tika nodzīvota totalitārā režīmā?

Dāmas un kungi, rīt Padomei ir jāatsvaidzina atmiņā paši pirmsākumi: kāpēc Eiropas Savienība tika izveidota un uz kādām vērtībām tā tika celta. Tai ir jārīkojas atbilstīgi likumiem un nekavējoties jāpaziņo, ka turpmāka mirušā Lisabonas līguma ratifikācija ir pilnīgi nevajadzīga.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ja jūs skatāties uz mani, lai izprastu īru balsojumu, neskatieties: es to nevaru izskaidrot. Lai arī es esmu ļoti vīlies par rezultātu, par vienu lietu es esmu pilnīgi drošs: mums tas ir jāpieņem kā cilvēku demokrātiska vēlme un jāciena.

Kāds būs pavērsiens vēstures grāmatās, ja es šodien paskatos un aiz sevis redzu galēji labēji noskaņotos britu kolēģus, tajā skaitā Jim Allister un dīvaino britu cietumnieku, kurš pievērsies labām lietām, visus ģērbušos zaļos džemperos, pieprasot cienīt Īrijas balsojumu.

(Iebildumi no atsevišķiem IND/DEM grupas locekļiem)

Cik gan citādas būtu vēstures grāmatas, ka britu kolēģi vienmēr būtu cienījuši īru balsojumu! Cik gan viss būtu citādi! Cik gan daudz dzīvību būtu glābtas! Es to atbalstu – lai arī pārāk vēlu. Mums visiem ir jāciena īru balsojums.

(Iebildumi no aizmugures)

Viņam bija daudz laika praktizēties cietumā, varbūt viņš tagad varētu uz brīdi apklust...

(Aplausi)

Viens no Īriju pārstāvošajiem Eiropas Parlamenta locekļiem, kurš šorīt jau runāja, kampaņas laikā izplatīja izdales materiālus, uz kuriem bija attēlota šļirce. Varbūt viņš var pateikt šim Parlamentam, kurā vietā Lisabonas līgumā ir runa par eitanāziju, kur Lisabonas līgumā ir teikts par abortiem, prostitūciju, korporatīviem lēmumiem par nodokļiem, Īrijas neitralitātes apdraudējumu. Es gaidu patiesību.

Īrijas valdībai ir mierīgi jāizanalizē iznākums, lai noskaidrotu, kas tieši ir noticis ar līguma tekstu, pret kuru nobalsoja vēlētāji, un tai ir jāsniedz atbildes, kuras būtu pieņemamas ne tikai noliedzējiem Īrijā, bet arī pārējo dalībvalstu valdībām un iedzīvotājiem, kuriem, manuprāt, arī ir tiesības izteikties un paust savu viedokli, un mums tas arī ir jāciena.

Ir izskanējis aicinājums apdomīgi atbildēt uz patiesajām Īrijas vēlētāju bažām, taču mēs nedrīkstam apmierināt ekstrēmistus. Kad putekļi nosēdīsies, es ceru, ka kolēģi man piekritīs, ka divu ātrumu Eiropa ir nevis atbilde, bet gan Eiropas Savienības, veiksmīgākā mūsdienu miera projekta, beigu sākums.

Vienmēr ir bijis vieglāk iebiedēt, nevis dot cerību. Slavens īru politiķis, viens no mums – James Dillon – , ir teicis: „Melots ir daudz un bieži ir melots pietiekami, lai es esmu nolādēts, ja patiesība kādreiz varētu panākt melus”. Tā nepanāca. Pietiekami daudzu vēlētāju prātos mēs nespējām nošķirt faktus no izdomājumiem par spīti drosmīgajām mūsu vēlēšanu direktora Gay Mitchell un manu kolēģu pūlēm. Tagad risinājuma meklēšana ir mūsu valdības vadītāja rokās, kura darbības sākums ir bijis neveiksmīgs.

(Aplausi)

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, mums patiesībā ir ne tikai jāieklausās Īrijas balsojuma iznākumā, bet arī jāapdomā un jāsagremo tas. Bet, kā jau tika minēts, mums ir jāieklausās arī pārējās 26 valstīs, to rezultātos un bažās, kuras var tikt paustas ratifikācijas laikā. Un pēc tam mums ir jārisina milzīgā problēma ar šo nesaskaņu pārvarēšanu.

Ja 26 dalībvalstīs ratifikācija notiktu, bet vienā tiktu noraidīta, tas nebūtu nedz nepamatoti, nedz nedemokrātiski lūgt šo vienu dalībvalsti izskatīt iespēju piemērot reformas paketi, pārskatīt to, izskaidrot to labāk, iespējams meklēt kompromisu, nevis bloķēt visu reformu. Šeit nav nekā nepamatota vai nedemokrātiska. Turklāt pat daži no līguma noliedzējiem Īrijā sacīja, ka viņu mērķis bija atkārtoti pārrunāt un panākt labāku vienošanos.

Daži cilvēki – un mēs to esam dzirdējuši no dažām šī Parlamenta daļām – vēlas uzklausīt tikai vienu pusi, atbildi, kura tiem patīk, atbildi, kas ir atbilde „nē”. Es vēlos uzklausīt abas puses un tad rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām 27 valstīm. Tā ir problēma, kas mums ir jārisina.

  Marielle De Sarnez (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, acīmredzot cilvēku atbilde „nē” uz jautājumu par Eiropas nākotni nekad nav otršķirīgs notikums, un mēs nevaram ignorēt šo „nē”. Tieši otrādi – mums tam ir jāstājas pretī un jāreaģē.

Cik man zināms, ir divi jautājumi, kuri ir jāatrisina. Pirmais ir saistīts ar demokrātiju. Iedzīvotāji sagaida, ka Eiropa nodrošinās tiesiskumu, skaidrību, sapratni, skaidrojumus, zināšanas, atbalstu. Šis jautājums skar ikvienu, ne tikai valstu valdības. Tas attiecas arī uz Eiropas institūcijām, īpaši uz Komisiju un Padomi. Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums ir saistīts ar Eiropas būtību, tās dvēseli un, kā nupat minēja Martin Schulz, tās raison d'être. Kāpēc mēs izveidojām Eiropu? To nevar vienkāršot līdz jautājumiem saistībā ar tirgu. Mēs neizveidojām Eiropu tikai konkurences nolūkos; mēs esam kopā vērtību dēļ; mēs esam projekts sabiedrībai, mums ir sabiedrības modelis – ekonomisks, sociāls, ilgtspējīgs, cilvēcīgs – un šāds tas ir arī jāuztur, jāattīsta un jāaizsargā. Tas ir tas, ko sagaida Eiropas iedzīvotāji.

Kopš Romas līguma pasaule ir ievērojami mainījusies. Mums ir jāatgriežas pie šūpuļa un jāliek jauns pamats Eiropas projektam, lai tas atbilstu šī brīža krīzēm – finanšu krīzei, pārtikas krīzei, enerģētikas krīzei – un lai tas atbilstu arī būtiskajām problēmām, kas mums ir jārisina. Kā mēs varam veidot, kā mēs varat veicināt izaugsmi, kas ir labāka kvalitāte, lielāka ilgtspēja un taisnīgums? Kā mēs varam samazināt nevienlīdzības? Kā mēs varam panāktu jaunu globālu līdzsvaru? Kā mēs varam pārdomāt valstu attīstības jautājumu, konkrēti, attiecībā uz to pašpietiekamību?

Šie ir jautājumi, uz kuriem mums ir jāatbild, un es domāju, ka tagad vairāk nekā jebkad iepriekš Eiropai ir pēdējais laiks atgriezties pie politikas.

  Mogens Camre (UEN). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, prominents, populārs dāņu uzņēmējs vakardienas Berlingske Tidende avīzē rakstīja šādi: „Eiropieši pilnībā atbalsta starptautisku politisku sadarbību un globālo atbildību. Kad ES iedzīvotāji pauž savu atbalstu demokrātijai nacionālā līmenī, viņi, protams, atbalsta demokrātiju arī Eiropas kontekstā, un tas ir tieši tas, ko viņi nesaņem.” Mēs esam vairākkārtīgi pārliecinājušies, ka Lisabonas līgums nevar stāties spēkā, ja kaut viena valsts no neatbalsta, tomēr, ko savā 13. jūnija paziņojumā rakstīja Pöttering kungs?

(DE) ' Tas, ka viena Eiropas Savienības valsts noraida līguma tekstu, nevar nozīmēt to, ka ratifikācija, kas jau ir notikusi 18 valstīs, zaudē savu likumīgo spēku.

(DA) Absolūtisma laikā karaļi un imperatori satikās, lai vienotos par varas sadalījumu savā starpā. Tie laiki ir atgriezušies. Princis Pöttering, imperators Barroso un viņiem pakļauto valstu vadītāji ir nolēmuši, ka Eiropas iedzīvotājiem nav nekādas nozīmes. 26 valstīm nebija iespējas balsot, bet viena valsts, kas balsoja, Īrija, konstatēja, ka tam nav bijusi nekāda nozīme. Eiropas Savienībā tautai nav pilnvaru.

  Hanne Dahl (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā piektdienā Īrija nobalsoja pret Lisabonas līgumu, sliktu Konstitūcijas kopiju, pret kuru nobalsoja arī Francija un Nīderlande. Tomēr Komisijas priekšsēdētājs saka, ka ratifikācijai ir jāturpinās. Mums ir pateikts, ka vienas valsts skepse nevar bremzēt attīstību. Tas ir pavērsts tā, it kā problēma būtu Īrijas iedzīvotāji. Taču tā nav. Bezdibenis ir nevis starp Īrijas iedzīvotājiem un Eiropu, bet gan starp cilvēkiem un valstu vadītājiem un valdībām. Bezdibenis nav starp dažām Eiropas valstīm un pārējo Eiropu. Francija, Nīderlande un Īrija nevēlas bremzēt attīstību; tās vēlas citādu attīstību. Kāpēc to ir tik grūti saprast? Schulz kungam es vēlos teikt – kauns! Jūs salīdzināt tos, kurus jūs dēvējat par antieiropiešiem ar fašistiem, taču tā ir jūsu izpratne par to, kas ir fašists. Jūs sakāt, ka antieiropieši veica soļus uz augšu un leju, izraisīja aģitāciju. Nav nepieciešamas plašas vēstures zināšanas, lai atcerētos, kas par melnajiem cilvēkiem tika teikts pagājušajā gadsimtā. Tas ir pazemojoši! Kauns!

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Īrijas iedzīvotāji ir pateikuši „nē” līgumam, bet Eiropas augstmaņu atbilde bija īru saniknošana, izsaucot Īrijas valdības vadītāju uz Eiropadomi, lai pievērstu uzmanību viņu „sliktajai uzvedībai”. Tas ir bērnišķīgi un Eiropas vīzijas dibinātāju necienīgi. Taču vēl tuvredzīgāk ir pieprasīt Īrijas izslēgšanu vai mēģināt tomēr apstiprināt līgumu. Ja mēs atkārtosim balsojumu, kamēr panāksim vēlamo rezultātu, tas patiešām nelabojami sabojās Eiropas tēlu.

Eiropā kopš 1990. gada ir notikuši 290 referendumi, tomēr nav bijis neviens referendums par ārkārtīgi svarīgiem pamatlēmumiem, piemēram, Turcijas pievienošanos vai eiro ieviešanu, un tagad mums nav dota iespēja izteikties par kaut ko tik svarīgu kā Lisabonas līgums. Briseles izpratne par to, kas ir demokrātija – kad no iedzīvotājiem vienkārši tiek gaidīts ES lēmumu atbalsts vai balsojums par ES apstiprinātām partijām –, tiešām atgādina Padomju Savienību. Apvainojumu izteikšanas vietā ES vajadzētu pieņemt īru noraidošo balsojumu tādu, kāds tas ir: kā iespēju iet jaunā virzienā uz politiku, kas ir vērsta uz cilvēkiem un Eiropas iedzīvotājiem.

  Elmar Brok (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā Martin Schulz laipni norādīja, PPE-DE grupā patiesi ir daudzu valstu vadītāji, un tas izskaidro faktu, kāpēc PPE-DE ir tuvāka iedzīvotājiem un tāpēc uzvar vairāk vēlēšanās. Tomēr fakts ir tāds, ka ir daudz norāžu, kuras liecina, ka ir nepieciešams panākt līdzsvaru starp racionālu ekonomikas politiku un sociālo politiku.

Es pilnībā cienu Īrijas referenduma iznākumu. Tomēr tas, ko es neatbalstu, ir dažu cilvēku melošana pa labi un pa kreisi, lai maldinātu cilvēkus un nostādītu viņus pret vienotu Eiropu: vienotu Eiropu, kas ir veiksmīgākais jēdziens šī kontinenta vēsturē, jēdziens, kas ir panācis mieru, brīvību un labklājību.

(Aplausi)

Mums ir jāatzīst, ka šī Eiropa ir īpaši izdevīga mazajām valstīm. Tās sēž ar mums pie viena galda, tām ir vietas šajā Parlamentā, un Eiropā nekas nevar tikt izlemts bez viņu teikšanas, lai arī kādreiz lielās valstis varēja izlemt mazo valstu vietā. Tāda ir atšķirība: mūsu Eiropā visas nācijas ir līdzvērtīgas, un to jūs, Farage kungs, mēģināt izjaukt ar saviem imperiālistiskajiem uzskatiem!

Mums ir nepieciešams šis līgums, lai Eiropas Savienības paplašināšanās būtu efektīva, lai varētu panākt lielāku demokrātiju, novēršot demokrātijas trūkumu un stiprinot valstu valdības. Mums ir nepieciešams šis līgums, lai pasargātu subsidiaritātes pantu un ļautu mums risināt problēmas nākotnē, no enerģētikas krīzes līdz organizētai noziedzībai, kā arī dotu mums iespēju reaģēt uz pārtikas un naftas cenām un citiem līdzīgiem izaicinājumiem. Tas viss tiks sagrauts, ja mēs nenodrošināsimies ar instrumentiem, kurus mums sniedz Lisabonas līgums, īpaši tiem, kas attiecas uz sociālajām tiesībām, proti, Pamattiesību hartu un „sociālo pantu”, ar ko tiek noteikts, ka sociālie jautājumi ir jāņem vērā, izstrādājot un ieviešot visus politikas virzienus.

26 dalībvalstis tagad var ratificēt līgumu, un visas ir apņēmušās to darīt. Tā bija Apvienotā Karaliste, kas man iemācīja, ka pārstāvnieciskā demokrātijā parlaments var runāt cilvēku vārdā, un tagad es ļaušu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai sagraut to, ko esmu iemācījies no Apvienotās Karalistes. Šīs 26 dalībvalstis var ratificēt līgumu parlamentārā procesā, un, ja šis process tiks veiksmīgi pabeigts, Īrijas iedzīvotāji varētu pārdomāt. Mēs gaidīsim no Īrijas priekšlikumus, lai saglabātu vienotību 27 valstu kopienā, jo es nevēlos redzēt sadalītu Eiropu un es nevēlos redzēt Eiropu kā kodolu. Es vēlos redzēt Eiropu, kas ir vienlīdzīgu 27 valstu kopums, un tāpēc es atbalstu Lisabonas līgumu.

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es neesmu tik diplomātisks, cik lielākā daļa manu kolēģu šajā Parlamentā. Fakts ir tāds, ka meli, sasodīti meli un statistika sakāva patiesību Īrijas referendumā.

Lisabonas līgums nav miris. Tomēr Īrijas izdarītā izvēle ir suverēns īru lēmums. Vienīgie, kuri var mainīt šo lēmumu par līgumu, ir īri.

Notiks tas vai ne ir atkarīgs no diskusijām, kuras sāksies rīt starp Īrijas valdību un pārējo 26 valstu vadītājiem. Mums nav burvju nūjiņas. Lai izdarītu secinājumus, būs nepieciešams laiks.

Es ierosinu noteikt jaunu Lisabonas līguma ratifikācijas termiņu. Es domāju, ka tā noteikšana pirms Eiropas vēlēšanām ir saprātīgs mērķis.

Ja Īrijas iedzīvotāji turpinās būs neapmierināti ar Lisabonas līgumu, lai arī par kādu formu mēs un pārējā Eiropa vienotos, tad Īrijai nebūs citas izvēlēs kā vien atkārtoti runāt par tās attiecībām ar Eiropas Savienību.

Tas būtu postošs ceļš mūsu valstij. Eiropa maz ko zaudēs, ja tā zaudēs Īriju, taču Īrija, zaudējot Eiropu, zaudēs visu.

Globālās problēmas, ar kurām mēs saskaramies šajā nepārtraukti mainīgajā un savstarpēji saistītajā pasaulē, ir skaidras: klimata izmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas, migrācija un enerģētikas krīze, bads un nabadzība, kas nogalina miljoniem cilvēku, cilvēku nedrošība, starptautiskā noziedzība, un tam visam pāri dalībvalstu identitātes krīze. Tās nevar atrisināt, nolaižot žalūzijas un cerot, ka problēmas izzudīs.

Nobeigumā, vai es varētu vēlēties, lai Eiropa demonstrē reālu spēju nodrošināt pieklājīgus dzīves un darba apstākļus? Tas veicinātu mūsu vienotību un solidaritāti, kā arī palīdzētu rast pozitīvu risinājumu šajā krīzes situācijā.

(Aplausi)

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, padomājiet: ja Īrija būtu nobalsojusi par, vai kāds šeit tic, ka mūsu zaļajos T-kreklos ģērbtie cilvēki teiktu „Cienīsim Īrijas balsojumu”? Patiesība ir tāda, ka viņi neciena nedz īrus, nedz demokrātiju. Viņi ciena tikai „nē”, un tas ir diez gan vienreizēji.

Kad Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā, tur bija 12 dalībvalstis. Tas bija 1995. gadā. Šodien tajā ir 27 dalībvalstis. Tā ir ievērojama izmaiņa, un es domāju, ka tikai retais apšauba to, ka Eiropa ir kļuvusi daudz, daudz labāka šīs paplašināšanās un lielās attīstības rezultātā. Šodien, runājot par Īrijas referendumu, mēs varam teikt, ka tiem, kuri saka „nē”, nekad nav bijusi taisnība, bet mums, kuri esam par turpmāku Eiropas Savienības attīstību, ir bijusi taisnība.

Tāpēc turpināsim tādā pašā garā, kādā mēs esam sasnieguši šos rezultātus, ar neatlaidību, skatījumu nākotnē, demokrātiju un cieņu vienai dalībvalstij pret citu. Rīkosimies demokrātiski attiecībā uz ratifikācijas procesu katrā dalībvalstī, taču cienīsim arī katras dalībvalsts lēmumus un atcerēsimies par neatlaidību. Mums ir jāvirzās tālāk energoresursu tirgū, iekšējā tirgū un jādomā par to, kā panākt labākus rezultātus visās jomās, taču ir jāsaprot arī tas, ka ar Nicas līgumu nebūs pietiekami, ja mēs turpināsim attīstīties tāpat un ar tādu pašu skatījumu nākotnē, kāds mums ir bijis līdz šim. Tāpēc turpināsim un būsim Eiropa, kas saka „jā”. Atcerēsimies, ka noliedzēji Eiropā nav panākuši neko.

(Aplausi)

  Borut Pahor (PSE). - (SL) Šī nav jauna diskusija. Mums bija līdzīga diskusija, kad Francija un Nīderlande noraidīja Konstitucionālo līgumu, un tajā laikā Komisija un Padome pārliecināja mūs, ka ratifikācijas process turpināsies, taču pēc tam abas kopā ar mūsu Parlamentu padevās kārdinājumam apturēt šo ratifikācijas procesu.

Šodien par spīti mūsu cieņai pret Īrijas vēlētāju lēmumu es atbalstītu šī ratifikācijas procesa neapturēšanu tagad un skatītos, kā tas virzītos līdz galam. Es domāju, ka šajā gadījumā būtu vieglāk rast risinājumus, lai varētu apstiprināt Lisabonas līgumu, nekā, ja mēs atkal padotos kārdinājumam un apturēt procesu viena referenduma dēļ.

Otrkārt, ir jābūt pilnīgi skaidrai vienai lietai: pastāv ļoti liela atšķirība starp to, kā Eiropas Savienību uztver politiskā elite mājās, nacionālā līmenī, Eiropas Savienībā un kā to uztver lielākā daļa iedzīvotāju. Mums sev ir jāuzdod jautājums, vai Parlaments, Padome un Eiropas Komisija var darīt kaut ko, lai pārvarētu šo plaisu un atkal iedvesmotu cilvēkus ar Eiropas ideju?

Es domāju, ka atbalstot Slovēnijas prezidentūras plānus attiecībā uz rītdienas Padomi, es varētu ierosināt arī diskutēt par šo – jaunu komunikācijas stratēģiju dialogam starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību – nevis tikai, domājot par Lisabonas līguma ratifikāciju, bet arī citām jomām.

(Aplausi)

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, šodien tika runāts par cieņu, un nav šaubu, ka Īrijas referenduma iznākums, kurā daži cilvēki balsoja par daži pret, ir jāciena.

Es domāju, ka mēs visi piekrītam, ka mums ir jāciena visas pārējās valstis, un tāpēc mums ir jāturpina ratifikācija. Tomēr es vēlos runāt par demokrātijas ievērošanu, un es vēlos skaidri pateikt to, ka cilvēku apstiprinājumam ir tāds pats spēks kā parlamenta apstiprinājumam; tieši tāda pati vērtība. Pirmkārt, mums ir jāatceras: cieņa.

Otrkārt, mums ir jāatceras: pārdomas. Mums ir jāaplūko iemesli, kāpēc Īrija nobalsoja pret, mums ir jācenšas izskaidrot, kāpēc Lisabonas līgums ir labāks par pašreizējiem līgumiem, un mums tas ir jādara, pamatojoties uz skaitļiem un faktiem.

Mums ir jāizskaidro cilvēkiem, ka Lisabonas līgums – līdzīgi kā pirms dažām dienām uzvarējušais īru zirgs Jaunā pieeja, kas uzvarēja „Epsom Derby” zirgu skriešanas sacīkstēs – tiek dēvēts par „jauno pieeju”, kas Eiropai ir nepieciešama, lai dotu pievienoto vērtību saviem cilvēkiem.

Pēc pārdomām, treškārt, ir jāatceras: atrisinājums. Mums ir jāatrod risinājums, un šajā sakarā ļaujiet man skaidri pateikt: daži noliedzēji izmantoja iznīcinošus un apkaunojošus argumentus. Viņi sacīja: „Vispirms balsojums pret, bet pēc tam atkārtotas pārrunas par Lisabonas līgumu, kas būtu izdevīgāks Īrijai.”

Vēlos skaidri pateikt, ka Eiropa ir tiesību kopiena, kur valda sabiedrības noskaņojums un lēmumi ir jāievēro. Mēs Eiropas Parlamentā skaidri sakām, ka nebūs atkārotu pārrunu par Lisabonas līgumu: eiropieši un šis Parlaments uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi Eiropas turpmākai virzībai uz priekšu. Tie, kuri atbalsta līgumu, vēlas celt Eiropu uz tā, kas mums ir.

Man jautājums ir: kādu alternatīvu piedāvā tie, kuri saka „nē”? Vēlos, lai viņi man to izskaidro.

  Bernard Poignant (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, tagad ir 18. jūnijs, un es kā francūzis esmu pārņemts ar Londonas aicinājumu: pretoties, turpināt, neatkāpties un nekad nepadoties. Angļu valodā vārds „veto” rakstāms ar tiem pašiem četriem burtiem kā vārds „vote” (balss), taču pārējie nav uzlikuši veto, un tāpēc mums ir jāturpina. Ar to es gribu teikt, ka kopš Berlīnes mūra krišanas šis ir sestais „nē” deviņos referendumos. Tas rada jautājumus.

Ir dzirdēts, ka Eiropa nav pārāk sociāla; tā nekad nebūs pietiekami sociāla. Tā nav pietiekami demokrātiska; tā nekad nebūs perfekta. Tā ir pārāk birokrātiska; vienmēr būs tehniķi, kurus dēvēs par tehnokrātiem. Es domāju, ka Eiropa patlaban piedzīvo ārprātīgu identitātes krīzi. Iepriekš lietas bija vienkāršākas. Šodien viss ir nedaudz nobīdījies; Eiropa vairs nav tik pārliecināta par tās nozīmi, tās vēsturi, tās likteni, un ar to mums ir jācīnās. Lai to izdarītu, mums ir nepieciešama izcila vadība, un, no šī viedokļa raugoties, mēs esam zināmā mērā paši par sevi.

(Aplausi)

  Stefano Zappalà (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man šķiet, ka patiesībā – kā minēja gan pašreizējais Padomes priekšsēdētājs, gan priekšsēdētājs Barroso – Eiropadome rītdienas darba kārtībā ir vairāki punkti, ne tikai Īrijas referenduma rezultāts.

Tomēr acīmredzot praktiski visas šī rīta debates ir bijušas par šo jautājumu. Tas ir svarīgs jautājums. Ir minēti vairāki iemesli un analizēts, kāpēc Īrijas iedzīvotāju reakcija bija tāda, kāda tā bija: faktiski pret balsoja tikai nedaudz vairāk cilvēku nekā par.

Ir daudz pateikts, taču es uzskatu, ka mums ir praktiski jāapsver tas, kāpēc īri balsoja pret, un jālemj, kā rīkoties tālāk. Es atkārtoju, ir pateikts daudz, taču es domāju, ka atbilde ir rodama faktā, ka Eiropas iedzīvotājiem trūkst informācijas. Vainīgi ir visi: mēs visi esam vainojami; valdības ir vainojamas. Vispārīgs ir pateikts – un es piekrītu –, ka valdības tiek slavētas, kad viss ir labi, kad notiek kaut kas slikts vai ir pamats kritikai, vienmēr tiek vainota Eiropa. Tā ir pilnīga patiesība.

Tomēr, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs, neviens nevienu nespiež palikt Eiropā. Manuprāt, mums ir jāciena Īrijas referenduma iznākums. Tomēr mums vienlīdzīgi ir jāciena arī pārējo 26 valstu vēlmes; patlaban 18, taču drīzumā 26. Nevienu nedrīkst piespiest, kā tas notika, palikt krātiņā, ja tas nepatīk. Eiropai ir jāiet uz priekšu; Eiropa nevar stāvēt dīkstāvē.

Es beidzu, priekšsēdētāja kungs. Rīt, manuprāt, Eiropadomei ir jāpieņem skaidrs lēmums par jauno stratēģiju – valstu vadītāji un valdības var to izdarīt –, jaunu stratēģiju, kas noteiktu, ka tie, kas vēlas palikt uz klāja, var palikt, bet Eiropai ir jāvirzās uz priekšu vispārīgu interešu vārdā.

  Gary Titley (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es pieņemu, ka Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vadītāja apsēstība ar krāpniekiem ir dēļ viņa pašas partijas ciešajām attiecībām ar krāpšanu un krāpniekiem.

Atgriežoties pie šo debašu galvenā jautājuma: skaidrs, ka Lisabonas līgums nevar stāties spēkā no 1. janvāra, kā bija cerēts. Mums ir jāpagaida, kamēr Īrijas valdība mums pateiks, kā, viņuprāt, mums vajadzētu rīkoties nākotnē. Taču šajā laikā citām valstīm vajadzētu izmantot savas suverēnās tiesības ratificēt šo līgumu. Mana dalībvalsts šodien pabeigs ratifikāciju atbilstīgi tās senajām un plaši zināmajām parlamentārajām tradīcijām.

Pa to laiku globalizācija strauji turpinās, un līdz ar to arī nedrošība, ko tā rada, kam pierādījums ir Īrijas referendums. ES ir politisks process, kura mērķis ir risināt šādus jautājumus, tāpēc mums būtu jārīkojas šādi: jāaplūko Tūkstošgades attīstības mērķi, klimata izmaiņas, migrācija. Kāda rīcība? Tāpēc es grasos izvairīties no pārāk lielas koncentrēšanās uz institūcijām un domāšu par nepieciešamajām darbībām iedzīvotāju situācijas uzlabošanai.

Man ir viens jautājums Slovēnijas prezidentūrai: vai jūs man varētu pateikt, kāda ir Īrijas balsojuma saistība ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai?

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par gatavošanos Eiropadomei. Es, protams, pieņemu, ka visiem Eiropas Parlamenta locekļiem, kuri ir uzstājušies, no kādas lielākas vai mazākas cilvēku grupas viedokļa raugoties, ir taisnība. Tomēr mums ir jāpatur prātā, ka, ja šīs debates notiktu pagājušajā trešdienā, tās būtu diez gan atšķirīgas. Mēs noteikti nerunātu par Lisabonas līguma problēmu. Tā vietā mēs diskutētu par cilvēku ikdienas problēmām Eiropā.

Patlaban Eiropas Savienības iedzīvotāji nav īpaši norūpējušies par līguma noraidīšanu Īrijā. Viņus daudz vairāk satrauc degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās un citas ikdienas problēmas. Būtu nepareizi šīs dienas debatēs un neoficiālās sanāksmes iznākumā koncentrēties tikai uz Lisabonas līgumu.

Mums ir jāsaprot, ka kā politiķiem mums patlaban ir jārisina divas svarīgas problēmas. Viena ir, kā apmierināt cilvēku ikdienas cerības, bet otra ir Lisabonas līgums un tā ieviešana. Līgums noteiks mūsu spēju nākotnē mazināt cilvēku bažas Eiropā. Tāpēc mums ir jāmēģina nošķirt šīs problēmas un diskutēt ne tikai par Lisabonas līgumu, bet arī par jautājumiem, kuri šobrīd ir aktuāli iedzīvotājiem Eiropā.

Mums ir jāizskaidro iedzīvotājiem, kāpēc līguma apstiprināšana un ieviešana atvieglos viņu ikdienas problēmu risināšanu. Mums ir jāizskaidro, kāpēc mūsu piedāvātie institucionālie risinājumi ir labi Eiropas Savienībai. Piedāvātā kārtība izraisīs lielāku vienotību un rūpes vienam par otru, kopā lielāku atbildību par lietām, kuras mēs katrs savā valstī aizstāvam.

  Jan Andersson (PSE). - (SV) Es pilnīgi piekrītu, ka katrai dalībvalstij ir tiesības izteikties. Tās ir demokrātiskas tiesības. Es arī uzskatu, ka Lisabonas līgums ir labāks par esošo līgumu, no dažādiem aspektiem raugoties. Tas ir attiecināms uz turpmāko paplašināšanos un palielinātu atklātību, kā arī uz cilvēktiesībām.

Kad es biju Īrijā un satikos ar arodbiedrību pārstāvjiem kampaņas laikā, bija pamatotas bažas, ka tirgus un sociālo tiesību attiecības nav līdzsvarā. Arī Īrijā tika minētas atsauces uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem Laval un Rüffert lietās. Divas galvenās sekas ir šādas: pirmkārt, pēc sprieduma vairs nav vienādas attieksmes. Tiem, kuri ir no dalībvalstīm ar zemāku algas līmeni, ir jāsamierinās ar minimālo algu un to, ka viņi nesaņems līdzvērtīgu samaksu. Otrkārt, tiesības streikot ir ierobežotas pilnīgi nepieņemamā veidā.

Padomei un Komisijai ir jāķeras pie šiem jautājumiem. Tas ir jautājums par līdzsvaru starp sociālo Eiropu un tirgus Eiropu. Ja mēs nepanāksim šo līdzsvaru, mūsu cilvēki pagriezīs muguras ES. Mēs visi esam par to atbildīgi, visas trīs institūcijas, un mums ir jārīkojas ātri.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, nav nekādas problēmas attiecībā uz īru balsojumu, taču mums būtu vienādi jāciena 18 valstu demokrātiski ievēlētu parlamentu lēmumi un turpmāk vienādi jāizturas pret pārējām astoņām dalībvalstīm, lai tās varētu brīvi pieņemt lēmumus attiecībā uz Lisabonas līgumu. Visu cieņu pret Īrijas balsojumu, taču 27 valstu ES nevar kļūt par politisku ķīlnieku ierobežota skaita Lisabonas līguma pretinieku rokās. ES reformai nav alternatīvu. Jā, Eiropa var apstāties, taču pasaule tai apkārt neapstāsies mūsu dēļ, un vislielākais šī balsojuma upuris būs mūsu vienotība: mūsu kopējā ārpolitika un drošības politika, kā arī vienotība energoresursu jomā.

Mums ir jāaplūko arī ētiskā puse. Šis referendums ir brīdinājums, kas aicina palikt uzticīgiem mūsu pamatvērtībām. Mūsu iedzīvotāji var nekad nebūt pilnībā informēti par līgumu detaļām, taču viņi vienmēr var atšķirt vienotību un reālu uzticēšanos no vienas puses un puspatiesību un Realpolitik no otras puses. Tā vietā lai dzīvotu no vienām nacionālajām vēlēšanām līdz otrām, tā vietā lai izdabātu patērētāju demokrātijai Eiropā, kuru vada vēlme gūt arvien vairāk un vairāk naudas no Eiropas, mums ir nepieciešami līderi, kuri var aicināt iedzīvotājus: „Pirmkārt, ko jūs varat izdarīt Eiropas labā?” Un ticiet man, ja mums būtu šādi līderi, mēs atrastu iedzīvotājus, kuri mūs atbalstītu.

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Dāmas un kungi, pirms sešiem mēnešiem 27 Eiropas valstu vadītāji un valdības apņēmās ratificēt Reformu līgumu, uzliekot dokumentam savus parakstus. Es vēlos atgādināt Eiropadomei par ceturtdien notikušo sanāksmi. Konkrēti, vēlos atgādināt Čehijas premjerministram Mirek Topolánek par pienākumu veikt ratifikāciju. Viņš līdzīgi kā Čehijas prezidents apgalvo, ka Lisabonas līgums ir miris un ka nav jēgas turpināt ratifikāciju. Es vēlos īpaši aicināt premjerministrus no Eiropas Tautas partijas atgādināt Čehijas premjerministram par viņa pienākumu un valsts atbildību, kas izriet no prezidentūras pārņemšanas. Tā kā Čehija pārņems ES prezidentūru 2009. gada 1. janvārī, pēdējā ratifikācijas procesa posmā, visas Lisabonas līguma problēmas risinājums būs pilnīgi uz šīs valsts pleciem. Vēlreiz atgādinu, ka es vēlētos, lai Eiropas Tautas partija atgādinātu Čehijas premjerministram par viņa pienākumu.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO). Eiropadome, kādu mēs to šodien gatavojam, ir izšķiroša Eiropas nākotnei. Viena no turīgākajām Eiropas valstīm un piemērs ekonomiskajiem panākumiem pēc Eiropas integrācijas procedūru ieviešanas ir pateikusi „nē” Lisabonas līgumam. Tajā pašā laikā 18 Eiropas valstis ir pieņēmušas šo dokumentu, lielākā daļa no šīm 18 valstīm arī atbalstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai.

Es, tāpat kā daudzi iepriekšējie runātāji, esmu neapmierināts ar Īrijas referenduma rezultātiem. Tomēr Eiropas Savienībai ir jāveic tai nepieciešamās reformas. Eiropa ar dažādiem ātruma līmeņiem, kādos notiek procedūras jau kopš Amsterdamas līguma, un ar labi definētām izslēgšanas iespējām ir vienīgais veids, kādā mēs patlaban varam virzīties uz priekšu. Iespēja, kuru izmantoja Īrija, tika dota arī citām valstīm, kuras nesen pievienojās ES, arī Rumānijai. Šādos laikos mums ir jāatceras un jāgrupējas ap lietām, kuras mūs vieno un dod mums iemeslu iet uz priekšu.

Savā slavenajā runā par godu Eiropas Savienotajām Valstīm Vinstons Čērčils sacīja, ka, ja Eiropa vienreiz apvienotos, lai dalītos tās kopējā mantojumā, laimei, labklājībai un slavai, kuru baudītu tās iedzīvotāji, nebūtu robežu. Es ticu šādai vīzijai, un tajā pašā laikā es zinu, ka ir nepieciešams pielikt lielas pūles, lai to sasniegtu. Tomēr tam nevajadzētu mūs atturēt no rīcības.

  Othmar Karas (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir nepieciešami uzlabojumi, nevis attaisnojumi! Tomēr ir jābūt skaidram tam, ka lielākā daļa atbildības par cilvēku attieksmi pret ES mūsu dalībvalstīs ir jāuzņemas nacionālajiem parlamentiem. Vienai lietai ir jāseko pēc rītdienas ES sanāksmes un dienā pēc tās: valstu vadītāju un valdību atvainošanās dalībvalstu iedzīvotājiem par godīguma trūkumu attiecībā uz Kopienas lēmumiem, par nespēju nodrošināt nepieciešamo informāciju, par nespēju ar viņiem komunicēt un par drosmes un vienotības trūkumu, dalot atbildību par Eiropā pieņemtajiem lēmumiem.

Eiropas politika ir iekšpolitika. Tāpēc tai ir jābūt neatņemamai valdības informācijas un komunikācijas politikas sastāvdaļai. Padarīt Eiropas Savienību par grēkāzi visās problēmās tā vietā, lai uzņemtos atbildību, un pēc tam divas nedēļas pirms referenduma lūgt iedzīvotāju apstiprinājumu ir negodīgi, bezatbildīgi un liekulīgi. Dāmas un kungi, šeit ir nepieciešami uzlabojumi.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, Īrijas balsojums pret liecina par to, ka pasaules politikā nedzirdētais un veiksmīgais eksperiments ES ir nonācis grūtībās. Taču, lai referendumos patiešām atspoguļotos cilvēku vēlēšanās, pirms jebkura referenduma ir jāveic informatīva kampaņa. Īrijas gadījumā mēs varam novērtēt, kāda bija atbilstība, vai tās nebija, starp Lisabonas līgumu un argumentiem pret to.

Protams, demokrātija nosaka, ka mums ir jāņem vērā Īrijas balsojuma rezultāti, ko mēs arī darām. Taču demokrātiju nevar īstenot uz citu valstu tiesību rēķina, proti, uz to valstu rēķina, kuras jau ir ratificējušas Lisabonas līgumu, un, pats galvenais, demokrātiju nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai mazākums šantažētu vairākumu.

Baidos, ka Īrijas balsojums pret drīzāk veicinās, nevis bremzēs esošās dažu kopējo politikas virzienu renacionalizācijas tendences, paildzinot juridisko vakuumu, kurā atrodas ES kopš konstitucionālā līguma noraidīšanas.

Nobeigumā vēlos teikt, ka kā Eiropas Parlamenta loceklis no bijušās komunistu valsts, kas pielika lielas pūles, lai pievienotos Eiropas Savienībai, es nevēlētos redzēt, kā komunisms pastāv ilgāk nekā Eiropas Savienība.

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, varētu šķist, ka visas Lisabonā panāktās vienošanās ir lemtas bojāejai. Gan Lisabonas stratēģija, gan Lisabonas līgums ir piedzīvojuši fiasko.

Pagājušajā nedēļā Īrija referendumā noraidīja Lisabonas līgumu. Tas nozīmē, ka šis dokuments tagad ir miris. Plānotajā sanāksmē būs jānoskaidro, vai pastāv kāda līguma atdzīvināšanas iespēja. Eiropas Parlamentam ir jāsūta skaidrs signāls, ka tas apstiprina demokrātijas noteikumus pat tad, ja dažas dalībvalstis varētu būt neapmierinātas ar iznākumu. Īrijas iedzīvotāju apvainošana un piespiešana ir nepieņemama. Viens no pieņemamiem spiediena izdarīšanas veidiem varētu būt līguma ratificēšanas procesa turpināšana citās valstīs. Galēji un bezatbildīgi komentāri par iespējamu tādas domājami uzpūtīgas valsts izslēgšanu no Eiropas Savienības rada iemeslus satraukumam.

Mēs ceram, ka Eiropadome apsvērs jaunu un daudz demokrātisku Eiropas Savienības formulu.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka demokrātija nav gara, mierīga upe, taču tāpat mēs visi zinām, ka mēs sabiedrības organizēšanai esam izvēlējušies tieši demokrātiju. Tāpēc, cik man zināms, Īrijas balsojums pret ne ar ko neatšķiras no Francijas vai Nīderlandes balsojuma pret, taču līdzīgi kā 2005. gadā mēs nespējam izskaidrot, kāpēc Eiropa ir laba mūsu iedzīvotājiem. Mēs nevarējām viņus pārliecināt par ekoloģisko krīzi, kas viņus skar ļoti tieši. Tomēr es nepiekrītu spekulācijām, un es uzskatu, ka mums būtu jāpagaida līdz ratifikācijas beigām. Es vēlos lūgt Padomi sūtīt pārliecinošu signālu iedzīvotājiem, lai parādītu, ka ir patiesa vēlme nodrošināt pārredzamību un vēlme īstenot demokrātiju attiecībā uz mūsu iedzīvotājiem. Vēlos lūgt Padomi atvērt tās durvis, un es vēlos, lai Komisijas un Padomes prezidentūras tiktu ievēlētas tajā pašā laikā, kad notiks Eiropas vēlēšanas. Jā, tas būs spēcīgs signāls, un mēs nepieprasām līguma ratifikāciju, lai ieviestu šāda veida izmaiņas.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir dzīvīgas, un es tās klausījos ļoti uzmanīgi. Jā, īri ir runājuši, un ir pateikuši „nē”. Taču viena lieta, kas mani ļoti satrauc, ir tāda, ka tie, kuri balsoja pret, juta, ka tā rīkojoties, nepastāv nekādi riski: iespējams, viņiem šķita, ka status quo gūs virsroku. Tagad no šīm debatēm kļūst skaidrs, ka pārējo valstu parlamentos veiktais ratifikācijas process arī ir spēkā esošs un tas turpināsies.

Tāpēc Īrija un īri saskarsies ar zināmu dilemmu situācijā, kad 26 dalībvalstis ratificēs līgumu, un mūsu valdības vadītājam Brian Cowen ir steidzami tuvākajās pāris dienās jānāk klajā ar pārdomām un iespējams priekšlikumiem par turpmāko rīcību.

Vai es varētu vērsties īpaši pie Kathy Sinnott, kura rīkoja kampaņu, manuprāt, ar diezgan iebiedējošiem argumentiem par labu noraidošam balsojumam? Attiecībā uz viņas bažām par Īrijas vērtību zaudēšanu vēlos viņai teikt, ka mēs nevaram vainot Eiropu par vērtību izzušanu Īrijā. Mēs to esam panākuši paši, un pārstāsim mest akmeņus Eiropas Savienības dārzā un varbūt apskatīsim mūsu pašu materiālās vērtības Īrijā un citur.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu stingri pārliecināta, ka Lisabonas līguma ratifikācijas procesam ir jāturpinās. Valstīm, kuras ir parakstījušas šo līgumu, tas ir starptautisks juridisks pienākums saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām.

Līgums dod iespēju veikt būtiskas Eiropas Savienības reformas. Piemēram, tas ļaus izveidot kopēju enerģētikas politiku Eiropā. Šāda politika ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai un arī manai valstij, Polijai. Tas garantēs energoapgādes drošību visiem iedzīvotājiem. Es pārstāvu Silēziju, kurā ir pieci miljoni iedzīvotāju. Manam reģionam šāda politika būtu iespēja progresēt un attīstīties, jo Silēzijā ir daudz energoresursu.

Šajā sakarā man ir jautājums: vai to visu izjauks Īrijas balsojums pret? Es cienu Īrijas referenduma rezultātus, taču tajā pašā laikā man ir grūti pieņemt, ka 109 964 īru balsis – tāda ir atšķirība starp to cilvēku skaitu, kuri nobalsoja pret, un to, kuri balsoja par – varētu noteikt manas valsts, mana reģiona un īpaši Eiropas Savienības nākotni. Es nedomāju, ka to drīkst pieļaut.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Īrijas iedzīvotājiem un arī CAEUC, kas rīkoja kampaņu pret Lisabonas līgumu Īrijā. Tagad pret šo līgumu ir vērsušās trīs valstis: Francija, Nīderlande un arī Īrija, kas noraidīja nedaudz mainīto līguma versiju. Mums tas beidzot ir jāpieņem. Es atceros Bertolt Brecht, kurš reiz sacīja: „Vai valdībai tādā gadījumā nebūtu vieglāk atlaist cilvēkus un pieņemt vietā citus?” Tā es uztveru neskaitāmos šeit izskanējušos apgalvojumus. Līguma būtība Īrijā patiešām tika apspriesta, īpaši tā neoliberālais novirziens, tā koncentrēšanās uz bruņošanos un galu galā arī tā nedemokrātiskās iezīmes.

Mums tiešām vienkārši vajadzētu pieņemt šo balsojumu. Līgums ir miris, un mums ir nepieciešams cits līgums. No mūsu puses mēs noteikti atzīmēsim un dokumentēsim dažādos šodien paustos nedemokrātiskos apgalvojumus.

  Janez Lenarčič, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Šodien šajā plenārsēžu zālē visbiežāk ir izskanējis vārds „cienīt”. Es ticu, ka jūs man ļausiet pieminēt to, ka mums ir jāciena arī daži fakti, un es vēlētos tos uzsvērt.

Pirmkārt: jauna līguma par Eiropas Savienību ratifikācija ir tikai un vienīgi dalībvalstu rokās. Tikai un vienīgi. Padomei šajā procesā nav pilnīgi nekādas teikšanas, bet prezidentūrai vēl mazāka.

Jauns fakts: katra dalībvalsts veic šo procesu atbilstīgi saviem noteikumiem, kurus tā formulē neatkarīgi un suverēni. Tas iespējams izvirza kādu svarīgu punktu. Atsevišķas dalībvalstis ir veikušas parlamentāru ratifikāciju, taču vienai ir bijis saistošs referendums. Taču tas nenozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar ratifikāciju parlamentā. Es stingri iebilstu pret uzskatu, ka ratifikācija parlamentā ir nepilnīga un mazāk demokrātiska nekā referendums. Tā nav taisnība. Ar parlamentāro ratifikāciju viss ir kārtībā. No Eiropas Savienības viedokļa tas ir pilnīgi līdzvērtīgs citiem demokrātiskiem procesiem.

Trešais fakts: katra dalībvalsts runā par sevi. Īrijas balsotāji runāja Īrijas vārdā. Viņi nerunāja nevienas citas dalībvalsts vārdā. Tas nozīmē, ka visām dalībvalstīm ir pilnīgi vienādas tiesības. Astoņpadsmit dalībvalstis jau ir ratificējušas Lisabonas līgumu, pārējās vēl nav sniegušas oficiālus paziņojumus, bet prezidentūras viedoklis ir tāds, ka ratifikācijai ir jāturpinās. Tie, kas apgalvo, ka Lisabonas līgums ir miris, kuri pieprasa nekavējoties apturēt ratifikācijas procesu, noliedz dalībvalstu tiesības runāt par sevi, tās pašas tiesības, kuras viņi tik kaislīgi aizstāv Īrijas gadījumā.

(Aplausi)

Ceturtais fakts: mēs jau esam bijuši šādā situācijā un atradām risinājumu. Arī šajā gadījumā mēs tādu atradīsim, pamatojoties uz iemesliem, kāpēc šāda situācija radās, taču prezidentūra nevēlas ar to spekulēt. Prezidentūra nevēlas iesaistīties diskusijās par to, vai šis līgums bija pārāk sarežģīts, vai varbūt kaut kas nebija kārtībā ar komunikāciju, vai varbūt, kā uzsvēra De Rossa kungs, pārāk daudz tika melots. Nē, mēs to atstāsim mūsu īru kolēģu ziņā, lai viņi izanalizē šāda iznākuma iemeslus un piedāvā vīziju par iespējamo izeju no šīs situācijas. Un mēs šo izeju atradīsim, par to es esmu drošs. Mēs to atradīsim. Un rītdienas Eiropadomes sanāksme iezīmē šo meklējumu sākumu.

Un pēdējais fakts: šī rīta sēdes darba kārtības punkts nebija Īrijas referenduma rezultāts, bet gan gatavošanās Eiropadomei. Prezidentūra Eiropadomē risinās debates tā, lai būtu skaidrs, ka Eiropai nav pamata, lai apstātos, Eiropa turpina funkcionēt, un šī iemesla dēļ mums saskaņā ar plānoto darba kārtību būs jārisina arī daudzi citi jautājumi.

Mēs risināsim pārtikas un naftas cenu problēmu, mēs risināsim ekonomikas, sociālos un vides jautājumus, mēs runāsim par starptautiskiem attīstības izaicinājumiem, kā arī par Rietumbalkānu problēmu. Šajā sakarā es arī vēlos atbildēt Titley kungam – tam nav tiešas saistības ar Eiropas Savienības paplašināšanās politiku, kas turpināsies tieši tāpat kā Eiropas kaimiņattiecību politika un citi politikas virzieni.

Paldies visiem un īpaši tiem, kuri pauda savu viedokli par šiem pārējiem jautājumiem, un es esmu pārliecināts, ka Eiropadome turpinās darboties veiksmīgi.

(Aplausi)

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties cienījamiem Eiropas Parlamenta locekļiem par viņu interesantajiem viedokļiem. Protams, šī ir īstā vieta debatēm par demokrātiju un balsu cienīšanu.

Īri nobalsoja pret, tad kāpēc tas vēl nav beidzies? Kāpēc ES vienkārši nepasaka: „Līgums ir miris: ejam uz priekšu.” Kāpēc daži cilvēki un dažas dalībvalstis uzstāj uz tā, ka ratifikācijas procedūras ir jāturpina? Kāpēc notiek tā, ka mēs uzstājam uz atgriešanās pie iemesliem, kāpēc mēs sākām visas šīs debates par jaunu līgumu par Eiropas Savienību?

Es ceru, ka jūs man ļausit pateikt dažus vārdus par to, jo neaizmirstiet, ka Eiropas līderi ir ieguldījuši lielu politisko kapitālu visā šajā procedūrā. Ir bijis nepieciešams daudz laika un enerģijas, lai diskutētu par jautājumiem un problēmām saistībā ar nepieciešamību pēc jauna līguma, lai izveidotu jaunu Eiropas Savienības mašinēriju, kas īsā laika periodā ir tik ievērojami mainījusies.

Ļaujiet man minēt tikai trīs iemeslus, kāpēc, mūsuprāt, ir nepieciešams jauns līgums.

Pirmkārt, tas piešķirtu Pamattiesību hartai juridiski saistošu spēku. Eiropa nav saistīta tikai ar starptautisko tirgu – kā šeit tika minēts –, tā ir saistīta arī ar cilvēktiesībām un strādnieku tiesībām.

Otrais iemesls, protams, ir mūsu vēlme pasaulē runāt vienā spēcīgā balsī, būt stipriem pasaules tirgū un rīkoties saskaņā ar mūsu pamatvērtībām. Mēs vēlamies aizstāvēt savas intereses pasaules mērogā, cīnīties par mūsu ilgtspējīgu attīstību, runāt par naftas cenām, konfliktu novēršanu un citiem svarīgiem jautājumiem. Tas ir viens no iemesliem, kas ir šīs diskusijas par jauno līgumu pamatā.

Trešais iemels, protams, ir nepieciešamība padarīt Eiropas Savienību demokrātiskāku. Cik tas ir ironiski attiecībā pret tiem, kuri runā par „nē” cienīšanu un iznākumu, ka jaunais līgums patiesībā dotu vairāk varas tieši ievēlētajam Eiropas Parlamentam. Tas nozīmētu lielāku valstu parlamentu iesaistīšanos, kā arī to, ka Padome publiski ir paudusi savus apsvērumus par to, ka iedzīvotāju iniciatīva ir viens no svarīgākajiem elementiem sadaļā par līdzdalības demokrātiju, kas ir jauns līguma uzlabojums.

T-kreklu partijas teksts ir: „Cienīt „nē.”” Mana ideja, to darot, ietver arī zināšanas par Īrijas iedzīvotāju bažām. Tā ir izpratne par to, kāpēc viņi balsoja pret. Viņi ir to skaidrojuši paši, taču es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai Īrijas valdība ar Eurobarometer aptaujām labāk saprastu, kādas ir bažas un vai mēs varam kaut kā palīdzēt.

Vai tāda nav demokrātijas ideja? Tas ir ceļš uz priekšu – saprast argumentus, sadarboties ar pārējās dalībvalstīm un saņemt viņu atbalstu problēmām, kuras mēs, cerams, varēsim atrisināt kopā. Pēc noraidošā balsojuma Francijā un Nīderlandē mēs veicām Eurobarometer pētījumu, kurš, es domāju, arī mums palīdzēs labāk saprast jebkura referenduma problēmas. Referendumu organizēšanai ir gan savas labās, gan sliktās puses – vai no demokrātijas viedokļa drīzāk izaicinājumi. Kad balsotājiem tiek piedāvāts šāds sarežģīts, plašs teksts, kāds ir jaunais starptautiskais līgums, protams, var rasties dažādas rezultātu interpretācijas.

Mums ir labāk jāsaprot, ko pateica īri, no kā viņi baidās, un kādas ir viņu cerības. No sākotnējiem rezultātiem es jau sapratu, ka šis nav vispārīgs „nē” Eiropai. Īrija arī saprot un ciena savu lomu Eiropas Savienībā.

Otra referendumu puse ir arī tā, ka jums ir jāinformē iedzīvotāji un jākomunicē ar viņiem par visām saistītajām problēmām. Es domāju, ka visi redz arī to, ka mums ir jāveic analīze, lai noskaidrotu, ko mēs varam uzlabot komunikācijā ar iedzīvotājiem un viņu informēšanā. Es esmu vienmēr teici, ka komunikācija ir demokrātijas instruments. Tās pamatā ir jābūt iedzīvotāju tiesībām zināt, kas notiek Eiropas līmenī, kas ir izlemts un kā iedzīvotāji var izteikties. Šis darbs turpmāk ir jāpastiprina, un arī tāpēc Komisijai ir jāturpina pirms pāris gadiem iesāktais, kas tiek dēvēts par plānu „D, kā debates, dialogs un demokrātija. Tā pamatā būs ideja par iedzīvotāju īpašumtiesībām uz ES politikas virzieniem...

  Priekšsēdētājs. − Komisāres kundze, dāmas un kungi, es saprotu, ka šeit ir neliela kņada, jo plenārsēžu zālē ienāk daudz kolēģu, taču es vēlos lūgt ienākušajiem nestāvēt un nesarunāties, jo daudzi kolēģi vēlas dzirdēt komisāra secinājumus.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es mēģinu rezumēt, ka mums ir jāievieš iedzīvotāju īpašumtiesības uz ES politikas virzieniem, lai padarītu tos saprotamus un atbilstīgus, kā arī panāktu, ka ES institūcijas ir atbildīgas to cilvēku priekšā, kuru intereses tās pārstāv.

Mums ir nepieciešamas plašas un ilgstošas debates starp demokrātiskām Eiropas Savienības institūcijām un iedzīvotājiem par Eiropas Savienības nākotni gan nacionālā, gan ES līmenī, un mums ir jāpalielina iedzīvotāju vara, ļaujot viņiem piekļūt informācijai, lai debates par Eiropas Savienību būtu balstītas uz informāciju. Mēs jau esam ierosinājuši izveidot tam ietvaru, kā jau norādīja Jo Leinen – un paldies par to. Es pateicos Lenarčič kungam par mēģinājumu rast risinājumu.

Es pateicos Eiropas Parlamentam par tā atbalstu mēģinājumā efektīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem, jo mums pret to ir jāizturas nopietni un jāpiešķir resursi un ietvars, kā arī jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai padarītu mūsu tekstus un lēmumus pēc iespējas saprotamākus.

Mēs debatējām par konsolidēto līgumu. Padomei bija nepieciešams pārāk daudz laika, lai apstiprinātu un publiskotu konsolidēto līgumu, taču beigās Padome to paveica, un tas, protams, ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību mēs varam labāk sasniegt mūsu iedzīvotājus.

Mums ir jāturpina izdarīt secinājumi un mācīties arī no Īrijas piemēra, taču ir jāciena noraidošs balsojums. Mēs darām, ko varam, patiesībā zinot, kādas bija viņu bažas, meklējot kopīgus risinājumus un ļaujot izteikties arī citām dalībvalstīm. Es ceru, ka arī šīs debates būs ieguldījums vadītāju sanāksmē rīt un piektdien. Pateicos jums par ļoti labajām un konstruktīvajām debatēm.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja kungs. − Paldies, komisār.

Debates ir slēgtas.

Vēlos informēt Parlamentu par to, ka Hans-Peter Martin kungs ir lūdzis vārdu, lai izteiktu personisku paziņoju atbilstīgi Reglamenta 145. pantam. Saskaņā ar Reglamenta 145. pantu es došu Martin kungam vārdu pēc tam, kad tiks pieņemts šīs dienas sēdes protokols.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Jim Allister (NI), rakstiski. – Es sirsnīgi apsveicu Īrijas Republikas vēlētājus ar pārliecinošu pārveidotās Konstitūcijas noraidīšanu. Ar to viņi pārsteidza miljoniem demokrātu visā Eiropā, kuriem totalitārais ES elites mēģinājums mums visiem uzspiest Lisabonas līgumu liedza iespēju izteikties. Tagad jautājums ir par to, vai elite būt pietiekami godīga un vienprātīgi pieņems, ka līgums ir miris. Lisabonas līgums pats radīja sev izdzīvošanas pārbaudījumu: vienprātīgu ratifikāciju. Tas acīmredzami neizturēja šo pārbaudījumu. Tieši tā pat kā tā priekšgājējs Konstitūcija tas nogrima demokrātijā. Tā vietā lai sastaptos ar realitāti, es baidos, ka mēs atkal sastapsimies ar Briseles sazvērestību, mēģinot apkrāpt cilvēkus. Ja tā, jūs galu galā sagaidīs tāss pats liktenis. Ietaupiet sev problēmas un atzīstiet, ka līgums ir miris bez iespējām atdzimt.

  Costas Botopoulos (PSE), rakstiski. – Šajā krīzes un institucionālās nenoteiktības laikā man šķiet, ka man ir jāpaslavē Lisabonas līgums. Es nezinu, vai tas jebkad stāsies spēkā, taču, ja kāds vēlas izvairīties no populisma, ir jāsaka, ka šis ir labs līgums. Protams, tas nebija demokrātiski sagatavots un apspriests kā Konstitucionālais līgums. Protams, tas nav perfekts teksts – perfektu tekstu nav. Protams, tas ir pārāk sarežģīts – bet kurš Eiropas līgums gan tāds nav? Cilvēki, kuri apgalvo, ka to nesaprot, patiesībā pierāda, ka neuzticas saviem līderiem. Taču tas ir teksts, kas veicina demokrātiju Eiropā. Tas padarītu Eiropu daudz atvērtāku, efektīvāku un sociāli jutīgāku. Viens vienkāršs piemērs: ja tas būtu spēkā, ja būtu spēkā Pamattiesību harta, Eiropas Kopienu Tiesa nebūtu pieņēmusi tādus spriedumus kā Viking un Laval lietās, kuri ir tik neizdevīgi strādniekiem. Mums ir nepieciešama lielāka Eiropa, nevis mazāka. Vairāk demokrātijas. Vairāk politikas. Kā sociālistiem mūsu pienākums tagad ir stāties cilvēku priekšā un izskaidrot, kāda veida jaunu un atšķirīgu Eiropu mēs vēlamies.

  Alexandra Dobolyi (PSE), rakstiski. – (HU) Esmu viens no tie cilvēkiem, kuri uzskata, ka lietas Eiropā vairs nebūs tādas, kādas bija pirms Īrijas balsojuma pret. Viena lieta, ko mēs noteikti nevaram darīt, ir ignorēt Īrijas referenduma iznākumu. Tomēr esmu arī viens no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka ratifikācijas procesam ir jāturpinās; visām dalībvalstīm ir vienādas iespējas izteikt savu viedokli par kopīgo Eiropas nākotni.

Mums šis sarežģītais uzdevums no vienas puses ir jārisina, uzklausot Īrijas iedzīvotāju sacīto, bet no otras puses, pievēršot attiecīgu uzmanību viedoklim, kuru pauž visas tās dalībvalstis, kuras vēlas iet uz priekšu pa kopīgo Eiropas ceļu.

Vienādojums ir grūts, un mums ir nepieciešams izmantot iespēju izvērtēt. Tāpēc mums ir nepieciešamas visas 27 dalībvalstis. Es uzskatu, ka 27 dalībvalstīm ir jāatrod vienots risinājums un jāpieņem kopīgs lēmums par nākamo soli.

Kā sacīja komisārs Barroso: „Līgumu parakstīja 27 dalībvalstis; mums ir jādara viss iespējamais, lai 27 dalībvalstis rastu ceļu uz priekšu.” Mums ir jāatrod risinājums, ceļš ārā no strupceļa.

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. – (RO) Eiropas procesam ir jāturpinās.

Īrijas iedzīvotāju balsojums pret Lisabonas līgumu ir jāciena.

Tajā pašā laikā mums ir jāņem vērā lielākās daļas Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses padarīt Eiropas struktūru efektīvāku, kā arī turpināt Eiropas Savienības paplašināšanos.

Īrijas iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret ES. Viņiem ir jāapzinās sekas, ko izraisa viņu noraidošā attieksme pret Lisabonas līgumu.

Īrijas iedzīvotājiem jaunā referendumā ir jāizlemj, vai viņi pamet Eiropas Savienību vai viņi paliek ES, kuras pamatā ir Lisabonas līgums.

Eiropas procesa apturēšana, piesaucot īru „neskarto suverenitāti”, patiesībā nozīmē Horvātijas, Moldovas un citu valstu iedzīvotāju dabisko centienu iekļūt ES apturēšanu.

Tieši tāpat kā Īrijai un Īrijas politikas pārstāvjiem ir tiesības cīnīties par saviem centieniem, Rumānijai ir tiesības cīnīties par Moldovas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc uzvarošā NĒ balsojuma Īrijas referendumā par Lisabonas līgumu Eiropas Savienības līderiem vajadzētu saprast to, kas bija acīmredzami: Lisabonas līgums ir cietis neveiksmi. Viņi zina, ka atliek tikai vienai dalībvalstij nobalsot pret, un līgums nestāsies spēkā. Tādi ir noteikumi. Jāpiemin arī tas, ka šis noraidījums seko identiskiem rezultātiem Francijā un Nīderlandē par tā dēvēto Eiropas Konstitūciju, kas ir Lisabonas līguma priekšgājēja.

Tomēr vienīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja atzinums ir bijis tāds, ka būs nepieciešams laiks un pūles, lai atrisinātu problēmu, ko ir radījis Īrijas referendums. Viņš mēģina vainot Īriju un neatzīst, ka problēmu izraisa dziļā likumības krīze neoliberālistu, militāristu un federālistu īstenotajā politikā.

Tāpēc Eiropadomei šonedēļ ir jāatbild uz būtisku jautājumu: atmest domu par Lisabonas līguma ratificēšanas procesu, jo tas ir noslīcis, vai arī sākt debates par patiesajiem cilvēku neapmierinātības iemesliem un veikt nepieciešamās politiskās izmaiņas, lai apkarot pašreizējo krīzi, citiem vārdiem sakot, lai veicinātu lielāku sociālo taisnīgumu un lielāku darbaspēku drošību par tā tiesībām, apkarotu spekulatīvo peļņu un cenas, kā arī par prioritāti izvirzīt cīņu par sociālo integrāciju?

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamentā nesenais Īrijas balsojums tika interpretēts dažādi, un runas Eiropas Parlamentā apstiprina grūtības, ko varētu radīt šāds balsojums.

Vēlos nedaudz pievērsties problēmām saistībā ar ES nesen iestājušos valstu iedzīvotāju sabiedrības domu, īpaši Austrumeiropas valstīs, kuras varētu izraisīt Īrijas iedzīvotāju balsojums. Šo valstu iedzīvotājiem būt grūti saprast, cik saistoša ir Eiropas normu pārņemšana, kas ietver ekonomiskus ziedojumus nacionālajā ietvarā, kā arī virkni stingras sabiedriskās kārtības, kuras iedzīvotāji uzskata par pārāk ierobežojošām ekonomiskās attīstības stadijā, kādā atrodas šīs valstis.

Es šeit vēlos uzsvērt arī to, ka jebkāds mēģinājums Kopienas ietvarā izdarīt izņēmumu attiecībā pret kādu, noteikti atspoguļosies 2009. gada politiskajā balsojumā, kas varētu izraisīt iepriekš ar entuziasmu par šo valstu pievienošanos ES balsojušo vēlētāju radikālu noskaņošanos.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Ir daudzi veidi, kā interpretēt Īrijas referendumu. Šī ir sabiedrības suverenitātes uzvara: mēs nevaram noliegt vienkāršu faktu. Tomēr tajā pašā laikā lielākā daļa vēlētāju pat nezināja, par ko viņi balso, ko apliecina fakts, ka kampaņas pret Lisabonas līgumu atbalstītāji atsaucās uz vēsturiskiem aizvainojumiem, kuri tika dzēsti ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Mēs varam uzskatīt par netaisnību to, ka 53% balsotāju tādā salīdzinoši mazā valstī var traucēt pārējām divdesmit sešām valstīm pastiprināt to sadarbību un piepildīt Eiropas sapni. Viens ir skaidrs, ka turpmāk par iedzīvotāju integrāciju Eiropas Savienībā ir jārunā inteliģentākā, pārliecinošākā un saprotamākā veidā. Šī iemesla dēļ Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ir iniciējusi ziņojumu ar nosaukumu „Aktīvs dialogs ar Eiropas iedzīvotājiem”. Esmu lūgts šo ziņojumu sagatavot. Es lūdzu savus kolēģus Eiropas Parlamentā atbalstīt manu darbu, daloties idejās; apkoposim mūsu idejas, lai mēs ne tikai izprastu un iemīlētu šo integrācijas un sadarbības jautājumu, bet arī nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji izaug līdz tam, lai arī saprastu un iemīlētu šo jautājumu.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Šodien mēs debatējam par Eiropas Savienības nākotni. Mēs to darām Īrijas referenduma izraisīto emociju iespaidā. Es aicinu visus iesaistītos, Eiropas Parlamenta locekļus, kā arī Komisijas un Padomes pārstāvjus, atturēties no lekciju lasīšanas Īrijas iedzīvotājiem un viņu biedēšanas ar atriebību līdz pat izslēgšanai no Eiropas Savienības. Fakts ir tāds, ka Eiropas Savienība pastāv un Īrijas iedzīvotāju balsojums nav balsojums pret Eiropas Savienību. Manuprāt, tā ir pretošanās dokumentam, kas saucas Lisabonas reformu līgums. Īrijas iedzīvotāji noraidīja viņiem pasniegtās reformas versiju.

Ļoti ticams, ka, ja par šādu pašu jautājumu referendumā būtu jābalso citu valstu iedzīvotājiem, viņu atbilde būtu tieši tāda pati. Galu galā šis līgums ir nesaprotams pat izglītotiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Mums būtu kārtīgi jāapdomā, vai tā dēvētajai elitei nevajadzētu mēģināt mazināt plaisu starp dalībvalstu iedzīvotājiem un politiskajiem grupējumiem gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.

Starptautiskā likuma attiecīgajos nosacījumos ir minēts, ka pat tad, ja viena no līgumslēdzējām valstīm neapstiprina starptautisko vienošanos, tas šī vienošanās nav saistoša šādā formā. Tas ir skaidrs par spīti mūsu dažādajiem viedokļiem par dokumentu kopumā. Īrijas iedzīvotāji izdarīja brīvu izvēli. Mums ir jāciena viņu izvēle un jāmeklē pozitīvs risinājums attiecībā uz Eiropas nākotni. Kā teikts sakāmvārdā – vox populi, vox dei.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Krīze! Krīze! Atkal cilvēki klaigā par krīzi, jo īri savā ceturtdienas, 12. jūnija, referendumā noraidīja Lisabonas līgumu. Līgums var stāties spēkā tikai tad, ja to ratificē visas dalībvalstis. ES līderi aicina rast jaunu risinājumu, taču tikai dažiem ir ko piedāvāt.

Pastāv vismaz divas problēmas. Lisabonas līgums ir tik neskaidrs, ka to gandrīz nav iespējams saprast. Vai jūs būtu gatavi to parakstīt? Turklāt ES elite acīmredzot vēlas virzīties uz priekšu pārāk ātri.

Tagad ir laiks mazajām dalībvalstīm rīkoties. Tām vajadzētu uzstāt uz to, lai katrai dalībvalstij būtu savs komisārs. Tāda bija Somijas un daudzu citu valstu sākotnējā vēlēšanās.

Ja Lisabonas līgums stātos spēkā, tas radītu situāciju, kad katra dalībvalsts kopš 2014. gada katru trešo reizi būtu bez komisāra. Līguma teksts ir tik neskaidrs, ka praksē mazās dalībvalstis paliktu bez komisāra ilgāk nekā lielās valstis. Daži uzskata, ka Īrija noraidīja šo līgumu daļēji dēļ šī komisāru jautājuma.

Mazajām dalībvalstīm Somijas komisārs ir īpaši svarīgs, kaut arī komisāru pienākums ir atbalstīt ES kopējās intereses. Somijā katrs reģions priecātos, ja tam būtu „savs” ministrs Kabinetā.

ES līderiem tagad ir rūpīgi jāpadomā par to, kas ir sabiedrības pieaugošās neuzticības ES avots. Vai Eiropas Savienība vienmēr ir rīkojusies pēc iespējas labāk visu tās iedzīvotāju interesēs? Vai tā ir pastiprinājusi sadarbību dažādos reģionos un paplašinājusies pārāk ātri?

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Īrijas iedzīvotāju lēmums ir nostādījis Eiropu sarežģītā situācijā. Tas arī pierāda, ka Eiropas pamatā ir aktīva demokrātija. Lisabonas līguma liktenis nav iepriekš zināms secinājums. Līdzīgas situācijas ir bijušas arī iepriekš. 1993. gadā pēc negatīva iznākuma referendumā par Līgumu par Konstitūciju Eiropā Dānija pieņēma lēmumu organizēt vēl vienu referendumu. Līdzīgi par otru referendumu izlēma arī Īrija pēc katastrofas saistībā ar Nicas līguma ratifikāciju 2001. gadā. Es noteikti uzskatu, ka arī šajā gadījumā mums vajadzētu cienīt Īrijas referenduma iznākumu kā Īrijas suverēnu lēmumu. Eiropas Savienības pamatā ir cieņa pret visu valstu tiesībām izteikt savas vēlmes. Ir skaidri jāpasaka, ka līguma noraidīšana nenozīmē to, ka īri ir pret Eiropas Savienību.

Plānotā Eiropadome ir iespēja runāt par esošās situācijas rašanās iemesliem un ietekmi. Šādas pārrunas nedrīkst aprobežoties ar lekciju lasīšanu Īrijai un tās kritizēšanu. Padomei, Komisijai un Parlamentam ir jāapsver, ko būtu iespējams darīt, lai eiropieši labāk izprastu līgumu un elites centienus. Es neatbalstu atkārtotas diskusijas par līguma reformu. Eiropa nedrīkst kļūt par divu vai vairāku ātrumu Eiropu. Tai ir jāpierāda saviem iedzīvotājiem, ka tas ir kopīgs projekts, kura pamatā ir vienotība. Esmu pārliecināta, ka Padome atradīs risinājumu, kas būs pieņemams tām valstīm, kuras jau ir ratificējušas šo līgumu, Īrijai, kā arī valstīm, kuras vēl nav izlēmušas, kā rīkoties.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. – (PL) Īrijas referenduma iznākums izjauc Reformu līguma ratifikācijas procesu. Šis referendums arī uzsvēra to, cik daudz pūļu mums ir jāvelta mūsu Eiropas projektam, lai izveidotu Eiropu, ko raksturotu miers un vienotība un kuras galvenais mērķis būtu tās iedzīvotāju labklājība un spēcīga loma globālajā ekonomikā un politiskajā arēnā. Tagad ir pierādījies, cik dārgi mums būs jāmaksā, ja mēs nevērīgi izturēsimies pret dialogu ar sabiedrību, lai izskaidrotu, kas ir integrācija.

Ratifikācijas procesam vajadzētu turpināties, un es esmu pārliecināts, ka Īrija pieliks pūles, lai tiktu galā ar radušos situāciju. Es piekrītu Schulz kunga, Sociālistu grupas līdera, izteiktajam viedoklim Eiropas Parlamentā, ka veids, kādā darbojas Eiropas Komisija un Eiropadome, ir viens no pašreizējo apstākļu rašanās iemesliem. Eiropas Parlamenta kā demokrātiskas institūcijas pilnvaru palielināšana būtu lielāks ieguldījums Eiropas Savienības pilnveidošanā nekā svarīgas deklarācijas un programmas, jo tās nenonāk līdz iedzīvotāju sirdīm un prātiem.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – (ET) Dāmas un kungi, Dublinas „nē” Lisabonas līgumam bija pārsteigums, jo ar ES palīdzību Īrija ir izveidojusi konkurētspējīgu ekonomiku, nostabilizējusi darba tirgu un radījusi sabiedrības labklājību. Īrija varēja nobalsot par stiprāku, konkurētspējīgāku Eiropu, kas darbotos dalībvalstu interesēs vēl vairāk nekā līdz šim.

Personīgi es uzskatu, ka Lisabonas līguma pakļaušana referendumam ir demokrātisks, taču tik maldinošs ceļš. Iekšējās problēmas, kurās ES neiejaucas, acīmredzot radīja spriedzi, kas bija jāmazina. Tāpēc ir viegli radīt acīmredzamu iespēju izteikt neapmierinātību neatkarīgi no līdzekļiem. Par neīstu demokrātiju un spriedzi liecināja arī pirms referenduma veiktās sabiedriskās domas aptaujas, kuras pierādīja, ka tie cilvēki, kuri balsoja pret, patiesībā nemaz nezināja Lisabonas līguma saturu un nozīmi.

Īrijas politiķiem ir jāatbild uz jautājumu: „Kāpēc?”. Īrija konsekventi ir bijusi viena no veiksmīgākajām ES subsīdiju izmantotājām. Īri ir zināmi ar savu proeiropeisko attieksmi. Tāpēc ir ironiski, ka dēļ Īrijas mums būs jāaptur stiprākas kopīgās nākotnes veidošana.

Igaunija ratificēja Lisabonas līgumu vienu dienu pirms Īrijas referenduma. Tas nozīmē, ka pretēji Dublinai Tallina palīdzēja veidot kopīgo nākotni. Esmu pārliecināts ratifikācijas procesa atbalstītājs un uzskatu, ka Īrija vēlreiz mēģinās pārliecināt 500 miljonus Eiropas iedzīvotāju, un arī viņi ar lepnumu sauc sevi par eiropiešiem. Tas, ka Dublina ir Eiropai pateicību parādā, ir acīmredzami.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, lai arī Īrijas referenduma iznākums ļoti apbēdināja Eiropas Savienību, tagad nav īstais laiks celt paniku un meklēt grēkāžus. Eiropadomes sanāksme ir plānota 19. un 20. jūnijā Briselē. Mums pirmkārt vajadzētu uzklausīt Īrijas valdības vadītāja Brian Cowen paskaidrojumus un ierosinājumus par turpmāko Īrijas rīcību.

Manuprāt, pārējām astoņām valstīm ir jāturpina ratifikācijas process neatkarīgi no Īrijas balsojuma pret.

Lisabonas līgums ir nepieciešams Eiropas projekta veiksmīgai turpināšanai. Būtu neiedomājami sākt jaunas pārrunas, jo Eiropas Savienība ir diskutējusi par savu nākotni pēdējos deviņus gadus. Lisabonas līgums veido saprotamāku, demokrātisku un efektīvāku Eiropas Savienību, un mēs nevaram tagad no tā atteikties.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. – (FI) Demokrātija burtiski nozīmē cilvēku vara. Nevar būt demokrātijas bez cilvēkiem, un cilvēkiem nenāk par labu dzīvot bez demokrātijas. Īrijā cilvēki varēja balsot par jauno konstitūciju, Lisabonas līgumu. Tas bija demokrātiski, un īri nobalsoja pret visu pārējo nāciju vārdā. Pret balsoja 53,4%, bet par 46,6%. Īrijā cilvēki nevēlējās, lai ES kļūtu federatīva, arvien vairāk bruņotos vai lai vara arvien vairāk nonāktu lielo valstu rokās.

Federācijas ideju veicina vīrieši un sievietes, kuri ir slikti demokrāti un zaudētāji. Viņi sāka atdzīvināt ķermeni ar spēku. Viņi sacīja, ka mazās valstis nav nepieciešamas, ja tās nerīkosies atbilstoši reālai lielo valstu autoritātei. Šādā veidā viņi rada nepareizu priekšstatu par ES demokrātiju.

Ir atmaskots veids, kādā īri izmanto savu varu, taču neviens nesmejas par ungāriem, kur parlaments nobalsoja par nelasāmo līgumu vēl pirms tas viņiem bija iesniegts. Īrijas iedzīvotāju lēmums ir demokrātisks, bet Ungārijas parlamenta ne.

Vēlme pieņemt ES konstitūciju nav radusies no cilvēku vajadzībā, bet gan no elites vēlmes nostiprināt savu varu. Bez referenduma tas būtu veikls gājiens – gan mazajās, gan lielajās valstīs.

  Adrian Severin (PSE), rakstiski. – Kamēr mēs atstājam aiz durvīm tādas valstis kā Horvātiju, Turciju, Ukrainu un Moldovu, kuras mēģina kļūt par dalībvalstīm, mēs paturam Eiropas Savienībā valstis, kuras ir nepārliecinātas par to, ka ir vērts būt par spēcīgas savienības dalībnieku. Tas nav godīgi, produktīvi un ilgtspējīgi attiekties pret eiroskeptiķiem labāk nekā pret eiroentuziastiem.

Vienāda attieksme pret valstīm nozīmē to konfrontēšanu ar viņu pašu atbildību. Mēģinājums kādu apkrāpt un vilināt ar iluzoriem protokoliem un piekāpšanos, lai mainītu lēmumus, nemainot pārliecību, būtu noziegums un demokrātiskas cieņas trūkums.

Īrijas iedzīvotājiem vajadzētu dot tik daudz laika, cik nepieciešams, lai viņi apdomātu savu nākotni Eiropā. Iespējams labākais ietvars šādām pārdomām būtu drīzas vēlēšanas. Jebkurā gadījumā īriem ir jāizmanto savs, nevis citu laiks. Tāpēc būtu jāpārskata Īrijas pagaidu statuss ES, ļaujot Eiropas integrācijas procesam noritēt ar mazāk iesaistītajām valstīm.

Galu galā jaunā referendumā īriem ir jāpieņem lēmums, vai viņi vēlas palikt Eiropas Savienībā, kuras pamatā ir Lisabonas līgums, vai arī viņi vēlas spēlēt „bruņinieka lomu” globālajās vētrās.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Īrijas iedzīvotāju balsojums pret Lisabonas līgumu ir apspiedis jebkādas cerības saistībā ar Eiropas Savienības institucionālo reformu. Tā jau ir otrā šādā veidā izniekota iespēja. Iepriekš darbu apturēja negatīvais referenduma iznākums Francijā un Nīderlandē.

Manuprāt, Īrijas iedzīvotājus noteikti nevar vainot pie tā, kas ir noticis. Fakts, ka viņi nobalsoja pret Lisabonas līgumu, nenozīmē, ka viņi ir negatīvi noskaņoti pret Eiropas Savienību kopumā. Līgums Īrijā tika noraidīts tāpēc, ka Eiropas institūcijas un dalībvalstu valdības nepareizi risināja jautājumu par līguma ratifikāciju un iedzīvotāju iesaistīšanu procesā. Manuprāt, ja referendums būtu noticis visās dalībvalstīs, Īrija nebūtu vienīgā, kas balsotu pret.

Līguma noraidīšana drīzāk ir dēļ iedzīvotāju neinformētības, nevis sliktās attieksmes.

Eiropas Savienībai tagad vajadzētu rīkoties līdzīgi kā pēc Konstitucionālā līguma noraidīšanas Francijā un Nīderlandē.

Par laimi Eiropas Savienība vēl var veiksmīgi darboties, pamatojoties uz Nicas līgumu un citiem spēkā esošiem līgumiem. Tas nozīmē, ka mums ir laiks, lai rūpīgi padomātu, kā izlabot pieļauto kļūdu.

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. – (PL) Pamatojoties uz Īrijas iedzīvotāju pieņemto lēmumu pēdējā referendumā, ir vēl svarīgāk, lai Polija pabeigtu Lisabonas līguma ratifikāciju. Ja Polijas prezidents apturēs procesu, pamatojoties uz argumentu par galīgo parakstu, viņš nostādīs mūsu valsti vienā rindā ar tām valstīm, kuras ir pret šo līgumu, pret lielāko daļu valstu, kuras to ir pieņēmušas.

Tā nebūtu mūsu priekšrocība. Iepriekš mums ir draudēts, daži pat teiktu, ka esam apmeloti, taču mēs piekritām kompromisam. Mums ir jāņem vērā sekas, kuras parādīsies vēlāk, īpaši pēc Īrijas referenduma iznākuma. Patiesībā Polijai ir iespēja piedalīties tādā svarīgā darbībā kā stiprākas Eiropas veidošanā. Līguma ratifikācijas nobīdīšana nebūtu ierasts solis, bet gan būtisks politisks žests.

Es uzskatu, ka ir jāpieņem par pašsaprotamu tas, ka agrāk vai vēlāk, ar Īriju vai bez, līguma būtība tiks īstenota. Tāpēc mums ir svarīgi būt pareizajā pusē pareizajā laikā.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamentam un Eiropas institūcijām ir jāciena Īrijas iedzīvotāju balsojums referendumā. Es saku skaidri: Īrijas iedzīvotāji nebalsoja pret Eiropas Savienību, bet gan pret Lisabonas līgumu. Ir dots skaidrs signāls, ka šī līguma saturs un pamatojums nav saprotami, un Īrijas iedzīvotāju bailes par taksācijas sistēmu un neitralitātes saglabāšanu ir palielinājušas atsevišķas politiskās partijas.

Eiropas Parlamentam ir jāsūta skaidrs signāls par ratifikācijas procesa atbalstu citās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā mums ir jāsniedz dzīvotspējīgs risinājums Īrijas iedzīvotājiem un valdībai iziešanai no šī strupceļa. Galu galā Lisabonas līgums ir svarīgs solis uz priekšu, lai Eiropas institūciju sistēma darbotos efektīvāk vēl grūtākos globālajos apstākļos, ar kuriem ir jāsaskaras dalībvalstīm: ekonomiskā konkurētspēja, klimata izmaiņas, dabas resursu cenu pieaugums un daudzi citi aspekti, kuri skar mūs visus.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Lisabonas līgums ir kļuvis par mirušu dokumentu, tieši tāpat kā ES Konstitūcijas projekts, kuru noraidīja Francija un Nīderlande. Lai arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pöttering kungs teica, ka līguma mērķis bija panākt lielāku demokrātiju, politisko efektivitāti, kā arī lielāku skaidrību un pārredzamību, un ka ratifikācijas procesam ir jāturpinās tajās dalībvalstīs, kurās tas vēl nav noticis, tās ir tikai nenozīmīgas frāzes.

Ja referendumi būtu notikuši arī citās valstīs, Īrijas „nē” noteikti nebūtu vienīgais. Tā ir viltība, ko izdomājusi „Eiropas elite”, kas piedāvā ratificēt neko vairāk kā vienīgi noputējušu un izmainītu ES Konstitūcijas projektu! Papildus īriem pret atkal būtu balsojuši arī francūži un holandieši; šajās valstīs veiktās sabiedriskās domas aptaujas to pierāda. Tiem, kas „uzmana” ES politiku beidzot būtu jāsaprot, ka lielākā daļa iedzīvotāju neatbalsta ES kā militāristu un neoliberāļu projektu, kas ir efektīvi antisociāls!

Īrijas referenduma iznākums nav katastrofa Eiropai, kā daži gribētu, lai mēs uzskatām. Tā ir iespēja sāk jaunas pārrunas, kurās beidzot būtu iesaistīti arī parasti iedzīvotāji. Galu galā īri nebalsoja pret Eiropas Savienību. Viņi balsoja pret Lisabonas līguma saturu, kas sagrautu līdz šim panāktos sociālos standartus un pārvērstu Eiropu par militāru konglomerātu. Tie, kuri balsoja pret Lisabonas līgumu, nepakļauj riskam tā dēvēto Eiropas ideju. To apdraud tie, kuri tagad kliedz „ļaujiet mums iet uz priekšu” vai apsver iespēju ieviest „divu ātrumu” Eiropu.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) No rītdienas Eiropadomei būs jāizdara secinājumi attiecībā uz Īrijas referenduma par Lisabonas līgumu iznākumu. Īrijai tās valdības vadītāja uzraudzībā it jāveic balsojuma analīze un jāpauž savas vēlmes par Eiropas integrācijas turpmāko virzību.

Es ceru, ka ES27 piekritīs turpināt ratifikācijas procesu dalībvalstīs, kuras vēl nav pieņēmušas lēmumu, kas mums ļautu beidzot uzzināt visu valstu viedokli par šo tekstu.

Slovēnijas un Francijas prezidentūrai vajadzētu strādāt ar Īriju, lai mēģinātu rast tiesiski pieņemamu risinājumu, kas vienreiz un uz visiem laikiem pieliktu punktu 15 gadu ilgajām pūlēm veikt paplašinātās Eiropas reformu.

Francijas prezidentūras pienākumi noteikti palielināsies, pieņemot, ka Eiropas konteksts ir sagrauts, bet globālajā tirgū izejmateriālu krājumi un nafta strauji samazinās.

Cilvēki Eiropā nejūtas droši. Eiropadomei ir jāparāda, ka Eiropa palīdz viņiem piepildīt cerības, pieņemot lēmumus svarīgos jautājumos. Lai arī tas nekavējoties neatrisinās institucionālo problēmu, tomēr tas ir labākais veids, kā parādīt Īrijai, ka tā ir sadzirdēta.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Lisabonas līgumu ir noraidījusi valsts, kura līdz šim ir bijis piemērs tam, kā pēc iespējas pilnīgāk izmantot Eiropas integrācijas sniegtās priekšrocības. Par to liecina arī lielā neuzticības krīze attiecībā uz politiķiem. Šajā neveiksmē liela nozīme bija arī sliktajai komunikācijai, kas izpaudās kā nespēja parādīt Lisabonas līguma sniegtās priekšrocības. Īrija nepieņēma lēmumu par līgumu; referenduma iznākumu noteica iekšējie politiskie notikumi. Pierādījās, ka referendums nav piemērots instruments lēmumu pieņemšanai par tādiem sarežģītiem jautājumiem kā šis. Lisabonas līgums nav tikai par Eiropas Savienības institucionālo reformu; līgums un Pamattiesību harta padara Eiropu par īstu politisku kopienu un vērtību kopienu. Šis ir jauns līmenis Eiropas integrācijas attīstībā kvalitatīvā izteiksmē.

Īrijas referendums ir liela problēma, taču tas ir atkarīgs no mums, vai Eiropas Savienība šoreiz iekritīs atpakaļ krīzē vai reaģēs ātri un pārliecinoši. Šajā situācijā vislielākā kļūda būtu vēlreiz pārrunāt vienošanos, kas prasīja tik daudz pūles, lai to panāktu, un tāpēc mums vajadzētu saglabāt Lisabonas līgumu tādu, kāds tas ir. Gandrīz divas trešdaļas dalībvalstu ir pieņēmušas līgumu, tajā skaitā arī Ungārija, pirmā valsts, kas to izdarīja. Ratifikācijas procesam ir jāturpinās. Īrijai pēc iespējas ātrāk ir jāizlemj, vai tā vēlas būs daļa no turpmākās Eiropas integrācijas; viena valsts nevar nostāties pārējo 26 valstu ceļā, kuras vēlas iet uz priekšu.

Esmu pārliecināts, ka Eiropadomes sanāksmē, kas sāksies rīt, tiks rasta izeja no šīs situācijas. Eiropas būvniecības darbam ir jāturpinās, un, lai to izdarītu, mums ir nepieciešams Lisabonas līgums.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai ir nepieciešams jauns institucionālais ietvars pēc Nicas līguma, un Lisabonas līgums, lai arī mazāk ambiciozs nekā Eiropas Konstitūcija, ir labs teksts.

18 dalībvalstis ir ratificējušas Lisabonas līgumu nacionālajos parlamentos. Īrija nolēma organizēt referendumu par ratifikāciju, un Īrija iedzīvotāji noraidīja līgumu. 2001. gadā Īrija nobalsoja arī pret Nicas līgumu, bet pēc gada tā to ratificēja.

Šis īru balsojums liecina par to, ka šīs valsts iedzīvotājiem Kopienas institucionālā struktūra šķiet sarežģīta. Mūsu pienākums ir izskaidrot Eiropas iedzīvotājiem nepieciešamību pēc šī līguma un tā nosacījumus. Līguma ir runa par klimata izmaiņā, tur Eiropas ekonomika definēta kā sociāla tirgus ekonomika, tajā uzsvērta nepieciešamība pēc kopīgas enerģētikas politikas un juridiskas vērtības piešķiršanas Pamattiesību hartai. Reformu līgums paaugstina demokrātijas līmeni, palielinot Eiropas Parlamenta pilnvaras un ļaujot pusei nacionālo parlamentu noraidīt likumdošanas projektu, ja tām šķiet, ka tas neatbilst subsidiaritātes principam.

Īrijas iedzīvotāju balsojums pierāda, ka mums ir jāuzņemas vairāk atbildības un jāveido dialogs, mums ir vairāk un labāk jāizskaidro šī jaunā līguma nosacījumi Eiropas iedzīvotājiem, kā arī iemesli, kāpēc tas ir nepieciešams.

  Witold Tomczak (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Eiropas nācijām, kuras ilgojas pēc brīvības un suverenitātes, tagad ir iemesls pateikties Īrijas tautai. No mazās Īrijas skaļi un skaidri ir izskanējusi ziņa par brīvību un cerību. Šai ziņai būtu jābūt brīdinājumam demokrātijas pretiniekiem, kuri neņem vērā cilvēku gribu un neievēro pieņemtos spēlēs noteikumus.

Ir radies jautājums par to, ko darīt tālāk. Es ierosinu tā vietā lai sapņotu par nesasniedzamu Eiropas lielvalsti sākt debates par nāciju tiesībām. Mums pirmkārt vajadzētu vienoties par nāciju tiesību hartu un izmantot to par pamatu, definēto Eiropas integrācijas principus.

Dāmas un kungi, jūs esat Eiropas Savienības arhitekti. Es aicinu jūs apturēt manipulācijas un ļaut cilvēkiem pašiem lemt par savu nākotni, stāstot viņiem patiesību. Es aicinu jūs ļaut nācijām dzīvot to suverēnajās valstīs, kuras pašas izlems kā un ar ko sadarboties un ar ko apvienoties.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Īrijas iedzīvotāju skanīgai „nē” ir padarījis Lisabonas līgumu par neīstenojamu.

Tā ir smaga Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta, kā arī centriski labējo un centriski kreiso ES dalībvalstu valdību („Jaunā demokrātija” (ND) un PASOK Grieķijā) sakāve. Tas ir šķērslis kapitālisma pārstāvjiem kopumā, kuriem bija vadošās lomas Nīderlandes un Francijas iedzīvotāju balsojuma pret ES Konstitūciju anulēšanā un pieaugošās pretestības pret Lisabonas līgumu apspiešanā ES.

Šie politiskie spēki arī veido Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta vairākumu: Eiropas Tautas Partija (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un citi Eiropas „monolīta” atbalstītāji ar Eiropas Parlamenta locekļiem no „Jaunās demokrātijas” un PASOK. Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. februāra plenārsēdē viņi visi balsoja pret Īrijas iedzīvotāju spriedumu un referenduma par Lisabonas līgumu organizēšanu citās dalībvalstīs.

Despotiskā Padomes un Eiropas Komisijas politika, kuras mērķis ir ratificēt Lisabonas līgumu, ir autokrātiska rīcība, izrādot necieņu pret Īrijas iedzīvotāju gribu un cilvēkiem kopumā.

SĒDI VADA: ONESTA KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

3. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un citas detaļas (sk. protokolu))

3.1. Eiropas Komisijas viceprezidenta Jacques Barrot jaunu pilnvaru piešķiršanas apstiprināšana (balsošana)

3.2. Apstiprināšana Antonio Tajani iecelšanai Komisijas locekļa amatā (balsošana)

3.3. Bezvēsts pazudušie Kiprā - pasākumi pēc Eiropas Parlamenta 2007.gada 15. marta rezolūcijas (A6-0139/2008, Ewa Klamt) (balsošana)

3.4. Kopīgas normas un procedūras tādu trešo valstu pilsoņu repatriācijai, kuri uzturas nelikumīgi (A6-0339/2007, Manfred Weber) (balsošana)

- Pēc balsojuma par 74. grozījumu:

  Konrad Szymański (UEN). - (PL) Vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka daži Eiropas Parlamenta locekļi plenārsēžu zāles kreisajā pusē ir pacēluši plakātus. Mēs šorīt informējām, ka plakātu demonstrēšana plenārsēžu zāles labajā pusē ir pretrunā mūsu kārtībai.

  Priekšsēdētājs. - Principā, nevar aizliegt neko, kas netraucē mūsu darbu, taču, ja Parlaments uzskata, ka šie plakāti traucē darbam... Tā, es nedomāju, ka lielākā daļa to uzskata par traucējošu, tāpēc turpināsim.

4. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. - Kā priekšsēdētājs es šodien vēlos apsveikt Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejas 10 locekļus un tās vadītāju Wani Igga kungu, kuri ir mērojuši ceļu līdz Strasbūrai, lai apmeklētu Eiropas Parlamentu.

(Aplausi)

Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja, kurā viņi darbojas, tika izveidota 2005. gadā Vispārējā miera nolīguma parakstīšanas rezultātā pēc ilga un brutāla pilsoņkara. Asamblejai ir būtiska loma tiesību aktu un Miera nolīguma ieviešanas uzraudzībā. Eiropas Parlamenta vārdā es vēlos teikt, ka mēs atbalstām jūsu asambleju, kurai ir jārisina patlaban Sudānā esošās problēmas, īpaši saistībā ar nākamā gada vēlēšanu laika grafiku. Mēs ceram, ka šī vizīte palīdzēs jums rast mierīgu risinājumu Sudānas konfliktā un ka tas stimulēs politisko dialogu starp Eiropas Parlamentu un jūsu asambleju par rekonstrukcijas procesu pēc konflikta jūsu valstī. Tāpēc es sveicu jūs Eiropas Parlamentā.

SĒDI VADA: KRATSA-TSAGAROPOULOU KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

5. Svinīgā sēde - 2008. gads - Eiropas starpkultūru dialoga gads

  Priekšsēdētāja. – Dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vārdā man ir tas gods un prieks šajā Eiropas starpkultūru dialoga gadā sveikt Eiropas Parlamentā ANO īpašo referentu reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības jautājumos Dr. Asma Jahangir.

Mūsu Parlaments pievērš īpašu uzmanību šim Starpkultūru dialoga gadam. Ar vairākiem pasākumiem un iniciatīvām mūsu Parlaments sniedz iespēju dažādu kultūru un kopienu pārstāvjiem, kā arī dažādu reliģisko pārliecību vai ticību pārstāvjiem apmainīties ar idejām.

Šī gada laikā mēs jau esam aicinājuši politiķus un reliģiskos līderus runāt ar mums. Mēs ceram, ka mūsu Parlaments būs arī vieta, kur komunicēt, izplatīt paziņojumus un veicināt patiesi brīvu dialogu un labāku savstarpēju sapratni.

Man ir prieks aicināt jūs, Dr. Jahangir, runāt šajā plenārsēdē par jautājumiem, kas ir svarīgi miera uzturēšanai un attīstībai pasaulē.

Tā kā daļa no mūsu kopējās misija ir veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, mēs cieši novērojām situāciju jūsu valstī Pakistānā, un pēc jūsu apcietinājuma pagājušajā gadā Eiropas Parlaments nekavējoties izdeva rezolūciju ar pieprasījumu jūs nekavējoties atbrīvot. Arī šī iemesla dēļ mēs esam priecīgi sveikt jūs šodien šeit.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc jūsu vizīte ir īpaši svarīga pašlaik. Šogad mēs atzīmējam Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu. To pieņēma ANO Ģenerālā asambleja 1948. gada 10. decembrī. Šī deklarācija vēstīja par jaunu ēru pasaulē, kura nupat bija piedzīvojusi postu, ko nesa drausmīgākais karš pasaules vēsturē, karš, kas sākās Eiropā. Deklarācijā tika definētas pirmās starptautiskās, oficiālās saistības attiecībā uz visu cilvēku cieņu un vienlīdzību neatkarīgi no ādas krāsa, reliģiskās pārliecības vai izcelsmes. Deklarācijas 18. pantā ir teikts, ka „Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību”.

Jūsu kā ANO īpašā referenta uzdevums ir konstatēt esošos vai iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt īstenot šīs tiesības, un ierosināt metodes un pasākumus šādu šķēršļu likvidēšanai un pārvarēšanai.

Savā ziņojumā jūs uzsverat, cik svarīgs ir pastiprinātais dialogs ar dažādu reliģisko pārliecību vai ticību kopienām. Tas ir dialogs, kam būtu jārisinās visos līmeņos, visās sociālajās grupās. Konkrēti, jūs uzsverat nepieciešamību sievietēm vairāk iesaistīties lielākas iecietības, cieņas un savstarpējas sapratnes veicināšanā.

Daudzās rezolūcijās Eiropas Parlaments ir uzsvēris faktu, ka sievietēm ir būtiska loma dialoga un miera veicināšanā, kā tas tika uzsvērts arī konferencē, kas tika organizēta par godu Starptautiskajai sieviešu dienai. Jūs esat piedalījies daudzās konferencēs par dialoga veicināšanu, piemēram, Civilizāciju alianses kontekstā, un esat ierosinājis daudzas iniciatīvas par lielākas nozīmes piešķiršanu sievietēm.

Jūs arī esat uzsvēris izglītības nozīmi kā vissvarīgāko faktoru konfliktu novēršanā. Izglītība var iemācīt cienīt un pieņemt plurālismu un atšķirības reliģiskās pārliecības vai ticības kontekstā. Tādā veidā tiek nodrošināta cilvēktiesību izplatīšana un ievērošana visās sabiedrības daļās.

Tas, ko jūs aizstāvat, atbilst Eiropas starpkultūru dialoga gada sauklim „Būt kopā dažādībā”. Tas papildina nozīmi, kas piešķirta zināšanu, cieņas un iecietības pret atšķirīgām ticībām veicināšanas pasākumiem.

Šodienas sanāksme ir liels notikums. Tiem, kas vēlēsies turpināt diskusiju ar jums, Cilvēktiesību apakškomiteja organizēs speciālu tikšanos rīt no rīta.

Dr. Jahangir, man ir tas gods aicināt jūs uzrunāt Eiropas Parlamentu.

(Aplausi)

  Asma Jahangir, ANO īpašais referents reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze, cienījamie Eiropas Parlamenta locekļi, dāmas un kungi, dārgie draugi, man ir liels gods un bezgalīgs prieks būt kopā ar jums šodien šeit. Vēlos sirsnīgi pateikties priekšsēdētāja kungam Hans-Gert Pöttering par man doto iespēju uzrunāt Eiropas Parlamentu. Man ir arī jāpasakās jums par man sniegto atbalstu gan kā ANO īpašajam referentam, gan personīgi, kad pagājušajā gadā tiku apcietināts.

Jūsu lēmums pasludināt 2008. gadu par Eiropas starpkultūru dialoga gadu un izstrādāt dažādas ar to saistītas iniciatīvas ir patiesi savlaicīgs un ļoti svarīgs. Eiropas vēsturi ir veidojuši daudzi pozitīvi strapkultūru dialoga gadījumi. Tomēr konstruktīva dialogu trūkums ir novērojams, piemēram, kad mēs atceramies reliģiskos karus vai noteiktu reliģiju atbalstītāju ieslodzīšanu geto Viduslaikos.

Savā runā es vēlos dalīties ar jums savās domās galvenokārt par strapkultūru dialogu, pamatojoties uz pieredzi, kuru esmu guvis pēdējo četru gadu laikā kā ANO īpašais referents reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības jautājumos. Es vēlos runāt par četriem jautājumiem galvenokārt saistībā ar starpkultūru dialogu: ko, kāpēc, kurš un kā?

Sāksim ar pirmo jautājumu: ko nozīmē starpkultūru dialogs? Jau pati terminoloģija ir viltīga: vai „starpkultūru” nozīmē ar „starpreliģiju” dialogu? Protams, es uz šo jautājumu atbildētu apstiprinoši, jo reliģija ir daļa no kultūras. Tajā pašā laikā piemērotā veidā ir jāattiecas pret „iekšreliģisku” spriedzi. Tāpēc starpkultūru dialogā būtu jāiesaista dažādu reliģisko konfesiju pārstāvji un jāņem vērā viņu idejas.

Kā ir ar dialogu starp teistiskiem ticīgajiem, ne-teistiskiem ticīgajiem un ateistiskiem ticīgajiem? Visi viņi ir aizsargāti ar starptautiskajām cilvēktiesībām, kā arī tiesībām nesludināt kādu reliģisko pārliecību vai ticību. Tāpēc, manuprāt, arī šie jautājumi ir jāiekļauj starpkultūru dialoga iniciatīvās.

ANO līmenī ir arī tādi jēdzieni kā Civilizāciju alianse un „Starptautiskais kultūras attiecību atjaunošanas gads”. Šajos nosaukumos nav pieminēts bieži strīdus izraisošais vārds „reliģija”, taču tie ir lielā mērā paredzēti, lai veicinātu starpreliģiju un starpkultūru dialogu, sapratnes un sadarbību miera nodrošināšanai.

Tāpēc „starpkultūru dialogu” vajadzētu uztvert kā vispusīgu jēdzienu, kas aptver arī iepriekšminētos jautājumus: starpreliģisko dialogu un pieejas iekšējiem reliģiju jautājumiem, arī tiem, kas saistīti ar neticīgajiem. Man ļoti patīk veids, kādā Eiropas Parlaments un Padome ir aprakstījusi savus mērķus attiecībā uz starpkultūru dialogu savā lēmumā Nr. 1983/2006/EK par starpkultūru dialoga gadu „lai labāk ievērotu kultūru dažādību, kā arī lai pārvaldītu mūsu sarežģīto sabiedrību un dažādu kultūras identitāšu un pārliecību līdzāspastāvēšanu. Turklāt ir svarīgi uzsvērt ieguldījumu, ko dažādas kultūras sniedz dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā, kā arī atzīt, ka kultūra un starpkultūru dialogs ir būtiski, lai apgūtu harmonisku līdzāspastāvēšanu.”

Daudz svarīgāk ir tas, ka valstīm ir jāīsteno politika un jāattīsta pārvaldība tā, lai tiktu pārstāvētas dažādas intereses. Gan valdībai, gan sabiedrībai ir jāveido vide, kurā dažādu ticību vai reliģisko pārliecību cilvēki varētu netraucēti mijiedarboties. Starkultūru dialoga jēdzienu pēc būtības vajadzētu paplašināt.

Tā es nonāku līdz otrajam jautājumam: kāpēc strapkultūru dialogs ir svarīgs? Esmu pārliecināts, ka starpkultūru dialoga uzturēšana ir ļoti svarīga, lai pārvarētu sektantu un nesamierināmo attieksmi un veicinātu reliģisko iecietību visā pasaulē. Līdzīgi kā izglītība arī starpkultūru dialogs ir viens no svarīgākajiem veidiem, kādā novērst pārpratumus, konfliktus un vardarbību reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības telpā. Ja starpkultūru dialogs norit veiksmīgi, tas patiesi var veicināt iecietību, cieņu un sapratni.

Lai arī kultūras un reliģijas var būt diez gan atšķirīgas, nav pamata teikt, ka tām nav vienlīdzīgs statuss, jo tās ir atšķirīgas. Lai arī bezgala daudz cilvēku neatkarīgi no to reliģiskās pārliecības vai ticības pieturas pie universālām vērtībām, vienmēr būs tādi cilvēki, kuri mēģinās citus pārliecināt par to, ka viņu kultūra, reliģija, valoda vai vēsture ir pārāka par citām. Mans priekšgājējs ANO īpašā referenta amatā profesors Abdelfattah Amor no Tunisijas jau ir jautājis, vai ir kas tāds, ko visā vēsturē cilvēks nav darījis „reliģijas vārdā”. Tomēr reliģijām ir daudzas morālas vērtības, kuras var un kurām vajadzētu palīdzēt tām nonākt pie vienotas izpratnes par cieņu.

Manas valsts vizīšu laikā es esmu redzējis, cik svētīgas var būt pūles iesaistīties starpreliģiju dialogā. Tajā pašā laikā šāda dialoga neesamība var būt brīdinājums par iespējamu starpreliģiju spriedzi un konfliktu. Tas ir acīmredzami, ka dialogs pats par sevi nerisina problēmas, taču tas var būt pirmais solis pareizajā virzienā. Starpreliģiju dialogam būtu jābūt ne tikai intelektuālam un teoloģiskam uzdevumam, tas var aktivēt arī nerunīgo vairākumu meklēt kopīgu stratēģiju miera un harmonijas nodrošināšanai. Ir patiesi starpreliģiju dialoga veiksmes stāsti, tomēr vietēja līmeņa pūles reti nonāk mediju virsrakstos – pretēji starpreliģiju vardarbībai.

Ļaujiet man dalīties divos piemēros no manas nesenās faktu noskaidrošanas misijas, kuri pierādīja, ka sarunu biedriem nav jāiet tālu, lai vadītu jēgpilnu dialogu. Manas vizītes laikā Izraēlā un Okupētajā Palestīnas teritorijā es tiku informēts par vairāku dažādu reliģiju pārstāvju tikšanos, kur kopā sanāca Izraēlas un Palestīnas iedzīvotāji un neļāva nesenajiem politiskajiem notikumiem traucēt viņu dialogu. Viena no NVO ziņoja: „Gan Izraēla, gan Palestīna runāja par neapmierinātību un izmisumu, par galēju abu sabiedrību attieksmi un vairuma nepatiku pret iespējamo sadarbību bez vardarbības, lai meklētu risinājumus. Abas puses runāja par nepieciešamību dzirdēt no otras puses apliecinājumu par veikto vardarbību un pausto nožēlu.”

Turklāt Ziemeļīrijā es redzēju, cik svarīgs ir starpreliģiju dialogs starp kaimiņiem: Belfāstā ir daudz vietēja līmeņa iniciatīvu, kas apvieno dažādu politisko un reliģisko pārliecību cilvēkus, daļa no viņiem dzīvo blakus, taču ir nošķirti ar tā dēvētajām „miera līnijām”.

Tā mēs nonākam līdz trešajam jautājumam: kas ir jāiesaista starpkultūru dialogā? 2000. gada augustā Ņujorkā notikušajā Tūkstošgades pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par mieru kopā sanāca vairāk nekā 1000 reliģisko un garīgo līderu. Savā pēdējā ziņojumā par globālo mieru viņi uzsvēra, ka reālu mieru nav iespējams panākt, kamēr visas kopienas nav apliecinājušas cieņu un sapratni par atšķirīgajām cilvēku kultūrām un reliģijām.

Šādas reliģisko līderu sanāksmes ir svarīgas, taču tajā pašā laikā vietējā līmenī ir arī jāveicina un jāatbalsta starpreliģiju dialogs. Manuprāt, viedokļu apmaiņā pēc iespējas ir jāiesaista arī ar savu likteni neapmierinātie ticīgie, kā arī ateisti un ne-teisti, kā arī reliģisko minoritāšu pārstāvji. Ikviens dialogs arī gūtu vērā ņemamu labumu no sieviešu izteikta viedokļa, kas lielākajā daļā starpreliģiju dialogu ir ierobežots. Sievietes ir vienas lielākajiem cietējiem reliģiskās neiecietības rezultātā, tomēr es esmu novērojis, ka sieviešu reliģiskās grupas ir ļoti efektīvas cilvēktiesību aizstāves rasu spriedzes situācijās.

Dažkārt var būt noderīgi iesaistīt vienas ticības cilvēkus ar pretējiem viedokļiem. Viens labs piemērs no manas nesenās vizītes Apvienotajā Karalistē ir apaļā galda diskusija Londonā par likumdošanu pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ un ar likumu noteiktiem izņēmumiem attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Tā diskusija varētu būtu pavisam citāda bez Lesbiešu un geju kristīgās kustības pārstāvju piedalīšanās.

Māksliniekiem arī varētu būt svarīga loma sabiedrības izglītošanā par reliģisko iecietību un tilta būvēšanā starp dažādām kopienām. Viens labs piemērs ir orķestris West-Eastern Divan Orchestra, kurā piedalās jauni mūziķi no Izraēlas, Palestīnas, Libānas, Sīrijas, Jordānijas un Ēģiptes. Tā dibinātājs un diriģents Daniel Barenboim šī orķestra ideju skaidroja šādi: „Mēs neredzam sevi kā politisku projektu, bet gan kā vietu, kur jaunieši no Izraēlas un visām arābu valstīm var brīvi un nepiespiesti izpausties, tajā pašā laikā ieklausoties citu stāstos. Tas nav obligāti jautājums par otra stāstījuma pieņemšanu, nemaz jau nerunājot par piekrišanu tam, bet gan par nepieciešamību pieņemt tā likumību.”

Tomēr mana pēdējā vizīte Indijā pierādīja arī to, cik ievainojami jūtas mākslinieki, saskaroties ar pūļa izdarīto spiedienu uz ielām. Tur vizuālajai mākslai ir bijusi svarīga loma sabiedrības izglītošanā par reliģisko iecietību. Tomēr ar iebiedēšanu nevalstiskie aktieri ir efektīvi aizlieguši dažas Bolivudas filmas. Diemžēl audiovizuālās mākslas nozares profesionāļi, šķiet, parasti gaida pašu ieceltu uzraugu apstiprinājumus reliģiskiem uzskatiem saistībā ar rasu jautājumiem pirms filmas turpināšanas. Tas pierāda, cik svarīgs ir mākslinieku ieguldījums starpkultūru dialogā – vai vismaz varētu būt. Arī žurnālisti un juristi var kaut ko mainīt, īpaši, kad viņu izteikumi un darbības pārsniedz reliģiju robežas. Ir neskaitāmi piemēri, kad cilvēki ir glābuši viens otru, šķērsojot visas reliģiskās robežas.

Turklāt – un kas ir svarīgi – politiķiem vajadzētu dalīties domās par jaunu problēmu risināšanu pasaulē, kas kļūst arvien globālāka. Šāda ideju apmaiņa varētu galu galā izraisīt konkrētas darbības attiecībā uz pieaugošajām atšķirībām, piemēram, dzīvojamos projektos, skolu programmās un tiesībās izvirzīt kandidātus likumdošanas iestādēs.

Visbeidzot es vēlos uzdot pēdējo jautājumu: kā efektīvi organizēt strapkultūru dialogu? Pastāv dažādi strapkultūru dialoga līmeņi: starptautiskām un reģionālām organizācijām, piemēram, ANO, ES un IKO, var būt svarīga nozīme starpkultūru dialoga veicināšanā. Turklāt NVO patlaban piedāvā attīstīt miera kultūru ar dialogu un sadarbību starp dažādu reliģisko pārliecību un ticību pārstāvjiem un kopienām ANO Starpreliģiju dialoga un sadarbības miera jautājumos desmitgades laikā, ko būtu iespējams organizēt no 2011. līdz 2020. gadam. Šajā sakarā šķiet svarīgi ierosināt daudz labu iniciatīvu globālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī. Ļaujiet man uzsvērt to, ka ir iespējams izmantot arī vecos, jaunos un radošos komunikācijas līdzekļus, lai uzturētu starpkultūru dialogu ar zemām izmaksām, piemēram, izmantojot vēstuļu draugu programmas skolās vai tērzēšanu internetā par specifiskiem jautājumiem, ielas teātrus un leļļu šovus.

ES mūžizglītības programmas var būt – un jau ir – perfekta platforma starpkultūru un starpreliģiju dialogam. Dažādas programmas ir patiesi labas prakses piemēri: Comenius palielina sapratni starp dažādām Eiropas kultūrām, organizējot studentu apmaiņas un sadarbību starp skolām dažādās valstīs; vairāk nekā 1,5 miljoni studentu jau ir piedalījušies augstskolu studentu apmaiņas programmā Erasmus; Leonardo da Vinci programma finansē starptautisku arodizglītības un arodapmācības mobilitāti; Grundtvig programma sniedz jaunas mācību iespējas īpaši pieaugušajiem sociālās izslēgšanas riska grupā un gados veciem darbiniekiem, Jean Monnet tīkls stimulē apmācību, pētniecību un pārdomas par Eiropas integrāciju augstākās izglītības iestādēs visā pasaulē. Ļaujiet man uzsvērt, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir komunicēt ar visu pasauli īpaši starpkultūru dialoga ietvarā.

Izglītības iestāžu loma ir nozīmīga. Tās var gan ieaudzināt līdzcietības garu, gan arī veicināt spriedzi pat agrā vecumā. Tāpēc uzsvaram ir jābūt uz informējošu izglītību, kas māca bērniem atpazīt pastāvošās atšķirības. Brīvprātīgām skolēnu apmaiņām starp dažādām valstīm ir liels potenciāls gan Eiropā, gan pārējā pasaulē. Šajā sakarā es vēlos atsaukties uz 2001. gada Starptautisko konsultatīvo konferenci par izglītību saistībā ar reliģiskās pārliecības vai ticības brīvību, iecietību un nediskriminēšanu Tajā vienprātīgi tika pieņemts Madrides galīgais dokuments, kurā ir teikts, ka skolotājiem un skolēniem tiek dota brīvprātīga iespēja tikties un mainīties ar kolēģiem, kuri pārstāv citu reliģiju vai ticību.

Ģimene ir vēl viena vieta, kur domāšanu bez aizspriedumiem var traucēt vai veicināt. Turklāt jauktas laulības – diez gan dabiski – sniedz jaunas perspektīvas un var veicināt starpkultūru vai strapreliģiju dialogu. Manuprāt, ir svarīgi jau agrā vecumā sākt iepazīties ar dažādajiem kaimiņiem un citām reliģijām. Tam nav obligāti jāizpaužas kā gariem ceļojumiem, bet var, piemēram, organizēt sanākšanas vietējā baznīcā, mošejā, sinagogā, templī vai citā svētvietā. Šādām grupām – īpaši vietējā līmenī – nevajadzētu būt pārāk lielām, lai dalībniekiem būtu iespēja runāt un iepazīties personīgi.

Tomēr pastāv arī vairāki starpkultūru dialoga riski: nepareizi organizēts dialogs var pārvērsties par paviršu, neskaidru un neefektīvu pasākumu. Turklāt starpkultūru dialogs var arī būt instruments „otra” slikto pušu atklāšanai. Dalībniekiem var rasties kārdinājums pārliecināt savus kolēģus par savas reliģijas vai kultūras pārākumu.

Runājot par iespējamo dialoga būtību, arī šeit ir svarīgs jautājums, uz kuru ir jāatbild: vai sarunu biedriem vajadzētu jautāt par citu reliģiskajām un teoloģiskajām pieejām, vai arī tas varētu būt bīstami? Pozitīvais aspekts varētu būt tāds, ka sarunu biedri varētu uzzināt par vienādajām pieejām un arī par atšķirībām. Tomēr šīs atšķirības var tikt interpretētas kā jutīgas vai pat uzbrūkošas. Tikai padomājiet, kādas varētu būt diskusijas par tādiem strīdīgiem jautājumiem kā: Kurš bija pēdējais pravietis? Vai Dievam bija dēls? Vai reliģiskie līderi nekļūdās? Ko jums vajadzētu ēst un ko ne? Vai pastāv reinkarnācija?

Vilinoša alternatīva varētu būt runāšana tikai par nestrīdīgiem jautājumiem, kuri nepavisam nav saistīti ar teoloģiju, piemēram, diskutēt par vispārīgām vides problēmām. Taču šādus tematus atrast varētu būt diez gan grūti, un tie varētu būt diez gan garlaicīgi, bet šāda pieeja varētu sagraut reālo starpkultūru un starpreliģiju dialoga mērķi. Es nedomāju, ka tas palīdzētu pievienot „reliģiskā korektuma” slāni esošajai politiskā korektuma pieejai.

No diplomātiem dažkārt var dzirdēt, ka mēs drīkstam kritizēt tikai mūsu pašu reliģiju. Tomēr es vēlos pajautāt: vai dialogs nepieļauj kritiku par citu reliģiju principiem? Manuprāt, īstā dialogā vienai no iespējām ir jābūt sarunu biedriem galu galā vienoties nepiekrist, protams, cienot otra uzskatus un pieejas.

(Aplausi)

Ja kāds vēlas kritizēt sava kolēģa reliģiju, tas, protams, ir jādara, uzmanīgi apsverot savus vārdus un pamatojot savu viedokli. Turklāt var palīdzēt arī iepriekš nodibināta uzticība grupas biedru starpā. Tomēr es esmu pārliecināts, ka būtu nepareizi aizstāvēt reliģiju pašu par sevi, nevis atsevišķus ticīgos vai grupas, kā to nosaka starptautiskie cilvēktiesību standarti.

(Aplausi)

Daudzos gadījumos es esmu paudis bažas, ka tā dēvētās reliģiskās apmelošanas kriminalizācija var kaitēt, jo tas var radīt neiecietības un baiļu atmosfēru un pat palielināt negatīvas pretreakcijas iespējas. Apsūdzības reliģiskajā apmelošanā var apslāpēt pamatotu kritiku, bet pētījumi par ierasto kārtību un likumiem var izrādīties reliģijas sankcionēto cilvēktiesību pārkāpums – vai vismaz tos varētu tā uztvert.

Visbeidzot, es uzskatu, ka likuma vara un demokrātisku institūciju darbs ir priekšnoteikums labvēlīga klimata nodrošināšanai, kas varētu veicināt reālu dialogu un sapratni. Cilvēkiem ir jāuzticas sistēmai, un tādējādi dažādība institūcijās varētu stimulēt šādas vides radīšanu. Starpkultūru dialogu nevajadzētu uzspiest vai plānot vīzdegunīgā veidā. Valstu politikai šajā sakarā vajadzētu dot vietu un telpu dažādām reliģiskajām pārliecībām vai ticībām, tādējādi radot dabiskas iespējas mijiedarbībai un sapratnei.

Tādas ir manas idejas par jautājumiem ko, kāpēc, kas un kā saistībā ar starpkultūru dialogu. Baidos, ka visaptverošu atbilžu vietā, es esmu izraisījis daudzus jaunus jautājumus.

Pēc maniem novērojumiem es jau esmu netieši norādījis uz starpkultūru dialoga potenciālu un arī iespējamajām lamatām. Šķiet svarīgi piešķirt likumīgu statusu starpkultūru dialogam dažādos līmeņos pareizā formātā un ar dažādiem dalībniekiem, tajā pašā laikā arī ļaujot apmainīties ar reāliem viedokļiem. Es domāju, ka reliģisko līderu paziņojumi un deklarācijas ir svarīgi; tomēr es vēlētos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu vietējā līmeņa iniciatīvu, sanāksmju un kopīgo pasākumu nozīmi. Es uzskatu, ka labāk lai ir vārdu karš, nekā ilgstoša spriedze. Kad parasti teistiskie, ne-teistiskie un ateistiskie ticīgie sanāk kopā, daži no viņiem iespējams pirmo reizi – cerams – iemācās daudz ko viens no otra, lai arī beigās viņi nepanāk vienošanos par būtiskiem jautājumiem.

Universālām vērtībām vajadzētu veidot tiltu starp dažādām reliģijām un ticībām, un es nepiekrītu faktam, ka universālas cilvēktiesību vērtības var būt un tām vajadzētu būt piemērojamām sociālām vai reliģiskām normām.

(Aplausi)

Galu galā tas varētu izraisīt universālu cilvēktiesību vērtību pastiprināšanu gan cilvēktiesību un brīvības veicināšanas, gan aizsardzības ziņā.

Nobeigumā es vēlos citēt Boutros Boutros-Ghali, bijušo ANO ģenerālsekretāru, kurš ir teici: „Cilvēktiesības universālā skatījumā liek mums sastapties ar visprasīgāko no visām dialektikām: identitātes un citādības, „pašu” un „citu” dialektiku. Tā vistiešākajā veidā māca mums, ka mēs vienlaicīgi esam vienādi un dažādi.”

(Eiropas Parlaments sveica runātāju ar ovācijām.)

  Priekšsēdētāja. – Dr. Jahangir, liels paldies par jūsu uzrunu. Mēs ļoti uzmanīgi klausījāmies jūsu teiktajā, kura pamatā ir cieņa pret cilvēktiesībām, jūsu bagātīgo pieredzi un svarīgais darbs, kuru jūsu darāt.

Es ceru, ka jūsu vizīte Eiropas Parlamentā dos mums iespēju vairāk sadarboties mūsu kopējā misijā, kas ir demokrātijas, miera un attīstības nodrošināšana.

SĒDI VADA: ONESTA KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

6. Balsošanas laiks(turpinājums)

6.1. Elektroenerģijas iekšējais tirgus (A6-0191/2008, Eluned Morgan) (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Eluned Morgan, referente . − Priekšsēdētāja kungs, šis ir pirmais ziņojums ar enerģētikas tirgiem ES saistīto pasākumu paketē. Šīs paketes ietvaros referenti un līdzreferenti ir cieši sadarbojušies, un mēs vēlamies pavēstīt Padomei, ka paredzam diskutēt par šo kā par dokumentu paketi, nevis atsevišķiem ziņojumiem.

Viens elektroenerģijas direktīvas aspekts izraisīja viedokļu dalīšanos Eiropas Parlamentā. Šī ir neparasta dalīšanās uz nacionālā, nevis politiskā pamata. Tomēr es vēlos aicināt kolēģus uztvert ziņojumu kā vienotu veselumu. Tajā ir runa gan par cīņu ar energoresursu trūkumu, gan par lielākām patērētāju tiesībām un pasākumiem tirgus darbības uzlabošanai.

– Pirms balsojuma par 169. grozījumu:

  Anni Podimata (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Reglamenta 150. panta 5. punktu lūdzu iekļaut grozījumu balsošanas sarakstā, tā kā to ir atbalstījuši 40 Eiropas Parlamenta locekļi.

  Priekšsēdētājs. - Jums būtu pilnīga taisnība, ja vien grozījums nebūtu zaudējis spēju iepriekšējā balsojuma rezultātā. Jūs varētu to virzīt pati, taču diemžēl jūs nevarat to pati iesniegt.

6.2. Nosacījumi attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (A6-0228/2008, Alejo Vidal-Quadras) (balsošana)

– Pirms balsošanas par 2.e. pantu:

  Alejo Vidal-Quadras, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pievienot 2.e. pantu. Es to nolasīšu angļu valodā:

„Eiropas tīkla un gāzes pārvades sistēmu operatoriem ir jāapkopo visa informācija par tīklu kodu ieviešanu un jāiesniedz tā aģentūrā pārbaudei;”.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

6.3. Energoregulatoru sadarbības aģentūra (A6-0226/2008, Giles Chichester) (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, vēlos lūgt atsevišķu balsojumu par 18. grozījumu, jo tas ir par aģentūras mītni. Tāpēc es lūdzu atsevišķu balsojumu.

  Giles Chichester, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es iebilstu pret šo prasību. Šis ziņojums ir pakete par, kuru ir vienojušās grupas. Es nedomāju, ka ir atbilstoši izdarīt pieprasījumu pēc termiņa beigām un atvērt paketi šādā veidā, tāpēc es lūdzu savus kolēģus atbalstīt manu iebildumu.

(Parlaments noraidīja pieprasījumu)

6.4. Gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzība (A6-0081/2008, Francesco Ferrari) (balsošana)

6.5. Atsevišķu tiesību aktu pielāgošana Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK - Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (pirmā daļa) (A6-0088/2008, József Szájer) (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Janez Lenarčič, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai paustu savu apmierinātību Padomes vārdā par ilgā un plašā darba pie tehniskās dokumentācijas labajiem rezultātiem. Šo dokumentāciju bija iespējams sagatavot, pateicoties visu trīs institūciju radošajai sadarbībai, un es vēlos izmantot šo izdevību arī lai īpaši pateiktos referentam József Szájer par sadarbību un paveikto darbu.

Tagad, kad ir pabeigta šī grozījuma daļa, abas likumdošanas nozares, īpaši Eiropas Parlamenta, varēs veikt Komisijas izpildvaras kontroli saistībā ar neskaitāmajiem tiesiskajiem aktiem svarīgās jomās. Šāda veida radošu sadarbību es vēlētos redzēt arī Francijas prezidentūras laikā.

  József Szájer, referents. − Priekšsēdētāja kungs, nupat izdarītā balsojuma rezultātā Eiropas Parlamentam pirmo reizi ir piešķirtas tādas pašas tiesības kā Padomei kontrolēt un uzlikt veto Eiropas Komisijas normatīvajiem aktiem.

Pieņemot divas paketes pielāgošanas regulatīvajai kontroles procedūrai, ir sperts ļoti liels solis demokrātijas trūkuma samazināšanas ES virzienā. Es arī vēlos atgādināt kolēģiem, ka līdz ar jauno kontroles pilnvaru iegūšanu mums būs vairāk darba nekā līdz šim. Eiropas Parlamentam ir jāsagatavojas jaunā uzdevuma veikšanai.

Es pateicos Padomei, īpaši Slovēnijas prezidentūrai, un Komisijai par svarīgu un līdz šim ekskluzīvu tiesību nodošanu Parlamentam, kas nozīmē, ka gan Padome, gan Komisija zaudē ekskluzīvas pilnvaras. Vēlos arī pateikties kolēģiem no iesaistītajām komitejām, kuri saprot, cik svarīgi ir Eiropas Parlamentam iegūt šīs jaunās pilnvaras. Viņi strādāja ļoti ātri un elastīgi ar šo dokumentāciju. Mūsu šīs dienas balsojums ievērojami uzlabos demokrātiju un pārredzamību Eiropas Savienībā. Paldies par jūsu atbalstu!

(Aplausi)

6.6. Atsevišķu tiesību aktu pielāgošana Padomes Lēmumam 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK - Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (trešā daļa) (A6-0086/2008, József Szájer) (balsošana)

6.7. Autonomas Kopienas tarifu kvotas dažu zvejas produktu importam Kanāriju salās (A6-0213/2008, Gerardo Galeote) (balsošana)

6.8. Eiropas ombuda statūti (A6-0076/2008, Anneli Jäätteenmäki) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 8. grozījumu:

  Janez Lenarčič, Pašreizējais Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Prezidentūra vēlas Padomes vārdā apstiprināt piekrišanu grozījumam Eiropas ombuda statūtos, kas ir pakļauts balsojumam šajā cienījamajā asamblejā.

Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai par radošo sadarbību. Šīs radošās sadarbības rezultātā mēs salīdzinoši īsā laikā panācām vienošanos par izmaiņām statūtos. Īpašs paldies Padomes vārdā Jäätteenmäki kundzei, AFCO komitejas priekšsēdētājam Leinen kungam un Eiropas Parlamenta loceklim Méndez de Vigo.

Padome atbalsta šo svarīgo sasniegumu. Mēs patiesi uzskatām, ka grozījums statūtos radīs lielāku pārliecību iedzīvotājos par Eiropas institūciju un Eiropas Savienības darbu.

SĒDI VADA: DOS SANTOS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

– Eiropas Komisijas viceprezidenta Jacques Barrot jaunu pilnvaru piešķiršanas apstiprināšana (B6-0306/2008)

  Urszula Gacek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojumā es atbalstīju komisāra Barrot kandidatūru. Komisārs ir apņēmies ieņemt stingru pozīciju pārrunās ar ASV par bezvīzu režīmu tūristiem no visām Eiropas Savienības valstīm. Turklāt komisāra priekšlikums patvēruma meklētāju problēmas risināšanai vienotības garā un, sniedzot ievērojamu palīdzību tādām valstīm kā Polija, kuras ir atbildīgas par ārējās Šengenas robežas drošību, ir pārliecinājis mani, ka komisāram ir dziļa izpratne par Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta pārziņā esošajām problēmām.

– Manfred Weber ziņojums (A6-0339/2008)

  Jean-Luc Bennahmias, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos atvainoties par savu prombūtni šī svarīgā balsojuma laikā. Tā kā no Parīzes uz Strasbūru bija viens vilciens un tas pats kavējās par ceturtdaļu stundas, daži mani kolēģi un es nevarējām nobalsot par šo direktīvu un rezolūciju. Tāpat kā mana grupa es būtu balsojis pret šo rezolūciju un direktīvu.

Es vēlos šeit un tagad paust savu riebumu. Šis Parlaments un plašā Eiropas Savienība nav izpelnījusies cieņu, uzturot aizturēšanas centrus, kuros ir izmitināti desmiti, simti un pat tūkstoši iedzīvotāju, kuri ir imigranti vai kuriem ir kāda saistība ar imigrantiem. Tas viss izskatās pēc Eiropas Savienības pašaizsardzības, kuru es un mana grupa uzskatām par nepieņemamu.

Protams, šodien ir jāievieš pasākumi migrācijas plūsmas kontrolēšanai, taču aizsardzības pasākumi, par kuriem nupat bija balsojums, nav piemērota reakcija uz migrāciju ekonomisku vai klimata apstākļu dēļ, kuru nebūs ilgi jāgaida. Ja Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, Komisija un Padome sniegtu tik ļoti nepieciešamo atbalstu attīstībai, iespējams mums būtu tiesības šādi reaģēt, taču tā pagaidām nenotiek. Tas, kas notiek faktiski, ir 0,38% budžeta 0,42% vietu, kaut plānots bija 0,7%.

Vēlos teikt ar visu nopietnību: man ir kauns par Eiropas Parlamentu, un man ir kauns par Eiropas Savienību, kuru mēs ceļam, kurai vajadzētu būt atvērtai un viesmīlīgai savienībai un kura varētu savā pulkā uzņemt visus pasaules iedzīvotājus.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kompromiss, kas ir panākts starp referentu Weber kungu un iekšlietu ministriem par tā dēvēto direktīvu par repatriāciju, ir slikts kompromiss, kas rada šaubas par Eiropas Savienības uzticamību cilvēktiesību jomā. Tāpēc mana grupa noraida šo direktīvu.

Kā otrajam likumdevējam Eiropas Parlamentam ir juridisks un morāls pienākums strādāt, lai sasniegtu pieņemamus, taču galvenais cilvēku cieņu neaizskarošus noteikumus. Tam ir pilnībā jāīsteno šis pienākums un jācīnās par šādiem noteikumiem. Taču vairākums Eiropas Parlamentā ir atļāvis Padomei izvirzīt savus noteikumus, skaidri un vienkārši, lai direktīvu varētu izvirzīt pirmajā lasījumā. Lai arī šī direktīva varētu uzlabot juridisko situāciju dažās dalībvalstīs, iespējams tāpēc, ka attiecīgās valsts likumi nenosaka maksimālo aizturēšanas periodu, tomēr svarīgs ir kopējais konteksts.

Direktīva paredz 18 mēnešu aizturēšanu cilvēkiem, kuru vienīgais „noziegums” ir labākas dzīves meklējumi sev un savai ģimenei Eiropā. Mūsuprāt, pašreizējā deportācijas prakse dalībvalstīs neattaisno to, ka trūcīgie cilvēki tiek vai tiks uztverti par krimināliem noziedzniekiem. Tā vietā lai dotu svētību pašreizējai praksei – kas pārkāpj „trešo valstu piederīgo, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli” cilvēktiesības – Eiropas līmenī un arī dalībvalstīs vajadzētu meklēt ilgstošu migrācijas problēmas risinājumu.

Mūsu grupai tas galvenokārt nozīmē kopējas legālas imigrācijas politikas izstrādi, kas aizsargātu imigrantu cilvēktiesības un dotu izredzes Eiropā iebraukušajiem cilvēkiem, kuri bieži riskē ar dzīvību.

Eiropas Parlaments šeit ir zaudējis savu iespēju rīkoties un stingri nostāties pret Padomi. Diemžēl neskaitāmie cilvēktiesību organizāciju un baznīcu lūgumi ir palikuši bez ievērības.

  Kinga Gál (PPE-DE). - (HU) Arī es vēlos paskaidrot savu balsojumu par Weber ziņojumu. Kā šī Parlamenta loceklis es uzskatu, ka ir svarīgi pieņemt šo ziņojumu, kas ir pirmais solis ceļā uz Eiropas Savienības imigrācijas politiku. Tajā pašā laikā kā cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizstāvis es uzskatu, ka mans balsojums par ir pamatots. Weber ziņojums ir grūta kompromisa rezultāts, kura panākšanas laikā Eiropas Parlaments varēja pārliecināties, ka tekstā ir iestrādāts liels skaits humanitāro un humāno tiesību aspektu. Jomās, kur nav noteikta regulējuma, šis ir progress. Jomās, kur jau ir plašs regulējums, tas nevar pazemināt augstos standartus. Kā jebkurā kompromisā arī šajā tekstā ir vājās vietas. Tāpēc es saprotu reliģisko organizāciju un nespeciālistu bažas, un es piekrītu, ka mēs nedrīkstam izmantot samāksloto likumdošanas valodu, lai apietu humanitāro un humāno tiesību apsvērumus. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šis teksts ir jaunu traģēdiju vai ģimeņu izjukšanas iemesls; imigranti, kuri ierodas šeit humānākas dzīves meklējumos, jau tā ir daudz cietuši. Paldies!

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Weber ziņojumu, taču man jāsaka, ka es to darīju ar dažiem iebildumiem. Kreisi un galēji kreisi noskaņotie izrādīja protestu pret direktīvu. Viņi visu ir pavērsuši tā, it kā nelegālo imigrantu cilvēktiesības šajā direktīvā tiktu acīmredzami pārkāptas, taču faktiski situācija ir citāda. Pirmkārt, piemēram, Eiropas direktīvā noteiktais nelegālo imigrantu regulējums tiks virzīts kā pieņemama politikas izvēle.

Ir nepieņemami ļaut cilvēkiem panākt tiesības nelikumīgā situācijā. Neatkarīgi no tā direktīvā ir daudzi pilnīgi nesaistoši elementi. Ar to es gribu teikt, ka šī direktīva dažām dalībvalstīm sniedz iespēju aizturēt nelegālos imigrantus uz ilgāku laiku, gaidot viņu izsūtīšanu. Vēl viens pozitīvs nosacījums ir piecu gadu iebraukšanas aizliegums, lai novērstu šādu cilvēku iebraukšanu pārējā Eiropā. Imigrācijas problēmai ir nepieciešami daudz radikālāki pasākumi nekā tie, kuri ir piedāvāti šajā ziņojumā, taču tas ir pirmais solis pareizajā virzienā.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, apskatīsim uz brīdi skaitļus. Aptuveni 100 gadu laikā iedzīvotāju skaits pasaulē būs palielinājies septiņas reizes, no 1 miljarda līdz 7 miljardiem. Šāda strauja iedzīvotāju skaita palielināšanās nevar turpināties bez sekām labvēlīgajā Eiropas kontinentā, kurā ir jācīnās arī ar milzīgu demogrāfisko deficītu. Imigrācijas problēmas, ar kurām mēs saskaramies šodien, ir patiešām nopietnas, taču tās vēl joprojām var risināt salīdzinājumā ar to, kas mūs sagaida nākamajās desmitgadēs. Ja mēs raugāmies uz situāciju no šāda viedokļa, šajā direktīvā par repatriāciju ierosinātie pasākumi ir veltīgi un noteikti nepietiekami. Mums būs jādara daudz vairāk nekā šie negribīgie pasākumi, ar kuriem tiek sperti divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, lai aizturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Tomēr mazs politisks signāls par nelegālo imigrantu atgriešanu ir labāk nekā nekas, tāpēc es balsoju par Weber ziņojuma, tomēr bez entuziasma.

  Romano Maria La Russa (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien, nobalsojot par Weber ziņojumu, mēs varam izdarīt svarīgu soli uz priekšu, izveidojot visaptverošu pasākumu ietvaru pret nelegālo imigrāciju: pasākumus, kuri atbildīs liela skaita Eiropas iedzīvotāju prasībām, daudzi no kuriem ir trešo valstu iedzīvotāju izdarīto noziegumu upuri.

Man ir prieks pārliecināties, ka Eiropas Parlaments, vispārējas brīvības un tiesību garantētājs, beidzot ir izstrādājis kopēju politiku dalībvalstu prasību apmierināšanai cīņā pret nelikumīgu imigrāciju. Mēs esam skaidri pauduši, ka mērķis ir ne tikai atklāt tos, kuri uzturas nelegāli, bet arī ieviest skaidru, pārredzamu un ātru repatriācijas kārtību. Tāpēc tas ir ne tikai jautājums par parādības ierobežošanu, kā tas varētu šķist, piemēram, iebraukšanas aizlieguma gadījumā ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). - (ES) Es balsoju par dažiem grozījumiem – precīzāk, četriem –, kuri, manuprāt, varētu uzlabot šo direktīvu. Tomēr es balsoju arī par galīgo direktīvu, lai arī grozījumi netika atbalstīti.

Es uzskatu, ka šī direktīva ievērojami uzlabo to cilvēku tiesības, kuri neregulāri uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. To nevar noliegt: mums ir tikai jāsalīdzina likumi, kuri patlaban ir spēkā Eiropas Savienībā.

Acīmredzot šī nav direktīva, kuru kāds no mums būtu izstrādājis individuāli, ja būtu tāda iespēja. Tomēr ir jābūt līdzsvaram lēmumu pieņemšanas procesā starp Eiropas Parlamenta likumību un visu dalībvalstu parlamentu un valdību likumību.

Tagad par šīs direktīvas piemērošanu lielā mērā ir atbildīgi dalībvalstu parlamenti, bet Eiropas Komisijai un Eiropas Kopienu Tiesai ir jāuzrauga šis process. Turpmāk tiesību ierobežojumi dalībvalstīs būs pakļauti Eiropas likumiem; tie vairs nebūs valstu lēmumi.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir prieks redzēt, ka mani vēl joprojām apbrīno kolēģi, kuriem, protams, es vēlos pateikties par to, ka viņi ir gaidījuši, lai dzirdētu mana balsojuma par Weber ziņojumu paskaidrojumu.

Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mēs patlaban saskaramies ar kaut ko līdzīgu barbaru invāzijai Romas impērijā pirms 2 000 un vairāk gadiem. Tajā laikā Romas impērijā iebruka bruņots karaspēks, un romieši pacēla ieročus, lai aizstāvētos, taču traģisku apstākļu dēļ, kā mēs zinām, padevās.

Tagad, kad Eiropa ir visu pārējo pasaules valstu iedzīvotāju galamērķis – viņiem, protams, bija taisnība, jo viņi bija izsalkuši un vēlējās paēst Romā –, Eiropai ir tiesības aizstāvēties, un tai jānosaka, ka tie, kuri vēlas iekarot mūsu teritorijas, ir jāpavada atpakaļ līdz robežai.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropā ir 10 miljoni nelegālo imigrantu un Boeing ar 300 pasažieru vietām, mums būtu nepieciešamas vairāk nekā 30 000 Boeing lidmašīnas, lai izpildītu direktīvas prasības attiecībā uz repatriācijas procesu. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā no katras Eiropas valsts galvaspilsētas paceltos vairāk nekā 1000 Boeing.

Skaitliskā izteiksmē tas acīmredzot būtu neprātīgs un sirreāls priekšlikums. Tomēr ir vēl kas trakāks. Tā kā imigrācija faktiski ir ekonomiskās globalizācijas atspoguļojums sabiedrībā, kur kapitālisms liek cilvēkiem sacensties savā starpā, tas, ko mēs darām, ir izstrādājam direktīvu, lai cīnītos pret problēmas atspoguļošanu. Es nezinu, vai tas ir liekulības gadījums vai kāda izdomāts joks, taču jebkurā gadījumā tas ir tuvredzīgi. Pasaules klejotāji turpina pārvietoties, jo viņi vēlas ēst un dzert, rūpēties par sevi un izglītoties. Pārtika un tās trūkums, ūdens un tā sadalīšana, pandēmija un tas, kā tā izplatās, ir tas, kas patlaban ir kopīgs visām tautām pasaulē. Jo ātrāk mēs apvienosim spēkus, lai cīnītos un politiski vadītu mūsu kopīgās problēmas, jo ātrāk mēs varēsim ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, emigrācijas atbalstītāji ir veikuši dezinformācijas kampaņu pret šo nelegālo imigrantu repatriācijas direktīvu, ko viņi dēvē par „Apkaunojuma direktīvu”. Tas nav nekas vairāk kā labi organizēta politiskā izlikšanās starp kreisajiem un labajiem. Kreisie iebilst, lai iegūtu papildu imigrantu balsis, bet kad tās iegūtas, viņi izliekas, ka viss process ir stingrs un noturīgs.

Patiesībā grozītais dokuments daudz vairāk aizsargā repatriācijai pakļauto imigrantu tiesības un viņu ilgstošu uzturēšanos Eiropā, nekā viņu repatriēšanu. Cilvēku turēšana aizturēšanas centros ir galējs pasākums, un 18 mēnešu aizturēšanas periods ir maksimālais laiks, kas piemērojams tikai izņēmuma gadījumos. Valstis, kurās ir zemāki ierobežojumi, tos saglabās. Brīvprātīgās repatriācijas termiņš glābj nelikumīgos imigrantus no aizlieguma iebraukt Eiropas Savienības teritorijā, un dalībvalstis tiek aicināts noregulēt šo bez īpašām ierunām. Citiem vārdiem sakot, Francija, kurā ir vissaudzīgākā likumdošanā Eiropā, nebūs spiesta to mainīt vai noteikt striktākus ierobežojumus. Sarkozy  kungs varētu vēlēties, lai cilvēki domā pretēji, ko veicina kreiso nostāja. Tas ir tikai dēļ dažiem pozitīvajiem šī dokumenta aspektiem ...

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, šorīt mēs varējām redzēt brīnišķīgu simbolismu. Runātāji viens pēc otra cēlās kājās un sacīja, ka viņi ciena Īrijas iedzīvotājus. Taču uzreiz pēc tam balsojumā tika apstiprināts šis ziņojums, kurš ir pirmais solis kopējās imigrācijas un patvēruma politikas izveidē, kas veido lielu daļu Lisabonas līguma.

Ja mēs runājām nopietni par Īrijas iedzīvotāju, kuri neatbalstīja šī teksta slepenu ieviešanu, balsojuma cienīšanu, mums vajadzētu pārskatīt tās daļas, par kurām ir plānots apstiprinošs balsojums, tajā skaitā Eiropas Ārlietu dienests un Pamattiesību harta.

Wallström kundze šorīt sacīja, ka bija svarīgi noskaidrot, kāpēc cilvēki balsoja pret. „Pret ko viņi balsoja?” viņa jautāja. Ļaujiet man viņai palīdzēt: es teiktu, ka viņi balsoja pret Lisabonas stratēģiju. Par pusvelti atdotā prece bija vēlēšanu biļetens, kurā tika jautāts, vai jūs atbalstāt Lisabonas līgumu.

Cohn-Bendit kungs sacīja, ka būtu nepareizi, ja viens miljons cilvēku noteiktu pusmiljarda Eiropas iedzīvotāju likteni. Es labprāt tam piekrītu. Ļaujiet arī pusmiljardam izteikt savas domas referendumā. Pactio Olisipiensis censenda est!

(Aplausi)

– Eluned Morgan ziņojums (A6-0191/2008)

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo tam nav mērķa trīs galvenajos punktos. Pirmkārt, nebija iespējams nodrošināt 170. un 171. grozījuma pieņemšanu, kas bija īpaši svarīgi reģionālajiem tīkliem un būtu radījuši izņēmumus, pamatojoties uz apmēriem.

Otrkārt, netika pieņemts arī trešais ceļš. Enerģētikas sektorā ir svarīgi, lai plānošana būtu paredzama, taču diemžēl Komisija bija pārāka ar savu juridisko sadalīšanu un pilnīgu sadalīšanu. Manuprāt, tas neizskatās pēc virzīšanās pareizajā virzienā.

Treškārt, mēs neesam noteikuši atbildīgos par negadījumiem kodolenerģijas nozarē. Visu šo iemeslu dēļ Austrijas Tautas partija (ÖVP) bija pret šo ziņojumu un nevarēja balsot par visu paketi.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). - (CS) Es balsoju par manas cienījamās kolēģes Morgan kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir nepieciešams garantēt drošu gāzes un elektroenerģijas padevi, ilgtspējīgu zema oglekļa satura enerģijas tirgu un globālu konkurētspēju. Vakar šajā plenārsēžu zālē jautājums par to, kā sasniegt šo mērķi, bija viens no diskusiju tematiem. Nav skaidru pierādījumu tam, ka pilnīga īpašumtiesību sadalīšana automātiski palielinātu investīcijas un uzlabotu tīkla darbību. Šajā sakarā es vēl redzu manevrēšanas iespējas, meklējot risinājumu, kas būtu izdevīgs gan klientiem, gan pārējiem, kuri vēlētos ienākt tirgū. Lai izveidotu Viseiropas elektroenerģija tirgu, mums ir nepieciešama intensīvāka reģionālā sadarbība pārrobežu investīciju un funkcionālo darbību pārvades jomā. Tādējādi es atbalstu reģionālās sadarbības mehānismu stiprināšanas principu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopējs tirgus nozīmē lielāku konkurenci un tā rezultātā augstākus standartus. Tādēļ tirgus dalībniekiem ir jāveic attiecīgas investīcijas un jāpalielina to sadales tīklu jauda. Tā rezultātā piegādes ir drošākas, bet energoresursu piegāde rada mazāk problēmu. Iekšēja enerģētikas tirgus izveide ir ļoti svarīga, jo ir redzams, ka enerģijas pieprasījums pastāvīgi palielinās. Iekšējais enerģētikas tirgus ir svarīgs solis pareizā virzienā, taču ar to vēl nepietiek, lai garantētu Eiropas enerģētisko drošību. Mums ir nepieciešams izveidot kopīgu enerģētikas politiku vienotības garā. Ir jāizstrādā piemērots mehānisms, ļaujot dalībvalstīm atbalstīt vienai otru enerģētiskās krīzes gadījumā. Tomēr daudz svarīgāk Eiropai ir beidzot sākt runāt vienā balsī par ārējo enerģētikas politiku. Enerģētisko drošību var panākt tikai ar saistītu, efektīvu un, kas ir galvenais, kopēju politiku.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētaja kungs, es balsoju par Morgan ziņojumu. Man šķiet, ka tajā ir daži ļoti svarīgi elementi. Mums acīmredzot ir nepieciešama konkurētspējīgāka enerģētikas nozare Eiropā, lai nodrošinātu, ka ikviens Eiropā gūst labumu no lielākas konkurences, zemākām cenām un labākas kvalitātes pakalpojumiem.

Es sevišķi atbalstīju fragmentu par decentralizēto paaudzi, īpaši to, kur ir teikts, ka ‘Mums ir jānodrošina varas atgriešana pie cilvēkiem, atbalstot vietējo un mikro paaudzi”. Tie no mums, kuri atbalsta tiešo demokrātiju lokālisma darba kārtībā, teiktu: „Kāpēc apstāties pie enerģētikas?” Kāpēc neatdot varu virknei rajonu, ne tikai valstu valdībām, bet arī vietējām kopienām – cilvēkiem, kuri ir visciešāk saistīti ar jautājumu, par kuru tiek izstrādāti tiesību akti? Šeit man blakus sēž mani kolēģi Daniel Hannan un Chris Heaton-Harris, kuri arī ir lielas organizācijas „Tiešās demokrātijas kustība” biedri. Ja jūs patiesi ticat, ka varai ir jābūt cilvēku rokās, mums viņiem ir jāatdod vara un jājautā, ko viņi vēlas. Ja jūs godīgi pajautātu viņiem, ko viņi domā par Lisabonas līgumu – kā mēs to izdarījām Īrijā –, viņi atbildētu „nē”.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es atbalstu Morgan ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka pilnīga īpašumtiesību sadalīšana šajā sektorā un dalībvalstu pieredze liecina par to, ka pilnīga īpašumtiesību sadalīšana palielina investīcijas un uzlabo tīklu darbību.

Tomēr arī es vēlos runāt par vietējām paaudzēm, jo uzskatu, ka tas ir labs solis uz priekšu, kamēr projektu atbalsta vietējie iedzīvotāji, bet vietējais rajons gūst labumu.

Reģionā, kuru es pārstāvu, Deiventrijas vēlēšanu apgabalā, mēs saņemam lielu skaitu nevajadzīgu priekšlikumu par vēja ģeneratoriem. Daži no tiem ir noraidīti, daži iet uz priekšu, taču neviens no tiem neapkalpos vietējo rajonu. Visi viņi ir pamatoti ar jauno „subsidēto lauksaimniecību”, ko radījusi Lielbritānijas valdības direktīva, kas nosaka, ka mums ir jāatbalsta tikai šāds atjaunojamo energoresursu ceļš un nekas cits. Tas ir ļoti īsredzīgs skatījums uz darāmo.

Tāpēc noteikti, ja mēs gatavojamies enerģijas ražošanu pārnest uz lokālajiem reģioniem, mums vajadzētu uzticēties vietējiem cilvēkiem, lai tie pieņem sen nepieciešamos lēmumus.

– Alejo Vidal-Quadras ziņojums (A6-0228/2008)

  Richard Seeber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu. Es domāju, ka ir prātīgi izveidot Eiropas iekšējo tirgu enerģētikas jomā, tāpēc mums ir nepieciešami pārsūtīšanas sistēmu tīkla operatori. Tomēr mums ir jābūt drošiem, ka tad, kad pienāks laiks ieviešanai, mēs patiešām radīsim vienlīdzīgus apstākļus, bet tajā pašā laikā nodrošināsim rezervi reģionālajiem atvieglojumiem. Lai nodrošinātu enerģijas piegādi attālākajiem Eiropas reģioniem un ielejām, kā arī salām, ir nepieciešams nodrošināt subsidēšanu vairāku enerģētikas sektoru starpā. Mēs varam pieņemt, ka enerģijas piegāde šādām vietām ir daudz dārgāka un tāpēc arī finansiāli mazāk pievilcīga uzņēmumiem, tāpēc mums šeit ir jāpanāk attiecīgs līdzsvars.

Man ir viens īss komentārs Lielbritānijas kolēģim: kā es saprotu, Lielbritānijā ir bijis tikai viens referendums, proti, par pievienošanos Kopienai. Iespējams jums vajadzētu izmainīt jūsu valsts konstitūciju un ieviest šo tiešās demokrātijas instrumentu. To es patiešām atbalstītu.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par savu gauso piecelšanos, lai runātu. Es aplaudēju iepriekšējam runātājam, kurš savā runā izdarīja ļoti vērtīgu secinājumu.

Mani komentāri ir saistīti arī ar Chichester ziņojumu, tāpēc es domāju, ka apvienošu komentārus, nevis pieprasīšu laiku runāšanai divas reizes. Zināmā veidā šajā ziņojumā ir uzsvērts viens no eirokrātu un šajā Parlamentā sēdošo cilvēku domāšanas virzieniem, proti, lai arī kāda būtu problēma, Eiropai ir jāatrod risinājums. Protams, es atbalstu Eiropas Regulatoru aģentūru, kur kopā strādā dalībvalstu regulatori, taču neaizmirsīsim, ka diez gan bieži vislabāk vietējos apstākļus izprot tieši nacionālie regulatori.

Nepieļausim, ka šī institūcija kļūst par Eiropas lielregulatoru. Pārliecināsimies, ka regulators saprot vietējās nianses un patiešām uzņemas atbildību vietējo cilvēku priekšā. Ja mēs būtu bijuši atbildīgi vietējo iedzīvotāju priekšā, viņiem būtu bijusi iespēja balsot pret Konstitūciju.

– József Szájer ziņojums (A6-0086/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es jau domāju par savu paziņojumu presei, un šķiet, ka es sākšu ar uzrunu „piebāztajai plenārsēžu zālei” – lai arī iespējams man vajadzētu runāt tikai ar „piebāzto tulkošanas kabīni”. Es augstu vērtēju tulkotājus, kuri strādā bez pusdienām un klausās šajās lietās.

Esmu angļu futbola tiesnesis un tāpēc baidos no visiem poļu politiķiem šajā zālē, kuri vēlas nogalināt tādus kā es. Tomēr pēc futbola noskatīšanās vakar vakarā – īpaši pēc Francijas un Itālijas spēles – es domāju, ka iespējams Francijas komandai vajadzētu darīt to pašu, ko dara viņu politiskie līderi, tas ir, pilnībā ignorēt rezultātu un jebkurā gadījumā piedalīties ceturtdaļfinālā, jo tieši tā mēs plānojam darīt ar Lisabonas līgumu.

Iemesls – un, priekšsēdētāja kungs, jūs varētu brīnīties par to, kā es tikšu līdz ziņojumam, un es arī dažreiz par to šaubos –, kāpēc mums nav vajadzīgs Lisabonas līgums, ir pierādīts šajā ziņojumā. ES nestrādās tukšgaitā bez šī līguma. Šodien mēs veiksmīgi nobalsojām par pamatīgām izmaiņām institucionālajā organizācijā – un mums nav nepieciešams papildu līgums, lai to izdarītu.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

–Eiropas Komisijas viceprezidenta Jacques Barrot jaunu pilnvaru piešķiršanas apstiprināšana (B6-0306/2008)

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es augstu vērtēju Barrot kunga stingro nostāju un nešaubīšanos, apņemoties atbalstīt tiesības saistībā ar Eiropas pilsonību, konkrēti, pārvietošanās brīvību, viņa runā pirmdien.

Eiropas iedzīvotāju tiesības un brīvība ir lielākie ieguvumi no Eiropas integrācijas, un tos nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut briesmām neatkarīgi no iespējamiem apstākļiem.

Tās valsts iedzīvotāji, kuru es pārstāvu šajā forumā, Rumānija, uzmanīgi un ar bažām vēro diskusijas par pārvietošanās brīvību no noteiktām dalībvalstīm.

Rumānijas iedzīvotāji, liela daļa no kuriem ir kārtīgi un smagi strādājoši darbinieki, sniedz neapšaubāmu ieguldījumu to valstu ekonomikā, kurās viņi strādā.

Viņi – un es esmu pārliecināts, ka viņi nav vienīgie – cer, ka Eiropas Komisija aktīvi un pārliecinoši aizsargās viņu tiesības brīvi pārvietoties.

Es no visas sirds ceru, ka Barrot kunga pilnvarās arī turpmāk būs apņemšanās aizsargāt Eiropas iedzīvotāju tiesības.

– Ewa Klamt ziņojums (A6-0139/2008)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Mēs esam sastapušies ar cilvēku drāmu, kad ģimenes ne tikai cieš sāpes par pazudušajiem radiniekiem, bet arī dzīvo gadu desmitiem neziņā par viņu likteni.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir svarīgi visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi sadarboties, lai paātrinātu visu Kiprā pazudušo cilvēku likteņa noskaidrošanu.

Cilvēku mirstīgo atlieku identificēšanā svarīga loma ir arī PPK (Kipras Pazudušo personu komiteja).

Tā kā ES finansiālais ieguldījums PPK projektā ietver periodu tikai līdz 2008. gada beigām, es atbalstu turpmāku finansiālā atbalsta piešķiršanu PPK, lai tai būtu iespēja turpināt savu darbību 2009. gadā. Šāds ieguldījums arī varētu palīdzēt komitejai palielināt savu jaudu, lai noalgotu vairāk zinātnieku un finansētu nepieciešamā aprīkojuma iegādi.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mums nav nekas pret to, ka Kipras komiteja saņem turpmāku palīdzību un finansiālu atbalstu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, taču mēs uzskatām, ka nauda ir jāpiešķir Sarkanajam krustam, kuram ir pieredze un nepieciešamās zināšanas šajā jomā. Tāpēc mēs izvēlamies balsot pret šo priekšlikumu.

  Ewa Klamt (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Kā referents es atbalstu Eiropas Parlamenta pārliecinošo atbalstu rezolūcijai par pazudušo cilvēku meklēšanu Kiprā. Ikvienam pazudušo personu radiniekam ir tiesības zināt viņu likteni ar mirstīgo atlieku ekshumācijas un identifikācijas palīdzību. Gadu desmitiem pazudušo radinieku mirstīgo atlieku atgriešana un pieklājīga apglabāšana ir vienīgais veids, kādā Grieķijas un Turcijas kipriešiem aizvērt šīs sāpīgās dzīves lappuses, veids, kādā viņi beidzot var skaidri uzzināt viņu mīļoto cilvēku likteni. Es esmu pārliecināta, ka tas varētu būt svarīgs ieguldījums Kipras atkal apvienošanās veicināšanā.

Piešķirot finansējumu, ES jau aktīvi atbalsta Pazudušo personu komitejas (PPK) darbu ekshumācijas vietās, antropoloģiskajās laboratorijās un ar iesaistītajām ģimenēm. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai Pazudušo personu komiteja varētu veikt visus nepieciešamos izmeklējumus un analīzes, kamēr vēl ir pieejami liecinieki, kuri var sniegt informāciju par pazudušo personu humanitārajām problēmām.

Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi piešķirt papildu EUR 2 miljonus Eiropas Savienības kopbudžetā 2009. gadam, un aicinu Padomi un Eiropas Komisiju panākt vienošanos šo papildu finansiālo atbalstu.

– Manfred Weber ziņojums (A6-0339/2007)

  Gerard Batten (IND/DEM), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas rada grūtības valstīm un tautām repatriēt nelikumīgos imigrantus. Un tad, kad šiem nelegālajiem imigrantiem tiks piešķirta uzturēšanās atļauja ES dalībvalstīs, viņiem būs vieglāk iekļūt Lielbritānijā, tādējādi vēl vairāk pastiprinot nelikumīgās imigrācijas slogu Apvienotajā Karalistē. Lēmumi par migrācijas un patvēruma politiku jebkurā gadījumā būtu jāpieņem demokrātiskām valstīm un tautām, nevis Eiropas Savienībai.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es balsoju pret Weber ziņojumu pēc tam, kad tika noraidīti PSE grozījumi.

Neapšaubāmi ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktus šajā ļoti jutīgajā jomā arī dēļ dalībvalstu bieži patvaļīgi piemērotajām interpretācijām. Tomēr šajā priekšlikumā ir nepieļaujami trūkumi. Piemēram, plānotā attieksme pret nepilngadīgajiem bez pavadības ir nepieņemama, tāpat kā garantiju neiekļaušana attiecībā uz grūtībās nonākušām personām tādām kā cilvēku nolaupīšanas upuriem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Vēl viens absurds ir nosacījums par aizturēšanas perioda pagarināšanu, ja nelegālā imigranta izcelsmes valsts „administratīvi” nesadarbojas. Piemēram, Sudānas bēgļu situācija būs atkarīga no pašvaldību reģistriem. Mums bija nepieciešami stingri noteikumi, kuri garantētu iedzīvotāju drošību, nevis mocīšana, kas ir cilvēka cieņas aizvainojums. Eiropa šodien ir ierakstījusi nesmuku lappusi savā vēsturē.

  Michael Cashman (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Strādnieku partija (EPSP) ir atturējusies no balsojuma par šo likumdošanas priekšlikumu, jo Apvienotajai Karalistei nav jāievēro šī direktīva, tā kā tajā ir izņēmumi JHA pasākumos saistībā ar imigrāciju un patvērumu. Tomēr bija svarīgi rūpīgi apsvērt mūsu atbildību, jo tas varētu tieši ietekmēt valstis, kurām šī direktīva ir saistoša.

Weber ziņojumā ir nepieciešama virkne grozījumu, kuri uzlabotu referenta projektu. Bija svarīgi, lai ziņojumā tiktu ietverti PSE grupas ieteiktie grozījumi. Tā kā šie grozījumi netika pieņemti, mēs atturējāmies no balsojuma par šo ziņojumu. Šie grozījumi bija:

98. grozījums par nepilngadīgo bez pavadības aizsardzību;

103. grozījums par aizturēšanas ilgumu un apstākļiem;

95. grozījums par risku definēšanu saistībā ar bēguļošanu.

Kopumā EPSP šķiet, ka šis ziņojums nevis veicina ES dalībvalstu spēju efektīvi risināt problēmas, kuras ir saistītas ar humānu trešo valstu iedzīvotāju, kuri uzturas ES, repatriāciju, bet gan uzliek papildu slogu jau tā sarežģītajām un ļoti emocionālajām problēmām.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Direktīva par nelegālo imigrāciju rada neiespējamu dilemmu. No vienas puses, noteikumu neesamība paver durvis daudziem necilvēcīgiem gadījumiem, kuros iesaistīti imigranti. No otras puses, ir maz pozitīvas saskaņas saistībā ar šo direktīvu, kas ir izstrādāta, pamatojoties uz daudziem neskaidriem jēdzieniem un atsaucēm uz dalībvalstu ieskatiem. Citiem vārdiem sakot, šī direktīva ir vāja. Kompromisa vienošanās nesasniedz eiropiešu Eiropas mērķi. Eiropas Parlamentam tagad ir jāveic neiespējams uzdevums; tam ir jāizvēlas starp haosu, kas izraisa barbarismu, un sliktiem vai nepilnīgiem noteikumiem, nedarot neko, ko pienāktos darīt īstam parlamentam. Dēļ pilnīgas neveiksmes neko vairs nevar gaidīt no Padomes, bet Komisija rīkojas negribīgi saistībā ar Eiropas Solidaritātes fonda izveidi kopā ar nelegālo imigrantu izcelsmes valstīm un Dienvideiropas dalībvalstīm, kuras cieš no nabadzības. Tas ir ironiski, ka jūsu godīgais balsojums šodien ir balsojums ar aizvērtām acīm.

  Nigel Farage (IND/DEM), rakstiski. − Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo mēs nevēlamies nekāda veida Eiropas Kopējo imigrācijas politiku. Mums šķiet, ka valstīm pašām būtu jālemj, ko izraidīt no valsts un kādos apstākļos.

Lai arī mēs gandrīz nekad nebalsojam par tiesību aktiem, mēs vēlamies uzsvērt, ka mēs balsojām par 75. grozījumu, ar ko tiek noraidīts Komisijas priekšlikums par kopēju izraidīšanas politiku, taču nevis dēļ šo grozījumu iesniegušās grupas norādītajiem iemesliem/pamatojuma. Mums bija pašiem savi iemesli to noraidīt.

Šis balsojums tika izdarīts neatkarīgi no fakta, ka šī direktīva nav attiecināma uz Apvienoto Karalisti. Mūsu balsojumu noteica princips, kas ir šīs direktīvas pamatā.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks, ka Weber ziņojums par repatriācijas direktīvu tika pieņemts ar vairākuma atbalstu.

Šis balsojums pierāda, ka Eiropas Parlaments nepadevās populistu un pirmsvēlēšanu kampaņai pret priekšlikumu par šo direktīvu, taču tā vietā izvēlējās iet atbildības un pragmatisma ceļu.

Eiropas Parlaments parādīja savu briedumu un godīgumu, pieņemot šo dokumentu, kas neapšaubāmi palielinās to trešo valstu pilsoņu aizsardzību, kuri dzīvo dalībvalstīs ar zemu aizsardzības līmeni vai pat bez šādas aizsardzības.

Šim balsojumam ir divas labas īpašības, no kurām viena ir patlaban spēkā esošo nacionālo noteikumu, kuri jau nodrošina pietiekamu garantiju, nemazināšana – kā tas ir, piemēram, Francijā –, tajā pašā laikā padarot humānāku situāciju tajās valstīs, kur sistēmas ir daudz ierobežojošākas un mazāk aizsargājošas.

Šis teksts, kurš neattiecas uz patvēruma meklētājiem, ir tikai pirmais solis pretim imigrācijas noteikumu ietvara izveidei un harmonizēšanai. To nevajadzētu uztvert atsevišķi, bet gan kā daļu no ES globālās politikas likumīgās imigrācijas veicināšanai, kas ir Eiropai nepieciešama.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret repatriācijas direktīvu. Es biju gatavs atbalstīt direktīvu, kas, lai arī ne tuvu nav perfekta, sniegtu lietderīgas vadlīnijas tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav imigrācijas likumu, vai tām, kurās tiesību akti ir patiešām skarbi.

Tā kā lielākā daļa labējo un liberāļu noraidīja 10 sociālistu grozījumus, tajā skaitā attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību, es, tāpat kā mana grupa, nobalsoju pret. Es vēl joprojām esmu pārliecināts, ka, ja arī mēs nevaram tikt galā ar visām pasaules likstām, Eiropa var būt atklāta pozitīvi noskaņotai un kontrolētai imigrācijai.

Nelegālā imigrācija ar cilvēku traģēdijām un postu, kā arī noziedzību, kas saistīta ar šāda veida nelegālajiem tīkliem, ir jāapkaro. Trešo valstu iedzīvotāji, kuri ir iebraukuši nelegāli, ir jārepatriē, taču tas ir jādara veidā, kas ir atbilstīgs likumīgai valstij.

Es biju gatavs atbalstīt direktīvu, kas, lai arī ne tuvu nav perfekta, sniegtu lietderīgas vadlīnijas tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav imigrācijas likumu, vai tām, kurās tiesību akti ir patiešām skarbi.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) „Jūnija Saraksts” ļoti kritiski raugās uz šo ziņojumu un kompromisu, kuru atbalstīja atsevišķas politiskās partijas. Valsts bēgļu politika ir katras valsts jautājums, un tā ir jāpieņem valsts juridiskās kultūras kontekstā. Ar šo ziņojumu ES sper lielu soli Eiropas imigrācijas politikas ieviešanas virzienā, kas spēcīgi ietekmēs nelegālos imigrantus. Jautājums ir par patvaļīgu un sistemātisku tādu personu aizturēšanu, kuras nav izdarījušas noziegumu, vienīgi šķērsojušas starptautisko robežu. Ziņojumā ierosināts aizliegt šādiem cilvēkiem iebraukt Eiropas teritorijā 5 gadus neatkarīgi no situācijas, kas patiesībā nozīmē nocietinātu Eiropu.

ES vajadzētu būt savienībai, kurā cilvēku tiesības un vērtības ir svētas, taču šis ziņojums ir tam pretrunā. Jau ir tādas organizācijas kā ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) un ANO Augstais komisariāts bēgļu jautājumos, lai atbalstītu neaizsargāto cilvēku tiesības un veicinātu pieņemamu noteikumu un standartu izstrādi.

„Jūnija Saraksts” noraida šo ziņojumu un cer, ka citas dalībvalstis darīs tāpat.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Diemžēl mūsu priekšlikumu par šīs zemiskās direktīvas noraidīšanu neatbalstīja lielākā daļa Parlamenta, tā kā sociāldemokrāti un labējie apvienojās.

Ar mūsu balsojumu mēs mēģinājām novērst Padomes vienošanās tālāku virzību, jo tās mērķis ir izveidot ierobežojošu, selektīvu un kriminalizējošu Kopienas imigrācijas politiku, kas neciena imigrantu cilvēktiesības.

Neskaitāmi nepieņemamie šīs direktīvas aspekti ietver: iespēju aizturēt imigrantu līdz 18 mēnešiem; ģimeņu aizturēšanu, arī ar nepilngadīgajiem; nepilngadīgo izraidīšanu bez ģimenes locekļu vai likumīgā aizbildņa pavadības; ierobežojumus iebraukšanai ES valstīs līdz 5 gadiem izraidītiem imigrantiem.

Ja ES institūcijas vēlas īstenot pasākumus saistībā ar imigrantiem, tām būtu jāierosina dalībvalstīm ratificēt ANO Konvenciju par visu strādnieku imigrantu un to ģimeņu tiesību aizsardzību.

Cilvēku cieņu nedrīkst apšaubīt. Viņu tiesības ir jāaizsargā un jāatzīst neatkarīgi no viņu dokumentiem. Mēs nedrīkstam ieviest politiku, kas pārkāpj cilvēku tiesības un atzīst par noziedzniekiem sievietes un vīriešus, kuri tikai cenšas atrast darbu un bieži arī pamata tiesības uz dzīvību.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE), rakstiski – (FR) Cilvēktiesības nav apspriežamas.

Brīvības ierobežošana, kā to nosaka šis dokuments, ir nopietna rīcība pat, ja tā ir uz ierobežotu laiku. Kāpēc mēs runājam nevis par Eiropā iebraukušo cilvēku uzņemšanas iespējām, bet gan par aizturēšanas centriem? Gadu desmitiem mēs esam zinājuši, ka krāpniekiem ir kriminālas intereses cilvēku nelikumīgā pārvadāšanā un ka bieži šādos gadījumos ir iesaistīta arī pārtikas produktu piegādāšana šiem nelikumīgajiem strādniekiem, kuriem maz maksā un kuri dzīvo sliktos apstākļos.

Man šķiet, ka steidzami ir jāīsteno juridiski pasākumi pret šiem cilvēku krāpniekiem un nelikumīgajiem pārvadātājiem. Runājot par brīvprātīgas repatriācijas politiku, tās atbalstīšana ar mērķtiecīgas sadarbības programmu būtu labāks signāls nekā to cilvēku aizturēšana, kuri ne pie kā nav vainīgi. Mums nepieder pasaule, mums nav tiesību uzskatīt sevi par kontinenta valdniekiem, un pat tādām likumīgi veidotām valstīm, kādas ir mūsējās, nav tiesību pārkāpt cilvēka integrēšanās tiesības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret Weber ziņojumu un nožēloju repatriācijas direktīvas nosacījumus. Direktīva ļaus dalībvalstīm aizturēt imigrantus līdz 18 mēnešiem pat gadījumos, kad viņi nevar ietekmēt apstākļus. Tas neatbilst civilizētai imigrācijas politikai un neatbilst standartiem, kurus mēs sagaidām no ES.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju pret šo ziņojumu: tas ir ļoti jutīgs jautājums, jo tas skar arvien vairāk cilvēku, un fakts, ka tas tiek uztverts kā loģistikas, nevis humāna problēma, ir neizturams. Daudzi nosacījumi ir vienkārši nepieņemami: aizliegums iebraukt Eiropas teritorijā līdz pieciem gadiem; iespēja aizturēt ģimenes un nepilngadīgos; iespēja nosūtīt cilvēkus atpakaļ caur tranzīta zonu; nodalīšanai pakļauto cilvēku zems aizsardzības līmenis; fakts, ka netiek novērsta patvēruma meklētāju aizturēšana; nopietnu garantiju neesamība attiecībā uz repatriācijas un aizturēšanas lēmumiem.

Turklāt imigrācija ir cieši saistīta ar attīstības politiku. ES ir jāievieš pasākumi un jāsniedz palīdzība, kas nepieciešama trešo valstu attīstības nodrošināšanai. Imigranti un personas, kuras uzturas valstī neregulāri, nav izvēlējušies šādu stāvokli: viņi nevar uzturēties savā dzimtenē, jo daudzos gadījumos tur netiek apmierinātas viņu pamatvajadzības. 21. gadsimtā tas ir fakts, par kuru mums vajadzētu kaunēties.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Nelegālo imigrantu repatriācija uz viņu izcelsmes valstīm ir ļoti pretrunīgs jautājums. Plašāka interpretācija par 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, 1951.  gada ANO Konvenciju par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada protokolu, un 1989. gada ANO Bērnu tiesību konvenciju lielā mērā aizliedz šādas darbības. Ņemot vērā komiteju (piemēram, LIBE komitejas) izteikto kritiku, papildus iepriekšminētajam, man ir jāsaka, ka direktīva, kas ļauj aizturēt cilvēku uz 18 mēnešiem, kā arī apstākļi, kas atklājas, apmeklējot aizturēšanas centrus, padara pretrunas vēl acīmredzamākas. Ikviens cilvēks, kurš ir izdarījis noziegumu, ir jāsoda, tajā skaitā tie, kuri nelikumīgi un sliktos apstākļos nodarbina trešo valstu iedzīvotājus.

  Romano Maria La Russa (UEN), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien, nobalsojot par Weber ziņojumus, mēs varam izdarīt svarīgu soli ceļā uz visaptveroša pasākumu ietvara izveidi cīņai pret nelegālo imigrāciju: pasākumi, kuri atbilst daudzu Eiropas iedzīvotāju drošības prasībām, liela daļa no kuriem ir trešo valstu iedzīvotāju izdarīto noziegumu upuri.

Man ir prieks, ka Eiropas Parlaments, vispārējas brīvības un tiesību garantētājs, beidzot ir atbalstījis kopējo politiku, kas atbilst dalībvalstu prasībām cīņā pret nelikumīgo imigrāciju. Mēs esam skaidri pauduši, ka mērķis ir ne tikai atklāt tos cilvēkus, kuri uzturas nelikumīgi, bet arī ieviest skaidru, pārredzamu un ātru repatriācijas kārtību.

Tas nav tikai jautājums par šīs parādības novēršanu, piemēram, ieviešot iebraukšanas aizliegumu, bet arī par palīdzības sniegšanu nepilngadīgajiem. Šie pasākumi ir pielāgoti, apzinīgi ņemot vērā cilvēktiesības aizturēšanas centros. Galvenais ir apkarot nelegālo imigrāciju, panākot vienošanos ar imigrantu izcelsmes valstīm, kuras nevar stāvēt malā un skatīties uz pieaugošo traģēdiju, kas nu jau ir ne tikai nacionāla, bet arī Eiropas problēma, un sūtot spēcīgu signālu tiem, kuri gatavojas iekļūt Eiropā nelegāli. Mūsu kontinents nav iekarojumu zeme visiem, un ir jāņem vērā ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Kreisie un galēji kreisie ir taisījuši lielu troksni, lai apkaunotu Weber ziņojumu, Eiropas Parlamenta interpretāciju par repatriācijas direktīvu, kas nav gluži atbilstoši tam, kas ir nepieciešams attiecībā uz imigrācijas politiku.

Mēs ar pūlēm varam konstatēt acīmredzamo, ka robežas nelikumīga šķērsošana bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas ir aizliegta darbība, un kā tāda tā arī ir jāuztver.

Tīšām pazaudējot savus dokumentus vai atsakoties nosaukt savu izcelsmes valsti, lai tur neatgrieztos, nelikumīgie imigranti un tikai viņi ir atbildīgi par aizturēšanas ilgumu, kuru daži nepareizi uzskata par pārāk garu.

Runas par cilvēktiesībām tikai aizsedz reālo situāciju: Eiropa ir pārpludināta ar nelegāliem imigrantiem, kurus nevar kontrolēt, un šī parādība var pārspēt likumīgo migrāciju, kuru arī veicina dalībvalstu un Eiropas varas iestādes.

Weber ziņojums, lai arī neatbilstošs mērķim, ir solis pareizā virzienā. Es ceru, ka tas ir tikai pirmais posms. Vai dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments beidzot sāk saprast problēmas nopietnību? Šodien tas jau ir diez gan novēloti ...

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Šodien apstiprinātais dokuments ir pilnīgi jauna pieeja LIBE komitejas paveiktajam darbam, kas bruģēja ceļu būtiskiem uzlabojumiem Komisijas sākotnējā priekšlikumā.

Šis tā dēvētais kompromiss neīstenos nekādas izmaiņas, kas uzlabotu to dalībvalstu iedzīvotāju drošības pakāpi, kurās ir vissliktākā imigrācijas politika. Pirmais iemesls tam ir ierobežotā dokumenta sfēra: patvēruma meklētāji un cilvēki, kuri ir aizturēti robežkontroles punktos, ir izslēgti, lai arī viņi veido ievērojamu nelegālo imigrantu daļu. Vēl viens iemesls ir tas, ka dokuments dod dalībvalstīm pārāk lielu brīvību, kad runa ir par nepilngadīgo tiesībām un aizturēšanas periodu. Tagad aizturēšanas periods ir pagarināts līdz 18 mēnešiem salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas piedāvātajiem sešiem mēnešiem.

Man ir kauns, ka vairākums šajā Parlamentā atbalstīja ideju par tik ilgu ieslodzījuma laiku cilvēkiem, kuru vienīgais noziegums ir ierašanās šeit labāku dzīves apstākļu meklējumos un kuri bieži ir ļoti viegli ievainojami.

Es no visas sirds balsoju pret šo dokumentu. Ja patiesi ir nepieciešami kādi pamatnoteikumi, tie ir jāizstrādā kā daļa no atbildīgas un humānas pieejas nelegālajai imigrācijai un tos nekādā gadījumā nedrīkst ieviest, ziedojot šeit esošās pamattiesības un vērtības.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Intensīvi atspoguļotā „Repatriācijas direktīva”, kā ierosināja Komisija Briselē un diez gan nepareizi apkauno kreisie un galēji kreisi, saucot par „Apkaunojuma direktīvu”, cilvēktiesību pārkāpumu, viņiem par lielu nepatiku nupat ir apstiprināta Eiropas Parlamentā.

Taču šī direktīva par nelegālo imigrantu repatriāciju nemaz nav represīva. Tā nepadara par noziedzniekiem imigrantus, kuri ir iekļuvuši Eiropā likumīgi. Pat labāk, tā dod viņiem iespēju izvēlēties – legalizēties vai brīvprātīgi atstāt Eiropu –, un tam visam pamatā ir privilēģijas un garantijas, kas aizsargā svarīgās cilvēktiesības.

Kā tad ar cilvēka tiesībām aizsargāt sevi un nebūt iekļautam globālajā imigrācijā? Nekā.

Nocietinātā Eiropā, par ko runā visi plašsaziņas līdzekļi Francijā un citur, neeksistē. Tas ir izdomājums, lai atvieglotu likumdošanu par labu imigrācijai un imigrantiem, maskējoties ar represijām.

Šī nav laba direktīva. Tas viss ir tikai aizsegs. Tomēr tās vienīgais mērķis ir spert pirmo soli vājākas imigrācijas politikas virzienā. Tai nevajadzētu aizēnot faktu, ka ir izstrādāti arī citi nosacījumi, piemēram, Eiropas „zilo karšu” sistēma, kas nodrošina legālu imigrāciju ar mērķi strādāt, bet šo pasākumu mērķis ir vienīgi veicināt lielāku imigrāciju Eiropā.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par M. Weber ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienība var apkarot un novērst nelegālo imigrāciju tikai ar kopējiem noteikumiem, kas ir stingri, bet taisnīgi. Šī Atgriešanās direktīva ir sekmīgs sākums kopējai Eiropas imigrācijas politikai.

Eiropa var būt atvērta legālajai imigrācijai tikai tad, ja nelegālā imigrācija ir skaidri definēta un to var efektīvi novērst uz kopēju noteikumu pamata.

Es uzskatu, ka direktīva pienācīgi ievēro izraidīšanas procesa humanitāros apsvērumus jo īpaši ar sešu mēnešu maksimālā aizturēšanas termiņa ieviešanu. Ņemot vērā, ka deviņās dalībvalstīs, ieskaitot Luksemburgu, agrāk nebija noteikts maksimālais apcietinājuma termiņš, tas ir liels solis uz priekšu.

Personām, uz kurām attiecas izraidīšanas procedūra, tagad būs arī tiesības uz tiesisko aizsardzību tiesā vai tribunālā, lai iesniegtu apelāciju pret procesu, visbeidzot ietverot Eiropas Kopienas Tiesu kā pēdējo līdzekli. Direktīva arī nodrošina piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai tiem cilvēkiem, kam nav pietiekamu līdzekļu. Tas izbeigs patvaļīgas izraidīšanas politiku, ko īsteno dažas dalībvalstis, un nostiprinās tiesiskumu.

Es arī vēlos paskaidrot, ka maksimālo apcietinājuma termiņu – 18 mēnešus, ko var noteikt, pagarinot sešu mēnešu termiņu par papildu 12 mēnešiem – var piemērot tikai ārkārtējos un izņēmuma gadījumos. Tas ir paredzēts tikai tiem gadījumiem, kad persona rada draudus sabiedrības drošībai, vai, lai novērstu draudošu bēgšanas risku.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. − RO) Direktīvas priekšlikums, ko mēs apspriedām vakar un par ko balsojām šodien, pirmo reizi tieši pievēršas Eiropas imigrācijas politikai, nosakot standartus un procedūras dalībvalstu teritorijā nelegāli dzīvojošo imigrantu izraidīšanai. Papildus mērķim juridiski harmonizēt imigrantu situāciju šīs direktīvas īstā problēma bija atrast kompromisu, kas atbilstu cilvēktiesībām un personu brīvas pārvietošanās tiesībām un vienlaikus ņemtu vērā individuālās un jo sevišķi kolektīvās drošības nepieciešamību.

Vairums dalībvalstu ir pieredzējušas imigrācijas fenomenu, un viņu valdību veiktie pasākumi ir mainījušies atkarībā no imigrantu plūsmas. Šā iemesla dēļ es domāju, ka M. Weber ziņojums sakārto šīs atšķirības starp dalībvalstu politiku imigrācijas jomā, ņemot vērā ikvienas juridiskās sistēmas principus un nosakot kopējus ieviešanas standartus un procedūras. Tādējādi es varu teikt, ka esmu balsojusi par šo ziņojumu tieši tā integrētās pieejas dēļ imigrācijai.

Tādi pasākumi kā brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī, pagaidu aizturēšana un īpaša uzmanība nepilngadīgo bez pavadības aizsardzībai, kā arī piekļuve veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem nav Eiropas Cilvēktiesību hartas pārkāpums, bet gan gluži pretēji – pierādījums, ka Eiropas Savienība ir veikusi vēl vienu soli virzībā uz kopējas politikas radīšanu nelegālās imigrācijas jomā.

Es vēlētos arī apsveikt Padomi un Weber kungu par panākto kompromisu.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Kari, diktatūras, diskriminācija, dabas katastrofas un nabadzība liek Āfrikas un Āzijas iedzīvotājiem bēgt uz Eiropu. Daudziem bēgļiem tas nav dzīves apstākļu uzlabošanas jautājums, bet tieši izdzīvošanas jautājums. Tamperes augstākā līmeņa sanāksme 1999. gadā mēģināja samazināt bēgļu plūsmu uz ES dalībvalstīm. Tas netika darīts, aicinot uz savstarpēju solidaritāti, lai labāk sadalītu bēgļus pa ES dalībvalstīm, bet tikai vēl stingrāk ierobežojot ieceļošanu Eiropā pie ārējām robežām. Pēdējos gados arvien vairāk ir bijušas šausminošas situācijas. Daudzi cilvēki noslīkst jūrā, bet tie, kas sasniedz krastu, tiek uz laiku ieslodzīti, atzīti par nelegāliem imigrantiem vai ar varu nosūtīti atpakaļ uz valsti, kurā viņi nevar izdzīvot.

M. Weber ziņojums un mēģinājums panākt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā ir padarījuši situāciju pat vēl sliktāku. Tas pamatoti rada arvien stiprāku opozīciju daudzās vietās. Ja tas tiks pieņemts par spīti opozīcijai, cilvēkus varēs ieslodzīt bez tiesas sprieduma uz sešiem mēnešiem, būs vieglāk izraidīt bērnus un tiem, kurus izraidīs, tiks aizliegts ieceļot ES piecus gadus, neatkarīgi no tā, vai situācija mītnes zemē šajā laikā nav kļuvusi vēl sliktāka.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vairums no aptuveni 42 miljoniem bēgļu 2007. gadā bija ekonomiskie migranti, kuri bija iekļuvuši imigrācijas reketieru tīklos un riskējuši ar savām dzīvībām, lai sasniegtu Eldorado. Tas ne tikai rada neskaitāmas cilvēciskas traģēdijas, bet arī uzliek slogu mērķa valstu sociālajām sistēmām un pārslogo tiesas ar bezcerīgām patvēruma lietām, padarot dzīvi arvien grūtāku tiem, kas varētu pamatoti pieprasīt patvērumu.

Agrāk dažas dalībvalstis ir piesaistījušas miljoniem nelegālo imigrantu ar masveida legalizāciju vai īslaicīgiem ieslodzījumiem, pēc kuriem automātiski tika piešķirta uzturēšanās atļauja. Lai gan ar Atgriešanās direktīvu ierosinātie pasākumi ir pārāk vāji, tie vismaz ir solis pareizā virzienā jo īpaši, ja ierosinātais minimālais aizturēšanas periods ir stingrāks, nekā pašlaik noteiktais dažās dalībvalstīs, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Es gribu izsacīt komplimentu saviem LIBE komitejas kolēģiem par kompromisu, kas panākts ar Padomi. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Savienība ir spējusi apbruņoties ar kopējiem noteikumiem par nelegāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos. Ir slavējami, ka direktīvas mērķis, nosakot kopējas, pārredzamas atgriešanās procedūras, ir nodrošināt humānu apiešanos ar iesaistītajiem cilvēkiem un uzlabot sadarbību gan ar migrantu valstu iestādēm, gan starp dalībvalstīm, arī nosakot atgriešanās aizliegumu, kas spēkā visās dalībvalstīs un nepārsniedz piecus gadus.

Brīvprātīga atgriešanās, īslaicīgas aizturēšanas ilgums ar alternatīvām īpašiem gadījumiem, ieslodzījuma vietu organizācija, kolektīvu atgriešanos aizliegums, īpaša attieksme pret nepilngadīgajiem un neaizsargātām personām, pieņemot atgriešanās lēmumus, un ģimenes vienotības saglabāšana – tās visas ir direktīvas priekšlikuma pozitīvas iezīmes, kas vajadzības gadījumā ietver arī bezmaksas juridisko atbalstu, lai iesniegtu apelāciju pret izraidīšanas rīkojumu.

Es balsoju par šo pasākumu, apzinoties, ka nelegālā imigrācija tiks apkarota efektīvāk ar kopējiem, pārredzamiem noteikumiem. Šie noteikumi paaugstinās mūsu pilsoņu drošību, vēlreiz apstiprinot to, ka, nonākot pie tādām kopējām problēmām kā imigrācija, Eiropai ir jārunā vienā valodā un jāapstiprina, ka labvēlīgas uzņemšanas un likumīgas uzvedības jēdzieni nav nošķirami viens no otra.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta vairākums šodien pieņēma priekšlikumu par Atgriešanās direktīvu. Šis direktīvas priekšlikums, kura mērķis ir noteikt obligātos kopējos standartus darbam ar nelegālajiem imigrantiem, sākotnēji bija iecerēts kā reakcija uz traģiskajām situācijām, kas bieži radās aptuveni 224 ieslodzījuma nometnēs visā Eiropā. Tā ir saprātīga iniciatīva, jo mēs zinām, ka dažās valstīs nav vispār nekādu noteikumu vai ierobežojumu nelegālo svešzemnieku turēšanai ieslodzījumā. Balsošanas laikā komitejā sociālistu grupas deputāti deva svarīgu ieguldījumu, nosakot būtiskas cilvēktiesību garantijas, kuru nebija sākotnējā priekšlikumā. Tās tagad ir izsvītrojusi Padome un PPE referents, jo šķiet, ka viņi dod priekšroku represīvākai paketei, cerot, ka tā vēl vairāk atņems drosmi tiem, kuri jau atrodas izmisuma stāvoklī. Tā rezultāts ir direktīva, kas pastiprina migrantu kriminalizācijas procesu, saspiežot viņus kopā atbaidošos apstākļos uz ilgu laiku un nošķirot nepilngadīgos no viņu ģimenēm, kamēr tā sauktās garantijas uz tiesībām uz juridisku atbalstu un apelāciju faktiski tiek atstātas dalībvalstu ziņā. Tas ir gluži vienkārši nepieņemami un pretrunā vērtībām, ko Eiropa sludina. Tādēļ es nolēmu balsot pret priekšlikumu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta konservatīvais vairākums ir atkal ignorējis pilsoņu viedokli un veselo saprātu. Pieņemot „kauna direktīvu” ar mērķi radīt „Eiropas cietoksni”, imigrantiem tiek atņemtas viņu pamattiesības un viņi tiek nolemti uz nelegālu dzīvi. Padomes skandalozā un necilvēciskā saskaņošanas vienošanās ir pretrunā pašreizējām starptautisko tiesību normām. Labākas aizsardzības garantijas imigrantiem Eiropā ir pilnīgā pretstatā „uzņemšanas” centru drūmajām ainām.

Eiropa nevar norobežoties aiz šā nepieņemamā tiesību akta un noslēgt durvis imigrantiem.

Jaunās demokrātijas (ND) valdība un tās parlamenta deputāti, kas aktīvi atbalstīja šodienas lēmumu, ir lielā mērā atbildīgi. Tas, ko K. Karamanlis sacīja televīzijas kameru priekšā, kad viņš pirms dažām dienām apmeklēja imigrantu uzņemšanas centru Samosas salā, ir pretrunā ar Jaunās demokrātijas rīcību.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Mani apsvērumi balsojumam pret Atgriešanās direktīvu ir šādi:

ES iekšlietu ministru saskaņotā direktīva ne tikai nosaka iespējamu 18 mēnešu ieslodzījumu pirms t. s. „trešo valstu valstspiederīgo, kas nelegāli uzturas valstī,” izraidīšanas, bet arī nosaka piecu gadu atkārtotas ieceļošanas aizliegumu izraidītajiem bēgļiem. Tādējādi aptuveni 8 miljoniem cilvēku, kas nav ES pilsoņu un kuriem nav derīgu uzturēšanās atļauju, draud ieslodzījums un izraidīšana uz viņu „izcelsmes valstīm”.

Turklāt direktīva ļauj turēt ieslodzījumā un pārvietot nepilngadīgos bez pavadības, kas ir skaidrs ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpums. No galīgā teksta ir pazudušas daudzas procesuālās garantijas un migrantu tiesības uz apelāciju pret izraidīšanu, kas varētu apdraudēt to migrantu tiesības, kuri varētu pieprasīt patvērumu.

Īsumā, direktīva rada pamatu to migrantu apzīmogošanai ar kauna zīmi un kriminalizācijai, kuri tiks apcietināti un turēti ieslodzījumā cilvēka cieņai neatbilstošos apstākļos pat bez jebkāda nozieguma izdarīšanas. Direktīva grauj Eiropas un starptautisko cilvēktiesību standartus, tālāk pasliktinot migrantu dzīves apstākļus. Šis jaunais tiesību akts ir saskaņā ar ES dalībvalstu imigrācijas un patvēruma politikas loģiku, kas tiek praktizēta kopš 1990. gada un kas ir ievērojama ar pastāvīgu migrantu tiesību samazināšanu. Tagad ir vajadzīga pretdarbība šīs direktīvas īstenošanai.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Priekšlikums direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelegāli, atgriešanos ir vērsts uz Eiropas Savienībai kopīgas imigrācijas politikas izveidošanu, nosakot kritērijus īslaicīgas aizturēšanas maksimālajam termiņam, veicinot brīvprātīgās atgriešanās procedūru un radot atkārtotas ieceļošanas aizliegumu tiem, kas ir izraidīti.

Ierosinātais teksts ir kompromiss, un kā visus kompromisus to var uzlabot. Piemēram, maksimālais aizturēšanas termiņš seši mēneši, ko var pagarināt līdz 12 mēnešiem, ir ievērojami ilgāks nekā manā valstī – Luksemburgā noteiktais maksimālais termiņš (3 mēneši).

No otras puses, dokuments nosaka zināmas garantijas ģimenēm un zīdaiņiem, kā arī definē nosacījumus, kas regulē neizraidīšanu uz mītnes zemi.

Tā kā šis jautājums tiek izlemts koplēmuma procedūrā, Parlaments ir vienlīdzīgās pozīcijās ar Ministru Padomi, un negatīvs balsojums radītu šim ļoti jutīgajam jautājumam kaitīgu aizkavēšanos.

Šā iemesla dēļ par spīti dažām ierunām es balsoju par direktīvas priekšlikumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Teritorijai ar kopējām ārējām robežām un bez iekšējām robežām ir jāharmonizē vairāki noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, pārvietošanos, apmešanos un izceļošanu. Plaukstošai ekonomikai un labklājības valstij ar augstiem aizsardzības līmeņiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir jānosaka noteikumi un nosacījumi trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai.

Tādēļ ir būtiski regulēt un sasniegt zināmu saskaņu starp noteikumiem dažādajās teritorijās ar kopēju robežu. Tas ir jādara, paturot prātā, ka imigrācija ir vērtība un ieguvums izcelsmes valstīm, ja šī imigrācija ir likumīga. Ir arī jāatceras, ka tas, ka mēs parādām humānismu, uzņemot cilvēkus, kas cīnās, ir civilizācijas zīme, un mēs nedrīkstam to ignorēt.

Es atbalstu šā ziņojuma būtību, jo tas neliek mums samazināt mūsu garantijas, bet faktiski uzspiež tās, lai gan nepietiekami, tur, kur to nav.

Visbeidzot, es uzskatu, ka diskusijās par šo jautājumu netika skarts viens jautājums. Imigrācijas mērķis, vismaz Eiropas iekšienē, mainās. Ņemot vērā, ka migrācijas plūsmas ir viens no informatīvākajiem ekonomikas indikatoriem, šis jautājums būtu pelnījis lielāku uzmanību.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Nav tā, ka es neatrodu teksta nepilnības vairākos punktos, jo īpaši tajos, kas attiecas uz nepilngadīgajiem un uz veselības jautājumiem, taču te beidzot pēc trīs gadu sarunām ar Padomi ir kompromiss, kas iegūts no vairākām dalībvalstīm un kas uzliek noteikumus tām valstīm, kurām tādu noteikumu nav bijis, un, kas būtiski, neaizliedz citām valstīm saglabāt savus tiesību aktus vai iet tālāk, ieviešot pat elastīgākus noteikumus.

Es neatbalstu raganu medības, ko daži atkal vada pret tiem, kas cenšas noteikt robežas imigrācijai Eiropā. Nē, Eiropa nav cietoksnis. Gandrīz divi miljoni imigrantu te ierodas likumīgi katru gadu. Nē, direktīva neievieš 18 mēnešu ieslodzījumu: vispārējais noteikums ir maksimāli seši mēneši ar ļoti stingri noteiktiem izņēmumiem, un tas ir jāatceras tajās deviņas valstīs, kurās ieslodzījuma termiņš nav ierobežots. Beļģijā, piemēram, vidējais ieslodzījuma termiņš ir 22 dienas.

Nobalsot „nē” tagad ir viegls veids, kā nokļūt laikrakstu virsrakstos, un šajā gadījumā es esmu pārliecināts, ka tas nenestu labumu tiem, uz kuriem tas galvenokārt attiecas, proti, pašiem migrantiem, kuriem ir jāpalīdz un ar kuriem dažos gadījumos ir jāapspriežas.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par M. Weber ziņojumu. Eiropa beidzot sāk pievērsties nelegālās imigrācijas problēmai atbildīgā un efektīvā veidā. Atgriešanās direktīva ir pirmais solis virzienā uz piemērotu politiku šīs parādības apkarošanai. Nelegālajiem imigrantiem ir jāpiespiež atstāt Eiropu ar visu pienācīgo cieņu pret obligātajiem standartiem, kas nodrošina humānu apiešanos ar iesaistītajām personām. Kā mēs vienmēr esam uzsvēruši, nelegālā imigrācija ir ārkārtīgi nopietna problēma, un atbildība par tās risināšanu ir jāatstāj atsevišķām valstīm. Tomēr bieži tā ir Eiropas problēma, un tādēļ visus pienākumus un izmaksas nevar attiecināt tikai uz šīm valstīm, pirmkārt un galvenokārt uz Itāliju.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Pārmērīgi garie aizturēšanas termiņi ir viens no galvenajiem mana balsojuma pamatojumiem. Iespēja ieslodzīt pieaugušos un pat bērnus uz 18 mēnešiem nozīmē iet pārāk tālu īpaši tad, ja viņi ir jātur apcietinājumā tādēļ, ka viņu izcelsmes valsts nesadarbojas, izsniedzot vajadzīgos dokumentus. Bieži viņi nevar atgriezties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ. Arī tas, ka teritorijā nelegāli mītošos cilvēkus var nosūtīt atpakaļ uz valsti, caur kuru viņi ir ieradušies, nav atrisinājums. Atkārtotas ieceļošanas aizliegums uz laiku līdz pieciem gadiem nav savienojams ar ideju, ka cilvēkiem ir jāsniedz aizsardzība Eiropā, ja viņiem tā ir vajadzīga. Šis pasākums arī pastiprinās nelegālu cilvēku tirdzniecību un kontrabandu. Eiropas Savienībai ir steidzami vajadzīgi nolīgumi par to, kas drīkst ieceļot, bet tā tagad virza savus galvenos centienus uz deportāciju. Rezultātā priekšlikums ir vienpusīgs un ļoti nelīdzsvarots. Šādi nolīgumi ir nozīmīgi tikai tad, ja tie piedāvā juridisko aizsardzību cilvēkiem, kuriem nav derīgu dokumentu. Diemžēl šis kompromiss nepiedāvā to pietiekamā mērā. Es neizdarītu labu pakalpojumu Eiropas migrācijas politikai, ja balsotu par to.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski − Grozījuma Nr. 98 par attieksmi pret nepavadītiem nepilngadīgajiem, t. i., bērniem un Grozījuma Nr. 103 par aizturēto migrantu dzīves apstākļiem, aizturēšanas termiņiem un likumību zaudēšana ir dziļi nomācoša tiem no mums, kas tic cilvēka cieņai.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Manuprāt, priekšlikums rezolūcijai par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs nelikumīgi mītošu trešo valstu valstspiederīgo repatriācijai nav labs teksts. Tas cenšas ar administratīvām un represīvām metodēm „atrisināt” nopietnu problēmu, kurai īstenībā ir vajadzīgs politisks risinājums ar mērķi novērst nelegālās migrācijas cēloņus. Manfred Weber kunga Eiropas Parlamentam plenārsēdē iesniegtais ziņojuma projekts nesatur neko vairāk kā (vairāk vai mazāk) kosmētiskas izmaiņas, kas neskar lietas būtību.

Tādu represīvo pasākumu ieviešana pret tā sauktajiem nelegālajiem imigrantiem kā, piemēram, pagaidu ieslodzījums, viņu turēšana šausmīgos apstākļos, kādi ir dažos aizturēšanas centros (saskaņā ar LIBE komitejas datiem), pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību aizsardzības konvencijas.

Turklāt paskaidrojumā parādās viena fundamentāla problēma, kas ietekmē visu dokumenta koncepciju. Lai gan tā piedāvā alternatīvu – iespēju piešķirt tā sauktajiem nelegālajiem imigrantiem likumīgas apmešanās atļaujas – gan Komisijas priekšlikums, gan ziņojums, kas jāpieņem Eiropas Parlamentam, ir pamatots uz vienu priekšnoteikumu – nelegālajiem imigrantiem ir jāatstāj Eiropa. Ņemot vērā minētos faktus, mans ieteikums ir, ka ziņojums ir jānoraida.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Eiropas Savienības pamatā ir kopējas vērtības, un tā aizsargā cilvēktiesības. Es balsoju par Eiropas sociālistu grozījumiem, jo viņi lūdza dalībvalstis piešķirt smagi slimiem cilvēkiem patstāvīgas apmešanās atļaujas vai citas atļaujas, kas nodrošina tiesības uz apmešanos.

Tā nolūks ir nodrošināt adekvātu piekļuvi medicīniskajai aprūpei, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka šīs personas var saņemt adekvātu medicīnisko aprūpi savās izcelsmes valstīs. Es arī uzskatu par būtisku, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir jāatbrīvo nekavējoties, ja ieslodzījums nav likumīgs. Nepilngadīgajiem šajā ieslodzījumā ir jābūt iespējai piedalīties izklaidēšanās pasākumos, tostarp spēlēs un atpūtas pasākumos, kas piemēroti viņu vecumam, un jābūt piekļuvei izglītībai.

Bērniem bez pavadības ir jānodrošina apmešanās iestādēs, kurās ir personāls un aprīkojums, kas piemērots viņu vecumam. Bērna labākās intereses ir būtisks pamats, lai bērnus ņemtu sabiedrības aizbildnībā līdz izraidīšanas jautājuma izlemšanai. Man žēl, ka šie grozījumi netika pieņemti. Es uzskatu, ka bez šiem grozījumiem M. Weber ziņojums neatbilst Eiropas vērtībām, un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski − Mēs balsojām par ziņojuma noraidīšanu tādēļ, ka mēs negribam nekādu Eiropas kopēju imigrācijas politiku. Mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij ir jāizlemj, ko izraidīt no viņu teritorijas un kādos apstākļos.

Lai gan mēs gandrīz nekad nebalsojam ne par kādiem tiesību aktiem, mēs gribētu norādīt, ka mēs balsojām par Grozījumu Nr. 75, kas noraidīja Komisijas priekšlikumu par kopēju izraidīšanas politiku, taču ne to apsvērumu un pamatojuma dēļ, ko sniedza grupa, kas iesniedza grozījumu. Mums bija savi apsvērumi noraidīšanai.

Tas ir neatkarīgi no tā , ka direktīva neattiecas uz AK. Mūsu balsošanas lēmumu noteica princips.

– Ziņojums: Eluned Morgan (A6-0191/2008)

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Lai izbeigtu lielkapitāla interešu dominēšanu ES elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos, Komisija gatavo piecu priekšlikumu paketi trešajai likumdošanas paketei. Tās mērķis ir pārvērst sabiedrisko labumu tirgus precē un veicināt enerģētikas nozares kapitālistisku pārstrukturēšanu ar enerģijas ražošanas un sadales masveida privatizāciju.

Priekšlikums sagatavo asu konkurenci jo īpaši enerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Tas paredz pilnīgu tīklu (pārvades sistēmu vai pārvades vadības sistēmu) nodalīšanu no piegādes un ražošanas. Tādējādi principā nebūs diskriminācijas starp valsts un privāto sektoru, kā rezultātā valsts korporācijas zaudēs to salīdzinošās priekšrocības, un tirgū ienākošie konkurenti būs aizsargāti.

Laikā, kad strauji pieaug starptautiskās naftas cenas, darba ņēmēji pārdzīvo grūtības; ES atbalsta kapitāla intereses un nodrošina, kā arī palielina tā peļņu.

Šīs politikas upuri ir enerģētikas nozares darba ņēmēji un vispār strādnieku šķira. Viņus sagaida augstākas cenas un pakalpojumu samazināšanās, kā tas notiek visur, kur enerģijas tirgus tiek privatizēts.

Darba ņēmēju masu mobilizēšanās un iespaidīgie „nē” balsojumi referendumos atklāj pieaugošu sabiedrības sašutumu par šo politiku un paver ceļu tās atcelšanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ir interesanti atzīmēt, ka šajā trešajā elektroenerģijas nozares liberalizācijas paketē tiek izmantoti tie paši argumenti, neraugoties uz to, ka mums ir arvien vājāka kontrole pār to ekonomikas un finanšu grupu rīcību, kas darbojas tirgū, nosakot savus pašu noteikumus, paaugstinot cenas, atlaižot darba ņēmējus, paaugstinot nodarbinātības nestabilitāti un arvien sliktāk izpildot savus komunālo pakalpojumu pienākumus.

Lai gan ir taisnība, ka bez efektīva elektroenerģijas un gāzes tirgus Eiropas Savienībai būs arvien lielākas grūtības, garantējot piegāžu drošību, enerģijas tirgus ilgtspējību ar nelieliem ogļu resursiem un globālo konkurētspēju, ir arī taisnība, ka šis tirgus būs iespējams tikai tad, ja būs stiprs valsts sektors.

Tomēr priekšlikumā tik ieteikts gluži pretējais. Tiek aicināts uz tā, kas ir palicis pāri no valsts sektora dažās valstīs, tālāku liberalizāciju un sagraušanu. Pēc tam, neauglīgā mēģinājumā to nomaskēt, tiek ierosināta patērētāju aizsardzības harta. Mēs vērosim, kā tā tiek īstenota. Jebkurā gadījumā galvenais jautājums ir nozares liberalizācija, un tādēļ mēs galu galā varējām balsot tikai pret šo ziņojumu.

  Neena Gill (PSE), rakstiski − Priekšsēdētāj, es runāju par E. Morgan ziņojumu debašu laikā, bet man nebija iespēja runāt par grozījumu Nr. 159. Šis grozījums aizliegtu dalībvalstīm dot atļaujas būvēt jaunas spēkstacijas, kas emitē vairāk nekā 350 g oglekļa dioksīda uz vienu saražoto enerģijas kilovatstundu. Es gribētu paskaidrot nostāju EPLP vārdā, jo ir saņemtas vairākas vēstules par šo grozījumu.

Lai gan mēs atzīstam, ka klimata pārmaiņas ir reālas un mūsu pienākums ir tās risināt, mēs balsojām pret grozījumu Nr. 159, jo tas izslēgtu visu jauno gāzes, naftas un ogļu elektrostaciju attīstību. Tas nelabvēlīgi ietekmētu Eiropas enerģijas piegādes drošību un apgaismojuma nodrošinājumu Eiropā.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret E. Morgan ziņojumu un enerģētikas paketi, jo es uzskatu, ka mēs ejam pa nepareizu ceļu. Ierosinātā aģentūra būs tikai vēl viena birokrātiska struktūrvienība. Dalībvalstu regulatoru ar paplašinātām pilnvarām tīkls būtu daudz efektīvāks veids, kā nodrošināt mazajiem ražotājiem piekļuvi tīkliem. Nošķiršana ir kļuvusi par tādu kā maģisku zāļu devu, kurpretim to valstu pieredze, kas to praktizē, noteikti neliecina par labu šāda veida liberāliem pasākumiem. Enerģijas tirgus ir globāls tirgus. Konkurence Gazprom un naftas ražotājvalstīm nāks nevis no biogāzes kooperatīviem, bet gan no lielajiem Eiropas uzņēmumiem.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Balsojot par enerģētikas koncernu īpašumtiesību obligātu nošķiršanu Eiropas Savienībā, Eiropas Parlaments veica izšķirošo soli virzienā uz kopēja elektroenerģijas tirgus radīšanu. Šo koncernu sadalīšana uzņēmumos, kas atbildīgi par enerģijas ražošanu, un uzņēmumos, kas atbildīgi par tās pārvadi, ir vienīgais veids, kā radīt konkurētspējīgu tirgu, kurā nav interešu konfliktu.

Patērētājam ir jābūt galvenajam ieguvējam no ierosinātajām pārmaiņām. Pieņemtais priekšlikums ievērojami pastiprina patērētāja tiesības. Tostarp tas dod patērētājiem tiesības pārtraukt līgumu ar elektroenerģijas piegādātāju bez papildu maksas. Patērētājiem tiek dotas arī tiesības mainīt enerģijas piegādātāju ļoti īsā laikā.

Ir jāatceras, ka elektroenerģijas tirgū pašlaik dominē monopoli, kas ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli tirgos bez konkurences. Es uzskatu, ka cenu ierobežojumi aizsargās enerģijas lietotājus no enerģētikas koncernu ekspluatācijas, netraucējot jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū.

Skaidrs, ka ierosinātie risinājumi neatrisinās visas problēmas, kas saistītas ar enerģiju, piemēram, naftas cenu pieaugumu. Tomēr šie risinājumi ir pareizi soļi virzienā uz konkurētspējīgāka tirgus attīstīšanu. Debates turpināsies Padomē. Diemžēl ir maz ticams, ka visi Eiropas Parlamenta priekšlikumi tiks pieņemti. Kā referents pareizi norādīja, daudzas dalībvalstis grib aizsargāt savas valsts intereses.

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski. – Šī trešā enerģētikas pakete dogmatiski uzstāj uz kursa turpināšanu uz pilnīgu enerģijas ražošanas puses un sadales tīklu nodalīšanu.

Tās mērķis ir visas enerģētikas nozares pakļaušana tikai brīvā tirgus noteikumiem, lai ikviens konkurētu ar kādu citu.

Tā kā vienādi cēloņi rada vienādas sekas, tas novedīs Eiropas Savienību pie vēl lielākas katastrofas, kā tā, ko piedzīvoja Kalifornija 2000. gadā.

Šī politika ir slikta patērētājiem, slikta nozares darba ņēmējiem, slikta MVU un SMI, slikta darba vietām, slikta drošībai un slikta videi. Tirgus un privātais sektors nevar apmierināt eiropiešu enerģijas vajadzības un reaģēt uz globālās sasilšanas problēmu un ēru pēc fosilā kurināmā izsīkšanas. Galvenais mērķis ir izmaksāt pēc iespējas daudz saviem akcionāriem, nevis darboties nācijas kopējās interesēs.

Mums ir vajadzīga pareiza Eiropas enerģijas tirgus darbība, un to var sasniegt tikai uz kooperācijas pamata. Enerģētikas nozare ir jāvada ar dalībvalstu koordinētu sabiedrisku rīcību, nevis ar finanšu tirgu darbībām. ES ir jāveic pasākumi, lai enerģija tiek atzīta par globālu sabiedrisko resursu un ne tikai par vēl vienu patēriņa preci, ko var pirkt un pārdot.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es biju vīlies, ka manas grupas grozījums par atbildību par kodolavārijām netika pieņemts. Tomēr E. Morgan ziņojuma galīgais variants satur daudz slavējama, un es atzinīgi vērtēju norāžu pievienošanu ierosinātajai enerģijas patērētāju tiesību hartai. Tādējādi es varēju balsot par ziņojumu.

  Tunne Kelam (PPE-DE) , rakstiski. (ET) Es stingri atbalstu šos grozījumus, jo tie nostiprina brīvu konkurenci Eiropas Savienībā, palīdz noturēt cenas saprātīgā līmenī un tajā pašā laikā ļauj patērētājiem izmantot savas tiesības mainīt elektroenerģijas piegādātāju jebkurā vēlamā laikā. Turklāt tas veicina pārrobežu elektroenerģijas pārvadi, kas arī aizsargā valstis un patērētājus no pēkšņa elektroenerģijas deficīta. Es aicinu steidzīgi darboties šajā jomā, novēršot nevajadzīgo birokrātiju un šķēršļus, lai ļautu ES elektroenerģētikas uzņēmumiem brīvi darboties visā ES, nostiprinātu konkurenci un dotu iespēju patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu, kas, šķietami nosakot kopējus noteikumus elektroenerģijas iekšējam tirgum, īstenībā ierosina nojaukt Eiropas tradicionālo tīklu mantojumu.

Elektroenerģijas ražošanas nošķiršana no tās sadales, manuprāt, radīs papildu garantijas tīkla efektivitātei un drošībai, kā arī piekļuvei tīklam jo īpaši pašreizējā situācijā, kad pastāvīgi pieaug globālais pieprasījums pēc elektroenerģijas un ir liela nenoteiktība par resursiem.

Šis pēdējais faktors prasa pat vēl lielākus strukturālus ieguldījumus, lai nodrošinātu mūsu piegādes un veicinātu pētniecību un inovācijas – perspektīva, kas šķiet lielā mērā nesavienojama ar stipras konkurences un īstermiņa izdevīguma filozofiju, kas ir pamatā lēmumam virzīties uz pilnīgu ierobežojumu atcelšanu šajā nozarē.

„Trešais ceļš”, ko atbalsta Francijas sociālisti, bet kas diemžēl netika pieņemts, šķiet daudz saprātīgāks risinājums, jo tas ļauj saglabāt Eiropas lielo enerģētikas grupu patrimoniālo integritāti, vienlaikus nododot elektroenerģijas sadales organizāciju neatkarīgu regulatoru rokās.

Tomēr es atzinīgi vērtēju progresu, kas šajā ziņojumā ir panākts attiecībā uz patērētāju aizsardzību, jo īpaši noteikumu ieviešanu cīņai pret energoresursu nepietiekamību un pārredzamības nodrošināšanu, kā arī uz gala lietotāju piekļuvi informācijai.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – Elektroenerģijas piegāde nav tirdzniecība, bet maģistrāles pakalpojums. Pakalpojums ir jāsniedz visiem akcionāriem bez pārtraukuma un ar mazāko iespējamo ietekmi uz vidi. Šī prasība nav savienojama ar riskiem, kas starptautiskajā tirdzniecībā ir saistīti ar konkurējošiem uzņēmumiem. Elektroenerģija arī nākotnē būs deficīts un vārīgs produkts jo īpaši tagad, kad beidzas fosilie kurināmie un turpinās globālā sasilšana.

Tādēļ ir labi, ka daudzās ES dalībvalstīs tieši valsts vai vietējās iestādes ir uzbūvējušas spēkstacijas un elektriskos tīklus. Šo maģistrālo pakalpojumu privatizācija ir nevēlama un riskanta. To pārdošana rada jaunus īpašniekus un monopolu uz pārvades sistēmu. Šī sistēma ir bezpeļņas resurss starp ražošanu un pārdošanu, bet īpašumtiesības uz to var tikt ļaunprātīgi izmantotas, lai uzliktu augstu nodevu patērētājiem un konkurentiem. Elektroenerģijas cenu noteikšana ar biržas starpniecību rada patērētāju cenas, kas ir daudz augstākas par ražošanas izmaksām.

ES dalībvalstis pareizi dara, interesējoties, kā šos riskus vajadzētu apkarot. Situācija ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Vislabāk ir, ja šie jautājumi tiek novērtēti tur. Es esmu par vislielākās iespējamās brīvības došanu dalībvalstīm, kas ir N. Glante grozījumā minētais trešais veids, bet es esmu pret šo Eiropas direktīvu kopumā.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – Acīmredzot šīs trešās enerģētikas paketes patiesais mērķis nav vis piegāžu drošība, sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, pieņemama cena vai patērētāju iespēja brīvi izvēlēties piegādātāju, bet gan veco valsts elektroenerģijas monopolu pārpalikumu pastāvīga demontāža.

Ir gluži nepieņemama Komisijas un daudzu Parlamenta deputātu apņēmība, vēloties uzspiest „patrimoniālu nošķiršanu”, citiem vārdiem, piespiežot „vēsturiskus” operatorus kā EDF atdot īpašumtiesības uz viņu tīkliem. Darbības, kurās apvaino šos uzņēmumus, proti, konkurentu piekļuves tīklam ierobežošana un apzināta ieguldījumu ierobežošana infrastruktūras projektos, nekad nav faktiski pierādīta. Tāpat nav skaidrs, kā kontroles uzticēšana tīklā vienam operatoram, kas nav elektroenerģijas piegādātājs, var garantēt piemērotu un adekvātu ieguldījumu līmeni, vadošā stāvokļa ļaunprātīgu neizmantošanu vai labāku pārslogojumu vadību.

Tādēļ, lai gan mēs esam vienmēr aizstāvējuši dalībvalstu ekskluzīvo prioritāti enerģētikas lietās, kas ir stratēģiskā joma ar pārāk lielu nozīmi, lai to atstātu eirokrātiem, mēs aizstāvēsim kā mazāko no diviem ļaunumiem „efektīvas nošķiršanas” risinājumu, ko līdz ar citiem ierosina Francija un Vācija. Mēs balsosim arī pret tiem tekstiem, kuru viedokļus mēs pamatos noraidām.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − Es varēju balsot tikai par šo ziņojumu. Teikt „jā” visiem elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkiem nozīmē teikt „jā” godīgākam, konkurētspējīgākam un pārredzamākam tirgum.

Tomēr tā nav tikai šā ziņojuma, kas izvirza patērētāju problēmas centrā, pareizība, kas piesaista mani. Ar pieaugošām enerģijas cenām un konkurences trūkumu valstu tirgos pastāv briesmas, ka pieaugs to pilsoņu skaits, kas tiks izslēgti no piekļuves enerģijai. Tādēļ es piekrītu sociālajām bažām, kas pirmo reizi formulētas kā jēdziens par „degvielas nepietiekamību”, pievēršot uzmanību nepieciešamībai dalībvalstīm attīstīt valsts plānus, kas aptver visus pilsoņus.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstu enerģijas tirgos Eiropas Savienībā, ir nepieņemami, ka viens uzņēmums ir gan elektrisko tīklu īpašnieks, gan ir atbildīgs par elektroenerģijas pārvadi, tādējādi faktiski iegūstot monopolstāvokli, jo tas var bloķēt piekļuvi tirgum jauniem operatoriem, kas daudzos gadījumos ir konkurētspējīgāki.

Tādējādi šis dokuments drosmīgi parāda vajadzību paaugstināt pārredzamības un konkurences līmeni enerģētikas nozarē, vienlaikus efektīvi aizsargājot patērētāju no slēgta un neelastīga tirgus sekām.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − Es varēju balsot tikai par šo ziņojumu. Teikt „jā” visiem elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkiem nozīmē teikt „jā” godīgākam, konkurētspējīgākam un pārredzamākam tirgum.

Tomēr tā nav tikai šā ziņojuma, kas izvirza patērētāju problēmas centrā, pareizība, kas piesaista mani. Ar pieaugošām enerģijas cenām un konkurences trūkumu valstu tirgos pastāv briesmas, ka pieaugs to pilsoņu skaits, kas tiks izslēgti no piekļuves enerģijai. Tādēļ es piekrītu sociālajām bažām, kas pirmo reizi formulētas kā jēdziens par „degvielas nepietiekamību”, pievēršot uzmanību nepieciešamībai dalībvalstīm attīstīt valstu plānus, kas aptver visus pilsoņus.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstu enerģijas tirgos Eiropas Savienībā, ir nepieņemami, ka viens uzņēmums ir gan elektrisko tīklu īpašnieks, gan ir atbildīgs par elektroenerģijas pārvadi, tādējādi faktiski iegūstot monopolstāvokli, jo tas var bloķēt piekļuvi tirgum jauniem operatoriem, kas daudzos gadījumos ir konkurētspējīgāki.

Tādējādi šis dokuments drosmīgi parāda vajadzību paaugstināt pārredzamības un konkurences līmeni enerģētikas nozarē, vienlaikus efektīvi aizsargājot patērētāju no slēgta tirgus sekām

– Ziņojums: Alejo Vidal-Quadras (A6-0228/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī ir vēl viena daļa no pasākumu paketes enerģijas tirgu liberalizēšanai Eiropas Savienībā, un tā izriet no Eiropas Parlamenta 2007. gada jūnijā pieņemtajiem ieteikumiem. Referente piekrīt: lielāku un neatkarīgāku pilnvaru iekļaušanai regulatoriem; augstākām pārredzamības prasībām tirgū; uzlabotai sadarbības sistēmai Eiropas līmenī starp valstu regulatoriem, kā arī starp pārvades sistēmu operatoriem; lielākai uzmanībai turpmākai starpsavienojumu jaudas attīstībai starp dalībvalstīm un priekšlikumam par īpašumtiesību nošķiršanu kā efektīvākajam, taču ne vienīgajam veidam, kā veicināt ieguldījumus un novērst jaunu dalībnieku diskrimināciju.

Citiem vārdiem, Eiropas Savienība uzspieda tādas nozares privatizāciju, kas ir stratēģiska ekonomiskajai attīstībai, un tagad cenšas veikt pasākumus lai risinātu nopietnās problēmas, ko radījušas šo nozari pārņēmušās ekonomiskās grupas. Tādēļ referente pati izvirza dažus jautājumus par kodeksu un noteikumu brīvprātīgu īstenošanu, pierādot, ka tiem ir jābūt obligātiem.

Tomēr neviens neatzīst, ka īstais risinājums būtu saglabāt stipru valsts nozari enerģētikas jomā, tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) E.ON un RWE pārdeva savas pārvades sistēmas ne tikai Komisijas spiediena dēļ; notikušās nošķiršanas dēļ tīkla piekļuves stratēģiskā funkcija, proti, izslēgt jaunus konkurentus, ir lielā mērā zaudēta. Visā Eiropā ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi veco spēkstaciju un sistēmu infrastruktūrā, jo daudzu no tām vecums ir mērāms desmitgadēs. Kā rāda Apvienotās Karalistes pieredze ar radikālo dzelzceļa privatizāciju, investoriem ir ļoti maza interese par infrastruktūras uzlabošanu. Ir pilnīgi iespējams, ka iecerētajiem jaunajiem tīklu piekļuves noteikumiem būs tāds pats rezultāts. Šā iemesla dēļ es balsoju pret A. Vidal-Quadras ziņojumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Referents ir sagatavojis ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Es uzskatu, ka tā pašreizējā veidā Eiropas Parlamenta priekšlikums ļaus turpināt ES enerģijas tirgus integrācijas darbu. Es ceru, ka tas ļaus panākt vienošanos par visām pārrobežu problēmām.

– Ziņojums: Giles Chichester (A6-0226/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī ir vēl viena daļa no šīs enerģētikas paketes. Tā attiecas uz Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidošanu tās globālās stratēģijas ietvarā, ko Eiropas Komisija un Padome ir definējusi, lai liberalizētu un regulētu enerģētikas nozari, un ko tās ir nosaukušas par „enerģētikas paketi”.

Stratēģija ir vienmēr tā pati. Vispirms viņi privatizē valsts sektoru. Tad rodas problēmas, un viņi rada regulatorus, jaunas birokrātijas un stingrāku kontroli lielākajiem spēkiem par to, kas notiek katrā dalībvalstī.

Pēc referenta (no PPE-DE grupas) domām, mums ir jāiet tālāk par Komisijas priekšlikumiem un jādod šai aģentūrai lielāka neatkarība un lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Standartu, kodeksu, tirgus noteikumu un pat augstāko iestāžu lēmumu, kas kalpo ekonomisko grupu interesēm, uzspiešana ir atkārtots arguments. Aģentūra būs pārvalstiska iestāde ar pilnvarām stratēģiskā jomā, proti, enerģētikā, kas ietekmē visus sabiedrības slāņus.

Iejaukšanās katras dalībvalsts politiskajā stratēģijā un ekonomikā sekas varētu būt nopietnas. Šajā kontekstā mēs noraidām ziņojumu.

  Ian Hudghton (Zaļie/EFA), rakstiski. − Enerģijas tirgi arvien vairāk iegūst Viseiropas raksturu, un ierosinātajai Energoregulatoru sadarbības aģentūrai būs svarīga nozīme tirgu attīstībā. Aģentūrai ir vajadzīgas adekvātas pilnvaras, lai sasniegtu savus mērķus, un es varēju atbalstīt ziņojumu, kas nodrošina šīs pilnvaras, vienlaicīgi garantējot valstu regulatoru neatkarību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Referents ir sagatavojis ļoti labu un pamatīgu ziņojumu.

Es uzskatu, ka savā pašreizējā formā Eiropas Parlamenta priekšlikums ļaus turpināties iesāktajam darbam ES enerģijas tirgus integrācijā. Tas arī ļaus nostiprināt Aģentūras kompetences attiecībā uz visām pārrobežu problēmām. Tā rezultātam vajadzētu būt efektīvai sadarbībai starp dalībvalstīm.

– Ziņojums: Francesco Ferrari (A6-0081/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti gājēji, Polijā ir pieaudzis par 5,7 % pagājušā gadā, bet negadījumu skaits ar velosipēdistiem – pat par 16,8 %. Es atbalstu F. Ferrari ziņojumu un uzskatu, ka ir būtiski, lai tiktu paaugstinātas drošības prasības. Tomēr mums būtu arī jāatceras, ka tā izmaksām nebūtu jāgulstas uz transportlīdzekļu īpašnieku pleciem.

Es pārstāvu Mazpolijas vojevodisti, kurā ir viszemākais negadījumu skaits valstī – 7/100. Tomēr ir daudzi negadījumu melnie punkti pārmērīga satiksmes blīvuma un neatbilstošas ceļu infrastruktūras dēļ.

  Francesco Ferrari (ALDE), rakstiski. − Es uzskatu, ka šis ziņojums ir vēl viens pozitīvs solis, lai Eiropas Savienībā samazinātu gājēju ievainojumu un nāves gadījumu skaitu negadījumos, ko rada mehāniskie transportlīdzekļi. Tiešām, katru gadu mirst 40 000 pilsoņu.

Transportlīdzekļu konstrukciju un sistēmu uzlabojumi, tostarp gājēju „sagumzīšanas zona” automobiļa priekšgalā, ir pozitīvi pasākumi, kas jāatbalsta. Frontālās aizsardzības sistēmu noņemšana no transportlīdzekļiem, kuriem tās nav vajadzīgas vai nav paredzētas – piemēram, transportlīdzekļiem, kas nav paredzēti lauku darbiem – ir vēl viens piemērs, kā ES var būt konsekventa attiecībā uz uzlabojumiem, kas labvēlīgi gājējiem.

Es atbalstīšu šos jautājumus šajā balsojumā, un es uzskatu, ka ir būtiski, lai vēl vairāk tiktu darīts gājēju drošības uzlabošanā visā ES.

  Neena Gill (PSE), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu tādu pasīvo un aktīvo drošības sistēmu izveidošanu, kas samazinātu satiksmes negadījumu ietekmi uz gājējiem un citiem neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Lai gan negadījumus nosaka vairāki faktori (ātrums, cilvēka kļūda), pašam transportlīdzeklim būtu jābūt pielāgotam, lai samazinātu triecienu negadījuma laikā. Es atbalstu ziņojuma saistības noteikt obligātas prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un darbībai, kā arī frontālās aizsardzības sistēmām.

Tomēr es uzskatu, ka šajā ziņojumā ir palaista garām liela izdevība sadarboties ar jaunattīstības un jaunās ekonomikas valstīm. Tas ir tādēļ, ka vairums nāves gadījumu uz ceļiem, aptuveni 70 %, notiek jaunattīstības valstīs. Gājēji ir 65 % no upuriem, un 35 % no tiem ir bērni. Tāda valsts kā Indija vien ir atbildīga par 10 % no visas pasaules nāves gadījumiem transporta negadījumos.

ES ir jāapmainās ar pieredzi ar jaunattīstības valstīm par satiksmes negadījumu datu savākšanu un analīzi, kā arī par aktīvo un pasīvo drošības sistēmu izstrādāšanu. Ir ļoti lietderīga tādu tehnoloģiju nodošana no ES jaunattīstības valstīm, kas varētu samazināt transporta negadījumu skaitu un to ietekmi uz transporta dalībniekiem.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es vēlētos uzsvērt šā ziņojuma nozīmi un apsveikt referentu par rezultātu. Tas ir fakts, ka katru gadu uz ES ceļiem iet bojā 8000 satiksmes dalībnieku. Upuri ir galvenokārt gājēji un velosipēdisti. Turklāt 300 000 cilvēku tiek ievainoti. Tas nozīmē personīgas traģēdijas, un tam ir arī ievērojamas sociālas un ekonomiskas sekas. Tādēļ ES pasākumi, kas vērsti uz gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību pret ievainojumiem, kas gūti sadursmēs ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir īpaši apsveicami.

No 2005. gada oktobra saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem dažu veidu transportlīdzekļiem ir jāiziet virkne veiktspējas testu, kas pamatoti uz Apvienotā pētniecības centra ieteikumiem. Turklāt ES ierosina noteikt ievērojami stingrākas testu prasības transportlīdzekļiem, kas nonāks Eiropas tirgū pēc 2010. gada. Apspriežamais ziņojums ietver aktīvo un pasīvo drošības līdzekļu saistību, kā arī paredz sadursmes draudu mazināšanas sistēmu ieviešanu nākotnē. Pašlaik tirgū nav efektīvu sistēmu gājēju aizsardzībai sadursmes gadījumā, tādēļ Komisija pamatoti mudina rūpniecību šādas sistēmas izstrādāt. Es arī piekrītu referentam, ka pastāvīgi jāpārrauga tehniskās iespējas augstāku pasīvās drošības standartu nodrošināšanai, kā arī iespējas paaugstināt drošības prasības.

  Ian Hudghton (Zaļie/EFA), rakstiski. − Katru gadu tūkstošiem gājēju un velosipēdistu tiek nonāvēti vai ievainoti satiksmes negadījumos. ES tiesību aktiem ir bijusi svarīga nozīme nāves gadījumu un ievainojumu daudzuma samazināšanā, taču ir svarīgi, lai standarti būtu mūsdienīgi. Priekšlikumi šajā jomā ir apsveicami, tādēļ es balsoju par F. Ferrari ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) ES satiksmes negadījumu statistika ir satraucoša. Ir novērtēts, ka katru gadu iet bojā pat 8 000 neaizsargātu satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – bet vēl 300 000 tiek ievainoti. Pat līdz 80 % negadījumu notiek pilsētās un apdzīvotās vietās, kur ātruma ierobežojums ir starp 40 un 60 km/h. Tas norāda, ka ne tikai ātruma pārsniegšana, bet arī ceļu infrastruktūras kvalitāte un jo īpaši transportlīdzekļu drošība arī var būt negadījumu cēlonis.

Aicinājumi izmantot sabiedrisko transportu, iet kājām vai braukt ar velosipēdu kā alternatīva automobiļu izmantošanai ir jāvērtē pēc iegūto ievainojumu skaita. Pašlaik tirgū nav sadursmju novēršanas sistēmu, kas var laikus efektīvi identificēt gājējus vai citus neaizsargātus satiksmes dalībniekus.

Es atzinīgi vērtēju Francesco Ferrari kunga ziņojumu un balsoju par to kā par priekšlikumu regulai par gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību. Eiropas autorūpniecības godkārīgam mērķim ir jābūt ne tikai tehniski ļoti progresīvu un ekoloģiski tīru automobiļu pārdošanai, bet arī ārkārtīgi drošu automobiļu pārdošanai.

Lai nodrošinātu augstu drošības līmeni jebkuros apstākļos, aktīvo bremzēšanas sistēmu obligāta ieviešana no 2009. gada visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kā tas paredzēts Komisijas priekšlikumā, nedrīkst aizvietot augsta līmeņa pasīvās drošības sistēmas, bet tām ir jādarbojas kopā.

Es uzskatu, ka šī regula palīdzēs uzlabot visu satiksmes dalībnieku drošību.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Satiksmes drošība ir Eiropas transporta politikas prioritāte, politikas veidotāju patiesas rūpes un visu pilsoņu galvenais atbalsts cīņā pret traģēdijām, kas diemžēl vēl joprojām pārāk bieži notiek uz Eiropas ceļiem. F. Ferrari ziņojuma mērķis ir pastiprināt Kopienas prasības drošības jomā un tādējādi uzlabot gājēju drošību. Tādēļ mēs nedrīkstam šaubīties, pieprasot maksimālu uzmanību un vislabākos iespējamos instrumentus, lai garantētu drošību uz mūsu ceļiem. Ir īpaši būtiski, lai likumdošanas darbs turpinātos, būtu cik iespējams precīzs un veiktie pasākumi tiktu pienācīgi pārraudzīti un novērtēti, lai nodrošinātu, ka laikus tiek izdarīti nepieciešamie uzlabojumi, lai novērstu turpmākas traģēdijas. Šajā ziņojumā mēs atzinīgi vērtējam mēģinājumu rast veidus, kā kompensēt zaudēto laiku un nodrošināt, ka ierosinātās preventīvās sistēmas ir vispareizākās un piemērotākās sadursmju ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem upuriem.

Visbeidzot, tādēļ, ka dažkārt būtība ir detaļās, mūsu uzdevums ir nodrošināt pat vistehniskākajās jomās to, ka mūsu radītie tiesību akti ir vislabākais mūsu pilsoņu aizsardzības līdzeklis.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Ferrari kunga ziņojumu. Es atbalstu šā ziņojuma mērķi pastiprināt Kopienas prasības, lai uzlabotu gājēju un citu neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību ievainojumu gadījumos, kas rodas no sadursmes ar mehānisko transportlīdzekli.

Es uzskatu, ka ir iespējams gan no laika, gan tehniskā skatījuma panākt ātru progresu lietderīgu transportlīdzekļu piemērošanas līdzekļu izstrādāšanai un īstenošanai. Es īpaši apsveicu obligātas prasības ieviešanu aprīkot transportlīdzekļus ar bremžu palīgmehānisma sistēmu (BAS), kas palīdzēs samazināt sadursmju skaitu starp transportlīdzekļiem un gājējiem.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo tas pastiprina pašreizējos tiesību aktus un vēlreiz cenšas uzlabot satiksmes drošību īpaši velosipēdistu un gājēju drošības jomā. Katru gadu uz ES ceļiem iet bojā 8000 gājēju un velosipēdistu, bet 300 000 gūst ievainojumus.

Nelaimes gadījumos cietušo skaitu var ievērojami samazināt vai nu uzlabojot šoferu apmācību, vai uzlabojot transportlīdzekļu konstrukciju. Bremžu palīgmehānisma sistēmu ieviešana, stingrāku braukšanas prasmju pārbaudes prasību ieviešana un ātrāks īstenošanas laiks varētu palīdzēt samazināt asinsizliešanu, kas katru gadu notiek uz mūsu ceļiem.

Mani īpaši iepriecina tas, ka bīstamās ierīces, ko sauc par aizsargstieņiem, būs pakļautas pārbaudēm uz transportlīdzekļiem, uz kuriem tie ir paredzēti, lai gan mana kampaņa par pilnīgu aizsargstieņu aizliegšanu turpinās.

Es apsveicu referentu par šo ziņojumu un ceru uz ātru vienošanos ar Padomi par šo jautājumu.

  David Sumberg (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos izskaidrot manu balsojumu par Francesco Ferrari ziņojumu par gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību.

Lai gan es atbalstu šā ziņojuma vērtīgos mērķus, jo visi mēs gribam samazināt satriecošos dzīvības zaudējumus un ievainojumus uz mūsu ceļiem, es uzskatu, ka ziņojuma īstenošanai ir vajadzīgs ļoti ātrs grafiks, un es nedomāju, ka to var panākt.

Ir ierosinātas dažas gluži radikālas prasības, un tādēļ slodze uz rūpniecību būs pārāk liela, ja priekšlikumus ieviesīs pārāk ātri.

Lejupslīdes laikā mums visiem ir jāatceras, ka mūsu vēlētājiem ir jāaizsargā savas darba vietas, un pārāk strauja likumdošana bieži var kaitēt šim mērķim.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzību (2007/0201).

Pašlaik tirgū nav sadursmes draudu mazināšanas sistēmu, kas spēj efektīvi identificēt gājējus un citus neaizsargātus satiksmes dalībniekus, vienlaikus atbilstot visiem nepieciešamajiem nosacījumiem. Es piekrītu referenta viedoklim, ka prioritāte ir jāpiešķir pasākumiem, kas samazina ievainojumu daudzumu un galvenokārt gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku nāves gadījumu skaitu. Ir jāuzsver, ka iesniegto grozījumu mērķis ir regulas noteikumu pastiprināšana, kur vien tas iespējams. Es balsoju par ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgi pārraudzīt ne tikai tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu aktīvo drošību, bet arī apsvērt iespēju ieviest stingrākus noteikumus pasīvās drošības jomā attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Gājēji un velosipēdisti bieži iekļūst satiksmes negadījumos. Viņu dzīvību aizsardzība ir mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības nozīmīgākā problēma.

Elektroniskā gājēju aizsardzības sistēma (EPP) ir lielisks risinājums. Tā samazina sadursmes ar transportlīdzekli seku smagumu. Šādā sistēmā transportlīdzekļa priekšdaļa amortizē trieciena spēku, tādējādi samazinot upura ievainojumu smagumu.

Cita sekmīga gājēju drošības nodrošināšanas metode ir transportlīdzekļa aktīva motora pārsega izmantošana; tāds pārsegs ir izmantots C6 automobilī. Sadursmes brīdī ar gājēju motora pārsegs automātiski paceļas. Trieciena sensors un detonācijas mehānisms nodrošina pārsega pacelšanu par 65 milimetriem 0,40 sekundēs. Cits mehānisms notur motora pārsegu paceltā stāvoklī par spīti trieciena spēkam, tādējādi absorbējot radušos enerģiju. Viegla trieciena gadījumā aizsardzību nodrošina arī detaļa, kas ir aprīkota ar amortizatoru.

Visi transportlīdzekļi ir jāpakļauj tik daudzām pārbaudēm, cik vajadzīgs drošības uz Eiropas Savienības ceļiem uzlabošanas interesēs.

– Ziņojums: József Szįjer (A6-0088/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums attiecas uz dažām pozitīvām izmaiņām parastajā procedūrā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Grozītā Lēmuma 1999/468/EK 5. a pants ieviesa jaunu regulatīvās kontroles procedūru vispārējas nozīmes pasākumiem, kas groza pamatinstrumenta nebūtiskus elementus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantu, tostarp, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot instrumentu ar jaunu nebūtisku elementu iekļaušanu.

Pēc pašreizējo tiesību aktu un notiekošo procedūru atbilstības izvērtēšanas Eiropas Komisija iesniedza šo priekšlikumu, kas aptver 59 tiesību aktus, kuri ir jāpielāgo jaunajai regulatīvās kontroles procedūrai.

Komiteju priekšsēdētāju konference 2007. gada 12. decembra lēmumā nozīmēja Juridisko komiteju par vadošo komiteju darbā ar šo komitoloģijas pielāgošanu un specializētās komitejas kā komitejas, kas sniedz atzinumus. Komiteju priekšsēdētāju konference 2008. gada 15. janvārī vienojās par sadarbības kārtību starp Juridisko komiteju un citām iesaistītajām komitejām. Tādēļ šis ziņojums satur nedaudzus grozījumus, ko ierosinājušas citas komitejas savos atzinumos, kas tika iesniegti vēstuļu veidā.

– Ziņojums: Gerardo Galeote (A6-0213/2008)

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − s balsoju par G. Galeote Quecedo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažu zvejniecības produktu importam Kanāriju salās un nodrošina to pārvaldību.

Ziņojums aizstāv kopējo muitas tarifu atcelšanu dažu zvejniecības produktu importam Kanāriju salās no 2007. līdz 2013. gadam. Ir jāatzīmē, ka priekšlikuma skarto noteikumu darbība beidzās 2006. gada 31. decembrī. Priekšlikums attiecībā uz beztarifu kvotu noteikšanu un noteikumi pēdējo pārvaldīšanai atbilst Eiropas Savienības Līguma 299. panta 2. punktam, kas nosaka īpašus pasākumus, lai palīdzētu attālākajiem reģioniem.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka Kanāriju salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis attiecībā uz dažu zvejniecības produktu piegādes avotiem, kas ir būtiski vietējam patēriņam, uzliek papildu izmaksas šai nozarei. Viens no veidiem, kā mīkstināt šādu ģeogrāfiskā stāvokļa nosacītu dabisku grūtību ietekmi, ir uz laiku atcelt importa nodevas attiecīgajiem produktiem no trešām valstīm.

– Ziņojums: Anneli Jäätteenmäki (A6-0076/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par A. Jäätteenmäki ziņojumu par Eiropas ombuda statusu.

Kā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas loceklis es esmu pārliecinājies, ka jau tagad ir milzīgs to pilsoņu skaits, kas vēršas Kopienas iestādēs, lai apelētu pret dalībvalstu nespēju pildīt ES noteikumus, un tas joprojām pieaug.

Ļoti bieži Parlamentam iesniegtos un atbildīgo komiteju izskatītos lūgumrakstus nevar atzīt par pieņemamiem. Te es gribētu izvirzīt vienu galveno jautājumu: Eiropas ombuda birojam ir jāstrādā vairāk un labāk ārējās saziņas jomā ar pilsoņiem. Ļoti bieži vienkāršais pilsonis pat nezina par ombuda eksistenci, tādēļ uzlabota saziņa varētu radīt funkcionālāku un efektīvāku saikni ar ES iestādēm. Statuss, par ko mēs šodien balsojam, izklāsta jaunus mehānismus ombuda darba efektivitātes paaugstināšanai. Mums kā EP deputātiem būs jāpārrauga rezultāti.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Jäätteenmäki kundzes patstāvīgo ziņojumu par Eiropas ombuda piekļuvi informācijai un nepieciešamību pēc skaidrāka noteikumu kopuma, jo tas cenšas noteikt precīzākus noteikumus šajā jomā.

Saskaņā ar tekstu dažādām ES struktūrām un iestādēm ir jāsniedz ombudam visa pieprasītā informācija, kurpretim līdz šim kāda dokumenta pieprasījumu varēja noraidīt, atsaucoties uz konfidencialitāti.

Līdzīgi ierēdņu pienākums sniegt liecību „saskaņā ar savas administrācijas instrukcijām” tiks atcelts, bet attiecīgajam ierēdnim būs jāstāsta patiesība pavisam godīgi.

Jäätteenmäki kundzes priekšlikumu mērķis ir nostiprināt sabiedrības pārliecību par Eiropas ombuda darbību, un tādēļ tie ir īstenošanas cienīgi.

8. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: sk. protokolu

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.30 un tās darbu atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

9. Iepriekšsējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu

10. Parlamenta sastāvs: sk. protokolu

11. Pasākumi pret naftas cenu pieaugumu (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas paziņojumiem par pasākumiem naftas cenu pieauguma kontrolēšanai.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome apzinās cenu pieauguma ietekmi uz Eiropas pilsoņiem un to negatīvo ietekmi uz visu Eiropas ekonomiku. Tādēļ Padome tās nesenajā sēdē izskatīja šo jautājumu. Saistībā ar augstajām pārtikas cenām šo jautājumu apspriedīs arī valstu un valdību vadītāji tās tikšanās laikā, kas sāksies rītdien. Naftas augsto cenu iemeslu analīze norāda uz sarežģītām strukturālām izmaiņām naftas piegādē un pieprasījumā globālajā ekonomikā. Ir maz ticams, ka naftas ražošana īstermiņā atbildīs ilgstošajam lielajam jaunattīstības valstu pieprasījumam. Ņemot vērā to, ka augsto naftas cenu iemesli labi tika izklāstīti Eiropas Komisijas ziņojumā pagājušajā nedēļā, es tos sīki neizskatīšu.

Eiropas Savienībai šādas naftas cenu izmaiņas izraisījušas augstāku inflāciju, augstākus mājsaimniecības rēķinus, problēmas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, transporta jomā un dažādās rūpniecības nozarēs. Pieņemot, ka naftas cenu pieaugumam ir strukturāls raksturs un ka šāda tendence, iespējams, turpināsies arī turpmāk, Eiropas Savienībai ir jāatrod ilgtermiņa risinājumi. Vienlaicīgi ar konkurences veicināšanu enerģētikas tirgos un labāku naftas tirgu pārredzamību pasākumiem īpaši jābūt vērstiem uz turpmāku atbalstu energoefektivitātei un enerģijas piegādes dažādošanai.

Attiecībā uz energoefektivitāti es vēlos atgādināt, ka 2007. gada marta Eiropadome aicināja paaugstināt energoefektivitāti, lai līdz 2020. gadam sasniegtu 20 % ietaupījuma mērķi. Enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu direktīva, ko pieņēma 2006. gadā, ir veicinājusi šīs mērķa sasniegšanu. Bet mēs nevaram visu sasniegt, vien pieņemot tiesību aktus. Mājsaimniecības un uzņēmumi, rīkojoties racionālāk, varētu dod nozīmīgu ieguldījumu, ko Eiropas Padome un Eiropas Parlaments varētu veicināt ar nepārtrauktiem informēšanas pasākumiem.

Otrs būtisks pasākums attiecas uz centieniem dažādot enerģijas piegādi. Šajā saistībā es vēlos atgādināt, ka pagājušā gada pavasarī Eiropadome pieņēma ,,Enerģētikas politikas Eiropai” rīcības plānu. Tajā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2020. gadam sasniegt 20 % atjaunojamās enerģijas attiecību visā ES enerģijas patēriņā. Es to visu pieminu tādēļ, jo es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi dažus pasākumus, kas varētu samazināt Eiropas ekonomikas jutīgumu pret naftas cenu pieaugumu. Pašreizējās politikas turpmāk būs jāatjaunina.

Apspriežot naftas cenu pieaugumu, ECOFIN padome tās nesenajā sanāksmē cita starpā atkārtoti uzsvēra Mančestras vienošanos, ko pieņēma 2005. gada septembrī. Saskaņā ar šo vienošanos, reaģējot uz augstajām naftas cenām, ir jāizvairās no fiskālās un citādas politikas intervences pasākumiem, jo tie izkropļo konkurenci un traucē ekonomikas dalībniekiem izdarīt vajadzīgās korekcijas. Pasākumiem, kas varētu samazināt augsto naftas cenu ietekmi uz nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, būtu jābūt īstermiņa un mērķtiecīgiem, lai nerastos izkropļojumi. Degvielas cenu pieaugumu pagājušajā nedēļa arī apsprieda G8 finanšu ministri, kas pārstāvēja visattīstītākās valstis. Viņi cita starpā uzsvēra to, ka paaugstinātās naftas un pārtikas cenas ir globāla problēma un ka risinājumi tāpēc jāmeklē starptautiskā līmenī.

Es vēlos arī pieminēt to, ka Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē šonedēļ, šo pirmdien mēs pieņēmām 18 mēnešu programmu trim turpmākajām prezidentūrām. To darbs padomē iekļaus daudzus uzdevumus, kas ir vērsti uz augsto pārtikas un naftas cenu problēmas efektīvu risināšanu.

Es vēlos nobeigt pieminot, ka, lai risinātu iepriekš minētās problēmas, mums ir vajadzīgas koordinētas politikas gan ES teritorijā, gan starptautiskā līmenī. Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai ar šīm politikām neradītu jaunus neatbilstības un problēmgadījumus. Turpmāk risinot šos aktuālos jautājumus, mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši apspriežot vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, man katra diena sākas ar ierasto naftas cenu pārbaudi, un pēdējā laikā jaunumi bijuši daudzmaz vienā virzienā: naftas cenas kļūst arvien augstākas. Pēdējo trīs gadu laikā naftas cena ASV dolāros ir palielinājusies vairāk nekā trīs reizes. Attiecībā uz ES, kam naftas īpatsvars enerģijas patēriņā ir 37 %, nav grūti saprast faktisko un iespējamo augsto naftas cenu ietekmi uz mūsu ekonomiku un pilsoņiem.

Mūsu pašu ražošana arvien samazinās — un tā joprojām ir nozīmīga — bet tā samazinās jau kopš 1990. gadu vidus. Pastāvīgs importa pieaugums attiecīgi palielina mūsu atkarību no naftas, un summa, ko mēs maksājam naftas resursu iepirkšanai, visu laiku palielinās.

Tam ir tieša ietekme uz mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem. Paaugstinātas naftas cenas rada inflāciju, un šī ietekme jau ir jūtama. Enerģijas ietekme uz cenu indeksa palielināšanos 2007. gada 4. ceturksnī eiro zonā vidēji bija 0,8 %. Tas nozīmē tiešu, jūtamu ietekmi uz mājsaimniecībām un daudzām ekonomikas nozarēm, jo īpaši uz tām, kas nevar pārnest enerģijas cenu uz gala patērētāju.

Mehānisko transportlīdzekļu degviela un kurināmais laikā no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada aprīlim krietni pārsniedza kopējo patēriņa cenu pieaugumu. Piemēram, transporta degvielas cenas pieauga vidēji par 12,7 % pretstatā inflācijas vidējam rādītājam 3,6% apmērā. Vislielāko ietekmi atkal izjūt tieši mūsu visneaizsargātākie pilsoņi.

Jau 2005. gada septembrī es runāju ar jums par pieaugošajām naftas cenām un iesniedzu izskatīšanai piecu punktu plānu. Kopš tā laika mēs esam izstrādājuši virkni jaunu priekšlikumu, lai sāktu reaģēt uz augsto un pieaugošo naftas cenu problēmu: par energoefektivitāti, par automašīnām, par degvielas kvalitāti, par atjaunojamo enerģiju. Šo politiku iznākums ir tāds, ka turpmāko gadu laikā ES varam gaidīt pakāpenisku naftas patēriņa samazināšanos. Mēs pēdējo trīs gadu laikā esam sasnieguši daudzmaz stabilu patēriņu un sākam pāriet uz tīrāku, efektīvāku transportu, kas patērē atjaunojamos enerģijas resursus.

Lai gan ir jādara vairāk, un mums noteikti nevajadzētu par zemu novērtēt problēmas, ko mūsu pilsoņiem, jo īpaši visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, kā arī daudziem uzņēmumiem rada augstas enerģijas cenas, tas jau ir labs pamats, uz kura turpmāk izstrādāt pēc iespējas labāku politisku atbildi šai problēmai. Patiešām tas, ka naftas cenas ir turpinājušas pieaugt, nenozīmē, ka mūsu politikas ir bijušas nesekmīgas. Es esmu pārliecināts, ka, ja nebūtu mūsu augsto klimata un enerģijas mērķu, situāciju būtu pat sarežģītāka. Bet pēdējās tendences skaidri parāda, ka mums jāturpina pastiprināt savi centieni.

Tāpēc es vēlos aplūkot ilgtermiņa faktorus, kas ietekmē naftas tirgu. Vienkāršiem vārdiem sakot, ir beigusies ēra, kad bija pieejama lēta nafta un lēta enerģija kopumā. Globālais naftas pieprasījums pieaug, un Starptautiskā enerģijas aģentūra lēš, ka līdz 2030. gadam tas varētu palielināties par vairāk nekā 50 %. Jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis patērē arvien vairāk enerģijas.

No otras puses absolūti nav skaidrs, vai naftas ražošana būs pietiekama, lai apmierinātu globālo pieprasījumu. Speciālisti atzīst, ka no ģeoloģiskā viedokļa zem zemes joprojām ir pietiekami daudz resursu turpmākajiem 40-50 gadiem. Atbilstīgi Starptautiskās enerģijas aģentūras apgalvojumam nav zināms, vai ražotājvalstis spēj un vēlas palielināt ražošanu, lai apmierinātu šķietami nenovēršamo un ilgtermiņā pastāvīgi pieaugošo globālo naftas pieprasījumu.

Lētās enerģijas ēra ir beigusies laikā, kad mums neapšaubāmi jebkurā gadījumā klimata pārmaiņu dēļ ir pienākums pret turpmākajām paaudzēm pāriet uz tīriem, oglekli nesaturošiem enerģijas avotiem apkurei, elektroenerģijai un transportam. Šī ir sarežģīta problēma. Uz to ir skaidri jāreaģē. Bet, pirms aplūkot ilgtermiņa un vidēja termiņa pasākumus, es vēlos minēt dažus īstermiņa soļus, kas atvieglos ietekmi uz patērētājiem.

Ietekme uz visneaizsargātākajām grupām ir jāatvieglo īsākā laika posmā, attiecīgi veicot sociālus pasākumus. Atbalsts nabadzīgākajām mājsaimniecībām var būs pamatots un vajadzīgs, bet tam jābūt mērķtiecīgam. Tomēr mums jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz pārmaiņām nodokļu režīmā. Pieredze rāda, ka pasākumi, kas daudzējādā ziņā politiski ir ļoti vilinoši, patiesībā tikai sarežģī pāreju uz augsto naftas cenu problēmas risināšanu un oglekļa ietaupīšanu ilgākā termiņā. Ir daudz labāk sniegt mērķtiecīgu palīdzību, kur tā patiešām ir visvairāk vajadzīga.

Attiecībā uz to, kā turpmāk attīstīt ES ilgtermiņa pieeju problēmas risināšanai, daudzi uzskata mūsu pašreizējās enerģētikas politikas par ,,pasaulē vadošajām”. Eiropas Komisija vienmēr ir neatlaidīgi apgalvojusi, ka tās pēdējā klimata un enerģētikas pakete apvienoja ilgtspējīguma, piegādes drošuma un konkurētspējas mērķus, un tas ik dienas kļūst arvien skaidrāks.

Es vēlos sīkāk atgādināt būtiskākos šo politiku elementus, kas jau ir ieviesti vai kurus izvērtē šis parlaments: direktīvas projekts, ar ko līdz 2020. gadam tiek garantēts 20 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars mūsu enerģijas gala patēriņā; jaunie noteikumi paplašināt un nostiprināt ES emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), nodrošinot to, lai mēs sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes un izveidojam ETS par pārmaiņu virzītājspēku; priekšlikums samazināt automašīnu CO2 emisijas un Degvielas kvalitātes direktīva, kas liks naftas piegādātājiem to pārdotajos produktos pakāpeniski samazināt CO2 un enerģijas patēriņu; un visbūtiskākais elements — energoefektivitātes rīcības plāns, kas visās nozarēs, visos līmeņos, sākot ar Starptautisko partnerību sadarbībai energoefektivitātes jomā līdz pilsētas mēru paktam vietējā līmenī, līdz konkrētiem pasākumiem, piemēram, plaša patēriņa preču marķēšana vai prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti.

Gandrīz visi minētie pasākumi, kas minēti energoefektivitātes rīcības plānā ir rentabli 60 USD līmenī par naftas barelu.

Šis ir sākums, bet mums ir jādara vairāk. Tāpēc Eiropas Komisija turpinās darbu starptautiskā līmenī, jo īpaši veidojot konstruktīvu dialogu starp galvenajām naftas ražotājām un patērētājvalstīm valstīm, piemēram, Džidas sanāksme, kas tiks sasaukta šonedēļ Saūda Arābijā, vai ES-Naftas eksportētājvalstu organizācijas dialogs nākamajā nedēļā. Tajā tiks rūpīgi pārbaudīta naftas un naftas produktu tirgu darbība Eiropas Savienībā un izteikti priekšlikumi iespējamai turpmākai politiskai darbībai otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā šī gada nogalē. Tas palīdzēs naftas importētājām attīstības valstīm mīkstināt augstu pārtikas cenu īstermiņa ietekmi un veikt strukturālus uzlabojumus energoefektivitātes īstenošanā un alternatīvo degvielas veidu izmantošanā. Tas palielinās centienus sasniegt energoefektivitāti.

Tā joprojām būs mana lielākā prioritāte. Tas nozīmē labāku tiesisko regulējumu pašā ES. Tas arī nozīmē veicināt efektīvāku to starptautisko partnerību energoefektivitātes jomā, ko pēc Eiropas Savienības iniciatīvas pagājušajā nedēļā pieņēma G8 enerģētikas ministru sanāksmē Japānā.

Pašlaik spēkā esošie tiesību akti par energoefektivitāti un uzlabojumi, ko es grasos ierosināt turpmākajos mēnešos par ēkām, marķēšanu un obligātajiem produktu standartiem patiešām ir būtiski, bet tie jāuzlūko tikai kā viens no daudzajiem vajadzīgajiem pasākumiem. Patiesā problēma ir energoefektivitātes politiku efektīva ieviešana valsts, reģionālā un vietējā līmenī Eiropas Savienības teritorijā. Eiropas Komisija spēlēs lielāku lomu, palīdzot dalībvalstīm risināt šo problēmu.

Es minēšu biodegvielas, jo šis jautājums tiek bieži apspriests. Atjaunojamo enerģijas avotu direktīvas projektā mēs īstenojam Eiropas Padomes apņemšanos nodrošināt to, ka līdz 2020. gadam 10 % ES transporta līdzekļu izmantos atjaunojamo degvielu. Jāatzīmē, ka šos 10 % var veidot gan biodegvielas, gan elektrība, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, vai palielināta energoefektivitāte transporta parkā.

Es esmu pārliecināts, ka ES var un tai ir jāražo biodegviela, ko tā izmanto ilgtspējīgā un atbildīgā veidā un neietekmē globālos pārtikas ražošanas līmeņus. To var izdarīt ilgtspējīgā veidā, izmantojot iepriekš atmatā atstātu zemi ES, ilgtspējīgā veidā uzlabojot zemes ražīgumu, ieguldot otrās paaudzes biodegvielu tehnoloģijās un sadarbojoties ar attīstības valstīm, lai nodrošinātu to, ka biodegviela papildina pārtikas ražošanu un neaizstāj to. Izmantojot šādu pieeju, alternatīvu tīru transporta degvielu izstrādāšanai jābūt vienam no ES atbildes pasākumiem attiecībā uz izaicinājumiem, ko rada naftas cenas un klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienībai vajadzēs turpināt tās starptautiskos centienus un dialogu ar galvenajiem partneriem. Pagājušās nedēļas G8 sanāksme un Džidas sanāksme par naftas cenām šajā nedēļas nogalē parāda, ka šis jautājums ir politiskās dienaskārtības augšgalā. Mums ir jāizmanto mūsu veidotā ticamība un jāvirza starptautiskā rīcība uz energoefektivitātes iespēju izmantošanu un tīras enerģijas ražošanu visā pasaulē, un jāļauj darboties globāliem efektīviem un uzticamiem preču tirgiem.

Tomēr vispirms jāsāk ar sevi, un no jauna pausts atbalsts atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei labvēlīgi ietekmēs ne tikai klimatu, bet arī mūsu ekonomiku.

Nākotnē enerģētika skars mūs visus. Šīs nākotnes pamatā droši vien būs dažādi ražošanas, patēriņa un uzvedības modeļi. Attiecībā uz klimata pārmaiņām ir jārīkojas tagad, un Eiropas Komisija ir pilnībā iesaistījusies šīs problēmas risināšanā.

  Jean-Pierre Audy, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējais Eiropas Padomes priekšsēdētāj, komisār A. Piebalg, dāmas un kungi, mazliet izmantosim savu iztēli. Visas idejas, kuru mērķis ir ierobežot maksimālo PVN likmi, arī tās, ko ieteica Francijas prezidents N. Sarkozī, ir diezgan vērtīgas un ir jāizpēta, un es vēlos ierosināt vienu savu ideju.

Nafta ir fosils kurināmais ar ierobežotu dzīves ilgumu, un augstas naftas cenas ir neatgriezeniska un ilgtermiņa tendence. Tomēr tas, kas papildus pašam cenu kāpumam rada visas problēmas, ir pēkšņais un dramatiskais veids, kādā būtiskās globālās cenu svārstības par jēlnaftas barelu ietekmē mūsu ekonomikas. Tāpēc es vēlos zināt, vai Eiropas Savienība, neslēpjot faktiskā cenas pieauguma patieso ietekmi, saskaņā ar ikgadējo ciklu varētu nodrošināt cenas stabilitāti tādējādi, lai valsts budžeta departamenti un jo īpaši tie, kas darbojas dalībvalstu nodokļu sistēmās un tie, kuri tika izveidoti vietējās pārvaldes līmenī kopā ar sabiedrībām un uzņēmumiem, kuru līgumattiecības ir piesaistītas naftas cenai, un vienkāršie pilsoņi kopumā, kam jāsastāda savs ģimenes budžets, varētu labāk sagatavoties būtiskajām pārmaiņām enerģētikas nozarē, katru dienu neizjūtot to naftas cenu pēkšņo svārstību spiedienu, kuru rada globālie valūtas maiņu kursi, spekulācija, un eiro/dolāra paritāte.

Šajos apstākļos, komisār, es ierosinu pārbaudīt iespēju izveidot Kopienas instrumentu, kura mērķis būtu garantēt cenu par jēlnaftas barelu saskaņā ar vispār pieņemtu viena gada budžeta ciklu. Šāds instruments varētu izmantot pirkšanas un pārdošanas finanšu paņēmiena iespējas pasaules tirgū un būtu lietderīgs spekulācijas apkarošanai.

2005. gadā, kad cena par barelu bija 50 dolāri, es jums, komisār A. Piebalg, lūdzu izteikt viedokli par šo tematu, un jūs atbildējāt, ka šī ideja ir interesanta, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijai nebija pilnvaru kontrolēt jēlnaftas cenas, jo īpaši tādēļ, ka naftas tirgus ir globāls. Tomēr es vēlos uzstāt uz šo punktu, jo šāds Kopienas instruments, kas ilgtermiņā būtu izmantojams un tas gandrīz nebūtu jāfinansē, vismaz garantētu izmeklēšanu, nevis — es atkārtoju — kā līdzeklis, lai pretotos brīvā tirgus noteikumiem, kam mēs esam pakļauti, bet kā veids, lai kontrolētu pēkšņumu, ar kādu tie tiek piemēroti mums, un samazinātu ietekmi, kāda paaugstinātajām naftas cenām ir uz visu cenas ķēdi attiecīgajās nozarēs. Situācija zivsaimniecības nozarē, par kuru mēs pēc brīža debatēsim, ir nozīmīgs piemērs.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es personīgi ļoti cienu abus runātājus no Padomes un Komisijas. Tomēr es uzskatu, ka priekšlikumi, kurus mēs šodien un pēdējās laikā uzklausījām, ir nepietiekami un par vēlu. Piemēram, Eiropas Komisijas dokumentā vispār nav pieminēts vārds ,,spekulācija”. Tas nav galvenais iemesls cenu kāpumam, bet šodien publicēt dokumentu, kurā vispār nav pieminēta spekulācija — pat G8 ir progresīvāks nekā Komisija!

Attiecībā uz būtiskajām peļņām, kas, protams, arī netiek pieminētas, es esmu vairākkārt vērsies pie komisāra un, ņemot vērā, ka kontroles mehānismus, šķiet, nav iespējams ieviest, es esmu lūdzis viņu vismaz nodrošināt, ka saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos daļa šīs peļņas tiek ieguldīta energotaupības pasākumos un alternatīvo enerģijas avotu attīstībā, un pētniecībā. To pašlaik apspriež, piemēram, Francijā. Tomēr komisārs nav komentējis šo ierosinājumu, un nekas netiek darīts.

Jautājumu par energotaupību un patērētāju aizsardzību mēs pēc būtības atbalstām, bet Komisijas ierosinājumi bija ļoti vāji. Pateicoties šim Parlamentam un šodienas lēmumam saistībā ar E. Morgan ziņojumu, tika būtiski paplašinātas patērētāju tiesības, jo īpaši attiecībā uz energotaupību ar viedajiem mēraparātiem u.c. Attiecībā uz sociālajiem pasākumiem, ko ierosināja komisārs, es varu pateikt tikai to, ka tas, ka sociālie pasākumi ir vajadzīgi, ir acīmredzams jau labu laiku.

Mēs šodien apspriedām Īriju. Es būšu godīgs: pilsoņi kļūst ļoti nervozi, ja Brisele nereaģē uz viņu īpašajām un patiesajām bažām. Neņemot vērā to, vai attiecīgie pilsoņi ir mazos un vidējos uzņēmumus strādājoši zvejnieki vai ir sociāli mazaizsargāti patērētāji, viņi vēlas saņemt tādu ziņu no Briseles, kas tiem palīdzētu atrisināt viņu sarežģīto situāciju. Šajā saistībā mēs gaidām skaidrus signālus no Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes, jo īpaši turpmākajās dažās dienās.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es neuzskatu, ka mums jāiet pa Audy kunga ierosināto ceļu. Es neuzskatu, ka mūsu pienākums ir noteikt cenu kontroles pasākumus. Komisārs izklāstīja pieeju, kas Eiropas Savienībai ir jāievēro, proti, to mūsu attīstības modeli, kurš paredz atjaunojamos enerģijas avotus un vismaz steidzamo vajadzību pārskatīt noteiktos mērķus — 20 % attiecībā uz enerģiju; 10 % attiecībā uz transportu — lai tos vēl vairāk paaugstinātu un sasniegtu vēl īsākā laika posmā.

Diemžēl, kā liecina, piemēram, gāzes politikas, par kurām šodien balsojām, tieši valstu valdības ir pretrunā ar patieso Eiropas konkurences politiku un enerģijas avotu kombināciju. Tā ir problēma. Jautājums par spekulāciju acīmredzami ir jārisina. Patiesībā arī šajā jautājumā tāpat kā citos valstu valdības atsakās atdot Eiropas Savienībai faktiskās finanšu tirgus regulējošās pilnvaras, bet šajā posmā nelūgsim Eiropai atrast īsāko ceļu, kā atrisināt valstu politiku radīto kaitējumu. Atjaunojamā enerģija un ilgtermiņa stratēģiskā plānošana — to mēs lūdzam, un ātrāk nekā iepriekš paredzēts.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ierosināt trīs pasākumus.

Pirmkārt, aplikt ar nodokli spekulēšanu. Tas ir neticami. Mūs nomāc izmaksas, turpretim Total, Eon, Exxon un spekulantu iegūtā peļņa nekad iepriekš nav bijusi tik augsta. Es personīgi vēlētos, lai Juncker kungs, Ecofin Eurogroup priekšsēdētājs, savus vārdus pārvērstu darbos. Mēs ļoti vienkārši varam aplikt šo peļņu ar nodokli valsts līmenī un tad to koordinēt visā Eiropas teritorijā, un tieši šai peļņai, kas sasniegs vairākus miljonus eiro, es pievērsīšu uzmanību savā otrajā punktā.

Otrkārt, katra valsts izmantos šos ieņēmumus, lai izveidotu fondu, kas izmaksās kompensāciju tiem, kas nonākuši grūtībās, piemēram, zvejniekiem, kravas automobiļu šoferiem un lielam skaitam mājsaimniecību, kurām ir grūti apmaksāt rēķinus; ne tieši subsidējot enerģiju, bet attiecīgi palīdzot rast naudu par to samaksāt, un jo īpaši sasaistot to ar energoefektivitāti. Tā ir mūsu sabiedrības mazturīgākā daļa, kam nav naudas energoefektīvāku ledusskapju iegādei. Šeit jāiejaucas mums.

Treškārt, kā šīs pasaules politikas varenajiem mums ir jābūt godīgiem pret mūsu pārstāvētajiem cilvēkiem. Pašreizējais kritiskais stāvoklis nav nebūtisks politisks sarežģījums saistībā ar naftu. Tā ir strukturāla krīze. Mums ir ekonomikas modelis, kas tika izstrādāts vienam miljardam vidusšķiras cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā un Eiropā. Šis ekonomikas modelis pašlaik tiek paplašināts, lai iekļautu vidusšķiras cilvēkus Ķīnā, Indijā, Nigērijā, Dienvidāfrikā, Meksikā un Brazīlijā. Šim modelim raksturīgā problēma ir tā, ka tajā nav iekļauti resursi un vides piesārņojums. Tāpēc es saku jums, komisār, ka mums jāizvirza augstāki mērķi attiecībā uz energoefektivitāti, un jautājums, ko es jums vēlos uzdot, ir šāds: vai Eiropas Padomei nevajadzētu lūgt Eiropas Komisiju septembrī ierosināt visu pasākumu paketi, lai Eiropā uzsāktu ieguldījumus energoefektivitātē?

  Gintaras Didžiokas, UEN grupas vārdā. – (LT) ES nodokļu politika attiecībā uz energoproduktiem tika ieviesta 1993. gadā. Tolaik cena par naftas barelu bija 16 USD . Pašlaik, kad naftas cena ir sasniegusi 140 USD, rodas jautājums, vai pašreizējā ES nodokļu politika attiecībā uz energoproduktiem ir pamatota. ES pilsoņi un uzņēmumi par degvielu maksā daudz vairāk nekā citās pasaules daļās dzīvojošie.

Tas ir tāpēc, ka papildus PVN viņi maksā akcīzes nodokli, kuru ES patiesībā aicina vēl paaugstināt; mēs saskaramies ar patiešām paradoksālu situāciju — jo dārgāka kļūst degviela, jo vairāk naudas valdība iekasē no tās pilsoņiem. Streiku vilnis, kas pārbrāzās pāri Eiropai, skaidri parāda cilvēku pieaugošo neapmierinātību ar šo situāciju, saistībā ar kuru ES līmenī netiek veikti pasākumi. Tas patiešām ir ļoti skaidrs signāls. Vai mēs, iespējams, neesam to pamanījuši vai nepievēršam tam uzmanību?

Vai Eiropas Komisija un Eiropas Padome neuzskata, ka ir pēdējais brīdis pārskatīt ES nodokļu politiku attiecībā uz energoproduktiem, jo īpaši attiecībā uz akcīzes nodokli, PVN un ievedmuitu? Kā Eiropas Komisija var pamatot cilvēkiem pausto bargo ziņu pat tādā mērā, ka viņiem ir jāmācās samierināties ar nemitīgi pieaugošajām degvielas cenām? Vai Eiropas Komisija ir apsvērusi iespēju, ka arvien pieaugošās degvielas cenas varētu mazināt cilvēku uzticību ES, jo tā, šķiet, kavē valstu valdību mēģinājumus veikt radikālus pasākumus? Fakti, ar kuriem tiek pamatota nespēja vai nevēlēšanās kaut ko darīt attiecībā uz nodokļiem, neiztur kritiku.

Uzskats, ka nodokļu samazināšana neuzlabotu situāciju vai pat to pasliktinātu, nav pamatots. Pasaulē naftu un naftas produktus pērk ne tikai Eiropas valstis. Nav tādas naftas, kas būtu vai nebūtu paredzēta tikai Eiropai. Mums ir pasaules naftas cenas; Eiropa vienkārši piemēro naftas produktiem augstākus nodokļus, kas smagi gulstas uz tās pilsoņu pleciem. Ievedmuita ierobežo konkurenci.

Varbūt pārmaiņas nodokļu politikā neatrisinātu visas problēmas, bet tās dotu mums iespēju vairāk reaģēt uz notikumiem tirgū un atvieglotu izdzīvošanu grūtos laikos. Vai tas nav pietiekami svarīgi? Nav šaubu, ka mums ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi; es atbalstu šo pasākumu ieviešanu, mums tikai ir vajadzīga apņēmīga rīcība. ES pilsoņiem nav vajadzīgi skaļi vārdi. Viņiem ir vajadzīgi pareizie lēmumi, kas ļautu ātri reaģēt uz visām iespējamam problēmām. Nodokļu politiku, jo īpaši PVN politiku, neradīja dievs; tā ir jāmaina, kad tā vairs neatbilst pašreizējai situācijai.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Piedodiet man, priekšsēdētājas kundze, bet Padomes un Komisijas paustā nostāja izraisīja vilšanos. Tie bija tikai vārdi, un netika norādīts uz konkrētiem pasākumiem. Tāpēc neesiet pārsteigti par balsojumu ,,pret” referendumā Īrijā, Francijā un Nīderlandē. Neesiet pārsteigti, ka tādās valstīs kā Beļģijā, kur demonstrācijas notiek reti, tūkstošiem cilvēku ir cīņas gatavībā.

Ne Padomes priekšsēdētājs, ne komisārs nepieminēja spekulēšanu. Ko mēs iesāksim attiecībā uz spekulēšanu? Kāpēc jūs to neapliekat ar nodokļiem? Kāpēc neierosināt valsts nodokļus, ko koordinētu ES un no kuriem daļa ieņēmumu tiktu novirzīta atjaunojamu enerģijas avotu, tīras enerģijas un energotaupības programmu atbalstam?

Turklāt, dāmas un kungi no Padomes un Komisijas, naftas cenu pieaugums labvēlīgi ietekmē valsts līdzekļus, jo dalībvalstu iekasētie nodokļi attiecīgi pieaug. Tādējādi no inflācijas un augstām cenām visvairāk cieš nabadzīgākais sabiedrības slānis. Inflācija nabadzīgajiem iedzīvotājiem ir par 40-50 % augstāka nekā vispārējais inflācijas rādītājs. Daļa no dalībvalstu nodokļu ieņēmumu pieauguma tāpēc būtu jāsniedz kā tieša palīdzība visneaizsargātākajam sabiedrības slānim. Mums ir jārīkojas, nevis jāaizraujas ar frāžainību.

Es ceru, ka savās nobeiguma runās jūs mums paskaidrosiet, kāpēc tik ātri noraidījāt priekšlikumus, ko ierosināja labējās valdības, piemēram, Sarkozī kunga vadītā valdība, ne kreisās valdības. Vai uzskatāt, ka Sarkozī kungs ir pārāk liels komunists? Vienīgais šīs pārtikas un naftas cenu spekulācijas krīzes iznākums būs slēpta neoliberālisma atblāzma. Mēs gaidām, kad arī jūs to aptversiet.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, mēs sākām šodienas debates, pamatojoties uz paziņojumu, ka šī patiesībā ir nejauša piezīme no Komisijas, kas tika pārveidota par paziņojumu pēc kņadas, kuru radīja sabiedrības nostāja attiecībā uz reālo situāciju, kādā eiropiešiem ir jādzīvo ik dienas.

G8 sanāksmē tikai izvirzīts spekulēšanas jautājums naftas tirgos. Mēs lielā mērā pārzinām patieso situāciju, ar ko mēs pašlaik saskaramies, ja mēs patiešām vēlamies to izprast, un Claude Turmes par to ieminējās. Naftas krīze, par ko mēs debatējam un kura mūsu pilsoņos rada tādu satraukumu, ir viens no elementiem, viena no tā otrā globālā laikmeta zīmēm, kas pašlaik ir iesācies, laikmets, kurā globālās svārstības, ko pašlaik izjūtam un kuras mūs padarījušas nevarīgus, ir izjaukušas sistēmu, un tā pirmā izpausme bija finanšu krīze Amerikas Savienotajās Valstīs, kas lielā ātrumā izplatījās mūsu pašu tirgos un turpināja mazināt spekulēšanas burbuli, sagraujot nekustamā īpašuma tirgu un virzoties tālāk uz plaša patēriņa tirgu, jo īpaši ietekmējot naftas cenas un arī pārtika cenas. Esošais līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu šajā konkrētajā tirgū pēc tam paveica pārējo.

Nonākot šajā situācijā, Eiropas Savienība pagājušā gadā diezgan pareizi paredzēja notikumus, izstrādājot stratēģiju, ko es raksturotu kā ,,četri-20” stratēģiju 2020. gadam: par 20 % mazāks enerģijas patēriņš, par 20 % lielāka energoefektivitāte un par 20 % vairāk atjaunojamās enerģijas.

Tomēr, kā vienmēr, mēs konstatējam tos pašus apslēptos trūkumus. Veidojot vienoto tirgu, mēs aizmirstam to, ka, lai šāds iekšējais tirgus būtu akceptējams, tam jābūt arī sociālai dimensijai. Vēloties radīt vienotu Eiropas preču un pakalpojumu tirgu, mēs aizmirstam, ka mums varbūt vajadzētu ņemt vērā sociālo īstenību dalībvalstīs un tad, kad mēs cenšamies izstrādāt Eiropas Savienībai piemērotu ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju, mēs aizmirstam, izmantojot ekonomistu vārdus, ka par to būs jāmaksā pārejas cena, un, atbildot uz jautājumu, kuru patērētāju kategoriju tas visvairāk ietekmēs, mēs varam atbildēt, ka tā būs kopienas mazturīgākā daļa, ko vissmagāk skars degvielas cenu pieaugums.

Mūsdienās bieži tiek pieminētas vairākas kategorijas, tās profesijas, kas visvairāk cieš savā ikdienas darba dzīvē, piemēram, zvejnieki un autopārvadātāji, bet starp viņiem ir arī tās mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kuras pirmās cieš saistībā ar saviem ikdienas budžetiem, jo šo ģimeņu mājokļa izdevumus un transporta izdevumus tieši ietekmē degvielas maksas pieaugums, aplūkojot to attiecībā pret to, cik lielā mērā šis pieaugums tās ietekmē.

  Jelko Kacin (ALDE). - (SL) Strauji pieaugošās degvielas izmaksas apstādina transportu visā Eiropas teritorijā un visā pasaulē. Autopārvadātāji nikni piedalās demonstrācijās, zvejnieki prasa kompensāciju un transports arvien sadārdzinās. Izmaksas burtiski aptur preču transportu. Visšausminošākais ir tas, ka, salīdzinot ar šīm naftas cenām, naftas ražošanas cenas patiesībā ir minimālas. Ražošanas cenas ir burtiski niecīgas.

Personīgais transports ir cilvēku brīvas kustības pamatā un priekšnosacījums brīvai preču kustībai. Degvielas izmaksas krasi apdraud galvenokārt gaisa transportu, kas ir visjutīgākais attiecībā uz izmaksām. Tas jo īpaši attiecas uz lētajiem pārvadātājiem, kas ir devuši iespēju jaunām pilsoņu grupām atklāt Eiropu un pasauli. Lēto pārvadātāju krīze, kas mūs varētu skart šoruden, ietekmēs ne tikai tūrismu, tā ietekmēs aviācijas nozari, finanšu nozari un ekonomiku kopumā.

Šajos apstākļos Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā izprot problēmas un operatīvā līmenī uz tām reaģē. Šajos apstākļos, pienācīgi koordinējot darbību, mēs varam nostiprināt Eiropas Savienības iestāžu stāvokli un nomierināt situāciju tirgos. Finanšu un ekonomikas krīzes laikā Eiropas Savienībai ir iespēja pierādīt sevi kā noderīgu, vajadzīgu un efektīvu sistēmu mūsu valstu ekonomikai, jo īpaši to, ka Eiropas iestādes ir pareizais un efektīvs instruments mūsu ekonomikām.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, augstas naftas un gāzes cenas saglabāsies un es ļoti šaubos, vai mēs kādreiz pieredzēsim cenu, kas būs daudz zemāka par 80 USD. Rietumi tika pārsteigti un par zemu novērtēja patēriņa pieaugumu Ķīnā un Indijā, pārāk zemos ieguldījumus pētniecības un ieguves tehnoloģijās, Saūda Arābijas nespēju — vai varbūt nevēlēšanos — pagriezt vaļā tās krānus, un tādu valstu kā Venecuēlas, Nigērijas vai Irākas ģeopolitiskie riski.

Kāda pēc manām domām ir atbilde? Mums, protams, jāpatērē mazāk, jāiegulda atjaunojamā enerģijā un jaunās tehnoloģijās, piemēram, automašīnās, kas aprīkotas ar ūdeņraža kurināmā elementu, un jāizvērtē, vai biodegviela, ņemot vērā tās kopējo ietekmi, ir laba vai slikta attiecībā uz globālajām emisijām un pārtikas cenu inflāciju attīstības valstīs.

Šajā Parlamentā tie, jo īpaši kreisie, kas uzskata, ka pie visa vainīga spekulēšana, maldās, jo jūs kā spekulants fiziski nevarat slepus uzkrāt un saņemt naftu lielos daudzumos. Tikai Amerikas Savienotajām Valstīm ir šāda iespēja.

Nobeigumā es vēlos paust atbalstu Itālijas lēmumam būvēt atomreaktoru un ceru, ka citas ES dalībvalstis arī to atbalstīs.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Mums būs jārisina tas, ka naftas cenas ilgtermiņā saglabāsies augstas. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jābūt gatavām dažādiem starpgadījumiem. Kā minēja komisārs Piebalgs, mums daudz vairāk jāiegulda videi draudzīgās tehnoloģijās ar zemu enerģijas patēriņu, atjaunojamā enerģijā un biogāzes uzņēmumu izveidošanā, kā minēts manā ziņojumā. Mērķtiecīgi energotaupīšanas centieni arī ir būtiski, piemēram, māju izolācijas uzlabošana. Mums nav burvju risinājumu, un mēs nevaram noturēt enerģiju savās robežās, tomēr mums jāmeklē arī īstermiņa risinājumi. Es vēlos lūgt Eiropas Komisiju atļaut dalībvalstīm, arī Ungārijai uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo Amerikas Savienotajām Valstīm šajā ziņā ir milzīgas konkurences priekšrocības. Paldies par uzmanību.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Patiesu problēmas risinājumu neapšaubāmi var sasniegt tikai ar ilgtermiņa pasākumiem. Tomēr daži var neizdzīvot pietiekami ilgi, lai piedzīvotu šo pasākumu rezultātus. Attiecībā uz īstermiņa pasākumiem vienīgais priekšlikums ir bijis palīdzība nabadzīgajām ģimenēm. Tomēr, ja tirdzniecības nozare, transporta sistēma, zivsaimniecības nozare, mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimniecības nozare bankrotētu, īstermiņa pasākumi būtu vajadzīgie ļoti lielam skaitam cilvēku.

Akcīzes nodoklis degvielai un minerāleļļai tika piemērots 1992. gadā. 2004. gadā ar nodokli tika aplikta visai enerģētikas sistēmai kopumā. Vai tas nozīmē, ka nodokļiem vispār nav ietekmes? Nodokļiem ir liela nozīme, un pēc manām domām ir ļoti būtiski ļaut samazināt akcīzes nodokli līdz brīdim, kad tiek ieviesti ilgtermiņa pasākumi.

Vēl viena lieta — neviens nepieminēja ūdeņradi kā jaunu (vai atjaunojamu) enerģijas avotu. Ir zināms, ka Ķīna un Kanāda to izmanto automašīnu dzinējos un ka Japāna izmanto ūdeņradi ēku apkurē.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Ņemot vērā strauji pieaugošās cenas un to postošo ietekmi uz cilvēkiem un uzņēmumiem, transporta, zivsaimniecības, lauksaimniecības un rūpniecības nozari, nevar aizmirst to, ka lielo naftas uzņēmumu peļņas ir būtiskai palielinājušās, būtībā naftas cenu spekulācijas dēļ, spekulatīvi novērtējot par zemu cenu iepirktus naftas krājumus.

Ņemot vērā šos notikumus, ir vajadzīgi pasākumi, lai apkarotu šo apkaunojošo spekulāciju, jo īpaši priekšlikums, ko esam iesnieguši par tāda nodokļa ieviešanu katrā dalībvalstī, kas tiktu piemērots tikai spekulatīvajiem ieņēmumiem no uzkrājumiem un kas tos pārvērstu par valsts ienākumiem. Tad šie ienākumi dalībvalstīs ir jāsadala starp visvairāk cietušajām tautsaimniecības nozarēm.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropa un visa pasaule ir sarežģītā situācijā, kad naftas cenas var noteikt ne tikai ekonomikas izaugsmi, bet arī krīzes apmēru, kas sāk ietekmēt pārtikas tirgu un zivsaimniecības nozari. Ļoti drīz radīsies problēmas arī transporta nozarē.

Kāda rīcība ir vajadzīga? Ilgtermiņā ir jāizstrādā stabila, plaši saprotama enerģētikas politika. Eiropas Savienībā un šajā Parlamentā ir daudz debatēts par šo tematu. Īstermiņā palīdzība ir jānovirza uz īpašām nozarēm. Kā piemēru es varu minēt mērķtiecīgu palīdzību zemniekiem, zvejniekiem un autopārvadātājiem. Palīdzības ir jāpiešķir jau šī gada otrajā pusē. Es uzsveru, ka tas attiecas uz mērķtiecīgu palīdzību konkrētā gada periodā. Ir jāveic arī pasākumi spekulācijas un monopoldarbības ierobežošanai.

Nobeigumā mums ir jāatzīst, ka ir jāpārskata nodokļu politika gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Es vēlos izteikt atzinību komisāram par paziņojumiem, kuros uzsvērta atomenerģijas nozīme un tās absolūtā pārredzamība.

Skaitļi nav maldinoši: naftas un gāzes cenas turpinās celties; spiediens, ko rada pasaules enerģijas patēriņš, turpinās pieaugt; turpmāk attīstīties mūsu pašu enerģijas vajadzības, un tomēr mēs nedrīkstam nepildīt savus pienākumus, jo īpaši steidzamo vajadzību apkarot CO2 emisijas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, jautājumam par atomenerģiju ir jābūt dienaskārtībā, un mēs nevaram no tā izvairīties. Mēs nevaram izslēgt nozīmīgu enerģijas avotu no dažādu enerģijas veidu kopuma, jo īpaši, ja tas ir tīrs un drošs. Mums acīmredzami ir vajadzīga atjaunojamā enerģija, bet ar to nepietiek. Jā, mums ir vajadzīga energoefektivitāte, bet ar to nepietiek. Jā, mums ir vajadzīga laba biodegviela, bet ar to nepietiek.

Tāpēc mums ir jāizvēlas: atomenerģija ir slikta, un ir jāaizliedz, vai, ja tā nav aizliegta, jo tā ir droša un tehnoloģijas un zinātne ir attīstījusies, katram ir jāgūst priekšrocības no tās ražošanas.

Mums ir jābūt nākotnes vīzijai, pretējā gadījumā situācija pasliktināsies un kļūs par pilnīgu katastrofu.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE). - (RO) Naftas un dabasgāzes cenu pieauguma sekas jau ietekmē saimniecisko darbību, kā arī sociālās programmas, un sasniegs augstākos līmeņus nākamajā ziemā. Eiropas Komisija pamatoti apspriež strukturālus risinājumus, kuru mērķis ir taupīt un dažādot enerģiju. Tomēr mums ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas Eiropas ekonomikā; patiesībā mēs apspriežam Eiropas struktūras jauno tehnoloģisko struktūru, kas jāizveido vidējā un ilgtermiņā. Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata un no jauna jāizvērtē finanšu prognozes 2007.-2013. gadam, lai pastiprinātu centienus attiecībā uz tehnoloģijām un ieguldījumiem enerģētikas jomā.

  Janez Lenarčič, Eiropas Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Savā ievadrunā es pieminēju kompetento iestāžu secinājumus, ka augsto naftas cenu pamatā ir strukturālas dabas iemesli. Tas ir ļoti būtisks secinājums.

Šajās debatēs vairākkārt tika pieminēta spekulācijas ietekme. Es to nevēlos ne noliegt, ne noniecināt, bet es vēlos uzsvērt, ka spekulēšana pati par sevi nepalielina enerģijas cenas, ja vien tam ir strukturāls pamatojums. Un šāds pamatojums ir. Tāpēc ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi.

Lētas enerģijas periods vismaz no fosiliem avotiem droši vien uz ilgu laiku beidzies. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāveic ilgtermiņa pasākumi, ko es jau pieminēju un kuri varētu būt vērsti divos virzienos. Pirmkārt, energoefektivitātes palielināšana un attiecīgi arī mūsu patēriņa samazināšana. Tas, savukārt, samazinātu Eiropas un Eiropas ekonomikas atkarību no tādas enerģijas importa, kas iegūta no fosiliem avotiem. Otrkārt, dažādošana un jo īpaši pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šajā jautājumā es piekrītu Papadimoulis kungam, ka vairāk ir jāiegulda atjaunojamos enerģijas avotos, bet lielākus ieguldījumus veicina tieši augstākas fosilās degvielas cenas. Ja šīs cenas atkal kļūst lētas, ja mēs tās ar kādu viltību pazeminātu, mēs samazinātu motivāciju finansēt un ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos.

Neņemot vērā to, ka ir liela vienprātība attiecībā uz vajadzību pēc ilgtermiņa pasākumiem, mēs, protams, nedrīkstam aizmirst īstermiņa problēmas, ar ko saskaramies. Tās jau tika pieminētas, un es vēlos tās vēlreiz atkārtot. Augstas enerģijas cenas jo īpaši rada problēmas Eiropas Savienības nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, tās rada problēmas zvejniekiem — un debates par šo tematu ir nākamais dienaskārtības punkts — un tās jo īpaši rada problēmas autopārvadātājiem. Protams, šajā saistībā ir jāizpēta, jāapsver un jāpieņem atbilstoši pasākumi.

Kā vienu no pasākumiem mēs, protams, neizslēgtu Eiropas Savienībā piemēroto nodokļu pārskatīšanu. Es varu teikt, ka Eiropas Padome šajā saistībā izteiks cerību drīzumā saņemt Eiropas Komisijas priekšlikumus attiecībā uz šo jautājumu, enerģijas produktu aplikšanu ar nodokļiem.

Atļaujiet man nobeigt ar šādu domu. Es uzskatu, ka šīs debates notiek ļoti piemērotā laikā, dienu pirms Eiropas Padomes sanāksmes, kurā viens no galvenajiem apspriežamajiem punktiem būs augstās naftas cenas.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, šīs ir bijušas aizraujošas debates, un man ir ļoti žēl, ka laiks ir aizritējis tik ātri.

Atbilstoši maniem darba pienākumiem es esmu bijis vietās, kur tiek ražota nafta: Kaspijas jūrā, Barenca jūrā, Saūda Arābijā. Es uzskatu, ka mēs kļūdaini domājam, ka ražošana ir vienkārša. Tā izmaksā miljardus, un tiek veikta ļoti sarežģītās vidēs. Izmaksas palielinās, tiek nodarīts kaitējums vietējai videi un cilvēki ir nelaimīgi par daudziem projektiem. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka tad, kad runājam par jautājumiem, kas saistīti ar naftu, mums nevajadzētu meklēt atbildīgos, bet vajadzētu mēģināt rast atbilstošas atbildes Eiropas Savienībā. Ja mēs uzskatam, ka šī pati pieeja palīdzētu ikvienam, mums tā jāizmanto.

Nav burvju pasākumu. Energoefektivitāte ir pats būtiskākais pasākums. Ja tās nebūs, pasaulē cenas būs daudz augstākas. Tas ir pilnīgi skaidrs.

(Izsaucieni no zāles)

Mēs darām diezgan daudz. Atjaunojamā enerģija un arī alternatīvie enerģijas avoti, piemēram, atomenerģija ir būtiski problēmas mazināšanai. Ir vajadzīgs no jauna ieguldīt tehnoloģijā, un nozarēm ir būtiski apsvērt strukturālus pasākumus, ne tikai saņemt subsīdijas: subsīdija nozīmē paņemt no vienas kabatas un ielikt otrā. Piemēram, attiecībā uz šovakar paredzētajām debatēm par zivsaimniecību es pajautātu, kāpēc zvejnieki nevar pārlikt palielināto degvielas cenu uz zivju cenu, jo tas ir pamatjautājums: kas notiek, kas no tā attur? Tas nozīmē, ka mums jāapsver strukturāli pasākumi.

Es uzskatu, ka globālā līmenī ir ļoti skaidrs, ko mēs cenšamies izdarīt — cenšamies atcelt OPEC politiku attiecībā uz tirgus piegādes samazināšanu, neļaujot daudzos gadījumos rietumu uzņēmumiem ienākt ar tehnoloģiju un zināšanām, lai ražotu naftu un tādējādi izveidotu labāku piegādi. Jo mums jāvada attīstītās valstis energoefektivitātes virzienā, un G8 pieņēma manu priekšlikumu par starptautisko partnerību. Bet, ņemot vērā to, ka ikvienas gaidīja naftas cenu pazemināšanos par 9 USD par barelu, pasaule nokavēja un tagad mēs zinām, ka mums jāievēro šī politika.

Es uzskatu, ka attiecībā uz patērētāju aizsardzību Komisija vienmēr ir bijusi ļoti konsekventa. Man ir zināmi daudzi pārkāpumu gadījumi, kad valstis atbilstīgi savam pienākumam nav pat informējušas Komisiju par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas nozīmētu, ka visi juridiskie dokumenti, kas pieņemti pēc Komisijas priekšlikuma, satur visus vajadzīgos elementus un ir jāievieš.

Es uzskatu, ka Komisijas atbilde un Padomes atbilde ir pārdomāta un pareiza. Katram elementam tirgū ir sava loma. Es zinu, ka nevienam nepatīk aizstāvēt spekulantus, bet kāda ir tirgus turpmākā loma? Tā parāda cenas virzību un dod iespēju veikt ieguldījumus. Es varētu teikt: ,,Apliksim visus ar augstākiem nodokļiem,” — mēs ikvienam varam paaugstināt nodokļus par 100 %, bet tas nozīmētu, ka mēs zaudētu stimulu ieguldīt. Tā vietā radīsim stimulu ieguldīt, veicināsim pozitīvas ieguldījumu iespējas. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs.

(Izsaucieni no zāles)

Vai tie būtu Saūda Arābijas uzņēmumi, Saudi Aramco, kas mums jāapliek ar nodokļiem, vai Gazprom, mēs nevaram to darīt, jo uz tiem attiecas valsts nodokļu tiesību akti. Attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem mūsdienās nav neviena uzņēmuma, kas no naftas un gāzes būtu guvis negaidīti lielu peļņu.

(Izsaucieni no zāles)

Viņiem ir jāinvestē arī citos projektos, un, ja jūs zināt šādus uzņēmumus, jums tie jānorāda. Ja jūs zināt uzņēmumus, kam ir tik skaista dzīve..

(Izsaucieni no zāles)

E.ON nedarbojas naftas nozarē. Eni darbojas naftas nozarē, bet iegulda miljardus projektos, piemēram, South Stream, projektos Kashagan — viņi investē miljardus — un Lībijā. Katram uzņēmumam ir sava loma tirgū.

Priekšsēdētājas kundze, šīs ir fantastiskas debates. Es priecājos, ka mums būs iespēja pie tam atgriezties, jo vienkāršu atbilžu nav. Bet es ticu, ka mūsu priekšlikums ir pārdomāts un pareizs.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Ivo Belet (PPE-DE), rakstiski – (NL) Augstā naftas cena negatīvi ietekmē mūs visus, bet vissmagāko triecienu noteikti saņem visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem. Rītdien Eiropas Padomes sanāksmei ir jānosūta spēcīgs signāls par to, ka pasākumi sabiedrības neaizsargātākajiem patiešām ir pamatoti un vajadzīgi.

PVN vai akcīzes nodokļa samazināšana nav tūlīt acīmredzams risinājums, kas ir saprotams, jo tas var stimulēt naftas ražotājus noteikt vēl augstākas cenas.

Tomēr varbūt mēs varētu rīkoties citādi. Varbūt mums vajadzētu veikt izmaiņas nodevu režīmā, lai ar nodokli mazliet sadārdzinātu tieši aviobiļetes (piemēram, no rudens) un gūtos ieņēmumus izmantot, lai samazinātu apkures rēķinus cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Visus atlikušos ieņēmumus varētu izmantot, lai piešķirtu dotācijas māju izolēšanai. Ievērojot visus apstākļus, šis ir vislētākais un visefektīvākais risinājums.

Vidējā termiņā mums ir noteikti jāiegulda atjaunojamā enerģijā un energotaupīšanā. Tomēr pagaidām mums ir jāatrod risinājumi attiecībā uz tiem, kas nonākuši grūtībās. Eiropa nedrīkst izlikties viņus nedzirdam.

  James Nicholson (PPE-DE) , rakstiski. – Nesenais straujais naftas cenu pieaugums un tam sekojošais degvielas cenu izkropļojums ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus un nozares visā ES teritorijā. Protams, šī situācija nopietni ietekmē arī vidējo patērētāju. Pilsoņi to izjūt ar pieaugošām pārtikas un degvielas cenām un samazinātu pirktspēju.

Es piekrītu Eiropas Komisijai, ka mums ir jācenšas samazināt mūsu patēriņš un atkarība no naftas un jāsakopo centieni, lai veicinātu energoefektivitāti un attīstītu atjaunojamās enerģijas avotus.

Tomēr šis ir ilgtermiņa risinājums. Pašlaik ir jāsper praktiski un taustāmi soļi, lai mazinātu spiedienu uz tādām grupām kā zemnieki, zvejnieki un sabiedrības locekļi, kas ir visneaizsargātākie pret šo cenu pieaugumu. Pat ja īstermiņa pasākumi, piemēram, nodokļu samazināšana, nav ES kompetencē, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība un jāiedrošina valstu valdības īstenot risinājumus. Pašreizējā situācija nav ilgtspējīga, un mums ir jācenšas to atrisināt.

12. TKrīze zivsaimniecības nozarē sakarā ar dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanos (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir debates par:

- Philippe Morillon mutisko jautājumu Eiropas Padomei Zivsaimniecības komitejas vārdā par krīzi zivsaimniecības nozarē saistībā ar dīzeļeļļas cenu paaugstināšanos (O-0063/2008 – B6-0162/2008), un

- Philippe Morillon mutisko jautājumu Eiropas Komisijai Zivsaimniecības komitejas vārdā par krīzi zivsaimniecības nozarē saistībā ar dīzeļeļļas cenu paaugstināšanos (O-0064/2008 – B6-0163/2008).

  Philippe Morillon, autors. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es ļaušu komisāram Borg apsēsties. Šo mutisko jautājumu pēc vienprātīga lūguma ierosināja tās komitejas grupas, ko man ir tas gods vadīt, un es priecājos, ka mēs to izskatām pēc šīm lieliskajām debatēm, kurās tika aplūkoti vairāki vispārīgi jautājumi.

Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, mans tēvs piedzima vairāk nekā pirms simts gadiem ciematā netālu no Saint-Malo, kuru no savas bērnības atceros kā ļoti dzīvu un atkarīgu no lauksaimniecības un zvejniecības. Mūsdienās šis ciemats mirst no vēža, ko izraisījusi atmirušo šūnu izplatīšanās brīvdienu māju veidā, un pakāpeniskas visu to darbību izzušanas, kas reiz deva iespēju tajā dzīvot vairāk nekā tikai sešas nedēļas vasarā.

Tā nav tikai atsevišķa parādība, bet to var novērot gandrīz visā Eiropas piekrastē, un šīs situācijas dēļ komisārs J. Borg, kuru es cienu, tika mudināts iesniegt Integrēto jūrniecības politiku, kas dotu mums iespēju atjaunot, saglabāt un atdzīvināt kopienas, kuras dzīvo Eiropas piekrastes tuvumā. Ja šis lēmums nozīmēja pārveidot Zivsaimniecības ģenerāldirektorātu par Jūrlietu ģenerāldirektorātu, tas nebūt nenozīmē, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies pārtraukt tos resursus, kurus mūsu zvejniekiem jāturpina izmantot jūrās un okeānos.

Kāpēc Eiropas Savienībai ir tikai divas kopējas politikas, proti, kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika? Ja padomā, atbilde ir vienkārša: dot iespēju mūsu kontinentam turpināt iegūt pietiekamu pārtikas daudzumu, apstrādājot augsni un zvejojot jūrās. Tāpēc tieši šajās nozarēs naftas cenu straujā pieauguma ietekmei varētu būt katastrofālas sekas un, protams, tas jo īpaši attiecas uz zivsaimniecības nozari. Mūsdienās šī profesija, ko jau smagi ietekmēja resursu samazinājums, būtībā draud izzust, un tas izskaidro — lai gan neattaisno — vardarbīgās izmisuma manifestācijas, kuras daži to dalībnieki ir uzsākuši un turpina noteiktās vietās.

Tāpēc, komisār, es esmu gandarīts, ka jūsu Izpildu komiteja ir ierosinājusi vairākus pasākumus, kas izstrādāti, lai nekavējoties glābtu tās nozares, kuras ir visvairāk apdraudētas, arī pilnvarojot dalībvalstis piešķirt pagaidu atkāpi no noteikumiem, kas pieņemti Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai, Padomes priekšsēdētāj, saskaņā ar procedūrām, kas vēl jāapspriež Luksemburgā 24. jūnijā nākamajā Ministru padomes sanāksmē par lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Neaizmirsīsim to, ka Eiropas Savienībai — un planētai kopumā — jābūt spējīgai turpināt izmantot jūras un okeānus, lai iegūtu tai vajadzīgos pārtikas resursus. Nav nozīmes saglabāt un aizsargāt zivis, ja vairāk nav zvejnieku, kas tās ķer. Pēc manām domām šis acīmredzamais fakts pamato sīki izstrādātos priekšlikumus, kas attiecas ne tikai uz īstermiņa, bet arī vidēja un ilgtermiņa periodu, priekšlikumus, pie kuriem mēs, komisār, kopā strādājam Zivsaimniecības komitejā, priekšlikumus, par ko turpmāk jums plašāk pastāstīs pārējie mani kolēģi, un tiks sniegts ieskats rezolūcijas projektā, par kuru balsojums notiks rītdien.

SĒDI VADA:M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Pirmkārt, es vēlos pateikties godājamajam Eiropas Parlamenta deputātam, Morillon kungam, par viņa jautājumu Zivsaimniecības komitejas vārdā. Es vēlos no paša sākuma uzsvērt to, ka Slovēnijas prezidentūra apzinās pieaugošo degvielas cenu problēmas mērogu un tās negatīvo ietekmi uz ES zivsaimniecību.

Es varu jūs informēt par to, ka vakar Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes priekšsēdētājs Iztok Jarc kungs tikās ar dažiem kolēģiem ministriem Venēcijā, lai apspriestu šo jautājumu. Lai atvieglotu esošās grūtības ES zivsaimniecības nozarē, viņi kopā debatēja un sagatavoja dažus priekšlikumus, kas tiks apspriesti turpmākajās dienās. Tomēr es vēlos atgādināt, ka šī situācija neaprobežojas tikai ar zivsaimniecības nozari. Augstas degvielas cenas kaitē visām nozarēm, arī lauksaimniecības, transporta un rūpniecības nozarei.

Krīze ir nopietni skārusi visas nozares. Tāpēc tas ir horizontāls jautājums, kurā ir elementi, kas attiecas uz konkurences politiku, valsts atbalstu un fiskāliem pasākumiem. Šī jautājuma nopietnība un tā negatīvā ietekme uz ES zivsaimniecības nozari pamudināja Slovēnijas prezidentūru to iekļaut tās Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmes dienaskārtībā, kas notiks nākamās nedēļas sākumā, kā jau pieminēja Morillon kungs.

Tas dos iespēju ministriem paust savu viedokli par pašreizējo situāciju un apmainīties ar viedokļiem ar komisāru J. Borg par vispiemērotākajiem risinājumiem. Turklāt prezidentūra nolēma mainīt tās zivsaimniecības direktoru neformālās sanāksmes tematu, kas šī mēneša beigās notiks Slovēnijā, lai arī direktoriem būtu iespēja apspriest šo aktuālo jautājumu. Šie visi notikumi sekoja pēc tam, kad Eiropas Padome pēdējās neskaitāmās dažāda veida sanāksmēs aplūkoja pieaugošo enerģijas cenu jautājumu, par kuru mēs runājām atbilstīgi dienas kārtības iepriekšējam punktam.

Es vēlos sīkāk paskaidrot ECOFIN padomes secinājumus. Attiecībā uz naftas cenām Padome pauda bažas par ilgstošo naftas cenu pieaugumu un apsprieda iespējas risināt no tā izrietošās sociālās un ekonomiskās sekas. Tā uzsvēra vajadzību attīstīt energoefektivitāti un alternatīvos enerģijas avotus, palielināt naftas tirgu pārredzamību, veicināt konkurenci enerģijas tirgos un sekmēt dialogu ar naftas ražotājām valstīm.

Tajā pašā sanāksmē Padome arī mudināja Eiropas Komisiju turpināt pārskatīt ar plaša patēriņa precēm saistītos tirgus un apsvērt tās atbildes politikas līmenī, kuru mērķis ir būtu ierobežot cenu svārstības. Kā jau prezidentūra uzsvēra rīta debatēs, šis jautājums tiks apspriests arī Eiropas Padomes sanāksmē, kas sāksies rītdien.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājam Morillon kungam par viņa jautājumu, kas man dod iespēju aplūkot degvielas krīzi.

Es vēlos jau no pašā sākumā pateikt, ka es esmu gandarīts, ka Eiropas Komisijai un Zivsaimniecības komitejai ir ļoti labas attiecības, kas arvien nostiprinās.

Pievēršoties konkrētajam jautājumam, es apzinos grūtības zivsaimniecības nozarē pārmērīgā degvielas cenu pieauguma dēļ. Šis pieaugums ir izraisījis strukturālu un ilgstošu krīzi, kam ir īpaša — es pat vēlētos teikt unikāla — dimensija zivsaimniecības nozarē. Es paskaidrošu, kāpēc.

Daudzus gadus ES flote bija iekļuvusi burvju lokā, kam raksturīga pārmērīga jauda, pārmērīga nozveja un rentabilitātes samazināšanās. Tomēr zvejnieki nespēja iegūt priekšrocības no piedāvājuma samazināšanās un zivju produktu mazumtirdzniecības cenu pieauguma. Līdz ar to daudzos segmentos peļņas līmenis ir ļoti zems, kas padara šo nozari neaizsargātāku par citām pret krasu izmaksu pieaugumu, ko mēs pieredzējām naftas cenu gadījumā.

Eiropas Komisija saprot, ka ir vajadzīga koordinēta rīcība ES līmenī, lai nozarē novērstu nopietnu krīzi un nodrošinātu to, ka problēma netiek vienkārši pārvietota, bet tiešām tiek atrisināta. Tas nozīmē ne tikai piedāvāt iespēju saņemt neatliekamu atbalstu, bet arī apņemties beidzot risināt pamatproblēmu, kas saistīta ar pārmērīgu jaudu un kura mazina visus mūsu centienus atgriezt nozari ilgtspējīgā un ienesīgā stāvoklī.

Tādēļ, ka norādīja Morillon kungs, kolēģija vakar pēc būtības apstiprināja ārkārtas pasākumu paketi, lai risinātu neatliekamās sociālās un ekonomiskās grūtības, ko radīja krasais naftas cenu pieaugums, kā arī risinātu Eiropas flotes strukturālās pamatproblēmas. Es uzskatu, ka ir ļoti būtiski virzīt atbalstu uz flotēm, kas ir visvairāk atkarīgas no degvielas, un tādējādi tās visvairāk ietekmē esošais jaudas pārpalikums.

Tāpēc mēs ierosinām dot iespēju dalībvalstīm izveidot Flotes pielāgošanās shēmas (FPS), saskaņā ar kurām tiktu atcelti ierobežojumi piekļūt piemaksām par zvejas darbības izbeigšanu — t.i. norakstīšanu. Papildu atbalsts pagaidu zvejas darbības pārtraukšanai būtu pieejams kuģiem, kas ir iesaistījušies šajās Flotes pielāgošanās shēmās, un daļējs kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsts tiktu piešķirts uzņēmējiem, kuri aizstāj lielākus vecus kuģus ar mazākiem, energoefektīvākiem kuģiem. Tiktu arī pieņemti noteikumi, lai atļautu īslaicīgi samazināt darbinieku daļu sociālās nodrošināšanas maksājumos.

Pagaidu kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsts konkrēti būtu pieejams visiem kuģiem līdz trīs mēnešu periodam 2008. gada atlikušajos mēnešos ar nosacījumu, ka attiecīgie kuģi tiktu iekļauti restrukturizācijas plānā. Šāds atbalsts būs piemērots, lai pēc iespējas nodrošinātu krājumu atjaunošanu un/vai tirdzniecības nosacījumus.

Ņemot vērā turpmāku ekonomisko analīzi, tiks apsvērti arī iespējami de minimis režīma grozījumi attiecībā uz zivsaimniecību, lai griesti 30 000 EUR apmērā uz trim gadiem tiktu piemēroti katram kuģim, nevis katram uzņēmumam — tomēr ar kopēju ierobežojumu līdz 100 000 EUR apmērā vienam uzņēmumam.

Tiek arī paredzētas vairākas konkrētas iniciatīvas, lai paaugstinātu zivju vērtību sākotnējās tirdzniecības vietās, un Eiropas Komisija plāno atlikt papildu 20-25 miljonus eiro no kopējās zivsaimniecības politikas budžeta, lai šajā jomā finansētu ārkārtas projektus papildus līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF). Tiek plānoti turpmāki pasākumi, lai veicinātu pāreju uz energotaupīgām tehnoloģijām, mīkstinātu krīzes sociālekonomisko ietekmi un sekmētu EZF fondu pārprogrammēšanu un apmaksu.

Iepriekšminētie pasākumi paredzēs pagaidu atkāpšanos no Eiropas Zivsaimniecības fonda noteikumiem, lai atbalstītu ES flotes ātrāku pielāgošanos esošajai situācijai un sniegtu pagaidu pabalstu pārejas posmā.

Es iesniegšu šo paketi izskatīšanai Zivsaimniecības ministru padomei 24. jūnijā Luksemburgā, lai jau jūlijā tiktu pieņemts oficiāls priekšlikums par šo tematu. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, kādā pašlaik ir zivsaimniecības nozare, es ticu, ka es varu paļauties gan uz Eiropas Padomes, gan Eiropas Parlamenta atbalstu, lai iepriekš minētie pasākumi tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Tautas partijas grupa atbalstīja šīs debates, jo uzskatīja, ka mūsu iestāde nedrīkst turpināt izrādīt vienaldzību, ņemot vērā krīzes nopietnību.

Es uzskatu, ka mums bija taisnība, ņemot vērā to, ka tikai vakar un pirmo reizi Eiropas Komisija paziņoja par virkni pasākumu, ko šis Parlaments jau gadiem prasīja un no kuriem daži precīzi atbilst tiem, ko paredz kopīgais rezolūcijas priekšlikums.

Kā norādīts rezolūcijā, zvejniekiem degvielas cena pieauga par vairāk nekā 300 % pēdējo piecu gadu laikā un par 38 % kopš janvāra, lai gan cenas ir saglabājušās nemainīgas 20 gadus, atsevišķos gadījumos samazinoties par 25 % masveida preču importa dēļ, kas bieži vien ir iegūti nelegālā zvejniecībā.

Mana grupa ir uzsvērusi, ka neviena nozare nevar izdzīvot šādos apstākļos, un tieši tādēļ es vēlējos šodien sasaukt visus kopā, arī Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju, lai uzzinātu vairāk par šo jautājumu un debatēs apspriestu pasākumu paketi.

Mēs esam īpaši gandarīti par to, ka pasākumi beidzot paredz palielināt de minimis atbalstu par 100 000 LVL, lai gan mēs labprātāk vēlētos, lai tas tiktu piešķirts par katru kuģi, nevis katram uzņēmumam, kā šis parlaments to lūdza un paredzēja kopējā rezolūcijā.

Mēs pilnībā atbalstīsim sociālo iemaksu samazināšanu un paziņojumu par lielāku Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) elastīgumu, lai visiem tiem, kas vēlas, dotu iespēju pārstrukturizēt uzņēmumus, nomainīt dzinējus ar efektīvākiem dzinējiem vai saņemt papildu palīdzību, kā jūs norādījāt, par pagaidu kuģu ekspluatācijas pārtraukšanu.

Tomēr mēs, komisār, uzskatām, ka ir vēl pasākumu kopums, kas nodrošinātu to pašu uzsvaru un būtu tikpat sīki jāizstrādā, kā tie pasākumi, kuru mērķis ir nozares pārstrukturizēšana: es atsaucos uz pasākumiem, kas ir saderīgi ar tirgu, piemēram, kopējās politikas reforma, kas dotu iespēju zvejniekiem spēlēt lielāku lomu cenu noteikšanā, konkrētākus pasākumus attiecībā uz marķēšanu un, galvenokārt, visus pasākumus, kuri parāda Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas skaidro gribu apkarot nelegālo zvejniecību.

Tāpēc mēs atbalstām tos dažus pasākumus, kas ir solis pareizajā virzienā, bet mēs vēlamies zināt, vai mēs būtu varējuši novērst kritisko situāciju nozarē, ja būtu reaģējuši daudz ātrāk.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, arī es esmu gandarīts par un atbalstu pasākumus, par kuriem paziņoja Eiropas Komisija. Šķiet, ka dažos gadījumos tie pat sniedzas tālāk nekā to lūdza Parlaments savā rezolūcijas priekšlikumā. Tas, ka mēs esam spējuši iekļaut šo jautājumu debatēs šajā ļoti noslogotajā sesijā, sniedz priekšstatu par to, cik nozīmīgs šīs jautājums ir parlamentam.

Es uzskatu, ka šajos nemierīgajos laikos eiropiešiem šī krīze ir jārisina kopā, izmantojot efektīvu un objektīvu mehānismu, palielinot tik ļoti vajadzīgā Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) elastību, kas mums dotu iespēju Kopienas līmenī pieņemt steidzamus pasākumus.

Tie risinājumi valsts līmenī, kurus ierosināja dažas dalībvalstis, tikai izraisītu nelīdzsvarotību.

Komisār, mēs ceram, ka Ministru padomes sanāksmē nākamajā pirmdienā Eiropas Komisijai būs iespēja papildus noskaidrot jautājumus un vienoties ar Ministru padomi par to, kā var izmantot EZF, lai palīdzētu tiem flotes segmentiem, kas ir visvairāk cietuši.

Šķiet, ka steidzami arī beidzot jāpārbauda cenu noteikšanas mehānisms.

  Elspeth Attwooll, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mums jāuzsver tas, ka liela mūsu zvejnieku daļa vada nelielus uzņēmumus. Viņiem ir ierobežotas tiesības nodarboties ar zvejniecību. Lai izmantotu šīs tiesības, viņiem ir jāiegulda laivās, zvejas piederumos un drošības iekārtās. Par to, iespējams, jāatmaksā lieli aizņēmumi. Viņiem arī ir jāmaksā par licencēm un atsevišķos gadījumos arī par kvotām. Viņiem ir arī ievērojami kārtējie izdevumi, piemēram, darbaspēka, remonta un, protams, degvielas izmaksas.

Saskaņā ar noteikumiem par kvotām un zvejas dienu skaitu viņiem, iespējams, jāveic lieli attālumi, lai iegūtu pieprasītu zivju lomu. Viņiem tas ne vienmēr izdodas, jo īpaši sliktu laika apstākļu gadījumā. Kad viņiem veicas, viņi tomēr nekontrolē noķerto zivju cenu. Vairumā gadījumu viņi ir atkarīgi no ieņēmumiem, ko var iegūt izsolē. Tādējādi viņiem vienkārši nav līdzekļu, lai kompensētu izmaksu pieaugumu.

Rezolūcija paredz dažādus praktiskus palīdzības veidus. Palīdzību var sniegt, piemērojot de minimis noteikumus un tos augšupejoši pārskatot. Es vēlos mudināt visas dalībvalstis izmantot iespējas, kuras sniedz noteikumi, lai nodrošinātus vienādus apstākļus.

Steidzami ir arī soļi, lai ierobežotu nelegālu, nereģistrētu un neierobežotu (NNN) zveju, ne tikai tāpēc, lai palīdzētu uzturēt legāli noķerto zivju cenu, bet zivju krājumu saglabāšanai. Tas attiecas arī uz marķēšanas prasību uzlabošanu. Citi ierosinātie pasākumi, arī restrukturizācija un energoefektivitāte un alternatīvie enerģijas avoti, arī veicina vides mērķus. Pieņemot tos, mēs varam sniegt priekšrocības mūsu zvejniekiem, kas nonākuši strupceļā mūsu apdraudētajā planētā.

  Marie-Hélène Aubert, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kā jūs pieminējāt, šī strukturālā krīze ir nopietna, kā arī ilgstoša. Tāpēc ir vajadzīgi ilgstoši risinājumi ne tikai zivsaimniecības nozarē, bet visās attiecīgajās nozarēs.

Ir arī jāteic, ka pašreizējā krīze izveidojās tāpēc, ka vairākus gadus tika ignorēta zivsaimniecības nozares atkarība no degvielas — no lētas degvielas — un pārliekas steigas, kas izskatījās pēc bruņošanās drudža ar arvien jaudīgākiem kuģiem, kas spēj kuģot arvien tālāk un tālāk un atvest arvien lielākus zivju daudzumus. Šie ir daži no jautājumiem, kas mums jārisina.

Dārgas degvieleļļas problēma nav atdalāma no visiem citiem jautājumiem, kas skar zivsaimniecības nozari — zivju krājumu pārvaldība, cenu politika, starptautiskā tirdzniecība, nelegālās zvejniecības kontrole — un ir sarežģīti risināt šo jautājumu atsevišķi no pārējiem.

Eiropas Komisijas ierosinātās subsīdijas un atbalsts, kas pēc manām domām ir solis pareizajā virzienā, būs pieņemami — jo īpaši ciktāl tas attiecas uz sabiedrību — ja tie būs atkarīgi no zvejniecības politiku un darbību visaptverošas pārorientēšanās. Kas attiecas uz mums, mēs nožēlojam, ka kopējā kompromisa rezolūcija pēc būtības neparedz nosacījumus atbalstam un subsīdijām, ko var piešķirt par šo pārorientēšanos, un par nosacījumu izbeigt flotes pārmērīgo jaudu un virzīties uz labāku zvejniecības krājumu pārvaldību un labāku jūras ekosistēmu aizsardzību. Turklāt zivsaimniecības nozares ekonomikas un sociālā dzīvotspēja ir atkarīga tieši no šī nosacījuma. Nobeigumā mēs vēlamies, lai dalībvalstis pašas uzņemtos pilnu atbildību un izbeigtu demagoģisko praksi solīt naudu, kas tām nav, neierosinot ilgtspējīgas politikas attiecībā uz zivsaimniecības nozari.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Mums šīs debates ir tādēļ, ka zvejnieki, arī Portugāles zvejnieki, ir mobilizējušies un pieprasa pasākumus, kas tika ierosināti pirms kāda laika kā atbilde uz degvielas — gan benzīna, gan dīzeļdegvielas — cenu pieaugumu un sociālekonomisko krīzi nozarē, ņemot vērā īpaši Eiropas Savienības vienaldzīgo attieksmi.

Mūsu grupa ir iesniegusi pati savu rezolūcijas priekšlikumu, kurā mēs izklāstījām ierosinājumus — dažus no tiem iepriekš pieņēma Eiropas Parlaments — un izvirzījām jaunus pasākumus, lai atbildētu uz nozares vajadzībām.

Šie pasākumi sniegtu atbalstu kuģiem, kas izmanto benzīnu, līdzīgi tam, kāds tiek sniegts dīzeļdegvielas gadījumā, noteiktu maksimālo cenas līmeni vai papildu atlaidi degvielai, konkrēti 40 centus par litru, uzlabotu cenas sākotnējā tirdzniecības vietā, neietekmējot cenas gala patērētājam, nodrošinātu to, ka ražošanas izmaksas ir viens no mainīgajiem, kas tiek ņemts vērā, nosakot ieteicamās cenas, un novērtētu, kāds būtu godīgs ienākumu līmenis kuģa apkalpei.

Ir vajadzīgi lēmumi, reaģējot uz pieaugošajām degvielas cenām un zivju cenas veidošanās procesu sākotnējā tirdzniecības vietā. Šie ir divi galvenie faktori tās nozares krīzes centrā, kas arvien pasliktinās.

  Jeffrey Titford, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, būtiskais dīzeļeļļas cenu pieaugums, par ko mēs visi šodien runājam, tikpat labi varētu būt pēdējais piliens Lielbritānijas zvejnieku pacietības mērā. Viņus jau ir nogurdinājuši nebeidzamie noteikumi un kvotas samazinājums, ar ko šī iestāde viņus pārpludina un nospiež šo nozari uz ceļiem.

Pašlaik viņi ir aizskarošā situācijā, nespējot doties jūrā, lai noķertu trūcīgos zivju daudzumus, ko viņiem vēl ir atļauts izcelt krastā, jo degvielas izmaksu dēļ to ir nerentabli vispār sākt. Lielbritānijas valdība daudzus gadus nav pievērsusi viņiem uzmanību un atkal to nedara attiecībā uz degvielas subsīdijām, lai palīdzētu viņiem pārvarēt pašreizējo krīzi.

Daži zvejnieki manā apkārtnē ir bijuši spiesti lūgt situācijas juridisku izvērtēšanu, jo saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku viņiem ir jābūt garantētai iztikai no zvejniecības.

Apvienotās Karalistes Neatkarības partija uzskata, ka kopējā zivsaimniecības politika ir pilnīga katastrofa, no kuras Lielbritānijai ir jāizstājas, lai atgūtu kontroli pār saviem ūdeņiem, kamēr vēl ir palikuši daži zvejnieki.

  Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos, ka komisārs šodien pievērsās daudz plašākajai šīs nozares krīzei, kuru sarežģīja straujais dīzeļdegvielas cenu kāpums. Kā tikko minēja Titford kungs — es parasti viņam nepiekrītu, bet šajā gadījumā piekrītu — dažās zvejnieku kopienās milzīgās degvielas izmaksas ir sekojušas pa pēdām gaistošajām kvotām un krītošajām cenām par zivīm. Situācija ir tik slikta, ka dažas Apvienotās Karalistes kuģu apkalpes pelna mazāk par 100 GBP nedēļā, un tas piespiež simtiem darbinieku pamest nozari tieši tajā laikā, kad mums nozarē ir vajadzīgs vairāk jaunu darbinieku. Kā visiem šajā palātā zināms, daudzi kuģi vairs nevar atļauties doties jūrā. Viņi katrā braucienā zaudē naudu. Dusmīgie zvejnieki bloķē ostas; streikojošie kravas automašīnu šoferi atsakās pārvadāt kravas, kas nozīmē to, ka tirgi zivīm tiek pilnībā sagrauti gada visražīgākajā laikā.

Bet man cerību iedveš noteikumi un priekšlikumi, ko komisārs J. Borg šo pēcpusdien mums izklāstīja. Dalībvalstis, kas iesniedz priekšlikumus flotes pielāgošanās shēmām vai zvejniecības nozaru pilnīgai pārstrukturēšanai, var saņemt atbalstu no Eiropas Zivsaimniecības fonda, un tas pietiks, lai mazinātu šajā nozarē esošo dziļo krīzi.

Man patiešām ir kauns, ka Lielbritānijas valdība atsakās pieņemt šo atbalstu, atsakās pieteikties šim līdzfinansētajam atbalstam. Būtu šausmīgi, ja mūsu zvejniekiem būtu jāpārtrauc zvejot tajos pašos ūdeņos tās pašas zivju sugas, kuras zvejo zvejnieki no kaimiņvalstīm, kas saņemt atbalstu. Tas turpinātu izkropļot tirgu.

Tāpēc mums ir jāatbalsta mazākas, energoefektīvākas flotes izveidošana, kas labāk atbilst zvejas iespējam. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijas ierosinājumi to sasniegs.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Es uzskatu, ka šajā krīzes situācijā mums ir jāsaprot, ka degvielas cenu pieaugums rada situāciju, kas jau nebija veselīga un jau radīja nopietnas bažas.

Tā ir arī — un, manuprāt, tas ir jāuzsver — krīze Eiropas mērogā, tāpēc nav pareizi mēģināt uz to reaģēt valsts līmenī.

Treškārt, es vēlos izteikt atzinību komisāram un Eiropas Komisijai par tikko izklāstīto plānu. Pēc manām domām tie ir piemēroti pasākumi, lai gan tie varētu būt nepietiekami, bet tie palīdzēs atrisināt problēmas būtību un strukturālos faktorus, kas šo problēmu izraisa.

Es ceru, ka mēs varam turpināt iet pa šo ceļu, kurš, manuprāt, ir pareizs.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, katra Eiropas Savienības zvejniecības osta steidzami prasa divas lietas: degvieleļļu par standartcenu 40 centi litrā visā Eiropas teritorijā un saskaņotu kvotu pārvaldību.

Šīs tiesiski pamatotās prasības ir nozīmīgas zivsaimniecības nozarei un darba vietām, ko tā nodrošina. Patiesā problēma ir milzīgais naftas cenu kāpums un zivju krājumu saglabāšana. Brīvais tirgus ir izrādījies nespējīgs kontrolēt pieaugošo degvielas cenu ietekmi. Uzblīduši no peļņas, naftas uzņēmumi reaģē, spekulējot uz palielinātā pieprasījuma rēķina pēc viņu produktiem jaunattīstības valstīs, tādējādi cerot piepildīt kasi. Samazinot degvielas nodokli, kas nemitīgi palielinās, un apliekot ar nodokļiem naftas uzņēmumu milzīgās peļņas, mēs viegli varētu apmierināt zvejnieku vajadzības, nepiešķirot subsīdijas, jo īpaši tās, kas tiek izmaksātas neapdomīgi.

Turklāt zvejnieki vairs nepacietīs to, ka Eiropas Komisija pret viņiem izturas kā pret jūras noziedzniekiem, tādējādi ignorējot patiesos vainīgos — kuģus, kas kuģo ar izdevīguma karogu, un zvejniecības nozares karteļus. Zvejnieki visvairāk piedalās jūras krājumu saglabāšanā. Sistēma ir pilnībā jāreformē, un Eiropas Komisijai ir demokrātiskā veidā jāstrādā ar zivsaimniecības nozares profesionāļiem, nevis jāuzspiež diktatūra, pamatojoties uz tās pseidoekspertu atzinumiem.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es izsaku atzinību komisāram un Eiropas Padomes priekšsēdētājam.

Pēdējo piecu gadu laikā zivsaimniecība ir cietusi no pieaugošā degvielas cenu kāpuma. Degvielas cena kopš 2004. gada ir palielinājusies par 240 %. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments veic pasākumus, lai pārvarētu šo problēmu, bet situācija līdz šim nav uzlabojusies. Tā gluži pretēji ir pasliktinājusies.

Kopš 2008. gada sākuma mēs esam bijuši liecinieki 40 % pieaugumam šajā reģionā. Daudzu valstu zvejnieki — francūži, itāļi, portugāļi, grieķi un spāņi — ir sākuši noenkurot savus kuģus. Kāpēc tā notiek? Jo zvejniecības izmaksas ir augstākas par zivju cenu, ko viņi saņem.

Es esmu ļoti nobažījies, jo es baidos, ka postā aizies ļoti jauka sociāla grupa. Tā ievēro tradīcijas, un te es domāju zvejniekus. Mums viņi ir jāglābj no gaidāmās nelaimes. Es apstiprinu piedāvājumu pastiprināt visus pasākumus, ko ierosināja mani kolēģi deputāti, lai apkarotu nelegālo zvejniecību un ar to saistītās problēmas. Tomēr es arī vēlos pievienot vienu būtisku punktu. Ir jāaktivizē Eiropas Zivsaimniecības fonds, lai nodrošinātu resursus, un ar šo naudu mēs palīdzēsim mūsu zvejniekiem izdzīvot. Pretējā gadījumā mēs nonāksim krīzes situācijā.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc nekontrolētā degvielas cenu pieauguma arvien palielinās daudzu dalībvalstu zvejnieku skaļie protesti un izmisuma pazīmes. Mēs vairāk nevaram būt šo spēcīgo protestu pasīvi novērotāji. Ir būtiski, lai ES veiktu tūlītējus pasākumus un atvieglojumu tiem, kas nodarbojas ar šo amatu. Viņi ir nonākuši grūtībās, un viņiem nav citu iespēju vai līdzekļu, lai šo situāciju pārvarētu.

Ja ES nesniegs tūlītējus risinājumus, mēs saskarsimies ar politisku problēmu attiecībā uz Eiropas Savienības efektivitāti tādu ārkārtas gadījumu risināšanā, kāds ir šis gadījums. Ir beidzot jāpārtrauc šī atbildības pārvietošana no Eiropas Komisijas uz dalībvalstīm un atkal atpakaļ. Jebkurā gadījumā kādam ir jāuzņemas atbildība un iniciatīva, un saskaņā ar mūsu Eiropas vīziju tas ir ES pienākums. Eiropas politikas, komisār! Es uzskatu, ka jūru priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā.

  Cornelis Visser (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, zivsaimniecības nozare ir grūtībās augsto degvielas cenu dēļ. 2008. gadā vien dīzeļdegvielas cena ir palielinājusies par 38 %. Pašlaik nav pazīmju, kas liecinātu par to, ka cenas vairs nepieaugs. Manā valstī Nīderlandē apmēram 15 traleru flotes laivu vairs netiek izmantotas, jo katrs zvejas izbraukums rada zaudējumus. Tomēr dramatiskā situācija ir izveidojusies ne tikai krasā cenu kāpuma dēļ. Liela apjoma zivju imports par lētu cenu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, arī ir daļēji atbildīgs par šo situāciju. Nīderlandē tiek ievests liels daudzums dzeltenastes plekstu un Klusā okeāna plekstu, un tās dažkārt tiek pārdotas kā paltuss un plekste. Tas rada negodīgu konkurenci tiem nīderlandiešu zvejniekiem, kas ķer paltusus un plekstes. Ir jāveic vairāk pārbaudes par šo zivju sugu nosaukumu izmantošanu.

Arī Nīderlandes flotei ir vajadzīgas pārmaiņas. Esošās laivas ir pārāk lielas un pārāk atkarīgas no fosilās degvielas. Patiesībā visas laivas būtu jāaizstāj ar mazākām daudzfunkcionālām laivām, izmantojot ilgtspējīgas zvejniecības metodes.

Diemžēl Eiropas Komisija ir izsniegusi pagaidu atļaujas tikai piecām laivām, kas izmanto elektriskā stimula metodi paltusa zvejai. Mēs vēlamies vairāk atļauju.

Nozarei ir vajadzīgi finanšu resursi, lai izdzīvotu, un īstermiņa pie tā ir jāstrādā. Es esmu gandarīts par komisāra priekšlikumiem. Zivsaimniecības nozarē, iespējams, vēl var panākt CO2 ietaupījumu. Būtu labi vēlreiz to izskatīt. Nīderlandes zvejniecības flote ir atbildīga par apmēram 1 % no kopējām CO2 emisijām. Mēs vēlamies to samazināt par 20 %. Ņemot vērā, ka CO2 cena ir 25 EUR par tonnu, iespējas vēl ir. Turklāt, ja atceras, ka pēc pārstrukturēšanas šī flote izzustu un tādējādi CO2 emisijas pilnībā samazinātos. Mēs varam paļauties uz daļēju norakstīšanu septiņu gadu garumā. Es ceru, ka Eiropas Komisija virzīs šos priekšlikumus tālāk. Eiropas Parlaments noteikti tos atbalstīs, bet varbūt jūs varat no tiem kaut ko izsecināt.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kopējā zivsaimniecības politika ir cietusi lielu neveiksmi un ir sekmējusi Eiropas zivju krājumu krasu samazinājumu. Tā nav piemērota tās mērķim.

Nesenais kuģu degvielas cenu pieaugums — saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem par vairāk nekā 240 %, salīdzinot ar 2004. gada līmeni, un par vairāk nekā 30 % pēdējos mēnešos — ir tikai saasinājis mūsu zvejas vietu un Eiropas zivsaimniecības nozares acīmredzamo sabrukumu.

Lai gan mēs visi piekrītam, ka ir jāveic noteikti steidzami īstermiņa pasākumi ES un dalībvalstu līmenī, lai atvieglotu zvejnieku, kapteiņu un viņu komandu nožēlojamo stāvokli — piemēram, atbilstīga līmeņa valsts palīdzība, varbūt nodokļa samazinājums degvielai virs noteiktas cenas, finansiāls atbalsts kuģu dīkstāvei un lielāka kontrole pār ievestās produkciju, kas iegūta nelegālā zvejniecībā, un vēl citas iespējas — mums, politikas veidotājiem, ir jāraugās arī nākotnē. Ir laiks apsvērt jebkura veida jaunas iespējas — sākot no ilgtermiņa pārstrukturēšanās plāna, kā arī vajadzīgajām kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas subsīdijām, lai flotu jaudu pielāgotu pieejamajiem resursiem.

Varbūt jāpieņem pieeju, kas ir saderīga ar tirgu, ar pārdodamu kvotu sistēmu tā vietā, lai turpinātu bezierunu regulēšanas praksi, kas vienlaicīgi masveidā iznīcinājusi zivsaimniecības nozari un paātrinājis zivju krājumu samazināšanos? Esošā KZP nepareizi veicina amorālu un nenoturīgu nejaušas piezvejas un zivju mazuļu izmešanu, jo ir nelikumīgi tos izcelt krastā. Mēs nesen apspriedām šo problēmu C. Schlyter ziņojumā. Šo problēmu sarežģī nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas preču ievešana, kā tika minēts pēdējā sesijā.

Daži speciālisti, piemēram, Islandes Universitātes ekonomikas profesors Thorvaldur Gylfason norāda, ka nodevu tirdzniecības politika, ko nosaka neatkarīga iestāde, varētu piešķirt vērtību katram ilgtspējīgu zivju kilogramam, lai nebūtu stimula zivis izmest vai nelikumīgi izcelt krastā. Vai Eiropas Komisija un Eiropas Padome piekristu, ka tāda pārdodamu kvotu sistēma ar ekosistēmai atbilstošu pārvaldību, kuras pamatā būtu ekonomiska un vides informācija, varētu, no vienas puses, saglabāt vērtīgos jūras resursus esošajām un turpmākajām paaudzēm un, no otras puses, sniegtu mierinājumu ražīgajiem un efektīvajiem zvejniekiem, kas izmisīgi prasa reformu?

Jā, mums ir vajadzīgi īstermiņa ārkārtas pasākumi pašreizējās kuģošanas degvielas krīzes risināšanai, kopā ar vidēja un ilgtermiņa pārstrukturizēšanu, kuras pamatā ir vides un ekonomiska informācija, nevis par noziedzniekiem jāpadara mūsu visražīgākie un visefektīvākie zvejnieki, kuri ir modri un vēlas zināt, kā izteicās kāds īru zvejnieku runātājs: ,,Vai pirmā būs jāatdod laiva vai māja?”

  Daniel Varela Suanzes-Carpegna (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, pēc manas grupas iniciatīvas un ar kopēju atbalstu mēs debatējam par nopietno krīzi zivsaimniecības nozarē, un mēs to darām atsevišķi no vispārējās degvielas krīzes, jo, lai gan degvielas cena ir saasinājusi krīzi, tas ir tikai pēdējais piliens pacietības mērā.

Krīze ir daudz nopietnāka, un tā ir steidzami jārisina. Lai glābtu nozari, Eiropas Komisija un dalībvalstis kopīgi pieņem programmu, kas atbilst 10 nosacījumiem, kurus es esmu apkopojis šajās debatēs.

Pirmais: vairāk nelegāli ievesto preču pārbaužu. Otrais: vairāk legāli ievesto preču pārbaužu. Trešais: kopējās politikas reforma, kurā būtu lielāks uzsvars uz cenām zvejniekiem sākotnējā tirdzniecības vietā. Ceturtais: palīdzības pārorientēšana saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecība fondu. Piektais: nacionālo operatīvo programmu pārprogrammēšana. Sestais: maksājumi un de minimis palīdzības palielināšana par kuģi; par laimi Eiropas Komisija, šķiet, ir to sapratusi, bet priekšlikums ir jāuzlabo, jo tas nav gluži tas, ko vēlamies. Septītais: fiskālās palīdzības pieņemšana. Astotais: sociālās palīdzības pieņemšana. Devītais: uzlabota pārredzamība un patērētāju garantijas, marķēšana un izsekojamība. Desmitais: patērētāju reklāmas kampaņas un atbalsts nozarei.

Šos 10 nosacījumus var apkopot tikai divos: lielāki maksājumi un palīdzība mūsu zvejniekiem, un sankcija pret likumpārkāpējiem.

Komisār, Eiropas Padomes priekšsēdētāj, vai nu mēs to darām tagad vai mums burtiski būs jābalsta Eiropas Savienības zivsaimniecības nozare. Es zinu, ka komisārs J. Borg apzinās šīs problēmas un dara visu, kas ir viņa spēkos, bet es uzskatu, ka mums ir jāpalīdz uzlabot šo priekšlikumu. Es ceru, ka Eiropas Padome arī darīs to pašu nākamajā nedēļā un ka mēs varam gūt priekšrocības no Francijas prezidentūras, kas virza uz priekšu šīs reformas īstenošanu pilnā apmērā.

Mums ir jāizmanto pieejamās iespējas, jo laiks ir ļoti būtisks.

  Duarte Freitas (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, zvejniecības nākotni apdraud, pirmkārt, resursu ilgtspējīgums un, otrkārt, zvejnieku izdzīvošana. Tāpēc mums ir jāgarantē nākotne divos veidos: pirmkārt, ierobežojot zvejošanu, un, otrkārt, palīdzot zvejniekiem izdzīvot un labāk zvejot.

Šķiet, ka Eiropas Komisija beidzot saprot šīs problēmas un dažas valdības, piemēram, Portugāles valdība, kas šo jautājumu pilnībā ignorēja, beidzot sāk apzināties šo katastrofu.

Jāatzīmē, ka dažas valstīs, piemēram, Portugālē, 85 % flotes ir mazizmēra, un no šiem kuģiem gandrīz puse izmanto benzīnu. Līdz ar to ir jāņem vērā arī šis aspekts un definētie pasākumi, ko var vienādi piemērot visiem, lai valdībām nebūtu attaisnojuma.

Mums ir arī jāapsver uz šo jomu paplašināt atbalstu, kas ir spēkā tirdzniecības flotei, piemēram, attiecībā uz integrētajām sociālās nodrošināšanas iemaksām. Tas tāpēc, ka strukturālajiem pasākumiem nebūs nozīmes un nākotnes, ja nenodrošināsim zvejnieku izdzīvošanu. Jo tieši tas pašlaik ir uz spēles.

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, naftas cenu kāpums ietekmē visus. Tad kāpēc zivsaimniecības nozare tiek izcelta atsevišķi, lai pret to attiektos īpaši? Kāpēc vienkārši nepiešķiram subsīdijas visiem?

No šī cenu pieauguma vismazāk cietīs vietējie piekrastes zvejnieki, bet visvairāk cietīs dziļūdens zvejas uzņēmumi. Tie ir cilvēki, kas vada milzīgus kuģus, dodas lielos attālumos, nodarbina samērā maz cilvēku, bet ķer lielu daudzumu zivju, jūrās izraisot masveida zivju izmiršanu.

Mūsu atbildei uz degvielas cenu kāpumu jābūt —atbrīvot tirgu un ļaut stāties spēkā pieprasījuma un piedāvājuma likumiem. Tas, ko mums noteikti nevajadzētu darīt, ir piešķirt subsīdijas, kas veicinās zivju izmiršanu — tā ir ārprāta politika. Kad visas zivis būs izzudušas, mums jāatceras, ka mēs to no visa spēka veicinājām.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbalstīt Komisijas piedāvāto paketi. Tomēr es vēlos pateikt — jo esmu Īrijas valstspiederīgais — ka Īrija nekad nav saņēmusi to daļu, kas tai pienākas no Kopējās zivsaimniecības politikas, un tas atspoguļojās pagājušās nedēļas balsojumā.

Ir pēdējais laiks Eiropas Savienībai parādīt to, ka tā spēj piedāvāt palīdzību zivsaimniecības nozarei, kad tas ir vajadzīgs, jo šī nozare patiešām ir grūtībās. Šajā ziņā tieši mazie zvejnieki ir vissliktākajā situācijā.

Īrijai ir 11 % no Eiropas jūru teritorijas, bet mazāk par 4 % kvotu. Šī politika nedarbojas. Tomēr Eiropas Savienībai pašlaik ir būtiski apvienoties un parādīt, ka tā spēj atnākt zvejniekiem, kad viņiem tas ir vajadzīgs. Es lūdzu darīt visu iespējamo, lai veicinātu šo paketi un to īstenotu praktiski.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, komisāra pakete lielā mērā ir atbalstāma, bet man galvenais jautājums ir piegāde. Kā starp dalībvalstīm ir iespējams noteikt vienotus piegādes standartus visā ES teritorijā, ja dažas valstis, piemēram, mana — Apvienotā Karaliste pastāvīgi atsakās sniegt finansiālu palīdzību pat tad, ja tā ir atļauta?

Vai es varu lūgt komisāru šodien nepaust neitrālu nostāju, bet skaidri aicināt dalībvalstis darīt to, kas tām ir atļauts saskaņā ar komisāra paketi, un attiecībā uz šo problēmu nesēdēt sakrustotām rokām?

Pretējā gadījumā zivsaimniecības politika turpmāk kļūs vēl mazāk kopīga, nevienlīdzīga un vēl vairāk postoša.

Attiecībā uz šo punktu — ņemot vērā to, ka daži labprāt nosūtītu šo paketi starp valstu valdībām un Komisiju —vai komisārs varētu norādīt, tieši kuri pasākumi jaunajā paketē ir pilnībā atkarīgi no dalībvalstu iemaksām un kuri, ja tādi ir, nav?

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, zivsaimniecība ir ļoti īpaša mūsu tautsaimniecības nozare. Tās saimnieciskās struktūras ir sadrumstalotas un plaši izkaisītas. Tie bieži vien ir vietēji ģimenes uzņēmumi. To zvejas jauda ir ierobežota, un tāpēc tie nespēj palielināt ražošanu, lai, ņemot vērā augstākas izmaksas, gūtu pieņemamus ienākumus. Te varētu iebilst, ka, ja izmaksas ir palielinājušās, arī zivju cenai vajadzētu pieaugt, bet šis process ir ierobežots. Cik daudz vēlas maksāt patērētājs? Kuram šajā situācijā ir taisnība?

Es ierosinu zvejniekiem maksāt īpašus degvielas maksājumus, lai palīdzētu viņiem atrisināt esošo grūto situāciju. Šie maksājumi būtu piesaistīti degvieleļļas cenai. Zvejniekiem un viņu ģimenēm nav iespējas nopelnīt papildus ar citu nodarbošanos. Rezumējot, ir vajadzīga jauna pieeja zivsaimniecības politikai.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada jūlijā es aizbraucu uz Castletownbere Rietumkorkā, kas atrodas Īrijas dienvidrietumu daļā, un tur satikos ar zvejnieku kopienu. Tolaik viņiem bija lielas grūtības. Kopš tā laika naftas cenas ir krasi pieaugušas. Patiesībā pēdējo piecu gadu laikā Īrijā naftas cenas ir palielinājušās par vairāk nekā 300 %. Tajā pašā laikā zivju izmaksas vai cena, ko viņi par tām iegūst, nav palielinājusies.

Problēma neattiecas tikai uz cilvēkiem, kas strādā uz traleriem, un cilvēkiem, kuriem pieder traleri, tā attiecas uz piekrastes kopienām. Tie ir cilvēki, kuri no tās cieš, un tas ir ļoti būtiski.

Es atbalstu Komisijas priekšlikumus, bet arī uzskatu, ka ir jābūt turpmākiem priekšlikumiem attiecībā uz piezvejas izmešanas problēmu, un pēc manām domām šī problēma nav risināta, un ir steidzami jārisina.

Mums jāveicina zivsaimniecības efektivitāte un rentabilitāte, bet arī jānodrošina tas, lai cilvēki spētu no tās izdzīvot — ne tikai cilvēki, kas darbojas nozarē, bet arī cilvēki, kas dzīvo piekrastes kopienās.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Es vēlos, kaut 24. jūnijā būtu labas ziņas attiecībā uz mazapjoma un piekrastes zveju Portugālē.

Kā jau minēja mans kolēģis Duarte Freitas, mēs esam daudz dzirdējuši par dīzeļdegvielu, par atbalstu dīzeļdegvielai, bet 85 % šo kuģu Portugālē darbojas mazapjoma zvejniecības nozarē un vairāk nekā puse izmanto benzīnu. Tie ir mazi kuģi ar piekaramiem dzinējiem. Tie nesaņem palīdzību attiecībā uz benzīnu, un ir pilnīgi aizmirsti. Ir būtiski, lai attiecībā uz zvejniecībā izmantoto benzīnu tiktu izveidota shēma, kas ir līdzīga un līdzvērtīga shēmai attiecībā uz dīzeļdegvielu.

Pagājušajā piektdienā es devos zvejā ar zvejniekiem no Esposende un varu apliecināt to, cik ļoti viņi uzupurējās. Komisija nesasniegs šos zvejniekus, ja 24. jūnijā nepieņems pasākumus attiecībā uz mazapjoma zveju.

  Janez Lenarčič, Eiropas Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Savā nobeiguma runā es arī vēlos uzsvērt to, ka Padome apzinās zivsaimniecības nozares grūto stāvokli Eiropas Savienībā, bet ir jānodala divi aspekti: pirmkārt, zivsaimniecības nozares īpašās pazīmes un, otrkārt, degvielas augstās cenas, kas, kā jau tika minēts, ietekmē daudzas, patiesībā visas nozares, arī, protams, zivsaimniecību.

Padome ir bijusi ļoti aktīva risinājumu meklēšanā: notiek intensīvas apspriešanās, un tās sasniegs kulmināciju nākamajā nedēļā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē, un tiek meklēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt Eiropas zivsaimniecību, atrast pagaidu risinājumus šim grūtajam posmam un saglabāt gan piekrastes, gan jūras zvejniecību.

Es varu jums apliecināt, ka es esmu ļoti cieši sekojis šīm debatēm un ka Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes priekšsēdētājs tiks ļoti sīki iepazīstināts ar šajās debatēs paustajiem viedokļiem, arī jūsu pirmo reakciju uz komisāra iesniegtajiem priekšlikumiem un plāniem.

  Joe Borg, Komiisjas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties visiem par viņu komentāriem, par dažādiem izvirzītajiem punktiem un arī par kopējo atbalstu paketei, ko Komisija ir paredzējusi ierosināt.

Es vēlos pateikt, ka šīs nav visa procesa beigas, bet tikai sākums. Mums vēl jāvirza šie priekšlikumi Padomē un Parlamentā, un es atkārtošu, ka mums ir vajadzīgs jūsu pilnīgs atbalsts, lai šie priekšlikumi pēc iespējas ātrāk tiktu apstiprināti, jo īpaši tās daļas, uz kurām attiektos grozījumi tiesību aktos.

Tas, ko es iesniedzu, manuprāt, atspoguļo elastības robežas, risinot īstermiņa krīzi, lai izveidotu pārstrukturēšanas vidi un ilgāka termiņa izredzes, lai atgūtu resursu ilgtspējīgumu un nozares rentabilitāti. Es piekrītu, ka šos pasākumus nevajadzētu aplūkot nošķirtībā, bet kontekstā ar nepārtrauktajām apspriedēm saistībā ar NNN, izmetumiem, ekomarķēšanu un dažādiem citiem pasākumiem, kuri pašlaik ir pieņemšanas procesā.

Piemēram, attiecībā uz NNN es ceru, ka nākamo otrdien Padomē tiks pieņemts lēmums par to ierosināto regulējumu attiecībā uz efektīvu NNN zvejas apkarošanu, kuram Parlamenta vairākums ir sniedzis atbalstu.

Es vēlos pateikt Davies kungam, ka mēs neiesakām problēmā iegrūst naudu, bet sniegt palīdzību pārstrukturēšanai — kā es minēju, lai atgūtu ilgtspējīgu un rentablu zivsaimniecību. Es aicinu Davies kungu izvērtēt to, ko mēs grasāmies ierosināt, un, ja viņš vēlas paust konkrētus komentārus, es noteikti tos labprāt uzklausītu. Jā, mēs strādāsim, lai panāktu pienācīgu tirgus mehānismu darbību, nevis turpināsim ļaut lielajiem uzņēmumiem valdīt pār tirgu, nosakot zivju cenas.

Atbildot uz Allister kunga teikto, pakete vairāk stimulē dalībvalstis izmantot to, kas ir pieejams saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu, un tāpēc mēs ceram, ka dalībvalstis pilnībā piedalīsies. Mēs to apspriedīsim nākamās nedēļas Padomē, lai efektīvi īstenotu šos mūsu ierosinātos pasākumus.

Es tikai īsumā izskatīšu paredzētos pasākumus.

Pirmkārt, mēs aplūkojam ārkārtas pasākumus, ar kuriem mēs ierosinām palīdzību zvejas kuģu ekspluatācijas pagaidu pārtraukšanai (un tas arī sekmē ilgtspējīgumu) līdz trim mēnešiem papildus tam, kas paredzēts Eiropas Zivsaimniecības fondā, un neskar tikai bioloģiskus iemeslus. Šāds pasākums var finansēt reisa izmaksas un kuģu nemainīgās izmaksas. Šis pasākums tiks piemērots tikai tad, ja atbalstu saņemošie uzņēmumi sešu mēnešu laikā nepārprotami iesaistīties pārstrukturēšanas plānā.

Otrs noteikums attiecas uz tā Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta intensitātes palielināšanu, kas paredzēts enerģiju taupošām iekārtām. Mēs ierosinām pazemināt obligātās privātās finansiālās līdzdalības līmeni, kas atbilstu 40 % no pašreizējā līmeņa.

Mēs arī ierosinām turpmāk paplašināt daudzus sociālekonomiskus pasākumus, kas ir pieejami saskaņā ar EZF. Attiecībā uz de minimis atbalstu mēs izskatām iespējas paredzēt noteikumus, pamatojoties uz ekonomisku analīzi, un, ja tā izrādās ekonomiski pamatota, tad mūsu priekšlikums būs paplašināt de minimis palīdzību no 30 000 EUR uzņēmumam līdz 30 000 EUR  par kuģi, bet ar maksimālo ierobežojumu 100 000  EUR vienam uzņēmumam.

Ilgāka termiņa pasākumi attiektos uz EZF piemaksām par flotu darbības ilgstošu pārtraukšanu pārstrukturēšanas laikā, lai mēs atceltu ierobežojumus piekļuvei prēmijām par pastāvīgu darbības pārtraukšanu; un papildu atbalstu pagaidu darbības pārtraukšanai, lai pēc trim pirmajiem mēnešiem, ko es pieminēju, mēs pārstrukturēšanas laikā ierosinātu noteikt vēl papildu trīs mēnešus, kuros kuģi pārstrukturēšanas dēļ neizbēgami būtu pietauvoti. Tas turpinātos līdz 2010. gada 1. janvārim un papildus vēl trīs mēnešus, ja pārstrukturēšana jāveic pēc 2010. gada 1. janvāra. Tādējādi tie būtu maksimāli seši mēneši pēc trīs mēnešu ārkārtas palīdzības sniegšanas.

Mēs arī paredzam palielināt atbalsta intensitāti modernizācijas shēmām. Pašlaik privātā finansiālā līdzdalība ir attiecīgi 60 % un 80 % piederumu un dzinēja nomaiņai. Mēs ierosinām samazināt privāto finansiālo līdzdalību līdz 40 %. Mēs to darām tāpēc, ka mēs saprotam, ka privātais sektors — privātuzņēmēji, zvejnieki — nav spējīgi ar saviem līdzekļiem būtiski līdzfinansēt pārstrukturēšanu. Mēs cenšamies pēc iespējas atvieglot zvejniekiem pārstrukturēšanas veikšanu, piešķirot lauvas tiesu paredzamo izmaksu.

Mēs arī pieļaujam subsīdiju piešķiršanu par daļēju kuģu ekspluatācijas pārtraukšanu. Citiem vārdiem sakot, ja ir grupa kuģu un šī grupa, piemēram, kopā sver 100 000 tonnas, un viņi apņemas pārtraukt ekspluatēt 50 000 vai 60 000 tonnas, atstājot 40 000 tonnas, un pamatojoties uz to viņi vēlas būvēt jaunus kuģus, tad par daudzumu, kas daļēji pārtraukts ekspluatēt — par 50 000 vai 60 000 tonnām — viņiem tiktu piešķirts atbalsts. Tas nozīmētu, ka flotes izmērs tiktu samazināts. Jums būtu jaunāka flote, bet tas nozīmētu, ka kompensācija tiktu izmaksāta par apjomu, par kādu tā samazināta.

Mēs arī ierosinām paredzēt sociālo palīdzību samazinātu sociālās nodrošināšanas iemaksu veidā. Citiem vārdiem sakot, tas, ko iesakām, būs iespēja samazināt iemaksas, ko veic zvejnieki, nevis iemaksas, ko viņus nodarbinošie uzņēmumi, kas būs atbrīvoti ar nosacījumu, ka zvejnieku atalgojums netiek samazināts un ka zvejniekiem tiek saglabāti tie paši sociālie pabalsti saskaņā ar esošo shēmu.

Attiecībā uz tirgus pasākumiem — ko pieminēja Fraga kundze — es vēlos apgalvot, ka mēs iesakām vairākus pasākumus: palielināt zvejnieku ietekmi attiecībā pret apstrādes uzņēmumiem un izplatītājiem, apvienojot spēkus ar lielākām tirdzniecības vietām vai vietējām tirdzniecības asociācijām; izveidot cenu uzraudzības sistēmu, lai labāk izprastu faktorus, kas nosaka tirgus cenas; uzlabot nozarē ES izcelsmes avotu izmantošanas pārredzamību; veicināt kvalitātes iniciatīvas, piemēram, marķēšanu un labāku pārvietošanu un apstrādi; veicināt informācijas sniegšanu patērētājiem; veselību un ēdināšanu; atbildīgu zvejniecību; tirgus pārbaudes novērtēšanu; izstrādāt instrumentus, lai analizētu ražošanas-realizēšanas ķēdi un cenas; un pārbaudīt pareizu marķēšanas pasākumu un ieviešanu, un NNN.

Mēs arī piešķirsim no mūsu pašu fondiem — no citiem zivsaimniecības fondiem — pirmajā gadā 20-25 miljonus eiro, lai konkrēti uzsāktu citus projektus sadarbībā ar nozari tirgus uzraudzības jomā, marķēšanu u.c. Mēs esam gatavi no jauna uzsākt apspriedes ar dalībvalstīm — lai gan mēs tās tikko pabeidzām — par esošajām operatīvajām programmām, lai nodrošinātu to, ka Eiropas zivsaimniecības fonds būtu mērķtiecīgāk vērsts uz šīm pārstrukturēšanas programmām. Mēs sekmējam Eiropas Zivsaimniecības fonda izmantošanu. Piemēram — pieminēšu tikai vienu papildus punktu — ir izteikts priekšlikums pēc operatīvo programmu pieņemšanas divkārt palielināt EZF iepriekšējo finansējumu, ko izmaksā Komisija, no esošajiem 7 % līdz 14 % no kopējā EZF ieguldījuma.

Es vēlos pieminēt divus noslēguma punktus. Fraga kundze teica, ka iepriekš mums vajadzēja darīt vairāk. Es tikai vēlētos piebilst mazu niansi. Mēs varējām iepriekš rīkoties citādi. Mēs varējām neveicināt un nesekmēt pārmērīgi lielo jaudu un nesviest vērtīgo valsts naudu nepamatotajā milzīgajā jaudas palielināšanā, kas bija krietni lielāka nekā spēja izturēt mūsu zivju krājumi.

Attiecībā uz Doyle kunga piezīmēm — ka KZP ir cietusi neveiksmi — es vienkārši tam nepiekrītu. Tieši KZP dēļ mēs varam izvirzīt kopējus risinājumus, kā mēs to darām pašlaik, tā vietā, lai būtu liecinieki tam, kā atsevišķas dalībvalstis strauji virzās uz pilnīgu zivsaimniecības sabrukumu.

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. – (PL) Šīs debates ir ļoti būtiskas gan visām piekrastes valstīm, gan patērētājiem. Kā minēja iepriekšējie runātāji, mums bija maldīgi uzskati, ka naftas cena nekad nepalielināsies. Situācija neapšaubāmi radās no attiecīgo iestāžu vairāku gadus nevērības un nepietiekamas iztēles. Mūsdienās zvejas kuģu došanās jūrā ir kļuvusi nerentabla. Zivju cena nekompensē ieguldījumus. Daudzi zvejnieki var pamest šo nodarbošanos, kas izsistu visu tautsaimniecības nozari no līdzsvara. Man šķiet, ka pagātnē pārāk maz uzmanības tika pievērsts zvejnieku lūgumiem. Tikai šīs nesenās krīzes dēļ daudzu sirdsapziņas ierunājās, lai gan problēmas nozarē sāka rasties pirms vairākiem gadiem. Līdz šim par šo nozari nav notikušas plašas faktiskas un godīgas debates. Mums ir steidzami jāatrisina šī dziļā krīze un jāstrādā, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares nākotni.

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN), rakstiski. – (IT) Degvieleļļas cenas Itālijā četru gadu laikā ir palielinājušās par 240 % naftas uzņēmumu spekulēšanas dēļ. Tas attur zvejniecības floti — jo īpaši mazapjoma zvejas uzņēmumus — ne tikai nodarboties ar zvejniecību, bet kompensēt augstās pārvaldības izmaksas. Eiropas jūrniecības nozares ir uz sabrukuma robežas, un degvielas augstā cena samazina zvejniekiem pieejamo zemo uzņēmējdarbības peļņu.

Francija un Itālija ir paziņojušas par kopīgu iniciatīvu iesniegt Eiropas Savienībai pieteikumu par papildu resursiem. Galvenā ideja ir divkārt palielināt valsts slieksni, lai piekļūtu nozares de minimis palīdzībai. Šāds pasākums tomēr būtu nepietiekams, lai novērstu nopietnās grūtības, kādas ir zivsaimniecības nozarei, kas turklāt jau izjūt krīzi.

Eiropas zivsaimniecības komisārs Joe Borg uzskata, ka ātra palīdzība ir iespējama, bet arī apgalvo, ka ilgtermiņā krīzes risinājums ir flotes pārstrukturēšana, samazinot tās apjomu un energoietilpību.

Lai gan es varētu papildināt, iesniedzot priekšlikumu izmantot kuģus, kas patērē mazāk degvielas, joprojām ir steidzami jāpalīdz zvejniekiem pārvarēt šo smago krīzi un jāglābj daudzas ģimenes no draudošās nabadzības.

(1) Sk. protokolu.

13. Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (2008. gada 26. un 27. jūnijs) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākošais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei (2008. gada 26. un 27. jūnijā).

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ar prieku pastāstīšu par sagatavošanos divdesmit pirmajai ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks šī mēneša beigās, 26. un 27. jūnijā Rietumsibīrijā Khanty-Mansiisk pilsētā.

Prezidentūra uzskata, ka šī augstākā līmeņa sanāksme būs īstā iespēja abām pusēm atvērt jaunu lappusi abpusējās attiecībās. Mums jābūt īpaši gataviem izmantot iespējamo pozitīvo impulsu, ko D. Medvedeva nesenā ievēlēšana par Krievijas prezidentu varētu ienest ES-Krievijas attiecībās.

Sanāksmes galvenais mērķis acīmredzami ir sarunu uzsākšana par jaunu pamatnolīgumu ar Krieviju. Ļoti priecājamies, ka 26. maija Padome pieņēma jaunā nolīguma sarunu mandātu. Pēdējo mēnešu laikā Prezidentūra un Komisija ieguldījušas daudz darba visaugstākajā līmenī, lai pārvarētu pēdējos šķēršļus no ES puses.

Sarunās par jaunu nolīgumu ES centīsies paplašināt tās sadarbību ar Krieviju kopēju interešu jomās un tajā pašā laikā noteiktāk runāt par jautājumiem, kuros mūsu nostājas atšķiras. Kā ierasts, sanāksme dos iespēju sniegt pārskatu par četru kopējo telpu izveidi. Es vēlētos īsi akcentēt to galvenās īpašības.

Attiecībā uz pirmo kopējo telpu, kas ir ekonomiskā telpa, sanāksme mēģinās panākt agrā brīdinājuma mehānisma izveidi enerģētikas jomā, jo mēs vēlamies pilnībā izmantot tā sniegtās iespējas. Mēs atkārtoti uzsvērsim, cik nozīmīgi ir iepriekš paredzami un stabili noteikumi attiecībā uz ārvalstu investīcijām Krievijā. Tāpat ES plāno vairākkārt uzsvērt, ka formālas sarunas par dziļu un visaptverošu Brīvās tirdzniecības nolīgumu varēs sākties tiklīdz Krievija pabeigs PTO iestāšanās procesu.

Attiecībā uz ieilgušo problēmu saistībā ar Sibīrijas pārlidojumu cenām ES turpinās neatlaidīgi uzstāt uz esošā nolīguma parakstīšanu.

Saistībā ar otro kopējo telpu, kas ietver brīvību, drošību un tiesiskumu, ES plāno paust bažas par situāciju cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomās Krievijā, jo īpaši saistībā ar nesenajām vēlēšanām. Piebildīšu, ka bažas ir gan Prezidentūrai, gan arī Eiropas Parlamentam. Sanāksme ļaus novērtēt paveikto, īstenojot vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

Saistībā ar trešo kopējās telpu, kas ir ārējā drošība, ES uzsvērs to, ka ir vajadzīga konkrētāka rīcība turpmākai sadarbībai kopējā reģionā. Mēs galvenokārt mēģināsim uzsvērt to, ka Krievijai jācenšas rast risinājums konfliktam Transnistrian reģionā un Gruzijā. Tajā pašā laikā mums jāpauž gandarījums par Krievijas līdzdalību operācijā EUFOR Tchad/RCA un jāvienojas par turpmāku sadarbību Eiropas Drošības un aizsardzības politikas jomā.

Attiecībā uz ceturto kopējo telpu, kas ir pētniecība, izglītība un kultūra, augstākā līmeņa sanāksme izteiks atzinību par Pastāvīgās partnerattiecību padomes zinātnes jomā pirmo sanāksmi, kas norisinājās maijā Slovēnijā. Visbeidzot, augstākā līmeņa sanāksme sniegs iespēju izskatīt starptautiskus jautājumus, piemēram, ieilgušie konflikti, Tuvie Austrumi, Irāna, Afganistāna un citus.

Dāmas un kungi, nobeigumā es vēlos pateikt, ka ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei būs īpašs uzsvars uz abu pušu centieniem nodrošināt kopējā reģiona valstu stabilu un demokrātisku attīstību. Konkrēta sadarbība starp ES un Krieviju saistībā ar kopējo reģionu ir būtisks priekšnoteikums kopēju interešu un problēmu risināšanā, jo īpaši saistībā ar ieilgušajiem konfliktiem.

Ar šo es beigšu savu runu un ar interesi klausīšos jūsu debatēs.

(Aplausi)

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, domāju, ka jaunā Krievijas prezidenta stāšanās amatā, kā jau iepriekš minēts, un mūsu mandāts sarunām par jaunu nolīgumu ar Krieviju dos mums iespēju pārskatīt šo nozīmīgo partnerību ar mūsu lielāko kaimiņu, pamatojoties uz kopīgām interesēm. Pareizas ES-Krievijas attiecības ir viena no svarīgākajām Eiropas ārpolitikas problēmām. Mēs visi to apzināmies.

Sarunu uzsākšana ar prezidentu D. Medvedevu būs svarīgākais notikums ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks jūnija beigās Khanty-Mansiysk pilsētā. Uzreiz pēc augstākā līmeņa sanāksmes sarunu dalībnieki uzsāks pirmo darba sesiju.

Jaunais nolīgums starp ES un Krieviju ļaus mums atjaunot savstarpējo attiecību tiesisko regulējumu, lai parādītu būtiskās izmaiņas Krievijā un Eiropas Savienībā, jo kopš esošā partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanas 1990. gados mēs esam ļoti mainījušies. Uzskatu, ka tas ļaus arī realizēt mūsu milzīgo attiecību potenciālu, kā arī enerģiskāk rīkoties dalībvalstu interesēs.

Galvenajām iezīmēm jābūt: uz panākumiem vērstai politiskajai sadarbībai, dziļai ekonomiskajai integrācijai, līdzenam pamatam tādām mūsu attiecībām enerģētikas jomā, kas balstītas uz Enerģētikas hartas nolīguma pamatprincipiem, un vēl ciešākām attiecībām brīvības, drošības un tiesiskuma jomās, kā arī abpusēja izglītības un zinātnes sistēmu progresīva atvēršana.

Tajā pašā laikā mums jāturpina īstenot sadarbību ar Krieviju četru kopējo telpu un to „ceļvežu” ietvaros, kā to tikko minēja Padomes priekšsēdētājs. Tur ietvertais darbību spektrs ir patiešām plašs, ļaujot šai stratēģiskajai partnerībai izpausties konkrēti.

Jaunajam nolīgumam jānodrošina tiesiskais regulējums, lai nākotnē uz tā bāzes varētu turpināt tālāku attīstību.

Augstākā līmeņa sanāksme, pirmkārt, ļaus noskaidrot, ko prezidents D. Medvedevs uzskata par Krievijas prioritātēm Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka mums vienmēr jāpievērš uzmanība tam, ko viņš ir teicis, piemēram, svarīgajā intervijā laikrakstam Financial Times, kurā viņš saka, ka vēlas lielāku tiesiskumu Krievijā un lielāku Krievijas ekonomikas modernizāciju. Protams, mēs viņu vērtēsim pēc viņa darbiem.

Kaut arī esmu pārliecināts, ka sākumā varēsim vērot spēcīgu Krievijas politikas pēctecību, jaunais prezidents ir uzsvēris savas saistības tiesiskuma un Krievijas ekonomikas modernizācijas veicināšanā, un es uzskatu, ka mums viņš jāiedrošina apstiprināt savus vārdus ar konkrētu rīcību, un turklāt tādu, kas notiek drīz.

Strādājot pie kopējām interesēm ar Krieviju, mūsu nostājai par demokrātiju un cilvēktiesībām tomēr jāpaliek skaidrai un nelokāmai. Mēs turpināsim atgādināt Krievijai par saistībām, ko mēs abas esam uzņēmušās jo īpaši, piemēram, ar Eiropadomi un ar EDSO.

Mēs ar Krieviju bieži strādājam plecu pie pleca starptautisku problēmu risināšanā, piemēram, kā dalībnieki Tuvo Austrumu Kvartetā — visdrīzāk, ka nākošnedēļ mēs atkal būsim Berlīnē — tomēr mums vajadzētu, kā jau minēja mūsu kolēģis, redzēt tādu Krieviju, kas seko pozitīvai dienaskārtībai ar citiem tās kaimiņiem; tāpēc ir taisnība, ka esam noraizējušies par to, ka Krievijas nesenā darbība Gruzijā varētu iedragāt šī reģiona stabilitāti. Tādēļ savas vizītes laikā Maskavā pirms 10 dienām man bija gara saruna ar ārlietu ministru S. Lavrovu, kurā es runāju par šo svarīgo jautājumu.

Mums ar Krieviju vajadzētu pakāpeniski veidot pastāvīgu augsta līmeņa neuzbrūkošu dialogu, kurā ir visi konfliktu risināšanas, arī miera uzturēšanas un miera mehānisma aspekti, jo ir skaidrs, ka Krievijai joprojām būs viena no svarīgākajām lomām jebkuros miera centienos ieilgušo konfliktu jomā.

No otras puses, ir dabiski, ka Tbilisi nopietni raizējas par tās teritoriālo neaizskaramību, un augstākā līmeņa sanāksmē diskusijā par ieilgušajiem konfliktiem mēs noteikti stingri uzsvērsim, ka Gruzijas un Ukrainas suverenitāte un teritoriālā neaizskaramība ir jāciena. Tāpat es uzskatu, ka mums jābūt pragmatiskiem, reālistiskiem un jāaplūko šī problēma arī no Gruzijas skatpunkta.

Regulāri sazinoties gan ar Gruziju, gan arī ar Krieviju, es nudien aicinu uz pragmatismu un uz to, lai mēs izbeigtu radīt abpusēji izslēdzošus nosacījumus: tie nedarbosies.

Nobeidzot, ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksme ir iespēja uzsākt konstruktīvas attiecības ar jauno valdību, aizstāvot mūsu vērtības un veicinot mūsu kopējās intereses. Es ceru uz jūsu ieguldījumu un uz diskusijām Parlamentā.

(Aplausi)

  Charles Tannock, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ES-Krievijas attiecības ir viena no galvenajām ES problēmām, un uzskati šajā Parlamenta stipri atšķiras: ņemt rokā lielo rungu un stāties pretī lācim vai arī izmantot draudus un pielabināšanos, runājot ar Krieviju un tās jauno prezidentu D. Medvedevu, kura uzvārds diezgan atbilstoši krievu valodā nozīmē ,,lācis”.

Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ neapsūdzēsim viņu par viņa daudzsološajām piezīmēm par tiesiskuma un cilvēktiesību uzlabošanu un cīņu pret korupciju. ES ir iesaistījusies stratēģiskajā partnerībā un partnerības un sadarbības nolīgumā ar valsti, kas joprojām ir lielākā pasaulē un kuras pašapziņu atjaunojusi uz derīgajiem izrakteņiem balstītā, triljons dolāru vērtā ekonomika.

Augstākā līmeņa sanāksmes prioritātēs jāiekļauj Krievijas kā uzticamas naftas un gāzes tirdzniecības partneres enerģētikas drošība, kā arī, ņemot vērā Krievijas nenovēršamo iestāšanos PTO, tiesiskā noteiktība rietumu dabas resursu kompānijām attiecībā uz to tiešajām ārvalstu investīcijām Krievijā.

Krievijai jāciena tās tuvāko kaimiņu suverenitāte un teritoriāla neaizskaramība un ANO sastāvā jāpalīdz risināt problēmas Tuvajos Austrumos, ka arī jānovērš kodolizplatība Irānā un Ziemeļkorejā.

Krievijai ir nozīmīga loma Rietumbalkānu valstīs, arī Kosovas jautājuma risināšanā un tai nav jābaidās no NATO paplašināšanās, uzņemot savās rindās Ukrainu un Gruziju. Krievija pat varētu palīdzēt uzlabot represīvo politisko stāvokli kaimiņos esošajā Baltkrievijā.

Khanty-Mansiysk sanāksmei ir daudz sarunu tēmu. Cerēsim, ka V. Putina un D. Medvedeva klātbūtne liecinās par patiesu vēlmi panākt samierinājumu ar Eiropas Savienību, nevis par cerību, ka Īrijas „nē” Lisabonas līgumam nozīmē galu ES kopējai frontei — 27 dalībvalstis pret Krieviju.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos reaģēt uz to, ko teica Padomes priekšsēdētājs un komisārs. Arī mēs ceram, ka jaunais Krievijas prezidents un, visbeidzot, sarunu mandāts par jaunu nolīgumu ar Krieviju ļaus mums uzsākt jaunu pozitīvu laikmetu sadarbībā ar Krieviju.

Pēdējo 10 gadu laikā ļoti pieaugusi Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējā atkarība. Tādēļ es uzskatu, ka skaidrs mandāts darbam ar Krieviju ir pozitīvs solis, lai precizētu, ko mēs vēlamies paveikt četrās kopējo telpu jomās, kuras mēs esam attīstījuši dažu pēdējo gadu laikā. Protams, mēs vēlamies izmantot jaunās iespējas, lai turpinātu un, iespējams, pastiprinātu savu partnerību starptautiskajā arēnā.

Tāpat mums jāstrādā pie drošas un pārskatāmas enerģētikas attiecību sistēmas izveidošanas, arī, protams, tirdzniecības, kā arī jāuzlabo investīciju apstākļi Krievijā. Šeit palīdzētu iestāšanās PTO.

Es uzskatu, ka mums ir jāstrādā plecu pie pleca, lai risinātu kopējā reģiona problēmas. Mēs jau esam runājuši par Transnistria un par Caucasus , tomēr mums tuvākajā nākotnē jāatrod kompromiss Kosovas jautājumā.

Mums ir jāveido vajadzīgi un efektīvi mehānismi, lai risinātu pārkāpumus cilvēktiesībās un, izsakoties pozitīvāk, jāveicina tiesiskuma attīstība Krievijā.

Vēlos izteikt divas pēdējās piezīmes. Kā jau tas vairākkārt darīts, vēlos uzsvērt, ka mums jārunā vienā balsī, lai no mūsu puses šīs attiecības izdotos. Esmu jau iepriekš teicis, bet vēlos atkārtot, ka mums jāpaliek pragmatiskiem. Mūsu ietekme ir ierobežota. Krievija nav kandidātvalsts, tā nevēlas iestāties Eiropas Savienībā, tā seko pati savam kursam. Tā vēlas sadarboties, bet ne integrēties. Uzskatu, ka mums tas jāņem vērā mūsu turpmākajā sadarbībā un sarunās ar viņiem.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Gaidāmā ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksme būs ES dalībvalstu vadītāju pirmā iespēja tikties ar jaunajām Krievijas amatpersonām, kas ievēlētas nesenajās vēlēšanās. Tādējādi augstākā līmeņa sanāksme sniegs lielisku iespēju palielināt mūsu informētību par Krievijas politikas virzienu un to, kā šī politika varētu tikt īstenota.

Zināmu daļu informācijas par šo politiku mēs varam iegūt no prezidenta D. Medvedeva runas Berlīnē. Tās laikā viņš vairākkārt atsaucās uz korupcijas apkarošanu un tiesisku valsts pārvaldi. Problēmas rada apstāklis, ka Medvedeva kunga priekšgājējs prezidents V. Putins savas prezidentūras sākumā teica tos pašus vārdus, tomēr mēs visi zinām, kāda bija attīstība un kāda situācija ir pašlaik. Mēs būtu vēlējušies dzirdēt citu pasaules redzējumu nekā dzirdējām iepriekšminētajā runā. Medvedeva kunga paustajā pasaules uzskatā Eiropas Savienībai jeb, pareizāk sakot, tās dalībvalstīm ir piešķirta vienīgi Krievijas ekonomisko partneru loma. Krievija plāno iesaistīties politiskajā darbībā daudz plašākā teritorijā no Vankūveras līdz pat Vladivostokai.

Vēl noteikti jāpiemin otrs jautājums. Tas ir daudz konkrētāks, tomēr steidzams, un tas ir saistīts ar Krievijas un Gruzijas attiecībām. Saskaņā ar 1994. gada līgumu Neatkarīgo Valstu Savienība, kurā pēc Padomju Savienības sabrukuma apvienojās vairākas tās bijušās dalībvalstis, deva mandātu Krievijas karaspēkam izvietoties Abhāzijā. Abhāzija ir Gruzijas daļā. Viss liecina par to, ka karaspēks nepilda miera uzturētāja lomu un ka patiesībā tas ir viena no iesaistītajām pusēm konfliktā starp Abhāzijas separātistiem un Gruzijas valdību. Tas, ka Krievijas lidaparāts notrieca vienu no Gruzijas bezpilota lidmašīnām, ir viens no pierādījumiem. Saskaņā ar neseno Krievijas varas iestāžu vienpusēji pieņemto lēmumu būtiski tika palielināts šī karaspēka kontingents Gruzijā.

Situāciju mainītu Eiropas Savienības kā uzticamas un drošas organizācijas iesaistīšanās šī konflikta risināšanā.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mani nedaudz kaitina dzirdētās runas par sarunām un gaidāmajām diskusijām, tomēr pavisam nedaudz tiek runāts par to, ka Eiropai nav vienotas un vienprātīgas nostājas vairākos jautājumos, kas radīsies, manuprāt, svarīgo sarunu rezultātā ar prezidentu D. Medvedevu. Tas īpaši attiecas uz enerģētikas politikas jomu. Manuprāt, tā ir liela problēma, ka mēs bieži runājam par savu atkarību no naftas un gāzes importa no Krievijas, bet neesam izdomājuši kopēju stratēģiju šajā jautājumā. Tā vietā lielās dalībvalstis, atsevišķas dalībvalstis pašas virza savas individuālās stratēģijas enerģētikas jomā, un nav izdomāta viena patiesi vienota Eiropas apgādes drošības stratēģija attiecībā uz nolīgumiem ar Krieviju.

Tas pats attiecas arī uz vēl vienu paaugstināta riska jautājumu. Esmu gandarīts, ka vēl bez Gruzijas jautājuma ir pieminēti arī citi konflikti, tāpēc, runājot par Gruziju, mēs runājam arī par Abhāziju un Osetiju. Man šķita, ka Padomes un Komisijas ievadziņojumos trūkst komentāru par to, kā mums risināt ieilgušos konfliktus ar Krieviju, kas izriet no lēmuma par Kosovu. Mums kā Parlamentam nepieciešama plašāka informācija par to, un man kā delegācijas biedram, kas nesen viesojās Maskavā, ir liela interese arī par nevalstisko organizāciju likteni Krievijā. Tās cieš lielus zaudējumus šaumsīgo tiesību aktu dēļ, un es uzskatu, ka arī šis jautājums ir jāiekļauj dienaskārtībā.

  Adam Bielan, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jau labu laiku mūs satrauc Krievijas kompānijas Gazprom vēlēšanās izmantot bijušos Eiropas Savienības valstu vadītājus savu interešu virzīšanai. Kā piemēru šai tendencei var minēt bijušo Vācijas kancleru Schröder kungu. Viņš pirmais parakstīja nolīgumu ar Krieviju par „Ziemeļu straumes” gāzes vada būvniecību un tad ieņēma priekšsēdētāja amatu kompānijas valdē. Līdzīgi notikumi risinās Dienvideiropā saistībā ar Gazprom nākošo plānu — „Dienvidu straumes” gāzes vadu. Es vēlos uzsvērt, ka nevienai rietumu enerģētikas kompānijai nav tik ciešas saistības ar tās piederības valsti kā Gazprom ar Kremli. Saistībā ar Gazprom plānu mēs saskaramies ar aukstu politisko aprēķinu. Normāla tirgus noteikumi šeit vienkārši netiek piemēroti.

Eiropas Savienībai beidzot tas jāsaprot un atbilstoši jārīkojas, lai novērstu situāciju, kad valsts finansēta kompānija izmanto gāzes vadus politiskā spiediena izdarīšanai. Krievijas kontrole enerģētikas jomā nenovēršami novedīs pie enerģijas cenu paaugstināšanās Eiropā. Mēs būsim spiesti aizvien vairāk piekāpties Krievijas politiskajām prasībām apmaiņā pret gāzes un naftas piegādi no Krievijas.

Skaidrs, ka Eiropas Savienībai jāveido labas attiecības ar Krieviju. Lai to izdarītu, ES jāizrāda vienotība — vienotība, kuras mums pašlaik nav. Es patiesi ceru, ka gaidāmā ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksme sniegs iespēju pretī Krievijas hegemonijai enerģētikas nozarē likt Eiropas Savienības solidaritāti.

  Vladimír Remek, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, es priecājos, ka beidzot ir pārvarēti dažu dalībvalstu radītie šķēršļi diskusiju uzsākšanai ar Krieviju par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu. Pēc 18 mēnešiem augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā Komisija beidzot ir saņēmusi mandātu sarunām ar Krieviju. Tās var sniegt priekšrocības abām pusēm, tomēr neieslīgsim pārmērīgā optimismā. Ja diskusijās par tik sarežģītām problēmām, kā sadarbība enerģētikas, klimata pārmaiņu vai drošības jomās mēs ieņemam pozīcijas, no kurām mēs skaļi apvainojam viens otru ar dažādām (bieži nereālām) prasībām, kas beidzas ar ultimātu uzstādīšanu, mēs nekur tālu netiksim. Tomēr mūsu vidū ir daži cilvēki, kas joprojām to nesaprot. Loģisks iznākums tam var būt tikai strupceļš. Mums nepieciešamas jauna līmeņa attiecības, kas atbilstu 21. gadsimtam, un mums ir dota iespēja to sasniegt. Es domāju, ka, izmantojot šo iespēju, mēs rīkosimies ES pilsoņu interesēs.

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, V. Čērčils Krieviju reiz nosaucis par „miglā tītu noslēpumu”. Eiropas Savienība ir vienojusies par to, ko tā vēlas no Krievijas. Jautājums tikai, cik ātri?

Enerģētikas politikas dēļ Vācija kļuvusi nedzirdīga pret Polijas un Lietuvas prasībām. „Ziemeļu straume”, „Depal” — tā vien šķiet, ka visi Krievijas gāzes vadi iet cauri Centrāleiropas valstīm. Pārkārtošanās aizsācējs M. Gorbačovs reiz teica, ka tas nav sapnis par gāzes vadu. The Economist atzīst, ka Baltijas gāzes vads tika izplānots slepenībā. Tāpēc Lietuvas prasības pēc stingrākiem enerģētikas noteikumiem šķiet pamatotas. Vairākas Eiropas ekonomiskās asociācijas amatpersonas izgāž savas dusmas saistībā ar šo jautājumu, lai tādējādi atbalstītu nervozo postkomunisma valstu viedokli.

No otras puses, Vācijas ekonomikas ministrs draud, ka viņa valsts neļaus ES Komisijai ietekmēt lēmumu pieņemšanu Briseles slepenajos koridoros. Uzskatu, ka ar to viņš nedomāja cilvēktiesības.

Polijas un Zviedrijas uzsāktā Austrumu partnerības iniciatīva var kļūt patiesi aizraujoša. Drošsirdība ir atzinīgi vērtējama, tomēr prāts vērtējams vēl augstāk.

ES un Krievijas partnerība ir neveikla. Bez Polijas, kas ir Krievijas sauszemes, ūdens un gaisa kaimiņš, šī partnerība neizdosies. Tas ir jāņem vērā visām pusēm, īpaši tagad, kad Lisabonas līgums ir sagruva un tā krītošās lauskas savā ceļā var izpostīt jebko. Labas rezolūcijas ir tikai bezjēdzīgi mēģinājumi, ja tie ir pretrunā ar suverēnu valstu nostāju.

,,Taču, iespējams, ka atbilde ir. Un tā ir Krievijas nacionālās intereses, ” V. Čērčils piebilda. Šķiet, ka uzskats, ka nekas cits, izņemot reformu, Krievijā nav iespējams, vairs neatbilst patiesībai. Lai kāda būtu pieeja, ES ir jāsadarbojas ar Krieviju un otrādi.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā iepriekšējais runātājs Wojciechowski kungs jau teica, attiecības ar Krieviju ir ļoti trauslas un neskaidras. Es saprotu mūsu Centrāleiropas un Austrumeiropas kolēģu attieksmi, it īpaši Baltijas valstis, jo tās ir daudz cietušas Krievijas valdīšanas dēļ Padomju Savienības kontrolējošajā un despotiskajā sistēmā. Par laimi šis režīms pieder pagātnei. Es uzskatu, ka mums ir jāizmanto šī iespēja izveidot draudzīgākas attiecības ar daudzajiem Krievijas iedzīvotājiem, kas neapšaubāmi ir eiropieši un savā ziņā arī Eiropas vārtziņi. Krievijai ir tādas pašas problēmas kā mums. Tai jārisina dzimstības līmeņa pazemināšanās problēmas, bet tajā pašā laikā Sibīrijas plašā, atklātā telpa būtu vilinošs piedāvājums pusotram miljardam ķīniešu, kas uzskata, ka šī ir daļa no viņiem atņemtās teritorijas.

Es domāju, ka iespējamie un esošie pārpratumi attiecībās ar Krieviju un kas, es ceru, tiks noskaidroti ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 14. novembrī, daļēji ir arī mūsu atbildība. Mēs piekabinājām savu vagonu Amerikas politiskajam vilcienam un atgriezāmies Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijā — šeit es runāju par Franciju — kas bija kā atbildes solis Varšavas paktam. Varšavas pakta izjukšana, manuprāt, Krievijā pilnīgi likumsakarīgi radīja aizdomas par mūsu nolūkiem, un es vēlos, lai šie pārpratumi tiktu abpusēji kliedēti.

  Elmar Brok (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāja kungs, tā kā daļa mūsu kolēģu, kas ir iepazinušies ar Lisabonas līgumu, ir aicinājuši uz vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, es vēlos jums atgādināt: pēc Īrijas balsojuma Maskavā tika atkorķētas šampanieša pudeles, jo tā rezultāts tika uzskatīts par kārtējo pierādījumu Eiropas vājumam, ļaujot Krievijai atgriezties pie ierastās sadarbības ar atsevišķām valstīm.

Priecājos, ka var sākties sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu, kurā mēs runājam par tādām kritiskām problēmām kā enerģētikas drošība. Tieši Lisabonas līgums ļaus mums risināt šo un arī cilvēktiesību problēmu.

Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas prezidentūra, tāpat kā kanclere A. Merkele pārstāvēs Eiropas intereses un ka pati kanclere A. Merkele Sočos cīnīsies par cilvēktiesībām un politiskajām interesēm. Esmu pārliecināts, ka tas izdosies, un mums jāatgādina Medvedeva kungam tas, ko viņš pats reiz teica, ka valstis ir jāvērtē pēc to demokrātijas attīstības un tiesiskuma. Mums viņa izteikumi ir jāuztver nopietni.

Tomēr mums skaidri jānorāda uz kopējām interesēm ar Krieviju, un tās skar ne tikai enerģētikas jomu, kur mums jānodrošina piegādes drošība. Krievija taču ir Drošības padomes dalībvalsts. Kā gan lai mēs apturam masu iznīcināšanas ieroču izplatību vai risinām Irānas, Tuvo Austrumu un citu reģionu problēmas, ja Krievija nebūs mūsu pusē? Mums tas ir skaidri jāpasaka. Tajā pašā laikā Krievijai tomēr ar Gazprom palīdzību nevajadzētu nodrošināt tik daudz varas. Uz Krieviju attiecas tieši tie paši konkurences noteikumi, kas uz visiem.

Visbeidzot vēlos piebilst: ja mēs ar stratēģiskās partnerības palīdzību vēlamies aizstāvēt savas kopējās intereses ar Krieviju, mums jāsaprot, ka šeit vairs nav vietas „tuvo ārzemju” politikai un ietekmes sfērām. Neatkarīgu valstu Eiropā katrai valstij saskaņā ar Helsinku nolīgumu ir tiesības pēc pašas uzskatiem pievienoties vai nepievienoties aliansei. Nevienai valstij nav veto tiesības apturēt citas Eiropas valsts neatkarīgos lēmumus. Arī tas ir jāpasaka ļoti skaidri.

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētaja kungs, šeit atrodas daudzi mūsu kolēģi, kas ir to valstu valstspiederīgie, kurām ir slikta pieredze ar Padomju Savienību. Mēs ar komisāru nākam no valsts, kuras pieredze ar pastāvēt beigušo Padomju Savienību bija gan laba, gan slikta. Krievija šodien savā ziņā atgādina bijušo PSRS. Tomēr šī ir cita Krievija, un tai ir cits potenciāls.

Mūsu uzdevums tagad ir izdarīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai tā būtu jauna Krievija, kas vairs neatgādinātu bijušo Padomju Savienību. Tam ir nepieciešamas divas lietas: skaidra un nepārprotama nostāja un vēlme iesaistīties dialogā ar jauno Krieviju. Piemēram, Kosovas jautājumā mūsu nostāja atšķiras no Krievijas nostājas, tomēr mums jāturpina sarunas ar Krieviju, lai šīs problēmas atrisinātu. Vel viens piemērs ir kaimiņvalstu politika: mūsu piedāvājums kaimiņvalstīm ir citāds, bet Krievija bieži vien ieņem imperiālistisku nostāju attiecībā uz tās „tuvajām ārzemēm”.

Ja mēs vēlamies šīm valstīm palīdzēt, mums jāsniedz nepārprotams atbalsts tādām valstīm kā, piemēram, Gruzija. Tāpat mums jārunā ar Krieviju par šo konfliktu atrisināšanu mierīgā ceļā, neskatoties uz to, vai mēs runājam par Abhāziju vai Dienvidosetiju.

Runājot par enerģētikas jautājumiem, mums jānodrošina pašiem savi resursi, mums ir vajadzīgs, piemēram, „Nabuko” gāzes vads, lai mūsu ietekme attiecībā pret Krieviju kļūtu lielāka. Tomēr mums ar Krieviju jāpārrunā enerģētikas un citi jautājumi. Es un grupa, kuru pārstāvu, neizslēdzam iespēju, ka mums ir vajadzīgas abas šīs lietas — skaidra un nepārprotama nostāja un neatkarīga politika — lai no šīs stingrās pozīcijas mēs varētu uzsākt sarunas ar Krieviju. Es ceru, ka mēs sasniegsim savu mērķi.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietniekss

  Henrik Lax (ALDE). - (SV) Augstākā līmeņa sanāksmē svarīgs būs enerģētikas jautājums. Eiropas Savienībai vajadzīga Krievijas gāze, un Krievijai vajadzīgi eksporta ienākumi no Eiropas. Augstākā līmeņa sanāksme var būt izšķiroša lēmumam par to, vai „Ziemeļu straumes” gāzes vads no Krievijas uz Vāciju cauri Baltijas valstīm kļūs par īstenību.

Šis projekts var nodarīt kaitējumu vārīgajai Baltijas jūras ekosistēmai, bet vislielāko apdraudējumu šim projektam rada uzticēšanās trūkums starp Krieviju un Baltijas valstīm. Ja gāzes vads kļūs par īstenību, Krievijai un Vācijai jāveic pasākumi, kas vērsti uz uzticēšanās veidošanu. Papildus citiem jautājumiem Krievijai jāratificē Espo konvencija, kas regulē atbildību sadali starpvalstu projektos, kuros iespējama ietekme uz vidi kaimiņvalstīs, un Krievijai jāizbeidz runas par Krievijas jūras kara flotes un karaspēka līdzdalību gāzes vada būvniecībā. Tam nekad netiks dota atļauja, vismaz ne Somijas teritoriālajos ūdeņos. Vācijai vispirms jāsaprot, ka projekts ietekmē visas ES dalībvalstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, un tas ir kopējs ES jautājums. Vācijai jāizrāda solidaritāte ar Poliju un visām trim Baltijas valstīm un jāpārliecina tās par to, ka šī projekta dēļ tās netiks diskriminētas attiecībā uz enerģijas piegādi. Vācijai jāciena lēmums, kuru mēs apspriežam, un tas nosaka, ka liela mēroga enerģētikas projektos ES jābūt vienotai attiecībā pret Krieviju. Gāzes vads nedrīkst apdraudēt ES iekšējo tirgu. Tieši ES, nevis Gazprom Krievijā izstrādās noteikumus enerģijas tirdzniecībai iekšējā tirgū.

  Ģirts Valdis Kristovskis (UEN). – (LV) Kolēģi! Komisāres kundzes uzruna ļauj pieņemt, ka Parlamenta rezolūcija ir izcils politkorektuma paraugs; varbūt pat tāds kā reveranss jaunajam Krievijas prezidentam D. Medvedevam. Tomēr joprojām paturēsim prātā, ka Putins — prezidents un Putins — premjers ir viena un tā pati persona, kas realizē ,,skaldi un valdi“ politiku tieši pret Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un tieši šādā situācijā ir svarīgi, lai partnerattiecību līgums būtu veiksmīgs. Eiropas Savienība nedrīkst parādīt vājumu. Sarunās jādemonstrē dalībvalstu vienotība un solidaritāte kā spēks. Ir jāmazina līdzšinējā Krievijas nekonsekvence un jāsekmē integrēta tirgus un brīva pieeja infrastruktūrai un investīcijām Krievijā. No Krievijas jāprasa gatavība nodrošināt Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasības. Jāstiprina Eiropas Savienības vienota nostāja stratēģiskajos jautājumos pret valstīm, kurās pastāv nedemokrātiski režīmi. Eiropas Savienībai jāapliecina, ka tā turpina būt demokrātijas un kopējo vērtību citadele.

  Sylwester Chruszcz (NI). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, sanāksmei starp Eiropas Savienības un Krievijas pārstāvjiem Sibīrijā jākļūst par draugu tikšanos, kur abas puses meklē patiesu sapratni. Ja mēs vēlamies uzlabot savas attiecības, mums pret savu partneri jāizturas nopietni. Parlamentā es esmu dzirdējis viedokli, ka Eiropas Savienība vēlēsies mācīt Krievijai demokrātijas noteikumus. Briselē valda demokrātijas deficīts. Tāpat esmu dzirdējis, ka Īrijas referenduma rezultāti ir apšaubīti šajā pašā palātā.

Tāpat Parlamentā izskanējušas dalībnieku bažas par situāciju Gruzijā. Vai tā nav liekulības augstākā izpausme? Vienu dienu tiek pārkāpta Serbijas teritoriālā neaizskaramība, atzīstot Kosovas neatkarību, un jau nākošajā dienā Abhāzijas iedzīvotājiem tiek liegta neatkarība, uzsverot, ka uz viņu valsti attiecas pavisam citi noteikumi. Dāmas un kungi, Staļins bija tas, kurš uzvarēja Abhāziju un integrēja to Gruzijas teritorijā. Mēs šodien nedrīkstam iesaistīties pasaules notikumos, kurus nesaprotam. Es uzskatu, ka, ja mēs risināsim jautājumus ar Krieviju, mums jāsaprot ne tikai tās vēsture, bet arī tās iedzīvotāju mentalitāte. Skaidri redzams, ka pašlaik Krievija tiek pārvaldīta labi. Krievijas iedzīvotāju dzīve uzlabojas, un Krievija kļūst par demokrātisku valsti. Eiropas Savienības ierēdņu pamācošais tonis ir nepamatots. Viss, ko mēs šādi panāksim, ir aizkaitināta vīpsnāšana no Maskavas puses.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vienīgā iespēja izvairīties no pārpratumiem ir sarunāšanās vienam ar otru. Tagad mūsu starpā notiks spraigas diskusijas, jo, uzsākot sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu, mēs veidojam dialogu ar Krievijas Federāciju. Labi, ka tagad tiks uzsāktas sarunas. Pēdējo 10 gadu laikā gan Krievijā, gan arī Eiropas Savienībā daudz kas ir mainījies, tomēr savstarpējā atkarība tagad ir lielāka nekā jebkad agrāk. Tādēļ abām pusēm ir vajadzīgi labi, saistoši nolīgumi enerģētikas un arī klimata pārmaiņu jomā. Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar šiem nolīgumiem mēs nedrīkstam aizmirst vairākas pamatlietas. Kaut arī daži dalībnieki varbūt šaubās, tagad reizi par visām reizēm mums jāstrādā, lai sasniegtu Kopienas vērtības, piemēram, tiesiskuma stiprināšana, korupcijas apkarošana un neatkarīgu sabiedrības debašu nozīmības uzsvēršana Krievijā.

Priekšsēdētāja kungs, sarunas nebūs vieglas. Manuprāt, jaunajam nolīgumam jābūt enciklopēdiskam, tomēr tam ir jānosaka vairākas ļoti būtiskas saistības abām pusēm.

Priekšsēdētāja kungs, mēs nevaram vien sagaidīt, kad jaunais nolīgums tiks celts galdā, jo mēs no Kremļa vēlamies dzirdēt pozitīvu nostāju arī vairākos citos jautājumos. Esmu noraizējies par notikumu attīstību Čečenijā, par TNK pret BP lietu un par Abhāziju. Vēlos no priekšsēdētāja dzirdēt, tieši ko viņš domā, minot ,,kopēju darbību”.

  Kristian Vigenin (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, kolēģi, vispirms vēlos teikt, ka šodien pasaule ir pavisam citāda un ka bloku pretnostatījums pieder pagātnei. Arī Krievija ir mainījusies. Krievija 2008. gada jūnijā stipri atšķiras no tās, kāda tā bija, piemēram, 2000. gada jūnijā. Eiropas Savienībai ir jāsastopas ar izaicinājumu veidot un attīstīt jauna veida attiecības, kurām līdzīgu pagātnē nav. Šīs attiecības jāattīsta, paturot prātā, ka ir daudz vairāk lietu, kas mūs vieno, nekā to, kuras mūs šķir. Vairākas problēmas mēs spēsim atrisināt, tikai sadarbojoties ar Krieviju. Tas attiecas arī uz tādām globālām problēmām kā klimata pārmaiņas un bada, pandēmiju un terorisma apkarošana. Ir citas problēmas, kas ir reģionālas, bet kas ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienībai: energoapgādes drošība, tirdzniecības un ekonomikas saites, attiecības ar kopējiem kaimiņiem. Pastāv arī lietas, kas mūs šķir: cilvēktiesības, vārda brīvība, mūsu izpratne par demokrātiju un demokrātiskajām sistēmām. Tomēr mums jābūt pietiekoši pragmatiskiem un jāveido dialogs, kas vērsts nevis uz konfrontāciju, bet gan uz mūsu kopējiem mērķiem.

Ir zināms, ka pēdējo gadu laikā ir vairojusies neuzticēšanās, bet šobrīd mums ir iespēja uzsākt dialogu ar jauno Kremļa iemītnieku. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz Krievijas lomu Rietumbalkānu valstu jautājumā. Uzskatu, ka mums vajadzīgs spraigs dialogs, lai iesaistītu Krieviju reģiona problēmu risināšanā, pārliecinātu to par atbalstu Eiropas Savienības centieniem nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, arī ar EULEX misijas Kosovā palīdzību. Es vēlos, lai gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē tiktu aplūkots arī jautājums par Krievijas lomu Melnās jūras valstu reģionā, uzsverot, ka tikai no mums pašiem atkarīgs — tiks vai netiks īstenota „skaldi un valdi” politika.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, savā inaugurācijas runā prezidents D. Medvedevs pasludināja savu uzticību demokrātijai, sakot, ka tiesiskuma atjaunošanu viņš uzskata par svarīgāko uzdevumu. Ja šie nav tikai tukši vārdi un viņam izdosies to realizēt, pastāv reāla iespēja būtiski uzlabot attiecības ar Krieviju. Mūsu cerības ir pieticīgas, tomēr mēs esam atvērti un pozitīvi noskaņoti. Mūsu pamatinteresēs ir padarīt Krieviju par stabilu un uzticamu partneri, kas mums palīdzēs risināt strupceļā nonākušos konfliktus un novērst kodolizplatību. Mēs Krieviju uzskatām par partneri, bet arī Krievijai vajadzētu izlemt, vai tā mūs uzskata par partneri vai par pretinieci, kurai jāstājas pretī un jāmērojas spēkiem. Mēs paužam gandarījumu par nodomu noslēgt jaunu ES-Krievijas partnerības nolīgumu. Šis nolīgums jāpaplašina, ietverot enerģētikas jautājumu un Enerģētikas hartas pamatprincipus. Lai sasniegtu labus rezultātus, Eiropai sarunās jāieņem apņēmīga un vienota nostāja.

Es domāju, ka tā ir laba zīme, ka augstākā līmeņa sanāksme notiks Khanty-Mansi galvaspilsētā. Plānots, ka vienlaicīgi tur notiks arī Pasaules somugru tautu kongress. Es ceru, ka šis nav tikai vienreizējs žests somugru tautu virzienā no Krievijas puses, bet gan, ka tā patiesi vēlas uzlabot somugru tautu stāvokli un garantēt to tiesības. Šeit es vēlos aicināt komisāri B. Ferrero-Waldner un Komisiju paātrināt „priekšdarbu” veikšanu, lai palīdzētu somugru tautām, jo mums šķiet, ka nepilnības šajā jomā ir graujošas. Paldies.

  Inese Vaidere (UEN). – (LV) Godātie kolēģi! Krievijas Ārlietu ministrija ir izstrādājusi aptverošu stratēģiju, kā Eiropas Savienībā, īpaši Baltijas valstīs, izmantot tautiešus, lai nostiprinātu savu politisko un ekonomisko ietekmi. Nupat prezidents Medvedevs parakstījis ,,ukazu”, atceļot iebraukšanas vīzas Krievijā Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, būtībā atzīstot viņus par savējiem. Līdz ar to nepilsoņi, kuriem, lai saņemtu pilsonību, tik vien kā nepieciešams nedaudz apgūt vietējo valodu, iegūst daudz lielākas privilēģijas nekā pilsoņi un mazāku stimulu pilsonības iegūšanai. Šāds akts — tāpat kā aicinājums piešķirt viņiem pašvaldību vēlēšanas tiesības — ir būtisks šķērslis nepilsoņu integrācijai. Krievijas tā saucamā kontrolētā demokrātija izpaužas preses, vārda un pulcēšanās brīvību pieaugošos ierobežojumos. Krievijas īstenie demokrāti gan Cilvēktiesību komitejā, gan arī vizītes laikā Maskavā lūdza vairāk mūsu atbalsta. Tomēr rezolūcijā iecerētais pragmatisms ir licis mūsu principus aizmirst, kaut gan praktiski viss ekonomikas pieaugums Krievijā balstās uz mūsu maksājumiem par energoresursiem.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, Eiropas Savienībai — un šeit es domāju Padomi — skaidri jāformulē savas attiecības ar Krieviju. Skaidri jānosaka, vai sarunas, piemēram, par gāzes piegādi, Kosovu, vārda brīvību un cilvēktiesībām vadīs konkrētas dalībvalstis atsevišķi jeb arī kopēju interešu vārdā vismaz pamatlīmenī ir iespējams panākt vienprātību. Manuprāt, pilsoņu interesēs ir Eiropas Savienības vienota nostājas paušana attiecībā pret Krieviju. Diemžēl šobrīd tā nenotiek. Mums no savas puses jāveicina stabilākas biznesa un politiskās vides izveide Krievijā, lai tiktu atceltas vairākas importa barjeras un Eiropas Savienības investoriem pavērtos lielākas iespējas. To noteikti veicinātu Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Protams, mums visiem jāuzstāj uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu šādā partnerībā. Eiropas Savienībai, kas ir ļoti daudzveidīga organizācija, un Krievijai, kura ir lielvara, vajadzētu pārtraukt šo izturēšanos, kas atgādina divas pilsētiņas, kuras vieno nekas vairāk kā tikai šaurs ceļš un gāzes vads. Abām jātiecas uz lielāku savstarpējo ekonomisko integrāciju, un to partnerībai jālīdzinās laulībai uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem, nevis laulībai, kas noslēgta tikai mīlestības dēļ.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, paužot gandarījumu par prezidenta D. Medvedeva vārdiem par pilsoņu tiesību un tiesiskuma nozīmību, ES ir skaidri jānorāda, ka viņa paziņojumu ticamību varēs vērtēt tikai pēc darbiem, pirmkārt, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un sniedzot savu ieguldījumu šīs iestādes reformā.

Vienotība starp ES dalībvalstīm ir nozīmīgākais sākumpunkts labākām attiecībām. Īpaši jāuzsver vajadzība izvēlēties ilgtermiņa priekšrocības, ko sniegs kopēja nostāja, nevis iespējamas īstermiņa priekšrocības, ko varētu sniegt divpusēji darījumi par atsevišķiem jautājumiem.

Šīs prioritātes ir īpaši svarīgas ekonomikas un enerģētikas jomās, kur pārskatāmība un savstarpīgums, tāpat kā vienlīdzīga pieeja tirgiem, infrastruktūrām un ieguldījumiem, ir vienīgie iespējamie ilgtermiņa sadarbības principi.

  Reino Paasilinna (PSE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, man priekšā atrodas šogad veiktais pētījums par Krievijas uzņēmējiem. Pārsteidzoši, ka viņu domas līdzinās mūsējām. Kādu viņi vēlas redzēt Krieviju 2020. gadā? 50 % līdz 70 % respondentu vēlas, lai Krievijas iedzīvotāji būtu brīvi, otrkārt, izglītoti, treškārt, integrēti, ceturtkārt, ievērotu tiesību aktus un, piektkārt, viņiem būtu laba veselība. Šeit nekādā gadījumā nav ļaunu nolūku. Tikai 30 % šo uzņēmēju cer kļūt bagāti. Tādēļ jautājums par oligarhiem, kādi tie ir mūsu atmiņā, vairs nav aktuāls.

Krievija plāno modernizēties, un šis mērķis vieno valsts vadītājus un iedzīvotājus. Arī mēs pazīstam problēmas, par kurām runāja intervētie uzņēmēji: 70 % uzņēmēju uzskata, ka ir pamats satraukumam par sabiedrības novecošanu, un arī mēs uzskatām tāpat. Attiecībā uz korupciju augstākajos varas ešelonos Eiropas Savienībā tās līmenis ir zemāks, bet Krievijā tā ir ļoti izplatīta. Vairāk nekā 50 % uzskata, ka liela nozīme ir tiesu varas neatkarībai un cilvēktiesību ievērošanai. Raizes sagādā arī zemais izglītības līmenis. Mēs varam rādīt paraugu un palīdzēt gadījumos, kad ir vāji attīstīta infrastruktūra un pārlieku liela birokrātija. Tā kā mēs enerģētikas jomā esam atkarīgi no Krievijas, es uzskatu, ka tagad mums ir iespēja piedāvāt savas zināšanas un pieredzi valsts modernizācijas veicināšanā, kas ir tās mērķis.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, komisāre B. Ferrero-Waldner runāja par to, cik nozīmīgi ir attīstīt ES un Krievijas attiecības pareizā virzienā.

Manuprāt, īpaši svarīga ir pilsoniskās sabiedrības joma. Vai ir plānots uzsākt kādas konkrētas programmas vai projektus augstākās izglītības, kultūras vai mākslas apmaiņas programmās? Jā tā ir, tad kādas?

Uzskatu, ka ir vērts atkārtot, ka šajā ziņā jūtamies vīlušies. Lielbritānijas Padomes biroju slēgšana Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā ir pretrunā jebkurai diplomātiskajai praksei.

Ir vērts padomāt arī par attiecībām enerģētikas jomā. Eiropas Savienība ir labs klients, tādēļ mūsu pozīcijas ir stipras. Skaidri redzams, ka Gazprom nav izdevies pārliecināt šo Parlamentu ne Ārlietu komitejā, ne arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā vai Lūgumrakstu komitejā. Viņiem tas jāpārdomā vēlreiz. Mums ir vajadzīgas labas attiecības, kurās mēs neesam naivi un mums nav jāpieņem vēlamais par esošo, un kur mūsu Krievijas partneri un kolēģi nav aizdomu pilni, nejūtas apdraudēti un neizjūt vajadzību izrādīt agresiju.

  Adrian Severin (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, nākamais Eiropas Savienības un Krievijas sammits notiks ar Krievijas Federāciju, kas pašlaik uzplaukst, lai arī tikai pagaidām, un ES, kuru ne tikai ietekmējos Īrijas „nē” Lisabonas līgumam, bet vēl vairāk skaidras vīzijas trūkums par to, kā izkļūt no šīs krīzes.

Krievija pati par sevi ir strīdīgs jautājums Eiropas Savienībā. Patiesībā tas ir mūs nodalījis ideologos un pragmatiķos; konfrontējošos ģeostratēģistos un samierinātājos; vecā aukstā kara cīnītājos un jaunos utilitāristu oportūnistos.

No otras puses, milzīga problēma ir tā, ka Krievijai nav Eiropas Savienības politikas, un dod priekšroku risināt jautājumus ar katru ES dalībvalsti atsevišķi. Mēs nespēsim izmainīt šo situāciju, kamēr neieviesīsim patiesu kopēju Eiropas politiku attiecībā uz Krieviju. Mums Krievijai jāpasaka, ka, lai ar mums kārtotu veiksmīgus darījumus un gūtu labumu no abpusējas tirgus atvēršanas, ir nepieciešama institucionāla un politiska sadarbspēja, kas nodrošina ekonomikas politikas jomu nošķiršanu no ģeostratēģijām.

Tādēļ ir nepieciešama kopēja tiesiskuma, brīvības un drošības telpa, ko raksturo pārredzamība, pārskatatbildība un atvērtība.

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kaut gan Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām ir jābūt konstruktīvām, tām ir jābūt arī prasīgām. Tāpat kā mēs Krievija ir Eiropas Padomes dalībniece, un tādējādi tai ir jāievēro Eiropas principi un vērtības.

Es atzinīgi vērtēju to, ka prezidents D. Medvedev nesen uzsvēra cilvēktiesību un tiesiskuma nozīmi.

Eiropas Savienībai un Krievijai ir iespēja veidot stipras attiecības, un tagad mēs sastopamies ar izaicinājumu apspriest jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, kas dos mums iespēju gūt straujākus panākumus tā dēvētajās ,,četrās kopējās telpās”.

Es vēlos uzsvērt, cik svarīga ir viena no šīm telpām – ekonomiskās attiecības. Vairāk nekā puse Krievijas tirdzniecības ir saistīta ar Eiropas Savienību. Tātad Krievijas un Eiropas Savienības ekonomiskās attiecības veicinās integrēta tirgus izveide ar pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Ļoti svarīga ir arī lielāka tiesiskā noteiktība Krievijā.

Dāmas un kungi! Maskavai ir ļoti liela starptautiskā ietekme. Tā kā Krievija ir Drošības padomes pastāvīgā dalībniece, tās sadarbība ir ārkārtīgi svarīga miera un stabilitātes nodrošināšanai Eiropā un pasaulē.

Runājot par ES, tās 27 dalībvalstīm ir jāieņem vienota nostāja attiecībās ar Krieviju. Visi analītiķi, piemēram, Mark Leonard nesen veiktajā interesantajā pētījumā uzsver, ka Eiropas Savienībai kaitē kopējas nostājas trūkums...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Nenovēršamā augstākā līmeņa tikšanās atrisinās vairāk nekā pusotru gadu ilgušo strupceļu un, jācer, panāks vērā ņemamu progresu Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās. Eiropas Savienībai ir vajadzīga Krievija, tomēr nepieļausim kļūdu, jo Krievijai vismaz tikpat lielā mērā ir vajadzīga Eiropas Savienība gan kā ekonomiskā partnere, gan kā enerģijas patērētāja. Mēs esam savstarpēji atkarīgi enerģētikas un daudzās citās jomās. Tādēļ es uzskatu, ka bailes no Krievijas pieaugošās ietekmes ir pārspīlētas, kaut gan Krievijas vadītāju neskaitāmie paziņojumi šīs bailes attaisno. ES un Krievijas stratēģisko attiecību turpmākās attīstības interesēs ir svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot savstarpēju bezvīzu režīmu; tas ir ārkārtīgi svarīgi ES un Krievijas attiecību attīstībai. Nobeigumā es kā Eiropas Parlamenta somugru foruma priekšsēdētājs gribētu atkārtot kolēģa deputāta Szent-Iványi kunga lūgumu to ES valstu vadītājiem, kuri piedalās augstākā līmeņa sanāksmē: lūdzu, atbalstiet somugru tautas! Paldies par uzmanību!

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es uzskatu, ka cauruļvads starp Vāciju un Krieviju ir jābūvē tikai tad, ja piekrīt pārējās iesaistītās dalībvalstis. Taču šādā gadījumā šīs dalībvalstis nedrīkst apspriest ar otru lielvaru, proti, ASV, piemēram, raķetes vai vīzas. Eiropa spēs stingri stāvēt aci pret aci ar ASV un Krieviju tikai tad, ja tā beidzot pieņems vienotu nostāju.

Atļaujiet man skaidri patiek, lūk, ko: mūsu darbs ir pateikt krieviem, ka viņu pamatinteresēs ir izveidot labu partnerību ar Eiropu. Taču tas nozīmē, ka Krievija nevar runāt bijušo okupēto valstu, piemēram, Ukrainas un Gruzijas vārdā. Tās ir neatkarīgas valstis, un tām ir tiesības pašām izlemt savu likteni.

Medvedeva kungs Berlīnē teica, ka viņš vēlas redzēt attiecību uzlabošanos. Ja tā ir, viņš var sākt divās frontēs. Pirmā ir tiesiskums, un tas nozīmē rīcību „Jukos” apcietināto lietā. Otra un ļoti nozīmīga joma ir šāda: Medvedeva kungs, pārtrauciet bloķēt lielāko miera misiju ES vēsturē – Kosovas misiju!

  Andrzej Jan Szejna (PSE) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības un Krievijas sarežģītajās attiecībās ir vajadzīga labi vadīta un saskaņota diplomātiskā rīcība. Eiropas Savienības un Krievijas gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme ir radījusi spēcīgas emocijas, jo tā laikā tiks apspriesti gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai ārkārtīgi svarīgi nolīgumi. Eiropas Savienībai ir jācenšas panākt arī Eiropas energodrošību. Degvielas un enerģijas cenām nemitīgi palielinoties, energodrošība ir stratēģiski svarīga visai Eiropas Savienībai un arī tās dalībvalstu tautsaimniecībām.

ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā mums jāsaprot, cik svarīga ir Eiropas Savienības vienprātības parādīšana starptautiskajā arēnā. Tādēļ ir žēl, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā tagad ir apšaubāma. Šajā līgumā ir iekļauti noteikumi, kas padarītu Eiropas Savienību par spēcīgu partneri starptautiskajās attiecībās. Priecājos, ka Eiropas Savienība atbalstīja Poliju strīdā ar Krieviju par mūsu pārtikas eksportu. Esmu pārliecināts, ka nākamajos gados Polija palīdzēs veidot labvēlīgas attiecības starp Krieviju un Eiropas Savienību.

  Josef Zieleniec (PPE-DE). - (CS) Šī ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme kļūs par pirmo šāda veida sanāksmi Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam. Eiropas Savienībai ir jāizmanto viņa prezidentūras sākums un jācenšas panākt abpusējo attiecību virzību uz pragmatisku, reālistisku un stratēģisku partnerību. Patiesībā šī partnerība ilgtermiņā ir svarīgāka pašai Krievijai. Prezidenta Medvedeva prioritāte ir tiesiskuma ievērošana (kā viņš pats saka) un ekonomikas modernizācija. Lai to panāktu, viņam ir vajadzīga Eiropa. Arī starptautisko un tirdzniecības attiecību jomā Krievijai ir vajadzīgs partneris, kas ir stabilāks un uzticamāks par Ķīnu vai Irānu. Eiropas Savienība nekādi neapdraud Krieviju. Tieši pretēji, Eiropas Savienība var palīdzēt Krievijai saglabāt nozīmīgas valsts statusu, kuru tā pakāpeniski zaudē vienpusīgās ekonomikas un demokrātijas dēļ. Taču stratēģisko partnerību iespējams veidot, tikai pamatojoties uz līdzsvarotu dialogu starp vienlīdzīgām pusēm. Šeit Krievijai ir jārāda virziens, tai ir jāpārtrauc maziskie mēģinājumi dalīt Eiropu un draudēt Eiropas Savienībai kā vienotam veselumam. Netālredzīgas sadursmes un provokācijas nevajadzīgi kavē patiesas partnerības izveidi ar ES. Apspriežot ES un Krievijas jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, jāpievēršas jautājumiem, kas ir svarīgi ilgtermiņā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) ES un Krievijas stratēģiskā partnerība ir svarīgs faktors daudzveidības jomā un enerģijas avotu importa nodrošināšanā ES. Tajā pašā laikā mums ir jāatceras, ka šī sadarbība ir vienlīdz svarīga kā Krievijai, tā ES, jo gandrīz 60 % Krievijas jēlnaftas nonāk ES.

Manuprāt, Eiropas vadītājiem joprojām jāsaka Krievijai, ka valsts nedrīkst izmantot energopiegādes kā līdzekli politiska spiediena izdarīšanai attiecībā uz ES dalībvalstīm vai bijušās Padomju Savienības valstīm, īpaši uz Ukrainu.

Pašlaik dalībvalstu sarunas par Krievijas naftas un gāzes piegādēm ir divpusējas. Apmeklējot Krievijas Federācijas Valsts domi 2007. gada aprīlī, es pati varēju vērot, ka arī Krievija ir ārkārtīgi ieinteresēta enerģētikas jautājumu apspriešanā ar ES kā vienotu veselumu.

Nobeigumā es gribētu paust tādas pašas bažas, kādas izteica kolēģis Elmar Brok, proti, ka pēc neveiksmīgā Īrijas referenduma par Lisabonas līgumu var būt vājināts ES kā stratēģiskās partneres stāvoklis, jo Lisabonas līgums ir dokuments, kurā noteiktas ES pilnvaras kopējās enerģētikas politikas jomā.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Jācer, ka mēs drīz noslēgsim Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības nolīgumu. Ir svarīgi, lai ES un Krievijas attiecības būtu godīgas, praktiskas un patiesas. Partnerībai ir jābūt noderīgai un izdevīgai abām pusēm.

Neraugoties uz pragmatisko pieeju, ES nedrīkst aizmirst, un tā arī nav aizmirsusi cilvēktiesības, un ir jācenšas panākts aktīvu dialogu ar Krieviju par šo tematu.

Energodrošība ir svarīgs jautājums visai Eiropai, un, ja mēs runājam par enerģētiku, parasti mēs runājam arī par Krieviju un ES un Krievijas sadarbību. ES vēlas saglabāt apgādes drošību, vienlaikus samazinot atkarību no ārējām piegādēm. Jācer, ka sarunas, kas notiks augstākā līmeņa sanāksmē, būs atklātas, vaļsirdīgas un, galvenais, rezultatīvas.

  Milan Horáček (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kad runāja Swoboda kungs, es atcerējos, ka ,,svoboda” krievu valodā nozīmē ,,brīvība”, un man ienāca prātā, ka brīvība, bez šaubām, ir vajadzīga mums visiem. Cilvēktiesības un brīvība ir ES vissvarīgākie pīlāri, un tie ir jāapstiprina arī mūsu dialogā ar Krieviju.

Tieši tāpēc, ka nākamais dialogs notiks Sibīrijā, man nāk prātā, ka Sibīrijā atrodas arī Čita – „Jukos” lietā apcietināto Mihaila Hodrokovska un Platona Ļebedeva, un arī citu cilvēku ieslodzījuma vieta. Tādēļ es gribēju jūs lūgt darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu, kā arī aicināt Krieviju īstenot dzīvē vārda brīvību un preses brīvību un netraucēt NVO darbu, jo visi šie aspekti ir ārkārtīgi svarīgi mūsu kopīgajai Eiropas nākotnei.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam Kopiena, kura ievēro tiesiskumu kā vienu no pamatiem, uz kuriem mēs esam uzbūvējuši savu identitāti. To pašu mēs gribam sagaidīt no mūsu politiskajiem un ekonomiskajiem partnerim. Es aicinu Eiropas Savienības pārstāvjus augstākā līmeņa sanāksmē izvirzīt jautājumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu pilnīgu izpildi Krievijā.

Šī tiesa nav dibināta kā neīsta iestāde, kuras lēmumus ievēro tikai tie, kuri veikuši nenozīmīgus un reizēm apšaubāmus cilvēktiesību pārkāpumus. Tās dibināšanas mērķis bija nodrošināt, lai spīdzinātājus, izvarotājus un slepkavas no turpmākajiem noziegumiem atturētu apziņa, ka viņi saņems attiecīgus spriedumus.

Tādēļ Krievijas Federācijai ir cieši jāsadarbojas ar tiesu un jāievēro tās nolēmumi. Protams, valsti, kura neciena pašas noslēgtos līgumus, nevar uzskatīt par uzticamu partneri. Krievijas rīcībā ir krasā pretstatā tās paziņojumiem, ka tā ir uzticama enerģijas avotu piegādātāja. Tas ir viens no apgalvojumiem, kurus tā patīk izteikt Krievijas diplomātiem. Ja Krievijas grasās parādīt tādu pašu uzticamību, kādu tā izrādīja attiecībā pret Čečeniju, Poļitkovskas kundzi vai Ļitviņenko kungu, Eiropas Savienība ieies vēsturē kā visu laiku naivākā institūcija.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Es izvirzu jautājumu Marinas Ļitviņenko vārdā, kuras vīru Aleksandru Ļitviņenko 2006. gada decembrī noslepkavoja Londonā. Slepkavības ierocis bija polonijs 210, radioaktīva viela, no kuras daudzuma 97 % ražo Krievijas kodoliekārtā ,,Avangard”. Šai slepkavībai piemīt visas augstākajā mērā izsmalcinātas nogalināšanas iezīmes, līdzīgas tām, ko veica Krievijas drošības dienesti. Galvenais šajā lietā aizdomās turamais Andrejs Lugovojs ir Krievijas parlamenta deputāts, un saskaņā ar Krievijas konstitūciju viņu nevar izdot.

Atļaušos vērsties tieši pie Ferrero-Waldner kundzes: Ļitviņenko kundze lūdz Padomi un Komisiju augstākā līmeņa sanāksmes laikā pārrunāt jautājumu par Ļitviņenko kunga slepkavību ar prezidentu Medvedevu. Ļitviņenko kundze grib, lai viņas vīra slepkavība tiktu atklāta un vainīgie stātos tiesas priekšā. Augstākā līmeņa sanāksme ir ideāla iespēja virzīt uz priekšu šo procesu. Lūdzu, palīdziet viņai!

(Aplausi)

  Vytautas Landsbergis (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es turpināšu iepriekšējā runātāja uzsāktās piezīmes. Krievijas valdībai vajadzētu darīt visu, kas ir tās spēkos, lai pierādītu, ka tā nav pasūtījusi teroristiem Lielbritānijas pilsoņa – un tas nozīmē, arī Eiropas pilsoņa – Aleksandra Ļitviņenko slepkavību. Tas, ka Krievijas valdība nav pierādījusi, ka tā nav devusi šīs pavēles, un pat atsakās pienācīgi sadarboties ar Lielbritānijas izmeklēšanas iestādēm, apliecina, ka Krievijas oficiālā saistība ar šo slepkavību ir politiski pierādīta.

Jaunā Krievija, kā daudzi mēdz teikt, atkal rīkojas kā teroristu valsts, un Hantu – mansu autonomajā reģionā notiekošās augstākā līmeņa sanāksmes laikā Eiropas Savienībai ir jāaicina prezidentu D. Medvedevu pārtraukt šādas izdarības.

Nedrīkst iesūdzēt tiesā Beslanas mātes, kuras mēģina noskaidrot, kurš lika uzbrukt skolai un lietot granātmetējus un smagos ieročus pret visiem, kas tur atradās, arī pret viņu bērniem. ES ir jāatbalsta vismaz tie, kuri ir vājāki – Lielbritānijas valdība un Beslanas mātes.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es runāšu ļoti īsi, jo ir jau vēls. Man šķiet, tas bija Severin kungs – es citēšu viņu angļu valodā, – kurš teica: ,,Eiropas Savienībā nav vienprātības jautājumā par Krieviju.” Taču man šķiet, ka šodienas debatēs šajā Parlamentā es galvenokārt dzirdēju vispārēju, ļoti vispārēju vienprātību divos jautājumos.

Pirmkārt, mums ir vajadzīgas labas attiecības starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Es, bez šaubām, varu tam tikai piekrist. Kā vairākkārt teikts, Krievijas Federācija ir pasaules lielvara, viens no galvenajiem spēlētājiem starptautiskajā arēnā, kā norādīja Millán Mon kungs, turklāt tā ir mūsu kaimiņvalsts. Īsi sakot, mums ir lemts pastāvēt līdzās Krievijas Federācijai, un šī līdzāspastāvēšana būs kvalitatīva tikai tad, ja tās pamatā būs partnerība un sadarbība. Šī prezidentūra ir apņēmusies attīstīt dialogu virzībā uz partnerības un sadarbības uzlabošanu – dialogu, kas aptver visus abas puses interesējošos jautājumus, arī tos, par kuriem mēs nevaram vienoties un par kuriem es minēju ievadrunā.

Otrais svarīgais jautājums, kur es saskatīju lielu vienprātību, kas valda šajā plenārsēžu zālē, ir nozīme, kādu Eiropas Parlamenta deputāti piešķir Eiropas Savienība kopējai nostājai. Es tam vairāk nekā piekrītu. Tas visvairāk un visbiežāk tiek uzsvērts, runājot par enerģētikas jomu. Neviena dalībvalsts nevarētu panākt tik izdevīgu vienošanos atsevišķās sarunās ar tādu piegādātāju kā Krievijas Federācija, kādu var panākt vienota Eiropas Savienība. Tādēļ ir pēdējais laiks īstenot dzīvē Eiropas kopīgo enerģētikas politiku.

Saistībā ar to tika minēti arī naftas un gāzes cauruļvadi. Atļaujiet pateikt tikai sekojošo: Ja mēs būtu spējuši izveidot Eiropas Savienībā īstu, pienācīgu enerģētikas iekšējo tirgu, būtu pilnīgi nesvarīgi, kur stiepjas kāds gāzes vai naftas cauruļvads.

Atļaujiet man beigt ar šādu piezīmi: Slovēnijas prezidentūra ir ļoti iepriecināta, ka tās nobeigumā notiks ES un Krievijas Federācijas augstākā līmeņa sanāksme, sanāksme, kura šoreiz ir daudzsološa, pateicoties zināmiem jauniem apstākļiem – Krievijas jaunajam prezidentam un pilnvarām, kuras mums beidzot izdevies iegūt pēc garām sarunām, un es ceru, ka gaidītais piepildīsies.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka galvenais mūsu attiecībās ir savstarpējā atkarība, ko pieminēja daudzi runātāji. No vienas puses, mūsu interesēs ir panākt labas attiecības ar Krieviju, stratēģisko partneri un kaimiņu, kā pareizi teica mūsu priekšsēdētājs. Taču ir svarīgi, lai Krievija būtu partnere arī sarežģījumu risināšanā un nevis partnere sarežģījumos, un tā ir jautājuma otra puse.

Es ļoti uzmanīgi klausījos un ņēmu vērā visus jūsu komentārus. Tagad es nevarēšu atbildēt uz visiem jautājumiem un komentāriem, taču atļaujiet man pateikt dažas vispārējas un konkrētākas piezīmes.

Pirmkārt, tagad Krievija ir ļoti svarīga partnere enerģētikas jomā, un, saņemot pilnvaras sarunām par jauno nolīgumu, mums jau ir kopīga ES nostāja attiecībā uz enerģētiku, jo mums ir kopīgas pilnvaras. Nebija viegli saņemt šīs pilnvaras, bet tagad mums tās ir, un tas ir mūsu sarunu pamats. Tāpēc bija tik svarīgi tās dabūt. Kā jau iepriekš teicu, mēs gribam iekļaut jaunajā nolīgumā Enerģētikas hartas principus. Tas ir ES un Krievijas attiecību pamats – un tā nav vienvirziena kustība. Mēs esam svarīgs tirgus un ieguldījumu avots tieši tāpat, kā Krievija mums ir ļoti svarīga piegādātāja. Tātad vēlreiz, pastāv savstarpēja atkarība, un mūsu principiem ir jābūt vienādiem: savstarpīgums, pārredzamība un nediskriminācija.

Viens no Eiropas Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādot piegādes maršrutus un enerģijas avotus, lai palielinātu konkurenci un drošību ES enerģētikas tirgū. Tā nav pret Krieviju vērsta politika. Es domāju, ka Krievija joprojām būs mūsu galvenā piegādātāja, tomēr katrs saprātīgs patērētājs sadala riskus, ir īpaši tad, kad enerģijas cenas strauji ceļas. Tā kā palielinās savstarpējā atkarība no importa, it īpaši no gāzes importa, Krievijas gāzes daudzums, ko mēs gribētu nopirkt, droši vien palielināsies, un tādēļ mums ir vajadzīga skaidra diversifikācijas politika.

Atļaujiet man atgriezties pie vispārējā jautājuma par tirdzniecību. Ir ļoti svarīgi, lai Krievija kļūst par PTO dalībnieci. Tas ir svarīgi ne tikai Krievijai, bet arī mums. Tādēļ mēs aktīvi turpināsim darbu Ženēvā, lai divpusēji panāktu vienošanos. Manuprāt, Krievijai ir vajadzīga dalība PTO, lai modernizētu ekonomiku, un esmu pārliecināta, ka ar šo prezidentu tas ir iespējams, tāpat kā tas bija iespējams ar prezidentu Putinu, kurš pats atbalstīja šo jautājumu.

Atļaujiet man īsi pieskarties jautājumam par NVO un cilvēktiesībām: mēs uzturam pastāvīgus sakarus ar Krievijas NVO, un mēs atspoguļojam šo organizācija bažas sarunās ar Krievijas varas pārstāvjiem. Mēs esam gatavi iztirzāt atsevišķas lietas, ja nepieciešams, un mēs turpinām sniegt šīm organizācijām finansiālu atbalstu, izmantojot mūsu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu.

Attiecībā uz vispārējo cilvēktiesību jautājumu: mēs rīkojam apspriedes ar Krieviju par cilvēktiesībām. Tiešām, mēs runājam par konkrētām lietām, cilvēktiesību aizstāvjiem un reizēm arī par tiesai nodotām lietām. Īpašas bažas rada stāvoklis Ziemeļkaukāzā. Man ir dotas tikai piecas minūtes, un es ilgi varētu runāt par Ziemeļkaukāzu, Gruziju, Abhāziju, Dienvidosetiju un arī par Kalnu Karabahu, un Moldovu, tāpēc neuzskatiet, ka mēs nezinām. Tas būs ļoti svarīgi un tas ir ļoti svarīgi.

Attiecībā uz jautājumu par Britu padomi es gribēju teikt arī to, ka ES atbalstīja AK valdību strīdā ar Krieviju par Britu padomes birojiem Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā. Man šķiet, ka tagad mums ir labs dialogs par sadarbību ar Krieviju kultūras jomā, kas, es ceru, dos iespēju uzsvērt šo sakaru nozīmi. Bez šaubām, mēs apsvērsim, vai ir iespējams izdarīt kaut ko vairāk.

Attiecībā uz somugru minoritātēm: Kā jūs zināt, mēs strādājam pie sagatavošanas pasākuma īstenošanas EUR 2.5 miljonu vērtībā, kurus Parlaments iekļāva šāgada budžetā, un mēs uzskatām, ka ar to ir saistīta arī Eiropas Konvencijas par minoritāšu tiesībām īstenošana, un šai konvencijai ir pievienojusies arī Krievija. Manuprāt, tai ir jāattiecas arī uz Krievijas nacionālajām minoritātēm.

Par universitāšu studentu apmaiņas programmām. Varu tikai pateikt, ka mēs atbalstām šādas apmaiņas programmas ar Krieviju, no vienas puses, ar Erasmus Mundus un Tempus programmu starpniecību. Turpmākajos gados mēs palielināsim sadarbību šajās programmās. Turklāt Krievija ir izrādījusi lielu interesi par iespēju piedalīties Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, kas, iespējams, turpmāk būs ļoti svarīga zīme SIGMA projektam. Mums ir Eiropas Pētījumu institūts, un mēs – gan Krievija, gan Eiropas Savienība – varētu turpināt darbu ar šo institūtu un varbūt pat divkāršot mūsu ieguldījumu.

Pēdējie apkopojuma vārdi, pirms pabeidzu: domāju, ikviens klātesošais piekritīs, ka šā jaunā nolīguma oficiāla noslēgšana ir ļoti svarīgs notikums un ka tā ir iespēja. Tajā slēpjas milzīgs potenciāls, un pilnīgi piekrītu mūsu prezidentūrai, ka tas būs ļoti svarīgs notikums.

Mēs zinām, ka sarunas nebūs vieglas. Tām ir jābūt visaptverošām, un, tā kā tās ir visaptverošas – jo mums ir ārkārtīgi plašas pilnvaras, – tās būs zināmā mērā sarežģītas, un tās nevarēs drīz pabeigt. Taču šīs stingrās pilnvaras liecina arī par to, ka pie mums valda vienotība. Pilnvaras ir vienotas. Bija ļoti grūti saņemt šādu mandātu, bet tagad, kad mums tas ir, dosimies uz priekšu, un es aicinu jūs atbalstīt mūs.

Nobeigumā, kā mēs visi zinām, attiecībām ir jābūt stratēģiskām. Tādēļ atkāpsimies soli no ikdienas kairinājumiem un raidītāju ziņām un palūkosimies uz Eiropu un Krieviju plašākā vēsturiskā kontekstā, jo mums ir daudz kopīgu interešu. Mums ir jāatrod veids, kā tikt galā ar mūsu nesaskaņām, vienlaikus saglabājot dialoga iespēju. Tagad ir iespēja. Mums tā ir jāizmanto, un esmu pārliecināta, ka tādējādi mēs iegūsim drošu partnerību.

  Priekšsēdētājs. − Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks 26. – 27. jūnijā Hantu – mansu autonomajā reģionā Sibīrijā iezīmē divkāršu sākumu: no vienas puses, tā ir Eiropas Savienības pirmā saskarsme ar Krievijas jauno prezidentu Dmitriju Medvedevu, un, no otras puses, ir paredzētas sarunas par jauno partnerības nolīgumu, kas kļūs par Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pamatu.

Tā kā Krievija piegādā 40 % no dabasgāzes, ko importē Eiropas uzņēmumi, Krievijai ir jāatvieglo ES ieguldījumi, pieņemot pārredzamus tiesību aktus un atverot cauruļvadu sistēmu, kas dotu Eiropas uzņēmumiem iespēju pirkt gāzi tieši no Vidusāzijas ražotājiem.

Eiropas Savienība nedrīkst palikt vienaldzīga pret konfliktu reģionu iedzīvotāju likteņiem; kopā ar Krieviju un citām iesaistītajām pusēm mums ir jāatrod veids, kā „iesaldēt konfliktus”, arī konfliktu starp Moldovu un Kaukāzu.

Es ceru, ka partnerības nolīgums kļūs par pamatu Eiropas Savienības un Krievijas attiecību attīstībai; taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu mērķis ir nevis parakstīt partnerības nolīgumu, bet gan iekļaut šajā nolīgumā noteikumus, kas varētu veidot demokrātiju, drošību un paaugstināt dzīves līmeni visā Eiropā no Kaukāza līdz Atlantijas okeānam.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Priekšsēdētāja kungs! Šonedēļ Hantu – Mansu autonomajā reģionā notiek kārtējā Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme, kurai turpat sekos Pasaules somugru tautu 5. kongress. Arī šī reģiona pamatiedzīvotāji ir somugri – hanti un mansi, ziemeļbriežu gani, kuri devuši nosaukumu šim Sibīrijas purvāju un tundras reģionam.

Šajā pasaules kongresā piedalās arī piecu cilvēku delegācija no Eiropas Savienības; ungāri, somi un igauņi ir somugri, un viņu dzimtās mājas ir Sibīrijā. Es ceru, ka šādā veidā mums izdosies pievērst uzmanību mazajām tautām, kuru valodām draud izzušana un kuru tūkstošgadīgo kultūru aizstāj korporatīvie pasākumi.

Eiropas Savienībai ir jāsaglabā uzticība vērtībām un jāaizstāv tās, un nedrīkst ļaut aizmiglot sev acis reģionā, kurš ir lielākās daļas Krievijas energoresursu avots. Turienes naftas upes ir radījušas sadursmi starp pamatiedzīvotāju tradicionālo dzīvesveidu un cilvēces pieaugošo vajadzību pēc naftas.

(1) Sk. protokolu.

14. Jautājumu laiks (Padome)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0161/2008).

Padomei ir uzdoti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Robert Evans (H-0342/08)

Temats: Pasažieri ar ierobežotām pārvietošanās spējām

Kādus pasākumus un pārraudzību ir īstenojusi Padome, lai nodrošinātu manā ziņojumā par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, iekļauto noteikumu⁽¹⁾, kas stājās spēkā pagājušajā vasarā, atbilstīgu īstenošanu visās dalībvalstīs?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Noteikumi par palīdzības sniegšanu invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām gaisa transportā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu. Šī regula tika pieņemta 2006. gadā, dažas tās daļas sāka piemērot 2007. gada jūlijā, un pārējās tiks piemērotas kopš šā gada jūlija.

Jāuzsver, ka par šīs regulas atbilstīgu īstenošanu atbild Eiropas Komisija, kura var pieņemt atbilstīgus pasākumus. Šie pasākumi var būt saistīti ar tiesisku palīdzību, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu šajā jomā. Tādēļ Padome vienkārši nav kompetenta sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Tomēr es gribētu norādīt, ka Eiropas Savienība ir informēta par to, cik svarīgi ir nodrošināt palīdzību un aizsardzību invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Kā redzams praksē, minēto regulu jau piemēro, un tā ceļojumu laikā nodrošina ievērojamus atvieglojumus invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

  Robert Evans (PSE). - Paldies prezidentūrai, bet es acīmredzot esmu informēts par šo tiesību aktu, jo es biju referents, kurš vadīja tā pieņemšanu šajā Parlamentā.

Īstās atbildīgās ir dalībvalstu aģentūras. Es nezinu, kāda ir situācija visās valstīs, bet Apvienotajā Karalistē tā ir Civilās aviācijas pārvalde. Tātad tās ir valsts aģentūras, un tā ir dalībvalstu atbildība, un tādēļ es uzdevu jautājumu Padomei.

Tā ir vērtīga ierosme nedēļā, kad Eiropa nepārprotami cenšas pārliecināt pusi miljarda iedzīvotāju par Eiropas Savienības patieso vērtību. Tas ir ļoti svarīgs tiesību akts invalīdu un pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbalstam, tādēļ es aicinu ministru atgriezties Padomē un pateikt visiem 26 kolēģiem no Transporta padomes un dalībniekiem, ka viņiem ir jāīsteno šis tiesību akts.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (PT) Pēc jautājuma, ko uzdeva kolēģis Robert Evans, es gribētu jautāt Padomei par tās gatavību nostiprināt pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības jūrniecības nozarē. Es to jautāju tādēļ, ka Komisija agrāk ir aizstāvējusi šādu iespēju, piemēram, 2005. gada paziņojumā par pasažieru tiesībām, un Parlaments strādā pie tā it īpaši saistībā ar atbildības jomu un diskusijām par Erika III paketi.

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Man ir jautājums ministram. Esmu dzirdējis, ka aviosabiedrību attieksmē pret pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiešām pastāv neatbilstības un tā dēvētajās ,,zemo cenu” aviosabiedrībās ir trūkumi, salīdzinot ar citām aviosabiedrībām. Būtu interesanti zināt, vai Padomes rīcībā ir noteikti fakti par šo jautājumu, vai arī tā ir tikai stāvokļa individuāla izpratne.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Attiecībā uz Fernandes kunga papildu jautājumu: es, bez šaubām, nevaru izslēgt iespēju, ka kaut kas līdzīgs tiks īstenots attiecībā uz invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri ceļo pa jūru. Protams, vispirms šis jautājums ir jāizpēta Komisijai, kurai pēc tam jānāk klajā ar priekšlikumu. Taču šo ideju noteikti ir vērts apdomāt. Tāda ir mana atbilde bez sagatavošanās.

Leichtfried kungs pieminēja lētos pārvadātājus. Man jānorāda, ka regula, kuru es minēju un kura attiecas uz atvieglojumiem invalīdiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri ceļo ar lidmašīnu, attiecas uz visiem pārvadājumiem, un šajā jomā nav nekādu atšķirību. Pārkāpumi, bez šaubām, tiks izskatīti vienlīdzīgi, neatkarīgi no tā, vai tie saistīti ar lētajiem vai citiem pārvadātājiem.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0346/08)

Temats: Kopīgā imigrācijas politika un nelegālā nodarbinātība

Kā prezidentūra vērtē panākumus, kurus tā prezidentūras sešos mēnešos guvusi kopīgās imigrācijas politikas jomā, lai bargi apkarotu nelegālo nodarbinātību?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Imigrācijas politikas un nelegālās nodarbinātības jomā Slovēnijas prezidentūra turpināja sarunas Padomē un Eiropas Parlamentā par priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri Eiropas Savienībā uzturas nelegāli.

Ar šo direktīvu ir aizliegts nodarbināt trešo valstu piederīgos, kuri nelegāli uzturas Eiropas Savienībā, un tas, protams, ir viens no paņēmieniem nelegālās imigrācijas apkarošanai. Tādēļ direktīvā ir noteiktas obligātās kopīgās sankcijas un pasākumi, kurus dalībvalstīm ir jāpiemēro pret darba devējiem, kuri nelikumīgi nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.

Šajā laikā Padomes kompetentās organizācijas turpina pētīt priekšlikumu, un ir nodibināti cieši sakari ar Eiropas Parlamentu, lai abas institūcijas panāktu kopīgu nostāju. Darbs vēl nav pabeigts, bet varu teikt, ka prezidentūra ir apmierināta ar panākto progresu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Pateicos par jūsu atbildi. Taču mēs zinām, ka trešo valstu piederīgie, kuri ierodas Eiropas teritorijā bez pamatojošiem vai legāliem dokumentiem, pēc atbrīvošanas no apcietinājuma patiesībā strādā dažādu darba devēju labā. Viņi var nopelnīt naudu braukšanai un ceļot uz Eiropas valstīm, kurās tiks atzītas viņu uzturēšanās tiesības. Kā mēs varam tikt galā ar nelegālo nodarbinātību, ja tā ir daļēji attaisnota un aizsargāta?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Kad tiks pieņemta minētā direktīva, tad, bez šaubām, būs iespējams rīkoties šādos gadījumos, un es ceru, ka tas notiks pēc iespējas drīzāk. Jebkurā gadījumā tas ir saistīts ar tādu cilvēku nodarbināšanu, kuri nelegāli uzturas Eiropas Savienības teritorijā, un tas, protams, būs pretrunā ar direktīvu, ja un kad to pieņems. Es atkārtoju, Padome cer, ka tas notiks pēc iespējas drīzāk, un arī mēs uzskatām, ka šajos sešos mēnešos ir gūti ievērojami panākumi.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Marian Harkin (H-0350/08)

Temats: Pacientu drošība

Ņemot vērā to, ka ES daudzus gadu desmitus ir aktīvi atbalstījusi darba ņēmēju mobilitāti, vai Padome piekrīt, ka pacientu drošība ir svarīgs jautājums, kuram nepietiekami pievēršas ES direktīvas? Konkrēti, vai Padome piekrīt, ka ir jāizveido informācijas apmaiņas sistēma starp dalībvalstīm un to veselības aprūpes speciālistu organizācijām, lai panāktu pacientu drošību visā ES?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Harkin kundze! Atļaujiet pateikties ar jūsu jautājumu. Tas ir svarīgs jautājums, ko apstiprina prezidentūras programma, kuru mēs izstrādājām kopā ar Vāciju un Portugāli. Šajā programmā mēs uzsvērām. Ka pacientu drošība ir svarīga joma.

Veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes augsta līmeņa darba grupas apakšgrupa pacientu drošības jautājumos ir sagatavojusi ziņojumu par pacientu drošības uzlabošanu Eiropas Savienībā. Kā viena no galvenajām jomām, kurās tika doti šie ieteikumi, bija norādīta veselības aprūpes darbinieku izglītība un apmācība.

Šajos ieteikumos ir norāde par nepieciešamību veicināt daudzpusīgu apmācību par pacienta drošību visos veselības aprūpes darbinieku izglītības līmeņos. Kā vienu no pacientu drošības panākšanas veidiem darba grupa ieteica lietot vispārēju tīklu, ko dēvē EUNetPass un kas sniegs atbalstu dalībvalstīm un nodrošinās Eiropas Savienības mēroga sadarbības iespēju pacientu drošības jomā.

Komisija finansēja divus Eiropas mēroga projektus, un šiem projektiem ir jāveicina situācijas labāka izpratne un pamatnostādņu izveide pacientu drošības jomā. Šie projekti ir MARQuIS – ,,Kvalitātes uzlabošanas stratēģiju īstenošanas novērtēšanas metodes“, un SIMPATIE – „Pacientu drošības uzlabošana Eiropā“.

Pacientu drošība bija iekļauta arī Ministru padomes jūnija sanāksmes darba kārtībā. Šomēnes, 10. jūnijā Padome pieņēma lēmumus attiecībā uz aizsargspēju pret mikrobiem. Šajos lēmumos tā atbalsta tādu stratēģiju izveidi, kas vērstas uz mikrobu iznīcināšanas līdzekļu saprātīgu lietojumu. Tas, ka izplatās baktērijas, kas ir noturīgas pret mikrobus iznīcinošiem ārstniecības līdzekļiem, visbiežāk ir neatbilstīgas lietošanas sekas visā veselības aprūpes sistēmā.

Svarīgi ir arī pasākumi, kas saistīti ar noturīgu patogēnu parādīšanās turpmāko novēršanu. Viens no šiem pasākumiem ir efektīvas kontroles sistēmas izveide starp dalībvalstīm un arī veselības aizsardzības darbinieku labāka informētība.

Iepriekš minētajā veselības aizsardzības ministru jūnija sanāksmē Komisija sniedza informāciju par paketi pacientu drošības jomā. Tā ir ,,Pacientu drošības pakete”, un saistībā ar to Komisija ziņoja par nodomu 2008. gada beigās iesniegt īpašu ziņojumu par pacientu drošību un priekšlikumu ieteikumam par pacientu drošību un infekciju novēršanu un kontroli. Tiklīdz būs pieejami šie dokumenti, prezidējošā dalībvalsts, bez šaubām, informēs Padomi.

Nobeigumā gribu atgādināt arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Tajā ļoti precīzi noteikta veselības aprūpes darbinieku profesionālās kvalifikācijas joma, lai aizsargātu Eiropas Savienības iedzīvotājus, un minētā regula nosaka arī dalībvalstu sadarbības jomu šajā sfērā.

  Marian Harkin (ALDE). - Pateicos priekšsēdētājam par atbildi. Priecājos dzirdēt par iepriekšējos sešos mēnešos gūtajiem panākumiem it īpaši darba grupā pacientu drošības jautājumos.

Es biju īpaši norūpējusies par to, ka, kaut gan mums ir veselības aprūpes darbinieku mobilitāte, mums nav ES mērogā atzītas oficiālas sadarbības struktūras starp veselības aprūpes darbinieku un veselības pakalpojumu regulatoriem.

Vai ministrs piekrīt, ka mums ir jāizveido ES mēroga atzīta struktūra, kas nodrošina oficiālu sadarbību starp šiem regulatoriem? Jo atsevišķi regulatori nevar garantēt pacientu drošību bez šādas saskaņotības un šādas struktūras; tādēļ es gribētu dzirdēt ministra komentārus par to.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Tikai papildinājums iepriekš teiktajam. Mums ir arī pacientu mobilitāte Eiropas Savienībā, cilvēki, kuri dodas atvaļinājumā un kuriem veic operācijas – reizēm ar briesmīgām sekām.

Kā to risināt, lai cilvēki, pirmkārt, būtu informēti par problēmām, un lai šie cilvēki būtu aizsargāti, nodrošinot atbilstīgi kvalificētus medicīnas aprūpes darbiniekus, kuriem iespējams izsekot visā sistēmā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Attiecībā uz ES mēroga organizācijām es minēju EUNetPass tīklu, kas ir viens no minētās darba grupas pacientu drošības jautājumos ieteikumiem, un īpaši jānorāda, ka EUNetPass tīkls būs viens no iespējamajiem veidiem pacientu drošības panākšanai.

Tātad ko nozīmē šis tīkls? Tas ir informācijas apmaiņas tīkls; tas sniedz dažāda veida palīdzību attiecībā uz ieteikumiem pacienta drošības jomā, un galvenokārt tas nodrošina platformu dalībvalstu un starptautisko organizāciju sadarbībai un tīklam pacientu drošības jomā. Šis tīkls attīsta pozitīvu drošības kultūru, tas īsteno veselības aprūpes darbinieku izglītību un apmācību, izveido ziņošanas sistēmu un prakses apmaiņu. Taču tas ir tikai viens no veidiem, un, bez šaubām, ir iespējami arī citi veidi, ieskaitot jūsu minēto.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0352/08)

Temats: ES dalībvalstu subsidiaritāte

Daudzās dalībvalstīs, bet īpaši kandidātvalstīs, politiskās partijas un plašsaziņas līdzekļi pastāvīgi apgalvo, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem un/vai acquis communautaire ir obligāti jāatļauj ,,viendzimuma laulības” vai civilā partnerība, jāmīkstina likumi par abortiem un eitanāziju.

Vai Padome var nepārprotami pateikt, vai un kādā mērā šie apgalvojumi atbilst patiesībai, vai arī šie jautājumi ir tikai dalībvalstu kompetencē, un/vai uz tiem attiecas subsidiaritātes princips?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Esmu spiests norādīt – un esmu pārliecināts, ka Posselt kungs to zina, – ka Kopienai nav tiesību izvirzīt dalībvalstīm prasības, lai tās iekļautu valsts tiesību aktos noteikumus attiecībā uz ,,viendzimuma laulībām” vai ,,civilo partnerību”. Kopiena var tikai pieņemt noteikumus attiecībā uz dalībvalstu tiesu sadarbību, piemēram, par citā valstī pieņemtu tiesas spriedumu atzīšanu vai izpildi.

Kopiena var pieņemt noteikumus arī attiecībā uz likumu konfliktu risinājumiem pārrobežu situācijās. Kopienas pašreizējie noteikumi – proti, Briseles Regula IIa – neattiecas uz noteikumiem par viendzimuma partnerību. Kā mēs zinām, dalībvalstis ļoti atšķirīgi risina jautājumu par viendzimuma partnerības tiesībām un saistībām. Dažu dalībvalstu tiesību aktos ir noteikumi par šāda veida partnerību, un dažu dalībvalstu tiesību aktos šādu noteikumu vispār nav.

Tā kā Kopienas tiesību aktos nav prasību par viendzimuma laulībām un civilo partnerību, dalībvalstīm būtu grūti panākt vienošanos par pašreizējo noteikumu grozījumiem, lai iekļautu arī viendzimuma partnerību. Man jānorāda, ka Kopienai nav tiesību noteikt tādus jautājumus kā aborti un eitanāzija.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Paldies Padomei par šo svarīgo skaidrojumu, jo šis jautājums tiek plaši apspriests arī Īrijā. Es gribētu tikai uzdot īsu, skaidru papildu jautājumu par Horvātiju. Vai tiesa, ka arī kandidātvalstīm nav jāgroza tiesību akti attiecībā uz šiem jautājumiem un tās joprojām var būt suverēnas, jo šie jautājumi nav ES kompetencē arī attiecībā uz dalībvakstīm?

  Marian Harkin (ALDE). - Paldies Padomei par atbildi, un es piekrītu, ka šiem jautājumiem – viendzimuma laulībām, civilajai partnerībai utt. – ir jābūt tikai dalībvalstu kompetencē. Taču viens no jautājumiem, kas tiks izvirzīts Īrijas debatēs par Lisabonas līgumu, bija jautājums par Pamattiesību hartu. Es tikai gribu pajautāt ministram, vai viņam ir viedoklis par Lisabonas līgumam pievienoto Pamattiesību hartu. Īrijā tika paziņots, ka šajā hartā ir atbalstīta viendzimuma laulību, abortu, eitanāzijas utt. Ieviešana. Es tikai gribu vaicāt ministram, vai viņam ir viedoklis par to.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Mans jautājums ir līdzīgs Marian Harkin jautājumam. Kāds no šā Parlamenta deputātiem izplatīja skrejlapas, kurās apgalvots, ka tad, ja Īrija atbalstīs Lisabonas līgumu, tur tiks ieviesta eitanāzija un aborts – indīgas skrejlapas, ja atļaujat tā teikt! Šim pašam deputātam pietika nekaunības, lai šodien stātos Parlamenta priekšā un runātu par patiesību un godīgumu.

Es gribu, lai ministrs skaidri pasaka šim Parlamentam, ka, pieņemot Lisabonas līgumu, nevienā dalībvalstī nekādā gadījumā netiks ieviests aborts un eitanāzija.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. – (SL) Liels paldies par šiem papildu jautājumiem. Pirmkārt, attiecībā uz Posselt kunga jautājumu, vai tas nozīmē, ka kandidātvalstīm – Horvātijai vai citām – ir jāgroza tiesību akti attiecībā uz viendzimuma laulībām, abortiem vai eitanāziju, atbildē ir NĒ. Šīm valstīm tas nav jādara. Tas nav jādara, jo šis jautājums nav iekļauts Kopienas kompetencē. Tādēļ šajos gadījumos kandidātvalstu tiesību aktus nepārbauda, jo tie nav tās Kopienas kompetencē, kurai grib pievienoties kandidātvalsts.

Attiecībā uz Pamattiesību hartu mana atbilde uz Harkin kundzes un Mitchell kunga jautājumiem ir šāda:

,,Vienā no Lisabonas līguma pantiem ir noteikts, ka Pamattiesību harta ir saistoša kā atsevišķs dokuments. Tomēr es šeit un tagad varu atklāti apstiprināt, ka Lisabonas līguma īstenošana neizvirzīs dalībvalstīm nekādas prasības attiecībā uz tādiem jautājumiem kā aborti, eitanāzija un viendzimuma laulības. Šie jautājumi nav Kopienas kompetencē, un Lisabonas līguma īstenošana to nemainīs. Šīs lietas, jautājumi un jomas joprojām paliks atsevišķu dalībvalsti kompetencē.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Dimitrios Papadimoulis (H-0358/08)

Temats: Pasaules krīze pārtikas apgādē

Tādu ikdienas pārtikas produktu kā kviešu, rīsu, kukurūzas utt. cenu straujais pieaugums ir izraisījis apgādes krīzi un sociālus nemierus daudzās jaunattīstības valstīs, bet Eiropa piedzīvo pārtikas cenu ārkārtīgu palielinājumu.

Kādi iemesli, pēc Padomes domām, ir izraisījuši šo ikdienas pārtikas cenu ārkārtīgo pieaugumu? Ko darīs Padome, lai atbalstītu ikdienas pārtikas ražošanu, vai, iespējams, samazinātu citu preču (piemēram, biodegvielas) ražošanu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome ir pilnīgi informēta par lauksaimniecības izstrādājumu un pārtikas cenu nozīmi pasaules tirgū. Prezidentūra uzskata, ka šīs problēmas risinājumam ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas attiektos uz visām iesaistītajām nozarēm, lai nodrošinātu Eiropas Savienības efektīvu un ilgtermiņa politisku reakciju. Attiecībā uz šā jautājuma dažādajiem politiskajiem aspektiem mēs nesen rīkojām daudzas diskusijas Padomes attiecīgajās nodaļās, lai veicinātu šādus saskaņotus risinājumus.

Piemēram, 19. maijā Padome rīkoja detalizētu diskusiju par lauksaimniecības ražošanas ietekmes faktoriem, lai nodrošinātu pienācīgu pārtikas apgādi. Tiek norādīts, ka ir jāpēta piedāvājuma un patēriņa ilgtermiņa tendences. Diskusija, kuras mērķis bija veicināt Eiropas Savienības kopīgu un ilgtspējīgu politisko reakciju, pieskārās visiem galvenajiem aspektiem, kas ir svarīgi lauksaimniecības nozarei un kopīgajai lauksaimniecības politikai.

Padome jau ir pieņēmusi lēmumu par daudziem pasākumiem pārtikas cenu spiediena mazināšanai Eiropas Savienības tirgos. Paredzēts, ka šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs starptautiskos tirgus. Padome ir īstenojusi arī dažus steidzamus pasākumus, piemēram, atcēlusi prasību attiecībā uz obligātajām rezervēm 2008. gadam, palielinājusi piena kvotas un pagaidām atteikusies no muitas nodevām labībai.

Padome apsvērs arī papildu pasākumus saistībā ar kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi. Šie pasākumi ir, piemēram, ir pilnīga atteikšanās no prasības par obligātajām atmatām, pakāpeniska piena kvotu sistēmas atcelšana, pašreizējo piemaksu pārtraukšana enerģijas kultūrām, lai veicinātu otrās paaudzes biodegvielu ražošanu – citiem vārdiem sakot, tādu biodegvielu, kuras ražo no blakusproduktiem un kuras nekonkurē ar pārtikas ražošanu.

Maija beigās Padome pievērsās šā jautājuma attīstības dimensijām un noteica, ka tādi apstākļi, kādi ir pašreiz, nopietni apgrūtina jaunattīstības valstis un ir īpaši šo valstu vājākos sociālos slāņus.

Sanāksmē, kas notika 3. jūnijā, Padome pētīja augsto pārtikas cenu finansiālo ietekmi un iespējamos risinājumus. Padome pievērsa uzmanību jau īstenotajiem pasākumiem īpaši lauksaimniecības jomā un uzsvēra lauksaimniecības tirgus orientācijas nozīmi, nodrošinot biodegvielas ražošanas ilgtspēju un palielinot vidēja un ilgāka laikposma lauksaimniecības ražošanu gan Eiropā, gan jaunattīstības valstīs.

Arī Eiropadome, kas sāks darbu rīt, pievērsīsies pārtikas cenu politiskajai ietekmei. Īsi sakot, ja atļaujat pabeigt, Papadimoulis kunga jautājums iepriekšējos mēnešos pastāvīgi ir bijis Padomes darba kārtībā.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Jūs nolasījāt diplomātisku tekstu vispārinājumu un diplomātu kokainajā valodā. Es jums jautāju: ,,Vai, smalki runājot arī rītdienas augstākā līmeņa sanāksmē, jūs pieņemsit īpašus pasākumus, un kādi tie būs attiecībā uz noteikumiem un likumiem, lai samazinātu spekulācijas ar pārtiku un degvielu? Vai jūs atbalstīsit zemākus sociālos ieņēmumus? Vai jūs pārbaudīsit nepārtraukto sašaurināšanas politiku attiecībā uz lauksaimniecību? Un beidzot, vai jūs domājat, ka pirms dažām dienām izteiktais Īrijas balsojums „nē” nav saistīts ar augstajām cenām un ikdienu?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Tas ir globāls jautājums, un mūsu padarītais Eiropas lauksaimniecības veselības pārbaudes jomā ir svarīgs, tomēr mazs. Kādas ir mūsu sarunas ar ASV, kur 25 % no labības apēd automobiļi nevis liellopi? Tas, bez šaubām, ir milzīgs jautājums, kas jārisina.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es gribētu paskaidrot Papadimoulis kungam, ka Eiropadome neīsteno īpašu pasākumus. Eiropadome dod pamatnostādnes rīcībai. Par īpašiem pasākumiem lemj Padome, un šeit Padome ir aktīva un rīcībspējīga. Es minēju un nosaucu virkni pasākumus, kurus Padome jau ir īstenojusi. Es minēju arī virkni pasākumu, kurus Padome jau ir paredzējusi īstenot, bet vēl nav to paveikusi. Tādēļ es nevaru pieņemt apvainojumus, ka tie ir tikai vārdi, jo es runāju par jau īstenotiem pasākumiem, un pasākumiem, kurus īstenos Padome, galvenokārt Lauksaimniecības padome un Ekonomikas un finanšu lietu padome.

Jautājums par Amerikas Savienotajām Valstīm un to paņēmieniem biodegvielu iegūšanā. Tas, bez šaubām, ir Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sarunu temats. Tas ir arī viens no pastāvīgi risināmiem jautājumiem – jautājums par biodegvielām. Protams, viedokļi ir atšķirīgi, un tie attiecas uz plašu jautājumu loku. Mums ir jāatceras, ka izrakteņu degvielas ir biodegvielu alternatīva. Tātad no šāda viedokļa mums ir jāizšķir, kurā jomā ir vislielākās grūtības.

Eiropas Savienība zina par biodegvielas ražošanas ietekmi uz pārtikas cenām. Tieši tādēļ Padome nesen īstenoja pasākumus otrās paaudzes biodegvielas izmantošanu un ražošanu, citiem vārdiem sakot, tādas biodegvielas, kas nekonkurē ar pārtikas ražošanu.

Tajā pašā laika rit darbs pie biodegvielas ražošanas ilgtspējas kritēriju izveides, un tad, kad šie kritēriji tiks pieņemti, tos piemēros gan Eiropas Savienībā ražotajai, gan ievestajai biodegvielai.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 6, ko iesniedza Jim Higgins (H-0359/08)

Temats: Satiksmes drošības uzlabošana

Viens no pašreizējās prezidentūras galvenajiem mērķiem bija satiksmes drošības uzlabošana. Tā kā prezidentūras tuvojas noslēgumam, vai Padome varētu norādīt, kādās jomās ir gūti vislielākie panākumi un kādās jomās panākumu ir mazāk, un kāpēc?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Attiecībā uz tiesību aktiem par satiksmes drošību Slovēnijas prezidentūra turpināja ierosinātās Parlamenta un Padomes direktīvas par ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanu lasījumus. Prezidentūra sarīkoja arī virkni tehnisku sanāksmju ar Eiropas Parlamenta referentu, vēloties nākamajā mēnesī panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu pirmajā lasījumā.

Kā vienu no Slovēnijas prezidentūras pasākumiem satiksmes drošības uzlabošanai es gribētu minēt arī darbu, kas paveikts attiecībā uz priekšlikumu regulai par gājēju un citu neaizsargāto ceļa lietotāju drošības uzlabošanu. Šajā priekšlikumā ir noteikti uzlabojumi automobiļu priekšdaļā, kuras automobiļu ražotājiem jākonstruē tā, lai gājējs gūtu mazāk savainojumu iespējamā sadursmē ar automobili.

Slovēnijas prezidentūra sāka šā priekšlikuma lasījumus Padomes darba grupās un rīkoja sekmīgas sanāksmes ar Eiropas Parlamenta referentu. Satiksmes drošības uzlabošanas jomā gūto panākumu virknē mēs varam ierindot ceļa pārvadājumu paketes pieņemšanu. Jāpiebilst, ka 2008. gada 13. jūnijā Transporta padome panāca politisku vienprātību par šo paketi.

Saistībā ar šo paketi es gribētu īpaši minēt priekšlikumu regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz pārvadājumu operatora nodarbošanos. Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šajā priekšlikumā ir izveidots vissmagāko pārvadājumu pārkāpumu saraksts. Ja pārvadājumu operators izdarīs šādu pārkāpumu, viņš var zaudēt uzņēmējdarbības atļauju. Tādējādi īpaši valsts reģistri, kurus izveidos saskaņā ar šo regulu, atvieglos pārvadājumu operatoru kontroli, un tā kļūs efektīvāka – tas, bez šaubām, labvēlīgi ietekmēs satiksmes drošību.

Jāpiemin arī priekšlikums regulai par noteikumiem par piekļuvi tirgum, kuri arī ir iekļauti šajā paketē. Tas ir saistīts ar tukšu kravas automobiļu braucienu samazināšanu, braucēju apmācības līmeņa paaugstināšanu, tirgus racionalizāciju un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, tādējādi netieši ietekmējot satiksmes drošību.

Šomēnes prezidentūra sāka arī direktīvas priekšlikuma par ceļu satiksmes drošības noteikumu izpildes veicināšanu lasījumus. Šo priekšlikumu Komisija iesniedza šāgada aprīlī.

Ņemot vērā atlikušo laiku un daudzos Komisijas priekšlikumus – priekšlikumu skaitu, kurus pašlaik izskata Padome – satiksmes drošības jomā, mūsuprāt, šajā jomā ir gūti ievērojami panākumi. Bez šaubām, rezultātus varēs pilnīgi novērtēt tikai pēc mūsu prezidentūras beigām.

  Jim Higgins (PPE-DE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku atzinību Slovēnijas prezidentūrai par uzsvaru, kas likts uz satiksmes drošību. Paaugstinājās dalībvalstu atbildīgo iestāžu informētība par dažādu pasākumu nepieciešamību praktiskās politikas īstenošanā, lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu un uz ceļiem bojā gājušo un ievainoto cilvēku skaitu.

Piemēram, es atzinīgi vērtēju Parlamenta šodien pieņemto F. Ferrari ziņojumu, kurā ir runa par gājēju un riteņbraucēju lielāku aizsardzību. Es vēlētos jautāt Padomei, vai mēs varam darīt vēl kaut ko un īstenot papildu pasākumus satiksmes drošības uzlabošanai?

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs! Es gribētu papildināt šo jautājumu. Šonedēļ mūsu darba kārtībā ir parādījušies vairāki ziņojumi pat satiksmes drošību: Šeit jau tika minēts F. Ferrari ziņojums, rīt mums paredzēts Z. Gurmai ziņojums, un H. Markov ziņojums šovakar. Vai no mūsu darba rezultāts ir apmierinošs no prezidentūras viedokļa, vai arī prezidentūra gribēja panākt kaut ko vairāk?

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos jautāt ministram, vai viņš ir apmierināts ar to, ka, kaut gan pastāv pietiekama un mūsdienīga alkohola pārbaude autobraucējiem, nav tādas pašas pārbaudes attiecībā uz nelegālajām narkotikām? Vai viņš varētu censties nodrošināt īpašas uzmanība pievēršanu šim jautājumam, jo šķiet, ka ar to jāsastopas arvien biežāk?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Higgins kunga jautājums: ko vēl mēs varētu darīt? Galvenais, ko var darīt Padome un Parlaments, ir paātrināt jau notiekošos procesus un pieņemt jau sagatavotos lēmumus, bez šaubām , šī Parlamenta pilnvaru laikā. Pirmais, kas tiks darīts saskaņā ar darba kārtību, jācer, jūlijā, ir minētā direktīva par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības. Tomēr pašlaik noris vēl vairāk pasākumu, nekā es šeit minēju, un es gribētu redzēt labu sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Padomi, lai tos varētu ātrāk pieņemt.

Rack kunga jautājumam, manuprāt, ir vajadzīga vairāk politiska atbilde. Mēs nebūsim apmierināti, kamēr uz Eiropas Savienības ceļiem joprojām ies bojā cilvēki. Un, kamēr tā notiek, mums būs jāizmēģina jauni pasākumi, papildu pasākumi, lai samazinātu nāves gadījumu un savainojumu skaitu, kamēr tiks sasniegts ideālais skaitlis – nulle.

Bez šaubām, narkotikas ir tāda pati problēma kā alkohols. Man šķiet, ka pret tām jārīkojas tāpat kā pret alkoholu. Jautājums ir par spēju vadīt transportlīdzekli, un es domāju, ka dalībvalstīm nav jānosaka atšķirība starp narkotiku veidiem, kuras būtībā ir tas pats, kas alkohols, tikai tāpēc, ka tā ir legāla narkotika.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 7 ir nepieņemams.

Jautājums Nr. 8, ko iesniedza Jörg Leichtfried (H-0365/08)

Temats: Jauna ceļu nodevu sistēma Slovēnijā

Slovēnija ir ieviesusi jaunu ceļu nodevu sistēmu, kas stāsies spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Šī sistēma nosaka, ka ceļa lietotājiem, kuri vēlas vienu reizi šķērsot Slovēniju personīgajā automobilī, par ko viņiem iepriekš bija jāmaksā aptuveni EUR 7, tagad ir jāiegādājas vai nu ceļa nodevu karte uz sešiem mēnešiem par EUR 35 (piecreiz dārgāk nekā iepriekšējā nodeva) vai divpadsmit mēnešu karte par EUR 55. Tas šķiet diskriminējoši un ir neapšaubāmā pretrunā ar Eiropas principiem.

Vai Padome zina par šiem notikumiem? Kā Komisija nodomājusi rīkoties, reaģējot uz to? Un kā šo situāciju varētu atrisināt pirmām kārtām?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Esmu spiests atkārtot, ka es šeit pārstāvu Padomi, un Padome nav risinājusi Leichtfried kunga uzdoto jautājumu. Tomēr, kā jau teicu, man šķiet, ka Eiropas Parlamenta iepriekšējā sēdē es saņēmu līdzīgu jautājumu. Tā kā es ļoti labi pazīstu minēto valsti, es varu atbildēt, taču es negribu riskēt un saņemt pārmetumus par man piešķirto pilnvaru pārkāpšanu, atrodoties šeit.

Tātad mēģināsim, un atļaujiet man sniegt dažus papildu paskaidrojumus. Slovēnijas jaunā ceļu nodevu sistēma, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, tas ir, karšu iegāde, attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru lielākais pieļaujamais svars nepārsniedz trīs tūkstošus piecus simtus kilogramu. Citiem vārdiem sakot, tā ir transportlīdzekļu kategorija, kurai saskaņā ar pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem nepiemēro kopīgus noteikumus, kā tas ir tad, ja transportlīdzekļu lielākais pieļaujamais svars pārsniedz trīs tūkstošus piecus simtus kilogramu. Tādējādi minētie Kopienas tiesību akti neattiecas uz Slovēnijas noteikto ceļu nodevu sistēmu.

Iespējams, kāds svarīgāks apstāklis: Slovēnijas noteiktā karšu sistēma ceļa nodevu iekasēšanai ir pagaidu sistēma. Tā tiks piemērota tikai pārejas periodā līdz elektronisko vai satelīta ceļa nodevu ieviešanai, kas paredzēta 2009. gadā vispirms kravas automobiļiem un pēc tam vieglajiem automobiļiem.

Lūdzu, saprotiet manu atbildi, Leichtfried kungs, kā labas gribas žestu un vēlēšanos sniegt jums paskaidrojumu. Tomēr mana atbilde negroza to, ka man šeit ir citas pilnvaras un es nepārstāvu Slovēniju.

  Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Acīmredzot mēs atšķirīgi interpretējam likumu. Manuprāt, šī sistēma diskriminē iedzīvotājus, kas nav Slovēnijas iedzīvotāji. Es gribētu jautāt ministram, vai Eiropas Komisijai ir iespēja ierosināt pārkāpuma procedūru pret Slovēniju. Pirmie soļi, man šķiet, ir jau sperti. Mans jautājums ir šāds: Vai jūs kā Padomes priekšsēdētājs ieteiktu Slovēnijai ieviest desmit dienu karti, iespējams, tādēļ, lai saglabātu mieru un novērstu pārkāpuma procedūras iespēju?

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Ministra kungs! Iepriekšējo reizi jūs attiecībā uz šo jautājumu norādījāt, ka mēs runājam par pagaidu noteikumiem. Parasti tos piemēro vienu, divus, trīs mēnešus. Šajā gadījumā tos piemēro vairāk nekā gadu, un tā ir neapšaubāma diskriminācija attiecībā pret cilvēkiem, kas nav Slovēnijas iedzīvotāji, un tātad pret ES pilsoņiem. Komisārs Tajani kungs vakar nepārprotami apstiprināja, ka Transporta ĢD jau ir sagatavojis vēstuli, lai noskaidrotu šo diskriminācijas gadījumu.

Vai jūs neteiktu, ka ir pienācis laiks pieņemt dažus steidzamus pasākumus, lai tūristi šovasar varētu šķērsot Slovēniju par saprātīgu cenu? Tā ir valsts, kuru mēs visi ar prieku apmeklējam.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Pašlaik nav noteikts, ka šajā lietā ir saskatāma diskriminācija. Ja tā būs, tad veidosies jauna situācija, un es nevēlos izteikt minējumus par to. Taču pašlaik nešķiet, ka apsūdzības diskriminācijā ir pamatotas, jo karšu sistēma ir vienāda gan Slovēnijas iedzīvotājiem, gan visiem citiem. Tomēr es tiešām gribētu beigt šo jautājumu un norādīt, ka esmu šeit kā Padomes pārstāvis, un Padome par to nav domājusi. Lūdzu, uzskatiet manu iesaistīšanos šajā diskusijā par labas gribas žestu, un es cenšos sniegt jums paskaidrojumus pēc labākās sirdsapziņas.

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Es vēlos kaut ko pateikt pirms sēdes pārtraukums. Šī ir pēdējā reize, kad ministrs Janez Lenarčič stājās mūsu priekšā kā Padomes priekšsēdētājs. Viņš, bez šaubām, piedalīsies ārkārtas plenārsēdē Briselē, taču viņš pavadīs savas valsts premjerministru un tādēļ nerunās kā Padomes priekšsēdētājs. Es vēlos pateikties ministram Janez Lenarčič un Slovēnijas prezidentūrai par sadarbību ar Eiropas Parlamentu it īpaši Padomei uzdoto jautājumu laikā, kad es vadīju sēdi.

Zinu, ka jūlijā ministrs Janez Lenarčič stāsies vadošā amatā kādā starptautiskā cilvēktiesību organizācijā, kas atrodas Varšavā. Es gribu viņu apsveikt un novēlēt viņam panākumus. Esmu pārliecināts, ka, esot šajā amatā, viņam būs iespēja reizēm strādāt kopā ar Eiropas Parlamentu it īpaši saistībā ar vēlēšanu pārraudzību, jo minētā organizācija ir saistīta ar ESDO. Tādēļ es vēlu Lenarčič kungam turpmākos panākumus un vēlreiz pateicos par piedalīšanos, par gatavību atbildēt un par sniegto atbilžu kvalitāti.

Ar to jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.00 un atsāka darbu plkst. 21.00 )

SĒDI VADA: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

(1) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+REPORT+A6-2005-0317+0+DOC+PDF+V0//EN&language=EN.

15. Komiteju un delegāciju sastāvs sk. protokolu

16. Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A6-0227/2008) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (06920/3/2008 - C6-0160/2008 - 2006/0278(COD)) (referents Bogusław Liberadzki).

  Bogusław Liberadzki, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izmantot šo iespēju, lai apsveiktu komisāru Tajani kungu šajā Parlamentā viņa jaunajā amatā. Es balsoju par jums, komisāra kungs, un esmu pārliecināts, ka rīkojos pareizi.

Direktīva par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem atjaunina četrus Komisijas lēmumus un apvieno tos vienā tiesību aktā. Tās darbības jomā ir iekļauti bīstamo kravu pārvadājumi pa iekšzemes ūdensceļiem, uz kuriem līdz šim neattiecas ES tiesību akti. Priekšlikums iekļauj Kopienas tiesību aktos arī starptautiskos noteikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem un paplašina to darbības jomu attiecībā uz valsts mēroga pārvadājumiem. Jācer, ka rezultātā tiks panākts augsts drošības līmenis, uzlabojot vairākveidu pārvadājumus bīstamo kravu transportā.

Es gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā Parlaments pieņēma 42 grozījumus. Katrā ziņā šajos grozījumos bija noteikts, ka dalībvalstis, kurās nav dzelzceļa sistēmas, ir atbrīvotas no pienākuma transponēt un īstenot šo direktīvu. Grozījumi noteica arī divu gadu pārejas periodu, lai sagatavotu šo noteikumu efektīvu īstenošanu. Turklāt tika ieviests princips, ka dalībvalstis var noteikt īpašas prasības attiecībā uz bīstamo kravu valsts un starptautiskajiem pārvadājumiem to teritorijā, ņemot vērā sauszemes transportlīdzekļu, dzelzceļa vagonu un upju kuģu īpatnības. Dalībvalstis var noteikt arī konkrētus maršrutus vai īpaša veida pārvadājumus un izveidot sevišķus noteikumus attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem pasažieru vilcienos valsts teritorijā.

Padome un Komisija pieņēma šos grozījumus. Padome uzskatīja par vajadzīgu iekļaut vēl divus grozījumus. Pirmkārt, 1. pantam ir ierosināts papildu punkts. Tas dos dalībvalstīm iespēju reglamentēt vai stingri aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus to teritorijā ar drošību nesaistītu iemeslu dēļ. Otrkārt, Padome ierosina pievienot jaunu punktu 8. pantam, nosakot, ka Komisija sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm ADR (Eiropas valstu Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu), RID (Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un ADN (Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem) un to grozījumu tulkošanai dalībvalstu oficiālajās valodās.

Es kā referents atbalstu abus Komisijas priekšlikumus un aicinu tos pieņemt. Nobeigumā es gribētu pateikt, cik ļoti mani iepriecināja Komisijas un Padomes efektīvā un piekāpīgā attieksme.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirms runāju par direktīvu, kuras referents ir Liberadzki kungs, es gribētu pateikties Parlamentam par šodien parādīto uzticību man kā Eiropas transporta komisāram. Paldies nedaudzajiem vēl klātesošajiem deputātiem, taču arī es bieži neierados uz vakara sanāksmēm. Paldies par uzticēšanos man; īpašs paldies par piedalīšanos Transporta komitejas dalībniekiem.

Jāsaka, ka es jūtos nedaudz aizkustināts. Es pirmo reizi runāju ne tik daudz no citas vietas plenārsēžu zālē – esmu pavirzījies četras vietas tālāk, – bet man noteikti ir liels gods būt šeit, un man šķiet, ka Parlamentam ir svarīgi, lai Komisijas krēslā sēdētu kāds deputāts – jo sirds dziļumos es uzskati sevi par tādu.

Atvainojiet mani par šo novirzi, priekšsēdētāja kungs, taču es domāju, ka ir pareizi sākt runu, vēlreiz pateicoties Parlamentam par to, ko tas man devis daudzajos gados, un par man parādīto uzticību, kas apstiprinājās šorīt.

Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Diemžēl mana runa šajās debatēs būs īsa. Šā teksta pirmajā lasījumā Parlaments pieņēma daudzus grozījumus, kurus kopējā nostājā atbalstīja Padome. Šajā tekstā, kas dod iespēju pieņemt priekšlikumu otrajā lasījumā, ir izvirzīti tikai dažādi tehniski papildinājumi. Transporta un tūrisma komiteja tos vienbalsīgi atbalstīja, un Komisija tiem pilnīgi piekrīt. Otrajā lasījumā iekļautie punkti dod galīgo slīpējumu priekšlikumam par bīstamo kravu pārvadājumiem. Tādējādi šis teksts ir kļuvis daudz skaidrāks attiecībā uz smalkākām detaļām, un to es vērtēju ļoti atzinīgi.

Es gribētu izmantot iespēju un īpaši pateikties referentam Liberadzki kungam par efektīvo darbu pie šī priekšlikuma. Es pateicos viņam arī par šodien man parādīto uzticību un ceru, ka es varēšu strādāt kopā ar viņu un arī visiem pārējiem šī Parlamenta deputātiem līdz parlamentāro pilnvaru beigām.

  Renate Sommer, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt ar pateicību referentam par viņa darbu un nenogurstošo gatavību apspriest šo jautājumu.

Ierosinātā direktīva par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem iekļauj starptautiskos noteikumus Kopienas tiesību aktos un paplašina to darbības jomu attiecībā uz valsts mēroga pārvadājumiem. Tā atjaunina četras direktīvas un četrus Komisijas lēmumus par bīstamo kravu transportu un sakausē tos vienā vienkāršotā tiesību aktā. Tas ir patīkams Eiropas tiesību akta piemērs, kas tiešām samazina birokrātiju un īsteno labākas tiesību aktu izstrādes principu.

Noteikumi par bīstamo kravu pārvadājumiem ir svarīgi mūsu transporta sistēmai. Kopējais bīstamo kravu pārvadājumu daudzums Eiropas Savienībā ir aptuveni 110 miljardi tonnkilometru gadā, un šo preču droša pārvadāšana ir ārkārtīgi svarīga gan satiksmes drošības, gan vides ziņā. Šie noteikumi nodrošina augstu drošības līmeni starptautiskajos un valsts mēroga pārvadājumos, piemērojot saskaņotas prasības, kuras labvēlīgi ietekmēs pārvadājumu iekšējo tirgu. Tajā pašā laikā vienoti noteikumi atvieglo pārvadājumu operatoru darbu un tādējādi uzlabo transporta savietojamību. Tiek veicināti daudzveidīgi pārvadājumu procesi.

Īpaši apsveicama, manuprāt, ir darbības jomas paplašināšana, iekļaujot iekšzemes kuģojumus. Vienoti drošības noteikumi turpmāk attieksies uz visiem ES iekšzemes ūdensceļiem. Tas uzlabos darba apstākļus uz kuģiem un palielinās pārvadājumu drošību. Tas nodrošinās ieguvumus arī vides aizsardzībā un samazinās izmaksas. Tas, iespējams, uzlabos iekšzemes kuģniecības iespējas un izredzes tirgū, savukārt samazinot mūsu ceļo noslogojumu un palīdzot aizsargāt vidi.

Padomes kopējā nostājā, kuru Transporta un tūrisma komiteja pieņēma bez grozījumiem, ir iekļauti divi grozījumi attiecībā uz Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā. Pirmkārt, kopējā nostāja ierosināta noteikumu, kas dod dalībvalstīm iespēju reglamentēt vai stingri aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus to teritorijā ar drošību nesaistītu iemeslu dēļ. Šis noteikums ir paskaidrojošs, un tas iekļauts tikai lielākas skaidrības nolūkā. Mums par to bija dažādas diskusijas.

Otrkārt, kopējā nostājā ir noteikts, ka Komisija sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm ADR (Eiropas valstu Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu), RID (Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un ADN (Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem) un to grozījumu tulkošanai dalībvalstu oficiālajās valodās. Jāatzīst, ka sākumā es biju skeptiski noskaņota pret šo grozījumu. Taču Eiropas Komisija mani pārliecināja, ka šī pieeja ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu tulkojumu kvalitāti un tādējādi atvieglotu noteikumu pareizu īstenošanu. Starp citu, tas ir arī lētāk.

Tātad, īsi sakot, mēs uzskatām, ka visi grozījumi ir pieņemami, un tas nozīmē, ka mēs tagad varam pabeigt šo svarīgo un vispārējas domstarpības neizraisošo jautājumu.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Tagad ir mana kārta apsveikt jūs šovakar. Zināmā mērā šīs ir jūsu ugunskristības, un kā francūziete es īpaši augstu novērtēju to, ka pirmdienas vakara uzklausīšanā un šovakar jūs runājāt franču valodā, turklāt runājāt tekoši. Tas bija patiess baudījums. Es gribētu pateikties arī kolēģim Liberadzki kungam par sarunām, kuras viņš vadīja Transporta un tūrisma komitejā, pārbaudot šo priekšlikumus direktīvai par bīstamu preču pārvadājumiem.

Kā nupat paskaidrots, Parlaments jau izteica viedokli par šo priekšlikumu 2007. gada septembrī, un es, savukārt, atzinīgi vērtēju vienošanos, kas panākta ar Padomi un Komisiju, jo tas, galu galā, nozīmē, ka šāvakara sarunas apspriedes par šo tekstu daudzējādā ziņā ir tikai formalitāte. Tomēr es gribētu izmantot šo iespēju – jo mēs esam draugu vidū – un uzsvērt, ka, manuprāt, šis teksts nozīmē ievērojamu progresu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu kontroles uzlabošanu mūsu teritorijā un ka preču, it īpaši bīstamo kravu, transports rada lielas bažas mūsu iedzīvotājiem, un tas ir svarīgs ilgtspējīgas attīstības jautājums.

Bīstamās preces, kuras pašlaik pārvadā Eiropas Savienībā, ir aptuveni 10 % no visiem preču pārvadājumiem, un tas ir tiešām liels skaitlis. Tas nozīmē 110 miljardus tonnkilometru gadā, no kuriem 50 % pārvadā pa autoceļiem – tas ir milzīgs daudzums, 25 % pa dzelzceļu un 17 % pa iekšzemes ūdensceļiem.

Šī direktīva, kura paredzēta pašreizējo noteikumu atjaunināšanai, ir vēl jo vairāk slavējama šajā sarežģītajā laikā, jo tā apvieno četras direktīvas vienā tiesību aktā. Tas neapšaubāmi ir solis virzībā uz lielāku pārredzamību, un ir ļoti svarīgi, lai visi Eiropas iedzīvotāju atzīst mūsu lēmumus par saprotamiem.

Nobeigumā, arī es priecājos, ka direktīvā ir iekļauta iekšzemes kuģošana. Preču pārvadājumiem pa ūdensceļiem ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, jo tas ir videi draudzīgs transports, kas var sniegt atbildi uz pastāvīgo prasību mainīt Eiropas transporta sistēmas līdzsvaru. Direktīvu apvienošana vienā tiesību aktā ieviesīs lielāku skaidrību un pārredzamību noteikumos, ko piemēro pašreizējai situācijai, kad mēs ceram un lūdzam lielāku pārvadājumu savietojamību. Es atzinīgi vērtēju šo progresīvo soli it īpaši attiecībā uz pārvadājumu nozares darbiniekiem laikā, kad Eiropas Savienības darbs ne vienmēr tiek pietiekami izskaidrots un diemžēl mūsu iedzīvotāji reizēm to saprot nepareizi.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Zāle tiešām nav pārpildīta. Es biju domājusi, ka šis ir pietiekami svarīgs jautājums, lai piesaistītu vairāk cilvēku. Direktīvas par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem otrais lasījums atkal liek man pievērst uzmanību galvenajai problēmai, proti, ka jebkura direktīva ir tik laba, cik laba ir tās kontrole.

Mums ir nedaudz pieaudzis bīstamo kravu apjoms, kuras pārvadā dažādos veidos. Diemžēl, kā apgalvo inspektori, mēs vērojam arī paviršības pieaugumu it īpaši preču deklarēšanā. Ja pārvadājamā bīstamā krava ir deklarēta nepareizi, sekas var būt burtiski nāvējošas, ja notiek negadījums. Piemēram, ja ugunsdzēsēji nevar noteikt, ar kādu līdzekli dzēst pārvadājamo kravu, tam var būt liktenīgas sekas. Insbrukā, kas ir gandrīz mana dzimtā pilsēta, tik tikko izdevās novērst plaša mēroga katastrofu tikai pateicoties tam, ka reģiona vecākais ķīmiķis, par laimi, strādāja uz pusslodzi par ugunsdzēsēju. Tādēļ es aicinu jūs joprojām kontrolēt šo jautājumu un pārbaudīt arī domāšanu. Tas ir galvenais jautājums; tiešām, tas ir vissvarīgākais jautājums, un es izsaku šo pašu aicinājumu arī dalībvalstīm.

Es saskatu uzlabojumus saistībā ar iekšzemes ūdensceļu iekļaušanu. Ja notiek avārija, pārvadājot ķīmiskās vielas pa upi, sekas var būt ārkārtīgi ilgstošas un liktenīgas videi.

Manuprāt, ir svarīgi saglabāt un pastiprināt noteikumus attiecībā konkrētu maršrutu noteikšanu bīstamo kravu pārvadājumiem. Ja ceļā ir stāvi pakalni un ielejas, kuriem, iespējams, pievienojas ļoti intensīva satiksme noteiktos gadalaikos vai atvaļinājumu sezonas sākumā, tad ir svarīgi nodrošināties pret galvenajiem apdraudējumiem. Manuprāt, būtu pareizi un atbilstīgi paplašināt prasības par eskortu, pārvadājot īpaši bīstamas kravas, piemēram, kodīgas vielas vai sprāgstvielas. Mums ir jāturpina darbs pie šī jautājuma, jo var tikt apdraudēti arī citi ceļa lietotāji, un avārijas gadījumā rasties lieli sarežģījumi. Diemžēl veiktās pārbaudes nereti atklāj arī to, ka transportlīdzekļu stāvoklis nav īpaši labs.

Tādēļ es gribētu nobeigumā izteikt aicinājumu Parlamentam: „Direktīvas efektivitātes saglabāšanai ir vajadzīgas pārbaudes un kontrole.”

  Jaromír Kohlíček, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Es gribētu apsveikt jauno komisāru. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vai nu mums tas patīk vai nē, bet bīstamās kravas ir jāpārvadā Eiropas Savienībā tieši tāpat, kā ir jāpārvadā parastas kravas. Pašlaik bīstamās kravas veido aptuveni 8 % no kravu pārvadājumiem, un ir labi, ka šajā ziņojumā izvirzīts uzdevums apkopot pašreizējās direktīvas saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Kravu transporta saskaņošana, it īpaši attiecībā uz vairākveidu pārvadājumiem, ir ārkārtīgi svarīgs un loģisks solis, kas labvēlīgi ietekmēs ES iekšējo tirgu. Pārvadājumu drošību vislabāk panākt, apvienojot noteikumus. Šajos noteikumos skaidri jānosaka kravu marķēšana, preces jākvalificē saskaņā ar to bīstamības pakāpi.

Es varu saskatīt tehniskās direktīvas nepieciešamību un piekrītu kolēģei Lichtenberger kundzei, ka ir vajadzīga ļoti rūpīga pārbaude, lai pārliecinātos, vai saturs atbilst aprakstam. Padome pārņēma visus pirmajā lasījumā Parlamenta pieņemtos grozījumus. Kopējā nostājā ir iekļauti tikai divi nelieli grozījumi. Tie ir finansiāls atbalsts dalībvalstīm direktīvas tulkošanai attiecīgajās valsts valodās un atļauja dalībvalstīm lemt par III pielikuma prasību īstenošanu īpašos gadījumos. Direktīva palīdz sniegt tiesību aktu skaidru tulkojumu un vienkāršo to attiecībā uz pārvadājumu pa dzelzceļu, sauszemes ceļiem un iekšzemes ūdensceļiem. Manuprāt, nereti visbīstamākie ir tieši autopārvadājumi, nevis pārvadājumi pa ūdensceļiem. Tādēļ GUE/NGL grupa balsos par ierosināto direktīvu.

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties draugam un kolēģim Bogusław Liberadzki par viņa darbu pie šī svarīgā dokumenta. Es vēlos apsveikt ar šāvakara debiju arī mūsu jauno komisāru. Būšu atklāts pret Tajani kungu: es šodien nebalsoju par viņu. Es nebalsoju pret viņu, es neatturējos, es vienkārši nepiedalījos balsošanā. Es gribētu, lai Tajani kungs saprot, ka tas nebija nekas personīgs, tas bija vairāk protests pret sistēmu un Itālijas procedūrām.

Tomēr es respektēju viņa iecelšanu un esmu pārliecināts, ka turpmākajos mēnešos viņš centīsies darīt visu, ko spēj, lai pārliecinātu mani un pārējos par saviem lielajiem nopelniem, labajām īpašībām un kompetenci tajā lomā, kuru viņš veic šajā Parlamentā.

Man šķiet, pirms dažām dienām Īrijas vēlētāji mums parādīja, ka ne tuvu visi eiropieši atbalsta Eiropas Savienību un Eiropas sadarbību un skaidri izprot tās nozīmi un dotos ieguvumus, un to, kāpēc vispirms ir vajadzīgi Eiropas mēroga noteikumi.

Tomēr es domāju, ka arī visi tie ļaudis, kuri balsoja ,,nē”, gaidīs, lai viņu valstu valdības un arī Eiropas Savienība rūpējas par viņiem. Kaut gan tieši šis temats varētu nebūt pirmais, kas viņiem nāk prātā, patiesībā bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi ir svarīgs jautājums un liela atbildība, un tas prasa mūsu visu uzmanību.

Tikai tagad, pateicoties šai direktīvai, mums ir tiešām Eiropas mēroga noteikumi, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadājumiem, tiem pārvietojoties no vienas valsts pāri visam kontinentam.

Liberadzki kungs ļoti pareizi norādīja, ka daudzās valstīs nebija iekšēju vai valsts mēroga noteikumu. Tādējādi šis ziņojums uzliek atbildību valstu valdībām. Taču jebkurš tiesību akts ir tikai tik labs, cik laba ir tā izpilde. Tādēļ es ceru, ka Tajani kungs, cenšoties iegūt manu pilnīgi uzticību, kā starpnieks darīs visu iespējamo, lai mudinātu dalībvalstis nodrošināt šo tiesību aktu atbilstīgu pārraudzību, izpildi un, ja vajadzīgs, veikt grozījumus, un lai tie, kuri pārkāpj šo direktīvu, tiktu stingri sodīti.

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Godātais prezidenta kungs, komisāra kungs! Arī es gribētu jūs apsveikt un novēlēt panākumus darbā, un es vēlos pateikt, ka mēs liekam uz jums lielas cerības.

Es gribētu apsveikt kolēģi Liberadzki kungu ar šo ziņojumu, kas ir daļa no tiesību aktu vienkāršošanas procesa un patiesībā apkopo un modernizē četras direktīvas vienā tekstā. Iepriekšējie Eiropas Savienības tiesību akti neattiecas uz bīstamo kravu jūras pārvadājumiem, ko noteica dažādu daudzpusēju nolīgumu noteikumi, kuriem pievienojās dalībvalstis.

Tādēļ ir svarīgi, lai mums būtu Kopienas noteikumi ar kopīgiem noteikumiem visām dalībvalstīm attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem visiem pārvadājumu veidiem. Šādi noteikumi dod iespēju mainīt kravu pārvadājumus no viena pārvadājumu veida uz citu. Turklāt dalībvalstis, papildinot direktīvas noteikumus, var iekļaut valsts tiesību aktos īpašas prasības papildus direktīvas attiecībā uz transportlīdzekļiem, dzelzceļa vagoniem un kuģiem, kas paredzēti pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.

Padomes ierosinātie grozījumi ievieš divus jaunus elementus: pirmkārt, dalībvalstis drīkst reglamentēt vai stingri aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus pa iekšzemes ūdensceļiem ar drošību nesaistītu iemeslu dēļ. Otrais grozījums nosaka, ka Komisija ir atbildīga par finansiāla atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, lai nodrošinātu Eiropas nolīgumu par bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu un ūdens ceļiem tulkojumus valsts valodās.

Tomēr es uzskatu, ka visām dalībvalstīm ir jāīsteno informācijas kampaņas, lai darītu zināmus interesentiem jaunās direktīvas noteikumus. Šo noteikumu izpilde ir ļoti svarīga. Atbildīgajām iestādēm ir jānodrošina, lai bīstamo kravu pārvadājumi tiku veikti tikai saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem un izveidotajiem ierobežojumiem.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Atļaujiet apsveikt jūs jaunajā amatā! Mums, bez šaubām, būs daudz iespēju turpmāk apspriest ar jums jautājumus par pārvadājumiem, un es to gaidu ar patiesu prieku. Es gribētu pateikties referentam arī par laba tiesību akta nodrošināšanu. Tagad mums ir jānodrošina, lai dalībvalstis pēc iespējas ātrāk īstenotu šo tiesību aktu, un vēl svarīgāk – kā jau šeit minēja – ir nodrošināt, lai attiecīgos valsts tiesību aktus un noteikumus pareizi piemērotu vietējā līmenī. Šeit mums ir vajadzīga atbildīgo iestāžu iesaiste un uzmanīga pieeja. Mums nevajag, lai tie, kuri atbild par pārraudzību, būtu pavirši vai iecietīgi izturētos pret pārkāpumiem.

Kā teica iepriekšējie runātāji, ir svarīgi deklarēt bīstamās kravas tā, lai būtu iespējams veikt pienācīgas pārbaudes un eskortēšanu. Tas uzlabos drošību uz mūsu autoceļiem un arī uz iekšzemes ūdensceļiem.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Aptuveni pirms gada es, braucot pa automaģistrāli, redzēju, kā apgāžas kravas automobilis, kas veda šķidrināto gāzi. Nobraukt no maģistrāles nebija iespējams, un drīz izveidojās gara rinda. Ikviens aizturēja elpu bailēs no sprādziena. Šādi gadījumi ir ikdienišķa parādība uz Eiropas autoceļiem. Labi, ka mēs beidzot pieņemam tiesību aktu attiecībā uz šo jautājumu un ka tādējādi mūsu ceļu un dzelzceļu tīkli kļūs drošāki. Izskatāmā direktīva ir vēl viens pasākums, lai palielinātu mūsu iedzīvotāju drošību, samazinātu negadījumu skaitu un izveidotu vienotu tiesisko noteikumu kopumu.

Es gribētu pateikties Liberadzki kungam par darbu, kas nesis labumu mums visiem.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, ir paveikts labs darbs, pieņemot normatīvo tekstu, kas veicinās Eiropas Savienības ceļu drošības paaugstināšanu iedzīvotājiem.

Kā mēs labi zinām, bīstamo kravu pārvadājumi var būt saistīti ar apdraudējumiem. Tādēļ Eiropas Savienībai ir tiesības rīkoties, lai garantētu drošību visiem iedzīvotājiem. Atkārtoju to, ko es teicu aizvakardienas sēdes laikā: viena no manām prioritātēm ir iedzīvotāju tiesību aizsardzība. Katra Komisijas ierosme būs vērsta uz drošības radīšanu iedzīvotājiem un praktisku reakciju uz viņu bažām.

Šāvakara debašu laikā es izjutu Parlamenta spēcīgo vēlēšanos veicināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas iedzīvotājiem dos iespēju drošāk pārvietoties pa ceļiem. Komisija, bez šaubām, apsola paturēt acīs īstenošanu dalībvalstīs, tāpat kā tas tiek darīts ar visiem citiem tiesību aktiem. Komisija ir Līgumu sargs, un ciktāl tas attiecas uz mani, es gatavojos stingri pildīt savus pienākumus attiecībā uz to. Tādēļ attiecībā kā uz direktīvu, ko mēs pašlaik pieņemam, tā uz visām citām, es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai panāktu tās īstenošanu, un pārbaudīšu, vai visas dalībvalstis to īsteno Eiropas iedzīvotāju sevišķi svarīgās interesēs.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un es vēlreiz pateicos referentam par lielisko darbu un par palīdzību, lai otrajā lasījumā šis normatīvais teksts kļūtu labāks un skaidrāks.

  Bogusław Liberadzki, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties par paziņojumiem, sadarbību un atbalstu ēnu referentēm Sommer kundzei un Griesbeck kundzei, kā arī Evans kungam un Žicću kundzei.

Tagad es sniegšu divas atbildes uz Lichtenberger kundzes komentāriem par noteikumu īstenošanas pārraudzību. Lai dalībvalstis varētu sagatavoties jauno pasākumu efektīvai īstenošanai, ir noteikts divu gadu pārejas periods. Es gribētu uzsvērt, ka pašlaik tikai astoņas no 27 dalībvalstīm ir vienlaicīgi pieņēmušas visus trīs starptautiskos aktus – ADR, RID un ADN. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt šo noteikumu pilnīgu īstenošanu gan attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem, gan uz šo noteikumu transponēšanu valsts pārvadājumu tiesību aktos. Esmu pārliecināts, ka mēs gūstam labus panākumus šajā jomā.

Komisāra kungs, es vēlētos vēlreiz pateikt paldies par jūsu izpratni un lūgt jūs nodot pateicību savai komandai. Bija prieks strādāt ar Komisiju un Padomi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Magor Imre Csibi (ALDE), rakstiski. – Topošā direktīva ir liels solis virzībā uz mūsu drošības un vides aizsardzību, un tā ievieš Eiropas noteikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem ne tikai pa ceļiem un dzelzceļiem, bet arī pa iekšzemes ūdensceļiem.

Negadījumiem uz iekšzemes ūdensceļiem var būt plaša ietekme un nopietnas sekas, piemēram, ūdens saindēšana, dzīvās dabas izzušana un apdraudējums cilvēka veselībai. Tas vēl jo vairāk ir iemesls samazināt apdraudējumus, izveidojot kopīgus noteikumus arī šim pārvadājumu veidam.

Turklāt es noteikti atbalstu, lai tiktu ieviests noteikums, ka dalībvalstis var reglamentēt vai aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus ne tikai drošības apsvērumu dēļ. Ja mēs aplūkojam notikumus ar cianīdu, ārkārtīgi indīgu vielu, tad 14 % cianīda izplūdes gadījumu izraisīja negadījumi pārvadājumu laikā. Šie skaitļi atspoguļo cianīda pārvadājumu nedrošumu un norāda, ka ir nepieciešamas stingrākas vides un drošības normas. Tādēļ es aicinu dalībvalstis īstenot iespējami visstingrākos pasākumus cianīda pārvadājumu reglamentēšanai un, ja nepieciešams, aizliegt liela apjoma cianīda pārvadājumus valsts teritorijā. Reizēm bīstamu preču pārvadājumu samazināšana vienkārši ir visdrošākais veids, kā samazināt apdraudējumus.

17. Ceļu infrastruktūras drošība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0050/2008), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavojis Helmuth Markov, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (COM(2006)0569 - C6-0331/2006 - 2006/0182(COD)).

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs apspriežam vēl vienu jautājumu, kas saistīts ar mūsu iedzīvotāju drošību uz Eiropas ceļiem.

Es uzskatu, ka mums ir jāuzsver šis jautājums. Šopēcpusdien es tikos ar mana ģenerāldirektorāta amatpersonām, lai uzlabotu un divkāršotu Komisijas centienus ceļu satiksmes drošība jomā.

Dažu iepriekšējo mēnešu skaitļi diemžēl nav iepriecinoši, un tie var apdraudēt mērķi, ko esam sev nosprauduši – uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaitu. Tādēļ mums ir jāpastiprina darbs. Es priecājos, ka šodien mēs varam pabeigt vēl vienu ar ceļu un tādējādi ar visu Eiropas iedzīvotāju drošību saistītu direktīvu.

2001. gada Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku, ko vadīja Loyola de Palacio kundze, Komisija izvirzīja vērienīgu mērķi līdz 2010. gadam uz pusi samazināt dzīvību skaitu uz ceļiem. Parlaments atzinīgi novērtēja šo ierosmi un ir vienmēr to atbalstījis.

Kā jau es teicu, pēc virknes ārkārtīgi iepriecinošu skaitļu iepriekšējos gados pagājušā gada rezultāti diemžēl nav bijuši tik pozitīvi, kā mums gribētos. Turklāt mēs visi, bez šaubām, saprotam, ka vislielāko daļu negadījumu galvenokārt izraisa cilvēku kļūdas vai neuzmanība.

Neraugoties uz to, nereti galvenais negadījumus izraisošais faktors ir ceļu tīkla stāvoklis, kam pievienojas pieaugošais satiksmes apjoms. Patiesībā ir pierādīts, ka ceļu infrastruktūras stāvoklim ir izšķiroša nozīme vienā no trim negadījumiem. Tādēļ vienlaikus ar ierosmēm, kas saistītas ar ceļu lietotāju uzvedības un transportlīdzekļu drošības līmeņa uzlabošanu, infrastruktūrai ir jākļūst par trešo pīlāru katrā ceļu drošības programmā saskaņā ar integrētas pieejas principu.

Priekšlikums direktīvai par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību ir labs preventīvo un korektīvo pasākumu apvienojums. Direktīvā noteiktās procedūras mērķis ir nodrošināt, lai ceļu drošības pamatā būtu ne tikai plānošanas, projektēšanas un būvniecības posmi, bet arī pārvaldība un ceļu infrastruktūras darbība. Bez šaubām, direktīva nav paredzēta būvinženieru pamācīšanai, kā būvēt ceļus, un, protams, tā nav ierosme būvēt jaunus ceļus. Tā drīzāk ir sistēma, kas attiecas uz visām jau piemērotajām procedūrām, kuras dalībvalstis reizēm lieto atšķirīgā veidā. Eiropas mēroga pasākuma virsvērtība ir labākās prakses izplatīšana dalībvalstīs, kuras to vēl nepiemēro.

Markov kungs un viņa kolēģi no Transporta komitejas ir rūpīgi strādājuši pie šī priekšlikuma, palīdzot uzlabot tā iznākumu. Pēc izskatīšanas institūcijās teksta projektā ir izdarīti daži grozījumi. Lai atvieglotu birokrātijas slogu, ir svītroti daudzi pienākumi un prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu. Par nesaistošiem kļuvuši pielikumi, kuros norādīti kritēriji, kas jāņem vērā direktīvā noteiktajās procedūrās. Ir pārskatītas dažas definīcijas, lai pieskaņotu tās dažās dalībvalstīs jau pastāvošajai praksei. Taču sākotnējā priekšlikuma galvenie elementi nav mainīti, un tādējādi pašreizējais teksts ir pieņemams Komisijai.

Tiklīdz tas tiks pieņemts, šī direktīva kļūs par Eiropas Savienības pirmo tiesību aktu, kas saistīts ar ceļu infrastruktūru kā vienotu veselumu; tā būs īpaši nozīmīgs un spēcīgs instruments. Atļaujiet vēlreiz atgādināt, ka tad, ja šo direktīvu piemēros Eiropas transporta tīklam, tā ik gadus izglābs vairāk nekā 600 dzīvību un novērsīs aptuveni 7000 satiksmes negadījumu.

Acīmredzot direktīvai būs arī svarīga sociāla un ekonomiska ietekme. Tā uzsāks ilgtermiņa procesu. Mūsu mērķis ir mainīt kulturālo attieksmi pret drošību ceļu projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas posmos. Tādējādi tā ir uz nākotni vērsta direktīva, kas varētu palikt spēkā turpmākos 50 gadus.

Paldies, Markov kungs, par paveikto darbu, un vēlreiz pateicos par uzmanību, dāmas un kungi!

  Priekšsēdētājs. − Paldies, komisāra kungs! Bez šaubām, Parlaments saprot, ka Komisija vēlas uz pusi samazināt nāves gadījumu nevis dzīvību skaitu.

  Helmuth Markov, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pēc pusotru gadu ilgām sarunām visas parlamentārās grupas, Padome un Komisija beidzot ir vienojušās par kompromisu direktīvai par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību ES.

Šīs vienošanās svarīgākais aspekts ir tas, ka visi dalībnieki apzinās, ka ceļu infrastruktūras drošība ir ārkārtīgi svarīga drošības uzlabošanai uz Eiropas ceļiem. Līdzās fundamentālajam mērķim novirzīt pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu galvenie faktori, bez šaubām, ir braucēju uzvedība, transportlīdzekļu drošība, uzmanīga braukšana un ceļu satiksmes noteikumu ievēršana.

Šajās jomās, kaut gan juceklīgi, tomēr darbojas dažādi Eiropas tiesību akti. Pašlaik nav kopīgu noteikumu, piemēram, par infrastruktūras plānošanu un apkopi. Ir grūti saprast, kāpēc ceļi beidzas pie dalībvalsts robežām? Vai tiešām visiem braucējiem ir jābūt cieši pārliecinātiem, ka viņi lieto labu ceļu infrastruktūru?

Neraugoties uz šiem argumentiem, Transporta un tūrisma komiteja ar nelielu balsu vairākumu – tikai ar vienu balsi – pilnībā noraidīja Komisijas sākotnējo priekšlikumu, pievēršot uzmanību dalībvalstu subsidiaritātes tiesībām. Gan Padomē, gan Parlamentā ir dažādi viedokļi par to, cik detalizētai un saistošai ir jābūt direktīvai. Tādēļ bija svarīgi atrast kompromisus, kas nesniedzas tik tālu kā Komisijas sākotnējais priekšlikums un, jāatzīst, mans sākotnējais ziņojuma projekts.

Es personīgi būtu devis priekšroku vienotu, kaut gan, protams, saistošu, nenoslēgtu kritēriju pieņemšanai, nosakot, kā notiek ES ceļu – un ne tikai TEN – plānošana un būve, kā pārbauda to atbilstību satiksmes noteikumiem, kā tos regulāri novērtē saistībā ar ceļu drošību, un, ja vajadzīgs, uzlabo. Manuprāt, tas būtu derīgi arī riska novērtēšanā, galveno uzsvaru liekot uz datu vākšanu par satiksmes negadījumiem.

Diemžēl šis priekšlikums ir tikai pirmais solis pareizajā virzienā, bet vismaz tas jau ir kaut kas. Dalībvalstis, es ceru, iegūs labu pieredzi ar šiem ieteikumiem un varbūt vēlāk izvēlēsies saskaņotāku pieeju. Apsvērumos ir īpaši skaidri pateikts, ka šis būs tikai izmēģinājuma posms, kas nekādā gadījumā nekavē ciešākas sadarbības iespēju nākotnē.

Atriežoties pie ziņojuma galvenā satura, pirmkārt, drošībai tiek pievērsta uzmanība visos ceļu projektēšanas, būvniecības un apkopes posmos.

Otrkārt, ceļu posmi, kuros visbiežāk notiek negadījumi, tiks pakļauti īpaši pastiprinātai kontrolei un attiecīgi apzīmēti braucēju zināšanai. Nākamais mērķis ir ieviest līdzīgu apzīmējumu, piemēram, ceļu remontdarbiem, lai braucēji var pietiekami ātri pamanīt šīs briesmas dienas un nakts laikā.

Treškārt, plānošanā un pārbaudē galvenā nozīme ir neatkarīgam un atbilstīgi un regulāri apmācītam personālam. Kaut gan apmācību detalizēta saskaņošana dalībvalstīs nav obligāta, dalībvalstīm ir jāstrādā pie savstarpēji saderīgas ceļu drošības auditoru mācību programmas izveides.

Ceturtkārt, tām dalībvalstīm, kurās jau ir labi funkcionējošas ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības sistēmas, ir atļauts joprojām lietot pašreizējās metodes, ja ir izpildīti direktīvas noteikumi.

Piektkārt, direktīva sniedz daudz derīgu piemēru attiecībā uz metodēm un kritērijiem, ko var piemērot drošības pārbaudēs un riska/negadījumu analīzēs. Tajā vēlreiz uzsvērta nepieciešamība pēc atbilstīgām, drošām stāvvietām.

Sestais un pēdējais, direktīvā ir norādīs, ka ir jāizstrādā un jāpiemēro jaunas tehnoloģijas, lai panāktu arvien lielākus uzlabojumus ceļu drošības jomā.

Komisija spēj veicināt labākās prakses apmaiņu attiecībā uz tādu ceļu drošības pārvaldību, kas nav iekļauti TEN, bet ir būvēti ar Eiropas finansējumu. Šis kompromiss nodrošina Parlamenta pietiekamu iesaisti direktīvas grozījumos un tās noteikumu turpmākajā attīstībā. Esmu pārliecināts, ka Parlaments atbalstīs panākto kompromisu, kar kuru notiks balsojums kā par 1. kopumu.

Es gribētu sirsnīgi pateikties ēnu referentiem un Komisijas un Padomes pārstāvjiem par aktīvo sadarbību, kaut arī tā ne vienmēr atviegloja manu dzīvi. Ceru, ka direktīva dos mums vajadzīgos uzlabojumus.

  Renate Sommer, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Arī es beidzot gribētu jūs apsveikt jaunajā amatā. Apsveicu un vēlu jums visu labu, taču es gribētu izteikt arī cerību, ka turpmāk mēs vairs nesaņemsim no Komisijas muļķīgus projektus. Pirms gada Transporta komiteja noraidīja Komisijas priekšlikumu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību, jo tas bija pārāk birokrātisks, un, mūsuprāt, tas neveidoja nekādu virsvērtību.

Es joprojām uzskatu, ka šī direktīva ir lieka un diez vai pievienos kādu vērtību. Dalībvalstu ceļu infrastruktūras ir ļoti atšķirīgas, un es domāju, ka mums ir tikai jāatbalsta tās dalībvalstis, kurām ir jāpanāk pārējās; bet, lai to paveiktu, mums nav vajadzīga direktīva, ka attiecas uz visiem. Direktīvas vietā labāk būtu pieņemt pamatnostādnes, pamatojoties uz dalībvalstīs pastāvošo labo praksi.

Tātad man labāk patiktu, ja mēs varētu pilnībā noraidīt šo direktīvu, taču šajā Parlamentā mēs nenodrošināsim politisko vairākumu par labu šai iespējai, un arī Padome uzstājīgi pieprasa noteikumus bez satura, un tāpēc mēs vienojāmies par kompromisu, pamatojoties uz Transporta komitejas ziņojumu. Lielu daļu šā kompromisa veido nenozīmīgi grozījumi, piemēram, valodas uzlabojumi vai grozījumi pielikumos, kuros doti sīkāki norādījumi par drošības pārvaldības procedūrām.

Bez šaubām, ceļu drošība mums ir ļoti svarīgs jautājums, taču ES mērogā jau ir daudz paveikts ceļu drošības uzlabošanai, piemēram, attiecībā uz braukšanas un atpūtas laikiem, papildu spoguļiem kravas automobiļiem utt. Tās ir jomas, kurās noder ES mēroga noteikumi. Šeit var paveikt vairāk, bet tas tikai pievieno vērtību ceļu drošībai. Taču saskaņā ar subsidiaritātes principu šis nav jautājums par ceļu infrastruktūras drošību, bet, tā kā Komisijas priekšlikums ir vājināts, es esmu gatava tam pievienoties, neraugoties uz saviem iebildumiem.

Direktīvā ir pieprasīts, lai dalībvalstis īsteno tikai četras procedūras attiecībā uz ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību, un tā attiecas tikai uz TEN iekļautajiem ceļiem. Tā kā pielikumi nav saistoši, dalībvalstis var pašas izveidot vajadzīgās procedūras. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir pietiekama rīcības brīvība, lai saglabātu pašreizējās veiksmīgās sistēmas. Nav noteikti jauni pienākumi tām dalībvalstīm, kurās jau pastāv laba pārvaldības sistēma.

Mēs esam svītrojuši arī Komisijas izvirzītās pārmērīgās ziņošanas prasības, un mēs novērsām darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz autostrādēm, kā to gribēja referents. Viss pārējais būtu subsidiaritātes principa pārkāpums.

Galu galā mums tagad ir aiz direktīvas maskētas pamatnostādnes. Tā ir pirmā reize, kad es kaut ko tādu piedzīvoju. Tas ir iznākums, ko mana grupa var apstiprināt, jo mēs jau no paša sākuma gribējām pamatnostādnes.

Vai drīkstu lūgt ņemt angļu valodas versiju par 70. grozījuma pamatu, jo vismaz vācu valodas versijā ir kļūdas, un es domāju, ka ir jāpārbauda arī versijas citās valodās.

  Bogusław Liberadzki, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es gribētu pateikt, cik ļoti mani iepriecina tas, ka komisāra kungs ir pārņēmis savas priekšgājējas nostāju. Markov kungs ziedoja daudz laika šim ziņojumam, tomēr viņš, tāpat kā mēs visi, zināja, ka šai direktīvai, kā teica Sommer kundze, draudēja nopietnas briesmas. Nebija skaidrs, vai tai būt vai nebūt. Mūsu politiskā grupa un es bijām starp tiem, kuri gribēja šo direktīvu, un mēs to gribam joprojām. Viens no iemesliem, kāpēc mēs pēc tās tiecamies, ir tāds, ka mēs vēlamies to izmantot kā efektīvu instrumentu rīcības ierosināšanai it īpaši tajās valstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai divās pēdējās paplašināšanas kārtās. Mēs domājam par šo valstu infrastruktūras modernizācijas metodi, tehnoloģiju, ātrumu un laika grafiku, lai uzlabotu drošību. Tādai rīcībai ir ļoti svarīgi iemesli. Ja negadījumu skaits uz Polijas ceļiem ir līdzīgs negadījumu skaitam Vācijā, tas nozīmē, ka situācija Polijā ir slikta. Tas pats attiecas uz citām jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ mēs atbalstīsim kompromisus un iesniegtos grozījumus. Es aicinu sniegt spēcīgu atbalstu. Tas nav vienkārši kompromiss goda glābšanai attiecībā pret iesniegto versiju. Tas, manuprāt, ir svarīgs kompromiss, kam ir jābūt pieņemamam visām iesaistītajām pusēm.

Es gribētu vēlreiz pateikties Markov kungam par sadarbību. Pretēji tam, ko jūs, godātais kungs, apgalvojāt, jūs nebijāt neērts kolēģis! Priecājos, ka mēs spējam ieviest svarīgu instrumentu, kas uzlabos ceļu satiksmes drošību.

  Paweł Bartłomiej Piskorski, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos sirsnīgi apsveikt komisāru un izteikt pārliecību, ka mēs sadarbosimies un labi sastrādāsimies.

Šodien mēs strādājam pie direktīvas par ceļu pārvadājumu drošību. Tas, bez šaubām, saskan ar tematu, ko piedēvē pašreizējai Parlamenta sēdei Strasbūrā. Vakar mēs nodarbojāmies ar gājēju un riteņbraucēju drošības jautājumu. Šodien mēs apspriedām bīstamu preču pārvadājumus, un tagad mēs runājam par ceļu drošību. Rīt mums ir jāapspriež priekšlikums par viedajiem automobiļiem.

Tās visas ir labas vēstis Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo tas liecina, ka Eiropas Parlaments nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem, kas var uzlabot viņu drošību, braucot pa ceļiem. Šīs labās ziņas, protams, rosina virkni jautājumu. Pirmkārt, mums ir jāsaprot, ka problēmu atrisinās secīgi pasākumi nevis viena no šīm direktīvām vai citiem tiesību aktiem. Mums ir jāsaprot, ka mēs gribam uzlabot šo sistēmu tā, lai gadu no gada samazinātos negadījumu skaits un lai šo negadījumu sekas kļūtu arvien nenozīmīgākas. Tomēr šo pasākumu īstenošana ir ļoti svarīga. Tas īpaši attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kurās ceļu infrastruktūra ir pamesta novārtā. Šī direktīva būs ļoti atbilstīga šīm valstīm. Ir skaidri jānorāda, ka šis nav Eiropas pārmērīga regulējuma gadījums. Tā ir direktīva, kas var izrādīties noderīga, nosakot normas, kas jāīsteno valdībām.

Es gribētu papildināt mūsu referenta Markov kunga teikto. Šis ir pamatots un pozitīvs dokuments. Kā jau teicu iepriekš, tas veido daļu no Eiropas Parlamenta pašreizējā darba ceļu drošības uzlabošanai mūsu iedzīvotājiem. Esmu par to pateicīgs un ticu, ka Parlaments turpinās darbu pie šī jautājuma.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Komentējot direktīvu, jūs minējāt, ka statistika liecina par stāvokļa pasliktināšanos negadījumu upuru skaita ziņā it īpaši pagājušajā gadā, bet iepriekš bija vērojama nāves gadījumu skaita samazināšanās. Jādomā, ka tas ir maz saistīts tieši ar infrastruktūru, jo diez vai gada laikā Eiropas ceļu stāvoklis ir tik strauji pasliktinājies, ka pēkšņi satiksmes negadījumos dzīvību zaudē daudz vairāk cilvēku.

Šīs ievada piezīmes liks jums noprast, ka mana attieksme pret šo direktīvu ir nedaudz skeptiska. Arī es gribētu domāt, ka pamatnostādnes ir pilnīgi atbilstīgas. Es joprojām īsti nesaprotu, kādu virsvērtību rada šī direktīva, un es ļoti uzmanīgi vērošu īstenošanas procesu, lai redzētu, kā tas tiek panākts.

Man vienmēr rada grūtības tas, ka, manuprāt, tajā nav līdzsvara attiecībā pret ceļu drošību. No vienas puses, attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem mēs ļoti strauji virzāmies uz noteiktajiem aizsardzības līdzekļiem, pat ja tas nozīmē vienkāršu sadārdzināšanos un ieguvumi drošībai nav gluži skaidri. Mēs esam arī ļoti dāsni, kad ir runa par infrastruktūru, un šajā jomā īstenojam ļoti preskriptīvus pasākumus. Taču tad, kad ir runa par cilvēkiem, kuri joprojām ir galvenais faktors saistībā ar negadījumiem, Parlamentam ārkārtīgi nepatīk pat runāt par šo jautājumu.

Es joprojām domāju, ka tad, ja braucējs nespēs pielāgoties laika apstākļiem, viņam klāsies ļoti grūti, jo laiku mēs vēl nevaram kontrolēt ES mērogā, un laiks vienmēr spēcīgi ietekmē negadījumus. Es gaidīšu, lai redzētu, kas notiks īstenošanas laikā, un ļoti uzmanīgi to vērošu.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Negadījumi uz ceļiem ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis valstīs, kurās ir attīstīta transporta sistēma. Direktīva par ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanu Eiropas transporta tīklā ir dokuments, kas samazināt negadījumu skaitu. Tas ir nepieciešams noteikums, un tas vispusīgi risina ceļu drošības problēmas no projekta līdz lietošanai. Iesniegtie grozījumi ir dziļi pamatoti. Es ierosināju svītrot 5. panta 1. punkta grozījumu, kurā ceļu tīkla bīstamo posmu pārbaudes laikposms bija pagarināts no viena līdz trim gadiem. Šāds pagarinājums kļūs nevajadzīgs, tiklīdz direktīva tiks īstenota. Šī ir visaptveroša direktīva, un tā atbilst noteikumiem par labāku pārraudzību – esošo, būvējamo, atjaunojamo un plānoto ceļu drošības uzdevums ir līdz 2010. gadam uz pusi samazināt tādu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iet bojā cilvēki.

Dalībvalstis var izmantot direktīvas noteikumus par pamatu, organizējot valsts un reģionālo ceļu pārraudzību, lai samazinātu negadījumu skaitu uz Eiropas Savienības ceļiem. Katru gadu satiksmes negadījumos zaudē dzīvību aptuveni 40 000 cilvēku, un šādi negadījumi ir galvenais nāves cēlonis cilvēkiem, kuri nav sasnieguši 45 gadu vecumu. Ir svarīgi rīkoties, lai nodrošinātu arī transportlīdzekļu labāku stāvokli un kvalitāti. Ir jārīkojas, lai uzlabotu arī infrastruktūru un apmācību un izplatītu informāciju par drošu braukšanu.

Es vēlētos apsveikt referentu Markov kungu ar labo ziņojumu un ieguldījumu direktīvas veidošanā. Mēs atbalstām šo direktīvu.

  Jaromír Kohlíček, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības 2001. gada mērķiem ceļu satiksmes jomā bija līdz 2010. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumu upuru skaitu par 50 %, tas ir, no 50 000 līdz 25 000 gadā. Līdz šim rezultāti nav īpaši apmierinoši. 2005. gadā bojā gāja 41 500 cilvēku. Tātad mums ir vajadzīgi jauni pasākumi. Ceļu drošību nosaka ne tikai transportlīdzekļu drošība un braucēju apmācības kvalitāte, bet arī infrastruktūras stāvoklis – ceļu būves un satiksmes norāžu drošība. Lielākā daļa pašreizējo pasākumu ir vērsti uz transportlīdzekļu drošību, bet daži cenšas ietekmēt braucēju apmācību un izslēgt tos braucējus, kuri var būt bīstami citiem ceļa lietotājiem, izmantojot, piemēram, punktu sistēmu.

Līdz šim maz darīts attiecībā uz ceļu infrastruktūras uzlabošanas paņēmieniem Eiropas Savienības mērogā. Tādēļ pēc iespējas ātrāk ir jāizplata tā dēvētā labākā prakse. Tā kā TEN-T tīklā iekļautos ceļus uzskata par vissvarīgākajiem, ziņojumā ir iztirzāts arī šis jautājums. Manuprāt, mērķtiecīgi ieguldījumi infrastruktūras uzturēšanā, ceļu iezīmēšanā un arī informācijas tehnoloģiju piemērošanā ir vajadzīgi ilgtermiņā un ne tikai galvenajiem ceļiem un jaunajās dalībvalstīs. Šis ir aspekts, kas nākotnē varētu spēcīgi ietekmēt ceļu drošību tāpat kā pasīvie un aktīvie drošības elementi jaunajos automobiļos un eCall sistēma. GUE/NGL grupa noteikti iesaka balsot par šo ziņojumu.

  Michael Henry Nattrass, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējo reizi, kad Komisija mēģināja īstenot saskaņotus pasākumus, AK to sakāva – pieķēra kā grafiti vandāļus, kas maina AK ceļazīmes. Bet Komisija neklausās, un Markov kungs grasās nodot ceļu drošības normas neievēlēta komisāra kontrolē.

5. grozījums ir labs: ,,Vairākās dalībvalstīs jau ir sekmīgi strādājošas ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības sistēmas. Šīm valstīm būtu jāatļauj turpināt izmantot šīs metodes.” Vai dažas valstis būs saskaņotākas par pārējām? Kuras valstis? Lūdzu, nosauciet tās!

Uz AK ceļiem ir augstas drošības normas – piemēram, pārāk daudz ātruma filmēšanas kameru. Kāpēc nesaskaņot tās? Lūdzu, noņemiet, cik vēlaties. 53. grozījumā ir pieprasīta zīmju redzamības un saprotamības saskaņošana, un 49. grozījums prasa saskaņot ceļazīmes un marķējumus. Vai šīs saprotamības mērķis ir mulsināt AK autobraucējus 35 ES valodās? Kas tas ir? Vai referents ierosina izlikt milzīgas ceļazīmes ar lieliem tekstiem, lai autobraucēji jau no attāluma var atrast tekstu savā valodā? Vai varbūt stāvvietas, lai autobraucēji var izkāpt un izlasīt visu? Kas būs tālāk? AK attālumu mēra jūdzēs un bremzēšanas attālumu – jardos. Saskaņo Eiropas Savienība, nevis cilvēki, un tā neievēlētais komisārs pa sētas durvīm, nejautājot cilvēkiem, likvidēs AK impēriskos attālumus un tradīcijas.

Šo ziņojumu vajadzētu nosaukt ,,ES neprot lasīt zīmes”. Labi, uzraksts ir uz sienas. Ievērojiet distance, uzklausiet cilvēkus nevis politiķus. Ja jūs gribat mērīt ar impērijas mēru, atļaujiet rīkot AK un Īrijā referendumu šajā jautājumā, vai arī jūs gribat tikai lielākas dusmas uz ceļiem. AK būtu labāk nepiedalīties.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms pievienojos debatēm, es gribētu apsveikt komisāru ar iecelšanu amatā.

Ceļu drošības jomā ir panākts zināms progress, īstenojot atbilstīgus pasākumus attiecībā uz transportlīdzekļiem un braucējiem. Taču darāmā vēl ir daudz, jo statistika ir satraucoša. Uz Eiropas Savienības ceļiem ik gadu mirst aptuveni 43 000 cilvēku. Ceļa negadījumos bojā gājušo skaits pasaulē ir vēl briesmīgāks, jo tas ir 1.2 miljoni cilvēku. Gandrīz trešdaļa no jaunu cilvēku nāves cēloņiem ir ceļu satiksmes negadījumi.

Ierosme, kuras mērķis ir uzlabot ceļu infrastruktūras drošību, ir ļoti svarīga. Tas tādēļ, ka ceļu fiziskais stāvoklis ir galvenais veicinošais faktors daudzos satiksmes negadījumos, kuri katru dienu notiek uz šiem ceļiem. Daudzi no pašreizējiem ceļiem ir būvēti pirms vairākiem gadu desmitiem. Tie vairs neatbilst mūsdienu drošības normā ne fiziskā stāvokļa, ne remonta stāvokļa ziņā, kā arī mūsdienu satiksmes mēroga dēļ.

Es pievienojos referentam viedoklim, ka šī direktīva ir jāpiemēro ne tikai Eiropas ceļu tīklam – tās darbības jomai ir jābūt daudz plašākai. Statistika liecina, ka tikai 7 % negadījumu, kuros ir bojāgājušie, notiek uz automaģistrālēm. Divas trešdaļas ceļu negadījumu upuru iet bojā uz vienkāršām šosejām ārpus apbūvētām vietām un laukos. Drošības jautājumi ir jāievēro jau plānošanas un projektēšanas posmā, plānojot arī ceļa infrastruktūru un nododot ceļus ekspluatācijā.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Godātais priekšsēdētāj, komisāra kungs, dārgie kolēģi! Katru gadu Eiropas Savienībā aptuveni 43 000 cilvēku zaudē dzīvību un vēl 1.7 miljoni cilvēku gūst savainojumus ceļu satiksmes negadījumos. Dalībvalstīm ir jāiegulda līdzekļi ne tikai drošāku transportlīdzekļu konstruēšanā un būvē, bet arī ceļu infrastruktūras drošībā.

Ceļu drošības ietekmes novērtējumam ir stratēģiskā līmenī jāpierāda dažādu plānošanas un infrastruktūras projektu alternatīvu ietekme uz ceļu drošību, un tam ir jābūt izšķirošam, izvēloties maršrutu.

TRAN komiteja atbalstīja grozījumu, kurā noteikts, ka dalībvalstis var īstenot šīs direktīvas noteikumus kā labas prakses kopumu arī attiecībā uz to TEN-T tīklā neiekļauto valsts ceļu infrastruktūru, kuri pilnīgi vai daļēji būvēti par Kopienas līdzekļiem.

Lai veicinātu riteņbraukšanu tieši pilsētās, dalībvalstīm ir jāiekļauj īpaši riteņbraucēju celiņi visos ceļu transporta infrastruktūras būvniecības variantos tā, lai tie pēc iespējas mazāk krustotos ar galvenajiem autoceļiem.

Manuprāt, ir ārkārtīgi nepieciešams, lai dalībvalstis nodrošina atbilstīgu ceļazīmju novietošanu, kas brīdinātu satiksmes dalībniekus par remontējamiem ceļa posmiem, kur var būt apdraudēta satiksmes dalībnieku drošība.

Es uzskatu, ka tad, ja šīs direktīvas noteikumu īstenošanas rezultātā radīsies jauni pienākumi attiecībā uz ceļu infrastruktūras projektu izstrādi, Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina piešķirto līdzekļu atbilstīgs palielinājums.

Nobeigumā es uzsvēršu vajadzību veidot drošākas stāvvietas, un es ceru, ka komisāra kungs atbalstīs manis iesniegto attiecīgo grozījumu 2009. gada budžetā. Apsveicu referentu!

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pateikt lielu paldies referentam par sarunām, kuras viņš divus gadus vadīja Transporta un tūrisma komitejā, gatavojot šo tekstu, kura mērķis ir Eiropas ceļu tīkla drošības uzlabošana.

Šis svarīgais temats, kas atkal un atkal atkārtojas, ļoti nodarbina šo Parlamentu, kuru bieži aicina sniegt atzinumu par veselu virkni tehnisku jautājumu attiecībā uz transportlīdzekļu drošības normām, un vēl šovakar mēs atkal varam norādīt, ka esam snieguši ļoti konkrētu atbildi par labu Eiropas iedzīvotājiem. Šādi drošības jautājumi skar iedzīvotājus un var ietekmēt viņu ikdienas dzīvi, un ja šī tiesību akta projekta mērķis ir pazemināt negadījumu risku un samazināt uz mūsu ceļiem bojā gājušo un ievainoto cilvēku skaitu, veicinot drošības iekļaušanu visos Eiropas transporta tīkla ceļu infrastruktūras plānošanas, projektēšanas un darbības posmos, tad šis priekšlikums ir pelnījis mūsu uzmanību.

Es no savas puses atbalstīšu šo ierosmi, jo šis direktīvas priekšlikums, nenosakot pārmērīgi stingras procedūras, kurās netiktu ņemta vērā katras dalībvalsts ekonomiskā un strukturālā situācija, rada skaidrību, nosakot, ka pirms katra jauna ceļu būves projekta ir jāveic ietekmes novērtējums, ievieš drošības auditu, kas dos iespēju attīstīt esošos objektus, un nosaka riska pārvaldības procedūru, kas būs īpaši vērsta uz konkrētiem apdraudējumiem. Kaut gan es neesmu tāda optimiste kā komisārs Tajani kungs, es ceru, ka Komisijas novērtējums attiecībā uz visu pasākumu ietekmi izrādīsies reālistisks.

Patiesi, es domāju, ka būtu ļoti labi, ja, īstenojot šos pasākumus, mēs katru gadu saskaņā ar aplēsēm varētu novērst gandrīz 7 000 ievainojumu un 600 nāves gadījumu uz Eiropas ceļiem.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka mēs strādājam pie direktīvas par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Pašreizējais stāvoklis ir tāds, ka dažās dalībvalstīs – Vācijā, Dānijā, Francijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē – ir drošs ceļu tīkls, kaut gan tas nenozīmē, ka to nevarētu vēl uzlabot. Citās valstīs, piemēram, Čehijas Republikā, Itālijā un Portugālē, šis tīkls ir viduvējs, un vēl citās, piemēram, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, tas ir vienkārši slikts.

Mērķis ir sniegt iespējami lielāko drošību Eiropas Savienības iedzīvotājiem visās dalībvalstīs. Tādēļ pārsteidz tas, ka, ievērojot subsidiaritātes principu un principā to nepārkāpjot, mēs cenšamies neīstenot obligātus noteikumus. Daudzi jautājumi ir atstāti dalībvalstu izvēles ziņā, piemēram, darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā valsts ceļus, kas nav Eiropas ceļu tīkla daļa.

Ja tā, tad rodas jautājums, kā mēs domājam uzlabot citu ceļu stāvokli, piemēram, Polijā. Kā mēs varēsim prasīt, lai netiek rakti vairākus metrus dziļi grāvji un lai gan uz automaģistrālēm, gan uz valsts ceļiem tiktu izveidotas drošības joslas? Kā mēs varēsim pieprasīt, lai uz ceļu seguma tiktu lietots lietainā laikā saredzams krāsojums un lai tiktu novāktas nevajadzīgas zīmes un norādes? To nevarēs panākt, ja nevajadzēs obligāti īstenot noteikumus, kas izvirzīti mūsu pašlaik apspriestajā direktīvas priekšlikumā. Tādēļ es iesaku Transporta un tūrisma komitejas dalībniekiem apmeklēt Poliju. Tas dos viņiem iespēju pieņemt pareizo lēmumu un pierunāt visus deputātus to atbalstīt.

Es biju labāk noskaņots pret Markov kunga iepriekšējo ziņojumu, tomēr es ticu, ka viņš nepakļausies spiedienam un paliks pie sava viedokļa. Es esmu par to, lai I, II un III pielikums būtu saistošs. Nobeigumā es gribu apsveikt referentu.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ceļu drošība Eiropā ir svarīgs jautājums. Joprojām ir daudz jādara, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni ceļu lietotājiem un tādu vidi gar mūsu transporta maģistrālēm, kādu mēs visi vēlētos redzēt. Tādēļ mums ir vajadzīgi arī likumi un noteikumi. Taču papīrs, kā mēs zinām, pacieš visu, un pārmērīgs papīra daudzums var būt kaitīgs.

Pirmais projekts ne tikai ieviesa daudz jaunas birokrātijas, bet tam bija arī šādi trūkumi: tas bija smags izteikumu un viegls satura ziņā, un tādēļ mēs pirmajā lasījumā nosūtījām to atpakaļ komitejai. Otrajā kārtā tas izskatījās nedaudz savādāk, un – ievērojot piesardzīgu optimismu – tas izskatījās mazliet labāk. Sommer kundze jau runāja par pašreizējā teksta galveno saturu. Mēs gribētu kaut ko tādu, kas vairāk līdzinātos pamatnostādnēm un nebūtu saistošs. Mēs gribam labākās prakses apmaiņu, taču mēs nedrīkstam būt preskriptīvi.

Galvenais, mēs negribam, lai pielikumi būtu saistoši dalībvalstīm. Mēs ļoti piesardzīgi ierobežojām sevi līdz TEN. Daudzi kolēģi deputāti teica, ka daudz kas notiek un var notikt arī citos ceļu tīklos, un, atbildot uz to, es gribētu norādīt, ka nekas nekavē dalībvalstu rīcību šajā jomā. Tieši pretēji, mēs visi justos iepriecināti, ja dalībvalstis darītu savu darbu un nevis sēdētu un gaidītu, lai visos gadījumos rīkojas Eiropa.

Raugoties no šāda viedokļa, es domāju, ka tad, ja mēs esam samazinājuši birokrātiju, mēs esam devuši konstruktīvu ieguldījumu šajā jautājumā, un varam turpināt to darīt. Turklāt, tā kā neoficiālajās trīspusējās sarunās tika panākta vienprātība ar Padomi, mēs varam pabeigt šo lietu pirmajā lasījumā. Viss, kas atlicis, ir īstenošana, un tas ir dalībvalstu uzdevums.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Tajani kungu ar jauno transporta komisāra amatu. Ceru, ka mēs varēsim sekmīgi sadarboties un, galvenais, panākt uzlabojumus ceļu drošības jomā, kā viņš pats cer.

Otrkārt, es vēlētos sirsnīgi apsveikt Markov kungu un pateikties viņam par izturību un pacietību, meklējot un panākot šo vienošanos. Nav šaubu, ka tā joprojām ir nepietiekama, bet tā noteikti ir apmierinoša, ņemot vērā to, ka tai draudēja apturēšana uz visiem laikiem. Tātad šajā ziņā, Markov kungs, es uzskatu, ka mums ir jābūt mēreni apmierinātiem, taču vienalga – apmierinātiem.

Kā jūs pareizi teicāt, tas ir mazs solis, taču tas ir pirmais solis, un, kad ir runa par ceļu drošību, mēs esam pieraduši būt pacietīgi un pakāpeniski panākt mazas uzvaras visu ceļa negadījumu upuru un viņu ģimeņu vārdā.

Jau kopš paša sākuma mēs uzskatījām, ka ir vajadzīgs šis teksts, kas cenšas pielikt punktu apburtajam lokam cīņā pret satiksmes negadījumiem: pēc noteikumiem par ātruma ierobežojumiem un alkohola līmeni asinīs pienāca laiks runāt par braucēju attieksmes maiņu un aizsardzību transportlīdzekļos; tagad ir laiks norādīt uz melnajiem punktiem Eiropas ceļu tīklā.

Tādēļ es priecājos, ka mēs esam iekļāvuši šajā procedūrā pietiekami drošu stāvvietu aspektu, kuru izveidi mēs prasījām citos tekstos un kuras, manuprāt, ir ļoti ieņem ievērojamu vietu šajā tekstā.

Priecājos, ka mums izdevās nodrošināt, lai tekstā būtu īpaša norāde uz sadalošām joslām un aizsargbarjerām, kas novērš neaizsargātu lietotāju, piemēram, motociklistu, savainojumus un nāvi, jo viņu skaita palielināšanās tagad faktiski izraisa jaunus negadījumus.

Nobeigumā, es atzinīgi vērtēju arī to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta visiem neaizsargātajiem lietotājiem, it īpaši uzsverot vienlīmeņa pārbrauktuves, jo tās tiks ņemtas vērā arī pārbaudēs.

Es gribu pateikt, ka pastāv uz nākotni vērsta dimensija attiecībā uz viedu un mijiedarbīgu ceļazīmju ieviešanu, kuras ir jāizstrādā un kuras nākotnē, bez šaubām, ievērojami ietekmēs ceļu drošību. Es atzinīgi vērtēju arī īpašās norādes uz auditoru apmācību. Manuprāt, šī ir svarīga profesionālā joma nākotnē.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt Markov kungu ne tikai par šā ziņojuma kvalitāti, bet arī par neatlaidību, kas bija vajadzīga, lai to pabeigtu, neraugoties šķēršļiem, kurus viņa ceļā lika galvenokārt daži Transporta komitejas dalībnieki – iespējams, viņi to darīja netīši.

Tiešām nožēlojami, ka, runājot par ziņojumu, kura vienīgais mērķis ir glābt dzīvību tūkstošiem ES iedzīvotāju, daži kolēģi, izmantojot, iespējams, aizdomīgus un Britu impērijas nacionālistiski motivētus tiesiskus attaisnojumus, ir mēģinājuši apturēt šo Komisijas priekšlikumu, izvirzot šķietamus subsidiaritātes iemeslus. Varbūt dažiem no mums vajadzētu uzmanīgāk attiekties pret uzskatu, ka pašlaik Eiropai vairāk nekā subsidiaritāte ir vajadzīga vienotība un kohēzija. Taču izraisītā aizkavēšanās ir nesusi arī zināmu labumu, jo tā deva referentam iespēju uzlabot šo ziņojumu, iekļaujot tajā arī daudzus pirmajam ziņojuma projektam iesniegtos grozījumus.

Tas ir ļoti apsveicami. Attiecībā uz ziņojuma saturu es gribu uzsvērt, ka piekrītu referentam, ka I, II un III pielikumam ir jābūt saistošam. Ja tā nebūs, tad šī priekšlikuma vērtība, bez šaubām, mazināsies.

Nobeigumā es vēlētos izmantot iespēju atgādināt Parlamentam un komisāram divus svarīgus ceļu drošības jautājumus. Pirmkārt, efektīvs ceļa segums ar augstu berzes koeficientu var samazināt transportlīdzekļa bremzēšanas distanci gandrīz par 50 %. Tas var radīt ārkārtīgi lielas atšķirības, samazinot satiksmes negadījumu skaitu uz mūsu ceļiem

Otrais punkts tieši neattiecas uz šo ziņojumu, taču to ir vērts atgādināt atkal un atkal, izmantojot katru iespēju. Tas ir šāds: trešdaļa no satiksmes negadījumiem, kuros iet bojā cilvēki, ir saistīta ar alkoholu. Daudzi negadījumi ir saistīti ar tādu alkohola līmeni braucēja asinīs, kas nepārsniedz juridiski noteiktās robežas. Nevajag muļķot iedzīvotājus un pašiem sevi. Braucējiem nav droša alkohola līmeņa. Jebkura alkohola deva kaitē braukšanas spējas. Ja mēs gribam ievērojami samazināt uz mūsu ceļiem nogalināto cilvēku skaitu, tas mums vajadzēt apsvērt alkohola nulles līmeņa politikas īstenošanu attiecībā uz braucējiem.

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE). - (DE) Komisār Tajani kungs! Es gribētu jūs apsveikt un novēlēt panākumus lēmumu pieņemšanā. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar ko atšķiras sacīkšu braucējs no parasta automobiļa, kravas automobiļa vai autobusa vadītāja, vai pat riteņbraucēja? Pirms brauciena sacīkšu braucējs izstaigā trasi, lai gūtu iespaidu par tās kvalitāti. Acīmredzot mēs to nevaram izdarīt mūsu plašajā Eiropas transporta tīklā. Neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā mēs atrodamies, mums ir jābūt drošiem par mūsu ceļu infrastruktūras obligāto kvalitātes līmeni.

Tādēļ ceļu infrastruktūras pārvaldība ir Eiropai svarīgs jautājums. Ceļu drošības uzlabošanai – kā bieži ir teicis Parlaments – ir horizontāla dimensija. Tās pamatā ir jābūt integrētai pieejai, saskaņojot esošo un jauno tiesību aktu īstenošanu un labas prakses izplatīšanu. Ceļu drošību ietekmē viss – braucēji, transportlīdzekļi un infrastruktūra. Mēs nesākam no nulles. Dažām valstīm jau ir ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības metodoloģija un stratēģija, un šīm valstīm ir jādod iespēja to saglabāt. Saistībā ar to ceļu infrastruktūras uzturēšana un paplašināšana ir uz nākotni vērsti jautājumi tieši tāpat kā pētniecība, izglītība un nodarbinātība.

Taču es vēlētos pievērsties tikai vienam punktam. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot kravas automobiļu stāvvietas visā Eiropā; tas ir drošības pārvaldības galvenais elements. Ja daudziem citiem strādniekiem ir iespēja brokastot kopā ar ģimeni un beigt darbu piecos pēcpusdienā, tad kravas automobiļu vadītāji atrodas ceļā reizēm nedēļām ilgi, dienām un naktīm, saņemot sliktu medicīnisku aprūpi, pacietīgi pieņemot prombūtni no mājām, nemaz nerunājot par to, ka viņiem jāsamierinās ar dažādajām personīgās higiēnas ievērošanas iespējām uz Eiropas autoceļiem. Tiešām, atšķirībā no lielākās daļas cilvēku kravas automobiļu vadītājiem ir jāmaksā lielas nodevas par šīm iekārtām. Viņiem nākas arī pārmaksāt, ja viņi nespēj atrast piemērotas stāvvietas, kur var apstāties un pavadīt Eiropas tiesību aktos noteikto atpūtas laikus. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga šī direktīva.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Šīs ir debates par ceļu drošību. Taču šis direktīvas priekšlikums savā ceļā jau ir piedzīvojis nopietnus negadījumus. Sakās ar to, ka Transporta un tūrisma komiteja noraidīja Komisijas priekšlikumu, uzskatot, ka tas ir nevajadzīgs un ir pretrunā ar subsidiaritātes principu.

Pēc tam, kad Padome vienojās par vispārēju sekošanu Komisijas priekšlikumam, lai padarītu nesaistošus direktīvas pielikumus un ierobežotu tās piemērošanu tikai Eiropas ceļu tīklā, beidzot bija iespējams – pateicoties apņēmīgajam referentam, kuru es apsveicu – pieņemt šo ziņojumu Transporta komitejā.

Ziņojums ne tikai mazina teksta birokrātiskumu, bet tajā ir ņemti vērā ceļu drošības pārvaldības atšķirīgie līmeņi dažādās valstīs. Tādēļ ziņojumā ir atbalstīta ierosme par labas prakses apmaiņu, pastāvīgi cenšoties labāk saskaņot pasākumus gan ES līmenī, gan starp dalībvalstīm.

Tādēļ mēs esam apmierināti, ka atkal apspriežam šo jautājumu, tagad pamatojoties uz tekstu, kas sniedz atjaunotu virsvērtību, atspoguļo spēju saskaņot rīcību Eiropas Savienībā un dod mums atbilstīgākus risinājumus, ņemot vērā to, ka reālā dzīve, kā mēs labi zinām, ir ļoti daudzveidīga. Ziņojums skaidri pavēsta mūsu iedzīvotājiem, ka, neraugoties uz dažiem negadījumiem ceļā, mums nav iemesla apstāties.

Saistītā ar to ir ierosināta definīcija visiem virzieniem un labākajai praksei visos ceļu pārvaldības posmos no ceļu drošības ietekmes novērtējuma līdz auditiem, tīkla drošības pārvaldībai un pārbaudēm.

Jāuzsver, ka grozītajā direktīvā nav paredzēta jaunu tehnisku noteikumu vai procedūru pieņemšana. Tā vietā dalībvalstis ar pamatnostādņu palīdzību tiek mudinātas iespējami labāk izmantot norādītās metodoloģijas, un ir pat izteikts aicinājums piemērot tās Eiropas ceļu tīklā neiekļautajiem valsts ceļiem.

Es tūlīt beidzu, priekšsēdētāja kungs! 2001. gadā Eiropas Savienība izvirzīja vērienīgu mērķi – līdz 2010. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu uz Eiropas ceļiem. Mēs sagaidām, ka šī direktīva kopā ar daudzām citām šajā Parlamentā apspriestajām un pieņemtajām ierosmēm arī var palīdzēt glābt daudzu Eiropas ceļu lietotāju dzīvības.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu atbildēt uz komentāriem, ko šajās debatēs izteica daudzi deputāti. Tik daudzu deputātu klātbūtne, neraugoties uz vēlo stundu, liecina par šā jautājuma ārkārtējo nozīmi un to, ka ikviens uzskata to paar prioritāti.

Vispirms es vēlos pateikties Markov kungam par darbu. Tas nevarēja būt viegls, bet labam politiķim ir jāprot lietot vidutāja prasmi. Man šķiet, ka Markov kungs to ir izmantojis, panākot rezultātu, ko noteikti apstiprinās Komisija.

Attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem, par ko runāja Sommer kundze, es uzskatu, ka vakar mana politiskā paziņojuma uzklausīšanā es uzsvēru, cik svarīga ir ne tikai Komisijas, bet arī Parlamenta pievēršanās sarežģītajam ceļu drošības jautājumam. Es vēlos, lai tā kļūtu par prioritāti pat tad, ja tā nav gluži pilnīga Komisijas kompetence, jo es domāju, ka mūsu kā vecāku sirdsapziņa liek mums iesaistīties galvenajā iniciatīvā, lai krasi samazinātu upuru skaitu uz ceļiem.

Tādēļ es vēlos, lai pasākums, kuru Komisija iecerējusi rīkot 10. jūnijā Briselē kā tikšanos ar jauniešiem, kļūtu nevis par oficiālu sanāksmi, bet par īpašu notikumu, ja iespējams, ar plašu atspoguļojumu presē, uzaicinot publikas pārstāvjus pastāstīt par briesmām, ar kurām viņi ik dienas sastopas uz ceļiem, un it īpaši par briesmām, kam pakļauti jauni cilvēki.

Es gribētu atbildēt uz Matsakis kunga teikto – es pievienojos jūsu viedoklim par alkoholu. Alkohols un narkotikas ir divi elementi, kas apdraud pārāk daudzu jauniešu dzīvības uz ceļiem visā Eiropā. Tādēļ es aicinu jūs piedalīties jauniešu pasākumā 10. jūlijā. Mums viņi nepārprotamiem vārdiem jābrīdina par apdraudējumiem, kādiem viņi pakļauj sevi, it īpaši atgriežoties no diskotēkām vakaros un no naktsklubiem nedēļas nogalēs.

Pēc tam, 13. oktobrī, pilsētās tiks atzīmēta Eiropas Satiksmes drošības diena. Komisija veic sagatavošanas darbus ne tikai Parīzē, bet arī citās Eiropas pilsētās. Piedaloties šī Parlamenta deputātiem, parādīsim, ka tā ir nevis pārejoša parādība, bet gan dienas, kas raida pozitīvus vēstījumus mūsu jauniešiem. Ja mēs spēsim izglābt kaut vienu dzīvību, šis labais darbs mūs pavadīs visu atlikušo mūžu. Tādēļ mums ir jāparāda apņēmība, un tādēļ es tā iekarstu, runājot par šo jautājumu, kuru, es atkārtoju, es uzskatu par prioritāti transporta nozarē un par manu pienākumu vissvarīgāko aspektu.

Komisijas loceklis. – Iespējams, ka ir vieglāk tulkot, ja es runāju franču valodā. Es gribētu pateikties Griesbeck kundzei par vārdiem, ka viņu ļoti iepriecina tas, ka es runāju franču valodā, bet, tā kā es pirmo reizi ierados Parīzē, būdams sešus mēnešus vecs, es sāku runāt franču valodā agrāk nekā itāļu valodā. Tomēr tagad es turpināšu itāļu valodā.

Komisijas loceklis. – Lichtenberger kundze teica, ka, vainojamas, bez šaubām, ir cilvēku kļūdas. Es savā runā teicu, ka cilvēka kļūda, protams, ir galvenais faktors, bet padomājiet, cik daudz slikti būvētu ceļu izraisa negadījumus – pietiek atcerēties automašīnas slīdēšanu uz slapja ceļa. Slikti veidots ceļš tikai dažu strukturālo elementu defektu dēļ tik bieži ir vienīgais nāves cēlonis cilvēkam, kurš var būt braucis ar normālu ātrumu. Esmu vienisprātis ar Matsakis kungu un pateicos par viņa tehniskajiem padomiem attiecībā uz bremzēšanas attālumiem un īpašu ceļa seguma materiālu izmantošanu. Mums ir jādod zīmes, pozitīvi vēstījumi. Nedomāju, ka būtu jārunā par Eiropas Savienības iejaukšanos gadījumos, kad tiek raidīts pozitīvs vēstījums.

Man žēl, ka Nattrass kungs runāja un pēc tam izgāja no plenārsēžu zāles, jo tad, ja uzdod jautājumu, būtu labi uzklausīt arī atbildi pat no tāda komisāra, kurš balotējies daudzās vēlēšanās un vairākas reizes ir ievēlēts Eiropas Parlamentā; un es varu jums apliecināt, dāmas un kungi, ka tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā saskaņā ar Itālijas sistēmu ir daudz grūtāk nekā saskaņā ar Apvienotās Karalistes sistēmu. Tomēr es negribu iesaistīties strīdos; tas bija tikai mazs joks, un cerēsim, ka Nattrass kungs klausās mūs savā birojā. Lai nu kā, iespējams, ka viņš nav pietiekami uzmanīgi lasījis normatīvo tekstu, kuru mēs šovakar apspriežam. Normatīvajā tekstā, kuru mēs apspriežam, nav izvirzītas nekādas prasības ne Apvienotajai Karalistei, ne Vācijai, jo direktīvā iekļauto procedūru paraugam īpaši izmantotas AK un Vācijas sistēmas. Tādēļ es domāju, ka Nattrass kungs spēs mainīt nostāju, ja uzmanīgi pārlasīs šo tekstu.

Esmu pilnīgi vienisprātis ar Ţicău kundzes, Kuc kunga un Ayala Sender kundzes prasību par drošiem automobiļu stāvlaukumiem – es liku to saprast runā, ko teicu, cenšoties iegūt Transporta komitejas uzticību; un Valensijas iniciatīva ir pirmais solis. Esmu iecerējis to turpināt arī tādēļ, ka rezultāti neapšaubāmi ir ļoti pozitīvi. Daudzi deputāti, tostarp daži deputāti no jaunajām dalībvalstīm, lūdza mani pirmkārt rīkoties pie robežas ar Krieviju, jo kravas automobiļi tur tiek demolēti. Es noteikti domāju, ka arī tur ir vajadzīga rīcība un ir jāturpina Komisijas uzsāktais izmēģinājuma projekts. Ciktāl tas skar mani, es esmu nolēmis turpināt darbību šajā virzienā.

Nobeigumā man jāsaka, ka reizēm labais ir vislabākā ienaidnieks, un mēs varam justies apmierināti, ja mums izdodas izveidot normatīvu tekstu, kas, iespējams, var radīt iebildumus, bet par kuru ir vienprātība. Atkārtoju, ka esmu pateicīgs Markov kungam. Šī direktīva neapšaubāmi ir godīgs kompromiss. Iespējams, daži būtu devuši priekšroku regulai, taču dalībvalstīm, kuras jau ir ieviesušas procedūras, par kurām mēs runājam, nevajadzēs tās mainīt – un es vēlreiz uzsveru šo punktu; bet dalībvalstis, kurām nav pieredzes šajā jomā, būs ieguvējas no šajā direktīvā atbalstītās labas prakses apmaiņas, kas līdz šim bijusi nepietiekama. Turklāt dalībvalstīm būs pieejami pētniecības projektu rezultāti, kas dos tām iespēju pilnībā īstenot šo direktīvu.

Markov kungs, nobeigumā es vēlreiz pateicos par jūsu pacietību un parādīto starpnieka prasmi! Jūs acīmredzot esat labs politiķis. Paldies jums, un paldies jums, priekšsēdētāja kungs!

  Helmuth Markov, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu vēlreiz pateikties visiem kolēģiem deputātiem par šīm debatēm. Ir noskaidroti vismaz divi jautājumi. Pirmkārt, mēs visi esam norūpējušies par ceļu drošību, un, otrkārt, cik tālu mēs ejam, lai risinātu šo jautājumu Eiropas līmenī, un šeit viedokļi ļoti atšķiras.

Bez šaubām, mani ļoti iepriecināja tas, ka arī citi kolēģi pieprasīja saistošus pielikumus. Diemžēl Transporta un tūrisma komitejā es nespēju panākt šīs direktīvas darbības jomas paplašināšanu līdz ceļu infrastruktūrai, kas nav iekļauta Eiropas ceļu tīklā. Vienā no apsvērumiem tagad ir teikts, ka tas ir iespējams, un es, protams, ceru, ka Komisija vēlāk izvirzīs jaunu priekšlikumu, jo es uzskatu to par vajadzīgu.

Tātad šis ir pirmais mazais solis. Ja mēs salīdzinām to ar cilvēku, tad tas nav liels solis, tas ir solis, kuru vārētu spert jūs vai es. Iespējams, tik mazs solis, kādu varētu spert sešus vai septiņus mēnešus veca bērniņa mazās pēdiņas. Cerēsim, ka direktīva dos ļoti ātrus rezultātus un samazinās upuru skaitu uz ceļiem, jo tās ir mūsu galvenās rūpes un to mēs mēģinām panākt. Vēlreiz paldies visiem, un apsveicu ar iecelšanu amatā, komisāra kungs!

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Šī direktīva ir neapšaubāmi vajadzīga īpaši galvenajiem ceļu infrastruktūras projektiem. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis ir atbildīgas par svarīgiem drošības aspektiem, uzņemoties kopīgu atbildību.

Projektētais un daļēji izveidotais Eiropas ceļu tīkls ir viens no drošākajiem pasaulē. Lielākie sarežģījumi, kas saistīti ar infrastruktūras vispārējo drošību, rodas nevis uz TEN-T vai uz automaģistrālēm, bet uz parastiem ceļiem īpaši ārpus pilsētām.

Tādēļ galvenokārt attiecībā uz reģionālo un vietējo ceļu tīklu ir vajadzīga rūpīga analīze, lietpratīgi projektēti un īstenoti ceļu būves projekti un efektīvas pārbaudes, un tāpēc es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāpārņem un atbildīgi jāīsteno visi šie saprātīgie principi ne tikai tur, kur tas tiek prasīts, bet galvenokārt tur, kur tas ir vajadzīgs.

Tā kā šīs direktīvas noteikumu izpilde nav obligāta īpaši no birokrātiskā un administratīvā viedokļa, tā ir jāīsteno kā labas prakses procedūru kopums, lai pārraudzītu visas Eiropas Savienības ceļu infrastruktūras.

18. Aitkopības un kazkopības nozares nākotne Eiropā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0196/2008), ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavojis Liam Aylward, par aitkopības un kazkopības nozares nākotni Eiropā (2007/2192(INI)).

  Liam Aylward, referents. − (GA) Priekšsēdētāja kungs! Aitkopības un kazkopības nozare ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikai un videi. Aitkopība un kazkopība ir vēl svarīgāka attālajos apgabalos un kalnu reģionos, kur no tās nereti ir atkarīgas izredzes ekonomikā un lauksaimniecībā. Šai nozarei nav nelabvēlīgas ietekmes uz vidi, un tā aizsargā lauku ainavu.

Taču pašlaik šī nozare izjūt Eiropas Savienības spiedienu. Kopš 2000. gada aitkopības ražība ir pazeminājusies par 12.5 %. Lauksaimnieki pamet šo nodarbi, jo darbs ir smags un atalgojums – pārāk zems. Aitas gaļas patēriņš samazinās, jo dažiem šķiet, ka tā ir pārāk dārga un sarežģīti pagatavojama. Īpaši tas attiecas uz jauniem cilvēkiem. Tirgū palielinās arī konkurence no citām valstīm.

Ja tagad nekas netiks darīts, tad līdz 2015. gadam aitas gaļas ražošana samazināsies par 10 %. Šī nozare ir jāaplūko saistībā ar KLP „veselības pārbaudi”, un ir vajadzīga steidzama rīcība.

, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Kopš 2007. gada jūnija, kad man uzdeva sagatavot šo ziņojumu, es esmu uzsācis plašas sarunas ar ieinteresētajām pusēm – lauksaimnieku organizācijām, aitkopības ražojumu apstrādes nozari un patērētāju organizācijām. Ernst and Young apkopoja ļoti rūpīgu pētījumu par aitkopības un kazkopības nozari, par ko es vēlētos viņiem pateikties. Es apspriedos ar lauksaimniecības komisāri Fischer Boel kundzi un daudziem Eiropas ministriem, kuri sniedza ļoti lielu atbalstu šā ziņojuma sagatavošanā. Es vienmēr cenšos saglabāt reālu attieksmi priekšlikumos, kurus izvirzu.

Es gribētu ļoti īsi norādīt uz galvenajiem ieteikumiem šajā ziņojumā.

Pirmkārt, jaunas aitkopības saglabāšanas vides sistēmas īstenošana, kas dotu iespēju ar valsts un Eiropas Savienības līdzekļu līdzfinansējumu maksāt lauksaimniekiem par katru aitu, ņemot vērā aitkopības saglabāšanas labvēlīgo ietekmi uz vidi.

Otrkārt, papildu samaksā par tradicionālajām kalnu šķirnēm, lai saglabātu aitkopību trauslos reģionos.

Treškārt, ES noteikumi par aitkopības ražojumu marķējumu ar vienotu ES logo, lai patērētāji varētu atšķirt ES izstrādājumus no trešo valstu ražojumiem; to nodrošinātu daudzi kritēriji, piemēram, saimniecību apstiprināšanas sistēmas un izcelsmes valsts norāde, tādējādi garantējot patērētājiem pilnīgu informāciju par produkta izcelsmes vietu.

Ceturtkārt, pārskatīt no 2009. gada 31. decembra paredzēto obligāto elektronisko aitu identifikācijas sistēmu. Tā kā to ir grūti īstenot, tā ir dārga, un tās priekšrocības nav pierādītas, mēs ierosinām ļaut katrai dalībvalstij pašai izlemt, vai ieviest brīvprātīgu elektronisko iezīmēšanu, ja tās to vēlas.

Piektkārt, palielināt Eiropas Komisijas pašreizējo gada budžetu pārtikas atbalstam, kura apjoms 2008. gadā ir EUR 45 miljoni; nodalīt finansējumu ES aitas gaļai; grozīt un vienkāršot šā budžeta pārvaldības praktiskos noteikumus, lai varētu piešķirt aitas gaļai vērā ņemamu piekļuvi šim budžetam.

Sestkārt, Eiropas Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem par cenu pārredzamību šajā nozarē, sniedzot informāciju patērētājiem un ražotājiem.

Septītkārt, Eiropas Komisijai pārskatīt pašreizējos importa kvotu pārvaldības režīmus, lai nodrošinātu ES ražotajai aitas gaļai aizsardzību pret negodīgu konkurenci, un lai Eiropas Savienība varētu iegūt sensitīva produkta statusu aitas gaļas izstrādājumiem.

Astotkārt, atbalstīt Eiropas Komisijas veikto pētniecības un attīstības darbu mazo atgremotāju nozarē, pievēršoties gan tehniskajiem jauninājumiem lauku saimniecības, gan jauniem izstrādājumiem.

Devītkārt, nākamajos astoņos mēnešos paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes pārskata vienkāršošanas pasākumu daļā Eiropas Komisijai ir jāatļauj 14 dienas iepriekš paziņot mājlopu audzētājiem, ka saimniecībā tiks veiktas savstarpējās atbilstības pārbaude.

Un nobeigumā, jāizveido ES īstenošanas darba grupa, kurā jāiekļauj Eiropas Komisijas, prezidentūras un Padomes pārstāvji. Šī ES īstenošanas darba grupa pārraudzīs vajadzīgās praktiskās reformas, lai Eiropas aitkopības nozare kļūtu dzīvotspējīga, konkurētspējīga un ienesīga.

Es gribētu lūgt kolēģus atbalstīt šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka tā īstenošana būs liela palīdzība Eiropas Savienības aitkopības un kazkopības nozares glābšanā.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es aizstāju komisāri M. Fischer Boel, kura, bez šaubām, pazīst šo nozari labāk nekā es.

Neraugoties uz to, kā priekšsēdētāja vietniekam M. Mauro zināms, es esmu dzimis tādā Itālijas reģionā, kura vēsture, kura raison d’être ir aitkopības un kazkopības lauksaimniecība. Patiesībā arī mans uzvārds ir radies no kādreiz aitkopju valkāto kurpju nosaukuma. Tādēļ iespēja paust Komisijas viedokli par šo tematu sagādā man īpašu prieku.

Es gribētu sākt ar pateicību Aylward kungam par ierosmi veidot šo ziņojumu. Kā nesen, izvirzot priekšlikumus par KLP veselības pārbaudi, teica Fischer Boel kundze, lauksaimnieki ir lauku aizgādņi: viņi aizsargā mūsu kopīgo dabas mantojumu, un daudzos lauku apvidos viņi joprojām ir ekonomikas dzīvā sirds.

Es gribētu papildināt, ka, manuprāt, tas ir īpaši patiesi teikts attiecībā uz aitkopjiem. To sakot, es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka aitkopības un kazkopības nozare pelna īpašu uzmanību. Neraugoties uz to, ir svarīgi atšķirt divas ļoti dažādas apstākļu kopas šajā nozarē: no vienas puses, ekstensīva lauksaimniecība, kas ir daudz labvēlīgāka videi, bet mazāk ienesīga cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas, un, no otras puses, intensīvās lauksaimniecības sistēmas, kas ir daudz konkurētspējīgākas, bet ar mazāku ilgtspēju attiecībā pret vidi.

Svarīgi atgādināt, ka nesenās KLP reformas mērķis bija paaugstināt Eiropas Savienības lauksaimniecības efektivitāti un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspēju. Tagad veselības pārbaude apstiprinās šā divkāršā mērķa derīgumu. Protams, mēs nevaram saglabāt mākslīgus ierobežojumus, kas neļauj lauksaimniekiem izpildīt augošo pieprasījumu, tomēr tajā pašā laikā mums ir jāturpina uz vides aizsardzību vērsta politika.

Tādēļ Komisija ir ierosinājusi iekļaut veselības pārbaudē spēcīgāku un precīzāk vērstu atbalstu vides ziņā jutīgai ražošanai. Viens no šādiem priekšlikumiem ir saglabāt saistīto atbalstu aitām un kazām. Turklāt mēs iesakām elastīgāk piemērot pašreizējo 69. pantu, lai aitkopības nozare no tā varētu gūt īpašu labumu.

Nobeigumā, mēs ierosinām nostiprināt lauku attīstības politiku, lai aizsargātu vidi un lauku ainavu, radītu darbavietas un nodrošinātu izaugsmi un inovāciju lauku apgabalos, pievēršot īpašu uzmanību nomaļajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem un reģioniem, kuri ir sevišķi atkarīgi no lauksaimniecības.

Nobeigumā, dāmas un kungi, es esmu pārliecināts, ka jaunie priekšlikumi dod daudz iespēju aitkopības un kazkopības nozarei. Tiklīdz Parlamentā un Padomē noslēgsies sarunas un tiks izdarīti secinājumi, pienāks nozares darbinieku kārta izmantot šīs iespējas, cik vien labi var.

  James Nicholson, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā apsveikt jauno komisāru ar stāšanos amatā! Es ar prieku gaidu sadarbību ar viņu turpmākajos gados un vēlu viņam veiksmi ļoti atbildīga komisāra amatā. Es zinu, ka šovakar viņš ir iesaistīts savā konkrētajā jomā un aizstāj Mariann Fischer Boel, bet man – un es atzīstu viņa teikto – nav šaubu, ka viņa priekšzināšanas šajā nozarē ir ļoti labas.

Viņš nāk no šī Parlamenta tāpat kā daudzi politiķi. Man ir liels prieks redzēt komisāru, kurš patiesi bija deputāts, kurš zina, ko domā un jūt deputāti. Tātad, komisāra kungs, es ceru, ka jūs neuztversit personīgi dažas lietas, ko es šovakar varētu pateikt, bet atstāstīsit tās Mariann Fischer Boel un pateiksit viņai, ko es patiesībā domāju.

Parlamentam iesniegtais ziņojums par aitkopības un kazkopības nozari ir savlaicīgs, un tajā ir vispusīgi aplūkotas īpašās grūtības, ar kurām pašlaik sastopas šī nozare.

Aitkopības un kazkopības nozare daudzus gadus ir bijusi neienesīga. Šo nozari ir nospiedušas zemas cenas, lēts imports un zema vilnas cena. Aitkopības produktu ražošana galvenokārt notiek kalnainos un nelabvēlīgākos reģionos, kuros nav lauksaimniecības alternatīvas. Kad jauni cilvēki raugās nākotnē, viņi redz, ka nespēj izdzīvot no ienākumiem, ko pašreiz dod šī nozare. Tādēļ viņi pagriež muguru aitkopības un kazkopības lauksaimniecībai.

Vidusposma pārskats neuzlaboja šīs nozares finansiālo dzīvotspēju. Šai nozarei ir jāsaņem īpaša uzmanība saskaņā ar pašreizējo veselības pārbaudi, un mums ir jānoskaidro, kā mēs varam vislabāk uzlabot tās dzīvotspēju.

Man jāsaka, ka Komisijas priekšlikums par ierosinātās elektroniskās iezīmēšanas īstenošanu sagraus šo nozari. Ja kādreiz tiešām ir bijis kāds nepārdomāts priekšlikums, tad tas ir šis. Šī nozare vienkārši nevar atļauties par to maksāt. Vairumā gadījumu šī zīme patiesībā maksās vairāk nekā pats dzīvnieks.

Komisija var kliedēt bailes, pieņemot mūsu grozījumu par priekšlikuma atlikšanu līdz 2012. gadam. Tas dotu laiku pārbaudīt, vai ir uzlabojusies ar iezīmēšanu saistītā tehnika, un vai izmaksas ir samazinājušās. Tad un tikai tad mēs tiešām varam uzlabot izsekojamību, ko pieprasa Komisija.

Tagad atļaujiet man pievērsties priekšlikumam par darba grupu, ko, šķiet, vienmēr izvirza kā risinājumu jebkurai problēmai, vai tā būtu dalībvalstī, vai Eiropā. Lauksaimniecības nozare ir piebārstīta ar darba grupu ziņojumiem, kuri parādījušies slavas spožumā tikai tādēļ, lai nokļūtu vēstures mēslainē, nekad nesasniedzot nospraustos mērķus.

Tie vienmēr ir labi domāti, bet, ja nav uzraudzības un finansiāla atbalsta, šādi ziņojumi ir lemti neveiksmei.

Baidos, ka ar šo nenotiks citādi. Ir steidzami jāattīsta šī ziņojuma ierosme. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai vajadzētu ik pa sešiem mēnešiem ziņot par stāvokli nozarē un to, kas tiek darīts nozares attīstībai un uzlabošanai.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es gribu pateikties referentam Aylward kungam par lielisko darbu, ko viņš paveicis, apspriežoties ar speciālistiem un aitkopības un kazkopības nozari, un par ļoti vispusīgo ziņojumu, kuru viņš mums iesniedzis.

Aitkopības un kazkopības nozarei iepriekšējos desmit gadus klājās grūti veselas virknes krīžu, piemēram, epizootisku slimību, dēļ, bet vēl vairāk tādēļ, ka tika pārtraukts atbalsts, un tā rezultātā ievērojami samazinājās aitu un kazu skaits, jo audzētāji pārtrauca darbību. Šajā nozarē pašlaik ir patiesas grūtības, un tagad mums ir pienācis laiks celties un ņemt to vērā, jo šī nozare spēj ražot augstas kvalitātes gaļu un pienu, un tai ir ļoti svarīga nozīme dabas saglabāšanā un vietējās teritorijas uzlabošanā, un tas nozīmē arī ugunsgrēku un dabas katastrofu draudu novēršanu.

Es atbalstu mūsu referenta un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas izvirzīto priekšlikumu par finansiālu atbalstu ražošanai un lauksaimniecības izstrādājumu popularizēšanai. Sastopoties ar ārzemju importu, kas līdzinās jau gandrīz ceturtdaļai no Eiropas ražojumiem, es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas kvalitātes zīmi, ko var lietot papildus vietējās un valsts izcelsmes marķējumam.

Turklāt es domāju, ka elektroniskās iezīmēšanas sistēmas īstenošana Eiropas iestāžu noteiktajā termiņā būs iespējama tikai tad, ja Eiropas Savienība vispirms piešķirs vajadzīgo finansējumu, jo pati nozare tās pašreizējā stāvoklī to nespētu paveikt. Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es esmu pārliecināta, ka darba grupas izveide būtu piemērots solis, tomēr, manuprāt, tajā ir jāiekļauj profesionālo organizāciju pārstāvji, lai varētu stingri pārraudzīt notikumus šajā nozarē.

Nobeigumā es gribētu atgādināt, ka mums ir jārīkojas ar zināmu steigu un noteikti līdz nākamajam gadam, ja mēs gribam glābt šo nozari, jo es baidos, ka tad vienkārši būs par vēlu piemērot 69. pantu, kas tagad ir kļuvis par 68. pantu, krīzes situācijā esošo nozaru veselības pārbaudei.

  Alyn Smith, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es šovakar gribētu pievienot savus apsveikumus referentam. Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu kopš pirmās iepazīšanās ar to, un es joprojām atbalstu to mūsu grupas vārdā.

Aylward kungs, bez šaubām, ir plaši apspriedies ar nozari – ar cilvēkiem, kuri zina, ko runā, un tas skaidri saskatāms šajā ziņojumā, kas varētu sniegt dažus labākās prakses paraugus dažiem citiem referentiem.

Es pievērsīšos diviem jautājumiem. Priekšlikums par īstenošanas darba grupas izveidi ir neapšaubāmi galvenais. Šajā Parlamentā mēs regulāri nākam klajā ar neskaitāmām ,,vēstulēm Ziemassvētku vecītim”, un tām nav obligāti jāīstenojas dzīvē. Skotijas un Eiropas aitkopjiem tiešām vajadzīgs labāks darījums, un mums ir vajadzīgi regulāri ziņojumi par to, ko dara šī nozare un kas mums ir jādara tās uzlabošanai.

Otrais jautājums, kas nepārsteigs kolēģus, ir aitu identifikācija un elektroniskā iezīmēšana. Es būtu pateicīgs, ja arī komisārs, kuru es apsveicu jaunajā amatā, varbūt varētu ieskatīties ar svaigu aci šajā jautājumā, pat ja tas nav viņa kompetencē, un atzīt, ka šis labi domātais, bet ārkārtīgi kļūdainais priekšlikums ir tieši tas, kas šoreiz vai pat vispār nav vajadzīgs Eiropas aitkopības un kazkopības nozarei.

Tas ir kļūdains trīs iemeslu dēļ: priekšlikumi ir nepraktiski, jo tas, kas darbojas uz Briseles tāfeles, nedarbosies ziemas salā Skotijas pakalnos; tie nav pierādīti – pat šīs tehnoloģijas izveidotāji atzīst, ka viņiem vēl daudz jāstrādā; un tiem ir slikti termiņi, jo ekonomiskās sekas varētu likt pārtraukt jebkādu darbību ārkārtīgi daudziem lauksaimniekiem.

Tātad Aylward kunga ziņojums ir lielisks. Es ar prieku to atbalstu, bet mums vēl joprojām ir ļoti daudz darba.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Tā kā es šajās debatēs runāju Nāciju Eiropas grupas vārdā, es gribētu pievērst uzmanību četriem jautājumiem.

Pirmkārt, kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reforma, kas bija saistīta ar tiešo maksājumu atdalīšanu no ražošanas, izraisīja ilgstošu Eiropas teritorijā audzēto aitu un kazu skaita samazināšanos.

Otrkārt, šīs nozares lejupslīdi veicināja citi faktori. Viens no tiem bija ražošanas izmaksas, kas pārsniedza vidējo, galvenokārt saistībā ar degvielas, elektrības un barības cenām. Turklāt neatbilstīgs daudzums gaļas tika ievests no trešām valstīm, kurās lauksaimniekus nesaista tik stingri noteikumi attiecībā uz lopkopību.

Treškārt, šāda veida lopkopībai ir svarīga nozīme dabiskās vides aizsardzībā, piemēram, mazauglīgas augsnes kopšanā ar dabiskiem paņēmieniem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tā palīdz arī ainavu aizsardzībā. Turklāt aitas un kazas audzē reģionos, kuri visādā ziņā ir nepiemēroti jebkādai citai lauksaimnieciskai darbībai.

Ceturtkārt, ir vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu aitkopības un kazkopības nozari Eiropas līmenī. Tas ir īpaši saistīts ar ražotāju ienākumu atbalsta sistēmas ieviešanu, lai stimulētu viņus attīstīt šāda veida ražošanu.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Ir labi zināms, ka aitkopība un kazkopība ir ārkārtīgi svarīga īpaši nelabvēlīgākajos un kalnu reģionos, jo tā palīdz noturēt cilvēkus šajā vietā, dabiski uztur mazauglīgākos apgabalus un saglabā ainavas un jutīgas ekosistēmas. Tā palīdz novērst arī meža ugunsgrēkus, piemēram, manā valstī.

Tā sakot, ražošana Eiropas Savienībā neapmierina pieprasījumu, un dzīvnieku skaits pastāvīgi samazinās. Tādēļ ir svarīgi īstenot pasākumus, kas palīdzēs uzlabot ražotāju ienākumus un palielinās gaļas, piena, siera un citu izstrādājumu ražošanu, lai iesaistītu jaunus lauksaimniekus šajā nozarē un atbalstītu mazus un vidējus ģimenes uzņēmumus.

Ir vajadzīga steidzama rīcība visos atbalsta pasākumos, galvenokārt finanšu jomā, ievērojot ražošanas augstās izmaksas, epidēmijas, kas bieži skar šos dzīvniekus, un niecīgo tehnisko atbalstu dažādās jomās, īpaši medicīniskajā un veterinārajā palīdzībā.

Mums ir jāpievērš uzmanība milzīgajai atšķirībai starp zemajām cenām, kuras ražotājiem maksā starpnieki un lielveikali, un ļoti augstajām cenām, kuras maksā patērētāji. Tas nozīmē, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpiešķir absolūta prioritāte cenu pārredzamības jautājumam šajā nozarē.

Taču mums īpaši jāveicina apvienību veidošana, jānodrošina virzība uz taisnīgām cenām par mazos apjomos ražotu gaļu, pienu un sieru un jāveido vietējie tirgi, kas tuvina ražotājus un patērētājus.

Jaunajam pārskatam ir jāmaina šis stāvoklis, īstenojot vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aitas un kazas gaļas ražošanas lejupslīdi, kas Eiropas Savienībā vērojama kopš 2003. gada, kad notika kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tika ieviesta vienoto maksājumu sistēma, pārtraucot subsīdiju piesaisti ražošanai. Viens no šiem pasākumiem ir ārkārtas atbalsts elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanai, kurai, kā jau teikts, ir jābūt tikai brīvprātīgai vismaz šajā posmā, lai pārmērīgi neapgrūtinātu ražotājus.

Man jāuzsver arī garantēta papildu maksājuma nozīme retu vietējo, tradicionālo un reģionālo aitu un kazu šķirņu audzētājiem. Šāda veida audzēšana ir jāpalielina kalnos un citos īpašos reģionos, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā un saglabātu šos dzīvniekus jutīgos reģionos.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ir nepieciešams ar dažādu pasākumu palīdzību sniegt atbalstu tradicionālo siera šķirņu ražošanai no šo dzīvnieku piena. Mums ir jāsaglabā līdz mūsdienām izdzīvojušie nerūpnieciskie procesi, kas ir daļa no mūsu kultūras mantojuma, un mums ir jānodrošina, lai aitu ganiem un citiem aitas un kazas gaļas un piena ražotājiem būtu iespēja turpināt siera izgatavošanu un pārdošanu tieši patērētājiem vietējā tirgū.

Man jāsaka paldies referentam par šo ziņojumu.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mēs esam pievērsušies nopietnam jautājumam, proti, Eiropas aitu un kazu ganu pakāpeniskai izzušanai. Pasaulē ir miljards aitu, bet Eiropā to ir tikai 97 miljoni, citiem vārdiem sakot, mazāk nekā 10 %, un ja ir runa par aitu mātēm, tad stāvoklis ir vēl ļaunāks, jo tagad Eiropā to ir tikai 67 miljoni. Acīmredzot AK var radīt ilūziju ar 15 miljonu aitu ganāmpulku, un arī Spānija ar 16 miljoniem, bet priekšsēdētāja N. Parish Īrija ir pašpietiekama 333 % apmērā. Taču Francija ir pieredzējusi ganāmpulku samazināšanos no 13 miljoniem aptuveni pirms 25 gadiem līdz apmēram 8 miljoniem šodien, un tie turpinās samazināties līdz nožēlojamiem 5 miljoniem 2015. gadā. Viens no diviem jēra stilbiem, ko apēd Francijā, ir iepirkts ārzemēs. Vēl ļaunāk ir tas, ka izzūd slaucamas aitas.

Protams, iemesli ir labi zināmi: barības izmaksu vispārējs pieaugums, samazināts patēriņš, aitkopju grūtā dzīve, cenu kritums, atbalsta atdalīšana un, galvenais, aitas gaļas beznodokļu imports no Jaunzēlandes. Katru gadu no Jaunzēlandes ieved aptuveni 227 000 tonnu gaļas, tas ir, divreiz vairāk nekā ražo Francijā. Tagad aitas neēd vilki; tagad Jaunzēlandes aitas apēd Eiropas aitas. Pirms pusotra gadsimta Jaunzēlandē bija 1 miljona aitu ganāmpulks; tagad tas ir 40 miljoni. Tādā pašā laikposmā skaitļi Francijā ir pazeminājušies no 30 miljoniem līdz 8 miljoniem.

Tātad ko mēs varam darīt? Mums ir vajadzīgs īpašs Eiropas plāns aitkopības nozarei, gatavība maksāt EUR 15 subsīdiju par katru slaucamu aitu un ganāmpulka subsīdijas, kas atbilst 125 % no liellopu ganāmpulka subsīdijām, ir vajadzīgi aizdevumi, lai palīdzētu modernizēt mājlopu mītnes, ērti pieejamas kautuves, Eiropas riska apdrošināšanas fonds mājlopu audzētājiem, atbalsta sistēma un kādēļ ne Erasmus dotācijas, lai jaunie aitu gani var doties mācīties amatu uz Spāniju vai Itāliju. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ja mums ir aitas, mums ir civilizācija.

  Neil Parish (PPE-DE). - Paldies, priekšsēdētāja kungs! Jā, Martinez kungs, es zināju, ka Jaunzēlandes aitas ir vainojamas daudzās lietās, bet nebiju iedomājies, ka tās ēd citas aitas, un īpaši Eiropas aitas!

Bet, nopietni runājot, es pateicos referentam par ļoti labu ziņojumu. Atļaujiet atkārtot Nicholson kunga vārdus, ka ir lieliski redzēt jūs šeit, komisāra kungs, un es priecājos, uzzinot, ka jūs nākat no aitkopības novada Itālijā; tādēļ es esmu pārliecināts, ka jūs spēsit noskaidrot visu šo projektu.

Aitkopība ir ārkārtīgi laba ne tikai lauksaimniecībai, bet arī videi, un šodien mēs daudz runājam par lielisku vidi lauksaimniecībai. Bet apgabalā, kuru es pārstāvu, Eksmūrā, Dārtmūrā un Bodminmūrā, plakankalnu, kalnu un pakalnu apgabalu zaļo ainavu uztur aitkopība.

Aitas gaļa ir ļoti veselīga sarkanā gaļa. Tā ir gaļa, kuras audzēšanai izmantota zāle, un ja tagad mēs dzīvojam laikmetā, kad cilvēki saka, ka viena kilograma proteīna izveidei vajag astoņus kilogramus graudu, tad neaizmirstiet, ka ar zāli audzēta gaļa ir ārkārtīgi vērtīga.

Mums ir jādodas laukā un tas jālaiž tirgū, jo tā ir veselīga gaļa, taču tā ir jāpārdod, un to es saku šī ziņojuma referentam – mārketings ir ārkārtīgi svarīgs.

Es tiešām vēlos redzēt tādu maksu par ganībām, ko maksā aitkopjiem, lai viņi turētu aitas pakalnu pusē. Es negribu piesaistīto maksājumus, jo es uzskatu, ka viss, ko tā panāks, būs aitu skaits, kas pārsniedz ainavas uzturēšanai nepieciešamo skaitu. Mums ir pareizs skaits, lai uzturētu ainavu, bet vajadzīgs arī labas kvalitātes aitu ganāmpulks, ko pēc tam var atbilstīgi pārdot.

Elektroniskā iezīmēšana – mēs tai neesam gatavi. Kad jūs brāzmainā lietū atradīsities pusceļā uz kalna virsotni un mēģināsit lasīt šos jaunos monitorus, jūs sapratīsit, ka to nevar izdarīt. Vēl nav sistēmas, kas pienācīgi pārtrauc dažādu aitu numuru vienlaicīgu pārraidi. Un neaizmirstiet, ka runa ir par miljoniem un miljoniem aitu Eiropas Savienībā. Mēs vienkārši tam neesam gatavi, un es teiktu: „Atlieciet to līdz 2012. gadam vai vēl tālāk.”

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas aitkopības nozarē jau daudzus gadus valda nopietna krīze, kas to novedusi līdz sabrukuma robežai, kā jau šeit tika minēts.

Tradicionāli zemo ienesību šajā nozarē vēl pasliktina barības cenu pieaugums un šo izstrādājumu patēriņa vispārēja samazināšanās.

Aylward kungs ziņojumā precīzi attēlo šo nozari un uzsver tās lielo nozīmi iedzīvotāju atbalstam visjutīgākajos un neaizsargātākajos reģionos šo cilvēku apdzīvotās vides saglabāšanai.

Šķiet, ir skaidrs, ka nepietiks ne ar tirgu, ne ar KLP pašreizējo atbalstu, lai noturētu šo nozari virs ūdens, it īpaši tādēļ, ka pašreizējās regulatīvās ražošanas izmaksas izraisa konkurētspējas zudumu salīdzinājumā ar ievestajiem izstrādājumiem, kuriem nav jāizpilda tādas pašas prasības.

Ja mēs nerīkosimies, pastāv nopietns risks, ka šie uzņēmumi var pazust, un līdz ar tiem var pazust viena no vissvarīgākajām, ja ne vienīgā, ekonomiskajām darbībām daudzos Eiropas lauku apgabalos, un tas radīs lielas grūtības zemes apsaimniekošanā.

Mūsu grupa atbalsta referenta ziņojumu, un ja mēs iesniedzām grozījumus, tad to mērķis bija tikai ziņojuma uzlabošana. Mēs esam nobažījušies ne tikai par tradicionālajām šķirnēm, kuras, bez šaubām, ir apdraudētas, bet arī par pašu lopkopību, kurai arī draud briesmas.

Kaut gan Smith kungs, šķiet, uzskata, ka aitas dzīvo vienīgi Skotijā, dažas mīt arī Spānijā. Patiesībā mēs, kā jau teikts, esam nākamie lielākie ražotāji aiz Apvienotās Karalistes, un mēs uzskatām, ka elektroniskā identifikācijas sistēma ir vienīgais veids, kā nodrošināt ganāmpulku izsekojamību, un vienīgais veids, kā nodrošināt, lai ES marķējums būtu pilnīgi uzticams.

Mūsu grupa pieprasa Kopienas finansēšanas sistēmas, lai atvieglotu elektroniskās identifikācijas ieviešanu paredzētajā laikā. Mēs gribam, lai Komisija iekļauj šīs nozares stratēģijā arī aitu ganu, slaucēju un cirpēju profesiju atdzimšanu, jo tās izzūd.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Stāvoklis aitkopības un kazkopības nozarē liecina, ka kopējā lauksaimniecības politikā ir iestājusies krīze. Tas ir vēl viens pierādījums, ka lauksaimniecības politika nesniedz cerēto un ka tās saglabāšana pašreizējā veidā izraisīs pārtikas apgādes drošuma zudumu.

Mēs esam piedzīvojuši krīzi labības tirgū, kad izrādījās, ka ir nepieciešams paņemt 2 900 000 hektāru no atmatā atstātās zemes. Pēc tam bija krīze piena tirgū, ko izraisīja ierobežošanas politika un lauksaimnieku sodīšana ar naudassodiem. Piena kvotu nācās strauji paaugstināt par 2 %, kas neļauj pilnīgi izpildīt saistības nākotnē.

Tagad izrādās, ka mums ir krīze arī aitkopības un kazkopības nozarē. Nopietns stāvoklis ir arī zirgkopībā un attiecībā uz daudzām lauksaimniecības kultūrām. Īsi sakot, lauksaimniecības politika ir jāmaina, bet ne nozares spiediena dēļ. Mēs nevaram pieļaut, lai lopkopjiem un patērētājiem tiku uzkrauts papildu slogs. Ar to es domāju, piemēram, aitu elektronisko iezīmēšanu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties jums un apsveikt komisāra kungu. Ja jūs to vēl neesat dzirdējis, komisāra kungs, tad šī Parlamenta vēstījums ir ļoti skaidrs – elektroniskā iezīmēšana ir ļoti slikta doma, un tā ir jāmet pie malas. Ja šis ziņojums – un es gribētu pateikties Liam Aylward par darbu pie tā – kaut ko panāks, tad es gribētu cerēt, lai tas panāk mazliet reālisma attiecībā pret aitu elektronisko iezīmēšanu. Jūs dzirdējāt iemeslus – tā nav praktiska, tā ir pārāk dārga, un aitkopji vienkārši to nelietos.

Pašlaik īru lauksaimnieki ir niknā omā – kā jūs zināt, pie mums notika balsojums par Lisabonas līgumu, – un būtu ļoti praktiski, ja Komisija varētu pateikt: ,,Uzklausīsim viņus un metīsim to pie malas.” Neieviesiet to!

Es gribētu pateikt kaut ko par ziņojumu, kurā izklāstītas grūtības aitkopības nozarē, un tās ir izklāstītas īpaši labi. Reāls risinājums aitkopjiem ir labākas tirgus cenas, un, ja mēs tās nevaram dabūt, tad lielāka daļa no tā, ko mēs, patērētāji, maksājam par aitas gaļu. Mums ir jāmudina jaunieši sākt ēst šo gaļu, kas, kas jūs dzirdējāt, ir veselīga pārtika. Tātad mārketinga pasākumi šīs ierosmes atbalstam ir ļoti svarīgi.

Es raizējos par 69. pantu. Mēs vienkārši pārdalām subsīdijas starp lauksaimniekiem, un es neesmu pārliecināta, ka tas ļoti labi izdosies ar tiem lauksaimniekiem, no kuriem nauda tiks paņemta.

Es atbalstu domu par videi piesaistītu maksājumu, tomēr esmu mazliet nobažījusies. Mums agrāk bija tādi maksājumi, un to dēļ bija sarežģījumi ar kalniem. Tad – uzminiet, kas notika – mēs atdalījām maksājumus, cerot atrisināt šos sarežģījumus, un tagad mēs mēģinām tos atkal piesaistīt. Taču aitkopības nozarei ir vajadzīgi papildu maksājumi, lai noturētu lauksaimniekus pie darba it īpaši sarežģītajos reģionos.

Pārejam pie darba grupas. Es neesmu lielā sajūsmā par darba grupām, taču ar prieku atbalstu šo ierosmi, ja referents, kā viņš teica, ir gatavs tai uzticēties un nodrošināt tās darbu. Vai drīkstu lūgt komisāra kungu noskaidrot, cik cilvēku, ja tādi ir, Komisijā nodarbojas ar aitas gaļu? Es secinu, ka ļoti maz. Man šķiet, ka tas ir viens cilvēks, bet es gribētu zināt.

Īsi sakot, Īrijas pieredze ar aitkopības stratēģiju nav laba. Pirms pusotra gada Īrijas lauksaimniekiem ar lielu pompu tika apsolīti EUR 28 miljoni. Uzminiet, kas notika? Līdz šim ir piešķirti EUR 9 000. Es ceru, ka šis ziņojums kaut ko uzlabos.

  Giovanna Corda (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt referentu Aylward kungu ar paveikto darbu pie šī ziņojuma, kura mērķis ir aplūkot aitkopības un kazkopības nozari Eiropā. Šīs nozares ir patiesi apdraudētas, jo jau daudzus gadus ražošanas apjoms tajās nepārtraukti samazinās.

Ražotāji tagad izvēlas pāreju uz cita veida izstrādājumiem, jo cenas ir dramatiski pazeminājušās un vairs nevar nodrošināt viņiem pietiekamus ienākumus. Turklāt Eiropas patērētāji, un it īpaši jaunā paaudze, ir zaudējuši interesi par šāda veida pārtiku. Mums ir jāatdzīvina šīs nozares, jo ne tikai gaļa, bet arī piens un siers ir mūsu valsts dabiskie ražojumi, un mums tie ir jāatbalsta. Šo nozaru saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga daudzu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, piena nozare tāpat kā gaļas nozare ir saistīta ar tradīcijām un prasmi, kuru mums joprojām ir jāpiedāvā patērētājiem. Otrkārt, šīs nozares nodrošina arī darbavietas šo izstrādājumu ražošanā, pārstrādē un pārdošanā iesaistītajiem cilvēkiem. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka aitu un kazu fermas bieži atrodas izolētos kalnu vai salu reģionos. Es to zinu, jo esmu dzimusi Sardīnijā, reģionā, kuru ļoti labi pazīstu un kur diversifikācijas iespējas ir ļoti ierobežotas. Turklāt aitām un kazām ir svarīga nozīme vides aizsardzībā. Tādēļ mums ir jānodrošina šo mājlopu fermu saglabāšana un tirgus atjaunošana aitkopības un kazkopības izstrādājumiem.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es uzskatu, ka mums iesniegtajā ziņojumā ir iekļauti daudzi noteikumi, kuru izpilde varētu izrādīties labvēlīga Eiropas aitkopības un kazkopības nozares nākotnei. Manuprāt, īpaši vērtīgi ir pasākumi, kas paredzēti papildu atbalsta sniegšanai aitkopībai kalnu reģionos un apgabalos, kur aitkopība ir vienīgā lauksaimniecības nozare.

Šī nozare nav īpaši ienesīga, un diezgan ilgu laiku tā piedzīvo daudzas grūtības. Ražošanas un patēriņa samazinājumam ir pievienojies importa un ražošanas izmaksu palielinājums. Turklāt pašreizējais infekciozā katarālā drudža uzliesmojums un tam sekojošie ierobežojumi attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanu un pārdošanu ir radījuši sociāli ekonomiskus papildu sarežģījumus.

Jānorāda, ka viens no nozares grūtību cēloņiem, starp citu, ir maksājumu un ražošanas atdalīšana. Ir jāierosina atbalsta instrumenti, lai palīdzētu atjaunot aitu un kazu ganāmpulkus Eiropas Savienībā. Es nespēju iztēloties, kā būtu, ja aitas pilnīgi pazustu no kalnu ainavas – tās vienkārši ir ainavas daļa.

Ņemot vērā nozares finanšu situāciju, ir grūti pamatot aitu un kazu elektroniskās iezīmēšanas ieviešanu. Vēlreiz atkārtoju, jaunu mikroshēmu ieviešanas izmaksas būs jāsedz ES lauksaimniekiem. Es uzskatu, ka tā vietā mums ir jāpievēršas iespēju meklēšanai, lai palielinātu aitas un kazas gaļas patēriņu. Abi gaļas veidi ir ļoti veselīgi no uztura viedokļa.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Manas valsts, Kipras, lauksaimniekiem pagājušajā gadā vislielākos sarežģījumus sagādāja neskaidrie un, kā atklājās, nepareizie mutes un nagu sērgas diagnosticēšanas rezultāti, kurus sniedza kāda Apvienotās Karalistes dzīvnieku slimību noteikšanas laboratorija. Šo dzīvnieku slimību laboratoriju Komisija izmanto kā atsauces laboratoriju. Tās dotie rezultāti izraisīja tūkstošiem dzīvnieku nogalināšanu un katastrofu daudziem salas aitkopjiem.

Šī laboratorija, es piezīmēšu, ir tā pati vieta, no kuras dažus mēnešus iepriekš izplatījās vīruss, kas izraisīja uzliesmojumu AK ar postošām sekām vietējiem lauksaimniekiem.

Vai drīkstu aicināt Komisiju vēlreiz un daudz kritiskāk izskatīt tās izmantotās dzīvnieku slimību atsauces laboratorijas normas, lai nodrošinātu tās zinātniskās uzticamības atbilstību pieprasītajam visaugstākajam līmenim?

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Man diemžēl jāsaka, ka Aylward kunga ziņojums patiesībā vairāk runā par Eiropas aitkopības un kazkopības nozares glābšanu nekā par tās nākotni.

Mēs tik tikko pamanījām, ka no mūsu ainavas ir praktiski pazudušas aitas un kazas, tāpat kā ir pazuduši zirgi. Mēs vairs nedzirdam zvaniņu skaņas vai suņu rejas. Pazūd arī no vietējām izejvielām izgatavotie izstrādājumi. Es runāju par tādiem izstrādājumiem kā piens, gaļa, vilna un ādas.

Es uzskatu, ka joprojām pastāv iespēja izglābt šo dzīvnieku audzēšanu vismaz dažos reģionos. Ja mēs neīstenosim vismaz referenta ierosinātos pasākumus, zooloģiskie dārzi būs vienīgā vieta, kur mēs turpmāk redzēsim šīs radības. Ja ražošana nav izdevīga, mēs, bez šaubām, varam iepirkt piegādes no Jaunzēlandes, Austrālijas vai citām valstīm. Taču mums vajadzētu censties saglabāt pašiem savu faunu, kuras daļa ir aitas un kazas. To ir svarīgi atcerēties.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šķiet, ka mēs visi šovakar nākam no reģioniem, kuros pastāv ganību lopkopība, un ka šeit valda dedzīga interese par aitkopības un kazkopības nozari. Tādēļ man vajadzēs – un es, protams, to darīšu – ziņot kolēģēm Fischer Boel kundzei un Androulla Vassiliou kundzei par visu, kas šovakar tika runāts Parlamentā, un par visiem deputātu pieprasījumiem.

McGuinness kundze, es pilnīgi saprotu Parlamenta nostāju attiecībā uz delikāto iezīmēšanas jautājumu. Kā jau teicu, es ziņošu atbildīgajai komisārei par dažu deputātu šovakar pausto viedokli. Es tiešām saprotu Parlamenta bažas un ceru, ka mēs kopā ar komisāri M. Fischer Boel varēsim rast labvēlīgu risinājumu.

Es uzskatu un ticu, ka, tiklīdz beigsies debates Parlamentā un Padomē, veselības pārbaude sniegs pienācīgu atbildi uz daudzām bažām attiecībā uz aitkopības un kazkopības nozares nākotni, ko paudis referents un ko pauduši daudzi deputāti šajās debatēs.

Dažu jautājumu risinājums varētu būt pieejams jau tuvākajā laikā. Mēs strādājam pie nolīguma par Dohas Attīstības programmas lauksaimniecības aspektiem, kas jāpabeidz pirms vasaras pārtraukuma. Tas ieviesīs lielāku skaidrību referenta izvirzītajā jautājumā par paaugstināta riska produktiem.

Attiecībā uz atbalstu mēs pieņemam visus konstruktīvos priekšlikumus, taču, ka jau minēju, mēs ievērojam principu par mērķtiecīgu atbalstu izstrādājumiem ar skaidri nosakāmu kvalitāti.

Ir radies vēl viens jautājums par šīs nozares nākotni – nozares, kuru ne tikai es, bet arī pārējie komisāri uzskata par ārkārtīgi svarīgu Eiropas Savienības, bet galvenokārt atsevišķu kalnu reģionu un reģionu ar īpaši sarežģītu hidroģeoloģisko sistēmu, ekonomikai.

Tādēļ es gribu atbildēt uz ieteikumu par Komisijas un dalībvalstu pārstāvju grupas izveidi, lai pārraudzītu norises šajā nozarē. Attiecībā uz šādas grupas izveidi nav lieki jāsaka, ka Komisija vienmēr ar pateicību pieņem dalībvalstu un nozares pārstāvju komentārus un priekšlikumus, un Komisijai, manuprāt, ir jākļūst vēl atvērtākai pieprasījumiem no visas Eiropas Savienības. Tomēr Komisijā jau pastā dažādas organizācijas, kas ir atbildīgas par šo nozari.

Aitkopības un kazkopības pārvaldes komiteja izdod atzinumus par tiesību aktiem, kas attiecas uz šo nozari. Aitkopības un kazkopības nozares prognožu grupā iekļauti tirgus speciālisti, kuri tiekas divreiz gadā, lai apspriestos par tirgus tendencēm un prognozēm. Šo sanāksmju atzinumus nosūta Aitas gaļas un kazas gaļas konsultatīvajai grupai, kura arī tiekas divreiz gadā un pārstāv visu nozari no kūts līdz dakšiņai. Arī šī grupa apspriež plašu jautājumu loku, kurus tās dalībnieki var ieteikt iekļaušanai darba kārtībā.

Manuprāt, vēl vienas darba grupas izveide būtu saistīta ar papildu administratīvo slogu, un būtībā tā dublētu pašreizējās pārvaldes sistēmas funkcijas – patiesībā tā būtu pretrunā ar KLP vienkāršošanas mērķi.

Neraugoties uz to, es esmu gatavs – un man šķiet, ka varu izteikties arī komisāres M. Fischer Boel vārdā – pārbaudīt visas pašreizējā sistēmā pieejamās iespējas.

  Liam Aylward, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Tā bija nolaidība no manas puses – neapsveikt jauno komisāru, lai pateiktos viņam un novēlētu labu veiksmi. Es, protams, gribētu pateikties par ieguldījumu visiem šāvakara runātājiem, it īpaši ēnu referentiem.

Es vēlētos pateikties arī Slovēnijas prezidentūrai par iepriekšējos sešos mēnešos sniegto atbalstu, kad tā piekrita iekļaut aitkopības nozares attīstību Lauksaimniecības ministru padomes marta darba kārtībā. Tas deva visas Kopienas lauksaimniecības ministriem iespēju apspriest krīzi.

Liels paldies arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam Neil Parish, kurš bija ļoti izpalīdzīgs un pretimnākošs.

Es gribu īsi pievērsties grozījumiem un šovakar izvirzītajiem jautājumiem. Es dzirdēju Komisijas viedokli par darba grupas izveidi. Tagad es zinu, ka man ir taisnība, jo viņi iebilst pret to. Man bija ļoti grūti piekrist 2. grozījumam. Es saņēmu dažus priekšlikumus. Ja mēs varam panākt pienācīgu formulējumu, man ar to nav grūtību, taču es nemazināšu nozīmi tam, ko mēs mēģinām panākt.

Atkārtoju, mans viedoklis par elektronisko identifikāciju vienmēr ir bijis skaidrs. Es esmu pret to ne tikai ar to saistīto augsto izmaksu dēļ, bet arī tādēļ, ka priekšrocības nav pierādītas un ir grūtības ar īstenošanu. Taču es vienmēr esmu teicis, ka katrai dalībvalstij ir jādod izvēles iespēja ieviest šo sistēmu brīvprātīgi. Tādēļ es nevaru atbalstīt 4. grozījumu, bet varu atbalstīt PPE-DE grupas iesniegto 1. grozījumu par sistēmas ieviešanas atlikšanu vismaz līdz 2012. gadam.

Visus pārējos ierosinātos grozījumus es pieņemšu. Tagad es tos neizskatīšu, taču es varu pieņemt 6., 7., 8., 9., 3. un 5. grozījumu.

Domāju, ka ir vērts norādīt, ka kopš 2003. gada ir noteikts, ka katrai kopējās lauksaimniecības politikas nozarei, kura sastopas ar grūtībām vai trūkumiem, tiks piešķirta prioritāte saistībā ar KLP veselības pārbaudi. Es lūgšu lauksaimniecības komisāri nodrošināt, lai gaidāmajā pārbaudē tiktu vispusīgi risinātas aitkopības un kazkopības nozares intereses.

Nobeigumā es vēlētos novēlēt Francijas prezidentūrai labu veiksmi turpmākajos sešos mēnešos. Tie būs ļoti nozīmīgi šim ziņojumam. Esmu ticies ar Francijas lauksaimniecības ministru Barnier kungu, kurš jau ir apņēmies apspriest šo nozari Lauksaimniecības ministru sanāksmē novembrī. Esmu pārliecināts, ka Barnier kungs, kurš ir labi informēts un saprot grūtības, ar kurām saskaras aitkopības un kazkopības nozare, darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu šajā ziņojumā par aitkopības un kazkopības nozares nākotni iekļauto priekšlikumu īstenošanu saistībā ar KLP veselības pārbaudi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Aitkopība ir viena no lopkopības nozarēm, kura pēdējā laikā ir saņēmusi mazāku atbalstu nekā cūkkopība vai liellopu audzēšana.

Taču aitkopība ir īpaši svarīga valstīm, kurās ir sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi. Tā ir svarīga arī reģioniem, kuros vēsturiskās tradīcijas nosaka aitas gaļas ražošanas un patēriņa lielo nozīmi iedzīvotājiem.

Ir jārūpējas, lai šī nozare nesabruktu. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad mēs piedzīvojam pārtikas cenu strauju celšanos. Mēs vienkārši nevaram atļauties ierobežot šo ražošanu.

Es pilnīgi atbalstu referenta priekšlikumu par papildu maksājumu piešķiršanu tradicionālajām kalnu šķirnēm, lai aizsargātu aitas īpaši paaugstināta riska reģionos. Es atbalstu arī priekšlikumu par aitas gaļas marķēšanu ar īpašu Eiropas logo, lai atšķirtu to no trešo valstu izstrādājumiem. Mūsu pienākums ir palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem atšķirt labu pārtiku no tādas, kas varētu būt neatbilstoša Eiropas normām.

19. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu

20. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.10)