Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 19. jūnijs - Strasbūra

6. Balsojumu skaidrojumi

Balsojumu mutiskais skaidrojums

Rezolūcija – Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos (B6-0303/2008)

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es gribētu paskaidrot savu balsojumu par Eiropas Parlamenta rezolūciju „Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos”. Dokumenta solidārais stils un mutiskais atbalsts ir solis pareizajā virzienā. Michel Barnier ziņojums mūs aicina spert konkrētus soļus, un šādā aspektā Komisijas paziņojums norāda turpmāko ceļu. Mums patiešām ir jānodrošina saskaņotība un dažādos līmeņos jāstiprina pārrobežu sadarbība starp mūsu valstu aizsardzības spēkiem. Diemžēl man nebija iespējams atbalstīt rezolūciju, jo mūsu mutiskais grozījums netika pieņemts. Šajā grozījumā mēs nepiekrītam juridiski saistošu instrumentu izveidei, kas ietekmētu valstu likumdošanu, politiku un programmas un tādējādi iespaidotu solidaritātes elementu. Es vienkārši uzskatu, ka mēs sasniegsim labāku aizsardzību pret katastrofu ietekmi, atbalstot dalībvalstu aizsardzības spēkus ar koordināciju un ieguldījumu viņu aprīkojumā, nevis izstrādājot jaunus tiesību aktus, kuri visa procesa labā nedarīs neko citu kā vien radīs vēl vairāk birokrātijas.

Rezolūcija – Muitas savienības četrdesmitā gadadiena (B6-0297/2008)

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Kopš 1968. gada Muitas savienībai ir bijusi izšķiroša nozīme, saglabājot un attīstot vienotu tirgu. Muitas savienības četrdesmit pastāvēšanas gadi ir bijuši būtisks sasniegums un devuši labumu ES uzņēmumiem un pilsoņiem.

Es atzinīgi vērtēju Arlene McCarthy Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā izstrādāto rezolūciju par Muitas savienības četrdesmito gadadienu, un es balsoju par to.

Sakarā ar globalizāciju un tehnoloģisko progresu Muitas savienībai jātiek galā ar tādiem izaicinājumiem kā viltojumi, augošs bīstamo produktu imports un nepieciešamība ieviest elektroniskās muitas sistēmas. Tikai savstarpēja sadarbība starptautiskā līmenī starp muitas administrācijām un uzraudzības iestādēm spēs pasargāt ES tirgu no bīstamiem un viltotiem produktiem, tādējādi veicinot patērētāju aizsardzību. Mani par to pārliecināja apmeklējumi valsts muitas iestādēs un muitas administrācijās Prāgā, Antverpenē un Vašingtonā, kā arī Pekinā un Šanhajā.

Šī gadadiena ir piemērots brīdis, lai pateiktos muitas ierēdņiem par viņu prasīgo un bieži vien riskanto darbu un izteiktu mūsu atzinību par viņu gūtajiem sasniegumiem cīņā pret bīstamajiem produktiem, viltotiem ražojumiem un pirātismu.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, četrdesmitā gadadiena liekas piemērots brīdis, lai runātu par nepareizo priekšstatu, kas, šķiet, mūsu valstī pastāvējis kopš jūsu un mūsu likumdevēji nobalsoja par pievienošanos tam, ko pirms 35 gadiem uzskatīja par kopējo tirgu – nepareizo priekšstatu par atšķirību starp brīvās tirdzniecības zonu un muitas savienību.

Liekas, ka lielākā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju par kopējo tirgu uzskatīja savstarpēju ražojumu atzīšanu - ka to, ko jūs tirgojat Apvienotajā Karalistē, jūs varēsiet tirgot arī Vācijā, Francijā un Spānijā, un otrādi.

Bet, protams, ka tā vietā ir standartizācija. Tiek prasīts, ka precei jāsatur noteiktas sastāvdaļas, ka tās lielums nedrīkst būt mazāks kā „x” un lielāks kā „y” un ka, pat ja prece vispār nav paredzēta eksportam, ja tā nekad nešķērsos robežas, to var padarīt par nelikumīgu un aizliegtu savā valstī; un bieži tam par iemeslu ir kāds cits Eiropas Savienības konkurents - bieži vien Lielbritānijā  – kas vienalga var skart ikvienu specifikāciju, kas izmanto ES mehānismus, lai ar to palīdzību izrēķinātos ar saviem konkurentiem.

Tas ir nožēlojami, ka esam pazaudējuši sākotnējo ideju par preču un pakalpojumu brīvu apgrozību par labu harmonizēšanai, kas ierobežo patērētāju izvēli.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, cik patīkami, ka jūs vadāt sanāksmi!

Kad es uzstājos ar runām savā vēlēšanu apgabalā, Londonā – tiem, kuri varbūt ir dzirdējuši par Londonu, dižāko pilsētu pasaulē, galvaspilsētu diženākajai valstij pasaulē – vēlētāji man bieži norāda, ka 1973. gadā viņi domājuši, ka pievienojas muitas savienībai. Tad es saku: „Vai tad neizprotat nezvēra dabu? Vai neizprotat Eiropas projektu dabu? Tā ir turpmāka politiskā un ekonomiskā integrācija.”

Patiesībā manā pirmajā nedēļā Parlamentā manas grupas vadītājs Hans-Gert Pöttering piecēlās un teica: „Nekas nedrīkst kavēt Eiropas integrāciju. Nekas nedrīkst kavēt Eiropas projekta īstenošanu.” Tātad manā vēlēšanu apgabalā acīmredzot pastāv nepareizs priekšstats par projekta būtību.

Mans lūgums tiem, kas šajā sēžu zālē atbalsta projektu, ir: lūdzu, esiet godīgi par tā patiesajiem nolūkiem. Ja cenšaties noliegt patiesību par šo projektu, tad citreiz, vaicājot iedzīvotājiem, viņi to noraidīs, tāpat kā to izdarīja referendumā Īrijā.

Rezolūcija – Vistas gaļas imports (B6-0309/2008)

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es arī priecājos, redzot jūs vadām sēdi.

Es balsoju par grozījumu Nr. 6, jo uzskatu, ka atļauja laist tirgū hlorētu vistas gaļu grautu Eiropas standartus, un redzu to notiekam divos veidos. Pirmkārt, mums trūkst zinātnisku faktu par lietošanai piedāvāto vielu ietekmi uz vidi un veselību. Otrkārt, pieņemot režīmu, kādā mājputnu gaļas ražotāji strādā, nav saprātīgi izstrādāt divus dažādus standartus ne no ražotāju, ne – kas ir vēl svarīgāk – no patērētāju viedokļa.

Iepriekšējais runātājs pieminēja Lisabonas referenduma rezultātu Īrijā. Viens no jautājumiem, ar kuru saskāros aģitācijas kampaņas laikā, noteikti ir tas, ka cilvēki iebilst pret atšķirīgiem standartiem. Bet to mēs Parlamentā šodien risinām, tādēļ es priecājos, ka Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju.

Kopīgā rezolūcija – Augošo degvielas cenu izraisītā krīze zivsaimniecības nozarē (RC-B6-0305/2008)

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā atbalstu Parlamenta pieņemto rezolūciju. Vēlreiz, viens no tematiem, par kuriem Parlamentā bieži runājam, ir tas, kā mēs pievēršamies pilsoņu vajadzībām. Es uzskatu, ka šis ir tāds gadījums, kad reakcija ir nepieciešama.

Zivsaimniecības nozare ir krīzes situācijā, jo degvielas cenas pēdējos piecos gados pieaugušas par vairāk nekā 300%, bet zivju cenas ir gandrīz tādas pašas kā pirms 20 gadiem. Tādēļ būtība ir tajā, ka zvejnieki nespēj nodrošināt savu eksistenci, viņi beidz šo nodarbošanos, un es domāju, ka daži no mūsu ieteikumiem šajā rezolūcijā palīdzēs uzlabot situāciju.

Esmu priecīga, ka Slovēnijas prezidentūra ir apsolījusies apspriest šo jautājumu, un es gribētu aicināt Zivsaimniecības ministru padomi, kura tiekas nākamnedēļ, pievērst attiecīgajai rezolūcijai īpašu uzmanību.

  Priekšsēdētāja. − Syed Kamall, es pieļauju, ka jūs tagad mums stāstīsiet par zvejniekiem Londonā?

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es nedomāju, ka mums tādi vēl ir palikuši, pateicoties kopējai zivsaimniecības politikai!

Ļoti pateicos par iespēju paskaidrot manu balsojumu šajās nozīmīgajās debatēs. Bet tas, ko es patiesībā vēlos teikt saviem kolēģiem Parlamentā, ir - paskatīsimies uz īsto problēmu. Ikreiz, kad rodas starptautiska krīze, jūs to cenšaties vainot zivsaimniecības problēmās. Patiesībā īstā problēma nav degvielas cenu pieaugums zivsaimniecības nozarē. Tā ir kopējā zvejniecības politika – centrālā plānošana, par kuru būtu bijusi lepna Padomju Savienība. Man šķiet uzjautrinoši, ka kolēģi Parlamentā tik ļoti vēlas pārņemt Padomju Savienības ekonomiku.

Apskatīsim dažas pasaulē veiksmīgākās zivju saglabāšanas sistēmas. Ja, piemēram, paraudzīsieties uz tām, kas ir Islandē un Jaunzēlandē, tad ievērosiet, ka tās balstītas uz tiesiskumu, īpašumtiesībām un īpašumtiesību nodošanu. Ja mēs patiešām vēlamies atrisināt problēmas zvejniecībā, ir pienācis laiks uzticēties īpašumtiesībām; ir pienācis laiks paļauties uz brīvo tirgu.

Rezolūcija – Vistas gaļas imports (B6-0309/2008)

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es nevēlos runāt par šo, bet gan par iepriekšējo punktu. Es centos pievērst jūsu uzmanību.

Es atturējos no balsojuma punktā par vistas gaļu galvenokārt tāpēc, ka es uzskatu, ka pastāv pierādījums, kurš atspēko sūdzības, ka prasa saglabāt aizliegumu. Es jo īpaši uzskatu, ka ir pieejams zinātnisks pierādījums, kas ļauj aizliegumu atcelt. Taču jebkurā gadījumā šāda diskusija pat nesākās.

Tā vietā mums Eiropā ir ļoti dārgs tehnoloģisks process vistas gaļas tīrīšanai. Tā ir reālā problēma, jo jebkura Eiropas Savienībā importētā gaļa šķistu lētāka, tāpēc tiktu ātrāk pārdota un vairāk apmierinātu patērētājus.

Runa nav par sūdzībām par veselību, bet gan protekcionismu. Es domāju, ka tas ir ļoti slikti Eiropai, ka šīs debates norit tik īsā un saraustītā veidā, „izraujot cauri” kā Parlamenta rezolūciju šonedēļ.

Tādēļ es atturējos no balsojuma un uzskatu, ka mūsu attiecības ar ASV un citām valstīm tā rezultātā ir sabojātas.

Kopīgā rezolūcija – ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā (RC-B6-0235/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme ne bez iemesla izpelnījusies lielu uzmanību. Ņemot vērā Krievijas nozīmīgo ģeopolitisko stāvokli un tās ilgstošās vēsturiskās un kultūras saiknes ar Eiropu, es atbalstu stipras politiskās sadarbības izveidošanu starp ES un Krievijas Federāciju.

Šai sadarbībai vajadzētu ietvert savstarpējo palīdzību drošības jautājumos, proti, cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī pārvarot šķēršļus, kas traucē brīvajam tirgum un ceļošanai. Taču mēs nedrīkstam neievērot vairāku problemātisku aspektu esamību Savienības un Krievijas attiecībās. Tāpēc ir svarīgi, lai ES runā vienā balsī.

Nevienai dalībvalstij, kura nopietni uztver kopējo ārpolitiku un drošības politiku, nevajadzētu veidot divpusējas attiecības ar Krieviju tā, lai tās aizskartu pamatotās dalībvalstu intereses. Jomās. kas saistītas ar jutīgiem starptautiskiem jautājumiem, Eiropas Savienībai un Krievijai vajadzētu nonākt pie vienprātības, kas balstīta uz cieņu pret starptautiskajām tiesībām un teritoriālo vienotību, piemēram, Serbijas un Kosovas gadījumā.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka Eiropas Savienībai vajadzētu palīdzēt Krievijai attīstīt un stiprināt demokrātiju, tiesiskuma principu un cilvēktiesību aizsardzību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, tuvojas ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme. Tas ir būtisks notikums, tādēļ mūsu Parlamenta debates sakarā ar sagatavošanas darbiem bija tik svarīgas.

Attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju ir ļoti nozīmīgas ekonomiskajai izaugsmei un drošībai Eiropā un visā pasaulē. ES paplašināšanās, uzņemot 12 jaunas, galvenokārt Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis, piešķīra šīm attiecībām citu dimensiju. Tās ir valstis, kuras pagātnē bija ekonomiski, politiski un militāri ļoti cieši saistītas ar bijušo Padomju Savienību.

Līdz šim divpusējās tirgus attiecības ar atsevišķām valstīm tika pārceltas ES un Krievijas līmenī. Tomēr Krievija pastāvīgi cenšas noslēgt vienošanos ar atsevišķām valstīm, apejot ES. Šī abpusējā sadarbība bieži tiek apzīmēta kā ārkārtas gadījums.

Krievija ir milzīga valsts ar ievērojamiem politiskajiem un militārajiem centieniem, plašiem enerģijas resursiem, kas nosaka tās vietu Eiropā un pasaulē. Ar Kioto protokola ratificēšanu, Krievija ir kļuvusi par nopietnu partneri, kuru vajadzētu iesaistīt pasākumos, kas vērsti uz cīņu pret klimata pārmaiņām un saistīti ar vides aizsardzību.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, 29. punktā, kas beidzas ar „piedāvāt plašāku ES līdzdalību konflikta atrisināšanas procesā”, es atbalstu sākotnējo redakciju, kas papildina un turpina “„tostarp iespēju izvietot ES miera uzturēšanas misijas sauszemes spēkus, aizvietojot NVS un Krievijas karaspēka daļas”.

Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi tieši tagad ES vārdā dot skaidru mājienu, ka mēs esam gatavi uzņemties konkrētas saistības miera uzturēšanas ietvaros Abhāzijā.

- Ziņojums: Liam Aylward (A6-0196/2008)

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu, jo, tāpat kā runājot par citām nozarēm, esmu nobažījies, ka Eiropas Savienība samazina aitu gaļas ražošanu, ko aizstāj aizvien pieaugošais imports.

Tas nav tikai jautājums par zemnieku saimniecību ienākumiem, bet arī vides jautājums, jo no visiem mājlopiem tieši aitas visvairāk veicina neauglīgāko apgabalu dabisko apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Aitkopības nozares sašaurināšanās izraisīs plašu augstieņu un citu mazāk labvēlīgu apgabalu vides degradāciju. Tāpēc ir nepieciešams atbalstīt šo nozari un tās veicināšanai ieviest ar vidi saistītus maksājumus.

Tāpat es uzskatu, ka, sevišķi pieaugot importam, ar attiecīgu izcelsmes valsts marķējuma popularizēšanu varētu ievērojami veicināt vietējās aitu gaļas patēriņu.

Visbeidzot, Komisijas steiga, lai ātrāk ieviestu elektronisko iezīmēšanu, vēl vairāk palielinās izdevumus nozarē, kas jau tagad sarūk, jo nav pietiekami rentabla. Šāda marķēšana labākajā gadījumā katrai dalībvalstij un reģionam varētu būt brīvprātīga.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu pēdējam runātājam par elektronisko marķēšanu. Tai noteikti ir jābūt brīvprātīgai.

Es atbalstīju grozījumu Nr. 4, jo vēlos aicināt Komisiju un Padomi izskatīt iespējama Kopienas finansējuma piemērošanu elektroniskās marķēšanas sistēmai. Kazkopības un aitkopības sektori ir krīzes situācijā un viennozīmīgi vairs nevar atļauties papildu izdevumus uz sava rēķina.

Es patiešām būtu devusi priekšroku grozījumam Nr. 1, bet tas, protams, nebija iespējams, pieņemot grozījumu Nr. 4, kurā ieteikts atlikt elektronisko identifikācijas sistēmu ieviešanu uz, visātrākais, 2012. gadu. Kā jau teicu, es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka ar procesu saistītā birokrātija un izmaksas pārsniedz gūto labumu.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, kā es teicu vakar vakarā, šis ir ļoti labs ziņojums. Diemžēl komisārs vakar izslēdza iespēju, ka Komisija vienojas par referentes priekšlikumu izveidot darba grupu nozares izvērtēšanai.

Es neesmu darba grupu atbalstītājs, jo to ir pārāk daudz; katru reizi, kad rodas problēma, mēs izveidojam darba grupu un neko par to vairs nedzirdam.

Bet es domāju, ka tad, ja mums būtu bijusi labāka sadarbība pirms ierašanās šajā sēžu zālē, mēs būtu varējuši iesniegt labāk izstrādātu priekšlikumu, kas sekmētu nozari un darbotos tās interesēs.

Bet nu mums nav nekā. Mums ir elektroniskā marķēšana. Mēs nesaņēmām, ko vēlējāmies – tās atlikšanu līdz 2012. gadam. Nozare nevar to atļauties. Bet es domāju, ka mēs pie tā vēl atgriezīsimies; ar to lieta nav darīta, jo mums ir jāaizstāv aitkopība visā Eiropas Savienībā.

Balsojumu rakstiskie skaidrojumi

- Ziņojums: Boguslaw Liberadzki (A6-0227/2008)

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Bīstamo kravu pārvadājumi ir pārrunāti vairākkārt, un tā rezultātā drošības standarti pakāpeniski ir precizēti un vienkāršoti. Kopā ar Boguslaw Liberadzki ziņojumu, esošie tiesību akti par bīstamo kravu pārvadājumiem veidos pienācīgu pamatu direktīvā ietvertajiem jautājumiem, īpaši paplašinot to ar jautājumu par iekšzemes ūdensceļiem. Es sveicu sarunu vadītājus ar panākto vienošanos, kas ļaus slēgt šo jautājumu otrajā lasījumā.

Direktīvas paplašināšana līdz iekšzemes ūdensceļiem ietvers divu gadu adaptācijas pārejas periodu dalībvalstīm, kuras spēs regulēt vai aizliegt bīstamo kravu pārvadājumus savās teritorijās citu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar drošību pārvadājumu laikā.

Tādēļ ir jāuzsver, ka šie tiesību akti atspoguļo mūsu pūliņus padarīt bīstamo kravu pārvadājumus Eiropas Savienībā arvien efektīvākus un drošākus, atsakoties no liekas birokrātijas un papildu izmaksām vai noteikumiem, kas to pārvaldību padara neefektīvāku.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, patiesībā Boguslaw Liberadzki izcilajā ziņojumā par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem ir ļoti maz apspriežama. Es komitejā balsoju par ziņojumu un šeit apstiprinu savu balsojumu.

Manuprāt, līdz ar tirdzniecības pieaugumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm arvien svarīgāka kļūst iespēja šādas plūsmas salīdzināt, īpaši saistībā ar drošību, kā arī ar pārbaudēm un attiecīgajām administratīvajām procedūrām. Bez tam nebūtu loģiski kritizēt vai, vēl ļaunāk, noraidīt tik tehnisku tekstu, par kuru notika plašas apspriedes un kvalitatīvas konsultācijas ar neskaitāmiem dalībvalstu ekspertiem.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu. Katru gadu Eiropas Savienībā pa iekšzemes ūdensceļiem transportē milzīgu daudzumu tādu bīstamo kravu kā benzīns un hlors. Šajā jomā nav pieņemti nekādi noteikumi, lai gan pastāv tiesību akti par bīstamo kravu pārvadājumiem, izmantojot autoceļus un dzelzceļu.

Tiesību akti par bīstamo kravu pārvadājumiem, izmantojot ūdens transportu, ir ļoti nepieciešami ne tikai drošības ziņā, bet arī, lai Eiropas līmenī regulētu vides un sabiedrības veselības aizsardzību. Daudzi no tāda veida pārvadājumiem ir pārrobežu. Turklāt Eiropas noteikumiem ir jāatbalsta tirdzniecība, kura šobrīd pakļauta atšķirīgajām dalībvalstu prasībām. Iekšzemes ūdensceļi rada arī mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tādēļ ir ļoti būtiski saskaņot prasības atšķirīgiem pārvadājumu veidiem. Tad dažādu pārvadājumu veidu apvienošana kļūs daudz pievilcīgāka, piemēram, veicot daļu no transportēšanas, izmantojot dzelzceļu, un tad kravu transportēt ar kuģi. Tas ir ne tikai efektīvi, bet galvenokārt ilgtspējīgi. Tādēļ es ceru, ka transporta uzņēmumi biežāk izvēlēsies dažādas pārvadājumu metodes.

- Ziņojums: Helmuth Markov (A6-0050/2008)

  Stanisław Jałowiecki (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es atturējos no balsošanas par Helmut Markov ziņojumu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Tas ir tāpēc, ka šis ziņojums ir absolūti pretrunā ar subsidiaritātes principu, ka „lielākai vienībai nevajadzētu darīt to, ko var paveikt mazāka”. Šo principu vajadzētu ļoti rūpīgi ievērot. Diemžēl pat te, Parlamentā, es bieži esmu bijis aculiecinieks tā pārkāpšanai. Es ceru, ka šajā gadījumā mums vismaz daļēji izdevās saglabāt principu, bet cik daudz laika mēs tam patērējām! Mūsu likumdošanas darbs netika virzīts uz augstvērtīga likuma izveidi, bet gan lai grozītu vāju likumdošanas priekšlikumu. Tomēr man nav ilūziju, ka tas ir pēdējais uzbrukums subsidiaritātes principam. Tas patiešām ir paradoksāli, ka šie uzbrukumi nāk no tām pašām aprindām, ko pārstāv skaļākie Īrijas kritiķi, tās valsts, kura pirms pāris dienām noraidīja Lisabonas līgumu. Cilvēki vienkārši neredz sakarību – pilsoņi pateica „nē” tieši tādēļ, ka ir labi zināms, ka Eiropas Savienība šo principu regulāri pārkāpj. Patiesībā tas ir tieši Īrijas piemērs, kuram vajadzētu mūs darīt uzmanīgus, ka nedrīkstam vienkārši ignorēt subsidiaritāti vai ziedot to augstākiem mērķiem, piemēram, ceļu satiksmes drošībai. Agrāk vai vēlāk, un visticamāk – agrāk, tas mums atspēlēsies.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsošu par Helmut Markov ziņojumu. Manā uztverē tas ir ļoti visaptverošs priekšlikums, kurā iekļauta vesela virkne aspektu, kuri garantē, ka drošība tiek ņemta vērā visos esošajos ceļu infrastruktūras posmos: no plānošanas līdz realizācijai un lietošanai.

Es priekšlikumā piekrītu subsidiaritātes principa ievērošanai, atstājot dalībvalstu ziņā lēmumu, cik intensīvi piemērot „ceļu satiksmes drošības ietekmes izvērtēšanu”, ceļu satiksmes drošības auditus un drošības pārbaudes.

Tādu tiesību aktu pieņemšana, kas nodrošina transporta tīkla drošību, izmantojot pietiekami elastīgu pieeju, ir uzskatāma par pozitīvu rezultātu, kura efekts būs atkarīgs no intensitātes, ar kādu šie tiesību akti tiek piemēroti. Taču es domāju, ka ir būtiski noteikt visās dalībvalstīs minimālo obligāto standartu, no kura nav iespējama atkāpšanās.

Rezolūcija – Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos (B6-0303/2008)

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Lielbritānijas Konservatīvās partijas locekļi zina, cik postošas var būt dabas katastrofu sekas. Atceroties pērnā gada plūdus Apvienotajā Karalistē, mēs apzināmies, kādus postījumus tās var radīt cilvēkiem, ekonomikai un videi. Mēs arī saprotam, kādas sekas šādām dabas katastrofām ir citās valstīs.

Tomēr mēs uzskatām, ka katra atsevišķā dalībvalsts ir tā, kas var visātrāk un visprecīzāk reaģēt uz tās teritorijā notiekošajām dabas katastrofām. Mēs uzskatām, ka, izveidojot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, tiks radīta papildu birokrātiskā nasta, kas reaģēšanas spēju tikai palēninās. Tas, ko cietušie prasa, ir savlaicīga un atbilstoša reakcija, nevis vairāk birokrātijas.

Visbeidzot, mēs nevaram piekrist turpmākai ES likumdošanas attīstīšanai katastrofu novēršanas un reaģēšanas jomā. Mēs uzskatām, ka adekvāta likumdošana jau pastāv gan dalībvalstu, gan ES līmenī un ka finansiāla palīdzība jau ir pieejama no Solidaritātes fonda, kas, kā paredzēts, kalpo, lai mīkstinātu strukturālus un ilgtermiņa postījumus.

Atbalstot šo rezolūciju galīgajā balsojumā, mēs vēlamies skaidri pateikt, ka esam balsojuši arī par labojumiem, kas aicina svītrot atsauces uz Civilās aizsardzības spēkiem un turpmāko likumdošanu šajā jomā.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT)

Es noteikti balsoju par šo ierosinājumu rezolūcijā – palielināt Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos.

Kā šī Parlamenta Attīstības komitejas loceklim man ir bijusi iespēja apmeklēt vairākus no pasaules visnabadzīgākajiem un katastrofu visvairāk skartajiem apgabaliem, kas dažos gadījumos (kā gadījumos ar cunami) ir pakļauti nemitīgām postošām dabas katastrofām. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai atzīmētu lielisko Attīstības komitejas komisāra Louis Michel darbu, kurš vienmēr ir apņēmības pilns ātri un efektīvi parādīt solidaritāti un piedāvāt sadarbību, kad notiek šādas traģēdijas.

Tomēr, kā jau norādīts rezolūcijā, mūsu likumdošanas ietvaros izstrādātās procedūras joprojām ir pārāk sarežģītas - ārkārtas gadījumos, kas diemžēl notiks arī turpmāk, ir jābūt pieejamiem efektīviem mehānismiem un būtiskiem resursiem. Parlaments šodien dod skaidru signālu šajā virzienā. Nu mums no vārdiem jāpāriet pie darbiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT)

Neskatoties uz mūsu balsojumu „par”, ar nožēlu jāsaka, ka daži no mūsu priekšlikumiem nav apstiprināti, it īpaši tas, kurā teikts, ka struktūrfondu pārvaldē dabas katastrofu gadījumos ir būtiski pievērst īpašu uzmanību mazāk priviliģētiem vai „konverģences” apgabaliem, vai tiem, kas uzsver, cik nozīmīga ir reģionālā līmeņa katastrofu kvalificēšanās Eiropas Solidaritātes fondam un tā piemērošana tādu specifisku dabas katastrofu gadījumos kā sausums un ugunsgrēki, ņemot vērā ierobežotos termiņus un rīcības atbilstību.

Taču ir apsveicami, ka citi priekšlikumi saistībā ar Vidusjūras reģiona dabas katastrofu atzīšanu, proti, par sausumu un mežu ugunsgrēkiem, ir pieņemti. Ir vajadzīgi tādi atbalsta mehānismi cietušajiem cilvēkiem un mežu atjaunošanai – ietverot arī turpmāku liela apjoma katastrofu novēršanu – kā ES finansētā valsts lauksaimniecības apdrošināšanas shēma, lai garantētu zemniekiem minimālos ienākumus nacionālo katastrofu, piemēram, sausuma, ugunsgrēku vai plūdu gadījumos.

Vienotā lauksaimniecības politika ir radikāli jāmaina, lai atbalstītu mazās un vidējās zemnieku saimniecības un ģimeņu uzņēmumus, tādējādi stimulējot lauksaimniecisko ražošanu, bioloģisko daudzveidību un zemes izmantošanu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT)

Mēs uzskatām, ka starp dalībvalstīm ir jāveido sadarbības mehānisms, lai novērstu, apkarotu un mazinātu katastrofu sekas. Tomēr viens no aspektiem, kuram nevaram piekrist, ir doma radīt Eiropas civilās aizsardzības spēkus (it īpaši, ja tiem ir militārs raksturs), jo kapacitāte un operatīvie resursi šajā jomā ir jāpakļauj dalībvalstu jurisdikcijai, kurai jāgarantē resursi un stratēģija, lai sniegtu (ātru) atbildi uz vajadzīgo, un kura labāk pārzina savu teritoriju.

Mēs uzskatām, ka ir vēlama šādu mūsu atbalstīto priekšlikumu apstiprināšana:

- specifisko Vidusjūras reģiona dabas katastrofu (tādu kā sausums un mežu ugunsgrēki) atzīšana Kopienas līmenī un atbilstošu Kopienas instrumentu piemērošana novēršanas, izpētes, risku pārvaldības, civilās aizsardzības un solidaritātes jomā, lai uzlabotu katras dalībvalsts reaģēšanu;

- vajadzība pēc lielāka Kopienas finansējuma novēršanas pasākumiem.

Tomēr mēs nožēlojam, ka ir noraidīti šādi mūsu priekšlikumi:

- uzsvērt, cik nozīmīgi ir saglabāt reģionālo katastrofu gadījumos tiesības uz Eiropas Solidaritātes fonda atbalstu;

- atbalstīt Eiropas Solidaritātes fonda piemērošanu tādu specifisku dabas katastrofu gadījumiem kā sausums un mežu ugunsgrēki, ņemot vērā ierobežotos termiņus un rīcības atbilstību.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Komisijas iniciatīvu beidzot izveidot dokumentu, lai uzlabotu ES reaģēšanas saskaņotību, efektivitāti un pārredzamību dabas vai cilvēku izsauktu katastrofu gadījumos.

Diemžēl tas joprojām nav īsti praktisks priekšlikums, lai palielinātu Eiropas kapacitāti civilās aizsardzības jomā, ieskaitot novēršanu un ātru reaģēšanu lielu krīžu gadījumos Eiropas Savienībā vai ārpus tās.

Pateicos deputātiem par atbalstu manam grozījumam par ekspertu slēdzienu izmantošanu attiecībā uz nomaļo reģionu (NR) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) ģeogrāfisko novietojumu.

Pateicoties šīm aizjūras kopienām, Eiropas klātbūtne ir Āfrikas krastā (Kanāriju salās, Madeirā), Indijas okeānā (Reinjonā), tuvu Amerikas kontinentam (Gajānā, Gvadelupā, Martinikā, Azoru salās), neaizmirstot Klusā okeāna AZT (Franču Polinēziju, Jaunkaledoniju).

Eiropas aizjūras teritorijas varētu kļūt par nepieciešamāko produktu un loģistikas izvietošanas priekšposteni. Tas ļautu vieglāk paredzēt pieejamos Eiropas cilvēku un materiālos resursus gadījumā, ja nepieciešama steidzama palīdzība ārpus Eiropas Savienības.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Protams, ka katastrofu reaģēšanas organizācijām Eiropas valstīs ir liels nopelns, ka ir uzlabojusies koordinācija un gatavība uz savstarpēju palīdzību. Taču, kā vienmēr, Eiropas Komisija izmanto iespēju paplašināt savas pilnvaras un atbildību – kā šeit: „lai attīstītu zināšanu bāzi, identificētu trūkumus” utt. Ziņojums, pretēji Lielbritānijas Konservatīvo vēlmēm, ietver arī prasību pēc juridiski saistošiem instrumentiem. Šo iemeslu dēļ es balsojumā atturējos.

Rezolūcija – Muitas savienības četrdesmitā gadadiena (B6-0297/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neskatoties uz ziņojuma par Muitas savienības četrdesmito gadadienu pozitīvo novērtējumu, daudzi ražošanas sektori, it īpaši Portugālē, ir citās domās. Patiesībā pat diezgan pretējās. Tie zina, ka robežu pilnīga atvēršana brīvas konkurences vārdā ir radījusi absolūti netaisnas situācijas un saasinājusi strukturālo nepietiekamību, ko radījusi nevienmērīgā attīstība starp dažādām valstīm.

Šai ražotspējas un ražošanas procesa attīstības nevienmērībai klāt ir nākuši citi pasākumi, politikas virzieni un instrumenti, kas situāciju ir vēl vairāk pasliktinājuši, - viszīmīgākie ir iekšējā tirgus izveide, starptautiskās tirdzniecības liberalizācija, Ekonomikas un monetārās savienības Stabilitātes pakts un Lisabonas stratēģijas neoliberālisms.

Tā rezultātā, lai arī ziņojumā ir daži pozitīvi priekšlikumi, kas veicinātu sadarbību, tā sākotnējā būtība ir nepieņemama. Tādēļ mēs balsojam pret ziņojumu.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs uz šo ziņojumu skatāmies pozitīvi, jo atbalstām kopējās tirdzniecības politiku un muitas likumdošanu kā priekšnoteikumu iekšējā tirgus darbībai. Tomēr mēs gribētu uzsvērt, ka esam ļoti kritiski noskaņoti attiecībā uz daudziem tirdzniecības nolīgumiem, kurus ES pašreiz ir noslēgusi ar trešām valstīm.

  Kartika Tamara Liotard, Erik Meijer, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan mēs pilnībā atbalstām dalībvalstu sadarbību, lai novērstu bīstamo rotaļlietu, narkotiku un citu nelegālo vai bīstamo ražojumu importu, kā arī pilnībā atbalstām sadarbību ar tirdzniecības partneriem, mēs nevaram balsot par rezolūciju tādēļ, ka Muitas savienība spēcīgi ietekmē tirdzniecību jaunattīstības valstīs.

ES izmanto Muitas savienību kā līdzekli, lai vienotos ar jaunattīstības valstīm par izdevīgiem tirdzniecības darījumiem, vienlaicīgi piemērojot augstus tarifus izstrādājumiem, kurus uzskata par nevēlamu konkurenci ES ražojumiem. Šāda politika traucē jaunattīstības valstu ekonomiskās izaugsmes iespējām.

- Ziņojums: Mia De Vits (A6-0202/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT)

Ziņojums sākas ar atbalstu vairākām elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus liberalizācijas paketēm, uzstājot uz to privatizāciju, lai gan tie ir attīstības un sociālā progresa stratēģiskie sektori. Ir labi zināms, ka Portugālē šo pakešu piemērošana ir saasinājusi piegāžu problēmas un palielinājusi patēriņa cenas, kā arī palielinājusi bezdarba līmeni un nodarbinātības risku šajā sektorā.

Eiropas Komisija patlaban cenšas tikt galā ar problēmām, kuras izraisījusi tās stratēģija sakarā ar Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu. Lai gan tā attiecas uz ierobežotu skaitu tiesību, mēs neesam pret šo hartu. Jautājums ir, vai to stingri ievēros sektora ekonomiskās grupas, kurām Kopienas politika pakļaujas arvien vairāk. Tādēļ mēs atturamies galīgajā balsojumā par ziņojumu.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Pieņemtais ziņojums par Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu ievērojami palielina enerģijas patērētāju tiesības. Patērētāji saņems vairāk informācijas, kas palīdzēs vieglāk izvēlēties starp piegādātājiem un dažādām piegādes iespējām. Harta ir ļoti būtisks solis enerģētikas tirgus liberalizācijas virzienā.

Es esmu pārliecināta, ka skaidrāka un saprotamāka informācija patērētājiem palīdzēs izdarīt labāko izvēli. Tas ir īpaši nozīmīgi tad, kad nemitīgi pieaug enerģijas cenas, un tas rada arvien lielākas bažas patērētājiem.

Pieņemot risinājumu, būs vieglāk salīdzināt dažādus piedāvājumus un patieso enerģijas izmantošanu, un tas iedrošinās patērētājus mainīt piegādātājus, ja viņi būs neapmierināti ar piedāvātajiem pakalpojumiem. Tādējādi starp piegādātājiem pastāvēs reāla konkurence, lielāka interese apmierināt patērētāja vēlmes un labākas iespējas patērētājam ietekmēt enerģētikas uzņēmumu lēmumus.

Es uzskatu, ka Enerģijas patērētāju tiesību harta pamazām – bet noteikti – palīdzēs izmainīt enerģijas tirgu, un ko tādu mēs esam gaidījuši jau ilgi. Neaizmirsīsim, ka svarīgākā loma iekšējā tirgū ir patērētājiem, un viņi sagaida no mums būtiskas pārmaiņas.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par Mia De Vits ziņojumu attiecībā uz Enerģijas patērētāju tiesību hartu. Ņemot vērā arvien pieaugošās enerģijas cenas, ir būtiski nodrošināt energoapgādi iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai cilvēkiem, kas dzīvo attālos reģionos, kur enerģētikas tirgus ir mazāks un trūkst konkurences. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties pēc iespējas ātrāk, apzinot šīs patērētāju grupas, kā arī veicinot un atbalstot pasākumus, piemēram, sociālos tarifus, lai viņiem nodrošinātu pastāvīgu piekļuvi elektroenerģijai un dabasgāzei.

Es balsoju par grozījumiem Nr. 3, 4, 5, 6 un 7, kurus iesniegusi Eiropas speciālistu grupa. Viņi ir konstatējuši nepieciešamību ieviest sociālos tarifus, reizi ceturksnī sniegt patērētājiem informāciju par viņu patērēto enerģiju un aicina informēt sabiedrību par Enerģijas patērētāju tiesību hartas noteikumiem. Es ļoti nožēloju, ka šie grozījumi netika pieņemti.

Enerģijas patērētāju aizsardzībai vajadzētu arī nākotnē balstīties uz Eiropas Savienības un dalībvalstu vienotu rīcību. Enerģijas patērētāju tiesību harta ir veids, kā atbalstīt iedzīvotājus, lai viņi tādējādi varētu efektīvāk un vienkāršāk iegūt informāciju par savām tiesībām.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Es viennozīmīgi esmu par to, lai patērētāji varētu saņemt garantētu, drošu, uzticamu un pastāvīgu gāzes un elektroenerģijas piegādi par saprātīgām cenām. Lielu lomu šeit vajadzētu uzņemties valstu regulatoriem. Tomēr es neatbalstu Eiropas Komisijas centienus iesaistīties šajā jomā, lai ar „pētījumu”, „hartas” un „saskaņošanu” starpniecību paplašinātu savas pilnvaras; un es neatbalstu „Eiropas Savienības pilsoņu” konceptu. Šo iemeslu dēļ es balsojumā atturējos.

Rezolūcija – Vistas gaļas imports (B6-0309/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs atbalstām Eiropas Parlamenta kritiku par Eiropas Komisijas priekšlikumu grozīt mājputnu gaļas tirdzniecības normas tikai tādēļ, lai atļautu izmantot pārtikā gaļu, kura tikusi pakļauta pretmikrobu apstrādei.

Patiesībā šis Eiropas Komisijas priekšlikums tikai cenšas izpildīt ASV prasību Eiropas Savienībai atļaut importēt tās mājputnu gaļu, kas apstrādāta ar ķīmiskām vai pretmikrobu vielām.

Tādējādi Eiropas Komisija neņem vērā piesardzības principu un ignorē Eiropas līmenī jau pastāvošo pārtikas drošuma un higiēnas standartu pārņemšanu un pastiprināšanu. Tie ir daudz augstāki nekā normas ASV, kur tiek pielietoti tikai lēti beigu fāzes risinājumi, kuru atzīšanu Eiropas Savienībā tās tagad vēlas panākt, lai ļautu ASV savu produkciju pārdot visā Eiropā.

Tādēļ mēs ceram, ka Padome nepieņems Eiropas Komisijas priekšlikumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Vistas gaļas hlorēšana nav uzrādījusi nekādu kaitējumu veselībai vai kam citam, un mūsu politiskajiem lēmumiem vajadzētu vienmēr balstīties uz pierādījumiem. Tādēļ brīvā tirgus interesēs es balsoju pret šo ziņojumu, kas, manuprāt, ir balstīts uz protekcionismu.

Tomēr, ņemot vērā satraukumu, kas izplatījies ES sabiedrībā attiecībā pret hlorēto vistas gaļu, ir ļoti būtiski pieņemt juridisku prasību pēc marķēšanas, lai katrs individuāli var, piemēram, veikalos vai restorānos, ja tā vēlas, izvairīties no šī produkta.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā runā par vienu no aktuālākajiem jautājumiem gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām.

Mēs Eiropas Savienībā esam nolēmuši uzstāt uz augstām pārtikas ražošanas normām – apzinoties pārtikas drošuma un kvalitātes nepieciešamību.

Mēs neļaujam izmantot pārtikā ar hloru apstrādātus vistas gaļas produktus Eiropas Savienībā, un tādēļ ES nav jēgas atzīt šādi apstrādātas vistu gaļas importu no ASV.

Pēdējos mēnešos mums ir bijusi līdzīga problēma ar liellopu gaļas importu no Brazīlijas, kur pieņemtās normas ir daudz zemākas par Eiropas Savienībā noteiktajām.

Mēs varētu saskarties ar līdzīgu problēmu, kad ES aizliegsim būros turēto putnu olu ražošanu, bet beigsies tas ar no būros turētiem putniem iegūta olu pulvera importu ārpus Eiropas Savienības.

Ja ES pieprasa iekšējos standartus, tai jābūt gatavai tos aizstāvēt un pārtraukt importu, kas neatbilst mūsu iekšējiem standartiem.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Komisijas priekšlikums atcelt aizliegumu importēt ar pretmikrobu vielām, piemēram, hloru, apstrādātu mājputnu gaļu ir ļoti satraucošs. Ir jāatzīst, ka šī metode gluži vienkārši neatbilst ES pārtikas drošuma normām.

Šis priekšlikums šķiet politiski motivēts un acīmredzami ignorē ES iedzīvotāju veselības un drošības likumīgās intereses. Apgalvojumi, ka šī gaļa būs marķēta un patērētājam viegli atpazīstama, vienkārši nav pietiekami.

Eiropas Savienībai nekādā gadījumā nevajadzētu atbalstīt pretmikrobu vielu izmantošanu mājputnu gaļas apstrādē. Šis aizliegums ir pastāvējis vairāk nekā desmit gadu un sākotnēji tika ieviests pamatotu iemeslu dēļ. Tādēļ Komisijas priekšlikums to atcelt diemžēl ir liels solis atpakaļ un ir absolūti nepieņemams.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijai ir jāpārskata tās sākotnējais lēmums, kas balstās vienīgi uz komerciāliem kritērijiem un rezultātā ir noziegums pret sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību. Mēs nedrīkstam ignorēt pastāvošos Eiropas tiesību aktus, piekāpjoties amerikāņiem un priekšplānā izvirzot komerciālās intereses, nevis sabiedrības veselību. Mēs gaidām komisāres veselības jautājumos Androula Vassiliou un Grieķijas valdības reakciju.

Kopīgā rezolūcija – Augošo degvielas cenu izraisītā krīze zivsaimniecības nozarē (RC-B6-0305/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Šī rezolūcija ir pirmā reakcija uz krīzi, kuru Eiropas Savienības zivsaimniecības nozare piedzīvo augošo degvielas cenu rezultātā. Es nesen personīgi apmeklēju vairākas ostas savā valstī un saskāros ar ļoti smagu un sarežģītu situāciju, kuras novēršanai mums ir nepieciešami ātri un efektīvi risinājumi.

Bezprecedenta degvielas cenas pieaugums riskē nospiest uz ceļiem visu nozari. Eiropas Savienībai ir ārkārtas fondi zivsaimniecībai, kurus drīkst izmantot īpaši nopietnos gadījumos. Es aicinu komisāru Joe Borg nekavējoties rīkoties, lai noskaidrotu, vai Komisijai ir šādi jārīkojas. Darbus, ne vārdus! Rīcību, nevis solījumus. Strādnieku vidū es sastapos ar pieaugošu neuzticēšanos Eiropas iestādēm. Mūsu uzdevums ir aizpildīt šo plaisu un jo īpaši – uzņemties atbildību par patreizējo ekonomisko un sociālo attīstību, kura varētu vēstīt par nopietnu krīzi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā tika uzsvērts preses paziņojumā, mēs neatbalstām šo rezolūciju, jo:

- tā nereaģē uz neatliekamo strādnieku darba algu problēmu, neatzīstot, ka zvejnieki (strādnieki) maksā par degvielu, un tādēļ problēma tos skar tieši (tāpat kā vairākumu mazo laivu īpašnieku);

- tā ignorē ES inerci un nevēlēšanos pieņemt nepieciešamos lēmumus;

- tā nesniedz nekādus konkrētus priekšlikumus attiecībā uz degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) cenām un zivju cenas veidošanos to sākotnējās pārdošanas vietā;

- tā nepauž nožēlu par politiku, kas gūst labumu no pieaugošām degvielas cenām, vēl vairāk sašaurinot un koncentrējot nozari, radot augstāku bezdarba līmeni, izraisot ražošanas sektora panīkumu un pasliktinot pārtikas un tirdzniecības bilanci;

- tā aizbildinās ar Eiropas Padomes iepriekš pieņemto un PCP ierosināto nostāju.

Saskaņā ar nesen paziņotajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem un neatkarīgi no viena vai diviem aspektiem, kuriem to pieņemšanas gadījumā varētu būt labvēlīgs iespaids uz nozari, šī rezolūcija būtībā mudina nodot laivas metāllūžņos un piedāvā zvejniekiem iespēju atteikties no savas profesijas.

Tā kā zivsaimniecībām ir nākotne, mēs aicinām veikt tādus pasākumus kā, piemēram, rezolūcijā iekļautie priekšlikumi, kurus mēs iesniedzām apstiprināšanai steidzamā kārtā.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Zivsaimniecības nozare gadu gaitā ir saskārusies ar daudzām krīzēm, bet neviena nav bijusi tik nopietna kā patlaban, kad augošo degvielas cenu iespaidā nozare ir novesta līdz situācijai, kad tai draud iznīcība.

Naftas cenu svārstības daudzām nozarēm varētu kļūt liktenīgas, bet neviena šajā ziņā nav tik jutīga kā zivsaimniecības nozare, kur riskam pakļautas darbavietas gan jūrā, gan krastā.

Mums jāizskata jebkura iespēja, ko varam izmantot. Viena no tām varētu būt nodokļu samazināšana, lai nodrošinātu degvielas cenu samazināšanos.

Vai es drīkstu uzdot tādu jautājumu: ja mums nebūs zvejnieku, kā mēs iegūsim zivis, kuras pieprasām? Vai grasāmies nodoties bezdarbībai un pieļaut, ka ārvalstu imports pārņem mūsu tirgu, izstumjot mūsu nozari no tirdzniecības?

Šķiet, ka mūsu zvejniecības flotes un visas nozares glābšana būs smags pārbaudījums. Tomēr es esmu pārliecināts, ka ar labu gribu un vispārēju sadarbību tas ir iespējams. Es atbalstu Komisijas vakardienas paziņojumu par tās nodomu sniegt steidzamu palīdzību zvejniecības flotēm. Es patiesi ceru, ka Zivsaimniecības ministru padome šos pasākumus nākamnedēļ oficiāli pieņems un tad ātri īstenos.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Dramatiskais dīzeļdegvielas cenu pieaugums par 300% kopš 2003. gada ir radījis triecienu visai zivsaimniecības nozarei. Krīzei turpinot padziļināties, daudzi zivsaimniecības uzņēmumi patlaban ir ļoti bīstamā finansiālā situācijā.

Patiesībā zvejniecība ir īpaši nozīmīgs balsts nomaļo reģionu ekonomiskai un sociālai attīstībai. Turklāt neizdevīgā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ augošās degvielas cenas tos skar vēl smagāk. Tāda situācija nav pieņemama. Eiropas Savienības pienākums ir rast kompromisu.

Eiropas Parlamentam vienkārši ir jāraida zvejniekiem nepārprotams signāls. Deputāti zvejniekiem ir skaidri darījuši zināmu, ka ir sadzirdējuši viņu izmisuma saucienu, pieprasot, lai oficiālā atbalsta maksimālā summa tiek pacelta līdz EUR 100 000 uz katru kuģi un nevis katru uzņēmumu; pieprasot tūlītēju ārkārtas un sociālo pabalstu un, visbeidzot, pieprasot Eiropas fonda zivsaimniecības izdevumu pārkārtošanu.

Zivsaimniecības ministru padome šos priekšlikumus izskatīs 2008. gada 23.–24. jūnijā. Eiropas Savienībai nav citas iespējas, kā vien atjaunot zvejnieku uzticību, lai novērstu nesen radušos milzu plaisu.

Kopīgā rezolūcija– ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā (RC-B6-0235/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka nav neviena cita rietumu uzņēmuma, kas būtu tikpat cieši saistīts ar valsti kā Gazprom ar Kremli. Šobrīd mēs tiekam konfrontēti ar vēsu politisko aprēķinu. Gazprom ietekme enerģētikas jomā novedīs Eiropu pie kārtējās enerģētikas cenu palielināšanās. Krievija piespiedīs mūs uz politisku piekāpšanos, vēl vairāk paaugstinot gāzes un naftas piegāžu cenas. Jau tagad augsto cenu iespaidā mēs Eiropā vērojam arvien pieaugošus protestus. Atmiņā vēl svaigi saglabājusies atkārtotā gāzes piegādes pārtraukšana mūsu austrumu kaimiņiem.

Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropai jābūt vienotai tās attiecībās ar Krieviju, jo tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt ES efektīvu darbību.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ir labi zināms, ka Krievija ir nozīmīgs Eiropas Savienības stratēģiskais partneris, un ģeogrāfiskais izvietojums dara mūs atkarīgus vienu no otra. Tāpēc ir jārīkojas diplomātiski, lai rastu labāko risinājumu šim neizbēgamajam tuvumam. Tomēr nepieciešamība sadarboties nav iemesls, lai piespiestu mūs patiesā vai tēlotā apmātībā doties pretī nopietnajām Krievijas izraisītajām problēmām.

Iekšēji mēs nedrīkstam ignorēt, ka Krievija nav demokrātiska un tās tiesiskums nenodrošina efektīvu cilvēktiesību ievērošanu. Ārēji ir neiespējami ignorēt enerģētikas izmantošanu kā ieroci ārējās attiecībās, īpaši veicinot šajā jomā ES vienotības trūkumu, tās apšaubāmo nostāju Irānas jautājumā un nevēlēšanos piespiest Ķīnu ievērot cilvēktiesības.

Eiropai saistībā ar Krieviju ir jāieņem nopietna partnera nostāja, kurš ir gatavs sadarboties, bet ne ielaisties kompromisā būtiskos jautājumos par demokrātiju, cilvēktiesībām un drošību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Sarežģītajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Krieviju nepieciešama labi pārdomāta un saskaņota diplomātiska rīcība.

Gatavošanās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei raisa daudz emociju, jo ir jāpārrunā nolīgumi, kas gan Krievijai, gan Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski. Pirms šīs augstākā līmeņa sanāksmes mums ir svarīgi saprast, cik nepieciešama Eiropas Savienības nākotnei ir saliedētība starptautiskajā arēnā. Šī iemesla dēļ ir negods, ka Īrija pagājušās nedēļas referendumā apšaubīja Lisabonas līguma ratifikāciju, jo tieši šajā līgumā ir ietvertas regulas, kas padarīs Eiropas Savienību par uzticamu partneri starptautiskajās attiecībās.

- Ziņojums: Liam Aylward (A6-0196/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, kurā ir vairāki būtiski priekšlikumi jautājumā par aitkopības un kazkopības produktu aizsardzību, it īpaši mazāk labvēlīgos un kalnainos reģionos. Taču mēs vēlētos, lai tas būtu izstrādāts dziļāk, sevišķi jautājumā par vietējo šķirņu un tradicionālās siera ražošanas aizsardzību. Eiropas Komisijai un Padomei ir ļoti būtiski ņemt vērā apstiprinātos priekšlikumus un plenārsēžu debates, kurās izskaidrojām arī mūsu pozīciju šajā svarīgajā jautājumā.

Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP), kas patlaban tiek pārstrādāta, ir jālabo 2003. gada reformas radītās problēmas, īpaši attiecībā uz tiešo maksājumu atdalīšanu. Jāuzsver arī, cik būtiski ir nodrošināt papildu samaksu ražotājiem, lai atbalstītu vietējās aitu un it īpaši kazu šķirnes. Piemaksas jāpalielina kalnu un citos īpašos reģionos, lai saglabātu lauksaimniecības bioloģisko daudzveidību, pasargātu šos dzīvniekus jutīgajos rajonos un izmantotu zemi dabīgā veidā – tas ir nozīmīgs ieguldījums dabas aizsardzībā un mežu ugunsgrēku novēršanā Dienvideiropā.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas izceļ problēmas aitkopības nozarē, kas pavisam pagrims, ja nesāksim rīkoties.

Parlaments ir balsojis par ES finansējuma piešķiršanu aitu elektroniskai iezīmēšanai un, kaut arī tas ir atbalstāmi, es būtu devusi priekšroku elektroniskās iezīmēšanas jautājuma izslēgšanai no dienas kārtības, līdz būs nodrošināta turpmākā aitkopības dzīvotspēja.

Par Parlamenta noraidīto priekšlikumu izveidot darba grupu – Komisijai ir jākoncentrē uzmanība uz aitkopības nozari un jāziņo Parlamentam par progresu, vai arī jāīsteno šajā ziņojumā iekļautie ierosinājumi.

- Ziņojums: Zita Gurmai (A6-0169/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Es balsoju par Zita Gurmai ziņojumu un vēlos apsveikt viņu ar lielisko darbu.

Es jo īpaši atbalstu eSafety iniciatīvu (www.esafetysupport.org ), kuras ietvaros Eiropas Komisija, valsts iestādes, rūpniecība un citas ieinteresētās puses sastrādājas, lai paātrinātu viedās integrētās automobiļu drošības sistēmas attīstību un ieviešanu. Šīs sistēmas lieto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai palielinātu ceļu drošību un samazinātu negadījumu skaitu uz mūsu ceļiem. eSafety ir pirmais solis viedo automobiļu iniciatīvā, kuru Eiropas Komisija uzsāka 2006. gadā. Domāju, ka tas ir ceļš, pa kuru vajadzētu raiti iet, lai veicinātu tāda transporta turpmāko izaugsmi, kas, runājot Komisijas vārdiem, būs gudrāks, drošāks un tīrāks.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Mūsu atkarība no transporta ik dienu pieaug. Visiem pilsoņiem ir tiesības uz drošu un ilgtspējīgu mobilitāti. Pašreizējais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju progress ļauj mums ražot un pirkt automobiļus, kas ir viedāki, drošāki un tīrāki. Pircējiem jābūt pieejamai informācijai, kas viņiem ļautu izdarīt pamatotu izvēli par labu viedajiem transportlīdzekļiem, un ir svarīgi, lai viņi šos automobiļus varētu atļauties.

Tā kā Zita Gurmai ziņojums piedāvā Eiropas iedzīvotājiem iespēju tuvākajā laikā gūt labumu no iespējamās ceļu satiksmes drošības, es balsoju par to.

Ceļu negadījumus izraisa gan cilvēka kļūdas, gan automobiļu sliktais stāvoklis. Ieviešot viedās tehnoloģijas, var novērst 16% negadījumu. Modernās sistēmas spēj samazināt ceļu negadījumu skaitu ar letālu iznākumu par vienu trešdaļu. Arī Galileo programma devusi nozīmīgu ieguldījums šajā jomā.

Dalībvalstīm ir liela atbildība, izvērtējot Eiropā pieejamo ārkārtas izsaukuma no transportlīdzekļa sistēmu eCall. Mērķis ir līdz 2010. gadam oficiāli un pilnā apjomā uzsākt eCall ieviešanu. Tādēļ es aicinu dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas eCall saprašanās memorandu, izdarīt to tagad, 2008. gadā.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar statistiku katru gadu uz Eiropas ceļiem iet bojā 41 600 cilvēku, ceļu satiksmes jomā mums ir jāsāk jauns laikmets. Glābjot neskaitāmas cilvēku dzīvības, mēs veiksim ļoti daudz Eiropas pilsoņu labā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Mana kolēģe Zita Gurmai ir uzrakstījusi lielisku ziņojumu, un mums viņa jāapsveic par šo detalizēto darbu un izrādīto apņemšanos.

Pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem ir galvenais projekts Komisijas stratēģiskās politikas ietvaros sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informēšanā, un mūsu referentei ir taisnība, atzīstot, ka viedo automobiļu sistēmas uz ES ceļiem var samazināt ikgadējo nāves gadījumu skaitu, kas pašlaik ir ap 42 000. Viņa arī pareizi norāda, ka pašlaik vairums cilvēku nevar atļauties jaunās sistēmas, tāpēc izmaksu samazināšanai ir jābūt prioritātei.

Elektroniskā stabilitātes kontroles tehnoloģija, portatīvo un bezvadu ierīču lietošana un darbs tīrāku automobiļu radīšanas virzienā ir temati, kurus referente aplūkojusi.

Šis ir lielisks ziņojums, un es to pilnībā atbalstu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Viedo automobiļu iniciatīva ir ļoti vērtīga ierosme. Ir būtiski lietot modernās tehnoloģijas pēc iespējas vairāk, lai transportu padarītu drošāku un efektīvāku. Tiek paredzēts, ka, ja visas mašīnas būtu aprīkotas ar elektronisko stabilitātes kontroli (ESK), negadījumu skaits ar letālu iznākumu ES varētu samazināties par vairāk nekā 4000 gadījumu. Cits svarīgs drošības līdzeklis, kas vēl nav plaši ieviests, ir Eiropas ārkārtas izsaukuma no transportlīdzekļa sistēma, pazīstama kā eCall. Pētījums rāda, ka tās ieviešana visā ES varētu katru gadu samazināt satiksmes negadījumu skaitu ar letālu iznākumu par 2500 gadījumiem. Pēdējais jautājums, kas jāaplūko – automašīnu radītais lielais oglekļa un siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, kas ir 12% no kopējā CO2 emisiju daudzuma Eiropas Savienībā. Domāju, ka automobiļi ar zemākajām CO2 emisijām ir jāreklamē, izmantojot sociālās kampaņas. Mums vajadzētu arī ieviest stingrākus noteikumus, lai samazinātu transportlīdzekļu radītās indīgo gāzu emisijas.

  Priekšsēdētājs. − Balsojumu skaidrojumi ir pabeigti.

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.45 un atsāka plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: GÉRARD ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks