Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 19. jūnijs - Strasbūra

9.1. Birma: apcietinājuma saglabāšana politieslodzītajiem

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Birmu.⁽¹⁾

  Mikel Irujo Amezaga, autors. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā es minēju, Birmas cilvēktiesību, miera un demokrātijas kampaņas laikā 2008. gada 12. martā visvecākā Birmas politieslodzītā pavadīja savu 78. dzimšanas dienu vieninieku kamerā Inseinas cietumā.

Tā ir U Win Tin, izcila žurnāliste un Nacionālās demokrātijas līgas vadītāja. U Win Tin ir vecākā cietumniece Birmā, kas ieslodzīta par savu pārliecību. Pēdējos 19 gadus kopš 1989. gada jūlija viņa ir pavadījusi cietumā.

Viņai piesprieda trīskāršu soda termiņu, katru 21 gada garumā. Par viņas pašreizējo situāciju mums ir zināms tikai pateicoties Apvienoto Nāciju īpašā referenta cilvēktiesību jautājumos Birmā Yozo Yokota pēdējam ziņojumam par Birmas cietumnieku apstākļiem.

U Win Tin ir noraidījusi iespēju atteikties no savas politiskās pārliecības apmaiņā pret brīvību. 2008. gada janvārī viņu ievietoja slimnīcā, lai veiktu atkārtotu trūces operāciju.

Viņa ir viena no 1873 Birmas politieslodzītajiem. Šajā rezolūcijā mēs arī nepārprotami gribam izteikt nosodījumu par Daw Aung San Suu Kyi mājas aresta paildzināšanu.

Mana grupa pieprasa nekavējoties rīkoties, lai uzsāktu ātru nepieciešamo politisko un ekonomisko pārkārtojumu procesu. Pirmkārt, visu politieslodzīto atbrīvošanu. Otrkārt, pilsoņu pamatbrīvību atjaunošanu un, nepārprotami, politisko dialogu ar iesaistītajām pusēm.

Tāpat mēs vairākkārt atkārtojam mūsu lūgumu Padomei pieņemt stingrus mērus pret Birmas militāro huntu, kas kļuvusi par pasaules līderi cilvēktiesību pārkāpumos.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šajā Parlamentā ir izstrādātas neskaitāmas rezolūcijas, kas nosoda Birmas militārās huntas smagos pārkāpumus, ko tā atkārtoti vērsusi pret Birmas iedzīvotāju cilvēktiesībām. Tomēr šie cietsirdīgie ģenerāļi īpaši neņem vērā mūsu teikto. Tā vietā viņi turpina izrādīt varu visriebīgākajā, uzpūtīgākajā un kaitinošākajā veidā.

Pat pēc nesenā ciklona izraisītajiem postījumiem viņi ne tikai kavēja brīvās pasaules mēģinājumus sniegt palīdzību, bet arī guva labumu no savu pilsoņu ciešanām grūtību brīdī, cenšoties izrādīt savu šķietamo žēlsirdīgā Samarieša un labā eņģeļa tēlu, izrādoties huntas kontrolētajos valsts plašsaziņas līdzekļos un rīkojot referendumu par Konstitūciju tikai pāris dienas pēc ciklona izraisītās katastrofas.

Tos, kuri pretojas huntai, spīdzina, nogalina vai arestē. Viens no piemēriem ir Nobela Miera prēmijas laureāte Daw Aung San Suu Kyi, kuras vadītā Nacionālā demokrātijas līga pirms 18 gadiem uzvarēja vēlēšanās un kura 12 gadus ir pavadījusi mājas arestā – un nesen hunta nolēma pagarināt viņas mājas arestu.

Es uzskatu, ka ir pienācis laiks bargāku līdzekļu izmantošanai pret necilvēcīgo Birmas huntu. Visefektīvāk būtu palielināt spiedienu uz Ķīnu, lai tā beidz atbalstīt huntu. Ja Ķīna atteiksies sadarboties šajā jautājumā, mums jāpieņem lēmums tirdzniecības attiecību jomā ar Pekinu, ņemot vērā Olimpiskās spēles Ķīnā. Tas varbūt ir vienīgais veids, kā iespaidot brīvības un demokrātijas situāciju Birmā.

  Ryszard Czarnecki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka valsts attieksme pret starptautiskās palīdzības piedāvājumu posta un dabas katastrofu brīdī parāda, ar kādu valsti mums ir darīšana. Lai gan pret Ķīnu var būt daudz iebildumu, mēs zinām, ka šī valsts grūtību brīdī spēja pieņemt starptautisko palīdzību. Tāpat mēs redzējām Birmas attieksmi pret starptautisko palīdzību, tai skaitā arī no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ir tāda amerikāņu spēle „Šai pat laikā nākamgad”. Tāda ir arī mūsu Parlamenta attieksme pret Birmu. Mēs katru gadu satiekamies un pārrunājam situāciju Birmā. Godīgi sakot, nav manāmas nekādas īstas, nozīmīgas pārmaiņas. Es piekrītu iepriekšējā runātāja minētajiem faktiem. Situācija, kurā sievieti, opozīcijas vadītāju, tik ilgus gadus tur mājas arestā, pasaulē vēl nav dzirdēta. Mēs nedrīkstam pie šādas situācijas pierast. Es ceru, ka mēs spēsim pārvarēt nevienprātību Parlamentā un būt vienoti, aizstāvot Birmas demokrātiju.

  Thomas Mann, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Birmas militārā hunta neatlaidīgi cenšas izolēt valsti un tās iedzīvotājus no pārējās pasaules. Pēc budistu mūku protesta vardarbīgās apspiešanas 2007. gada septembrī tika uzlikts embargo informācijas piekļuvei. Pagājušajā mēnesī tika kavēta starptautisko organizāciju palīdzība ciklona upuriem. Palīdzības sniedzēji nonāca pie cietušajiem tikai pēc ilgas kavēšanās, un daudzus šī palīdzība sasniedza par vēlu.

Tagad līdz mums nonāk tikpat satraucošas ziņas, proti, par ciklona upuru arestiem, kas lūdza ANO palīdzību. Arī par drošības spēkiem, kuri nošāvuši vai nopietni ievainojuši iemītniekus, kas mēģināja bēgt no ciklona sagrautā Nargis cietuma. ES nepamirkšķināja ne aci. Tā uzlika embargo tirdzniecībai, kam gan vēl nav gaidīto rezultātu. Tā draudēja piemērot stingrākas sankcijas, ja situācija cilvēktiesību jomā neuzlabosies. Pagaidām Birmas valdība nav pakustējusies ne par collu.

Nekļūsim pieļāvīgi savās prasībās. Valsts politieslodzītie ir jāatbrīvo. Ir jāizbeidz Daw Aung San Suu Kyi mājas arests, kas ilgst jau gadu desmitiem. Nobela prēmijas laureātes drosmīgā rīcība būtu katra diktatora bieds. Birmas ģenerāļi beidzot ir jāsauc pie atbildības par viņu rīcību pret savas valsts pilsoņiem, no kuriem daudzi joprojām ir bez vēsts pazuduši. Pirmais solis būtu saruna ar Apvienoto Nāciju īpašo referentu un garantija, ka viņam atļaus apmeklēt valsti. Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstu valdībām ir jāizmanto sava ietekme, lai vestu huntu pie prāta. Nepieciešams arī palielināt spiedienu uz Ķīnu, kura, iespējams, ir vienīgā atlikusī Birmas atbalstītāja. Ja nepieciešams, Padomei un ES dalībvalstīm jāpiemēro bargākas sankcijas. Komisār, mēs patiesi gaidām jūsu rīcību – Birmas iedzīvotājiem ir nepieciešama mūsu solidaritāte.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, Birmas militārais režīms cenšas radīt iespaidu, ka aizstāv krietnu politiku un nozīmīgas nacionālās vērtības pret naidīgo ārpasauli, kas apdraud tās dārgumus. Tas pieprasa vienprātīgu iedzīvotāju atbalstum, lai aizsargātu šīs vērtības.

Es vēlētos, kaut šī prasība būtu patiesa un Birmas iedzīvotāji varētu būt laimīgi par pēdējos 40 gados valdošo situāciju, bet kādas vērtības tad režīms aizstāv? Man nāk prātā četras lietas. Pirmkārt, militārās kastas privilēģijas, kad noslēgta, bruņota grupa kontrolē valsts pārvaldi un ekonomiku. Šī grupa padara sevi bagātu, kamēr pārējie nīkst nabadzībā. Otrkārt, tādu nacionālo minoritāšu apspiešana, kurām ir atšķirīga valoda un vēlme pēc pašpārvaldes. Britu koloniālisma periodā viņu teritorijas pievienoja Birmai, bet cilvēkus padarīja par trešās šķiras pilsoņiem. Treškārt, ārējos valsts ienākumus nodrošina eksports, kura pamatā ir ārkārtīgi zemas darba algas vai piespiedu darbs. Ceturtkārt, sistemātiska atteikšanās sadarboties ar grupām, kas vēlas mainīt situāciju, lai arī tās uzvarēja vienīgajā reizē, kad režīms uzdrošinājās rīkot brīvas vēlēšanas.

Pēc plūdu izraisītās katastrofas mēs aptvērām, cik ļoti režīms baidās no iespējas, ka ārzemnieki savām acīm ieraudzīs situācijas nopietnību vai iespaidos iedzīvotājus. Iekšzemes bēgļiem lika steidzami atgriezties nopostītajos ciematos, kas vēl nebija atjaunoti, lai izvairītos no neapmierināto masu savstarpējās saskarsmes. Uzreiz pēc katastrofas prioritāte bija sarīkot referendumu, kura galvenais mērķis bija pilnībā atstumt no varas demokrātisko opozīciju, izmantojot viltotus vēlēšanu rezultātus. Šāda režīma pastāvēšanu nodrošina cilvēku apcietināšana politisku iemeslu dēļ. Ārpasaulei ir jābūt cietumnieku un pārējo oponentu pusē. Tā būtu jārīkojas Ķīnai, Indijai un arī Eiropai.

  Józef Pinior, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā mēs šeit, Strasbūrā, gandrīz katru mēnesi ceturtdienas pēcpusdienās izskatām situāciju Birmā. Mūsu priekšā ir divi ziņojumi par situāciju Birmā. Pirmo izstrādāja Starpparlamentu savienība, bet otra ziņojuma autors ir Apvienoto Nāciju īpašais referents cilvēktiesību jautājumos Birmā. Šie ziņojumi ir nepārprotami. Tajos aprakstīti valstī notiekošie parlamenta deputātu apcietināšanas gadījumi, slepkavības, politieslodzīto drausmīgie apstākļi cietumos un katastrofālā situācija, kādā atrodas sabiedrība.

Kā Eiropas Parlamentam mums jādarbojas, izdarot uz Birmu spiedienu. Lai situācija nākamajās nedēļās un mēnešos mainītos, ir nepieciešama saskaņota visas pasaules demokrātisko parlamentu rīcība, kā arī sadarbība no tādu valstu puses kā Indija un Ķīna, lai izdarītu spiedienu uz Birmas varas iestādēm, tādējādi panākot reālu situācijas uzlabošanos.

Es gribētu runāt par to parlamentāriešu likteni, kuri šobrīd ir ieslodzījumā Birmā: gan par 2007. gada rudenī apcietinātajiem, gan tiem, kas ir bezvēsts pazuduši vai aresta laikā miruši nezināmos apstākļos, kā arī par tiem, kuri noslepkavoti vai miruši nenoskaidrotos apstākļos.

Apvienoto Nāciju referenta ziņojums ir skaidrs. Daw Aung San Suu Kyi tūlītēja atbrīvošana varētu būt sākums pārrunām ar Birmas varas pārstāvjiem par šīs valsts demokrātiju un situācijas uzlabošanos cilvēktiesību jomā. Būtiska nozīme ir garantijai, ka politieslodzītie tiks atbrīvoti un it īpaši nodrošināti ar medicīnisko palīdzību, un mums uz to ir jāpiespiež Birmas varas pārstāvji.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – (LT) Šodien mēs runājam par Birmu, par tūkstošiem politieslodzīto, kas cieš cietumos, par slaveno Nacionālās demokrātijas līgas vadītāju Daw Aung San Suu Kyi. Partija viņas vadībā uzvarēja 1990. gada vēlēšanās ar 82% balsu pārsvaru, bet valstī pie varas esošie ģenerāļi atteicās ievērot tautas gribu, un kopš tā laika Daw Aung San Suu Kyi atrodas apcietinājumā jau 13 gadus.

Kā Nobela prēmijas laureāte reiz teica: „Izmanto savu brīvību, lai veicinātu mūsējo”. Es nešaubos, ka Birmas iedzīvotāji reiz pārņems ģenerāļu varu. Nav nemirstīgu diktatoru, bet brīvības gars ir mūžīgs.

Mums nav tiesību palikt vienaldzīgiem, kad tiekam konfrontēti ar barbariski necilvēcīgu izturēšanos. Es gribētu citēt Martin Luther King, kurš teica: „Beigu beigās mēs neatcerēsimies mūsu ienaidnieku vārdus, bet gan mūsu draugu klusēšanu”.

Tādēļ jautājums Eiropas Parlamentam šodien ir – kā pusē mēs esam? Mēs esam Daw Aung San Suu Kyi, tūkstošiem ieslodzīto pusē! Mēs pieprasām viņu tūlītēju atbrīvošanu; pieprasām cilvēktiesību ievērošanu Birmā.

  Genowefa Grabowska, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vēl nav pagājis ne gads, un šīs ir jau trešās debates par situāciju Birmā. Mēs atkal aicinām Birmas valdību ievērot cilvēktiesības un elementārus cilvēcības standartus attieksmē pret ieslodzītajiem. Mēs norādām uz netaisnībām, lūdzam, pieprasām, žēlojamies par situāciju, piemērojam sankcijas un vēlreiz nosodām pastāvošo režīmu Birmā. Šis režīms atbild ar apbrīnojamu imunitāti pret starptautiskās sabiedrības spiedienu, neievēro aicinājumus, nekādi uz tiem nereaģē. Tādēļ es pieceļos un runāju par Birmu ar zināmu samulsumu. Es redzu ne tikai mūsu - Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības - mazspēju, bet arī visu pārējo asambleju, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizāciju, mazspēju.

Tālab es uzskatu, ka runāšanai ir jāpieliek punkts. Mums ir jāpieprasa pielietot stingru diplomātisko spiedienu , lai pa Eiropas Savienības Padomes un dalībvalstu diplomātiskajiem kanāliem piespiestu režīmu pienācīgi rīkoties.

Es gribētu aicināt pieņemt 7. un 10. rezolūcijas punktu, kas pieprasa šīs valsts nacionālā izlīguma procesu.

  Marcin Libicki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, diktatūras un režīmi, kas izmanto vardarbību vai vajā savu tautu, reti rimstas vispārēja diplomātiskā spiediena iespaidā. Protams, es piekrītu Genowefa Grabowska, ka spiediens ir nepieciešams. Šādi režīmi var krist tikai iekšējās situācijas rezultātā, kad režīms zaudē tos atbalstītājus, no kuriem ir atkarīga režīma iekšpolitika. Tādēļ visi diplomātiskie pūliņi jāvelta, lai, no vienas puses, atbalstītu vāju un pat grūti pamanāmu opozīciju un, no otras puses, iespējams cits risinājums, ka starptautiskās politiskās organizācijas, starptautisko spiedienu atbalsta ar spēka pielietošanu. Tādēļ es vēlreiz vēlos atkārtot – Eiropas Savienībai ir pašai savi resursi, lai iejauktos tādos gadījumos kā Birma.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Birmā notiekošie cilvēktiesību pārkāpumi šajā Eiropas Parlamenta sesijā pārrunāti vairākkārt. Diemžēl izskanējušās debates un pieņemtās rezolūcijas nav mainījušas politisko un sociālo stāvokli šajā valstī, kurā kopš 1962. gada armija vada vienu no viszemiskākajiem politiskajiem režīmiem.

Pēdējo 40 gadu laikā tūkstošiem cilvēku ir vajāti un notiesāti par saviem politiskajiem uzskatiem valstī, kas piedzīvojusi ne tikai režīma izraisītas katastrofas. Birmas iedzīvotājiem ir jāveic piespiedu darbi, bet armijā iesauc pat bērnus. Nacionālās demokrātijas līgas ģenerālsekretāre pēdējos 13 gadus ir pavadījusi kā politieslodzītā mājas arestā, un nesen arestēja 1900 cilvēkus, kuri dzīvo apstākļos, kas pārkāpj cilvēktiesības – par to, ka izteikuši vēlēšanos pēc demokrātijas Birmā vai par lūgumu pēc humānās palīdzības, kura bija nepieciešama pēc ciklona plosīšanās.

Birmas režīms ne tikai vajā opozīcijas piekritējus. Tas arī pārkāpj cilvēktiesības, neļaujot nodrošināt humāno palīdzību pēc ciklona izraisītās katastrofas, kas pakļāva riskam cilvēku dzīvības. Tas piespieda ciklona upurus pamest pagaidu nometnes un atgriezties ciklona saārdītās mājās. ANO ģenerālsekretāra un citu organizāciju aicinājumiem sekoja vēl lielāks izmocīto cilvēku arestu un slepkavību skaits.

Protams, mēs atbalstām rezolūciju, kurā ietverta ne tikai mūsu pretošanās Nobela prēmijas laureātes vajāšanai, bet arī priekšlikums atbrīvot citus politieslodzītos un ar ANO aizbildnību veikt izmeklēšanu par, iespējams, armijas noslepkavotajiem cietumniekiem nesenās katastrofas laikā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir pagājis gads kopš pēdējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kas pievērš uzmanību dramatiskajai iekšējai situācijai Birmā. Taču pie varas esošais militārais režīms demokrātijas ziņā nav veicis nekādus uzlabojumus. Nacionālās demokrātijas līgas ģenerālsekretāre pēdējos 13 gadus ir pavadījusi mājas arestā; Nobela prēmijas laureāte Daw Aung San Suu Kyi, kurai Eiropas Parlaments piešķīra Saharova balvu, tika apcietināta bez tiesas procesa, neskatoties uz starptautisko organizāciju spiedienu. Birmas cietumos necilvēcīgos apstākļos ir ieslodzīti 1900 opozīcijas aktīvisti. Ļoti satraucoši ir arī ziņojumi par 36 cietumnieku noslepkavošanu Rangūnas cietumā un 70 cietumnieku ievainošanu šī gada maijā ciklona izraisītās panikas laikā.

Pastāvošajam režīmam ir nekavējoties jāatceļ visi vārda brīvības un cilvēktiesību ierobežojumi, tai skaitā miermīlīgas politiskās darbības aizliegums. Birmas pienākums ir nodrošināt palīdzību ciklona upuriem un ļaut starptautiskajām humānās palīdzības organizācijām piekļūt skartajiem reģioniem. Iespēju stabilizēt situāciju Birmā noteikti uzlabos pastāvošo ekonomisko sankciju pastiprināšana un kontrole pār huntas piekļuvi ES palīdzībai, kā arī politiskais spiediens no Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) puses.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Es piekrītu deputātiem, kuri uzstājās pirms manis, ka Eiropas Parlamentam jāpieņem bezkompromisa attieksme pret valsti, kurā totalitārās varas augstprātībai nav robežu. Totalitārais režīms, kas gūst labumu no savu iedzīvotāju traģēdijas, nav pelnījis iejūtību un ir jāsoda.

Dāmas un kungi, mums jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai kopā ar ANO palīdzētu ciklona Nargis upuriem. Es aicinu Padomi rīkoties, lai novērstu huntas piekļūšanu ES atbalsta līdzekļiem. Tā kā mēs skaidri zinām, ka cilvēktiesības Birmā tiek ilgstoši pārkāptas, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta demokrātiskie spēki šajā valstī un jāpieprasa visu politieslodzīto atbrīvošana.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Dāmas un kungi, šodien, Birmas cilvēktiesību un demokrātijas kampaņas dalībnieces Daw Aung San Suu Kyi 63. dzimšanas dienā, mums vajadzētu pievērst uzmanību notiekošajam Birmā.

Birma satraucošā ātrumā attālinās no demokrātiskajām vērtībām. Līdz šim brīdim Nobela prēmijas laureāte un Saharova balvas ieguvēja Daw Aung San Suu Kyi arestā ir pavadījusi 12 gadus un 239 dienas. Viņai ir aizliegts pieņemt apmeklētājus, izmantot telefona sakarus vai saņemt pastu.

Neskaitot šo ievērojamo sievieti, politisku iemeslu dēļ tikuši apcietināti tūkstošiem miermīlīgu demonstrantu, noslēpumaini pazūd cilvēki. Birmas hunta pielieto nežēlīgu vardarbību.

Mums jāaizliedz antidemokrātiskā un nežēlīgā Birmas militārās valdības rīcība. Ķīnai jāpārtrauc atbalstīt Birmu. Daw Aung San Suu Kyi un citi politieslodzītie jāatbrīvo nekavējoties, proti, šodien. Nedrīkst pieļaut Birmas turpmāku nepakļaušanos ANO un starptautiskajai kopienai.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, 1900 cilvēki tiek turēti apcietinājumā ļoti sliktos apstākļos par to, ka izteikuši atbalstu demokrātijas ieviešanai Birmā. Dučiem protesta dalībnieku ir pazuduši bez vēsts. Daw Aung San Suu Kyi bez tiesas sprieduma apcietinājumā ir pavadījusi trīspadsmit gadus, kas ir pretlikumīgi pat Birmā. Milzīgs daudzums cilvēku, ciklona Nargis upuru, ir arestēti par lūgumu pēc humānās palīdzības. Piedevām tika nogalināti Rangūnas cietumnieki, kad ciklons sadragāja cietumu. Mēs aicinām Birmas varas iestādes atcelt miermīlīgo pasākumu aizliegumu un nekavējoties atbrīvot politieslodzītos. Mēs sagaidām, ka tiks izmeklētas politieslodzīto slepkavības, kas izdarītas ciklona Nargis laikā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, neskatoties uz pasaules un starptautisko institūciju un organizāciju lielo interesi par situāciju Birmā, šajā valstī nav notikušas iekšējas pārmaiņas. Tūkstošiem cilvēku joprojām ir ieslodzīti šausmīgos apstākļos, jo iestājās par demokrātiju vai iebilda pret konstitucionālo referendumu, kura rezultātus nevar uzskatīt par ticamiem. Militārais režīms pret politieslodzītajiem kļūst arvien agresīvāks. Cerības, ka Birmas varas iestādes sāks pārrunas ar opozīcijas piekritējiem un starptautiskajām organizācijām, visticamāk nepiepildīsies. Šī iemesla dēļ ir svarīgi vērsties pret režīmu ar efektīvām sankcijām un izdarīt spiedienu, tajā iesaistot tik daudz valstu, cik vien iespējams.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, nepilnas astoņas dienas pēc ciklona darbības Birmas režīms piespieda savu valsti piedalīties referendumā. Referendumā par plaši kritizētu un pretrunīgu Konstitūcijas projektu. Rezultāti? Smieklīgi un kā tieši pārņemti no komunisma laikiem: nobalsoja 99% iedzīvotāju, no kuriem 93% atbalstīja jauno Konstitūciju. Īsts vēlēšanu rezultātu neuzticamības paraugs.

Es esmu pārliecināts, ka tādiem režīmiem kā Birmā valdošajam agri vai vēlu ir jāsabrūk, un Eiropas Savienībai ir jāpalīdz to gāzt.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, diemžēl Benita Ferrero-Waldner šodien nav klāt, tādēļ es viņas vārdā izteikšu dažas piezīmes par situāciju Birmā/Mjanmā.

Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums galvenokārt koncentrējas uz politisko situāciju, īpaši uz politieslodzīto ilglaicīgo arestu. Pirms to komentēju, es gribētu jūs informēt par Komisijas pasākumiem, reaģējot uz ciklonu, kas pirms sešām nedēļām izpostīja Ayeryawaddy upes deltu.

Komisijas reakcija uz ciklonu bija ātra un būtiska: mēs piešķīrām humanitāro palīdzību EUR 17 miljonu apmērā, tai skaitā EUR 5 miljonus pārtikas atbalsta pasākumiem. Mēs arī aktivizējām civilā atbalsta mehānismu – ļoti veiksmīga bija sadarbība ar ES dalībvalstīm, kuras iesaistījās procesā. Mēs nodrošinājām trūkstošā ūdens piegādi, laivu transportēšanu, primāro veselības aprūpi un citu nepieciešamo palīdzību katastrofas seku novēršanai.

Nepieciešamība pēc humanitārās palīdzības nav beigusies. Līdz šim to ir saņēmusi apmēram puse izdzīvojušo, vienam miljonam tā joprojām ir ārkārtīgi nepieciešama. Katastrofas piemeklēto reģionu sasniegšana un palīdzības nodrošināšana nav bez grūtībām. Tam par iemeslu ir gan posta apjoms, gan birokrātija. Mūsu darbinieki Mjanmā ziņo par arvien labāku sadarbību ar varas iestādēm. Mūsu pašu humānā darbība turpinās ar pieņemamu efektivitāti. Mēs apzināmies, ka starptautiskās nevalstiskās organizācijas posta pārņemto rajonu sasniegšanas ziņā ir daudz sarežģītākā situācijā.

ASEAN valstis šobrīd ir uzņēmušās vadīt ārējās palīdzības pasākumus. Viņas ir tā sauktās „trīspusējā mehānisma” pārstāves, kas ietver ASEAN valstis, Birmas/Mjanmas valdību un Apvienotās Nācijas.

Valdība ir izdevusi jaunas „direktīvas” ārējai palīdzībai. Mums pagaidām nav pierādījumu, vai tās tiek pielietotas, lai ierobežotu palīdzības piegādes apjomu.

Mūsu skatījumā ciklons un tā šausminošās sekas ir humanitāra problēma. Mēs aizstāvam uz nepieciešamību balstītas humānās palīdzības konceptu.

Attiecībā uz politisko situāciju Birmas/Mjanmas valdība laikam grasās turpināt tā saukto demokrātijas ceļveža lomu. Mūsu izpratnē šis ceļvedis nozīmē stingri uzraudzītu, lēnu pāreju uz civilpersonu valdību, kamēr militārajiem spēkiem joprojām ir ievērojama ietekme. Valdība, šķiet, grasās iet savu ceļu, neņemot vērā viedokļus un atsauksmes no ārpuses. Patiesībā te nav alternatīvas.

Nacionālajam izlīgumam nepieciešams visaptverošs dialogs. Tāds dialogs nevar notikt ar politiskajiem spēkiem, kas atrodas cietumā vai mājas arestā. Tādēļ mēs turpinām uzstāt uz visu politieslodzīto atbrīvošanu. Mana kolēģe Benita Ferrero-Waldner ir publiski paziņojusi, ka valdība ir palaidusi garām iespēju dot izlīguma signālu, kad tautas posta brīdī tā kārtējo reizi pagarināja Daw Aung San Suu Kyi mājas arestu.

Birmas/Mjanmas iedzīvotāji ir pelnījuši valdības sistēmu, kas koncentrējas uz ekonomisko un sociālo attīstību un vēlētāju līdzdalību politiskajā procesā. Tā nav adekvāta Eiropas reakcija, izsakot savu sašutumu un izolējot šo valsti. Birmas/Mjanmas iedzīvotājiem nav jācieš no politiskā strupceļa. Viņi pelnījuši ko labāku.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt mūsu apņemšanos uzmanīgi sekot situācijai Birmā/Mjanmā. Tas nozīmē turpināt uzstāt uz visu politieslodzīto atbrīvošanu un mudināt uz visaptverošu dialogu, tajā iesaistot legālās politiskās partijas un etniskās grupas.

Mēs turpinām līdzsvarotu pieeju. Mēs nevēlamies pretstatīt konfrontācijas vārdā. Mūsu galvenais mērķis joprojām ir sekmēt miermīlīgu pāreju uz likumīgu pilsonisko valdību. Tāpēc mēs pilnībā atbalstām ANO ģenerālsekretāra un viņa īpašā padomnieka Mjanmā nozīmīgo darbu.

Birmas iedzīvotāju intereses vislabāk tiek ievērotas ar nosvērtu politiku, t.sk. būtisku atbalstu. Komisija ir rūpīgi izvēlējusies atbalsta jomas, lai palīdzētu jutīgākajai sabiedrības daļai. Mēs jau tagad esam ievērojami palielinājuši finansējuma apjomu un ceram, ka - ar citu donoru saskaņotu rīcību - kopējais finanšu atbalsta apjoms varētu sasniegt līdzvērtīgu apjomu tam, kāds uz vienu iedzīvotāju ir citās valstīs, piemēram, Laosā un Kambodžā. Mjanmas iedzīvotāji ir pelnījuši labāku nākotni.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana būs debašu noslēgumā.

(1) skatīt protokolu