Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 19. jūnijs - Strasbūra

9.2. Somālija: pastāvīga civiliedzīvotāju slepkavošana

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Somāliju.⁽¹⁾

  Mikel Irujo Amezaga, autors. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust dziļas bažas par nesenajiem kuģu nolaupīšanas gadījumiem Somālijas ūdeņos un pirātu pazemojošo izturēšanos pret komandu.

No šīs pašas sēdvietas tiku lūdzis Eiropas Savienību pieņemt tādu Kopienas koordinācijas un savstarpējās palīdzības politiku, kas ļautu militārajiem kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, atrasties starptautiskajos ūdeņos, lai pie pirmās iespējas aizsargātu zem dalībvalstu karoga peldošos tirdzniecības un zvejas kuģus.

Turklāt es kategoriski vēlos vērsties pret ieroču un munīcijas tirdzniecību organizētajām bandām un paramilitārajiem grupējumiem. Mana grupa vēlas, lai atbildīgās starptautiskās organizācijas un attiecīgās reģionālās organizācijas iesaka atbilstošus preventīvos pasākumus, lai pārtrauktu ieroču piegādi šādām grupām.

Mana grupa lūdz donorvalstis un Eiropas Savienību ievērot savas saistības un nodrošināt ciešu sadarbību, lai palielinātu attīstības atbalsta efektivitāti.

Mēs arī gribētu šeit pārstāvēto Komisiju lūgt piedāvāt ātru, vērā ņemamu Eiropas Savienības finanšu līdzekļu palielināšanu Somālijai, īpaši izmantojot iespēju, ka notiek 10. Eiropas Attīstības fonda starpposmu pārskatīšana, kā arī palielināt tās fizisko klātbūtni valstī. Vēlos izmantot Komisijas klātbūtni un pajautāt, ko tā dara vai plāno darīt šajā sakarā?

Protams, es nevaru beigt savu runu, neaicinot visas Somālijas grupas pārtraukt vienu no ilgstošākajiem un destruktīvākajiem pēdējo gadu bruņotajiem konfliktiem, un šī rezolūcija dara to pašu.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, vairāku gadu garumā Somālija ir pilsoņu kara un nabadzības pārņemta valsts. Tā rezultātā tūkstošiem civiliedzīvotāju ir miruši un simtiem tūkstošu ir cietuši un joprojām cieš.

Starptautiskā kopiena ir sākusi rīkoties, jāatzīst, ar ierobežotiem panākumiem. Bet Somālijas cilvēku nožēlojamais stāvoklis saglabājas, un civiliedzīvotāju slepkavošana šajā reģionā diemžēl nu ir kļuvusi par ierastu lietu.

Ir nepieciešama drosmīga un efektīva papildu rīcība, manuprāt, galvenokārt šāda:

Pirmkārt, strikti jāievēro Apvienoto Nāciju bruņošanās embargo pret Somāliju. Tas attiecas arī uz Ķīnu, kura parasti ir vainīga pie šādām situācijām.

Otrkārt, jānodrošina, ka visa ANO un ES palīdzība Somālijai sasniedz tos, kam tā patiesi un pamatoti ir nepieciešama un to nepiesavinās militāristi.

Treškārt, jāizdara spiediens uz ANO Drošības padomi, lai tā steidzami ķertos pie 2008. gada 15. maijā vienbalsīgi pieņemtā lēmuma īstenošanas – izvietot reģionā pietiekami spēcīgus ANO miera uzturēšanas spēkus, protams, pārliecinoties, ka šādi miera uzturētāji nav tik pat „piemēroti” kā tie, kurus nesen apsūdzēja kriminālnoziegumos pret vietējiem iedzīvotājiem, kas tiem bija jāaizsargā.

Ceturtkārt, Āfrikas Savienībai kārtējo reizi ir jāliek saprast, ka viņa nes galveno atbildību par to, kas notiek tādos Āfrikas reģionos kā Somālija, un neefektīvas daiļrunības vietā tai steidzami un praktiski jāvēršas pret visiem tiem režīmiem, partijām vai grupām, kuri grūž Āfrikas ļaudis arvien dziļāk primitīvās un bezcerīgi dramatiskās situācijās.

  John Bowis, autors. − Priekšsēdētāja kungs, 1960. gadā angļu un itāļu Somālilenda ar cerību lūkojās uz savu sapni par neatkarību. Bet šis sapnis ļoti drīz izvērtās visai rūgts, un es kā Lielbritānijas Parlamenta Somālijas grupas priekšsēdētājs atceros bēgļus, kuri bariem nāca, lai pastāstītu mums vispirms jau par autoritāro režīmu šajā valstī un, protams, par grupējumu cīņām un anarhiju.

Somālilendā un arī Puntlendā joprojām ir zināma neatkarība un stabilitāte. Bet Mogadiša ir kļuvusi par sinonīmu vārdiem vardarbība, slepkavošana, sacelšanās, bads un caurkritusi ekonomika.

Tātad – ko mums darīt? Jāteic, ka nevaram paveikt īpaši daudz. Noteikti ne individuāli; iespējams, ne Eiropas līmenī. Bet mēs varam sastrādāties ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem, lai piespiestu spēkus valsts iekšienē apturēt esošo konfliktu, apturēt vardarbību, pārtraukt starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus un lai sekmētu mieru.

Mums viņi jāpārliecina, ka ir jāļauj humānajai palīdzībai sasniegt tos, kam tā visvairāk nepieciešama, un, iespējams, ir jāpalīdz viņiem nodrošināt humānās palīdzības darbinieku drošību.

Mums ir jālūdz palīdzība no ārpasaules. Mēs aicinām Keniju atļaut Somālijas bēgļiem piekļūt El Wak robežai un šajā valstī saņemt tiesības uz palīdzību.

Mēs atkārtoti aicinām ikvienu nodrošināt ieroču tirdzniecības embargo pret Somāliju. Mēs uzstājam, ka attiecīgi tiesai vai Starptautiskajai krimināltiesai jāizdod tie, kas ir pastrādājuši kara noziegumus. Un, protams, mēs atbalstām ANO Drošības padomes maija rezolūciju, kura aicina izvietot miera uzturēšanas spēkus 28 000 karavīru sastāvā; jeb reālāk – mēs mudinām piešķirt Āfrikas Savienības misijai Somālijā (AMISOM) mandātu veikt aizsardzības pasākumus.

Ir nepieciešama rīcība: ne tikai rezolūcija, bet starptautiska darbība.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, vardarbība Somālijā ir saistīta ar faktu, ka kopš 1991. gada tur vairs nepastāv vispāratzīta valdība. Daudzu gadu garumā valsts dienvidos un vidienē notiek kaujas starp dažādu militāristu zemessardzēm, un agrākā Somālilendas Lielbritānijas kolonijas administrācija, kura darbojas ziemeļos, nav starptautiski atzīta.

Tad starp Islāma tiesu savienību un kaimiņzemes Etiopijas armiju izcēlās konflikts. Runas par valsts atkalapvienošanos nekad nav guvušas vispārēju atbalstu, un tās atbalstītāji bieži svārstījās.

Gadiem ilgais haoss drīz vien pārvērta pārējās pasaules atbalstu ikvienai pagaidu valdībai neatrisināmos bruņotos pašmāju konfliktos.

Dažos pēdējos gados esmu daudzkārt brīdinājis, ka, palīdzot finansēt brūkošas struktūras, Eiropas Savienība tiek piesaistīta vienai no karojošām pusēm bez jebkādām izredzēm uz ilgstošu un visaptverošu risinājumu.

Eiropai noteikti ir jāpalīdz, ja ir iespējams risinājums, bet pārsteidzīga iejaukšanās novedīs pie katastrofas.

Iepriekšējās ārkārtas debatēs par Somāliju 2007. gada 15. novembrī Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot izbeigt ārvalstu militāro intervenci un uz dialogu un izlīgumu valstī.

Ir teicami, ka rezolūcija, ko patlaban apspriežam, ir pret Eiropas Savienības atbalstu militāristiem, kuri cenšas atjaunot savu varu, pret bērnu–karavīru izmantošanu un turpmākām ieroču piegādēm.

Vakar bija neveiksmīgs mēģinājums noslepkavot pagaidu prezidentu Abdullahi Yusuf. Bruņotie grupējumi joprojām asi konfliktē savā starpā. Nu ir jānogaida, vai pagājušajā nedēļā panāktā vienošanās 30 dienu laikā izbeigt vardarbību un Etiopijas militārās intervences spēkus aizstāt ar Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēkiem būs veiksmīga. Ja tas novedīs pie reāliem risinājumiem, tad Eiropai ir vērts to atbalstīt.

  Adam Bielan, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, nesenā kauju atsākšana Somālijā starp pagaidu federālo valdību un nemierniekiem ir prasījusi vairāk nekā 100 cilvēku dzīvību un novedusi pie civiliedzīvotāju masveida izceļošanas no Somālijas galvaspilsētas Mogadišas. Visu iesaistīto pušu cilvēktiesību pārkāpumi Somālijā, proti, spīdzināšana, izvarošana, slepkavošana un uzbrukumi civiliedzīvotājiem ir ikdienišķs notikums.

Starptautiskā kopiena nevar palikt vienaldzīga pret atklāto vardarbību Somālijā. Eiropas Savienībai ir apņēmīgi jāpalielina sava līdzdalība, lai atrisinātu konfliktu Somālijā un jāaicina konfliktā iesaistītās puses darīt visu iespējamo, lai humānās palīdzības organizācijas varētu netraucēti piekļūt upuriem šajā valstī un sniegt viņiem palīdzību. ANO miera uzturētāju nosūtīšana uz turieni, līdz politiskā situācija uzlabosies, arī būtu solis pareizā virzienā, jo atjaunotu ANO uzlikto embargo ieroču piegādei Somālijā.

  Filip Kaczmarek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirms mēneša publicēja Globālā miera indeksa sarakstu. Tas ir katru gadu 140 valstīs veiktā Ekonomikas un miera institūta pētījuma rezultāts.

Pētījums atzīst, ka Somālija ir otrā bīstamākā valsts pasaulē aiz Irākas. Realitāte ir nomācoša. Šim ilgstošajam konfliktam beigas nav saskatāmas, un iegūtā informācija ir šausminoša. Es to visu šeit neaprakstīšu, vien teikšu, ka kopš šī gada sākuma Somālijas pirāti ir nolaupījuši 26 kuģus.

Tik bezcerīgā konfliktā, kāds ir Somālijā, jebkuram līgumam starp iesaistītajām pusēm jāpiešķir pienācīga uzmanība. Ticēsim, ka 2008. gada 9. jūnijā Džibuti noslēgtais līgums būs lūzuma punkts šai konfliktā un novedīs pie ilgstoša miera.

  Marianne Mikko, PSE grupas vārdā. – (ET) Dāmas un kungi, Somālija ir kļuvusi par konflikta arēnu, lai neteiktu – elli. Cilvēktiesības un starptautiskās tiesības tiek pilnībā ignorētas; valsts grimst nabadzībā.

Tūkstošiem civiliedzīvotāju ir gājuši bojā slaktiņos starp islāma kustībām un valdības vienībām, un simtiem tūkstošu ir spiesti glābties bēgot. Cilvēki katru dienu tiek noslepkavoti, izvaroti un spīdzināti.

Apvienoto Nāciju 2007. gada statistika rāda, ka pasaulē ir aptuveni 457 000 Somālijas bēgļu. Tas nozīmē, ka pusmiljons somāliešu ir bijuši spiesti bēgt no savas dzimtenes, lai izdzīvotu.

Vardarbība Mogadišā pēdējo 3 mēnešu laikā ir piespiedusi vairāk nekā 50 000 cilvēku doties bēgļu gaitās. Situācija ir absolūti nekontrolējama.

Es jūtu līdzi cilvēkiem, kuri bēg no vardarbības. Mums jādara viss, kas ir Eiropas spēkos, lai palīdzētu Somālijai tuvoties mieram. Nedrīkst ļaut konfliktam izvērsties reģionālajā karā. Āfrikai miers nepieciešams tikpat ļoti kā gaiss.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, daudzu gadu garumā Somālija ir piedzīvojusi nežēlīgas kaujas. Ir aprēķināts, ka dažu pēdējo dienu laikā apmēram 100 cilvēku ir noslepkavoti un apmēram 200 ievainoti. Mogadišā tūkstošiem cilvēku bija jāpamet savas mājas. Pieaug uzbrukumu skaits civiliedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem. 2008. gada 7. jūnijā tika noslepkavots Somālijas Nacionālās žurnālistu apvienības priekšsēdētāja vietnieks Nasteh Dahir Farah. Noslepkavoti arī palīdzības organizāciju darbinieki, tai skaitā Mohamed Mahdi. Pieaug bērnu vervēšana armijas vienībās. 2,6 miljoniem somāliešu (aptuveni 35% no kopējā iedzīvotāju skaita) nepieciešama humānā palīdzība. Savos ziņojumos Amnesty International apraksta dažus no galējiem uzbrukumu veidiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Bieži vien uzbrucēji vienkārši pārgriež rīkles sievietēm un pusaudžiem.

Mēs aicinām ANO Drošības padomi pastiprināt miera uzturētāju pārstāvību Somālijā saskaņā ar 2008. gada 15. maijā pieņemto rezolūciju, kā arī embargo ieroču piegādei Somālijā.

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, reti kādai rezolūcijai Parlamentā ir tik briesmīgs nosaukums kā „Pastāvīga civiliedzīvotāju slepkavošana”. Mēs nevaram sniegt parastu atbildi, dāmas un kungi; mums ir jāpieliek visas pūles, lai sasniegtu rezultātu. Pēdējo 12 mēnešu laikā katrs astotais iedzīvotājs ir ticis pārvietots, un līdz gada beigām pusei civiliedzīvotāju varētu būt nepieciešama humānā palīdzība.

Es esmu pateicīgs Albert Deβ un citiem par pārtikas un medicīnisko palīdzību, kas sniegta valstij, bet nu mums ir jārod politisks risinājums, kura Somālijā nav kopš 1991. gada. Vienīgā iespēja, manuprāt, ir ANO spēku izvietošana, taču tos jāpapildina ar attiecīgām civilajām struktūrām. Runājot par pārejas laika federālo valdību, mums jānoskaidro, kur šī pāreja novedīs. Tā ir vai nu pāreja uz dzīvotspējīgu autonomu struktūru, vai arī ir nepieciešams nodibināt starptautisku civilo struktūru, kā tas darīts citās valstīs. Ja nerīkosimies pareizi, mums noteikti būs vesela nācija, kas jāapgādā ar humāno palīdzību. Tas noteikti nav veids, kā izskaust slepkavības, izvarošanas un badu.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, humanitāro situāciju Somālijā strauji pasliktina vairāku apstākļu kopums: konflikts, politiskā nestabilitāte un lielais sausums, kam pievienojas augstā inflācija.

Ja starptautiskā kopiena nepiešķirs Somālijai lielāku prioritāti, mēs varam nonākt situācijā, ka atkārtosies 1992. gada bads. No aptuveni 8,6 miljoniem iedzīvotāju 2,6 miljoniem steidzami ir nepieciešama palīdzība. Ja šajā valstī nebūs būtisku uzlabojumu, šis skaitlis līdz 2008. gada beigām var palielināties līdz 3,5 miljoniem. Valsts iekšienē ir pārvietots 1,1 miljons cilvēku. Tikai kopš janvāra vairāk nekā 30 000 cilvēku ir pametuši savas mājas.

Pūloties sniegt palīdzību Somālijas civiliedzīvotājiem, humānās organizācijas tiek nopietni apdraudētas un kontrolpunktos piedzīvo uzbrukumus, laupīšanas un tīšus šķēršļus. To pārstāvji ik dienu sastopas ar paaugstinātu risku, mēģinot piegādāt pārtiku tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Āfrikas Savienības misijai Somālijā un ikvienai veiksmīgai ANO miera uzturēšanas misijai ir jābūt pilnvarotai aizsargāt civiliedzīvotājus, tai skaitā sievietes, bērnus un valsts iekšienē pārvietotās personas. Ir jāmēģina aizkavēt bērnu-karavīru vervēšanas pieaugumu, īpaši Mogadišā.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, mani aicināja uzstāties, lai pieminētu vienu vienīgu tēmu – pirātismu Somālijas ūdeņos.

Daži runātāji, šķiet, Filip Kaczmarek un Ewa Tomaszewska, pieminēja šo jautājumu, uz kuru atsaucas priekšlikuma vienotai rezolūcijai G apsvērums un 8.punkts, bet es vēlos pievērst uzmanību tam, ka 8. punkta redakcija ierobežo vēršanos pret pirātismu, kas apdraud kuģus, kuri pārvadā humāno palīdzību, tādēļ labāk būtu par šo punktu balsot atsevišķi un balsot pret to.

Nobeigumā es vēlos jautāt, vai Komisijai ir kāda papildu informācija par iespējamo Eiropas Savienības sadarbību ar Drošības padomi, lai garantētu drošību uz jūras šajā zonā?

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, iekšējais konflikts un pilsoņu karš ir īpaši bīstami sabiedrībām un nācijām, jo noved pie atentātiem un izlaupīšanas; pie tā, ka cilvēki pamet savas mājas vai piespiedu kārtā tiek izraidīti; pie izvarošanas, spīdzināšanas un citām šausmām. Tie ir civiliedzīvotāji, kam tas viss jāpārcieš, neapbruņoti civiliedzīvotāji, kuriem bieži uzbrūk konfliktā iesaistītās puses.

Par spīti ANO ģenerālsekretāra, Āfrikas Savienības veiktajiem pasākumiem un Eiropas Savienības sniegtajam atbalstam, situācija Somālijā ir tik sarežģīta, ka cilvēki runā par humāno katastrofu. Bērni, kurus piespiež piedalīties konfliktā, ir aculiecinieki briesmīgam zvēriskumam.

Šķiet, ka visefektīvākais veids, kā izturēties pret šo postu un karu ir – izvietot Somālijā starptautiskos militāros spēkus.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, diemžēl šodien te nav mana kolēģa Louis Michel, tāpēc es viņa vārdā vēlos dalīties dažās domās par Somāliju.

Vispirms vēlos piekrist jūsu bažām par ilgstošo konfliktu un politisko nestabilitāti valstī. Šādā kontekstā Somālija ir valsts, kur fundamentālas tiesības un elementāru cilvēka cieņu turpina apdraudēt bruņoti grupējumi, kas sistemātiski un visā zemē uzbrūk civiliedzīvotājiem. Septiņpadsmit bezvalstniecības gadi ir nesuši nāvi civiliedzīvotājiem, ļaužu masu pārvietošanu un fiziskās infrastruktūras izpostīšanu. Viena trešā daļa no iedzīvotājiem, t.i. 2,6 miljoni, ir atkarīgi no humānās palīdzības. Eiropas Savienība līdz ar citiem lielākajiem starptautiskajiem dalībniekiem ir solījusi palīdzēt šajos kritiskajos apstākļos.

Politiskajā līmenī ES turpinās sniegt pilnu atbalstu ANO ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim viņa pūlēs koordinēt starptautiskās kopienas darbību un vadīt Somālijas pušu politisko dialogu. Patlaban mēs kopā ar citiem donoriem nosakām atbilstošāko veidu un līdzekļus, lai labāk palīdzētu somāliešiem efektīvi īstenot 2008. gada 9. jūnijā Džibuti panākto vienošanos. Tā dod Somālijas iedzīvotājiem jaunu cerību uz ilgtermiņa mieru un stabilitāti.

Humanitārajā līmenī ES pasākumi, kas galvenokārt domāti valsts centrālajiem un dienvidu rajoniem, kuri ir stipri cietuši no civilajām nesaskaņām un ārkārtējiem dabas apdraudējumiem, ir vērsti uz atbalstu tādiem pamatsektoriem kā veselība, uzturs, pārtika, patvērums un palīdzību, kas nav saistīta ar pārtiku, kā ūdens un sanitārie apstākļi.

Humānās palīdzības departamentam 2007. gadā izdevās humanitārajai palīdzībai nodrošināt EUR 18 miljonus. Ņemot vērā humānās situācijas pasliktināšanos un pārtikas cenu pieaugumu, palīdzības līmenim šajā gadā ir jāsasniedz EUR 27 miljoni.

Attīstības jomā Eiropas Savienība jau ir galvenais palīdzības sniedzējs Somālijai, sniedzot vidēja un ilgtermiņa atbalstu miermīlīgas un pašpietiekamas sabiedrības izveidošanai.

ES valsts stratēģijas dokuments Somālijai Desmitā Eiropas Attīstības fonda ietvaros paredz tai līdzekļus vairāk nekā EUR 212 miljonu apmērā laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam. Trešā daļa no šīs programmas veltīta izglītībai, kas ir būtiski saistībā ar cilvēktiesībām. Galīgais mērķis ir veicināt izlīgumu, demokrātiju un valsts struktūru attīstību visos līmeņos. Tomēr bez miera un drošības nav iespējams panākt ilgtermiņa attīstību. Tādēļ prioritāte ir veicināt mierīgu un drošu vidi, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un var attīstīties demokrātiskie procesi un institūcijas.

Pirms dažām dienām Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) augstākā līmeņa sanāksmē Adisabebā komisārs Louis Michel tikās ar Somālijas prezidentu. Izmantojot šo gadījumu, prezidents Abdullahi Yusuf pieprasīja starptautisko palīdzību Somālijas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu tiem labāku un drošāku vidi. Mēs apņēmāmies sniegt stingru atbalstu Somālijas valdībai. ANO ietvaros Eiropas Komisija jau finansē Somālijas policijas spēku apmācības; finanšu atbalsts ir sniegts arī Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) darbības nodrošināšanai.

Galu galā izlīguma un stabilizācijas politiskais process būs atkarīgs arī no nozīmīgāko reģionālo dalībnieku atbalsta – galvenokārt Etiopijas un Eritrejas, kuras ir izmantojušas Somāliju kā vietu „pilnvaru karam”. Šai ziņā etiopiešu karavīru atsaukšana no Somālijas ir galvenais faktors, lai panāktu jebkādu politisko lūzumu.

Komisārs Louis Michel, kurš pagājušajā nedēļas nogalē tikās ar Etiopijas premjerministru Meles Zenawi un Eritrejas prezidentu Isaias Afewerki, mudināja viņus atbalstīt Džibuti procesu, kas gan nav perfekts, taču piedāvā reālu, ja ne vienīgo, iespēju sapulcināt Somālijas konfliktā iesaistītās puses.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Komisija turpinās kopā ar dalībvalstīm izstrādāto palīdzības programmu Somālijai, lai atvieglotu tās iedzīvotāju ciešanas un ieliktu pamatu mieram sabiedrībā.

Bija daži jautājumi par pirātismu, un es vēlos piebilst, ka, lai gan tas neattiecas uz jūras spēku izvietošanu atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1816, Komisija kopā ar Padomi ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir attiecīgie ģenerāldirektorāti (ĢD), proti, Enerģijas un transporta ĢD, Jūras lietu un zvejniecības ĢD, Attīstības ĢD un EuropeAid, lai izpētītu labāko veidu ANO rezolūcijas ieviešanai.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) sk. protokolu